9. Navakanipāto9. 九集
9. Navakanipāto9. 九集
427. Gijjhajātakaṃ (1)
427. 鹫本生(1)
Parisaṅkupatho nāma, gijjhapantho sanantano;
名为巴利桑古巴托,是鹫的古老之道;
Tatrāsi mātāpitaro, gijjho posesi jiṇṇake;
在那里有父母,鹫养育年老者;
Tesaṃ ajagaramedaṃ, accahāsi bahuttaso .
这蟒蛇的肉,他以大量供养他们。
Pitā ca puttaṃ avaca, jānaṃ uccaṃ papātinaṃ;
父亲对儿子说,知晓高处坠落者;
Supattaṃ thāmasampannaṃ , tejassiṃ dūragāminaṃ.
善翼具力者,威力者远行者。
Pariplavantaṃ pathaviṃ, yadā tāta vijānahi;
当你遍飞大地时,孩子啊,你应了知;
Sāgarena parikkhittaṃ, cakkaṃva parimaṇḍalaṃ;
被海洋环绕,如轮般圆满;
Tato tāta nivattassu, māssu etto paraṃ gami.
「因此,亲爱的,你应从那里返回,不要从此处再往前去。」
Udapattosi vegena, balī pakkhī dijuttamo;
那有力的鸟、鸟中最胜者,迅速地飞起;
Olokayanto vakkaṅgo, pabbatāni vanāni ca.
那弯颈者环顾着诸山与诸林。
Addassa pathaviṃ gijjho, yathāsāsi pitussutaṃ;
那鹫看见了大地,如其父亲所说的那样;
Sāgarena parikkhittaṃ, cakkaṃva parimaṇḍalaṃ.
被大海所环绕,如轮般圆满。
Tañca so samatikkamma, paramevaccavattatha ;
他超越了那个,到达了最远处;
Tañca vātasikhā tikkhā, accahāsi baliṃ dijaṃ.
那锐利的风刃,击中了那有力的鸟。
Nāsakkhātigato poso, punadeva nivattituṃ;
那已去到力所不及之人,无法再返回;
Dijo byasanamāpādi, verambhānaṃ vasaṃ gato.
愚者遭遇灾难,受制于风的力量。
Tassa puttā ca dārā ca, ye caññe anujīvino;
他的儿子与妻子,以及其他依靠他生活的人;
Sabbe byasanamāpāduṃ, anovādakare dije.
都遭遇灾难,因为愚者不听劝告。
Evampi idha vuḍḍhānaṃ, yo vākyaṃ nāvabujjhati;
如此,在此世间,不理解长老之语者;
Atisīmacaro ditto, gijjhovātītasāsano;
被称为越界者,如秃鹫般超越教诫;
Sa ve byasanaṃ pappoti, akatvā vuḍḍhasāsananti.
他确实遭遇灾难,因为不遵行长老的教诫。
Gijjhajātakaṃ paṭhamaṃ. · 鹫本生第一
428. Kosambiyajātakaṃ (2)
428. 国桑比本生(2)
Puthusaddo samajano, na bālo koci maññatha;
发出巨大声响的集会,不要认为任何愚者;
Saṅghasmiṃ bhijjamānasmiṃ, nāññaṃ bhiyyo amaññaruṃ.
当僧团正在分裂时,他们不认为其他人更好。
Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, vācāgocarabhāṇino;
失念的智者之言,说着言语的境域;
Yāvicchanti mukhāyāmaṃ, yena nītā na taṃ vidū.
他们随意地张口说话,不知道被什么所引导。
Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
「他辱骂我、他打我、他击败我、他掠夺我」,
Ye ca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ na sammati.
对于那些怀有此念者,怨恨不能平息。
Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
「他辱骂我、他打我、他击败我、他掠夺我」,
Ye ca taṃ nupanayhanti, veraṃ tesūpasammati.
对于那些不怀有此念者,怨恨得以平息。
Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṃ;
在此世间,怨恨从不以怨恨平息;
Averena ca sammanti, esa dhammo sanantano.
以无怨恨而和解,这是古老之法。
Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase;
其他人不了知:『我们在此将毁灭』;
Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā.
那些在此了知者,由此诸争论平息。
Aṭṭhicchinnā pāṇaharā, gavassa dhanahārino;
断骨者、杀生者、盗牛者、夺财者,
Raṭṭhaṃ vilumpamānānaṃ, tesampi hoti saṅgati;
掠夺国土者,他们也有结合;
Kasmā tumhāka no siyā.
为何你们不能有?
Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ;
若得到贤明的同伴,善行而住的坚固共行者;
Abhibhuyya sabbāni parissayāni, careyya tenattamano satīmā.
战胜一切危难,应与他一起欢喜、具念地行。
No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ;
若不得贤明的同伴,一起行、善住、坚固者;
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya, eko care mātaṅgaraññeva nāgo.
如王舍弃已征服的国土,应如林中的象独自行。
Ekassa caritaṃ seyyo, natthi bāle sahāyatā;
独自行更好,与愚者无伴侣之利;
Eko care na pāpāni kayirā, appossukko mātaṅgaraññeva nāgoti.
应独自行,不作诸恶,少事务,如林中的象。
Kosambiyajātakaṃ dutiyaṃ. · 国桑比本生第二
429. Mahāsuvajātakaṃ (3)
429. 大苏瓦本生(3)
Dumo yadā hoti phalūpapanno, bhuñjanti naṃ vihaṅgamā sampatantā;
当树有果实时,飞来的鸟类食用它;
Khīṇanti ñatvāna dumaṃ phalaccaye , disodisaṃ yanti tato vihaṅgamā.
知道果尽时,鸟类从那里飞往各方。
Cara cārikaṃ lohitatuṇḍa māmari, kiṃ tvaṃ suva sukkhadumamhi jhāyasi;
红嘴鸟啊,行游行吧,勿忘我,你为何在枯树上禅思?
Tadiṅgha maṃ brūhi vasantasannibha, kasmā suva sukkhadumaṃ na riñcasi.
因此,请你告诉我,春天般的(鸟),为何你今天不离开枯树?
Ye ve sakhīnaṃ sakhāro bhavanti, pāṇaccaye dukkhasukhesu haṃsa;
那些成为朋友的朋友们,在生命终结时,在苦乐中,天鹅啊;
Khīṇaṃ akhīṇanti na taṃ jahanti, santo sataṃ dhammamanussarantā.
已尽或未尽,他们不舍弃那个,善人们忆念善人之法。
Sohaṃ sataṃ aññatarosmi haṃsa, ñātī ca me hoti sakhā ca rukkho;
我是善人中的另一位,天鹅啊,这树是我的亲族也是我的朋友;
Taṃ nussahe jīvikattho pahātuṃ, khīṇanti ñatvāna na hesa dhammo .
为了生计,我不能舍弃它,知道'已尽'后,这不是法。
Sādhu sakkhi kataṃ hoti, metti saṃsati santhavo ;
善哉!已作证,在轮回中友谊是慈爱;
Sacetaṃ dhammaṃ rocesi, pāsaṃsosi vijānataṃ.
如果你喜欢此法,你赞叹了智者们。
So te suva varaṃ dammi, pattayāna vihaṅgama;
因此,今天我给你最上的(礼物),飞鸟啊,用钵;
Varaṃ varassu vakkaṅga, yaṃ kiñci manasicchasi.
「请求愿,请求愿,瓦咖嘎!你心中想要什么就请求吧。」
Varañca me haṃsa bhavaṃ dadeyya, ayañca rukkho punarāyuṃ labhetha;
「愿您给我愿,天人!愿这棵树再得生命;」
So sākhavā phalimā saṃvirūḷho, madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno.
「愿它有枝、有果、繁茂,有蜜滴,美丽地站立。」
Taṃ passa samma phalimaṃ uḷāraṃ, sahāva te hotu udumbarena;
「看那正确地结果的殊胜者,愿它与优昙婆罗一起与你同在;」
So sākhavā phalimā saṃvirūḷho, madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno.
「愿它有枝、有果、繁茂,有蜜滴,美丽地站立。」
Evaṃ sakka sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi;
「如此,萨咖,愿你快乐,与一切亲族一起;」
Yathāhamajja sukhito, disvāna saphalaṃ dumaṃ.
「如我今日快乐,见到结果之树。」
Suvassa ca varaṃ datvā, katvāna saphalaṃ dumaṃ;
「给予善者愿后,使树结果;」
Pakkāmi saha bhariyāya, devānaṃ nandanaṃ vananti.
他与妻子一起前往,诸天的欢喜林。
Mahāsuvajātakaṃ tatiyaṃ. · 大苏瓦本生第三
430. Cūḷasuvajātakaṃ (4)
430. 小苏瓦本生(4)
Santi rukkhā haripattā , dumā nekaphalā bahū;
有绿叶之树,有许多多果之树;
Kasmā nu sukkhe koḷāpe, suvassa nirato mano.
为何于枯干的树洞中,心喜乐于金?
Phalassa upabhuñjimhā, nekavassagaṇe bahū;
我们享用果实,许多年数众多;
Aphalampi viditvāna, sāva metti yathā pure.
即使知道无果,仍如以前一样有爱。
Sukhañca rukkhaṃ koḷāpaṃ, opattamaphalaṃ dumaṃ;
舍弃安乐之树、树洞、无果之树;
Ohāya sakuṇā yanti, kiṃ dosaṃ passase dija.
鸟儿们离去,鸟啊,你见到什么过失?
Ye phalatthā sambhajanti, aphaloti jahanti naṃ;
那些为了果实而亲近者,当无果时便舍弃它;
Attatthapaññā dummedhā, te honti pakkhapātino.
自利之慧的愚者,他们成为偏袒者。
Sādhu sakkhi kataṃ hoti, metti saṃsati santhavo;
善哉!已作证者,友善地交往相处;
Sacetaṃ dhammaṃ rocesi, pāsaṃsosi vijānataṃ.
若此法令你欢喜,你应赞叹诸了知者。
So te suva varaṃ dammi, pattayāna vihaṅgama;
我给你最上的恩赐,飞禽中的翼行者;
Varaṃ varassu vakkaṅga, yaṃ kiñci manasicchasi.
最上者应选择最上,你心中所愿的任何事物。
Api nāma naṃ passeyyaṃ , sapattaṃ saphalaṃ dumaṃ;
但愿我能见到它,有叶有果的树;
Daliddova nidhi laddhā, nandeyyāhaṃ punappunaṃ.
如贫者得宝藏,我将一次又一次地欢喜。
Tato amatamādāya, abhisiñci mahīruhaṃ;
然后取来甘露,灌洒那大树;
Tassa sākhā virūhiṃsu , sītacchāyā manoramā.
它的枝条生长起来,荫凉悦意。
Evaṃ sakka sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi;
萨咖啊,愿你与一切亲族幸福快乐;
Yathāhamajja sukhito, disvāna saphalaṃ dumaṃ.
如同我今日见到结果之树而快乐。
Suvassa ca varaṃ datvā, katvāna saphalaṃ dumaṃ;
给予善者上好之物,使树结果之后;
Pakkāmi saha bhariyāya, devānaṃ nandanaṃ vananti.
他与妻子一起前往诸天的欢喜园。
Cūḷasuvajātakaṃ catutthaṃ. · 小苏瓦本生第四
431. Haritacajātakaṃ (5)
431. 哈利答咖本生(5)
Sutaṃ metaṃ mahābrahme, kāme bhuñjati hārito;
大梵天啊,我听说哈利答享受诸欲;
Kaccetaṃ vacanaṃ tucchaṃ, kacci suddho iriyyasi.
这话岂非虚妄,你岂非清净而行?
Evametaṃ mahārāja, yathā te vacanaṃ sutaṃ;
大王,确实如此,如你所闻之言;
Kummaggaṃ paṭipannosmi, mohaneyyesu mucchito.
我已行于邪道,迷醉于迷惑之法。
Adu paññā kimatthiyā, nipuṇā sādhucintinī ;
若有慧,有何用,精细而善思惟;
Yāya uppatitaṃ rāgaṃ, kiṃ mano na vinodaye.
以此已生起之贪,为何心不除去。
Cattārome mahārāja, loke atibalā bhusā;
大王,此世间有四种极强大者;
Rāgo doso mado moho, yattha paññā na gādhati.
贪、嗔、慢、痴,于此慧不能及。
Arahā sīlasampanno, suddho carati hārito;
阿拉汉达上,清净而行,已舍弃;
Medhāvī paṇḍito ceva, iti no sammato bhavaṃ.
「贤智者、智者,如此,尊者被认为是。」
Medhāvīnampi hiṃsanti, isiṃ dhammaguṇe rataṃ;
「贤智者们也伤害,仙人喜乐于法德;」
Vitakkā pāpakā rāja, subhā rāgūpasaṃhitā.
「恶寻思,大王,美好的与贪欲相应。」
Uppannāyaṃ sarīrajo, rāgo vaṇṇavidūsano tava;
「这身生的贪欲已生起,贪欲是你的色的破坏者;」
Taṃ pajaha bhaddamatthu te, bahunnāsi medhāvisammato.
「舍断它,愿你有幸福,你被许多人认为是贤智者。」
Te andhakārake kāme, bahudukkhe mahāvise;
「那些黑暗的诸欲,多苦的大毒;」
Tesaṃ mūlaṃ gavesissaṃ, checchaṃ rāgaṃ sabandhanaṃ.
「我将寻求它们的根,我将切断贪欲与诸结缚。」
Idaṃ vatvāna hārito, isi saccaparakkamo;
「说了这个之后,哈利答,仙人真实精勤者;」
Kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpago ahūti.
离染欲贪后,他去往梵天界。
Haritacajātakaṃ pañcamaṃ. · 诃梨德咖本生第五
432. Padakusalamāṇavajātakaṃ (6)
432. 善巧足学童本生(6)
Bahussutaṃ cittakathiṃ , gaṅgā vahati pāṭaliṃ ;
恒河漂流着多闻、善说者、巴答离花;
Vuyhamānaka bhaddante, ekaṃ me dehi gāthakaṃ .
尊者,被漂流者,请给我一偈。
Yena siñcanti dukkhitaṃ, yena siñcanti āturaṃ;
以何洒向痛苦者,以何洒向病患者;
Tassa majjhe marissāmi, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
我将死于其中,从归依处生起恐怖。
Yattha bījāni rūhanti, sattā yattha patiṭṭhitā;
种子在何处生长,众生在何处安立;
Sā me sīsaṃ nipīḷeti, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
它压迫我的头,从归依处生起恐怖。
Yena bhattāni paccanti, sītaṃ yena vihaññati;
依靠它们而得食物,依靠它而免受寒冷;
So maṃ ḍahati gattāni, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
它却烧灼我的肢体,从归依处生起恐怖。
Yena bhuttena yāpenti, puthū brāhmaṇakhattiyā;
依靠它而得食维生,众多婆罗门与刹帝利;
So maṃ bhutto byāpādeti, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
它被食用后却伤害我,从归依处生起恐怖。
Gimhānaṃ pacchime māse, vātamicchanti paṇḍitā;
在夏季的最后月份,智者们期望有风;
So maṃ bhañjati gattāni, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
它却折断我的肢体,从归依处生起恐怖。
Yaṃ nissitā jagatiruhaṃ, svāyaṃ aggiṃ pamuñcati;
依靠它而生长于地上,它自己却放出火;
Disā bhajatha vakkaṅgā, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
弯曲肢体者们,你们各奔方向吧,从归依处生起恐怖。
Yamānayiṃ somanassaṃ, māliniṃ candanussadaṃ;
带来喜悦的,戴花环的,涂抹檀香的,
Sā maṃ gharā nicchubhati , jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
她从家驱逐我,从归依处生起恐怖。
Yena jātena nandissaṃ, yassa ca bhavamicchisaṃ;
我因何生而欢喜,我希求何有,
So maṃ gharā nicchubhati , jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
他从家驱逐我,从归依处生起恐怖。
Suṇantu me jānapadā, negamā ca samāgatā;
愿诸国人听我说,聚集的村民们,
Yatodakaṃ tadādittaṃ, yato khemaṃ tato bhayaṃ.
有水之处即燃烧,有安稳之处即恐怖。
Rājā vilumpate raṭṭhaṃ, brāhmaṇo ca purohito;
国王掠夺国土,婆罗门与司祭,
Attaguttā viharatha, jātaṃ saraṇato bhayanti.
你们应自护而住,从归依处生起恐怖。
Padakusalamāṇavajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 巴达古萨喇玛纳瓦本生第六
433. Lomasakassapajātakaṃ (7)
433. 罗马萨咖沙巴本生(7)
Assa indasamo rāja, accantaṃ ajarāmaro;
那位如因陀罗的国王,将会完全不老不死;
Sace tvaṃ yaññaṃ yājeyya, isiṃ lomasakassapaṃ.
如果你举行祭祀,仙人罗马萨咖沙巴。
Sasamuddapariyāyaṃ, mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;
包括海洋的大地,以海洋为耳环;
Na icche saha nindāya, evaṃ seyya vijānahi.
我不希望与诽谤一起,应当如此了知为更好。
Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;
婆罗门啊,诅咒那名声的获得,以及财富的获得;
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.
那是以堕落,或以非法行为的生活。
Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;
即使手持钵,作为无家者游方;
Sāyeva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā.
那种生计确实更好,即使是以非法手段寻求。
Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;
即使拿着钵,作为无家者游行;
Aññaṃ ahiṃsayaṃ loke, api rajjena taṃ varaṃ.
在世间不伤害他人,即使是王权,那也更好。
Balaṃ cando balaṃ suriyo, balaṃ samaṇabrāhmaṇā;
月亮有力,太阳有力,沙门婆罗门有力;
Balaṃ velā samuddassa, balātibalamitthiyo.
大海的潮汐有力,女人的力量超越诸力。
Yathā uggatapaṃ santaṃ, isiṃ lomasakassapaṃ;
正如那位已升起的寂静者,仙人卢马萨咖沙巴;
Pitu atthā candavatī, vājapeyyaṃ ayājayi.
为了父亲的利益,旃陀瓦蒂举行了马祭。
Taṃ lobhapakataṃ kammaṃ, kaṭukaṃ kāmahetukaṃ;
那由贪欲所造的业,痛苦的、以欲为因的;
Tassa mūlaṃ gavesissaṃ, checchaṃ rāgaṃ sabandhanaṃ.
我将寻找其根,我将断除有结缚的贪。
Dhiratthu kāme subahūpi loke, tapova seyyo kāmaguṇehi rāja;
呵责世间众多的欲!苦行胜于欲的功德,大王;
Tapo karissāmi pahāya kāme, taveva raṭṭhaṃ candavatī ca hotūti.
我将舍弃诸欲而行苦行,愿你的王国与旃陀瓦帝都存在。
Lomasakassapajātakaṃ sattamaṃ. · 罗玛萨咖萨巴本生第七
434. Cakkavākajātakaṃ (8)
434. 咖咖瓦咖本生(8)
Kāsāyavatthe sakuṇe vadāmi, duve duve nandamane carante;
我对身着袈裟衣的鸟说,它们成双成对地在欢乐园游行;
Kaṃ aṇḍajaṃ aṇḍajā mānusesu, jātiṃ pasaṃsanti tadiṅgha brūtha.
卵生者在人类中赞叹哪种卵生者的出生?请在此告诉我们。
Amhe manussesu manussahiṃsa, anubbate cakkavāke vadanti;
在我们人类中,他们称不害人的为咖咖瓦咖;
Kalyāṇabhāvamhe dijesu sammatā, abhirūpā vicarāma aṇṇave. ( )
我们在天人中被认可为善美者,我们在海洋中游行,容貌端正。
Kiṃ aṇṇave kāni phalāni bhuñje, maṃsaṃ kuto khādatha cakkavākā;
你在海中吃什么果实?你从何处吃肉,鸳鸯鸟?
Kiṃ bhojanaṃ bhuñjatha vo anomā , balañca vaṇṇo ca anapparūpā .
你们吃什么食物,你们这些无过失者,力量与容色皆不卑劣?
Na aṇṇave santi phalāni dhaṅka, maṃsaṃ kuto khādituṃ cakkavāke;
海中没有果实,鸳鸯鸟,从何处吃肉?
Sevālabhakkhamha apāṇabhojanā , na ghāsahetūpi karoma pāpaṃ.
我们以水藻为食,食无生命之物,即使为了食物我们也不造恶。
Na me idaṃ ruccati cakkavāka, asmiṃ bhave bhojanasannikāso;
鸳鸯鸟,我不喜欢这个,在此有中的食物状况;
Ahosi pubbe tato me aññathā, icceva me vimati ettha jātā.
以前我曾有过,从那时起我变得不同,因此我在此生起了疑惑。
Ahampi maṃsāni phalāni bhuñje, annāni ca loṇiyateliyāni;
我也吃肉、果实,以及其他加盐加油的食物;
Rasaṃ manussesu labhāmi bhottuṃ, sūrova saṅgāmamukhaṃ vijetvā;
我在人间得到美味的食物,如同勇士征服战场前线。
Na ca me tādiso vaṇṇo, cakkavāka yathā tava.
我的色泽不如你,赤雁啊!
Asuddhabhakkhosi khaṇānupātī, kicchena te labbhati annapānaṃ;
你食须跋食,随时追逐,你的饮食难以获得;
Na tussasī rukkhaphalehi dhaṅka, maṃsāni vā yāni susānamajjhe.
你不满足于树果,鸟啊,或是坟场中的肉。
Yo sāhasena adhigamma bhoge, paribhuñjati dhaṅka khaṇānupātī;
凡以暴力获得财富,享用它的,鸟啊,随时追逐;
Tato upakkosati naṃ sabhāvo, upakkuṭṭho vaṇṇabalaṃ jahāti.
从那里,本性责备他,被责备者失去色泽与力量。
Appampi ce nibbutiṃ bhuñjatī yadi, asāhasena aparūpaghātī ;
即使食少许寂静之食,不以暴力,不害他人;
Balañca vaṇṇo ca tadassa hoti, na hi sabbo āhāramayena vaṇṇoti.
力量与色泽便属于他,因为并非一切色泽都由食物而成。
Cakkavākajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 咖咖瓦咖本生第八
435. Haliddirāgajātakaṃ (9)
435. 姜黄色本生(9)
Sutitikkhaṃ araññamhi, pantamhi sayanāsane;
在林野、在僻静的卧坐处,你已听闻忍耐;
Ye ca gāme titikkhanti, te uḷāratarā tayā.
而那些在村落中忍耐者,他们比你更为殊胜。
Araññā gāmamāgamma, kiṃsīlaṃ kiṃvataṃ ahaṃ;
从林野来到村落,我应亲近什么戒、什么行的
Purisaṃ tāta seveyyaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito.
人呢,亲爱的?被问及此,请告诉我。
Yo te vissāsaye tāta, vissāsañca khameyya te;
亲爱的,那位能使你信赖、也能容忍你的信赖,
Sussūsī ca titikkhī ca, taṃ bhajehi ito gato.
乐闻且能忍耐者,从此处去后,你应亲近他。
Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ;
那位以身、以语、以意,没有恶行者,
Urasīva patiṭṭhāya, taṃ bhajehi ito gato.
如同依靠胸膛般,从此处去后,你应亲近他。
Yo ca dhammena carati, carantopi na maññati;
若人如法而行,行时不自以为;
Visuddhakāriṃ sappaññaṃ, taṃ bhajehi ito gato.
具慧清净行者,离此后应亲近。
Haliddirāgaṃ kapicittaṃ, purisaṃ rāgavirāginaṃ;
姜黄色衣猴心者,人虽离贪实有贪;
Tādisaṃ tāta mā sevi, nimmanussampi ce siyā.
亲爱的!莫亲近彼,即使他谦逊亦然。
Āsīvisaṃva kupitaṃ, mīḷhalittaṃ mahāpathaṃ;
如激怒之毒蛇,如涂蜜之大道;
Ārakā parivajjehi, yānīva visamaṃ pathaṃ.
应从远处回避彼,如同回避险恶道。
Anatthā tāta vaḍḍhanti, bālaṃ accupasevato;
亲爱的!非义增长,因过度亲近愚者;
Māssu bālena saṃgacchi, amitteneva sabbadā.
莫与愚者相交往,如同常与怨敌然。
Taṃ tāhaṃ tāta yācāmi, karassu vacanaṃ mama;
因此,亲爱的,我请求你,请听从我的话;
Māssu bālena saṃgacchi , dukkho bālehi saṅgamoti.
不要与愚者交往,与愚者交往是苦的。
Haliddirāgajātakaṃ navamaṃ. · 哈利地拉嘎本生第九
436. Samuggajātakaṃ (10)
436. 萨木嘎本生(10)
Kuto nu āgacchatha bho tayo janā, svāgatā etha nisīdathāsane;
诸位,你们三人从何处来?欢迎你们,请坐此座;
Kaccittha bhonto kusalaṃ anāmayaṃ, cirassamabbhāgamanaṃ hi vo idha.
诸位是否安乐无病?你们来此已经很久了。
Ahameva eko idha majja patto, na cāpi me dutiyo koci vijjati;
今天只有我一人到此,我没有第二人;
Kimeva sandhāya te bhāsitaṃ ise, ‘‘kuto nu āgacchatha bho tayo janā’’.
仙人,你说「诸位,你们三人从何处来」,是指什么?
Tuvañca eko bhariyā ca te piyā, samuggapakkhittanikiṇṇamantare ;
你是一人,你的爱妻,还有在萨木嘎投掷处中间的胎儿;
Sā rakkhitā kucchigatāva te sadā, vāyussa puttena sahā tahiṃ ratā.
她总是被守护着,如同在腹中,与风之子一起在那里欢乐。
Saṃviggarūpo isinā viyākato , so dānavo tattha samuggamuggili;
那阿修罗被仙人以惊恐之相宣说,在那里突然出现;
Addakkhi bhariyaṃ suci māladhāriniṃ, vāyussa puttena sahā tahiṃ rataṃ.
他看见了妻子,清净的持花环者,与风之子一起在那里欢乐。
Sudiṭṭharūpamuggatapānuvattinā , hīnā narā ye pamadāvasaṃ gatā;
以善见之相追随已出离者,那些人是卑劣的,已陷入放逸之境;
Yathā have pāṇarivettha rakkhitā, duṭṭhā mayī aññamabhippamodayi.
如同被守护的生命,邪恶的她对我欢喜于他人。
Divā ca ratto ca mayā upaṭṭhitā, tapassinā jotirivā vane vasaṃ;
日夜我都须跋她,如同住在林中的苦行者之光;
Sā dhammamukkamma adhammamācari, akiriyarūpo pamadāhi santhavo.
她舍弃了法而行非法,与放逸者交往是无作为之相。
Sarīramajjhamhi ṭhitātimaññahaṃ, mayhaṃ ayanti asatiṃ asaññataṃ;
我认为她住立于身体之中,我的无念、无制御者将来临;
Sā dhammamukkamma adhammamācari, akiriyarūpo pamadāhi santhavo.
她舍弃了法而行非法,与放逸者交往是无益之行。
Surakkhitaṃ meti kathaṃ nu vissase, anekacittāsu na hatthi rakkhaṇā;
如何能信赖善守护者?在多心者中没有守护;
Etā hi pātālapapātasannibhā, etthappamatto byasanaṃ nigacchati.
这些确实如同堕入深渊,在此放逸者走向灾难。
Tasmā hi te sukhino vītasokā, ye mātugāmehi caranti nissaṭā;
因此,那些离开女人而行的人是快乐的、离忧的;
Etaṃ sivaṃ uttamamābhipatthayaṃ, na mātugāmehi kareyya santhavanti.
希求这最上的吉祥,不应与女人交往。
Samuggajātakaṃ dasamaṃ. · 萨穆嘎本生第十
437. Pūtimaṃsajātakaṃ (11)
437. 腐肉本生(11)
Na kho me ruccati āḷi, pūtimaṃsassa pekkhanā;
朋友,我不喜欢观看腐肉;
Etādisā sakhārasmā, ārakā parivajjaye.
应远离、避开这样的朋友。
Ummattikā ayaṃ veṇī, vaṇṇeti patino sakhiṃ;
「这韦尼发狂了,她赞叹丈夫的女友;」
Pajjhāyi paṭigacchantiṃ, āgataṃ meṇḍa mātaraṃ.
「她凝视着回来的、已到来的公羊之母。」
Tvaṃ khosi samma ummatto, dummedho avicakkhaṇo;
「你确实发狂了,朋友,愚钝无智慧;」
Yo tvaṃ matālayaṃ katvā, akālena vipekkhasi.
「你使(他)成为死者,在非时观看。」
Na akāle vipekkheyya, kāle pekkheyya paṇḍito;
「不应在非时观看,智者应在适时观看;」
Pūtimaṃsova pajjhāyi , yo akāle vipekkhati.
「如腐肉般凝视,那在非时观看者。」
Piyaṃ kho āḷi me hotu, puṇṇapattaṃ dadāhi me;
「愿我的丈夫对我亲爱,请给我满钵;」
Pati sañjīvito mayhaṃ, eyyāsi piyapucchikā .
「我的丈夫已复活,你应是亲爱的询问者。」
Piyaṃ kho āḷi te hotu, puṇṇapattaṃ dadāmi te;
「愿你喜欢,阿离!我给你满钵;
Mahatā parivārena , essaṃ kayirāhi bhojanaṃ.
请为大众眷属准备食物。」
Kīdiso tuyhaṃ parivāro, yesaṃ kāhāmi bhojanaṃ;
「你的眷属是怎样的?我应为谁准备食物?
Kiṃnāmakā ca te sabbe, taṃ me akkhāhi pucchitā.
他们全都叫什么名字?被问及时请告诉我。」
Māliyo caturakkho ca, piṅgiyo atha jambuko;
「马离亚、四眼、宾吉亚,还有豺狼;
Ediso mayhaṃ parivāro, tesaṃ kayirāhi bhojanaṃ.
这就是我的眷属,请为他们准备食物。」
Nikkhantāya agārasmā, bhaṇḍakampi vinassati;
「从家出离者,连财物也会失去;
Ārogyaṃ āḷino vajjaṃ , idheva vasa māgamāti.
健康是阿离的过失,就住在这里,不要离开!」
Pūtimaṃsajātakaṃ ekādasamaṃ. · 普提曼萨本生第十一
438. Daddarajātakaṃ (12)
438. 达达拉本生(12)
Yo te puttake akhādi, dinnabhatto adūsake;
他吃了你的幼子,虽然得到食物,却无罪过;
Tasmiṃ dāṭhaṃ nipātehi, mā te muccittha jīvato.
对他咬下牙齿,不要让他活着逃脱。
Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṃva makkhito;
这个人满身是血,如同涂抹了乳母的衣服;
Padesaṃ taṃ na passāmi, yattha dāṭhaṃ nipātaye.
我看不到那个地方,可以在那里咬下牙齿。
Akataññussa posassa, niccaṃ vivaradassino;
对于忘恩负义的人,常常寻找过失的人;
Sabbaṃ ce pathaviṃ dajjā, neva naṃ abhirādhaye.
即使给他整个大地,也不能使他满足。
Kinnu subāhu taramānarūpo, paccāgatosi saha māṇavena;
善臂啊,为何你急速而来的样子,与学童一起回来?
Kiṃ kiccamatthaṃ idhamatthi tuyhaṃ, akkhāhi me pucchito etamatthaṃ.
「你在此有何事务、目的?被问及此义,请告诉我。」
Yo te sakhā daddaro sādhurūpo, tassa vadhaṃ parisaṅkāmi ajja;
「你的朋友达达拉,形貌端正,今日我担忧他的死亡;」
Purisassa kammāyatanāni sutvā, nāhaṃ sukhiṃ daddaraṃ ajja maññe.
「听闻那人的业处,我今日不认为达达拉会快乐。」
Kānissa kammāyatanāni assu, purisassa vuttisamodhānatāya;
「那人有何业处,为了人的生活与清净?」
Kaṃ vā paṭiññaṃ purisassa sutvā, parisaṅkasi daddaraṃ māṇavena.
「或者听闻人的何种誓言,学童你担忧达达拉?」
Ciṇṇā kaliṅgā caritā vaṇijjā, vettācaro saṅkupathopi ciṇṇo;
「已行咖林嘎,已行商业,已行藤杖业,也已行战场之道;」
Naṭehi ciṇṇaṃ saha vākurehi , daṇḍena yuddhampi samajjamajjhe.
「与舞者、歌者一起已行,在集会中也有持杖之战。」
Baddhā kulīkā mitamāḷhakena, akkhā jitā saṃyamo abbhatīto;
「已缚库利咖鸟,以适量的诱饵,已胜骰子,自制已超越;」
Abbāhitaṃ pubbakaṃ aḍḍharattaṃ, hatthā daḍḍhā piṇḍapaṭiggahena.
已吐出先前的半夜,手因接受团食而被烧。
Tānissa kammāyatanāni assu, purisassa vuttisamodhānatāya;
那些是他的业处,为了男子的生活维持;
Yathā ayaṃ dissati lomapiṇḍo, gāvo hatā kiṃ pana daddarassāti.
如此这毛团被看见,牛被杀,那么癞病者如何?
Daddarajātakaṃ dvādasamaṃ. · 达德拉本生第十二
Navakanipātaṃ niṭṭhitaṃ. · 九集完
Tassuddānaṃ –
其偈颂——
Varagijjha samajjana haṃsavaro, nidhisavhaya hārita pāṭaliko;
胜鹫、扫地、鹅胜、宝藏呼唤、哈利答、巴答离咖;
Ajarāmara dhaṅka titikkha kuto, atha dvādasa pekkhana daddaribhīti.
阿迦拉马拉、当咖、提提卡、库多,以及十二观者、惧癞者。