19. Saṭṭhinipāto · 19. 六十集义注
19. Saṭṭhinipāto19. 六十品
[529] 1. Soṇakajātakavaṇṇanā
〔529〕一、孙纳伽本生故事解说
Kassasutvā sataṃ dammīti idaṃ satthā jetavane viharanto nekkhammapāramiṃ ārabbha kathesi. Tadā hi bhagavā dhammasabhāyaṃ nekkhammapāramiṃ vaṇṇayantānaṃ bhikkhūnaṃ majjhe nisīditvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato mahābhinikkhamanaṃ nikkhantoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
佛陀听闻旷野刚达拉谷叶树下百人之约后,于耶诃舍林住舍时,开始讲述出世间行的波罗蜜多。彼时,世尊亲临法会,居于出世间行波罗蜜多说法的比库群中,说道:“比库们,今时此刻,如来曾多次迈入这大出世间的道境,自昔今至。”如此言宣,以此引领众生超越过去。
Atīte rājagahe magadharājā nāma rajjaṃ kāresi. Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiṃ nibbatti, nāmaggahaṇadivase cassa ‘‘arindamakumāro’’ti nāmaṃ kariṃsu. Tassa jātadivaseyeva purohitassapi putto jāyi, ‘‘soṇakakumāro’’tissa nāmaṃ kariṃsu. Te ubhopi ekatova vaḍḍhitvā vayappattā uttamarūpadharā rūpena nibbisesā hutvā takkasilaṃ gantvā uggahitasippā tato nikkhamitvā ‘‘sabbasamayasippañca desacārittañca jānissāmā’’ti anupubbena cārikaṃ carantā bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase nagaraṃ pavisiṃsu. Taṃ divasañca ekacce manussā ‘‘brāhmaṇavācanakaṃ karissāmā’’ti pāyāsaṃ paṭiyādetvā āsanāni paññāpetvā āgacchante te kumāre disvā gharaṃ pavesetvā paññattāsane nisīdāpesuṃ. Tattha bodhisattassa paññattāsane suddhavatthaṃ atthataṃ ahosi, soṇakassa rattakambalaṃ. So taṃ nimittaṃ disvāva ‘‘ajja me piyasahāyo arindamakumāro bārāṇasirājā bhavissati, mayhaṃ pana senāpatiṭṭhānaṃ dassatī’’ti aññāsi. Te ubhopi katabhattakiccā uyyānameva agamaṃsu.
昔时,王舍城有名为摩揭陀王的君主统治国家。菩萨于其母胎内孕育于王妃之腹,出生之日被称作“阿林达王子”,其诞辰父亲命名其为“孙纳伽王子”。二者同年共长,及至成年后俱具绝佳容貌,专于智慧,出于世俗束缚入山林修行。彼时,两人出游王舍城闲庭,居处于皇家园林,日复一日往返于城中。某日,若干人等曰:“当依婆罗门之言行。”献奉稀有甘露粥,端设座席,诸王子见之,入室而坐依依然如故。此时,菩萨座如净布,孙纳伽披夜红毯,彼依此相,有所预见:“今日,我所挚友阿林达王子必将为沙门王舍城国王,然我将任其军师。”二人然后一同赴园内食事。
Tadā bārāṇasirañño kālakatassa sattamo divaso hoti, aputtakaṃ rājakulaṃ. Amaccādayo pātova sasīsaṃ nhātā sannipatitvā ‘‘rajjārahassa santikaṃ gamissatī’’ti phussarathaṃ yojetvā vissajjesuṃ. So nagarā nikkhamitvā anupubbena rājuyyānaṃ gantvā uyyānadvāre nivattitvā ārohaṇasajjo hutvā aṭṭhāsi. Bodhisatto maṅgalasilāpaṭṭesasīsaṃ pārupitvā nipajji, soṇakakumāro tassa santike nisīdi. So tūriyasaddaṃ sutvā ‘‘arindamassa phussaratho āgacchati, ajjesa rājā hutvā mama senāpatiṭṭhānaṃ dassati, na kho pana mayhaṃ issariyenattho, etasmiṃ gate nikkhamitvā pabbajissāmī’’ti cintetvā ekamante paṭicchanne aṭṭhāsi. Purohito uyyānaṃ pavisitvā mahāsattaṃ nipannakaṃ disvā tūriyāni paggaṇhāpesi. Mahāsatto pabujjhitvā parivattitvā thokaṃ nipajjitvā uṭṭhāya silāpaṭṭe pallaṅkena nisīdi. Atha naṃ purohito añjaliṃ paggaṇhitvā āha – ‘‘rajjaṃ te, deva, pāpuṇātī’’ti. ‘‘Kiṃ aputtakaṃ rājakula’’nti? ‘‘Evaṃ, devā’’ti. ‘‘Tena hi sādhū’’ti. Atha naṃ te tattheva abhisiñcitvā rathaṃ āropetvā mahantena parivārena nagaraṃ pavesesuṃ. So nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā pāsādaṃ abhirūhi. So yasamahantatāya soṇakakumāraṃ na sari.
时值王舍城第七日夜,含辛茹苦的宫廷成员聚集,沐浴净洁,准备赴王近前献礼。王出城游历,遂至园林门口止步,准备进行登上座位之仪式。菩萨手执吉祥绶带,俯身凝视,孙纳伽近旁就座。忽闻第四声大鼓:“阿林达王子驾车而来,今日即为国王,授我军师职位,实无私欲,乃为国事。”乃于僻处默默肃立祈念。婆罗门入园,见大臣下跪,领受击鼓响声,指引到王座。大臣敬礼曰:“愿你得国,神助称王。”问曰:“何以为无子之王室?”答曰:“确然无后。”大臣赞曰:“甚妙。”随即为他施以灌顶,登上车驾随众大臣入城巡游,登临尊楼。因其广大威仪,孙纳伽王子无以匹敌。
Sopi tasmiṃ nagaraṃ paviṭṭhe pacchā āgantvā silāpaṭṭe nisīdi. Athassa purato bandhanā pavuttaṃ sālarukkhato paṇḍupalāsaṃ pati. So taṃ disvāva ‘‘yathevetaṃ, tathā mamapi sarīraṃ jaraṃ patvā patissatī’’ti aniccādivasena vipassanaṃ paṭṭhapetvā paccekabodhiṃ pāpuṇi. Taṃkhaṇaññevassa gihiliṅgaṃ antaradhāyi, pabbajitaliṅgaṃ pāturahosi. So ‘‘natthi dāni punabbhavo’’ti udānaṃ udānento nandamūlakapabbhāraṃ agamāsi. Mahāsattopi cattālīsamattānaṃ saṃvaccharānaṃ accayena saritvā ‘‘kahaṃ nu kho me sahāyo soṇako’’ti soṇakaṃ punappunaṃ sarantopi ‘‘mayā suto vā diṭṭho vā’’ti vattāraṃ alabhitvā alaṅkatamahātale rājapallaṅke nisinno gandhabbanāṭakanaccagītādīhi parivuto sampattimanubhavanto ‘‘yo me kassaci santike sutvā ‘asukaṭṭhāne nāma soṇako vasatī’ti ācikkhissati, tassa sataṃ dassāmi, yo me sāmaṃ disvā ārocessati, tassa sahassa’’nti ekaṃ udānaṃ abhisaṅkharitvā gītavasena udānento paṭhamaṃ gāthamāha –
孙纳伽随后晚间入城,坐于大臣所处石座之上。前面樑树上攀满青藤与藤蔓,孙纳伽见状感叹曰:“一切如是,我之身亦终将老朽而归灭。”他以无常等义深入观照,成就独觉菩提。霎时间,家庭生活无影无踪,远离世俗出家。以此发出欢快之歌,悦入祥瑞之光,心念:“今后无还来。”大臣也经历四十一年时光,水流不息,反复召唤孙纳伽。孙纳伽闻言多次回应:“或见我或闻我言,必将赠以百倍果报;谁于我近旁闻之曰‘孙纳伽居于污秽之处’,我必加百倍善报,谁见我一面而拒之,必受千倍之报。”于是发一歌兼唱诵,歌曰:
‘‘Kassa sutvā sataṃ dammi, sahassaṃ diṭṭha soṇakaṃ;
“谁闻我语百般奉献,谁见孙纳伽百千倍。”
Ko me soṇakamakkhāti, sahāyaṃ paṃsukīḷita’’nti.
『谁在毁谤我的索那?』——『(他是)我的友伴、一同在沙地嬉戏的玩伴啊。』
Athassa mukhato luñcantī viya gahetvā ekā nāṭakītthī taṃ gāyi. Athaññā athaññāti ‘‘amhākaṃ rañño piyagīta’’nti sabbā orodhā gāyiṃsu. Anukkamena nagaravāsinopi jānapadāpi tameva gītaṃ gāyiṃsu. Rājāpi punappunaṃ tameva gītaṃ gāyati. Paṇṇāsamattānaṃ saṃvaccharānaṃ accayena panassa bahū puttadhītaro ahesuṃ, jeṭṭhaputto dīghāvukumāro nāma ahosi. Tadā soṇakapaccekabuddho ‘‘arindamarājā maṃ daṭṭhukāmo, ahaṃ tattha gantvā kāmesu ādīnavaṃ nekkhamme cānisaṃsaṃ kathetvā pabbajjanākāraṃ karomī’’ti cintetvā iddhiyā ākāsenāgantvā uyyāne nisīdi. Tadā eko sattavassiko pañcacūḷakakumārako mātarā pahito gantvā uyyānavane dārūni uddharanto punappunaṃ tameva gītaṃ gāyi. Atha naṃ so pakkositvā ‘‘kumāraka, tvaṃ aññaṃ agāyitvā ekameva gītaṃ gāyasi, kiṃ aññaṃ na jānāsī’’ti pucchi. ‘‘Jānāmi, bhante, amhākaṃ pana rañño idameva piyaṃ, tena naṃ punnappunaṃ gāyāmī’’ti. ‘‘Etassa pana te gītassa paṭigītaṃ gāyanto koci diṭṭhapubbo’’ti. ‘‘Na diṭṭhapubbo, bhante’’ti. ‘‘Ahaṃ taṃ sikkhāpessāmi, sakkhissasi rañño santikaṃ gantvā paṭigītaṃ gāyitu’’nti. ‘‘Āma, bhante’’ti. Athassa so paṭigītaṃ ācikkhanto ‘‘mayhaṃ sutvā’’tiādimāha. Uggaṇhāpetvā ca pana taṃ uyyojesi – ‘‘gaccha, kumāraka, imaṃ paṭigītaṃ raññā saddhiṃ gāyāhi, rājā te mahantaṃ issariyaṃ dassati, kiṃ te dārūhi, vegena yāhī’’ti.
接着,有一位戏剧女演员从他面前唱出歌声,唱着“这是我们国王的深爱歌曲”,众人都齐声歌唱。逐渐连城市居民和乡村百姓也唱起同样的歌。国王多次唱着这个歌。经过五十多年的时代,国王育有众多子孙,其中长子名叫长寿少年。那时,索那是一个独觉者,他想着:“我愿见国王,去那儿谈论欲望的苦恼和出家之道”,遂施神通飞临空中,坐于花园。忽然有个七岁少儿,由母亲带去花园中,攀树摘果,并反复唱着同样的歌。索那责问他:“少儿,你为何反复只唱同一首歌,不唱别的呢?”少儿答曰:“尊者,我知这是我们王最喜爱的歌,所以才一遍又一遍地唱。”索那言:“有人曾唱过此歌的对歌吗?”少儿答曰:“没有,尊者。”索那说:“我将教你,你去国王面前唱对歌。”少儿应诺。索那传授对歌,命其起身,“去吧,少儿,你要与国王一同唱对歌,国王将显显大神力给你看。快去采集果子。”
So ‘‘sādhū’’ti taṃ paṭigītaṃ uggaṇhitvā vanditvā, ‘‘bhante, yāvāhaṃ rājānaṃ ānemi, tāva idheva hothā’’ti vatvā vegena mātu santikaṃ gantvā, ‘‘amma, khippaṃ maṃ nhāpetvā alaṅkarotha, ajja taṃ daliddabhāvato mocessāmī’’ti vatvā nhātamaṇḍito rājadvāraṃ gantvā ‘‘ayya dovārika, ‘eko dārako tumhehi saddhiṃ paṭigītaṃ gāyissāmīti āgantvā dvāre ṭhito’ti rañño arocehī’’ti āha. So vegena gantvā rañño ārocesi. Rājā ‘‘āgacchatū’’ti pakkosāpetvā, ‘‘tāta, tvaṃ mayā saddhiṃ paṭigītaṃ gāyissasī’’ti āha. ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Tena hi gāyassū’’ti. ‘‘Deva, imasmiṃ ṭhāne na gāyāmi, nagare pana bheriṃ carāpetvā mahājanaṃ sannipātāpetha, mahājanamajjhe gāyissāmī’’ti. Rājā tathā kāretvā alaṅkatamaṇḍape pallaṅkamajjhe nisīditvā tassānurūpaṃ āsanaṃ dāpetvā ‘‘idāni tava gītaṃ gāyassū’’ti āha. ‘‘Deva, tumhe tāva gāyatha, athāhaṃ paṭigītaṃ gāyissāmī’’ti. Tato rājā paṭhamaṃ gāyanto gāthamāha –
少儿赞叹说“善哉”,牢记这对歌,起身致敬:“尊者,在我带国王回来以前,就在这里等候。”说毕快步往母亲处去,对母亲说:“快给我洗净穿戴,也请装饰好,我今天应由贫贱状态脱出。”洗完后赴王宫门,守门吩咐侍卫:“有一位儿童将来与你们一同唱对歌,守在门口告诉国王。”侍卫急忙进宫告诉国王,国王吩咐:“来吧,你要与我一同唱对歌。”少儿答:“是,尊者。”国王言:“那就唱吧。”少儿言:“尊者,我不会此地唱,我欲在城中敲响鼓,令众民集会,在众人中唱此歌。”国王依言安排,安坐精美椅榻上,赐座适宜,命少儿唱歌。少儿说:“尊者,你们先唱,我随后唱。”随后国王开始唱歌,发出歌声——
§1
1.
‘‘Kassa sutvā sataṃ dammi, sahassaṃ diṭṭha soṇakaṃ;
“是谁听闻后感佩,曾见过索那一百?”
So me soṇakamakkhāti, sahāyaṃ paṃsukīḷita’’nti.
“他们称呼我为索那,伴侣被尘污所染。”
Tattha sutvāti ‘‘asukaṭṭhāne nāma te piyasahāyo soṇako vasatī’’ti tassa vasanaṭṭhānaṃ sutvā ārocentassa kassa sataṃ dammi. Diṭṭhāti ‘‘asukaṭṭhāne nāma mayā diṭṭho’’ti disvā ārocentassa kassa sahassaṃ dammīti.
这里,“听闻”意为“听见我所喜爱的索那居于阿苏卡地”;“见”意为“我在阿苏卡地亲见此事”,于是生起“曾见过一百索那”的佩服心。
Evaṃ raññā paṭhamaṃ udānagāthāya gītāya pañcacūḷakadārakena paṭigītabhāvaṃ pakāsento satthā abhisambuddho hutvā dīyaḍḍhagāthā abhāsi –
如是,国王初次以柔和颂歌的形式,被称为五发童子的少年所唱之偈颂感动,世尊于是成正觉者,随即宣说长偈曰—
§2
2.
‘‘Athabravī māṇavako, daharo pañcacūḷako;
‘尔时,有一名少年,乃五发之童;
Mayhaṃ sutvā sataṃ dehi, sahassaṃ diṭṭha soṇakaṃ;
听吾所说,赐尔百枚,见童索那赠以千枚;
Ahaṃ te soṇakakkhissaṃ, sahāyaṃ paṃsukīḷita’’nti.
吾即是尔索那之目击者,且为尔伴侶,身披尘衣。’
Tena vuttagāthāya pana ayamattho – mahārāja, yaṃ tvaṃ ‘‘sutvā ārocentassa sataṃ dammī’’ti vadasi, tampi mameva dehi, yaṃ ‘‘disvā ārocentassa sahassaṃ dammī’’ti vadasi, tampi mayhameva dehi, ahaṃ te piyasahāyaṃ idāneva paccakkhatova ‘‘ayaṃ soṇako’’ti ācikkhissanti.
然由此偈所示意者,尊敬的国王,当尔自言‘吾闻已能付百’者,亦应供于吾;自言‘见已能付千’者,亦应供于吾。我今即是尔心所喜之伴侶,现当指示曰‘此即索那。’
Ito paraṃ suviññeyyā sambuddhagāthā pāḷinayeneva veditabbā –
此后,应当深信佛陀颂歌之意,即须仅从巴利经典中了解。
§3
3.
‘‘Katamasmiṃ so janapade, raṭṭhesu nigamesu ca;
「彼者处于何种国土、邦国及村邑之中,
Kattha soṇakamaddakkhi, taṃ me akkhāhi pucchito.
又何处着眼观赏,请告我,疑惑之中问讯。」
§4
4.
‘‘Taveva deva vijite, tavevuyyānabhūmiyaṃ;
「唯有汝得胜于诸天,唯有汝得地处旷野,
Ujuvaṃsā mahāsālā, nīlobhāsā manoramā.
形体挺直如巨柱,肤色澄蓝且美丽悦目。
§5
5.
‘‘Tiṭṭhanti meghasamānā, rammā aññoññanissitā;
如同云集般站立,彼此相依而嬉戏,
Tesaṃ mūlamhi soṇako, jhāyatī anupādano;
于众云根本之间,如盘坐静观,无所执著。」
Upādānesu lokesu, ḍayhamānesu nibbuto.
在所有取相境界中,那些燃烧的已然熄灭。
§6
6.
‘‘Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅgiyā;
当时国王率领四骑兵队巡逻;
Kārāpetvā samaṃ maggaṃ, agamā yena soṇako.
他同众人一同沿着道路前行,前去会见那索那卡。
§7
7.
‘‘Uyyānabhūmiṃ gantvāna, vicaranto brahāvane;
他进入园林之地,于梵林中巡视;
Āsīnaṃ soṇakaṃ dakkhi, ḍayhamānesu nibbuta’’nti.
见到坐着的索那卡,在那些燃烧的已然熄灭之处。
Tattha ujuvaṃsāti ujukkhandhā. Mahāsālāti mahārukkhā. Meghasamānāti nīlameghasadisā. Rammāti ramaṇīyā. Aññoññanissitāti sākhāhi sākhaṃ, mūlena mūlaṃ saṃsibbitvā ṭhitā. Tesanti tesaṃ evarūpānaṃ tava uyyānavane sālānaṃ heṭṭhā. Jhāyatīti lakkhaṇūpanijjhānaārammaṇūpanijjhānasaṅkhātehi jhānehi jhāyati. Anupādanoti kāmupādānādivirahito. Ḍayhamānesūti ekādasahi aggīhi ḍayhamānesu sattesu. Nibbutoti te aggī nibbāpetvā sītalena hadayena jhāyamāno tava uyyāne maṅgalasālarukkhamūle silāpaṭṭe nisinno esa te sahāyo kañcanapaṭimā viya sobhamāno paṭimānetīti. Tato cāti, bhikkhave, tato so arindamo rājā tassa vacanaṃ sutvāva ‘‘soṇakapaccekabuddhaṃ passissāmī’’ti caturaṅginiyā senāya pāyāsi nikkhami. Vicarantoti ujukameva agantvā tasmiṃ mahante vanasaṇḍe vicaranto tassa santikaṃ gantvā taṃ āsīnaṃ addakkhi.
其中“ujuvaṃsāti”者,指直立的枝干;“mahāsālā”者,大树;“meghasamānāti”者,如蓝色云层一般;“rammāti”者,优美宜人;“aññoñanissitāti”者,枝接枝、根连根地互相依附立着。它们诸如此类,便是在你的园林中众多树木之下。这些树木之下即为“tesanti”,意指诸多同类的树木所在。“jhāyatīti”是指依止禅定的对象进行禅修;以对应名称之禅那行修禅定。“anupādanoti”是无欲取相的内心安住。“ḍayhamānesūti”是指有十一处火焰燃烧处已灭,即在七处火焰已熄之处。“nibbutoti”即使诸火之火扑灭后,以清凉之心安住禅定,于你的园林中吉祥的沙拉树根部,石板坐垫之上静坐。此时那助伴宛如金制雕像、光彩熠熠,堪为法像。故此,比库们!说是那无畏者国王闻得此语即心生:“我们必见索那卡独觉佛”,遂率领四骑兵队出发巡视。这里的“vicarantoti”意即以明快之步伐进入这巨大森林区域中行走,接近所见驾坐的人。
So taṃ avanditvā ekamantaṃ nisīditvā attano kilesābhiratattā taṃ ‘‘kapaṇo’’ti maññamāno imaṃ gāthamāha –
于是,他转过脸去,独自端坐一旁,专注于自身的烦恼,怀疑地想着说:「这是奸诈。」他对自己念诵此偈——
§8
8.
‘‘Kapaṇo vatayaṃ bhikkhu, muṇḍo saṅghāṭipāruto;
「这比库真奸诈,头发剃尽,身披僧衣;
Amātiko apitiko, rukkhamūlasmi jhāyatī’’ti.
非生者,非死者,正坐于树根之下入禅。」
Tattha jhāyatīti nimmātiko nippitiko kāruññappatto jhāyati.
其中「入禅」指的是临近死者的息灭、涅槃,乃慈悲而入的禅定。
§9
9.
‘‘Imaṃ vākyaṃ nisāmetvā, soṇako etadabravi;
说完这句话,索那对他说:
Na rāja kapaṇo hoti, dhammaṃ kāyena phassayaṃ.
「国王不是奸诈者,法不由身体所触及。」
§10
10.
‘‘Yo ca dhammaṃ niraṃkatvā, adhammamanuvattati;
『若有人抛弃正法,转而行邪法,』
Sa rāja kapaṇo hoti, pāpo pāpaparāyaṇo’’ti.
『此人乃狡诈之君王,行为恶劣堕落。』
Tattha imanti tassa kilesābhiratassa pabbajjaṃ arocentassa imaṃ pabbajjāgarahavacanaṃ sutvā. Etadabravīti pabbajjāya guṇaṃ pakāsento etaṃ abravi. Phassayanti phassayanto yena ariyamaggadhammo nāmakāyena phassito, so kapaṇo nāma na hotīti dassento evamāha. Niraṃkatvāti attabhāvato nīharitvā. Pāpo pāpaparāyaṇoti sayaṃ pāpānaṃ karaṇena pāpo, aññesampi karontānaṃ patiṭṭhābhāvena pāpaparāyaṇoti.
对此,因受烦恼覆盖者劝勉出家者,听闻这出家的严厉话语,如此言说:用以彰显出家之利的言辞。故此言说。所谓“触者”,谓被名为圣道法之名所触及者;此言示现:其名“狡诈”,实则非也。所谓“抛弃”,是指从自身本性上将之去除。所谓“恶劣堕落”,是指因自身作恶而成为恶业根基,且有助于他人作恶,因而称为恶劣堕落。
Evaṃ so bodhisattaṃ garahi. So attano garahitabhāvaṃ ajānanto viya hutvā nāmagottaṃ kathetvā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto gāthamāha –
如是,他谴责尚未觉悟的菩提萨埵,犹如不知自己的被谴责之状态,宣称名姓已变,遂依彼语共结盟,作诗曰——
§11
11.
‘‘Arindamoti me nāmaṃ, kāsirājāti maṃ vidū;
『我名为阿林达,如同迦尸国王一般;』
Kacci bhoto sukhasseyyā, idha pattassa soṇakā’’ti.
『若诸位愿得安乐,须当在此接受索那之教导。』
Tattha kaccīti amhākaṃ tāva na kiñci aphāsukaṃ, bhoto pana kacci idha pattassa imasmiṃ uyyāne vasato sukhavihāroti pucchati.
此处“Kacci”意为“难道”或“是否”,指我们当时一无所知,不清楚,然而尊者却问:“难道你曾在此地这园中居住,过着安乐的修行生活吗?”
Atha naṃ paccekabuddho, ‘‘mahārāja, na kevalaṃ idha, aññatrāpi vasantassa me asukhaṃ nāma natthī’’ti vatvā tassa samaṇabhadragāthāyo nāma ārabhi –
然後那辟支佛答曰:「大王,我不止在这里,在其他任何地方生活也无不安乐。」言毕,开始诵唱那僧正赞歌。
§12
12.
‘‘Sadāpi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
『常为安乐主,居无定所的比库,
Na tesaṃ koṭṭhe openti, na kumbhiṃ na kaḷopiyaṃ;
既不开门,也不开坛,也不开缸,
Paraniṭṭhitamesānā, tena yāpenti subbatā.
独自安住于偏远之地,安稳度日。
§13
13.
‘‘Dutiyampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
『第二首,依然是安乐主,居无定所的比库;
Anavajjapiṇḍo bhottabbo, na ca kocūparodhati.
布施食物应当洁净无瑕疵,且无人加以妨害。
§14
14.
‘‘Tatiyampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
第三条,关于不住屋修行的比库,在清净的法中,
Nibbuto piṇḍo bhottabbo, na ca kocūparodhati.
应当食施,食施应洁净无瑕疵,且无人加以妨害。
§15
15.
‘‘Catutthampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
第四条,关于不住屋修行的比库,在清净的法中,
Muttassa raṭṭhe carato, saṅgo yassa na vijjati.
常行无碍之地,彼之僧众不存在。
§16
16.
‘‘Pañcamampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
第五条,关于不住屋修行的比库,在清净的法中,
Nagaramhi ḍayhamānamhi, nāssa kiñci aḍayhatha.
在城中燃烧之时,无有人去扑灭火焰。
§17
17.
‘‘Chaṭṭhampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
『第六条戒律为清净无垢之法,适用于无居比库;
Raṭṭhe vilumpamānamhi, nāssa kiñci ahīratha.
国土动乱之时,无人敢轻慢此戒。』
§18
18.
‘‘Sattamampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
『第七条戒律亦为清净无垢之法,适用于无居比库;
Corehi rakkhitaṃ maggaṃ, ye caññe paripanthikā;
护持戒律之道者,为诸盗贼所不侵害,亦为其他护戒者所遵循;
Pattacīvaramādāya, sotthiṃ gacchati subbato.
持袈裟受衣者,安然于吉祥之所行走。
§19
19.
‘‘Aṭṭhamampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
“第八者,尊贵无家比库;
Yaṃ yaṃ disaṃ pakkamati, anapekkhova gacchatī’’ti.
他无所依止,随顺一切方向而行。”
Tattha anāgārassāti, mahārāja, gharāvāsaṃ pahāya anāgāriyabhāvaṃ pattassa adhanassa akiñcanassa bhikkhuno sabbakālaṃ bhadrameva. Na tesanti, mahārāja, tesaṃ adhanānaṃ bhikkhūnaṃ na koṭṭhāgāre dhanadhaññāni openti, na kumbhiyaṃ, na pacchiyaṃ, te pana subbatā paraniṭṭhitaṃ paresaṃ ghare pakkaṃ āhāraṃ saṅghāṭiṃ pārupitvā kapālamādāya gharapaṭipāṭiyā esānā pariyesantā tena tato laddhena piṇḍena taṃ āhāraṃ navannaṃ pāṭikulyānaṃ vasena paccavekkhitvā paribhuñjitvā jīvitavuttiṃ yāpenti.
此处所说无家者,尊敬的国王,指的是抛弃了宫室住宅,了断世俗家庭而得无家之身的清贫比库。他们时时常行善,且不以为意。尊敬的国王,这等清贫比库没有库房来存储财富粮食,没有坛罐,也无炊具。然而他们恭敬供养他人,安顿周密清净净衣,持缽乞食,按教规行住坐卧,四处托钵索求食物。以所得之食为新鲜,审慎检视居住的清净衣服,持现有之财施用,安稳度日,维持生活。
Anavajjapiṇḍo bhottabboti vejjakammādikāya anesanāya vā kuhanā lapanā nemittikatā nippesikatā lābhena lābhaṃ nijigīsanatāti evarūpena micchājīvena vā uppāditā cattāro paccayā, dhammena uppāditāpi apaccavekkhitvā paribhuttā sāvajjapiṇḍo nāma. Anesanaṃ pana pahāya micchājīvaṃ vajjetvā dhammena samena uppāditā ‘‘paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevāmī’’ti vuttanayeneva paccavekkhitvā paribhuttā anavajjapiṇḍo nāma. Yena evarūpo anavajjapiṇḍo bhottabbo paribhuñjitabbo, yañca evarūpaṃ anavajjaṃ piṇḍaṃ bhuñjamānānaṃ paccaye nissāya koci appamattakopi kileso na uparodhati na pīḷeti, tassa dutiyampi bhadraṃ adhanassa anāgārassa bhikkhuno.
所谓恰当的乞食,即是指不因医药行为或耍诈伎巧、说谎作假而获得之食物。这种以不正当方法生成的供养,虽以教法出发,但经审视使用后,仍属不正乞食。至于弃弃欺诈而以法修持,谨慎地反思衣服,并依教规定持用,乃名为恰当乞食。借此得以知晓,如此恰当乞食当被接受与使用。更进一步,依赖这等恰当而正当的乞食,且无一丝疠毒烦恼障碍的情况下,便是尊贵无家比库的第二要义。
Nibbutoti puthujjanabhikkhuno dhammena uppannapiṇḍopi paccavekkhitvā paribhuñjiyamāno nibbutapiṇḍo nāma, ekantato pana khīṇāsavassa piṇḍova nibbutapiṇḍo nāma. Kiṃkāraṇā? So hi theyyaparibhogo, iṇaparibhogo , dāyajjaparibhogo, sāmiparibhogoti imesu catūsu paribhogesu sāmiparibhogavasena taṃ bhuñjati, taṇhādāsabyaṃ atīto sāmī hutvā paribhuñjati, na taṃ tappaccayā koci appamattakopi kileso uparodhati.
所谓涅槃供养,指的是世俗比库即使供养由教法产生的食物,也应审慎使用,故称为涅槃供养。然专以涅槃断尽烦恼者,则是专属于涅槃供养。其原因在于,他与间接支配、直接支配、继承支配及相依生活四种供养,皆以相依生活为主要方式享用。已超越渴爱等烦恼,正因而能使用不受任何烦恼障碍的食物。
Muttassa raṭṭhe caratoti upaṭṭhākakulādīsu alaggamānasassa chinnavalāhakassa viya rāhumukhā pamuttassa vimalacandamaṇḍalassa viya ca yassa gāmanigamādīsu carantassa rāgasaṅgādīsu ekopi saṅgo natthi. Ekacco hi kulehi saṃsaṭṭho viharati sahasokī sahanandī, ekacco mātāpitūsupi alaggamānaso vicarati korunagaragāmavāsī daharo viya, evarūpassa puthujjanassapi bhadrameva .
“游历自由国土”,指的是离开家族故土及护卫的群体,像断线的流云,似皎洁明月,或游走于村落乡邑,却无丝毫对嗔恚等贪着的执着。一些人在家族中生活充满欢笑和快乐,有些则如同离家父母的青年般行于悲悯与友情之间,这样的世俗人也终究是尊贵的。
Nāssa kiñcīti yo hi bahuparikkhāro hoti, so ‘‘mā me corā parikkhāre hariṃsū’’ti atirekāni ca cīvarādīni antonagare upaṭṭhākakule nikkhipati, atha nagaramhi ḍayhamāne ‘‘asukakule nāma aggi uṭṭhito’’ti sutvā socati kilamati, evarūpassa bhadraṃ nāma natthi. Yo pana, mahārāja, sakuṇavattaṃ pūreti, kāyapaṭibaddhaparikkhārova hoti, tassa tādisassa na kiñci aḍayhatha, tenassa pañcamampi bhadrameva.
没有任何赦免可言。因为那些持多重行李者,会心存‘不要让我因行李而受到惩罚’的意念,私藏额外的袈裟等物于乡村看护者处;之后城镇失火时,听闻‘病院附近确有火起’,对此忧伤悲叹。如此行为者没有真正的安乐。王啊,唯有那些遵守双重戒律者,身心俱受制约者,才不会有这种烦恼,他们于五戒中亦无有害,只有安乐。
Vilumpamānamhīti viluppamānamhi, ayameva vā pāṭho. Ahīrathāti yathā pabbatagahanādīhi nikkhamitvā raṭṭhaṃ vilumpamānesu coresu bahuparikkhārassa antogāme ṭhapitaṃ vilumpati harati, tathā yassa adhanassa kāyapaṭibaddhaparikkhārassa na kiñci ahīratha tassa chaṭṭhampi bhadrameva.
破坏即是毁坏,本文即如此措辞。所谓不羞耻,乃如同蛇脱离深山密林后,潜入盗贼林中,安置并偷取赃物;同样的,身心受戒拘束者不会不惭愧,其守五戒亦因不羞耻而安乐。
Ye caññe paripanthikāti ye ca aññepi tesu tesu ṭhānesu suṅkagahaṇatthāya ṭhapitā paripanthikā, tehi ca rakkhitaṃ. Pattacīvaranti corānaṃ anupakāraṃ suṅkikānaṃ asuṅkārahaṃ mattikāpattañceva katadaḷhīkammaparibhaṇḍaṃ paṃsukūlacīvarañca appagghāni kāyabandhanaparissāvanasūcivāsipattatthavikāni cāti sabbepi aṭṭha parikkhāre kāyapaṭibaddhe katvā maggappaṭipanno kenaci aviheṭhiyamāno sotthiṃ gacchati. Subbatoti lobhanīyāni hi cīvarādīni disvā corā haranti, suṅkikāpi ‘‘kiṃ nu kho etassa hatthe’’ti pattatthavikādīni sodhenti, subbato pana sallahukavutti tesaṃ passantānaññeva sotthiṃ gacchati, tenassa sattamampi bhadrameva.
所谓护卫者者,即在他处乃至其他地点,为防患盗贼潜藏,而设立的护卫活动,诸护卫因而得以保护。所载盗贼非助人之袈裟等物、防盗工具、不正行为用器皿、破旧瓦片、樟脑粉与尘垢袈裟等,皆列入身心受戒者所护戒的八重行李,遵守戒律行道者,虽受阻碍却安然无恙。盗贼见袈裟等易得之物便劫夺,护卫则核查诸种物品。守戒者观见护卫即得安乐,其守八重行李亦得安然,这乃第七安乐。
Anapekkhova gacchatīti kāyapaṭibaddhato atirekassa vihāre paṭisāmitassa kassaci parikkhārassa abhāvā vasanaṭṭhānaṃ nivattitvāpi na oloketi. Yaṃ yaṃ disaṃ gantukāmo hoti, taṃ taṃ gacchantto anapekkhova gacchati anurādhapurā nikkhamitvā thūpārāme pabbajitānaṃ dvinnaṃ kulaputtānaṃ vuḍḍhataro viya.
所谓不理会而行动者,即身心守戒者,即使舍离多余行李僻处,也不观看他人或他门戒物之缺失。凡心所欲往诸方,亦不分别取之,如同从阿努拉德普勒出发的二家门徒中的长老一样。
Iti soṇakapaccekabuddho aṭṭha samaṇabhadrakāni kathesi. Tato uttariṃ pana satampi sahassampi aparimāṇāni samaṇabhadrakāni esa kathetuṃ samatthoyeva. Rājā pana kāmābhiratattā tassa kathaṃ pacchinditvā ‘‘mayhaṃ samaṇabhadrakehi attho natthī’’ti attano kāmādhimuttataṃ pakāsento āha –
于是独觉者说出了八种守戒安乐。继而更远地说,此处有上千无量守戒安乐,皆可说出。但国王因执着于欲乐,于是反问‘我于修行者的守戒安乐无甚裨益’,明示他的执见,言说道——
§20
20.
‘‘Bahūni samaṇabhadrāni, ye tvaṃ bhikkhu pasaṃsasi;
‘许多守戒安乐啊,诸比库你称赞的诸多守戒安乐;
Ahañca giddho kāmesu, kathaṃ kāhāmi soṇaka.
我比库因欲爱而生烦恼,如何能断除这些烦恼呢,索那卡?
§21
21.
‘‘Piyā me mānusā kāmā, atho dibyāpi me piyā;
『我爱的人间欲乐喜悦,或者说我亦爱天界欲乐;
Atha kena nu vaṇṇena, ubho loke labhāmase’’ti.
那么凭借何种光彩,我二者世界皆可获得呢?』
Tattha vaṇṇenāti kāraṇena.
此中『光彩』者,依据原因而言。
Atha naṃ paccekabuddho āha –
于是那偏觉圣人开示说——
§22
22.
‘‘Kāme giddhā kāmaratā, kāmesu adhimuccitā;
『欲念如秃鹫贪恋欲乐,强烈执著于欲中;
Narā pāpāni katvāna, upapajjanti duggatiṃ.
众生造作恶业之后,便堕入恶趣。
§23
23.
‘‘Ye ca kāme pahantvāna, nikkhantā akutobhayā;
凡是断除欲乐,出离且不畏惧者;
Ekodibhāvādhigatā, na te gacchanti duggatiṃ.
证得独觉之境者,不为恶趣所转。
§24
24.
‘‘Upamaṃ te karissāmi, taṃ suṇohi arindama;
我将为汝说譬喻,汝宜聆听,贤哲知其义理;
Upamāya midhekacce, atthaṃ jānanti paṇḍitā.
有些人通过譬喻,能通达其意,慧者明了。
§25
25.
‘‘Gaṅgāya kuṇapaṃ disvā, vuyhamānaṃ mahaṇṇave;
见恒河水中泥沙纷飞,波涛汹涌,
Vāyaso samacintesi, appapañño acetaso.
『气力』者,意谓平等思惟,缺乏精进者。
§26
26.
‘‘Yānañca vatidaṃ laddhaṃ, bhakkho cāyaṃ anappako;
『今此所得到的住处』者,此比库此处不痛苦;
Tattha rattiṃ tattha divā, tattheva nirato mano.
『昼夜在此』者,意谓其心专注于此处。
§27
27.
‘‘Khādaṃ nāgassa maṃsāni, pivaṃ bhāgīrathodakaṃ;
『食用那伽的肉』者,饮用迦尸河水;
Sampassaṃ vanacetyāni, na palettha vihaṅgamo.
『观察森林』者,意谓不去彼处飞鸟居住之地。
§28
28.
‘‘Tañca otaraṇī gaṅgā, pamattaṃ kuṇape rataṃ;
『彼处渡河之处']者,彼处为垂钓愚者所迷恋。
Samuddaṃ ajjhagāhāsi, agatī yattha pakkhinaṃ.
汝入海中,彼处无归路,鸟类无所可飞。
§29
29.
‘‘So ca bhakkhaparikkhīṇo, udapatvā vihaṅgamo;
彼已断食,终止饮食,鸟类飞起离去;
Na pacchato na purato, nuttaraṃ nopi dakkhiṇaṃ.
不向后方,不向前方,亦不向北方。
§30
30.
‘‘Dīpaṃ so najjhagāgañchi, agatī yattha pakkhinaṃ;
彼入岛中,岛无归路,鸟儿无处飞翔;
So ca tattheva pāpattha, yathā dubbalako tathā.
彼即在那里跌倒,犹如幼弱者一般。
§31
31.
‘‘Tañca sāmuddikā macchā, kumbhīlā makarā susū;
且有水中鱼类,瓶形鲤鱼与鳄鱼等,聚集焉;
Pasayhakārā khādiṃsu, phandamānaṃ vipakkhakaṃ.
怯懦者吞食食物,贪恋欢喜遂生恶果。
§32
32.
‘‘Evameva tuvaṃ rāja, ye caññe kāmabhogino;
世尊谓:“大王,你自己也如是,其他享乐于欲的人,
Giddhā ce na vamissanti, kākapaññāva te vidū.
若不自制,就像乌鸦般愚昧,明智者皆知此理。
§33
33.
‘‘Esā te upamā rāja, atthasandassanī katā;
这是为你所做的比喻,大王,此法显示其义;
Tvañca paññāyase tena, yadi kāhasi vā na vā’’ti.
你应依此明智判断,愿你为之或不为。”
Tattha pāpānīti, mahārāja, tvaṃ kāmagiddho, narā ca kāme nissāya kāyaduccaritādīni pāpāni katvā yattha supinantepi dibbā ca mānusikā ca kāmā na labbhanti, taṃ duggatiṃ upapajjantīti attho. Pahantvānāti kheḷapiṇḍaṃ viya pahāya. Akutobhayāti rāgādīsu kutoci anāgatabhayā. Ekodibhāvādhigatāti ekodibhāvaṃ ekavihārikataṃ adhigatā. Na teti te evarūpā pabbajitā duggatiṃ na gacchanti.
其中谓“恶业”者,大王,指你因贪恋欲乐,众生寄情于欲,甚至不觉陷于身体坏行等恶行,致令梦寐时也不得天上人间之欲,此乃堕入恶趣之义也。“弃舍”如投掷饼子一般远离恶事。不生惧怕,即是不对色等染欲生惧怕。单一境界之得,谓专一生活而得。若不如是之辈,受戒出家者,不堕恶趣。
Upamaṃ teti, mahārāja, dibbamānusake kāme patthentassa hatthikuṇape paṭibaddhakākasadisassa tava ekaṃ upamaṃ karissāmi, taṃ suṇohīti attho. Kuṇapanti hatthikaḷevaraṃ. Mahaṇṇaveti gambhīraputhule udake . Eko kira mahāvāraṇo gaṅgātīre caranto gaṅgāyaṃ patitvā uttarituṃ asakkento tattheva mato gaṅgāya vuyhi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Vāyasoti ākāsena gacchanto eko kāko. Yānañca vatidanti so evaṃ cintetvā tattha nilīyitvā ‘‘idaṃ mayā hatthiyānaṃ laddhaṃ, ettha nilīno sukhaṃ carissāmi, ayameva ca me anappako bhakkho bhavissati, idāni mayā aññattha gantuṃ na vaṭṭatī’’ti sanniṭṭhānamakāsi. Tattha rattinti tattha rattiñca divā ca tattheva mano abhirato ahosi. Na paletthāti na uppatitvā pakkāmi.
「譬喻」者,世王啊,我将为你作一则关于天地人神诸欲遭遇之象的比喻,譬如一片受禁缚的象粪。象粪即指大象的粪便。一大池深水称为池水。有一只大河边的巨象,行走时坠入恒河,不能渡过,于是被流水冲走,此乃比喻所据。风者乃天空中飞飞之乌鸦。乌鸦思量行程,潜伏隐匿,说:『此即我得到的大象粪,我在此潜伏,安享快乐。我今后不欲再行他处。』于是停驻于此。夜晚和白昼,心都乐于此处。它不外出,也不离去。
Otaraṇīti samuddābhimukhī otaramānā. ‘‘Ohāriṇī’’tipi pāṭho, sā samuddābhimukhī avahāriṇīti attho. Agatī yatthāti samuddamajjhaṃ sandhāyāha. Bhakkhaparikkhīṇoti parikkhīṇabhakkho. Udapatvāti khīṇe camme ca maṃse ca aṭṭhisaṅghāto ūmivegena bhinno udake nimujji. Atha so kāko udake patiṭṭhātuṃ asakkonto uppati, evaṃ uppatitvāti attho. Agatī yattha pakkhinanti yasmiṃ samuddamajjhe pakkhīnaṃ agati, tattha so evaṃ uppatito pacchimaṃ disaṃ gantvā tattha patiṭṭhaṃ alabhitvā puratthimaṃ, tato uttaraṃ, tato dakkhiṇanti catassopi disā gantvā attano patiṭṭhānaṃ na ajjhagā nāgañchīti attho. Atha vā vāyaso evaṃ uppatitvā pacchimādīsu ekekaṃ disaṃ āgañchi, dīpaṃ pana najjhāgamāti evamettha attho daṭṭhabbo. Pāpatthāti papatito. Yathā dubbalakoti yathā dubbalako pateyya, tatheva patito. Susūti susunāmakā caṇḍamacchā. Pasayhakārāti anicchamānakaṃyeva balakkārena. Vipakkhakanti viddhastapakkhakaṃ.
『渡过』意即朝向大海方向而往下游。『弃绝者』一读作「弃绝」,其意为朝向大海而下。有『无归所』处,即随水流入海中心。『食物绝尽』者指食物耗尽。『沉没』意为在水中因皮肉分离被水分割,如同被水破碎沉没。乌鸦不能安立于水面,则上升,此谓『上升』。无归所隐指鸟类于海中消失,对于归位无可得知,不定于任何地方,即无法得到常所立足点。又或指风上升,逐一飞向四方,虽降落在岛屿,却无法在一方安立。
Giddhā ce na vamissantīti yadi giddhā hutvā kāme na vamissanti, na chaḍḍessanti. Kākapaññāva teti kākassa samānapaññā iti te buddhādayo paṇḍitā vidū vidanti, jānantīti attho. Atthasandassanīti atthappakāsikā. Tvañca paññāyaseti tvañca paññāyissasi. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahārāja, mayā hitakāmena tava ovādo dinno, taṃ pana tvaṃ yadi kāhasi, devaloke nibbattissasi, yadi na kāhasi, kāmapaṅke nimuggo jīvitapariyosāne niraye nibbattissasīti evaṃ tvameva tena kāraṇena vā akāraṇena vā sagge vā niraye vā paññāyissasi. Ahaṃ pana sabbabhavehi mutto appaṭisandhikoti.
若为秃鹫而不能消遣欲乐,亦不舍弃欲乐。所谓乌鸦智慧,是指与乌鸦智慧相同,佛陀等贤智者皆知晓之意。义意即为阐明义理。你今须励行思智。此语乃说:世王,我为你以利益你善心所说劝诫,若你遵从,即能出生天界;若不遵从,必陷欲泥,终卒于地狱涅槃。你将因缘或非缘,而复于天或地狱轮回。惟我已脱离一切生死,断绝再生。
Imaṃ pana ovādaṃ dentena paccekabuddhena nadī dassitā, tāya vuyhamānaṃ hatthikuṇapaṃ dassitaṃ, kuṇapakhādako kāko dassito, tassa kuṇapaṃ khāditvā pānīyapivanakālo dassito, ramaṇīyavanasaṇḍadassanakālo dassito, kuṇapassa nadiyā vuyhamānassa samuddapaveso dassito, samuddamajjhe kākassa hatthikuṇape patiṭṭhaṃ alabhitvā vināsaṃ pattakālo dassito. Tattha nadī viya anamataggo saṃsāro daṭṭhabbo, nadiyā vuyhamānaṃ hatthikuṇapaṃ viya saṃsāre pañca kāmaguṇā, kāko viya bālaputhujjano, kākassa kuṇapaṃ khāditvā pānīyapivanakālo viya puthujjanassa kāmaguṇe paribhuñjitvā somanassikakālo, kākassa kuṇape laggasseva ramaṇīyavanasaṇḍadassanaṃ viya puthujjanassa kāmaguṇesu laggasseva savanavasena aṭṭhatiṃsārammaṇadassanaṃ, kuṇape samuddaṃ paviṭṭhe kākassa patiṭṭhaṃ labhituṃ asakkontassa vināsaṃ pattakālo viya bālaputhujjanassa kāmaguṇagiddhassa pāpaparāyaṇassa kusaladhamme patiṭṭhaṃ labhituṃ asakkontassa mahāniraye mahāvināsapatti daṭṭhabbāti.
此劝诫乃由独觉者传示。于示现时见象粪,见乌鸦啄食此象粪,见啄食象粪后饮水,见游荡于美丽森林,见象粪浸没于河,见乌鸦于象粪中失所以致灭亡。此景如流转无始轮回,象粪于河之浸没,如五种染污欲乐;乌鸦如愚痴外行;嗜食象粪时饮水,如愚痴外行享用染污欲乐;游于美丽森林,如愚痴众生享用欲乐;被洪水卷入大海不能立足,如愚痴众生无法取得善法,必入大苦大惩地狱。
Evamassa so imāya upamāya ovādaṃ datvā idāni tameva ovādaṃ thiraṃ katvā patiṭṭhapetuṃ gāthamāha –
于是此人以此比喻付与规范教诲,坚定施行刚所说之劝诫,于是作偈立言:
§34
34.
‘‘Ekavācampi dvivācaṃ, bhaṇeyya anukampako;
『即使只有一句,两句话语,具慈悲心者亦应说之;』
Tatuttariṃ na bhāseyya, dāsovayyassa santike’’ti.
“不要说超过那程度的话。”这是对一个奴婢年幼者所说的话。
Tattha na bhāseyyāti vacanaṃ aggaṇhantassa hi tato uttariṃ bhāsamāno sāmikassa santike dāso viya hoti. Dāso hi sāmike kathaṃ gaṇhantepi aggaṇhantepi kathetiyeva. Tena vuttaṃ ‘‘tatuttariṃ na bhāseyyā’’ti.
这里说“不要说超过那程度的话”,是针对一个人的主人不接受他说的话,当他在主人面前说话时如同奴婢一般。对于主人而言,奴婢无论如何表示,都是不被采纳的。因此才说“不要说超过那程度的话”。
§35
35.
‘‘Idaṃ vatvāna pakkāmi, soṇako amitabuddhimā;
“我说了(这些话)就要离去,索那可真是智慧无量;
Vehāse antalikkhasmiṃ, anusāsitvāna khattiya’’nti. –
他在天空之中放声大笑,训诫了那位贵族。”
Ayaṃ abhisambuddhagāthā.
这是觉悟者的歌咏。
Tattha idaṃ vatvānāti, bhikkhave, so paccekabuddho amitāya lokuttarabuddhiyā amitabuddhimā idaṃ vatvā iddhiyā uppatitvā ‘‘sace pabbajissasi, taveva, no ce pabbajissasi, taveva, dinno te mayā ovādo, appamatto hohī’’ti evaṃ anusāsitvāna khattiyaṃ pakkāmi.
这里说“说了这些话”,比库们,此处所指的是自觉慧眼无量的辟支佛,他凭借神通说:“如果你出家,那就是你的出路;如果你不出家,那我也就不再劝你,你应当精进。”如此训诫那位贵族后离去。
Bodhisattopi taṃ ākāsena gacchantaṃ yāva dassanapathā olokento ṭhatvā tasmiṃ cakkhupathe atikkante saṃvegaṃ paṭilabhitvā cintesi – ‘‘ayaṃ brāhmaṇo hīnajacco samāno asambhinne khattiyavaṃse jātassa mama matthake attano pādarajaṃ okiranto ākāsaṃ uppatitvā gato, mayāpi ajjeva nikkhamitvā pabbajituṃ vaṭṭatī’’ti. So rajjaṃ niyyādetvā pabbajitukāmo gāthādvayamāha –
菩提萨埵观察那位通过虚空远行者,直到目见道路,站立时,越过此眼路所触之处,因得安心,心念道——『此婆罗门具卑贱根性,与不净的刹帝利族人同生,玷污我首位,自他足迹踏空而过,已行去;我今日亦当出家。』彼弃去国土,发起出家愿,唱诵两句偈言——
§36
36.
‘‘Ko nume rājakattāro, suddā veyyattamāgatā;
『谁为真王之使者?以纯净严正而至;
Rajjaṃ niyyādayissāmi, nāhaṃ rajjena matthiko.
我将舍国土,不为王之臣属。』
§37
37.
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
『今日我当出家,谁知死亡何时?
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvaga’’nti.
愚痴如乌鸦,拘泥欲贪缚身。』
Tattha ko numeti kuhiṃ nu ime. Rājakattāroti ye rājārahaṃ abhisiñcitvā rājānaṃ karonti. Suddā veyyattamāgatāti suddā ca ye ca aññe byattabhāvaṃ āgatā mukhamaṅgalikā. Rajjena matthikoti rajjena atthiko. Ko jaññā maraṇaṃ suveti maraṇaṃ ajja vā suve vāti idaṃ ko jānituṃ samattho.
此处所谓谁,是问在何方。所谓『真王之使者』者,是指经国王委任,辅助国王之人。所谓『以纯净严正而至』者,是指纯净、清净与其他形态不同,带来吉祥之人。所谓『为王之臣属』,即为王属下。所谓谁知死亡何时,谓能知道死亡是否今日之意。
Evaṃ rajjaṃ niyyādentassa sutvā amaccā āhaṃsu –
如此,听闻将国家交付之事,臣民们说道——
§38
38.
‘‘Atthi te daharo putto, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano;
「你有一位青年儿子,乃是延年增国者;
Taṃ rajje abhisiñcassu, so no rājā bhavissatī’’ti.
当将他立为王,他必定成为你们的君主。」
Tato paraṃ raññā vuttagāthamādiṃ katvā udānasambandhagāthā pāḷinayeneva veditabbā –
于是国王说完这偈语及与祝祷相应的偈语,这些理应按照巴利文如实了知——
§39
39.
‘‘Khippaṃ kumāramānetha, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
「速速召唤少年的儿子,那乃延年益国者;
Taṃ rajje abhisiñcissaṃ, so vo rājā bhavissati.
当将他立为王,他必然成为你们的君主。」
§40
40.
‘‘Tato kumāramānesuṃ, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
彼时,年轻少年们聚集,整个国家获得了大幅增长;
Taṃ disvā ālapī rājā, ekaputtaṃ manoramaṃ.
国王见此情景,便与独子——美妙聪慧者交谈。
§41
41.
‘‘Saṭṭhi gāmasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
全境之中共有六万村落,全部皆繁荣丰饶;
Te putta paṭipajjasu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
这些村落的子孙都已成就,我将这些国土交付于你。
§42
42.
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
今日我即将出家,谁能知晓死亡之理?
Māhaṃ kāko va dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
切莫将我当作愚昧乌鸦,随欲乐而迷失本心。
§43
43.
‘‘Saṭṭhi nāgasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
「六万名恒河龙族众,皆佩戴华美装饰;
Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā.
披金绢象胄袍,着金铜制华衣。」
§44
44.
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyebhi, tomaraṅkusapāṇibhi;
「由庄严极可敬的亲属,手持象牙杖的长者们,
Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
请你们继承王位,我将国度托付于汝等。」
§45
45.
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
「今当出家,谁知死亡何时降临;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
我非无知愚痴,不为欲乐所累。」
§46
46.
‘‘Saṭṭhi assasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
六十万条,皆具各种饰物;
Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhino.
未生不可得的,广大如海,行速如车者。
§47
47.
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyebhi, illiyācāpadhāribhi;
被供养者与乞者前来,携带投于井中;
Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
尔等应当生子,我为尔等赋予国家。
§48
48.
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
今日即将出家,谁能知死是善?
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
莫使我如乌鸦般愚昧,随波逐流于欲中。
§49
49.
‘‘Saṭṭhi rathasahassāni, sannaddhā ussitaddhajā;
「六万辆战车整齐排列,发出隆隆响声,战鼓击打震耳欲聋;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
火炬同样蓬勃燃烧,众多华丽装饰品皆备而盛装。」
§50
50.
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyebhi, cāpahatthehi vammibhi;
「由乡村妇女们肩扛着,用碗盛接之;
Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
你们应当承担使命,为孩子们成就未来,我委托你们治理国政。」
§51
51.
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
「我今日就要出家修行,谁又能知晓死亡的美好呢?
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
愚昧如乌鸦,不解脱困于欲爱之中,怎能管束我?』
§52
52.
‘‘Saṭṭhi dhenusahassāni, rohaññā puṅgavūsabhā;
『六十万头奶牛』者,如英勇的牛王一般;
Tā putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
『你们应当生育子嗣,我将赐予你们国土。』
§53
53.
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
『今即出家,谁知死亡何时至?』
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
莫令我如愚昧的乌鸦,不得已受贪欲所驱使。
§54
54.
‘‘Soḷasitthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
『十六万头众,皆饰满华丽装饰;
Vicitravatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā;
其所佩戴多彩异物,闪耀如珍珠耳环。』
Tā putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
‘你们应当践行此法,我将国土付与你们。’
§55
55.
‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
『今日我即将出家,谁知生命之死何时降临;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
不要把我当作愚痴的乌鸦,是欲望的奴役者。』
§56
56.
‘‘Daharasseva me tāta, mātā matāti me sutaṃ;
『父亲如童年时对我,母亲又胜于父亲;
Tayā vinā ahaṃ tāta, jīvitumpi na ussahe.
失去她,我如失去父亲,甚至无法忍受生命。』
§57
57.
‘‘Yathā āraññakaṃ nāgaṃ, poto anveti pacchato;
『如同森林之蛇,幼蛇紧随其后;
Jessantaṃ giriduggesu, samesu visamesu ca.
居住于山岭深谷、平原与崎岖之地。
§58
58.
‘‘Evaṃ taṃ anugacchāmi, pattamādāya pacchato;
我随顺于此,取得果位后而行于后方;
Subharo te bhavissāmi, na te hessāmi dubbharo.
我当成为你的助力,不将成为你的阻力。
§59
59.
‘‘Yathā sāmuddikaṃ nāvaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
如同商贾之船,在海中航行;
Vohāro tattha gaṇheyya, vāṇijā byasanī siyā.
交易行为应当谨守,使商贾不致沉没。
§60
60.
‘‘Evamevāyaṃ puttakali, antarāyakaro mama;
同理,我这一子行,将成为我自身的障碍。
Imaṃ kumāraṃ pāpetha, pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ.
这位王子沉溺于罪恶,宫殿中情欲增长。
§61
61.
‘‘Tattha kambusahatthāyo, yathā sakkaṃva accharā;
那里有手拿棒杖者,如同天帝萨咖般威严;
Tā naṃ tattha ramessanti, tāhi ceso ramissati.
那些人不会与他嬉戏,只有他自己独自玩乐。
§62
62.
‘‘Tato kumāraṃ pāpesuṃ, pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ;
然后这王子堕入罪恶,宫殿中情欲渐增;
Taṃ disvā avacuṃ kaññā, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ.
女子见此便说道,长久以来王国不断繁荣。
§63
63.
‘‘Devatānusi gandhabbo, adu sakko purindado;
天神之后有乾闼婆,但天帝萨咖才是真正的诸王之主;
Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
“你是谁?又是谁的儿子?我们怎能知道?”
§64
64.
‘‘Namhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado;
“国王非天神,亦非天帝萨咖;
Kāsirañño ahaṃ putto, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano;
我是迦尸王之子,长寿且能使国力增长;
Mamaṃ bharatha bhaddaṃ vo, ahaṃ bhattā bhavāmi vo.
我为你们担负福祉,成为你们的贤主。”
§65
65.
‘‘Taṃ tattha avacuṃ kaññā, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
于是那少女对长寿增国者说道:
Kuhiṃ rājā anuppatto, ito rājā kuhiṃ gato.
‘王者自何而来?又往何处去?’
§66
66.
‘‘Paṅkaṃ rājā atikkanto, thale rājā patiṭṭhito;
国王越过泥沼,立足于坚实大地上;
Akaṇḍakaṃ agahanaṃ, paṭipanno mahāpathaṃ.
不越过不通达之路,而是行走于宽阔的大道上。
§67
67.
‘‘Ahañca paṭipannosmi, maggaṃ duggatigāminaṃ;
我今行走的路,是通往恶趣的道路;
Sakaṇṭakaṃ sagahanaṃ, yena gacchanti duggatiṃ.
此路满布荆棘,是通往恶趣之途。
§68
68.
‘‘Tassa te svāgataṃ rāja, sīhasseva giribbajaṃ;
国王向你致以欢迎,宛如狮子之子拥戴其母山峰;
Anusāsa mahārāja, tvaṃ no sabbāsamissaro’’ti.
大国王告诫你,愿你永不成为天下众恶之根源。」
Tattha khippanti tena hi naṃ sīghaṃ ānetha. Ālapīti ‘‘saṭṭhi gāmasahassānī’’tiādīni vadanto ālapi. Sabbālaṅkārabhūsitāti te nāgā sabbehi sīsūpagādīhi alaṅkārehi bhūsitā. Hemakappanavāsasāti suvaṇṇakhacitena kappanena paṭicchannasarīrā. Gāmaṇīyebhīti hatthācariyehi. Ājānīyāvāti kāraṇākāraṇavijānanakā va. Jātiyāti sindhavajātiyā sindhuraṭṭhe sindhunadītīre jātā. Gāmaṇīyebhīti assācariyehi. Illiyā cāpadhāribhīti illiyāvudhañca cāpāvudhañca dhārentehi. Dīpā athopi veyyagghāti dīpicammabyagghacammaparivārā. Gāmaṇīyebhīti rathikehi. Vammibhīti sannaddhavammehi. Rohaññāti rattavaṇṇā. Puṅgavūsabhāti usabhasaṅkhātena jeṭṭhakapuṅgavena samannāgatā.
此处以迅速行动为要,故不可迟缓。所谓交谈,指在六十乡镇之众中谈论等。所谓华彩装饰,是指诸龙以头上佩饰等一切装饰所饰盛。所谓金缕衣,乃以黄金纤维织成,覆盖全身者。所谓护者,是指象长者。所谓不可欺瞒,指善于因缘法理之识。所谓出身,指振锡族,其族居于振国家、振河滨。所谓护者,指大象长者。所谓持杖者,是指持长杖或短杖之执杖者。岛屿则为猿猴,即猿猴众及其伴侣。护者是车夫。所谓束缚,指有束缚的服饰。所谓红色鲜艳,是指赤色光辉。所谓公牛,指以牛名已知的公牛。
Daharasseva me, tātāti atha naṃ kumāro, tāta, mama daharasseva sato mātā matā iti mayā sutaṃ, sohaṃ tayā vinā jīvituṃ na sakkhissāmīti āha. Pototi taruṇapotako. Jessantanti vicarantaṃ. Sāmuddikanti samudde vicarantaṃ. Dhanesinanti dhanaṃ pariyesantānaṃ. Vohāroti vicitravohāro heṭṭhākaḍḍhanako vāḷamaccho vā udakarakkhaso vā āvaṭṭo vā. Tatthāti tasmiṃ samudde. Vāṇijā byasanī siyāti atha te vāṇijā byasanappattā bhaveyyuṃ. ‘‘Siyyunti’’pi pāṭho . Puttakalīti puttalāmako puttakāḷakaṇṇī. Kumāro puna kiñci vattuṃ na visahi. Atha rājā amacce āṇāpento ‘‘ima’’ntiādimāha. Tattha kambusahatthāyoti kambusaṃ vuccati suvaṇṇaṃ, suvaṇṇābharaṇabhūsitahatthāyoti attho. Yathāti yathā icchanti, tathā karonti.
如同少年,我称之为父亲;少年啊,我闻母亲视我为儿女;我曾语言:若无她,我便不能生存。所谓树苗,指幼树。所谓漫游,是指于海中游行。所谓财富所有者,指寻觅财富者。所谓奇特流动,指下水捕获刀鱼、鲶鱼、水怪或旋涡。所谓彼处,即彼海中。若有商人有贪心,则该商人成为贪着众。读为“存在”。所谓孩童,指男子孩童。少年不愿多言。国王命使持兵出行,说:“这就是”之类。所谓金手杖,是指携带镀金珠饰手杖。所谓随心,指随意所愿行事。
Evaṃ vatvā mahāsatto tattheva taṃ abhisiñcāpetvā nagaraṃ pāhesi. Sayaṃ pana ekakova uyyānā nikkhamitvā himavantaṃ pavisitvā ramaṇīye bhūmibhāge paṇṇasālaṃ māpetvā isipabbajjaṃ pabbajitvā vanamūlaphalāhāro yāpesi. Mahājanopi kumāraṃ bārāṇasiṃ pavesesi. So nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā pāsādaṃ abhiruhi. Tamatthaṃ pakāsento satthā ‘‘tato’’tiādimāha. Taṃ disvā avacuṃ kaññāti taṃ mahantena parivārena sirisobhaggena āgataṃ disvā ‘‘asuko nāmeso’’ti ajānantiyova tā nāṭakitthiyo gantvā avocuṃ. Mamaṃ bharathāti mamaṃ icchatha. Paṅkanti rāgādikilesapaṅkaṃ. Thaleti pabbajjāya. Akaṇṭakanti rāgakaṇṭakādivirahitaṃ. Teheva gahanehi agahanaṃ. Mahāpathanti saggamokkhagāminaṃ mahāmaggaṃ paṭipanno. Yenāti yena micchāmaggena duggatiṃ gacchanti, taṃ ahaṃ paṭipannoti vadati. Tato tā cintesuṃ – ‘‘rājā tāva amhe pahāya pabbajito, ayampi kāmesu virattacittarūpo, sace naṃ nābhiramessāma, nikkhamitvā pabbajeyya, abhiramanākāramassa karissāmā’’ti. Atha naṃ abhinandantiyo osānagāthamāhaṃsu. Tattha giribbajanti sīhapotakānaṃ vasanaṭṭhānaṃ kañcanaguhaṃ kesarasīhassa āgataṃ viya tassa tava āgataṃ suāgataṃ. Tvaṃ noti tvaṃ sabbāsampi amhākaṃ issaro, sāmīti.
如是说毕,伟大圣者旋即洒水净地,弃城而去。其自行独出园中,入喜马拉雅山,建造秀丽土地五十间舍,施行沙门出家,于林下以果为食。大众将少年迎入巴拉那西。彼绕城一周,登楼观望。导师宣告:“之后”之类。见之者言:“少女啊”,看其周围壮大队列,冠冕辉映。无知者谓:“名叫疑虑”,戏称之。她说:“担负我者”,我愿承担。污秽为贪爱烦恼之垢。故出家。清净者为无贪无染之体。即刻进入幽深之地。大道者,指通向天界与涅槃之大道。谓曰:依邪道入恶趣者,我则循正道。于是思惟:“国王弃我而出家,我如今亦为欲断心者,若不可共居,宜自出家,应为其所悦。”于是欢喜者诵歌。狮子幼子之居,宝鼎金洞,如姜黄色狮子到来,以此喻之。吾非汝所有,汝亦非我一切之主,此言已毕。
Evañca pana vatvā sabbā tūriyāni paggaṇhiṃsu, nānappakārāni naccagītāni pavattiṃsu . Yaso mahā ahosi, so yasamadamatto pitaraṃ na sari, dhammena rajjaṃ kāretvā yathākammaṃ gato. Bodhisattopi jhānābhiññā nibbattetvā āyupariyosāne brahmalokūpago ahosi.
如是言辞后,诸众皆聚集四方,各种舞艺歌唱流转。声誉极盛,然彼无敌,不孝父母,依法治国循规行事。菩萨因禅定与神通而灭尽,寿终通往梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato mahābhinikkhamanaṃ nikkhantoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā paccekabuddho parinibbāyi, putto rāhulakumāro ahosi , sesaparisā buddhaparisā, arindamarājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀宣说此法后言:“比库们,今时如来初现,已毕大入灭。”随即叙说本生故事:“彼时辟支佛入灭,子为拉胡拉童子,佛众余集,唯我为君主。”
Soṇakajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 索那咖本生注释第一
[530] 2. Saṃkiccajātakavaṇṇanā
[530] 第二节 杂集本生故事注释
Disvā nisinnaṃ rājānanti idaṃ satthā jīvakambavane viharanto ajātasattussa pitughātakammaṃ ārabbha kathesi. So hi devadattaṃ nissāya tassa vacanena pitaraṃ ghātāpetvā devadattassa saṅghabhedāvasāne bhinnaparisassa roge uppanne ‘‘tathāgataṃ khamāpessāmī’’ti mañcasivikāya sāvatthiṃ gacchantassa jetavanadvāre pathaviṃ paviṭṭhabhāvaṃ sutvā ‘‘devadatto sammāsambuddhassa paṭipakkho hutvā pathaviṃ pavisitvā avīciparāyaṇo jāto, mayāpi taṃ nissāya pitā dhammiko dhammarājā ghātito, ahampi nu kho pathaviṃ pavisissāmī’’ti bhīto rajjasiriyā cittassādaṃ na labhi, ‘‘thokaṃ niddāyissāmī’’ti niddaṃ upagatamattova navayojanabahalāyaṃ ayamahāpathaviyaṃ pātetvā ayasūlehi koṭṭiyamāno viya sunakhehi luñjitvā khajjamāno viya bheravaravena viravanto uṭṭhāti.
看见坐着的国王时,此师在基瓦伽芭苑中停留,便开始讲述未出生者所施父杀业的事。彼时,世尊依傍天人迭瓦达塔的话语,说父亲被害,因迭瓦达塔的僧团分裂末期,生了疾病。听闻“当赦免如来”之语,世尊以竹席为床,前往萨瓦提的迦叶林时,听说土地陷落。得知迭瓦达塔与正觉者敌对,进入土地而往无间地狱。世尊心生畏惧,怀着国王般威严,心无安宁,言“我将检验它”如入睡般,从新陷九围大地,似受铁钉钉刺,如被獒犬咬咬撕,似被虎狼嚎吼而惊起。
Athekadivasaṃ komudiyā cātumāsiniyā amaccagaṇaparivuto attano yasaṃ oloketvā ‘‘mama pitu yaso ito mahantataro, tathārūpaṃ nāma ahaṃ dhammarājānaṃ devadattaṃ nissāya ghātesi’’nti cintesi. Tassevaṃ cintentasseva kāye ḍāho uppajji, sakalasarīraṃ sedatintaṃ ahosi. Tato ‘‘ko nu kho me imaṃ bhayaṃ vinodetuṃ sakkhissatī’’ti cintetvā ‘‘ṭhapetvā dasabalaṃ añño natthī’’ti ñatvā ‘‘ahaṃ tathāgatassa mahāparādho, ko nu kho maṃ netvā dassessatī’’ti cintento ‘‘na añño koci aññatra jīvakā’’ti sallakkhetvā tassa gahetvā gamanūpāyaṃ karonto ‘‘ramaṇīyā vata, bho, dosinā rattī’’ti udānaṃ udānetvā ‘‘kaṃ nu khvajja samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā payirupāseyyāmī’’ti vatvā pūraṇasāvakādīhi pūraṇādīnaṃ guṇe kathite tesaṃ vacanaṃ anādiyitvā jīvakaṃ paṭipucchitvā tena tathāgatassa guṇaṃ kathetvā ‘‘taṃ devo bhagavantaṃ payirupāsatū’’ti vutto hatthiyānāni kappāpetvā jīvakambavanaṃ gantvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā vanditvā tathāgatena katapaṭisanthāro sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ pucchitvā tathāgatassa madhuraṃ sāmaññaphaladhammadesanaṃ (dī. ni. 1.150 ādayo) sutvā suttapariyosāne upāsakattaṃ paṭiveditvā tathāgataṃ khamāpetvā pakkāmi. So tato paṭṭhāya dānaṃ dento sīlaṃ rakkhanto tathāgatena saddhiṃ saṃsaggaṃ katvā madhuradhammakathaṃ suṇanto kalyāṇamittasaṃsaggena pahīnabhayo vigatalomahaṃso hutvā cittassādaṃ paṭilabhitvā sukhena cattāro iriyāpathe kappesi.
有一天,月光皎洁,四天王护持之时,观察自己的威望,思惟“我父的名声远胜于此,我名叫迭瓦达塔,正因他是法王,我才被害。”正在思索时,身起火焰,燃烧全身。于是思忖“谁能解我之恐惧?”了知“除我外无人匹敌十方武力,若我造如来大罪,谁会引我显示?除迦叶林之基瓦者外,毫无他人。”于是借言语,表示“诸位,罪人之夜真可悲苦”,问询世尊,并未推迟,讲解父杀业旧事,引发快乐。
Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, ajātasattu pitughātakammaṃ katvā bhayappatto ahosi, rajjasiriṃ nissāya cittassādaṃ alabhanto sabbairiyāpathesu dukkhaṃ anubhoti, so dāni tathāgataṃ āgamma kalyāṇamittasaṃsaggena vigatabhayo issariyasukhaṃ anubhotī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa pitughātakammaṃ katvā maṃ nissāya sukhaṃ sayī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
某日法会中讲道:“朋友,未出生者因行父杀业心生恐惧,失去国王威严,遭诸逆境苦楚。现在他随世尊而来,与善友同游,恐惧消除,享受主宰之乐。”世尊到来,问比库们:“诸位,此时谁于此讲述?”回应:“此名迭瓦达塔,刚因父杀业对我造成安乐,过去事请听。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatto rajjaṃ kārento brahmadattakumāraṃ nāma puttaṃ paṭilabhi. Tadā bodhisatto purohitassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi, jātassevassa ‘‘saṃkiccakumāro’’ti nāmaṃ kariṃsu. Te ubhopi rājanivesane ekatova vaḍḍhiṃsu. Aññamaññaṃ sahāyakā hutvā vayappattā takkasilaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgamiṃsu. Atha rājā puttassa uparajjaṃ adāsi. Bodhisattopi uparājasseva santike ahosi. Athekadivasaṃ uparājā pitu uyyānakīḷaṃ gacchantassa mahantaṃ yasaṃ disvā tasmiṃ lobhaṃ uppādetvā ‘‘mayhaṃ pitā mama bhātikasadiso, sace etassa maraṇaṃ olokessāmi, mahallakakāle rajjaṃ labhissāmi, tadā laddhenapi rajjena ko attho, pitaraṃ māretvā rajjaṃ gaṇhissāmī’’ti cintetvā bodhisattassa tamatthaṃ ārocesi. Bodhisatto, ‘‘samma, pitughātakammaṃ nāma bhāriyaṃ, nirayamaggo, na sakkā etaṃ kātuṃ, mā karī’’ti paṭibāhi. So punappunampi kathetvā yāvatatiyaṃ tena paṭibāhito pādamūlikehi saddhiṃ mantesi. Tepi sampaṭicchitvā rañño māraṇūpāyaṃ vīmaṃsiṃsu. Bodhisatto taṃ pavattiṃ ñatvā ‘‘nāhaṃ etehi saddhiṃ ekato bhavissāmī’’ti mātāpitaro anāpucchitvāva aggadvārena nikkhamitvā himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānābhiññā nibbattetvā vanamūlaphalāhāro vihāsi.
昔时在巴罗纳西,婆罗门达道主政,得名婆罗门达子。彼时菩萨于祭司之家订盟,孩子命名为“三仔”。彼等同住王宫,亦互相辅助,长大成年,熟悉工艺,循环往返。后国王赐子副王位,菩萨近副王如主。某日,副王随父游园,见其大威名起贪念,思虑“父亲是我敌人,若见其灭亡,掌国时无人能敌,我将杀父夺位。”遂告菩萨本意。菩萨严辞拒绝“父杀业是恶重罪,地狱之路,不可为。”再三坚持,互相讥讽,彼等共谋诡计谋杀国王。菩萨识破,思忖“我不与此同行。”不告父母,悄然出发,入喜马拉雅山,受沙门出家,得禅定通达,食林中果实,独自修行。
Rājakumāropi tasmiṃ gate pitaraṃ mārāpetvā mahantaṃ yasaṃ anubhavi. ‘‘Saṃkiccakumāro kira isipabbajjaṃ pabbajito’’ti sutvā bahū kulaputtā nikkhamitvā tassa santike pabbajiṃsu. So mahatā isigaṇena parivuto tattha vasi. Sabbepi samāpattilābhinoyeva. Rājāpi pitaraṃ māretvā appamattakaṃyeva kālaṃ rajjasukhaṃ anubhavitvā tato paṭṭhāya bhīto cittassādaṃ alabhanto niraye kammakaraṇappatto viya ahosi. So bodhisattaṃ anussaritvā ‘‘sahāyo me ‘pitughātakammaṃ bhāriyaṃ, mā karī’ti paṭisedhetvā maṃ attano kathaṃ gāhāpetuṃ asakkonto attānaṃ niddosaṃ katvā palāyi. Sace so idha abhavissa , na me pitughātakammaṃ kātuṃ adassa, idampi me bhayaṃ hareyya, kahaṃ nu kho so etarahi viharati. Sace tassa vasanaṭṭhānaṃ jāneyyaṃ, pakkosāpeyyaṃ, ko nu kho me tassa vasanaṭṭhānaṃ āroceyyā’’ti cintesi. So tato paṭṭhāya antepure ca rājasabhāyañca bodhisattasseva vaṇṇaṃ bhāsati.
王子来到后,谋杀父亲,享有大名。闻君子“三仔”出家沙门,众多王族子弟纷纷出家归其门下。王子随众豪杰同住,诸事成就。国王杀父后虽享王位一时安乐,但恐惧心起,如造业者堕恶趣般。王思念菩萨,“此人助我拒绝父杀业,我若在此不杀父,必失名位。若知其行踪,更将害之。”于是宣扬盛名于后宫与朝会,描绘菩萨美德。
Evaṃ addhāne gate bodhisatto ‘‘rājā maṃ sarati, mayā tattha gantvā tassa dhammaṃ desetvā taṃ nibbhayaṃ katvā āgantuṃ vaṭṭatī’’ti paṇṇāsa vassāni himavante vasitvā pañcasatatāpasaparivuto ākāsenāgantvā dāyapasse nāma uyyāne otaritvā isigaṇaparivuto silāpaṭṭe nisīdi. Uyyānapālo taṃ disvā ‘‘bhante, gaṇasatthā konāmo’’ti pucchitvā ‘‘saṃkiccapaṇḍito nāmā’’ti ca sutvā sayampi sañjānitvā ‘‘bhante, yāvāhaṃ rājānaṃ ānemi, tāva idheva hotha, amhākaṃ rājā tumhe daṭṭhukāmo’’ti vatvā vegena rājakulaṃ gantvā tassa āgatabhāvaṃ rañño ārocesi. Rājā tassa santikaṃ gantvā kattabbayuttakaṃ upahāraṃ katvā pañhaṃ pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
如此经过,菩萨思忖:“王令我离去,我将至彼处说法,断除恐惧,来归从。”历五十年于喜马拉雅山,身披七百道洁净光明,降于空中,入达亚花园,居于石座,随众乐士。园丁见之,问“尊者是谁?”闻说“三仔学问通达。”自知身份,言“我为王传话,至此处将为王说法,应速去见王。”遂急赴王宫,见王献礼并问法。世尊开示如下。
§69
69.
‘‘Disvā nisinnaṃ rājānaṃ, brahmadattaṃ rathesabhaṃ;
见到坐着的国王,那婆罗门达陀车骑之首,
Athassa paṭivedesi, yassāsi anukampako.
他向其宣布:“你是那有慈悲心者。”
§70
70.
‘‘Saṃkiccāyaṃ anuppatto, isīnaṃ sādhusammato;
“这次你未能达到,因而属圣良德之士;
Taramānarūpo niyyāhi, khippaṃ passa mahesinaṃ.
请乘风而去,如死神般迅速,速速见大圣者。”
§71
71.
‘‘Tato ca rājā taramāno, yuttamāruyha sandanaṃ;
于是国王如死神般,驾乘良马,
Mittāmaccaparibyūḷho, agamāsi rathesabho.
被众友众弟子簇拥,国王来到车骑首边。
§72
72.
‘‘Nikkhippa pañca kakudhāni, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
『置放』者,谓安置;『五』者,谓五种;『钩』者,谓尖钩。此谓置放五种尖钩;『遍』者,即广布;『熏灯器』者,即照明器;『增国』者,谓兴旺国家。此句意谓:安置五种尖钩,广布熏灯器,以资国家增盛。
Vālabījanimuṇhīsaṃ, khaggaṃ chattañcupāhanaṃ.
『流沙种子』者,谓沙粒细如种子;『牙』者,形如牙;『伞』者,谓遮盖之伞盖;『护送』者,谓防护保卫。此处意谓:如流沙细如种子,形似牙齿,伞盖护送。
§73
73.
‘‘Oruyha rājā yānamhā, ṭhapayitvā paṭicchadaṃ;
『骑乘』者,谓乘坐之义;『王者』者,谓诸王;『车辆』者,谓马车或御车;『安置』者,谓停放安坐;『后方』者,谓车后覆蓋物。此句意谓:王者骑乘车辆,安置后方覆蓋。
Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ, saṃkiccamupasaṅkami.
『坐』者,谓端坐;『靠近』者,谓接近而不远离;『少』者,谓稍微。此谓王者端坐于随从之侧,略显亲近。
§74
74.
‘‘Upasaṅkamitvā so rājā, sammodi isinā saha;
『近入』者,谓走近至;『王者』者,谓国君;『喜悦』者,谓欢喜;『国君』者,谓主君或大臣。此句意谓:接近者为王者,与国君同喜乐。
Taṃ kathaṃ vītisāretvā, ekamantaṃ upāvisi.
『彼』者,谓前述之人;『如何』者,谓何以;『清净』者,谓离烦恼;『一隅』者,谓某一角落;『坐』者,谓端坐。此句意谓:彼人如何清净,安坐于一隅。
§75
75.
‘‘Ekamantaṃ nisinnova, atha kālaṃ amaññatha;
独自一处静坐时,当勿荒废光阴;
Tato pāpāni kammāni, pucchituṃ paṭipajjatha.
随后当勤修业,探问恶业因果;
§76
76.
‘‘Isiṃ pucchāma saṃkiccaṃ, isīnaṃ sādhusammataṃ;
“谨问尊僧一疑,诸比库所共认;
Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ, isisaṅghapurakkhataṃ.
坐诸大德之中,尊敬比库僧主。
§77
77.
‘‘Kaṃ gatiṃ pecca gacchanti, narā dhammāticārino;
‘越法之人死后,往何处而去?’
Aticiṇṇo mayā dhammo, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
‘法我已昭示明,请为我详说答问。’
Tattha disvāti, bhikkhave, so uyyānapālo rājānaṃ rājasabhāyaṃ nisinnaṃ disvā athassa paṭivedesi, ‘‘yassāsī’’ti vadanto ārocesīti attho. Yassāsīti, mahārāja, yassa tvaṃ anukampako muducitto ahosi, yassa abhiṇhaṃ vaṇṇaṃ payirudāhāsi, so ayaṃ saṃkicco isīnaṃ antare sādhu laddhakoti sammato anuppatto tava uyyāne silāpaṭṭe isigaṇaparivuto kañcanapaṭimā viya nisinno. Taramānarūpoti, mahārāja, pabbajitā nāma kule vā gaṇe vā alaggā tumhākaṃ gacchantānaññeva pakkameyyuṃ, tasmā taramānarūpo khippaṃ niyyāhi, mahantānaṃ sīlādiguṇānaṃ esitattā passa mahesinaṃ.
由此可见,比库们,那位林园护卫者看到国王端坐在王宫议会厅中,便向他陈述道:“愿陛下慈悲!”说明这里“愿陛下”之意,是指陛下你心怀慈悲、心地纯洁,且将自身之美德充分展显,犹如坐于林园间,周围环绕着石板铺就之地与铁匠铜像。那具纤细如塔状之身,名曰出家者者,你们这些出家人中最为清净者,应该迅速前往,观看伟大圣者修习之戒律功德之彰显。”
Tatoti, bhikkhave, so rājā tassa vacanaṃ sutvā tato tassa vacanato anantarameva. Nikkhippāti nikkhipitvā tassa kira uyyānadvāraṃ patvāva etadahosi – ‘‘pabbajitā nāma garuṭṭhāniyā, saṃkiccatāpasassa santikaṃ uddhatavesena gantuṃ ayutta’’nti. So maṇicittasuvaṇṇadaṇḍaṃ vālabījaniṃ, kañcanamayaṃ uṇhīsapaṭṭaṃ, suparikkhittaṃ maṅgalakhaggaṃ, setacchattaṃ , sovaṇṇapādukāti imāni pañca rājakakudhabhaṇḍāni apanesi. Tena vuttaṃ ‘‘nikkhippā’’ti. Paṭicchadanti tameva rājakakudhabhaṇḍaṃ ṭhapayitvā bhaṇḍāgārikassa hatthe datvā. Dāyapassasminti evaṃnāmake uyyāne. Atha kālaṃ amaññathāti atha so idāni me pañhaṃ pucchituṃ kāloti jāni. Pāḷiyaṃ pana ‘‘yathākāla’’nti āgataṃ, tassa kālānurūpena pañhapucchanaṃ amaññathāti attho. Paṭipajjathāti paṭipajji. Peccāti paṭigantvā, paralokassa vā nāmetaṃ, tasmā paraloketi attho. Mayāti, bhante, mayā sucaritadhammo aticiṇṇo pitughātakammaṃ kataṃ, taṃ me akkhāhi, kaṃ gatiṃ pitughātakā gacchanti, katarasmiṃ niraye paccantīti pucchati.
是故,比库们,国王听闻此语,随即依言行事。他放下手中物品,走向林园门口,当时念头为:“出家者名叫加鲁图尼亚,身披褐色袈裟,前来这里恰当无碍。”他穿戴着宝石镶嵌的金杖、金制的布裙、精美刺绣的吉祥裙盖、白色伞盖和金色鞋子等五种皇室贵族装饰品。由此可断定“放下(nikkhippā)”即是指放下手中的皇家贵族装饰品。随后他将这些物品交给园丁保管,名为达耶巴撒。然后他对时辰并不推却,反而说:“现在正是问话之时。”巴利文“如是时”表示随当时机而提问。“遵循”即是承诺、同意。答复即是回应、回答。所谓“他方”乃指来生世界,因此这里的意思即:请承示我此人薰习善法,过失犯下弑父大罪,今后去向何处?会下地狱中的哪个层次?这就是所问之意。
Taṃ sutvā bodhisatto ‘‘tena hi, mahārāja, suṇohī’’ti vatvā ovādaṃ tāva adāsi. Satthā tamatthaṃ pakāsento āha –
听闻此问,觉者便说:“正因如此,陛下,请细听吾言。”此时世尊阐明本旨,开示道——
§78
78.
‘‘Isī avaca saṃkicco, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
“此人名叫加鲁图尼亚,为迦尸国的国土兴盛所依赖;
Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ, mahārāja suṇohi me.
他正身处达耶巴撒园中,陛下,请听我详述。
§79
79.
‘‘Uppathena vajantassa, yo maggamanusāsati;
“此人刚义入道,即遵行所教导的正道法门;
Tassa ce vacanaṃ kayirā, nāssa maggeyya kaṇṭako.
凡是听从他的话者,心中无有烦恼障碍。
§80
80.
‘‘Adhammaṃ paṭipannassa, yo dhammamanusāsati;
『行不善法者,彼为善法所教诲者;
Tassa ce vacanaṃ kayirā, na so gaccheyya duggati’’nti.
若是听从他的话者,则不堕恶趣』如是说。
Tattha uppathenāti corehi pariyuṭṭhitamaggena. Maggamanusāsatīti khemamaggaṃ akkhāti. Nāssa maggeyya kaṇṭakoti tassa ovādakarassa purisassa mukhaṃ corakaṇṭako na passeyya. Yo dhammanti yo sucaritadhammaṃ. Na soti so puriso nirayādibhedaṃ duggatiṃ na gaccheyya. Uppathasadiso hi, mahārāja, adhammo, khemamaggasadiso sucaritadhammo, tvaṃ pana pubbe ‘‘pitaraṃ ghātetvā rājā homī’’ti mayhaṃ kathetvā mayā paṭibāhito mama vacanaṃ akatvā pitaraṃ ghātetvā idāni socasi, paṇḍitānaṃ ovādaṃ akaronto nāma coramaggapaṭipanno viya mahābyasanaṃ pāpuṇātīti.
其中所谓恶道者,乃指盗贼及周匝污秽之行路。所谓护道者,即安稳之道也。无有烦恼障碍,言者意指此开示之人本应不见盗贼般的障碍。所谓法者,即善法也。如是意谓是人不会堕入如地狱等罪恶之道。恶道者,尊者,此即不善之道;护道者,善行之道。然君曾对我说『杀父为王』,我反对此言。不从令父死,如今却为之悲伤,不听智者教诲,行盗贼之道者,终必获大祸患也。
Evamassa ovādaṃ datvā upari dhammaṃ desento āha –
于此示劝已,进一步宣说法义──
§81
81.
‘‘Dhammo patho mahārāja, adhammo pana uppatho;
『法为道路,尊者;不法则为行路败坏;
Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggatiṃ.
邪行导致堕入恶趣地狱,正行则引向美善安乐之境。
§82
82.
‘‘Adhammacārino rāja, narā visamajīvino;
‘‘行邪道者为王者,世人则生活于恶劣境况;
Yaṃ gatiṃ pecca gacchanti, niraye te suṇohi me.
诸君听我言,此等堕落之处,即彼所趋往者。
§83
83.
‘‘Sañjīvo kāḷasutto ca, saṅghāto dve ca roruvā;
‘‘有复活者、黑死者,及因斗殴致病者;
Athāparo mahāvīci, tāpano ca patāpano.
又有被大火炙烤者,遭受折磨苦痛者。
§84
84.
‘‘Iccete aṭṭha nirayā, akkhātā duratikkamā;
‘‘此八种地狱,名称已明,难以超越;
Ākiṇṇā luddakammehi, paccekā soḷasussadā.
独居于简陋居所中,辟支佛寂静孤独。
§85
85.
‘‘Kadariyatāpanā ghorā, accimanto mahabbhayā;
寒热剧烈难耐,热火焚身极恐怖;
Lomahaṃsanarūpā ca, bhesmā paṭibhayā dukhā.
毛状皮肤如剃刀刮般痛苦,焦炭般灼烧令人惧怖。
§86
86.
‘‘Catukkaṇṇā catudvārā, vibhattā bhāgaso mitā;
具四眼四门,分立且大小适中;
Ayopākārapariyantā, ayasā paṭikujjitā.
无外壳环绕,铁质雕刻坚硬。
§87
87.
‘‘Tesaṃ ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;
其地为铁质,炽热且具强烈火焰。
Samantā yojanasataṃ, phuṭā tiṭṭhanti sabbadā.
周围有百由旬,永远分明而立。
§88
88.
‘‘Ete patanti niraye, uddhaṃpādā avaṃsirā;
这些人堕入恶道,头脚倒置,肢体分裂;
Isīnaṃ ativattāro, saññatānaṃ tapassinaṃ.
乃是极其邪淫之人,苦行者所制戒已被超越者。
§89
89.
‘‘Te bhūnahuno paccanti, macchā bilakatā yathā;
他们如同鱼群被捕,投于网罗之中;
Saṃvacchare asaṅkheyye, narā kibbisakārino.
在无数世中轮回,男女皆为造恶者。
§90
90.
‘‘Ḍayhamānena gattena, niccaṃ santarabāhiraṃ;
以身体被烧之苦,常处于内外煎熬之中;
Nirayā nādhigacchanti, dvāraṃ nikkhamanesino.
地狱者,不可达也,谓出入之门也。
§91
91.
‘‘Puratthimena dhāvanti, tato dhāvanti pacchato;
前方之门,人往其前奔走,继而往其后奔走;
Uttarenapi dhāvanti, tato dhāvanti dakkhiṇaṃ;
北方之门亦复如是,人往其北奔走,继而往其南奔走;
Yaṃ yañhi dvāraṃ gacchanti, taṃ tadeva pidhīyare.
凡往何门者,当即关闭其门。
§92
92.
‘‘Bahūni vassasahassāni, janā nirayagāmino;
有众多无数千年,人往地狱也;
Bāhā paggayha kandanti, patvā dukkhaṃ anappakaṃ.
抱臂而啼号,堕入苦难无量。
§93
93.
‘‘Āsīvisaṃva kupitaṃ, tejassiṃ duratikkamaṃ;
「如同被蚂蚁侵扰一般愤怒,迅猛如烈火迅疾奔走;
Na sādhurūpe āsīde, saññatānaṃ tapassinaṃ.
并非以端正形象出现,乃是具有自制禁欲的修行者所具之特质。」
§94
94.
‘‘Atikāyo mahissāso, ajjuno kekakādhipo;
「众多之欺诈强横之首领,犹如战场上多臂武士;
Sahassabāhu ucchinno, isimāsajja gotamaṃ.
身披铁甲,高举有力臂膀,竟欲攻击果德玛。」
§95
95.
‘‘Arajaṃ rajasā vacchaṃ, kisaṃ avakiriya daṇḍakī;
「不正直、不纯洁的话语,像恶劣的野兽践踏;
Tālova mūlato chinno, sa rājā vibhavaṅgato.
宛如砍断树根一般彻底摧毁,他是位荒淫无道的王者。」
§96
96.
‘‘Upahacca manaṃ majjho, mātaṅgasmiṃ yasassine;
『将心置于中心』,如同在惊怒之象之中保持知名光明;
Sapārisajjo ucchinno, majjhāraññaṃ tadā ahu.
像被割断的四肢一般,那个时刻正处于森林中央。
§97
97.
‘‘Kaṇhadīpāyanāsajja, isiṃ andhakaveṇḍayo;
『点亮黑暗的灯火』,那些隐居林中的苦行僧和隐士;
Aññoññaṃ musalā hantvā, sampattā yamasādhanaṃ.
相互用杵杖击打,成就严厉的降伏修行。
§98
98.
‘‘Athāyaṃ isinā satto, antalikkhacaro pure;
『此时这群隐士』,这群天空行者栖居于城中;
Pāvekkhi pathaviṃ cecco, hīnatto pattapariyāyaṃ.
他们看观大地,心意绝妙,持守着高级的护法戒。
§99
99.
‘‘Tasmā hi chandāgamanaṃ, nappasaṃsanti paṇḍitā;
因此,有欲望之心的发起,智者不会赞许;
Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṃ saccūpasaṃhitaṃ.
邪恶之心者说话,应当以真实的语句来摄持言辞。
§100
100.
‘‘Manasā ce paduṭṭhena, yo naro pekkhate muniṃ;
若有人心念邪恶,见到沙门圣者;
Vijjācaraṇasampannaṃ, gantā so nirayaṃ adho.
虽具智慧与行为善业,然往下堕地狱。
§101
101.
一百零一。
‘‘Ye vuḍḍhe paribhāsanti, pharusūpakkamā janā;
那些多言烦扰者,是行为粗暴恶劣的人,
Anapaccā adāyādā, tālavatthu bhavanti te.
若不自我反省改过,则必成麻烦之地。
§102
102.
一百零二。
‘‘Yo ca pabbajitaṃ hanti, katakiccaṃ mahesinaṃ;
若有人杀害出家者,或损害圣者的功德,
Sa kāḷasutte niraye, cirarattāya paccati.
此人必于黑绳地狱中受苦,长时间永远受报。
§103
103.
一百零三。
‘‘Yo ca rājā adhammaṭṭho, raṭṭhaviddhaṃsano mago;
『若有国王违背法制,为害国家,作乱生祸;』
Tāpayitvā janapadaṃ, tāpane pecca paccati.
『煎熬人民众,终究被煎熬所灭,遭受灭亡。』
§104
104.
一百零四。
‘‘So ca vassasahassāni, sataṃ dibbāni paccati;
『彼亦受千年之苦,体验百天之灾;』
Accisaṅghapareto so, dukkhaṃ vedeti vedanaṃ.
『死后弃离肉身,感受苦痛与忧伤。』
§105
105.
‘‘Tassa aggisikhā kāyā, niccharanti pabhassarā;
『彼时』火焰尖端于身体上显现,发出明亮光辉;
Tejobhakkhassa gattāni, lomehi ca nakhehi ca.
此光辉乃受取火焰能量之躯体,及其毛发与指甲所显现。
§106
106.
‘‘Ḍayhamānena gattena, niccaṃ santarabāhiraṃ;
『如炽燃之躯体』内外恒常炽热,
Dukkhābhitunno nadati, nāgo tuttaṭṭito yathā.
痛苦袭击如河水奔流,宛若龙王振鳞之状。
§107
107.
‘‘Yo lobhā pitaraṃ hanti, dosā vā purisādhamo;
『杀害父母者』是指杀父或杀母,或杀害不善之人。
Sa kāḷasutte niraye, cirarattāya paccati.
此等人堕入黑狱,受无量漫长之苦报。
§108
108.
‘‘Sa tādiso paccati lohakumbhiyaṃ, pakkañca sattīhi hananti nittacaṃ;
此人如同被置于熔铁锅中,七头火焰轮番焚烧。
Andhaṃ karitvā muttakarīsabhakkhaṃ, khāre nimujjanti tathāvidhaṃ naraṃ.
眼目被毁,失明迷昧,众牛口中被咬噬,惨遭各种酷刑淹没。
§109
109.
‘‘Tattaṃ pakkuthitamayoguḷañca, dīghe ca phāle cirarattatāpite;
「此处断落的粪堆与粪丸,延展又稠密,宿积已久,历经长时晒干;
Vikkhambhamādāya vibandharajjubhi, vivaṭe mukhe sampavisanti rakkhasā.
它们被尾巴搅动,涂抹四周,猛兽袭来入口处盘踞;
§110
110.
一一字句编号一百一十。
‘‘Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā, kākolasaṅghā ca dijā ayomukhā;
「鹭群与苍鹰以及强健的秃鹫,山鹑和钢喙鸟,
Saṅgamma khādanti vipphandamānaṃ, jivhaṃ vibhajja vighāsaṃ salohitaṃ.
它们聚集一处,啄食破碎的舌头,损坏使之还带血色。
§111
111.
一一字句编号一百一十一。
‘‘Taṃ daḍḍhatālaṃ paribhinnagattaṃ, nippothayantā anuvicaranti rakkhasā;
他们怒目圆睁,来回游走,像猛兽那样“紧闭牙关”。
Ratī hi tesaṃ dukhino panītare, etādisasmiṃ niraye vasanti;
他们之所以欢喜,是因为其他痛苦的人都在此地地狱中受苦。
Ye keci loke idha pettighātino.
凡是在世间此处杀害饿鬼者,
§112
112.
‘‘Putto ca mātaraṃ hantvā, ito gantvā yamakkhayaṃ;
例如杀母之子,随后进入地狱死亡,
Bhusamāpajjate dukkhaṃ, attakammaphalūpago.
必定遭受极苦,其果报确实由自身业力所引发。
§113
113.
‘‘Amanussā atibalā, hantāraṃ janayantiyā;
『非人众生,力大无比,其生杀害者;
Ayomayehi vālehi, pīḷayanti punappunaṃ.
用铁制的枷锁,反复加以折磨。』
§114
114.
‘‘Tamassavaṃ sakā gattā, rudhiraṃ attasambhavaṃ;
『如同黑暗般的凝聚体,出自自身的血液;
Tambalohavilīnaṃva, tattaṃ pāyenti mattighaṃ.
如同融化的铜块,瞬间流注其中。』
§115
115.
‘‘Jigucchaṃ kuṇapaṃ pūtiṃ, duggandhaṃ gūthakaddamaṃ;
『羞耻之物、污秽之物、腐败之物、恶臭之物,
Pubbalohitasaṅkāsaṃ, rahadamogayha tiṭṭhati.
如赤铁之相,隐藏隐秘地立着。』
§116
116.
‘‘Tamenaṃ kimayo tattha, atikāyā ayomukhā;
『这是何物?其形殊大,面容似铁,
Chaviṃ bhetvāna khādanti, saṃgiddhā maṃsalohite.
破裂皮肤而食之,聚集于血肉之上。』
§117
117.
一百一十七。
‘‘So ca taṃ nirayaṃ patto, nimuggo sataporisaṃ;
“彼必入地狱,堕落于百倍人世苦难中;
Pūtikaṃ kuṇapaṃ vāti, samantā satayojanaṃ.
污秽污浊风吹而过,四面皆是百由旬远处。
§118
118.
一百一十八。
‘‘Cakkhumāpi hi cakkhūhi, tena gandhena jīyati;
“即便有天眼之人,亦靠此臭气而活;
Etādisaṃ brahmadatta, mātugho labhate dukhaṃ.
像这样受梵天所赐,尽受亲患之苦。”
§119
119.
一百一十九。
‘‘Khuradhāramanukkamma, tikkhaṃ durabhisambhavaṃ;
『执杖如刺,锐利难逢;
Patanti gabbhapātiyo, duggaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ.
如同胎中残渣,坠入汹涌险流。』
§120
120.
一百二十。
‘‘Ayomayā simbaliyo, soḷasaṅgulakaṇṭakā;
『铁铸之剑锋利无比,长约十六指,带刺扎胸;
Ubhato abhilambanti, duggaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ.
双侧相挟,跌入汹涌险流。』
§121
121.
‘‘Te accimanto tiṭṭhanti, aggikkhandhāva ārakā;
诸火焰起处燃烧,聚火蕴如火焰之聚,
Ādittā jātavedena, uddhaṃ yojanamuggatā.
熊熊烈火由燃者所引,自下方连及上方。
§122
122.
‘‘Ete vajanti niraye, tatte tikhiṇakaṇṭake;
此等众生堕地狱,居于剧痛荆棘之所,
Nāriyo ca aticārā, narā ca paradāragū.
女人若越戒,男子若行不正淫。
§123
123.
‘‘Te patanti adhokkhandhā, vivattā vihatā puthū;
彼等俯伏于下界,离开远离,分散开去;
Sayanti vinividdhaṅgā, dīghaṃ jagganti sabbadā.
卧伏于地,心烦意乱,长久地常常游走。
§124
124.
‘‘Tato ratyā vivasāne, mahatiṃ pabbatūpamaṃ;
于是于夜晚末了,如大山般壮大;
Lohakumbhiṃ pavajjanti, tattaṃ aggisamūdakaṃ.
他们冒出如铁缸之物,此处乃火焰聚集之所。
§125
125.
‘‘Evaṃ divā ca ratto ca, dussīlā mohapārutā;
如此,白昼与夜晚,恶行缠身,愚痴蒙蔽,
Anubhonti sakaṃ kammaṃ, pubbe dukkaṭamattano.
同受其所造之业果报,此业本是过去所作恶业。
§126
126.
‘‘Yā ca bhariyā dhanakkītā, sāmikaṃ atimaññati;
若有妻子贪恋财物,轻视丈夫,
Sassuṃ vā sasuraṃ vāpi, jeṭṭhaṃ vāpi nanandaraṃ.
无论是公婆或岳父母,年长或比自己年幼者,皆不敬顺。
§127
127.
‘‘Tassā vaṅkena jivhaggaṃ, nibbahanti sabandhanaṃ;
『其用弯曲的舌头,断绝一切牵连;
Sa byāmamattaṃ kiminaṃ, jivhaṃ passati attani;
他以何等长度,看自己舌头;
Viññāpetuṃ na sakkoti, tāpane pecca paccati.
不能表知烦恼,烦恼消除后才现起。』
§128
128.
‘‘Orabbhikā sūkarikā, macchikā migabandhakā;
『有猪鼻野兔,有鱼与兽类。』
Corā goghātakā luddā, avaṇṇe vaṇṇakārakā.
盗贼、杀牛者、奴婢及颜色匠。
§129
129.
‘‘Sattīhi lohakūṭehi, nettiṃsehi usūhi ca;
(有)七座铁屋、三十九根鼻子及须髯;
Haññamānā khāranadiṃ, papatanti avaṃsirā.
被杀时,流出血液,跌落于河中。
§130
130.
‘‘Sāyaṃ pāto kūṭakārī, ayokūṭehi haññati;
傍晚时分,屋顶匠(被)非铁屋所杀;
Tato vantaṃ durattānaṃ, paresaṃ bhuñjare sadā.
因此,那些品行恶劣难驯、时常依附于他人而生活的人,
§131
131.
‘‘Dhaṅkā bheraṇḍakā gijjhā, kākolā ca ayomukhā;
像野兔、小刺猬、山猫,还有头朝铁石的鹳,
Vipphandamānaṃ khādanti, naraṃ kibbisakārakaṃ.
这些在破坏中进食,吃毁坏他人场所的人,
§132
132.
‘‘Ye migena migaṃ hanti, pakkhiṃ vā pana pakkhinā;
那些猎杀野兽以猎取野兽的,或是以飞鸟猎杀飞鸟的;
Asanto rajasā channā, gantā te nirayussada’’nti.
“所行恶行被污秽所覆盖,必将堕入地狱受苦。”
Tattha dhammo pathoti dasakusalakammapathadhammo khemo appaṭibhayo sugatimaggo. Visamajīvinoti adhammena kappitajīvikā. Niraye teti te etesaṃ nibbattaniraye kathemi. Suṇohi meti mahāsatto raññā pitughātakānaṃ nibbattanirayaṃ pucchitopi pathamaṃ taṃ adassetvā aṭṭha mahāniraye soḷasa ca ussadaniraye dassetuṃ evamāha. Kiṃkāraṇā? Paṭhamañhi tasmiṃ dassiyamāne rājā phalitena hadayena tattheva mareyya, imesu pana nirayesu paccamānasatte disvā diṭṭhānugatiko hutvā ‘‘ahaṃ viya aññepi bahū pāpakammino atthi, ahaṃ etesaṃ antare paccissāmī’’ti sañjātupatthambho arogo bhavissatīti te pana niraye dassento mahāsatto paṭhamaṃ iddhibalena pathaviṃ dvidhā katvā pacchā dassesi.
此处的法是指十种不善业道法,具备安稳、免于恐怖以及通往善趣之道之义。反之,恶劣的行为称为不善生业者。若言“入地狱者”,则指他们因罪业而果报于地狱的现象。听闻此事,尊大威力者对国王说:“凶恶父亲杀害者的地狱,即使询问过,其初现形象也曾经显现过八种大地狱、十六种燃烧地狱,说法如下。缘何如此?初次显现时,国王净心而死。彼时若见诸地狱执事者,看见见已往所行恶业,且生起‘我似乎也有许多恶行,将成为此等众生之宿主’的勇猛支柱,未来必定无病。地狱现象中,那尊大威力者最初分裂大地,如两半,继而示现。”
Tesaṃ vacanattho – nirayapālehi pajjalitāni nānāvudhāni gahetvā khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinnā hīraṃ hīraṃ katā nerayikasattā punappunaṃ sañjīvanti etthāti sañjīvo. Nirayapālā punappunaṃ nadantā vaggantā pajjalitāni nānāvudhāni gahetvā jalitāya lohapathaviyaṃ nerayike satte aparāparaṃ anubandhitvā paharitvā jalitapathaviyaṃ patite jalitakāḷasuttaṃ pātetvā jalitapharasuṃ gahetvā sayaṃ unnadantā mahantena aṭṭassarena viravante aṭṭhaṃse soḷasaṃse karontā ettha tacchantīti kāḷasutto. Mahantā jalitaayapabbatā ghātenti etthāti saṅghāto. Tattha kira satte navayojanāya jalitāya ayapathaviyā yāva kaṭito pavesetvā niccale karonti. Atha puratthimato jalito ayapabbato samuṭṭhāya asani viya viravanto āgantvā te satte saṇhakaraṇiyaṃ tile pisanto viya gantvā pacchimadisāya tiṭṭhati, pacchimadisato samuṭṭhitopi tatheva gantvā puratthimadisāya tiṭṭhati. Dve pana ekato samāgantvā ucchuyante ucchukhaṇḍāni viya pīḷenti. Evaṃ tattha bahūni vassasatasahassāni dukkhaṃ anubhonti.
此话意指——地狱的护持者手持点燃的各种刑具,断裂肢体,割裂开来,彼等地狱众生不断复活,此即“复生”义。地狱护持者反复游荡,执持点燃的多种刑具,把受刑地铁床的地狱众生一一连接、击打;令其坠落至被点燃的铁床,坠落之际,持刃者自己亦咆哮发怒,威大力盛,分别作八、十六种折断刑,彼时地狱众生哀叫,此即“叫声”义。点燃之铁山名为“叠合(群集)”,是指地狱护持者用炽热铁山筑成群集地狱,彼地狱众生受苦难忍受无数岁月。
Dve ca roruvāti jālaroruvo, dhūmaroruvo cāti dve. Tattha jālaroruvo kappena saṇṭhitāhi rattalohajālāhi puṇṇo, dhūmaroruvo khāradhūmena puṇṇo. Tesu jālaroruve paccantānaṃ navahi vaṇṇamukhehi jālā pavisitvā sarīraṃ dahanti, dhūmaroruve paccantānaṃ navahi vaṇamukhehi khāradhūmo pavisitvā piṭṭhaṃ viya sarīraṃ sedeti. Ubhayatthapi paccantā sattā mahāviravaṃ viravantīti dvepi ‘‘roruvā’’ti vuttā. Jālānaṃ vā paccanasattānaṃ vā tesaṃ dukkhassa vā vīci antaraṃ natthi etthāti avīci, mahanto avīci mahāvīci. Tattha hi puratthimādīhi bhittīhi jālā uṭṭhahitvā pacchimādīsu paṭihaññati, tā ca bhittiyo vinivijjhitvā purato yojanasataṃ gaṇhāti. Heṭṭhā uṭṭhitā jālā upari paṭihaññati, upari uṭṭhitā heṭṭhā paṭihaññati. Evaṃ tāvettha jālānaṃ vīci nāma natthi. Tassa pana anto yojanasataṃ ṭhānaṃ khīravallipiṭṭhassa pūritanāḷi viya sattehi nirantaraṃ pūritaṃ catūhi iriyāpathehi paccantānaṃ sattānaṃ pamāṇaṃ natthi, na ca aññamaññaṃ byābādhenti, sakaṭṭhāneyeva paccanti. Evamettha sattānaṃ vīci nāma natthi. Yathā pana jivhagge cha madhubindūni sattamassa tambalohabinduno anudahanabalavatāya abbohārikāni honti, tathā tattha anudahanabalavatāya sesā cha akusalavipākupekkhā abbohārikā honti, dukkhameva nirantaraṃ paññāyati. Evamettha dukkhassa vīci nāma natthi. Svāyaṃ saha bhittīhi vikkhambhato aṭṭhārasādhikatiyojanasato, āvaṭṭato pana catupaṇṇāsādhikanavayojanasato, saha ussadehi dasa yojanasahassāni. Evamassa mahantatā veditabbā.
有两种火炉病,分别称为“网火炉”和“烟火炉”。网火炉满布用红铜所制之铁网,烟火炉充满粗烟。网火炉的南面九个花瓣形铁网插入体内,引起灼烧;烟火炉的南面九个花瓣形粗烟进入背部如灼烧肉体。两者皆使受刑者丧失广大精力,称为“火炉病”。铁网从前壁升起,后壁下沉,使网壁相互撞击断裂,断裂后再相互穿插,网壁再次升起,下沉反复循环,无封闭之境。其边际处,百余由如乳香填充之管道状微小孔洞由众生连续充满,却彼此不相干扰,所造成空间即无尽痛苦之意。犹如蜂巢中蜜滴在铁质小孔间因受灼热而流动,此亦隐喻众生因极大痛苦而永不止息之状况。总之该处空间不断扩大,充满了烈烧铁块和燃烧烟尘,广阔逾数千里,十分巨大。
Niccale satte tapatīti tāpano. Ativiya tāpetīti patāpano. Tattha tāpanasmiṃ tāva satte tālakkhandhappamāṇe jalitaayasūle nisīdāpenti. Tato heṭṭhā pathavī jalati, sūlāni jalanti, sattā jalanti. Evaṃ so nirayo niccale satte tapati. Itarasmiṃ pana nibbattasatte jalantehi āvudhehi paharitvā jalitaṃ ayapabbataṃ āropenti. Tesaṃ pabbatamatthake ṭhitakāle kammapaccayo vāto paharati. Te tattha saṇṭhātuṃ asakkontā uddhaṃpādā adhosirā patanti. Atha heṭṭhā ayapathavito jalitāni ayasūlāni uṭṭhahanti. Te tāni matthakeneva paharitvā tesu vinividdhasarīrā jalantā paccanti. Evamesa ativiya tāpetīti.
“热苦”意谓炽烈之痛。酷热到极点时即称“烈热苦”。彼时众生坐卧于火铁山的火刺上。地面与尖刺皆烧灼燃烧,众生亦不断焦灼。因此此处地狱称为炽烈热苦地狱。另外某地狱中,受刑者持烧灼刑具击打那被火烧的铁山。因果业力,风令其摇动,众生因害怕而无力抵挡,仆倒于地。下方铁地生起烈火置放铁刺,烧灼负伤众生,众生痛苦难忍,故称极烈热苦地狱。
Bodhisatto pana ete niraye dassento paṭhamaṃ sañjīvaṃ dassetvā tattha paccante nerayikasatte disvā mahājanassa mahābhaye uppanne taṃ antaradhāpetvā puna pathaviṃ dvidhā katvā kāḷasuttaṃ dassesi, tatthapi paccamāne satte disvā mahājanassa mahābhaye uppanne tampi antaradhāpesīti evaṃ paṭipāṭiyā dassesi. Tato rājānaṃ āmantetvā, ‘‘mahārāja, tayā imesu aṭṭhasu mahānirayesu paccamāne satte disvā appamādaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vatvā puna tesaññeva mahānirayānaṃ kiccaṃ kathetuṃ ‘‘iccete’’tiādimāha. Tattha akkhātāti mayā ca tuyhaṃ kathitā, porāṇakehi ca kathitāyeva. Ākiṇṇāti paripuṇṇā. Paccekā soḷasussadāti etesaṃ nirayānaṃ ekekassa catūsu dvāresu ekekasmiṃ cattāro cattāro katvā soḷasa soḷasa ussadanirayāti sabbepi sataṃ aṭṭhavīsati ca ussadanirayā aṭṭha ca mahānirayāti chattiṃsanirayasataṃ. Kadariyatāpanāti sabbete kadariyānaṃ tāpanā. Balavadukkhatāya ghorā. Kammanibbattānaṃ accīnaṃ atthitāya accimanto. Bhayassa mahantatāya mahabbhayā. Diṭṭhamattā vā sutamattā vā lomāni haṃsantīti lomahaṃsanarūpā ca. Bhīsanatāya bhesmā. Bhayajananatāya paṭibhayā. Sukhābhāvena dukhā. Catukkaṇṇāti sabbepi caturassamañjūsasadisā. Vibhattāti catudvāravasena vibhattā. Bhāgaso mitāti dvāravīthīnaṃ vasena koṭṭhāse ṭhapetvā mitā. Ayasā paṭikujjitāti sabbepi navayojanikena ayakapālena paṭicchannā. Phuṭā tiṭṭhantīti sabbepi ettakaṃ ṭhānaṃ anupharitvā tiṭṭhanti.
菩萨示现于此地狱,初次宣布复活现象,显现于旁边之地狱众生。于众生间大恐怖生起时,收起他身,继而再将大地裂为两半,显示断裂铁刺,众生复现,大恐怖再次发生时亦复收起,依此轮转示现状态。其后致书国王:“大王!我于此八大地狱中示现地狱众生时,生起警觉,勤勉不懈。”又对彼地狱众生教诲,命令他们行使各自地狱的职责。此中“诵说”是我与尔等所宣讲,亦即古圣所宣讲之义。“活动”意谓遍满,且“分割”是指此地狱由四门分割并分别守护。据说铁刺密布九由铁护卫者执守无间隙,众生虽多却各自居分,无相干扰。有时纵观如数,以铁刺绽放九百里之广。此地广阔无垠。地狱边缘铁刺如波浪起伏,往复撞击,互不闭合。其周围宽达数百里,管道纵横无尽,各层面多达万里,甚为巨大。众生活动虽密集却不相扰乱。好比蜂巢中并排密集的蜂窝。此地狱之苦无边,无可间绝。有时肉身中燃烧着蜂蜜珠,诸恶因报之苦如蜜珠难灭,持续不断。彼地狱极其广大,横跨逾万里,有诸铁刺与烈火。
Uddhaṃpādā avaṃsirāti evaṃ tesu tesu nirayesu samparivattitvā punappunaṃ patamāne sandhāyāha. Ativattāroti pharusavācāhi atikkamitvā vattāro. Mahānirayesu kira yebhuyyena dhammikasamaṇabrāhmaṇesu katāparādhāva paccanti, tasmā evamāha. Te bhūnahunoti te isīnaṃ ativattāro attano vuḍḍhiyā hatattā bhūnahuno koṭṭhāsakatā macchā viya paccanti. Asaṅkheyyeti gaṇetuṃ asakkuṇeyye. Kibbisakārinoti dāruṇakammakārino. Nikkhamanesinoti nirayā nikkhamanaṃ esantāpi gavesantāpi nikkhamanadvāraṃ nādhigacchanti. Puratthimenāti yadā taṃ dvāraṃ apārutaṃ hoti, atha tadabhimukhā dhāvanti, tesaṃ tattha chaviādīni jhāyanti. Dvārasamīpaṃ pattānañca tesaṃ taṃ pidhīyati, pacchimadvāraṃ apārutaṃ viya khāyati. Esa nayo sabbattha. Na sādhurūpeti vuttappakāraṃ sappaṃ viya sādhurūpe isayo na āsīde, na pharusavacanena kāyakammena vā ghaṭṭento upagaccheyya. Kiṃkāraṇā? Saññatānaṃ tapassīnaṃ āsāditattā aṭṭhasu mahānirayesu mahādukkhassa anubhavitabbattā.
上升脚步如断裂般,此语用于那些在各个地狱中转轮反复堕落者,堕落时再三获罪。"Ativattāro"是耐粗恶语超越般的行为。传说中,重大地狱中那些像出家乞士及婆罗门一样严守法行者曾加害的罪业,因而得此报,所以说。"Te bhūnahunoti"者,谓他们如同农夫越过自己庄稼地的界限,长者所杀的猿猴因养育过度而被视作越界者。他们众多不可计数,难以统计。"Kibbisakārinoti"谓造作残忍恶业者。"Nikkhamanesinoti"谓身处地狱求得出离却无门者。"Puratthimenāti"指当东门未封闭时,罪人朝门疾走,恶犬惊吓他们。守门者阻止他们进入,西门如开口状欲吞噬他们。此乃周全之理。不是善行,故善人之地无此界限,无恶语无恶业者不来此。缘何如此?因修持苦行者于八重大地狱必应经历极大苦楚,故如此说。
Idāni ye rājāno tathārūpe āsādetvā taṃ dukkhaṃ pattā, te dassetuṃ ‘‘atikāyo’’tiādimāha. Tattha atikāyoti balasampanno mahākāyo. Mahissāsoti mahādhanuggaho. Kekakādhipoti kekakaraṭṭhādhipati. Sahassabāhūti pañcahi dhanuggahasatehi bāhusahassena āropetabbaṃ dhanuṃ āropanasamatthatāya sahassabāhu. Vibhavaṅgatoti vināsaṃ patto. Vatthūni pana sarabhaṅgajātake (jā. 2.17.50 ādayo) vitthāritāni. Upahacca mananti attano cittaṃ padūsetvā. Mātaṅgasminti mātaṅgapaṇḍite. Vatthu mātaṅgajātake (jā. 1.15.1 ādayo) vaṇṇitaṃ. Kaṇhadīpāyanāsajjāti kaṇhadīpāyanaṃ āsajja. Yamasādhananti nirayapālakarañño āṇāpavattaṭṭhānaṃ. Vatthu ghaṭapaṇḍitajātake (jā. 1.10.165 ādayo) vitthāritaṃ . Isināti kapilatāpasena. Pāvekkhīti paviṭṭho. Ceccoti cetiyarājā. Hīnattoti parihīnattabhāvo antarahitaiddhi. Pattapariyāyanti pariyāyaṃ maraṇakālaṃ patvā. Vatthu cetiyajātake (jā. 1.8.45 ādayo) kathitaṃ.
此处为了展示那些冒犯圣者而遭受苦果的国王,故说「体魄魁伟者」等语。其中,「体魄魁伟者」,谓力量充沛、身形高大之人。「大弓手」,谓善执大弓者。「鸡迦国主」,谓鸡迦国之国王。「千臂者」,谓其臂力足以张开须由五百名弓手以千臂之力方能拉开之弓,故称千臂。「财富断绝者」,谓遭遇毁灭之人。相关事缘已于《萨拉班嘎本生》(本生第2.17.50节起)中详述。「损害自心」,谓污染自己的心。「于玛当嘎者」,谓于玛当嘎贤者。相关事缘已于《玛当嘎本生》(本生第1.15.1节起)中叙述。「冒犯咖纳迪巴亚纳」,即冒犯咖纳迪巴亚纳仙人。「阎摩处所」,谓地狱守卫之王施行命令之处。相关事缘已于《嘎德本生》(本生第1.10.165节起)中详述。「仙人」,谓咖毕拉苦行者。「已入」,谓已进入。「吉帝者」,谓吉帝国王。「神力失落」,谓神通消失、存在衰退之状态。「到达轮次」,谓到达死亡时节之轮次。相关事缘已于《吉帝本生》(本生第1.8.45节起)中叙述。
Tasmāhīti yasmā cittavasiko hutvā isīsu aparajjhitvā aṭṭhasu mahānirayesu paccati, tasmā hi. Chandāgamananti chandādicatubbidhampi agatigamanaṃ. Paduṭṭhenāti kuddhena. Gantā so nirayaṃ adhoti so tena adhogamaniyena kammena adhonirayameva gacchati. Pāḷiyaṃ pana ‘‘nirayussada’’nti likhitaṃ, tassa ussadanirayaṃ gacchatīti attho. Vuḍḍheti vayovuḍḍhe ca guṇavuḍḍhe ca. Anapaccāti bhavantarepi apaccaṃ vā dāyādaṃ vā na labhantīti attho. Tālavatthūti diṭṭhadhammepi chinnamūlatālo viya mahāvināsaṃ patvā niraye nibbattanti. Yo ca pabbajitaṃ hantīti yo bālajano samaṇaṃ hanati. Cirarattāyāti ciraṃ kālaṃ.
「因此」,意谓:由于不能自主其心、冒犯圣者,便于八大地狱中受苦,故言「因此」。「遵循欲望而行」,谓遵循欲、嗔、痴、惧四种偏行而行。「因嗔恚者」,谓因愤怒者。「彼将堕入下方地狱」,谓彼以那引向下堕之业,唯趋向下方地狱。然而巴利原文中写作「充满余地狱」,其义为:彼将趋往充溢之地狱。「年长者」,谓年岁长者与德行长者两者。「无后嗣者」,意谓:于来世亦无子嗣或继承人可得。「如棕榈树根基」,意谓:如同现世中被斩断根基之棕榈树,遭受大毁灭,转生于地狱。「凡杀出家者」,谓凡愚痴之人杀害沙门者。「长时」,谓长久的时间。
Evaṃ mahāsatto isiviheṭhakānaṃ paccananiraye dassetvā upari adhammikarājūnaṃ paccananiraye dassento ‘‘yo cā’’tiādimāha. Tattha raṭṭhaviddhaṃsanoti chandādivasena gantvā raṭṭhassa viddhaṃsano. Accisaṅghaparetoti accisamūhaparikkhitto. Tejobhakkhassāti aggimeva khādantassa. Gattānīti tigāvute sarīre sabbaṅgapaccaṅgāni. Lomehi ca nakhehi cāti etehi saddhiṃ sabbāni ekajālāni honti. Tuttaṭṭītoti āneñjakāraṇaṃ kāriyamāno tuttehi viddho nāgo yathā nadati.
如此,大士展示了反对仙人者的地狱之后,接着展示反对无法之王者的地狱,故说『凡……』等语。其中,『毁国者』者,以贪欲等势力而行,摧毁国家者也。『被火焰群所围绕』者,被火焰聚所包裹也。『以火为食者』者,唯以火为食、吞噬者也。『诸肢体』者,于三由旬之身躯,一切大小肢节也。『连同毛发与指甲』者,与此等一并,所有一切成为一团火焰也。『如被钩刺之象』者,被驱使做出令其不得安宁之事,如被利钩刺穿之象所发出的嚎叫声也。
Evaṃ mahāsatto adhammikarājūnaṃ paccananiraye dassetvā idāni pitughātakādīnaṃ paccananiraye dassetuṃ ‘‘yo lobhā’’tiādimāha. Tattha lobhāti yasadhanalobhena. Dosā vāti duṭṭhacittatāya vā. Nittacanti lohakumbhiyaṃ bahūni vasasahassāni pakkaṃ nīharitvā tigāvutamassa sarīraṃ nittacaṃ katvā jalitāya lohapathaviyaṃ pātetvā tiṇhehi ayasūlehi koṭṭetvā cuṇavicuṇṇaṃ karonti. Andhaṃ karitvāti, mahārāja, taṃ pitughātakaṃ nirayapālā jalitalohapathaviyaṃ uttānaṃ pātetvā jalitehi ayasūlehi akkhīni bhinditvā andhaṃ karitvā mukhe uṇhaṃ muttakarīsaṃ pakkhipitvā palālapīṭhaṃ viya naṃ parivattetvā kappena saṇṭhite khāre lohaudake nimujjāpenti. Tattaṃ pakkuthitamayoguḷañcāti puna pakkuthitaṃ gūthakalalañceva jalitaayoguḷañca khādāpenti. So pana taṃ āhariyamānaṃ disvā mukhaṃ pidheti. Athassa dīghe ciratāpite jalamāne phāle ādāya mukhaṃ vikkhambhetvā vivaritvā rajjubaddhaṃ ayabalisaṃ khipitvā jivhaṃ nīharitvā tasmiṃ vivaṭe mukhe taṃ ayoguḷaṃ sampavisanti pakkhipanti. Rakkhasāti nirayapālā.
此大恶人在恶王狱中见苦,现欲见杀父者等狱苦,言“若因……”。“Lobhāti”是指贪财之欲。“Dosā vāti”谓因恶心。“Nittacanti”指多年将铁壶投入火炭,烧灼身体后又用铁柴刀割身,剥肉碎骨,反复残害。"Andhaṃ karitvā"形容杀父者因折断眼睛失明,更以口吐热气;其苦如在火炉上辗转不可自安,沉没于猛烈炽热水铁之中。虽然其肉体如腐烂之粥,却又勉强提起头部。守狱魔王名叫“Rakkhasā”,此为地狱守卫。
Sāmā cāti, mahārāja, tassa pitughātakassa jivhaṃ balisena nikkaḍḍhitvā ayasaṅkūhi pathaviyaṃ nīhataṃ jivhaṃ sāmā soṇā sabalavaṇṇā sunakhā ca lohatuṇḍā gijjhā ca kākolasaṅghā ca aññe ca nānappakārā sakuṇā samāgantvā āvudhehi chindantā viya vibhajja kākapadākārena koṭṭhāse katvā vipphandamānaṃ salohitaṃ vighāsaṃ khādantā viya satte bhakkhayantīti attho. Taṃ daḍḍhatālanti taṃ pitughātakaṃ jhāyamānatālaṃ viya jalitasarīraṃ. Paribhinnagattanti tattha tattha paribhinnagattaṃ. Nippothayantāti jalitehi ayamuggarehi paharantā. Ratī hi tesanti tesaṃ nirayapālānaṃ sā rati kīḷā hoti. Dukhino panītareti itare pana nerayikasattā dukkhitā honti. Pettighātinoti pitughātakā. Iti imaṃ pitughātakānaṃ paccananirayaṃ disvā rājā bhītatasito ahosi.
“Sāmā cāti”谓此杀父魔王用牙将其舌头撕裂,用铁锤击打至舌毁,颜色鲜红坚硬,指甲似金属钳镊,毒蛇梳理,乌鸦群啄食。此众生如刑具般肢解,鲜血流淌,生灵相食。此名“Daḍḍhatāla”,此杀父者如被火焰炙烧躯体。“Paribhinnagattanti”是被分割的状态。“Nippothayantāti”谓被火焰烤击。此乃地狱守护者共得之苦乐。痛苦者多,亦有稍轻者。杀死父亲者即是“Pettighātaka”。国君观此父杀者狱苦而心生恐惧。
Atha naṃ mahāsatto samassāsetvā mātughātakānaṃ paccananirayaṃ dassesi. Yamakkhayanti yamanivesanaṃ, nirayanti attho. Attakammaphalūpagoti attano kammaphalena upagato. Amanussāti nirayapālā. Hantāraṃ janayantiyāti mātughātakaṃ. Vālehīti ayamakacivālehi veṭhetvā ayayantena pīḷayanti. Tanti taṃ mātughātakaṃ. Pāyentīti tassa pīḷiyamānassa ruhiraṃ gaḷitvā ayakapallaṃ pūreti. Atha naṃ yantato nīharanti, tāvadevassa sarīraṃ pākatikaṃ hoti. Taṃ pathaviyaṃ uttānaṃ nipajjāpetvā vilīnaṃ tambalohaṃ viya pakkuthitaṃ lohitaṃ pāyenti. Ogayha tiṭṭhatīti taṃ bahūni vassasahassāni ayayantehi pīḷetvā jegucche duggandhe paṭikūle mahante gūthakalalaāvāṭe khipanti, so taṃ rahadaṃ ogayha ogāhitvā tiṭṭhati. Atikāyāti ekadoṇikanāvappamāṇasarīrā. Ayomukhāti ayasūcimukhā. Chaviṃ bhetvānāti chavimādiṃ katvā yāva aṭṭhimpi bhetvā aṭṭhimiñjampi khādanti. Saṃgiddhāti gadhitā mucchitā. Na kevalañca khādanteva, adhomaggādīhi pana pavisitvā mukhādīhi nikkhamanti, vāmapassādīhi pavisitvā dakkhiṇapassādīhi nikkhamanti, sakalampi sarīraṃ chiddāvachiddaṃ karonti, so tattha atidukkhapareto viravanto paccati. So cāti so mātughātako ca taṃ sataporisaṃ nirayaṃ patto sasīsako nimuggova hoti, tañca kuṇapaṃ samantā yojanasataṃ pūtikaṃ hutvā vāyati. Mātughoti mātughātako.
于是,大尊者将杀母者们的现世地狱显现出来。所谓的杀戮主宰即是地狱,地狱即其意义。所谓自身因果相应,是指依自身所造业果而至。非人也称为地狱守护。所谓杀害者是指杀母者。所谓刑具,是指这些恶鬼用鞭绳窥察后以刑讯折磨。所谓的绳索,即是折磨杀母者者。所谓痛苦,即是被折磨时,其血脉破裂,充满整个身体的铁刺。于是从刑具带走时,那个身体便成脓肿。被扔入地面破裂沉没,如同融化的铜块,淌出血流。所说「托焰而立」,是说多年受折磨,身受各种恶臭,处于恶劣的污秽泥沼,守护者持之以恒强陷之。所谓异躯者,是身长不足一个指幅。所谓铁口者,是口如铁针。破坏形色者,是指破坏身上之骨,咬食骨肉。所谓残缺,是断裂失利。此处非单纯咬食,而是从下面进入而从口出,从左边进入而从右边出,身体各部裂开,极大受苦而散退。此人就是杀母者,堕入十恶地狱,如头颅被刀斧割裂,散发臭气,四周弥漫腐尸毒气。此杀母者名为母杀者。
Evaṃ mahāsatto mātughātakānaṃ paccananirayaṃ dassetvā puna gabbhapātakānaṃ paccananirayaṃ dassento gāthamāha. Khuradhāramanukkammāti khuradhāranirayaṃ atikkamitvā. Tattha kira nirayapālā mahantamahante khure upari dhāre katvā santharanti, tato yāhi gabbhapātanakharabhesajjāni pivitvā gabbhā pātitā, tā gabbhapātiniyo itthiyo jalitehi āvudhehi pothentā anubandhanti, tā tikhiṇakhuradhārāsu khaṇḍākhaṇḍikā hutvā punappunaṃ uṭṭhāya taṃ durabhisambhavaṃ khuradhāranirayaṃ akkamantiyo atikkamitvā nirayapālehi anubaddhā duggaṃ duratikkamaṃ visamaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ patanti. Tattha kammakāraṇaṃ nimijātake (jā. 2.22.421 ādayo) āvi bhavissati.
大尊者显现杀母者地狱之后,再现胎杀者地狱,并说偈言。所谓铁锯行刑,是指超过铁锯地狱。当地地狱守护者用巨铁锯锯割并刷新伤口,胎杀者不堪忍受,饮食了残破胎体,妇人们追随已死之胎儿尸体,身缠火热兵器,彼此纷纷挣扎。由此,他们一次又一次地升起,越过残酷难忍的铁锯地狱,堕入下行的凶恶浊流之河。在此,业缘推动。
Evaṃ gabbhapātinīnaṃ nirayaṃ dassetvā mahāsatto yattha paradārikā ca aticāriniyo ca patantā paccanti, taṃ kaṇṭakasimbalinirayaṃ dassento ‘‘ayomayā’’tiādimāha. Tattha ubhato abhilambantīti vetaraṇiyā ubhosu tīresu tāsaṃ simbalīnaṃ sākhā olambanti. Te accimantoti te pajjalitasarīrā sattā accimanto hutvā tiṭṭhanti. Yojananti tigāvutaṃ tesaṃ sarīraṃ, tato uṭṭhitajālāya pana saddhiṃ yojanaubbedhā honti. Ete vajantīti te paradārikā sattā nānāvidhehi āvudhehi koṭṭiyamānā ete simbaliniraye abhiruhanti. Te patantīti te bahūni vassasahassāni rukkhaviṭapesu laggā jhāyitvā puna nirayapālehi āvudhehi vihatā vivattā hutvā parivattitvā adhosīsakā patanti. Puthūti bahū. Vinividdhaṅgāti tesaṃ tato patanakāle heṭṭhā ayapathavito sūlāni uṭṭhahitvā tesaṃ matthakaṃ paṭicchanti, tāni tesaṃ adhomaggena nikkhamanti, te evaṃ sūlesu viddhasarīrā cirarattā sayanti. Dīghanti supinepi niddaṃ alabhantā dīgharattaṃ jaggantīti attho. Ratyā vivasāneti rattīnaṃ accayena, cirakālātikkamenāti attho . Pavajjantīti saṭṭhiyojanikaṃ jalitaṃ lohakumbhiṃ kappena saṇṭhitaṃ jalitatambaloharasapuṇṇaṃ lohakumbhiṃ nirayapālehi khittā paccanti. Dussīlāti paradārikā.
大尊者显现胎杀妇人地狱后,显现外妇及行淫者堕入荆棘狮子地狱,谓之铁面凶兽地狱。彼此互相攀附于荆棘树枝。其身如被火烧,生者如火雾中立。身长达三十二由旬,两面由绳网系缚。称为呼喊者,即外妇因各种刑具聚集,被逼入荆棘地狱攀扶。彼等堕落者在丛林中受折磨多年,被地狱守护者及刑具所苦而随风飘转。所谓被刺穿,是指彼等堕时,荆棘尖刺穿透头部而从下方出。彼即身体穿刺者,长时间卧于此,不得安睡,形如长时间失眠之意。所谓日日消尽,是指日日因火热消磨;「远离长时」是指远离长久安宁。所谓趺坐,是指被浸满六十由旬装满火热红铜壶水,守护者揪入地狱。恶妇即外妇。
Evaṃ mahāsatto paradārikaaticārikānaṃ paccanasimbalinirayaṃ dassetvā ito paraṃ sāmikavattasassusasuravattādīni apūrentīnaṃ paccanaṭṭhānaṃ pakāsento ‘‘yā cā’’tiādimāha. Tattha atimaññatīti bhisajātake (jā. 1.14.78 ādayo) vuttaṃ sāmikavattaṃ akarontī atikkamitvā maññati. Jeṭṭhaṃ vāti sāmikassa jeṭṭhabhātaraṃ. Nanandaranti sāmikassa bhaginiṃ. Etesampi hi aññatarassa hatthapādapiṭṭhiparikammanhāpanabhojanādibhedaṃ vattaṃ apūrentī tesu hirottappaṃ anupaṭṭhapentī te atimaññati nāma, sāpi niraye nibbatti. Vaṅkenāti tassā sāmikavattādīnaṃ aparipūrikāya sāmikādayo akkositvā paribhāsitvā niraye nibbattāya lohapathaviyaṃ nipajjāpetvā ayasaṅkunā mukhaṃ vivaritvā balisena jivhaggaṃ nibbahanti, rajjubandhanena sabandhanaṃ kaḍḍhanti. Kiminanti kimibharitaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahārāja, so nerayikasatto evaṃ nikkaḍḍhitaṃ attano byāmena byāmamattaṃ jivhaṃ āvudhehi koṭṭitakoṭṭitaṭṭhāne sañjātehi mahādoṇippamāṇehi kimīhi bharitaṃ passati. Viññāpetuṃ na sakkotīti nirayapāle yācitukāmopi kiñci vattuṃ na sakkoti. Tāpaneti evaṃ sā tattha bahūni vassasahassāni paccitvā puna tāpanamahāniraye paccati.
大尊者显现外妇与行淫者聚集的荆棘狮子地狱后,又显现饥饿地狱、不满诸欲地狱等。他指示说“此等乃……”。所谓极贪者,是指于《赎债经》(本生经 1.14.78)中所述的,超越了主仆关系者。长兄是指主人的哥哥,难南达是主人的妹子。这些恶人因未能以手足或脚进行供养、饮食而产生嫉妒并不施予,便堕入极贪地狱。所谓弯曲,是指因不满主仆关系之失,主仆亦以铁棍烧灼,将其头部揭开,舌头被刮破,用绳绑缚不得解脱。所谓“什么载什么”,是说地狱守护者将被捆绑者以火铁舌刮割,而被束缚者承受极大痛苦。守护者不允其述说苦楚。称为“加热”,因其受永续数千年烈火折磨。
Evaṃ mahāsatto sāmikavattasassusasuravattādīni apūrentīnaṃ paccananirayaṃ dassetvā idāni sūkarikādīnaṃ paccananiraye dassento ‘‘orabbhikā’’tiādimāha . Tattha avaṇṇe vaṇṇakārakāti pesuññakārakā. Khāranadinti ete orabbhikādayo etehi sattiādīhi haññamānā vetaraṇiṃ nadiṃ patantīti attho. Sesāni orabbhikādīnaṃ paccanaṭṭhānāni nimijātake āvi bhavissanti. Kuṭakārīti kūṭavinicchayassa ceva tulākūṭādīnañca kārake sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tattha kūṭavinicchayakūṭaṭṭakārakakūṭaagghāpanikānaṃ paccananirayā nimijātake āvi bhavissanti. Vantanti vamitakaṃ. Durattānanti duggatattabhāvānaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahārāja, te durattabhāvā sattā ayakūṭehi matthake bhijjamāne vamanti, tato taṃ vantaṃ jalitaayakapallehi tesu ekaccānaṃ mukhe khipanti , iti te paresaṃ vantaṃ bhuñjanti nāma. Bheraṇḍakāti siṅgālā. Vipphandamānanti adhomukhaṃ nipajjāpitaṃ nikkaḍḍhitajivhaṃ ito cito ca vipphandamānaṃ. Migenāti okacārakamigena. Pakkhināti tathārūpeneva. Gantā teti gantāro te. Nirayussadanti ussadanirayaṃ. Pāḷiyaṃ pana ‘‘nirayaṃ adho’’ti likhitaṃ. Ayaṃ pana nirayo nimijātake āvi bhavissatīti.
大尊者显现未满主仆关系等地狱后,现今显现猪等动物地狱,谓之刺痛地狱。所谓色丑者,是指畜生中皮肤肮脏者。所谓有毒蛇,是指这些刺痛者由毒虫咬伤后堕入地狱之义。其他刺痛地狱将在《本生经》中述及。所谓造屋匠,是指从事屋顶建设与梁柱工程者。此处同样将出现建筑工人刺痛地狱。所谓呕吐,是指反胃呕吐。所谓难行,是指患恶疾之体状。述言,“大王,这等恶人因被刺痛,体内受烫灼,呕吐出积存异物,彼等又吃他人呕吐者。”所谓犀鸟,是孔雀鸟。所谓扑击者,是指头向下,舌头被刮破从内向外扑打者。所谓行走者,是与兽类类似的。所谓堕地狱,即堕入苦地狱。巴利文中记为“地狱下”,意指本地狱中层次。这些地狱将在《本生经》中出现。
Iti mahāsatto ettake niraye dassetvā idāni devalokavivaraṇaṃ katvā rañño devaloke dassento āha –
大尊者如此显现各种地狱后,又展开天界之形象,向王者说明天界相关事物,谓之:
§133
133.
‘‘Santo ca uddhaṃ gacchanti, suciṇṇenidha kammunā;
「圣者们确实向上升起,凭借此处纯净的业;
Suciṇṇassa phalaṃ passa, saindā devā sabrahmakā.
看那纯净的果报,诸天与梵天都依此而乐。」
§134
134.
‘‘Taṃ taṃ brūmi mahārāja, dhammaṃ raṭṭhapatī cara;
「我向您陈说此法,大王,如同国主所行的法;
Tathā rāja carāhi dhammaṃ, yathā taṃ suciṇṇaṃ nānutappeyya pacchā’’ti.
国主应当如是行法,如此纯净不应受后悔。」
Tattha santoti kāyādīhi upasantā. Uddhanti devalokaṃ. Saindāti tattha tattha indehi saddhiṃ. Mahāsatto hissa cātumahārājādike deve dassento, ‘‘mahārāja, cātumahārājike deve passa, cattāro mahārājāno passa, tāvatiṃse passa, sakkaṃ passā’’ti evaṃ sabbepi saindake sabrahmake ca deve dassento ‘‘idampi suciṇṇassa phalaṃ idampi phala’’nti dassesi. Taṃ taṃ brūmīti tasmā taṃ bhaṇāmi. Dhammanti ito paṭṭhāya pāṇātipātādīni pañca verāni pahāya dānādīni puññāni karohīti. Yathā taṃ suciṇṇaṃ nānutappeyyāti yathā taṃ dānādipuññakammaṃ suciṇṇaṃ pitughātakammapaccayaṃ vippaṭisāraṃ paṭicchādetuṃ samatthatāya taṃ nānutappeyya, tathā taṃ suciṇṇaṃ cara, bahuṃ puññaṃ karohīti attho.
于彼,所谓苏息者,是指身等诸法得安止。诸天界众生因得安息而起行升升。因彼皆与诸天共鸣共感,诸大力天尊与四大王天等诸天若现前观见者曰:『大王,观见四大王天、三十三天、及萨咖天。』诸天皆如是观见,及梵天亦如是示现:『此亦为修净者之果,此亦为果报。』彼皆如是宣说,因此我说此言。所谓法,是指于此而起,摒弃杀生等五戒,行布施等善业。譬如此清净者不为非礼,及所行布施等善业清净,足以掩盖杀父之业不堪自及,故彼不为非礼。净行如是,广行多善,此为义理。
So mahāsattassa dhammakathaṃ sutvā tato paṭṭhāya assāsaṃ paṭilabhi. Bodhisatto pana kiñci kālaṃ tattha vasitvā attano vasanaṭṭhānaññeva gato.
彼闻彼大力者之法语,乃至遍闻之后,从此受持,获安慰。然菩萨于彼地稍居一时,确已离己之宿处而居。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa mayā assāsitoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā rājā ajātasattu ahosi, isigaṇo buddhaparisā, saṃkiccapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
师赞此法说已告曰:『比库们,非也,正当此时,尔等曾闻我于先前生亦有所宣说。』继而引出本生故事作解释曰:『彼时,王名未生怨,众比库为佛徒,唯我乃解行精进者。』
Saṃkiccajātakavaṇṇanā dutiyā. · 桑吉吒本生注释第二
Jātakuddānaṃ –
本生故事收录总结-
Atha saṭṭhinipātamhi, suṇātha mama bhāsitaṃ;
尔当听我所说于六十集部中,
Jātakasavhayano pavaro, soṇakaarindamasavhayano;
诸本生故事之父,最为殊胜,及孙辈悉为最尊者。
Tathā vuttarathesabhakiccavaroti.
如是说,此后于法会上履行职责。
Saṭṭhinipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 六十品注释完毕