20. Sattatinipāto20. 七十集
20. Sattatinipāto20. 七十集
531. Kusajātakaṃ (1)
531. 库沙本生(1)
‘‘Idaṃ te raṭṭhaṃ sadhanaṃ sayoggaṃ, sakāyuraṃ sabbakāmūpapannaṃ;
「这是你的国土,有财富、有资具,有寿命、具足一切欲乐;
Idaṃ te rajjaṃ anusāsa amma, gacchāmahaṃ yattha piyā pabhāvatī’’.
母亲,请你统治这个王国,我要去那可爱的巴婆瓦帝所在之处」。
‘‘Anujjubhūtena haraṃ mahantaṃ, divā ca ratto ca nisīthakāle ;
「以不正直夺取大财富,日夜及半夜时分;
Paṭigaccha tvaṃ khippaṃ kusāvatiṃ kusa , nicchāmi dubbaṇṇamahaṃ vasantaṃ’’.
库沙,你快回去库沙瓦帝城,我不愿见你这丑陋者住在此」。
‘‘Nāhaṃ gamissāmi ito kusāvatiṃ, pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava;
「我不会从此处去库沙瓦帝城,被你的美貌所迷惑的巴婆瓦帝;
Ramāmi maddassa niketaramme, hitvāna raṭṭhaṃ tava dassane rato.
我喜乐于玛德达的可爱住处,舍弃王国,乐于见你」。
‘‘Pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava, sammūḷharūpo vicarāmi mediniṃ ;
「被你的美貌所迷惑的巴婆瓦帝,我以迷乱之形游行大地;」
Disaṃ na jānāmi kutomhi āgato, tayamhi matto migamandalocane.
「我不知方向,不知我从何处来,羚羊眼者啊,我为你而迷醉。」
‘‘Suvaṇṇacīravasane, jātarūpasumekhale;
「穿着金色衣服者,戴着纯金腰带者;
Sussoṇi tava kāmā hi , nāhaṃ rajjena matthiko’’.
我听闻你的诸欲,我不贪恋王权。」
‘‘Abbhūti tassa bho hoti, yo anicchantamicchati;
「尊者,对于不愿欲者而欲求他,这是恶事;
Akāmaṃ rāja kāmesi , akantaṃ kantu micchasi’’.
大王欲求无欲者,你想要不想要者。」
‘‘Akāmaṃ vā sakāmaṃ vā, yo naro labhate piyaṃ;
「无论无欲或有欲,若人获得所爱者;
Lābhamettha pasaṃsāma, alābho tattha pāpako’’.
我们赞叹此获得,不得则是恶事。」
‘‘Pāsāṇasāraṃ khaṇasi, kaṇikārassa dārunā;
「你以迦尼迦罗之木,挖掘石之核心;」
Vātaṃ jālena bādhesi, yo anicchantamicchasi’’.
你以网束缚了风,你欲求不欲求者。
‘‘Pāsāṇo nūna te hadaye, ohito mudulakkhaṇe;
石头确实被置于你的心中,具柔软之相者;
Yo te sātaṃ na vindāmi, tirojanapadāgato.
我对你不感到愉悦,来自他国者。
‘‘Yadā maṃ bhakuṭiṃ katvā, rājaputtī udikkhati ;
当王女皱眉看我时;
Āḷāriko tadā homi, rañño maddassantepure .
那时我在王的内宫中成为阿拉利咖。
‘‘Yadā umhayamānā maṃ, rājaputtī udikkhati ;
当王女微笑看我时;
Nāḷāriko tadā homi, rājā homi tadā kuso’’.
那时我不是阿拉利咖,那时我是库索王。
‘‘Sace hi vacanaṃ saccaṃ, nemittānaṃ bhavissati;
如果这些无相者的话语是真实的;
Neva me tvaṃ patī assa, kāmaṃ chindantu sattadhā’’.
「你绝不是我的丈夫,宁可让(我)被切成七段」。
‘‘Sace hi vacanaṃ saccaṃ, aññesaṃ yadi vā mamaṃ;
「如果这话是真实的,无论是其他人的或是我的;
Neva tuyhaṃ patī atthi, añño sīhassarā kusā’’.
你绝没有丈夫,另一位库沙是狮子声者」。
‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;
「我会让你的颈项弯曲,当到达库沙瓦帝的驼背者处;
Sace maṃ nāganāsūrū, olokeyya pabhāvatī.
如果那位龙鼻勇士、有威力者看我。
‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;
「我会让你的颈项弯曲,当到达库沙瓦帝的驼背者处;
Sace maṃ nāganāsūrū, ālapeyya pabhāvatī.
如果那位龙鼻勇士、有威力者对我说话。
‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;
「我会让你的颈项弯曲,当到达库沙瓦帝的驼背者处;
Sace maṃ nāganāsūrū, umhāyeyya pabhāvatī.
「如果龙鼻勇士们,会使尊贵的你恐惧。」
‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;
「我将使你的颈项弯曲,到达库沙瓦提的驼背者;」
Sace maṃ nāganāsūrū, pamhāyeyya pabhāvatī.
「如果龙鼻勇士们,会使尊贵的你恐惧。」
‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;
「我将使你的颈项弯曲,到达库沙瓦提的驼背者;」
Sace me nāganāsūrū, pāṇīhi upasamphuse’’.
「如果我的龙鼻勇士们,用手触碰。」
‘‘Na hi nūnāyaṃ rājaputtī, kuse sātampi vindati;
「这位王女确实不会,在库沙找到安乐;」
Āḷārike bhate pose, vetanena anatthike’’.
「在宫中养育的仆人,以无益的工资。」
‘‘Na hi nūnāyaṃ sā khujjā, labhati jivhāya chedanaṃ;
「这位驼背女确实不会,得到舌头的切断;」
Sunisitena satthena, evaṃ dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ’’.
以极锐利的刀剑,如此说恶语。
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
莫以色轻视他,以容貌而显耀;
Mahāyasoti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
作为大名声者,对可爱者作可爱。
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
莫以色轻视他,以容貌而显耀;
Mahaddhanoti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
作为大财富者,对可爱者作可爱。
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
莫以色轻视他,以容貌而显耀;
Mahabbaloti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
作为大力者,对可爱者作可爱。
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
莫以色轻视他,以容貌而显耀;
Mahāraṭṭhoti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
「作为大国,在可爱者身上作可爱之事。」
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
「勿以色轻视他,以登上而显威力;」
Mahārājāti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
「作为大王,在可爱者身上作可爱之事。」
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
「勿以色轻视他,以登上而显威力;」
Sīhassaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
「作为狮子吼,在可爱者身上作可爱之事。」
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
「勿以色轻视他,以登上而显威力;」
Vaggussaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
「作为瓦古萨拉,在可爱者身上作可爱之事。」
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
「勿以色轻视他,以登上而显威力;」
Bindussaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
「以『滴声』之名,在可爱的鲁吉勒作令人喜爱者。」
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
「勿以色貌轻视他,他以登高而显威力;」
Mañjussaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
「以『柔声』之名,在可爱的鲁吉勒作令人喜爱者。」
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
「勿以色貌轻视他,他以登高而显威力;」
Madhussaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
「以『甜声』之名,在可爱的鲁吉勒作令人喜爱者。」
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
「勿以色貌轻视他,他以登高而显威力;」
Satasippoti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
「以『百技』之名,在可爱的鲁吉勒作令人喜爱者。」
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
「勿以色貌轻视他,他以登高而显威力;」
Khattiyotipi katvāna , karassu rucire piyaṃ.
「即使作为刹帝利,请在可爱者中作可爱者。」
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
「不要以色轻视他,以威力而显现;作为库沙王族,请在可爱者中作可爱者。」
Kusarājāti katvāna, karassu rucire piyaṃ’’.
「作为库沙王族,请在可爱者中作可爱者。」
‘‘Ete nāgā upatthaddhā, sabbe tiṭṭhanti vammitā ;
「这些龙已准备好,全都站立着被呕吐;在他们践踏城墙之前,带来这位威力者。」
Purā maddanti pākāraṃ, ānentetaṃ pabhāvatiṃ’’.
「在他们践踏城墙之前,带来这位威力者。」
‘‘Satta bile karitvāna, ahametaṃ pabhāvatiṃ;
「造作七个洞穴后,我将这位威力者;展示给刹帝利们,那些来此要杀我的人。」
Khattiyānaṃ padassāmi, ye maṃ hantuṃ idhāgatā’’.
「展示给刹帝利们,那些来此要杀我的人。」
‘‘Avuṭṭhahi rājaputtī, sāmā koseyyavāsinī;
「王子已出来,黑色的国萨拉国居民;」
Assupuṇṇehi nettehi, dāsīgaṇapurakkhatā’’.
泪水充满眼睛,被女仆群围绕着。」
‘‘Taṃ nūna kakkūpanisevitaṃ mukhaṃ, ādāsadantātharupaccavekkhitaṃ;
「那被镜子照看、被牙齿和嘴唇检视、被污秽所亲近的脸,
Subhaṃ sunettaṃ virajaṃ anaṅgaṇaṃ, chuddhaṃ vane ṭhassati khattiyehi.
美好、善目、无尘、无垢、清净的,将被刹帝利们安置在林中。
‘‘Te nūna me asite vellitagge, kese mudū candanasāralitte;
「那些黑色、卷曲的发端,柔软、涂抹着檀香精华的头发,
Samākule sīvathikāya majjhe, pādehi gijjhā parikaḍḍhissanti .
在墓地中央的混乱中,秃鹫们将用脚拖拉。
‘‘Tā nūna me tambanakhā sulomā, bāhā mudū candanasāralittā;
「那些红指甲、善毛的,柔软、涂抹着檀香精华的手臂,
Chinnā vane ujjhitā khattiyehi, gayha dhaṅko gacchati yena kāmaṃ.
被刹帝利们切断、丢弃在林中,豺狼抓住后随意而去。
‘‘Te nūna tālūpanibhe alambe, nisevite kāsikacandanena;
「那些如棕榈树干般的乳房,被迦尸迦檀香所亲近、所须跋的,
Thanesu me lambissati siṅgālo , mātūva putto taruṇo tanūjo.
豺狼将在我的乳房上垂挂,如母亲的幼子、身体柔嫩者。
‘‘Taṃ nūna soṇiṃ puthulaṃ sukoṭṭitaṃ, nisevitaṃ kañcanamekhalāhi;
那确实是肥大的、善被捶打的、被戴金腰带者所受用的身体;
Chinnaṃ vane khattiyehī avatthaṃ, siṅgālasaṅghā parikaḍḍhissanti .
被刹帝利们在林中斩断、无衣的,豺狼群将拖曳。
‘‘Soṇā dhaṅkā siṅgālā ca, ye caññe santi dāṭhino;
狗、秃鹫、豺狼,以及其他有牙齿的,
Ajarā nūna hessanti, bhakkhayitvā pabhāvatiṃ.
确实将不老,吞食了巴哈瓦提后。
‘‘Sace maṃsāni hariṃsu, khattiyā dūragāmino;
如果刹帝利们、远行者带走了肉,
Aṭṭhīni amma yācitvā, anupathe dahātha naṃ.
母亲啊,乞求骨头后,在路边焚烧它。
‘‘Khettāni amma kāretvā, kaṇikārettha ropaya ;
母亲啊,造作田地后,在此种植咖尼咖树;
Yadā te pupphitā assu, hemantānaṃ himaccaye;
「当它们开花时,在冬季的寒冷过后;」
Sareyyātha mamaṃ amma, evaṃvaṇṇā pabhāvatī’’.
「母亲,您应忆念我,如此色彩的光辉者。」
‘‘Tassā mātā udaṭṭhāsi, khattiyā devavaṇṇinī;
「她的母亲站起来,刹帝利女天色女;」
Disvā asiñca sūnañca, rañño maddassantepure’’.
「看见了剑和血,在摩达王的内宫中。」
‘‘Iminā nūna asinā, susaññaṃ tanumajjhimaṃ;
「确实以此剑,极其锋利的细身剑;」
Dhītaraṃ madda hantvāna, khattiyānaṃ padassasi’’ .
「杀害了摩达的女儿后,你向刹帝利们展示。」
‘‘Na me akāsi vacanaṃ, atthakāmāya puttike;
「她不听从我的话,为了利益的女儿;」
Sājja lohitasañchannā, gacchasi yamasādhanaṃ.
「从今日起被血覆盖,你前往阎魔的住处。」
‘‘Evamāpajjatī poso, pāpiyañca nigacchati;
「人如此堕落,且趋向更恶;
Yo ve hitānaṃ vacanaṃ, na karoti atthadassinaṃ.
若不奉行利益者之语,见义者之言。
‘‘Sace ca ajja dhāresi , kumāraṃ cārudassanaṃ;
「若你今日持守,相貌端严的童子;
Kusena jātaṃ khattiyaṃ, suvaṇṇamaṇimekhalaṃ;
生于库萨族的刹帝利,佩戴金宝腰带者,
Pūjitaṃ ñātisaṅghehi, na gacchasi yamakkhayaṃ.
为亲族众所礼敬,你将不去阎魔界。
‘‘Yatthassu bherī nadati, kuñjaro ca nikūjati ;
「在那里鼓声鸣响,象吼叫;
Khattiyānaṃ kule bhadde, kiṃ nu sukhataraṃ tato.
在刹帝利的善族中,有何比那更乐?
‘‘Asso ca sisati dvāre, kumāro uparodati;
「马在门前嘶鸣,童子啼哭;
Khattiyānaṃ kule bhadde, kiṃ nu sukhataraṃ tato.
在刹帝利的家族中,有何比此更乐?
‘‘Mayūrakoñcābhirude, kokilābhinikūjite;
「孔雀与鹭鸶栖息,杜鹃鸟鸣叫,
Khattiyānaṃ kule bhadde, kiṃ nu sukhataraṃ tato’’.
在刹帝利的家族中,有何比此更乐?」
‘‘Kahaṃ nu so sattumaddano, pararaṭṭhappamaddano;
「那位降伏敌人者、征服他国者在何处?
Kuso soḷārapaññāṇo, yo no dukkhā pamocaye’’.
那位善巧、具十六智者,能使我们从苦中解脱?」
‘‘Idheva so sattumaddano, pararaṭṭhappamaddano;
「那位降伏敌人者、征服他国者就在此处,
Kuso soḷārapaññāṇo, yo te sabbe vadhissati’’ .
那位善巧、具十六智者,将杀死你们全部。」
‘‘Ummattikā nu bhaṇasi, andhabālā pabhāsasi ;
「你是在说疯话,还是盲愚者在说话?
Kuso ce āgato assa, kiṃ na jānemu taṃ mayaṃ’’.
「若库索来了,我们岂会不知道他?」
‘‘Eso āḷāriko poso, kumārīpuramantare;
「这是一位粗壮的男子,在少女城中;
Daḷhaṃ katvāna saṃvelliṃ, kumbhiṃ dhovati oṇato’’.
牢固地围起围栏,弯着腰清洗水瓮。」
‘‘Veṇī tvamasi caṇḍālī, adūsi kulagandhinī;
「你是韦尼,是旃陀罗女,是污染家族者;
Kathaṃ maddakule jātā, dāsaṃ kayirāsi kāmukaṃ’’.
如何生于卑贱家族,却使有欲者成为奴仆?」
‘‘Namhi veṇī na caṇḍālī, na camhi kulagandhinī;
「我不是韦尼,不是旃陀罗女,也不是污染家族者;
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi’’.
尊者,我是欧咖咖之子,你认为我是奴仆吗?」
‘‘Yo brāhmaṇasahassāni, sadā bhojeti vīsatiṃ;
「那位常供养二十个婆罗门千人者;
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi’’.
「尊者!甘蔗种之子,你认为是奴仆吗?」
‘‘Yassa nāgasahassāni, sadā yojenti vīsatiṃ;
「其象千头,常驾二十;
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi.
尊者!甘蔗种之子,你认为是奴仆吗?
‘‘Yassa assasahassāni, sadā yojenti vīsatiṃ;
「其马千匹,常驾二十;
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi.
尊者!甘蔗种之子,你认为是奴仆吗?
‘‘Yassa rathasahassāni, sadā yojenti vīsatiṃ;
「其车千辆,常驾二十;
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi.
尊者!甘蔗种之子,你认为是奴仆吗?
(‘‘Yassa usabhasahassāni, sadā yojenti vīsatiṃ;
「其牛千头,常驾二十;
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi) .
尊者!甘蔗种之子,你是否认为[我]是奴仆?
‘‘Yassa dhenusahassāni, sadā duhanti vīsatiṃ ;
「[我]拥有数千头母牛,它们常常挤出二十[桶奶];
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi’’.
尊者!甘蔗种之子,你是否认为[我]是奴仆?」
‘‘Taggha te dukkaṭaṃ bāle, yaṃ khattiyaṃ mahabbalaṃ;
「愚人!你确实做了恶行,因为[你]对具大力的刹帝利,
Nāgaṃ maṇḍūkavaṇṇena, na naṃ akkhāsidhāgataṃ’’ .
对龙以青蛙之色[称呼],不称他为如来。」
‘‘Aparādhaṃ mahārāja, tvaṃ no khama rathesabha;
「大王!我们冒犯了,车中之牛!请你宽恕我们,
Yaṃ taṃ aññātavesena, nāññāsimhā idhāgataṃ’’.
因为我们以不知之装扮,不认识狮子而来到此处。」
‘‘Mādisassa na taṃ channaṃ, yohaṃ āḷāriko bhave;
「像我这样的人不适合隐藏,因为我是显赫者;」
Tvaññeva me pasīdassu, natthi te deva dukkaṭaṃ’’.
「请你对我生信,天人,你没有恶行。」
‘‘Gaccha bāle khamāpehi, kusarājaṃ mahabbalaṃ;
「愚者,去请求宽恕,向大力的库萨王;
Khamāpito kuso rājā , so te dassati jīvitaṃ’’.
库萨王被请求宽恕后,他将给你生命。」
‘‘Pitussa vacanaṃ sutvā, devavaṇṇī pabhāvatī;
「听了父亲的话,天女般的巴婆瓦帝;
Sirasā aggahī pāde, kusarājaṃ mahabbalaṃ’’.
以头礼拜双足,向大力的库萨王。」
‘‘Yāmā ratyo atikkantā, tāmā deva tayā vinā;
「那些夜晚已过去,天人,没有你;
Vande te sirasā pāde, mā me kujjhaṃ rathesabha.
我以头礼拜你的双足,车中之牛,请不要对我生气。
‘‘Sabbaṃ te paṭijānāmi, mahārāja suṇohi me;
「我承认一切,大王,请听我说;」
Na cāpi appiyaṃ tuyhaṃ, kareyyāmi ahaṃ puna.
我也不会再对你做不喜欢的事。
‘‘Evaṃ ce yācamānāya, vacanaṃ me na kāhasi;
「如果对如此请求的我,你不答应我的话;
Idāni maṃ tāto hantvā, khattiyānaṃ padassati’’.
现在父亲杀了我之后,将会显示给诸刹帝利看。」
‘‘Evaṃ te yācamānāya, kiṃ na kāhāmi te vaco;
「对如此请求你的,我为何不答应你的话;
Vikuddho tyasmi kalyāṇi, mā tvaṃ bhāyi pabhāvati.
我对你生气了,美丽的女子,你不要害怕,尊贵的女子。
‘‘Sabbaṃ te paṭijānāmi, rājaputti suṇohi me;
「我答应你一切,王女,请听我说;
Na cāpi appiyaṃ tuyhaṃ, kareyyāmi ahaṃ puna.
我也不会再对你做不喜欢的事。
‘‘Tava kāmā hi sussoṇi, pahu dukkhaṃ titikkhisaṃ ;
「听了你的欲求,我能够忍受痛苦;
Bahuṃ maddakulaṃ hantvā, nayituṃ taṃ pabhāvati’’.
「杀害众多马达族人之后,他能够带走她。」
‘‘Yojayantu rathe asse, nānācitte samāhite;
「让他们给车套上马,心意各异而得定;
Atha dakkhatha me vegaṃ, vidhamantassa sattavo’’.
然后你们将看到我的速度,摧毁敌军。」
‘‘Tañca tattha udikkhiṃsu, rañño maddassantepure;
「他们在那里看到,在马达王的内宫中;
Vijambhamānaṃ sīhaṃva, phoṭentaṃ diguṇaṃ bhujaṃ.
如同打哈欠的狮子,拍打着双倍粗壮的手臂。
‘‘Hatthikkhandhañca āruyha, āropetvā pabhāvatiṃ;
「登上象背,让巴哈瓦提登上;
Saṅgāmaṃ otaritvāna, sīhanādaṃ nadī kuso.
进入战场之后,库沙发出狮子吼。
‘‘Tassa taṃ nadato sutvā, sīhassevitare migā;
「听到他那狮吼声,如同其他野兽听到狮子;
Khattiyā vipalāyiṃsu, kusasaddabhayaṭṭitā .
诸刹帝利逃散了,被草声之恐怖所惊吓。
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
「象兵、军队中的战士、车兵、步兵,
Aññamaññassa chindanti, kusasaddabhayaṭṭitā.
互相砍杀,被草声之恐怖所惊吓。
‘‘Tasmiṃ saṅgāmasīsasmiṃ, passitvā haṭṭha mānaso;
「在那战场的前线,见到(此情景)心生欢喜,
Kusassa rañño devindo, adā verocanaṃ maṇiṃ.
天帝萨咖给了库萨王韦罗佳那宝珠。
‘‘So taṃ vijitvā saṅgāmaṃ, laddhā verocanaṃ maṇiṃ;
「他战胜了那场战斗,获得了韦罗佳那宝珠,
Hatthikkhandhagato rājā, pāvekkhi nagaraṃ puraṃ.
国王乘坐象背,进入了城市。
‘‘Jīvaggāhaṃ gahetvāna, bandhitvā satta khattiye;
「活捉之后,绑缚了七位刹帝利;
Sasurassupanāmesi, ime te deva sattavo.
「带着声音,他宣布:『天人们,这些是你们的敌人。』
‘‘Sabbeva te vasaṃ gatā, amittā vihatā tava;
「『他们全都已落入你的控制,你的敌人已被击败;
Kāmaṃ karohi te tayā, muñca vā te hanassu vā’’.
「随你所欲对他们做吧,或释放他们或杀死他们。』
‘‘Tuyheva sattavo ete, na hi te mayha sattavo;
「『这些敌人只是你的,他们确实不是我的敌人;
Tvaññeva no mahārāja, muñca vā te hanassu vā’’.
「大王,只有你才能,或释放他们或杀死他们。』
‘‘Imā te dhītaro satta, devakaññūpamā subhā;
「『这些是你的七个女儿,美丽如天女;
Dadāhi nesaṃ ekekaṃ, hontu jāmātaro tava’’.
「把她们一一给予他们,让他们成为你的女婿。』
‘‘Amhākañceva tāsañca, tvaṃ no sabbesamissaro;
「『对于我们和她们,你是我们全体的主宰;
Tvaññeva no mahārāja, dehi nesaṃ yadicchasi’’.
「大王,如果你愿意,你自己给他们吧。」
‘‘Ekamekassa ekekaṃ, adā sīhassaro kuso;
「狮子音库萨给每一个人一个一个,
Khattiyānaṃ tadā tesaṃ, rañño maddassa dhītaro.
当时那些刹帝利们,是玛达王的女儿们。
‘‘Pīṇitā tena lābhena, tuṭṭhā sīhassare kuse;
「他们对那利益感到满足,对狮子音库萨感到喜悦;
Sakaraṭṭhāni pāyiṃsu, khattiyā satta tāvade.
那七位刹帝利们立即前往各自的国土。
‘‘Pabhāvatiñca ādāya, maṇiṃ verocanaṃ subhaṃ ;
「带着巴婆瓦蒂和那美丽的韦罗遮那宝珠,
Kusāvatiṃ kuso rājā, agamāsi mahabbalo.
大力的库萨王前往库萨瓦蒂城。
‘‘Tyassu ekarathe yantā, pavisantā kusāvatiṃ;
「当他们乘着一辆车进入库萨瓦蒂城时,」
Samānā vaṇṇarūpena, nāññamaññātirocisuṃ .
他们在容色形相上相同,彼此不相超越。
‘‘Mātā puttena saṅgacchi , ubhayo ca jayampatī;
「母亲与儿子相会,两者都获得胜利;
Samaggā te tadā āsuṃ, phītaṃ dharaṇimāvasu’’nti.
他们当时和合,欢喜地住于大地。」
Kusajātakaṃ paṭhamaṃ. · 古萨本生第一
532. Soṇanandajātakaṃ (2)
532. 索那难陀本生(2)
‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado;
「你是天人还是乾达婆,或是萨咖萨咖(天帝)主;
Manussabhūto iddhimā, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ’’.
还是具神通的人,我们如何知道你呢?」
‘‘Nāpi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado;
「我既非天人也非乾达婆,也非萨咖萨咖(天帝)主;
Manussabhūto iddhimā, evaṃ jānāhi bhāradha’’ .
我是具神通的人,婆罗陀,你应如此知道。」
‘‘Katarūpamidaṃ bhoto , veyyāvaccaṃ anappakaṃ;
「尊者对我们做了何等不小的服务;
Devamhi vassamānamhi, anovassaṃ bhavaṃ akā.
当天人降雨时,尊者为我们做了不降雨。
‘‘Tato vātātape ghore, sītacchāyaṃ bhavaṃ akā;
「然后在可怕的风吹日晒中,尊者为我们做了清凉的荫凉;
Tato amittamajjhesu , saratāṇaṃ bhavaṃ akā.
然后在敌人当中,尊者为我们做了箭的庇护。
‘‘Tato phītāni raṭṭhāni, vasino te bhavaṃ akā;
「然后尊者为我们做了繁荣的国土的居民;
Tato ekasataṃ khatye, anuyante bhavaṃ akā.
然后尊者为我们做了一百张床榻的随从。
‘‘Patītāssu mayaṃ bhoto, vada taṃ bhañja micchasi;
「我们已归依尊者,请说吧,尊者想要什么;
Hatthiyānaṃ assarathaṃ, nāriyo ca alaṅkatā;
象乘、马车,以及装饰好的女人;
Nivesanāni rammāni, mayaṃ bhoto dadāmase.
「诸可爱的住处,我们给予尊者。」
‘‘Atha vaṅge vā magadhe, mayaṃ bhoto dadāmase;
「或者在盎嘎或马嘎达,我们给予尊者;」
Atha vā assakāvantī , sumanā damma te mayaṃ.
「或者在阿萨咖瓦帝,我们给予你苏玛那法。」
‘‘Upaḍḍhaṃ vāpi rajjassa, mayaṃ bhoto dadāmase;
「或者半个王国,我们给予尊者;」
Sace te attho rajjena, anusāsa yadicchasi’’.
「如果你需要王国,请随意教诫。」
‘‘Na me atthopi rajjena, nagarena dhanena vā;
「我不需要王国,也不需要城市或财富;」
Athopi janapadena, attho mayhaṃ na vijjati.
「即使是国土,我也没有需要。」
‘‘Bhotova raṭṭhe vijite, araññe atthi assamo;
「在尊者所征服的国土中,在林野有隐居处;」
Pitā mayhaṃ janettī ca, ubho sammanti assame.
「我的父亲和母亲,两者都在林间修行。
‘‘Tesāhaṃ pubbācariyesu, puññaṃ na labhāmi kātave;
「对于那些先前的导师,我不能获得福德;
Bhavantaṃ ajjhāvaraṃ katvā, soṇaṃ yācemu saṃvaraṃ’’.
请求尊者作为中介,我们请求索那的律仪」。
‘‘Karomi te taṃ vacanaṃ, yaṃ maṃ bhaṇasi brāhmaṇa;
「婆罗门,我做你所说的话;
Etañca kho no akkhāhi, kīvanto hontu yācakā’’.
请告诉我们这个:请求者应有多少?」
‘‘Parosataṃ jānapadā, mahāsālā ca brāhmaṇā;
「超过百个村落的大富婆罗门;
Ime ca khattiyā sabbe, abhijātā yasassino;
以及所有这些刹帝利,出身高贵、有名望者;
Bhavañca rājā manojo, alaṃ hessanti yācakā’’.
以及玛诺佳王,足以成为请求者」。
‘‘Hatthī asse ca yojentu, rathaṃ sannayha sārathi ;
「让他们套上象与马,驾车者准备好车辆;
Ābandhanāni gaṇhātha, pādāsussārayaddhaje ;
拿起绳索,在旗杆上升起旗帜;
Assamaṃ taṃ gamissāmi, yattha sammati kosiyo’’.
我将前往那阿沙马,国萨拉王在那里。」
‘‘Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅginī;
「然后巴亚西王,率领四军种的军队;
Agamā assamaṃ rammaṃ, yattha sammati kosiyo’’.
前往可爱的阿沙马,国萨拉王在那里。」
‘‘Kassa kādambayo kājo, vehāsaṃ caturaṅgulaṃ;
「谁的咖丹巴亚树林,四指高悬于空中;
Aṃsaṃ asamphusaṃ eti, udahārāya gacchato’’.
不触及肩膀而来,当他去取水时?」
‘‘Ahaṃ soṇo mahārāja, tāpaso sahitabbato ;
「大王,我是索那,应受供养的苦行者;
Bharāmi mātāpitaro, rattindivamatandito.
「我日夜不疲倦地扶养父母。
‘‘Vane phalañca mūlañca, āharitvā disampati;
「在林中采集果实与根茎后,带回来,
Posemi mātāpitaro, pubbe katamanussaraṃ’’.
我扶养父母,忆念过去所作。」
‘‘Icchāma assamaṃ gantuṃ, yattha sammati kosiyo;
「我们想去隐居处,那里有国萨拉国;
Maggaṃ no soṇa akkhāhi, yena gacchemu assamaṃ’’.
索那,请告诉我们道路,我们如何前往隐居处。」
‘‘Ayaṃ ekapadī rāja, yenetaṃ meghasannibhaṃ;
「大王,这是一条小径,由此通往那如云般的,
Koviḷārehi sañchannaṃ, ettha sammati kosiyo’’.
为拘毗陀罗树所覆盖之处,那里有国萨拉国。」
‘‘Idaṃ vatvāna pakkāmi, taramāno mahāisi;
「说此之后,那大仙人急速离去;
Vehāse antalikkhasmiṃ, anusāsitvāna khattiye.
在虚空中、在天空中,教诫了刹帝利们。
‘‘Assamaṃ parimajjitvā, paññapetvāna āsanaṃ;
「清扫了茅屋,设置了座位;
Paṇṇasālaṃ pavisitvā, pitaraṃ paṭibodhayi.
进入叶屋后,唤醒了父亲。
‘‘Ime āyanti rājāno, abhijātā yasassino;
「这些国王们来了,出身高贵、有名望的;
Assamā nikkhamitvāna, nisīda tvaṃ mahāise.
从茅屋出来后,你坐下吧,大仙人。」
‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, taramāno mahāisi;
「听了他的那些话后,那位大仙人急忙;
Assamā nikkhamitvāna, sadvāramhi upāvisi’’.
从茅屋出来后,坐在门口。」
‘‘Tañca disvāna āyantaṃ, jalantaṃriva tejasā;
「看见他来了,如同燃烧着威光;
Khatyasaṅghaparibyūḷhaṃ, kosiyo etadabravi.
被刹帝利众围绕,国萨拉人如是说:
‘‘Kassa bherī mudiṅgā ca , saṅkhā paṇavadindimā ;
「谁的鼓、木丁咖、螺、巴那瓦、丁地玛,
Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṃ.
在前面行进,使车中之牛欢喜。
‘‘Kassa kañcanapaṭṭena, puthunā vijjuvaṇṇinā;
「谁以宽广的金色旗帜,具闪电之色,
Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṃ.
青年以装饰束缚,谁以荣耀之光辉而来。
‘‘Ukkāmukhapahaṭṭhaṃva, khadiraṅgārasannibhaṃ;
「犹如被击打的火炬口,如同黑檀木炭,
Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṃ.
面容光辉照耀,谁以荣耀之光辉而来。
‘‘Kassa paggahitaṃ chattaṃ, sasalākaṃ manoramaṃ;
「谁的伞被高举,具流苏,悦意,
Ādiccaraṃsāvaraṇaṃ, ko eti siriyā jalaṃ.
谁以太阳光辉为遮蔽,以荣耀之光辉而行?
‘‘Kassa aṅgaṃ pariggayha, vāḷabījanimuttamaṃ;
谁的肢体被围绕,以最上的瓦喇比吉尼?
Caranti varapuññassa , hatthikkhandhena āyato.
以象背而来,行于具上福德者。
‘‘Kassa setāni chattāni, ājānīyā ca vammitā;
谁的白伞盖,以及良马被装饰?
Samantā parikirenti , ko eti siriyā jalaṃ.
周围遍布,谁以荣耀之光辉而行?
‘‘Kassa ekasataṃ khatyā, anuyantā yasassino;
谁的一百辆车,随从有名声者?
Samantānupariyanti, ko eti siriyā jalaṃ.
周围随行,谁以荣耀之光辉而行?
‘‘Hatthi assaratha patti , senā ca caturaṅginī;
象、马、车、步兵,以及四支军队;
Samantānupariyanti , ko eti siriyā jalaṃ.
「谁以光辉的水流遍围绕?」
‘‘Kassesā mahatī senā, piṭṭhito anuvattati;
「这支庞大的军队属于谁,从后面跟随着?」
Akkhobhaṇī apariyantā, sāgarasseva ūmiyo’’.
「不可动摇、无边际,如同大海的波浪。」
‘‘Rājābhirājā manojo, indova jayataṃ pati;
「王中之王玛诺佐,如因陀罗征服者之主;他来到难陀的住处,那位无欲的梵行者。」
Nandassajjhāvaraṃ eti, assamaṃ brahmacārinaṃ.
「这支庞大的军队属于他,从后面跟随着;」
‘‘Tassesā mahatī senā, piṭṭhito anuvattati;
「这支庞大的军队属于他,从后面跟随着;」
Akkhobhaṇī apariyantā, sāgarasseva ūmiyo’’.
「不可动摇、无边际,如同大海的波浪。」
‘‘Anulittā candanena, kāsikuttamadhārino ;
「涂抹着檀香,穿着咖西咖最上等的衣服;」
Sabbe pañjalikā hutvā, isīnaṃ ajjhupāgamuṃ’’.
一切合掌后,前往诸仙人处。
‘‘Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;
「尊者是否安乐?尊者是否无病?
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
是否以拾穗而活命?是否根果众多?
‘‘Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā ;
「是否虻蚊,以及爬虫类甚少?
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjati’’.
在野兽充满的林中,是否没有伤害?」
‘‘Kusalañceva no rāja, atho rāja anāmayaṃ;
「大王,我们安乐,大王,并且无病;
Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū.
并且我们以拾穗而活命,并且根果众多。
‘‘Atho ḍaṃsā makasā ca , appameva sarīsapā ;
「并且虻蚊,以及爬虫类甚少;
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā mayhaṃ na vijjati.
在充满野兽的林中,我没有伤害。
‘‘Bahūni vassapūgāni, assame sammataṃ idha;
许多年来,这茅舍在此被认可;
Nābhijānāmi uppannaṃ, ābādhaṃ amanoramaṃ.
我不知道已生起的、不可意的疾病。
‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
大王,善来!你来得不远;
Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.
你已到达自在,请告知这里有什么。
‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo ;
丁杜咖果、毕亚喇果、马杜咖果、咖苏马利果;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṃ varaṃ.
小果实,大王,请享用最上的最上的。
‘‘Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
这清凉的饮水,也是从山洞中取来的;
Tato piva mahārāja, sace tvaṃ abhikaṅkhasi’’.
大王,从那里,如果你希望的话。
‘‘Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ, sabbassa agghiyaṃ kataṃ;
所给予的已被接受,一切都已被估价;
Nandassāpi nisāmetha, vacanaṃ so pavakkhati.
也请听难达的,他将说话。
‘‘Ajjhāvaramhā nandassa, bhoto santikamāgatā;
我们已请求难达,来到尊者面前;
Suṇātu bhavaṃ vacanaṃ, nandassa parisāya ca’’.
愿尊者听闻难达的话语,以及大众的。
‘‘Parosataṃ jānapadā , mahāsālā ca brāhmaṇā;
数百个国家的人民,以及大富的婆罗门们;
Ime ca khattiyā sabbe, abhijātā yasassino;
这些所有的刹帝利们,出身高贵、有名望的;
Bhavañca rājā manojo, anumaññantu me vaco.
以及尊者玛诺佳王,请同意我的话。
‘‘Ye ca santi samītāro, yakkhāni idha massame;
「凡是聚集于此的诸亚卡,
Araññe bhūtabhabyāni, suṇantu vacanaṃ mama.
森林中的诸鬼神,请听我的言语。
‘‘Namo katvāna bhūtānaṃ, isiṃ vakkhāmi subbataṃ;
「向诸鬼神礼敬后,我将称赞具善戒的仙人;
So tyāhaṃ dakkhiṇā bāhu, tava kosiya sammato.
他是我的右臂,憍尸耶啊,你所认可的。
‘‘Pitaraṃ me janettiñca, bhattukāmassa me sato;
「我的父亲和母亲,当我想要供养时,
Vīra puññamidaṃ ṭhānaṃ, mā maṃ kosiya vāraya.
勇士啊,这是福德之处,憍尸耶啊,请勿阻止我。
‘‘Sabbhi hetaṃ upaññātaṃ, mametaṃ upanissaja;
「这已为善人所知,依靠于我,
Uṭṭhānapāricariyāya, dīgharattaṃ tayā kataṃ;
以起立须跋,你已长夜作了。
Mātāpitūsu puññāni, mama lokadado bhava.
愿我对父母的功德,成为世间的施与者。
‘‘Tatheva santi manujā, dhamme dhammapadaṃ vidū;
确实有这样的人,他们了知法中的法句;
Maggo saggassa lokassa, yathā jānāsi tvaṃ ise.
通往天界的道路,正如你所知道的,圣者。
‘‘Uṭṭhānapāricariyāya, mātāpitusukhāvahaṃ;
以勤勉服侍,带给父母快乐;
Taṃ maṃ puññā nivāreti, ariyamaggāvaro naro’’.
功德阻止我,圣道中最胜的人。
‘‘Suṇantu bhonto vacanaṃ, bhāturajjhāvarā mama;
愿诸位尊者听我的话,我兄长中最胜的王;
Kulavaṃsaṃ mahārāja, porāṇaṃ parihāpayaṃ;
大王,保护古老的家族世系;
Adhammacārī jeṭṭhesu , nirayaṃ sopapajjati .
对长辈行非法者,他将投生地狱。
‘‘Ye ca dhammassa kusalā, porāṇassa disampati;
「凡对古法善巧者,对古法的教示者,
Cārittena ca sampannā, na te gacchanti duggatiṃ.
具足行持者,他们不去恶趣。
‘‘Mātāpitā ca bhātā ca, bhaginī ñātibandhavā;
「母亲、父亲、兄弟、姊妹、亲戚眷属,
Sabbe jeṭṭhassa te bhārā, evaṃ jānāhi bhāradha .
这些都是长子的负担,你应如此了知,负担者。
‘‘Ādiyitvā garuṃ bhāraṃ, nāviko viya ussahe;
「承担了沉重的负担,如船夫般努力,
Dhammañca nappamajjāmi, jeṭṭho casmi rathesabha’’.
我不放逸于法,我是长子,车中之牛。」
‘‘Adhigamā tame ñāṇaṃ, jālaṃva jātavedato;
「你证得了智,如火焰从网中脱出,
Evameva no bhavaṃ dhammaṃ, kosiyo pavidaṃsayi.
如是,尊者国萨拉为我们阐明了法。」
‘‘Yathā udayamādicco, vāsudevo pabhaṅkaro;
「犹如升起的太阳,瓦苏德瓦,光明的制造者;
Pāṇīnaṃ pavidaṃseti, rūpaṃ kalyāṇapāpakaṃ;
显示诸有情的色,美好的与恶劣的;
Evameva no bhavaṃ dhammaṃ, kosiyo pavidaṃsayi’’.
如是,尊者憍尸耶为我们显示了法。」
‘‘Evaṃ me yācamānassa, añjaliṃ nāvabujjhatha;
「如此向我请求者,你们不要低下合掌;
Tava paddhacaro hessaṃ, vuṭṭhito paricārako’’.
我将成为你的足行者,起立的侍者。」
‘‘Addhā nanda vijānāsi , saddhammaṃ sabbhi desitaṃ;
「确实,难陀,你了知由善士所说的正法;
Ariyo ariyasamācāro, bāḷhaṃ tvaṃ mama ruccasi.
圣者,具圣行者,你极为令我欢喜。
‘‘Bhavantaṃ vadāmi bhotiñca, suṇātha vacanaṃ mama;
「我对尊者说,也对尊尼说,请听我的话;
Nāyaṃ bhāro bhāramato , ahu mayhaṃ kudācanaṃ.
这负担从来不曾是我的负担。
‘‘Taṃ maṃ upaṭṭhitaṃ santaṃ, mātāpitusukhāvahaṃ;
「我须跋寂静者,带给父母快乐;
Nando ajjhāvaraṃ katvā, upaṭṭhānāya yācati.
难陀作了障碍,请求须跋。
‘‘Yo ve icchati kāmena, santānaṃ brahmacārinaṃ;
「若有人以欲望,想要寂静的梵行者;
Nandaṃ vo varatha eko , kaṃ nando upatiṭṭhatu’’.
你们选择难陀一人,难陀应须跋谁?」
‘‘Tayā tāta anuññātā, soṇa taṃ nissitā mayaṃ;
「父亲,你已允许,我们依靠索那;
Upaghātuṃ labhe nandaṃ, muddhani brahmacārinaṃ’’.
我能击败难陀,梵行者中的头顶。」
‘‘Assatthasseva taruṇaṃ, pavāḷaṃ māluteritaṃ;
「如菩提树的嫩芽,被风吹动的枝条;
Cirassaṃ nandaṃ disvāna, hadayaṃ me pavedhati.
久未见难陀,我心震动。
‘‘Yadā suttāpi supine , nandaṃ passāmi āgataṃ;
「当我在睡梦中,见难陀来到;
Udaggā sumanā homi, nando no āgato ayaṃ.
我欢喜、心悦,此难陀来到我们这里。
‘‘Yadā ca paṭibujjhitvā, nandaṃ passāmi nāgataṃ;
「当我醒来后,见难陀未来;
Bhiyyo āvisatī soko, domanassañcanappakaṃ.
更多的愁生起,及不少的忧。
‘‘Sāhaṃ ajja cirassampi, nandaṃ passāmi āgataṃ;
「我今日久后,见难陀来到;
Bhattucca mayhañca piyo, nando no pāvisī gharaṃ.
我夫与我所爱的,难陀进入我们的家。
‘‘Pitupi nando suppiyo, yaṃ nando nappavase gharā ;
「难陀对父亲也是极爱的,愿难陀不离家出去;」
Labhatū tāta nando taṃ, maṃ nando upatiṭṭhatu’’.
「父亲,愿难陀得到那个,愿难陀须跋我。」
‘‘Anukampikā patiṭṭhā ca, pubbe rasadadī ca no;
「悲悯的依靠,以及先前给予滋味者;通往天界世间之道,母亲应选择那位圣者。」
Maggo saggassa lokassa, mātā taṃ varate ise.
「通往天界世间之道,母亲应选择那位圣者。」
‘‘Pubbe rasadadī gottī, mātā puññūpasaṃhitā;
「先前给予滋味的族姓女,母亲具足福德;通往天界世间之道,母亲应选择那位圣者。」
Maggo saggassa lokassa, mātā taṃ varate ise’’.
「通往天界世间之道,母亲应选择那位圣者。」
‘‘Ākaṅkhamānā puttaphalaṃ, devatāya namassati;
「期望子果者,向天人礼敬;询问星宿,以及季节与年岁。」
Nakkhattāni ca pucchati, utusaṃvaccharāni ca.
「询问星宿,以及季节与年岁。」
‘‘Tassā utumhi nhātāya , hoti gabbhassa vokkamo ;
「她于适当时节沐浴后,胎儿入胎;」
Tena dohaḷinī hoti, suhadā tena vuccati.
因此她是怀孕者,因此被称为「善心者」。
‘‘Saṃvaccharaṃ vā ūnaṃ vā, pariharitvā vijāyati;
「怀胎一年或不足一年后,她生产;
Tena sā janayantīti, janetti tena vuccati.
因此她是生产者,因此被称为「生母」。
‘‘Thanakhīrena gītena, aṅgapāvuraṇena ca;
「以乳房之乳、以歌唱、以肢体的遮护,
Rodantaṃ puttaṃ toseti, tosentī tena vuccati.
她安抚哭泣的儿子,因此被称为「安抚者」。
‘‘Tato vātātape ghore, mamaṃ katvā udikkhati;
「其后在可怕的风吹日晒中,她视为「我的」而照顾;
Dārakaṃ appajānantaṃ, posentī tena vuccati.
她养育无知的幼儿,因此被称为「养育者」。
‘‘Yañca mātudhanaṃ hoti, yañca hoti pituddhanaṃ;
「凡是母亲的财产,以及凡是父亲的财产;
Ubhayampetassa gopeti, api puttassa no siyā.
他保护两者,但对儿子来说可能不会有。
‘‘Evaṃ putta aduṃ putta, iti mātā vihaññati;
「如此儿子,那样儿子」,如是母亲感到苦恼;
Pamattaṃ paradāresu, nisīthe pattayobbane;
对于放逸于他人之妻者,在深夜达到青春年华时,
Sāyaṃ puttaṃ anāyantaṃ, iti mātā vihaññati.
晚上不带儿子回来,如是母亲感到苦恼。
‘‘Evaṃ kicchā bhato poso, mātu aparicārako;
如是以艰难维生之人,不奉事母亲者;
Mātari micchā caritvāna, nirayaṃ sopapajjati.
对母亲行邪行后,他投生于地狱。
‘‘Evaṃ kicchā bhato poso, pitu aparicārako;
如是以艰难维生之人,不奉事父亲者;
Pitari micchā caritvāna, nirayaṃ sopapajjati.
对父亲行邪行后,他投生于地狱。
‘‘Dhanāpi dhanakāmānaṃ, nassati iti me sutaṃ;
「即使是财富,对求财者来说,也会失去,我如是听闻;
Mātaraṃ aparicaritvāna, kicchaṃ vā so nigacchati.
不奉侍母亲者,他将遭遇苦难。
‘‘Dhanāpi dhanakāmānaṃ, nassati iti me sutaṃ;
「即使是财富,对求财者来说,也会失去,我如是听闻;
Pitaraṃ aparicaritvāna, kicchaṃ vā so nigacchati.
不奉侍父亲者,他将遭遇苦难。
‘‘Ānando ca pamodo ca, sadā hasitakīḷitaṃ;
「欢喜与喜悦,常有笑与戏;
Mātaraṃ paricaritvāna, labbhametaṃ vijānato.
奉侍母亲者,了知者得此。
‘‘Ānando ca pamodo ca, sadā hasitakīḷitaṃ;
「欢喜与喜悦,常有笑与戏;
Pitaraṃ paricaritvāna, labbhametaṃ vijānato.
奉侍父亲者,了知者得此。
‘‘Dānañca peyyavajjañca , atthacariyā ca yā idha;
「布施与爱语,以及此处的利行;
Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṃ;
于诸法中的平等,于各处如其所应;
Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato.
这些摄事于世间,犹如行车之轴销。
Ete ca saṅgahā nāssu, na mātā puttakāraṇā;
若无这些摄事,母亲因子之缘故;
Labhetha mānaṃ pūjaṃ vā , pitā vā puttakāraṇā.
不会得到尊敬与供养,父亲亦因子之缘故。
‘‘Yasmā ca saṅgahā ete, sammapekkhanti paṇḍitā;
「由于这些摄事,智者正确地观察;
Tasmā mahattaṃ papponti, pāsaṃsā ca bhavanti te.
因此他们达到伟大,并且他们受到赞叹。
‘‘Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare;
「母亲与父亲被称为梵天,被称为先前的导师;
Āhuneyyā ca puttānaṃ, pajāya anukampakā.
应受供养,对子女、对众生有悲悯。
‘‘Tasmā hi ne namasseyya, sakkareyya ca paṇḍito;
因此,智者应礼敬他们,应恭敬他们;
Annena atho pānena, vatthena sayanena ca;
以食物、以饮料、以衣服、以卧具,
Ucchādanena nhāpanena , pādānaṃ dhovanena ca.
以覆盖、以沐浴、以洗足。
‘‘Tāya naṃ pāricariyāya , mātāpitūsu paṇḍitā;
以那样的须跋父母,智者们
Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’ti.
在此世赞叹他,死后在天界欢喜。
Soṇanandajātakaṃ dutiyaṃ. · 索那难德本生第二
Sattatinipātaṃ niṭṭhitaṃ. · 七十集完
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Atha sattatimamhi nipātavare, sabhāvantu kusāvatirājavaro;
于第七十集中,有沙巴、库沙瓦帝王;
Atha soṇasunandavaro ca puna, abhivāsitasattatimamhi suteti.
那时,索那·苏难陀瓦拉又说:「已被接受的第七十经已闻。」