19. Saṭṭhinipāto19. 六十集
19. Saṭṭhinipāto19. 六十集
529. Soṇakajātakaṃ (1)
529. 索那咖本生(1)
‘‘Tassa sutvā sataṃ dammi, sahassaṃ diṭṭha soṇakaṃ;
「听闻者我给一百,见到索那咖者一千;谁能为我指出索那咖,那在尘土中嬉戏的伴侣?」
Ko me soṇakamakkhāti, sahāyaṃ paṃsukīḷitaṃ’’.
「听闻者我给一百,见到索那咖者一千;谁能为我指出索那咖,那在尘土中嬉戏的伴侣?」
‘‘Athabravī māṇavako, daharo pañcacūḷako;
「那时,一位年轻的学童说道,他有五个发髻;」
Mayhaṃ sutvā sataṃ dehi, sahassaṃ diṭṭha soṇakaṃ;
「听闻者请给我一百,见到索那咖者一千;我将为你指出索那咖,那在尘土中嬉戏的伴侣。」
Ahaṃ te soṇakakkhissaṃ , sahāyaṃ paṃsukīḷitaṃ’’.
「我将为你指出索那咖,那在尘土中嬉戏的伴侣。」
‘‘Katamasmiṃ so janapade, raṭṭhesu nigamesu ca;
「在哪个地方、国土、城镇中,你见到了索那咖?当被问及时,请告诉我。」
Kattha soṇakamaddakkhi , taṃ me akkhāhi pucchito’’.
「在哪个地方你见到了索那咖?当被问及时,请告诉我。」
‘‘Taveva deva vijite, tavevuyyānabhūmiyā;
「在你的领土中,在你的园林地;
Ujuvaṃsā mahāsālā, nīlobhāsā manoramā.
直干的大娑罗树,青色光辉,令人喜悦。
‘‘Tiṭṭhanti meghasamānā, rammā aññoññanissitā;
「它们如云般矗立,可爱,互相依靠;
Tesaṃ mūlamhi soṇako, jhāyatī anupādano ;
在它们的根部,索那咖禅修,无取着;
Upādānesu lokesu, ḍayhamānesu nibbuto.
在诸取着的世间中,在燃烧中,他已涅槃。
‘‘Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅgiyā;
「然后,巴亚西王,以四军种的军队;
Kārāpetvā samaṃ maggaṃ, agamā yena soṇako.
令造平坦的道路,前往索那咖之处。
‘‘Uyyānabhūmiṃ gantvāna, vicaranto brahāvane;
「前往园林地,在大林中游行;」
Āsīnaṃ soṇakaṃ dakkhi, ḍayhamānesu nibbutaṃ’’.
见到坐着的索那咖,在燃烧者中已寂灭。
‘‘Kapaṇo vatayaṃ bhikkhu, muṇḍo saṅghāṭipāruto;
「这位比库真是可怜,剃发披着桑喀帝;
Amātiko apitiko, rukkhamūlasmi jhāyati’’.
无母无父,在树下禅修。」
‘‘Imaṃ vākyaṃ nisāmetvā, soṇako etadabravi;
「听闻此语后,索那咖如此说道;
‘Na rāja kapaṇo hoti, dhammaṃ kāyena phassayaṃ .
『大王,以身触法者,并非可怜。
‘Yo ca dhammaṃ niraṃkatvā , adhammamanuvattati;
『凡舍弃法,随行非法者;
Sa rāja kapaṇo hoti, pāpo pāpaparāyano’’’.
大王,那才是可怜,是恶者,趣向恶。』」
‘‘‘Arindamoti me nāmaṃ, kāsirājāti maṃ vidū;
「『我名为阿林达摩,人们知我为咖西王;」
Kacci bhoto sukhasseyyā , idha pattassa soṇaka’’’.
「尊者索那咖!在此已得到的,是否有安乐的卧处?」
‘‘Sadāpi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
「对于无财富的、出家的比库,总是善好的;
Na tesaṃ koṭṭhe openti, na kumbhiṃ na khaḷopiyaṃ ;
他们不在仓库里储存,不在瓮里,不在谷仓里;
Paraniṭṭhitamesānā, tena yāpenti subbatā.
寻求他人已完成的,那些善行者以此维生。
‘‘Dutiyampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
「第二次,对于无财富的、出家的比库,善好的;
Anavajjapiṇḍo bhottabbo, na ca kocūparodhati.
应食用无过失的钵食,没有任何人阻碍。
‘‘Tatiyampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
「第三次,对于无财富的、出家的比库,善好的;
Nibbuto piṇḍo bhottabbo, na ca kocūparodhati.
应食用寂静的钵食,没有任何人阻碍。
‘‘Catutthampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
「第四种善财富,属于出家的比库;
Muttassa raṭṭhe carato, saṅgo yassa na vijjati.
已解脱者在国中行走,他没有任何系缚。
‘‘Pañcamampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
「第五种善财富,属于出家的比库;
Nagaramhi ḍayhamānamhi, nāssa kiñci aḍayhatha.
当城市被烧毁时,他的任何东西都不被烧毁。
‘‘Chaṭṭhampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
「第六种善财富,属于出家的比库;
Raṭṭhe vilumpamānamhi , nāssa kiñci ahīratha .
当国家被掠夺时,他的任何东西都不被夺取。
‘‘Sattamampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
「第七种善财富,属于出家的比库;
Corehi rakkhitaṃ maggaṃ, ye caññe paripanthikā;
盗贼守护的道路,以及其他的拦路者;
Pattacīvaramādāya, sotthiṃ gacchati subbato.
持钵与衣后,善戒者平安地前行。
‘‘Aṭṭhamampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
「这是出家比库的第八种善德:」
Yaṃ yaṃ disaṃ pakkamati, anapekkhova gacchati’’.
「无论前往何方,他无所期待地前行。」
‘‘Bahūpi bhadrā etesaṃ, yo tvaṃ bhikkhu pasaṃsasi;
「你所赞叹的比库们,确实有许多善德;」
Ahañca giddho kāmesu, kathaṃ kāhāmi soṇaka.
「但我贪着于诸欲,索那咖,我该如何做?」
‘‘Piyā me mānusā kāmā, atho dibyāpi me piyā;
「人间诸欲于我可爱,天界诸欲于我亦可爱;」
Atha kena nu vaṇṇena, ubho loke labhāmase’’.
「那么,以何方法,我们能获得两个世界?」
‘‘Kāme giddhā kāmaratā, kāmesu adhimucchitā;
「贪着于诸欲者、乐着于诸欲者、耽溺于诸欲者,」
Narā pāpāni katvāna, upapajjanti duggatiṃ.
诸人造作诸恶后,投生到恶趣。
‘‘Ye ca kāme pahantvāna , nikkhantā akutobhayā;
「而那些舍断诸欲后,出离、无所畏惧者;
Ekodibhāvādhigatā, na te gacchanti duggatiṃ.
已证得独一境性者,他们不去恶趣。
‘‘Upamaṃ te karissāmi, taṃ suṇohi arindama;
「我将为你作譬喻,请听,敌人的调伏者;
Upamāya midhekacce , atthaṃ jānanti paṇḍitā.
在此,某些智者通过譬喻了知义理。
‘‘Gaṅgāya kuṇapaṃ disvā, vuyhamānaṃ mahaṇṇave;
「见到恒河中的尸体,在大海中漂流;
Vāyaso samacintesi, appapañño acetaso.
乌鸦思量,少慧、无心者。
‘‘‘Yānañca vatidaṃ laddhaṃ, bhakkho cāyaṃ anappako’;
「『这确实获得了乘具,而且这食物不少』;
Tattha rattiṃ tattha divā, tattheva nirato mano.
在那里夜晚在那里白天,心就在那里喜乐。
‘‘Khādaṃ nāgassa maṃsāni, pivaṃ bhāgīrathodakaṃ ;
「吃着龙的肉,喝着跋耆罗陀河水;
Sampassaṃ vanacetyāni, na palettha vihaṅgamo.
看着林中的塔庙,飞鸟在那里不飞走。
‘‘Tañca otaraṇī gaṅgā, pamattaṃ kuṇape rataṃ;
「那下降的恒河,对放逸者喜乐于尸体;
Samuddaṃ ajjhagāhāsi , agatī yattha pakkhinaṃ.
进入了大海,那里是鸟类的无依处。
‘‘So ca bhakkhaparikkhīṇo, udapatvā vihaṅgamo.
「那食物已耗尽,飞鸟飞起,
Na pacchato na purato, nuttaraṃ nopi dakkhiṇaṃ.
后面没有前面没有,上面没有也没有南边。
‘‘Dīpaṃ so najjhagāgañchi , agatī yattha pakkhinaṃ;
「他没有到达岛屿,那里是鸟类的无依处;
So ca tattheva pāpattha, yathā dubbalako tathā.
他就在那里跌落,如同虚弱者一般。
‘‘Tañca sāmuddikā macchā, kumbhīlā makarā susū;
那些海中的鱼类、鳄鱼、摩咖拉、鲨鱼,
Pasayhakārā khādiṃsu, phandamānaṃ vipakkhakaṃ .
以强力吞食了那挣扎的敌对者。
‘‘Evameva tuvaṃ rāja, ye caññe kāmabhogino;
同样地,大王,你和其他诸欲享受者,
Giddhā ce na vamissanti, kākapaññāva te vidū.
若贪婪者不吐出,他们被知为如乌鸦之慧。
‘‘Esā te upamā rāja, atthasandassanī katā;
大王,这个譬喻已为你作了义理的显示,
Tvañca paññāyase tena, yadi kāhasi vā na vā.
你以此而被了知,无论你是否实行。
‘‘Ekavācampi dvivācaṃ, bhaṇeyya anukampako;
具悲悯者应说一次或两次,
Tatuttariṃ na bhāseyya, dāsovayyassa santike’’.
「不应说超过此的话,他在那位面前如奴仆一般。」
‘‘Idaṃ vatvāna pakkāmi, soṇako amitabuddhimā ;
「说此之后离去,索那咖,无量智者;
Vehāse antalikkhasmiṃ, anusāsitvāna khattiyaṃ’’.
在虚空中、在天空中,教诫了刹帝利之后。」
‘‘Ko nume rājakattāro, suddā veyyattamāgatā ;
「谁是我的王位继承者?纯陀们已获得须跋;
Rajjaṃ niyyādayissāmi, nāhaṃ rajjena matthiko.
我将交出王位,我不贪恋王位。
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
「今日我将出家,谁知明日之死?
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ’’ .
我不要像愚痴的乌鸦,随从诸欲之力。」
‘‘Atthi te daharo putto, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano;
「你有年幼的儿子,地嘎瓦,国土的增长者;
Taṃ rajje abhisiñcassu, so no rājā bhavissati’’.
「请为他灌顶此王位,他将成为我们的王。」
‘‘Khippaṃ kumāramānetha, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
「快请王子来,增长国土的地伽乌,
Taṃ rajje abhisiñcissaṃ, so vo rājā bhavissati’’.
我将为他灌顶王位,他将成为你们的王。」
‘‘Tato kumāramānesuṃ, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
「于是他们请来王子,增长国土的地伽乌,
Taṃ disvā ālapī rājā, ekaputtaṃ manoramaṃ.
王见到他后,对可爱的独子说:
‘‘Saṭṭhi gāmasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
「六万个村落,完全充满一切,
Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
儿子,你应继承它们,我将王位交给你。」
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
「今日我即将出家,谁知明日之死;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ .
我不要像愚痴的乌鸦,随顺诸欲的控制。
‘‘Saṭṭhi nāgasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
六万头象,装饰着一切庄严,
Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā.
金色的象鞍,黄金的装饰和衣服。
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
由持矛和钩的象夫骑乘,
Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
儿子,你接受它们吧,我将把王位交给你。
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
今天我就要出家,谁知道明天会死亡;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
我不要像愚痴的乌鸦,随顺诸欲的控制。
‘‘Saṭṭhi assasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
六万匹马,装饰着一切庄严,
Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhino.
纯种的骏马,信度马,快速的载具。
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi ;
「由村长们骑乘,持弓箭者;
Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
你应继承那些儿子,我将把王国交给你。」
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
「今天我就要出家,谁知道明天会死亡;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
我不要像愚痴的乌鸦,随从诸欲的控制。」
‘‘Saṭṭhi rathasahassāni, sannaddhā ussitaddhajā;
「六万辆战车,装备齐全,旗帜高举;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
有灯光,还有老虎,装饰着一切庄严;
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
由村长们骑乘,手持弓箭,有盔甲者;
Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
「儿子,你应当继承,我将把王位交给你。」
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
「今天我就要出家,谁知道明天会死亡;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
我不要像愚痴的乌鸦,随从于诸欲的控制。」
‘‘Saṭṭhi dhenusahassāni, rohaññā puṅgavūsabhā;
「六万头母牛,红色的公牛、雄牛;
Tā putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
儿子,你应当继承,我将把王位交给你。」
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
「今天我就要出家,谁知道明天会死亡;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
我不要像愚痴的乌鸦,随从于诸欲的控制。」
‘‘Soḷasitthisahassāni , sabbālaṅkārabhūsitā;
「十六千,全都装饰着一切璎珞;
Vicitravatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā;
穿着种种衣服装饰,戴着珍珠宝石耳环;
Tā putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
你应娶她们为妻,我将把王位交给你。
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
「今天我就要出家,谁知道明天会死亡;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ’’.
我不要像愚痴的乌鸦,随从于诸欲的控制」。
‘‘Daharasseva me tāta, mātā matāti me sutaṃ;
「亲爱的,我年幼时,听说母亲已去世;
Tayā vinā ahaṃ tāta, jīvitumpi na ussahe.
亲爱的,没有你,我连活下去都不能。
‘‘Yathā āraññakaṃ nāgaṃ, poto anveti pacchato;
「如同幼象跟随,住在森林的龙象之后;
Jessantaṃ giriduggesu, samesu visamesu ca.
在山险之处游行,在平地与不平地。」
‘‘Evaṃ taṃ anugacchāmi, puttamādāya pacchato;
「我如此随从你,带着儿子在后;
Subharo te bhavissāmi, na te hessāmi dubbharo’’.
我将成为你的善担,我将不会成为你的恶担。」
‘‘Yathā sāmuddikaṃ nāvaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
「犹如海商的船,为求财富的商人们;
Vohāro tattha gaṇheyya, vāṇijā byasanī siyā.
若在那里遭遇风暴,商人们将会遭难。
‘‘Evamevāyaṃ puttakali , antarāyakaro mama ;
「如是这个儿子的饥饿,是我的障碍;
Imaṃ kumāraṃ pāpetha, pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ.
请将这个童子送到宫殿,增长欢乐之处。
‘‘Tattha kambusahatthāyo, yathā sakkaṃva accharā;
「在那里有贝壳手镯臂的女子们,如同萨咖的天女们;
Tā naṃ tattha ramessanti , tāhi ceso ramissati.
她们将在那里使他欢喜,他也将与她们欢喜。」
‘‘Tato kumāraṃ pāpesuṃ, pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ;
「然后她们带来王子,到增长欢乐的宫殿;
Taṃ disvā avacuṃ kaññā, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ.
诸少女见到他,增长国土的地伽武。
‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado;
「你是天人或是乾达婆,或是萨咖萨咖(天帝)主;
Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ’’.
你是谁或是谁之子,我们如何得知你」。
‘‘Namhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado;
「我非天人非乾达婆,也非萨咖萨咖(天帝)主;
Kāsirañño ahaṃ putto, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano;
我是咖西王之子,地伽武增长国土者;
Mamaṃ bharatha bhaddaṃ vo , ahaṃ bhattā bhavāmi vo’’.
你们供养我吧,愿你们吉祥,我将成为你们的主人」。
‘‘Taṃ tattha avacuṃ kaññā, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
「诸少女在那里对他说,对增长国土的地伽武;
‘Kuhiṃ rājā anuppatto, ito rājā kuhiṃ gato’’’.
「国王到达何处?国王从此去往何处?」
‘‘Paṅkaṃ rājā atikkanto, thale rājā patiṭṭhito;
「国王已越过泥沼,国王已立足于陆地;
Akaṇṭakaṃ agahanaṃ, paṭipanno mahāpathaṃ.
无刺、无密林,已行于大道。
‘‘Ahañca paṭipannosmi, maggaṃ duggatigāminaṃ;
而我已行于导向恶趣之道;
Sakaṇṭakaṃ sagahanaṃ, yena gacchanti duggatiṃ’’.
有刺、有密林,由此前往恶趣。」
‘‘Tassa te svāgataṃ rāja, sīhasseva giribbajaṃ;
「国王,欢迎你,如狮子之山洞;
Anusāsa mahārāja, tvaṃ no sabbāsamissaro’’ti.
大王,请教诫,你是我们一切的主宰。」
Soṇakajātakaṃ paṭhamaṃ. · 索那咖本生第一
530. Saṃkiccajātakaṃ (2)
530. 桑吉咖本生(2)
‘‘Disvā nisinnaṃ rājānaṃ, brahmadattaṃ rathesabhaṃ;
「见到坐着的国王,梵授御车者;
Athassa paṭivedesi, yassāsi anukampako.
于是向他告知,他所怜悯者。
‘‘Saṃkiccāyaṃ anuppatto, isīnaṃ sādhusammato;
「危难已来临,为诸仙人所善赞;
Taramānarūpo niyyāhi, khippaṃ passa mahesinaṃ.
急速出发吧,速去见大仙人。
‘‘Tato ca rājā taramāno, yuttamāruyha sandanaṃ;
「于是国王急速地,登上已备好的车辆;
Mittāmaccaparibyūḷho , agamāsi rathesabho.
御车者被友人大臣围绕,前往。
‘‘Nikkhippa pañca kakudhāni, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
「放下五种装饰,咖西国的增长者;
Vāḷabījani muṇhīsaṃ, khaggaṃ chattañcupāhanaṃ;
牦牛尾拂、头饰、剑、伞及鞋履。
‘‘Oruyha rājā yānamhā, ṭhapayitvā paṭicchadaṃ;
「国王从车辆下来,放下遮盖物;
Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ, saṃkiccamupasaṅkami.
走近坐在继承者座位上的桑吉恰。
‘‘Upasaṅkamitvā so rājā, sammodi isinā saha;
「那位国王走近后,与仙人互相问候;
Taṃ kathaṃ vītisāretvā, ekamantaṃ upāvisi.
交谈了那些话语后,在一旁坐下。
‘‘Ekamantaṃ nisinnova, atha kālaṃ amaññatha;
「在一旁坐下后,他认为时机已到;
Tato pāpāni kammāni, pucchituṃ paṭipajjatha.
然后开始询问关于恶业的事。
‘‘Isiṃ pucchāma saṃkiccaṃ, isīnaṃ sādhusammataṃ;
「我们询问仙人桑吉恰,诸仙人所善认可的,
Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ, isisaṅghapurakkhataṃ .
坐在继承者座位上的,为仙人众所尊敬的。
‘‘Kaṃ gatiṃ pecca gacchanti, narā dhammāticārino;
「诸违犯法之人,死后去往何趣?
Aticiṇṇo mayā dhammo, taṃ me akkhāhi pucchito.
法已被我多次违犯,请为我说明所问之事。」
‘‘Isī avaca saṃkicco, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
「仙人思虑后,对咖西人的国土增长者说:
Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ, mahārāja suṇohi me.
坐在继承者的座位上,大王,请听我说。
‘‘Uppathena vajantassa, yo maggamanusāsati;
「对于走上邪道者,若有人教导正道;
Tassa ce vacanaṃ kayirā, nāssa maggeyya kaṇṭako.
若他听从其言,道路上就不会有荆棘。
‘‘Adhammaṃ paṭipannassa, yo dhammamanusāsati;
「对于行非法者,若有人教导正法;
Tassa ce vacanaṃ kayirā, na so gaccheyya duggatiṃ.
若他听从其言,他就不会去往恶趣。」
‘‘Dhammo patho mahārāja, adhammo pana uppatho;
「大王,法是道路,非法则是邪路;
Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggatiṃ.
非法导向地狱,法则引至善趣。
‘‘Adhammacārino rāja, narā visamajīvino;
「大王,行非法者,生活不正之人;
Yaṃ gatiṃ pecca gacchanti, niraye te suṇohi me.
他们死后所去之处,请听我说地狱。
‘‘Sañjīvo kāḷasutto ca, saṅghāto dve ca roruvā;
「等活、黑绳、众合、二号叫;
Athāparo mahāvīci, tāpano ca patāpano.
其次还有大阿鼻、炎热及极热。
‘‘Iccete aṭṭha nirayā, akkhātā duratikkamā;
「如此这八大地狱,已说难以超越;
Ākiṇṇā luddakammehi, paccekā soḷasussadā.
充满残酷业行,各有十六小地狱。」
‘‘Kadariyatāpanā ghorā, accimanto mahabbhayā;
「吝啬的苦恼可怖,有火焰、大恐怖;
Lomahaṃsanarūpā ca, bhesmā paṭibhayā dukhā.
令毛发竖立之形相,可怕、恐怖、痛苦。
‘‘Catukkaṇṇā catudvārā, vibhattā bhāgaso mitā;
「四角、四门,分成诸部分、有限量;
Ayopākārapariyantā, ayasā paṭikujjitā.
以铁墙为边界,以铁覆盖。
‘‘Tesaṃ ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;
「它们的地是铁造的,燃烧、具有火焰;
Samantā yojanasataṃ, phuṭā tiṭṭhanti sabbadā.
周围百由旬,遍满、常时存在。
‘‘Ete patanti niraye, uddhaṃpādā avaṃsirā;
「他们堕入地狱,脚在上、头在下;
Isīnaṃ ativattāro, saññatānaṃ tapassinaṃ.
因为违越诸仙人、诸自制者、诸苦行者。」
‘‘Te bhūnahuno paccanti, macchā bilakatā yathā;
「他们回到那里,如鱼回到洞穴;
Saṃvacchare asaṅkheyye, narā kibbisakārino.
无数年中,造恶业的人们。
‘‘Ḍayhamānena gattena, niccaṃ santarabāhiraṃ;
「以燃烧的身体,内外恒常;
Nirayā nādhigacchanti, dvāraṃ nikkhamanesino.
地狱中寻求出门者,不得出离。
‘‘Puratthimena dhāvanti, tato dhāvanti pacchato;
「他们向东奔跑,然后向后奔跑;
Uttarenapi dhāvanti, tato dhāvanti dakkhiṇaṃ;
也向北奔跑,然后向南奔跑;
Yaṃ yañhi dvāraṃ gacchanti, taṃ tadeva pidhīyare .
无论他们去到哪个门,那门即被关闭。
‘‘Bahūni vassasahassāni, janā nirayagāmino;
「许多千年中,前往地狱的人们;
Bāhā paggayha kandanti, patvā dukkhaṃ anappakaṃ.
伸出双臂而哭泣,遭遇不小的痛苦。
‘‘Āsīvisaṃva kupitaṃ, tejassiṃ duratikkamaṃ;
「如同被激怒的毒蛇,威力难以超越;
Na sādhurūpe āsīde, saññatānaṃ tapassinaṃ.
不应坐于善相者,自制的苦行者旁。
‘‘Atikāyo mahissāso, ajjuno kekakādhipo;
「身躯巨大、气息强盛,阿朱那、孔雀之王;
Sahassabāhu ucchinno, isimāsajja gotamaṃ.
千臂被斩断,仙人侵犯了果德玛。
‘‘Arajaṃ rajasā vacchaṃ, kisaṃ avakiriya daṇḍakī;
「无尘者以尘土,瘦弱者以棍棒击打;
Tālova mūlato chinno, sa rājā vibhavaṅgato.
如多罗树从根断,彼王失去威势。
‘‘Upahacca manaṃ majjho , mātaṅgasmiṃ yasassine;
「侵犯心意之后,在有名声的马当嘎处;
Sapārisajjo ucchinno, majjhāraññaṃ tadā ahu.
连同眷属被断绝,那时成为森林中央。
‘‘Kaṇhadīpāyanāsajja, isiṃ andhakaveṇḍayo ;
「黑帝巴亚那的后裔,安塔咖韦达的仙人们;
Aññoññaṃ musalā hantvā, sampattā yamasādhanaṃ .
以杵互相击打,到达阎魔的境地。
‘‘Athāyaṃ isinā satto, antalikkhacaro pure;
「然后这位被仙人诅咒者,以前是空中行者;
Pāvekkhi pathaviṃ cecco, hīnatto pattapariyāyaṃ.
他观察大地,卑劣者得到了机会。
‘‘Tasmā hi chandāgamanaṃ, nappasaṃsanti paṇḍitā;
「因此,智者们不赞叹随欲而行;
Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṃ saccūpasaṃhitaṃ.
应以无嗔恨心说话,说与真实相应的语言。
‘‘Manasā ce paduṭṭhena, yo naro pekkhate muniṃ;
「若以心怀恶意,那个人看待牟尼;
Vijjācaraṇasampannaṃ, gantā so nirayaṃ adho.
具足明行足者,他将往下堕入地狱。
‘‘Ye vuḍḍhe paribhāsanti, pharusūpakkamā janā;
那些辱骂长者、粗暴侵犯的人们;
Anapaccā adāyādā, tālavatthu bhavanti te.
无子嗣、无继承者,他们成为多罗树桩。
‘‘Yo ca pabbajitaṃ hanti, katakiccaṃ mahesinaṃ;
凡伤害出家者、已作所作的大仙者;
Sa kāḷasutte niraye, cirarattāya paccati.
他在黑绳地狱中,长夜受煮。
‘‘Yo ca rājā adhammaṭṭho, raṭṭhaviddhaṃsano mago ;
凡不如法的国王、破坏国土的鹿;
Tāpayitvā janapadaṃ, tāpane pecca paccati.
折磨国土之后,死后在热恼处受煮。
‘‘So ca vassasahassāni , sataṃ dibbāni paccati;
他受煮一百个天年千岁;
Accisaṅghapareto so, dukkhaṃ vedeti vedanaṃ.
被火焰所围绕,他感受痛苦的受。
‘‘Tassa aggisikhā kāyā, niccharanti pabhassarā;
从他的身体,火焰光辉地喷出;
Tejobhakkhassa gattāni, lomehi ca nakhehi ca.
以火为食者的肢体,连同毛发和指甲。
‘‘Ḍayhamānena gattena, niccaṃ santarabāhiraṃ;
以燃烧的肢体,恒常内外;
Dukkhābhitunno nadati, nāgo tuttaṭṭito yathā.
被苦所逼迫而哀号,如同被刺激的龙。
‘‘Yo lobhā pitaraṃ hanti, dosā vā purisādhamo;
若因贪而杀父亲,或因嗔而杀,那最下劣的人;
Sa kāḷasutte niraye, cirarattāya paccati.
他在黑绳地狱中,长夜煎熬。
‘‘Sa tādiso paccati lohakumbhiyaṃ, pakkañca sattīhi hananti nittacaṃ;
他如此在铁锅中煎熬,被煮熟后用矛不断地击打;
Andhaṃ karitvā muttakarīsabhakkhaṃ, khāre nimujjanti tathāvidhaṃ naraṃ.
使其成盲后,令其食粪尿,亚卡们将如此之人沉入碱水中。
‘‘Tattaṃ pakkuthitamayoguḷañca , dīghe ca phāle cirarattatāpite;
又有炽热的铁丸,以及长久在火中烧红的长铁板;
Vikkhambhamādāya vibandha rajjubhi, vivaṭe mukhe sampavisanti rakkhasā.
亚卡们拿着横木,用绳索捆绑,将其塞入张开的口中。
‘‘Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā, kākoḷasaṅghā ca dijā ayomukhā;
鹰、隼、秃鹫、乌鸦群以及铁嘴鸟;
Saṅgamma khādanti vipphandamānaṃ, jivhaṃ vibhajja vighāsaṃ salohitaṃ.
聚集啄食挣扎者,撕裂舌头,吞食带血的肉块。
‘‘Taṃ daḍḍhatālaṃ paribhinnagattaṃ, nippothayantā anuvicaranti rakkhasā;
亚卡们击打那身体破碎、如焦棕榈者,到处追逐;
Ratī hi nesaṃ dukhino panītare, etādisasmiṃ niraye vasanti;
他们的乐趣就是折磨苦者,凡在世间杀害父母者,
Ye keci loke idha pettighātino.
都住在如此的地狱中。
‘‘Putto ca mātaraṃ hantvā, ito gantvā yamakkhayaṃ;
「儿子杀害母亲后,从此处前往阎摩界;
Bhusamāpajjate dukkhaṃ, attakammaphalūpago.
他遭受极大的苦,到达自业果报之处。
‘‘Amanussā atibalā, hantāraṃ janayantiyā;
「非人们极其强力,折磨那杀害生母者;
Ayomayehi vāḷehi , pīḷayanti punappunaṃ.
以铁制的钩子,一再地压迫他。
‘‘Tamassavaṃ sakā gattā, ruhiraṃ attasambhavaṃ;
「从他自己的肢体流出的血,自身所生的血;
Tambalohavilīnaṃva, tattaṃ pāyenti mattighaṃ .
如同熔化的铜,他们令他饮下那炽热的母亲杀害者之血。
‘‘Jigucchaṃ kuṇapaṃ pūtiṃ, duggandhaṃ gūthakaddamaṃ;
「可厌的、腐烂的、恶臭的尸体,粪便泥沼;
Pubbalohitasaṅkāsaṃ, rahadamogayha tiṭṭhati.
如同脓血混合之色,他沉入湖中站立。
‘‘Tamenaṃ kimayo tattha, atikāyā ayomukhā;
「在那里,有铁嘴的巨大虫类,
Chaviṃ bhetvāna khādanti, saṃgiddhā maṃsalohite.
破开皮肤后啃食,贪求血肉。
‘‘So ca taṃ nirayaṃ patto, nimuggo sataporisaṃ;
「他到达那地狱,沉没百人深,
Pūtikaṃ kuṇapaṃ vāti, samantā satayojanaṃ.
腐臭的尸体散发恶臭,遍及百由旬。
‘‘Cakkhumāpi hi cakkhūhi, tena gandhena jīyati;
「即使有眼者也因那气味而眼睛受损,
Etādisaṃ brahmadatta, mātugho labhate dukhaṃ.
梵授啊,女人的群体获得如此之苦。
‘‘Khuradhāramanukkamma, tikkhaṃ durabhisambhavaṃ;
「越过剃刀道,锋利难以通过,
Patanti gabbhapātiyo , duggaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ.
堕胎者堕落,难渡的韦答拉尼河。
‘‘Ayomayā simbaliyo, soḷasaṅgulakaṇṭakā;
「铁制的木棉树,有十六指长的刺;
Ubhato abhilambanti, duggaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ.
从两边垂下,难以渡越的韦答拉尼河。
‘‘Te accimanto tiṭṭhanti, aggikkhandhāva ārakā;
「它们火焰炽盛地站立着,犹如远处的火聚;
Ādittā jātavedena, uddhaṃ yojanamuggatā.
被火神燃烧着,向上喷出一由旬高。
‘‘Ete vajanti niraye, tatte tikhiṇakaṇṭake;
「这些人堕入地狱,在炽热、锐利的刺中;
Nāriyo ca aticārā , narā ca paradāragū.
行邪行的女人们,以及与他人之妻通奸的男人们。
‘‘Te patanti adhokkhandhā, vivattā vihatā puthū;
「他们头下脚上地堕落,翻转、被击打、分散;
Sayanti vinividdhaṅgā, dīghaṃ jagganti sabbadā .
躺卧着,肢体被刺穿,长时间地一直醒着。」
‘‘Tato ratyā vivasāne , mahatiṃ pabbatūpamaṃ;
「然后,在夜晚破晓时,巨大如山的
Lohakumbhiṃ pavajjanti, tattaṃ aggisamūdakaṃ.
铁锅被推来,炽热如火海。
‘‘Evaṃ divā ca ratto ca, dussīlā mohapārutā;
「如此日夜,恶戒者被痴所覆,
Anubhonti sakaṃ kammaṃ, pubbe dukkaṭamattano.
体验自己的业,先前自己所作的恶行。
‘‘Yā ca bhariyā dhanakkītā, sāmikaṃ atimaññati;
「凡以财富购得的妻子,轻蔑丈夫,
Sassuṃ vā sasuraṃ vāpi, jeṭṭhaṃ vāpi nanandaraṃ .
或轻蔑婆婆、公公,或轻蔑兄长、小叔。
‘‘Tassā vaṅkena jivhaggaṃ, nibbahanti sabandhanaṃ;
「她们的舌尖被钩子拉出,连同束缚,
Sa byāmamattaṃ kiminaṃ, jivhaṃ passati attani ;
她看见自己的舌头有一寻长,满是虫。
Viññāpetuṃ na sakkoti, tāpane pecca paccati.
无法使人知晓,死后在热恼处受煮。
‘‘Orabbhikā sūkarikā, macchikā migabandhakā;
「屠羊者、屠猪者、捕鱼者、猎兽者;
Corā goghātakā luddā, avaṇṇe vaṇṇakārakā.
盗贼、屠牛者、猎人、对恶说善者。
‘‘Sattīhi lohakūṭehi, nettiṃsehi usūhi ca;
「以矛、以铁钩、以剑、以箭,
Haññamānā khāranadiṃ, papatanti avaṃsirā.
被击打着,头下脚上堕入碱河。
‘‘Sāyaṃ pāto kūṭakārī, ayokūṭehi haññati;
「早晚作伪者,被铁钩击打;
Tato vantaṃ durattānaṃ, paresaṃ bhuñjare sadā.
然后吐出难以忍受的,常食他人的。
‘‘Dhaṅkā bheraṇḍakā gijjhā, kākoḷā ca ayomukhā;
「鹭、鹫、秃鹰、乌鸦及铁嘴者;
Vipphandamānaṃ khādanti, naraṃ kibbisakārakaṃ .
他们啃食颤抖挣扎的、造作罪恶的人。
‘‘Ye migena migaṃ hanti, pakkhiṃ vā pana pakkhinā;
「那些以兽猎兽者,或以鸟猎鸟者;
Asanto rajasā channā, gantā te nirayussadaṃ .
不善者为尘垢所覆,他们将去地狱之处。
‘‘Santo ca uddhaṃ gacchanti, suciṇṇenidha kammunā;
「而善者向上而去,以此处善作之业;
Suciṇṇassa phalaṃ passa, saindā devā sabrahmakā.
看善作之果报,诸天连同因陀罗、连同梵天。
‘‘Taṃ taṃ brūmi mahārāja, dhammaṃ raṭṭhapatī cara;
「大王,我对你说此法,国王应行法;
Tathā rāja carāhi dhammaṃ, yathā taṃ suciṇṇaṃ nānutappeyya pacchā’’ti.
大王,你应如此行法,使善作之法后来不会追悔。」
Saṃkiccajātakaṃ dutiyaṃ. · 桑吉吒本生第二
Saṭṭhinipātaṃ niṭṭhitaṃ. · 六十集完
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Atha saṭṭhinipātamhi, suṇātha mama bhāsitaṃ;
那时在六十品中,请听我所说;
Jātakasavhayano pavaro, soṇakaarindamasavhayano;
名为本生者最胜,名为驯象苏那咖;
Tathā vuttarathesabhakiccavaroti.
如是名为上车经、须跋经。