三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注20. 七十集义注

20. Sattatinipāto · 20. 七十集义注

732 段 · CSCD 巴利原典
20. Sattatinipāto20. 七十集
[531] 1. Kusajātakavaṇṇanā
[531] 一、俱舍本生故事注释
Idaṃte raṭṭhanti idaṃ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Eko kira sāvatthivāsī kulaputto sāsane uraṃ datvā pabbajito ekadivasaṃ sāvatthiyaṃ piṇḍāya caranto ekaṃ alaṅkataitthiṃ disvā subhanimittaggāhavasena oloketvā kilesābhibhūto anabhirato vihāsi dīghakesanakho kiliṭṭhacīvaro uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanīsanthatagatto. Yathā hi devalokā cavanadhammānaṃ devaputtānaṃ pañca pubbanimittāni paññāyanti, mālā milāyanti, vatthāni kilissanti, sarīre dubbaṇṇiyaṃ okkamati, ubhohi kacchehi sedā muccanti, devo devāsane nābhiramati, evameva sāsanā cavanadhammānaṃ ukkaṇṭhitabhikkhūnaṃ pañca pubbanimittāni paññāyanti, saddhāpupphāni milāyanti, sīlavatthāni kilissanti, sarīre maṅkutāya ceva ayasavasena ca dubbaṇṇiyaṃ okkamati, kilesasedā muccanti, araññarukkhamūlasuññāgāresu nābhiramanti. Tassapi tāni paññāyiṃsu. Atha naṃ bhikkhū satthu santikaṃ netvā ‘‘ayaṃ, bhante, ukkaṇṭhito’’ti dassesuṃ. Satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, ukkaṇṭhitosī’’ti taṃ pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘mā, bhikkhu, kilesavasiko hohi, mātugāmo nāmesa pāpo, tasmiṃ paṭibaddhacittataṃ vinodehi, sāsane abhirama, mātugāme paṭibaddhacittatāya hi tejavantopi porāṇakapaṇḍitā nittejā hutvā anayabyasanaṃ pāpuṇiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
在此,国王与世尊同住于耶提王林中,如是一位心怀忧郁的比库,世尊开示之。据说在舍卫城,有一贵族之子,于此教法中出家,舍弃家产,独行乞食一日。此人见一女子饰以华丽服饰,以美好相相聚之,观察其行为,诸烦恼现前,心生厌离,住持久护内心清洁。但其穿着已破损,衣服污秽,又病弱昏沉。正如天界天子识别凡间五种前行相(即诸先兆),能察察天人中花朵凋谢、衣物污秽、身形丑恶,起伏不安,睡卧不安,天神不悦;诸教法中,忧郁之比库也现五种先行相,信法之花凋谢,戒律之布破损,身体现污秽,烦恼之睡眠显著,空居林中不安。比库们知晓此等现象。然后比库们将他引至世尊面前,称其心中忧郁。世尊问其是否忧郁,他答实。世尊言:「比库,当无烦恼缠心,若有他方乡友恶劣之名,为此心不悦,理应心旷神怡,调伏此念,以遵法为乐。即使古德明达因执迷旧习,亦得由此心安宁免苦。」说此引导他的过往。
Atīte mallaraṭṭhe kusāvatīrājadhāniyaṃ okkāko nāma rājā dhammena samena rajjaṃ kāresi. Tassa soḷasannaṃ itthisahassānaṃ jeṭṭhikā sīlavatī nāma aggamahesī ahosi, sā neva puttaṃ, na dhītaraṃ labhi. Athassa nāgarā ceva raṭṭhavāsino ca rājanivesanadvāre sannipatitvā ‘‘raṭṭhaṃ nassissati, raṭṭhaṃ nassissatī’’ti upakkosiṃsu. Rājā sīhapañjaraṃ ugghāṭetvā ‘‘mayi rajjaṃ kārente adhammakāro nāma natthi, kasmā upakkosathā’’ti pucchi. ‘‘Saccaṃ, deva, adhammakāro nāma natthi, apica vaṃsānurakkhako pana vo putto natthi, añño rajjaṃ gahetvā raṭṭhaṃ nāsessati, tasmā dhammena rajjaṃ kāretuṃ samatthaṃ puttaṃ patthethā’’ti. ‘‘Puttaṃ patthento kiṃ karomī’’ti? ‘‘Paṭhamaṃ tāva ekaṃ sattāhaṃ cullanāṭakaṃ dhammanāṭakaṃ katvā vissajjetha, sace sā puttaṃ labhissati, sādhu, no ce, atha majjhimanāṭakaṃ vissajjetha, tato jeṭṭhanāṭakaṃ, avassaṃ ettakāsu itthīsu ekā puññavatī puttaṃ labhissatī’’ti. Rājā tesaṃ vacanena tathā katvā satta divase yathāsukhaṃ abhiramitvā āgatāgataṃ pucchi – ‘‘kacci vo putto laddho’’ti? Sabbā ‘‘na labhāma, devā’’ti āhaṃsu. Rājā ‘‘na me putto uppajjissatī’’ti anattamano ahosi. Nāgarā puna tatheva upakkosiṃsu. Rājā ‘‘kiṃ upakkosatha, mayā tumhākaṃ vacanena nāṭakāni vissaṭṭhāni, ekāpi puttaṃ na labhati, idāni kiṃ karomā’’ti āha. ‘‘Deva, etā dussīlā bhavissanti nippuññā, natthi etāsaṃ puttalābhāya puññaṃ, tumhe etāsu puttaṃ alabhantīsupi mā appossukkataṃ āpajjatha, aggamahesī vo sīlavatī devī sīlasampannā, taṃ vissajjetha, tassā putto uppajjissatī’’ti.
过去,玛拉国之库萨瓦提王城中,有名为欧迦哥之王,以法治理国,政令公正。其有一女首领,名为戒持居士,是王无子无女之人。城市居民及乡民聚集王宫门口,群起威胁言说国家将毁。王开启狮笼门,曰:「若有作恶者,则我王位无人继承,何苦听尔等恶言?」众答:「确无作恶者,惟无子继承王位。若他人得国将毁,我等劝君生子继承王位。」王曰:「若获子,当如何?」答曰:「先演七天小法戏;若得子,则停法戏;若未获子,则演中法戏,继而大法戏;若仍无子,则必得善良子女。」王依此言行,七日来娱乐自欣,询问是否得子,众答皆无。王因而心意消沉。百姓仍喧嚷。王说:「尔等缘我频演法戏,且未得子,如今我应何行?」众答:「彼女行恶业,不生善业,尚无果报;虽无子,但切莫作恶。戒持居士清净具德,信赖她,生子必来。」
So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ‘‘ito kira sattame divase rājā sīlavatiṃ deviṃ dhammanāṭakaṃ katvā vissajjessati, purisā sannipatantū’’ti bheriṃ carāpetvā sattame divase deviṃ alaṅkārāpetvā rājanivesanā otāretvā vissajjesi. Tassā sīlatejena sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko ‘‘kiṃ nu kho’’ti āvajjento deviyā puttapatthanabhāvaṃ ñatvā ‘‘etissā mayā puttaṃ dātuṃ vaṭṭati, atthi nu kho devaloke etissā anucchaviko putto’’ti upadhārento bodhisattaṃ addasa. So kira tadā tāvatiṃsabhavane āyuṃ khepetvā uparidevaloke nibbattitukāmo ahosi. Sakko tassa vimānadvāraṃ gantvā taṃ pakkositvā, ‘‘mārisa, tayā manussalokaṃ gantvā okkākarañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhituṃ vaṭṭatī’’ti sampaṭicchāpetvā aparampi devaputtaṃ ‘‘tvampi etissā eva putto bhavissasī’’ti vatvā ‘‘mā kho panassā koci sīlaṃ bhindatū’’ti mahallakabrāhmaṇavesena rañño nivesanadvāraṃ agamāsi.
王欣然赞成说:「好。」遂于第七天,王为戒持女领演法戏,并令众人聚会吹号,从宫门迎接戒持女。戒持女以其德行光耀,显露如天宫生火之威力。天帝萨咖闻此事,怀念供养戒持女所生的子嗣,想见此子是否有神通。因欲生长天寿,心愿往天界。萨咖往天宫门,嘱咐魔导士云:「魔啊,此戒持女将降于人间,任职国王法戏之柱,护持戒持女之子。」又对天界天子言:「尔亦当成其子,且勿破其戒。」他以大婆罗门装束,至王宫门。
Mahājanopi nhāto alaṅkato ‘‘ahaṃ deviṃ gaṇhissāmi, ahaṃ deviṃ gaṇhissāmī’’ti rājadvāre sannipatitvā sakkañca disvā ‘‘tvaṃ kasmā āgatosī’’ti parihāsamakāsi. Sakko ‘‘kiṃ maṃ tumhe garahatha, sacepi me sarīraṃ jiṇṇaṃ, rāgo pana na jīrati, sace sīlavatiṃ labhissāmi, ādāya naṃ gamissāmīti āgatomhī’’ti vatvā attano ānubhāvena sabbesaṃ puratova aṭṭhāsi. Añño koci tassa tejena purato bhavituṃ nāsakkhi. So taṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ nivesanā nikkhamantiññeva hatthe gahetvā pakkāmi. Atha naṃ tattha tattha ṭhitā garahiṃsu ‘‘passatha, bho, mahallakabrāhmaṇo evaṃ uttamarūpadharaṃ deviṃ ādāya gacchati, attano yuttaṃ na jānātī’’ti. Devīpi ‘‘mahallako maṃ gahetvā gacchatī’’ti na aṭṭīyati na harāyati. Rājāpi vātapāne ṭhatvā ‘‘ko nu kho deviṃ gahetvā gacchatī’’ti olokento taṃ disvā anattamano ahosi.
众人见戴华丽衣饰之人,自言将迎持戒持女,聚集王宫门口。萨咖自笑曰:「尔等为何轻视我?虽躯体衰老,欲望不衰。获与戒持女,必将扶持她。」举止庄严非他能及。萨咖脱离宫门外人群,众人埋怨言:「看!大婆罗门持美貌戒持女行去,妄不知己所携带者。」戒持女却不反抗也不抗拒。王守门见状,心无所获,疑惑观看。
Sakko taṃ ādāya nagaradvārato nikkhamitvā dvārasamīpe ekaṃ gharaṃ māpesi vivaṭadvāraṃ paññattakaṭṭhattharikaṃ. Atha naṃ sā ‘‘idaṃ te nivesana’’nti pucchi. So ‘‘āma, bhadde, pubbe panāhaṃ eko, idānimhā mayaṃ dve janā, ahaṃ bhikkhāya caritvā taṇḍulādīni āharissāmi, tvaṃ imissā kaṭṭhattharikāya nipajjāhī’’ti vatvā taṃ mudunā hatthena parāmasanto dibbasamphassaṃ pharāpetvā tattha nipajjāpesi. Sā dibbasamphassapharaṇena saññaṃ vissajjesi. Atha naṃ attano ānubhāvena tāvatiṃsabhavanaṃ netvā alaṅkatavimāne dibbasayane nipajjāpesi. Sā sattame divase pabujjhitvā taṃ sampattiṃ disvā ‘‘na so brāhmaṇo manusso, sakko bhavissatī’’ti aññāsi. Sakkopi tasmiṃ samaye pāricchattakamūle dibbanāṭakaparivuto nisinno ahosi. Sā sayanā uṭṭhāya tassa santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ sakko ‘‘varaṃ te, devi, dadāmi, gaṇhāhī’’ti āha. ‘‘Tena hi, deva, ekaṃ puttaṃ me dehī’’ti. ‘‘Devi, tiṭṭhatu eko putto, ahaṃ te dve putte dassāmi. Tesu pana eko paññavā bhavissati virūpavā, eko rūpavā na paññavā. Tesu kataraṃ paṭhamaṃ icchasī’’ti? ‘‘Paññavantaṃ, devā’’ti. So ‘‘sādhū’’ti vatvā tassā kusatiṇaṃ dibbavatthaṃ dibbacandanaṃ pāricchattakapupphaṃ kokanudañca nāma vīṇaṃ datvā taṃ ādāya rañño sayanagharaṃ pavisitvā raññā saddhiṃ ekasayane nipajjāpetvā aṅguṭṭhakena tassā nābhiṃ parāmasi. Tasmiṃ khaṇe bodhisatto tassā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Sakkopi sakaṭṭhānameva gato. Paṇḍitā devī gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ jāni.
萨咖携戒持女出城门,于城门处建一小室,门紧闭。戒持女问此所为何?萨咖答曰:「是居所。前者我独居,今有二人,我为比库,采食米谷,尔居此室,勿入室门。」并用柔软手轻拍她,显示大道力,戒持女自觉安静。萨咖以其神通,引戒持女至三十天宫,以华丽殿宇、水榭美床安置。戒持女第七天初醒,见此居所,自知非凡人,定此即为天帝萨咖。萨咖坐于树荫帐篷,戒持女起身拜访,与其相别。萨咖言:「我赐尔福,持受之。」戒持女曰:「然,此有我一子。」萨咖曰:「且容一子,我示尔二子:一聪慧丑恶,一貌美无慧。尔欲何者?」戒持女曰:「欲聪慧者。」萨咖称善,授以华服与法器,携戒持女进王宫,入内卧室,指以戒持女之脐腹。此时菩萨在其腹中依附,萨咖亦就木匣前。慧德之戒持女已觉其胎中子宫安稳之象。
Atha naṃ pabuddho rājā disvā, ‘‘devi, kena nītāsī’’ti pucchi. ‘‘Sakkena, devā’’ti. ‘‘Ahaṃ paccakkhato ekaṃ mahallakabrāhmaṇaṃ taṃ ādāya gacchantaṃ addasaṃ, kasmā maṃ vañcesī’’ti? ‘‘Saddahatha, deva, sakko maṃ gahetvā devalokaṃ nesī’’ti. ‘‘Na saddahāmi, devī’’ti. Athassa sā sakkadattiyaṃ kusatiṇaṃ dassetvā ‘‘saddahathā’’ti āha. Rājā ‘‘kusatiṇaṃ nāma yato kutoci labbhatī’’ti na saddahi. Athassa sā dibbavatthādīni dassesi. Rājā tāni disvā saddahitvā, ‘‘bhadde, sakko tāva taṃ netu, putto pana te laddho’’ti pucchi. ‘‘Laddho mahārāja, gabbho me patiṭṭhito’’ti. So tuṭṭho tassā gabbhaparihāraṃ adāsi . Sā dasamāsaccayena puttaṃ vijāyi, tassa aññaṃ nāmaṃ akatvā kusatiṇanāmameva akaṃsu. Kusakumārassa padasā gamanakāle itaro devaputto tassā kucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Sā dasamāse paripuṇṇe puttaṃ vijāyi, tassa ‘‘jayampatī’’ti nāmaṃ kariṃsu. Te mahantena yasena vaḍḍhiṃsu. Bodhisatto paññavā ācariyassa santike kiñci sippaṃ anuggahetvā attanova paññāya sabbasippesu nipphattiṃ pāpuṇi.
于是那觉悟国王见之,问曰:「夫人,你是被谁带来?」答曰:「是由萨咖天帝所引领。」国王又言:「我曾亲眼见一位大年长婆罗门带着他来,因何而欺我?」夫人答:「天尊啊,相信吧,是萨咖天帝接我去天界了。」国王言:「我不信,夫人。」她遂向他显示萨咖二世的戏谑之相,说道:「请相信吧。」国王言:「我不信,何谓戏谑之相?」夫人便显现天界宝物等神迹。国王见后信服,问:「善哉,萨咖唯有天帝能牵引之,你得子矣。」夫人答:「是的,大王,我的胎儿已坚立。」国王欣慰,赐其胎儿供养。十月圆满生下男孩,舍弃原名,用「戏谑童」名之。戏谑童在跋趾时,他另一位天子从其胯下迎接并联结关系。满十月再生子,名为「胜贵」。两者皆因其伟大威仪而增长。菩萨智慧,跟随老师学艺,自用智慧,所有技艺皆获圆满成就。
Athassa soḷasavassakāle rājā rajjaṃ dātukāmo deviṃ āmantetvā ‘‘bhadde, puttassa te rajjaṃ datvā nāṭakāni upaṭṭhapessāma, mayaṃ jīvantāyeva naṃ rajje patiṭṭhitaṃ passissāma, sakalajambudīpe kho pana yassa rañño dhītaraṃ icchati, tamassa ānetvā aggamahesiṃ karissāma, cittamassa jānāhi, kataraṃ rājadhītaraṃ rocesī’’ti āha. Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ‘‘kumārassa imaṃ pavattiṃ ārocetvā cittaṃ jānāhī’’ti ekaṃ paricārikaṃ pesesi. Sā gantvā tassa taṃ pavattiṃ ārocesi. Taṃ sutvā mahāsatto cintesi – ‘‘ahaṃ na rūpavā, rūpasampannā rājadhītā ānītāpi maṃ disvā ‘kiṃ me iminā virūpenā’ti palāyissati iti no lajjitabbakaṃ bhavissati, kiṃ me gharāvāsena, dharamāne mātāpitaro upaṭṭhahitvā tesaṃ accayena nikkhamitvā pabbajissāmī’’ti. So ‘‘mayhaṃ neva rajjenattho, na nāṭakehi, ahaṃ mātāpitūnaṃ accayena pabbajissāmī’’ti āha. Sā gantvā tassa kathaṃ deviyā ārocesi, devīpi rañño ārocesi. Rājā anattamano hutvā puna katipāhaccayena sāsanaṃ pesesi. Sopi paṭibāhatiyeva. Evaṃ yāvatatiyaṃ paṭibāhitvā catutthavāre cintesi – ‘‘mātāpitūhi saddhiṃ ekantena paṭipakkhabhāvo nāma na yutto, ekaṃ upāyaṃ karissāmī’’ti.
至十五岁时国王欲授予王国,召夫人曰:「贤女,赐你子嗣王国,派遣戏剧演出,我等常住于此国,皆望其国君女儿。吾若有人喜爱国君之女,当为引荐、使其成为至尊。」夫人慰说:「善哉。」遂遣一侍女前往告知公子此事。公子闻之沉思:「我非俊美有相之王女所爱,若被其见我丑陋必然逃走,不可羞辱,何况我若家中与父母同住,还需照护家务,无暇出家。」乃言:「我不图王国,不图戏剧演出,但欲因亲近父母而出家。」夫人回去告知国王,国王亦告夫人。国王心生不满,多次托辞遣教诲,公子亦表拒绝。依此反复至第四次,公子思惟:「不宜与父母同住时出家不同意,当另寻妙计。」
So kammārajeṭṭhakaṃ pakkosāpetvā bahuṃ suvaṇṇaṃ datvā ‘‘ekaṃ itthirūpakaṃ karohī’’ti uyyojetvā tasmiṃ pakkante aññaṃ suvaṇṇaṃ gahetvā sayampi itthirūpakaṃ akāsi. Bodhisattānañhi adhippāyo nāma samijjhati. Taṃ suvaṇṇarūpakaṃ jivhāya avaṇṇanīyasobhaṃ ahosi. Atha naṃ mahāsatto khomaṃ nivāsāpetvā sirigabbhe ṭhapāpesi. So kammārajeṭṭhakena ābhatarūpakaṃ disvā taṃ garahitvā ‘‘gaccha amhākaṃ sirigabbhe ṭhapitarūpakaṃ āharā’’ti āha. So sirigabbhaṃ paviṭṭho taṃ disvā ‘‘kumārena saddhiṃ abhiramituṃ ekā devaccharā, āgatā bhavissatī’’ti hatthaṃ pasāretuṃ avisahanto nikkhamitvā ‘‘deva, sirigabbhe ayyā ekikāva ṭhitā, upagantuṃ na sakkomī’’ti āha. ‘‘Tāta, gaccha, suvaṇṇarūpakaṃ etaṃ, āharā’’ti puna pesito āhari. Kumāro kammārena kataṃ rūpakaṃ suvaṇṇagabbhe nikkhipāpetvā attanā kataṃ alaṅkārāpetvā rathe ṭhapāpetvā ‘‘evarūpaṃ labhanto gaṇhāmī’’ti mātu santikaṃ pahiṇi.
于是他遣使持黄金赐赠,请造一女子黄金形象,置于所定处旁。菩萨心念成就说法,令舌头吐露无比华美光彩。随后菩萨安居宽敞房屋,将金像置于宫殿中。使者见形象乃黄金饰物,握持说:「来,将宫殿里的此金像取回。」菩萨见此说:「若与公子同乐,有一位天女将前来,我不能伸出手触之。」遂出门言:「天尊,此金像独居于宫,无法接近。」使者复遣命令取回金像。公子将造像入金胎中,施以装饰,置于车中,携至母亲处献上曰:「得此如是,我将携带回去。」
Sā amacce pakkosāpetvā, ‘‘tātā, mayhaṃ putto mahāpuñño sakkadattiyo anucchavikaṃ kumārikaṃ labhissati, tumhe evarūpaṃ labhantā gaṇhissatha, imaṃ rūpakaṃ paṭicchannayāne ṭhapetvā sakalajambudīpaṃ carantā yassa rañño evarūpaṃ dhītaraṃ passatha, tassetaṃ datvā ‘okkākarājā tumhehi saddhiṃ āvāhaṃ karissatī’ti divasaṃ vavatthapetvā āgacchathā’’ti āha. Te ‘‘sādhū’’ti taṃ ādāya mahantena parivārena nikkhamitvā vicarantā yaṃ rājadhāniṃ pāpuṇanti, tattha sāyanhasamaye mahājanassa samosaraṇaṭṭhāne taṃ rūpakaṃ vatthapupphālaṅkārehi alaṅkaritvā suvaṇṇasivikaṃ āropetvā titthamagge ṭhapetvā amaccā sayaṃ paṭikkamitvā āgatāgatānaṃ kathāsavanatthaṃ ekamante tiṭṭhanti. Mahājano taṃ oloketvā ‘‘suvaṇṇarūpaka’’nti saññaṃ akatvā ‘‘ayaṃ manussitthī samānāpi devaccharapaṭibhāgā ativiya sobhati, kiṃ nu kho ettha ṭhitā, kuto vā āgatā, amhākaṃ nagare evarūpā natthī’’ti vaṇṇento pakkamati. Taṃ sutvā amaccā ‘‘sace idha evarūpā dārikā bhaveyya, ‘asukā rājadhītā viya asukā amaccadhītā viyā’ti vadeyyuṃ, addhā idha evarūpā natthī’’ti taṃ ādāya aññaṃ nagaraṃ gacchanti.
夫人持金像至宫殿对母亲言:「父亲大德萨咖天帝将得一妙女,诸位你等得此金像,将其安置藏于车中,巡游整个旧美洲。恳请众人行至谁家,见君王此金像女儿者,必应以王室礼仪欢迎。」众人称善,携形象出发,绕行将至国都。傍晚时分置于大道显著之处,饰以锦缎与金色装饰,夫人自己则退至一旁,听来来往往之人议论。民众观望称赞:「金形像,人形天女之映现,辉煌美妙,非此处可得,何处而来?我城中无此金像。」听者夫人言:「若此处能得如此金女,自会曰‘王女与夫人皆难得’。」于是携形象往他城去。
Te evaṃ vicarantā anupubbena maddaraṭṭhe sāgalanagaraṃ sampāpuṇiṃsu. Tattha maddarañño aṭṭha dhītaro uttamarūpadharā devaccharapaṭibhāgā, tāsaṃ sabbajeṭṭhikā pabhāvatī nāma. Tassā sarīrato bālasūriyassa pabhā viya pabhā niccharanti, andhakārepi catuhatthe antogabbhe padīpakiccaṃ natthi, sabbo gabbho ekobhāsova hoti. Dhātī panassā khujjā, sā pabhāvatiṃ bhojetvā tassā sīsanhāpanatthaṃ aṭṭhahi vaṇṇadāsīhi aṭṭha ghaṭe gāhāpetvā sāyanhasamaye udakatthāya gacchantī titthamagge ṭhitaṃ taṃ rūpakaṃ disvā ‘‘pabhāvatī’’ti saññāya ‘‘ayaṃ dubbinītā ‘sīsaṃ nhāyissāmī’ti amhe udakatthāya pesetvā paṭhamataraṃ āgantvā titthamagge ṭhitā’’ti kujjhitvā ‘‘are kulalajjāpanike amhehi purimataraṃ āgantvā kasmā idha ṭhitāsi, sace rājā jānissati, nāsessati no’’ti vatvā hatthena gaṇḍapasse pahari, hatthatalaṃ bhijjamānaṃ viya jātaṃ. Tato ‘‘suvaṇṇarūpaka’’nti ñatvā hasamānā tāsaṃ vaṇṇadāsīnaṃ santikaṃ gacchantī ‘‘passathetaṃ me kammaṃ, mama dhītātisaññāya pahāraṃ adāsiṃ, ayaṃ mama dhītu santike kimagghati, kevalaṃ me hattho dukkhāpito’’ti āha.
众人如此巡游,先抵玛德拉国,至萨伽拉城。此城玛德拉王有八女,皆为人间天女之像,诸女以长姐帕跋提为首。一身如幼日光出体,光辉熠熠,黑暗难照之处无灯火。全身如一光点。妊妇弯腰,荣光布洒。为其牵头涂颜,八位牵头女各持八品彩绘,傍晚时分赴滨水处,置金像于路边。言曰「光辉之女」,谓曰:「此乃不善者,‘我当洗头’而水处来,路边立像。」言辞中带责备,曰:「尔等懒惰陶工,何故先来此立像,若国王知情必杀之。」挥手击其后脑,似破掌。于是曰:「此为金像。」笑后与彩绘者同行,曰:「看他行为,我将因误认为是我女儿,击打已然,惟手痛伤。」
Atha naṃ rājadūtā gahetvā ‘‘tvaṃ ‘mama dhītā ito abhirūpatarā’ti vadantī kaṃ nāma kathesī’’ti āhaṃsu. ‘‘Maddarañño dhītaraṃ pabhāvatiṃ, idaṃ rūpakaṃ tassā soḷasimpi kalaṃ na agghatī’’ti. Te tuṭṭhamānasā rājadvāraṃ gantvā ‘‘okkākarañño dūtā dvāre ṭhitā’’ti paṭihāresuṃ. Rājā āsanā vuṭṭhāya ṭhitakova ‘‘pakkosathā’’ti āha. Te pavisitvā rājānaṃ vanditvā ‘‘mahārāja, amhākaṃ rājā tumhākaṃ ārogyaṃ pucchatī’’ti vatvā katasakkārasammānā ‘‘kimatthaṃ āgatatthā’’ti puṭṭhā ‘‘amhākaṃ rañño sīhassaro putto kusakumāro nāma, rājā tassa rajjaṃ dātukāmo amhe tumhākaṃ santikaṃ pahiṇi, tumhākaṃ kira dhītā pabhāvatī, taṃ tassa detha, imañca suvaṇṇarūpakaṃ deyyadhammaṃ gaṇhathā’’ti taṃ rūpakaṃ tassa adaṃsu. Sopi ‘‘evarūpena mahārājena saddhiṃ vivāhamaṅgalaṃ bhavissatī’’ti tuṭṭhacitto sampaṭicchi . Atha naṃ dūtā āhaṃsu – ‘‘mahārāja, amhehi na sakkā papañcaṃ kātuṃ, kumārikāya laddhabhāvaṃ rañño ārocessāma, atha naṃ so āgantvā ādāya gamissatī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti vatvā tesaṃ sakkāraṃ katvā vissajjesi. Te gantvā rañño ca deviyā ca ārocesuṃ. Rājā mahantena parivārena kusāvatito nikkhamitvā anupubbena sāgalanagaraṃ pāpuṇi. Maddarājā paccuggantvā taṃ nagaraṃ pavesetvā mahantaṃ sakkāramakāsi.
此时王使者携造金像至宫问:「你所称的‘我女儿尤美’指谁名?」「乃玛德拉王女光辉,此金像已造十六年。」使者大欢喜,入宫告知:「绿叶王门外侍者已守门。」国王起立朗声曰:「有使者奉国王命,询吾安康。」答曰:「国王狮子子名戏谑童,愿大王将国授我,我们将侍奉你们,此女光辉常伴左右,赐予金像,视为国宝。」国王心悦诚服,即允婚事。使者又言:「国王欲示官宣字,不容再扰,愿即携金像返府。」国王应允,见夫人传达此意后,两人启程。国王与夫人同赴玛德拉国,于途遇迎,备极恭敬。
Sīlavatī devī paṇḍitattā ‘‘ko jānāti, kiṃ bhavissatī’’ti ekāhadvīhaccayena maddarājānaṃ āha – ‘‘mahārāja, suṇisaṃ daṭṭhukāmāmhī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā taṃ pakkosāpesi. Pabhāvatī sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā dhātigaṇaparivutā āgantvā sassuṃ vandi. Sā taṃ disvā cintesi – ‘‘ayaṃ kumārikā abhirūpā, mayhaṃ putto virūpo. Sace esā taṃ passissati, ekāhampi avasitvā palāyissati, upāyaṃ karissāmī’’ti. Sā maddarājānaṃ āmantetvā, ‘‘mahārāja, suṇisā me puttassa anucchavikā, apica kho pana amhākaṃ kulapaveṇiyā āgataṃ cārittaṃ atthi, sace ayaṃ tasmiṃ cāritte vattissati, nessāmi na’’nti āha. ‘‘Kiṃ pana vo cāritta’’nti. ‘‘Amhākaṃ vaṃse yāva ekassa gabbhassa patiṭṭhānaṃ hoti, tāva divā sāmikaṃ passituṃ na labhati. Sace esā tathā karissati, nessāmi na’’nti. Rājā ‘‘kiṃ, amma, sakkhissasi evaṃ vattitu’’nti dhītaraṃ pucchi. Sā ‘‘āma tātā’’ti āha. Tato okkākarājā maddarañño bahuṃ dhanaṃ datvā taṃ ādāya pakkāmi. Maddarājāpi mahantena parivārena dhītaraṃ uyyojesi.
有一位持戒的天女,以智慧之心问道:“谁知道将会发生什么?”她以一日一夜的诚心向马达国王说:“陛下,请听,我愿观见。”王答:“好。”于是放行她。光明美丽的持戒天女,身披各种华丽装饰,环绕着众界诸元素,来到王前顶礼。她见此,心念:“这公主容颜秀美,我之子貌陋,如若她见到此子,哪怕只一日一夜,必定会离去,须想对策。”遂召唤马达国王,告之:“陛下,听闻我子行为不良,而且我族中刚有恶行之人来访,若此子效仿这些恶行,我绝不能允许。”王问:“是什么行为?”她答:“我族中至胚胎为止的传统,是昼日不能见主人,若此子效法如此,我绝不容许。”王问:“女儿啊,你如何能以此言相证?”她答:“是的,父王。”于是国王拨出大量财富,将女儿嫁与此子。马达王也以盛大仪仗迎接女儿。
Okkāko kusāvatiṃ gantvā nagaraṃ alaṅkārāpetvā sabbabandhanāni mocetvā puttassa abhisekaṃ katvā rajjaṃ datvā pabhāvatiṃ aggamahesiṃ kāretvā nagare ‘‘kusarājassa āṇā’’ti bheriṃ carāpesi. Sakalajambudīpatale rājāno yesaṃ dhītaro atthi, te kusarañño dhītaro pahiṇiṃsu . Yesaṃ puttā atthi, te tena saddhiṃ mittabhāvaṃ ākaṅkhantā putte upaṭṭhāke katvā pahiṇiṃsu. Bodhisattassa nāṭakaparivāro mahā ahosi, mahantena yasena rajjaṃ kāresi. So pabhāvatiṃ divā passituṃ na labhati, sāpi taṃ divā passituṃ na labhati, ubhinnaṃ rattidassanameva hoti. Tattha pabhāvatiyā sarīrappabhāpi abbohārikā ahosi. Bodhisatto sirigabbhato rattiṃyeva nikkhamati.
公主嫁给奧卡卡后,渠前往库萨国,装饰城池,解除所有束缚,举行其子加冕礼,任命成就者为首领,在城内吹起“库萨王子驾临”的军鼓。整个印度诸邦所有国王的长子们,使库萨王的子从属,跟随友好交情,悉心辅佐。菩萨的剧团也十分庞大,国王凭借强大势力治理国家。公主白日无法见菩萨,菩萨亦无法见公主,二者仅在夜间交相出现。此时,公主身体光辉如晨曦,成为战车御者。菩萨则夜间自母腹出世。
So katipāhaccayena pabhāvatiṃ divā daṭṭhukāmo mātuyā ārocesi. Sā ‘‘mā te tāta, rucci, yāva ekaṃ puttaṃ labhasi, tāva āgamehī’’ti, paṭikkhipi. So punappunaṃ yāciyeva. Atha naṃ sā āha – ‘‘tena hi hatthisālaṃ gantvā hatthimeṇḍavesena tiṭṭha, ahaṃ taṃ tattha ānessāmi, atha naṃ akkhīni pūretvā olokeyyāsi, mā ca attānaṃ jānāpehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā hatthisālaṃ agamāsi. Athassa mātā hatthisālaṃ alaṅkārāpetvā pabhāvatiṃ ‘‘ehi sāmikassa hatthino passāmā’’ti tattha netvā ‘‘ayaṃ hatthī asuko nāma, ayaṃ hatthī asuko nāmā’’ti tassā dassesi. Tattha taṃ rājā mātu pacchato gacchantiṃ disvā hatthigopakavesena hatthichakaṇapiṇḍena piṭṭhiyaṃ pahari. Sā kuddhā ‘‘rañño kathetvā te hatthaṃ chindāpessāmī’’ti vatvā deviṃ ujjhāpesi. Rājamātā ‘‘mā amma kujjhī’’ti suṇisaṃ saññāpetvā piṭṭhiṃ parimajji. Punapi rājā taṃ daṭṭhukāmo hutvā assasālāya assagopakavesena taṃ disvā tatheva assachakaṇapiṇḍena pahari. Tadāpi taṃ kuddhaṃ sassu saññāpesi.
数日后,公主昼日欲见菩萨,告诫母亲:“父王,你莫恼怒,等你得一子时便可获见。”屡次请求不果,遂言:“至大象园,用象鞍之笠头立着,我带你去,届时以角膜填眼,来观照,不要让自己见着。”于是父亲同意,来至象园。其母装扮象园,邀公主:“来让主人象看一看。”并指示“此象名阿苏寇,此象名阿苏寇”。国王之母见此,随象仆人及象鞭击打挞象。公主怒曰:“若王知此事,当砍断你手!”国王母劝慰:“莫恼怒。”遂抚慰象鞭。国王白日多次想见公主,却遭象仆人与鞭士搥击,公主仍愤怒斥责。
Punekadivase pabhāvatī mahāsattaṃ passitukāmā hutvā sassuyā ārocetvā ‘‘alaṃ mā te ruccī’’ti paṭikkhittāpi punappunaṃ yāci. Atha naṃ sā āha – ‘‘tena hi sve mama putto nagaraṃ padakkhiṇaṃ karissati, tvaṃ sīhapañjaraṃ vivaritvā taṃ passeyyāsī’’ti. Evañca pana vatvā punadivase nagaraṃ alaṅkārāpetvā jayampatikumāraṃ rājavesaṃ gāhāpetvā hatthipiṭṭhe nisīdāpetvā bodhisattaṃ pacchimāsane nisīdāpetvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ kārāpesi. Sā pabhāvatiṃ ādāya sīhapañjare ṭhatvā ‘‘passa tava sāmikassa sirisobhagga’’nti āha. Sā ‘‘anucchaviko me sāmiko laddho’’ti attamanā ahosi. Taṃ divasaṃ pana mahāsatto hatthimeṇḍavesena jayampatissa pacchimāsane nisīditvā yathādhippāyena pabhāvatiṃ olokento hatthavikārādivasena cittaruciyā keḷiṃ dassesi. Hatthimhi atikkante rājamātā pabhāvatiṃ pucchi – ‘‘diṭṭho te, amma, sāmiko’’ti. ‘‘Āma ayye, pacchimāsane panassa nisinno hatthimeṇḍo ativiya dubbinīto, mayhaṃ hatthavikārādīni dassesi, kasmā evarūpaṃ alakkhikaṃ rañño pacchimāsane nisīdāpesuṃ, nīharāpehi na’’nti? ‘‘Amma, rañño pacchimāsane rakkhā nāma icchitabbā’’ti.
次日,公主渴望见大菩萨,借助父亲请求:“莫害我,王啊。”虽屡遭拒绝,公主郑重告言:“我子要巡游城池,你打开狮笼,来看他。”于是布置城池,安坐王子,坐于西面座位,牵引大菩萨,绕城一周。她端起狮笼,言:“看你主人的光辉头颅。”自言:“我得到了父亲为我所选之子。”当日大菩萨西坐,观看光辉如平静如水,手舞足蹈甚具乐趣。大象上,王母问:“看见你的主人了吗?”公主答:“是啊,母亲,他坐于西座,大象侧身供奉,我看见他展现手部诸相,怪不得国王让他坐西座,不让他侧身而坐。”答曰:“母亲,国王必须保护西座。”
Sā cintesi – ‘‘ayaṃ hatthimeṇḍo ativiya nibbhayo, rājānaṃ ‘rājā’tipi na maññati, kiṃ nu kho esova kusarājā, addhā hi eso ativiya virūpo eva bhavissati, teneva maṃ na dassentī’’ti. Sā khujjaṃ kaṇṇamūle āha – ‘‘amma, gaccha tāva jānāhi, kiṃ purimāsane nisinnako rājā, udāhu pacchimāsane’’ti? ‘‘Kathaṃ panāhaṃ jānissāmī’’ti. ‘‘Sace hi so rājā bhavissati, paṭhamataraṃ hatthipiṭṭhito otarissati, imāya saññāya jānāhī’’ti. Sā gantvā ekamante ṭhitā paṭhamaṃ mahāsattaṃ otarantaṃ addasa, pacchā jayampatikumāraṃ. Mahāsattopi ito cito ca olokento khujjaṃ disvā ‘‘iminā nāma kāraṇena esā āgatā bhavissatī’’ti ñatvā taṃ pakkosāpetvā ‘‘imaṃ antaraṃ pabhāvatiyā mā kathehī’’ti daḷhaṃ vatvā uyyojesi. Sā gantvā ‘‘purimāsane nisinno paṭhamaṃ otarī’’ti āha. Pabhāvatī tassā vacanaṃ saddahi.
公主思量:“这象鞭侧身极为胆怯,不自认王者,何况是库萨王,恐怕极为可憎,他不会让我见他。”她低语问母亲:“母亲啊,你前座和西座谁为王者?”“我怎知?”母曰,“若为王,先从象背下,凭此记号可得知。”于是公主独自前往一隅,目睹先降者为大菩萨,继而为王子。大菩萨忙乱四顾,察觉公主见到原因,便遣他人命令:“别对公主说光辉女不要言。”大菩萨遣人前去报知:“前座先坐者为王。”公主应声答允。
Mahāsattopi puna daṭṭhukāmo hutvā mātaraṃ yāci. Sā paṭikkhipituṃ asakkontī ‘‘tena hi aññātakavesena uyyānaṃ gacchāhī’’ti āha. So uyyānaṃ gantvā pokkharaṇiyaṃ galappamāṇaṃ udakaṃ pavisitvā paduminipattena sīsaṃ chādetvā pupphitapadumena mukhaṃ āvaritvā aṭṭhāsi. Mātāpissa pabhāvatiṃ uyyānaṃ netvā sāyanhasamaye ‘‘ime rukkhe passa, sakuṇe passa, mige passā’’ti palobhayamānā pokkharaṇītīraṃ pāyāsi. Sā pañcavidhapadumasañchannaṃ pokkharaṇiṃ disvā nhāyitukāmā paricārikāhi saddhiṃ pokkharaṇiṃ otaritvā kīḷantī taṃ padumaṃ disvā vicinitukāmā hatthaṃ pasāresi. Atha naṃ rājā paduminipattaṃ apanetvā ‘‘ahaṃ kusarājā’’ti vatvā hatthe gaṇhi. Sā tassa mukhaṃ disvā ‘‘yakkho maṃ gaṇhī’’ti viravitvā tattheva visaññitaṃ pattā. Athassā rājā hatthaṃ muñci. Sā saññaṃ paṭilabhitvā ‘‘kusarājā kira maṃ hatthe gaṇhi, imināvāhaṃ hatthisālāya hatthichakaṇapiṇḍena, assasālāya assachakaṇapiṇḍena pahaṭā, ayameva maṃ hatthissa pacchimāsane nisīditvā uppaṇḍesi, kiṃ me evarūpena dummukhena patinā, imaṃ jahitvā ahaṃ jīvantī aññaṃ patiṃ labhissāmī’’ti cintetvā attanā saddhiṃ āgate amacce pakkosāpetvā ‘‘mama yānavāhanaṃ sajjaṃ karotha, ajjeva gamissāmī’’ti āhaṃ . Te rañño ārocesuṃ. Rājā cintesi – ‘‘sace gantuṃ na labhissati, hadayamassā phalissati, gacchatu puna taṃ attano balena ānessāmī’’ti cintetvā athassā gamanaṃ anujāni. Sā pitunagarameva agamāsi.
大菩萨再度渴望见母亲,求情未获,公主告之:“他去御花园吧。”大菩萨进入花园,踏入水塘,覆以莲叶,遮面,站立其中。公主带母亲入花园,黄昏时分,指着树木、飞鸟、兽类引诱母亲观赏。公主看见被五色莲花覆盖的池塘,想洗浴,与侍者同下池,戏弄莲花。随后,鞹果王自莲花池中取莲花,称:“我是库萨王。”公主见其面貌,称“妖怪抓我”,顷刻脱逃。国王放手,公主恢复意识,自思:“库萨王的手紧紧抓着我,我凭象鞍、象鞭和象鞭乱打的刑具,从西座坐起,并且出离此地,为何如此难看待我?弃此荒谬,另结伴侣度生。”念头定后,召集随从,求备车乘,“今日启程。”服从国王命令,回父城。
Mahāsattopi uyyānato nagaraṃ pavisitvā alaṅkatapāsādaṃ abhiruhi. Bodhisattañhi sā pubbapatthanāvasena na icchi, sopi pubbakammavaseneva virūpo ahosi. Atīte kira bārāṇasiyaṃ dvāragāme uparimavīthiyā ca heṭṭhimavīthiyā ca dve kulāni vasiṃsu. Ekassa kulassa dve puttā ahesuṃ. Ekassa ekāva dhītā ahosi. Dvīsu puttesu bodhisatto kaniṭṭho. Taṃ kumārikaṃ jeṭṭhakassa adaṃsu. Kaniṭṭho adārabharaṇo bhātu santikeyeva vasi. Athekadivasaṃ tasmiṃ ghare atirasakapūve paciṃsu. Bodhisatto araññaṃ gato hoti. Tassa pūvaṃ ṭhapetvā avasese bhājetvā khādiṃsu. Tasmiṃ khaṇe paccekabuddho bhikkhāya gharadvāraṃ agamāsi. Bodhisattassa bhātujāyā ‘‘cūḷapatino aññaṃ pūvaṃ pacissāmī’’ti taṃ gahetvā paccekabuddhassa adāsi. Sopi taṃ khaṇaññeva araññato āgacchi. Atha naṃ sā āha – ‘‘sāmi, cittaṃ pasādehi, tava koṭṭhāso paccekabuddhassa dinno’’ti. So ‘‘tava koṭṭhāsaṃ khāditvā mama koṭṭhāsaṃ desi, ahaṃ kiṃ khādissāmī’’ti kuddho paccekabuddhaṃ anugantvā pattato pūvaṃ gaṇhi. Sā mātu gharaṃ gantvā navavilīnaṃ campakapupphavaṇṇaṃ sappiṃ āharitvā paccekabuddhassa pattaṃ pūresi, taṃ obhāsaṃ muñci. Sā taṃ disvā patthanaṃ paṭṭhapesi – ‘‘bhante, iminā dānabalena nibbattanibbattaṭṭhāne me sarīraṃ obhāsajātaṃ hotu, uttamarūpadharā ca bhaveyyaṃ, iminā ca me asappurisena saddhiṃ ekaṭṭhāne vāso mā ahosī’’ti. Iti sā imissā pubbapatthanāya vasena taṃ na icchi. Bodhisattopi taṃ pūva tasmiṃ sappipatte osīdāpetvā patthanaṃ paṭṭhapesi – ‘‘bhante, imaṃ yojanasate vasantimpi ānetvā mama pādaparicārikaṃ kātuṃ samattho bhaveyya’’nti. Tattha yaṃ so kuddho gantvā pūvaṃ gaṇhi, tassa pubbakammassa vasena virūpo ahosi, pubbapatthanāya sā ca taṃ na icchīti.
伟大者也从园林入城,登上华丽的宫殿。菩萨以先前的习性不欲居此,他虽有以前的行为之相,形貌却并不美好。过去据说在巴拉那耶城有两个门城村庄,上面街道与下面街道各有两个家族居住。其中一族有两子,其中一个只有一女。两个儿子中,菩萨是年幼者。那少女被年长者所娶。年幼者与兄弟同住一室。某一天在该宅内煮熟食物。菩萨前往林中,先置放食物,临时分食。此时一独觉佛来到,乞食至宅门。菩萨的兄弟的孩子带着“一点剩饭我将另日煮食”为意,持物赠于独觉佛。那独觉佛当日即从林中而来,对他说:“主人,安心吧,这间房间给独觉佛用了。”“你吃了此屋剩饭,我将讲授我的屋舍。你说我吃的是什么?”怒气中随独觉佛前去,取下剩饭。那母亲回家,拿来新鲜且如栀子花一样色彩鲜艳的布,铺设献给独觉佛,放亮光。她见此便内心筹划:“尊者,愿因此布施之力,于涅槃处我身得显现,具美形相,且与我此不善人得同处一所。”由此她以先前的习性不欲此事。伟大者也因先前业力使剩饭腐坏,不欲如前。
So pabhāvatiyā gatāya sokappatto ahosi, nānākārehi paricārayamānāpi naṃ sesitthiyo olokāpetumpi nāsakkhiṃsu, , pabhāvatirahitamassa sakalampi nivesanaṃ tucchaṃ viya khāyi. So ‘‘idāni sāgalanagaraṃ pattā bhavissatī’’ti paccūsasamaye mātu santikaṃ gantvā, ‘‘amma, ahaṃ pabhāvatiṃ ānessāmi, tumhe rajjaṃ anusāsathā’’ti vadanto paṭhamaṃ gāthamāha –
当他离去时,心生忧愁,无论怎样照料,他的房舍皆似空无一物,仿佛光彩尽失。有人见到此事,则说:“今此时须给那萨伽罗城,母亲,我将带来辉煌,你们治理国家。”他于是发出首句歌谣:
§1
1.
‘‘Idaṃ te raṭṭhaṃ sadhanaṃ sayoggaṃ, sakāyuraṃ sabbakāmūpapannaṃ;
“这国土是你的领域,是安居的根基,那里有一切所欲之物;
Idaṃ te rajjaṃ anusāsa amma, gacchāmahaṃ yattha piyā pabhāvatī’’ti.
这国土是你的治理,母亲,我将前往那爱爱的辉煌处。”
Tattha sayogganti hatthiyoggādisahitaṃ. Sakāyuranti sapañcarājakakudhabhaṇḍaṃ. Anusāsa, ammāti so kira purisassa rajjaṃ datvā puna gaṇhanaṃ nāma na yuttanti pitu vā bhātu vā aniyyādetvā mātu niyyādento evamāha.
其中“领域”是指配有大象等战象的军队;“爱爱”是指所有五百诸王的强大兵力;“治理”和“母亲”是说男性将国家交给母亲,且不再让父亲或兄弟管理,因此如此说。
Sā tassa kathaṃ sutvā ‘‘tena hi, tāta, appamatto bhaveyyāsi, mātugāmo nāma aparisuddhahadayo’’ti vatvā nānaggarasabhojanassa suvaṇṇakaroṭiṃ pūretvā ‘‘idaṃ antarāmagge bhuñjeyyāsī’’ti vatvā uyyojesi. So taṃ ādāya mātaraṃ vanditvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā ‘‘jīvanto puna tumhe passissāmī’’ti vatvā sirigabbhaṃ pavisitvā pañcāvudhaṃ sannayhitvā bhattakaroṭiyā saddhiṃ kahāpaṇasahassaṃ pasibbake katvā kokanudañca vīṇaṃ ādāya nagarā nikkhamitvā maggaṃ paṭipajjitvā mahabbalo mahāthāmo yāva majjhanhikā paṇṇāsa yojanāni gantvā bhattaṃ bhuñjitvā sesadivasabhāgena puna paṇṇāsa yojanāni gantvā ekāheneva yojanasatikaṃ maggaṃ khepetvā sāyanhasamaye nhatvā sāgalanagaraṃ pāvisi. Tasmiṃ paviṭṭhamatteyeva tassa tejena pabhāvatī sayanapiṭṭhe saṇṭhātuṃ asakkontī otaritvā bhūmiyaṃ nipajji. Bodhisattaṃ kilantindriyaṃ vīthiyā gacchantaṃ aññatarā itthī disvā pakkosāpetvā nisīdāpetvā pāde dhovāpetvā sayanaṃ dāpesi. So kilantakāyo nipajjitvā niddaṃ okkami.
母亲听闻后说:“因此,亲爱的儿啊,你应精进,因故乡是心性不纯净之地。”她为牛食黄金制做美衣,说:“你可在园中享用此物。”他接过,向母行礼,绕行三匝说:“我必现生再见你们。”入住皇宫,配戴五种武器,穿戴华美衣饰,领受一千金币,携琴出城,行走道路。他勇猛强大,威仪庄严,行程中午五十由旬,饭后又行五十由旬,匆匆完成百由旬旅途,夕时入萨伽罗城。刚到城中,他光彩夺目,辉煌胜过众生,躺于床上却不能安住,于是起身趴卧。菩萨见其体衰,走近一女,叫他坐并洗脚,赐其卧处。该人身体衰弱,便伏卧入睡。
Atha sā tasmiṃ niddamupagate bhattaṃ sampādetvā taṃ pabodhetvā bhattaṃ bhojesi. So tuṭṭho tassā saddhiṃ bhattakaroṭiyā kahāpaṇasahassaṃ adāsi. So pañcāvudhaṃ tattheva ṭhapetvā ‘‘gantabbaṭṭhānaṃ me atthī’’ti vatvā vīṇaṃ ādāya hatthisālaṃ gantvā ‘‘ajja me idha vasituṃ detha, gandhabbaṃ vo karissāmī’’ti vatvā hatthigopakehi anuññāto ekamante nipajjitvā thokaṃ niddāyitvā paṭippassaddhadaratho uṭṭhāya vīṇaṃ muñcitvā ‘‘sāgalanagaravāsino imaṃ saddaṃ suṇantū’’ti vīṇaṃ vādento gāyi. Pabhāvatī bhūmiyaṃ nipannā taṃ saddaṃ sutvāva ‘‘ayaṃ na aññassa vīṇāsaddo, nissaṃsayaṃ kusarājā mamatthāya āgato’’ti aññāsi. Maddarājāpi taṃ saddaṃ sutvā ‘‘ativiya madhuraṃ vādeti, sve etaṃ pakkosāpetvā mama gandhabbaṃ kāressāmī’’ti cintesi.
于是她来到睡眠处后备好食物,将其唤醒后进食。那人欢喜,与她共同进食后,赠与她一千金币。他当即放下五件武器,说:“我有去处。”便携琴前往象树下,对随行的象夫说:“今日让我在这里居住,我要为你们尽职。”然后隐秘地坐到一旁,稍稍打盹后清醒,放开琴弦,边弹琴边唱道:“萨伽拉城的居民们,请听这声音。”地上跪着的观自在听见声音,心有所悟,说:“这琴声非他人所奏,毫无疑问是苦王为我而来。”悲悯王闻声后思忖:“他的琴声极其甜美,我自己也要去邀他来为我演奏。”
Bodhisatto ‘‘na sakkā idha vasamānena pabhāvatī daṭṭhuṃ, aṭṭhānameta’’nti pātova nikkhamitvā sāyaṃ bhuttageheyeva pātarāsaṃ bhuñjitvā vīṇaṃ ṭhapetvā rājakumbhakārassa santikaṃ gantvā tassa antevāsikabhāvaṃ upagantvā ekadivaseneva gharaṃ mattikāya pūretvā ‘‘bhājanāni karomi ācariyā’’ti vatvā, ‘‘āma, kārohī’’ti vutte ekaṃ mattikāpiṇḍaṃ cakke ṭhapetvā cakkaṃ āviñchi, sakiṃ āviddhameva yāva majjhanhikātikkamā bhamiyeva. So nānāvaṇṇāni khuddakamahantāni bhājanāni katvā pabhāvatiyā atthāya bhājanaṃ karonto nānārūpāni samuṭṭhāpesi. Bodhisattānañhi adhippāyo nāma samijjhati, ‘‘tāni rūpāni pabhāvatīyeva passatū’’ti adhiṭṭhāsi. So sabbabhājanāni sukkhāpetvā pacitvā gehaṃ pūresi. Kumbhakāro nānābhājanāni gahetvā rājakulaṃ agamāsi. Rājā disvā ‘‘kenimāni katānī’’ti pucchi. ‘‘Mayā, devā’’ti. ‘‘Ahaṃ tayā katāni jānāmi, kathehi, kena katānī’’ti? ‘‘Antevāsikena me devā’’ti. ‘‘Na te so antevāsī, ācariyo te so, tvaṃ tassa santike sippaṃ sikkha, ito paṭṭhāya ca so mama dhītānaṃ bhājanāni karotu, imañcassa sahassaṃ dehī’’ti sahassaṃ dāpetvā ‘‘nānāvaṇṇāni imāni khuddakabhājanāni mama dhītānaṃ dehī’’ti āha.
菩萨心想:“现住这里无法见到观自在,她的住处太远了。”于是立刻起身,傍晚时分回到住所,边用餐边放琴,前往王家工匠处探望他。工匠住在屋内,日暮时分刚刚用泥土填满屋内,菩萨说:“我来准备食物做老师。”工匠应声点头,接着用泥土团成一个轮盘,旋转轮盘,仿佛在地上滚动它。工匠制作各种大小不同的食物,为观自在准备菜肴,并摆设起各种形状。菩萨想起自己的主意,说:“我要让观自在见到这些形状。”烧干所有食物后煮熟,填满房间。工匠拿着各式菜肴回到宫中。国王问:“这些菜是什么?”他说:“是我和天神做的。”国王说:“我知道是你做的,说说怎样做的,怎么做的?”他说:“天神是我的助手。”国王说:“那不是助手,是老师,你向他学习技巧。从今以后要为我的公主准备食物,我给你一千金币。”他便接受一千金币,说:“这些各种颜色的小菜是给我的公主。”
So tāni tāsaṃ santikaṃ netvā ‘‘imāni vo kīḷanatthāya khuddakabhājanānī’’ti āha. Tā sabbā āgamiṃsu. Kumbhakāro mahāsattena pabhāvatiyā atthāya katabhājanameva tassā adāsi. Sā ca bhājanaṃ gahetvā tattha attano ca mahāsattassa ca khujjāya ca rūpaṃ passitvā ‘‘idaṃ na aññena kataṃ, kusarājeneva kata’’nti ñatvā kujjhitvā bhūmiyaṃ khipitvā ‘‘iminā mayhaṃ attho natthi, icchantānaṃ dehī’’ti āha. Athassā bhaginiyo kuddhabhāvaṃ ñatvā ‘‘khuddakabhājanaṃ kusaraññā katanti maññasi, idaṃ tena na kataṃ, kumbhakāreneva kataṃ, gaṇhāhi na’’nti avahasiṃsu. Sā tena katabhāvaṃ tassa ca āgatabhāvaṃ tāsaṃ na kathesi. Kumbhakāro sahassaṃ bodhisattassa datvā ‘‘tāta, rājā te tuṭṭho, ito kira paṭṭhāya rājadhītānaṃ bhājanāni kareyyāsi, ahaṃ tāsaṃ harissāmī’’ti āha.
他带着菜肴到她面前,说:“这些是给你们玩的各色小菜。”她们全部拿来。工匠王凭着伟大心意为观自在专门做了这些菜肴。她取了菜,一边看着他和工匠长者的样形,说:“这些不是别人做的,是苦王做的。”她厌恶,将菜抛于地上,说:“这些对我没有用,给想要的人吧。”她的姐妹知道她的愤怒,说:“你以为小菜是苦王做的,但不是,是工匠做的,收回去吧。”她不告知苦王做的事。工匠用一千金币赠与菩萨,说:“孩子,国王满意你,从这以后要为公主做饭,我会保佑你。”
So ‘‘idhāpi vasantena na sakkā pabhāvatī daṭṭhu’’nti taṃ sahassaṃ tasseva datvā rājupaṭṭhākassa naḷakārassa santikaṃ gantvā tassa antevāsiko hutvā pabhāvatiyā atthāya tālavaṇṭaṃ katvā tattheva setacchattañca āpānabhūmiñca vatthaṃ gahetvā ṭhitaṃ pabhāvatiñcāti nānārūpāni dassesi. Naḷakāro tañca aññañca tena katabhaṇḍakaṃ ādāya rājakulaṃ agamāsi. Rājā disvā ‘‘kenimāni katānī’’ti pucchitvā purimanayeneva sahassaṃ datvā ‘‘imāni naḷakārabhaṇḍāni mama dhītānaṃ dehī’’ti āha. Sopi bodhisattena pabhāvatiyā atthāya kataṃ tālavaṇṭaṃ tassāyeva adāsi. Tatrapi rūpāni añño jano na passati, pabhāvatī pana disvā kusaraññā katabhāvaṃ ñatvā ‘‘gaṇhitukāmā gaṇhantū’’ti kuddhā bhūmiyaṃ khipi . Atha naṃ sesā avahasiṃsu. Naḷakāro sahassaṃ āharitvā bodhisattassa datvā taṃ pavattiṃ ārocesi.
他说:“即便现在是雨季,也不会见到观自在。”然后把那一千金币带到国王侍从那里的耙落卡,成为其助手,为观自在织制绰带,带着白伞和荷叶布料,向观自在展示各种形状。耙落卡拿着这些东西及其他用品回到王室。国王见了问:“这是什么做的?”他同样交给公主,说:“这些是给我的公主。”公主见物品多样,不见别人送来,心生疑惑,愤怒将地面掀翻。其他人弃置残余物。耙落卡带着一千金币交给菩萨,告诉了这件事。
So ‘‘idampi mayhaṃ avasanaṭṭhāna’’nti sahassaṃ tasseva datvā rājamālākārassa santikaṃ gantvā antevāsikabhāvaṃ upagantvā nānāvidhaṃ mālāvikatiṃ ganthitvā pabhāvatiyā atthāya nānārūpavicitraṃ ekaṃ cumbaṭakaṃ akāsi. Mālākāro taṃ sabbaṃ ādāya rājakulaṃ agamāsi. Rājā disvā ‘‘kenimāni ganthitānī’’ti pucchi. ‘‘Mayā, devā’’ti. ‘‘Ahaṃ tayā ganthitāni jānāmi, kathehi, kena ganthitānī’’ti? ‘‘Antevāsikena me , devā’’ti. ‘‘Na so antevāsī, ācariyo te so, tvaṃ tassa santike sippaṃ sikkha, ito paṭṭhāya ca so mama dhītānaṃ pupphāni ganthatu, imañcassa sahassaṃ dehī’’ti sahassaṃ datvā ‘‘imāni pupphāni mama dhītānaṃ dehī’’ti āha. Sopi bodhisattena pabhāvatiyā atthāya kataṃ cumbaṭakaṃ tassāyeva adāsi. Sā tattha attano ca rañño ca rūpehi saddhiṃ nānārūpāni disvā tena katabhāvaṃ ñatvā kujjhitvā bhūmiyaṃ khipi. Sesā bhaginiyo taṃ tatheva avahasiṃsu. Mālākāropi sahassaṃ āharitvā bodhisattassa datvā taṃ pavattiṃ ārocesi.
他说:“这是我最后的归宿。”他将一千金币带给国王的袈裟商,前去国王的侍从处,成为其助手,编织各种不同的花环,为观自在准备各色各样的花环簇。他把花环收下后回到王室。国王问:“这些花环是用什么编的?”他说:“是我和天神编织的。”国王说:“我知道是你编织的,告诉我,是谁编织的?”他说:“是天神教我的。”国王说:“他不是侍从,是老师,你向他学习技艺。以后要帮我的公主编织花朵,我给你一千金币。”他说:“这是给我公主的各种花朵。”他随即把花环交给菩萨。菩萨看着自己和国王的美女,见物之境,悟知这出自师傅,愤怒抛掷地面,剩余的由姐妹丢弃。花环工匠也带一千金币交给菩萨,告诉这事。
So ‘‘idampi mayhaṃ avasanaṭṭhāna’’nti sahassaṃ tasseva datvā rañño sūdassa santikaṃ gantvā antevāsikabhāvaṃ upagacchi. Athekadivasaṃ sūdo rañño bhojanavikatiṃ haranto attano atthāya pacituṃ bodhisattassa aṭṭhimaṃsaṃ adāsi. So taṃ tathā sampādesi, yathāssa gandho sakalanagaraṃ avatthari. Rājā taṃ ghāyitvā ‘‘kiṃ te mahānase aññampi maṃsaṃ pacasī’’ti pucchi. ‘‘Natthi, deva, apica kho pana me antevāsikassa aṭṭhimaṃsaṃ pacanatthāya dinnaṃ, tasseva so gandho bhavissatī’’ti. Rājā āharāpetvā tato thokaṃ jivhagge ṭhapesi, tāvadeva satta rasaharaṇisahassāni khobhentaṃ phari. Rājā rasataṇhāya bajjhitvā sahassaṃ datvā ‘‘ito paṭṭhāya tava antevāsinā mama ca dhītānañca me bhattaṃ pacāpetvā tvaṃ mayhaṃ āhara, so me dhītānaṃ haratū’’ti āha. Sūdo gantvā tassa ārocesi. So taṃ sutvā ‘‘idāni me manoratho matthakaṃ patto, idāni panāhaṃ pabhāvatiṃ daṭṭhuṃ labhissāmī’’ti tuṭṭho taṃ sahassaṃ tasseva datvā punadivase bhattaṃ sampādetvā rañño bhattabhājanāni pesetvā rājadhītānaṃ bhattakājaṃ sayaṃ gahetvā pabhāvatiyā vasanapāsādaṃ abhiruhi. Sā taṃ bhattakājaṃ ādāya pāsādaṃ abhiruhantaṃ disvā cintesi – ‘‘ayaṃ attano ananucchavikaṃ dāsakammakarehi kattabbaṃ karoti. Sace panāhaṃ katipāhaṃ tuṇhī bhavissāmi, ‘idāni maṃ esā rocatī’ti saññī hutvā katthaci agantvā maṃ olokento idheva vasissati, idāneva taṃ akkositvā paribhāsitvā muhuttampi idha vasituṃ adatvā palāpessāmī’’ti. Sā dvāraṃ aḍḍhavivaṭaṃ katvā ekaṃ hatthaṃ kavāṭe laggetvā ekena hatthena aggaḷaṃ uppīḷetvā dutiyaṃ gāthamāha –
他说:“这是我最后的归宿。”他带一千金币去国王的守卫处,成为其助手。有一天,守卫将国王的残羹剩饭偷了来,给他吃第八块肉。菩萨也做了同样的事,满城都弥漫着香气。国王闻香问:“你的大鼻子难道也煮肉吗?”他说:“没有,天神啊,只是为了助助手吃剩余的第八块肉,才做了这香气。”国王安置那肉于肝脏上,七千金铃作为奖赏。国王因渴望美味,赠给他一千金币,说:“以后你带着我的助手和我的公主,我要你烹饪食物,手下给我带去,我要他带回去。”守卫去告诉菩萨,菩萨听后心愿已达,喜悦接受一千金币。次日准备饭食,派遣国王的厨役,为公主们做饭。他自己亲自料理,登上观自在的居所。她见他拿着这些做饭用具登楼,心中想:“他做的是我不能托付给不良仆人的工作。如果我长时间独处,产生‘这人喜欢我’的念头,在无处可去时窥视我,我会忍不住指责、责骂他,甚至不让他住在这里,随时驱逐他。”她将门紧闭,一手扣住门把,另一手猛拍门,并朗声唱道——
§2
2.
‘‘Anujjubhūtena haraṃ mahantaṃ, divā ca ratto ca nisīthakāle;
‘‘承受着先前所造的大业,白日黑夜及入座时刻,
Paṭigaccha tvaṃ khippaṃ kusāvatiṃ kusa, nicchāmi dubbaṇṇamahaṃ vasanta’’nti.
你当迅速返回到你的苦沙瓦提地,我不愿长久逗留此间。’’
Tassattho – mahārāja, tvaṃ bhattakārako hutvā ujukena cittena yopi te sīsaṃ bhindeyya, tassapetaṃ kammaṃ na karosi, anujubhūtena pana cittena mamatthāya etaṃ mahantaṃ kājaṃ haranto divā ca ratto ca nisīthakāle ca mahantaṃ dukkhaṃ anubhavissasi, kiṃ te tena anubhūtena dukkhena, tvaṃ attano nagaraṃ kusāvatimeva paṭigaccha, aññaṃ attanā sadisiṃ atirasakapūvasaṇṭhānamukhiṃ yakkhiniṃ aggamahesiṃ katvā rajjaṃ kārehīti. Nicchāmi dubbaṇṇamahaṃ vasantanti ahaṃ pana taṃ dubbaṇṇaṃ dussaṇṭhitaṃ idha vasantaṃ na icchāmīti.
对此,尊者说——大王啊,你身为国君,即便心意端正,也可能断送自己的性命,你未曾作此恶业。然而若你怀着先前的不善心念,为自己利益而承受这大业,白日黑夜及入座时刻均将体验巨大苦难。你为何要忍受此苦呢?你归返的故乡不过是苦沙瓦提,别无他地;你亲手迎娶了一位貌似善良,实则凶狠的女魔王,意欲执掌国政。你说不愿久留这恶劣之地,我却不愿停留这恶劣的所在。
So ‘‘pabhāvatiyā me santikā kathā laddhā’’ti tuṭṭhacitto tisso gāthā abhāsi –
那人因‘‘我从近处得闻此光明之语’’而心生喜悦,朗诵三偈称赞说——
§3
3.
‘‘Nāhaṃ gamissāmi ito kusāvatiṃ, pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava;
‘‘我不将从此离开苦沙瓦提,因你容光焕发,令人心向往之;
Ramāmi maddassa niketaramme, hitvāna raṭṭhaṃ tava dassane rato.
我欢喜居于你那优美和悦的住处,乐于离别国土而忆念你的风采。”
§4
4.
‘‘Pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava, sammūḷharūpo vicarāmi mediniṃ;
「因你容貌光艳诱人,我如疯虎般在这大地上徘徊无定;
Disaṃ na jānāmi kutomhi āgato, tayamhi matto migamandalocane.
对四方方向我不辨知,唯因你如凶猛猛虎眼中之猎物,令我迷乱。」
§5
5.
‘‘Suvaṇṇacīravasane, jātarūpasumekhale;
「你身披黄金布袍,面容如出生一般洁净;
Sussoṇi tava kāmā hi, nāhaṃ rajjena matthiko’’ti.
你的色身是我心所愿,我不似国王自身。」
Tattha ramāmīti abhiramāmi na ukkaṇṭhāmi. Sammūḷharūpoti kilesasammūḷho hutvā. Tayamhi mattoti tayi mattomhi, tayā vā mattomhi. Suvaṇṇacīravasaneti suvaṇṇakhacitavatthavasane. Nāhaṃ rajjena matthikoti na ahaṃ rajjena atthiko.
于此我欢喜而不憎恨。所谓『如疯虎般』,是指被烦恼所迷乱。所谓『如疯虎』,是指他或由他所迷乱。所谓黄金布袍,是指金布覆盖之衣。所谓『我不似国王』,即我不是国王所有。
Evaṃ vutte sā cintesi – ‘‘ahaṃ etaṃ ‘vippaṭisārī bhavissatī’ti paribhāsāmi, ayaṃ pana rajjitvāva katheti, sace kho pana maṃ ‘ahaṃ kusarājā’ti vatvā hatthe gaṇheyya, ko taṃ nivāreyya, koci no imaṃ kathaṃ suṇeyyā’’ti dvāraṃ thaketvā sūciṃ datvā anto aṭṭhāsi. Sopi bhattakājaṃ āharitvā bhattaṃ vaḍḍhetvā rājadhītaro bhojesi. Pabhāvatī ‘‘gaccha kusarājena pakkabhattaṃ āharā’’ti khujjaṃ pesesi. Sā āharitvā ‘‘bhuñjāhī’’ti āha. Nāhaṃ tena pakkabhattaṃ bhuñjāmi, tvaṃ bhuñjitvā attano laddhanivāpaṃ gahetvā bhattaṃ pacitvā āhara, kusarañño āgatabhāvañca mā kassaci ārocesīti. Khujjā tato paṭṭhāya tassā koṭṭhāsaṃ āharitvā sayaṃ bhuñjati, attano koṭṭhāsaṃ tassā upaneti. Kusarājāpi tato paṭṭhāya taṃ passituṃ alabhanto cintesi – ‘‘atthi nu kho pabhāvatiyā mayi sineho, udāhu natthi, vīmaṃsissāmi na’’nti. So pana rājadhītaro bhojetvā bhattakājaṃ ādāya nikkhanto tassā gabbhadvāre pāsādatalaṃ pādena paharitvā bhājanāni ghaṭṭetvā nitthunitvā visaññī hutvā viya avakujjo pati. Sā tassa nitthunitasaddena dvāraṃ vivaritvā taṃ bhattakājena otthataṃ disvā cintesi – ‘‘ayaṃ sakalajambudīpe aggarājā maṃ nissāya rattindivaṃ dukkhaṃ anubhoti, sukhumālatāya bhattakājena avatthato patati, jīvati nu kho, no vā’’ti. Sā gabbhato nikkhamitvā tassa nāsavātaṃ upadhāretuṃ gīvaṃ pasāretvā mukhaṃ olokesi. So mukhapūraṃ kheḷaṃ gahetvā tassā sarīre pātesi. Sā taṃ paribhāsitvā gabbhaṃ pavisitvā dvāraṃ aḍḍhavivaṭaṃ thaketvā ṭhitā gāthamāha –
如此思惟后她心念:『我将被称作“无所不取者”,他则称我为王后;若他称我为“我乃恶王”,谁能阻止?谁又能令众人听从他言?』她敲门置针隐身。她携食来,增益食物,使王子享用。光艳容貌者吩咐侍者:“去给恶王送饭。”侍者送去后对她说:“请用餐吧。”她答道:“我不与他共享饭食,你用完后拿你所得的自家珍馐烹饪食用。切勿告人恶王已至。”侍者执针离去,她自取箱粮用餐,亦将其食给侍者。恶王得未见食物心起疑虑念:“是否此光艳女子对我生爱?若无,我当考察。”遂令王子用食,自己离开,踢击宫门以手遮挡,捶击食器,似死而虚假。她闻其死声开门见其食具倾倒思惟日夜受苦,如同依附于他。自己出室,伸颈张口窥察。他拾口中球投入其体。她察其行状,入室,堵门立定,吟唱诗句:“
§6
6.
‘‘Abbhūti tassa bho hoti, yo anicchantamicchati;
「若有人希求无常者,即生背离之事;
Akāmaṃ rāja kāmesi, akantaṃ kantumicchasī’’ti.
他或不愿欲求国王之爱,或愿求而不能得到。」
Tattha abbhūtīti abhūti, avuḍḍhīti attho.
这里『生背离』者,谓苦或坏的现象;『增』即增多、增长之义。
So pana paṭibaddhacittatāya akkosiyamānopi paribhāsiyamānopi vippaṭisāraṃ anuppādetvāva anantaraṃ gāthamāha –
然彼人于坚定心意下,即使愤怒谩骂、辱骂他人而违犯法制,亦未生起顶倒背离之念,立时即发偈言——
§7
7.
‘‘Akāmaṃ vā sakāmaṃ vā, yo naro labhate piyaṃ;
「不论别人所爱,或是自己所爱之物,
Lābhamettha pasaṃsāma, alābho tattha pāpako’’ti.
得则称赞其所得,未得则视为恶果。」
Sāpi tasmiṃ evaṃ kathentepi anosakkitvā thaddhataravacanaṃ vatvā palāpetukāmā itaraṃ gāthamāha –
即使在此如此说话,但未怒气冲冲,以平和语调而说,欲以言辞使对方感动,因此用另一首偈颂说道——
§8
8.
‘‘Pāsāṇasāraṃ khaṇasi, kaṇikārassa dārunā;
「你用石块破坏,如同用木棒击打筛子;
Vātaṃ jālena bādhesi, yo anicchantamicchasī’’ti.
你以网捕风,正如不愿止息的无常所为。」
Tattha kaṇikārassa dārunāti kaṇikārakaṭṭhena. Bādhesīti bandhasīti.
此处『木棒』者,指用木制的筛棒;『捕捉』者,即拘束、束缚之意。
Taṃ sutvā rājā tisso gāthāyo abhāsi –
国王听闻此语,口诵三偈称说——
§9
9.
‘‘Pāsāṇo nūna te hadaye, ohito mudulakkhaṇe;
「石头果真在你心中,已去除柔软的标记;
Yo te sātaṃ na vindāmi, tirojanapadāgato.
『我找不到朋友』者,谓我没有遇见同乡之人。
§10
10.
‘‘Yadā maṃ bhakuṭiṃ katvā, rājaputtī udikkhati;
『当我堆起柴薪时,王子出现』者,
Āḷāriko tadā homi, rañño maddassantepure.
『那时我是麦地的农夫,在国王麦达撒密城内』者,
§11
11.
‘‘Yadā umhayamānā maṃ, rājaputtī udikkhati;
『当王子向我微笑时,』
Nāḷāriko tadā homi, rājā homi tadā kuso’’ti.
『那时我不是农夫,那时我如同国王一般愤怒』者。
Tattha mudulakkhaṇeti mudunā itthilakkhaṇena samannāgate. Yoti yo ahaṃ tiroraṭṭhā āgato tava santike vasanto paṭisanthāramattampi sātaṃ na labhāmi, so evaṃ maññāmi, mayi sinehuppattinivāraṇāya nūna tava hadaye pāsāṇo ṭhapito. Bhakuṭiṃ katvāti kodhavasena valivisamaṃ nalāṭaṃ katvā. Āḷārikoti bhattakārako. Tasmiṃ khaṇe ahaṃ maddarañño antepure bhattakārakadāso viya homīti vadati. Umhayamānāti pahaṭṭhākāraṃ dassetvā hasamānā. Rājā homīti tasmiṃ khaṇe ahaṃ kusāvatīnagare rajjaṃ kārento rājā viya homi, kasmāsi evaṃ pharusā, ito paṭṭhāya mā evarūpaṃ kari, bhaddeti.
此处所谓“mudulakkhaṇa”,即柔软微薄的女性特征兼备者。『我认为』,若有敌国来犯,你在近旁居住,却未能与我交朋友,那说明你的内心如石般坚硬,不愿与我亲近以消除敌意。『堆柴』,乃因愤怒攒紧皱眉,头部肌肤扭曲之状。『农夫』者,耕作之人。此时谓我如同国王麦达撒密城末裔的农夫仆人。『向我微笑』,谓露出笑脸轻蔑之意。『为王』,此时我如居于库萨瓦提城主,行使国君之权势。『为何如此粗暴,离开这里,莫做此类事,好人劝诫』。
Sā tassa vacanaṃ sutvā cintesi – ‘‘ayaṃ ativiya allīyitvā katheti, musāvādaṃ katvā upāyena naṃ ito palāpessāmī’’ti gāthamāha –
彼听闻此语,心念:『此人甚为狡诈,妄言欺诳,须以计策不使其再来扰乱。』随而吟诵偈语——
§12
12.
‘‘Sace hi vacanaṃ saccaṃ, nemittānaṃ bhavissati;
『若此言语为真,必生其征象;
Neva me tvaṃ patī assa, kāmaṃ chindantu sattadhā’’ti.
汝勿依我为夫,如七种断欲行。』
Tassattho – mahārāja, mayā ‘‘ayaṃ kusarājā mayhaṃ pati bhavissati, na bhavissatī’’ti bahū nimittapāṭhakā pucchitā, te ‘‘kāmaṃ kira maṃ sattadhā chindantu, neva me tvaṃ pati bhavissasī’’ti vadiṃsūti.
于是情由——大王,因有人多次问我『此邪王必成我夫否?非否?』等事,答曰『欲令断我七情,汝不为我夫。』
Taṃ sutvā rājā taṃ paṭibāhanto ‘‘bhadde, mayāpi attano raṭṭhe nemittakā pucchitā, te ‘aññatra sīhassarakusarājato tava pati nāma añño natthī’ti byākariṃsu, ahampi attano ñāṇabalanimittena evameva kathesi’’nti vatvā anantaraṃ gāthamāha –
闻此,大王反驳曰:『善哉,我在国中亦有人问谋,言“除非狮王沙阇邪王,他夫方存,无他更有”我亦以知识之力道如此答』,立而诵偈——
§13
13.
‘‘Sace hi vacanaṃ saccaṃ, aññesaṃ yadi vā mama;
『若此言为真,即便非我,或为他所当。'}
Neva tuyhaṃ patī atthi, añño sīhassarā kusā’’ti.
“无有他主宰,唯有猛狮之王。”
Tassattho – yadi hi aññesaṃ nemittānaṃ vacanaṃ saccaṃ, yadi vā mama vacanaṃ saccaṃ, tava añño pati nāma natthīti.
其意在此:若他人所言前兆为真,或我言为真,则你的他主宰确实不存在。
Sā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘na sakkā imaṃ lajjāpetuṃ vā palāpetuṃ vā, kiṃ me iminā’’ti dvāraṃ pidhāya attānaṃ na dassesi. Sopi kājaṃ gahetvā otari, tato paṭṭhāya taṃ daṭṭhuṃ na labhati, bhattakārakakammaṃ karonto ativiya kilamati , bhuttapātarāso dārūni phāleti, bhājanāni dhovati, kājena udakaṃ āharati, sayanto ambaṇapiṭṭhe sayati, pāto vuṭṭhāya yāguādīni pacati harati bhojeti, nandirāgaṃ nissāya atidukkhaṃ anubhoti. So ekadivasaṃ bhattagehadvārena gacchantiṃ khujjaṃ disvā pakkosi. Sā pabhāvatiyā bhayena tassa santikaṃ gantuṃ avisahantī turitaturitā viya gacchati. Atha naṃ vegena upagantvā ‘‘khujje’’ti āha.
闻此语后,她心念:『不能让此人羞辱、抛弃我,我该如何应对?』于是闭门不见人。她执家务下降楼梯,回头却看不到他,正忙于煮饭做事,洗净食器,取水浸衣;卧于母亲怀中,端坐起身烧香做供养,怀抱乐爱,深感痛苦。那日他们走出厨房门时,看见瘦弱男子,彼此厌恶。她因怕羞不敢亲近,急忙走开。那人疾步靠近,呼唤“瘦子”。
Sā nivattitvā ṭhitā ‘‘ko eso’’ti vatvā ‘‘tumhākaṃ saddaṃ na suṇāmī’’ti āha. Atha naṃ ‘‘khujje tvampi sāminīpi te ubhopi ativiya thaddhā, ettakaṃ kālaṃ tumhākaṃ santike vasanto ārogyasāsanamattampi na labhāmi, deyyadhammaṃ pana kiṃ dassatha, tiṭṭhatu tāvetaṃ, api me pabhāvatiṃ mudukaṃ katvā dassetuṃ sakkhissasī’’ti āha . Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Atha naṃ ‘‘sace me taṃ dassetuṃ sakkhissasi, khujjabhāvaṃ te ujukaṃ katvā gīveyyakaṃ dassāmī’’ti palobhento pañca gāthāyo abhāsi –
她回头站立问:“这是谁?我未闻你声。”那人说:“瘦子啊,你和你夫人皆已极其衰弱。我虽长期在你身边,健康福德却未得多少。神祇如有力量,请现前显现,诸事可待,我唯愿展现我的怜悯身。”她答曰:“善哉。”然后他贪念起,求她若能显现,她愿剖开瘦子身,展示五事,吟诵五句偈言——
§14
14.
‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;
“我将剖开你的舌头,取你瘦弱诡诈;
Sace maṃ nāganāsūrū, olokeyya pabhāvatī.
若你如蛟龙猛兽,必见光明广大。”
§15
15.
‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;
『脱离』者,切断束缚的绳索;『生命』者,即躯体生命;『你』者,称呼对方。『做』者,实施或实行之意。『掉落』者,如落叶般脱落;『枯萎』者,憔悴无力;『蹒跚』者,步履蹒跚不稳;『腐败』者,形体衰败堕落。此句整体言说:你若能施行断离,如同躯体枯败蹒跚而死一般,超脱世间烦恼。
Sace maṃ nāganāsūrū, ālapeyya pabhāvatī.
『若是』者,表示假设条件;『我』者,称己;『龙』与『蛇』是神话中最具威力的恶神,象征种种恐怖阻碍;『光明者』象征明净智慧。此句意谓:即便恶龙恶蛇也来与我言语劝说,神圣的光明亦不灭。
§16
16.
‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;
『脱离』者,断除贪恋之意;『生命』即躯体;『你』称呼对方。『做』表示实行之意。『落下』指形体衰落;『蹒跚』指行动不稳;『败坏』表达腐朽败坏。句义为:你若断除执著,任凭躯体衰败蹒跚,则得超越。
Sace maṃ nāganāsūrū, umhāyeyya pabhāvatī.
『假若』表条件;『我』指己身;『龙』、『蛇』象征凶恶;『照耀者』象征智慧光辉。此语表达:即便凶恶如龙蛇前来恐吓,也不能动摇我心光明。
§17
17.
‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;
『断绝』为切断束缚;『生命』为身躯;『你』称呼。『做到』施行。『倒下』表示衰弱;『蹒跚』指步履蹒跚;『腐坏』意味着腐朽。整体意思:你如能断绝执着,任生命衰败蹒跚,必将得解脱。
Sace maṃ nāganāsūrū, pamhāyeyya pabhāvatī.
『假设』表条件;『我』为己;『龙』、『蛇』恶势力;『发出光辉』者,比喻慧光。此句述说:即便恶龙恶蛇前来试图吼叫恐吓,我心光辉依旧无损。
§18
18.
‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;
『我必为你修剪枯萎之舌,剪除恶虫作祟』,
Sace maṃ nāganāsūrū, pāṇīhi upasamphuse’’ti.
『如若你是龙王之类,若以手捉住我』,
Tattha nekkhaṃ gīvaṃ teti tava gīveyyaṃ sabbasuvaṇṇamayameva kāressāmīti attho. ‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te karissāmī’’tipi pāṭho, tava gīvāya nekkhamayaṃ piḷandhanaṃ piḷandhessāmīti attho. Olokeyyāti sace tava vacanena maṃ pabhāvatī olokeyya, sace maṃ tāya olokāpetuṃ sakkhissasīti attho. ‘‘Ālapeyyā’’tiādīsupi eseva nayo. Ettha pana umhāyeyyāti mandahasitavasena parihāseyya. Pamhāyeyyāti mahāhasitavasena parihāseyya.
此处『修剪枯萎之舌』意指我必为你修剪那全是污秽的舌头。又『我必为你修剪枯萎之舌』的句型,意欲表现我将摧毁你那枯萎污秽的舌头。‘若你能以你的话令我明了’,即若你能以言辞清晰示我,‘若你能以话语令我明白’,此义同。‘开口讲说’等词皆含类似义。此处‘戏弄’,意指以带笑嘲讽的语气戏谑。‘尽情嘲笑’,则是以大笑戏谑之意。
Sā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘gacchatha tumhe, deva, katipāhaccayena naṃ tumhākaṃ vase karissāmi, passatha me parakkama’’nti vatvā taṃ karaṇīyaṃ tīretvā pabhāvatiyā santikaṃ gantvā tassā vasanagabbhaṃ sodhentī viya paharaṇayoggaṃ leḍḍukhaṇḍampi asesetvā antamaso pādukāpi nīharitvā sakalagabbhaṃ sammajjitvā gabbhadvāre ummāraṃ antaraṃ katvā uccāsanaṃ paññapetvā pabhāvatiyā ekaṃ nīcapīṭhakaṃ attharitvā ‘‘ehi, amma, sīse te ūkā vicinissāmī’’ti taṃ tattha pīṭhake nisīdāpetvā attano ūruantare tassā sīsaṃ ṭhapetvā thokaṃ kaṇḍuyitvā ‘‘aho imissā sīse bahū ūkā’’ti sakasīsato ūkā gahetvā tassā hatthe ṭhapetvā ‘‘passa kittakā te sīse ūkā’’ti piyakathaṃ kathetvā mahāsattassa guṇaṃ kathentī gāthamāha –
彼女听闻此言,便言『汝等且去,天子,我将以些许时日令其归属于你,且观我勇猛。』遂离弃该作业,往见女王部下,犹如趋于查验其腹中幼胎,剔除有害物,毁坏残余胚胎,甚至脱去其最底足具,悉心遮盖全腹部,于腹门处破开缺口,安置坐具,又为女王作一低座,言『来,母亲,我将察你头上疣痣』,她于座上坐下,将自身大腿置于她头上,剔除疣痣,言『啊,此疣痣众多啊』,随手取疣痣,置于她手上,言『看,疣痣显露于你的头上』,亲爱地开示,且赞其德行,口中说出偈语─
§19
19.
‘‘Na hi nūnāyaṃ rājaputtī, kuse sātampi vindati;
『此非王子之所,通病亦不相遇;
Āḷārike bhate pose, vetanena anatthike’’ti.
在教内旁门中,徒有养育之名』。
Tassattho – ekaṃsena ayaṃ rājaputtī pubbe kusāvatīnagare kusanarindassa santike mālāgandhavilepanavatthālaṅkāravasena appamattakampi sātaṃ na vindati na labhati, tambūlamattampi etena etissā dinnapubbaṃ na bhavissati. Kiṃkāraṇā? Itthiyo nāma ekadivasampi aṅkaṃ avattharitvā nipannasāmikamhi hadayaṃ bhindituṃ na sakkonti, ayaṃ pana āḷārike bhate pose āḷārikattañca bhatakattañca upagate etasmiṃ purise mūlenapi anatthike kevalaṃ taṃyeva nissāya rajjaṃ pahāya āgantvā evaṃ dukkhaṃ anubhavante paṭisanthāramattampi na karoti, sacepi te, amma, tasmiṃ sineho natthi, sakalajambudīpe aggarājā maṃ nissāya kilamatīti tassa kiñcideva dātuṃ arahasīti.
因缘果报——从前,这位王子单独一人住在库萨瓦提城中,靠近库萨纳林王。尽管他有着花环、香膏、装饰器物等妆饰般的外在形象,极其庄严,但并不完全满足,他也得不到安乐,就连嗍槟榔的适度也不如以前一样了。原因何在?这女子即使一天都未曾脱下足环,跌倒时也无法用身边的手臂破心护体。这信仰阿ラ达里世族的妻子,既是妻子又是仆人,居住在此人身边,实际上是没有益处的,仅仅依靠这个关系她便离开国度,来到此地处境艰难而苦不堪言,却连反抗都不做。即便如此,母亲啊,她与那人间境界中,整个南瞻部洲最尊贵王者都无情无爱,凭她依附此王者,却什么也给不了成熟的圣者。
Sā taṃ sutvā khujjāya kujjhi. Atha naṃ khujjā gīvāyaṃ gahetvā antogabbhe khipitvā sayaṃ bahi hutvā dvāraṃ pidhāya āviñchanarajjumhi olambantī aṭṭhāsi. Pabhāvatī taṃ gahetuṃ asakkontī dvāramūle ṭhatvā akkosantī itaraṃ gāthamāha –
这女子听后愤怒地皱起眉头。随即将皱眉的手搭着脖颈,用力将脖子扭向里侧,自己从外面进来,关上大门,挂在悬挂的绳索上,站立着不能自由行动。辩才无碍的女子无法抓住她,于是站在门根处愤怒责备她,吟诵另一首诗歌说道——
§20
20.
‘‘Na hi nūnāyaṃ sā khujjā, labhati jivhāya chedanaṃ;
“这女子绝不是那样,会让舌头被割断;
Sunisitena satthena, evaṃ dubbhāsitaṃ bhaṇa’’nti.
正确指引之辈绝对不会说出如此恶劣的话。”
Tattha sunisitenāti suṭṭhu nisitena tikhiṇasatthena. Evaṃ dubbhāsitanti evaṃ asotabbayuttakaṃ dubbhāsitaṃ bhaṇantī.
这里说的“正确指引者”,指的是正直且智慧迅速的导师。所言“恶劣”,就是不应该听的不善言语。
Atha khujjā āviñcanarajjuṃ gahetvā ṭhitāva ‘‘nippaññe dubbinīte tava rūpaṃ kiṃ karissati, kiṃ mayaṃ tava rūpaṃ khāditvā yāpessāmā’’ti vatvā terasahi gāthāhi bodhisattassa guṇaṃ pakāsentī khujjāgajjitaṃ nāma gajji –
随后女子抓着那吊绳站立,说道:“你这愚昧、恶劣之人,你的容貌该怎么办?我们将撕毁你的容颜,讨回公道。”边说边用十三首诗歌,显现菩萨的德行。这女子名叫“Khujjāgajjita”,意为“皱眉象”,表明其形象与情绪。
§21
21.
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
『勿用色相迷惑我,如攀登般向上显现;』
Mahāyasoti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
若作大光明者,便于甘美可爱处行持。
§22
22.
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
『勿用色相迷惑我,如攀登般向上显现;』
Mahaddhanoti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
若作大财富者,便于甘美可爱处行持。
§23
23.
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
『勿用色相迷惑我,如攀登般向上显现;』
Mahabbaloti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
若作大力者,便于甘美可爱处行持。
§24
24.
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
『勿以色相侵犯我,因其有增盛之相;称为大国王者,施与悦人之物。』
Mahāraṭṭhoti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
『称为大国王者,应给予令人欢喜的珍宝。』
§25
25.
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
『勿以色相侵犯我,因其有增盛之相;称为大王者,施与悦人之物。』
Mahārājāti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
『称为大王者,应给予令人欢喜的珍宝。』
§26
26.
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
「勿以色相侵犯我,因其有增盛之相;称为狮王者,施与悦人之物。」
Sīhassaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
「称为狮王者,应给予令人欢喜的珍宝。」
§27
27.
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
『莫因色相而伤害我,须依步骤渐次增长其光辉;』
Vaggussaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
『诵读经文后,令其如意美好,令人喜爱。』
§28
28.
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
『莫因色相而伤害我,须依步骤渐次增长其光辉;』
Bindussaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
『以点画方式逐句诵读,令其如意美好,令人喜爱。』
§29
29.
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
『莫因色相而伤害我,须依步骤渐次增长其光辉;』
Mañjussaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
『以涂抹擦亮方式念诵,令其如意美好,令人喜爱。』
§30
30.
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
「勿以形貌伤害我,愿以尊贵庄严显现;施以甜美甘露,行持令我欢喜。」
Madhussaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
「施以甜美甘露,行持令我欢喜。」
§31
31.
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
「勿以形貌伤害我,愿以尊贵庄严显现;施以百叶之脂,行持令我欢喜。」
Satasippoti katvāna, karassu rucire piyaṃ.
「施以百叶之脂,行持令我欢喜。」
§32
32.
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
「勿以形貌伤害我,愿以尊贵庄严显现;施以头织之物,行持令我欢喜。」
Khattiyotipi katvāna, karassu rucire piyaṃ.
「施以头织之物,行持令我欢喜。」
§33
33.
‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;
『勿使他为色所染,凭升举而发光;
Kusarājāti katvāna, karassu rucire piya’’nti.
作恶王者虽做,也应作其美善所爱。』
Tattha mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena, pabhāvatīti are pabhāvati, mā tvaṃ etaṃ kusanarindaṃ attano rūpena ārohapariṇāhena pamini, evaṃ pamāṇaṃ gaṇhi. Mahāyasoti mahānubhāvo soti evaṃ hadaye katvāna rucire piyadassane karassu tassa piyaṃ. Ānubhāvoyeva hissa rūpanti vadati. Esa nayo sabbattha. Api ca mahāyasoti mahāparivāro. Mahaddhanoti mahābhogo. Mahabbaloti mahāthāmo. Mahāraṭṭhoti vipularaṭṭho. Mahārājāti sakalajambudīpe aggarājā. Sīhassaroti sīhasaddasamānasaddo. Vaggussaroti līlāyuttassaro. Bindussaroti sampiṇḍitaghanassaro. Mañjussaroti sundarassaro. Madhussaroti madhurayuttassaro. Satasippoti paresaṃ santike asikkhitvā attano baleneva nipphannaanekasatasippo. Khattiyoti okkākapaveṇiyaṃ jāto asambhinnakhattiyo. Kusarājāti sakkadattiyakusatiṇasamānanāmo rājā. Evarūpo hi añño rājā nāma natthīti jānitvā etassa piyaṃ karohīti khujjā ettakāhi gāthāhi tassa guṇaṃ kathesi.
此处之『勿使他为色所染』,『凭升举而发光』所指者,是谓光亮者也。荀述令勿使自己以恶王之身、以自身之色彩而被玷污,而应以光华发扬,量度应如此。大贵者即具有巨大威望者,应以明亮之心,作诸美善、可爱之所爱。所谓『相伴光亮者』便谓此,即心之美好本质。此法常通用。且大贵者之谓,犹为大团体之首。大富者即极富有之者。大力者谓大有力者。大国者谓广阔国家之主。大王者乃全南赡部洲最高之王。狮声者,是狮子声等之同义。浅辞者谓赋艺游戏者。点辞者乃密集分布者。妙辞者是美好妙丽之辞。甜辞乃含甜味之辞。百手者,谓未经他人引导,自凭己力已成百手者。刹帝利者,自刹帝利支系一分支出世者。恶王者谓萨迦陀特迦萨天王即其名。知此理者,知无他王为真王者,称其为「恶王」之名。以微小箴言,述其功德。
Pabhāvatī tassā vacanaṃ sutvā ‘‘khujje ativiya gajjasi, hatthena pāpuṇantī sasāmikabhāvaṃ te jānāpessāmī’’ti khujjaṃ tajjesi. Sāpi taṃ ‘‘ahaṃ taṃ rakkhamānā pituno te kusarājassa āgatabhāvaṃ nārocesiṃ, hotu, ajja rañño ārocessāmī’’ti mahantena saddena bhāyāpesi. Sāpi ‘‘kocideva suṇeyyā’’ti khujjaṃ saññāpesi. Bodhisattopi taṃ passituṃ alabhanto satta māse dubbhojanena dukkhaseyyāya kilamanto cintesi – ‘‘ko me etāya attho, satta māse vasanto etaṃ passitumpi na labhāmi, ativiya kakkhaḷā sāhasikā, gantvā mātāpitaro passissāmī’’ti. Tasmiṃ khaṇe sakko āvajjento tassa ukkaṇṭhitabhāvaṃ ñatvā ‘‘rājā satta māse pabhāvatiṃ daṭṭhumpi na labhi, labhanākāramassa karissāmī’’ti maddarañño dūte katvā sattannaṃ rājūnaṃ dūtaṃ pāhento ‘‘pabhāvatī, kusarājaṃ chaḍḍetvā āgatā, āgacchantu pabhāvatiṃ gaṇhantū’’ti ekekassa visuṃ visuṃ sāsanaṃ pahiṇi. Te mahāparivārena gantvā nagaraṃ patvā aññamaññassa āgatakāraṇaṃ na jānanti. Te ‘‘tvaṃ kasmā āgato, tvaṃ kasmā āgatosī’’ti pucchitvā tamatthaṃ ñatvā kujjhitvā ‘‘ekaṃ kira dhītaraṃ sattannaṃ dassati, passathassa anācāraṃ, uppaṇḍeti no, gaṇhatha na’’nti ‘‘sabbesampi amhākaṃ pabhāvatiṃ detu yuddhaṃ vā’’ti sāsanāni pahiṇitvā nagaraṃ parivārayiṃsu. Maddarājā sāsanaṃ sutvā bhītatasito amacce āmantetvā ‘‘kiṃ karomā’’ti pucchi. Atha naṃ amaccā ‘‘deva , sattapi rājāno pabhāvatiṃ nissāya āgatā, ‘sace na dassati, pākāraṃ bhinditvā nagaraṃ pavisitvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā taṃ gaṇhissāmā’ti vadanti, pākāre abhinneyeva tesaṃ pabhāvatiṃ pesessāmā’’ti vatvā gāthamāhaṃsu –
光华之言闻之,『汝颠倒过甚,若师推助,决告知汝』乃弃之。彼亦言『我守护汝父恶王之来临未曾启示,今当启示王事』以壮辞威吓之。又告言『不过是可听讥语』亦告其病。菩萨尚未得见王来,七个月食少卧病思量——『我此何为?七月侍奉而不得见,真为难事。渐进坚强,必往父母处见』。此时天帝萨咖欲令其复心,遣使告之:『王七月见不到明光者,必造故障演示,使汝得见王』。遣七王使,劝其弃恶王乱事,迎接明光。诸王率大众入城,未识彼此故无猜忌,互问来意而知真相,怒言『一人欺瞒七月女子,显示不孝,兴风作浪,不当迎接』,言『普行厌弃明光,杀之为可』弃其教旨,围城攻之。王闻之,恐惧而请教臣子『我当何为?』臣曰『诸天王因明光之事至,若不示现,破垣入城杀之,然后受有所得,必派护卫明光』,乃吟唱偈曰——
§34
34.
‘‘Ete nāgā upatthaddhā, sabbe tiṭṭhanti vammitā;
诸龙已来助,皆许立守护;
Purā maddanti pākāraṃ, ānentetaṃ pabhāvati’’nti.
昔时守护垣,今来护明光。」
Tattha upatthaddhāti atithaddhā dappitā. Ānentetaṃ pabhāvatinti ānentu etaṃ pabhāvatinti sāsanāni pahiṇiṃsu. Tasmā yāva ete nāgā pākāraṃ na maddanti, tāva nesaṃ pabhāvatiṃ pesehi, mahārājāti.
此中『上于此』者,谓彼类即为守护。对此事有『请来此显现』之说,彼等教法乃以此示现为意示。因此,直到这些龙护未拆毁城墙之前,应当暂且令其显现,尊大王者如是嘱托。
Taṃ sutvā rājā ‘‘sacāhaṃ ekassa pabhāvatiṃ pesessāmi, sesā yuddhaṃ karissanti, na sakkā ekassa dātuṃ, sakalajambudīpe aggarājānaṃ ‘virūpo’ti chaḍḍetvā āgatā āgamanassa phalaṃ labhatu, vadhitvāna naṃ satta khaṇḍāni katvā sattannaṃ khattiyānaṃ pesessāmī’’ti vadanto anantaraṃ gāthamāha –
闻此,王言:『我必遣一者显现于此,其余诸龙护则交战,无法使其他一者安然。盖全竹巴罗洲之诸大王者,若称“红斑者”,应放弃此名而降,俾得来者以入之果。杀彼者七十余人,遣七十七武士。』言毕,即作偈歌曰——
§35
35.
‘‘Satta bile karitvāna, ahametaṃ pabhāvatiṃ;
『搏斗七洞穴之后,吾当遣此显现;
Khattiyānaṃ padassāmi, ye maṃ hantuṃ idhāgatā’’ti.
示于士族之中,彼等来者欲杀我。』
Tassa sā kathā sakalanivesane pākaṭā ahosi. Paricārikā gantvā ‘‘rājā kira taṃ satta khaṇḍāni katvā sattannaṃ rājūnaṃ pesessatī’’ti pabhāvatiyā ārocesuṃ. Sā maraṇabhayabhītā āsanā vuṭṭhāya bhaginīhi parivutā mātu sirigabbhaṃ agamāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
其言之意昭彰于全村寨。随从往见,谓曰:『王恐遣彼七十余人与七十七诸王相争。』显现者因惧死,起坐,获姊妹环抱,至母亲怀中。为说明此意,指导者言曰——
§36
36.
‘‘Avuṭṭhahi rājaputtī, sāmā koseyyavāsinī;
『起坐吧,王子女,乃持尾蛇族之居民。』
Assupuṇṇehi nettehi, dāsīgaṇapurakkhatā’’ti.
『用满是筛网的渔网』,指奴婢众多且排列前行。
Tattha sāmāti suvaṇṇavaṇṇā. Koseyyavāsinīti suvaṇṇakhacitakoseyyanivasanā.
其中,『萨玛』者,金色肤色也。『身著憍尸耶者』者,身著以金丝点缀之憍尸耶衣者也。
Sā mātu santikaṃ gantvā mātaraṃ vanditvā paridevamānā āha –
她前往母亲近处,礼敬母亲,悲伤地说道——
§37
37.
‘‘Taṃ nūna kakkūpanisevitaṃ mukhaṃ, ādāsadantātharupaccavekkhitaṃ;
『那必定是经常用鸡骨梳理的面容,牙齿整齐地列出,清晰地注视前方;
Subhaṃ sunettaṃ virajaṃ anaṅgaṇaṃ, chuddhaṃ vane ṭhassati khattiyehi.
美丽的锐利目光,洁净无垢,独居森林中,位列武士阶层。
§38
38.
‘‘Te nūna me asite vellitagge, kese mudū candanasāralitte;
他们必定如那白色丝绸,发丝柔软,如涂抹了檀香膏的柔滑髪丝;
Samākule sīvathikāya majjhe, pādehi gijjhā parikaḍḍhissanti.
在密集的丝瓦提城中心,脚踩在荆棘丛中环绕前行。
§39
39.
‘‘Tā nūna me tambanakhā sulomā, bāhā mudū candanasāralittā;
那里我的指甲如同锐利的剑刃,双臂柔软如涂抹檀香的脂膏;
Chinnā vane ujjhitā khattiyehi, gayha dhaṅko gacchati yenakāmaṃ.
在森林中断裂,被士兵们抢夺,牵扯痛苦随意去往所欲之地。
§40
40.
‘‘Te nūna tālūpanibhe alambe, nisevite kāsikacandanena;
这些无疑是掌托藤制靠枕,涂抹过巴斯卡檀香的芳香;
Thanesu me lambissati siṅgālo, mātūva putto taruṇo tanūjo.
如同儿子依偎母亲,我年轻的身躯依赖这些靠枕。
§41
41.
‘‘Taṃ nūna soṇiṃ puthulaṃ sukoṭṭitaṃ, nisevitaṃ kañcanamekhalāhi;
那确实是纯净、坚实而包覆严密的宝金腰带,涂抹过金色装饰的腰带;
Chinnaṃ vane khattiyehī avatthaṃ, siṅgālasaṅghā parikaḍḍhissanti.
若虎群于断林中袭击族人,则狮子族群必将围攻护卫。
§42
42.
‘‘Soṇā dhaṅkā siṅgālā ca, ye caññe santi dāṭhino;
『狮子、象、虎,及其他猛兽,』
Ajarā nūna hessanti, bhakkhayitvā pabhāvatiṃ.
『必定能够长寿,必然不老,食用美味后,元气焕发。』
§43
43.
‘‘Sace maṃsāni hariṃsu, khattiyā dūragāmino;
『若族人远行觅食,取走他们的肉,』
Aṭṭhīni amma yācitvā, anupathe dahātha naṃ.
『恳求给骨头,若不中途给到,则将焚烧其处。』
§44
44.
‘‘Khettāni amma kāretvā, kaṇikārettha ropaya;
『播种时应恳求他人施援,种子不可私自种植。』
Yadā te pupphitā assu, hemantānaṃ himaccaye;
当你们被寒冷所困,季节已至冬天结冰凝雪之时;
Sareyyātha mamaṃ amma, evaṃvaṇṇā pabhāvatī’’ti.
啊,我的女儿,像这样辉耀明亮的一切。
Tattha kakkūpanisevitantila kakkūpanisevitanti sāsapakakkaloṇakakkamattikakakkatilakakkahaliddikakkamukhacuṇṇakehi imehi pañcahi kakkehi upanisevitaṃ. Ādāsadantātharupaccavekkhitanti dantamayatharumhi ādāse paccavekkhitaṃ tattha oloketvā maṇḍitaṃ. Subhanti subhamukhaṃ. Virajanti vigatarajaṃ nimmalaṃ. Anaṅgaṇanti gaṇḍapiḷakādidosarahitaṃ. Chuddhanti amma evarūpaṃ mama mukhaṃ addhā idāni khattiyehi chaḍḍitaṃ vane araññe ṭhassatīti paridevati. Asiteti kāḷake. Vellitaggeti unnatagge. Sīvathikāyāti susānamhi. Parikaḍḍhissantīti evarūpe mama kese manussamaṃsakhādakā gijjhā pādehi paharitvā nūna parikaḍḍhissanti. Gayha dhaṅko gacchati yenakāmanti amma mama evarūpaṃ bāhaṃ nūna dhaṅko gahetvā luñjitvā khādanto yenakāmaṃ gacchissati.
此处所说的五种香木,乃是用黄蜡涂抹处理过的黑木香、盖香木、土香木、末香木、面香木粉末所制成。用牙状的树刺制成牙刺形状,观察并修饰之,乃饰饰之意。它们被妆点美好。仪态良好,面容洁净如无露水,鲜明剔透。无瑕疵,如同没有伤痕的脸颊一般。如此清净纯净,那便是我的面容。如今在武士族群中已被摒弃,将隐匿于森林荒野,令我忧愁叹息。黑暗时则黑暗,光明时则光明,身体保持安详安稳。因我修习禅定,若有人用人肉或野兽脚践踏我的肌肤,定会围攻反击。若有人执拐杖来,我要像野猪一样抓住,撕裂咬食,随心所欲地追击他。
Tālūpanibheti suvaṇṇatālaphalasadise. Kāsikacandanenāti sukhumacandanena nisevite. Thanesu meti amma mama susāne patitāya evarūpe thane disvā mukhena ḍaṃsitvā tesu me thanesu attano tanujo mātu taruṇaputto viya nūna siṅgālo lambissati. Soṇinti kaṭiṃ. Sukoṭṭitanti gohanukena paharitvā suvaḍḍhitaṃ. Avatthanti chaḍḍitaṃ. Bhakkhayitvāti amma ete ettakā nūna mama maṃsaṃ khāditvā ajarā bhavissanti.
它如同椰子树的黄金椰子果实,涂有细腻檀香的细尘。它处于我的发间,粘附着清香。它落于我发中,我用口咬断,如同青春的儿子,我的亲子一般,像豺狼般追随它。它坚硬且锋利。用菩提叶砍伤,它会发光。它会被砍断。吃了它,这些人必定因食用我的肉变得健康长寿。
Sace maṃsāni hariṃsūti amma sace te khattiyā mayiṃ paṭibaddhacittā mama maṃsāni hareyyuṃ, atha tumhe aṭṭhīni yācitvā anupathe dahāthanaṃ, jaṅghamaggamahāmaggānaṃ antare daheyyāthāti vadati. Khettānīti amma mama jhāpitaṭṭhāne mālādivatthūni kāretvā ettha etesu khettesu kaṇikārarukkhe ropaya. Himaccayeti himapātātikkame phagguṇamāse. Sareyyāthāti tesaṃ pupphānaṃ suvaṇṇacaṅkoṭakaṃ pūretvā ūrūsu ṭhapetvā mama dhītā pabhāvatī evaṃvaṇṇāti sareyyātha.
如果要夺取我的肉,假如武士们对我怀有坚定的愿望去取我的肉,你们便要乞讨骨头用以燃烧,烧毁骷髅,焚毁大腿根部与腿部关节之间的肉。田地就是我在割取处割剩的枝叶,像串串花环,种植细小的树木。冰雪冻结是超越寒冬的三个月。我的女儿啊,这些花朵满载纯金,佩戴于胸,像你的女儿光彩照人通常那样。
Iti sā maraṇabhayatajjitā mātu santike vilapi. Maddarājāpi ‘‘pharasuñca gaṇḍikañca gahetvā coraghātako idheva āgacchatū’’ti āṇāpesi. Tassa āgamanaṃ sakalarājagehe pākaṭaṃ ahosi. Athassa āgatabhāvaṃ sutvā pabhāvatiyā mātā uṭṭhāyāsanā sokasamappitā rañño santikaṃ agamāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
于是,这位母亲满怀怕死的恐惧,在儿子面前哭泣哀恸。国王马达也告诫她说:“拿起刀和盾,贼寇杀手就要在这里来了。”国都中对此事一片明朗。闻听此事,女儿从座位起身,悲伤沮丧地来到国王面前。然后,导师为此点明说道——
§45
45.
‘‘Tassā mātā udaṭṭhāsi, khattiyā devavaṇṇinī;
『其母由此而起,乃为贵族天种之女,身分高贵;』
Disvā asiñca sūnañca, rañño maddassantepure’’ti.
『见铁犁与犁铧,乃君王耕种之用。』
Tattha udaṭṭhāsīti āsanā uṭṭhāya rañño santikaṃ gantvā aṭṭhāsi. Disvā asiñca sūnañcāti antepuramhi alaṅkatamahātale rañño purato nikkhittaṃ pharasuñca gaṇḍikañca disvā vilapantī gāthamāha –
此处『由此而起』者,意指她起身,起座,即从坐处站起,往王近前而立。言『见铁犁与犁铧』者,于王所居前院之地上,见耕铧与铁犁,乃耕耘之具。见此景象,遂悲叹歌咏曰——
§46
46.
‘‘Iminā nūna asinā, susaññaṃ tanumajjhimaṃ;
『此铁犁必当,深扎田之中央;
Dhītaraṃ madda hantvāna, khattiyānaṃ padassasī’’ti.
女儿为之殉,显贵士族之人也。』
Tattha asināti pharasuṃ sandhāyāha. So hi imasmiṃ ṭhāne asi nāma jāto. Susaññaṃ tanumajjhimanti suṭṭhu saññātaṃ tanumajjhimaṃ.
其中『铁犁』指犁铧。此地即称有犁铧。谓田中铁犁为固定之器具。『深扎田之中央』指清楚确定为田中间之处。
Atha naṃ rājā saññāpento āha – ‘‘devi, kiṃ kathesi, tava dhītā sakalajambudīpe aggarājānaṃ ‘virūpo’ti chaḍḍetvā gatamagge padavalañje avinaṭṭheyeva maccuṃ nalāṭenādāya āgatā, idāni attano rūpaṃ nissāya īdisaṃ phalaṃ labhatū’’ti. Sā tassa vacanaṃ sutvā dhītu santikaṃ gantvā vilapantī āha –
于是王知悉此事后告说道:「天女啊,你说什么?你的女儿抛弃了整个竹岛地区最尊贵的诸王,径直抵达荒野之地,在没有任何恐惧的情况下,用头颅打破死亡,如今依凭自己的形貌,获得了这样的果报。愿她能够得到这样的福报。」听闻此语,她来到女儿面前,哭泣着说道:
§47
47.
‘‘Na me akāsi vacanaṃ, atthakāmāya puttike;
「我没有说过那样的话,只是出于爱护男孩子才说的;
Sājja lohitasañchannā, gacchasi yamasādhanaṃ.
她身披鲜红衣袍,即将前往阎摩的道场。
§48
48.
‘‘Evamāpajjatī poso, pāpiyañca nigacchati;
这样子的比库戒退失正法,便堕入恶道;
Yo ve hitānaṃ vacanaṃ, na karoti atthadassinaṃ.
而真正利益众生之言,若无所行者,实为无知。
§49
49.
‘‘Sace ca ajja dhāresi, kumāraṃ cārudassanaṃ;
若今日你能守护这俊美的子弟,
Kusena jātaṃ khattiyaṃ, suvaṇṇamaṇimekhalaṃ;
库塞那所生的王族,佩戴着金色珠宝腰带;
Pūjitaṃ ñātisaṅghehi, na gacchasi yamakkhayaṃ.
为亲族僧团所敬奉,汝不应赴灭度之地。
§50
50.
‘‘Yatthassu bherī nadati, kuñjaro ca nikūjati;
猛象在吼叫,野象在怒吼;
Khattiyānaṃ kule bhadde, kinnu sukhataraṃ tato.
于王族贵族之家,还有比这更安乐之处吗?
§51
51.
‘‘Asso ca sisati dvāre, kumāro uparodati;
驴在门口吼叫,少年在上方喊叫;
Khattiyānaṃ kule bhadde, kinnu sukhataraṃ tato.
于王族贵族之家,还有比这更安乐之处吗?
§52
52.
‘‘Mayūrakoñcābhirude, kokilābhinikūjite;
“孔雀擎冠欢舞,杜鹃摇首啼叫;
Khattiyānaṃ kule bhadde, kinnu sukhataraṃ tato’’ti.
尊贵士族之中,谁能比此更乐?”
Tattha puttiketi taṃ ālapati. Idaṃ vuttaṃ hoti – amma, idha kiṃ karissasi, sāmikassa santikaṃ gaccha, mā rūpamadena majjīti evaṃ yācantiyāpi me vacanaṃ na akāsi, sā tvaṃ ajja lohitasañchannā gacchasi yamasādhanaṃ, maccurājassa bhavanaṃ gamissasīti. Pāpiyañcāti ito pāpatarañca nigacchati. Sace ca ajja dhāresīti, amma, sace tvaṃ cittassa vasaṃ agantvā kusanarindaṃ paṭicca laddhaṃ attano rūpena sadisaṃ cārudassanaṃ kumāraṃ ajja dhārayissasi. Yamakkhayanti evaṃ sante yamanivesanaṃ na gaccheyyāsi. Tato yamhi khattiyakule ayaṃ vibhūti, tamhā nānābherisaddena ceva mattavāraṇakoñcanādena ca ninnāditā kusāvatīrājakulā kiṃ nu sukhataraṃ disvā idhāgatāsīti attho. Sisatīti hasati. Kumāroti susikkhito gandhabbakumāro. Uparodatīti nānātūriyāni gahetvā upahāraṃ karoti. Kokilābhinikūjiteti kusarājakule sāyaṃ pāto pavattanaccagītavāditūpahāraṃ paṭippharantī viya kokilehi abhinikūjite.
这里由儿子来说此语。意思是——母亲曾对他说,你在这里作何事?去主人那里,不要因色相而沉溺,即使恳求,我也不曾答应你。如今你身披红衣,前去地狱之所,必将归于死王府邸。恶劣之地,乃更甚之恶。若今日你穿戴,母亲说,你若能安住心念,依凭贵族儿子形貌,如此美貌少年,今日必将保住性命。正如他们所说,你不会去死神住所。此贵族世家,拥有此荣光,群眸声响纷杂,有犀角鸟啼鸣为伴。苦难已见,因此降临此地。‘Sisati’意为笑。‘Kumāro’是教育良好、如天界精灵之少年。‘Uparodata’是以各种乐器献礼。‘Kokilābhinikūjite’指在苦王世家傍晚时分,像杜鹃一样摇头和鸣的奉献乐声。
Iti sāpi ettakāhi gāthāhi tāya saddhiṃ sallapitvā ‘‘sace ajja kusanarindo idha assa, ime satta rājāno palāpetvā mama dhītaraṃ dukkhā pamocetvā ādāya gaccheyyā’’ti cintetvā gāthamāha –
于是用这些诗句与之对答,合声交谈:“若今日国王苦难在此,若这七位国王驱赶,将我女儿带走解脱痛苦,我当如是思忖”,然后诵诗——
§53
53.
‘‘Kahaṃ nu kho sattumaddano, pararaṭṭhappamaddano;
“谁能消除苦恼,能灭他国纷争;
Kuso soḷārapaññāṇo, yo no dukkhā pamocaye’’ti.
具足十六般智慧,能帮我解脱痛苦者?”
Tattha soḷārapaññāṇoti uḷārapañño.
那里所谓的「蘇羅拉般涅」,即意为智慧深明之人。
Tato pabhāvatī ‘‘mama mātu kusassa vaṇṇaṃ bhaṇantiyā mukhaṃ nappahoti, ācikkhissāmi tāvassā tassa idheva āḷārikakammaṃ katvā vasanabhāva’’nti cintetvā gāthamāha –
于是那位清净者光明照耀心中,思惟道:「我母亲苦恼地谈论我的容颜不美,面容不悦,我将教导她,亲自为她而践行持戒修行般行。」于是默念此偈说——
§54
54.
‘‘Idheva so sattumaddano, pararaṭṭhappamaddano;
「这里的愚者令人害怕,他在他国也令人害怕;
Kuso soḷārapaññāṇo, yo te sabbe vadhissatī’’ti.
这位智慧深明之人,将会杀死你们所有人。」
Athassā mātā ‘‘ayaṃ maraṇabhayabhītā vippalapatī’’ti cintetvā gāthamāha –
其母思忖道:「此人害怕死亡,惧怕灾难。」随后以偈反思说——
§55
55.
‘‘Ummattikā nu bhaṇasi, andhabālā pabhāsasi;
「你疯癫了吧!你这种盲目愚昧者胡说八道;
Kuso ce āgato assa, kiṃ na jānemu taṃ maya’’nti.
若有疾病临身,岂能不知?他们是如此言说的。
Tattha andhabālāti sammūḷhā aññāṇā hutvā. Kiṃ na jānemūti kena kāraṇena taṃ na jāneyyāma. So hi antarāmagge ṭhitova amhākaṃ sāsanaṃ peseyya, samussitaddhajā caturaṅginīsenā paññāyetha, tvaṃ pana maraṇabhayena kathesīti.
此中有瞽昧愚昧者,迷乱无明成其无知。不知之故为何?因何故而不知耶?此人恰立于前途间,能传付予吾等法教;若生离乱之心,应作如四方之军行稳而聪明;但你却因恐惧死亡而谈论。
Sā evaṃ vutte ‘‘na me mātā saddahati, tassa idhāgantvā satta māse vasanabhāvaṃ na jānāti, dassessāmi na’’nti cintetvā mātaraṃ hatthe gahetvā sīhapañjaraṃ vivaritvā hatthaṃ pasāretvā dassentī gāthamāha –
此时彼女如是说:『我母不信我,他已来此七月,不知我住处;我将显现于彼前。』思惟如是,手牵母亲,开启狮笼,伸出手臂欲示现,口称偈颂——
§56
56.
‘‘Eso āḷāriko poso, kumārīpuramantare;
『此为修行者估罗,居于公主林中;
Daḷhaṃ katvāna saṃvelliṃ, kumbhiṃ dhovati oṇato’’ti.
勤勉持戒修行,如同罐奴洁净蒲草奴。』
Tattha kumārīpuramantareti vātapāne ṭhitā tava dhītānaṃ kumārīnaṃ vasanaṭṭhānantare naṃ olokehi. Saṃvellinti kacchaṃ bandhitvā kumbhiṃ dhovati.
彼言『公主林中』者,谓因风所吹之处,即你女儿公主住所背风之处;『勤勉』者,束紧绳索,洗清水罐之义。
So kira tadā ‘‘ajja me manoratho matthakaṃ pāpuṇissati, addhā maraṇabhayatajjitā, pabhāvatī, mama āgatabhāvaṃ kathessati, bhājanāni dhovitvā paṭisāmessāmī’’ti udakaṃ āharitvā bhājanāni dhovituṃ ārabhi. Atha naṃ mātā paribhāsantī gāthamāha –
当时她便说:『今天我的心愿必定实现,我要亲自去见婆罗门女巴婆瓦提,她能告诉我她已到来的情况。我先去取水,洗净饮食。』于是她取来水开始洗饮食。这时他的母亲责备她,吟诵偈语说道——
§57
57.
‘‘Veṇī tvamasi caṇḍālī, adūsi kulagandhinī;
『你这编辫子的女奴,丑陋不堪,玷污了家族的名声;
Kathaṃ maddakule jātā, dāsaṃ kayirāsi kāmuka’’nti.
你怎能生在马达家族,反而去成为一个色情的奴仆呢?』
Tattha veṇīti tacchikā. Adūsi kulagandhinīti udāhu tvaṃ kuladūsikā. Kāmukanti kathaṃ nāma tvaṃ evarūpe kule jātā attano sāmikaṃ dāsaṃ kareyyāsīti.
这里“编辫子”指头发梳成辫子。“丑陋不堪”意为你是家族的败类。“色情的奴仆”就是说:你如何在这个家族中出生,却反而让自己的主人沦为奴仆呢?
Tato pabhāvatī ‘‘mama mātā imassa maṃ nissāya evaṃ vasanabhāvaṃ na jānāti maññe’’ti cintetvā itaraṃ gāthamāha –
婆婆瓦提于是思虑:『我母亲只是基于对我的依赖,不知我真实的处境罢了,』然后吟诵另一首偈语说道——
§58
58.
‘‘Namhi veṇī na caṇḍālī, na camhi kulagandhinī;
『我既不是编辫子的女奴,也不是玷污家族名声的人;
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasī’’ti.
「哦,尊者,您难道认为我是奴隶吗?」
Tattha okkākaputtoti, amma, esa okkākaputto, tvaṃ pana ‘‘dāso’’ti maññasi, kasmā naṃ ahaṃ ‘‘dāso’’ti kathessāmīti.
在这里,称之为『奴隶子』者,是说:母亲,这人是奴隶子,而您却认为我是『奴隶』,何故我不说他是『奴隶』呢?
Idānissa yasaṃ vaṇṇentī āha –
于是他说及闻名如下——
§59
59.
‘‘Yo brāhmaṇasahassāni, sadā bhojeti vīsatiṃ;
「有一千婆罗门,常常吃二十人份的食物;
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi.
『哦,尊者,您难道认为我是奴隶吗?』
§60
60.
Yassa nāgasahassāni, sadā yojenti vīsatiṃ;
有一千龙族,常结伴二十人同行;
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi.
『恶宅子』尊者,尊者你难道认为我是奴隶吗?
§61
61.
‘‘Yassa assasahassāni, sadā yojenti vīsatiṃ;
‘他呼吸一千次,常常聚合二十(种)义;
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi.
『恶宅子』尊者,尊者你难道认为我是奴隶吗?
§62
62.
‘‘Yassa rathasahassāni, sadā yojenti vīsatiṃ;
‘他驾驭一千辆车马,常常聚合二十(种)义;
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi;
『恶宅子』尊者,尊者你难道认为我是奴隶吗?
Yassa usabhasahassāni, sadā yojenti vīsatiṃ;
他驱使一千匹牛,常常聚合二十(种)义;
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi.
尊敬的比库,欧迦𦬪子,你难道认为自己是仆人吗?
§63
63.
‘‘Yassa dhenusahassāni, sadā duhanti vīsatiṃ;
‘拥有千头牛的主人,总有二十头在不停地挤奶;
Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasī’’ti.
尊敬的比库,欧迦𦬪子,你难道认为自己是仆人吗?’
Evaṃ tāya pañcahi gāthāhi mahāsattassa yaso vaṇṇito. Athassā mātā ‘‘ayaṃ asambhitā kathaṃ katheti, addhā evameta’’nti saddahitvā rañño santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesi. So vegena pabhāvatiyā santikaṃ gantvā ‘‘saccaṃ kira, amma, kusarājā idhāgato’’ti. ‘‘Āma tāta, ajjassa satta māsā atikkantā tava dhītānaṃ āḷārikattaṃ karontassā’’ti. So tassā asaddahanto khujjaṃ pucchitvā yathābhūtaṃ sutvā dhītaraṃ garahanto gāthamāha –
由此,这位大丈夫的威名由这五句诗颂而传扬。他的母亲听见这话后,心中疑惑道:‘这孩子怎会如此不羁,竟然直言不讳。’于是她便赶往国王面前,向王述说此事。王迅速前往庄园,看望她,言道:‘确实如此,尊母,不善之王已然到来。’母亲答道:‘尊父啊,你女儿将度过七个月困苦时光。’王对她不以为然,悲伤地询问,听闻实情后,厌恶女儿地吟诵诗句道——
§64
64.
‘‘Taggha te dukkaṭaṃ bāle, yaṃ khattiyaṃ mahabbalaṃ;
‘愚人啊,你所作的恶事有如强大的士族骑士;
Nāgaṃ maṇḍūkavaṇṇena, na taṃ akkhāsidhāgata’’nti.
并非如蛇或青蛙那样的色相,因此不能被人所尊敬。’
Tattha tagghāti ekaṃseneva.
在此,如同专注于一处一样。
So dhītaraṃ garahitvā vegena tassa santikaṃ gantvā katapaṭisanthāro añjaliṃ paggayha attano accayaṃ dassento gāthamāha –
他迅速保护着他的女儿,急速到达她身边,表示回心转意,合掌示敬,同时指示自己的女儿,说道-
§65
65.
‘‘Aparādhaṃ mahārāja, tvaṃ no khama rathesabha;
『大王,请您原谅,不要怪罪我们这匹战车之王;
Yaṃ taṃ aññātavesena, nāññāsimhā idhāgata’’nti.
因为他以陌生人的身份来到此处,这里并没有其他狮子。』
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘sacāhaṃ pharusaṃ vakkhāmi, idhevassa hadayaṃ phalissati, assāsessāmi na’’nti cintetvā bhājanantare ṭhitova itaraṃ gāthamāha –
听闻此言,那位伟大的人想道:『我将直言不讳,这样内心将得到安慰;我决不退缩。』思索完毕,在吃饭间歇站立起来,对别人说另一首偈颂-
§66
66.
‘‘Mādisassa na taṃ channaṃ, yohaṃ āḷāriko bhave;
『这不是我的遮掩,唯有我才能成为具寿者;」
Tvaññeva me pasīdassu, natthi te deva dukkaṭa’’nti.
你应当使我心悦诚服,你无有凶恶。
Rājā tassa santikā paṭisanthāraṃ labhitvā pāsādaṃ abhiruhitvā pabhāvatiṃ pakkosāpetvā khamāpanatthāya pesetuṃ gāthamāha –
国王得到那人的面谒相见之后,登上宫殿,召集宫中侍者,说出谕令以求宽恕:
§67
67.
‘‘Gaccha bāle khamāpehi, kusarājaṃ mahabbalaṃ;
“去吧,愚人,用宽恕怜悯,那个恶王大有威力;
Khamāpito kuso rājā, so te dassati jīvita’’nti.
被宽恕的恶王,就是你的国王,他将会示现生命给你。”
Sā pitu vacanaṃ sutvā bhaginīhi ceva paricārikāhi ca parivutā tassa santikaṃ agamāsi. Sopi kammakāravesena ṭhitova tassā attano santikaṃ āgamanaṃ ñatvā ‘‘ajja pabhāvatiyā mānaṃ bhinditvā pādamūle naṃ kalale nipajjāpessāmī’’ti sabbaṃ attanā ābhataṃ udakaṃ chaḍḍetvā khalamaṇḍalamattaṃ ṭhānaṃ madditvā ekakalalaṃ akāsi. Sā tassa santikaṃ gantvā tassa pādesu nipatitvā kalalapiṭṭhe nipannā taṃ khamāpesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
她听从父命,带着妹妹与使女,来到那人面前。因业缘住持,她知道他的来临,心中想:“今天他将动摇骄傲,不使我堕落于尘埃脚下。”她自去掉饮水,拔出地杵,安置炮架,制成炮弹。她到他面前,伏在他的足下,跪于尘埃砧板上,恳求宽恕。于是,世尊现起示现言说:
§68
68.
‘‘Pitussa vacanaṃ sutvā, devavaṇṇī pabhāvatī;
“听从父命,神女光明显出;
Sirasā aggahī pāde, kusarājaṃ mahabbala’’nti.
用头顶着,用脚踢,称为大力恶王。
Tattha sirasāti sirasā nipatitvā kusarājānaṃ pāde aggahesīti.
其中“用头”是指用头顶着而落在恶王的脚上称作用头顶脚。
Gahetvā ca pana naṃ khamāpentī tisso gāthāyo abhāsi –
但他抓住那个王不放弃,三句诗这样说——
§69
69.
‘‘Yāmā ratyo atikkantā, tāmā deva tayā vinā;
超越了比喻的极限,离开了神明;
Vande te sirasā pāde, mā me kujjha rathesabha.
顶礼你用头和脚,请不要让我触怒四轮的王。
§70
70.
‘‘Sabbaṃ te paṭijānāmi, mahārāja suṇohi me;
我完全认可你,大王,请听我说;
Na cāpi appiyaṃ tuyhaṃ, kareyyāmi ahaṃ puna.
我也不愿为你做不悦之事。
§71
71.
‘‘Evaṃ ce yācamānāya, vacanaṃ me na kāhasi;
假如你对乞求的言语没有回绝我,
Idāni maṃ tāto hantvā, khattiyānaṃ padassatī’’ti.
如今你杀我如父亲一般,令族人惧怖。」
Tattha ratyoti rattiyo. Tāmāti tā imā sabbāpi tayā vinā atikkantā. Sabbaṃ te paṭijānāmīti, mahārāja, ettakaṃ kālaṃ mayā tava appiyameva kataṃ, idaṃ te ahaṃ sabbaṃ paṭijānāmi, aparampi suṇohi me, ito paṭṭhāyāhaṃ puna tuyhaṃ appiyaṃ na karissāmi. Evaṃ ceti sace evaṃ yācamānāya mama tvaṃ vacanaṃ na karissasīti.
此中『ratyoti』意为『夜』。『tāmāti tā imā』意为『这些夜晚』,皆被她越过不计较。『Sabbaṃ te paṭijānāmīti』:「大王,我知道这一切,这么长时间以来我对你所做的事都是不悦的,这些我都明白,你以后听我说,我以后不会再对你做不悦的事了。」如果真是如此,对乞求言语你不予拒绝,
Taṃ sutvā rājā ‘‘sacāhaṃ ‘imaṃ tvañceva jānissasī’ti vakkhāmi, hadayamassā phalissati, assāsessāmi na’’nti cintetvā āha –
王听后思惟道:「我要说‘我也知你如此’的话,心内必然感受果报,不会止息。」于是答道——
§72
72.
‘‘Evaṃ te yācamānāya, kiṃ na kāhāmi te vaco;
「对于你的乞求语,我不应回绝你的言语。」
Vikuddho tyasmi kalyāṇi, mā tvaṃ bhāyi pabhāvati.
『汝所恶者』者,在此上,有善义,汝勿恐惧,其恶不生于汝。
§73
73.
‘‘Sabbaṃ te paṭijānāmi, rājaputti suṇohi me;
『吾悉知之』,世子,愿听吾言:
Na cāpi appiyaṃ tuyhaṃ, kareyyāmi ahaṃ puna.
吾不复行于尔所恶。
§74
74.
‘‘Tava kāmā hi sussoṇi, pahu dukkhaṃ titikkhisaṃ;
尔之欲念甚为美妙,能忍受极苦,
Bahuṃ maddakulaṃ hantvā, nayituṃ taṃ pabhāvatī’’ti.
屠尽众毒蛇群,能引导其间。
Tattha kiṃ na kāhāmīti kiṃkāraṇā tava vacanaṃ na karissāmi. Vikuddho tyasmīti vikuddho nikkopo te asmiṃ. Sabbaṃ teti vikuddhabhāvañca idāni appiyakaraṇañca ubhayaṃ te idaṃ sabbameva paṭijānāmi. Tava kāmāti tava kāmena taṃ icchamāno. Titikkhisanti adhivāsemi. Bahuṃ maddakulaṃ hantvā nayituṃ tanti bahumaddarājakulaṃ hanitvā balakkārena taṃ netuṃ samatthoti.
故吾不为尔所言,何者若何耶?『汝所恶』者,谓汝恶之本质已绝,今吾悉知尔所有恶之形与所恶之事二者。尔之欲者,即尔心之所乐也。吾当忍耐。『屠尽众毒蛇群,引导之』者,谓能以大力屠杀众多毒蛇王族,从而将其引导,亦即能以强力引领矣。
Atha so sakkassa devarañño paricārikaṃ viya taṃ attano paricārikaṃ disvā khattiyamānaṃ uppādetvā ‘‘mayi kira dharamāneyeva mama bhariyaṃ aññe gahetvā gamissantī’’ti sīho viya rājaṅgaṇe vijambhamāno ‘‘sakalanagaravāsino me āgatabhāvaṃ jānantū’’ti vagganto nadanto seḷento apphoṭento ‘‘idāni te jīvaggāhaṃ gahessāmi, rathādayo me yojentū’’ti anantaraṃ gāthamāha –
于是,他如同萨咖天帝的随从一般,目睹自己侍从的情况,因而激起了对尚未成年的武士的愤怒,心念道:「她正与我同住,却将我的妻子另嫁它人。」如狮子般,他在王宫中咆哮,喊声震动,振奋、吼叫、怒气爆发:「愿全城居民皆知此事。」他又呼吼、咆哮、骂着、不加掩饰地说:「现在我将夺回我的妻子,各种战车等皆当跟随我。」随即朗声诵唱道——
§75
75.
‘‘Yojayantu rathe asse, nānācitte samāhite;
「让战车们驰骋吧,心意不一却专注一处;
Atha dakkhatha me vegaṃ, vidhamantassa sattavo’’ti.
然后看我速度激烈,有七波敌手将被击溃。」
Tattha nānācitteti nānālaṅkāravicitte. Samāhiteti asse sandhāya vuttaṃ, susikkhite nibbisevaneti attho. Atha dakkhatha me veganti atha me parakkamaṃ passissathāti.
这里,『心意不一』指的是各种装饰色彩纷呈;『专注一处』是说凝聚一心,训练有素,互相配合。之后他说「看我的速度激烈」,意即即将显现我的勇猛。
Sattūnaṃ gaṇhanaṃ nāma mayhaṃ bhāro, gaccha tvaṃ nhatvā alaṅkaritvā pāsādaṃ āruhāti taṃ uyyojesi. Maddarājāpissa parihārakaraṇatthaṃ amacce pahiṇi. Te tassa mahānasadvāreyeva sāṇiṃ parikkhipitvā kappake upaṭṭhapesuṃ. So katamassukammo sīsaṃnhāto sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito amaccādīhi parivuto ‘‘pāsādaṃ abhiruhissāmī’’ti disā viloketvā apphoṭesi. Olokitaolokitaṭṭhānaṃ vikampi. So ‘‘idāni me parakkamaṃ passissathā’’ti āha. Tamatthaṃ pakāsento satthā anantaraṃ gāthamāha –
对于七波敌军的数量是我的负担,你出发吧,卸下装饰,攀登宫殿,此乃你的职责。为了保护国王王子,请带上妻子。他们把矛投掷到大门口,严阵以待。首领的头戴各种装饰,身旁环绕着妻子等,视察方位后便怒吼。察看四周阵地,他战栗不已。他说:「现在我将显现我的勇猛。」之后,教导者便朗诵以下诗句——
§76
76.
‘‘Tañca tattha udikkhiṃsu, rañño maddassantepure;
「他们在那里怒吼,在王子战车前边;
Vijambhamānaṃ sīhaṃva, phoṭentaṃ diguṇaṃ bhuja’’nti.
如被缚之狮,四肢被束,双臂屈折而不展。
Tassattho – tañca tattha vijambhantaṃ apphoṭentaṃ rañño antepure vātapānāni vivaritvā itthiyo udikkhiṃsūti.
随后,当时正是它挣扎困顿之际,并未发声。讫于国王宫殿内,风气畅通,女子们得以窥视。
Athassa maddarājā kataāneñjakāraṇaṃ alaṅkatavaravāraṇaṃ pesesi. So samussitasetacchattaṃ hatthikkhandhaṃ āruyha ‘‘pabhāvatiṃ ānethā’’ti tampi pacchato nisīdāpetvā caturaṅginiyā senāya parivuto pācīnadvārena nikkhamitvā parasenaṃ oloketvā ‘‘ahaṃ kusarājā, jīvitatthikā urena nipajjantū’’ti tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā sattumaddanaṃ akāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
这时,象王作了伺候,有饰物宝杖为其护卫。象王缓缓升起其强壮之躯,肩似暗色帐幕般宽广,象躯昂然,命人置之于宫殿前方。随后,他从四骑军队包围中走出,自西门离去,转观他者,言曰:“我是残暴的国王,愿你们随死而去。”随即发出狮吼,表明力量雄厚,演奏令人闻之畏惧。教主藉此昭示真义说——
§77
77.
‘‘Hatthikkhandhañca āruyha, āropetvā pabhāvatiṃ;
「登象躯以显威,举臂施威仪;
Saṅgāmaṃ otaritvāna, sīhanādaṃ nadī kuso.
越仗战而下,狮吼扬威扬,威猛无敌。」
§78
78.
‘‘Tassa taṃ nadato sutvā, sīhassevitare migā;
「闻此狮吼之声,诸兽皆惊惧,环绕狮者畏缩匿迹。」
Khattiyā vipalāyiṃsu, kusasaddabhayaṭṭitā.
刹提人叛乱,为害言辞恐怖恶毒。
§79
79.
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
手持象杖、持盾持木棒者,驾御战车、驾御坐骑者;
Aññamaññassa chindanti, kusasaddabhayaṭṭitā.
彼此相互砍杀,彼此之间言辞恶毒恐怖。
§80
80.
‘‘Tasmiṃ saṅgāmasīsasmiṃ, passitvā haṭṭhamānaso;
于战场血战之际,目见此情愫心专注;
Kusassa rañño devindo, adā verocanaṃ maṇiṃ.
恐怖之君王天帝,未能得到太阳宝珠。
§81
81.
‘‘So taṃ vijjhitvā saṅgāmaṃ, laddhā verocanaṃ maṇiṃ;
彼知晓此战阵,已获太阳宝珠之时;
Hatthikkhandhagato rājā, pāvekkhi nagaraṃ puraṃ.
国王进入象区,巡视城镇。
§82
82.
‘‘Jīvaggāhaṃ gahetvāna, bandhitvā satta khattiye;
他将活生生的人抓拿起来束缚,拘禁了七个战士;
Sasurassūpanāmesi, ime te deva sattavo.
伪装成岳父,试图迷惑他们,这七位天人就在此。
§83
83.
‘‘Sabbeva te vasaṃ gatā, amittā vihatā tava;
他们全都被你制服,仇敌被你击退;
Kāmaṃ karohi te tayā, muñca vā te hanassu vā’’ti.
你要对他们施以所愿之事,要么赦免他们,要么杀之。」
Tattha vipalāyiṃsūti satiṃ paccupaṭṭhāpetuṃ asakkontā vipallatthacittā bhijjiṃsu. Kusasaddabhayaṭṭitāti kusarañño saddaṃ nissāya jātena bhayena upaddutā mūḷhacittā. Aññamaññassa chindantīti aññamaññaṃ chindanti maddanti. ‘‘Bhindiṃsū’’tipi pāṭho. Tasminti evaṃ bodhisattassa saddasavaneneva saṅgāme bhinne tasmiṃ saṅgāmasīse taṃ mahāsattassa parakkamaṃ passitvā tuṭṭhahadayo sakko verocanaṃ nāma maṇikkhandhaṃ tassa adāsi. Nagaraṃ puranti nagarasaṅkhātaṃ puraṃ. Bandhitvāti tesaññeva uttari sāṭakena pacchābāhaṃ bandhitvā. Kāmaṃ karohi te tayāti tvaṃ attano kāmaṃ icchaṃ ruciṃ karohi, ete hi tayā dāsā katāyevāti.
由于无法持守正念,这些心念堕落的人心志错乱而崩溃。所谓扰乱之声,指心智愚钝者因听闻恶劣声音而起的恐惧。彼此间割裂,意谓互相残杀、欺凌。此处略有误读为“我将杀你”。如此,菩萨以此呼声发动战争,战役终止时,彼伟大勇士目睹此勇猛,心生欢喜,萨咖·缚罗迦那赐予他名为“宝石团”的神器。城镇即城市的又称。所谓“捆绑”,是指用粗绳紧绑首尾。言“你当取悦自身”,即你自己随心所欲地去做,这是因为他们已经被转为你的仆役。
Rājā āha –
国王说——
§84
84.
‘‘Tuyheva sattavo ete, na hi te mayha sattavo;
你自己有这七位侍从,实非我所有的侍从;
Tvaññeva no mahārāja, muñca vā te hanassu vā’’ti.
愿你这位大王亲自释放他们,或者杀死他们吧。」
Tattha tvaññeva noti, mahārāja, tvaṃyeva amhākaṃ issaroti.
对此,国王啊,这些人非你所有,而你乃是我们之主宰。
Evaṃ vutte mahāsatto ‘‘kiṃ imehi māritehi, mā tesaṃ āgamanaṃ niratthakaṃ hotu, pabhāvatiyā kaniṭṭhā satta maddarājadhītaro atthi, tā nesaṃ dāpessāmī’’ti cintetvā gāthamāha –
大臣如此说道后,心中思量说:「这些被杀之人,以他们来袭击毫无益处,况且年幼的七位公主尚且存在,我将把他们赐予他们。」于是吟诵偈语说——
§85
85.
‘‘Imā te dhītaro satta, devakaññūpamā subhā;
「这七位你的女儿,如天女般美丽善良;
Dadāhi nesaṃ ekekaṃ, hontu jāmātaro tavā’’ti.
“把这一切分别赐予他们吧,愿他们成为你的族人。”
Atha naṃ rājā āha –
于是王说道——
§86
86.
‘‘Amhākañceva tāsañca, tvaṃ no sabbesamissaro;
“这些人,本就是我们的族人,而你是我们的总领;
Tvaññeva no mahārāja, dehi nesaṃ yadicchasī’’ti.
你就是我们的伟大国王,请将你想赐予他们的,全都赐给他们。”
Tattha tvaṃ no sabbesanti, mahārāja kusanarinda, kiṃ vadesi, tvaññeva etesañca sattannaṃ rājūnaṃ mamañca imāsañca sabbesaṃ no issaro. Yadicchasīti yadi icchasi, yassa vā yaṃ dātuṃ icchasi, tassa taṃ dehīti.
这里说“你是我们的总领”,伟大的国王,甘蔗国王,汝说什么?你自己就是这些七位国王和我以及所有众人的主宰。所谓“你想赐予”,就是若你愿意将某物赐与谁,那便将那物赐予谁。”
Evaṃ vutte so tā sabbāpi alaṅkārāpetvā ekekassa rañño ekekaṃ adāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā pañca gāthāyo abhāsi –
说完这话,他给所有人都配备了装饰品,分别赐予每位王。为说明其义,导师吟诵了五句诗:
§87
87.
‘‘Ekamekassa ekekaṃ, adā sīhassaro kuso;
『单独一人拥有一物,唯有狮首草不可夺取;』
Khattiyānaṃ tadā tesaṃ, rañño maddassa dhītaro.
『彼时,属于刹帝利之中,那王子名为摩诃达罗──摩诃达罗是王的儿子。』
§88
88.
‘‘Pīṇitā tena lābhena, tuṭṭhā sīhassare kuse;
『凭借那所得之利,狮首草的所有者心满意足;』
Sakaraṭṭhāni pāyiṃsu, khattiyā satta tāvade.
『七位刹帝利使用那草,就如同取得了城堡坚固。』
§89
89.
‘‘Pabhāvatiñca ādāya, maṇiṃ verocanaṃ subhaṃ;
『携带着发光的宝珠,散发美丽光辉;』
Kusāvatiṃ kuso rājā, agamāsi mahabbalo.
『王者摩诃达罗,身强力壮,携宝而来。』
§90
90.
‘‘Tyassu ekarathe yantā, pavisantā kusāvatiṃ;
『当时,两车并行,进入阿阇耶城;』
Samānā vaṇṇarūpena, nāññamaññātirocisuṃ.
『容貌与色相相同,彼此不相越过。』
§91
91.
‘‘Mātā puttena saṃgacchi, ubhayo ca jayampatī;
『母亲与儿子一同行来,二者皆为胜利的统治者;』
Samaggā te tadā āsuṃ, phītaṃ dharaṇimāvasu’’nti.
『当时他们和合一致,欢喜地居住在这土地上。』
Tattha pīṇitāti santappitā. Pāyiṃsūti idāni appamattā bhaveyyāthāti kusanarindena ovaditā agamaṃsu. Agamāsīti katipāhaṃ vasitvā ‘‘amhākaṃ raṭṭhaṃ gamissāmā’’ti sasuraṃ āpucchitvā gato. Ekarathe yantāti dvepi ekarathaṃ abhiruyha gacchantā. Samānā vaṇṇarūpenāti vaṇṇena ca rūpena ca samānā hutvā. Nāññamaññātirocisunti eko ekaṃ nātikkami. Maṇiratanānubhāvena kira mahāsatto abhirūpo ahosi suvaṇṇavaṇṇo sobhaggappatto, so kira pubbe paccekabuddhassa piṇḍapātanissandena buddhapaṭimākaraṇanissandena ca evaṃ tejavanto ahosi. Saṃgacchīti athassa mātā mahāsattassa āgamanaṃ sutvā nagare bheriṃ carāpetvā mahāsattassa bahuṃ paṇṇākāraṃ ādāya paccuggamanaṃ katvā samāgacchi. Sopi mātarā saddhiṃyeva nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā sattāhaṃ chaṇakīḷaṃ kīḷitvā alaṅkatapāsādatalaṃ abhiruhi. Tepi ubho jayampatikā samaggā ahesuṃ, tato paṭṭhāya yāvajīvaṃ samaggā sammodamānā phītaṃ dharaṇiṃ ajjhāvasiṃsūti.
此处“欢喜”意指生起欣喜。“短促”意义为现今应当适度,无过度,依国王库萨纳之教诲接受其戒律。所谓“来临”,指数日停留后,彼等对亲族说:“我们将去我们的国度。”此时两辆战车俱登上,同行前进。容貌与色相相等,彼此颜色与形相相同。一一相间不越过。此人因怀抱宝石玉饰之光辉,其容仪庄严华美,辉煌灿烂。据说昔日他曾凭借独觉佛陀之托乞食,依靠佛陀之形象而显光明夺目。所谓“相聚”,即其母亲闻知此大圣者来临,于城中击鼓招呼,携诸多宝贝迎接归来,往还合流。母亲亦携众人环绕城邑一周,并娱乐天伦,登高华丽的府邸。三者二位胜利统治者遂和合如一,以相共存为本,持续终生,欢乐欢喜,安居乐业于此地。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṃ, kaniṭṭho ānando, khujjā khujjuttarā, pabhāvatī rāhulamātā, parisā buddhaparisā, kusarājā pana ahameva ahosinti.
世尊宣说此法,阐明真实,复述生死缘起的故事。讲述法义完满时,使得渴望圣果的比库心生欢喜,得到初果,禅定安住。此时,父母为尊贵的皇族,年幼为慈悲的阿难,其母为玄牝婆罗门女,也即迦叶尊者之妻。诸佛弟子聚集,大众环绕,国王库萨纳即为此人自己。
Kusajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 俱沙本生注释第一。
[532] 2. Soṇanandajātakavaṇṇanā
【532】二、索那难陀本生注释
Devatā nusi gandhabboti idaṃ satthā jetavane viharanto mātuposakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu sāmajātake (jā. 2.22.296 ādayo) vatthusadisaṃ. Tadā pana satthā ‘‘mā, bhikkhave, imaṃ bhikkhuṃ ujjhāyittha, porāṇakapaṇḍitā sakalajambudīpe rajjaṃ labhamānāpi taṃ aggahetvā mātāpitaro posiṃsuyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
天众说:这位尊者在祇树给孤独园住世时,先从一位父母供养的比库开始说起。内容与《本生经》中同名故事(本生经第二部第22经第296节起)相似。那时世尊说:“比库们,不要轻慢这位比库,纵然古代诸佛曾担任过整个珍珠陆的国王,那么父母仍像抚养未成年子女那样供养他。”说完便引导大家忆昔往事。
Atīte bārāṇasī brahmavaḍḍhanaṃ nāma nagaraṃ ahosi. Tattha manojo nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tattha aññataro asītikoṭivibhavo brāhmaṇamahāsālo aputtako ahosi. Tassa brāhmaṇī teneva ‘‘bhoti puttaṃ patthehī’’ti vuttā patthesi. Atha bodhisatto brahmalokā cavitvā tassā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi, jātassa cassa ‘‘soṇakumāro’’ti nāmaṃ kariṃsu. Tassa padasā gamanakāle aññopi satto brahmalokā cavitvā tassāyeva kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi, tassa jātassa ‘‘nandakumāro’’ti nāmaṃ kariṃsu. Tesaṃ uggahitavedānaṃ sabbasippesu nipphattiṃ pattānaṃ vayappattānaṃ rūpasampadaṃ disvā brāhmaṇo brāhmaṇiṃ āmantetvā ‘‘bhoti puttaṃ soṇakumāraṃ gharabandhanena bandhissāmā’’ti āha. Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā puttassa tamatthaṃ ācikkhi . So ‘‘alaṃ, amma, mayhaṃ gharāvāsena, ahaṃ yāvajīvaṃ tumhe paṭijaggitvā tumhākaṃ accayena himavantaṃ pavisitvā pabbajissāmī’’ti āha. Sā brāhmaṇassa etamatthaṃ ārocesi.
往昔有个名为婆罗那舍的城市,以增益梵天闻名。那里有一位叫作摩罗若的国王执掌国家。那时有一位无子的大婆罗门富豪,夫人说:“尊者,请赐我一个儿子。”随即菩萨离开梵天界,在这婆罗门夫人的肚腹中投胎,取名索那王子。之后又有另一灵魂离开梵天界,也附于此腹,同样赋名难陀王子。两者皆由婆罗门夫妇根据胎名识相,见彼二身形与年长差别明显,婆罗门便告夫人:“尊者,我们用绳索将索那王子绑起来吧。”夫人欢喜同意,向儿子说明缘由。儿子说:“母亲,为了我这身居住之所,我欲终生以恩情报答你们,继承你们祝福,入山林出家修道。”夫人将此意告知婆罗门。
Te punappunaṃ kathentāpi tassa cittaṃ alabhitvā nandakumāraṃ āmantetvā ‘‘tāta, tena hi tvaṃ kuṭumbaṃ paṭipajjāhī’’ti vatvā ‘‘nāhaṃ bhātarā chaḍḍitakheḷaṃ sīsena ukkhipāmi, ahampi tumhākaṃ accayena bhātarāva saddhiṃ pabbajissāmī’’ti vutte tesaṃ vacanaṃ sutvā ‘‘ime dve evaṃ taruṇāva kāme pajahanti, kimaṅgaṃ pana mayaṃ, sabbeyeva pabbajissāmā’’ti cintetvā, ‘‘tātā , kiṃ vo amhākaṃ accayena pabbajjāya, idāneva sabbe mayaṃ pabbajissāmā’’ti rañño ārocetvā sabbaṃ dhanaṃ dānamukhe vissajjetvā dāsajanaṃ bhujissaṃ katvā ñātīnaṃ dātabbayuttakaṃ datvā cattāropi janā brahmavaḍḍhananagarā nikkhamitvā himavantapadese pañcapadumasañchannaṃ saraṃ nissāya ramaṇīye vanasaṇḍe assamaṃ māpetvā pabbajitvā tattha vasiṃsu. Ubhopi bhātaro mātāpitaro paṭijaggiṃsu, tesaṃ pātova dantakaṭṭhañca mukhadhovanañca datvā paṇṇasālañca pariveṇañca sammajjitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapetvā araññato madhuraphalāphalāni āharitvā mātāpitaro khādāpenti, uṇhena vā sītena vā vārinā nhāpenti, jaṭā sodhenti, pādaparikammādīni tesaṃ karonti.
即便他们反复谈论这事,难陀王子仍不接受,邀请他们说:“尊长,因此你护持世家,我也不会舍弃兄弟之情,愿与弟兄一同出家。”婆罗门听了他说辞后想:“这二人如年轻少年舍弃情欲,我又该何以报答?既然如此,我们今日就一同出家吧。”国王命令将所有财物赠予大众,设宴招待亲朋,带着四位随从离开婆罗那舍城,奔往喜爱之阿摩罗山。父母同意他们出家,便为他们整齐服侍,布置住处,备下饮食,从山林采集甘美果蔬,父母则食用,夏夜用凉水浴洗,梳理头发脚趾,照顾良善。
Evaṃ addhāne gate nandapaṇḍito ‘‘mayā ābhataphalāphalāneva paṭhamaṃ mātāpitaro khādāpessāmī’’ti purato gantvā hiyyo ca parahiyyo ca gahitaṭṭhānato yāni vā tāni vā pātova āharitvā mātāpitaro khādāpesi. Te tāni khāditvā mukhaṃ vikkhāletvā uposathikā bhavanti. Soṇapaṇḍito pana dūraṃ gantvā madhuramadhurāni supakkasupakkāni āharitvā upanāmesi. Atha naṃ, ‘‘tāta, kaniṭṭhena te ābhatāni mayaṃ pātova khāditvā uposathikā jātā, na idāni no attho’’ti vadanti. Iti tassa phalāphalāni paribhogaṃ na labhanti vinassanti, punadivasesupi tathevāti . Evaṃ so pañcābhiññatāya dūraṃ gantvāpi āharati, te pana na khādanti.
后来难陀智者在采甘甜果实时说:“我要首先为父母奉献这些甘蔗果。”他走向前,捡起海边所到之最好的甘果供养父母。父母吃过后,面带愉悦,隐约如得功德者守护般。索那智者远行,另采他种甘甜美果,捧来供奉。父母说:“尊长,如今我们已因你们恭敬甘果而积功,不必再有别的功用了。”于是他们不再享用这些果品,反而损坏果实。第二天亦然。于是索那远行采来五种殊胜果品,父母却不进食。
Atha mahāsatto cintesi – ‘‘mātāpitaro me sukhumālā, nando ca yāni vā tāni vā apakkaduppakkāni phalāphalāni āharitvā khādāpeti, evaṃ sante ime na cīraṃ pavattissanti, vāressāmi na’’nti. Atha naṃ so āmantetvā ‘‘nanda, ito paṭṭhāya phalāphalaṃ āharitvā mamāgamanaṃ paṭimānehi, ubhopi ekatova khādāpessāmā’’ti āha. So evaṃ vuttepi attano puññaṃ paccāsīsanto na tassa vacanamakāsi. Mahāsatto ‘‘nando mama vacanaṃ akaronto ayuttaṃ karoti, palāpessāmi naṃ, tato ekakova mātāpitaro paṭijaggissāmī’’ti cintetvā ‘‘nanda, tvaṃ anovādako paṇḍitānaṃ vacanaṃ na karosi, ahaṃ jeṭṭho, mātāpitaro mameva bhāro, ahameva nesaṃ paṭijaggissāmi, tvaṃ idha vasituṃ na lacchasi, aññattha yāhī’’ti tassa accharaṃ pahari.
大菩萨思考:“父母甚为娇嫩,而难陀却采集或好或坏的果品供养他们,如此情形下这果实不会长久,我决意放弃。”于是他去告知难陀:“弟弟,采集果品时须在我回至前,你我共食。”难陀答应,但后来未听从。大菩萨思忖道:“难陀不遵从贤哲教诲,我当多言责备他;既然如此,不如单独为父母奉养,我自己承担此责任。你难陀则另住他处,不必同住。”遂严厉斥责他。
So tena palāpito tassa santike ṭhātuṃ asakkonto taṃ vanditvā mātāpitaro upasaṅkamitvā tamatthaṃ ārocetvā attano paṇṇasālaṃ pavisitvā kasiṇaṃ oloketvā taṃ divasameva pañca abhiññāyo aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā cintesi – ‘‘ahaṃ sīnerupādato ratanavālukā āharitvā mama bhātu paṇṇasālāya pariveṇe okiritvā bhātaraṃ khamāpetuṃ pahomi, evampi na sobhissati, anotattato udakaṃ āharitvā mama bhātu paṇṇasālāya pariveṇe osiñcitvā bhātaraṃ khamāpetuṃ pahomi, evampi na sobhissati, sace me bhātaraṃ devatānaṃ vasena khamāpeyyaṃ, cattāro ca mahārājāno sakkañca ānetvā bhātaraṃ khamāpetuṃ pahomi, evampi na sobhissati , sakalajambudīpe manojaṃ aggarājānaṃ ādiṃ katvā rājāno ānetvā khamāpessāmi, evaṃ sante mama bhātu guṇo sakalajambudīpe avattharitvā gamissati, candimasūriyo viya paññāyissatī’’ti. So tāvadeva iddhiyā gantvā brahmavaḍḍhananagare tassa rañño nivesanadvāre otaritvā ṭhito ‘‘eko kira vo tāpaso daṭṭhukāmo’’ti rañño ārocāpesi. Rājā ‘‘kiṃ pabbajitassa mayā diṭṭhena, āhāratthāya āgato bhavissatī’’ti bhattaṃ pahiṇi, so bhattaṃ na icchi. Taṇḍulaṃ pahiṇi, taṇḍulaṃ na icchi. Vatthāni pahiṇi, vatthāni na icchi. Tambūlaṃ pahiṇi, tambūlaṃ na icchi. Athassa santike dūtaṃ pesesi, ‘‘kimatthaṃ āgatosī’’ti. So dūtena puṭṭho ‘‘rājānaṃ upaṭṭhahituṃ āgatomhī’’ti āha. Rājā taṃ sutvā ‘‘bahū mama upaṭṭhākā, attanova tāpasadhammaṃ karotū’’ti pesesi. So taṃ sutvā ‘‘ahaṃ tumhākaṃ attano balena sakalajambudīpe rajjaṃ gahetvā dassāmī’’ti āha.
世尊由此而启示他,在其面前立而不能言说,便礼敬之,父母亲近接见,说明其意,进入其食堂,观看遍,至第二日便通达五种神通与八种成就,乃思惟曰:“我曾采集石英砂与宝砂,布置于我兄弟食堂的园围中,愿为弟兄赦罪,然此举并不美善;若不具体采水浇灌于我兄弟食堂之围,愿为弟兄赦罪,此亦不美;若我兄弟由天神所安住,我将请来四大帝王及萨咖天帝,欲为弟兄赦罪,仍非美善;若于整个占婆洲请来心王等诸王,愿为兄赦罪,这样我兄之功德必将在整个占婆洲流传,诸如日月光明永照世间。”于是以神通,即往梵增城,于王宫门降立曰:“我独为修行之人久向尔等显现。”王问曰:“那出家之人,曾由我所见而来,或为食粮而至乎?”呈奉食粮,彼却不受,递施新稻米,彼亦仍不取,又奉布衣、檳榔,均不受。遂遣使问其来意,彼答曰:“我来是侍奉国王。”王闻反告众侍者:“尔等应令其依修行教法自处。”彼听后宣言:“我将凭汝力,摄受全占婆洲王位示现,且仅以神通庄严彼邦。”
Taṃ sutvā rājā cintesi – ‘‘pabbajitā nāma paṇḍitā, kiñci upāyaṃ jānissantī’’ti taṃ pakkosāpetvā āsane nisīdāpetvā vanditvā ‘‘bhante, tumhe kira mayhaṃ sakalajambudīparajjaṃ gahetvā dassathā’’ti pucchi. ‘‘Āma mahārājā’’ti. ‘‘Kathaṃ gaṇhissathā’’ti? ‘‘Mahārāja, antamaso khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ kassaci anuppādetvā tava dhanacchedaṃ akatvā attano iddhiyāva gahetvā dassāmi, apica kevalaṃ papañcaṃ akatvā ajjeva nikkhamituṃ vaṭṭatī’’ti. So tassa vacanaṃ saddahitvā senaṅgaparivuto nagarā nikkhami. Sace senāya uṇhaṃ hoti, nandapaṇḍito attano iddhiyā chāyaṃ katvā sītaṃ karoti, deve vassante senāya upari vassituṃ na deti, sītaṃ vā uṇhaṃ vā vāreti, magge khāṇukaṇṭakādayo sabbaparissaye antaradhāpeti, maggaṃ kasiṇamaṇḍalaṃ viya samaṃ katvā sayaṃ ākāse cammakhaṇḍaṃ pattharitvā pallaṅkena nisinno senāya parivuto gacchati.
王闻此语,良久思惟:“出家者实乃智者,必晓某种妙计。”遂引彼至座,礼敬后问曰:“尊者,汝岂愿取我全占婆洲王位予示乎?”答曰:“愿也,大王。如何受之?”答曰:“大王,我终将以微小蒜汁沾血示某人,斩断汝权,凭自身神通示之,且净除纷扰,翌日即将启程。”彼言已,率军出城。若军热时,智者以神通化凉;天雨时则不许军居外,或凉或热皆制;行路被荆刺缠绕阻隔,若无形法障蔽封路径,成如光明呈现飞天,坐垫席上,环军往行。
Evaṃ senaṃ ādāya paṭhamaṃ kosalaraṭṭhaṃ gantvā nagarassāvidūre khandhāvāraṃ nivāsāpetvā ‘‘yuddhaṃ vā no detu setacchattaṃ vā’’ti kosalarañño dūtaṃ pāhesi. So kujjhitvā ‘‘kiṃ ahaṃ na rājā’’ti ‘‘yuddhaṃ dammī’’ti senāya purakkhato nikkhami. Dve senā yujjhituṃ ārabhiṃsu . Nandapaṇḍito dvinnampi antare attano nisīdanaṃ ajinacammaṃ mahantaṃ katvā pasāretvā dvīhipi senāhi khittasare cammeneva sampaṭicchi. Ekasenāyapi koci kaṇḍena viddho nāma natthi, hatthagatānaṃ pana kaṇḍānaṃ khayena dvepi senā nirussāhā aṭṭhaṃsu. Nandapaṇḍito manojarājassa santikaṃ gantvā ‘‘mā bhāyi, mahārājā’’ti assāsetvā kosalassa santikaṃ gantvā ‘‘mahārāja, mā bhāyi, natthi te paripantho, tava rajjaṃ taveva bhavissati, kevalaṃ manojarañño vasavattī hohī’’ti āha. So tassa saddahitvā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Atha naṃ manojassa santikaṃ netvā ‘‘mahārāja, kosalarājā te vase vattati, imassa rajjaṃ imasseva hotū’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā taṃ attano vase vattetvā dve senā ādāya aṅgaraṭṭhaṃ gantvā aṅgaṃ gahetvā tato magadharaṭṭhanti etenupāyena sakalajambudīpe rājāno attano vase vattetvā tato tehi parivuto brahmavaḍḍhananagarameva gato. Rajjaṃ gaṇhanto panesa sattannaṃ saṃvaccharānaṃ upari sattadivasādhikehi sattamāsehi gaṇhi. So ekekarājadhānito nānappakāraṃ khajjabhojanaṃ āharāpetvā ekasatarājāno gahetvā tehi saddhiṃ sattāhaṃ mahāpānaṃ pivi.
如此率军首趋迦萨国,居城郊设立屯营,丞相遣使谓国王曰:“愿勿发动战役及设防。”对曰:“我非王,望与之战。”两军遂交战。智者于两军间布设席地施展武艺,驭军如战象,斩杀马象俱多。后往翁罗王处曰:“勿惧,王者。”至迦萨王面前曰:“王勿惧,汝前路无阻,国土属汝,唯愿明王能主天下。”王闻言答曰“善”,将其至兹属地,率两军赴昂伽国。以此辞令,诸区域王朝俱归其属,执掌政权,自此掌控占婆全洲。此时运转四十七年余,宴罢饮酒,诸区域王公聚首畅饮。
Nandapaṇḍito ‘‘yāva rājā sattāhaṃ issariyasukhaṃ anubhoti, tāvassa attānaṃ na dassessāmī’’ti uttarakurumhi piṇḍāya caritvā himavante kañcanaguhādvāre sattāhaṃ vasi. Manojopi sattame divase attano mahantaṃ sirivibhavaṃ oloketvā ‘‘ayaṃ yaso na mayhaṃ mātāpitūhi, na aññehi dinno, nandatāpasaṃ nissāya uppanno, taṃ kho pana me apassantassa ajja sattamo divaso, kahaṃ nu kho me yasadāyako’’ti nandapaṇḍitaṃ sari. So tassa anussaraṇabhāvaṃ ñatvā āgantvā purato ākāse aṭṭhāsi. Rājā taṃ disvā cintesi – ‘‘ahaṃ imassa tāpasassa devatābhāvaṃ vā manussabhāvaṃ vā na jānāmi, sace esa manusso bhaveyya, sakalajambudīparajjaṃ etasseva dassāmi. Atha devo, sakkāramassa karissāmī’’ti. So taṃ vīmaṃsanto paṭhamaṃ gāthamāha –
智者告曰:“王当享王权愉悦至四十七年,不再出示自我。”后于北方金洞隐居,定居一周。于第七日察察自身巨富荣耀,默念曰:“此名誉非由父母或他人所授,乃依智者辈厌离勤修而生。今我将不见智者之迹,今日为第七日,谁能赐我名誉?”智者心怀属意,升空立于前方,王见而思惟:“我未知此勤修者为天人或人身,若其为人,我将即刻示现占婆全洲王权与之。”彼细察后诵初首颂曰:
§92
92.
‘‘Devatā nuti gandhabbo, adu sakko purindado;
“天神君说:彼香风者,萨咖乃天帝;
Manussabhūto iddhimā, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.
此作人身,具神通,吾安得知彼乎?”
So tassa vacanaṃ sutvā sabhāvameva kathento dutiyaṃ gāthamāha –
于是,闻此言者,正依其本性说明说,继而讷诵第二偈——
§93
93.
‘‘Nāpi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado;
『非天非乾闼婆,非萨咖天帝,众生形态具神通,尔等应知此事』。
Manussabhūto iddhimā, evaṃ jānāhi bhāradhā’’ti.
『人形而成,具足神通,尔等应当明了,彼已具知此理。』
Tattha bhāradhāti raṭṭhabhāradhāritāya naṃ evaṃ ālapati.
其中『bhāradhā』指国家之承担者,谓彼如此言说。
Taṃ sutvā rājā ‘‘manussabhūto kirāyaṃ mayhaṃ evaṃ bahupakāro, mahantena yasena naṃ santappessāmī’’ti cintetvā āha –
王闻之,思惟曰:『此人形而成,吾等确实如此为多计策,必当以大力制止彼之所为。』
§94
94.
‘‘Katarūpamidaṃ bhoto, veyyāvaccaṃ anappakaṃ;
王思之,言:『夫子,其状何如?所译所识,果真无误乎?』
Devamhi vassamānamhi, anovassaṃ bhavaṃ akā.
在天界雨季期间,未降雨的境况出现。
§95
95.
‘‘Tato vātātape ghore, sītacchāyaṃ bhavaṃ akā;
随后出现猛烈的风暴酷热,以及寒冷的阴凉之处;
Tato amittamajjhesu, saratāṇaṃ bhavaṃ akā.
然后在锋利的箭矢中,产生了湿润的空气;
§96
96.
‘‘Tato phītāni raṭṭhāni, vasino te bhavaṃ akā;
接着,群国动荡,居民均感到不安;
Tato ekasataṃ khatye, anuyante bhavaṃ akā.
其后出现百种苦难,众生随之承受;
§97
97.
‘‘Patītāssu mayaṃ bhoto, vada taṃ bhañjamicchasi;
落难者哦,请你发言,告诉我们你要打破(困境)之意。
Hatthiyānaṃ assarathaṃ, nāriyo ca alaṅkatā;
杀生者皆为无益,妇人亦不应装饰;
Nivesanāni rammāni, mayaṃ bhoto dadāmase.
我们愿将华美的居所献予尊者。
§98
98.
‘‘Atha vaṅge vā magadhe, mayaṃ bhoto dadāmase;
若在吠舍城或摩揭陀境内,我们愿将之献予尊者;
Atha vā assakāvantī, sumanā damma te mayaṃ.
若在阿萨迦国,愿以美好花篮为君奉献。
§99
99.
‘‘Upaḍḍhaṃ vāpi rajjassa, mayaṃ bhoto dadāmase;
若织有绳结,我们亦愿呈献于尊者;
Sace te attho rajjena, anusāsa yadicchasī’’ti.
若绳对君有用,愿依尊意予以使用。」
Tattha katarūpamidanti katasabhāvaṃ. Veyyāvaccanti kāyaveyyāvatikakammaṃ. Anovassanti avassaṃ, yathā devo na vassati , tathā katanti attho. Sītacchāyanti sītalaṃ chāyaṃ. Vasino teti te raṭṭhavāsino amhākaṃ vasavattino. Khatyeti khattiye, aṭṭhakathāyaṃ pana ayameva pāṭho. Patītāssumayanti tuṭṭhā mayaṃ. Vada taṃ bhañjamicchasīti bhañjanti ratanassetaṃ nāmaṃ, varaṃ te dadāmi, yaṃ ratanaṃ icchasi, taṃ vadehīti attho. ‘‘Hatthiyāna’’ntiādīhi sarūpato taṃ taṃ ratanaṃ dasseti. Assakāvantīassakaraṭṭhaṃ vā avantiraṭṭhaṃ vā. Rajjenāti sacepi te sakalajambudīparajjena attho, tampi te datvā ahaṃ phalakāvudhahattho tumhākaṃ rathassa purato gamissāmīti dīpeti. Yadicchasīti etesu mayā vuttappakāresu yaṃ icchasi, taṃ anusāsa āṇāpehīti.
此中所谓「katarūpamidanti katasabhāvaṃ」者,谓何种状态所为之事也。称为口说者,指身口业之所作。谓如天不雨,亦复如是作。所谓凉凉荫蔽,谓清凉之荫。称为居民者,指属于某国之居民,为我族领土主。所谓「khatyeti khattiye」,在注疏中此为此处课文。谓请降临,皆为喜悦,我等安乐。曰「欲击破」,言欲破坏也,故诸人曰「击破」。此处「ratanassetaṃ」即名称莲珠,意谓「珍宝」,曰「尔所欲者,予汝上品」,汝欲何宝,尽言之意。曰「Hatthiyāna」等,形状各异示各样宝物。或曰象国产或印度印度共和国,若曰王者权威,亦所谓全部印度诸国之义,若予尔,吾持军器手执刀杖,将领汝车前引导之,示之以光。曰「若欲如是,则依我所授,遵循规范」之意。
Taṃ sutvā nandapaṇḍito attano adhippāyaṃ āvikaronto āha –
听此乃知,南达学者心怀毕恭毕敬,整顿自身引导众生,而说:
§100
100.
(此处为编号)
‘‘Na me atthopi rajjena, nagarena dhanena vā;
『我不因王权、城邑财富得利之意,
Athopi janapadena, attho mayhaṃ na vijjatī’’ti.
我亦无因民众众生而生益处,』
‘‘Sace te mayi sineho atthi, ekaṃ me vacanaṃ karohī’’ti vatvā gāthādvayamāha –
『若尔对我怀有爱心,唯愿尔言吾一句』,说此二偈曰:
§101
101.
‘‘Bhotova raṭṭhe vijite, araññe atthi assamo;
「波陀国已被他国所征服,森林中有猛兽存在;
Pitā mayhaṃ janettī ca, ubho sammanti assame.
父亲和母亲二人,都居住在猛兽之中。」
§102
102.
‘‘Tesāhaṃ pubbācariyesu, puññaṃ na labhāmi kātave;
「我在先前的修行中,没有积集善业;
Bhavantaṃ ajjhāvaraṃ katvā, soṇaṃ yācemu saṃvara’’nti.
今已对你怀有敬意,愿恳求你节制吮乳。」
Tattha raṭṭheti rajje. Vijiteti āṇāpavattiṭṭhāne. Assamoti himavantāraññe eko assamo atthi. Sammantīti tasmiṃ assame vasanti. Tesāhanti tesu ahaṃ. Kātaveti vattapaṭivattaphalāphalāharaṇasaṅkhātaṃ puññaṃ kātuṃ na labhāmi, bhātā me soṇapaṇḍito nāma mamekasmiṃ aparādhe mā idha vasīti maṃ palāpesi. Ajjhāvaranti adhiāvaraṃ te mayaṃ bhavantaṃ saparivāraṃ katvā soṇapaṇḍitaṃ saṃvaraṃ yācemu, āyatiṃ saṃvaraṃ yācāmāti attho. ‘‘Yācemimaṃ vara’’ntipi pāṭho, mayaṃ tayā saddhiṃ soṇaṃ yāceyyāma khamāpeyyāma, imaṃ varaṃ tava santikā gaṇhāmīti attho.
其中,『于国土』者,于王国也。『于征服之地』者,于王命所行之处也。『有一静修处』者,在雪山丛林中有一静修处也。『他们居住』者,居住于彼静修处也。『我在彼等之中』者,我在彼等之中也。『无法行善』者,无法行那以往来给取果实蔬菜所摄之善;我有一兄弟名为索那班迪达,他因我一次过失而驱逐我,令我离去,言「勿居于此」也。『我们将归附于您』者,意为:我们将侍奉您及您的随从,向索那班迪达求和,意谓我们将在未来持续地求和。又有另一读法作『我们求取此愿』,意为:我们将与您一同向索那求和、请求宽恕,我从您处取得此一愿望也。
Atha naṃ rājā āha –
随后,国王对他说——
§103
103.
‘‘Karomi te taṃ vacanaṃ, yaṃ maṃ bhaṇasi brāhmaṇa;
“我将遵从您所说的话,婆罗门;
Etañca kho no akkhāhi, kīvanto hontu yācakā’’ti.
请告诉我们,施舍者应如何行为为宜。”
Tattha karomīti ahaṃ sakalajambudīparajjaṃ dadamāno ettakaṃ kiṃ na karissāmi, karomīti vadati. Kīvantoti kittakā.
其中,『我将做到』者,谓:我正赐予整个南瞻部洲之王位,如此之数量,有何不能做到,故说『我将做到』也。『有多少』者,有几何也。
Nandapaṇḍito āha –
难陀班底多说──
§104
104.
第一〇四则。
‘‘Parosataṃ jānapadā, mahāsālā ca brāhmaṇā;
“他乡诸邦民众,婆罗门有大神殿;
Ime ca khattiyā sabbe, abhijātā yasassino;
且为诸部众姓,皆为称誉贵族;
Bhavañca rājā manojo, alaṃ hessanti yācakā’’ti.
生来即为王子,贪求乞求不止。”
Tattha jānapadāti gahapatī. Mahāsālā ca brāhmaṇāti sārappattā brāhmaṇā ca parosatāyeva. Alaṃ hessantīti pariyattā bhavissanti. Yācakāti mamatthāya soṇapaṇḍitassa khamāpakā.
其中,所谓诸邦民,指乡邑世俗主人;婆罗门大神殿,即因其贤达在他乡所塑;“乞求将无穷”者,谓其广传不歇;乞求指的是宽容以满足难陀班底多之私意。
Atha naṃ rājā āha –
于是国王说:
§105
105.
‘‘Hatthī asse ca yojentu, rathaṃ sannayha sārathi;
「象与驴配合,用驾驭车的驾士驾驭车;
Ābandhanāni gaṇhātha, pādāsussārayaddhaje;
拿起缰绳,在车上插着旗的脚上缚上牢绳;
Assamaṃ taṃ gamissāmi, yattha sammati kosiyo’’ti.
我将骑着驴去往骆越所在之处。」
Tattha yojentūti hatthārohā hatthī, assārohā ca asse kappentu. Rathaṃ sannayha sārathīti sammasārathi tvampi rathaṃ sannayha. Ābandhanānīti hatthiassarathesu ābandhitabbāni bhaṇḍāni ca gaṇhatha. Pādāsussārayaddhajeti rathe ṭhapitadhajapādāsu dhaje ussārayantu ussāpentu. Kosiyoti yasmiṃ assame kosiyagotto vasatīti.
此中“配合”者,象为乘骑者,驴为被驮者,共同牵引车。“用驾驭车的驾士驾驭车”指驾士亲自牵引车。“拿起缰绳”指为象与驴车备且约束的器具。“在车上插着旗的脚上缚上牢绳”指约束旗杆所立之脚,使其稳固。“骆越”者,即居于该驴之处的骆越族群。
§106
106.
‘‘Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅginī;
“于是,王来到战场,率领四辆战车的军队;
Agamā assamaṃ rammaṃ, yattha sammati kosiyo’’ti. – ayaṃ abhisambuddhagāthā;
来到那里,见到那个被称为敌人的美妙地带,也就是被科西娑认可的地方。”——此为如来歌颂;
Tattha tato cāti, bhikkhave, evaṃ vatvā tato so rājā ekasatakhattiye gahetvā mahatiyā senāya parivuto nandapaṇḍitaṃ purato katvā nagarā nikkhami. Caturaṅgīnīti caturaṅginiyā senāya agamāsi, antaramagge vattamānopi avassaṃ gāmitāya evaṃ vutto. Catuvīsatiakkhobhaṇisaṅkhātena balakāyena saddhiṃ maggaṃ paṭipannassa tassa nandapaṇḍito iddhānubhāvena aṭṭhusabhavitthataṃ maggaṃ samaṃ māpetvā ākāse cammakhaṇḍaṃ pattharitvā tattha pallaṅkena nisīditvā senāya parivuto alaṅkatahatthikkhandhe nisīditvā gacchantena raññā saddhiṃ dhammayuttakathaṃ kathento sītauṇhādiparissaye vārento agamāsi.
比库们,‘那里那里’是指如是说之后,王携带着一百位战士,统领大军,围绕在智慧宁达长老之前,亲自率众出城。所谓“四辆战车的军队”者,指由这支四辆战车的军队所到之处,途中乃至游牧地带,都是如此传说。由二十二万八千名武士组成,同行者乃智慧宁达,利用神通力,为护持被整体称为“八会”,施展神通,驾驭风云,坐于床榻之上,军队环绕,手持华美武器,肩负盔甲,坐于骑乘工具上,随行而去。同行之际,与国王共议法事,调和寒热诸难,慈悲安抚而来。
Athassa assamaṃ pāpuṇanadivase soṇapaṇḍito ‘‘mama kaniṭṭhassa atirekasattamāsasattadivasādhikāni satta vassāni nikkhantassā’’ti āvajjetvā ‘‘kahaṃ nu kho so etarahī’’ti dibbena cakkhunā olokento ‘‘catuvīsatiakkhobhaṇiparivārena saddhiṃ ekasatarājāno gahetvā mamaññeva khamāpetuṃ āgacchatī’’ti disvā cintesi – ‘‘imehi rājūhi ceva parisāhi ca mama kaniṭṭhassa bahūni pāṭihāriyāni diṭṭhāni, mamānubhāvaṃ ajānitvā ‘ayaṃ kūṭajaṭilo attano pamāṇaṃ na jānāti, amhākaṃ ayyena saddhiṃ payojesī’ti maṃ vambhentā kathentā avīciparāyaṇā bhaveyyuṃ, iddhipāṭihāriyaṃ nesaṃ dassessāmī’’ti. So caturaṅgulamattena aṃsaṃ aphusantaṃ ākāse kājaṃ ṭhapetvā anotattato udakaṃ āharituṃ rañño avidūre ākāsena pāyāsi. Nandapaṇḍito taṃ āgacchantaṃ disvā attānaṃ dassetuṃ avisahanto nisinnaṭṭhāneyeva antaradhāyitvā palāyitvā himavantaṃ pāvisi. Manojarājā pana taṃ ramaṇīyena isivesena tathā āgacchantaṃ disvā gāthamāha –
次日,即抵达敌地时,贤达长老心念:“我的小儿从出家已久,历七十多月七年之久,自然前去。”他观察周围,以神眼观察,见到由二十二万八千武士陪同,一百名国王护卫护持,专来宽恕我。”于是思维:“众多国王与其侍从,曾亲见我小儿诸多神异妙事,未曾了解我的遭遇,或许会误认为‘此人顽固不知自身分量,将与我们诸王何异?’因而造谣生非,心志薄弱,今必应展示神通神异予以辨明。”于是,他仅以四指之力放出一股力量,在空中布置法界障碍,横置障碍以引水至此。国王不远,于空中驾驭军马到达兵营。智慧宁达见此,将自身藏匿于坐处,悄然潜逃,身入喜马拉雅山。然思王观察此处风景优美,遂吟诵此句歌谣——
§107
107.
‘‘Kassa kādambayo kājo, vehāsaṃ caturaṅgulaṃ;
「谁的木柴是钙木,长约四指宽;
Aṃsaṃ asamphusaṃ eti, udahārāya gacchato’’ti.
木条没有接合部,举例来说是行走时的样子。」
Tattha kādambayoti kadambarukkhamayo. Aṃsaṃ asamphusaṃ etīti aṃsaṃ asamphusanto sayameva āgacchati. Udahārāyāti udakaṃ āharituṃ gacchantassa kassa esa kājo evaṃ eti, ko nāma tvaṃ, kuto vā āgacchasīti.
此处『钙木』指钙木树所产。『木条没有接合部』谓该木条无节疤,乃整段木条自生而成。『举例来说』说明此话是在行走去取水时所言,即:你是谁,怎么来到这里,要取什么?
Evaṃ vutte mahāsatto gāthādvayamāha –
于是,大人说了如下两句偈言——
§108
108.
‘‘Ahaṃ soṇo mahārāja, tāpaso sahitabbato;
「我是砂农大王,因苦行而合宜于此;
Bharāmi mātāpitaro, rattindivamatandito.
我承担父母之责,日夜辛劳不懈。
§109
109.
‘‘Vane phalañca mūlañca, āharitvā disampati;
我采集森林中的果实与根茎,祥和呈奉四方,
Posemi mātāpitaro, pubbe katamanussara’’nti.
我承担父母之责,忆念昔日所行善德。」
Tattha sahitabbatoti sahitavato sīlācārasampanno eko tāpaso ahanti vadati. Bharāmīti posemi. Atanditoti analaso hutvā. Pubbe katamanussaranti tehi pubbe kataṃ mayhaṃ guṇaṃ anussarantoti.
此处所谓“同行”者,谓具戒律与行为端正的一位苦行者所称曰“承担”,即“我承担”;“不懈”者,谓非懒惰者。忆念昔日所行者,意指他忆念先前所习行之功德。
Taṃ sutvā rājā tena saddhiṃ vissāsaṃ kattukāmo anantaraṃ gāthamāha –
听闻此语,国王欲与之结信,即时作偈回应——
§110
110.
‘‘Icchāma assamaṃ gantuṃ, yattha sammati kosiyo;
『我欲同诸贤共行,得「俱舍聪明」所推重;
Maggaṃ no soṇa akkhāhi, yena gacchemu assama’’nti.
索那,请为我示道,依彼路径同往彼方。』
Tattha assamanti tumhākaṃ assamapadaṃ.
此处『俱舍』者,谓汝等俱舍所依之境界也。
Atha mahāsatto attano ānubhāvena assamapadagāmimaggaṃ māpetvā gāthamāha –
时大勇士,凭自心力不失此俱舍所通之道,则作偈曰——
§111
111.
‘‘Ayaṃ ekapadī rāja, yenetaṃ meghasannibhaṃ;
「此为独足之王,其形如云;
Koviḷārehi sañchannaṃ, ettha sammati kosiyo’’ti.
被藤蔓缠绕,故称此地为科西乡。」
Tassattho – mahārāja, ayaṃ ekapadiko jaṅghamaggo, iminā gacchatha, yena disābhāgena etaṃ meghavaṇṇaṃ supupphitakoviḷārasañchannaṃ vanaṃ dissati, ettha mama pitā kosiyagotto vasati, etassa so assamoti.
意谓——陛下,此独足者为腿形之路,应由此行,依方位之别,见此呈云色、盛开如藤蔓缠绕之林,此地乃吾父科西族居住之处,故呼之为阿萨摩。
§112
112.
‘‘Idaṃ vatvāna pakkāmi, taramāno mahāisi;
「言此即去,愿归昔日大国;
Vehāse antalikkhasmiṃ, anusāsitvāna khattiye.
期于天空之域,劝导诸王子。」
§113
113.
‘‘Assamaṃ parimajjitvā, paññāpetvāna āsanaṃ;
「放下妄想,占据座位;
Paṇṇasālaṃ pavisitvā, pitaraṃ patibodhayi.
进入禅堂,觉醒父母般的觉知。」
§114
114.
‘‘Ime āyanti rājāno, abhijātā yasassino;
「这些皆是威仪庄严、声誉显赫的国王;
Assamā nikkhamitvāna, nisīda tvaṃ mahāise.
心无妄想离席起立,坐下吧,大贤者。」
§115
115.
一百一十五。
‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, taramāno mahāisi;
『听闻彼语时,此大士内心欢悦;
Assamā nikkhamitvāna, sadvāramhi upāvisī’’ti. – imā abhisambuddhagāthā;
离开座位,立于正门。」此为觉者所颂之偈;
Tattha pakkāmīti anotattaṃ agamāsi. Assamaṃ parimajjitvāti, bhikkhave, so isi vegena anotattaṃ gantvā pānīyaṃ ādāya tesu rājūsu assamaṃ asampattesuyeva āgantvā pānīyaghaṭe pānīyamāḷake ṭhapetvā ‘‘mahājano pivissatī’’ti vanakusumehi vāsetvā sammajjaniṃ ādāya assamaṃ sammajjitvā paṇṇasāladvāre pitu āsanaṃ paññāpetvā pavisitvā pitaraṃ jānāpesīti attho. Upāvisīti uccāsane nisīdi.
盖因临近故而入座。比库,所谓‘临近’者,是此贤者迅速到达,取水入室,与诸王同在之所,即是他未及相闭的水瓶,置于水瓶之水珠上,献以香花,随后以水洗净手,坐于卓荫树门,安设先王之座,入座并知父位之义。『入座』者,即在高座上就坐也。
Bodhisattassa mātā pana tassa pacchato nīcaṭṭhāne ekamantaṃ nisīdi. Mahāsatto nīcāsane nisīdi. Nandapaṇḍitopi bodhisattassa anotattato pānīyaṃ ādāya assamaṃ āgatakāle rañño santikaṃ āgantvā assamassa avidūre khandhāvāraṃ nivāsesi. Atha rājā nhatvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito ekasatarājaparivuto nandapaṇḍitaṃ gahetvā mahantena sirisobhaggena bodhisattaṃ khamāpetuṃ assamaṃ pāvisi. Atha naṃ tathā āgacchantaṃ bodhisattassa pitā disvā bodhisattaṃ pucchi, sopissa ācikkhi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
菩萨之母坐于其后低处一旁。此大士亦坐于下座。南达博学者于菩萨来临取水时,与众同入,住于不远处有靠部的座位。时王盛服华饰,率众百王环绕,携南达博学者以大贵之冠,诣菩萨处求赦,菩萨随即入座。时父见菩萨如此至,问之,菩萨如实答言。师以说明故告曰——
§116
116.
一百一十六。
‘‘Tañca disvāna āyantaṃ, jalantaṃriva tejasā;
「见此者时,犹如灼热烈焰向前燃烧一般,
Khatyasaṅghaparibyūḷhaṃ, kosiyo etadabravi.
即带着杀戮聚集之众,怒气熊熊,科须婆如此言说。」
§117
117.
‘‘Kassa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā;
「谁者持大鼓?谁者执高举小鼓和喇叭?
Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṃ.
此等在前走动,笑着好似战车之帅昂首前行者也。」
§118
118.
‘‘Kassa kañcanapaṭṭena, puthunā vijjuvaṇṇinā;
『谁』用金丝织成、『新』而光洁的染色布,
Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṃ.
年轻的团块紧密相连,谁能忍受这水的腐蚀?
§119
119.
‘‘Ukkāmukhapahaṭṭhaṃva , khadiraṅgārasannibhaṃ;
宛如牛的鼻孔上方,像柯蒂树的花朵一般,
Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṃ.
面容亦显鲜明美丽,谁能忍受这水的腐蚀?
§120
120.
‘‘Kassa paggahitaṃ chattaṃ, sasalākaṃ manoramaṃ;
谁拿着那把华盖,装饰着美丽的象牙盖傘;
Ādiccaraṃsāvaraṇaṃ, ko eti siriyā jalaṃ.
顶盖华丽无碍,谁能够以此遮挡雨水?
§121
121.
‘‘Kassa aṅgaṃ pariggayha, vālabījanimuttamaṃ;
谁搂抱着那种果实,是从穷山恶地所取得;
Caranti varapuññassa, hatthikkhandhena āyato.
以巨大手掌运载,行走于彩胜之地的圣者们。
§122
122.
‘‘Kassa setāni chattāni, ājānīyā ca vammitā;
『这些洁白的伞盖究竟是谁的?是由谁持有并修整护持的?』
Samantā parikīrenti, ko eti siriyā jalaṃ.
『它们环绕四方,又是谁从西方水边经过的呢?』
§123
123.
『一二三。』
‘‘Kassa ekasataṃ khatyā, anuyantā yasassino;
『这整整一百顶的伞盖,是由谁拥戴尊敬这位有名望者的?』
Samantānupariyanti, ko eti siriyā jalaṃ.
『它们环绕四方,又是谁从西方水边经过的呢?』
§124
124.
『一二四。』
‘‘Hatthiassarathapatti, senā ca caturaṅginī;
『象车牢固骑行,军队排列整齐;』
Samantānupariyanti, ko eti siriyā jalaṃ.
『四面环绕往来,谁能涉水致富荣耀?』
§125
125.
‘‘Kassesā mahatī senā, piṭṭhito anuvattati;
『军队广大,领头跟随;』
Akkhobhaṇī apariyantā, sāgarasseva ūmiyo.
『无忧无虑,无边无际,如同海水奔流。』
§126
126.
‘‘Rājābhirājā manojo, indova jayataṃ pati;
『国王中王国之王』摩诺乔,印度诸族之主。
Nandassajjhāvaraṃ eti, assamaṃ brahmacārinaṃ.
他欢喜地持笠而来,就像无等的出家修行者。
§127
127.
‘‘Tassesā mahatī senā, piṭṭhito anuvattati;
『他那有强大军队,紧随其后的大军,
Akkhobhaṇī apariyantā, sāgarasseva ūmiyo’’ti.
是坚不可摧的,无边广阔如海洋般的战士』。
Tattha jalantaṃrivāti jalantaṃ viya. Paṭipannānīti etāni tūriyāni kassa purato āgacchantīti attho. Hāsayantāti tosentā. Kañcanapaṭṭenāti, tāta, kassa kañcanamayena vijjuvaṇṇena uṇhīsapaṭṭena nalāṭanto parikkhittoti pucchati. Yuvāti taruṇo. Kalāpasannaddhoti sannaddhasaratūṇīro. Ukkāmukhapahaṭṭhaṃ vāti kammārānaṃ uddhane pahaṭṭhaṃ suvaṇṇaṃ viya. Khadiraṅgārasannibhanti vītaccitakhadiraṅgāravaṇṇaṃ. Ādiccaraṃsāvaraṇantiādiccaraṃsīnaṃ āvaraṇaṃ. Aṅgaṃ pariggayhāti aṅgaṃ pariggahetvā, sarīraṃ parikkhipitvāti attho. Vālabījanimuttamanti vālabījaniṃ uttamaṃ . Carantīti sañcaranti. Chattānīti ājānīyapiṭṭhe nisinnānaṃ dhāritachattāni. Parikīrentīti tassa samantā sabbadisābhāgesu parikīrayanti. Caturaṅginīti etehi hatthiādīhi catūhi aṅgehi samannāgatā. Akkhobhaṇīti khobhetuṃ na sakkā. Sāgarassevāti sāgarassa ūmiyo viya apariyantā. Rājābhirājāti ekasatarājūnaṃ pūjito, tesaṃ vā adhiko rājāti rājābhirājā. Jayataṃ patīti jayappattānaṃ tāvatiṃsānaṃ jeṭṭhako. Ajjhāvaranti mamaṃ khamāpanatthāya nandassa parisabhāvaṃ upagantvā eti.
这里“水流汹涌”象征水波滚滚涌动,行进的军队在他前方。他们笑着行进。问说“金色布帛”是指何人,答曰是头戴金色丝绸头巾的王子。年轻人,即年轻男子。捆绑成束的嫩竹枝。像工匠打制的金色槌头。颜色似无杂质的铁锈般深色。第一层衣物的覆盖。揽折肢体,即擎起肢体体态。像开枝散叶的顶端种子。行动即是移动。伞盖是骑在马背上的士兵遮挡用的伞。环绕,即其在四面八方全部区域环绕。四肢齐全是指拥有象等四足动物的四肢。坚不可摧意为无法被破坏。无边像无邊的海洋。『国中王中之王』意为受一百国王供养,甚至更多的国王。『胜利之主』名列三十三天众的最高天王。走上前去下跪行礼,带着欢喜的神态讨好我以求宽恕。
Satthā āha –
导师说道——
§128
128.
‘‘Anulittā candanena, kāsikuttamadhārino;
『以抹净过的檀香,持有上等香灰的人,
Sabbe pañjalikā hutvā, isīnaṃ ajjhupāgamu’’nti.
众掌礼者俱已成就,来到沙锡众面前。』
Tattha isīnaṃ ajjhupāgamunti, bhikkhave, sabbepi te rājāno surabhicandanena anulittā uttamakāsikavatthadhārino sirasi patiṭṭhāpitaañjalī hutvā isīnaṃ santikaṃ upagatā.
这里所说的“来到沙锡众面前”,比库们,指的是所有诸王头上涂抹着清净香灰,持有优等香灰器皿,双手合十礼敬,来到沙锡众近前。
Tato manojo rājā taṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno paṭisanthāraṃ karonto gāthādvayamāha –
于是曼诺乔王礼敬他,独自坐于一旁,作自安立场,唱诵两句偈语—
§129
129.
‘‘Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;
『不知您是否具有善根,亦或您是否安康无病;
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
或者您有长寿之身,或与众多根本与果实同在。
§130
130.
‘‘Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
『或许有蚊蝇与蚂蚁,这些极其微小的昆虫;
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjatī’’ti.
或生于森林、灌木、野兽、鸟类之中,岂有不遭受伤害者乎?』
Tato paraṃ ubhinnaṃ tesaṃ vacanapaṭivacanavasena kathitagāthā honti –
于是接着这两人一问一答的方式,便成了说法的偈颂——
§131
131.
第一三一偈。
‘‘Kusalañceva no rāja, atho rāja anāmayaṃ;
『善行谓非唯为王,亦非王者无病者;
Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū.
或以高大而生存,或以根茎诸多果实。』
§132
132.
第一三二偈。
‘‘Atho ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
『或以虱蚊以及蚂蚁,少可比较于蜥蜴类;'}
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā mayhaṃ na vijjati.
在林中、灌木丛及水边,我内心不生杀害之念。
§133
133.
‘‘Bahūni vassapūgāni, assame sammataṃ idha;
诸多多年中,此处始终被认为是合宜之地;
Nābhijānāmi uppannaṃ, ābādhaṃ amanoramaṃ.
我不知有任何生起的损害或不悦之事。
§134
134.
‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
大王啊,欢迎你,或说你虽来得艰难,
Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.
『Issarosi anuppatto』者,谓『你在此正确宣说』,意指劝勉应在此教法中正当宣说所知事理。
§135
135.
‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
「天竺枣、山杏、蜂蜜树、格子树;」
Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṃ varaṃ.
『诸小果』者,王啊,请享用各种上好的果实。
§136
136.
‘‘Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
『此饮水清凉』者,此水清凉,乃从山窟中取来。
Tato piva mahārāja, sace tvaṃ abhikaṅkhasi.
于是大王说:如果你愿意的话。
§137
137.
‘‘Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ, sabbassa agghiyaṃ kataṃ;
‘所受持给予之一切,都已成了最上宜护;
Nandassāpi nisāmetha, vacanaṃ so pavakkhati.
尽管欢喜,也应安静,他如此开示言辞。
§138
138.
‘‘Ajjhāvaramhā nandassa, bhoto santikamāgatā;
‘现在你们欢喜,我等已经来到尊者面前;
Suṇātu bhavaṃ vacanaṃ, nandassa parisāya cā’’ti.
当听见这一有因果法则的言说时,敬请欢喜接纳,安住于南达的僧团内。
Imā yebhuyyena pākaṭasambandhāyeva, yaṃ panettha apākaṭaṃ, tadeva vakkhāma. Pavedayāti yaṃ imasmiṃ ṭhāne tava abhirucitaṃ atthi, taṃ no kathehīti vadati. Khuddakappānīti etāni nānārukkhaphalāni khuddakamadhupaṭibhāgāni madhurāni. Varaṃ varanti ito uttamuttamaṃ gahetvā bhuñja. Girigabbharāti anotattato. Sabbassa agghiyanti yena mayaṃ āpucchitā, taṃ amhehi paṭiggahitaṃ nāma tumhehi ca dinnameva nāma, ettāvatā imassa janassa sabbassa agghiyaṃ tumhehi kataṃ. Nandassāpīti amhākaṃ tāva sabbaṃ kataṃ, idāni pana nandapaṇḍito kiñci vattukāmo , tassapi tāva vacanaṃ suṇātha. Ajjhāvaramhāti mayañhi na aññena kammena āgatā, nandassa pana parisā hutvā tumhākaṃ khamāpanatthāya āgatāti vadati. Bhavanti bhavaṃ soṇapaṇḍito suṇātu.
此处所说的多为明显因果关系者,至于这里未明示的,我们亦当述说。所谓阐明,指的是你在此处所喜悦,并认为适当的,我们不应遗忘。所谓小蜜者,是指诸多不同树木果实的小蜜糖,甘美可口。请优先采择其中上等、上乘的食用。所谓山谷,指的是非人间之处。众所告知的是,我们曾向你们问询过的事,此乃由我们以及诸众所接纳的事实,且确实由你们每日所为。所谓南达者,是指我们曾为你们所有事奉,今南达智者意欲对某事发言,请听闻。他对我等说,发起誓言者乃由我等行持,南达作为僧团领袖而与诸众同在,是为向你们请求宽恕而来。愿聪慧的索那智者也听闻此事。
Evaṃ vutte nandapaṇḍito uṭṭhāyāsanā mātāpitaro ca bhātarañca vanditvā sakaparisāya saddhiṃ sallapanto āha –
南达智者如是说罢,起身,向双亲及兄弟致礼,继而与僧众共行并言说:
§139
139.
‘‘Parosataṃ jānapadā, mahāsālā ca brāhmaṇā;
“异邦各地民众,孔圣大婆罗门,
Ime ca khattiyā sabbe, abhijātā yasassino;
诸王族皆高贵,出身世尊显扬;
Bhavañca rājā manojo, anumaññantu me vaco.
‘愿国王乃心甘意允我言。’
§140
140.
一百四十。
‘‘Ye ca santi samītāro, yakkhāni idha massame;
‘那些居于此地、同族的夜叉,愿汝等悉皆得闻。’
Araññe bhūtabhabyāni, suṇantu vacanaṃ mama.
森林中诸生死往复者,请听吾言。
§141
141.
一百四十一。
‘‘Namo katvāna bhūtānaṃ, isiṃ vakkhāmi subbataṃ;
‘向众生顶礼后,我将正言告知。’
So tyāhaṃ dakkhiṇā bāhu, tava kosiya sammato.
因此,放下右臂,这符合你的习俗。
§142
142.
‘‘Pitaraṃ me janettiñca, bhattukāmassa me sato;
“父亲生育我,我常怀养护之心;
Vīra puññamidaṃ ṭhānaṃ, mā maṃ kosiya vāraya.
这英雄者的善境地,不要拒绝我,也不要阻挡我。
§143
143.
‘‘Sabbhi hetaṃ upaññātaṃ, mametaṃ upanissaja;
“一切因缘皆已了解,这一切皆依止于我;
Uṭṭhānapāricariyāya, dīgharattaṃ tayā kataṃ;
起身行持方法,长久由彼修习;
Dhātāpitūsu puññāni, mama lokadado bhava.
如施主于藏中,诸善皆得我施。
§144
144.
‘‘Tatheva santi manujā, dhamme dhammapadaṃ vidū;
人亦如是存在,知法法之言语;
Maggo saggassa lokassa, yathā jānāsi tvaṃ ise.
通晓诸天之道,正如汝在此知。
§145
145.
‘‘Uṭṭhānapāricariyāya, mātāpitusukhāvahaṃ;
「为起身行走之事,承载母父之乐。」
Taṃ maṃ puññā nivāreti, ariyamaggāvaro naro’’ti.
「此事令我积累功德,成为通达圣道之人。」
Tattha anumaññantūti anubujjhantu, sādhukaṃ sutvā paccakkhaṃ karontūti attho. Samītāroti samāgatā. Araññe bhūtabhabyānīti asmiṃ himavantāraññe yāni bhūtāni ceva vuḍḍhimariyādappattāni bhabyāni ca taruṇadevatāni, tānipi sabbāni mama vacanaṃ suṇantūti attho. ‘‘Namo katvānā’’ti idaṃ so parisāya saññaṃ datvā tasmiṃ vanasaṇḍe nibbattadevatānaṃ namakkāraṃ katvā āha. Tassattho – ajja bahūhi devatāhi mama bhātikassa dhammakathāsavanatthaṃ āgatāhi bhavitabbaṃ, ahaṃ vo namakkāro, tumhepi mayhaṃ sahāyā hothāti. So devatānaṃ añjaliṃ paggahetvā parisaṃ jānāpetvā ‘‘isiṃ vakkhāmī’’tiādimāha. Tattha isinti soṇapaṇḍitaṃ sandhāya vadati. Sammatoti bhātaro nāma aṅgasamā honti, tasmā so te ahaṃ dakkhiṇā bāhūti sammato. Tena me khamituṃ arahathāti dīpeti.
此处「愿汝等赞同」意谓「听闻此义后,当正确理解。」「三昧者」意指「聚合已成」。关于荒林中过去现在之事,谓在此喜马伦荒林中,诸有情众生,包括已生、当生及欲生之众,及其诸年轻神灵,所有这些,皆当聆听我言。其意在于此。吾已向众会行礼,而今对林中所生诸神礼敬并说道:我今因弟子众多,来此传法为善,愿尔等礼敬我,尔等亦当助我。」诸神则合掌以示敬礼,集会已成后告知大众「我今愿说法」,即以「师」向索那长者所求,索那答曰认可。称「诸弟子为身分均等者」,故我称为右肩,遂启示我自应容忍。他以此为喻。
Vīrāti vīriyavanta mahāparakkama. Puññamidaṃ ṭhānanti idaṃ mātāpituupaṭṭhānaṃ nāma puññaṃ saggasaṃvattanikakāraṇaṃ, taṃ karontaṃ maṃ mā vārayāti vadati. Sabbhi hetanti etañhi mātāpituupaṭṭhānaṃ nāma paṇḍitehi upaññātaṃ upagantvā ñātañceva vaṇṇitañca. Mametaṃ upanissajāti idaṃ tvaṃ mayhaṃ nissaja vissajjehi dehi. Uṭṭhānapāricariyāyāti uṭṭhānena ca pāricariyāya ca. Katanti dīgharattaṃ tayā kusalaṃ kataṃ. Puññānīti idāni ahaṃ mātāpitūsu puññāni kattukāmo. Mama lokadadoti tassa mama tvaṃ saggalokadado hoti, ahañhi tesaṃ vattaṃ upaṭṭhānaṃ katvā devaloke aparimāṇaṃ yasaṃ labhissāmi, tassa me tvaṃ dāyako hohīti vadati.
「‘英勇’者,为充满勇力之大勇者也。此功德处,谓为关爱母父之功德,为令天界生乐之因,谁若行此,戒我勿阻。『诸因』者,即诸功德因缘,此处谓为关爱母父之功德,智者深解献身,兼述亲属。此『属于我之依托』,你以此予我,其依托不可舍弃。‘起身与围绕’者,即起身行动以照顾父母。‘作’者,谓由久成善业也。‘功德’者,我今欲于父母处行功德。如尔,是谓我施予,因为我为天地间之施与者,行于世间而将获无量光荣。」
Tathevāti yathā tvaṃ jānāsi, tatheva aññepi manujā imissaṃ parisāyaṃ santi, te nānappakāre dhamme idaṃ jeṭṭhāpacāyikabhāvasaṅkhātaṃ dhammakoṭṭhāsaṃ vadanti. Kinti? Maggo saggassa lokassāti. Sukhāvahanti uṭṭhānena ca pāricariyāya ca mātāpitūnaṃ sukhāvahaṃ. Taṃ manti taṃ maṃ evaṃ sammāpaṭipannampi bhātā soṇapaṇḍito tamhā puññā abhivāreti. Ariyamaggāvaroti so evaṃ vārento ayaṃ naro mama piyadassanatāya ariyasaṅkhātassa vedalokassa maggāvaraṇo nāma hotīti.
同此义,正如汝所知,世间中亦有人于此会中,称此为以尊长孝顺心意作善界聚集之法。何故?谓其为通向天堂之路也。承载父母之乐,以起身及侍奉。如此,汝即使已正确修习,亦为弟子索那等所尊重此功德。称作「圣道之门」者,谓此人因信赖亲人,承蒙喜爱,亦称其为通往圣界真理之径门也。」
Evaṃ nandapaṇḍitena vutte mahāsatto ‘‘imassa tāva tumhehi vacanaṃ sutaṃ, idāni mamapi suṇāthā’’ti sāvento āha –
如此,乃自辩才伟人称:『尔等已听闻我言,今我亦将说不删减之语。』随即开口道:
§146
146.
‘‘Suṇantu bhonto vacanaṃ, bhāturajjhāvarā mama;
『请聆听,大德们,我兄弟贤者们的话语;
Kulavaṃsaṃ mahārāja, porāṇaṃ parihāpayaṃ;
伟大的国王家族,从前被辜负的:
Adhammacārī jeṭṭhesu, nirayaṃ sopapajjati.
那些在尊长中行不正法者,将堕入地狱,必遭苦报。』
§147
147.
‘‘Ye ca dhammassa kusalā, porāṇassa disampati;
『那些善于法行者,将获从前的光明与安乐;
Cārittena ca sampannā, na te gacchanti duggatiṃ.
品行端正的人,不会往恶趣去。
§148
148.
‘‘Mātā pitā ca bhātā ca, bhaginī ñāti bandhavā;
母亲、父亲、兄弟、姐妹、亲属、家属,
Sabbe jeṭṭhassa te bhārā, evaṃ jānāhi bhāradha.
全都是年长者的担负,须知是如此负担之人。
§149
149.
‘‘Ādiyitvā garuṃ bhāraṃ, nāviko viya ussahe;
承受了沉重负担,如同水手一样奋力前行;
Dhammañca nappamajjāmi, jeṭṭho casmi rathesabhā’’ti.
又不能放弃正法,我作为长者于议事堂中如此自称。
Tattha bhāturajjhāvarāti mama bhātu parisā hutvā āgatā bhonto sabbepi rājāno mamapi tāva vacanaṃ suṇantu. Parihāpayanti parihāpento. Dhammassāti jeṭṭhāpacāyanadhammassa paveṇīdhammassa. Kusalāti chekā. Cārittena cāti ācārasīlena sampannā. Bhārāti sabbe ete jeṭṭhena vahitabbā paṭijaggitabbāti tassa bhārā nāma. Nāviko viyāti yathā nāvāya garuṃ bhāraṃ ādiyitvā samuddamajjhe nāvaṃ sotthinā netuṃ nāviko ussaheti vāyamati, saha nāvāya sabbabhaṇḍañca jano ca tasseva bhāro hoti, tathā mameva sabbe ñātakā bhāroti , ahañca te ussahāmi paṭijaggituṃ sakkomi, tañca jeṭṭhāpacāyanadhammaṃ nappamajjāmi, na kevalañca etesaññeva, sakalassapi lokassa jeṭṭho ca asmi, tasmā ahameva saddhiṃ nandena paṭijaggituṃ yuttoti.
其中『长者兄弟』者,是指我兄弟的全体聚集而来,诸位王者也都请你们听我的话。他们彼此督促督责。所谓法者,是指作为长者的导引法、护持法。所谓善者,是贤明者。『以行为品行之风范具足』之义。所谓负担,是指诸般皆应由长者承担和接纳,这负担名为责任。宛如船夫扛起沉重的船货,鼓劲划入波涛中央,以期船只安全,船夫精进且努力奋斗;船与其用具以及船上的众人皆成为这负担一样,我的所有亲族亦成为我的负担,我也必能努力承担并接纳之,于此长者导引之法我绝不放弃,不但这些,乃至整个世间,我也为长者,因此我理合同喜悦一同承担这责任。
Taṃ sutvā sabbepi te rājāno attamanā hutvā ‘‘jeṭṭhabhātikassa kira avasesā bhārāti ajja amhehi ñāta’’nti nandapaṇḍitaṃ pahāya mahāsattaṃ sannissitā hutvā tassa thutiṃ karontā dve gāthā abhāsiṃsu –
诸王听闻此语,心生欢悦,便言“既长者兄弟的责任都归于他,今日他即是我们的亲族。”遂舍弃了争论的顽智,众人齐集而来,以赞美之辞为他称扬,唱诵了两句偈颂——
§150
150.
‘‘Adhigamā tame ñāṇaṃ, jālaṃva jātavedato;
「获得了那真知识,如火智神的网罗;
Evameva no bhavaṃ dhammaṃ, kosiyo pavidaṃsayi.
如是我们的法理,智慧的高手加持。」
§151
151.
‘‘Yathā udayamādicco, vāsudevo pabhaṅkaro;
譬如初升之日,照耀万物的太阳神;
Pāṇīnaṃ pavidaṃseti, rūpaṃ kalyāṇapāpakaṃ;
终结众生离苦,形象庄严美善;
Evameva no bhavaṃ dhammaṃ, kosiyo pavidaṃsayī’’ti.
此法亦复如是,瞭解世间本相者。
Tattha adhigamāti mayaṃ ito pubbe jeṭṭhāpacāyanadhammapaṭicchādake tame vattamānā na jānāma, ajja jātavedato jālaṃva ñāṇaṃ adhigatā. Evameva noti yathā mahandhakāre pabbatamatthake jalito jātavedo samantā ālokaṃ pharanto rūpāni dasseti, tathā no bhavaṃ kosiyagotto dhammaṃ pavidaṃsayīti attho. Vāsudevoti vasudevo vasujotano, dhanapakāsanoti attho.
此处所谓「知得」者,谓我们过去未曾觉知的深义,今天如同火神掌握火焰智慧一般明了。正如黑暗深山之中,火神燃烧照亮四方,显现色相;然此火神即为觉知真理之喻,云何知世间法理。所谓「光明之神」,即烈火照耀、光明普照之意。
Iti mahāsatto ettakaṃ kālaṃ nandapaṇḍitassa pāṭihāriyāni disvā tasmiṃ pasannacitte te rājāno ñāṇabalena tasmiṃ pasādaṃ bhinditvā attano kathaṃ gāhāpetvā sabbeva attano mukhaṃ ullokite akāsi. Atha nandapaṇḍito ‘‘bhātā me paṇḍito byatto dhammakathiko sabbepime rājāno bhinditvā attano pakkhe kari, ṭhapetvā imaṃ añño mayhaṃ paṭisaraṇaṃ natthi, imameva yācissāmī’’ti cintetvā gāthamāha –
伟士看见这等神迹长久,于明心之下,诸王皆破除疑惑,心生欢喜,全面内视自身。伟士思量「吾兄乃卓越明理之人,能说此法,诸王皆向他靠近,无人归我,我当以此为所依。」遂作偈曰——
§152
152.
‘‘Evaṃ me yācamānassa, añjaliṃ nāvabujjhatha;
『如是我闻:当向我请求时,不要不解礼敬合掌之意;
Tava baddhacaro hessaṃ, vuṭṭhito paricārako’’ti.
你们应如同奴仆一般,对我起身侍奉。』
Tassatthā – sace tumhe mama evaṃ yācamānassa khamāpanatthāya paggahitaṃ añjaliṃ nāvabujjhatha na paṭiggaṇhatha, tumheva mātāpitaro upaṭṭhahatha, ahaṃ pana tumhākaṃ baddhacaro veyyāvaccakaro hessaṃ, rattindivaṃ analasabhāvena vuṭṭhito paricārako ahaṃ tumhe paṭijaggissāmīti.
在此义理中,若诸汝等听见我合掌礼敬的请求,为求赦免之由,却不接受,拒绝恭敬,则汝等父母亲将予以扶持;而我将成为汝等的奴仆、诠释者,日夜勤勤恳恳起身服侍,如同不懈之仆人,我必将照顾汝等。
Mahāsattassa pakatiyāpi nandapaṇḍite doso vā veraṃ vā natthi, atithaddhaṃ vacanaṃ kathentassa panassa mānahāpanatthaṃ niggahavasena tathā katvā idānissa vacanaṃ sutvā tuṭṭhacitto tasmiṃ pasādaṃ uppādetvā ‘‘idāni te khamāmi, mātāpitaro ca paṭijaggituṃ labhissasī’’ti tassa guṇaṃ pakāsento āha –
偉大者的语气中,理智高明者对此既无嗔怒也无憎恨;彼为招待宾客而说,乃为安抚心怀骄慢者而巧妙表述,如此说道:方今我宽恕你,汝之父母亦可得以守护。称赞其德行后,启示说道——
§153
153.
‘‘Addhā nanda vijānāsi, saddhammaṃ sabbhi desitaṃ;
『你应当知道,难陀,正法已由诸佛陈说完整,』
Ariyo ariyasamācāro, bāḷhaṃ tvaṃ mama ruccasi.
『圣者高贵的圣行,汝非常喜欢也深喜。』
§154
154.
‘‘Bhavantaṃ vadāmi bhotiñca, suṇātha vacanaṃ mama;
『我告知你,尊者,请听我言;』
Nāyaṃ bhāro bhāramato, ahu mayhaṃ kudācanaṃ.
『这负担非因人而重,我从未负任何负累。』
§155
155.
‘‘Taṃ maṃ upaṭṭhitaṃ santaṃ, mātāpitu sukhāvahaṃ;
『那位**在我身边侍奉的圣者**,是父母之所喜悦;』
Nando ajjhāvaraṃ katvā, upaṭṭhānāya yācati.
『难陀整理好座位,恳请侍奉。』
§156
156.
‘‘Yo ve icchati kāmena, santānaṃ brahmacārinaṃ;
『『凡渴望与法缘和合的子女修行者,』』
Nandaṃ vo varatha eko, kaṃ nando upatiṭṭhatū’’ti.
『我单独祈请难陀,你愿侍奉谁?』」
Tattha ariyoti sundaro. Ariyasamācāroti sundarasamācāropi jāto. Bāḷhanti idāni tvaṃ mama ativiya ruccasi. Suṇāthāti amma tātā tumhe mama vacanaṃ suṇātha. Nāyaṃ bhāroti ayaṃ tumhākaṃ paṭijagganabhāro na kadāci mama bhāramato ahu. Taṃ manti taṃ bhāroti amaññitvāva maṃ tumhe upaṭṭhitaṃ samānaṃ. Upaṭṭhānāya yācatīti tumhe upaṭṭhātuṃ maṃ yācati. Yo ve icchatīti mayhañhi tvaṃ me mātaraṃ vā pitaraṃ vā upaṭṭhahāti vattuṃ na yuttaṃ, tumhākaṃ pana santānaṃ brahmacārīnaṃ yo eko icchati, taṃ vadāmi kāmena nandaṃ vo varatha, taṃ mama kaniṭṭhaṃ nandaṃ rocetha, tumhesu kaṃ esa upaṭṭhātu, ubhopi hi mayaṃ tumhākaṃ puttāyevāti.
此处『ariyo』意美好,由『ariyasamācāro』引申为美善行为。现在有人说:你对我极为喜爱。『suṇātha』是母对儿的呼唤:父亲、母亲啊,你们听我说。『nāyaṃ bhāroti』谓此担子非尔承担,亦非我所授。尔等认为我应负此担,我却不以为然。放下虚妄的担子,我与你等同为侍者。恳请侍奉,意谓尔等请求我供养。谓『yo ve icchati』即我不宜言说侍奉我之父母;而尔中一法修行者有所愿,我以爱乐告尔:是难陀,你们最小的儿子,我喜爱他。尔等中谁侍奉他?因为我与尔等甘苦同体,皆是尔等之子。
Athassa mātā āsanā vuṭṭhāya, ‘‘tāta soṇapaṇḍita, cirappavuttho te kaniṭṭho, evaṃ cirāgatampi taṃ yācituṃ na visahāmi, mayañhi taṃ nissitā, idāni pana tayā anuññātā ahaṃ etaṃ brahmacārinaṃ bāhāhi upagūhitvā sīse upasiṅghāyituṃ labheyya’’nti imamatthaṃ pakāsentī gāthamāha –
当时,他的母亲从座位上起身,对他说:“父亲尊敬的索那长者,你年事已高,我年纪尚幼,如此以来不忍再向你请求了。如今我已被你所宽容,愿你能准许我,将这出家人从外间接入屋内,使我得以亲近奉养。”她说这话时,便以此意表达出一首偈颂——
§157
157.
‘‘Tayā tāta anuññātā, soṇa taṃ nissitā mayaṃ;
“他被你宽容,父亲,索那依靠我们;
Upaghātuṃ labhe nandaṃ, muddhani brahmacārina’’nti.
我们得以奉养难陀,庄严这位出家人。”
Atha mahāsatto ‘‘tena hi, amma, anujānāmi, tvaṃ gaccha, puttaṃ nandaṃ āliṅgitvā sīse ghāyitvā cumbitvā tava hadaye sokaṃ nibbāpehī’’ti āha. Sā tassa santikaṃ gantvā nandapaṇḍitaṃ parisamajjheyeva āliṅgitvā sīsaṃ ghāyitvā cumbitvā hadaye sokaṃ nibbāpetvā mahāsattena saddhiṃ sallapantī āha –
那位大士(指比库长老)说:“正因如此,母亲,我准许了你。你去吧,搂抱你的儿子难陀,亲吻他的头,抚慰他的心,令他的忧愁得以熄灭。”她便前往那位大士处,紧紧拥抱纳陀长者,亲吻其头,抚慰其心,令其忧愁消减,然后与大士一同交谈,说道——
§158
158.
‘‘Assatthasseva taruṇaṃ, pavāḷaṃ māluteritaṃ;
‘犹如无用之树,枯萎凋谢,蔓藤缠绕,令人厌恶;
Cirassaṃ nandaṃ disvāna, hadayaṃ me pavedhati.
长久以来见南达,令我心中痛楚难忍。
§159
159.
‘‘Yadā suttāpi supine, nandaṃ passāmi āgataṃ;
‘当夜卧之时,梦见南达来到我的面前;
Udaggā sumanā homi, nando no āgato ayaṃ.
心中欢喜高涨,欣悦非常,南达果真来到这里。
§160
160.
‘‘Yadā ca paṭibujjhitvā, nandaṃ passāmi nāgataṃ;
「当我了知之后,见到难德已归来;
Bhiyyo āvisatī soko, domanassañcanappakaṃ.
悲伤便更深了,忧愁充满心间。」
§161
161.
‘‘Sāhaṃ ajja cirassampi, nandaṃ passāmi āgataṃ;
「今天我终于长久地见到了难德;
Bhattucca mayhañca piyo, nando no pāvisī gharaṃ.
他是我主,也是我亲爱之人,难德重返我家门。」
§162
162.
‘‘Pitupi nando suppiyo, yaṃ nando nappavase gharā;
『父亲是难陀,母亲是淑女,那个难陀不进入房间;』
Labhatū tāta nando taṃ, maṃ nando upatiṭṭhatū’’ti.
『难陀啊,愿你得到此物,难陀啊,愿你常常站立在我面前。』
Tattha māluteritanti yathā vātāhataṃ assatthassa pallavaṃ kampati, evaṃ cirassaṃ nandaṃ disvā ajja mama hadayaṃ kampatīti vadati. Suttāti, tāta soṇa, yadāhaṃ suttāpi supine nandaṃ āgataṃ passāmi, tadāpi udaggā homi. Bhattuccāti sāmikassa ca me mayhañca piyo. Nando no pāvisī gharanti, tāta, putto no nando paṇṇasālaṃ pavisatu. Yanti yasmā pitupi suṭṭhu piyo, tasmā puna imamhā gharā na vippavaseyya. Nandotanti, tāta, nando yaṃ icchati, taṃ labhatu. Maṃ nandoti, tāta soṇa, tava pitaraṃ tvaṃ upaṭṭhaha, maṃ nando upaṭṭhātu.
这里的比喻说,如同被风吹动的树芽摇摆一样,我看到久违的难陀时说:『今天我的心动荡不安。』经典中说,塔塔(父亲称呼)紧紧叫唤:『难陀啊索那,即使我躺着也要看到难陀来。』又说:『主人是可爱的,对我亲近的人我也亲爱。难陀不会进入房内,塔塔,难陀是儿子应进入客厅。因为父母两方都深爱着儿子,所以儿子不应闯入此处房间。』又说:『难陀啊,塔塔,难陀想要什么,就应得到什么。难陀啊塔塔索那,你要照顾你的父亲,我难陀也要照顾你。』
Mahāsatto ‘‘evaṃ hotū’’ti mātu vacanaṃ sampaṭicchitvā ‘‘nanda, tayā jeṭṭhakakoṭṭhāso laddho, mātā nāma atiguṇakārikā, appamatto hutvā paṭijaggeyyāsī’’ti ovaditvā mātu guṇaṃ pakāsento dve gāthā abhāsi –
一位伟大的人说:『愿如此!』在听闻母亲言语后说:『难陀,凭他那老人家的地位,母亲是极有德行的人,他应清净谨慎地回到家庭。』说毕,表达母亲的美德,说了两首偈语——
§163
163.
‘‘Anukampikā patiṭṭhā ca, pubbe rasadadī ca no;
『悲悯而有严正的立场,以往也曾示现慈悲;』
Maggo saggassa lokassa, mātā taṃ varate ise.
道路乃天上世界之途,母亲为其护持者。
§164
164.
‘‘Pubbe rasadadī gottī, mātā puññūpasaṃhitā;
『昔日赋予甘露的家族,母亲汇聚善业而成;
Maggo saggassa lokassa, mātā taṃ varate ise’’ti.
道路乃天上世界之途,母亲为其护持者』是言也。
Tattha anukampikāti muduhadayā. Pubbe rasadadīti paṭhamameva attano khīrasaṅkhātassa rasassa dāyikā. Mātā tanti mama mātā maṃ na icchati, taṃ varati icchati. Gottīti gopāyikā. Puññūpasaṃhitāti puññūpanissitā puññadāyikā.
其中,『慈悲』者,谓出于柔软之心。『赋予甘露』言其初为自家甘露名乳汁之给予者。『母亲』意指我母不欲此事,然其护持而欲之。『家族』指守护者。『汇聚善业』即依赖善业之布施者。
Evaṃ mahāsatto dvīhi gāthāhi mātu guṇaṃ kathetvā punāgantvā tassā āsane nisinnakāle ‘‘nanda, tvaṃ dukkarakārikaṃ mātaraṃ labhasi, ubhopi mayaṃ mātarā dukkhena saṃvaḍḍhitā, taṃ idāni tvaṃ appamatto paṭijaggāhi, amadhurāni phalāphalāni mā khādāpehī’’ti vatvā parisamajjheyeva mātu dukkarakārikataṃ pakāsento āha –
如是,大勇士以两偈赞述母之功德,复返其座时谓曰:「难达之行,汝得此母;我等双母同为忧苦所增,此今汝当谨守,不食不甘之果。」言毕,即现母之难处,示其同情之心。
§165
165.
一百六十五。
‘‘Ākaṅkhamānā puttaphalaṃ, devatāya namassati;
『存有渴愿,恭敬天神,奉献子果;
Nakkhattāni ca pucchati, utusaṃvaccharāni ca.
还询问星辰,以及季节的更替。』
§166
166.
一百六十六。
‘‘Tassā utumhi nhātāya, hoti gabbhassa vokkamo;
『当雨季降临时,孕胎得受湿润;
Tena dohaḷinī hoti, suhadā tena vuccati.
因故此称之为水润季节,亦称和顺季。』
§167
167.
‘‘Saṃvaccharaṃ vā ūnaṃ vā, pariharitvā vijāyati;
无论完整还是残缺,舍弃放弃便生长;
Tena sā janayantīti, janetti tena vuccati.
因此称为『生育者』,因它而称为『产生者』。
§168
168.
‘‘Thanakhīrena gītena, aṅgapāvuraṇena ca;
以芒果枝歌唱,伴随肢体动作;
Rodantaṃ puttaṃ toseti, tosentī tena vuccati.
安抚哭泣的婴孩,因而称之为『安慰者』。
§169
169.
‘‘Tato vātātape ghore, mamaṃ katvā udikkhati;
『由此时骤然剧烈的风热猛烈袭来,对我进行迫害;
Dārakaṃ appajānantaṃ, posentī tena vuccati.
因不识护养幼儿者之责,反而滋养的,便称此状况是如此。』
§170
170.
‘‘Yañca mātudhanaṃ hoti, yañca hoti pituddhanaṃ;
『母亲所有之财富,父亲所拥有之财产;
Ubhayampetassa gopeti, api puttassa no siyā.
这二者皆为子女所守护,但不应独为子孙所有。』
§171
171.
一百七十一、
‘‘Evaṃ putta aduṃ putta, iti mātā vihaññati;
『如是,儿子未至,儿子未至,』母亲如此嗔恨,
Pamattaṃ paradāresu, nisīthe pattayobbane;
因放逸,醉于他人女子,于床榻和床边,
Sāyaṃ puttaṃ anāyantaṃ, iti mātā vihaññati.
至晚未归儿子,母亲如此嗔恨。
§172
172.
一百七十二、
‘‘Evaṃ kicchā bhato poso, mātu aparicārako;
『如是,养育贫苦,母亲无所供养,』
Mātari micchā caritvāna, nirayaṃ sopapajjati.
母亲若行为不正,则堕于地狱。
§173
173.
‘‘Evaṃ kicchā bhato poso, pitu aparicārako;
『如此,尊者可知贫穷,因怠慢养父;','692':'父亲若行为不正,则堕于地狱。','693':'一七四。','694':'『财富者欲得财富者,必定消亡,我曾听闻此语;'}
Pitari micchā caritvāna, nirayaṃ sopapajjati.
『于父行邪行』者,于父行邪行者,彼亦堕入地狱。
§174
174.
‘‘Dhanāpi dhanakāmānaṃ, nassati iti me sutaṃ;
『财富亦灭失』者,于欲求财富者,财富亦会灭失——如是乃我之所闻。
Mātaraṃ aparicaritvāna, kicchaṃ vā so nigacchati.
不孝养母亲,或有苦难降临于他。
§175
175.
‘‘Dhanāpi dhanakāmānaṃ, nassati iti me sutaṃ;
“听闻富人对财富的贪欲必将灭亡;
Pitaraṃ aparicaritvāna, kicchaṃ vā so nigacchati.
不孝养父亲,或有苦难降临于他。
§176
176.
‘‘Ānando ca pamodo ca, sadā hasitakīḷitaṃ;
“安乐与欢喜常伴,常带欢笑嬉戏;
Mātaraṃ paricaritvāna, labbhametaṃ vijānato.
侍奉母亲之后,了知获得此事。
§177
177.
一百七十七。
‘‘Ānando ca pamodo ca, sadā hasitakīḷitaṃ;
安乐与欢喜常被欢笑嬉戏所充满;
Pitaraṃ paricaritvāna, labbhametaṃ vijānato.
侍奉父亲之后,了知获得此事。
§178
178.
一百七十八。
‘‘Dānañca piyavācā ca, atthacariyā ca yā idha;
施舍与亲切言语,以及利益善行,在此处皆如是;
Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṃ;
诸法具相同性,于处处依正当法,
Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato.
如车轮之相聚集于车轮般,此等聚合于世间。
§179
179.
‘‘Ete ca saṅgahā nāssu, na mātā puttakāraṇā;
此等聚合不由母子关系所成,亦非父子因缘;
Labhetha mānaṃ pūjaṃ vā, pitā vā puttakāraṇā.
即便得尊重或敬奉,亦非父亲所作之因缘。
§180
180.
‘‘Yasmā ca saṅgahā ete, sammapekkhanti paṇḍitā;
因为这些聚合,智者能够正确地观察;
Tasmā mahattaṃ papponti, pāsaṃsā ca bhavanti te.
因此,他们获得伟大成就,并且得到赞叹。
§181
181.
‘‘Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare;
‘梵天’者,谓父母;‘长者’者,谓先行师;
Āhuneyyā ca puttānaṃ, pajāya anukampakā.
‘应供者’者,为子女而慈悲大众者。
§182
182.
‘‘Tasmā hi ne namasseyya, sakkareyya ca paṇḍito;
『故此,智者应当尊敬礼拜,恭敬侍奉,』
Annena atho pānena, vatthena sayanena ca;
『施以饮食,及以饮水,也以衣物和卧具,』
Ucchādanena nhāpanena, pādānaṃ dhovanena ca.
『或以刮鬓、沐浴,以及洗脚。』
§183
183.
‘‘Tāya naṃ pāricariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā;
『依此而行于父母事上者,便是智者;』
Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’ti.
『在此世上称赞其德,彼往生天上则欢喜。』
Tattha puttaphalanti puttasaṅkhātaṃ phalaṃ. Devatāya namassatīti ‘‘putto me uppajjatū’’ti devatāya namakkāraṃ karoti āyācati. Pucchatīti ‘‘katarena nakkhattena jāto putto dīghāyuko hoti, katarena appāyuko’’ti evaṃ nakkhattāni ca pucchati. Utusaṃvaccharāni cāti ‘‘channaṃ utūnaṃ katarasmiṃ utumhi jāto dīghāyuko hoti, katarasmiṃ utumhi appāyuko, kativassāya vā mātuyā jāto putto dīghāyuko hoti, kativassāya appāyuko’’ti evaṃ utusaṃvaccharāni ca pucchati. Utumhi nhātāyāti pupphe uppanne utumhi nhātāya. Vokkamoti tiṇṇaṃ sannipātā gabbhāvakkanti hoti, kucchiyaṃ gabbho patiṭṭhāti. Tenāti tena gabbhena sā dohaḷinī hoti. Tenāti tadā tassā kucchimhi nibbattapajāya sineho uppajjati, tena kāraṇena ‘‘suhadā’’ti vuccati. Tenāti tena kāraṇena sā ‘‘janayantī’’ti ca ‘‘janettī’’ti ca vuccati.
这里,所谓子果,是指以子名义所生的果实。天人通过敬礼天神,祈请道:“愿我得子。”以此向天神表示敬重和祈求。随后问询:“哪颗星曜所生之子寿命长,哪颗寿命短?”如此问论星曜。又问:“在何季节出生的子寿长,何季节生子寿短?子于多少年岁时生,寿命长短如何?”如是问论季节等。于季节中沐浴者,指的是花开时节在季中沐浴。所谓谷物成熟,即三十种谷类聚合而成的胎,胎盘依附于软骨。此为孕母之由,因而称“愉悦母亲”。因其因缘故,又称“生者”,亦作“生育者”。
Aṅgapāvuraṇena cāti thanantare nipajjāpetvā sarīrasamphassaṃ pharāpentī aṅgasaṅkhāteneva pāvuraṇena. Tosentīti saññāpentī hāsentī. Mamaṃ katvā udikkhatīti ‘‘puttassa me upari vāto paharati, ātapo pharatī’’ti evaṃ mamaṃkāraṃ katvā siniddhena hadayena udikkhati. Ubhayampetassāti ubhayampi etaṃ dhanaṃ etassa puttassa atthāya aññesaṃ adassetvā sāragabbhādīsu mātā gopeti. Evaṃ putta, aduṃ puttāti ‘‘andhabāla putta, evaṃ rājakulādīsu appamatto hohi, aduñca kammaṃ mā karohī’’ti sikkhāpentī iti mātā vihaññati kilamati. Pattayobbaneti putte pattayobbane taṃ puttaṃ nisīthe paradāresu pamattaṃ sāyaṃ anāgacchantaṃ ñatvā assupuṇṇehi nettehi maggaṃ olokentī vihaññati kilamati.
所谓身饰,指用布片覆盖肩胛部位触体,以布条结缚各肢,称作身饰。所谓喜,指心生喜悦,笑乐之意。说“我儿我儿”,即“我子受到风寒袭击,热病侵袭”,因而表达此种愁苦,用心伤感。在母子双方皆施以关怀和保护,为子女利益而照料其胎儿等。如此谓子幼小无知,母亦苦恼而劝诫说:“愚昧无知之子啊,在王室等家庭中应当谨慎,不可作恶。”母亲因此忧愁焦躁。所谓裙绸,指年轻儿子在他乡寄居时,由母亲引领以满载之形,观察道路的情况,而心中生忧虑烦恼。
Kicchā bhatoti kicchena bhato paṭijaggito. Micchā caritvānāti mātaraṃ apaṭijaggitvā. Dhanāpīti dhanampi, ayameva vā pāṭho. Idaṃ vuttaṃ hoti – dhanakāmānaṃ uppannaṃ dhanampi mātaraṃ apaṭijaggantānaṃ nassatīti me sutanti. Kicchaṃ vā soti iti dhanaṃ vā tassa nassati, dukkhaṃ vāso puriso nigacchati. Labbhametanti etaṃ idhaloke ca paraloke ca ānandādisukhaṃ mātaraṃ paricaritvā vijānato paṇḍitassa labbhaṃ, sakkā laddhuṃ tādisenāti attho.
所谓难事养育,是用困苦的养育方法所造成。所谓错误行为,是指不恰当地对待母亲。所谓财富,即财富义,或称课题。此义指财富欲者所得财富,乃因对母亲未恰当对待而丧失。所谓难事或财富,财富由此消失,苦痛缠身,居于世者遭此苦难。所谓所得,指在此世及彼世,以侍奉母亲所得的安乐福德而慧眼识之,谓智者可获得此等利益。
Dānañcāti mātāpitūnaṃ dānaṃ dātabbaṃ, piyavacanaṃ bhaṇitabbaṃ, uppannakiccasādhanavasena attho caritabbo. Dhammesūti jeṭṭhāpacāyanadhammesu tattha tattha parisamajjhe vā rahogatānaṃ vā abhivādanādivasena samānattatā kātabbā, na raho abhivādanādīni katvā parisati na kātabbāni, sabbattha samāneneva bhavitabbaṃ. Ete ca saṅgahā nāssūti sace ete cattāro saṅgahā na bhaveyyuṃ. Sammapekkhantīti sammā nayena kāraṇena pekkhanti. Mahattanti seṭṭhattaṃ. Brahmāti puttānaṃ brahmasamā uttamā seṭṭhā. Pubbācariyāti paṭhamācariyā. Āhuneyyāti āhunapaṭiggāhakā yassa kassaci sakkārassa anucchavikā. Annena athoti annena ceva attho pānena ca. Peccāti kālakiriyāya pariyosāne ito gantvā sagge pamodatīti.
所谓布施,就是父母之所应当施予,且应诵爱语。因具备现时职责利益而行善。所谓法,是指年长长辈之法,如礼敬和供养等,应在适当时处以适度礼仪,甚至秘密状态中亦然,表现一致性,不可秘密不礼或表面礼而暗中不敬,处处应当一律如此。若不能齐备此四义集合,则此结合不善成。所谓恰当观察,意指以正当方式观察。所谓伟大,指至高无上。所谓梵,指子之极高上品。所谓前导者,指初级导师。所谓礼应者,是乞受礼者,对某一人所承受的礼敬不加质疑。谓以食物饮水为利益。所谓来世,是指时运之终,离此往赴天上,而心喜悦。
Evaṃ mahasatto sineruṃ pavaṭṭento viya dhammadesanaṃ niṭṭhāpesi. Taṃ sutvā sabbepi te rājāno balakāyā ca pasīdiṃsu. Atha ne pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā ‘‘dānādīsu appamattā hothā’’ti ovaditvā uyyojesi. Sabbepi dhammena rajjaṃ kāretvā āyupariyosāne devanagaraṃ pūrayiṃsu. Soṇapaṇḍitanandapaṇḍitāpi yāvatāyukaṃ mātāpitaro paricaritvā brahmalokaparāyaṇā ahesuṃ.
如同威猛猛狮翻腾激荡般,世尊圆满成就此法弘说。众王听闻后及其家族均欢喜称善。五戒立已,陈教授令其恪守施与等戒,业已精进。众王皆遵佛法治理国家,于命终时得升天城。贤士、长者及父母尽心奉养,志愿往生梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne mātuposakabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā mātāpitaro māhārājakulāni ahesuṃ, nandapaṇḍito ānando , manojarājā sāriputto, ekasatarājāno asītimahātherā ceva aññataratherā ca, catuvīsati akkhobhaṇiyo buddhaparisā, soṇapaṇḍito pana ahameva ahosinti.
世尊示现教法,宣说真理,示现诸生前生故事。至真理完成处,有父母、居士、比库,皆得声闻初果。彼时众父母皆为豪贵王室成员,有聪明阿难,主持者沙利子,大王及八十长老与若干长老,共二十四位佛弟子,皆为具足辩才之佛弟子;而贤士宾多纳帕拉德瓦迦,自称是此时诸弟子中最为尊贵者。
Soṇanandajātakavaṇṇanā dutiyā. · 索那难德本生注释第二。
Jātakuddānaṃ –
生经歌讚—
Atha sattatimamhi nipātavare, sabhāvantu kusāvatirājavaro;
接着在第三十七品中,诸法自性,皆为烦恼之最胜;
Atha soṇasunandavaro ca puna, abhivāsitasattatimamhi suteti.
又次为索那苏难陀品,亦如是称颂于第三十七品中。
Sattatinipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 七十集注释终了。