三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页经藏小部本生(下)17. 四十集

17. Cattālīsanipāto17. 四十集

509 段 · CSCD 巴利原典
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Khuddakanikāye · 小部
Jātakapāḷi · 本生部
(Dutiyo bhāgo)
(第二品)
17. Cattālīsanipāto17. 四十集
521. Tesakuṇajātakaṃ (1)
521. 帝沙库那本生(1)
‘‘Vessantaraṃ taṃ pucchāmi, sakuṇa bhaddamatthu te;
「我问那韦散答喇,鸟啊,愿你吉祥;想要行王政者,应做何事为最胜?」
Rajjaṃ kāretukāmena, kiṃ su kiccaṃ kataṃ varaṃ’’.
「我问那韦散答喇,鸟啊,愿你吉祥;想要行王政者,应做何事为最胜?」
‘‘Cirassaṃ vata maṃ tāto, kaṃso bārāṇasiggaho;
「亲爱的,我甘沙,巴拉纳西的执取者,已很久了;放逸的父亲,策励不放逸的我,儿子。
Pamatto appamattaṃ maṃ, pitā puttaṃ acodayi.
「亲爱的,我甘沙,巴拉纳西的执取者,已很久了;放逸的父亲,策励不放逸的我,儿子。
‘‘Paṭhameneva vitathaṃ, kodhaṃ hāsaṃ nivāraye;
「首先应以虚伪,防止愤怒与笑;然后应作诸事务,他们说那是刹帝利的戒行。
Tato kiccāni kāreyya, taṃ vataṃ āhu khattiya.
「首先应以虚伪,防止愤怒与笑;然后应作诸事务,他们说那是刹帝利的戒行。」
‘‘Yaṃ tvaṃ tāta tapokammaṃ , pubbe katamasaṃsayaṃ;
「亲爱的!你过去所作的苦行业,无疑地,
Ratto duṭṭho ca yaṃ kayirā, na taṃ kayirā tato puna .
染着、嗔恨者所作的,从此不应再作。
‘‘Khattiyassa pamattassa, raṭṭhasmiṃ raṭṭhavaḍḍhana;
「刹帝利放逸时,在国中增长国土,
Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṃ vuccate aghaṃ.
一切财富都毁灭,那被称为国王的灾祸。
‘‘Sirī tāta alakkhī ca , pucchitā etadabravuṃ;
「亲爱的!吉祥天与不吉祥天,被问时如此说:
Uṭṭhāna vīriye pose, ramāhaṃ anusūyake.
『我喜欢精勤、精进、养育、不嫉妒者。』
‘‘Usūyake duhadaye, purise kammadussake;
「『嫉妒、恶心、恶业之人,
Kālakaṇṇī mahārāja, ramati cakkabhañjanī.
大王!时运不济者、破坏轮者,我喜欢。』
‘‘So tvaṃ sabbesu suhadayo , sabbesaṃ rakkhito bhava;
「你对一切众生应有善意,愿你受到一切众生的保护;
Alakkhiṃ nuda mahārāja, lakkhyā bhava nivesanaṃ.
大王,驱除不吉祥,愿你的住所成为吉祥之处。
‘‘Sa lakkhīdhitisampanno, puriso hi mahaggato;
「具足吉祥与坚定的人,确实是伟大者;
Amittānaṃ kāsipati, mūlaṃ aggañca chindati.
他摧毁敌人,斩断其根本与顶端。
‘‘Sakkopi hi bhūtapati, uṭṭhāne nappamajjati;
「萨咖,众生之主,确实不放逸于精勤;
Sa kalyāṇe dhitiṃ katvā, uṭṭhāne kurute mano.
他对善法作坚定,于精勤中作意。
‘‘Gandhabbā pitaro devā, sājīvā honti tādino;
「乾达婆、祖先、诸天人,与如是者共同生活;
Uṭṭhāhato appamajjato , anutiṭṭhanti devatā.
诸天人随侍于精勤者、不放逸者。」
‘‘So appamatto akkuddho , tāta kiccāni kāraya;
「亲爱的,他不放逸、不愤怒,应作诸应作之事;
Vāyamassu ca kiccesu, nālaso vindate sukhaṃ.
应于诸事中精勤,懈怠者不得安乐。
‘‘Tattheva te vattapadā, esāva anusāsanī;
你的行道就在那里,这就是教诫;
Alaṃ mitte sukhāpetuṃ, amittānaṃ dukhāya ca’’.
足以令朋友快乐,令敌人痛苦」。
‘‘Sakkhisi tvaṃ kuṇḍalini, maññasi khattabandhuni ;
「昆达利尼,你能够,你认为,刹帝利女;
Rajjaṃ kāretukāmena, kiṃ su kiccaṃ kataṃ varaṃ’’.
欲使行王政者,什么应作之事是最胜的」。
‘‘Dveva tāta padakāni, yattha sabbaṃ patiṭṭhitaṃ;
「亲爱的,只有两种立足处,一切都依此而立;
Aladdhassa ca yo lābho, laddhassa cānurakkhaṇā.
未得者之获得,以及已得者之守护。」
‘‘Amacce tāta jānāhi, dhīre atthassa kovide;
「亲爱的,应知晓大臣们,贤明且精通利益者;
Anakkhā kitave tāta, asoṇḍe avināsake.
亲爱的,不赌博、不好赌、不酗酒、不破坏者。
‘‘Yo ca taṃ tāta rakkheyya, dhanaṃ yañceva te siyā;
「亲爱的,凡能守护你的,以及你所拥有的财富;
Sūtova rathaṃ saṅgaṇhe, so te kiccāni kāraye.
如御者驾驭战车,他应为你做事务。
‘‘Susaṅgahitantajano, sayaṃ vittaṃ avekkhiya;
「善摄受的人众,自己观察财富;
Nidhiñca iṇadānañca, na kare parapattiyā.
藏宝与偿债,不应依赖他人。
‘‘Sayaṃ āyaṃ vayaṃ jaññā, sayaṃ jaññā katākataṃ;
「自己应知收入与支出,自己应知已作与未作;
Niggaṇhe niggahārahaṃ, paggaṇhe paggahārahaṃ.
应抑制应抑制者,应鼓励应鼓励者。
‘‘Sayaṃ jānapadaṃ atthaṃ, anusāsa rathesabha;
「车中之尊,你应当自己了知国家的利益,教诫(他们);
Mā te adhammikā yuttā, dhanaṃ raṭṭhañca nāsayuṃ.
莫让不如法者被任用,毁坏财富与国家。
‘‘Mā ca vegena kiccāni, karosi kārayesi vā;
「莫以急躁做事,或令(他人)做;
Vegasā hi kataṃ kammaṃ, mando pacchānutappati.
因为急躁所做之业,愚者事后会追悔。
‘‘Mā te adhisare muñca, subāḷhamadhikodhitaṃ ;
「莫放纵过度的、极度被激怒的愤怒;
Kodhasā hi bahū phītā, kulā akulataṃ gatā.
因为由愤怒,许多繁荣的家族走向衰败。
‘‘Mā tāta issaromhīti, anatthāya patārayi;
「亲爱的,莫以『我是主人』而为了非利益而压迫;
Itthīnaṃ purisānañca, mā te āsi dukhudrayo.
莫让女人与男人有苦的生起。」
‘‘Apetalomahaṃsassa, rañño kāmānusārino;
「对于无毛发竖立、随逐欲乐的国王;
Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṃ vuccate aghaṃ.
一切财富都会消失,这被称为国王的灾祸。
‘‘Tattheva te vattapadā, esāva anusāsanī;
「你的言语就在那里,这就是教诫;
Dakkhassudāni puññakaro, asoṇḍo avināsako;
现在将看到福德的作者,不贪婪、不破坏者;
Sīlavāssu mahārāja, dussīlo vinipātiko’’ .
大王应当持戒,无戒者会堕落」。
‘‘Apucchimha kosiyagottaṃ , kuṇḍaliniṃ tatheva ca;
「我们已问过憍尸耶族的,以及同样也问过昆达利尼;
Tvaṃ dāni vadehi jambuka , balānaṃ balamuttamaṃ’’.
豺狼,现在你说吧,诸力中最上的力」。
‘‘Balaṃ pañcavidhaṃ loke, purisasmiṃ mahaggate;
「世间有五种力,在伟大的人中;
Tattha bāhubalaṃ nāma, carimaṃ vuccate balaṃ.
在那里,臂力被称为最后的力。
‘‘Bhogabalañca dīghāvu, dutiyaṃ vuccate balaṃ;
「提嘎威,财富之力被称为第二种力;
Amaccabalañca dīghāvu, tatiyaṃ vuccate balaṃ.
提嘎威,大臣之力被称为第三种力。
‘‘Abhijaccabalaṃ ceva, taṃ catutthaṃ asaṃsayaṃ;
「出身之力确实是第四种,这是无疑的;
Yāni cetāni sabbāni, adhigaṇhāti paṇḍito.
凡这一切诸力,智者都能获得。
‘‘Taṃ balānaṃ balaṃ seṭṭhaṃ, aggaṃ paññābaṃ balaṃ ;
「那诸力中最胜之力,最上的是慧力;
Paññābalenupatthaddho, atthaṃ vindati paṇḍito.
智者依慧力支持,获得利益。
‘‘Api ce labhati mando, phītaṃ dharaṇimuttamaṃ;
「即使愚者获得丰饶的最上土地,
Akāmassa pasayhaṃ vā, añño taṃ paṭipajjati.
或者违背不愿者的意愿,他人强行实施。
‘‘Abhijātopi ce hoti, rajjaṃ laddhāna khattiyo;
即使出身高贵,刹帝利获得王位;
Duppañño hi kāsipati, sabbenapi na jīvati.
若无慧则耕作,即使拥有一切也无法生活。
‘‘Paññāva sutaṃ vinicchinī , paññā kitti silokavaḍḍhanī ;
慧确实是所学的判别者,慧是名声与荣誉的增长者;
Paññāsahito naro idha, api dukkhe sukhāni vindati.
具慧之人在此世,即使在苦中也能获得乐。
‘‘Paññañca kho asussūsaṃ, na koci adhigacchati;
不听闻者,无人能获得慧;
Bahussutaṃ anāgamma, dhammaṭṭhaṃ avinibbhujaṃ.
不亲近多闻者,不离开如法而住者。
‘‘Yo ca dhammavibhaṅgaññū , kāluṭṭhāyī matandito;
凡知法之分别论者,适时而起不懈怠;
Anuṭṭhahati kālena, kammaphalaṃ tassa ijjhati .
若于适时不懈怠,其业果得以成就。
‘‘Anāyatana sīlassa, anāyatana sevino;
「戒无依处者,亲近无依处者;
Na nibbindiyakārissa, sammadattho vipaccati.
不作厌离者,正见不成熟。
‘‘Ajjhattañca payuttassa, tathāyatanasevino;
「内在勤修者,如是亲近依处者;
Anibbindiyakārissa, sammadattho vipaccati.
不作厌离者,正见不成熟。
‘‘Yogappayogasaṅkhātaṃ, sambhatassānurakkhaṇaṃ;
「称为瑜伽勤修,已积集者之守护;
Tāni tvaṃ tāta sevassu, mā akammāya randhayi;
亲爱者,你应亲近这些,莫因无业而破败;
Akammunā hi dummedho, naḷāgāraṃva sīdati’’.
因无业故,愚者如芦苇屋般沉沦。」
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya;
「大王,刹帝利啊,对父母行法;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
在此行法之后,大王,你将去天界。
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, puttadāresu khattiya;
「大王,刹帝利啊,对子女妻子行法;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
在此行法之后,大王,你将去天界。
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya;
「大王,刹帝利啊,对朋友大臣行法;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
在此行法之后,大王,你将去天界。
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca;
「大王,对车乘与军队行法;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
在此行法之后,大王,你将去天界。
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca…pe….
「大王,请行法,于诸村与诸镇…(中略)…。」
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca…pe….
「大王,请行法,于诸国与诸邦…(中略)…。」
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, samaṇa brāhmaṇesu ca…pe….
「大王,请行法,于诸沙门与诸婆罗门…(中略)…。」
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya;
「大王,请行法,于诸兽与诸鸟,刹帝利;」
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
「于此行法已,大王,你将去天界。」
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho ;
「大王,请行法,所行之法带来安乐;」
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
「于此行法已,大王,你将去天界。」
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā;
「大王,请行法,有因陀罗之诸天与诸梵天;」
Suciṇṇena divaṃ pattā, mā dhammaṃ rāja pāmado .
以善行到达天界,大王莫放逸于法。
‘‘Tattheva te vattapadā, esāva anusāsanī;
你的足迹就在那里,这就是教诫;
Sappaññasevī kalyāṇī, samattaṃ sāma taṃ vidū’’ti.
具慧者奉行善法,他们自己知道完成。
Tesakuṇajātakaṃ paṭhamaṃ. · 德萨古那本生第一
522. Sarabhaṅgajātakaṃ (2)
522. 沙喇邦嘎本生(2)
‘‘Alaṅkatā kuṇḍalino suvatthā, veḷuriyamuttātharukhaggabandhā ;
装饰着、戴耳环、穿着美衣,系着琉璃、珍珠、珊瑚、宝石的腰带;
Rathesabhā tiṭṭhatha ke nu tumhe, kathaṃ vo jānanti manussaloke’’.
你们这些站着的车夫是谁?在人间世界如何知道你们?
‘‘Ahamaṭṭhako bhīmaratho panāyaṃ, kāliṅgarājā pana uggatoyaṃ ;
我是阿塔咖,这是比玛拉他,而这位是咖陵嘎王,名为伍嘎多亚;
Susaññatānaṃ isīnaṃ dassanāya, idhāgatā pucchitāyemha pañhe’’.
我们来到这里是为了拜见善寂静的仙人们,我们被问及这些问题。
‘‘Vehāyasaṃ tiṭṭhasi antalikkhe, pathaddhuno pannaraseva cando;
「你站立于虚空中、天空中,如十五日的满月;
Pucchāmi taṃ yakkha mahānubhāva, kathaṃ taṃ jānanti manussaloke’’.
我问你,大神力的亚卡,人间世界如何知道你?」
‘‘Yamāhu devesu sujampatīti, maghavāti taṃ āhu manussaloke;
「诸天中称为善祭者,人间世界称他为摩伽婆;
Sa devarājā idamajja patto, susaññatānaṃ isīnaṃ dassanāya’’.
那位天王今日来到此处,为了见善调伏的诸仙人。」
‘‘Dūre sutā no isayo samāgatā, mahiddhikā iddhiguṇūpapannā;
「我们从远处听闻诸仙人聚集,具大神通、成就神通功德;
Vandāmi te ayire pasannacitto, ye jīvalokettha manussaseṭṭhā’’.
我以净信心礼敬你们,阿夷勒,你们是此生命世间的人中最胜者。」
Gandho isīnaṃ ciradikkhitānaṃ , kāyā cuto gacchati mālutena;
「久未见的诸仙人之香气,从身体散发,随风而来;
Ito paṭikkamma sahassanetta, gandho isīnaṃ asuci devarāja’’.
千眼者,从此退回吧,诸仙人之香气须跋,天王。」
‘‘Gandho isīnaṃ ciradikkhitānaṃ, kāyā cuto gacchatu mālutena;
「诸仙人久已见之香,从身散出,愿以风送来;
Vicitrapupphaṃ surabhiṃva mālaṃ, gandhañca etaṃ pāṭikaṅkhāma bhante;
犹如杂色花、芳香之花鬘,尊者,我们期待此香;
Na hettha devā paṭikkūlasaññino’’.
因为诸天在此并非厌恶想者。」
‘‘Purindado bhūtapatī yasassī, devānamindo sakko maghavā sujampati;
「布林达多、众生主、有名声者,诸天之因陀罗、萨咖、摩伽瓦、善胜者;
Sa devarājā asuragaṇappamaddano, okāsamākaṅkhati pañha pucchituṃ.
彼天王、阿修罗群之摧破者,希求机会来问问题。
‘‘Ko nevimesaṃ idha paṇḍitānaṃ, pañhe puṭṭho nipuṇe byākarissati;
「谁于此贤智者中,被问深细之问题时,将予解答;
Tiṇṇañca raññaṃ manujādhipānaṃ, devānamindassa ca vāsavassa’’.
对于三王、人主,以及诸天之因陀罗、瓦沙瓦?」
‘‘Ayaṃ isi sarabhaṅgo tapassī , yato jāto virato methunasmā;
「此仙人沙喇邦嘎、苦行者,从出生以来即离欲交;
Āceraputto suvinītarūpo, so nesaṃ pañhāni viyākarissati’’.
「离衣子善调御之形,他将为他们解答诸问。」
‘‘Koṇḍañña pañhāni viyākarohi, yācanti taṃ isayo sādhurūpā;
「贡德若,请解答诸问,善形之诸仙人请求你;
Koṇḍañña eso manujesu dhammo, yaṃ vuddha māgacchati esa bhāro’’.
贡德若,这是人中之法,长老来到,这是重担。」
‘‘Katāvakāsā pucchantu bhonto, yaṃ kiñci pañhaṃ manasābhipatthitaṃ;
「诸尊者已作空间请问,任何心所希求之问;
Ahañhi taṃ taṃ vo viyākarissaṃ, ñatvā sayaṃ lokamimaṃ parañca’’.
我将为你们解答彼彼,自知此世与他世。」
‘‘Tato ca maghavā sakko, atthadassī purindado;
「其时萨咖魔伽瓦,见利益者布林达达;
Apucchi paṭhamaṃ pañhaṃ, yañcāsi abhipatthitaṃ’’.
问了第一个问题,他所希求之所求。」
‘‘Kiṃ sū vadhitvā na kadāci socati, kissappahānaṃ isayo vaṇṇayanti;
「杀何者后不再忧愁,诸仙人赞叹舍断何者;
Kassīdha vuttaṃ pharusaṃ khametha, akkhāhi me koṇḍañña etamatthaṃ’’.
「谁能忍受粗恶的言语?果德玛,请告诉我这个义理。」
‘‘Kodhaṃ vadhitvā na kadāci socati, makkhappahānaṃ isayo vaṇṇayanti;
「杀害了忿怒后,永不忧愁,仙人们赞叹舍弃轻蔑;
Sabbesaṃ vuttaṃ pharusaṃ khametha, etaṃ khantiṃ uttamamāhu santo’’.
应忍受一切粗恶的言语,寂静者说这是最上的忍辱。」
‘‘Sakkā ubhinnaṃ vacanaṃ titikkhituṃ, sadisassa vā seṭṭhatarassa vāpi;
「能够忍受两者的言语,相等者或更胜者的;
Kathaṃ nu hīnassa vaco khametha, akkhāhi me koṇḍañña etamatthaṃ’’.
如何能忍受卑劣者的言语?果德玛,请告诉我这个义理。」
‘‘Bhayā hi seṭṭhassa vaco khametha, sārambhahetū pana sādisassa;
「因为恐惧而忍受胜者的言语,因为愤怒的缘故而忍受相等者的;
Yo cīdha hīnassa vaco khametha, etaṃ khantiṃ uttamamāhu santo’’.
若在此忍受卑劣者的言语,寂静者说这是最上的忍辱。」
‘‘Kathaṃ vijaññā catupattharūpaṃ , seṭṭhaṃ sarikkhaṃ athavāpi hīnaṃ;
「如何辨识四足之色,最胜者、相等者或卑劣者?
Virūparūpena caranti santo, tasmā hi sabbesaṃ vaco khametha’’.
「诸圣者以不同的形色而行,因此应忍受一切人的言语。」
‘‘Na hetamatthaṃ mahatīpi senā, sarājikā yujjhamānā labhetha;
「即使是强大的军队,与国王一起作战,也不能获得;
Yaṃ khantimā sappuriso labhetha, khantī balassūpasamanti verā’’.
忍辱者、善人所能获得的,忍是力量的平息,诸怨恨的止息。」
‘‘Subhāsitaṃ te anumodiyāna, aññaṃ taṃ pucchāmi tadiṅgha brūhi;
「我随喜你的善说,我再问你另一件事,请在此告诉我;
Yathā ahuṃ daṇḍakī nāḷikero , athajjuno kalābu cāpi rājā;
如同从前的但达咖、那利格喇、阿朱那、咖喇部王,
Tesaṃ gatiṃ brūhi supāpakamminaṃ, katthūpapannā isinaṃ viheṭhakā’’.
请告诉我这些作恶者的去处,那些恼害仙人者往生何处?」
‘‘Kisañhi vacchaṃ avakiriya daṇḍakī, ucchinnamūlo sajano saraṭṭho;
「因为但达咖杀害了瘦弱的小牛,根被断除,连同人民与国土;
Kukkuḷanāme nirayamhi paccati, tassa phuliṅgāni patanti kāye.
他在名为咕咕喇的地狱中煎熬,火星落在他的身上。」
‘‘Yo saññate pabbajite aheṭhayi , dhammaṃ bhaṇante samaṇe adūsake;
「凡伤害已调伏的出家者,说法的沙门、无过失者;
Taṃ nāḷikeraṃ sunakhā parattha, saṅgamma khādanti viphandamānaṃ.
那椰子被野狗们围攻,撕咬着颤动的它。
‘‘Athajjuno niraye sattisūle, avaṃsiro patito uddhaṃpādo ;
「于是阿求那在地狱的矛桩上,头朝下、脚朝上地堕落;
Aṅgīrasaṃ gotamaṃ heṭhayitvā, khantiṃ tapassiṃ cirabrahmacāriṃ.
因伤害了昂其拉萨的果德玛,忍辱者、苦行者、长久梵行者。
‘‘Yo khaṇḍaso pabbajitaṃ achedayi, khantiṃ vadantaṃ samaṇaṃ adūsakaṃ;
「凡将出家者切成碎片,说忍辱的沙门、无过失者;
Kalābuvīciṃ upapajja paccati, mahāpatāpaṃ kaṭukaṃ bhayānakaṃ.
他投生到咖喇部维吉而被煮,极大的热恼、辛辣、可怖。
‘‘Etāni sutvā nirayāni paṇḍito, aññāni pāpiṭṭhatarāni cettha;
「智者听闻这些地狱,以及此处其他更为邪恶的;
Dhammaṃ care samaṇabrāhmaṇesu, evaṅkaro saggamupeti ṭhānaṃ’’.
应对沙门婆罗门行法,如此行者得以往生天界之处。」
‘‘Subhāsitaṃ te anumodiyāna, aññaṃ taṃ pucchāmi tadiṅgha brūhi;
「随喜你的善说,我再问你另一事,请在此说:」
Kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadanti;
「他们说怎样的人是具戒者?他们说怎样的人是具慧者?」
Kathaṃvidhaṃ sappurisaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ no siri no jahāti’’.
「他们说怎样的人是善人?怎样的人吉祥不离弃?」
‘‘Kāyena vācāya ca yo’dha saññato, manasā ca kiñci na karoti pāpaṃ;
「于此以身、以语自制者,以意不作任何恶;」
Na attahetū alikaṃ bhaṇeti , tathāvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti.
「不为自己而说虚妄,他们说这样的人是具戒者。」
‘‘Gambhīrapañhaṃ manasābhicintayaṃ , nāccāhitaṃ kamma karoti luddaṃ;
「以心思惟甚深之问,不作贪婪、不利益之业;」
Kālāgataṃ atthapadaṃ na riñcati, tathāvidhaṃ paññavantaṃ vadanti.
「不舍弃适时的义句,他们说这样的人是具慧者。」
‘‘Yo ve kataññū katavedi dhīro, kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti;
「凡是知恩、知报恩的贤者,是善友、具坚固信者;」
Dukhitassa sakkacca karoti kiccaṃ, tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadanti.
他恭敬地为苦者做应做之事,他们称这样的人为善人。
‘‘Etehi sabbehi guṇehupeto, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;
具足这一切德行,有信、柔软、乐分享、慷慨,
Saṅgāhakaṃ sakhilaṃ saṇhavācaṃ, tathāvidhaṃ no siri no jahāti’’.
摄受者、友善、柔和语者,这样的人,吉祥不离他。
‘‘Subhāsitaṃ te anumodiyāna, aññaṃ taṃ pucchāmi tadiṅgha brūhi;
随喜你的善说,我再问你另一事,请在此说:
Sīlaṃ siriñcāpi satañca dhammaṃ, paññañca kaṃ seṭṭhataraṃ vadanti’’.
戒、吉祥、善人之法、慧,他们说哪个最殊胜?
‘‘Paññā hi seṭṭhā kusalā vadanti, nakkhattarājāriva tārakānaṃ;
善巧者说慧最殊胜,如月亮王于诸星;
Sīlaṃ sīrī cāpi satañca dhammo , anvāyikā paññavato bhavanti’’.
戒、吉祥、善人之法,随顺于有慧者。
‘‘Subhāsitaṃ te anumodiyāna, aññaṃ taṃ pucchāmi tadiṅgha brūhi;
随喜你的善说,我再问你另一事,请在此说:
Kathaṃkaro kintikaro kimācaraṃ, kiṃ sevamāno labhatīdha paññaṃ;
「如何作、如何思、如何行,亲近什么而在此获得慧?
Paññāya dānippaṭipaṃ vadehi, kathaṃkaro paññavā hoti macco’’.
请你现在说慧的道路,如何作,凡夫成为有慧者。」
‘‘Sevetha vuddhe nipuṇe bahussute, uggāhako ca paripucchako siyā;
「应亲近年长、精巧、多闻者,应成为领受者与询问者;
Suṇeyya sakkacca subhāsitāni, evaṃkaro paññavā hoti macco.
应恭敬地听闻善说之语,如此作,凡夫成为有慧者。
‘‘ Paññavā kāmaguṇe avekkhati, aniccato dukkhato rogato ca;
有慧者观察诸欲功德为无常、为苦、为病;
Evaṃ vipassī pajahāti chandaṃ, dukkhesu kāmesu mahabbhayesu.
如此观者舍断欲,于苦的、有大怖畏的诸欲中。
‘‘Sa vītarāgo pavineyya dosaṃ, mettaṃ cittaṃ bhāvaye appamāṇaṃ;
他离贪、调伏嗔,修习无量的慈心;
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, anindito brahmamupeti ṭhānaṃ’’.
对一切众生放下棍棒,无可指责地到达梵天处。」
‘‘Mahatthiyaṃ āgamanaṃ ahosi, tavamaṭṭhakā bhīmarathassa cāpi;
「你们的到来有大义利,你们是塔瓦玛塔咖、彼玛拉塔,」
Kāliṅgarājassa ca uggatassa, sabbesa vo kāmarāgo pahīno’’.
「以及强盛的咖林嘎王,你们一切的欲贪已断除。」
‘‘Evametaṃ paracittavedi, sabbesa no kāmarāgo pahīno;
「确实如此,他心通者,我们一切的欲贪已断除;」
Karohi okāsamanuggahāya, yathā gatiṃ te abhisambhavema’’.
「请为摄受而作机会,使我们能证得你的境界。」
‘‘Karomi okāsamanuggahāya, tathā hi vo kāmarāgo pahīno;
「我为摄受而作机会,因为你们的欲贪确已断除;」
Pharātha kāyaṃ vipulāya pītiyā, yathā gatiṃ me abhisambhavetha’’.
「以广大的喜悦触身,使你们能证得我的境界。」
‘‘Sabbaṃ karissāma tavānusāsaniṃ, yaṃ yaṃ tuvaṃ vakkhasi bhūripañña;
「我们将奉行你的一切教诫,无论你说什么,广慧者;」
Pharāma kāyaṃ vipulāya pītiyā, yathā gatiṃ te abhisambhavema’’.
「我们以广大的喜悦触身,使我们能证得你的境界。」
‘‘Katāya vacchassa kisassa pūjā, gacchantu bhonto isayo sādhurūpā;
「对已完成的、瘦削的犊牛有何供养?诸位具善相的仙人们,请离去吧!
Jhāne ratā hotha sadā samāhitā, esā ratī pabbajitassa seṭṭhā’’.
你们应当常喜乐于禅那、常得定,这是出家者的最上喜乐。」
‘‘Sutvāna gāthā paramatthasaṃhitā, subhāsitā isinā paṇḍitena;
「听闻了与最上义相应的偈颂,由仙人、智者所善说的;
Te vedajātā anumodamānā, pakkāmu devā devapuraṃ yasassino.
那些吠陀所生者、有名声的天人们随喜后,前往天城。
‘‘Gāthā imā atthavatī subyañjanā, subhāsitā isinā paṇḍitena;
「这些偈颂有义、有善文句,由仙人、智者所善说;
Yo kocimā aṭṭhikatvā suṇeyya, labhetha pubbāpariyaṃ visesaṃ;
无论谁置于心中而听闻这些,将获得前后的殊胜;
Laddhāna pubbāpariyaṃ visesaṃ, adassanaṃ maccurājassa gacche’’.
获得了前后的殊胜后,将到达死王的不可见处。」
‘‘Sālissaro sāriputto, meṇḍissaro ca kassapo;
「沙利子有沙利之声,咖沙巴有绵羊之声;
Pabbato anuruddho ca, kaccāyano ca devalo .
巴瓦多、阿奴卢度、咖吒亚那与德瓦罗。
‘‘Anusisso ca ānando, kisavaccho ca kolito;
阿奴西索与阿难、奇沙瓦乔与果利多;
Nārado udāyī thero , parisā buddhaparisā;
那拉达、伍达夷长老,僧团、佛陀的僧团;
Sarabhaṅgo lokanātho, evaṃ dhāretha jātaka’’nti.
沙拉邦果、世间的保护者,如此忆持诸本生。
Sarabhaṅgajātakaṃ dutiyaṃ. · 萨拉邦嘎本生第二
523. Alambusājātakaṃ (3)
523. 阿兰伍波萨他本生(3)
‘‘Atha bravi brahā indo, vatrabhū jayataṃ pitā;
于是梵天因陀说,瓦德拉布、胜利者之父;
Devakaññaṃ parābhetvā, sudhammāyaṃ alambusaṃ.
战胜天女后,在善法堂的阿兰伍波萨他。
‘‘Misse devā taṃ yācanti, tāvatiṃsā saindakā;
诸天向他请求,三十三天与因陀咖;
Isippalobhane gaccha, isisiṅgaṃ alambuse.
「去仙人堕处,鹿角仙人垂挂处。」
‘‘Purāyaṃ amhe acceti , vattavā brahmacariyavā;
「『此人先前超越我们,应说梵行者;」
Nibbānābhirato vuddho , tassa maggāni āvara’’.
「『乐于涅槃的长老,你去阻碍他的道路。』」
‘‘Devarāja kimeva tvaṃ, mameva tuvaṃ sikkhasi;
「『天王啊,你为何,只教导我;」
Isippalobhane gaccha, santi aññāpi accharā.
「去仙人堕处,还有其他天女。」
‘‘Mādisiyo pavarā ceva, asoke nandane vane;
「『像我这样的殊胜者,在无忧欢喜林中;」
Tāsampi hotu pariyāyo, tāpi yantu palobhanā’’ .
「让她们也有机会,让她们也去诱惑。』」
‘‘Addhā hi saccaṃ bhaṇasi, santi aññāpi accharā;
「『确实你说真实语,还有其他天女;」
Tādisiyo pavarā ceva, asoke nandane vane.
如此之女最殊胜,在无忧欢喜林中。
‘‘Na tā evaṃ pajānanti, pāricariyaṃ pumaṃ gatā;
「她们不如此了知,已去须跋男子者;
Yādisaṃ tvaṃ pajānāsi, nāri sabbaṅgasobhane.
如你所了知的,一切肢体美妙的女子。
‘‘Tvameva gaccha kalyāṇi, itthīnaṃ pavarā casi;
「你去吧,美丽者,你是女人中最殊胜者;
Taveva vaṇṇarūpena, savasamānayissasi’’ .
以你的容色形貌,你将使他顺从。」
‘‘Na vāhaṃ na gamissāmi, devarājena pesitā;
「我不会去,被天王派遣;
Vibhemi cetaṃ āsāduṃ, uggatejo hi brāhmaṇo.
我害怕侵犯此,因为婆罗门威力强大。
‘‘Aneke nirayaṃ pattā, isimāsādiyā janā;
「许多人到达地狱,侵犯仙人的人们;」
Āpannā mohasaṃsāraṃ, tasmā lomāni haṃsaye’’.
「已陷入痴的轮回,因此令毛发竖立。」
‘‘Idaṃ vatvāna pakkāmi, accharā kāmavaṇṇinī;
「说此之后离去,那欲色的天女;
Missā missitu micchantī, isisiṅgaṃ alambusā.
欲求混合、欲混合,阿喇木沙(天女)接近仙人角。
‘‘Sā ca taṃ vanamogayha, isisiṅgena rakkhitaṃ;
「她使那被仙人角守护的森林迷惑;
Bimbajālakasañchannaṃ , samantā aḍḍhayojanaṃ.
被频婆果网覆盖,周围半由旬。
‘‘Pātova pātarāsamhi, udaṇhasamayaṃ pati;
「清晨在早餐时,朝向正午时分;
Aggiṭṭhaṃ parimajjantaṃ, isisiṅgaṃ upāgami’’.
擦拭火祭处,接近仙人角。」
‘‘Kā nu vijjurivābhāsi, osadhī viya tārakā;
「谁如闪电般照耀,如药草、如星辰;
Vicittahatthābharaṇā , āmuttamaṇikuṇḍalā .
手臂装饰着各种饰品,佩戴着珠宝耳环。
‘‘Ādiccavaṇṇasaṅkāsā, hemacandanagandhinī;
「如太阳色般光辉,散发着金色檀香的芬芳;
Saññatūrū mahāmāyā, kumārī cārudassanā.
大摩耶,身材匀称,少女容貌可爱。
‘‘Vilaggā mudukā suddhā, pādā te suppatiṭṭhitā;
「你的双足柔软清净,善于站立;
Gamanā kāmanīyā te, harantiyeva me mano.
你的步态令人喜爱,夺走了我的心。
‘‘Anupubbāva te ūrū, nāganāsasamūpamā;
「你的大腿匀称,如象鼻一般;
Vimaṭṭhā tuyhaṃ sussoṇī, akkhassa phalakaṃ yathā.
你的臀部丰满,如骰子的平面。
‘‘Uppalasseva kiñjakkhā, nābhi te sādhu saṇṭhitā;
「如莲花的花蕊,你的肚脐善安住;
Pūrā kaṇhañjanasseva, dūrato paṭidissati.
犹如眼药膏一般,从远处即可见到。
‘‘Duvidhā jātā urajā, avaṇṭā sādhu paccudā;
「双乳生起,无垂,善直立;
Payodharā apatitā , aḍḍhalābusamā thanā.
乳房未下垂,犹如半葫芦之乳房。
‘‘Dīghā kambutalābhāsā, gīvā eṇeyyakā yathā;
「长如海螺之颈,颈如鹿王一般;
Paṇḍarāvaraṇā vaggu, catutthamanasannibhā.
白色覆盖,美妙,犹如第四意。
‘‘Uddhaggā ca adhaggā ca, dumaggaparimajjitā;
「上齿与下齿,以善齿清净;
Duvijā nelasambhūtā, dantā tava sudassanā.
双齿从莲花生起,你的牙齿极善见。
‘‘Apaṇḍarā lohitantā, jiñjūka phalasannibhā;
「不白,红色边缘,犹如枣椰果;
Āyatā ca visālā ca, nettā tava sudassanā.
你的眼睛长而宽阔,非常美好。
‘‘Nātidīghā susammaṭṭhā, kanakabyā samocitā;
不太长,善整理,以金色装饰;
Uttamaṅgaruhā tuyhaṃ, kesā candanagandhikā.
你的最上肢毛,头发有檀香之香。
‘‘Yāvatā kasigorakkhā, vāṇijānaṃ ca yā gati;
凡农夫、牧牛者所及之处,以及商人所到之处;
Isīnañca parakkantaṃ, saññatānaṃ tapassinaṃ.
以及诸仙人的精进处,诸自制者、苦行者之处。
‘‘Na te samasamaṃ passe, asmiṃ pathavi maṇḍale;
在此大地上,我不见与你相等者;
Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ’’.
你是谁?谁的儿子?我们如何得知你?
‘‘Na pañhakālo bhaddante, kassapevaṃ gate sati;
尊者,咖沙巴既已去世,现在不是问问题的时候;
Ehi samma ramissāma, ubho asmākamassame;
「来吧,朋友,让我们欢乐,我们两人都是平等的;
Ehi taṃ upagūhissaṃ , ratīnaṃ kusalo bhava’’.
来吧,我将拥抱你,成为诸欲乐的善巧者。」
‘‘Idaṃ vatvāna pakkāmi, accharā kāmavaṇṇinī;
「说此之后,那位欲色庄严的天女离去;
Missā missitumicchantī, isisiṅgaṃ alambusā’’.
阿蓝布沙仙人希望与她混合,想要混合。」
‘‘So ca vegena nikkhamma, chetvā dandhaparakkamaṃ ;
「他以速度出来,切断了缓慢的进展;
Tamuttamāsu veṇīsu, ajjhappatto parāmasi;
他到达那最上的发辫处,触摸了;
‘‘Tamudāvatta kalyāṇī, palissaji susobhanā ;
「那位美丽者转身,极为美好者拥抱;
Cavitamhi brahmacariyā, yathā taṃ atha tositā.
梵行已失坏,如是那时满足了。」
‘‘Manasā agamā indaṃ, vasantaṃ nandane vane;
「以意前往因陀罗处,住在难陀那林中;
Tassā saṅkappamaññāya, maghavā devakuñjaro.
知道她的意念,摩伽婆天王,
‘‘Pallaṅkaṃ pahiṇī khippaṃ, sovaṇṇaṃ sopavāhanaṃ;
「迅速送来卧榻,金制的,有车辆,
Sauttaracchadapaññāsaṃ, sahassapaṭiyatthataṃ .
有五十层上覆盖,千倍装饰,
‘‘Tamenaṃ tattha dhāresi, ure katvāna sobhanā;
「她在那里持守它,美丽者置于胸前;
Yathā ekamuhuttaṃva, tīṇi vassāni dhārayi.
如同一须臾,持守了三年,
‘‘Vimado tīhi vassehi, pabujjhitvāna brāhmaṇo;
「三年后醉意消退,婆罗门醒来;
Addasāsi harita rukkhe, samantā aggiyāyanaṃ.
看见绿色的树木,周围是阿其亚亚那。
‘‘Navapattavanaṃ phullaṃ, kokilaggaṇaghositaṃ;
「新叶之林盛开,杜鹃群鸣响;
Samantā paviloketvā, rudaṃ assūni vattayi.
遍观四周后,哭泣流下眼泪。
‘‘Na juhe na jape mante, aggihuttaṃ pahāpitaṃ;
「不供养不诵咒语,火供已舍弃;
Ko nu me pāricariyāya, pubbe cittaṃ palobhayi.
谁以须跋之事,先前诱惑我心?
‘‘Araññe me viharato, yo me tejā ha sambhutaṃ ;
「我住于林中时,谁取走我所生之光辉;
Nānāratnaparipūraṃ, nāvaṃva gaṇhi aṇṇave’’.
如同在大海中,取走满载种种宝之船」。
‘‘Ahaṃ te pāricariyāya, devarājena pesitā;
「我受天王派遣,为了须跋你;
Avadhiṃ cittaṃ cittena, pamādo tvaṃ na bujjhasi’’.
我以心击败心,你放逸而不觉知」。
‘‘Imāni kira maṃ tāto, kassapo anusāsati;
「亲爱的,迦叶教诫我这些;
Kamalāsadisitthiyo , tāyo bujjhesi māṇava.
学童啊,你应觉知三处如莲花茎。
‘‘Ure gaṇḍāyo bujjhesi, tāyo bujjhesi māṇava;
你应觉知胸部的肿瘤,学童啊,你应觉知三处;
Iccānusāsi maṃ tāto, yathā maṃ anukampako.
亲爱的如此教诫我,如同怜愍我者。
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ nākaṃ, pitu vuddhassa sāsanaṃ;
我不违背他的话语,年长父亲的教诫;
Araññe nimmanussamhi, svajja jhāyāmi ekako.
我在林野中沉思,从今日起我独自禅修。
‘‘Sohaṃ tathā karissāmi, dhiratthu jīvitena me;
我将如此行,若不成就,生命可耻;
Puna vā tādiso hessaṃ, maraṇaṃ me bhavissati’’.
我将再次成为那样的人,否则死亡将是我的归宿」。
‘‘Tassa tejaṃ vīriyañca, dhitiṃ ñatvā avaṭṭhitaṃ ;
「知道他的光辉、精进与坚定不移,
Sirasā aggahī pāde, isisiṅgaṃ alambusā.
阿喇布沙以头顶礼仙人辛嘎的足。
‘‘Mā me kujjha mahāvīra, mā me kujjha mahāise;
「大雄者,请勿对我生气;大仙人,请勿对我生气;
Mahā attho mayā ciṇṇo, tidasānaṃ yasassinaṃ;
我为荣耀的三十三天众,已做了大利益;
Tayā saṃkampitaṃ āsi, sabbaṃ devapuraṃ tadā’’.
那时,整个天宫都被你震动了。」
‘‘Tāvatiṃsā ca ye devā, tidasānañca vāsavo;
「愿三十三天众诸天人,以及三十天众之主,
Tvañca bhadde sukhī hohi, gaccha kaññe yathāsukhaṃ’’.
贤女,愿你幸福;少女,请随意离去。」
‘‘Tassa pāde gahetvāna, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;
「握住他的足后,对他作右绕,
Añjaliṃ paggahetvāna, tamhā ṭhānā apakkami.
合掌之后,从那个地方离去。
‘‘Yo ca tassāsi pallaṅko, sovaṇṇo sopavāhano;
「那是他的卧榻,黄金的,有垫子;
Sauttaracchadapaññāso, sahassapaṭiyatthato;
有上覆盖与毯子,价值千金;
Tameva pallaṅkamāruyha, agā devāna santike.
登上那同一卧榻,去到诸天人之处。
‘‘Tamokkamiva āyantiṃ, jalantiṃ vijjutaṃ yathā;
「如同从黑暗中来,如同闪电般发光;
Patīto sumano vitto, devindo adadā varaṃ’’.
满意、喜悦、富有,天帝给予恩赐」。
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
「萨咖,如果你给我恩赐,一切众生之主;
Nisippalobhikā gacche, etaṃ sakka varaṃ vare’’ti.
愿我去无贪欲,萨咖,请赐予这个恩赐」。
Alambusājātakaṃ tatiyaṃ. · 阿喇伍波萨他本生第三
524. Saṅkhapālajātakaṃ (4)
524. 商喀巴喇本生(4)
‘‘Ariyāvakāsosi pasannanetto, maññe bhavaṃ pabbajito kulamhā;
「你有圣者的容貌,眼神安详,我想尊者是从家族出家的;
Kathaṃ nu vittāni pahāya bhoge, pabbaji nikkhamma gharā sapañña’’ .
具慧者如何舍弃财富、资产,从家出家呢?」
‘‘Sayaṃ vimānaṃ naradeva disvā, mahānubhāvassa mahoragassa;
「人王啊!我亲见大威力大龙王的天宫,
Disvāna puññāna mahāvipākaṃ, saddhāyahaṃ pabbajitomhi rāja’’.
见到诸福的大果报后,大王,我因信而出家。」
‘‘Na kāmakāmā na bhayā na dosā, vācaṃ musā pabbajitā bhaṇanti;
「出家者不因欲欲、不因恐惧、不因嗔恨而说妄语;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, sutvāna me jāyihitippasādo’’.
被问及此义时,请对我说明,听闻后我将生起信乐。」
‘‘Vāṇijja raṭṭhādhipa gacchamāno, pathe addasāsimhi bhojaputte ;
「国主啊!我在经商途中,在路上见到了博嘉子;
Pavaddhakāyaṃ uragaṃ mahantaṃ, ādāya gacchante pamodamāne’’.
「带着身体肥大的巨蛇,欢喜地前去。」
‘‘Sohaṃ samāgamma janinda tehi, pahaṭṭhalomo avacamhi bhīto;
「人中之王啊!我与他们相遇,身毛竖立,我恐惧地说:
Kuhiṃ ayaṃ nīyati bhīmakāyo, nāgena kiṃ kāhatha bhojaputtā.
「这可怖身者被带往何处?婆嗟子们啊!你们要用龙做什么?」
‘‘Nāgo ayaṃ nīyati bhojanatthā , pavaddhakāyo urago mahanto;
「这龙被带去作为食物,身体肥大的巨蛇;
Sāduñca thūlañca muduñca maṃsaṃ, na tvaṃ rasaññāsi videhaputta.
「美味、肥厚、柔软的肉,韦德哈之子啊!你不知道这滋味。
‘‘Ito mayaṃ gantvā sakaṃ niketaṃ , ādāya satthāni vikopayitvā;
「我们从这里前往自己的住处,取来刀具,切开后;
Maṃsāni bhokkhāma pamodamānā, mayañhi ve sattavo pannagānaṃ.
「我们将欢喜地享用诸肉,我们确实是龙蛇的猎人。
‘‘Sace ayaṃ nīyati bhojanatthā, pavaddhakāyo urago mahanto;
「如果这龙被带去作为食物,身体肥大的巨蛇;
Dadāmi vo balibaddāni soḷasa, nāgaṃ imaṃ muñcatha bandhanasmā.
「我给你们十六头公牛,请从束缚中释放这条龙。」
‘‘Addhā hi no bhakkho ayaṃ manāpo, bahū ca no uragā bhuttapubbā ;
「确实,这对我们来说是可喜的食物,我们已吃过许多蛇;」
Karoma te taṃ vacanaṃ aḷāra , mittañca no hohi videhaputta.
「我们遵从你的话语,韦德哈之子,请成为我们的朋友。」
‘‘Tadassu te bandhanā mocayiṃsu, yaṃ natthuto paṭimokkassa pāse;
「于是他们从束缚中释放了他,从那不存在的戒律之绳索中;」
Mutto ca so bandhanā nāgarājā, pakkāmi pācīnamukho muhuttaṃ.
「那龙王从束缚中解脱后,片刻间向东方离去。」
‘‘Gantvāna pācīnamukho muhuttaṃ, puṇṇehi nettehi palokayī maṃ;
「向东方去了片刻后,他以充满的眼睛回望我;」
Tadāssahaṃ piṭṭhito anvagacchiṃ, dasaṅguliṃ añjaliṃ paggahetvā.
「那时我从后面跟随他,举起十指合掌。」
‘‘Gaccheva kho tvaṃ taramānarūpo, mā taṃ amittā punaraggahesuṃ;
「你应当快速离去,莫让敌人再次捕获你;」
Dukkho hi luddehi punā samāgamo, adassanaṃ bhojaputtāna gaccha.
与贪婪者再次相会是苦的,去看不见婆罗门之子们吧。
‘‘Agamāsi so rahadaṃ vippasannaṃ, nīlobhāsaṃ ramaṇīyaṃ sutitthaṃ;
「他来到清澈的湖,青色光辉、可爱、善渡处;
Samotataṃ jambuhi vetasāhi, pāvekkhi nittiṇṇabhayo patīto.
被阎浮树和藤所覆盖,他已渡过、无畏、欢喜地观看。
‘‘So taṃ pavissa na cirassa nāgo, dibbena me pāturahuṃ janinda;
「那龙进入那里不久,人中之王,他以天眼向我显现;
Upaṭṭhahī maṃ pitaraṃva putto, hadayaṅgamaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇanto.
如儿子须跋父亲般须跋我,说着悦意、悦耳之语。
‘‘Tvaṃ mesi mātā ca pitā aḷāra, abbhantaro pāṇadado sahāyo;
「阿拉喇,你是我的母亲和父亲,是内在的、给予生命的朋友;
Sakañca iddhiṃ paṭilābhakosmi , aḷāra passa me nivesanāni;
我已获得自己的神通,阿拉喇,请看我的住处;
Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassa’’.
丰富的食物、众多的饮食,如萨咖的美萨咖沙喇。」
‘‘Taṃ bhūmibhāgehi upetarūpaṃ, asakkharā ceva mudū subhā ca;
「那些地区具有超胜的色相,无石块、柔软且美好;
Nīcattiṇā apparajā ca bhūmi, pāsādikā yattha jahanti sokaṃ.
地面低平、少尘,令人喜悦,在那里舍弃忧愁。
‘‘Anāvakulā veḷuriyūpanīlā, catuddisaṃ ambavanaṃ surammaṃ;
不混乱、琉璃般青色,四方的芒果林极为可爱;
Pakkā ca pesī ca phalā suphullā, niccotukā dhārayantī phalāni.
成熟的、未熟的果实盛开,常时结果,持有果实。
‘‘Tesaṃ vanānaṃ naradeva majjhe, nivesanaṃ bhassarasannikāsaṃ;
人王啊!在那些林园中间,住所如同太阳一般;
Rajataggaḷaṃ sovaṇṇamayaṃ uḷāraṃ, obhāsatī vijjurivantalikkhe.
银制门闩、金制的殊胜宫殿,如同天空中的闪电般照耀。
‘‘Maṇīmayā soṇṇamayā uḷārā, anekacittā satataṃ sunimmitā;
宝石制的、金制的殊胜宫殿,种种色彩、常时善造;
Paripūrā kaññāhi alaṅkatābhi, suvaṇṇakāyūradharāhi rāja.
大王啊!充满着装饰的少女们,她们佩戴着金制的臂环。
‘‘So saṅkhapālo taramānarūpo, pāsādamāruyha anomavaṇṇo;
「那位桑卡巴拉,形色极美,登上宫殿,具无比色;
Sahassathambhaṃ atulānubhāvaṃ, yatthassa bhariyā mahesī ahosi.
千柱宫殿,具无比威力,那里有他的妻子大后。
‘‘Ekā ca nārī taramānarūpā, ādāya veḷuriyamayaṃ mahagghaṃ;
「一位形色极美的女子,拿着琉璃制的贵重之物;
Subhaṃ maṇiṃ jātimantūpapannaṃ, acoditā āsanamabbhihāsi.
美好的宝珠,具足种姓而生,未受催促即献上座位。
‘‘Tato maṃ urago hatthe gahetvā, nisīdayī pāmukhaāsanasmiṃ;
「然后那龙以手握住我,使我坐在首座上;
Idamāsanaṃ atra bhavaṃ nisīdatu, bhavañhi me aññataro garūnaṃ.
『尊者请坐此座,尊者确实是我的诸尊敬者之一。』
‘‘Aññā ca nārī taramānarūpā, ādāya vāriṃ upasaṅkamitvā;
「另一位形色极美的女子,拿着水前来;
Pādāni pakkhālayī me janinda, bhariyāva bhattū patino piyassa.
为我洗足,人中之王,如妻子对丈夫、对亲爱的夫主。」
‘‘Aparā ca nārī taramānarūpā, paggayha sovaṇṇamayāya pātiyā;
「另一位女子,形貌更胜,举起金制的钵;
Anekasūpaṃ vividhaṃ viyañjanaṃ, upanāmayī bhatta manuññarūpaṃ.
「供养我许多种种美味的汤与菜肴,以及悦意形色的食物。
‘‘Turiyehi maṃ bhārata bhuttavantaṃ, upaṭṭhahuṃ bhattu mano viditvā;
「婆罗多啊!当我用餐完毕后,她们知晓丈夫的心意,以音乐须跋我;
Tatuttariṃ maṃ nipatī mahantaṃ, dibbehi kāmehi anappakehi.
「那时,我获得了更胜的大果报,以及不少的天欲。
‘‘Bhariyā mametā tisatā aḷāra, sabbattamajjhā padumuttarābhā;
「我有三百位妻子,全都身材苗条,具有莲花般殊胜的光辉;
Aḷāra etāssu te kāmakārā, dadāmi te tā paricārayassu.
「阿喇喇啊!她们随你所欲,我将她们给你,你可以使唤她们。
‘‘Saṃvaccharaṃ dibbarasānubhutvā, tadāssuhaṃ uttarimajjhabhāsiṃ ;
「享受了一年的天界美味后,那时我询问了更上的事;
Nāgassidaṃ kinti kathañca laddhaṃ, kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṃ’’.
「『龙王啊!这是如何获得的?你是怎样得到这最胜的天宫?』」
‘‘Adhicca laddhaṃ pariṇāmajaṃ te, sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ;
「这是偶然获得的、转变而生的、你自己所造的,还是诸天所给予的?
Pucchāmi taṃ nāgarājetamatthaṃ, kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṃ’’.
我问你龙王此义,你如何获得此最胜天宫?」
‘‘Nādhicca laddhaṃ na pariṇāmajaṃ me, na sayaṃkataṃ nāpi devehi dinnaṃ;
「这不是偶然获得的,也不是转变而生的,不是我自己所造的,也不是诸天所给予的;
Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ vimānaṃ’’.
以自己的业,以无恶的诸福德,我获得了此天宫。」
‘‘Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
「什么是你的戒行?什么是你的梵行?这是善行了什么的果报?
Akkhāhi me nāgarājetamatthaṃ, kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ’’.
请告诉我龙王此义,你如何获得此天宫?」
‘‘Rājā ahosiṃ magadhānamissaro, duyyodhano nāma mahānubhāvo;
「我曾是王,马嘎达人的主宰,名为度尤德哈那,具大威力;
So ittaraṃ jīvitaṃ saṃviditvā, asassataṃ vipariṇāmadhammaṃ.
他了知此生命是无常的、变易法的。
‘‘Annañca pānañca pasannacitto, sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ ;
「以净信心,我恭敬地布施了食物、饮料及广大的布施;
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
我的家成为饮食之处,沙门婆罗门们得到满足。
‘‘Mālañca gandhañca vilepanañca, padīpiyaṃ yānamupassayañca;
「花鬘、香、涂香,灯明、车乘、住所,
Acchādanaṃ seyyamathannapānaṃ, sakkacca dānāni adamha tattha .
衣服、卧具、食物、饮料,我们在那里恭敬地布施了这些布施。
‘‘Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
「那是我的戒行,那是我的梵行,这是那善行的果报;
Teneva me laddhamidaṃ vimānaṃ, pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ’’;
因此我获得了这天宫,有丰富的食物、众多的饮食」;
‘‘Naccehi gītehi cupetarūpaṃ, ciraṭṭhitikaṃ na ca sassatāyaṃ.
「以舞蹈、歌唱及其他形色,虽长久住立,但非永恒。
‘‘Appānubhāvā taṃ mahānubhāvaṃ, tejassinaṃ hanti atejavanto;
「少威力者不能战胜大威力者,无光辉者不能战胜有光辉者;」
Kimeva dāṭhāvudha kiṃ paṭicca, hatthatta māgacchi vanibbakānaṃ .
「究竟是什么牙齿武器?为何而来?手持武器来到涅槃者之处。」
‘‘Bhayaṃ nu te anvagataṃ mahantaṃ, tejo nu te nānvagaṃ dantamūlaṃ;
「是否有大恐怖跟随着你?或是你的牙根没有光泽?」
Kimeva dāṭhāvudha kiṃ paṭicca, kilesamāpajji vanibbakānaṃ’’.
「究竟是什么牙齿武器?为何而来?染污来到涅槃者之处?」
‘‘Na me bhayaṃ anvagataṃ mahantaṃ, tejo na sakkā mama tehi hantuṃ ;
「没有大恐怖跟随着我,他们无法破坏我的光泽;」
Satañca dhammāni sukittitāni, samuddavelāva duraccayāni.
「善人之法已被善说,如大海边界般难以超越。」
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ aḷāra, uposathaṃ niccamupāvasāmi;
「我常于十四日、十五日、阿喇拉日,持守伍波萨他。」
Athāgamuṃ soḷasa bhojaputtā, rajjuṃ gahetvāna daḷhañca pāsaṃ.
「然后十六位婆嗏之子来了,手持绳索和坚固的罗网。」
‘‘Bhetvāna nāsaṃ atikassa rajjuṃ, nayiṃsu maṃ samparigayha luddā;
「破坏鼻子,穿过绳索,猎人们围绕着带走了我;」
Etādisaṃ dukkhamahaṃ titikkhaṃ , uposathaṃ appaṭikopayanto’’.
我忍受如此之苦,不违犯伍波萨他。
‘‘Ekāyane taṃ pathe addasaṃsu, balena vaṇṇena cupetarūpaṃ;
他们在一条道路上见到你,具有力、美貌及其他形色;
Siriyā paññāya ca bhāvitosi, kiṃ patthayaṃ nāga tapo karosi.
你以吉祥、慧而修习,龙象,你希求什么而行苦行?
‘‘Na puttahetū na dhanassa hetu, na āyuno cāpi aḷāra hetu;
不是为了儿子之因,不是为了财富之因,也不是为了寿命之因,阿喇喇;
Manussayoniṃ abhipatthayāno, tasmā parakkamma tapo karomi’’.
希求人界,因此我精勤而行苦行。
‘‘Tvaṃ lohitakkho vihatantaraṃso, alaṅkato kappitakesamassu;
你眼红润,肩宽阔,装饰,整理发须;
Surosito lohitacandanena, gandhabbarājāva disā pabhāsasi .
涂以红栴檀香,如乾达婆王照耀诸方。
‘‘Deviddhipattosi mahānubhāvo, sabbehi kāmehi samaṅgibhūto;
你已得天威力,大神通力,具足一切欲;
Pucchāmi taṃ nāgarājetamatthaṃ, seyyo ito kena manussaloko’’.
「我问你龙王此义,人间世界以何为更胜?」
‘‘Aḷāra nāññatra manussalokā, suddhī va saṃvijjati saṃyamo vā;
「阿喇喇,除了人间世界之外,清净或自制不存在;
Ahañca laddhāna manussayoniṃ, kāhāmi jātimaraṇassa antaṃ’’.
「我既已得人身,将作生死之终结。」
‘‘Saṃvaccharo me vasato tavantike, annena pānena upaṭṭhitosmi;
「我住于你身边一年,以食物与饮料须跋你;
Āmantayitvāna palemi nāga, cirappavuṭṭhosmi ahaṃ janinda’’.
「告辞之后我离去,龙啊,我已久别,人中之王。」
‘‘Puttā ca dārā anujīvino ca , niccānusiṭṭhā upatiṭṭhate taṃ;
「儿子、妻子及随从们,常常受教导,须跋你;
Kaccinnu taṃ nābhisapittha koci, piyañhi me dassanaṃ tuyhaṃ aḷāra’’.
「难道没有人诅咒你吗?阿喇喇,见你对我而言是可爱的。」
‘‘Yathāpi mātū ca pitū agāre, putto piyo paṭivihito vaseyya ;
「犹如在母亲与父亲的家中,可爱的儿子被安置而住;
Tatopi mayhaṃ idhameva seyyo, cittañhi te nāga mayī pasannaṃ’’.
「即使那样,对我来说,这里更好,龙啊!因为你的心对我信乐。」
‘‘Maṇī mamaṃ vijjati lohitaṅko , dhanāharo maṇiratanaṃ uḷāraṃ;
「我有红色的宝珠,带来财富的殊胜宝珠;
Ādāya tvaṃ gaccha sakaṃ niketaṃ, laddhā dhanaṃ taṃ maṇimossajassu’’.
拿着它你去自己的住处,得到财富后,你可以放弃那宝珠。」
‘‘Diṭṭhā mayā mānusakāpi kāmā, asassatā vipariṇāmadhammā;
「我已见人间的诸欲,是无常的、变易法;
Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, saddhāyahaṃ pabbajitomhi rāja.
见到欲功德中的过患后,大王,我以信出家了。
‘‘Dumapphalānīva patanti māṇavā, daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā;
「如树果般,学童们堕落,年轻的和年老的,因身体的破坏;
Etampi disvā pabbajitomhi rāja, apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo’’.
见到这个后,大王,我出家了,无疑的沙门法确实更好。」
‘‘Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;
「确实应该亲近有慧者,多闻的、在许多处思惟的那些人;
Nāgañca sutvāna tavañcaḷāra, kāhāmi puññāni anappakāni’’.
「听闻了龙与你的苦行,我将作不少的福德。」
‘‘Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;
「确实应当亲近有慧者,那些多闻、多思惟处者;
Nāgañca sutvāna mamañca rāja, karohi puññāni anappakānī’’ti.
大王,听闻了龙与我,请作不少的福德。」
Saṅkhapālajātakaṃ catutthaṃ. · 桑卡巴喇本生第四
525. Cūḷasutasomajātakaṃ (5)
525. 小苏答索玛本生(5)
‘‘Āmantayāmi nigamaṃ, mittāmacce parissaje ;
「我告知村落、朋友、大臣、眷属;头上生起白发,现在我喜乐出家。」
Sirasmiṃ palitaṃ jātaṃ, pabbajjaṃ dāni rocahaṃ’’.
「非地者,你说什么话?天主,你在我胸中置入箭;
‘‘Abhumme kathaṃ nu bhaṇasi, sallaṃ me deva urasi kappesi ;
你有七百位妻子,她们将如何是你的?」
Sattasatā te bhariyā, kathaṃ nu te tā bhavissanti’’.
你有七百位妻子,她们将如何对待你呢?
‘‘Paññāyihinti etā, daharā aññampi tā gamissanti;
「这些女人会被智慧所认识,年轻的她们也会去往其他地方;
Saggañcassa patthayāno, tena ahaṃ pabbajissāmi’’.
希求天界,因此我将出家」。
‘‘Dulladdhaṃ me āsi sutasoma, yassa te homahaṃ mātā;
「我的苏答索马,我难以得到你,我是你的母亲;
Yaṃ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi deva.
当我悲泣时,你不顾而出家,天人啊。
‘‘Dulladdhaṃ me āsi sutasoma, yaṃ taṃ ahaṃ vijāyissaṃ;
我的苏答索马,我难以得到你,我将生下你;
Yaṃ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi deva’’.
当我悲泣时,你不顾而出家,天人啊」。
‘‘Ko nāmeso dhammo, sutasoma kā ca nāma pabbajjā;
「苏答索马,这是什么法,什么是出家;
Yaṃ no amhe jiṇṇe, anapekkho pabbajasi deva.
当我们衰老时,你不顾而出家,天人啊。
‘‘Puttāpi tuyhaṃ bahavo, daharā appattayobbanā;
「你也有许多儿子,年幼未达青年;
Mañjū tepi taṃ apassantā, maññe dukkhaṃ nigacchanti’’.
可爱的他们见不到你,我想他们将陷入痛苦」。
‘‘Puttehi ca me etehi, daharehi appattayobbanehi;
「对于我这些儿子,年幼未达青年的;
Mañjūhi sabbehipi tumhehi, cirampi ṭhatvā vināsabhāvo’’ .
对于可爱的你们所有人,即使久住也是坏灭之法」。
‘‘Chinnaṃ nu tuyhaṃ hadayaṃ, adu te karuṇā ca natthi amhesu;
「你的心是否已断,你对我们是否已无悲悯;
Yaṃ no vikandantiyo , anapekkho pabbajasi deva’’.
你竟不顾我们哭泣,天人啊,你出家了」。
‘‘Na ca mayhaṃ chinnaṃ hadayaṃ, atthi karuṇāpi mayhaṃ tumhesu;
「我的心并未断,我对你们也有悲悯;
Saggañca patthayāno, tena ahaṃ pabbajissāmi’’.
但希求天界,因此我将出家」。
‘‘Dulladdhaṃ me āsi, sutasoma yassa te ahaṃ bhariyā;
「我实难得,苏答索玛,我是你的妻子;
Yaṃ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi deva.
当我哀泣时,你不顾而出家,天人。
‘‘Dulladdhaṃ me āsi, sutasoma yassa te ahaṃ bhariyā;
「我实难得,苏答索玛,我是你的妻子;
Yaṃ me kucchipaṭisandhiṃ , anapekkho pabbajasi deva.
当我腹中结生时,你不顾而出家,天人。
‘‘Paripakko me gabbho, kucchigato yāva naṃ vijāyāmi;
「我的胎儿已成熟,在腹中直到我生下他;
Māhaṃ ekā vidhavā, pacchā dukkhāni addakkhiṃ’’.
愿我不要独自成为寡妇,以后见到诸苦」。
‘‘Paripakko te gabbho, kucchigato iṅgha tvaṃ vijāyassu;
「你的胎儿已成熟,在腹中,来吧,你生下他;
Puttaṃ anomavaṇṇaṃ, taṃ hitvā pabbajissāmi’’.
生下具足相好的儿子后,舍弃他我将出家」。
‘‘Mā tvaṃ cande rudi, mā soci vanatimiramattakkhi;
「母亲,请勿哭泣,请勿悲伤,眼睛昏暗如森林;
Āroha varapāsādaṃ , anapekkho ahaṃ gamissāmi’’.
请登上殊胜的宫殿,我将无所顾恋地离去」。
‘‘Ko taṃ amma kopesi, kiṃ rodasi pekkhasi ca maṃ bāḷhaṃ;
「谁激怒了你,母亲?为何你哭泣并强烈地看着我?
Kaṃ avajjhaṃ ghātemi , ñātīnaṃ udikkhamānānaṃ’’.
我应杀谁而不犯过失,在亲族们注视之下」。
‘‘Na hi so sakkā hantuṃ, vijitāvī yo maṃ tāta kopesi;
「那激怒我的胜利者,亲爱的,他确实不可杀;
Pitā te maṃ tāta avaca, anapekkho ahaṃ gamissāmi’’.
你的父亲,亲爱的,对我说,我将无所顾恋地离去」。
‘‘Yohaṃ pubbe niyyāmi, uyyānaṃ mattakuñjare ca yodhemi;
「我以前出游,去往园林,并驾驭醉象;
Sutasome pabbajite, kathaṃ nu dāni karissāmi’’.
苏多索玛出家后,我现在该如何做呢」。
‘‘Mātucca me rudantyā , jeṭṭhassa ca bhātuno akāmassa;
「我母亲在哭泣,长兄也不愿意;
Hatthepi te gahessaṃ, na hi gacchasi no akāmānaṃ’’.
我会抓住你的手,你不应违背我们的意愿而去」。
‘‘Uṭṭhehi tvaṃ dhāti, imaṃ kumāraṃ ramehi aññattha;
「起来吧,奶妈,带这孩子到别处去玩;
Mā me paripanthamakāsi , saggaṃ mama patthayānassa’’.
不要妨碍我,我正在希求天界」。
‘‘Yaṃ nūnimaṃ dadeyyaṃ pabhaṅkaraṃ, ko nu me imināttho ;
「我现在应该给这位辉煌者什么呢?这对我有什么意义?
Sutasome pabbajite, kiṃ nu menaṃ karissāmi’’.
苏多索马出家了,我拿他怎么办呢?」
‘‘Koso ca tuyhaṃ vipulo, koṭṭhāgārañca tuyhaṃ paripūraṃ;
「你的宝库充满,你的仓库也充满;
Pathavī ca tuyhaṃ vijitā, ramassu mā pabbaji deva’’.
大地也被你征服,天神啊,请享乐吧,不要出家」。
‘‘Koso ca mayhaṃ vipulo, koṭṭhāgārañca mayhaṃ paripūraṃ;
「我的库藏广大,我的仓库充满;
Pathavī ca mayhaṃ vijitā, taṃ hitvā pabbajissāmi’’.
我征服了大地,舍弃那些后我将出家」。
‘‘Mayhampi dhanaṃ pahūtaṃ, saṅkhātuṃ nopi deva sakkomi;
「我也有丰富的财富,天啊,我甚至无法计算;
Taṃ te dadāmi sabbampi , ramassu mā pabbaji deva’’.
我将那一切全部给你,天啊,请享乐,不要出家」。
‘‘Jānāmi dhanaṃ pahūtaṃ, kulavaddhana pūjito tayā casmi;
「我知道财富丰富,增长家族者,我被你尊敬;
Saggañca patthayāno, tena ahaṃ pabbajissāmi’’.
希求天界,因此我将出家」。
‘‘Ukkaṇṭhitosmi bāḷhaṃ, arati maṃ somadatta āvisati ;
「我极度厌离,索玛达答,不乐侵袭我;
Bahukāpi me antarāyā, ajjevāhaṃ pabbajissāmi’’.
我有许多障碍,今天我就将出家」。
‘‘Idañca tuyhaṃ rucitaṃ, sutasoma ajjeva dāni tvaṃ pabbaja;
「如果这是你所喜欢的,苏答索马,那么你现在就出家吧;
Ahampi pabbajissāmi, na ussahe tayā vinā ahaṃ ṭhātuṃ’’.
我也将出家,我无法离开你而住」。
‘‘Na hi sakkā pabbajituṃ, nagare na hi paccati janapade ca’’;
「在城市中须跋出家,在国土中也不适合」;
‘‘Sutasome pabbajite, kathaṃ nu dāni karissāma’’.
「当苏答索马出家时,我们现在该怎么办呢」。
‘‘Upanīyatidaṃ maññe, parittaṃ udakaṃva caṅkavāramhi;
「我认为这正在接近,犹如在浴场中的少量水;
Evaṃ suparittake jīvite, na ca pamajjituṃ kālo.
在如此极少的寿命中,不是放逸的时候。
‘‘Upanīyatidaṃ maññe, parittaṃ udakaṃva caṅkavāramhi;
「我认为这正在接近,犹如在浴场中的少量水;
Evaṃ suparittake jīvite, andhabālā pamajjanti.
在如此极少的寿命中,盲目的愚人们放逸」。
‘‘Te vaḍḍhayanti nirayaṃ, tiracchānayoniñca pettivisayañca;
「他们增长地狱、畜生趣与饿鬼界;
Taṇhāya bandhanabaddhā, vaḍḍhenti asurakāyaṃ’’.
被渴爱之缚所束缚,增长阿修罗众。」
‘‘Ūhaññate rajaggaṃ, avidūre pubbakamhi ca pāsāde;
「尘土被扬起,在先前的宫殿附近;
Maññe no kesā chinnā, yasassino dhammarājassa’’.
我想我们有名声的法王的头发被剪了。」
‘‘Ayamassa pāsādo, sovaṇṇa pupphamālyavītikiṇṇo;
「这是他的宫殿,遍满金色花鬘;
Yahi manuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
国王在此游行,被后宫围绕。
‘‘Ayamassa pāsādo, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇo;
「这是他的宫殿,遍满金色花鬘;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
国王在此游行,被亲族众围绕。
‘‘Idamassa kūṭāgāraṃ, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇaṃ;
「这是他的重阁,以金花鬘装饰;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
国王在此游行,被后宫妃嫔围绕。
‘‘Idamassa kūṭāgāraṃ, sovaṇṇa pupphamālyavītikiṇṇaṃ;
「这是他的重阁,以金花鬘装饰;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
国王在此游行,被亲族众围绕。
‘‘Ayamassa asokavanikā, supupphitā sabbakālikā rammā;
「这是他的无忧园,善开花、一切时、可爱;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
国王在此游行,被后宫妃嫔围绕。
‘‘Ayamassa asokavanikā, supupphitā sabbakālikā rammā;
「这是他的无忧园,善开花、一切时、可爱;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
国王在此游行,被亲族众围绕。
‘‘Idamassa uyyānaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这是他的园林,善开花、一切时、可爱;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
国王曾在此游行,被后宫围绕。
‘‘Idamassa uyyānaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这是他的园林,善开花、一切时、可爱;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
国王曾在此游行,被亲族众围绕。
‘‘Idamassa kaṇikāravanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这是他的咖尼咖拉林,善开花、一切时、可爱;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
国王曾在此游行,被后宫围绕。
‘‘Idamassa kaṇikāravanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这是他的咖尼咖拉林,善开花、一切时、可爱;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
国王曾在此游行,被亲族众围绕。
‘‘Idamassa pāṭalivanaṃ , supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这是他的巴答离林,花开茂盛,一切时令人欢喜;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
国王曾在此游行,被后宫围绕。
‘‘Idamassa pāṭalivanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这是他的巴答离林,花开茂盛,一切时令人欢喜;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
国王曾在此游行,被亲族众围绕。
‘‘Idamassa ambavanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这是他的芒果林,花开茂盛,一切时令人欢喜;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
国王曾在此游行,被后宫围绕。
‘‘Idamassa ambavanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这是他的芒果林,花开茂盛,一切时令人欢喜;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
国王曾在此游行,被亲族众围绕。
‘‘Ayamassa pokkharaṇī, sañchannā aṇḍajehi vītikiṇṇā;
「这是他的莲池,被卵生者覆盖、充满;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
国王曾在此游行,被后宫围绕。
‘‘Ayamassa pokkharaṇī, sañchannā aṇḍajehi vītikiṇṇā;
「这是他的莲池,被卵生者覆盖、充满;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena’’.
国王曾在此游行,被亲族众围绕。」
‘‘Rājā vo kho pabbajito, sutasomo rajjaṃ imaṃ pahatvāna ;
「你们的国王已出家,苏答索马舍弃了这王国;
Kāsāyavatthavasano, nāgova ekako carati’’.
身着袈裟衣,如龙独自行。」
‘‘Māssu pubbe ratikīḷitāni, hasitāni ca anussarittha ;
「不要忆念以前的欢娱嬉戏与欢笑;
Mā vo kāmā haniṃsu, rammaṃ hi sudassanaṃ nagaraṃ.
不要让诸欲害你们,因为善见城确实可爱。
‘‘Mettacittañca bhāvetha, appamāṇaṃ divā ca ratto ca;
「应修习慈心,日夜无量;
Agacchittha devapura, āvāsaṃ puññakammina’’nti .
福业者已去天城住处。」
Cūḷasutasomajātakaṃ pañcamaṃ. · 朱腊苏德索玛本生第五
Cattālīsanipātaṃ niṭṭhitaṃ. · 四十集完
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Suvapaṇḍitajambukakuṇḍalino , varakaññamalambusajātakañca;
善眠、贤者、豺、昆达利那,最胜少女、阿喇木沙本生;
Pavaruttamasaṅkhasirīvhayako, sutasomaarindhamarājavaro.
最上、大螺、吉祥、呼唤者,苏答索玛、阿林达玛、王中最胜。