6. Chakkanipāto6. 六集
6. Chakkanipāto6. 六集
1. Avāriyavaggo
1. 不应阻止品
376. Avāriyajātakaṃ (6-1-1)
376. 不应阻止本生(6-1-1)
Māsu kujjha bhūmipati, māsu kujjha rathesabha;
地主,你不应生气;车中之牛,你不应生气;对生气者不生气,国王受国土尊敬。
Kuddhaṃ appaṭikujjhanto, rājā raṭṭhassa pūjito.
无论在村或在林,无论在低地或在高地;
Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;
我在一切处教诫:车中之牛,你不应生气。
Sabbattha anusāsāmi, māsu kujjha rathesabha.
名为不应阻止之父,曾是恒河的船夫;
Avāriyapitā nāma, ahu gaṅgāya nāviko;
先渡人过河,后才索取报酬;
Pubbe janaṃ tāretvāna, pacchā yācati vetanaṃ;
先渡人过河,后才索取报酬;
Tenassa bhaṇḍanaṃ hoti, na ca bhogehi vaḍḍhati.
因此他有争吵,且不因财富而增长。
Atiṇṇaṃyeva yācassu, apāraṃ tāta nāvika;
船夫啊,亲爱的!请载那些未渡者,不要载已到彼岸者;
Añño hi tiṇṇassa mano, añño hoti pāresino .
因为已渡者的心是一种,求渡者的心是另一种。
Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;
无论在村或在林,无论在低地或在高地;
Sabbattha anusāsāmi, māsu kujjhittha nāvika.
我到处教诫,船夫啊,不要生气。
Yāyevānusāsaniyā, rājā gāmavaraṃ adā;
因为那位可教诫者,国王给予最胜村;
Tāyevānusāsaniyā, nāviko paharī mukhaṃ.
因为那位可教诫者,船夫打了脸。
Bhattaṃ bhinnaṃ hatā bhariyā, gabbho ca patito chamā;
食物被打翻,妻子被打,胎儿堕落在地;
Migova jātarūpena, na tenatthaṃ abandhi sūti .
如鹿以金色,但不以此束缚利益。
Avāriyajātakaṃ paṭhamaṃ. · 阿瓦利亚本生第一
377. Setaketujātakaṃ (6-1-2)
377. 些答给都本生(6-1-2)
Mā tāta kujjhi na hi sādhu kodho, bahumpi te adiṭṭhamassutañca;
孩子,莫生气,愤怒确实不善,你有许多未见与未闻之事;
Mātā pitā disatā setaketu, ācariyamāhu disataṃ pasatthā.
些答给都,母亲与父亲被称为方位,老师被说为值得称赞的方位。
Agārino annadapānavatthadā , avhāyikā tampi disaṃ vadanti;
在家者是施与食物、饮料、衣服者,他们也被称为被召唤者的方位;
Esā disā paramā setaketu, yaṃ patvā dukkhī sukhino bhavanti.
些答给都,这是最上的方位,到达此处后,痛苦者成为快乐者。
Kharājinā jaṭilā paṅkadantā, dummakkharūpā yeme jappanti mante;
那些穿粗鹿皮、结发髻、牙齿污秽、相貌丑陋、念诵咒语者;
Kacci nu te mānusake payoge, idaṃ vidū parimuttā apāyā.
他们在人间的努力中,是否真的知道此事,从恶趣中解脱?
Pāpāni kammāni katvāna rāja, bahussuto ce na careyya dhammaṃ;
大王,造作了诸恶业,即使多闻,若不行法;
Sahassavedopi na taṃ paṭicca, dukkhā pamuñce caraṇaṃ apatvā.
即使通晓千吠陀,也不能因此而从苦中解脱,未达到行。
Sahassavedopi na taṃ paṭicca, dukkhā pamuñce caraṇaṃ apatvā;
即使通晓千吠陀,也不能因此而从苦中解脱,未达到行;
Maññāmi vedā aphalā bhavanti, sasaṃyamaṃ caraṇameva saccaṃ.
我认为诸吠陀是无果的,具足自制的行才是真实。
Na heva vedā aphalā bhavanti, sasaṃyamaṃ caraṇameva saccaṃ;
诸吠陀并非无果,具足自制的行才是真实;
Kittiñhi pappoti adhicca vede, santiṃ puṇeti caraṇena dantoti.
确实,通达诸吠陀而获得名声,以调伏的行而成就寂静。
Setaketujātakaṃ dutiyaṃ. · 色德盖杜本生第二
378. Darīmukhajātakaṃ (6-1-3)
378. 洞口本生(6-1-3)
Paṅko ca kāmā palipo ca kāmā, bhayañca metaṃ timūlaṃ pavuttaṃ;
诸欲是泥沼,诸欲是陷阱,这对我所说的恐怖有三根;
Rajo ca dhūmo ca mayā pakāsitā, hitvā tuvaṃ pabbaja brahmadatta.
尘垢与烟雾已被我揭示,梵授啊,舍弃它们而出家吧。
Gadhito ca ratto ca adhimucchito ca, kāmesvahaṃ brāhmaṇa bhiṃsarūpaṃ;
婆罗门啊,我被束缚、被染著、被迷醉于诸欲中,见到可怖的形相;
Taṃ nussahe jīvikattho pahātuṃ, kāhāmi puññāni anappakāni.
为了生计之故,我无法舍弃它,我将作不少的福德。
Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
对于希求利益者、怀有利益之悲悯者,被劝诫却不奉行教诫;
Idameva seyyo iti maññamāno, punappunaṃ gabbhamupeti mando.
认为「这样才更好」的愚者,一次又一次地进入母胎。
So ghorarūpaṃ nirayaṃ upeti, subhāsubhaṃ muttakarīsapūraṃ;
他进入可怖形相的地狱,充满尿粪的善恶之处;
Sattā sakāye na jahanti giddhā, ye honti kāmesu avītarāgā.
对自己的身体贪著而不舍弃的有情,是那些对诸欲未离贪者。
Mīḷhena littā ruhirena makkhitā, semhena littā upanikkhamanti;
被脂肪涂抹、被血污染、被痰液涂抹,他们走向死亡;
Yaṃ yañhi kāyena phusanti tāvade, sabbaṃ asātaṃ dukhameva kevalaṃ.
凡他们以身所触的一切,全都是不悦的、纯粹的苦。
Disvā vadāmi na hi aññato savaṃ, pubbenivāsaṃ bahukaṃ sarāmi;
见此我说,非从他闻,我忆念许多前世住处;
Citrāhi gāthāhi subhāsitāhi, darīmukho nijjhāpayi sumedhanti.
洞窟口者以种种美妙善说的偈颂使善慧者深思。
Darīmukhajātakaṃ tatiyaṃ. · 达利穆卡本生第三
379. Nerujātakaṃ (6-1-4)
379. 涅如伽答咖(6-1-4)
Kākolā kākasaṅghā ca, mayañca patataṃ varā ;
乌鸦与乌鸦群,以及我们飞行者中的殊胜者;
Sabbeva sadisā homa, imaṃ āgamma pabbataṃ.
来到此山,我们全都相似。
Idha sīhā ca byagghā ca, siṅgālā ca migādhamā;
此处狮子、老虎,以及豺狼等劣兽;
Sabbeva sadisā honti, ayaṃ ko nāma pabbato.
全都变得相似,这是什么山?
Imaṃ nerūti jānanti, manussā pabbatuttamaṃ;
人们知道这座尼卢山,是最胜的山;
Idha vaṇṇena sampannā, vasanti sabbapāṇino.
在此具足色相者,一切众生住于此。
Amānanā yattha siyā, santānaṃ vā vimānanā;
若在那里有不尊敬,或对平静者不尊敬;
Hīnasammānanā vāpi, na tattha vasatiṃ vase .
或者对卑劣者尊敬,不应住在那里。
Yatthālaso ca dakkho ca, sūro bhīru ca pūjiyā;
在那里懒惰者与能干者,勇敢者与怯懦者受尊敬;
Na tattha santo vasanti, avisesakare nare .
善人们不住在那里,在不作区别的人们中。
Nāyaṃ neru vibhajati, hīnaukkaṭṭhamajjhime;
这座尼卢山不分别论,卑劣、殊胜、中等;
Avisesakaro neru, handa neruṃ jahāmaseti.
尼卢山不作区别,来!让我们离开尼卢山。
Nerujātakaṃ catutthaṃ. · 内儒本生第四
380. Āsaṅkajātakaṃ (6-1-5)
380. 希望本生(6-1-5)
Āsāvatī nāma latā, jātā cittalatāvane;
名为阿萨瓦提的藤蔓,生长在奇妙的藤林中;
Tassā vassasahassena, ekaṃ nibbattate phalaṃ.
经过千年,它结出一个果实。
Taṃ devā payirupāsanti, tāva dūraphalaṃ satiṃ;
诸天人等待守护它,直到远离果实的时刻;
Āsīseva tuvaṃ rāja, āsā phalavatī sukhā.
大王,你应希望,希望是有果实的、快乐的。
Āsīsateva so pakkhī, āsīsateva so dijo;
那只鸟希望着,那位天人希望着;
Tassa cāsā samijjhati, tāva dūragatā satī;
他的希望得以成就,直到远离的时刻;
Āsīseva tuvaṃ rāja, āsā phalavatī sukhā.
大王,你应希望,希望是有果实的、快乐的。
Sampesi kho maṃ vācāya, na ca sampesi kammunā;
他以言语派遣我,却未以行动派遣;
Mālā sereyyakasseva, vaṇṇavantā agandhikā.
如同丝绸花环,有色却无香。
Aphalaṃ madhuraṃ vācaṃ, yo mittesu pakubbati;
对朋友们说甜美的话语却无果报;
Adadaṃ avissajaṃ bhogaṃ, sandhi tenassa jīrati.
不施予、不分享财富,他与他们的友谊因此而衰败。
Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
应当说自己所做的,不应说自己不做的;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
不做却说的人,智者们能识别。
Balañca vata me khīṇaṃ, pātheyyañca na vijjati;
我的力量确实已耗尽,资粮也不存在;
Saṅke pāṇūparodhāya, handa dāni vajāmahaṃ.
恐怕会妨碍生命,来吧,现在我应该离去。
Etadeva hi me nāmaṃ, yaṃ nāmasmi rathesabha;
车中之牛啊!这确实是我的名字,我名为此;
Āgamehi mahārāja, pitaraṃ āmantayāmahanti.
大王,请来,我们去禀告父亲。
Āsaṅkajātakaṃ pañcamaṃ. · 阿桑咖本生第五
381. Migālopajātakaṃ (6-1-6)
381. 弥嘎喇巴本生(6-1-6)
Na me rucci migālopa, yassa te tādisī gatī;
弥嘎喇巴,我不喜欢你这样的行为;
Atuccaṃ tāta patasi, abhūmiṃ tāta sevasi.
孩子,你堕落到不适当之处,孩子,你亲近不适当之地。
Catukkaṇṇaṃva kedāraṃ, yadā te pathavī siyā;
当大地对你而言如同四角田地时;
Tato tāta nivattassu, māssu etto paraṃ gami.
那时,孩子,你应当回来,不要从此再往前去。
Santi aññepi sakuṇā, pattayānā vihaṅgamā;
还有其他的鸟类,以翅膀为交通工具的飞禽;
Akkhittā vātavegena, naṭṭhā te sassatīsamā.
被风力所吹散,他们永恒的平等已失去。
Akatvā apanandassa , pitu vuddhassa sāsanaṃ;
未奉行阿巴南达与年老父亲的教诫,
Kālavāte atikkamma, verambhānaṃ vasaṃ agā .
超越了适时之风,他去到了韦兰巴的控制之下。
Tassa puttā ca dārā ca, ye caññe anujīvino;
他的儿子们、妻子们,以及其他依靠他生活的人,
Sabbe byasanamāpāduṃ, anovādakare dije.
全都遭遇不幸,因为轻视了劝诫者。
Evampi idha vuddhānaṃ, yo vākyaṃ nāvabujjhati;
如此,在此世间,凡是不理解长辈之语的人,
Atisīmacaro ditto, gijjhovātītasāsano;
被称为越界行者,如秃鹫般超越了教诫,
Sabbe byasanaṃ papponti, akatvā buddhasāsananti.
全都遭遇不幸,因为未奉行佛陀的教诫。
Migālopajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 鹿窟本生第六
382. Sirikāḷakaṇṇijātakaṃ (6-1-7)
382. 西利咖喇咖尼本生(6-1-7)
Kā nu kāḷena vaṇṇena, na cāpi piyadassanā;
谁是黑色的肤色,又不可爱见;
Kā vā tvaṃ kassa vā dhītā, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
你是谁,或是谁的女儿,我们如何知道你。
Mahārājassahaṃ dhītā, virūpakkhassa caṇḍiyā;
我是大王的女儿,凶恶的维卢巴卡的;
Ahaṃ kāḷī alakkhikā, kāḷakaṇṇīti maṃ vidū;
我是黑色的、不吉祥的,他们知道我为咖喇咖尼;
Okāsaṃ yācito dehi, vasemu tava santike.
请给予住处,我将住在你的近处。
Kiṃsīle kiṃsamācāre, purise nivisase tuvaṃ;
你住在什么戒、什么行的男子处;
Puṭṭhā me kāḷi akkhāhi, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
咖喇,被问时请对我说,我们如何知道你。
Makkhī paḷāsī sārambhī, issukī maccharī saṭho;
傲慢、轻蔑、粗暴,嫉妒、悭吝、狡诈;
So mayhaṃ puriso kanto, laddhaṃ yassa vinassati.
那人是我所喜爱的,他所得的会失坏。
Kodhano upanāhī ca, pisuṇo ca vibhedako;
易怒、怀恨,又是搬弄是非者、离间者;
Kaṇḍakavāco pharuso, so me kantataro tato.
言语如刺、粗恶,他比那个更为我所喜爱。
Ajja suveti puriso, sadatthaṃ nāvabujjhati;
今日此人安睡,不觉知自己的利益;
Ovajjamāno kuppati, seyyaṃ so atimaññati.
被劝告时发怒,他轻视更胜的。
Davappaluddho puriso, sabbamittehi dhaṃsati;
被赌博所迷惑的人,被所有朋友所摧毁;
So mayhaṃ puriso kanto, tasmiṃ homi anāmayā.
那人是我所喜爱的,我在他身上无病。
Apehi etto tvaṃ kāḷi, netaṃ amhesu vijjati;
「黑女,你从这里离开,这在我们之中不存在;」
Aññaṃ janapadaṃ gaccha, nigame rājadhāniyo.
「去其他的国土,村镇或王都。」
Ahampi kho taṃ jānāmi, netaṃ tumhesu vijjati;
「我也知道那,这在你们之中不存在;」
Santi loke alakkhikā, saṅgharanti bahuṃ dhanaṃ;
「世间有无福者,他们积聚很多财富;」
Ahaṃ devo ca me bhātā, ubho naṃ vidhamāmase.
「我和我的兄弟天人,我们两者都摧毁他。」
Kā nu dibbena vaṇṇena, pathabyā supatiṭṭhitā;
「谁以天的容色,在大地上善安立;」
Kā vā tvaṃ kassa vā dhītā, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
「你是谁或谁的女儿,我们如何知道你。」
Mahārājassahaṃ dhītā, dhataraṭṭhassa sirīmato ;
「我是大王的女儿,持国的、具吉祥的;」
Ahaṃ sirī ca lakkhī ca, bhūripaññāti maṃ vidū;
「我是吉祥与幸运,人们知道我为大慧;
Okāsaṃ yācito dehi, vasemu tava santike.
请给予住处,我们愿住在你的近处。」
Kiṃsīle kiṃsamācāre, purise nivisase tuvaṃ;
「你住于什么戒、什么行的人处?
Puṭṭhā me lakkhi akkhāhi, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
幸运啊,被问及请告诉我,我们如何知道那个?」
Yo cāpi sīte athavāpi uṇhe, vātātape ḍaṃsasarīsape ca;
「无论在寒冷或炎热,在风、日晒、虻、蚊、爬虫中,
Khudhaṃ pipāsaṃ abhibhuyya sabbaṃ, rattintivaṃ yo satataṃ niyutto;
克服一切饥饿与口渴,日夜常常精勤,
Kālāgatañca na hāpeti atthaṃ, so me manāpo nivise ca tamhi.
到了时候不失去利益,他令我喜悦,我住于他处。
Akkodhano mittavā cāgavā ca, sīlūpapanno asaṭhojubhūto ;
不嗔、友善、乐施,达上、不虚伪、正直,
Saṅgāhako sakhilo saṇhavāco, mahattapattopi nivātavutti;
摄受者、友善者、柔和语者,虽已达大成就,仍行谦逊;
Tasmiṃhaṃ pose vipulā bhavāmi, ūmi samuddassa yathāpi vaṇṇaṃ.
于彼养育者中,我变得广大,犹如大海之波浪的色彩。
Yo cāpi mitte athavā amitte, seṭṭhe sarikkhe atha vāpi hīne;
无论对朋友或敌人,对最胜者、同等者或低劣者;
Atthaṃ carantaṃ athavā anatthaṃ, āvī raho saṅgahameva vatte .
无论行利益或非利益,公开或隐秘,我只行摄受。
Vācaṃ na vajjā pharusaṃ kadāci, matassa jīvassa ca tassa homi.
我从不说粗恶语,对死者与活者,我都如此。
Etesaṃ yo aññataraṃ labhitvā, kantā sirī majjati appapañño;
得到这些中任何一种,可爱的吉祥,少慧者便陶醉;
Taṃ dittarūpaṃ visamaṃ carantaṃ, karīsaṭhānaṃva vivajjayāmi.
我避开那见色相、行不平等者,犹如避开粪坑。
Attanā kurute lakkhiṃ, alakkhiṃ kurutattanā;
自己造作吉祥,自己造作不吉;
Na hi lakkhiṃ alakkhiṃ vā, añño aññassa kārakoti.
确实,吉祥或不吉祥,他人不是他人的造作者。
Sirikāḷakaṇṇijātakaṃ sattamaṃ. · 西利咖喇咖尼本生第七
383. Kukkuṭajātakaṃ (6-1-8)
383. 鸡本生(6-1-8)
Sucittapattachadana , tambacūḷa vihaṅgama;
美丽羽翼覆盖者,红冠飞禽;
Oroha dumasākhāya, mudhā bhariyā bhavāmi te.
从树枝上下来吧,我将成为你的妻子。
Catuppadī tvaṃ kalyāṇi, dvipadāhaṃ manorame;
你是四足的美女,我是二足的可爱者;
Migī pakkhī asaññuttā, aññaṃ pariyesa sāmikaṃ.
雌兽与飞禽不相应,寻找另一位主人吧。
Komārikā te hessāmi, mañjukā piyabhāṇinī;
我将成为你的少女,温柔而说爱语者;
Vinda maṃ ariyena vedena, sāvaya maṃ yadicchasi.
以圣婚法娶我,如果你愿意,使我成为你的妻子。
Kuṇapādini lohitape, cori kukkuṭapothini;
食尸者、血饮者、盗贼、杀鸡者;
Na tvaṃ ariyena vedena, mamaṃ bhattāramicchasi.
你不以圣者之言,希求我为夫主。
Evampi caturā nārī, disvāna sadhanaṃ naraṃ;
如是狡猾的女人,见到有财之男子;
Nenti saṇhāhi vācāhi, biḷārī viya kukkuṭaṃ.
以柔软之语引诱,如猫诱惑鸡一般。
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati;
若对已生起之事,不能迅速理解;
Amittavasamanveti, pacchā ca anutappati.
则落入敌人之手,其后又追悔。
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati;
若对已生起之事,能迅速觉知;
Muccate sattusambādhā, kukkuṭova biḷāriyāti.
则从敌人之困境中解脱,如鸡脱离猫一般。
Kukkuṭajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 鸡本生第八
384. Dhammadhajajātakaṃ (6-1-9)
384. 法幢本生(6-1-9)
Dhammaṃ caratha ñātayo, dhammaṃ caratha bhaddaṃ vo ;
亲族们,行法吧!行法对你们是吉祥的;
Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi ca.
行法者安乐而眠,于此世及他世。
Bhaddako vatayaṃ pakkhī, dijo paramadhammiko;
此鸟确实是吉祥者,是最具法的鹭鸶;
Ekapādena tiṭṭhanto, dhammamevānusāsati.
以一足而立,只教导法。
Nāssa sīlaṃ vijānātha, anaññāya pasaṃsatha;
你们不了知其戒,不知而赞叹;
Bhutvā aṇḍañca potañca , dhammo dhammoti bhāsati.
食卵与雏鸟后,说「法!法!」。
Aññaṃ bhaṇati vācāya, aññaṃ kāyena kubbati;
以语说一事,以身作另一事;
Vācāya no ca kāyena, na taṃ dhammaṃ adhiṭṭhito.
既非以语,亦非以身,他未安立于彼法。
Vācāya sakhilo manoviduggo, channo kūpasayova kaṇhasappo;
以语粗恶、心意败坏,如黑蛇隐藏于井穴中;
Dhammadhajo gāmanigamāsusādhu , dujjāno purisena bālisena.
持法幢于村镇,实难以被愚痴之人所知。
Imaṃ tuṇḍehi pakkhehi, pādā cimaṃ viheṭhatha ;
以此喙、以此翅,以足伤害此;
Chavañhimaṃ vināsetha, nāyaṃ saṃvāsanārahoti.
毁坏此尸体,此不值得共住。
Dhammadhajajātakaṃ navamaṃ. · 法幢本生第九
385. Nandiyamigarājajātakaṃ (6-1-10)
385. 难地耶鹿王本生(6-1-10)
Sace brāhmaṇa gacchesi, sākete ajjunaṃ vanaṃ;
婆罗门,若你前往萨咖答的阿朱那林;
Vajjāsi nandiyaṃ nāma, puttaṃ asmākamorasaṃ;
你会遇见名为难地耶者,我们孔雀族之子;
Mātā pitā ca te vuddhā, te taṃ icchanti passituṃ.
你的母亲和父亲都年老了,他们想要见你。
Bhuttā mayā nivāpāni, rājino pānabhojanaṃ;
我已享用了诸饵食,国王的饮食。
Taṃ rājapiṇḍaṃ avabhottuṃ , nāhaṃ brāhmaṇa mussahe.
婆罗门,我不能放弃那国王的食团。
Odahissāmahaṃ passaṃ, khurappānissa rājino;
我将放下圈套,国王的刀与饮食。
Tadāhaṃ sukhito mutto, api passeyya mātaraṃ.
那时我将快乐、解脱,也能见到母亲。
Migarājā pure āsiṃ, kosalassa niketane ;
我以前是鹿王,住在国萨拉国的住处。
Nandiyo nāma nāmena, abhirūpo catuppado.
名叫难地,四足者,容貌端正。
Taṃ maṃ vadhitumāgacchi, dāyasmiṃ ajjune vane;
他来杀我,在阿朱那林的猎场。
Dhanuṃ ārajjaṃ katvāna, usuṃ sannayha kosalo.
弓已张开,箭已搭上,国萨拉王。
Tassāhaṃ odahiṃ passaṃ, khurappānissa rājino;
我看见他的侧面,那位国王的剃刀刃;
Tadāhaṃ sukhito mutto, mātaraṃ daṭṭhumāgatoti.
那时我快乐地解脱,来见母亲。
Nandiyamigarājajātakaṃ dasamaṃ. · 难帝亚鹿王本生第十
Avāriyavaggo paṭhamo. · 阿瓦利亚品第一
Tassuddānaṃ –
其摄颂──
Atha kujjharathesabha ketuvaro, sadarīmukha neru latā ca puna;
然后库加拉他长老、旗幢者,萨达利穆卡、内鲁、拉答,再次;
Apananda sirī ca sucittavaro, atha dhammika nandimigena dasāti.
阿巴难达、吉祥、善心者,然后法、难地与鹿,十则。
2. Kharaputtavaggo
2. 卡拉子品
386. Kharaputtajātakaṃ (6-2-1)
386. 卡拉子本生(6-2-1)
Saccaṃ kirevamāhaṃsu, vastaṃ bāloti paṇḍitā;
贤智者们确实如是说:「愚者是不毛之地」;
Passa bālo rahokammaṃ, āvikubbaṃ na bujjhati.
看这愚者的秘密行为,他不了解已被揭露。
Tvaṃ khopi samma bālosi, kharaputta vijānahi;
朋友,你也确实是愚者,驴子之子,你应当知道;
Rajjuyā hi parikkhitto, vaṅkoṭṭho ohitomukho.
因为被绳索捆绑,弯曲的嘴,低垂着头。
Aparampi samma te bālyaṃ , yo mutto na palāyasi;
朋友,你还有另一个愚痴,你被释放了却不逃走;
So ca bālataro samma, yaṃ tvaṃ vahasi senakaṃ.
朋友,那更愚痴的是,你还驮着军队。
Yaṃ nu samma ahaṃ bālo, ajarāja vijānahi;
朋友,我为何是愚者,阿迦拉迦,你应当知道;
Atha kena senako bālo, taṃ me akkhāhi pucchito.
那么军队为何是愚者,被问及此,请告诉我。
Uttamatthaṃ labhitvāna, bhariyāya yo padassati ;
获得最上义利后,却向妻子炫耀;
Tena jahissatattānaṃ, sā cevassa na hessati.
他将因此而失去自己,而她也不会属于他。
Na ve piyammeti janinda tādiso, attaṃ niraṃkatvā piyāni sevati ;
人中之王啊!这样的人不会得到可爱之物,舍弃自己而追求可爱之物;
Attāva seyyo paramā ca seyyo, labbhā piyā ocitatthena pacchāti.
自己才是最好的、最殊胜的,以适当的义利才能获得可爱之物。
Kharaputtajātakaṃ paṭhamaṃ. · 卡拉子本生第一
387. Sūcijātakaṃ (6-2-2)
387. 针本生(6-2-2)
Akakkasaṃ apharusaṃ, kharadhotaṃ supāsiyaṃ;
不粗糙、不粗恶,洗净粗垢、善磨光,
Sukhumaṃ tikhiṇaggañca, ko sūciṃ ketumicchati.
细微、尖锐,谁会想要这样的针作为旗帜?
Sumajjañca supāsañca, anupubbaṃ suvaṭṭitaṃ;
善磨光、善磨亮,次第善转,
Ghanaghātimaṃ paṭithaddhaṃ, ko sūciṃ ketumicchati.
这坚固、强硬、能击破坚硬之物的,谁想要旗帜般的针?
Ito dāni patāyanti, sūciyo baḷisāni ca;
从此处,针和鱼钩将会掉落;
Koyaṃ kammāragāmasmiṃ, sūciṃ vikketumicchati.
在这铁匠村中,谁想要卖针?
Ito satthāni gacchanti, kammantā vividhā puthū;
从此处,刀剑和各种各样的工具前去;
Koyaṃ kammāragāmasmiṃ, sūciṃ vikketumicchati .
在这铁匠村中,谁想要卖针?
Sūciṃ kammāragāmasmiṃ, vikketabbā pajānatā;
在铁匠村中,应由智者来卖针;
Ācariyāva jānanti , kammaṃ sukatadukkaṭaṃ .
如同师傅们知道,业的善作与恶作。
Imaṃ ce te pitā bhadde, sūciṃ jaññā mayā kataṃ;
贤女,如果你父亲知道这支由我所作的针;
Tayā ca maṃ nimanteyya, yañcatthaññaṃ ghare dhananti.
你应邀请我,以及家中其他任何财富。
Sūcijātakaṃ dutiyaṃ. · 针本生第二
388. Tuṇḍilajātakaṃ (6-2-3)
388. 敦地喇本生(6-2-3)
Navachannake dāni diyyati, puṇṇāyaṃ doṇi suvāminī ṭhitā;
现在施予新衣,在满月日,女主人站在施食处;
Bahuke jane pāsapāṇike, no ca kho me paṭibhāti bhuñjituṃ.
众多手持绳索的人们,但我不想进食。
Tasasi bhamasi leṇamicchasi, attāṇosi kuhiṃ gamissasi;
你恐惧、你颤抖、你寻求庇护所,你是无依者,你将去何处;
Appossukko bhuñja tuṇḍila, maṃsatthāya hi positāmhase .
敦地喇,无忧虑地进食吧,我们确实是为了肉的目的而被养育的。
Ogaha rahadaṃ akaddamaṃ, sabbaṃ sedamalaṃ pavāhaya;
潜入无泥的湖中,洗去一切汗垢污秽;
Gaṇhāhi navaṃ vilepanaṃ, yassa gandho na kadāci chijjati.
取新的涂香,其香气永不断绝。
Katamo rahado akaddamo, kiṃsu sedamalanti vuccati;
什么是无泥之湖?什么被称为污垢?
Katamañca navaṃ vilepanaṃ, yassa gandho na kadāci chijjati.
什么是新的涂香?其香气永不断绝。
Dhammo rahado akaddamo, pāpaṃ sedamalanti vuccati;
法是无泥之湖,恶被称为污垢;
Sīlañca navaṃ vilepanaṃ, tassa gandho na kadāci chijjati.
戒是新的涂香,其香气永不断绝。
Nandanti sarīraghātino, na ca nandanti sarīradhārino;
杀害身体者欢喜,持守身体者不欢喜;
Puṇṇāya ca puṇṇamāsiyā, ramamānāva jahanti jīvitanti.
于满月日,如同欢喜者舍弃生命。
Tuṇḍilajātakaṃ tatiyaṃ. · 敦地喇本生第三
389. Suvaṇṇakakkaṭajātakaṃ (6-2-4)
389. 金蟹本生(6-2-4)
Siṅgīmigo āyatacakkhunetto, aṭṭhittaco vārisayo alomo;
有角之鹿,眼睛长圆,皮包骨,水中居,无毛;
Tenābhibhūto kapaṇaṃ rudāmi, hare sakhā kissa nu maṃ jahāsi.
被他征服,我悲惨地哭泣:『朋友啊,你为何舍弃我?』
So passasanto mahatā phaṇena, bhujaṅgamo kakkaṭamajjhapatto;
他以巨大的颈部呼吸着,蛇到达了螃蟹的中间;
Sakhā sakhāraṃ paritāyamāno, bhujaṅgamaṃ kakkaṭako gahesi.
朋友保护着朋友,螃蟹抓住了蛇。
Na vāyasaṃ no pana kaṇhasappaṃ, ghāsatthiko kakkaṭako adeyya;
螃蟹不会给乌鸦,也不会给黑蛇,为了食物;
Pucchāmi taṃ āyatacakkhunetta, atha kissa hetumha ubho gahītā.
我问你,长眼的领导者,那么为何我们两者都被抓住?
Ayaṃ puriso mama atthakāmo, yo maṃ gahetvāna dakāya neti;
这个人是我的利益者,他抓住我带往南方;
Tasmiṃ mate dukkhamanappakaṃ me, ahañca eso ca ubho na homa.
在他死时,我的痛苦不小,我和他两者都不存在了。
Mamañca disvāna pavaddhakāyaṃ, sabbo jano hiṃsitumeva micche;
见到我身体增长,所有的人都想要伤害;
Sāduñca thūlañca muduñca maṃsaṃ, kākāpi maṃ disvāna viheṭhayeyyuṃ.
「美味、粗大、柔软的肉,乌鸦见我后也会伤害我。
Sacetassa hetumha ubho gahītā, uṭṭhātu poso visamāvamāmi ;
如果因此我们两者都被捉住,愿人起来,我轻视毒;
Mamañca kākañca pamuñca khippaṃ, pure visaṃ gāḷhamupeti maccaṃ.
请快速释放我和乌鸦,毒先强烈地接近死亡。」
Sappaṃ pamokkhāmi na tāva kākaṃ, paṭibandhako hohiti tāva kāko;
「我释放蛇但不释放乌鸦,乌鸦是障碍者;
Purisañca disvāna sukhiṃ arogaṃ, kākaṃ pamokkhāmi yatheva sappaṃ.
见到人安乐、无病后,我将释放乌鸦如同释放蛇。」
Kāko tadā devadatto ahosi, māro pana kaṇhasappo ahosi;
「当时的乌鸦是迭瓦达德,魔则是黑蛇;
Ānandabhaddo kakkaṭako ahosi, ahaṃ tadā brāhmaṇo homi satthāti .
阿难陀跋陀是螃蟹,我当时是婆罗门导师。」
Suvaṇṇakakkaṭajātakaṃ catutthaṃ. · 金蟹本生第四
390. Mayhakajātakaṃ (6-2-5)
390. 玛亚咖本生(6-2-5)
Sakuṇo mayhako nāma, girisānudarīcaro;
有一只名叫「我的」的鸟,在山坡的洞穴中游荡;
Pakkaṃ pipphalimāruyha, mayhaṃ mayhanti kandati.
爬上成熟的无花果树,鸣叫着「我的!我的!」
Tassevaṃ vilapantassa, dijasaṅghā samāgatā;
当它如此哀叫时,众鸟群聚集而来;
Bhutvāna pipphaliṃ yanti, vilapatveva so dijo.
吃完无花果后离去,那只鸟只是徒然哀叫。
Evameva idhekacco, saṅgharitvā bahuṃ dhanaṃ;
同样地,此处某人,积聚了许多财富;
Nevattano na ñātīnaṃ, yathodhiṃ paṭipajjati.
既不为自己也不为亲族,如法地受用。
Na so acchādanaṃ bhattaṃ, na mālaṃ na vilepanaṃ;
他不享用衣服、饮食,不用花鬘、不用涂香;
Anubhoti sakiṃ kiñci, na saṅgaṇhāti ñātake.
自己不享用任何东西,也不照顾亲族。
Tassevaṃ vilapantassa, mayhaṃ mayhanti rakkhato;
当他如此悲叹时,守护着「我的,我的」;
Rājāno atha vā corā, dāyadā ye va appiyā;
诸王或诸盗贼,或不喜爱的诸继承人;
Dhanamādāya gacchanti, vilapatveva so naro.
取走财富而去,那人只是徒然悲叹。
Dhīro bhoge adhigamma, saṅgaṇhāti ca ñātake;
智者获得财富后,照顾诸亲族;
Tena so kittiṃ pappoti, pecca sagge pamodatīti .
因此他获得名声,死后在天界欢喜。
Mayhakajātakaṃ pañcamaṃ. · 我的本生第五
391. Vijjādharajātakaṃ (6-2-6)
391. 维加达拉本生(6-2-6)
Dubbaṇṇarūpaṃ tuvamariyavaṇṇī, purakkhatvā pañjaliko namassasi;
你,圣者之色,将丑陋色的我,置于前面,合掌礼敬;
Seyyo nu te so udavā sarikkho, nāmaṃ parassattano cāpi brūhi.
他对你来说是更好的,还是与你相等?请说出他的名字和姓氏。
Na nāmagottaṃ gaṇhanti rāja, sammaggatānujjugatāna devā;
诸天不执取正行者与直行者的名与姓,大王;
Ahañca te nāmadheyyaṃ vadāmi, sakkohamasmī tidasānamindo.
我将对你说我的名称:我是萨咖,三十三天之主。
Yo disvā bhikkhuṃ caraṇūpapannaṃ, purakkhatvā pañjaliko namassati;
见到达上行的比库后,恭敬地合掌礼敬;
Pucchāmi taṃ devarājetamatthaṃ, ito cuto kiṃ labhate sukhaṃ so.
我问你这个义理,天王:从此处死后,他获得什么快乐?
Yo disvā bhikkhuṃ caraṇūpapannaṃ, purakkhatvā pañjaliko namassati;
见到达上行的比库后,恭敬地合掌礼敬;
Diṭṭheva dhamme labhate pasaṃsaṃ, saggañca so yāti sarīrabhedā.
现法中即获得称赞,身坏后他去往天界。
Lakkhī vata me udapādi ajja, yaṃ vāsavaṃ bhūtapatiddasāma;
今天我确实获得了吉祥,因为我们见到了瓦沙瓦、众生之主;
Bhikkhuñca disvāna tuvañca sakka, kāhāmi puññāni anappakāni.
见到比库与你,萨咖,我将作不少的福德。
Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;
确实应当亲近有慧者、多闻者、多处思惟者;
Bhikkhuñca disvāna mamañca rāja, karohi puññāni anappakāni.
大王,见到比库和我之后,应作不少的功德。
Akkodhano niccapasannacitto, sabbātithīyācayogo bhavitvā;
无嗔、常心清净,成为一切客人的供养者;
Nihacca mānaṃ abhivādayissaṃ, sutvāna devinda subhāsitānīti.
除去慢后,我将礼敬,天帝,听闻善说之语。
Vijjādhara jātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 持明者本生第六
392. Siṅghapupphajātakaṃ (6-2-7)
392. 辛喀花生本生(6-2-7)
Yametaṃ vārijaṃ pupphaṃ, adinnaṃ upasiṅghasi;
你嗅这水生之花,未给予的,
Ekaṅgametaṃ theyyānaṃ, gandhathenosi mārisa.
这是盗的一支,尊者,你是盗香者。
Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṃ;
我不取、不折,从远处嗅水生花;
Atha kena nu vaṇṇena, gandhathenoti vuccati.
那么,以何种颜色,被称为盗香者呢?
Yoyaṃ bhisāni khaṇati, puṇḍarīkāni bhañjati;
这个挖掘莲藕者,折断白莲花者;
Evaṃ ākiṇṇakammanto, kasmā eso na vuccati.
如此作恶业者,为何他不被说?
Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṃva makkhito;
作恶的猎人,如同涂抹了血衣;
Tasmiṃ me vacanaṃ natthi, tañcārahāmi vattave.
对他我无话可说,我避免对他说话。
Anaṅgaṇassa posassa, niccaṃ sucigavesino;
对于无垢的人,常求清净者;
Vālaggamattaṃ pāpassa, abbhāmattaṃva khāyati.
发尖许的恶,如云团般显现。
Addhā maṃ yakkha jānāsi, atho maṃ anukampasi;
确实,亚卡你认识我,而且你怜悯我;
Punapi yakkha vajjāsi, yadā passasi edisaṃ.
亚卡,当你见到这样的人时,你应当再次避开。
Neva taṃ upajīvāmi, napi te bhatakāmhase ;
我既不依靠他,也不是你的雇工;
Tvameva bhikkhu jāneyya, yena gaccheyya suggatinti.
比库,你自己应当知道,应当前往善趣。
Siṅghapuppha jātakaṃ sattamaṃ. · 狮花本生第七
393. Vighāsādajātakaṃ (6-2-8)
393. 残食本生(6-2-8)
Susukhaṃ vata jīvanti, ye janā vighāsādino;
那些食用残食的人们,确实生活得很快乐;
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatī.
在现法中受赞叹,来世也往生善趣。
Sukassa bhāsamānassa, na nisāmetha paṇḍitā;
当苏咖说话时,智者们不应听从;
Idaṃ suṇātha sodariyā, amhevāyaṃ pasaṃsati.
同胞们,请听这个,他只是在赞叹自己。
Nāhaṃ tumhe pasaṃsāmi, kuṇapādā suṇātha me;
「我不赞叹你们,尸体食者们,听我说;
Ucchiṭṭhabhojino tumhe, na tumhe vighāsādino.
你们是食残食者,你们不是食残食者。
Sattavassā pabbajitā, mejjhāraññe sikhaṇḍino;
出家七年,在中林的孔雀们;
Vighāseneva yāpentā, mayaṃ ce bhoto gārayhā;
若我们以残食维生,而被尊者所呵责;
Ke nu bhoto pasaṃsiyā.
那谁会被尊者所赞叹呢?
Tumhe sīhānaṃ byagghānaṃ, vāḷānañcāvasiṭṭhakaṃ;
你们食狮子、老虎、豺狼的残余,
Ucchiṭṭheneva yāpentā, maññivho vighāsādino.
以残食维生,却自认为是食残食者。
Ye brāhmaṇassa samaṇassa, aññassa vā vanibbino ;
凡对婆罗门、沙门或其他人无所求者;
Datvāva sesaṃ bhuñjanti, te janā vighāsādinoti.
「那些人施与之后才食用剩余的,他们是食残食者。」
Vighāsādajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 残食本生第八
394. Vaṭṭakajātakaṃ (6-2-9)
394. 瓦塔咖本生(6-2-9)
Paṇītaṃ bhuñjase bhattaṃ, sappitelañca mātula;
「舅舅,你食用美妙的食物,以及酥油和油;那么,乌鸦啊,以何因缘,你却是瘦的?」
Atha kena nu vaṇṇena, kiso tvamasi vāyasa.
「住在敌人当中,在他们当中寻求利养;心常惊恐的乌鸦,哪里会有强壮?」
Amittamajjhe vasato, tesu āmisamesato;
「住在敌人当中,在他们当中寻求利养;心常惊恐的乌鸦,哪里会有强壮?」
Niccaṃ ubbiggahadayassa, kuto kākassa daḷhiyaṃ.
「乌鸦常常惊恐,因恶业而受责难;所得的团食不能使之肥壮,瓦塔咖,因此我是瘦的。」
Niccaṃ ubbegino kākā, dhaṅkā pāpena kammunā;
「乌鸦常常惊恐,因恶业而受责难;
Laddho piṇḍo na pīṇeti, kiso tenasmi vaṭṭaka.
所得的团食不能使之肥壮,瓦塔咖,因此我是瘦的。」
Lūkhāni tiṇabījāni, appasnehāni bhuñjasi;
你吃粗糙的草籽,少脂肪的食物;
Atha kena nu vaṇṇena, thūlo tvamasi vaṭṭaka.
那么以何种容色,你如此肥胖,瓦答咖?
Appicchā appacintāya, adūragamanena ca;
以少欲、少思虑,以及不远行,
Laddhāladdhena yāpento, thūlo tenasmi vāyasa.
以所得维生,因此我肥胖,瓦亚萨。
Appicchassa hi posassa, appacintasukhassa ca;
确实,对于少欲之人,少思虑而乐之人,
Susaṅgahitamānassa , vuttī susamudānayāti.
善摄持心者,生活易于维持。
Vaṭṭakajātakaṃ navamaṃ. · 鹌鹑本生第九
395. Pārāvatajātakaṃ (6-2-10)
395. 鸽本生(6-2-10)
Cirassaṃ vata passāmi, sahāyaṃ maṇidhārinaṃ;
我确实很久才见到,持宝珠的同伴;
Sukatā massukuttiyā, sobhate vata me sakhā.
我的胡须修剪得很好,我的朋友确实显得庄严。
Parūḷhakacchanakhalomo , ahaṃ kammesu byāvaṭo;
腋窝和阴部的毛发茂盛,我在诸业中忙碌;
Cirassaṃ nhāpitaṃ laddhā, lomaṃ taṃ ajjaṃ hārayiṃ .
久久才找到理发师,今天我剃除了那些毛发。
Yaṃ nu lomaṃ ahāresi, dullabhaṃ laddha kappakaṃ;
你剃除了毛发,难得找到理发师;
Atha kiñcarahi te samma, kaṇṭhe kiṇikiṇāyati .
那么,朋友,为何你的颈上有铃铛响?
Manussasukhumālānaṃ, maṇi kaṇṭhesu lambati;
人类精致的花环,宝珠悬挂在颈上;
Tesāhaṃ anusikkhāmi, mā tvaṃ maññi davā kataṃ.
我效仿他们,你不要以为这是愚蠢的行为。
Sacepimaṃ pihayasi, massukuttiṃ sukāritaṃ;
如果你羡慕这个,修剪得很好的胡须;
Kārayissāmi te samma, maṇiñcāpi dadāmi te.
「朋友,我将为你做,我也给你宝珠。」
Tvaññeva maṇinā channo, sukatāya ca massuyā;
「你自己被宝珠所覆盖,以及被善作的胡须;」
Āmanta kho taṃ gacchāmi, piyaṃ me tava dassananti.
「我向你告别而去,你的见面对我是可爱的。」
Pārāvatajātakaṃ dasamaṃ. · 鸽本生第十
Kharaputtavaggo dutiyo. · 驴子品第二
Tassuddānaṃ –
其摄颂──
Atha passa sasūci ca tuṇḍilako, miga mayhakapañcamapakkhivaro;
「于是看那有针的兔子和秃鹰,鹿、我的第五的鸟中之胜者;」
Atha pañjali vārija mejjha puna, atha vaṭṭa kapotavarena dasāti.
「于是合掌的水生者、鱼,再者,于是以鸽中之胜者为十。」
Atha vagguddānaṃ –
于是品摄颂──
Atha vaggaṃ pakittissaṃ, chanipātaṃ varuttame;
「于是我将宣说品,六足的最胜颂。」
Avāriyā ca kharo ca , dve ca vuttā subyañjanāti.
不遮蔽、粗糙,以及所说的二种善相。
Chakkanipātaṃ niṭṭhitaṃ. · 六集完