三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注22. Mahānipāto

22. Mahānipāto

6386 段 · CSCD 巴利原典
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Khuddakanikāye · 小部
Jātaka-aṭṭhakathā · 本生注疏
(Sattamo bhāgo)
(第七部分)
22. Mahānipāto22. 大品
[543] 6. Bhūridattajātakavaṇṇanā
【543】六.富里达塔本生故事说明
Nagarakaṇḍaṃ城市篇
Yaṃkiñci ratanaṃ atthīti idaṃ satthā sāvatthiṃ upanissāya jetavane viharanto uposathike upāsake ārabbha kathesi. Te kira uposathadivase pātova uposathaṃ adhiṭṭhāya dānaṃ datvā pacchābhattaṃ gandhamālādihatthā jetavanaṃ gantvā dhammassavanavelāya ekamantaṃ nisīdiṃsu. Satthā dhammasabhaṃ āgantvā alaṅkatabuddhāsane nisīditvā bhikkhusaṅghaṃ oloketvā bhikkhuādīsu pana ye ārabbha dhammakathā samuṭṭhāti, tehi saddhiṃ tathāgatā sallapanti, tasmā ajja upāsake ārabbha pubbacariyappaṭisaṃyuttā dhammakathā samuṭṭhahissatīti ñatvā upāsakehi saddhiṃ sallapanto ‘‘uposathikattha, upāsakā’’ti upāsake pucchitvā ‘‘āma, bhante’’ti vutte ‘‘sādhu, upāsakā, kalyāṇaṃ vo kataṃ, apica anacchariyaṃ kho panetaṃ, yaṃ tumhe mādisaṃ buddhaṃ ovādadāyakaṃ ācariyaṃ labhantā uposathaṃ kareyyātha. Porāṇapaṇḍitā pana anācariyakāpi mahantaṃ yasaṃ pahāya uposathaṃ kariṃsuyevā’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
世尊住在舍卫城,依止于祇树给孤独园,于八关斋戒日对近事男们说法:他说,近事男们在斋戒日当天,建立斋戒,施与布施,之后带着斋饭和香花环,手持香花来到祇树园,于听法时间坐于一旁。世尊来到法会,端坐于庄严的如来座上,观察比库僧团;而那群开始宣说法义的比库们,诸如他们,即与如来一起讲法。因此今日近事男们开始聚集宣讲业力善行的法义时,众生应知他们一同与如来谈论。于是与近事男们交谈后,近事男们问曰:「是吗?尊者」答曰:「善哉,近事男们!汝等所作甚是吉祥,且并非异乎寻常。因汝等善男子们,得逢世尊为师,宣说如来教法而守护斋戒。自古以来,早期有智慧者及非智慧者,皆因弃绝大名而修斋戒。」说罢,随他们之请,旧事由来由此呈现。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatto nāma rājā rajjaṃ kārento puttassa uparajjaṃ datvā tassa mahantaṃ yasaṃ disvā ‘‘rajjampi me gaṇheyyā’’ti uppannāsaṅko ‘‘tāta, tvaṃ ito nikkhamitvā yattha te ruccati, tattha vasitvā mama accayena kulasantakaṃ rajjaṃ gaṇhāhī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā pitaraṃ vanditvā nikkhamitvā anupubbena yamunaṃ gantvā yamunāya ca samuddassa ca pabbatassa ca antare paṇṇasālaṃ māpetvā vanamūlaphalāhāro paṭivasati. Tadā samuddassa heṭṭhime nāgabhavane ekā matapatikā nāgamāṇavikā aññāsaṃ sapatikānaṃ yasaṃ oloketvā kilesaṃ nissāya nāgabhavanā nikkhamitvā samuddatīre vicarantī rājaputtassa padavalañjaṃ disvā padānusārena gantvā taṃ paṇṇasālaṃ addasa. Tadā rājaputto phalāphalatthāya gato hoti. Sā paṇṇasālaṃ pavisitvā kaṭṭhattharaṇañceva sesaparikkhāre ca disvā cintesi ‘‘idaṃ ekassa pabbajitassa vasanaṭṭhānaṃ, vīmaṃsissāmi naṃ ‘saddhāya pabbajito nu kho no’ti, sace hi saddhāya pabbajito bhavissati nekkhammādhimutto, na me alaṅkatasayanaṃ sādiyissati. Sace kāmābhirato bhavissati, na saddhāpabbajito, mama sayanasmiṃyeva nipajjissati. Atha naṃ gahetvā attano sāmikaṃ katvā idheva vasissāmī’’ti. Sā nāgabhavanaṃ gantvā dibbapupphāni ceva dibbagandhe ca āharitvā dibbapupphasayanaṃ sajjetvā paṇṇasālāyaṃ pupphūpahāraṃ katvā gandhacuṇṇaṃ vikiritvā paṇṇasālaṃ alaṅkaritvā nāgabhavanameva gatā.
从前,波罗奈城有名为婆罗门达多的国王,治理国家时,赐予长子王位继承权。见其长子有大名声,起欲夺心曰:「孩子!你离开此地,随处安住,届时我必传授国家继承权于你。」他说:「善哉。」尽礼敬父后,离去,逐渐至恒河,恒河与海及山之间建五十顶树亭,居于林下,食用林中果实。某时,在海底龙宫,有一母龙妇,观察诸蛇族众的名声,因厌恶而离开龙宫,到海岸游行,看见那诸王子足迹,追随而行,见其树亭。诸王子为食果目的而往。母龙入树亭,查看木制床榻及残留各样,思索曰:「此乃出家人住所,审视之,或以信心出家否?若信心出家者,当斩断一切欲念,如此华丽床榻不易适用。若生欲爱者,则非信心出家人,仅会沉沦于床中。否则,若收其为伴,在此同住。」她往龙宫,采摘天花及天香,铺设于花铺床,布置树亭,洒布香粉,装饰树亭,然后返回龙宫。
Rājaputto sāyanhasamayaṃ āgantvā paṇṇasālaṃ paviṭṭho taṃ pavattiṃ disvā ‘‘kena nu kho imaṃ sayanaṃ sajjita’’nti phalāphalaṃ paribhuñjitvā ‘‘aho sugandhāni pupphāni, manāpaṃ vata katvā sayanaṃ paññatta’’nti na saddhāpabbajitabhāvena somanassajāto pupphasayane parivattitvā nipanno niddaṃ okkamitvā punadivase sūriyuggamane uṭṭhāya paṇṇasālaṃ asammajjitvā phalāphalatthāya agamāsi. Nāgamāṇavikā tasmiṃ khaṇe āgantvā milātāni pupphāni disvā ‘‘kāmādhimutto esa, na saddhāpabbajito, sakkā naṃ gaṇhitu’’nti ñatvā purāṇapupphāni nīharitvā aññāni pupphāni āharitvā tatheva navapupphasayanaṃ sajjetvā paṇṇasālaṃ alaṅkaritvā caṅkame pupphāni vikiritvā nāgabhavanameva gatā. So taṃ divasampi pupphasayane sayitvā punadivase cintesi ‘‘ko nu kho imaṃ paṇṇasālaṃ alaṅkarotī’’ti? So phalāphalatthāya agantvā paṇṇasālato avidūre paṭicchanno aṭṭhāsi. Itarāpi bahū gandhe ceva pupphāni ca ādāya assamapadaṃ agamāsi. Rājaputto uttamarūpadharaṃ nāgamāṇavikaṃ disvāva paṭibaddhacitto attānaṃ adassetvā tassā paṇṇasālaṃ pavisitvā sayanaṃ sajjanakāle pavisitvā ‘‘kāsi tva’’nti pucchi. ‘‘Ahaṃ nāgamāṇavikā, sāmī’’ti. ‘‘Sasāmikā assāmikāsī’’ti. ‘‘Sāmi, ahaṃ pubbe sasāmikā, idāni pana assāmikā vidhavā’’. ‘‘Tvaṃ pana kattha vāsikosī’’ti? ‘‘Ahaṃ bārāṇasirañño putto brahmadattakumāro nāma’’. ‘‘Tvaṃ nāgabhavanaṃ pahāya kasmā idha vicarasī’’ti? ‘‘Sāmi, ahaṃ tattha sasāmikānaṃ nāgamāṇavikānaṃ yasaṃ oloketvā kilesaṃ nissāya ukkaṇṭhitvā tato nikkhamitvā sāmikaṃ pariyesantī vicarāmī’’ti. ‘‘Tena hi bhadde, sādhu, ahampi na saddhāya pabbajito, pitarā pana me nīharitattā idha vasāmi, tvaṃ mā cintayi, ahaṃ te sāmiko bhavissāmi, ubhopi idha samaggavāsaṃ vasissāmā’’ti. Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Tato paṭṭhāya te ubhopi tattheva samaggavāsaṃ vasiṃsu. Sā attano ānubhāvena mahārahaṃ gehaṃ māpetvā mahārahaṃ pallaṅkaṃ āharitvā sayanaṃ paññapesi. Tato paṭṭhāya mūlaphalāphalaṃ na khādi, dibbaannapānameva bhuñjitvā jīvikaṃ kappesi.
傍晚时分,诸王子回到树亭,见彼布置华丽床榻者,便问曰:「此卧具何人为布置?」享用果实时讴歌曰:「啊!芬芳花朵,真令人宜欢,此卧具布置严整。」虽非信心出家的样子,却喜悦卧榻,转身而卧,入眠。次日晨旦起身,不整齐收拾树亭,仍为食果目的而来。龙妇此时来见,见所用花朵,知其非断欲生信心出家者,无法收纳他,遂除旧花,采新花,重新布置华丽卧榻,散布花瓣,装饰树亭,继而返回龙宫。诸王子在花床上过两日,又次日思考:「不知谁布置此树亭?」他为食果目的来,以树亭为遮,潜伏于旁。众多其他人亦携带各色香花,悄悄而来。王子见此持美貌龙妇,心有定意而未曾觉察自己,龙妇入树亭时,问曰:「你是谁?」答曰:「我是龙宫人。」他说:「有夫者与无夫者?」答曰:「有夫者,我之前是有夫,今为无夫。」问曰:「你住何处?」答曰:「我是波罗奈城王,名婆罗门达多之子。」问曰:「为何离开龙宫而游此处?」答曰:「我察看夫君们名誉,为恶厌而离,现寻伴侣,行游此处。」王子曰:「善哉!我亦非信心出家者,父让我留此,你不要忧虑,我做你的夫君,我们二人同处。」她曰:「善哉!」于是二人同住,龙妇用自身力量建造宝贵居所,摆置华丽床榻。此后她不食林中果饼,只饮神水,维持生命。
Aparabhāge nāgamāṇavikā gabbhaṃ paṭilabhitvā puttaṃ vijāyi, sāgaratīre jātattā tassa ‘‘sāgarabrahmadatto’’ti nāmaṃ kariṃsu. Tassa padasā gamanakāle nāgamāṇavikā dhītaraṃ vijāyi, tassā samuddatīre jātattā ‘‘samuddajā’’ti nāmaṃ kariṃsu. Atheko bārāṇasivāsiko vanacarako taṃ ṭhānaṃ patvā katapaṭisanthāro rājaputtaṃ sañjānitvā katipāhaṃ tattha vasitvā ‘‘deva, ahaṃ tumhākaṃ idha vasanabhāvaṃ rājakulassa ārocessāmī’’ti taṃ vanditvā nikkhamitvā nagaraṃ agamāsi. Tadā rājā kālamakāsi. Amaccā tassa sarīrakiccaṃ katvā sattame divase sannipatitvā ‘‘arājakaṃ rajjaṃ nāma na saṇṭhāti, rājaputtassa vasanaṭṭhānaṃ vā atthibhāvaṃ vā na jānāma, phussarathaṃ vissajjetvā rājānaṃ gaṇhissāmā’’ti mantayiṃsu. Tasmiṃ khaṇe vanacarako nagaraṃ patvā taṃ kathaṃ sutvā amaccānaṃ santikaṃ gantvā ‘‘ahaṃ rājaputtassa santike tayo cattāro divase vasitvā āgatomhī’’ti taṃ pavattiṃ ācikkhi. Amaccā tassa sakkāraṃ katvā tena magganāyakena saddhiṃ tattha gantvā katapaṭisanthārā rañño kālakatabhāvaṃ ārocetvā ‘‘deva, rajjaṃ paṭipajjāhī’’ti āhaṃsu.
后来,龙妇怀孕,生下子嗣,因生于大海岸,名为海中龙婆罗门达多。其子行走大海岸,生于岸边,被称为海生子。然后波罗奈城一名游林者到此地,邀请王子,并与之同住若干日,成为护法尊者,为王子通报国王消息云:「国无君主,不知王子之住处安危,待父王离世,我们承袭王位。」此时游林者入城,听闻此事,即率诸护法人前往,转告国王国事,「诸天,国家动乱。」
So ‘‘nāgamāṇavikāya cittaṃ jānissāmī’’ti taṃ upasaṅkamitvā ‘‘bhadde, pitā me kālakato, amaccā mayhaṃ chattaṃ ussāpetuṃ āgatā, gacchāma, bhadde, ubhopi dvādasayojanikāya bārāṇasiyā rajjaṃ kāressāma, tvaṃ soḷasannaṃ itthisahassānaṃ jeṭṭhikā bhavissasī’’ti āha. ‘‘Sāmi, na sakkā mayā gantu’’nti. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti? ‘‘Mayaṃ ghoravisā khippakopā appamattakenapi kujjhāma, sapattiroso ca nāma bhāriyo. Sacāhaṃ kiñci disvā vā sutvā vā kuddhā olokessāmi, bhasmāmuṭṭhi viya vippakirissati. Iminā kāraṇena na sakkā mayā gantu’’nti. Rājaputto punadivasepi yācateva. Atha naṃ sā evamāha – ‘‘ahaṃ tāva kenaci pariyāyena na gamissāmi, ime pana me puttā nāgakumārā tava sambhavena jātattā manussajātikā. Sace te mayi sineho atthi, imesu appamatto bhava. Ime kho pana udakabījakā sukhumālā maggaṃ gacchantā vātātapena kilamitvā mareyyuṃ, tasmā ekaṃ nāvaṃ khaṇāpetvā udakassa pūrāpetvā tāya dve puttake udakakīḷaṃ kīḷāpetvā nagarepi antovatthusmiṃyeva pokkharaṇiṃkāreyyāsi, evaṃ te na kilamissantī’’ti.
于是他说:“我将亲自前往那位龙族男子处,了解他的心意。”说完,便接近那位说:“善哉,父亲今逝世,母亲为我来点燃遮雨的伞,我们一同前往吧,善友,我们一同在巴拉那西十五由旬的境内建国,且你将成为一万六千名女子中的年长者。”对方答道:“主人,我不能去。”再问原因时,他解释说:“我们这些凶猛顽毒、易怒少忍的妇人,实为负担。如果看见听闻一点异象,我便暴怒,恨意如同握着灰烬般四散。因此我绝不能前往。”王子第二日又请求,她仍如此答:“我绝不会以任何理由前去,但这些是我的儿子,都是因你而生的龙子转生为人。如果你对我有爱,就请你少加粗暴。这些儿童如同水之种子,走着柔弱的路途,被风与热所逼而死去。故你若挖开一只船,盛满水后让两个孩子在水中玩耍,你就在城内池塘边制造这样一处池塘,他们便不会受苦了。”
Sā evañca pana vatvā rājaputtaṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā puttake āliṅgitvā thanantare nipajjāpetvā sīse cumbitvā rājaputtassa niyyādetvā roditvā kanditvā tattheva antaradhāyitvā nāgabhavanaṃ agamāsi. Rājaputtopi domanassappatto assupuṇṇehi nettehi nivesanā nikkhamitvā akkhīni puñchitvā amacce upasaṅkami. Te taṃ tattheva abhisiñcitvā ‘‘deva, amhākaṃ nagaraṃ gacchāmā’’ti vadiṃsu. Tena hi sīghaṃ nāvaṃ khaṇitvā sakaṭaṃ āropetvā udakassa pūretvā udakapiṭṭhe vaṇṇagandhasampannāni nānāpupphāni vikiratha, mama puttā udakabījakā, te tattha kīḷantā sukhaṃ gamissantī’’ti. Amaccā tathā kariṃsu. Rājā bārāṇasiṃ patvā alaṅkatanagaraṃ pavisitvā soḷasasahassāhi nāṭakitthīhi amaccādīhi ca parivuto mahātale nisīditvā sattāhaṃ mahāpānaṃ pivitvā puttānaṃ atthāya pokkharaṇiṃ kāresi. Te nibaddhaṃ tattha kīḷiṃsu.
她这样说完,敬礼王子,绕其右旋,抱起孩子将其安放在附近,亲吻头颅后送交王子,哭泣悲伤,随后立刻消失进龙宫。王子也感到非常伤心,披上满载泪水的衣袍,离开寓所,拭去眼泪前去见母亲。他们那边立即准备沐浴,众人说:“来吧,我们前往城中。”于是迅速开船架车、装满水,在水边撒满芬芳各种鲜花,我的儿子们是水之种子,他们将在那里玩乐而安然幸福。”妇人们皆如此办理。王子抵达巴拉那西,进入装饰华丽的城镇,被一万六千名舞女以及妇人们围绕,坐在王宫大厅内,连续七天酗酒,设立池塘供子女游玩。他们都被限制在那里游乐。
Athekadivasaṃ pokkharaṇiyaṃ udake pavesiyamāne eko kacchapo pavisitvā nikkhamanaṭṭhānaṃ apassanto pokkharaṇitale nipajjitvā dārakānaṃ kīḷanakāle udakato uṭṭhāya sīsaṃ nīharitvā te oloketvā puna udake nimujji. Te taṃ disvā bhītā pitu santikaṃ gantvā ‘‘tāta, pokkharaṇiyaṃ eko yakkho amhe tāsetī’’ti āhaṃsu. Rājā ‘‘gacchatha naṃ gaṇhathā’’ti purise āṇāpesi. Te jālaṃ khipitvā kacchapaṃ ādāya rañño dassesuṃ. Kumārā taṃ disvā ‘‘esa, tāta, pisāco’’ti viraviṃsu. Rājā puttasinehena kacchapassa kujjhitvā ‘‘gacchathassa kammakāraṇaṃ karothā’’ti āṇāpesi. Tatra ekacce ‘‘ayaṃ rājaveriko, etaṃ udukkhale musalehi cuṇṇavicuṇṇaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti āhaṃsu, ekacce ‘‘tīhi pākehi pacitvā khādituṃ’’, ekacce ‘‘aṅgāresu uttāpetuṃ,’’ ekacce ‘‘antokaṭāheyeva naṃ pacituṃ vaṭṭatī’’ti āhaṃsu. Eko pana udakabhīruko amacco ‘‘imaṃ yamunāya āvaṭṭe khipituṃ vaṭṭati, so tattha mahāvināsaṃ pāpuṇissati. Evarūpā hissa kammakāraṇā natthī’’ti āha. Kacchapo tassa kathaṃ sutvā sīsaṃ nīharitvā evamāha – ‘‘ambho, kiṃ te mayā aparādho kato, kena maṃ evarūpaṃ kammakāraṇaṃ vicāresi. Mayā hi sakkā itarā kammakāraṇā sahituṃ, ayaṃ pana atikakkhaḷo, mā evaṃ avacā’’ti. Taṃ sutvā rājā ‘‘imaṃ etadeva kāretuṃ vaṭṭatī’’ti yamunāya āvaṭṭe khipāpesi. Puriso tathā akāsi. So ekaṃ nāgabhavanagāmiṃ udakavāhaṃ patvā nāgabhavanaṃ agamāsi.
某日,一只乌龟进入池塘水中,出去时孩子们正在嬉戏,它爬入池底,伸出头观察,随后又潜入水中。孩子们见状,害怕着急去告知父亲说道:“父亲,有一只夜叉在池塘中要害我们。”国王吩咐随从去抓捕。随从撒下网,将乌龟捕获带到国王面前。孩子们看到,害怕地说:“那是魔鬼!”国王因爱子心切,责备乌龟:“放开它,让它干自己的事吧。”有人说:“这乌龟是王室叛徒,它想用粗糙的钝器锤击有什么用?”又有人说:“它适合三种食物。”又有人说:“可在火上烧烤。”还有说:“它不适合煮熟。”一位勇敢的妇人反对:“它往雅穆纳河边扔去,会造成巨大损坏。不能做这种事。”乌龟听了,伸出头说道:“水啊,我对你无怨,为什么认为我会做坏事?我能忍受其它事,但此人过分好斗,切莫如此辱骂。”国王听后说:“就照此办。”便把它扔进雅穆纳河。随从照做。它乘水路前往龙宫。
Atha naṃ tasmiṃ udakavāhe kīḷantā dhataraṭṭhanāgarañño puttā nāgamāṇavakā disvā ‘‘gaṇhatha naṃ dāsa’’nti āhaṃsu. So cintesi ‘‘ahaṃ bārāṇasirañño hatthā muccitvā evarūpānaṃ pharusānaṃ nāgānaṃ hatthaṃ patto, kena nu kho upāyena mucceyya’’nti. So ‘‘attheso upāyo’’ti musāvādaṃ katvā ‘‘tumhe dhataraṭṭhassa nāgarañño santakā hutvā kasmā evaṃ vadetha, ahaṃ cittacūḷo nāma kacchapo bārāṇasirañño dūto, dhataraṭṭhassa santikaṃ āgato, amhākaṃ rājā dhataraṭṭhassa dhītaraṃ dātukāmo maṃ pahiṇi, tassa maṃ dassethā’’ti āha. Te somanassajātā taṃ ādāya rañño santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesuṃ. Rājā ‘‘ānetha na’’nti taṃ pakkosāpetvā disvāva anattamano hutvā ‘‘evaṃ lāmakasarīro dūtakammaṃ kātuṃ na sakkotī’’ti āha. Taṃ sutvā kacchapo ‘‘kiṃ pana, mahārāja, dūtehi nāma tālappamāṇehi bhavitabbaṃ, sarīrañhi khuddakaṃ vā mahantaṃ vā appamāṇaṃ, gatagataṭṭhāne kammanipphādanameva pamāṇaṃ. Mahārāja, amhākaṃ rañño bahū dūtā. Thale kammaṃ manussā karonti, ākāse pakkhino, udake ahameva. Ahañhi cittacūḷo nāma kacchapo ṭhānantarappatto rājavallabho, mā maṃ paribhāsathā’’ti attano guṇaṃ vaṇṇesi. Atha naṃ dhataraṭṭho pucchi ‘‘kena panatthena raññā pesitosī’’ti. Mahārāja, rājā maṃ evamāha ‘‘mayā sakalajambudīpe rājūhi saddhiṃ mittadhammo kato, idāni dhataraṭṭhena nāgaraññā saddhiṃ mittadhammaṃ kātuṃ mama dhītaraṃ samuddajaṃ dammī’’ti vatvā maṃ pahiṇi. ‘‘Tumhe papañcaṃ akatvā mayā saddhiṃyeva purisaṃ pesetvā divasaṃ vavatthapetvā dārikaṃ gaṇhathā’’ti. So tussitvā tassa sakkāraṃ katvā tena saddhiṃ cattāro nāgamāṇavake pesesi ‘‘gacchatha, rañño vacanaṃ sutvā divasaṃ vavatthapetvā ethā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti vatvā kacchapaṃ gahetvā nāgabhavanā nikkhamiṃsu.
当时,王城的儿子们看到这只龙子乌龟,说:“来抓住它,当奴仆!”国王思索:“我作为巴拉那西的国王,手中拥有权力,但有如此凶恶的龙,如何除掉呢?”于是假装欺骗,说:“你们以为我就是那个具有权威的龙宫国王,名叫心小乌龟,奉命前往王都,代国王达塔拉托传达消息。请带我去见国王。”他们高兴带他去见王。国王说:“带进来。”然后见到他气度不凡,“这老朽身躯不能干使者的差事。”乌龟答道:“大王啊,使者的身体形态大小并不重要,往返的职责才是标准。我们的国王有许多使者,人们在地面劳作,天空飞鸟,水中则是我。正是我,名叫心小乌龟,前往各处,深受王爱,不要轻视我。”这时达塔拉托问:“你为何被大王差遣?”他答:“国王告诉我:‘我已和全印度的国王缔结友好,如今要你与你同盟王达塔拉托合作,看护我的儿子。’于是派我去。你们照实办,不要制造纷争,白天带孩子们去玩。”他愉快地接受国王尊敬,奉命带领四名龙族随从去见王。众人称善,抱起乌龟进入龙宫。
Kacchapo yamunāya bārāṇasiyā ca antare ekaṃ padumasaraṃ disvā ekenupāyena palāyitukāmo evamāha – ‘‘bho nāgamāṇavakā, amhākaṃ rājā puttadārā cassa maṃ udake gocarattā rājanivesanaṃ āgataṃ disvāva padumāni no dehi, bhisamūlāni dehīti yācanti. Ahaṃ tesaṃ atthāya tāni gaṇhissāmi, ettha maṃ vissajjetvā maṃ apassantāpi puretaraṃ rañño santikaṃ gacchatha, ahaṃ vo tattheva passissāmī’’ti. Te tassa saddahitvā taṃ vissajjesuṃ. So tattha ekamante nilīyi. Itarepi naṃ adisvā ‘‘rañño santikaṃ gato bhavissatī’’ti māṇavakavaṇṇena rājānaṃ upasaṅkamiṃsu. Rājā paṭisanthāraṃ katvā ‘‘kuto āgatatthā’’ti pucchi. ‘‘Dhataraṭṭhassa santikā, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā idhāgatā’’ti? ‘‘Mahārāja, mayaṃ tassa dūtā, dhataraṭṭho vo ārogyaṃ pucchati. Sace yaṃ vo icchatha, taṃ no vadetha. Tumhākaṃ kira dhītaraṃ samuddajaṃ amhākaṃ rañño pādaparicārikaṃ katvā dethā’’ti imamatthaṃ pakāsentā paṭhamaṃ gāthamāhaṃsu –
乌龟在雅穆纳河巴拉那西一带看见一个莲花池,想用计逃离,于是说:“唉,龙族之子们,我的国王和儿子们近日来见到我在水中活动,来到王宫,无论如何请不要给我莲花和稻根。他们请求:我将替你们算计,你们如果抛弃我、置我于不顾,先去见王,我也会在那里看见。”他们同意放了他。他偷偷潜伏一旁,未被其他人发现。有人用孩童口音说:“他必将去见国王。”王询问来意,他答:“我乃达塔拉托国王的使者,前来探望大王健康状况。若他所愿,我必传话。你们的儿子常随我左右,是国王仆人,我来往各处。大王,我名心小乌龟,望大王不要轻视我。”随后达塔拉托问道:“为何由大王派遣?”国王答曰:“我与整个印度诸王结为友好,现在请你协助和邻近王国结成同盟,把守我的儿子。”然后遣送他去。你们不要争执,按照我的话行事,白天带孩子们去玩。”乌龟欢喜,接受尊敬,奉命带四名龙子族随行,前往龙宫。众人说“善”,抱拿乌龟出发。
§784
784.
‘‘Yaṃ kiñci ratanaṃ atthi, dhataraṭṭhanivesane;
一切珍宝既有,悉供聚宅藏中;
Sabbāni te upayantu, dhītaraṃ dehi rājino’’ti.
愿诸珍宝遍集,赐以子嗣王者。」
Tattha sabbāni te upayantūti tassa nivesane sabbāni ratanāni tava nivesanaṃ upagacchantu.
此中所谓诸宝悉集者,谓于宅藏中诸宝悉皆汇集成聚。
Taṃ sutvā rājā dutiyaṃ gāthamāha –
王闻此语,继而复言偈曰:
§785
785.
‘‘Na no vivāho nāgehi, katapubbo kudācanaṃ;
吾无婚姻与奴婢,始自何时未尝有?
Taṃ vivāhaṃ asaṃyuttaṃ, kathaṃ amhe karomase’’ti.
『那么这场婚礼没有结连(联系联结),我们该如何办呢?』
Tattha asaṃyuttanti ayuttaṃ tiracchānehi saddhiṃ saṃsaggaṃ ananucchavikaṃ. Amheti amhe manussajātikā samānā kathaṃ tiracchānagatasambandhaṃ karomāti.
这里所谓没有结连,就是指与三界间的异道不相应、不相合、不相往来的意思。『我们』者,指我们这些同为人类的同类,如何与异道发生关系呢?
Taṃ sutvā nāgamāṇavakā ‘‘sace te dhataraṭṭhena saddhiṃ sambandho ananucchaviko, atha kasmā attano upaṭṭhākaṃ cittacūḷaṃ nāma kacchapaṃ ‘samuddajaṃ nāma te dhītaraṃ dammī’ti amhākaṃ rañño pesesi? Evaṃ pesetvā idāni te amhākaṃ rājānaṃ paribhavaṃ karontassa kattabbayuttakaṃ mayaṃ jānissāma. Mayañhi nāgamāṇavakā’’ti vatvā rājānaṃ tajjentā dve gāthā abhāsiṃsu –
闻此,龙人子民说:『如果你们与大地牢不可破的关系不相断绝,那为何还派遣名为“心钝”的小龟,去管理名为“海生”的你的女儿呢?像这样派遣,我们便知你们要如何对付我们的国王。因为我们龙人知道』,说完,离开国王后,吟诵了两句偈语——
§786
786.
‘‘Jīvitaṃ nūna te cattaṃ, raṭṭhaṃ vā manujādhipa;
『你的生命真是短暂,像人君的国土一样;
Na hi nāge kupitamhi, ciraṃ jīvanti tādisā.
众龙因为不轻易发怒,所以才能长寿。』
§787
787.
七百八十七。
‘‘Yo tvaṃ deva manussosi, iddhimantaṃ aniddhimā;
『你既是天人又是人,有神通却无神通;
Varuṇassa niyaṃ puttaṃ, yāmunaṃ atimaññasī’’ti.
你是宰相的私生子,胜过了亚穆纳河(的水)』,
Tattha raṭṭhaṃ vāti ekaṃsena tayā jīvitaṃ vā raṭṭhaṃ vā cattaṃ. Tādisāti tumhādisā evaṃ mahānubhāve nāge kupite ciraṃ jīvituṃ na sakkonti, antarāva antaradhāyanti. Yo tvaṃ, deva, manussosīti deva, yo tvaṃ manusso samāno. Varuṇassāti varuṇanāgarājassa. Niyaṃ puttanti ajjhattikaputtaṃ. Yāmunanti yamunāya heṭṭhā jātaṃ.
此中『国土』是指单个国家,『由你所命』是指以你的生命为限,或国家亦是如此。『像你这样』,是指你等同诸位尊者。『如同巨龙被激怒,长久不能生存,间或隐没』者,意谓不能长久存在。『你既是天又是人』,此处『天』即天人,『人』即凡人之意。『宰相』是指宰相龙王。『私子』是指他室中所生子。『亚穆纳』乃指自下游而生的亚穆纳河。
Tato rājā dve gāthā abhāsi –
然后国王说了两句颂歌——
§788
788.
七百八十八。
‘‘Nātimaññāmi rājānaṃ, dhataraṭṭhaṃ yasassinaṃ;
「我不敬重国王,不敬重有声誉的统治者;
Dhataraṭṭho hi nāgānaṃ, bahūnamapi issaro.
因为统治者确实是众龙中许多的主宰。」
§789
789.
‘‘Ahi mahānubhāvopi, na me dhītaramāraho;
「即使是伟大高贵的父亲,对我来说也不是亲爱慈祥的父亲;
Khattiyo ca videhānaṃ, abhijātā samuddajā’’ti.
作为维德哈族的勇士,是在海中出生的贵族。」
Tattha bahūnamapīti pañcayojanasatikassa nāgabhavanassa issarabhāvaṃ sandhāyevamāha. Na me dhītaramārahoti evaṃ mahānubhāvopi pana so ahijātikattā mama dhītaraṃ araho na hoti. ‘‘Khattiyo ca videhāna’’nti idaṃ mātipakkhe ñātake dassento āha. Samuddajāti so ca videharājaputto mama dhītā samuddajā cāti ubhopi abhijātā. Te aññamaññaṃ saṃvāsaṃ arahanti. Na hesā maṇḍūkabhakkhassa sappassa anucchavikāti āha.
其中“众多”指的是五由旬长的龙宫中主宰的身份,他这样说明“对我来说不是慈父”乃因他确实非亲生父亲;即使是伟大的显贵,他也因非亲族不承认为慈父。说“作为维德哈族的勇士”是为了指明母亲的家族身份,说“海中出生”是说明我的父亲是维德哈国王,且两者皆是高贵出身。他们彼此和睦相处,不像蛤蟆吮食者出没的恶劣之处那样。
Nāgamāṇavakā taṃ tattheva nāsāvātena māretukāmā hutvāpi ‘‘amhākaṃ divasaṃ vavatthāpanatthāya pesitā, imaṃ māretvā gantuṃ na yuttaṃ, gantvā rañño ācikkhitvā jānissāmā’’ti tattheva antarahitā ‘‘kiṃ, tātā, laddhā vo rājadhītā’’ti raññā pucchitā kujjhitvā ‘‘kiṃ, deva, amhe akāraṇā yattha vā tattha vā pesesi. Sacepi māretukāmo, idheva no mārehi. So tumhe akkosati paribhāsati, attano dhītaraṃ jātimānena ukkhipatī’’ti tena vuttañca avuttañca vatvā rañño kodhaṃ uppādayiṃsu. So attano parisaṃ sannipātetuṃ āṇāpento āha –
那夜间的人们和白昼的人们虽然心怀欲杀之念,但彼时因我们日常维持生活的缘故,而被派遣,他们心想若将其杀死,不宜前往,前往既然国王已呼唤,必能知道。此意内隐无显。于是国王问曰:‘父亲啊,哪来的王妃?’女王愤怒地问:‘神啊,我们为何无缘无故被派遣此地呢?若真欲杀他,请就在此杀之。若放过他,他将愤怒辱骂,凭着亲生子名义辱骂你们。’彼时他们无所隐瞒,陈说所闻所见,引起国王愤怒。他唤来自己的侍从集合说道——
§790
790.
‘‘Kambalassatarā uṭṭhentu, sabbe nāge nivedaya;
“把毯子千万铺开,令诸蛇安睡;
Bārāṇasiṃ pavajjantu, mā ca kañci viheṭhayu’’nti.
快往巴拉那西去,不可令任何人搅扰。”
Tattha kambalassatarā uṭṭhentūti kambalassatarā nāma tassa mātupakkhikā sinerupāde vasananāgā, te ca uṭṭhahantu. Aññe ca catūsu disāsu anudisāsu yattakā vā mayhaṃ vacanakarā, te sabbe nāge nivedaya, gantvā jānāpetha, khippaṃ kira sannipātethāti āṇāpento evamāha. Tato sabbeheva sīghaṃ sannipatitehi ‘‘kiṃ karoma, devā’’ti vutte ‘‘sabbepi te nāgā bārāṇasiṃ pavajjantū’’ti āha. ‘‘Tattha gantvā kiṃ kātabbaṃ, deva, taṃ nāsāvātappahārena bhasmaṃ karomā’’ti ca vutte rājadhītari paṭibaddhacittatāya tassā vināsaṃ anicchanto ‘‘mā ca kañci viheṭhayu’’nti āha, tumhesu koci kañci mā viheṭhayāti attho. Ayameva vā pāṭho.
毯子千万铺开者,谓那母族飞鸟般的赤眼蛇们,彼等应兴起站起。其他四方各处同样听令者,皆为我辈所遣者,应令诸蛇均入睡,前往告诉国中情况,并速即聚集。侍从遂如是言。诸蛇速来集聚时问曰:“我们应如何是好,神啊?”侍从答曰:“诸蛇皆快往巴拉那西去。”问曰:“前往那里做何事呢,神啊?”彼答:“那里将以吹尽鼻息火化之术将他烧毁。”王妃因决心坚决,意欲毁灭彼人,教诲曰:“切莫使有人搅扰。”意为勿令你们中有人扰乱。以上即经文阐释。
Atha naṃ nāgā ‘‘sace koci manusso na viheṭhetabbo, tattha gantvā kiṃ karissāmā’’ti āhaṃsu. Atha ne ‘‘idañcidañca karotha, ahampi idaṃ nāma karissāmī’’ti ācikkhanto gāthādvayamāha –
随后诸蛇谓:“若无人应当禁止,前往何为?”于是国王回答说:“做这做那,我也必当履行此事。”且教诲作两句俳句——
§791
791.
‘‘Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca;
『在居处中美丽莹洁,在夜间市场里来往穿行,』
Rukkhaggesu ca lambantu, vitatā toraṇesu ca.
『又在树顶上攀缘,展开的门楼间来回穿行。』
§792
792.
‘‘Ahampi sabbasetena, mahatā sumahaṃ puraṃ;
『我亦以全部身心,亲自布施巨大的宏伟城邑,』
Parikkhipissaṃ bhogehi, kāsīnaṃ janayaṃ bhaya’’nti.
『以丰富的供养滋生迦尸城民众的安乐。』
Tattha sobbhesūti pokkharaṇīsu. Rathiyāti rathikāya. Vitatāti vitatasarīrā mahāsarīrā hutvā etesu ceva nivesanādīsu dvāratoraṇesu ca olambantu, ettakaṃ nāgā karontu, karontā ca nivesane tāva mañcapīṭhānaṃ heṭṭhā ca upari ca antogabbhabahigabbhādīsu ca pokkharaṇiyaṃ udakapiṭṭhe rathikādīnaṃ passesu ceva thalesu ca mahantāni sarīrāni māpetvā mahante phaṇe katvā kammāragaggarī viya dhamamānā ‘‘susū’’ti saddaṃ karontā olambatha ca nipajjatha ca. Attānaṃ pana taruṇadārakānaṃ jarājiṇṇānaṃ gabbhinitthīnaṃ samuddajāya cāti imesaṃ catunnaṃ mā dassayittha. Ahampi sabbasetena mahantena sarīrena gantvā sumahantaṃ kāsipuraṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipissaṃ, mahantena phaṇena naṃ chādetvā ekandhakāraṃ katvā kāsīnaṃ bhayaṃ janayanto ‘‘susū’’ti saddaṃ muñcissāmīti.
其中称作“水池”的,是指池塘。车夫,是指驾驭马车的人。广阔,是指形体展开而广大。化为广大的形体后,在这些水池和住处以及门廊上悬挂着,化为那样的样子。那些如同巨蛇一般的诸天,在住处上方和床榻之下、床榻之上、腹内腹外等处,都显现为水池,并且以车夫等人的形态出现,也以巨大的形体呈现,在巨大的蛇形体上,作如熔铁炉中火焰燃烧般的运动,发出“苏苏”的声响,悬挂并低伏在那里。至于他们自己的年轻、年老、出生胎中、怀孕等不同状态,在这里的这四类中不予示现。我自己也曾以这全身大形态前往迦尸城,投置七宝,周遍富丽,未被大蛇的体躯遮掩,化为一片漆黑,生起于迦尸城的恐怖,准备发出“苏苏”的声响。
Atha sabbe nāgā tathā akaṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是所有巨蛇皆如此化现。此时教主得以说明,于是说道——
§793
793.
七百九十三。
‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, uragānekavaṇṇino;
听了这话,那些色如大蛇的众蛇阐述说:
Bārāṇasiṃ pavajjiṃsu, na ca kañci viheṭhayuṃ.
“他们进入了巴拉那西,没有任何人敢侵犯他们。
§794
794.
七百九十四。
‘‘Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca;
在居所的阑干上,在夜间的屋檐下,
Rukkhaggesu ca lambiṃsu, vitatā toraṇesu ca.
在树梢的枝条间,在展开的门扉上。
§795
795.
七百九十五。
‘‘Tesu disvāna lambante, puthū kandiṃsu nāriyo;
女人们看到这些便伸长脖子,频频凝视,
Nāge soṇḍikate disvā, passasante muhuṃ muhuṃ.
看到披着头发的男子,也反复地注视。
§796
796.
七百九十六。
‘‘Bārāṇasī pabyathitā, āturā samapajjatha;
“巴拉纳西陷入水患,众生遭受疾病困扰;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, dhītaraṃ dehi rājino’’ti.
携带火炬,求还回国王的儿子。”
Tattha anekavaṇṇinoti nīlādivasena anekavaṇṇā. Evarūpāni hi te rūpāni māpayiṃsu. Pavajjiṃsūti aḍḍharattasamaye pavisiṃsu. Lambiṃsūti dhataraṭṭhena vuttaniyāmeneva te sabbesu ṭhānesu manussānaṃ sañcāraṃ pacchinditvā olambiṃsu. Dūtā hutvā āgatā pana cattāro nāgamāṇavakā raño sayanassa cattāro pāde parikkhipitvā uparisīse mahante phaṇe katvā tuṇḍehi sīsaṃ paharantā viya dāṭhā vivaritvā passasantā aṭṭhaṃsu. Dhataraṭṭhopi attanā vuttaniyāmena nagaraṃ paṭicchādesi. Pabujjhamānā purisā yato yato hatthaṃ vā pādaṃ vā pasārenti, tattha tattha sappe chupitvā ‘‘sappo, sappo’’ti viravanti. Puthū kandiṃsūti yesu gehesu dīpā jalanti, tesu itthiyo pabuddhā dvāratoraṇagopānasiyo oloketvā olambante nāge disvā bahū ekappahāreneva kandiṃsu. Evaṃ sakalanagaraṃ ekakolāhalaṃ ahosi. Soṇḍikateti kataphaṇe.
这里所说的诸多颜色,指如青蓝等多种颜色。正是这些色彩在他们进入河流时显现出来。所谓入水,即在夜半时分他们投入水中。所谓挂住,是指他们依照既定的法则,在各处形成人类活动的停留点,然后停泊下来。作为使者到来时,却有四条水龙在人首形态,搁置国王寝床的四足处,盘绕长须头顶,用口含住头颅,像用牙齿咬住树枝般静观周围,注视着八方。那使者亦以约定的法则,环绕城市。居民们手足伸出之处,毒蛇潜伏,轻声说着“毒蛇,毒蛇”。家家户户灯火通明,妇女们观照门拱门槛,看到水龙们攀附,众多公蛇一下子发光。如此,整个城市响起盛大喧哗,故名为“剃头者”之地。
Pakkandunti vibhātāya rattiyā nāgānaṃ assāsavātena sakalanagare rājanivesane ca uppātiyamāne viya bhītā manussā ‘‘nāgarājāno kissa no viheṭhathā’’ti vatvā tumhākaṃ rājā ‘‘dhītaraṃ dassāmī’’ti dhataraṭṭhassa dūtaṃ pesetvā puna tassa dūtehi āgantvā ‘‘dehī’’ti vutto amhākaṃ rājānaṃ akkosati paribhāsati. ‘‘Sace amhākaṃ rañño dhītaraṃ na dassati, sakalanagarassa jīvitaṃ natthī’’ti vutte ‘‘tena hi no , sāmi, okāsaṃ detha, mayaṃ gantvā rājānaṃ yācissāmā’’ti yācantā okāsaṃ labhitvā rājadvāraṃ gantvā mahantena ravena pakkantiṃsu. Bhariyāyopissa attano attano gabbhesu nipannakāva ‘‘deva, dhītaraṃ dhataraṭṭharañño dehī’’ti ekappahārena kandiṃsu. Tepi cattāro nāgamāṇavakā ‘‘dehī’’ti tuṇhehi sīsaṃ paharantā viya dāṭhā vivaritvā passasantā aṭṭhaṃsu.
所谓“携带火炬”的意含,是指深夜之时水龙因气流而升起,令整个城市包括皇宫都惊惧不已,民众说:“水龙王为何要威胁我们?”遂遣使对国王说:“请展示您的儿子。”国王遂派使者带去儿子。使者抵达后,国王说:“若不示儿子,城中性命难保。”于是说:“主人,请给我们机会,我们将前往请王。”得到许可后,众人赴赴王宫,高声呼喊。各妇人也因身怀孕胎,一同点火照耀,说:“神啊,把王子交给我们。”那四条人头水龙亦发声“给我”,展口露齿,静静守护。
So nipannakova nagaravāsīnañca attano ca bhariyānaṃ paridevitasaddaṃ sutvā catūhi ca nāgamāṇavakehi tajjitattā maraṇabhayabhīto ‘‘mama dhītaraṃ samuddajaṃ dhataraṭṭhassa dammī’’ti tikkhattuṃ avaca. Taṃ sutvā sabbepi nāgarājāno tigāvutamattaṃ paṭikkamitvā devanagaraṃ viya ekaṃ nagaraṃ māpetvā tattha ṭhitā ‘‘dhītaraṃ kira no pesetū’’ti paṇṇākāraṃ pahiṇiṃsu. Rājā tehi ābhataṃ paṇṇākāraṃ gahetvā ‘‘tumhe gacchatha, ahaṃ dhītaraṃ amaccānaṃ hatthe pahiṇissāmī’’ti te uyyojetvā dhītaraṃ pakkosāpetvā uparipāsādaṃ āropetvā sīhapañjaraṃ vivaritvā ‘‘amma, passetaṃ alaṅkatanagaraṃ, tvaṃ ettha etassa rañño aggamahesī bhavissasi, na dūre ito taṃ nagaraṃ, ukkaṇṭhitakāleyeva idha āgantuṃ sakkā, ettha gantabba’’nti saññāpetvā sīsaṃ nhāpetvā sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā paṭicchannayogge nisīdāpetvā amaccānaṃ hatthe datvā pāhesi. Nāgarājāno paccuggamanaṃ katvā mahāsakkāraṃ kariṃsu. Amaccā nagaraṃ pavisitvā taṃ tassa datvā bahuṃ dhanaṃ ādāya nivattiṃsu. Te rājadhītaraṃ pāsādaṃ āropetvā alaṅkatadibbasayane nipajjāpesuṃ. Taṅkhaṇaññeva naṃ nāgamāṇavikā khujjādivesaṃ gahetvā manussaparicārikā viya parivārayiṃsu. Sā dibbasayane nipannamattāva dibbaphassaṃ phusitvā niddaṃ okkami.
听闻此音,市民及其妻子们悲声哀鸣,加之水龙恐惧死苦,宣称:“我的儿子是水龙王的儿子,我是王的侍女。”众水龙随即聚集,把城镇围绕如天国神城般,立于其中说:“他们托付给我们王子。”遂献出宝石。国王取宝石说:“你们前去吧,我将把王子交予你们。”随即派遣使者护送王子,安置在上殿,打开狮笼,说:“母亲,看此美城,你将在此成为王后,不久便可来此城,安心居住。”母亲洗净头面,施以华饰,安坐于最佳座位,托付于使者。水龙王们恭敬欢迎。母亲进城,接受大量财富而返。诸水龙设立王子宫殿,栖于华美的神寝。那里水龙穿戴粗糙皮服,陪伴在人类侍从旁。虽居神寝,但触及神光即安然入眠。
Dhataraṭṭho taṃ gahetvā saddhiṃ nāgaparisāya tattha antarahito nāgabhavaneyeva pāturahosi. Rājadhītā pabujjhitvā alaṅkatadibbasayanaṃ aññe ca suvaṇṇapāsādamaṇipāsādādayo uyyānapokkharaṇiyo alaṅkatadevanagaraṃ viya nāgabhavanaṃ disvā khujjādiparicārikāyo pucchi ‘‘idaṃ nagaraṃ ativiya alaṅkataṃ, na amhākaṃ nagaraṃ viya, kasseta’’nti. ‘‘Sāmikassa te santakaṃ, devi, na appapuññā evarūpaṃ sampattiṃ labhanti, mahāpuññatāya te ayaṃ laddhā’’ti. Dhataraṭṭhopi pañcayojanasatike nāgabhavane bheriṃ carāpesi ‘‘yo samuddajāya sappavaṇṇaṃ dasseti, tassa rājadaṇḍo bhavissatī’’ti. Tasmā ekopi tassā sappavaṇṇaṃ dassetuṃ samattho nāma nāhosi. Sā manussalokasaññāya eva tattha tena saddhiṃ sammodamānā piyasaṃvāsaṃ vasi.
水龙王携王子及水龙众一同进入,与世隔绝,居于水龙宫中。王子觉醒,视见装饰华美的神寝以及其他金殿宝殿、园池池塘,宛如神族居所。穿粗身衣的侍从询问:“此城华丽非凡,非我方城市,属谁所有?”王子答曰:“此为主人的领地,女神啊,非善人难得如此福报,这是因大善业而得。”王子又在水龙宫附近放响铜锣,宣布:“谁能示现光明至海底之王者,将为此地国王。”然而无人能示之。由此,他与水龙居民共处,享受亲切安适的生活。
Nagarakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 城市篇已完结。
Uposathakaṇḍaṃ伍波萨他章
Sā aparabhāge dhataraṭṭhaṃ paṭicca gabbhaṃ paṭilabhitvā puttaṃ vijāyi, tassa piyadassanattā ‘‘sudassano’’ti nāmaṃ kariṃsu. Punāparaṃ puttaṃ vijāyi, tassa ‘‘datto’’ti nāmaṃ akaṃsu. So pana bodhisatto. Punekaṃ puttaṃ vijāyi, tassa ‘‘subhogo’’ti nāmaṃ kariṃsu. Aparampi puttaṃ vijāyi, tassa ‘‘ariṭṭho’’ti nāmaṃ kariṃsu. Iti sā cattāro putte vijāyitvāpi nāgabhavanabhāvaṃ na jānāti. Athekadivasaṃ taruṇanāgā ariṭṭhassa ācikkhiṃsu ‘‘tava mātā manussitthī, na nāginī’’ti. Ariṭṭho ‘‘vīmaṃsissāmi na’’nti ekadivasaṃ thanaṃ pivantova sappasarīraṃ māpetvā naṅguṭṭhakhaṇḍena mātu piṭṭhipāde ghaṭṭesi. Sā tassa sappasarīraṃ disvā bhītatasitā mahāravaṃ ravitvā taṃ bhūmiyaṃ khipantī nakhena tassa akkhiṃ bhindi. Tato lohitaṃ pagghari. Rājā tassā saddaṃ sutvā ‘‘kissesā viravatī’’ti pucchitvā ariṭṭhena katakiriyaṃ sutvā ‘‘gaṇhatha, naṃ dāsaṃ gahetvā jīvitakkhayaṃ pāpethā’’ti tajjento āgacchi. Rājadhītā tassa kuddhabhāvaṃ ñatvā puttasinehena ‘‘deva, puttassa me akkhi bhinnaṃ, khamathetassāparādha’’nti āha. Rājā etāya evaṃ vadantiyā ‘‘kiṃ sakkā kātu’’nti khami. Taṃ divasaṃ sā ‘‘idaṃ nāgabhavana’’nti aññāsi. Tato ca paṭṭhāya ariṭṭho kāṇāriṭṭho nāma jāto. Cattāropi puttā viññutaṃ pāpuṇiṃsu.
那时,此女人在生下第二胎后,得以怀胎成功并生下一子。因其相貌美好,故名曰「须达桑」(光明)。不久又生下一子,名曰「达多」。此时为菩萨。之后生下第三子,名曰「苏薄诃」。又生第四子,名曰「阿利头」。这四子生出后,她却不知居于龙宫的事实。有一日,年轻龙众告诉阿利头说:「你的母亲是人类妇人,不是龙女。」阿利头说:「我会查明真相的。」一日他正坐着饮水,放松肢体,用脚趾划伤母亲的脚心。她见到瘀伤害怕,发出巨大吼声,把他摔落地上,同时用爪子刺破他的眼睛,流血乱溢。国王闻声问说:「何人为非?请说明。」听闻阿利头所为,国王吩咐:「拿去,抓住为奴以致死。」他的女儿知道这事,因对子深情说:「陛下,我孩子的眼睛被刺破了,请宽恕他。」国王对她如此言辞表示宽恕。当天她说:「这里是龙宫。」于是阿利头被送到名叫「卡那阿利头」的地方。从此四子各自得以解脱。
Atha nesaṃ pitā yojanasatikaṃ yojanasatikaṃ katvā rajjamadāsi, mahanto yaso ahosi. Soḷasa soḷasa nāgakaññāsahassāni parivārayiṃsu. Pitu ekayojanasatikameva rajjaṃ ahosi. Tayo puttā māse māse mātāpitaro passituṃ āgacchanti, bodhisatto pana anvaddhamāsaṃ āgacchati. Nāgabhavane samuṭṭhitaṃ pañhaṃ bodhisattova katheti. Pitarā saddhiṃ virūpakkhamahārājassapi upaṭṭhānaṃ gacchati, tassa santike samuṭṭhitaṃ pañhampi sova katheti. Athekadivasaṃ virūpakkhe nāgaparisāya saddhiṃ tidasapuraṃ gantvā sakkaṃ parivāretvā nisinne devānaṃ antare pañho samuṭṭhāsi. Taṃ koci kathetuṃ nāsakkhi, pallaṅkavaragato pana hutvā mahāsattova kathesi. Atha naṃ devarājā dibbagandhapupphehi pūjetvā ‘‘datta, tvaṃ pathavisamāya vipulāya paññāya samannāgato, ito paṭṭhāya bhūridatto nāma hohī’’ti ‘‘bhūridatto’’ tissa nāmaṃ akāsi. So tato paṭṭhāya sakkassa upaṭṭhānaṃ gacchanto alaṅkatavejayantapāsādaṃ devaccharāhi ākiṇṇaṃ atimanoharaṃ sakkassa sampattiṃ disvā devaloke piyaṃ katvā ‘‘kiṃ me iminā maṇḍūkabhakkhena attabhāvena, nāgabhavanaṃ gantvā uposathavāsaṃ vasitvā imasmiṃ devaloke uppattikāraṇaṃ karissāmī’’ti cintetvā nāgabhavanaṃ gantvā mātāpitaro āpucchi ‘‘ammatātā, ahaṃ uposathakammaṃ karissāmī’’ti. ‘‘Sādhu, tāta, karohi, karonto pana bahi agantvā imasmiññeva nāgabhavane ekasmiṃ suññavimāne karohi, bahigatānaṃ pana nāgānaṃ mahantaṃ bhaya’’nti.
那时他们的父亲划分为百由旬的疆域,授予王位,因由此获得巨大名声。十六万六千龙女围绕。父亲得到的是一百由旬的王国。三子每隔一月父母来探望,菩萨却延迟数月才来。菩萨在龙宫兴起疑问前往询问父母。父母与魔王维罗跋阇一同前往侍奉,近旁的菩萨问询所起疑问。一天,与维罗跋阇及龙众同去帝释所在的帝释宫殿,围绕帝释而坐,帝释生起疑问。无人能回答,躺在床上,大菩萨说话。后来帝释以天上芬芳花香供养他,说:「达塔,你智慧广博,为后续之人,应命名为『富达多』。」他遂得此名号。称王后,前往帝释宫殿,见极其华美装修的宫殿及帝释富足,让他心生欢喜。便思虑:「我以此青蛙食物之体,至龙宫住斋,必能令此天界生起变化。」于是往龙宫,父母问他:「儿子,我要行斋戒功课。」他说:「善哉,父亲,请行。行时你外出,并在此龙宫的某空堂保持持戒;外出龙众甚多,非常危险。」
So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā tattheva suññavimāne rājuyyāne uposathavāsaṃ vasati. Atha naṃ nānātūriyahatthā nāgakaññā parivārenti. So ‘‘na mayhaṃ idha vasantassa uposathakammaṃ matthakaṃ pāpuṇissati, manussapathaṃ gantvā karissāmī’’ti cintetvā nivāraṇabhayena mātāpitūnaṃ anārocetvā attano bhariyāyo āmantetvā ‘‘bhadde, ahaṃ manussalokaṃ gantvā yamunātīre nigrodharukkho atthi, tassāvidūre vammikamatthake bhoge ābhujitvā caturaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ adhiṭṭhāya nipajjitvā uposathakammaṃ karissāmi. Mayā sabbarattiṃ nipajjitvā uposathakamme kate aruṇuggamanavelāyameva tumhe dasa dasa itthiyo ādāya vārena vārena tūriyahatthā mama santikaṃ āgantvā maṃ gandhehi ca pupphehi ca pūjetvā gāyitvā naccitvā maṃ ādāya nāgabhavanameva āgacchathā’’ti vatvā tattha gantvā vammikamatthake bhoge ābhujitvā ‘‘yo mama cammaṃ vā nhāruṃ vā aṭṭhiṃ vā ruhiraṃ vā icchati, so āharatū’’ti caturaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ adhiṭṭhāya naṅgalasīsappamāṇaṃ sarīraṃ māpetvā nipanno uposathakammamakāsi. Aruṇe uṭṭhahanteyeva taṃ nāgamāṇavikā āgantvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjitvā nāgabhavanaṃ ānenti. Tassa iminā niyāmena uposathaṃ karontassa dīgho addhā vītivatto.
听说「好」后,他即于空堂宫殿中安住斋戒功课。于是各种种类的龙女围绕。他心念:「我此处不能完成斋戒功课,应往人间去作。」因惧怕障碍,未告父母,召唤妻子说:「贤者,我往人间,在恒河岸有谱那树,那里有斋戒功课所行之处,且远离地方我安住修行斋戒功课。请你们日日携各十女前来伴随,以花香供养我,歌舞供乐,请带领我到龙宫。」说罢赴谱那树下,安住那里修行斋戒功课,设筏比划身形完成斋戒。清晨龙众来迎,依旧仪式带领他入龙宫。依此规矩斋戒,寿命长久无比,健康怡然。
Uposathakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 伍波萨他章已结束。
Garuḷakhaṇḍaṃ金翅鸟章
Tadā eko bārāṇasidvāragāmavāsī brāhmaṇo somadattena nāma puttena saddhiṃ araññaṃ gantvā sūlayantapāsavāgurādīhi oḍḍetvā mige vadhitvā maṃsaṃ kājenāharitvā vikkiṇanto jīvikaṃ kappesi. So ekadivasaṃ antamaso godhāmattampi alabhitvā ‘‘tāta somadatta, sace tucchahatthā gamissāma, mātā te kujjhissati, yaṃ kiñci gahetvā gamissāmā’’ti vatvā bodhisattassa nipannavammikaṭṭhānābhimukho gantvā pānīyaṃ pātuṃ yamunaṃ otarantānaṃ migānaṃ padavalañjaṃ disvā ‘‘tāta, migamaggo paññāyati, tvaṃ paṭikkamitvā tiṭṭhāhi, ahaṃ pānīyatthāya āgataṃ migaṃ vijjhissāmī’’ti dhanuṃ ādāya migaṃ olokento ekasmiṃ rukkhamūle aṭṭhāsi. Atheko migo sāyanhasamaye pānīyaṃ pātuṃ āgato. So taṃ vijjhi. Migo tattha apatitvā saravegena tajjito lohitena paggharantena palāyi. Pitāputtā naṃ anubandhitvā patitaṭṭhāne maṃsaṃ gahetvā araññā nikkhamitvā sūriyatthaṅgamanavelāya taṃ nigrodhaṃ patvā ‘‘idāni akālo, na sakkā gantuṃ, idheva vasissāmā’’ti maṃsaṃ ekamante ṭhapetvā rukkhaṃ āruyha viṭapantare nipajjiṃsu. Brāhmaṇo paccūsasamaye pabujjhitvā migasaddasavanāya sotaṃ odahi.
当时,有一婆罗门住笈多城名为索摩达多,与其子同入林中,用带有锐刺的围绕索驱赶猎物。他猎杀狍鹿,取其肉以维生。一日取月末谷仓谷穗,谓子曰:「父亲索摩达多,若我徒然前往,母亲会恼怒,我取些物携去。」往赴菩萨住处井水处,看见渡河的鹿踪迹,谓子曰:「父亲,鹿道已明,你回头站立,我来取水中的鹿。」持弓狙击一树下。夕时有鹿来饮水,他有所觉察。鹿从那跳脱,奔逃时血淋淋鲜红泼洒。父子二人未曾一起,从关隘处带肉离林,日落时分至树下曰:「时已晚,不得远行,就住此处。」置放一块肉于一隅,登树卧于平林中。婆罗门黄昏觉醒,听到鹿鸣而神清。
Tasmiṃ khaṇe nāgamāṇavikāyo āgantvā bodhisattassa pupphāsanaṃ paññāpesuṃ. So ahisarīraṃ antaradhāpetvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ dibbasarīraṃ māpetvā sakkalīlāya pupphāsane nisīdi. Nāgamāṇavikāpi naṃ gandhamālādīhi pūjetvā dibbatūriyāni vādetvā naccagītaṃ paṭṭhapesuṃ. Brāhmaṇo taṃ saddaṃ sutvā ‘‘ko nu kho esa, jānissāmi na’’nti cintetvā ‘‘putta, puttā’’ti vatvāpi puttaṃ pabodhetuṃ asakkonto ‘‘sayatu esa, kilanto bhavissati, ahameva gamissāmī’’ti rukkhā oruyha tassa santikaṃ agamāsi. Nāgamāṇavikā taṃ disvā saddhiṃ tūriyehi bhūmiyaṃ nimujjitvā attano nāgabhavanameva gatā. Bodhisatto ekakova ahosi. Brāhmaṇo tassa santikaṃ gantvā pucchanto gāthādvayamāha –
这时,龙众小人来到,向菩萨献花香。他敛去尸体,展示完美有形天身,优游自在坐于花坛。龙众用香花等供养他,奏乐跳舞。婆罗门听闻此声,思惟道:「此为何人?我不知。」虽口念「父亲、儿子」,不能唤醒其子。婆罗门登树至近处,说道两句偈颂——
§797
797.
‘‘Pupphābhihārassa vanassa majjhe, ko lohitakkho vitatantaraṃso;
「花丛林中,有谁是红眼睛、伸展木干的?
Kā kambukāyūradharā suvatthā, tiṭṭhanti nāriyo dasa vandamānā.
那些披戴节节壳甲、身披金饰的十位妇人,正在站立敬礼。」
§798
798.
‘‘Ko tvaṃ brahābāhu vanassa majjhe, virocasi ghatasittova aggi;
「你是谁,强壮有力之人,住在林中,光芒如陶罐上的火焰?
Mahesakkho aññatarosi yakkho, udāhu nāgosi mahānubhāvo’’ti.
你是大力天,或是某位亚卡,还是声名显赫的那迦。」
Tattha pupphābhihārassāti bodhisattassa pūjanatthāya ābhatena dibbapupphābhihārena samannāgatassa. Koti ko nāma tvaṃ. Lohitakkhoti rattakkho. Vitatantaraṃsoti puthulaantaraṃso. Kambukāyūradharāti suvaṇṇālaṅkāradharā. Brahābāhūti mahābāhu.
此处“花丛林”指菩萨受尊敬之处,以鲜艳之神花供养而庄严。“Koti ko”意为‘你叫什么名字’。红眼睛指鲜红眼眸。伸展木干意谓枝干伸展。“金甲壳甲”象征华服饰物。“Brahābāhū”则解释为大臂力者,即臂力强健之意。此段为对前句内容的逐词训诂与义理阐明。
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘sacepi ‘sakkādīsu aññatarohamasmī’ti vakkhāmi, saddahissatevāyaṃ brāhmaṇo, ajja pana mayā saccameva kathetuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā attano nāgarājabhāvaṃ kathento āha –
彼闻此语,内心思维:『即便在萨咖等众天中,我乃其中之一者,我若言说,彼必信服;然而今日反由我真实不虚地述说,方为正当。』于是自称为龙王,在述说自己本性时说道——
§799
799.
‘‘Nāgohamasmi iddhimā, tejassī duratikkamo;
『我为龙,有神通力,光明灿烂,能远距离飞行;
Ḍaṃseyyaṃ tejasā kuddho, phītaṃ janapadaṃ api.
我愤怒之火燃烧,以强烈光辉威震四方,焚毁众多国土。
§800
800.
‘‘Samuddajā hi me mātā, dhataraṭṭho ca me pitā;
我的母亲由海而生,父亲则为大地之王;
Sudassanakaniṭṭhosmi, bhūridattoti maṃ vidū’’ti.
『我乃善见之弟,众皆知我名布里达德。』
Tattha tejassīti visatejena tejavā. Duratikkamoti aññena atikkamituṃ asakkuṇeyyo. Ḍaṃseyyanti sacāhaṃ kuddho phītaṃ janapadaṃ api ḍaṃseyyaṃ, pathaviyaṃ mama dāṭhāya patitamattāya saddhiṃ pathaviyā mama tejena so sabbo janapado bhasmā bhaveyyāti vadati. Sudassanakaniṭṭhosmīti ahaṃ mama bhātu sudassanassa kaniṭṭho asmi. Vidūti evaṃ mamaṃ pañcayojanasatike nāgabhavane jānantīti.
其中,『威力强大』者,谓具有猛烈之威力,强横难侵也。『难以逾越』者,谓他人不能逾越也。『我若咬之』者,谓:若我嗔怒,纵令繁盛之国土,亦可咬之——我之獠牙一触大地,凭我之威力,彼整片国土皆将化为灰烬,是其所言。『我乃善见之弟』者,谓我乃我兄善见之弟也。『众皆知』者,谓如此之我,在方圆五百由旬之龙宫中,众生皆知我之名也。
Idañca pana vatvā mahāsatto cintesi ‘‘ayaṃ brāhmaṇo caṇḍo pharuso, ahituṇḍikassa ārocetvā uposathakammassa me antarāyampi kareyya, yaṃ nūnāhaṃ imaṃ nāgabhavanaṃ netvā mahantaṃ yasaṃ datvā uposathakammaṃ addhaniyaṃ kareyya’’nti. Atha naṃ āha ‘‘brāhmaṇa, mahantaṃ te yasaṃ dassāmi, ramaṇīyaṃ nāgabhavanaṃ, ehi tattha gacchāmā’’ti. ‘‘Sāmi, putto me atthi, tasmiṃ gacchante āgamissāmī’’ti. Atha naṃ mahāsatto ‘‘gaccha, brāhmaṇa, ānehi na’’nti vatvā attano āvāsaṃ ācikkhanto āha –
大勇者思惟:「此婆罗门性情暴戾粗恶,且曾告知‘有因不善巨头而罢除我之伍波萨他修行’,当令其阻碍此事。倘若我能领道引领贵至龙宫,授予广大名声,则其必能如愿筹办伍波萨他法事。」遂语之曰:“婆罗门,我将示尔极大至名,佳美无比龙宫,尔可入之同游。”彼即答曰:“主啊,我有子,彼方将至。”勇者言:“行,婆罗门,来吧,无后顾之忧。”遂示其住处。
§801
801.
‘‘Yaṃ gambhīraṃ sadāvaṭṭaṃ, rahadaṃ bhesmaṃ pekkhasi;
「尔所见者,为隐蔽深邃之地,犹如荒芜灰烬之所;
Esa dibyo mamāvāso, anekasataporiso.
此乃天界仙居,我所居住之处,人众百千。」
§802
802.
第八百零二节。
‘‘Mayūrakoñcābhirudaṃ, nīlodaṃ vanamajjhato;
“孔雀与鹤齐飞,蓝色之水居于森林中心;
Yamunaṃ pavisa mā bhīto, khemaṃ vattavataṃ siva’’nti.
莫要害怕进入耶穆那河流,安全且幸福常在。”
Tattha sadāvaṭṭanti sadā pavattaṃ āvaṭṭaṃ. Bhesmanti bhayānakaṃ. Pekkhasīti yaṃ evarūpaṃ rahadaṃ passasi. Mayūrakoñcābhirudanti ubhosu tīresu vanaghaṭāyaṃ vasantehi mayūrehi ca koñcehi ca abhirudaṃ upakūjitaṃ. Nīlodanti nīlasalilaṃ. Vanamajjhatoti vanamajjhena sandamānaṃ. Pavisa mā bhītoti evarūpaṃ yamunaṃ abhīto hutvā pavisa. Vattavatanti vattasampannānaṃ ācāravantānaṃ vasanabhūmiṃ pavisa, gaccha, brāhmaṇa, puttaṃ ānehīti.
此处述有常绕常转之意,“萨达瓦塔蒂”者,常环绕回转也。此云“贝斯”意谓可怖,“佩卡”者,所见此类隐秘幽深者。孔雀与鹤齐飞,指森林中两岸有孔雀与鹤等鸟栖居相伴。青蓝水即蓝色的水,“森林中心”谓居于森林中间。劝说“莫惧怕进入耶穆那河”,以如法正行、五戒持守者,可安全过渡。言“环绕而行”,即正知正行住于有德之地,如婆罗门进深林迎子出行。
Brāhmaṇo gantvā puttassa tamatthaṃ ārocetvā puttaṃ ānesi. Mahāsatto te ubhopi ādāya yamunātīraṃ gantvā tīre ṭhito āha –
婆罗门赴约,将子交付对方。大力者亦携子渡耶穆那河,立于岸边说:
§803
803.
第八百零三节。
‘‘Tattha patto sānucaro, saha puttena brāhmaṇa;
当时,有一随从者,连同他的儿子,是婆罗门;
Pūjito mayhaṃ kāmehi, sukhaṃ brāhmaṇa vacchasī’’ti.
对我怀有敬意,愿以快乐为乐,婆罗门的儿子享受安乐。」
Tattha tattha pattoti tvaṃ amhākaṃ nāgabhavanaṃ patto hutvā. Mayhanti mama santakehi kāmehi pūjito. Vacchasīti tattha nāgabhavane sukhaṃ vasissati.
“在那时,在那处,你进入了我们的龙宫。对于我和我的亲属,他以快乐对待。所谓『安乐』者,即是在龙宫中安稳欢喜的生活。”
Evaṃ vatvā mahāsatto ubhopi te pitāputte attano ānubhāvena nāgabhavanaṃ ānesi. Tesaṃ tattha dibbo attabhāvo pātubhavi. Atha nesaṃ mahāsatto dibbasampattiṃ datvā cattāri cattāri nāgakaññāsatāni adāsi. Te mahāsampattiṃ anubhaviṃsu. Bodhisattopi appamatto uposathakammaṃ akāsi. Anvaḍḍhamāsaṃ mātāpitūnaṃ upaṭṭhānaṃ gantvā dhammakathaṃ kathetvā tato ca brāhmaṇassa santikaṃ gantvā ārogyaṃ pucchitvā ‘‘yena te attho, taṃ vadeyyāsi, anukkaṇṭhamāno abhiramā’’ti vatvā somadattenapi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā attano nivesanaṃ agacchi. Brāhmaṇo ekasaṃvaccharaṃ nāgabhavane vasitvā mandapuññatāya ukkaṇṭhito manussalokaṃ gantukāmo ahosi. Nāgabhavanamassa lokantaranirayo viya alaṅkatapāsādo bandhanāgāraṃ viya alaṅkatanāgakaññā yakkhiniyo viya upaṭṭhahiṃsu. So ‘‘ahaṃ tāva ukkaṇṭhito , somadattassapi cittaṃ jānissāmī’’ti tassa santikaṃ gantvā āha ‘‘kiṃ, tāta, ukkaṇṭhasī’’ti? ‘‘Kasmā ukkaṇṭhissāmi na ukkaṇṭhāmi, tvaṃ pana ukkaṇṭhasi, tātā’’ti? ‘‘Āma tātā’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti. ‘‘Tava mātu ceva bhātubhaginīnañca adassanena ukkaṇṭhāmi, ehi, tāta somadatta, gacchāmā’’ti. So ‘‘na gacchāmī’’ti vatvāpi punappunaṃ pitarā yāciyamāno ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.
说毕,伟大的圣者连同父子二人,凭自己的感应带他们入龙宫。于彼处显现神通身形。随后,这位伟大的圣者赐予他们四百四百名龙族少女。这些龙族少女得享广大神通福德。菩萨亦具精进,作受比库净戒仪式。历时一月,侍奉双亲,宣说佛法,其后往婆罗门处,询问健康,称道曰:“那令你得利者,请告诉我,无有嫉妒而欢喜。”说毕,与苏摩达塔约定共识,便前往自己的住所。婆罗门在龙宫居住一夏,因善心感发,心生向人间往返的愿望。龙宫虽如世外净土华丽宫殿,实为各种羁绊牢笼;龙族女如同魅妖一般尽心侍奉。婆罗门说:“今我甚为焦虑,亦当了解苏摩达塔的心意。”于是赴其所,问曰:“父亲,何以忧虑?”答曰:“我何须忧虑?汝反忧虑,父亲啊。”复问:“何故忧虑?”答曰:“因吾目不见母亲与兄妹,故忧虑。请同行,父亲苏摩达塔。”对曰:“我不去。”虽言不去,父亲屡次请求,终得肯许曰:“善哉。”
Brāhmaṇo ‘‘puttassa tāva me mano laddho, sace panāhaṃ bhūridattassa ‘ukkaṇṭhitomhī’ti vakkhāmi, atirekataraṃ me yasaṃ dassati, evaṃ me gamanaṃ na bhavissati. Ekena pana upāyena tassa sampattiṃ vaṇṇetvā ‘tvaṃ evarūpaṃ sampattiṃ pahāya kiṃkāraṇā manussalokaṃ gantvā uposathakammaṃ karosī’ti pucchitvā ‘saggatthāyā’ti vutte ‘tvaṃ tāva evarūpaṃ sampattiṃ pahāya saggatthāya uposathakammaṃ karosi, kimaṅgaṃ pana mayaṃyeva paradhanena jīvikaṃ kappema, ahampi manussalokaṃ gantvā ñātake disvā pabbajitvā samaṇadhammaṃ karissāmī’ti naṃ saññāpessāmi. Atha me so gamanaṃ anujānissatī’’ti cintetvā ekadivasaṃ tenāgantvā ‘‘kiṃ, brāhmaṇa, ukkaṇṭhasī’’ti pucchito ‘‘tumhākaṃ santikā amhākaṃ na kiñci parihāyatī’’ti kiñci gamanapaṭibaddhaṃ avatvāva ādito tāva tassa sampattiṃ vaṇṇento āha –
婆罗门说:“我已得子爱,如我若对富有者说‘我心忧虑’,若为众人所知,我之行迹不应如是。以一眷属智巧,描写其富,自问:‘汝弃舍此富,何故赴人间行受比库净戒?’答曰‘以往生天故也。’尔后说道:‘汝弃此福,乃为天道而行受比库净戒,何况我恰为外侨,以人间为家,见亲友出家,应修沙门法。’此事他必允许。”于是已往一日,至其处,问曰:“婆罗门,何以忧虑?”答曰:“尔等中无人损我。”遂述往行起因而说富之事。
§804
804.
‘‘Samā samantaparito, pahūtatagarā mahī;
「四方环绕,广大宽广,地面广阔无垠;
Indagopakasañchannā, sobhati harituttamā.
被青草密布覆盖,显现出最上好的青翠光彩。」
§805
805.
第八百零五节。
‘‘Rammāni vanacetyāni, rammā haṃsūpakūjitā;
「美丽的森林景物,被天鹅群体所赞美;
Opupphapaddhā tiṭṭhanti, pokkharañño sunimmitā.
莲花开放盛开,池塘水面明净清澈。」
§806
806.
第八百零六节。
‘‘Aṭṭhaṃsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā;
『八柱坚固的柱子』者,所有皆以编制钢索加固;
Sahassathambhā pāsādā, pūrā kaññāhi jotare.
千柱宏伟的楼阁,全部以纤细的竹枝饰饰完成。
§807
807.
第八百零七。
‘‘Vimānaṃ upapannosi, dibyaṃ puññehi attano;
『你现已进入』者,凭借自己的善业获得神圣宫殿;
Asambādhaṃ sivaṃ rammaṃ, accantasukhasaṃhitaṃ.
乃无障碍的明净美妙之所,完全集成极乐之境。
§808
808.
第八百零八。
‘‘Maññe sahassanettassa, vimānaṃ nābhikaṅkhasi;
『我以为,千人坐骑之宫殿,汝不应希求;』
Iddhī hi tyāyaṃ vipulā, sakkasseva jutīmato’’ti.
『神通力正盛,犹如雷霆之猛,汝当具足此力。』
Tattha samā samantaparitoti parisamantato sabbadisābhāgesu ayaṃ tava nāgabhavane mahī suvaṇṇarajatamaṇi muttāvālukāparikiṇṇā samatalā. Pahūtatagarā mahīti bahukehi tagaragacchehi samannāgatā. Indagopakasañchannāti suvaṇṇaindagopakehi sañchannā. Sobhati harituttamāti haritavaṇṇadabbatiṇasañchannā sobhatīti attho. Vanacetyānīti vanaghaṭā. Opupphapaddhāti pupphitvā patitehi padumapattehi sañchannā udakapiṭṭhā. Sunimmitāti tava puññasampattiyā suṭṭhu nimmitā. Aṭṭhaṃsāti tava vasanapāsādesu aṭṭhaṃsā sukatā veḷuriyamayā thambhā. Tehi thambhehi sahassathambhā tava pāsādā nāgakaññāhi pūrā vijjotanti. Upapannosīti evarūpe vimāne nibbattosīti attho. Sahassanettassa vimānanti sakkassa vejayantapāsādaṃ. Iddhī hi tyāyaṃ vipulāti yasmā tavāyaṃ vipulā iddhi, tasmā tvaṃ tena uposathakammena sakkassa vimānampi na patthesi, aññaṃ tato uttari mahantaṃ ṭhānaṃ patthesīti maññāmi.
这里所说的是,四周平整环绕,处处皆有宽敞分地者,此乃汝的龙宫所在地。大地平坦宽广,积聚众多岩石,岩石众多且层叠堆聚。所谓“黄金帐篷覆盖”,即以黄金搭建帐篷覆盖其上。所谓“绿意盎然”,是指覆盖着绿色的缣缃之布,光彩熠熠。所谓“森林”,即森林和花木盘绕其中。所谓“开花盛开”,是盛开并飘落的莲花,用以装饰水池。所谓“善妙成就”,是以你的功德庄严布置。所谓“八方”,是指你的居所和门廊有八个方向通达,结构坚固如织物制成的柱子之城墙。这些柱子与千柱合成,使你的居殿由龙女们争相充盈。所谓“应当生起”,即这个宫殿就此种种显现而成。千人骑乘宫殿,意指萨咖威耶那宫殿。所谓“神通正盛”,因为此宫殿由你的广大神通而成,故你以此持戒功德不损此宫,无须再期待更大更好的宫殿,特此以为。
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘mā hevaṃ, brāhmaṇa, avaca, sakkassa yasaṃ paṭicca amhākaṃ yaso sinerusantike sāsapo viya, mayaṃ tassa paricārakepi na agghāmā’’ti vatvā gāthamāha –
长者闻此即语曰:『婆罗门,勿如是言,基于萨咖的名誉,我们好比邻近山林中众猪守护,他若不嫌弃我们,我们当为其护卫。』他说着咏诵偈语曰——
§809
809.
‘‘Manasāpi na pattabbo, ānubhāvo jutīmato;
『心乃最难得,神通力亦然,犹如雷霆威猛;』
Paricārayamānānaṃ, saindānaṃ vasavattina’’nti.
被供养的天族称为“降雨诸天”。
Tassattho – brāhmaṇa, sakkassa yaso nāma ekaṃ dve tayo cattāro vā divase ‘‘ettako siyā’’ti manasā cintentenapi na abhipattabbo. Yepi naṃ cattāro mahārājāno paricārenti, tesaṃ devarājānaṃ paricārayamānānaṃ indaṃ nāyakaṃ katvā carantānaṃ saindānaṃ vasavattīnaṃ catunnaṃ lokapālānaṃ yasassapi amhākaṃ tiracchānagatānaṃ yaso soḷasiṃ kalaṃ nagghatīti.
关于此事,如婆罗门思维萨咖的威名,无论是一日、一二日、三日或四日,皆不应心生执意欲求。若四位大王不供养他,即使他们将诸天王中的天帝作为首领,亲自巡视他所供养的,乃至这四方护世天王的威名,也难以遮蔽我们彼这些地下众生的威名,彼时威名亦不过十六亿而已。
Evañca pana vatvā ‘‘idaṃ te maññe sahassanettassa vimāna’’nti vacanaṃ sutvā ahaṃ taṃ anussariṃ. ‘‘Ahañhi vejayantaṃ patthento uposathakammaṃ karomī’’ti tassa attano patthanaṃ ācikkhanto āha –
于是我听闻有人如是说:“这应该是属于一千亿那样的大宫殿(天界)。”我便随之思惟,心念称:“我将亲眼见证,也正值僧团守斋日,我便行守斋。”如是自我策励而启程说:“
§810
810.
810(数字序号,此处不译)。
‘‘Taṃ vimānaṃ abhijjhāya, amarānaṃ sukhesinaṃ;
“因渴求宫殿,渴求天界诸天的安乐;
Uposathaṃ upavasanto, semi vammikamuddhanī’’ti.
守斋时供养,致使罪业净除而得安乐”。
Tattha abhijjhāyāti patthetvā. Amarānanti dīghāyukānaṃ devānaṃ. Sukhesinanti esitasukhānaṃ sukhe patiṭṭhitānaṃ.
于是,『渴爱』者,谓对长寿天人之不嫉妒;『乐住』者,谓已坚定于所亲近的安乐境界。
Kaṃ sutvā brāhmaṇo ‘‘idāni me okāso laddho’’ti somanassappatto gantuṃ āpucchanto gāthādvayamāha –
有婆罗门闻此后,心生欢喜,认为『现在我得机会了』,于是想要前往,询问后说两句诗歌——
§811
811.
‘‘Ahañca migamesāno, saputto pāvisiṃ vanaṃ;
『我如同一头野鹿,幼子随我入林;
Taṃ maṃ mataṃ vā jīvaṃ vā, nābhivedenti ñātakā.
亲族不侵犯于我,无论我是生命,或非生命。』
§812
812.
‘‘Āmantaye bhūridattaṃ, kāsiputtaṃ yasassinaṃ;
『请告知被赋予众多的那位,有名声的迦尸城之子;』
Tayā no samanuññātā, api passemu ñātake’’ti.
『他未被我们认知,虽有亲属,我们亦望见不到。』
Tattha nābhivedentīti na jānanti, kathentopi nesaṃ natthi. Āmantayeti āmantayāmi. Kāsiputtanti kāsirājadhītāya puttaṃ.
此中说『不报告』者,意谓他们不知情,即使有人说明,也无人存在谈论此事。『告知』意为我请求报告。『迦尸儿子』者,是指迦尸王之女所生之子。
Tato bodhisatto āha –
于是菩萨云—
§813
813.
‘‘Eso hi vata me chando, yaṃ vasesi mamantike;
『这确是我所愿,住在我近侧的愿望;』
Na hi etādisā kāmā, sulabhā honti mānuse.
此等欲乐,非人所易得也。
§814
814.
第八百一十四。
‘‘Sace tvaṃ nicchase vatthuṃ, mama kāmehi pūjito;
『若汝眷恋于事物,受我欲乐所敬;
Mayā tvaṃ samanuññāto, sotthiṃ passāhi ñātake’’ti.
我为汝开解,从此得安,可见亲属。』
Mahāsatto gāthādvayaṃ vatvā cintesi – ‘‘ayaṃ maṇiṃ nissāya sukhaṃ jīvanto kassaci nācikkhissati, etassa sabbakāmadadaṃ maṇiṃ dassāmī’’ti. Athassa taṃ dadanto āha –
伟大者作此双偈而念——『依此宝珠而生乐者,谁能夺之?此宝珠满载诸欲,吾当示现之。』于是彼者将此付之言——
§815
815.
第八百一十五。
‘‘Dhārayimaṃ maṇiṃ dibyaṃ, pasuṃ putte ca vindati;
『持有此宝珠者,畜生与儿子皆得;』
Arogo sukhito hoti, gacchevādāya brāhmaṇā’’ti.
『健康而快乐,婆罗门因赠予而往来。』
Tattha pasuṃ putte ca vindatīti imaṃ maṇiṃ dhārayamāno imassānubhāvena pasuñca putte ca aññañca yaṃ icchati, taṃ sabbaṃ labhati.
「因持有此宝珠,依此所感受,畜生与儿子乃至他方所欲者,悉皆获得。」
Tato brāhmaṇo gāthamāha –
于是婆罗门诵歌曰——
§816
816.
‘‘Kusalaṃ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava;
『我恳请善行,多次赐予之言,出自汝口;』
Pabbajissāmi jiṇṇosmi, na kāme abhipatthaye’’ti.
我欲出家,我已年老,不为了欲乐而意图出家。
Tassattho – bhūridatta, tava vacanaṃ kusalaṃ anavajjaṃ, taṃ paṭinandāmi na paṭikkhipāmi. Ahaṃ pana jiṇṇo asmi, tasmā pabbajissāmi, na kāme abhipatthayāmi, kiṃ me maṇināti.
于是说——布陀达塔啊,你的话善巧清净,我承认我不拒绝。至于我自己已年老,故欲出家,不以欲乐为念,我还有何羞耻?
Bodhisatto āha –
菩提萨埵说道——
§817
817.
第八一七偈。
‘‘Brahmacariyassa ce bhaṅgo, hoti bhogehi kāriyaṃ;
「若犯戒律,修行法便成世间享受;
Avikampamāno eyyāsi, bahuṃ dassāmi te dhana’’nti.
你坚忍不动摇,我将多多示现财宝。」
Tattha ce bhaṅgoti brahmacariyavāso nāma dukkaro, anabhiratassa brahmacariyassa ce bhaṅgo hoti, tadā gihibhūtassa bhogehi kāriyaṃ hoti, evarūpe kāle tvaṃ nirāsaṅko hutvā mama santikaṃ āgaccheyyāsi, bahuṃ te dhanaṃ dassāmīti.
若有戒律破坏,名为不善于圣行者;若对此戒律无慈爱而堕坏,则是堕坏圣行。彼时若堕坏圣行,则应以已为在家者的享受为业。于如是时,你当无疑虑,前来我边,我当示现丰厚财物与汝。
Brāhmaṇo āha –
婆罗门言曰:
§818
818.
八百一十八。
‘‘Kusalaṃ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava;
『善语我极赞同,汝言甚多赠与;
Punapi āgamissāmi, sace attho bhavissatī’’ti.
我若还有供养,必复再来访也。』
Tattha punapīti puna api, ayameva vā pāṭho.
此中『再』者,意谓复之复,正是本课。
Athassa tattha avasitukāmataṃ ñatvā mahāsatto nāgamāṇavake āṇāpetvā brāhmaṇaṃ manussalokaṃ pāpesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是,知晓其意欲安住在那里,那位大德厉害之人,驱使了众多魔族和人类,派遣婆罗门进入人间。针对此事,佛陀便开示说——
§819
819.
第八百一十九偈。
‘‘Idaṃ vatvā bhūridatto, pesesi caturo jane;
『听我说,大德已经赠与,派遣了四个人;
Etha gacchatha uṭṭhetha, khippaṃ pāpetha brāhmaṇaṃ.
你们前去吧,起身去吧,迅速制服那婆罗门。』
§820
820.
第八百二十偈。
‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, uṭṭhāya caturo janā;
听闻此言后,那四个人起身离开;
Pesitā bhūridattena, khippaṃ pāpesu brāhmaṇa’’nti.
「布里达塔那所赐财物甚多,迅速行诸恶事。」
Tattha pāpesūti yamunāto uttāretvā bārāṇasimaggaṃ pāpayiṃsu, pāpayitvā ca pana ‘‘tumhe gacchathā’’ti vatvā nāgabhavanameva paccāgamiṃsu.
此中之恶者,是彼众人渡过牟尼河,越过巴拉那城境,而为恶业,作恶之后,语彼众曰『你们去吧』,即刻回到那龙府。
Brāhmaṇopi ‘‘tāta somadatta, imasmiṃ ṭhāne migaṃ vijjhimhā, imasmiṃ sūkara’’nti puttassa ācikkhanto antarāmagge pokkharaṇiṃ disvā ‘‘tāta somadatta, nhāyāmā’’ti vatvā ‘‘sādhu, tātā’’ti vutte ubhopi dibbābharaṇāni ceva dibbavatthāni ca omuñcitvā bhaṇḍikaṃ katvā pokkharaṇītīre ṭhapetvā otaritvā nhāyiṃsu. Tasmiṃ khaṇe tāni antaradhāyitvā nāgabhavanameva agamaṃsu. Paṭhamaṃ nivatthakāsāvapilotikāva nesaṃ sarīre paṭimuñciṃsu, dhanusarasattiyopi pākatikāva ahesuṃ. Somadatto ‘‘nāsitāmhā tayā, tātā’’ti paridevi. Atha naṃ pitā ‘‘mā cintayi, migesu santesu araññe mige vadhitvā jīvikaṃ kappessāmā’’ti assāsesi. Somadattassa mātā tesaṃ āgamanaṃ sutvā paccuggantvā gharaṃ netvā annapānena santappesi. Brāhmaṇo bhuñjitvā niddaṃ okkami. Itarā puttaṃ pucchi ‘‘tāta , ettakaṃ kālaṃ kuhiṃ gatatthā’’ti? ‘‘Amma, bhūridattanāgarājena amhe nāgabhavanaṃ nītā, tato ukkaṇṭhitvā idāni āgatā’’ti. ‘‘Kiñci pana vo ratanaṃ ābhata’’nti. ‘‘Nābhataṃ ammā’’ti. ‘‘Kiṃ tumhākaṃ tena kiñci na dinna’’nti. ‘‘Amma, bhūridattena me pitu sabbakāmadado maṇi dinno ahosi, iminā pana na gahito’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti. ‘‘Pabbajissati kirā’’ti. Sā ‘‘ettakaṃ kālaṃ dārake mama bhāraṃ karonto nāgabhavane vasitvā idāni kira pabbajissatī’’ti kujjhitvā vīhibhañjanadabbiyā piṭṭhiṃ pothentī ‘‘are, duṭṭhabrāhmaṇa, pabbajissāmīti kira maṇiratanaṃ na gaṇhasi, atha kasmā apabbajitvā idhāgatosi, nikkhama mama gharā sīgha’’nti santajjesi. Atha naṃ ‘‘bhadde, mā kujjhi, araññe migesu santesu ahaṃ taṃ posessāmī’’ti vatvā puttena saddhiṃ araññaṃ gantvā purimaniyāmeneva jīvikaṃ kappesi.
婆罗门亦告其子曰:「儿啊,索马达塔,在此地方,有一兽穴,有一野猪穴」;言毕,往内道处见池塘,语曰:「儿啊索马达塔,我们去洗浴吧」,子闻言答「善哉,父亲」。二人卸下天衣及天物,将器皿空出,安置于池塘岸边,便下水沐浴。须臾,二人将这些衣物藏匿,复返回龙府。先者长着灰色色泽的大象尸体及弓箭兽皆出现在其身旁。索马达塔父亲哀叹曰:「这确实是你的恶业啊,儿啊。」父亲劝慰曰:「莫忧,林中有兽,我们猎杀野兽谋生。」索马达塔母亲闻此事,赶来馆内,供食养饱。婆罗门饮食毕,入眠。子询问曰:「父亲,这么长时间,你去哪里了?」答曰:「母亲,因布里达塔龙王驱逐我们至龙府,故我心生不安,现已归来。」又问:「你们有没有得什么宝物?」答曰:「无。」又问:「为何没有赐予你们宝物?」答曰:「母亲,布里达塔给了我父亲一颗满足诸欲的宝珠,我却未得其赐。」问其原因,答曰:「他将出家。」母亲愤怒,掷扇击打木棒呼喝:「可恶的婆罗门,要出家了却不带走宝珠,为何来到此处,快离开我的家!」父亲说:「贤者,莫怒,我将在林中猎杀野兽养活你。」父子同往林中生息,依山猎取生活。
Tadā dakkhiṇamahāsamuddassa disābhāge simbalivāsī eko garuḷo pakkhavātehi samudde udakaṃ viyūhitvā ekaṃ nāgarājānaṃ sīse gaṇhi. Tadāhi supaṇṇā nāgaṃ gahetuṃ ajānanakāyeva , pacchā paṇḍarajātake jāniṃsu. So pana taṃ sīse gahetvāpi udake anottharanteyeva ukkhipitvā olambantaṃ ādāya himavantamatthakena pāyāsi. Tadā ceko kāsiraṭṭhavāsī brāhmaṇo isipabbajjaṃ pabbajitvā himavantappadese paṇṇasālaṃ māpetvā paṭivasati. Tassa caṅkamanakoṭiyaṃ mahānigrodharukkho atthi. So tassa mūle divāvihāraṃ karoti. Supaṇṇo nigrodhamatthakena nāgaṃ harati. Nāgo olambanto mokkhatthāya naṅguṭṭhena nigrodhaviṭapaṃ veṭhesi. Supaṇṇo taṃ ajānantova mahabbalatāya ākāse pakkhandiyeva. Nigrodharukkho samūlo uppāṭito. Supaṇṇo nāgaṃ simbalivanaṃ netvā tuṇḍena paharitvā kucchiṃ phāletvā nāgamedaṃ khāditvā sarīraṃ samuddakucchimhi chaḍḍesi. Nigrodharukkho patanto mahāsaddamakāsi. Supaṇṇo ‘‘kissa eso saddo’’ti adho olokento nigrodharukkhaṃ disvā ‘‘kuto esa mayā uppāṭito’’ti cintetvā ‘‘tāpasassa caṅkamanakoṭiyā nigrodho eso’’ti tathato ñatvā ‘‘ayaṃ tassa bahūpakāro, ‘akusalaṃ nu kho me pasutaṃ, udāhu no’ti tameva pucchitvā jānissāmī’’ti māṇavakavesena tassa santikaṃ agamāsi.
当时在南方大海之岸,有一栖息于树林的大雕,乘风飞翔,持水飞渡大海,叼住一龙王头颅。彼时,天鹏鸟(Supanna)欲抓住此龙,如同无知之人一般,后乃知其乃白蛇(Paṇḍara-jātaka)。天鹏鸟叼着其头且跳跃于水面,不令其沉没,于寒山之末处放下。此时一名金刚国婆罗门出家,住于寒山之地,建有五十间房舍。其处有大菩提树,婆罗门昼夜常在树下静坐。天鹏鸟以菩提树棒挟持白蛇,白蛇垂挂欲脱身,脚用树根缠绕其身。天鹏鸟以大力振翅,似忘却知礼地于空中飞翔。大菩提树根基被掀起。天鹏鸟引白蛇往树林地,叩击其喉而劈开鱼叉,食此白蛇,弃其尸于海岸沙洲。大菩提树倒塌,发出巨大声响。天鹏鸟向下观察此声之处,见大菩提树根被掀起,思忖道:「这必是苦行婆罗门Caṅkamanakoṭiya之菩提树」,因而知道那人多有利益,心生「我是否造恶?若非如此,我将亲自询问。」便以俗人容貌来到该婆罗门面前。
Tasmiṃ khaṇe tāpaso taṃ ṭhānaṃ samaṃ karoti. Supaṇṇarājā tāpasaṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno ajānanto viya ‘‘kissa ṭhānaṃ, bhante, ida’’nti pucchi. ‘‘Upāsaka, eko supaṇṇo bhojanatthāya nāgaṃ haranto nāgena mokkhatthāya nigrodhaviṭapaṃ naṅguṭṭhena veṭhitāyapi attano mahabbalatāya pakkhantitvā gato, atha nigrodharukkho uppāṭito, idaṃ tassa uppāṭitaṭṭhāna’’nti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, tassa supaṇṇassa akusalaṃ hoti, udāhu no’’ti? ‘‘Sace na jānāti, acetanakammaṃ nāma akusalaṃ na hotī’’ti. ‘‘Kiṃ nāgassa pana , bhante’’ti? ‘‘So imaṃ nāsetuṃ na gaṇhi, mokkhatthāya gaṇhi, tasmā tassapi na hotiyevā’’ti. Supaṇṇo tāpasassa tussitvā ‘‘bhante, ahaṃ so supaṇṇarājā, tumhākañhi pañhaveyyākaraṇena tuṭṭho. Tumhe araññe vasatha, ahañcekaṃ alampāyanamantaṃ jānāmi, anaggho manto. Tamahaṃ tumhākaṃ ācariyabhāgaṃ katvā dammi, paṭiggaṇhatha na’’nti āha. ‘‘Alaṃ mayhaṃ mantena, gacchatha tumhe’’ti. So taṃ punappunaṃ yācitvā sampaṭicchāpetvā mantaṃ datvā osadhāni ācikkhitvā pakkāmi.
彼时苦行婆罗门整治住所。天鹏鸟王向苦行者敬礼,坐一旁,似不知其是真神,问曰:「尊者,此处为何地?」苦行者答曰:「施主,有一天鹏鸟为食物,捕捉龙以致其无法潜水,足以缠缚龙于菩提树场所。天鹏鸟乃凭自身大力振翼飞去,故菩提树根基被掀起,现此即为掀起之处。」问曰:「尊者,此天鹏鸟有何恶业,可举一例?」答曰:「若不了解,意志业称为恶业则不成立。」问曰:「龙有何不可?」答曰:「彼不可杀,因其为求解脱故,故无恶业。」天鹏鸟喜悦苦行者说道:「尊者,我即天鹏鸟王,因你善言令我欢喜。你常住于林中,我亦知一无人卸甲之处,绝佳安舍。今日我将教你,以领受你的法教。」如此说毕。又劝其行:「随我而去。」苦行者屡次请求受教,得教法后示药方而去。
Garuḷakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 金翅鸟章已结束。
Kīḷanakaṇḍaṃ游戏章
Tasmiṃ kāle bārāṇasiyaṃ eko daliddabrāhmaṇo bahuṃ iṇaṃ gahetvā iṇasāmikehi codiyamāno ‘‘kiṃ me idha vāsena, araññaṃ pavisitvā mataṃ seyyo’’ti nikkhamitvā vanaṃ pavisitvā anupubbena taṃ assamapadaṃ patvā tāpasaṃ vattasampadāya ārādhesi. Tāpaso ‘‘ayaṃ brāhmaṇo mayhaṃ ativiya upakārako, supaṇṇarājena dinnaṃ dibbamantamassa dassāmī’’ti cintetvā ‘‘brāhmaṇa, ahaṃ alampāyanamantaṃ jānāmi, taṃ te dammi, gaṇhāhi na’’nti vatvā ‘‘alaṃ, bhante, na mayhaṃ mantenattho’’ti vuttepi punappunaṃ vatvā nippīḷetvā sampaṭicchāpetvā adāsiyeva. Tassa ca mantassa anucchavikāni osadhāni ceva mantupacārañca sabbaṃ kathesi. Brāhmaṇo ‘‘laddho me jīvitupāyo’’ti katipāhaṃ vasitvā ‘‘vātābādho me, bhante, bādhatī’’ti apadesaṃ katvā tāpasena vissajjito taṃ vanditvā khamāpetvā araññā nikkhamitvā anupubbena yamunāya tīraṃ patvā taṃ mantaṃ sajjhāyanto mahāmaggaṃ gacchati.
此时,巴拉那城有一贫穷婆罗门,采集许多茅草,被茅草采集者驱赶,起意欲寻好居所,遂出城入林,逐渐发现苦行者之住所。见一苦行者修行严谨,婆罗门心内思忖:「此人甚为助我,我当示现由天鹏鸟王传授之神圣法教。」遂告之:「婆罗门,我知无人卸甲之所,将此法传与你,务必接受。」彼婆罗门初不愿听受,复三番五次讨教,终接受之。婆罗门将法中所说咒语、药物及修习法门悉数告知。婆罗门曰:「我已得生计之道。」住了数月,曰:「我患风疾,愿得医治。」苦行者便放婆罗门,施以慈悲,婆罗门拜谢后,出城入林,沿牟尼河岸,精进修行大道。
Tasmiṃ kāle sahassamattā bhūridattassa paricārikā nāgamāṇavikā taṃ sabbakāmadadaṃ maṇiratanaṃ ādāya nāgabhavanā nikkhamitvā yamunātīre vālukarāsimhi ṭhapetvā tassa obhāsena sabbarattiṃ udakakīḷaṃ kīḷitvā aruṇuggamane sabbālaṅkārena alaṅkaritvā maṇiratanaṃ parivāretvā siriṃ pavesayamānā nisīdiṃsu. Brāhmaṇopi mantaṃ sajjhāyanto taṃ ṭhānaṃ pāpuṇi. Tā mantasaddaṃ sutvāva ‘‘iminā supaṇṇena bhavitabba’’nti maraṇabhayatajjitā maṇiratanaṃ aggahetvā pathaviyaṃ nimujjitvā nāgabhavanaṃ agamiṃsu. Brāhmaṇopi maṇiratanaṃ disvā ‘‘idāneva me manto samiddho’’ti tuṭṭhamānaso maṇiratanaṃ ādāya pāyāsi. Tasmiṃ khaṇe nesādabrāhmaṇo somadattena saddhiṃ migavadhāya araññaṃ pavisanto tassa hatthe taṃ maṇiratanaṃ disvā puttaṃ āha ‘‘tāta, nanu eso amhākaṃ bhūridattena dinno maṇī’’ti? ‘‘Āma, tāta, eso maṇī’’ti. ‘‘Tena hissa aguṇaṃ kathetvā imaṃ brāhmaṇaṃ vañcetvā gaṇhāmetaṃ maṇiratana’’nti. ‘‘Tāta, pubbe bhūridattena dīyamānaṃ na gaṇhi, idāni panesa brāhmaṇo taññeva vañcessati, tuṇhī hohī’’ti. Brāhmaṇo ‘‘hotu, tāta, passasi etassa vā mama vā vañcanabhāva’’nti alampāyanena saddhiṃ sallapanto āha –
当时,跟随富有的施主比喜的众多侍从中,有些是龙天人形,有些是人形,他们带着那件满足一切愿望的宝玉,离开了龙宫,来到恒河岸边的沙地上,将宝玉安置在那里。借着它的光辉,众人一同玩水嬉戏。他们一边泛舟游弋,一边用各种装饰品装点自己,围绕宝玉坐下,沐浴祥瑞。婆罗门也默默观想,来到那处地方。听闻这观想的言辞,心生爱死畏惧,便将宝玉取起,埋入地中,离开了龙宫。婆罗门见到了宝玉,心中喜悦,说道:“此刻我的观想圆满了。”遂取宝玉藏匿。就在这时,一位姓索摩达塔的婆罗门,与其子猎获野鹿后进入森林,见到宝玉,便对儿子说:“儿啊,这难道不是我们富有的施主比喜所施予的宝玉吗?”儿子答道:“是的,父亲,这正是那宝玉。”父亲说:“那就撇开他所说的无功之事,欺骗这个婆罗门,拿走这颗宝玉。”儿子答道:“父亲,以前比喜所赠的我不敢取,现在这婆罗门一定会欺骗他,且让他空欢喜去吧。”婆罗门说:“好吧,儿啊,你看这到底是他的还是我的贪念?”两人边走边说。
§821
821.
‘‘Maṇiṃ paggayha maṅgalyaṃ, sādhuvittaṃ manoramaṃ;
“取此宝玉为吉祥,庄严美妙的珍宝;
Selaṃ byañjanasampannaṃ, ko imaṃ maṇimajjhagā’’ti.
以洁净符号为饰,谁能夺得此宝玉呢?”
Tattha maṅgalyanti maṅgalasammataṃ sabbakāmadadaṃ. Ko imanti kuhiṃ imaṃ maṇiṃ adhigatosi.
这里的“吉祥”,指公认的吉祥物;“谁”即指何人为此宝玉所得。
Tato alampāyano gāthamāha –
于是说话者吟诵道——
§822
822.
八百二十二。
‘‘Lohitakkhasahassāhi, samantā parivāritaṃ;
『被千百双红眼环绕,一切环绕。』
Ajja kālaṃ pathaṃ gacchaṃ, ajjhagāhaṃ maṇiṃ ima’’nti.
『今日当行十方之路,执持此宝。』
Tassattho – ahaṃ ajja kālaṃ pātova pathaṃ maggaṃ gacchanto rattakkhikāhi sahassamattāhi nāgamāṇavikāhi samantā parivāritaṃ imaṃ maṇiṃ ajjhagā. Maṃ disvā hi sabbāva etā bhayatajjitā imaṃ chaḍḍetvā palātāti.
意指——我今日正行于大道之上,被无数夜鹰鬼魅环绕,执持此宝。众生见我,皆因惧畏而远避,舍弃此物逃走。
Nesādabrāhmaṇo taṃ vañcetukāmo maṇiratanassa aguṇaṃ pakāsento attanā gaṇhitukāmo tisso gāthā abhāsi –
婆罗门因欲欺诈此宝,揭示其无德,欲自为掌握,口诵三句偈言说——
§823
823.
八百二十三。
‘‘Sūpaciṇṇo ayaṃ selo, accito mānito sadā;
此膜污秽,常被蔑视,始终被轻视;
Sudhārito sunikkhitto, sabbatthamabhisādhaye.
清洗整洁,端正沉默,无所放逸,处处致力于达成目标;
§824
824.
第八百二十四偈。
‘‘Upacāravipannassa, nikkhepe dhāraṇāya vā;
对于离散无主的施舍,无论是寄存或保存,
Ayaṃ selo vināsāya, pariciṇṇo ayoniso.
此膜是导致毁坏的,因无智慧而放弃的;
§825
825.
第八百二十五偈。
‘‘Na imaṃ akusalo dibyaṃ, maṇiṃ dhāretumāraho;
『此非恶法宝珠,宜于持守者也』,
Paṭipajja sataṃ nikkhaṃ, dehimaṃ ratanaṃ mama’’nti.
『勤行诚实守护,此宝如吾身有』。
Tattha sabbatthanti yo imaṃ selaṃ suṭṭhu upacarituṃ accituṃ attano jīvitaṃ viya mamāyituṃ suṭṭhu dhāretuṃ suṭṭhu nikkhipituṃ jānāti, tasseva sūpaciṇṇo accito mānito sudhārito sunikkhitto ayaṃ selo sabbaṃ atthaṃ sādhetīti attho. Upacāravipannassāti yo pana upacāravipanno hoti, tasseso anupāyena pariciṇṇo vināsameva vahatīti vadati. Dhāretumārahoti dhāretuṃ araho. Paṭipajja sataṃ nikkhanti amhākaṃ gehe bahū maṇī, mayametaṃ gahetuṃ jānāma. Ahaṃ te nikkhasataṃ dassāmi, taṃ paṭipajja, dehi imaṃ maṇiratanaṃ mamanti. Tassa hi gehe ekopi suvaṇṇanikkho natthi. So pana tassa maṇino sabbakāmadadabhāvaṃ jānāti . Tenassa etadahosi ‘‘ahaṃ sasīsaṃ nhatvā maṇiṃ udakena paripphositvā ‘nikkhasataṃ me dehī’ti vakkhāmi, athesa me dassati, tamahaṃ etassa dassāmī’’ti. Tasmā sūro hutvā evamāha.
谓此宝珠,普遍称为能善护持、奉事、视如己命、善保护、善存放者,此谓理。所谓奉事不善者,则奉事无方,终致灭亡也。『宜持守者』即『当持守者』。『勤行诚实守护』者,吾族家中多宝珠,吾知其护持之道。吾以百倍励勤示之,即以此宝珠授汝。因其家中无一金珠,此珠悉知能满足诸愿。其时欲言『吾以头发覆珠,以水浸之,愿此珠为吾之百倍所奉持』,以此示我,我则示彼。故曰:勇敢者如是言。
Tato alampāyano gāthamāha –
继而无计者说此偈:
§826
826.
‘‘Na ca myāyaṃ maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā;
『此珠非我所能取,与牛羊等宝不可比』;
Selo byañjanasampanno, neva keyyo maṇi mamā’’ti.
此宝石具足色泽相,非卖之物,非我所有。
Tattha na ca myāyanti ayaṃ maṇi mama santako kenaci vikkiṇitabbo nāma na hoti. Neva keyyoti ayañca mama maṇi lakkhaṇasampanno, tasmā neva keyyo kenaci vatthunāpi vikkiṇitabbo nāma na hotīti.
因此,此宝石并非我所有,故无从出售,亦无法签名作买卖。既非可卖,且此宝石本具特征,所以无由凭什么物品出售,名为交易者亦无成立。
Nesādabrāhmaṇo āha –
有一婆罗门如是说——
§827
827.
(数目词条目:八百二十七。)
‘‘No ce tayā maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā;
“若此宝石可卖,或用谷物或珍宝交换,
Atha kena maṇī keyyo, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
又因何此宝石可卖?请向我说明,如若确有。”
Alampāyano āha –
他说:无所依止者说——
§828
828.
第八百二十八节。
‘‘Yo me saṃse mahānāgaṃ, tejassiṃ duratikkamaṃ;
“若有人以我为此世中之大龙,光明远超一切;
Tassa dajjaṃ imaṃ selaṃ, jalantamiva tejasā’’ti.
则应燃放此铁瓦,如焰之光辉绽放。”
Tattha jalantamiva tejasāti pabhāya jalantaṃ viya.
此处‘如焰之光辉’,谓光明灿然,宛如火焰焚烧一般。
Nesādabrāhmaṇo āha –
此时,出身非婆罗门者说道——
§829
829.
‘‘Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, supaṇṇo patataṃ varo;
谁是那以婆罗门姓氏而著名,是天马般翩翩飞翔的?
Nāgaṃ jigīsamanvesi, anvesaṃ bhakkhamattano’’ti.
他追寻如龙般的猎物,自身去寻找可以吞食的东西。」
Tattha ko nūti idaṃ nesādabrāhmaṇo ‘‘attano bhakkhaṃ anvesantena garuḷena bhavitabba’’nti cintetvā evamāha.
所谓谁,是指那婆罗门思惟说:『应当成为以贪鹰般猛烈寻食的者。』他如此思惟而说。
Alampāyano evamāha –
阿阇世王如此说——
§830
830.
‘‘Nāhaṃ dijādhipo homi, adiṭṭho garuḷo mayā;
『我非国王,亦非威严之人;』
Āsīvisena vittoti, vejjo brāhmaṇa maṃ vidū’’ti.
『世人称我为医师和婆罗门。』
Tattha maṃ vidūti maṃ ‘‘esa āsīvisena vittako alampāyano nāma vejjo’’ti jānanti.
在此,称我为医师意谓:『此医者乃以斧刀为财,终不安稳也』,众即如是知之。
Nesādabrāhmaṇo āha –
婆罗门尼萨陀曰:
§831
831.
‘‘Kiṃ nu tuyhaṃ phalaṃ atthi, kiṃ sippaṃ vijjate tava;
『汝果实何在?汝有何技艺?』
Kismiṃ vā tvaṃ paratthaddho, uragaṃ nāpacāyasī’’ti.
『汝于何故为他者所缚,而不伤害那条蛇?』
Tattha kismiṃ vā tvaṃ paratthaddhoti tvaṃ kismiṃ vā upatthaddho hutvā, kiṃ nissayaṃ katvā uragaṃ āsīvisaṃ na apacāyasi jeṭṭhakaṃ akatvā avajānāsīti pucchati.
此中何故称汝为他者所缚者,意谓汝何以成为被缚者?缚者何谓?问曰:以何依托,令那条蛇不被伤害?又为何不杀害那老蛇,而反轻慢之?
So attano balaṃ dīpento āha –
那人以自身之力自照说曰——
§832
832.
‘‘Āraññikassa isino, cirarattaṃ tapassino;
『林中沙弥,长时苦行者;
Supaṇṇo kosiyassakkhā, visavijjaṃ anuttaraṃ.
犹如金刚鸟,柯西天王之铁杵,具无上智慧。』
§833
833.
第八百三十三偈。
‘‘Taṃ bhāvitattaññataraṃ, sammantaṃ pabbatantare;
「那时,他正处于某种状态,在山间彼端,
Sakkaccaṃ taṃ upaṭṭhāsiṃ, rattindivamatandito.
我用心守护他,昼夜不息,如太阴日轮交替般。
§834
834.
第八百三十四偈。
‘‘So tadā pariciṇṇo me, vattavā brahmacariyavā;
那时他侍奉于我,持守正法道行,
Dibbaṃ pātukarī mantaṃ, kāmasā bhagavā mama.
发露天眼智慧,世尊是我心中所欲。」
§835
835.
‘‘Tyāhaṃ mante paratthaddho, nāhaṃ bhāyāmi bhoginaṃ;
『我在谋划时心意坚定,不惧怕世间有享乐者;
Ācariyo visaghātānaṃ, alampānoti maṃ vidū’’ti.
老师教诲那些恶人,我却不会被欺骗』。
Tattha kosiyassakkhāti kosiyagottassa isino supaṇṇo ācikkhi. Tena akkhātakāraṇaṃ pana sabbaṃ vitthāretvā kathetabbaṃ. Bhāvitattaññataranti bhāvitattānaṃ isīnaṃ aññataraṃ. Sammantanti vasantaṃ. Kāmasāti attano icchāya. Mamāti taṃ mantaṃ mayhaṃ pakāsesi. Tyāhaṃ mante, paratthaddhoti ahaṃ te mante upatthaddho nissito. Bhoginanti nāgānaṃ. Visaghātānanti visaghātakavejjānaṃ.
这里所谓的“寇悉萨迦帝”是寇悉家族中一位贤者苏攀诺所说。因他所说内容,需详细展开说明。其中有些词汇是指已修习者中的某些贤者。他们用“萨曼”表示,表示春天;“卡摩”则指自己的欲望;“马玛”是指“我”的意念;“提亚哈姆 曼特,帕拉塔达”意为我在你的谋划中依托坚定;“博吉纳”则指纳迦族之人;“维萨迦塔”是指能伤害人命的恶鬼。
Taṃ sutvā nesādabrāhmaṇo cintesi ‘‘ayaṃ alampāyano yvāssa nāgaṃ dasseti, tassa maṇiratanaṃ dassati, bhūridattamassa dassetvā maṇiṃ gaṇhissāmī’’ti. Tato puttena saddhiṃ mantento gāthamāha –
闻听此言,乃萨婆罗婆罗门心中沉思,说:“这个不受骗的年轻人向纳迦显现宝玉,若他显出更珍贵的珠宝,我定会接纳。”于是父子商议后吟诵道——
§836
836.
‘‘Gaṇhāmase maṇiṃ tāta, somadatta vijānahi;
『拿取宝石吧,孩子,索马达塔,你应知晓;』
Mā daṇḍena siriṃ pattaṃ, kāmasā pajahimhase’’ti.
『不要用鞭子打落头面上的饰物,勿因欲念而舍弃它。』
Tattha gaṇhāmaseti gaṇhāma. Kāmasāti attano ruciyā daṇḍena paharitvā mā jahāma.
这里『拿取』意为取得。『欲念』是指由于自己喜爱宝石,用鞭子击打时不要舍弃宝石之意。
Somadatto āha –
索马达塔说:
§837
837.
第八三七节。
‘‘Sakaṃ nivesanaṃ pattaṃ, yo taṃ brāhmaṇa pūjayi;
『婆罗门所敬礼的住所及饰物,』
Evaṃ kalyāṇakārissa, kiṃ mohā dubbhimicchasi.
如是,善业行者,何故于愚痴中欲求恶业?
§838
838.
第八百三十八条。
‘‘Sace tvaṃ dhanakāmosi, bhūridatto padassati;
『假使你贪求财富,众生自会予你丰富馈赠;
Tameva gantvā yācassu, bahuṃ dassati te dhana’’nti.
你若前往乞求,财富亦必大量授与你。』
Tattha pūjayīti dibbakāmehi pūjayittha. Dubbhimicchasīti kiṃ tathārūpassa mittassa dubbhikammaṃ kātuṃ icchasi tātāti.
此中『供养』者,谓以天欲敬供。所谓『欲求恶业』,意指『为何欲于此类朋友行恶事乎?』
Brāhmaṇo āha –
婆罗门曰——
§839
839.
第八百三十九条。
‘‘Hatthagataṃ pattagataṃ, nikiṇṇaṃ khādituṃ varaṃ;
『在此,请用象走到之物、用脚踏到之物、放置于前、可供食用之物;
Mā no sandiṭṭhiko attho, somadatta upaccagā’’ti.
莫让我们观之不悦,索马达达!』
Tattha hatthagatanti tāta somadatta, tvaṃ taruṇako lokapavattiṃ na jānāsi. Yañhi hatthagataṃ vā hoti pattagataṃ vā purato vā nikiṇṇaṃ ṭhapitaṃ, tadeva me khādituṃ varaṃ, na dūre ṭhitaṃ.
此处,泰达尊者对索马达达说:「孩子啊,你不明了世间通行之理。所谓象走到之地或脚踏之地,乃为我优先食用之所,必为近处所在。」
Somadatto āha –
索马达达答曰——
§840
840.
第八百四十条。
‘‘Paccati niraye ghore, mahissamapi vivarati;
『堕入极恶地狱』者,痛苦异常严重,犹如野象暴怒挣脱开来。
Mittadubbhī hitaccāgī, jīvarevāpi sussati.
善友恶友分别不顾,舍弃利益自身,只顾活着,勉力忍受。
§841
841.
‘‘Sace tvaṃ dhanakāmosi, bhūridatto padassati;
『若汝贪求财富,财产多增必显现;以为自作自受的憎恨,不长久能感受』。
Maññe attakataṃ veraṃ, na ciraṃ vedayissasī’’ti.
『我想,此乃自作之怨仇,汝将不久便受其报。』
Tattha mahissamapi vivaratīti tāta, mittadubbhino jīvantasseva pathavī bhijjitvā vivaraṃ deti. Hitaccāgīti attano hitapariccāgī. Jīvarevāpi sussatīti jīvamānova sussati, manussapeto hoti. Attakataṃ veranti attanā kataṃ pāpaṃ. Na ciranti na cirasseva vedayissasīti maññāmi.
此处『猖獗》野象藉由挣扎使地面振动。『善友恶友』者,舍弃自身利益之言行。『勉力忍受』如同勉强存活。『自作自受的憎恨』者,谓自己所造之恶果。『不长久能感受』者,谓苦报随因果消失,感受非永恒。
Brāhmaṇo āha –
婆罗门言曰:
§842
842.
‘‘Mahāyaññaṃ yajitvāna, evaṃ sujjhanti brāhmaṇā;
『举行大供养之后,婆罗门们就是这样得以安乐;
Mahāyaññaṃ yajissāma, evaṃ mokkhāma pāpakā’’ti.
我们将举行大供养,便这样得以解脱恶业。』
Tattha sujjhantīti tāta somadatta, tvaṃ daharo na kiñci jānāsi, brāhmaṇā nāma yaṃ kiñci pāpaṃ katvā yaññena sujjhantīti dassento evamāha.
其中所谓“得以安乐”,是父亲索摩达多所说,他谓:‘儿啊,你年幼不甚了了,婆罗门是指通过供养了结恶业而得安乐,具此义说。’
Somadatto āha –
索摩达多言曰:
§843
843.
‘‘Handa dāni apāyāmi, nāhaṃ ajja tayā saha;
『现在我已自觉堕入地狱,今日不应与汝同往;
Padampekaṃ na gaccheyyaṃ, evaṃ kibbisakārinā’’ti.
不应独自赴刑地,何况与罪业之人同行』。
Tattha apāyāmīti apagacchāmi, palāyāmīti attho.
此中『堕地狱』意即离去,『逃避』乃此义。
Evañca pana vatvā paṇḍito māṇavo pitaraṃ attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkonto mahantena saddena devatā ujjhāpetvā ‘‘evarūpena pāpakārinā saddhiṃ na gamissāmī’’ti pitu passantasseva palāyitvā himavantaṃ pavisitvā pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā aparihīnajjhāno brahmaloke uppajji. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
智者少年如此言说而不能为父亲守护此话语,因恶声激扬众神,不愿同流恶辈同行。父亲见之便远离,隐匿于喜马拉雅山中剃度,成就神通,究竟正念不失,生于梵天界。为明此义,世尊说:
§844
844.
‘‘Idaṃ vatvāna pitaraṃ, somadatto bahussuto;
“说此语后,师父索马达多,广受教诲;
Ujjhāpetvāna bhūtāni, tamhā ṭhānā apakkamī’’ti.
唤醒众生后,离开了那个地方。”
Nesādabrāhmaṇo ‘‘somadatto ṭhapetvā attano gehaṃ kuhiṃ gamissatī’’ti cintento alampāyanaṃ thokaṃ anattamanaṃ disvā ‘‘alampāyana , mā cintayi, dassessāmi te bhūridatta’’nti taṃ ādāya nāgarājassa uposathakaraṇaṭṭhānaṃ gantvā vammikamatthake bhoge ābhujitvā nipannaṃ nāgarājānaṃ disvā avidūre ṭhito hatthaṃ pasāretvā dve gāthā abhāsi –
当时那婆罗门思忖说:“索马达多设法留下自己的家,往何处去呢?”见他无家可归、孤独无依,便安慰他说:“无家可归者,不必忧虑,我必将大量财物赐予你。”于是带他前去城主的守斋处,食用了所加持的饮食。见城主远处站立,伸出手臂,朗诵两句偈语:
§845
845.
‘‘Gaṇhāhetaṃ mahānāgaṃ, āharetaṃ maṇiṃ mama;
“请携带伟大的那伽,带来属于我的宝珠;
Indagopakavaṇṇābho, yassa lohitako siro.
那珠光彩如赤色天神,有着印度牧牛者的光辉。”
§846
846.
‘‘Kappāsapicurāsīva, eso kāyo padissati;
「如棉絮一般柔細,這身必會毀壞;
Vammikaggagato seti, taṃ tvaṃ gaṇhāhi brāhmaṇā’’ti.
若入沼澤便會陣亡,婆羅門啊,你應當收受。」
Tattha indagopakavaṇṇābhoti indagopakavaṇṇo viya ābhāsati. Kappāsapicurāsīvāti suvihitassa kappāsapicuno rāsi viya.
此中比喻為土龍外貌閃現,似土龍之色。所謂如棉絮般柔軟,即指質地柔和如棉絮一般。
Atha mahāsatto akkhīni ummīletvā nesādabrāhmaṇaṃ disvā ‘‘ayaṃ uposathassa me antarāyaṃ kareyyāti imaṃ nāgabhavanaṃ netvā mahāsampattiyā patiṭṭhāpesiṃ. Mayā dīyamānaṃ maṇiṃ gaṇhituṃ na icchi. Idāni pana ahituṇḍikaṃ gahetvā āgacchati. Sacāhaṃ imassa mittadubbhino kujjheyyaṃ, sīlaṃ me khaṇḍaṃ bhavissati. Mayā kho pana paṭhamaññeva caturaṅgasamannāgato uposatho adhiṭṭhito, so yathādhiṭṭhitova hotu, alampāyano maṃ chindatu vā pacatu vā, sūlena vā vijjhatu, nevassa kujjhissāmī’’ti cintetvā ‘‘sace kho panāhaṃ ime olokessāmi, bhasmā bhaveyyuṃ. Maṃ pothentepi na kujjhissāmi na olokessāmī’’ti akkhīni nimīletvā adhiṭṭhānapāramiṃ purecārikaṃ katvā bhogantare sīsaṃ pakkhipitvā niccalova hutvā nipajji. Nesādabrāhmaṇopi ‘‘bho alampāyana, imaṃ nāgaṃ gaṇhāhi, dehi me maṇi’’nti āha. Alampāyano nāgaṃ disvā tuṭṭho maṇiṃ kismiñci agaṇetvā ‘‘gaṇha, brāhmaṇā’’ti tassa hatthe khipi. So tassa hatthato gaḷitvā pathaviyaṃ pati. Patitamattova pathaviṃ pavisitvā nāgabhavanameva gato.
於是那具大威力者睜開目光,見此長老婆羅門,心念言:「此人會阻礙我的安居日,我將引領此土龍,憑借巨大勢力立其為主。手中所持珍寶不欲交付。今日此人攜帶短矛而來,若我與其有怨,必將傷害我,斷我戒行。然我初次赴安居日已備好四具物品,願其如所決定,不隨意傷害我。任其以鋭槍刺我,或用利刃砍我,我亦不會生氣。」思量如此,遂閉目安住,臨行之前已完成安住準備,放下食具如死物伏臥。長老婆羅門亦言:「長老,不動怒者,請你征服此土龍,將寶物交還。」那不動怒者見土龍十分歡喜,且不曾收取寶物,即將寶物遞於婆羅門。婆羅門手中寶物被掩落於地,仿若墜入泥土,落地後土龍即入其穴居。
Brāhmaṇo maṇiratanato bhūridattena saddhiṃ mittabhāvato puttatoti tīhi parihāyi. So ‘‘nippaccayo jātomhi, puttassa me vacanaṃ na kata’’nti paridevanto gehaṃ agamāsi. Alampāyanopi dibbosadhehi attano sarīraṃ makkhetvā thokaṃ khāditvā attano kāyaṃ paripphosetvā dibbamantaṃ jappanto bodhisattaṃ upasaṅkamitvā naṅguṭṭhe gahetvā ākaḍḍhitvā sīsaṃ daḷhaṃ gaṇhanto mukhamassa vivaritvā osadhaṃ khāditvā mukhe kheḷaṃ opi. Sucijātiko nāgarājā sīlabhedabhayena akujjhitvā akkhīnipi na ummīlesi. Atha naṃ osadhamantaṃ katvā naṅguṭṭhe gahetvā heṭṭhāsīsaṃ katvā sañcāletvā gahitabhojanaṃ chaḍḍāpetvā bhūmiyaṃ dīghato nipajjāpetvā masūrakaṃ maddanto viya pādehi madditvā aṭṭhīni cuṇṇiyamānāni viya ahesuṃ. Puna naṅguṭṭhe gahetvā dussaṃ pothento viya pothesi. Mahāsatto evarūpaṃ dukkhaṃ anubhavantopi neva kujjhi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
婆羅門擁有多寶石,與朋友同住,育有子嗣,卻因三事而憂傷:他心悲嘆道「我是因緣而生,我並未教導我的子弟此道。」於是憂傷回家。那不動怒者與天神同住,飲食適量,淨食而養護己體,念誦天命真言,來到菩薩處,手握珠玉,抬起頭堅固持珠,開口服食草藥,嘴中含著嚼物。淨種之土龍王因戒律被破而戒體懼怕,未睜開目光。此後製造藥物,手中握珠,切斷底骨使之活動,拋棄已食食物,長時間伏於地面,趨似啃蚕豆般以腳壓揉,骨頭似被碾碎一般。隨即又握著珠,前行時如背著所咒寶珠。那具大威力者儘管承受此種苦難,卻不生怒氣。為此,講法師表明證說——
§847
847.
八百四十七。
‘‘Athosadhehi dibbehi, jappaṃ mantapadāni ca;
「当用天神之声,反复诵念咒语法句;
Evaṃ taṃ asakkhi satthuṃ, katvā parittamattano’’ti.
如此,以此护身,非为证得佛陀。」
Tattha asakkhīti sakkhi. Satthunti gaṇhituṃ.
其中所谓『非证』者,即为『证不得』;所谓『佛陀』者,为能够把握证达者。
Iti so mahāsattaṃ dubbalaṃ katvā vallīhi peḷaṃ sajjetvā mahāsattaṃ tattha pakkhipi, sarīrassa mahantatāya tattha na pavisati. Atha naṃ paṇhiyā koṭṭento pavesetvā peḷaṃ ādāya ekaṃ gāmaṃ gantvā gāmamajjhe otāretvā ‘‘nāgassa naccaṃ daṭṭhukāmā āgacchantū’’ti saddamakāsi. Sakalagāmavāsino sannipatiṃsu. Tasmiṃ khaṇe alampāyano ‘‘nikkhama mahānāgā’’ti āha. Mahāsatto cintesi ‘‘ajja mayā parisaṃ tosentena kīḷituṃ vaṭṭati. Evaṃ alampāyano bahuṃ dhanaṃ labhitvā tuṭṭho maṃ vissajjessati. Yaṃ yaṃ esa maṃ kāreti, taṃ taṃ karissāmī’’ti. Atha naṃ so peḷato nīharitvā ‘‘mahā hohī’’ti āha. So mahā ahosi, ‘‘khuddako, vaṭṭo, vammito, ekapphaṇo, dviphaṇo, tipphaṇo, catupphaṇo, pañca, cha, satta, aṭṭha, nava, dasa vīsati, tiṃsati, cattālīsa, paṇṇāsapphaṇo, satapphaṇo, ucco, nīco, dissamānakāyo, adissamānakāyo, dissamānaupaḍḍhakāyo , nīlo, pīto, lohito, odāto, mañjaṭṭhiko hohi, aggijālaṃ vissajjehi, udakaṃ, dhūmaṃ vissajjehī’’ti. Mahāsatto imesupi ākāresu vuttavutte attabhāve nimminitvā naccaṃ dassesi. Taṃ disvā koci assūni sandhāretuṃ nāsakkhi.
如是者,彼以强大身躯被缠绕,用藤编成网罩身,将其投入其中。因身躯广大,不能进入网内。于是用折枝拴紧网口,携带网具前往一村落,穿越其间,宣称说:『蛇舞乐将至,众生欲观』。乡中居民纷纷聚集。忽然,主角吹响号角,说:『诸大蛇出行』。彼思惟:『今日我可借此观众游乐,获得财富而心满意足。凡有人苛责我者,我必惩罚之。』遂将网具放置,呼喊:『何其广大啊!』其身果大,形态多变,有小者、短小者、曲者、一片者、双片、三片、四片、五片、六、七、八、九、十、二十、三十、四十四、五十片之多,乃至一百片之多,身有高低,显著不显著,显著之下裳,青色、黄色、红色、白色、灰色斑点等变化,施展火网喷火,释放水气、烟气。彼以诸形态神通显现舞姿。见此,众无人能聚集水珠以应之。
Manussā bahūni hiraññasuvaṇṇavatthālaṅkārādīni adaṃsu. Iti tasmiṃ gāme sahassamattaṃ labhi. So kiñcāpi mahāsattaṃ gaṇhanto ‘‘sahassaṃ labhitvā taṃ vissajjessāmī’’ti āha, taṃ pana dhanaṃ labhitvā ‘‘gāmakepi tāva mayā ettakaṃ dhanaṃ laddhaṃ, nagare kira bahuṃ labhissāmī’’ti dhanalobhena taṃ na muñci. So tasmiṃ gāme kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā ratanamayaṃ peḷaṃ kāretvā tattha mahāsattaṃ pakkhipitvā sukhayānakaṃ āruyha mahantena parivārena nikkhamitvā taṃ gāmanigamādīsu kīḷāpento anupubbena bārāṇasiṃ pāpuṇi. Nāgarājassa pana madhulāje deti, maṇḍūke māretvā deti, so gocaraṃ na gaṇhāti avissajjanabhayena. Gocaraṃ aggaṇhantampi puna naṃ cattāro dvāragāme ādiṃ katvā tattha tattha māsamattaṃ kīḷāpesi. Pannarasauposathadivase pana ‘‘ajja tumhākaṃ santike kīḷāpessāmī’’ti rañño ārocāpesi. Rājā nagare bheriṃ carāpetvā mahājanaṃ sannipātāpesi. Rājaṅgaṇe mañcātimañcaṃ bandhiṃsu.
人类众多,掠夺其金银、黄金布料饰物等财富,于该村获得千计财富。彼又思惟:『获千财时,必将释放。』但得财后又生贪执,曰:『村落已有如此财,我在城中必能得更多。』于是不能放弃,聚集家属,制造宝网,置于网中。乘坐舒适轿车,长者陪伴,四处游玩,最终抵达巴拉那西。尽管蛇王赋予甘露蜜饼,杀死蛙类施与,彼不顾,因惧不得失,排斥其领域。因被驱逐,不得不造四城门,于此处止宿,逐月游玩十五月。在十五日优婆塞戒日,王召曰:『今日我将于你们之中游玩。』王于城中击鼓集众,群集于王宫,众生皆就席安坐。
Kīḷanakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 游戏章已结束。
Nagarapavesanakaṇḍaṃ入城篇
Alampāyanena pana bodhisattassa gahitadivaseyeva mahāsattassa mātā supinante addasa kāḷena rattakkhinā purisena asinā dakkhiṇabāhuṃ chinditvā lohitena paggharantena nīyamānaṃ. Sā bhītatasitā uṭṭhāya dakkhiṇabāhuṃ parāmasitvā supinabhāvaṃ jāni. Athassā etadahosi ‘‘mayā kakkhaḷo pāpasupino diṭṭho, catunnaṃ vā me puttānaṃ dhataraṭṭhassa rañño vā mama vā paripanthena bhavitabba’’nti. Apica kho pana mahāsattameva ārabbha atirekataraṃ cintesi. Kiṃkāraṇā ? Sesā attano nāgabhavane vasanti, itaro pana sīlajjhāsayattā manussalokaṃ gantvā uposathakammaṃ karoti. Tasmā ‘‘kacci nu kho me puttaṃ ahituṇḍiko vā supaṇṇo vā gaṇheyyā’’ti tasseva atirekataraṃ cintesi . Tato aḍḍhamāse atikkante ‘‘mama putto aḍḍhamāsātikkamena maṃ vinā vattituṃ na sakkoti, addhāssa kiñci bhayaṃ uppannaṃ bhavissatī’’ti domanassappattā ahosi. Māsātikkamena panassā sokena assūnaṃ apaggharaṇakālo nāma nāhosi, hadayaṃ sussi, akkhīni upacciṃsu. Sā ‘‘idāni āgamissati, idāni āgamissatī’’ti tassāgamanamaggameva olokentī nisīdi. Athassā jeṭṭhaputto sudassano māsaccayena mahatiyā parisāya saddhiṃ mātāpitūnaṃ dassanatthāya āgato, parisaṃ bahi ṭhapetvā pāsādaṃ āruyha mātaraṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Sā bhūridattaṃ anusocantī tena saddhiṃ na kiñci sallapi. So cintesi ‘‘mayhaṃ mātā mayi pubbe āgate tussati, paṭisanthāraṃ karoti, ajja pana domanassappattā, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti? Atha naṃ pucchanto āha –
然于守护者果德萨菩萨之拘束之日,大菩萨之母卧病中,见一黑夜之人,右臂被斩断,红色血迹淌流,正被拖拽。彼女畏惧而起,触视被斩右臂,知其睡卧状态。由此生念:“我见苦难坏睡之状,然我四子,将来或国王或臣仆,必由此获护。”且大菩萨起更深虑。何故?其余住于持戒精进之人间界,服凤食、行守五戒法,总有别处,而其子仍居龙宫。故思“我子岂是危害或恶缘者?”生更重虑。过半月,念:“我子已逾半月,不能无我而存,心中生忧恐。”半月后悲伤痛泣无时止,心病加重,目眦红肿。彼女忆念:“必将来了,必将来了。”观彼来临之状而坐。其长子苏达萨,由母命伴随众多众人,为见双亲而来,至外置所翔于阁上,礼拜母亲,独坐一隅。母多泪,有深悲痛,与之默然无语。彼思:“我母昔日来我,曾抚我面,今伤痛生,何事所致?”尔时有人询问曰——
§848
848.
‘‘Mamaṃ disvāna āyantaṃ, sabbakāmasamiddhinaṃ;
“见我临近者,〈具足一切欲求;〉
Indriyāni ahaṭṭhāni, sāvaṃ jātaṃ mukhaṃ tava.
八根健全,面容圆满,你之全盛。”
§849
849.
‘‘Paddhaṃ yathā hatthagataṃ, pāṇinā parimadditaṃ;
“如所执象牙,手中牢握。”
Sāvaṃ jātaṃ mukhaṃ tuyhaṃ, mamaṃ disvāna edisa’’nti.
『尸体』生起的脸面,既见汝,谓我方来。
Tattha ahaṭṭhānīti na vippasannāni. Sāvanti kañcanādāsavaṇṇaṃ te mukhaṃ pītakāḷakaṃ jātaṃ. Hatthagatanti hatthena chinditaṃ. Edisanti evarūpaṃ mahantena sirisobhaggena tumhākaṃ dassanatthāya āgataṃ maṃ disvā.
此处『无惧』意指不安宁。尸体如金色及赭色所生,其脸面变黄黑,乃被手斩断者。『方来』即为以如大树冠般之广大头相,来显汝已见我之意。
Sā evaṃ vuttepi neva kathesi. Sudassano cintesi ‘‘kiṃ nu kho kenaci kuddhā vā paribaddhā vā bhaveyyā’’ti. Atha naṃ pucchanto itaraṃ gāthamāha –
尽管如是说,其仍未言。苏达三思『或有人敌视我或加缚我乎?』继而有人问他另一偈曰——
§850
850.
(偈号)八百五十。
‘‘Kacci nu te nābhisasi, kacci te atthi vedanā;
『汝岂不感觉否?汝有痛受吗;
Yena sāvaṃ mukhaṃ tuyhaṃ, mamaṃ disvāna āgata’’nti.
以何因故,尸体之面生于见汝我乎?』
Tattha kacci nu te nābhisasīti kacci nu taṃ koci na abhisasi akkosena vā paribhāsāya vā vihiṃsīti pucchati. Tuyhanti tava pubbe mamaṃ disvā āgataṃ edisaṃ mukhaṃ na hoti. Yena pana kāraṇena ajja tava mukhaṃ sāvaṃ jātaṃ, taṃ me ācikkhāti pucchati.
这里是否有人对你行非礼?或者有人用谩骂、讥讽辱骂你、伤害你吗?他问道:『因为你曾经来过我这里,但我并不认得你的面孔。今天你面容憔悴,是因为什么原因?』这正是他告诉我、向我询问的。
Athassa sā ācikkhantī āha –
接着那人告诉我并说:
§851
851.
‘‘Supinaṃ tāta addakkhiṃ, ito māsaṃ adhogataṃ;
『父亲啊,我梦见自己躺卧,过去一个月中,
‘Dakkhiṇaṃ viya me bāhuṃ, chetvā ruhiramakkhitaṃ;
像右边的手臂被砍断,血流涟涟;
Puriso ādāya pakkāmi, mama rodantiyā sati’.
我带着那人离开,因为他正哭泣。』
§852
852.
‘‘Yatohaṃ supinamaddakkhiṃ, sudassana vijānahi;
『因我梦中所见,能明了清晰显现之境;','327':'故无论昼夜,吾皆不复得安乐。』
Tato divā vā rattiṃ vā, sukhaṃ me nopalabbhatī’’ti.
『自此以后,无论昼夜,我皆不得安乐。』
Tattha ito māsaṃ adhogatanti ito heṭṭhā māsātikkantaṃ. Ajja me diṭṭhasupinassa māso hotīti dasseti. Purisoti eko kāḷo rattakkhi puriso. Rodantiyā satīti rodamānāya satiyā. Sukhaṃ me nopalabbhatīti mama sukhaṃ nāma na vijjati.
此云,‘此乃自今向下计一月之内,且超越此处以下数月。今日我所见之梦月已至。所梦者,有一夜看守之男子。‘哭泣者’者,泪流不断。吾未得安乐者,盖吾本无所安乐也。
Evañca pana vatvā ‘‘tāta, piyaputtako me tava kaniṭṭho na dissati, bhayenassa uppannena bhavitabba’’nti paridevantī āha –
如是说后,哀恸之母语:“亲爱之子,你之幼弟不见,恐惧必将生起。”
§853
853.
‘‘Yaṃ pubbe parivāriṃsu, kaññā ruciraviggahā;
「昔日曾经缀连的,皆为娇艳的花冠;
Hemajālappaṭicchannā, bhūridatto na dissati.
覆以金网绳饰,赐与丰盈却不显见。」
§854
854.
‘‘Yaṃ pubbe parivāriṃsu, nettiṃsavaradhārino;
「昔日曾经缀连的,手掌莲花所持;
Kaṇikārāva samphullā, bhūridatto na dissati.
如满满盛开的莲花,赐与丰盈却不显见。」
§855
855.
‘‘Handa dāni gamissāma, bhūridattanivesanaṃ;
『现在我们去吧,前往布利笈多的住处;
Dhammaṭṭhaṃ sīlasampannaṃ, passāma tava bhātara’’nti.
他的法行精通,具足戒德,我们当看见你这位尊者。』
Tattha samphullāti suvaṇṇavatthālaṅkāradhāritāya samphullā kaṇikārā viya. Handāti vavassaggatthe nipāto, ehi, tāta, bhūridattassa nivesanaṃ gacchāmāti vadati.
其中,『盛开』者,如同穿戴金衣庄严的盛开之黄花风铃木。『善哉』者,乃表示放舍之语气助词,意即:来,孩子,我们前往布里达德之住所吧。
Evañca pana vatvā tassa ceva attano ca parisāya saddhiṃ tattha agamāsi. Bhūridattassa bhariyāyo pana taṃ vammikamatthake adisvā ‘‘mātu nivesane vasissatī’’ti abyāvaṭā ahesuṃ. Tā ‘‘sassu kira no puttaṃ apassantī āgacchatī’’ti sutvā paccuggamanaṃ katvā ‘‘ayye, puttassa te adissamānassa ajja māso atīto’’ti mahāparidevaṃ paridevamānā tassā pādamūle patiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
说完这些,他便与自己的僧团一同前往那里。但布利笈多的妻子听说他将闯入卧室作乱,便坚决反对,称‘他要住在母亲的房间里’。她听说他去查看儿子情况,便急忙赶来,悲痛欲绝,说‘尊者,你那失明的儿子已经过去一个月了’,随后扑倒在他的脚边。这时世尊为显明此事说:
§856
856.
‘‘Tañca disvāna āyantiṃ, bhūridattassa mātaraṃ;
‘我看到布利笈多的母亲即将来到这里;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, bhūridattassa nāriyo.
拿着胳膊,将布里达塔的妇女带走。
§857
857.
第八百五十七条。
‘‘Puttaṃ teyye na jānāma, ito māsaṃ adhogataṃ;
『他们说:“不知道儿子,已经下个月过去;
Mataṃ vā yadi vā jīvaṃ, bhūridattaṃ yasassina’’nti.
或者是死了,或者是活着,就是那有名望的布里达塔。”』
Tattha ‘‘puttaṃ teyye’’ti ayaṃ tāsaṃ paridevanakathā.
这里“他们说儿子”指的是这些人哀痛的言说。
Bhūridattassa mātā suṇhāhi saddhiṃ antaravīthiyaṃ paridevitvā tā ādāya tassa pāsādaṃ āruyha puttassa sayanañca āsanañca oloketvā paridevamānā āha –
布里达塔的母亲听见后,悲伤地回到室内,带着悲痛攀登他的官邸,观看儿子的卧具和座位,悲泣着说道——
§858
858.
‘‘Sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
『如同鸟儿子被杀之后,见空无其群族;』
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, bhūridattaṃ apassatī.
『将长久地由苦受所吞噬,未曾见过饶施恩惠者。』
§859
859.
‘‘Kurarī hatachāpāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
『如同狐狸子被弓箭射死后,见空无其族类;』
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, bhūridattaṃ apassatī.
『将长期身处苦难之中,未曾闻及广布恩泽者。』
§860
860.
‘‘Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṃ anodake;
「此如同车轮上的辐条,在流水中漂浮;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, bhūridattaṃ apassatī.
久久地被苦恼所扰,我看见所受甚多的损失。
§861
861.
‘‘Kammārānaṃ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi;
如同火焰的缘起,内焰燃烧而不是外焰;
Evaṃ jhāyāmi sokena, bhūridattaṃ apassatī’’ti.
我以忧愁观想,见所受极多的损失。」
Tattha apassatīti apassantī. Hatachāpāvāti hatapotakāva.
其中,『不见』者,即不得见也。『如母兽失其幼雏』者,即如同幼雏已死之母兽一般。
Evaṃ bhūridattamātari vilapamānāya bhūridattanivesanaṃ aṇṇavakucchi viya ekasaddaṃ ahosi. Ekopi sakabhāvena saṇṭhātuṃ nāsakkhi. Sakalanivesanaṃ yugandharavātappahaṭaṃ viya sālavanaṃ ahosi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如是,因母亲布瑞达塔哀叹,布瑞达塔所居之处如同米仓一般发出单一声音。即使只有一部分,也不能承受冲击。整个居所宛如被风吹动后平息的沙树林一般祥和。对此,世尊开示说——
§862
862.
‘‘Sālāva sampamathitā, mālutena pamadditā;
『沙拉树被狂风摧折,』
Senti puttā ca dārā ca, bhūridattanivesane’’ti.
『子女皆卧倒在地,于菩利达德的居所之中。』
Ariṭṭho ca subhogo ca ubhopi bhātaro mātāpitūnaṃ upaṭṭhānaṃ gacchantā taṃ saddaṃ sutvā bhūridattanivesanaṃ pavisitvā mātaraṃ assāsayiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
阿利托和苏布霍这两位兄弟,在照顾双亲时,听到那声音,进入布瑞达塔居所,安慰母亲。对此,世尊开示说——
§863
863.
第八百六十三节。
‘‘Idaṃ sutvāna nigghosaṃ, bhūridattanivesane;
听闻此事,在富饶庄园内;
Ariṭṭho ca subhogo ca, padhāviṃsu anantarā.
仇敌和善人随即出生于世间。
§864
864.
第八百六十四节。
‘‘Amma assāsa mā soci, evaṃdhammā hi pāṇino;
不可叹息忧伤,因众生本性如此;
Cavanti upapajjanti, esāssa pariṇāmitā’’ti.
众生离去又再生,循环变迁无尽也。」
Tattha esāssa pariṇāmitāti esā cutūpapatti assa lokassa pariṇāmitā, evañhi so loko pariṇāmeti. Etehi dvīhi aṅgehi mutto nāma natthīti vadanti.
这里所说的“世间的变迁”,是指出世间的诸法无常变化,如此这般世间显现诸种变易。因此说此世间变易不住。这是以这两种因素说有解脱者即无解脱者。
Samuddajā āha –
译者曰:“如是云:”
§865
865.
‘‘Ahampi tāta jānāmi, evaṃdhammā hi pāṇino;
“我也知道,父亲,世间众生是如此的性质;
Sokena ca paretasmi, bhūridattaṃ apassatī.
他们因忧苦而观望他方,无法见得多福的境界。”
§866
866.
‘‘Ajja ce me imaṃ rattiṃ, sudassana vijānahi;
『今日若我能见此夜明净清净相,』
Bhūridattaṃ apassantī, maññe hissāmi jīvita’’nti.
『见得甚多者,我想我愿舍弃生命』。
Tattha ajja ce meti tāta sudassana, sace ajja imaṃ rattiṃ bhūridatto mama dassanaṃ nāgamissati, athāhaṃ taṃ apassantī jīvitaṃ jahissāmīti maññāmi.
对此,『今日若能得此清净光明之相,若今日此夜之明净光明不挡我所见,我便观其不见而断此生命』,我如此想。
Puttā āhaṃsu –
诸子言道:
§867
867.
‘‘Amma assāsa mā soci, ānayissāma bhātaraṃ;
『母亲无忧,弟兄我们必当带回;』
Disodisaṃ gamissāma, bhātupariyesanaṃ caraṃ.
我们将要去东边,寻找兄弟的踪迹。
§868
868.
第八百六十八。
‘‘Pabbate giriduggesu, gāmesu nigamesu ca;
在山中、山岭之地,及村落和集镇;
Orena sattarattassa, bhātaraṃ passa āgata’’nti.
如今七日过去,兄弟已来到这里。」
Tattha caranti amma, mayaṃ tayopi janā bhātupariyesanaṃ carantā disodisaṃ gamissāmāti naṃ assāsesuṃ.
他们就在那里游荡,我们这群人为了寻找兄弟,也将前往东方,听闻此事后,便无所犹豫。
Tato sudassano cintesi ‘‘sace tayopi ekaṃ disaṃ gamissāma, papañco bhavissati, tīhi tīṇi ṭhānāni gantuṃ vaṭṭati – ekena devalokaṃ, ekena himavantaṃ, ekena manussalokaṃ. Sace kho pana kāṇāriṭṭho manussalokaṃ gamissati, yattheva bhūridattaṃ passati. Taṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā jhāpetvā essati, esa kakkhaḷo pharuso, na sakkā etaṃ tattha pesetu’’nti. Cintetvā ca pana ‘‘tāta ariṭṭha, tvaṃ devalokaṃ gaccha, sace devatāhi dhammaṃ sotukāmāhi bhūridatto devalokaṃ nīto, tato naṃ ānehī’’ti ariṭṭhaṃ devalokaṃ pahiṇi. Subhogaṃ pana ‘‘tāta, tvaṃ himavantaṃ gantvā pañcasu mahānadīsu bhūridattaṃ upadhāretvā ehī’’ti himavantaṃ pahiṇi. Sayaṃ pana manussalokaṃ gantukāmo cintesi – ‘‘sacāhaṃ māṇavakavaṇṇena gamissāmi, manussā neva me piyāyissanti, mayā tāpasavesena gantuṃ vaṭṭati, manussānañhi pabbajitā piyā manāpā’’ti. So tāpasavesaṃ gahetvā mātaraṃ vanditvā nikkhami.
然后苏达萨想道:『如果我们也去一个方向,将会引起纷扰,因为必须去三个地方——一处是天界,一处是喜马拉雅山,一处是人间世界。如果乌鸦到了人间,看到赐予丰富之地,它会将村庄或集镇抢劫一空,那将是残酷粗暴,无法派人去那里。』思量之后,他对乌鸦说:「孩子,去天界吧,若想听闻天神法义,这里有富饶之地归天界所有,届时不要带回来。」于是驱使乌鸦前往天界。苏博迦则说:「儿啊,去喜马拉雅山吧,去五条大河流域带回丰富物。」于是驱使去往喜马拉雅山。至于他自己想去人间世界,心念想:「我要以凡夫之形态前往,人们不会喜爱我,我必须修习苦行生活,人们中出家者是可敬可爱。」于是他带起苦行衣,拜别母亲,出发了。
Bodhisattassa pana ajamukhī nāma vemātikabhaginī atthi. Tassā bodhisatte adhimatto sineho. Sā sudassanaṃ gacchantaṃ disvā āha – ‘‘bhātika , ativiya kilamāmi, ahampi tayā saddhiṃ gamissāmī’’ti. ‘‘Amma, na sakkā tayā gantuṃ, ahaṃ pabbajitavasena gacchāmī’’ti. ‘‘Ahaṃ pana khuddakamaṇḍūkī hutvā tava jaṭantare nipajjitvā gamissāmī’’ti. ‘‘Tena hi ehī’’ti. Sā maṇḍūkapotikā hutvā tassa jaṭantare nipajji. Sudassano ‘‘mūlato paṭṭhāya vicinanto gamissāmī’’ti bodhisattassa bhariyāyo tassa uposathakaraṇaṭṭhānaṃ pucchitvā paṭhamaṃ tattha gantvā alampāyanena mahāsattassa gahitaṭṭhāne lohitañca vallīhi katapeḷaṭṭhānañca disvā ‘‘bhūridatto ahituṇḍikena gahito’’ti ñatvā samuppannasoko assupuṇṇehi nettehi alampāyanassa gatamaggeneva paṭhamaṃ kīḷāpitagāmaṃ gantvā manasse pucchi ‘‘evarūpo nāma nāgo kenacīdha ahituṇḍikena kīḷāpito’’ti? ‘‘Āma, alampāyanena ito māsamatthake kīḷāpito’’ti. ‘‘Kiñci dhanaṃ tena laddha’’nti? ‘‘Āma, idheva tena sahassamattaṃ laddha’’nti. ‘‘Idāni so kuhiṃ gato’’ti? ‘‘Asukagāmaṃ nāmā’’ti. So tato paṭṭhāya pucchanto anupubbena rājadvāraṃ agamāsi.
菩提萨埵有一位名为阿姐姆谷的姐姐,名为维摩提卡。她对菩提萨埵怀有浓厚的爱恋。她见到须达善行进,便说:「弟兄,我极其憔悴难耐,我也愿与你一同前行。」须达善答道:「姐姐,不能与您同行,我是出家人,将独自前往。」她说:「我虽是小青蛙,愿盘踞于你的发间与你同行。」须达善便从那里下来。她化为小青蛙,盘踞于他的发间。须达善说:「我将先打好根基,执持戒律而行。」菩提萨埵的妻子在守八戒的地方询问须达善,须达善先去那里,见到了飞扬的灰尘、血迹、带刺的秧苗处,知晓是被暴力持刀者伤害。须达善满怀悲伤,带头领的狗群,走上那条路。心中便问:「此类蛇是谁用某种尖物所戏弄?」回答说:「是那暴力者,三个月前在此处戏弄它。」须达善问:「他用此得了什么财富?」答:「这里他获利千余。」须达善问:「现在他去了哪里?」答:「名叫阿苏卡伽玛的村落。」须达善便寻根溯源,逐步来到王门。
Tasmiṃ khaṇe alampāyano sunhāto suvilitto maṭṭhasāṭakaṃ nivāsetvā ratanapeḷaṃ gāhāpetvā rājadvārameva gato. Mahājano sannipati, rañño āsanaṃ paññattaṃ. So antonivesane ṭhitova ‘‘ahaṃ āgacchāmi, nāgarājānaṃ kīḷāpetū’’ti pesesi. Alampāyano cittattharaṇe ratanapeḷaṃ ṭhapetvā vivaritvā ‘‘ehi mahānāgā’’ti saññamadāsi. Tasmiṃ samaye sudassanopi parisantare ṭhāto. Atha mahāsatto sīsaṃ nīharitvā sabbāvantaṃ parisaṃ olokesi. Nāgā hi dvīhi kāraṇehi parisaṃ olokenti supaṇṇaparipanthaṃ vā ñātake vā dassanatthāya. Te supaṇṇaṃ disvā bhītā na naccanti, ñātake vā disvā lajjamānā na naccanti. Mahāsatto pana olokento parisantare bhātaraṃ addasa. So akkhipūrāni assūni gahetvā peḷato nikkhamitvā bhātarābhimukho pāyāsi. Mahājano taṃ āgacchantaṃ disvā bhīto paṭikkami, eko sudassanova aṭṭhāsi. So gantvā tassa pādapiṭṭhiyaṃ sīsaṃ ṭhapetvā rodi, sudassanopi paridevi. Mahāsatto roditvā nivattitvā peḷameva pāvisi. Alampāyanopi ‘‘iminā nāgena tāpaso ḍaṭṭho bhavissati, assāsessāmi na’’nti upasaṅkamitvā āha –
此时,暴力者日夜沉迷恶行,居住在阿难婆提迦,以珠宝装饰屋舍,便往王门去。群众聚集,王位已公开选定。他站在内室,说:「我要来戏弄国王的侍从们。」暴力者放下珠宝,敞开门,说:「来吧,伟大的蛇们。」他邀请众蛇入内。须达善此时也立于一旁。大圣者低头环视全众众生。众蛇因两种原因巡视会场,或为观察飞禽的行列,或为观察亲属。它们见到飞禽,因恐惧不跳舞;见到亲属,因害羞亦不跳舞。大圣者观察会场,见到其弟弟。须达善抓起一堆蚂蚁,拨开珠宝走出,奔向弟弟。群众见他如此,惊恐而退,须达善对其中一人说话。那人去那儿,把头靠在须达善肩膀上哭泣,须达善也难过。大圣者哭泣返回,进入屋中。暴力者向须达善说:「我绝不允许这条蛇给我带来折磨。」
§869
869.
‘‘Hatthā pamutto urago, pāde te nipatī bhusaṃ;
象已释放,蛇卧于你的脚下草中;
Kacci nu taṃ ḍaṃsī tāta, mā bhāyi sukhito bhavā’’ti.
孩子,难道你咬了它?不要害怕,要安详。
Tattha mā bhāyīti tāta tāpasa, ahaṃ alampāyano nāma, mā bhāyi, tava paṭijagganaṃ nāma mama bhāroti.
这里「不要害怕」说的是孩子,我,暴力者,名为阿难婆提迦,说「不要害怕」,你的报复就是我的负担。
Sudassano tena saddhiṃ kathetukamyatāya gāthamāha –
苏达萨那为了说明合意的重要性而唱诵偈语说—
§870
870.
第八百七十偈。
‘‘Neva mayhaṃ ayaṃ nāgo, alaṃ dukkhāya kāyaci;
『这条毒蛇非我所有,尘世身躯非我苦;
Yāvatatthi ahiggāho, mayā bhiyyo na vijjatī’’ti.
只要我尚在人间,绝无比我更令人畏』。
Tattha kāyacīti kassaci appamattakassapi dukkhassa uppādane ayaṃ mama asamattho. Mayā hi sadiso ahituṇḍiko nāma natthīti.
此处所谓『身躯』者,指一切稍有不慎便会生起痛苦的身躯,我对此无能承受。缘我与此相似名为『阿吒鸿迪迦』,即无安全之意。
Alampāyano ‘‘asuko nāmeso’’ti ajānanto kujjhitvā āha –
阿吒鸿迪迦未识『疾病乃此名』,因不明故语其为『无量痛苦』,心生怨恨而这样说—
§871
871.
八百七十一。
‘‘Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, ditto parisamāgato;
『谁是婆罗门种姓者,聚集于大会之中;
Avhāyantu suyuddhena, suṇantu parisā mamā’’ti.
以善战之姿呼喊,且听我众之语』。
Tattha dittoti gabbito bālo andhañāṇo. Avhāyantūti avhāyanto, ayameva vā pāṭho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ayaṃ ko bālo ummattako viya maṃ suyuddhena avhāyanto attanā saddhiṃ samaṃ karonto parisamāgato, parisā mama vacanaṃ suṇantu, mayhaṃ doso natthi, mā kho me kujjhitthāti.
其中『被聚集』者,谓愚痴盲慧之人;『呼喊』者,谓呼喊者,此亦可作为课文。此语所表达者是——此人如同愚顽疯癫者,以善战者之姿呼喊,结和自己平等,共聚于大会,听我之言,不存怨恨,莫要欺凌我。
Atha naṃ sudassano gāthāya ajjhabhāsi –
尔时苏达山以偈语即说——
§872
872.
八百七十二。
‘‘Tvaṃ maṃ nāgena ālampa, ahaṃ maṇḍūkachāpiyā;
你以蛇为杖,我以蝌蚪为盾;
Hotu no abbhutaṃ tattha, ā sahassehi pañcahī’’ti.
愿那里奇妙显现,以五千为数增援。
Tattha nāgenāti tvaṃ nāgena mayā saddhiṃ yujjha, ahaṃ maṇḍūkachāpiyā tayā saddhiṃ yujjhissāmi. Ā sahassehi pañcahīti tasmiṃ no yuddhe yāva pañcahi sahassehi abbhutaṃ hotūti.
所谓『以蛇』,是你与我一同用蛇缠绕作战;所谓『以蝌蚪为盾』,是我意欲与你同用蝌蚪作战;『以五千为数』,即战斗中愿我们达到五千之数的奇妙出现。
Alampāyano āha –
阿兰巴扬说道——
§873
873.
‘‘Ahañhi vasumā aḍḍho, tvaṃ daliddosi māṇava;
我居于大地之中,你却为陋劣之人。
Ko nu te pāṭibhogatthi, upajūtañca kiṃ siyā.
谁会获得财产呢?所有曾遭毁坏的财产又岂能属于他呢?
§874
874.
八百七十四。
‘‘Upajūtañca me assa, pāṭibhogo ca tādiso;
『我拥有遭毁坏的财产,并且财产就是这样的;','418':'愿那里发生奇特之事,达到五千之数。』
Hotu no abbhutaṃ tattha, ā sahassehi pañcahī’’ti.
『愿彼处有五千之奇迹降临于我等。』
Tattha ko nu teti tava pabbajitassa ko nu pāṭibhogo atthi. Upajūtañcāti imasmiṃ vā jūte upanikkhepabhūtaṃ kiṃ nāma tava dhanaṃ siyā, dassehi meti vadati. Upajūtañca meti mayhaṃ pana dātabbaṃ upanikkhepadhanaṃ vā ṭhapetabbapāṭibhogo vā tādiso atthi, tasmā no tattha yāva pañcahi sahassehi abbhutaṃ hotūti.
这里所谓什么呢?就是说,出家者岂有财产可言?所谓遭毁坏者,是指在此世间中,被废弃、遗弃的财物,称作你的财富吗?他说,请你看示给我。所谓遭毁坏者,依于我而言,是必须给予的,或者应当安置存留的财物,或称能称为财产的,就是这样的。因此愿那里所说的财产,能达到五千之数的奇特情况。
Sudassano tassa kathaṃ sutvā ‘‘pañcahi no sahassehi abbhutaṃ hotū’’ti abhīto rājanivesanaṃ āruyha mātularañño santike ṭhito gāthamāha –
苏达萨听闻此言后,说:“愿那里能发生五千之数的奇特之事。”于是他怀着畏敬,登上皇宫屋顶,立于舅父国王近旁,吟诵偈语道——
§875
875.
第八百七十五偈。
‘‘Suṇohi me mahārāja, vacanaṃ bhaddamatthu te;
『请听我言,大王,我说的语言对你实为吉祥;
Pañcannaṃ me sahassānaṃ, pāṭibhogo hi kittimā’’ti.
我有五千的财物,诚然是名声财富俱具之物。』
Tattha kittimāti guṇakittisampanna vividhaguṇācārakittisampanna.
此处所谓名声,即具备美德名声及各种行为名声具足者也。
Rājā ‘‘ayaṃ tāpaso maṃ atibahuṃ dhanaṃ yācati, kiṃ nu kho’’ti cintetvā gāthamāha –
国王思惟『此苦行者向我请求钱财甚多,当何为之?』遂吟诵偈语——
§876
876.
第八百七十六偈。
‘‘Pettikaṃ vā iṇaṃ hoti, yaṃ vā hoti sayaṃkataṃ;
『债务』或者所谓的债务,是指自己所承受的负担;
Kiṃ tvaṃ evaṃ bahuṃ mayhaṃ, dhanaṃ yācasi brāhmaṇā’’ti.
你为何向我如此多次乞求财物,婆罗门?
Tattha pettikaṃ vāti pitarā vā gahetvā khāditaṃ, attanā vā kataṃ iṇaṃ nāma hoti, kiṃ mama pitarā tava hatthato gahitaṃ atthi, udāhu mayā, kiṃkāraṇā maṃ evaṃ bahuṃ dhanaṃ yācasīti?
这里『债务』者,指父亲或他人所取用、食用的东西,或自己所造的债务。既然父亲没有亲手拿取你的财物,且我也不知何因你多次向我乞求财物?
Evaṃ vutte sudassano dve gāthā abhāsi –
如是说时,须达善诵两句偈语:
§877
877.
第八百七十七偈。
‘‘Alampāyano hi nāgena, mamaṃ abhijigīsati;
『如毒蛇般,总是嫉妒,我被其觊觎;'}
Ahaṃ maṇḍūkachāpiyā, ḍaṃsayissāmi brāhmaṇaṃ.
『我将用蛙盾,击杀婆罗门』者,言说如此。
§878
878.
八百七十八。
‘‘Taṃ tvaṃ daṭṭhuṃ mahārāja, ajja raṭṭhābhivaḍḍhana;
『大王,今日你见此者,今日为国土扩张;','436':'被战士大军包围,去除敌视之眼』者说。
Khattasaṅghaparibyūḷho, niyyāhi ahidassana’’nti.
『由刹帝利众所簇拥,出发前往观蛇之处吧!』
Tattha abhijigīsatīti yuddhe jinituṃ icchati. Tattha sace so jīyissati, mayhaṃ pañcasahassāni dassati. Sacāhaṃ jīyissāmi, ahamassa dassāmi, tasmā taṃ bahuṃ dhanaṃ yācāmi. Tanti tasmā tvaṃ mahārāja, ajja ahidassanaṃ daṭṭhuṃ niyyāhīti.
此处『abhijigīsatīti』者,即谓于战争中欲取胜。若彼得胜,则我让其见五千。『舍我存者,我见于他们,故我求此大财』。因此,大王,今日见此敌视之眼,就去除之。
Rājā ‘‘tena hi gacchāmā’’ti tāpasena saddhiṃyeva nikkhami. Taṃ disvā alampāyano ‘‘ayaṃ tāpaso gantvā rājānaṃ gahetvā āgato, rājakulūpako bhavissatī’’ti bhīto taṃ anuvattanto gāthamāha –
国王曰『既然如此,我便前往』,遂与苦行者同出。见此无量无边之人,苦行者心生惧惮,谓『彼苦行者往迎国王,必为护国之人』,即从而追随,口称偈言——
§879
879.
第八百七十九节。
‘‘Neva taṃ atimaññāmi, sippavādena māṇava;
『我不以你以剑相加伤害我,为此而轻慢你;
Atimattosi sippena, uragaṃ nāpacāyasī’’ti.
剑太过锐利,你不应辱骂那条蛇。』
Tattha sippavādenāti māṇava, ahaṃ attano sippena taṃ nātimaññāmi, tvaṃ pana sippena atimatto imaṃ uragaṃ na pūjesi, nāgassa apacitiṃ na karosīti.
此中所谓剑加害者,即指学童,我不以自身之剑轻慢彼,汝反因剑过锐而轻视这条蛇,不对蛇施以应有尊敬,不做对蛇的敬重。
Tato sudassano dve gāthā abhāsi –
之后,苏达沙那宣诵了两句偈语——
§880
880.
第八百八十节。
‘‘Ahampi nātimaññāmi, sippavādena brāhmaṇa;
「我亦不加轻蔑,以匠师的誓言,婆罗门!
Avisena ca nāgena, bhusaṃ vañcayase janaṃ.
你不应以愤怒与妒恨,欺骗大众。」
§881
881.
(第八百八十一段)
‘‘Evañcetaṃ jano jaññā, yathā jānāmi taṃ ahaṃ;
「人们如此认知,我亦如是了解;
Na tvaṃ labhasi ālampa, bhusamuṭṭhiṃ kuto dhana’’nti.
你得不到财物之故,岂因无把握之手?」
Athassa alampāyano kujjhitvā āha –
于是,他斥责那无把握之人,然后说道——
§882
882.
八百八十二。
‘‘Kharājino jaṭī dummī, ditto parisamāgato;
『头颅如同坚硬的茅草丛,眼睛紧闭集中,
Yo tvaṃ evaṃ gataṃ nāgaṃ, ‘aviso’ atimaññati.
汝于此去的那条龙,误以为“阿维索”极为伟大。」
§883
883.
八百八十三。
‘‘Āsajja kho naṃ jaññāsi, puṇṇaṃ uggassa tejaso;
「坐下时,尔当知其满载上升的光辉;
Maññe taṃ bhasmarāsiṃva, khippamesa karissatī’’ti.
我以为,尔必迅速如灰烬般速灭。」
Tattha dummīti anaññtinayano. Aviso atimaññasīti nibbisoti avajānāsi. Āsajjāti upagantvā. Jaññāsīti jāneyyāsi.
此中「闇」者,谓无明之主。『谤讪』者,蔑视、轻慢之意。『妨碍』者,前来阻碍。『知晓』者,应当了知。
Atha tena saddhiṃ keḷiṃ karonto sudassano gāthamāha –
于是,与彼同席嬉戏时,须达善吟诵一偈说——
§884
884.
‘‘Siyā visaṃ siluttassa, deḍḍubhassa silābhuno;
『愿有害毒归于铁石,坚硬如石头的河流;
Neva lohitasīsassa, visaṃ nāgassa vijjatī’’ti.
不存于红衣河流,也无有害于龙的河流。』
Tattha siluttassāti gharasappassa. Deḍḍubhassāti udakasappassa. Silābhunoti nīlavaṇṇasappassa. Iti nibbise sappe dassetvā etesaṃ visaṃ siyā, neva lohitasīsassa sappassāti āha.
其中「铁石」者,谓土蛇;「河流」者,谓水蛇;「石头」者,谓青色蛇。如此,列举三类蛇,称其有害,而无害于红衣蛇,此偈说明如是。
Atha naṃ alampāyano dvīhi gāthāhi ajjhabhāsi –
于是彼无穷尽者,以两偈言宣说曰:
§885
885.
第八百八十五偈。
‘‘Sutametaṃ arahataṃ, saññatānaṃ tapassinaṃ;
『所闻此阿拉汉,坚固禁行苦行者;
Idha dānāni datvāna, saggaṃ gacchanti dāyakā;
于此施舍之后,施主皆得生天;
Jīvanto dehi dānāni, yadi te atthi dātave.
如若汝尚在世,愿施舍为永基。』
§886
886.
第八百八十六偈。
‘‘Ayaṃ nāgo mahiddhiko, tejassī duratikkamo;
『此乃龙,力大威猛,光明炽盛,迅捷逾越』,
Tena taṃ ḍaṃsayissāmi, so taṃ bhasmaṃ karissatī’’ti.
『我将乘其力而击破之,彼必化为灰烬』。」
Tattha dātaveti yadi te kiñci dātabbaṃ atthi, taṃ dehīti.
此中所谓施舍者,若有所当施舍者,则以其身体为施舍对象。
§887
887.
八百八十七。
‘‘Mayāpetaṃ sutaṃ samma, saññatānaṃ tapassinaṃ;
『我所听闻者真实无伪,乃修苦行者之定律也;
Idha dānāni datvāna, saggaṃ gacchanti dāyakā;
于此处奉施诸施主,彼等则往生天界。
Tvameva dehi jīvanto, yadi te atthi dātave.
你活着时当给予,若你有可给予者。
§888
888.
八百八十八。
‘‘Ayaṃ ajamukhī nāma, puṇṇā uggassa tejaso;
这有名为逆反邪恶者,满溢于火的威力;
Tāya taṃ ḍaṃsayissāmi, sā taṃ bhasmaṃ karissati.
我必以此加以粉碎,她必化为灰烬。
§889
889.
八百八十九。
‘‘Yā dhītā dhataraṭṭhassa, vemātā bhaginī mama;
这女是护国者的女儿,我的同母姐妹;
Sā taṃ ḍaṃsatvajamukhī, puṇṇā uggassa tejaso’’ti. –
她是那唾液喷出的兽面,充满了猛烈的力量。
Imā gāthā sudassanassa vacanaṃ. Tattha puṇṇā uggassa tejasoti uggena visena puṇṇā.
这句诗是苏达萨那所说。其中『充满猛烈的力量』指的是乌颇迦(毒蛇)喷吐的毒液充满威力。
Evañca pana vatvā ‘‘amma ajamukhi, jaṭantarato me nikkhamitvā pāṇimhi patiṭṭhahā’’ti mahājanassa majjheyeva bhaginiṃ pakkositvā hatthaṃ pasāresi. Sā tassa saddaṃ sutvā jaṭantare nisinnāva tikkhattuṃ maṇḍūkavassitaṃ vassitvā nikkhamitvā aṃsakūṭe nisīditvā uppatitvā tassa hatthatale tīṇi visabindūni pātetvā puna tassa jaṭantarameva pāvisi. Sudassano visaṃ gahetvā ṭhitova ‘‘nassissatāyaṃ janapado, nassissatāyaṃ janapado’’ti tikkhattuṃ mahāsaddaṃ abhāsi. Tassa so saddo dvādasayojanikaṃ bārāṇasiṃ chādetvā aṭṭhāsi. Atha rājā taṃ saddaṃ sutvā ‘‘kimatthaṃ janapado nassissatī’’ti pucchi. ‘‘Mahārāja, imassa visassa nisiñcanaṭṭhānaṃ na passāmī’’ti. ‘‘Tāta, mahantā ayaṃ pathavī, pathaviyaṃ nisiñcā’’ti. Atha naṃ ‘‘na sakkā pathaviyaṃ siñcituṃ, mahārājā’’ti paṭikkhipanto gāthamāha –
这样说道之后,她说:『母亲啊,毒蛇从头发中央钻出,置脚于地。』当众人中间她激怒了她的姐姐,伸出手去。她听见那个声音后,从头发中坐起,忍受了三雨季蛤蟆的停留,离开后坐在树枝上,跳起,向那手掌落下了三滴毒液,又重新进了她的头发。苏达萨那抓住毒液站立着说:『这片国土将要消失,这片国土将要消失』,用激烈的声音大叫。那个声音遮蔽了十二由旬的巴拉纳西。当时国王听到那个声音,问道:『这国土为何要消失?』答说:『大王,我看不到这毒液落下的地方。』答曰:『孩子,这片土地辽阔,这是土地注满毒液。』再对此国王说:『不能再去洒土地了,大王。』于是反问并吟诵诗歌——
§890
890.
‘‘Chamāyaṃ ce nisiñcissaṃ, brahmadatta vijānahi;
『如果我们洒播,这必为梵达多所知;
Tiṇalatāni osadhyo, ussusseyyuṃ asaṃsaya’’nti.
青草与草药必然枯萎、毫无疑问。』
Tattha tiṇalatānīti pathavinissitāni tiṇāni ca latā ca sabbosadhiyo ca ussusseyyuṃ, tasmā na sakkā pathaviyaṃ nisiñcitunti.
此处所说的“草本植物”是指生于地上的草和藤蔓,以及所有的草本药草,都可以枯萎凋谢,因此不能在地上长期停留不变。
Tena hi naṃ, tāta, uddhaṃ ākāsaṃ khipāti. Tatrāpi na sakkāti dassento gāthamāha –
由此可知,亲近的人哪,草木虽生起向上伸展至空中,但也不能一直顶天而立。因此世尊说而不现身,在经文中作了如下偈语说明——
§891
891.
‘‘Uddhaṃ ce pātayissāmi, brahmadatta vijānahi;
“如果我将要使它顶起,请记住,梵行者啊,
Sattavassāniyaṃ devo, na vasse na himaṃ pate’’ti.
它是有七年寿命的天神,不在雨季也不落雪。”
Tattha na himaṃ pateti sattavassāni himabindumattampi na patissati.
这里指的是草木不会落雪,即便是七年时间里,也不会经受雪的降落。
Tena hi naṃ tāta udake siñcāti. Tatrāpi na sakkāti dassetuṃ gāthamāha –
因此,他用水洒洒洒洒洒洒。即便在那里也不能显现,于是便说——
§892
892.
第八百九十二偈。
‘‘Udake ce nisiñcissaṃ, brahmadatta vijānahi;
“如果我能用水洒洒洒洒,婆罗门达塔你要知道;
Yāvantodakajā pāṇā, mareyyuṃ macchakacchapā’’ti.
只要水生的都将死去,无论鱼儿或龟”。
Atha naṃ rājā āha – ‘‘tāta, mayaṃ na kiñci jānāma, yathā amhākaṃ raṭṭhaṃ na nassati, taṃ upāyaṃ tvameva jānāhī’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, imasmiṃ ṭhāne paṭipāṭiyā tayo āvāṭe khaṇāpethā’’ti. Rājā khaṇāpesi. Sudassano paṭhamaṃ āvāṭaṃ nānābhesajjānaṃ pūrāpesi, dutiyaṃ gomayassa, tatiyaṃ dibbosadhānaññeva. Tato paṭhame āvāṭe visabindūni pātesi. Taṅkhaṇaññeva dhūmāyitvā jālā uṭṭhahi. Sā gantvā gomaye āvāṭaṃ gaṇhi. Tatopi jālā uṭṭhāya itaraṃ dibbosadhassa puṇṇaṃ gahetvā osadhāni jhāpetvā nibbāyi. Alampāyano tassa āvāṭassa avidūre aṭṭhāsi. Atha naṃ visausumā pahari, sarīracchavi uppāṭetvā gatā, setakuṭṭhi ahosi. So bhayatajjito ‘‘nāgarājānaṃ vissajjemī’’ti tikkhattuṃ vācaṃ nicchāresi. Taṃ sutvā bodhisatto ratanapeḷāya nikkhamitvā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitaṃ attabhāvaṃ māpetvā devarājalīlāya ṭhito. Sudassanopi ajamukhīpi tatheva aṭṭhaṃsu. Tato sudassano rājānaṃ āha – ‘‘jānāsi no, mahārāja, kassete puttā’’ti? ‘‘Na jānāmī’’ti. ‘‘Tumhe tāva na jānāsi, kāsirañño pana dhītāya samuddajāya dhataraṭṭhassa dinnabhāvaṃ jānāsī’’ti? ‘‘Āma, jānāmi, mayhaṃ sā kaniṭṭhabhaginī’’ti. ‘‘Mayaṃ tassā puttā, tvaṃ no mātulo’’ti.
然后,国王对他说:“孩子,我们什么都不知道,只知道我们的国土没有毁灭,这种法则唯有你自己知道。”他回答说:“陛下,正因如此,在这里我们依照法则,将三洞穴挖掘成囚牢。”国王便挖掘。苏达萨首先将第一个囚穴用各种药材填满,第二穴用牛粪覆盖,第三穴则用天神的药草。后来他往第一个囚穴投掷毒滴,又用烟熏灼,使网升起。随即他到牛粪囚穴,拿起网来。网再起,把其他天神药草都取满,药材投掷进去而使其熄灭。那个囚穴附近有一座草丛。不久,有只毒蝰蛇袭击,肢体损伤,膿肿生起。他因恐惧而下定决心“不让纳迦王获释”,遂断然说了此话。听闻此事,菩萨从宝石木中出,身着满布装饰,不动于天王游戏。苏达萨和那些羔羊亦如此守候。苏达萨对国王说:“陛下,你知道这是谁的儿子吗?”国王说:“不知道。”他继续说:“你们虽然不知道,但卡锡王知道自己的女儿及其出生于海的国土的亲属。”国王答:“是的,我知道,那是我最小的妹妹。”他说:“那是她的儿子,不是你的外甥。”
Taṃ sutvā rājā kampamāno te āliṅgitvā sīse cumbitvā roditvā pāsādaṃ āropetvā mahantaṃ sakkāraṃ kāretvā bhūridattena paṭisanthāraṃ karonto pucchi ‘‘tāta, taṃ evarūpaṃ uggatejaṃ kathaṃ alampāyano gaṇhī’’ti? So sabbaṃ vitthārena kathetvā rājānaṃ ovadanto ‘‘mahārāja, raññā nāma iminā niyāmena rajjaṃ kāretuṃ vaṭṭatī’’ti mātulassa dhammaṃ desesi. Atha naṃ sudassano āha – ‘‘mātula, mama mātā bhūridattaṃ apassantī kilamati, na sakkā amhehi papañcaṃ kātu’’nti. ‘‘Sādhu, tātā, tumhe tāva gacchatha. Ahaṃ pana mama bhaginiṃ daṭṭhukāmomhi, kathaṃ passissāmī’’ti. ‘‘Mātula, kahaṃ pana no ayyako kāsirājā’’ti? ‘‘Tāta, mama bhaginiyā vinā vasituṃ asakkonto rajjaṃ pahāya pabbajitvā asuke vanasaṇḍe nāma vasatī’’ti. ‘‘Mātula, mama mātā tumhe ceva ayyakañca daṭṭhukāmā, tumhe asukadivase mama ayyakassa santikaṃ gacchatha, mayaṃ mātaraṃ ādāya ayyakassa assamapadaṃ āgacchissāma. Tattha naṃ tumhepi passissathā’’ti. Iti te mātulassa divasaṃ vavatthapetvā rājanivesanā otariṃsu. Rājā bhāgineyye uyyojetvā roditvā nivatti. Tepi pathaviyaṃ nimujjitvā nāgabhavanaṃ gatā.
听后,国王悸动,拥抱他们,亲吻头部,哭泣,将他们安置于宫殿之上,赋予极大荣誉,以丰富的财物为他们赎罪,便问道:“孩子,如此燃烧的光芒,怎会被草丛所捉?”他详细说明一切,劝诫国王说:“陛下,这种法则应由王妃实行,治理国家。”随后苏达萨说:“外甥,我母亲看到布里达塔便厌恶我们,不能跟我们争斗。”他说:“很好,孩子,你们快去吧,我倒想看看我的妹妹,将如何看待此事。”“外甥,我们的君主卡锡在哪里?”“陛下,我妹妹离开了王国,出家在名为忧苦山的林中静修。”“外甥,我母亲既想见你,也想见我们的君主,你们生病时去看望他,我们也会带母亲到君主所在处去。那里你们也会见到他。”就这样,他们度过了外甥的那一天,离开王宫。国王哽咽着为妹妹送行,随后离开。三人入地至龙宫殿。
Nagarapavesanakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 入城篇已竟。
Mahāsattassa pariyesanakhaṇḍaṃ大士寻求篇
Mahāsatte sampatte sakalanāgabhavanaṃ ekaparidevasaddaṃ ahosi. Sopi māsaṃ peḷāya vasitattā kilanto gilānaseyyaṃ sayi. Tassa santikaṃ āgacchantānaṃ nāgānaṃ pamāṇaṃ natthi. So tehi saddhiṃ kathento kilamati. Kāṇāriṭṭho devalokaṃ gantvā mahāsattaṃ adisvā paṭhamamevāgato. Atha naṃ ‘‘esa caṇḍo pharuso, sakkhissati nāgaparisaṃ vāretu’’nti mahāsattassa nisinnaṭṭhāne dovārikaṃ kariṃsu. Subhogopi sakalahimavantaṃ vicaritvā tato mahāsamuddañca sesanadiyo ca upadhāretvā yamunaṃ upadhārento āgacchati. Nesādabrāhmaṇopi alampāyanaṃ kuṭṭhiṃ disvā cintesi ‘‘ayaṃ bhūridattaṃ kilametvā kuṭṭhi jāto, ahaṃ pana taṃ mayhaṃ tāva bahūpakāraṃ maṇilobhena alampāyanassa dassesiṃ, taṃ pāpaṃ mama āgamissati. Yāva taṃ na āgacchati, tāvadeva yamunaṃ gantvā payāgatitthe pāpapavāhanaṃ karissāmī’’ti. So tattha gantvā ‘‘mayā bhūridatte mittadubbhikammaṃ kataṃ, taṃ pāpaṃ pavāhessāmī’’ti vatvā udakorohanakammaṃ karoti. Tasmiṃ khaṇe subhogo taṃ ṭhānaṃ patto. Tassa taṃ vacanaṃ sutvā ‘‘iminā kira pāpakena tāva mahantassa yasassa dāyako mama bhātā maṇiratanassa kāraṇā alampāyanassa dassito, nāssa jīvitaṃ dassāmī’’ti naṅguṭṭhena tassa pādesu veṭhetvā ākaḍḍhitvā udake osidāpetvā nirassāsakāle thokaṃ sithilaṃ akāsi. So sīsaṃ ukkhipi. Atha naṃ punākaḍḍhitvā osīdāpesi. Evaṃ bahū vāre tena kilamiyamāno nesādabrāhmaṇo sīsaṃ ukkhipitvā gāthamāha –
大龙王正在居住着群龙的洞穴中,忽闻一声天神赞叹的音响。此龙已病卧床一个月,身心衰惫,没有任何龙族前来陪伴。于是他与来访者交谈,述说病苦。旁边的一只眼目很尖锐的天神飞到大龙王面前,第一次抵达此处。天神对众侍卫说:“此龙厉害而凶恶,必能阻止其他龙族的靠近。”众侍卫于是守护大龙王的卧处。随后,福德天也巡视群山,过后离开,沿着大海和众河到达恒河边。此时,一名住在尼沙婆罗门家而无业者,看见福德天住处附近的一个坟墓,思惟道:“此坟墓是博施之人死后而作,我曾多次助持他,因贪念帮他建坟,今当感恶果降临。趁他未至此地,我当前往恒河岸边施放恶业。”他抵达后,说:“我曾为博施者作恶,我将该罪恶从心中释放。”遂在水中施作起恶法。正当此时,福德天抵达此地。听闻此言,福德天说:“因这恶行,吾大德名誉的赐予者,亦即因珍宝怨嫉建造坟墓者,我不会为其保命。”说罢,他用脚后跟钉住对方脚,拉扯后将其沉入水中,并在其呼吸断绝时,把尸体弄松散。然后又将其头颅掀起,反复施加压迫令其沉没。如此反复多次,尼沙婆罗门被折磨,头颅被掀起,口中吐出歌谣——
§893
893.
‘‘Lokyaṃ sajantaṃ udakaṃ, payāgasmiṃ patiṭṭhitaṃ;
“在这世界的活水中,竖立于恒河岸边;
Ko maṃ ajjhoharī bhūto, ogāḷhaṃ yamunaṃ nadi’’nti.
谁敢困扰我,搅乱恒河之水!”
Tattha lokyanti evaṃ pāpavāhanasamatthanti lokasammataṃ. Sajantanti evarūpaṃ udakaṃ abhisiñcantaṃ. Payāgasminti payāgatitthe.
此处“世界的活水”意指具有施放恶业功能的水,恒河岸边即所谓的“恒河之地”。
Atha naṃ subhogo gāthāya ajjhabhāsi –
接着福德天再用歌谣表达坚决之意——
§894
894.
第八百九十四条。
‘‘Yadesa lokādhipatī yasassī, bārāṇasiṃ pakriya samantato;
『何者为世界主宰,有声名显赫,遍行于巴拉那西四方;
Tassāha putto uragūsabhassa, subhogoti maṃ brāhmaṇa vedayantī’’ti.
其子为那乌鸦与雄牛之结合,名曰苏婆呼,这乃婆罗门所知』如是说。
Tattha yadesāti yo eso. Pakriya samantatoti paccatthikānaṃ duppaharaṇasamatthatāya parisamantato pakiriya sabbaṃ parikkhipitvā upari phaṇena chādesi.
其中“何者”为指下文所述者。“遍行四方”意指遮蔽后方敌对势力,安置并覆盖所有,犹如大蛇铺展其全身之覆蔽。
Atha naṃ brāhmaṇo ‘‘ayaṃ bhūridattabhātā, na me jīvitaṃ dassati, yaṃnūnāhaṃ etassa ceva mātāpitūnañcassa vaṇṇakittanena muducittataṃ katvā attano jīvitaṃ yāceyya’’nti cintetvā gāthamāha –
后婆罗门言:『此者为富有财产之子,未见生存之路,若我藉此及父母之赞美歌辞,以软化其心,祈求其护我生命』思惟如此,作诗云——
§895
895.
第八百九十五条。
‘‘Sace hi putto uragūsabhassa, kāsissa rañño amarādhipassa;
『若汝为乌拉谷萨婆之子、卡西国王、阿摩罗大主所养者,』
Mahesakkho aññataro pitā te, maccesu mātā pana te atulyā;
『有一尊伟力者名为摩诃萨咖,是汝之父亲,而汝的母亲却超胜于众,』
Na tādiso arahati brāhmaṇassa, dāsampi ohārituṃ mahānubhāvo’’ti.
『此类阿拉汉非婆罗门所及,其德乃对仆从亦不可轻弃。』
Tattha kāsissāti aparena nāmena evaṃnāmakassa. ‘‘Kāsikarañño’’tipi paṭhantiyeva. Kāsirājadhītāya gahitattā kāsirajjampi tasseva santakaṃ katvā vaṇṇeti. Amarādhipassāti dīghāyukatāya amarasaṅkhātānaṃ nāgānaṃ adhipassa. Mahesakkhoti mahānubhāvo. Aññataroti mahesakkhānaṃ aññataro. Dāsampīti tādiso hi mahānubhāvo ānubhāvarahitaṃ brāhmaṇassa dāsampi udake oharituṃ nārahati, pageva mahānubhāvaṃ brāhmaṇanti.
『此中所谓卡西,是他名,亦称卡西卡王。兼指卡西王城从属,所谓卡西国者。阿摩罗大主者,指辖制长寿名为阿摩罗的龙众主。摩诃萨咖者,尊伟之人也。称“尊伟者”者众中一位。所谓仆从,指此伟人非婆罗门,且不能轻弃仆从,如同水中不能弃汝,此谓伟人是婆罗门。』
Atha naṃ subhogo ‘‘are duṭṭhabrāhmaṇa, tvaṃ maṃ vañcetvā ‘muñcissāmī’ti maññasi, na te jīvitaṃ dassāmī’’ti tena katakammaṃ pakāsento āha –
【于是】苏婆迦语曰:“恶劣婆罗门!尔欺我,以为我必放汝,我绝不示汝生存。”以此明示其所为,尔后言曰——
§896
896.
‘‘Rukkhaṃ nissāya vijjhittho, eṇeyyaṃ pātumāgataṃ;
「依止树木,汝欲知晓,今日夜里所至之处;
So viddho dūramacari, saravegena sīghavā.
此人被箭射中后远行,速度极快迅疾如风。」
§897
897.
第八百九十七节。
‘‘Taṃ tvaṃ patitamaddakkhi, araññasmiṃ brahāvane;
「尔应观彼已坠落之物,于深林密林之中;
Sa maṃsakājamādāya, sāyaṃ nigrodhupāgami.
彼取肉食,傍晚时分,至极乐树下而止。
§898
898.
第八百九十八节。
‘‘Sukasāḷikasaṅghuṭṭhaṃ , piṅgalaṃ santhatāyutaṃ;
『聚集于竹林』者,聚合清凉恬静,如聚集栖息的黄鹂鸟大群般;色泽斑驳如黄褐色之集群。
Kokilābhirudaṃ rammaṃ, dhuvaṃ haritasaddalaṃ.
『布满轻鸣的杜鹃鸟群』者,装饰着美好欢乐之音响,常驻不变,形如翠绿黄鹂之声色相。
§899
899.
第八百九十九偈。
‘‘Tattha te so pāturahu, iddhiyā yasasā jalaṃ;
『在其上下左右』者,其力量与名声如水波般广散开来;
Mahānubhāvo bhātā me, kaññāhi parivārito.
『伟大威严的兄弟』者,环绕于我,宛如少女一般被多方呵护敬重。
§900
900.
第九百偈。
‘‘So tena pariciṇṇo tvaṃ, sabbakāmehi tappito;
『因此你已受此事所困,因热于凡所有欲而备受折磨;』
Aduṭṭhassa tuvaṃ dubbhi, taṃ te veraṃ idhāgataṃ.
『恶行你却行,故此怨恨已来至于此。』
§901
901.
‘‘Khippaṃ gīvaṃ pasārehi, na te dassāmi jīvitaṃ;
『速速伸展你的舌头,我不愿让你再活着;』
Bhātu parisaraṃ veraṃ, chedayissāmi te sira’’nti.
『把你兄长的仇恨断绝,我将砍断你的头颅。』
Tattha sāyaṃ nigrodhupāgamīti vikāle nigrodhaṃ upagato asi. Piṅgalanti pakkānaṃ vaṇṇena piṅgalaṃ. Santhatāyutanti pārohaparikiṇṇaṃ. Kokilābhirudanti kokilāhi abhirudaṃ. Dhuvaṃ haritasaddalanti udakabhūmiyaṃ jātattā niccaṃ haritasaddalaṃ bhūmibhāgaṃ. Pāturahūti tasmiṃ te nigrodhe ṭhitassa so mama bhātā pākaṭo ahosi. Iddhiyāti puññatejena. So tenāti so tuvaṃ tena attano nāgabhavanaṃ netvā pariciṇṇo. Parisaranti tayā mama bhātu kataṃ veraṃ pāpakammaṃ parisaranto anussaranto. Chedayissāmi te siranti tava sīsaṃ chindissāmīti.
此处晚间时分,有人前往尼拘陀树。尼拘陀树颜色似枯黄,因叶色黄而名。聚集之意谓四方环绕。布谷鸟以啼声聚来,故称。水土生出常有青色树叶。此树上有我兄弟常驻。威力指善功德力。如是,尔时你曾以自身如龙宫,受其所困。所谓环绕,即你曾追忆我兄弟为你所行恶业之环绕。我要砍断你的头颅,即欲断你之颅骨。
Atha brāhmaṇo ‘‘na mesa jīvitaṃ dassati, yaṃ kiñci pana vatvā mokkhatthāya vāyamituṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā gāthamāha –
于是那婆罗门思惟道:「没有真正的生命存在,无论说什么,为了解脱的目的而努力,都是虚妄的。」于是吟诵偈语说——
§902
902.
九百零二。
‘‘Ajjhāyako yācayogī, āhutaggi ca brāhmaṇo;
「师长应受恭敬,被请请授的婆罗门;
Etehi tīhi ṭhānehi, avajjho hoti brāhmaṇo’’ti.
因这三处因缘,婆罗门得以永免损害。」
Tattha etehīti etehi ajjhāyakatādīhi tīhi kāraṇehi brāhmaṇo avajjho, na labbhā brāhmaṇaṃ vadhituṃ, kiṃ tvaṃ vadesi, yo hi brāhmaṇaṃ vadheti, so niraye nibbattatīti.
此处之意谓:因这三种因缘,即师长等,婆罗门得以不受伤害,不得杀害。你说什么呢?杀害婆罗门者,将堕恶道受苦。
Taṃ sutvā subhogo saṃsayapakkhando hutvā ‘‘imaṃ nāgabhavanaṃ netvā bhātaro paṭipucchitvā jānissāmī’’ti cintetvā dve gāthā abhāsi –
佛陀闻此,心中怀疑,转念道:「忘却此蛇所住之处后,让同伴们来问讯了解。」于是发两句偈语说——
§903
903.
‘‘Yaṃ puraṃ dhataraṭṭhassa, ogāḷhaṃ yamunaṃ nadiṃ;
『过去在达塔罗多之地,有一条宏伟的耶穆那河,』
Jotate sabbasovaṇṇaṃ, girimāhacca yāmunaṃ.
『闪耀着金色光辉,环绕着耶穆那个大山。』
§904
904.
‘‘Tattha te purisabyagghā, sodariyā mama bhātaro;
『在那里,你们那群人,包括我的兄弟姐妹,』
Yathā te tattha vakkhanti, tathā hessasi brāhmaṇā’’ti.
『与他们所讲述的情形相应,你将化为婆罗门。』
Tattha puranti nāgapuraṃ. Ogāḷhanti anupaviṭṭhaṃ. Girimāhacca yāmunanti yamunāto avidūre ṭhitaṃ himavantaṃ āhacca jotati. Tattha teti tasmiṃ nagare te mama bhātaro vasanti, tattha nīte tayi yathā te vakkhanti, tathā bhavissasi. Sace hi saccaṃ kathesi, jīvitaṃ te atthi. No ce, tattheva sīsaṃ chindissāmīti.
在那里,先导的是那座有龙的城堡。城墙深厚,没有开启。那座山峰耸立,河水流淌,那条河名曰耶穆那,距离喜马拉雅山不远。山上的光辉照耀着。那里,即在那座城中,有我等兄弟们居住。那样引领,正如他们所说,正如你也将会那样。如果你说真实话,你便有生命;若不如此,就在那时候砍断你的头颅。
Iti naṃ vatvā subhogo gīvāyaṃ gahetvā khipanto akkosanto paribhāsanto mahāsattassa pāsādadvāraṃ agamāsi.
说完这些话,苏博迦取起弓箭,飞快向大君王府邸的门口去,愤怒呼喝,口出侮辱之语。
Mahāsattassa pariyesanayakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 大士寻求篇已竟。
Micchākathā邪论
Atha naṃ dovāriko hutvā nisinno kāṇāriṭṭho tathā kilametvā ānīyamānaṃ disvā paṭimaggaṃ gantvā ‘‘subhoga, mā viheṭhayi, brāhmaṇā nāma mahābrahmuno puttā. Sace hi mahābrahmā jānissati, ‘mama puttaṃ viheṭhentī’ti kujjhitvā amhākaṃ sakalaṃ nāgabhavanaṃ vināsessati. Lokasmiñhi brāhmaṇā nāma seṭṭhā mahānubhāvā, tvaṃ tesaṃ ānubhāvaṃ na jānāsi, ahaṃ pana jānāmī’’ti āha. Kāṇāriṭṭho kira atītānantarabhave yaññakārabrāhmaṇo ahosi, tasmā evamāha. Vatvā ca pana anubhūtapubbavasena yajanasīlo hutvā subhogañca nāgaparisañca āmantetvā ‘‘etha, bho, yaññakārakānaṃ vo guṇe vaṇṇessāmī’’ti vatvā yaññavaṇṇanaṃ ārabhanto āha –
之后,他变成瞎眼奴隶,坐下,好似变成瞎眼人一样,瘫坐在那里。见此情景,他退避而行,对苏博迦说:『苏博迦,不要对婆罗门施害。婆罗门乃是伟大的婆罗门帝的儿子。如果伟大的婆罗门知道你伤害他儿子,他将一怒之下毁灭我们整座龙宫。世间婆罗门乃最尊贵的伟大圣者,你却不认识他们的威严;我倒知道。』他说:『瞎眼奴隶确实曾是过去未来有祭祀职责的婆罗门,因此他说了这些话。』说罢,他将过去的经历叙述出来,自己曾是持守祭祀戒律的圣施者,并邀请苏博迦及龙众,说:『来吧,诸位,我将为你们赞叹祭祀者的美德!』于是开始讲述祭祀的赞歌——
§905
905.
‘‘Anittarā ittarasampayuttā, yaññā ca vedā ca subhoga loke;
『非自用者与他用者相依相联,祭祀与经文在苏博迦的世界中;
Tadaggarayhañhi vinindamāno, jahāti vittañca satañca dhamma’’nti.
禁止邪恶邪念之人,断除财禄与百种法门。』
Tattha anittarāti subhoga imasmiṃ loke yaññā ca vedā ca anittarā na lāmakā mahānubhāvā, te ittarehi brāhmaṇehi sampayuttā, tasmā brāhmaṇāpi anittarāva jātā. Tadaggarayhanti tasmā agārayhaṃ brāhmaṇaṃ vinindamāno dhanañca paṇḍitānaṃ dhammañca jahāti. Idaṃ kira so ‘‘iminā bhūridatte mittadubbhikammaṃ katanti vattuṃ nāgaparisā mā labhantū’’ti avoca.
彼处所谓无常者,指的是此世间的财产与财富、祭祀典礼和感官所受的事物皆无常,非真正常乐而伟大。有些婆罗门与其他人结为联系,因而婆罗门本身亦为无常所生。婆罗门因此不守家业,贬毁家庭生活,舍弃富有者的财富与圣法。有一人言说:『以此众多财产所作的恶友之业,应当说不可得蜻蜓之伴。』
Atha naṃ kāṇāriṭṭho ‘‘subhoga jānāsi pana ayaṃ loko kena nimmito’’ti vatvā ‘‘na jānāmī’’ti vutte ‘‘brāhmaṇānaṃ pitāmahena mahābrahmunā nimmito’’ti dassetuṃ itaraṃ gāthamāha –
随后卡纳梨朵说:『财物你虽知晓,但此世间是由何所造成?』对方答说:『不知。』遂为指出婆罗门之祖先始祖谓之“大婆罗门”,另作一偈表示:
§906
906.
‘‘Ajjhenamariyā pathaviṃ janindā, vessā kasiṃ pāricariyañca suddā;
『昨日婆罗门来到大地,生于阔沙与迦尸国;
Upāgu paccekaṃ yathāpadesaṃ, katāhu ete vasināti āhū’’ti.
行为端正自处规矩,如是各自所居之所说。』
Tattha upāgūti upagatā. Brahmā kira brāhmaṇādayo cattāro vaṇṇe nimminitvā ariye tāva brāhmaṇe āha – ‘‘tumhe ajjhenameva upagacchatha , mā aññaṃ kiñci karitthā’’ti, janinde āha ‘‘tumhe pathaviṃyeva vijinatha’’, vesse āha – ‘‘tumhe kasiṃyeva upetha’’, sudde āha ‘‘tumhe tiṇṇaṃ vaṇṇānaṃ pāricariyaṃyeva upethā’’ti. Tato paṭṭhāya ariyā ajjhenaṃ, janindā pathaviṃ, vessā kasiṃ, suddā pāricariyaṃ upāgatāti vadanti. Paccekaṃ yathāpadesanti upagacchantā ca pāṭiyekkaṃ attano kulapadesānurūpena brahmunā vuttaniyāmeneva upagatā. Katāhu ete vasināti āhūti evaṃ kira ete vasinā mahābrahmunā katā ahesunti kathenti.
偈中“上过者”意即那些已届此境界者。所谓婆罗门等四部族被阿拉汉所感化,贵者谓婆罗门曰:『你们只当来到正法所处,不宜作他行为。』阔沙族谓:『你们只当在大地之地安居。』迦尸族谓:『你们只应安住迦尸国界。』净族谓:『你们只应遵守三种贵族的纯净生活。』由此可知贵者以此正法为依止,阔沙族安住大地,迦尸族安住迦尸国,净族则守三种纯净法规。分别依照自身族属名称,单独于各族按婆罗门所教之耻辱与规范修持而安住。谓之各自安住。由此可知诸安住者皆由伟大的婆罗门所作,如此说。
Evaṃ mahāguṇā ete brāhmaṇā nāma. Yo hi etesu cittaṃ pasādetvā dānaṃ deti, tassa aññattha paṭisandhi natthi, devalokameva gacchatīti vatvā āha –
如此,这些被称为大德的婆罗门。诚然,若人在其中以心悦然施与布施,无有他途可转,唯当往天界去,谓之如此而说道——
§907
907.
第九百零七偈。
‘‘Dhātā vidhātā varuṇo kuvero, somo yamo candimā vāyu sūriyo;
「造物主、安排者、风神大力天王、阎魔王,月神、风王、太阳;
Etepi yaññaṃ puthuso yajitvā, ajjhāyakānaṃ atho sabbakāme.
诸如此类,男子诚心供奉,众主导者或者诸欲皆悉以敬献。
§908
908.
第九百零八偈。
‘‘Vikāsitā cāpasatāni pañca, yo ajjuno balavā bhīmaseno;
五根发达且坚强无比者,正如勇士强盛如猛兵,
Sahassabāhu asamo pathabyā, sopi tadā ādahi jātaveda’’nti.
拥有千臂的非凡地界者,也能当时点燃生火之焰婆。
Tattha etepīti ete dhātādayo devarājāno. Puthusoti anekappakāraṃ yaññaṃ yajitvā. Atho sabbakāmeti atha ajjhāyakānaṃ brāhmaṇānaṃ sabbakāme datvā etāni ṭhānāni pattāti dasseti. Vikāsitāti ākaḍḍhitā. Cāpasatāni pañcāti na dhanupañcasatāni, pañcacāpasatappamāṇaṃ pana mahādhanuṃ sayameva ākaḍḍhati. Bhīmasenoti bhayānakaseno. Sahassabāhūti na tassa bāhūnaṃ sahassaṃ, pañcannaṃ pana dhanuggahasatānaṃ bāhusahassena ākaḍḍhitabbassa dhanuno ākaḍḍhanenevaṃ vuttaṃ. Ādahi jātavedanti sopi rājā tasmiṃ kāle brāhmaṇe sabbakāmehi santappetvā aggiṃ ādahi patiṭṭhāpetvā paricari, teneva kāraṇena devaloke nibbatto. Tasmā brāhmaṇā nāma imasmiṃ loke jeṭṭhakāti āha.
此处「这些」指的是来自诸天帝王之族的元素诸天。称之为“众多”是指他们举行过各种各样的供养仪式。所谓“全集”,即供养一切长老和婆罗门,赐予他们各种欲求,因而得以获得这些境界。所谓“展开”,意为被扩展。非是指五十弦弓,而是如同五百弦弓那样,用五百弦弓的力量扩张出伟大的弓。所谓“恐怖军”,其名意指恐怖的军队。所谓“千臂”,并非臂膀有千只,而是指五个五十持弓的弓手臂加起来总有一千。由此说因此得名。至于“点燃生火”,是说那时国王以一切婆罗门的各种欲望使火燃起,安置并侍奉火焰,因而归于天界的安乐状态。因此婆罗门称为本世界最高者。
So uttaripi brāhmaṇe vaṇṇento gāthamāha –
此后婆罗门反向敬赞,作偈赞曰——
§909
909.
‘‘Yo brāhmaṇe bhojayi dīgharattaṃ, annena pānena yathānubhāvaṃ;
“那位长久供养婆罗门者,恰如其分地供以食饮;
Pasannacitto anumodamāno, subhoga devaññataro ahosī’’ti.
心怀欢喜且悦纳赞同,他必成为天中享福者。”
Tattha yoti yo so porāṇako bārāṇasirājāti dasseti. Yathānubhāvanti yathābalaṃ yaṃ tassa atthi, taṃ sabbaṃ pariccajitvā bhojesi. Devaññataroti so aññataro mahesakkhadevarājā ahosi. Evaṃ brāhmaṇā nāma aggadakkhiṇeyyāti dasseti.
此中所指者,乃以往昔居于巴拉纳西王宫之人。依其所能所具,尽舍诸物,自行供养。所谓诸天者,指乃一位大神之天帝。如此,婆罗门称其为首领北方之人。
Athassa aparampi kāraṇaṃ āharitvā dassento gāthamāha –
后来该人又引出另一个缘由,以歌诗证明——
§910
910.
‘‘Mahāsanaṃ devamanomavaṇṇaṃ, yo sappinā asakkhi bhojetumaggiṃ;
『大座殿、天人神髻之光辉者,能以真心见证供养道;
Sa yaññatantaṃ varato yajitvā, dibbaṃ gatiṃ mucalindajjhagacchī’’ti.
彼人焚祭圆满孝敬圣王,得天上之趣,诣无漏境界。』
Tattha mahāsananti mahābhakkhaṃ. Bhojetunti santappetuṃ. Yaññatantanti yaññavidhānaṃ. Varatoti varassa aggidevassa yajitvā. Mucalindajjhagacchīti mucalindo adhigatoti.
其中大座者,谓大供养。供养即取悦天意。焚祭圆满者,即祭祀仪轨之完备。孝敬圣王者,指祭祀至大神祗之焚烧。得无漏境者,即获得无漏之境界。
Eko kira pubbe bārāṇasiyaṃ mucalindo nāma rājā brāhmaṇe pakkosāpetvā saggamaggaṃ pucchi. Atha naṃ te ‘‘brāhmaṇānañca brāhmaṇadevatāya ca sakkāraṃ karohī’’ti vatvā ‘‘kā brāhmaṇadevatā’’ti vutte ‘‘‘aggidevoti taṃ navanītasappinā santappehī’’’ti āhaṃsu. So tathā akāsi. Tamatthaṃ pakāsento esa imaṃ gāthamāha.
从前,确有一位名为穆查林多的巴拉那西国王,他召见婆罗门,问道通往天界之路。那些婆罗门说:「应当敬重婆罗门及婆罗门所信奉的诸天。」当被问及「婆罗门所信奉的天为何?」时,他们回答说:「是火神,以新涂油之火焰为供养。」国王依教而行。为说明此义,国王作了这首偈语。
Aparampi kāraṇaṃ dassento gāthamāha –
接着,为进一步说明因缘,国王又作了这首偈语——
§911
911.
‘‘Mahānubhāvo vassasahassajīvī, yo pabbajī dassaneyyo uḷāro;
「大德者,活千年, 是当受供养,理应遴选;
Hitvā apariyanta raṭṭhaṃ sasenaṃ, rājā dudīpopi jagāma sagga’’nti.
舍弃无尽邦邑与百姓, 此王即便渡海,亦能往天。」
Tattha pabbajīti pañcavassasatāni rajjaṃ kārento brāhmaṇānaṃ sakkāraṃ katvā apariyantaṃ raṭṭhaṃ sasenaṃ hitvā pabbaji. Dudīpopīti so dudīpo nāma rājā brāhmaṇe pūjetvāva saggaṃ gatoti vadati. ‘‘Dujīpo’’tipi pāṭho.
其中,「受供养」指的是舍弃王位五百年,敬重婆罗门,广利无边的国家,禅出世间。所谓渡海者,即指这位尊敬婆罗门的国王赴天界。文中「渡海」之词亦作「dujīpa」音变。
Aparānipissa udāharaṇāni dassento āha –
为示现不受限制的事例者说—
§912
912.
第九百一十二偈。
‘‘Yo sāgarantaṃ sāgaro vijitvā, yūpaṃ subhaṃ soṇṇamayaṃ uḷāraṃ;
“彼胜过大海之海,征服波涛,矗立光美之黄金柱;
Ussesi vessānaramādahāno, subhoga devaññataro ahosi.
燃起浑浊水波,除却烦恼,成为诸天之中富饶者。
§913
913.
第九百一十三偈。
‘‘Yassānubhāvena subhoga gaṅgā, pavattatha dadhisannisinnaṃ samuddaṃ;
“彼以资粮之感召如大河,流转坐于珍奶之海;
Sa lomapādo paricariya maggiṃ, aṅgo sahassakkhapurajjhagacchī’’ti.
『毛足』者,谓毛发的部位。『护持道』者,即修持道法。『一千眼目行者』者,意指具有千目之尊者,此处比喻广大观察者。
Tattha sāgarantanti sāgarapariyantaṃ pathaviṃ. Ussesīti brāhmaṇe saggamaggaṃ pucchitvā ‘‘sovaṇṇayūpaṃ ussāpehī’’ti vutto pasughātanatthāya ussāpesi. Vessānaramādahānoti vessānaraṃ aggiṃ ādahanto. ‘‘Vesānari’’ntipi pāṭho. Devaññataroti subhoga, so hi rājā aggiṃ juhitvā aññataro mahesakkhadevo ahosīti vadati. Yassānubhāvenāti bho subhoga, gaṅgā ca mahāsamuddo ca kena katoti jānāsīti. Na jānāmīti. Kiṃ tvaṃ jānissasi, brāhmaṇeyeva pothetuṃ jānāsīti. Atītasmiñhi aṅgo nāma lomapādo bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṃ pucchitvā tehi ‘‘bho, mahārāja, himavantaṃ pavisitvā brāhmaṇānaṃ sakkāraṃ katvā aggiṃ paricarāhī’’ti vutte aparimāṇā gāviyo ca mahiṃsiyo ca ādāya himavantaṃ pavisitvā tathā akāsi. ‘‘Brāhmaṇehi bhuttātirittaṃ khīradadhiṃ kiṃ kātabba’’nti ca vutte ‘‘chaḍḍethā’’ti āha. Tattha thokassa khīrassa chaḍḍitaṭṭhāne kunnadiyo ahesuṃ, bahukassa chaḍḍitaṭṭhāne gaṅgā pavattatha. Taṃ pana khīraṃ yattha dadhi hutvā sannisinnaṃ ṭhitaṃ, taṃ samuddaṃ nāma jātaṃ. Iti so evarūpaṃ sakkāraṃ katvā brāhmaṇehi vuttavidhānena aggiṃ paricariya sahassakkhassa puraṃ ajjhagacchi.
其中『大海』者,谓广大包围四方的地面。『起燃』者,婆罗门问起『天之道』时言:『您用金边引燃火焰』,此指用于杀害牲畜的火种之意。『维善那罗』引火者,即点燃火焰之人。『维善那里』则为其别体字。『天之一君』又称善有,言其乃帝释天中供奉火之天王。所谓命其显现者,谓依其圣德而显现。『恒河及大海』由谁所成为者,问其故而不得知。『尔将知其义否?』答曰唯有婆罗门可知其义。昔者毛部,是巴拉纳西之王,曾问婆罗门『天之道』,婆罗门对之曰『大王,入喜马拉雅山,与婆罗门互为敬重,奉火护持。』于是大量牛羊羔驾入喜马拉雅山中亦如是为之。问婆罗门『饮过剩之奶及其乳液应作何处置?』答曰『放弃之』。因放弃处成荒坡草原,放弃最多处则恒河泛涌。此奶渍成堆而立者,谓之『海』。于是其如是以敬重与婆罗门奉火之道,转至一千眼目城中。
Itissa idaṃ atītaṃ āharitvā imaṃ gāthamāha –
凭此过去事迹,引发而成颂曰——
§914
914.
第九百一十四偈。
‘‘Mahiddhiko devavaro yasassī, senāpati tidive vāsavassa;
『大能者,天中首领,风神之军将;
So somayāgena malaṃ vihantvā, subhoga devaññataro ahosī’’ti.
以满月祭祀净除污秽,斯乃善有诸天之化身。』
Tattha so somayāgena malaṃ vihantvāti bho subhoga, yo idāni sakkassa senāpati mahāyaso devaputto, sopi pubbe eko bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṃ pucchitvā tehi ‘‘somayāgena attano malaṃ pavāhetvā devalokaṃ gacchāhī’’ti vutte brāhmaṇānaṃ mahantaṃ sakkāraṃ katvā tehi vuttavidhānena somayāgaṃ katvā tena attano malaṃ vihantvā devaññataro jātoti imamatthaṃ pakāsento evamāha.
彼处所谓以献祭火供除其秽者,即善财富者。现在此为萨咖军师大名天子者,昔为巴拉纳西一王,曾问婆罗门道路诸相,告以“以献祭火供除己秽,得往天界”,婆罗门敬重彼,依其言行献祭火供,借此除污,称为诸天王。旨意阐明如是言也。
Aparānipissa udāharaṇāni dassento āha –
以下示诸他例,予以说明:
§915
915.
九百十五偈
‘‘Akārayi lokamimaṃ parañca, bhāgīrathiṃ himavantañca gijjhaṃ;
“作此世间彼后世者,巴祇罗难水山及龟;
Yo iddhimā devavaro yasassī, sopi tadā ādahi jātavedaṃ.
有神通天人尊显者,亦曾焚彼生火者也。”
§916
916.
九百十六偈
‘‘Mālāgirī himavā yo ca gijjho, sudassano nisabho kuveru;
‘牟罗山、喜马山及吉迦山,清净无垢的长颈鹿,威严的公牛;
Ete ca aññe ca nagā mahantā, cityā katā yaññakarehi māhū’’ti.
还有其它那些大城池,是以祭祀所造的供养而著称。’
Tattha sopi tadā ādahi jātavedanti bhātika subhoga, yena mahābrahmunā ayañca loko paro ca loko bhāgīrathigaṅgā ca himavantapabbato ca gijjhapabbato ca kato, sopi yadā brahmupapattito pubbe māṇavako ahosi, tadā aggimeva ādahi, aggiṃ juhitvā mahābrahmā hutvā idaṃ sabbamakāsi. Evaṃmahiddhikā brāhmaṇāti dasseti.
在此,火神即生身者也曾被燃烧,燃烧的火化作贤劫梵天,借此,世间此界与彼界,巴格利拉特河,以及喜马拉雅山、吉迦山俱皆由此形成;曾有一人修成梵天身位,前世为人,彼时肃然燃火,献火后成大梵,成就这一切,这即显现出梵天的神威。
Cityā katāti pubbe kireko bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṃ pucchitvā ‘‘brāhmaṇānaṃ sakkāraṃ karohī’’ti vutte tesaṃ mahādānaṃ paṭṭhapetvā ‘‘mayhaṃ dāne kiṃ natthī’’ti pucchitvā ‘‘sabbaṃ, deva, atthi, brāhmaṇānaṃ pana āsanāni nappahontī’’ti vutte iṭṭhakāhi cināpetvā āsanāni kāresi. Tadā cityā āsanapīṭhikā brāhmaṇānaṃ ānubhāvena vaḍḍhitvā mālāgiriādayo pabbatā jātā. Evamete yaññakārehi brāhmaṇehi katāti kathentīti.
所谓‘以祭祀所造’,是指往昔巴拉那西之王请求婆罗门教法之正道,言‘愿婆罗门受敬重’,并供设施以表达尊敬;祭祀后他曾问‘我何所缺于供养?’答曰‘一切俱存,唯婆罗门席位尚缺’,于是以牺牲与席位供养,婆罗门席位日益增长,诸如牟罗山等诸山即因婆罗门祭祀所生。此为婆罗门借祭祀所造而生大山之说。
Atha naṃ puna āha ‘‘bhātika, jānāsi panāyaṃ samuddo kena kāraṇena apeyyo loṇodako jāto’’ti? ‘‘Na jānāmi, ariṭṭhā’’ti. Atha naṃ ‘‘tvaṃ brāhmaṇeyeva vihiṃsituṃ jānāsi, suṇohī’’ti vatvā gāthamāha –
其后,有人问火神‘你知大海缘何而生?盐水缘何而起?’火神曰‘不知,大人。’又教导其以婆罗门语发此偈曰——
§917
917.
‘‘Ajjhāyakaṃ mantaguṇūpapannaṃ, tapassinaṃ ‘yācayogo’tidhāhu;
“尊师者,具备言语辩才者,被称为苦行者中的‘索乞之人’;
Tīre samuddassudakaṃ sajantaṃ, taṃ sāgarojjhohari tenāpeyyo’’ti.
他们在海岸边取水洗浴,那海洋的浪涛难以企及。”
Tattha ‘yācayogotidhāhūti taṃ brāhmaṇaṃ yācayogoti idha loke āhu. Udakaṃ sajantati so kirekadivasaṃ pāpapavāhanakammaṃ karonto tīre ṭhatvā samuddato udakaṃ gahetvā attano upari sīse sajantaṃ abbhukirati. Atha naṃ evaṃ karontaṃ vaḍḍhitvā sāgaro ajjhohari. Taṃ kāraṇaṃ mahābrahmā ñatvā ‘‘iminā kira me putto hato’’ti kujjhitvā ‘‘samuddo apeyyo loṇodako bhavatū’’ti vatvā abhisapi, tena kāraṇena apeyyo jāto. Evarūpā ete brāhmaṇā nāma mahānubhāvāti.
此中‘索乞之人’指的是世间所称的婆罗门。某人站在海岸边,做出取水洗浴的行为,实际上他因施行恶业而沉沦。在海边取水洗头并洗浴。随后海洋因他如此所为而波涛汹涌。为此因缘,大梵天知晓:“似乎我的儿子被杀了”而悲愤,谕示“海水必成苦水”,于是海洋变得难以逾越。基于此因缘,这种婆罗门被称作‘大贵人’。
Punapi āha –
又再说道:
§918
918.
第918首(诗句编号)
‘‘Āyāgavatthūni puthū pathabyā, saṃvijjanti brāhmaṇā vāsavassa;
“在遍布五大洲的边际,婆罗门们崇敬萨卡天帝;
Purimaṃ disaṃ pacchimaṃ dakkhiṇuttaraṃ, saṃvijjamānā janayanti veda’’nti.
前面是东方,后面是西方,右方是南方,左方是北方,这四方在活动中产生所谓的四方。
Tattha vāsavassāti pubbe brāhmaṇānaṃ dānaṃ datvā vāsavattaṃ pattassa vāsavassa. Āyāgavatthūnīti puññakkhettabhūtā aggadakkhiṇeyyā pathabyā puthū brāhmaṇā saṃvijjanti. Purimaṃ disanti te idānipi catūsu disāsu saṃvijjamānā tassa vāsavassa mahantaṃ vedaṃ janayanti, pītisomanassaṃ āvahanti.
所谓的『维萨瓦』,即以前婆罗门给予布施而获得维萨瓦者。在这里『维萨瓦』是指功德的田地,亦即广大的婆罗门们所感知的主要供养地。现在他们在四方活动,感知这维萨瓦的广大,生起巨大的知识,带来喜悦和安乐。
Evaṃ ariṭṭho cuddasahi gāthāhi brāhmaṇe ca yaññe ca vede ca vaṇṇesi.
如此,阿利陀通过十六首偈颂赞叹婆罗门以及祭祀与知识。
Micchākathā niṭṭhitā. · 邪论已竟。
Tassa taṃ kathaṃ sutvā mahāsattassa gilānupaṭṭhānaṃ āgatā bahū nāgā ‘‘ayaṃ bhūtameva kathetī’’ti micchāgāhaṃ gaṇhanākārappattā jātā. Mahāsatto gilānaseyyāya nipannova taṃ sabbaṃ assosi . Nāgāpissa ārocesuṃ. Tato mahāsatto cintesi ‘‘ariṭṭho micchāmaggaṃ vaṇṇeti, vādamassa bhinditvā parisaṃ sammādiṭṭhikaṃ karissāmī’’ti. So uṭṭhāya nhatvā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito dhammāsane nisīditvā sabbaṃ nāgaparisaṃ sannipātāpetvā ariṭṭhaṃ pakkosāpetvā ‘‘ariṭṭha, tvaṃ abhūtaṃ vatvā vede ca yaññe ca brāhmaṇe ca vaṇṇesi, brāhmaṇānañhi vedavidhānena yaññayajanaṃ nāma anariyasammataṃ na saggāvahaṃ, tava vāde abhūtaṃ passāhī’’ti vatvā yaññabhedavādaṃ nāma ārabhanto āha –
彼时,大尊听说后,前来照顾病患,许多龙说:「这正是那个鬼怪啊!」于是产生了误信和拒斥的情形。大尊如同卧病之人全然明了一切,龙群也告诉他。随后大尊思惟:「阿利陀论述邪道,我应破除他的论说,使僧团正见坚固。」于是起身,披戴各种法器,端坐法座,将众龙召集齐集,斥责阿利陀说:「阿利陀,你妄言虚构,在知识、祭祀及婆罗门事上作无本之说。婆罗门依知识的仪轨施行祭祀,这正是圣者所允许的善法,而你之说荒谬,请自省。」说完便展开名为祭祀破谬的教诲—
§919
919.
第九百一十九页。
‘‘Kalī hi dhīrāna kaṭaṃ magānaṃ, bhavanti vedajjhagatānariṭṭha;
“在末法时代,愚痴者常走恶道,成为知识之流毒,是为邪恶。”
Marīcidhammaṃ asamekkhitattā, māyāguṇā nātivahanti paññaṃ.
如实理法因不加了别而显现,妄相之性不能胜过智慧。
§920
920.
九百二十。
‘‘Vedā na tāṇāya bhavanti dassa, mittadduno bhūnahuno narassa;
『苦受并非由缰绳所制,而成见为朋友、财主和人主;
Na tāyate pariciṇṇo ca aggi, dosantaraṃ maccamanariyakammaṃ.
火焰不因服务而减灭,憎恨断绝乃为魔王及非人行。』
§921
921.
九百二十一。
‘‘Sabbañca maccā sadhanaṃ sabhogaṃ, ādīpitaṃ dāru tiṇena missaṃ;
『一切魔王皆为财富和饶益的因缘,诸因缘如同以木柴与草维系之火焰。」
Dahaṃ na tappe asamatthatejo, ko taṃ subhikkhaṃ dvirasaññu kayirā.
我不会以炽烈不可抗拒的火势,谁能够将那火转变成温和柔顺呢?
§922
922.
九百二十二。
‘‘Yathāpi khīraṃ vipariṇāmadhammaṃ, dadhi bhavitvā navanītampi hoti;
正如牛奶变化后呈现变质之相,凝结成为酪脂而最终化成新鲜的黄油;
Evampi aggi vipariṇāmadhammo, tejo samorohatī yogayutto.
火亦复如是,虽为变化之法,但火势结合而上升,强盛生起。
§923
923.
九百二十三。
‘‘Na dissatī aggi manuppaviṭṭho, sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi;
火光不见于人群居住处,不见于干燥木材中,也不在新鲜木柴中;
Nāmatthamāno araṇīnarena, nākammunā jāyati jātavedo.
『名』者,若非无生之有者,亦非生身之我者,则不生于他者;故『名』非因所生,亦非因他生,恒常无生。
§924
924.
九百二十四。
‘‘Sace hi aggi antarato vaseyya, sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi;
若火焰于炉中安住,亦于干燥之柴木及枯朽枝叶安住,
Sabbāni susseyyu vanāni loke, sukkhāni kaṭṭhāni ca pajjaleyyuṃ.
则凡世间诸林木悉皆干燥,灿然诸木悉皆燃烧,
§925
925.
九百二十五。
‘‘Karoti ce dārutiṇena puññaṃ, bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ;
若以愚痴而行善业,世人以之炊食,焚烧烟火,所施不净;
Aṅgārikā loṇakarā ca sūdā, sarīradāhāpi kareyyu puññaṃ.
苦行者、盐贩与施主,即便身心炽燃,仍应当行善积德。
§926
926.
‘‘Atha ce hi ete na karonti puññaṃ, ajjhenamaggiṃ idha tappayitvā;
若然此等众生不能行善积德,而在此界中燃烧自身;
Na koci lokasmiṃ karoti puññaṃ, bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ.
世间无人行善,凡夫陷于烟尘烈火之苦。
§927
927.
‘‘Kathañhi lokāpacito samāno, amanuññagandhaṃ bahūnaṃ akantaṃ;
当此世人被众多恶臭所困扰,心生不悦,乃至多人厌弃;
Yadeva maccā parivajjayanti, tadappasatthaṃ dvirasaññu bhuñje.
凡众生避恶行者,即安住正道、享受两种感受。
§928
928.
九百二十八。
‘‘Sikhimpi devesu vadanti heke, āpaṃ milakkhū pana devamāhu;
‘‘其次,诸天中有人说,我们沾染污秽,因此称为天人;
Sabbeva ete vitathaṃ bhaṇanti, aggī na devaññataro na cāpo.
然则,这些话皆非真实,既非火,也非天人中的任何一类。
§929
929.
九百二十九。
‘‘Anindriyabaddhamasaññakāyaṃ, vessānaraṃ kammakaraṃ pajānaṃ;
‘‘此谓感官受制而执有法者,识知为作业之凡夫人也;
Paricariya maggiṃ sugatiṃ kathaṃ vaje, pāpāni kammāni pakubbamāno.
若于浊行中,谈论通达正道、往生善处,必定受戒,虽前行罪业增盛,亦当捨弃。
§930
930.
‘‘Sabbābhibhū tāhudha jīvikatthā, aggissa brahmā paricārikoti;
『全能无上者,名为护持者,生存之意为护世者、梵天,维持其上。』
Sabbānubhāvī ca vasī kimatthaṃ, animmito nimmitaṃ vanditassa.
『全知全觉者,所制所御者,为何?是无造作者,无迹相,受人恭敬。』
§931
931.
‘‘Hassaṃ anijjhānakkhamaṃ atacchaṃ, sakkārahetu pakiriṃsu pubbe;
『恶心不贪者,彼无染者,昔曾因敬奉为敬事之由;』
Te lābhasakkāre apātubhonte, sandhāpitā jantubhi santidhammaṃ.
这等对功德的尊重并非偶然生起,而是生根于众生内在的和睦之法。
§932
932.
九百三十二。
‘‘Ajjhenamariyā pathaviṃ janindā, vessā kasiṃ pāricariyañca suddā;
“现在世间的众生均为凡夫,土壤浑浊污秽,边界混乱不洁净;
Upāgu paccekaṃ yathāpadesaṃ, katāhu ete vasināti āhu.
彼此分别依照法则,按照规定,各自执着,称为住者。
§933
933.
九百三十三。
‘‘Etañca saccaṃ vacanaṃ bhaveyya, yathā idaṃ bhāsitaṃ brāhmaṇehi;
“这是一句真实的话语,正如向婆罗门们所宣说的那样;
Nākhattiyo jātu labhetha rajjaṃ, nābrāhmaṇo mantapadāni sikkhe;
从来没有非奴隶出任国王,也没有非婆罗门掌管议事会的领导职务;
Nāññatra vessehi kasiṃ kareyya, suddo na mucce parapesanāya.
只有本国人才能世袭主持迦尸国,俗人绝不会容忍背叛之事。
§934
934.
‘‘Yasmā ca etaṃ vacanaṃ abhūtaṃ, musāvime odariyā bhaṇanti;
因为这些话语本不真实,虚妄之言被无知的人们轻信;
Tadappapaññā abhisaddahanti, passanti taṃ paṇḍitā attanāva.
而明智之人则不相信,自己能看见这些谬妄。
§935
935.
‘‘Khatyā hi vessānaṃ baliṃ haranti, ādāya satthāni caranti brāhmaṇā;
『杀害』确实是贩卖奴婢之人的强暴行为。取走此物后,婆罗门等便去游行巡行。
Taṃ tādisaṃ saṅkhubhitaṃ pabhinnaṃ, kasmā brahmā nujju karoti lokaṃ.
如是这类被聚集混杂的众生,婆罗门为什么要使世间堕落呢?
§936
936.
‘‘Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ;
『若若』他真是世间诸法之主,婆罗门,众生多重之主;
Kiṃ sabbalokaṃ vidahī alakkhiṃ, kiṃ sabbalokaṃ na sukhiṃ akāsi.
为何毁灭是无所有,何故令世间不安乐?
§937
937.
‘‘Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ;
『若彼确是诸天下的主宰,诸天多生世间万物之主,』
Māyā musāvajjamadena cāpi, lokaṃ adhammena kimatthamakāri.
『即便借用虚伪魔术之力,以不正法为本,意欲成就世间,亦无益处。』
§938
938.
「九三八」
‘‘Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ;
『若彼确是诸天下的主宰,诸天多生世间万物之主,』
Adhammiko bhūtapatī ariṭṭha, dhamme sati yo vidahī adhammaṃ.
『若彼为不正法之世主,为非善法之无赖者,善法存处自能破除非善法。』
§939
939.
「九三九」
‘‘Kīṭā paṭaṅgā uragā ca bhekā, gantvā kimī sujjhati makkhikā ca;
『昆虫』『苍蝇』『蛇』和『青蛙』,飞翔的『蜜蜂』,它们去到哪里,究竟有何萌生?
Etepi dhammā anariyarūpā, kambojakānaṃ vitathā bahūna’’nti.
这些现象都是非圣者的相状,是佛陀教法中对比划多种无益虚妄之说的训诂。
Tattha vedajjhagatānariṭṭhāti ariṭṭha, imāni vedādhigamanāni nāma dhīrānaṃ parājayasaṅkhāto kaliggāho, magānaṃ bālānaṃ jayasaṅkhāto kaṭaggāho. Marīcidhammanti idañhi vedattayaṃ marīcidhammaṃ. Tayidaṃ asamekkhitattā yuttāyuttaṃ ajānantā bālā udakasaññāya magā marīciṃ viya bhūtasaññāya anavajjasaññāya attano vināsaṃ upagacchanti. Paññanti evarūpā pana māyākoṭṭhāsā paññaṃ ñāṇasampannaṃ purisaṃ nātivahanti na vañcenti. Bhavanti dassāti da-kāro byañjanasandhimattaṃ, assa bhūnahuno vuḍḍhighātakassa mittadubbhino narassa vedā na tāṇatthāya bhavanti, patiṭṭhā hotuṃ na sakkontīti attho. Pariciṇṇo ca aggīti aggi ca pariciṇṇo tividhena duccaritadosena sadosacittaṃ pāpakammaṃ purisaṃ na tāyati na rakkhati.
其中「以受所感而生非善」指的是『非善』,也就是这感受的增长乃是智者失败的标志,是愚人胜利的证据。所谓「光明法」即指这三种感受为光明之法。因为不能辨别而将诸法错误配对,不明智者如愚人以为水是火,以为存在是火,这种错误的观念使得自身的毁灭产生。聪明的人不会被此类迷惑障碍所左右,也不会轻易动摇。这里『有』的表现便是指「与言语发声相应」,因为是丧己害人的恶友,故其烦恼不可解除,无法安立正法。善行被伤害,恶行如火焰烧尽,善人因恶行而不受到爱护和保护。
Sabbañca maccāti sacepi hi maccā yattakaṃ loke dāru atthi, taṃ sabbaṃ sadhanaṃ sabhogaṃ attano dhanena ca bhogehi ca saddhiṃ tiṇena missaṃ katvā ādīpeyyuṃ. Evaṃ sabbampi taṃ tehi ādīpitaṃ dahanto ayaṃ asamatthatejo asadisatejo tava aggi na tappeyya. Evaṃ atappanīyaṃ, bhātika, dvirasaññu dvīhi jivhāhi rasajānanasamattho ko taṃ sappiādīhi subhikkhaṃ suhītaṃ kayirā, ko sakkuṇeyya kātuṃ. Evaṃ atittaṃ panetaṃ mahagghasaṃ santappetvā ko nāma devalokaṃ gamissati, passa yāvañcetaṃ dukkathitanti. Yogayuttoti araṇimathanayogena yutto hutvā taṃ paccayaṃ labhitvāva aggi samorohati nibbattati. Evaṃ paravāyāmena uppajjamānaṃ acetanaṃ taṃ tvaṃ ‘‘devo’’ti vadesi. Idampi abhūtameva kathesīti.
如果说所有的生命都如同树木有成为的条件,那么这种一切便是生死轮回中以自己财富和财物所结的所有束缚,都如同火中受燃,正如此火难以焚尽的烈焰一般,不能将其熄灭。这里所说的「火」是双重味觉器官能感受苦乐的喻体。谁能以细腻味觉认识美味,谁又能拒绝享受美食呢?同样,若无法忍受诸多烦恼,谁又敢保证将来能入天界呢?世尊谓:这就是以打猎之法而取得食物那种方因所致的火焰升起;这个无情火焰成长延续,因而产生这种错觉,将「你是天人」的迷误供奉起来。然而这根本是不曾发生过的虚妄。
Aggi manuppaviṭṭhoti aggi anupaviṭṭho. Nāmatthamānoti nāpi araṇihatthena narena amatthiyamāno nibbattati. Nākammunā jāyati jātavedoti ekassa kiriyaṃ vinā attano dhammatāya eva na jāyati. Susseyyunti anto agginā sosiyamānāni vanāni sukkheyyuṃ, allāneva na siyuṃ. Bhojanti bhojento. Dhūmasikhiṃ patāpavanti dhūmasikhāya yuttaṃ patāpavantaṃ. Aṅgārikāti aṅgārakammakarā. Loṇakarāti loṇodakaṃ pacitvā loṇakārakā. Sūdāti bhattakārakā. Sarīradāhāti matasarīrajjhāpakā. Puññanti etepi sabbe puññameva kareyyuṃ.
“火既未被掌握”,意即火是未被占有或锁定的。名与意的分别也不会随着某人或猎人而生灭。所谓“生火的神”(Jātaveda),是指一切作用皆由法性自身而非自他而成。宠物在火中嬉戏,森林因火而消散,鲜花不久便凋谢。吃者即被吃,吐烟亦如吐灰。天火匠是烧制炭火者,盐匠则是用盐水制盐者,厨师是食物的制作人。身体的燃烧是烦恼由身所起的表现。总之,这些问题理应由善行来解决。
Ajjhenamagginti ajjhenaaggiṃ. Na kocīti mantajjhāyakā brāhmaṇāpi hontu, koci naro dhūmasikhiṃ patāpavantaṃ aggiṃ bhojento tappayitvāpi puññaṃ na karoti nāma. Lokāpacito samānoti tava devolokassa apacito pūjito samāno. Yadevāti yaṃ ahikuṇapādiṃ paṭikulaṃ jegucchaṃ maccā dūrato parivajjenti. Tadappasatthanti taṃ appasatthaṃ, samma, dvirasaññu kathaṃ kena kāraṇena paribhuñjeyya. Devesūti eke manussā sikhimpi devesu aññataraṃ devaṃ vadanti. Milakkhū panāti aññāṇā pana milakkhū udakaṃ ‘‘devo’’ti vadanti. Asaññakāyanti anindriyabaddhaṃ acittakāyañca samānaṃ etaṃ acetanaṃ pajānaṃ pacanādikammakaraṃ vessānaraṃ aggiṃ paricaritvā pāpāni kammāni karonto loko kathaṃ sugatiṃ gamissati. Idaṃ te ativiya dukkathitaṃ.
所谓“本质的火”就是正真的火。不会有人——即便是精勤的婆罗门或人间猎人,当他们饭后吃烧炭的炭火,尽管生火却无功德可得。广泛承认的理则是,要尊重天人界的存在,唯有远离恶行恶口,洁身自好者,被世人欢迎和尊敬。如何能用二重味觉享受不可爱、恶臭的东西呢?所谓“天人”有时是指人,有时则指某一位天人。“明眼人”是指能辨认水是“天人”的方便说法。无感知意味者为无根身体与无法识别精神合一,是无知且做恶的众生,但他们如何能往善趣呢?这些事实极难承受。
Sabbābhi bhūtāhudha jīvikatthāti ime brāhmaṇā attano jīvikatthaṃ mahābrahmā sabbābhibhūti āhaṃsu, sabbo loko teneva nimmitoti vadanti. Puna aggissa brahmā paricārakotipi vadanti. Sopi kira aggiṃ juhateva. Sabbānubhāvī ca vasīti so pana yadi sabbānubhāvī ca vasī ca, atha kimatthaṃ sayaṃ animmito hutvā attanāva nimmitaṃ vanditā bhaveyya. Idampi te dukkathitameva. Hassanti ariṭṭha brāhmaṇānaṃ vacanaṃ nāma hasitabbayuttakaṃ paṇḍitānaṃ na nijjhānakkhamaṃ. Pakiriṃsūti ime brāhmaṇā evarūpaṃ musāvādaṃ attano sakkārahetu pubbe patthariṃsu. Sandhāpitā jantubhi santidhammanti te ettakena lābhasakkāre apātubhūte jantūhi saddhiṃ yojetvā pāṇavadhapaṭisaṃyuttaṃ attano laddhidhammasaṅkhātaṃ santidhammaṃ sandhāpitā, yaññasuttaṃ nāma ganthayiṃsūti attho.
一切诸有如炉为生命之故,谓此婆罗门等自谓其生命由大神梵主主宰,称所有世间为其所造。又谓为火焰之梵主是侍奉火者,彼亦确实像祭火般焚烧一切。彼能遍知而居,若真遍知且能主宰,何故自为未被创造者而被抬举为自身所造之尊?此义亦甚为困难。彼等笑不义婆罗门语,所谓当笑者当为贤者所不喜。谓此婆罗门过去因尊敬自己的事造此种谎言。所谓“寄聚生灵安住法”者,即以此有限之尊敬故,与不死生灵结合,具砍杀之戒而守护自身所获财富称为安住法。所谓“牺牲经”者即该经义也。
Etañca saccanti yadetaṃ tayā ‘‘ajjhenamariyā’’tiādi vuttaṃ, etañca saccaṃ bhaveyya. Nākhattiyoti evaṃ sante akhattiyo rajjaṃ nāma na labheyya, abrāhmaṇopi mantapadāni na sikkheyya. Musāvimeti musāva ime. Odariyāti udaranissitajīvikā, udarapūraṇahetu vā. Tadappapaññāti taṃ tesaṃ vacanaṃ appapaññā. Attanāvāti paṇḍitā pana tesaṃ vacanaṃ ‘‘sadosa’’nti attanāva passanti. Tādisanti tathārūpaṃ. Saṅkhubhitanti saṅkhubhitvā brahmunā ṭhapitamariyādaṃ bhinditvā ṭhitaṃ saṅkhubhitaṃ vibhindaṃ lokaṃ so tavabrahmā kasmā ujuṃ na karoti . Alakkhinti kiṃkāraṇā sabbaloke dukkhaṃ vidahi. Sukhinti kiṃ nu ekantasukhimeva sabbalokaṃ na akāsi, lokavināsako coro maññe tava brahmāti. Māyāti māyāya. Adhammena kimatthamakārīti iminā māyādinā adhammena kiṃkāraṇā lokaṃ anatthakiriyāyaṃ saṃyojesīti attho. Ariṭṭhāti ariṭṭha, tava bhūtapati adhammiko, yo dasavidhe kusaladhamme sati dhammameva avidahitvā adhammaṃ vidahi. Kīṭātiādi upayogatthe paccattaṃ. Ete kīṭādayo pāṇe hantvā macco sujjhatīti etepi kambojaraṭṭhavāsīnaṃ bahūnaṃ anariyānaṃ dhammā, te pana vitathā, adhammāva dhammāti vuttā. Tehipi tava brahmunāva nimmitehi bhavitabbanti.
又此语真实,谓其曾言“由火所生”等,此为真实。谓无王族者,即在此情况下无王族。谓无王国称,婆罗门众亦不学习政事典章。谓其谓谎语也。谓“肚者”为腹附生命,或因腹满为由。谓愚昧即彼等语为无智。谓自持者,智者自称彼等语为“恶毒”。谓如此如是。谓“断灭”者,谓破败由婆罗门安装之尊严而破灭,破坏世界。问尔婆罗门为何不行正路?谓不顾世间苦痛为祸害。谓尔为盗贼,毁灭世界者。谓乃谎术。谓邪恶为奴役。谓以此谎术和邪恶而累缚世界,令无益。谓“不道”即不正,尔君为恶主,对十种善法皆不能识,唯识邪恶而伤害。谓“虫”等用于比喻。谓杀虫使死尸清净,为坎头王国多无德者做的恶事,彼乃谬语,谓邪恶为法。谓彼之造诣亦应被尔婆罗门众所效法。
Idāni tesaṃ vitathabhāvaṃ dassento āha –
现今示现此等谬妄之状,言曰——
§940
940.
‘‘Sace hi so sujjhati yo hanāti, hatopi so saggamupeti ṭhānaṃ;
“若杀者净灭,则被杀者亦赴天界所在;
Bhovādi bhovādina mārayeyyuṃ, ye cāpi tesaṃ abhisaddaheyyuṃ.
复如生命复生之者,彼等亦应受感召。”
§941
941.
‘‘Neva migā na pasū nopi gāvo, āyācanti attavadhāya keci;
「既无野兽,亦无家畜和牛,亦无为自害者乞求,
Vipphandamāne idha jīvikatthā, yaññesu pāṇe pasumārabhanti.
在此生活所需被破坏之时,若有以手段捕获众兽者,
§942
942.
‘‘Yūpussane pasubandhe ca bālā, cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti;
愚人以捕捉兽类和兽络绳,牵引其心及其外貌;
Ayaṃ te yūpo kāmaduho parattha, bhavissati sassato samparāye.
此等络绳将是他处之欲恶囚笼,将于未来生生世世困锁"。
§943
943.
‘‘Sace ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṃ, dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ;
『若有人于宝石中获得解脱,稻米、财富、银器、牲畜,
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, sace duhe tidive sabbakāme;
在干燥处、木屋中,或在两天之间满足一切欲望,
Tevijjasaṅghāva puthū yajeyyuṃ, abrāhmaṇaṃ kañci na yājayeyyuṃ.
与三明部众同欢祭祀,而不祭祀任何婆罗门。』
§944
944.
‘‘Kuto ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṃ, dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ;
『又若有人于宝石中获得解脱,稻米、财富、银器、牲畜,
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, kuto duhe tidive sabbakāme.
在安乐之地、聚落以及地方,何处不存在昼夜三时诸欲的纷扰?
§945
945.
九百四十五。
‘‘Saṭhā ca luddā ca paluddhabālā, cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti;
奸诈和愚昧者、以及无知的愚人,以其心念所染污,诱导其面容;
Ādāya aggiṃ mama dehi vittaṃ, tato sukhī hohisi sabbakāme.
他们携带火种,向我索要财富,意图由此获得一切安乐。
§946
946.
九百四十六。
‘‘Tamaggihuttaṃ saraṇaṃ pavissa, cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti;
被烈火焚烧后进入避难所,以其心念所染污,诱导其面容;
Oropayitvā kesamassuṃ nakhañca, vedehi vittaṃ atigāḷhayanti.
将头发涂油并涂抹,连指甲也修饰整齐,用这些装饰物极尽华丽。
§947
947.
‘‘Kākā ulūkaṃva raho labhitvā, ekaṃ samānaṃ bahukā samecca;
像乌鸦和猫头鹰一样,找到隐蔽处,单独停留或众多聚集在一起;
Annāni bhutvā kuhakā kuhitvā, muṇḍaṃ karitvā yaññapathossajanti.
吃剩饭,取食杂物,剃成光头后,放弃祭祀之路。
§948
948.
‘‘Evañhi so vañcito brāhmaṇehi, eko samāno bahukā samecca;
正如如此,他被婆罗门所轻视,一个孤身,却与众多聚集于一处;
Te yogayogena vilumpamānā, diṭṭhaṃ adiṭṭhena dhanaṃ haranti.
他们彼此纠缠相斗,在见过与未见过的财物上行窃抢夺。
§949
949.
九百四十九。
‘‘Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhā, tadassa ādāya dhanaṃ haranti;
『如同无主的国王一样在空旷之地徘徊,夺取他所有的财物;
Te tādisā corasamā asantā, vajjhā na haññanti ariṭṭha loke.
这些盗贼都是如此的不安宁,在这荒芜世界上不会被他人所杀。』
§950
950.
九百五十。
‘‘Indassa bāhārasi dakkhiṇāti, yaññesu chindanti palāsayaṭṭhiṃ;
『有些人用手的外侧和右手,在祭祀中劈开沙树枝条;
Taṃ cepi saccaṃ maghavā chinnabāhu, kenassa indo asure jināti.
「Maghavā」者,即帝释,又称为断臂者,为何有人能战胜印度天与阿修罗?
§951
951.
九百五十一。
‘‘Tañceva tucchaṃ maghavā samaṅgī, hantā avajjho paramo sa devo;
「Maghavā」及其同伴皆空无所成,杀手卑劣而至尊者为天神;
Mantā ime brāhmaṇā tuccharūpā, sandiṭṭhikā vañcanā esa loke.
这些婆罗门智者虚伪丑陋,是世间为利害所迷惑的狡诈者。
§952
952.
九百五十二。
‘‘Mālāgiri himavā yo ca gijjho, sudassano nisabho kuveru;
『玛拉吉里山、雪山,以及秃鹫、须达沙那、尼萨跋、古维卢;』
Ete ca aññe ca nagā mahantā, cityā katā yaññakarehi māhu.
这些龙及诸多巨兽,均由祭祀所作的城墙而筑成。
§953
953.
‘‘Yathāpakārāni hi iṭṭhakāni, cityā katā yaññakarehi māhu;
『正如那些土块,是由祭祀用的砖块构筑而成;
Na pabbatā honti tathāpakārā, aññā disā acalā tiṭṭhaselā.
山峦并非如是土块,其他诸方亦非恒定不动之岩石。』
§954
954.
‘‘Na iṭṭhakā honti silā cirena, na tattha sañjāyati ayo na lohaṃ;
『砖块不会长成石头,那里也不会产生铁或钢;
Yaññañca etaṃ parivaṇṇayantā, cityā katā yaññakarehi māhu.
「对于此处所述一切内容,心已分别、内心已造作,是由多种作意所成。」
§955
955.
第九百五十五。
‘‘Ajjhāyakaṃ mantaguṇūpapannaṃ, tapassinaṃ ‘yācayogo’tidhāhu;
「对这位持戒者、善于智慧言说者,因持守清净名为“乞求修行”者,给予说明;
Tīre samuddassudakaṃ sajantaṃ, taṃ sāgarajjhohari tenāpeyyo.
在海岸如泉水般清澈而活跃,彼岸之海洋难以比拟其清净清澈。
§956
956.
第九百五十六。
‘‘Parosahassampi samantavede, mantūpapanne nadiyo vahanti;
「即使邊境千山万水遍布,河流也都流淌,伴随托事而生。」
Na tena byāpannarasūdakā na, kasmā samuddo atulo apeyyo.
『海洋』非为恶浊污秽之水,何以故?因其无可比拟之广大深远。
§957
957.
九百五十七。
‘‘Ye keci kūpā idha jīvaloke, loṇūdakā kūpakhaṇehi khātā;
『凡在此生间种种井水,受盐水之苦,以井口之水为食;
Na brāhmaṇajjhoharaṇena tesu, āpo apeyyo dvirasaññu māhu.
非因婆罗门或盗贼所夺,其水质非劣,虽称二味不可及也。』
§958
958.
九百五十八。
‘‘Pure puratthā kā kassa bhariyā, mano manussaṃ ajanesi pubbe;
『昔时由东及西,云何有人妻,心志生于人中乎?』
Tenāpi dhammena na koci hīno, evampi vossaggavibhaṅgamāhu.
因此,没有任何人因遵守法而卑下,如此亦有人以舍离分别为法相。
§959
959.
九百五十九。
‘‘Caṇḍālaputtopi adhicca vede, bhāseyya mante kusalo matīmā;
“即使是贱民之子,若具高明的见解,也能善于论说和思维;
Na tassa muddhāpi phaleyya sattadhā, mantā ime attavadhāya katā.
这些智者不致愚昧无益,七倍地常能得到果报,乃因其谋士般为自我利益所行。
§960
960.
九百六十。
‘‘Vācākatā giddhikatā gahītā, dummocayā kabyapathānupannā;
“言语表现为名利所驱动,妄言欺诈坏根基,愚劣放逸为不善之径;
Bālāna cittaṃ visame niviṭṭhaṃ, tadappapaññā abhisaddahanti.
愚人的心意动荡不定,缺乏正智,故谓之无信。
§961
961.
‘‘Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, na vijjatī porisiyaṃ balena;
狮子、老虎与象,凭力不能胜过人为;
Manussabhāvo ca gavaṃva pekkho, jātī hi tesaṃ asamā samānā.
人的本性如同牛群,你看他们的种类本不相同。
§962
962.
‘‘Sace ca rājā pathaviṃ vijitvā, sajīvavā assavapārisajjo;
若国王征服大地,生龙活虎强健有力;
Sayameva so sattusaṅghaṃ vijeyya, tassappajā niccasukhī bhaveyya.
他独自能战胜那众多生命的总集,由此常存安乐。
§963
963.
九百六十三。
‘‘Khattiyamantā ca tayo ca vedā, atthena ete samakā bhavanti;
“这三种贵族的家族众族,因其内涵而成为等同;
Tesañca atthaṃ avinicchinitvā, na bujjhatī oghapathaṃva channaṃ.
而未达其义者,如同被洪水浸没而不觉。
§964
964.
九百六十四。
‘‘Khattiyamantā ca tayo ca vedā, atthena ete samakā bhavanti;
“这三种贵族的家族众族,因其内涵而成为等同;
Lābho alābho ayaso yaso ca, sabbeva tesaṃ catunnañca dhammā.
得失、寿命、声誉,这四者尽皆如此。
§965
965.
第九百六十五。
‘‘Yathāpi ibbhā dhanadhaññahetu, kammāni karonti puthū pathabyā;
正如河流因财货而生,众多众生于世间从事各种业;
Tevijjasaṅghā ca tatheva ajja, kammāni karonti puthū pathabyā.
智慧集体亦如是,今日众生于世间从事各种业。
§966
966.
第九百六十六。
‘‘Ibbhehi ye te samakā bhavanti, niccussukā kāmaguṇesu yuttā;
那些与河流相似者,安住于不贪欲之乐,亲近善法;
Kammāni karonti puthū pathabyā, tadappapaññā dvirasaññurā te’’ti.
众多众生在世间造作业报,因无明而心生二见分裂。
Tattha bhovādīti brāhmaṇā. Bhovādina mārayeyyunti brāhmaṇameva māreyyuṃ. Ye cāpīti yepi brāhmaṇānaṃ taṃ vacanaṃ saddaheyyuṃ, te attano upaṭṭhākeyeva ca brāhmaṇe ca māreyyuṃ. Brāhmaṇā pana brāhmaṇe ca upaṭṭhāke ca amāretvā nānappakāre tiracchāneyeva mārenti. Iti tesaṃ vacanaṃ micchā. Kecīti yaññesu no māretha, mayaṃ saggaṃ gamissāmāti āyācantā keci natthi. Pāṇe pasumārabhantīti migādayo pāṇe ca pasū ca vipphandamāne jīvikatthāya mārenti. Mukhaṃ nayantīti etesu yūpussanesu pasubandhesu imasmiṃ te yūpe sabbaṃ maṇisaṅkhamuttaṃ dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ sannihitaṃ, ayaṃ te yūpo parattha paraloke kāmaduho bhavissati, sassatabhāvaṃ āvahissatīti citrehi kāraṇehi mukhaṃ pasādenti, taṃ taṃ vatvā micchāgāhaṃ gāhentīti attho.
此中有关“世尊乃婆罗门”的说法,婆罗门们主张只有婆罗门可以杀生。所谓“能杀者即为婆罗门”,若非婆罗门杀死,则不真实。对于那些能接受此言的婆罗门而言,他们既是自身的守护者也是杀生者。婆罗门对待婆罗门及其守护者不杀生,却以诸般折损的方式作恶,宛如魔道。因此此言谬误。有些人愿请愿言道:“若我们不杀生,则定能往生天上”,但实际上没有这样者。森林猛兽、野兽等因饥渴,为维生而捕杀猎物。所谓“引诱口腹”,即在此禽兽陷阱陷阱中,安置珍宝、谷物、财物、银钱、胎体等物,诱使它物贪爱,届时天上他处的欲乐将随之降临,产生永恒不朽之感。因而诸虫树木以此诸因缘悦其心口面,造作虚妄诱摄,故此义也。
Sace cāti sace ca yūpe vā sesakaṭṭhesu vā etaṃ maṇiādikaṃ bhaveyya, tidive vā sabbakāmaduho assa, tevijjasaṅghāva puthū hutvā yaññaṃ yajeyyuṃ bahudhanatāya ceva saggakāmatāya ca, aññaṃ abrāhmaṇaṃ na yājeyyuṃ. Yasmā pana attano dhanaṃ paccāsīsantā aññampi yajāpenti, tasmā abhūtavādinoti veditabbā. Kuto cāti etasmiñca yūpe vā sesakaṭṭhesu vā kuto etaṃ maṇiādikaṃ avijjamānameva, kuto tidive sabbakāme duhissati. Sabbathāpi abhūtameva tesaṃ vacanaṃ.
若在此陷阱或祭坛上有诸宝玉等,则此地三界诸天乐满,诸秉持三明教团者大量集聚,举行祭祀礼仪,怀丰厚财富与天上愿望,不礼敬他族婆罗门。因本族执护自己财富,而他人亦礼敬祭祀,故应知他人存在。何缘故?此陷阱或祭坛诸宝不觉察则不起欲乐。由此终无诸天欲乐。故此说法恒为虚假。
Saṭhāca luddā ca paluddhabālāti ariṭṭha, ime brāhmaṇā nāma kerāṭikā ceva nikkaruṇā ca, te bālā lokaṃ palobhetvā upalobhetvā citrehi kāraṇehi mukhaṃ pasādenti. Sabbakāmeti aggiṃ ādāya tvañca jūha, amhākañca vittaṃ dehi, tato sabbakāme labhitvā sukhī hohisi.
“骗子”和“愚人”谓之恶棍,此等婆罗门名为愚蒙无情之辈,乃暴徒恶人,是以他们以虚饰的因缘隐瞒世间真相,假托妙相,悦其面貌。云云,火焰皆已领受,你等亦应供献,赐我等财富,因此获得诸天欲乐乃成福乐。
Tamaggihuttaṃ saraṇaṃ pavissāti taṃ rājānaṃ vā rājamahāmattaṃ vā ādāya aggijuhanaṭṭhānaṃ gehaṃ pavisitvā. Oropayitvāti citrāni kāraṇāni vadantā kesamassuṃ nakhe ca oropayitvā. Atigāḷhayantīti vuttatāya tayo vede nissāya ‘‘idaṃ dātabbaṃ, idaṃ kattabba’’nti vadantā vedehi tassa santakaṃ vittaṃ atigāḷhayanti vināsenti viddhaṃsenti.
献火祭祀得成就者,承接避难处,入舍主或长官家中,举行奉火礼仪。所谓“供奉”乃指用香料或化妆品抚摩头发指甲。所谓“过分施舍”,即宗教老师依据三部吠陀,言:“此应予,此应做”,定其守护者财富,过分施舍致其毁灭损坏,亦谓其无常。
Annānibhutvā kuhakā kuhitvāti te kuhakā nānappakāraṃ kuhakakammaṃ katvā samecca samāgantvā yaññaṃ vaṇṇetvā vañcetvā tassa santakaṃ nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā atha naṃ muṇḍakaṃ katvā yaññapathe ossajanti, taṃ gahetvā bahiyaññāvāṭaṃ gacchantīti attho.
历经供养膳食,伪善者虚作恶业,集会联合,述说祭事,欺诈守护者,饱食毒蛇野兽之粮,尔后剃度废弃祭坛,即应带领出门入祭坛外道,意指此义。
Yogayogenāti te brāhmaṇā taṃ ekaṃ bahukā samecca tena tena yogena tāya tāya yuttiyā vilumpamānā diṭṭhaṃ paccakkhaṃ tassa dhanaṃ adiṭṭhena devalokena adiṭṭhaṃ devalokaṃ vaṇṇetvā āharaṇaṭṭhānaṃ katvā haranti. Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhāti ‘‘idañcidañca baliṃ gaṇhathā’’ti rājūhi anusiṭṭhā akāsiyasaṅkhātā rājapurisā viya. Tadassāti taṃ assa dhanaṃ ādāya haranti. Corasamāti abhūtabaliggāhakā sandhicchedakacorasadisā asappurisā. Vajjhāti vadhārahā evarūpā pāpadhammā udāni loke na haññanti.
耶伽耶迦那提者,为婆罗门众,以合而多者之义。此等婆罗门,凭各式耶伽及各种结合,分散而立,在世间眼前显见其财富。此财富虽非世间所见,却被以无形天地之力所见,被天界赞美为天上财富,设为取财之所,予以掠取。阿迦西王之侍臣行此,谓“此可取此为贡品”,效法王者,若阿迦西所称王子般。因取其财而夺之。盗贼者,非具实力之破坏者,为断约盗贼同辈之恶人。瓦迦者,杀人者,即如是恶法,世间之风气,莫有人杀之。
Bāhārasīti bāhā asi. Idaṃ vuttaṃ hoti – idampi ariṭṭha, brāhmaṇānaṃ musāvādaṃ passa. Te kira yaññesu mahatiṃ palāsayaṭṭhiṃ ‘‘indassa bāhā asi dakkhiṇā’’ti vatvā chindanti. Tañce etesaṃ vacanaṃ saccaṃ, atha chinnabāhu samāno kenassa bāhubalena indo asure jinātīti. Samaṅgīti bāhusamaṅgī acchinnabāhu arogoyeva. Hantāti asurānaṃ hantā. Paramoti uttamo puññiddhiyā samannāgato aññesaṃ avajjho. Brāhmaṇāti brāhmaṇānaṃ. Tuccharūpāti tucchasabhāvā nipphalā . Vañcanāti ye ca te brāhmaṇānaṃ mantā nāma, esā loke sandiṭṭhikā vañcanā.
巴哈拉者即巴哈阿西。此语本义,即此亦为非义,谓婆罗门之妄语也。彼等云于大祭祀中巨磐“印度之巴哈阿西在南方”,遂切断。此言实为其语真,断胳膊后,谁有胳膊力胜印度?故言“印度胜于阿修罗”。即胳膊强健、未断者称“萨曼吉”,即完胳膊健者。杀害者,为阿修罗所杀者。至上者,具最高福德者,凌驾于他人。婆罗门者,谓婆罗门族众。粗鄙者,即粗俗本性且无果者。畔言者,为彼婆罗门众所言之计谋,是世之显现欺诳。
Yathāpakārānīti yādisāni iṭṭhakāni gahetvā yaññakarehi cityā katāti vadanti. Tiṭṭhaselāti pabbatā hi acalā tiṭṭhā na upacitā ekagghanā silāmayā ca. Iṭṭhakāni calāni na ekagghanāni na silāmayāni. Parivaṇṇayantāti etaṃ yaññaṃ vaṇṇentā brāhmaṇā.
如阿迦拉尼者,谓行事若祭祀,取树枝以撰祭品,说此者也。山已固定,岿然不动,以坚实岩石为主。枝条则非固定,非坚实、非岩石者。婆罗门以此形象描写祭祀之道理。
Samantavedeti paripuṇṇavede brāhmaṇe. Vahantīti sotesupi āvaṭṭesupi patite vahanti, nimujjāpetvā jīvitakkhayaṃ pāpenti. Na tena byāpannarasūdakā nāti ettha eko na-kāro pucchanattho hoti. Nanu tena byāpannarasūdakā nadiyoti taṃ pucchanto evamāha. Kasmāti kena kāraṇena tāva mahāsamuddova apeyyo kato, kiṃ mahābrahmā yamunādīsu nadīsu udakaṃ apeyyaṃ kātuṃ na sakkoti, samuddeyeva sakkotīti. Dvirasaññu māhūti dvirasaññū ahu, jātoti attho.
山河满溢者,谓满溢之河川。流动者谓流水,含沙浊泥之水流,致使生命灭亡。此非缘水汙染之故,亦非无人为问。然有人因缘诘问“缘何如大海般广大,却为何大梵天不能使恒河等水系落水,而在海中则能?”答曰“猴子愚昧两根牙(即愚痴),生之义也。”
Purepuratthāti ito pure pubbe puratthā paṭhamakappikakāle. Kā kassa bhariyāti kā kassa bhariyā nāma. Tadā hi itthiliṅgameva natthi, pacchā methunadhammavasena mātāpitaro nāma jātā. Mano manussanti tadā hi manoyeva manussaṃ janesi, manomayāva sattā nibbattiṃsūti attho. Tenāpi dhammenāti tenāpi kāraṇena tena sabhāvena na koci jātiyā hīno. Na hi tadā khattiyādibhedo atthi, tasmā yaṃ brāhmaṇā vadanti ‘‘brāhmaṇāva jātiyā seṭṭhā, itare hīnā’’ti, taṃ micchā. Evampīti evaṃ vattamāne loke porāṇakavattaṃ jahitvā pacchā attanā sammannitvā katānaṃ vasena khattiyādayo cattāro koṭṭhāsā jātā, evampi vossaggavibhaṅgamāhu, attanā katehi kammavossaggehi tesaṃ sattānaṃ ekacce khattiyā jātā, ekacce brāhmaṇādayoti imaṃ vibhāgaṃ kathenti, tasmā ‘‘brāhmaṇāva seṭṭhā’’ti vacanaṃ micchā.
昔昔向东方,即昔早前东方第一次时代也。何谓有人之妇?即何谓妇人?当时只有妇女形体,后因夫妻法故,父母名号乃生。人本思维能力,彼时人依其念思维,所谓心生万物。故此缘起中,任何缘故及情况,无人生低贱出身。彼时无刹帝利等阶级区分,然婆罗门称“婆罗门为种族最上,其余为卑”,此言谬妄也。正所谓,如此说法时,放弃旧法,受他法,后来以自身行为所得,刹帝利等四阶级遂成,名为废弃,谓彼自身所作业回归所致。有人言其族是刹帝利,有人言是婆罗门等,此为区分,故称“婆罗门为最上”等语皆是谬误。
Sattadhāti yadi mahābrahmunā brāhmaṇānaññeva tayo vedā dinnā, na aññesaṃ, caṇḍālassa mante bhāsantassa muddhā sattadhā phaleyya, na ca phalati, tasmā imehi brāhmaṇehi attavadhāya mantā katā, attanoyeva nesaṃ musāvāditaṃ pakāsentā guṇavadhaṃ karonti. Vācākatāti ete mantā nāma musāvādena cintetvā katā. Giddhikatā gahītāti lābhagiddhikatāya brāhmaṇehi gahitā. Dummocayāti macchena gilitabaliso viya dummocayā. Kabyapathānupannāti kabyākārakabrāhmaṇānaṃ vacanapathaṃ anupannā anugatā. Te hi yathā icchanti, tathā musā vatvā bandhanti. Bālānanti tesañhi bālānaṃ cittaṃ visame niviṭṭhaṃ, taṃ aññe appapaññāva abhisaddahanti.
沙他者,若大梵天仅授予婆罗门三藏,于他人则无。欲杀盗者妄言,无法成就,故彼等婆罗门起内心杀害计谋,自谓诡语害人以成福乐。语者,即彼等以妄语思度所作言辞。得利贪心已生,以贪利为婆罗门所取。愚痴烦恼者,如鱼吞蚁弱者之愚呢嗔恚。依慕虚构言语谬妄语婆罗门,依此虚妄之言缚系诸人。彼等为愚人,心念不正,故他人以少慧信彼愚者。
Porisiyaṃbalenāti porisiyasaṅkhātena balena. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ etesaṃ sīhādīnaṃ purisathāmasaṅkhātaṃ porisiyabalaṃ, tena balena samannāgato brāhmaṇo nāma natthi, sabbe imehi tiracchānehipi hīnāyevāti. Manussabhāvo ca gavaṃva pekkhoti apica yo etesaṃ manussabhāvo, so gunnaṃ viya pekkhitabbo. Kiṃkāraṇā? Jāti hi tesaṃ asamā samānā. Tesañhi brāhmaṇānaṃ duppaññatāya gohi saddhiṃ samānajātiyeva asamā. Aññameva hi gunnaṃ saṇṭhānaṃ, aññaṃ tesanti. Etena brāhmaṇe tiracchānesu sīhādīhi samepi akatvā gorūpasameva karoti.
Porisiyaṃbalenāti 以 porisiyas 这个名词加上力量的含义,意指“威力”或“强大的力量”。这里所言者,指以狮子等雄兽般的男子气概力量,这种力量具足的婆罗门是没有的。所有这些种种邪道的教法都是低劣的。比方说,人类的存在形态虽然像牛一样被察看,却因为这种人物形态本身就是缺失不齐的。何以故?因他们出生的种族不相等。其中婆罗门的愚昧与牛等在种族上相等的动物相比是不如的。有的确实是构成的“种族”,有的则属于种族外的。因此婆罗门在邪道中也不能与狮子般的力量相提并论,只如牛形一般而已。
Sace ca rājāti ariṭṭha, yadi mahābrahmunā dinnabhāvena khattiyova pathaviṃ vijitvā. Sajīvavāti sahajīvīhi amaccehi samannāgato. Assavapārisajjoti attano ovādakaraparisāvacarova siyā, athassa parisāya yujjhitvā rajjaṃ kātabbaṃ nāma na bhaveyya . Sayameva so ekakova sattusaṅghaṃ vijeyya, evaṃ sati yuddhe dukkhābhāvena tassa pajā niccasukhī bhaveyya, etañca natthi. Tasmā tesaṃ vacanaṃ micchā.
若说君王是恶者,比如大婆罗门所赐统治权,由刹帝利侵占国土,虽生存强盛,却仅是依附于亲族和朋友。他们的影响力如同警戒劝诫的御徒一般,难以独立自主。既然靠亲族营织,治理国家本无以成就。即便如此,他独自能够战胜七十敌国,若真如此,则战时国民必然苦恼,而享安乐则不存在。因此这些说法皆非实情。
Khattiyamantāti rājasatthañca tayo ca vedā attano āṇāya ruciyā ‘‘idameva kattabba’’nti pavattattā atthena ete samakā bhavanti. Avinicchinitvāti tesaṃ khattiyamantānaṃ khattiyopi vedānaṃ brāhmaṇopi atthaṃ avinicchinitvā āṇāvaseneva uggaṇhanto taṃ atthaṃ udakoghena channamaggaṃ viya na bujjhati.
所谓刹帝利王权者,是指国王及其三种臣属。国王按照自己的认识和好恶,言说“这个事情应该去做”,因而四众看法统一。所谓“不如愿”,是说他们中刹帝利及婆罗门的臣属未按照国王的心意通达其旨意,因此犹如按错了密码一样,对真意无法领悟,好比水流被骗入遮蔽的沟渠而不觉察。
Atthenaeteti vañcanatthena ete samakā bhavanti. Kiṃkāraṇā? Brāhmaṇāva seṭṭhā, aññe vaṇṇā hīnāti vadanti. Ye ca te lābhādayo lokadhammā, sabbeva tesaṃ catunnampi vaṇṇānaṃ dhammā. Ekasattopi etehi muttako nāma natthi. Iti brāhmaṇā lokadhammehi aparimuttāva samānā ‘‘seṭṭhā maya’’nti musā kathenti.
所谓“以利益欺诈”,因此四众之内达成统一。何以故?婆罗门自称为上等,其余众生皆是低劣。他们认为这些经济利益和世俗的法则都是属于他们四个种姓的。即使只有一支不服从他们,也就是叛逆。因此婆罗门妄言,以为自己在世俗法则上无人可及,幸灾乐祸地撒谎诳言。
Ibbhāti gahapatikā. Tevijjasaṅghā cāti brāhmaṇāpi tatheva puthūni kasigorakkhādīni kammāni karonti. Niccussukāti niccaṃ ussukkajātā chandajātā. Tadappapaññā dvirasaññurā teti tasmā bhātika, dvirasaññu nippaññā brāhmaṇā, ārā te dhammato. Porāṇakā hi brāhmaṇadhammā etarahi sunakhesu sandissantīti.
“Ibbhāti”指的是有家奴。这包括三明教团的婆罗门,他们同样作牛羊等动物的牧者工作。所谓经常忧郁,是指常生烦恼、欲望生成。所谓低劣智慧、两种见解的昏愚者,意即他们的弟子是无明愚顽的婆罗门,这些是婆罗门教的古习俗,至今仍然在一些沙漠地区保留。
Evaṃ mahāsatto tassa vādaṃ bhinditvā attano vādaṃ patiṭṭhāpesi. Tassa dhammakathaṃ sutvā sabbā nāgaparisā somanassajātā ahesuṃ. Mahāsatto nesādabrāhmaṇaṃ nāgabhavanā nīharāpesi, paribhāsamattampissa nākāsi. Sāgarabrahmadattopi ṭhapitadivasaṃ anatikkamitvā caturaṅginiyā senāya saha pitu vasanaṭṭhānaṃ agamāsi. Mahāsattopi ‘‘mātulañca ayyakañca passissāmī’’ti bheriṃ carāpetvā mahantena sirisobhaggena yamunāto uttaritvā tameva assamapadaṃ ārabbha pāyāsi. Avasesā bhātaro cassa mātāpitaro ca pacchato pāyiṃsu. Tasmiṃ khaṇe sāgarabrahmadatto mahāsattaṃ mahatiyā parisāya āgacchantaṃ asañjānitvā pitaraṃ pucchanto āha –
如此伟大的圣人(世尊)破除了这些论断,树立了自己的教义。听闻此法,诸众龙王皆生欢喜。伟大的圣人并未贬低婆罗门龙族出身,亦未发恶语。婆罗门大海也未跨越其设防之地,携带四军及其亲族,越过雅穆那河而往北,到达魔鬼根源之地。此后,他吹响战鼓,率领大军,越过雅穆那河,开始进行战斗。其亲族父母随后远离战场。那时,婆罗门大海晏然前来,宴请伟大圣人,询问其近况。
§967
967.
‘‘Kassa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā;
「是谁奏鼓、击铙、吹号角,鸣响象牙法螺,
Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṃ.
前方排列有序,欢笑着如同战车中的大象?
§968
968.
‘‘Kassa kañcanapaṭṭena, puthunā vijjuvaṇṇinā;
「是谁披着金绸,用明净刚劲的新织锦袍,
Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṃ.
年轻英俊、光彩照人,如同清澈耀眼的河水流动而去?」
§969
969.
九百六十九。
‘‘Ukkāmukhapahaṭṭhaṃva, khadiraṅgārasannibhaṃ;
如同翻转口朝下的洛伽叶,类似干枯暗淡的胡桃木树枝;
Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṃ.
其头部光洁美丽,谁能以神通至水之处呢?
§970
970.
九百七十。
‘‘Kassa jambonadaṃ chattaṃ, sasalākaṃ manoramaṃ;
谁的桃树荫盖那般,枝叶密集美观;
Ādiccaraṃsāvaraṇaṃ, ko eti siriyā jalaṃ.
最初的遮盖,谁能以神通至水之处呢?
§971
971.
‘‘Kassa aṅgaṃ pariggayha, vālabījanimuttamaṃ;
『谁的肢体紧握持着,正如刚破土而出的幼苗;
Ubhato varapuññassa, muddhani uparūpari.
这双手满载功德金银,前后轻轻相触。』
§972
972.
‘‘Kassa pekhuṇahatthāni, citrāni ca mudūni ca;
『谁的前臂秀美,色彩斑斓且柔软;
Kañcanamaṇidaṇḍāni, caranti dubhato mukhaṃ.
金色的装饰杖轻盈地游动着,轻触其面。』
§973
973.
九百七十三。
‘‘Khadiraṅgāravaṇṇābhā, ukkāmukhapahaṃsitā;
「青檀色泽浑厚,额头突出,上下顺直;
Kassete kuṇḍalā vaggū, sobhanti dubhato mukhaṃ.
耳垂如环形,形状端正,脸庞庄严难以描绘。」
§974
974.
九百七十四。
‘‘Kassa vātena chupitā, niddhantā mudukāḷakā;
「是谁的气息使之安静,沉睡中面具般柔软?
Sobhayanti nalāṭantaṃ, nabhā vijjurivuggatā.
其额头光滑美丽,如同天空被闪电划破一般。」
§975
975.
‘‘Kassa etāni akkhīni, āyatāni puthūni ca;
『这双眼睛归属于谁呢?这宽广肥厚的眼眶又归属于谁呢?
Ko sobhati visālakkho, kassetaṃ uṇṇajaṃ mukhaṃ.
是谁拥有这宽大标志的,长满细毛的面孔呢?』
§976
976.
‘‘Kassete lapanajātā, suddhā saṅkhavarūpamā;
『这口中长出的牙齿又归属于谁呢?洁净如珠贝般排列整齐;
Bhāsamānassa sobhanti, dantā kuppilasādisā.
当说话时,这些牙齿显得极其华美,它们呈现出钝斜如瓜子壳的形状。』
§977
977.
九百七十七。
‘‘Kassa lākhārasasamā, hatthapādā sukhedhitā;
『谁如宫殿般庄严,手足安乐灵巧?
Ko so bimboṭṭhasampanno, divā sūriyova bhāsati.
谁乃刚健圆满者,白昼明朗如日光?』
§978
978.
九百七十八。
‘‘Himaccaye himavati, mahāsālova pupphito;
『积雪皑皑覆于山峦,如大树盛开花朵;
Ko so odātapāvāro, jayaṃ indova sobhati.
谁乃洁净无染者,荣耀光辉如因陀罗?』
§979
979.
第九百七十九偈。
‘‘Suvaṇṇapīḷakākiṇṇaṃ, maṇidaṇḍavicittakaṃ;
「金翅鸟形的,闪耀着宝杖的花饰;
Ko so parisamogayha, īsaṃ khaggaṃ pamuñcati.
是谁聚集而来,放下此外的锋刃呢?
§980
980.
第九百八十偈。
‘‘Suvaṇṇavikatā cittā, sukatā cittasibbanā;
金翅鸟形的心境已变,心业得以净化;
Ko so omuñcate pādā, namo katvā mahesino’’ti.
是谁脱去世间之足,向伟大的圣者顶礼?」
Tattha paṭipannānīti kassetāni tūriyāni purato paṭipannāni. Hāsayantāti etaṃ rājānaṃ hāsayantā. Kassa kañcanapaṭṭenāti kassa nalāṭante bandhena uṇhīsapaṭṭena vijjuyā meghamukhaṃ viya mukhaṃ pajjotatīti pucchati. Yuvā kalāpasannaddhoti taruṇo sannaddhakalāpo. Ukkāmukhapahaṭṭhaṃvāti kammāruddhane pahaṭṭhasuvaṇṇaṃ viya. Khadiraṅgārasannibhanti ādittakhadiraṅgārasannibhaṃ. Jambonadanti rattasuvaṇṇamayaṃ. Aṅgaṃ pariggayhāti cāmarigāhakena aṅgena pariggahitā hutvā. Vālabījanimuttamanti uttamaṃ vālabījaniṃ. Pekhuṇahatthānīti morapiñchahatthakāni. Citrānīti sattaratanacitrāni. Kañcanamaṇidaṇḍānīti tapanīyasuvaṇṇena ca maṇīhi ca khaṇitadaṇḍāni. Dubhato mukhanti mukhassa ubhayapassesu caranti.
其中所修习者乃指眼前的四向(三界)行者。“笑者”意指那位国王在笑。关于“何许金冠”者,是指谁面上以缨络束缚,额头上以嫩黄色绢带相系,光辉明亮如云面一样的容颜,询问此义。“青涩花束”指年轻者所束之花环。所谓“露额遮掌”是指佛塔建造上有金光辉如掌般的装饰。“苦楝树之状似火的苦楝木”指外形酷似被烧灼的苦楝木。“小熏香”意为色若红黄光辉。“用扇掩身”是说被扇子掩盖护持身体。最高之“牛膝根”指最高级的牛膝草根。大象的耳朵比喻为“孔雀翎状的象耳”。“彩饰”乃指七宝彩饰。“金玉杖”是由炽热金属及宝石雕琢之权杖。“毒蛇嘴”意为口部两侧皆通的状态。
Vātena chupitāti vātapahaṭā. Niddhantāti siniddhaantā. Nalāṭantanti kassete evarūpā kesā nalāṭantaṃ upasobhenti. Nabhā vijjurivuggatāti nabhato uggatā vijju viya. Uṇṇajanti kañcanādāso viya paripuṇṇaṃ. Lapanajātāti mukhajātā. Kuppilasādisāti mandālakamakulasadisā. Sukhedhitāti sukhaparihaṭā. Jayaṃ indovāti jayaṃ patto indo viya. Suvaṇṇapīḷakākiṇṇanti suvaṇṇapīḷakāhi ākiṇṇaṃ. Maṇidaṇḍavicittakanti maṇīhi tharumhi vicittakaṃ. Suvaṇṇavikatāti suvaṇṇakhacitā. Cittāti sattaratanavicittā. Sukatāti suṭṭhu niṭṭhitā. Cittasibbanāti citrasibbiniyo. Ko so omuñcate pādāti ko esa pādato evarūpā pādukā omuñcatīti.
被风吹皱的是“风纹绢”。“幽闭”指已封闭之状态。所谓“面额”是问此种头发谁人修饰整齐。谓之“天际如闪电”者,是天空中闪电出现的样子。“泛金光泽”指如金色阳光般圆满饱满。“起源于唇”“产生于口”乃指从口处开始。“如阴暗痕迹”谓意指浑浊斑点。“安适无扰”指无痛快意境。“胜利天尊”指头戴如同天神的头饰。“被金色罩裹”意为被镀金覆盖。“宝杖分叉”是以宝石镶嵌分陈。“金色折断者”为金质破损。“七宝装饰”指由七宝所饰。“善制者”为完好无损者。“燃烧宝石”指点燃的宝石。“谁能除去脚上? ”言此种穿戴鞋者谁能将之脱除。
Evaṃ puttena sāgarabrahmadattena puṭṭho iddhimā abhiññālābhī tāpaso ‘‘tāta, ete dhataraṭṭharañño puttā tava bhāgineyyanāgā’’ti ācikkhanto gāthamāha –
如此,这位由海神梵天所赐之儿,获得神通与神通利益的苦行者,恭敬地称呼说:“父亲啊,你之子孙是你有福报的正当继承者。”并赋诗曰——
§981
981.
‘‘Dhataraṭṭhā hi te nāgā, iddhimanto yasassino;
“你的子孙实为正当继承者,是具神通与光明的。”
Samuddajāya uppannā, nāgā ete mahiddhikā’’ti.
“他们生于海神之子,这些子孙皆大有财富。”
Evaṃ tesaṃ kathentānaññeva nāgaparisā patvā tāpasassa pāde vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Samuddajāpi pitaraṃ vanditvā roditvā nāgaparisāya saddhiṃ nāgabhavanameva gatā. Sāgarabrahmadattopi tattheva katipāhaṃ vasitvā bārāṇasimeva gato. Samuddajā nāgabhavaneyeva kālamakāsi. Bodhisatto yāvajīvaṃ sīlaṃ rakkhitvā uposathakammaṃ katvā āyupariyosāne saddhiṃ parisāya saggapuraṃ pūresi.
如是当时,那众龙众听完,离开座位,恭敬地顶礼他的足下,便各自退坐一旁。海龙也恭敬自己的父亲,悲泣着同龙众一同去往龙宫。大海梵天亦如此,在彼处住了数月,随即前往巴拉那西城。海龙王在龙宫居住之地即是叫做觉时迦尸城。菩萨一生持守清净戒律,恭敬行持安居仪轨,于寿命终结时与众会合一处,圆满了生天之愿。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ upāsakā porāṇakapaṇḍitā anuppannepi buddhe evarūpaṃ nāma sampattiṃ pahāya uposathakammaṃ kariṃsuyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi. Desanāpariyosāne upāsakā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṃ, nesādabrāhmaṇo devadatto, somadatto ānando, ajamukhī uppalavaṇṇā, sudassano sāriputto, subhogo moggallāno, kāṇāriṭṭho sunakkhatto, bhūridatto pana ahameva sammāsambuddho ahosinti.
世尊说完这法教:“如此居士们,即便不具备先前的智慧,也依然像前辈圣者一般,放下了对佛陀的种种财产名誉,而一心修持安居仪轨。”说罢,世尊便讲述生次事迹。法教结束后,居士们证得了初果的果位。那时,众多母亲、父亲及诸王族皆现身;婆罗门有尼斯陀婆罗门,天人中有德达多、苏摩达多,阿难、多宝色阿阇世,沙利子清秀威仪,摩嘎剌那庄严,犍利德、素那迦多勤慧,布利达多,唯我乃正觉世尊。
Bhūridattajātakavaṇṇanā chaṭṭhāniṭṭhitā. · 布里达德本生注释第六终。
[544] 7. Candakumārajātakavaṇṇanā
【第七品】月童子本生传说
Rājāsiluddakammoti idaṃ satthā gijjhakūṭe viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Tassa vatthu saṅghabhedakakkhandhake āgatameva. Taṃ tassa pabbajitakālato paṭṭhāya yāva bimbisārarañño maraṇā tatthāgatanayeneva veditabbaṃ. Taṃ pana mārāpetvā devadatto ajātasattuṃ upasaṅkamitvā ‘‘mahārāja, tava manoratho matthakaṃ patto, mama manoratho tāva na pāpuṇātī’’ti āha. ‘‘Ko pana te, bhante, manoratho’’ti? ‘‘Nanu dasabalaṃ māretvā buddho bhavissāmī’’ti. ‘‘Amhehettha kiṃ kātabba’’nti? ‘‘Mahārāja, dhanuggahe sannipātāpetuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti rājā akkhaṇavedhīnaṃ dhanuggahānaṃ pañcasatāni sannipātāpetvā tato ekatiṃsa jane uccinitvā therassa santikaṃ pāhesi. So tesaṃ jeṭṭhakaṃ āmantetvā ‘‘āvuso samaṇo gotamo gijjhakūṭe viharati, asukasmiṃ nāma divāṭṭhāne caṅkamati. Tvaṃ tattha gantvā taṃ visapītena sallena vijjhitvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā asukena nāma maggena ehī’’ti vatvā pesetvā tasmiṃ magge dve dhanuggaheṭhapesi ‘‘tumhākaṃ ṭhitamaggena eko puriso āgamissati, taṃ tumhe jīvitā voropetvā asukena nāma maggena ethā’’ti, tasmiṃ magge cattāro purise ṭhapesi ‘‘tumhākaṃ ṭhitamaggena dve purisā āgamissanti, tumhe te jīvitā voropetvā asukena nāma maggena ethā’’ti, tasmiṃ magge aṭṭha jane ṭhapesi ‘‘tumhākaṃ ṭhitamaggena cattāro puriso āgamissanti, tumhe te jīvitā voropetvā asukena nāma maggena ethā’’ti, tasmiṃ magge soḷasa purise ṭhapesi ‘‘tumhākaṃ ṭhitamaggena aṭṭha purisā āgamissanti, tumhe te jīvitā voropetvā asukena nāma maggena ethā’’ti.
“王律修行不足”者,世尊住于蛤蟆峰,开始向德达多说法。那经文正出自《僧团纷争篇》。所说内容,以出家修行时间起算,至宾比萨王死亡并入涅槃时应当知晓。德达多奉魔使令,前往见未出生王者阿阇世,“大王,你的愿望已成,我的愿却未达成。”“尊者,请问你所愿为何?”“他将杀死十名勇士,佛陀将成为主宰。”“我们在此该如何行动?”“大王,应聚集弓兵。”“善哉,尊者。”王便匆匆率领五百弓兵聚齐,挑出三十一人派去见长老。德达多称:“同行有比库果德玛,他日夜行于蛤蟆峰及阿苏迦村。你去那处,用毒箭射杀他,并用名为阿苏迦之径追捕他。”沿路又派两人,“以你所在道路,一人将来,拦阻他,追捕其命。”“又派四人”,“你公路上将来两人,我们拦堵追捕。”“又派八人”,“你道上四人将来,我们追捕。”“又派十六人”,“你道上八人将来,我们追捕。”
Kasmā panesa evamakāsīti? Attano kammassa paṭicchādanatthaṃ. Atha so jeṭṭhakadhanuggaho vāmato khaggaṃ laggetvā piṭṭhiyā tuṇīraṃ bandhitvā meṇḍasiṅgamahādhanuṃ gahetvā tathāgatassa santikaṃ gantvā ‘‘vijjhissāmi na’’nti saññāya dhanuṃ āropetvā saraṃ sannayhitvā ākaḍḍhitvā vissajjetuṃ nāsakkhi. So saraṃ oropetumpi asakkonto phāsukā bhijjantiyo viya mukhato kheḷena paggharantena kilantarūpo ahosi, sakalasarīraṃ thaddhaṃ jātaṃ, yantena pīḷitākārappattaṃ viya ahosi. So maraṇabhayatajjito aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā disvā madhurassaraṃ nicchāretvā etadavoca ‘‘mā bhāyi bho, purisa, ito ehī’’ti. So tasmiṃ khaṇe āvudhāni chaḍḍetvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā ‘‘accayo maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, svāhaṃ tumhākaṃ guṇe ajānanto andhabālassa devadattassa vacanena tumhe jīvitā voropetuṃ āgatomhi, khamatha me, bhante’’ti khamāpetvā ekamante nisīdi. Atha naṃ satthā dhammaṃ desento saccāni pakāsetvā sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā ‘‘āvuso, devadattena ācikkhitamaggaṃ appaṭipajjitvā aññena maggena yāhī’’ti uyyojesi. Uyyojetvā ca pana caṅkamā oruyha aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi.
为何如此安排?为遮盖自己过去行为的隐秘。于是,长弓兵左手持刃,右手绑竹筒,拿着重弩前赴佛陀面前,意欲射杀,搭弓紧发未能成功。尝射弩也失败,好似射弦断裂,伤口流血,全身僵硬,形状如被绳索紧缚者,害怕死亡站立不稳。世尊见状,展现柔和笑容,安慰他说:“勿怕,男子,从此处退去。”其时,弓兵放下武器,俯伏佛陀足前,恳请:“怙主啊,我因愚昧无知,妄图杀害您的生命,诸般恶行都不通达,请恕罪,我决心皈依于您。”佛陀默许,他便坐于一旁。世尊开示真理,令其证得初果,并劝诫说:“朋友,不随从德达多所说之径,应当行他道。”随后,世尊步行绕行,坐于某树下。
Atha tasmiṃ dhanuggahe anāgacchante itare dve janā ‘‘kiṃ nu kho so cirāyatī’’ti paṭimaggena gacchantā dasabalaṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Satthā tesampi dhammaṃ desetvā saccāni pakāsetvā sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā ‘‘āvuso, devadattena kathitamaggaṃ appaṭipajjitvā iminā maggena gacchathā’’ti uyyojesi. Iminā upāyena itaresupi āgantvā nisinnesu sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā aññena maggena uyyojesi. Atha so paṭhamamāgato jeṭṭhakadhanuggaho devadattaṃ upasaṅkamitvā ‘‘bhante, devadatta ahaṃ sammāsambuddhaṃ jīvitā voropetuṃ nāsakkhiṃ, mahiddhiko so bhagavā mahānubhāvo’’ti ārocesi. Te sabbepi ‘‘sammāsambuddhaṃ nissāya amhehi jīvitaṃ laddha’’nti satthu santike pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Ayaṃ pavatti bhikkhusaṅghe pākaṭā ahosi. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso devadatto kira ekasmiṃ tathāgate veracittena bahū jane jīvitā voropetuṃ vāyāmamakāsi, te sabbepi satthāraṃ nissāya jīvitaṃ labhiṃsū’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto maṃ ekakaṃ nissāya mayi veracittena bahū jane jīvitā voropetuṃ vāyāmaṃ akāsiyevā’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
当弓兵不在时,他两名同伴见十名勇士来临,上前问候敬礼,便各自退坐。世尊亦为他们说法,阐明真理,令其证得初果,并劝告他们:“朋友,不接受德达多所教之道,应当行此道。”通过此法,另外来的众人亦纷纷聚集并证得初果,世尊再次劝勉他们行他途。首来者长弓兵前往德达多处,言曰:“尊者,我识破了正觉者欲杀我之计,彼是大有大神通的世尊。”众人皆说:“竟能凭正觉者得生,世尊面前出家,证得阿拉汉果。”这传法之动静于比库僧团中变得公开。比库们纷纷议论:“朋友们,据说德达多曾试图以憎恨杀害众多正觉者,但众人因依佛陀得以幸存。”世尊前来,问:“诸比库,现今在此,你们为何聚集讲论?”答曰:“听闻此事。”世尊曰:“非不过如今而已,从前德达多也曾试图仅依我一人来残害众生。你们所求,我曾为汝等带来过过去之事。”
Atīte ayaṃ bārāṇasī pupphavatī nāma ahosi. Tattha vasavattirañño putto ekarājā nāma rajjaṃ kāresi, tassa putto candakumāro nāma oparajjaṃ kāresi. Khaṇḍahālo nāma brāhmaṇo purohito ahosi. So rañño atthañca dhammañca anusāsi. Taṃ kira rājā ‘‘paṇḍito’’ti vinicchaye nisīdāpesi. So lañjavittako hutvā lañjaṃ gahetvā asāmike sāmike karoti, sāmike ca asāmike. Athekadivasaṃ eko aḍḍaparājito puriso vinicchayaṭṭhānā upakkosento nikkhamitvā rājupaṭṭhānaṃ āgacchantaṃ candakumāraṃ disvā dhāvitvā tassa pādesu nipatitvā rodi. So ‘‘kiṃ, bho purisa, rodasī’’ti āha. ‘‘Sāmi, khaṇḍahālo vinicchaye vilopaṃ khādati, ahaṃ tena lañjaṃ gahetvā parājayaṃ pāpito’’ti. Candakumāro ‘‘mā bhāyī’’ti taṃ assāsetvā vinicchayaṃ netvā sāmikameva sāmikaṃ, asāmikameva asāmikaṃ akāsi. Mahājano mahāsaddena sādhukāramadāsi. Rājā taṃ sutvā ‘‘kiṃsaddo eso’’ti pucchi. ‘‘Candakumārena kira aḍḍo suvinicchito, tattheso sādhukārasaddo’’ti. Taṃ sutvā rājā tussi. Kumāro āgantvā taṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ rājā ‘‘tāta, eko kira te aḍḍo vinicchito’’ti āha. ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Tena hi, tāta, ito paṭṭhāya tvameva vinicchayaṃ paṭṭhapehī’’ti vinicchayaṃ kumārassa adāsi.
从前有一国名为巴拉那西花国。那时,国王的儿子名为一王,治理着那国;这位王有一子,名为月少郎,管理副王职务。有一婆罗门名为割剌哈罗,担任宫廷祭师。他以成就国王利益与法令为己任。这位国王被认定为“智者”,而被立于议政座位。他成了徭役承包者,担负着强迫劳役的职责,对从属与不从属的人都一视同仁。某日,有一名剥夺他人财物的罪犯,从审判场所出来,见到了前来守护国王的月少郎,便疾走过去扑倒在其脚边哭泣。月少郎问他:“汝为何哭泣,男子?”他答曰:“大人,割剌哈罗在审判时贪污枉法,我因抓住他,反遭不义判处罪名。”月少郎宽慰他道:“毋忧。”随即主持审判,令相关人员依法裁决,不偏袒任何一方。大众闻此,纷纷大声称赞。国王闻言问:“何等声音?”答曰:“此乃因月少郎明断公正所致的赞声。”国王听罢大喜。月少郎来到国王面前,敬礼后就座。国王对他说:“儿啊,确有一人持有冤案。”月少郎答曰:“是的,大人。”国王又曰:“由此始,尔当负起裁决职责。”于是将审判权交付于月少郎身上。
Tato paṭṭhāya khaṇḍahālassa āyo pacchijji. So tato paṭṭhāya kumāre āghātaṃ bandhitvā okāsaṃ gavesanto antarāpekkho vicari. So pana rājā mandapañño. So ekadivasaṃ rattibhāge supitvā paccūsasamaye supinante alaṅkatadvārakoṭṭhakaṃ, sattaratanamayapākāraṃ, saṭṭhiyojanikasuvaṇṇamayavālukamahāvīthiṃ, yojanasahassubbedhavejayantapāsādapaṭimaṇḍitaṃ nandanavanādivanarāmaṇeyyakanandāpokkharaṇiādipokkharaṇirāmaṇeyyakasamannāgataṃ ākiṇṇadevagaṇaṃ tāvatiṃsabhavanaṃ disvā pabujjhitvā tattha gantukāmo cintesi – ‘‘sve ācariyakhaṇḍahālassāgamanavelāya devalokagāmimaggaṃ pucchitvā tena desitamaggena devalokaṃ gamissāmī’’ti khaṇḍahālopi pātova nhatvā bhuñjitvā rājupaṭṭhānaṃ āgantvā rājanivesanaṃ pavisitvā rañño sukhaseyyaṃ pucchi. Athassa rājā āsanaṃ dāpetvā pañhaṃ pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
随后,割剌哈罗的寿命渐近。临终时,他紧抓着月少郎,寻找机会,徘徊于中厅之间。国王却没什么智慧。一天夜晚,国王入睡,次日清晨醒来时,望见装饰华丽的大门楼阁,镶嵌七宝围墙,铺设黄金沙子的大道,长达六十由旬,辉映着有如闪光宝殿与精美花园、林木池塘等构成的美丽园林,周围有众天人常住的忉利天宫映入眼帘。觉醒后,他心中思量:“值此割剌哈罗师父来访之期,当向其询问通往天界之路,依其所说前往天界。”割剌哈罗亦感疲乏,饮食后前来侍候国王,进入宫殿询问国王寝榻情况。国王为他设座,继而问释疑。佛陀为明示如下:
§982
982.
‘‘Rājāsi luddakammo, ekarājā pupphavatīyā;
“王者行事粗鄙,某国独王巴拉那西花国;
So pucchi brahmabandhuṃ, khaṇḍahālaṃ purohitaṃ mūḷhaṃ.
他问婆罗门族人、祭师割剌哈罗,判决愚昧。
§983
983.
‘‘Saggāna maggamācikkha, tvaṃsi brāhmaṇa dhammavinayakusalo;
『天道之路』者,婆罗门,你善于法与律也;
Yathā ito vajanti sugatiṃ, narā puññāni katvānā’’ti.
人们如是从此处往善趣去,作诸善业;
Tattha rājāsīti rājā āsi. Luddakammoti kakkhaḷapharusakammo. Saggāna magganti saggānaṃ gamanamaggaṃ. Dhammavinayakusaloti sucaritadhamme ca ācāravinaye ca kusalo. Yathāti yathā narā puññāni katvā ito sugatiṃ gacchanti, taṃ me sugatimaggaṃ ācikkhāhīti pucchi.
其中『王』者,谓王也。『鲁达迦摩』者,粗恶行也。『天道之路』谓天道之通行之路。『善于法与律』者,善于善行之法及行为律也。『如是』谓人们作诸善业后,从此处往善趣去,故问我此为善趣之路也。
Imaṃ pana pañhaṃ sabbaññubuddhaṃ vā tassa sāvake vā tesaṃ alābhena bodhisattaṃ vā pucchituṃ vaṭṭati. Rājā pana yathā nāma sattāhaṃ maggamūḷho puriso aññaṃ māsamattaṃ maggamūḷhaṃ maggaṃ puccheyya, evaṃ khaṇḍahālaṃ pucchi. So cintesi ‘‘ayaṃ me paccāmittassa piṭṭhidassanakālo, idāni candakumāraṃ jīvitakkhayaṃ pāpetvā mama manorathaṃ pūressāmī’’ti. Atha rājānaṃ āmantetvā tatiyaṃ gāthamāha –
此问,不论全知佛、其弟子,或菩萨皆可问也。王者,如七日间对他人问路,犹此粗略问也。彼思维曰:『此为我父亲受报之时,今以生灭时终结,我当实现愿望。』于是告王者,作第三颂曰—
§984
984.
‘‘Atidānaṃ daditvāna, avajjhe deva ghātetvā;
『予已多施,杀天则当毁;
Evaṃ vajanti sugatiṃ, narā puññāni katvānā’’ti.
众人如是称说美善归处,谓『众生行已善业,得往善趣』。
Tassattho – mahārāja saggaṃ gacchantā nāma atidānaṃ dadanti, avajjhe ghātenti. Sacepi saggaṃ gantukāmosi, tvampi tatheva karohīti.
对此,国王云:『诸天往升天者,常施巨大财物,亦不杀害生灵。若汝欲往天界,亦应如是行』。
Atha naṃ rājā pañhassa atthaṃ pucchi –
于是,国王询问其事理义,问曰:
§985
985.
(未正文,数字标号)
‘‘Kiṃ pana taṃ atidānaṃ, ke ca avajjhā imasmi lokasmiṃ;
『何谓巨大财物?此世间中何人施此过度之财?','864':'请为吾等宣说,若吾闻之,当施报答』。
Etañca kho no akkhāhi, yajissāmi dadāmi dānānī’’ti.
『然而请告诉我们这些,我将祭祀、将布施种种施物。』
Sopissa byākāsi –
接着他解释说——
§986
986.
第九百八十六条。
‘‘Puttehi deva yajitabbaṃ, mahesīhi negamehi ca;
『对于贤嗣,应当供养诸天,对于夫人,应当供养乡中富豪;
Usabhehi ājāniyehi catūhi, sabbacatukkena deva yajitabba’’nti.
对于牛,应当供养养殖者和饲养者,对于一切有角牲畜,应当按照所有角数供养诸天。』
Rañño pañhaṃ byākaronto ca devalokamaggaṃ puṭṭho nirayamaggaṃ byākāsi.
国王提出疑问时,他说明了通往天界之路以及地狱之路。
Tattha puttehīti attanā jātehi piyaputtehi ceva piyadhītāhi ca. Mahesīhīti piyabhariyāhi. Negamehīti seṭṭhīhi. Usabhehīti sabbasetehi usabharājūhi. Ājāniyehīti maṅgalaassehi. Catūhīti etehi sabbeheva aññehi ca hatthiādīhi catūhi catūhīti evaṃ sabbacatukkena, deva, yajitabbaṃ. Etesañhi khaggena sīsaṃ chinditvā suvaṇṇapātiyā galalohitaṃ gahetvā āvāṭe pakkhipitvā yaññassa yajanakarājāno sarīrena saha devalokaṃ gacchanti. Mahārāja, samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ ghāsacchādanādisampadānaṃ dānameva pavattati. Ime pana puttadhītādayo māretvā tesaṃ galalohitena yaññassa yajanaṃ atidānaṃ nāmāti rājānaṃ saññāpesi.
其中所谓贤嗣,是指他自身出生的亲生儿子及亲生女儿。所谓夫人,是指亲爱妻子。所谓乡里,是指地主富人。所谓牛,是指一切有牛头的牛种。所谓养殖者,是指畜养者。所谓“四”,是指这些所有加上其他例如大象等共四种,按其角数全部供养诸天。供养时,用利爪将鸟头砍下,取其金翎羽,沾以血液,包裹后抛入祭坛,祭祀进行时,国王与身体相伴,前往天界。大王所进行的供养,为圣者与婆罗门出家人,及比库、比库尼等乞食衣食、住盖等物资的布施。本段中,杀害贤嗣女儿等,藉其脖血献祭,乃过度供养祭祀,国王因此被责备。
Iti so ‘‘sace candakumāraṃ ekaññeva gaṇhissāmi, veracittena karaṇaṃ maññissantī’’ti taṃ mahājanassa antare pakkhipi. Idaṃ pana tesaṃ kathentānaṃ kathaṃ sutvā sabbe antepurajanā bhītatasitā saṃviggamānahadayā ekappahāreneva mahāravaṃ raviṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是,他心想:『如果我独自一人杀了那小王子,众人会认为我是出于愤怒,罪过难赦。』于是他在大众中散布这话。诸多隐居者听闻这话后,皆生惧惶,内心战栗,一时之间纷纷扰扰发出一片喧哗。对此,佛陀明示说——
§987
987.
‘‘Taṃ sutvā antepure, kumārā mahesiyo ca haññantu;
『这话传到王城里,王子和大臣们纷纷起来杀害;
Eko ahosi nigghoso, bhikkhā accuggato saddo’’ti.
忽然出现了一声宏亮有力的声音,如僧众诵经般响亮。』
Tattha tanti ‘‘kumārā ca mahesiyo ca haññantū’’ti taṃ saddaṃ sutvā ekoti sakalarājanivesane ekova nigghoso ahosi. Bhismāti bhayānako. Accuggatoti atiuggato ahosi, sakalarājakulaṃ yugantavātappahaṭaṃ viya sālavanaṃ ahosi.
听闻“王子与大臣们将相杀”这声音时,整个王宫中只有这唯一一声宏亮之音。那声音严厉而恐怖,如同怒风暴雨般猛烈,犹如劈开满是凉风的莎树林那样。
Brāhmaṇo rājānaṃ āha – ‘‘kiṃ pana, mahārāja, yaññaṃ yajituṃ sakkosi, na sakkosī’’ti? ‘‘Kiṃ kathesi, ācariya, yaññaṃ yajitvā devalokaṃ gamissāmī’’ti. ‘‘Mahārāja, bhīrukā dubbalajjhāsayā yaññaṃ yajituṃ samatthā nāma na honti, tumhe idha sabbe sannipātetha, ahaṃ yaññāvāṭe kammaṃ karissāmī’’ti attano pahonakaṃ balakāyaṃ gahetvā nagarā nikkhamma yaññāvāṭaṃ samatalaṃ kāretvā vatiyā parikkhipi. Kasmā? Dhammiko hi samaṇo vā brāhmaṇo vā āgantvā nivāreyyāti yaññāvāṭe vatiyā parikkhepanaṃ nāma cārittanti katvā porāṇakabrāhmaṇehi ṭhapitaṃ. Rājāpi purise pakkosāpetvā ‘‘tātā, ahaṃ attano puttadhītaro ca bhariyāyo ca māretvā yaññaṃ yajitvā devalokaṃ gamissāmi, gacchatha nesaṃ ācikkhitvā sabbe idhānethā’’ti puttānaṃ tāva ānayanatthāya āha –
婆罗门对国王说:“陛下,您能祭祀此大法会吗?若不能,您说说吧。”国王应道:“老师啊,举行祭祀便可往天界。”婆罗门曰:“陛下,胆小怕羞者无法主持祭祀,您们诸位全都来集会,我将带领兵士守护祭场。”说毕,他拿起自己的军队出城,平整祭场,用鞭子驱赶百姓。为何如此?因教法中或沙门婆罗门入城阻止祭祀,故以驱赶为常行,此法由古婆罗门制定。国王便命令众人:“父亲们,我将杀死我的子女及妻妾,举行祭祀后升天,去吧,莫在此逗留。”讲此,是为将子弟们召来。
§988
988.
九百八十八。
‘‘Gacchatha vadetha kumāre, candaṃ sūriyañca bhaddasenañca;
『前往吧,说吧,王子啊,应当前往;月亮、太阳与善神的地方,
Sūrañca vāmagottañca, pacurā kira hotha yaññatthāyā’’ti.
还有苏拉族和瓦玛族,想必是为了举行祭祀。』
Tattha gacchatha vadetha kumāreti candakumāro ca sūriyakumāro cāti dve gotamideviyā aggamahesiyā puttā, bhaddaseno ca sūro ca vāmagotto ca tesaṃ vemātikabhātaro. Pacurā kira hothāti ekasmiṃ ṭhāne rāsī hothāti ācikkhathāti attho.
这里的『前往,说吧,王子』者,是指月王子与太阳王子,乃两位著名的贵族之子,巴利语这里所称两位伟大的女性长辈之子;Bhaddasena 与 Sūra 为 Vemātika 族的兄弟。『想必是为了聚集某地进行大量的祭祀』,此『pacurā kira hothāti』表示某处聚合一大群众意,与此同义。
Te paṭhamaṃ candakumārassa santikaṃ gantvā āhaṃsu ‘‘kumāra, tumhe kira māretvā tumhākaṃ pitā devalokaṃ gantukāmo, tumhākaṃ gaṇhanatthāya amhe pesesī’’ti. ‘‘Kassa vacanena maṃ gaṇhāpesī’’ti? ‘‘Khaṇḍahālassa, devā’’ti. ‘‘Kiṃ so maññeva gaṇhāpeti, udāhu aññepī’’ti. ‘‘Rājaputta, aññepi gaṇhāpeti, sabbacatukkaṃ kira yaññaṃ yajitukāmo’’ti. So cintesi ‘‘tassa aññehi saddhiṃ veraṃ natthi, ‘vinicchaye vilopaṃ kātuṃ na labhāmī’ti pana mayi ekasmiṃ veracittena bahū mārāpeti, pitaraṃ daṭṭhuṃ labhantassa sabbesaṃ tesaṃ mocāpanaṃ nāma mama bhāro’’ti. Atha ne rājapurise āha ‘‘tena hi me pitu vacanaṃ karothā’’ti. Te taṃ netvā rājaṅgaṇe ekamante ṭhapetvā itarepi tayo āmantetvā tasseva santike katvā rañño ārocayiṃsu ‘‘ānītā te, deva, puttā’’ti. So tesaṃ vacanaṃ sutvā ‘‘tātā, idāni me dhītaro ānetvā tesaññeva bhātikānaṃ santike karothā’’ti catasso dhītaro āharāpetuṃ itaraṃ gāthamāha –
他们首先来到月王子身边,说:『王子啊,你们杀死了你们的父亲,他欲升天往神界。为了接你,你们被派遣来。』『是谁派遣你们抓捕我?』回答说:『众神派遣。』王子又问:『他凭何派人?请告诉我他是谁。』答曰:『是王子,他也派人来,他想举办一场盛大的祭祀。』王子心想:『如果联合其他人,没有仇恨自然好,但我为了消灭他而产生仇恨,他多次派人讨伐我。见到父亲掌权,我的责任是解除一切障碍。』然后他对王臣说:『请替我转达这话。』他们带去后,在王宫一隅安置,又分别邀请其他两人,并与他们一起亲近,转达国王的命令:『你们这些神祇之子已经被带来。』他们听了说:『父亲啊,现在我的儿子已被带来,在兄弟们面前。』于是十四个儿子被遣来,其中一人吟唱另一首颂歌——
§989
989.
九百八十九。
‘‘Kumāriyopi vadetha, upasenaṃ kokilañca muditañca;
『公主也如此说:加上近事女,并且喜悦的杜鹃,』
Nandañcāpi kumāriṃ, pacurā kira hotha yaññatthāyā’’ti.
『难陀也应该像公主一样,前来参加祭祀。』
Te ‘‘evaṃ karissāmā’’ti tāsaṃ santikaṃ gantvā tā rodamānā paridevamānā ānetvā bhātikānaññeva santike kariṃsu. Tato rājā attano bhariyānaṃ gahaṇatthāya itaraṃ gāthamāha –
他们说:『我们就这样做吧。』于是前往她们处,将那位正在哭泣悲伤的姑娘带来,只在亲姐妹面前这样做。随后国王为了把妻子囚禁说出另一种诗句——
§990
990.
‘‘Vijayampi mayhaṃ mahesiṃ, erāvatiṃ kesiniṃsunandañca;
『胜者也在我这儿,极为尊贵,艾罗瓦蒂河边及难陀;』
Lakkhaṇavarūpapannā, pacurā kira hotha yaññatthāyā’’ti.
『她具足相好,似参加祭祀一般,前来吧。』
Tattha lakkhaṇavarūpapannāti uttamehi catusaṭṭhiyā itthilakkhaṇehi upapannā etāpi vadethāti attho.
此中所谓具备特征形态者,即因四十六种最高女身的标志而具足,义亦如是。
Te tāpi paridevamānā ānetvā kumārānaṃ santike kariṃsu. Atha rājā cattāro seṭṭhino gahaṇatthāya āṇāpento itaraṃ gāthamāha –
彼时,他们悲悯众生,携带礼物来到诸童子面前。后来国王为了集会,召唤了四位长老,向他们说道——
§991
991.
‘‘Gahapatayo ca vadetha, puṇṇamukhaṃ bhaddiyaṃ siṅgālañca;
「地主们也应说,满面笑容、幸福安乐的鼬鼠;
Vaḍḍhañcāpi gahapatiṃ, pacurā kira hotha yaññatthāyā’’ti.
并且应增长地主,庄严盛大,以供礼祭。」
Rājapurisā gantvā tepi ānayiṃsu. Rañño puttadāre gayhamāne sakalanagaraṃ na kiñci avoca. Seṭṭhikulāni pana mahāsambandhāni, tasmā tesaṃ gahitakāle sakalanagaraṃ saṅkhubhitvā ‘‘rañño seṭṭhino māretvā yaññaṃ yajituṃ na dassāmā’’ti seṭṭhino parivāretvāva tesaṃ ñātivaggena saddhiṃ rājakulaṃ agami. Atha te seṭṭhino ñātigaṇaparivutā rājānaṃ vanditvā attano jīvitaṃ yāciṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
国人前往,带来了这些礼物。国王的儿子在集会中对全城无一语。地主家族有着深厚盟约,故其聚集共议,怒言「杀害国王的长老,无法作祭。」地主们聚集他们的亲族,携带王族,聚集朝觐。地主们执礼后,向国王致敬,请求庇护其性命。为此,佛陀释然告语——
§992
992.
‘‘Te tattha gahapatayo, avocisuṃ samāgatā puttadāraparikiṇṇā;
‘‘当时那些居士们,聚集在一起,商议子女和妻妾的事;
Sabbeva sikhino deva karohi, atha vā no dāse sāvehī’’ti.
都请求天神们降福,或者让我们的奴隶能够安然无恙。”
Tattha sabbeva sikhinoti sabbe amhe matthake cūḷaṃ bandhitvā attano ceṭake karohi, mayaṃ te ceṭakakiccaṃ karissāma. Atha vā no dāse sāvehīti atha vā no asaddahanto sabbaseniyo sannipātetvā rāsimajjhe amhe dāse sāvehi, mayaṃ te dāsattaṃ paṭissuṇissāmāti.
其中所谓“都请求天神们”,是指大家在祭坛上系上小绳,做自我誓约,祈请自己所奉养的奴隶来担任刮除杂草的工作,我们将帮他们完成这些刮除杂草的任务。或者说“让我们的奴隶能够安然无恙”,意思是众人齐心协力,不言弃、不疲倦,将所有奴隶集合起来,令他们服从奴役,我们则听从奴隶的指挥。
Te evaṃ yācantāpi jīvitaṃ laddhuṃ nāsakkhiṃsu. Rājapurisā sese paṭikkamāpetvā te gahetvā kumārānaññeva santike nisīdāpesuṃ. Tato pana rājā hatthiādīnaṃ gahaṇatthāya āṇāpento āha –
他们这样请求,但没有获得生存的保障。王孙们放弃其他活动,专注于侍奉他们的奴隶。但接着国王为了获得象牙等物,派遣使者说:
§993
993.
‘‘Abhayaṅkarampi me hatthiṃ, nāḷāgiriṃ accuggataṃ varuṇadantaṃ;
『无畏山』也即『那罗奇里山』,是猛猛的『风牙山』;
Ānetha kho ne khippaṃ, yaññatthāya bhavissanti.
若为礼敬的缘故,应速前来。
§994
994.
九百九十四。
‘‘Assaratanampi kesiṃ, surāmukhaṃ puṇṇakaṃ vinatakañca;
『阿萨罗塔那山』即『猴山』、『酒脸山』,还有『蓬乱山』;
Ānetha kho ne khippaṃ, yaññatthāya bhavissanti.
若为礼敬的缘故,应速前来。
§995
995.
九百九十五。
‘‘Usabhampi yūthapatiṃ anojaṃ, nisabhaṃ gavampatiṃ tepi mayhaṃ ānetha;
“犀牛亦尊崇族长,牛鹿亦尊崇群牧主,诸贤亦应归顺于我;
Samūha karontu sabbaṃ, yajissāmi dadāmi dānāni.
共聚一处谋共事,我必行施予供养诸物。
§996
996.
‘‘Sabbaṃ paṭiyādetha, yaññaṃ pana uggatamhi sūriyamhi;
一切悉应保护,祭祀当于初升之日太阳时举行;
Āṇāpetha ca kumāre, abhiramantu imaṃ rattiṃ.
应召唤少主,令此夜欢喜畅然。
§997
997.
‘‘Sabbaṃ upaṭṭhapetha, yaññaṃ pana uggatamhi sūriyamhi;
「应备具诸物,献祭于升起之太阳时;
Vadetha dāni kumāre, ajja kho pacchimā rattī’’ti.
今当告之少年人:今晚正是西方夜晚。」
Tattha samūha karontu sabbanti na kevalaṃ ettakameva, avasesampi catuppadagaṇañceva pakkhigaṇañca sabbaṃ catukkaṃ katvā rāsiṃ karontu, sabbacatukkaṃ yaññaṃ yajissāmi, yācakabrāhmaṇānañca dānaṃ dassāmīti. Sabbaṃ paṭiyādethāti evaṃ mayā vuttaṃ anavasesaṃ upaṭṭhapetha. Uggatamhīti ahaṃ pana yaññaṃ uggate sūriye sve pātova yajissāmi. Sabbaṃ upaṭṭhapethāti sesampi sabbaṃ yaññaupakaraṇaṃ upaṭṭhapethāti.
于此,众人当共同从事,不仅局限于此量,同时四众与众翼皆应一同合成四分,聚为一体,奉献整个四分圣祭,且以此向乞食婆罗门示献布施。『应备具诸物』意即如我所言,无所遗漏,诸祭事应俱足。所谓『升起』,我护持圣祭,在升起之太阳适时举行。『备具诸物』指将余剩所有祭器全部备齐。
Rañño pana mātāpitaro dharantiyeva. Athassa amaccā gantvā mātuyā ārocesuṃ ‘‘ayye, putto vo puttadāraṃ māretvā yaññaṃ yajitukāmo’’ti. Sā ‘‘kiṃ kathetha, tātā’’ti hatthena hadayaṃ paharitvā rodamānā āgantvā ‘‘saccaṃ kira evarūpo te yañño bhavissatī’’ti pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
王之父母恰如其位承受其责。之后由族亲前往母亲处,哭诉言曰:『尊者,汝子已杀吾子,为行祭典所欲。』母唤道:『汝作何为,父亲?』又以手抚心而泣,来至之时问曰:『确实如此之祭典将成耶?』应此,尊者宣说:
§998
998.
‘‘Taṃtaṃ mātā avaca, rodantī āgantvā vimānato;
『母亲啼哭来此,自天界降落哭诉』;
Yañño kira te putta, bhavissati catūhi puttehī’’ti.
“你们说,这一生中将会有四个儿子。”
Tattha taṃtanti taṃ etaṃ rājānaṃ. Vimānatoti attano vasanaṭṭhānato.
其中,『彼王』者,即此王也。『由天宫』者,由其自身所居住之处也。
Rājā āha –
国王说道——
§999
999.
(数字“999”无意义独立,疑为抄录注记,无须译出)
‘‘Sabbepi mayhaṃ puttā cattā, candasmiṃ haññamānasmiṃ;
“我共有四个儿子,愿他们在月圆之时亡身;
Puttehi yaññaṃ yajitvāna, sugatiṃ saggaṃ gamissāmī’’ti.
他们完成儿子之供养后,当得善处,生天上。”
Tattha cattāti candakumāre haññamāneyeva sabbepi yaññatthāya mayā pariccattā.
在此,正如四个月龄的婴儿被杀害时一样,所有一切为了施主的缘故,皆由我亲自包办了。
Atha naṃ mātā āha –
后来母亲对他说——
§1000
1000.
‘‘Mā taṃ putta saddahesi, sugati kira hoti puttayaññena;
『不要让儿子堕落,儿子因供养施主应当得善趣;
Nirayāneso maggo, neso maggo hi saggānaṃ.
地狱之道不是正路,这条也不是天道。』
§1001
1001.
‘‘Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ;
「比库们,汝等当布施,戒杀生,勿害一切众生;
Esa maggo sugatiyā, na ca maggo puttayaññenā’’ti.
此为通往善道之途,非由杀害亲子而得。」
Tattha nirayānesoti nirassādatthena nirayānaṃ catunnaṃ apāyānaṃ esa maggo. Koṇḍaññāti rājānaṃ gottenālapati. Bhūtabhabyānanti bhūtānañca bhavitabbasattānañca. Puttayaññenāti evarūpena puttadhītaro māretvā yajakayaññena saggamaggo nāma natthīti.
此中所说地狱者,即四恶趣中之地狱道。『地狱』指以绝望为其特性之地狱。『地狱四趣』为地狱、饿鬼、畜生、阿修罗诸道。『此道』意指往善趣之正道。『Koṇḍañña』为统摄诸王族血统者之意。『诸众生』者,含现在及未来之一切有情。『杀害亲子』意即子女父母相残,『牺牲供养』则非得天上道之由。乃此有道非也。
Rājā āha –
王说道——
§1002
1002.
‘‘Ācariyānaṃ vacanā, ghātessaṃ candañca sūriyañca;
『诸师所说之语,当以敬意奉行,如怒者遇刀剑,如太阳般光明。』
Puttehi yaññaṃ yajitvāna duccajehi, sugatiṃ saggaṃ gamissāmī’’ti.
『以恶子行祭祀后,必入善趣天上』。
Tattha ācariyānaṃ vacananti amma, nesā mama attano mati, ācārasikkhāpanakassa pana me khaṇḍahālācariyassa etaṃ vacanaṃ, esā anusiṭṭhi. Tasmā ahaṃ ete ghātessaṃ, duccajehi puttehi yaññaṃ yajitvā saggaṃ gamissāmīti.
此中老师之语曰:『非我之所思,』然而对于破戒老师,我有此言,此乃其行为。故我杀彼,以恶子行祭祀,必入善趣天上。
Athassa mātā attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkontī apagatā. Pitā taṃ pavattiṃ pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
其母不堪承受自身言语,已离去。其父询问其由,由是启示,世尊言:
§1003
1003.
‘‘Taṃtaṃ pitāpi avaca, vasavattī orasaṃ sakaṃ puttaṃ;
『那父亦言:他守在家,服从父责,养育自己的儿子;
Yañño kira te putta, bhavissati catūhi puttehī’’ti.
祭祀者哦,你之祭祀将得四子为伴。』
Tattha vasavattīti tassa nāmaṃ.
此处『瓦萨瓦蒂』者,谓其名称也。
Rājā āha –
王说道——
§1004
1004.
‘‘Sabbepi mayhaṃ puttā cattā, candasmiṃ haññamānasmiṃ;
『我所有的儿子,共有四人,皆处于愤怒杀害状态;
Puttehi yaññaṃ yajitvāna, sugatiṃ saggaṃ gamissāmī’’ti.
杀害儿子之后,举行祭祀仪式,我将往往善趣天上去。』
Atha naṃ pitā āha –
彼时其父语之曰:
§1005
1005.
‘‘Mā taṃ putta saddahesi, sugati kira hoti puttayaññena;
『不要向你儿子存有信心,他似乎会往善道去;
Nirayāneso maggo, neso maggo hi saggānaṃ.
那不是地狱之道,而是天众所入之道。』
§1006
1006.
‘‘Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ;
『施舍吧,拘达讷!对一切众生都应慈无害;
Esa maggo sugatiyā, na ca maggo puttayaññenā’’ti.
此道乃通往善道,绝非通向儿子之道。』
Rājā āha –
国王说道——
§1007
1007.
‘‘Ācariyānaṃ vacanā, ghātessaṃ candañca sūriyañca;
『对老师的话,以及对杀害者、月亮和太阳的话;
Puttehi yaññaṃ yajitvāna duccajehi, sugatiṃ saggaṃ gamissāmī’’ti.
儿子们行祭祀后,地狱中那些恶人将趋向善道,往生天界。』
Atha naṃ pitā āha –
然后他的父亲说道——
§1008
1008.
‘‘Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ;
『可达尼』者,布施也;『德希』者,阿阇梨;科那耶那者,指棍头那比库;『阿希姆萨』者,诸有情无害也。
Puttaparivuto tuvaṃ, raṭṭhaṃ janapadañca pālehī’’ti.
『普陀帕利婆徒』者,汝与子俱也;『罗头哈』者,国度;『耆那帕陀』者,部族、居民地也;『巴黎』者,维护、守护也。
Tattha puttaparivutoti puttehi parivuto. Raṭṭhaṃ janapadañcāti sakalakāsiraṭṭhañca tasseva taṃ taṃ koṭṭhāsabhūtaṃ janapadañca.
此处『普陀帕利婆徒』者,即以子女相维系;『罗头哈耆那帕多』者,则是指诸全体国邑及其所属各个区域、城邑、居民村落是也。
Sopi taṃ attano vacanaṃ gāhāpetuṃ nāsakkhi. Tato candakumāro cintesi ‘‘imassa ettakassa janassa dukkhaṃ maṃ ekaṃ nissāya uppannaṃ, mama pitaraṃ yācitvā ettakaṃ janaṃ maraṇadukkhato mocessāmī’’ti. So pitarā saddhiṃ sallapanto āha –
彼也不能将此言宣示自说。是时,月光童子思惟:『此众生所受苦难,因我一人而生;我当恳求父亲,为使众生远离死苦脱离苦难。』于是与父共语,说:
§1009
1009.
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
『勿令天神杀害我,不要交付奴仆执断折劈之事;』
Api nigaḷabandhakāpi, hatthī asse ca pālema.
并且连驮象同样应当被保护。
§1010
1010.
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
『不要神天杀害我们,也不要奴隶夺取我们的手臂;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthichakaṇāni ujjhema.
就算是驮象,也应当扶正象鼻。
§1011
1011.
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
『不要神天杀害我们,也不要奴隶夺取我们的手臂;
Api nigaḷabandhakāpi, assachakaṇāni ujjhema.
若有捆缚者,也应当斩断束缚。
§1012
1012.
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
『愿天神勿杀害我,勿令仆人杀我,勿令仆人毁坏我。','976':'那些是你的欲乐者,虽国家已出家为僧,','977':'我们将以僧行生活。』
Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā;
『凡有你所爱乐之物,纵使被驱逐出王国;』
Bhikkhācariyaṃ carissāmā’’ti.
我们将行乞食。
Tattha api nigaḷabandhakāpīti api nāma mayaṃ mahānigaḷehi bandhakāpi hutvā. Yassa honti tava kāmāti sacepi khaṇḍahālassa dātukāmosi, tassa no dāse katvā dehi, karissāmassa dāsakammanti vadati. Api raṭṭhāti sace amhākaṃ koci doso atthi, raṭṭhā no pabbājehi. Api nāma raṭṭhā pabbājitāpi kapaṇā viya kapālaṃ gahetvā bhikkhācariyaṃ carissāma, mā no avadhi, dehi no jīvitanti vilapi.
这里所谓捆缚者,是指我们虽被大捆缚者缚住的仆人。若你为了毁坏你的利益,有意让他人当仆人,则不可令他为仆,应当自己给予,谓之以为仆役。若说国家,即使我们有过错,国家不应强逼我们出家。即使已经出家为僧人,如同盗贼取头骨,我们仍将以僧行生活,切勿伤害我们,赐予我们生命,这是哀叹声。
Tassa taṃ nānappakāraṃ vilāpaṃ sutvā rājā hadayaphalitappatto viya assupuṇṇehi nettehi rodamāno ‘‘na me koci putte māretuṃ lacchati, na mamattho devalokenā’’ti sabbe te mocetuṃ āha –
国王闻听于此种种哭泣声,心如果实成熟之时般感受波动,眼泪盈满眶中,哭泣着言:『我无一人愿杀我的儿子,也无此意欲以神界之力加害。』遂命众人皆得释放。
§1013
1013.
‘‘Dukkhaṃ kho me janayatha, vilapantā jīvitassa kāmā hi;
『苦恼啊,正生于我心,哭泣乃因生命之所欲;
Muñcetha dāni kumāre, alampi me hotu puttayaññenā’’ti.
孩童当舍,愿借此子令我得以减轻重负。』
Taṃ rañño kathaṃ sutvā rājaputte ādiṃ katvā sabbaṃ taṃ pakkhipariyosānaṃ pāṇagaṇaṃ vissajjesuṃ. Khaṇḍahālopi yaññāvāṭe kammaṃ saṃvidahati. Atha naṃ eko puriso ‘‘are duṭṭha, khaṇḍahāla, raññā puttā vissajjitā, tvaṃ attano putte māretvā tesaṃ galalohitena yaññaṃ yajassū’’ti āha. So ‘‘kiṃ nāma raññā kata’’nti kappuṭṭhānaggi viya avattharanto uṭṭhāya turito dhāvitvā āha –
国王诸句悉闻,乃对王子悉心说法,使其尽释一切疑虑,令众武士放下兵戈。片刻之间,连碎铁熔炉中的火都停止燃烧。此时有一人言:『恶人啊,毁坏者,王之子已被释,尔杀尽己儿,且以其血作献祭乎?』那人如怒焰火蛇般起身,拔足疾走,言曰:
§1014
1014.
‘‘Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṃ durabhisambhavañcetaṃ;
「此前我曾言,祭祀艰难且难以成就,甚为不易其事;
Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṃ.
如今对于此已张扬的祭典,汝何故弃诸不顾?
§1015
1015.
一零一五。
‘‘Sabbe vajanti sugatiṃ, ye yajanti yepi yājenti;
『一切举办祭祀和供养之人,或行或敬或称赞,
Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyañña’’nti.
皆趋往殊胜安乐之处,这即是祭祀者所求之大盛典』。」
Tattha pubbevāti mayā tvaṃ pubbeva vutto ‘‘na tumhādisena bhīrukajātikena sakkā yaññaṃ yajituṃ, yaññayajanaṃ nāmetaṃ dukkaraṃ durabhisambhava’’nti, atha no idāni upakkhaṭassa paṭiyattassa yaññassa vikkhepaṃ karosi. ‘‘Vikkhambha’’ntipi pāṭho, paṭisedhanti attho. Mahārāja, kasmā evaṃ karosi. Yattakā hi yaññaṃ yajanti vā yājenti vā anumodanti vā, sabbe sugatimeva vajantīti dasseti.
此中“此前”者,我所言非彼,谓『汝等为懦夫本性,不能承行祭事,祭祀之事实为艰难且不易成就』。今则对已公开具名祭典,汝却弃之不顾。此“放弃”一词原文为“vikkhambha”,意为反对、否定。尊贵国王,尔何故行此?此因所有行祭、敬祭、赞祭者皆趋往殊胜安乐之境,此理昭彰而明示。
So andhabālo rājā tassa kodhavasikassa kathaṃ gahetvā dhammasaññī hutvā puna putte gaṇhāpesi. Tato candakumāro pitaraṃ anubodhayamāno āha –
于是,那个愚昧无明、愤怒易怒的国王,被法智智慧感化后,又重新接受了他的儿子。于是,少年王子觉察到父亲的情状,对他说:
§1016
1016.
‘‘Atha kissa jano pubbe, sotthānaṃ brāhmaṇe avācesi;
『当时,某人曾对婆罗门说过护持法的事,
Atha no akāraṇasmā, yaññatthāya deva ghātesi.
然而他因无故之故杀害天人,仅为祭祀之用。
§1017
1017.
‘‘Pubbeva no daharakāle, na hanesi na ghātesi;
『从前在年幼的时候,从未杀生亦未杀害。'}
Daharamhā yobbanaṃ pattā, adūsakā tāta haññāma.
孩童时期已过,进入壮年,不饮酒者啊,何须杀戮?
§1018
1018.
一〇一八。
‘‘Hatthigate assagate, sannaddhe passa no mahārāja;
『有象者与无象者,装备者啊,大王当瞻视;
Yuddhe vā yujjhamāne vā, na hi mādisā sūrā honti yaññatthāya.
战争时或战斗中,确无勇士为其目的而行。』
§1019
1019.
一〇一九。
‘‘Paccante vāpi kupite, aṭavīsu vā mādise niyojenti;
『愤怒时或狂躁,饮酒者投入林中作恶;
Atha no akāraṇasmā, abhūmiyaṃ tāta haññāma.
接着,由于没有原因,我们要杀害这片土地啊。
§1020
1020.
‘‘Yāpi hi tā sakuṇiyo, vasanti tiṇagharāni katvāna;
『确实那儿的鸟儿,在割取干草房的时候栖息;
Tāsampi piyā puttā, atha no tvaṃ deva ghātesi.
那些也是它们所喜爱的幼鸟,而你却杀害天界的生灵。』
§1021
1021.
‘‘Mā tassa saddahesi, na maṃ khaṇḍahālo ghāteyya;
『不要听信那个声音,不要让那个残暴无情的人杀害我;
Mamañhi so ghātetvāna, anantarā tampi deva ghāteyya.
『在我身上他杀害之后,随即他也应当杀害那天人。』
§1022
1022.
一〇二二。
‘‘Gāmavaraṃ nigamavaraṃ dadanti, bhogampissa mahārāja;
『村庄和集市,国王都将其赐予;作为食物供养。』
Athaggapiṇḍikāpi, kule kule hete bhuñjanti.
『宾多纳帕拉德瓦迦,也在各家族中因缘而享用。』
§1023
1023.
一〇二三。
‘‘Tesampi tādisānaṃ, icchanti dubbhituṃ mahārāja;
『那些人也同样,希望伤害国王;』
Yebhuyyena ete, akataññuno brāhmaṇā deva.
这一切众生常多不知感恩,婆罗门与天人皆然。
§1024
1024.
一〇二四。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
『愿天勿害我,勿予我奴仆以残忍鞭笞;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthī asse ca pālema.
且让我们护持枷锁之囚,包括象与驴。』
§1025
1025.
一〇二五。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
『愿天勿害我,勿予我奴仆以残忍鞭笞;』
Api nigaḷabandhakāpi, hatthichakaṇāni ujjhema.
然而,即便是囚犯,我们也应该砍断象牙棒。
§1026
1026.
一零二六。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
「愿天神莫要杀害我们,奴仆莫要给我们断绝粮食;」
Api nigaḷabandhakāpi, assachakaṇāni ujjhema.
然而,即便是囚犯,我们也应该砍断铁棒。
§1027
1027.
一零二七。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
「愿天神莫要杀害我们,奴仆莫要给我们断绝粮食;」
Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā;
『你的欲望即使在国土被放弃之后,』
Bhikkhācariyaṃ carissāmā’’ti.
『你仍将修习比库行。』
Tattha pubbeti tāta, yadi ahaṃ māretabbo, atha kasmā amhākaṃ ñātijano pubbe mama jātakāle brāhmaṇe sotthānaṃ avācesi. Tadā kira khaṇḍahālova mama lakkhaṇāni upadhāretvā ‘‘imassa kumārassa na koci antarāyo bhavissati, tumhākaṃ accayena rajjaṃ kāressatī’’ti āha. Iccassa purimena pacchimaṃ na sameti, musāvādī esa. Atha no etassa vacanaṃ gahetvā akāraṇasmā nikkāraṇāyeva yaññatthāya, deva, ghātesi. Mā amhe ghātesi. Ayañhi mayi ekasmiṃ verena mahājanaṃ māretukāmo, sādhukaṃ sallakkhehi narindāti. Pubbeva noti mahārāja, sacepi amhe māretukāmo, pubbeva no kasmā sayaṃ vā na hanesi, aññehi vā na ghātāpesi. Idāni pana mayaṃ daharamhā taruṇā, paṭhamavaye ṭhitā puttadhītāhi vaḍḍhāma, evaṃbhūtā tava adūsakāva kiṃkāraṇā haññāmāti?
这里先说,相父啊,假如我该被杀,何以我们的亲戚们曾于我出生时告诉婆罗门士,即当时说我的特征犹如断臂者,言『此王子无一障碍,必将继承你们的国土』。早前之事与现后不合,彼乃妄语。其后我们未受其言影响,仅为诛杀无故者,天神你要杀我吗?莫杀我!此处我因一人怨恨欲杀大人,宣言‘你是善知识,尊贵的人主’,从前他曾是大王,即便他想杀我们,也未曾或亲自杀害或令他人杀害。如今我们是年幼稚嫩的子弟,正与父母一同成长,怎能杀害你这个无辜者、是你的败类呢?」
Passa noti amheva cattāro bhātike passa. Yujjhamāneti paccatthikānaṃ nagaraṃ parivāretvā ṭhitakāle amhādise putte tehi saddhiṃ yujjhamāne passa. Aputtakā hi rājāno anāthā nāma honti. Mādisāti amhādisā sūrā balavanto na yaññatthāya māretabbā honti. Niyojentīti tesaṃ paccāmittānaṃ gaṇhanatthāya payojenti. Atha noti atha amhe akāraṇasmā akāraṇena abhūmiyaṃ anokāseyeva kasmā, tāta, haññāmāti attho. Mā tassa saddahesīti mahārāja, na maṃ khaṇḍahālo ghātaye, mā tassa saddaheyyāsi. Bhogampissāti bhogampi assa brāhmaṇassa rājāno denti. Athaggapiṇḍikāpīti atha te aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ labhantā aggapiṇḍikāpi honti. Tesampīti yesaṃ kule bhuñjanti, tesampi evarūpānaṃ piṇḍadāyakānaṃ dubbhituṃ icchanti.
瞧,我们四兄弟正视而立。因敌对者围城交战时,我们便合力援护自己孩子。无子者为孤立无援的国王。‘敌人’即我等的强大勇士,不得随意杀害。‘派遣’即为了招募盟友而派遣使者。又说‘若无故无端杀害,是何意图,父亲啊,何以杀害?’说者否认我为断臂者,更令我不要信其言。婆罗门之国王将赐予酒宴,传说婆罗门能得至上的聚合者聚会——得其聚合者名号者亦有。聚合者者乃享其族中食者,亦欲夺取共给食者之恩。
Rājā kumārassa vilāpaṃ sutvā –
听闻王子之哀叹——
§1028
1028.
‘‘Dukkhaṃ kho me janayatha, vilapantā jīvitassa kāmā hi;
『请你生起痛苦,因人生存的欲望常生悲叹;』
Muñcetha dāni kumāre, alampi me hotu puttayaññenā’’ti. –
『现在应当放下吧,少年啊,至少借此子仪式让我得安宁。』
Imaṃ gāthaṃ vatvā punapi mocesi. Khaṇḍahālo āgantvā punapi –
说完此偈后又放开了他。分段的病者来了又一次—
§1029
1029.
‘‘Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṃ durabhisambhavañcetaṃ;
『如先前我曾讲说,这痛苦艰难且极难产生;』
Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṃ.
『既然这样,对这毁坏的仪式,你为何还要作出摧毁呢?』
§1030
1030.
‘‘Sabbe vajanti sugatiṃ, ye yajanti yepi yājenti;
『凡是行善得善趣者,一切供养者与礼敬者,
Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyañña’’nti. –
以及恭敬赞同供养者,余下供养诸人皆为大祭祀。』
Evaṃ vatvā puna gaṇhāpesi. Athassa anunayanatthaṃ kumāro āha –
如是陈说后,再度收起。为其劝诫理由,少年曰:
§1031
1031.
一〇三一。
‘‘Yadi kira yajitvā puttehi, devalokaṃ ito cutā yanti;
『若有人供养儿子,彼等死后往生天界;
Brāhmaṇo tāva yajatu, pacchāpi yajasi tuvaṃ rāja.
婆罗门当先行祭祀,尔后王者亦当行祭。
§1032
1032.
一〇三二。
‘‘Yadi kira yajitvā puttehi, devalokaṃ ito cutā yanti;
假使祭祀之时,儿子们死后往生天界;
Esveva khaṇḍahālo, yajataṃ sakehi puttehi.
此断鰭鱼亦与儿子们同为祭祀。
§1033
1033.
一〇三三。
‘‘Evaṃ jānanto khaṇḍahālo, kiṃ puttake na ghātesi;
断鰭鱼既然如此了知,何况人子不得杀害;
Sabbañca ñātijanaṃ, attānañca na ghātesi.
应当不伤害所有亲属众生及自身。
§1034
1034.
一零三四。
‘‘Sabbe vajanti nirayaṃ, ye yajanti yepi yājenti;
一切作恶者皆堕地狱,凡是施行和赞同恶业者皆如是;
Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññaṃ.
且有赞许施行者,视为进行大恶祭典者。
§1035
1035.
一零三五。
‘‘Sace hi so sujjhati yo hanāti, hatopi so saggamupeti ṭhānaṃ;
若有修习者虽杀害他,然被杀者往生天界正所;
Bhovādi bhovādina mārayeyyuṃ, ye cāpi tesaṃ abhisaddaheyyu’’nti.
“若应杀害父亲等众生,以及若有杀害者,则应遭受其加害。”
Tattha brāhmaṇo tāvāti paṭhamaṃ tāva khaṇḍahālo yajatu sakehi puttehi, atha tasmiṃ evaṃ yajitvā devalokaṃ gate pacchā tvaṃ yajissasi. Deva, sādurasabhojanampi hi tvaṃ aññehi vīmaṃsāpetvā bhuñjasi, puttadāramāraṇaṃyeva kasmā avīmaṃsitvā karosīti dīpento evamāha. Evaṃ jānantoti ‘‘puttadhītaro māretvā devalokaṃ gacchatī’’ti evaṃ jānanto kiṃkāraṇā attano putte ca ñātī ca attānañca na ghātesi. Sace hi paraṃ māretvā devalokaṃ gacchanti, attānaṃ māretvā brahmalokaṃ gantabbo bhavissati. Evaṃ yaññaguṇaṃ jānantena paraṃ amāretvā attāva māretabbo siyā. Ayaṃ pana tathā akatvā maṃ mārāpeti. Imināpi kāraṇena jānāhi, mahārāja ‘‘yathā esa vinicchaye vilopaṃ kātuṃ alabhanto evaṃ karotī’’ti. Edisanti evarūpaṃ puttaghātayaññaṃ.
这里,婆罗门说:“此前,你应当像从前一样,和几个儿子一起献祭,完成这些祭事后,将前往天界。天人享用美味食物,你可与众人分享,但为何在儿子早逝之事上不反思呢?”提灯者如是说。因知此理,则“杀害亲子,虽得天界,然如此明知而不杀害自己的儿子、亲属及自身,这有何益处?”若杀害他人后往生天界,终将因杀害自身而应往梵天界。若明知祭祀效果如此,反而杀他人而不杀自己,应当杀己。此法若不行,他便以此为由来害我。由此因缘请知,世尊说:“此人因欲消灭分歧而无法成就,竟施行如是之事。”此为谓杀子祭祀之事。
Kumāro ettakaṃ kathentopi pitaraṃ attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkonto rājānaṃ parivāretvā ṭhitaṃ parisaṃ ārabbha āha –
王儿子虽如此说,也不能让父亲把自己的话牢记,便绕过国王,聚集群臣开始说:
§1036
1036.
‘‘Kathañca kira puttakāmāyo, gahapatayo gharaṇiyo ca;
‘论及儿子之嗜欲,居家之家亦然;’
Nagaramhi na uparavanti rājānaṃ, mā ghātayi orasaṃ puttaṃ.
‘城中人民不敌王权,勿杀畜生子。’
§1037
1037.
一〇三七。
‘‘Kathañca kira puttakāmāyo, gahapatayo gharaṇiyo ca;
于是曰: ‘‘儿女欲望深重的居士与家业承继者,
Nagaramhi na uparavanti rājānaṃ, mā ghātayi atrajaṃ puttaṃ.
在城中不可违逆国王,切勿杀害本家儿子。
§1038
1038.
一〇三八。
‘‘Rañño camhi atthakāmo, hito ca sabbajanapadassa;
皇上心怀利己与利益一切国民,
Na koci assa paṭighaṃ, mayā jānapado na pavedetī’’ti.
无人怀敌意,我的国民也不可违抗。
Tattha puttakāmāyoti gharaṇiyo sandhāya vuttaṃ. Gahapatayo pana puttakāmā nāma honti. Na uparavantīti na upakkosanti na vadanti. Atrajanti attato jātaṃ. Evaṃ vuttepi koci raññā saddhiṃ kathetuṃ samattho nāma nāhosi. Na koci assa paṭighaṃ mayāti iminā no lañjo vā gahito, issariyamadena vā idaṃ nāma dukkhaṃ katanti koci ekopi mayā saddhiṃ paṭighaṃ kattā nāma nāhosi. Jānapado na pavedetīti evaṃ rañño ca janapadassa ca atthakāmassa mama pitaraṃ ayaṃ jānapado ‘‘guṇasampanno te putto’’ti na pavedeti, na jānāpetīti attho.
此中所谓子欲者,乃指家庭缔结之意也。但正行丈夫实不以“子欲”为名。盖彼不自称、不争论、不言是也。已生子者,亦自任已生子是。虽云如此,然无有任何诸王能共彼合议。无人以“我有怨恨”之念,持此加以责难;无以君权利势施加压迫,谓为苦害。无人以怨恨与我共议。以此故,王与国家,虽有利益,然此人当我父者,未能以“子美善尔”告知,也未令国家告知是意。
Evaṃ vuttepi koci kiñci na kathesi. Tato candakumāro attano bhariyāyo taṃ yācanatthāya uyyojento āha –
虽如此言,然无人发一语。其时,一青年名曰残童者,欲为其妻请求,遂召曰:
§1039
1039.
‘‘Gacchatha vo gharaṇiyo, tātañca vadetha khaṇḍahālañca;
「汝等前往家庭,告知父亲及国君并辨嚼憾,
Mā ghātetha kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.
勿害此青年,勿败坏狮族之贵体。
§1040
1040.
‘‘Gacchatha vo gharaṇiyo, tātañca vadetha khaṇḍahālañca;
『你们去叫那些奴仆来,也告诉他们拿着斧头锄头;』
Mā ghātetha kumāre, apekkhite sabbalokassā’’ti.
『不要杀害王子,他是众生所等待的。』
Tā gantvā yāciṃsu. Tāpi rājā na olokesi. Tato kumāro anātho hutvā vilapanto –
他们去了请求,但国王没有听从。于是王子成了孤儿,悲哀地哭泣——
§1041
1041.
‘‘Yaṃnūnāhaṃ jāyeyyaṃ, rathakārakulesu vā,
『如果我能够出世,不论是在车夫之家,』
Pukkusakulesu vā vessesu vā jāyeyyaṃ,
『还是在嚓差之家,或是在贝斯家族,』
Na hajja maṃ rāja yaññe ghāteyyā’’ti. –
不应在王的祭祀中杀我。
Vatvā puna tā bhariyāyo uyyojento āha –
说完后,那些妻子们聚集起来说道——
§1042
1042.
‘‘Sabbā sīmantiniyo gacchatha, ayyassa khaṇḍahālassa;
「所有的妇女们都去吧,尊者的膝盖疼痛;
Pādesu nipatatha, aparādhāhaṃ na passāmi.
请用脚跪下,我未曾见过有过罪过。
§1043
1043.
‘‘Sabbā sīmantiniyo gacchatha, ayyassa khaṇḍahālassa;
『诸位师长们,请前去所有边际的田地,尊者的残余所在之处;
Pādesu nipatatha, kinte bhante mayaṃ adūsemā’’ti.
请跪伏于脚边,尊者,我们为何还未告慰?』
Tattha aparādhāhaṃ na passāmīti ahaṃ ācariyakhaṇḍahāle attano aparādhaṃ na passāmi. Kinte bhanteti ayya khaṇḍahāla, mayaṃ tuyhaṃ kiṃ dūsayimhā, atha candakumārassa doso atthi, taṃ khamathāti vadethāti.
对此,我心中不见有罪过,因此我这位老师残余未见过自身罪过。尊者,你为何说我们玷污了你?倘若有忧愁怨恨针对殿下,则请宽恕他吧,这是殿下所说。
Atha candakumārassa kaniṭṭhabhaginī selakumārī nāma sokaṃ sandhāretuṃ asakkontī pitu pādamūle patitvā paridevi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是,年轻的小师姑名为思劳库玛里,因无法消解忧伤而倒于父亲脚边而悲哀。对此情状,佛陀说:
§1044
1044.
‘‘Kapaṇā vilapati selā, disvāna bhātare upanītatte;
『思劳库玛里哭泣不止,见弟弟来到身旁;
Yañño kira me ukkhipito, tātena saggakāmenā’’ti.
所谓的‘被抛弃’,指的是被天欲天的众生抛弃。
Tattha upanītatteti upanītasabhāve. Ukkhipitoti ukkhitto. Saggakāmenoti mama bhātaro māretvā saggaṃ icchantena. Tāta, ime māretvā kiṃ saggena karissasīti vilapati.
此处‘带来’意指带来的本质。‘被抛弃’意为被抛弃;‘天欲天的众生’乃指我兄弟因杀害父亲而渴求往生天界。因此这人说‘父亲被我杀害,我将往生天界’,引发悲叹‘父亲被杀害后我将如何在天界度过?’
Rājā tassāpi kathaṃ na gaṇhi. Tato candakumārassa putto vasulo nāma pitaraṃ dukkhitaṃ disvā ‘‘ahaṃ ayyakaṃ yācitvā mama pitu jīvitaṃ dāpessāmī’’ti rañño pādamūle paridevi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
国王对那人也不加理会。于是,月王之子名为瓦苏罗,见父亲悲伤,便恳求说:‘我愿请求陛下,请赐予我父命。’他在国王足下悲叹表达哀求。宣示此意后,佛陀教诲说——
§1045
1045.
‘‘Āvatti parivatti ca, vasulo sammukhā rañño;
‘反复轮转啊,瓦苏罗,正面面对国王,
Mā no pitaraṃ avadhi, daharamhāyobbanaṃ pattā’’ti.
莫要伤害父亲啊,既是幼童又是长辈。’
Tattha daharamhāyobbanaṃ pattāti deva, mayaṃ taruṇadārakā, na tāva yobbanappattā, amhesupi tāva anukampāya amhākaṃ pitaraṃ mā avadhīti.
在此,天人们说:『我们是年轻的少年,还未得成年,父亲为了怜悯我们,尚未让我们丧命。』
Rājā tassa paridevitaṃ sutvā bhijjamānahadayo viya hutvā assupuṇṇehi nettehi kumāraṃ āliṅgitvā ‘‘tāta, assāsaṃ paṭilabha, vissajjemi te pitara’’nti vatvā gāthamāha –
国王听闻这令人悲痛之事,心如烈火般焚烧,便紧抱着满是伤痕的王子,说道:『儿啊,取得气息,我将放你离去父亲那里。』并诵唱偈语,
§1046
1046.
‘‘Eso te vasula pitā, samehi pitarā saha;
『这儿是你忠诚的父亲,与诸父亲同在;
Dukkhaṃ kho me janayasi, vilapanto antepurasmiṃ;
你令我生出苦痛,在这世间哀号悲泣;
Muñcetha dāni kumāre, alampi me hotu puttayaññenā’’ti.
让这王子现在放手吧,也愿我的儿子少受苦难。』
Tattha antepurasminti rājanivesanassa antare.
其中,『于内宫中』者,乃王宫殿之内也。
Puna khaṇḍahālo āgantvā āha –
然后,碎钵奴进入,说道——
§1047
1047.
‘‘Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṃ durabhisambhavañcetaṃ;
“早前确实曾说过,这件事困难,极其难以实现;
Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṃ.
然而如今对于已兴起的毁坏行动,何以你竟作如此弃舍呢?
§1048
1048.
‘‘Sabbe vajanti sugatiṃ, ye yajanti yepi yājenti;
『一切皆供养善趣,凡是供养者及受供养者;』
Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyañña’’nti.
『且有赞叹者,称供养者中这是大供养。』
Rājā pana andhabālo puna tassa vacanena putte gaṇhāpesi. Tato khaṇḍahālo cintesi – ‘‘ayaṃ rājā muducitto kālena gaṇhāpeti, kālena vissajjeti, punapi dārakānaṃ vacanena putte vissajjeyya, yaññāvāṭaññeva naṃ nemī’’ti. Athassa tattha gamanatthāya gāthamāha –
然盲愚国王以此言语恐吓其子,继而心怀疑虑思惟:『此王心短浅,或时委弃,或时接纳,岂能随儿众言而任其去留?犹如献祭者,岂肯随便撒去?』即为其行至处作呤曰:
§1049
1049.
‘‘Sabbaratanassa yañño upakkhaṭo, ekarāja tava paṭiyatto;
『诸宝中最殊胜的供养已起,唯有一王君受其恩报;
Abhinikkhamassu deva, saggaṃ gato tvaṃ pamodissasī’’ti.
愿汝出发诸天界,得往天上欢喜怡悦。』
Tassattho – mahārāja, tava yañño sabbaratanehi upakkhaṭo paṭiyatto, idāni te abhinikkhamanakālo, tasmā abhinikkhama, yaññaṃ yajitvā saggaṃ gato pamodissasīti.
“于此,大王,汝之祭祀以诸珍宝供养已毕,现今是汝出家之时。因此,汝应当出家,供养祭祀毕后,将往天界而欢喜。”
Tato bodhisattaṃ ādāya yaññāvāṭagamanakāle tassa orodhā ekatova nikkhamiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是,菩提萨埵受持而行,在祭祀结束得以出发时,有多人从山坡一道离去。对此情景,世尊作开示说:
§1050
1050.
‘‘Daharā sattasatā etā, candakumārassa bhariyāyo;
“七百童男,皆为月童子之妻;
Kese pakiritvāna, rodantiyo maggamanuyāyiṃsu.
其发已被缠结,亦在哭泣,随其夫而行。
§1051
1051.
‘‘Aparā pana sokena, nikkhantā nandane viya devā;
「然而,他们因忧伤而去,正如天人退耕入卫乐园一般;
Kese pakiritvāna, rodantiyo maggamanuyāyisu’’nti.
披散发丝,哀号哭泣,追随道路的亡者。」
Tattha nandane viya devāti nandanavane cavanadevaputtaṃ parivāretvā nikkhantadevatā viya gatā.
这里所谓『如卫乐园中的天人』者,乃指乐园林中,有守护天子围绕,犹如离去的天神。
Ito paraṃ tāsaṃ vilāpagāthā honti –
此后,则有他们的悲哀之歌——
§1052
1052.
‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「恰似凯西卡树叶上的露水,眉间饰环缀以不规整的檀香碎片般;
Nīyanti candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.
月亮和太阳被引导,是为了一个国王的祭祀目的。
§1053
1053.
一零五三。
‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「身披洁净布匹,如同纱织,佩戴环饰,涂抹香脂而美丽;
Nīyanti candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.
月亮和太阳被引导,不顾心中的悲伤。
§1054
1054.
一零五四。
‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「身披洁净布匹,如同纱织,佩戴环饰,涂抹香脂而美丽;
Nīyanti candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ.
月亮与太阳被牵引,使众生心中生起忧愁。
§1055
1055.
一零五五。
‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
食用有肉汁的食物,澡浴、施香、涂抹花粉,佩戴耳环,涂点不灭的檀香;
Nīyanti candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.
月亮与太阳被牵引,为一国之王的祭祀之用。
§1056
1056.
一零五六。
‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
食用有肉汁的食物,澡浴、施香、涂抹花粉,佩戴耳环,涂点不灭的檀香;
Nīyanti candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.
月亮和太阳被牵引,未能消除心中的忧愁。
§1057
1057.
一零五七。
‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
『食用肉类的饮食,如沐浴后衣服干净香洁,耳环闪烁着阿伽卢琛达那木的光彩;』『被月亮和太阳所引导,然而却造成人们心中的忧痛。』
Nīyanti candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ.
月亮和太阳被牵引,造成人们心中的忧伤。
§1058
1058.
一零五八。
‘‘Yassu pubbe hatthivaradhuragate, hatthīhi anuvajanti;
『那些曾经在前方走失象牙弯曲之人,跟随着象群前进;』
Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti.
舍弃对月亮和太阳的渴爱,这二者便随顺而去。
§1059
1059.
一〇五九。
‘‘Yassu pubbe assavaradhuragate, assehi anuvajanti;
——那些先前已远离欲业的人,随后亦远离欲业;
Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti.
舍弃对月亮和太阳的渴爱,这二者便随顺而去。
§1060
1060.
‘‘Yassu pubbe rathavaradhuragate, rathehi anuvajanti;
——那些先前已远离车轮欲业的人,随后亦远离车轮欲业;
Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti.
放弃日月,二者齐头并进。
§1061
1061.
一零六一。
‘‘Yehissu pubbe niyyaṃsu, tapanīyakappanehi turaṅgehi;
『那些以前出发的,乘坐马车车轮腾飞的马匹;
Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yantī’’ti.
放弃日月,二者齐头并进。』
Tattha kāsikasucivatthadharāti kāsikāni sucivatthāni dhārayamānā. Candasūriyāti candakumāro ca sūriyakumāro ca. Nhāpakasunhāpitāti candanacuṇṇena ubbaṭṭetvā nhāpakehi kataparikammatāya sunhāpitā. Yassūti ye assu. Assūti nipātamattaṃ, ye kumāreti attho. Pubbeti ito pubbe. Hatthivaradhuragateti hatthivarānaṃ dhuragate, alaṅkatahatthikkhandhavaragateti attho. Assavaradhuragateti assavarapiṭṭhigate. Rathavaradhuragateti rathavaramajjhagate. Niyyaṃsūti nikkhamiṃsu.
其中,所谓帕提卡净水,是指正在流动的净水。所谓日月,是指月童和日童。所谓佛匠用檀香粉涂抹,使之呈现金黄色,由工匠依一定技法涂抹。所谓‘耶苏’,是‘耶’的复数;‘耶’为‘童子’,故意谓众多小童。‘以前’是指‘从这里早先’。所谓‘象轮行’,是指象足上的轮子运行,‘装饰熊腰肩膀的车轮行’是指装饰象的肩膀上的轮子运行,‘马轮行’是指马车轮运行。
Evaṃ tāsu paridevantīsuyeva bodhisattaṃ nagarā nīhariṃsu. Sakalanagaraṃ saṅkhubhitvā nikkhamituṃ ārabhi. Mahājane nikkhante dvārāni nappahonti. Brāhmaṇo atibahuṃ janaṃ disvā ‘‘ko jānāti, kiṃ bhavissatī’’ti nagaradvārāni thakāpesi. Mahājano nikkhamituṃ alabhanto nagaradvārassa āsannaṭṭhāne uyyānaṃ atthi, tassa santike mahāviravaṃ ravi. Tena ravena sakuṇasaṅgho saṅkhubhito ākāsaṃ pakkhandi. Mahājano taṃ taṃ sakuṇiṃ āmantetvā vilapanto āha –
于是,在这些忧伤的人们当中,菩萨也离开城市。收拾所有行李,开始出城。众多百姓出城时,门户关闭。婆罗门见到很多人说:“谁知道将会发生什么呢?”便关闭城门。众多百姓无法出城时,城门附近有一座花园,花园旁有烈日炎炎。随着太阳的光辉,鸟群飞翔于空。众多百姓向各鸟告别,悲恸地说——
§1062
1062.
一〇六二。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
『若你渴望鸟类之肉,应先敬礼鲜花装饰之物;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi puttehi.
假如在此有一位独王,迷乱于四子之中。』
§1063
1063.
一〇六三。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
『若你渴望鸟类之肉,应先敬礼鲜花装饰之物;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi kaññāhi.
假如在此有一位独王,迷乱于四女之中。』
§1064
1064.
一〇六四。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
若欲食鸟肉,应先敬奉先时开花祭品;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi mahesīti.
若此处有一国王献祭,当与四位贵族一同迷惑为供。
§1065
1065.
一〇六五。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
若欲食鸟肉,应先敬奉先时开花祭品;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi gahapatīhi.
若此处有一国王献祭,当与四位贵族一同迷惑为供。
§1066
1066.
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
「若鸟儿欲食吾肉,先应自缚于花环之中;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi hatthīhi.
此处一国之王,愚昧无知,以四象自缚。」
§1067
1067.
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
「若鸟儿欲食吾肉,先应自缚于花环之中;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi assehi.
此处一国之王,愚昧无知,以四驴自缚。」
§1068
1068.
一〇六八。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
『若欲食鸟肉,当以鲜花先供养;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi usabhehi.
假若一国之君,在四头牛前醉迷无知。』
§1069
1069.
一〇六九。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
『若汝欲得鸟肉,可向东方花满处飞去;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho sabbacatukkenā’’ti.
假若一国之君,醉迷于一切恶行。』
Tattha maṃsamicchasīti ambho sakuṇi, sace maṃsaṃ icchasi, pupphavatiyā pubbena puratthimadisāyaṃ yaññāvāṭo atthi, tattha gaccha. Yajatetthāti ettha khaṇḍahālassa vacanaṃ gahetvā sammūḷho ekarājā catūhi puttehi yaññaṃ yajati. Sesagāthāsupi eseva nayo.
在那里,‘我不想吃肉’的意思是‘唉,鸟儿啊,如果你想吃肉,花下方向东面前方有一个祭坛,你便到那里去。’‘要祭祀那里’的含义是这里取‘块盐’的词意,愚钝的人独自一人和四个儿子一起在那里行祭。这些经文的结尾诗句也是这个教义。
Evaṃ mahājano tasmiṃ ṭhāne paridevitvā bodhisattassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā pāsādaṃ padakkhiṇaṃ karonto antepure kūṭāgārauyyānādīni passanto gāthāhi paridevi –
于是那伟大人物在那个地方绕行后,去到菩萨的住所,绕行宫殿,观察内院的楼阁、亭台和花园等,边观看边用诗歌赞叹绕行。
§1070
1070.
‘‘Ayamassa pāsādo, idaṃ antepuraṃ suramaṇīyaṃ;
‘这是美丽的内院门楼;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
当时诸位尊者的儿子们被四人捉来要杀害。
§1071
1071.
‘‘Idamassa kūṭāgāraṃ, sovaṇṇaṃ pupphamalyavikiṇṇaṃ;
「在此处,有一座库塔楼,满布黄金,布置着繁盛的花环;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
当时尊者们四人,被派遣去执行杀戮任务。」
§1072
1072.
‘‘Idamassa uyyānaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「在此处,有一座花园,时常盛开鲜花,景色美丽怡人;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
当时尊者们四人,被派遣去执行杀戮任务。」
§1073
1073.
‘‘Idamassa asokavanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这里称为无忧林,时常盛开鲜花,四季宜人美妙游乐之所;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
当时诸位弟子聚集,四人被带去处死。」
§1074
1074.
‘‘Idamassa kaṇikāravanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这里称为繁花林,时常盛开鲜花,四方皆宜的游乐之地;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
当时诸位弟子聚集,四人被带去处死。」
§1075
1075.
‘‘Idamassa pāṭalivanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「此处为巴朴利林,常年花盛,光景宜人,寓居幽美;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
当时阿耶子等四人,为猎杀之事而被带下此地。」
§1076
1076.
‘‘Idamassa ambavanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「此处为甘达林,常年花盛,光景宜人,寓居幽美;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
当时阿耶子等四人,为猎杀之事而被带下此地。」
§1077
1077.
‘‘Ayamassa pokkharaṇī, sañchannā padumapuṇḍarīkehi;
『具寿者』池塘上,布满了莲花瓣与白色莲花,
Nāvā ca sovaṇṇavikatā, pupphavalliyā cittā suramaṇīyā;
舟船也涂成了金色,心中如花环般缠绕,宝珠般美丽;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā’’ti.
当时,尊者子弟们四人被召来赴死。
Tattha tedānīti idāni te candakumārappamukhā amhākaṃ ayyaputtā evarūpaṃ pāsādaṃ chaḍḍetvā vadhāya nīyanti. Sovaṇṇavikatāti suvaṇṇakhacitā.
此处『当时』意为现在,这些月光子弟们,离开了我们这座宫殿,将他们带去处死。所谓涂成金色,是施以纯金涂饰。
Ettakesu ṭhānesu vilapantā puna hatthisālādīni upasaṅkamitvā āhaṃsu –
他们在这些地方边哭泣边走来,来到象树等处,诉说哀伤,
§1078
1078.
‘‘Idamassa hatthiratanaṃ, erāvaṇo gajo balī dantī;
「此处所说名为此地的手臂宝物,即魔王的象,以强壮为特征,牙齿锐利。」
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
「当时尊者的四位儿子,被派遣去猎杀该象。」
§1079
1079.
‘‘Idamassa assaratanaṃ, ekakhuro asso;
「此处所说名为此地的马宝物,是一匹独特且强壮的马。」
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
「当时尊者的四位儿子,被派遣去猎杀该马。」
§1080
1080.
‘‘Ayamassa assaratho, sāḷiyanigghoso subho ratanavicitto;
『在寿命长者阿萨罗多、沙梨耶尼迦苏、庄严宝相者』,
Yatthassu ayyaputtā, sobhiṃsu nandane viya devā;
『其子们如同天人般辉映容颜,』
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
『现今其子却为四人所杀。』
§1081
1081.
‘‘Kathaṃ nāma sāmasamasundarehi, candanamudukagattehi;
『如何以如同香柏般洁净且美丽的侍者们,』
Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi puttehi.
『国王却因愚昧而为四子所杀以荐祭祀?』
§1082
1082.
一〇八二。
‘‘Kathaṃ nāma sāmasamasundarāhi, candanamudukagattāhi;
『何以称为色相平等而端正,脸如檀香般洁净光滑,','1227':'国王供献祭祀,迷惑于四名少女之中。』
Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi kaññāhi.
国王将举行祭祀,为四位少女所迷惑。
§1083
1083.
一〇八三。
‘‘Kathaṃ nāma sāmasamasundarāhi, candanamudukagattāhi;
『何以称为色相平等而端正,脸如檀香般洁净光滑,','1230':'国王供献祭祀,迷惑于四名王后之中。』
Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi mahesīhi.
国王将举行祭祀,为四位大王妃所迷惑。
§1084
1084.
一〇八四。
‘‘Kathaṃ nāma sāmasamasundarehi, candanamudukagattehi;
「如何名称为均等美丽者,与馨香檀木嫩芽相似;
Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi gahapatīhi.
国王供奉祭祀时,糊涂迷乱而与四位商贾相同。」
§1085
1085.
一〇八五。
‘‘Yathā honti gāmanigamā, suññā amanussakā brahāraññā;
「正如村庄集市空无一人,无人出入如荒野;
Tathā hessati pupphavatiyā, yiṭṭhesu candasūriyesū’’ti.
彼时花盛开于月亮与太阳之所。」
Tattha erāvaṇoti tassa hatthino nāmaṃ. Ekakhuroti abhinnakhuro. Sāḷiyanigghosoti gamanakāle sāḷikānaṃ viya madhurena nigghosena samannāgato. Kathaṃ nāmāti kena nāma kāraṇena. Sāmasamasundarehīti suvaṇṇasāmehi ca aññamaññaṃ jātiyā samehi ca niddosatāya sundarehi. Candanamudukagattehīti lohitacandanalittagattehi. Brahāraññāti yathā te gāmanigamā suññā nimmanussā brahāraññā honti, tathā pupphavatiyāpi yaññe yiṭṭhesu rājaputtesu suññā araññasadisā bhavissatīti.
其中,『erāvāṇa』是那头象的名字。『ekakhuro』指单根的柱子。『sāḷiyanigghosa』是在旅行途中,宛如鹊鸟以甜美的鸣叫声相和般的声音。『kathaṃ nāma』之意为何而名,因何而得名。『sāmasamasundarehi』形容彼此均等美好,兼指以金子般的色泽与各种相同的种族,以及因无烦恼而美好。『candanamudukagattehīti』则指在红檀香荫凉之所。『brahāraññāti』谓如那些乡村集镇,多有无人居住的废弃林野,因如此,花饰也像在祭祀时,所喜好的王子周围,荒凉的林野雅致亦将保持空寂。
Atha mahājano bahi nikkhamituṃ alabhanto antonagareyeva vicaranto paridevi. Bodhisattopi yaññāvāṭaṃ nīto. Athassa mātā gotamī nāma devī ‘‘puttānaṃ me jīvitaṃ dehi, devā’’ti rañño pādamūle parivattitvā paridevamānā āha –
于是大批众人无法出外,当日正处于城内徘徊,心生悲伤。菩萨亦被带往祭坛。他的母亲名为果德弥女神,对天人说:“请赐予我儿子的生命,天人们”,她绕至国王足下,满怀悲悯地说道——
§1086
1086.
‘‘Ummattikā bhavissāmi, bhūnahatā paṃsunā ca parikiṇṇā;
“我将成疯癫者,被无数尘土包围笼罩;
Sace candavaraṃ hanti, pāṇā me deva rujjhanti.
如果月亮被破坏,我的手臂也必断折,众神啊。”
§1087
1087.
‘‘Ummattikā bhavissāmi, bhūnahatā paṃsunā ca parikiṇṇā;
『我将变得疯狂,身体如同被尘土厚重地覆盖遍布;』
Sace sūriyavaraṃ hanti, pāṇā me deva rujjhantī’’ti.
『倘若太阳降下灾难,我的手脚如同被天神折断,便会受苦』,如此说。
Tattha bhūnahatāti hatavuḍḍhi. Paṃsunā ca parikiṇṇāti paṃsuparikiṇṇasarīrā ummattikā hutvā vicarissāmi.
其中,『已杀长辈』者,即杀害了尊长也。『遍撒尘土』者,谓我将身体遍覆尘土,如发狂者般游荡。
Sā evaṃ paridevantīpi rañño santikā kiñci kathaṃ alabhitvā ‘‘mama putto tumhākaṃ kujjhitvā gato bhavissati, kissa naṃ tumhe na nivattethā’’ti kumārassa catasso bhariyāyo āliṅgitvā paridevantī āha –
那里那名伤心之人虽悲痛,却在国王附近,说:『我的儿子将因你们被打伤,必定离去,你们为何不让他归来?』遂搂抱十四位王子妃怜悯地说。
§1088
1088.
(此为文中编号1088,无译文意涵,仅识别为注解编号)
‘‘Kinnumā na ramāpeyyuṃ, aññamaññaṃ piyaṃvadā;
『他们难以安乐,彼此虽然相爱;』
Ghaṭṭikā uparikkhī ca, pokkharaṇī ca bhārikā;
『罐匠』与『上伞具制者』、『池塘工匠』及『携物者』;
Candasūriyesu naccantiyo, samā tāsaṃ na vijjatī’’ti.
他们在月亮与太阳之间舞蹈,但他们并不平等。
Tattha kinnumā na ramāpeyyunti kena kāraṇena imā ghaṭṭikātiādikā catasso aññamaññaṃ piyaṃvadā candasūriyakumārānaṃ santike naccantiyo mama putte na ramāpayiṃsu, ukkaṇṭhāpayiṃsu. Sakalajambudīpasmiñhi nacce vā gīte vā samā aññā kāci tāsaṃ na vijjatīti attho.
因何缘故,这些所谓『罐匠』等四人彼此亲爱,月亮与太阳的子女们在舞蹈时却不欢喜我子者,反而感到愤恨?这是因为整个南瞻部洲中,无论是舞蹈还是歌唱,都没有与他们相等的其他者,这正是其义。
Iti sā suṇhāhi saddhiṃ paridevitvā aññaṃ gahetabbaggahaṇaṃ apassantī khaṇḍahālaṃ akkosamānā aṭṭha gāthā abhāsi –
于是,那女子怨恨地一同听闻,愤恨着不容另携他法,叱责『破坏者』者,朗诵了八偈,
§1089
1089.
‘‘Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava mātā;
『愿你母亲,断除破坏我内心悲痛的忧伤;愿你放弃此悲,让我心中忧愁离散;』
Yo mayhaṃ hadayasoko, candamhi vadhāya ninnīte.
“于我心中之忧伤,为月中杀害所引起。
§1090
1090.
‘‘Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava mātā;
“此心中之忧伤,愿断除于你母亲之愤怒;
Yo mayhaṃ hadayasoko, sūriyamhi vadhāya ninnīte.
“于我心中之忧伤,为日中杀害所引起。
§1091
1091.
‘‘Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava jāyā;
“此心中之忧伤,愿断除于你生身之愤怒;
Yo mayhaṃ hadayasoko, candamhi vadhāya ninnīte.
「是谁令我心生忧伤,于月亮之夜致死。」
§1092
1092.
一零九二。
‘‘Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava jāyā;
「当断绝我心中这忧伤吧,断绝之器你当生起;
Yo mayhaṃ hadayasoko, sūriyamhi vadhāya ninnīte.
是谁令我心生忧伤,于太阳之时致死。」
§1093
1093.
一零九三。
‘‘Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava mātā;
「勿见子女,勿见丈夫,唯见断绝之器你的母亲。」
Yo ghātesi kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.
『杀害』者,为伤害、『幼子』者,为未成熟的少年、『adūsake』者,原意为未洁净、未掌控心识,通指有染污之意、『sīhasaṅkāse』者,指狮身,隐喻具强猛威力者。合取意为伤害如狮子般强猛威力之幼子。
§1094
1094.
‘‘Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava mātā;
「不要亲近自己的儿子,也不要亲近丈夫,要看护你被折断的盾牌般脆弱身躯。」此句劝慰母亲在失去亲属之苦中不应执着于子或夫,以警觉和坚忍面对破碎的护身象征。
Yo ghātesi kumāre, apekkhite sabbalokassa.
『杀害』者,为伤害、『幼子』者,为未成熟的少年、『apekkhibe』者,意为期待、观望,含有等待机缘之意、『sabbalokassa』者,指一切世间。意即伤害其犹如观望一切世间之幼子。
§1095
1095.
‘‘Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava jāyā;
「不要亲近自己的儿子,也不要亲近丈夫,要看护你被折断的盾牌般脆弱身躯。」意与前句同,重复强调在亲属离散时,唯有护念自身破碎之身命为上。
Yo ghātesi kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.
若有人杀害幼男孩,污秽于狮子群中。
§1096
1096.
一千零九十六。
‘‘Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava jāyā;
『不要伤害儿子,也不要伤害丈夫,不可见你的出生成为残破不全;
Yo ghātesi kumāre, apekkhite sabbalokassā’’ti.
若有人杀害幼男孩,即便被全世界注视着,也不可杀害。』
Tattha imaṃ mayhanti mayhaṃ imaṃ hadayasokaṃ dukkhaṃ. Paṭimuñcatūti pavisatu pāpuṇātu. Yo ghātesīti yo tvaṃ ghātesi. Apekkhiteti sabbalokena olokite dissamāne māresīti attho.
此处谓:此悲伤、心中痛苦及忧愁属于我,应当放下,应当进入解脱以获安乐。『杀害』者,谓你所杀害的。『被全世界注视』者,意指当被整个世间观察,显现出来时即成杀戮的含义。
Bodhisatto yaññāvāṭepi pitaraṃ yācanto āha –
菩萨于祷乞父亲时说——
§1097
1097.
一〇九七。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
「愿天神勿杀害我,愿侍役勿向我施断裂砍断之刑;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthī asse ca pālema.
即便是如吞捆蛛网般缠绕我者,我等亦当守护大象与骡子。」
§1098
1098.
一〇九八。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
「愿天神勿杀害我,愿侍役勿向我施断裂砍断之刑;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthichakaṇāni ujjhema.
即便是如吞捆蛛网般缠绕我者,我等亦当扯断象脚与象牙。」
§1099
1099.
一〇九九。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
『愿天神勿杀害我们,勿将我们交付于断割残害之人。』
Api nigaḷabandhakāpi, assachakaṇāni ujjhema.
『即便是曾加害吞噬者,也当令其断绝伤害行为。』
§1100
1100.
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
『愿天神勿杀害我们,勿将我们交付于断割残害之人。』
Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā;
『那些是你所爱的众生,即使他们已出家为善行者。』
Bhikkhācariyaṃ carissāma.
我们将修习比库老师的教导。
§1101
1101.
一千一百零一。
‘‘Dibbaṃ deva upayācanti, puttatthikāpi daliddā;
天神们施予神通,然而子孙却贫困;
Paṭibhānānipi hitvā, putte na labhanti ekaccā.
放弃了口才朗诵,儿子也无人继承。
§1102
1102.
一千一百零二。
‘‘Āsīsikāni karonti, puttā no jāyantu tato paputtā;
施以施舍,愿子孙由此出生;若无子孙,则祈愿后续子孙生起。
Atha no akāraṇasmā, yaññatthāya deva ghātesi.
接着说:由于没有正当理由,为了祭祀目的,天人被杀害。
§1103
1103.
‘‘Upayācitakena puttaṃ labhanti, mā tāta no aghātesi;
『儿子是用赎求的方式得到的,愿父亲不要杀害他;
Mā kicchāladdhakehi puttehi, yajittho imaṃ yaññaṃ.
不要用贫困而无法供养的儿女,来施行这场祭祀。』
§1104
1104.
‘‘Upayācitakena puttaṃ labhanti, mā tāta no aghātesi;
『儿子是用赎求的方式得到的,愿父亲不要杀害他;'}
Mā kapaṇaladdhakehi puttehi, ammāya no vippavāsehī’’ti.
“不要对儿子们诳哄欺骗,不要抛弃你们的母亲。”
Tattha dibbanti deva, aputtikā daliddāpi nāriyo puttatthikā hutvā bahuṃ paṇṇākāraṃ karitvā puttaṃ vā dhītaraṃ vā labhāmāti dibyaṃ upayācanti. Paṭibhānānipi hitvāti dohaḷāni chaḍḍetvāpi, alabhitvāpīti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahārāja, nārīnañhi uppannaṃ dohaḷaṃ alabhitvā gabbho sussitvā nassati. Tattha ekaccā yācantāpi putte alabhamānā, kāci laddhampi dohaḷaṃ pahāya aparibhuñjitvā na labhanti, kāci dohaḷaṃ alabhamānā na labhanti. Mayhaṃ pana mātā uppannaṃ dohaḷaṃ labhitvā paribhuñjitvā uppannaṃ gabbhaṃ anāsetvā putte paṭilabhi. Evaṃ paṭiladdhe mā no avadhīti yācati.
这里所谓天人世间,虽然女子身贫如无子,若曾广作兜率多种种恩惠,且以子或女儿换取,乃向天人求愿。其意即使放弃哺乳的婴儿,也不会获得回报。这是因为如来所说—“大王啊,妇女若得不到哺乳之子,孕育之子就枯萎消亡。”其中有的乞求者得不到儿子,有的得了哺乳的婴儿,却弃而不用,不能得到好处;有的得不到哺乳的婴儿。这是我母亲所说,得到了哺乳的儿女,用心养育,不让胎儿枯死而得以养育。由此祈请:不要杀害我的孩子。”
Āsīsikānīti mahārāja, ime sattā āsīsaṃ karonti. Kinti? Puttā no jāyantūti. Tato paputtāti puttānampi no puttā jāyantūti. Atha no akāraṇasmāti atha tvaṃ amhe akāraṇena yaññatthāya ghātesi. Upayācitakenāti devatānaṃ āyācanena. Kapaṇaladdhakehīti kapaṇā viya hutvā laddhakehi. Puttehīti amhehi saddhiṃ amhākaṃ ammāya mā vippavāsehi, mā no mātarā saddhiṃ vippavāsaṃ karīti vadati.
“所谓祝福者,大王啊,这些众生赐以祝福。其意为何?愿我们的儿子出生。继而再生,就连儿子也能够出生。‘然后没有因缘’是说你因无缘故徒然放血以做祭祀。‘向天人祈求’是指对天众祈求。‘诳哄欺骗’是指以欺骗心来欺瞒。如同欺骗的,意谓行骗童子。‘对子’指的是对我等共有的母亲而言,不要抛弃,不让我们母亲共同受苦。”
So evaṃ vadantopi pitu santikā kiñci kathaṃ alabhitvā mātu pādamūle nipatitvā paridevamāno āha –
正当如此说时,父亲在场得知此事,悲痛地俯伏母亲足下,叹言:
§1105
1105.
【此处为编号1105,非译文】
‘‘Bahudukkhā posiya candaṃ, amma tuvaṃ jīyase puttaṃ;
“哀痛甚多地养育儿子,你却还活着,我的母亲。”
Vandāmi kho te pāde, labhataṃ tāto paralokaṃ.
谨敬礼足,愿汝获彼彼世。
§1106
1106.
一千一百零六。
‘‘Handa ca maṃ upagūha, pāde te amma vandituṃ dehi;
且听吾言,允许我靠近,为敬礼汝足。
Gacchāmi dāni pavāsaṃ, yaññatthāya ekarājassa.
吾今前往游行,献给独一国王之祭祀。
§1107
1107.
一千一百零七。
‘‘Handa ca maṃ upagūha, pāde te amma vandituṃ dehi;
且听吾言,允许我靠近,为敬礼汝足。
Gacchāmi dāni pavāsaṃ, mātu katvā hadayasokaṃ.
我今将去远行,不愿再生悲伤于心。
§1108
1108.
一千一百零八。
‘‘Handa ca maṃ upagūha, pāde te amma vandituṃ dehi;
“看哪,请你护卫我,允许我跪拜在你足下;
Gacchāmi dāni pavāsaṃ, janassa katvā hadayasoka’’nti.
我今将去远行,母亲,我为众生甘心悲痛。”
Tattha bahudukkhā posiyāti bahūhi dukkhehi posiya. Candanti maṃ candakumāraṃ evaṃ posetvā idāni, amma, tvaṃ jīyase puttaṃ. Labhataṃ tāto paralokanti pitā me bhogasampannaṃ paralokaṃ labhatu. Upagūhāti āliṅga parissaja. Pavāsanti puna anāgamanāya accantaṃ vippavāsaṃ gacchāmi.
其中所谓“多苦养”,意即因众多苦难而辛劳养育。这里表达的是,明朗的少年曾如是守护我,今你安然生存,我之子。愿我的父亲继承富饶的他方世界,并得安享。‘护卫’是紧紧拥抱与庇护之意。‘远行’意谓前往至远方,永久不复返,故称极远的远行。
Athassa mātā paridevantī catasso gāthā abhāsi –
随后,其母悲痛地朗诵四句偈语曰——
§1109
1109.
一一〇九。
‘‘Handa ca padumapattānaṃ, moḷiṃ bandhassu gotamiputta;
「看吧,属于莲花庄园的年轻人,愿你得到解脱,果德玛之子;
Campakadalamissāyo, esā te porāṇikā pakati.
你的先人即是持有樟树叶袈裟的尊者,这是你古老的本源。
§1110
1110.
一一一〇。
‘‘Handa ca vilepanaṃ te, pacchimakaṃ candanaṃ vilimpassu;
看啊,你应擦拭自己,涂抹来自西方的檀香脂;
Yehi ca suvilitto, sobhasi rājaparisāyaṃ.
以使你整洁庄重,光彩夺目,令王公贵族赞叹称羡。」
§1111
1111.
‘‘Handa ca mudukāni vatthāni, pacchimakaṃ kāsikaṃ nivāsehi;
「看这软弱的衣物,应居于西边的尘土之中;
Yehi ca sunivattho, sobhasi rājaparisāyaṃ.
以这些受过洗净的衣物,你能在王宫廷中显得光彩夺目。」
§1112
1112.
‘‘Muttāmaṇikanakavibhūsitāni , gaṇhassu hatthābharaṇāni;
「这些被珍珠和金饰华美装饰之物,取持在手的装饰物;
Yehi ca hatthābharaṇehi, sobhasi rājaparisāya’’nti.
以这些手饰,你能够在王宫廷中显得光彩照人。」
Tattha padumapattānanti padumapattaveṭhanaṃ nāmekaṃ pasādhanaṃ, taṃ sandhāyevamāha. Tava vippakiṇṇaṃ moḷiṃ ukkhipitvā padumapattaveṭhanena yojetvā bandhāti attho. Gotamiputtāti candakumāraṃ ālapati. Campakadalamissāyoti abbhantarimehi campakadalehi missitā vaṇṇagandhasampannā nānāpupphamālā pilandhassu. Esā teti esā tava porāṇikā pakati, tameva gaṇhassu puttāti paridevati. Yehi cāti yehi lohitacandanavilepanehi vilitto rājaparisāya sobhasi, tāni vilimpassūti attho. Kāsikanti satasahassagghanakaṃ kāsikavatthaṃ. Gaṇhassūti pilandhassu.
此中所谓“荷叶盘”,是指荷叶盘的边缘,这一名称即为此物的称谓。对此,文中说法是:将你扔掉的球状物提起,然后用荷叶盘的边缘系住,就是“绑缚”的意思。名为“果德玛子”的,是谓月童;“辛波迦达莉蜜莎”是说内侧带有辛波迦花瓣的蜜莎,色香具足,有各种花环装饰,令你怀念。所谓“这是你的旧时室伴,望你接受”说的是;“与谁呢”,是谓那些涂有红色檀香膏,显耀于王宫中宾客的女子们,她们被称作“涂饰者”。“卡西城”指一百多万人口的卡西树城之地;“接受”即承接,“怀念”的意思也在其中。
Idānissa candā nāma aggamahesī tassa pādamūle nipatitvā paridevamānā āha –
于是,名为月的人女王,端坐于其足边,满怀悲伤,开口说:
§1113
1113.
‘‘Na hi nūnāyaṃ raṭṭhapālo, bhūmipati janapadassa dāyādo;
『国土之主,地方领主,非侥幸之继承者也;
Lokissaro mahanto, putte snehaṃ janayatī’’ti.
世间的主宰者伟大者,会在子嗣中生起慈爱』这是她所说的。
Taṃ sutvā rājā gāthamāha –
听闻此言,国王吟诵说道——
§1114
1114.
一一一四。
‘‘Mayhampi piyā puttā, attā ca piyo tumhe ca bhariyāyo;
“连我心爱之子,自己与爱你们的妻子,
Saggañca patthayāno, tenāhaṃ ghātayissāmī’’ti.
以及天界诸天,为此我将行杀害。”
Tassattho – kiṃkāraṇā puttasinehaṃ na janemi? Na kevalaṃ gotamiyā eva, atha kho mayhampi piyā puttā, tathā attā ca tumhe ca suṇhāyo bhariyāyo ca piyāyeva. Evaṃ santepi saggañca patthayāno ahaṃ saggaṃ patthento, tena kāraṇena ete ghātayissāmi, mā cintayittha, sabbepete mayā saddhiṃ devalokaṃ ekato gamissantīti.
此时,他意何在?我不生儿子之爱吗?不独得自果德弥女,实则我亦爱子,且你们爱女,妻亦爱你们如己。既然如此,我虽向天界往生,却因此因缘,将行杀害诸子,勿起疑虑。我们众生当共赴天道一处而住。”
Candā āha –
旃达复言:
§1115
1115.
一一一五。
‘‘Maṃ paṭhamaṃ ghātehi, mā me hadayaṃ dukkhaṃ phālesi;
汝勿以刀伤我,勿令吾心生苦。
Alaṅkato sundarako, putto deva tava sukhumālo.
汝为华饰之美子,天人中所柔逸。
§1116
1116.
‘‘Handayya maṃ hanassu, paraloke candakena hessāmi;
请杀我吧,我将为阴间之月;
Puññaṃ karassu vipulaṃ, vicarāma ubhopi paraloke’’ti.
当广行善,不论两界而游行。」
Tattha paṭhamanti deva, mama sāmikato paṭhamataraṃ maṃ ghātehi. Dukkhanti candassa maraṇadukkhaṃ mama hadayaṃ mā phālesi. Alaṅkatoti ayaṃ mama ekova alaṃ pariyattoti evaṃ alaṅkato. Evarūpaṃ nāma puttaṃ mā ghātayi, mahārājāti dīpeti. Handayyāti handa, ayya, rājānaṃ ālapantī evamāha. Paraloke candakenāti candena saddhiṃ paraloke bhavissāmi. Vicarāma ubhopi paraloketi tayā ekato ghātitā ubhopi paraloke sukhaṃ anubhavantā vicarāma, mā no saggantarāyamakāsīti.
此处『第一』之意为天人称我为主,其中第一者及为最尊。『以刀伤』指刀器之死苦,不令吾心产生死苦之感受。所谓华饰,谓此子乃吾唯一之饰物,故曰华丽。心对吾,不致伤害。此般子比喻王子般光辉卓著。『请杀我』意为『杀我吧,王哉』,乃王于此语中之敬称。『为阴间之月』者,谓死后当以月亮光华照耀幽冥。『广行善』谓广施善业,『不论两界』者,即此世与彼世。『两界中游行』意为将于两世中皆能安乐行走,无生天上之障碍也。
Rājā āha –
国王说道——
§1117
1117.
‘‘Mā tvaṃ cande rucci maraṇaṃ, bahukā tava devarā visālakkhi;
『你莫因月亮而生死忧愁,众多的天人俱具广大相貌;
Te taṃ ramayissanti, yiṭṭhasmiṃ gotamiputte’’ti.
他们将令你欢喜,我是果德玛之子。』
Tattha mā tvaṃ cande ruccīti mā tvaṃ attano maraṇaṃ rocesi. ‘‘Mā ruddī’’tipi pāṭho, mā rodīti attho. Devarāti patibhātukā.
此处『你莫因月亮而生喜』,意指你莫因自身的死苦生忧愁。『莫阻止』的解也作『莫悲伤』。天人二字表达了天界居士之意。
Tato paraṃ satthā –
然后世尊又说——
§1118
1118.
一一一八。
‘‘Evaṃ vutte candā attānaṃ, hanti hatthatalakehī’’ti. – upaḍḍhagāthamāha;
『如是闻说,月亮自行消失,被象脚践踏』——此为讼诗云,
Tato paraṃ tassāyeva vilāpo hoti –
彼时她随即生起哀恸,
‘‘Alamettha jīvitena, pissāmi visaṃ marissāmi.
『今生无意义,我厌恶,将死如毒般痴心。』
§1119
1119.
一一一九。
‘‘Na hi nūnimassa rañño, mittāmaccā ca vijjare suhadā;
『实无他,今此国王及其亲友病痛中相互和睦;』
Ye na vadanti rājānaṃ, ‘mā ghātayi orase putte’.
那些人不对国王说:『不要杀害自己的亲儿子。』
§1120
1120.
一千一百二十。
‘‘Na hi nūnimassa rañño, ñātī mittā ca vijjare suhadā;
『确实,对于这位国王,亲属与朋友们疾病时是善友;
Ye na vadanti rājānaṃ, ‘mā ghātayi atraje putte’.
那些人不对国王说:『不要杀害他的半血儿子。』
§1121
1121.
一千一百二十一。
‘‘Ime tepi mayhaṃ puttā, guṇino kāyūradhārino rāja;
这些也是我的儿子,身体强健品德高尚的国王。
Tehipi yajassu yaññaṃ, atha muñcatu gotamiputte.
如是祭祀以后,应当放生果德玛子。
§1122
1122.
‘‘Bilasataṃ maṃ katvāna, yajassu sattadhā mahārāja;
『大王,汝造作七种祭祀,杀害我,』
Mā jeṭṭhaputtamavadhi, adūsakaṃ sīhasaṅkāsaṃ.
『勿杀年长之子,勿杀不净之狮子形象。』
§1123
1123.
‘‘Bilasataṃ maṃ katvāna, yajassu sattadhā mahārāja;
『大王,汝造作七种祭祀,杀害我,』
Mā jeṭṭhaputtamavadhi, apekkhitaṃ sabbalokassā’’ti.
『莫待长子之命终,等待遍及世间』。
Tattha evanti evaṃ andhabālena ekarājena vutte. Hantīti ‘‘kiṃ nāmetaṃ kathesī’’ti vatvā hatthatalehi attānaṃ hanti. Pissāmīti pivissāmi. Ime tepīti vasulakumāraṃ ādiṃ katvā sesadārake hatthe gahetvā rañño pādamūle ṭhitā evamāha. Guṇinoti mālāguṇaābharaṇehi samannāgatā. Kāyūradhārinoti kāyūrapasādhanadharā. Bilasatanti mahārāja, maṃ ghātetvā koṭṭhāsasataṃ katvā sattadhā sattasu ṭhānesu yaññaṃ yajassu.
这里如此说道,出于一个盲目无知的国王之口。他说“杀!”又问“你叫什么名字?”然后用手掌自杀,说“我要喝毒酒”。接着这三人将拿萨鲁古玛拉为首,抓住年轻儿子,站在国王足下如此说道。所谓具德者,是指佩戴花环饰品的人。所谓身戒持者,是指持守身业戒律的人。所谓威仪者是指大王,对我若杀害,失去百座宫殿中七处七座祭祀场地也可。
Iti sā rañño santike imāhi gāthāhi paridevitvā assāsaṃ alabhamānā bodhisattasseva santikaṃ gantvā paridevamānā aṭṭhāsi. Atha naṃ so āha – ‘‘cande, mayā jīvamānena tuyhaṃ tasmiṃ tasmiṃ vatthusmiṃ subhaṇite sukathite uccāvacāni maṇimuttādīni bahūni ābharaṇāni dinnāni, ajja pana te idaṃ pacchimadānaṃ, sarīrāruḷhaṃ ābharaṇaṃ dammi, gaṇhāhi na’’nti. Imamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是她在国王面前,借由这些偈语悲伤叹息、喘息,如同菩萨般临近并悲痛地跪下。随后国王对她说:“月光女神,以我的命换取你在各种美好物品、漂亮言辞、珠宝翡翠上受赠的许多饰物。现在我以这西方的捐赠、令身体优美的珠宝赐与你,接受吧!”说明此意后,佛陀说道——
§1124
1124.
‘‘Bahukā tava dinnābharaṇā, uccāvacā subhaṇitamhi;
“你得到许多赠予的饰品,言辞美妙、华丽动听;
Muttāmaṇiveḷuriyā, etaṃ te pacchimakaṃ dāna’’nti.
集珠、珍珠、玛瑙、玉石,这便是你今生的西方供献。”
Candādevīpi taṃ sutvā tato parāhi navahi gāthāhi vilapi –
月女闻此之后,随即又以九句歌谣作哀诉——
§1125
1125.
‘‘Yesaṃ pubbe khandhesu, phullā mālāguṇā vivattiṃsu;
『从前于诸蕴中,花环及色彩失去光泽,
Tesajjapi sunisito, nettiṃso vivattissati khandhesu.
即使现今调净,亦不能复现色彩于蕴中。』
§1126
1126.
‘‘Yesaṃ pubbe khandhesu, cittā mālāguṇā vivattiṃsu;
『从前于诸蕴中,心识与花环及色彩失去光泽,
Tesajjapi sunisito, nettiṃso vivattissati khandhesu.
如是善受已得清净,净持将从蕴中离出。
§1127
1127.
一一二七。
‘‘Aciraṃ vata nettiṃso, vivattissaki rājaputtānaṃ khandhesu;
“实则净持很快将从诸王子之蕴中离出;
Atha mama hadayaṃ na phalati, tāva daḷhabandhañca me āsi.
然而我的心未获自由,牢固绳索仍在缠绕。
§1128
1128.
一一二八。
‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
“如同村舍洁净且明亮,簪环饰物与香灯焕发光彩;
Niyyātha candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.
月光和太阳都已升起,为了王者的祭祀仪式。
§1129
1129.
一一二九。
‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
像锡兰细叶树皮般纯洁,环饰着无瑕的檀香,花纹斑斓;
Niyyātha candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.
月光和太阳已升起,不再生起内心的忧愁悲伤。
§1130
1130.
一一三零。
‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
像锡兰细叶树皮般纯洁,环饰着无瑕的檀香,花纹斑斓;
Niyyātha candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ.
太阳与月亮已经西沉,众生因心生忧愁。
§1131
1131.
一千一百三十一。
‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
『以肉食为饮食,身浴与头上涂香;佩戴耳环,手持没有桂香木的香料。』
Niyyātha candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.
太阳与月亮已经西沉,供养祭祀为一国之王。
§1132
1132.
一千一百三十二。
‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
『以肉食为饮食,身浴与头上涂香;佩戴耳环,手持没有桂香木的香料。』
Niyyātha candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.
愿月亮与太阳离去,勿令忧伤挂于心头。
§1133
1133.
‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
“用肉与乳制的食物沐浴,用光华洗净身体,佩戴着圆环形的耳环,涂抹着乳香粉末;
Niyyātha candasūriyā, janassa katvā hadayasoka’’nti.
愿月亮与太阳离去,取走人们心里的悲伤。”
Tattha mālāguṇāti pupphadāmāni. Tesajjāti tesaṃ ajja. Nettiṃsoti asi. Vivattissatīti patissati. Aciraṃ vatāti acirena vata. Na phalatīti na bhijjati. Tāva daḷhabandhañcame āsīti ativiya thirabandhanaṃ me hadayaṃ bhavissatīti attho. Niyyāthāti gacchatha.
其中,『花鬘』者,花串也。『今日之』者,今日也。『三十』者,剑也。『将翻转』者,将折回也。『须臾哉』者,须臾之间也。『不破裂』者,不碎裂也。『愿我之缚如此之坚』者,意谓:愿我之心成为极其坚固之缚也。『请前去』者,请去也。
Evaṃ tassā paridevantiyāva yaññāvāṭe sabbakammaṃ niṭṭhāsi. Rājaputtaṃ netvā gīvaṃ onāmetvā nisīdāpesuṃ. Khaṇḍahālo suvaṇṇapātiṃ upanāmetvā khaggaṃ ādāya ‘‘tassa gīvaṃ chindissāmī’’ti aṭṭhāsi. Taṃ disvā candādevī ‘‘aññaṃ me paṭisaraṇaṃ natthi, attano saccabalena sāmikassa sotthiṃ karissāmī’’ti añjaliṃ paggayha parisāya antare vicarantī saccakiriyaṃ akāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如此,那位哀伤之女在献祭坛前完成所有礼仪。但见王子出场,舌头吐出粘稠之物坐下。手持一片纯金片,握剑立誓:“我要斩断那王子的舌头。”月亮女神见状,言:“我无他处可避,唯以自己真诚的力量护持主人的安乐。”于是手合十,行走在众人之中,发誓立信。对此,佛陀当下开示说道——
§1134
1134.
一一三四。
‘‘Sabbasmiṃ upakkhaṭasmiṃ, nisīdite candasmiṃ yaññatthāya;
「在一切偏差之处,遵守仪轨时,端坐于月光之下,
Pañcālarājadhītā pañjalikā, sabbaparisāya samanupariyāyi.
五位皇后女儿及众侍从悉心环绕侍奉。
§1135
1135.
一一三五。
‘‘Yena saccena khaṇḍahālo, pāpakammaṃ karoti dummedho;
「愚痴者因真实之理而破坏法节,作诸恶业;
Etena saccavajjena, samaṅginī sāmikena homi.
我因真实的禁戒,与身心和合的尊主同在。
§1136
1136.
一一三六。
‘‘Ye idhatthi amanussā, yāni ca yakkhabhūtabhabyāni;
‘那些非人所转化者,以及那些曾为夜叉所有者而将成为的,
Karontu me veyyāvaṭikaṃ, samaṅginī sāmikena homi.
愿他们成全我所修行的戒律,我愿与同趣同行的主共相随。’
§1137
1137.
一一三七。
‘‘Yā devatā idhāgatā, yāni ca yakkhabhūtabhabyāni;
『凡天神已来至此处,以及诸亚卡、众生、未来众生;』
Saraṇesiniṃ anāthaṃ tāyatha maṃ, yācāmahaṃ pati māhaṃ ajeyya’’nti.
愿他们护持我这孤独无依者,我愿祈求他们护卫我,使我永不败坏。’
Tattha upakkhaṭasminti sabbasmiṃ yaññasambhāre sajjite paṭiyatte. Samaṅginīti sampayuttā ekasaṃvāsā. Ye idhatthīti ye idha atthi. Yakkhabhūtabhabyānīti devasaṅkhātā yakkhā ca vaḍḍhitvā ṭhitasattasaṅkhātā bhūtā ca idāni vaḍḍhanakasattasaṅkhātāni bhabyāni ca. Veyyāvaṭikanti mayhaṃ veyyāvaccaṃ karontu. Tāyatha manti rakkhatha maṃ. Yācāmahanti ahaṃ vo yācāmi. Pati māhanti patiṃ ahaṃ mā ajeyyaṃ.
其中,『当祭祀所需供品皆已备妥』者,一切祭祀资具均已陈设预备也。『偕同者』者,相应共住者也。『凡在此处者』者,凡在此处存在者也。『亚卡、众生、未来众生』者:称为天人之亚卡,以及称为已成长安住之众生,以及称为如今正在成长之未来众生也。『为我效劳』者,为我尽力效劳也。『护佑我』者,护佑我也。『我恳请』者,我恳请汝等也。『愿我不败于夫』者,愿我不为夫所克胜也。
Atha sakko devarājā tassā paridevasaddaṃ sutvā taṃ pavattiṃ ñatvā jalitaṃ ayakūṭaṃ ādāya gantvā rājānaṃ tāsetvā sabbe vissajjāpesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
尔时,萨咖天帝闻此哀号之声,知其缘起,携铁杵前往,慰藉王者,劝导解散众生。明示此因缘时,世尊宣说——
§1138
1138.
‘‘Taṃ sutvā amanusso, ayokūṭaṃ paribbhametvāna;
『闻此声音,非人类者,环绕铁杵绕行;
Bhayamassa janayanto, rājānaṃ idamavoca.
生恐怖者,对王者言如此语;
§1139
1139.
‘‘Bujjhassu kho rājakali, mā tāhaṃ matthakaṃ nitāḷesiṃ;
“国王之子啊,请你开悟,不要放纵我心神迷乱;
Mā jeṭṭhaputtamavadhi, adūsakaṃ sīhasaṅkāsaṃ.
不要像长子之死的哀伤,不要像狮子形象败坏之人一样污秽。”
§1140
1140.
‘‘Ko te diṭṭho rājakali, puttabhariyāyo haññamānāyo;
“国王之子啊,谁曾见过,子女妻妾被杀;
Seṭṭhi ca gahapatayo, adūsakā saggakāmā hi.
商贾与地主,都是纯洁追求天界之人。”
§1141
1141.
‘‘Taṃ sutvā khaṇḍahālo, rājā ca abbhutamidaṃ disvāna;
“世尊闻此,破军星宿王见此异状;
Sabbesaṃ bandhanāni mocesuṃ, yathā taṃ anupaghātaṃ.
众缚尽解,犹如未曾被缚一般。
§1142
1142.
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
众皆逃散,曾会合者即时解散;
Sabbe ekekaleḍḍukamadaṃsu, esa vadho khaṇḍahālassā’’ti.
众皆各自争斗攻击,此即破军星宿之死。”
Tattha amanussoti sakko devarājā. Bujjhassūti jānassu sallakkhehi. Rājakalīti rājakāḷakaṇṇi rājalāmaka. Mā tāhanti pāparāja, bujjha, mā te ahaṃ matthakaṃ nitāḷesiṃ. Ko te diṭṭhoti kuhiṃ tayā diṭṭhapubbo. Saggakāmā hīti ettha hīti nipātamattaṃ, saggakāmā saggaṃ patthayamānāti attho. Taṃ sutvāti, bhikkhave, taṃ sakkassa vacanaṃ khaṇḍahālo sutvā. Abbhutamidanti rājā ca idaṃ sakkassa dassanaṃ pubbe abhūtaṃ disvā. Yathā tanti yathā anupaghātaṃ pāṇaṃ mocenti, evameva mocesuṃ. Ekekaleḍḍukamadaṃsūti bhikkhave, yattakā tasmiṃ yaññāvāṭe samāgatā, sabbe ekakolāhalaṃ katvā khaṇḍahālassa ekekaleḍḍupahāraṃ adaṃsu. Esa vadhoti esova khaṇḍahālassa vadho ahosi, tattheva naṃ jīvitakkhayaṃ pāpesunti attho.
此即非人者,萨咖天帝所言;善解豪言,明究辞义。所谓‘王时’即王之时代、英主统治。‘勿惧恶王’,意谓醒悟者应无畏惧,勿令心失定。‘汝之见何以?昔日何处彼所见?’此问揭示审视过往与见境。‘欲往天者’,此乃天欲,意指天道之向往。此语义,约此而止。闻此则知,诸比库,应听破军星宿言。异状乃天帝所曾未有之异象;如脱众缚,众生解脱似未曾系缚。诸众逃散,此谓聚集众生一时分离;分裂争斗,皆为破军星宿之死,此非灭命(即杀生灭命),其意非真呼死命终结,非恶意杀伐。此乃诸众心解离破散之意,不可生恶念害他。
Taṃ pana māretvā mahājano rājānaṃ māretuṃ ārabhi. Bodhisatto pitaraṃ parissajitvā māretuṃ na adāsi. Mahājano ‘‘jīvitaṃ etassa pāparañño dema, chattaṃ panassa nagare ca vāsaṃ na dassāma, caṇḍālaṃ katvā bahinagare vasāpessāmā’’ti vatvā rājavesaṃ hāretvā kāsāvaṃ nivāsāpetvā haliddipilotikāya sīsaṃ veṭhetvā caṇḍālaṃ katvā caṇḍālavasanaṭṭhānaṃ taṃ pahiṇi. Ye panetaṃ pasughātayaññaṃ yajiṃsu ceva yajāpesuñca anumodiṃsu ca, sabbe nirayaparāyaṇāva ahesuṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
那时,众多大臣在杀害那位贤王之后,起意要杀害国王。菩萨舍弃父亲,没有允许杀害他。大臣们说:“要赐予这个罪恶之人的生命,我们不愿意,且我们在城中没有住所,我们将他视为贱民,要让他住在郊外为贱民。”于是他们剥去国王的袍衣,换上粗布袈裟,戴上黄栀子色头巾,视他为贱民,将他放逐至贱民聚居处。那些曾经献祭于此屠牛行为、推崇并赞同此举者,皆堕入地狱苦报。对此,佛陀开示说——
§1143
1143.
‘‘Sabbe paviṭṭhā nirayaṃ, yathā taṃ pāpakaṃ karitvāna;
“诸恶行皆引致地狱,正如此罪恶所为;
Na hi pāpakammaṃ katvā, labbhā sugatiṃ ito gantu’’nti.
未曾作恶者,难得此安乐之处。”
Sopi kho mahājano dve kāḷakaṇṇiyo hāretvā tattheva abhisekasambhāre āharitvā candakumāraṃ abhisiñci. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
随后,那些大臣剥去了两位黑眼恶人的衣袍,立刻举行授冠礼仪,涂抹月光般洁白的膏油供养少年王子。对此,佛陀再次开示说——
§1144
1144.
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
『一切放生者』者,指众生皆得放脱之人;『其时聚集』者,即于当时集合聚集之意。
Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā rājaparisā ca.
『倾洒月光』者,是指众生聚集施洒月光之仪;『集合王室众』者,指与会之王宫群臣等也。
§1145
1145.
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
『一切放生者』者,诸被放脱之众生也;『其时聚集』者,指彼时会合之状。
Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā rājakaññāyo ca.
『倾洒月光』者,即众集洒布清凉之光;『集合王女』者,指会合之诸王女也。
§1146
1146.
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
「所有获得解脱者,彼时曾聚集于此;
Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā devaparisā ca.
他们洒水护月,天众也同在其间。」
§1147
1147.
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
「所有获得解脱者,彼时曾聚集于此;
Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā devakaññāyo ca.
他们洒水护月,天女们也同在其间。」
§1148
1148.
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
『诸种变化之间,昔时皆集聚于彼处。』
Celukkhepamakaruṃ, samāgatā rājaparisā ca.
『于彼无有斩断行为,乃至王族议会亦聚集其间。』
§1149
1149.
一一四九。
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
『诸种变化之间,昔时皆集聚于彼处。』
Celukkhepamakaruṃ, samāgatā rājakaññāyo ca.
『于彼无有斩断行为,乃至王室女子亦汇聚其间。』
§1150
1150.
一一五〇。
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
「众多解脱者中,凡在那时聚集者,皆出现在彼处;
Celukkhepamakaruṃ, samāgatā devaparisā ca.
他们并未轻慢,天众也一同聚集在此。」
§1151
1151.
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
「众多解脱者中,凡在那时聚集者,皆出现在彼处;
Celukkhepamakaruṃ, samāgatā devakaññāyo ca.
他们并未轻慢,诸天女也同聚集在此。」
§1152
1152.
‘‘Sabbesu vippamuttesu, bahū ānanditā ahuṃ;
『一切解脱者中,我曾多次欢喜愉悦;』
Nandiṃ pavesi nagaraṃ, bandhanā mokkho aghositthā’’ti.
『欢喜进入城中,那些束缚已被破除,苦患亦已消除。』
Tattha rājaparisā cāti rājaparisāpi tīhi saṅkhehi abhisiñciṃsu. Rājakaññāyo cāti khattiyadhītaropi naṃ abhisiñciṃsu. Devaparisā cāti sakko devarājā vijayuttarasaṅkhaṃ gahetvā devaparisāya saddhiṃ abhisiñci. Devakaññāyo cāti sujāpi devadhītarāhi saddhiṃ abhisiñci. Celukkhepamakarunti nānāvaṇṇehi vatthehi dhaje ussāpetvā uttarisāṭakāni ākāse khipantā celukkhepaṃ kariṃsu. Rājaparisā ca itare tayo koṭṭhāsā cāti abhisekakārakā cattāropi koṭṭhāsā kariṃsuyeva. Ānanditā ahunti āmoditā ahesuṃ. Nandiṃ pavesi nagaranti candakumārassa chattaṃ ussāpetvā nagaraṃ paviṭṭhakāle nagare ānandabheri cari. ‘‘Kiṃ vatvā’’ti? Yathā ‘‘amhākaṃ candakumāro bandhanā mutto, evameva sabbe bandhanā muccantū’’ti. Tena vuttaṃ ‘‘bandhanā mokkho aghositthā’’ti.
此中天子朝臣,即以三部分众多加持。天子女儿,即贵族女王亦为之加持。天众会,即天帝萨咖携胜利号角,与天众同声加持。天女儿,即美善与天女同声加持。众人放飞飘带,燃点彩色旌旗,将旌旗高扬,投掷于天空。天子朝臣在三座殿宇及其他宫殿之中,为主持加冠礼者,共同设立四座殿宇。众皆欢喜悦喜。欢喜进入城中者,在月王子举伞进入城时,于城中发声欢喜而行。『为何欢唱?』正如云『我方月王子已脱离束缚,诸缚皆应获解脱。』因此说『束缚消除,苦患消除。』
Bodhisatto pitu vattaṃ paṭṭhapesi. Antonagaraṃ pana pavisituṃ na labhati. Paribbayassa khīṇakāle bodhisatto uyyānakīḷādīnaṃ atthāya gacchanto taṃ upasaṅkamitvā ‘‘patimhī’’ti na vandati, añjaliṃ pana katvā ‘‘ciraṃ jīva sāmī’’ti vadati. ‘‘Kenattho’’ti vutte ārocesi. Athassa paribbayaṃ dāpesi. So dhammena rajjaṃ kāretvā āyupariyosāne devalokaṃ pūrayamāno agamāsi.
菩提萨埵守护父亲之地。然却不得进入城内。聚落灭亡之后,菩提萨埵为花园游戏诸用故往至彼处。至其所在,称不敢礼拜,仅作合十礼,言『愿长寿尊主』。被问『何故?』即答以聚落缘故。彼乃以道理治国,于寿终之时满愿升往天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto maṃ ekaṃ nissāya bahū māretuṃ vāyāmamakāsī’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi. Tadā khaṇḍahālo devadatto ahosi, gotamīdevī mahāmāyā, candādevī rāhulamātā, vasulo rāhulo, selā uppalavaṇṇā, sūro vāmagotto kassapo, bhaddaseno moggallāno, sūriyakumāro sāriputto, candarājā pana ahameva sammāsambuddho ahosinti.
世尊成道后,曾传法,告比库:『非也,比库,此刻乃至先时,天臣提多曾试一人依止我,多所杀害』,于是引用本生故事加以说明。时,身残缺的天臣提多,即是果德玛、世尊之母摩诃摩耶、月亮天女、拉胡拉之母、瓦苏罗、拉胡拉、舍利、优波罗跋流迦、苏罗、迦多(kassapa)、跋特多曩(moggallāna)、苏利耶(苏里亚)王子、沙利弗多(沙利子)、月王我即是正觉者的诸圣者。
Candakumārajātakavaṇṇanā sattamā. · 旃陀童子本生注释第七。
[545] 8. Mahānāradakassapajātakavaṇṇanā
【545】【第八】大那罗陀迦萨巴本生故事注释
Ahurājā videhānanti idaṃ satthā laṭṭhivanuyyāne viharanto uruvelakassapadamanaṃ ārabbha kathesi. Yadā hi satthā pavattitavaradhammacakko uruvelakassapādayo jaṭile dametvā magadharājassa paṭissavaṃ locetuṃ purāṇajaṭilasahassaparivuto laṭṭhivanuyyānaṃ agamāsi. Tadā dvādasanahutāya parisāya saddhiṃ āgantvā dasabalaṃ vanditvā nisinnassa magadharañño parisantare brāhmaṇagahapatikānaṃ vitakko uppajji ‘‘kiṃ nu kho uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carati, udāhu mahāsamaṇo uruvelakassape’’ti. Atha kho bhagavā tesaṃ dvādasanahutānaṃ cetasā cetoparivitakkamaññāya ‘‘kassapassa mama santike pabbajitabhāvaṃ jānāpessāmī’’ti imaṃ gāthamāha –
大王啊,在无尸国说:这位尊者在树林中修行,起初曾在乌鲁韦拉咖萨巴近旁静住而教化。因这位尊者投身成道,转起法轮,于乌鲁韦拉咖萨巴脚下苦修,降伏其绳结般复杂的烦恼,当时绕着树林数千老树而来。此时诸弟子十二人一起同行,拜敬十方天力,比库们坐于摩揭陀国王清凉处,婆罗门与居士之间议论纷纷:“这位大沙门乌鲁韦拉咖萨巴究竟如何修持解脱?请告诉我们,伟大的沙门是如何在乌鲁韦拉咖萨巴修行的?”时世尊以智慧,识别他们心念想法,说:“我将令迦叶知晓他出家于我身边。”随后开示偈曰——
‘‘Kimeva disvā uruvelavāsi, pahāsi aggiṃ kisakovadāno;
“乌鲁韦拉乡人啊,你舍弃了火种与种田的赠礼;
Pucchāmi taṃ kassapa etamatthaṃ, kathaṃ pahīnaṃ tava aggihutta’’nti. (mahāva. 55);
我问迦叶,为何如此,汝为何放弃了火种?”(出自大长部第55经);
Theropi bhagavato adhippāyaṃ viditvā –
长老也晓知世尊此旨意——
‘‘Rūpe ca sadde ca atho rase ca, kāmitthiyo cābhivadanti yaññā;
“色响香味与触觉,欲望皆称为祭祀;
Etaṃ malanti upadhīsu ñatvā, tasmā na yiṭṭhe na hute arañji’’nti. (mahāva. 55); –
知因缘,去邪爱,不聚集,不生染著。”(出自大长部第55经);—
Imaṃ gāthaṃ vatvā attano sāvakabhāvaṃ pakāsanatthaṃ tathāgatassa pādapiṭṭhe sīsaṃ ṭhapetvā ‘‘satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī’’ti vatvā ekatālaṃ dvitālaṃ titālanti yāva sattatālappamāṇaṃ sattakkhattuṃ vehāsaṃ abbhuggantvā oruyha tathāgataṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā mahājano ‘‘aho mahānubhāvo buddho, evaṃ thāmagatadiṭṭhiko nāma attānaṃ ‘arahā’ti maññamāno uruvelakassapopi diṭṭhijālaṃ bhinditvā tathāgatena damito’’ti satthu guṇakathaññeva kathesi. Taṃ sutvā satthā ‘‘anacchariyaṃ idāni sabbaññutappattena mayā imassa damanaṃ, svāhaṃ pubbe sarāgakālepi nārado nāma brahmā hutvā imassa diṭṭhijālaṃ bhinditvā imaṃ nibbisevanamakāsi’’nti vatvā tāya parisāya yācito atītaṃ āhari.
说完这首偈颂,为了表明自己弟子的身份,他顶礼如来足下,恭敬地合掌作揖,最多达到七次合掌的飒飒声,穿越风声来到如来面前,顶礼后退坐一旁。见此神异现象,大众惊叹不已,说:“啊!这位大德是佛陀,如此洞察如来的本质,自认为是阿拉汉,连乌鲁维利迦的苦沙婆也被其智慧所破,正由此被佛陀折服。”众人赞叹师尊的功德。佛陀闻言说道:“这不足为奇,正如我证得一切智时往昔亦曾降伏那时为梵天名为那罗陀的魔王,如今灭除其惑障。”于是,他请求弟子们帮助回忆过去事迹。
Atīte videharaṭṭhe mithilāyaṃ aṅgati nāma rājā rajjaṃ kāresi dhammiko dhammarājā. Tassa rucā nāma dhītā ahosi abhirūpā dassanīyā pāsādikā kappasatasahassaṃ patthitapatthanā mahāpuññā aggamahesiyā kucchismiṃ nibbattā. Sesā panassa soḷasasahassā itthiyo vañjhā ahesuṃ. Tassa sā dhītā piyā ahosi manāpā. So tassā nānāpupphapūre pañcavīsatipupphasamugge anagghāni sukhumāni vatthāni ca ‘‘imehi attānaṃ alaṅkarotū’’ti devasikaṃ pahiṇi. Khādanīyabhojanīyassa pana pamāṇaṃ natthi. Anvaḍḍhamāsaṃ ‘‘dānaṃ detū’’ti sahassaṃ sahassaṃ pesesi. Tassa kho pana vijayo ca sunāmo ca alāto cāti tayo amaccā ahesuṃ. So komudiyā cātumāsiniyā chaṇe pavattamāne devanagaraṃ viya nagare ca antepure ca alaṅkate sunhāto suvilitto sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito bhuttasāyamāso vivaṭasīhapañjare mahātale amaccagaṇaparivuto visuddhaṃ gaganatalaṃ abhilaṅghamānaṃ candamaṇḍalaṃ disvā ‘‘ramaṇīyā vata bho dosinā ratti, kāya nu kho ajja ratiyā abhirameyyāmā’’ti amacce pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
过去在毗邻的毗阇罗国,有一位君主名为阿难迦,治理国政公正,被称法王。其女名叫如月,容貌美丽,最为赏心悦目。她的孝母在宫中修持善法一百千年,被誉为大德至上女王。在她的保护之下,有十六万无所嫁娶的女子。她这位女儿非常孝顺慈爱。她以花团锦簇、五彩鲜花和软丝帷幕装饰自己,欲以此形象作男女神圣的献礼。可是其饮食量甚少。她曾连续数月施予供养,千千万万地布施。她有三位出名又风流的丈夫。四个月的间隔期中,居住的地方如天城一般,在城内和城外被美饰庄严、芳香遍布,昼夜焚香并铺设香席,居所的大厅内大门以狮爪装饰,庭院周围环绕着贵族臣仆,抬头可见清澈无垠的天空和明月。她的丈夫们便问道:“这夜间,果真美好,今天我们的身体真能欢喜吗?”
§1153
1153.
‘‘Ahu rājā videhānaṃ, aṅgati nāma khattiyo;
“有一位国王,是毗阇罗的君主,名叫阿难迦,
Pahūtayoggo dhanimā, anantabalaporiso.
他富有多方才德,财宝充盈,力量无量。
§1154
1154.
‘‘So ca pannarasiṃ rattiṃ, purimayāme anāgate;
「乃至十五个夜晚,于昔日及未来时住持;
Cātumāsā komudiyā, amacce sannipātayi.
四个月的盛夏中,于无垢净土相聚。」
§1155
1155.
‘‘Paṇḍite sutasampanne, mhitapubbe vicakkhaṇe;
「于智者及闻法者中,昔日深识者;
Vijayañca sunāmañca, senāpatiṃ alātakaṃ.
有胜利者、优善者,军队统帅大将。
§1156
1156.
‘‘Tamanupucchi vedeho, paccekaṃ brūtha saṃ ruciṃ;
「那知识众人呵,请你们各自陈说自己的喜好;
Cātumāsā komudajja, juṇhaṃ byapahataṃ tamaṃ;
在四个月间,满布莲花,夜深黑暗已散去;
Kāyajja ratiyā rattiṃ, viharemu imaṃ utu’’nti.
我们愿在这时节,夜晚以身体欢悦相度。」
Tattha pahūtayoggoti bahukena hatthiyoggādinā samannāgato. Anantabalaporisoti anantabalakāyo. Anāgateti pariyosānaṃ appatte, anatikkanteti attho. Cātumāsāti catunnaṃ vassikamāsānaṃ pacchimadivasabhūtāya rattiyā. Komudiyāti phullakumudāya. Mhitapubbeti paṭhamaṃ sitaṃ katvā pacchā kathanasīle. Tamanupucchīti taṃ tesu amaccesu ekekaṃ amaccaṃ anupucchi. Paccekaṃ brūtha saṃ rucinti sabbepi tumhe attano attano ajjhāsayānurūpaṃ ruciṃ paccekaṃ mayhaṃ kathetha. Komudajjāti komudī ajja. Juṇhanti juṇhāya nissayabhūtaṃ candamaṇḍalaṃ abbhuggacchati. Byapahataṃ tamanti tena sabbaṃ andhakāraṃ vihataṃ. Utunti ajja rattiṃ imaṃ evarūpaṃ utuṃ kāyaratiyā vihareyyāmāti.
此处所谓「多种结合」者,指众多法合而为一。所谓「无量力量身」,意指力量无边不竭。所谓「未来」,指的是未成熟不具备圆满之意。所谓「四月」,为四个雨季月,从西方午时开始的一夜。所谓「莲花」,即尚未开放之莲花。所谓「前修炼」,意指先行寒冷、打扫清洁之后的修行。所谓「依次询问」,即在其中无数之未成年少年中,各别询问。所谓「请各自说出喜好」,指汝等各自依自身所愿说出偏好。所谓「今莲花开」,指今夜莲花已盛开。所谓「夜已破除」,意指全部黑暗已被扫除。所谓「时节」,即现在之夜,乃身体欢悦相聚之时节。
Iti rājā amacce pucchi. Tena te pucchitā attano attano ajjhāsayānurūpaṃ kathaṃ kathayiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是王向未成年人问道。因而他们各自按自身所愿陈说。为阐明此义,世尊说:「
§1157
1157.
‘‘Tato senāpati rañño, alāto etadabravi;
于是,国王的大将说道:
‘Haṭṭhaṃ yoggaṃ balaṃ sabbaṃ, senaṃ sannāhayāmase.
『全军都应凝聚一处,集合全部武力。』
§1158
1158.
‘Niyyāma deva yuddhāya, anantabalaporisā;
『为神圣的战争加以整顿,增强无穷的力量;』
Ye te vasaṃ na āyanti, vasaṃ upanayāmase;
『凡不能归顺于你的,我等将使其歼灭;』
Esā mayhaṃ sakā diṭṭhi, ajitaṃ ojināmase’.
『这是我坚定不移的见解,我不屈服于任何力量。』
§1159
1159.
一千一百五十九。
Alātassa vaco sutvā, sunāmo etadabravi;
听闻懈怠者的话后,良名者说道:
‘Sabbe tuyhaṃ mahārāja, amittā vasamāgatā.
『吾王,诸敌全都已归顺于你。』
§1160
1160.
一千一百六十。
‘Nikkhittasatthā paccatthā, nivātamanuvattare;
『敌军退入后方,陷入颓废,陷入逃散之后;
Uttamo ussavo ajja, na yuddhaṃ mama ruccati.
今日庆典极盛,我不喜好战争。』
§1161
1161.
‘Annapānañca khajjañca, khippaṃ abhiharantu te;
“饮食谷物与薄饼,应当迅速摄取;
Ramassu deva kāmehi, naccagīte suvādite’.
愿天人喜乐于诸欲乐,欢欣于舞乐之歌声。”
§1162
1162.
Sunāmassa vaco sutvā, vijayo etadabravi;
闻得苏纳摩言语,于胜利者说道:
‘Sabbe kāmā mahārāja, niccaṃ tava mupaṭṭhitā.
“诸欲皆为大王长久所护持。”
§1163
1163.
‘Na hete dullabhā deva, tava kāmehi modituṃ;
『天人啊,你的诸欲难以满足而欢悦,
Sadāpi kāmā sulabhā, netaṃ cittamataṃ mama.
然而,我心中之欲常常容易满足,绝非如此。』
§1164
1164.
‘Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi, upāsemu bahussutaṃ;
『比库或者婆罗门,能广闻博学者,我等当礼敬之;
Yo najja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise’.
唯有那些对戒律无疑惑,通达法义者才是真正的贤者。』
§1165
1165.
一千一百六十五。
Vijayassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi;
王听闻毗阇的话,说:
‘Yathā vijayo bhaṇati, mayhampetaṃva ruccati;
『正如毗阇所言,这话在我这里也令我欢喜,
§1166
1166.
一千一百六十六。
‘Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi, upāsemu bahussutaṃ;
应该广泛供养沙门与婆罗门,广闻者亦然;
Yo najja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise.
在律中无疑者,是通晓正法意义的圣者。』
§1167
1167.
‘Sabbeva santā karotha matiṃ, kaṃ upāsemu paṇḍitaṃ;
『应当令诸所念皆宁静,何者智慧者当所依?』
Yo najja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise’.
『此人于戒律无疑,对法理洞察通达也。』
§1168
1168.
Vedehassa vaco sutvā, alāto etadabravi;
闻维提哈之语,无生如是说道:
‘Atthāyaṃ migadāyasmiṃ, acelo dhīrasammato.
『此法于鹿野苑中,为不动者所赞许。』
§1169
1169.
‘Guṇo kassapagottāyaṃ, suto citrakathī gaṇī;
『果德玛咖萨巴族的这位,是一位善才的故事讲说者;
Taṃ deva payirupāsemu, so no kaṅkhaṃ vinessati’.
我们且陪伴这位天人,他必定能够解除疑惑。』
§1170
1170.
‘‘Alātassa vaco sutvā, rājā codesi sārathiṃ;
『听闻阿拉德之语,王遂策御者;』
Migadāyaṃ gamissāma, yuttaṃ yānaṃ idhā nayā’’ti.
“我们将要前往鹿野苑,驾乘的车马务必要整备得当。”』
Tattha haṭṭhanti tuṭṭhapahaṭṭhaṃ. Ojināmaseti yaṃ no ajitaṃ, taṃ jināma. Eso mama ajjhāsayoti. Rājā tassa kathaṃ neva paṭikkosi, nābhinandi. Etadabravīti rājānaṃ alātassa vacanaṃ anabhinandantaṃ appaṭikkosantaṃ disvā ‘‘nāyaṃ yuddhajjhāsayo, ahamassa cittaṃ gaṇhanto kāmaguṇābhiratiṃ vaṇṇayissāmī’’ti cintetvā etaṃ ‘‘sabbe tuyha’’ntiādivacanaṃ abravi.
这里说的是意志或决心的消除。所谓被征服者,是指我们心中未被克服者,即那胜利者称为“征服者”。“这是我的意向”,意思是说我的意志。国王怎么不反驳且也不称赞他?这时国王见武器商人言辞不喜不怒,思忖道:“这不是战争心思,且我心偏爱执取感官欲乐的花样,会称赞他。”于是他对其说了“你都是……”等词。
Vijayoetadabravīti rājā sunāmassapi vacanaṃ nābhinandi, na paṭikkosi. Tato vijayo ‘‘ayaṃ rājā imesaṃ dvinnampi vacanaṃ sutvā tuṇhīyeva ṭhito, paṇḍitā nāma dhammassavanasoṇḍā honti, dhammassavanamassa vaṇṇayissāmī’’ti cintetvā etaṃ ‘‘sabbe kāmā’’tiādivacanaṃ abravi. Tattha tavamupaṭṭhitāti tava upaṭṭhitā. Moditunti tava kāmehi modituṃ abhiramituṃ icchāya sati na hi ete kāmā dullabhā. Netaṃ cittamataṃ mamāti etaṃ tava kāmehi abhiramaṇaṃ mama cittamataṃ na hoti, na me ettha cittaṃ pakkhandati. Yo najjāti yo no ajja. Atthadhammavidūti pāḷiatthañceva pāḷidhammañca jānanto. Iseti isi esitaguṇo.
胜利者说后国王连他言辞也不称赞也不反驳。然后胜利者心念:“此国王听了这两个言辞便保持沉默,果真是善于闻法的智者,定会称赞法闻。”于是他说了“你们都是欲望……”等话。这里“你的到来”即你们的到来。称“欢喜”意是由你的欲望来欢喜祝愿,因为这些欲望可贵罕见。不是我心喜欢你的欲望,也不是我的心谬误。谁理解谁吧。所谓善知法,就是理解巴利文意和教法本义。Ise是称赞者,是具有称赞之德的人。
Aṅgati mabravīti aṅgati abravi. Mayhampetaṃva ruccatīti mayhampi etaññeva ruccati. Sabbeva santāti sabbeva tumhe idha vijjamānā matiṃ karotha cintetha. Alāto etadabravīti rañño kathaṃ sutvā alāto ‘‘ayaṃ mama kulūpako guṇo nāma ājīvako rājuyyāne vasati, taṃ pasaṃsitvā rājakulūpakaṃ karissāmī’’ti cintetvā etaṃ ‘‘atthāya’’ntiādivacanaṃ abravi. Tattha dhīrasammatoti paṇḍitoti sammato. Kassapagottāyanti kassapagotto ayaṃ. Sutoti bahussuto. Gaṇīti gaṇasatthā. Codesīti āṇāpesi.
『合适』谓称之为合适。『我亦喜欢』即我也喜欢同样的。『你们都是』即你们都应在这里用心思考、琢磨。国王听后武器商人说:“这人是我族裔子弟,品德美好,生计靠此,居住王宫,若称许他,我便使他成为族人子弟。”于是说了“为了利益……”等话。这里智者即贤者是被认同的。咖萨巴族是族系名。『听闻』是善于多闻。『部族』是族群主。『安排』意为教示、交付。
Rañño taṃ kathaṃ sutvā sārathino tathā kariṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
国王听后,其车马夫作了这样安排。师父为阐明此事宣说道——
§1171
1171.
‘‘Tassa yānaṃ ayojesuṃ, dantaṃ rūpiyapakkharaṃ;
『他那辆马车上的装饰,镶嵌着银片宝石;』
Sukkamaṭṭhaparivāraṃ, paṇḍaraṃ dosinā mukhaṃ.
「极难胜解之法门,如同毒蛇张口,威猛难近。」
§1172
1172.
‘‘Tatrāsuṃ kumudāyuttā, cattāro sindhavā hayā;
「其间有以莲花饰体者,有四匹白马金缕缠身,
Anilūpamasamuppātā, sudantā soṇṇamālino.
犹如清风般迅速出现,牙齿锐利,身披黄金装饰者。」
§1173
1173.
‘‘Setacchattaṃ setaratho, setassā setabījanī;
「白色伞盖,白色战车,白色之主,皆为白色光明所摄。」
Vedeho sahamaccehi, niyyaṃ candova sobhati.
色身与同类相伴,如同明月在夜空中闪耀般光明。
§1174
1174.
一一七四。
‘‘Tamanuyāyiṃsu bahavo, indikhaggadharā balī;
许多暗随者勇猛强壮,手持锋利的利刃;
Assapiṭṭhigatā vīrā, narā naravarādhipaṃ.
他们被勇士所守护,是人中王中之王。
§1175
1175.
一一七五。
‘‘So muhuttaṃva yāyitvā, yānā oruyha khattiyo;
这如同王者离去片刻,骑马登车出行。
Vedeho sahamaccehi, pattī guṇamupāgami.
天帝以车辆相随,获得车轮之美德。
§1176
1176.
一千一百七十六。
‘‘Yepi tattha tadā āsuṃ, brāhmaṇibbhā samāgatā;
『若是当时,婆罗门们聚集于此,』
Na te apanayī rājā, akataṃ bhūmimāgate’’ti.
『国王未曾攻取这未经开拓之地。』
Tattha tassa yānanti tassa rañño rathaṃ yojayiṃsu. Dantanti dantamayaṃ. Rūpiyapakkharanti rajatamayaupakkharaṃ. Sukkamaṭṭhaparivāranti parisuddhāpharusaparivāraṃ. Dosinā mukhanti vigatadosāya rattiyā mukhaṃ viya, candasadisanti attho. Tatrāsunti tatra ahesuṃ. Kumudāti kumudavaṇṇā. Sindhavāti sindhavajātikā. Anilūpamasamuppātāti vātasadisavegā. Setacchattanti tasmiṃ rathe samussāpitaṃ chattampi setaṃ ahosi. Setarathoti sopi ratho setoyeva. Setassāti assāpi setā. Setabījanīti bījanīpi setā. Niyyanti tena rathena niggacchanto amaccagaṇaparivuto vedeharājā cando viya sobhati.
此处其人知晓,便为王制车。车轮如牙,表现牙齿般坚固。银制轮辋,乃银制之环。枕座包围坚固如钉,清净且坚固包围如刺网。车头开口如无过失之口,如夜空般无瑕之口,如月光般光彩照人。那里人们住宿,其色似莲花般洁白光明。其人皆为Sindhava族人。空气般疾速出现。如白色伞盖,盖于车上,伞盖亦为白色。白色车轮即车,白色即其质。白色种子即种子,种子乃白色。借此车而出行,继承王族者如明月般光辉。
Naravarādhipanti naravarānaṃ adhipatiṃ rājādhirājānaṃ. So muhuttaṃva yāyitvāti so rājā muhutteneva uyyānaṃ gantvā. Pattī guṇamupāgamīti pattikova guṇaṃ ājīvakaṃ upāgami. Yepi tattha tadā āsunti yepi tasmiṃ uyyāne tadā puretaraṃ gantvā taṃ ājīvakaṃ payirupāsamānā nisinnā ahesuṃ. Na te apanayīti amhākameva doso, ye mayaṃ pacchā agamimhā, tumhe mā cintayitthāti te brāhmaṇe ca ibbhe ca raññoyeva atthāya akataṃ akatokāsaṃ bhūmiṃ samāgate na ussāraṇaṃ kāretvā apanayīti.
作为众人的王,超级诸王之帝王。此君迅速而行,仿佛瞬间即抵园中。获得车轮之美德,犹如车轮般之优美。那些当时来此园中,在前方静坐悠闲者,正是该车夫。『他们未曾进攻』,乃指我们对往昔前来此地之过失,婆罗门及庶民以至国王,未曾以任何方式攻占这片未被开垦的土地,亦未制造兴奋及掠夺,而是未加攻击。
Tāya pana omissakaparisāya parivutova ekamantaṃ nisīditvā paṭisanthāramakāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
那时,他围绕着姓欧米萨卡的议会,独自一人在一旁坐下,准备回顾一切。对此,世尊展开说明,说:
§1177
1177.
一一七七。
‘‘Tato so mudukā bhisiyā, muducittakasanthate;
于是,那些善良的护卫者,心体柔和善良;
Mudupaccatthate rājā, ekamantaṃ upāvisi.
柔和之心聚集,国王一人在一旁坐下。
§1178
1178.
一一七八。
‘‘Nisajja rājā sammodi, kathaṃ sāraṇiyaṃ tato;
国王坐下便欣慰,他说:‘该如何渡过这安乐之日?’
‘Kacci yāpaniyaṃ bhante, vātānamaviyaggatā.
『尊者,是否有适宜之物,令房顶不为风所损?』
§1179
1179.
一千一百七十九。
‘Kacci akasirā vutti, labhasi piṇḍayāpanaṃ;
『是否存在无穷无尽的生计?你是否获得供养于乞食的便利;』
Appābādho casi kacci, cakkhuṃ na parihāyati’.
『你虽受损,眼睛却不失明。』
§1180
1180.
一千一百八十。
Taṃ guṇo paṭisammodi, vedehaṃ vinaye rataṃ;
此种功德值得欢喜,确实专注于戒律。
‘Yāpanīyaṃ mahārāja, sabbametaṃ tadūbhayaṃ.
『大王,治养千万事物,这一切皆在此两者之中。』
§1181
1181.
‘Kacci tuyhampi vedeha, paccantā na balīyare;
『汝亦可告我,在彼边塞,是否没有壮健之人;
Kacci arogaṃ yoggaṃ te, kacci vahati vāhanaṃ;
是否有人无病强健,是否有人驾驭车辆;
Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpiyā’.
是否身体无病痛,未曾受苦恼。』
§1182
1182.
‘‘Paṭisammodito rājā, tato pucchi anantarā;
国王受到许可后,紧接着询问道:
Atthaṃ dhammañca ñāyañca, dhammakāmo rathesabho.
‘愿知法义及了解法者,具足法欲的王者。
§1183
1183.
一一八三。
‘Kathaṃ dhammaṃ care macco, mātāpitūsu kassapa;
‘凡夫如何修持佛法?于父母、咖萨巴如何修法?
Kathaṃ care ācariye, puttadāre kathaṃ care.
如何于师长、子女修行?
§1184
1184.
一一八四。
‘Kathaṃ careyya vuḍḍhesu, kathaṃ samaṇabrāhmaṇe;
‘年迈者当如何生活,沙门与婆罗门又当如何安行;
Kathañca balakāyasmiṃ, kathaṃ janapade care.
孩童于国家中该如何举止,此等皆当思维。
§1185
1185.
‘Kathaṃ dhammaṃ caritvāna, maccā gacchanti suggatiṃ;
‘遵行正法者死后往生善趣;
Kathañceke adhammaṭṭhā, patanti nirayaṃ atho’’’ti.
然不持正法者,则堕入地狱,何以致之?’
Tattha mudukā bhisiyāti mudukāya sukhasamphassāya bhisiyā. Muducittakasanthateti sukhasamphasse cittattharaṇe. Mudupaccatthateti mudunā paccattharaṇena paccatthate. Sammodīti ājīvakena saddhiṃ sammodanīyaṃ kathaṃ kathesi. Tatoti tato nisajjanato anantarameva sāraṇīyaṃ kathaṃ kathesīti attho. Tattha kacci yāpaniyanti kacci te, bhante, sarīraṃ paccayehi yāpetuṃ sakkā. Vātānamaviyaggatāti kacci te sarīre dhātuyo samappavattā, vātānaṃ byaggatā natthi, tattha tattha vaggavaggā hutvā vātā na bādhayantīti attho.
此中「mudukā」意谓柔软,引申为感官接触之愉悦。所谓「muducittakasanthateti」,即心安于感官愉悦之上。「mudupaccatthateti」,指以柔软为依凭。「sammodi」为与阿耆婆相契合或相应。至于「tatoti」,因顺次而说,意即刚作一事便紧接着作另一事。此句又云:「有人问尊者,能否以身体因缘养护自身。」又解释云:「有风入体不畅,体内脏腑虽活动,却无疾苦,风逐次顺畅流通故不为难」。
Akasirāti niddukkhā. Vuttīti jīvitavutti. Appābādhoti iriyāpathabhañjakenābādhena virahito . Cakkhunti kacci te cakkhuādīni indriyāni na parihāyantīti pucchati. Paṭisammodīti sammodanīyakathāya paṭikathesi. Tattha sabbametanti yaṃ tayā vuttaṃ vātānamaviyaggatādi, taṃ sabbaṃ tatheva. Tadubhayanti yampi tayā ‘‘appābādho casi kacci, cakkhuṃ na parihāyatī’’ti vuttaṃ, tampi ubhayaṃ tatheva.
『无疾苦』者,谓无病苦。『云』者,是生存之谓。『不伤害』者,是指由断绝及行路之伤害而远离之义。『眼及』者,问:“眼等诸根难道不失去乎?”『赞同』者,是对赞同所说之答辩。在此,一切皆如其所说,譬如风阀或药散等,皆如是。一切皆如彼;彼亦是指“无伤害有某”,又称“眼不失去”,彼二亦复如是。
Na balīyareti nābhibhavanti na kuppanti. Anantarāti paṭisanthārato anantarā pañhaṃ pucchi. Tattha atthaṃ dhammañca ñāyañcāti pāḷiatthañca pāḷiñca kāraṇayuttiñca . So hi ‘‘kathaṃ dhammaṃ care’’ti pucchanto mātāpituādīsu paṭipattidīpakaṃ pāḷiñca pāḷiatthañca kāraṇayuttiñca me kathethāti imaṃ atthañca dhammañca ñāyañca pucchati. Tattha kathañceke adhammaṭṭhāti ekacce adhamme ṭhitā kathaṃ nirayañceva atho sesaapāye ca patantīti sabbaññubuddhapaccekabuddhabuddhasāvakamahābodhisattesu purimassa purimassa alābhena pacchimaṃ pacchimaṃ pucchitabbakaṃ mahesakkhapañhaṃ rājā kiñci ajānantaṃ naggabhoggaṃ nissirikaṃ andhabālaṃ ājīvakaṃ pucchi.
『不恶劣』者,谓不施加暴力、不发怒。『紧接』者,是指紧连而不间断立即提问。在此,含义、法义与巴利文言辞和语法因缘皆包含其中。问者谓:“如何实践法?”针对父母等,昭示行持之适用、法义与巴利文字义及因缘,我于是应答此义与法。关于某些位于不法境处之法,及因地狱堕落或残余消亡,有诸大知者、独觉者、佛陀眷属、菩萨,每一前后皆应问此大明问题。王问未知之隐藏事,空虚无用、愚昧盲塞者生计情境。
Sopi evaṃ pucchito pucchānurūpaṃ byākaraṇaṃ adisvā carantaṃ goṇaṃ daṇḍena paharanto viya bhattapātiyaṃ kacavaraṃ khipanto viya ca ‘‘suṇa, mahārājā’’ti okāsaṃ kāretvā attano micchāvādaṃ paṭṭhapesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
彼亦同样应答,答之以相应的问题说明,如巡行之盗贼似以棍棒击打乞讨者,似以兽皮披盖,示意曰:“请听,大王”。遂作自我邪见之陈述。对此,师明示说:“
§1186
1186.
‘‘Vedehassa vaco sutvā, kassapo etadabravi;
“听闻毗舍离人言,咖萨巴云:
‘Suṇohi me mahārāja, saccaṃ avitathaṃ padaṃ.
‘听我言,大王,真实不虚之语。’
§1187
1187.
‘Natthi dhammacaritassa, phalaṃ kalyāṇapāpakaṃ;
『不存在持守法行者,所作善恶皆无果报;
Natthi deva paro loko, ko tato hi idhāgato.
不存在天界或他方世界,谁曾从那里来到此间。』
§1188
1188.
‘Natthi deva pitaro vā, kuto mātā kuto pitā;
『不存在天人或祖先,母亲父亲何从而来?
Natthi ācariyo nāma, adantaṃ ko damessati.
不存在所谓导师,何人能驯服不受制者?』
§1189
1189.
一一一一八九。
‘Samatulyāni bhūtāni, natthi jeṭṭhāpacāyikā;
『透视诸有,无有高下相等之别;
Natthi balaṃ vīriyaṃ vā, kuto uṭṭhānaporisaṃ;
无有力量与精进,何以提起国王之人?','1613':'诸有皆依定法,如同牛群之众。
Niyatāni hi bhūtāni, yathā goṭaviso tathā.
『众生皆有其定数,犹如牛群计量者亦然。』
§1190
1190.
一一一一九零。
‘Laddheyyaṃ labhate macco, tattha dānaphalaṃ kuto;
若欲得胜,乃生得之处,彼处施果何从?
Natthi dānaphalaṃ deva, avaso devavīriyo.
天人没有布施的功德果报,因为天力不足。
§1191
1191.
‘Bālehi dānaṃ paññattaṃ, paṇḍitehi paṭicchitaṃ;
『愚人布施只是应当的,智慧人则是有所期盼;
Avasā denti dhīrānaṃ, bālā paṇḍitamānino’’’ti.
明智者给予布施帮助那些愚痴而自负的人』。
Tattha idhāgatoti tato paralokato idhāgato nāma natthi. Natthi deva pitaro vāti deva, ayyakapeyyakādayo vā natthi, tesu asantesu kuto mātā kuto pitā. Yathā goṭavisotathāti goṭaviso vuccati pacchābandho, yathā nāvāya pacchābandho nāvameva anugacchati, tathā ime sattā niyatameva anugacchantīti vadati. Avaso devavīriyoti evaṃ dānaphale asati yo koci bālo dānaṃ deti, so avaso avīriyo na attano vasena balena deti, dānaphalaṃ pana atthīti saññāya aññesaṃ andhabālānaṃ saddahitvā detīti dīpeti. Bālehi dānaṃ paññattanti ‘‘dānaṃ dātabba’’nti andhabālehi paññattaṃ anuññātaṃ, taṃ dānaṃ bālāyeva denti, paṇḍitā paṭiggaṇhanti.
这里所谓「此处来者」,意指此世来的生灵,而非彼世来的。没有天神父母之类,或者天人与非天人的类别,既无此类则无父母。就像说「羔羊群」指的是群羊,羔羊只是群体中的一员;又如船尾叫做「船尾」,随船而行,这些众生也是如此必然随行。说「天力不足」即指布施没有功德果报,因为某个愚人布施,非凭自己力量而布施,多是因信奉他人愚钝无知之言。因此所谓「愚人布施是应当的」,即为愚昧者布施时尚未受认可,唯有愚人给予,智者则接受布施。
Evaṃ dānassa nipphalataṃ vaṇṇetvā idāni pāpassa nipphalabhāvaṃ vaṇṇetuṃ āha –
如此说明布施无果报的缘由,现描述恶业无果报的情形——
§1192
1192.
一一九二。
‘‘Sattime sassatā kāyā, acchejjā avikopino;
「第七种永恒体,有形体,不被毁灭;
Tejo pathavī āpo ca, vāyo sukhaṃ dukhañcime;
火、地、水、风,诸乐苦在其中俱存;
Jīve ca sattime kāyā, yesaṃ chettā na vijjati.
且有第七身,即是无意识之身,不生灭心念。
§1193
1193.
一一九三。
‘‘Natthi hantā va chettā vā, haññe yevāpi koci naṃ;
无杀者,无心者,无论何能毁之者皆不存;
Antareneva kāyānaṃ, satthāni vītivattare.
身体内部乃是,尊者们所广说之处。
§1194
1194.
一千一百九十四。
‘‘Yo cāpi siramādāya, paresaṃ nisitāsinā;
‘而若有人取头顶,倚靠他人而坐;
Na so chindati te kāye, tattha pāpaphalaṃ kuto.
其身不被割断,何来恶果?’
§1195
1195.
一千一百九十五。
‘‘Cullāsītimahākappe, sabbe sujjhanti saṃsaraṃ;
‘在小亿劫大劫中,轮回皆悉得寂灭;’
Anāgate tamhi kāle, saññatopi na sujjhati.
未来彼时,即使现有的分别也不会清净了。
§1196
1196.
一一九六。
‘‘Caritvāpi bahuṃ bhadraṃ, neva sujjhantināgate;
譬如行持许多善法,于未来时并不清净;
Pāpañcepi bahuṃ katvā, taṃ khaṇaṃ nātivattare.
虽造作诸多恶业,于彼刹那亦不会超越。
§1197
1197.
一一九七。
‘‘Anupubbena no suddhi, kappānaṃ cullasītiyā;
不由渐次净化,而是以小劫相续。
Niyatiṃ nātivattāma, velantamiva sāgaro’’ti.
不得越过必然之理,如同波涛滔滔的海洋无法超越一样。
Tattha kāyāti samūhā. Avikopinoti vikopetuṃ na sakkā. Jīveti jīvo. ‘‘Jīvo’’tipi pāṭho, ayameva attho. Sattime kāyāti ime satta kāyā. Haññe yevāpi koci nanti yo haññeyya, sopi nattheva. Vītivattareti imesaṃ sattannaṃ kāyānaṃ antareyeva caranti , chindituṃ na sakkonti. Siramādāyāti paresaṃ sīsaṃ gahetvā. Nisitāsināti nisitena asinā chindati, na so chindatīti sopi te kāye na chindati, pathavī pathavimeva upeti, āpādayo āpādike, sukhadukkhajīvā ākāsaṃ pakkhandantīti dasseti.
此处『身体』指众体。所谓不可破坏者,意谓无法被破坏。『生命』是生命体。『生命』一词亦有此义。此七者为七种身体。如果有一者被毁,其他皆灭。所谓不灭者,是指这七种身体之间的分界仍存,故无法被断灭。所谓取头者,是指取他人头颅。『以铁剑砍断』者,非断其身,故彼七身中仍未断灭。如同大地仍依旧存在,感受苦乐的生命体在空间中飘零者,是以说明之。
Saṃsaranti mahārāja, ime sattā imaṃ pathaviṃ ekamaṃsakhalaṃ katvāpi ettake kappe saṃsarantā sujjhanti. Aññatra hi saṃsārā satte sodhetuṃ samattho nāma natthi, sabbe saṃsāreneva sujjhanti. Anāgate tamhi kāleti yathāvutte pana etasmiṃ kāle anāgate appatte antarā saññatopi parisuddhasīlopi na sujjhati. Taṃkhaṇanti taṃ vuttappakāraṃ kālaṃ. Anupubbena no suddhīti amhākaṃ vāde anupubbena suddhi, sabbesaṃ amhākaṃ anupubbena suddhi bhavissatīti attho. Iti so ucchedavādo attano thāmena sakavādaṃ nippadesato kathesīti.
诸众生如大国王般,即便一块肉身依旧连结于此大地,在无数劫中辗转轮回而修习觉悟。除了轮回外,没有生灵能够断除此种存在,诸众生皆于轮回中修习觉悟。未来所成就者虽已如前所言,但在目前仍有未来未证清净范畴者,无论清净戒律皆未证得。此即所说时间。意谓非一步成熟,但我辈论师主张渐次成熟,一切自我渐成清净。由此可知,此断灭见者以自身根基来说,驳斥同说之论点。
§1198
1198.
一千一百九十八。
‘‘Kassapassa vaco sutvā, alāto etadabravi;
‘听闻咖萨巴语,外道如是说:’
‘‘Yathā bhadanto bhaṇati, mayhampetaṃva ruccati.
‘正如大德所言,我对此亦欢喜。’
§1199
1199.
一一九九。
‘Ahampi purimaṃ jātiṃ, sare saṃsaritattano;
『我曾于过去世间,依轮回流转真理,
Piṅgalo nāmahaṃ āsiṃ, luddo goghātako pure.
名为宾嘎罗,昔为杀牛者。』
§1200
1200.
‘Bārāṇasiyaṃ phītāyaṃ, bahuṃ pāpaṃ mayā kataṃ;
『在巴拉纳西这个地方,我造了诸多恶业;
Bahū mayā hatā pāṇā, mahiṃsā sūkarā ajā.
我曾杀害许多生灵,水牛、野猪及山羊等。』
§1201
1201.
一二〇一。
‘Tato cuto idha jāto, iddhe senāpatīkule;
『于是从那里离去,出生在厉害的将军家族中;
Natthi nūna phalaṃ pāpaṃ, yohaṃ na nirayaṃ gato’’’ti.
必定无疑有恶果,若未曾堕入地狱。』
Tattha alāto etadabravīti so kira kassapadasabalassa cetiye anojapupphadāmena pūjaṃ katvā maraṇasamaye aññena kammena yathānubhāvaṃ khitto saṃsāre saṃsaranto ekassa pāpakammassa nissandena goghātakakule nibbattitvā bahuṃ pāpamakāsi. Athassa maraṇakāle bhasmapaṭicchanno viya aggi ettakaṃ kālaṃ ṭhitaṃ taṃ puññakammaṃ okāsamakāsi. So tassānubhāvena idha nibbattitvā taṃ vibhūtiṃ patto, jātiṃ saranto pana atītānantarato paraṃ parisarituṃ asakkonto ‘‘goghātakakammaṃ katvā idha nibbattosmī’’ti saññāya tassa vādaṃ upatthambhento idaṃ ‘‘yathā bhadanto bhaṇatī’’tiādivacanaṃ abravi. Tattha sare saṃsaritattanoti attano saṃsaritaṃ sarāmi. Senāpatīkuleti senāpatikulamhi.
这里说着厌烦的话,意指他确是咖萨巴族势力强大的后裔,在安娑花坛中布施功德。临终时,因他以前受过他力熏习现世果报的业报,流转于世间。依赖一件恶业,生于屠牛家族,造作了许多恶业。他临终时身体如同被火焚烧的灰烬一般,长时间忍受烈火的熬炼,业果即在此时显现。他凭此业果,在此世得到荣耀,但他流转于生死轮回,却不能超越过去诸世,不能离开轮回,因执著于『我因造作屠牛业故,生于此处』的认知,支持着他的话语说:『正如大德所说』之类的语句。这里“萨婆里”是“流转”,指自身流转的含义,将“流转”演绎为自己流转的意思。划分“将军家族”为“将军”加“家族”二词。
§1202
1202.
一二〇二。
‘‘Athettha bījako nāma, dāso āsi paṭaccarī;
『这里有名为阿吠特他的奴隶奴仆;
Uposathaṃ upavasanto, guṇasantikupāgami.
持守伍波萨那者,虽处静坐,然有善近之义应生。
§1203
1203.
‘‘Kassapassa vaco sutvā, alātassa ca bhāsitaṃ;
『闻咖萨巴语,及阿拉提所言,
Passasanto muhuṃ uṇhaṃ, rudaṃ assūni vattayī’’ti.
常见之中,初热而后泣,哀泣哭诉也』。
Tattha athetthāti atha ettha etissaṃ mithilāyaṃ. Paṭaccarīti daliddo kapaṇo ahosi. Guṇasantikupāgamīti guṇassa santikaṃ kiñcideva kāraṇaṃ sossāmīti upagatoti veditabbo.
此中,所谓此处与彼处,意指此地与密提拉。所谓怨家,乃指奸诈恶人。善近之来,须解为善有某种原因而趋近,即所谓已经至近的意思。
§1204
1204.
‘‘Tamanupucchi vedeho, ‘kimatthaṃ samma rodasi;
『韦得诃』忧伤地追问道:「你为何正当哭泣?
Kiṃ te sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, kiṃ maṃ vedesi vedana’’’nti.
你听见了什么,见到了什么?你感受到什么痛苦?」
Tattha kiṃ maṃ vedesi vedananti kiṃ nāma tvaṃ kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā vedanaṃ pattoyaṃ, evaṃ rodanto maṃ vedesi jānāpesi, uttānameva naṃ katvā mayhaṃ ācikkhāhīti.
这里所谓你感受到痛苦,是指身体或心意上的痛感。正因如此你哭泣,对我表明你感受到了,这正是你告知于我。
§1205
1205.
‘‘Vedehassa vaco sutvā, bījako etadabravi;
听闻韦得诃的话语,稚童说道:
‘Natthi me vedanā dukkhā, mahārāja suṇohi me.
「陛下,我没有痛苦的感觉,请您听我说。」
§1206
1206.
一二〇六。
‘Ahampi purimaṃ jātiṃ, sarāmi sukhamattano;
『我自己也曾经历过过去的生世,于自心安乐而行;
Sāketāhaṃ pure āsiṃ, bhāvaseṭṭhi guṇe rato.
我曾在沙盖德居住,喜爱商贾贵族的美德。』
§1207
1207.
一二〇七。
‘Sammato brāhmaṇibbhānaṃ, saṃvibhāgarato suci;
『我赞许婆罗门众,彼辈清净持守分法;
Na cāpi pāpakaṃ kammaṃ, sarāmi katamattano.
我亦不作恶业,依自心所行而过活。』
§1208
1208.
一二零八。
‘Tato cutāhaṃ vedeha, idha jāto duritthiyā;
『从此之后,我在死后往生他方,生于恶道;
Gabbhamhi kumbhadāsiyā, yato jāto suduggato.
在胎中被缚于陶罐之中,因所生不善而极为痛苦。』
§1209
1209.
一二零九。
‘Evampi duggato santo, samacariyaṃ adhiṭṭhito;
『如是,我生于恶道,却持戒清修,行为端正;
Upaḍḍhabhāgaṃ bhattassa, dadāmi yo me icchati.
当饭时,将所剩部分布施,任谁愿意,我皆予以。』
§1210
1210.
‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, sadā upavasāmahaṃ;
『十四日、十五日,我常常守斋戒;
Na cāpi bhūte hiṃsāmi, theyyaṃ cāpi vivajjayiṃ.
我既不杀生,亦不与他人作出杀害行为。』
§1211
1211.
‘Sabbameva hi nūnetaṃ, suciṇṇaṃ bhavati nipphalaṃ;
『这一切行持果真如此,必定纯净无染,终归无果;
Niratthaṃ maññidaṃ sīlaṃ, alāto bhāsatī yathā.
此戒律如同没有意义的空言,就像无知者所说的无用之语。』
§1212
1212.
一二一二。
‘Kalimeva nūna gaṇhāmi, asippo dhuttako yathā;
『我确实认为此处如同木匠所持铁斧一般牢固,
Kaṭaṃ alāto gaṇhāti, kitavosikkhito yathā.
如同工匠所持的锯始终抓持不放。』
§1213
1213.
一二一三。
‘Dvāraṃ nappaṭipassāmi, yena gacchāmi suggatiṃ;
『我反复思量没有见到通往善趣的门路;
Tasmā rāja parodāmi, sutvā kassapabhāsita’’’nti.
因此我放弃王位,听闻咖萨巴所说的话。』
Tattha bhāvaseṭṭhīti evaṃnāmako asītikoṭivibhavo seṭṭhi. Guṇe ratoti guṇamhi rato. Sammatoti sambhāvito saṃvaṇṇito. Sucīti sucikammo. Idha jāto duritthiyāti imasmiṃ mithilanagare daliddiyā kapaṇāya kumbhadāsiyā kucchimhi jātosmīti. So kira pubbe kassapabuddhakāle araññe naṭṭhaṃ balibaddaṃ gavesamāno ekena maggamūḷhena bhikkhunā maggaṃ puṭṭho tuṇhī hutvā puna tena pucchito kujjhitvā ‘‘samaṇa, dāsā nāma mukharā honti, dāsena tayā bhavitabbaṃ, atimukharosī’’ti āha. Taṃ kammaṃ tadā vipākaṃ adatvā bhasmacchanno viya pāvako ṭhitaṃ. Maraṇasamaye aññaṃ kammaṃ upaṭṭhāsi. So yathākammaṃ saṃsāre saṃsaranto ekassa kusalakammassa balena sākete vuttappakāro seṭṭhi hutvā dānādīni puññāni akāsi. Taṃ panassa kammaṃ pathaviyaṃ nihitanidhi viya ṭhitaṃ okāsaṃ labhitvā vipākaṃ dassati. Yaṃ pana tena taṃ bhikkhuṃ akkosantena kataṃ pāpakammaṃ, tamassa tasmiṃ attabhāve vipākaṃ adāsi. So ajānanto ‘‘itarassa kalyāṇakammassa balena kumbhadāsiyā kucchimhi nibbattosmī’’ti saññāya evamāha. Yato jāto suduggatoti sohaṃ jātakālato paṭṭhāya atiduggatoti dīpeti.
彼处所谓富人,名为是塔,意为千万财富之首富。古纳指乐于善行者,所乐者为善。萨曼塔意为被认可者、证明者。素齐意为纯净行者。此处谓他生于密提罗城,为贫苦狡诈泥瓶匠之子。传说过去咖萨巴佛时代,他曾于禁林中寻找失落捕获之野兽,有一比库误入歧途追问道路,该比库告知:“沙门,奴婢常以多话著称,应令彼以奴婢待之,因其多言。”于是该奴婢业果未至,若似灰尘满布之火。临终时他则起他业。彼因其业于轮回中流转,依前因善业之力,得一福地为富人,行布施等善事。此业如藏于地之宝藏,逮得时机而显现其果。惟彼对出言责备此比库之恶行,彼业果亦因之显现。彼不知此乃他人善业之力,误以为是己之力,遂自称:“我是因彼泥瓶匠之善业而出生。”又谓其生时虽为上流,但因當时种种恶因,故生处非常苦难。
Samacariyamadhiṭṭhitoti samacariyāyameva patiṭṭhitomhi. Nūnetanti ekaṃsena etaṃ. Maññidaṃ sīlanti deva, idaṃ sīlaṃ nāma niratthakaṃ maññe. Alātoti yathā ayaṃ alātasenāpati ‘‘mayā purimabhave bahuṃ pāṇātipātakammaṃ katvā senāpatiṭṭhānaṃ laddha’’nti bhāsati, tena kāraṇenāhaṃ niratthakaṃ sīlanti maññāmi. Kalimevāti yathā asippo asikkhito akkhadhutto parājayaggāhaṃ gaṇhāti, tathā nūna gaṇhāmi, purimabhave attano sāpateyyaṃ nāsetvā idāni dukkhaṃ anubhavāmi. Kassapabhāsitanti kassapagottassa acelakassa bhāsitaṃ sutvāti vadati.
“守正行”即行为正直,专守一法。“努涅塔”指仅此一义。一意见谓,“此戒法无用”,欲神如此思。譬如阿拉塔将军言:“我前世多行杀生,因而才得将军之位。”故我认为戒律无益。又如医师不经学习而自取药方而自害性命,亦如是意,彼承认昔日未断恶业,故今受苦。此义闻自咖萨巴族中某阿者所语。
§1214
1214.
‘‘Bījakassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi;
“比查卡语曰,王言于臣曰:
‘Natthi dvāraṃ sugatiyā, niyatiṃ kaṅkha bījaka.
‘通往善道无门径,命运难测,比查卡。’
§1215
1215.
‘Sukhaṃ vā yadi vā dukkhaṃ, niyatiyā kira labbhati;
『若是快乐,若是痛苦,皆因业缘得到;
Saṃsārasuddhi sabbesaṃ, mā turittho anāgate.
乃至于诸法轮回清净,莫言未来有他。』
§1216
1216.
一二一六。
‘Ahampi pubbe kalyāṇo, brāhmaṇibbhesu byāvaṭo;
『我昔日亦美善,乃婆罗门族人中流浪者;
Vohāramanusāsanto, ratihīno tadantarā’’’ti.
入世间间断意乐,寂灭此中无欢喜。』
Tattha aṅgati mabravīti paṭhamameva itaresaṃ dvinnaṃ, pacchā bījakassāti tiṇṇaṃ vacanaṃ sutvā daḷhaṃ micchādiṭṭhiṃ gahetvā etaṃ ‘‘natthi dvāra’’ntiādivacanamabravi. Niyatiṃ kaṅkhāti samma bījaka, niyatimeva olokehi. Cullāsītimahākappappamāṇo kāloyeva hi satte sodheti, tvaṃ atituritoti adhippāyenevamāha. Anāgateti tasmiṃ kāle asampatte antarāva devalokaṃ gacchāmīti mā turittho. Byāvaṭoti brāhmaṇesu ca gahapatikesu ca tesaṃyeva kāyaveyyāvaccadānādikammakaraṇena byāvaṭo ahosiṃ. Vohāranti vinicchayaṭṭhāne nisīditvā rājakiccaṃ vohāraṃ anusāsantova. Ratihīno tadantarāti ettakaṃ kālaṃ kāmaguṇaratiyā parihīnoti.
此处说『不合适』是先说两种意旨之一,后闻三语称种子者,摄受坚固邪见,故言『无门路』。所疑业因乃实有,定然随世显现,如刹那大劫之一瞬般寂灭,故言『你过于迅速』,为劝诫之说。未来者,即为后世在未至之时间。『莫言未来』谓于未来时尚未成熟,无间隙中往转天界。『流浪者』谓婆罗门及俗人在施舍肉身衣食等行为中漂泊无定。『入世间』谓定处观看后,坐于王职处教导政务。『无欢喜此中』者,指于一定时间内,于欲界乐趣渐渐除灭心无眷恋也。
Evañca pana vatvā ‘‘bhante kassapa, mayaṃ ettakaṃ kālaṃ pamajjimhā, idāni pana amhehi ācariyo laddho, ito paṭṭhāya kāmaratimeva anubhavissāma, tumhākaṃ santike ito uttari dhammassavanampi no papañco bhavissati, tiṭṭhatha tumhe, mayaṃ gamissāmā’’ti āpucchanto āha –
于是,果德玛对咖萨巴尊者说:“尊者,我们过去长久以来都沉溺于放逸,如今导师已经到来,我们将由此远离欲乐的苦果。且在你们面前,今后对于更上乘教法的听闻将不再生起妄念。你们且安住,我们将一同前行。”
§1217
1217.
‘‘Punapi bhante dakkhemu, saṅgati ce bhavissatī’’ti.
又对尊者说:“尊者,还能再得见面吗?”
Tattha saṅgati ceti ekasmiṃ ṭhāne ce no samāgamo bhavissati,no ce, asati puññaphale kiṃ tayā diṭṭhenāti.
此处的‘再得见面’是指某地是否还能相聚,如果不能,就看前世善业的果报如何。
‘‘Idaṃ vatvāna vedeho, paccagā sanivesana’’nti;
说毕,迦叶尊者曰:“这是死后,各自别居的地方。”
Tattha sanivesananti bhikkhave, idaṃ vacanaṃ vedeharājā vatvā rathaṃ abhiruyha attano nivesanaṃ candakapāsādatalameva paṭigato.
尊者们,所谓‘别居’即是说,当时鬼王说过,乘车来到自己所安住的夜摩天宫之下的宫殿。
Rājā paṭhamaṃ guṇasantikaṃ gantvā taṃ vanditvā pañhaṃ pucchi. Āgacchanto pana avanditvāva āgato. Guṇo attano aguṇatāya vandanampi nālattha, piṇḍādikaṃ sakkāraṃ kimeva lacchati. Rājāpi taṃ rattiṃ vītināmetvā punadivase amacce sannipātetvā ‘‘kāmaguṇe me upaṭṭhāpetha, ahaṃ ito paṭṭhāya kāmaguṇasukhameva anubhavissāmi, na me aññāni kiccāni ārocetabbāni, vinicchayakiccaṃ asuko ca asuko ca karotū’’ti vatvā kāmaratimatto ahosi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
国王初次来到赞善者处,敬礼后问道:『您来了却未曾回礼,究竟是何缘故?为自己的优点与缺点都无须礼敬,赐食等供养又能得到什么呢?』国王整夜无眠,次日与美妇相会时说:『请照顾我这情欲之资,我自此背后全心享受情欲之乐,其他事务无需旁及,只愿随心所欲做愿做的断事、未断事。』国王因情欲迷乱了心。对此,佛陀开示说道——
§1218
1218.
‘‘Tato ratyā vivasāne, upaṭṭhānamhi aṅgati;
『于是欢悦终止之时,在侍奉之中,
Amacce sannipātetvā, idaṃ vacanamabravi.
美妇相聚时说出这些话:
§1219
1219.
‘Candake me vimānasmiṃ, sadā kāme vidhentu me;
『在月亮宫殿里,常愿诸欲充满我身;
Mā upagacchuṃ atthesu, guyhappakāsiyesu ca.
不可接近利益之事,亦不可涉入隐秘晦暗之事。
§1220
1220.
一二二零。
‘Vijayo ca sunāmo ca, senāpati alātako;
『胜利者与名声者,乃是统帅与无忿怒者;
Ete atthe nisīdantu, vohārakusalā tayo’.
当让这三者坐于此处,彼等行为善巧。』
§1221
1221.
一二二一。
‘‘Idaṃ vatvāna vedeho, kāmeva bahumaññatha;
『如此说过,维德霍啊,应当多观欲事;
Na cāpi brāhmaṇibbhesu, atthe kismiñci byāvaṭo’’ti.
亦非在婆罗门部族中,对于任何义理有所妨碍。
Tattha upaṭṭhānamhīti attano upaṭṭhānaṭṭhāne. Candake meti mama santake candakapāsāde. Vidhentu meti niccaṃ mayhaṃ kāme saṃvidahantu upaṭṭhapentu. Guyhappakāsiyesūti guyhesupi pakāsiyesupi atthesu uppannesu maṃ keci mā upagacchuṃ. Attheti atthakaraṇe vinicchayaṭṭhāne. Nisīdantūti mayā kattabbakiccassa karaṇatthaṃ sesaamaccehi saddhiṃ nisīdantūti.
此处所谓『侍奉』,即是自身侍奉之所。所谓『殿阁』,是指我的住所——我的寝殿。谓愿常为我破除各种欲望,安立侍奉者。所谓『隐显』,是在隐蔽和显露二者之间发生的状态;愿我不要有人接近。所谓『义理』,是指辨别义理之所。在此坐下,意指与余人同坐,作为必须完成之任务的执行。
§1222
1222.
‘‘Tato dvesattarattassa, vedehassatrajā piyā;
“于是乎于第十二天之会,诣彼吠陀之聚会,
Rājadhītā rucā nāma, dhātimātaramabravi.
名曰王族女儿鲁察者,谓其为大地之母也。”
§1223
1223.
‘‘Alaṅkarotha maṃ khippaṃ, sakhiyo cālaṅkarontu me;
「速为我装饰啊,诸友们也当为我装饰;
Suve pannaraso dibyo, gacchaṃ issarasantike.
这十五瓣美丽的花啊,前往主君面前去吧。」
§1224
1224.
一二二四。
‘‘Tassā mālyaṃ abhihariṃsu, candanañca mahārahaṃ;
「他们献上花环,又施以广大檀香;
Maṇisaṅkhamuttāratanaṃ, nānāratte ca ambare.
璀璨宝石如珍珠,灿烂辉映众彩云间。」
§1225
1225.
一二二五。
‘‘Tañca soṇṇamaye pīṭhe, nisinnaṃ bahukitthiyo;
「那时众多名伎,皆坐于金座之上;
Parikiriya asobhiṃsu, rucaṃ ruciravaṇṇini’’nti.
环绕侍奉,绮丽艳美,色泽柔和。」
Tattha tatoti tato rañño kāmapaṅke laggitadivasato paṭṭhāya. Dvesattarattassāti cuddasame divase. Dhātimātaramabravīti pitu santikaṃ gantukāmā hutvā dhātimātaramāha. Sā kira cātuddase cātuddase pañcasatakumārikāhi parivutā dhātigaṇaṃ ādāya mahantena sirivilāsena attano sattabhūmikā rativaḍḍhanapāsādā oruyha pitu dassanatthaṃ candakapāsādaṃ gacchati. Atha naṃ pitā disvā tuṭṭhamānaso hutvā mahāsakkāraṃ kāretvā uyyojento ‘‘amma, dānaṃ dehī’’ti sahassaṃ datvā uyyojeti. Sā attano nivesanaṃ āgantvā punadivase uposathikā hutvā kapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ mahādānaṃ deti. Raññā kirassā eko janapadopi dinno. Tato āyena sabbakiccāni karoti. Tadā pana ‘‘raññā kira guṇaṃ ājīvakaṃ nissāya micchādassanaṃ gahita’’nti sakalanagare ekakolāhalaṃ ahosi. Taṃ pavattiṃ rucāya dhātiyo sutvā rājadhītāya ārocayiṃsu ‘‘ayye, pitarā kira te ājīvakassa kathaṃ sutvā micchādassanaṃ gahitaṃ, so kira catūsu nagaradvāresu dānasālāyo viddhaṃsāpetvā parapariggahitā itthiyo ca kumārikāyo ca pasayhakārena gaṇhituṃ āṇāpeti, rajjaṃ na vicāreti, kāmamattoyeva kira jāto’’ti. Sā taṃ kathaṃ sutvā anattamanā hutvā ‘‘kathañhi nāma me tāto apagatasukkadhammaṃ nillajjaṃ naggabhoggaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchissati, nanu dhammikasamaṇabrāhmaṇe kammavādino upasaṅkamitvā pucchitabbo siyā, ṭhapetvā kho pana maṃ añño mayhaṃ pitaraṃ micchādassanā apanetvā sammādassane patiṭṭhāpetuṃ samattho nāma natthi. Ahañhi atītā satta, anāgatā sattāti cuddasa jātiyo anussarāmi, tasmā pubbe mayā kataṃ pāpakammaṃ kathetvā pāpakammassa phalaṃ dassentī mama pitaraṃ micchādassanā mocessāmi. Sace pana ajjeva gamissāmi, atha maṃ pitā ‘amma, tvaṃ pubbe aḍḍhamāse āgacchasi, ajja kasmā evaṃ lahu āgatāsī’ti vakkhati. Tatra sace ahaṃ ‘tumhehi kira micchādassanaṃ gahita’nti sutvā ‘āgatamhī’ti vakkhāmi, na me vacanaṃ garuṃ katvā gaṇhissati, tasmā ajja agantvā ito cuddasame divase kāḷapakkheyeva kiñci ajānantī viya pubbe gamanākārenteva gantvā āgamanakāle dānavattatthāya sahassaṃ yācissāmi, tadā me pitā diṭṭhiyā gahitabhāvaṃ kathessati. Atha naṃ ahaṃ attano balena micchādiṭṭhiṃ chaḍḍāpessāmī’’ti cintesi. Tasmā cuddasame divase pitu santikaṃ gantukāmā hutvā evamāha.
此处『tattha』者,指彼时;『tato』者,即从彼处。说的是昔日王者赖于所欲污秽之地,经为期十四日之多。所谓十四日,是指第十四日。其语『dhātimātaramabravīti』意为谓女王欲往父亲处。女王乃纏绕有五百少女的父族,乘坐造有七层楼阁以增添好色之意的大楼,前往父亲见面之所——月宫楼。彼时父王见其喜悦,心甚欢喜,表示极大尊敬,反复说「母啊,请你接受施舍」,并给予千份重礼。女王返舍后,再次于翌日为斋日,向布施诸贪婪商人献上大施。此王赐予她世间一个城邦,她随即以此权柄行万事。时有民间喧闹言曰:「妇王靠以不正手段谋生,怀抱邪见。」一时城中因言论纷扰大乱。听闻风闻后,父系家属告诫女王曰:「陛下,您的父亲听到不正见言论,竟毁坏四城门所有施舍所,反召妓女与女子,用残暴手段强取豪夺,扰乱国家,唯沉湎欲乐而已。」女王闻此心生不安,思维曰:「我父亲将以未曾有的恶行到访,并无羞耻,赤身裸体来临,必将质问我,恐我当向贤善之道士婆罗门质问,设立正确见立场,以对抗父亲的错误见解,然我也无以为力。吾念过去七世未来七世,共十四世,我将此恶行具细回忆,若早已作恶,我必将见恶果显现,然愿令父亲断除邪见。假使明日我前往,父亲或言‘母亲,你居然半月后才来,如今为何迟到?’我则答曰‘因诸位闻悉您執邪见故,此行延迟’;其言我虽不重视,仍倾听。今当就此日十四日之半月,似乎未来亦有同样来访之形,故此我将以千倍之礼恳求父亲布施,届时所见愿使父亲生正见,诚愿舍弃邪执。」于是女王于十四日,欲往父亲处,如是思维。
Tattha sakhiyo cāti sahāyikāyopi me pañcasatā kumārikāyo ekāyekaṃ asadisaṃ katvā nānālaṅkārehi nānāvaṇṇehi pupphagandhavilepanehi alaṅkarontūti. Dibyoti dibbasadiso, devatāsannipātapaṭimaṇḍitotipi dibbo. Gacchanti mama dānavattaṃ āharāpetuṃ videhissarassa pitu santikaṃ gamissāmīti. Abhihariṃsūti soḷasahi gandhodakaghaṭehi nhāpetvā maṇḍanatthāya abhihariṃsu. Parikiriyāti parivāretvā. Asobhiṃsūti sujaṃ parivāretvā ṭhitā devakaññā viya taṃ divasaṃ ativiya asobhiṃsūti.
那里,侍女众多,计有五百人,各自无匹,身饰华丽,佩戴多种饰物,色彩纷呈,涂抹花香,应声动人,其光辉胜于天。布满天神汇聚之杻团、光环。她们前去欲将我的施舍荣华礼遇引至彼边,往见其父亲。她们用十六种香水罐为自己沐浴净身,装饰梳妆。"parikiriyāti"为环绕护卫,"asobhiṃsū"意为极美丽环绕而立,如天女护卫当天。
§1226
1226.
‘‘Sā ca sakhimajjhagatā, sabbābharaṇabhūsitā;
「她进入众侍中,饰满各种宝饰;
Sateratā abbhamiva, candakaṃ pāvisī rucā.
如同燃灯燃烧,月亮照临,光辉明亮。
§1227
1227.
一二二七。
‘‘Upasaṅkamitvā vedehaṃ, vanditvā vinaye rataṃ;
过去来到维提哈,顶礼勤修戒律;
Suvaṇṇakhacite pīṭhe, ekamantaṃ upāvisī’’ti.
在以七宝装饰的金座上,独自一隅安坐。」
Tattha upāvisīti pitu vasanaṭṭhānaṃ candakapāsādaṃ pāvisi. Suvaṇṇakhaciteti sattaratanakhacite suvaṇṇamaye pīṭhe.
此处「安坐」者,进入父亲住所的月亮宫殿。所谓以七宝装饰,即用七宝制成的金色座席。
§1228
1228.
一二二八。
‘‘Tañca disvāna vedeho, accharānaṃva saṅgamaṃ;
「彼观见了此具色身,犹如诸界相会汇集;
Rucaṃ sakhimajjhagataṃ, idaṃ vacanamabravi.
往来其中如同友伴相聚,遂发此言。
§1229
1229.
一二二九。
‘‘‘Kacci ramasi pāsāde, antopokkharaṇiṃ pati;
『或于宫殿之中安住,或于池塘之畔依止;
Kacci bahuvidhaṃ khajjaṃ, sadā abhiharanti te.
或持多种食物,常常享用于彼。』
§1230
1230.
一二三〇。
‘Kacci bahuvidhaṃ mālyaṃ, ocinitvā kumāriyo;
『是否有多种花环,经过挑选的少女们;』
Gharake karotha paccekaṃ, khiḍḍāratiratā muhuṃ.
『请各自在家中制作,常常沉醉于玩耍嬉戏。』
§1231
1231.
一二三一。
‘Kena vā vikalaṃ tuyhaṃ, kiṃ khippaṃ āharanti te;
『你因为什么而失意?他们为何这般急速带来?』
Mano karassu kuḍḍamukhī, api candasamamhipī’’’ti.
『心意愤怒邪恶,仿佛是月亮的伴侣。』
Tattha saṅgamanti accharānaṃ saṅgamaṃ viya samāgamaṃ disvā. Pāsādeti amma mayā tuyhaṃ vejayantasadiso rativaḍḍhanapāsādo kārito, kacci tattha ramasi. Antopokkharaṇiṃ patīti antovatthusmiññeva te mayā nandāpokkharaṇīpaṭibhāgāpokkharaṇī kāritā, kacci taṃ pokkharaṇiṃ paṭicca udakakīḷaṃ kīḷantī ramasi. Mālyanti amma, ahaṃ tuyhaṃ devasikaṃ pañcavīsati pupphasamugge pahiṇāmi, kacci tumhe sabbāpi kumārikāyo taṃ mālyaṃ ocinitvā ganthitvā abhiṇhaṃ khiḍḍāratiratā hutvā paccekaṃ gharake karotha, ‘‘idaṃ sundaraṃ, idaṃ sundaratara’’nti pāṭiyekkaṃ sārambhena vāyapupphagharakāni pupphagabbhe ca pupphāsanapupphasayanāni ca kacci karothāti pucchati.
此处,『汇聚』如同字母的会聚般呈现汇合之相。母亲喜悦你,仿佛激发情欲增长的宫殿已经建成,或许你在那里欢愉。天池好似池塘之边,汝由我建造的欣乐池边湖泊所环绕,如此你或在池边取水嬉戏而戏乐。母亲说,我供献给你的神圣二十五朵花环,或许可诸位少女们挑选、编结此花环,并且在沉醉嬉戏后,分散回家,各自置于家中。‘这是美丽的,这更美丽’你们以单独的方式或相互协作,用风中花围、花房、花床巧妙制作此花环吗?这便是问讯之意。
Vikalanti vekallaṃ. Mano karassūti cittaṃ uppādehi. Kuḍḍamukhīti sāsapakakkehi pasāditamukhatāya taṃ evamāha. Itthiyo hi mukhavaṇṇaṃ pasādentiyo duṭṭhalohitamukhadūsitapīḷakāharaṇatthaṃ paṭhamaṃ sāsapakakkena mukhaṃ vilimpanti, tato lohitassa samakaraṇatthaṃ mattikākakkena, tato chavipasādanatthaṃ tilakakkena. Candasamamhipīti candato dullabhataro nāma natthi, tādisepi ruciṃ katvā mamācikkha, sampādessāmi teti.
『Vikalanti』者,谓心调柔故起。『Mano karassūti』谓心,即『citta』之生起也。『Kuḍḍamukhīti』指以污浊面貌为标志者,乃针对恶颜恶貌者而言。此谓在『sāsapakakkehi』(此教法中针对污秽容颜者),先以此语为教。实则女子初因口唇色皱而招人厌恶,红色污浊之颜令其外观肮脏,故第一阶段以污秽之面表现,继而因近似红色(lohitassa samakaraṇatthaṃ)而以泥土颜料掩饰,再次以白色米粉施以顿涂(chavipasādanatthaṃ),最终以臂膊指印颜料(tilakakkena)作显著饰痕。所谓月光近似(Candasamamhipīti),谓月光难得之美,实无他物可比,因其趣味若此,故我所赐教定令成就。」
§1232
1232.
一二三二。
‘‘Vedehassa vaco sutvā, rucā pitara mabravi;
「闻于维德哈语,父亲以激悦之语告我曰:
‘Sabbametaṃ mahārāja, labbhatissarasantike.
『诸多皆得,尊王啊,皆出自项颈近处。』
§1233
1233.
一二三三。
‘Suve pannaraso dibyo, sahassaṃ āharantu me;
『愿诸天富丽美好者,千倍带来赠我。』
Yathādinnañca dassāmi, dānaṃ sabbavaṇīsvaha’’’nti.
如所见者,我所示捨施乃是诸善行中最为重要者。
Tattha sabbavaṇīsvahanti sabbavaṇibbakesu ahaṃ dassāmi.
其中『诸善行中最为重要者』者,我于诸善业分别中示现之。
§1234
1234.
‘‘Rucāya vacanaṃ sutvā, rājā aṅgati mabravi;
『悦耳之语闻之,国王即于心中说:
‘Bahuṃ vināsitaṃ vittaṃ, niratthaṃ aphalaṃ tayā.
‘财富已多所毁,徒然无利于汝。
§1235
1235.
‘Uposathe vasaṃ niccaṃ, annapānaṃ na bhuñjasi;
『于伍波萨他日,恒常不食饮食』者,指于伍波萨他日中,戒律所规定的饮食,须终日防止不受用。
Niyatetaṃ abhuttabbaṃ, natthi puññaṃ abhuñjato’’’ti.
『此为应当遵守之规定,若不遵守,则无福报』者,谓违反此规定而食者,不得应有之功德利益。
Tattha aṅgati mabravīti bhikkhave, so aṅgatirājā pubbe ayācitopi ‘‘amma, dānaṃ dehī’’ti sahassaṃ datvā taṃ divasaṃ yācitopi micchādassanassa gahitattā adatvā idaṃ ‘‘bahuṃ vināsita’’ntiādivacanaṃ abravi. Niyatetaṃ abhuttabbanti etaṃ niyativasena tayā abhuñjitabbaṃ bhavissati, bhuñjantānampi abhuñjantānampi puññaṃ natthi. Sabbe hi cullāsītimahākappe atikkamitvāva sujjhanti.
于此处,阿҉难陀云:「诸比库,有一名为昂伽提者,昔日为王昂伽提,过去曾向母亲乞讨,并称:『母亲,请给予施舍』。他曾千次施与,日复一日,乞讨时亦不违背母亲所持错误见解者,便言:『大损失也』。『应当遵守之规定』者,指依规定理当不食之日内应守戒禁食,方能有功德。无论食用与否,皆无功德。众生皆于四十九大劫超越后觉悟清净。」
§1236
1236.
一二三六。
‘‘Bījakopi hi sutvāna, tadā kassapabhāsitaṃ;
『即使听闻种子之法,彼时亦听闻咖萨巴长老所说:』
‘Passasanto muhuṃ uṇhaṃ, rudaṃ assūni vattayi.
『远观其面,常见其怒气如火,常流泪不止』
§1237
1237.
一二三七。
‘Yāva ruce jīvamānā, mā bhattamapanāmayi;
『活着有神乐的时候,不应持有不善食物;
Natthi bhadde paro loko, kiṃ niratthaṃ vihaññasī’’’ti.
善哉!没有别的世界,何必无益地损耗生命呢?』
Tattha bījakopīti bījakopi pubbe kalyāṇakammaṃ katvā tassa nissandena dāsikucchiyaṃ nibbattoti bījakavatthumpissā udāharaṇatthaṃ āhari. Natthi bhaddeti bhadde, guṇācariyo evamāha ‘‘natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā’’ti. Paraloke hi sati idhalokopi nāma bhaveyya, soyeva ca natthi. Mātāpitūsu santesu puttadhītaro nāma bhaveyyūuṃ, teyeva ca natthi. Dhamme sati dhammikasamaṇabrāhmaṇā bhaveyyūṃ, teyeva ca natthi. Kiṃ dānaṃ dentī sīlaṃ rakkhantī niratthaṃ vihaññasīti.
这里“种子”说法,即“种子”之前曾做过善业,因其依止而生起仆役群,如种子喻义,为示例而说。所谓“无他境”者,善知识品行者如是言:『此世界无他,无他世间,无母无父,无生灵往来,世间无沙门婆罗门正觉、正行者。』因有他世,则此世亦当有,若无,亦然无。若父母尚存,则子女理应存在,若无亦然无。如法有,则法界有沙门婆罗门,若无亦然无。何故施与持戒无益虚耗?
§1238
1238.
一二三八。
‘‘Vedehassa vaco sutvā, rucā ruciravaṇṇinī;
『闻维德语,色泽鲜明悦目;
Jānaṃ pubbāparaṃ dhammaṃ, pitaraṃ etadabravi.
『彼知晓先前后来之法,谓之其父。』
§1239
1239.
一二三九。
‘Sutameva pure āsi, sakkhi diṭṭhamidaṃ mayā;
『昔日所闻者,我所见证此事,』
Bālūpasevī yo hoti, bālova samapajjatha.
『有侍童心者,如同愚者陷于愚痴。』
§1240
1240.
一二四零。
‘Mūḷho hi mūḷhamāgamma, bhiyyo mohaṃ nigacchati;
『愚痴者承愚痴而来,更为迷惑而行。』
Patirūpaṃ alātena, bījakena ca muyhitu’’’nti.
“应当像破坏种子一样去毁灭它。”
Tattha pubbāparaṃ dhammanti bhikkhave, pitu vacanaṃ sutvā rucā rājadhītā atīte sattajātivasena pubbadhammaṃ, anāgate sattajātivasena anāgatadhammañca jānantī pitaraṃ micchādiṭṭhito mocetukāmā etaṃ ‘‘sutamevā’’tiādimāha. Tattha samapajjathāti yo puggalo bālūpasevī hoti, so bālova samapajjatīti etaṃ mayā pubbe sutameva, ajja pana paccakkhato diṭṭhaṃ. Mūḷhoti maggamūḷhaṃ āgamma maggamūḷho viya diṭṭhimūḷhaṃ āgamma diṭṭhimūḷhopi uttari mohaṃ nigacchati, mūḷhataro hoti. Alātenāti deva, tumhehi jātigottakulapadesaissariyapuññapaññāhīnena alātasenāpatinā accantahīnena duppaññena bījakadāsena ca gāmadārakasadisaṃ ahirikaṃ bālaṃ guṇaṃ ājīvakaṃ āgamma muyhituṃ patirūpaṃ anucchavikaṃ. Kiṃ te na muyhissantīti?
其中先后之事谓之法。比库们,父亲的教诲听闻后,圣女以过去七族众生的身份了解过去之法,又以未来七族众生的身份认识未来之法,因见父亲持有错误见欲令解脱,故称“唯依闻说”等。所谓平等堕落者,即愚痴者,若人执于愚痴即如傻子一般堕落,先前我是仅凭闻说,今日已亲见。所谓愚痴者,如入魔道,执于见亦生更甚迷惑。所谓残忍者,指天众,你们以族姓世家之名义,奢华无德,没有智慧,像缺乏将军的无敌军队,以种子施舍者和乡村子民之类的,毫无羞耻之心,如此愚痴的人如何不堕落?
Evaṃ te ubhopi garahitvā diṭṭhito mocetukāmatāya pitaraṃ vaṇṇentī āha –
于是,彼此交互谴责,为解脱意愿父亲遂赞赞曰——
§1241
1241.
‘‘Tvañca devāsi sappañño, dhīro atthassa kovido;
“你也是天众中具足智慧,精明果断,善于利益者;
Kathaṃ bālebhi sadisaṃ, hīnadiṭṭhiṃ upāgami.
何以来与愚者同类,近于下贱的错误见乎?”
§1242
1242.
一二四二。
‘‘Sacepi saṃsārapathena sujjhati, niratthiyā pabbajjā guṇassa;
『假使有人在轮回之道中于无益处退向出家修行,','1798':'如同虫类掉入烈火之中,陷入无间之苦,愚昧无知渐生裸身失护之境。』
Kīṭova aggiṃ jalitaṃ apāpataṃ, upapajjati mohamūḷho naggabhāvaṃ.
『犹如虫扑炽燃之火,痴迷之人赤裸而投生。』
§1243
1243.
一二四三。
‘‘Saṃsārasuddhīti pure niviṭṭhā, kammaṃ vidūsenti bahū ajānaṃ;
『所谓轮回清净者,是昔日离欲隐退者,
Pubbe kalī duggahitovanatthā, dummocayā balisā ambujovā’’ti.
彼等虽识业理,却未明了;过去世如黑暗艰险之境,如莲叶之上汲难得之水,受盛毒力所束缚。』
Tattha sappaññoti yasavayapuññatitthāvāsayonisomanasikārasākacchāvasena laddhāya paññāya sappañño, teneva kāraṇena dhīro, dhīratāya atthānatthassa kāraṇākāraṇassa kovido. Bālebhi sadisanti yathā te bālā upagatā, tathā kathaṃ tvaṃ hīnadiṭṭhiṃ upagato. Apāpatanti api āpataṃ, patantoti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – tāta, saṃsārena suddhīti laddhiyā sati yathā paṭaṅgakīṭo rattibhāge jalitaṃ aggiṃ disvā tappaccayaṃ dukkhaṃ ajānitvā mohena tattha patanto mahādukkhaṃ āpajjati, tathā guṇopi pañca kāmaguṇe pahāya mohamūḷho nirassādaṃ naggabhāvaṃ upapajjati.
这里所谓具足智慧者,是指通过生起分别善恶功德及善趣之念而与之相应的正念、观察、思维、语语对话而获得智慧者。正因如此,他是有智慧的;他又明智,善于明辨事理本末因果。愚人则相似于那些愚昧的人,如同你们这些愚人所堕入的情形,为何你却生起错误见解?虽遭遇挫折,仍意谓遭遇有厄运,所谓“跌倒”即是此义。此理有言——子啊,轮回之苦是必定存在的,就如蚊虫在夜晚于水中见火而受热,因未辨苦之缘起而陷入迷惑中,因而堕落致大苦。彼亦如是,在五欲诸乐中舍弃善法后,愚昧迷心生无望落空之境。
Pure niviṭṭhāti tāta, saṃsārena suddhīti kassaci vacanaṃ asutvā paṭhamameva niviṭṭho natthi, sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalanti gahitattā bahū janā ajānantā kammaṃ vidūsentā kammaphalampi vidūsentiyeva, evaṃ tesaṃ pubbe gahito kali parājayagāho duggahitova hotīti attho. Dummocayā balisā ambujovāti te pana evaṃ ajānantā micchādassanena anatthaṃ gahetvā ṭhitā bālā yathā nāma balisaṃ gilitvā ṭhito maccho balisā dummocayo hoti, evaṃ tamhā anatthā dummocayā honti.
从前所谓止息苦,这里指某人听到轮回之苦而第一次心生厌弃,尚未止灭。因善恶业报实存在,许多人无知、无明地造作业,虽知业果,但无所防备。其前世所积恶业,如同落入劣劣之境,即为该义。愚昧之人,像鱼吞食莲叶,却不能辨识;他们持错误见解,执著无益之法,恰如鱼吞食莲叶却被困住,无法逃脱,因而落入无益的昏乱状态。
Uttaripi udāharaṇaṃ āharantī āha –
下面举例说明说道——
§1244
1244.
‘‘Upamaṃ te karissāmi, mahārāja tavatthiyā;
「我将为大王作一比喻,待你听闻;
Upamāya midhekacce, atthaṃ jānanti paṇḍitā.
聪明人能从比喻中领会其义理。」
§1245
1245.
一二四五。
‘‘Vāṇijānaṃ yathā nāvā, appamāṇabharā garu;
如同商人行船,承载繁重沉重的货物,
Atibhāraṃ samādāya, aṇṇave avasīdati.
承受过重的负担,船便沉没于水中。
§1246
1246.
一二四六。
‘‘Evameva naro pāpaṃ, thokaṃ thokampi ācinaṃ;
人亦如是,虽有恶业,积累一个又一个,
Atibhāraṃ samādāya, niraye avasīdati.
承受过重的业负,堕落于地狱中。
§1247
1247.
一二四七。
‘‘Na tāva bhāro paripūro, alātassa mahīpati;
『国王尚未满载其负担,』
Ācināti ca taṃ pāpaṃ, yena gacchati duggatiṃ.
『但他所作恶行,乃导致堕恶趣。』
§1248
1248.
一二四八。
‘‘Pubbevassa kataṃ puññaṃ, alātassa mahīpati;
『国王先前所作善业,』
Tasseva deva nissando, yañceso labhate sukhaṃ.
『正是他所依赖天神,由此而得安乐。』
§1249
1249.
‘‘Khīyate cassa taṃ puññaṃ, tathā hi aguṇe rato;
“他的功德便会消逝,因为他在无德中着迷;
Ujumaggaṃ avahāya, kummaggamanudhāvati.
放弃正道,反而追随邪途。
§1250
1250.
‘‘Tulā yathā paggahitā, ohite tulamaṇḍale;
“正如秤已悬挂,挂于秤盘中心;
Unnameti tulāsīsaṃ, bhāre oropite sati.
只要秤杆上承受负重,便向上升起。”
§1251
1251.
一二五一。
‘‘Evameva naro puññaṃ, thokaṃ thokampi ācinaṃ;
『人们正如此,积聚功德,渐次累积,
Saggātimāno dāsova, bījako sātave rato’’ti.
乐于天道的仆役,像农夫爱护种子那样。』
Tattha nirayeti aṭṭhavidhe mahāniraye, soḷasavidhe ussadaniraye, lokantaraniraye ca. Bhāroti tāta, na tāva alātassa akusalabhāro pūrati. Tassevāti tassa pubbe katassa puññasseva nissando, yaṃ so alātasenāpati ajja sukhaṃ labhati. Na hi tāta, etaṃ goghātakakammassa phalaṃ. Pāpakammassa hi nāma vipāko iṭṭho kanto bhavissatīti aṭṭhānametaṃ. Aguṇe ratoti tathāhesa idāni akusalakamme rato. Ujumagganti dasakusalakammapathamaggaṃ. Kummagganti nirayagāmiakusalamaggaṃ.
其中有地狱中的八种大地狱,十六种轻缓地狱,乃至轮回彼方的地狱。孩子啊,负担重重,未曾满载恶业的重担。他所谓的“负担”,乃是依靠过去曾造的功德,令这负担之军今天得享安乐。不是的,孩子,这并非恶杀业的果报。因恶业必然成就愉悦不喜的果报,这八处即是其所归。所谓“嗜恶乐”,此处暂且表示现今正着迷于恶业。正道者走十善业道通途,邪道者则走堕地狱的恶业道路。
Ohite tulamaṇḍaleti bhaṇḍapaṭicchanatthāya tulamaṇḍale laggetvā ṭhapite. Unnametīti uddhaṃ ukkhipati. Ācinanti thokaṃ thokampi puññaṃ ācinanto pāpabhāraṃ otāretvā naro kalyāṇakammassa sīsaṃ ukkhipitvā devalokaṃ gacchati. Saggātimānoti sagge atimāno saggasampāpake sātaphale kalyāṇakamme abhirato. ‘‘Saggādhimāno’’tipi pāṭho, saggaṃ adhikāraṃ katvā ṭhitacittoti attho. Sātave ratoti esa bījakadāso sātave madhuravipāke kusaladhammeyeva rato. So imassa pāpakammassa khīṇakāle, kalyāṇakammassa phalena devaloke nibbattissati.
「推石圈」是指用于盛器器皿遮盖以固定。举起即推高向上。积聚即一点一点聚积功德,减除恶业负担,增长善行,如同拔出恶业之头,入于天界。天道仆役,意谓过度向往天界,乐于其果报善业。文中「天上师」的读法,即成天上主宰,心意坚定不移之意。乐于种子,比喻如农夫喜爱籽种甘美鲜熟的善根。这个恶业消失之时,便由善业果报生起在天界。
Yañcesa idāni dāsattaṃ upagato, na taṃ kalyāṇakammassa phalena. Dāsattasaṃvattanikañhissa pubbe kataṃ pāpaṃ bhavissatīti niṭṭhamettha gantabbanti imamatthaṃ pakāsentī āha –
如今若有人求得仆役身份,却非由善业果报所成。仆役之身乃根据过去曾造之恶业所致,故至此要终结此事,说明意义时如此说:
§1252
1252.
‘‘Yamajja bījako dāso, dukkhaṃ passati attani;
『那个果种奴隶,在自己身上见苦;
Pubbevassa kataṃ pāpaṃ, tameso paṭisevati.
过去曾造作恶业,因而遭受其报。』
§1253
1253.
‘‘Khīyate cassa taṃ pāpaṃ, tathā hi vinaye rato;
『他的恶业消灭了,因他欢喜持戒;
Kassapañca samāpajja, mā hevuppathamāgamā’’ti.
咖萨巴亲近他,愿他不再堕入恶道。』
Tattha mā hevuppathamāgamāti tāta, tvaṃ imaṃ naggaṃ kassapājīvakaṃ upagantvā mā heva nirayagāmiṃ uppathaṃ agamā, mā pāpamakāsīti pitaraṃ ovadati.
彼时,父亲劝诫曰:『孩子啊,莫要走那地狱之路。你去探望咖萨巴和基瓦咖时,不可走通往地狱的道路,切勿作恶。』
Idānissa pāpūpasevanāya dosaṃ kalyāṇamittūpasevanāya ca guṇaṃ dassentī āha –
在此,他宣示恶行的过患,并赞扬结交善友的优点,说道——
§1254
1254.
‘‘Yaṃ yañhi rāja bhajati, santaṃ vā yadi vā asaṃ;
「无论国王待谁,慈善者或非慈善者;
Sīlavantaṃ visīlaṃ vā, vasaṃ tasseva gacchati.
有德者或无德者,国王都令其安居。」
§1255
1255.
‘‘Yādisaṃ kurute mittaṃ, yādisaṃ cūpasevati;
『若人如此对待朋友,亦如彼人亲近侍奉,』
Sopi tādisako hoti, sahavāso hi tādiso.
『他亦必是同样之人,与之相处者本具同样特质。』
§1256
1256.
‘‘Sevamāno sevamānaṃ, samphuṭṭho samphusaṃ paraṃ;
『受人侍奉亦当如法侍奉他人,缠绵交结相互付合,』
Saro diddho kalāpaṃva, alittamupalimpati;
『如树枝缠绕花束,柔软不脱,亲密相合,』
Upalepabhayā dhīro, neva pāpasakhā siyā.
『智者无惧恐惧之染,决不生恶友之意。』
§1257
1257.
一二五七。
‘‘Pūtimacchaṃ kusaggena, yo naro upanayhati;
『用恶臭之鱼与脏乱草合缚的人,』
Kusāpi pūti vāyanti, evaṃ bālūpasevanā.
『毒草亦散发恶臭,这样的人侍奉愚人。』
§1258
1258.
一二五八。
‘‘Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;
『用胶树胶与黄檀胶合缚的人,』
Pattāpi surabhi vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.
『叶子亦散发芳香,这样的人侍奉智者。』
§1259
1259.
‘‘Tasmā pattapuṭasseva, ñatvā sampākamattano
『因此,如同使用蓖麻叶那样,知晓自己成熟的程度,』
Asante nopaseveyya, sante seveyya paṇḍito;
『不成熟的不可使用,成熟的应当使用,贤者亦然;』『不成熟者不堕地狱,成熟者趣向善道。』
Asanto nirayaṃ nenti, santo pāpenti suggati’’nti.
这里所谓的成熟者即贤者,如是不成熟者则为不贤者。如同河流被污染的水团一样,尊者啊,那水被称为砒霜混浊水,整个水团被污染,污秽的之水也附着其上,纯净的水难以存在。善恶亦复如是,恶友伴随恶事,身为恶友者则其自身跟随恶行者,因而沾染坏行,心神专一地在恶事上执着,便被污染。臭气乃是其散逸的恶臭。Tagarañca 指恶臭及其他多种恶臭气味。由此知,贤者应远离此类恶劣陪伴。贤者对自己所依附的东西,必定使之坚固、稳固。
Tattha santaṃ vāti sappurisaṃ vā. Yadi vā asanti asappurisaṃ vā. Saro diddho kalāpaṃvāti mahārāja, yathā nāma halāhalavisalitto saro sarakalāpe khitto sabbaṃ taṃ visena alittampi sarakalāpaṃ limpati, visadiddhameva karoti, evameva pāpamitto pāpaṃ sevamāno attānaṃ sevamānaṃ paraṃ, tena samphuṭṭho taṃ samphusaṃ alittaṃ pāpena purisaṃ attanā ekajjhāsayaṃ karonto upalimpati. Pūti vāyantīti tassa te kusāpi duggandhā vāyanti. Tagarañcāti tagarañca aññañca gandhasampannaṃ gandhajātaṃ. Evanti evarūpā dhīrūpasevanā. Dhīro hi attānaṃ sevamānaṃ dhīrameva karoti.
因此称之为‘蓖麻叶现象’,因为蓖麻叶上虽有污渍,但叶片自身芬芳,因此贤者也因亲近贤士而成为贤者。知道成熟程度者是知晓自己智慧成熟度与量,故不成熟时舍弃,成熟时亲近贤士。『不堕地狱』此处以天女等取例指地狱者,『趋向善道』则以长老沙利弗等示范善道。
Tasmāpattapuṭassevāti yasmā tagarādipaliveṭhamānāni paṇṇānipi sugandhāni honti, tasmā palāsapattapuṭasseva paṇḍitūpasevanena ahampi paṇḍito bhavissāmīti evaṃ. Ñatvā sampākamattanoti attano paripākaṃ paṇḍitabhāvaṃ parimāṇaṃ ñatvā asante pahāya paṇḍite sante seveyya. ‘‘Nirayaṃ nentī’’ti ettha devadattādīhi nirayaṃ, ‘‘pāpenti suggati’’nti ettha sāriputtattherādīhi sugatiṃ nītānaṃ vasena udāharaṇāni āharitabbāni.
『因此,如同叶包』者,由于包裹多伽罗等香料的叶子也会沾染芳香,因此(应当明白):通过亲近智者,我自己也将成为智者。『了知自身的成熟程度』者,了知自身成熟的智者状态之分量,应当舍离不善者,亲近善智者。『导入地狱』者,此处应引用迭瓦达德等人被导入地狱之例;『引往善趣』者,此处应引用沙利子长老等人被引导至善趣之例。
Evaṃ rājadhītā chahi gāthāhi pitu dhammaṃ kathetvā idāni atīte attanā anubhūtaṃ dukkhaṃ dassentī āha –
于是王后用六首偈赞说毕父亲教诲的法义,彰显过去亲自体会的苦难,宣说如下——
§1260
1260.
‘‘Ahampi jātiyo satta, sare saṃsaritattano;
我亦为六道众生,皆于轮回中流转;
Anāgatāpi satteva, yā gamissaṃ ito cutā.
未来亦是如此,往来此界无穷尽。
§1261
1261.
‘‘Yā me sā sattamī jāti, ahu pubbe janādhipa;
我此第六生命,曾为众生之主,
Kammāraputto magadhesu, ahuṃ rājagahe pure.
我是马嘎达国王舍城出身的工匠之子。
§1262
1262.
‘‘Pāpaṃ sahāyamāgamma, bahuṃ pāpaṃ kataṃ mayā;
我曾与恶业结伴,自己作诸多恶事;
Paradārassa heṭhento, carimhā amarā viya.
就像对敌人的奴仆一样,我在此常行恶行,宛如无死之人。
§1263
1263.
‘‘Taṃ kammaṃ nihitaṃ aṭṭhā, bhasmacchannova pāvako;
这业种就像埋藏的火焰,宛若被灰烬蒙蔽的烈火;
Atha aññehi kammehi, ajāyiṃ vaṃsabhūmiyaṃ.
于是,由于其他业的影响,出生于世系之地。
§1264
1264.
一二六四。
‘‘Kosambiyaṃ seṭṭhikule, iddhe phīte mahaddhane;
『在国桑比富商家庭中,具备神通,财产丰盛;
Ekaputto mahārāja, niccaṃ sakkatapūjito.
独子为伟大国王,常受天帝恭敬奉养。
§1265
1265.
一二六五。
‘‘Tattha mittaṃ asevissaṃ, sahāyaṃ sātave rataṃ;
在那里,将与朋友同伴交往,热衷于陪伴帮扶。
Paṇḍitaṃ sutasampannaṃ, so maṃ atthe nivesayi.
聪明通达、闻慧具足者,他在我的利益上立定。
§1266
1266.
一二六六。
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, bahuṃ rattiṃ upāvasiṃ;
“十四、十五,久住多夜;
Taṃ kammaṃ nihitaṃ aṭṭhā, nidhīva udakantike.
此业已被安置,就如宝藏置于水边。
§1267
1267.
一二六七。
‘‘Atha pāpāna kammānaṃ, yametaṃ magadhe kataṃ;
“然后,对于恶业,特别是于摩揭陀所为者;
Phalaṃ pariyāga maṃ pacchā, bhutvā duṭṭhavisaṃ yathā.
『舍弃果报之后,我便如毒蛇一般堕落。』
§1268
1268.
一二六八。
‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, roruve niraye ciraṃ;
『于是,我死后,堕入地狱,长久受苦;』
Sakammunā apaccissaṃ, taṃ saraṃ na sukhaṃ labhe.
『由此堕落,我未能获得恒常的幸福。』
§1269
1269.
一二六九。
‘‘Bahuvassagaṇe tattha, khepayitvā bahuṃ dukhaṃ;
『在那里多年,身心受剧苦折磨;』
Bhinnāgate ahuṃ rāja, chagalo uddhatapphalo’’ti.
『分裂者』者,谓国王,『逐趋者』者,谓骄纵者,『骄矜恶果』亦然。
Tattha sattāti mahārāja, idhalokaparalokā nāma sukatadukkaṭānañca phalaṃ nāma atthi. Na hi saṃsāro satte sodhetuṃ sakkoti, sakammunā eva sattā sujjhanti. Alātasenāpati ca bījakadāso ca ekameva jātiṃ anussaranti. Na kevalaṃ eteva jātiṃ saranti, ahampi atīte satta jātiyo attano saṃsaritaṃ sarāmi, anāgatepi ito gantabbā satteva jānāmi. Yā me sāti yā sā mama atīte sattamī jāti āsi. Kammāraputtoti tāya jātiyā ahaṃ magadhesu rājagahanagare suvaṇṇakāraputto ahosiṃ.
其处,众生者,尊王也,所谓此世及彼世,皆有善恶果报。因缘不异,众生不能自净,唯有善法令众生觉醒。无翅军帅与撒种者,俱承一生。非仅此生而已,我亦历经诸多生,轮转不断,知晓前后必至。昔日我所忆者,是我过去众生之生。为业之子,因斯生,我于马嘎达国王舍城,曾为金匠之子。
Paradārassaheṭhentoti paradāraṃ heṭhentā paresaṃ rakkhitagopite varabhaṇḍe aparajjhantā. Aṭṭhāti taṃ tadā mayā kataṃ pāpakammaṃ okāsaṃ alabhitvā okāse sati vipākadāyakaṃ hutvā bhasmapaṭicchanno aggi viya nihitaṃ aṭṭhāsi. Vaṃsabhūmiyanti vaṃsaraṭṭhe. Ekaputtoti asītikoṭivibhave seṭṭhikule ahaṃ ekaputtakova ahosiṃ. Sātave ratanti kalyāṇakamme abhirataṃ. So manti so sahāyako maṃ atthe kusalakamme patiṭṭhāpesi.
『诱惑他人妻者』者,指霸占他人妻女,侵夺他人所有之财物者。八者,谓当时我所为恶业,乘机未得果报,果报在机现前时,覆以灰,状如火中之物,止立于彼。『世系地』谓国土世系也。『独子』者,言我乃拥有三千万财富之家族,仿若家中独子。乐于百业,致力善事。彼乃智者,亦助我立于善事之本。
Taṃ kammanti tampi me kataṃ kalyāṇakammaṃ tadā okāsaṃ alabhitvā okāse sati vipākadāyakaṃ hutvā udakantike nidhi viya nihitaṃ aṭṭhāsi. Yametanti atha mama santakesu pāpakammesu yaṃ etaṃ mayā magadhesu paradārikakammaṃ kataṃ, tassa phalaṃ pacchā maṃ pariyāgaṃ upagatanti attho. Yathā kiṃ? Bhutvā duṭṭhavisaṃ yathā, yathā savisaṃ bhojanaṃ bhuñjitvā ṭhitassa taṃ duṭṭhaṃ kakkhaḷaṃ halāhalaṃ visaṃ kuppati, tathā maṃ pariyāgatanti attho. Tatoti tato kosambiyaṃ seṭṭhikulato. Taṃ saranti taṃ tasmiṃ niraye anubhūtadukkhaṃ sarantī cittasukhaṃ nāma na labhāmi, bhayameva me uppajjati. Bhinnāgateti bhinnāgate nāma raṭṭhe. Uddhatapphaloti uddhatabījo.
此为业者,亦为我所为善业,适于时机,仍获果报,如水边藏匿之财。所谓后续者,即我所为恶业,淫乱他人妻女之行,其果随后接踵而至,寓意为:如厌恶之恶酒毒物,食入口中,起伏激愤,令我弃绝。由此缘故,乃至由国王舍城尊贵人出身。生死轮转之苦难承担于地狱,开心之乐无所获,唯恐怖生起。『分裂者』谓属国分离。『骄矜恶果』谓骄慢来源。
So pana chagalako balasampanno ahosi. Piṭṭhiyaṃ abhiruyhapi naṃ vāhayiṃsu, yānakepi yojayiṃsu. Imamatthaṃ pakāsentī āha –
彼乃骄纵者,且有力者。虽遇逆境,众未能夺其势力,亦助以战车。为明运动义,彼便言道——
§1270
1270.
一二七零。
‘‘Sātaputtā mayā vūḷhā, piṭṭhiyā ca rathena ca;
『萨塔普塔』者,为我所生之子,及如战车之轮轴。
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me’’ti.
谓此业之所依止者,是我于他方女子往来的根基也。
Tattha sātaputtāti amaccaputtā. Tassa kammassāti deva, roruve mahāniraye paccanañca chagalakakāle bījuppāṭanañca piṭṭhivāhanayānakayojanāni ca sabbopesa tassa nissando paradāragamanassa meti.
于此处,『萨塔普塔』意为父母之子。『业』者指天、人、恶趣及地狱诸果报、诸饿鬼之类,及家畜、畜力、车轮等束缚一切痛苦,悉依此业,作为往他处女子之依据。
Tato pana cavitvā araññe kapiyoniyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Atha naṃ jātadivase yūthapatino dassesuṃ. So ‘‘ānetha me, putta’’nti daḷhaṃ gahetvā tassa viravantassa dantehi phalāni uppāṭesi. Tamatthaṃ pakāsentī āha –
其后,舍弃此业,至森林中与猴子重新结缘。彼于出生日获诸青年君主观见,是以坚固执着谓曰:『为我带来,儿子』,以其坚固之牙开释果实。由此显现其意,言说曰──
§1271
1271.
‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, kapi āsiṃ brahāvane;
『尔时,我曾至维提婆,猴子居于婆罗林园中;』
Niluñcitaphaloyeva, yūthapena pagabbhinā;
犹如因率领青年人而获得耻辱的果报;
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me’’ti.
依此业而有我前往他方之别离的依止。”
Tattha niluñcitaphaloyevāti tatrapāhaṃ pagabbhena yūthapatinā luñcitvā uppāṭitaphaloyeva ahosinti attho.
这里『犹如因率领青年人而获得耻辱的果报』的意思是,那里被青年领袖所辱,使之像泛滥的耻辱果报一样显现。
Atha aparāpi jātiyo dassentī āha –
接着,其他族群示现时说——
§1272
1272.
‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, dassanesu pasū ahuṃ;
“随后我在韦提哈地,作为显现的牲畜存在;
Niluñcito javo bhadro, yoggaṃ vūḷhaṃ ciraṃ mayā;
尊贵且纯净的行为故,我长久以来始终谨守戒律,
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.
我依止此业,不曾离开过他乡。
§1273
1273.
一二七三。
‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, vajjīsu kulamāgamā;
然后我死于韦陀阇,出生在伐阇国的一个世家;
Nevitthī na pumā āsiṃ, manussatte sudullabhe;
我未曾堕落为人间罕见的劣人;
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.
我依止此业,不曾离开过他乡。
§1274
1274.
一二七四。
‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, ajāyiṃ nandane vane;
『然后我生于灵魂界,降生于欢喜林中,
Bhavane tāvatiṃsāhaṃ, accharā kāmavaṇṇinī.
在宫殿中为忉利天众,容貌姣好丽人环绕。』
§1275
1275.
一二七五。
‘‘Vicitravatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā;
『身披异彩华服,耳戴绝美宝环,
Kusalā naccagītassa, sakkassa paricārikā.
善于歌舞演奏,是天帝的侍从侍女。』
§1276
1276.
一二七六。
‘‘Tattha ṭhitāhaṃ vedeha, sarāmi jātiyo imā;
『在此我在韦提希国,周游诸种族,』
Anāgatāpi satteva, yā gamissaṃ ito cutā.
『未来之世亦真实,吾将从此远行而去。』
§1277
1277.
一二七七。
‘‘Pariyāgataṃ taṃ kusalaṃ, yaṃ me kosambiyaṃ kataṃ;
『我已圆遍所行善法,乃我于国桑比所作,』
Deve ceva manusse ca, sandhāvissaṃ ito cutā.
『天人及人间,皆将从此相会。』
§1278
1278.
一二七八。
‘‘Satta jacco mahārāja, niccaṃ sakkatapūjitā;
『七者,王者,恒常受萨咖天敬奉;
Thībhāvāpi na muccissaṃ, chaṭṭhā nigatiyo imā.
即使高兴,亦不会解脱,这六道即是沉沦之处。』
§1279
1279.
一二七九。
‘‘Sattamī ca gati deva, devaputto mahiddhiko;
『第七道是天道,为天子,大力者;
Pumā devo bhavissāmi, devakāyasmimuttamo.
我将成为乌摩天,为天中具寿第一者。』
§1280
1280.
‘‘Ajjāpi santānamayaṃ, mālaṃ ganthenti nandane;
「今如今世间众生,如同花环一般,皆在园中结成房式;
Devaputto javo nāma, yo me mālaṃ paṭicchati.
天子名为贾娑,正是护持我此花环之人。」
§1281
1281.
‘‘Muhutto viya so dibyo, idha vassāni soḷasa;
「彼如同辉耀时刻的天人,此间住有十六个雨季;
Rattindivo ca so dibyo, mānusiṃ saradosataṃ.
昼夜亦如天人,其寿命达十万人年。」
§1282
1282.
一二八二。
‘‘Iti kammāni anventi, asaṅkheyyāpi jātiyo;
“如此业力相续,虽无数众生出生轮回;
Kalyāṇaṃ yadi vā pāpaṃ, na hi kammaṃ vinassatī’’ti.
若造善业或恶业,业力终不消灭。”
Tattha dassanesūti dassanaraṭṭhesu. Pasūti goṇo ahosiṃ. Niluñcitoti vacchakāleyeva maṃ evaṃ manāpo bhavissatīti nibbījakamakaṃsu. Sohaṃ niluñcito uddhatabījo javo bhadro ahosiṃ. Vajjīsu kulamāgamāti goyonito cavitvā vajjiraṭṭhe ekasmiṃ mahābhogakule nibbattinti dasseti. Nevitthī na pumāti napuṃsakattaṃ sandhāya āha. Bhavane tāvatiṃsāhanti tāvatiṃsabhavane ahaṃ.
此处在说观见(dassana)之意。说“畜生”时本是指牛群。说“被忽视”时如同幼崽阶段,便生此等心思。他们将种子埋藏以为生长良好。我自己曾被疏忽,成长为杰出种子。说“到婆罗门族出身”,是指离开牛群,出生于一个有大财富的婆罗门家族。又说“非男性不为人”,以女性身份之差别来说。我在神宅中,诸三十天众神居住之处。
Tattha ṭhitāhaṃ, vedeha, sarāmi jātiyo imāti sā kira tasmiṃ devaloke ṭhitā ‘‘ahaṃ evarūpaṃ devalokaṃ āgacchantī kuto nu kho āgatā’’ti olokentī vajjiraṭṭhe mahābhogakule napuṃsakattabhāvato cavitvā tattha nibbattabhāvaṃ passi. Tato ‘‘kena nu kho kammena evarūpe ramaṇīye ṭhāne nibbattāmhī’’ti olokentī kosambiyaṃ seṭṭhikule nibbattitvā kataṃ dānādikusalaṃ disvā ‘‘etassa phalena nibbattāmhī’’ti ñatvā ‘‘anantarātīte napuṃsakattabhāve nibbattamānā kuto āgatāmhī’’ti olokentī dassanaraṭṭhesu goyoniyaṃ mahādukkhassa anubhūtabhāvaṃ aññāsi. Tato anantaraṃ jātiṃ anussaramānā vānarayoniyaṃ uddhataphalabhāvaṃ addasa. Tato anantaraṃ anussarantī bhinnāgate chagalakayoniyaṃ uddhatabījabhāvaṃ anussari. Tato paraṃ anussaramānā roruve nibbattabhāvaṃ anussari.
我在那里站着,见证诸生出生。那时那处天界众生说:“我这般天界从何而来,何方而至?”我观察那婆罗门家宅里因非男性特质离开的生命出生处。于是观其因何善业力,令其生在如此美好之处。知晓“凭此果报而生”,及“出生于非男性状态后的生趣从何而来”,在观见中见知,于牛族见其大苦的感受。继而追忆过去世,见猿猴出生为成熟果实之象。继而追忆,见离群兔子为种子成熟形态。再继忆,见鹿再生出生。
Athassā niraye tiracchānayoniyañca anubhūtaṃ dukkhaṃ anussarantiyā bhayaṃ uppajji. Tato ‘‘kena nu kho kammena evarūpaṃ dukkhaṃ anubhūtaṃ mayā’’ti chaṭṭhaṃ jātiṃ olokentī tāya jātiyā kosambinagare kataṃ kalyāṇakammaṃ disvā sattamaṃ olokentī magadharaṭṭhe pāpasahāyaṃ nissāya kataṃ paradārikakammaṃ disvā ‘‘etassa phalena me taṃ mahādukkhaṃ anubhūta’’nti aññāsi. Atha ‘‘ito cavitvā anāgate kuhiṃ nibbattissāmī’’ti olokentī ‘‘yāvatāyukaṃ ṭhatvā puna sakkasseva paricārikā hutvā nibbattissāmī’’ti aññāsi. Evaṃ punappunaṃ olokayamānā ‘‘tatiyepi attabhāve sakkasseva paricārikā hutvā nibbattissāmi, tathā catutthe, pañcame pana tasmiṃyeva devaloke javanadevaputtassa aggamahesī hutvā nibbattissāmī’’ti ñatvā tato anantaraṃ olokentī ‘‘chaṭṭhe attabhāve ito tāvatiṃsabhavanato cavitvā aṅgatirañño aggamahesiyā kucchimhi nibbattissāmi, ‘rucā’ti me nāmaṃ bhavissatī’’ti ñatvā ‘‘tato anantarā kuhiṃ nibbattissāmī’’ti olokentī ‘‘sattamāya jātiyā tato cavitvā tāvatiṃsabhavane mahiddhiko devaputto hutvā nibbattissāmi, itthibhāvato muccissāmī’’ti aññāsi. Tasmā –
从那处地狱及畜生道的痛苦感受追忆思惧生起。继而思维:“我凭何业力,受此等痛苦?”回顾第六生,见于Kosambin城行善,知其善果;第七生中于摩揭陀国因坏业与恶行所感大苦,了知苦因。又思维“离开此处后,将往何处?”思忖“若能活至年老,再度侍奉佛陀,自可生于他处”。如是反复观察,思维“我第三人生必当侍奉佛陀而生,第四、第五星生亦复如是,终至生于此天界中的天子家族,成为尊贵之配偶”。继而观察,“第六人生将离开三十天宅,生于阿姜帝王配偶某处,名为‘甜美’”。思维“此后将生于何处?”答曰“第七生离开后,将生于三十天宅,成为尊贵天子,以女性身份得解脱”。因此——
‘‘Tattha ṭhitāhaṃ vedeha, sarāmi satta jātiyo;
『在那里,我立于韦提哈,经历了七种生命;
Anāgatāpi satteva, yā gamissaṃ ito cutā’’ti. – ādimāha;
即使未来,亦有七种生命,我将从此离去。』此为开头所说;
Tattha pariyāgatanti pariyāyena attano vārena āgataṃ. Satta jaccoti vajjiraṭṭhe napuṃsakajātiyā saddhiṃ devaloke pañca, ayañca chaṭṭhāti satta jātiyoti vuccanti. Etā satta jātiyo niccaṃ sakkatapūjitā ahosinti dasseti. Chaṭṭhā nigatiyoti devaloke pana pañca, ayañca ekāti imā cha gatiyo itthibhāvāna muccissanti vadati. Sattamī cāti ito cavitvā anantaraṃ. Santānamayanti ekatovaṇṭakādivasena katasantānaṃ. Ganthentīti yathā santānamayā honti, evaṃ ajjapi mama paricārikā nandanavane mālaṃ ganthentiyeva. Yo me mālaṃ paṭicchatīti mahārāja, anantarajātiyaṃ mama sāmiko javo nāma devaputto yo rukkhato patitapatitaṃ mālaṃ paṭicchati.
关于“在那里周游”,是指凭借自身的法力或能力前来。所谓七种生命,指与金刚界男性生命共存的天界五种,以及此五种之后的第六种,共称七种生命。此七种生命常受到萨咖天帝的敬奉,可见其恒常存在。所谓六道,是指天界五种外加此六种中的一种,均为女性形态的生命,将得解脱。第七种则为离开此界之后的生命。亲属之间如同一体相连,犹如族类一般。所谓“结团”,如同亲属关系连结,乃至于今日,我所侍奉的园林中的花环亦如结成团。大王,倘若有人要抢夺我的花环,迅速且连续世代相继,有一位天子称为贾婆,就是抢夺从树上落下的花环者。
Soḷasāti mahārāja, mama jātiyā imāni soḷasa vassāni, ettako pana kālo devānaṃ eko muhutto, tena tā mama cutabhāvampi ajānantā mamatthāya mālaṃ ganthentiyeva. Mānusinti manussānaṃ vassagaṇanaṃ āgamma esa saradosataṃ vassasataṃ hoti, evaṃ dīghāyukā devā . Iminā pana kāraṇena paralokassa ca kalyāṇapāpakānañca kammānaṃ atthitaṃ jānāhi, devāti.
大王,这些生命历经十六个年头,这十六个年头只是天界的一刹那。正因如此,即使我已死去,仍有因无知而抢夺我的花环者。人界的年数计算,一百年为一个世纪,十世纪总为一千年,如此长寿的天人。因此你要明白来世众生中有善恶业之果报之理,这便是天界。
Anventīti yathā maṃ anubandhiṃsu, evaṃ anubandhanti. Na hi kammaṃ vinassatīti diṭṭhadhammavedanīyaṃ tasmiṃyeva attabhāve, upapajjavedanīyaṃ anantarabhave vipākaṃ deti, aparāpariyavedanīyaṃ pana vipākaṃ adatvā na nassati. Taṃ sandhāya ‘‘na hi kammaṃ vinassatī’’ti vatvā ‘‘deva, ahaṃ paradārikakammassa nissandena niraye ca tiracchānayoniyañca mahantaṃ dukkhaṃ anubhaviṃ. Sace pana tumhepi idāni guṇassa kathaṃ gahetvā evaṃ karissatha, mayā anubhūtasadisameva dukkhaṃ anubhavissatha, tasmā evaṃ mā karitthā’’ti āha.
所谓“随从”,如同他们随从我一般,亦即随缘相连果报。业虽不灭,但在具体事物形态中显示,有生灭之相,故果报随即现前于缘起之处。虽有多次转生,但业果不失。就此因缘说“业不灭”,并告诫天界众生说:『我因凭他人恶业之业力,曾于地狱与恶趣遭受巨大痛苦。若你等今日亦取此种恶业而为,必受我所受痛苦。故当勿为此事。』
Athassa uttari dhammaṃ desentī āha –
之后,为宣说其更高义理,他说——
§1283
1283.
‘‘Yo icche puriso hotuṃ, jātiṃ jātiṃ punappunaṃ;
『欲令男子每生后世,生生不断,』
Paradāraṃ vivajjeyya, dhotapādova kaddamaṃ.
『当令其远离他人妻子,如同湿泥离开足印般。』
§1284
1284.
‘‘Yā icche puriso hotuṃ, jātiṃ jātiṃ punappunaṃ;
『欲令男子每生后世,生生不断,』
Sāmikaṃ apacāyeyya, indaṃva paricārikā.
『当令其无礼于夫主,如同仆役无礼于主一般。』
§1285
1285.
一二八五。
‘‘Yo icche dibyabhogañca, dibbamāyuṃ yasaṃ sukhaṃ;
『若有欲求天上享用、天寿荣耀及安乐者,
Pāpāni parivajjetvā, tividhaṃ dhammamācare.
戒除恶行,行持三法。』
§1286
1286.
一二八六。
‘‘Kāyena vācā manasā, appamatto vicakkhaṇo;
『以身、语、心三业专注而慧巧,
Attano hoti atthāya, itthī vā yadi vā pumā.
为自己利益,无论女或男子。』
§1287
1287.
一二八七。
‘‘Ye kecime mānujā jīvaloke, yasassino sabbasamantabhogā;
『或有些人在世间轮回中,以为自己名声显赫,享受世间一切荣华富贵,
Asaṃsayaṃ tehi pure suciṇṇaṃ, kammassakāse puthu sabbasattā.
他们无疑过去纯洁清净,在业的仓库中积聚了新的善业。』
§1288
1288.
一二八八。
‘‘Iṅghānucintesi sayampi deva, kutonidānā te imā janinda;
『连天人也对此思惟,因何这些众生得以为人;
Yā te imā accharāsannikāsā, alaṅkatā kañcanajālachannā’’ti.
因为他们的身上现出不净之相,装饰着黄金网罩。』
Tattha hotunti bhavituṃ. Sabbasamantabhogāti paripuṇṇasabbabhogā. Suciṇṇanti suṭṭhu ciṇṇaṃ kalyāṇakammaṃ kataṃ. Kammassakāseti kammassakā attanā katakammasseva vipākapaṭisaṃvedino. Na hi mātāpitūhi kataṃ kammaṃ puttadhītānaṃ vipākaṃ deti, na tāhi puttadhītāhi kataṃ kammaṃ mātāpitūnaṃ vipākaṃ deti. Sesehi kataṃ sesānaṃ kimeva dassati? Iṅghāti codanatthe nipāto. Anucintesīti punappunaṃ cinteyyāsi. Yā te imāti yā imā soḷasasahassā itthiyo taṃ upaṭṭhahanti, imā te kutonidānā, kiṃ nipajjitvā niddāyantena laddhā, udāhu panthadūsanasandhicchedādīni pāpāni katvā, adu kalyāṇakammaṃ nissāya laddhāti idaṃ tāva attanāpi cinteyyāsi, devāti.
此中谓之生起。所谓遍满一切享用者,即一切诸所享用充满之意。『洁净』者,善摄善成之业已作。『业痕者』则谓业痕,即自身所作之业业果之感受者也。母父所作之业果报决不加于子女,子女所作之业果报亦不加于父母。余业所作之果,余业果报有何显现?『刺』则为启发之故。『思惟』者,复次当常再三思维。所谓『你所持有者』、『这诸如此者』,女子若干达一万六千,此皆服侍你者。此等诸女子来源何处?曾作诸恶,断恶缘起,且作善业,今因此获利,此事自当念在心,谓天人也。
Evaṃ sā pitaraṃ anusāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如此,她便孝顺父亲。为此,开示正法者说——
§1289
1289.
(此处为经文编号1289)
‘‘Iccevaṃ pitaraṃ kaññā, rucā tosesi aṅgatiṃ;
「如此爱护父亲啊,乐闻好教法;
Mūḷhassa maggamācikkhi, dhammamakkhāsi subbatā’’ti.
对愚人指示正道,妙法美言常宣说。」
Tattha iccevanti bhikkhave, iti imehi evarūpehi madhurehi vacanehi rucākaññā pitaraṃ tosesi, mūḷhassa maggaṃ viya tassa sugatimaggaṃ ācikkhi, nānānayehi sucaritadhammaṃ akkhāsi. Dhammaṃ kathentīyeva sā subbatā sundaravatā attano atītajātiyopi kathesi.
此中谓此『如此』者,诸比库,当以此甜美言语令爱女悦意,示知其如愚者所指之正道,即彼善逝圣道,且以多方善行教导正法。讲说正法即是美好诱人,且论己前生往事。
Evaṃ pubbaṇhato paṭṭhāya sabbarattiṃ pitu dhammaṃ desetvā ‘‘mā, deva, naggassa micchādiṭṭhikassa vacanaṃ gaṇhi, ‘atthi ayaṃ loko, atthi paraloko , atthi sukaṭadukkaṭakammānaṃ phala’nti vadantassa mādisassa kalyāṇamittassa vacanaṃ gaṇha, mā atitthena pakkhandī’’ti āha. Evaṃ santepi pitaraṃ micchādassanā mocetuṃ nāsakkhi. So hi kevalaṃ tassā madhuravacanaṃ sutvā tussi. Mātāpitaro hi piyaputtānaṃ vacanaṃ piyāyanti, na pana taṃ micchādassanaṃ vissajjesi. Nagarepi ‘‘rucā kira rājadhītā pitu dhammaṃ desetvā micchādassanaṃ vissajjāpesī’’ti ekakolāhalaṃ ahosi. ‘‘Paṇḍitā rājadhītā ajja pitaraṃ micchādassanā mocetvā nagaravāsīnaṃ sotthibhāvaṃ karissatī’’ti mahājano tussi. Sā pitaraṃ bodhetuṃ asakkontī vīriyaṃ avissajjetvāva ‘‘yena kenaci upāyena pitu sotthibhāvaṃ karissāmī’’ti sirasmiṃ añjaliṃ patiṭṭhapetvā dasadisā namassitvā ‘‘imasmiṃ loke lokasandhārakā dhammikasamaṇabrāhmaṇā nāma lokapāladevatā nāma mahābrahmāno nāma atthi, te idhāgantvā attano balena mama pitaraṃ micchādassanaṃ vissajjāpentu , etassa guṇe asatipi mama guṇena mama sīlena mama saccena idhāgantvā imaṃ micchādassanaṃ vissajjāpetvā sakalalokassa sotthiṃ karontū’’ti adhiṭṭhahitvā namassi.
如是至晨既现,父者讲述父法,般循诸事悉陈:“勿,于天,受谤邪见言语。曰:‘有斯世界,有他世间,有善恶业果。’当此者为吉友之言,勿轻异见之师。”言已,于父邪见虽存,终不可释。缘彼唯闻其蜜语而起嗔。父母爱子之言最亲,不忍灭此邪见。城中随机有言:“善女懂父法,灭邪见行清福。”众中共赞曰:“智者善女,今日灭父邪见,为城众益。”彼女士无力觉父,志不轻放,立于头顶合掌,向十方致敬,言:“世界持者,法师、沙门、婆罗门,有名护世天帝,亦有大梵天。彼等来此应力,令吾父离诸邪见,因其德行、戒律、真实,令灭邪见,令一切世界安乐。”
Tadā bodhisatto nārado nāma mahābrahmā ahosi. Bodhisattā ca nāma attano mettābhāvanāya anuddayāya mahantabhāvena suppaṭipannaduppaṭipanne satte dassanatthaṃ kālānukālaṃ lokaṃ olokenti. So taṃ divasaṃ lokaṃ olokento taṃ rājadhītaraṃ pitu micchādiṭṭhimocanatthaṃ lokasandhārakadevatāyo namassamānaṃ disvā, ‘‘ṭhapetvā maṃ añño etaṃ rājānaṃ micchādassanaṃ vissajjāpetuṃ samattho nāma natthi, ajja mayā rājadhītu saṅgahaṃ, rañño ca saparijanassa sotthibhāvaṃ katvā āgantuṃ vaṭṭati, kena nu kho vesena gamissāmī’’ti cintetvā ‘‘manussānaṃ pabbajitā piyā ceva garuno ca ādeyyavacanā ca, tasmā pabbajitavesena gamissāmī’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā pāsādikaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ manussattabhāvaṃ māpetvā manuññaṃ jaṭāmaṇḍalaṃ bandhitvā jaṭantare kañcanasūciṃ odahitvā anto rattapaṭaṃ upari rattavākacīraṃ nivāsetvā pārupitvā suvaṇṇatārākhacitaṃ rajatamayaṃ ajinacammaṃ ekaṃse katvā muttāsikkāya pakkhittaṃ suvaṇṇamayaṃ bhikkhābhājanaṃ ādāya tīsu ṭhānesu onataṃ suvaṇṇakājaṃ khandhe katvā muttāsikkāya eva pavāḷakamaṇḍaluṃ ādāya iminā isivesena gaganatale cando viya virocamāno ākāsena āgantvā alaṅkatacandakapāsādamahātalaṃ pavisitvā rañño purato ākāse aṭṭhāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
时菩萨名那罗,是大梵天。菩萨名谓其自修慈心,动大悲力,示现世间良恶难辨之众。常视天下世,断时观察。彼日观天下时,见护世天帝敬礼灭邪之善女,心中思惟:“无人能如我得灭王女之邪见,今天由我承其托,护王女、王亲及城民之安乐,何处适宜成行?”思定毕,作意:“人中乞士及亲敬法言,故依乞士衣出外行。”遂著金色衣,显现人形,束发金冠,披夜纱于夜幕上,披金饰罩衣,制成银色袈裟,持净锦缎单足一片,具足衣食,至三处供养。然后飞天如月,入宝月宫,立于王前空中。以此示现,师言曰——
§1290
1290.
‘‘Athāgamā brahmalokā, nārado mānusiṃ pajaṃ;
“此至之时,梵天界降,叫那罗侍人群。
Jambudīpaṃ avekkhanto, addā rājānamaṅgatiṃ.
观察此南赡部洲,守护王女之灭邪见。
§1291
1291.
‘‘Tato patiṭṭhā pāsāde, vedehassa puratthato;
“然后立于宫殿中,位于毗舍离城的东方;
Tañca disvānānuppattaṃ, rucā isimavandathā’’ti.
看见此景,称赞神圣的尊者如许美妙。”
Tattha addāti brahmaloke ṭhitova jambudīpaṃ avekkhanto guṇājīvakassa santike gahitamicchādassanaṃ rājānaṃ aṅgatiṃ addasa, tasmā āgatoti attho. Tato patiṭṭhāti tato so brahmā tassa rañño amaccagaṇaparivutassa nisinnassa purato tasmiṃ pāsāde apade padaṃ dassento ākāse patiṭṭhahi. Anuppattanti āgataṃ. Isinti isivesena āgatattā satthā ‘‘isi’’nti āha. Avandathāti ‘‘mamānuggahena mama pitari kāruññaṃ katvā eko devarājā āgato bhavissatī’’ti haṭṭhapahaṭṭhā vātābhihaṭā suvaṇṇakadalī viya onamitvā nāradabrahmānaṃ avandi.
此处加述:在梵天界中,身处人间大陆观察时,观察到美德之人近旁误见国王的外形,因此有‘来临’之义。‘然后立于’,是指此时那位梵天居于被国王众大臣环绕的宫殿前,俯视天空中展现的幻象称‘立于空中’。‘不发生’意即‘来临’。‘尊者’称之‘尊者’乃因‘尊者’所言‘尊者’。所谓‘称赞’,指“以我华盖为支持,以吾父的慈悲,必有一位天帝降临”的意,迅速若黄金蕉叶被风吹动般,向婆罗门神祇那罗达奉献敬意。
Rājāpi taṃ disvāva brahmatejena tajjito attano āsane saṇṭhātuṃ asakkonto āsanā oruyha bhūmiyaṃ ṭhatvā āgataṭṭhānañca nāmagottañca pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
国王一见此景,即为梵天之光耀所震动,不能自安于座位,起身站立于地,问询来者之住所及姓名。对此,尊者明示说道:
§1292
1292.
‘‘Athāsanamhā oruyha, rājā byathitamānaso;
“现在起身,国王心中忧愁沉重;
Nāradaṃ paripucchanto, idaṃ vacanamabravi.
那罗达询问说,作了如下陈述。
§1293
1293.
(一二九三)
‘Kuto nu āgacchasi devavaṇṇi, obhāsayaṃ sabbadisā candimāva;
「天人之中你从何处来,像月光遍照四方;
Akkhāhi me pucchito nāmagottaṃ, kathaṃ taṃ jānanti manussaloke’’’ti.
请告诉我你被询问的姓名与族姓,人间世间里众生如何认知你?」
Tattha byathitamānasoti bhītacitto. Kuto nūti kacci nu kho vijjādharo bhaveyyāti maññamāno avanditvāva evaṃ pucchi.
此时他内心忧惧,心生畏惧,怀疑自己是否会成为愚昧无知者,如此彷徨而问。
Atha so ‘‘ayaṃ rājā ‘paraloko natthī’ti maññati, paralokamevassa tāva ācikkhissāmī’’ti cintetvā gāthamāha –
然后他心想:「这国王认为‘无他世’,我应该只向他说明此世。」于是作诗说道——
§1294
1294.
一二九四。
‘‘Ahañhi devato idāni emi, obhāsayaṃ sabbadisā candimāva;
‘我今诸天现身于此,光照四方如同月光;
Akkhāmi te pucchito nāmagottaṃ, jānanti maṃ nārado kassapo cā’’ti.
若有人问我姓名族姓,知我者乃是那罗陀与咖萨巴。’
Tattha devatoti devalokato. Nārado kassapo cāti maṃ nāmena nārado, gottena kassapoti jānanti.
其中‘天神’者,指天界天神;‘那罗陀’‘咖萨巴’者,我名那罗陀,族属咖萨巴,故彼二人知我姓名。
Atha rājā ‘‘imaṃ pacchāpi paralokaṃ pucchissāmi, iddhiyā laddhakāraṇaṃ tāva pucchissāmī’’ti cintetvā gāthamāha –
随后国王思虑曰:‘我今仍当询问彼岸世界,因神通已得,尚且应当问也。’于是思维后,作歌曰—
§1295
1295.
一二九五。
‘‘Accherarūpaṃ tava yādisañca, vehāyasaṃ gacchasi tiṭṭhasī ca;
『无限形状』即诸种形状,『你所行止者』指你所行走、停驻之处;
Pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ, atha kena vaṇṇena tavāyamiddhī’’ti.
我问你,Nāradá!此义如何?然后你以何种方式生于你所依止的此地?
Tattha yādisañcāti yādisañca tava saṇṭhānaṃ, yañca tvaṃ ākāse gacchasi tiṭṭhasi ca, idaṃ acchariyajātaṃ.
其中『无限形状』指的是你具足的形体与形象,『你在空中行止』所见所生,此即异彩惊奇之现象。
Nārado āha –
那拉达说道——
§1296
1296.
‘‘Saccañca dhammo ca damo ca cāgo, guṇā mamete pakatā purāṇā;
『真实法』以及『驯伏』和『舍弃』,这些品质在我这里早已彰显且恒久存在;
Teheva dhammehi susevitehi, manojalo yena kāmaṃ gatosmī’’ti.
此三种法得到善护,智慧清净,因此心乐意趣于欲。
Tattha saccanti musāvādavirahitaṃ vacīsaccaṃ. Dhammoti tividhasucaritadhammo ceva kasiṇaparikammajhānadhammo ca. Damoti indriyadamanaṃ. Cāgoti kilesapariccāgo ca deyyadhammapariccāgo ca. Mamete guṇāti mama ete guṇasampayuttā guṇasahagatā. Pakatā purāṇāti mayā purimabhave katāti dasseti. ‘‘Teheva dhammehi susevitehī’’ti te sabbe guṇe susevite paricārite dasseti. Manojavoti iddhiyā kāraṇena paṭiladdho. Yena kāmaṃ gatosmīti yena devaṭṭhāne ca manussaṭṭhāne ca gantuṃ icchanaṃ, tena gatosmīti attho.
此处所称如实无妄言之语,即是远离妄语的真实言说。所谓法,有三种清净行法,即戒法、止观修习法和遍行具戒法。所谓制,是指根门调伏。布施则为染污放逸的舍弃与应供法的舍弃。这里的“我”是指自身所具三种法的品质,这些法及品质相依相聚而具现。所谓“古显者”,表明是我于前生所为之事。‘‘此三法善护具足’’说明诸品质皆被善护而周遍于此。所谓智慧清净,是指借神通力而得。所谓心乐意趣于欲者,即是指那种心欲往生天界或人间生处的渴愿,即名心乐意趣。
Rājā evaṃ tasmiṃ kathentepi micchādassanassa gahitattā paralokaṃ asaddahanto ‘‘atthi nu kho puññavipāko’’ti vatvā gāthamāha –
国王虽如此言且固执于邪见,否定他方生命存在,而言 ‘‘果报是否存在呢?’’ 于是吟诵偈语说——
§1297
1297.
‘‘Accheramācikkhasi puññasiddhiṃ, sace hi etehi yathā vadesi;
‘‘你若无亏欠,如何得成福报?若确如你所言,
Pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ, puṭṭho ca me sādhu viyākarohī’’ti.
我问那罗陀此义,请善为宣说以答我心。”
Tattha puññasiddhinti puññānaṃ siddhiṃ phaladāyakattaṃ ācikkhanto acchariyaṃ ācikkhasi.
此中所说的善行成就者,是指宣说善行的成就、结果及其授予功德者,你所宣说的甚为殊胜。
Nārado āha –
乃罗陀说道:
§1298
1298.
‘‘Pucchassu maṃ rāja tavesa attho, yaṃ saṃsayaṃ kuruse bhūmipāla;
『愿大王问我,你的见解为何?凡土地守护者所疑之事为何?
Ahaṃ taṃ nissaṃsayataṃ gamemi, nayehi ñāyehi ca hetubhī cā’’ti.
我将毫无疑虑而前往,依正见与因缘而行。』
Tattha tavesa atthoti pucchitabbako nāma tava esa attho. Yaṃ saṃsayanti yaṃ kismiñcideva atthe saṃsayaṃ karosi, taṃ maṃ puccha. Nissaṃsayatanti ahaṃ taṃ nissaṃsayabhāvaṃ gamemi. Nayehīti kāraṇavacanehi. Ñāyehīti ñāṇehi. Hetubhīti paccayehi, paṭiññāmatteneva avatvā ñāṇena paricchinditvā kāraṇavacanena ca tesaṃ dhammānaṃ samuṭṭhāpakapaccayehi ca taṃ nissaṃsayaṃ karissāmīti attho.
这里,塔维萨处为“见解”者,是你所持的见解含义。你生疑惑者,因为什么事情而起疑则问我。我所谓“毫无疑虑”,是指我将达到无疑惑的境界。所谓“依正见者”,是指依因缘言说;“见解”为智慧;“因缘者”,是谓在接受约定的基础上,以智慧洞察分明,并凭因缘言说及诸法的起因基础,遂成无疑无惑之意。
Rājā āha –
国王说——
§1299
1299.
一二九九。
‘‘Pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ, puṭṭho ca me nārada mā musā bhaṇi;
『我问你,拿罗达,此事如何?拿罗达,你应答我,请勿妄言;
Atthi nu devā pitaro nu atthi, loko paro atthi jano yamāhū’’ti.
是否有天人?是否有祖先?是否有他方世界?是否有人称之为阎罗?』
Tattha jano yamāhūti yaṃ jano evamāha – ‘‘atthi devā, atthi pitaro, atthi paro loko’’ti, taṃ sabbaṃ atthi nu khoti pucchati.
此中“有人称之为阎罗”者,即有人如此言曰——『有天人,有祖先,有他方世界』,问者即探究这一切是否真实存在。
Nārado āha –
拿罗达说——
§1300
1300.
‘‘Attheva devā pitaro ca atthi, loko paro atthi jano yamāhu;
“果真有天神与祖先,有别有他方,有人曰是天界,
Kāmesu giddhā ca narā pamūḷhā, lokaṃ paraṃ na vidū mohayuttā’’ti.
人在欲乐上愚痴糊涂,不知他方,迷惑不悟。”
Tattha attheva devāti mahārāja, devā ca pitaro ca atthi, yampi jano paralokamāha, sopi attheva. Na vidūti kāmagiddhā pana mohamūḷhā janā paralokaṃ na vidanti na jānantīti.
在此,所谓“果真有己”,尊者,指天神与祖先确有其在;所谓人称他方天下,亦是己所在。愚痴于欲者,实不知他方境界,无法认识,实不知晓也。
Taṃ sutvā rājā parihāsaṃ karonto evamāha –
听闻此言,国王讥笑说道——
§1301
1301.
‘‘Atthīti ce nārada saddahāsi, nivesanaṃ paraloke matānaṃ;
『若尔若那罗哆如是信受,说:他方世界众生的住所屋舍,』
Idheva me pañca satāni dehi, dassāmi te paraloke sahassa’’nti.
『请在此五百钱供养于我,我当为汝示现彼方一千世界。』
Tattha nivesananti nivāsaṭṭhānaṃ. Pañca satānīti pañca kahāpaṇasatāni.
『其中“住所”谓居住之地;“五百钱”者,为五百钱币。』
Atha naṃ mahāsatto parisamajjheyeva garahanto āha –
『时,大富者在众中起敬斥责说:』
§1302
1302.
‘‘Dajjemu kho pañca satāni bhoto, jaññāmu ce sīlavantaṃ vadaññuṃ;
『我当赠汝五百钱,若汝能教我一善戒者,我必知感报之。』
Luddaṃ taṃ bhontaṃ niraye vasantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
『尊者呀,身处地狱受苦的人,谁能令他在他方世界逗留千万劫?』
§1303
1303.
‘‘Idheva yo hoti adhammasīlo, pāpācāro alaso luddakammo;
『在此世间,若有人持不正之戒、不善之行,懒惰且堕落于无益业,』
Na paṇḍitā tasmiṃ iṇaṃ dadanti, na hi āgamo hoti tathāvidhamhā.
『智者不会给予他供养;因为此处无如法教义存在。』
§1304
1304.
‘‘Dakkhañca posaṃ manujā viditvā, uṭṭhānakaṃ sīlavantaṃ vadaññuṃ;
『人们晓知贤能和应当护持的人,起身赞叹持戒善行者,称谢于他。』
Sayameva bhogehi nimantayanti, kammaṃ karitvā puna māharesī’’ti.
自己用所受的福报邀请,行善业后,不要退失。
Tattha jaññāmu ceti yadi mayaṃ bhavantaṃ ‘‘sīlavā esa vadaññū, dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṃ imasmiṃ kāle iminā nāmatthoti jānitvā tassa tassa kiccassa kārako vadaññū’’ti jāneyyāma. Atha te vaḍḍhiyā pañca satāni dadeyyāma, tvaṃ pana luddo sāhasiko micchādassanaṃ gahetvā dānasālaṃ viddhaṃsetvā paradāresu aparajjhasi, ito cuto niraye uppajjissasi, evaṃ luddaṃ taṃ niraye vasantaṃ bhontaṃ tattha gantvā ko ‘‘sahassaṃ me dehī’’ti codessati. Tathāvidhamhāti tādisā purisā dinnassa iṇassa puna āgamo nāma na hoti. Dakkhanti dhanuppādanakusalaṃ. Puna māharesīti attano kammaṃ karitvā dhanaṃ uppādetvā puna amhākaṃ santakaṃ āhareyyāsi, mā nikkammo vasīti sayameva bhogehi nimantayantīti.
这里应当诠释说,如果我们称赞您为「有戒者」、「善知者」,与当下出家的善士及婆罗门相等,当知此时此刻这些名称的涵义,必当明白各自职责的成就者为善知者。于是,我等慷慨给予五百单位,然而你这小骗子胆大妄为,接受邪见,破坏施舍院,在外侵犯他人女性,结果此生以后必将堕入地狱,如此小骗子在地狱受苦时,谁敢对他说「我拥有千倍身躯」?诸如此类,得施舍的恶人死后无复来世。彼等懂得财富增生之术,仍行恶业,积累财富而且再度夺取我们的食粮。不要退失,要自己用所受之福报邀请。如是言。
Iti rājā tena niggayhamāno appaṭibhāno ahosi. Mahājano haṭṭhatuṭṭho hutvā ‘‘mahiddhiko devopi ajja rājānaṃ micchādassanaṃ vissajjāpessatī’’ti sakalanagaraṃ ekakolāhalaṃ ahosi. Mahāsattassānubhāvena tadā sattayojanikāya mithilāya tassa dhammadesanaṃ assuṇanto nāma nāhosi. Atha mahāsatto ‘‘ayaṃ rājā ativiya daḷhaṃ micchādassanaṃ gaṇhi, nirayabhayena naṃ santajjetvā micchādiṭṭhiṃ vissajjāpetvā puna devalokena assāsessāmī’’ti cintetvā ‘‘mahārāja, sace diṭṭhiṃ na vissajjessasi, evaṃ anantadukkhaṃ nirayaṃ gamissasī’’ti vatvā nirayakathaṃ paṭṭhapesi –
于是国王被此言缠绕,智识不足。广大民众心灰意冷,纷纷痛斥:「大力者即使是天神今日也将放弃国王的邪见。」于是整个城池一片喧嚣。彼时正享有尊荣的有力者不曾听闻其对法的宣说。后来一大德者思维:「这国王以极强烈邪见执持,不因惧怕地狱而放弃邪见,若令其放弃邪见,必被天界所保护。」思索后说:「陛下,若你不放弃邪见,将经历无量苦难的地狱。」于是开始开示地狱之说——
§1305
1305.
‘‘Ito cuto dakkhasi tattha rāja, kākolasaṅghehi vikassamānaṃ;
「你且看,此后国王,陷入不善群中之时,
Taṃ khajjamānaṃ niraye vasantaṃ, kākehi gijjhehi ca senakehi;
在地狱受苦,犹如被秃鹫、乌鸦和猛兽啄食」。
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.
『断绝之血流、漏尽血液,谁能促使彼处百万他世众生?』
Tattha kākolasaṅghehīti lohatuṇḍehi kākasaṅghehi. Vikassamānanti attānaṃ ākaḍḍhiyamānaṃ tattha niraye passissasi. Tanti taṃ bhavantaṃ.
此中所谓『乌鸦众团』者,是指以铁喙之乌鸦群。自我扩展肆意伤害时,终必在地狱中目睹,彼即名为『众生』。
Taṃ pana kākolanirayaṃ vaṇṇetvā ‘‘sacepi ettha na nibbattissasi, lokantaraniraye nibbattissasī’’ti vatvā taṃ nirayaṃ dassetuṃ gāthamāha –
然而称此为乌鸦狱时,曾言:『若此地不成,你必堕于他方狱』,遂以此言欲示彼地狱苦。
§1306
1306.
‘‘Andhaṃtamaṃ tattha na candasūriyā, nirayo sadā tumulo ghorarūpo;
『此处黑暗无光,月太阳无光照,地狱常为喧嚣,貌甚可怖;
Sā neva rattī na divā paññāyati, tathāvidhe ko vicare dhanatthiko’’ti.
既无日夜之别,亦无智慧觉知,谁复探究此烦恼饶益乎?』
Tattha andhaṃ tamanti mahārāja, yamhi lokantaraniraye micchādiṭṭhikā nibbattanti, tattha cakkhuviññāṇassa uppattinivāraṇaṃ andhatamaṃ. Sadā tumuloti so nirayo niccaṃ bahalandhakāro. Ghorarūpoti bhīsanakajātiko. Sā neva rattīti yā idha ratti divā ca, sā neva tattha paññāyati. Ko vicareti ko uddhāraṃ sodhento vicarissati.
彼处称为盲暗之所,大王。在此众生因邪见而堕入他方地狱,谓之盲暗。那么,眼识的生起受到阻碍,即是最深沉的黑暗。此狱常作喧嚣之状,是永远熄灭不了的炭炽之地。其形状骇怖,众生皆生于惧怖之苦。此地无昼夜之别,昼夜皆然,此理亦不可理解。何人能探究?何人为其求解?
Tampissa lokantaranirayaṃ vitthārena vaṇṇetvā ‘‘mahārāja, micchādiṭṭhiṃ avissajjento na kevalaṃ etadeva, aññampi dukkhaṃ anubhavissasī’’ti dassento gāthamāha –
为详细描绘此他方地狱,故作如下说明:『大王,执邪见者不释,此非独此一苦,尚有他苦亦将经历。』
§1307
1307.
‘‘Sabalo ca sāmo ca duve suvānā, pavaddhakāyā balino mahantā;
『两众皆强而善斗,体魄强盛且有力;
Khādanti dantehi ayomayehi, ito paṇunnaṃ paralokapatta’’nti.
以坚硬之牙咀嚼,乃凡间人类之亡状,远赴他方地狱。』
Tattha ito paṇunnanti imamhā manussalokā cutaṃ. Parato nirayesupi eseva nayo. Tasmā sabbāni tāni nirayaṭṭhānāni nirayapālānaṃ upakkamehi saddhiṃ heṭṭhā vuttanayeneva vitthāretvā tāsaṃ tāsaṃ gāthānaṃ anuttānāni padāni vaṇṇetabbāni.
彼处『远赴他方』是指此人间界死亡。彼方即为地狱。故此诸狱皆属地狱住处,应依地狱守护者所说,详细自下而上分别述之。尔后当详述各诗篇中不可超越之语句。
§1308
1308.
一三零八。
‘‘Taṃ khajjamānaṃ niraye vasantaṃ, luddehi vāḷehi aghammigehi ca;
“那在地狱中受折磨者,被铁链和毒蛇所缠绕,
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.
血脉断绝、鲜血流尽,谁能在彼世中予以助引呢?”
Tattha luddehīti dāruṇehi. Vāḷehīti duṭṭhehi. Aghammigehīti aghāvahehi migehi, dukkhāvahehi sunakhehīti attho.
其中‘铁链’意为残酷之物;‘毒蛇’指恶毒之物;‘毒兽’乃带来痛苦的凶猛野兽之意。
§1309
1309.
一三零九。
‘‘Usūhi sattīhi ca sunisitāhi, hananti vijjhanti ca paccamittā;
“用箭矢和利刺所射击,虐杀、刺穿,皆由恶友所为;
Kāḷūpakāḷā nirayamhi ghore, pubbe naraṃ dukkaṭakammakāri’’nti.
在酷烈恐怖的黑命地狱中,曾为人时行恶业者堕入此处。
Tattha hananti vijjhanti cāti jalitāya ayapathaviyaṃ pātetvā sakalasarīraṃ chiddāvachiddaṃ karontā paharanti ceva vijjhanti ca. Kāḷūpakāḷāti evaṃnāmakā nirayapālā. Nirayamhīti tasmiṃ tesaññeva vasena kāḷūpakāḷasaṅkhāte niraye. Dukkaṭakammakārinti micchādiṭṭhivasena dukkaṭānaṃ kammānaṃ kārakaṃ.
在此,众生被刺穿、刺破,投掷进火炭与铁地中,身心破碎,伤害并刺戳之。『黑命』者,谓名此狱主。所谓『地狱』乃指在此黑命名下的狱中。称为行恶者者,乃指依错误见解而造作恶业者。
§1310
1310.
‘‘Taṃ haññamānaṃ niraye vajantaṃ, kucchismiṃ passasmiṃ vipphālitūdaraṃ;
“在那里被杀之人,在狱中哀嚎,腹部裂开;
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.
流血跌倒而死,谁能唤醒他们于他方世界?”
Tattha tanti taṃ bhavantaṃ tattha niraye tathā haññamānaṃ. Vajantanti ito cito ca dhāvantaṃ. Kucchisminti kucchiyañca passe ca haññamānaṃ vijjhiyamānanti attho.
此处指在地狱中,那被杀害者哀号不止。哀号者谓自此及他处奔跑之意。腹裂者意指其腹如裂开之状态,正是被刺穿之状。
§1311
1311.
一三一一。
‘‘Sattī usū tomarabhiṇḍivālā, vividhāvudhā vassanti tattha devā;
『众多雨云密布如羽绒,众多不同兵器形状的天人聚集于彼,
Patanti aṅgāramivaccimanto, silāsanī vassati luddakammeti.
如同炽热炭火向外翻卷,火焰坐垫般的雨滴纷纷落下。』
Tattha aṅgāramivaccimantoti jalitaaṅgārā viya accimantā āvudhavisesā patanti. Silāsanīti jalitasilāsani. Vassati luddakammeti yathā nāma deve vassante asani patati, evameva ākāse samuṭṭhāya cicciṭāyamānaṃ jalitasilāvassaṃ tesaṃ luddakammānaṃ upari patati.
所谓“如炽热炭火向外翻卷”,是指炽热的炭火状的特殊雨滴降落。所谓“火焰坐垫”,即火烤般的岩石坐垫。因天上降雨如雷声般,天空中升起炽热岩石雨,落在他们的炭火般雨滴之上。
§1312
1312.
一三一二。
‘‘Uṇho ca vāto nirayamhi dussaho, na tamhi sukhaṃ labbhati ittarampi;
『热风在地狱中极为难受,无法得到安乐,诸处皆然;
Taṃ taṃ vidhāvantamalenamāturaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.
对于那些抛弃了各种污秽而诞生于老年的人,谁能在另一世以千倍之力激励他们呢?
Tattha ittarampīti parittakampi. Vidhāvantanti vividhā dhāvantaṃ.
其中,『即使短暂』者,即即使少量。『四处奔走』者,即以各种方式奔跑驰散。
§1313
1313.
一三一三。
‘‘Sandhāvamānampi rathesu yuttaṃ, sajotibhūtaṃ pathaviṃ kamantaṃ;
“即使是驰驰不息,战车装备齐备,牢牢缚结在一起,践踏大地;
Patodalaṭṭhīhi sucodayantaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.
用车轮铁齿尖锐地激发前进,谁又能在另一世以千倍之力激励它们呢?”
Tattha rathesu yuttanti vārena vāraṃ tesu jalitaloharathesu yuttaṃ. Kamantanti akkamamānaṃ. Sucodayantanti suṭṭhu codayantaṃ.
这里‘rathesu yuttanti’意指配备在战车上的铁器,每次装备在那些以水与铁制成的战车上。‘Kamantanti’是指车轮在行进中的压力或碾压。‘Sucodayantanti’表示恰当地激发与促使战车前进的意思。
§1314
1314.
一三一四。
‘‘Tamāruhantaṃ khurasañcitaṃ giriṃ, vibhiṃsanaṃ pajjalitaṃ bhayānakaṃ;
“那黑暗的山峰上堆积着如马蹄状的岩石,被毁坏焚烧,极为可怖;
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.
血流断裂,厚重流淌,有谁能激励众生在他方世界忍受这一切苦难?”
Tattha tamāruhantanti taṃ bhavantaṃ jalitāvudhapahāre asahitvā jalitakhurehi sañcitaṃ jalitalohapabbataṃ āruhantaṃ.
其中,‘那黑暗的山峰’意指众生攀登这火焰汹涌、烈焰炽烈、由火炭堆积呈岩状的火山。
§1315
1315.
一三一五。
‘‘Tamāruhantaṃ pabbatasannikāsaṃ, aṅgārarāsiṃ jalitaṃ bhayānakaṃ;
“那黑暗的山峦旁,燃烧着危害甚烈的火炭和火星,景象恐怖至极;
Sudaḍḍhagattaṃ kapaṇaṃ rudantaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.
「残虐坏命、狡诈哭泣者,有谁在彼世间百千之中激励他呢?」
Tattha sudaḍḍhagattanti suṭṭhu daḍḍhasarīraṃ.
其中所谓残虐坏命者,指的是身心完好之人。
§1316
1316.
一三一六。
‘‘Abbhakūṭasamā uccā, kaṇṭakanicitā dumā;
「如同高山之巅,刺蔓密布似发;
Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhī’’ti.
以铁制尖刺,令人恐惧如射人血箭。」
Tattha kaṇṭakanicitāti jalitakaṇṭakehi citā. ‘‘Ayomayehī’’ti idaṃ yehi kaṇṭakehi ācitā, te dassetuṃ vuttaṃ.
其中所谓刺蔓密布,指的是被水边荆棘刺伤;所谓『以铁制尖刺』者,是说用这些尖刺所伤的,特为显现而说。
§1317
1317.
一三一七。
‘‘Tamāruhanti nāriyo, narā ca paradāragū;
『女子们登上那些恶树,男子们则前往他人的果实园;
Coditā sattihatthehi, yamaniddesakāribhī’’ti.
被六种恼怒所激动,畏惧地狱之主人。』
Tattha tamāruhantīti taṃ evarūpaṃ simbalirukkhaṃ āruhanti. Yamaniddesakāribhīti yamassa vacanakarehi, nirayapālehīti attho.
其中『登上恶树』,谓他们攀缘如是的毒枣树。所谓『畏惧地狱之主人』,是指听闻惩治地狱者(魔王)之言语而生惧怕。
§1318
1318.
一三一八。
‘‘Tamāruhantaṃ nirayaṃ, simbaliṃ ruhiramakkhitaṃ;
『那些恶树之上的地狱,是毒枣树所覆盖的;
Vidaḍḍhakāyaṃ vitacaṃ, āturaṃ gāḷhavedanaṃ.
身体焦灼、皮肤松弛,病苦深重、剧痛难忍。
§1319
1319.
一三一九。
‘‘Passasantaṃ muhuṃ uṇhaṃ, pubbakammāparādhikaṃ;
『见其频频喘出热气,乃过去业障之罪报;
Dumagge vitacaṃ gattaṃ, ko taṃ yāceyya taṃ dhana’’nti.
『Dumagge vitacaṃ gattaṃ』者,指身体皮肉肿胀破碎。『ko taṃ yāceyya taṃ dhana』谓如此痛苦之身,谁愿乞求财富享用?合译即:长期感受灼热之苦,由前世罪业所致;体内皮肉破裂肿胀,谁会因此祈求财富?
Tattha vidaḍḍhakāyanti vihiṃsitakāyaṃ. Vitacanti cammamaṃsānaṃ chiddāvachiddaṃ chinnatāya koviḷārapupphaṃ viya kiṃsukapupphaṃ viya ca.
此处『vidaḍḍhakāyaṃ』即指毁损而伤害的身体。『Vitacanti』谓皮肉、肉体被割裂破坏,『chiddāvachiddaṃ chinnatāya』者,谓割开斩断之状,如同尖锐的刺槐花或野草花般。合译即:此所谓受损伤之身,皮肤肉体纷纷破裂割断,如同刺槐花及野草花般凌乱。
§1320
1320.
一三二〇。
‘‘Abbhakūṭasamā uccā, asipattācitā dumā;
『高如山峰』者,指山峰之高;『以刀剑割裂』者,谓用刀剑砍砸分断;『似铁铸成』者,形状坚固如铁所铸;『红色恐怖难忍』者,红色血迹显现,令人畏惧害怕。
Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhī’’ti.
『沾染铁制刀剑』者,谓刀剑镶嵌铁制锋刃而越加锋利;『尖锐锋利』者,锋刃尖细利害;『如人血汁浸湿』者,犹如刀剑浸渍血污一般恐怖。
Tattha asipattācitāti asimayehi pattehi citā.
此中『以刀剑为柄』者,言刀剑柄部也由铁制板组成,刀剑柄被认为铁板所包覆。
§1321
1321.
一三二一。
‘‘Tamāruhantaṃ asipattapādapaṃ, asīhi tikkhehi ca chijjamānaṃ;
『攀爬』者,一步步往上攀登;『刀剑柄之枝条』者,刀剑柄如枝条般延伸;『被刀剑尖端切断』者,枝条被锋利刀刃所断割;
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.
『割断的枝叶和流淌的血液』者,枝叶被砍折而血流淌;『尸体横陈』者,血流如死尸遍地;『谁能驱使英雄至他世间』者,谁能激励这血流未干的英勇者转生他界?
Tattha tamāruhantanti taṃ bhavantaṃ nirayapālānaṃ āvudhapahāre asahitvā āruhantaṃ.
在那里,所谓上升者,指那些不忍舍弃作为地狱守护者的武器装备而上升者。
§1322
1322.
一三二二。
‘‘Tato nikkhantamattaṃ taṃ, asipattācitā dumā;
『然后,只有下降的人,因刀杖的打击而受苦;
Sampatitaṃ vetaraṇiṃ, ko taṃ yāceyya taṃ dhana’’nti.
陷入下地狱的泥淖,谁会向他借取财物呢?』
Tattha sampatitanti patitaṃ.
其中‘陷入’者,谓堕落。
§1323
1323.
一三二三。
‘‘Kharā khārodikā tattā, duggā vetaraṇī nadī;
「锋利如刀剑者确实存在,河流善于分开混合之物;
Ayopokkharasañchannā, tikkhā pattehi sandati’’.
被铁制的锋利细叶覆盖着,凭借尖锐的叶片进行切割。」
Tattha kharāti pharusā. Ayopokkharasañchannāti ayomayehi tikhiṇapariyantehi pokkharapattehi sañchannā. Pattehīti tehi pattehi sā nadī tikkhā hutvā sandati.
此中『锋利』指粗糙坚硬的特质。所谓被铁制的锋利叶片覆盖,是指被类似铁的尖锐且环绕的水生植物叶片包裹着。所谓叶片,是指这些叶片锋利地切割着这条河流。
§1324
1324.
‘‘Tattha sañchinnagattaṃ taṃ, vuyhantaṃ ruhiramakkhitaṃ;
「在那里,被割裂了的聚合物,漫溢流动、玷染污秽;
Vetaraññe anālambe, ko taṃ yāceyya taṃ dhana’’nti.
再没有依靠分隔之物,谁还能祈求那个财富呢?」
Tattha vetaraññeti vetaraṇīudake.
其中,『韦达拉尼』者,即韦达拉尼河水中。
Imaṃ pana mahāsattassa nirayakathaṃ sutvā rājā saṃviggahadayo mahāsattaññeva tāṇagavesī hutvā āha –
听闻这关于大丈夫堕入地狱的故事后,国王心生忧惧,大丈夫心怀忧惧,遂慎重寻求解脱之道,开口说道——
§1325
1325.
‘‘Vedhāmi rukkho viya chijjamāno, disaṃ na jānāmi pamūḷhasañño;
‘我犹如被砍伐的树,不知方位,昏乱不明;
Bhayānutappāmi mahā ca me bhayā, sutvāna kathā tava bhāsitā ise.
心生恐惧极大,我忧怖不已,听闻你的言论,我的心惊恐剧增。
§1326
1326.
‘‘Āditte vārimajjhaṃva, dīpaṃvoghe mahaṇṇave;
『如同烈火中间的水流,如灯火中的火焰般之巨浪;』
Andhakāreva pajjoto, tvaṃ nosi saraṇaṃ ise.
『你就像黑暗中的光明,莫要成为我的依止。』
§1327
1327.
‘‘Atthañca dhammaṃ anusāsa maṃ ise, atītamaddhā aparādhitaṃ mayā;
『请在法义上教导我,远离过去我所犯的过错;』
Ācikkha me nārada suddhimaggaṃ, yathā ahaṃ no nirayaṃ pateyya’’nti.
『请为我指示涤清之道,好令我不至堕入地狱。』
Tattha bhayānutappāmīti attanā katassa pāpassa bhayena anutappāmi. Mahā ca me bhayāti mahantañca me nirayabhayaṃ uppannaṃ. Dipaṃvogheti dīpaṃva oghe. Idaṃ vuttaṃ hoti – āditte kāle vārimajjhaṃ viya bhinnanāvānaṃ oghe aṇṇave patiṭṭhaṃ alabhamānānaṃ dīpaṃ viya andhakāragatānaṃ pajjoto viya ca tvaṃ no ise saraṇaṃ bhava. Atītamaddhā aparādhitaṃ mayāti ekaṃsena mayā atītaṃ kammaṃ aparādhitaṃ virādhitaṃ, kusalaṃ atikkamitvā akusalameva katanti.
此处所谓『畏惧与悔悟』,即自身因所作恶业而生惧怕与忏悔之心。我有极大恐惧,即对地狱之恐惧生起。『灯火之浪』意谓灯火中之火焰。此文意谓——犹如烈火时节,流火破云中之水流,被明灭的燈火包围者;又如黑暗中之光明,你莫成为我所依止。『过去所犯之罪』指我单独所作过之业,虽为过去却未断绝,已越善行唯造不善。
Athassa mahāsatto visuddhimaggaṃ ācikkhituṃ sammāpaṭipanne porāṇakarājāno udāharaṇavasena dassento āha –
于是,那位大尊者以教授净道为正当修习,便以昔日诸王为例,宣说说道——
§1328
1328.
一三二八。
‘‘Yathā ahū dhataraṭṭho, vessāmitto aṭṭhako yāmataggi;
『譬如有八夫主人,住在肩头,相附具足,
Usindaro cāpi sivī ca rājā, paricārakā samaṇabrāhmaṇānaṃ.
巍峨庄严的统治者,还有国王、奉侍者、出家婆罗门等众。
§1329
1329.
一三二九。
‘‘Ete caññe ca rājāno, ye saggavisayaṃ gatā;
『其他还有一些国王,曾往生天界之所;
Adhammaṃ parivajjetvā, dhammaṃ cara mahīpati.
摈弃不善法,行持善法,众生之主也。
§1330
1330.
一三三零。
‘‘Annahatthā ca te byamhe, ghosayantu pure tava;
『你的伙计们啊,应当在城中宣说:
‘Ko chāto ko ca tasito, ko mālaṃ ko vilepanaṃ;
谁是乞丐,谁是受施者,谁是桂冠,谁是膏脂,
Nānārattānaṃ vatthānaṃ, ko naggo paridahissati.
各种各样缠绕的衣服中,谁将赤身露体而受火焚?』
§1331
1331.
一三三一。
‘Ko panthe chattamāneti, pādukā ca mudū subhā’;
『谁来挑选伞盖?鞋履又柔软美好』,
Iti sāyañca pāto ca, ghosayantu pure tava.
傍晚和夜晚,请在城中宣扬此事。
§1332
1332.
一三三二。
‘‘Jiṇṇaṃ posaṃ gavāssañca, māssu yuñja yathā pure;
『老牛、牝牛和公牛应当如从前一般饲养,
Parihārañca dajjāsi, adhikārakato balī’’ti.
并且你应提供保护,明智地以职权为重』。
Tattha ete cāti yathā ete ca dhataraṭṭho vessāmitto aṭṭhako yāmataggi usindaro sivīti cha rājāno aññe ca dhammaṃ caritvā saggavisayaṃ gatā, evaṃ tvampi adhammaṃ parivajjetvā dhammaṃ cara. Ko chātoti mahārāja, tava byamhe pure rājanivesane ceva nagare ca annahatthā purisā ‘‘ko chāto, ko tasito’’ti tesaṃ dātukāmatāya ghosentu. Ko mālanti ko mālaṃ icchati, ko vilepanaṃ icchati, nānārattānaṃ vatthānaṃ yaṃ yaṃ icchati, taṃ taṃ ko naggo paridahissatīti ghosentu. Ko panthe chattamānetīti ko panthe chattaṃ dhārayissati. Pādukā cāti upāhanā ca mudū subhā ko icchati.
其中提到这些:有大臣石头人、魏沙弥多、八目、牙门达吉、优信达、斯维,多位国王,有的行持善法,已往生天;你亦当远离不善,行持善法。何谓伞盖?大王啊!你应在宫中和城中,号召无所事事的男人们:“谁是伞盖持有者,谁是伞盖保管者?”让他们为给予者发声。谁愿缠花环,谁愿欲花环,谁愿欲油脂诸多香料,愿以各色衣物,任其选择,没有羞耻地供献。何谓伞盖持有者?就是谁将持伞盖在手。鞋履,就是柔软美好的鞋子,谁想要即为其人。
Jiṇṇaṃ posanti yo te upaṭṭhākesu amacco vā añño vā pubbe katūpakāro jarājiṇṇakāle yathā porāṇakāle kammaṃ kātuṃ na sakkoti, yepi te gavāssādayo jiṇṇatāya kammaṃ kātuṃ na sakkonti, tesu ekampi pubbe viya kammesu mā yojayi. Jiṇṇakālasmiñhi te tāni kammāni kātuṃ na sakkonti. Parihārañcāti idha parivāro ‘‘parihāro’’ti vutto. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo ca te balī hutvā adhikārakato pubbe katūpakāro hoti, tassa jarājiṇṇakāle yathāporāṇaparivāraṃ dadeyyāsi. Asappurisā hi attano upakārakānaṃ upakāraṃ kātuṃ samatthakāleyeva sammānaṃ karonti, samatthakāle pana na olokenti. Sappurisā pana asamatthakālepi tesaṃ tatheva sakkāraṃ karonti, tasmā tuvampi evaṃ kareyyāsīti.
年老者中,有人照料你们,或是父亲或他人,此人在年老时不能如往昔般行事。即使是你的牛等家畜,因年迈也不能如从前那样工作,所以这些牲畜也不应被牵涉于如前所作之业。在年老时,你们不能再做那些业了。所谓『照料』,此处指家属的照看。这里所说者,若你因有力且职位尊长,在以前为你效劳者,年老之后应给予与他们年老时相当的供养。恶人仅在对自身帮助者能做助益时才恭敬,不能时则不予理会。而善人即使无能为力,亦会如往昔般给予恭敬。因此你也应如是行事。
Iti mahāsatto rañño dānakathañca sīlakathañca kathetvā idāni yasmā ayaṃ rājā attano attabhāve rathena upametvā vaṇṇiyamāne tussissati, tasmāssa sabbakāmaduharathopamāya dhammaṃ desento āha –
于是伟大的国王讲述了施与与戒律的故事,如今这位国王以他的本性驾驭战车正欢喜,因此他以『一切愿望如甘露的战车』为喻,开示了法:
§1333
1333.
‘‘Kāyo te rathasaññāto, manosārathiko lahu;
『你的身体如同被战车驾驭,心意是轻快的驾驭者;
Avihiṃsāsāritakkho, saṃvibhāgapaṭicchado.
『不伤害』为其轨迹,『施舍』为其遮覆。
§1334
1334.
‘‘Pādasaññamanemiyo, hatthasaññamapakkharo;
『脚识相』者,必须『脚识相』;『手识相』则相反。
Kucchisaññamanabbhanto, vācāsaññamakūjano.
『尾识相』而不转动,『语识相』则爱好言语。
§1335
1335.
‘‘Saccavākyasamattaṅgo, apesuññasusaññato;
『真实语句』具足其部分,缺少者则缺乏真实识相;
Girāsakhilanelaṅgo, mitabhāṇisilesito.
言语完全无缺,且以适当言辞调伏之。
§1336
1336.
‘‘Saddhālobhasusaṅkhāro, nivātañjalikubbaro;
『信心』是贪欲的凝集体,犹如密集阴翳的云团。
Athaddhatānatīsāko, sīlasaṃvaranandhano.
『坚定』是守持戒律的快乐,犹如调伏的护卫。
§1337
1337.
‘‘Akkodhanamanugghātī, dhammapaṇḍarachattako;
『不瞋恚』是随顺无怒者,犹如法的光辉之伞。
Bāhusaccamapālambo, ṭhitacittamupādhiyo.
『多言实语』是护持真实,心志坚定不动摇的伴侣。
§1338
1338.
‘‘Kālaññutācittasāro, vesārajjatidaṇḍako;
「『时限观心之要义』者,谓心常随时而转变,恰似无常流逝之法;随顺变化如惭愧之杖,警策心不迷失。
Nivātavuttiyottako, anatimānayugo lahu.
心依止于寂静安住,远离狂妄与轻率,轻盈柔韧而不中偏,难以轻慢放逸。」
§1339
1339.
‘‘Alīnacittasanthāro, vuddhisevī rajohato;
「『肮脏心之净治』者,胜于以往之服侍工作,洁净斋戒如以火净除污秽;
Satipatodo dhīrassa, dhiti yogo ca rasmiyo.
为有智慧者之正念所支,坚定之结连结如光线照耀,恒久不灭。
§1340
1340.
‘‘Mano dantaṃ pathaṃ neti, samadantehi vāhibhi;
「心若驯服,尚如驯服的车驾;
Icchā lobho ca kummaggo, ujumaggo ca saṃyamo.
若心存欲望、贪求即是叛逆之路;正道则为节制之路。」
§1341
1341.
‘‘Rūpe sadde rase gandhe, vāhanassa padhāvato;
「于色声味香,乃至所乘之辔,
Paññā ākoṭanī rāja, tattha attāva sārathi.
智慧如擒缰之王,此处自我即驾驭者。」
§1342
1342.
‘‘Sace etena yānena, samacariyā daḷhā dhiti;
「如果凭此车辆,持守正行而有坚定忍耐;
Sabbakāmaduho rāja, na jātu nirayaṃ vaje’’ti.
对一切欲望皆不染著的国王,永不堕入地狱。」
Tattha rathasaññātoti mahārāja, tava kāyo rathoti saññāto hotu. Manosārathikoti manasaṅkhātena kusalacittena sārathinā samannāgato. Lahūti vigatathinamiddhatāya sallahuko. Avihiṃsāsāritakkhoti avihiṃsāmayena sāritena suṭṭhu pariniṭṭhitena akkhena samannāgato. Saṃvibhāgapaṭicchadoti dānasaṃvibhāgamayena paṭicchadena samannāgato. Pādasaññamanemiyoti pādasaṃyamamayāya nemiyā samannāgato. Hatthasaññamapakkharoti hatthasaṃyamamayena pakkharena samannāgato. Kucchisaññamanabbhantoti kucchisaṃyamasaṅkhātena mitabhojanamayena telena abbhanto. ‘‘Abbhañjitabbo nābhi hotū’’tipi pāṭho. Vācāsaññamakūjanoti vācāsaṃyamena akūjano.
于此,称为“车”,意为陛下您的身体应当被观为车。所谓“心车夫”,即具足善心之意念责任者作车夫。所谓“轻便”,是指除去昏沉懈怠而灵活敏捷。所谓“不伤害的驾驭者”,谓以不伤害为本善根所驾驭,正好成熟地运用心眼。所谓“分配遮蔽”,是以布施分配遮蔽不善。所谓“足约束之缰”,乃以足约束为缰绳。所谓“手缰缰翼”,谓以手缰缰翼加以约束。所谓“禁止抽打”,是指用节制食量和适量脂油而不加鞭打。所说「不应抽打腹部」等句是此意。所谓“语缰马嚼”,以语缰缰绳约束不乱言语。
Saccavākyasamattaṅgoti saccavākyena paripuṇṇaaṅgo akhaṇḍarathaṅgo. Apesuññasusaññatoti apesuññena suṭṭhu saññato samussito. Girāsakhilanelaṅgoti sakhilāya saṇhavācāya niddosaṅgo maṭṭharathaṅgo. Mitabhāṇisilesito mitabhāṇasaṅkhātena silesena suṭṭhu sambandho. Saddhālobhasusaṅkhāroti kammaphalasaddahanasaddhāmayena ca alobhamayena ca sundarena alaṅkārena samannāgato. Nivātañjalikubbaroti sīlavantānaṃ nivātamayena ceva añjalikammamayena ca kubbarena samannāgato. Athaddhatānatīsākoti sakhilasammodabhāvasaṅkhātāya athaddhatāya anataīso, thokanataīsoti attho. Sīlasaṃvaranandhanoti akhaṇḍapañcasīlacakkhundriyādisaṃvarasaṅkhātāya nandhanarajjuyā samannāgato.
所谓“实话之完整架”,即以如实之语句成就不破裂的车体。所谓“不嗔恨之完整”,是以无嗔恨圆满调伏。所谓“完全无瑕疵之车轮”,是稳定共语、无过失的真实言论车轮。所谓“中庸言语清净”,即以恰当言语与戒律洁净相应而和谐。所谓“信心无贪”,指持善因果信心而无贪,以美好装饰具足之义。所谓“方便合掌之鞍座”,乃具戒德之安稳及合掌之礼仪鞍座。又所谓“灭除贪欲不淤滞”,此处谓着善乐意而非放逸,意味着善欲不染。所谓“持戒约束之乐”,即以不破五戒及根识等加以约束,生欢乐与羞愧。
Akkodhanamanugghātīti akkodhanabhāvasaṅkhātena anugghātena samannāgato. Dhammapaṇḍara-chattakoti dasakusaladhammasaṅkhātena paṇḍaracchattena samannāgato. Bāhusaccamapālamboti atthasannissitabahussutabhāvamayena apālambena samannāgato. Ṭhitacittamupādhiyoti lokadhammehi avikampanabhāvena suṭṭhu ṭhitaekaggabhāvappattacittasaṅkhātena upādhinā uttarattharaṇena vā rājāsanena samannāgato. Kālaññutācittasāroti ‘‘ayaṃ dānassa dinnakālo, ayaṃ sīlassa rakkhanakālo’’ti evaṃ kālaññutāsaṅkhātena kālaṃ jānitvā katena cittena kusalasārena samannāgato. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā, mahārāja, rathassa nāma āṇiṃ ādiṃ katvā dabbasambhārajātaṃ parisuddhaṃ sāramayañca icchitabbaṃ, evañhi so ratho addhānakkhamo hoti, evaṃ tavapi kāyaratho kālaṃ jānitvā katena cittena parisuddhena dānādikusalasārena samannāgato hotūti. Vesārajjatidaṇḍakoti parisamajjhe kathentassapi visāradabhāvasaṅkhātena tidaṇḍena samannāgato. Nivātavuttiyottakoti ovāde pavattanasaṅkhātena mudunā dhurayottena samannāgato . Mudunā hi dhurayottena baddharathaṃ sindhavā sukhaṃ vahanti, evaṃ tava kāyarathopi paṇḍitānaṃ ovādappavattitāya ābaddho sukhaṃ yātūti attho. Anatimānayugo lahūti anatimānasaṅkhātena lahukena yugena samannāgato.
所谓“不嗔之追随”,言随顺无嗔之状态。所谓“法布伽罗伞”,以十种善法为伞盖加护成就。所谓“多闻义恒守”,是以意义为依止且多智慧而不懈。所谓“心坚定与无忧虑”,以坚固心志、无惑乱及专注一境称王座。所谓“知时施与与守戒之时”,以此智慧知晓正确时节,而以善心施捨与守戒。此谓此车与采择物品洁净精要之义相同,故车得称为适用,陛下您的身体车亦应当如此。所谓“车韁总柄”,即车之韁绳总梢,指明能持正教之通达能力。所谓“前后引导善劝”,乃附有温柔持正教言指导能良好牵引。善哉,正如善马依赖鞭柄安行,您的身体车亦依善劝导而顺畅安稳。所谓“轻巧而不过时”,谓轻细且不显得陈旧老迈。
Alīnacittasanthāroti yathā ratho nāma dantamayena uḷārena santhārena sobhati, evaṃ tava kāyarathopi dānādinā alīnaasaṅkuṭitacittasanthāro hotu. Vuddhisevī rajohatoti yathā ratho nāma visamena rajuṭṭhānamaggena gacchanto rajokiṇṇo na sobhati, samena virajena maggena gacchanto sobhati, evaṃ tava kāyarathopi paññāvuddhisevitāya samatalaṃ ujumaggaṃ paṭipajjitvā hatarajo hotu. Satipatodo dhīrassāti paṇḍitassa tava tasmiṃ kāyarathe supatiṭṭhitasatipatodo hotu. Dhiti yogo ca rasmiyoti abbocchinnavīriyasaṅkhātā dhiti ca hitappaṭipattiyaṃ yuñjanabhāvasaṅkhāto yogo ca tava tasmiṃ kāyarathe vaṭṭitā thirā rasmiyo hontu. Mano dantaṃ pathaṃ neti, samadantehi vāhibhīti yathā ratho nāma visamadantehi sindhavehi uppathaṃ yāti, samadantehi samasikkhitehi yutto ujupathameva anveti, evaṃ manopi dantaṃ nibbisevanaṃ kummaggaṃ pahāya ujumaggaṃ gaṇhāti. Tasmā sudantaṃ ācārasampannaṃ cittaṃ tava kāyarathassa sindhavakiccaṃ sādhetu. Icchālobho cāti appattesu vatthūsu icchā, pattesu lobhoti ayaṃ icchā ca lobho ca kummaggo nāma. Kuṭilo anujumaggo apāyameva neti. Dasakusalakammapathavasena pana aṭṭhaṅgikamaggavasena vā pavatto sīlasaṃyamo ujumaggo nāma. So tava kāyarathassa maggo hotu.
所谓“不杂乱心专注”,正如车身以精熟鞍革作抑制,您的身体车亦当由布施等清净心制护。所谓“智慧增长的无粪之种”,如车以整齐无粪之路通达平坦,您亦于智慧增长之正道行持无垢之行。所谓“稳固慧眼”,意谓观照安住、心意清明之智眼,应成就于您的身体车上。所谓“忍耐与力量”,乃指因不间断的精进,持守利益行而产生的持久联结。所谓“心行正路远离失控”,如车得以顺畅进入河流,而不偏离正路,您的心亦当摒弃不善,乘持正道。故应努力于您身体之车,令其成就顺行之行者。所谓“贪欲与贪”,以未得之物之欲望,以及得着后之贪着,皆称为贪欲与贪,属不善之偏差途径。所谓“曲折偏离之路”,乃不善之去向。以十种善业道及八正道为标准,唯行持戒所制之正道,方称为您身体车之正道也。
Rūpeti etesu manāpiyesu rūpādīsu kāmaguṇesu nimittaṃ gahetvā dhāvantassa tava kāyarathassa uppathaṃ paṭipannassa rājarathassa sindhave ākoṭetvā nivāraṇapatodayaṭṭhi viya paññā ākoṭanī hotu. Sā hi taṃ uppathagamanato nivāretvā ujuṃ sucaritamaggaṃ āropessati. Tattha attāva sārathīti tasmiṃ pana te kāyarathe añño sārathi nāma natthi, tava attāva sārathi hotu. Sace etena yānenāti mahārāja, yassetaṃ evarūpaṃ yānaṃ sace atthi, etena yānena. Samacariyā daḷhā dhitīti yassa samacariyā ca dhiti ca daḷhā hoti thirā, so etena yānena yasmā esa ratho sabbakāmaduho rāja, yathādhippete sabbakāme deti, tasmā na jātu nirayaṃ vaje, ekaṃsenetaṃ dhārehi, evarūpena yānena nirayaṃ na gacchasīti attho. Iti kho, mahārāja, yaṃ maṃ avaca ‘‘ācikkha me, nārada, suddhimaggaṃ, yathā ahaṃ no niraye pateyya’’nti, ayaṃ te so mayā anekapariyāyena akkhātoti.
色者,谓诸感悦之形色等欲乐境界诸缘相。汝当以此诸缘界之形色因缘为随,譬如驱驰君王辇驾行于海浪之上,辟除障碍升起智慧光明。智慧如是,阻止歧路,使其承载正直善行之道。谓己为车夫者当自任是也,然尔辇驾无他车夫名唯汝为己身车夫。若言此车王者,大王若有彼般车当以彼车行之。若以正行坚固意志,正行与意志坚固坚定者,彼车为诸欲之驱使,王为诸欲供施,如同主宰给予所欲,故永不堕于地狱。以此坚持,彼车永不入地狱。是故,大王,汝劝我曰“诤告我那罗陀,正道纯净,使我不堕地狱”,此言我以多种迥异而反复广说也。
Evamassa dhammaṃ desetvā micchādiṭṭhiṃ jahāpetvā sīle patiṭṭhāpetvā ‘‘ito paṭṭhāya pāpamitte pahāya kalyāṇamitte upasaṅkama, niccaṃ appamatto hohī’’ti ovādaṃ datvā rājadhītu guṇaṃ vaṇṇetvā rājaparisāya ca rājorodhānañca ovādaṃ datvā mahantenānubhāvena tesaṃ passantānaññeva brahmalokaṃ gato.
如是宣说法义,断除邪见,树立戒律,汝当由此而起,舍弃恶友亲,趋向善友,恒当勤慎。尔后劝导王妃美德,称扬王宫事宜,劝说王宫及诸臣守王法。以广大恩德感化彼等,唯见其升天至梵天所。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi mayā diṭṭhijālaṃ bhinditvā uruvelakassapo damitoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānento imā gāthā abhāsi –
世尊弘扬此法,谓比库:“非也,比库,应当即时如我当年破除乌鲁维拉迦萨婆之见网般,彻底断除。”复演说本生故事,继述偈语解说曰:
§1343
1343.
‘‘Alāto devadattosi, sunāmo āsi bhaddaji;
“劳苦者是迭瓦达德,善名为值得嘉赞;
Vijayo sāriputtosi, moggallānosi bījako.
胜利者是沙利子,种子是摩嘎剌那。”
§1344
1344.
‘‘Sunakkhatto licchaviputto, guṇo āsi acelako;
“美貌端庄,出生于利查维族,品德高尚,性情坚毅;
Ānando sā rucā āsi, yā rājānaṃ pasādayi.
喜乐而具有和悦之色,能够使国王心悦诚服。
§1345
1345.
‘‘Uruvelakassapo rājā, pāpadiṭṭhi tadā ahu;
“乌鲁韦拉迦萨婆国王,彼时心存恶见;
Mahābrahmā bodhisatto, evaṃ dhāretha jātaka’’nti.
伟大梵天成佛者,须怀持此如是的本生事迹。”
Mahānāradakassapajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 大那拉德咖萨巴本生注释第八。
[546] 9. Vidhurajātakavaṇṇanā
〔546〕第九 品 智者生经注解
Catuposathakaṇḍaṃ · 四伍波萨他品
Paṇḍukisiyāsi dubbalāti idaṃ satthā jetavane viharanto attano paññāpāramiṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, satthā mahāpañño puthupañño gambhīrapañño javanapañño hāsapañño tikkhapañño nibbedhikapañño parappavādamaddano, attano paññānubhāvena khattiyapaṇḍitādīhi abhisaṅkhate sukhumapañhe bhinditvā te dametvā nibbisevane katvā tīsu saraṇesu ceva sīlesu ca patiṭṭhāpetvā amatagāmimaggaṃ paṭipādesī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘anacchariyaṃ, bhikkhave, yaṃ tathāgato paramābhisambodhippatto parappavādaṃ bhinditvā khattiyādayo dameyya. Purimabhavasmiñhi bodhiñāṇaṃ pariyesantopi tathāgato paññavā parappavādamaddanoyeva. Tathā hi ahaṃ vidhurakāle saṭṭhiyojanubbedhe kāḷapabbatamuddhani puṇṇakaṃ nāma yakkhasenāpatiṃ attano ñāṇabaleneva dametvā nibbisevanaṃ katvā pañcasīlesu patiṭṭhāpento attano jīvitaṃ dāpesi’’nti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
此处谓曰「青蛙难治」者,因为此师于耶达伐那林中修习自心智慧之波罗蜜,曾言讲说。一天清晨,比库们在佛陀所兴法会中议论:“诸友,师者大智慧者,新学智者,深远智者,生地智者,善喜智者,敏锐智者,断烦恼智者,破彼邪说者,凭其智慧力,能以贵族智者诸辈众手微妙问难,破解其难,驯伏他们,并于涅槃中安住,立于三依止及戒律,修行不可灭绝之道。”世尊闻之,来至,问曰:“诸比库,此时此地,众比库坐集于此,为何议此?”众答:“名曰此者。世尊,乃不奇异,于世尊平等觉时,断邪见者,贵族等必当被伏。过去世中,世尊曾于智者时期,在距此六十由旬之苦黑山中,以其智慧力,降服名为蒲纳迦之夜叉将军,安住涅槃,立于五戒,舍命而奉献。”如是说已,诸比库请求,奉请其过往事迹而来。
Atīte kururaṭṭhe indapatthanagare dhanañcayakorabyo nāma rājā rajjaṃ kāresi. Vidhurapaṇḍito nāma amacco tassa atthadhammānusāsako ahosi. So madhurakatho mahādhammakathiko sakalajambudīpe rājāno hatthikantavīṇāsarena paluddhahatthino viya attano madhuradhammadesanāya palobhetvā tesaṃ sakasakarajjāni gantuṃ adadamāno buddhalīlāya mahājanassa dhammaṃ desento mahantena yasena tasmiṃ nagare paṭivasi.
昔昔时,古库鲁国中,因帕坦城,有一名为财富增长者之王者统治国土。名智者者,为其贤明之宰相,护持利乐众生之义理。此人温言软语,广宣正法,遍向一切大吉祥之大陆,诸王皆如被象齿长弓所制般受其教化。托其甜美法语,欲往诸诸国王之邦,宣说佛陀神通妙行,故安住于该城。
Tadā hi bārāṇasiyampi gihisahāyakā cattāro brāhmaṇamahāsālā mahallakakāle kāmesu ādīnavaṃ disvā himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā vanamūlaphalāhārā tattheva ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya cārikaṃ caramānā aṅgaraṭṭhe kālacampānagaraṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase bhikkhāya nagaraṃ pavisiṃsu. Tattha cattāro sahāyakā kuṭumbikā tesaṃ iriyāpathesu pasīditvā vanditvā bhikkhābhājanaṃ gahetvā ekekaṃ attano nivesane nisīdāpetvā paṇītena āhārena parivisitvā paṭiññaṃ gāhāpetvā uyyāneyeva vāsāpesuṃ. Te cattāro tāpasā catunnaṃ kuṭumbikānaṃ gehesu nibaddhaṃ bhuñjitvā divāvihāratthāya eko tāpaso tāvatiṃsabhavanaṃ gacchati, eko nāgabhavanaṃ, eko supaṇṇabhavanaṃ, eko korabyarañño migājinauyyānaṃ gacchati. Tesu yo devalokaṃ gantvā divāvihāraṃ karoti, so sakkassa yasaṃ oloketvā attano upaṭṭhākassa tameva vaṇṇeti. Yo nāgabhavanaṃ gantvā divāvihāraṃ karoti, so nāgarājassa sampattiṃ oloketvā attano upaṭṭhākassa tameva vaṇṇeti. Yo supaṇṇabhavanaṃ gantvā divāvihāraṃ karoti, so supaṇṇarājassa vibhūtiṃ oloketvā attano upaṭṭhākassa tameva vaṇṇeti. Yo dhanañcayakorabyarājassa uyyānaṃ gantvā divāvihāraṃ karoti, so dhanañcayakorabyarañño sirisobhaggaṃ oloketvā attano upaṭṭhākassa tameva vaṇṇeti.
当时,巴拉那西亦有四名富家助手,在广大婆罗门聚会或富贵集会时,见世间欲事之伤害,入喜马拉雅山,至沙门圣地出家,成就神通,入灭,常住林中饮食野果,久居此地。后来,为便于食盐之需,行商于黑土城,住居王园,复日复入城乞食。其四助手与家属,行住经行,获供养后进居各自住所,卫持清净饮食,结誓诺,驻于园中居所。四人于斋戒中相款相顾,居于四家束缚中。白天其中一人至三十三天宫,另一人至龙宫,第三人至鹫宫,第四人至财富增长者王的园林,日中闲坐。至各处者,观其主人荣华,称赞其护法者。
Te cattāropi janā taṃ tadeva ṭhānaṃ patthetvā dānādīni puññāni katvā āyupariyosāne eko sakko hutvā nibbatti, eko saputtadāro nāgabhavane nāgarājā hutvā nibbatti, eko supaṇṇabhavane simbalivimāne supaṇṇarājā hutvā nibbatti. Eko dhanañcayakorabyarañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Tepi tāpasā aparihīnajjhānā kālaṃ katvā brahmaloke nibbattiṃsu. Korabyakumāro vuḍḍhimanvāya pitu accayena rajje patiṭṭhahitvā dhammena samena rajjaṃ kāresi. So pana jūtavittako ahosi. So vidhurapaṇḍitassa ovāde ṭhatvā dānaṃ deti, sīlaṃ rakkhati, uposathaṃ upavasati.
此四人也,各自于所在之地,置办供养并积累福德,寿终时,一位成萨咖天成为佛,以福报涅槃。另一位在龙宫成为龙王涅槃;一在鹫宫为鹫王涅槃;一在财富增长者王之城成为贵夫人。此三位斋戒者,修精进禅定,遂入梵天界涅槃。财富增长者之子,因父逝世,得国位,以法公平治理国家。此子虽富有,却依贤达之劝勉,行施法护戒,守五戒,修受八关斋戒。
So ekadivasaṃ samādinnuposatho ‘‘vivekamanubrūhissāmī’’ti uyyānaṃ gantvā manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṃ akāsi. Sakkopi samādinnuposatho ‘‘devaloke palibodho hotī’’ti manussaloke tameva uyyānaṃ āgantvā ekasmiṃ manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṃ akāsi. Varuṇanāgarājāpi samādinnuposatho ‘‘nāgabhavane palibodho hotī’’ti tatthevāgantvā ekasmiṃ manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṃ akāsi. Supaṇṇarājāpi samādinnuposatho ‘‘supaṇṇabhavane palibodho hotī’’ti tatthevāgantvā ekasmiṃ manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṃ akāsi. Tepi cattāro janā sāyanhasamaye sakaṭṭhānehi nikkhamitvā maṅgalapokkharaṇitīre samāgantvā aññamaññaṃ oloketvā pubbasinehavasena samaggā sammodamānā hutvā aññamaññaṃ mettacittaṃ upaṭṭhapetvā madhurapaṭisanthāraṃ kariṃsu. Tesu sakko maṅgalasilāpaṭṭe nisīdi, itarepi attano attano yuttāsanaṃ ñatvā nisīdiṃsu. Atha ne sakko āha ‘‘mayaṃ cattāropi rājānova , amhesu pana kassa sīlaṃ mahanta’’nti? Atha naṃ varuṇanāgarājā āha ‘‘tumhākaṃ tiṇṇaṃ janānaṃ sīlato mayhaṃ sīlaṃ mahanta’’nti. ‘‘Kimettha kāraṇa’’nti? ‘‘Ayaṃ supaṇṇarājā amhākaṃ jātānampi ajātānampi paccāmittova, ahaṃ evarūpaṃ amhākaṃ jīvitakkhayakaraṃ paccāmittaṃ disvāpi kodhaṃ na karomi, iminā kāraṇena mama sīlaṃ mahanta’’nti vatvā idaṃ dasakanipāte catuposathajātake paṭhamaṃ gāthamāha –
一日,於受八斋戒日,欲行独处,于王园的世间居所坐禅修习沙门法。萨咖天亦于此日受斋戒,谓:“于天界快乐。”来也此园,在世间居所坐而行沙门法。龙王同于受八斋戒日,至龙宫,在世间居所坐而修沙门法。鹫王亦于八斋戒日,于鹫宫,于世间居所坐习沙门法。四人在傍晚时分,相聚于莲花池边,同来相望,忘尽前缘,一心和合,互起慈心,甘甜友爱之意互相表达。其间,萨咖坐于吉祥石阶,众人各知其正位而坐。萨咖问曰:“我等四似国王,谁于我等中,持戒为最尊?”龙王答曰:“尔等三众中,我之戒最为尊严。”问何故?答曰:“此鹫王,乃我等生死因缘,为生命终结之因缘,见我不生嗔恨,故我戒最胜。”时,此为属于十种经集第十为四受八斋戒品之初首句。
‘‘Yo kopaneyye na karoti kopaṃ, na kujjhati sappuriso kadāci;
「不发怒者,不曾生气,善人终不轻忽发怒;
Kuddhopi so nāvikaroti kopaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke’’ti. (jā. 1.10.24);
虽怒不作怒,此人在世间被称为沙门。」(本生经第1卷第10章第24节)
Tattha yoti khattiyādīsu yo koci. Kopaneyyeti kujjhitabbayuttake puggale khantīvādītāpaso viya kopaṃ na karoti. Kadācīti yo kismiñci kāle na kujjhateva. Kuddhopīti sace pana so sappuriso kujjhati, atha kuddhopi taṃ kopaṃ nāvikaroti cūḷabodhitāpaso viya. Taṃ ve naranti mahārājāno taṃ ve purisaṃ samitapāpatāya loke paṇḍitā ‘‘samaṇa’’nti kathenti. Ime pana guṇā mayi santi, tasmā mameva sīlaṃ mahantanti.
此处所说者,是指诸王族等人中某人。所谓不发怒者,如同修习忍辱戒律的比库一般,虽遇诸般激怒却不动怒。所谓终不发怒者,是指无论何时何地皆不生气。所谓虽怒却不发怒,乃是善人若生气也能克制生气,稍带初学戒律的忍辱之智者亦如是。这类人乃是大国王们,世间智慧之士常为他们称为『沙门』。这些优良品质全归于我,因此我的戒律被称为至高无上。
Taṃ sutvā supaṇṇarājā ‘‘ayaṃ nāgo mama aggabhakkho, yasmā panāhaṃ evarūpaṃ aggabhakkhaṃ disvāpi khudaṃ adhivāsetvā āhārahetu pāpaṃ na karomi, tasmā mameva sīlaṃ mahanta’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
闻此,金翅鸟王说:「此龙是我的御前护卫。因我视为护卫者,虽见食物不足仍无恶行,因此我的戒律为最大。」于是诵此偈语——
‘‘Ūnūdaro yo sahate jighacchaṃ, danto tapassī mitapānabhojano;
「能忍饥饿忍腹空,意志坚定心志坚;约束食量心正直,食物虽少不作恶,
Āhārahetu na karoti pāpaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke’’ti. (jā. 1.10.25);
此人在世间被称作沙门。」(本生经第1卷第10章第25节)
Tattha dantoti indriyadamanena samannāgato. Tapassīti tapanissitako. Āhārahetūti atijighacchapiḷitopi yo pāpaṃ lāmakakammaṃ na karoti dhammasenāpatisāriputtatthero viya. Ahaṃ panajja āhārahetu pāpaṃ na karomi, tasmā mameva sīlaṃ mahantanti.
此处所谓驯服,是指具足了根尘调伏的功德。所谓苦行者,是依于苦行为本的修行者。所谓食因,意指即便极度厌弃摄取的食物,却能不造恶不善的轻慢行为,如同法军统领沙利耶长老那样。我自身亦因食为因,不作恶业,故我的戒律宽大广大。
Tato sakko devarājā ‘‘ahaṃ nānappakāraṃ sukhapadaṭṭhānaṃ devalokasampattiṃ pahāya sīlarakkhaṇatthāya manussalokaṃ āgato, tasmā mameva sīlaṃ mahanta’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
于是天帝萨咖言道:「我舍弃了多种安乐之源和天界的享乐,为了戒律的护持而降生于人间;因此,我的戒律最为广大。」说毕,他颂唱此偈:
‘‘Khiḍḍaṃ ratiṃ vippajahitvāna sabbaṃ, na cālikaṃ bhāsati kiñci loke;
「抛弃了低俗的爱好,舍弃了一切,言谈中不吐露世俗言语;
Vibhūsaṭṭhānā virato methunasmā, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke’’ti. (jā. 1.10.26);
断绝了装饰之所和男女之欲,是故世人称此人为道者。」(出自《载波经》第1部第10章第26节)
Tattha khiḍḍanti kāyikavācasikakhiḍḍaṃ. Ratinti dibbakāmaguṇaratiṃ. Kiñcīti appamattakampi. Vibhūsaṭṭhānāti maṃsavibhūsā chavivibhūsāti dve vibhūsā. Tattha ajjhoharaṇīyāhāro maṃsavibhūsā nāma, mālāgandhādīni chavivibhūsā nāma, yena akusalacittena dhārīyati, taṃ tassa ṭhānaṃ, tato virato methunasevanato ca yo paṭivirato. Taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loketi ahaṃ ajja devaccharāyo pahāya idhāgantvā samaṇadhammaṃ karomi, tasmā mameva sīlaṃ mahantanti. Evaṃ sakkopi attano sīlameva vaṇṇeti.
这里‘低俗’指身语行为的低劣;‘爱好’是指欲界诸天的各种乐趣;‘一切’意指无不舍离;‘装饰之所’分为肉体的装饰和衣饰的装饰二种。肉体装饰是指肉色香味等,衣饰装饰是指挂饰、香品等,这些是由不善心所持,正是其领地。然后又断绝男女交合的行为,因此世人称之为道者。我今天放弃天界的生活,来到此处从事道法,故称我的戒律广大。天帝也因此称赞自身戒律的广大。
Taṃ sutvā dhanañcayarājā ‘‘ahaṃ ajja mahantaṃ pariggahaṃ soḷasasahassanāṭakitthiparipuṇṇaṃ antepuraṃ cajitvā uyyāne samaṇadhammaṃ karomi, tasmā mameva sīlaṃ mahanta’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
听闻此言,富有城王说:「我今日舍弃豪华的束带,舍弃满城六万户人家,抛弃宫苑,亲近道者从事道法,故称我的戒律广大。」说毕,他颂唱此偈:
‘‘Pariggahaṃ lobhadhammañca sabbaṃ, yo ve pariññāya pariccajeti;
「占有心与贪欲之法皆一切;唯有一人彻知而舍弃之;
Dantaṃ ṭhitattaṃ amamaṃ nirāsaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke’’ti. (jā. 1.10.27);
被称为人世间的沙门,能制御、安住、不我、不求、无贪欲。」(《本生经》1.10.27)
Tattha pariggahanti nānappakāraṃ vatthukāmaṃ. Lobhadhammanti tasmiṃ uppajjanataṇhaṃ. Pariññāyāti ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā. Tattha khandhādīnaṃ dukkhādisabhāvajānanaṃ ñātapariññā, tesu aguṇaṃ upadhāretvā tīraṇaṃ tīraṇapariññā, tesu dosaṃ disvā chandarāgassāpakaḍḍhanaṃ pahānapariññā. Yo imāhi tīhi pariññāhi jānitvā vatthukāmakilesakāme pariccajati, chaḍḍetvā gacchati. Dantanti nibbisevanaṃ. Ṭhitattanti micchāvitakkābhāvena ṭhitasabhāvaṃ. Amamanti ahanti mamāyanataṇhārahitaṃ. Nirāsanti puttadārādīsu nicchandarāgaṃ. Taṃ ve naranti taṃ evarūpaṃ puggalaṃ ‘‘samaṇa’’nti vadanti.
其中,占有心指种种不同形式的对物欲望;贪欲之法则是由此产生的渴爱。彻知,则是亲属知、彻底渡越知与断除知,这三种知悉合称彻知。其中特别说,亲属知是知晓蕴等诸法本质为苦等现象;而渡越知是能弃除诸不善性质,以渡过苦海;断除知则是见诸染污之烦恼,对贪欲嗔恨轻慢熄灭。当有人具足这三种彻知,断尽贪著欲念便舍弃世间对有形之染污贪欲,放下而行。制御者即是修习戒法安住其心。安住者,是以正思维调伏邪念,生起正知性之安住。无我者,是断我慢我执之渴爱。无贪欲者,是断对子女等一切爱欲。如此之人,方为世间所称之沙门,亦为真人。
Iti te sabbepi attano attano sīlameva mahantanti vaṇṇetvā sakkādayo dhanañcayaṃ pucchiṃsu ‘‘atthi pana, mahārāja, koci tumhākaṃ santike paṇḍito, yo no imaṃ kaṅkhaṃ vinodeyyā’’ti . ‘‘Āma, mahārājāno mama atthadhammānusāsako mahāpañño asamadhuro vidhurapaṇḍito nāma atthi, so no imaṃ kaṅkhaṃ vinodessati, tassa santikaṃ gacchāmā’’ti. Atha te sabbe ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchiṃsu. Atha sabbepi uyyānā nikkhamitvā dhammasabhaṃ gantvā pallaṅkaṃ alaṅkārāpetvā bodhisattaṃ pallaṅkavaramajjhe nisīdāpetvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ nisinnā ‘‘paṇḍita, amhākaṃ kaṅkhā uppannā, taṃ no vinodehī’’ti vatvā imaṃ gāthamāhaṃsu –
于是,这群人分别称誉彼此道德清净之大德。天帝等众天人询问他们说:『尊敬的国王啊,你们中有谁是明智者,能为我们解答这些疑惑?』群中回答:『是的,尊敬的国王,我有一位遵守法义、智慧大辩、明智通达、善于断疑者,我将引他来为您解惑。』众人便同意赞叹『善哉』,随后一起离开园林,前往法会。铺设席垫并为菩萨安坐于席中央设坛,他们恭敬肃穆,坐于一旁,说:『贤者,我们已生疑惑,请你为我们解惑』,随即诵唱诗偈:
‘‘Pucchāma kattāramanomapaññaṃ, kathāsu no viggaho atthi jāto;
『让我们请问聪明睿智者,是否有言语能破疑团;
Chindajja kaṅkhaṃ vicikicchitāni, tadajja kaṅkhaṃ vitaremu sabbe’’ti. (jā. 1.10.28);
毁断疑惑与怀疑之念,我们当今释疑解惑。』」(《本生经》1.10.28)
Tattha kattāranti kattabbayuttakakārakaṃ. Viggaho atthi jātoti eko sīlaviggaho sīlavivādo uppanno atthi. Chindajjāti amhākaṃ taṃ kaṅkhaṃ tāni ca vicikicchitāni vajirena sineruṃ paharanto viya ajja chinda. Vitaremūti vitareyyāma.
此中『kattāra』者,指属于动作的执行者、承担者之意。又谓『kattabbayutta-kakāraka』,即与应当执行的事项相关之行为因缘。所谓『viggaho atthi jāti』者,是指存在分歧,出现行为上的不一致。此处一分歧即道德品行之争论发生。如今欲断绝吾等诸疑惑、诸怀疑,犹如以金刚杵棒打击坚硬物质一般,今日当即断除此争端。『vitaremūti』者,岂非欲消解、减少之意,言当加以化解。
Paṇḍito tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘mahārājāno tumhākaṃ sīlaṃ nissāya uppannaṃ vivādakathaṃ sukathitadukkathitaṃ jānissāmī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
智者闻此,即以言曰:『诸大王基于尔等行为品德而生之争论,或者善言,或者恶言,我们将洞察其理。』说此而赋诗曰——
‘‘Ye paṇḍitā atthadasā bhavanti, bhāsanti te yoniso tattha kāle;
『诸智者表现其义,依理而说,应当适时明了;
Kathaṃ nu kathānaṃ abhāsitānaṃ, atthaṃ nayeyyuṃ kusalā janindā’’ti. (jā. 1.10.29);
众所陈说之语,理应有益于善良众生。』(引用《贾那经》第一章第十篇第二十九句)
Tattha atthadasāti atthadassanasamatthā. Tattha kāleti tasmiṃ viggahe ārocite yuttappayuttakāle te paṇḍitā tamatthaṃ ācikkhantā yoniso bhāsanti. Atthaṃ nayeyyuṃ kusalāti kusalā chekāpi samānā abhāsitānaṃ kathānaṃ kathaṃ nu atthaṃ ñāṇena nayeyyuṃ upaparikkheyyuṃ. Janindāti rājāno ālapati. Tasmā idaṃ tāva me vadetha.
此处『atthadasāti』谓为传达意义之者。于此所说分歧,即之前所示行为分歧中,智者适时传达其义,于力所能及之时机,以明理之言语正当讨论。『kusala』者,指善的、正行之义;『chekāpi samānā abhāsitānaṃ kathānaṃ』,即虽为修行者,亦同陈述之言如何以智慧导引其义,复核其正当性。『janindāti』谓王者称说,故此我当如此言说。
‘‘Kathaṃ have bhāsati nāgarājā, garuḷo pana venateyyo kimāha;
『然彼城王如何而言?猛禽又指何物?畏惧成何因?』
Gandhabbarājā pana kiṃ vadeti, kathaṃ pana kurūnaṃ rājaseṭṭho’’ti. (jā. 1.10.30);
然则天龙王者说何等事?以及豪族之王如何为之?
Tattha gandhabbarājāti sakkaṃ sandhāyāha.
此处天龙王者以萨咖为喻。
Athassa te imaṃ gāthamāhaṃsu –
然后彼等说此偈曰——
‘‘Khantiṃ have bhāsati nāgarājā, appāhāraṃ garuḷo venateyyo;
‘‘忍辱者是人王,忿恨者为恶猛鸟;
Gandhabbarājā rativippahānaṃ, akiñcanaṃ kurūnaṃ rājaseṭṭho’’ti. (jā. 1.10.31);
天龙王断欲爱,贫乏无所有豪族之王也。’’
Tassattho – paṇḍita, nāgarājā tāva kopaneyyepi puggale akuppanasaṅkhātaṃ adhivāsanakhantiṃ vaṇṇeti, garuḷo appāhāratāsaṅkhātaṃ āhārahetu pāpassa akaraṇaṃ, sakko pañcakāmaguṇaratīnaṃ vippahānaṃ, kururājā nippalibodhabhāvaṃ vaṇṇetīti.
此处释意曰:贤者云,人王忍辱如不发嗔怒之人,能安住忍耐;恶猛鸟因无所取故不造恶业;萨咖断除五欲之情,称为断欲;豪族之王则无明深重,如睡眠昏沉般无觉。
Atha tesaṃ kathaṃ sutvā mahāsatto imaṃ gāthamāha –
于是,那些人听说之后,大自在者称诵此偈曰——
‘‘Sabbāni etāni subhāsitāni, na hettha dubbhāsitamatthi kiñci;
『诸法皆为善语所成,在此处无恶语存在;
Yasmiñca etāni patiṭṭhitāni, arāva nābhyā susamohitāni;
诸法若由此善法建立,定当不为愚痴所惑;
Catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke’’ti. (jā. 1.10.32);
此人具足四法平等具足,世人谓之为沙门。』(《诞生经》1.10.32)
Tattha etānīti etāni cattāripi guṇajātāni yasmiṃ puggale sakaṭanābhiyaṃ suṭṭhu samohitāni arā viya patiṭṭhitāni, catūhipetehi dhammehi samannāgataṃ puggalaṃ paṇḍitā ‘‘samaṇa’’nti āhu loketi.
此处“诸法”者,即指四种德行,此四德行聚合于一人,令其得以恰当地无惑建立,如同无迷惑之态。具足此四德法之人,智者乃称为“沙门”,这是世人所以言沙门之理。
Evaṃ mahāsatto catunnampi sīlaṃ ekasamameva akāsi. Taṃ sutvā cattāropi rājāno tassa tuṭṭhā thutiṃ karontā imaṃ gāthamāhaṃsu –
由此,大自在者仅以四种清净戒律合一而行。国王闻此,皆心悦诚服,称赞曰——
‘‘Tuvañhi seṭṭho tvamanuttarosi, tvaṃ dhammagū dhammavidū sumedho;
『你确实是最尊贵无上者,汝为法之守护者,法之智者,慧明通达者;』
Paññāya pañhaṃ samadhiggahetvā, acchecchi dhīro vicikicchitāni;
『凭借智慧善得疑难,贤德者明察疑惑之事;』
Acchecchi kaṅkhaṃ vicikicchitāni, cundo yathā nāgadantaṃ kharenā’’ti. (jā. 1.10.33).
『贤德者明察疑惑与踌躇,如同俊狮咬断犀牛之牙。』(《生经》 1.10.33)
Tattha tvamanuttarosīti tvaṃ anuttaro asi, natthi tayā uttaritaro nāma. Dhammagūti dhammassa gopako ceva dhammaññū ca. Dhammavidūti pākaṭadhammo. Sumedhoti sundarapañño paññāyāti attano paññāya amhākaṃ pañhaṃ suṭṭhu adhigaṇhitvā ‘‘idamettha kāraṇa’’nti yathābhūtaṃ ñatvā. Acchecchīti tvaṃ dhīro amhākaṃ vicikicchitāni chindi, evaṃ chindanto ca ‘‘chindajja kaṅkhaṃ vicikicchitānī’’ti idaṃ amhākaṃ āyācanaṃ sampādento acchecchi kaṅkhaṃ vicikicchitāni . Cundo yathā nāgadantaṃ kharenāti yathā dantakāro kakacena hatthidantaṃ chindeyya, evaṃ chindīti attho.
此处所曰“你为无上”,谓汝为无有更上者。"无上"者无比之意。所谓法之守护者,即法之良护与明了者。法智者者,乃明了显著法之智者。"慧明"指的是美好智慧,依此智慧明了自身之疑问、理事,能如实知「此为缘故」。"善得"指贤者破除我等的疑虑,断除踌躇不决;破除踌躇者得成「破除疑虑中的踌躇」,此即是我等的恳求之成就。『如同俊狮断犀牛之牙』,喻贤者破除疑虑踌躇,如狮子以爪断犀牛门牙,故此“断除”意涵如此。
Evaṃ te cattāropi rājāno tassa pañhabyākaraṇena tuṭṭhamānasā ahesuṃ. Atha naṃ sakko dibbadukūlena pūjesi, garuḷo suvaṇṇamālāya, varuṇo nāgarājā maṇinā, dhanañcayarājā gavasahassādīhi pūjesi. Tenevāha –
由此,四位国王皆因此问答释疑而甚为欢喜称赞。随后萨咖天帝以天界之喻礼敬他,迦楼罗以黄金项链敬礼,龙王以珠宝装饰致敬,财富积聚之王以数千头牛牲祭礼,敬礼于他。于是他说——
‘‘Nīluppalābhaṃ vimalaṃ anagghaṃ, vatthaṃ idaṃ dhūmasamānavaṇṇaṃ;
『青莲花果清净无垢兮,衣服色泽如烟云般;』
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.
因对问题详尽阐明而心满意足,我以此授予你们,于法之供养,贤慧者也。
‘‘Suvaṇṇamālaṃ satapattaphullitaṃ, sakesaraṃ ratnasahassamaṇḍitaṃ;
『黄金项链,百片花瓣绽放,其火焰状,镶嵌无数宝石;』
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.
因对问题详尽阐明而心满意足,我以此授予你们,于法之供养,贤慧者也。
‘‘Maṇiṃ anagghaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ, kaṇṭhāvasattaṃ maṇibhūsitaṃ me;
『宝珠无瑕,光辉灿烂,镶于项间,我以此宝装饰颈项;』
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.
因对问题详尽阐明而心满意足,我以此授予你们,于法之供养,贤慧者也。
‘‘Gavaṃ sahassaṃ usabhañca nāgaṃ, ājaññayutte ca rathe dasa ime;
『千头牛,葫芦与龙,及十辆驾车,俱属驾御之具;』
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te gāmavarāni soḷasā’’ti. (jā. 1.10.34-37);
因答问之解释而心满意足,故我赐给你们十六头村猪。
Evaṃ sakkādayo mahāsattaṃ pūjetvā sakaṭṭhānameva agamiṃsu.
如此,萨咖诸天尊敬伟大的众生,便只前往车场所在。
Catuposathakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 四伍波萨他品终。
Dohaḷakaṇḍaṃ · 渴望品
Tesu nāgarājassa bhariyā vimalādevī nāma. Sā tassa gīvāya piḷandhanamaṇiṃ apassantī pucchi ‘‘deva, kahaṃ pana te maṇī’’ti? ‘‘Bhadde, candabrāhmaṇaputtassa vidhurapaṇḍitassa dhammakathaṃ sutvā pasannacitto ahaṃ tena maṇinā taṃ pūjesiṃ. Na kevalañca ahameva, sakkopi taṃ dibbadukūlena pūjesi, supaṇṇarājā suvaṇṇamālāya, dhanañcayarājā gavassasahassādīhi pūjesī’’ti. ‘‘Dhammakathiko so, devā’’ti. ‘‘Bhadde, kiṃ vadesi, jambudīpatale buddhuppādo viya pavattati, sakalajambudīpe ekasatarājāno tassa madhuradhammakathāya bajjhitvā hatthikantavīṇāsarena paluddhamattavāraṇā viya attano attano rajjāni gantuṃ na icchanti, evarūpo so madhuradhammakathiko’’ti tassa guṇaṃ vaṇṇesi. Sā vidhurapaṇḍitassa guṇakathaṃ sutvā tassa dhammakathaṃ sotukāmā hutvā cintesi ‘‘sacāhaṃ vakkhāmi ‘deva, tassa dhammakathaṃ sotukāmā, idha naṃ ānehī’ti, na metaṃ ānessati. Yaṃnūnāhaṃ ‘tassa me hadaye dohaḷo uppanno’ti gilānālayaṃ kareyya’’nti. Sā tathā katvā siragabbhaṃ pavisitvā attano paricārikānaṃ saññaṃ datvā sirisayane nipajji. Nāgarājā upaṭṭhānavelāya taṃ apassanto ‘‘kahaṃ vimalā’’ti paricārikāyo pucchitvā ‘‘gilānā, devā’’ti vutte uṭṭhāyāsanā tassā santikaṃ gantvā sayanapasse nisīditvā sarīraṃ parimajjanto paṭhamaṃ gāthamāha –
其中有一位名为净德女的龙王贵妇。她在其颈间见一颗称为毕陵达宝珠,便问道:「天人,你的宝珠究竟在哪里?」回答说:「善男子,我曾听闻婆罗门月婆师之耆宿贤者宣说法义,心生欢喜,因此用此宝珠供养他。不仅我一人如此,连萨咖天帝以天界宝果供养,金翅鸟王以金项链礼敬,财富积聚王及百余牛群也同样供养。」她曰:「他是宣说法义者,天人。」复曰:「善男子,你说什么呢?如在人间系金刚出世一样,整个人间百余国王因其甘美法义,相互争斗,像用象杖丝弦的处罚带束缚自己一般,不愿自行出征,这般甘美法义宣说者。」称赞其品德。净德女听闻耆宿贤者之赞美语,渴望听其说法,思惟:「我亲口答言‘天人,我愿听此法义’,他却不会来此处。我若言‘我心中生起烦恼’,岂不成染病之所?」遂如是行事,入洞穴之中,给予随从侍女嘱咐,卧于卧榻。龙王于侍奉时见之,问侍从曰:「净德女在哪里?」答曰:「她病重,天人。」即起席,至其侧,坐卧相对,抚摩身体,念诵首语:
§1346
1346.
‘‘Paṇḍu kisiyāsi dubbalā, vaṇṇarūpaṃ na tavedisaṃ pure;
『你原是黄病弱者,色貌不堪入目;
Vimale akkhāhi pucchitā, kīdisī tuyhaṃ sarīravedanā’’ti.
净洁者曾问我,曰‘汝身何以痛苦’』。
Tattha paṇḍūti paṇḍupalāsavaṇṇā. Kisiyāti kisā. Dubbalāti appathāmā. Vaṇṇarūpaṃ na tavedisaṃ pureti tava vaṇṇasaṅkhātaṃ rūpaṃ pure edisaṃ na hoti, niddosaṃ anavajjaṃ, taṃ idāni parivattitvā amanuññasabhāvaṃ jātaṃ. Vimaleti taṃ ālapati.
那里「paṇḍūti」者,为「paṇḍu」与「palāsavaṇṇā」的合成,意为苍白色。「Kisi」者,谓其为某一种色。「Dubbala」者,谓其柔弱低劣。「Appathāmā」者,谓其最下等。色彩形态未必同此地先所说的色彩形象。虽称色彩,然而本地所现之色形不与此前所说的色彩称谓相同,毫无瑕疵,无可指摘。今已转变为不与世人相应的性状。对此,曰「vimaleti」,谓为清净、明净之义。
Athassa sā ācikkhantī dutiyaṃ gāthamāha –
此处第二句言说继之曰——
§1347
1347.
‘‘Dhammo manujesu mātīnaṃ, dohaḷo nāma janinda vuccati;
『法者,人中母也,名为Dohaḷa,即为魔王。』
Dhammāhaṭaṃ nāgakuñjara, vidhurassa hadayābhipatthaye’’ti.
『法,如巨蟒象兽;智慧者,意指心灵之处。』
Tattha dhammoti sabhāvo. Mātīnanti itthīnaṃ. Janindāti nāgajanassa inda. Dhammāhaṭaṃ nāgakuñjara, vidhurassa hadayābhipatthayeti nāgaseṭṭha, ahaṃ dhammena samena asāhasikakammena āhaṭaṃ vidhurassa hadayaṃ abhipatthayāmi, taṃ me labhamānāya jīvitaṃ atthi, alabhamānāya idheva maraṇanti tassa paññaṃ sandhāyevamāha –
此中「dhamma」者,指本性。「Mātī」者,意为女子。『Janinda』者,即巨蟒之王。『Dhammahaṭaṃ nāgakuñjara vidhurassa hadayābhipatthaye』者,谓巨蟒、象兽所施予智慧者,心灵所达之处。意即巨蟒之王以法相坚为心灵所依,以离无知、狂妄的恶业,击碎心之坚石。此世尊自喻,以法为剑解心裂石,为得此法则有生,有失则现死。于智慧即此义趣,如是而说。
Taṃ sutvā nāgarājā tatiyaṃ gāthamāha –
那时,龙王闻此,诵第三偈曰:
§1348
1348.
‘‘Candaṃ kho tvaṃ dohaḷāyasi, sūriyaṃ vā atha vāpi mālutaṃ;
『你啊,曾使月亮暗淡,或者太阳或云霭蒙蔽;
Dullabhañhi vidhurassa dassanaṃ, ko vidhuramidha mānayissatī’’ti.
贤明者的难得显现,谁能在此处轻慢贤明呢?』
Tattha dullabhañhi vidhurassa dassananti asamadhurassa vidhurassa dassanameva dullabhaṃ. Tassa hi sakalajambudīpe rājāno dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ paccupaṭṭhāpetvā vicaranti, passitumpi naṃ koci na labhati, taṃ ko idha ānayissatīti vadati.
此处所谓贤明者难得显现,是指不欢悦的贤明者显现乃至罕见。因为在整个南瞻部洲中,诸国王皆坚守护持正法的职责,巡行观察然无人能得见,便言谁可将此带来?
Sā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘alabhamānāya me idheva maraṇa’’nti parivattitvā piṭṭhiṃ datvā sāḷakakaṇṇena mukhaṃ pidahitvā nipajji. Nāgarājā anattamano sirigabbhaṃ pavisitvā sayanapiṭṭhe nisinno ‘‘vimalā vidhurapaṇḍitassa hadayamaṃsaṃ āharāpetī’’ti saññī hutvā ‘‘paṇḍitassa hadayaṃ alabhantiyā vimalāya jīvitaṃ natthi, kathaṃ nu kho tassa hadayamaṃsaṃ labhissāmī’’ti cintesi. Athassa dhītā irandhatī nāma nāgakaññā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā mahantena sirivilāsena pitu upaṭṭhānaṃ āgantvā pitaraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā, sā tassa indriyavikāraṃ disvā ‘‘tāta, ativiya domanassappattosi, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti pucchantī imaṃ gāthamāha –
其人闻此语,转身道:“我此生即将于此得死”,双手捂面俯伏。龙王无我念,入护体藏宫,坐于卧具上,想:“贤明智者之心脏净洁无染,若失去贤明则生命无存,我怎得其心脏呢?”这时,其女龙子名伊兰达帝,身饰百宝,盛装华丽,来侍奉父亲,拜过后站于一旁,见父亲心绪异样,问:“父亲,您极为悲伤,究竟为何?”便诵此偈曰:
§1349
1349.
一三四九。
‘‘Kiṃ nu tāta tuvaṃ pajjhāyasi, padumaṃ hatthagataṃva te mukhaṃ;
『孩子啊,你究竟在思惟什么呢?你的面貌就如被大象踩踏过的莲花一般;
Kiṃ nu dummanarūposi issara, mā tvaṃ soci amittatāpanā’’ti.
你为何容貌丑陋,乃至显得凶恶?不要为敌人的折磨而忧愁啊。』
Tattha pajjhāyasīti punappunaṃ cintesi. Hatthagatanti hatthena parimadditaṃ padumaṃ viya te mukhaṃ jātaṃ. Issarāti pañcayojanasatikassa mandiranāgabhavanassa, sāmīti.
此处所谓思惟者,为反复思量。所谓被象踏,即如被大象用足踩踏过的莲花般软塌。所谓凶恶,是指身处五由旬之遥、有楼阁和龙宫等的地方,意即凶恶也。
Dhītu vacanaṃ sutvā nāgarājā tamatthaṃ ārocento āha –
龙族王听到女儿的话后,为其安慰,因而开导说——
§1350
1350.
一三五〇。
‘‘Mātā hi tava irandhati, vidhurassa hadayaṃ dhaniyati;
母亲确实忧伤,你年轻人的心田亦随之痛苦;
Dullabhañhi vidhurassa dassanaṃ, ko vidhuramidha mānayissatī’’ti.
聪慧者的面见甚为难得,谁能不尊敬此间的聪慧者呢?
Tattha dhaniyatīti pattheti icchati.
此处“痛苦”意即忧伤。
Atha naṃ nāgarājā ‘‘amma, mama santike vidhuraṃ ānetuṃ samattho natthi, tvaṃ mātu jīvitaṃ dehi, vidhuraṃ ānetuṃ samatthaṃ bhattāraṃ pariyesāhī’’ti uyyojento upaḍḍhagāthamāha –
于是那国王说:“母亲,我无法亲自到近处请智慧者来,你为我活下去,替我寻到这些智慧者吧。”说完,接着吟诵起赞歌,
§1351
1351.
‘‘Tassa bhattupariyesanaṃ cara, yo vidhuramidha mānayissatī’’ti.
“你当到主人身边去寻找,他必尊重这些聪慧者。”
Tattha carāti vicara.
在那里,行走并巡游。
Iti so kilesābhiratabhāvena dhītu ananucchavikaṃ kathaṃ kathesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是,以染污心念为由,如何详细地说明(她)不违犯戒律呢?导师阐明此义说:
‘‘Pituno ca sā sutvāna vākyaṃ, rattiṃ nikkhamma avassutiṃ carī’’ti.
“听了父亲的话,夜间出外,在溪流边游行。”
Tattha avassutinti bhikkhave, sā nāgamāṇavikā pitu vacanaṃ sutvā pitaraṃ assāsetvā mātu santikaṃ gantvā tampi assāsetvā attano sirigabbhaṃ gantvā sabbālaṅkārehi attānaṃ alaṅkaritvā ekaṃ kusumbharattavatthaṃ nivāsetvā ekaṃ ekaṃse katvā tameva rattiṃ udakaṃ dvidhā katvā nāgabhavanato nikkhamma himavantappadese samuddatīre ṭhitaṃ saṭṭhiyojanubbedhaṃ ekagghanaṃ kāḷapabbataṃ nāma añjanagiriṃ gantvā avassutiṃ cari kilesaavassutiṃ bhattupariyesanaṃ carīti attho.
“在此处,诸比库们,所谓’溪流’者,乃为若龙人女子,听闻父亲言语,拜访其父,往母亲处,并拜访母亲后,带着自身的饰物,居住于一处菊花盛开的树林,分别剖取一株,在同一夜晚,将水源一分为二,从龙族居处出去,前往喜马拉雅山地区,在海边停留,行至六十由旬宽的密林黑山,名为眼睛山(Añjanagiri),在那里游行溪流,即是游行染污溪流,寻找食物,作如是义。”
Carantī ca yāni himavante vaṇṇagandhasampannāni pupphāni, tāni āharitvā sakalapabbataṃ maṇiagghiyaṃ viya alaṅkaritvā uparitale pupphasanthāraṃ katvā manoramenākārena naccitvā madhuragītaṃ gāyantī sattamaṃ gāthamāha –
行走之处,乃喜马拉雅山中满布色彩鲜艳、香气浓郁的花朵,采集这些花朵,装饰整个山峦,如宝石镶嵌一般,且于头顶铺设花环,以悦心形态跳舞,唱着甜美歌声。接着诵念第七支颂曰:
§1352
1352.
‘‘Ke gandhabbe rakkhase ca nāge, ke kimpurise cāpi mānuse;
“何者为天狐护卫,何者为龙,何者为人,何者为半人半兽;
Ke paṇḍite sabbakāmadade, dīgharattaṃ bhattā me bhavissatī’’ti.
何者为智慧者,能满足一切所求者,愿为我长久护持。”
Tattha ke gandhabbe rakkhase ca nāgeti ko gandhabbo vā rakkhaso vā nāgo vā. Ke paṇḍite sabbakāmadadeti ko etesu gandhabbādīsu paṇḍito sabbakāmaṃ dātuṃ samattho, so vidhurassa hadayamaṃsadohaḷiniyā mama mātu manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā mayhaṃ dīgharattaṃ bhattā bhavissatīti.
这里所谓何者为天狐护卫与龙,意指何者是天狐、护卫或龙中的一员。所谓何者为智慧者,能满足一切所求者,指在此等天狐等中,谁是智慧者,能够给予一切所愿者?此人以智慧之心,宛如明净心肝,满足我母亲所愿,故会为我长久护持。
Tasmiṃ khaṇe vessavaṇamahārājassa bhāgineyyo puṇṇako nāma yakkhasenāpati tigāvutappamāṇaṃ manomayasindhavaṃ abhiruyha kāḷapabbatamatthakena yakkhasamāgamaṃ gacchanto taṃ tāya gītasaddaṃ assosi. Anantare attabhāve anubhūtapubbāya itthiyā gītasaddo tassa chaviādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. So tāya paṭibaddhacitto hutvā nivattitvā sindhavapiṭṭhe nisinnova ‘‘bhadde, ahaṃ mama paññāya dhammena samena vidhurassa hadayaṃ ānetuṃ samatthomhi, tvaṃ mā cintayī’’ti taṃ assāsento aṭṭhamaṃ gāthamāha –
正当此时,名为蒲纳卡的鬼王威沙吒的族弟,率领三千名由心所造之众,乘心念之海,往黑山的方向赴会鬼众,忽闻那声音中有女子歌声。之后,他识别出先前所闻的女子歌声便是那声音的表象,便以八爪抓取,牢牢抓住了声音。此人同意与之缔结盟约,归去时坐于海岸之边,言曰:“善哉,我能以智慧、法与平等之心,领会智者的心愿,汝勿忧虑。”他如此安慰,遂吟诵第八吟歌曰:
§1353
1353.
‘‘Assāsa hessāmi te pati, bhattā te hessāmi anindalocane;
“我将守护你,反护于你,愿为你之食,目瞻无嫌。”
Paññā hi mamaṃ tathāvidhā, assāsa hessasi bhariyā mamā’’ti.
『智慧』者,谓我如是,汝将成为我妻。
Tattha anindalocaneti aninditabbalocane. Tathāvidhāti vidhurassa hadayamaṃsaṃ āharaṇasamatthā.
此处『不可非视』意指不可责难的看待,『如是』者,即能够摄取智者之心胆。
Atha naṃ irandhatī ‘‘tena hi ehi, gacchāma me pitu santika’’nti ānesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是伊兰塔提对他说:“以此为凭,我欲往见父亲。”对此,世尊明示,言说——
§1354
1354.
‘‘Avacāsi puṇṇakaṃ irandhatī, pubbapathānugatena cetasā;
“伊兰塔提,汝以纯净心念追随前径,
Ehi gacchāma pitu mamantike, esova te etamatthaṃ pavakkhatī’’ti.
来吧,我等一同往慈父之所,此乃此事之真实意义。”
Tattha pubbapathānugatenāti anantare attabhāve bhūtapubbasāmike tasmiṃ pubbapatheneva anugatena. Ehi gacchāmāti bhikkhave, so yakkhasenāpati evaṃ vatvā ‘‘imaṃ assapiṭṭhiṃ āropetvā nessāmī’’ti pabbatamatthakā otaritvā tassā gahaṇatthaṃ hatthaṃ pasāresi. Sā attano hatthaṃ gaṇhituṃ adatvā tena pasāritahatthaṃ sayaṃ gahetvā ‘‘sāmi, nāhaṃ anāthā, mayhaṃ pitā varuṇo nāma nāgarājā, mātā vimalā nāma devī, ehi mama pitu santikaṃ gacchāma, eso eva te yathā amhākaṃ maṅgalakiriyāya bhavitabbaṃ, evaṃ etamatthaṃ pavakkhatī’’ti avacāsi.
彼时,以前行相继之义,即是在自身存在中,因缘于先前曾作伴者,于此先前行相已随从。比库们,于此处他说:“来吧,让我们去!”彼时,作为夜叉军队长者,如是说:“我将背负此毒蛇,奔驰而去。”遂下山而去,为了进入密林,他伸出手臂。彼女不肯接过自己的手,反而用他伸出的手臂自己握持,说:“主啊,我并非孤儿,我有父亲,名为瓦鲁那夜叉王,母亲名为维摩拉女神,来吧,我愿往父亲处去,这正当如是,我们当以此完成吉祥的行仪。”如是言说。
Evaṃ vatvā sā yakkhaṃ gahetvā pitu santikaṃ agamāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
说完这话,她扶持夜叉,往父亲处而去。对此情形,世尊开示说——
§1355
1355.
‘‘Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā;
『被装饰者,香气袭人,佩戴花环,涂抹檀香膏,
Yakkhaṃ hatthe gahetvāna, pitusantikupāgamī’’ti.
扶持夜叉,前往父亲近处。』
Tattha pitusantikupāgamīti attano pituno nāgarañño santikaṃ upāgami.
此处所谓“前往父亲近处”,指的是前往自身父亲,夜叉王所在之处也。
Puṇṇakopi yakkho paṭiharitvā nāgarājassa santikaṃ gantvā irandhatiṃ yācanto āha –
普那迦亚卡离舍离捨鬼,避开了那迦王,来到其近处,请求说——
§1356
1356.
‘‘Nāgavara vaco suṇohi me, patirūpaṃ paṭipajja suṅkiyaṃ;
『请听我说,尊敬的那迦王,遵循您的教诲,持正直清净的行为;
Patthemi ahaṃ irandhatiṃ, tāya samaṅgiṃ karohi maṃ tuvaṃ.
我现在恳求进入阴间,请您为我促成这同道相助。』
§1357
1357.
‘‘Sataṃ hatthī sataṃ assā, sataṃ assatarīrathā;
『百象、百马、百战车,百辆装甲战车,'}
Sataṃ valabhiyo puṇṇā, nānāratnassa kevalā;
众多的宝贝都已圆满,唯独各种宝石全然具足;
Te nāga paṭipajjassu, dhītaraṃ dehirandhati’’nti.
那些龙应当实践善法,护持其女而不令灾祸降临。”
Tattha suṅkiyanti attano kulapadesānurūpaṃ dhitu suṅkaṃ dhanaṃ paṭipajja gaṇha. Samaṅgiṃ karohīti maṃ tāya saddhiṃ samaṅgibhūtaṃ karohi. Valabhiyoti bhaṇḍasakaṭiyo. Nānāratnassa kevalāti nānāratanassa sakalaparipuṇṇā.
这里指专心致志于自己家业所在之处。若凭依自己的家庭地位,专心致志于财富,则应当遵循,接受其义。『同心』者,即请求我与你共同成为同心之人。『聚合』者,谓聚集集合之意。『宝贝』意为各种宝物。『各种宝石全然具足』者,谓各种宝物皆已齐备圆满。
Atha naṃ nāgarājā āha –
于是龙王对他言说-
§1358
1358.
‘‘Yāva āmantaye ñātī, mitte ca suhadajjane;
“至亲的亲族,同伴以及亲好友
Anāmanta kataṃ kammaṃ, taṃ pacchā anutappatī’’ti.
『无召而为之业,彼之后不悔』。
Tattha yāva āmantaye ñātīti bho yakkhasenāpati, ahaṃ tuyhaṃ dhītaraṃ demi, no na demi, thokaṃ pana āgamehi, yāva ñātakepi jānāpemi. Taṃ pacchā anutappatīti itthiyo hi gatagataṭṭhāne abhiramantipi anabhiramantipi, anabhiratikāle ñātakādayo amhehi saddhiṃ anāmantetvā kataṃ kammaṃ nāma evarūpaṃ hotīti ussukkaṃ na karonti, evaṃ taṃ kammaṃ pacchā anutāpaṃ āvahatīti.
其意谓说:至于召唤亲属时,如鬼神军帅所言:『我将嫁汝女,不嫁他人。』仅此以此誓言,直到告知亲属为止。妇人则在往来居处,无论其欣悦或不悦,若无召唤而为之业,则亲属等与我等同在时不生厌恶之心,不以为憾,此即此类业之后不生悔意,故谓之『此业之后不悔』。
Evaṃ vatvā so bhariyāya vasanaṭṭhānaṃ gantvā tāya saddhiṃ sallapi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如此言毕,彼往妻处,与彼共语。乃佛师明示于是,谓曰——
§1359
1359.
‘‘Tato so varuṇo nāgo, pavisitvā nivesanaṃ;
『复次,复次,水神龙王
Bhariyaṃ āmantayitvāna, idaṃ vacanamabravi.
入其寓所,召喚妻者,出此语言』。
§1360
1360.
一三六〇。
‘‘‘Ayaṃ so puṇṇako yakkho, yācatī maṃ irandhatiṃ;
『此为那名为普纳迦的夜叉,他乞求我,使我陷入黑暗;
Bahunā vittalābhena, tassa dema piyaṃ mama’’’nti.
因他多次以无数财物,给予他所亲爱的人』。
Tattha pavisitvāti varuṇo puṇṇakaṃ tattheva ṭhapetvā sayaṃ uṭṭhāya yatthassa bhariyā nipannā, taṃ nivesanaṃ pavisitvā. Piyaṃ mamanti mama piyaṃ dhītaraṃ tassa bahunā vittalābhena demāti pucchati.
此处意谓:当时天神伐楼那进入普纳迦所在之处,自己起身来到其妻子面前,其妻伏地,天神进入其居所。天神询问说:『所亲爱的是我,还是他所亲爱的女儿呢?』因为他以无数财物赠与那女儿。
Vimalā āha –
维摩拉回答说:
§1361
1361.
一三六一。
‘‘Na dhanena na vittena, labbhā amhaṃ irandhatī;
『不以财物不以财富,无法获得我们的伊兰陀提,』
Sace ca kho hadayaṃ paṇḍitassa, dhammena laddhā idha māhareyya;
『若是贤者的心所得到的法,在此不可丢失,』
Etena vittena kumāri labbhā, nāññaṃ dhanaṃ uttari patthayāmā’’ti.
『凭此财富得到姑娘,其他财物应不再向前追寻』。
Tattha amhaṃ irandhatīti amhākaṃ dhītā irandhatī. Etena vittenāti etena tuṭṭhikāraṇena.
此处『我们伊兰陀提』者,即『我们的女儿伊兰陀提』之意。『凭此财富』者,以此满足的缘故。
So tāya saddhiṃ mantetvā punadeva puṇṇakena saddhiṃ mantesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是他与她一同商议,随后又与普纳卡共同商议。为此详细说明,世尊说道——
§1362
1362.
‘‘Tato so varuṇo nāgo, nikkhamitvā nivesanā;
于是那水神龙离开了他的居所,
Puṇṇakāmantayitvāna, idaṃ vacanamabravi.
心中充满了欢喜,讲了这番话。
§1363
1363.
‘‘‘Na dhanena na vittena, labbhā amhaṃ irandhatī;
『既非金钱亦非财富,我们无法获得那暗夜女神的眷顾;
Sace tuvaṃ hadayaṃ paṇḍitasa, dhammena laddhā idha māharesi;
但若你以智慧和法得此心,切莫在此耗费时光;
Etena vittena kumāri labbhā, nāññaṃ dhanaṃ uttari patthayāmā’’’ti.
凭借这智慧心可得少女,别无他财可及其上。』
Tattha puṇṇakāmantayitvānāti puṇṇakaṃ āmantayitvā.
其中,『称呼布纳咖后』者,即称呼布纳咖也。
Puṇṇako āha –
普娜迦说道——
§1364
1364.
‘‘Yaṃ paṇḍitotyeke vadanti loke, tameva bāloti punāhu aññe;
世间有者,谓某人为智者,然他人则再称其为愚者;
Akkhāhi me vippavadanti ettha, kaṃ paṇḍitaṃ nāga tuvaṃ vadesī’’ti.
『你反对我说些纷乱之语,我问你,何者为智者?你这巨蛇。』
Tattha yaṃpaṇḍitotyeketi so kira ‘‘hadayaṃ paṇḍitassā’’ti sutvā cintesi ‘‘yaṃ eke paṇḍitoti vadanti, tameva aññe bāloti kathenti. Kiñcāpi me irandhatiyā vidhuroti akkhātaṃ, tathāpi tathato jānituṃ pucchissāmi na’’nti. Tasmā evamāha.
此处“yaṃ paṇḍito tyeke”谓‘听说有人称彼为智者’,普娜迦心念:世人称某人为智者,而他人却谓之愚者;虽有我的婆罗门师父称其为贤哲,但我仍愿进一步探询以便明了真意。故而作如是说。
Nāgarājā āha –
龙王说——
§1365
1365.
一三六五。
‘‘Korabyarājassa dhanañcayassa, yadi te suto vidhuro nāma kattā;
『如果迦毗罗王的财富聚集,若你被称为贤者,
Ānehi taṃ paṇḍitaṃ dhammaladdhā, irandhatī padacarā te hotū’’ti.
就将这智慧佛法的财富带来,愿你成为中道行者。』
Tattha dhammaladdhāti dhammena labhitvā. Padacarāti pādaparicārikā.
其中「智慧佛法的财富」者,谓以法得到之。「中道行者」者,谓行于脚步四周者。
Taṃ sutvā puṇṇako somanassappatto sindhavaṃ nayanatthāya upaṭṭhākaṃ āṇāpesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
闻此后,普纳迦·苏摩那萨迁为眼之守护者,奉迎盐车。对此,世尊显露其意而言——
§1366
1366.
一三六六。
‘‘Idañca sutvā varuṇassa vākyaṃ, uṭṭhāya yakkho paramappatīto;
「闻知此处,得闻瓦噜那天王所言,亚卡即从座中起身,超越常人;
Tattheva santo purisaṃ asaṃsi, ānehi ājaññamidheva yutta’’nti.
彼时,彼人静坐如在彼处,以其具足真理之心,直接带来解脱。」
Tattha purisaṃ asaṃsīti attano upaṭṭhākaṃ āṇāpesi. Ājaññanti kāraṇākāraṇajānanakasindhavaṃ. Yuttanti kappitaṃ.
此中『彼人静坐』者,谓其对自身侍者生起心念。『具足真理』一词,表其如因缘因果般广泛生成。『带来』即谓经过实现、完成之意。
§1367
1367.
一三六七。
‘‘Jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā;
「生来即具如形之耳,亦具有某种骨状之物;
Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado’’ti.
“菌枭见,黄金色锋芒,”
Tattha jātarūpamayā kaṇṇāti tameva sindhavaṃ vaṇṇento āha. Tassa hi manomayassa sindhavassa jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā, tassa khurā rattamaṇimayāti attho. Jambonadassa pākassāti jambonadassa pakkassa rattasuvaṇṇassa uracchado.
其中有生发形状般的耳,正是指那黄河,称赞其颜色。因为那依心所现的黄河如生发形状般的耳,有像玻璃一样清澈的尖端,那尖端即为红宝石色的意思。菌枭见者,即菌枭位处的尖端,是红与黄相间的光辉。
So puriso tāvadeva taṃ sindhavaṃ ānesi. Puṇṇako taṃ abhiruyha ākāsena vessavaṇassa santikaṃ gantvā nāgabhavanaṃ vaṇṇetvā taṃ pavattiṃ ārocesi. Tassatthassa pakāsanatthaṃ idaṃ vuttaṃ –
那男子带来了这条黄河。普纳迦乘着空气来到毗湿阇的近处,描述那龙宫的光辉,向众人宣告此境出现。为说明此义,说了以下偈语:
§1368
1368.
‘‘Devavāhavahaṃ yānaṃ, assamāruyha puṇṇako;
“作为天之乘骑,普纳迦乘着此车而来;
Alaṅkato kappitakesamassu, pakkāmi vehāyasamantalikkhe.
饰以缨络和毛发,我飞速行于广袤虚空。
§1369
1369.
一三六九。
‘‘So puṇṇako kāmarāgena giddho, irandhatiṃ nāgakaññaṃ jigīsaṃ;
“于欲贪激烈如瘟疾者,普奴纳迦犹如癞蛤蟆,贪婪如痴狂,渴望黑暗之龙女;
Gantvāna taṃ bhūtapatiṃ yasassiṃ, iccabravī vessavaṇaṃ kuveraṃ.
往至幽冥主宰辉煌者,欲言教诲风神大富之王。”
§1370
1370.
一三七零。
‘‘Bhogavatī nāma mandire, vāsā hiraññavatīti vuccati;
“名为宝殿的庄严宫室,世称为金光灿烂所居;
Nagare nimmite kañcanamaye, maṇḍalassa uragassa niṭṭhitaṃ.
乃城中以黄金铸造,为那龙虎之环所围绕。”
§1371
1371.
‘‘Aṭṭālakā oṭṭhagīviyo, lohitaṅkassa masāragallino;
『阿陀罗迦』是巴利语中指“低陷的、塌陷的盘状遮盖物”,这里意为坠落凹陷的铁环,
Pāsādettha silāmayā, sovaṇṇaratanehi chāditā.
由铸铁制成,装饰以石头建筑,覆以金属宝石。
§1372
1372.
‘‘Ambā tilakā ca jambuyo, sattapaṇṇā mucalindaketakā;
『蔓巴迪罗迦』与『占姆比尤』是指各类叶片和花饰,某些种类如七十瓣莲花、木莲、独头莲;
Piyaṅgu uddālakā sahā, uparibhaddakā sinduvārakā.
还有斑驳色彩的高杆花、顶生花与河滨莲等多种水上植物。
§1373
1373.
一三七三。
‘‘Campeyyakā nāgamallikā, bhaginīmālā atha mettha koliyā;
「伽吒迦那迦摩梨迦,姊妹花,及此迦罗邑女;
Ete dumā pariṇāmitā, sobhayanti uragassa mandiraṃ.
此诸树枝已成长,光彩辉映于蛇王宫殿。」
§1374
1374.
一三七四。
‘‘Khajjurettha silāmayā, sovaṇṇadhuvapupphitā bahū;
「此处乃坚石所筑,遍覆金花香华多,
Yattha vasatopapātiko, nāgarājā varuṇo mahiddhiko.
那处居住于其上者,是那大力威猛的龙王婆罗那。」
§1375
1375.
‘‘Tassa komārikā bhariyā, vimalā kañcanavelliviggahā;
『其时,那少女妻子,清净无垢,身饰金银璎珞,
Kālā taruṇāva uggatā, pucimandatthanī cārudassanā.
如同时节少女般青春高昂,面容端庄秀丽,姿态优雅美观。』
§1376
1376.
‘‘Lākhārasarattasucchavī , kaṇikārāva nivātapupphitā;
『她肌肤如乳燕般细腻光滑,手指如盛开花朵般娇嫩,
Tidivokacarāva accharā, vijjuvabbhaghanā vinissaṭā.
犹如天宫游鸟般轻盈灵动,音声清越悦耳,动静皆显端庄。』
§1377
1377.
一三七七。
‘‘Sā dohaḷinī suvimhitā, vidhurassa hadayaṃ dhaniyati;
『这是发出响声的器皿,盛满清凉,明智之心喜悦;
Taṃ tesaṃ demi issara, tena te denti irandhatiṃ mama’’nti.
主宰者为其给予,借此赐你们我的恩典』如是说。
Tattha devavāhavahaṃ yānanti vahitabboti vāho, devasaṅkhātaṃ vāhaṃ vahatīti devavāhavahaṃ. Yanti etenāti yānaṃ. Kappitakesamassūti maṇḍanavasena susaṃvihitakesamassu. Devānaṃ pana kesamassukaraṇakammaṃ nāma natthi, vicittakathikena pana kathitaṃ. Jigīsanti patthayanto. Vessavaṇanti visāṇāya rājadhāniyā issararājānaṃ. Kuveranti evaṃnāmakaṃ. Bhogavatī nāmāti sampannabhogatāya evaṃladdhanāmaṃ. Mandireti mandiraṃ, bhavananti attho. Vāsā hiraññavatīti nāgarājassa vasanaṭṭhānattā vāsāti ca, kañcanavatiyā suvaṇṇapākārena parikkhittattā hiraññavatīti ca vuccati. Nagare nimmiteti nagaraṃ nimmitaṃ. Kañcanamayeti suvaṇṇamayaṃ. Maṇḍalassāti bhogamaṇḍalena samannāgatassa. Niṭṭhitanti karaṇapariniṭṭhitaṃ. Oṭṭhagīviyoti oṭṭhagīvāsaṇṭhānena katā rattamaṇimasāragallamayā aṭṭālakā. Pāsādetthāti ettha nāgabhavane pāsādā. Silāmayāti maṇimayā. Sovaṇṇaratanehīti suvaṇṇasaṅkhātehi ratanehi, suvaṇṇiṭṭhakāhi chāditāti attho. Sahāti sahakārā. Uparibhaddakāti uddālakajātikāyeva rukkhā. Campeyyakā nāgamallikāti campakā ca nāgā ca mallikā ca. Bhaginīmālā atha mettha koliyāti bhaginīmālā ceva atha ettha nāgabhavane koliyā nāma rukkhā ca. Ete dumā pariṇāmitāti ete pupphūpagaphalūpagarukkhā aññamaññaṃ saṅghaṭṭasākhatāya pariṇāmitā ākulasamākulā. Khajjuretthāti khajjurirukkhā ettha. Silāmayāti indanīlamaṇimayā. Sovaṇṇadhuvapupphitāti te pana suvaṇṇapupphehi niccapupphitā. Yattha vasatopapātikoti yattha nāgabhavane opapātiko nāgarājā vasati. Kañcanavelliviggahāti suvaṇṇarāsisassirikasarīrā. Kālā taruṇāva uggatāti vilāsayuttatāya mandavāteritā kālavallipallavā viya uggatā. Pucimandatthanīti nimbaphalasaṇṭhānacūcukā . Lākhārasarattasucchavīti hatthapādatalachaviṃ sandhāya vuttaṃ. Tidivokacarāti tidasabhavanacarā. Vijjuvabbhaghanāti abbhaghanavalāhakantarato nissaṭā vijjulatā viya. Taṃ tesaṃ demīti taṃ tassa hadayaṃ ahaṃ tesaṃ demi, evaṃ jānassu. Issarāti mātulaṃ ālapati.
此处称为诸天驾车者,即应当驾驭的车辆,谓天所具之驾车。驾驭即车辆,卡毗塔其迦所制,以饰美发冠。然天无造发冠之事,乃异说所言。诸天渴望竞逐所乘。韦萨毗那为天界王城之主,魔王名为拘毗罗,布剎宫殿乃宫殿或住宅之意。居处谓带有黄金装饰则称为宝贵,因其由金色涂饰而名为黄金之处。城市即建筑所围之区,金色覆盖者称作金饰。此处属财富宫殿具足者。完成即施工终结。橄榄树叶衣,夜以赭色或赤色染色且用红纹装饰制成。所谓殿堂者,此处为龙宫中之殿阁。石结构称宝石制成。覆以黄金宝石,实为以黄金支持宝石覆盖之义。帮助者谓助力,顶上灌木如杨柳树。坎培花树及龙花树及蔓花树。姊妹花树或此处指科利耶树。诸树乃开花结果之大树,彼此群结拥护,共相缠绕。所言枣树即枣树,石制宝石建筑。常开黄金花,居龙宫中龙王所居。金藤缠绕,宛如披挂金色丝带。幼小新茂,因温润和风如新叶展开。小青柑果树,携带猴足掌花纹,特指按象足掌印迹命名。搭乘三层平台之车。雨后初晴,云遮闪耀如闪电。『我将赐予你们』谓我为你们的心所赐,尔等应如此了知。主宰即外甥之意。
Iti so vessavaṇena ananuññāto gantuṃ avisahitvā taṃ anujānāpetuṃ etā ettakā gāthā kathesi. Vessavaṇo pana tassa kathaṃ na suṇāti. Kiṃkāraṇā? Dvinnaṃ devaputtānaṃ vimānaaḍḍaṃ paricchindatīti. Puṇṇako attano vacanassa assutabhāvaṃ ñatvā jinakadevaputtassa santike aṭṭhāsi. Vessavaṇo aḍḍaṃ vinicchinitvā parājitaṃ anuṭṭhāpetvā itaraṃ ‘‘gaccha tvaṃ, tava vimāne vasāhī’’ti āha. Puṇṇako ‘‘gaccha tva’’nti vuttakkhaṇeyeva ‘‘mayhaṃ mātulena mama pesitabhāvaṃ jānāthā’’ti katipayadevaputte sakkhiṃ katvā heṭṭhā vuttanayeneva sindhavaṃ āharāpetvā abhiruyha pakkāmi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是韦萨毗那被告知不得擅离,命令其同伴朗诵此几句颂歌。然韦萨毗那并不闻听为何原因?因两位天子子嗣之飞天宫殿遭割裂。普尼科知其无承闻故,赶至尊者天子的宫殿。韦萨毗那探察宫阙后,因败北而愤怒,转谓他人说:“去吧!你在你的宫中居住。”普尼科立刻曰:“去吧!”并于片刻之间申明“我知你外甥派遣于我”,并向数位天子作证,依彼说法将河水引来,登舟而去。经此显露后,佛陀语曰——
§1378
1378.
一三七八。
‘‘So puṇṇako bhūtapatiṃ yasassiṃ, āmantaya vessavaṇaṃ kuveraṃ;
『所以普那迦者』者,向须跋婆(魔王)及俱阇罗(库维拉)宣说佛陀(世尊)的德行;
Tattheva santo purisaṃ asaṃsi, ānehi ājaññamidheva yuttaṃ.
在其处所,即为善人守护,令此人于此地安然无怖。
§1379
1379.
此为第一三七九节。
‘‘Jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā;
『生于眼中者』者,目之形状所在;『如玻璃者』者,透明清净;『如琥珀者』者,如琥珀般色泽晶莹;
Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado.
『如红树胶者』者,其色如榴树之红胶;『似黄金者』者,光彩耀眼黄色;『如胸膛隆起者』者,胸部隆成圆形。
§1380
1380.
此为第一三八〇节。
‘‘Devavāhavahaṃ yānaṃ, assamāruyha puṇṇako;
『我乘着天人驾驭的车,登上了这满载的车厢;』
Alaṅkato kappitakesamassu, pakkāmi vehāyasamantalikkhe’’ti.
『装饰华美,饰以马鬃的车篷,我要驶向天空殊胜境界。』
Tattha āmantayāti āmantayitvā.
其中,『称呼』者,即称呼之后也。
So ākāsena gacchantoyeva cintesi ‘‘vidhurapaṇḍito mahāparivāro, na sakkā taṃ gaṇhituṃ, dhanañcayakorabyo pana jūtavittako, taṃ jūtena jinitvā vidhuraṃ gaṇhissāmi, ghare panassa bahūni ratanāni, appagghena lakkhena jūtaṃ na kīḷissati, mahaggharatanaṃ harituṃ vaṭṭati, aññaṃ ratanaṃ rājā na gaṇhissati, rājagahassa sāmantā vepullapabbatabbhantare cakkavattirañño paribhogamaṇiratanaṃ atthi mahānubhāvaṃ, taṃ gahetvā tena rājānaṃ palobhetvā jinissāmī’’ti. So tathā akāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
他乘风而行,心中思虑道:“贤明智慧的大臣众多,无法取下这车,但聚财如山的富富豪强能以重金买得。我将用重金赢得这贤者,胜利的贤者将归于我,家中有众多珠宝,所花的财力不足以戏弄那被买,价值高昂的珍宝将继续流转,王不会得其他珍宝,王舍城诸侯之间,山峦环绕,王权稳定,拥有辉煌宝物,我取此贤者,用他迷惑国王,必能胜得。”他就这样做了。为此,佛陀一一说明,说道——
§1381
1381.
‘‘So aggamā rājagahaṃ surammaṃ, aṅgassa rañño nagaraṃ durāyutaṃ;
『他首登王舍城——天府之地,安居印度诸邦,五十万居民之都;』
Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassa.
如同天帝瓦萨瓦(毗沙夜)所饮食的广博珍馐、丰盛饮品。
§1382
1382.
一三八二。
‘‘Mayūrakoñcāgaṇasampaghuṭṭhaṃ , dijābhighuṭṭhaṃ dijasaṅghasevitaṃ;
「孔雀群聚成群,盛满栖息,光明照耀,受到众光辉围绕;
Nānāsakuntābhirudaṃ suvaṅgaṇaṃ, pupphābhikiṇṇaṃ himavaṃva pabbataṃ.
羽毛多样色彩鲜明,身姿秀丽,花朵沾湿,如同雪山般的山岳。
§1383
1383.
一三八三。
‘‘So puṇṇako vepulamābhirūhi, siluccayaṃ kimpurisānuciṇṇaṃ;
于是那满盈且高大如树的婆罗门,木果累累,彷佛金刚薛天神所伴随的一般;
Anvesamāno maṇiratanaṃ uḷāraṃ, tamaddasā pabbatakūṭamajjhe’’ti.
寻觅那颗珍珠宝玉,光彩夺目,见于山峰群峦之间。
Tattha aṅgassa raññoti tadā aṅgassa raññova magadharajjaṃ ahosi. Tena vuttaṃ – ‘‘aṅgassa rañño nagara’’nti. Durāyutanti paccatthikehi durāyuttaṃ. Masakkasāraṃ viya vāsavassāti masakkasārasaṅkhāte sinerupabbatamatthake māpitattā ‘‘masakkasāra’’nti laddhanāmaṃ vāsavassa bhavanaṃ viya. Dijābhighuṭṭhanti aññehi ca pakkhīhi abhisaṅghuṭṭhaṃ ninnāditaṃ. Nānāsakuntābhirudanti madhurassarena gāyantehi viya nānāvidhehi sakuṇehi abhirudaṃ, abhigītanti attho. Suvaṅgaṇanti sundaraaṅgaṇaṃ manuññatalaṃ. Himavaṃva pabbatanti himavantapabbataṃ viya. Vepulamābhirūhīti bhikkhave, so puṇṇako evarūpaṃ vepullapabbataṃ abhiruhi. Pabbatakūṭamajjheti pabbatakūṭaantare taṃ maṇiṃ addasa.
其中『阿阇』指的是阿阇部,当时阿阇是摩揭陀王。因而称为『阿阇王之城』。『杜来优多』指的是相对的敌对者。『玛萨伽萨拉』如同清爽的风被称作『玛萨伽萨拉』,此名引申为风神的住所。鸠鸟群集,众鸟伴飞,众鸟欢叫,歌唱绵密欢畅,如同众鸟齐鸣。『苏旺伽那』指美丽的园地,如同人间世界。『喜马望』如同喜马拉雅山般巍峨。诸比库啊,普那哥登上了这样高峻的山峰。在山峰群峦之间,他见到了那珍宝。
§1384
1384.
‘‘Disvā maṇiṃ pabhassaraṃ jātimantaṃ, manoharaṃ maṇiratanaṃ uḷāraṃ;
见这颗明亮宝珠,庄严美妙,光彩夺目,珠宝如玉光辉闪烁;
Daddallamānaṃ yasasā yasassinaṃ, obhāsatī vijjurivantalikkhe.
绚丽夺目,美名远扬,辉煌宛如闪电割破天空;
§1385
1385.
‘‘Tamaggahī veḷuriyaṃ mahagghaṃ, manoharaṃ nāma mahānubhāvaṃ;
『Tamaggahī』者,谓护卫宝石的护法众,属于阔大光辉之群;其名『Manohara』,谓具有大德的大护持者。
Ājaññamāruyha manomavaṇṇo, pakkāmi vehāyasamantalikkhe’’ti.
此者护卫者乘风飞升,意色显现,往来于空中无碍也。
Tattha manoharanti manasābhipatthitassa dhanassa āharaṇasamatthaṃ. Daddallamānanti ujjalamānaṃ. Yasasāti parivāramaṇigaṇena. Obhāsatīti taṃ maṇiratanaṃ ākāse vijjuriva obhāsati. Tamaggahīti taṃ maṇiratanaṃ aggahesi. Taṃ pana maṇiratanaṃ kumbhiro nāma yakkho kumbhaṇḍasahassaparivāro rakkhati. So pana tena kujjhitvā olokitamatteneva bhītatasito palāyitvā cakkavāḷapabbataṃ patvā kampamāno olokento aṭṭhāsi. Iti taṃ palāpetvā puṇṇako maṇiratanaṃ aggahesi. Manoharaṃ nāmāti manasā cintitaṃ dhanaṃ āharituṃ sakkotīti evaṃladdhanāmaṃ.
此处『manohara』意谓从心所念的财富护持工具。『daddalla』者,谓发光明耀,如宝石灿烂。『yasasā』者,谓有光辉围绕。『obhāsati』者,谓宝石如闪电般于空中光耀。『tamagga』者,谓护宝石之众护法。此宝石之守护者名曰『Kumbhīro』,为众多夜叉鬼魅护法的首领。该鬼魅被震怒而回避,跌落轮回山,颤栗地察视四周,长跪。于是护宝者手中宝石复得坚固光辉。名曰『Manohara』,意指心所思念而能得的财富护持者。
Iti so taṃ gahetvā ākāsena gacchanto taṃ nagaraṃ patto. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
其人取此宝石,从空中而降抵达彼城。佛陀显现光明而说:
§1386
1386.
‘‘So aggamā nagaramindapatthaṃ, oruyhupāgacchi sabhaṃ kurūnaṃ;
『此为上首帝王之城,护卫众英雄之议会所集之地。』
Samāgate ekasataṃ samagge, avhettha yakkho avikampamāno.
众百人集会时,萨咖天帝在其中泰然不动。
§1387
1387.
‘‘Ko nīdha raññaṃ varamābhijeti, kamābhijeyyāma varaddhanena;
『谁最能征服众多诸王?我们当以什么为凭依而得以胜过?','2439':'征服众王者,是以胜过的宝物为凭依;谁能以这无上宝物取胜?』
Kamanuttaraṃ ratanavaraṃ jināma, ko vāpi no jeti varaddhanenā’’ti.
我们征服了至上之欲、珍宝中的上宝——胜者,然而谁又能以殊胜的财富超越我们呢?
Tattha oruyhupāgacchi sabhaṃ kurūnanti bhikkhave, so puṇṇako assapiṭṭhito oruyha assaṃ adissamānarūpaṃ ṭhapetvā māṇavakavaṇṇena kurūnaṃ sabhaṃ upagato. Ekasatanti ekasatarājāno achambhīto hutvā ‘‘ko nīdhā’’tiādīni vadanto jūtena avhettha. Ko nīdhāti ko nu imasmiṃ rājasamāgame. Raññanti rājūnaṃ antare. Varamābhijetīti amhākaṃ santakaṃ seṭṭharatanaṃ abhijeti, ‘‘ahaṃ jināmī’’ti vattuṃ ussahati. Kamābhijeyyāmāti kaṃ vā mayaṃ jineyyāma. Varaddhanenāti uttamadhanena. Kamanuttaranti jinanto ca kataraṃ rājānaṃ anuttaraṃ ratanavaraṃ jināma. Ko vāpi no jetīti atha vā ko nāma rājā amhe varadhanena jeti. Iti so catūhi padehi korabyameva ghaṭṭeti.
此时,有一道光辉环绕,诸比库说:浦那迦在沙发底下起身,立起观察形貌,亲近国王大会,以人类容貌出现。人们惊讶地问:『谁最能征服?』此处『谁最能』意指在此国王集会中,『众王』指多国君主。『最能征服』即为我们心中所尊最珍宝王者,自言『我能征服』。『以什么为凭依征服』即以最上善因,即无上宝物征服。『无上』者,征服众王而成为无上宝王者。『谁还称我征服』即还有谁王以此宝物胜过我们。以上四句,成一反复质疑诗句。
Atha rājā ‘‘mayā ito pubbe evaṃ sūro hutvā kathento nāma na diṭṭhapubbo, ko nu kho eso’’ti cintetvā pucchanto gāthamāha –
国王心想:「我以往竟曾如此勇猛讲说,但没人见过,有谁比得上我?」思虑后问,吟诵诗句说——
§1388
1388.
一三八八。
‘‘Kuhiṃ nu raṭṭhe tava jātibhūmi, na korabyasseva vaco tavedaṃ;
「汝生于何国何族,何不言此语乎?
Abhītosi no vaṇṇanibhāya sabbe, akkhāhi me nāmañca bandhave cā’’ti.
汝岂畏身色之名乎?皆可言之,吾亦言汝名及族。」
Tattha na korabyassevāti kururaṭṭhavāsikasseva tava vacanaṃ na hoti.
所谓不言者,如同残酷国民,亦无此语出于尔口。
Taṃ sutvā itaro ‘‘ayaṃ rājā mama nāmaṃ pucchati, puṇṇako ca nāma dāso hoti. Sacāhaṃ ‘puṇṇakosmī’ti vakkhāmi, ‘esa dāso, tasmā maṃ pagabbhatāya evaṃ vadetī’ti avamaññissati, anantarātīte attabhāve nāmamassa kathessāmī’’ti cintetvā gāthamāha –
闻此,他人曰:「此王问吾名,仆名般那。吾对曰『般那女』,此奴也。若言我与之亲,必被轻慢,且觉无妄,故不言名。」思此意,作偈而说——
§1389
1389.
一三八九。
‘‘Kaccāyano māṇavakosmi rāja, anūnanāmo iti mavhayanti;
『卡查亚诺,我是王族子弟,不可称作无名者』,如此他人妄言他非也,
Aṅgesu me ñātayo bandhavā ca, akkhena devasmi idhānupatto’’ti.
『我在安格国有亲族及宗属,实为天人,此处有依缘具足』,如此自言。
Tattha anūnanāmoti na ūnanāmo. Iminā attano puṇṇakanāmameva paṭicchannaṃ katvā katheti. Iti mavhayantīti iti maṃ avhayanti pakkosanti . Aṅgesūti aṅgaraṭṭhe kālacampānagare vasanti. Akkhena devasmīti deva, jūtakīḷanatthena idha anuppattosmi.
此中所谓『无名』非谓无名,而是掩藏自己完整的本名而言。他作此言谓之妄言,企图欺骗他人。所谓安格,即居住于安格王国的迦罗城。所谓『天人于此在世』,是因修持天道功德,故于此处未有出生人间。
Atha rājā ‘‘māṇava, tvaṃ jūtena jito kiṃ dassasi, kiṃ te atthī’’ti pucchanto gāthamāha –
继而王者问曰:『王族子弟,汝以天人之力所胜,何所见,何所有?』同时他以诗句答之——
§1390
1390.
‘‘Kiṃ māṇavassa ratanāni atthi, ye taṃ jinanto hare akkhadhutto;
『人间可有何等珍宝,能使天人拥戴?』
Bahūni rañño ratanāni atthi, te tvaṃ daliddo kathamavhayesī’’ti.
多有国王的宝物,你这个愚昧者将如何破坏它呢?
Tassattho – kittakāni bhoto māṇavassa ratanāni atthi, ye taṃ jinanto akkhadhutto ‘‘āharā’’ti vatvā hareyya. Rañño pana nivesane bahūni ratanāni atthi, te rājāno evaṃ bahudhane tvaṃ daliddo samāno kathaṃ jūtena avhayasīti.
于是那人说:陛下,这些宝物就是您所拥有的人的财宝,他们赞扬您,称这为‘珍宝’而敬献。国王府邸中也有许多宝物,国王们众多财富中的宝物,您这个愚昧者怎么会因愚钝而被愚昧破坏呢?
Tato puṇṇako gāthamāha –
于是,普那迦吟唱诗句曰——
§1391
1391.
‘‘Manoharo nāma maṇī mamāyaṃ, manoharaṃ maṇiratanaṃ uḷāraṃ;
“这名为迷人宝石的是我自己的,迷人的宝石真是上等珍宝;
Imañca ājaññamamittatāpanaṃ, etaṃ me jinitvā hare akkhadhutto’’ti.
即使不被敌人恩赐的友谊所温煦,我已征服了它,贤明者啊,请带走吧。”
Pāḷipotthakesu pana ‘‘maṇi mama vijjati lohitaṅko’’ti likhitaṃ. So pana maṇi veḷuriyo, tasmā idameva sameti.
巴利文献集中写有「宝石是属于我的,鲜红美丽的」之语。但此宝石是金刚石之意,因此此语乃指此物。
Tattha ājaññanti imaṃ ājānīyassañca maṇiñcāti etaṃ me ubhayaṃ hareyya akkhadhuttoti assaṃ dassetvā evamāha.
在此之处,人们称呼此物为「宝石」,意思是此二者(宝石与金刚石)都应由我来持有,并且伴随展示如此言辞。
Taṃ sutvā rājā gāthamāha –
世尊闻此,国王作诗称赞说:
§1392
1392.
(一千三百九十二节)
‘‘Eko maṇī māṇava kiṃ karissati, ājāniyeko pana kiṃ karissati;
「一颗宝石对普通人有什么用处?同样,宝石对于贤士又有什么用处呢?
Bahūni rañño maṇiratanāni atthi, ājāniyā vātajavā anappakā’’ti.
国中拥有许多王者之宝石珠玉,而贤士则如遭风暴般摇曳不定,毫无安稳。」
Dohaḷakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 孕欲篇结束。
Maṇikaṇḍaṃ · 宝珠篇
So rañño kathaṃ sutvā ‘‘mahārāja, kiṃ nāma etaṃ vadetha, eko asso assasahassaṃ lakkhaṃ hoti, eko maṇi maṇisahassaṃ lakkhaṃ hoti. Na hi sabbe assā ekasadisā, imassa tāva javaṃ passathā’’ti vatvā assaṃ abhiruhitvā pākāramatthakena pesesi. Sattayojanikaṃ nagaraṃ assehi gīvāya gīvaṃ paharantehi parikkhittaṃ viya ahosi. Athānukkamena assopi na paññāyi, yakkhopi na paññāyi, udare baddharattapaṭova paññāyi. So assato oruyha ‘‘diṭṭho, mahārāja, assassa vego’’ti vatvā ‘‘āma, diṭṭho’’ti vutte ‘‘idāni puna passa, mahārājā’’ti vatvā assaṃ antonagare uyyāne pokkharaṇiyā udakapiṭṭhe pesesi, khuraggāni atementova pakkhandi. Atha naṃ padumapattesu vicarāpetvā pāṇiṃ paharitvā hatthaṃ pasāresi, asso āgantvā pāṇitale patiṭṭhāsi. Tato ‘‘vaṭṭate evarūpaṃ assaratanaṃ narindā’’ti vatvā ‘‘vaṭṭatī’’ti vutte ‘‘mahārāja, assaratanaṃ tāva tiṭṭhatu, maṇiratanassa mahānubhāvaṃ passā’’ti vatvā tassānubhāvaṃ pakāsento āha –
那人听了国王所言,即对王说:“大王,何以此称呼?一头驴能有驴子的千倍力,一颗宝石能有宝石千倍光彩。并非所有驴皆等同,请您看此力量有多么巨大。”说毕,骑上驴,携带鞍具,前往城外驻守。那座城七由旬大小,驴携带颈上的铃铛,仿佛被铃声环绕。接着,那驴也不得其解,夜叉亦不得其解,肚腹有如绑紧炉火般炽热。那人从驴背跳下,说:“看见了,大王,这驴的速度。”国王应声曰:“确已见。”复道:“请再看,大王。”遂将驴送至城郊花园水池处,若匹配羚羊奔跳般灵巧。然后他在莲叶上行走,举手作势,驴来抵足,站稳。后来他说:“大王,应当崇尚这样的驴宝。”国王应声曰:“确实崇尚。”遂示现宝石尊贵辉煌,说:“大王,请您看此驴宝,犹如大宝石显现其宏伟光彩。”
§1393
1393.
‘‘Idañca me maṇiratanaṃ, passa tvaṃ dvipaduttama;
“这是我的宝石宝物,请你——最上之二足动物——看清;
Itthīnaṃ viggahā cettha, purisānañca viggahā.
妇女的差别、男子的差别,皆在此处区分开。
§1394
1394.
‘‘Migānaṃ viggahā cettha, sakuṇānañca viggahā;
“这里是对鹿的分类,这里亦是对鸟类的分类;
Nāgarājā supaṇṇā ca, maṇimhi passa nimmita’’nti.
龙王与金翅鸟皆见于宝石中之相像。
Tattha itthīnanti etasmiñhi maṇiratane alaṅkatapaṭiyattā anekā itthiviggahā purisaviggahā nānappakārā migapakkhisaṅghā senaṅgādīni ca paññāyanti, tāni dassento evamāha. Nimmitanti idaṃ evarūpaṃ accherakaṃ maṇimhi nimmitaṃ passa.
其中所谓女性者,在此宝石所饰之处,显现出众多女性造像,亦有男性造像,各种不同形态,如兽类群聚、鸟类部众及军队将领等种种形象显现,目睹者称之为『相像』。所谓『相像』者,即于此宝石中显现出此类生动异常的影像。
‘‘Aparampi passāhī’’ti vatvā gāthā āha –
又说:“请再看。”于是引用偈颂说——
§1395
1395.
‘‘Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ, asse pattī ca vammine;
『象军、车军、骡群皆显现,骡骑皆就驾辕位;
Caturaṅginimaṃ senaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
此四足军队之形象,宝石中显相怪异。』
§1396
1396.
一三九六。
‘‘Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake;
『手持辅杖的步兵,护车的战士,','2482':'看见阵容排列严密的军队,犹如宝石般闪耀的军旗显现。』
Balaggāni viyūḷhāni, maṇimhi passa nimmita’’nti.
请看宝珠中所设置的,如同军队阵列般严整排布。
Tattha balaggānīti balāneva. Viyūḷhānīti byūhavasena ṭhitāni.
其中“军队”者,即真实力量也。“排列严密的”者,谓军队如阵法般规整矗立。
§1397
1397.
一三九七。
‘‘Puraṃ uddhāpasampannaṃ, bahupākāratoraṇaṃ;
『城中高举兵器,装饰以众多彩门;
Siṅghāṭake subhūmiyo, maṇimhi passa nimmitaṃ.
在披肩饰(siṅghāṭaka)上有美丽的土壤,有宝石的相状显现。
§1398
1398.
一三九八。
‘‘Esikā parikhāyo ca, palikhaṃ aggaḷāni ca;
『外壁、围墙以及覆瓦,城门口也有宝石的相状』。
Aṭṭālake ca dvāre ca, maṇimhi passa nimmita’’nti.
『外壁、围墙、覆瓦及城门口皆有宝石的相状』。
Tattha puranti nagaraṃ. Uddhāpasampannanti pākāravatthunā sampannaṃ. Bahupākāratoraṇanti uccapākāratoraṇanagaradvārena sampannaṃ. Siṅghāṭaketi vīthicatukkāni. Subhūmiyoti nagarūpacāre vicittā ramaṇīyabhūmiyo. Esikāti nagaradvāresu uṭṭhāpite esikatthambhe. Palikhanti palighaṃ, ayameva vā pāṭho. Aggaḷānīti nagaradvārakavāṭāni. Dvāre cāti gopurāni ca.
其处原为城镇前部,称为有高墙围绕的房屋。多有城墙门楼,称为高城门楼之城门街。披肩饰是街道交叉之地。美丽土壤指城市形状所呈现的各样美丽宜人的土地。外壁指城门上竖立的壁柱。覆瓦是城门上的瓦片,此也为一种解读。围墙是城门口的门廊之意。城门是指守护门楼。
§1399
1399.
一三九九。
‘‘Passa toraṇamaggesu, nānādijagaṇā bahū;
『观看城门之顶』,各式各样的群鸟繁多;
Haṃsā koñcā mayūrā ca, cakkavākā ca kukkuhā.
有天鹅、鹳、孔雀,亦有杜鹃与鹤。
§1400
1400.
‘‘Kuṇālakā bahū citrā, sikhaṇḍī jīvajīvakā;
『众多色彩斑斓者,角状羽饰者,生命摇曳者,』
Nānādijagaṇākiṇṇaṃ, maṇimhi passa nimmita’’nti.
此众多群鸟飞翔于各式各样的群鸟之中,在宝石上展现诸种奇妙图相,」
Tattha toraṇamaggesūti etasmiṃ nagare toraṇaggesu. Kuṇālakāti kāḷakokilā. Citrāti citrapattakokilā.
其中所谓『城门之顶』者,是指在此城中的城门顶部。所谓『角状羽饰』,是指黑夜杜鹃;所谓『色彩斑斓』,是指色纸杜鹃。
§1401
1401.
一四○一。
‘‘Passa nagaraṃ supākāraṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
「观此城池为极善美,令人毛发竖立之奇异;
Samussitadhajaṃ rammaṃ, soṇṇavālukasanthataṃ.
旗帜林立而其色彩华美,金砂聚集成之庄严。」
§1402
1402.
一四○二。
‘‘Passettha paṇṇasālāyo, vibhattā bhāgaso mitā;
「此处可见用金叶装饰之楼阁,结构分明且比量适当;
Nivesane nivese ca, sandhibyūhe pathaddhiyo’’ti.
既有用于住宿的居所,亦有为结集便利而设之城门通路。」
Tattha supākāranti kañcanapākāraparikkhittaṃ. Paṇṇasālāyoti nānābhaṇḍapuṇṇe āpaṇe. Nivesane nivese cāti gehāni ceva gehavatthūni ca. Sandhibyūheti gharasandhiyo ca anibbiddharacchā ca. Pathaddhiyoti nibbiddhavīthiyo.
其中,『坚固的城墙』者,即以黄金城墙所围绕者也。『在叶棚』者,即在充满各种商品的店铺中也。『在住所与居处』者,即房屋以及房屋地基也。『在街道与巷弄』者,即房屋间的连接处以及未通透的巷道也。『在大道』者,即已通透的街道也。
§1403
1403.
一四〇三。
‘‘Pānāgāre ca soṇḍe ca, sūnā odaniyā gharā;
「房舍中有阉割者,有母犬及牛舍之屋;
Vesī ca gaṇikāyo ca, maṇimhi passa nimmitaṃ.
妓女聚集之处,是以珠玉为招徕显现。」
§1404
1404.
一四〇四。
‘‘Mālākāre ca rajake, gandhike atha dussike;
「悬挂宝石状及红色绳索,及芳香剂与毒药;
Suvaṇṇakāre maṇikāre, maṇimhi passa nimmitaṃ.
在金匠和宝石匠那里,应当观看宝石中所现的相;
§1405
1405.
一四〇五。
‘‘Āḷārike ca sūde ca, naṭanāṭakagāyino;
『在竹笛吹奏者和歌舞演员那里,
Pāṇissare kumbhathūnike, maṇimhi passa nimmita’’nti.
瓶帕歌唱者和罐乐器演奏者,应当观看宝石中所现的相。』
Tattha soṇḍe cāti attano anurūpehi kaṇṭhakaṇṇapilandhanehi samannāgate āpānabhūmiṃ sajjetvā nisinne surāsoṇḍe ca. Āḷāriketi pūvapāke. Sūdeti bhattakārake. Pāṇissareti pāṇippahārena gāyante. Kumbhathūniketi ghaṭadaddarivādake.
此中所谓竹笛吹奏者,是指用竹制的乐器演奏者。所谓歌舞演员,是指以食炊人为业者。所谓瓶帕歌唱者,是指以拿瓶帕之手演唱者。所谓罐乐器演奏者,是指击打陶罐类乐器之人。至于须发秃剃者,因其以自己相貌相称,常以耳垂、耳郭遮掩而具足,现身于饮酒的场所中。『竹笛吹奏者』指初期吹竹笛之人。『歌舞演员』指以食饭为业者。『瓶帕歌唱者』指以手握瓶帕歌唱者。『罐乐器演奏者』即击打罐类乐器之人。
§1406
1406.
一四〇六。
‘‘Passa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā;
「看那贝鼓与木鱼响起,盘角与响铃相应作声;
Sabbañca tāḷāvacaraṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
全部都伴随掌击,宝石中看见所现相。」
§1407
1407.
‘‘Sammatālañca vīṇañca, naccagītaṃ suvāditaṃ;
「同样有承认的琴与琵琶,伴随舞蹈歌唱,曲调悦耳;
Tūriyatāḷitasaṅghuṭṭhaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
更有第三类掌击连珠紧凑,宝石中见所现相。」
§1408
1408.
‘‘Laṅghikā muṭṭhikā cettha, māyākārā ca sobhiyā;
「此处称‘跳跃的拳头’,以及‘具妙观相的幻影’,
Vetālike ca jalle ca, maṇimhi passa nimmita’’nti.
在荻草和水中,用宝石观察所显现的像。」
Tattha sammatālañcāti khadirādisammañceva kaṃsatālañca. Tūriyatāḷitasaṅghuṭṭhanti nānātūriyānaṃ tāḷitehi saṅghuṭṭhaṃ. Muṭṭhikāti muṭṭhikamallā. Sobhiyāti nagarasobhanā itthī ca sampannarūpā purisā ca. Vetāliketi vetālauṭṭhāpake. Jalleti massūni karonte nhāpite.
其中所谓‘适当的叶边’者,指柯德罗树之叶边,亦包括斑驳如柯德罗叶边。所谓‘三种椰子叶叶鞘’,乃多样之三类椰子叶所扎束者。‘拳头’即拳头般紧握之束匣。‘具妙观相’指城中美女及英俊之男士。‘荻草’者,指起伏如荻之物。‘水’者,所施澡洗之水。
§1409
1409.
‘‘Samajjā cettha vattanti, ākiṇṇā naranāribhi;
「此处谓之‘由众多人、男女挤挤拥拥聚集,
Mañcātimañce bhūmiyo, maṇimhi passa nimmita’’nti.
尺寸超越了地面之界限,用宝石察见所显像。』
Tattha mañcātimañceti mañcānaṃ upari baddhamañce. Bhūmiyoti ramaṇīyā samajjabhūmiyo.
此处所谓『床』,即一种搭缚在床架之上的床垫。所谓『大地』,指风景怡人、恰如其分的地面。
§1410
1410.
一四一〇。
‘‘Passa malle samajjasmiṃ, phoṭente diguṇaṃ bhujaṃ;
『看哪,于擂台之中,双臂高举张开;
Nihate nihatamāne ca, maṇimhi passa nimmita’’nti.
当击败那被击败者时,视其如宝石般的标志。』
Tattha samajjasminti mallaraṅge. Nihateti nihanitvā jinitvā ṭhite. Nihatamāneti parājite.
其中『擂台』指的是摔角场。『击败』意谓以击倒、制服而立于场上。『被击败者』指的是处于败北状态。
§1411
1411.
一四一一。
‘‘Passa pabbatapādesu, nānāmigagaṇā bahū;
请看山脚下,有许多不同的牲畜群:
Sīhā byagghā varāhā ca, acchakokataracchayo.
有狮子、老虎、野猪以及牛马车之众。
§1412
1412.
‘‘Palāsādā gavajā ca, mahiṃsā rohitā rurū;
还有孔雀、象,水牛,红鹿和羚羊;
Eṇeyyā ca varāhā ca, gaṇino nīkasūkarā.
同样有蝗虫和野猪,那些群体都是。
§1413
1413.
‘‘Kadalimigā bahū citrā, biḷārā sasakaṇṭakā;
『水果甘蕉众多多彩』、『猫鼬刺猬类诸般』;
Nānāmigagaṇākiṇṇaṃ, maṇimhi passa nimmita’’nti.
『多种群禽杂集成群,视宝石为标识』等说。
Tattha palāsādāti khaggamigā. ‘‘Palatā’’tipi pāṭho. Gavajāti gavayā. Varāhāti ekā migajātikā. Tathā gaṇino ceva nīkasūkarā ca. Bahū citrāti nānappakārā citrā migā. Biḷārāti araññabiḷārā. Sasakaṇṭakāti sasā ca kaṇṭakā ca.
其中『palāsāda』者,指刺猬类。『palatā』亦是一种读法。『gava』为牛类,『varāha』是一种猪类。如是而已,群禽中亦有野猪和刺猬。『众多彩色』者,谓众多各异形色的猎物。『biḷāra』是森林中猫鼬类。『sasakaṇṭaka』则指野兔及刺类动物。
§1414
1414.
‘‘Najjāyo suppatitthāyo, soṇṇavālukasanthatā;
『生育之地,盘根错节』、『黄金沙砾交错铺布』;
Acchā savanti ambūni, macchagumbanisevitā.
『水常流淌』、『鱼群钻游其中』。
§1415
1415.
‘‘Kumbhīlā makarā cettha, susumārā ca kacchapā;
「此处有瓮形的鳄鱼,细长而柔软的鳄鱼,还有乌龟;
Pāṭhīnā pāvusā macchā, balajā muñcarohitā’’ti.
常居泥淖中的鳖以及力量强大、能潜入水底的水生动物。」
Tattha najjāyoti nadiyo. Soṇṇavālukasanthatāti suvaṇṇavālukāya santhatatalā. Kumbhīlāti ime evarūpā jalacarā antonadiyaṃ vicaranti, tepi maṇimhi passāhīti.
其中,『在水下』者谓河流也。黄金沙洲之处者谓由黄金沙子组成的沙洲。因此『瓮形鳄鱼』指这一类水生动物,它们在河流中活动,因此也可在宝石中见之。
§1416
1416.
‘‘Nānādijagaṇākiṇṇā, nānādumagaṇāyutā;
「各种鱼类遍布于水域,种类繁多,数量众多;」
Veḷuriyakarodāyo, maṇimhi passa nimmita’’nti.
「裂石怒吼」者,观其形迹如宝石般显现之义。
Tattha veḷuriyakarodāyoti veḷuriyapāsāṇe paharitvā saddaṃ karontiyo evarūpā najjāyoti.
此中「裂石怒吼」者,谓用裂石击击发声之状,故言此类声音自此而生。
§1417
1417.
一四一七。
‘‘Passettha pokkharaṇiyo, suvibhattā catuddisā;
「当观诸池塘,水清澈,四面净洁;
Nānādijagaṇākiṇṇā, puthulomanisevitā.
各种水族群游其内,享受自由自在。」
§1418
1418.
一四一八。
‘‘Samantodakasampannaṃ, mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;
『满溢四方水源,广大如海之池;』
Upetaṃ vanarājehi, maṇimhi passa nimmita’’nti.
『其上为猿王所占有,宝石中现出圣迹。』
Tattha puthulomanisevitāti mahāmacchehi nisevitā. Vanarājehīti vanarājīhi, ayameva vā pāṭho.
此处曰「以大鱼所居」,谓被广大鱼类所居。『猿王』者,谓猿群之王,此句亦可作「猿后」解。
§1419
1419.
‘‘Purato videhe passa, goyāniye ca pacchato;
『前观维提国,后观狗牙耶国;』
Kuruyo jambudīpañca, maṇimhi passa nimmitaṃ.
『库鲁国、珍珠国及南瞻部洲,宝石中现出圣迹。』
§1420
1420.
一四二〇。
‘‘Passa candaṃ sūriyañca, obhāsante catuddisā;
「看那月亮与太阳,辉耀于四方;
Sineruṃ anupariyante, maṇimhi passa nimmitaṃ.
围绕须弥山,注视宝石所显现的相。」
§1421
1421.
一四二一。
‘‘Sineruṃ himavantañca, sāgarañca mahītalaṃ;
「须弥山、喜马拉雅山,及大海和大地;
Cattāro ca mahārāje, maṇimhi passa nimmitaṃ.
四大帝王,注视宝石所显现的相。」
§1422
1422.
‘‘Ārāme vanagumbe ca, pāṭiye ca siluccaye;
「于园林与树林之间,以及石山之上,
Ramme kimpurisākiṇṇe, maṇimhi passa nimmitaṃ.
见以宝石塑成的精灵群的相状。」
§1423
1423.
‘‘Phārusakaṃ cittalataṃ, missakaṃ nandanaṃ vanaṃ;
「显露粗糙却灵巧的心,悦人心意的美林,
Vejayantañca pāsādaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
及其庄严的宫殿,皆显宝石造相而展现。」
§1424
1424.
一四二四。
‘‘Sudhammaṃ tāvatiṃsañca, pārichattañca pupphitaṃ;
「迦毗罗卫天及忉利天中,皆盛开鲜花为蓋;
Erāvaṇaṃ nāgarājaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
当观那夜罗王,宝珠中显现其象。
§1425
1425.
一四二五。
‘‘Passettha devakaññāyo, nabhā vijjurivuggatā;
天女们在此观,宛如雷霆飞腾天际;
Nandane vicarantiyo, maṇimhi passa nimmitaṃ.
在园中游行者,宝珠内现其相。」
§1426
1426.
一四二六。
‘‘Passettha devakaññāyo, devaputtapalobhinī;
『诸天女眷啊,你们观看吧,渴求为天子之女;','2584':'当天子喜乐时,在宝石中所现的相像也观看吧。』
Devaputte ramamāne, maṇimhi passa nimmita’’nti.
『当天子欢喜游乐时,请看那以宝珠所造之物。』
Tattha videheti pubbavidehadīpaṃ. Goyāniyeti aparagoyānadīpaṃ. Kuruyoti uttarakuru ca dakkhiṇato jambudīpañca. Anupariyanteti ete candimasūriye sineruṃ anupariyāyante. Pāṭiyeti pattharitvā ṭhapite viya piṭṭhipāsāṇe.
其中,维地者指的是先前的维地岛。狗央尼者指的是远处的狗央那岛。库噜者指的是北方的库鲁国,乌达拉库噜者为南方,安居布地指的是南方的占婆陆。安乌帕利央特者指的是这些日月星辰依次环绕。巴蒂者则如同安置于沙石上的浅滩。
§1427
1427.
一四二七。
‘‘Parosahassapāsāde, veḷuriyaphalasanthate;
『他处千人殿堂,环绕着土木果树;』
Pajjalante ca vaṇṇena, maṇimhi passa nimmitaṃ.
火焰燃烧时,能见宝石中现相。
§1428
1428.
一四二八。
‘‘Tāvatiṃse ca yāme ca, tusite cāpi nimmite;
三十三天、夜叉天,以及须弥天中,
Paranimmitavasavattino, maṇimhi passa nimmitaṃ.
具有变化相的天中,能见宝石中现相。
§1429
1429.
一四二九。
‘‘Passettha pokkharaṇiyo, vippasannodikā sucī;
此处应观池塘,水清澈明净,波澜不生。
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi cā’’ti.
用曼达拉花环装饰,用莲花组成的荷叶亦是如此。
Tattha parosahassanti tāvatiṃsabhavane atirekasahassapāsāde.
那里,在三十三天宫殿中,还有一座额外的千殿。
§1430
1430.
一千四百三十。
‘‘Dasettha rājiyo setā, dasa nīlā manoramā;
这里有十座王宫为白色,十座为蓝色庄严华美;
Cha piṅgalā pannarasa, haliddā ca catuddasa.
还有六座为赭黄色,十五座为红褐色,十四座为黄色。
§1431
1431.
一千四百三十一。
‘‘Vīsati tattha sovaṇṇā, vīsati rajatāmayā;
「二十有二种金色相,其色如银白光辉;
Indagopakavaṇṇābhā, tāva dissanti tiṃsati.
如同靛青光泽之色,皆显现于三十之中。」
§1432
1432.
一四三二。
‘‘Dasettha kāḷiyo chacca, mañjeṭṭhā pannavīsati;
「十种黑色在此,六种乌黑,二十五种红色;
Missā bandhukapupphehi, nīluppalavicittikā.
缀以莲花点缀,青莲斑纹现于其中。」
§1433
1433.
一四三三。
‘‘Evaṃ sabbaṅgasampannaṃ, accimantaṃ pabhassaraṃ;
『如此诸根具足、光明炽盛,』
Odhisuṅkaṃ mahārāja, passa tvaṃ dvipaduttamā’’ti.
『大王,观看此二足动物吧。』
Tattha dasettha rājiyo setāti etasmiṃ maṇikkhandhe dasa setarājiyo. Cha piṅgalā pannarasāti cha ca pannarasa cāti ekavīsati piṅgalarājiyo . Haliddāti haliddavaṇṇā catuddasa. Tiṃsatīti indagopakavaṇṇābhā tiṃsa rājiyo. Dasa chaccāti dasa ca cha ca soḷasa kāḷarājiyo. Pannavīsatīti pañcavīsati mañjeṭṭhavaṇṇā pabhassarā. Missā bandhukapupphehīti kāḷamañjeṭṭhavaṇṇarājiyo etehi missā vicittikā passa. Ettha hi kāḷarājiyo bandhujīvakapupphehi missā, mañjeṭṭharājiyo nīluppalehi vicittikā. Odhisuṅkanti suṅkakoṭṭhāsaṃ. Yo maṃ jūte jinissati, tassimaṃ suṅkakoṭṭhāsaṃ passāti vadati. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘hotu suṅkaṃ, mahārājā’’tipi pāṭho. Tassattho – dvipaduttama passa tvaṃ imaṃ evarūpaṃ maṇikkhandhaṃ, idameva, mahārāja, suṅkaṃ hotu. Yo maṃ jūte jinissati, tassidaṃ bhavissatīti.
这里讲十座王国,意即此宝石块中有十个王国。红赭色者十五个,加上二十一位红赭色王。黄栌色者十四位。近靛蓝色声影者三十个王国。十个加六个就是十六个黑色王国。二十五位鲜红光明王。黑色牡丹花王。这些间杂五彩多姿,请看。黑色王用黑牡丹花,鲜红王用青莲花点缀。苏迦净土之名为净土。约谓与我敌对者必见这净土。注疏有「愿净土成就,大王」等译文。其意为「二足动物啊,你当观看这宝石块,这正是净土。与我敌对者必见此境界。」
Maṇikaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 宝珠篇结束。
Akkhakaṇḍaṃ · 骰子篇
Evaṃ vatvā puṇṇako ‘‘mahārāja, ahaṃ tāva jūte parājito imaṃ maṇiratanaṃ dassāmi, tvaṃ pana kiṃ dassasī’’ti āha. ‘‘Tāta, mama sarīrañca deviñca setacchattañca ṭhapetvā sesaṃ mama santakaṃ suṅkaṃ hotū’’ti. ‘‘Tena hi, deva, mā cirāyi, ahaṃ dūrāgato, khippaṃ jūtamaṇḍalaṃ sajjāpehī’’ti. Rājā amacce āṇāpesi. Te khippaṃ jūtamaṇḍalaṃ sajjetvā rañño varapotthakattharaṇaṃ santharitvā sesarājūnañcāpi āsanāni paññapetvā puṇṇakassapi patirūpaṃ āsanaṃ paññapetvā rañño kālaṃ ārocayiṃsu. Tato puṇṇako rājānaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
说完,补纳库曰:「大王,我曾在敌方失败遭败,此宝石尚未显现,你可观看如何?」说:「父亲,我已安置身体、神力及白伞,剩余即是净土。」答曰:「善哉天人。毋久留,我已远行,速速准备净土法会。」国王召集侍臣,他们速备法会,布置国王专座及余王座位,亦安排宾客座位,遂告国王法会时辰已定。补纳库王对国王唱诵偈语──
§1434
1434.
‘‘Upāgataṃ rāja mupehi lakkhaṃ, netādisaṃ maṇiratanaṃ tavatthi;
『国王已至,诸显著标瞬现,宝石光彩再现;』
Dhammena jissāma asāhasena, jito ca no khippamavākarohī’’ti.
「应当以法获胜,不可用暴力;胜利者不可急躁轻慢。」
Tassattho – mahārāja, jūtasālāya kammaṃ upāgataṃ niṭṭhitaṃ, etādisaṃ maṇiratanaṃ tava natthi, mā papañcaṃ karohi, upehi lakkhaṃ akkhehi kīḷanaṭṭhānaṃ upagaccha. Kīḷantā ca mayaṃ dhammena jissāma, dhammeneva no asāhasena jayo hotu. Sace pana tvaṃ jito bhavissasi, atha no khippamavākarohi, papañcaṃ akatvāva jito dhanaṃ dadeyyāsīti vuttaṃ hoti.
后来——大王,瓜棚内的事已完结,没有比这更珍贵的宝石,不要进行纷争,应当放下嫌隙,摈弃争斗之地。彼时若我们以法获胜,法定能使我们不受暴力侵犯而得胜。若汝将获得胜利,切莫急躁散乱,若无纷争获胜,则可赠汝财富。」此乃所说。
Atha naṃ rājā ‘‘māṇava, tvaṃ maṃ ‘rājā’ti mā bhāyi, dhammeneva no asāhasena jayaparājayo bhavissatī’’ti āha. Taṃ sutvā puṇṇako ‘‘amhākaṃ dhammeneva jayaparājayabhāvaṃ jānāthā’’ti tepi rājāno sakkhiṃ karonto gāthamāha –
于是王告诫说:「学徒,不必畏惧称我为‘王’,以法为准则,胜败自明。」普奴迦听闻此言,三位国王并作证,吟唱道——
§1435
1435.
‘‘Pañcāla paccuggata sūrasena, macchā ca maddā saha kekakebhi;
「五部落之勇士列阵待命,水陆军师齐聚其中;
Passantu note asaṭhena yuddhaṃ, na no sabhāyaṃ na karonti kiñcī’’ti.
看他们以智慧展开激战,既无内部纷争,也无残忍暴戾。」
Tattha paccuggatāti uggatattā paññātattā pākaṭattā pañcālarājānamevālapati. Macchā cāti tvañca, samma maccharāja. Maddāti maddarāja. Saha kekakebhīti kekakebhināmena janapadena saha vattamānakekakebhirāja, tvañca. Atha vā sahasaddaṃ ‘‘kekakebhī’’ti padassa pacchato ṭhapetvā paccuggatasaddañca sūrasenavisesanaṃ katvā pañcālapaccuggatasūrasena macchā ca maddā ca kekakebhi saha sesarājāno cāti evamettha attho daṭṭhabbo. Passantu noteti amhākaṃ dvinnaṃ ete rājāno asaṭhena akkhayuddhaṃ passantu. Na no sabhāyaṃ na karonti kiñcīti ettha noti nipātamattaṃ, sabhāyaṃ kiñci sakkhiṃ na na karonti, khattiyepi brāhmaṇepi karontiyeva, tasmā sace kiñci akāraṇaṃ uppajjati, ‘‘na no sutaṃ, na no diṭṭha’’nti vattuṃ na labhissatha, appamattā hothāti.
此中,所谓先起者,即为起事、显知、明显者,谓五国共主。所谓鱼王者,是汝也,正是鱼王。所谓蛮王者,是蛮主。所谓凯凯部众者,因与凯凯部族同名、同地而有同属之关系,尔亦是也。又或加后缀‘‘凯凯部众’’以表明先起声,并加以苏罗塞那特有之说明,即五国先起苏罗之中计入鱼、蛮与凯凯部族及其它诸王,如是方知此义。看,然吾二王以不共之彻底战争相攻,非同议会所为,不为议会作证;连襟、婆罗门亦不为证明。故若事出无因,称‘‘吾未闻、吾未见’’将不成立,宜谨慎也。
Evaṃ yakkhasenāpati rājāno sakkhiṃ akāsi. Rājāpi ekasatarājaparivuto puṇṇakaṃ gahetvā jūtasālaṃ pāvisi. Sabbepi patirūpāsanesu nisīdiṃsu, rajataphalake suvaṇṇapāsake ṭhapayiṃsu. Puṇṇako turitaturito āha ‘‘mahārāja, pāsakesu āyā nāma mālikaṃ sāvaṭṭaṃ bahulaṃ santibhadrādayo catuvīsati, tesu tumhe attano ruccanakaṃ āyaṃ gaṇhathā’’ti. Rājā ‘‘sādhū’’ti bahulaṃ gaṇhi. Puṇṇako sāvaṭṭaṃ gaṇhi. Atha naṃ rājā āha ‘‘tena hi tāva māṇava, pāsake pātehī’’ti. ‘‘Mahārāja, paṭhamaṃ mama vāro na pāpuṇāti, tumhe pātethā’’ti vutte rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Tassa pana tatiye attabhāve mātubhūtapubbā ārakkhadevatā, tassā ānubhāvena rājā jūte jināti. Sā tassa avidūre ṭhitā ahosi. Rājā devadhītaraṃ anussaritvā jūtagītaṃ gāyanto imā gāthā āha –
因而,夜叉军帅诸王立为证人。一王携百王护卫,持盾入聚落。诸士皆坐于尊容所,置银盘金锁饰品。护卫转而言:“大王,锁饰中‘阿耶’则指女主‘玛丽迦’等二十四人,尔等当择属于自身之妆饰。”王曰:“可。”护卫即取‘玛丽迦’。王复命:“因而女主谓以少年之物为饰。”护卫曰:“大王,此乃我初次之所不及,尔等可佩戴。”王复曰:“好。”如是至第三次,护卫乃先祖神守护,凭其力大王获胜。此神近其所,王追忆天人之德,歌唱集会,诵此偈言——
‘‘Sabbā nadī vaṅkagatī, sabbe kaṭṭhamayā vanā;
“诸河流皆弯曲,诸林木皆结枝;
Sabbitthiyo kare pāpaṃ, labhamāne nivātake. (jā. 2.21.308);
恶行多行于此,人得之则怖畏。”(《经集》二,二一三零八)
‘‘Atha passatu maṃ amma, vijayaṃ me padissatu;
“且视我母亲,愿我能获胜;
Anukampāhi me amma, mahantaṃ jayamessatu.
怜悯我母亲,令我大获胜。”
‘‘Devate tvajja rakkha devi, passa mā maṃ vibhāveyya;
『天女啊,唯愿汝护佑我,不使我受分裂之苦;』
Anukampakā patiṭṭhā ca, passa bhadrāni rakkhituṃ.
『愿汝慈悲广大,常行立业,护持善事。』
‘‘Jambonadamayaṃ pāsaṃ, caturaṃsamaṭṭhaṅguli;
『此囚笼如榕树枝丛,四肢似巧妙构架;』
Vibhāti parisamajjhe, sabbakāmadado bhava.
『于中心处拂照明亮,成就一切所欲所求。』
‘‘Devate me jayaṃ dehi, passa maṃ appabhāginaṃ;
『天女啊,愿赐我胜利,目睹我无失败者;』
Mātānukampako poso, sadā bhadrāni passati.
『如母般慈悲关爱,常观我诸善事成就。』
‘‘Aṭṭhakaṃ mālikaṃ vuttaṃ, sāvaṭṭañca chakaṃ mataṃ;
『八支链』于此被说,沙瓦提中被说为『轮』;
Catukkaṃ bahulaṃ ñeyyaṃ, dvibindusantibhadrakaṃ;
『四重众』遍被确知,二点相和谐妙;
Catuvīsati āyā ca, munindena pakāsitā’’ti.
二十四戒已明示,圣人所宣说也。」
Rājā evaṃ jūtagītaṃ gāyitvā pāsake hatthena parivattetvā ākāse khipi. Puṇṇakassa ānubhāvena pāsakā rañño parājayāya bhassanti. Rājā jūtasippamhi atikusalatāya pāsake attano parājayāya bhassante ñatvā ākāseyeva saṅkaḍḍhanto gahetvā puna ākāse khipi. Dutiyampi attano parājayāya bhassante ñatvā tatheva aggahesi. Tato puṇṇako cintesi ‘‘ayaṃ rājā mādisena yakkhena saddhiṃ jūtaṃ kīḷanto bhassamāne pāsake saṅkaḍḍhitvā gaṇhāti, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti. So olokento tassa ārakkhadevatāya ānubhāvaṃ ñatvā akkhīni ummīletvā kuddho viya naṃ olokesi. Sā bhītatasitā palāyitvā cakkavāḷapabbatamatthakaṃ patvā kampamānā oloketvā aṭṭhāsi. Rājā tatiyampi pāsake khipitvā attano parājayāya bhassante ñatvāpi puṇṇakassānubhāvena hatthaṃ pasāretvā gaṇhituṃ nāsakkhi. Te rañño parājayāya patiṃsu. Athassa parājitabhāvaṃ ñatvā puṇṇako apphoṭetvā mahantena saddena ‘‘jitaṃ me’’ti tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadi. So saddo sakalajambudīpaṃ phari. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
国王唱着此歌,举手挥动佩环向空中抛掷。凭借波纳迦的加持,佩环对国王的失败发声。了解佩环于其内心不善之事责难国王,于是国王再次拾起佩环,空中抛掷。第二次又责难自己失败,仍旧捡起佩环。波纳迦思虑着:“此国王与魔鬼共戏,责难佩环后收拾,意欲何为?”环顾其守护神显现加持,睁眼怒视。守护神惊惧离去,跌落于环城山脚,颤抖观望后止步。国王第三次向佩环投掷,仍责难失败,波纳迦加持,伸手却难以拿起。佩环数次指责国王的失败,国王深知失败,波纳迦大声咆哮如狮吼。此声遍响整个占婆岛。世尊发言揭示缘由—
§1436
1436.
‘‘Te pāvisuṃ akkhamadena mattā, rājā kurūnaṃ puṇṇako cāpi yakkho;
『彼以剧烈之声肆虐,国王及波纳迦与魔共戏,'}
Rājā kaliṃ viccinamaggahesi, kaṭaṃ aggahī puṇṇako nāma yakkho.
国王考察此次战斗的胜败,决定由名为普纳迦的夜叉担任先锋。
§1437
1437.
一四三七。
‘‘Te tattha jūte ubhaye samāgate, raññaṃ sakāse sakhīnañca majjhe;
他们二者就在敌我相遇之处集结,国王和他的随从位于中间;
Ajesi yakkho naravīraseṭṭhaṃ, tatthappanādo tumulo babhūvā’’ti.
夜叉击败了最勇猛的人类,在那里产生了喧闹的混乱。
Tattha pāvisunti jūtasālaṃ pavisiṃsu. Viccinanti rājā catuvīsatiyā āyesu vicinanto kaliṃ parājayaggāhaṃ aggahesi. Kaṭaṃ aggahīti puṇṇako nāma yakkho jayaggāhaṃ gaṇhi. Te tattha jūte ubhaye samāgateti te tattha jūte samāgatā ubho jūtaṃ kīḷiṃsūti attho. Raññanti atha tesaṃ ekasatarājūnaṃ sakāse avasesānañca sakhīnaṃ majjhe so yakkho naravīraseṭṭhaṃ rājānaṃ ajesi. Tatthappanādo tumulo babhūvāti tasmiṃ jūtamaṇḍale ‘‘rañño parājitabhāvaṃ jānātha, jitaṃ me, jitaṃ me’’ti mahanto saddo ahosi.
在那里他们进入了集结的军营。国王考察二十四岁的战士们,选择由普纳迦夜叉担任击败敌军的先锋。他们在敌我相遇的地方,两军交战。国王则站在同伴和随从中央,敌军最勇猛者被夜叉击败。在那个战场中心,响起了诸多声响,宣称“知道国王已经失败,我胜利了,我胜利了”。
Rājā parājito anattamano ahosi. Atha naṃ samassāsento puṇṇako gāthamāha –
国王失败后,心生不悦。普纳迦劝慰他,作歌说道——
§1438
1438.
一四三八。
‘‘Jayo mahārāja parājayo ca, āyūhataṃ aññatarassa hoti;
『胜利啊,大王,失败亦然,寿命被某一方所延长;
Janinda jīnosi varaddhanena, jito ca me khippamavākarohī’’ti.
有人用增长的财富保护我,我很快便得以克敌制胜。』
Tattha āyūhatanti dvinnaṃ vāyāmamānānaṃ aññatarassa eva hoti, tasmā ‘‘parājitomhī’’ti mā cintayi. Jīnosīti parihīnosi. Varaddhanenāti paramadhanena. Khippamavākarohīti khippaṃ me jayaṃ dhanaṃ dehīti.
此中所谓寿命延长,是指双方努力之中,某一方得以延长,故不应认为是我必然被击败。所谓受到保护即遭损害,增长财富是指极大的财富。‘很快得胜’是说我迅速取得胜利,获得财富。
Atha naṃ rājā ‘‘gaṇha, tātā’’ti vadanto gāthamāha –
然后国王说:『拿着吧,父亲。』一边这样说,一边吟诵诗句——
§1439
1439.
一四三九。
‘‘Hatthī gavāssā maṇikuṇḍalā ca, yañcāpi mayhaṃ ratanaṃ pathabyā;
『象、牛及宝石耳环,凡是全地上我所有的珍宝,』
Gaṇhāhi kaccāna varaṃ dhanānaṃ, ādāya yenicchasi tena gacchā’’ti.
『你可取最优良的一件财物,拿着你所欲的,前去吧。』
Puṇṇako āha –
布那迦说──
§1440
1440.
‘‘Hatthī gavāssā maṇikuṇḍalā ca, yañcāpi tuyhaṃ ratanaṃ pathabyā;
『象、牛及宝石耳环,凡是全地上你所有的珍宝,』
Tesaṃ varo vidhuro nāma kattā, so me jito taṃ me avākarohī’’ti.
『其中最尊贵的智慧名为造作,正是它征服我、克服我。』
Tattha so me jito taṃ meti mayā hi tava vijite uttamaṃ ratanaṃ jitaṃ, so ca sabbaratanānaṃ varo vidhuro, tasmā, deva, so mayā jito nāma hoti, taṃ me dehīti.
彼时,那人于我心中已得胜,然我确以你为上胜,为众宝之最,智慧卓绝。故曰:天子,此人虽被我胜,却名为我所胜,此即我之身体也。
Rājā āha –
国王说道:
§1441
1441.
一四四一(编号注)
‘‘Attā ca me so saraṇaṃ gatī ca, dīpo ca leṇo ca parāyaṇo ca;
『彼为我之皈依,归宿所在,亦为灯火,洞穴,归依之所;
Asantuleyyo mama so dhanena, pāṇena me sādiso esa kattā’’ti.
我之财物不及彼,生命亦为止息,此即造此者。』
Tattha attā ca me soti so mayhaṃ attā ca, mayā ca ‘‘attānaṃ ṭhapetvā sesaṃ dassāmī’’ti vuttaṃ, tasmā taṃ mā gaṇhi. Na kevalañca attāva , atha kho me so saraṇañca gati ca dīpo ca leṇo ca parāyaṇo ca. Asantuleyyo mama so dhanenāti sattavidhena ratanena saddhiṃ na tuletabboti.
彼为我自身,亦为我所存,我曾言‘立护其身,以具示余’;是以勿计彼唯身也,他亦为我之皈依,归宿所在,灯火,洞穴,归依之所。未应以七种珍宝之聚,相加较量,彼财物难以相敌。
Puṇṇako āha –
普纳迦说:
§1442
1442.
‘‘Ciraṃ vivādo mama tuyhañcassa, kāmañca pucchāma tameva gantvā;
『我与你们之间的争论已久,我们也提出欲望问题,让那位亲自去询问;
Esova no vivaratu etamatthaṃ, yaṃ vakkhatī hotu kathā ubhinna’’nti.
请他对此事阐明解说,使双方所讲之言能够明确无误。』
Tattha vivaratu etamatthanti ‘‘so tava attā vā na vā’’ti etamatthaṃ esova pakāsetu. Hotu kathā ubhinnanti yaṃ so vakkhati, sāyeva no ubhinnaṃ kathā hotu, taṃ pamāṇaṃ hotūti attho.
这里『阐明解说』意为『这是否属于你自身』,请其明确说明。让他的言语成为确定不容争议的真理,即便是晚上也要令双方所言一致,达到此程度为宜。
Rājā āha –
国王说道:
§1443
1443.
一四四三。
‘‘Addhā hi saccaṃ bhaṇasi, na ca māṇava sāhasaṃ;
『确实你言说真理,但又非人所敢为;
Tameva gantvā pucchāma, tena tussāmubho janā’’ti.
唯有你亲自前往,彼时两众方可安乐。』
Tattha na ca māṇava sāhasanti mayhaṃ pasayha sāhasikavacanaṃ na ca bhaṇasi.
此中我于勇敢言辞未有过分,汝不为我所言。
Evaṃ vatvā rājā ekasatarājāno puṇṇakañca gahetvā tuṭṭhamānaso vegena dhammasabhaṃ agamāsi. Paṇḍitopi āsanā oruyha rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha puṇṇako mahāsattaṃ āmantetvā ‘‘paṇḍita, ‘tvaṃ dhamme ṭhito jīvitahetupi musāvādaṃ na bhaṇasī’ti kittisaddo te sakalaloke phuṭo, ahaṃ pana te ajja dhamme ṭhitabhāvaṃ jānissāmī’’ti vatvā gāthamāha –
如此言毕,王者独拥百王及蓬那者,心满意足,速疾踊入法会。智者亦于座起身,敬礼王者,侧立一隅。尔时蓬那者召大众,对智者曰:『智者!尔立法中,以生命为因,绝不言妄,尔名声旷布世间。今吾将知汝真立于法中,故诵诗偈曰——』
§1444
1444.
一四四四。
‘‘Saccaṃ nu devā vidahū kurūnaṃ, dhamme ṭhitaṃ vidhuraṃ nāmamaccaṃ;
『诸天果真知晓族人真相,立于法中者谓之贤者,谓之父亲』。
Dāsosi rañño uda vāsi ñāti, vidhuroti saṅkhā katamāsi loke’’ti.
『王之仆人或称亲属,贤者称为众生所计之者』。
Tattha saccaṃ nu devā vidahū kurūnaṃ, dhamme ṭhitaṃ vidhuraṃ nāmamaccanti ‘‘kurūnaṃ raṭṭhe vidhuro nāma amacco dhamme ṭhito jīvitahetupi musāvādaṃ na bhaṇatī’’ti evaṃ devā vidahū vidahanti kathenti pakāsenti, evaṃ vidahamānā te devā saccaṃ nu vidahanti, udāhu abhūtavādāyeveteti. Vidhuroti saṅkhā katamāsi loketi yā esā tava ‘‘vidhuro’’ti loke saṅkhā paññatti, sā katamā āsi, tvaṃ pakāsehi, kiṃ nu rañño dāso nīcatarajātiko, udāhu samo vā uttaritaro vā ñātīti idaṃ tāva me ācikkha, dāsosi rañño, uda vāsi ñātīti.
于此,诸天谓『族人中,立于法中的贤者被称为父亲,因生活之故,真实不虚妄言』。诸天如此知晓、说说明明白白。诸天在知道时亦真实了解,如同否定空谈。贤者谓『何者为众生之中所谓「贤者」之名?』此名从何而起?愿您说明,王之仆人是否为低贱出身?或是地位相等或较高亲属?恳请告知此说,王之仆人,或谓亲属?
Atha mahāsatto ‘‘ayaṃ maṃ evaṃ pucchati, ahaṃ kho panetaṃ ‘rañño ñātī’tipi ‘rañño uttaritaro’tipi ‘rañño na kiñci homī’tipi saññāpetuṃ sakkomi, evaṃ santepi imasmiṃ loke saccasamo avassayo nāma natthi, saccameva kathetuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā ‘‘māṇava, nevāhaṃ rañño ñāti, na uttaritaro, catunnaṃ pana dāsānaṃ aññataro’’ti dassetuṃ gāthādvayamāha –
时,大士思维『此人实问我,我能称“王之亲属”、“王之上亲属”,或“我与王无任何关系”否?虽如此,现实中无等于真理之谓,当只谈真相为宜』。心念如此,便念说诗两偈,言:『学童,我非王亲属,也非上亲属,而是四仆中之一』。
§1445
1445.
‘‘Āmāyadāsāpi bhavanti heke, dhanena kītāpi bhavanti dāsā;
『有的确为奴仆,有的靠财富成为仆人;
Sayampi heke upayanti dāsā, bhayā paṇunnāpi bhavanti dāsā.
我亦如是,有些仆从,虽身为仆,却心怀恐惧。
§1446
1446.
一四四六。
‘‘Ete narānaṃ caturova dāsā, addhā hi yonito ahampi jāto;
这四人确实是人中的仆从,因为我也是出生于世间;
Bhavo ca rañño abhavo ca rañño, dāsāhaṃ devassa parampi gantvā;
他们有仆的身份、有非仆的身份,我作为仆人终必归依天神;
Dhammena maṃ māṇava tuyha dajjā’’ti.
愿以法正当,你这人类护持我,赐与我恩惠。
Tattha āmāyadāsāti dāsiyā kucchimhi jātadāsā. Sayampi heke upayanti dāsāti ye keci upaṭṭhākajātikā, sabbe te sayaṃ dāsabhāvaṃ upagatā dāsā nāma. Bhayā paṇunnāti rājabhayena vā corabhayena vā attano vasanaṭṭhānato paṇunnā karamarā hutvā paravisayaṃ gatāpi dāsāyeva nāma. Addhā hi yonito ahampi jātoti māṇava, ekaṃseneva ahampi catūsu dāsayonīsu ekato sayaṃ dāsayonito nibbattadāso. Bhavo ca rañño abhavo ca raññoti rañño vuḍḍhi vā hotu avuḍḍhi vā, na sakkā mayā musā bhāsituṃ. Parampīti dūraṃ gantvāpi ahaṃ devassa dāsoyeva. Dajjāti maṃ rājā jayadhanena khaṇḍetvā tuyhaṃ dento dhammena sabhāvena dadeyyāti.
此处所说之“胼手胝足的仆从”,是指出生为仆的奴婢。有些仆从自家即为随侍之奴婢,皆已自然成为仆人,因此称为仆从。所谓“心怀恐惧”,是指因国王之恐怖、盗贼之恐怖,因自身居所不安,即便出外远行,却仍是仆人的身份。这是因为我为人,正如所言我出生在仆之根中;且我单独属于这四类仆从之中的一类,自出生时即具有仆人身份。所谓“有仆身份,无仆身份”,即国王的兴盛或衰败,都是事实,我不能欺妄言辞。所谓“终必归依天神”,是指即便远行异域,我亦将作为天神的仆人。所谓“赐与恩惠”,意指愿国王以胜利之权力斩断我的枷锁,公正地赐与我你的恩典,藉以正法具有法理依据的场合实现。
Taṃ sutvā puṇṇako haṭṭhatuṭṭho puna apphoṭetvā gāthamāha –
闻此,富那卡起立振衣,复又吐气,说偈赞曰——
§1447
1447.
一四四七。
‘‘Ayaṃ dutīyo vijayo mamajja, puṭṭho hi kattā vivarettha pañhaṃ;
“此乃我第二次获胜,既已发问,请你明辩答疑;
Adhammarūpo vata rājaseṭṭho, subhāsitaṃ nānujānāsi mayha’’nti.
王者实为无义之形,然善言语汝曾告我。”
Tattha rājaseṭṭhoti ayaṃ rājaseṭṭho adhammarūpo vata. Subhāsitanti vidhurapaṇḍitena sukathitaṃ suvinicchitaṃ. Nānujānāsi mayhanti idānetaṃ vidhurapaṇḍitaṃ mayhaṃ kasmā nānujānāsi, kimatthaṃ na desīti vadati.
此“王者”者,此处指无义之王;“善言”者,谓智者贤人以良言善文表现之;“汝曾告我”者,此为智慧贤者语“我为何不肯理解,此言何意,不肯宣说”之意。
Taṃ sutvā rājā anattamano hutvā ‘‘paṇḍito mādisaṃ yasadāyakaṃ anoloketvā idāni diṭṭhaṃ māṇavakaṃ oloketī’’ti mahāsattassa kujjhitvā ‘‘māṇava, sace so dāso me bhaveyya, taṃ gahetvā gacchā’’ti vatvā gāthamāha –
闻此,国王不悦,意不自安,言:“贤者,既不察觉昔日培养声誉之道,今反观此少年;若其真为奴仆,当收其执,带往。”言毕,复唱偈曰——
§1448
1448.
‘‘Evaṃ ce no so vivarettha pañhaṃ, dāsohamasmi na ca khosmi ñāti;
『如果他向我提出问题,我是奴隶而非亲属;
Gaṇhāhi kaccāna varaṃ dhanānaṃ, ādāya yenicchasi tena gacchā’’ti.
你拿取你所喜爱的财富之中最好的,带着它去吧。』
Tattha evaṃ ce no so vivarettha pañhanti sace so amhākaṃ pañhaṃ ‘‘dāsohamasmi, na ca khosmi ñātī’’ti evaṃ vivari ettha parisamaṇḍale, atha kiṃ acchasi, sakalaloke dhanānaṃ varaṃ etaṃ gaṇha, gahetvā ca pana yena icchasi, tena gacchāti.
这里说,如果他向我们提出问题:『我是奴隶,不是亲属,』那么他在我们这个集会中这样回答,是说:‘我就是奴隶,不是亲属。’接着说:‘你拿取世间财富中最优美的这一部分,带着你所喜欢的去。’
Akkhakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 骰子篇结束。
Gharāvāsapañhā · 居家生活诸问
Evañca pana vatvā rājā cintesi ‘‘paṇḍitaṃ gahetvā māṇavo yathāruci gamissati, tassa gatakālato paṭṭhāya mayhaṃ madhuradhammakathā dullabhā bhavissati, yaṃnūnāhaṃ imaṃ attano ṭhāne ṭhapetvā alaṅkatadhammāsane nisīdapetvā gharāvāsapañhaṃ puccheyya’’nti. Atha naṃ rājā evamāha ‘‘paṇḍita, tumhākaṃ gatakāle mama madhuradhammakathā dullabhā bhavissati, alaṅkatadhammāsane nisīdāpetvā attano ṭhāne ṭhatvā mayhaṃ gharāvāsapañhaṃ kathethā’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā alaṅkatadhammāsane nisīditvā raññā pañhaṃ puṭṭho vissajjesi. Tatrāyaṃ pañho –
然后国王想:『如果学者按自己意愿去,那他的去向被确定后,我的甜美法语就难以得闻。如此我宁愿让他在我这里居住,坐在富丽堂皇的王座上,向我提问。』于是国王说:『贤者,当你离去时,我的甜美法语将难以听闻,你可坐在华丽法座上,安坐我处,向我提问。』贤者说:『很好。』于是他喜悦地坐在华美的法座上,向国王提出问题并回答。此处的问答——
§1449
1449.
‘‘Vidhura vasamānassa, gahaṭṭhassa sakaṃ gharaṃ;
“智慧者谛听,居家者与其宅邸,
Khemā vutti kathaṃ assa, kathaṃ nu assa saṅgaho.
安乐的生活如何存在?其聚合情况如何?”
§1450
1450.
‘‘Abyābajjhaṃ kathaṃ assa, saccavādī ca māṇavo;
“无有过失者如何存在?诚实不妄语者如何存在?
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, kathaṃ pecca na socatī’’ti.
我等世间以外的彼世间,往彼世间后为何不忧愁?”
Tattha khemā vutti kathaṃ assāti kathaṃ gharāvāsaṃ vasantassa gahaṭṭhassa khemā nibbhayā vutti bhaveyya. Kathaṃ nu assa saṅgahoti catubbidho saṅgahavatthusaṅkhāto saṅgaho tassa kathaṃ bhaveyya . Abyābajjhanti niddukkhatā. Saccavādī cāti kathaṃ nu māṇavo saccavādī nāma bhaveyya. Peccāti paralokaṃ gantvā.
此处所谓安乐的生活,即居家者在宅邸中安心无怖的生活。所谓聚合,指四种聚合的聚合缘起之意,此者聚合如何成就存在。所谓无有过失,意指无痛苦烦恼,平顺安稳;诚实不妄语,即谓诚实守信者。所谓彼世间者,是指死后往生之彼方世界,此去而不忧即其义也。
Taṃ sutvā paṇḍito rañño pañhaṃ kathesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
彼时,明智者听闻后向国王陈述疑问,由此说明其意,世尊开示说——
§1451
1451.
‘‘Taṃ tattha gatimā dhitimā, matimā atthadassimā;
“在此处,具神通智慧,思虑成熟,利益显著;
Saṅkhātā sabbadhammānaṃ, vidhuro etadabravi.
对一切诸法的因缘十分了知,智者如是说。
§1452
1452.
‘‘Na sādhāraṇadārassa, na bhuñje sādumekako;
“他既非凡夫俗人,又非独自享用美味;
Na seve lokāyatikaṃ, netaṃ paññāya vaḍḍhanaṃ.
不应侍奉世间权势者,此非借智慧增长之法。
§1453
1453.
一四五三。
‘‘Sīlavā vattasampanno, appamatto vicakkhaṇo;
『具有戒德、行为圆满,精进不懈且洞达,
Nivātavutti atthaddho, surato sakhilo mudu.
远离杂念、息心寂静,心柔和且无贪,』
§1454
1454.
一四五四。
‘‘Saṅgahetā ca mittānaṃ, saṃvibhāgī vidhānavā;
『善于聚合朋友,懂得分配与调和,』
Tappeyya annapānena, sadā samaṇabrāhmaṇe.
应当以饮食为满足,常与沙门婆罗门同住。
§1455
1455.
一四五五。
‘‘Dhammakāmo sutādhāro, bhaveyya paripucchako;
「欲修法者,闻法之人,应当好问善求;
Sakkaccaṃ payirupāseyya, sīlavante bahussute.
诚心恭敬,谨慎侍奉,持戒多闻的人。」
§1456
1456.
一四五六。
‘‘Gharamāvasamānassa, gahaṭṭhassa sakaṃ gharaṃ;
「对于被赶出家门的人,住户,应当与其同室共居;
Khemā vutti siyā evaṃ, evaṃ nu assa saṅgaho.
若行为稳善,则连结便如是,连结便如是。
§1457
1457.
一四五七。
‘‘Abyābajjhaṃ siyā evaṃ, saccavādī ca māṇavo;
『愿无过失,且诚实为言之学童;
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, evaṃ pecca na socatī’’ti.
吾等众生非他界生,既然如此,死后亦不忧愁』。
Tattha taṃ tatthāti bhikkhave, taṃ rājānaṃ tattha dhammasabhāyaṃ ñāṇagatiyā gatimā, abbocchinnavīriyena dhitimā, bhūrisamāya vipulāya paññāya matimā, saṇhasukhumatthadassinā ñāṇena atthadassimā, paricchinditvā jānanañāṇasaṅkhātāya paññāya sabbadhammānaṃ saṅkhātā, vidhurapaṇḍito etaṃ ‘‘na sādhāraṇadārassā’’tiādivacanaṃ abravi. Tattha yo paresaṃ dāresu aparajjhati , so sādhāraṇadāro nāma, tādiso na assa bhaveyya. Na bhuñje sādumekakoti sādurasaṃ paṇītabhojanaṃ aññesaṃ adatvā ekakova na bhuñjeyya. Lokāyatikanti anatthanissitaṃ saggamaggānaṃ adāyakaṃ aniyyānikaṃ vitaṇḍasallāpaṃ lokāyatikavādaṃ na seveyya. Netaṃ paññāya vaḍḍhananti na hi etaṃ lokāyatikaṃ paññāya vaḍḍhanaṃ. Sīlavāti akhaṇḍehi pañcahi sīlehi samannāgato. Vattasampannoti gharāvāsavattena vā rājavattena vā samannāgato. Appamattoti kusaladhammesu appamatto. Nivātavuttīti atimānaṃ akatvā nīcavutti ovādānusāsanipaṭicchako. Atthaddhoti thaddhamacchariyavirahito. Suratoti soraccena samannāgato. Sakhiloti pemanīyavacano. Mudūti kāyavācācittehi apharuso.
尔时,诸比库,当知此处之‘彼此彼处’者,是指于王及其法会处,具有智慧、坚毅不舍、极大智慧、善思善解者;以精妙智慧能够察见义理,透彻洞明一切法理者,此等贤者称为“非凡人”之辈。若有他人于他人处生骤怨者,是为凡夫,彼无成为此类之理。彼不愿食独善一物之甘味美食而舍他,不宜涉足以热衷天道、人道为事业的闲谈诽谤言,不当依赖此类浅薄智慧以增长慧命。所谓持戒者,必具足五戒之完整无缺。行为端正者,或居家或王臣身份皆可。谨慎约束于善法,戒除轻慢与贪欲,戒断低劣行止而遵奉劝诫。持正念而不迷惑,心不躁动,为意念清晰贵重之人。有爱语可亲和。言语和缓,不粗鲁、不恶口,以身口意和合善行。
Saṅgahetā ca mittānanti kalyāṇamittānaṃ saṅgahakaro. Dānādīsu yo yena saṅgahaṃ icchati, tassa teneva saṅgāhako. Saṃvibhāgīti dhammikasamaṇabrāhmaṇānañceva kapaṇaddhikavaṇibbakayācakādīnañca saṃvibhāgakaro. Vidhānavāti ‘‘imasmiṃ kāle kasituṃ vaṭṭati, imasmiṃ kāle vapituṃ vaṭṭatī’’ti evaṃ sabbakiccesu vidhānasampanno. Tappeyyāti gahitagahitabhājanāni pūretvā dadamāno tappeyya. Dhammakāmoti paveṇidhammampi sucaritadhammampi kāmayamāno patthayamāno. Sutādhāroti sutassa ādhārabhūto. Paripucchakoti dhammikasamaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā ‘‘kiṃ, bhante, kusala’’ntiādivacanehi paripucchanasīlo. Sakkaccanti gāravena. Evaṃ nu assa saṅgahoti saṅgahopissa evaṃ kato nāma bhaveyya. Saccavādīti evaṃ paṭipannoyeva sabhāvavādī nāma siyā.
连结者即为善友之连结者。于施舍等因缘中有欲求连结者,则彼即为相应之连结者。分配者指智慧比库、婆罗门及邪恶商贩、吝啬层次中行分配之人。所谓制度者者曰“此时可做,彼时可行”,于各种事务皆具制度者。所愿者即于利益均衡之食物满予施舍者。欲行法者则欲求正法及善法行持。受护者者以所闻法为根基而得护持者。游说问询者至比库、婆罗门请问“尊者,何为善”者,表现出问话之德。谨慎者以尊敬心行事。如此言“连结者”者,即依缘聚合而行,故若如此,则“诚实言者”之名称成立。
Evaṃ mahāsatto rañño gharāvāsapañhaṃ kathetvā pallaṅkā oruyha rājānaṃ vandi. Rājāpissa mahāsakkāraṃ katvā ekasatarājūhi parivuto attano nivesanameva gato.
于是,尊者对国王讲说宫中起居的事,端坐在铺盖上,向国王行礼。国王极为恭敬,带着一百位国王随从,径直前往自己的住所。
Gharāvāsapañhā niṭṭhitā. · 在家生活之问已毕。
Lakkhaṇakaṇḍaṃ · 相品
Mahāsatto pana paṭinivatto. Atha naṃ puṇṇako āha –
然后,尊者回转向他们。此时,蒲那迦对他说——
§1458
1458.
‘‘Ehi dāni gamissāma, dinno no issarena me;
“来吧,现在我们将要前行,那不是由我单方面赐予的;
Mamevatthaṃ paṭipajja, esa dhammo sanantano’’ti.
这正是我实践的法,真实永恒不变的法。”
Tattha dinno noti ettha noti nipātamattaṃ, tvaṃ issarena mayhaṃ dinnoti attho. Sanantanoti mama atthaṃ paṭipajjantena hi tayā attano sāmikassa attho paṭipanno hoti. Yañcetaṃ sāmikassa atthakaraṇaṃ nāma, esa dhammo sanantano porāṇakapaṇḍitānaṃ sabhāvoti.
此中“赐予”说的是“不是”或“不是”,仅是言辞上的表达,意指“你是由我赐予的”。所谓永恒,是指因我实践之故,自身主人的利益已然实现。此所谓主人之利益之成就,即是不变的旧时代智者们所言之“法”的本性。
Vidhurapaṇḍito āha –
智慧大师说──
§1459
1459.
一四五九。
‘‘Jānāmi māṇava tayāhamasmi, dinnohamasmi tava issarena;
“我知道,学童,我是由你所赐,我是你的臣仆;
Tīhañca taṃ vāsayemu agāre, yenaddhunā anusāsemu putte’’ti.
我们将在屋内安置三张床,今天以后我们将在子女房中共处。”
Tattha tayāhamasmīti tayā laddhohamasmīti jānāmi, labhantena ca na aññathā laddho. Dinnohamasmi tava issarenāti mama issarena raññā ahaṃ tava dinno. Tīhaṃ cāti māṇava, ahaṃ tava bahūpakāro, rājānaṃ anoloketvā saccameva kathesiṃ, tenāhaṃ tayā laddho, tvaṃ me mahantaguṇabhāvaṃ jānāhi, mayaṃ tīṇipi divasāni attano agāre vāsemu, tasmā yenaddhunā yattakena kālena mayaṃ puttādāre anusāsemu, taṃ kālaṃ adhivāsehīti.
此处“由你”的意思是由你所得,我知道,凭借所得无他法。我是你所赐的臣仆,意指以君王为主我乃是你的臣服者。我说三张床,是指学童,我对你多有恩惠,观察国君如实陈述,因此我说你是我所得,你应知我具大德行,我们三日之内同住于你家,故今日以后于子弟所安置的房间里共同住,这便是约定时日。
Taṃ sutvā puṇṇako ‘‘saccaṃ paṇḍito āha, bahūpakāro esa mama, ‘sattāhampi aḍḍhamāsampi nisīdāhī’ti vutte adhivāsetabbamevā’’ti cintetvā gāthamāha –
闻此,普纳库心想“贤人所言乃诚,此人多有恩惠,‘即便是一周半个月亦应同住’如此言明,必须依约同住”,于是念此偈言──
§1460
1460.
‘‘Taṃ me tathā hotu vasemu tīhaṃ, kurutaṃ bhavajja gharesu kiccaṃ;
『愿我如此,愿在家中三事皆成就;愿关于子女妻妾的事务受教诲,令其辞去后得安乐。』
Anusāsataṃ puttadāre bhavajja, yathā tayī pecca sukhī bhaveyyā’’ti.
关于此,所谓你言者,一切皆如我所愿。今日令你依业,教诲家中三事。『令其辞去』者,谓你离去后,你的子女妻妾得安乐,亦应如是被教诲。
Tattha taṃ meti yaṃ tvaṃ vadesi, sabbaṃ taṃ mama tathā hotu. Bhavajjāti bhavaṃ ajja paṭṭhāya tīhaṃ anusāsatu. Tayī peccāti yathā tayi gate pacchā tava puttadāro sukhī bhaveyya, evaṃ anusāsatu.
说此后,大富翁普纳卡立刻与他一同进入他的住所。教授意旨的师长开示说—
Evaṃ vatvā puṇṇako mahāsattena saddhiṃyeva tassa nivesanaṃ pāvisi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如是说已,普纳咖便与大士一同进入其住所。为阐明此义,导师言:
§1461
1461.
‘‘Sādhūti vatvāna pahūtakāmo, pakkāmi yakkho vidhurena saddhiṃ;
『善』者,谓称赞之语;『欲多』者,谓欲望甚多者;『我当去』谓我决意前往;『魔王』谓鬼神;『与智者共』谓与有智慧者同往。
Taṃ kuñjarājaññahayānuciṇṇaṃ, pāvekkhi antepuramariyaseṭṭho’’ti.
谓观视那大象王境内,马群众多之处,尊贵的大贤者终极之所。
Tattha pahūtakāmoti mahābhogo. Kuñjarājaññahayānuciṇṇanti kuñjarehi ca ājaññahayehi ca anuciṇṇaṃ paripuṇṇaṃ. Ariyaseṭṭhoti ācāraariyesu uttamo puṇṇako yakkho paṇḍitassa antepuraṃ pāvisi.
其中『欲多』者,为极大财富之意。『大象王境内马群众多』者,谓大象及其与马群众多之境相依衬且圆满。『尊贵的大贤者』者,为教法中的上等圣贤,智慧出众之魔亦进入其极乐境地。
Mahāsattassa pana tiṇṇaṃ utūnaṃ atthāya tayo pāsādā ahesuṃ. Tesu eko koñco nāma, eko mayūro nāma, eko piyaketo nāma. Te sandhāya ayaṃ gāthā vuttā –
此伟大神祇为三草尖之利益,有三座宫殿。一座名为鹈鹕,一座名孔雀,一座名喜鹊。其聚处,作此偈言——
§1462
1462.
[序号1462,如经文已列,此处不译。]
‘‘Koñcaṃ mayūrañca piyañca ketaṃ, upāgamī tattha surammarūpaṃ;
『鹈鹕、孔雀与喜鹊,皆聚居于此;神天的美丽形相亦前来聚集于此;』
Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassā’’ti.
像豪华丰盛的美味佳肴和丰厚的饮品一样,犹如梵天所拥有的财宝。
Tattha tatthāti tesu tīsu pāsādesu yattha tasmiṃ samaye attanā vasati, taṃ surammarūpaṃ pāsādaṃ puṇṇakaṃ ādāya upāgami.
在那里,「在那里」指这三座宫殿当中,当前时此刻他亲自居住之处,这就是那形似天人容貌的宫殿。他携带满载的珍宝而来。
So upagantvā ca pana alaṅkatapāsādassa sattamāya bhūmiyā sayanagabbhañceva mahātalañca sajjāpetvā sirisayanaṃ paññāpetvā sabbaṃ annapānādividhiṃ upaṭṭhapetvā devakaññāyo viya pañcasatā itthiyo ‘‘imā te pādaparicārikā hontu, anukkaṇṭhanto idha vasāhī’’ti tassa niyyādetvā attano vasanaṭṭhānaṃ gato. Tassa gatakāle tā itthiyo nānātūriyāni gahetvā puṇṇakassa paricariyāya naccādīni paṭṭhapesuṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
他到达后,在那装饰华丽的宫殿七层大地上,筑起卧床,好似大地般坚实,并备置头卧,安排一切饮食供应,像五百名天女般的妇女们说:“这些是你的侍女们,愿她们细心服侍你,恳请你在此安住。”说罢便离开前往他的居所。及其去时,那些妇女们拿出各种乐器,为侍奉珍宝,跳舞奏乐。对此因缘,导师启示说——
§1463
1463.
‘‘Tattha naccanti gāyanti, avhayanti varāvaraṃ;
“那里歌舞起,歌唱与跳舞,如凡间神明,
Accharā viya devesu, nāriyo samalaṅkatā’’ti.
妇女们装饰华丽,引人注目。”
Tattha avhayanti varāvaranti varato varaṃ naccañca gītañca karontiyo pakkosanti.
在那里,有人牵引、拉拽,彼此互相竞争争夺,从争夺者那儿争取有利之处,并且跳舞歌唱。
§1464
1464.
‘‘Samaṅgikatvā pamadāhi yakkhaṃ, annena pānena ca dhammapālo;
“当专心于防止疏忽大意,注重饮食的节制,法的守护者;
Atthatthamevānuvicintayanto , pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse’’ti.
切实观察事物的真实意义,当时亲自注视妻子。”
Tattha pamadāhīti pamadāhi ceva annapānehi ca samaṅgikatvā. Dhammapāloti dhammassa pālako gopako. Atthatthamevāti atthabhūtameva atthaṃ. Bhariyāyāti sabbajeṭṭhikāya bhariyāya.
这里“疏忽”指的是疏忽大意,“专心”则指饮食方面的节制。所谓“法的守护者”,即执护法义、守护法者。“切实观察事物的真实意义”,是指真正的、实际的意义。对“妻子”说的是指家中正当的配偶。
§1465
1465.
‘‘Taṃ candanagandharasānulittaṃ, suvaṇṇajambonadanikkhasādisaṃ;
“那洁净如檀香、犹如金黄丛梅之声响,
Bhariyaṃvacā ‘ehi suṇohi bhoti, puttāni āmantaya tambanette’’’ti.
向夫人言说:『请听我言,夫人,召唤子女们』”
Tattha bhariyaṃvacāti jeṭṭhabhariyaṃ avaca. Āmantayāti pakkosa.
此处“夫人言”指的是年长的夫人所说的话。“召唤”意谓激励劝召。
§1466
1466.
‘‘Sutvāna vākyaṃ patino anujjā, suṇisaṃ vaca tambanakhiṃ sunettaṃ;
“听闻此语,夫君即令止步,聆听那召唤声;
‘Āmantaya vammadharāni cete, puttāni indīvarapupphasāme’’’ti.
『召唤若有欺骗,则子女们犹如牡丹花团』”
Tattha anujjāti evaṃnāmikā. Suṇisaṃvaca tambanakhiṃ sunettanti sā tassa vacanaṃ sutvā assumukhī rodamānā ‘‘sayaṃ gantvā putte pakkosituṃ ayuttaṃ, suṇisaṃ pesessāmī’’ti tassā nivāsaṭṭhānaṃ gantvā tambanakhiṃ sunettaṃ suṇisaṃ avaca. Vammadharānīti vammadhare sūre, samattheti attho, ābharaṇabhaṇḍameva vā idha ‘‘vamma’’nti adhippetaṃ, tasmā ābharaṇadharetipi attho. Ceteti taṃ nāmenālapati, puttānīti mama putte ca dhītaro ca. Indīvarapupphasāmeti taṃ ālapati.
此处有名为安娑那迦的比库认识到此义。闻听辅导之言“太阳刚升起光明灿烂”后,她感动流泪,内心默想:“若亲自前去劝阻其子为时尚早,我当派遣辅导者。”于是,她往其住处至安娑那迦处劝导此人。所谓“瓦摩他拉”者,意为“瓦摩他拉是勇士、勇者”,在本处乃指导宝物、装饰品等的称谓,故又名“阿婆兰那他拉”,含此义。以“切提”名称称之,意为“我之切提及其女儿”。“因迦花”一词亦指称此人。
Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā pāsādā oruyha anuvicaritvā ‘‘pitā vo ovādaṃ dātukāmo pakkosati, idaṃ kira vo tassa pacchimadassana’’nti sabbamevassa suhadajanañca puttadhītaro ca sannipātesi. Dhammapālakumāro pana taṃ vacanaṃ sutvāva rodanto kaniṭṭhabhātikagaṇaparivuto pitu santikaṃ agamāsi. Paṇḍito te disvāva sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkonto assupuṇṇehi nettehi āliṅgitvā sīse cumbitvā jeṭṭhaputtaṃ muhuttaṃ hadaye nipajjāpetvā hadayā otāretvā sirigabbhato nikkhamma mahātale pallaṅkamajjhe nisīditvā puttasahassassa ovādaṃ adāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
她称“善哉”,心怀感激,进入宅邸四处巡视,言道:“父亲想给你劝诫,欲劝止你,你们之夕暮时分即将临到。”一切子女及善友都聚会齐集。维持法教的青年闻此言哭泣,携带着最小的兄弟,聚集于父亲面前。智者见状无法同频共感,拥抱满载鲜花的篮子,亲吻其头顶,抱起最年长的儿子,立刻将其放回怀中,轻抚其心,敞开内心深处,从内心发自衷心地坐于大地之上,在众子中训诲劝言。显明此事,世尊说:
§1467
1467.
‘‘Te āgate muddhani dhammapālo, cumbitvā putte avikampamāno;
“到来的,是澄净的法守护者大德,亲吻儿子,内心坚定不动摇;
Āmantayitvāna avoca vākyaṃ, dinnāhaṃ raññā idha māṇavassa.
招呼完毕后,他述说语句:‘我受王命,于此护持此童子。’”
§1468
1468.
‘‘Tassajjahaṃ attasukhī vidheyyo, ādāya yenicchati tena gacchati;
『由此自身得乐者,当随其所欲取而去』者,即于自身乐境中,取其所欲而行。
Ahañca vo sāsitumāgatosmi, kathaṃ ahaṃ aparittāya gacche.
『我今为慈法来者,尔等当知,何以不失护而行』者,彼作慈行出世,故应如是行,不致失护。
§1469
1469.
‘‘Sace vo rājā kururaṭṭhavāsī, janasandho puccheyya pahūtakāmo;
『若尔等王,城邦居民且好问众多之耆老,』者,即若尔等为该城之王,城中众多智者若来问询,
Kimābhijānātha pure purāṇaṃ, kiṃ vo pitā puratthā.
『当知彼昔时先世与尔父何人,』者,即应知彼者昔日先辈与尔辈父者之身分。
§1470
1470.
‘‘Samāsanā hotha mayāva sabbe, konīdha rañño abbhatiko manusso;
愿你们都同心一致,何处是国王的臣民与人?
Tamañjaliṃ kariya vadetha evaṃ, mā hevaṃ deva na hi esa dhammo;
请合掌劝说他们说:“天人啊,切莫如此!这并非佛法所允许。”
Viyaggharājassa nihīnajacco, samāsano deva kathaṃ bhaveyyā’’ti.
彼时有人问:“不共天王的臣民,如何能同心一致?”
Tattha dhammapāloti mahāsatto. Dinnāhanti ahaṃ jayadhanena khaṇḍetvā raññā dinno. Tassajjahaṃ attasukhī vidheyyoti ajja paṭṭhāya tīhamattaṃ ahaṃ iminā attano sukhena attasukhī, tato paraṃ pana tassa māṇavassāhaṃ vidheyyo homi. So hi ito catutthe divase ekaṃsena maṃ ādāya yatthicchati, tattha gacchati. Aparittāyāti tumhākaṃ parittaṃ akatvā kathaṃ gaccheyyanti anusāsituṃ āgatosmi. Janasandhoti mittabandhanena mittajanassa sandhānakaro. Pure purāṇanti ito pubbe tumhe kiṃ purāṇakāraṇaṃ abhijānātha. Anusāseti anusāsi. Evaṃ tumhe raññā puṭṭhā ‘‘amhākaṃ pitā imañcimañca ovādaṃ adāsī’’ti katheyyātha. Samāsanā hothāti sace vo rājā mayā dinnassa ovādassa kathitakāle ‘‘etha tumhe, ajja mayā saddhiṃ samāsanā hotha, idha rājakule tumhehi añño ko nu rañño abbhatiko manusso’’ti attano āsane nisīdāpeyya, atha tumhe añjaliṃ katvā taṃ rājānaṃ evaṃ vadeyyātha ‘‘deva, evaṃ mā avaca. Na hi amhākaṃ esapaveṇidhammo. Viyaggharājassa kesarasīhassa nihīnajacco jarasiṅgālo , deva, kathaṃ samāsano bhaveyya. Yathā siṅgālo sīhassa samāsano na hoti, tatheva mayaṃ tumhāka’’nti.
对此,大德法护者回答说:“我曾因胜利者国王的恩赐而得法,今日以其恩赐我应安住三分法乐,自利而乐。然后我应为他人效劳。因为从第四日开始,他会单独带我去喜欢之地。没有你们的防护,怎能安心而行?我来监督你们。‘结交同伴’意指通过友谊结盟。你们当识知何为结盟。‘劝导’即训示。你们应在国王在时,说:‘我们的父亲,这位长者教诲如是’。若国王临座说:‘今日众人应同心一致,此处在王室,有谁是国王的臣属和人?’你们应作礼并言:‘天人!请勿如此言。我等非此流亡失法者。不是被玷污的天王臣民。天人啊,如同花豹与狮子并不相依,我们也是如此。’
Imaṃ panassa kathaṃ sutvā puttadhītaro ca ñātisuhajjādayo ca dāsakammakaraporisā ca te sabbe sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkontā mahāviravaṃ viraviṃsu. Tesaṃ mahāsatto saññāpesi.
听闻此言,子女亲戚及家丁奴仆均无法聚合,相互间大异分歧甚多。大德法护者向他们表明此义。
Lakkhaṇakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 相品已毕。
Rājavasatikaṇḍa · 侍王品
Atha ne paṇḍito puttadhītaro ca ñātayo ca upasaṅkamitvā tuṇhībhūte disvā ‘‘tātā, mā cintayittha, sabbe saṅkhārā aniccā, yaso nāma vipattipariyosāno, apica tumhākaṃ rājavasatiṃ nāma yasapaṭilābhakāraṇaṃ kathessāmi, taṃ ekaggacittā suṇāthā’’ti buddhalīlāya rājavasatiṃ nāma paṭṭhapesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
随后诸子女亲戚贤者前来,静默而立,说道:‘祖父,请勿忧虑。诸行无常,名誉亦为祸患。且我将说与你们的王室名字和声誉受损之因,请专心聆听。’以佛陀戏言,揭示出王室之名。法护者由此开始说明。
§1471
1471.
‘‘So ca putte amacce ca, ñātayo suhadajjane;
「如此,儿子与父亲,亲族在美好的出身中,
Alīnamanasaṅkappo, vidhuro etadabravi.
心不轻慢意念专注,明智者如是说。」
§1472
1472.
‘‘Ethayyo rājavasatiṃ, nisīditvā suṇātha me;
「今当听我所说,王子所住之处;
Yathā rājakulaṃ patto, yasaṃ poso nigacchatī’’ti.
如王族出生,获得荣名与财富的情形。」
Tattha suhadajjaneti suhadayajane. Ethayyoti etha, ayyo. Piyasamudācārena putte ālapati. Rājavasatinti mayā vuccamānaṃ rājapāricariyaṃ suṇātha. Yathāti yena kāraṇena rājakulaṃ patto upasaṅkamanto rañño santike caranto poso yasaṃ nigacchati labhati, taṃ kāraṇaṃ suṇāthāti attho.
其中,『善心之人』者,即善心之众人也。『来,尊者』者,即『来』与『尊者』二词合一;此乃以亲爱之称谓呼唤其子。『王之住所』者,即『听闻我所说之侍奉国王之事』。『如』者,其义为:『请听闻此缘由——凡进入王族、前往谒见者,在国王左右行事之人,因何缘由而得名誉,请听闻此缘由。』
§1473
1473.
一四七三。
‘‘Na hi rājakulaṃ patto, aññāto labhate yasaṃ;
『凡进入王族者,不因无名而得名誉;』
Nāsūro nāpi dummedho, nappamatto kudācanaṃ.
此处,『非怯懦者,亦非愚昧者,任何时候皆不放逸』。
§1474
1474.
一四七四。
‘‘Yadāssa sīlaṃ paññañca, soceyyaṃ cādhigacchati;
『当他获得戒德与智慧,以及清净之时』;
Atha vissasate tyamhi, guyhañcassa na rakkhatī’’ti.
遂至信任此处,而不护其秘密。
Tattha aññātoti apākaṭaguṇo aviditakammāvadāno. Nāsūroti na asūro bhīrukajātiko. Yadāssa sīlanti yadā assa sevakassa rājā sīlañca paññañca soceyyañca adhigacchati, ācārasampattiñca ñāṇabalañca sucibhāvañca jānāti. Atha vissasate tyamhīti atha rājā tamhi vissasate vissāsaṃ karoti, attano guyhañcassa na rakkhati na gūhati.
此处所谓『不认识』者,指的是对行为本质的不明知引起的无知。『非无畏』者,非指无畏勇猛之义,而是指非源自恐怖生起者。当地之法规,若国王品行高洁,同时其仆从明白且实践品德、智慧、清净心念,了解道德修养、智慧力量及纯净德性,国王方获得这些。由此王在彼时才生信任,信任该人却无保护隐匿其秘密之心。
§1475
1475.
‘‘Tulā yathā paggahitā, samadaṇḍā sudhāritā;
『秤如被正拿持,权杖稳健持守;
Ajjhiṭṭho na vikampeyya, sa rājavasatiṃ vase.
立如磐石不颤动,此人居王宫中。』
§1476
1476.
‘‘Tulā yathā paggahitā, samadaṇḍā sudhāritā;
「衡秤如同安置妥当,杆秤正直平衡,
Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṃ vase’’ti.
一切事物均被承载,他就住于王宫。」
Tattha tulāyathāti yathā esā vuttappakārā tulā na onamati na unnamati, evameva rājasevako kismiñcideva kamme raññā ‘‘idaṃ nāma karohī’’ti ajjhiṭṭho āṇatto chandādiagativasena na vikampeyya, sabbakiccesu paggahitatulā viya samo bhaveyya. Sa rājavasatinti so evarūpo sevako rājakule vāsaṃ vaseyya, rājānaṃ paricareyya, evaṃ paricaranto pana yasaṃ labheyyāti attho. Sabbāni abhisambhontoti sabbāni rājakiccāni karonto.
其中文意「如同衡秤」是说,正如这所称述的衡秤,不偏不倚、不倾斜不升起,正如是般,王宫中的侍从于任何工作中,均以「这是该做的」的坚定心志,无起伏波动,像精准调校的衡秤一样,保持平等衡量。他即为王宫侍从,住在王室中,侍奉国王,因如此侍奉而得名誉。所谓「一切事物均被承载」者,是指他完成所有王宫职责之义。
§1477
1477.
‘‘Divā vā yadi vā rattiṃ, rājakiccesu paṇḍito;
「无论昼夜,精明于王事,
Ajjhiṭṭho na vikampeyya, sa rājavasatiṃ vase.
坚定心志不动摇,住于王宫之中。」
§1478
1478.
‘‘Divā vā yadi vā rattiṃ, rājakiccesu paṇḍito;
『白昼或者夜晚,无论何时,明智者总是在王事之中,
Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṃ vase.
他能遍知一切法,居住于王宫之中。』
§1479
1479.
‘‘Yo cassa sukato maggo, rañño suppaṭiyādito;
『那条道路是安乐康宁之道,是君王美好的开端;
Na tena vutto gaccheyya, sa rājavasatiṃ vase’’ti.
若无人以之引导,则不应当行此道路,彼居住于王宫之中。』
Tattha na vikampeyyāti avikampamāno tāni kiccāni kareyya. Yo cassāti yo ca rañño gamanamaggo sukato assa suppaṭiyādito sumaṇḍito, ‘‘iminā maggena gacchā’’ti vuttopi tena na gaccheyya.
此处谓:若不动摇,则能安稳地完成那些职责。譬如,若有人愿意去王处随行,虽有告他“请从此路前往”的善导和正告,亦不应随意改道。
§1480
1480.
一四八〇。
‘‘Na rañño sadisaṃ bhuñje, kāmabhoge kudācanaṃ;
“不可享用与王同等的饮食享乐,绝不可贪取任何财物;
Sabbattha pacchato gacche, sa rājavasatiṃ vase.
宁可在背后他处行走,仍常居于王所的居所内。”
§1481
1481.
一四八一。
‘‘Na rañño sadisaṃ vatthaṃ, na mālaṃ na vilepanaṃ;
“不可享用与王同等的衣物,亦不宜着用花饰和香膏;
Ākappaṃ sarakuttiṃ vā, na rañño sadisamācare;
『適合』者,謂合宜之事、正當之行;『親密』者,謂親近、密切之故。『不應與國王同寢』者,即不宜與國王或其親密丞侍同床共寢。
Aññaṃ kareyya ākappaṃ, sa rājavasatiṃ vase’’ti.
『他人行使適合』者,謂由他人來行使合宜職責。『彼即居於宮中』者,指此合宜之事由他人負責時,國王就可安居宮中。
Tattha na raññoti rañño kāmabhogena samaṃ kāmabhogaṃ na bhuñjeyya. Tādisassa hi rājā kujjhati. Sabbatthāti sabbesu rūpādīsu kāmaguṇesu rañño pacchatova gaccheyya, hīnatarameva seveyyāti attho. Aññaṃ kareyyāti rañño ākappato sarakuttito ca aññameva ākappaṃ kareyya.
其中『非國王』者,指非屬於國王自己之性慾所享之事;『國王不宜同享』者,意為國王不應與他人平等地分享與享受此性慾事。國王見此當然忿怒。『無所不遍』者,乃指遍及一切感官之形色等煩惱欲樂,若在此皆追隨國王後,且以較次等之態來侍奉,意即不宜使國王受挫於他人之下也。『應由他人來行』,乃既符合國王身份與尊貴,合宜合適之事應由他人行之,亦即國王特別而不可自行。此乃本節義理所在。
§1482
1482.
‘‘Kīḷe rājā amaccehi, bhariyāhi parivārito;
『國王與男僕侍者、妃嬪眾多圍繞』者,描述國王眾多隨從親近環繞的場景;
Nāmacco rājabhariyāsu, bhāvaṃ kubbetha paṇḍito.
『智者勿分裂國王妃嬪』者,即智人不應於諸妃當中挑撥離間,構造內部分裂,保持諸妃和合。
§1483
1483.
一四八三。
‘‘Anuddhato acapalo, nipako saṃvutindriyo;
不懈不懒,善巧精进,根根节制,
Manopaṇidhisampanno, sa rājavasatiṃ vase’’ti.
意念坚固者,他住王宫中。」
Tattha bhāvanti vissāsavasena adhippāyaṃ. Acapaloti amaṇḍanasīlo. Nipakoti paripakkañāṇo. Saṃvutindriyoti pihitachaḷindriyo rañño vā aṅgapaccaṅgāni orodhe vāssa na olokeyya. Manopaṇidhisampannoti acapalena suṭṭhu ṭhapitena cittena samannāgato.
此中谓由信任而尊重。所谓不懈,即有坚定无放逸之品行。善巧者,谓智成熟圆满。根节制者,指心意被约束,不窥视王及宫中诸肢体或通道。意念坚固者,则是指由不懈而心专注安立。
§1484
1484.
一四八四。
‘‘Nāssa bhariyāhi kīḷeyya, na manteyya rahogato;
不与妻妾嬉戏,不密谋暗计;
Nāssa kosā dhanaṃ gaṇhe, sa rājavasatiṃ vase.
无有箱囊财物可握,居于王宫之中。
§1485
1485.
一四八五。
‘‘Na niddaṃ bahu maññeyya, na madāya suraṃ pive;
莫以多眠自觉,莫为骄慢而饮酒;
Nāssa dāye mige haññe, sa rājavasatiṃ vase.
无有所施而害野兽,居于王宫之中。
§1486
1486.
一四八六。
‘‘Nāssa pīṭhaṃ na pallaṅkaṃ, na kocchaṃ na nāvaṃ rathaṃ;
无有座席床榻,无有毡毯舟车;
Sammatomhīti ārūhe, sa rājavasatiṃ vase.
「承允者」者,登上其位,即居住于王宫。
§1487
1487.
一四八七。
‘‘Nātidūre bhaje rañño, naccāsanne vicakkhaṇo;
「不可离王太远而侍奉」,于床榻上不可离得太远,且应是明智。
Sammukhañcassa tiṭṭheyya, sandissanto sabhattuno.
又应立于其前,面见诸王属。
§1488
1488.
一四八八。
‘‘Na ve rājā sakhā hoti, na rājā hoti methuno;
「国王非为朋友」,亦非是夫妻。
Khippaṃ kujjhanti rājāno, sūkenakkhīva ghaṭṭitaṃ.
君王迅速易怒,如同破碎的罐子。
§1489
1489.
一四八九。
‘‘Na pūjito maññamāno, medhāvī paṇḍito naro;
『人非尊敬自认为聪慧贤达者;
Pharusaṃ patimanteyya, rājānaṃ parisaṃgata’’nti.
应敬慎粗暴,勿于国王侍从中行不当。』
Tattha na manteyyāti tassa rañño bhariyāhi saddhiṃ neva kīḷeyya, na raho manteyya. Kosā dhananti rañño kosā dhanaṃ thenetvā na gaṇheyya. Na madāyāti tātā, rājasevako nāma madatthāya suraṃ na piveyya. Nāssa dāye migeti assa rañño dinnābhaye mige na haññeyya. Kocchanti bhaddapīṭhaṃ. Sammatomhīti ahaṃ sammato hutvā evaṃ karomīti na āruheyya. Sammukhañcassa tiṭṭheyyāti assa rañño purato khuddakamahantakathāsavanaṭṭhāne tiṭṭheyya. Sandissanto sabhattunoti yo rājasevako tassa bhattuno dassanaṭṭhāne tiṭṭheyya. Sūkenāti akkhimhi patitena vīhisūkādinā ghaṭṭitaṃ akkhi pakatisabhāvaṃ jahantaṃ yathā kujjhati nāma, evaṃ kujjhanti, na tesu vissāso kātabbo. Pūjito maññamānoti ahaṃ rājapūjitomhīti maññamāno. Pharusaṃ patimanteyyāti yena so kujjhati, tathārūpaṃ na manteyya.
此中,谓王不得与后妃共戏弄,也不可秘密商议。库藏财物属于王室,妄自取用不可为道理。所谓不醉,指王室仆从不为饮酒而醉。无妄害之意,因王所赠猎物不能杀生。皇座不失尊严。允同意,即我已获同意,故行之,不应其上诉。被面见时,应立于王前小厅大殿听事之处。若被见者为王之仆从,应站于膳堂示见之所。所谓破罐,是比喻因掉落眼屑使眼睛刺痛皱眉,形容易怒,非可信赖者。自视受王敬重,谓我以为受国王尊重。应谨慎慎重,勿轻率愤怒,勿妄施猜测。
§1490
1490.
一四九〇。
‘‘Laddhadvāro labhe dvāraṃ, neva rājūsu vissase;
『若得门已得门,即不能信赖国王;』
Aggīva saṃyato tiṭṭhe, sa rājavasatiṃ vase.
『如火被控制而静止者,是安住于国王之所。』
§1491
1491.
‘‘Puttaṃ vā bhātaraṃ vā saṃ, sampaggaṇhāti khattiyo;
『无论是子是兄弟,若是军人即加以保护;』
Gāmehi nigamehi vā, raṭṭhehi janapadehi vā;
『无论乡村城镇,或国土邦域;』
Tuṇhībhūto upekkheyya, na bhaṇe chekapāpaka’’nti.
『若身处寂静应当冷漠,不说恶行片语。』
Tattha laddhadvārolabhe dvāranti ahaṃ nippaṭihāro laddhadvāroti appaṭihāretvā na paviseyya, punapi dvāraṃ labheyya, paṭihāretvāva paviseyyāti attho. Saṃyatoti appamatto hutvā. Bhātaraṃ vā santi sakaṃ bhātaraṃ vā. Sampaggaṇhātīti ‘‘asukagāmaṃ vā asukanigamaṃ vā assa demā’’ti yadā sevakehi saddhiṃ katheti. Na bhaṇe chekapāpakanti tadā guṇaṃ vā aguṇaṃ vā na bhaṇeyya.
此处“得到门扉”者,是谓路口。谓我若不使门扉关闭,则不可入;若能再得门扉,则关闭后方可入。其义即此。所谓“收敛”是指勤勉谨慎、警觉不懈。或云“同胞”者,谓兄弟或同伴。所谓“统一议论”,即“为君主或臣民进行议论”的意思,彼时侍者们同声议论时。此时不称之为“邪恶之语”,无论称为善言或非善言,皆不言。
§1492
1492.
‘‘Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake;
“登象、持矛、驾车、抚琴,
Tesaṃ kammāvadānena, rājā vaḍḍheti vetanaṃ;
凭此功业,国王加增俸禄;
Na tesaṃ antarā gacche, sa rājavasatiṃ vase.
其间不入,唯居王宫而安。”
§1493
1493.
‘‘Cāpovūnudaro dhīro, vaṃsovāpi pakampaye;
『拉弓之人心智坚定,纵使族谱亦能动摇;』
Paṭilomaṃ na vatteyya, sa rājavasatiṃ vase.
『不应逆行倒转,彼人当居于王位中。』
§1494
1494.
‘‘Cāpovūnudaro assa, macchovassa ajivhavā;
『拉弓之人若身躯伟岸,如鱼般悠然自在;』
Appāsī nipako sūro, sa rājavasatiṃ vase’’ti.
『精明能干且勇猛,他当住于王座之上。』
Tattha na tesaṃ antarā gaccheti tesaṃ lābhassa antarā na gacche, antarāyaṃ na kareyya. Vaṃsovāpīti yathā vaṃsagumbato uggatavaṃso vātena pahaṭakāle pakampati, evaṃ raññā kathitakāle pakampeyya. Cāpovūnudaroti yathā cāpo mahodaro na hoti, evaṃ mahodaro na siyā. Ajivhavāti yathā maccho ajivhatāya na katheti, tathā sevako mandakathatāya ajivhavā bhaveyya. Appāsīti bhojanamattaññū.
此处二句之间并无关联,亦无利益相干,故不生障碍。所谓族谱动摇,正如竹笋堆中突起之竹笋,在刮风时摇动不已,王位之位亦当如是,于加冕之时震动不息。所谓拉弓之人非大腹者,如同弓非大肚者,故身躯亦不应大。所谓鱼般自在,如鱼因水势飘游,言其不言语,也就是说侍者口拙不能言语,故称『鱼者』。所谓精明能干者,不过食量适中者也。
§1495
1495.
‘‘Na bāḷhaṃ itthiṃ gaccheyya, sampassaṃ tejasaṅkhayaṃ;
『不应让愚痴女子前去,足见其光明将湮灭;
Kāsaṃ sāsaṃ daraṃ bālyaṃ, khīṇamedho nigacchati.
就如炭灰、枝叶、幼稚之木,以及智慧枯竭一同消逝。』
§1496
1496.
‘‘Nātivelaṃ pabhāseyya, na tuṇhī sabbadā siyā;
『光明不宜过早照现,亦不可全然空寂;
Avikiṇṇaṃ mitaṃ vācaṃ, patte kāle udīraye.
应如未折断之树枝,适时恰当予以举起。』
§1497
1497.
一四九七。
‘‘Akkodhano asaṅghaṭṭo, sacco saṇho apesuṇo;
『不生嗔恚,无结怨,真实正直,不造恶业;
Samphaṃ giraṃ na bhāseyya, sa rājavasatiṃ vase.
不妄语,不妒恨,饶益言论,不讲恶语;如是者,住王舍城中。』
§1498
1498.
一四九八。
‘‘Mātāpettibharo assa, kule jeṭṭhāpacāyiko;
『为父母所重者,族中尊长,
Saṇho sakhilasambhāso, sa rājavasatiṃ vase’’ti.
言语亲善,和睦无间者,此等人,住王舍城中。』
Tattha na bāḷhanti punappunaṃ kilesavasena na gaccheyya. Tejasaṅkhayanti evaṃ gacchanto hi puriso tejasaṅkhayaṃ gacchati pāpuṇāti, taṃ sampassanto bāḷhaṃ na gaccheyya. Daranti kāyadarathaṃ. Bālyanti dubbalabhāvaṃ. Khīṇamedhoti punappunaṃ kilesarativasena khīṇapañño puriso ete kāsādayo nigacchati. Nātivelanti tātā rājūnaṃ santike pamāṇātikkantaṃ na bhāseyya . Patte kāleti attano vacanakāle sampatte. Asaṅghaṭṭoti paraṃ asaṅghaṭṭento. Samphanti niratthakaṃ. Giranti vacanaṃ.
在此处,不应一再因烦恼之故而退转衰败。因为一个人若继续如此退转,他的精进和力量必然衰减。观察到这一点者,不应堕入衰败。衰败会破坏身体的基础,衰败则表现为软弱无力。所谓智慧已灭者,是因无明烦恼复兴而致,故此愚痴之士会失去诸如警觉等善法。不可过度谄媚,如同侍奉国王般,不可言过其实。合时称赞为及时,指说话适逢其时。所谓不纠缠,是指不再放任执着。无益地争辩令人生厌,言语生出烦恼。
§1499
1499.
一四九九。
‘‘Vinīto sippavā danto, katatto niyato mudu;
“谦逊、技艺娴熟、温顺,行为得当,心志坚定,温和;
Appamatto suci dakkho, sa rājavasatiṃ vase.
谨慎、清净、熟达,他居于王舍城内。”
§1500
1500.
一五零零。
‘‘Nivātavutti vuddhesu, sappatisso sagāravo;
“于年迈修行者中,无愧无怨,庄严端正,备足敬重;
Surato sukhasaṃvāso, sa rājavasatiṃ vase.
以顺遂、安乐的居所,他居住于王宫。
§1501
1501.
‘‘Ārakā parivajjeyya, sahituṃ pahitaṃ janaṃ;
『应当远离恶劣之人,与善良之人共处;
Bhattāraññevudikkheyya, na ca aññassa rājino’’ti.
应当以尊主的眼光观察,且不可亲近他人之王。』
Tattha vinītoti ācārasampanno. Sippavāti attano kule sikkhitabbasippena samannāgato. Dantoti chasu dvāresu nibbisevano. Katattoti sampāditatto. Niyatoti yasādīni nissāya acalasabhāvo. Mudūti anatimānī. Appamattoti kattabbakiccesu pamādarahito. Dakkhoti upaṭṭhāne cheko. Nivātavuttīti nīcavutti. Sukhasaṃvāsoti garusaṃvāsasīlo. Sahituṃ patitanti pararājūhi sakarañño santikaṃ guyharakkhaṇavasena vā paṭicchannapākaṭakaraṇavasenavā pesitaṃ. Tathārūpena hi saddhiṃ kathentopi rañño sammukhāva katheyya. Bhattāraññevudikkheyyāti attano sāmikameva olokeyya. Na ca aññassa rājinoti aññassa rañño santako na bhaveyya.
其中,“vinīta”者,谓具有礼仪规矩;“sippa”者,受其家族所应受之训练而具备技能;“danta”者,能守六门不开(即藏意不泄露);“katatta”者,言已成就;“niyata”者,依赖正道无动摇;“mudu”者,谦和柔顺,不自高傲;“appamatta”者,诸责任上无疏忽懈怠;“dakkha”者,任事警觉熟练;“nivātavutti”者,行为不卑劣,有自尊之德;“sukhasaṃvāsa”者,住处安乐稳固,品德坚定。所谓与他王子弟共处,即在他王子面前守护家园,或隐蔽或公开地担任保护之责。如此同处,即使在王前言谈亦不失当。所谓“以尊主之视察”,唯见其主,不能有他王之王子为伴。
§1502
1502.
‘‘Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
‘游方比库与婆罗门,具戒律多闻者,
Sakkaccaṃ payirupāseyya, sa rājavasatiṃ vase.
应当端正尊敬彼,彼即住于王宫中。
§1503
1503.
‘‘Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
‘游方比库与婆罗门,具戒律多闻者,
Sakkaccaṃ anuvāseyya, sa rājavasatiṃ vase.
应当诚实恭敬彼,彼即住于王宫中。
§1504
1504.
‘‘Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
‘‘无论比库或婆罗门,品行端正且博闻多闻,
Tappeyya annapānena, sa rājavasatiṃ vase.
应以饮食与饮水满足彼等,彼便得住于王宫中安居。”
§1505
1505.
‘‘Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
‘‘无论比库或婆罗门,品行端正且博闻多闻,
Āsajja paññe sevetha, ākaṅkhaṃ vuddhimattano’’ti.
应亲近智慧,追求自心的增长和提升。”
Tattha sakkaccaṃ payirupāseyyāti gāravena punappunaṃ upasaṅkameyya. Anuvāseyyāti uposathavāsaṃ vasanto anuvatteyya. Tappeyyāti yāvadatthaṃ dānena tappeyya. Āsajjāti upasaṅkamitvā. Paññeti paṇḍite, āsajjapaññe vā, asajjamānapaññeti attho.
其中,『应恭敬地前往侍奉』者,谓应以恭敬之心一再亲近。『应随行』者,谓居住于伍波萨他之住期间应随顺奉行。『应使满足』者,谓应以布施尽其所愿而令满足。『亲近』者,谓前往亲近。『智者』者,谓博学之人;或『亲近而具慧』者,意即『不执著而具慧』之义。
§1506
1506.
‘‘Dinnapubbaṃ na hāpeyya, dānaṃ samaṇabrāhmaṇe;
『从前所给予的布施,不应加以摧毁,施与沙门与婆罗门;
Na ca kiñci nivāreyya, dānakāle vaṇibbake.
施舍时也不应有所阻止,因施舍而获得的是商贾。』
§1507
1507.
‘‘Paññavā buddhisampanno, vidhānavidhikovido;
『有智慧且具聪明的贤者,精通法则与深奥义理,
Kālaññū samayaññū ca, sa rājavasatiṃ vase.
时机智察且洞悉时节者,彼居于王舍城。』
§1508
1508.
一五零八。
‘‘Uṭṭhātā kammadheyyesu, appamatto vicakkhaṇo;
『应当奋发于业中,精勤而灵巧,』
Susaṃvihitakammanto, sa rājavasatiṃ vase’’ti.
『行为端正者,居于王宫宫殿。』
Tattha dinnapubbanti pakatipaṭiyattaṃ dānavattaṃ. Samaṇabrāhmaṇeti samaṇe vā brāhmaṇe vā. Vaṇibbaketi dānakāle vaṇibbake āgate disvā kiñci na nivāreyya. Paññavāti vicāraṇapaññāya yutto. Buddhisampannoti avekallabuddhisampanno. Vidhānavidhikovidoti nānappakāresu dāsakammakaraporisādīnaṃ saṃvidahanakoṭṭhāsesu cheko. Kālaññūti ‘‘ayaṃ dānaṃ dātuṃ, ayaṃ sīlaṃ rakkhituṃ, ayaṃ uposathakammaṃ kātuṃ kālo’’ti jāneyya. Samayaññūti ‘‘ayaṃ kasanasamayo, ayaṃ vapanasamayo, ayaṃ vohārasamayo, ayaṃ upaṭṭhānasamayo’’ti jāneyya. Kammadheyyesūti attano kattabbakammesu.
此中所言,谓先所予与者,已呈现之布施、授受、回报等义。『沙门婆罗门』是指沙门或婆罗门。『商人』指布施时见商人来访,不加阻止者。『慧者』者,以思维判断力结合智慧。『智慧具足』指具足无分别智慧。『制度法则通晓者』指熟悉不同种类奴仆、佣役等手续的监督者。『知时』者,明知『此时是施舍之时、守持戒律之时、行优婆塞戒之时』。『知机』者,了知『此时为种植季节、收取季节、行乞季节、服侍季节』。『应作业者』是指应行之业。
§1509
1509.
一五零九。
‘‘Khalaṃ sālaṃ pasuṃ khettaṃ, gantā cassa abhikkhaṇaṃ;
『狡猾之丛林、牲口、农田,去之实不可久;』
Mitaṃ dhaññaṃ nidhāpeyya, mitaṃva pācaye ghare.
应当适量储藏谷物,如同家中适量炊煮一般。
§1510
1510.
‘‘Puttaṃ vā bhātaraṃ vā saṃ, sīlesu asamāhitaṃ;
无论是儿子还是弟兄,在戒行上不能专心者;
Anaṅgavā hi te bālā, yathā petā tatheva te;
他们确是愚人,正如饿鬼一般。
Coḷañca nesaṃ piṇḍañca, āsīnānaṃ padāpaye.
饿鬼形体消瘦,饭食节省,坐卧都压制双脚。
§1511
1511.
‘‘Dāse kammakare pesse, sīlesu susamāhite;
「奴隶、劳动者、差使者,在戒律上应当具足精进;
Dakkhe uṭṭhānasampanne, ādhipaccamhi ṭhāpaye’’ti.
应当善于起身勤奋,在主管主事者面前建立行为。」
Tattha pasuṃ khettanti gokulañceva sassaṭṭhānañca. Gantāti gamanasīlo. Mitanti minitvā ettakanti ñatvā koṭṭhesu nidhāpeyya. Ghareti gharepi parijanaṃ gaṇetvā mitameva pacāpeyya. Sīlesu asamāhitanti evarūpaṃ dussīlaṃ anācāraṃ kismiñci ādhipaccaṭṭhāne na ṭhapeyyāti attho. Anaṅgavā hi te bālāti ‘‘aṅgametaṃ manussānaṃ, bhātā loke pavuccatī’’ti (jā. 1.4.58) kiñcāpi jeṭṭhakaniṭṭhabhātaro aṅgasamānatāya ‘‘aṅga’’nti vuttā, ime pana dussīlā, tasmā aṅgasamānā na honti. Yathā pana susāne chaḍḍitā petā matā, tatheva te. Tasmā tādisā ādhipaccaṭṭhāne na ṭhapetabbā. Kuṭumbañhi te vināsenti, vinaṭṭhakuṭumbassa ca daliddassa rājavasati nāma na sampajjati. Āsīnānanti āgantvā nisinnānaṃ puttabhātānaṃ matasattānaṃ matakabhattaṃ viya dento ghāsacchādanamattameva padāpeyya. Uṭṭhānasampanneti uṭṭhānavīriyena samannāgate.
此中所谓畜生田者,如农场与牧场之地。行贾者往返奔走。结亲说友,熟识彼此,然后存放珍藏于仓库。居家者则于各家召集亲属,只以亲友款待相待。不安于戒律者,谓此种行为为恶劣戒行与不当举止,不应在任何主管主事之位上任职。世尊云:那些人愚痴,谓『身体为人之根基,兄弟间如此说』(经论引)。年长宽大兄弟称作『形体』,这些人戒律恶劣,故不属『形体同体』。如善灵魂已逝去般,这种人亦是。同理,故不可任此等人为任何主管主事。若非如此,则必然毁坏家庭;被毁坏而贫穷之家,岂有国王治理之理?所谓坐者,以待客人,供养父兄母亲,恰如送上食物,供应草席。起身充满精进努力,谓之具足奋发。
§1512
1512.
‘‘Sīlavā ca alolo ca, anurakkho ca rājino;
「戒行刚正而无乱,忠护国王;
Āvī raho hito tassa, sa rājavasatiṃ vase.
保护及守卫其秘密,乃是国王的臣属。」
§1513
1513.
‘‘Chandaññū rājino cassa, cittaṭṭho assa rājino;
「国王具有坚强的志愿,心意坚定不动;
Asaṅkusakavuttiṃssa, sa rājavasatiṃ vase.
无所顾虑、不动摇,他安住于王宫之中。
§1514
1514.
‘‘Ucchādaye ca nhāpaye, dhove pāde adhosiraṃ;
他清理污秽,洗涤双足及下颌;
Āhatopi na kuppeyya, sa rājavasatiṃ vase’’ti.
即使遭受打击也不怨恨,他安住于王宫之中。」
Tattha aloloti aluddho. Cittaṭṭhoti citte ṭhito, rājacittavasikoti attho. Asaṅkusakavuttissāti appaṭilomavutti assa. Adhosiranti pāde dhovantopi adhosiraṃ katvā heṭṭhāmukhova dhoveyya, na rañño mukhaṃ ullokeyyāti attho.
其中,『不贪婪』者,谓无贪欲。『心安住』者,谓安住于心中,意即受王心所驾驭。『无乖戾行止』者,谓其行为无有悖逆。『低头』者,谓即便在洗脚时,亦应低垂头部、面朝下方而洗,不应仰望王之面容,此其义也。
§1515
1515.
一五一五。
‘‘Kumbhampañjaliṃ kariyā, cāṭañcāpi padakkhiṇaṃ;
「合掌施礼,绕物而行;
Kimeva sabbakāmānaṃ, dātāraṃ dhīramuttamaṃ.
此乃诸欲悉皆满足,施主最为上等。」
§1516
1516.
一五一六。
‘‘Yo deti sayanaṃ vatthaṃ, yānaṃ āvasathaṃ gharaṃ;
「若有人施予床褥衣物,车辆住处房舍;
Pajjunnoriva bhūtāni, bhogehi abhivassati.
好像云彩聚集充盈于水面上,谓众生同样被感受所充满。
§1517
1517.
‘‘Esayyo rājavasati, vattamāno yathā naro;
『这儿有个贤人住在王宫之中,就像凡人一般;
Ārādhayati rājānaṃ, pūjaṃ labhati bhattusū’’ti.
他敬重国王,便获得了国王的恩惠。』
Tattha kumbhampañjaliṃ kariyā, cāṭañcāpi padakkhiṇanti vuddhiṃ paccāsīsanto puriso udakapūritaṃ kumbhaṃ disvā tassa añjaliṃ kareyya, cāṭañca sakuṇaṃ padakkhiṇaṃ kareyya. Añjaliṃ vā padakkhiṇaṃ vā karontassa te kiñci dātuṃ na sakkonti. Kimevāti yo pana sabbakāmānaṃ dātā dhīro ca, taṃ rājānaṃ kiṃkāraṇā na namasseyya. Rājāyeva hi namassitabbo ca ārādhetabbo ca. Pajjunnorivāti megho viya. Esayyo rājavasatīti ayyo yā ayaṃ mayā kathitā, esā rājavasati nāma rājasevakānaṃ anusāsanī. Yathāti yāya rājavasatiyā vattamāno naro rājānaṃ ārādheti, rājūnañca santikā pūjaṃ labhati, sā esāti.
这里作罐匠者合掌礼拜,伎乐者绕罐旋转。如果有人见到盛满水的罐,应当合掌礼拜,并且伎乐者绕罐旋转。合掌礼拜或绕罐旋转的人,均不能随意给予任何东西。为何?因他是给予一切所欲者且明智者,这样的人岂不应当敬奉这位国王?唯有对国王应当礼敬且尊崇。『好似云雾』,这是比喻:贤者如云聚集。所谓『这儿有个贤人住在王宫』者,实指王宫约束王臣众仆之纪律。『就像凡人一般』是说贤者在王宫中行为如同凡人,根据自身职位敬奉国王、侍奉群臣,这就是上述所指的贤者。
Evaṃ asamadhuro vidhurapaṇḍito buddhalīlāya rājavasatiṃ kathesi;
如此这般,既不粗野又明智的贤者,为了佛陀的教化说出了有关王宫生活的话。
Rājavasatikaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 侍王品已毕。
Antarapeyyālaṃ · 中间略段
Evaṃ puttadārañātimittasuhajjādayo anusāsantasseva tassa tayo divasā jātā. So divasassa pāripūriṃ ñatvā pātova nhatvā nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā ‘‘rājānaṃ apaloketvā māṇavena saddhiṃ gamissāmī’’ti ñātigaṇaparivuto rājanivesanaṃ gantvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhito vattabbayuttakaṃ vacanaṃ avoca. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如此,儿子、女儿、亲戚及好友等在劝导之中,于三日内产生了这样的心念。他知道当天之事已毕,马上洗浴净身,吃过早饭后,说:『应当去见王,与弟子结伴同行。』于是亲属众多,围绕着他前往王宫,向王行礼后,独自立于一旁,说出应说的话语。为了说明此意,佛陀说道——
§1518
1518.
‘‘Evaṃ samanusāsitvā, ñātisaṅghaṃ vicakkhaṇo;
『如此受到同样的劝导,智巧通达的亲属团体,
Parikiṇṇo suhadehi, rājānamupasaṅkami.
环绕怡悦相随着,前去觐见国王。
§1519
1519.
‘‘Vanditvā sirasā pāde, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;
『顶礼国王足首,绕行国王于右侧;'}
Vidhuro avaca rājānaṃ, paggahetvāna añjaliṃ.
贤者对国王说话,合十礼拜。
§1520
1520.
‘‘Ayaṃ maṃ māṇavo neti, kattukāmo yathāmati;
『此人称我是学童,意欲臣服于我;
Ñātīnatthaṃ pavakkhāmi, taṃ suṇohi arindama.
我将述说亲属的事务,聪明人请听。』
§1521
1521.
‘‘Putte ca me udikkhesi, yañca maññaṃ ghare dhanaṃ;
『儿子轻慢我,且认为我家中有财宝;』
Yathā pecca na hāyetha, ñātisaṅgho mayī gate.
正如归来时不再感到悲伤,亲属团体在我去时也不会悲伤。
§1522
1522.
‘‘Yatheva khalatī bhūmyā, bhūmyāyeva patiṭṭhati;
『正如跌倒于土地之上者,正立于土地之上;
Evetaṃ khalitaṃ mayhaṃ, etaṃ passāmi accaya’’nti.
我亦如是倒下,然我见此坚定不移』如此说。
Tattha suhadehīti suhadayehi ñātimittādīhi. Yañca maññanti yañca me aññaṃ tayā ceva aññehi ca rājūhi dinnaṃ ghare aparimāṇaṃ dhanaṃ, taṃ sabbaṃ tvameva olokeyyāsi. Peccāti pacchākāle. Khalatīti pakkhalati. Evetanti evaṃ etaṃ. Ahañhi bhūmiyaṃ khalitvā tattheva patiṭṭhitapuriso viya tumhesu khalitvā tumhesuyeva patiṭṭhahāmi. Etaṃ passāmīti yo esa ‘‘kiṃ te rājā hotī’’ti māṇavena puṭṭhassa mama tumhe anoloketvā saccaṃ apekkhitvā ‘‘dāsohamasmī’’ti vadantassa accayo, etaṃ accayaṃ passāmi, añño pana me doso natthi, taṃ me accayaṃ tumhe khamatha, etaṃ hadaye katvā pacchā mama puttadāresu mā aparajjhitthāti.
此中『suhadehi』意为亲族、友朋、同类等。谓他人认为我被其他人、诸王赐予的无量财富、无数宅邸,皆由你所观察明了。『pecca』意为事后、后来;『khalati』为跌倒、倒下;『evetaṃ』意为如此、就如此;我将土地倒下,犹如站立者临你等前,如今亦立于你等之间。我见此果报坚实无疑,犹如受人询问“你是何王?”时,转过去慎重观视,真实地回答“我是仆人”,此果报我明了无他缺失,你们应当宽恕,这是我心所作,事后不会诋毁我子女衣孥。
Taṃ sutvā rājā ‘‘paṇḍita, tava gamanaṃ mayhaṃ na ruccati, māṇavaṃ upāyena pakkosāpetvā ghātetvā kilañjena paṭicchādetuṃ mayhaṃ ruccatī’’ti dīpento gāthamāha –
听闻此语,国王说:“博士,我不喜你离去,若让那少年以计诱使他杀之,以此掩盖我的过失,我便喜悦。”这样发出明亮的偈语。
§1523
1523.
‘‘Sakkā na gantuṃ iti mayha hoti, chetvā vadhitvā idha kātiyānaṃ;
『萨咖不能前往,这是我的主张,斩杀之后,应在此地由猎人处处置;
Idheva hohī iti mayha ruccati, mā tvaṃ agā uttamabhūripaññā’’ti.
若能就在此处结束,我欢喜如此,愿你不要用非最高智慧去干预』。
Tattha chetvāti idheva rājagehe taṃ pothetvā māretvā paṭicchādessāmīti.
此处『斩杀』者,即指在王宫内将其捕获并处死,作为一种暗中了结的手段。
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘deva, tumhākaṃ ajjhāsayo evarūpo hoti, so tumhesu ayutto’’ti vatvā āha –
闻此语,大能者说:『天人啊,你们的想法乃此种类,因此他与你们为敌』,说毕便讲,
§1524
1524.
‘‘Mā hevadhammesu manaṃ paṇīdahi, atthe ca dhamme ca yutto bhavassu;
『勿使心念陷于恶法之中,务应与自身利益及法义相应而存。』
Dhiratthu kammaṃ akusalaṃ anariyaṃ, yaṃ katvā pacchā nirayaṃ vajeyya.
『当坚守业行,勿造非善且不相称诸业,若造之后堕落地狱之苦。』
§1525
1525.
‘‘Nevesa dhammo na puneta kiccaṃ, ayiro hi dāsassa janinda issaro;
『此中无人能更改此法,奴仆之主即铁也;』
Ghātetuṃ jhāpetuṃ athopi hantuṃ, na ca mayha kodhatthi vajāmi cāha’’nti.
『杀害、焚烧甚至杀戮之事,唯吾无愤怒亦不允行。』
Tattha mā hevadhammesu manaṃ paṇīdahīti adhammesu anatthesu ayuttesu tava cittaṃ mā heva paṇidahīti attho. Pacchāti yaṃ kammaṃ katvāpi ajarāmaro na hoti, atha kho pacchā nirayameva upapajjeyya. Dhiratthu kammanti taṃ kammaṃ garahitaṃ atthu assa bhaveyya. Nevesāti neva esa. Ayiroti sāmiko. Ghātetunti etāni ghātādīni kātuṃ ayiro dāsassa issaro, sabbānetāni kātuṃ labhati, mayhaṃ māṇave appamattakopi kodho natthi, dinnakālato paṭṭhāya tava cittaṃ sandhāretuṃ vaṭṭati, vajāmi ahaṃ narindāti āha –
其中『勿使心念陷于恶法』,其意为勿陷于恶法无益事物中,与心念不相契合。『后者』意谓虽行业,但无老死之果,终当堕入地狱。『坚守业』意指此业为憎恶难受之义。『此无』、『非此』意。『铁』乃奴隶主人。『杀害』等乃杀害等诸恶事,铁为奴隶之主,得以施行种种凶恶。『我无怒』即心无愤恨,遵守此志,以此心念为本,誓言如是。
Evaṃ vatvā mahāsatto rājānaṃ vanditvā rañño orodhe ca puttadāre ca rājaparisañca ovaditvā tesu sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkuṇitvā mahāviravaṃ viravantesuyeva rājanivesanā nikkhami. Sakalanagaravāsinopi ‘‘paṇḍito kira māṇavena saddhiṃ gamissati, etha, passissāma na’’nti mantayitvā rājaṅgaṇeyeva naṃ passiṃsu. Atha ne mahāsatto assāsetvā ‘‘tumhe mā cintayittha, sabbe saṅkhārā aniccā, sarīraṃ addhuvaṃ, yaso nāma vipattipariyosāno, apica tumhe dānādīsu puññesu appamattā hothā’’ti tesaṃ ovādaṃ datvā nivattāpetvā attano gehābhimukho pāyāsi. Tasmiṃ khaṇe dhammapālakumāro bhātikagaṇaparivuto ‘‘pitu paccuggamanaṃ karissāmī’’ti nikkhanto nivesanadvāreyeva pitu sammukho ahosi. Mahāsatto taṃ disvā sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkonto upaguyha ure nipajjāpetvā nivesanaṃ pāvisi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
说完这些,长者合掌礼敬国王,又在国王座前及其子女和王宫众臣面前,劝诫他们无法和睦相处时,便如同极其悲哀、哀痛一般,步出王宫。住在全城居民中者,也议论说『那贤明的人必将与那孩童一起去,我们到时必见』,于是就在王宫内的人群中观看他。继而长者忍耐不住,说道:「汝等无须忧虑,一切造作无常,身体不安稳,所谓名声则是祸患的终结,且汝等在施舍等功德上要当精进无懈。」说完劝诫后,回到自己家中。就在这时,护法少年领着兄弟等众群,说:「将去迎接父亲。」于是一出门,便立时面见父亲。长者见他不能与之和睦相处,便走近他,俯身拥抱后进入王宫。此时,世尊现身然后说道——
§1526
1526.
‘‘Jeṭṭhaputtaṃ upaguyha, vineyya hadaye daraṃ;
『我来亲近年长子,除去心中忧伤;
Assupuṇṇehi nettehi, pāvisī so mahāghara’’nti.
随净洁头发便入大宅。』
Ghare panassa sahassaputtā, sahassadhītaro, sahassabhariyāyo, ca sattavaṇṇadāsisatāni ca santi, tehi ceva avasesadāsidāsakammakarañātimittasuhajjādīhi ca sakalanivesanaṃ yugantavātābhighātapatitehi sālehi sālavanaṃ viya nirantaraṃ ahosi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
家中有千子、千女、千妻及七百奴隶,从事杂役和各路仆役繁多,整个宫殿如同被劲风击倒,森林中参天阔叶树木不断摇动一样,常常喧闹。世尊为此开示说道——
§1527
1527.
‘‘Sālāva sammapatitā, mālutena pamadditā;
『沙拉婆城』已被妥善占据,因懈怠而荒废;
Senti puttā ca dārā ca, vidhurassa nivesane.
子女以及妻妾都居于姻亲的住所。
§1528
1528.
‘‘Itthisahassaṃ bhariyānaṃ, dāsisattasatāni ca;
有成千上万的妻子与七百名奴婢,
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vidhurassa nivesane.
都携手共谋反叛,在姻亲的住所中。
§1529
1529.
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
『山丘与童子,婆罗门的仆役;』
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vidhurassa nivesane.
『携手臂,跳跃向智者的住处。』
§1530
1530.
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
『驮象者,携带武器者,车夫与护卫者;』
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vidhurassa nivesane.
『携手臂,跳跃向智者的住处。』
§1531
1531.
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
『诸城邦已集会,诸村社亦已集聚;』
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vidhurassa nivesane.
『执持臂膀相助送往,是贤人之居所。』
§1532
1532.
『一五三二。』
‘‘Itthisahassaṃ bhariyānaṃ, dāsisattasatāni ca;
『有一千妇人,有七百奴婢;』
Bāhā paggayha pakkantuṃ, kasmā no vijahissasi.
『执持臂膀相助送往,汝何故不分手?』
§1533
1533.
『一五三三。』
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
「年长的王子和少年,以及婆罗门中等的年轻人,
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
携带武器,准备出发,你为何不愿与我们一同行动呢?」
§1534
1534.
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
「肩挑物品的负重奴隶,护卫车夫,以及修理战车的工匠,
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
携带武器,准备出发,你为何不愿与我们一同行动呢?」
§1535
1535.
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
「诸部族已聚集,诸集会亦聚集;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasī’’ti.
携带手臂,奋力向前,汝等为何不去争战?」
Tattha sentīti mahātale chinnapādā viya patitā āvattantā parivattantā sayanti. Itthisahassaṃ bhariyānanti bhariyānameva itthīnaṃ sahassaṃ. Kasmā no vijahissasīti kena kāraṇena amhe vijahissasīti parideviṃsu.
此中『森林』者,如大地上断足跌倒、翻转辗转而卧者也。千女者,谓千妇人;妇女集聚即千女。为何汝等不去争战,谓以何因由而忧思不安?」
Mahāsatto sabbaṃ taṃ mahājanaṃ assāsetvā ghare avasesakiccāni katvā antojanañca bahijanañca ovaditvā ācikkhitabbayuttakaṃ sabbaṃ ācikkhitvā puṇṇakassa santikaṃ gantvā attano niṭṭhitakiccataṃ ārocesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
有大丈夫,于众人之中,尽心教诲大众,完成家中所需之事,嘱咐内外家人,尽数交代应分别而行之事,告毕后,即赴布满谷仓者处,告知自身已办完结之事。佛为示现此义,告诫曰──
§1536
1536.
‘‘Katvā gharesu kiccāni, anusāsitvā sakaṃ janaṃ;
「在家中已办完各事,教示自己子民,
Mittāmacce ca bhacce ca, puttadāre ca bandhave.
朋友与亲族,以及子孙和亲属。
§1537
1537.
一五三七。
‘‘Kammantaṃ saṃvidhetvāna, ācikkhitvā ghare dhanaṃ;
『完成业事之后,已报告家中财物;
Nidhiñca iṇadānañca, puṇṇakaṃ etadabravi.
成就藏款和牲畜,我已称说此事。』
§1538
1538.
一五三八。
‘‘Avasī tuvaṃ mayha tīhaṃ agāre, katāni kiccāni gharesu mayhaṃ;
『你确实在我家里,家中之事我等已办;』
Anusāsitā puttadārā mayā ca, karoma kaccāna yathāmatiṃ te’’ti.
我劝导子女,如同对他们能力所及的那样去做。
Tattha kammantaṃ saṃvidhetvānāti ‘‘evañca kātuṃ vaṭṭatī’’ti ghare kattabbayuttakaṃ kammaṃ saṃvidahitvā. Nidhinti nidahitvā ṭhapitadhanaṃ. Iṇadānanti iṇavasena saṃyojitadhanaṃ. Yathāmatiṃ teti idāni tava ajjhāsayānurūpaṃ karomāti vadati.
这里说“知晓业作”,是指了解“这样做合适”的道理,家中应当作的业(行为)已被知晓。所谓“埋藏”即将财物妥善安置;“建筑”指用木板等材料筑造稳固的储藏物;“委付给农夫”,是指借助农夫管理财物。‘按照能力’意即现今按照你的本意和能力加以实行。
Puṇṇako āha –
普那阁说——
§1539
1539.
‘‘Sace hi katte anusāsitā te, puttā ca dārā anujīvino ca;
“如果劝说你做了,子女和眷属都能活着;
Handehi dānī taramānarūpo, dīgho hi addhāpi ayaṃ puratthā.
施舍和恩惠皆由此而得增长,这一方土地虽长远且广阔。”
§1540
1540.
‘‘Achambhitova gaṇhāhi, ājāneyyassa vāladhiṃ;
「应如惊骇般接引,知晓其成长之力;
Idaṃ pacchimakaṃ tuyhaṃ, jīvalokassa dassana’’nti.
此即尔之西方净土,众生显见所在」──如是说。
Tattha katteti somanassappatto yakkho mahāsattaṃ ālapati. Dīgho hi addhāpīti gantabbamaggopi dīgho. ‘‘Achambhitovā’’ti idaṃ so heṭṭhāpāsādaṃ anotaritvā tatova gantukāmo hutvā avaca.
此中,所谓「作」者,指欢喜之鬼神谈论大尊。路途果真遥远,行路之道亦长远。「应如惊骇」指此鬼神越过较低之宫殿,因渴望前往,乃如惊恐状言说。
Atha naṃ mahāsatto āha –
然后那大尊者说道──
§1541
1541.
‘‘Sohaṃ kissa nu bhāyissaṃ, yassa me natthi dukkaṭaṃ;
『我为何应当畏惧?因为在我身上没有恶行;无论身体、语言、意念,均未造作堕落之行。』
Kāyena vācā manasā, yena gaccheyya duggati’’nti.
『凭借身体、语言与心念,没有任何恶行,为此不得恶道。』
Tattha sohaṃ kissa nu bhāyissanti idaṃ mahāsatto ‘‘achambhitova gaṇhāhī’’ti vuttattā evamāha.
此时,那位伟大者为何将此说为畏惧呢?言已云:『如同受惊之象群,我惶恐不安。』如是言说。
Evaṃ mahāsatto sīhanādaṃ naditvā achambhito kesarasīho viya nibbhayo hutvā ‘‘ayaṃ sāṭako mama aruciyā mā muccatū’’ti adhiṭṭhānapāramiṃ purecārikaṃ katvā daḷhaṃ nivāsetvā assassa vāladhiṃ viyūhitvā ubhohi hatthehi daḷhaṃ vāladhiṃ gahetvā dvīhi pādehi assassa ūrūsu paliveṭhetvā ‘‘māṇava, gahito me vāladhi, yathāruci yāhī’’ti āha. Tasmiṃ khaṇe puṇṇako manomayasindhavassa saññaṃ adāsi. So paṇḍitaṃ ādāya ākāse pakkhandi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如此,这位伟大者如狮子吼般发声,惊慌失措却无所畏惧,如同狮王之雄狮,无畏而立,说道:『此害我之盗贼,因我不悦,勿要放我出去。』他先前慎重地观想意志圆满、坚定,安置坚固兽钩,张开驴角,双手紧握稳固兽钩,并用双脚撑住驴之两股,大声喝令:『少年,牢牢抓住我的兽钩,依我喜好而行。』这时,愚钝者赋予心识如海般澎湃,他带着智慧跃向天空。佛陀见其显现,随即告诫说——
§1542
1542.
‘‘So assarājā vidhuraṃ vahanto, pakkāmi vehāyasamantalikkhe;
『这驴王承载着明智者,我将跨过空旷之地,纵横于茂密林间。』
Sākhāsu selesu asajjamāno, kāḷāgiriṃ khippamupāgamāsī’’ti.
有枝干的树条尚未凝固时,很快靠近了黑山。
Tattha sākhāsu selesu asajjamānoti puṇṇako kira cintesi ‘‘dūraṃ agantvāva imaṃ himavantappadese rukkhesu pabbatesu ca pothetvā māretvā hadayamaṃsaṃ ādāya kaḷevaraṃ pabbatantare chaḍḍetvā nāgabhavanameva gamissāmī’’ti. So rukkhe ca pabbate ca apariharitvā tesaṃ majjheneva assaṃ pesesi. Mahāsattassānubhāvena rukkhāpi pabbatāpi sarīrato ubhosu passesu ratanamattaṃ paṭikkamanti. So ‘‘mato vā, no vā’’ti parivattitvā mahāsattassa mukhaṃ olokento kañcanādāsamiva vippasannaṃ disvā ‘‘ayaṃ evaṃ na maratī’’ti punapi sakalahimavantappadese rukkhe ca pabbate ca tikkhattuṃ pothento pesesi . Evaṃ pothentopi tatheva rukkhapabbatā dūrameva paṭikkamantiyeva. Mahāsatto pana kilantakāyo ahosi. Atha puṇṇako ‘‘ayaṃ neva marati, idāni vātakkhandhe cuṇṇavicuṇṇaṃ karissāmī’’ti kodhābhibhūto sattamaṃ vātakkhandhaṃ pakkhandi. Bodhisattassānubhāvena vātakkhandho dvidhā hutvā bodhisattassa okāsaṃ akāsi. Tato verambhavātehi paharāpesi, verambhavātāpi satasahassaasanisaddo viya hutvā bodhisattassa okāsaṃ adaṃsu. So puṇṇako tassa antarāyābhāvaṃ passanto taṃ ādāya kāḷapabbataṃ agamāsi. Tena vuttaṃ –
那里枝干尚未凝固之时,传说普那迦心想:『若远离此处,来到这喜马拉雅山脉的树林和群山之中,砍伐树木,击打猎物,取走心脏肉体,弃尸于山间,然后直赴龙住处,将会如何呢?』他未毁坏树木和山谷,只居于其间观望。由于大士的神通力量,树木与山峰如有生命般,身体感知,纷纷远离宝石一般闪耀。普那迦反复思量:“不然,怎会如此呢?”注视大士容颜,如金色光辉般清净,为此再度尝试砍伐这些树林和群山。但即使再三尝试,树木与山岭依然远远逃避。大士却因身体衰弱,已现虚弱形态。普那迦于是愤怒起心,告诫说:“这确实不会死,我现在要折断第七根枝干。”他怒气支配,挥击第七枝干。大士的力量令该枝干裂成两段,露出了大士的空隙。随后普那迦用棍棒猛击,大地震动,如成千上万响声般轰鸣,持续打击大士的空处。普那迦见妨碍已除,便携带它前往黑山。于是说:
‘‘So assarājā vidhuraṃ vahanto, pakkāmi vehāyasamantalikkhe;
“它是赫拉王,承载智慧,我将行至风天之城楼;
Sākhāsu selesu asajjamāno, kāḷāgiriṃ khippamupāgamāsī’’ti.
有枝干的树条尚未凝固时,很快靠近黑山。”
Tattha asajjamānoti alaggamāno appaṭihaññamāno vidhurapaṇḍitaṃ vahanto kāḷapabbatamatthakaṃ upāgato.
那里尚未凝固,意指迅速到达,无所滞碍,携带智慧穿越山间,抵达黑山所在。
Evaṃ puṇṇakassa mahāsattaṃ gahetvā gatakāle paṇḍitassa puttadārādayo puṇṇakassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā tattha mahāsattaṃ adisvā chinnapādā viya patitvā aparāparaṃ parivattamānā mahāsaddena parideviṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如此,普那迦携带大士行去时,时代已到,智慧者的子女等前来至普那迦居所,发现大士犹如断足般倾倒,前后辗转叫号号哭。对此,觉者明示说——
§1543
1543.
一五四三。
‘‘Itthisahassaṃ bhariyānaṃ, dāsisattasatāni ca;
“一千名妇人,七百名奴女,
Bāhā paggayha pakkanduṃ, ‘yakkho brāhmaṇavaṇṇena;
携带臂膀,哆嗦惊惧,说:‘有夜叉,具婆罗门相貌,
Vidhuraṃ ādāya gacchati’.
携带智者,前往而去。’
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
王子们和婆罗门施主,
Bāhā paggayha pakkanduṃ, ‘yakkho brāhmaṇavaṇṇena;
携带臂膀,哆嗦惊惧,说:‘有夜叉,具婆罗门相貌;’
Vidhuraṃ ādāya gacchati’.
『带着维都拉前去。』
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
『驾象者、持竹者、战车夫皆已准备;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, ‘yakkho brāhmaṇavaṇṇena;
手执武器,鸟瞰四方,『魔以婆罗门的相貌,』
Vidhuraṃ ādāya gacchati’.
『带着维都拉前去。』』
§1544
1544.
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
『众多村落齐聚,城镇亦同汇集;』
Bāhā paggayha pakkanduṃ, ‘yakkho brāhmaṇavaṇṇena;
他把胳膊抬起,喊道:“魔王身披婆罗门的装束,
Vidhuraṃ ādāya gacchati’.
带着智者前去而去。”
§1545
1545.
‘‘Itthisahassaṃ bhariyānaṃ, dāsisattasatāni ca;
“有一千名妻子,七百名女奴仆,
Bāhā paggayha pakkanduṃ, ‘paṇḍito so kuhiṃ gato’.
他抬起胳膊喊道:“他是智者,他到底去了哪里?”
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
“有贵族子弟和少年,还有身着婆罗门服饰的人们;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, ‘paṇḍito so kuhiṃ gato’.
他提起手臂,注视着四周说道:『那位智者,他到底去了哪里?』
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
『上马者、持兵者、车夫、护窗者,』
Bāhā paggayha pakkanduṃ, ‘paṇḍito so kuhiṃ gato’.
他提起手臂,注视着四周说道:『那位智者,他到底去了哪里?』
§1546
1546.
Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
各国城镇及诸乡村皆已聚集,
Bāhā paggayha pakkanduṃ, ‘paṇḍito so kuhiṃ gato’’’ti.
他提起手臂,注视着四周说道:『那位智者,他到底去了哪里?』
Evaṃ pakkanditvā ca pana te sabbepi sakalanagaravāsīhi saddhiṃ roditvā rājadvāraṃ agamaṃsu. Rājā mahantaṃ paridevasaddaṃ sutvā sīhapañjaraṃ vivaritvā ‘‘tumhe kasmā paridevathā’’ti pucchi. Athassa te ‘‘deva, so kira māṇavo na brāhmaṇo, yakkho pana brāhmaṇavaṇṇena āgantvā paṇḍitaṃ ādāya gato, tena vinā amhākaṃ jīvitaṃ natthi. Sace so ito sattame divase nāgamissati, sakaṭasatehi sakaṭasahassehi ca dārūni saṅkaḍḍhitvā sabbe mayaṃ aggiṃ ujjāletvā pavisissāmā’’ti imamatthaṃ ārocentā imaṃ gāthamāhaṃsu –
众人如此离去之后,他们聚集全城居民一起哭泣,进入了王宫门。国王听见极为哀痛的声音,开了狮子牢笼,问道:「你们为何如此悲伤?」他们答说:「天神啊,那是个少年,不是婆罗门,但魔以婆罗门相貌出现,带来智慧,他离开我们时,我们的性命难保。若他七天内不归来,我们便将以千百车轮围困,焚烧一切,进入王宫。」于是他们如此解释,并吟诵了一首诗——
§1547
1547.
‘‘Sace so sattarattena, nāgacchissati paṇḍito;
「若他七天内归来,智慧者就会来临;
Sabbe aggiṃ pavekkhāma, natthattho jīvitena no’’ti.
大家将守护火焰,否则生命无意义。」
Sammāsambuddhassa parinibbutakālepi ‘‘mayaṃ aggiṃ pavisitvā marissāmā’’ti vattāro nāma nāhesuṃ. Aho subhāsitaṃ mahāsatte nāgarehīti. Rājā tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘tumhe mā cintayittha, mā socittha, mā paridevittha, madhurakatho paṇḍito māṇavaṃ dhammakathāya palobhetvā attano pādesu pātetvā sakalanagaravāsīnaṃ assumukhaṃ hāsayanto na cirasseva āgamissatī’’ti assāsento gāthamāha –
正自觉者涅槃时也曾说过「我们进入火焰而死」,这话自明无疑。诚为城中大英雄善言。国王听闻此语,说:「你们不要忧虑,不要哀伤,不要悲叹,聪明的少年依法而说话,不会让自己跌倒,会让全城人民欢欣鼓舞,必定很快归来。」于是鼓励并吟诵了一首诗——
§1548
1548.
‘‘Paṇḍito ca viyatto ca, vibhāvī ca vicakkhaṇo;
『贤者』者,有智慧通达者,『通达者』者,具妥善辨别智慧者,『观察者』者,善于分析审察者;
Khippaṃ mociya attānaṃ, mā bhāyitthāgamissatī’’ti.
『迅速脱离』者,速速放下自我,不应惧怕而逃避;
Tattha viyattoti veyyattiyā vicāraṇapaññāya samannāgato. Vibhāvīti atthānatthaṃ kāraṇākāraṇaṃ vibhāvetvā dassetvā kathetuṃ samattho. Vicakkhaṇoti taṅkhaṇeyeva ṭhānuppattikāya kāraṇacintanapaññāya yutto. Mā bhāyitthāti mā bhāyatha, attānaṃ mocetvā khippaṃ āgamissatīti assāseti.
其中『通达』者,是以广博的思维和辨析智慧为资粮者;『观察』者,能分别各种缘起缘灭、因缘无因缘,分别展现说明,以便阐述说明;『辨巧』者,是迅速明了种种起因缘起之法,具深悟造因智慧者;『不应恐惧』者,即责令勿怀恐惧,速速解脱自我,勿迟延来临。
Nāgarāpi ‘‘paṇḍito kira rañño kathetvā gato bhavissatī’’ti assāsaṃ paṭilabhitvā attano gehāni pakkamiṃsu.
连世间俗人尚且说:「他确实是贤者,必将为王而去。」于是受此鼓励,离开了自己的家舍。
Antarapeyyālo niṭṭhito. · 中间省略已完。
Sādhunaradhammakaṇḍaṃ · 善人法章。
Puṇṇakopi mahāsattaṃ kāḷāgirimatthake ṭhapetvā ‘‘imasmiṃ jīvamāne mayhaṃ vuḍḍhi nāma natthi, imaṃ māretvā hadayamaṃsaṃ gahetvā nāgabhavanaṃ gantvā vimalāya datvā irandhatiṃ gahetvā devalokaṃ gamissāmī’’ti cintesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
蒲纳迦亦在大山黑岩处立定,思惟曰:「我今在世无增长可言,死后取心肉,往龙宫净处供养,持夜叉以求往天界。」
§1549
1549.
为昭示其意,世尊教诫说──
‘‘So tattha gantvāna vicintayanto, uccāvacā cetanakā bhavanti;
“因此前往彼处,反复思惟,便生起高低之间的意念;
Nayimassa jīvena mamatthi kiñci, hantvānimaṃ hadayamānayissa’’nti.
以为在这生命中没有归属何物,杀死此心之后将随它而去。”
Tattha soti so puṇṇako. Tattha gantvānāti gantvā tattha kāḷāgirimatthake ṭhito. Uccāvacā cetanakā bhavantīti khaṇe khaṇe uppajjamānā cetanā uccāpi avacāpi uppajjanti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ mametassa jīvitadānacetanāpi uppajjeyyāti. Imassa pana jīvitena tahiṃ nāgabhavane mama appamattakampi kiñci kiccaṃ natthi, idhevimaṃ māretvā assa hadayaṃ ānayissāmīti sanniṭṭhānamakāsīti attho.
此处所说的彼处,指前往黑山之地;“高低之间的意念生起”意指此处瞬间生起的种种心念,包括高昂与低沉的意念。该处存在一个场所,意念便生于此。论及此生命,即使在如龙宅般的身体内,我这微细的生命也无所作为,意指此地是临终之地,意念认为“将此生命在此杀死后,必能携带此心”这是意念的现行。
Tato puna cintesi ‘‘yaṃnūnāhaṃ imaṃ sahatthena amāretvā bheravarūpadassanena jīvitakkhayaṃ pāpeyya’’nti. So bheravayakkharūpaṃ nimminitvā mahāsattaṃ tajjento āgantvā taṃ pātetvā dāṭhānaṃ antare katvā khāditukāmo viya ahosi, mahāsattassa lomahaṃsanamattampi nāhosi. Tato sīharūpena mattamahāhatthirūpena ca āgantvā dāṭhāhi ceva dantehi ca vijjhitukāmo viya ahosi. Tathāpi abhāyantassa ekadoṇikanāvappamāṇaṃ mahantaṃ sappavaṇṇaṃ nimminitvā assasanto passasanto ‘‘susū’’ti saddaṃ karonto āgantvā mahāsattassa sakalasarīraṃ veṭhetvā matthake phaṇaṃ katvā aṭṭhāsi, tassa sārajjamattampi nāhosi. Atha ‘‘naṃ pabbatamatthake ṭhapetvā pātetvā cuṇṇavicuṇṇaṃ karissāmī’’ti mahāvātaṃ samuṭṭhāpesi. So tassa kesaggamattampi cāletuṃ nāsakkhi. Atha naṃ tattheva pabbatamatthake ṭhapetvā hatthī viya khajjūrirukkhaṃ pabbataṃ aparāparaṃ cālesi, tathāpi naṃ ṭhitaṭṭhānato kesaggamattampi cāletuṃ nāsakkhi.
继而又念及“如果我能让此同伴于此地死去,以狮形可怖的形像显现,则生命必将消尽。”于是幻化出恐怖猛兽形态,圍绕大猛兽游走,似欲袭击,且因威猛毛发震慑不及。复幻化狮形及雄象形而来,似欲以牙齿抓取。尽管如此,敌人依然生恐惧,只化作一只小鸟大小、色泽鲜明的巨鸟,来回呼吸鸣叫“苏苏”声,拜访大猛兽之躯,咬住其头,停驻不动,且毫无摇动之势。随后念:“不将其置于山顶,投入并粉碎它,我必发动强风。”其虽欲摇动敌人头顶的头发,却无能为力。再将其安置于山顶,如象牙般坚硬树木丛林的山岳上左右摆动,仍无法摇动敌人手足。
Tato ‘‘saddasantāsenassa hadayaphālanaṃ katvā māressāmī’’ti antopabbataṃ pavisitvā pathaviñca nabhañca ekaninnādaṃ karonto mahānādaṃ nadi, evampissa sārajjamattampi nāhosi. Jānāti hi mahāsatto ‘‘yakkhasīhahatthināgarājavesehi āgatopi mahāvātavuṭṭhiṃ samuṭṭhāpakopi pabbatacalanaṃ karontopi antopabbataṃ pavisitvā nādaṃ vissajjentopi māṇavoyeva, na añño’’ti. Tato puṇṇako cintesi ‘‘nāhaṃ imaṃ bāhirupakkamena māretuṃ sakkomi, sahattheneva naṃ māressāmī’’ti. Tato yakkho mahāsattaṃ pabbatamuddhani ṭhapetvā pabbatapādaṃ gantvā maṇikkhandhe paṇḍusuttaṃ pavesento viya pabbataṃ pavisitvā tāsento vagganto antopabbatena uggantvā mahāsattaṃ pāde daḷhaṃ gahetvā parivattetvā adhosiraṃ katvā anālambe ākāse vissajjesi. Tena vuttaṃ –
于是心念道:“以声音震怒之心伤敌,杀死这胀大的头心”——进入山洞,于地与空发出连绵不断的雷鸣般大声;即使有此震怒,也无法伤及敌人的根本。大猛兽心知:“即使狮、象、龙王等皆来,大发大风摇动山岳,入于山洞放声,也宛如普通人,绝无他法。”于是幻念思忖“我不能用此外力杀死他,只能用同伴之力。”于是鬼神将大猛兽置于山顶,踏于山足,似步入脉状金刚之玉峰的山峰,进入山洞,环绕缠绕山岳背后,牢牢抓住大猛兽双足,将其向下折断,送入无赖的空中罔援处而放出。对此者说——
§1550
1550.
‘‘So tattha gantvā pabbatantarasmiṃ, anto pavisitvāna paduṭṭhacitto;
于是他便前往山间,在两山之间进入深处,心念不善地行。
Asaṃvutasmiṃ jagatippadese, adhosiraṃ dhārayi kātiyāno’’ti.
他处于非安稳之地,手中持着钩子向下伸展。
Tattha so tattha gantvāti so puṇṇako pabbatamatthakā pabbatapādaṃ gantvā tattha pabbatantare ṭhatvā tassa anto pavisitvā pabbatamatthake ṭhitassa heṭṭhā paññāyamāno asaṃvute bhūmipadese dhāresīti. Na āditova dhāresi, tattha pana taṃ khipitvā pannarasayojanamattaṃ bhaṭṭhakāle pabbatamuddhani ṭhitova hatthaṃ vaḍḍhetvā adhosiraṃ bhassantaṃ pādesu gahetvā adhosirameva ukkhipitvā mukhaṃ olokento ‘‘na maratī’’ti ñatvā dutiyampi khipitvā tiṃsayojanamattaṃ bhaṭṭhakāle tatheva ukkhipitvā puna tassa mukhaṃ olokento jīvantameva disvā cintesi ‘‘sace idāni saṭṭhiyojanamattaṃ bhassitvā na marissati, pādesu naṃ gahetvā pabbatamuddhani pothetvā māressāmī’’ti atha naṃ tatiyampi khipitvā saṭṭhiyojanamattaṃ bhaṭṭhakāle hatthaṃ vaḍḍhetvā pādesu gahetvā ukkhipi. Tato mahāsatto cintesi ‘‘ayaṃ maṃ paṭhamaṃ pannarasayojanaṭṭhānaṃ khipi, dutiyampi tiṃsayojanaṃ, tatiyampi saṭṭhiyojanaṃ, idāni puna maṃ na khipissati, ukkhipantoyeva pabbatamuddhani paharitvā māressati, yāva maṃ ukkhipitvā pabbatamuddhani na potheti, tāva naṃ adhosiro hutvā olambantova māraṇakāraṇaṃ pucchissāmī’’ti. Evaṃ cintetvā ca pana so achambhito asantasanto tathā akāsi. Tena vuttaṃ ‘‘dhārayi kātiyāno’’ti, tikkhattuṃ khipitvā dhārayīti attho.
这里“于是他便前往”意指此人名为蒲纳迦,前往山的边缘,立于两山之间,进入其间深处,站于山边,手中拿着钩子朝下伸展在不稳之地支撑。并非漫无目的地支撑,而是迅速地伸出钩子,在十五由旬的时间里立于山头,手加长抓住脚底,钩住脚底往下提起,边看着自己的脸说“不会死”,第二次迅速伸出钩子在三十由旬的时间穿越同样的山,继续钩住脚底边望面容,看到生命的存在想:“若现在钩住六十由旬,不死的话,就将他钩于山顶之上使其死去。”于是第三次迅速伸出钩子,于六十由旬时加长手臂抓住脚底,提起往上。于是他心想:“此人先是十五由旬钩,第二是三十由旬,第三六十由旬,如今绝不会再钩我,会把我钩起置于山顶然后杀我。直到我将他钩住置于山顶不落下,方才会向他发问死因。”如此思考,同时心中烦乱不安。故云“持钩者行者”,意即迅速持钩之意。
§1551
1551.
‘‘So lambamāno narake papāte, mahabbhaye lomahaṃse vidugge;
此人悬挂于地狱之中,极为恐怖,寒毛竖立。
Asantasanto kurūnaṃ kattuseṭṭho, iccabravi puṇṇakaṃ nāma yakkhaṃ.
不安不乐,恶人之首,口出恶语的名为蒲纳迦的夜叉。
§1552
1552.
一五五二。
‘‘Ariyāvakāsosi anariyarūpo, asaññato saññatasannikāso;
『圣者所证者非圣相,非有分别却如有分别;
Accāhitaṃ kammaṃ karosi ludraṃ, bhāve ca te kusalaṃ natthi kiñci.
你作恶行如蛭附着,修习中无有善法存焉。
§1553
1553.
一五五三。
‘‘Yaṃ maṃ papātasmiṃ papātumicchasi, ko nu tavattho maraṇena mayhaṃ;
你欲使我堕于地狱,谁又能以死终结我?
Amānusasseva tavajja vaṇṇo, ācikkha me tvaṃ katamāsi devatāti.
你色相非人非天,且说来你所作何事?』
Tattha so lambamānoti so kurūnaṃ kattuseṭṭho tatiyavāre lambamāno. Ariyāvakāsoti rūpena ariyasadiso devavaṇṇo hutvā carasi. Asaññatoti kāyādīhi asaññato dussīlo. Accāhitanti hitātikkantaṃ, atiahitaṃ vā. Bhāve ca teti tava citte appamattakampi kusalaṃ natthi. Amānusasseva tavajja vaṇṇoti ajja tava idaṃ kāraṇaṃ amānusasseva. Katamāsi devatāti yakkhānaṃ antare katarayakkho nāma tvaṃ.
那里他说他不取,他是克鲁族中的首领,第三次不取。所谓圣者之因缘,是形相如圣者般,化作天人容貌而行。所谓无法识,是身等无法识,是恶行无道德。所谓超越有害,是超越损害或超过有害。你心中所修习的,没有少量善法。所谓非人,是你的尊贵容貌,因为今天你是非人。所谓你是何等天神,是介于夜叉中的,名为卡塔拉夜叉。
Puṇṇako āha –
普那迦说——
§1554
1554.
‘‘Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho, rañño kuverassa hi so sajibbo;
若你所闻,普那迦名为夜叉,确实是王库维罗的亲信;
Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo, brahā sucī vaṇṇabalūpapanno.
地天波旬名为龙,是有洁净相貌威力的婆罗门所生;
§1555
1555.
‘‘Tassānujaṃ dhītaraṃ kāmayāmi, irandhatī nāma sā nāgakaññā;
『我愿意娶他的女儿为妻,她名叫伊兰达提,是一条龙的女儿;』
Tassā sumajjhāya piyāya hetu, patārayiṃ tuyha vadhāya dhīrā’’ti.
『因为她是贤良温顺、可爱的缘故,我贤明地为你解除了杀害之事。』
Tattha sajibboti sajīvo amacco. Brahāti ārohapariṇāhasampanno uṭṭhāpitakañcanarūpasadiso. Vaṇṇabalūpapannoti sarīravaṇṇena ca kāyabalena ca upagato. Tassānujanti tassa anujātaṃ dhītaraṃ. Patārayinti cittaṃ pavattesiṃ, sanniṭṭhānamakāsinti attho.
其中,『活跃的大臣』者,谓有生气的大臣。『高大』者,谓具足高挑宽广之身材,犹如竖立的金像一般。『具色力者』者,谓兼备身体之色泽与肢体之力量。『其随生之女』者,谓其亲生女儿。『令心转动』者,谓令心生起,意即作出决定。
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘ayaṃ loko duggahitena nassati, nāgamāṇavikaṃ patthentassa mama maraṇena kiṃ payojanaṃ, tathato kāraṇaṃ jānissāmī’’ti cintetvā gāthamāha –
听到这话,伟大的众生想:『这个世界被巨大的恶意所毁坏,若众生眼见吾之死亡,对自己有何益处?然而缘由我必当知道。』思惟之后吟诵偈言——
§1556
1556.
‘‘Mā heva tvaṃ yakkha ahosi mūḷho, naṭṭhā bahū duggahītena loke;
『亚卡啊,莫做愚痴之人,世间许多人因邪执而堕落』;
Kiṃ te sumajjhāya piyāya kiccaṃ, maraṇena me iṅgha suṇomi sabba’’nti.
『你对至心至爱的我有何责事?我将听闻所有与死相关的事。』
Taṃ sutvā tassa ācikkhanto puṇṇako āha –
听闻此语后,训诫者普那迦说道:
§1557
1557.
‘‘Mahānubhāvassa mahoragassa, dhītukāmo ñātibhatohamasmi;
『伟大德者,是我父族亲属中希求女儿之人;
Taṃ yācamānaṃ sasuro avoca, yathā mamaññiṃsu sukāmanītaṃ.
这位婆罗门向我恳求,他说:愿如我所思,能安乐引领。』
§1558
1558.
‘‘Dajjemu kho te sutanuṃ sunettaṃ, sucimhitaṃ candanalittagattaṃ;
『我非愚人,汝所作之语当听,不有困难障碍』,
Sace tuvaṃ hadayaṃ paṇḍitassa, dhammena laddhā idha māharesi;
『若汝以智慧心得此法,不当在此世放逸轻慢』,
Etena vittena kumāri labbhā, naññaṃ dhanaṃ uttari patthayāma.
『凭此法获得之财宝,如同贞女所获,无他财物可相比』。
§1559
1559.
一五五九。
‘‘Evaṃ na mūḷhosmi suṇohi katte, na cāpi me duggahitatthi kiñci;
『如此,我并非愚迷,请听我言,我亦无丝毫错误的执取;』
Hadayena te dhammaladdhena nāgā, irandhatiṃ nāgakaññaṃ dadanti.
『以汝得法之心似龙女,能于黑暗中护持如龙女之净光』。」
§1560
1560.
‘‘Tasmā ahaṃ tuyhaṃ vadhāya yutto, evaṃ mamattho maraṇena tuyhaṃ;
『因此,我决定杀你,我决心藉由你的死亡;
Idheva taṃ narake pātayitvā, hantvāna taṃ hadayamānayissa’’nti.
在此将你投入地狱,杀死你,使你心神涣散。』
Tattha dhītukāmoti dhītaraṃ kāmemi patthemi, dhītu atthāya vicarāmi. Ñātibhatohamasmīti tasmā tassa ñātibhatako nāma ahaṃ amhi. Tanti taṃ nāgakaññaṃ. Yācamānanti yācantaṃ maṃ. Yathā manti yasmā maṃ. Aññiṃsūti jāniṃsu. Sukāmanītanti suṭṭhu esa kāmena nītoti sukāmanīto, taṃ sukāmanītaṃ. Tasmā sasuro ‘dajjemu kho te’’tiādimavoca. Tattha dajjemūti dadeyyāma. Sutanunti sundarasarīraṃ. Idha māharesīti idha nāgabhavane dhammena laddhā āhareyyāsīti.
此中,「渴望女」意指女儿,我谓之追求女欲,意即为女儿的利益而思虑。我称自己为亲戚兄弟,是因我是他的亲戚兄弟,故称我为亲戚兄弟。那是龙之女。称「乞求者」即乞求者来找我。因为我被看重,所以他们认为是如此。他们认为我已另有所好,故作他解。称「顺遂者」意指以正当方式引导她,称之为顺遂者。于是其岳父说:「我应孝敬你。」诸如此类言说。此处「孝敬」意谓予以赠与。称「美体」意指美丽的身体。此地「饮食」指于龙宫适当获得饮食。
Tassa taṃ kathaṃ sutvā mahāsatto cintesi ‘‘vimalāya mama hadayena kiccaṃ natthi, varuṇanāgarājena mama dhammakathaṃ sutvā maṇinā maṃ pūjetvā tattha gatena mama dhammakathikabhāvo vaṇṇito bhavissati, tato vimalāya mama dhammakathāya dohaḷo uppanno bhavissati, varuṇena duggahitaṃ gahetvā puṇṇako āṇatto bhavissati, svāyaṃ attanā duggahitena maṃ māretuṃ evarūpaṃ dukkhaṃ pāpesi, mama paṇḍitabhāvo ṭhānuppattikāraṇacintanasamatthatā imasmiṃ maṃ mārente kiṃ karissati, handāhaṃ saññāpessāmi na’’nti. Cintetvā ca pana ‘‘māṇava, sādhunaradhammaṃ nāma jānāmi, yāvāhaṃ na marāmi, tāva maṃ pabbatamuddhani nisīdāpetvā sādhunaradhammaṃ nāma suṇohi, pacchā yaṃ icchasi, taṃ kareyyāsī’’ti vatvā sādhunaradhammaṃ vaṇṇetvā attano jīvitaṃ āharāpento so adhosiro olambantova gāthamāha –
闻此言后,伟大之士思维道:「我心清净无事,听闻水神龙王阐述法义并珍重我,那时我作为法师的身份将受到赞扬,继而因我纯净的法说而生出辅助者,执持水神未净之遗恶者者,业已成熟。此种业因恶行欲亲手杀我,实属极大痛苦,我作为有智慧者,也思维因果、生死之因缘,敌人欲杀我我怎么办?我足可自明此事。」思量后又言:「少年,我知真道,一直到我死去之前,请让我居于山顶,倾听真道,之后你若有心愿,可行之。」于是描绘真道,维持自身生命,垂首低头如吟咏诗行——
§1561
1561.
‘‘Khippaṃ mamaṃ uddhara kātiyāna, hadayena me yadi te atthi kiccaṃ;
『迅速救拔我于殷难,如若我心中有所责任;』
Ye kecime sādhunarassa dhammā, sabbeva te pātukaromi ajjā’’ti.
『凡一切贤人之法,今日我悉皆施护持。』
Taṃ sutvā puṇṇako ‘‘ayaṃ paṇḍitena devamanussānaṃ akathitapubbo dhammo bhavissati, khippameva naṃ uddharitvā sādhunaradhammaṃ suṇissāmī’’ti cintetvā mahāsattaṃ ukkhipitvā pabbatamuddhani nisīdāpesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
闻此,尊者普那迦心念:『此乃贤者所未曾言及、未来将说之正法,须速救拔使闻之。』于是跃身至坚山之巅坐下。佛陀为显明此意说——
§1562
1562.
‘‘So puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, nagamuddhani khippaṃ patiṭṭhapetvā;
『彼普那迦为贵族之上首,速立于城市高地;』
Assatthamāsīnaṃ samekkhiyāna, paripucchi kattāramanomapaññaṃ.
『长久守持之饮食,师主慈慧悉问询。』
§1563
1563.
一五六三。
‘‘Samuddhaṭo mesi tuvaṃ papātā, hadayena te ajja mamatthi kiccaṃ;
『你今沉溺于世间,心中无所作为,今日你无所事事;
Ye kecime sādhunarassa dhammā, sabbeva me pātukarohi ajjā’’ti.
你所拥有的所有美善品德,现在全都显现出来给我。』
Tattha assatthamāsīnanti laddhassāsaṃ hutvā nisinnaṃ. Samekkhiyānāti disvā. Sādhunarassa dhammāti narassa sādhudhammā, sundaradhammāti attho.
其中,『坐于阿沙他树下』者,谓得安慰已而坐。『观察之后』者,谓见到之后。『善人之法』者,即人之善法,义为殊妙之法。
Taṃ sutvā mahāsatto āha –
闻此,慈悲之圣者如是说道——
§1564
1564.
一五六四。
‘‘Samuddhaṭo tyasmi ahaṃ papātā, hadayena me yadi te atthi kiccaṃ;
‘我从汹涌的水中跌落,若心中你有何事要做,
Ye kecime sādhunarassa dhammā, sabbeva te pātukaromi ajjā’’ti.
凡是善法,今日我全然呈现于你。’
Tattha tyasmīti tayā asmi.
其中,『我属于你』者,义为『我是你的』。
Atha naṃ mahāsatto ‘‘kiliṭṭhagattomhi, nhāyāmi tāvā’’ti āha. Yakkhopi ‘‘sādhū’’ti nhānodakaṃ āharitvā nhātakāle mahāsattassa dibbadussagandhamālādīni datvā alaṅkatappaṭiyattakāle dibbabhojanaṃ adāsi. Atha mahāsatto bhuttabhojano kāḷāgirimatthakaṃ alaṅkārāpetvā āsanaṃ paññāpetvā alaṅkatadhammāsane nisīditvā buddhalīlāya sādhunaradhammaṃ desento gāthamāha –
于是那位大力士说:‘我身形伤污,我要沐浴。’亚卡也说‘好’,取来净水,沐浴时为大力士献上天界花香等装饰物,沐后即献天食供养。然后大力士以黑峰山末饰装饰座位,安置坐具,端坐于华美庄严的座位上,为佛事演示善法而说偈言——
§1565
1565.
‘‘Yātānuyāyī ca bhavāhi māṇava, allañca pāṇiṃ parivajjayassu;
‘愿你作伴成为随行者,须避邪恶之手;
Mā cassu mittesu kadāci dubbhī, mā ca vasaṃ asatīnaṃ nigacche’’ti.
勿于友中生恶意,勿与不善之人同去。
Tattha allañca pāṇiṃ parivajjayassūti allaṃ tintaṃ pāṇiṃ mā dahi mā jhāpehi.
此中戒手不可伸出,三手不可燃烧,不可近取。
Yakkho saṃkhittena bhāsite cattāro sādhunaradhamme bujjhituṃ asakkonto vitthārena pucchanto gāthamāha –
魔鬼简略言说,因无法辨析善恶四事,遂细述追问,以偈言曰——
§1566
1566.
一五六六。
‘‘Kathaṃ nu yātaṃ anuyāyi hoti, allañca pāṇiṃ dahate kathaṃ so;
‘如何此徒伴随者生,何能燃烧伸出之手?
Asatī ca kā ko pana mittadubbho, akkhāhi me pucchito etamattha’’nti.
不善为何?恶友又为何?请示以解答此意。”
Mahāsattopissa kathesi –
他说:『伟大比库讲说,』
§1567
1567.
‘‘Asanthutaṃ nopi ca diṭṭhapubbaṃ, yo āsanenāpi nimantayeyya;
『不安定且未曾显现者,就是即便以坐卧姿势招引,也不能令其安住;
Tasseva atthaṃ puriso kareyya, yātānuyāyīti tamāhu paṇḍitā.
人应为其作此利益,顺彼而行,是以智者称之。』
§1568
1568.
‘‘Yassekarattampi ghare vaseyya, yatthannapānaṃ puriso labheyya;
『即使起居于家中,饮食得其所需,'}
Na tassa pāpaṃ manasāpi cintaye, adubbhapāṇiṃ dahate mittadubbho.
不应心念恶法,恶友却如同燃烧手中污秽物般,焚烧自心。
§1569
1569.
一五六九。
‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;
若有人于树荫下,或坐或卧,
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.
不折断其枝,此恶友确是恶者。
§1570
1570.
一五七零。
‘‘Puṇṇampi cemaṃ pathaviṃ dhanena, dajjitthiyā puriso sammatāya;
即便用财富填满此地,财物于众人皆悉公认,也得不到贿赂。
Laddhā khaṇaṃ atimaññeyya tampi, tāsaṃ vasaṃ asatīnaṃ na gacche.
一旦获得时,即当超越彼境,且不可受无常之所拘束。
§1571
1571.
一五七一。
‘‘Evaṃ kho yātaṃ anuyāyi hoti,
『如此,已离去者者践行此道,
Allañca pāṇiṃ dahate punevaṃ;
乃有恶因苦烧自身,重蹈覆辙;
Asatī ca sā so pana mittadubbho,
无常者则为恶友之所困,
So dhammiko hohi jahassu adhamma’’nti.
愿彼得法者应舍离不善法。』
Tattha asanthutanti ekāhadvīhampi ekato avutthapubbaṃ. Yo āsanenāpīti yo evarūpaṃ puggalaṃ āsanamattenapi nimantayeyya, pageva annapānādīhi. Tassevāti tassa pubbakārissa atthaṃ puriso karoteva. Yātānuyāyīti pubbakāritāya yātassa puggalassa anuyāyī . Paṭhamaṃ karonto hi yāyī nāma, pacchā karonto anuyāyī nāmāti evaṃ paṇḍitā kathenti. Ayaṃ devarāja, paṭhamo sādhunaradhammo. Adubbhapāṇinti adubbhakaṃ attano bhuñjanahatthameva dahanto hi mittadubbhī nāma hoti. Iti allahatthassa ajjhāpanaṃ nāma ayaṃ dutiyo sādhunaradhammo. Na tassāti tassa sākhaṃ vā pattaṃ vā na bhañjeyya. Kiṃkāraṇā? Mittadubbho hi pāpako. Iti paribhuttacchāyassa acetanassa rukkhassapi pāpaṃ karonto mittadubbhī nāma hoti, kimaṅgaṃ pana manussabhūtassāti. Evaṃ mittesu adubbhanaṃ nāma ayaṃ tatiyo sādhunaradhammo. Dajjitthiyāti dadeyya itthiyā. Sammatāyāti ‘‘ahameva tassā piyo, na añño, maññeva sā icchatī’’ti evaṃ suṭṭhu matāya. Laddhā khaṇanti aticārassa okāsaṃ labhitvā. Asatīnanti asaddhammasamannāgatānaṃ itthīnaṃ. Iti mātugāmaṃ nissāya pāpassa akaraṇaṃ nāma ayaṃ catuttho sādhunaradhammo. So dhammiko hohīti devarāja, so tvaṃ imehi catūhi sādhunaradhammehi yutto hohīti.
在此,『不和睦』一词,指即使在同一屋顶下,也难以安定。所谓“依教法”者,即使招待这样的人,仅用饮食等供养。他因此,为过去的业报所作之事生起利益。所谓“随行”,是指跟随过去业主(造业者)之人。初行者称为“行者”,之后的跟随者称为“随行者”,贤哲是如此解释。天王啊,这是第一种善法。所谓“不伤害者”,是指不烧毁自己所持有之饭食,因为以烧害为恶,是伤害朋友者。此为被烧手的劝诫,这是第二种善法。所谓“不破坏”,是不毁坏其枝叶。那么缘由何在?伤害朋友者即为恶行者。譬如无知之影,甚至意识缺失之树也行恶,此即伤害朋友者,何况为人乎?故在朋友中不作伤害,此为第三种善法。所谓“给予妇女”,即予以女性;所谓“合适”,是指己为其所爱,无他人才是,女子亦有此恳求,此谓善念清楚。获得机会便行动,“不信任者”是指不正当之女性。据此,以母族为依托,不作不善,此为第四种善法。天王啊,这即是法义。望汝与这四种善法相应。
Evaṃ mahāsatto yakkhassa cattāro sādhunaradhamme buddhalīlāya kathesi.
于是,大力者夜叉向佛陀的游行故事中说起四种善法。
Sādhunaradhammakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 善人法篇已完。
Kāḷāgirikaṇḍaṃ · 咖喇基利篇
Te dhamme suṇantoyeva puṇṇako sallakkhesi ‘‘catūsupi ṭhānesu paṇḍito attano jīvitameva yācati, ayaṃ kho mayhaṃ pubbe asanthutasseva sakkāramakāsi, ahamassa nivesane tīhaṃ mahantaṃ yasaṃ anubhavanto vasiṃ, ahañcimaṃ pāpakammaṃ karonto mātugāmaṃ nissāya karomi, sabbathāpi ahameva mittadubbhī. Sace paṇḍitaṃ aparajjhāmi, na sādhunaradhamme vattissāmi nāma, tasmā kiṃ me nāgamāṇavikāya, indapatthanagaravāsīnaṃ assumukhāni hāsento imaṃ vegena tattha netvā dhammasabhāyaṃ otāressāmī’’ti cintetvā gāthamāha –
听闻此法者中,一人称普纳卡恭敬地说:“贤者在四种场合中,所求仅为自存。此前我曾恭敬不和睦者,现居于明星处,享受三界的大名望。今我以母族为依托,犯此罪恶行为,总是在朋友中生出伤害。若我不保有贤德,则不与善法相应。故我如何能以夜叉与人类之众,在伊陀国与毗舍那省城中,以迅速力量往返,出入法会?”如此思惟,作偈言:
§1572
1572.
‘‘Avasiṃ ahaṃ tuyha tīhaṃ agāre, annena pānena upaṭṭhitosmi;
我住于汝家中,备有饮食供养,
Mitto mamāsī visajjāmahaṃ taṃ, kāmaṃ gharaṃ uttamapañña gaccha.
朋友对我诚挚,我亦诚心相应。愿往美好家中,追求优越智慧。
§1573
1573.
一五七三。
Api hāyatu nāgakulā attho, alampi me nāgakaññāya hotu;
“但愿龙族得以生存,但愿我成为龙女稍有价值;
So tvaṃ sakeneva subhāsitena, muttosi me ajja vadhāya paññā’’ti.
汝今以萨咖所言的善语,令我脱离了杀害的愚昧。”
Tattha upaṭṭhitosmīti tayā upaṭṭhitosmi. Visajjāmahaṃ tanti vissajjemi ahaṃ taṃ. Kāmanti ekaṃsena. Vadhāyāti vadhato. Paññāti paññavanta.
其中,『我侍奉你』者,义为『我被你所侍奉』。『我将释放那』者,义为『我释放那』。『决定地』者,义为确然无疑。『为了杀死』者,义为出于杀害之故。『智慧者』者,义为具足慧者。
Atha naṃ mahāsatto ‘‘māṇava, tvaṃ tāva maṃ attano gharaṃ mā pesehi, nāgabhavanameva maṃ nehī’’ti vadanto gāthamāha –
于是那伟人对‘学童’说:“你暂且不要将我送往自己的家中,应送我到龙所居之处。”如是说着吟诵了一首颂歌——
§1574
1574.
一五七四。
‘‘Handa tuvaṃ yakkha mamampi nehi, sasuraṃ te atthaṃ mayi carassu;
『看哪,你这夜叉,也勿再欺近我,应在我此处保持如婆罗门般的行为;』
Mayañca nāgādhipatiṃ vimānaṃ, dakkhemu nāgassa adiṭṭhapubba’’nti.
『我亦将亲见那龙王所居之飞宫,目睹龙之先时所显现的踪迹。』
Tattha handāti vavassaggatthe nipāto. Sasuraṃ te atthaṃ mayi carassūti tava sasurassa santakaṃ atthaṃ mayi cara mā nāsehi. Nāgādhipatiṃ vimānanti ahampi nāgādhipatiñca vimānañcassa adiṭṭhapubbaṃ passeyyaṃ.
这里“handā”是降雨时节的助辞。『应在我处行事』意指勿使你婆罗门亲属的利益在我这里受损。所谓『龙王飞宫』是说我当亲见龙王及其飞行宫殿之前所现之景象。
Taṃ sutvā puṇṇako āha –
听闻此语,布那迦曾说:
§1575
1575.
(此处为编号1575,指示经文编号,正文无义)
‘‘Yaṃ ve narassa ahitāya assa, na taṃ pañño arahati dassanāya;
『凡为人所不利者,智慧者不应予以显现;』
Atha kena vaṇṇena amittagāmaṃ, tuvamicchasi uttamapañña gantu’’nti.
于是世尊以何等比喻,说:“汝欲往于敌寇聚集之处,求至上智慧。”
Tattha amittagāmanti amittassa vasanaṭṭhānaṃ, amittasamāgamanti attho.
此中所谓敌寇聚集者,意即敌对之所集处,与敌相会之义相同。
Atha naṃ mahāsatto āha –
于是那大丈夫说道——
§1576
1576.
(编号1576,此处为经文节记)
‘‘Addhā pajānāmi ahampi etaṃ, na taṃ pañño arahati dassanāya;
‘我从此明了,自己也如是,智慧未能洞见真理;
Pāpañca me natthi kataṃ kuhiñci, tasmā na saṅke maraṇāgamāyā’’ti.
我无所造恶,亦无所为可责,故不应有怀疑于离死而去之道。’
Tattha maraṇāgamāyāti maraṇassa āgamāya.
其中,『为了死亡的到来』者,义为为了死亡之降临。
Apica , devarāja, tādiso yakkho kakkhaḷo mayā dhammakathāya palobhetvā mudukato, idāneva maṃ ‘‘alaṃ me nāgamāṇavikāya, attano gharaṃ yāhī’’ti vadesi, nāgarājassa mudukaraṇaṃ mama bhāro, nehiyeva maṃ tatthāti. Tassa taṃ vacanaṃ sutvā puṇṇako ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tuṭṭhacitto āha –
又如,天王,一种凶恶恶毒的夜叉因我讲法而动慈悲,正此时对我说:“如今你应为我们夜叉族守护自己的住所。”守护夜叉王的话语成为我的责任,我确实不能离去。普那迦听闻这话,便欢喜称赞他说:“善哉。”
§1577
1577.
‘‘Handa ca ṭhānaṃ atulānubhāvaṃ, mayā saha dakkhasi ehi katte;
看这处境极其难以忍受,与你同在,请来帮助我完成这任务;
Yatthacchati naccagītehi nāgo, rājā yathā vessavaṇo naḷiññaṃ.
此处夜叉随舞乐纵情欢娱,国王如同伟大的毗舍离夜叉王那样威严。
§1578
1578.
‘‘Naṃ nāgakaññā caritaṃ gaṇena, nikīḷitaṃ niccamaho ca rattiṃ;
「那条纳迦女,聚众游行,夜夜不断戏乐,甚为欢娱;
Pahūtamālyaṃ bahupupphachannaṃ, obhāsatī vijjurivantalikkhe.
她浑身脏污,繁花所覆,如闪电般照亮天空。」
§1579
1579.
‘‘Annena pānena upetarūpaṃ, naccehi gītehi ca vāditehi;
「以米食甘露洗净形体,伴歌舞乐器而嬉戏;
Paripūraṃ kaññāhi alaṅkatāhi, upasobhati vatthapilandhanenā’’ti.
那纳迦女集众装饰华美,用布织缎妆饰其身。」
Tattha handa cāti nipātamattameva. Ṭhānanti nāgarājassa vasanaṭṭhānaṃ. Naḷiññanti naḷiniyaṃ nāma rājadhāniyaṃ. Caritaṃ gaṇenāti taṃ nāgakaññānaṃ gaṇena caritaṃ. Nikīḷitanti niccaṃ aho ca rattiñca nāgakaññāhi kīḷitānukīḷitaṃ.
此处“塔塔罕达”只是语气词。‘Ṭhāna’ 指纳迦王之居住之处。‘Naḷiññanti’ 表示‘那利尼亚’,即首都名。‘Caritaṃ gaṇena’ 是指纳迦女群体之行为举止。‘Nikīḷita’ 表示由纳迦女群体常常进行的游戏戏乐。
Evañca pana vatvā puṇṇako mahāsattaṃ assapiṭṭhaṃ āropetvā tattha nesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是,讲说完毕后,普那迦将大萨萨泥XXX(mahāsattaṃ assapiṭṭhaṃ,地名或称呼,音译)安置在某地,驾驭在那里。为了说明此事,世尊说道:
§1580
1580.
一五八零。
‘‘So puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, nisīdayī pacchato āsanasmiṃ;
「此普那迦是库鲁族中首屈一指的首领,端坐于座位之后;
Ādāya kattāramanomapaññaṃ, upānayī bhavanaṃ nāgarañño.
他怀抱具敏智的勇士之心,主导建设城邑的屋舍。
§1581
1581.
一五八一。
‘‘Patvāna ṭhānaṃ atulānubhāvaṃ, aṭṭhāsi kattā pacchato puṇṇakassa;
安定地位之后,感受到无与伦比的影响,勇士首领站立于普那迦之后。
Sāmaggipekkhamāno nāgarājā, pubbeva jāmātaramajjhabhāsathā’’ti.
此处释义谓,『观于和合』时,龙王早已在母腹中说话。
Tattha sopuṇṇakoti bhikkhave, so evaṃ nāgabhavanaṃ vaṇṇetvā paṇḍitaṃ attano ājaññaṃ āropetvā nāgabhavanaṃ nesi. Ṭhānanti nāgarājassa vasanaṭṭhānaṃ. Pacchato puṇṇakassāti puṇṇakassa kira etadahosi ‘‘sace nāgarājā paṇḍitaṃ disvā muducitto bhavissati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce, tassa taṃ apassantasseva sindhavaṃ āropetvā ādāya gamissāmī’’ti. Atha naṃ pacchato ṭhapesi. Tena vuttaṃ ‘‘pacchato puṇṇakassā’’ti. Sāmaggipekkhamānoti sāmaggiṃ apekkhamāno. ‘‘Sāmaṃ apekkhī’’tipi pāṭho, attano jāmātaraṃ passitvā paṭhamataraṃ sayameva ajjhabhāsathāti attho.
其中所言『娑蒲纳苯提,比库们』,指那位称述龙之家所具德行、智慧的长者,他将此智慧自居,并由此引领龙之家。所谓『地方』,意指龙王所处的居所。后来所谓『蒲纳苯提』,据说是谓若龙王见到智慧者心态柔和,此为善法;若不见,则即使怀抱火焰也要带走。因而他并非后来安置,而是从前就有此说故名为“后来蒲纳”。『观于和合』谓观和合现象。这里所说前者,即是观察自己母亲初次在腹中言说。
Nāgarājā āha –
龙王说道:——
§1582
1582.
‘‘Yannu tuvaṃ agamā maccalokaṃ, anvesamāno hadayaṃ paṇḍitassa;
『若你将要离开死亡世界,追寻智慧之心;
Kacci samiddhena idhānupatto, ādāya kattāramanomapañña’’nti.
是否有明灯——以此智慧到来,发觉并引导你君主者?』
Tattha kacci samiddhenāti kacci te manorathena samiddhena nipphannena idhāgatosīti pucchati.
关于“是否因愿望已成就而生烟”的疑问,有人在此教法中询问是否由于内心所愿的愿望已达到而现起了烟火。
Puṇṇako āha –
阿阇那·普奈迦答曰:
§1583
1583.
(编号)一千五百八十三。
‘‘Ayañhi so āgato yaṃ tvamicchasi, dhammena laddho mama dhammapālo;
『这正是我所来的,正是你所希望的,诸法护持者闻法得法;
Taṃ passatha sammukhā bhāsamānaṃ, sukho have sappurisehi saṅgamo’’ti.
汝当观看面前说法者,与贤人相会实为喜乐。』
Tattha yaṃ tvamicchasīti yaṃ tvaṃ icchasi. ‘‘Yantu micchasī’’tipi pāṭho. Sammukhā bhāsamānanti taṃ lokasakkataṃ dhammapālaṃ idāni madhurena sarena dhammaṃ bhāsamānaṃ sammukhāva passatha, sappurisehi ekaṭṭhāne samāgamo hi nāma sukho hotīti.
此处“你所希望的”意指你心中所欲者。经文有“让他们来也好”之义。所谓“面前说法”,即代表世间所尊敬的法护持者,此时正以柔和悦耳之声宣说佛法,众善人集合相聚,故此相会实为喜悦。
Kāḷāgirikaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 咖喇基利篇已完。
Tato nāgarājā mahāsattaṃ disvā gāthamāha –
尔时,龙王见大众,即唱偈言:
§1584
1584.
‘‘Adiṭṭhapubbaṃ disvāna, macco maccubhayaṭṭito;
『见初现之地,死亡怖畏深重;
Byamhito nābhivādesi, nayidaṃ paññavatāmivā’’ti.
虽怖未曾敬礼,此非智者之行。』
Tattha byamhitoti bhīto. Idaṃ vuttaṃ hoti – paṇḍita, tvaṃ adiṭṭhapubbaṃ nāgabhavanaṃ disvā maraṇabhayena aṭṭito bhīto hutvā yaṃ maṃ nābhivādesi, idaṃ kāraṇaṃ paññavantānaṃ na hotīti.
谓“怖”者,谓恐惧也。此言意为:贤者,汝见初现之龙宫,因恐死故生畏惧,故未敬礼我。此故非智者之所为也。
Evaṃ vandanaṃ paccāsīsantaṃ nāgarājānaṃ mahāsatto ‘‘na tvaṃ mayā vanditabbo’’ti avatvāva attano ñāṇavantatāya upāyakosallena ‘‘ahaṃ vajjhappattabhāvena naṃ taṃ vandāmī’’ti vadanto gāthādvayamāha –
承此敬礼后,那龙王大众中有大者谓:“汝不该为我礼敬。”于己智者之巧巧施巧之机以杖鞭之法说:“我非因鞭挞故礼敬彼。”说此两偈曰:
§1585
1585.
‘‘Na camhi byamhito nāga, na ca maccubhayaṭṭito;
『既不惧怕猛毒巨蟒,亦不畏惧死亡,
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṃ vā nābhivādaye.
亦不应当尊敬恶人,也不应被恶人所尊敬。』
§1586
1586.
‘‘Kathaṃ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve;
『如何尊敬恶人,应当让恶人受尊敬,
Yaṃ naro hantumiccheyya, taṃ kammaṃ nupapajjatī’’ti.
对欲杀害人的人,其恶业不生起。』
Tassattho – nevāhaṃ, nāgarāja, adiṭṭhapubbaṃ nāgabhavanaṃ disvā bhīto, na maraṇabhayaṭṭito. Mādisassa hi maraṇabhayaṃ nāma natthi, vajjho pana abhivādetuṃ, vajjhaṃ vā avajjhopi abhivādāpetuṃ na labhati. Yañhi naro hantumiccheyya, so taṃ kathaṃ nu abhivādeyya, kathaṃ vā tena attānaṃ abhivādāpayetha ve. Tassa hi taṃ kammaṃ na upapajjati. Tvañca kira maṃ mārāpetuṃ imaṃ āṇāpesi, kathāhaṃ taṃ vandādhīti.
其意为:我,龙王,既未见过以前的龙宫,不曾因此心生恐惧,也未受死亡之忧。因为妈妈那氏并无死亡之畏惧,对伤害他人者,也无法对其敬礼或不敬,其心常无此义。若有人愿意杀他,那他如何能去敬礼,或如何被其所敬礼呢?这因缘故,他不会造此业。你倒是劝我去谋害他,言说“你当敬礼他”。
Taṃ sutvā nāgarājā mahāsattassa thutiṃ karonto dve gāthā abhāsi –
龙王闻此,赞叹那位伟大的众生,便唱诵两句偈颂曰:
§1587
1587.
‘‘Evametaṃ yathā brūsi, saccaṃ bhāsasi paṇḍita;
“正如你所言,贤者诚说其实,
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṃ vā nābhivādaye.
不应敬礼杀人者,杀人者亦不可敬。
§1588
1588.
Kathaṃ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve;
『如何恭敬尊重,应当如何表达敬意』者,
Yaṃ naro hantumiccheyya, taṃ kammaṃ nupapajjatī’’ti.
『人若欲行杀害,该业决不会生起』者。
Idāni mahāsatto nāgarājena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto āha –
此时大力者与那伽王共同结伴,言说:
§1589
1589.
‘‘Asassataṃ sassataṃ nu tavayidaṃ, iddhī jutī balavīriyūpapatti;
『无声有声乎?此为神通光明,力与精进之成就,』
Pucchāmi taṃ nāgarājetamatthaṃ, kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ.
『我向那伽王请问其义,汝如何得此飞行宫殿?』
§1590
1590.
一五九〇。
‘‘Adhiccaladdhaṃ pariṇāmajaṃ te, sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ;
『你所获得的,是由自身所生之变化所得,亦即由神祇亲自赐与;','3265':'请为我说明此天宫的来由,正如你所获得的此宫殿一般。』
Akkhāhi me nāgarājetamatthaṃ, yatheva te laddhamidaṃ vimāna’’nti.
『请告诉我,龙王,此事之始末——你究竟是如何获得这座天宫的。』
Tattha tavayidanti idaṃ tava yasajātaṃ, vimānaṃ vā asassataṃ sassatasadisaṃ, ‘‘mā kho yasaṃ nissāya pāpamakāsī’’ti iminā padena attano jīvitaṃ yācati. Iddhīti nāgaiddhi ca nāgajuti ca kāyabalañca cetasikavīriyañca nāgabhavane upapatti ca yañca te idaṃ vimānaṃ, pucchāmi taṃ nāgarāja, etamatthaṃ, kathaṃ nu te idaṃ sabbaṃ laddhanti. Adhiccaladdhanti kiṃ nu tayā idaṃ vimānaṃ evaṃ sampannaṃ adhicca akāraṇena laddhaṃ, udāhu utupariṇāmajaṃ te idaṃ, udāhu sayaṃ sahattheneva kataṃ, udāhu devehi te dinnaṃ, yatheva te idaṃ laddhaṃ, etaṃ me atthaṃ akkhāhīti.
此中所指者,乃谓由你所生之宫,或非永恒,乃似永恒者;『勿因虚伪荣耀而作恶』,以此言辞祈求其生命。所谓神通,即龙神之力、龙身之勇、意念之精进、龙宫之起,皆使此宫得成。吾且问龙王,此义何解?尔等何以能全得此宫?“变化所生”者,是如何令此宫得具足?请明示,是因天时之变化,抑或亲力所成,抑或神祇所赐?如尔得此,愿为我解说此义。
Taṃ sutvā nāgarājā āha –
闻此,龙王答曰——
§1591
1591.
一五九一。
‘‘Nādhiccaladdhaṃ na pariṇāmajaṃ me, na sayaṃkataṃ nāpi devehi dinnaṃ;
『不曾从外境获得,也非由变化而生,既非自身所造,亦非天人所赐;』
Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ vimāna’’nti.
『此乃凭借非善业与善行,此建筑得我所有。』
Tattha apāpakehīti alāmakehi.
其中『非善业』指的是恶行。
Tato mahāsatto āha –
于是那位具大力量者说:
§1592
1592.
‘‘Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
『汝之行为何?何以修行梵行?此果报何等清净?』
Iddhī jutī balavīriyūpapatti, idañca te nāga mahāvimāna’’nti.
神通、勇猛、精进的增长,这就是那位龙王世尊的巨大神通。
Tattha kiṃ te vatanti nāgarāja, purimabhave tava kiṃ vataṃ ahosi, ko pana brahmacariyavāso, katarassa sucaritassevesa iddhiādiko vipākoti.
对于此,龙王说:‘于过去世,你经历了什么?你是谁?你是如何修习梵行的?是何等美好行为培养了你的神通等功德?’
Taṃ sutvā nāgarājā āha –
听闻此语,龙王便说:
§1593
1593.
‘‘Ahañca bhariyā ca manussaloke, saddhā ubho dānapatī ahumhā;
‘我及我的妻子在世间人道,二人皆具坚定信心,是布施的大主。
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
那时有人为我建造房屋,僧侣与婆罗门等受供养安住其中。’
§1594
1594.
一五九四。
‘‘Mālañca gandhañca vilepanañca, padīpiyaṃ seyyamupassayañca;
「鬓发、香气与涂抹之物,以及垫席和床榻的安置;
Acchādanaṃ sāyanamannapānaṃ, sakkacca dānāni adamha tattha.
遮盖物、晚间饮食,有节制的施舍,这些我在其中并未轻慢。」
§1595
1595.
一五九五。
‘‘Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
「这确实是我的所行,比库行戒中的事实,
Iddhī jutī balavīriyūpapatti, idañca me dhīra mahāvimāna’’nti.
此乃净戒所成的果报;出神通、卓越威力和精进的增长,正是我这沉稳智者的大庄严。」
Tattha manussaloketi aṅgaraṭṭhe kālacampānagare. Taṃ me vatanti taṃ sakkaccaṃ dinnadānameva mayhaṃ vattasamādānañca brahmacariyañca ahosi, tasseva sucaritassa ayaṃ iddhādiko vipākoti.
于此之处,人界意指于安格拉国的迦罗城。彼时有人对我说,那确实是我所持守的布施行持与出世行,且因此其善行获得此等神通及诸般果报。
Mahāsatto āha –
大勇士曾言——
§1596
1596.
一五九六。
‘‘Evaṃ ce te laddhamidaṃ vimānaṃ, jānāsi puññānaṃ phalūpapattiṃ;
『若你已得此空中楼阁,应知是福德之果的现显;
Tasmā hi dhammaṃ cara appamatto, yathā vimānaṃ puna māvasesī’’ti.
故应精进修行法,勿使楼阁再度坠落』。
Tattha jānāsīti sace tayā dānānubhāvena taṃ laddhaṃ, evaṃ sante jānāsi nāma puññānaṃ phalañca puññaphalena nibbattaṃ upapattiñca. Tasmā hīti yasmā puññehi tayā idaṃ laddhaṃ, tasmā. Puna māvasesīti punapi yathā imaṃ nāgabhavanaṃ ajjhāvasasi, evaṃ dhammaṃ cara.
此处“应知”者,若以其所受施恩而获此果报,因而知晓福德果报及由福德果报而圆满的果位。所谓“故应精进”,即因福德所获此果,故应如同你曾安住于此龙宫一般,再次精勤修持教法。
Taṃ sutvā nāgarājā āha –
闻此,龙王说道——
§1597
1597.
一五九七。
‘‘Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, yesannapānāni dademu katte;
“这里没有沙门与婆罗门,只有那些随心所欲施舍饮食的人;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, yathā vimānaṃ puna māvasemā’’ti.
愿为我说明此意,令我如同在殿宇中,再次得以安住。”
Mahāsatto āha –
大有德者说道——
§1598
1598.
一五九八。
‘‘Bhogī hi te santi idhūpapannā, puttā ca dārā anujīvino ca;
『享乐者者』于此意而言,『那伽者』为义。『他们』者即彼众,谓子女、妻妾及依赖者。
Tesu tuvaṃ vacasā kammunā ca, asampaduṭṭho ca bhavāhi niccaṃ.
尔时汝应常以言语与行为,无有过失地对彼等恒常护念。
§1599
1599.
一五九九。
‘‘Evaṃ tuvaṃ nāga asampadosaṃ, anupālaya vacasā kammunā ca;
如此,汝当护持无过失的那伽,以言语与行为,
Ṭhatvā idha yāvatāyukaṃ vimāne, uddhaṃ ito gacchasi devaloka’’nti.
立于此处,直至寿终之际,在空中楼阁之上,自上而下进入天界。
Tattha bhogīti bhogino, nāgāti attho. Tesūti tesu puttadārādīsu bhogīsu vācāya kammena ca niccaṃ asampaduṭṭho bhava. Anupālayāti evaṃ puttādīsu ceva sesasattesu ca mettacittasaṅkhātaṃ asampadosaṃ anurakkha. Uddhaṃ itoti ito nāgabhavanato cuto uparidevalokaṃ gamissati. Mettacittañhi dānato atirekataraṃ puññanti.
此中『享乐』者,义即『享乐者』;『那伽』为名词。『他们』指子女、妻妾等享乐者,须以言语与行为恒常无过失。『护念』者,谓如是护持子女等及众众生,以慈心无过失守护。『上去』意指从此那伽世界而出,飞升至上层天界。由慈心布施所感得的功德极多。
Tato nāgarājā mahāsattassa dhammakathaṃ sutvā ‘‘na sakkā paṇḍitena bahi papañcaṃ kātuṃ, vimalāya dassetvā subhāsitaṃ sāvetvā dohaḷaṃ paṭippassambhetvā dhanañcayarājānaṃ hāsento paṇḍitaṃ pesetuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā gāthamāha –
于是,龙王闻听这位大圣者所说的法音,心中思虑:『圣贤虽有智慧,却不能使外外纷扰消弭;明净地示现、善妙地说法、谦逊地柔和、调伏财帛之王笑意,将睿智者付托于他,这实在不合常理。』于是心念旋转,吟咏偈言-
§1600
1600.
‘‘Addhā hi so socati rājaseṭṭho, tayā vinā yassa tuvaṃ sajibbo;
『确实,国王还在伤心难过,
Dukkhūpanītopi tayā samecca, vindeyya poso sukhamāturopī’’ti.
失去他以后你还活着;
Tattha sajibboti sajīvo amacco. Sameccāti tayā saha samāgantvā. Āturopīti bāḷhagilānopi samāno.
即便痛苦降临,也应与他同住,
Taṃ sutvā mahāsatto nāgarājassa thutiṃ karonto itaraṃ gāthamāha –
应争取如母护子般的安乐。』
§1601
1601.
一六〇一。
‘‘Addhā sataṃ bhāsasi nāga dhammaṃ, anuttaraṃ atthapadaṃ suciṇṇaṃ;
「汝誓言宣扬龙族的法,那无上义之摹迹已被彻悟;
Etādisiyāsu hi āpadāsu, paññāyate mādisānaṃ viseso’’ti.
在诸如此类之灾难中,卓越贤达之智慧必显殊胜。」
Tattha addhā satanti ekaṃsena santānaṃ paṇḍitānaṃ dhammaṃ bhāsasi. Atthapadanti hitakoṭṭhāsaṃ. Etādisiyāsūti evarūpāsu āpadāsu etādise bhaye upaṭṭhite mādisānaṃ paññavantānaṃ viseso paññāyati.
此中『誓言』当释为专一之言,乃智者法义也。『摹迹』意为利益之迹象。『诸如此类的灾难』指诸般恐怖灾祸,贤者所具智慧于此尤显尊胜。
Taṃ sutvā nāgarājā atirekataraṃ tuṭṭho tameva pucchanto gāthamāha –
闻此,龙王极大欢喜,即来问其者唱道——
§1602
1602.
一六〇二。
‘‘Akkhāhi no tāyaṃ mudhā nu laddho, akkhehi no tāyaṃ ajesi jūte;
『若何在彼作舍利子的国王,彼人因执着而生忧苦;'}
Dhammena laddho iti tāyamāha, kathaṃ nu tvaṃ hatthamimassa māgato’’ti.
于是有人答:『依正法得之者,我自谓有所获。你怎会来求此手呢?』
Tattha akkhāhi noti ācikkha amhākaṃ. Tāyanti taṃ ayaṃ. Mudhā nu laddhoti kiṃ nu kho mudhā amūlakeneva labhi, udāhu jūte ajesi. Iti tāyamāhāti ayaṃ puṇṇako ‘‘dhammena me paṇḍito laddho’’ti vadati. Kathaṃ nu tvaṃ hatthamimassa māgatoti tvaṃ kathaṃ imassa hatthaṃ āgatosi.
此处“说”是指告诉我们,“此”就是指这里。所谓“因愚昧而未得”,乃比喻如根本未得,自然生忧苦。此谓“依正法获得智慧”,此人说:“我因法得智。”又问:“你为何来求此手?”即为“你如何来到此手?”
Mahāsatto āha –
一位大丈夫说:
§1603
1603.
‘‘Yo missaro tattha ahosi rājā, tamāyamakkhehi ajesi jūte;
『彼处曾有一位君王为主,此人以骰子与他对赌;』
So maṃ jito rājā imassadāsi, dhammena laddhosmi asāhasenā’’ti.
国王对我说:‘我因法而得利,非借勇兵。’
Tattha yo missaroti yo maṃ issaro. Imassadāsīti imassa puṇṇakassa adāsi.
其中所谓的主宰,就是那赐予我这利益的主宰。这里主宰指的便是这位功德具足者给予的。
Taṃ sutvā nāgarājā tuṭṭho ahosi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
听闻此语后,诸天王大悦。释尊为阐明此义而告说:
§1604
1604.
‘‘Mahorago attamano udaggo, sutvāna dhīrassa subhāsitāni;
‘伟大的摩竭龙自尊且高贵,听闻智者美辞;
Hatthe gahetvāna anomapaññaṃ, pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse.
亲手持有无上智慧,当面观照当时妻子。’
§1605
1605.
‘‘Yena tvaṃ vimale paṇḍu, yena bhattaṃ na ruccati;
『汝以何者洁净白皙,何者食物不悦口,
Na ca metādiso vaṇṇo, ayameso tamonudo.
亦无此类肤色,此者非黑暗所染者。』
§1606
1606.
‘‘Yassa te hadayenattho, āgatāyaṃ pabhaṅkaro;
『何者汝心所归,破坏现来众生者,
Tassa vākyaṃ nisāmehi, dullabhaṃ dassanaṃ punā’’ti.
其言止于适当,以难复见显现。』
Tattha pāvekkhīti paviṭṭho. Yenāti bhadde vimale, yena kāraṇena tvaṃ paṇḍu ceva, na ca te bhattaṃ ruccati. Na ca metādiso vaṇṇoti pathavitale vā devaloke vā na ca tādiso vaṇṇo aññassa kassaci atthi, yādiso etassa guṇavaṇṇo patthaṭo. Ayameso tamonudoti yaṃ nissāya tava dohaḷo uppanno, ayameva so sabbalokassa tamonudo. Punāti puna etassa dassanaṃ nāma dullabhanti vadati.
此处「观察」者为深入审视之意。所谓「贤圣清净」者,谓因某种缘故使你面貌病色憔悴,且不喜食物。此病非尘土之色,亦非天界所有之色,亦非他处任何色相,此种色乃由此处本质特性所现。此即为「暗影沉重」者,即依止于你身上的肿块产生,此乃一切世界的黑暗污染者。对此现象,反复观察其显现之难度极高,如是说。
Vimalāpi taṃ disvā paṭisanthāraṃ akāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
清净者见此状况,因而发起退避之心。对此,教主显明其意,言说如下——
§1607
1607.
‘‘Disvāna taṃ vimalā bhūripaññaṃ, dasaṅgulī añjaliṃ paggahetvā;
观见清净者多智慧者,双手合十,如十指相连般恭敬接纳;
Haṭṭhena bhāvena patītarūpā, iccabravi kurūnaṃ kattuseṭṭha’’nti.
以手掌心作手势,表露欢喜之色,向众人诠释:“这是光明之主,所有恶行的最优减除者。”
Tattha haṭṭhena bhāvenāti pahaṭṭhena cittena. Patītarūpāti somanassajātā.
「以手掌心作手势」者,意为以欢喜之心。所谓「欢喜之形」即由喜悦自然生起的样子。
Ito paraṃ vimalāya ca mahāsattassa ca vacanappaṭivacanagāthā –
接下文为清净而大丈夫者的语句歌谣——
§1608
1608.
‘‘Adiṭṭhapubbaṃ disvāna, macco maccubhayaṭṭito;
『先见事物,见生死之苦已深;
Byamhito nābhivādesi, nayidaṃ paññavatāmiva.
不畏惧,不轻慢他人,非似智者。』
§1609
1609.
‘‘Na camhi byamhito nāgi, na ca maccubhayaṭṭito;
『不为恐惧所动,亦不畏生死苦;
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṃ vā nābhivādaye.
不应辱骂他人,也不可受辱被人辱骂。
§1610
1610.
一六一零。
‘‘Kathaṃ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve;
应如何称敬他人,应当以何言语称敬他人?
Yaṃ naro hantumiccheyya, taṃ kammaṃ nupapajjati.
欲杀害他人的人,其业力决不生起。
§1611
1611.
一六一一。
‘‘Evametaṃ yathā brūsi, saccaṃ bhāsasi paṇḍita;
若能如此言说,贤哲实说其真实。
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṃ vā nābhivādaye.
不可侮辱比库,也不可向比库行侮辱。
§1612
1612.
‘‘Kathaṃ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve;
『应当如何对我们表示恭敬,应当以何种方式敬礼;
Yaṃ naro hantumiccheyya, taṃ kammaṃ nupapajjati.
欲杀人的人,不应造作此类业。』
§1613
1613.
‘‘Asassataṃ sassataṃ nu tavayidaṃ, iddhī jutī balavīriyūpapatti;
『你的超能力、神通和威力果真如此坚固持续吗?』
Pucchāmi taṃ nāgakaññetamatthaṃ, kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ.
我问那蛇女此意,汝何以得此飞楼?
§1614
1614.
一六一四。
‘‘Adhiccaladdhaṃ pariṇāmajaṃ te, sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ;
你所获者为现成而生变化,亲自造作,亦为诸天所赠;
Akkhāhi me nāgakaññetamatthaṃ, yatheva te laddhamidaṃ vimānaṃ.
为我说说那蛇女此意,正如汝所获此飞楼。
§1615
1615.
一六一五。
‘‘Nādhiccaladdhaṃ na pariṇāmajaṃ me, na sayaṃkathaṃ nāpi devehi dinnaṃ;
我所获非现成非变化,非自作亦非诸天赠;
Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ vimānaṃ.
因善行孜孜不倦、无恶业之故,我得此庄严宏伟的天宫。
§1616
1616.
一六一六。
‘‘Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
世尊啊,这究竟是何因缘,何等正行?这果报为何得如是殊胜?
Iddhī jutī balavīriyūpapatti, idañca te nāgi mahāvimānaṃ.
是因神通、辩才、强大精进所成,此即汝得之大天宫也。
§1617
1617.
一六一七。
‘‘Ahañca kho sāmiko cāpi mayhaṃ, saddhā ubho dānapatī ahumhā;
我亦为汝之主人,二者皆有信心,为布施主者。
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
当时我所居住的房屋已经毁坏,巍然庄严的沙门与婆罗门们也在其中。
§1618
1618.
‘‘Mālañca gandhañca vilepanañca, padīpiyaṃ seyyamupassayañca;
「花环与香料,涂抹之物,合乎礼仪的铺席和安适的卧具;
Acchādanaṃ sāyanamannapānaṃ, sakkacca dānāni adamha tattha.
遮盖衣物,夜间的食饮,以及配合的施舍,这些东西当中无有轻慢。
§1619
1619.
‘‘Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
这正是我的事、正是持戒行持的果报,于那清净之人而言。
Iddhī jutī balavīriyūpapatti, idañca me dhīra mahāvimānaṃ.
「神通、勇猛及精进之功德俱足,此乃我智者所获之大自在境界。」
§1620
1620.
‘‘Evaṃ ce te laddhamidaṃ vimānaṃ, jānāsi puññānaṃ phalūpapattiṃ;
『若汝已得此自在境界,宜知此乃善行所得之果报;』
Tasmā hi dhammaṃ cara appamattā, yathā vimānaṃ puna māvasesi.
『故当谨守佛法,勿少懈怠,如同守护此自在境界,不致丧失。』
§1621
1621.
‘‘Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, yesannapānāni dademu katte;
『非仅于此,亦有出家人及婆罗门,其愿食饮具足;』
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, yathā vimānaṃ puna māvasema.
你曾问我此意,愿如重建宝殿那样再造安稳。
§1622
1622.
一六二二。
‘‘Bhogī hi te santi idhūpapannā, puttā ca dārā anujīvino ca;
你确实享有今生,应有儿女妻妾及依靠的亲属;
Tesu tuvaṃ vacasā kammunā ca, asampaduṭṭhā ca bhavāhi niccaṃ.
然而你常藉言语与行为,使自己处于无德恶境。
§1623
1623.
一六二三。
‘‘Evaṃ tuvaṃ nāgi asampadosaṃ, anupālaya vacasā kammunā ca;
如此,你非无过失者,勿以言语与行为失守正道,须持之以恒。
Ṭhatvā idha yāvatāyukaṃ vimāne, uddhaṃ ito gacchasi devalokaṃ.
具足明了此处最高之境界,往上方行,至于天界。
§1624
1624.
一六二四。
‘‘Addhā hi so socati rājaseṭṭho, tayā vinā yassa tuvaṃ sajibbo;
“必定忧伤者为大王,若无彼者,则汝当在世间有生;
Dukkhūpanītopi tayā samecca, vindeyya poso sukhamāturopi.
即便苦恼临身,若与彼同在,亦能得其滋养,犹如慈母快乐护养。”
§1625
1625.
一六二五。
‘‘Addhā sataṃ bhāsasi nāgi dhammaṃ, anuttaraṃ atthapadaṃ suciṇṇaṃ;
“诚然,百姓语尔,称述法义高超,无上殊胜,通达清净之极境;
Etādisiyāsu hi āpadāsu, paññāyate mādisānaṃ viseso.
在此等种种灾难中,尤其认为是愚痴无明所特别显现。
§1626
1626.
一六二六。
‘‘Akkhāhi no tāyaṃ mudhā nu laddho, akkhehi no tāyaṃ ajesi jūte;
“愚痴人啊,难道你不明白吗?愚痴人啊,难道你不清楚束缚吗?
Dhammena laddho iti tāyamāha, kathaṃ nu tvaṃ hatthamimassa māgato.
被法所接触说为得到了,你如何能说这只手被他人夺去呢?
§1627
1627.
一六二七。
‘‘Yo missaro tattha ahosi rājā, tamāyamakkhehi ajesi jūte;
“如果有国王在此地被侮辱,国王便被称为被束缚的人;
So maṃ jito rājā imassadāsi, dhammena laddhosmi asāhasenā’’ti.
国王征服我后,于此次世间我因法而获胜,不能被敌人战胜。
Imāsaṃ gāthānaṃ attho heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo.
应当照下文陈述的方法理解这段诗句的意思。
Mahāsattassa vacanaṃ sutvā atirekataraṃ tuṭṭhā vimalā mahāsattaṃ gahetvā sahassagandhodakaghaṭehi nhāpetvā nhānakāle mahāsattassa dibbadussadibbagandhamālādīni datvā alaṅkatappaṭiyattakāle dibbabhojanaṃ bhojesi. Mahāsatto bhuttabhojano alaṅkatāsanaṃ paññāpetvā alaṅkatadhammāsane nisīditvā buddhalīlāya dhammaṃ desesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
听闻此伟大圣人之言,众多信众欢喜清净,便用千瓶香水洗浴伟大圣人。沐浴时献上天上异香等花环装饰,适当时刻供养天餐。圣人食时坐于华丽座位,端庄布施,庄严法座,宣说佛陀殊胜妙法。为表明此义,导师说道——
§1628
1628.
‘‘Yatheva varuṇo nāgo, pañhaṃ pucchittha paṇḍitaṃ;
如同天神水神向智者问难,
Tatheva nāgakaññāpi, pañhaṃ pucchittha paṇḍitaṃ.
同样,天女亦向智者问难。
§1629
1629.
‘‘Yatheva varuṇaṃ nāgaṃ, dhīro tosesi pucchito;
『正如风神触怒那龙,则贤者即使被问亦怀惧;』
Tatheva nāgakaññampi, dhīro tosesi pucchito.
『同样,那龙女亦贤明地感到惊惧,即使被质问。』
§1630
1630.
‘‘Ubhopi te attamane viditvā, mahoragaṃ nāgakaññañca dhīro;
『这二者在了解自身之后,贤者既知那龙又知那龙女;』
Achambhī abhīto alomahaṭṭho, iccabravi varuṇaṃ nāgarājānaṃ.
『谓彼不惊不惧、不动声色,言说如是:风神为那龙王也。』
§1631
1631.
一六三一。
‘‘Mā rodhayi nāga āyāhamasmi, yena tavattho idaṃ sarīraṃ;
‘毒蛇啊,莫要攻击我,我是你的朋友,倘若你能善待此躯体;
Hadayena maṃsena karohi kiccaṃ, sayaṃ karissāmi yathāmati te’’ti.
请用你的心与血肉为我行事,我将依你的意愿亲自来护持。’
Tattha achambhīti nikkampo. Alomahaṭṭhoti bhayena ahaṭṭhalomo. Iccabravīti vīmaṃsanavasena iti abravi. Mā rodhayīti ‘‘mittadubbhikammaṃ karomī’’ti mā bhāyi, ‘‘kathaṃ nu kho imaṃ idāni māressāmī’’ti vā mā cintayi. Nāgāti varuṇaṃ ālapati. Āyāhamasmīti āyo ahaṃ asmi, ayameva vā pāṭho. Sayaṃ karissāmīti sace tvaṃ ‘‘imassa santike idāni dhammo me suto’’ti maṃ māretuṃ na visahasi, ahameva yathā tava ajjhāsayo, tathā sayaṃ karissāmīti.
此处‘畏惧’者,为惊怖之意。‘颤栗’即因恐惧而毛发竖起之状。‘如是说’者,具慈悲的质询而言曰:“莫生恐惧,意为‘我与汝不作恶’,不可害我,亦不可思虑‘我今将如何被魔王所害?’”此‘蛇’即主神‘湿婆’所指。‘我是该处’即‘此身为我’之意。‘我将亲自来护持’,若汝尔言‘我现在于此处闻得佛法,不能容我被害’,我定随汝心志行事。
Nāgarājā āha –
蛇王言曰——
§1632
1632.
一六三二。
‘‘Paññā have hadayaṃ paṇḍitānaṃ, te tyamha paññāya mayaṃ sutuṭṭhā;
『智慧』者,乃智者之心,彼时以智慧我等得安乐;
Anūnanāmo labhatajja dāraṃ, ajjeva taṃ kuruyo pāpayātū’’ti.
今宜求之莫令缺少,今日便行勿令其恶果感增长。」
Tattha te tyamhāti te mayaṃ tava paññāya sutuṭṭhā. Anūnanāmoti sampuṇṇanāmo puṇṇako yakkhasenāpati. Labhatajja dāranti labhatu ajja dāraṃ, dadāmi assa dhītaraṃ irandhatiṃ. Pāpayātūti ajjeva taṃ kururaṭṭhaṃ puṇṇako pāpetu.
此中「彼时」者,我等因汝之智慧而得安乐。所谓「莫令缺少」者,乃指丰满之名,名曰丰满者,为夜叉军吏之长也。所谓「求之莫令缺少」即令今日得妻,我今予其女儿伊兰达蒂。所谓「勿令恶果感增长」者,今日令其恶国丰满生恶苦也。
Evañca pana vatvā varuṇo nāgarājā irandhatiṃ puṇṇakassa adāsi. So taṃ labhitvā tuṭṭhacitto mahāsattena saddhiṃ sallapi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是,波旬王言说此语后,将伊兰达蒂赐予丰满。彼得此,心意满足,与大贤者共语。佛陀为显此义而告言:——
§1633
1633.
〔此处为文献编号1633〕
‘‘Sa puṇṇako attamano udaggo, irandhatiṃ nāgakaññaṃ labhitvā;
『此丰满者,性情热烈崇高,得伊兰达蒂夜叉女为妻;』
Haṭṭhena bhāvena patītarūpo, iccabravi kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ.
以威严庄重的仪容堕落下贱的形象,对恶人称为极恶者。
§1634
1634.
一六三四。
‘‘Bhariyāya maṃ tvaṃ akari samaṅgiṃ, ahañca te vidhura karomi kiccaṃ;
『你对妻子我未曾施以和睦,我反而为她做了应当的事;
Idañca te maṇiratanaṃ dadāmi, ajjeva taṃ kuruyo pāpayāmī’’ti.
而今将这颗珍宝赠与你,今日便要降罪于此。』
Tattha maṇiratananti paṇḍita, ahaṃ tava guṇesu pasanno arahāmi tava anucchavikaṃ kiccaṃ kātuṃ, tasmā imañca te cakkavattiparibhogaṃ maṇiratanaṃ demi, ajjeva taṃ indapatthaṃ pāpemīti.
其时智者谓『我因喜悦你的善行,愿为你行微细之事,是故将这世间王的珍宝赠予你,今日则要使你遭受恶报。』
Atha mahāsatto tassa thutiṃ karonto itaraṃ gāthamāha –
后来,那大勇士称赞他时,又吟唱他人一首偈语曰——
§1635
1635.
一六三五。
‘‘Ajeyyamesā tava hotu metti, bhariyāya kaccāna piyāya saddhiṃ;
“愿此友谊不可征服,与你妻子及所爱之人同在;
Ānandi vitto sumano patīto, datvā maṇiṃ mañca nayindapattha’’nti.
愿安尼喜宽裕安乐,堕落时也常获宝珠赠与。”
Tattha ajeyyamesāti esā tava bhariyāya saddhiṃ piyasaṃvāsametti ajeyyā hotu. ‘‘Ānandi vitto’’tiādīhi pītisamaṅgibhāvamevassa vadati. Nayindapatthanti naya indapatthaṃ.
其中‘不可征服’者,即愿此友谊与你妻子及所爱同伴之感情坚不可摧。‘安尼喜宽裕安乐’等语,指的是同此友谊而生的欢喜和满足。‘nayindapattha’为“naya”和“indapattha”的复合,意即引领者、老人、族长等,故可理解为赠予宝珠的长者。
Taṃ sutvā puṇṇako tathā akāsi. Tena vuttaṃ –
闻此,蒲纳阔亦如是行。于是说:
§1636
1636.
一六三六。
‘‘Sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, nisīdayī purato āsanasmiṃ;
『萨·普那皈』者,于拘楼国众首领之中位最尊,端坐于前座之上。
Ādāya kattāramanomapaññaṃ, upānayī nagaraṃ indapatthaṃ.
彼执持向导之杖,具足智慧,引领众人进入城邑印多波多。
§1637
1637.
一六三七。
‘‘Mano manussassa yathāpi gacche, tatopissa khippataraṃ ahosi;
如人心意有行,行转而行,其动速于常速。
Sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, upānayī nagaraṃ indapatthaṃ.
『萨·普那皈』者,在拘楼诸首领之中最为显贵,率领众人入城印多波多。
§1638
1638.
一六三八。
‘‘Etindapatthaṃ nagaraṃ padissati, rammāni ca ambavanāni bhāgaso;
“伊绮陀城邑出现,各类美好树木和果实茂盛;
Ahañca bhariyāya samaṅgibhūto, tuvañca pattosi sakaṃ niketa’’nti.
我与妻子同心合意,你也得以安居于此。”
Tattha yathāpi gaccheti mano nāma kiñcāpi na gacchati, dūre ārammaṇaṃ gaṇhanto pana gatoti vuccati, tasmā manassa ārammaṇaggahaṇatopi khippataraṃ tassa manomayasindhavassa gamanaṃ ahosīti evamettha attho daṭṭhabbo. Etindapatthanti assapiṭṭhe nisinnoyevassa dassento evamāha. Sakaṃ niketanti tvañca attano nivesanaṃ sampattoti āha.
在此如同心念虽言其行,实则心神未曾远离,远处有所念想而动步行走,因心之着念即称心念有所取,故心念流转之速亦应如是理解。所谓伊绮陀即指坐于河边的大仙人如此说道。同心合意别解为你与自身住所俱足而安定也。
Tasmiṃ pana divase paccūsakāle rājā supinaṃ addasa. Evarūpo supino ahosi – rañño nivesanadvāre paññākkhandho sīlamayasākho pañcagorasaphalo alaṅkatahatthigavāssapaṭicchanno mahārukkho ṭhito. Mahājano tassa sakkāraṃ katvā añjaliṃ paggayha namassamāno aṭṭhāsi. Atheko kaṇhapuriso pharuso rattasāṭakanivattho rattapupphakaṇṇadharo āvudhahattho āgantvā mahājanassa paridevantasseva taṃ rukkhaṃ samūlaṃ chinditvā ākaḍḍhanto ādāya gantvā puna taṃ āharitvā pakatiṭṭhāneyeva ṭhapetvā pakkāmīti. Rājā taṃ supinaṃ pariggaṇhanto ‘‘mahārukkho viya na añño koci, vidhurapaṇḍito. Mahājanassa paridevantasseva taṃ samūlaṃ chinditvā ādāya gatapuriso viya na añño koci, paṇḍitaṃ gahetvā gatamāṇavo. Puna taṃ āharitvā pakatiṭṭhāneyeva ṭhapetvā gato viya so māṇavo puna taṃ paṇḍitaṃ ānetvā dhammasabhāya dvāre ṭhapetvā pakkamissati. Addhā ajja mayaṃ paṇḍitaṃ passissāmā’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā somanassapatto sakalanagaraṃ alaṅkārāpetvā dhammasabhaṃ sajjāpetvā alaṅkataratanamaṇḍape dhammāsanaṃ paññāpetvā ekasatarājaamaccagaṇanagaravāsijānapadaparivuto ‘‘ajja tumhe paṇḍitaṃ passissatha, mā socitthā’’ti mahājanaṃ assāsetvā paṇḍitassa āgamanaṃ olokento dhammasabhāyaṃ nisīdi. Amaccādayopi nisīdiṃsu. Tasmiṃ khaṇe puṇṇakopi paṇḍitaṃ otāretvā dhammasabhāya dvāre parisamajjheyeva ṭhapetvā irandhatiṃ ādāya devanagarameva gato. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
那天清晨时分,国王见梦。梦境中出现此情形——国王府门口,有智慧之树,品德之枝,枝上挂满五谷成熟的果实,树大冠盖遮蔽广阔。众大臣恭敬,合掌礼拜,立于树下。忽一黑衣男子,面貌粗恶,夜行衣,身带利刃,似来伤害众民,便将大树砍倒,连根拔起,携去后又将其带回,重置于原处,然后离去。国王观此梦说:“此大树无双,乃智慧之象。砍倒树根及树身甚似有智慧勇者。取树复置,无异贤人之举。将来有贤圣者来,置树门前,定当离去。今日我等当目睹此智者。”遂备设场所,美化全城,建起法会,布置华丽宝殿,设立法座,群臣及百姓围绕,国王宣曰:“今日汝等将见贤者,勿忧。”大众欢喜,齐聚法会敬听。未久,贤者普纳卡来到法会门口,适时恭敬立于中央,携夜行衣进入天城。于是世尊讲说:
§1639
1639.
‘‘Na puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, oropiya dhammasabhāya majjhe;
“非普纳卡为恶人之首,亦非无道者,乃正处于法会中央。
Ājaññamāruyha anomavaṇṇo, pakkāmi vehāyasamantalikkhe.
身披长袍,色泽殊胜,我将要离去,驾车飞驰穿越辽阔天空。
§1640
1640.
‘‘Taṃ disvā rājā paramappatīto, uṭṭhāya bāhāhi palissajitvā;
国王见此极其惭愧,起身放下双臂,
Avikampayaṃ dhammasabhāya majjhe, nisīdayī pamukhamāsanasmi’’nti.
在庄严不动的法会中,端坐于正面坐席。
Tattha anomavaṇṇoti ahīnavaṇṇo uttamavaṇṇo. Avikampayanti bhikkhave, so rājā paṇḍitaṃ palissajitvā mahājanamajjhe avikampanto anolīyantoyeva hatthe gahetvā attano abhimukhaṃ katvā alaṅkatadhammāsane nisīdāpesi.
此处『anomavaṇṇa』者,谓非凡色,堪称最上色。所言『avikampayaṃ』,比库们,此即国王以智慧放下禀赋,于人群中端坐庄严,身躯不动,双手平放前方,面向自己,坐于饰有法相之座中也。
Atha rājā tena saddhiṃ sammoditvā madhurapaṭisanthāraṃ karonto gāthamāha –
于是国王与之同喜,彼此交流甜美应答,唱诵偈语曰——
§1641
1641.
‘‘Tvaṃ no vinetāsi rathaṃva naddhaṃ, nandanti taṃ kuruyo dassanena;
「你如驾车者驾驭紧缚的车辕,众马因你的相貌而欢跃,
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, kathaṃ pamokkho ahu māṇavassā’’ti.
你已向我解释此事,告诉我这位学童如何慧解?」
Tattha naddhanti yathā naddhaṃ rathaṃ sārathi vineti, evaṃ tvaṃ amhākaṃ kāraṇena nayena hitakiriyāsu vinetā. Nandanti tanti taṃ disvāva ime kururaṭṭhavāsino tava dassanena nandanti. Māṇavassāti māṇavassa santikā kathaṃ tava pamokkho ahosi? Yo vā taṃ muñcantassa māṇavassa pamokkho, so kena kāraṇena ahosīti attho.
此中驾车者驾驭紧缚的车辕,正如你以引导之道,出于对我们利益的事业而驾驶。众马见你欢喜,这些在库鲁国的居民也因你的相貌而欢欣。学童者,为接近学童,他如何获得慧解?意即:若有人欲令学童解脱,此解脱之慧,缘何而生?」
Mahāsatto āha –
伟大圣者答曰:
§1642
1642.
‘‘Yaṃ māṇavotyābhivadī janinda, na so manusso naravīraseṭṭha;
『以人为尊、众生敬礼者者,非谓凡人,亦非人间英雄之最。』
Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho, rañño kuverassa hi so sajibbo.
『若闻悉有名为普那迦之夜叉,实为王颇阇罗之同辈长寿者也。』
§1643
1643.
一六四三。
‘‘Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo, brahā sucī vaṇṇabalūpapanno;
『地风神、名曰瓦卢诺龙王,形色清净、具华彩威力。』
Tassānujaṃ dhītaraṃ kāmayāno, irandhatī nāma sā nāgakaññā.
『其弟及子所欲,名曰依兰达提者,为龙女也。』
§1644
1644.
一六四四。
‘‘Tassā sumajjhāya piyāya hetu, patārayittha maraṇāya mayhaṃ;
『因其恪守正中、以至亲者为因,因亲故使我为死者所发召;』
So ceva bhariyāya samaṅgibhūto, ahañca anuññāto maṇi ca laddho’’ti.
『他亦与其妻同心,于我获珠未曾不知。』
Tattha yaṃ māṇavotyābhivadīti janinda yaṃ tvaṃ ‘‘māṇavo’’ti abhivadasi. Bhūmindharoti bhūmindharanāgabhavanavāsī. Sā nāgakaññāti yaṃ nāgakaññaṃ so patthayamāno mama maraṇāya patārayi cittaṃ pavattesi, sā nāgakaññā irandhatī nāma. Piyāya hetūti mahārāja, so hi nāgarājā catupposathikapañhavissajjane pasanno maṃ maṇinā pūjetvā nāgabhavanaṃ gato vimalāya nāma deviyā taṃ maṇiṃ adisvā ‘‘deva, kuhiṃ maṇī’’ti pucchito mama dhammakathikabhāvaṃ vaṇṇesi. Sā mayhaṃ dhammakathaṃ sotukāmā hutvā mama hadaye dohaḷaṃ uppādesi. Nāgarājā duggahitena pana dhītaraṃ irandhatiṃ āha – ‘‘mātā, te vidhurassa hadayamaṃse dohaḷinī, tassa hadayamaṃsaṃ āharituṃ samatthaṃ sāmikaṃ pariyesāhī’’ti. Sā pariyesantī vessavaṇassa bhāgineyyaṃ puṇṇakaṃ nāma yakkhaṃ disvā taṃ attani paṭibaddhacittaṃ ñatvā pitu santikaṃ nesi. Atha naṃ so ‘‘vidhurapaṇḍitassa hadayamaṃsaṃ āharituṃ sakkonto irandhatiṃ labhissasī’’ti āha. Puṇṇako vepullapabbatato cakkavattiparibhogaṃ maṇiratanaṃ āharitvā tumhehi saddhiṃ jūtaṃ kīḷitvā maṃ jinitvā labhi. Ahañca mama nivesane tīhaṃ vasāpetvā mahantaṃ sakkāraṃ akāsiṃ. Sopi maṃ assavāladhiṃ gāhāpetvā himavante rukkhesu ca pabbatesu ca pothetvā māretuṃ asakkonto sattame vātakkhandhe verambhavātamukhe ca pakkhanditvā anupubbena saṭṭhiyojanubbedhe kāḷāgirimatthake ṭhapetvā sīhavesādivasena idañcidañca rūpaṃ katvāpi māretuṃ asakkonto mayā attano māraṇakāraṇaṃ puṭṭho ācikkhi. Athassāhaṃ sādhunaradhamme kathesiṃ. Taṃ sutvā pasannacitto maṃ idha ānetukāmo ahosi.
『此中“既称“男子”(māṇavo)者,为人类之意;“地持”(bhūmindhara)谓住于地持之龙宫者,此女名为“龙女”,见此龙女以自心记于我身将亡,乃谓其心将失;此龙女名曰“伊兰达蒂”。至尊者云,此乃龙王,在四时供养法会时悦纳我,奉珠以礼,往访名为“净莲”的龙女,龙女见宝诘问“天人,此宝安在?”由我说法心喜,心中生欢喜。然龙王因害恶事谆谆告其女:“母亲,汝贤者心肝受伤,彼之心肝,宜令主人寻取。”其女寻访,见到巫师“蒲纳迦”之弟弟强壮夜叉,知其心志坚定,遂带其归父。彼曰:“贤者之心肝可取,汝能得者,我赖尔。”蒲纳迦从深山带来帝王享用珍宝,并与你等同心集会,赢我而得宝。我三处居所为其营造极大敬意。彼即困于狂热欲火中,在喜马拉雅山林树木中,岩石隐逸,欲杀我不能;又在第七风藏门口烦恼所困,置于六十由旬黑山之地,戴狮皮等服装,虽造形甚可怖,但不能杀我。复问其生死因缘所在。我即与其愈恶愈善之业加以诉说。闻此我心清净,愿令其来见我。」
Athāhaṃ taṃ ādāya nāgabhavanaṃ gantvā nāgarañño ca vimalāya ca dhammaṃ desesiṃ. Tato nāgarājā ca vimalā ca sabbanāgaparisā ca pasīdiṃsu. Nāgarājā tattha mayā chāhaṃ vutthakāle irandhatiṃ puṇṇakassa adāsi. So taṃ labhitvā pasannacitto hutvā maṃ maṇiratanena pūjetvā nāgarājena āṇatto manomayasindhavaṃ āropetvā sayaṃ majjhimāsane nisīditvā irandhatiṃ pacchimāsane nisīdāpetvā maṃ purimāsane nisīdāpetvā idhāgantvā parisamajjhe otāretvā irandhatiṃ ādāya attano nagarameva gato. Evaṃ, mahārāja, so puṇṇako tassā sumajjhāya piyāya hetu patārayittha maraṇāya mayhaṃ. Athevaṃ maṃ nissāya so ceva bhariyāya samaṅgibhūto, mama dhammakathaṃ sutvā pasannena nāgarājena ahañca anuññāto, tassa puṇṇakassa santikā ayaṃ sabbakāmadado cakkavattiparibhogamaṇi ca laddho, gaṇhatha, deva, imaṃ maṇinti rañño ratanaṃ adāsi.
于是我携其往龙宫,为净莲宣说法义。彼龙王,净莲及四众龙族皆心悦诚服。龙王自我起时,赠予伊兰达蒂于蒲纳迦。蒲纳迦得此物珍宝后,心生欢喜,敬我如珠宝王者,置我于其中心宝座,自己坐于中座,东坛、西坛先后各坐一处,出入皆以整肃庄严行事,携珠归其邑。如此,尊者,蒲纳迦因其恪守正中、情亲故致我召死。彼因从我所获法义悦纳龙王,吾亦许可。此珠乃一切所欲,帝王使用之珠宝,天人啊,君王礼物请受是珠。』
Tato rājā paccūsakāle attanā diṭṭhasupinaṃ nagaravāsīnaṃ kathetukāmo ‘‘bhonto, nagaravāsino ajja mayā diṭṭhasupinaṃ suṇāthā’’ti vatvā āha –
及至国王暮时,欲以梦中见象,传述城市居民,告曰:“诸位,城中居民,今日我梦见……”」
§1645
1645.
‘‘Rukkho hi mayhaṃ padvāre sujāto, paññākkhandho sīlamayassa sākhā;
『树』者,比喻我足迹所至之处所生者,乃智慧蕴之聚合;亦如此,品行乃其枝干。
Atthe ca dhamme ca ṭhito nipāko, gavapphalo hatthigavāssachanno.
于事理与法中立足者,是果报,犹如大象马群所覆之果实。
§1646
1646.
‘‘Naccagītatūriyābhinādite, ucchijja senaṃ puriso ahāsi;
『歌舞者』及其众配合,在唱响之时,人群喧嚣躁动;
So no ayaṃ āgato sanniketaṃ, rukkhassimassāpacitiṃ karotha.
彼有所诣,乃至标示地界,树木围绕,无有破坏之意。
§1647
1647.
‘‘Ye keci vittā mama paccayena, sabbeva te pātukarontu ajja;
凡因我之因缘而得财物者,今日皆当令彼等如实显现;
Tibbāni katvāna upāyanāni, rukkhassimassāpacitiṃ karotha.
已作锐利善巧方便者,应为树皮煮水以成净洁。
§1648
1648.
‘‘Ye keci baddhā mama atthi raṭṭhe, sabbeva te bandhanā mocayantu;
凡被缚于我之国土者,悉当令彼等脱离束缚;
Yathevayaṃ bandhanasmā pamutto, evamete muñcare bandhanasmā.
如同此人自桎梏中解脱,彼等亦当如此从束缚中获得解脱。
§1649
1649.
‘‘Unnaṅgalā māsamimaṃ karontu, maṃsodanaṃ brāhmaṇā bhakkhayantu;
『愿婆罗门们在此月内行此事,食用肉类;』
Amajjapā majjarahā pivantu, puṇṇāhi thālāhi palissutāhi.
『饮用清净之水,满盈大器而无杂质。』
§1650
1650.
一六五零。
‘‘Mahāpathaṃ nicca samavhayantu, tibbañca rakkhaṃ vidahantu raṭṭhe;
『应常行大道,保护严厉护卫国土;』
Yathāññamaññaṃ na viheṭhayeyyuṃ, rukkhassimassāpacitiṃ karothā’’ti.
『彼此间不相违犯,施行树木之净火之敬奉。』
Tattha sīlamayassa sākhāti etassa rukkhassa sīlamayā sākhā. Atthe ca dhammecāti vaddhiyañca sabhāve ca. Ṭhito nipākoti so paññāmayarukkho patiṭṭhito. Gavapphaloti pañcavidhagorasaphalo. Hatthigavāssachannoti alaṅkatahatthigavāssehi sañchanno. Naccagītatūriyābhināditeti atha tassa rukkhassa pūjaṃ karontena mahājanena tasmiṃ rukkhe etehi naccādīhi abhinādite. Ucchijja senaṃ puriso ahāsīti eko kaṇhapuriso āgantvā taṃ rukkhaṃ ucchijja parivāretvā ṭhitaṃ senaṃ palāpetvā ahāsi gahetvā gato. Puna so rukkho āgantvā amhākaṃ nivesanadvārayeva ṭhito. So no ayaṃ rukkhasadiso paṇḍito sanniketaṃ āgato. Idāni sabbeva tumhe rukkhassa imassa apacitiṃ karotha, mahāsakkāraṃ pavattetha.
此处「戒林」指此树的戒林。意指增长且依其本性而行持。所谓立定成熟者,是指被比智慧者视为立稳的树。所谓果实,是指五种哺乳动物之果实。称为「象盖遮蔽」,是树被装饰以象罩。所谓舞蹈歌唱马车,是指其树被众多善人以舞蹈等表演作供养。有人挥舞军队般的兵器而喊叫者,有一位黑袍男子到来从树上挥舞驱散驻军后离去。复有人至此树前立于宿处门口。此人非木之类,实为贤哲之来宾。现今诸位皆应以此树之供养护持之,广种大敬。
Mama paccayenāti ambho, amaccā ye keci maṃ nissāya laddhena yasena vittā tuṭṭhacittā, te sabbe attano vittaṃ pātukarontu. Tibbānīti bahalāni mahantāni. Upāyanānīti paṇṇākāre. Ye kecīti antamaso kīḷanatthāya baddhe migapakkhino upādāya. Muñcareti muñcantu. Unnaṅgalā māsamimaṃ karontūti imaṃ māsaṃ kasananaṅgalāni ussāpetvā ekamante ṭhapetvā nagare bheriṃ carāpetvā sabbeva manussā mahāchaṇaṃ karontu. Bhakkhayantūti bhuñjantu. Amajjapāti ettha a-kāro nipātamattaṃ, majjapā purisā majjarahā attano attano āpānaṭṭhānesu nisinnā pivantūti attho. Puṇṇāhi thālāhīti puṇṇehi thālehi. Palissutāhīti atipuṇṇattā paggharamānehi. Mahāpathaṃ nicca samavhayantūti antonagare alaṅkatamahāpathaṃ rājamaggaṃ nissāya ṭhitā vesiyā niccakālaṃ kilesavasena kilesatthikaṃ janaṃ avhayantūti attho. Tibbanti gāḷhaṃ. Yathāti yathā rakkhassa susaṃvihitattā unnaṅgalā hutvā rukkhassimassa apacitiṃ karontā aññamaññaṃ na viheṭhayeyyuṃ, evaṃ rakkhaṃ saṃvidahantūti attho.
所谓『由我恩惠』者,即水。凡因我而获得依止,其所拥有的财富与权势皆欢喜满足者,愿彼等都把其财富贡献出来。所谓『多者』者,指众多广大。『扶养者』意为五十种形式。『诸者』为诸多用以娱悦娱乐恶意之幼兽翅膀者。『放生』者,即使其得以放生。使此月兴盛者,愿彼等督促这些兴盛此月者,将之聚集一处,在城中巡行,令人人皆得丰盛利益。『食用』意为享用。『饮食』此处为未动词的否定,意即人们欢喜安坐于自身的休处,饮食享用。『充满诸地』者,指充满园地。『枯败诸者』:指过度枯败,衣着破旧者。『大道路常行者』,在郊外设立装饰精美的大路王道,长期以贪污染污之人折磨他人之意。『三复数』指强硬。『如是者』依照保护之严谨程度,兴盛者不以破坏树叶为意,不相攻击,维持保护秩序之义。
Evaṃ raññā vutte –
如是国王所言——
§1651
1651.
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
“山谷及宫廷中的少年,及城中婆罗门,
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
多食饮,贤者的住处繁荣。
§1652
1652.
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
『有马、牛等各种牲畜』,『马车夫和修整马车者』;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
『大量的饮食与饮料』,『用以款待智者』。
§1653
1653.
一六五三。
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
『集结了广大民众』,『集结了各城镇』;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
『大量的饮食与饮料』,『用以款待智者』。
§1654
1654.
一六五四。
‘‘Bahujano pasannosi, disvā paṇḍitamāgate;
『多数众生因此欢喜,见到贤者来了,』
Paṇḍitamhi anuppatte, celukkhepo pavattathā’’ti.
『贤者尚未显现,一阵疾风已起』。
Tattha abhihārayunti evaṃ raññā āṇattā mahāchaṇaṃ paṭiyādetvā sabbe satte bandhanā mocetvā ete sabbe orodhādayo nānappakāraṃ paṇṇākāraṃ sajjitvā tena saddhiṃ annañca pānañca paṇḍitassa pesesuṃ. Paṇḍitamāgateti paṇḍite āgate taṃ paṇḍitaṃ disvā bahujano pasanno ahosi.
关于此事,国王宣布:『以大宝藏许诺,若能令众生都脱离束缚,这些众生便摒弃种种障碍,带着各种果实,与贤者合一,并从贤者处获得食粮与饮水。』所谓贤者来到,是指贤者显现,众生看到贤者便欢喜。
Chaṇo māsena osānaṃ agamāsi. Tato mahāsatto buddhakiccaṃ sādhento viya mahājanassa dhammaṃ desento rājānañca anusāsanto dānādīni puññāni katvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā āyupariyosāne saggaparāyaṇo ahosi. Rājānaṃ ādiṃ katvā sabbepi nagaravāsino paṇḍitassovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā āyupariyosāne saggapuraṃ pūrayiṃsu.
经过一个月的等待,宝藏送来。于是大国王一如完成佛陀圣事般,为大众讲说法义,劝诱国王,行布施等功德,保持此状态,至寿终时往生天界。国王身体安泰之始,全城居民都悉遵贤者教导,行布施功德,到了寿终无亏,满怀升天心愿。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato paññāsampanno upāyakusaloyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā paṇḍitassa mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṃ, jeṭṭhabhariyā rāhulamātā, jeṭṭhaputto rāhulo, vimalā uppalavaṇṇā, varuṇanāgarājā sāriputto, supaṇṇarājā moggallāno, sakko anuruddho, dhanañcayakorabyarājā ānando, puṇṇako channo, parisā buddhaparisā, vidhurapaṇḍito pana ahameva sammāsambuddho ahosi’’nti.
佛陀此时宣讲此法,言:『比库们,非唯当下,过去诸如来皆具足智慧、方便善巧之德。』于是引出本生故事,说明:『当时贤者之父母为大国王族,长妻为拉胡摩诃母,长子为拉胡,亦有维摩罗婆罗色女、须波纳那婆罗王沙利弗陀,苏频那王摩诃迦罗那,天帝萨咖,富饶王安陀,富贵王差诺,佛弟子众等。贤者即为我,正自觉者。』
Vidhurajātakavaṇṇanā navamā. · 维度拉本生注释第九
[547] 10. Vessantarajātakavaṇṇanā
【547】第十条 维桑达罗生经注释
Dasavarakathāvaṇṇanā · 十愿事注释
Phussatīvaravaṇṇābheti idaṃ satthā kapilavatthuṃ upanissāya nigrodhārāme viharanto pokkharavassaṃ ārabbha kathesi. Yadā hi satthā pavattitavaradhammacakko anukkamena rājagahaṃ gantvā tattha hemantaṃ vītināmetvā udāyittherena maggadesakena vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paṭhamagamanena kapilavatthuṃ agamāsi, tadā sakyarājāno ‘‘mayaṃ amhākaṃ ñātiseṭṭhaṃ passissāmā’’ti sannipatitvā bhagavato vasanaṭṭhānaṃ vīmaṃsamānā ‘‘nigrodhasakkassārāmo ramaṇīyo’’ti sallakkhetvā tattha sabbaṃ paṭijagganavidhiṃ katvā gandhapupphādihatthā paccuggamanaṃ karontā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍite daharadahare nāgaradārake ca nāgaradārikāyo ca paṭhamaṃ pahiṇiṃsu, tato rājakumāre ca rājakumārikāyo ca. Tesaṃ antarā sāmaṃ gandhapupphacuṇṇādīhi satthāraṃ pūjetvā bhagavantaṃ gahetvā nigrodhārāmameva agamiṃsu. Tattha bhagavā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paññattavarabuddhāsane nisīdi. Tadā hi sākiyā mānajātikā mānatthaddhā. Te ‘‘ayaṃ siddhatthakumāro amhehi daharataro, amhākaṃ kaniṭṭho bhāgineyyo putto nattā’’ti cintetvā daharadahare rājakumāre ca rājakumārikāyo ca āhaṃsu ‘‘tumhe bhagavantaṃ vandatha, mayaṃ tumhākaṃ piṭṭhito nisīdissāmā’’ti.
世尊容貌庄严光明,于咖毕拉瓦图(迦毗罗卫)依止地,栖居于尼拘陀(尼拘树)林中,向众讲说开悟法轮。盖因世尊当时转动无上法轮,顺次前往王舍城,至冬季时,由尊长优陀逸长老为道场导引,率领二万五千已断烦恼者,初次到达咖毕拉瓦图。时,释迦王闻此,谓曰:『我等当观见我辈亲属长者。』遂集会议评世尊所住之处,谓之『尼拘陀林荫幽美雅致』,并制各种迎请赞礼仪轨。众以芳香花朵、香粉等,轮番迎接装饰,诸童子及少女、王子及公主,随后上前献礼。其间众以三种香粉供养尊者,迎请世尊入尼拘陀林中。世尊身披无垢衣,聚集二万五千已断烦恼者,端坐于庄严华盖佛座之上。时,释迦族之尊贵子弟出于骄慢心,谓曰:『此即成熟觉者,如少年卓越贤长,众弟中最为尊贵子也。』遂对诸众童子、王子及公主说:『尔等当敬礼圣者,我等将守于后座侧坐。』
Tesu evaṃ avanditvā nisinnesu bhagavā tesaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā ‘‘na maṃ ñātayo vandanti, handa idāneva vandāpessāmī’’ti abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya ākāsaṃ abbhuggantvā tesaṃ sīse pādapaṃsuṃ okiramāno viya kaṇḍambarukkhamūle yamakapāṭihāriyasadisaṃ pāṭihāriyaṃ akāsi. Rājā suddhodano taṃ acchariyaṃ disvā āha ‘‘bhante, tumhākaṃ jātadivase kāḷadevalassa vandanatthaṃ upanītānaṃ vo pāde parivattitvā brāhmaṇassa matthake ṭhite disvā ahaṃ tumhākaṃ pāde vandiṃ, ayaṃ me paṭhamavandanā. Punapi vappamaṅgaladivase jambucchāyāya sirisayane nisinnānaṃ vo jambucchāyāya aparivattanaṃ disvāpi ahaṃ tumhākaṃ pāde vandiṃ, ayaṃ me dutiyavandanā. Idāni imaṃ adiṭṭhapubbaṃ pāṭihāriyaṃ disvāpi tumhākaṃ pāde vandāmi, ayaṃ me tatiyavandanā’’ti. Raññā pana vandite avanditvā ṭhātuṃ samattho nāma ekasākiyopi nāhosi, sabbe vandiṃsuyeva.
诸众依佛示意礼敬坐下,世尊观察诸人心意,默然演示:『我非尔等亲族等礼敬者,我当今时将被礼敬。』遂入第四禅定,起身飞行于虚空中,似于枝叶顶端挂满花果之树根之中,现现异相神迹。释迦王苏陀罗见此神变,称曰:『尊者,汝生于黑暗魔王邪命日,我曾见汝绕足礼敬;又于春祺日,见汝坐于槟榔树阴,亦礼敬汝足;今目睹此异相,故再礼汝足,此为我三次礼敬也。』后被王妃礼敬者,竟无人敢立,唯有一释迦尊者具堪立称赞,皆大肆礼拜。
Iti bhagavā ñātayo vandāpetvā ākāsato otaritvā paññattavarabuddhāsane nisīdi. Nisinne ca bhagavati sikhāpatto ñātisamāgamo ahosi, sabbe ekaggacittā hutvā nisīdiṃsu. Tato mahāmegho uṭṭhahitvā pokkharavassaṃ vassi, tambavaṇṇaṃ udakaṃ heṭṭhā viravantaṃ gacchati. Ye temetukāmā, te tementi. Atemetukāmassa sarīre ekabindumattampi na patati. Taṃ disvā sabbe acchariyabbhutacittajātā ahesuṃ. ‘‘Aho acchariyaṃ aho abbhutaṃ aho buddhānaṃ mahānubhāvatā, yesaṃ ñātisamāgame evarūpaṃ pokkharavassaṃ vassī’’ti bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Taṃ sutvā satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi mama ñātisamāgame mahāmegho pokkharavassaṃ vassiyevā’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
世尊向诸亲族礼敬毕,即从空中降至佛座上。坐下时,亲族诸人集会,心念专一。此时大雨骤至,雨水澄明自上流下。见此殊胜景象,诸众惊叹心生敬佩,曰:『此奇异殊胜,乃诸佛伟大功德所致,我们于亲族集会中竟见此殊胜甘露瑞雨。』世尊闻言报曰:『诸比库,此时非止今日如是,过去多次亲族集会上亦曾降大雨普泽。』随后应众乞求,述说过去因缘。
Atīte siviraṭṭhe jetuttaranagare sivimahārājā nāma rajjaṃ kārento sañjayaṃ nāma puttaṃ paṭilabhi. So tassa vayappattassa maddarājadhītaraṃ phussatiṃ nāma rājakaññaṃ ānetvā rajjaṃ niyyādetvā phussatiṃ aggamahesiṃ akāsi. Tassā ayaṃ pubbayogo – ito ekanavutikappe vipassī nāma satthā loke udapādi. Tasmiṃ bandhumatinagaraṃ nissāya kheme migadāye viharante eko rājā rañño bandhumassa anagghena candanasārena saddhiṃ satasahassagghanikaṃ suvaṇṇamālaṃ pesesi. Rañño pana dve dhītaro ahesuṃ. So taṃ paṇṇākāraṃ tāsaṃ dātukāmo hutvā candanasāraṃ jeṭṭhikāya adāsi, suvaṇṇamālaṃ kaniṭṭhāya adāsi. Tā ubhopi ‘‘na mayaṃ imaṃ attano sarīre piḷandhissāma, satthārameva pūjessāmā’’ti cintetvā rājānaṃ āhaṃsu ‘‘tāta, candanasārena ca suvaṇṇamālāya ca dasabalaṃ pūjessāmā’’ti. Taṃ sutvā rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Jeṭṭhikā sukhumacandanacuṇṇaṃ kāretvā suvaṇṇasamuggaṃ pūretvā gaṇhāpesi. Kaniṭṭhabhaginī pana suvaṇṇamālaṃ uracchadamālaṃ kārāpetvā suvaṇṇasamuggena gaṇhāpesi. Tā ubhopi migadāyavihāraṃ gantvā jeṭṭhikā candanacuṇṇena dasabalassa suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ pūjetvā sesacuṇṇāni gandhakuṭiyaṃ vikiritvā ‘‘bhante, anāgate tumhādisassa buddhassa mātā bhaveyya’’nti patthanaṃ akāsi. Kaniṭṭhabhaginīpi tathāgatassa suvaṇṇavaṇaṃ sarīraṃ suvaṇṇamālāya katena uracchadena pūjetvā ‘‘bhante, yāva arahattappatti, tāva idaṃ pasādhanaṃ mama sarīrā mā vigataṃ hotū’’ti patthanaṃ akāsi. Satthāpi tāsaṃ anumodanaṃ akāsi.
昔时在西部喜婆罗城,西方天王炬大王执政,得一子名为散迦耶。及其成年,迎娶公主波斯氏,并托付国政,成为摄政。其昔日因缘:九百一十劫以前,有一名为毗婆舍那的尊者在世,彼时释迦族依止亲族城市安居于鹿野苑。有一国王赠与千金黄金项链,其有二女,长者赠沉香膏,幼者奉黄金项链。姐弟怀念尊者之躯体,不愿毁坏,发愿敬奉佛身。世尊许可其愿。
Tā ubhopi yāvatāyukaṃ ṭhatvā devaloke nibbattiṃsu. Tāsu jeṭṭhabhaginī devalokato manussalokaṃ , manussalokato devalokaṃ saṃsarantī ekanavutikappāvasāne amhākaṃ buddhuppādakāle buddhamātā mahāmāyādevī nāma ahosi. Kaniṭṭhabhaginīpi tatheva saṃsarantī kassapadasabalassa kāle kikissa rañño dhītā hutvā nibbatti. Sā cittakammakatāya viya uracchadamālāya alaṅkatena urena jātattā uracchadā nāma kumārikā hutvā soḷasavassikakāle satthu bhattānumodanaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya aparabhāge bhattānumodanaṃ suṇanteneva pitarā sotāpattiphalaṃ pattadivaseyeva arahattaṃ patvā pabbajitvā parinibbāyi. Kikirājāpi aññā satta dhītaro labhi. Tāsaṃ nāmāni –
此二女共修佛法至老,寿尽往生天界。长姐由天界转世入人间,生于迦叶目王时,为一公主,十六岁时听闻正法,得声闻果,修持佛教同意,受持斋戒,居家得度,终成阿拉汉。迦叶王又生七女,其名曰:“沙曼尼”、“沙曼菟”、“比库尼”、“比库达一卡”等。
‘‘Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhadāyikā;
『沙曼尼、沙曼菟,以及比库尼、比库达一卡』
Dhammā ceva sudhammā ca, saṅghadāsī ca sattamī’’ti.
‘法及纯正法,以及属僧者,称为第七。’
Tā imasmiṃ buddhuppāde –
这些,是在此佛陀之初兴时说的──
‘‘Khemā uppalavaṇṇā ca, paṭācārā ca gotamī;
‘克美娅与蔷薇色,及游方女果德弥;’
Dhammadinnā mahāmāyā, visākhā cāpi sattamī’’ti.
‘法施者大摩耶,以及维萨迦,也是第七。’
Tāsu phussatī sudhammā nāma hutvā dānādīni puññāni katvā vipassisammāsambuddhassa katāya candanacuṇṇapūjāya phalena rattacandanarasaparipphositena viya sarīrena jātattā phussatī nāma kumārikā hutvā devesu ca manussesu ca saṃsarantī aparabhāge sakkassa devarañño aggamahesī hutvā nibbatti. Athassā yāvatāyukaṃ ṭhatvā pañcasu pubbanimittesu uppannesu sakko devarājā tassā parikkhīṇāyukataṃ ñatvā mahantena yasena taṃ ādāya nandanavanuyyānaṃ gantvā tattha taṃ alaṅkatasayanapiṭṭhe nisinnaṃ sayaṃ sayanapasse nisīditvā etadavoca ‘‘bhadde phussati, te dasa vare dammi, te gaṇhassū’’ti vadanto imasmiṃ gāthāsahassapaṭimaṇḍite mahāvessantarajātake paṭhamaṃ gāthamāha –
他们之中,名为纯正法者普萨蒂,以布施等善业,供养正遍知圣佛,用檀香、粉末和花供养,呈现其身如持檀香、乳香和玫瑰花同一庄严。她生为普萨蒂公主,于诸天人间轮回不息,后来在他方成为天帝萨咖的天后。在此住世其寿终时,萨咖天帝见其寿命尽了,怀悲悯之心,带着她往南方林苑。至于那装饰华美的床榻,自己坐于床边,望着她说:‘贤者普萨迪,我奉献你十年,你应接受。’这话出自《大迦叶迁生成经》第一偈──
§1655
1655.
‘‘Phussatī varavaṇṇābhe, varassu dasadhā vare;
「光辉华美者,愿尔为十种优美者之上;
Pathabyā cārupubbaṅgi, yaṃ tuyhaṃ manaso piya’’nti.
又以大地之美之相,成为汝心所爱。」
Evamesā mahāvessantaradhammadesanā devaloke patiṭṭhāpitā nāma hoti.
如此者,称为「迦颇大城中诸法之说」,乃神界所依止之名。
Tattha phussatīti taṃ nāmenālapati. Varavaṇṇābheti varāya vaṇṇābhāya samannāgate. Dasadhāti dasavidhe. Pathabyāti pathaviyaṃ gahetabbe katvā varassu gaṇhassūti vadati. Cārupubbaṅgīti cārunā pubbaṅgena varalakkhaṇena samannāgate. Yaṃ tuyhaṃ manaso piyanti yaṃ yaṃ tava manasā piyaṃ, taṃ taṃ dasahi koṭṭhāsehi gaṇhāhīti vadati.
『「触及于彼」者,以其名字呼唤她也。「具殊胜色泽」者,具备殊胜光色之意。「十种」者,十个种类也。「于大地上」者,谓:以大地所能摄取之物为准,择其最胜而取之。「具端正之前肢」者,具备端正前肢之殊胜相貌也。「凡为汝心所喜爱者」者,谓:凡凡汝心所欢喜之物,皆以十份取之。』
Sā attano cavanadhammataṃ ajānantī pamattā hutvā dutiyagāthamāha –
此者不识自身随行之义,因而疏忽,复称第二句曰—
§1656
1656.
‘‘Devarāja namo tyatthu, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
『天帝,敬礼!』在那里,『我何以罪业为汝所显现?』
Rammā cāvesi maṃ ṭhānā, vātova dharaṇīruha’’nti.
『你曾使我在所在之处欢悦,如风升于大地』,如是说。
Tattha namo tyatthūti namo te atthu. Kiṃ pāpanti kiṃ mayā tava santike pāpaṃ pakatanti pucchati. Dharaṇīruhanti rukkhaṃ.
这里,『敬礼』谓『向汝敬礼』。问『何为罪恶?何以我在汝所近中,罪恶显现?』『升于大地』者,即指树木。
Athassā pamattabhāvaṃ ñatvā sakko dve gāthā abhāsi –
然后,天帝知彼之疏忽,复唱二偈曰:
§1657
1657.
‘‘Na ceva te kataṃ pāpaṃ, na ca me tvamasi appiyā;
『我所作非恶,汝亦非我所恶;
Puññañca te parikkhīṇaṃ, yena tevaṃ vadāmahaṃ.
「福德已尽,故如是说。」
§1658
1658.
‘‘Santike maraṇaṃ tuyhaṃ, vinābhāvo bhavissati;
「你的临终之际,必将无我而无失;
Paṭiggaṇhāhi me ete, vare dasa pavecchato’’ti.
请你接受我所持十种特优。」
Tattha yena tevanti yena te evaṃ vadāmi. Tuyhaṃ vinābhāvoti tava amhehi saddhiṃ viyogo bhavissati. Pavecchatoti dadamānassa.
此中『如是』,谓我如是言说;『无我』者,即你我二者离别。『特优』者,谓给予的优越十品。
Sā sakkassa vacanaṃ sutvā nicchayena attano maraṇaṃ ñatvā varaṃ gaṇhantī āha –
听闻萨咖所言,断然知己死,乃取最优而言:
§1659
1659.
一六五九。
‘‘Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
「若我所爱者为萨咖天帝所赐,乃诸有情之所归依,
Sivirājassa bhaddante, tattha assaṃ nivesane.
在贤王西毗罗阇时,能够居住于彼安所。
§1660
1660.
一六六〇。
‘‘Nīlanettā nīlabhamu, nīlakkhī ca yathā migī;
如同青黛色目青黑如羚羊之眼所示,
Phussatī nāma nāmena, tatthapassaṃ purindana.
名为普撒蒂,倚止于彼国之众生中。」
§1661
1661.
一六六一。
‘‘Puttaṃ labhetha varadaṃ, yācayogaṃ amacchariṃ;
『应当获得子嗣,充满恩惠,所求无违;
Pūjitaṃ paṭirājūhi, kittimantaṃ yasassinaṃ.
受人敬重,稳定住位,有名有声誉。』
§1662
1662.
一六六二。
‘‘Gabbhaṃ me dhārayantiyā, majjhimaṅgaṃ anunnataṃ;
『承载我腹中之胎,居于腹中正中且隆起;
Kucchi anunnato assa, cāpaṃva likhitaṃ samaṃ.
背部隆起坚实,如同平直弓形。』
§1663
1663.
一六六三。
‘‘Thanā me nappapateyyuṃ, palitā na santu vāsava;
『于我不应生坏堕,诸障不应增长,如须弥山般稳固无摇动;
Kāye rajo na limpetha, vajjhañcāpi pamocaye.
身上尘垢难以染着,我亦当断除烦恼。』
§1664
1664.
一六六四。
‘‘Mayūrakoñcābhirude, nārivaragaṇāyute;
『孔雀羽毛装饰其上,众多男子环绕侍从;
Khujjacelāpakākiṇṇe, sūtamāgadhavaṇṇite.
瘦小枯槁渐次显露,身披如同玛嘎达国色的布衣。』
§1665
1665.
一六六五。
‘‘Citraggaḷerughusite, surāmaṃsapabodhane;
『靛蓝色的纱织衣,酒食供养,
Sivirājassa bhaddante, tatthassaṃ mahesī piyā’’ti.
为贵榄王陛下及其贵妇所设』。
Tattha sivirājassāti sā sakalajambudīpatalaṃ olokentī attano anucchavikaṃ sivirañño nivesanaṃ disvā tattha aggamahesibhāvaṃ patthentī evamāha. Yathā migīti ekavassikā hi migapotikā nīlanettā hoti, tenevamāha. Tatthapassanti tatthapi imināva nāmena assaṃ. Labhethāti labheyyaṃ. Varadanti alaṅkatasīsaakkhiyugalahadayamaṃsarudhirasetacchattaputtadāresu yācitayācitassa varabhaṇḍassa dāyakaṃ. Kucchīti ‘‘majjhimaṅga’’nti vuttaṃ sarūpato dasseti. Likhitanti yathā chekena dhanukārena sammā likhitaṃ dhanu anunnatamajjhaṃ tulāvaṭṭaṃ samaṃ hoti, evarūpo me kucchi bhaveyya.
其中所谓“贵榄王”者,是指瞻仰整个印度大陆,视其为己辖区的贵榄王宫殿,见其为至高无上的帝王之位也。如此说道:正如猎人一年来只猎取青蓝色的雉鸟,若干年内如此,故曰。那里所视,也称为以此名号为所用。其“得”者,即利益也。 “供养者”指供养众生,装饰靓丽、有佳音羽的鸟,以其血染顶冠、孔中饰以色彩,或于宝石布帷帐中,赐施施与者。所谓“巢穴”即“中道”之所在,形貌呈现如实。所谓“书写”,如射箭手以弓箭书写,得其准绳,终能成就平衡,故名巢穴。
Nappapateyyunti patitvā lambā na bhaveyyuṃ. Palitā na santu vāsavāti vāsava devaseṭṭha, palitānipi me sirasmiṃ na santu mā paññāyiṃsu. ‘‘Palitāni siroruhā’’tipi pāṭho. Vajjhañcāpīti kibbisakārakaṃ rājāparādhikaṃ vajjhappattacoraṃ attano balena mocetuṃ samatthā bhaveyyaṃ. Iminā attano issariyabhāvaṃ dīpeti. Bhūtamāgadhavaṇṇiteti bhojanakālādīsu thutivasena kālaṃ ārocentehi sūtehi ceva māgadhakehi ca vaṇṇite. Citraggaḷerughusiteti pañcaṅgikatūriyasaddasadisaṃ manoramaṃ ravaṃ ravantehi sattaratanavicittehi dvārakavāṭehi ugghosite. Surāmaṃsapabodhaneti ‘‘pivatha, khādathā’’ti surāmaṃsehi pabodhiyamānajane evarūpe sivirājassa nivesane tassa aggamahesī bhaveyyanti ime dasa vare gaṇhi.
不应堕落而延长无量,失败者不宜久存。败坏者无益于众神主宰,人间君主首领亦不宜长存。所谓“败坏的顶骨”之义读出。再言“牢笼”,指国王的不法及滥用权势之拘囚,盗贼无法独立自解囚者。此明示其君主身为控制者之本质。有些说其为“印度农时”者,即指饮食及时间年龄,皆由农时及种种外来传闻与印度文化所载。关于靛蓝色的纱织衣,是指由五音组成的悦耳声音,与七宝装饰的华丽门庭齐鸣。酒食供养即“饮食食物”,于贵榄王宫殿内赐予,为至高无上的贵妇所尊奉,此十者为贵。
Tattha sivirājassa aggamahesibhāvo paṭhamo varo, nīlanettatā dutiyo, nīlabhamukatā tatiyo, phussatīti nāmaṃ catuttho, puttapaṭilābho pañcamo, anunnatakucchitā chaṭṭho, alambatthanatā sattamo, apalitabhāvo aṭṭhamo, sukhumacchavibhāvo navamo, vajjhappamocanasamatthatā dasamo varoti.
其中贵榄王及贵妇之位德,有十种层次:第一为最高等级,第二为青蓝目,第三为青蓝宝冠,第四名曰“敏捷”,第五为男儿得财,第六为巢穴丰满,第七为依托,第八为未败坏,第九为纤细其色,第十为能解牢笼束缚。
Sakko āha –
萨咖天帝说道──
§1666
1666.
‘‘Ye te dasa varā dinnā, mayā sabbaṅgasobhane;
“这些你们所赐的十种美善宝物,由我全然璀璨华丽;
Sivirājassa vijite, sabbe te lacchasī vare’’ti.
在锡微罗国胜利之后,你们全都成为最上之宝物。”
Athassā sakko devarājā phussatiyā dasa vare adāsi, datvā ca pana ‘‘bhadde phussati, tava sabbe te samijjhantū’’ti vatvā anumodi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是,萨咖天帝将这十种美善宝物赐予佛陀,赐予之后又说:“善哉,佛陀,愿你悉皆欢喜。”说罢便表示赞同。佛陀为了了达此意,便说──
§1667
1667.
‘‘Idaṃ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;
『对此,天王摩诃伽婆阇说完之后,』
Phussatiyā varaṃ datvā, anumodittha vāsavo’’ti.
『赐予普萨提天最珍贵的礼物,天王欢喜称赞。』
Tattha anumoditthāti ‘‘sabbe te lacchasi vare’’ti evaṃ vare datvā pamuddito tuṭṭhamānaso ahosīti attho.
此处『欢喜称赞』者,意谓『愿汝成就一切美德』,以此赐予美礼而心生欢喜满足是义。
Dasavarakathā niṭṭhitā. · 十愿事已毕。
Himavantavaṇṇanā · 雪山描写注释
Iti sā vare gahetvā tato cutā maddarañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Jāyamānā ca candanacuṇṇaparikiṇṇena viya sarīrena jātā. Tenassā nāmaggahaṇadivase ‘‘phussatī’’tveva nāmaṃ kariṃsu. Sā mahantena parivārena vaḍḍhitvā soḷasavassakāle uttamarūpadharā ahosi. Atha naṃ sivimahārājā puttassa sañjayakumārassa atthāya ānetvā tassa chattaṃ ussāpetvā soḷasannaṃ itthisahassānaṃ jeṭṭhikaṃ katvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Tena vuttaṃ –
于是,普萨提接受此美礼后往生,转生于阿迦祇树下的首领坤支村中。其身如同涂撒檀香粉末一般诞生。生日期曰『普萨提』,故名。此女在众多侍从环绕下成长,十六年后形容端庄美丽。随后,西毗大王为其幼子散迦童子利益,赠以遮阳伞并赐以十六千名女仆,使为首领之妻,安置于最高王妃位。因而有言曰——
‘‘Tato cutā sā phussatī, chattiye upapajjatha;
『普萨提往生后,于第六十五年,』
Jetuttaramhi nagare, sañjayena samāgamī’’ti.
『于杰都城中,与散迦王子相会而生。』
Sā sañjayassa piyā manāpā ahosi. Atha naṃ sakko āvajjamāno ‘‘mayā phussatiyā dinnavaresu nava varā samiddhā’’ti disvā ‘‘eko pana puttavaro na tāva samijjhati, tampissā samijjhāpessāmī’’ti cintesi. Tadā mahāsatto tāvatiṃsadevaloke vasati, āyu cassa parikkhīṇaṃ ahosi. Taṃ ñatvā sakko tassa santikaṃ gantvā ‘‘mārisa, tayā manussalokaṃ gantuṃ vaṭṭati, tattha sivirañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhituṃ vaṭṭatī’’ti vatvā tassa ceva aññesañca cavanadhammānaṃ saṭṭhisahassānaṃ devaputtānaṃ paṭiññaṃ gahetvā sakaṭṭhānameva gato. Mahāsattopi tato cavitvā tatthupapanno, sesadevaputtāpi saṭṭhisahassānaṃ amaccānaṃ gehesu nibbattiṃsu. Mahāsatte kucchigate phussatī dohaḷinī hutvā catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe rājanivesanadvāre cāti chasu ṭhānesu cha dānasālāyo kārāpetvā devasikaṃ cha satasahassāni vissajjetvā mahādānaṃ dātukāmā ahosi.
那是散伽的亲爱受欢迎者。此后萨咖召唤他,对他说:「我所看护的宫殿大门已经完成九重彩光。」看见此景,萨咖心想:「只有一个儿子还未成年,我须让他成就。」当时大梵天住于忉利天宫,寿命已尽。萨咖得知后,前往他面前说:「魔王,你必定会造访人间世界,那里有王与最尊贵的女王正好将在宫殿的一角接待你。」他说完后,带领六万天子前往车舍之地。大梵天随后也从那里出发,降生于人间,六万天子的随从纷纷落户人家。大梵天生于宫角之处,身体光明耀眼,在四个城门及城中央的宫殿门口六处建造供养之所,还放出成百上千的天族,希望能成就大布施。
Rājā tassā dohaḷaṃ sutvā nemittake brāhmaṇe pakkosāpetvā pucchi. Nemittakā – ‘‘mahārāja, deviyā kucchimhi dānābhirato satto uppanno, dānena tittiṃ na gamissatī’’ti vadiṃsu. Taṃ sutvā rājā tuṭṭhamānaso hutvā cha dānasālāyo kārāpetvā vuttappakāraṃ dānaṃ paṭṭhapesi. Bodhisattassa paṭisandhiggahaṇakālato paṭṭhāya rañño āyassa pamāṇaṃ nāma nāhosi. Tassa puññānubhāvena sakalajambudīparājāno paṇṇākāraṃ pahiṇiṃsu. Devī mahantena parivārena gabbhaṃ dhārentī dasamāse paripuṇṇe nagaraṃ daṭṭhukāmā hutvā rañño ārocesi. Rājā nagaraṃ devanagaraṃ viya alaṅkārāpetvā deviṃ rathavaraṃ āropetvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ kāresi. Tassā vessānaṃ vīthiyā vemajjhaṃ sampattakāle kammajavātā caliṃsu. Atha amaccā rañño ārocesuṃ. Taṃ sutvā vessavīthiyaṃyeva tassā sūtigharaṃ kārāpetvā vāsaṃ gaṇhāpesi. Sā tattha puttaṃ vijāyi. Tena vuttaṃ –
国王听闻此光明显现,便派使者请来能预见吉兆的婆罗门询问。婆罗门答曰:「陛下,女神在宫角处,兴起布施喜乐天,布施必将成就安乐。」国王听后心中喜悦,在六处设立布施所,着手准备行布施。菩萨降生之时,王的寿命已不复多剩。依凭此功德,整个占城之国的皇族都得以荣耀。女神怀胎,腹中十月圆满,欲一观城内盛景,便告知国王。国王将城池装饰成神界模样,供女神乘坐华丽御车,环行城池。此时城中的诸街道和市场在盛时突然生风起动。随后诸王臣告诉国王此事。国王于是在城中心的主街建起织厂,安置居所。女神就在此诞下皇子。由此得语:
‘‘Dasa māse dhārayitvāna, karontī puraṃ padakkhiṇaṃ;
「怀胎十月,行于宫城转围,
Vessānaṃ vīthiyā majjhe, janesi phussatī mama’’nti. (cariyā. 1.76);
宫城大道中央,我之子孙出生。」(生平。1.76),
Mahāsatto mātu kucchito nikkhantoyeva visado hutvā akkhīni ummīletvā nikkhami. Nikkhantoyeva ca mātu hatthaṃ pasāretvā ‘‘amma, dānaṃ dassāmi, atthi kiñci te dhana’’nti āha. Athassa mātā ‘‘tāta, yathāajjhāsayena dānaṃ dehī’’ti pasāritahatthe sahassatthavikaṃ ṭhapesi. Mahāsatto hi umaṅgajātake imasmiṃ jātake pacchimattabhāveti tīsu ṭhānesu jātamatteyeva mātarā saddhiṃ kathesi. Athassa nāmaggahaṇadivase vessavīthiyaṃ jātattā ‘‘vessantaro’’ti nāmaṃ kariṃsu.
大梵天是母亲宫角所出,身体轻洁眼眸睁开而生。生时伸手对母亲说:「母亲,我当示现布施,若有财富,我愿布施。」其母曰:「孩儿,随心所向布施。」伸手投放千金币。大梵天于此降生故事,是《乌孟经》中提及的,与母亲于三地同语。出生之日,城中心织厂即得名为「织长街」。
Tena vuttaṃ –
由此得语——
‘‘Na mayhaṃ mattikaṃ nāmaṃ, napi pettikasambhavaṃ;
“我并无泥土之名,亦非由怨鬼所生;
Jātomhi vessavīthiyaṃ, tasmā vessantaro ahu’’nti. (cariyā. 1.77);
乃因为生于天界,故称为天中者。”(行为篇 1.77)
Jātadivaseyeva panassa ekā ākāsacārinī kareṇukā abhimaṅgalasammataṃ sabbasetaṃ hatthipotakaṃ ānetvā maṅgalahatthiṭṭhāne ṭhapetvā pakkāmi. Tassa mahāsattaṃ paccayaṃ katvā uppannattā ‘‘paccayo’’tveva nāmaṃ kariṃsu. Taṃ divasameva amaccagehesu saṭṭhisahassakumārakā jāyiṃsu. Rājā mahāsattassa atidīghādidose vivajjetvā alambathaniyo madhurakhīrāyo catusaṭṭhi dhātiyo upaṭṭhāpesi. Tena saddhiṃ jātānañca saṭṭhidārakasahassānaṃ ekekā dhātiyo upaṭṭhāpesi. So saṭṭhisahassehi dārakehi saddhiṃ mahantena parivārena vaḍḍhati. Athassa rājā satasahassagghanakaṃ kumārapiḷandhanaṃ kārāpesi. So catuppañcavassikakāle taṃ omuñcitvā dhātīnaṃ datvā puna tāhi dīyamānampi na gaṇhi. Tā rañño ārocayiṃsu. Rājā taṃ sutvā ‘‘mama puttena dinnaṃ brahmadeyyameva hotū’’ti aparampi kāresi. Kumāro tampi adāsiyeva. Iti dārakakāleyeva dhātīnaṃ nava vāre piḷandhanaṃ adāsi.
出生之日,有一空行天女以吉祥相承认,为诸天全部墓地带来一只大象种族的坐骑象,立于吉祥象之地,然后离去。众生基于此大生命之因,得名“因”。同日,六万名儿子于无母之家诞生。君王因大生命过长之祸患而忧伤,安排了利于安乐的甜脍四十六种饮品。并分别为出生的六万男孩各分配四十六种供养。诸多孩童在伟大的随从陪伴中共同成长。于是君王为他们举行了十万童子植发仪式。十年后,童子们剃度出家,将供养奉献给比库们,但仍未停止。君王告知:“此乃我子所受之神性供养。”又为其他童子实施同样仪式。由此,孩童时期连续九年皆享此植发供养。
Aṭṭhavassikakāle pana pāsādavaragato sirisayanapiṭṭhe nisinnova cintesi ‘‘ahaṃ bāhirakadānameva demi, taṃ maṃ na paritoseti, ajjhattikadānaṃ dātukāmomhi, sace maṃ koci sīsaṃ yāceyya, sīsaṃ chinditvā tassa dadeyyaṃ. Sacepi maṃ koci hadayaṃ yāceyya, uraṃ bhinditvā hadayaṃ nīharitvā dadeyyaṃ. Sace akkhīni yāceyya, akkhīni uppāṭetvā dadeyyaṃ. Sace sarīramaṃsaṃ yāceyya, sakalasarīrato maṃsaṃ chinditvā dadeyyaṃ. Sacepi maṃ koci rudhiraṃ yāceyya, rudhiraṃ gahetvā dadeyyaṃ. Atha vāpi koci ‘dāso me hohī’ti vadeyya, attānamassa sāvetvā dāsaṃ katvā dadeyya’’nti. Tassevaṃ sabhāvaṃ cintentassa catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā ayaṃ mahāpathavī mattavaravāraṇo viya gajjamānā kampi. Sinerupabbatarājā suseditavettaṅkuro viya onamitvā jetuttaranagarābhimukho aṭṭhāsi. Pathavisaddena devā gajjanto khaṇikavassaṃ vassi, akālavijjulatā nicchariṃsu, sāgaro saṅkhubhi. Sakko devarājā apphoṭesi, mahābrahmā sādhukāramadāsi. Pathavitalato paṭṭhāya yāva brahmalokā ekakolāhalaṃ ahosi.
及八年久后,君王来到宫殿楼阁之上,坐于宝座背靠着睡床,思惟道:“我若将头发捐赠于外人,将得不善;欲将头发施予内部亲近者。若有人请求我的头颅,我愿断头奉献;若乞我心脏,愿破胸取心以供;若乞双眼,愿剜出双眼;若乞肉身,宁割全身肉赞施;若乞血液,愿吐血相付;若有人说‘请作我奴’,只愿守护自己,舍身为奴。”思及此意时,振动宏大土地超过三万六千里。旌旗飘扬,如狮子山之王摇动王冠,斜偃如随风起伏。由于土地震动,天神奔走旋转,骤电弥漫,海浪迸发。天帝萨咖愤怒,梵天大善于此举。大地崩裂,壮阔之声响彻直至梵世界。
Vuttampi cetaṃ –
此亦曾说——
‘‘Yadāhaṃ dārako homi, jātiyā aṭṭhavassiko;
“当我为童子,年仅八岁时;
Tadā nisajja pāsāde, dānaṃ dātuṃ vicintayiṃ.
当时他端坐在殿阁内,思维施与事宜。
‘‘Hadayaṃ dadeyyaṃ cakkhuṃ, maṃsampi rudhirampi ca;
『当将此心、此眼,乃至肉身与血液,施与他人;
Dadeyyaṃ kāyaṃ sāvetvā, yadi koci yācaye mamaṃ.
如有人向我乞求,愿将此身奉献给他。』
‘‘Sabhāvaṃ cintayantassa, akampitamasaṇṭhitaṃ;
以思维其本性,心意不动,坚定不移,
Akampi tattha pathavī, sineruvanavaṭaṃsakā’’ti. (cariyā. 1.78-80);
如大地无动摇,如深山不迁移。」(行品 1.78-80)
Bodhisatto soḷasavassikakāleyeva sabbasippesu nipphattiṃ pāpuṇi. Athassa pitā rajjaṃ dātukāmo mātarā saddhiṃ mantetvā maddarājakulato mātuladhītaraṃ maddiṃ nāma rājakaññaṃ ānetvā soḷasannaṃ itthisahassānaṃ jeṭṭhikaṃ aggamahesiṃ katvā mahāsattaṃ rajje abhisiñci. Mahāsatto rajje patiṭṭhitakālato paṭṭhāya devasikaṃ cha satasahassāni vissajjento mahādānaṃ pavattesi. Aparabhāge maddidevī puttaṃ vijāyi. Taṃ kañcanajālena sampaṭicchiṃsu, tenassa ‘‘jālīkumāro’’tveva nāmaṃ kariṃsu. Tassa padasā gamanakāle dhītaraṃ vijāyi. Taṃ kaṇhājinena sampaṭicchiṃsu, tenassā ‘‘kaṇhājinā’’tveva nāmaṃ kariṃsu. Mahāsatto māsassa chakkhattuṃ alaṅkatahatthikkhandhavaragato cha dānasālāyo olokesi. Tadā kāliṅgaraṭṭhe dubbuṭṭhikā ahosi, sassāni na sampajjiṃsu, manussānaṃ mahantaṃ chātabhayaṃ pavatti. Manussā jīvituṃ asakkontācorakammaṃ karonti. Dubbhikkhapīḷitā jānapadā rājaṅgaṇe sannipatitvā rājānaṃ upakkosiṃsu . Taṃ sutvā raññā ‘‘kiṃ, tātā’’ti vutte tamatthaṃ ārocayiṃsu. Rājā ‘‘sādhu, tātā, devaṃ vassāpessāmī’’ti te uyyojetvā samādinnasīlo uposathavāsaṃ vasantopi devaṃ vassāpetuṃ nāsakkhi. So nāgare sannipātetvā ‘‘ahaṃ samādinnasīlo sattāhaṃ uposathavāsaṃ vasantopi devaṃ vassāpetuṃ nāsakkhiṃ, kiṃ nu kho kātabba’’nti pucchi. Sace, deva, devaṃ vassāpetuṃ na sakkosi, esa jetuttaranagare sañjayassa rañño putto vessantaro nāma dānābhirato. Tassaṃ kira sabbaseto maṅgalahatthī atthi, tassa gatagataṭṭhāne devo vassi. Brāhmaṇe pesetvā taṃ hatthiṃ yācāpetuṃ vaṭṭati, āṇāpethāti.
菩萨在十六岁之际已具足一切技艺而成就。当时其父欲赐予王位,其母与亲族商议,乃从马达国带来一位名为马迪的王族女子,重臣们为其文聘娶亲,遂以一万六千女眷为盛大陪嫁,确立菩萨作为国王,盛大加冕。菩萨即位后,因大德而舍弃六万天人,施行大布施。后期,马迪王妃诞下一子,因身披金网故被称为“网子王子”。随着出行,其长女诞生,因身披黑纱而曰“黑纱女儿”。菩萨巡视布施堂时,手持装饰的举杖,国中饥荒严重,风调不顺,干旱不降,百姓多受饥苦而有大恐怖。人们因无法生存,纷纷行乞,饥饿难忍之乡民聚集城门求救。听闻此事后,王后呼喊曰『父亲大王,何以为计?』王言『善哉父亲,我们将以天降甘霖。』祭祀时,尽管菩萨严格守护戒律,亦未能感召天雨。于是,菩萨在城中召集众人问曰『我已于守戒七日,在清净的守斋中亦未能感召天雨,如今当如何?』倘若天不能降雨,城中有一施主名为维桑雅罗,为善布施极乐园主人。此人有一只全白吉祥象,时常游历,天神降雨随处而行。此象祈请婆罗门借去,且应允赐其。
So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā brāhmaṇe sannipātetvā tesu guṇavaṇṇasampanne aṭṭha jane vicinitvā tesaṃ paribbayaṃ datvā ‘‘gacchatha, tumhe vessantaraṃ hatthiṃ yācitvā ānethā’’ti pesesi. Brāhmaṇā anupubbena jetuttaranagaraṃ gantvā dānagge bhattaṃ paribhuñjitvā attano sarīraṃ rajoparikiṇṇaṃ paṃsumakkhitaṃ katvā puṇṇamadivase rājānaṃ hatthiṃ yācitukāmā hutvā rañño dānaggaṃ āgamanakāle pācīnadvāraṃ agamaṃsu. Rājāpi ‘‘dānaggaṃ olokessāmī’’ti pātova nhatvā nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā alaṅkaritvā alaṅkatahatthikkhandhavaragato pācīnadvāraṃ agamāsi. Brāhmaṇā tatthokāsaṃ alabhitvā dakkhiṇadvāraṃ gantvā unnatapadese ṭhatvā rañño pācīnadvāre dānaggaṃ oloketvā dakkhiṇadvārāgamanakāle hatthe pasāretvā ‘‘jayatu bhavaṃ vessantaro’’ti tikkhattuṃ āhaṃsu. Mahāsatto te brāhmaṇe disvā hatthiṃ tesaṃ ṭhitaṭṭhānaṃ pesetvā hatthikkhandhe nisinno paṭhamaṃ gāthamāha –
于是,他心生赞叹称赞「善哉」,便召集婆罗门于集会之处,细察诸人具备优良品性后,拜访他们,赠与施物,说:「去吧,你们去讨取长牙象,带回给我。」婆罗门们循序前往揭多城,施主宴请他们,焚香供养自身,使身躯洁净,如同新粉扑覆之,于满月之日起心愿望向王乞求大象,王在施主来临时,于城南门前现身。王亦说:「我要检视施主。」稍作休憩,享用城南美食,盛饰华美,负载华丽大象卢纳卷,在南门前来至。婆罗门们未得空隙,转向城南门,立于高处,视察王于城南门前所获施主,王在城南门到来时手伸展,曰:「愿长牙象常胜!」三人共唱赞歌。众婆罗门注目象身,遣使于象背坐就,诵第一首偈曰——
§1668
1668.
‘‘Parūḷhakacchanakhalomā , paṅkadantā rajassirā;
「毛皮粘连且粗糙,牙齿带泥沾污;
Paggayha dakkhiṇaṃ bāhuṃ, kiṃ maṃ yācanti brāhmaṇā’’ti.
抬起南手示意,婆罗门为何乞求于我?」
Brāhmaṇā āhaṃsu –
婆罗门答曰——
§1669
1669.
‘‘Ratanaṃ deva yācāma, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhana;
『我等向天人祈求宝物,以广增国土繁荣;','3604':'愿将首尾分明之龙,赐予威猛而强壮者。』
Dadāhi pavaraṃ nāgaṃ, īsādantaṃ urūḷhava’’nti.
『请赐予那头上乘的大象,其象牙如辕木,高大魁伟。』
Tattha urūḷhavanti ubbāhanasamatthaṃ.
言中『威猛』意指壮健之义。
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘ahaṃ sīsaṃ ādiṃ katvā ajjhattikadānaṃ dātukāmomhi, ime pana maṃ bāhirakadānameva yācanti, pūressāmi tesaṃ manoratha’’nti cintetvā hatthikkhandhavaragato tatiyaṃ gāthamāha –
闻此,大士思惟云:『我当先自割头部,施舍内在之命,然然彼等仅求外在命,我当满足彼之愿。』于是至象形山处,作第三颂曰:
§1670
1670.
一六七零。
‘‘Dadāmi na vikampāmi, yaṃ maṃ yācanti brāhmaṇā;
『我施舍不动摇,婆罗门等所求者,我皆付与』。
Pabhinnaṃ kuñjaraṃ dantiṃ, opavayhaṃ gajuttama’’nti.
“象牙弯曲,象王之牙。”
Paṭijānitvā ca pana –
但是悟出其义者曰——
§1671
1671.
‘‘Hatthikkhandhato oruyha, rājā cāgādhimānaso;
“从象身躯上拔出,王者心怀施与之德;
Brāhmaṇānaṃ adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano’’ti.
送与婆罗门的施舍,是增加城邦繁荣。”
Tattha opavayhanti rājavāhanaṃ. Cāgādhimānasoti cāgena adhikamānaso rājā. Brāhmaṇānaṃ adā dānanti so vāraṇassa analaṅkataṭṭhānaṃ olokanatthaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā analaṅkataṭṭhānaṃ adisvā kusumamissakasugandhodakapūritaṃ suvaṇṇabhiṅgāraṃ gahetvā ‘‘ito ethā’’ti vatvā alaṅkatarajatadāmasadisaṃ hatthisoṇḍaṃ gahetvā tesaṃ hatthe ṭhapetvā udakaṃ pātetvā alaṅkatavāraṇaṃ brāhmaṇānaṃ adāsi.
此处所谓“象车”,是象王的代称。所谓“心怀施与”是指王者心意向于布施。关于“送与婆罗门的施舍”,是指在无瑕疵的沃土处巡视三周后,发现了一处无瑕疵的地方,采摘了满载花朵芬芳如水和香气的金饰后,说“从这里到那里”,并取了金光闪耀如玉器般装饰的象牙,将其置于象的鼻上,用水洗涤,如此装饰之物便赠予了婆罗门。
Tassa catūsu pādesu alaṅkāro cattāri satasahassāni agghati, ubhosu passesu alaṅkāro dve satasahassāni, heṭṭhā udare kambalaṃ satasahassaṃ, piṭṭhiyaṃ muttajālaṃ maṇijālaṃ kañcanajālanti tīṇi jālāni tīṇi satasahassāni, ubhosu kaṇṇesu alaṅkāro dve satasahassāni, piṭṭhiyaṃ attharaṇakambalaṃ satasahassaṃ, kumbhālaṅkāro satasahassaṃ, tayo vaṭaṃsakā tīṇi satasahassāni, kaṇṇacūḷālaṅkāro dve satasahassāni, dvinnaṃ dantānaṃ alaṅkāro dve satasahassāni, soṇḍāya sovatthikālaṅkāro satasahassaṃ, naṅguṭṭhālaṅkāro satasahassaṃ, ārohaṇanisseṇi satasahassaṃ, bhuñjanakaṭāhaṃ satasahassaṃ, ṭhapetvā anagghaṃ bhaṇḍaṃ kāyāruḷhapasādhanaṃ dvāvīsati satasahassāni . Evaṃ tāva ettakaṃ dhanaṃ catuvīsatisatasahassāni agghati. Chattapiṇḍiyaṃ pana maṇi, cūḷāmaṇi, muttāhāre maṇi, aṅkuse maṇi, hatthikaṇṭhe veṭhanamuttāhāre maṇi, hatthikumbhe maṇīti imāni cha anagghāni, hatthīpi anagghoyevāti hatthinā saddhiṃ satta anagghānīti sabbāni tāni brāhmaṇānaṃ adāsi. Tathā hatthino paricārakāni pañca kulasatāni hatthimeṇḍahatthigopakehi saddhiṃ adāsi. Saha dānenevassa heṭṭhā vuttanayeneva bhūmikampādayo ahesuṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
其人于四足上所饰宝物共有四十万件,于两目所赏宝饰二十万件,下腹包裹布帛十万件,股部有绳结珠网金丝作成之三网,计三十万件;两耳饰宝珠二十万件,护股布甲一十万件,罐形饰物十万件,三股鞭三十万件,耳尖饰物二十万件,双牙饰物二十万件,颈前挂饰十万件,足拇指饰物十万件,登山鞋一十万件,食指套戒指十万件,置身护身法器二十二十万件。如此这般财富计二十四万万件。伞盖上的宝石、珠宝、珍珠串饰、钩子上的宝石和象颈上挂饰之珍珠,合计六种无价之宝,又有象七头,皆赐予婆罗门。且象的侍从有五百户,护养象畜及其幼牝,共同受予这些无价之宝。伴随施予,地面震动由是而起。为示现此事,世尊如是宣说——
§1672
1672.
一六七二。
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
『当时已施予甚为可怖之物,已施予羽毛颤栗之物,
Hatthināge padinnamhi, medanī sampakampatha.
猛象颈项,人中之胸,地震动之处。』
§1673
1673.
一六七三。
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
『当时已施予甚为可怖之物,已施予羽毛颤栗之物;』
Hatthināge padinnamhi, khubhittha nagaraṃ tadā.
当时在象岭的南面,有十分广大的城镇。
§1674
1674.
‘‘Samākulaṃ puraṃ āsi, ghoso ca vipulo mahā;
『当时有一座繁盛的大城,声名远扬广大;
Hatthināge padinnamhi, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane’’ti.
在象岭的南面,是丝维族土地的增长之地。』
Tattha tadāsīti tadā āsi. Hatthināgeti hatthisaṅkhāte nāge. Khubhittha nagaraṃ tadāti tadā jetuttaranagaraṃ saṅkhubhitaṃ ahosi.
当时确实存在那样。所谓象岭者,即称为象的山岭。此处的南面,即当时北城以北被聚合成块的那座城镇。
Brāhmaṇā kira dakkhiṇadvāre hatthiṃ labhitvā hatthipiṭṭhe nisīditvā mahājanaparivārā nagaramajjhena pāyiṃsu. Mahājano te disvā ‘‘ambho brāhmaṇā, amhākaṃ hatthiṃ āruḷhā kuto vo hatthī laddhā’’ti āha. Brāhmaṇā ‘‘vessantaramahārājena no hatthī dinno, ke tumhe’’ti mahājanaṃ hatthavikārādīhi ghaṭṭentā nagaramajjhena gantvā uttaradvārena nikkhamiṃsu. Nāgarā devatāvaṭṭanena bodhisattassa kuddhā rājadvāre sannipatitvā mahantaṃ upakkosamakaṃsu. Tena vuttaṃ –
婆罗门们据说在南门得见一头象,坐于象背上,周围众多人民环绕于城中。众人见状,便说:『哎呀,婆罗门们,你们为谁而骑这头象?我们怎么得见这头象呢?』婆罗门答曰:『这象并非由大王俱毗耆多所赐,尔等何人?』说完,众人挥动象槌等器具,穿过城镇,径自由北门离开。城中百姓如天神围绕,汇聚于王门,盛大激烈争吵。对此有言说——
‘‘Samākulaṃ puraṃ āsi, ghoso ca vipulo mahā;
从前城邑繁盛,声势广大而宏伟;
Hatthināge padinnamhi, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
位于象蛇河畔,属于锡维国的国都扩展之地。
‘‘Athettha vattati saddo, tumulo bheravo mahā;
那时响声回荡,喧嚣震恐极为宏大;
Hatthināge padinnamhi, khubhittha nagaraṃ tadā.
位于象蛇河之南,当时是繁荣兴旺的城镇。
‘‘Athettha vattati saddo, tumulo bheravo mahā;
那时响声回荡,喧嚣震恐极为宏大;
Hatthināge padinnamhi, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane’’ti.
位于象蛇河之南,锡维国国都发展之地。
Tattha ghosoti upakkosanasaddo patthaṭattā vipulo, uddhaṃ gatattā mahā. Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhaneti siviraṭṭhassa vuddhikare.
其中「ghosa」指声响,「upakkosana」指震动,「saddo」指声音,本质上广泛无限,从低处至高处非常巨大。即所谓「Sivi国的国家扩大发展」。
Athassa dānena saṅkhubhitacittā hutvā nagaravāsino rañño ārocesuṃ. Tena vuttaṃ –
然后他以布施之心欢喜,城中居民向国王报告此事。因此有此言——
§1675
1675.
‘‘Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
“乌迦(Ugga)王子们,婆罗门庄严者,
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā.
骑象者、护卫士兵、战车车夫以及战象饲养者。
§1676
1676.
‘‘Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā;
「完全的结论,以及众多的贤者们,
Disvā nāgaṃ nīyamānaṃ, te rañño paṭivedayuṃ.
见一条被约束的巨蟒,向国王报告了此事。」
§1677
1677.
‘‘Vidhamaṃ deva te raṭṭhaṃ, putto vessantaro tava;
「如来神族所统治的国家啊,你的儿子是迦叶波,
Kathaṃ no hatthinaṃ dajjā, nāgaṃ raṭṭhassa pūjitaṃ.
为何投掷大象的矛,伤害了这条曾受尊敬的巨蟒呢?」
§1678
1678.
‘‘Kathaṃ no kuñjaraṃ dajjā, īsādantaṃ urūḷhavaṃ;
『如何为我吓退那巨象,长鼻如钩,笨重沉重,』
Khettaññuṃ sabbayuddhānaṃ, sabbasetaṃ gajuttamaṃ.
『如同一切战场之上的田地,满布象粪,遍布象为首领。』
§1679
1679.
一六七九。
‘‘Paṇḍukambalasañchannaṃ, pabhinnaṃ sattumaddanaṃ;
『披着青绿色的毯子,头顶裂开,犹如鱼群聚集;』
Dantiṃ savālabījaniṃ, setaṃ kelāsasādisaṃ.
『牙齿上满是未成熟的未熟果,浑身色白,如同洁净布帛一般。』
§1680
1680.
一六八〇。
‘‘Sasetacchattaṃ saupādheyyaṃ, sāthabbanaṃ sahatthipaṃ;
『萨塞茶遮』者,具备诸饲养条件,『牢固安稳』者,有象夫随侍也;
Aggayānaṃ rājavāhiṃ, brāhmaṇānaṃ adā gaja’’nti.
谓『阿迦延那』是国王之御者,赐与婆罗门象。
Tattha uggāti uggatā paññātā. Nigamoti negamakuṭumbikajano. Vidhamaṃ deva te raṭṭhanti deva, tava raṭṭhaṃ vidhamaṃ. Kathaṃ no hatthinaṃ dajjāti kena kāraṇena amhākaṃ hatthinaṃ abhimaṅgalasammataṃ kāliṅgaraṭṭhavāsīnaṃ brāhmaṇānaṃ dadeyya. Khettaññuṃ sabbayuddhānanti sabbayuddhānaṃ khettabhūmisīsajānanasamatthaṃ. Dantinti manoramadantayuttaṃ. Savālabījaninti sahavālabījaniṃ. Saupādheyyanti saattharaṇaṃ. Sāthabbananti sahatthivejjaṃ. Sahatthipanti hatthiparicārakānaṃ pañcannaṃ kulasatānaṃ hatthimeṇḍahatthigopakānañca vasena sahatthipaṃ.
其中『乌迦提』为驭象者,已知晓驭象之人;『尼迦摩』者,属尼迦摩之家族。天人统治诸国,汝国为天上势力统辖。何故不赐大象?何因待我等大象?众婆罗门适合接纳象为幸运物,住于迦林伽国。『切塔因』者,田野主,知战事之田地主人所属。『丹提』者,具优美牙齿。『萨瓦拉比贞』者,果有相应之种子共存。『扫帕达义』者,为防备准备之意。『萨塔巴那』者,为大象看护医者。『萨塔比』者,为服务象夫的五家族中之象夫随从及象奴仆的总称。
Evañca pana vatvā punapi āhaṃsu –
如此宣说之后,再次议论曰:
§1681
1681.
‘‘Annaṃ pānañca yo dajjā, vatthasenāsanāni ca;
『饮食与茶水,服装与坐具,'}
Etaṃ kho dānaṃ patirūpaṃ, etaṃ kho brāhmaṇārahaṃ.
此乃施舍的正体,亦即婆罗门所应不应的事。
§1682
1682.
一六八二。
‘‘Ayaṃ te vaṃsarājā no, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
“此人是你们的族长,是迦毗罗卫国的国王;
Kathaṃ vessantaro putto, gajaṃ bhājeti sañjaya.
如何是韦善达罗之子杀象的事,由散迦利说起。
§1683
1683.
一六八三。
‘‘Sace tvaṃ na karissasi, sivīnaṃ vacanaṃ idaṃ;
“若汝不作此事,此迦毗罗卫国的声明则为:
Maññe taṃ saha puttena, sivī hatthe karissare’’ti.
『我以为他必与子同手,将其置于寮境之中』。
Tattha vaṃsarājāti paveṇiyā āgato mahārājā. Bhājetīti deti. Sivī hatthe karissareti siviraṭṭhavāsino saha puttena taṃ attano hatthe karissantīti.
其时,一位血统尊贵的王者来到寮境。『分割』是此处语意,《sivī hatthe karissare》意谓与寮境居民子同手,将其置于自己手中。
Taṃ sutvā rājā ‘‘ete vessantaraṃ mārāpetuṃ icchantī’’ti saññāya āha –
国王闻此,忆念道:『他们欲图谋害维桑达人。』
§1684
1684.
‘‘Kāmaṃ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu;
『愿此国土勿失,愿此王国亦不覆灭;
Nāhaṃ sivīnaṃ vacanā, rājaputtaṃ adūsakaṃ;
我绝不听从寮居民之言,使王子受污辱。』
Pabbājeyyaṃ sakā raṭṭhā, putto hi mama oraso.
『应当出家吧,友邦啊,儿子确实是我的心头肉。』
§1685
1685.
一六八五。
‘‘Kāmaṃ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu;
『欲乐的国土应当消亡,国土也应当毁灭;
Nāhaṃ sivīnaṃ vacanā, rājaputtaṃ adūsakaṃ;
我不赞同不善的婆罗门言语,不赞同玷污王子;
Pabbājeyyaṃ sakā raṭṭhā, putto hi mama atrajo.
应当出家吧,友邦啊,儿子确实是我的心头肉。』
§1686
1686.
一六八六。
‘‘Na cāhaṃ tasmiṃ dubbheyyaṃ, ariyasīlavato hi so;
『我不愿伤害那位修持圣洁戒律者,』
Asilokopi me assa, pāpañca pasave bahuṃ;
『即使我处于无戒的世间,且堕入多种恶道,』
Kathaṃ vessantaraṃ puttaṃ, satthena ghātayāmase’’ti.
『我岂能杀害释尊贵子?』」
Tattha māsīti mā āsi, mā hotūti attho. Ariyasīlavatoti ariyena sīlavatena ariyāya ca ācārasampattiyā samannāgato. Ghātayāmaseti ghātayissāma.
此中『mā』指不能;『mā hotu』意为『不可为』。所谓『有圣洁戒律者』,即具备圣者之戒,且品行端正完备之人。『欲杀』意为『打算杀害』。
Taṃ sutvā sivayo avocuṃ –
闻此,城中的巴利文士说:
§1687
1687.
(此处系编号1687段落)
‘‘Mā naṃ daṇḍena satthena, na hi so bandhanāraho;
「不可用刑杖打他,因为他不是枷锁之人;
Pabbājehi ca naṃ raṭṭhā, vaṅke vasatu pabbate’’ti.
也不可逐他出国,让他住在偏僻的山上。」
Tattha mā naṃ daṇḍena satthenāti deva, tumhe taṃ daṇḍena vā satthena vā mā ghātayittha. Na hi so bandhanārahoti so bandhanārahopi na hotiyeva.
世天说:「你们不要用刑杖或棒子打他。他不是枷锁之人,枷锁之人即使被打也无益。」
Rājā āha –
国王说——
§1688
1688.
‘‘Eso ce sivīnaṃ chando, chandaṃ na panudāmase;
「若此人意欲在斯维国发展,然不能实现此愿,
Imaṃ so vasatu rattiṃ, kāme ca paribhuñjatu.
“这夜里,他当安住,同时享用欲乐。”
§1689
1689.
‘‘Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
“于是,在夜已将尽、太阳刚升起之时;
Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayantu na’’nti.
众人应和合而住,国家应予以出家,不得令其离散。”
Tattha vasatūti puttadārassa ovādaṃ dadamāno vasatu, ekarattiñcassa okāsaṃ dethāti vadati.
在此,他吩咐他的子孙们安住,并赐予单夜安住的机会。
Te ‘‘ekarattimattaṃ vasatū’’ti rañño vacanaṃ sampaṭicchiṃsu. Atha rājā ne uyyojetvā puttassa sāsanaṃ pesento kattāraṃ āmantetvā tassa santikaṃ pesesi. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā vessantarassa nivesanaṃ gantvā taṃ pavattiṃ ārocesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
他们接受了国王“只许单夜安住”的命令。随后国王派遣使者,将子孙的教法发配,唤来主管者,将其送至面前。那主管答曰:“好!”便前往园宅,报告了此情形。世尊为了说明这事,说道-
§1690
1690.
‘‘Uṭṭhehi katte taramāno, gantvā vessantaraṃ vada;
『起来吧,正在做工的人啊,去到五蕴处说:
‘Sivayo deva te kuddhā, negamā ca samāgatā.
“四天王诸天对你发怒,六欲天众亦已集结。”』
§1691
1691.
‘‘Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
『上升者与王子们,以及戏剧演员和婆罗门;
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
骑象的、负弓的、车夫、马夫;』
Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā.
「这里也仅仅是终结,光明众已聚集。」
§1692
1692.
‘‘Asmā ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
『由我们责任的终止,是太阳东升之时;
Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayanti taṃ’.
他们化为光明共同体,解脱众出国辞家。』
§1693
1693.
‘‘Sa kattā taramānova, sivirājena pesito;
『彼如塔者,似乎由光明王所遣;』
Āmuttahatthābharaṇo, suvattho candanabhūsito.
手臂上戴有臂饰,涂抹着清香檀香。
§1694
1694.
‘‘Sīsaṃ nhāto udake so, āmuttamaṇikuṇḍalo;
『头部用水清洗,耳上戴有珍珠耳环;
Upāgami puraṃ rammaṃ, vessantaranivesanaṃ.
来到城中游乐,居住于葡萄园的住宅。』
§1695
1695.
‘‘Tatthaddasa kumāraṃ so, ramamānaṃ sake pure;
『在那里见到一少年,他在城中玩耍。』
Parikiṇṇaṃ amaccehi, tidasānaṃva vāsavaṃ.
周围被年长者包围,如同如来被众神所环绕。
§1696
1696.
‘‘So tattha gantvā taramāno, kattā vessantaraṃbravi;
“彼时他前往,行走中说道:
‘Dukkhaṃ te vedayissāmi, mā me kujjhi rathesabha’.
‘痛苦你必感受,愿我别触怒这车马之王。’
§1697
1697.
‘‘Vanditvā rodamāno so, kattā rājānamabravi;
“敬礼且流泪之后,他说道:‘我敬拜国王;’
Bhattā mesi mahārāja, sabbakāmarasāharo.
尊贵的王,众多众生的总典领者。
§1698
1698.
一六九八。
‘‘Dukkhaṃ te vedayissāmi, tattha assāsayantu maṃ;
我将令你感受苦楚,在那里你们能使我生起悲恸之心;
Sivayo deva te kuddhā, negamā ca samāgatā.
凶恶的天众怒火中烧,恶魔们凑集而来。
§1699
1699.
一六九九。
‘‘Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
高贵的王子们,外道的婆罗门们;
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
抬着棒、扛着弓箭的人,驾御战车的车夫;
Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā.
还有独自迁徙的行者,和聚集的贤士。
§1700
1700.
‘‘Asmā ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
“在我们的国家庆典末尾,像太阳隐没一样,
Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayanti ta’’nti.
贤士们集合成团,国家的王者们便出家远行。”
Tattha kumāranti mātāpitūnaṃ atthitāya ‘‘kumāro’’tveva saṅkhaṃ gataṃ rājānaṃ. Ramamānanti attanā dinnadānassa vaṇṇaṃ kathayamānaṃ somanassappattaṃ hutvā nisinnaṃ. Parikiṇṇaṃ amaccehīti attanā sahajātehi saṭṭhisahassehi amaccehi parivutaṃ samussitasetacchatte rājāsane nisinnaṃ. Vedayissāmīti kathayissāmi. Tattha assāsayantu manti tasmiṃ dukkhassāsanārocane kathetuṃ avisahavasena kilantaṃ maṃ, deva, te pādā assāsayantu, vissattho kathehīti maṃ vadathāti adhippāyenevamāha.
此中,“王子”一词用来指父母的子女,是出家者对国王的称呼。那些安坐于王座之上者,正如所赐的庄严光彩,心意安乐地谈说着。席卷而来的是众多天神,约有六万天众,环绕而至,聚集在伞盖般的王座周围。我将述说所感受的。此时他们意欲对我吐露苦难的教诫,劝我不要懈怠,恳求护持足下,广为劝说。我亦应当答道:‘愿天众如此宣说。’
Mahāsatto āha –
大圣者说:
§1701
1701.
一七零一。
‘‘Kismiṃ me sivayo kuddhā, nāhaṃ passāmi dukkaṭaṃ;
『我为什么愤怒呢,我未见苦行;
Taṃ me katte viyācikkha, kasmā pabbājayanti ma’’nti.
求汝为我解说,是何缘故他人出家呢?』
Tattha kisminti katarasmiṃ kāraṇe. Viyācikkhāti vitthārato kathehi.
此中问何事故。『求解』谓详尽论述解说。
Kattā āha –
说者答曰:
§1702
1702.
‘‘Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
‘‘贵族王子们,还有城镇中的婆罗门,
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
骑象的、持盾的、驾车的、车夫与护卫,
Nāgadānena khiyyanti, tasmā pabbājayanti ta’’nti.
因被金钱所败坏,因此弃绝世俗而出家。”
Tattha khiyyantīti kujjhanti.
其中“败坏”意为内心焦躁不安。
Taṃ sutvā mahāsatto somanassappatto hutvā āha –
世尊听闻此事后,心怀欢喜,心情愉悦,便说-
§1703
1703.
一七零三。
‘‘Hadayaṃ cakkhumpahaṃ dajjaṃ, kiṃ me bāhirakaṃ dhanaṃ;
吾心若被眼睛所击,外在财宝又何为我所有?
Hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā, muttā veḷuriyā maṇi.
无论是黄金、白银,或是珍珠、珊瑚、宝石,
§1704
1704.
一七零四。
‘‘Dakkhiṇaṃ vāpahaṃ bāhuṃ, disvā yācakamāgate;
我见乞者到来,举右臂示意,
Dadeyyaṃ na vikampeyyaṃ, dāne me ramate mano.
心乐于布施,其意不动摇,愿予不迟疑。
§1705
1705.
一七〇五。
‘‘Kāmaṃ maṃ sivayo sabbe, pabbājentu hanantu vā;
『诸生皆欲爱我,应当出家,亦可杀之;
Neva dānā viramissaṃ, kāmaṃ chindantu sattadhā’’ti.
我断不断施予之善行,应断诸欲七种根本。』
Tattha yācakamāgateti yācake āgate taṃ yācakaṃ disvā. Neva dānā viramissanti neva dānā viramissāmi.
此处所说「乞者来至」者,即见乞者来时。若见乞者,则誓言我不断施予,不断慈施。
Taṃ sutvā kattā neva raññā dinnaṃ na nāgarehi dinnaṃ attano matiyā eva aparaṃ sāsanaṃ kathento āha –
闻此语后,彼王自意断不可在国中施与施主。于是以己意复讲他教,称说道:
§1706
1706.
一七〇六。
‘‘Evaṃ taṃ sivayo āhu, negamā ca samāgatā;
『如此,那些贤人们说,善知识们也集聚于此;
Kontimārāya tīrena, girimārañjaraṃ pati;
在Kontimāra河的对岸,临近群山的密林边上;
Yena pabbājitā yanti, tena gacchatu subbato’’ti.
被他们出家的人们,且由那些贤者们前往吧。』
Tattha kontimārāyāti kontimārāya nāma nadiyā tīrena. Girimārañjaraṃ patīti ārañjaraṃ nāma giriṃ abhimukho hutvā. Yenāti yena maggena raṭṭhā pabbājitā rājāno gacchanti, tena subbato vessantaropi gacchatūti evaṃ sivayo kathentīti āha. Idaṃ kira so devatādhiggahito hutvā kathesi.
其中所谓的Kontimāra河,是名为Kontimāra的河流对岸。所谓临近群山的密林,是指名为密林的地方,面向山峦。所谓『被他所』,是指由他那条通往国家的道路,国王们出家,因此也应由那位贤德的尊者前往,因此贤人们如此叙说。据说这是天神受感召后而宣说的。
Taṃ sutvā bodhisatto ‘‘sādhu dosakārakānaṃ gatamaggena gamissāmi, maṃ kho pana nāgarā na aññena dosena pabbājenti, mayā hatthissa dinnattā pabbājenti. Evaṃ santepi ahaṃ sattasatakaṃ mahādānaṃ dassāmi, nāgarā me ekadivasaṃ dānaṃ dātuṃ okāsaṃ dentu, sve dānaṃ datvā tatiyadivase gamissāmī’’ti vatvā āha –
闻此,菩萨说:『善哉,因应去那些恶行之道出家者中,我将要前往,但城中的人们不会因为他人之罪而出家,我则因得象的恩惠而出家。即便如此,我将展示七百次的大布施,望城中人们能于一日给我施予布施,如此我布施后,第三天将启程。』于是他说道——
§1707
1707.
‘‘Sohaṃ tena gamissāmi, yena gacchanti dūsakā;
『我将随同那个有不善行者而去,』
Rattindivaṃ me khamatha, yāva dānaṃ dadāmaha’’nti.
『昼夜宽恕我,直到我施舍完毕。』
Taṃ sutvā kattā ‘‘sādhu, deva, nāgarānaṃ vakkhāmī’’ti vatvā pakkāmi. Mahāsatto taṃ uyyojetvā mahāsenaguttaṃ pakkosāpetvā ‘tāta, ahaṃ sve sattasatakaṃ nāma mahādānaṃ dassāmi, satta hatthisatāni, satta assasatāni, satta rathasatāni, satta itthisatāni, satta dhenusatāni, satta dāsasatāni, satta dāsisatāni ca paṭiyādehi, nānappakārāni ca annapānādīni antamaso surampi sabbaṃ dātabbayuttakaṃ upaṭṭhapehī’’ti sattasatakaṃ mahādānaṃ vicāretvā amacce uyyojetvā ekakova maddiyā vasanaṭṭhānaṃ gantvā sirisayanapiṭṭhe nisīditvā tāya saddhiṃ kathaṃ pavattesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
闻此,主持者说:『善哉,天人,我为众生宣说,』于是说毕起行。大满足者振奋精神,整顿大军后命令:『孩子,我将演示名为七百次大施的布施,七百头象、七百匹马、七百辆车、七百女性、七百头牛、七百男奴、七百女奴均应派遣,另外各种食饮供应必备无缺,须悉数备办。』正在筹备这七百次大施时,他乘一匹骏马前往居所,坐于榕树下,与众人共议此事。为此,世尊开示说道——
§1708
1708.
‘‘Āmantayittha rājānaṃ, maddiṃ sabbaṅgasobhanaṃ;
『向王宣告,使他的马全体华丽,』
Yaṃ te kiñci mayā dinnaṃ, dhanaṃ dhaññañca vijjati.
『凡我所施,均有充足的财粮。』
§1709
1709.
一七〇九。
‘‘Hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā, muttā veḷuriyā bahū;
『若是金器或是纯金,众多如珍珠、贝壳,
Sabbaṃ taṃ nidaheyyāsi, yañca te pettikaṃ dhana’’nti.
你都应当焚毁,连你为畜鬼所积攒的财物也应如此。』
Tattha nidaheyyāsīti nidhiṃ katvā ṭhapeyyāsi. Pettikanti pitito āgataṃ.
此处应当焚毁,意指将财宝视作宝藏焚毁。畜鬼者,谓已故者所归之处。
§1710
1710.
一七一〇。
‘‘Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
『那位王子说道:你全身光彩熠熠,
Kuhiṃ deva nidahāmi, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
『我将财富安置于何处?请告诉我,这事已经向我询问。』
Tattha tamabravīti ‘‘mayhaṃ sāmikena vessantarena ettakaṃ kālaṃ ‘dhanaṃ nidhehī’ti na vuttapubbaṃ, idāneva vadati, kuhiṃ nu kho nidhetabbaṃ, pucchissāmi na’’nti cintetvā taṃ abravi.
对此他回答说:『我的主人维桑塔罗从未被告知“积聚财富”有此许久之说,他只是现今言说。如今我想问问,应将财富安置于何处?我无从询问。』
Vessantaro āha –
维桑塔罗说道——
§1711
1711.
(此处为文献编号1711)
‘‘Sīlavantesu dajjāsi, dānaṃ maddi yathārahaṃ;
『你应在有德行者中施舍,普及布施如法;
Na hi dānā paraṃ atthi, patiṭṭhā sabbapāṇina’’nti.
因为施舍无有过失,乃众生皆所依止。』
Tattha dajjāsīti bhadde, maddi koṭṭhādīsu anidahitvā anugāmikanidhiṃ nidahamānā sīlavantesu dadeyyāsi. Na hi dānā paranti dānato uttaritaraṃ patiṭṭhā nāma na hi atthi.
此处当说“应当给予”,善士啊,对于那些未曾浸染瑕疵而正得后继的德行者,应当赋予赠与。因为赠与不在于多寡,赠与所得之名声声望并非来自数量上的增加,实则毫无其意。
Sā ‘‘sādhū’’ti tassa vacanaṃ sampaṭicchi. Atha naṃ uttaripi ovadanto āha –
她即称赞其言语曰『善哉』。随后又劝导他说:
§1712
1712.
‘‘Puttesu maddi dayesi, sassuyā sasuramhi ca;
“应施以赡养于子女、婆媳与长辈;
Yo ca taṃ bhattā maññeyya, sakkaccaṃ taṃ upaṭṭhahe.
若被视为仆从,应当适当服侍侍奉。”
§1713
1713.
‘‘No ce taṃ bhattā maññeyya, mayā vippavasena te;
『若是你自认为我是你的奴仆,因我与你同住而归你所有;
Aññaṃ bhattāraṃ pariyesa, mā kisittho mayā vinā’’ti.
就去寻找别的奴仆吧,切莫因我而烦忧。』
Tattha dayesīti dayaṃ mettaṃ kareyyāsi. Yo ca taṃ bhattā maññeyyāti bhadde, yo ca mayi gate ‘‘ahaṃ te bhattā bhavissāmī’’ti taṃ maññissati, tampi sakkaccaṃ upaṭṭhaheyyāsi. Mayā vippavasena teti mayā saddhiṃ tava vippavāsena sace koci ‘‘ahaṃ te bhattā bhavissāmī’’ti taṃ na maññeyya, atha sayameva aññaṃ bhattāraṃ pariyesa. Mā kisittho mayā vināti mayā vinā hutvā mā kisā bhavi, mā kilamīti attho.
此处『dayesī』意为应当慈悲、慈爱。若有人称我是奴仆,若我自己也心意认定『我要做你的奴仆』,那人应当诚心照顾我。所谓『由我同行而归你所有』,如果有人不以此为认定『我是你的奴仆』,那就自己另寻他奴仆。『勿因我而烦恼』的意思是我若不归某人所有,则彼亦不归我所有,无有亏损。
Atha naṃ maddī ‘‘kiṃ nu kho esa evarūpaṃ vacanaṃ maṃ bhaṇatī’’ti cintetvā ‘‘kasmā, deva, imaṃ ayuttaṃ kathaṃ kathesī’’ti pucchi. Mahāsatto ‘‘bhadde, mayā hatthissa dinnattā sivayo kuddhā maṃ raṭṭhā pabbājenti, sve ahaṃ sattasatakaṃ mahādānaṃ datvā tatiyadivase nagarā nikkhamissāmī’’ti vatvā āha –
之后他心生疑虑,思惟『这人为什么对我说出如此话语?』进一步询问『天啊,为何你讲此等无益的言辞?』。大勇士答言『尊者,我受国王交付管理大象,长于战斗,被愤怒者憎恨,能施大赦。我将赠予七百袋黄金,于第三日离城外出。』
§1714
1714.
(此处为编号1714,未含文义)
‘‘Ahañhi vanaṃ gacchāmi, ghoraṃ vāḷamigāyutaṃ;
『我当入林,携带恐怖猛兽和野象相伴;』
Saṃsayo jīvitaṃ mayhaṃ, ekakassa brahāvane’’ti.
『生命』者,我所疑惑者,是唯一之婆罗门林中生存也。
Tattha saṃsayoti anekapaccatthike ekakassa sukhumālassa mama vane vasato kuto jīvitaṃ, nicchayena marissāmīti adhippāyenevaṃ āha.
其中所说『疑惑』者,谓多缘而成,一者我在至微妙之林中安住,生命从何而来,必定将死,此为意念所起故也。
§1715
1715.
一七一五。
‘‘Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
『此曰公主所言,仪态端庄清丽;
Abhumme kathaṃ nu bhaṇasi, pāpakaṃ vata bhāsasi.
云何汝于尘世言语恶劣,谈论恶行乎?』
§1716
1716.
一七一六。
‘‘Nesa dhammo mahārāja, yaṃ tvaṃ gaccheyya ekako;
『国王啊,您单独去的正是这个境界;』
Ahampi tena gacchāmi, yena gacchasi khattiya.
『我也将随同您一同前往,正是在您前行的路径上,尊贵的王族。』
§1717
1717.
‘‘Maraṇaṃ vā tayā saddhiṃ, jīvitaṃ vā tayā vinā;
『同您一同死去,或是没有您而存活,』
Tadeva maraṇaṃ seyyo, yaṃ ce jīve tayā vinā.
『没有您的生存,较之与您同死,生存更为劣劣。』
§1718
1718.
‘‘Aggiṃ ujjālayitvāna, ekajālasamāhitaṃ;
『点燃火焰之后,心如一滴水汇聚于一处;』
Tattha me maraṇaṃ seyyo, yaṃ ce jīve tayā vinā.
『此时若有离此而去,死亡反而更为优胜。』
§1719
1719.
‘‘Yathā āraññakaṃ nāgaṃ, dantiṃ anveti hatthinī;
『犹如森林中的巨龙,跟随象牙一般的牙齿;』
Jessantaṃ giriduggesu, samesu visamesu ca.
『在悬崖峡谷中盘踞,沿险峻沟壑徘徊。』
§1720
1720.
‘‘Evaṃ taṃ anugacchāmi, putte ādāya pacchato;
「我将这样随从你,儿子,跟随在后;
Subharā te bhavissāmi, na te hessāmi dubbharā’’ti.
你们将变得美丽,我不会成为伤害你们的人。」
Tattha abhummeti abhūtaṃ vata me katheyyāsi. Nesa dhammoti na eso sabhāvo, netaṃ kāraṇaṃ. Tadevāti tayā saddhiṃ yaṃ maraṇaṃ atthi, tadeva maraṇaṃ seyyo. Tatthāti tasmiṃ ekajālabhūte dārucitake. Jessantanti vicarantaṃ.
这里说的『不会』,实则是『不存在』,这怎么能说呢?这并非自然的规律,也不是原因。正因为如此,你们同意那所谓有死亡的说法,那死亡才是更好的死亡。这里指的是那一根木杖上长的树枝,意为延续生命的思考者。
Evañca pana vatvā sā puna diṭṭhapubbaṃ viya himavantappadesaṃ vaṇṇentī āha –
于是,她这样说完后,又像是先前看见喜马拉雅山脉的情景,开始描绘那地方——
§1721
1721.
‘‘Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine;
「这些少年在看望,那个温柔爱语的人;
Āsīne vanagumbasmiṃ, na rajjassa sarissasi.
“在树林的土穴中,没有绳索杖杆。”
§1722
1722.
‘‘Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine;
“这些少年看到美丽、声音悦耳的少女;
Kīḷante vanagumbasmiṃ, na rajjassa sarissasi.
在树林的土穴中嬉戏,没有绳索杖杆。”
§1723
1723.
‘‘Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine;
“这些少年看到美丽、声音悦耳的少女;
Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi.
在美丽的草丛中,没有铁索缠绕。
§1724
1724.
一七二四。
‘‘Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine;
「注视这些少年,温柔而善言,
Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi.
在美丽的游乐场嬉戏,未被铁索所束缚。」
§1725
1725.
一七二五。
‘‘Ime kumāre passanto, māladhārī alaṅkate;
「注视这些少年,佩戴花环,装饰华丽;
Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi.
在美丽的村庄里,虽有美丽的人,却无丝线缠绕。
§1726
1726.
一七二六。
‘‘Ime kumāre passanto, māladhārī alaṅkate;
『看这些少年,他们头戴花环,装饰华美;
Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi.
在美丽的村庄中玩耍,不像被丝线束缚一般。』
§1727
1727.
一七二七。
‘‘Yadā dakkhisi naccante, kumāre māladhārine;
『当你见他们跳舞时,这些头戴花环的少年;
Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi.
『身处此美妙的林苑之中,你将不再思念王位。』
§1728
1728.
‘‘Yadā dakkhisi naccante, kumāre māladhārine;
「当你看见那些欢舞嬉戏、头戴花鬘的少年,
Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi.
在美丽的林苑中游乐,你将不再思念王位。」
§1729
1729.
‘‘Yadā dakkhisi mātaṅgaṃ, kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ;
「当你看见那头已届六十岁高龄的大象,
Ekaṃ araññe carantaṃ, na rajjassa sarissasi.
独自一人在森林中行走,未被任何锁链束缚。
§1730
1730.
一七三零。
‘‘Yadā dakkhisi mātaṅgaṃ, kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ;
当你见到庞大的大象群,六十余头成群结队,
Sāyaṃ pāto vicarantaṃ, na rajjassa sarissasi.
傍晚时分它们漫步游荡,未被任何索绳束缚。
§1731
1731.
一七三一。
‘‘Yadā kareṇusaṅghassa, yūthassa purato vajaṃ;
当你在战象队伍前方,看见象群排列整齐;
Koñcaṃ kāhati mātaṅgo, kuñjaro saṭṭhihāyano;
象群中谁吼叫?是大象,如七十支柱般坚固;
Tassa taṃ nadato sutvā, na rajjassa sarissasi.
听闻此吼后,你不会因绳索而动摇。
§1732
1732.
一七三二。
‘‘Dubhato vanavikāse, yadā dakkhisi kāmado;
“在森林之中艰难繁茂时,当你见到淫欲;
Vane vāḷamigākiṇṇe, na rajjassa sarissasi.
如同森林中鹿群满布,你不会因绳索而动摇。
§1733
1733.
一七三三。
‘‘Migaṃ disvāna sāyanhaṃ, pañcamālinamāgataṃ;
『见野鹿时于黄昏,已至五珠树下;』
Kimpurise ca naccante, na rajjassa sarissasi.
『与毗俱梨共舞者,绳索上不堕落。』
§1734
1734.
‘‘Yadā sossasi nigghosaṃ, sandamānāya sindhuyā;
『当你吸吮如潮的盐水,宛若江河奔流;』
Gītaṃ kimpurisānañca, na rajjassa sarissasi.
『毗俱梨所歌唱者,绳索上不堕落。』
§1735
1735.
‘‘Yadā sossasi nigghosaṃ, girigabbharacārino;
「当你听闻那徘徊于山谷洞穴中者,
Vassamānassulūkassa, na rajjassa sarissasi.
那发出啼声的猫头鹰之鸣叫,你将不再思念王位。」
§1736
1736.
‘‘Yadā sīhassa byagghassa, khaggassa gavayassa ca;
「当你看见狮子、虎、犀牛与野牛,
Vane sossasi vāḷānaṃ, na rajjassa sarissasi.
在林中,你将聆听野兽的声音,而不会念及王国。
§1737
1737.
‘‘Yadā morīhi parikiṇṇaṃ, barihīnaṃ matthakāsinaṃ;
「当孔雀群集环绕,无羽毛毁损、无翅破损之时;
Moraṃ dakkhisi naccantaṃ, na rajjassa sarissasi.
你见孔雀欢舞时,不曾落入网罗陷阱。」
§1738
1738.
‘‘Yadā morīhi parikiṇṇaṃ, aṇḍajaṃ citrapakkhinaṃ;
「当孔雀群聚环绕,乃是孵蛋抱雏带彩翼之时;
Moraṃ dakkhisi naccantaṃ, na rajjassa sarissasi.
你见孔雀欢舞时,不曾落入网罗陷阱。」
§1739
1739.
‘‘Yadā morīhi parikiṇṇaṃ, nīlagīvaṃ sikhaṇḍinaṃ;
「当你见到孔雀环绕跳舞时,脖子青翠如蓝色的喉部高举着颈项;
Moraṃ dakkhisi naccantaṃ, na rajjassa sarissasi.
你观看孔雀舞蹈之状,却非绳索所约束。」
§1740
1740.
‘‘Yadā dakkhisi hemante, pupphite dharaṇīruhe;
「当你见到寒冬季节之中,百花盛开,土地如丘陵般隆起时;
Surabhiṃ sampavāyante, na rajjassa sarissasi.
周围飘散着芬芳而宜人的气息,你观看此景,却非绳索所约束。」
§1741
1741.
‘‘Yadā hemantike māse, haritaṃ dakkhisi medaniṃ;
「当你在冬季看到田野青翠时,
Indagopakasañchannaṃ, na rajjassa sarissasi.
被青稞草所覆盖,无篱笆或刺网阻拦。」
§1742
1742.
‘‘Yadā dakkhisi hemante, pupphite dharaṇīruhe;
「当你在冬末看到大地开满花朵,
Kuṭajaṃ bimbajālañca, pupphitaṃ loddapaddhakaṃ;
有糯米花和橡树荚果开花,
Suratiṃ sampavāyante, na rajjassa sarissasi.
微风吹拂,仍无篱笆或刺网阻拦。」
§1743
1743.
一七四三。
‘‘Yadā hemantike māse, vanaṃ dakkhisi pupphitaṃ;
“当寒冬之月时,你见森林开满鲜花,
Opupphāni ca paddhāni, na rajjassa sarissasī’’ti.
盛开的花朵和芦苇,却没有蛇与爬虫。”
Tattha mañjuketi madhurakathe. Kareṇusaṅghassāti hatthinighaṭāya. Yūthassāti hatthiyūthassa purato vajanto gacchanto. Dubhatoti ubhayapassesu. Vanavikāseti vanaghaṭāyo. Kāmadoti mayhaṃ sabbakāmado. Sindhuyāti nadiyā. Vassamānassulūkassāti ulūkasakuṇassa vassamānassa. Vāḷānanti vāḷamigānaṃ. Tesañhi sāyanhasamaye so saddo pañcaṅgikatūriyasaddo viya bhavissati, tasmā tesaṃ saddaṃ sutvā rajjassa na sarissasīti vadati, barihīnanti kalāpasañchannaṃ . Matthakāsinanti niccaṃ pabbatamatthake nisinnaṃ. ‘‘Mattakāsina’’ntipi pāṭho, kāmamadamattaṃ hutvā āsīnanti attho. Bimbajālanti rattaṅkurarukkhaṃ. Opupphānīti olambakapupphāni patitapupphāni.
其中,『温柔地』者,以甜美之语也。『象群之中』者,于母象群聚之中也。『象群之前』者,行进于象群之前也。『两侧』者,于左右两侧也。『林中繁荣』者,林中的象群聚集也。『赐我一切所愿』者,赐予我一切所求之物也。『信度河』者,此河也。『鸣叫的猫头鹰』者,此猫头鹰鸟正在鸣叫也。『野兽』者,凶猛野兽也。盖彼等于傍晚时分,其声将如五乐器合奏之声,故言:听闻彼等之声,汝将不复思念王国也。『孔雀尾羽』者,以羽束覆盖也。『常坐山顶』者,常居于山顶之上也。另有『欲醉而坐』之读本,意为因欲乐之醉而安坐也。『红芽树』者,具红色嫩芽之树也。『垂挂之花』者,悬垂下落之花、已落之花也。
Evaṃ maddī himavantavāsinī viya ettakāhi gāthāhi himavantaṃ vaṇṇesīti.
如此,温和如居住于喜马拉雅的女子,用这些诗句描绘喜马拉雅山。
Hīmavantavaṇṇanā niṭṭhitā. · 雪山描写注释已毕。
Dānakaṇḍavaṇṇanā · 布施篇注释
Phussatīpi kho devī ‘‘puttassa me kaṭukasāsanaṃ gataṃ, kiṃ nu kho karoti, gantvā jānissāmī’’ti paṭicchannayoggena gantvā sirigabbhadvāre ṭhitā tesaṃ taṃ sallāpaṃ sutvā kalunaṃ paridevi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
此女神又说:“我子之苦难戒律已至,我该如何是好?我去看望之,必能知道。”于是适当因缘,去至金莲中门,听闻他们的言辞而深感悲悯。佛陀即开示其意,教诲说——
§1744
1744.
一七四四。
‘‘Tesaṃ lālappitaṃ sutvā, puttassa suṇisāya ca;
“听闻他们的喧哗声,并听闻儿子的呼唤声,
Kalunaṃ paridevesi, rājaputtī yasassinī.
为国王之子、名声显赫者对父亲的离去深感悲伤。
§1745
1745.
一七四五。
‘‘Seyyo visaṃ me khāyitaṃ, papātā papateyyahaṃ;
“毒药虽佳,我宁愿吞服,若从高处坠落,比死还愿意承受;
Rajjuyā bajjha miyyāhaṃ, kasmā vessantaraṃ puttaṃ;
若被绞死,我也甘愿,何以至此连国王之子威塞那塔也遭此?
Pabbājenti adūsakaṃ.
「出家者放逸不善者。」
§1746
1746.
一七四六。
‘‘Ajjhāyakaṃ dānapatiṃ, yācayogaṃ amacchariṃ;
「应当供养导师如施主,求乞之道不可失守;
Pūjitaṃ paṭirājūhi, kittimantaṃ yasassinaṃ;
受人敬礼如国王所敬,名声显扬如有声誉者;
Kasmā vessantaraṃ puttaṃ, pabbājenti adūsakaṃ.
何故富饶世间之子,出家者放逸不善者?」
§1747
1747.
一七四七。
‘‘Mātāpettibharaṃ jantuṃ, kule jeṭṭhāpacāyikaṃ;
「重负着父母和妻子的负担,作为家族中年长的养育者;
Kasmā vessantaraṃ puttaṃ, pabbājenti adūsakaṃ.
为何王子威悉谭特的儿子,却放弃家庭而出家为清净者呢?」
§1748
1748.
‘‘Rañño hitaṃ devihitaṃ, ñātīnaṃ sakhinaṃ hitaṃ;
「有益于国王,有益于天界,有益于亲属和朋友;
Hitaṃ sabbassa raṭṭhassa, kasmā vessantaraṃ puttaṃ;
有益于整个国家,何以威悉谭特的儿子却选择放弃世间?
Pabbājenti adūsaka’’nti.
是出家为清净者。」
Tattha rājaputtīti phussatī maddarājadhītā. Papateyyahanti papateyyaṃ ahaṃ. Rajjuyā bajjha miyyāhanti rajjuyā gīvaṃ bandhitvā mareyyaṃ ahaṃ. Kasmāti evaṃ amatāyameva mayi kena kāraṇena mama puttaṃ adūsakaṃ raṭṭhā pabbājenti. Ajjhāyakanti tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṅgataṃ, nānāsippesu ca nipphattiṃ pattaṃ.
论曰:『王子』指普苏塔尼·曼达王的女儿。我当说可堕落者,竟以绳索束缚舌头欲杀我。为何在无常中仅因何故,我儿成了不洁之人离家出走?所谓『老师』者,是指三种感受已通达,已得各种染污的净除。
Iti sā kalunaṃ paridevitvā puttañca suṇisañca assāsetvā rañño santikaṃ gantvā āha –
于是她满怀悲伤,劝慰儿子及弟子们,前往王者面前,说道——
§1749
1749.
(数目字一七四九。此为节次标识。)
‘‘Madhūniva palātāni, ambāva patitā chamā;
“犹如蜂蜜蜂巢被摧毁,落下果实成败残破;
Evaṃ hessati te raṭṭhaṃ, pabbājenti adūsakaṃ.
尔国也当如此,将失儿子为不洁者而出家逃逸。”
§1750
1750.
(数目字一七五○。此为节次标识。)
‘‘Haṃso nikhīṇapattova, pallalasmiṃ anūdake;
『天鹅宛如入水之莲叶中』,指天鹅沉入水中,栖息在莲叶之间。
Apaviddho amaccehi, eko rājā vihiyyasi.
『被世间之恶人抛弃,你独自如一国之王般生活』,指虽被恶人遗弃而独自坚守正道如国君般端庄。
§1751
1751.
‘‘Taṃ taṃ brūmi mahārāja, attho te mā upaccagā;
『我如此言说,尊贵的国王啊,愿你莫生误解;』
Mā naṃ sivīnaṃ vacanā, pabbājesi adūsaka’’nti.
『不要听信恶人的话,不使我的子孙受污染而出家。』
Tattha palātānīti palātamakkhikāni madhūni viya. Ambāva patitā chamāti bhūmiyaṃ patitaambapakkāni viya. Evaṃ mama putte pabbājite tava raṭṭhaṃ sabbasādhāraṇaṃ bhavissatīti dīpeti. Nikhīṇapattovāti paggharitapatto viya. Apaviddho amaccehīti mama puttena sahajātehi saṭṭhisahassehi amaccehi chaḍḍito hutvā. Vihiyyasīti kilamissasi. Sivīnaṃ vacanāti sivīnaṃ vacanena mā naṃ adūsakaṃ mama puttaṃ pabbājesīti.
此处“palātāni”指蜂巢,犹如蜜蜂的甜蜜蜂巢。『像落下的芒果一样』指落在地上的芒果果实。此比喻意在说明,我儿出家后,你的国土必将普遍和谐安宁。他以“nikhīṇapatto”(入水鸭毛浆的羽毛)比喻纯净柔软;“apaviddho amaccehi”意为被我儿六十六千天生血旺的恶辈遗弃;“vihiyyasi”指将遭劫难;“sivīnaṃ vacanā”指别听恶人的话,免使我的子孙受污而出家。
Taṃ sutvā rājā āha –
听闻此言,国王说——
§1752
1752.
(此处为章节编号1752,略去翻译)
‘‘Dhammassāpacitiṃ kummi, sivīnaṃ vinayaṃ dhajaṃ;
“我将不敬佛法,破坏比库的戒律,玷污比库的教旗;
Pabbājemi sakaṃ puttaṃ, pāṇā piyataro hi me’’ti.
我将遣送我自己的儿子出家,因为他比我更亲爱。”
Tassattho – bhadde, ahaṃ sivīnaṃ dhajaṃ vessantaraṃ kumāraṃ vinayanto pabbājento siviraṭṭhe porāṇakarājūnaṃ paveṇidhammassa apacitiṃ kummi karomi, tasmā sacepi me pāṇā piyataro so, tathāpi naṃ pabbājemīti.
其义如下:爱人啊,我训导西毘国太子韦山达拉并将其驱逐出境,此举乃是对西毘国历代先王传统规范的尊重与顺从。因此,纵使其性命对我而言比自身更为珍贵,我仍将驱逐他。
Taṃ sutvā sā paridevamānā āha –
听闻此语,她满含悲伤地说道——
§1753
1753.
一七五三。
‘‘Yassa pubbe dhajaggāni, kaṇikārāva pupphitā;
『其先前曾有旗幡,犹如花朵般绽放;
Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati.
人们行进时随之跟随,好似自己同去一般。』
§1754
1754.
一七五四。
‘‘Yassa pubbe dhajaggāni, kaṇikāravanāniva;
『其先前曾有旗幡,犹如花穗一般;
Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati.
人们行进时随之跟随,好似自己同去一般。』
§1755
1755.
一七五五。
‘‘Yassa pubbe anīkāni, kaṇikārāva pupphitā;
「若先前曾有无数枝条,如同花朵般绽放;
Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati.
其随行者随行,必将归于自身之所。」
§1756
1756.
一七五六。
‘‘Yassa pubbe anīkāni, kaṇikāravanāniva;
「若先前曾有无数枝条,如同枝条簇拥般;
Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati.
其随行者随行,必将归于自身之所。」
§1757
1757.
一七五七。
‘‘Indagopakavaṇṇābhā , gandhārā paṇḍukambalā;
“犹如印陀伽婆金色明光,如甘达罗华的青翠披肩,
Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati.
跟随者同行,就像自家人一样同去。
§1758
1758.
一七五八。
‘‘Yo pubbe hatthinā yāti, sivikāya rathena ca;
“过去乘大象者,乘战车者,
Svajja vessantaro rājā, kathaṃ gacchati pattiko.
又有自己的车夫王,怎能步行前往?”
§1759
1759.
一七五九。
‘‘Kathaṃ candanalittaṅgo, naccagītappabodhano;
『如何能使被月光沾湿的身体,觉知歌舞所起?
Khurājinaṃ pharasuñca, khārikājañca hāhiti.
如同刀剑大斧,使身体受害伤损。
§1760
1760.
一七六〇。
‘‘Kasmā nābhiharissanti, kāsāvā ajināni ca;
为何那些铁钉衣物与黄色袈裟不会腐坏,
Pavisantaṃ brahāraññaṃ, kasmā cīraṃ na bajjhare.
进入那婆罗门森林时,为何却不破裂?』
§1761
1761.
一七六一。
‘‘Kathaṃ nu cīraṃ dhārenti, rājapabbajitā janā;
『国王出家者们究竟如何长期持衣?
Kathaṃ kusamayaṃ cīraṃ, maddī paridahissati.
又如何使苦草织的袈裟不被虫蛀烧毁?』
§1762
1762.
一七六二。
‘‘Kāsiyāni ca dhāretvā, khomakoṭumbarāni ca;
『他们持有迦尸国的丝织品与苦胡椒布,
Kusacīrāni dhārentī, kathaṃ maddī karissati.
衣服是草织的袈裟,如何使之柔软呢?』
§1763
1763.
一七六三。
‘‘Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca;
「舍弃所有变化,乘坐骏马战车;
Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṃ gacchati pattikā.
那随从的女兵护卫,肩负护持,沿途行进。」
§1764
1764.
一七六四。
‘‘Yassā mudutalā hatthā, caraṇā ca sukhedhitā;
「她那柔软有力的手臂,脚步舒展安适;
Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṃ gacchati pattikā.
那随从的女兵护卫,肩负护持,沿途行进。」
§1765
1765.
‘‘Yassā mudutalā pādā, caraṇā ca sukhedhitā;
『那双脚非常柔软,足底安适舒畅;
Pādukāhi suvaṇṇāhi, pīḷamānāva gacchati;
穿戴着金色的鞋子,踏着柔软之物而行;
Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṃ gacchati pattikā.
那女仆用手扶持着,沿着小路缓缓前行。』
§1766
1766.
‘‘Yāssu itthisahassānaṃ, purato gacchati mālinī;
『那走在成千女子前面的,就是头戴花环的女主人;
Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṃ gacchati ekikā.
此人随某女儿行,独自入林。
§1767
1767.
‘‘Yāssu sivāya sutvāna, muhuṃ uttasate pure;
“若有女闻知某家奴隶,屡屡奋起前往,
Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṃ gacchati bhīrukā.
彼亦随某女儿行,惧怕而入林中。
§1768
1768.
‘‘Yāssu indasagottassa, ulūkassa pavassato;
“若有某家家奴乌鸦临水而立,
Sutvāna nadato bhītā, vāruṇīva pavedhati;
听闻后如泣泪恐惧,犹如水神般破裂大水;
Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṃ gacchati bhīrukā.
其伴侣因为言说而悲伤,怯懦地前往森林。
§1769
1769.
一七六九。
‘‘Sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
『鸟类之母失去了幼子,看见族类灭绝而空虚;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, suññaṃ āgammimaṃ puraṃ.
将因长期的苦痛而忧伤,来到这空无一人的城邑。
§1770
1770.
一七七零。
‘‘Sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
『若见已死之眷属,见其无依无靠,』
Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī.
『将感到色枯心乏,于所爱子失望离散。』
§1771
1771.
‘‘Sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
『若见已死之眷属,见其无依无靠,』
Tena tena padhāvissaṃ, piye putte apassatī.
『将以种种步履寻觅,难见所爱子身。』
§1772
1772.
‘‘Kurarī hatachāpāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
『蜂巢被毁灭之际,见一方荒废的村落;』
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, suññaṃ āgammimaṃ puraṃ.
『长久沉浸于苦恼,我必深入其空虚的城邑。』
§1773
1773.
‘‘Kurarī hatachāpāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
『蜂巢被毁灭之际,见一方荒废的村落;』
Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī.
『我将变得面色苍白如病,所爱之子不再相见。』
§1774
1774.
‘‘Kurarī hatachāpāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
「像山鸡被弓箭射中,看到栖身之地空旷荒凉;
Tena tena padhāvissaṃ, piye putte apassatī.
她用各种步伐徘徊,未见所爱儿子回还。」
§1775
1775.
‘‘Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṃ anūdake;
「这真似天鹅在水中孤独漂泊;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, suññaṃ āgammimaṃ puraṃ.
长久于痛苦中沉思,将至此空无的城中离去。」
§1776
1776.
‘‘Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṃ anūdake;
『她必如艳鸟在池沼清水中,』
Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī.
『将会变得何等苍白,亲爱的儿子啊,你不曾见过。』
§1777
1777.
‘‘Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṃ anūdake;
『她必如艳鸟在池沼清水中,』
Tena tena padhāvissaṃ, piye putte apassatī.
『将以各种姿态奔走,亲爱的儿子啊,你未曾见过。』
§1778
1778.
‘‘Evaṃ me vilapantiyā, rājā puttaṃ adūsakaṃ;
如是我闻,有人悲哀叹说:国王曾舍弃毒害子嗣,
Pabbājesi vanaṃ raṭṭhā, maññe hissāmi jīvita’’nti.
舍弃家国入林出家,我想必定因此舍弃了生命。
Tattha kaṇikārāvāti suvaṇṇābharaṇasuvaṇṇavatthapaṭimaṇḍitattā supupphitā kaṇikārā viya. Yāyantamanuyāyantīti uyyānavanakīḷādīnaṃ atthāya gacchantaṃ vessantaraṃ anugacchanti. Svajjekovāti so ajja ekova hutvā gamissati. Anīkānīti hatthānīkādīni. Gandhārā paṇḍukambalāti gandhāraraṭṭhe uppannā satasahassagghanakā senāya pārutā rattakambalā. Hāhitīti khandhe katvā harissati. Pavisantanti pavisantassa. Kasmā cīraṃ na bajjhareti kasmā bandhituṃ jānantā vākacīraṃ na bandhanti. Rājapabbajitāti rājāno hutvā pabbajitā. Khomakoṭumbarānīti khomaraṭṭhe koṭumbararaṭṭhe uppannāni sāṭakāni.
此处“金珠宝饰”者,指用金饰和金布装饰,如盛开之金珠。随行者乃园林、森林、游艺等所需,从前世起相随。自念今日唯我一人而去。“众多”指大象群等多种;“乾陀罗”即古印度地名,此处指领有百千大军和夜间披衣军队。取“哈希提”省略,谓剥去肩部厚皮后携带。披入即进入。问为何不缝制长久保存,因了解缝法者不制作长衣。王者出家,乃王族出家者。乾陀罗、拘多罗国乃古地名及山谷。
Sā kathajjāti sā kathaṃ ajja. Anujjhaṅgīti agarahitaaṅgī. Pīḷamānāva gacchatīti kampitvā kampitvā tiṭṭhantī viya gacchati. Yāssu itthisahassānantiādīsu assūti nipāto, yāti attho. ‘‘Yā sā’’tipi pāṭho. Sivāyāti siṅgāliyā. Pureti pubbe nagare vasantī. Indasagottassāti kosiyagottassa. Vāruṇīvāti devatāpaviṭṭhā yakkhadāsī viya. Dukkhenāti puttaviyogasokadukkhena. Āgammi maṃ puranti imaṃ mama putte gate puttanivesanaṃ āgantvā. Piye putteti vessantarañceva maddiñca sandhāyāha. Hatachāpāti hatapotakā. Pabbājesi vanaṃ raṭṭhāti yadi naṃ raṭṭhā pabbājesīti.
此言悲叹发出声响,嗟叹不已行走,如颤抖者。女性千人等谓之“众多女性”之意。正如“去”、“来”等语尾。西格族,即狮子族,居先前之城。因陀萨氏,属迦湿族血统。瓦卢妮,形容为天神所护之侍者。因子离别而痛苦哀恸。悲伤谷已来此,临近我子亡故之地。众所喜爱之子,乃百千尊者之子也。击杀之箭者谓射亡之意。若无人国则为出家入林。
Deviyā paridevitasaddaṃ sutvā sabbā sañjayassa sivikaññā samāgatā pakkandiṃsu. Tāsaṃ pakkanditasaddaṃ sutvā mahāsattassapi nivesane tatheva pakkandiṃsu. Iti dvīsu rājakulesu keci sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkontā vātavegena pamadditā sālā viya patitvā parivattamānā parideviṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
闻天女哀恸悲鸣之声,悉皆为沙惹之女齐集哀伤。其后大臣府内众人亦同悲泣。二王室中,部分人不能勉强镇静,狂乱如风中摇落之叶,悲慟哀泣。为此释尊明白由来,宣说于众--
§1779
1779.
‘‘Tassā lālappitaṃ sutvā, sabbā antepure bahū;
「听闻其间众多惨烈吵闹之声,尽皆遍布众室之内;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, sivikaññā samāgatā.
众女均带臂饰前来,齐聚一堂,彷佛朝会。」
§1780
1780.
一七八零。
‘‘Sālāva sampamathitā, mālutena pamadditā;
「木厅内安静肃穆,由恶友所引致的疏懈已除;
Senti puttā ca dārā ca, vessantaranivesane.
儿女与侍从皆安住于莅夫屋内,安然居所中。」
§1781
1781.
一七八一。
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
「王子们和婆罗门们,即那些商贩,」
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vessantaranivesane.
「携带器械,起身,前往货栈驻处。」
§1782
1782.
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
「持象牙象钩和长木棍的人,驾车者及抬轿者,」
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vessantaranivesane.
「携带器械,起身,前往货栈驻处。」
§1783
1783.
‘‘Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
『然后夜阑人寂静,太阳升起西方衰退,』
Atha vessantaro rājā, dānaṃ dātuṃ upāgami.
『此时,王子西底迦前来,欲予施舍。』
§1784
1784.
‘‘Vatthāni vatthakāmānaṃ, soṇḍānaṃ detha vāruṇiṃ;
『为贪求衣服者,能赐衣物保护;
Bhojanaṃ bhojanatthīnaṃ, sammadeva pavecchatha.
为需食者,必当善理膳食。』
§1785
1785.
‘‘Mā ca kañci vanibbake, heṭṭhayittha idhāgate;
「不可对任何布施者,轻视视之,于此教法之中;
Tappetha annapānena, gacchantu paṭipūjitā.
应当以饮食生起的敬礼,恭敬地供养而去。」
§1786
1786.
‘‘Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā;
「此处响起声响,喧嚣且令人恐惧且广大;
Dānena taṃ nīharanti, puna dānaṃ adā tuvaṃ.
他人以布施驱散恐怖,汝当复行布施。」
§1787
1787.
‘‘Te su mattā kilantāva, sampatanti vanibbakā;
那些人如醉酒者般丧失了本性,陷入无边的苦海中沉沦;
Nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
当大王出游时,他们因国家的振兴而欢腾跳跃。
§1788
1788.
‘‘Acchecchuṃ vata bho rukkhaṃ, nānāphaladharaṃ dumaṃ;
森林中不论是种满各种果实的果树,还是杂草丛生的灌木丛,
Yathā vessantaraṃ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṃ.
如同韦桑塔拉国里的人们弃家出家,远离污浊恶劣,向善追寻而去。
§1789
1789.
‘‘Acchecchuṃ vata bho rukkhaṃ, sabbakāmadadaṃ dumaṃ;
「果然,彼树梢顶的灌木,满足诸欲,荆棘丛生;正如国王国土中,出家众弃污染者。」
Yathā vessantaraṃ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṃ.
「正如国度中,舍弃污秽者出家修行。」
§1790
1790.
‘‘Acchecchuṃ vata bho rukkhaṃ, sabbakāmarasāharaṃ;
「果然,此树梢顶,所有诸欲之所依;正如国王国土中,出家众舍弃污秽者。」
Yathā vessantaraṃ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṃ.
「正如国度中,舍弃污秽者出家修行。」
§1791
1791.
‘‘Ye vuḍḍhā ye ca daharā, ye ca majjhimaporisā;
『诸老者与少者、中年男子,』
Bāhā paggayha pakkanduṃ, nikkhamante mahārāje;
『携带器物,出门前往大王之处,』
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
『于悉维国土增盛之地。』
§1792
1792.
‘‘Atiyakkhā vassavarā, itthāgārā ca rājino;
『诸多众多雨季之终,诸王之妃室女眷,』
Bāhā paggayha pakkanduṃ, nikkhamante mahārāje;
『携带器物,出门前往大王之处;』
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
在悉毗国王增盛之地。
§1793
1793.
一七九三。
‘‘Thiyopi tattha pakkanduṃ, yā tamhi nagare ahu;
『那里也有人曾注意到,在那个城中;
Nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
在那位大王外出时,正是悉毗国王增盛之地。』
§1794
1794.
一七九四。
‘‘Ye brāhmaṇā ye ca samaṇā, aññe vāpi vanibbakā;
『诸婆罗门及沙门,或他乡的行乞人,'}
Bāhā paggayha pakkanduṃ, ‘adhammo kira bho’ iti.
他抬起胳膊,猛然挥动,说道:‘这确实是不正法啊。’
§1795
1795.
‘‘Yathā vessantaro rājā, yajamāno sake pure;
正如国王在举办祭祀时,身处王宫,
Sivīnaṃ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjati.
以凶恶的话语,执政国家因此蒙羞。
§1796
1796.
‘‘Satta hatthisate datvā, sabbālaṅkārabhūsite;
献出七百象牙,装饰有各种华丽饰物;
Suvaṇṇakacche mātaṅge, hemakappanavāsase;
在金色衣饰、黄色袈裟居所的
§1797
1797.
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
由举起的女子们、持长戟者们,
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
这位即是边境的王,统率众国,治理国家。
§1798
1798.
‘‘Satta assasate datvā, sabbālaṅkārabhūsite;
给予七头象,身披诸般装饰;
Ājānīyeva jātiyā, sindhave sīghavāhane.
不用他人教导而自知生起,像江河中快速流动的水势一般。
§1799
1799.
一七九九。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi;
‘‘在升起的车轮上,以行李和货物作为载体,
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
这位王子震动四方,整治国家,使国土清净无瑕。
§1800
1800.
‘‘Satta rathasate datvā, sannaddhe ussitaddhaje;
‘‘赐予七百战车,配备整齐,升起鲜明的旗帜;
Dīpe athopi veyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
于岛屿或沙洲之上,满布各类装饰物。
§1801
1801.
一八零一。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
〔经文〕『登高者乘驴,执鞭者以杖助,
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
此即本王之田地,国家合一不失威荣。』
§1802
1802.
一八零二。
‘‘Satta itthisate datvā, ekamekā rathe ṭhitā;
〔经文〕『七十妇人供养,各自立于一辆战车之上;』
Sannaddhā nikkharajjūhi, suvaṇṇehi alaṅkatā.
佩戴饰物、离垢净洁,装饰以金饰华美灿烂。
§1803
1803.
一八〇三。
‘‘Pītālaṅkārā pītavasanā, pītābharaṇabhūsitā;
『黄铜饰物,衣着黄色,佩戴黄色宝饰;』
Āḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā;
『手持杖节,身体中段端正持重;』
Esa vessantarā rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
『此为世间末法时期之君主,因国家毁坏而灭绝。』
§1804
1804.
一八〇四。
‘‘Satta dhenusate datvā, sabbā kaṃsupadhāraṇā;
『饲养七头牛』者,指将七头牛予以给予,『所有丝织品之持有』,意即所有的丝织物均被拥有或收藏;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
此即为边地之国王,『联结诸国』者,其国土乃因而不致毁灭。
§1805
1805.
一八零五。
‘‘Satta dāsisate datvā, satta dāsasatāni ca;
『饲养七百奴仆』者,指给予七百奴仆;『七百奴隶』亦如是;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
此即为边地之国王,『联结诸国』者,其国土乃因而不致毁灭。
§1806
1806.
一八零六。
‘‘Hatthī assarathe datvā, nāriyo ca alaṅkatā;
『以象为战车,赐予华丽女子;』
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
『这个国王周遍天下,治理国土使之无辱。』
§1807
1807.
一八〇七。
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
『当时那令人畏惧之事,当时那令人毛骨悚然之事;』
Mahādāne padinnamhi, medanī sampakampatha.
『在宏大施舍中,整个大地为之震动。』
§1808
1808.
一八〇八。
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
当时那震怖恐怖之状,当时那鸡皮疙瘩之感,
Yaṃ pañjalikato rājā, samhā raṭṭhā nirajjatī’’ti.
那时那沐手礼拜的国王,聚集全国震惊动摇。」
Tattha sivikaññāti bhikkhave, phussatiyā paridevitasaddaṃ sutvā sabbāpi sañjayassa sivirañño itthiyo samāgatā hutvā pakkanduṃ parideviṃsu. Vessantaranivesaneti tattha itthīnaṃ pakkanditasaddaṃ sutvā vessantarassapi nivesane tatheva pakkanditvā dvīsu rājakulesu keci sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkontā vātavegena sampamathitā sālā viya patitvā parivattantā parideviṃsu. Tato ratyā vivasāneti bhikkhave, tato tassā rattiyā accayena sūriye uggate dānaveyyāvatikā ‘‘dānaṃ paṭiyādita’’nti rañño ārocayiṃsu. Atha vessantaro rājā pātova nhatvā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito sādurasabhojanaṃ bhuñjitvā mahājanaparivuto sattasatakaṃ mahādānaṃ dātuṃ dānaggaṃ upāgami.
这里说“女众”,比库们,听闻触地悼念的声音后,所有人都感到悲痛,聚集起来的女众哀号悼念。所谓Vessantaranivese,即女众听闻哀号声后,在Vessantara的府邸中也如法哀号,有些人出自两家王室,彼此相互扶持,但被急风吹拂像树叶般倒伏,旋转哀号。然后到了夜晚,这时夜深了。到了夜晚,随着太阳升起,魔鬼们呼喊道:“施舍已被拒绝”,向国王发出警告。此时,Vessantara国王沐浴并披戴华丽的装饰,享用美味的饮食,被众多群众包围,他来到了施舍的场所,准备施与大量布施。
Dethāti tattha gantvā saṭṭhisahassaamacce āṇāpento evamāha. Vāruṇinti ‘‘majjadānaṃ nāma nipphala’’nti jānāti, evaṃ santepi ‘‘surāsoṇḍā dānaggaṃ patvā ‘vessantarassa dānagge suraṃ na labhimhā’ti vattuṃ mā labhantū’’ti dāpesi. Vanibbaketi vanibbakajanesu kañci ekampi mā viheṭhayittha. Paṭipūjitāti mayā pūjitā hutvā yathā maṃ thomayamānā gacchanti , tathā tumhe karothāti vadati.
所谓Detha,即前往那里收集六万铁杖的人说:“水中的布施是没有功德的。”他们知晓此理,因此有人说:“酗酒者来到施舍之处时说‘我们得不到Vessantara的施舍’,劝他们不要再来。”所谓Vanibbaka,指山林隐士,人们当中没有一个应该被妨碍。所谓Patipujita,即他曾被我尊敬,他们说‘你若看我像疼爱自己一样,应当也这样做。’
Iti so suvaṇṇālaṅkārānaṃ suvaṇṇadhajānaṃ hemajālappaṭicchannānaṃ hatthīnaṃ sattasatāni ca, tathārūpānaññeva assānaṃ sattasatāni ca, sīhacammādīhi parikkhittānaṃ nānāratanavicitrānaṃ suvaṇṇadhajānaṃ rathānaṃ sattasatāni, sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitānaṃ uttamarūpadharānaṃ khattiyakaññādīnaṃ itthīnaṃ sattasatāni, suvinītānaṃ susikkhitānaṃ dāsānaṃ sattasatāni, tathā dāsīnaṃ sattasatāni, varausabhajeṭṭhakānaṃ kuṇḍopadohinīnaṃ dhenūnaṃ sattasatāni, aparimāṇāni pānabhojanānīti sattasatakaṃ mahādānaṃ adāsi. Tasmiṃ evaṃ dānaṃ dadamāne jetuttaranagaravāsino khattiyabrāhmaṇavessasuddādayo ‘‘sāmi, vessantara siviraṭṭhavāsino taṃ ‘dānaṃ detī’ti pabbājenti, tvaṃ puna dānameva desī’’ti parideviṃsu. Tena vuttaṃ –
就这样,这七百多只佩戴黄金装饰、披挂着金色旗帜的大象,以及同数量的类似大小的马,以及用狮皮等覆盖的各种珠宝华丽装饰的黄金旗帜的战车,共有七百辆,所有这些装饰华美的车辎马匹,以及来自高级武士女子等七百名女性,训练有素、教养良好的仆人七百人,女仆七百人,以及古代公牛牝牛共七百头,放养在草地上的牛群,以及为饮食准备的无量之粮食,这相当于七十万的巨大布施。当时在此布施期间,驻扎在Jetuttara城的武士、婆罗门、宰相等战士家族的贵族们说:“主人啊,Vessantara Sivira国的人们说‘这是布施’,他们开始出家,你如今应当再讲法施。”她们哀号如此,这就说——
§1809
1809.
‘‘Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā;
「此处所起的声音,是震耳欲聋、异常喧嚣且极为强烈的响声;
Dānena taṃ nīharanti, puna dānaṃ adā tuva’’nti.
以布施将其驱散,然而又复归于布施。」
Dānapaṭiggāhakā pana dānaṃ gahetvā ‘‘idāni kira vessantaro rājā amhe anāthe katvā araññaṃ pavisissati, ito paṭṭhāya kassa santikaṃ gamissāmā’’ti chinnapādā viya patantā āvattantā parivattantā mahāsaddena parideviṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
接受布施者在收受布施后,说道「现在确实有一国王将我们遗弃无依,进入森林,我们得在他身后前往何处?」他们如同断足者般跌倒、回转、反复翻覆,以极大的声音哀叹。对此,世尊为说明缘由而说:
§1810
1810.
‘‘Te su mattā kilantāva, sampatanti vanibbakā;
「他们像醉酒者一样疲惫不堪,成为森林掠夺者;
Nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane’’ti.
当大王离去时,正是锡维那国度兴盛之时。」
Tattha te su mattāti su-kāro nipātamatto, te vanibbakāti attho. Mattā kilantāvāti mattā viya kilantā viya ca hutvā. Sampatantīti parivattitvā bhūmiyaṃ patanti. Acchecchuṃ vatāti chindiṃsu, vatāti nipātamattaṃ. Yathāti yena kāraṇena. Atiyakkhāti bhūtavijjā ikkhaṇikāpi. Vassavarāti uddhaṭabījā orodhapālakā. Vacanatthenāti vacanakāraṇena. Samhā raṭṭhā nirajjatīti attano raṭṭhā niggacchati. Gāmaṇīyehīti hatthācariyehi. Ājānīyevāti jātisampanne . Gāmaṇīyehīti assācariyehi. Illiyācāpadhāribhīti illiyañca cāpañca dhārentehi. Dīpe athopi veyyaggheti dīpicammabyagghacammaparikkhitte. Ekamekā rathe ṭhitāti so kira ekamekaṃ itthiratanaṃ rathe ṭhapetvā aṭṭhaaṭṭhavaṇṇadāsīhi parivutaṃ katvā adāsi.
其中,『他们确实』中,「确实」一字不过是语气助词,意为「那些游方者」。『如醉如倦』者,犹如沉醉、犹如疲倦而也。『倒落』者,翻转后落于地上也。『确实斩断了』者,斩断也,「确实」乃语气助词。『因为』者,以何缘故也。『超越夜叉者』者,精通鬼神学的占卜者也。『雨季守护者』者,已取出种子、守护后宫者也。『以言说之义』者,以言说之缘由也。『从国土退位』者,从自己的国土离去也。『驭象师们』者,象的调教师们也。『纯良之马』者,种性优良者也。『驭马师们』者,马的调教师们也。『持弓之驭者』者,持长弓与短弓者也。『狮皮与虎皮』者,以狮皮与虎皮为装饰也。『各车上一人』者,据说彼将每一位女宝安置于车上,以八八种色之婢女围侍,如此给予。
Nikkharajjūhīti suvaṇṇasuttamayehi pāmaṅgehi. Āḷārapamhāti visālakkhigaṇḍā. Hasulāti mhitapubbaṅgamakathā. Susaññāti sussoṇiyo. Tanumajjhimāti karatalamiva tanumajjhimabhāgā. Tadā pana devatāyo jambudīpatale rājūnaṃ ‘‘vessantaro rājā mahādānaṃ detī’’ti ārocayiṃsu, tasmā te khattiyā devatānubhāvenāgantvā tā gaṇhitvā pakkamiṃsu. Kaṃsupadhāraṇāti idha kaṃsanti rajatassa nāmaṃ, rajatamayena khīrapaṭicchanabhājanena saddhiññeva adāsīti attho. Padinnamhīti dīyamāne. Sampakampathāti dānatejena kampittha. Yaṃ pañjalikatoti yaṃ so vessantaro rājā mahādānaṃ datvā añjaliṃ paggayha attano dānaṃ namassamāno ‘‘sabbaññutaññāṇassa me idaṃ paccayo hotū’’ti pañjalikato ahosi, tadāpi bhīsanakameva ahosi, tasmiṃ khaṇe pathavī kampitthāti attho. Nirajjatīti evaṃ katvā niggacchatiyeva, na koci naṃ nivāretīti attho.
『金绳』者,以黄金丝线制成的臂环也。『宽眼睑』者,眼睛宽大、面颊丰满者也。『微笑者』者,以微笑为先导之言谈也。『美臀者』者,臀部优美者也。『细腰者』者,中腰细如手掌之人也。彼时,天人们在阎浮提大地上向诸王宣告:「韦山达拉王正在布施大施!」因此,那些刹帝利王族们因天人的威神力而来,取走那些女宝后离去。『以铜器盛之』者,此处「铜」乃是白银之名,意为连同以白银制成、覆盖着牛奶之容器一并给予也。『在布施之时』者,正在施予之时也。『震动』者,因布施之威力而震动也。『合掌而立』者,彼韦山达拉王施大施毕,合掌高举,礼敬自己的布施,发愿「愿此为我证得一切知智之助缘」而合掌而立,彼时亦极为震撼,于该刹那大地震动也。『离去』者,如此行已便离去,无有任何人阻拦之也。
Apica kho tassa dānaṃ dadantasseva sāyaṃ ahosi. So attano nivesanameva gantvā ‘‘mātāpitaro vanditvā sve gamissāmī’’ti cintetvā alaṅkatarathena mātāpitūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ gato. Maddīdevīpi ‘‘ahaṃ sāminā saddhiṃ gantvā mātāpitaro anujānāpessāmī’’ti teneva saddhiṃ gatā. Mahāsatto pitaraṃ vanditvā attano gamanabhāvaṃ kathesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
此外,彼在布施的当天傍晚,便前往自己的住所,心想:「礼拜父母之后,明日出发。」于是乘坐庄严之车,前往父母居住之处。玛迪王后也心想:「我将与夫君同往,向父母禀报并请求允许。」遂与他同行。大士礼拜父亲后,说明自己即将出行之事。为阐明此义,导师说道:
§1811
1811.
‘‘Āmantayittha rājānaṃ, sañjayaṃ dhamminaṃ varaṃ;
『她呼唤了国王,呼唤了那位奉法的胜者散泽耶;』
Avaruddhasi maṃ deva, vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ.
『天神啊,您将我禁锢于此,我要前往弯旺山。』
§1812
1812.
‘‘Ye hi keci mahārāja, bhūtā ye ca bhavissare;
诸大王啊,所有过去所成之众生,与未来将成之众生,
Atittāyeva kāmehi, gacchanti yamasādhanaṃ.
因贪著于己有之欲乐,而前往地狱之惩罚。
§1813
1813.
‘‘Svāhaṃ sake abhissasiṃ, yajamāno sake pure;
我自祝祷,愿成为众神祭祀主人之前席,
Sivīnaṃ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjahaṃ.
愿以显赫之言辞,震摄四方国土,令其纯洁无垢。
§1814
1814.
一八一四。
‘‘Aghaṃ taṃ paṭisevissaṃ, vane vāḷamigākiṇṇe;
『我将亲近灾难之处,无论是在森林还是荒野,
Khaggadīpinisevite, ahaṃ puññāni karomi;
或是在钢刺般险恶的山岛上,我都将行善积福;
Tumhe paṅkamhi sīdathā’’ti.
你们当坐在泥塘中。』
Tattha dhamminaṃ varanti dhammikarājūnaṃ antare uttamaṃ. Avaruddhasīti raṭṭhā nīharasi. Bhūtāti atītā. Bhavissareti ye ca anāgate bhavissanti , paccuppanne ca nibbattā. Yamasādhananti yamarañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ. Svāhaṃ sake abhissasinti so ahaṃ attano nagaravāsinoyeva pīḷesiṃ. Kiṃ karonto? Yajamāno sake pureti. Pāḷiyaṃ pana ‘‘so aha’’nti likhitaṃ. Nirajjahanti nikkhanto ahaṃ. Aghaṃ tanti yaṃ araññe vasantena paṭisevitabbaṃ dukkhaṃ, taṃ paṭisevissāmi. Paṅkamhīti tumhe pana kāmapaṅkamhi sīdathāti vadati.
此处论及法王之间的区别,有最上也有较下。所谓阻止者,是指政权已落空之地。『过去』谓已经成过去的事,『未来』谓尚未来到而将发生之事,『现在』谓当前发生之事。所谓惩恶之地,乃恶王所建之牢狱。『愿以自力制伏,我曾苦恼于自己的国民。』这是誓言之意。何为行为者?即作礼敬者。巴利文写作『so aha』。谓之出离,谓我。此处所说灾难,是指在荒野中生活必遭之苦难,我将亲历此苦。『泥塘』指你们坐于欲乐之泥中。
Iti mahāsatto imāhi catūhi gāthāhi pitarā saddhiṃ kathetvā mātu santikaṃ gantvā vanditvā pabbajjaṃ anujānāpento evamāha –
于是伟大的比库以这四偈,与父母共同诵说,随后前往母亲处,顶礼问讯,获准具足出家,遂如是说——
§1815
1815.
一八一五。
‘‘Anujānāhi maṃ amma, pabbajjā mama ruccati;
‘请准许我吧,母亲,我喜爱出家;
Svāhaṃ sake abhissasiṃ, yajamāno sake pure;
我自己会护持;祭祀者辈,我先行;
Sivīnaṃ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjahaṃ.
以纯净诚实之语,使严正法度国家日益光明。
§1816
1816.
一八一六。
‘‘Aghaṃ taṃ paṭisevissaṃ, vane vāḷamigākiṇṇe;
‘我必亲近那恶徒,不论他是森林中的野狼或公狮;
Khaggadīpinisevite, ahaṃ puññāni karomi;
居于犀岛之地,我行善业;
Tumhe paṅkamhi sīdathā’’ti.
对你说:请端坐于垫上。
Taṃ sutvā phussatī āha –
闻此语闻者即起恭敬地说——
§1817
1817.
‘‘Anujānāmi taṃ putta, pabbajjā te samijjhatu;
我准许你,子啊,出家愿望得以满足;
Ayañca maddī kalyāṇī, susaññā tanumajjhimā;
此女温顺良善,身心端正,乖巧贤淑。
Acchataṃ saha puttehi, kiṃ araññe karissatī’’ti.
「他与子女相伴,问曰:‘在森林中将作何事?’」
Tattha samijjhatūti jhānena samiddhā hotu. Acchatanti acchatu, idheva hotūti vadati.
关于此处,欲令禅那成就而得明白。『Acchataṃ』意为『相伴』,说明此地即此时相伴同在之意。
Vessantaro āha –
韦桑塔罗说道:
§1818
1818.
‘‘Nāhaṃ akāmā dāsimpi, araññaṃ netumussahe;
『我不愿作奴仆,不能忍受入林;』
Sace icchati anvetu, sace nicchati acchatū’’ti.
『若欲跟随,则可从;若不愿则离去。』
Tattha akāmāti amma, kiṃ nāmetaṃ kathetha, ahaṃ anicchāya dāsimpi netuṃ na ussahāmīti.
此处『不愿』者,意为不乐意、不想为,或不肯为。我不愿以意愿心使人侍奉,因此不必勉强。
Tato puttassa kathaṃ sutvā rājā suṇhaṃ yācituṃ paṭipajji. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
继而,王闻闻此,便批准允许苏卡来请求。佛为说明此意说:
§1819
1819.
‘‘Tato suṇhaṃ mahārājā, yācituṃ paṭipajjatha;
『于是苏卡大王,批准允许苏卡请求,
Mā candanasamācāre, rajojallaṃ adhārayi.
不可以檀香的习俗,用王室之火来进行。』
§1820
1820.
‘‘Mā kāsiyāni dhāretvā, kusacīraṃ adhārayi;
『勿持有迦尸衣,也勿披穿草席衣;』
Dukkho vāso araññasmiṃ, mā hi tvaṃ lakkhaṇe gamī’’ti.
『林中生活苦恼,勿前往森林之处。』
Tattha paṭipajjathāti bhikkhave, puttassa kathaṃ sutvā rājā suṇhaṃ yācituṃ paṭipajji. Candanasamācāreti lohitacandanena parikiṇṇasarīre. Mā hi tvaṃ lakkhaṇe gamīti subhalakkhaṇena samannāgate mā tvaṃ araññaṃ gamīti.
此处说明,比库们,当明白,王子闻闻其子之事后,便恳求聆听。王子以红檀香涂身,环绕身躯。言曰:『勿去森林地,因得吉祥相,勿往森林。』
§1821
1821.
‘‘Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
『彼时王子如此劝言,浑身绰约美丽;』
Nāhaṃ taṃ sukhamiccheyyaṃ, yaṃ me vessantaraṃ vinā’’ti.
『我不愿弃舍沙利子,宁弃一切众生。』
Tattha tamabravīti taṃ sasuraṃ abravi.
此处所称『他』者,即指那丈夫。
§1822
1822.
‘‘Tamabravi mahārājā, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
『那位大王说:此王国的兴盛者为西毗那王,』
Iṅgha maddi nisāmehi, vane ye honti dussahā.
『如同树林中的果枝,承受干旱困难般,』
§1823
1823.
‘‘Bahū kīṭā paṭaṅgā ca, makasā madhumakkhikā;
『众多昆虫与飞虫,以及蜘蛛和蜜蜂,』
Tepi taṃ tattha hiṃ seyyuṃ, taṃ te dukkhataraṃ siyā.
若于彼处有三处床垫,则彼床垫为更为苦之所。
§1824
1824.
‘‘Apare passa santāpe, nadīnupanisevite;
汝当观他,彼于忧患之处,依河岸而居;
Sappā ajagarā nāma, avisā te mahabbalā.
有众蛇名唤百毒巨蟒,极为强大威猛。
§1825
1825.
‘‘Te manussaṃ migaṃ vāpi, api māsannamāgataṃ;
彼等或为人或为兽,虽为新近入于月份者;
Parikkhipitvā bhogehi, vasamānenti attano.
弃舍了世间的享乐,顺从自己的本愿而住。
§1826
1826.
‘‘Aññepi kaṇhajaṭino, acchā nāma aghammigā;
“还有那些黑发野人,名为暗冥的不善行者;
Na tehi puriso diṭṭho, rukkhamāruyha muccati.
未被其所见的人,攀附树木难得解脱。”
§1827
1827.
‘‘Saṅghaṭṭayantā siṅgāni, tikkhaggātippahārino;
“聚集着角、锐利的牙齿,能刺破锋利且能击打的;
Mahiṃsā vicarantettha, nadiṃ sotumbaraṃ pati.
大象在此漫行,河流如树荫般延伸。
§1828
1828.
一八二八。
‘‘Disvā migānaṃ yūthānaṃ, gavaṃ sañcarataṃ vane;
见众多猛兽群聚,牛群在林中游动;
Dhenuva vacchagiddhāva, kathaṃ maddi karissasi.
母牛、小牛与鹿,你将如何控制它们呢?
§1829
1829.
一八二九。
‘‘Disvā sampatite ghore, dumaggesu plavaṅgame;
见到浓云降临,猛兽们在水中奋力游动;
Akhettaññāya te maddi, bhavissate mahabbhayaṃ.
你们因不分别界限,将遭遇大恐怖。
§1830
1830.
‘‘Yā tvaṃ sivāya sutvāna, muhuṃ uttasayī pure;
「你曾亲耳听闻美妙之法,多次在前方起身,
Sā tvaṃ vaṅkamanuppattā, kathaṃ maddi karissasi.
如今你已失去正见,将如何制止这大恐怖?」
§1831
1831.
‘‘Ṭhite majjhanhike kāle, sannisinnesu pakkhisu;
「于正午时间站立,在有鸟聚集的地方;
Saṇateva brahāraññaṃ, tattha kiṃ gantumicchasī’’ti.
“正欲前往波罗刹兰那时,意在问:‘在那里应当去往何处?’”
Tattha tamabravīti taṃ suṇhaṃ abravi. Apare passa santāpeti aññepi santāpe bhayajanake pekkha. Nadīnupaniseviteti nadīnaṃ upanisevite āsannaṭṭhāne, nadīkūle vasanteti attho. Avisāti nibbisā. Api māsannanti āsannaṃ attano sarīrasamphassaṃ āgatanti attho. Aghammigāti aghakarā migā, dukkhāvahā migāti attho. Nadiṃ sotumbaraṃ patīti sotumbarāya nāma nadiyā tīre. Yūthānanti yūthāni, ayameva vā pāṭho. Dhenuva vacchagiddhāvāti tava dārake apassantī vacchagiddhā dhenu viya kathaṃ karissasi. Va-kāro panettha nipātamattova. Sampatiteti sampatante. Ghoreti bhīsanake virūpe. Plavaṅgameti makkaṭe. Akhettaññāyāti araññabhūmiakusalatāya. Bhavissateti bhavissati. Sivāya sutvānāti siṅgāliyā saddaṃ sutvā. Muhunti punappunaṃ. Uttasayīti uttasasi. Saṇatevāti nadati viya saṇantaṃ viya bhavissati.
对此,他说:“听你所说。有人看见则感到忧惧,另一人也因恐惧而忧心忡忡。‘依傍河流’者,指居于河流临近之所,即居于河边。‘邻近’者,即靠近。‘相近’意指靠近自身身边。‘害兽’意指危害众生的猛兽,此处指危险的兽类。‘河边的树’称为河岸树木。‘群’是复数用法,所谓复数。‘奶牛、小牛和野猪’是对幼小牲畜的叮嘱,如同对孩子言说:“幼猪和奶牛怎样共处”。‘瓦’字于此作虚词助词罢了。‘冲突’意为相撞。‘恐怖’指可怖、极恶之意。‘摇动’意为摆动。‘无田者’指荒野地的精明。‘将会是’表示未来时态。‘听到Sivā声’是指听见猴声。‘重复叫喊’指不断呼喊。‘高声呼喊’意为发出激昂呼声。‘如河流般流动’指如水流连续,连绵不断。”
§1832
1832.
‘‘Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
“王子如此说:‘美丽娇艳,姿容华贵;
Yāni etāni akkhāsi, vane paṭibhayāni me;
你所讲述的这诸多话语,是我于森林中的畏惧之因;
Sabbāni abhisambhossaṃ, gacchaññeva rathesabha.
诸般皆令我惊惧,令我心惶惶,不得安宁。”
§1833
1833.
‘‘Kāsaṃ kusaṃ poṭakilaṃ, usiraṃ muñcapabbajaṃ;
『污秽的粪便、糟糕的粪土、恶臭的皮革,放弃出家;
Urasā panudahissāmi, nassa hessāmi dunnayā.
我将用胸膛遮盖,鼻孔将不为难闻所侵。』
§1834
1834.
‘‘Bahūhi vata cariyāhi, kumārī vindate patiṃ;
『少女们因诸多不良的行为,寻找到配偶;
Udarassuparodhena, gohanuveṭhanena ca.
因腹部的疾病阻碍,也因乳钵的挤压。』
§1835
1835.
‘‘Aggissa pāricariyāya, udakummujjanena ca;
『为侍奉尊者,及行水浴浸洗;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
于世间如同毒药,犹如驰车之驹必前行。』
§1836
1836.
‘‘Apissā hoti appatto, ucchiṭṭhamapi bhuñjituṃ;
『若有罪重者,虽被斥逐仍得食;
Yo naṃ hatthe gahetvāna, akāmaṃ parikaḍḍhati;
若有人不愿执此,却逆欲四处搜寻者。』
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
世间如同荆棘树般粗刺难耐,犹如战车之王疾速行进。
§1837
1837.
一八三七。
‘‘Kesaggahaṇamukkhepā, bhūmyā ca parisumbhanā;
‘‘头发蓬乱任其飘散,脚踩大地如同摩擦;
Datvā ca no pakkamati, bahuṃ dukkhaṃ anappakaṃ;
付出后不曾退缩,忍受极大苦难却不懈怠;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
世间如同荆棘树般粗刺难耐,犹如战车之王疾速行进。
§1838
1838.
一八三八。
‘‘Sukkacchavī vedhaverā, datvā subhagamānino;
『善意者』者,谓心地纯善之人,『侵害感官者』者,以给予适宜之赠予,已消除其敌意;
Akāmaṃ parikaḍḍhanti, ulūkaññeva vāyasā;
『无欲地环绕着』者,如猫头鹰一般保持谨慎与警觉;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
『感官之苦在世间』者,世人感受痛苦如同战车之猛兽难以靠近;
§1839
1839.
(此为编号,不译)
‘‘Api ñātikule phīte, kaṃsapajjotane vasaṃ;
『家族中亲戚间的不合』者,于邻近铜灯火处居住;
Nevātivākyaṃ na labhe, bhātūhi sakhinīhipi;
『并未得到和谐言语』者,乃至于兄弟或好友处亦然。
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
如同世间的苦荆棘,实不可近,宜当远离,如车中王者。
§1840
1840.
一八四〇。
‘‘Naggā nadī anudakā, naggaṃ raṭṭhaṃ arājakaṃ;
「河流裸露无水,国土无王无主;
Itthīpi vidhavā naggā, yassāpi dasa bhātaro;
妇女寡居光秃,纵使有十兄弟,
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
犹如世间苦荆棘,宜当远离,如车中王者。」
§1841
1841.
一八四一。
‘‘Dhajo rathassa paññāṇaṃ, dhūmo paññāṇamaggino;
『旗帜』者,战车之智慧;『烟尘』者,火车之智慧。
Rājā raṭṭhassa paññāṇaṃ, bhattā paññāṇamitthiyā;
『王』者,国土之智慧;『饭食』者,恶友之智慧。
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
世间之苦如辛辣,犹如战象般前进。
§1842
1842.
一八四二。
‘‘Yā daliddī daliddassa, aḍḍhā aḍḍhassa kittimā;
『贫穷者』贫穷,『敌者』敌,皆具名誉;
Taṃ ve devā pasaṃsanti, dukkarañhi karoti sā.
此乃天众所称赞,然其行甚困苦。
§1843
1843.
一八四三。
‘‘Sāmikaṃ anubandhissaṃ, sadā kāsāyavāsinī;
『必定常与三界相连,恒久住于袈裟之中,
Pathabyāpi abhijjantyā, vedhabyaṃ kaṭukitthiyā.
即便世间遍及大地,也被烦恼如刀刃般锐利所刺。』
§1844
1844.
一八四四。
‘‘Api sāgarapariyantaṃ, bahuvittadharaṃ mahiṃ;
『即便广大如海洋彼岸,承载丰富财富的大地,
Nānāratanaparipūraṃ, nicche vessantaraṃ vinā.
满布各种宝石,其性质恒常不变,不似辗转无常之际。』
§1845
1845.
‘‘Kathaṃ nu tāsaṃ hadayaṃ, sukharā vata itthiyo;
『那些女子的心,岂不是安乐的?
Yā sāmike dukkhitamhi, sukhamicchanti attano.
在世间困苦时,她们希望自身安乐。』
§1846
1846.
‘‘Nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane;
『在大王出行之时,为了增长锡毗国,
Tamahaṃ anubandhissaṃ, sabbakāmadado hi me’’ti.
我必追随左右,因我确实有满足诸欲的心。』
Tattha tamabravīti bhikkhave, maddī rañño vacanaṃ sutvā taṃ rājānaṃ abravi. Abhisambhossanti sahissāmi adhivāsessāmi. Poṭakilanti poṭakilatiṇaṃ. Panudahissāmīti dvedhā katvā vessantarassa purato gamissāmi. Udarassuparodhenāti upavāsena khudādhivāsena. Gohanuveṭhanena cāti visālakaṭiyo onatapassā ca itthiyo sāmikaṃ labhantīti katvā gohanunā kaṭiphalakaṃ koṭṭāpetvā veṭhanena ca passāni onāmetvā kumārikā patiṃ labhati. Kaṭukanti asātaṃ. Gacchaññevāti gamissāmiyeva.
在此,世尊对比库们说:听闻国王的言语,便对那国王说:“我将扶助你,同你同住。”“Poṭakilanti”“poṭakilatiṇaṃ”,这是两个词。我要分两次前往山林地带。所谓“udara-suparodhanāti”,是禁食以克服饥饿、忍受饥饿的意思。又说“用犁耕田”,指女子通过耕田以获得丈夫,作主人的意思。耕田后割下茎叶,施肥犁耕,少女即可获得丈夫。“kaṭuka”是伪善、虚伪。“gacchaññe”是“我要立刻前去”的意思。
Apissā hoti appattoti tassā vidhavāya ucchiṭṭhakampi bhuñjituṃ ananucchavikova. Yo nanti yo nīcajacco taṃ vidhavaṃ anicchamānaññeva hatthe gahetvā kaḍḍhati. Kesaggahaṇamukkhepā, bhūmyā ca parisumbhanāti asāmikaṃ itthiṃ hatthapādehi kesaggahaṇaṃ, ukkhepā, bhūmiyaṃ pātananti etāni avamaññanāni katvā atikkamanti. Datvā cāti asāmikāya itthiyā evarūpaṃ bahuṃ anappakaṃ dukkhaṃ parapuriso datvā ca no pakkamati nirāsaṅko olokentova tiṭṭhati.
此处又说:“‘不与他人有染’乃乞丐寡妇也,即便她受弃,亦不能食用他人之物。”若是坏人,恶贱的小子,一旦不乐于寡妇,就抓住她施暴。所谓斩断头发、踢落灰土,是侮辱,践踏女性,矮化其地位。施与,则是为这般女子献出许多苦难财物,外人不忍离去,怀着忧惧观望而站立。
Sukkacchavīti nhānīyacuṇṇena uṭṭhāpitacchavivaṇṇā. Vedhaverāti vidhavitthikāmā purisā. Datvāti kiñcideva appamattakaṃ dhanaṃ datvā. Subhagamāninoti mayaṃ subhagāti maññamānā. Akāmanti taṃ vidhavaṃ asāmikaṃ akāmaṃ. Ulūkaññeva vāyasāti kākā viyaulūkaṃ parikaḍḍhanti. Kaṃsapajjotaneti suvaṇṇabhājanābhāya pajjotante. Vasanti evarūpepi ñātikule vasamānā. Nevātivākyaṃ na labheti ‘‘ayaṃ itthī nissāmikā, yāvajīvaṃ amhākaññeva bhāro jāto’’tiādīni vacanāni vadantehi bhātūhipi sakhinīhipi ativākyaṃ garahavacanaṃ neva na labhati. Paññāṇanti pākaṭabhāvakāraṇaṃ.
“sukkaccha”谓“沐浴用的白肥皂”,洁白如涂粉般肤色。“vedhavera”是穿刺、刺杀的男人。施与是无节制给予些许财物。“subhagamāninoti”是称自己为“美丽之母”,意指自我尊贵。寡妇不喜欢这个女人。“uluḷakhañña”如猫头鹰,形容此女人像猫头鹰在巡逻。“kaṁsapajjotana”是指饰金首饰散发光彩。此类人在亲族中居住,却得不到超出正常的言语尊敬,兄弟姐妹也不以为然,因此缺乏智慧。
Yādaliddī daliddassāti deva, kittisampannā yā itthī attano sāmikassa daliddassa dukkhappattakāle sayampi daliddī samānā dukkhāva hoti, tassa aḍḍhakāle teneva saddhiṃ aḍḍhā sukhappattā hoti, taṃ ve devā pasaṃsanti. Abhijjantyāti abhijjantiyā. Sacepi hi itthiyā sakalapathavī na bhijjati, tāya sakalāya pathaviyā sāva issarā hoti, tathāpi vedhabyaṃ kaṭukamevāti attho. Sukharā vata itthiyoti suṭṭhu kharā vata itthiyo.
“yādaliddī”即“贫穷的女人”,天人、美名者。若女人在丈夫贫穷苦难时也陪伴,自己同苦受难,半个时刻后共获半个快乐,天人们赞叹这点。所谓“abhijjantī”,是称赞之意。即使女人遍布天下,她为全地之主,也必冷酷刻薄地对待丈夫,这才是本义。女人确实坚韧,这正是女人的本质。
§1847
1847.
一八四七。
‘‘Tamabravi mahārājā, maddiṃ sabbaṅgasobhanaṃ;
国王说:“你说了,全身光彩照人的Maddi;
Ime te daharā puttā, jālī kaṇhājinā cubho;
这些是年轻的儿子,暗黑色的毛发,面貌凶恶;
Nikkhippa lakkhaṇe gaccha, mayaṃ te posayāmase’’ti.
告诉他们说:『快去吧,我们要供养你们。』
Tattha jālī kaṇhājinā cubhoti jālī ca kaṇhājinā cāti ubho. Nikkhippāti ime nikkhipitvā gacchāhīti.
其中『暗黑色的毛发凶恶』是说既有暗黑色,又有凶恶的意思,两者俱备。『快去』意指『这些被派遣着去』。
§1848
1848.
‘‘Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
『王子之女玛蒂——那位全身光彩照人者——如此说道:』
Piyā me puttakā deva, jālī kaṇhājinā cubho;
我亲爱的儿子们啊,是暗黑色毛发面貌凶恶者;
Tyamhaṃ tattha ramessanti, araññe jīvasokina’’nti.
『在那里他们将欢喜娱乐,住在森林中的怨苦之心』者也。
Tattha tyamhanti te dārakā amhākaṃ tattha araññe. Jīvasokinanti avigatasokānaṃ hadayaṃ ramayissantīti attho.
『在那里那些孩童乃我们在森林中的人也。所谓“怨苦之心”,意指无怨苦者之心胸欢悦』是义。
§1849
1849.
一八四九。
‘‘Tamabravi mahārājā, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
『彼时大王称曰,悉维国的疆土扩展者;』
Sālīnaṃ odanaṃ bhutvā, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;
『食用稻米煮成的粥,配以洁净的肉汁;』
Rukkhaphalāni bhuñjantā, kathaṃ kāhanti dārakā.
『啖食树果,孩童们彼时在谈论何事。』
§1850
1850.
一八五〇。
‘‘Bhutvā satapale kaṃse, sovaṇṇe satarājike;
「曾有蜜蜂停留于莲花丛中,又在黄金蜜网里,
Rukkhapattesu bhuñjantā, kathaṃ kāhanti dārakā.
以树叶为食,儿童们如何能吓唬它们呢?」
§1851
1851.
一八五一。
‘‘Kāsiyāni ca dhāretvā, khomakoṭumbarāni ca;
「手持竹筒与锄头,肩扛棕榈叶,
Kusacīrāni dhārentā, kathaṃ kāhanti dārakā.
携着甘蔗片,儿童们如何能吓唬它们呢?」
§1852
1852.
一八五二。
‘‘Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca;
『抛弃身躯,乘坐战车;
Pattikā paridhāvantā, kathaṃ kāhanti dārakā.
挥动刀剑乱舞,孩童们如何回应?』
§1853
1853.
一八五三。
‘‘Kūṭāgāre sayitvāna, nivāte phusitaggaḷe;
『卧伏于屋顶之上,藏身于密林林间;
Sayantā rukkhamūlasmiṃ, kathaṃ kāhanti dārakā.
依偎于树根之处,孩童们如何回应?』
§1854
1854.
一八五四。
‘‘Pallaṅkesu sayitvāna, gonake cittasanthate;
“于床几上端正而坐,安住心意;
Sayantā tiṇasanthāre, kathaṃ kāhanti dārakā.
正坐取草料时,儿童如何能咳嗽?”
§1855
1855.
一八五五。
‘‘Gandhakena vilimpitvā, agarucandanena ca;
“浸染香膏与沉香木液,盛于粉末液体中,
Rajojallāni dhārentā, kathaṃ kāhanti dārakā.
涂抹于面颊者,儿童如何会咳嗽?”
§1856
1856.
一八五六。
‘‘Cāmaramorahatthehi, bījitaṅgā sukhedhitā;
『以扇子与鹭翎扇风,舒展枝叶的植物感到安乐;
Phuṭṭhā ḍaṃsehi makasehi, kathaṃ kāhanti dārakā’’ti.
被蚊虫和蚂蚁轻轻叮咬,孩童们如何能忍受呢?』
Tattha palasate kaṃseti palasatena katāya kañcanapātiyā. Gonake cittasanthateti mahāpiṭṭhiyaṃ kāḷakojave ceva vicittake santhare ca. Cāmaramorahatthehīti cāmarehi ceva morahatthehi ca bījitaṅgā.
此处所谓『帕拉萨塔』,即用黄铜制成的盘子;『戈那凯』是内心聚集的念头,即大净瓶、水罐及黑雀鸟等杂乱相的结合。『以扇子与鹭翎扇风』,指的是用扇子与鹭翎两种扇子摇动风尘的动作。
Evaṃ tesaṃ sallapantānaññeva ratti vibhāyi, sūriyo uggañchi. Mahāsattassa catusindhavayuttaṃ alaṅkatarathaṃ ānetvā rājadvāre ṭhapayiṃsu. Maddīpi sassusasure vanditvā sesitthiyo apaloketvā dve putte ādāya vessantarato paṭhamataraṃ gantvā rathe aṭṭhāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
这样他们谈话直到夜深,东方的太阳升起。伟大的国王驾驭着装饰华丽的战车来到王宫门口。他们敬礼弥勒长者和婆罗门,长老望望右边,携带两个儿子从车厢外出发,先行登车。他们在此启示佛陀说道——
§1857
1857.
一八五七。
‘‘Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
『王子啊,你要放松,不必过于追求一切形态的美好;』
Mā deva paridevesi, mā ca tvaṃ vimano ahu;
『不要为此而悲伤,也不要因此而恼怒;』
Yathā mayaṃ bhavissāma, tathā hessanti dārakā.
『孩子们将来如何,我们也必将如是。』
§1858
1858.
‘‘Idaṃ vatvāna pakkāmi, maddī sabbaṅgasobhanā;
『说了这些,我便离开,形态虽美艳;』
Sivimaggena anvesi, putte ādāya lakkhaṇā’’ti.
『如同穿着暗色的衣裳,随着儿子去追随其相状。』
Tattha sivimaggenāti sivirañño gantabbamaggena. Anvesīti taṃ agamāsi, pāsādā otaritvā rathaṃ abhiruhīti attho.
此中『渡西维国道』谓以西维国王为目的地之道路。解释为此即以西维王所至之路为标的。『探求』者,谓探求该路已达终点,登临园林宫殿,继而登上战车之义。
§1859
1859.
一八五九。
‘‘Tato vessantaro rājā, dānaṃ datvāna khattiyo;
『于是西边邻国之王』者,指与之相邻国王也。『施舍予国王』者,喻为臣属送上馈赠。
Pitu mātu ca vanditvā, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ.
『父母及师长皆供养兼礼拜』者,表孝敬尊敬之行。『航行绕行』者,指礼仪性绕行庆贺之举。
§1860
1860.
一八六〇。
‘‘Catuvāhiṃ rathaṃ yuttaṃ, sīghamāruyha sandanaṃ;
『配以四轮之车』者,形容车体整备。『迅速登车,驰赴沙地』者,指出车急速上行,前往某地之状。
Ādāya puttadārañca, vaṅkaṃ pāyāsi pabbata’’nti.
『带着儿女,横渡过高山』。
Tattha tatoti bhikkhave, tassā maddiyā rathaṃ abhiruhitvā ṭhitakāle. Datvāti hiyyo dānaṃ datvā. Katvā ca naṃ padakkhiṇanti padakkhiṇañca katvā. Nanti nipātamattaṃ.
对此,诸比库,当谓:凭着她柔软的身体,驾上马车时保持安稳。给与者则是已施予赠与。施与后则环绕车前绕行。而后降落至地面,结束。
§1861
1861.
一八六一。
‘‘Tato vessantaro rājā, yenāsi bahuko jano;
『于是,韦桑塔罗王,因为众多百姓聚集,
Āmanta kho taṃ gacchāma, arogā hontu ñātayo’’ti.
他说:‘我等前往邀请他,愿亲族安康无恙。’』
Tassattho – bhikkhave, tato vessantaro rājā yattha ‘‘vessantaraṃ rājānaṃ passissāmā’’ti bahuko jano ṭhito āsi, tattha rathaṃ pesetvā mahājanaṃ āpucchanto ‘‘āmanta kho taṃ gacchāma, arogā hontu ñātayo’’ti āha. Tattha tanti nipātamattaṃ. Bhikkhave, tato vessantaro rājā ñātake āha – ‘‘tumhe āmantetvā mayaṃ gacchāma, tumhe sukhitā hotha nidukkhā’’ti.
其义是——诸比库,韦桑塔罗王聚集众多百姓的地方,那是‘我们将见韦桑塔罗王’。他派遣车队,征询大众说:‘我等前往邀请他,愿亲族安康无恙。’此处终止。诸比库,韦桑塔罗王对亲族说:‘你们去邀请,我等前往,你们平安无忧。’
Evaṃ mahāsatto mahājanaṃ āmantetvā ‘‘appamattā hotha, dānādīni puññāni karothā’’ti tesaṃ ovaditvā pakkāmi. Gacchante pana bodhisatte mātā ‘‘putto me dānavittako dānaṃ detū’’ti ābharaṇehi saddhiṃ sattaratanapūrāni sakaṭāni ubhosu passesu pesesi. Sopi attano kāyāruḷhameva ābharaṇabhaṇḍaṃ omuñcitvā sampattayācakānaṃ aṭṭhārasa vāre datvā avasesaṃ sabbaṃ adāsi. So nagarā nikkhamitvā ca nivattitvā oloketukāmo ahosi. Athassa manaṃ paṭicca rathappamāṇaṭṭhāne mahāpathavī bhijjitvā kulālacakkaṃ viya parivattitvā rathaṃ nagarābhimukhaṃ akāsi. So mātāpitūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ olokesi. Tena kāraṇena pathavīkampo ahosi. Tena vuttaṃ –
伟大的圣者对大众开示说:『诸比库应当谨慎,不可疏忽,应当行布施等善功德。』如此嘱咐后离去。正在行走的觉者母亲心念:『我的儿子是精通布施的人,应当赠与布施。』乃以珍宝八宝成满的佩饰与车轮两辆车一同观视示现,并且将自身体弱盛装束缚轻放,布施行者已达十八周,施物全部赠出而余不存。此时离开城市并回转,意欲观察。然后心念驱使,车轮停于八丈大小之处,如同大地震动,车轮旋转着将车转向城门。其察看父母居处,而因故地震产生。对此,有言言说:
‘‘Nikkhamitvāna nagarā, nivattitvā vilokite;
『出城后方可回望,回望时地亦震动;』
Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā’’ti. (cariyā. 1.93);
『彼时地震如驯服的象群般猛烈。』(行为典范 1.93)
Sayaṃ pana oloketvā maddimpi olokāpetuṃ gāthamāha –
自观察完毕,亦复吟咏,作诗言曰:
§1862
1862.
‘‘Iṅgha maddi nisāmehi, rammarūpaṃva dissati;
『此时于柔和朦胧晨光中,宛如见色美形;』
Āvāsaṃ siviseṭṭhassa, pettikaṃ bhavanaṃ mamā’’ti.
『这是我的鬼婆罗门的宅舍』如是说。
Tattha nisāmehīti olokehi.
「於彼处细听」者,即「观察」之意。
Atha mahāsatto sahajāte saṭṭhisahassaamacce ca sesajanañca nivattāpetvā rathaṃ pājento maddiṃ āha – ‘‘bhadde, sace pacchato yācakā āgacchanti, upadhāreyyāsī’’ti. Sāpi olokentī nisīdi. Athassa sattasatakaṃ mahādānaṃ sampāpuṇituṃ asakkontā cattāro brāhmaṇā nagaraṃ āgantvā ‘‘kuhiṃ vessantaro rājā’’ti pucchitvā ‘‘dānaṃ datvā gato’’ti vutte ‘‘kiñci gahetvā gato’’ti pucchitvā ‘‘rathena gato’’ti sutvā ‘‘asse naṃ yācissāmā’’ti anubandhiṃsu. Atha maddī te āgacchante disvā ‘‘yācakā āgacchanti, devā’’ti ārocesi. Mahāsatto rathaṃ ṭhapesi. Te āgantvā asse yāciṃsu. Mahāsatto asse adāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
之后,一位伟大的国王出生了,他的军队有六万余名士卒及剩余的家属。他出车巡视时,对随从说:『贤者,若后面有乞丐前来,应当予以供养。』她也观察后坐下。之后他因无法完成七十万的巨额施舍,四位婆罗门来到城中,问道:『哪儿住着国王维桑塔罗?』答曰:『施舍完毕后去的。』又问:『拿了什么离开?』答:『乘车离开。』听到后他们商量说:『我们向他讨骡子吧。』随后他看到乞丐们来了,说:『乞丐们来了,天神啊。』国王停下马车。他们来了,向骡子乞求。国王把骡子赐给他们。为此,佛陀开示说——
§1863
1863.
(数字标记 1863,可能为句节编号)
‘‘Taṃ brāhmaṇā anvagamuṃ, te naṃ asse ayācisuṃ;
『那婆罗门追随其后,但他们不向骡子乞求;
Yācito paṭipādesi, catunnaṃ caturo haye’’ti.
乞讨时表现得合宜,四个人驾四匹马。』
Assesu pana dinnesu rathadhuraṃ ākāseyeva aṭṭhāsi. Atha brāhmaṇesu gatamattesuyeva cattāro devaputtā rohiccamigavaṇṇena āgantvā rathadhuraṃ sampaṭicchitvā agamaṃsu. Mahāsatto tesaṃ devaputtabhāvaṃ ñatvā imaṃ gāthamāha –
那时,众众的马车夫如同在天空中般站立着。接着,四位天子以鹿与野猪的毛色,为婆罗门们带来马车夫,察看过马车夫后,便前来。这位伟大的圣者了解他们是天子,便说了这偈言——
§1864
1864.
‘‘Iṅgha maddi nisāmehi, cittarūpaṃva dissati;
“在这里,被赐的驯服者们,宛如画中的人物般显现;
Migarohiccavaṇṇena, dakkhiṇassā vahanti ma’’nti.
以鹿和野猪毛色,向南边引导我。”
Tattha dakkhiṇassāti susikkhitā assā viya maṃ vahanti.
此处“向南边”指犹如被良好训练的驯兽牵引着我。
Atha naṃ evaṃ gacchantaṃ aparo brāhmaṇo āgantvā rathaṃ yāci. Mahāsatto puttadāraṃ otāretvā tassa rathaṃ adāsi. Rathe pana dinne devaputtā antaradhāyiṃsu. Rathassa dinnabhāvaṃ pakāsento satthā āha –
后来,有另一位婆罗门来到,看见那正离去的人,向他请求马车。伟大的圣者给了那人车,自己则上了车。可是那天子诸众在当天消失了。释尊显现出这车是赐舍的性质,便说——
§1865
1865.
一八六五。
‘‘Athettha pañcamo āgā, so taṃ rathamayācatha;
“此处为第五句,即‘他向你求取战车’;
Tassa taṃ yācitodāsi, na cassupahato mano.
你应当赐予他所求之物,他内心不会因此而受伤害。”
§1866
1866.
一八六六。
‘‘Tato vessantaro rājā, oropetvā sakaṃ janaṃ;
“随后,瓦萨塔王将诸人聚集,
Assāsayi assarathaṃ, brāhmaṇassa dhanesino’’ti.
命令人运载那匹强健的战马,赠与富有的婆罗门。”
Tattha athetthāti atha tasmiṃ vane. Na cassupahato manoti na cassa mano olīno. Assāsayīti paritosento niyyādesi.
彼处「athetthāti」者,意为「然后,在该树林中」。此处无忧无虑,无人烦惱忧愁,亦无意念昏乱。谓之「assāsayīti」,即指平静安心,身体放松自然的呼吸状态。
Tato paṭṭhāya pana te sabbepi pattikāva ahesuṃ. Atha mahāsatto maddiṃ avoca –
由此起,他们诸人皆昏沉如同入睡般。随后,那位大力士对曼迪说—
§1867
1867.
〔此处数字“1867”应为章节或节数标记,按注释不译〕
‘‘Tvaṃ maddi kaṇhaṃ gaṇhāhi, lahu esā kaniṭṭhikā;
『你摄取那黑色之物,轻者乃是最小者;
Ahaṃ jāliṃ gahessāmi, garuko bhātiko hi so’’ti.
我将持有此网,此乃沉重且严重的工具。』
Evañca pana vatvā ubhopi khattiyā dve dārake aṅkenādāya pakkamiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如此言说,两位贵族少年则各持一部分启程。教主为阐明其涵义而说—
§1868
1868.
一八六八。
‘‘Rājā kumāramādāya, rājaputtī ca dārikaṃ;
国王携带王子,王子又携带少女;
Sammodamānā pakkāmuṃ, aññamaññaṃ piyaṃvadā’’ti.
他们欢喜地一同前往,互相说着亲爱的话语。」
Dānakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā. · 布施篇注释已毕。
Vanapavesanakaṇḍavaṇṇanā · 入林章注释
Te paṭipathaṃ āgacchante manusse disvā ‘‘kuhiṃ vaṅkapabbato’’ti pucchanti. Manussā ‘‘dūre’’ti vadanti. Tena vuttaṃ –
他们沿着道路行进,众人见之便问:『弯曲的山岬究竟在哪里?』人们回答:『很远。』据此说:
§1869
1869.
一八六九。
‘‘Yadi keci manujā enti, anumagge paṭipathe;
『如果有人是人类,遵循正确的道路前行,
Maggaṃ te paṭipucchāma, ‘kuhiṃ vaṅkatapabbato’.
『我等向你问路:‘蜿蜒曲折的山在哪里?’
§1870
1870.
一八七零。
‘‘Te tattha amhe passitvā, kalunaṃ paridevayuṃ;
『他们在那里见到我们,因季节而伤心;
Dukkhaṃ te paṭivedenti, dūre vaṅkatapabbato’’ti.
他们感受痛苦,说:‘蜿蜒曲折的山远在天边。’』
Maggassa ubhosu passesu vividhaphaladhārino rukkhe disvā dārakā kandanti. Mahāsattassānubhāvena phaladhārino rukkhā onamitvā hatthasamphassaṃ āgacchanti. Tato supakkaphalāphalāni uccinitvā tesaṃ deti. Taṃ disvā maddī acchariyaṃ pavedesi. Tena vuttaṃ –
在通往道的两边,能结果的树木多种多样,幼童在那里哭泣。因着伟大的存在的威仪,那些结果的树木摇动枝叶,伸出手臂般的枝干。于是他们摘下成熟的果实,分给幼童。见此情景,牧人惊异地说话。此中说法如是:
§1871
1871.
一八七一。
‘‘Yadi passanti pavane, dārakā phaline dume;
「如果他们见风吹动,孩子们果实枝条摇摆,
Tesaṃ phalānaṃ hetumhi, uparodanti dārakā.
则因这些果实的缘故,孩子们会摇动枝条。」
§1872
1872.
‘‘Rodante dārake disvā, ubbiddhā vipulā dumā;
「见孩子们哭泣,见枝条激荡膨大,
Sayamevonamitvāna, upagacchanti dārake.
就像平息风吹般,孩子们便朝枝条靠近。」
§1873
1873.
‘‘Idaṃ accherakaṃ disvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
「见此净信,生起惊异寒毛拔起之感;
Sādhukāraṃ pavattesi, maddī sabbaṅgasobhanā.
善行兴起,诸行威仪光明辉映。
§1874
1874.
‘‘Accheraṃ vata lokasmiṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
世间确有此净信,令人惊异寒毛竖立;
Vessantarassa tejena, sayamevonatā dumā’’ti.
依凭世尊光辉,身心安然无惧。」
Jetuttaranagarato suvaṇṇagiritālo nāma pabbato pañca yojanāni, tato kontimārā nāma nadī pañca yojanāni, tato añcaragiri nāma pabbato pañca yojanāni, tato dunniviṭṭhabrāhmaṇagāmo nāma pañca yojanāni, tato mātulanagaraṃ dasa yojanāni. Iti taṃ maggaṃ jetuttaranagarato tiṃsayojanaṃ hoti. Devatā taṃ maggaṃ saṃkhipiṃsu. Te ekadivaseneva mātulanagaraṃ pāpuṇiṃsu. Tena vuttaṃ –
揭德林北城外,有名为金山顶之山,广阔五由旬;其南五由旬有名为昆提马拉河的江河;其再南五由旬有名为安查拉山的山峰;其南五由旬有名为顽固婆罗门村的村落;其南五由旬有名为玛徒罗城的城镇,距此十由旬。故此路自揭德林北城至玛徒罗,共三十由旬。天神护佑此路,使其一天之内即达玛徒罗。故有此说——
§1875
1875.
一八七五。
‘‘Saṅkhipiṃsu pathaṃ yakkhā, anukampāya dārake;
『天神们简明地修行道路,是出于对孩童的慈悲;
Nikkhantadivaseneva, cetaraṭṭhaṃ upāgamu’’nti.
如同每日离去时一样,前往别处居住』。
Upagacchantā ca pana jetuttaranagarato pātarāsasamaye nikkhamitvā sāyanhasamaye cetaraṭṭhe mātulanagaraṃ pattā. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
当时(他们)前往揭多北城,天黑时离开宝塔区域,傍晚时分抵达别处的亲戚城镇。为此说明世尊说:
§1876
1876.
一八七六。
‘‘Te gantvā dīghamaddhānaṃ, cetaraṭṭhaṃ upāgamuṃ;
『他们前往时路途遥远,中途赴往别处;
Iddhaṃ phītaṃ janapadaṃ, bahumaṃsasurodana’’nti.
“伊达·吠陀部民众多食肉好战之人。”
Tadā mātulanagare saṭṭhi khattiyasahassāni vasanti. Mahāsatto antonagaraṃ apavisitvā nagaradvāreyeva sālāyaṃ nisīdi. Athassa maddī bodhisattassa pādesu rajaṃ puñchitvā pāde sambāhitvā ‘‘vessantarassa āgatabhāvaṃ jānāpessāmī’’ti sālāto nikkhamitvā tassa cakkhupathe sālādvāre aṭṭhāsi. Nagaraṃ pavisantiyo ca nikkhamantiyo ca itthiyo taṃ disvā parivāresuṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
那时,在母方城市有六万贵族常住。一位伟大者进入城内,坐于城门旁的礼堂内。他拭去菩萨脚上的尘土,洗净其脚后,起身说道:“我将知道迦叶摩帝的到来。”说毕,立即站于礼堂门口大道上。进出城的妇女见状,围拢过来。佛陀见此,开示说道——
§1877
1877.
一八七七。
‘‘Cetiyo parivāriṃsu, disvā lakkhaṇamāgataṃ;
“众人围绕寺塔,见有殊胜福相显现;
Sukhumālī vata ayyā, pattikā paridhāvati.
衣袍轻柔的女子啊,正绕着塔缓缓行走。”
§1878
1878.
一八七八。
‘‘Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca;
「放弃行旅,乘坐金华车马,
Sājja maddī araññasmiṃ, pattikā paridhāvatī’’ti.
携带草席,在森林中,铺设席垫。」
Tattha lakkhaṇamāgatanti lakkhaṇasampannaṃ maddiṃ āgataṃ. Paridhāvatīti evaṃ sukhumālī hutvā pattikāva vicarati. Pariyāyitvāti jetuttaranagare vicaritvā. Sivikāyāti suvaṇṇasivikāya.
这里所说的标志,是指具备标志的草席而至。所谓‘围绕’,即以极细微的丝线缠绕,如同铺设草席般穿行。‘围绕’,指在捷都他城市周遍行走。‘金华’,意指由纯金制成的车马。
Mahājano maddiñca vessantarañca dve putte cassa anāthāgamanena āgate disvā gantvā rājūnaṃ ācikkhi. Saṭṭhisahassā rājāno rodantā paridevantā tassa santikaṃ āgamaṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
大庄严者和王子们二人,见到他因孤儿到来而悲伤,遂前往报告国王。六万王子见此哭泣悲哀,共同前往。他们亲近时,佛陀开示说道—
§1879
1879.
‘‘Taṃ disvā cetapāmokkhā, rodamānā upāgamuṃ;
「见此情景,放下心绪,流泪而来。
Kacci nu deva kusalaṃ, kacci deva anāmayaṃ;
云何天人具善行?云何天人无病苦?
Kacci pitā arogo te, sivīnañca anāmayaṃ.
云何父亲康健?妻子安乐无病?
§1880
1880.
一八八零。
‘‘Ko te balaṃ mahārāja, ko nu te rathamaṇḍalaṃ;
『尊大王哪,尔有何力?尔有何车轮护卫?
Anassako arathako, dīghamaddhānamāgato;
若无车,无鞍,长途徒步而来,
Kaccāmittehi pakato, anuppattosimaṃ disa’’nti.
岂为朋友所拥护?此境归四方无所依赖呢?』
Tattha disvāti dūratova passitvā. Cetapāmokkhāti cetarājāno. Upāgamunti upasaṅkamiṃsu. Kusalanti ārogyaṃ. Anāmayanti niddukkhabhāvaṃ. Ko te balanti kuhiṃ tava balakāyo. Rathamaṇḍalanti yenāsi rathena āgato, so kuhinti pucchanti. Anassakoti assavirahito. Arathakoti ayānako. Dīghamaddhānamāgatoti dīghamaggaṃ āgato. Pakatoti abhibhūto.
那里观看,如同远处注视。心王得以释解。附近之人前来接近。皆称健康。称无病苦之相。谁言他们强壮?强壮之躯安在?如同战车队伍,以战车而来者,何处?询问者。无首领者,无主宰者。无使者者,无道路者。来者路途漫长。显露者,已得辖摄者。
Atha nesaṃ mahāsatto attano āgatakāraṇaṃ kathento āha –
随后这伟大有力者说其来意,言道—
§1881
1881.
‘‘Kusalañceva me sammā, atho sammā anāmayaṃ;
『我身确实善行,或确无病;
Atho pitā arogo me, sivīnañca anāmayaṃ.
我父健康,且皮肤无恙。
§1882
1882.
‘‘Ahañhi kuñjaraṃ dajjaṃ, īsādantaṃ urūḷhavaṃ;
『我』者,大象也,为战象,象牙锐利且堅硬不折。
Khettaññuṃ sabbayuddhānaṃ, sabbasetaṃ gajuttamaṃ.
『战地』者,诸战场也,诸方形阔皆为大象所在之地。
§1883
1883.
‘‘Paṇḍukambalasañchannaṃ, pabhinnaṃ sattumaddanaṃ;
『青斑衣覆者』者,披覆青斑布衣,容色灰暗使众生惧怯者。
Dantiṃ savālabījaniṃ, setaṃ kelāsasādisaṃ.
『牙』者,似非洲皂荚子般坚硬,色白如蜡质者。
§1884
1884.
‘‘Sasetacchattaṃ saupādheyyaṃ, sāthabbanaṃ sahatthipaṃ;
『沙塞茶达塔』者,可保护的宝物;『沙他巴那』者,可托依之所也。
Aggayānaṃ rājavāhiṃ, brāhmaṇānaṃ adāsahaṃ.
所谓『阿伽延那』者,即王舆;『婆罗门』者,即婆罗门士族;此处言不听从者也。
§1885
1885.
一八八五。
‘‘Tasmiṃ me sivayo kuddhā, pitā cupahatomano;
『此时』我的兄长忿怒不已,父亲心思不悦;
Avaruddhasi maṃ rājā, vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ;
国王阻止我,我必须弯曲身躯,前往山林;
Okāsaṃ sammā jānātha, vane yattha vasāmase’’ti.
你应当明白良机,吾当栖居之树林所在」也。
Tattha tasmiṃ meti tasmiṃ kāraṇe mayhaṃ sivayo kuddhā. Upahatomanoti upahatacitto kuddhova maṃ raṭṭhā pabbājesi. Yatthāti yasmiṃ vane mayaṃ vaseyyāma, tattha vasanokāsaṃ jānāthāti.
在那里,因缘所致我之嬉戏者心怀忿怒。所谓「上心」者,指心被侵扰,恰如愤怒之人使我弃国出家。所谓「在何处」,即我与同伴栖居之林中处所,彼处即为我们居住之所。
Te rājāno āhaṃsu –
诸王曾言——
§1886
1886.
‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
「欢迎你啊大王,或称你为不速之客;
Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.
你是未获胜利的主宰,请你将你所持之法传授于此。
§1887
1887.
‘‘Sākaṃ bhisaṃ madhuṃ maṃsaṃ, suddhaṃ sālīnamodanaṃ;
『请食者,饮甘露般的鲜美肉食,洁净煮熟的糯米美味佳肴,』
Paribhuñja mahārāja, pāhuno nosi āgato’’ti.
『请尽情享用,大王,这猎获之物,是为护卫而来。』
Tattha pavedayāti kathehi, sabbaṃ paṭiyādetvā dassāma. Bhisanti bhisamūlaṃ, yaṃkiñci kandajātaṃ vā.
此处所谓『告知』,即用言语表达,将全部内容一一说明。『猎获』是『猎获根本』,指一切由子宫所生之物。
Vessantaro āha –
维桑塔罗尊者说道——
§1888
1888.
‘‘Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ, sabbassa agghiyaṃ kataṃ;
『所受供养之物,即是为一切众生所奉献的最高供养;』
Avaruddhasi maṃ rājā, vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ;
国王阻止我,我将弯路往山上去;
Okāsaṃ sammā jānātha, vane yattha vasāmase’’ti.
你应当明白机会,那里是我住的林中之处。」
Tattha paṭiggahitanti sabbametaṃ tumhehi dinnaṃ mayā ca paṭiggahitameva hotu, sabbassa tumhehi mayhaṃ agghiyaṃ nivedanaṃ kataṃ. Rājā pana maṃ avaruddhasi raṭṭhā pabbājesi, tasmā vaṅkameva gamissāmi, tasmiṃ me araññe vasanaṭṭhānaṃ jānāthāti.
那里你们所授予我的一切都已被接受,并且被完全接受,我已经向你们全体作了最庄重的陈述。国王却阻止我,你们应当出家于国中,因此我只好走弯路,这林中之处是我将要居住的地方,请知悉。」
Te rājāno āhaṃsu –
那些王们说:
§1889
1889.
‘‘Idheva tāva acchassu, cetaraṭṭhe rathesabha;
「正是在这里你们要吃苦,别的国土也是如此,像战车之王一样;
Yāva cetā gamissanti, rañño santika yācituṃ.
直到心念平静,前去国王面前请求。
§1890
1890.
一八九零。
‘‘Nijjhāpetuṃ mahārājaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
“愿大王令此事终结,此为悉维那国之繁荣;
Taṃ taṃ cetā purakkhatvā, patītā laddhapaccayā;
分别了各自的心念,因获得的契机而堕落;
Parivāretvāna gacchanti, evaṃ jānāhi khattiyā’’ti.
将城墙环绕,前往那里,战士们应当如此了解。”
Tattha rañño santika yācitunti rañño santikaṃ yācanatthāya gamissanti. Nijjhāpetunti tumhākaṃ niddosabhāvaṃ jānāpetuṃ. Laddhapaccayāti laddhapatiṭṭhā. Gacchantīti gamissanti.
此言中“前去国王面前请求”,指为向国王请求而前往国王所在之处。“令终结”,是要令诸汝们了解汝等无过错的本性。“获得契机”,即获得契机或条件。‘前往’即‘行往’,皆表示要前去。
Mahāsatto āha –
大臣说道——
§1891
1891.
‘‘Mā vo ruccittha gamanaṃ, rañño santika yācituṃ;
『勿行令尔不悦之行,勿向国王面前乞求;
Nijjhāpetuṃ mahārājaṃ, rājāpi tattha nissaro.
宜令大王安忍止息,于彼亦无逗留。』
§1892
1892.
‘‘Accuggatā hi sivayo, balaggā negamā ca ye;
『实由强健勇士,战士勇猛挑衅者;
Te vidhaṃsetumicchanti, rājānaṃ mama kāraṇā’’ti.
他们想这样对我说:‘是国王惹的祸。’
Tattha tatthāti tasmiṃ mama niddosabhāvaṃ nijjhāpane rājāpi anissaro. Accuggatāti atikuddhā. Balaggāti balakāyā. Vidhaṃsetunti rajjato nīharituṃ. Rājānanti rājānampi.
「于彼处,于彼处」者,谓在说服国王承认我无过失一事上,国王亦无能为力。「极度激怒」者,谓大为恼怒。「军队」者,谓武装之军众。「驱逐」者,谓从王国中驱离。「国王」者,谓乃至国王亦然。
Te rājāno āhaṃsu –
那些国王们曾说:
§1893
1893.
‘‘Sace esā pavattettha, raṭṭhasmiṃ raṭṭhavaḍḍhana;
『如果这里发生了战乱,国中需要安定;
Idheva rajjaṃ kārehi, cetehi parivārito.
就在这里建立王权,假如你们一旦包围这里。』
§1894
1894.
一八九四。
‘‘Iddhaṃ phītañcidaṃ raṭṭhaṃ, iddho janapado mahā;
“这片土地确已丰饶,这个国家极为广大;你应当用心治理,好使辖区安定。”
Matiṃ karohi tvaṃ deva, rajjassa manusāsitu’’nti.
“汝应转意治理这国,恰如治丝般地调御。”
Tattha sace esā pavattetthāti sace etasmiṃ raṭṭhe esā pavatti. Rajjassa manusāsitunti rajjaṃ samanusāsituṃ, ayameva vā pāṭho.
这里若说“若此兴起”,即指此国兴盛。所谓“治理国家”,是引导整治国家,此即一段经文。
Vessantaro āha –
韦散陀说道——
§1895
1895.
一八九五。
‘‘Na me chando mati atthi, rajjassa anusāsituṃ;
『我无欲念无意愿,难以驯服国王。』
Pabbājitassa raṭṭhasmā, cetaputtā suṇātha me.
『出家者啊,请国度的贤士们聆听我言。』
§1896
1896.
‘‘Atuṭṭhā sivayo āsuṃ, balaggā negamā ca ye;
『愤怒的恶人,权势强横诸强者,』
Pabbājitassa raṭṭhasmā, cetā rajjebhisecayuṃ.
『出家者啊,国土中心他们之心相互争斗。』
§1897
1897.
‘‘Asammodiyampi vo assa, accantaṃ mama kāraṇā;
「即使你们不欢喜,这完全是我的缘故;
Sivīhi bhaṇḍanaṃ cāpi, viggaho me na ruccati.
对折断的枝条,我也不喜欢崇尚它们。」
§1898
1898.
‘‘Athassa bhaṇḍanaṃ ghoraṃ, sampahāro anappako;
「现在这种极为可怕的折断和毁坏,不应为我而起;
Ekassa kāraṇā mayhaṃ, hiṃseyya bahuko jano.
若因我而起,则会伤害许多人。」
§1899
1899.
‘‘Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ, sabbassa agghiyaṃ kataṃ;
『已接受的给与』者,是为一切众生所成最高宝贵;
Avaruddhasi maṃ rājā, vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ;
陛下请阻止我,我将抄近路走向山林;
Okāsaṃ sammā jānātha, vane yattha vasāmase’’ti.
请明辨正确时机,我当前往居住于林中。」
Tattha cetā rajjebhisecayunti cetaraṭṭhavāsino kira vessantaraṃ rajje abhisiñciṃsūti tumhākampi te atuṭṭhā āsuṃ. Asammodiyanti asāmaggiyaṃ. Assāti bhaveyya. Athassāti atha mayhaṃ ekassa kāraṇā tumhākaṃ bhaṇḍanaṃ bhavissatīti.
于是,这些国王的随从众心中慌乱,纷纷议论说:他将发动叛乱,图谋夺取这个王国。你们之中也有激起愤恨者,于是他们心怀不满,不欢喜这种同盟状态。可能会有祸患啊。又他们想:他有一原因,将会造成你们的纷争。
Evaṃ mahāsatto anekapariyāyena yācitopi rajjaṃ na icchi. Athassa te cetarājāno mahantaṃ sakkāraṃ kariṃsu. So nagaraṃ pavisituṃ na icchi. Atha naṃ sālameva alaṅkaritvā sāṇiyā parikkhepaṃ katvā mahāsayanaṃ paññāpetvā sabbe ārakkhaṃ kariṃsu. So ekarattiṃ tehi saṅgahitārakkho sālāyaṃ sayitvā punadivase pātova nhatvā nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā tehi parivuto nikkhami. Saṭṭhisahassā khattiyā tena saddhiṃ pannarasayojanamaggaṃ gantvā vanadvāre ṭhatvā purato pannarasayojanamaggaṃ ācikkhantā āhaṃsu –
因此,这位大仁者虽被多方恳求,也不愿意接受王国。于是那些国王的护卫们对他表达极大敬重。他不愿进入那城。于是只用树枝装饰自己的房舍,设下凉棚,准备大床,众人皆予以保护。他一夜和这些护卫一同卧在凉棚,次日清晨洗浴、食用森林供养的食物,随后环绕人群出入。他与六万贵族一道,同行十五由旬长的道路,到达林门口,众人排成队伍,在前方以十五由旬的长路站岗防卫,对他说:——
§1900
1900.
‘‘Taggha te mayamakkhāma, yathāpi kusalā tathā;
「我等愿为尔等称颂,如其善者亦然;
Rājisī yattha sammanti, āhutaggī samāhitā.
乃至女王宫中,端坐合掌者处。
§1901
1901.
‘‘Esa selo mahārāja, pabbato gandhamādano;
「此为大王境内山,名曰甘曼斫山;
Yattha tvaṃ saha puttehi, saha bhariyāya cacchasi.
尔与子等及妻,共同同居其中之所。
§1902
1902.
‘‘Taṃ cetā anusāsiṃsu, assunettā rudaṃmukhā;
『那些人心如眼如,泪流满面悲愁之态;』
Ito gaccha mahārāja, ujuṃ yenuttarāmukho.
『大师,请从这里去吧,直行至北方地点。』
§1903
1903.
一九〇三。
‘‘Atha dakkhisi bhaddante, vepullaṃ nāma pabbataṃ;
『尔时,汝见那名为威帕拉的山峰,』
Nānādumagaṇākiṇṇaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ.
『多种树木簇生其上,凉爽荫翳十分宜人。』
§1904
1904.
一九〇四。
‘‘Tamatikkamma bhaddante, atha dakkhisi āpagaṃ;
『于此行为上越者,尊者,当见彼岸;』
Nadiṃ ketumatiṃ nāma, gambhīraṃ girigabbharaṃ.
『名为契图瑟河,水深且深谷峻岭环绕;』
§1905
1905.
〔一九〇五经文〕
‘‘Puthulomamacchākiṇṇaṃ, supatitthaṃ mahodakaṃ;
『此河鱼类逆流而上,水流畅通广大;』
Tattha nhatvā pivitvā ca, assāsetvā saputtake.
『于彼处能沐浴饮水,且以水滋养其幼;』
§1906
1906.
〔一九〇六经文〕
‘‘Atha dakkhisi bhaddante, nigrodhaṃ madhupipphalaṃ;
尔时,尊者,汝见那棵无花果树曾结蜜果,
Rammake sikhare jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ.
诞生在山巅岩石之上,清凉荫蔽,令人欢喜。
§1907
1907.
一九零七。
‘‘Atha dakkhisi bhaddante, nāḷikaṃ nāma pabbataṃ;
尔时,尊者,汝见名为竹子的山岳,
Nānādijagaṇākiṇṇaṃ, selaṃ kimpurisāyutaṃ.
杂有各种植物繁茂,附着其中的有堆积石头与精灵众多。
§1908
1908.
一九零八。
‘‘Tassa uttarapubbena, mucalindo nāma so saro;
前面的是摩揭陀国有名为穆查林陀的湖泊,
Puṇḍarīkehi sañchanno, setasogandhikehi ca.
被莲花覆盖,散发着白莲花香。
§1909
1909.
‘‘So vanaṃ meghasaṅkāsaṃ, dhuvaṃ haritasaddalaṃ;
那片树林云雾缭绕,叶片常青如翡翠,
Sīhovāmisapekkhīva, vanasaṇḍaṃ vigāhaya;
如狮子王威仪般庄重,环绕着森林边缘;
Puppharukkhehi sañchannaṃ, phalarukkhehi cūbhayaṃ.
被开花的树木遮盖,同时还有结果的树木。
§1910
1910.
一九一〇。
‘‘Tattha bindussarā vaggū, nānāvaṇṇā bahū dijā;
『那里雨季初夏之时,水珠繁多,色彩纷呈,数量众多;
Kūjantamupakūjanti, utusaṃpupphite dume.
在沼泽地中相互呼唤,水草飘动,莲花盛开丛中。』
§1911
1911.
一九一一。
‘‘Gantvā girividuggānaṃ, nadīnaṃ pabhavāni ca;
『你将前往群山峻岭之间,河流交汇之处;
So dakkhisi pokkharaṇiṃ, karañjakakudhāyutaṃ.
在那里观见莲花丛生,及有满布金叶的水芹草。』
§1912
1912.
一九一二。
‘‘Puthulomamacchākiṇṇaṃ , supatitthaṃ mahodakaṃ;
『鳞甲错乱、皮肉受伤,难以立行之大水;
Samañca caturaṃsañca, sāduṃ appaṭigandhiyaṃ.
既不沉没又不漂浮,安稳且无臭恶。』
§1913
1913.
一九一三。
‘‘Tassā uttarapubbena, paṇṇasālaṃ amāpaya;
『其先前向北边开辟了一片树叶所成的草堂;
Paṇṇasālaṃ amāpetvā, uñchācariyāya īhathā’’ti.
建成树叶草堂之后,如此献于尊师。』
Tattha rājisīti rājāno hutvā pabbajitā. Samāhitāti ekaggacittā. Esāti dakkhiṇahatthaṃ ukkhipitvā iminā pabbatapādena gacchathāti ācikkhantā vadanti. Acchasīti vasissasi. Āpaganti udakavāhanadiāvaṭṭaṃ. Girigabbharanti girīnaṃ kucchito pavattaṃ. Madhupipphalanti madhuraphalaṃ. Rammaketi ramaṇīye. Kimpurisāyutanti kimpurisehi āyutaṃ parikiṇṇaṃ. Setasogandhīkehi cāti nānappakārehi setuppalehi ceva sogandhikehi ca sañchanno. Sīhovāmisapekkhīvāti āmisaṃ pekkhanto sīho viya.
于是称为王者者,是指已为出家者的王。所谓专注,意指一心专注。言此者谓举起右手说:“请你们行至此山脚。”言此乃训示之意。言空气,乃指大气。言水频率者,如运输水的轮碾转动。言山腹者,谓山丘山脉的隆起翻转。言蜂果者,是指甘甜果实。言乐园,则谓令人欢喜之地。言羽人众伴者,谓羽人众以万计环绕。言被白香花嗅者,谓被种种白莲花及香花覆蓋。言如狮子母雄视者,是指饮食而如狮子般威严地注视。
Bindussarāti sampiṇḍitassarā. Vaggūti madhurassarā. Kūjantamupakūjantīti paṭhamaṃ kūjamānaṃ pakkhiṃ pacchā upakūjanti. Utusaṃpupphite dumeti utusamaye pupphite dume nilīyitvā kūjantaṃ upakūjanti. So dakkhisīti so tvaṃ passissasīti attho. Karañjakakudhāyutanti karañjarukkhehi ca kakudharukkhehi ca samparikiṇṇaṃ. Appaṭigandhiyanti paṭikūlagandhavirahitaṃ madhurodakaparikiṇṇaṃnānappakārapadumuppalādīhi sañchannaṃ. Paṇṇasālaṃ amāpayāti paṇṇasālaṃ māpeyyāsi. Amāpetvāti māpetvā. Uñchācariyāya īhathāti atha tumhe, deva, uñchācariyāya yāpentā appamattā īhatha, āraddhavīriyā hutvā vihareyyāthāti attho.
所谓高山,是指形状聚合如山。所谓美水,指清甜美好的水。所谓鸣叫及回应者,是指先鸣叫的鸟,随即另一鸟回应鸣叫。花季绽放者,如花朵季节舒展后隐藏,再鸣叫回应。如‘你在那里’者,含义即是“你能看见此处”。言被树芒围绕者,指被木屑和树枝环绕。所谓无异味者,指持无异臭的甜水,以及包裹多种莲花等各式花朵。言测量椰叶处者,是说你将测量椰叶的位置。言未测者,谓尚未测量。言有勇猛习性者,意为诸神,应当谨慎在此修行,应勤奋精进。
Evaṃ te rājāno tassa pannarasayojanamaggaṃ ācikkhitvā taṃ uyyojetvā vessantarassa antarāyabhayassa vinodanatthaṃ ‘‘mā kocideva paccāmitto okāsaṃ labheyyā’’ti cintetvā ekaṃ byattaṃ susikkhitaṃ cetaputtaṃ āmantetvā ‘‘tvaṃ gacchante ca āgacchante ca pariggaṇhāhī’’ti vanadvāre ārakkhaṇatthāya ṭhapetvā sakanagaraṃ gamiṃsu. Vessantaropi saputtadāro gandhamādanapabbataṃ patvā, taṃ divasaṃ tattha vasitvā tato uttarābhimukho vepullapabbatapādena gantvā, ketumatiyā nāma nadiyā tīre nisīditvā vanacarakena dinnaṃ madhumaṃsaṃ khāditvā tassa suvaṇṇasūciṃ datvā tattha nhatvā pivitvā paṭippassaddhadaratho nadito uttaritvā sānupabbatasikhare ṭhitassa nigrodhassa mūle thokaṃ nisīditvā nigrodhaphalāni khāditvā uṭṭhāya gacchanto nāḷikaṃ nāma pabbataṃ patvā taṃ pariharanto mucalindasaraṃ gantvā sarassa tīrena pubbuttarakaṇṇaṃ patvā, ekapadikamaggena vanaghaṭaṃ pavisitvā taṃ atikkamma girividuggānaṃ nadippabhavānaṃ purato caturaṃsapokkharaṇiṃ pāpuṇi.
如此,这些王者在指示出家者行经十五由旬的道路,激励其消除遇险阻碍而不使他人乘机侵占时,思惟“切勿让任何敌人获得机会”,于是迎接一位精心教养的有德青年,嘱咐“你要照顾来往的人”,便在山林入口设立护卫处,遂抵达村庄。该青年弟兄亦下落于甘美山峰,居此一日,翌日清晨越过维浦拉山脚,抵达名为吉多玛提河畔,坐于隐士所供应之处,食用林中所赐的蜂蜜及肉类,献上金针,遂在此饮酒入静。继而北上至名为纳里卡山,护持之际,往返巡游至穆伽林寺旁之沙拉树下,食用其果实,起身前往名为纳梨迦山,逾越后越过河川,来到有四池塘的所在。
Tasmiṃ khaṇe sakko āvajjento ‘‘mahāsatto himavantaṃ paviṭṭho’’ti ñatvā ‘‘tassa vasanaṭṭhānaṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā vissakammaṃ pakkosāpetvā ‘‘gaccha, tāta, tvaṃ vaṅkapabbatakujhacchimhi ramaṇīye ṭhāne assamapadaṃ māpetvā ehī’’ti pesesi. So ‘‘sādhu, devā’’ti devalokato otaritvā tattha dve paṇṇasālāyo dve caṅkame rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni ca māpetvā caṅkamakoṭiyaṃ tesu tesu ṭhānesu nānāphaladhare rukkhe ca kadalivanāni ca dassetvā sabbe pabbajitaparikkhāre paṭiyādetvā ‘‘ye keci pabbajitukāmā, te ime gaṇhantū’’ti akkharāni likhitvā amanusse ca bheravasadde migapakkhino ca paṭikkamāpetvā sakaṭṭhānameva gato.
此时感知天帝萨咖前来,知其乃“常居雪山的大能者”,思惟“已得其居止之地”,遂派遣使者说道:“孩子啊,请你在弯曲山峰的幽静之处,选个适合之处安住下来。”青年回答:“善哉,诸天。”随即降临天界。其间两所凉亭分别供夜间休憩,白日藏放之处供观赏,展现种种果实载满树木及竹林,迎合诸出家人所需,布置完备,然后书写牌号,招呼所有欲出家的众人接纳他们,且驱赶野兽及猛禽,使之远离,遂进入营地。
Mahāsatto ekapadikamaggaṃ disvā ‘‘pabbajitānaṃ vasanaṭṭhānaṃ bhavissatī’’ti maddiñca putte ca assamapadadvāre ṭhapetvā assamapadaṃ pavisitvā akkharāni oloketvā ‘‘sakkenamhi diṭṭho’’ti ñatvā paṇṇasālaṃ pavisitvā khaggañca dhanuñca apanetvā sāṭake omuñcitvā rattavākacīraṃ nivāsetvā ajinacammaṃ aṃse katvā jaṭāmaṇḍalaṃ bandhitvā isivesaṃ gahetvā kattaradaṇḍaṃ ādāya paṇṇasālato nikkhamitvā pabbajitasiriṃ samubbahanto ‘‘aho sukhaṃ, aho sukhaṃ, pabbajjā me adhigatā’’ti udānaṃ udānetvā caṅkamaṃ āruyha aparāparaṃ caṅkamitvā paccekabuddhasadisena upasamena puttadārānaṃ santikaṃ agamāsi. Maddīpi mahāsattassa pādesu patitvā roditvā teneva saddhiṃ assamapadaṃ pavisitvā attano paṇṇasālaṃ gantvā isivesaṃ gaṇhi. Pacchā puttepi tāpasakumārake kariṃsu. Cattāro khattiyā vaṅkapabbatakucchimhi vasiṃsu. Atha maddī mahāsattaṃ varaṃ yāci ‘‘deva, tumhe phalāphalatthāya vanaṃ agantvā putte gahetvā idheva hotha, ahaṃ phalāphalaṃ āharissāmī’’ti. Tato paṭṭhāya sā araññato phalāphalāni āharitvā tayo jane paṭijaggati.
天帝见青年单行,知其将成出家人之住处,便在静处树下安置贴牌,青年进入该处,察看牌号,认为“乃见宿命天”,遂进入凉亭,取来弓箭,打开弓弦,调伏弦音,切断野兽之爪,有节奏地唱诵咒语,捆绑发髻,执持净杖,离开凉亭而出,踏上出家道路,欢喜诵念:“啊,多么欢喜,我已得出家!”徘徊进出,宛如独觉佛一样安静地来到养育儿孙的住所。天帝行至青年足下,哭泣与他相随。青年回访自己的凉亭,拾起净杖。后与儿子一同作苦行。四姓贵族居住在弯曲山峰上。其时儿子向青年请求祝福:“诸天,汝可往林中采摘果实,取我于此处,我必献果实。”于是前往林间采果,三人重逢。
Bodhisattopi taṃ varaṃ yāci ‘‘bhadde, maddi mayaṃ ito paṭṭhāya pabbajitā nāma, itthī ca nāma brahmacariyassa malaṃ, ito paṭṭhāya akāle mama santikaṃ mā āgacchāhī’’ti. Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Mahāsattassa mettānubhāvena samantā tiyojane sabbe tiracchānāpi aññamaññaṃ mettacittaṃ paṭilabhiṃsu. Maddīdevīpi pātova uṭṭhāya pānīyaparibhojanīyaṃ upaṭṭhāpetvā mukhodakaṃ āharitvā dantakaṭṭhaṃ datvā assamapadaṃ sammajjitvā dve putte pitu santike ṭhapetvā pacchikhaṇittiaṅkusahatthā araññaṃ pavisitvā vanamūlaphalāphalāni ādāya pacchiṃ pūretvā sāyanhasamaye araññato āgantvā paṇṇasālāya phalāphalaṃ ṭhapetvā nhatvā putte nhāpesi. Atha cattāropi janā paṇṇasālādvāre nisīditvā phalāphalaṃ paribhuñjanti. Tato maddī putte gahetvā attano paṇṇasālaṃ pāvisi. Iminā niyāmena te pabbatakucchimhi satta māse vasiṃsūti.
菩提萨埵亦请求祝福曰:“善哉,天帝,我们已从此护持出家人及欲远离俗世妇女不入邪行之名声,望勿使我过早得近吾前。”女子答言“善哉。”依靠青年慈悲之德,三人皆能对所有六道众生产生慈心。菩提萨埵女亦站起,备置饮食,取来净水,赠与牙签,恭敬地安置于静处,安顿在二子父侧,随后以三根钩杖入林,采摘林中果实补充,傍晚时分回到静处,供置果实,安顿,洗浴二子。此时四众亦坐于凉亭门外共享果实。随后菩提萨埵持儿子进入自身凉亭。依此约定,诸人在山峰凹地住满七个月。
Vanapavesanakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā. · 入林章注释终了。
Jūjakapabbavaṇṇanā朱迦咖品注释
Tadā kāliṅgaraṭṭhe dunniviṭṭhabrāhmaṇagāmavāsī jūjako nāma brāhmaṇo bhikkhācariyāya kahāpaṇasataṃ labhitvā ekasmiṃ brāhmaṇakule ṭhapetvā puna dhanapariyesanatthāya gato. Tasmiṃ cirāyante brāhmaṇakulā kahāpaṇasataṃ valañjetvā pacchā itarena āgantvā codiyamānā kahāpaṇe dātuṃ asakkontā amittatāpanaṃ nāma dhītaraṃ tassa adaṃsu. So taṃ ādāya kāliṅgaraṭṭhe dunniviṭṭhabrāhmaṇagāmaṃ gantvā vasi. Amittatāpanā sammā brāhmaṇaṃ paricarati. Atha aññe taruṇabrāhmaṇā tassā ācārasampattiṃ disvā ‘‘ayaṃ mahallakabrāhmaṇaṃ sammā paṭijaggati, tumhe pana amhesu kiṃ pamajjathā’’ti attano attano bhariyāyo tajjenti. Tā ‘‘imaṃ amittatāpanaṃ imamhā gāmā palāpessāmā’’ti nadītitthādīsu sannipatitvā taṃ paribhāsiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
当时,在迦陵国的脏秽婆罗门村中,有一名叫久查阇的婆罗门,他为修行比库戒而筹得一百舍入子,安置于一婆罗门家中,随后为了财富搜求而离去。该婆罗门家族长期滞留那地,将一百舍入子输掉,后来有他人到来,欲劝其出资却无能为力,因而将名为阿密塔多巴那的女儿嫁给那无力付款者。该人带女儿返回迦陵国脏秽婆罗门村并定居。阿密塔多巴那善护婆罗门。后来,有些年轻婆罗门见其德行圆满,就说:「此人是贤大婆罗门,然尔等为何在我们中间懈怠?」他们的妻子因此轻视自己人,说:「要把这阿密塔多巴那从这乡村赶出去。」于是在河岸等多处聚集,议论讥讽其人。此时佛陀披露此事,开示说——
§1914
1914.
‘‘Ahu vāsī kaliṅgesu, jūjako nāma brāhmaṇo;
「在迦陵国诸居民中,有一名婆罗门,名曰久查阇;
Tassāsi daharā bhariyā, nāmenāmittatāpanā.
他有一娶妻,名为阿密塔多巴那。
§1915
1915.
‘‘Tā naṃ tattha gatāvocuṃ, nadiṃ udakahāriyā;
「当他们前来时,对她说:‘去河边水井取水。’
Thiyo naṃ paribhāsiṃsu, samāgantvā kutūhalā.
三位女子羞辱他们,聚集一处,怀着好奇心。
§1916
1916.
一九一六。
‘‘Amittā nūna te mātā, amitto nūna te pitā;
『你的母亲无疑是你的仇敌,你的父亲无疑是你的仇敌;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
他们就是那些践踏你脚步的,正是如此生长着的恶劣后代。』
§1917
1917.
一九一七。
‘‘Ahitaṃ vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
『你的亲属实在是不利,密谋藏匿坏事;'}
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
诸亲属中有如是对年迈者的脚进行亲近的谨守、如是守护。
§1918
1918.
一九一八。
‘‘Amittā vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
『亲属们确实是敌人,对此曾秘密谋划;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
诸亲属中有如是对年迈者的脚进行亲近的谨守、如是守护。
§1919
1919.
一九一九。
‘‘Dukkaṭaṃ vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
『亲属们确实作恶,对此曾秘密谋划;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
那些在老年阶段的足迹上,如此持守正念。
§1920
1920.
一九二零。
‘‘Pāpakaṃ vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
『你们亲族中确实有恶行者,秘密地谋划(恶事);』
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
那些在老年阶段的足迹上,如此持守正念。
§1921
1921.
一九二一。
‘‘Amanāpaṃ vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
『你们亲族中确实有不善行者,秘密地谋划(恶事);』
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
那些年老者的脚步,正如燃烧般敏锐的念觉。
§1922
1922.
一九二二。
‘‘Amanāpavāsaṃ vasi, jiṇṇena patinā saha;
‘你应当住持无憾的禁戒,与年长丈夫同住;
Yā tvaṃ vasasi jiṇṇassa, mataṃ te jīvitā varaṃ.
你与年长者同住,被视为最宝贵的生命。
§1923
1923.
一九二三。
‘‘Na hi nūna tuyhaṃ kalyāṇi, pitā mātā ca sobhane;
‘你确实不曾见过比贤德的父亲母亲更美好的人;
Aññaṃ bhattāraṃ vindiṃsu, ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu;
他们获得了别的食物,这些食物是来自年老者的脚下;
Evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
这就是恭敬谦顺的正念。
§1924
1924.
一九二四。
‘‘Duyiṭṭhaṃ te navamiyaṃ, akataṃ aggihuttakaṃ;
『你的第九件事已经完成,但火盆仍未点燃;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
那些来自年老者脚下的食物,就是恭敬谦顺的正念。』
§1925
1925.
一九二五。
‘‘Samaṇe brāhmaṇe nūna, brahmacariyaparāyaṇe;
『沙门与婆罗门』者,彼等乃专心修习梵行者。
Sā tvaṃ loke abhisapi, sīlavante bahussute;
此等在世间被广泛称赞,拥有善行且博闻多闻之人也。
Yā tvaṃ vasasi jiṇṇassa, evaṃ dahariyā satī.
你今居住于这世间,犹如老者而仍怀持此般纯洁如少年的正念。
§1926
1926.
一九二六。
‘‘Na dukkhaṃ ahinā daṭṭhaṃ, na dukkhaṃ sattiyā hataṃ;
未见过由他人伤害而生之苦,亦未见因生命被杀而生之苦。
Tañca dukkhañca tibbañca, yaṃ passe jiṇṇakaṃ patiṃ.
即便见得此等痛苦且厉害,彼老年夫仍然坚强地直视其境。
§1927
1927.
‘‘Natthi khiḍḍā natthi rati, jiṇṇena patinā saha;
『无嬉戏,无欢喜,与年老丈夫同处时;』
Natthi ālāpasallāpo, jagghitampi na sobhati.
『无言语交谈,即使唠叨,也不适宜。』
§1928
1928.
‘‘Yadā ca daharo daharā, mantayanti rahogatā;
『当少年与少年私下议论时,』
Sabbesaṃ sokā nassanti, ye keci hadayassitā.
『所有人的忧愁皆消散,那些内心忧郁的人除外。』
§1929
1929.
一千九百二十九。
‘‘Daharā tvaṃ rūpavatī, purisānaṃbhipatthitā;
「你这少女貌美,受男众敬重;
Gaccha ñātikule accha, kiṃ jiṇṇo ramayissatī’’ti.
快到亲族中去吧,年老者又怎会使你欢喜呢?」
Tattha ahūti ahosi. Vāsī kaliṅgesūti kāliṅgaraṭṭhesu dunniviṭṭhabrāhmaṇagāmavāsī. Tā naṃ tattha gatāvocunti tattha gāme tā itthiyo nadītitthe udakahārikā hutvā gatā naṃ avocuṃ. Thiyo naṃ paribhāsiṃsūti itthiyo na aññaṃ kiñci avocuṃ, atha kho naṃ paribhāsiṃsu. Kutūhalāti kotūhalajātā viya hutvā. Samāgantvāti samantā parikkhipitvā. Dahariyaṃ satinti dahariṃ taruṇiṃ sobhaggappattaṃ samānaṃ. Jiṇṇassāti jarājiṇṇassa gehe. Duyiṭṭhaṃ te navamiyanti tava navamiyaṃ yāgaṃ duyiṭṭhaṃ bhavissati, so te yāgapiṇḍo paṭhamaṃ mahallakakākena gahito bhavissati. ‘‘Duyiṭṭhā te navamiyā’’tipi pāṭho, navamiyā tayā duyiṭṭhā bhavissatīti attho. Akataṃ aggihuttakanti aggijuhanampi tayā akataṃ bhavissati. Abhisapīti samaṇabrāhmaṇe samitapāpe vā bāhitapāpe vā akkosi. Tassa te pāpassa idaṃ phalanti adhippāyeneva āhaṃsu. Jagghitampi na sobhatīti khaṇḍadante vivaritvā hasantassa mahallakassa hasitampi na sobhati. Sabbesaṃ sokā nassantīti sabbe etesaṃ sokā vinassanti. Kiṃ jiṇṇoti ayaṃ jiṇṇo taṃ pañcahi kāmaguṇehi kathaṃ ramayissatīti.
当时正发生这件事。当地人称她为“居住于迦陵国、迦陵城中那被贫富不均的婆罗门村庄所困扰的居民”。她前往那里,村中诸妇女在河边作水工时见她来,便对她说话。这些妇女讥讽她,并未对其他人说什么,接着果真嘲弄她。因好奇而渐生疑虑,如同被坑害一般。所谓“走遍四方”,意指她遍行四处。‘少女’是指一位正值青春妍丽的年轻女子。‘年老者’即年迈之户主。她们讥笑说:“你新近举行的第九次祭祀,将成双倍,你的祭品第一次必定招来蛾象团团围绕。”又有一个版本作:“你的第九次祭祀,将因你新祭之故变成双倍。”所谓“未行燃火礼”,即尚未举行火祭仪轨。指她也尚未举行过火供祭。她责备沙门和婆罗门们,这些人或犯戒或作恶。于是他们对此恶行遭报并恼怒讥笑她。她揭露他们不光彩,笑声中王者也不悦。众生所有的忧愁皆将消除。她问:“年老者”是何意?以及此人在五欲之中缘何能令你欢喜。
Sā tāsaṃ santikā paribhāsaṃ labhitvā udakaghaṭaṃ ādāya rodamānā gharaṃ gantvā ‘‘kiṃ bhoti rodasī’’ti brāhmaṇena puṭṭhā tassa ārocentī imaṃ gāthamāha –
她得知此等讥讽后,怀抱水罐哽咽回家。婆罗门问她:“何事哭泣?”她如此回答,并吟诵此偈——
§1930
1930.
一千九百三十。
‘‘Na te brāhmaṇa gacchāmi, nadiṃ udakahāriyā;
『我不去,婆罗门,我不渡那水流,』
Thiyo maṃ paribhāsanti, tayā jiṇṇena brāhmaṇā’’ti.
『妇人们责骂我,因我年老婆罗门受辱。』
Tassattho – brāhmaṇa, tayā jiṇṇena maṃ itthiyo paribhāsanti, tasmā ito paṭṭhāya tava udakahārikā hutvā nadiṃ na gacchāmīti.
此意谓——婆罗门,因年迈,女子们辱骂我,所以我由此决定不再渡水,断绝往来,宁愿作水行者也不渡彼水流。
Jūjako āha –
居士曰——
§1931
1931.
‘‘Mā me tvaṃ akarā kammaṃ, mā me udakamāhari;
『莫使我行恶业,不要令我取水。』
Ahaṃ udakamāhissaṃ, mā bhoti kupitā ahū’’ti.
我将取水,你们不要生气。
Tattha udakamāhissanti bhoti ahaṃ udakaṃ āharissāmi.
其时,有人说:你们将取水,我将取水。
Brāhmaṇī āha –
一位婆罗门女士说——
§1932
1932.
(数字1932,此处作标识,无需翻译)
‘‘Nāhaṃ tamhi kule jātā, yaṃ tvaṃ udakamāhare;
『我不是出生于你所在的家族,哪能为你取水;
Evaṃ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmahaṃ ghare.
婆罗门啊,你应当知道,我不会在你家中服侍。』
§1933
1933.
一九三三。
‘‘Sace me dāsaṃ dāsiṃ vā, nānayissasi brāhmaṇa;
「若你将我视为奴仆,或将我卖出,婆罗门,
Evaṃ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmi santike’’ti.
你应如此知晓,婆罗门,我不会在你面前献出我的吼声。」
Tattha nāhanti brāhmaṇa, yamhi kule sāmiko kammaṃ karoti, nāhaṃ tattha jātā. Yaṃ tvanti tasmā yaṃ udakaṃ tvaṃ āharissasi, na mayhaṃ tena attho.
此处所说者,实无婆罗门,使君主所在家族行善业者,我非生于彼。你将水带去何处,皆与我无关。
Jūjako āha –
劣者曰——
§1934
1934.
一九三四。
‘‘Natthi me sippaṭhānaṃ vā, dhanaṃ dhaññañca brāhmaṇi;
『我无所长,亦无财产、谷物可供持有,』婆罗门言,
Kutohaṃ dāsaṃ dāsiṃ vā, ānayissāmi bhotiyā;
『我从何处能带来奴仆或佣人,辅助我行供养?』
Ahaṃ bhotiṃ upaṭṭhissaṃ, mā bhoti kupitā ahū’’ti.
『我必亲自侍奉主人,愿主人莫生忿恨。』
Brāhmaṇī āha –
婆罗门妻答曰──
§1935
1935.
‘‘Ehi te ahamakkhissaṃ, yathā me vacanaṃ sutaṃ;
『来吧,我将侍奉你,依我所闻之言。』
Esa vessantaro rājā, vaṅke vasati pabbate.
这位据说是偏居山地的国王,居住在曲折的山峰上。
§1936
1936.
一九三六。
‘‘Taṃ tvaṃ gantvāna yācassu, dāsaṃ dāsiñca brāhmaṇa;
『你去吧,去请求吧,要送仆人,也要赐予婆罗门;
So te dassati yācito, dāsaṃ dāsiñca khattiyo’’ti.
他作为求者会给你,作为国王也会赐与你仆人。』
Tattha ehi te ahamakkhissanti ahaṃ te ācikkhissāmi. Idaṃ sā devatādhiggahitā hutvā āha.
在这里说:“过来吧,他们必不欺骗你,我必指示你。”这位天神显现完成此事后说道。
Jūjako āha –
屠夫说道—
§1937
1937.
一九三七。
‘‘Jiṇṇohamasmi dubbalo, dīgho caddhā suduggamo;
『我年迈衰弱,体力衰退,行路艰难又困苦;
Mā bhoti paridevesi, mā ca tvaṃ vimanā ahu;
你不要忧伤悲痛,也不要因此生起厌弃之心;
Ahaṃ bhotiṃ upaṭṭhissaṃ, mā bhoti kupitā ahū’’ti.
我必定侍奉照顾你,你不要因此心生愤怒。』
Tattha jiṇṇohamasmīti bhadde, ahaṃ jiṇṇo amhi, kathaṃ gamissāmīti.
此处言『我年迈』是尊敬地称『我年迈了,如何能前往呢?』
Brāhmaṇī āha –
婆罗门女说道——
§1938
1938.
一九三八。
‘‘Yathā agantvā saṅgāmaṃ, ayuddhova parājito;
『正如来到战场,如同未携武器败北一般,
Evameva tuvaṃ brahme, agantvāva parājito.
你,婆罗门啊,也同样来到即是被彻底击败。』
§1939
1939.
一九三九。
‘‘Sace me dāsaṃ dāsiṃ vā, nānayissasi brāhmaṇa;
『若你将我视作奴仆或奴婢,婆罗门啊,必不引领你,
Evaṃ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmahaṃ ghare;
婆罗门啊,因此你应当明知,我绝不会在家中侍奉于你。』
Amanāpaṃ te karissāmi, taṃ te dukkhaṃ bhavissati.
我必使你无忧愁,你必不会有苦恼。
§1940
1940.
一九四零。
‘‘Nakkhatte utupubbesu, yadā maṃ dakkhisilaṅkataṃ;
『过去诸天中,当我身具业报显现时,
Aññehi saddhiṃ ramamānaṃ, taṃ te dukkhaṃ bhavissati.
与他人同乐时,你必将承受苦难。』
§1941
1941.
一九四一。
‘‘Adassanena mayhaṃ te, jiṇṇassa paridevato;
『因你见我年老而怜悯我,』
Bhiyyo vaṅkā ca palitā, bahū hessanti brāhmaṇā’’ti.
「愈加弯曲且败坏,婆罗门将愈多。」
Tattha amanāpaṃ teti vessantarassa santikaṃ gantvā dāsaṃ vā dāsiṃ vā anāharantassa tava aruccanakaṃ kammaṃ karissāmi. Nakkhatte utupubbesūti nakkhattayogavasena vā channaṃ utūnaṃ tassa tassa pubbavasena vā pavattesu chaṇesu.
在这里说『我将为那个没有德行的奴隶或女奴,做出丑陋恶劣的业。』这指的是夜空中星辰,或因星宿组合而暗合,或因其各自的先行位置轮转在晨昏之时。
Taṃ sutvā brāhmaṇo bhīto ahosi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
闻此之后,婆罗门心生恐惧。为明示其义,世尊说:
§1942
1942.
一九四二。
‘‘Tato so brāhmaṇo bhīto, brāhmaṇiyā vasānugo;
于是那婆罗门心生惧怖,亦随婆罗门女之威仪;
Aṭṭito kāmarāgena, brāhmaṇiṃ etadabravi.
被欲爱缠绕,向婆罗门女说此话。
§1943
1943.
一九四三。
‘‘Pātheyyaṃ me karohi tvaṃ, saṃkulyā saguḷāni ca;
『你应当为我准备可食之物,即熟透的椰枣果,
Madhupiṇḍikā ca sukatāyo, sattubhattañca brāhmaṇi.
还有含蜜的蜂巢、蜜饯水果以及婆罗门用的净饭。』
§1944
1944.
一九四四。
‘‘Ānayissaṃ methunake, ubho dāsakumārake;
『我将让两名童仆送来,
Te taṃ paricarissanti, rattindivamatanditā’’ti.
他们将日夜不眠地照料那物。』
Tattha aṭṭitoti upadduto pīḷito. Saguḷāni cāti saguḷapūve ca. Sattubhattanti baddhasattuabaddhasattuñceva puṭabhattañca. Methunaketi jātigottakulapadesehi sadise. Dāsakumāraketi tava dāsatthāya kumārake.
此处『aṭṭito』者,谓受到伤害、被逼迫之状。『Saguḷāni』谓圆柱与圆柱基座也。『Sattubhattanti』指绑定之绳与未绑之绳,暨包裹织物。『Methuna』则于种姓、家族、族类之所在,谓夫妻配对之义。『Dāsakumāra』为奴仆之幼童,也可作奴役少年之意。
Sā khippaṃ pātheyyaṃ paṭiyādetvā brāhmaṇassa ārocesi. So gehe dubbalaṭṭhānaṃ thiraṃ katvā dvāraṃ saṅkharitvā araññā dārūni āharitvā ghaṭena udakaṃ āharitvā gehe sabbabhājanāni pūretvā tattheva tāpasavesaṃ gahetvā ‘‘bhadde, ito paṭṭhāya vikāle mā nikkhami, yāva mamāgamanā appamattā hohī’’ti ovaditvā upāhanaṃ āruyha pātheyyapasibbakaṃ aṃse laggetvā amittatāpanaṃ padakkhiṇaṃ katvā assupuṇṇehi nettehi roditvā pakkāmi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
彼处,彼人速速备好所需之物,离开后告知婆罗门:彼于舍宅中将劣质木材巩固,使门牢固,取来森林之柴,装满各类器皿,备满全屋饮食,现场穿上苦行服,告诫曰『善哉,汝当守护此处,不令我入,除非吾等行止恰当』,遂登高处设供,持火把施以防护,环绕护烧,置满热煤,饮水声中出发。明示缘由,师言曰——
§1945
1945.
‘‘Idaṃ vatvā brahmabandhu, paṭimuñci upāhanā;
『言此者,善知之婆罗门,放下护持,释放束缚;』
Tato so mantayitvāna, bhariyaṃ katvā padakkhiṇaṃ.
随后彼思维,完成所愿,绕行妻侧。
§1946
1946.
‘‘Pakkāmi so ruṇṇamukho, brāhmaṇo sahitabbato;
『我出发了,那毛发泛白的婆罗门,满怀急切;』
Sivīnaṃ nagaraṃ phītaṃ, dāsapariyesanaṃ cara’’nti.
『他行走在锡维那城,怀抱奴仆侍从。』
Tattha ruṇṇamukhoti rudaṃmukho. Sahitabbatoti samādinnavato, gahitatāpasavesoti attho. Caranti dāsapariyesanaṃ caranto sivīnaṃ nagaraṃ ārabbha pakkāmi.
「于彼处,啼哭之面」者,谓哭泣着的面容。「应当忍受」者,谓已受持、已着苦行者之装束,此为其义。「游行于寻觅奴仆之中」者,谓为寻求奴仆而游走,遂以此缘起身前往西维国之城。
So taṃ nagaraṃ gantvā sannipatitaṃ janaṃ ‘‘vessantaro kuhi’’nti pucchati. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
彼婆罗门取至城内,见众人聚集,询问曰:『贵族居所(vessantara)在那里?』对其义稍为明示,世尊说:
§1947
1947.
(此为文献编号,便于引用)
‘‘So tattha gantvā avaca, ye tatthāsuṃ samāgatā;
『他至此处,说:你们这些聚集于此的人;』
Kuhiṃ vessantaro rājā, kattha passemu khattiyaṃ.
王子在哪里居住呢?我们应该在哪里观察那尊贵的刹帝利呢?
§1948
1948.
一九四八。
‘‘Te janā taṃ avaciṃsu, ye tatthāsuṃ samāgatā;
那些聚集在那里的人们说:
Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo;
你们已被尊为婆罗门,那刹帝利如今被轻慢;
Pabbājito sakā raṭṭhā, vaṅke vasati pabbate.
国王出家成为游方者,他居住在山中曲折之处。
§1949
1949.
一九四九。
‘‘Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo;
『你们已在梵天那里获得称誉,然今大大懈怠,成为武士;』
Ādāya puttadārañca, vaṅke vasati pabbate’’ti.
『带着儿子和财富,住在弯曲的山上。』
Tattha pakatoti upadduto pīḷito attano nagare vasituṃ alabhitvā idāni vaṅkapabbate vasati.
这里所谓『称誉』,即受辱、受苦,因不能住在自己之城,如今住在弯曲的山上。
Evaṃ ‘‘tumhe amhākaṃ rājānaṃ nāsetvā punapi āgatā idha tiṭṭhathā’’ti te leḍḍudaṇḍādihatthā brāhmaṇaṃ anubandhiṃsu. So devatādhiggahito hutvā vaṅkapabbatamaggameva gaṇhi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是他们说:『你们既然杀了我们国王,就不要再来了,要离开这儿。』他们以棒杖攻击那婆罗门。该婆罗门一心取得天神之助,就攀爬弯曲的山脉。佛为阐明此理而说道——
§1950
1950.
‘‘So codito brāhmaṇiyā, brāhmaṇo kāmagiddhimā;
『那婆罗门心起诱惑,心怀欲望,』
Aghaṃ taṃ paṭisevittha, vane vāḷamigākiṇṇe;
必当斩断此恶,或于林中或于群狼野犬之间;
Khaggadīpinisevite.
需于锋刃刀剑之地防护自己。
§1951
1951.
一九五一。
‘‘Ādāya beḷuvaṃ daṇḍaṃ, aggihuttaṃ kamaṇḍaluṃ;
持有黄色木杖,点燃火的水壶;
So pāvisi brahāraññaṃ, yattha assosi kāmadaṃ.
由此入婆罗丛林,彼处闻得心所欲之事。
§1952
1952.
一九五二。
‘‘Taṃ paviṭṭhaṃ brahāraññaṃ, kokā naṃ parivārayuṃ;
『那时进入深密婆罗林时,夜鹰不护卫他;』
Vikkandi so vippanaṭṭho, dūre panthā apakkami.
『他踉跄跌倒,迷失正道,远远离开通往弯曲山村的路。』
§1953
1953.
一九五三。
‘‘Tato so brāhmaṇo gantvā, bhogaluddho asaññato;
『随后那婆罗门前往,沉迷于享乐,缺乏戒律;』
Vaṅkassorohaṇe naṭṭhe, imā gāthā abhāsathā’’ti.
『他停留在弯曲山路,不再行走,并诵念此偈。』
Tattha aghaṃ tanti taṃ mahājanena anubandhanadukkhañceva vanapariyogāhanadukkhañca. Aggihuttanti aggijuhanakaṭacchuṃ. Kokā naṃ parivārayunti so hi araññaṃ pavisitvā vaṅkapabbatagāmimaggaṃ ajānanto maggamūḷho hutvā araññe vicari. Atha naṃ ārakkhaṇatthāya nisinnassa cetaputtassa sunakhā parivārayiṃsūti attho. Vikkandi soti so ekarukkhaṃ āruyha mahantena ravena kandi. Vippanaṭṭhoti vinaṭṭhamaggo. Dūre panthāti vaṅkapabbatagāmipanthato dūre pakkāmi. Bhogaluddhoti bhogaratto. Asaññatoti dussīlo. Vaṅkassorohaṇe naṭṭheti vaṅkapabbatassa gamanamagge vinaṭṭhe.
此处“罪恶”者,为大众所共受之苦,“森林劳苦”亦然。火焰有火苗之意。夜鹰护卫,指他进入森林,因不知道路而迷惑,遍行林中迷了路。因而有护卫其身者,意谓坐着的智者为其护卫。踉跄跌倒,谓他攀折一枝大树,发出巨响。迷失之路,谓正道迷离。远行道路,谓远离通往弯曲山村之路。沉迷享乐,谓乐于享受。缺乏戒律,谓品行不端。停留弯曲山路,谓在通往弯曲山丘之路迷失。
So sunakhehi parivārito rukkhe nisinnova imā gāthā abhāsatha –
如同被树木环绕而坐的兔子,诵唱以下偈语——
§1954
1954.
‘‘Ko rājaputtaṃ nisabhaṃ, jayantamaparājitaṃ;
『谁是那位无畏的王子,胜利者从未被击败?
Bhaye khemassa dātāraṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
谁是那安稳无惧的给予者?谁是我所知的韦萨塔那?』
§1955
1955.
‘‘Yo yācataṃ patiṭṭhāsi, bhūtānaṃ dharaṇīriva;
『那如大地般承载众生者,赋予祈求者依凭;』
Dharaṇūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
『大王啊,谁能告诉我什么是毗舍檀多,如同大地的喻法?』
§1956
1956.
一九五六。
‘‘Yo yācataṃ gatī āsi, savantīnaṃva sāgaro;
『那去乞求的行路者,如同江河流向大海一般;』
Sāgarūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
『大王啊,谁能告诉我什么是毗舍檀多,如同大海的喻法?』
§1957
1957.
一九五七。
‘‘Kalyāṇatitthaṃ sucimaṃ, sītūdakaṃ manoramaṃ;
『善净的渡口,清洁美好,凉水令人欢喜;』
Puṇḍarīkehi sañchannaṃ, yuttaṃ kiñjakkhareṇunā;
以莲花遮蔽,结网如荆棘之林;
Rahadūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
隐秘如遮天蔽日者,为我识者是迦叶王谁?
§1958
1958.
一九五八。
‘‘Assatthaṃva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
如同无路之处诞生,凉荫可爱;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
为断绝嗣脉者,击破佛法承接,
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
如此隐秘之状,大王啊,有谁识我迦叶王?
§1959
1959.
一九五九。
‘‘Nigrodhaṃva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
『如同从树荫下出生的无花果树,凉爽葱茏,赏心悦目;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
是整个族系的稳固支柱,是破碎者的依归所在;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
如此恰似伟大的国王,我有谁可称为无畏之王?』
§1960
1960.
一九六〇。
‘‘Ambaṃ iva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
『如同从树荫下出生的芒果,凉爽而令人心旷神怡;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
流传相继已然破坏,互相排斥的种姓已然衰败;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
世尊如是,我心所依的伟大君王,我中间谁能识得前生的辟支佛王威世陀?
§1961
1961.
‘‘Sālaṃ iva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
如同雪松生长于路径,清凉幽静而悦目;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
流传相继已然破坏,互相排斥的种姓已然衰败;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
世尊如是,我心所依的伟大君王,我中间谁能识得前生的辟支佛王威世陀?
§1962
1962.
‘‘Dumaṃ iva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
「如同树上的枣果成熟,凉爽的荫影宜人;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
如同断绝烦恼之流,摧毁恶行的承担;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
如此,我的尊贵大王,有谁能晓得我曾是韦先塔那呢?
§1963
1963.
‘‘Evañca me vilapato, paviṭṭhassa brahāvane;
于是我在祇树给孤独园里如是悲叹;
Ahaṃ jānanti yo vajjā, nandiṃ so janaye mama.
知晓罪恶者,生起我之喜乐。
§1964
1964.
一九六四。
‘‘Evañca me vilapato, paviṭṭhassa brahāvane;
“如此我哀叹,身处尊圣林中;
Ahaṃ jānanti yo vajjā, tāya so ekavācāya;
知晓罪恶者,他唯以一口语诵;
Pasave puññaṃ anappaka’’nti.
说道:畜生道福德不甚纯净”。
Tattha jayantanti maccheracittaṃ vijayantaṃ. Ko me vessantaraṃ vidūti ko mayhaṃ vessantaraṃ ācikkheyyāti vadati. Patiṭṭhāsīti patiṭṭhā āsi. Santānanti parissantānaṃ. Kilantānanti maggakilantānaṃ. Paṭiggahanti paṭiggāhakaṃ patiṭṭhābhūtaṃ. Ahaṃ jānanti yo vajjāti ahaṃ vessantarassa vasanaṭṭhānaṃ jānāmīti yo vadeyyāti attho.
此中所谓“生起”者,指如愚痴心般荡灭胜过。谓谁示现我世尊之相,谁为我辩说世尊之义。所谓“确立”者,意为确立存在根基;“相续”是指诸连续世代;“灭尽”谓道业灭尽;“承担”指承受者,即现存之确立者。“我知罪恶者”意谓我知世尊所住之处。
Tassa taṃ paridevasaddaṃ sutvā ārakkhaṇatthāya ṭhapito cetaputto migaluddako hutvā araññe vicaranto ‘‘ayaṃ brāhmaṇo vessantarassa vasanaṭṭhānatthāya paridevati, na kho panesa dhammatāya āgato, maddiṃ vā dārake vā yācissati, idheva naṃ māressāmī’’ti tassa santikaṃ gantvā ‘‘brāhmaṇa, na te jīvitaṃ dassāmī’’ti dhanuṃ āropetvā ākaḍḍhitvā tajjesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
彼时,那男孩儿听到那人的哀叹声,为了保护,便立刻起身成为护卫,即野地里行走的猎童。他观察见此婆罗门为求得到王舍城住所而悲伤,便知他并非为法义而来,也不会向少年乞求施舍,就当场心想‘此处不应由魔主伤害此人’。于是,他走近婆罗门,对他说:‘婆罗门,我不会伤害你的生命!’随后举弓拉满弦放箭射去。
§1965
1965.
‘‘Tassa ceto paṭissosi, araññe luddako caraṃ;
‘他的心已转变,于荒野中行走的猎童;
Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo;
你们是被佛所接引的婆罗门,过于轻忽的是武士;
Pabbājito sakā raṭṭhā, vaṅke vasati pabbate.
已出家者乃同伴,国中安居在斜坡山上。
§1966
1966.
‘‘Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo;
『你们诸天』者,婆罗门之族已堕落,过于放逸,族中战士退失本分;
Ādāya puttadārañca, vaṅke vasati pabbate.
携带子女妻子,居于陡峭山地不安稳之处。
§1967
1967.
一九六七。
‘‘Akiccakārī dummedho, raṭṭhā pavanamāgato;
『无能愚痴者』者,国家如风所吹散;
Rājaputtaṃ gavesanto, bako macchamivodake.
王子寻找追求,犹如飞鸟欲在水中捕捉鱼类。
§1968
1968.
一九六八。
‘‘Tassa tyāhaṃ na dassāmi, jīvitaṃ idha brāhmaṇa;
『汝命我不愿显现,于此身命婆罗门;』
Ayañhi te mayā nunno, saro pissati lohitaṃ.
『此者恰尔若洒我,汝心澎湃如鲜血。』
§1969
1969.
‘‘Siro te vajjhayitvāna, hadayaṃ chetvā sabandhanaṃ;
『剖开汝头断颅骨,割断汝心诸联结;』
Panthasakuṇaṃ yajissāmi, tuyhaṃ maṃsena brāhmaṇa.
『我当献祭天鹰鸟,尔以肉体为供养,婆罗门。』
§1970
1970.
‘‘Tuyhaṃ maṃsena medena, matthakena ca brāhmaṇa;
『你以肉体、脂肪、骨髓为食,婆罗门』者,
Āhutiṃ paggahessāmi, chetvāna hadayaṃ tava.
『我将献上供养,割开你的心脏之后。』
§1971
1971.
‘‘Taṃ me suyiṭṭhaṃ suhutaṃ, tuyhaṃ maṃsena brāhmaṇa;
『这是我最亲近、最友善的肉体,婆罗门』者,
Na ca tvaṃ rājaputtassa, bhariyaṃ putte ca nessasī’’ti.
『你不可亲近皇子,也不可亲近男子。』如是说。
Tattha akiccakārīti tvaṃ akiccakārako. Dummedhoti nippañño. Raṭṭhā pavanamāgatoti raṭṭhato mahāraññaṃ āgato. Saro pissatīti ayaṃ saro tava lohitaṃ pivissati. Vajjhayitvānāti taṃ māretvā rukkhā patitassa te sīsaṃ tālaphalaṃ viya luñcitvā sabandhanaṃ hadayamaṃsaṃ chinditvā panthadevatāya panthasakuṇaṃ nāma yajissāmi. Na ca tvanti evaṃ sante na tvaṃ rājaputtassa bhariyaṃ vā putte vā nessasīti.
其中,『做不该做之事者』,即你是做不该做之事之人。『愚痴者』,即无慧之人。『从国土进入旷野而来』,即从国土进入大森林而来。『此潭将饮你之血』,即此潭将饮你的血。『杀死之后』,即杀死你之后,待你倒于树下,将割取你的头颅如同摘取棕榈果一般,并连同筋络切取心脏之肉,献祭给道路女神,作为道路祭鸟之供物。『而你则不』,即如此一来,你便无法带走王子之妻或其子女了。
So tassa vacanaṃ sutvā maraṇabhayatajjito musāvādaṃ kathento āha –
于是听闻彼言,因恐死故心生敬畏,诳语辩说说道——
§1972
1972.
一九七二。
‘‘Avajjho brāhmaṇo dūto, cetaputta suṇohi me;
“无过失的婆罗门使者,心子请听我言;
Tasmā hi dūtaṃ na hanti, esa dhammo sanantano.
因此不杀使者,此法恒久长存。
§1973
1973.
一九七三。
‘‘Nijjhattā sivayo sabbe, pitā naṃ daṭṭhumicchati;
“诸鸦俱寂静,父不欲见彼;
Mātā ca dubbalā tassa, acirā cakkhūni jīyare.
其母体弱多病,不久眼目将失明。
§1974
1974.
一九七四(编号或章节标记)。
‘‘Tesāhaṃ pahito dūto, cetaputta suṇohi me;
『我奉命为使者,心子请听我的言:
Rājaputtaṃ nayissāmi, yadi jānāsi saṃsa me’’ti.
若你知晓我的心事,我将护送王子。』
Tattha nijjhattāti saññattā. Acirā cakkhūni jīyareti niccarodanena na cirasseva cakkhūni jīyissanti.
此处「nijjhatti」意指止息,故译为『止息』。所谓“不久眼目将失明”,含义是眼目不会长久存活。
Tadā cetaputto ‘‘vessantaraṃ kira ānetuṃ āgato’’ti somanassappatto hutvā sunakhe bandhitvā ṭhapetvā brāhmaṇaṃ otāretvā sākhāsanthare nisīdāpetvā bhojanaṃ datvā imaṃ gāthamāha –
当时心子以欣喜之心认为『他是来迎接婆罗门王子贝桑塔那的』,将王子的脚镣解开,安置好,放下绳索后,叫请婆罗门,令其安坐于树阴下,施食后吟诵此偈——
§1975
1975.
一九七五。
‘‘Piyassa me piyo dūto, puṇṇapattaṃ dadāmi te;
『我亲爱的使者,我愿赐赠你圆满的供养;
Imañca madhuno tumbaṃ, migasatthiñca brāhmaṇa;
这里有满缽的美酒,还有婆罗门的狩猎猎获,
Tañca te desamakkhissaṃ, yattha sammati kāmado’’ti.
我将为你宣说这能够令人满足欲望的境地。』
Tattha piyassa meti mama piyassa vessantarassa tvaṃ piyo dūto. Puṇṇapattanti tava ajjhāsayapūraṇaṃ puṇṇapattaṃ dadāmīti.
其中『亲爱的』是指我所爱的,亲爱的往使者。『圆满供养』即因你的心念饱满而给予完整的供养。
Jūjakapabbavaṇṇanā niṭṭhitā. · 朱迦咖品注释终了。
Cūḷavanavaṇṇanā小林注释
Evaṃ cetaputto brāhmaṇaṃ bhojetvā pātheyyatthāya tassa madhuno tumbañceva pakkamigasatthiñca datvā magge ṭhatvā dakkhiṇahatthaṃ ukkhipitvā mahāsattassa vasanokāsaṃ ācikkhanto āha –
如此,世子款待婆罗门,给予他狩猎所得与满缽美酒,为了学习正道而坚守道路,右手举起象征敬礼的手势,在伟大的圣者住处恭敬请示说道——
§1976
1976.
一九七六。
‘‘Esa selo mahābrahme, pabbato gandhamādano;
『此是名为大梵天之身,乃生于香山之顶,
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
居于此处的梵王,偕同诸子相和睦共处。』
§1977
1977.
一九七七。
‘‘Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
『持有婆罗门色相,头顶盘结发髻,
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati.
身着皮衣,覆以鹿皮,自称生知者,向诸佛陀顶礼。』
§1978
1978.
一九七八。
‘‘Ete nīlā padissanti, nānāphaladharā dumā;
『此等青色将显现,具各种果实与枝叶;
Uggatā abbhakūṭāva, nīlā añjanapabbatā.
高耸如峰峦兀立,如同青色的汗泪连绵山脉。』
§1979
1979.
一九七九。
‘‘Dhavassakaṇṇā khadirā, sālā phandanamāluvā;
『苍耳葱茏,侧柏如风摆动,檀树藤草茂密;
Sampavedhanti vātena, sakiṃ pītāva māṇavā.
它们被风吹拂,树木仿佛带着人的黄色衣服般摇曳。』
§1980
1980.
一九八零。
‘‘Upari dumapariyāyesu, saṅgītiyova suyyare;
在上方的竹林中,正如在集会处一般;
Najjuhā kokilasaṅghā, sampatanti dumā dumaṃ.
下面则是鹊鸟群集,竹叶纷纷扬扬。
§1981
1981.
一九八一。
‘‘Avhayanteva gacchantaṃ, sākhāpattasamīritā;
就像树枝被风吹动而摆动,
Ramayanteva āgantaṃ, modayanti nivāsinaṃ;
如同来人使居住者欢喜,令其愉悦。
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
何处有阿萨姆区域的国王,与其子们同住。
§1982
1982.
一九八二。
‘‘Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
‘身披婆罗门衣,头发蓄长成丛;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassatī’’ti.
披身鹿皮衣,通达生死者拜礼’。
Tattha gandhamādanoti esa gandhamādanapabbato, etassa pādena uttarābhimukho gacchanto yattha sakkadattiye assamapade vessantaro rājā saha puttadārehi vasati, taṃ passissasīti attho. Brāhmaṇavaṇṇanti seṭṭhapabbajitavesaṃ. Āsadañca masaṃ jaṭanti ākaḍḍhitvā phalānaṃ gahaṇatthaṃ aṅkusañca aggijuhanakaṭacchuñca jaṭāmaṇḍalañca dhārento. Cammavāsīti ajinacammadharo. Chamā setīti pathaviyaṃ paṇṇasanthare sayati. Dhavassakaṇṇā khadirāti dhavā ca assakaṇṇā ca khadirā ca. Sakiṃ pītāva māṇavāti ekavārameva pītā surāsoṇḍā viya. Upari dumapariyāyesūti rukkhasākhāsu. Saṅgītiyova suyyareti nānāsakuṇānaṃ vassantānaṃ saddā dibbasaṅgītiyo viya suyyare. Najjuhāti najjuhasakuṇā. Sampatantīti vikūjantā vicaranti. Sākhāpattasamīritāti sākhānaṃ pattehi saṅghaṭṭitā hutvā vikūjantā sakuṇā, vātena samīritā pattasākhāyeva vā. Āgantanti āgacchantaṃ janaṃ. Yatthāti yasmiṃ assame vessantaro vasati, tattha gantvā imaṃ assamapadasampattiṃ passissasīti.
此处所谓‘采香’者,即采香之山。所谓“以其脚面向北而行”,乃谓此国阿萨姆之地,有一国王和他的子女们同住,往彼处观看之意。所谓婆罗门衣,是指最上乘的出家人衣服。所谓“头发蓄长成丛”,指拉长头发用以采摘果实工具及挂钩、火把、木梳、束发环等,环绕成髑髅状的发髻。所谓“披身鹿皮衣”,指穿着未化制的鹿皮衣。所谓“通达生死者拜礼”,意指他平卧于地上树叶覆盖之处。所谓“苦楝树叶”,苦楝树叶与梣树叶同类。所谓“乌蓝”“苦楝”,指蓝染工艺与苦楝树叶的染色相似。所谓“一次饮用”,如同一次饮啤酒。所谓“浮在上面环绕”,指树枝在风中晃动。所谓“类似众多鸟类的合唱”,指雨季鸟鸣如天上众鸟合唱一般。所谓“头下者”,指鸟类低飞。所谓“自由飞翔着”,指鸟类振翅飞行。所谓“枝叶吹拂”,指风吹树叶如振翅鸟群。所谓“来者”,指来往的人。所谓“何处”,乃指出阿萨姆国王居住之处,前往彼地观看此阿萨姆国土的样貌。
Tato uttaripi assamapadaṃ vaṇṇento āha –
接着又指称北面的阿萨姆境地,作了描述——
§1983
1983.
一九八三。
‘‘Ambā kapitthā panasā, sālā jambū vibhītakā;
「琵琶果与橄榄属树,沙罗、番石榴及无花果树;
Harītakī āmalakā, assatthā badarāni ca.
青皮树、余甘子树,以及无患子和巴达果树。」
§1984
1984.
一九八四。
‘‘Cārutimbarukkhā cettha, nigrodhā ca kapitthanā;
「此处有帚叶树和汝罗树,还有橄榄树;
Madhumadhukā thevanti, nīce pakkā cudumbarā.
蜜蜂嗡嗡聚集,低处还有枣树。」
§1985
1985.
‘‘Pārevatā bhaveyyā ca, muddikā ca madhutthikā;
『在彼岸必然存在着小水坑与小池塘,』
Madhuṃ anelakaṃ tattha, sakamādāya bhuñjare.
『那里聚集着许多蜂蜜,采蜂者取用后食用。』
§1986
1986.
‘‘Aññettha pupphitā ambā, aññe tiṭṭhanti dovilā;
『在别处,有开花的芒果树,在别处则有双干并立;』
Aññe āmā ca pakkā ca, bhekavaṇṇā tadūbhayaṃ.
『又有成熟的芒果和嫩枝,颜色皆如青蛙腹部。』
§1987
1987.
‘‘Athettha heṭṭhā puriso, ambapakkāni gaṇhati;
『此处所说,男子在下方,摄取成熟的果实;』
Āmāni ceva pakkāni, vaṇṇagandharasuttame.
『摄取成熟的未成熟果实,以及色、香、味俱全的果实。』
§1988
1988.
‘‘Ateva me acchariyaṃ, hīṅkāro paṭibhāti maṃ;
『这令我惊异,因我心中怀有轻慢;』
Devānamiva āvāso, sobhati nandanūpamo.
『如同天众的居所,光明华美,犹如花园般美丽。』
§1989
1989.
一九八九。
‘‘Vibhedikā nāḷikerā, khajjurīnaṃ brahāvane;
『与椰树果相类者分枝,园中椰枣树;
Mālāva ganthitā ṭhanti, dhajaggāneva dissare;
枝叶结成一束,仿佛旌旗伫立;
Nānāvaṇṇehi pupphehi, nabhaṃ tārācitāmiva.
繁花色彩各异,似天空中星辰闪耀。』
§1990
1990.
一九九〇。
‘‘Kuṭajī kuṭṭhatagarā, pāṭaliyo ca pupphitā;
『黄檗与多花桑,帕多梨花开遍;'}
Punnāgā giripunnāgā, koviḷārā ca pupphitā.
柚树与山柚树,以及褐色的豆树,皆已开花。
§1991
1991.
一九九一。
‘‘Uddālakā somarukkhā, agaruphalliyā bahū;
“乌达拉树与索摩树,众多结着无刺的果实;
Puttajīvā ca kakudhā, asanā cettha pupphitā.
生子之树与鸡冠树,此处亦皆开花。
§1992
1992.
一九九二。
‘‘Kuṭajā salaḷā nīpā, kosambā labujā dhavā;
“阔刺树、相思树、扁叶木、国桑与白羽树;
Sālā ca pupphitā tattha, palālakhalasannibhā.
那里有一处布满鲜花的厅堂,周围环绕着如芦苇丛般密集的树木。
§1993
1993.
‘‘Tassāvidūre pokkharaṇī, bhūmibhāge manorame;
远处有一片莲花池,地面部分尤为美丽;
Padumuppalasañchannā, devānamiva nandane.
被盛开的莲花覆盖,如同天神的花园一般。
§1994
1994.
‘‘Athettha puppharasamattā, kokilā mañjubhāṇikā;
此处花香四溢,有杜鹃鸟以悦耳的鸣声唱和;
Abhinādenti pavanaṃ, utusampupphite dume.
风声呼啸,恰如新开的莲花般清新。
§1995
1995.
一九九五。
‘‘Bhassanti makarandehi, pokkhare pokkhare madhū;
蜜蜂们在花丛中嗡鸣,花与花之间充满甘甜;
Athettha vātā vāyanti, dakkhiṇā atha pacchimā;
此时风从南方吹来,接着又从西方吹拂;
Padumakiñjakkhareṇūhi, okiṇṇo hoti assamo.
莲花丛中的蜜蜂纷纷聚集,蜂群变得稠密。
§1996
1996.
一九九六。
‘‘Thūlā siṅghāṭakā cettha, saṃsādiyā pasādiyā;
『厚重的狮子皮袍』在此者,指的是适合穿戴、令人欢迎的衣物。
Macchakacchapabyāviddhā, bahū cettha mupayānakā;
由青苔和青蛙穿孔破裂者,在此者,指的是许多破烂不堪、用来遮体的物品。
Madhuṃ bhisehi savati, khīrasappi muḷālibhi.
要用甜蜜的酒浆浸湿、用乳胶和茉莉花调和。
§1997
1997.
1997(编号或章节标识)。
‘‘Surabhī taṃ vanaṃ vāti, nānāgandhasamoditaṃ;
『香气怡人的风』吹拂着那片森林,此森林充满了各种芬芳的气味。
Sammaddateva gandhena, pupphasākhāhi taṃ vanaṃ;
这森林如同被花枝的芳香所熏染,散发出恰到好处的香气。
Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā.
蜜蜂遍布四方,散布花香。
§1998
1998.
一九九八。
‘‘Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā;
‘‘这里有鸟类存在,各色各样,繁多众多;
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
它们与配偶一同欢娱,互相亲昵嬉戏。
§1999
1999.
一九九九。
‘‘Nandikā jīvaputtā ca, jīvaputtā piyā ca no;
‘‘雌象及其幼崽,幼崽皆深爱护彼此;
Piyā puttā piyā nandā, dijā pokkharaṇīgharā.
亲爱的儿子们,深爱的女儿们,如同水池之水般充盈欢喜。
§2000
2000.
‘‘Mālāva ganthitā ṭhanti, dhajaggāneva dissare;
『玛拉伐族的女子们端坐其间,如同旗帜般矗立;
Nānāvaṇṇehi pupphehi, kusaleheva suganthitā;
用各种颜色的花朵装饰,皆是善巧而清香馥郁;
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
其处有富有家产的国王,与其子孙和睦相处。』
§2001
2001.
二千零一。
‘‘Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
『持有婆罗门色相,头发稠密盘结;','披覆兽皮,披衣如白袍,出家人以之为衣,恭敬顶礼。
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassatī’’ti.
‘披兽皮,白色称为袈裟,头发成结,披覆兽皮,头发成结,头发成结’。
Tattha cārutimbarukkhāti suvaṇṇatimbarukkhā. Madhumadhukāti madhurasā madhukā. Thevantīti virocanti. Pārevatāti pārevatapādasadisā rukkhā. Bhaveyyāti dīghaphalā kadaliyo. Madhutthikāti madhuttheve paggharantiyo, madhuratāya vā madhutthevasadisā. Sakamādāyāti taṃ sayameva gahetvā paribhuñjanti. Dovilāti patitapupphapattā sañjāyamānaphalā. Bhekavaṇṇā tadūbhayanti te ubhopi āmā ca pakkā ca maṇḍūkapiṭṭhivaṇṇāyeva. Athettha heṭṭhā purisoti atha ettha assame tesaṃ ambānaṃ heṭṭhā ṭhitakova puriso ambaphalāni gaṇhāti, ārohaṇakiccaṃ natthi. Vaṇṇagandharasuttameti etehi vaṇṇādīhi uttamāni.
此处所说的“烟云树”为金色烟云树,“蜜蜂”为甘美的汁液或蜜蜂,意为鲜美甘甜;“天人树” 指明净闪耀之树;“海边树”指海边及海脚所在地之树木。“大蕉”为开花结长果的蕉树;“蜜蜂集处”为采蜜所居,或与蜜的甘甜相应;“转载”即采来享用。 “双落”是落花落叶、开花结果之意。“青蛙色”是指两边均呈青蛙背甲色,犹如青蛙背甲一样。以上说“下者如人,或此处如野兽”,指树木及果实下端,人的之下端或野兽之下端似乎有所区别,树木果实在采食上不可攀登。称此为“华严甘露经”,其名字极为殊胜。
Ateva me acchariyanti ativiya me acchariyaṃ. Hiṅkāroti hinti karaṇaṃ. Vibhedikāti tālā. Mālāva ganthitāti supupphitarukkhānaṃ upari ganthitā mālā viya pupphāni tiṭṭhanti. Dhajaggāneva dissareti tāni rukkhāni alaṅkatadhajaggāni viya dissanti. Kuṭajī kuṭṭhatagarāti kuṭaji nāmekā rukkhajāti kuṭṭhagacchā ca tagaragacchā ca. Giripunnāgāti mahāpunnāgā. Koviḷārāti koviḷārarukkhā nāma. Uddālakāti uddālarukkhā. Somarukkhāti pītapupphavaṇṇā rājarukkhā. Phalliyāti phalliyarukkhā nāma. Puttajīvāti mahānigrodhā. Labujāti labujarukkhā nāma. Palālakhalasannibhāti tesaṃ heṭṭhā paggharitapupphapuñjā palālakhalasannibhāti vadati.
因此这些令我非常惊奇,极其惊异。‘击打’意为‘击打之具’;‘割破者’是指棕榈叶;‘串瓣’是指满开花树上所结的串串花束;‘旌旗树’是指像装饰用旌旗般美丽的树木。‘苦栗’‘茱萸’指名为苦栗的树种。‘高山风铃’指高大风铃树。‘姑仓’为姑仓树。‘兜罗树’为黄花树。‘果树’指产果之树。‘蒲桃’指蒲桃树。‘长寿榕树’指大菩提树。‘拉布树’为拉布树。‘像蒲桃串花’的是指其下方结的花如串串花束。
Pokkharaṇīti caturassapokkharaṇī. Nandaneti nandanavane nandāpokkharaṇī viya. Puppharasamattāti puppharasena mattā calitā. Makarandehīti kiñjakkhehi. Pokkharepokkhareti paduminipaṇṇe paduminipaṇṇe. Tesu hi kiñjakkhato reṇu bhassitvā pokkharamadhu nāma hoti. Dakkhiṇā atha pacchimāti ettāvatā sabbā disā vidisāpi vātā dassitā honti. Thūlāsiṅghāṭakāti mahantā siṅghāṭakā ca. Saṃsādiyāti sayaṃ jātasālī, sukasālītipi vuccanti. Pasādiyāti teyeva bhūmiyaṃ patitā. Byāviddhāti pasanne udake byāviddhā paṭipāṭiyā gacchantā dissanti. Mupayānakāti kakkaṭakā. Madhaunti bhisakoṭiyā bhinnāya paggharaṇaraso madhusadiso hoti. Khīrasappi muḷālibhīti muḷālehi paggharaṇaraso khīramissakanavanītasappi viya hoti.
‘池塘’四个方向的池塘;‘花园’指花园林;称为‘花园池’。‘花蜜饱饮’意为沐浴花蜜之甘露。‘蜜露’是昆虫采集之汁液。‘荷叶’‘莲叶’,即荷叶和莲叶间;花蜜由昆虫集中吸取。‘南方西方’,如此多的风都显现于各处。‘大树冠’指大树顶的枝叶聚集。‘法桐’是佛陀行道时所植一类树之名。‘大盘果’为大果树。‘小椰子树’是椰子属树。‘青檀’为木材名;‘黄果树’为黄果属。‘琼浆甘醇’形容花蜜甘美味醇,若牛奶倒入红花黄油所制的酱汁一般。
Sammaddatevāti sampattajanaṃ madayati viya. Samantā mabhināditāti samantā abhinadantā vicaranti. ‘‘Nandikā’’tiādīni tesaṃ nāmāni. Tesu hi paṭhamā ‘‘sāmi vessantara, imasmiṃ vane vasanto nandā’’ti vadanti. Dutiyā ‘‘tvañca sukhena jīva, puttā ca te’’ti vadanti. Tatiyā ‘‘tvañca jīva, piyā puttā ca te’’ti vadanti. Catutthā ‘‘tvañca nanda, piyā puttā ca te’’ti vadanti. Tena tesaṃ etāneva nāmāni ahesuṃ. Pokkharaṇīgharāti pokkharaṇivāsino.
‘欢乐跳跃’形容众生因丰盛树果而欢喜,如醉酒般欣悦。‘四面游走’指众生自在畅行于树下。‘南宫’等名皆为这些树的名称。第一名曰‘王舍城宫’云佛陀时此林之名。第二名言‘愿你亦得安乐,儿子常伴’。第三名云‘愿你享安乐,深爱儿子’。第四名云‘愿你安乐,深爱儿子’。由此众树名称由此而起。称这些居于池庭之人曰池庭居民。
Evaṃ cetaputtena vessantarassa vasanaṭṭhāne akkhāte jūjako tussitvā paṭisanthāraṃ karonto imaṃ gāthamāha –
如此,名为吉迹的车夫儿子于维桑陀人家衣着破旧之处,向人宣说后,满足之余修成回向时,作此偈言——
§2002
2002.
(二零零二)
‘‘Idañca me sattubhattaṃ, madhunā paṭisaṃyutaṃ;
『这是我名为七谷饭的食物,与蜜相配合;
Madhupiṇḍikā ca sukatāyo, sattubhattaṃ dadāmi te’’ti.
蜜块也很甘美,可供你享用,我将此七谷饭赠予你。』
Tattha sattubhattanti pakkamadhusannibhaṃ sattusaṅkhātaṃ bhattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – idaṃ mama atthi, taṃ te dammi, gaṇhāhi nanti.
其中,所谓七谷饭,是指似蜜般甜美的七种谷物饭。这句话的意思是——这是我所有之物,我将之赠与你,你可接纳勿拒绝。
Taṃ sutvā cetaputto āha –
闻此,车夫儿子便说道——
§2003
2003.
‘‘Tuyheva sambalaṃ hotu, nāhaṃ icchāmi sambalaṃ;
『愿汝自己圆满,我不欲成就圆满;','4843':'即使如是,亦请受持梵天,随其所乐前往梵天。』
Itopi brahme gaṇhāhi, gaccha brahme yathāsukhaṃ.
梵天啊,你也从这里接受吧;梵天啊,请随意离去吧。
§2004
2004.
‘‘Ayaṃ ekapadī eti, ujuṃ gacchati assamaṃ;
『此人独行,直进无歧,平等无偏;','4846':'甚至贫穷者其中,泥泞行走,头顶沾满泥污;'}
Isīpi accuto tattha, paṅkadanto rajassiro;
仙人亦不动摇于此,牙染泥垢、头蒙尘土;
Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ.
拿着婆罗门的钵,头发蓬乱盘结如蛛网。
§2005
2005.
‘‘Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati;
『披着鹿皮衣袍的苦行者,称为刹帝利,合掌顶礼。
Taṃ tvaṃ gantvāna pucchassu, so te maggaṃ pavakkhatī’’ti.
你去询问他,他定当为你宣说解脱之道。』
Tattha sambalanti pātheyyaṃ. Etīti yo ekapadikamaggo amhākaṃ abhimukho eti, esa assamaṃ ujuṃ gacchati. Accutoti evaṃnāmako isi tattha vasati.
这里指代的是道路。所谓单步道者,即朝我们而来的那位,直直地行走。名为阿阇陀者,即此处所指的修行者。
§2006
2006.
‘‘Idaṃ sutvā brahmabandhu, cetaṃ katvā padakkhiṇaṃ;
「听闻此语,梵亲族作此心意而绕行一周;
Udaggacitto pakkāmi, yenāsi accuto isī’’ti.
怀着正念,我起身前往那位为我所尊敬的居士。」
Tattha yenāsīti yasmiṃ ṭhāne accuto isi ahosi, tattha gatoti.
其中“为我所尊敬者”,指在何处有这值得尊敬的居士,便向彼处去。
Cūḷavanavaṇṇanā niṭṭhitā. · 小林注释终了。
Mahāvanavaṇṇanā大林品释
§2007
2007.
‘‘Gacchanto so bhāradvājo, addassa accutaṃ isiṃ;
「伯拉达瓦乔行走,见那值得尊敬的居士;
Disvāna taṃ bhāradvājo, sammodi isinā saha.
伯拉达瓦乔见之,乃与居士喜相会。」
§2008
2008.
‘‘Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;
「世尊,汝有何善法?世尊,汝无何无病?
Kacci uñchena yāpesi, kacci mūlaphalā bahū.
世尊因何而长寿,世尊的根本果实为何繁多?」
§2009
2009.
‘‘Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
「世尊,蚊蚋与飞蝇,俱为无量,
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjatī’’ti.
居于森林、野兽之穴,难道这里无有伤害吗?」
Tattha bhāradvājoti jūjako. Appamevāti appāyeva. Hiṃsāti tesaṃ vasena tumhākaṃ vihiṃsā.
此处提及巴拉德瓦迦作耕者。‘正如无量’,谓灾难极多。因你们的恶行,必致他人遭受伤害。
Tāpaso āha –
断热者(即苦行者)说—
§2010
2010.
第二零一零节。
‘‘Kusalañceva me brahme, atho brahme anāmayaṃ;
‘我的身心亦能具净洁之梵行,或身心非有病患;
Atho uñchena yāpemi, atho mūlaphalā bahū.
或我以高处果实自养,或多食根及果种。’
§2011
2011.
第二零一一节。
‘‘Atho ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
又如蚊蝇等,极其微小的蚊虫;
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā mayhaṃ na vijjati.
无论在林间、灌木或草丛中,对我皆无伤害。
§2012
2012.
‘‘Bahūni vassapūgāni, assame vasato mama;
多年雨季过去,我一直居住于此;
Nābhijānāmi uppannaṃ, ābādhaṃ amanoramaṃ.
却不曾知晓生起的苦恼,亦无任何令人厌弃之处。
§2013
2013.
‘‘Svāgataṃ te mahābrahme, atho te adurāgataṃ;
『欢迎你啊,大梵天,或曰你未曾到来;』
Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te.
『安住吧,尊者,进入内室,应当洁净你的足。』
§2014
2014.
‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
『三点佛塔杯,蜜酒美巧上佳;』
Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṃ varaṃ.
『果实虽少,应当享用,最上最优的梵天。』
§2015
2015.
‘‘Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
「此水乃清凉饮料,山中泉水所出;
Tato piva mahābrahme, sace tvaṃ abhikaṅkhasī’’ti.
若乃大梵天,汝愿饮之乎?」
Jūjako āha –
猎人答曰:
§2016
2016.
‘‘Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ, sabbassa agghiyaṃ kataṃ;
「所受者虽为赠与,却以善法施予一切;
Sañjayassa sakaṃ puttaṃ, sivīhi vippavāsitaṃ;
散迦耶之子桑贾耶,因酒肉而身心污秽;
Tamahaṃ dassanamāgato, yadi jānāsi saṃsa me’’ti.
‘如今我来到此处,若你知道,请告诉我。’
Tattha tamahaṃ dassanamāgatoti taṃ ahaṃ dassanāya āgato. Tāpaso āha –
于是他说‘如今我已来到此处’,意谓我来此乃为一见。修行者说——
§2017
2017.
‘‘Na bhavaṃ eti puññatthaṃ, sivirājassa dassanaṃ;
‘我不愿去往善处,观见尊贵世主之象;
Maññe bhavaṃ patthayati, rañño bhariyaṃ patibbataṃ;
我以为我会追随彼王,得到其首领之宠爱;
Maññe kaṇhājinaṃ dāsiṃ, jāliṃ dāsañca icchasi.
我以为我愿做奴仆,甘作黑衣佣人。’
§2018
2018.
‘‘Atha vā tayo mātāputte, araññā netumāgato;
或谓三者父母,尚未入林而止;
Na tassa bhogā vijjanti, dhanaṃ dhaññañca brāhmaṇā’’ti.
彼无财物享受,婆罗门之财富与谷米亦无也。」
Tattha na tassa bhogāti bho brāhmaṇa, tassa vessantarassa araññe viharantassa neva bhogā vijjanti, dhanadhaññañca na vijjati, duggato hutvā vasati, tassa santikaṃ gantvā kiṃ karissasīti?
此处所谓无财物,即此婆罗门,于其家族林中安住者,实无财物享用,亦无财富谷米。此时彼已堕恶趣而居,后去见其身边者将作何作为?
Taṃ sutvā jūjako āha –
闻此语者,苦行者曾言:
§2019
2019.
‘‘Akuddharūpohaṃ bhoto, nāhaṃ yācitumāgato;
『我形体不整,尊者啊,我并非为乞求而来;』
Sādhu dassanamariyānaṃ, sannivāso sadā sukho.
『圣灵的见证是美善的,与之同住常得安乐。』
§2020
2020.
〖数字无义,保留原文编号〗
‘‘Adiṭṭhapubbo sivirājā, sivīhi vippavāsito;
『昔有卫国君王,因卫国人而移居别处;』
Tamahaṃ dassanamāgato, yadi jānāsi saṃsa me’’ti.
『我今为见闻而来,若知其栖息之地,便可归依。』
Tassattho – ahaṃ, bho tāpasa, akuddharūpo, alaṃ ettāvatā, ahaṃ pana na kiñci vessantaraṃ yācitumāgato, ariyānaṃ pana dassanaṃ sādhu, sannivāso ca tehi saddhiṃ sukho. Ahaṃ tassa ācariyabrāhmaṇo, mayā ca so yato sivīhi vippavāsito, tato paṭṭhāya adiṭṭhapubbo, tenāhaṃ taṃ dassanatthāya āgato. Yadi tassa vasanaṭṭhānaṃ jānāsi, saṃsa meti.
世尊因此谓曰:『尊者啊,我是苦行者,形体不整,不欲此般多,唯一不为世间乞求任何财物,惟愿接触圣者殊胜之教法,此乃殊胜安乐之居所。吾为此师长婆罗门,亦因他国人民移居此地,故先人于此立足,我为得见庄严故而来。若尊知彼住所,即可归依于我。』
So tassa vacanaṃ sutvā saddahitvā ‘‘hotu sve saṃsissāmi te, ajja tāva idheva vasāhī’’ti taṃ phalāphalehi santappetvā punadivase maggaṃ dassento dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā āha –
闻此语音,欣然同意,称愿得与汝共住,今即留止斯处。于是以果实甘饴慰藉,翌日再现道果,右手展开谓曰:
§2021
2021.
二〇二一。
‘‘Esa selo mahābrahme, pabbato gandhamādano;
此乃大梵宝石,乃嗅香之山,
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
如王舍卫王,偕子息共处焉。
§2022
2022.
二〇二二。
‘‘Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
披持婆罗门袍,净洁而去其髻发;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati.
住于革衣者持戒自恃,生知者顶礼敬拜。
§2023
2023.
‘‘Ete nīlā padissanti, nānāphaladharā dumā;
「这些青色之物将显现,带有各种果实之枝;
Uggatā abbhakūṭāva, nīlā añjanapabbatā.
高耸如山峰的青色眼睛,似乎是青黑色的山峰。
§2024
2024.
‘‘Dhavassakaṇṇā khadirā, sālā phandanamāluvā;
树叶似牛脚木,巨大的沙拉树,花簇密生。
Sampavedhanti vātena, sakiṃ pītāva māṇavā.
风声被感知,仿佛欢喜的学徒。
§2025
2025.
二千零二十五。
‘‘Upari dumapariyāyesu, saṃgītiyova suyyare;
『在树梢高处和树梢下边,像在旱季集会一样;
Najjuhā kokilasaṅghā, sampatanti dumā dumaṃ.
杜鹃鸟群聚,隙间飞舞不停息。』
§2026
2026.
二千零二十六。
‘‘Avhayanteva gacchantaṃ, sākhāpattasamīritā;
『像被风吹动的树枝,摇曳不定;
Ramayanteva āgantaṃ, modayanti nivāsinaṃ;
欢喜欢迎来者,使居民愉悦;
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
住于彼处的瓦桑塔罗王,与诸子同欢。
§2027
2027.
‘‘Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
『承持婆罗门色相,披覆粗造头发;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati.
身着兽皮,气味难闻,出生知见恭敬礼拜。』
§2028
2028.
‘‘Karerimālā vitatā, bhūmibhāge manorame;
『柯蕊末捺罗』展开,地面上风景宜人;
Saddalāharitā bhūmi, na tatthuddhaṃsate rajo.
草长茂盛,土地上尘埃不侵。
§2029
2029.
二零二九。
‘‘Mayūragīvasaṅkāsā, tūlaphassasamūpamā;
孔雀喉之色,似棉絮般柔软;
Tiṇāni nātivattanti, samantā caturaṅgulā.
四指宽的青草,均匀分布不遮蔽。
§2030
2030.
二零三零。
‘‘Ambā jambū kapitthā ca, nīce pakkā cudumbarā;
「胡桃与番荔枝相属,苍耳及一类杜桐类果树;
Paribhogehi rukkhehi, vanaṃ taṃ rativaḍḍhanaṃ.
由众树的果实滋养,此林因而增添欢喜安乐。」
§2031
2031.
‘‘Veḷuriyavaṇṇasannibhaṃ, macchagumbanisevitaṃ;
色如琉璃之光,为鱼群所聚集游弋之处;
Suciṃ sugandhaṃ salilaṃ, āpo tatthapi sandati.
「颜色似织锦,居住于鱼鳖所聚之地;
§2032
2032.
清净芬芳的水流,水流正从此处流动。」
‘‘Tassāvidūre pokkharaṇī, bhūmibhāge manorame;
“在远处那池塘边,地面美丽优雅,
Padumuppalasañchannā, devānamiva nandane.
遍布着荷花,如同天神的花园一般。”
§2033
2033.
‘‘Tīṇi uppalajātāni, tasmiṃ sarasi brāhmaṇa;
“有三种荷花,生于池塘中;
Vicittaṃ nīlānekāni, setā lohitakāni cā’’ti.
形态各异,色彩有深蓝、白色和红色。”
Tassattho heṭṭhā vuttasadisoyeva. Karerimālā vitatāti kareripupphehi vitatā. Saddalāharitāti dhuvasaddalena haritā. Na tatthuddhaṃsate rajoti tasmiṃ vane appamattakopi rajo na uddhaṃsate. Tūlaphassasamūpamāti mudusamphassatāya tūlaphassasadisā. Tiṇāni nātivattantīti tāni tassā bhūmiyā mayūragīvavaṇṇāni tiṇāni samantato caturaṅgulappamāṇāneva vattanti, tato pana uttari na vaḍḍhanti. Ambā jambū kapitthā cāti ambā ca jambū ca kapitthā ca. Paribhogehīti nānāvidhehi pupphūpagaphalūpagehi paribhogarukkhehi. Sandatīti tasmiṃ vanasaṇḍe vaṅkapabbate kunnadīhi otarantaṃ udakaṃ sandati, pavattatīti attho. Vicittaṃ nīlānekāni, setā lohitakāni cāti ekāni nīlāni, ekāni setāni, ekāni lohitakānīti imehi tīhi uppalajātehi taṃ saraṃ vicittaṃ. Susajjitapupphacaṅkoṭakaṃ viya sobhatīti dasseti.
此处缘由如前所述。所谓“卡蕾莉花环展开”,指的是用卡蕾莉花装饰成环状铺开的样子。所称“萨达拉哈利塔”是指以清晰、纯净的绿色音调铺陈。这里所言并非花朵上长有尘土,实指该林中丝毫没有尘埃污垢。所谓“羽毛触感相似”,是指触摸柔软,感觉如同羽毛般细腻。“三种草不超出限度”,意味着这些草在那地面呈孔雀颈色,大小从四趾宽度环绕而生,但向上不继续生长。关于“芒果、葡萄柚”,指芒果树、葡萄柚树和橘子树等。所谓“众多享用”,是指该处有多种鲜花、果实可供采摘和享用的多样树木。所谓“溪流注入池塘”,是指在那森林落差处,人们可以见到溪水倾泻入水潭,水流不断循环。所谓“形态各异的深蓝、白色和红色”,是说这三种荷花分别以深蓝色、白色和红色展现其独特的花色,宛如布局精致的花环,显得光彩夺目。
Evaṃ caturassapokkharaṇiṃ vaṇṇetvā puna mucalindasaraṃ vaṇṇento āha –
如此描绘四水之洲后,穆查林陀河继续描绘说道——
§2034
2034.
二零三四。
‘‘Khomāva tattha padumā, setasogandhikehi ca;
『当下莲花啊,以洁白且芳香的莲花覆盖,
Kalambakehi sañchanno, mucalindo nāma so saro.
沾满水藻,名为穆查林陀的此河流淌。
§2035
2035.
二零三五。
‘‘Athettha padumā phullā, apariyantāva dissare;
莲花在此处盛开,不断延伸,无有尽头;」
Gimhā hemantikā phullā, jaṇṇutagghā upattharā.
花开繁盛的冬季水池边,虚浮的水草茂密生长。
§2036
2036.
‘‘Surabhī sampavāyanti, vicittapupphasanthatā;
『芬芳的香气随风飘散,花朵簇拥成团;
Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā’’ti.
蜜蜂因花香四处飞舞,欢快地嗡鸣着。』
Tattha khomāvāti khomamayā viya paṇḍarā. Setasogandhikehi cāti setuppalehi ca sogandhikehi ca kalambakehi ca so saro sañchanno. Apariyantāva dissareti aparimāṇā viya dissanti. Gimhā hemantikāti gimhe ca hemantike ca pupphitapadumā. Jaṇṇutagghā upattharāti jaṇṇupamāṇe udake upattharā phullā honti, santhatā viya khāyanti. Vicittapupphasanthatāti vicittā hutvā pupphehi santhatā sadā surabhī sampavāyanti.
此处『khomāvā』意指花朵簇拥之状,如同一团白纱。由白色香茎莲花及白色香莲花、白色荷叶相连而成,宛若一条水流覆盖。数量无边无际,仿佛无量无尽。『Gimhā hemantikā』指的是水池中与冬季期间盛开之莲花。『Jaṇṇutagghā upattharā』意谓这些花浮于类似乳液状的水面,密集聚合,犹如簇拥。『Vicitapupphasanthatā』意即变化多端而簇拥成花团的群落,始终浓郁芬芳飘散。
§2037
2037.
‘‘Athettha udakantasmiṃ, rukkhā tiṭṭhanti brāhmaṇa;
『在此水边,有树伫立,婆罗门称之为树;』
Kadambā pāṭalī phullā, koviḷārā ca pupphitā.
『卡丹巴树、巴达利树繁花盛放,蔓藤柔荑亦然绽放。』
§2038
2038.
‘‘Aṅkolā kacchikārā ca, pārijaññā ca pupphitā;
『有锻刀藤、刺藤,攀缘而上,皆开花;』
Vāraṇā vayanā rukkhā, mucalindamubhato saraṃ.
『野蔷薇、心叶树亦是树,旁临池边沐浴。』
§2039
2039.
‘‘Sirīsā setapārisā, sādhu vāyanti paddhakā;
『真竹叶』和『刹布竹叶』,被称为『比库们吟诵的善法』,颂唱赞美。
Nigguṇḍī sirīnigguṇḍī, asanā cettha pupphitā.
『无刺竹』和『无刺真竹』,其叶虽无刺,却在此处开花绽放。
§2040
2040.
‘‘Paṅgurā bahulā selā, sobhañjanā ca pupphitā;
『膝竹』繁多生长,『秀丽竹』也开满花朵,
Ketakā kaṇikārā ca, kaṇaverā ca pupphitā.
『香蒲』、『黍米花』以及『胡枝子』等,都开满了花。
§2041
2041.
二〇四一。
‘‘Ajjunā ajjukaṇṇā ca, mahānāmā ca pupphitā;
『阿朱那』者、『阿朱堪纳』者,皆谓大名且盛开之花也。
Supupphitaggā tiṭṭhanti, pajjalanteva kiṃsukā.
盛开鲜艳,站立如焚烧的干枯枯枝。
§2042
2042.
二〇四二。
‘‘Setapaṇṇī sattapaṇṇā, kadaliyo kusumbharā;
『色多般尼』、『萨多般尼』者,『卡达梨』及『库苏姆巴罗』,
Dhanutakkārī pupphehi, sīsapāvaraṇāni ca.
皆为弓形开花者,亦为叶片掩盖之花。
§2043
2043.
二〇四三。
‘‘Acchivā sallavā rukkhā, sallakiyo ca pupphitā;
「荫蔽茂密之树,茂盛开花之树;
Setageru ca tagarā, maṃsikuṭṭhā kulāvarā.
白皮树与籽多者,肉质疮疡之族属。」
§2044
2044.
二〇四四。
‘‘Daharā rukkhā ca vuddhā ca, akuṭilā cettha pupphitā;
「幼树与老树,花开全然不歪斜;
Assamaṃ ubhato ṭhanti, agyāgāraṃ samantato’’ti.
彼此平等同立,左右无偏离。」
Tattha tiṭṭhantīti saraṃ parikkhipitvā tiṭṭhanti. Kadambāti kadambarukkhā. Kacchikārā cāti evaṃnāmakā rukkhā. Pārijaññāti rattamālā. Vāraṇā vayanāti vāraṇarukkhā ca vayanarukkhā ca. Mucalindamubhato saranti mucalindassa sarassa ubhayapassesu. Setapārisāti setagaccharukkhā . Te kira setakkhandhā mahāpaṇṇā kaṇikārasadisapupphā honti. Nigguṇḍī sirīnigguṇḍīti pakatinigguṇḍī ceva kāḷanigguṇḍī ca. Paṅgurāti paṅgurarukkhā. Kusumbharāti ekagacchā. Dhanutakkārī pupphehīti dhanūnañca takkārīnañca pupphehi sobhitā. Sīsapāvaraṇāni cāti sīsapehi ca varaṇehi ca sobhitā. Acchivātiādayopi rukkhāyeva. Setageru ca tagarāti setageru ca tagarā ca. Maṃsikuṭṭhā kulāvarāti maṃsigacchā ca kuṭṭhagacchā ca kulāvarā ca. Akuṭilāti ujukā. Agyāgāraṃ samantatoti agyāgāraṃ parikkhipitvā ṭhitāti attho.
此处所说「立」者,乃弃诸枝叶而直立。卡当巴树者,即卡当巴树。卡奇卡树者,名如此。巴礼严者,夜间花冠。瓦然树者,即瓦然树及瓦耶纳树。穆查林达树,两边伸展,生于穆查林达池两旁。色塔帕丽斯者,色塔树。是曰色塔骨支,叶片粗大,花似珠粒。尼古恩迪树,有紫尼古恩迪、白尼古恩迪、黑尼古恩迪三类。泮古拉树,类型也。具首花树,仅一株。丹努塔卡丽树,花朵似弓箭繁盛。头蔽树,叶和蔽叶俱美。甚者如荫蔽树等。色塔骨鲁与他者,色塔骨鲁及他者二类。肉疮族属者,肉质树及疮疡类树族属。不歪斜者,指直立。左右无偏离者,意谓左右花木均匀分布,立于平坦开阔处。
§2045
2045.
第二千零四十五条。
‘‘Athettha udakantasmiṃ, bahujāto phaṇijjako;
在此水边,众多蛇类繁殖滋生;
Muggatiyo karatiyo, sevālasīsakā bahū.
其间杂有无知蠕动者,也有许多纺织丝虫群。
§2046
2046.
第二千零四十六条。
‘‘Uddāpavattaṃ ulluḷitaṃ, makkhikā hiṅgujālikā;
水流急促,波涛翻滚,昆虫如蚂蚁般纷飞;
Dāsimakañjako cettha, bahū nīcekalambakā.
此处有许多猾狡如蝮蛇般的寄生虫,低劣而附着于物体者众多。
§2047
2047.
‘‘Elamphurakasañchannā, rukkhā tiṭṭhanti brāhmaṇa;
‘‘被水淹没而浸湿的树木,婆罗门,确实站立着;
Sattāhaṃ dhāriyamānānaṃ, gandho tesaṃ na chijjati.
它们五周承载着负荷,但它们的香气并未消失。
§2048
2048.
‘‘Ubhato saraṃ mucalindaṃ, pupphā tiṭṭhanti sobhanā;
‘‘两旁流水围绕着柔美的木棉树,花朵鲜艳绚丽;
Indīvarehi sañchannaṃ, vanaṃ taṃ upasobhati.
被印度莲花所环抱,这树林因而更加壮丽美观。”
§2049
2049.
二〇四九。
‘‘Aḍḍhamāsaṃ dhāriyamānānaṃ, gandho tesaṃ na chijjati;
『正值半月期间,所藏之香气永不消散;
Nīlapupphī setavārī, pupphitā girikaṇṇikā;
蓝色花朵与白色纱衣,花开于山间峭壁;
Kalerukkhehi sañchannaṃ, vanaṃ taṃ tulasīhi ca.
遮蔽于稀疏树木之间,还有田野与罗勒草。』
§2050
2050.
‘‘Sammaddateva gandhena, pupphasākhāhi taṃ vanaṃ;
『森林因花香愈加芬芳,花枝点缀其中;
Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā.
蜂以花香为持,周围满是蜂鸣之声。
§2051
2051.
二〇五一。
‘‘Tīṇi kakkārujātāni, tasmiṃ sarasi brāhmaṇa;
三种瓜蔓产生,婆罗门湖中;
Kumbhamattāni cekāni, murajamattāni tā ubho’’ti.
有如瓮中之瓜蔓,有如罐中之瓜蔓,两者皆是。
Tattha phaṇijjakoti bhūtanako. Muggatiyoti ekā muggajāti. Karatiyoti rājamāso. Sevālasīsakāti imepi gacchāyeva, api ca sīsakāti rattacandanaṃ vuttaṃ. Uddāpavattaṃ ulluḷitanti taṃ udakaṃ tīramariyādabandhaṃ vātāpahataṃ ulluḷitaṃ hutvā tiṭṭhati. Makkhikā hiṅgujālikāti hiṅgujālasaṅkhāte vikasitapupphagacche pañcavaṇṇā madhumakkhikā madhurassarena viravantiyo tattha vicarantīti attho. Dāsimakañjako cetthāti imāni dve rukkhajātiyo ca ettha. Nīcekalambakāti nīcakalambakā. Elamphurakasañchannāti evaṃnāmikāya valliyā sañchannā. Tesanti tesaṃ tassā valliyā pupphānaṃ sabbesampi vā etesaṃ dāsimakañjakādīnaṃ pupphānaṃ sattāhaṃ gandho na chijjati. Evaṃ gandhasampannāni pupphāni, rajatapaṭṭasadisavālukapuṇṇā bhūmibhāgā. Gandho tesanti tesaṃ indīvarapupphādīnaṃ gandho aḍḍhamāsaṃ na chijjati. Nīlapupphītiādikā pupphavalliyo. Tulasīhi cāti tulasigacchehi ca. Kakkārujātānīti valliphalāni. Tattha ekissā valliyā phalāni mahāghaṭamattāni, dvinnaṃ mudiṅgamattāni. Tena vuttaṃ ‘‘murajamattāni tā ubho’’ti.
此中称为蛇瓜者,为蛇属植物;称为乌龟瓜者,是一种乌龟状的瓜。制作的瓜称为王瓜。所谓仆役刺瓜,指这些蔓类植物。同样“刺瓜”也指红檀。所谓水起旋转,指水中浪起,如波浪打击岸边,风吹使水波摇动而起伏不定。所谓蜜蜂,是指蜜蜂类,以多色蜜蜂闻名,游走于繁盛的花蕾之中,以甜美的花蜜为怡人之所。所谓蔓枝伞状,即这两种树蔓。在低矮的攀藤处,称为低矮攀枝,覆盖有那样名叫椴树的细枝蔓延。这些蔓枝,乃是用藤条缠绕保护的。它们之上的花朵中,含有仆役刺瓜等花,香气七天不消逝。如此芬芳的花,是生长于银色绒面沙质土地之上的。这些花散发着香气,印度密花诸属亦是如此,其香持续半个月不灭。所谓蓝色花等,是花藤。以罗勒科植物为例。瓜蔓果实即指藤本所结的果实。其中一蔓果实如大坛之形,二蔓果实如小坛之形,故称“两者皆是坛形”。故言“如罐中之瓜蔓,两者皆是。”
§2052
2052.
二〇五二。
‘‘Athettha sāsapo bahuko, nādiyo haritāyuto;
『在此教法中』河岸非常宽阔,河流众多,绿草成荫;
Asī tālāva tiṭṭhanti, chejjā indīvarā bahū.
椰子树及多种莲花林立,许多蓝色菊花盛开。
§2053
2053.
‘‘Apphoṭā sūriyavallī ca, kāḷīyā madhugandhiyā;
太阳枝上绽放的花朵焦黄明丽,黑色花朵散发蜂蜜芬香,
Asokā mudayantī ca, vallibho khuddapupphiyo.
扶桑树欢欣鼓舞,藤蔓上开着小巧鲜花。
§2054
2054.
‘‘Koraṇḍakā anojā ca, pupphitā nāgamallikā;
「卷叶蒲苇与无花鸢尾,开花的龙须草;
Rukkhamāruyha tiṭṭhanti, phullā kiṃsukavalliyo.
它们依附树木而立,是翠绿的蔓藤叶。」
§2055
2055.
‘‘Kaṭeruhā ca vāsantī, yūthikā madhugandhiyā;
「春生的折枝花,香甜的茶花;
Niliyā sumanā bhaṇḍī, sobhati padumuttaro.
鲜蓝的洛神花,莲师华开显光彩。」
§2056
2056.
‘‘Pāṭalī samuddakappāsī, kaṇikārā ca pupphitā;
「巴陀梨、枲蔓叶生于海水,花苞亦盛开;
Hemajālāva dissanti, ruciraggi sikhūpamā.
若金丝网般显现,鲜艳如红色火苗般绚丽。」
§2057
2057.
‘‘Yāni tāni ca pupphāni, thalajānudakāni ca;
「那些花朵及长于地上的水中果实,
Sabbāni tattha dissanti, evaṃ rammo mahodadhī’’ti.
皆皆皆于其处显现,海洋中正是如此美好。」
Tattha sāsapoti siddhatthako. Bahukoti bahu. Nādiyo haritāyutoti haritena āyuto nādiyo. Imā dvepi lasuṇajātiyo, sopi lasuṇo tattha bahukoti attho. Asī tālāva tiṭṭhantīti asīti evaṃnāmakā rukkhā siniddhāya bhūmiyā ṭhitā tālā viya tiṭṭhanti. Chejjā indīvarā bahūti udakapariyante bahū suvaṇṇaindīvarā muṭṭhinā chinditabbā hutvā ṭhitā. Apphoṭāti apphoṭavalliyo. Vallibho khuddapupphiyoti vallibho ca khuddapupphiyo ca. Nāgamallikāti vallināgā ca mallikā ca. Kiṃsukavalliyoti sugandhapattā vallijātī. Kaṭeruhā ca vāsantīti ime ca dve pupphagacchā. Madhugandhiyāti madhusamānagandhā. Niliyā sumanā bhaṇḍīti nīlavallisumanā ca pakatisumanā ca bhaṇḍī ca. Padumuttaroti evaṃnāmako rukkho. Kaṇikārāti vallikaṇikārā rukkhakaṇikārā. Hemajālāvāti pasāritahemajālā viya dissanti. Mahodadhīti mahato udakakkhandhassa ādhārabhūto mucalindasaroti.
此中「sāsa」谓蜥蜴,「bahu」谓众多,「nādi」谓竹,共谓绿色之竹众多;此二者亦为细小竹种,「lasuṇā」亦为竹名,故「bahu」意指众多。所谓「asī」者,指一种树名,谓树根附着地面,形态如椰枣树一般。叶片宽大有细脉状色彩,水流环绕之处叶片色泽呈金黄色,貌如广布之金丝网络。「chejjā」意谓荚果,「indīvarā」为奖荣花众多,水畔诸多金黄色的奖荣花须剪除后方可停留。所谓「apphoṭa」即指花簇,「apphoṭavalliyo」为花蔓,花蔓指细长而带有小花之蔓。花蔓及小花术语为「vallibho」及「khuddapupphiya」,「nāgamallikā」为称花蔓如蟒蛇,形如细密的缠绕。所谓「kiṃsukavalliyo」意指芳香的叶条,如香叶之类。所谓「kaṭeruhā」谓两种花树。蜂蜜芬芳者谓「madhugandhi」,意为蜜一般香甜之味。称「niliyā sumanā bhaṇḍī」乃蓝叶与柔美花草传说之花,蓝色藤蔓或花冠称「bhaṇḍī」。樱花刺槐类树称为「padumuttara」,亦为一树名。花苞细枝称「kaṇikārā」,即小枝与小树枝。金丝网状花朵谓「hemajālāvā」,似织就之广网。大海意谓大水之集聚处,谓之「mahodadhi」;而其名「mucalinda」为此水域大家族之名。此中水域广阔,乃大海之本源。
§2058
2058.
‘‘Athassā pokkharaṇiyā, bahukā vārigocarā;
『那池塘内,有多种水生植物;
Rohitā naḷapī siṅgū, kumbhilā makarā susū.
有红色的莲花、芦苇根,以及桔梗、水葫芦、龙舌兰和鹅掌楸花。』
§2059
2059.
‘‘Madhu ca madhulaṭṭhi ca, tālisā ca piyaṅgukā;
『还有蜂蜜和糖蜜、也有椰子花和香蒲花;
Kuṭandajā bhaddamuttā, setapupphā ca lolupā.
有椰子树上的果实、还有优良的菊花与洁白的花朵,花姿娇艳欲滴。』
§2060
2060.
‘‘Surabhī ca rukkhā tagarā, bahukā tuṅgavaṇṭakā;
「乳香树与榕树,此外还有许多高大的树木;
Paddhakā naradā kuṭṭhā, jhāmakā ca hareṇukā.
芦苇、沙仑和鹿角藤等植物也都包括在内。
§2061
2061.
‘‘Haliddakā gandhasilā, hiriverā ca guggulā;
「黄姜、香石、犀角树与没药;
Vibhedikā corakā kuṭṭhā, kappūrā ca kaliṅgukā’’ti.
还有易破损的盗药、沙勒树与苦木。」
Tattha athassā pokkharaṇiyāti idha pokkharaṇisadisatāya sarameva pokkharaṇīti vadati. Rohitātiādīni tesaṃ vārigocarānaṃ nāmāni. Madhu cāti nimmakkhikamadhu ca. Madhulaṭṭhi cāti laṭṭhimadhukañca. Tālisā cātiādikā sabbā gandhajātiyo.
在此,谓“自己的池塘”是指在池塘的本质构成方面,一切均为池塘本身。所谓罗毗他等,是水域中水的种类名称。所谓蜜,是指蜂蜜和蜂蜜的凝固物。所谓蜂蜜蜂,是指蜂中的蜂蜜产生者。所谓椰子树等,是指出所有出香味的种类。
§2062
2062.
二千零六十二。
‘‘Athettha sīhabyagghā ca, purisālū ca hatthiyo;
“此处指的是狮子、猿猴,及人为所猎杀的大象;
Eṇeyyā pasadā ceva, rohiccā sarabhā migā.
还有应当猎捕的鹿群、灵猪与野兽。
§2063
2063.
二千零六十三。
‘‘Koṭṭhasuṇā suṇopi ca, tuliyā naḷasannibhā;
“包括有角鹿和鹿角形似芦苇的动物;
Cāmarī calanī laṅghī, jhāpitā makkaṭā picu.
「摇动的扇子,飞翔的动物,敏捷的猴子乞讨。」
§2064
2064.
‘‘Kakkaṭā kaṭamāyā ca, ikkā goṇasirā bahū;
「猴子们种类繁多,有成群的旅鸟;」
Khaggā varāhā nakulā, kāḷakettha bahūtaso.
「犀鸟、野猪、穴熊,以及数量极多的秃鹫。」
§2065
2065.
‘‘Mahiṃsā soṇasiṅgālā, pampakā ca samantato;
「野牛、黄牛、婆罗门鸡,到处都有。」
Ākucchā pacalākā ca, citrakā cāpi dīpiyo.
『攀缘者』『躁动者』与『善变者』,以及色彩斑斓者,也称为火炬般闪耀者。
§2066
2066.
‘‘Pelakā ca vighāsādā, sīhā gogaṇisādakā;
『皮革者』和『破坏者』,以及『狮子』和『昆虫破坏者』,
Aṭṭhapādā ca morā ca, bhassarā ca kukutthakā.
『八足者』与『孔雀』,还有『吠声者』与『啄木鸟』。
§2067
2067.
‘‘Caṅkorā kukkuṭā nāgā, aññamaññaṃ pakūjino;
『囊狐』、『公鸡』与『龙』,彼此相讥讽争斗;
Bakā balākā najjuhā, dindibhā kuñjavājitā.
笨拙的弱者沉默不语,头垂颈弯如邬鸟一般。
§2068
2068.
二千零六十八。
‘‘Byagghinasā lohapiṭṭhā, pampakā jīvajīvakā;
【原句】虎疣铁甲,黄蚬与食腐虫;
Kapiñjarā tittirāyo, kulā ca paṭikutthakā.
猕猴、嚷嘴鸟,族中有害之辈。
§2069
2069.
二千零六十九。
‘‘Mandālakā celakeṭu, bhaṇḍutittiranāmakā;
迟钝愚昧,寄生蝇之名,瘟疫之徒也;
Celāvakā piṅgalāyo, goṭakā aṅgahetukā.
彩翼鸟、黄眼鸟、龟鸽、安嘎地鸟;
§2070
2070.
‘‘Karaviyā ca saggā ca, uhuṅkārā ca kukkuhā;
咖啦维鸟与沙嘎鸟,以及乌鸣鸟与库库哈鸟;
Nānādijagaṇākiṇṇaṃ, nānāsaranikūjita’’nti.
这些都是各种不同族类的鸟,它们生活在不同的巢穴中,或依附于各种不同的树种之上。
Tattha purisālūti vaḷavāmukhayakkhiniyo. Rohiccā sarabhā migāti rohitā ceva sarabhā migā ca. Koṭṭhasukāti siṅgālasunakhā. ‘‘Kotthusuṇā’’tipi pāṭho. Suṇopi cāti esāpekā khuddakamigajāti. Tuliyāti pakkhibiḷārā. Naḷasannibhāti naḷapupphavaṇṇā rukkhasunakhā. Cāmarī calanī laṅghīti cāmarīmigā ca calanīmigā ca laṅghīmigā ca. Jhāpitā makkaṭāti dve makkaṭajātiyova. Picūti sarapariyante gocaraggāhī eko makkaṭo. Kakkaṭā kaṭamāyā cāti dve mahāmigā. Ikkāti acchā. Goṇasirāti araññagoṇā. Kāḷakettha bahūtasoti kāḷamigā nāmettha bahūtaso. Soṇasiṅgālāti rukkhasunakhā ca siṅgālā ca. Pampakāti assamapadaṃ parikkhipitvā ṭhitā mahāveḷupampakā. Ākucchāti godhā. Pacalākā cāti gajakumbhamigā. Citrakā cāpi dīpiyoti citrakamigā ca dīpimigā ca.
其中,『牝马口夜叉女』者,即母马头形之女夜叉也。『赤鹿与萨拉跋鹿』者,即赤色之鹿与萨拉跋鹿也。『豺狗』者,即狐狼与犬也。另有读作『豺犬』者。『小型野兽』者,此乃小型兽类之一种也。『鸟猫』者,即形如猫之鸟也。『似芦苇者』者,即花色如芦苇之树栖犬也。『卡玛利鹿、卡拉尼鹿、善跳鹿』者,即卡玛利鹿、卡拉尼鹿与善跳鹿三种也。『被烧之猴』者,乃猴类之两种也。『毕朱』者,栖于湖沼边、以觅食为性之一种猴也。『咖嘎达与咖达玛亚』者,两种大型野兽也。『伊咖』者,即熊也。『牛头兽』者,即林中野牛也。『黑色野兽于此甚多』者,谓名为黑鹿者于此处数量甚众也。『索那与豺狼』者,即树栖犬与豺狼也。『班帕咖』者,即围绕修行处而立之大竹丛也。『阿库差』者,即巨蜥也。『巴杰拉咖』者,即象颈之野兽也。『花斑兽与豹』者,即花斑兽与豹两种也。
Pelakā cāti sasā. Vighāsādāti ete gijjhā sakuṇā. Sīhāti kesarasīhā. Gogaṇisādakāti gogaṇe gahetvā khādanasīlā duṭṭhamigā. Aṭṭhapādāti sarabhā migā. Bhassarāti setahaṃsā. Kukutthakāti kukutthakasakuṇā. Caṅkorāti caṅkorasakuṇā. Kukkuṭāti vanakukkuṭā. Dindibhā kuñjavājitāti ime tayopi sakuṇāyeva. Byagghinasāti senā. Lohapiṭṭhāti lohitavaṇṇasakuṇā. Pampakāti pampaṭakā. Kapiñjarā tittirāyoti kapiñjarā ca tittirā ca. Kulā ca paṭikutthakāti imepi dve sakuṇā. Mandālakā celakeṭūti mandālakā ceva celakeṭu ca. Bhaṇḍutittiranāmakāti bhaṇḍū ca tittirā ca nāmakā ca. Celāvakāpiṅgalāyoti dve sakuṇajātiyo ca, tathā goṭakā aṅgahetukā. Saggāti cātakasakuṇā. Uhuṅkārāti ulūkā.
『沛拉咖』者,即兔也。『食腐肉者』者,此等为秃鹫之类鸟也。『狮』者,即有鬃之狮也。『牛群杀手』者,惯于袭击牛群而食之凶猛野兽也。『八足兽』者,即萨拉跋鹿也。『跋萨拉』者,即白天鹅也。『咕咕踏咖』者,即咕咕踏咖鸟也。『仓科拉』者,即仓科拉鸟也。『鸡』者,即林中野鸡也。『丁迪跋、群鸟鸣叫之声』者,此三者皆为鸟类也。『虎鼻』者,即一种鸟群也。『红背者』者,即红色之鸟也。『班帕咖』者,即班帕达咖鸟也。『咖毕嘉拉与鹧鸪』者,即咖毕嘉拉鸟与鹧鸪也。『库拉与巴帝库踏咖』者,此亦两种鸟也。『曼达拉咖与切拉盖图』者,即曼达拉咖鸟与切拉盖图鸟也。『班都、鹧鸪、名咖』者,即班都鸟、鹧鸪鸟与名咖鸟也。『切拉瓦咖与赤黄色者』者,两种鸟类也,同样还有果达咖与昂格赫图咖。『萨嘎』者,即鸠鸟也。『乌克咖拉』者,即猫头鹰也。
§2071
2071.
二零七一。
‘‘Athettha sakuṇā santi, nīlakā mañjubhāṇakā;
『这里有鸟栖集,其羽为蓝色,声音清脆动听;
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
它们与配偶同乐,彼此间相互凭依。』
§2072
2072.
二零七二。
‘‘Athettha sakuṇā santi, dijā mañjussarā sitā;
『这里有鸟栖集,其羽为赤黄色、白色;
Setacchikūṭā bhadrakkhā, aṇḍajā citrapekhuṇā.
白色浮毛美丽,羽毛斑纹繁杂生长。』
§2073
2073.
二〇七三。
‘‘Athettha sakuṇā santi, dijā mañjussarā sitā;
「此处有孔雀,色彩斑斓,羽毛洁白晶莹;
Sikhaṇḍī nīlagīvāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
其后裔为藍鸦,彼此互相吹嘘夸耀。」
§2074
2074.
二〇七四。
‘‘Kukutthakā kuḷīrakā, koṭṭhā pokkharasātakā;
「有秃鹫和雕鹰,亦有池塘白鹭;
Kālāmeyyā balīyakkhā, kadambā suvasāḷikā.
还有黑蛇翅的昆虫,和梵香树上的美好鹊鸟。」
§2075
2075.
二千零七十五。
‘‘Haliddā lohitā setā, athettha nalakā bahū;
『黄泽、赤泽、白泽,以及此处许多像汁液一样的颜色;
Vāraṇā bhiṅgarājā ca, kadambā suvakokilā.
瓦兰、毒王以及榴树、脆响的杜鹃鸟。』
§2076
2076.
二千零七十六。
‘‘Ukkusā kurarā haṃsā, āṭā parivadentikā;
『水牛、野熊、天鹅,以及摇曳行走的栗色鸟;
Pākahaṃsā atibalā, najjuhā jīvajīvakā.
斑白的天鹅力大异常,浸没水中,生命顽强。』
§2077
2077.
‘‘Pārevatā ravihaṃsā, cakkavākā nadīcarā;
『彼岸飞翔的白鹭,像太阳一般明亮,眼如鸦嘴,穿行于江河之间;
Vāraṇābhirudā rammā, ubho kālūpakūjino.
它们在河湾处嬉戏玩耍,双方羽毛洁白如油光亮丽之鸟。』
§2078
2078.
‘‘Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā;
『此地有众多鸟类,各色纷呈,种种多样,
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
它们与雌鸟同乐,彼此间时而呼唤,互相梳理羽毛。』
§2079
2079.
‘‘Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā;
「在此,有鸟群栖息,其羽毛多彩且各异,
Sabbe mañjū nikūjanti, mucalindamubhato saraṃ.
皆明艳地翘起,平稳安详地停留在浅水之滨。」
§2080
2080.
‘‘Athettha sakuṇā santi, karaviyā nāma te dijā;
「在此,有鸟群栖息,名为鹳鸟,
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
它们与伴侣同喜,共相啄食,互相怨嗔。」
§2081
2081.
‘‘Athettha sakuṇā santi, karaviyā nāma te dijā;
『在此地有鸟群,称为鹚类;
Sabbe mañjū nikūjanti, mucalindamubhato saraṃ.
它们全部翩翩飞翔,在波光粼粼的水面上。』
§2082
2082.
‘‘Eṇeyyapasadākiṇṇaṃ, nāgasaṃsevitaṃ vanaṃ;
『此地以东的森林中,长有如龙所栖之林;
Nānālatāhi sañchannaṃ, kadalīmigasevitaṃ.
被各种藤蔓缠绕,栖息着野猪。』
§2083
2083.
‘‘Athettha sāsapo bahuko, nīvāro varako bahu;
「此处遍布荆棘丛生,且障碍众多;
Sāli akaṭṭhapāko ca, ucchu tattha anappako.
水稻未成熟不可采摘,稻谷正盛时却难收获。」
§2084
2084.
‘‘Ayaṃ ekapadī eti, ujuṃ gacchati assamaṃ;
「这里单脚而行,步履笔直且不摇晃;
Khudaṃ pipāsaṃ aratiṃ, tattha patto na vindati;
饥饿、口渴与厌恶痛苦时,不 得到任何救助。」
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
毗山达罗王,与其子女同处而受众人尊重。
§2085
2085.
‘‘Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
身着婆罗门之装扮,蓄留胡须与发髻;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassatī’’ti.
身披兽皮卧于地,礼敬于火神。
Tattha nīlakāti citrarājipattā. Mañjūssarā sitāti nibaddhamadhurassarā. Setacchikūṭā bhadrakkhāti ubhayapassesu setehi akkhikūṭehi samannāgatā sundarakkhā. Citrapekhuṇāti vicitrapattā. Kuḷīrakāti kakkaṭakā. Koṭṭhātiādayo sakuṇāva. Vāraṇāti hatthiliṅgasakuṇā. Kadambāti mahākadambā gahitā. Suvakokilāti kokilehi saddhiṃ vicaraṇasuvakā ceva kokilā ca. Ukkusāti kāḷakurarā. Kurarāti setakurarā. Haṃsāti sakuṇahaṃsā. Āṭāti dabbisaṇṭhānamukhasakuṇā. Parivadentikāti ekā sakuṇajāti. Vāraṇābhirudā rammāti rammābhirudā vāraṇā. Ubho kālūpakūjinoti sāyaṃ pāto pabbatapādaṃ ekaninnādaṃ karontā nikūjanti. Eṇeyyapasadākiṇṇanti eṇeyyamigehi ca pasadamigehi ca ākiṇṇaṃ. Tattha patto na vindatīti brāhmaṇa, vessantarassa assamapadaṃ patto puriso tattha assame chātakaṃ vā pānīyapipāsaṃ vā ukkaṇṭhitaṃ vā na paṭilabhati.
此中,“尼拉卡”是锦缎装饰之义。“曼周萨拉”谓紧密且甘甜。“色察契库塔”、“跋陀迦”乃称为两边白色尖山,“俊美之护卫”。“色察佩库纳”谓绮丽布帛。“俱利拉”者,棕榈树类。“拘多”诸者,如鹳等鸟类。“瓦兰”是指象嘴鹳鸟。“拘当摩”为大拘当摩树名。“苏瓦拘迦罗”乃能与鹃鸟共飞行之鸟及鹃鸟。“乌拘萨”为黑天鹅,“拘罗”为白天鹅。“含莎”为天鹅类。“阿塔”为食肉禽鸟的山口鸟。“毗利瓦当提迦”答为一鸟种。“瓦兰阿比卢达”是两种鸟名互相戏弄。“乌彼拘卢帕库吉诺提”谓晚霞使山脚发出单音鸣叫,鸟禽散去。此鸟群遍布于鹰及长尾鹰等兽类之中。婆罗门曰:“怛邪无法得,此国王无可共处之处,其人非为异类。是故此处之异鸟既非渴水,亦非有饮水之苦,亦未尝得到。”
§2086
2086.
‘‘Idaṃ sutvā brahmabandhu, isiṃ katvā padakkhiṇaṃ;
『听闻此语,梵亲者』者,梵亲近人也,『礼拜比库环绕行』者,于比库周身作环绕之礼。
Udaggacitto pakkāmi, yattha vessantaro ahū’’ti.
『心心念念动起,欲往常处栖止』者,心念上升,欲往有所安住之处。
Tattha yattha vessantaro ahūti yasmiṃ ṭhāne vessantaro ahosi, taṃ ṭhānaṃ gatoti.
『所谓常处者,即是彼处所止之地也』,彼所谓长者栖止者,即所在之处为“常处”。
Mahāvanavaṇṇanā niṭṭhitā. · 大林品释毕。
Dārakapabbavaṇṇanā童子品释
Jūjakopi accutatāpasena kathitamaggena gacchanto caturassapokkharaṇiṃ patvā cintesi ‘‘ajja atisāyanho, idāni maddī araññato āgamissati. Mātugāmo hi nāma dānassa antarāyakaro hoti, sve tassā araññaṃ gatakāle assamaṃ gantvā vessantaraṃ upasaṅkamitvā dārake yācitvā tāya anāgatāya te gahetvā pakkamissāmī’’ti. Athassa avidūre ekaṃ sānupabbataṃ āruyha ekasmiṃ phāsukaṭṭhāne nipajji. Taṃ pana rattiṃ paccūsakāle maddī supinaṃ addasa. Evarūpo supino ahosi – eko puriso kaṇho dve kāsāyāni paridahitvā dvīsu kaṇṇesu rattamālaṃ piḷandhitvā āvudhahattho tajjento āgantvā paṇṇasālaṃ pavisitvā maddiṃ jaṭāsu gahetvā ākaḍḍhitvā bhūmiyaṃ uttānakaṃ pātetvā viravantiyā tassā dve akkhīni uppāṭetvā bāhāni chinditvā uraṃ bhinditvā paggharantalohitabinduṃ hadayamaṃsaṃ ādāya pakkāmīti. Sā pabujjhitvā bhītatasitā ‘‘pāpako supino me diṭṭho, supinapāṭhako pana vessantarena sadiso nāma natthi, pucchissāmi na’’nti cintetvā paṇṇasālaṃ gantvā mahāsattassa paṇṇasāladvāraṃ ākoṭesi. Mahāsatto ‘‘ko eso’’ti āha. ‘‘Ahaṃ deva, maddī’’ti. ‘‘Bhadde, amhākaṃ katikavattaṃ bhinditvā kasmā akāle āgatāsī’’ti. ‘‘Deva, nāhaṃ kilesavasena āgacchāmi, apica kho pana me pāpako supino diṭṭho’’ti. ‘‘Tena hi kathehi, maddī’’ti. Sā attanā diṭṭhaniyāmeneva kathesi.
有一人,以火薪未焚的灼热之气,行往炭火之所,凝思曰:「今日甚为炽热,如今旱季将至。女婢行乞,实为布施之障,将至之时必然,彼苦于当往森林,亦无等闲往彼常处,必将往求乞于孩童彼时未来,若被夺取,则将离去。」遂于其地不远处,攀登一小山,伏于小竹洞中。其夜复于晨时见此女婢酣睡状:其身形如此,独一黑色男子,身披两段赭色衣,二耳满披垢污,手持兵刃欲斩其身,入至竹林小屋,手握女婢长发,强拉,将其坠于地坡上,睁开其双眼,断其双臂,碎其胸膛,取灰红色心肉,携之而去。彼女醒而惧,思谓:「恶人见于我梦中,在梦中斩我,然实无真比库如彼,今当询问。」遂往竹林小屋,敲击大树门。大树神问:「何人?」答曰:「我乃天神,名为女婢。」大树神曰:「贤者,尔等扰我分时,为何忽来?」答曰:「非由烦恼心,而是梦中见恶者。」大树神曰:「由此言罢,女婢!」乃由己所见述说梦中之境。
Mahāsattopi supinaṃ pariggaṇhitvā ‘‘mayhaṃ dānapāramī pūrissati, sve maṃ yācako āgantvā putte yācissati, maddiṃ assāsetvā uyyojessāmī’’ti cintetvā ‘‘maddi, tava dussayanadubbhojanehi cittaṃ āluḷitaṃ bhavissati, mā bhāyī’’ti saṃmohetvā assāsetvā uyyojesi. Sā vibhātāya rattiyā sabbaṃ kattabbakiccaṃ katvā dve putte āliṅgitvā sīse cumbitvā ‘‘tātā, ajja me dussupino diṭṭho, appamattā bhaveyyāthā’’ti ovaditvā ‘‘deva, tumhe dvīsu kumāresu appamattā hothā’’ti mahāsattaṃ putte paṭicchāpetvā pacchikhaṇittiādīni ādāya assūni puñchantī mūlaphalāphalatthāya vanaṃ pāvisi. Tadā jūjakopi ‘‘idāni maddī araññaṃ gatā bhavissatī’’ti sānupabbatā oruyha ekapadikamaggena assamābhimukho pāyāsi. Mahāsattopi paṇṇasālato nikkhamitvā paṇṇasāladvāre pāsāṇaphalake suvaṇṇapaṭimā viya nisinno ‘‘idāni yācako āgamissatī’’ti pipāsito viya surāsoṇḍo tassāgamanamaggaṃ olokentova nisīdi. Puttāpissa pādamūle kīḷanti. So maggaṃ olokento brāhmaṇaṃ āgacchantaṃ disvā satta māse nikkhittaṃ dānadhuraṃ ukkhipanto viya ‘ehi, tvaṃ bho brāhmaṇā’’ti somanassajāto jālikumāraṃ āmantento imaṃ gāthamāha –
大树神亦忆梦中景象,自念:「我将成就布施波罗蜜,吾之乞者必来,必乞于子。待首领女婢,令复苏振作。」念曰:「女婢,尔将为病难受饥饿所扰,勿怖。」即诱使令苏。彼女发清,夜中毕其当办之事,拥抱二子,吻其头,告曰:「父亲,今日见恶梦,宜当慎重。」又劝曰:「天神,尔于二儿当慎重。」复以食物水果,满怀献以请益,入山林。时有一人曰:「今日女婢将入森林。」登小山,单足跋涉,面对东南而行。大树神自竹林小屋出,坐于石板上,如金色佛像,想曰:「今乞者将来。」若渴水之人,坐观来路,脚踝间嬉戏。视路时,见婆罗门来,七个月来持布施具而跋涉,喜悦呼曰:「来啊,婆罗门!」召唤善男子月诸之子,唱诵偈语——
§2087
2087.
‘‘Uṭṭhehi jāli patiṭṭha, porāṇaṃ viya dissati;
『起来吧,住持护卫,宛如先人显现』,
Brāhmaṇaṃ viya passāmi, nandiyo mābhikīrare’’ti.
『我见婆罗门,喜悦勿令中伤』。
Tattha porāṇaṃ viya dissatīti pubbe jetuttaranagare nānādisāhi yācakānaṃ āgamanaṃ viya ajja yācakānaṃ āgamanaṃ dissati. Nandiyo mābhikīrareti etassa brāhmaṇassa diṭṭhakālato paṭṭhāya maṃ somanassāni abhikīranti, ghammābhitattassa purisassa sīse sītūdakaghaṭasahassehi abhisecanakālo viya jātoti.
所谓『宛如先人显现』者,指过去在洁城不同方位乞食众来往之状,如今日乞食众来访一般。『喜悦勿令中伤』者,则是指此婆罗门于现身时起初视察后,因喜悦生起不畏惧心,如同头顶被凉水瓶潮湿等浇洒之时,虽受侵扰却不惧怕。
Taṃ sutvā kumāro āha –
闻此,王子便说:
§2088
2088.
‘‘Ahampi tāta passāmi, yo so brahmāva dissati;
『我也看到,父亲,如同婆罗门现身一般,彼即梵天也。』
Addhiko viya āyāti, atithī no bhavissatī’’ti.
因为诅咒比宾客更当忌讳,不可有宾客般的存在。
Vatvā ca pana kumāro mahāsattassa apacitiṃ karonto uṭṭhāyāsanā brāhmaṇaṃ paccuggantvā parikkhāraggahaṇaṃ āpucchi. Brāhmaṇo taṃ olokento ‘‘ayaṃ vessantarassa putto jālikumāro nāma bhavissati, ādito paṭṭhāyeva pharusavacanaṃ kathessāmī’’ti cintetvā ‘‘apehi apehī’’ti accharaṃ pahari. Kumāro apagantvā ‘‘ayaṃ brāhmaṇo atipharuso, kiṃ nu kho’’ti tassa sarīraṃ olokento aṭṭhārasa purisadose passi. Brāhmaṇopi bodhisattaṃ upasaṅkamitvā paṭisanthāraṃ karonto āha –
少年们说完这话后,起身追赶婆罗门,前去询问行囊携带之事。婆罗门观察他,心想:“此人乃铁匠家的儿子,名为查里库马罗,或许要开始说些粗恶语句。”于是心中念“以牙还牙”,随即吐舌遮嘴。少年回到一旁,自言:“这婆罗门太粗暴了,会怎样呢?”察看其身躯,见有十八处男子忿怒迹象。婆罗门也向菩萨走近,交谈辩论,开口说道——
§2089
2089.
‘‘Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;
“不知汝们是否健康,是否无病;
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
或是否在生长,或是多果实的根本。
§2090
2090.
‘‘Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
「是否有蚊虫及螨虫,如同蜻蜓一样数量极多;
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjatī’’ti.
无论是在森林中,还是水边的湿地,是否真有害处存在呢?」
Bodhisattopi tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto āha –
菩萨与其一同回向时,如是称说:
§2091
2091.
‘‘Kusalañceva no brahme, atho brahme anāmayaṃ;
『梵友,愿您吉祥,又愿您无病无苦;』
Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū.
我们以拾穗为生,又有许多根茎果实。
§2092
2092.
二〇九二。
‘‘Atho ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsavā;
『随后,蚊虫与蜱虫非常多,精壮强健者极多,
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā amhaṃ na vijjati.
于森林中,栖居有角之野兽,彼等对我们没有伤害。』
§2093
2093.
二〇九三。
‘‘Satta no māse vasataṃ, araññe jīvasokinaṃ;
『我们在这森林中居住七个月,生活十分艰苦,
Imampi paṭhamaṃ passāma, brāhmaṇaṃ devavaṇṇinaṃ;
现今观此第一,观察婆罗门与天人之形象;』
Ādāya veḷuvaṃ daṇḍaṃ, aggihuttaṃ kamaṇḍaluṃ.
拿起树枝杖,焚香的水钵。
§2094
2094.
二千零九十四。
‘‘Svāgataṃ te mahābrahme, atho te adurāgataṃ;
『欢迎你,大梵天,或者你是不速之客;
Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te.
末了请进入,尊者,在你的脚上擦净。
§2095
2095.
二千零九十五。
‘‘Tiṇḍukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
那些花蕾、杯具,以及蜂巢、草药和蜂蜜;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṃ varaṃ.
小果实,尽可享用,应选殊胜中之殊胜。
§2096
2096.
二千九十六。
‘‘Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
这杯饮水清凉,来自山谷,
Tato piva mahābrahme, sace tvaṃ abhikaṅkhasī’’ti.
你若愿意,就喝这大殊胜饮水。」
Evañca pana vatvā mahāsatto ‘‘ayaṃ brāhmaṇo na akāraṇena imaṃ brahāraññaṃ āgato, āgamanakāraṇaṃ papañcaṃ akatvā pucchissāmi na’’nti cintetvā imaṃ gāthamāha –
大士如此说:『此婆罗门不是无缘无故而来此殊胜林中,他定有所因,我不应疑乱,于是思虑间作此偈言——』
§2097
2097.
二千九十七。
‘‘Atha tvaṃ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā;
于是,汝以何种特征,或以何种缘由,
Anuppatto brahāraññaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
请求我说出尚未达到的最高梵行禅林?
Tattha vaṇṇenāti kāraṇena. Hetunāti paccayena.
其中“特征”是指原因,“缘由”是指条件。
Jūjako āha –
聚集者(即论者)说-
§2098
2098.
‘‘Yathā vārivaho pūro, sabbakālaṃ na khīyati;
如同水流满溢,永不干涸;
Evaṃ taṃ yācitāgacchiṃ, putte me dehi yācito’’ti.
『如是,我前来乞求,愿赐予我儿子』,如是所乞。
Tattha vārivahoti pañcasu mahānadīsu udakavāho. Na khīyatīti pipāsitehi āgantvā hatthehipi bhājanehipi ussiñcitvā piviyamāno na khīyati. Evaṃ taṃ yācitāgacchinti tvampi saddhāya pūritattā evarūpoyevāti maññamāno ahaṃ taṃ yācituṃ āgacchiṃ. Putte me dehi yācitoti mayā yācito tava putte mayhaṃ dāsatthāya dehīti.
其中水流浩荡,汇集于五大江河,水势强盛。饮水者前来饮用,手持器皿或食用之器,杯中水不减少。以此类推,如此乞求而来者,因充满信心,心怀此念:『我亦当如是而来乞求,愿赐予我子。』因我所乞者,为你的儿子,乃属于我作为受役者的应供。
Taṃ sutvā mahāsatto somanassajāto pasāritahatthe sahassatthavikaṃ ṭhapento viya pabbatapādaṃ unnādento imā gāthā āha –
听闻此言,威严庄重、神色欢悦的大人,展开双手,如托千斤重物,仿佛撬动高山之足,放声诵唱此偈:
§2099
2099.
‘‘Dadāmi na vikampāmi, issaro naya brāhmaṇa;
『我予不动摇,我为主导,婆罗门啊,
Pāto gatā rājaputtī, sāyaṃ uñchāto ehiti.
王子已入休眠,黄昏时分,至于卧床。』
§2100
2100.
二千一百。
‘‘Ekarattiṃ vasitvāna, pāto gacchasi brāhmaṇa;
「独自一人端坐后,婆罗门,你去沐浴;
Tassā nhāte upaghāte, atha ne māladhārine.
沐浴时要清净,勿伤害持带花环者。」
§2101
2101.
二千一百之一。
‘‘Ekarattiṃ vasitvāna, pāto gacchasi brāhmaṇa;
「独自一人端坐后,婆罗门,你去沐浴;
Nānāpupphehi sañchanne, nānāgandhehi bhūsite;
用各类鲜花装饰,涂抹各种香料。
Nānāmūlaphalākiṇṇe, gaccha svādāya brāhmaṇā’’ti.
「多种根源与多样果实围绕其中,去吧,婆罗门们,要尝其甘美。」
Tattha issaroti tvaṃ mama puttānaṃ issaro sāmiko hutvā ete naya, apica kho panekaṃ kāraṇaṃ atthi. Etesaṃ mātā rājaputtī phalāphalatthāya pāto gatā sāyaṃ araññato āgamissati, tāya ānītāni madhuraphalāphalāni bhuñjitvā idheva ṭhāne ajjekarattiṃ vasitvā pātova dārake gahetvā gamissasi. Tassā nhāteti tāya nhāpite. Upaghāteti sīsamhi upasiṅghite. Atha ne māladhārineti atha ne vicitrāya mālāya alaṅkate taṃ mālaṃ vahamāne. Pāḷipotthakesu pana ‘‘atha ne māladhārino’’ti likhitaṃ, tassattho na vicārito. Nānāmūlaphalākiṇṇeti magge pātheyyatthāya dinnehi nānāmūlaphalāphalehi ākiṇṇe.
这里『主人』者,指你我儿子的主人、主宰,成为主人后引领这些人。此外,确实还有许多原因。诸母为王子为了果实的利益,傍晚离开林中前来,你带来甜美的果实,食用后就在此地留宿一夜,傍晚时抱着幼童同行。洗浴是指为其沐浴。『敷涂』是指涂抹头顶。又说不要戴花环,又说带上奇异花环,携带着这花环。巴利书籍中载有『又说不要带花环』,对此注疏并未作深入思考。『多种根源与多样果实围绕其中』,是指为了行路之便,周昼拥有多种根和果树包围之地。
Jūjako āha –
拘讷迦说道——
§2102
2102.
‘‘Na vāsamabhirocāmi, gamanaṃ mayha ruccati;
『我不贪恋寓所,喜欢行走;
Antarāyopi me assa, gacchaññeva rathesabha.
阻碍虽有,仍要前进如战车之牛。』
§2103
2103.
‘‘Na hetā yācayogī naṃ, antarāyassa kāriyā;
『并非因缘所求者,方能成就障碍之事;』
Itthiyo mantaṃ jānanti, sabbaṃ gaṇhanti vāmato.
『女性知晓教诲,皆从正道摄取诸法。』
§2104
2104.
‘‘Saddhāya dānaṃ dadato, māsaṃ adakkhi mātaraṃ;
『以信心布施者,在月中谨慎守护母亲;』
Antarāyampi sā kayirā, gacchaññeva rathesabha.
『即使有障碍,仍应为之而行,如同行驶战车之牛。』
§2105
2105.
‘‘Āmantayassu te putte, mā te mātaramaddasuṃ;
『你儿啊,当唤你时,勿令你母亲受苦;』
Saddhāya dānaṃ dadato, evaṃ puññaṃ pavaḍḍhati.
『怀信心施予布施,如是功德得以增长。』
§2106
2106.
‘‘Āmantayassu te putte, mā te mātaramaddasuṃ;
『你儿啊,当唤你时,勿令你母亲受苦;』
Mādisassa dhanaṃ datvā, rāja saggaṃ gamissasī’’ti.
『勿将财物给予奸佞之人,尔将往天界为王。』
Tattha na hetā yācayogī nanti ettha nanti nipātamattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahārāja, etā itthiyo ca nāma na hi yācayogī, na yācanāya anucchavikā honti, kevalaṃ antarāyassa kāriyā dāyakānaṃ puññantarāyaṃ, yācakānañca lābhantarāyaṃ karontīti. Itthiyo mantanti itthī māyaṃ nāma jānanti. Vāmatoti sabbaṃ vāmato gaṇhanti, na dakkhiṇato. Saddhāya dānaṃ dadatoti kammañca phalañca saddahitvā dānaṃ dadato. Māsanti mā etesaṃ mātaraṃ adakkhi. Kayirāti kareyya. Āmantayassūti jānāpehi, mayā saddhiṃ pesehīti vadati. Dadatoti dadantassa.
于彼处,若无因缘,乞讨者不能持久,亦难永存完满。此说曰:大王,这些女人被称非乞讨者,彼女们不存乞求之意,不发生乞求之言,仅为阻碍他人功德之增长,亦为妨碍乞讨者大利获之事而为之。女人们如此思维,皆知此为欺诈行径。所谓『左手』,乃指全部皆取左手,而不取右手。以信施与,既重视行为亦重视果报而施予。须忌恶视他人之母亲,不可践踏。作之者应行之。所谓『请教之语』,即向世人声明与我等同心也。『施与』,谓为施者而施。
Vessantaro āha –
韦桑陀说:—
§2107
2107.
第一千二百一十七偈。
‘‘Sace tvaṃ nicchase daṭṭhuṃ, mama bhariyaṃ patibbataṃ;
“若汝决意,欲见我的妻子,
Ayyakassapi dassehi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
应示于尊者,丑陋污秽恶劣之网。
§2108
2108.
第一千二百一十八偈。”
‘‘Ime kumāre disvāna, mañjuke piyabhāṇine;
『看见这些王子们,在美丽的袈裟中,口吐温柔的言辞』者,
Patīto sumano vitto, bahuṃ dassati te dhana’’nti.
『头戴毡帽,身份尊贵,显露出丰盛的财富』也。
Tattha ayyakassāti mayhaṃ pituno sañjayamahārājassa dvinnaṃ kumārānaṃ ayyakassa. Dassati te dhananti so rājā tuyhaṃ bahuṃ dhanaṃ dassati.
此中『ayyakassa』者,指我父亲散迦摩阇王之二子之中长子。『显露其财富』谓王曰:『陛下,你有丰富的财富显现。』
Jūjako āha –
朱迦婆罗门说道——
§2109
2109.
‘‘Acchedanassa bhāyāmi, rājaputta suṇohi me;
『我畏惧纷争,王子,请听我言;』
Rājadaṇḍāya maṃ dajjā, vikkiṇeyya haneyya vā;
‘以国王之杖罚我,出售我或杀害我’;
Jino dhanañca dāse ca, gārayhassa brahmabandhuyā’’ti.
‘胜者的财物与奴仆,应交付给其同族婆罗门’。”
Tattha acchedanassāti acchinditvā gahaṇassa bhāyāmi. Rājadaṇḍāya maṃ dajjāti ‘‘ayaṃ brāhmaṇo dārakacoro, daṇḍamassa dethā’’ti evaṃ daṇḍatthāya maṃ amaccānaṃ dadeyya. Gārayhassa brahmabandhuyāti kevalaṃ brāhmaṇiyāva garahitabbo bhavissāmīti.
对此“断绝(accēdanassa)”者,谓斩断畏惧之根本。云“以国王之杖罚我”,意谓“此婆罗门少年盗贼,应受杖责。”如是为罚之目的,将杖予父母。谓“应交付给其同族婆罗门”,仅指其母系婆罗门应当被轻视或恶言对待。
Vessantaro āha –
维桑塔罗说 ——
§2110
2110.
‘‘Ime kumāre disvāna, mañjuke piyabhāṇine;
“见此少者,于纯洁口舌中,亲爱地言说;
Dhamme ṭhito mahārājā, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
这位大国王坚立于法中,是僧伽那国的国王增益者;
Laddhā pītisomanassaṃ, bahuṃ dassati te dhana’’nti.
他获得了内心的喜悦安乐,向你多多展示财富。」
Jūjako āha –
拘酤者说道——
§2111
2111.
『二千一百一』。
‘‘Nāhaṃ tampi karissāmi, yaṃ maṃ tvaṃ anusāsasi;
『我也不会去做你所吩咐我的事;
Dārakeva ahaṃ nessaṃ, brāhmaṇyā paricārake’’ti.
我不过是这位婆罗门女的仆人,就像一个童子一样。』
Tattha dārakevāti alaṃ mayhaṃ aññena dhanena, ahaṃ ime dārakeva attano brāhmaṇiyā paricārake nessāmīti.
此中『少童』者,谓他人之财宝非我所有,我欲将此等少童作为己家婆罗门女之侍者供养。
Taṃ tassa pharusavacanaṃ sutvā dārakā bhītā palāyitvā piṭṭhipaṇṇasālaṃ gantvā tatopi palāyitvā gumbagahane nilīyitvā tatrāpi jūjakenāgantvā gahitā viya attānaṃ sampassamānā kampantā katthaci ṭhātuṃ asamatthā ito cito ca dhāvitvā caturassapokkharaṇitīraṃ gantvā daḷhaṃ vākacīraṃ nivāsetvā udakaṃ oruyha pokkharapattaṃ sīse ṭhapetvā udakena paṭicchannā hutvā aṭṭhaṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是,听闻其粗恶言语,众少童惊惧逃散,各各奔向蜂房之处,亦复逃避,藏匿于洞穴中,仍被蜂蝇所逐,似被缚系,亲见自身震颤而难以立处,前后逃逸,奔走于四狮莲池之岸,筑坚瓦搭巢,浸水以凉,头顶莲叶,浸水掩护,盘足靡跛。于此情状显现,佛言:
§2112
2112.
‘‘Tato kumārā byathitā, sutvā luddassa bhāsitaṃ;
『然后诸少儿忧愁,闻懦夫所语;
Tena tena padhāviṃsu, jālī kaṇhājinā cubho’’ti.
各奔东西,困苦于荆棘刺丛。』
Jūjakopi kumāre adisvā bodhisattaṃ apasādesi ‘‘bho vessantara, idāneva tvaṃ mayhaṃ dārake datvā mayā ‘nāhaṃ jetuttaranagaraṃ gamissāmi, dārake mama brāhmaṇiyā paricārake nessāmī’ti vutte iṅghitasaññaṃ datvā putte palāpetvā ajānanto viya nisinno, natthi maññe lokasmiṃ tayā sadiso musāvādī’’ti. Taṃ sutvā mahāsatto pakampitacitto hutvā ‘‘dārakā palātā bhavissantī’’ti cintetvā ‘‘bho brāhmaṇa, mā cintayi, ānessāmi te kumāre’’ti uṭṭhāya piṭṭhipaṇṇasālaṃ gantvā tesaṃ vanagahanaṃ paviṭṭhabhāvaṃ ñatvā padavalañjānusārena pokkharaṇitīraṃ gantvā udake otiṇṇapadaṃ disvā ‘‘kumārā udakaṃ oruyha ṭhitā bhavissantī’’ti ñatvā ‘‘tāta, jālī’’ti pakkosanto imaṃ gāthādvayamāha –
缚系少童亦告诫诸童,谕曰:『噢,毗舍遮王子!尔今被我等作为少童,余曾言‘我未往劫都城,欲使此少童为我婆罗门女之侍者’。尔以嘘声示意,放逐少童,坐而不知,吾心无此似尔之妄语者。』闻此,圣者心神震荡,思维:『少童既已逃散。』复念:『婆罗门勿忧,我将迎汝少儿。』起身而往蜂房,了知其林中洞穴状,循迹莲池之岸,见水中涉步,知少儿立于水中,便言:『子侄,荆棘困扰兮!』便作此二句偈唱:
§2113
2113.
‘‘Ehi tāta piyaputta, pūretha mama pāramiṃ;
『来啊,孩子,慈爱的儿子,先行持守我的波罗蜜多;
Hadayaṃ mebhisiñcetha, karotha vacanaṃ mama.
在你的心中灌溉之吧,务要成就我的教法之语。』
§2114
2114.
‘‘Yānā nāvā ca me hotha, acalā bhavasāgare;
『愿我的船只坚固,无动于沉沦的生死大海;
Jātipāraṃ tarissāmi, santāressaṃ sadevaka’’nti.
我必渡过生死之岸,住于安乐之天界。』
Kumāro pitu vacanaṃ sutvā ‘‘brāhmaṇo maṃ yathāruci karotu, pitarā saddhiṃ dve kathā na kathessāmī’’ti sīsaṃ nīharitvā pokkharapattāni viyūhitvā udakā uttaritvā mahāsattassa dakkhiṇapāde nipatitvā gopphakasandhiṃ daḷhaṃ gahetvā parodi. Atha naṃ mahāsatto āha ‘‘tāta, bhaginī te kuhi’’nti. ‘‘Tāta, ime sattā nāma bhaye uppanne attānameva rakkhantī’’ti. Atha mahāsatto ‘‘puttehi me katikā katā bhavissatī’’ti ñatvā ‘‘ehi amma kaṇhe’’ti pakkosanto gāthādvayamāha –
太子闻父言曰:「婆罗门随其喜恶行事,父兄合力将不再言谈。」乃垂首开裂头骨,散骨四方,弃水而上,伏于大者南足,牢执锁环系于山崖之间。彼大者问:「子,汝姊何在?」答曰:「子,今诸众因恐怖生起,唯我独自护持。」大者知言曰:「吾子与诸子女定有多劫耕作。」遂激励曰:
§2115
2115.
‘‘Ehi amma piyadhīti, pūretha mama pāramiṃ;
「来此,母亲慈爱啊,成就昔日我所行之波罗蜜;
Hadayaṃ mebhisiñcetha, karotha vacanaṃ mama.
浇洒吾心,行持吾言。」
§2116
2116.
‘‘Yānā nāvā ca me hotha, acalā bhavasāgare;
「吾所有车船,恒安于不动海洋。」
Jātipāraṃ tarissāmi, uddharissaṃ sadevaka’’nti.
我将超越生死界限,帮助众生起脱。
Sāpi ‘‘pitarā saddhiṃ dve kathā na kathessāmī’’ti tatheva udakā uttaritvā mahāsattassa vāmapāde nipatitvā gopphakasandhiṃ daḷhaṃ gahetvā parodi. Tesaṃ assūni mahāsattassa phullapadumavaṇṇe pādapiṭṭhe patanti. Tassa assūni tesaṃ suvaṇṇaphalakasadisāya piṭṭhiyā patanti. Atha mahāsatto kumāre uṭṭhāpetvā assāsetvā ‘‘tāta, jāli kiṃ tvaṃ mama dānavittakabhāvaṃ na jānāsi, ajjhāsayaṃ me, tāta, matthakaṃ pāpehī’’ti vatvā goṇe agghāpento viya tattheva ṭhito kumāre agghāpesi. So kira puttaṃ āmantetvā āha ‘‘tāta, jāli tvaṃ bhujisso hotukāmo brāhmaṇassa nikkhasahassaṃ datvā bhujisso bhaveyyāsi, bhaginī kho pana te uttamarūpadharā, koci nīcajātiko brāhmaṇassa kiñcideva dhanaṃ datvā tava bhaginiṃ bhujissaṃ katvā jātisambhedaṃ kareyya, aññatraraññā sabbasatadāyako nāma natthi, tasmā bhaginī te bhujissā hotukāmā brāhmaṇassa dāsasataṃ dāsīsataṃ hatthisataṃ assasataṃ usabhasataṃ nikkhasatanti evaṃ sabbasatāni datvā bhujissā hotū’’ti evaṃ kumāre agghāpetvā samassāsetvā assamapadaṃ gantvā kamaṇḍalunā udakaṃ gahetvā ‘‘ehi vata, bho brāhmaṇā’’ti āmantetvā sabbaññutaññāṇassa paccayo hotūti patthanaṃ katvā udakaṃ pātetvā ‘‘ambho brāhmaṇa, puttehi me sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena sabbaññutaññāṇameva piyatara’’nti pathaviṃ unnādento brāhmaṇassa piyaputtadānaṃ adāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
那女人说道:「父亲,我们两人共同不再言语。」于是水涨起,落于那大勇士的左足,紧抓牢固的堤岸绳索。那些水珠如同盛开的莲花色,纷纷落在那大勇士脚掌边;那些水珠上面似金牌一般,按着背面落下。接着,大勇士唤起幼子,并安慰他说:「孩子,你为何不知晓我是馈赠者,内心为善去恶?」说完,如同在用脾气警告似的,大勇士鼓劲地正对幼子。那人召唤他的儿子,说:「孩子,贾里,你若愿意成为勇士,赠与婆罗门三千匹布,你将成为勇士。你的姐妹形相端正,倘若有那个地位低贱的婆罗门赠财给你妹,将与你的姐妹间生出分歧,那种不善断乎不存在,因此,愿你的姐妹成为婆罗门的仆百、婢百、象百、马百,兑现所有这些赠与,以成为勇士。」于是,大勇士将儿子训导完毕,同时携带水罐取水,呼唤婆罗门:「请来,婆罗门。」并祈愿一切知识的缘起得以成就,遂倒水下,语曰:「水哉,婆罗门!你赐我儿众多美善、千倍于千加百倍的因缘,唯愿全知之智慧更爱我。」于是,开地赠予那婆罗门深爱儿子的财物。世尊由此启示说:
§2117
2117.
‘‘Tato kumāre ādāya, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho;
于是,大勇士取得黑色、坚硬的贾里土;
Brāhmaṇassa adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano.
赠予婆罗门,这就是城邦之水源发展者;
§2118
2118.
‘‘Tato kumāre ādāya, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho;
于是,少年携带着尖利的黑牙尖刺,
Brāhmaṇassa adā vitto, puttake dānamuttamaṃ.
送给婆罗门没有所有的财物,作为最殊胜的子礼。
§2119
2119.
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
当时那猛烈而恐怖的景象,令人生起鸡皮疙瘩;
Yaṃ kumāre padinnamhi, medanī sampakampatha.
那少年降伏之后,乳房震颤不已。
§2120
2120.
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
「当时所发生的恐怖情景,肌肤皆生鸡皮疙瘩;
Yaṃ pañjalikato rājā, kumāre sukhavacchite;
那时跪拜着的王子,心意安乐、欢喜愉悦;
Brāhmaṇassa adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano’’ti.
对婆罗门所给予的施舍,是那西维那国王加增之物。」
Tattha vittoti pītisomanassajāto hutvā. Tadāsi yaṃ bhiṃsanakanti tadā dānatejena unnadantī mahāpathavī catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā mattavāraṇo viya gajjamānā kampi, sāgaro saṅkhubhi. Sinerupabbatarājā suseditavettaṅkuro viya onamitvā vaṅkapabbatābhimukho aṭṭhāsi. Sakko devarājā apphoṭesi, mahābrahmā sādhukāramadāsi. Yāva brahmalokā ekakolāhalaṃ ahosi. Pathavisaddena devo gajjanto khaṇikavassaṃ vassi, akālavijjulatā nicchariṃsu. Himavantavāsino sīhādayo sakalahimavantaṃ ekaninnādaṃ kariṃsūti evarūpaṃ bhiṃsanakaṃ ahosi. Pāḷiyaṃ pana ‘‘medanī sampakampathā’’ti ettakameva vuttaṃ . Yanti yadā. Sukhavacchiteti sukhavasite sukhasaṃvaḍḍhite. Adā dānanti ambho brāhmaṇa, puttehi me sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena sabbaññutaññāṇameva piyataranti tassatthāya adāsi.
其中,因财富所生之喜乐心起。所谓当时的恐怖情景,是由施舍之力在大地上激荡,四方乃至一百二十万由旬之遥,犹如大象抖动身体一般使大地震动;海洋连同贝壳皆随之响动。锡努鲁山之王若伏潮芽生,曲折地朝向弯曲之山立定。萨咖天帝大声呼喊,大梵天赞叹其善行。直至到达梵天界,响声未曾止息。大地震动时,天人奔走风雨如注。雪山之狮子们齐声吼叫,发出一声震动整个喜马拉雅山脉之声。此等恐怖景象由此而生。据巴利文记载仅述「大地震动而颤抖」而已。众生皆追随之。所谓「安乐居处」是指安住于安乐境界而福德增长。婆罗门所给予施舍的水,因子孙具足一百一千倍的善根智慧,无上无等,故彼以此育养之水施与之。
Mahāsatto dānaṃ datvā ‘‘sudinnaṃ vata me dāna’’nti pītiṃ uppādetvā kumāre olokentova aṭṭhāsi. Jūjakopi vanagumbaṃ pavisitvā valliṃ dantehi chinditvā ādāya kumārassa dakkhiṇahatthaṃ kumārikāya vāmahatthena saddhiṃ ekato bandhitvā tameva vallikoṭiṃ gahetvā pothayamāno pāyāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
大勇士行施而说:「今日之施舍,实为罕见!」喜悦生起,王子环视四周站立。狩猎者也入林,断下藤蔓,用牙齿咬断,用王子左手连结,分别缠绕在一起拿着藤编成的篮子,背负行走。佛陀显现其所在,对众说:
§2121
2121.
‘‘Tato so brāhmaṇo luddo, lataṃ dantehi chindiya;
于是那婆罗门用牙齿咬断蔓草,
Latāya hatthe bandhitvā, latāya anumajjatha.
用手将蔓草绑住,顺着蔓草攀爬。
§2122
2122.
‘‘Tato so rajjumādāya, daṇḍañcādāya brāhmaṇo;
于是那婆罗门取来绳索和棒杖,
Ākoṭayanto te neti, sivirājassa pekkhato’’ti.
将它们解开,边做这些边看着国王。
Tattha sivirājassāti vessantarassa.
其中,『尸毗王的』者,即韦山达拉王的。
Tesaṃ pahaṭapahaṭaṭṭhāne chavi chijjati, lohitaṃ paggharati. Paharaṇakāle aññamaññassa piṭṭhiṃ dadanti. Athekasmiṃ visamaṭṭhāne brāhmaṇo pakkhalitvā pati. Kumārānaṃ muduhatthehi baddhavalli gaḷitvā gatā. Te rodamānā palāyitvā mahāsattassa santikaṃ āgamaṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
它们在不同的打击部位上皮肉分离,血液流出。打击时彼此相互掀起皮肤。有一次,在不平坦之处,有一婆罗门摔倒在地。儿童们用柔软的手绑住他的手腕,将他解开后离去。他们哭泣着逃离,到达大兽附近。观察此状,佛陀说道——
§2123
2123.
‘‘Tato kumārā pakkāmuṃ, brāhmaṇassa pamuñciya;
于是,儿童们前往,释放了婆罗门;
Assupuṇṇehi nettehi, pitaraṃ so udikkhati.
在未满损毁的网中,父亲露头观望。
§2124
2124.
‘‘Vedhamassatthapattaṃva, pitu pādāni vandati;
他如同头破血流地,礼敬父亲的双足;
Pitu pādāni vanditvā, idaṃ vacanamabravi.
顶礼父足后,说此语。
§2125
2125.
二一二五。
‘‘Ammā ca tāta nikkhantā, tvañca no tāta dassasi;
「母亲与父亲已经离去,你却为我们显现父亲;
Yāva ammampi passemu, atha no tāta dassasi.
等到看到母亲,我们才为你显现父亲。」
§2126
2126.
二一二六。
‘‘Ammā ca tāta nikkhantā, tvañca no tāta dassasi;
「母亲与父亲已经离去,你却为我们显现父亲;
Mā no tvaṃ tāta adadā, yāva ammāpi etu no;
『不要送给我们,尊者,直到母亲能够亲自来送为止。』
Tadāyaṃ brāhmaṇo kāmaṃ, vikkiṇātu hanātu vā.
『那时,这位婆罗门若有欲求,可出售或杀伤(以满足其欲)。』
§2127
2127.
‘‘Balaṅkapādo andhanakho, atho ovaddhapiṇḍiko;
『此人为力勇之足,目盲鼻疾,或腹部肿大;』
Dīghuttaroṭṭho capalo, kaḷāro bhagganāsako.
『他身形高长,行动不稳,体弱筋劳,痞疾严重。』
§2128
2128.
‘‘Kumbhodaro bhaggapiṭṭhi, atho visamacakkhuko;
「坎波达罗」者,指坎波德罗国城;「巴嘎皮提」者,为布耶山;「阿托」者,意为尽头;「维萨玛查库」者,意谓奇异的目光。
Lohamassu haritakeso, valīnaṃ tilakāhato.
「罗哈玛苏」者,意为铁制的;「哈里塔凯索」者,意为绿色之发;「瓦丽那」者,为旗帜或绶带;「提拉卡哈托」者,即带有痣印。
§2129
2129.
编号二千一百二十九。
‘‘Piṅgalo ca vinato ca, vikaṭo ca brahā kharo;
「匹嘎罗」者,为匹嘎罗比库;「维纳托」者,意即教诲者或被教诲者;「维卡托」者,意谓怪异奇特;「薄罗呵卡罗」者,意为波罗呼卡罗,即刚猛、强悍之意。
Ajināni ca sannaddho, amanusso bhayānako.
「阿吉纳尼」者,指未受驯服者;「三那多」者,意为装备或武装;「阿曼梭」者,非人类;「婆耶阿纳卡」者,意为极其可怕者。
§2130
2130.
编号二千一百三十。
‘‘Manusso udāhu yakkho, maṃsalohitabhojano;
『人』者,所谓野鬼,以肉与血为食者。
Gāmā araññamāgamma, dhanaṃ taṃ tāta yācati.
『乡村』者,离开村落进入森林者,彼借债而求财也,父亲啊。
§2131
2131.
二千一百三十一。
‘‘Nīyamāne pisācena, kiṃ nu tāta udikkhasi;
『被饿鬼拘束时』,你为何徒然惊惧,父亲啊?
Asmā nūna te hadayaṃ, āyasaṃ daḷhabandhanaṃ.
我们确实使你的心像铁钉牢束不动。
§2132
2132.
二千一百三十二。
‘‘Yo no baddhe na jānāsi, brāhmaṇena dhanesinā;
「若汝不识束缚,既非婆罗门富人;
Accāyikena luddena, yo no gāvova sumbhati.
又非强暴霸道之徒,岂能如牛群般和顺?
§2133
2133.
‘‘Idheva acchataṃ kaṇhā, na sā jānāti kismiñci;
「此处黑暗昏闇,不知其所为何;
Migīva khirasammattā, yūthā hīnā pakandatī’’ti.
如同乳香浓郁之鹿群,愚钝下劣而聚集。」
Tattha udikkhatīti so pitu santikaṃ gantvā kampamāno oloketi. Vedhanti vedhamāno. Tvañca no tāta, dassasīti tvañca amhe tāya anāgatāya eva brāhmaṇassa dadāsi, evaṃ mā kari, adhivāsehi tvaṃ tāva. Yāva ammaṃ passemu, atha no tāya diṭṭhakāle tvaṃ puna dassasi. Vikkiṇātu hanātu vāti tāta, ammāya āgatakāle esa amhe vikkiṇātu vā hanatu vā. Yaṃ icchati, taṃ karotu. Apica kho panesa kakkhaḷo pharuso, aṭṭhārasahi purisadosehi samannāgatoti aṭṭhārasa purisadose kathesi.
于是因震动而起,至父亲所处,颤栗环境中环视观察。感知并被感知。称『父亲啊,汝将此事示于我,亦如我们将未来事传与婆罗门,勿为,且忍耐至此。待我与母亲见面,方可复见。』父亲曰:『欲卖欲杀皆由尔意。然此人粗鲁凶猛,怀有十八男子之恶性,故称十八恶人。』
Tattha balaṅkapādoti patthaṭapādo. Andhanakhoti pūtinakho. Ovaddhapiṇḍikoti heṭṭhāgalitapiṇḍikamaṃso. Dīghuttaroṭṭhoti mukhaṃ pidahitvā ṭhitena dīghena uttaroṭṭhena samannāgato. Capaloti paggharitalālo. Kaḷāroti sūkaradāṭhāhi viya nikkhantadantehi samannāgato . Bhagganāsakoti bhaggāya visamāya nāsāya samannāgato. Lohamassūti tambalohavaṇṇamassu. Haritakesoti suvaṇṇavaṇṇavirūḷhakeso. Valīnanti sarīracammamassa valiggahitaṃ. Tilakāhatoti kāḷatilakehi parikiṇṇo. Piṅgaloti nibbiddhapiṅgalo biḷārakkhisadisehi akkhīhi samannāgato. Vinatoti kaṭiyaṃ piṭṭhiyaṃ khandheti tīsu ṭhānesu vaṅko. Vikaṭoti vikaṭapādo. ‘‘Abaddhasandhī’’tipi vuttaṃ, ‘‘kaṭakaṭā’’ti viravantehi aṭṭhisandhīhi samannāgato. Brahāti dīgho. Amanussoti na manusso, manussavesena vicarantopi yakkho esa. Bhayānakoti ativiya bhiṃsanako.
那里所谓的「巴兰卡巴多」是指护足;「盲鼻」是指污浊的鼻孔;「长肉脊」是指覆盖于脊骨下方的肌肉;「长上颚」是指闭口而立,具有长而上翘的上颚;「活泼」是指灵巧好动;「獾鼻」是指像野猪前齿露出般的样子;「瘤鼻」是指鼻子不规整且凹凸不平的样子;「铜肤」是指皮肤呈铜色;「黄发」是指头发如黄金色且茂密;「条纹」是指身体毛皮上的条纹;「涂黑」是指被黑色斑纹环绕;「朱红」是指眼睛如猞猁般明亮;「弯曲」是指肩或背部有弯曲;「怪异足」是指异样的脚;有「未合缝」之称者,即指骨缝未完全合拢;长者是指身材高大;「非人」指虽非人类,但外表如人,在人与鬼神之间徘徊的鬼神;「恐怖」指极为可怕。
Manusso udāhu yakkhoti tāta, sace koci imaṃ brāhmaṇaṃ disvā evaṃ puccheyya ‘‘manussoyaṃ brāhmaṇo, udāhu yakkho’’ti. ‘‘Na manusso, atha kho maṃsalohitabhojano yakkho’’ti vattuṃ yuttaṃ. Dhanaṃ taṃ tāta yācatīti tāta, esa amhākaṃ maṃsaṃ khāditukāmo tumhe puttadhanaṃ yācati. Udikkhasīti ajjhupekkhasi. Asmā nūna te hadayanti tāta, mātāpitūnaṃ hadayaṃ nāma puttesu mudukaṃ hoti, puttānaṃ dukkhaṃ na sahati, tvaṃ ajānanto viya acchasi, tava pana hadayaṃ pāsāṇo viya maññe, atha vā āyasaṃ daḷhabandhanaṃ. Tena amhākaṃ evarūpe dukkhe uppanne na rujati.
人若论及鬼神时说:“父啊,如果有人见到此婆罗门,就问他说‘这是人吗?还是鬼神?’”答曰:“非人,而是以肉食及铁器为食的鬼神。”“父亲,我们向他乞求财富吧。”意思是“父亲,他想吃我们的肉,你们乞求孩子的财物吧。”“抬头看啊”,就是注视的意思。“我们的心啊,父亲,是父母心中的柔软之处,父亲的孩子不能忍受痛苦,你却好像不知,反而你的心像石头似的,或者像铁制的紧缚带。”由此,在我们遭受这种痛苦时却不感痛。
Na jānāsīti ajānanto viya acchasi. Accāyikena luddenāti ativiya luddena pamāṇātikkantena. Yo noti brāhmaṇena no amhe kaniṭṭhabhātike baddhe bandhite yo tvaṃ na jānāsi. Sumbhatīti potheti. Idheva acchatanti tāta, ayaṃ kaṇhājinā kiñci dukkhaṃ na jānāti. Yathā nāma khīrasammattā migapotikā yūthā parihīnā mātaraṃ apassantī khīratthāya kandati, evaṃ ammaṃ apassantī kanditvā sussitvā marissati, tasmā maṃyeva brāhmaṇassa dehi, ahaṃ gamissāmi, ayaṃ kaṇhājinā idheva hotūti.
因为不懂,像不知般的愚昧。「被领罪」是指被残忍刑罚折磨远过极限。不是被婆罗门管束,也不是被我们最幼幼弟子所拘押,为什么你还说不懂?「容纳」是指负担背负。父亲,现在你还活着,这个黑毛人什么痛苦也不懂。不如说如奶已干涸、离群的幼鹿失去母亲般,幼鹿因想吃奶而悲鸣,如此母鹿失去幼崽哭泣后死去,因此我认为赶快送给婆罗门吧,我要去了,这个黑毛人还是活着。
Evaṃ vuttepi mahāsatto na kiñci katheti. Tato kumāro mātāpitaro ārabbha paridevanto āha –
虽然如此说,伟大的人却什么也不说。然后王子起身,与父母开始悲叹说道—
§2134
2134.
(此处编号2134,应是文献编号,原文无译文内容)
‘‘Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;
「对我而言,并无那样的痛苦,确实这是人所能得的;
Yañca ammaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
「若有我不见之物,于我则为更甚之苦。」
§2135
2135.
‘‘Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;
「此苦我不曾获,实为凡夫迷惑;
Yañca tātaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
若我不见如是苦,于我则为更甚之苦。」
§2136
2136.
‘‘Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati;
「此诚为恶劣之母,长久以来令人厌恶;
Kaṇhājinaṃ apassantī, kumāriṃ cārudassaniṃ.
观察黑曜石的人,看见了美丽的少女。
§2137
2137.
‘‘So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati;
“那父亲啊,确实狡猾,他长久地喜欢,
Kaṇhājinaṃ apassanto, kumāriṃ cārudassaniṃ.
观察黑曜石的人,看见了美丽的少女。”
§2138
2138.
‘‘Sā nūna kapaṇā ammā, ciraṃ rucchati assame;
“那母亲啊,确实狡猾,她长久地喜爱小马;
Kaṇhājinaṃ apassantī, kumāriṃ cārudassaniṃ.
看不见黑色染污,少女美丽的相貌。
§2139
2139.
‘‘So nūna kapaṇo tāto, ciraṃ rucchati assame;
“父亲呵,这人顽固,长久痴迷着小孩子;
Kaṇhājinaṃ apassanto, kumāriṃ cārudassaniṃ.
未见黑色染污,少女美丽的相貌。”
§2140
2140.
‘‘Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati;
“这母亲呵,固执地长期喜爱着儿女;
Aḍḍharatte va ratte vā, nadīva avasucchati.
『阿达罗之苦』者,谓于火热之时,犹如河水骤然减少干涸一般。
§2141
2141.
二千一百四十一。
‘‘So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati;
『于是,阿达罗弟子呵,久住火热中而心生烦恼;
Aḍḍharatte va ratte vā, nadīva avasucchati.
如火热之时或有火红之热,如河流骤然减少干涸一般。』
§2142
2142.
二千一百四十二。
‘‘Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā;
『此诸菴摩树者,所谓通达河流之边者哉;』
Vividhāni rukkhajātāni, tāni ajja jahāmase.
各种不同种类的树木,我们今天将要砍伐。
§2143
2143.
‘‘Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā;
‘‘这些都是有用的物品,有榕树和紫荆树;
Vividhāni phalajātāni, tāni ajja jahāmase.
各种不同种类的果树,我们今天将要砍伐。
§2144
2144.
‘‘Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṃ sītūdakā nadī;
这些园林耸立,其中有清凉的河流;
Yatthassu pubbe kīḷāma, tāni ajja jahāmase.
过去我们曾经玩耍的那些东西,今天我们舍弃它们。
§2145
2145.
‘‘Vividhāni pupphajātāni, asmiṃ uparipabbate;
各种各样生长于花上的花朵,在这座山顶上;
Yānassu pubbe dhārema, tāni ajja jahāmase.
过去我们曾经保持的那些,现在我们舍弃它们。
§2146
2146.
‘‘Vividhāni phalajātāni, asmiṃ uparipabbate;
各种各样生长于果实上的果子,在这座山顶上;
Yānassu pubbe bhuñjāma, tāni ajja jahāmase.
我们过去所享用的东西,今天舍弃不取。
§2147
2147.
‘‘Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime;
『这些是我们的象,受束缚的正是这些;过去我们所玩乐的,现在都舍弃了』。
Yehissu pubbe kīḷāma, tāni ajja jahāmase’’ti.
『这些是我们的象,受束缚的正是这些;过去我们所玩乐的,现在都舍弃了』。
Tattha pumunāti bhave vicarantena purisena. Labbhāti labhitabbaṃ. Taṃ me dukkhataraṃ itoti yaṃ me ammaṃ passituṃ alabhantassa dukkhaṃ, taṃ ito pothanadukkhato sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena dukkhataraṃ. Rucchatīti rodissati. Aḍḍharatte va ratte vāti aḍḍharatte vā sakalaratte vā amhe saritvā ciraṃ rodissati. Avasucchatīti appodakā kunnadī avasussati. Yathā sā khippameva sussati, evaṃ aruṇe uggacchanteyeva sussitvā marissatīti adhippāyenevamāha. Vedisāti olambanasākhā. Tānīti yesaṃ no mūlapupphaphalāni gaṇhantehi ciraṃ kīḷitaṃ, tāni ajja ubhopi mayaṃ jahāma. Hatthikāti tātena amhākaṃ kīḷanatthāya katā hatthikā.
此中所说『人』,是指在世间行为活动之人。『得』是指应当获得的东西。『这是比我过去未能看见母亲的痛苦更甚的苦,所以对于此因持续忍受痛苦比之前负载风险之痛苦更多数倍。一旦生起厌恶便会哭泣。夜半时分或整夜都会因这苦痛而长久哭泣。『干涸』是指小河流断水干涸。正如那河流迅速干涸,清晨时鸟类醒来时已经干涸死亡,这比喻说明痛苦灭尽的强力。『枝条』意为依附的枝干。『那些』是指我们过去长期依附其上,吸取其根、花、果实者。所以现在双方都放弃了。象是以此树为娱乐而被养育的。
Taṃ evaṃ paridevamānameva saddhiṃ bhaginiyā jūjako āgantvā pothento gahetvā pakkāmi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
在极端悲伤之时,我带着妹妹的斗志,前来拾取遗体准备火葬。我开示其原因,导师说道——
§2148
2148.
二千一百四十八。
‘‘Nīyamānā kumārā te, pitaraṃ etadabravuṃ;
『年轻的王子们正被教导时,对父亲说:
Ammaṃ ārogyaṃ vajjāsi, tvañca tāta sukhī bhava.
你应注重健康,使自己安乐无忧。』
§2149
2149.
二千一百四十九。
‘‘Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime;
『这些是我们曾经饲养过的象马,它们强壮有力;
Tāni ammāya dajjesi, sokaṃ tehi vinessati.
你把它们作为供养给母亲,这样悲伤将随之消散。』
§2150
2150.
‘‘Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime;
『这些象牙手镯,是我们栓缚的,也正是我们所拥有的;
Tāni ammā udikkhantī, sokaṃ paṭivinessatī’’ti.
它们突然发出响声,消除了忧愁』。
Tadā bodhisattassa putte ārabbha balavasoko uppajji, hadayamaṃsaṃ uṇhaṃ ahosi. So kesarasīhena gahitamattavāraṇo viya rāhumukhaṃ paviṭṭhacando viya ca kampamāno sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkonto assupuṇṇehi nettehi paṇṇasālaṃ pavisitvā kalunaṃ paridevi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
当时,菩萨的儿子开始生起强烈的忧愁,心胸如火炽般炙热。他如同被狮子抓住脖颈而难以挣脱,如同月亮从云雾中露出并颤动不定,尽管拼命想稳固身体,却不能保持平衡,便进入满是蚂蚁的蚂蚁窝,满怀忧愁。对此,世尊阐明说——
§2151
2151.
‘‘Tato vessantaro rājā, dānaṃ datvāna khattiyo;
『当时,国王韦山陀施舍后,贵族战士――」
Paṇṇasālaṃ pavisitvā, kalunaṃ paridevayī’’ti.
进入帕牟那礼拜堂后,悲悯地说道。
Tato parā mahāsattassa vilāpagāthā honti –
继而,这位伟大圣者发出了悲伤的哀歌——
§2152
2152.
‘‘Kaṃ nvajja chātā tasitā, uparucchanti dārakā;
“谁忍心悲伤哀叹,孑然孤寂的孩童,彼此依偎;
Sāyaṃ saṃvesanākāle, ko ne dassati bhojanaṃ.
傍晚聚会时间,将有谁不显露出食物呢。
§2153
2153.
‘‘Kaṃ nvajja chātā tasitā, uparucchanti dārakā;
‘谁在我们这里哭泣悲号,孩子们在上方呼喊;
Sāyaṃ saṃvesanākāle, ‘ammā chātamha detha no’.
黄昏时分,在收拾行装的时候,说:「母亲,请把哭声给我们吧。」
§2154
2154.
‘‘Kathaṃ nu pathaṃ gacchanti, pattikā anupāhanā;
『他们如何行于路上?步行者,足无鞋履;』
Santā sūnehi pādehi, ko ne hatthe gahessati.
在安静的无声处,谁还会拿着手呢?
§2155
2155.
‘‘Kathaṃ nu so na lajjeyya, sammukhā paharaṃ mama;
『他怎能不羞愧,面对面打我;』
Adūsakānaṃ puttānaṃ, alajjī vata brāhmaṇo.
『不洁净之子,实属无耻婆罗门。』
§2156
2156.
‘‘Yopi me dāsidāsassa, añño vā pana pesiyo;
『即使是我的奴婢或他人派来的人;』
Tassāpi suvihīnassa, ko lajjī paharissati.
『对于那个品行不端者,谁会羞愧而打呢?』
§2157
2157.
‘‘Vārijasseva me sato, baddhassa kumināmukhe;
『如我持念在瓦里耶河畔,被缚者于渊口前,』
Akkosati paharati, piye putte apassato’’ti.
『他对所爱儿子不见,如是恼怒击打。』
Tattha kaṃ nvajjāti kaṃ nu ajja. Uparucchantīti saṭṭhiyojanamaggaṃ gantvā uparodissanti. Saṃvesanākāleti mahājanassa parivesanākāle. Kone dassatīti ko nesaṃ bhojanaṃ dassati. Kathaṃ nu pathaṃ gacchantīti kathaṃ nu saṭṭhiyojanamaggaṃ gamissanti. Pattikāti hatthiyānādīhi virahitā. Anupāhanāti upāhanamattenapi viyuttā sukhumālapādā. Gahessatīti kilamathavinodanatthāya ko gaṇhissati. Dāsidāsassāti dāsiyā dāso assa. Añño vā pana pesiyoti tassapi dāso, tassapi dāsoti evaṃ dāsapatidāsaparamparāya ‘‘yo mayhaṃ catuttho pesiyo pesanakārako assa, tassa evaṃ suvihīnassapi ayaṃ vessantarassa dāsapatidāso’’ti ñatvā. Ko lajjīti ko lajjāsampanno pahareyya, yuttaṃ nu kho tassa nillajjassa mama putte paharitunti. Vārijassevāti kumināmukhe baddhassa macchasseva sato mama. Apassatoti a-kāro nipātamatto, passantasseva piyaputte akkosati ceva paharati ca, aho vata dāruṇoti.
此中所不疾怨者与今日何人?谓将登六十由旬之路而往上处者。聚会之时谓为多数人群结会之时。末了显现,即谁为众生供养?如何而行?如何可至六十由旬之路?『帕蒂迦』者,排除象等。『阿奴巴寒那』者,虽自斩断依恋,仍柔软如覆足般。『加黑撒提』者,因身疲惫以为谁将负担?『达悉达萨』者,乃男女奴隶。或有他人为其雇佣者,亦是奴隶,如此奴隶主与奴隶相续传者,谓「若我第四奴隶为雇佣者及遣使者,是为奴隶主以此子孙为奴隶者」。『寇』者,何人有羞耻?有羞耻之人可击打否?确已如此,无羞耻者当击我子。『瓦里耶赛』谓被缚如小鱼于孔口。『阿帕萨托』为不行者词,不见则为所爱儿子既恼怒更击打,唉!实属严厉。
Athassa kumāresu sinehena evaṃ parivitakko udapādi ‘‘ayaṃ brāhmaṇo mama putte ativiya viheṭheti, sokaṃ sandhāretuṃ na sakkomi, brāhmaṇaṃ anubandhitvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā ānessāmi te kumāre’’ti . Tato ‘‘aṭṭhānametaṃ kumārānaṃ pīḷanaṃ atidukkhanti dānaṃ datvā pacchānutappaṃ nāma sataṃ dhammo na hotī’’ti cintesi. Tadatthajotanā imā dve parivitakkagāthā nāma honti –
然其子因爱生此忧愁,思量言『此婆罗门于我子极端迫害,未能止息忧伤,若追逐彼婆罗门,令其身亡,将来必得此子。』继而思惟『此八少年受苦非常,布施后无悔乃至定法不现』。此处言者,是二首思惟偈歌,名曰——
§2158
2158.
‘‘Adu cāpaṃ gahetvāna, khaggaṃ bandhiya vāmato;
『今日承受压力,以刃伤束左手;』
Ānessāmi sake putte, puttānañhi vadho dukho.
我将为我的儿子们带来,他们儿子的死亡确实是苦难。
§2159
2159.
‘‘Aṭṭhānametaṃ dukkharūpaṃ, yaṃ kumārā vihaññare;
『这八种苦难的形态,是少年们遭遇的;
Satañca dhammamaññāya, ko datvā anutappatī’’ti.
他们不知道百法真理,谁能在施舍后没有懊悔?』
Tattha satanti pubbabodhisattānaṃ paveṇidhammaṃ.
这里指的是前行菩萨们不可违背之原则。
So kira tasmiṃ khaṇe bodhisattānaṃ paveṇiṃ anussari. Tato ‘‘sabbabodhisattānaṃ dhanapariccāgaṃ , aṅgapariccāgaṃ , puttapariccāgaṃ, bhariyapariccāgaṃ, jīvitapariccāganti ime pañca mahāpariccāge apariccajitvā buddhabhūtapubbo nāma natthi. Ahampi tesaṃ abbhantaro homi, mayāpi piyaputtadhītaro adatvā na sakkā buddhena bhavitu’’nti cintetvā ‘‘kiṃ tvaṃ vessantara paresaṃ dāsatthāya dinnaputtānaṃ dukkhabhāvaṃ na jānāsi, yena brāhmaṇaṃ anubandhitvā jīvitakkhayaṃ pāpessāmīti saññaṃ uppādesi, dānaṃ datvā pacchānutappo nāma tava nānurūpo’’ti evaṃ attānaṃ paribhāsitvā ‘‘sacepi eso kumāre māressati, dinnakālato paṭṭhāya mama na kiñci hotī’’ti daḷhasamādānaṃ adhiṭṭhāya paṇṇasālato nikkhamitvā paṇṇasāladvāre pāsāṇaphalake kañcanapaṭimā viya nisīdi. Jūjakopi bodhisattassa sammukhe kumāre pothetvā neti. Tato kumāro vilapanto āha –
当时那一刻,他想起菩萨的原则。于是心念道:『一切菩萨从不舍弃财富、肢体、子女、妻子及生命这五大舍弃物,称为大舍弃;我若舍弃这等,则非佛陀之先身。我虽是不舍之内者,但若不顾爱子女和妻子,亦不能成佛。』一面思维,一面自言:『你这献祭他人儿子的贤者未曾知晓他们之苦难,因依赖婆罗门而想以此损害生命,这种思想是在施舍后生起的悔意。』他如此自我描述,又思惟:『即便魔王要害怕这少年,只要他安然渡过给予之时,什么都不会发生。』于是他以坚强的决心,起身离开檀香林,于檀香林门前的石板上,坐如金色雕像一般。哪怕蛇虫也不敢接近少年,少年也抗拒他们。他悲叹着说道——
§2160
2160.
二千一百六十。
‘‘Saccaṃ kirevamāhaṃsu, narā ekacciyā idha;
『确实,人们曾如此说:这里有极少数人,
Yassa natthi sakā mātā, yathā natthi tatheva so.
谁无亲生母亲,正如没有一样,他亦复如是。』
§2161
2161.
二千一百六十一。
‘‘Ehi kaṇhe marissāma, natthattho jīvitena no;
『来吧,勇士,我们将赴死,
Dinnamhāti janindena, brāhmaṇassa dhanesino;
生命于我们无意义;财富是世人所授,犹如婆罗门之财物。』
Accāyikassa luddassa, yo no gāvova sumbhati.
强盗的损失,犹如牛犊被夺一样。
§2162
2162.
‘‘Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā;
这些是傣地的竹树,生长在水源边的河口;
Vividhāni rukkhajātāni, tāni kaṇhe jahāmase.
多种多样的树木,我们都在林中砍伐。
§2163
2163.
‘‘Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā;
但是丛林中的这些树木,倒是酸刺树和珈比陀树。
Vividhāni phalajātāni, tāni kaṇhe jahāmase.
各种果实之类,我们在寒冷季节放弃它们。
§2164
2164.
二千一百六十四。
‘‘Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṃ sītūdakā nadī;
这些林园耸立,是清凉甘冽的河流;
Yatthassu pubbe kīḷāma, tāni kaṇhe jahāmase.
在这里我们曾经游戏嬉戏,那些在寒冷季节舍弃。
§2165
2165.
二千一百六十五。
‘‘Vividhāni pupphajātāni, asmiṃ uparipabbate;
各种花卉品种,生长于这山顶之上;
Yānassu pubbe dhārema, tāni kaṇhe jahāmase.
过去所持守的法门,我们现在何故抛弃?
§2166
2166.
‘‘Vividhāni phalajātāni, asmiṃ uparipabbate;
各种各样的果实,都生长于这高山之上;
Yānassu pubbe bhuñjāma, tāni kaṇhe jahāmase.
过去我们所尝食的果实,现在为何抛弃?
§2167
2167.
‘‘Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime;
这些象为我们所有,这些象被拘束,这些都是我们的力量。
Yehissu pubbe kīḷāma, tāni kaṇhe jahāmase’’ti.
此中,『以前所戏弄的事,现今都该彻底舍弃』,谓此意。
Tattha yassāti yassa santike sakā mātā natthi. Pitā atthi, yathā natthiyeva.
这里“某人”,意指没有母亲的。”有父亲的,如同没有一般。
Puna brāhmaṇo ekasmiṃ visamaṭṭhāne pakkhalitvā pati. Tesaṃ hatthato bandhanavalli muccitvā gatā. Te pahaṭakukkuṭā viya kampantā palāyitvā ekavegeneva pitu santikaṃ āgamiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
又有一婆罗门,在一处不稳固之地跌倒离去。他用手腕解脱了束缚的链子,离开了那里。那些如同树枝般颤抖,四散逃离的人们仅仅迅速来到他的父亲面前。对此,世尊显现意旨,说:
§2168
2168.
‘‘Nīyamānā kumārā te, brāhmaṇassa pamuñciya;
“那些受拘束的少年们,已从婆罗门那里得到解脱;
Tena tena padhāviṃsu, jālī kaṇhājinā cubho’’ti.
他们各自散居,仿佛被荆棘扎伤的乌鸦飞散般。”
Tattha tena tenāti tena muttakhaṇena yena disābhāgena tesaṃ pitā atthi, tena padhāviṃsu, padhāvitvā pitu santikaññeva āgamiṃsūti attho.
其中,『向彼彼方』者,即向着其父所在的那个方向,他们奔跑而去,奔跑之后,来到父亲身旁——此为其义。
Jūjako vegenuṭṭhāya vallidaṇḍahattho kappuṭṭhānaggi viya avattharanto āgantvā ‘‘ativiya palāyituṃ chekā tumhe’’ti hatthe bandhitvā puna nesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
此处描述一狠恶者,忽然起身,手持棍棒,犹如火焰般迅猛前来,言辞恳切:『女儿们切勿逃走』,以棍棒拘绑后,再度领回。为明其义,世尊随后说道——
§2169
2169.
本句编号2169,对应经文位置标识,无翻译内容。
‘‘Tato so rajjumādāya, daṇḍañcādāya brāhmaṇo;
『于是彼婆罗门,携带绳索与棒杖,』之意。
Ākoṭayanto te neti, sivirājassa pekkhato’’ti.
『将欲制服你等,朝向城主府邸』此文述其意图,明其监视与威胁的行为。
Evaṃ nīyamānesu kaṇhājinā nivattitvā olokentī pitarā saddhiṃ sallapi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如是被捆禁者被带回,彼父亲回转,彼此相对而语。对此,世尊说明其义——
§2170
2170.
第二千一百七十条。
‘‘Taṃ taṃ kaṇhājināvoca, ayaṃ maṃ tāta brāhmaṇo;
『那黑袍者对我说:这家婆罗门,尊者,
Laṭṭhiyā paṭikoṭeti, ghare jātaṃva dāsiyaṃ.
性情刁钻难近,如同家中奴隶一般。』
§2171
2171.
第二千一百七十一条。
‘‘Na cāyaṃ brāhmaṇo tāta, dhammikā honti brāhmaṇā;
『尊者,这并非真正的婆罗门,真正的婆罗门皆遵守法义;
Yakkho brāhmaṇavaṇṇena, khādituṃ tāta neti no;
魔鬼虽具婆罗门之名,却不会被允许入口食用,尊者。』
Nīyamāne pisācena, kiṃ nu tāta udikkhasī’’ti.
被恶鬼压迫时,孩子啊,你心中究竟在忧虑什么呢?
Tattha tanti taṃ passamānaṃ nisinnaṃ pitaraṃ sivirājānaṃ. Dāsiyanti dāsikaṃ. Khāditunti khādanatthāya ayaṃ no giridvāraṃ asampatteyeva ubhohi cakkhūhi rattalohitabinduṃ paggharantehi khādissāmīti neti, tvañca khādituṃ vā pacituṃ vā nīyamāne kiṃ amhe udikkhasi, sabbadā sukhito hohīti paridevi.
彼时,父亲坐着观察那个眷属,那名眷属正欲进食。父亲心念:「为了进食,他右眼与左眼都露出夜血色点,目光炯炯,若未遭此魔障,定当进食。」于是他对那个眷属说:「孩子啊,你在魔障未禁时,为何忧虑?愿你常常安乐。」
Daharakumārikāya vilapantiyā kampamānāya gacchantiyā mahāsattassa balavasoko uppajji, hadayavatthu uṇhaṃ ahosi. Nāsikāya appahontiyā mukhena uṇhe assāsapassāse vissajjesi. Assūni lohitabindūni hutvā nettehi nikkhamiṃsu. So ‘‘idaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ sinehadosena jātaṃ, na aññena kāraṇena. Sinehaṃ akatvā majjhatteneva bhavitabba’’nti tathārūpaṃ sokaṃ attano ñāṇabalena vinodetvā pakatinisinnākāreneva nisīdi. Giridvāraṃ asampattāyeva kumārikā vilapantī agamāsi.
此时,一名幼女悲啼颤抖,强烈的忧伤在大丈夫心中产生,心处炽热不安。她用鼻孔呼出热气,口中吸入热气以缓解。眼中涌出血色泪珠,从眼中流出。那人说:「这是由怨恨产生的痛苦,不是他因他故而起的。若不起怨恨,应在内心中令怨恨止息。」他以智慧之力消解这等忧伤,坐于港畔静修。幼女悲泣着来到不遭魔障的港畔。
§2172
2172.
(二千一百七十二)
‘‘Ime no pādakā dukkhā, dīgho caddhā suduggamo;
「我们的足部受苦,长夜漫漫艰难难忍;
Nīce colambate sūriyo, brāhmaṇo ca dhāreti no.
太阳在下方沉没,婆罗门也守护着我们。」
§2173
2173.
‘‘Okandāmase bhūtāni, pabbatāni vanāni ca;
『众生未曾认识,山岳及森林也未曾认识;』
Sarassa sirasā vandāma, supatitthe ca āpake.
『我们顶礼水性清净的涧水及河流。』
§2174
2174.
‘‘Tiṇalatāni osadhyo, pabbatāni vanāni ca;
『草茎、蔓草、药草,山岳与森林;』
Ammaṃ ārogyaṃ vajjātha, ayaṃ no neti brāhmaṇo.
『愿母亲保有健康,非死非亡,婆罗门说此辞。』
§2175
2175.
‘‘Vajjantu bhonto ammañca, maddiṃ asmāka mātaraṃ;
『愿诸位悉共祝福,并以慈爱护持吾等之母;
Sace anupatitukāmāsi, khippaṃ anupatiyāsi no.
若尔虽有意不亲近,然速能亲近则为佳。』
§2176
2176.
‘‘Ayaṃ ekapadī eti, ujuṃ gacchati assamaṃ;
『此者独步而行,身姿端正无傍侧;
Tamevānupateyyāsi, api passesi ne lahuṃ.
汝当随彼亲近,且可见其不轻薄。』
§2177
2177.
二千一百七十七。
‘‘Aho vata re jaṭinī, vanamūlaphalahārike;
『哎呀,确实是那迟钝无知的女子,喜食山林根茎果实者;
Suññaṃ disvāna assamaṃ, taṃ te dukkhaṃ bhavissati.
见此一片空无寂静,那么你的痛苦必将如此。』
§2178
2178.
二千一百七十八。
‘‘Ativelaṃ nu ammāya, uñchā laddho anappako;
『实在太迟了啊,母亲,虽已年迈却不觉亡趣不善;
Yā no baddhe na jānāsi, brāhmaṇena dhanesinā.
你不明白,受缚之人,正如被婆罗门财主所制约者。』
§2179
2179.
二千一百七十九。
‘‘Accāyikena luddena, yo no gāvova sumbhati;
『正如农夫用锄头耕种,使牛犊耕地,
Apajja ammaṃ passemu, sāyaṃ uñchāto āgataṃ.
我们应当观见自己的母亲,如同傍晚时分自由回归巢穴的那只母雁。』
§2180
2180.
二千一百八十。
‘‘Dajjā ammā brāhmaṇassa, phalaṃ khuddena missitaṃ;
『婆罗门母亲的血缘好比锄头损坏果实,
Tadāyaṃ asito dhāto, na bāḷhaṃ dhārayeyya no.
所以这毒药般的血缘关系,决不能令我们执着束缚。』
§2181
2181.
第二千一百八十一条。
‘‘Sūnā ca vata no pādā, bāḷhaṃ dhāreti brāhmaṇo;
“孩儿们啊,我们双脚虽然纤细,却被婆罗门牢固承载;
Iti tattha vilapiṃsu, kumārā mātugiddhino’’ti.
于是那些孩童如同失去母亲般哭泣悲叹。”
Tattha pādakāti khuddakapādā. Okandāmaseti avakandāma, apacitiṃ nīcavuttiṃ dassentā jānāpema. Sarassāti imassa padumasarassa pariggāhakāneva nāgakulāni sirasā vandāma. Supatitthe ca āpaketi supatitthāya nadiyā adhivatthā devatāpi vandāma. Tiṇalatānīti tiṇāni ca olambakalatāyo ca. Osadhyoti osadhiyo. Sabbattha adhivatthā devatā sandhāyevamāha. Anupatitukāmāsīti sacepi sā amhākaṃ padānupadaṃ āgantukāmāsi. Api passesi ne lahunti api nāma etāya ekapadiyā anupatamānā puttake te lahuṃ passeyyāsīti evaṃ taṃ vadeyyāthāti. Jaṭinīti baddhajaṭaṃ ārabbha mātaraṃ parammukhālapanena ālapantī āha. Ativelanti pamāṇātikkantaṃ katvā. Uñchāti uñchācariyāya . Phalanti vanamūlaphalāphalaṃ. Khuddena missitanti khuddakamadhunā missitaṃ. Asitoti asitāsano paribhuttaphalo. Dhātoti suhito. Na bāḷhaṃ dhārayeyya noti na no bāḷhaṃ vegena nayeyya. Mātugiddhinoti mātari giddhena samannāgatā balavasinehā evaṃ vilaviṃsūti.
这里的“脚”指的是“小脚”。“Okandāma”意为不正直,表现出鄙陋低贱的行为。我等应该知道这。他们头顶供奉的如莲花的装饰,如同蛇族的头冠。当天河流水流平稳时,天神也会礼敬。所谓“Tiṇalatā”是指草叶藤蔓。“Osadhi”指草药。在各处水流处,天神聚集,故称“adhivatthā devatā”。“Anupatitukāmā”者,若他们也愿踏入我们之地,若见世子轻慢,应说:‘你若轻慢这只有一步之遥的境地,其子必见轻慢。’“Jaṭinī”为扎着发髻、与母亲亲切交谈之女。“Ativela”指超过常量。“Uñchā”指高挑的样态。“Phala”乃指山林中的果实。“Khudda-missa”意为用少量蜂蜜调和。“Asita”乃指被破坏的夜间果实。“Dhātu”指下午茶点。‘不应被牢牢承载’,指不应强行托住;‘不以速疾承载’,意指不应急促驱使。‘Mātugiddhī’意为怀母般深爱的女子,如此哭泣悲叹。
Dārakapabbavaṇṇanā niṭṭhitā. · 童子品释毕。
Maddīpabbavaṇṇanā玛帝品释
Yaṃ pana taṃ raññā pathaviṃ unnādetvā brāhmaṇassa piyaputtesu dinnesu yāva brahmalokā ekakolāhalaṃ jātaṃ, tenapi bhijjamānahadayā viya himavantavāsino devā tesaṃ brāhmaṇena niyamānānaṃ taṃ vilāpaṃ sutvā mantayiṃsu ‘‘sace maddī kālasseva assamaṃ āgamissati, tattha puttake adisvā vessantaraṃ pucchitvā brāhmaṇassa dinnabhāvaṃ sutvā balavasinehena padānupadaṃ dhāvitvā mahantaṃ dukkhaṃ anubhaveyyā’’ti. Atha te tayo devaputte ‘‘tumhe sīhabyagghadīpivese nimminitvā deviyā āgamanamaggaṃ sannirumbhitvā yāciyamānāpi yāva sūriyatthaṅgamanā maggaṃ adatvā yathā candālokena assamaṃ pavisissati, evamassā sīhādīnampi aviheṭhanatthāya ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ kareyyāthā’’ti āṇāpesuṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
然而,那位国王掘开土地,赐予婆罗门的爱子们,直到婆罗门天界发生轩然大波。住于喜马拉雅的天神们,听闻婆罗门悲叹,心如受伤油煎,纷纷议论说:“若如期天黑时刻临近,若有人偷走孩童,询问韦仙陀佛后得知婆罗门众赠遣之物被强取,便以力强夺之,必经历巨大痛苦。”随后那三位天子对他们说:“你们应住于狮虎砦地,设法引导天女之路,即便请求,也当截断至太阳落山之路,避免入侵者如贱民般悄进入侵,若然,则应建立严密防护,确保狮虎不遭侵害。”证实此事的导师便说:
§2182
2182.
第二千一百八十二条。
‘‘Tesaṃ lālappitaṃ sutvā, tayo vāḷā vane migā;
「听闻他们彼此言语,三只兽在森林之中;
Sīho byaggho ca dīpi ca, idaṃ vacanamabravuṃ.
狮子、虎及野猪,共同说出此语。
§2183
2183.
‘‘Mā heva no rājaputtī, sāyaṃ uñchāto āgamā;
『但愿王子勿至此,暮时入于袭击;
Mā hevamhāka nibbhoge, heṭhayittha vane migā.
亦勿致我等灭亡,勿令森林兽被杀戮。』
§2184
2184.
‘‘Sīho ce naṃ viheṭheyya, byaggho dīpi ca lakkhaṇaṃ;
‘若狮不攻击彼,虎亦示现其特征;
Neva jālīkumārassa, kuto kaṇhājinā siyā;
非是捕鸟者之所为,焉能为闇河之兽?
Ubhayeneva jīyetha, patiṃ putte ca lakkhaṇā’’ti.
二者皆当生存,父与子的迹然也。’
Tattha idaṃ vacanamabravunti ‘‘tumhe tayo janā sīho ca byaggho ca dīpi cāti evaṃ tayo vāḷā vane migā hothā’’ti idaṃ tā devatā tayo devaputte vacanamabravuṃ. Mā heva noti maddī rājaputtī uñchāto sāyaṃ mā āgami, candālokena sāyaṃ āgacchatūti vadanti. Mā hevamhāka nibbhogeti amhākaṃ nibbhoge vijite vanaghaṭāyaṃ mā naṃ kocipi vane vāḷamigo viheṭhesi. Na yathā viheṭheti, evamassā ārakkhaṃ gaṇhathāti vadanti. Sīho ce nanti sace hi taṃ anārakkhaṃ sīhādīsu koci viheṭheyya, athassā jīvitakkhayaṃ pattāya neva jālikumāro assa, kuto kaṇhājinā siyā. Evaṃ sā lakkhaṇasampannā ubhayeneva jīyetha patiṃ putte cāti dvīhi koṭṭhāsehi jīyetheva, tasmā susaṃvihitamassā ārakkhaṃ karothāti.
彼时有言曰:‘尔三人乃狮、虎、火蜡,是三者若行于林中,则诸兽类当避。’此言由三天子天神所出。人谓曰:‘愿勿如是,公子勿夜晚出,夜至巫婆之地,恐遇不测。’彼等云:‘勿忧我辈安危,我辈已熟知山林之险,无一孤兽敢侵我林中。如若攻我,犹如狮子若生疏,他兽岂能生存?捕鸟者更不能立足暗河之中。盖此有明镇守,故应达护我林。’
Atha te tayo devaputtā ‘‘sādhū’’ti tāsaṃ devatānaṃ taṃ vacanaṃ paṭissuṇitvā sīhabyagghadīpino hutvā āgantvā tassā āgamanamagge paṭipāṭiyā nipajjiṃsu. Maddīpi kho ‘‘ajja mayā dussupino diṭṭho, kālasseva mūlaphalāphalaṃ gahetvā assamaṃ gamissāmī’’ti kampamānā mūlaphalāphalāni upadhāresi. Athassā hatthato khaṇitti pati, tathā aṃsato uggīvañca pati, dakkhiṇakkhica phandati, phalino rukkhā aphalā viya aphalā ca phalino viya khāyiṃsu, dasa disā na paññāyiṃsu. Sā ‘‘kiṃ nu kho idaṃ, pubbe abhūtapubbaṃ ajja me hoti, kiṃ bhavissati, mayhaṃ vā antarāyo bhavissati, mama puttānaṃ vā, udāhu vessantarassā’’ti cintetvā āha –
随后三天子称赞曰‘善哉’,闻此天言,狮虎火光三者集至,循序立于迎接处,肃然俯伏。火蜡曰:‘今日我见异象,取时如根果,将同归西。’其时颤栗,托持根果。然后其象状如被象鼻挖掘,手臂若被切割,右腿亦断裂,树木似果不果,亦似无果而有果,左右十方均不复显明。火蜡怀疑思忖曰:‘此何所致?既非过去,亦非将来,今当何解?是否有障碍吾及吾子,乃对未来?’乃发此疑虑。
§2185
2185.
‘‘Khaṇittikaṃ me patitaṃ, dakkhiṇakkhi ca phandati;
『碎裂』者,谓我所依之物破碎,南面亦倾斜动摇;
Aphalā phalino rukkhā, sabbā muyhanti me disā’’ti.
『无果树』者,凡诸树木皆为我所迷乱,似无果实果报;
Evaṃ sā paridevantī pakkāmi.
如是,她悲悯哀伤,于是出离;
§2186
2186.
‘‘Tassā sāyanhakālasmiṃ, assamāgamanaṃ pati;
当其夕阳时分,复回彼地;
Atthaṅgatamhi sūriye, vāḷā panthe upaṭṭhahuṃ.
于东方初升太阳时,在废弃小路上侍立。
§2187
2187.
二千一百八十七。
‘‘Nīce colambate sūriyo, dūre ca vata assamo;
『太阳虽低沉地落下,天色渐暗其远;
Yañca nesaṃ ito hassaṃ, taṃ te bhuñjeyyu bhojanaṃ.
你若能为他们这些人,享用此处的食物。』
§2188
2188.
二千一百八十八。
‘‘So nūna khattiyo eko, paṇṇasālāya acchati;
『某个武士独自,守护着板屋;
Tosento dārake chāte, mamaṃ disvā anāyatiṃ.
看到我的孩子被夺,心生忧愁而不来。』
§2189
2189.
二千一百八十九。
‘‘Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
「那些无疑是我的子弟,因奸诈而生嗔恨;
Sāyaṃ saṃvesanākāle, khīrapītāva acchare.
傍晚聚集之时,如同喝乳般轻易消散。」
§2190
2190.
二千一百九十。
‘‘Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
「那些无疑是我的子弟,因奸诈而生嗔恨;
Sāyaṃ saṃvesanākāle, vāripītāva acchare.
傍晚聚集之时,如同喝水般轻易消散。」
§2191
2191.
‘‘Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
“那些人确实是我的儿子,因其心中存有憎恶与嫉妒;
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, vacchā bālāva mātaraṃ.
他们逆反我,站立敌对,就如幼稚之猪儿对其母亲一般。”
§2192
2192.
‘‘Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
“那些人确实是我的儿子,因其心中存有憎恶与嫉妒;
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, haṃsāvuparipallale.
他们逆反我,站立敌对,如同天鹅群中受排斥者一般。”
§2193
2193.
‘‘Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
『那些确实是我的弟子们,品德卑劣、堕落不堪,
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, assamassāvidūrato.
他们在我面前站立,却远离戒律,不知正法。』
§2194
2194.
‘‘Ekāyano ekapatho, sarā sobbhā ca passato;
『一条路单一行径,我眼见的道路完全明朗;
Aññaṃ maggaṃ na passāmi, yena gaccheyya assamaṃ.
我不见其他道路,唯有这条没有敌对的正路可走。』
§2195
2195.
‘‘Migā namatthu rājāno, kānanasmiṃ mahabbalā;
『诸王象征鸣叫的野兽啊,尔等在森林中极为强大;
Dhammena bhātaro hotha, maggaṃ me detha yācitā.
愿尊者成为法的兄弟,赐我所求之道。』
§2196
2196.
‘‘Avaruddhassāhaṃ bhariyā, rājaputtassa sirīmato;
『虽有妻子阻挡,我却是位尊贵的王子;
Taṃ cāhaṃ nātimaññāmi, rāmaṃ sītāvanubbatā.
我不轻视他,他沉浸于宁静祥和的凉林。』
§2197
2197.
‘‘Tumhe ca putte passatha, sāyaṃ saṃvesanaṃ pati;
『你们也去看看儿子,傍晚时分他劳作回家;
Ahañca putte passeyyaṃ, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
我则会去看儿子,他身着粗布黑衣,瘦弱不堪。』
§2198
2198.
‘‘Bahuṃ cidaṃ mūlaphalaṃ, bhakkho cāyaṃ anappako;
『这根和果实都已腐烂,他吃此果断非适宜;
Tato upaḍḍhaṃ dassāmi, maggaṃ me detha yācitā.
随后我将告诉你们已觉悟之道,请给予我所求。』
§2199
2199.
‘‘Rājaputtī ca no mātā, rājaputto ca no pitā;
『你是国王之女,我是国王之子;愿你成为遵行法义的兄弟,求授我正道。』
Dhammena bhātaro hotha, maggaṃ me detha yācitā’’ti.
『请以法道相待,我求汝等,赐我路途。』
Tattha tassāti tassā mama. Assamāgamanaṃ patīti assamaṃ paṭicca sandhāya āgacchantiyā. Upaṭṭhahunti uṭṭhāya ṭhitā. Te kira paṭhamaṃ paṭipāṭiyā nipajjitvā tāya āgamanakāle uṭṭhāya vijambhitvā maggaṃ rumbhantā paṭipāṭiyā tiriyaṃ aṭṭhaṃsu. Yañca tesanti ahañca yaṃ ito mūlaphalāphalaṃ tesaṃ harissaṃ, tameva vessantaro ca ubho puttakā cāti te tayopi janā bhuñjeyyuṃ, aññaṃ tesaṃ bhojanaṃ natthi. Anāyatinti anāgacchantiṃ maṃ ñatvā ekakova nūna dārake tosento nisinno. Saṃvesanākāleti aññesu divasesu attano khādāpanapivāpanakāle khīrapītāvāti yathā khīrapītā migapotakā khīratthāya kanditvā taṃ alabhitvā kandantāva niddaṃ okkamanti, evaṃ me puttakā phalāphalatthāya kanditvā taṃ alabhitvā kandantāva niddaṃ upagatā bhavissantīti vadati.
其中『tassa』解释为『那人之』,『tassā』解释为『那女之』,『mama』为『我之』。『Assamāgamanaṃ』指饮食不同时段所依赖的区别,『patīti assamaṃ paṭicca sandhāya āgacchantiyā』即依赖不同时间饮食来到之意。比喻侍者起身待命,初次施行时入定,待来时起身活动,以此顺序转为八次。所谓『tesaṃ』即他们的,吾亦如是,指我与诸子皆以所取根果为食,随其继受,他们亦应共食,未尝有他物可食。『Anāyatinti』解释为不接近,不聚集,我之儿子若彼察知我不常来,则如孤独子独自欢喜坐处。『Saṃvesanākāleti』指余日,彼等他日吃饭饮时如哺乳幼鹿因无乳哭泣,因无得乳饮而泪流入睡。我之子亦如斯,为取得果食而哀泣,得果后而心满意足入睡,此义云云。
Vāripītāvāti yathā pipāsitā migapotakā pānīyatthāya kanditvā taṃ alabhitvā kandantāva niddaṃ okkamantīti imināva nayena attho veditabbo. Acchareti acchanti. Paccuggatā maṃ tiṭṭhantīti maṃ paccuggatā hutvā tiṭṭhanti. ‘‘Paccuggantunā’’tipi pāṭho, paccuggantvāti attho. Ekāyanoti ekasseva ayano ekapadikamaggo. Ekapathoti so ca ekova, dutiyo natthi, okkamitvā gantuṃ na sakkā. Kasmā? Yasmā sarā sobbhā ca passato. Migā namatthūti sā aññaṃ maggaṃ adisvā ‘‘ete yācitvā paṭikkamāpessāmī’’ti phalapacchiṃ sīsato otāretvā añjaliṃ paggayha namassamānā evamāha. Bhātaroti ahampi manussarājaputtī, tumhīpi migarājaputtā, iti me dhammena bhātaro hotha.
『Vāripītāvāti』如饥渴幼鹿为饮水而啼哭,未得饮而泪下而入睡,依此义理应明白。『Acchareti acchanti』意为来去之义,即来而驻留。『Paccuggatā tiṭṭhantīti』即来至后停留。『Paccuggantunā』为来至,『paccuggantvāti』意即此义。『Ekāyanoti』为一方,即一条路。『Ekapathoti』即唯一路径,第二条无此,无法越道而行。为何?因水波净明可见,因为是迷鹿,因求途而现。另有鹿见他道便说:『等我们取得后将归还。』彼自头低垂礼,相互敬礼,言说此义。『Bhātaroti』即为兄弟,我亦为人间国王之子,你们亦为鹿王之子,愿你成为依法的兄弟。
Avaruddhassāti raṭṭhato pabbājitassa. Rāmaṃ sītāvanubbatāti yathā dasaratharājaputtaṃ rāmaṃ tassa kaniṭṭhabhaginī sītādevī tasseva aggamahesī hutvā taṃ anubbatā patidevatā hutvā appamattā upaṭṭhāsi, tathā ahampi vessantaraṃ upaṭṭhahāmi, nātimaññāmīti vadati. Tumhe cāti tumhe ca mayhaṃ maggaṃ datvā sāyaṃ gocaraggahaṇakāle putte passatha, ahañca attano putte passeyyaṃ, detha me magganthi yācati.
『Avaruddhassāti』指被国家阻隔之意。『Rāmaṃ sītāvanubbatāti』如王子罗摩,其幼妹西塔女王成了其配偶,亦如护卫神忠诚稳重侍奉,故我亦是保护王子威塞担达(Vessantara),不敢懈怠。言曰:你们既赐我正道,于傍晚牧牛时望望我的儿子,我亦望见我的儿子,求授我正道。
Atha te tayo devaputtā velaṃ oloketvā ‘‘idānissā maggaṃ dātuṃ velā’’ti ñatvā uṭṭhāya apagacchiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
然后那三位天子观察时机,心知“现在是给予道路(即正法)的适当时候”,于是起身离去。对此情景说明真理者世尊说-
§2200
2200.
‘‘Tassā lālappamānāya, bahuṃ kāruññasañhitaṃ;
“对于那癞病者,怀有大悲心和慈悲之情;
Sutvā nelapatiṃ vācaṃ, vāḷā panthā apakkamu’’nti.
听闻其粗糙的言语,耐心而不避开曲折的道路。”
Tattha nelapatinti na elapatiṃ elapātavirahitaṃ visaṭṭhaṃ madhuravācaṃ.
这里说的“癞病者”是指没有癞病仍能自在精妙说法的,语言清净甜美者。
Sāpi vāḷesu apagatesu assamaṃ agamāsi. Tadā ca puṇṇamuposatho hoti. Sā caṅkamanakoṭiṃ patvā yesu yesu ṭhānesu pubbe putte passati, tesu tesu ṭhānesu apassantī āha –
那人也在旅途中遇到衰颓者。当时正逢满月日,彼游方者经过各种场所,看见在不同处所先前与他相遇的人,有些见到,有些不见,他就说-
§2201
2201.
‘‘Imamhi naṃ padesamhi, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
在此处,这个地方,儿子们如同尘土一般散乱分散;
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, vacchā bālāva mātaraṃ.
他们聚集停留,却如同愚昧的幼兽,依附着母亲。
§2202
2202.
‘‘Imamhi naṃ padesamhi, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
在此处,这个地方,儿子们如同尘土一般散乱分散;
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, haṃsāvuparipallale.
他们聚集停留,却如同在天鹅旁的雏鸟一样。
§2203
2203.
‘‘Imamhi naṃ padesamhi, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
在此处,有小孩们满身布满尘土,
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, assamassāvidūrato.
独自伫立,他们远离人群,孤独无援。
§2204
2204.
‘‘Dve migā viya ukkaṇṇā, samantā mabhidhāvino;
如同两只猛兽张牙舞爪,在四周奔跃,
Ānandino pamuditā, vaggamānāva kampare;
欣喜欢悦,欢笑跳跃,震动山谷。
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
舍弃儿子我不愿意,我看这黑格子网极其可憎。
§2205
2205.
二二〇五。
‘‘Chakalīva migī chāpaṃ, pakkhī muttāva pañjarā;
如同熊母遮护幼熊,飞鸟解脱出笼子;
Ohāya putte nikkhamiṃ, sīhīvāmisagiddhinī;
舍弃儿子我不愿意,我看这黑格子网极其可憎。
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
舍弃儿子我不愿意,我看这黑格子网极其可憎。
§2206
2206.
二二〇六。
‘‘Idaṃ nesaṃ padakkantaṃ, nāgānamiva pabbate;
『此』者,为『此处』之意,谓此处所示;如同山中之龙,蜿蜒盘旋于山脉之上。
Citakā parikiṇṇāyo, assamassāvidūrato;
汲水者广泛周游,行迹遍布,远离一切杂染与不净。
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
舍弃婴儿,吾不复见其踪迹;漆黑荆棘林间,险恶难渡,令人憎恶。
§2207
2207.
‘‘Vālikāyapi okiṇṇā, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
竹条纷乱缠绕,幼童被尘垢覆盖;
Samantā abhidhāvanti, te na passāmi dārake.
周围奔走疾行,吾不愿看到此等幼童。
§2208
2208.
二二〇八。
‘‘Ye maṃ pure paccuṭṭhenti, araññā dūramāyatiṃ;
『那些过去曾弃离我者,远离森林者,
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
舍弃儿子者,我不再见之,恰如不见黑黄蜘蛛网般憎恶。』
§2209
2209.
二二〇九。
‘‘Chakaliṃva migiṃ chāpā, paccuggantuna mātaraṃ;
『犹如猎豹捕兽,以利爪将母狮捕获,
Dūre maṃ pavilokenti, te na passāmi dārake.
远远地望我者,我不见其为子孙。』
§2210
2210.
二二一〇。
‘‘Idaṃ nesaṃ kīḷanakaṃ, patitaṃ paṇḍubeluvaṃ;
『此地不宜逗留,如同堕落的浮萍一般;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
舍弃爱子,我不愿观看那凶恶如黑狮子一般的牢笼。』
§2211
2211.
二二一一。
‘‘Thanā ca mayhime pūrā, uro ca sampadālati;
『此地荒芜凄凉,胸膛空虚漫无生机;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
舍弃爱子,我不愿观看那凶恶如黑狮子一般的牢笼。』
§2212
2212.
二二一二。
‘‘Ucchaṅgeko vicināti, thanamekāvalambati;
『高处攀住,依赖一处,』
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
『舍弃子女,我不见,憎恶丑陋难近之人。』
§2213
2213.
二二一三。
‘‘Yassu sāyanhasamayaṃ, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
『有时至暮,子女满身尘垢;』
Ucchaṅge me vivattanti, te na passāmi dārake.
『于高处我转身,不见幼稚子孙。』
§2214
2214.
‘‘Ayaṃ so assamo pubbe, samajjo paṭibhāti maṃ;
『彼此之间的亲戚关系,原本在过去时光中彼此清楚可见,
Tyajja putte apassantyā, bhamate viya assamo.
如今却像无知之人一般,抛弃了自己的儿子,互相猜疑动摇。』
§2215
2215.
‘‘Kimidaṃ appasaddova, assamo paṭibhāti maṃ;
『这不就是由于内心不安宁,才使亲戚关系现出如此模样吗?
Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
即使村里的妇女们,也不会再来拜访了,我的孩子们恐怕也不会回来。』
§2216
2216.
二二一六。
‘‘Kimidaṃ appasaddova, assamo paṭibhāti maṃ;
「这怎能不使我忧愁痛苦呢?哪怕是一点儿,也令我时时忧伤;
Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā’’ti.
即使连鸟儿也不来停驻,我的孩子们难道不会就这样失去我吗?」
Tattha nanti nipātamattaṃ. Paṃsukuṇṭhitāti paṃsumakkhitā. Paccuggatā manti maṃ paccuggatā hutvā. ‘‘Paccuggantunā’’tipi pāṭho, paccuggantvāicceva attho. Ukkaṇṇāti yathā migapotakā mātaraṃ disvā kaṇṇe ukkhipitvā gīvaṃ pasāretvā mātaraṃ upagantvā haṭṭhatuṭṭhā samantā abhidhāvino. Vaggamānāvakamparetivajjamānāyeva mātu hadayamaṃsaṃ kampenti viya evaṃ pubbe mama puttā. Tyajjāti te ajja na passāmi. Chakalīva migī chāpanti yathā chakalī ca migī ca pañjarasaṅkhātā kulāvakā muttā pakkhī ca āmisagiddhinī sīhī ca attano chāpaṃ ohāya gocarāya pakkamanti, tathāhampi ohāya putte gocarāya nikkhaminti vadati. Idaṃ nesaṃ padakkantanti vassāratte sānupabbate nāgānaṃ padavalañjaṃ viya idaṃ nesaṃ kīḷanaṭṭhāne ādhāvanaparidhāvanapadakkantaṃ paññāyati. Citakāti sañcitanicitā kavālukapuñjā. Parikiṇṇāyoti vippakiṇṇāyo. Samantā mabhidhāvantīti aññesu divasesu samantā abhidhāvanti.
此处仅止于字句末节的说明。尘积成堆者,谓尘土所聚;[孩子们]被称为paccuggatā者,是指他们已远离了我。‘Paccuggantunā’这一词根基来自‘远去’,意即‘已远去’的意思。‘Ukkaṇṇāti’:如同野鹿幼崽见母亲时,豁然开口伸出舌头,向母亲亲近,手舞足蹈般奔跑,四处跳动;小鹿们颤抖着如自己母亲般的心肉,正如我以前所爱护的儿子们一般。如今他们抛弃了我,我却再也看不见他们了。犹如鹿与小鹿离弃追捕的网笼,母鹿与小鹿摆脱束缚自由翱翔,如此他们离开我,走向属于他们的地方。这就是他们远去之词所所指。
Paccuṭṭhentīti paccuggacchanti. Dūramāyatinti dūrato āgacchantiṃ. Chakaliṃva migiṃ chāpāti attano mātaraṃ chakaliṃ viya migiṃ viya ca chāpā. Idaṃ nesaṃ kīḷanakanti hatthirūpakādīhi kīḷantānaṃ idañca tesaṃ hatthato suvaṇṇavaṇṇaṃ kīḷanabeluvaṃ parigaḷitvā patitaṃ. Mayhimeti mayhaṃ ime thanā ca khīrassa pūrā. Uro ca sampadālatīti hadayañca phalati. Ucchaṅge me vivattantīti mama ucchaṅge āvattanti vivattanti. Samajjo paṭibhāti manti samajjaṭṭhānaṃ viya mayhaṃ upaṭṭhāti. Tyajjāti te ajja. Apassantyāti apassantiyā mama. Bhamate viyāti kulālacakkaṃ viya bhamati. Kākolāti vanakākā. Matā nūnāti addhā matā vā kenaci nītā vā bhavissanti. Sakuṇāti avasesasakuṇā.
『起身迎接』者,乃出前相迎也。『从远处而来』者,乃从远方而来也。『如母鹿之幼鹿』者,如己母之母鹿,又如其幼鹿也。『此乃彼等玩耍之物』者,彼等以象形玩具等嬉戏之时,此金黄色的木苹果[Pali: beluva]玩具从彼等手中滑落而坠地也。『我的乳房充满乳汁』者,我这两乳充盈乳汁也。『胸口亦裂开』者,心脏亦碎裂也。『在我怀中辗转反侧』者,在我怀中时而转动时而翻覆也。『仿佛集会场所般展现在我眼前』者,如集会之处般呈现于我眼前也。『彼等今日』者,即『那些人今日』也。『对我而言,因看不见』者,即『因我看不见』也。『如同旋转一般』者,如陶轮旋转一般也。『林乌鸦』者,乃丛林中之乌鸦也。『想必已死』者,或确已死,或已被某人带走也。『诸鸟』者,其余各种鸟类也。
Iti sā vilapantī mahāsattassa santikaṃ gantvā phalapacchiṃ otāretvā mahāsattaṃ tuṇhimāsīnaṃ disvā dārake cassa santike apassantī āha –
这样哭泣诉说着的这位大丈夫走近世尊,回头见到世尊安静端坐,在其面前见不到儿女,便说道—
§2217
2217.
‘‘Kimidaṃ tuṇhibhūtosi, api ratteva me mano;
『尔时,曰:"何故尔成睡眠,即使我心欢喜,"
Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
"如鸡雏亦不啼鸣,想我必有儿女。』
§2218
2218.
‘‘Kimidaṃ tuṇhibhūtosi, api ratteva me mano;
『尔时,曰:"何故尔成睡眠,即使我心欢喜,"
Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
"如鸟儿亦不啼鸣,想我必有儿女。』
§2219
2219.
‘‘Kacci nu me ayyaputta, migā khādiṃsu dārake;
『莫非我的父子,猎人曾捕获我的儿子们;
Araññe iriṇe vivane, kena nītā me dārakā.
在森林旷野荒芜之地,我的儿子们被带往何处?』
§2220
2220.
‘‘Adu te pahitā dūtā, adu suttā piyaṃvadā;
『退去吧,你这些受命的使者,退去吧,那些爱说亲语的人;
Adu bahi no nikkhantā, khiḍḍāsu pasutā nu te.
退去吧,你们这些外出者,莫把我戏弄,你们被嘴快戏弄了吗?』
§2221
2221.
二二二一。
‘‘Nevāsaṃ kesā dissanti, hatthapādā ca jālino;
『我的头发从未显现出来,手足像编织黄金网一般;』
Sakuṇānañca opāto, kena nītā me dārakā’’ti.
『还有飞鸟的降临,凭什么这些孩子把我带走呢?』
Tattha api ratteva me manoti api balavapaccūse supinaṃ passantiyā viya me mano. Migāti sīhādayo vāḷamigā. Iriṇeti niroje. Vivaneti vivitte. Dūtāti adu jetuttaranagare sivirañño santikaṃ tayā dūtā katvā pesitā. Suttāti antopaṇṇasālaṃ pavisitvā sayitā. Adu bahi noti adu te dārakā khiḍḍāpasutā hutvā bahi nikkhantāti pucchati. Nevāsaṃ kesā dissantīti sāmi vessantara, neva tesaṃ kāḷañjanavaṇṇā kesā dissanti. Jālinoti kañcanajālavicittā hatthapādā. Sakuṇānañca opātoti himavantapadese hatthiliṅgasakuṇā nāma atthi, te opatitvā ādāya ākāseneva gacchanti. Tena taṃ pucchāmi ‘‘kiṃ tehi sakuṇehi nītā, ito aññesampi kesañci tesaṃ sakuṇānaṃ viya opāto jāto, akkhāhi, kena nītā me dārakā’’ti?
文中说,我的心虽清净,却常常沉迷贪恋,如同沉睡时观梦一般。这里说的是猛兽如狮子或豹子。至于猪就是病猪,分明是孤立的。信使是派往城北的臣仆,奉主命将信带来。听闻是入到后宫休息房,躺卧于内。后又说这些孩子嬉戏玩耍,不肯出来。询问时:“头发无明显,主鉴别为毗舍离,头发不会有黑或朱红的颜色。编织为黄金网样的手足。说到飞鸟,则是在喜马拉雅山脚有一种手足似鸟,称为飞鸟,它们降临后便带走,如同飞起入空中一样。所以我问:『凭什么这些鸟将我的孩子带走,告诉我原因?』”
Evaṃ vuttepi mahāsatto na kiñci āha. Atha naṃ sā ‘‘deva, kasmā mayā saddhiṃ na kathesi, ko mama doso’’ti vatvā āha –
即使如此说,那位伟大之人仍不曾作答。后来她对他说:『天啊,为什么你不与我说话?是谁惹怒你?』如是说。
§2222
2222.
二二二二。
‘‘Idaṃ tato dukkhataraṃ, sallaviddho yathā vaṇo;
「此后如同箭矢般刺伤心头,更甚痛苦之事;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
我不见爱子,对那黑瘦丑恶的树篱弃而不顾。」
§2223
2223.
‘‘Idampi dutiyaṃ sallaṃ, kampeti hadayaṃ mama;
「这第二支箭同样令我心震动;
Yañca putte na passāmi, tvañca maṃ nābhibhāsasi.
我不见爱子,而你仍对我无言以对。」
§2224
2224.
‘‘Ajjeva me imaṃ rattiṃ, rājaputta na saṃsati;
『今夜我此夜,王子不与我同眠;』
Maññe okkantasantaṃ maṃ, pāto dakkhisi no mata’’nti.
『我以为您已入静灭,勿待恶时临我门。』
Tattha idaṃ tato dukkhataranti sāmi vessantara, yaṃ mama raṭṭhā pabbājitāya araññe vasantiyā putte ca apassantiyā dukkhaṃ, idaṃ tava mayā saddhiṃ akathanaṃ mayhaṃ tato dukkhataraṃ. Tvañhi maṃ aggidaḍḍhaṃ paṭidahanto viya papātā patitaṃ daṇḍena pothento viya sallena vaṇaṃ vijjhanto viya tuṇhībhāvena kilamesi. Idañhi me hadayaṃ sallaviddho yathā vaṇo tatheva kampati ceva rujati ca. ‘‘Sampaviddho’’tipi pāṭho, sampatividdhoti attho. Okkantasantaṃmanti apagatajīvitaṃ maṃ. Dakkhisi no matanti ettha no-kāro nipātamatto, mataṃ maṃ kālasseva tvaṃ passissasīti attho.
此中所言:『此处更觉苦痛』者,是说萨米·韦桑陀言:『我之国土既舍弃,我子久远不见,以致苦恼;此苦痛,我与汝同感,无法言说。汝伤我如同大火焚烧,如同利剑刺入,如同箭矢射中,令我孤独受苦。此时我心如被利剑刺伤,震动且痛苦。』“刺伤”之义即为受伤。所谓已入静灭者,即失去生命者。『勿待恶时临我门』意谓:这里不护我命,你却在时间上如同观察我命终止。
Atha mahāsatto ‘‘kakkhaḷakathāya naṃ puttasokaṃ jahāpessāmī’’ti cintetvā imaṃ gāthamāha –
时大臣思虑曰:『莫为悲伤语,令王子忧伤,』于是作此偈言——
§2225
2225.
(此为序号,下面为偈语)
‘‘Nūna maddī varārohā, rājaputtī yasassinī;
『确然温柔美,王子名声扬;』
Pāto gatāsi uñchāya, kimidaṃ sāyamāgatā’’ti.
『你已至护林精舍,何故于傍晚时分还来到此处?』
Tattha kimidaṃ sāyamāgatāti ‘‘maddi, tvaṃ abhirūpā pāsādikā, himavante ca nāma bahū vanacarakā tāpasavijjādharādayo vicaranti. Ko jānāti, kiṃ bhavissati, kiñci tayā kataṃ, tvaṃ pātova gantvā kimidaṃ sāyamāgacchasi, daharakumārake ohāya araññagatitthiyo nāma sasāmikitthiyo evarūpā na honti, ‘kā nu kho me dārakānaṃ pavatti, kiṃ vā me sāmiko cintessatī’ti ettakampi te nāhosi. Tvaṃ pātova gantvā candālokena āgacchasi, mama duggatabhāvassevesa doso’’ti tajjetvā vañcetvā kathesi.
对此问说:『此处之傍晚者,汝知否?汝貌美庄严,誉为俊秀,在喜马拉雅山中,众多森林居士从事修行禅定苦行遍身而行。孰知未来将如何,汝已为所作何事?汝既往护林精舍,为何傍晚时分又来此地?弃舍幼小童子,丛林外道和俗世访者不复往访,亦无人问及:「谁为我幼子提供食粮?谁为我主护念?」便无此理。汝往护林精舍而又与贱民相会,实乃染恶行之过。』说毕,便摇头而去。
Sā tassa kathaṃ sutvā āha –
女子闻此言,回答说:
§2226
2226.
‘‘Nanu tvaṃ saddamassosi, ye saraṃ pātumāgatā;
『莫非你谎言欺骗,声称所有人都已至护林精舍?
Sīhassapi nadantassa, byagghassa ca nikujjitaṃ.
如同狮子咆哮,或老虎伏隅潜伏一般。』
§2227
2227.
二二二七。
‘‘Ahu pubbanimittaṃ me, vicarantyā brahāvane;
我曾见前行的相,在婆罗伽林中巡行;
Khaṇitto me hatthā patito, uggīvañcāpi aṃsato.
因手被截断而跌倒,就像乌鸦脱落翅膀一般。
§2228
2228.
二二二八。
‘‘Tadāhaṃ byathitā bhītā, puthu katvāna añjaliṃ;
当时我忧伤害怕,连连顶礼合掌;
Sabbadisā namassissaṃ, api sotthi ito siyā.
四面皆礼拜,愿从此处得安乐。
§2229
2229.
二二二九。
‘‘Mā heva no rājaputto, hato sīhena dīpinā;
『愿王子勿惧,虽被猛狮所杀,』
Dārakā vā parāmaṭṭhā, acchakokataracchihi.
『即使是小孩也比别人更胜,能以坚铁般的胆识,』
§2230
2230.
二二三〇。
‘‘Sīho byaggho ca dīpi ca, tayo vāḷā vane migā;
『狮子、虎和猛象,于三条林中猎物,』
Te maṃ pariyāvaruṃ maggaṃ, tena sāyamhi āgatā’’ti.
『它们环绕我行的道途,因此暮时到来。』
Tattha ye saraṃ pātumāgatāti ye pānīyaṃ pātuṃ imaṃ saraṃ āgatā. Byagghassa cāti byagghassa ca aññesaṃ hatthiādīnaṃ catuppadānañceva sakuṇasaṅghassa ca nikūjitaṃ ekaninnādasaddaṃ kiṃ tvaṃ na assosīti pucchati. So pana mahāsattena puttānaṃ dinnavelāya saddo ahosi. Ahu pubbanimittaṃ meti deva, imassa me dukkhassa anubhavanatthāya pubbanimittaṃ ahosi. Uggīvanti aṃsakūṭe pacchilagganakaṃ. Puthūti visuṃ visuṃ. Sabbadisā namassissanti sabbā dasa disā namassiṃ. Mā heva noti amhākaṃ rājaputto sīhādīhi hato mā hotu, dārakāpi acchādīhi parāmaṭṭhā mā hontūti patthayantī namassissaṃ. Te maṃ pariyāvaruṃ magganti sāmi vessantara, ahaṃ ‘‘imāni ca bhīsanakāni mahantāni, dussupino ca me diṭṭho, ajja sakālasseva gamissāmī’’ti kampamānā mūlaphalāphalāni upadhāresiṃ, atha me phalitarukkhāpi aphalā viya aphalā ca phalino viya dissanti, kicchena phalāphalāni gahetvā giridvāraṃ sampāpuṇiṃ. Atha te sīhādayo maṃ disvā maggaṃ paṭipāṭiyā rumbhitvā aṭṭhaṃsu. Tena sāyaṃ āgatāmhi, khamāhi me, sāmīti.
此处所云「诸俱来者」,谓诸水域适饮用之水皆至。又云「虎等」,指虎及别类大象等四足兽,及诸飞鸟群处于丛林中,一处独立而单一之鸣声。汝岂不闻此乎?其以大力者而言,此声为子之授乳时之声。乃成为先兆,谓天神言:我此苦痛之出现,故有此先兆。群鸟集聚于枝头、尾枝之上。其声杂沓、纷至沓来。诸方共拱,十方齐致敬意。愿我王子免遭狮等所杀,亦愿少年免于疾病灾祸,愿皆得安宁,此乃祈愿而致敬礼。彼众环绕于我道路,吾主维桑塔也。我心言:“此乃巨大恐怖,且梦境甚非,我今日必将赴死。”颤抖之间,负担沉重之果实。后见果树,似无果者,无果似有果者。勉强采拾果实,攀山越岭,终至山门。尔时狮族见我,步行堵路亦跳跃攻击。自此傍晚诸君来至,请勿怪罪我,愿和平安然。
Mahāsatto tāya saddhiṃ ettakameva kathaṃ vatvā yāva aruṇuggamanā na kiñci kathesi. Tato paṭṭhāya maddī nānappakārakaṃ vilapantī āha –
大力者与彼同在,然至日出之前未言一语。后坐而起,以柔和之声诉说多端悲哀之言曰-
§2231
2231.
‘‘Ahaṃ patiñca putte ca, āceramiva māṇavo;
「我乃父母之子,如婴孩一般,
Anuṭṭhitā divārattiṃ, jaṭinī brahmacārinī.
昼夜不离,犹如发聚菩提行者。」
§2232
2232.
‘‘Ajināni paridahitvā, vanamūlaphalahāriyā;
『在此教法中』:『我烧毁了未经驯养的野草,伐取了森林中树根果实所挂的嫩芽,
Vicarāmi divārattiṃ, tumhaṃ kāmā hi puttakā.
昼夜行走,正因为你们这些儿子怀有欲望。』
§2233
2233.
(注:此数字为章节编号)
‘‘Ahaṃ suvaṇṇahaliddiṃ, ābhataṃ paṇḍubeluvaṃ;
『我掘取了黄金色的黄麻和发亮的白色斑斓,
Rukkhapakkāni cāhāsiṃ, ime vo putta kīḷanā.
采摘了树枝上的果实,这些正是你们儿子嬉戏玩耍所用之物。』
§2234
2234.
(注:此数字为章节编号)
‘‘Imaṃ mūḷālivattakaṃ, sālukaṃ ciñcabhedakaṃ;
「此为竺枷树根,具刺能刺破弯曲枝叶;
Bhuñja khuddehi saṃyuttaṃ, saha puttehi khattiya.
以此为食,适合饥饿之时,连同子叶一起食用。」
§2235
2235.
‘‘Padumaṃ jālino dehi, kumudañca kumāriyā;
「请献莲花、荷花,及少女之花;
Māline passa naccante, sivi puttāni avhaya.
观看舞蹈者,最好是无辜的儿子们。」
§2236
2236.
‘‘Tato kaṇhājināyapi, nisāmehi rathesabha;
即使是黑色朱主、在夜色中骑乘马车的车轮之王,
Mañjussarāya vagguyā, assamaṃ upayantiyā.
对待净洁的守戒者,表现出不公平的敌意。
§2237
2237.
‘‘Samānasukhadukkhamhā, raṭṭhā pabbājitā ubho;
出家国中双称苦乐的比库们,
Api sivi putte passesi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
即便是你这贤德的子弟,也可见其恶劣如同黑色恶犬。
§2238
2238.
‘‘Samaṇe brāhmaṇe nūna, brahmacariyaparāyaṇe;
『沙门、婆罗门,实为守护梵行之人;』
Ahaṃ loke abhissapiṃ, sīlavante bahussute;
『我在世间驱使自己,行持具足道德,多闻博学;』
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho’’ti.
『弃置子女,不理睬我,丑恶又污秽的可憎之人』。
Tattha āceramiva māṇavoti vattasampanno antevāsiko ācariyaṃ viya paṭijaggati. Anuṭṭhitāti pāricariyānuṭṭhānena anuṭṭhitā appamattā hutvā paṭijaggāmi. Tumhaṃ kāmāti tumhākaṃ kāmena tumhe patthayantī. Puttakāti kumāre ālapantī paridevati. Suvaṇṇahaliddinti puttakā ahaṃ tumhākaṃ nhāpanatthāya suvaṇṇavaṇṇaṃ haliddiṃ ghaṃsitvā ādāya āgatā. Paṇḍubeluvanti kīḷanatthāya ca vo idaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ beluvapakkaṃ mayā ābhataṃ. Rukkhapakkānīti tumhākaṃ kīḷanatthāya aññānipi manāpāni rukkhaphalāni āhāsiṃ. Ime voti puttakā ime vo kīḷanāti vadati. Mūḷālivattakanti mūḷālakuṇḍalakaṃ. Sālukanti idaṃ uppalādisālukampi me bahu ābhataṃ. Ciñcabhedakanti siṅghāṭakaṃ. Bhuñjāti idaṃ sabbaṃ khuddamadhunā saṃyuttaṃ puttehi saddhiṃ bhuñjāhīti paridevati. Sivi puttāni avhayāti sāmi sivirāja, paṇṇasālāya sayāpitaṭṭhānato sīghaṃ puttake pakkosāhi. Api sivi putte passesīti sāmi sivirāja, api putte passasi, sace passasi, mama dassehi, kiṃ maṃ ativiya kilamesi. Abhissapinti tumhākaṃ puttadhītaro mā passitthāti evaṃ nūna akkosinti.
这里所说的「呆板的孩子」是指表现出迟钝呆滞,犹如孤独终老的住持老师一般的人。『遵守』者,谓精勤于周边日常行为的恪守者,凡有遵守者皆以恭敬的心接引。『你们之欲』者,谓因你们的欲望而被你们纠缠。『子女』者,谓为男儿而发出言语、哭泣。『金黄色姜黄』者,子女为你们沐浴用,取来金黄色的姜黄涂擦身体。『沙土』者,取此金黄色的沙土加水调合,用以戏耍之用,是我所施舍予你们的黄色沙土。『树果』者,为你们玩耍之用,我亦采来其他可作为娱乐的树果。『这些』谓子女说,这些是你们的玩具。『簪子和耳环』者,指粗布制成的简单簪饰;『莲花叶簇』者,为我赠予诸多与莲花等类似的叶簇。『权杖』者,乃狮子皮制成的小披风。『分食』者,谓合众儿童一同用小刀切割食物,共同分食。『丧失的子女』者,称呼主人为「丧失王」,因他留守于五十堂所门前,快快召集子女。『是的,主人,丧失了子女』,主人称丧失王说:『你还看见子女么?』又说:『你若见之,请告诉我,我究竟哪里有错?』『驱使』谓因你们忿恨指责他人说:你们的子女、女儿不可被看见,正是因如是,这样指责。
Evaṃ vilapamānāyapi tāya saddhiṃ mahāsatto na kiñci kathesi. Sā tasmiṃ akathente kampamānā candālokena putte vicinantī yesu yesu jamburukkhādīsu pubbe kīḷiṃsu, tāni tāni patvā paridevantī āha –
即使哭泣哀叹,众多大人们却什么也不言语。这时,这位在沉默中颤抖着,被贱民所伤的子女,盘踞在各处樟树等树下,曾与他们嬉戏;如今掉落树下哀号哭泣,称说:
§2239
2239.
‘‘Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā;
这些即是犀鸟树,是临近河岸的树木;
Vividhāni rukkhajātāni, te kumārā na dissare.
各类树种,这些幼苗都未曾显现。
§2240
2240.
‘‘Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā;
又这些是火芝树,还有刺果榄树;
Vividhāni phalajātāni, te kumārā na dissare.
各类结果树种,这些幼苗都未曾显现。
§2241
2241.
‘‘Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṃ sītūdakā nadī;
「这些林园依次耸立,此水清凉如河流;
Yatthassu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare.
昔日幼童们曾在此间戏耍,而今幼童却不再现身。」
§2242
2242.
第二二四二偈。
‘‘Vividhāni pupphajātāni, asmiṃ uparipabbate;
「种种花朵绽于此高山之上;
Yānassu pubbe dhāriṃsu, te kumārā na dissare.
昔日幼童们曾采摘玩赏,而今幼童却不再现身。」
§2243
2243.
第二二四三偈。
‘‘Vividhāni phalajātāni, asmiṃ uparipabbate;
『多种多样的果实啊,在这山巅之上,』
Yānassu pubbe bhuñjiṃsu, te kumārā na dissare.
『那些以前曾经食用的人们,这些年轻者却不曾出现。』
§2244
2244.
‘‘Ime te hatthikā assā, balibaddā ca te ime;
『这些大象啊,它们坚强有力,这些,』
Yehissu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare’’ti.
『那些以前曾经戏耍它们的人们,这些年轻者却不曾出现。』
Tattha ime te hatthikāti sā pabbatūpari dārake adisvā paridevamānā tato oruyha puna assamapadaṃ āgantvā tattha te upadhārentī tesaṃ kīḷanabhaṇḍakāni disvā evamāha.
这里,这些所谓的大象,见于山顶上这些幼象,见它们悲愁,于是爬上去,又恢复原位,来到那里,照看它们,那些戏耍者仿佛见到了这些,说了这样的话。
Athassā paridevanasaddena ceva padasaddena ca migapakkhino caliṃsu. Sā te disvā āha –
于是,他因着悲恸的声音以及脚步声,见到了一群山林禽兽在疾行。见此,他说道—
§2245
2245.
‘‘Ime sāmā sasolūkā, bahukā kadalīmigā;
『这些是常见的水鸟,许多是白鹭和桃花水禽;
Yehissu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare.
它们先前曾在此戏耍,如今则看不见幼雏。
§2246
2246.
‘‘Ime haṃsā ca koñcā ca, mayūrā citrapekhuṇā;
『这些是天鹅和鹭鸶,孔雀披着彩色的斑纹;
Yehissu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare’’ti.
『那些先前嬉戏的孩子们,没有再现』,是也。
Tattha sāmāti khuddakā sāmā suvaṇṇamigā. Sasolūkāti sasā ca ulūkā ca.
其中小的被称为『小象』,大象则称为『苏瓦那米迦』。猫头鹰类则称为『萨索卢卡』,意思是有嘴的鸟,也指猫头鹰。
Sā assamapade piyaputte adisvā nikkhamitvā pupphitavanaghaṭaṃ pavisitvā taṃ taṃ ṭhānaṃ olokentī āha –
有一位在此丛林中饲养的宠爱之子,他起身进入开花的森林瓶中,四处环顾后说—
§2247
2247.
‘‘Imā tā vanagumbāyo, pupphitā sabbakālikā;
『这些绿色的森林巢穴,四季皆芳香绽放;
Yatthassu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare.
那些先前嬉戏的孩子们,终未再现。』
§2248
2248.
二二四八。
‘‘Imā tā pokkharaṇī rammā, cakkavākūpakūjitā;
这片池塘美丽动人,水禽们成群嬉戏;
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca;
被莲叶莲花覆盖遮蔽;
Yatthassu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare’’ti.
他们曾在那里游玩,少年们却未曾显现。
Tattha vanagumbāyoti vanaghaṭāyo.
其中,『树丛』者,乃树木之聚集也。
Sā katthaci piyaputte adisvā puna mahāsattassa santikaṃ āgantvā taṃ dummukhaṃ nisinnaṃ disvā āha –
曾有一位深爱儿子的母亲,来到这位伟大者面前,见他口吐恶言坐着,于是对他说:
§2249
2249.
二二四九。
‘‘Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamāhaṭaṃ;
「这些木头并未破碎,水面亦无波动;
Aggipi te na hāpito, kiṃ nu mandova jhāyasi.
火焰也未被吹熄,何况你呢?尚且在迟缓地入禅。」
§2250
2250.
二二五〇。
‘‘Piyo piyena saṅgamma, samo me byapahaññati;
「亲爱者彼此亲近,当我内心平等而无烦恼;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho’’ti.
舍弃儿子我不顾,网罗毒刺之苦我亦不理。」
Tattha na hāpitoti na jalito. Idaṃ vuttaṃ hoti – sāmi, tvaṃ pubbe kaṭṭhāni bhindasi, udakaṃ āharitvā ṭhapesi, aṅgārakapalle aggiṃ karosi, ajja tesu ekampi akatvā kiṃ nu mandova jhāyasi, tava kiriyā mayhaṃ na ruccatīti. Piyo piyenāti vessantaro mayhaṃ piyo, ito me piyataro natthi, iminā me piyena saṅgamma samāgantvā pubbe samo me byapahaññati dukkhaṃ vigacchati, ajja pana me imaṃ passantiyāpi soko na vigacchati, kiṃ nu kho kāraṇanti. Tyajjāti hotu, diṭṭhaṃ me kāraṇaṃ, te ajja putte na passāmi, tena me imaṃ passantiyāpi soko na vigacchatīti.
于彼处,无谓不放置,亦无谓沾水。此说为:尊者,昔日汝折断木柴,取水设置,然后于炭火上燃火,今日于此诸木中一件未作事,何故反而懈怠思虑?此事令我不快。所谓亲爱者者,以更亲爱者为亲爱,我无他亲爱者,因亲爱者聚合,往昔吾心散乱之苦方释,今日面对此冷静之境,忧伤亦不涌,何以为因?请舍之,吾所见之因,即今日吾不见子故,故今此凉静亦无忧矣。
Tāya evaṃ vuttepi mahāsatto tuṇhībhūtova nisīdi. Sā tasmiṃ akathente sokasamappitā pahaṭakukkuṭī viya kampamānā puna paṭhamaṃ vicaritaṭṭhānāni vicaritvā mahāsattassa santikaṃ paccāgantvā āha –
于彼如此述说后,大雄者似已寂静坐禅。彼时彼女,无法言语,忧伤如病鸡颤抖,复回想初时思虑之所,回至大雄面前称述——
§2251
2251.
‘‘Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
『吾不见天神能以之杀汝母者;
Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
鹈鹕非降雨,却有吾子母之者。
§2252
2252.
‘‘Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
「对于你们,我看不到任何天人,凭借那个被认为已逝去的事物;
Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā’’ti.
即使是雁鸟,也不会逗留,我的孩子们确实也是如此。」
Tattha na kho noti deva, na kho amhākaṃ putte passāmi. Yena te nīhatāti kenaci tesaṃ nīhatabhāvampi na jānāmīti adhippāyenevamāha.
于是说:实则没有天人,我也没有见过我们的儿子。所谓『被认为已逝去』者,是指某些人没有认识这些事物已经归灭的状态,因而这样说。
Evaṃ vuttepi mahāsatto na kiñci kathesiyeva. Sā puttasokena phuṭṭhā putte upadhārentī tatiyampi tāni tāni ṭhānāni vātavegena vicari. Tāya ekarattiṃ vicaritaṭṭhānaṃ pariggayhamānaṃ pannarasayojanamattaṃ ahosi. Atha ratti vibhāsi, aruṇodayo jāto. Sā puna gantvā mahāsattassa santike ṭhitā paridevi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
即使这样说完,那个大人也不再多言。她被儿子的悲伤所触动,试图抚慰儿子,第三次风急地穿越那些各个地方。她独自行走时,行程约有十五由旬。后来夜间渐深,拂晓时分到来。她又一次前往站在大人身旁,并感到伤心。对此,佛陀明示说明说——
§2253
2253.
‘‘Sā tattha paridevitvā, pabbatāni vanāni ca;
「她在那里悲痛,山峦与森林也同感悲伤。
Punadevassamaṃ gantvā, rodi sāmikasantike.
又一同前往,在主人身边哭泣。
§2254
2254.
‘‘Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
『天人我实未见,如汝等母被杀。
Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
鸡雏尚岂不存,我母实有子女。』
§2255
2255.
‘‘Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
『天人我实未见,如汝等母被杀。』
Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
「即便如此,也不会留下,母亲确实守护着我的孩子。」
§2256
2256.
‘‘Nu kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
「难道我见到了天人吗,他们是我的母亲们被击杀后转生的?
Vicarantī rukkhamūlesu, pabbatesu guhāsu ca.
他们游走于树根之下,山中的岩洞里。」
§2257
2257.
‘‘Iti maddī varārohā, rājaputtī yasassinī;
「就是这样,柔软如蛇的攀登者,王子荣光之女;」
Bāhā paggayha kanditvā, tattheva patitā chamā’’ti.
她抱起胳膊哭泣着,当场便倒地死去。
Tattha sāmikasantiketi bhikkhave, sā maddī tattha vaṅkapabbatakucchiyaṃ sānupabbatāni vanāni ca vicarantī paridevitvā puna gantvā sāmikaṃ nissāya tassa santike ṭhitā puttānaṃ atthāya rodi, ‘‘na kho no’’tiādīni vadantī paridevīti attho. Iti maddī varārohāti bhikkhave, evaṃ sā uttamarūpadharā varārohā maddī rukkhamūlādīsu vicarantī dārake adisvā ‘‘nissaṃsayaṃ matā bhavissantī’’ti bāhā paggayha kanditvā tattheva vessantarassa pādamūle chinnasuvaṇṇakadalī viya chamāyaṃ pati.
这里所说的『在主人身边』,比库们,是指她那位妇人,沿着弯曲的山脚和相连的山峦、树林来回寻觅,感到悲痛,随后返回依靠主人,站在他身边,为了孩子们的利益哭泣,说『不愿意让他们如此』等语,论其含义即是悲痛。因此,这名妇人登上高处,沿着树根等处四处游走,发现一名孩童,便抱起胳膊哭泣,当场便倒地死去,正如切断了金黄蕉叶一般。
Atha mahāsatto ‘‘matā maddī’’ti saññāya kampamāno ‘‘aṭṭhāne padese matā maddī. Sace hissā jetuttaranagare kālakiriyā abhavissa, mahanto parivāro abhavissa, dve raṭṭhāni caleyyuṃ. Ahaṃ pana araññe ekakova, kiṃ nu kho karissāmī’’ti uppannabalavasokopi satiṃ paccupaṭṭhāpetvā ‘‘jānissāmi tāvā’’ti uṭṭhāya tassā hadaye hatthaṃ ṭhapetvā santāpapavattiṃ ñatvā kamaṇḍalunā udakaṃ āharitvā satta māse kāyasaṃsaggaṃ anāpannapubbopi balavasokena pabbajitabhāvaṃ sallakkhetuṃ asakkonto assupuṇṇehi nettehi tassā sīsaṃ ukkhipitvā ūrūsu ṭhapetvā udakena paripphositvā mukhañca hadayañca parimajjanto nisīdi. Maddīpi kho thokaṃ vītināmetvā satiṃ paṭilabhitvā hirottappaṃ paccupaṭṭhāpetvā uṭṭhāya mahāsattaṃ vanditvā ‘‘sāmi vessantara, dārakā te kuhiṃ gatā’’ti āha. ‘‘Devi, ekassa brāhmaṇassa dāsatthāya dinnā’’ti. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
然后,这位勇猛有力的大丈夫,意识到『妇人已死』,颤抖着,念想着『母亲已死,在那个地方。倘若在犀沙城北面降临灾难,恶劫将临,两个国家将动荡,我只有一人隐居山林,怎么办呢?』保持着由此而来的忧愁和伤悲,他起身,对妇人的心说,他将尽力知道情况,拿着水瓶取水,连续七个月既无身心接触,也未初入僧团,因心中悲痛不已,竟断头盖骨,用野兽的爪子刺穿,按在胸上,用水洗净,并擦拭脸和心,端坐于此。妇人断然别离世俗,获得了止息烦恼的正念,修习羞耻心,起身向这位勇猛的丈夫行礼,问道『主人威塞塔拉,孩子们去哪里了?』『夫人,给一位婆罗门的仆人而送。』为此有所明白,世尊说——
§2258
2258.
‘‘Tamajjhapattaṃ rājaputtiṃ, udakenābhisiñcatha;
『将皇子的尸体抬到中立处,用水浇洒;
Assatthaṃ naṃ viditvāna, atha naṃ etadabravī’’ti.
确认未曾死亡,然后再告诉他。』
Tattha ajjhapattanti attano santikaṃ pattaṃ, pādamūle patitvā visaññibhūtanti attho. Etadabravīti etaṃ ‘‘ekassa me brāhmaṇassa dāsatthāya dinnā’’ti vacanaṃ abravi.
此中人们讲说,自己所依近的护卫已到,其意为落在脚根处而显露出来的含义。于是称此语为『献与某一婆罗门奴仆之语』。
Tato tāya ‘‘deva, putte brāhmaṇassa datvā mama sabbarattiṃ paridevitvā vicarantiyā kiṃ nācikkhasī’’ti vutte mahāsatto āha –
于是,那时有人问曰:『天人啊,将儿子献与婆罗门,我每日忧虑而游行,不忍忍受,你为何不弃之?』大有智慧者答曰——
§2259
2259.
‘‘Ādiyeneva te maddi, dukkhaṃ nakkhātumicchisaṃ;
『正如起初你软弱,欲断苦难;
Daliddo yācako vuḍḍho, brāhmaṇo gharamāgato.
那个饥饿乞者已是老者,婆罗门从家中而来。
§2260
2260.
‘‘Tassa dinnā mayā puttā, maddi mā bhāyi assasa;
『我所赐予的乃是子孙,慈爱之情莫惊恐不安;』
Maṃ passa maddi mā putte, mā bāḷhaṃ paridevasi;
『勿见我而恐惧,不要为子孙忧伤悲悯;』
Lacchāma putte jīvantā, arogā ca bhavāmase.
『愿我们子孙健康生存,身心无病疾。」』
§2261
2261.
‘‘Putte pasuñca dhaññañca, yañca aññaṃ ghare dhanaṃ;
『赐予子孙牲畜谷粮,以及家中其他财物;』
Dajjā sappuriso dānaṃ, disvā yācakamāgataṃ;
『贤善之人见赐礼物,看见乞求者前来,仍给予施舍;』
Anumodāhi me maddi, puttake dānamuttama’’nti.
「使我欢喜者,莫过于此子之布施。」
Tattha ādiyenevāti ādikeneva. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace te ahaṃ āditova tamatthaṃ ācikkhissaṃ, tato tava sokaṃ sandhāretuṃ asakkontiyā hadayaṃ phaleyya, tasmā ādikeneva te maddi dukkhaṃ na akkhātuṃ icchissanti. Gharamāgatoti imaṃ amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ āgato. Arogā ca bhavāmaseti yathā tathā mayaṃ arogā homa, jīvamānā avassaṃ putte brāhmaṇena nītepi passissāma. Yañca aññanti yañca aññaṃ ghare saviññāṇakaṃ dhanaṃ. Dajjā sappuriso dānanti sappuriso uttamatthaṃ patthento uraṃ bhinditvā hadayamaṃsampi gahetvā dānaṃ dadeyyāti.
其中“ādiyeneva”(即“以最初者”)意指“最初的、最重要的”。此语意为:如果我如最初一般宣讲该事,因你无法忍受悲伤,自心将崩溃破碎,因此你必不会以最初那般宣说困苦。所谓“家来者”,即到我等住所来的客人。又有“若我等康健”,这样,我们活着,见到由婆罗门带来的儿子,彼此间应有互通心知之财物。若有他人,以善人之礼施舍善物,懂得最高之义而破裂胸怀,攫取心肉而布施者。」
Maddī āha –
玛蒂说道——
§2262
2262.
‘‘Anumodāmi te deva, puttake dānamuttamaṃ;
「我赞许你,天子,对于此子之布施甚为崇高;
Datvā cittaṃ pasādehi, bhiyyo dānaṃ dado bhava.
布施后讴歌安慰心意,更应多行布施。」
§2263
2263.
二千二百六十三。
‘‘Yo tvaṃ maccherabhūtesu, manussesu janādhipa;
“你为鱼类众生、众多人中之君主,
Brāhmaṇassa adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano’’ti.
于婆罗门所施之布施,是世间利益增长之善行。”
Tattha anumodāmi teti dasa māse kucchiyā dhāretvā divasassa dvattikkhattuṃ nhāpetvā pāyetvā bhojetvā ure nipajjāpetvā paṭijaggitaputtakesu bodhisattena dinnesu sayaṃ puttadānaṃ anumodantī evamāha. Iminā kāraṇena jānitabbaṃ ‘‘pitāva puttānaṃ sāmiko’’ti. Bhiyyo dānaṃdado bhavāti mahārāja, uttaripi punappunaṃ dānaṃ dāyakova hohi, ‘‘sudinnaṃ me dāna’’nti cittaṃ pasādehi, yo tvaṃ maccherabhūtesu sattesu piyaputte adāsīti.
于彼,我称赞如是。于是,持斧度十个月,每日浴施、饮食、安卧,对已诵开悟者之子等所施,自视为自己的子女布施而表称赞。由此当知,“父者,子之主人”是。大王,多施将生,后来要如是常为施者,心中安乐,乃谓:“此乃我之善施”者也。你为鱼类众生中,己所爱子而施予也。
Evaṃ vutte mahāsatto ‘‘maddi, kinnāmetaṃ kathesi, sace hi mayā putte datvā cittaṃ pasādetuṃ nābhavissa, imāni pana me acchariyāni na pavatteyyu’’nti vatvā sabbāni pathavininnādādīni kathesi. Tato maddī tāni acchariyāni kittetvā dānaṃ anumodantī āha –
诸如此言,伟大王者谓:“玛蒂,尔为何言此?若我曾付与子者,以致心安乐,则我此诸神妙事不应发生。”便陈述诸地震风雷等异事。玛蒂诵彼异事称扬布施而复言:
§2264
2264.
二千二百六十四。
‘‘Ninnāditā te pathavī, saddo te tidivaṅgato;
『大地已为你们所震动,声音如三天回响;』
Samantā vijjutā āguṃ, girīnaṃva patissutā’’ti.
『四方同时闪电出现,如同群山震动一般。』
Tattha vijjutā āgunti akālavijjulatā himavantapadese samantā nicchariṃsu. Girīnaṃva patissutāti girīnaṃ patissutasaddā viya viravā uṭṭhahiṃsu.
此处所谓闪电出现,谓于喜马拉雅山地域,闪电无时不在,普遍放射。所谓群山震动,则是群山似乎发出回响声一样,而起巨响。
§2265
2265.
‘‘Tassa te anumodanti, ubho nāradapabbatā;
『那两座拿罗陀山为你们欢喜,』
Indo ca brahmā pajāpati, somo yamo vessavaṇo;
『天帝、梵天、毗舍佗、月神、阎罗及毗沙诃诸天亦皆赞叹;』
Sabbe devānumodanti, tāvatiṃsā saindakā.
诸天皆称赞,三十三天的帝释亦然。
§2266
2266.
‘‘Iti maddī varārohā, rājaputtī yasassinī;
『如此,马地仙女升起,王子耀光;
Vessantarassa anumodi, puttake dānamuttama’’nti.
韦善陀赞叹,称此孩子为至善施主』。
Tattha ubho nāradapabbatāti imepi dve devanikāyā attano vimānadvāre ṭhitāva ‘‘sudinnaṃ te dāna’’nti anumodanti. Tāvatiṃsā saindakāti indajeṭṭhakā tāvatiṃsāpi devā te dānaṃ anumodantīti.
此中,二尊天女名为那罗陀峰,立于自己宫殿门口称赞曰:『苏蒂那,你的施舍甚善』。所谓三十三天帝释,乃因帝释天等天众赞叹此施舍。
Evaṃ mahāsattena attano dāne vaṇṇite tamevatthaṃ parivattetvā ‘‘mahārāja vessantara, sudinnaṃ nāma te dāna’’nti maddīpi tatheva dānaṃ vaṇṇayitvā anumodamānā nisīdi. Tena satthā ‘‘iti maddī varārohā’’ti gāthamāha.
如此,伟大尊者描写自己施舍之事之后,亦复以同样意旨转述:『伟大国王韦善陀,实称你的施舍为善』。当时马地仙女亦如此描写施舍,赞叹着坐下。于是世尊作偈赞曰:『如此,马地仙女升起』。
Maddīpabbavaṇṇanā niṭṭhitā. · 玛帝品释毕。
Sakkapabbavaṇṇanā萨咖品释义
Evaṃ tesu aññamaññaṃ sammodanīyaṃ kathaṃ kathentesu sakko cintesi ‘‘ayaṃ vessantaro rājā hiyyo jūjakassa pathaviṃ unnādetvā dārake adāsi, idāni taṃ koci hīnapuriso upasaṅkamitvā sabbalakkhaṇasampannaṃ maddiṃ yācitvā rājānaṃ ekakaṃ katvā maddiṃ gahetvā gaccheyya, tato esa anātho nippaccayo bhaveyya. Ahaṃ brāhmaṇavaṇṇena naṃ upasaṅkamitvā maddiṃ yācitvā pāramikūṭaṃ gāhāpetvā kassaci avissajjiyaṃ katvā puna naṃ tasseva datvā āgamissāmī’’ti. So sūriyuggamanavelāya tassa santikaṃ agamāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
萨咖天帝思维曰:『此为婆沙陀王,昨日犁地赐儿,今或有微贱之人,近前到来,所有具足诸种瑞相,请求赐羔羊一只,晋升为王者,取羔羊而去,彼将转为无依无靠之境。我不以婆罗门身分近前乞羔羊,宁愿树立在彼边界上,向他立下不可摧毁之约,之后仍将赐予其羔羊而归。』于是太阳升起时分,萨咖天帝到其近侧。世尊遂为开示其义,言曰——
§2267
2267.
‘‘Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
『及至夜暮时分,太阳将落之际,
Sakko brāhmaṇavaṇṇena, pāto tesaṃ adissathā’’ti.
萨咖天帝身为婆罗门,临立于他们之前。』
Tattha pāto tesaṃ adissathāti pātova nesaṃ dvinnampi janānaṃ paññāyamānarūpo purato aṭṭhāsi, ṭhatvā ca pana paṭisanthāraṃ karonto āha –
此处“临立于他们之前”者,谓二人中如智慧显现者,站立对面归还,言曰——
§2268
2268.
‘‘Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;
『何者若尔,为汝利益而善,何者若尔,无病无疾之体;』
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
『或以高枝为食,或多食植物之根与果实。』
§2269
2269.
一二二六九。
‘‘Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
『或有蚊虫及苍蝇,极少量之毒蛇,』
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjatī’’ti.
『森林野兽杂处之中,果真无任何加害乎?』
Mahāsatto āha –
大豪说曰——
§2270
2270.
‘‘Kusalañceva no brahme, atho brahme anāmayaṃ;
『善法若有所依,或依于梵天而得无病,
Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū.
或依长寿而得持存,亦或根实果多而生长。』
§2271
2271.
‘‘Atho ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
『或有蚊蝇等虫,极为微小,如同蚂蚁;
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā mayhaṃ na vijjati.
于林中野兽遍布,我身不受其害。』
§2272
2272.
二千二百七十二。
‘‘Satta no māse vasataṃ, araññe jīvasokinaṃ;
「在野外愁苦而生活,历经七个月,
Idaṃ dutiyaṃ passāma, brāhmaṇaṃ devavaṇṇinaṃ;
这是第二次见,婆罗门众神子;
Ādāya veḷuvaṃ daṇḍaṃ, dhārentaṃ ajinakkhipaṃ.
持着用竹子芦苇制成、削尖的棍棒。
§2273
2273.
二千二百七十三。
‘‘Svāgataṃ te mahābrahme, atho te adurāgataṃ;
「伟大梵天欢迎你,或者你遭遇不善应接;
Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te.
内室进入尊者,应当净足洗脚。
§2274
2274.
二千二百七十四。
‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
三枚坚果,三只杯盏,甜蜜般的蜂蜜与鲜美之乳;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṃ varaṃ.
小巧的果实,细小的果蔬,请尽快品尝,最尊的禅师。
§2275
2275.
二千二百七十五。
‘‘Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
这饮品是凉的,取自山中之泉。
Tato piva mahābrahme, sace tvaṃ abhikaṅkhasī’’ti.
于是大梵天便说:“倘若你心有所求,”“5809”
Evaṃ tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā mahāsatto –
于是他与那位大梵天一同作了这样的协议——
§2276
2276.
‘‘Atha tvaṃ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā;
‘那么你以什么姿态,凭借什么因由,
Anuppatto brahāraññaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti. –
得以未曾到达梵林?你若被问起,便将之告知我。’——
Āgamanakāraṇaṃ pucchi. Atha naṃ sakko ‘‘mahārāja, ahaṃ mahallako, idhāgacchanto tava bhariyaṃ maddiṃ yācituṃ āgato, taṃ me dehī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
此为来访缘由之问。于是萨咖答言:“大王啊,我乃大臣,特地前来请求您的妻子给我奶喝,这正是我此行目的。”说罢即诵此偈:
§2277
2277.
二千二百七十七。
‘‘Yathā vārivaho pūro, sabbakālaṃ na khīyati;
譬如满载水流之河,永不枯竭,
Evaṃ taṃ yācitāgacchiṃ, bhariyaṃ me dehi yācito’’ti.
如是,我来请求,请赐我妻,正因我求而得。
Evaṃ vutte mahāsatto ‘‘hiyyo me brāhmaṇassa dārakā dinnā, araññe ekako hutvā kathaṃ te maddiṃ dassāmī’’ti avatvā pasāritahatthe sahassatthavikaṃ ṭhapento viya asajjitvā abajjhitvā anolīnamānaso hutvā giriṃ unnādento imaṃ gāthamāha –
言毕,勇猛之人说:『昨日婆罗门之子已付与,独自居于林中,如何为你显现恩泽?』手伸展如举千钧之物,心志不屈,不卑不亢,抬高山峦,诵此偈语:
§2278
2278.
二千二百七十八。
‘‘Dadāmi na vikampāmi, yaṃ maṃ yācasi brāhmaṇa;
『我赐不动摇,婆罗门你所求者,
Santaṃ nappaṭiguyhāmi, dāne me ramatī mano’’ti.
我未隐瞒宁静,心乐于施予。
Tattha santaṃ nappaṭiguyhāmīti saṃvijjamānaṃ na guyhāmi.
所谓未隐瞒宁静者,是说我未隐瞒自己内在现前的宁静状态。
Evañca pana vatvā sīghameva kamaṇḍalunā udakaṃ āharitvā udakaṃ hatthe pātetvā piyabhariyaṃ brāhmaṇassa adāsi. Taṅkhaṇeyeva heṭṭhā vuttappakārāni sabbāni acchariyāni pāturahesuṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如此说已,不久即以水囊挑水,手中盛水,将水递予亲爱的婆罗门。随即诸多奇异妙事皆随之显现。对此现象,觉者说明说——
§2279
2279.
‘‘Maddiṃ hatthe gahetvāna, udakassa kamaṇḍaluṃ;
“取水囊于手,盛装清凉之水;
Brāhmaṇassa adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano.
施与婆罗门此礼,此乃西维那国土之兴旺。”
§2280
2280.
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
『当时那可怖之事,彼时令毛发竖立;
Maddiṃ pariccajantassa, medanī sampakampatha.
暴露软弱者,乃至脂肪震动颤抖。』
§2281
2281.
‘‘Nevassa maddī bhākuṭi, na sandhīyati na rodati;
『其软弱没有结痂,既不合拢亦不哭泣;
Pekkhatevassa tuṇhī sā, eso jānāti yaṃ vara’’nti.
乃如独处之人所见,此知何为善处』。」
Tattha adā dānanti ‘‘ambho brāhmaṇa, maddito me sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena sabbaññutaññāṇameva piyataraṃ, idaṃ me dānaṃ sabbaññutaññāṇappaṭivedhassa paccayo hotū’’ti vatvā dānaṃ adāsi vuttampi cetaṃ –
在那里,布施者说:『婆罗门啊,我因自身具有百德、千德、百万德和遍知智慧,而这布施必因遍知智慧的因缘而成就。』说毕便施予了布施,并念诵道——
‘‘Jāliṃ kaṇhājinaṃ dhītaṃ, maddiṃ deviṃ patibbataṃ;
『如同树荫遮盖阴翳,护卫黑水之水流;
Cajamāno na cintesiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā.
放弃我心而不愁念,为成菩提之因缘也。
‘‘Na me dessā ubho puttā, maddī devī na dessiyā;
我的二子,我不再显现,抑或爱护的妻子不再出现,
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā piye adāsaha’’nti. (cariyā. 1.118-119);
因我至爱至亲皆已无有,故请勿因爱而惹忧。』(行愿,经文1.118-119);
Tattha sampakampathāti pathavī udakapariyantaṃ katvā kampittha. Nevassa maddī bhākuṭīti bhikkhave, tasmiṃ khaṇe maddī ‘‘maṃ mahallakassa brāhmaṇassa rājā detī’’ti kodhavasena bhākuṭipi nāhosi. Na sandhīyati na rodatīti neva maṅku ahosi, na akkhīni pūretvā rodati, atha kho tuṇhī sā hutvā ‘‘mādisaṃ itthiratanaṃ dadamāno na nikkāraṇā dassati, eso yaṃ varaṃ, taṃ jānātī’’ti phullapadumavaṇṇaṃ assa mukhaṃ pekkhateva, olokayamānāva ṭhitāti attho.
其中“震动”者,指大地和水界环绕时发生震荡。时,诸比库应知此不名为震怒。当此时,怒气并不激烈至如怒发冲冠,亦不哭泣涕泪满面。然独自静止时,好似一朵绽放的莲花色彩鲜艳明丽的脸庞,静静地注视着以此义理,显现一方沉稳宁静。
Atha mahāsatto ‘‘kīdisā maddī’’ti tassā mukhaṃ olokesi. Sāpi ‘‘sāmi kiṃ maṃ olokesī’’ti vatvā sīhanādaṃ nadantī imaṃ gāthamāha –
于是那位大男子观察她的面容,问道:“你为什么这样看着我?”她回答说:“主人,你为何注视我呢?”说完便发出狮子吼般的声音,念诵这偈语:
§2282
2282.
‘‘Komārī yassāhaṃ bhariyā, sāmiko mama issaro;
『那少女是我的妻子,丈夫是我主人;
Yassicche tassa maṃ dajjā, vikkiṇeyya haneyya vā’’ti.
如果他想要抛弃我,就算卖掉或杀害我。』
Tattha komārī yassāhaṃ bhariyāti ahaṃ yassa tava daharikā bhariyā, so tvaññeva mama issaro sāmiko. Yassicche tassāti issaro ca nāma dāsiṃ maṃ yassa dātuṃ iccheyya, tassa dadeyya. Vikkiṇeyya vāti dhanena vā atthe sati vikkiṇeyya, maṃsena vā atthe sati haneyya, tasmā yaṃ vo ruccati, taṃ karotha, nāhaṃ kujjhāmīti.
这里的『那少女是我的妻子』意指我乃你的年轻妻子,因此你便是我的丈夫、主人。『如果他想要抛弃我』,此处的主人是指若他意欲给我什么物品,便应给予;『卖掉』是指若因财富或利益,能卖我则卖;『杀害』是若有利益可杀我,则可杀。因如此,无论你喜欢什么,都可为之,我不会生气。
Sakko tesaṃ paṇītajjhāsayataṃ viditvā thutiṃ akāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
天帝萨咖了知他们这等善意,便赞叹称善。为此释迦牟尼世尊为明示此义,开示说:
§2283
2283.
‘‘Tesaṃ saṅkappamaññāya, devindo etadabravi;
『由于他们缺乏善思惟,天帝如是说:』
Sabbe jitā te paccūhā, ye dibbā ye ca mānusā.
『你们一切都已被征服,诸天众及人间众皆已服从。』
§2284
2284.
‘‘Ninnāditā te pathavī, saddo te tidivaṅgato;
『大地已为你们所震动,声响遍及天地三界;』
Samantā vijjutā āguṃ, girīnaṃva patissutā.
『四方闪现雷鸣,似山峦崩裂坠落一般。』
§2285
2285.
二千二百八十五。
‘‘Tassa te anumodanti, ubho nāradapabbatā;
『对于他,诸法护持者赞叹不已,两个著名山峰也赞叹不已;
Indo ca brahmā pajāpati, somo yamo vessavaṇo;
印度神、梵天、毗阇娑天王、月神、阎摩王、毗沙门天王等,
Sabbe devānumodanti, dukkarañhi karoti so.
以及所有天人都赞叹他,因他所作业甚难、艰苦。』
§2286
2286.
二千二百八十六。
‘‘Duddadaṃ dadamānānaṃ, dukkaraṃ kamma kubbataṃ;
『他为布施者施予,所作业甚为艰难且恶劣;
Asanto nānukubbanti, sataṃ dhammo durannayo.
不善者不受益,有百善难成之法。
§2287
2287.
二二八七。
‘‘Tasmā satañca asataṃ, nānā hoti ito gati;
因此,善为实者,恶则非实,彼此不同去向;
Asanto nirayaṃ yanti, santo saggaparāyaṇā.
不善者堕地狱,善者往生天界。
§2288
2288.
二二八八。
‘‘Yametaṃ kumāre adā, bhariyaṃ adā vane vasaṃ;
此少年失母,失妻且居于林中;
Brahmayānamanokkamma, sagge te taṃ vipaccatū’’ti.
婆罗门所行的善法不偏离正道,因此他们得以转生天界。
Tattha paccūhāti paccatthikā. Dibbāti dibbasampattipaṭibāhakā. Mānusāti manussasampattipaṭibāhakā. Ke pana teti? Macchariyadhammā. Te sabbe puttadāraṃ dentena mahāsattena jitā. Tenāha ‘‘sabbe jitā te paccūhā’’ti. Dukkarañhi karoti soti so vessantaro rājā ekakova araññe vasanto bhariyaṃ brāhmaṇassa dento dukkaraṃ karotīti evaṃ sabbe devā anumodantīti vadati. ‘‘Yameta’’nti gāthaṃ anumodanaṃ karonto āha. Vane vasanti vane vasanto. Brahmayānanti seṭṭhayānaṃ. Tividho hi sucaritadhammo evarūpo ca dānadhammo ariyamaggassa paccayo hotīti ‘‘brahmayāna’’nti vuccati. Tasmā yaṃ taṃ idaṃ ajja dānaṃ dadatopi nipphannaṃ brahmayānaṃ apāyabhūmiṃ anokkamitvā sagge te taṃ vipaccatu, vipākapariyosāne ca sabbaññutaññāṇadāyakaṃ hotūti.
其中,“Paccūhāti”意为相对者;“Dibbāti”意指具有天界财富的;“Mānusāti”指具有人世财富的。何谓“Ke pana”?即奇妙法。诸法因赐与后裔的伟大神灵所战胜,故称“诸皆为胜者,是为相对者”。修行甚难,道理虽小比邻森林中一位国王难以使婆罗门妻子烦恼,然诸天皆以此赞叹。赞歌中诉说,诸众生住于林中,来去自由。所谓“婆罗门道”乃三种善行之最高,道德纯正,具施舍德,为圣道之因,故名“婆罗门道”。因此,即使今日行此行施,亦不偏离婆罗门道,将得升天,且于果报终尽时,具足洞悉一切智慧。
Evamassa sakko anumodanaṃ katvā ‘‘idāni mayā idha papañcaṃ akatvā imaṃ imasseva datvā gantuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā āha –
如是,萨咖作赞时思惟说:“现在我已然止息纷扰,布施正当此时,可行前往。”
§2289
2289.
‘‘Dadāmi bhoto bhariyaṃ, maddiṃ sabbaṅgasobhanaṃ;
“我为汝赐妻,饰以美物;
Tvañceva maddiyā channo, maddī ca patinā saha.
汝亦覆我,我与妻共饰美物。”
§2290
2290.
二千二百九十。
‘‘Yathā payo ca saṅkho ca, ubho samānavaṇṇino;
如同水和水壶,二者颜色相同;
Evaṃ tuvañca maddī ca, samānamanacetasā.
你这一面软弱,心意也同样和顺。
§2291
2291.
二千二百九十一。
‘‘Avaruddhettha araññasmiṃ, ubho sammatha assame;
在此森林中阻断了,双方都同意彼此一致;
Khattiyā gottasampannā, sujātā mātupettito;
这两人皆是勇士世家出身,良族降生,父母俱备;
Yathā puññāni kayirātha, dadantā aparāpara’’nti.
如同应该造作福德,彼此相互给予一般。
Tattha channoti anurūpo. Ubho samānavaṇṇinoti samānavaṇṇā ubhopi parisuddhāyeva. Samānamanacetasāti ācārādīhi kammehi samānena manasaṅkhātena cetasā samannāgatā. Avaruddhetthāti raṭṭhato pabbājitā hutvā ettha araññe vasatha. Yathā puññānīti yathā jetuttaranagare vo bahūni puññāni katāni, hiyyo puttānaṃ ajja bhariyāya dānavasenapi katānīti ettakeneva paritosaṃ akatvā ito uttaripi aparāparaṃ dadantā yathānurūpāni puññāni kareyyāthāti.
此处说「相称」者,是指相应合适。二者称作「同色」,意指二者皆为清净无染。所谓「意念平等」,乃是指依行为等,心以平等的意念念虑而具足。所言「在此阻挡」,是指出离国土成为游方者后,住于此处林野。所谓「如是福德」,如同在刹那城市所造诸多福德,昨日儿子所于妻子处施与的资粮福德一般,因不生羡慕之心,自此而上,相互给予,应如是造作相称的福德。
Evañca pana vatvā sakko mahāsattassa maddiṃ paṭicchāpetvā varaṃ dātuṃ attānaṃ ācikkhanto āha –
如此说毕,萨咖神王放下骄慢,示现愿自奉上恩赐,宣说道—
§2292
2292.
‘‘Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike;
「我是萨咖天帝,已来至你近侍处;
Varaṃ varassu rājisi, vare aṭṭha dadāmi te’’ti.
愿天王赐福,我当赋予你最上八品的福禄。」
Kathentoyeva ca dibbattabhāvena jalanto taruṇasūriyo viya ākāse aṭṭhāsi. Tato bodhisatto varaṃ gaṇhanto āha –
正如讲述者所说,如同初升的年轻太阳在天空中闪耀燃烧,佛陀就位于其中。于是,菩萨取最上乘果位,且说道——
§2293
2293.
‘‘Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
「愿萨咖赐予我最上之果,乃是诸众生之守护;
Pitā maṃ anumodeyya, ito pattaṃ sakaṃ gharaṃ;
如父亲般赐我同意,使我得以归于萨咖之家;
Āsanena nimanteyya, paṭhametaṃ varaṃ vare.
以坐具相待,邀请我首选此最上果位。」
§2294
2294.
‘‘Purisassa vadhaṃ na roceyyaṃ, api kibbisakārakaṃ;
『杀人』者,当不为可喜之事,纵然出于慈悲之心亦然;
Vajjhaṃ vadhamhā moceyyaṃ, dutiyetaṃ varaṃ vare.
应当从杀生中过得解脱,此乃第二最殊胜者。
§2295
2295.
‘‘Ye vuḍḍhā ye ca daharā, ye ca majjhimaporisā;
老者、小儿及壮年人,皆应当由我而得生存,这是第三最殊胜者。
Mameva upajīveyyuṃ, tatiyetaṃ varaṃ vare.
「愿彼等唯依我为生,此为所求之第三愿。」
§2296
2296.
‘‘Paradāraṃ na gaccheyyaṃ, sadārapasuto siyaṃ;
『不可随行他人妻,须常为人所养育;』
Thīnaṃ vasaṃ na gaccheyyaṃ, catutthetaṃ varaṃ vare.
『不可随行怠惰女人,应选择四面俱优者。』
§2297
2297.
二千二百九十七。
‘‘Putto me sakka jāyetha, so ca dīghāyuko siyā;
『愿我育得子孙如天帝,且寿命延长;』
Dhammena jine pathaviṃ, pañcametaṃ varaṃ vare.
『在法中得胜于世间,应选择这五种优良者。』
§2298
2298.
二千二百九十八。
‘‘Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
「于是夜晚将尽,太阳复现时,
Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, chaṭṭhametaṃ varaṃ vare.
天上所食之物应当降临,这第六种是最上优异者。」
§2299
2299.
‘‘Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṃ;
「若有人给予我,我不致衰减;给予之后亦不会生忧悔;
Dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, sattametaṃ varaṃ vare.
给与令人心安乐,这第七种是最上优异者。」
§2300
2300.
‘‘Ito vimuccamānāhaṃ, saggagāmī visesagū;
‘从此以后,我将得到解脱,特别是将往生天界;
Anivatti tato assaṃ, aṭṭhametaṃ varaṃ vare’’ti.
之后不会再转回,这第八善道中最优异的选择。’
Tattha anumodeyyāti sampaṭiccheyya na kujjheyya. Ito pattanti imamhā araññā sakaṃ gharaṃ anuppattaṃ. Āsanenāti rājāsanena. Rajjaṃ me detūti vadati. Api kibbisakārakanti rājā hutvā rājāparādhikampi vajjhaṃ vadhamhā moceyyaṃ, evarūpassapi me vadho nāma na ruccatu. Mameva upajīveyyunti sabbete maññeva nissāya upajīveyyuṃ. Dhammena jineti dhammena jinātu, dhammena rajjaṃ kāretūti attho. Visesagūti visesagamano hutvā tusitapure nibbatto homīti vadati. Anivattitato assanti tusitabhavanato cavitvā manussattaṃ āgato punabhave anivatti assaṃ, sabbaññutaṃ sampāpuṇeyyanti vadati.
这里应当赞同说‘应当舍弃不应起嗔恨’的义理。‘从此得道’是指在此野外林中尚未出生于家中。‘坐处’是用‘王座’比喻,说‘愿国给我’,意谓希望获得王位。又说‘即便被王杀害’者,指即使成为国王被弑,也应放下怨恨,不起嗔恨而得解脱。称‘我死是不美好的’,是说我唯愿自给自足活着。‘以法制胜者应以法制胜’,‘以法治国’是此意。‘特别归天去者’谓特别去往兜率天安住,成就安宁。‘不转回者’,是指自兜率天去后,脱离兜率天而到人间,复转世间轮回不能回转。谓必能成就所究竟的一切智慧。
§2301
2301.
‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, devindo etadabravi;
‘听其言语之后,天帝如是告说;
‘Aciraṃ vata te tato, pitā taṃ daṭṭhumessatī’’’ti.
“不久你父亲将从那里出现。”’
Tattha daṭṭhumessatīti mahārāja, tava mātā ca pitā ca acireneva taṃ passitukāmo hutvā idhāgamissati, āgantvā ca pana setacchattaṃ datvā rajjaṃ niyyādetvā jetuttaranagarameva nessati, sabbe te manorathā matthakaṃ pāpuṇissanti, mā cintayi, appamatto hohi, mahārājāti.
「大王啊,为了让您见到(某物),您的母亲和父亲不久之后也将心生渴望来看望此地,必将前来。但到了之后,定会赠送白色遮阳伞,并交付国政,随后便在揭堵那城郊居住。您所有心愿都会一一实现,不必担忧,请当警觉专注,大王。」
Evaṃ mahāsattassa ovādaṃ datvā sakko sakaṭṭhānameva gato. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
说完这番对伟大众生的教诲,萨咖便从萨迦城离去。为此,佛陀揭示道:
§2302
2302.
‘‘Idaṃ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;
「魔陀王啊,天帝萨咖以此言说;
Vessantare varaṃ datvā, saggakāyaṃ apakkamī’’ti.
赐予白色遮阳伞的优渥供养者,离开到天界去住宿。」
Tattha vessantareti vessantarassa. Apakkamīti gato anuppattoyevāti.
这里“白色遮阳伞”指的是白色的遮阳伞;“离开”意味着已去世,未能返回此世。
Sakkapabbavaṇṇanā niṭṭhitā. · 萨咖品释义已毕。
Mahārājapabbavaṇṇanā大王品释义
Bodhisatto ca maddī ca sammodamānā sakkadattiye assame vasiṃsu. Jūjakopi kumāre gahetvā saṭṭhiyojanamaggaṃ paṭipajji. Devatā kumārānaṃ ārakkhamakaṃsu. Jūjakopi sūriye atthaṅgate kumāre gacche bandhitvā bhūmiyaṃ nipajjāpetvā sayaṃ caṇḍavāḷamigabhayena rukkhaṃ āruyha viṭapantare sayati. Tasmiṃ khaṇe eko devaputto vessantaravaṇṇena, ekā devadhītā maddivaṇṇena āgantvā kumāre mocetvā hatthapāde sambāhitvā nhāpetvā maṇḍetvā dibbabhojanaṃ bhojetvā dibbasayane sayāpetvā aruṇuggamanakāle baddhākāreneva nipajjāpetvā antaradhāyi. Evaṃ te devatāsaṅgahena arogā hutvā gacchanti. Jūjakopi devatādhiggahito hutvā ‘‘kāliṅgaraṭṭhaṃ gacchāmī’’ti gacchanto aḍḍhamāsena jetuttaranagaraṃ patto. Taṃ divasaṃ paccūsakāle sañjayo mahārājā supinaṃ passi. Evarūpo supino ahosi – rañño mahāvinicchaye nisinnassa eko puriso kaṇho dve padumāni āharitvā rañño hatthe ṭhapesi. Rājā tāni dvīsu kaṇṇesu piḷandhi. Tesaṃ reṇu bhassitvā rañño ure patati. So pabujjhitvā pātova brāhmaṇe pucchi. Te ‘‘cirapavutthā vo, deva, bandhavā āgamissantī’’ti byākariṃsu. So pātova sīsaṃ nhāyitvā nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā alaṅkaritvā vinicchaye nisīdi. Devatā brāhmaṇaṃ dvīhi kumārehi saddhiṃ ānetvā rājaṅgaṇe ṭhapayiṃsu. Tasmiṃ khaṇe rājā maggaṃ olokento kumāre disvā āha –
世尊之子的父母相和睦于萨咖帝,即萨咖天帝宫中和睦相处。于是,父母携子,踏上六十由旬之路。众天神悉心保护诸王子。父母携子至烈日炽盛时,将子束缚,令其伏于地面,自身亦因恐惧猛虎,攀附树木,安卧林间空地。此时,一位天子,肤色如中天之色,及一位天女,肤色如甘露,降临至此,解开王子束缚,搀扶其起,饲以天食,安置睡寝。当朝阳升起时,如同束缚之物解开一般,王子复归安稳隐匿之境。诸天众即因护持而无疾病,欢喜而去。父母亦被诸天摄持,言曰「当往迦陵伽国」。行进约半年,到达捷度他邑。此日黄昏时分,大王御座安卧时,有异梦现,梦中,一男子黑肤,端持二莲花,置于王手中,王以莲花摩擦双耳,其花粉散落,滴于王胸。此梦启示大王。醒来后,大王问婆罗门。婆罗门答曰:「诸天久已到来,亲信亦至。」大王即兴头沐浴,食用王舍城甘露乳膳,装饰自身,端坐御座。诸天携双王子至王宫殿置。此时王观路,见王子,言曰——
§2303
2303.
‘‘Kassetaṃ mukhamābhāti, hemaṃ-vuttattamagginā;
「此面光明,火焰金光;
Nikkhaṃva jātarūpassa, ukkāmukhapahaṃsitaṃ.
如婴儿新生,白天鹅展口。
§2304
2304.
‘‘Ubho sadisapaccaṅgā, ubho sadisalakkhaṇā;
「双足双手完全,有双相标记;
Jālissa sadiso eko, ekā kaṇhājinā yathā.
如同捕网中的一只,和一只黑色猫头鹰一般。
§2305
2305.
〔二三零五〕。
‘‘Sīhā bilāva nikkhantā, ubho sampatirūpakā;
『狮子和獒犬一同出现,二者皆具盛相;
Jātarūpamayāyeva, ime dissanti dārakā’’ti.
犹如母亲般生育之相,孩童也显现如此』。
Tattha hemaṃvuttattamaggināti hemaṃ iva uttattaṃ agginā. Sīhā bilāva nikkhantāti kañcanaguhato nikkhantā sīhā viya.
此处『金光』意指火焰的猛烈如金光闪耀。所谓狮子和獒犬一同出现,喻自金窟中迸出的狮子般的金光。
Evaṃ rājā tīhi gāthāhi kumāre vaṇṇetvā ekaṃ amaccaṃ āṇāpesi ‘‘gacchetaṃ brāhmaṇaṃ dārakehi saddhiṃ ānehī’’ti. So vegena gantvā brāhmaṇaṃ ānesi. Atha rājā brāhmaṇaṃ āha –
国王以三句诗赞誉王子,施以一件新布衣,命道:『去吧,与孩童们一同迎请婆罗门』。他迅速前往,迎请婆罗门。随后国王对婆罗门说——
§2306
2306.
‘‘Kuto nu bhavaṃ bhāradvāja, ime ānesi dārake;
『巴拉德瓦迦啊,从哪里来这生命的现象?正是你引来了这些子女;
Ajja raṭṭhaṃ anuppatto, kuhiṃ gacchasi brāhmaṇā’’ti.
今国土尚未完全安定,婆罗门啊,你将前往何处?』
Jūjako āha –
聚集者说——
§2307
2307.
‘‘Mayhaṃ te dārakā deva, dinnā vittena sañjaya;
『天人啊,我诸子因施舍的财物而得存活;
Ajja pannarasā ratti, yato laddhā me dārakā’’ti.
今日是十五夜,我获得了子女。
Tattha vittenāti tuṭṭhena pasannena. Ajja pannarasā rattīti imesaṃ laddhadivasato paṭṭhāya ajja pannarasā rattīti vadati.
此中『财富』意味着满足与欢喜。以『今日是十五夜』为基准,从这一天开始便称之为十五夜。
Rājā āha –
国王说道——
§2308
2308.
‘‘Kena vā vācapeyyena, sammāñāyena saddahe;
“以何种辩才,以何正确的认识告知;
Ko tetaṃ dānamadadā, puttake dānamuttama’’nti.
谁能给予这礼物,儿子中最尊贵的赠与?”
Tattha kena vā vācapeyyenāti brāhmaṇa, kena piyavacanena te tayā laddhā. Sammāñāyena saddaheti musāvādaṃ akatvā sammāñāyena kāraṇena amhe saddahāpeyyāsi. Puttaketi attano piyaputtake uttamaṃ dānaṃ katvā ko te etaṃ dānaṃ adadāti.
此处所谓以何种言语使人信服者,婆罗门者,以何种慈爱言辞,汝等由此而得信服。因正自知而坚信,不作妄语,凭正当理由,吾等因此信服于汝。所谓儿子者,汝为自己心爱的儿子施以殊胜布施,谁会不受此布施恩惠乎?
Jūjako āha –
掘地者言曰——
§2309
2309.
二三零九。
‘‘Yo yācataṃ patiṭṭhāsi, bhūtānaṃ dharaṇīriva;
『若有人意欲请求,立如大地不动之位;
So me vessantaro rājā, puttedāsi vane vasaṃ.
其即是我城中长者,为儿授予,归林野而居。』
§2310
2310.
二三一零。
‘‘Yo yācataṃ gatī āsi, savantīnaṃva sāgaro;
『若有所求的去向,宛如众浪之海;』
So me vessantaro rājā, puttedāsi vane vasa’’nti.
『彼为我中间疆界之君,于森林中生育子嗣。』
Tattha patiṭṭhāsīti patiṭṭhā āsi.
此中所说的建立,即指确立之义。
Taṃ sutvā amaccā vessantaraṃ garahamānā āhaṃsu –
闻此,诸臣正在召唤疆界君,便对他说:
§2311
2311.
‘‘Dukkaṭaṃ vata bho raññā, saddhena gharamesinā;
『大王啊,以坚定的信念居家,善恶之事确有其然;』
Kathaṃ nu puttake dajjā, araññe avaruddhako.
那么,童子护卫者,如何在森林中阻挡呢?
§2312
2312.
二三一二。
‘‘Imaṃ bhonto nisāmetha, yāvantettha samāgatā;
『请止息这里,诸位众生既已集聚;
Kathaṃ vessantaro rājā, puttedāsi vane vasaṃ.
何以王族次子,于森林中布施童子之居?』
§2313
2313.
二三一三。
‘‘Dāsiṃ dāsañca so dajjā, assaṃ cassatarīrathaṃ;
『我布施,也令奴仆布施,令他乘三马战车;
Hatthiñca kuñjaraṃ dajjā, kathaṃ so dajja dārake’’ti.
“大象驮负小象,如何能驮负幼崽?”
Tattha saddhenāti saddhāya sampannenapi satā gharaṃ āvasantena raññā idaṃ dukkaṭaṃ vata, ayuttaṃ vata kataṃ. Avaruddhakoti raṭṭhā pabbājito araññe vasanto. Imaṃ bhontoti bhonto nagaravāsino yāvanto ettha samāgatā, sabbe imaṃ nisāmetha upadhāretha, kathaṃ nāmeso puttake dāse katvā adāsi, kena nāma evarūpaṃ katapubbanti adhippāyenevamāhaṃsu. Dajjāti dāsādīsu yaṃ kiñci dhanaṃ detu. Kathaṃ so dajja dāraketi ime pana dārake kena kāraṇena adāsīti.
这里所谓信心,乃是具足信德者,即便众人住于宫殿之中,如此事情确实困难且多灾难,实乃极大恶业所致。诸国被阻隔,国王出家住于林中。此地诸位尊者,乃是众多城市居民皆汇集于此时,众皆宜安静、戒护,不可因幼儿而放赂他人,乃至以姓名为子,为奴,给予售卖。因何名称,何等原因,如此先前行恶者如此论说。所谓“驮负”,乃指给予奴婢等财物。如何能以此理由,将幼儿售出?
Taṃ sutvā kumāro pitu garahaṃ asahanto vātābhihatassa sineruno bāhaṃ oḍḍento viya imaṃ gāthamāha –
闻此,王子忍受不从父亲家中离开,心如风暴击打,似乎用力挺起怒气的武士之臂,发出此偈言:
§2314
2314.
‘‘Yassa nassa ghare dāso, asso cassatarīratho;
“谁家没有奴婢,马牛三辆驾;
Hatthī ca kuñjaro nāgo, kiṃ so dajjā pitāmahā’’ti.
大象犹如野猪、龙,为何还能驮负祖父?”
Rājā āha –
国王说道——
§2315
2315.
‘‘Dānamassa pasaṃsāma, na ca nindāma puttakā;
『我赞叹你们的施舍,不曾诋毁你们,孩子们;
Kathaṃ nu hadayaṃ āsi, tumhe datvā vanibbake’’ti.
那你们赠与出家人时,心中究竟是如何呢?』
Tattha dānamassa pasaṃsāmāti puttakā mayaṃ tava pitu dānaṃ pasaṃsāma na nindāma.
此处所谓赞叹施舍者,是说孩子们,我们称赞你的父亲的施舍,而非诋毁。
Taṃ sutvā kumāro āha –
听闻此言,青年说道——
§2316
2316.
‘‘Dukkhassa hadayaṃ āsi, atho uṇhampi passasi;
『苦中有心,亦见热痛;
Rohinīheva tambakkhī, pitā assūni vattayī’’ti.
如同罗呵尼河的水珠,我父流泪亦如是。』
Tattha dukkhassa hadayaṃ āsīti pitāmaha kaṇhājināya vuttaṃ etaṃ vacanaṃ sutvā tassa hadayaṃ dukkhaṃ āsi. Rohinīheva tambakkhīti tambavaṇṇehi viya rattaakkhīhi mama pitā tasmiṃ khaṇe assūni pavattayi.
此中苦中有心者,谓父亲在黑瘢疤之处见此语后,知心中存苦。谓如罗呵尼河中水珠,如红色的眼泪般,我父在彼时流泪也由此起。
Idānissā taṃ vacanaṃ dassento āha –
于是,作此言者现此情理而说——
§2317
2317.
‘‘Yaṃ taṃ kaṇhājināvoca, ayaṃ maṃ tāta brāhmaṇo;
『若说黑衣者』者,是『父亲』之语,婆罗门所称。
Laṭṭhiyā paṭikoṭeti, ghare jātaṃva dāsiyaṃ.
谓『被绳索捆缚』者,如同出生于家中的奴隶。
§2318
2318.
‘‘Na cāyaṃ brāhmaṇo tāta, dhammikā honti brāhmaṇā;
『此非父所称婆罗门』者,说明此处所称之婆罗门非真婆罗门,真婆罗门乃是持法者。
Yakkho brāhmaṇavaṇṇena, khādituṃ tāta neti no;
『恶鬼虽有婆罗门表相,然不可供食』」,意谓虽名为婆罗门,其形貌似恶鬼,故不可供养。
Nīyamāne pisācena, kiṃ nu tāta udikkhasī’’ti.
『被鬼制约时,汝岂能喘息乎?』此为质问,问其于恶鬼管辖下,岂有自由行动之理乎?
Atha ne kumāre brāhmaṇaṃ amuñcante disvā rājā gāthamāha –
于是,太子见一婆罗门沉默不语,国王对他说了一首偈语:
§2319
2319.
‘‘Rājaputtī ca vo mātā, rājaputto ca vo pitā;
『你们的母亲是王族之女,你们的父亲也是王族之子;
Pubbe me aṅkamāruyha, kiṃ nu tiṭṭhatha ārakā’’ti.
我过去离开家乡而来,现在问你们,难道你们这些守护者要坚守这里吗?』
Tattha pubbe meti tumhe ito pubbe maṃ disvā vegenāgantvā mama aṅkamāruyha, idāni kiṃ nu ārakā tiṭṭhathāti?
此中意指:过去你们曾离开这里迅速前来见我,现在却要问我你是否坚持守护这里?
Kumāro āha –
太子回答说——
§2320
2320.
二三二〇。
‘‘Rājaputtī ca no mātā, rājaputto ca no pitā;
「王子是我们的母亲,王子是我们的父亲;
Dāsā mayaṃ brāhmaṇassa, tasmā tiṭṭhāma ārakā’’ti.
我们是婆罗门的奴仆,因此我们当站立端正。」
Tattha dāsā mayanti idāni pana mayaṃ brāhmaṇassa dāsā bhavāma.
此中『是奴仆』之意,现在乃是『我们是婆罗门的奴仆』。
Rājā āha –
国王说道—
§2321
2321.
二三二一。
‘‘Mā sammevaṃ avacuttha, ḍayhate hadayaṃ mama;
「不要这样否认,我心甚感悲痛;
Citakāyaṃva me kāyo, āsane na sukhaṃ labhe.
我的身形如同尸体,端坐时不能得安乐。」
§2322
2322.
‘‘Mā sammevaṃ avacuttha, bhiyyo sokaṃ janetha maṃ;
「不要这样否认,让我生起更深的忧愁;
Nikkiṇissāmi dabbena, na vo dāsā bhavissatha.
我将以拳头击打,不再作你们的奴仆。」
§2323
2323.
‘‘Kimagghiyañhi vo tāta, brāhmaṇassa pitā adā;
『是什么功德啊,父亲给予了婆罗门;』
Yathābhūtaṃ me akkhātha, paṭipādentu brāhmaṇa’’nti.
『请如实告诉我,好使我来实行,婆罗门。』
Tattha sammāti piyavacanaṃ. Citakāyaṃva me kāyoti idāni mama kāyo aṅgāracitakāyaṃ āropito viya jāto. Janetha manti janetha me, ayameva vā pāṭho. Nikkiṇissāmi dabbenāti dhanaṃ datvā mocessāmi. Kimagghiyanti kiṃ agghaṃ katvā. Paṭipādentūti dhanaṃ paṭicchāpentu.
此处为真正美善的言辞。如同炭火身(Citakāyaṃ)者,现今我的身体犹如被炭火覆盖一般而生。有人说是火种,有人说是此处段落。‘我将实际放弃’者,以财物施舍而使自己解脱。所谓功德,指做了何等功德。‘实行’者,意谓以财物回报施舍之恩。
Kumāro āha –
小王子说—
§2324
2324.
‘‘Sahassagghañhi maṃ tāta, brāhmaṇassa pitā adā;
『是什么千倍的功德啊,父亲给予了婆罗门;』
Atha kaṇhājinaṃ kaññaṃ, hatthinā ca satena cā’’ti.
然后说黑袍女,象和野牛也包括在内。
Tattha sahassagghaṃ hīti deva, maṃ pitā tadā nikkhasahassaṃ agghāpetvā adāsi. Atha kaṇhājinanti kaniṭṭhaṃ pana me kaṇhājinaṃ. Hatthinā ca satena cāti hatthīnañca assānañca usabhānañca nikkhānañcāti sabbesaṃ etesaṃ satena antamaso mañcapīṭhapāduke upādāya sabbasatena agghāpesīti.
这里的“沙含”乃是“天人”的意思,我父亲当时先拿出一千帕他然后给了我。‘黑袍女’是我年纪最小的那个黑袍人。‘象和野牛’指的是象、狮子、公牛、野牛及野猪等,都是这些动物中以狮子为首的,因其在所有猎物中以狮子膀臂床垫为首,所以给予赏赐。
Rājā kumārānaṃ nikkayaṃ dāpento āha –
国王在杀害王子们之后说—
§2325
2325.
(此处为文献编号2325,无需翻译)
‘‘Uṭṭhehi katte taramāno, brāhmaṇassa avākara;
『起立吧,当你受命时,侍奉婆罗门;
Dāsisataṃ dāsasataṃ, gavaṃ hatthusabhaṃ sataṃ;
供给奴仆一百,奴婢一百,供给牛、象、狮子各一百。』
Jātarūpasahassañca, puttānaṃ dehi nikkaya’’nti.
『生身数量千计』者,即儿子们的数量。
Tattha avākarāti dehi.
其中,『请给予』者,即『请给』也。
§2326
2326.
二三二六。
‘‘Tato kattā taramāno, brāhmaṇassa avākari;
『于是作主者,向婆罗门启示』,谓对婆罗门宣说。
Dāsisataṃ dāsasataṃ, gavaṃ hatthusabhaṃ sataṃ;
『奴仆百计、奴隶百计,牛群百计』,即各有数量百计的奴仆、奴隶及牛。
Jātarūpasahassañca, puttānaṃdāsi nikkaya’’nti.
『生身数量千计,儿子数量千计』,此处亦复指众多的儿子数量。
Tattha avākarīti adāsi. Nikkayanti agghassa mūlaṃ.
此处所言“毁损”,谓摧毁根源。毁灭乃根本之意。
Evaṃ brāhmaṇassa sabbasatañca nikkhasahassañca kumārānaṃ nikkayaṃ adāsi, sattabhūmikañca pāsādaṃ, brāhmaṇassa parivāro mahā ahosi. So dhanaṃ paṭisāmetvā pāsādaṃ abhiruyha sādurasabhojanaṃ bhuñjitvā mahāsayane nipajji. Kumāre sīsaṃ nahāpetvā bhojetvā alaṅkaritvā ekaṃ ayyako, ekaṃ ayyikāti dvepi ucchaṅge upavesesuṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如是,婆罗门和所有的众子数千人皆被毁灭,连同七层宝殿,婆罗门的家族因此增大。彼人取财产,登上宝殿,享用美味佳肴,卧于大床。诸童子洗净头颅,进食,佩饰华丽。一男一女两位优婆塞端坐床榻上。为彰显此意,世尊说:
§2327
2327.
‘‘Nikkiṇitvā nahāpetvā, bhojayitvāna dārake;
“出门而净身沐浴,养育子女;
Samalaṅkaritvā bhaṇḍena, ucchaṅge upavesayuṃ.
盛饰华美,持器饮食,于床椅端坐。
§2328
2328.
‘‘Sīsaṃ nhāte sucivatthe, sabbābharaṇabhūsite;
『头』者,指头部所在之处,洁净柔软,佩戴各种装饰。
Rājā aṅke karitvāna, ayyako paripucchatha.
国王于手臂上作记号以后,贤者(比库)发问询问。
§2329
2329.
二三二九。
‘‘Kuṇḍale ghusite māle, sabbābharaṇabhūsite;
『耳环』者,穿环于耳垂,佩戴着各种装饰。
Rājā aṅke karitvāna, idaṃ vacanamabravi.
国王于手臂上作记号以后,贤者说了这番话。
§2330
2330.
二三三零。
‘‘Kacci ubho arogā te, jāli mātāpitā tava;
「或许你的父母二人都安康无恙,
Kacci uñchena yāpenti, kacci mūlaphalā bahū.
或许他们靠高处安居过活,或许拥有许多根茎果实。
§2331
2331.
‘‘Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
「或许是蚊子与苍蝇,极多的蚊香虫;
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjatī’’ti.
或许是在森林、野兽、飞禽之中,并无伤害。」
Tattha kuṇḍaleti kuṇḍalāni pilandhāpetvā. Ghusiteti ugghosite manoramaṃ ravaṃ ravante. Māleti pupphāni pilandhāpetvā. Aṅke karitvānāti jālikumāraṃ aṅke nisīdāpetvā.
这里所谓『坤陀罗』,是指将坠环摘下。『呼锡特』意指吹奏出悦耳的声音。『玛勒提』是指摘下花朵。『昂克卡里塔纳』是指让童子安坐于膝上教诲。
Kumāro āha –
童子言——
§2332
2332.
二三三二。
‘‘Atho ubho arogā me, deva mātāpitā mama;
『又我的父母皆健壮无恙,天人父母为我;
Atho uñchena yāpenti, atho mūlaphalā bahū.
又有许多高大树木,或严密繁多的根及果实。』
§2333
2333.
二三三三。
‘‘Atho ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
『又有蚊蝇虫蚁,极其众多如竹节虫。』
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā nesaṃ na vijjati.
在森林、丛林或灌木丛中,并无对众生的伤害存在。
§2334
2334.
‘‘Khaṇantālukalambāni, bilāni takkalāni ca;
凿开岩穴、木桩、树洞和蜂巢,
Kolaṃ bhallātakaṃ bellaṃ, sā no āhatva posati.
采取槟榔、菩提果、柽物,那是杀伤它们的行为,却维持它们的生命。
§2335
2335.
‘‘Yañceva sā āharati, vanamūlaphalahāriyā;
它所采集的,是森林中的根、果实和叶芽。
Taṃ no sabbe samāgantvā, rattiṃ bhuñjāma no divā.
诸比库皆集于此,我等夜间共食,以昼时为敬。
§2336
2336.
二三三六。
‘‘Ammāva no kisā paṇḍu, āharantī dumapphalaṃ;
『母亲呈现乎我贫瘠如枯,带来苦果之物;
Vātātapena sukhumālī, padumaṃ hatthagatāmiva.
如风热所致花瓣柔软,犹如象足莲花。』
§2337
2337.
二三三七。
‘‘Ammāya patanū kesā, vicarantyā brahāvane;
『母亲头发散落,游走于婆罗门林中;』
Vane vāḷamigākiṇṇe, khaggadīpinisevite.
在丛林、灌木以及有刀锋的荆棘丛生之地所居。
§2338
2338.
(二三三八。)
‘‘Kesesu jaṭaṃ bandhitvā, kacche jallamadhārayi;
『用头发缚作发髻,头上依托凉席;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassatī’’ti.
身披兽皮衣,表示出生地的人行礼。』
Tattha khaṇantālukalambānīti khaṇantī ālūni ca kalambāni ca. Iminā mātāpitūnaṃ kicchajīvikaṃ vaṇṇeti. Taṃ noti ettha noti nipātamattaṃ. Padumaṃ hatthagatāmivāti hatthena parimadditaṃ padumaṃ viya jātā. Patanū kesāti deva, ammāya me mahāvane vicarantiyā te bhamarapattavaṇṇā kāḷakesā rukkhasākhādīhi viluttā patanū jātā. Jallamadhārayīti ubhohi kacchehi jallaṃ dhāreti, kiliṭṭhavesena vicaratīti.
此处“劈砍”“藤蔓”谓砍伐以及藤蔓。此语用以形容父母艰难度日之情状。此处“他去”“此处去”乃仅为语气词。譬如“莲花被手轻握”,此“莲花”喻手中所持。谓天人说:“我的母亲行走在大树林中,头发如蜜蜂爬行般杂乱,黑发被树枝缠绕。”所谓“依托凉席”,即两边用凉席承托头发,表示行走时头发盘结被固定之状。
So evaṃ mātu dukkhitabhāvaṃ kathetvā ayyakaṃ codento imaṃ gāthamāha –
于是母亲表达悲伤情怀,责问他者,便说此偈—
§2339
2339.
‘‘Puttā piyā manussānaṃ, lokasmiṃ udapajjisuṃ;
『子者,人之所爱,生于世间;
Na hi nūnamhākaṃ ayyassa, putte sneho ajāyathā’’ti.
世尊的子中,爱意无生无起,实无有也。』
Tattha udapajjisunti uppajjiṃsu.
此处谓之生者即生起诸子也。
Tato rājā attano dosaṃ āvikaronto āha –
于是国王显露自身的过失,说道——
§2340
2340.
‘‘Dukkaṭañca hi no putta, bhūnahaccaṃ kataṃ mayā;
『我为人父已作恶业』者,言『我所作恶业甚重』。
Yohaṃ sivīnaṃ vacanā, pabbājesimadūsakaṃ.
『我欲舍家出家为有害者』,此处『出家者』为舍离家业,出离俗世。
§2341
2341.
〔注:此为编号〕
‘‘Yaṃ me kiñci idha atthi, dhanaṃ dhaññañca vijjati;
『我所有一切财物粮食,愿如是国王木桠使者来取』。
Etu vessantaro rājā, siviraṭṭhe pasāsatū’’ti.
『愿如斯维拉国王在此城中来索取』。
Tattha puttāti putta jāli etaṃ amhākaṃ dukkaṭaṃ. Bhūnahaccanti vuḍḍhighātakammaṃ. Yaṃ me kiñcīti tāta, yaṃ me kiñci idha atthi, sabbaṃ te pitu demi. Siviraṭṭhe pasāsatūti imasmiṃ nagare so rājā hutvā pasāsatūti.
此中『子曰』者,指『我等之所造恶业』。『甚重恶业』谓杀害亲族。『我所拥有者』指『父对子称呼之语』。『在此一切所有,悉由尔受』。『在斯维拉国中命令』者,指成为此城之王后,他来此城勒令索取。
Kumāro āha –
童子说道——
§2342
2342.
‘‘Na deva mayhaṃ vacanā, ehiti sivisuttamo;
“诸天非我所语,诚如最善的伞帐;
Sayameva devo gantvā, siñca bhogehi atraja’’nti.
自当诸天去往,不与现世享受同在。”
Tattha sivisuttamoti siviseṭṭho vessantaro. Siñcāti mahāmegho viya vuṭṭhiyā bhogehi abhisiñca.
其中,‘最善的伞帐’意指最优胜的遮盖;“洒布”如同大云般,广泛遍洒于财富之上。
§2343
2343.
‘‘Tato senāpatiṃ rājā, sañjayo ajjhabhāsatha;
于是国王对军队总管说:征服者,请你现在宣说命令;
Hatthī assā rathā pattī, senā sannāhayantu naṃ;
大象、马车、战车迅速出动,让军队集合;
Negamā ca maṃ anventu, brāhmaṇā ca purohitā.
并让村落居民前来,婆罗门祭司也前来随从。
§2344
2344.
‘‘Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā;
于是六万名战士,身穿华美服饰;
Khippamāyantu sannaddhā, nānāvaṇṇehilaṅkatā.
迅速整齐地集合前来,衣着各异五彩斑斓。
§2345
2345.
二三四五。
‘‘Nīlavatthadharā neke, pītāneke nivāsitā;
『携蓝楮者多,有者居于黄色之处;
Aññe lohitauṇhīsā, suddhāneke nivāsitā;
有者为红褐色,清净者也安住;
Khippamāyantu sannaddhā, nānāvaṇṇehilaṅkatā.
迅速前来,整齐列队,色彩各异而装饰多样。』
§2346
2346.
二三四六。
‘‘Himavā yathā gandhadharo, pabbato gandhamādano;
『喜马拉雅山如同香气的持有者,山为芳香之源;
Nānārukkhehi sañchanno, mahābhūtagaṇālayo.
由多种树木所覆盖,亦即由诸大地水火风等大种组成。
§2347
2347.
(二三四七)
‘‘Osadhehi ca dibbehi, disā bhāti pavāti ca;
『有药用植物与神圣草药,方圆四方发出光明和气流;
Khippamāyantu sannaddhā, disā bhantu pavantu ca.
迅速来临,齐集而至,诸方同现,气息四散。』
§2348
2348.
(二三四八)
‘‘Tato nāgasahassāni, yojayantu catuddasa;
『然后有成千上万的龙,结合为十四众。』
Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā.
金色皮肤的大象母象,身披如金色丝织品般衣裳。
§2349
2349.
二千三百四十九。
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
由骑马者和执有铜钩者引导的宠象,
Khippamāyantu sannaddhā, hatthikkhandhehi dassitā.
迅速前进,身披装饰,威风地向大象肩膀展示。
§2350
2350.
二千三百五十。
‘‘Tato assasahassāni, yojayantu catuddasa;
随后,乘坐成千上万的士兵,应结队成十四组;
Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhanā.
犹如不可得知的出生,恒河流域的快速载具。
§2351
2351.
二三五一。
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi;
『乘坐着乘马者、携带远行乘物者,』
Khippamāyantu sannaddhā, assapiṭṭhehīlaṅkatā.
『他们迅速前进,身着配备完整的武器盔甲。』
§2352
2352.
二三五二。
‘‘Tato rathasahassāni, yojayantu catuddasa;
『然后将车马一千辆,成组编为十四组』
Ayosukatanemiyo, suvaṇṇacitapakkhare.
以铁精铸轮辋,以金镶嵌马铠。
§2353
2353.
‘‘Āropentu dhaje tattha, cammāni kavacāni ca;
「令彼处竖立旗帜,并置皮甲与铠甲;
Vippālentu ca cāpāni, daḷhadhammā pahārino;
令弓弦张弦,强健善法之击打者;
Khippamāyantu sannaddhā, rathesu rathajīvino’’ti.
令着甲者迅速驾乘,驾车者登上战车。」
Tattha sannāhayantunanti sannayhantu. Saṭṭhisahassānīti mama puttena sahajātā saṭṭhisahassā amaccā. Nīlavatthadharā neketi eke nīlavatthanivāsitā hutvā āyantu. Mahābhūtagaṇālayoti bahuyakkhagaṇānaṃ ālayo. Disā bhantu pavantu cāti vuttappakāro himavā viya ābharaṇavilepanādīhi obhāsentu ceva pavāyantu ca. Hatthikkhandhehīti te hatthigāmaṇino hatthikkhandhehi khippamāyantu. Dassitāti dassitavibhūsanā. Ayosukatanemiyoti ayena suṭṭhu parikkhittanemiyo. Suvaṇṇacitapakkhareti suvaṇṇena khacitapakkhare. Evarūpe cuddasa sahasse rathe yojayantūti vadati. Vippālentūti āropentu.
其中,『令披甲』者,即令其穿戴铠甲也。『六万之众』者,与我之子同日而生的六万位大臣也。『身着青衣之诸人』者,某些人穿着青色衣服而来也。『大元素众之栖处』者,即众多亚卡群众之居所也。『令诸方明耀、飘香』者,如所说之雪山,以装饰品、涂香等令其光耀,并令其散发芬芳也。『由象背』者,那些象夫们由象背迅速驰来也。『已展示者』者,已展现庄严装饰者也。『以铁精铸轮辋』者,以铁精制地围绕轮辋也。『以金镶嵌马铠』者,以黄金镶嵌马铠也。此谓令一万四千辆如此形貌之战车就绪。『令张弦』者,即令上弦也。
Evaṃ rājā senaṅgaṃ vicāretvā ‘‘puttassa me jetuttaranagarato yāva vaṅkapabbatā aṭṭhusabhavitthāraṃ āgamanamaggaṃ samatalaṃ katvā maggālaṅkāratthāya idañcidañca karothā’’ti āṇāpento āha –
国王审察军队后发出指令说:『为了儿子,从捷都他那城至瓦坎巴瓦塔,架设通途平路,修整通道路径,使大道平坦,铺设道路以作装饰,务必完成此事。』遂下达宣告—
§2354
2354.
二三五四。
‘‘Lājā olopiyā pupphā, mālāgandhavilepanā;
『以羞涩之心供献花朵,佩戴花环并涂抹香油;
Agghiyāni ca tiṭṭhantu, yena maggena ehiti.
以火炬照明,为他引路通向大道,」
§2355
2355.
二三五五。
‘‘Gāme gāme sataṃ kumbhā, merayassa surāya ca;
『每村各筑一百陶罐,连同酥酒与麦芽酒;
Maggamhi patitiṭṭhantu, yena maggena ehiti.
愿行于正道者,立于稳固之正道,依此正道而至彼岸。
§2356
2356.
二三五六。
‘‘Maṃsā pūvā saṅkuliyo, kummāsā macchasaṃyutā;
肉类杂陈其中,秽痰并鱼所缠绕;
Maggamhi patitiṭṭhantu, yena maggena ehiti.
愿行于正道者,立于稳固之正道,依此正道而至彼岸。
§2357
2357.
二三五七。
‘‘Sappi telaṃ dadhi khīraṃ, kaṅgubījā bahū surā;
皮革油脂、牛奶乳酪,及众多种子与酒类。
Maggamhi patitiṭṭhantu, yena maggena ehiti.
愿众生立于正道,依此道路而至彼岸。
§2358
2358.
二三五八。
‘‘Āḷārikā ca sūdā ca, naṭanaṭṭakagāyino;
「乞丐女与苏陀,并非行走边唱之人;
Pāṇissarā kumbhathūṇiyo, mandakā sokajjhāyikā.
手持罐瓶鼓击者,性情迟钝多忧愁。
§2359
2359.
二三五九。
‘‘Āhaññantu sabbavīṇā, bheriyo dindimāni ca;
「自击诸弦乐器,苦行者自行疾苦不堪;
Kharamukhāni dhamentu, nadantu ekapokkharā.
牙齿为柱,独立竖立。
§2360
2360.
‘‘Mudiṅgā paṇavā saṅkhā, godhā parivadentikā;
“犀牛鸣叫如鼓声,猎狗吠叫纷纷扰扰;
Dindimāni ca haññantu, kutumpadindimāni cā’’ti.
鹰隼也击杀,群鸟之子亦然。”
Tattha lājā olopiyā pupphāti lājehi saddhiṃ lājapañcamakāni pupphāni okirantānaṃ okiraṇapupphāni paṭiyādethāti āṇāpeti. Mālāgandhavilepanāti maggavitāne olambakamālā ceva gandhavilepanāni ca. Agghiyāni cāti pupphaagghiyāni ceva ratanaagghiyāni ca yena maggena mama putto ehiti, tattha tiṭṭhantu. Gāme gāmeti gāmadvāre gāmadvāre. Patitiṭṭhantūti pipāsitānaṃ pivanatthāya paṭiyāditā hutvā surāmerayamajjakumbhā tiṭṭhantu. Macchasaṃyutāti macchehi saṃyuttā. Kaṅgubījāti kaṅgupiṭṭhamayā. Mandakāti mandakagāyino. Sokajjhāyikāti māyākārā, aññepi vā ye keci uppannasokaharaṇasamatthā sokajjhāyikāti vuccanti, socante jane attano vaṃsaghosaparamparānaṃ nacce kate nissoke katvā sayāpakāti attho. Kharamukhānīti sāmuddikamahāmukhasaṅkhā. Saṅkhāti dakkhiṇāvaṭṭā muṭṭhisaṅkhā , nāḷisaṅkhāti dve saṅkhā. Godhā parivadentikā dindimāni kutumpadindimānīti imānipi cattāri tūriyāneva.
此中“lājā”意指因秽染而减损之花,称为“五花相和”即五种连合花,亦名“阴花”或“阴暗之花”,乃指花之败坏。花环香和膏,乃路标和香膏之意。火焰花,又称花火,或称宝火,为以火焰状耀目之花,寓意“我的子嗣如火光般显现于路上”,故立于此处。往村子、到村口,村口处停留。所谓“patitiṭṭhantu”,即为解渴者设立之酿酒坛、酒罐。附鱼者,谓与鱼群相连。kaṅgubīja,指有蝇虫附着之花。mandaka,意为祭祀之牛。sokajjhāyika,指生悲伤之形状者,或泛指诸能消除悲伤之人,此辞用以指明哀悼者。跳舞怀抱者,其意为自家族姓氏之舞蹈或哀悼时之坐卧姿态。kharamukhā乃大口乌贼类名。saṅkhā乃带壳之螺,分南边环螺和葫芦螺两种。godhā围绕之意,dindimā及kutumpadindimā为四种类别。
Evaṃ rājā maggālaṅkārāni vicāresi. Jūjakopi pamāṇātikkantaṃ bhuñjitvā jīrāpetuṃ asakkonto tattheva kālamakāsi. Rājā tassa sarīrakiccaṃ kārāpetvā ‘‘nagare koci brāhmaṇassa ñātako atthi, idaṃ gaṇhātū’’ti bheriṃ carāpesi. Na kañcissa ñātakaṃ passi, dhanaṃ puna raññoyeva ahosi. Atha sattame divase sabbā senā sannipati. Atha rājā mahantena parivārena jāliṃ magganāyakaṃ katvā nikkhami. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如是,王者研究道路装饰。猎人吃过量食物后,体力衰弱时,恰好当此时节。王便令完成身体事务,说:“城中有婆罗门的亲属,这场面拿来吧”,吹响号角。无人见到亲属,财物又归王所有。第七日,众军集会。王携大护卫,遍设网罗捕捉道路首领,随即出发。佛为显现彼处,即说—
§2361
2361.
‘‘Sā senā mahatī āsi, uyyuttā sivivāhinī;
『那支大军极为广大,阵列整齐如狮战车队,』
Jālinā magganāyena, vaṅkaṃ pāyāsi pabbataṃ.
『用网状的蛇形阵势把山峦曲折围绕。』
§2362
2362.
‘‘Koñcaṃ nadati mātaṅgo, kuñjaro saṭṭhihāyano;
『象大力士在河流中冲击,如同矗立的磐石;』
Kacchāya baddhamānāya, koñcaṃ nadati vāraṇo.
『龟壳被牢牢束缚时,河水如何冲击,虾蟹如何激荡。』
§2363
2363.
‘‘Ājānīyā hasiyanti, nemighoso ajāyatha;
『不应当生者笑了,未曾产生者不生;
Abbhaṃ rajo acchādesi, uyyuttā sivivāhinī.
光明被污秽覆盖,如同孕妇挟带血液般。』
§2364
2364.
‘‘Sā senā mahatī āsi, uyyuttā hārahārinī;
『那支庞大军队曾有,如同孕妇载带项饰;
Jālinā magganāyena, vaṅkaṃ pāyāsi pabbataṃ.
以结网密布的路径,绕弯曲的山峦行进。』
§2365
2365.
第二三六五。
‘‘Te pāviṃsu brahāraññaṃ, bahusākhaṃ mahodakaṃ;
『他们曾经来到婆罗阇林,那里树木繁多,水量浩大;
Puppharukkhehi sañchannaṃ, phalarukkhehi cūbhayaṃ.
遍被花树遮蔽,两种果树相映成荫。』
§2366
2366.
第二三六六。
‘‘Tattha bindussarā vaggū, nānāvaṇṇā bahū dijā;
『在那里有叶透水珠的禾草丛,呈现出多样的色彩,有许多雏鸟;
Kūjantamupakūjanti, utusampupphite dume.
当花盛开时,这些鸟群发出鸣叫,互相回应。』
§2367
2367.
二三六七。
‘‘Te gantvā dīghamaddhānaṃ, ahorattānamaccaye;
他们前往途中行于大长干道,昼夜不停歇,
Padesaṃ taṃ upāgacchuṃ, yattha vessantaro ahū’’ti.
到达彼处,此地乃有众多毁坏的稻田所在。
Tattha mahatīti dvādasaakkhobhaṇisaṅkhātā senā. Uyyuttāti payātā. Koñcaṃ nadatīti tadā kāliṅgaraṭṭhavāsino brāhmaṇā attano raṭṭhe deve vuṭṭhe taṃ nāgaṃ āharitvā sañjayassa adaṃsu. So hatthī ‘‘sāmikaṃ vata passituṃ labhissāmī’’ti tuṭṭho koñcanādamakāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Kacchāyāti suvaṇṇakacchāya baddhamānāyapi tussitvā koñcaṃ nadati. Hasiyantīti hasasaddamakaṃsu . Hārahārinīti haritabbaharaṇasamatthā. Pāviṃsūti pavisiṃsu. Bahusākhanti bahurukkhasākhaṃ. Dīghamaddhānanti saṭṭhiyojanamaggaṃ. Upāgacchunti yattha vessantaro ahosi, taṃ padesaṃ upagatāti.
所谓「众多毁坏的稻田」,是十二倍坚城之军队名。乌犹他意为疾速。迦旃延那时,居于迦颇梨国的婆罗门,带来自己国土中的龙,给散迦族。那象见此喜悦说:『很快就能看到主人了。』于是迦旃延那欢喜顺从他们。这段因缘所讲,即使被金罩裹住,也因满足而迦旃延那去了。『欢笑』即发出笑声。『哈拉哈利』即指能驮载货物者。『帕温苏』即进入。『婆护萨』指多枝多叶的树木。『长干道』约长六十由旬之路。『到达』指曾经居止的地点。
Mahārājapabbavaṇṇanā niṭṭhitā. · 大王品释义已毕。
Chakhattiyakammavaṇṇanā六刹帝利甘马释义
Jālikumāro mucalindasaratīre khandhāvāraṃ nivāsāpetvā cuddasa rathasahassāni āgatamaggābhimukhāneva ṭhapāpetvā tasmiṃ tasmiṃ padese sīhabyagghadīpiādīsu ārakkhaṃ saṃvidahi. Hatthiādīnaṃ saddo mahā ahosi. Atha mahāsatto taṃ saddaṃ sutvā ‘‘kiṃ nu kho me paccāmittā mama pitaraṃ ghātetvā mamatthāya āgatā’’ti maraṇabhayabhīto maddiṃ ādāya pabbataṃ āruyha senaṃ olokesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
迦梨拘摩跋罗,住在无脸连沙罗岸处,筑建十二千辆战车规模的营寨,设立箭头指引道路,分别在各处派驻狮子、熊、虎等猛兽守护。象群等声音非常巨大。这时,大将军听闻此声,因恐惧死亡,担忧有人谋害父亲而忧心忡忡,携弓上山察望军队。为了揭示此事,世尊说道—
§2368
2368.
二三六八。
‘‘Tesaṃ sutvāna nigghosaṃ, bhīto vessantaro ahu;
闻此之后,众人害怕,恐怖弥漫于城中;
Pabbataṃ abhiruhitvā, bhīto senaṃ udikkhati.
他们登上山顶,惧怕地眺望敌军。
§2369
2369.
‘‘Iṅgha maddi nisāmehi, nigghoso yādiso vane;
在密林深处伴随着柔和的夜风,众人齐声惊惧呼喊;
Ājānīyā hasiyanti, dhajaggāni ca dissare.
未曾识者发出笑声,旌旗纷纷显现。
§2370
2370.
‘‘Ime nūna araññasmiṃ, migasaṅghāni luddakā;
「此处于森林中,野兽群聚纷乱;
Vāgurāhi parikkhippa, sobbhaṃ pātetvā tāvade;
它们用锋利之物互相袭击,猛烈激烈至极;
Vikkosamānā tibbāhi, hanti nesaṃ varaṃ varaṃ.
如同战士般强壮迅猛,彼此相杀,力求优胜。」
§2371
2371.
‘‘Yathā mayaṃ adūsakā, araññe avaruddhakā;
「正如我们这些未经净化者,居于此荒野之中,阻隔众缘;
Amittahatthattaṃ gatā, passa dubbalaghātaka’’nti.
已经迷失方向,陷入无助疲困之境。」
Tattha iṅghāti codanatthe nipāto. Nisāmehīti sakasenā vā parasenā vāti olokehi upadhārehi. ‘‘Ime nūna araññasmi’’ntiādīnaṃ aḍḍhateyyagāthānaṃ evamatthasambandho veditabbo ‘‘maddi yathā araññamhi migasaṅghāni luddakā vāgurāhi parikkhippa atha vā pana sobbhaṃ pātetvā tāvadeva ‘hanatha, are, duṭṭhamige’ti vikkosamānā tibbāhi migamāraṇasattīhi nesaṃ migānaṃ varaṃ varaṃ thūlaṃ thūlaṃ hananti, ime ca nūna tatheva amhe asabbhāhi vācāhi vikkosamānā tibbāti sattīhi hanissanti, mayañca adūsakā araññe avaruddhakā raṭṭhā pabbājitā vane vasāma, evaṃ santepi amittānaṃ hatthattaṃ gatā, passa dubbalaghātaka’’nti. Evaṃ so maraṇabhayena paridevi.
其中,「iṅghāti」者,谓激励之意;「codanatthe nipāto」则指激励(之意)的句尾韵文。谓「nisāmehīti」为恳请、劝导之义,由词根「sakasenā」或「parasenā」以及「vāti」等,借助前后诸语义仔细观察而得。意谓:『这些必然是荒野中的』等起始经文相关之句,乃八句韵文,并须由此得知其意义。譬如,正如在荒野中,猎群被猞猁或豹群包围,若忽有光明照射,则猞猁豹群疏散,继而捕杀野兽,然这些猛兽依其品类,往往群体猎杀、大小不等,彼时以极为锋利如猎杀野兽般精锐的猎犬群驱逐扑杀,等同此理,我等亦因彼不善之言语激起怒恨,故必被如猎犬般精锐凶猛的兽群伤害,亦即彼等必将击杀我等。吾等乃不净、污染之者,流浪于荒野,受阻于国土,姑且寄居于森林中,虽如此,敌人杀害已成既定之事,汝当观察这是极其有害的、难以抵御之境况。是以深感死亡之怖而忧愁。
Sā tassa vacanaṃ sutvā senaṃ oloketvā ‘‘sakasenāya bhavitabba’’nti mahāsattaṃ assāsentī imaṃ gāthamāha –
彼时,听闻此语后,观视全军,心念曰「应为激励」而慰藉大将,并向其曰——
§2372
2372.
二三七二。
‘‘Amittā nappasāheyyuṃ, aggīva udakaṇṇave;
『敌人不可轻视,譬如火焰中的水珠;
Tadeva tvaṃ vicintehi, api sotthi ito siyā’’ti.
正当你深思此事,方能有从此安乐。』
Tattha aggīva udakaṇṇaveti yathā tiṇukkādīnaṃ vasena upanīto aggi aṇṇavasaṅkhātāni puthulagambhīrāni udakāni nappasahati, tāpetuṃ na sakkoti , tathā taṃ amittā nappasaheyyuṃ nābhibhavissanti. Tadevāti yaṃ sakkena tuyhaṃ varaṃ datvā ‘‘mahārāja, na cirasseva te pitā ehitī’’ti vuttaṃ, tadeva tvaṃ vicintehi, api nāma ito balakāyato amhākaṃ sotthi siyāti mahāsattaṃ assāsesi.
彼曰「譬如置于火焰之水珠」。如草根等聚集,水珠附生于其上,火焰烧灼,水因其容纳空间狭小,难以承受,终必消散。彼理,即谓敌人不可小觑,终不能消亡。正如前述君王赠你保护,言曰:『大王,尔父不久长存』,且彼深思此事,委实自此渐强,我等安乐亦当如是,故而大将言慰。
Atha mahāsatto sokaṃ tanukaṃ katvā tāya saddhiṃ pabbatā oruyha paṇṇasālādvāre nisīdi, itarāpi attano paṇṇasālādvāre nisīdi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是,尊者怀着沉重的忧愁,扶着身躯,携伴一起,登上山峰,坐在樟树林中的林门边,其他人也坐在自己的樟树林门边。为此,世尊说明其意说——
§2373
2373.
‘‘Tato vessantaro rājā, orohitvāna pabbatā;
“当时,国王韦桑塔罗下了山峰;
Nisīdi paṇṇasālāyaṃ, daḷhaṃ katvāna mānasa’’nti.
坐在樟树林中,整理心神,意志坚固”如此说。
Tattha daḷhaṃ katvāna mānasanti mayaṃ pabbajitā nāma, amhākaṃ ko kiṃ karissatīti thiraṃ hadayaṃ katvā nisīdi.
那里所谓“意志坚固”,是指我们这些出家众,心中了知,默然坐定,思惟‘我们当作何事’。”
Tasmiṃ khaṇe sañjayo rājā deviṃ āmantetvā – ‘‘bhadde, phussati amhesu sabbesu ekato gatesu soko mahā bhavissati, paṭhamaṃ tāva ahaṃ gacchāmi, tato ‘idāni sokaṃ vinodetvā nisinnā bhavissantī’ti sallakkhetvā tvaṃ mahantena parivārena āgaccheyyāsi. Atha thokaṃ kālaṃ vītināmetvā jālikaṇhājinā pacchato āgacchantū’’ti vatvā rathaṃ nivattāpetvā āgatamaggābhimukhaṃ katvā tattha tattha ārakkhaṃ saṃvidahitvā alaṅkatahatthikkhandhato oruyha puttassa santikaṃ agamāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
这时,国王桑加告知大臣:“善哉,忧愁必定降临我们这众人中,齐聚一处,必然极为严重。我先行离去,到时你们要到这里,等我已消除忧闷,坐下不动,再带领大群随从前来。然后稍等片刻,褚夜夜将从后方赶来。”说毕,即令驱车回转,面向来路,就地布置守卫,装饰护杖,登山,然后来到儿子身边。为此,世尊说明其意说——
§2374
2374.
二三七四。
‘‘Nivattayitvāna rathaṃ, vuṭṭhapetvāna seniyo;
他驾驭车轮已终止,令御者停止了鞭策;
Ekaṃ araññe viharantaṃ, pitā puttaṃ upāgami.
在一处森林中独自安住,他来到父亲处见儿子。
§2375
2375.
二三七五。
‘‘Hatthikkhandhato oruyha, ekaṃso pañjalīkato;
他从象群中起身,一手合掌;
Parikiṇṇo amaccehi, puttaṃ siñcitumāgami.
在诸位长者中巡行,来为儿子沐浴。
§2376
2376.
二三七六。
‘‘Tatthaddasa kumāraṃ so, rammarūpaṃ samāhitaṃ;
『那时,少年身形俊美,容貌端庄,神情专注;
Nisinnaṃ paṇṇasālāyaṃ, jhāyantaṃ akutobhaya’’nti.
端坐于叶亭之中,正于禅定,无有恐怖』云。
Tattha vuṭṭhapetvāna seniyoti ārakkhatthāya balakāye ṭhapetvā. Ekaṃsoti ekaṃsakatauttarāsaṅgo. Siñcitumāgamīti rajje abhisiñcituṃ upāgami. Rammarūpanti anañjitaṃ amaṇḍitaṃ.
此处说,起立护军,为守护脊背安置盾牌。称为单一的上衣。为洒施甘露,王来到近处欲浇洒以示吉祥。所谓俊美容颜,指未染尘垢,未剃除发须。
§2377
2377.
二三七七。
‘‘Tañca disvāna āyantaṃ, pitaraṃ puttagiddhinaṃ;
『见此来者,乃父亲生之子;
Vessantaro ca maddī ca, paccuggantvā avandisuṃ.
越间与间隙,彼等逐前相接而缠绕。
§2378
2378.
二三七八。
‘‘Maddī ca sirasā pāde, sasurassābhivādayi;
『以头顶以至足,向公婆恭敬致礼;
Maddī ahañhi te deva, pāde vandāmi te suṇhā;
我是诸天,恭敬足部,愿闻尔言;
Te su tattha palissajja, pāṇinā parimajjathā’’ti.
尔等在彼恭敬,合掌净礼,以手柔软环足。』
Tattha pāde vandāmi te suṇhāti ahaṃ, deva, tava suṇhā pāde vandāmīti evaṃ vatvā vandi. Te su tatthāti te ubhopi jane tasmiṃ sakkadattiye assame palissajitvā hadaye nipajjāpetvā sīse paricumbitvā mudukena pāṇinā parimajjatha, piṭṭhiyo nesaṃ parimajji.
所谓『恭敬足部,愿闻尔言』者,我为诸天,言当恭敬尔的足部。尔等在此,二者皆于此处,毫无怠慢,虔诚安住于心,俯身至顶,亲吻首颈,以柔软手掌环绕,遍及其后足跟。
Tato roditvā paridevitvā rājā soke parinibbute tehi saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto āha –
于是,国王生育后极为悲痛,因亲人离世而忧伤,与他们共同商议;他说:
§2379
2379.
‘‘Kacci vo kusalaṃ putta, kacci putta anāmayaṃ;
『也许你们心中思念贤良子嗣,也许思念子嗣健康无恙;
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
也许思念养育他们成人,或思念众多根茎果实。
§2380
2380.
‘‘Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
『也许思念蚊虫飞蝇,或思念极多水鸟裙带;
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjatī’’ti.
在森林或臭虫聚集之处,不存有杀害行为。
Pitu vacanaṃ sutvā mahāsatto āha –
伟大的尊者闻父言而说道——
§2381
2381.
‘‘Atthi no jīvikā deva, sā ca yādisakīdisā;
『天人啊,我们的生命存有吗?这生命如何存在?
Kasirā jīvikā homa, uñchācariyāya jīvitaṃ.
生命如汤,生命在高僧那样的生活之中。
§2382
2382.
‘‘Aniddhinaṃ mahārāja, dametassaṃva sārathi;
『大王,若无束缚,则如驾驭车夫不能约束。』
Tyamhā aniddhikā dantā, asamiddhi dameti no.
『因此这些无束缚者虽被驯服,却不真正被控制。』
§2383
2383.
‘‘Api no kisāni maṃsāni, pitu mātu adassanā;
『我们这些久居丛林、亲不见父母的人,亦非食用鲜肉,』
Avaruddhānaṃ mahārāja, araññe jīvasokina’’nti.
『但被阻隔,大王,故如丛林中生活的苦行者。』
Tattha yādisakīdisāti yā vā sā vā, lāmakāti attho. Kasirā jīvikā homāti tāta, amhākaṃ uñchācariyāya jīvitaṃ nāma kicchaṃ, dukkhā no jīvikā ahosi. Aniddhinanti mahārāja, aniddhiṃ asamiddhiṃ daliddapurisaṃ nāma sāva aniddhi cheko sārathi assaṃ viya dameti, nibbisevanaṃ karoti, te mayaṃ idha vasantā aniddhikā dantā nibbisevanā katā, asamiddhiyeva no dametīti. ‘‘Dametha no’’tipi pāṭho, damayittha noti attho. Jīvasokinanti avigatasokānaṃ araññe vasantānaṃ kiṃ nāma amhākaṃ sukhanti vadati.
这里『犹如此类』意为『不论这亦或那』;『羸弱』意为『贫弱』。父亲者、母亲者,语意指亲近者;称呼『孩子』者,乃指我们游方生活者的生活乃是苦事,生活中充满痛苦。所谓『无束缚』,大王,是指无束缚无训诂的不善人,如同车夫约束马匹一般无法驾驭,彼等放纵行止而无法控制。我们这些常居此处者,也曾以无束缚者的无制止方式被驯服;这即是指于不善境界下不能控制他者。『使其驯服之』的经文,亦可作『应使其驯服』解读。所谓生活苦者,是指无忧亦无苦之游方苦行者,在林中生活无忧无苦者,谓之我们之快乐也。
Evañca pana vatvā puna puttānaṃ pavattiṃ pucchanto āha –
于是,世尊复又询问其子等的行为动向,称说—
§2384
2384.
‘‘Yepi te siviseṭṭhassa, dāyādāpattamānasā;
「尔等若意欲得至善之境,心怀赠与愿;
Jālī kaṇhājinā cubho, brāhmaṇassa vasānugā;
若行若织如乌黑细丝,顺随婆罗门的衣饰,
Accāyikassa luddassa, yo ne gāvova sumbhati.
若如精进勤恳刮目,犹如牛群相互蹈踏。
§2385
2385.
‘‘Te rājaputtiyā putte, yadi jānātha saṃsatha;
『你们这些国王之子们,如果知道众生轮回的苦,』
Pariyāpuṇātha no khippaṃ, sappadaṭṭhaṃva māṇava’’nti.
『便应迅速救度我们,不要拖延,好像急切治疗病人一般。』
Tattha dāyādāpattamānasāti mahārāja, yepi te tava siviseṭṭhassa dāyādā apattamānasā asampuṇṇamanorathā hutvā brāhmaṇassa vasānugā jātā, te dve kumāre yo brāhmaṇo gāvova sumbhati paharati, te rājaputtiyā putte yadi diṭṭhavasena vā sutavasena vā jānātha saṃsatha. Sappadaṭṭhaṃva māṇavanti visanimmadanatthāya sappadaṭṭhaṃ māṇavaṃ tikicchantā viya khippaṃ no pariyāpuṇātha kathethāti vadati.
这里所说的抢夺财物,伟大的国王啊,就是说你这位亲爱的国王,被抢夺的财物是没有圆满实现愿望的,就像婆罗门家中出现强盗,有两个孩子,他们像牛一样拉扯击打,你这些国王的儿子们,如果从见闻上知道了此事,便如同那些想迅速医治病人的医者一样,希望不迟延地速速救护,而不是拖延不救。
Rājā āha –
国王言道:
§2386
2386.
‘‘Ubho kumārā nikkītā, jālī kaṇhājinā cubho;
『两个孩子争吵着出门,像毒蛇和黑色的黄蜂一般凶恶;』
Brāhmaṇassa dhanaṃ datvā, putta mā bhāyi assasā’’ti.
「布施婆罗门财物,不要生畏息。」
Tattha nikkītāti nikkayaṃ datvā gahitā.
此中『nikkīta』者,即施舍财物之后交付给予也。
Taṃ sutvā mahāsatto paṭiladdhassāso pitarā saddhiṃ paṭisanthāramakāsi –
闻此,大圣即回到父亲处,与众父亲共相聚集,商议对策——
§2387
2387.
‘‘Kacci nu tāta kusalaṃ, kacci tāta anāmayaṃ;
「父亲啊,是否有善行?是否有安康?
Kacci nu tāta me mātu, cakkhu na parihāyatī’’ti.
父亲啊,我的母亲,眼目未受损伤乎?」
Tattha cakkhu na parihāyatīti puttasokena rodantiyā cakkhu na parihāyatīti.
于此,因儿子之哀痛而哭泣者,目未受损也。
Rājā āha –
国王说道——
§2388
2388.
(此数字为标记,非经文内容,无需翻译)
‘‘Kusalañceva me putta, atho putta anāmayaṃ;
“吾儿若善,或吾子尚未疾病;
Atho ca putta te mātu, cakkhu na parihāyatī’’ti.
亦或吾子汝母,目未遭损害”如此。
Bodhisatto āha –
菩萨说道——
§2389
2389.
二三八九。
‘‘Kacci arogaṃ yoggaṃ te, kacci vahati vāhanaṃ;
『或许你拥有健康的身躯,或许有人为你驾御坐骑;
Kacci phīto janapado, kacci vuṭṭhi na chijjatī’’ti.
或许国土安乐无忧,或许高台坚固不倒。』
Tattha vuṭṭhīti vuṭṭhidhārā.
此中「高台」者,即「高台之基」也。
Rājā āha –
国王说——
§2390
2390.
二三九零。
‘‘Atho arogaṃ yoggaṃ me, atho vahati vāhanaṃ;
“或者我身健康无病,或者担负着交通工具;
Atho phīto janapado, atho vuṭṭhi na chijjatī’’ti.
或者国土安宁,无疾病不失。”
Evaṃ tesaṃ sallapantānaññeva phussatī devī ‘‘idāni sokaṃ tanukaṃ katvā nisinnā bhavissantī’’ti sallakkhetvā mahāparivārena saddhiṃ puttassa santikaṃ agamāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如此他们言语之际,女神感受到这些,便说:“现在他们将苦恼伤痛深植于身,坐卧难安。”女神语毕,便以大声响起,环绕四周,一同来到儿子身边。释尊为明示其意,告说:
§2391
2391.
‘‘Iccevaṃ mantayantānaṃ, mātā nesaṃ adissatha;
“正因念及此,母亲未曾显现;
Rājaputtī giridvāre, pattikā anupāhanā.
王子在山门前,未曾展开莲花座。”
§2392
2392.
二三九二。
‘‘Tañca disvāna āyantiṃ, mātaraṃ puttagiddhiniṃ;
「彼侍者见母亲近来,母亲护子如火焰一般,
Vessantaro ca maddī ca, paccuggantvā avandisuṃ.
维桑他罗与玛弟紧随其后,趋前仰敬于母。
§2393
2393.
二三九三。
‘‘Maddī ca sirasā pāde, sassuyā abhivādayi;
玛弟以头触脚,顶礼母亲,表示敬意;
Maddī ahañhi te ayye, pāde vandāmi te suṇhā’’ti.
玛弟说:『尊敬的母亲!我以脚向您顶礼,请倾听我的言辞。』」
Tesaṃ phussatideviṃ vanditvā ṭhitakāle puttakā kumārakumārikāhi parivutā āgamiṃsu. Maddī ca tesaṃ āgamanamaggaṃ olokentīyeva aṭṭhāsi. Sā te sotthinā āgacchante disvā sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkontī taruṇavacchā viya gāvī paridevamānā tato pāyāsi. Tepi taṃ disvā paridevantā mātarābhimukhāva padhāviṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
他们向护法天女顶礼后,于站立之时,受儿子和幼女们簇拥,来到此处。玛弟观察他们来临的道路,正如眼见一般站立。她见他们前来护持,无力同他们聚集,犹如年轻牛犊般悲恸,因此哀泣。当三人皆见其悲泣,母亲们便面向他们跪拜。佛陀为此明示,说道——
§2394
2394.
‘‘Maddiñca puttakā disvā, dūrato sotthimāgatā;
“见玛弟与儿子们,远方而来的护法天;
Kandantā mabhidhāviṃsu, vacchabālāva mātaraṃ.
哭泣奔走不止,如幼牛护母般。
§2395
2395.
‘‘Maddī ca puttake disvā, dūrato sotthimāgate;
“见玛弟与儿子们,远方而来的护法天;
Vāruṇīva pavedhentī, thanadhārābhisiñcathā’’ti.
像天神瓦噜尼一样倾泻,像洒湿树干一般浇淋。
Tattha kandantā mabhidhāviṃsūti kandantā abhidhāviṃsu. Vāruṇīvāti yakkhāviṭṭhā ikkhaṇikā viya pavedhamānā thanadhārā abhisiñcathāti.
其中哭泣者称为哭泣者,哀号者称为哀号者。瓦噜尼天神下界,短暂地洒水发出树干被洒湿的声音。
Sā kira mahāsaddena paridevitvā kampamānā visaññī hutvā dīghato pathaviyaṃ pati. Kumārāpi vegenāgantvā visaññino hutvā mātu upariyeva patiṃsu. Tasmiṃ khaṇe tassā dvīhi thanehi dve khīradhārā nikkhamitvā tesaṃ mukheyeva pavisiṃsu. Sace kira ettako assāso nābhavissa, dve kumārā sukkhahadayā hutvā addhā nassissanti. Vessantaropi piyaputte disvā sokaṃ sandhāretuṃ asakkonto visaññī hutvā tattheva pati. Mātāpitaropissa visaññino hutvā tattheva patiṃsu, tathā sahajātā saṭṭhisahassā amaccā. Taṃ kāruññaṃ passantesu ekopi sakabhāvena saṇṭhātuṃ nāsakkhi. Sakalaṃ assamapadaṃ yugantavātena pamadditaṃ viya sālavanaṃ ahosi. Tasmiṃ khaṇe pabbatā nadiṃsu, mahāpathavī kampi, mahāsamuddo saṅkhubhi, sineru girirājā onami. Cha kāmāvacaradevalokā ekakolāhalā ahesuṃ.
她因发出巨大声响而悲痛,颤抖不已,失去知觉倒向广袤的大地。众王子急速赶来,也失去知觉而倒向母亲之上。在那一瞬间,她体内两处流出了乳汁,乳汁直接流入他们口中。若无此安慰,两位王子定会悲伤致死。王子们见到至亲难忍悲痛,亦失去知觉倒下。其父母亦失去知觉而倒下,亲属族人共有六万余人。见此悲悯情景,无一能共撑局面。整个世间如被疾风吹襲,犹如盛大的沙林陷入迷乱。此时山峰河流震动,大地摇撼,巨海震荡,山王辛努鲁崩塌。六欲天、梵天光天同时发出惊骇的喧嚣声。
Sakko devarājā ‘‘cha khattiyā saparisā visaññino jātā, tesu ekopi uṭṭhāya kassaci sarīre udakaṃ siñcituṃ samattho nāma natthi, ahaṃ dāni imesaṃ pokkharavassaṃ vassāpessāmī’’ti cintetvā chakhattiyasamāgame pokkharavassaṃ vassāpesi. Tattha ye temitukāmā, te tementi, atemitukāmānaṃ upari ekabindumattampi na patati, padumapattato udakaṃ viya nivattitvā gacchati. Iti pokkharavane patitaṃ vassaṃ viya taṃ vassaṃ ahosi. Cha khattiyā assāsaṃ paṭilabhiṃsu. Mahājano tampi disvā ‘‘aho acchariyaṃ, aho abbhutaṃ evarūpe ñātisamāgame pokkharavassaṃ vassi, mahāpathavī kampī’’ti acchariyaṃ pavedesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
萨咖天帝言:「诸侯王及其随从皆失去知觉,无一能够起身为逝者洒水冷却身体。如今我当为他们下诸天雨。」于是他在六侯王会中降雨。想饮水者尽可饮之,未饮者上一滴水亦不落,犹如莲花瓣将水回卷送回。天降甘露故谓之蓬华雨。同样,这雨降时,诸侯王如得甘露般欣喜。众人见证此事,惊叹说道:「哇!奇妙!诸侯王会亲友齐聚时竟降甘露,世间大地震动!」传达此事的佛陀于是告诫:
§2396
2396.
‘‘Samāgatānaṃ ñātīnaṃ, mahāghoso ajāyatha;
『亲族聚会,震天响声由此而起;
Pabbatā samanādiṃsu, mahī pakampitā ahu.
山岳动摇,土地震动。
§2397
2397.
‘‘Vuṭṭhidhāraṃ pavattento, devo pāvassi tāvade;
“正当起立站立时,天神就在旁边护持;
Atha vessantaro rājā, ñātīhi samagacchatha.
随后国王与亲族们一同来集结。
§2398
2398.
‘‘Nattāro suṇisā putto, rājā devī ca ekato;
“国王与王后二人,同在听闻他们子女的教诲;
Yadā samāgatā āsuṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ.
当众人聚集时,便起寒毛直竖。
§2399
2399.
‘‘Pañjalikā tassa yācanti, rodantā bherave vane;
「众人齐集,双手合掌祈求,在恐怖的森林里哭泣,
Vessantarañca maddiñca, sabbe raṭṭhā samāgatā;
还有维桑塔拉与马蒂,所有诸国皆已会集,
Tvaṃ nosi issaro rājā, rajjaṃ kāretha no ubho’’ti.
你本是我们的尊王,请为我们统领双方国界。」
Tattha ghosoti kāruññaghoso. Pañjalikāti sabbe nāgarā ceva negamā ca jānapadā ca paggahitañjalikā hutvā. Tassa yācantīti tassa pādesu patitvā roditvā kanditvā ‘‘deva, tvaṃ no sāmi issaro, pitā te idheva abhisiñcitvā nagaraṃ netukāmo, kulasantakaṃ setacchattaṃ paṭicchathā’’ti yāciṃsu.
此处响起慈悲之声。所谓“合掌者”,指所有城邑以及乡村和人民都合掌。所谓“祈求”,是指他们跌伏于王足下,哭泣哀求说:『天王,你是我们的主宰,父亲已亲自为你加冕,愿你治理这座城镇,保护血族族群,施以荫凉庇护。』
Chakhattiyakammavaṇṇanā niṭṭhitā. · 六刹帝利甘马释义已毕。
Nagarakaṇḍavaṇṇanā城篇注释
Taṃ sutvā mahāsatto pitarā saddhiṃ sallapanto imaṃ gāthamāha –
此时,大将父亲们一同交谈,读诵此偈言:
§2400
2400.
二千四百。
‘‘Dhammena rajjaṃ kārentaṃ, raṭṭhā pabbājayittha maṃ;
『依法治理国土,离家出家放弃我;
Tvañca jānapadā ceva, negamā ca samāgatā’’ti.
你与诸邦人民,以及乡村聚合而成。』
Tato rājā puttaṃ attano dosaṃ khamāpento āha –
于是国王宽恕儿子的过失,说:
§2401
2401.
二千四百一。
‘‘Dukkaṭañca hi no putta, bhūnahaccaṃ kataṃ mayā;
『苦恶』确实由我所作,儿啊,种种苦楚由我所为;
Yohaṃ sivīnaṃ vacanā, pabbājesimadūsaka’’nti.
为我教诲善男信女,愿行出家远离恶道。」
Imaṃ gāthaṃ vatvā attano dukkhaharaṇatthaṃ puttaṃ yācanto itaraṃ gāthamāha –
说完此偈,祈求除去苦难对儿子,以便他离苦生乐,随后又以另一偈言-
§2402
2402.
‘‘Yena kenaci vaṇṇena, pitu dukkhaṃ udabbahe;
『无论何种方式,若因父亲而生苦,
Mātu bhaginiyā cāpi, api pāṇehi attano’’ti.
即令母亲、姐妹亦为所累,徒遭苦害。』
Tattha udabbaheti hareyya. Api pāṇehīti tāta puttena nāma jīvitaṃ pariccajitvāpi mātāpitūnaṃ sokadukkhaṃ haritabbaṃ, tasmā mama dosaṃ hadaye akatvā mama vacanaṃ karohi, imaṃ isiliṅgaṃ hāretvā rājavesaṃ gaṇha tātāti iminā kira naṃ adhippāyenevamāha.
那里用“提拔”表示“帮助”之意。又用“生命”一词,说明即使舍弃了性命,为父母承受悲伤痛苦也应当承担,因此请你不要怀恨在心,请你听我言:抛弃这根柱子,取用王座,这是你父亲如此授命的。
Bodhisatto rajjaṃ kāretukāmopi ‘‘ettake pana akathite garukaṃ nāma na hotī’’ti kathesi. Mahāsatto ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Athassa adhivāsanaṃ viditvā sahajātā saṭṭhisahassā amaccā ‘‘nahānakālo mahārāja, rajojallaṃ pavāhayā’’ti vadiṃsu. Atha ne mahāsatto ‘‘thokaṃ adhivāsethā’’ti vatvā paṇṇasālaṃ pavisitvā isibhaṇḍaṃ omuñcitvā paṭisāmetvā saṅkhavaṇṇasāṭakaṃ nivāsetvā paṇṇasālato nikkhamitvā ‘‘idaṃ mayā nava māse aḍḍhamāsañca vasantena samaṇadhammassa kataṭṭhānaṃ, pāramīkūṭaṃ gaṇhantena mayā dānaṃ datvā mahāpathaviyā kampāpitaṭṭhāna’’nti paṇṇasālaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā aṭṭhāsi. Athassa kappakādayo kesamassukammādīni kariṃsu. Tamenaṃ sabbābharaṇabhūsitaṃ devarājānamiva virocamānaṃ rajje abhisiñciṃsu. Tena vuttaṃ –
菩萨即使想要建立国土,也说:“对于这些未被列明的事,无法胜任。”大菩萨应声称“善哉”。然后明知自己的寿命,将有六万长寿者说:“洗浴的时间到了,大王,请净化您身上的尘埃。”继而大菩萨说:“请设置一个果实,”于是进入殿堂,打开宝匣供奉沉香,安排一百根烟帘,离开殿堂,说:“这乃我在新月十五日至今为比库的修行地点泉边,给予超度的布施,使平地震动。”然后环绕殿堂三圈,作五拜礼,恭敬地站立。随后为其修剪头发及剃种种发料。用瑰丽佩饰装饰他,如同天帝之王般辉煌,且冠以王服,赐予加持。由此传言曰——
§2403
2403.
‘‘Tato vessantaro rājā, rajojallaṃ pavāhayi;
“于彼时,王子拔萨大王净化身躯,洗涤疲惫。”
Rajojallaṃ pavāhetvā, saṅkhavaṇṇaṃ adhārayī’’ti.
“洗净疲惫后,承持熏香之烟帘。”
Tattha pavāhayīti hāresi, hāretvā ca pana rājavesaṃ gaṇhīti attho.
其中“净化”即“洗涤”,后来接受王服御座,意即承担王权之意。
Athassa yaso mahā ahosi. Olokitaolokitaṭṭhānaṃ kampati, mukhamaṅgalikā mukhamaṅgalāni ghosayiṃsu, sabbatūriyāni paggaṇhiṃsu, mahāsamuddakucchiyaṃ meghagajjitaghoso viya tūriyaghoso ahosi. Hatthiratanaṃ alaṅkaritvā upānayiṃsu. So khaggaratanaṃ bandhitvā hatthiratanaṃ abhiruhi. Tāvadeva naṃ sahajātā saṭṭhisahassā amaccā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitā parivārayiṃsu, sabbakaññāyo maddidevimpi nahāpetvā alaṅkaritvā abhisiñciṃsu. Sīse ca panassā abhisekaudakaṃ abhisiñcamānā ‘‘vessantaro taṃ pāletū’’tiādīni maṅgalāni vadiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是,他的威名极大。环顾四周,地面颤动,口口相传吉祥之语,众多厮养聚集,发出如大海波涛雷鸣般的轰声。众人佩戴着大象宝饰前来护卫。有人束缚了锋利的武器,攀上了象背宝饰。共有六万名天生的青年男女,身披华丽装饰,围绕护卫,所有美丽的少女沐浴打扮后涂抹香油。头顶有人洒下加持的圣水,口中称颂吉祥语:“愿雨季守护于此”,以此示现,世尊说道—
§2404
2404.
二千四百零四。
‘‘Sīsaṃ nhāto sucivattho, sabbābharaṇabhūsito;
“头顶沐浴净水,纯白衣饰庄严;
Paccayaṃ nāgamāruyha, khaggaṃ bandhi parantapaṃ.
因缘众天降临,束缚强敌炽火王。”
§2405
2405.
二千四百零五。
‘‘Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā;
“于是六万战士,表情庄严俊朗;
Sahajātā pakiriṃsu, nandayantā rathesabhaṃ.
天生的象群互相嘶叫,欢欣鼓舞像战车之王般奔腾。
§2406
2406.
二千四百零六。
‘‘Tato maddimpi nhāpesuṃ, sivikaññā samāgatā;
于是,妇女们也嬉戏沐浴,村落中的少女们聚集一处;
Vessantaro taṃ pāletu, jālī kaṇhājinā cubho;
他们保护其间的守护神,那凶猛的黑须妖蛇;
Athopi taṃ mahārājā, sañjayo abhirakkhatū’’ti.
而且,大王也誓愿摧毁敌人,取得最终的胜利。
Tattha paccayaṃ nāgamāruyhāti taṃ attano jātadivase uppannaṃ hatthināgaṃ. Parantapanti amittatāpanaṃ. Pakiriṃsūti parivārayiṃsu. Nandayantāti tosentā. Sivikaññāti sivirañño pajāpatiyo sannipatitvā gandhodakena nhāpesuṃ. Jālī kaṇhājinā cubhoti ime te puttāpi mātaraṃ rakkhantūti.
这里的因缘指当天出生的象神。因“Parantapa”意为敌人火焰般的热怒,象群围绕护持,其嘶叫声表达喜悦。村落女人们聚集沐浴,“黑须凶恶的守护神”即诸子保护其母。
§2407
2407.
二千四百零七。
‘‘Idañca paccayaṃ laddhā, pubbe saṃklesamattano;
『因为此缘得成,先前已灭烦恼;
Ānandiyaṃ ācariṃsu, ramaṇīye giribbaje.
阿难提彼师,在乐趣山中修行。』
§2408
2408.
二千四百零八。
‘‘Idañca paccayaṃ laddhā, pubbe saṃklesamattano;
『因为此缘得成,先前已灭烦恼;
Ānandi vittā sumanā, putte saṅgamma lakkhaṇā.
阿难提喜乐美好,子女相好殊胜。』
§2409
2409.
二四〇九。
‘‘Idañca paccayaṃ laddhā, pubbe saṃklesamattano;
『在此因缘既已具足,先前曾有染污之身,
Ānandi vittā patītā, saha puttehi lakkhaṇā’’ti.
安那梨与其众子俱具祥瑞』,
Tattha idañca paccayaṃ laddhāti bhikkhave, vessantaro maddī ca idañca paccayaṃ laddhā imaṃ patiṭṭhaṃ labhitvā, rajje patiṭṭhahitvāti attho. Pubbeti ito pubbe attano vanavāsasaṃklesañca anussaritvā. Ānandiyaṃ ācariṃsu, ramaṇīye giribbajeti ramaṇīye vaṅkagirikucchimhi ‘‘vessantarassa rañño āṇā’’ti kañcanalatāvinaddhaṃ ānandabheriṃ carāpetvā ānandachaṇaṃ ācariṃsu. Ānandi vittā sumanāti lakkhaṇasampannā maddī putte saṅgamma sampāpuṇitvā vittā sumanā hutvā ativiya nandīti attho. Patītāti somanassā hutvā.
于此,『在此因缘既已具足』者,尊者们,谓大象之腹中幼子与其象群亦因此因缘得以安立而立于王位。‘先前’者,指之前自己于森林居住时所感染之染污尚未清除。安那梨河岸曾为诸多名士游览胜地,此地之曲折山岭中,有象王之象群聚居,被誉为‘象王之取水之地’。其象群索食于挂满金色藤蔓的安那梨山谷,放声欢唱。‘安那梨具祥瑞’意谓其子及象群腰围丰硕,长大成熟,因而生极大喜悦。‘具祥瑞’意指具备祥瑞之相。‘降临’者,谓由欢欣喜悦而生之愉快心绪。
Evaṃ patītā hutvā ca pana putte āha –
虽已欢喜,但其子竟啼哭说道——
§2410
2410.
二四一〇。
‘‘Ekabhattā pure āsiṃ, niccaṃ thaṇḍilasāyinī;
『昔日有一人,仅以一饭为生,常卧于寒冷之处。』
Iti metaṃ vataṃ āsi, tumhaṃ kāmā hi puttakā.
『此实为真,汝等子嗣心怀欲望。』
§2411
2411.
二千四百一十一。
‘‘Taṃ me vataṃ samiddhajja, tumhe saṅgamma puttakā;
『此诚言也,我心燃烧汝等子嗣;』
Mātujampi taṃ pāletu, pitujampi ca puttaka;
『愿母护之,愿父亦护之;』
Athopi taṃ mahārājā, sañjayo abhirakkhatu.
『更乞大王护佑此子,胜利永归于护佑者。』
§2412
2412.
二千四百一十二。
‘‘Yaṃ kiñcitthi kataṃ puññaṃ, mayhañceva pitucca te;
『一切所造诸善业,亦如我父汝同有;
Sabbena tena kusalena, ajaro amaro bhavā’’ti.
以彼善业具足力,成无老死无苦身。』
Tattha tumhaṃ kāmā hi puttakāti puttakā ahaṃ tumhākaṃ kāmā tumhe patthayamānā pure tumhesu brāhmaṇena nītesu ekabhattaṃ bhuñjitvā bhūmiyaṃ sayiṃ, iti me tumhākaṃ kāmā etaṃ vataṃ āsīti vadati. Samiddhajjāti taṃ me vataṃ ajja samiddhaṃ. Mātujampi taṃ pāletu, pitujampi ca puttakāti puttajāli taṃ mātujātaṃ somanassampi pitujātaṃ somanassampi pāletu, mātāpitūnaṃ santakaṃ puññaṃ taṃ pāletūti attho. Tenevāha ‘‘yaṃ kiñcitthi kataṃ puñña’’nti.
这里,『汝等爱子』者,谓父我。汝等先行,受婆罗门供养食一餐,卧于地,谓吾有汝爱,吾曾言与。今吾爱已生满,吾言今生已成。母亦护之,父亦以子养之,子乃父所生,亦为父所恍然喜,母亦同喜。此即父母护养子善果义(即善业护持之义)。故云:『一切诸所造善业』。
Phussatīpi devī ‘‘ito paṭṭhāya mama suṇhā imāneva vatthāni nivāsetu, imāni ābharaṇāni dhāretū’’ti suvaṇṇasamugge pūretvā pahiṇi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
女神普萨塔亦言:『远离此处,我将此物呈现,尔安居于此衣物,尔持服诸饰。』遂以金珠充满馈之。其义明白,佛言:
§2413
2413.
二千四百一十三。
‘‘Kappāsikañca koseyyaṃ, khomakoṭumbarāni ca;
「又有旃陀罗与紫檀」
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
「细毛以嗅觉催发,于无垢者所!」
§2414
2414.
‘‘Tato hemañca kāyūraṃ, gīveyyaṃ ratanāmayaṃ;
「之后有钗子、贝珠珍宝」
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
「细毛以嗅觉催发,于无垢者所!」
§2415
2415.
‘‘Tato hemañca kāyūraṃ, aṅgadaṃ maṇimekhalaṃ;
于是,他身着肉色袈裟,悬挂着宝石腰带;
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
因其秽垢皆渐净除,所有污秽不美之物都已远离。
§2416
2416.
‘‘Uṇṇataṃ mukhaphullañca, nānāratte ca māṇike;
其面容如盛开的莲花,佩戴各色宝石;
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
因其秽垢皆渐净除,所有污秽不美之物都已远离。
§2417
2417.
‘‘Uggatthanaṃ giṅgamakaṃ, mekhalaṃ pāṭipādakaṃ;
「起床时身干枯,腰带松弛下垂;
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
吹哨声令其醒来,令那些疯癫者不住作恶。」
§2418
2418.
‘‘Suttañca suttavajjañca, upanijjhāya seyyasi;
「经文与规戒,应当遵守而入睡;
Asobhatha rājaputtī, devakaññāva nandane.
勿令王子们行为不端,犹如天女在花园中逗留一般。」
§2419
2419.
‘‘Sīsaṃ nhātā sucivatthā, sabbālaṅkārabhūsitā;
「头发已清洗,衣物洁净,遍身装饰华美;
Asobhatha rājaputtī, tāvatiṃseva accharā.
那位王子衣冠不整,犹如三十三天神一般凄凉。」
§2420
2420.
‘‘Kadalīva vātacchupitā, jātā cittalatāvane;
「如同芭蕉叶被风吹皱,生长在轻风林中;
Antāvaraṇasampannā, rājaputtī asobhatha.
布满遮蔽物,那位王子衣冠不整令人不悦。」
§2421
2421.
‘‘Sakuṇī mānusinīva, jātā cittapattā patī;
「雌鸟犹如人类女子,生下的有翼之物,有情知觉的配偶;
Nigrodhapakkabimboṭṭhī, rājaputtī asobhathā’’ti.
如无花果树枝叶繁茂的树枝,王子们不显恶劣。」
Tattha hemañca kāyūranti suvaṇṇamayaṃ vanakhajjūriphalasaṇṭhānaṃ gīvāpasādhanameva. Ratanamayanti aparampi ratanamayaṃ gīveyyaṃ. Aṅgadaṃ maṇimekhalanti aṅgadābharaṇañca maṇimayamekhalañca. Uṇṇatanti ekaṃ nalāṭapasādhanaṃ. Mukhaphullanti nalāṭante tilakamālābharaṇaṃ. Nānāratteti nānāvaṇṇe. Māṇiketi maṇimaye. Uggatthanaṃ giṅgamakanti etānipi dve ābharaṇāni. Mekhalanti suvaṇṇarajatamayaṃ mekhalaṃ. Pāṭipādakanti pādapasādhanaṃ. Suttañca suttavajjaṃ cāti suttārūḷhañca asuttārūḷhañca pasādhanaṃ. Pāḷiyaṃ pana ‘‘suppañca suppavajjañcā’’ti likhitaṃ. Upanijjhāya seyyasīti etaṃ suttārūḷhañca asuttārūḷhañca ābharaṇaṃ taṃ taṃ ūnaṭṭhānaṃ oloketvā alaṅkaritvā ṭhitā seyyasī uttamarūpadharā maddī devakaññāva nandane asobhatha. Vātacchupitāti cittalatāvane jātā vātasamphuṭṭhā suvaṇṇakadalī viya taṃ divasaṃ sā vijambhamānā asobhatha . Dantāvaraṇasampannāti bimbaphalasadisehi rattadantāvaraṇehi samannāgatā. Sakuṇī mānusinīva, jātā cittapattā patīti yathā mānusiyā sarīrena jātā mānusinī nāma sakuṇī cittapattā ākāse uppatamānā pakkhe pasāretvā gacchantī sobhati, evaṃ sā rattoṭṭhatāya nigrodhapakkabimbaphalasadisaoṭṭhehi asobhatha.
其中这些羽毛犹如肉体的覆盖,像是由金色构成的森林枣果聚集,正是喉咙的装饰物。一部分羽毛则如宝石制成,是宝石质的喉羽。手镯般的装饰物是由宝石构成的腕带。头顶装饰的是额头饰物饰带。额头上开满花朵,佩戴由花环组成的额饰。色彩纷呈多样,称为宝石光彩。头上的佩饰是从宝石制成的。,还有两种饰物,称为升起的装饰。腰带是由金银制成的腰饰。脚饰是足部的装饰。丝带和绳索,既有紧实的也有松散的装饰物。巴利文中记载为「上丝绳和下丝绳」。她披着这由各种线绳编织成的装饰物,经过细心察看后加以修饰,立于床榻之上,成为亭亭玉立的仙女,受诸天女赞赏。不受风吹掩盖,是指在风林间展翅的鸟,穿着金色蕉叶般的华丽羽毛,宛如在白昼飞翔。配有红齿环的鸟嘴,如同无花果般的果实状红齿环。犹如人类女子,生下有情知觉的翼状生灵,人称雌鸟。其羽毛像无花果树繁茂的枝叶,显现华美。
Saṭṭhisahassā amaccā maddiṃ abhiruhanatthāya sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitaṃ nātivaddhaṃ sattisarapahārakkhamaṃ ekaṃ taruṇahatthiṃ upanāmesuṃ. Tena vuttaṃ –
有六万只雌鸟,为攀附枝条之用,皆被全副装饰的剩余饰物围绕,不属过度,拥有七十二岁之寿命的年轻大象被它们称呼。对此有言说——
§2422
2422.
‘‘Tassā ca nāgamānesuṃ, nātivaddhaṃva kuñjaraṃ;
『天龙众中,它好似不增的巨象;
Sattikkhamaṃ sarakkhamaṃ, īsādantaṃ urūḷhavaṃ.
『守护生命,保持安全,象征坚定、膨胀而有力。』
§2423
2423.
二千四百二十三。
‘‘Sā maddī nāgamāruhi, nātivaddhaṃva kuñjaraṃ;
『这是一条柔软的巨蟒,不像被象踩死的那样虚弱;』
Sattikkhamaṃ sarakkhamaṃ, īsādantaṃ urūḷhava’’nti.
『守护生命,保持安全,象征坚定、膨胀而有力。』」
Tattha tassā cāti bhikkhave, tassāpi maddiyā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitaṃ katvā nātivaddhaṃ sattisarapahārakkhamaṃ ekaṃ taruṇahatthiṃ upanesuṃ. Nāgamāruhīti varahatthipiṭṭhiṃ abhiruhi.
比库们,那个『它』,就是那条柔软的巨蟒,饰以各种华丽的装饰,却不显得夸张,具有保护生命和消灭毒蛇的能力,它停驻在一只年轻的大象身边。所谓“巨蟒登象”,即指攀登象背。
Iti te ubhopi mahantena yasena khandhāvāraṃ agamaṃsu. Sañjayarājā dvādasahi akkhobhiṇīhi saddhiṃ māsamattaṃ pabbatakīḷaṃ vanakīḷaṃ kīḷi. Mahāsattassa tejena tāvamahante araññe koci vāḷamigo vā pakkhī vā kañci na viheṭhesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
因此,这两者以同样巨大的力量彼此有所依存。他们彼此陪伴,身披十二层圆形盔甲,长时间如山林间的兽王般激战。由于此大生灵的力量,无论在森林中多么广大,没有任何蛇类、猿猴或飞禽敢侵扰它。对此情形有所觉知,世尊便开示道——
§2424
2424.
二四二四。
‘‘Sabbamhi taṃ araññamhi, yāvantettha migā ahuṃ;
『在一切那林中,直至猛兽众多之处,
Vessantarassa tejena, naññamaññaṃ viheṭhayuṃ.
因象支王的威势,没有彼此相争。』
§2425
2425.
二四二五。
‘‘Sabbamhi taṃ araññamhi, yāvantettha dijā ahuṃ;
『在一切那林中,直至光明照耀之处,
Vessantarassa tejena, naññamaññaṃ viheṭheyuṃ.
因象支王的威势,没有彼此相争。』
§2426
2426.
‘‘Sabbamhi taṃ araññamhi, yāvantettha migā ahuṃ;
『在这一切森林中,凡是那些有野鹿的地方;
Ekajjhaṃ sannipātiṃsu, vessantare payātamhi;
它们曾在一处聚集,栖息于谷地之中;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
此即名为悉维国土的增广之地。』
§2427
2427.
‘‘Sabbamhi taṃ araññamhi, yāvantettha dijā ahuṃ;
『在这一切森林中,凡是那些有飞禽的地方;
Ekajjhaṃ sannipātiṃsu, vessantare payātamhi;
彼等一方聚集,同在湿地的树林之中;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
位于殖民国帝城西部区域。
§2428
2428.
二千四百二十八。
‘‘Sabbamhi taṃ araññamhi, yāvantettha migā ahuṃ;
『这一切皆在那森林中,至于那时狩猎者尚存;
Nāssu mañjū nikūjiṃsu, vessantare payātamhi;
林间尚无空旷之处,同在湿地的树林之中;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
位于殖民国帝城西部区域。』
§2429
2429.
二四二九。
‘‘Sabbamhi taṃ araññamhi, yāvantettha dijā ahuṃ;
『一切林中,直到此处天命所至,
Nāssu mañjū nikūjiṃsu, vessantare payātamhi;
无净池无曲徑,也无树间旷野,
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane’’ti.
悉维那国兴盛之处。』
Tattha yāvantetthāti yāvanto ettha. Ekajjhaṃ sannipātiṃsūti ekasmiṃ ṭhāne sannipatiṃsu, sannipatitvā ca pana ‘‘ito paṭṭhāya idāni amhākaṃ aññamaññaṃ lajjā vā hirottappaṃ vā saṃvaro vā na bhavissatī’’ti domanassapattā ahesuṃ. Nāssu mañjū nikūjiṃsūti mahāsattassa viyogadukkhitā madhuraṃ ravaṃ pubbe viya na raviṃsu.
此处所谓『直到此处』者,谓直到这里。所谓『一处聚集』者,谓在一处聚会,聚会后心生不悦,谓『从此出发,如今我们彼此之间不复有羞耻、怕羞、节制等念』,因而生忧。谓『无净池』,则指大众分离忧苦时,先前如甜美乐声之处,不再有其乐。
Sañjayanarindo māsamattaṃ pabbatakīḷaṃ, vanakīḷaṃ kīḷitvā senāpatiṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta, ciraṃ no araññe vuttaṃ, kiṃ te mama puttassa gamanamaggo alaṅkato’’ti pucchitvā ‘‘āma, deva, kālo vo gamanāyā’’ti vutte vessantarassa ārocāpetvā senaṃ ādāya nikkhami. Vaṅkagirikucchito yāva jetuttaranagarā saṭṭhiyojanaṃ alaṅkatamaggaṃ mahāsatto mahantena parivārena saddhiṃ paṭipajji. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
散赞王多月演习山野之事,戏弄部众召唤将军,谓『父亲,久居林中,何以吾子之行道华美?』问之,将军曰『是也,天子,尔行当时』,遂号令外出。持兵大军绕行弯曲山岭,乃至北城六十由旬,俱大军众同行。佛为明示此事,告曰—
§2430
2430.
‘‘Paṭiyatto rājamaggo, vicitto pupphasanthato;
『王道既被废弃,花冠散落纷扬;
Vasi vessantaro yattha, yāvatāva jetuttarā.
夏季栖所所在,其长久延至十月之初。』
§2431
2431.
‘‘Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā;
『因而有六万众战士,身着华丽军装;
Samantā parikiriṃsu, vessantare payātamhi;
周遍环绕游行,在夏季栖所之地。』
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
于锡毗国的国王增益期。
§2432
2432.
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
『王子们以及婆罗门商贾们,
Samantā parikiriṃsu, vessantare payātamhi;
环绕四面游走,在锡毗国边界的树林之中,
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
于锡毗国的国王增益期。
§2433
2433.
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
「象兵、步兵列阵,战车兵、徒步兵;」
Samantā parikiriṃsu, vessantare payātamhi;
「四方环绕相随,维山达拉出行之时;」
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
「以增益西维国境。」
§2434
2434.
此为编号“2434”,为文本标识编号,无需翻译。
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
「郡邑居民齐聚,城镇居民亦聚;」
Samantā parikiriṃsu, vessantare payātamhi;
四方纷纷撒落,当韦山德拉出发之际;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
锡毗国的国都。
§2435
2435.
二千四百三十五。
‘‘Karoṭiyā cammadharā, illīhatthā suvammino;
「头戴皮制头巾,手持盾牌,身披绣有花纹的华丽铠甲;
Purato paṭipajjiṃsu, vessantare payātamhi;
他们在前方排列成行,行进于锡毗国王的国都境内;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane’’ti.
这就是锡毗国都的守卫。」
Tattha paṭiyattoti visākhāpuṇṇamapūjākāle viya alaṅkato. Vicittoti kadalipuṇṇaghaṭadhajapaṭākādīhi vicitto. Pupphasanthatoti lājāpañcamakehi pupphehi santhato. Yatthāti yasmiṃ vaṅkapabbate vessantaro vasati, tato paṭṭhāya yāva jetuttaranagarā nirantaraṃ alaṅkatappaṭiyattova. Karoṭiyāti sīsakaroṭīti laddhanāmāya sīse paṭimukkakaroṭikā yodhā. Cammadharāti kaṇḍavāraṇacammadharā. Suvamminoti vicitrāhi jālikāhi suṭṭhu vammikā. Purato paṭipajjiṃsūti mattahatthīsupi āgacchantesu anivattino sūrayodhā rañño vessantarassa purato paṭipajjiṃsu.
此处的『帕提亚塔』是指如维萨迦满月节供养时装饰华美的状态。『维奇塔』指以椰枣花、壶形旗帜等装饰缀点。『蒲婆山塔』则意味着用五色莲花等花朵做成的花环。『犹他』指锡毗国王居住的曲折山岭,周围一直延伸到杰突他那城,国都连绵不断,须加以装饰。『卡洛提』者,是指头部所戴的皮制头巾,为头部战士所佩。『察摩达哈』则是指连接头巾与面部或颈项的皮环。『苏伐明』指以绣花图案的巧妙网织物构成,轻巧柔软。『普拉多帕蒂巴吉苏』指弓箭手及骑乘大象的勇士,排阵于国王锡毗国都前方行进,不受阻挡。
Rājā saṭṭhiyojanamaggaṃ dvīhi māsehi atikkamma jetuttaranagaraṃ patto alaṅkatappaṭiyattanagaraṃ pavisitvā pāsādaṃ abhiruhi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
国王行过六十由旬的路程,历时两个月,到达日东城,进入盛饰庄严的城邑,登上华丽宫殿。此时世尊宣说理由,开示说——
§2436
2436.
二四三六。
‘‘Te pāvisuṃ puraṃ rammaṃ, mahāpākāratoraṇaṃ;
『他们进入怡悦的城邑,围绕宏伟壮丽的华盖门;
Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ.
满布饮食粮食,并唱歌跳舞两者俱备。』
§2437
2437.
二四三七。
‘‘Vittā jānapadā āsuṃ, negamā ca samāgatā;
『财富众多乡邑兴盛,村镇也都聚集一处;
Anuppatte kumāramhi, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
尚未成人之时,位于西维那国。
§2438
2438.
二四三八。
‘‘Celukkhepo avattittha, āgate dhanadāyake;
『钱币来往频繁,财富之主已至;欢喜进入城中,拘束解脱之声响起。』
Nandiṃ pavesi nagare, bandhanā mokkho aghosathā’’ti.
令欢喜入于城中,从束缚中解脱之事被宣告了。
Tattha mahāpākāratoraṇanti mahantehi pākārehi ca toraṇehi ca samannāgataṃ. Naccagītehi cūbhayanti naccehi ca gītehi ca ubhayehi samannāgataṃ. Vittāti tuṭṭhā somanassappattā. Āgate dhanadāyaketi mahājanassa dhanadāyake mahāsatte āgate. Nandiṃ pavesīti ‘‘vessantarassa mahārājassa āṇā’’ti nagare nandibherī cari. Bandhanā mokkho aghosathāti sabbasattānaṃ bandhanā mokkho ghosito. Antamaso biḷāraṃ upādāya vessantaramahārājā sabbasatte bandhanā vissajjāpesi.
此处所谓大围墙门者,即由宏大围墙及门楼所构成。众人以舞蹈和歌唱,同时伴以唱和,围绕其间。众生因财富而心满意足,生起欢喜。所谓财富之主已至,是指众多财主中的大人物到来。欢喜进入城中者,即意指当时威颇帝大王的坐骑欢喜进入城市。拘束解脱之声,即所有众生拘束与解脱的声音皆响起。晚间,以捕兽籠捕获野猫后,威颇帝大王便释除了所有众生的拘束。
So nagaraṃ paviṭṭhadivaseyeva paccūsakāle cintesi ‘‘ye vibhātāya rattiyā mama āgatabhāvaṃ sutvā yācakā āgamissanti, tesāhaṃ kiṃ dassāmī’’ti? Tasmiṃ khaṇe sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā tāvadeva rājanivesanassa purimavatthuñca pacchimavatthuñca kaṭippamāṇaṃ pūrento ghanamegho viya sattaratanavassaṃ vassāpesi, sakalanagare jāṇuppamāṇaṃ vassāpesi. Punadivase mahāsatto ‘‘tesaṃ tesaṃ kulānaṃ purimapacchimavatthūsu vuṭṭhadhanaṃ tesaṃ tesaññeva hotū’’ti dāpetvā avasesaṃ āharāpetvā attano gehavatthusmiṃ saddhiṃ dhanena koṭṭhāgāresu okirāpetvā dānamukhe ṭhapesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
城门开启之日,东方时刻,威颇帝大王思虑:“听闻今晚我到达之消息,乞求者必将前来,我当如何示现?”正当此时,狮子形象显现于王宫。因知其缘故,大王遂如同浓密乌云缭绕东方与西方宫殿一般,笼罩整个都市。次日,大王将“他们各自族群在东西方各处所有之财富,均应归属于他们各自”的命令传达,剩余财产集中起来,存放在自己的府库中,施于布施。为此,世尊开示如是——
§2439
2439.
‘‘Jātarūpamayaṃ vassaṃ, devo pāvassi tāvade;
『众生皆由生生的身相所成,天人亦不过有此种身相;』
Vessantare paviṭṭhamhi, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
『在雨季终了之时,正值凉爽的国土岁长;』
§2440
2440.
‘‘Tato vessantaro rājā, dānaṃ datvāna khattiyo;
『然後雨季终了时,王者给予施舍,勇士们;』
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjathā’’ti.
『善巧了解身体分解之理,乃得生天。』
Tattha saggaṃ so upapajjathāti tato cuto dutiyacittena tusitapure uppajjīti.
云何其时天界生,谓即第二心念之后生于忉利天。
Nagarakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā. · 城篇注释已毕。
Satthā imaṃ gāthāsahassappaṭimaṇḍitaṃ mahāvessantaradhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā jūjako devadatto ahosi, amittatāpanā ciñcamāṇavikā, cetaputto channo, accutatāpaso sāriputto, sakko anuruddho, sañcayanarindo suddhodanamahārājā, phussatī devī sirimahāmāyā, maddī devī rāhulamātā, jālikumāro rāhulo, kaṇhājinā uppalavaṇṇā, sesaparisā buddhaparisā, mahāvessantaro rājā pana ahameva sammāsambuddho ahosi’’nti.
世尊曾持此千偈,示以大迦叶诸义讲说,召集《本生经》而说明——『当时天帝、天人皆为修行者,名曰天帝,好友德他,彼为敌之火,自省之人;思子隐蔽,其名沙利夫,戒火不焚,萨咖阿努儒达,淳朴王须陀达,凤凰天女西丽摩摩耶,马兜天女罗睺罗母,阇梨子罗睺罗,苍黑色有莲花色,余众众多佛众,太迦叶王当时作为我正觉也。』
Vessantarajātakavaṇṇanā dasamā. · 维山达拉本生注释第十。
Mahānipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 大集篇注释已毕。
Jātaka-aṭṭhakathā samattā. · 本生义注圆满。