5. Pañcakanipāto5. 五集
5. Pañcakanipāto5. 五集
1. Maṇikuṇḍalavaggo
1. 摩尼昆达喇品
351. Maṇikuṇḍalajātakaṃ (5-1-1)
351. 摩尼昆达喇本生(5-1-1)
Jīno rathassaṃ maṇikuṇḍale ca, putte ca dāre ca tatheva jīno;
胜者舍弃了车辆、摩尼昆达喇,以及儿子和妻子,胜者如是;
Sabbesu bhogesu asesakesu , kasmā na santappasi sokakāle.
对于一切无余的诸财富,为何你在忧愁之时不悲伤?
Pubbeva maccaṃ vijahanti bhogā, macco vā te pubbataraṃ jahāti;
财富在死者之前舍弃,或者死者在那些之前舍弃;
Asassatā bhogino kāmakāmi, tasmā na socāmahaṃ sokakāle.
拥有财富者、欲求诸欲者是无常的,因此我在忧愁之时不悲伤。
Udeti āpūrati veti cando, atthaṃ tapetvāna paleti sūriyo;
月亮升起、圆满、消退,太阳照耀后沉落;
Viditā mayā sattuka lokadhammā, tasmā na socāmahaṃ sokakāle.
我已了知世间的七种法,因此我在忧愁之时不悲伤。
Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu;
懒惰的在家人、享受欲乐者不善,无自制的出家者不善;
Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.
不审慎行事的国王不善,有智慧却易怒者不善。
Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;
刹帝利应审慎而行,不审慎则失去方向;
Nisammakārino rāja , yaso kitti ca vaḍḍhatīti.
审慎行事的国王,名声与荣誉增长。
Maṇikuṇḍalajātakaṃ paṭhamaṃ. · 摩尼昆德喇本生第一
352. Sujātajātakaṃ (5-1-2)
352. 善生本生(5-1-2)
Kiṃ nu santaramānova, lāyitvā haritaṃ tiṇaṃ;
为何你跨越而来,割下青草;
Khāda khādāti lapasi, gatasattaṃ jaraggavaṃ.
「吃吧,吃吧」你说着,对这已失力量、衰老的公牛。
Na hi annena pānena, mato goṇo samuṭṭhahe;
因为死去的公牛,不会因食物或饮料而复活;
Tvañca tucchaṃ vilapasi, yathā taṃ dummatī tathā.
你却空虚地悲泣,如同愚痴者那样。
Tatheva tiṭṭhati sīsaṃ, hatthapādā ca vāladhi;
头仍然如此存在,手足与毛发;
Sotā tatheva tiṭṭhanti , maññe goṇo samuṭṭhahe.
诸流仍然如此存在,我想牛已站起。
Nevayyakassa sīsañca , hatthapādā ca dissare;
理发师的头,手足可见;
Rudaṃ mattikathūpasmiṃ, nanu tvaññeva dummati.
在泥土堆上哭泣,你确实是愚痴者。
Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
我确实燃烧着,如同被油浸透的火;
Vārinā viya osiñcaṃ , sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
如同用水浇灌,我熄灭一切怖畏。
Abbahī vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ ;
我确实拔出了箭,那曾住于心的;
Yo me sokaparetassa, pitu sokaṃ apānudi.
他为我这悲伤所困者,驱除了父亲的悲伤。
Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
我已拔除箭刺,离忧无浊;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava.
我不悲伤不哭泣,学童,听闻你之后。
Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā;
有慧者如此行,他们是具悲悯者;
Vinivattenti sokamhā, sujāto pitaraṃ yathāti.
使人从悲伤中转离,如善生使父亲一样。
Sujātajātakaṃ dutiyaṃ. · 苏嘉德本生第二
353. Venasākhajātakaṃ (5-1-3)
353. 韦那沙卡本生(5-1-3)
Nayidaṃ niccaṃ bhavitabbaṃ brahmadatta, khemaṃ subhikkhaṃ sukhatā ca kāye;
梵授,这不是常恒应有的,安稳、丰足、身体的安乐;
Atthaccaye mā ahu sampamūḷho, bhinnaplavo sāgarasseva majjhe.
在利益失坏时,不要迷乱,如在海中破筏一样。
Yāni karoti puriso, tāni attani passati;
人所作的诸业,他自己看见;
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;
作善者(见)善,作恶者(见)恶;
Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ.
播下何种种子,即收获何种果实。
Idaṃ tadācariyavaco, pārāsariyo yadabravi;
这是那位老师的话,巴拉沙利亚所说的;
Mā su tvaṃ akari pāpaṃ, yaṃ tvaṃ pacchā kataṃ tape.
你不应作恶,你后来会为所作的感到热恼。
Ayameva so piṅgiya venasākho, yamhi ghātayiṃ khattiyānaṃ sahassaṃ;
这就是那根藤杖,宾吉亚,在那上面我杀了一千名刹帝利;
Alaṅkate candanasārānulitte, tameva dukkhaṃ paccāgataṃ mamaṃ.
装饰的、涂抹栴檀心木的,那同样的苦已回到我身上。
Sāmā ca kho candanalittagattā , laṭṭhīva sobhañjanakassa uggatā;
而沙玛,身体涂抹栴檀,如同美丽制造者的升起的棍棒;
Adisvā kālaṃ karissāmi ubbariṃ, taṃ me ito dukkhataraṃ bhavissatīti.
「不见(他)而我将死去,那对我来说将比这更苦。」
Venasākhajātakaṃ tatiyaṃ. · 韦那萨卡本生第三
354. Uragajātakaṃ (5-1-4)
354. 蛇本生(5-1-4)
Uragova tacaṃ jiṇṇaṃ, hitvā gacchati saṃ tanuṃ;
如蛇舍弃老旧的皮,离去自己的身体;
Evaṃ sarīre nibbhoge, pete kālaṅkate sati.
如是当身体无用,死去命终时。
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
被烧时他不知道,亲族们的悲泣;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.
因此我不为此悲伤,他已去往他的去处。
Anavhito tato āgā, ananuññāto ito gato;
未被召唤从那里来,未被允许从这里去;
Yathāgato tathā gato, tattha kā paridevanā.
如其所来如是而去,在那里有何悲泣?
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
被焚烧者不知道,亲族们的悲泣;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.
因此我不为此悲伤,他已去往他的去处。
Sace rode kisā assaṃ, tassā me kiṃ phalaṃ siyā;
若我哭泣而消瘦,对我有何果报呢?
Ñātimittasuhajjānaṃ , bhiyyo no aratī siyā.
亲族、朋友、善友们,将更加不喜悦我们。
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
被焚烧者不知道,亲族们的悲泣;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.
因此我不为此悲伤,他已去往他的去处。
Yathāpi dārako candaṃ, gacchantamanurodati;
犹如小孩对月亮,随着行去而哭泣;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
如是正是这样,谁悲伤死去的人。
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
被焚烧者不知道,亲族的悲泣;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.
因此我不为此悲伤,他已去往他的去处。
Yathāpi udakakumbho, bhinno appaṭisandhiyo;
犹如水瓶,破碎而无法修复;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
如是正是这样,哀悼死者之人。
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
被焚烧者不知道,亲族的悲泣;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gatīti.
因此我不为此悲伤,他已去往他的去处。
Uragajātakaṃ catutthaṃ. · 蛇本生 第四
355. Ghaṭajātakaṃ (5-1-5)
355. 瓶本生(5-1-5)
Aññe socanti rodanti, aññe assumukhā janā;
其他人悲伤哭泣,其他人泪流满面;
Pasannamukhavaṇṇosi, kasmā ghaṭa na socasi.
你的面色清净,为何你不悲伤呢?
Nābbhatītaharo soko, nānāgatasukhāvaho;
悲伤不能带来过去的食物,也不能带来未来的快乐;
Tasmā dhaṅka na socāmi, natthi soke dutīyatā .
因此,陶罐啊,我不悲伤,悲伤没有第二个好处。
Socaṃ paṇḍu kiso hoti, bhattañcassa na ruccati;
悲伤者变得苍白瘦弱,食物对他也不美味;
Amittā sumanā honti, sallaviddhassa ruppato.
敌人们会欢喜,对于被箭刺中而痛苦者。
Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;
无论在村落或在林野,无论在低地或在高地;
Ṭhitaṃ maṃ nāgamissati, evaṃ diṭṭhapado ahaṃ.
它不会来到站立的我这里,我是如此见道者。
Yassattā nālamekova, sabbakāmarasāharo;
为了那个,一个人不足够,享用一切欲乐之味者;
Sabbāpi pathavī tassa, na sukhaṃ āvahissatīti.
即使整个大地都属于他,也不会带来快乐。
Ghaṭajātakaṃ pañcamaṃ. · 瓶本生第五
356. Koraṇḍiyajātakaṃ (5-1-6)
356. 果拉达亚本生(5-1-6)
Eko araññe girikandarāyaṃ, paggayha paggayha silaṃ pavecchasi ;
独自在森林的山洞中,你一次又一次地举起石头投入;
Punappunaṃ santaramānarūpo, koraṇḍiya ko nu tava yidhattho.
果拉达亚,你反复地填满,你在此的目的是什么?
Ahañhimaṃ sāgara sevitantaṃ, samaṃ karissāmi yathāpi pāṇi;
我将使这被海洋环绕的(大地),如手掌般平坦;
Vikiriya sānūni ca pabbatāni ca, tasmā silaṃ dariyā pakkhipāmi.
撒散山峰和诸山,因此我把石头投入海中。
Nayimaṃ mahiṃ arahati pāṇikappaṃ, samaṃ manusso karaṇāya meko;
这大地不值得一个人独自,使之成为手掌般平坦;
Maññāmimaññeva dariṃ jigīsaṃ , koraṇḍiya hāhasi jīvalokaṃ.
果拉达亚,我想你是想征服这海洋,你失去了生命世间。
Sace ahaṃ bhūtadharaṃ na sakkā , samaṃ manusso karaṇāya meko;
「如果我不能使持有不同见解的人,单独一人使他们平等;
Evameva tvaṃ brahme ime manusse, nānādiṭṭhike nānayissasi te .
梵天啊!同样地,你也不能使这些持有不同见解的人们平等。」
Saṅkhittarūpena bhavaṃ mamatthaṃ, akkhāsi koraṇḍiya evametaṃ;
「果德玛啊!你以简略的形式,向我说明了这个道理;
Yathā na sakkā pathavī samāyaṃ, kattuṃ manussena tathā manussāti.
就如同人不能使大地平等一样,人们也是如此。」
Koraṇḍiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 国兰帝亚本生第六
357. Laṭukikajātakaṃ (5-1-7)
357. 拉都吉咖本生(5-1-7)
Vandāmi taṃ kuñjara saṭṭhihāyanaṃ, āraññakaṃ yūthapatiṃ yasassiṃ;
「我礼敬你,六十岁的象王,住在林野的象群之主,有名声者;
Pakkhehi taṃ pañjalikaṃ karomi, mā me vadhī puttake dubbalāya.
我以翅膀向你合掌,请不要杀害我这弱小的幼子。」
Vandāmi taṃ kuñjara ekacāriṃ, āraññakaṃ pabbatasānugocaraṃ;
「我礼敬你,独行的象王,住在林野、游行于山腰者;
Pakkhehi taṃ pañjalikaṃ karomi, mā me vadhī puttake dubbalāya;
我以翅膀向你合掌,请不要杀害我虚弱的幼子;
Vamissāmi te laṭukike puttakāni, kiṃ me tuvaṃ kāhasi dubbalāsi;
我将呕吐出你的小蜘蛛幼子,你这虚弱者能对我做什么?
Sataṃ sahassānipi tādisīnaṃ, vāmena pādena papothayeyyaṃ.
即使是百千个像你这样的,我也能用左脚踩碎。
Na heva sabbattha balena kiccaṃ, balañhi bālassa vadhāya hoti;
并非处处都需要力量,力量对愚者来说会导致毁灭;
Karissāmi te nāgarājā anatthaṃ, yo me vadhī puttake dubbalāya.
龙王啊,我将对你作不利之事,因为你杀害了我虚弱的幼子。
Kākañca passa laṭukikaṃ, maṇḍūkaṃ nīlamakkhikaṃ;
看那乌鸦和蜘蛛,青蛙和蓝蝇;
Ete nāgaṃ aghātesuṃ, passa verassa verinaṃ;
这些杀害了龙,看那怨恨者的怨恨;
Tasmā hi veraṃ na kayirātha, appiyenapi kenacīti.
因此,不应结怨,即使是与不可爱者。
Laṭukikajātakaṃ sattamaṃ. · 拉杜吉咖本生第七
358. Cūḷadhammapālajātakaṃ (5-1-8)
358. 小护法本生(5-1-8)
Ahameva dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassa;
我确实是破坏者,是大威力王的杀害者;请释放这位护法,天啊,砍断我的手。
Etaṃ muñcatu dhammapālaṃ, hatthe me deva chedehi.
我确实是破坏者,是大威力王的杀害者;请释放这位护法,天啊,砍断我的手。
Ahameva dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassa;
我确实是破坏者,是大威力王的杀害者;请释放这位护法,天啊,砍断我的脚。
Etaṃ muñcatu dhammapālaṃ, pāde me deva chedehi.
我确实是破坏者,是大威力王的杀害者;请释放这位护法,天啊,砍断我的脚。
Ahameva dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassa;
我确实是破坏者,是大威力王的杀害者;请释放这位护法,天啊,砍断我的头。
Etaṃ muñcatu dhammapālaṃ, sīsaṃ me deva chedehi.
我确实是破坏者,是大威力王的杀害者;请释放这位护法,天啊,砍断我的头。
Na hi nūnimassa rañño, mittāmaccā ca vijjare suhadā;
确实这位王没有朋友、大臣和亲密的善友;
Ye na vadanti rājānaṃ, mā ghātayi orasaṃ puttaṃ.
那些不对国王说「不要杀害亲生儿子」的人。
Na hi nūnimassa rañño, ñātī mittā ca vijjare suhadā;
确实,这位国王没有亲族、朋友和善友。
Ye na vadanti rājānaṃ, mā ghātayi atrajaṃ puttaṃ.
那些不对国王说「不要杀害所生之子」的人。
Candanasārānulittā , bāhā chijjanti dhammapālassa;
涂抹着檀香精华的手臂被砍断,法护的;
Dāyādassa pathabyā, pāṇā me deva rujjhantīti.
大地的继承者,我的生命被破坏了,天神啊。
Cūḷadhammapālajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 小法护本生第八
359. Suvaṇṇamigajātakaṃ (5-1-9)
359. 金鹿本生(5-1-9)
Vikkama re haripāda , vikkama re mahāmiga ;
前进吧,黄足者!前进吧,大鹿!
Chinda vārattikaṃ pāsaṃ, nāhaṃ ekā vane rame.
切断这捕兽的罗网,我不独自在林中欢乐。
Vikkamāmi na pāremi, bhūmiṃ sumbhāmi vegasā;
我奋力前行却无法越过,我以速度美化大地;
Daḷho vārattiko pāso, pādaṃ me parikantati.
坚固的夜间之索,切割着我的足。
Attharassu palāsāni, asiṃ nibbāha luddaka;
铺展树叶吧,拔出剑来吧,猎人;
Paṭhamaṃ maṃ vadhitvāna, hana pacchā mahāmigaṃ.
先杀死我,之后再杀那大鹿。
Na me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, bhāsantiṃ mānusiṃ migiṃ ;
我未曾听闻或见过,会说人语的母鹿;
Tvañca bhadde sukhī hohi, eso cāpi mahāmigo.
贤善者,愿你安乐,这大鹿也是。
Evaṃ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi;
愿猎人如此欢喜,与一切亲族一起;
Yathāhamajja nandāmi, muttaṃ disvā mahāmiganti.
如同我今日欢喜,见到大鹿得解脱。
Suvaṇṇamigajātakaṃ navamaṃ. · 金鹿本生第九
360. Suyonandījātakaṃ (5-1-10)
360. 苏尤难地本生(5-1-10)
Vāti gandho timirānaṃ, kusamuddo ca ghosavā;
黑暗者的香气吹来,库沙海洋发出声音;
Dūre ito suyonandī , tambakāmā tudanti maṃ.
苏尤难地在远处,铜色欲望刺痛我。
Kathaṃ samuddamatari, kathaṃ addakkhi sedumaṃ ;
如何渡过海洋,如何见到那白莲;
Kathaṃ tassā ca tuyhañca, ahu sagga samāgamo.
如何她与你,有了天界的相会。
Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
库汝咖车出发的,商人们求财富;
Makarehi abhidā nāvā, phalakenāhamaplaviṃ.
船被摩咖拉破坏,我以木板漂浮。
Sā maṃ saṇhena mudunā, niccaṃ candanagandhinī;
她以柔软温和,常有檀香香气;
Aṅgena uddharī bhaddā, mātā puttaṃva orasaṃ.
跋陀以肢体拉起我,如母亲拉起亲生儿子。
Sā maṃ annena pānena, vatthena sayanena ca;
她以食物、饮料、衣服、卧具照顾我;
Attanāpi ca mandakkhī, evaṃ tamba vijānāhīti.
她自己也受苦,你们应当如此了知。
Suyonandījātakaṃ dasamaṃ. · 苏尤难帝本生第十
Maṇikuṇḍalavaggo paṭhamo. · 摩尼昆德喇品第一
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Atha jinavaro haritaṃ tiṇako, atha bhinnaplavo uragova ghaṭo;
胜者如干草、如破船之蛇、如破罐;
Dariyā puna kuñjara bhūnahatā, migamuttamasaggavarena dasāti.
象王再次被地所击,以最上鹿王的最胜箭所射。
2. Vaṇṇārohavaggo
2. 瓦那罗哈品
361. Vaṇṇārohajātakaṃ (5-2-1)
361. 瓦那罗哈本生(5-2-1)
Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca;
以肤色的优越、出身,以及力量的超胜,
Subāhu na mayā seyyo, sudāṭha iti bhāsasi.
你说:『善臂不比我更好,善齿。』
Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca;
以肤色的优越、出身,以及力量的超胜,
Sudāṭho na mayā seyyo, subāhu iti bhāsasi.
你说:『善齿不比我更好,善臂。』
Evaṃ ce maṃ viharantaṃ, subāhu samma dubbhasi;
如果你这样对我住着的人,善臂,完全地恶口,
Na dānāhaṃ tayā saddhiṃ, saṃvāsamabhirocaye.
那么现在我不与你一起,喜欢共住。
Yo paresaṃ vacanāni, saddaheyya yathātathaṃ;
凡对他人的言语,如其所说地信受,
Khippaṃ bhijjetha mittasmiṃ, verañca pasave bahuṃ.
在朋友中会迅速破裂,并且会产生许多怨恨。
Na so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī;
那个总是不放逸、担心破裂、只观察裂缝的人,他不是朋友;
Yasmiñca setī urasīva putto, sa ve mitto yo abhejjo parehīti.
那个如同儿子睡在胸前一般可信赖的人,他确实是不会被他人破坏的朋友。
Vaṇṇārohajātakaṃ paṭhamaṃ. · 瓦纳罗哈本生第一
362. Sīlavīmaṃsajātakaṃ (5-2-2)
362. 戒观察本生(5-2-2)
Sīlaṃ seyyo sutaṃ seyyo, iti me saṃsayo ahu;
戒更胜还是多闻更胜,这是我的疑惑;
Sīlameva sutā seyyo, iti me natthi saṃsayo.
戒确实比多闻更胜,这是我没有疑惑的。
Moghā jāti ca vaṇṇo ca, sīlameva kiruttamaṃ;
出生与种姓都是虚妄的,戒确实是最上的;
Sīlena anupetassa, sutenattho na vijjati.
对于不达上的人,多闻没有意义。
Khattiyo ca adhammaṭṭho, vesso cādhammanissito;
站在非法的刹帝利,依止非法的吠舍,
Te pariccajjubho loke, upapajjanti duggatiṃ.
他们舍弃世间后,投生到恶趣。
Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;
刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗、旃陀罗、补羯娑,
Idha dhammaṃ caritvāna, bhavanti tidive samā.
在此行法之后,在三十三天中成为平等。
Na vedā samparāyāya, na jāti nāpi bandhavā;
吠陀对来世无益,种姓也非亲属也非,
Sakañca sīlaṃ saṃsuddhaṃ, samparāyāya sukhāya cāti .
自己的戒清净,才是来世之乐。
Sīlavīmaṃsajātakaṃ dutiyaṃ. · 戒观察本生第二
363. Hirijātakaṃ (5-2-3)
363. 惭生本生经 (5-2-3)
Hiriṃ tarantaṃ vijigucchamānaṃ, tavāhamasmī iti bhāsamānaṃ;
越过惭而厌恶,说「我是如此」,
Seyyāni kammāni anādiyantaṃ, neso mamanti iti naṃ vijaññā.
不采取更好的业,应知他为「这不是我的」。
Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
应当做的就应当说,不应当做的就不应当说;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
不做却说的人,智者们能识别。
Na so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī;
那个总是不放逸、怀疑破裂、只看过失的人,他不是朋友;
Yasmiñca setī urasīva putto, sa ve mitto yo abhejjo parehi.
但那个如儿子睡在胸前般可信赖的人,那个不被他人破坏的人,他才是朋友。
Pāmojjakaraṇaṃ ṭhānaṃ, pasaṃsāvahanaṃ sukhaṃ;
能带来喜悦的地方,能带来赞叹的快乐;
Phalānisaṃso bhāveti, vahanto porisaṃ dhuraṃ.
承担人的重担者,培育果报的利益。
Pavivekarasaṃ pitvā, rasaṃ upasamassa ca;
饮了远离之味,以及寂止之味;
Niddaro hoti nippāpo, dhammappītirasaṃ pivanti.
饮法喜之味者,无怖畏、无罪恶。
Hirijātakaṃ tatiyaṃ. · 惭本生第三
364. Khajjopanakajātakaṃ (5-2-4)
364. 萤火虫本生(5-2-4)
Ko nu santamhi pajjote, aggipariyesanaṃ caraṃ;
谁在灯火平静时,四处寻求火;
Addakkhi ratti khajjotaṃ, jātavedaṃ amaññatha.
夜晚看见萤火虫,误以为是火神。
Svassa gomayacuṇṇāni, abhimatthaṃ tiṇāni ca;
他将牛粪粉末,以及草,涂抹其上;
Viparītāya saññāya, nāsakkhi pajjaletave.
由于颠倒的想,不能使之燃烧。
Evampi anupāyena, atthaṃ na labhate migo ;
如是以无方便,鹿不得利益;
Visāṇato gavaṃ dohaṃ, yattha khīraṃ na vindati.
从角挤牛奶,在那里找不到乳。
Vividhehi upāyehi, atthaṃ papponti māṇavā;
以种种方便,学童们获得利益;
Niggahena amittānaṃ, mittānaṃ paggahena ca.
以制伏敌人,以扶持朋友,
Senāmokkhapalābhena , vallabhānaṃ nayena ca;
以获得军队的统帅权,以引导亲信们,
Jagatiṃ jagatipālā, āvasanti vasundharanti.
诸护地者住于大地,住于地上。
Khajjopanakajātakaṃ catutthaṃ. · 卡乔巴纳咖本生第四
365. Ahituṇḍikajātakaṃ (5-2-5)
365. 阿希吞地咖本生(5-2-5)
Dhuttomhi samma sumukha, jūte akkhaparājito;
朋友善面者,我是赌徒,在赌博中输了骰子;
Harehi ambapakkāni, vīriyaṃ te bhakkhayāmase.
请拿来芒果果实,我们将吃你的精进。
Alikaṃ vata maṃ samma, abhūtena pasaṃsasi;
朋友,你确实以虚假、以不实来赞叹我;
Ko te suto vā diṭṭho vā, sumukho nāma makkaṭo.
谁曾听闻或见过你,名叫善面的猕猴。
Ajjāpi me taṃ manasi , yaṃ maṃ tvaṃ ahituṇḍika;
今天我仍然记得那件事,你这条毒蛇;
Dhaññāpaṇaṃ pavisitvā, matto chātaṃ hanāsi maṃ.
进入谷物店后,你醉了用伞打我。
Tāhaṃ saraṃ dukkhaseyyaṃ, api rajjampi kāraye;
我记得那痛苦的卧处,即使能获得王位;
Nevāhaṃ yācito dajjaṃ, tathā hi bhayatajjito.
我不会在被请求时给予,因为我被恐惧所征服。
Yañca jaññā kule jātaṃ, gabbhe tittaṃ amacchariṃ;
若知道生于家族中,在胎中就慷慨不吝啬者;
Tena sakhiñca mittañca, dhīro sandhātumarahatīti.
智者应当与那样的朋友和伴侣结交。
Ahituṇḍikajātakaṃ pañcamaṃ. · 阿希吞帝咖本生第五
366. Gumbiyajātakaṃ (5-2-6)
366. 贡比亚本生(5-2-6)
Madhuvaṇṇaṃ madhurasaṃ, madhugandhaṃ visaṃ ahu;
蜜色、蜜味、蜜香,却是毒。
Gumbiyo ghāsamesāno, araññe odahī visaṃ.
猎人寻找猎物,在林中放置毒药。
Madhu iti maññamānā , ye taṃ visamakhādisuṃ ;
那些认为「是蜜」,而食用了那毒药者;
Tesaṃ taṃ kaṭukaṃ āsi, maraṇaṃ tenupāgamuṃ.
对他们来说那是苦的,他们因此而遭遇死亡。
Ye ca kho paṭisaṅkhāya, visaṃ taṃ parivajjayuṃ;
而那些经过思量,避开了那毒药者;
Te āturesu sukhitā, ḍayhamānesu nibbutā.
他们在病苦者中得安乐,在燃烧者中得清凉。
Evameva manussesu, visaṃ kāmā samohitā;
如是,在人们当中,诸欲是令人痴迷的毒药;
Āmisaṃ bandhanañcetaṃ, maccuveso guhāsayo.
这是诱饵与束缚,是死神的装扮,是洞穴的住者。
Evameva ime kāme, āturā paricārike ;
如是,这些诸欲,是病苦者的侍从;
Ye sadā parivajjenti, saṅgaṃ loke upaccagunti.
他们常常避免,在世间中超越执着。
Gumbiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 贡比亚本生第六
367. Sāḷiyajātakaṃ (5-2-7)
367. 沙利亚本生(5-2-7)
Yvāyaṃ sāḷiya chāpoti, kaṇhasappaṃ agāhayi;
这位名叫沙利亚的弓箭手,捕捉了黑蛇;
Tena sappenayaṃ daṭṭho, hato pāpānusāsako.
被那条蛇所咬,这位恶劣的教导者被杀死了。
Ahantāra mahantāraṃ, yo naro hantumicchati;
想要杀害不应杀者、伟大者的人;
Evaṃ so nihato seti, yathāyaṃ puriso hato.
他如此被杀而躺着,就像这个人被杀一样。
Ahantāra maghātentaṃ, yo naro hantumicchati;
想要杀害不应杀者、不应被杀者的人;
Evaṃ so nihato seti, yathāyaṃ puriso hato.
他如此被杀而躺着,就像这个人被杀一样。
Yathā paṃsumuṭṭhiṃ puriso, paṭivātaṃ paṭikkhipe;
犹如人将尘土团,逆风抛掷;
Tameva so rajo hanti, tathāyaṃ puriso hato.
那尘土反击他自己,如是此人被击中。
Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, suddhassa posassa anaṅgaṇassa;
若对无恼害之人恼害,对清净之人、无垢之人;
Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ, sukhumo rajo paṭivātaṃva khittoti.
那恶反回愚者自身,犹如细尘逆风抛掷。
Sāḷiyajātakaṃ sattamaṃ. · 萨利亚本生第七
368. Tacasārajātakaṃ (5-2-8)
368. 塔咖沙拉本生(5-2-8)
Amittahatthatthagatā , tacasārasamappitā;
已落入敌人之手,被剥去皮肤;
Pasannamukhavaṇṇāttha, kasmā tumhe na socatha.
面容清净美好,你们为何不悲伤?
Na socanāya paridevanāya, atthova labbho api appakopi;
非以悲伤与哀泣,能得利益,即使少许;
Socantamenaṃ dukhitaṃ viditvā, paccatthikā attamanā bhavanti.
知道他悲伤、痛苦,敌对者们变得欢喜。
Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, na vedhatī atthavinicchayaññū;
然而当智者在灾难中,知晓利益的抉择而不动摇;
Paccatthikāssa dukhitā bhavanti, disvā mukhaṃ avikāraṃ purāṇaṃ.
他的敌对者们变得痛苦,见到他的面容如往常一样不变。
Jappena mantena subhāsitena, anuppadānena paveṇiyā vā;
以诵念、真言、善说,以布施或以技艺,
Yathā yathā yattha labhetha atthaṃ, tathā tathā tattha parakkameyya.
无论何时何处能获得利益,就应当在那里如此如此地努力。
Yato ca jāneyya alabbhaneyyo, mayā va aññena vā esa attho;
然而当他知道「这个利益无法被我或被他人获得」时;
Asocamāno adhivāsayeyya, kammaṃ daḷhaṃ kinti karomi dānīti.
应当不悲伤地忍受,「我现在应当坚定地做什么业呢?」
Tacasārajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 德咖萨拉本生第八
369. Mittavindakajātakaṃ (5-2-9)
369. 觅友本生经 (5-2-9)
Kyāhaṃ devānamakaraṃ, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
「我对诸天做了什么,我造了什么恶业;
Yaṃ me sirasmiṃ ohacca , cakkaṃ bhamati matthake.
以致轮在我头上旋转,压在头顶上。
Atikkamma ramaṇakaṃ, sadāmattañca dūbhakaṃ;
超越了可爱乐的,常醉的杜跋咖;
Brahmattarañca pāsādaṃ, kenatthena idhāgato.
以及梵天的宫殿,为了什么目的来到这里。
Ito bahutarā bhogā, atra maññe bhavissare;
比这里更多的财富,我想在那里会有;
Iti etāya saññāya, passa maṃ byasanaṃ gataṃ.
以这样的想法,看我遭遇了灾难。
Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa;
以四倍达到八,以八倍也达到十六;
Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;
以十六倍达到三十二,在这里轮接近了我。」
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake.
对于被欲望所杀害的人,轮在头顶旋转。
Uparivisālā duppūrā, icchā visaṭagāminī ;
上面宽广难以填满,欲望导向歧途;
Ye ca taṃ anugijjhanti, te honti cakkadhārinoti.
那些随逐它的人,他们成为持轮者。
Mittavindakajātakaṃ navamaṃ. · 密德温德咖本生第九
370. Palāsajātakaṃ (5-2-10)
370. 波拉萨本生(5-2-10)
Haṃso palāsamavaca, nigrodho samma jāyati;
天鹅说波拉萨树,榕树确实生长;
Aṅkasmiṃ te nisinnova, so te mammāni checchati .
它坐在你的膝上,它将切断你的肉。
Vaḍḍhatāmeva nigrodho, patiṭṭhassa bhavāmahaṃ;
榕树只会增长,我将成为依靠;
Yathā pitā ca mātā ca , evaṃ me so bhavissati.
如同父亲与母亲,它将如此对我。
Yaṃ tvaṃ aṅkasmiṃ vaḍḍhesi, khīrarukkhaṃ bhayānakaṃ;
你在膝上养育的,是可怕的乳树;
Āmanta kho taṃ gacchāma, vuḍḍhi massa na ruccati.
我们现在要离开你,它的增长不令人喜悦。
Idāni kho maṃ bhāyeti, mahānerunidassanaṃ;
现在它令我恐惧,如大须弥山;
Haṃsassa anabhiññāya, mahā me bhayamāgataṃ.
由于不认识天鹅,大恐怖已来到我身上。
Na tassa vuḍḍhi kusalappasatthā, yo vaḍḍhamāno ghasate patiṭṭhaṃ;
其增长不为善者所赞叹,当增长时吞食立足处;
Tassūparodhaṃ parisaṅkamāno, patārayī mūlavadhāya dhīroti.
智者考虑到对它的阻止,使它倒下以斩断根本。
Palāsajātakaṃ dasamaṃ. · 巴拉萨本生第十
Vaṇṇārohavaggo dutiyo . · 瓦纳罗哈品第二
3. Aḍḍhavaggo
3. 半品
371. Dīghītikosalajātakaṃ (5-3-1)
371. 长寿王国萨拉本生(5-3-1)
Evaṃbhūtassa te rāja, āgatassa vase mama;
大王,你已成为如此,已来到我的控制之下;
Atthi nu koci pariyāyo, yo taṃ dukkhā pamocaye.
是否有任何方法,能使你从苦中解脱。
Evaṃbhūtassa me tāta, āgatassa vase tava;
亲爱的,我已成为如此,已来到你的控制之下;
Natthi no koci pariyāyo, yo maṃ dukkhā pamocaye.
对我们来说,没有任何方法,能使我从苦中解脱。
Nāññaṃ sucaritaṃ rāja, nāññaṃ rāja subhāsitaṃ;
大王,没有其他的善行,大王,没有其他的善说;
Tāyate maraṇakāle, evamevitaraṃ dhanaṃ.
在死亡之时受到保护,如此这般的财富。
Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
他辱骂我,他打我,他击败我,他抢夺我;
Ye ca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ na sammati.
若人怀此念,怨恨不能止息。
Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
「他辱骂我,他殴打我,他击败我,他掠夺我」,
Ye ca taṃ nupanayhanti, veraṃ tesūpasammati.
凡不怀恨于此者,怨恨在他们当中止息。
Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṃ;
因为在此世间,怨恨从不以怨恨止息,
Averena ca sammanti, esa dhammo sanantanoti.
而以无怨止息,这是永恒之法。
Dīghītikosalajātakaṃ paṭhamaṃ. · 迪吉提国萨喇本生第一
372. Migapotakajātakaṃ (5-3-2)
372. 鹿子本生(5-3-2)
Agārā paccupetassa, anagārassa te sato;
对于从家出来,成为无家者的你,具念者,
Samaṇassa na taṃ sādhu, yaṃ petamanusocasi.
对于沙门来说,悼念死者并不善。
Saṃvāsena have sakka, manussassa migassa vā;
确实,萨咖,通过共住,人或鹿,
Hadaye jāyate pemaṃ, na taṃ sakkā asocituṃ.
心中生起爱,那无法不悲伤。
Mataṃ marissaṃ rodanti, ye rudanti lapanti ca;
他们哭泣死者与将死者,那些哭泣者与悲叹者;
Tasmā tvaṃ isi mā rodi, roditaṃ moghamāhu santo.
因此,仙人你莫哭泣,寂静者说哭泣是徒劳。
Roditena have brahme, mato peto samuṭṭhahe;
婆罗门啊,以哭泣,死者、亡者能复活吗;
Sabbe saṅgamma rodāma, aññamaññassa ñātake.
我们一切聚集哭泣,彼此的亲属。
Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
我确实被燃烧,如同被火焰浇上酥油;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
如同以水浇灌,熄灭一切恐惧。
Abbahi vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ;
确实拔除了我的箭,那曾住于心中者;
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
他为我这悲伤所困者,驱除了儿子之悲。
Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
我已拔除箭,离悲无浊;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna vāsavāti.
我不悲不泣,听闻你的话后,具寿。
Migapotakajātakaṃ dutiyaṃ. · 鹿子本生第二
373. Mūsikajātakaṃ (5-3-3)
373. 鼠本生(5-3-3)
Kuhiṃ gatā kattha gatā, iti lālappatī jano;
去了哪里,到了何处,人们如此哀叹;
Ahameveko jānāmi, udapāne mūsikā hatā.
唯有我一人知道,老鼠在井中被杀。
Yañcetaṃ iti cīti ca, gadrabhova nivattasi;
无论这个或那个,你如驴般返回;
Udapāne mūsikaṃ hantvā, yavaṃ bhakkhetumicchasi.
在井中杀了老鼠后,你想吃大麦。
Daharo cāsi dummedha, paṭhamuppattiko susu;
你年幼且愚痴,是初生的婴儿;
Dīghañcetaṃ samāsajja , na te dassāmi jīvitaṃ.
若长久地纠缠此事,我将不给你生命。
Nāntalikkhabhavanena, nāṅgaputtapinena vā;
不是凭借宫殿住所,也不是凭借肢体、儿子或财富;
Puttena hi patthayito, silokehi pamocito.
而是凭借儿子所期望的,以箭术从死亡中解脱。
Sabbaṃ sutamadhīyetha, hīnamukkaṭṭhamajjhimaṃ;
应学习一切所闻,下等的、上等的、中等的;
Sabbassa atthaṃ jāneyya, na ca sabbaṃ payojaye;
应知一切的义理,但不应用一切;
Hoti tādisako kālo, yattha atthāvahaṃ sutanti.
有这样的时机,那时所闻才带来利益。
Mūsikajātakaṃ tatiyaṃ. · 鼠本生第三
374. Cūḷadhanuggahajātakaṃ (5-3-4)
374. 小弓术本生(5-3-4)
Sabbaṃ bhaṇḍaṃ samādāya, pāraṃ tiṇṇosi brāhmaṇa;
婆罗门啊!你已取了所有的货物,渡到彼岸;
Paccāgaccha lahuṃ khippaṃ, mampi tārehi dānito .
请快速迅速地回来,也从这里渡我过去。
Asanthutaṃ maṃ cirasanthutena, nimīni bhotī addhuvaṃ dhuvena;
贤者啊!你以长久不动摇的,交换了我不动摇的;以确定的,交换了不确定的;
Mayāpi bhotī nimineyya aññaṃ, ito ahaṃ dūrataraṃ gamissaṃ.
贤者啊!我也应该交换其他的,我将从这里走得更远。
Kāyaṃ eḷagalāgumbe , karoti ahuhāsiyaṃ;
在羚羊丛林中,他使身体成为「阿呼哈西亚」;
Nayīdha naccagītaṃ vā , tāḷaṃ vā susamāhitaṃ;
在这里没有舞蹈或歌唱,或善安立的鼓声;
Anamhikāle susoṇi , kiṃ nu jagghasi sobhane .
苏索尼啊!在不适当的时候,美丽者啊!你为何笑?
Siṅgāla bāla dummedha, appapaññosi jambuka;
豺狼、愚者、愚痴者,野干啊!你少慧;
Jīno macchañca pesiñca, kapaṇo viya jhāyasi.
老、鱼、肉,你像乞丐般思虑。
Sudassaṃ vajjamaññesaṃ, attano pana duddasaṃ;
他人的过失易见,自己的过失却难见;
Jīnā patiñca jārañca, maññe tvaññeva jhāyasi.
老、病、衰老,我想你正在思虑这些。
Evametaṃ migarāja, yathā bhāsasi jambuka;
兽王啊!确实如此,正如你所说,豺狼。
Sā nūnāhaṃ ito gantvā, bhattu hessaṃ vasānugā.
我现在从此处前往,将随顺丈夫而住。
Yo hare mattikaṃ thālaṃ, kaṃsathālampi so hare;
凡偷取泥钵者,他也会偷取铜钵;
Katañceva tayā pāpaṃ, punapevaṃ karissasīti.
你已作恶,将再如此作。
Cūḷadhanuggahajātakaṃ catutthaṃ. · 小持弓本生第四
375. Kapotajātakaṃ (5-3-5)
375. 鸽本生(5-3-5)
Idāni khomhi sukhito arogo, nikkaṇṭako nippatito kapoto;
现在我快乐、无病、无刺、无恐惧,如鸽子;
Kāhāmi dānī hadayassa tuṭṭhiṃ, tathāhimaṃ maṃsasākaṃ baleti.
我现在将使心满足,因为这肉食使我强壮。
Kāyaṃ balākā sikhino, corī laṅghipitāmahā;
鹭鸟啊,孔雀啊,盗贼啊,跳跃的祖父啊;
Oraṃ balāke āgaccha, caṇḍo me vāyaso sakhā.
鹭鸟,到这边来,凶猛的乌鸦是我的朋友。
Alañhi te jagghitāye, mamaṃ disvāna edisaṃ;
你确实适合被嘲笑,见到我这样的;
Vilūnaṃ sūdaputtena, piṭṭhamaṇḍena makkhitaṃ.
被屠夫之子拔毛,涂抹着背部的膏药。
Sunhāto suvilittosi, annapānena tappito;
你善沐浴、善涂油,以饮食得到满足;
Kaṇṭhe ca te veḷuriyo, agamā nu kajaṅgalaṃ.
你颈上有琉璃珠,你去了咖姜嘎喇吗?
Mā te mitto amitto vā, agamāsi kajaṅgalaṃ;
愿你的朋友或敌人,不要去到咖姜嘎喇;
Piñchāni tattha lāyitvā, kaṇṭhe bandhanti vaṭṭanaṃ.
在那里取得羽毛后,会在颈上绑上绳索。
Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṃ;
贤友,你再次造恶,因为你的戒是如此;
Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhināti.
确实人类的享受,对鸟类来说不是善受用的。
Kapotajātakaṃ pañcamaṃ. · 鸽本生第五
Aḍḍhavaggo tatiyo. · 阿达瓦品第三
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Atha vaṇṇa sasīla hiri labhate, sumukhā visa sāḷiyamittavaro;
色、有戒、惭、得、善面、毒、沙利、朋友、胜;
Atha cakka palāsa sarāja sato, yava bāla kapotaka pannarasāti.
轮、叶、王、念、麦、愚者、鸽子、十五。
Atha vagguddānaṃ –
品摄颂——
Jīnañca vaṇṇaṃ asamaṃvaguppari, sudesitā jātakanti santi vīsati ;
胜者的无上赞颂,善说的本生有二十;
Mahesino brahmacarittamutta-mavoca gāthā atthavatī subyañjanāti.
大仙的梵行生活,说了有义利、善文句的偈颂。
Pañcakanipātaṃ niṭṭhitaṃ. · 五集结束