三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页经藏小部本生(上)15. 二十集

15. Vīsatinipāto15. 二十集

814 段 · CSCD 巴利原典
15. Vīsatinipāto15. 二十集
497. Mātaṅgajātakaṃ (1)
497. 马当嘎本生(1)
Kuto nu āgacchasi dummavāsī , otallako paṃsupisācakova;
你从何处来,住于恶林者,如同沾满尘土的饿鬼;
Saṅkāracoḷaṃ paṭimuñca kaṇṭhe, ko re tuvaṃ hosi adakkhiṇeyyo.
从颈上解下垃圾衣,你是谁?不值得供养。
Annaṃ tavedaṃ pakataṃ yasassi, taṃ khajjare bhuñjare piyyare ca;
这是为你准备的食物,在那里吃、嚼、享用吧;
Jānāsi maṃ tvaṃ paradattūpajīviṃ, uttiṭṭhapiṇḍaṃ labhataṃ sapāko.
你知道我依他人所施而活,让那有饭菜者得到剩余之食。
Annaṃ mamedaṃ pakataṃ brāhmaṇānaṃ, attatthāya saddahato mamedaṃ ;
这是我为婆罗门准备的食物,这是为了自己的利益而信施的;
Apehi etto kimidhaṭṭhitosi, na mādisā tuyhaṃ dadanti jamma.
从这里离开,你为何站在这里?像我这样的人不会给你这样的人。
Thale ca ninne ca vapanti bījaṃ, anūpakhette phalamāsamānā ;
他们在高地和低地播种种子,期待在湿地田中得果报;
Etāya saddhāya dadāhi dānaṃ, appeva ārādhaye dakkhiṇeyye.
以此信施与布施,或许能令应供者欢喜。
Khettāni mayhaṃ viditāni loke, yesāhaṃ bījāni patiṭṭhapemi;
我的诸田在世间已被了知,我在那些田中播下种子;
Ye brāhmaṇā jātimantūpapannā, tānīdha khettāni supesalāni.
那些生于婆罗门种姓的婆罗门,这些田在此处是极善的。
Jātimado ca atimānitā ca, lobho ca doso ca mado ca moho;
种姓的骄慢、过度的傲慢、贪、嗔、骄慢与痴;
Ete aguṇā yesu ca santi sabbe, tānīdha khettāni apesalāni.
这些是无德,凡具有这一切者,这些田在此处是不善的。
Jātimado ca atimānitā ca, lobho ca doso ca mado ca moho;
种姓的骄慢、过度的傲慢、贪、嗔、骄慢与痴;
Ete aguṇā yesu na santi sabbe, tānīdha khettāni supesalāni.
这些是无德,凡不具有这一切者,这些田在此处是极善的。
Kvettha gatā upajotiyo ca, upajjhāyo ca athavā gaṇḍakucchi ;
在此处,诸亲戚、诸亲友、诸师长或者诸腹中胎儿去了何处;
Imassa daṇḍañca vadhañca datvā, gale gahetvā khalayātha jammaṃ.
给予这个棍子和杀戮,抓住脖子,毁灭种族。
Giriṃ nakhena khaṇasi, ayo dantehi khādasi;
你用指甲挖掘山,你用牙齿咀嚼铁;
Jātavedaṃ padahasi, yo isiṃ paribhāsasi.
你扑灭火焰,因为你辱骂仙人。
Idaṃ vatvāna mātaṅgo, isi saccaparakkamo;
说了这些之后,象,仙人,真实精进者;
Antalikkhasmiṃ pakkāmi , brāhmaṇānaṃ udikkhataṃ.
在婆罗门们的注视下,飞往虚空中。
Āvellitaṃ piṭṭhito uttamaṅgaṃ, bāhuṃ pasāreti akammaneyyaṃ ;
头从后面被拉扯,伸出无用的手臂;
Setāni akkhīni yathā matassa, ko me imaṃ puttamakāsi evaṃ.
眼睛白如死者,谁把我的儿子弄成这样。
Idhāgamā samaṇo dummavāsī, otallako paṃsupisācakova;
住在林中的沙门来到这里,像个肮脏的尘土饿鬼;
Saṅkāracoḷaṃ paṭimuñca kaṇṭhe, so te imaṃ puttamakāsi evaṃ.
「解开颈上的垃圾衣,是谁使我的儿子变成这样?」
Katamaṃ disaṃ agamā bhūripañño, akkhātha me māṇavā etamatthaṃ;
「大慧者去了哪个方向?学童们,请告诉我这件事。」
Gantvāna taṃ paṭikaremu accayaṃ, appeva naṃ putta labhemu jīvitaṃ.
「去到那里,我们将补偿过失,或许我们能得到儿子的生命。」
Vehāyasaṃ agamā bhūripañño, pathaddhuno pannaraseva cando;
「大慧者去了天界,如十五日的月亮离开道路。」
Api cāpi so purimadisaṃ agacchi, saccappaṭiñño isi sādhurūpo.
「而且他也去了东方,那位真实誓言的仙人,善良的形相。」
Āvellitaṃ piṭṭhito uttamaṅgaṃ, bāhuṃ pasāreti akammaneyyaṃ;
「头从后面被扯下,伸出无法动作的手臂。」
Setāni akkhīni yathā matassa, ko me imaṃ puttamakāsi evaṃ.
「眼睛白白的如同死者,是谁使我的儿子变成这样?」
Yakkhā have santi mahānubhāvā, anvāgatā isayo sādhurūpā;
「确实有大威力的亚卡,也有善良形相的仙人跟随。」
Te duṭṭhacittaṃ kupitaṃ viditvā, yakkhā hi te puttamakaṃsu evaṃ.
他们知道了心怀恶意、愤怒的(你),那些亚卡就这样对待了我的儿子。
Yakkhā ca me puttamakaṃsu evaṃ, tvaññeva me mā kuddho brahmacāri;
那些亚卡就这样对待了我的儿子,你不要对我生气,梵行者;
Tumheva pāde saraṇaṃ gatāsmi, anvāgatā puttasokena bhikkhu.
我以你的足为归依处,比库,我因儿子之悲而来到(你这里)。
Tadeva hi etarahi ca mayhaṃ, manopadoso na mamatthi koci;
现在对我来说,确实没有任何心的恶意;
Putto ca te vedamadena matto, atthaṃ na jānāti adhicca vede.
你的儿子因吠陀的傲慢而醉,学习了吠陀却不知道利益。
Addhā have bhikkhu muhuttakena, sammuyhateva purisassa saññā;
比库,确实在片刻之间,人的想法就会迷乱;
Ekāparādhaṃ khama bhūripañña, na paṇḍitā kodhabalā bhavanti.
请宽恕一次过失,大慧者,智者不会成为愤怒的力量所支配。
Idañca mayhaṃ uttiṭṭhapiṇḍaṃ, tava maṇḍabyo bhuñjatu appapañño;
这是我剩余的食物,让你那愚钝、无慧的(儿子)来吃吧;
Yakkhā ca te naṃ na viheṭhayeyyuṃ, putto ca te hessati so arogo.
亚卡们不会伤害他,你的儿子将会健康。
Maṇḍabya bālosi parittapañño, yo puññakhettānamakovidosi;
曼荼跋,你是愚者,少慧者,因为你不善巧于福田;
Mahakkasāvesu dadāsi dānaṃ, kiliṭṭhakammesu asaññatesu.
你布施给大咖沙韦们,那些业染污、不自制者。
Jaṭā ca kesā ajinā nivatthā, jarūdapānaṃva mukhaṃ parūḷhaṃ;
结发、长发、穿鹿皮,脸上长满老旧的胡须;
Pajaṃ imaṃ passatha dummarūpaṃ , na jaṭājinaṃ tāyati appapaññaṃ.
看这些人,形相丑陋,结发鹿皮不能救度少慧者。
Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;
那些贪、嗔与无明已离染者;
Khīṇāsavā arahanto, tesu dinnaṃ mahapphalanti.
漏尽的阿拉汉们,布施给他们有大果报。
Mātaṅgajātakaṃ paṭhamaṃ. · 马当嘎本生第一
498. Cittasambhūtajātakaṃ (2)
498. 心生本生经(2)
Sabbaṃ narānaṃ saphalaṃ suciṇṇaṃ, na kammunā kiñcana moghamatthi;
一切人的善行都有果报,业没有任何是徒劳的;
Passāmi sambhūtaṃ mahānubhāvaṃ, sakammunā puññaphalūpapannaṃ.
我看见已生起的大威力者,依自业而到达福德果报。
Sabbaṃ narānaṃ saphalaṃ suciṇṇaṃ, na kammunā kiñcana moghamatthi;
一切人的善行都有果报,业没有任何是徒劳的;
Kaccinnu cittassapi evamevaṃ, iddho mano tassa yathāpi mayhaṃ.
他的心是否也确实如此,他的意是否如我的一样具神通?
Sabbaṃ narānaṃ saphalaṃ suciṇṇaṃ, na kammunā kiñcana moghamatthi;
一切人的善行都有果报,业没有任何是徒劳的;
Cittampi jānāhi tatheva deva, iddho mano tassa yathāpi tuyhaṃ.
天人,你也应知道他的心确实如此,他的意如你的一样具神通。
Bhavaṃ nu citto sutamaññato te, udāhu te koci naṃ etadakkhā;
尊者吉答,你是从他人听闻,还是有人告诉你这个?
Gāthā sugītā na mamatthi kaṅkhā, dadāmi te gāmavaraṃ satañca.
偈颂唱得好,我没有疑惑,我给你村庄中的上等者和一百。
Na cāhaṃ citto sutamaññato me, isī ca me etamatthaṃ asaṃsi;
我并非从他人听闻而思量,仙人也向我宣说了此义:
‘‘Gantvāna rañño paṭigāhi gāthaṃ, api te varaṃ attamano dadeyya’’ .
「前往接受国王的偈颂,或许他欢喜会给你殊胜的赏赐。」
Yojentu ve rājarathe, sukate cittasibbane;
请套上国王的车辆,善造的、有美丽车厢的;
Kacchaṃ nāgānaṃ bandhatha, gīveyyaṃ paṭimuñcatha.
系上象的腰带,解开颈索。
Āhaññantu bherimudiṅgasaṅkhe , sīghāni yānāni ca yojayantu;
请击鼓、小鼓、螺贝,套上快速的车乘;
Ajjevahaṃ assamaṃ taṃ gamissaṃ, yattheva dakkhissamisiṃ nisinnaṃ.
今天我就要前往那座林苑,在那里我将见到他坐着。
Suladdhalābho vata me ahosi, gāthā sugītā parisāya majjhe;
我确实获得了善得之利,在众会中善唱了偈颂;
Svāhaṃ isiṃ sīlavatūpapannaṃ, disvā patīto sumanohamasmi.
我见到了达上行的仙人,我欢喜、心悦。
Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, paṭiggaṇhātu no bhavaṃ;
请尊者接受座位、水和足洗水;
Agghe bhavantaṃ pucchāma, agghaṃ kurutu no bhavaṃ.
我们请问尊者价格,请尊者为我们定价。
Rammañca te āvasathaṃ karontu, nārīgaṇehi paricārayassu;
他们将为你建造可爱的住所,你可以由女众们须跋;
Karohi okāsamanuggahāya, ubhopi maṃ issariyaṃ karoma.
请为了接受而作机会,我们两人都让你作统治者。
Disvā phalaṃ duccaritassa rāja, atho suciṇṇassa mahāvipākaṃ;
国王见到恶行的果报,以及善行的大果报;
Attānameva paṭisaṃyamissaṃ, na patthaye putta pasuṃ dhanaṃ vā.
我将只调御自己,不希求儿子、畜生或财富。
Dasevimā vassadasā, maccānaṃ idha jīvitaṃ;
这些十个十年,是人们在此的寿命;
Apattaññeva taṃ odhiṃ, naḷo chinnova sussati.
未达到那个界限,如被切断的芦苇般枯萎。
Tattha kā nandi kā khiḍḍā, kā ratī kā dhanesanā;
在那里有何喜悦、何嬉戏、何乐、何求财?
Kiṃ me puttehi dārehi, rāja muttosmi bandhanā.
儿子与妻子对我有何用?大王,我已从束缚中解脱。
Sohaṃ evaṃ pajānāmi , maccu me nappamajjati;
我如此了知,死神不放逸于我;
Antakenādhipannassa, kā ratī kā dhanesanā.
被死主所逼迫者,有何乐、何求财?
Jāti narānaṃ adhamā janinda, caṇḍālayoni dvipadākaniṭṭhā ;
人民之主啊,出生是人中最下劣的,旃陀罗种姓是两足者中最卑贱的;
Sakehi kammehi supāpakehi, caṇḍālagabbhe avasimha pubbe.
以自己极恶的业,我们以前堕入旃陀罗胎。
Caṇḍālāhumha avantīsu, migā nerañjaraṃ pati;
我们是阿梵提的旃陀罗,尼连禅河边的猎人;
Ukkusā nammadātīre , tyajja brāhmaṇakhattiyā.
南摩达河岸的屠夫,今日被婆罗门与刹帝利所抛弃。
Upanīyati jīvitamappamāyu, jarūpanītassa na santi tāṇā;
寿命短促,生命被带走,被老所带走者无有庇护;
Karohi pañcāla mameta vākyaṃ, mākāsi kammāni dukkhudrayāni.
班洽喇啊,请依我此语而行,莫作导致苦与恐怖的诸业。
Upanīyati jīvitamappamāyu, jarūpanītassa na santi tāṇā;
寿命短促,生命被带走,被老所带走者无有庇护;
Karohi pañcāla mameta vākyaṃ, mākāsi kammāni dukkhapphalāni.
班洽喇啊,请依我此语而行,莫作苦果报的诸业。
Upanīyati jīvitamappamāyu, jarūpanītassa na santi tāṇā;
寿命短促,生命被带走,被老所带走者无有庇护;
Karohi pañcāla mameta vākyaṃ, mākāsi kammāni rajassirāni.
班洽喇啊,请依我此语而行,莫作染尘的诸业。
Upanīyati jīvitamappamāyu, vaṇṇaṃ jarā hanti narassa jiyyato;
寿命短促,生命被带走,老破坏衰老之人的容色;
Karohi pañcāla mameta vākyaṃ, mākāsi kammaṃ nirayūpapattiyā.
班洽喇啊,请依我此语而行,莫作导致地狱投生的业。
Addhā hi saccaṃ vacanaṃ tavetaṃ, yathā isī bhāsasi evametaṃ;
「确实,你的这句话是真实的,正如圣者所说的那样;
Kāmā ca me santi anapparūpā, te duccajā mādisakena bhikkhu.
我有不少的欲乐,对像我这样的比库来说,它们难以舍弃。
Nāgo yathā paṅkamajjhe byasanno, passaṃ thalaṃ nābhisambhoti gantuṃ;
犹如龙象陷入泥沼之中,看见陆地却无法前往;
Evampahaṃ kāmapaṅke byasanno, na bhikkhuno maggamanubbajāmi.
同样地,我陷入欲乐的泥沼中,不能追随比库之道。
Yathāpi mātā ca pitā ca puttaṃ, anusāsare kinti sukhī bhaveyya;
犹如母亲和父亲教诫儿子,希望他能获得快乐;
Evampi maṃ tvaṃ anusāsa bhante, yathā ciraṃ pecca sukhī bhaveyyaṃ.
同样地,尊者,请你教诫我,使我死后能长久快乐。
No ce tuvaṃ ussahase janinda, kāme ime mānusake pahātuṃ;
人中之王,如果你不能舍弃这些人间的欲乐;
Dhammiṃ baliṃ paṭṭhapayassu rāja, adhammakāro tava māhu raṭṭhe.
大王,请你建立如法的供养,愿你的国土中没有作非法之事。」
Dūtā vidhāvantu disā catasso, nimantakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
「愿使者们奔走四方,邀请诸沙门婆罗门;
Te annapānena upaṭṭhahassu, vatthena senāsanapaccayena ca.
以饮食须跋他们,以衣服、住所及资具。
Annena pānena pasannacitto, santappaya samaṇabrāhmaṇe ca;
以饮食净信心,供养诸沙门婆罗门;
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ, anindito saggamupehi ṭhānaṃ.
布施后、受用后,随其能力,无可指责地前往天界之处。
Sace ca taṃ rāja mado saheyya, nārīgaṇehi paricārayantaṃ;
若骄慢能战胜国王你,被众女人须跋者;
Imameva gāthaṃ manasī karohi, bhāsesi cenaṃ parisāya majjhe.
请将此偈铭记于心,在众会中宣说它。
Abbhokāsasayo jantu, vajantyā khīrapāyito;
露天而卧的众生,被母牛喂以乳汁;
Parikiṇṇo suvānehi , svājja rājāti vuccatīti.
被诸狗围绕,今日被称为国王」。」
Cittasambhūtajātakaṃ dutiyaṃ. · 吉德桑部德本生第二
499. Sivijātakaṃ (3)
499. 尸毗本生(3)
Dūre apassaṃ therova, cakkhuṃ yācitumāgato;
长老从远处看见,前来乞求眼睛;「我们将成为独眼者,请给我被乞求的眼睛。」
Ekanettā bhavissāma, cakkhuṃ me dehi yācito.
「我们将成为独眼者,请给我被乞求的眼睛。」
Kenānusiṭṭho idha māgatosi, vanibbaka cakkhupathāni yācituṃ;
「你受谁教导来到此处,商人啊,乞求眼道;你乞求极难舍之最上肢,人们说眼睛是人难舍之物。」
Suduccajaṃ yācasi uttamaṅgaṃ, yamāhu nettaṃ purisena duccajaṃ.
「你乞求极难舍之最上肢,人们说眼睛是人难舍之物。」
Yamāhu devesu sujampatīti, maghavāti naṃ āhu manussaloke;
「人们说在诸天中善行者,在人间世界称他为摩伽婆;」
Tenānusiṭṭho idha māgatosmi, vanibbako cakkhupathāni yācituṃ.
「受他教导我来到此处,商人啊,乞求眼道。」
Vanibbato mayha vaniṃ anuttaraṃ, dadāhi te cakkhupathāni yācito;
「商人啊,我的无上之施,被乞求时我给你眼道;」
Dadāhi me cakkhupathaṃ anuttaraṃ, yamāhu nettaṃ purisena duccajaṃ.
请给我无上的眼道,他们说那是人难以舍弃的眼。
Yena atthena āgacchi , yamatthamabhipatthayaṃ;
为了那个目的我来了,我所希求的那个目的;
Te te ijjhantu saṅkappā, labha cakkhūni brāhmaṇa.
愿你的那些意愿成就,婆罗门,获得诸眼吧。
Ekaṃ te yācamānassa, ubhayāni dadāmahaṃ;
对你这一位乞求者,我给予两者;
Sa cakkhumā gaccha janassa pekkhato, yadicchase tvaṃ tadate samijjhatu.
具眼者啊,在众人观看下离去吧,如果你希望那个,愿那个成就。
Mā no deva adā cakkhuṃ, mā no sabbe parākari ;
天啊,请不要给眼,请不要使我们全部失败;
Dhanaṃ dehi mahārāja, muttā veḷuriyā bahū.
大王,请给予财富,许多解脱的琉璃。
Yutte deva rathe dehi, ājānīye calaṅkate;
天啊,请给予套好的车辆,装饰好的良马;
Nāge dehi mahārāja, hemakappanavāsase.
大王,请布施象,以及金饰的衣服。
Yathā taṃ sivayo sabbe, sayoggā sarathā sadā;
犹如那些吉祥者全部,常与车轭、车辆一起;
Samantā parikireyyuṃ , evaṃ dehi rathesabha.
愿他们从四周围绕,车中之尊,请如此布施。
Yo ve dassanti vatvāna, adāne kurute mano;
凡说「我将布施」后,却于不施作意者;
Bhūmyaṃ so patitaṃ pāsaṃ, gīvāyaṃ paṭimuñcati.
他如落在地上的套索,从颈部解脱。
Yo ve dassanti vatvāna, adāne kurute mano;
凡说「我将布施」后,却于不施作意者;
Pāpā pāpataro hoti, sampatto yamasādhanaṃ.
他从恶变得更恶,到达阎魔的境地。
Yañhi yāce tañhi dade, yaṃ na yāce na taṃ dade;
凡他所乞求的即布施,凡未乞求的则不布施;
Svāhaṃ tameva dassāmi, yaṃ maṃ yācati brāhmaṇo.
「我将给予那位婆罗门所请求我的东西。」
Āyuṃ nu vaṇṇaṃ nu sukhaṃ balaṃ nu, kiṃ patthayāno nu janinda desi;
「人主啊!你是希求寿命、容色、快乐、力量中的哪一个而布施呢?」
Kathañhi rājā sivinaṃ anuttaro, cakkhūni dajjā paralokahetu.
「为何无上的西维王,为了来世的缘故而施予眼睛呢?」
Na vāhametaṃ yasasā dadāmi, na puttamicche na dhanaṃ na raṭṭhaṃ;
「我不是为了名声而布施,也不希求儿子、财富或国土;」
Satañca dhammo carito purāṇo, icceva dāne ramate mano mama .
「善人们所行的古老之法,如此我的心乐于布施。」
Sakhā ca mitto ca mamāsi sīvika , susikkhito sādhu karohi me vaco;
「西维咖啊!你是我的朋友和亲友,善学者啊!请善行我的言语;」
Uddharitvā cakkhūni mamaṃ jigīsato, hatthesu ṭhapehi vanibbakassa.
「取出我这个求胜者的眼睛,放置在那位游方者的手中。」
Codito sivirājena, siviko vacanaṅkaro;
「被西维王劝请后,西维咖遵行其言;」
Rañño cakkhūnuddharitvā , brāhmaṇassūpanāmayi;
挖出国王的眼睛后,献给了婆罗门;
Sacakkhu brāhmaṇo āsi, andho rājā upāvisi.
婆罗门有了眼睛,国王则成了盲人。
Tato so katipāhassa, uparūḷhesu cakkhusu;
然后,在数日之后,当眼睛长出来时;
Sūtaṃ āmantayī rājā, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano.
国王召唤车夫,西韦人的国土增长者。
Yojehi sārathi yānaṃ, yuttañca paṭivedaya;
「车夫,驾好车辆,驾好后告诉我;
Uyyānabhūmiṃ gacchāma, pokkharañño vanāni ca.
我们要去游园之地,以及莲池和诸林。」
So ca pokkharaṇītīre , pallaṅkena upāvisi;
他在莲池岸边,以盘腿坐姿坐下;
Tassa sakko pāturahu, devarājā sujampati.
萨咖向他显现,天王善言者。
Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike;
「我是萨咖天帝,已来到你面前;」
Varaṃ varassu rājīsi, yaṃ kiñci manasicchasi.
「大王,请求愿吧,无论你心中想要什么。」
Pahūtaṃ me dhanaṃ sakka, balaṃ koso canappako;
「萨咖,我有丰富的财富,军队和库藏不少;」
Andhassa me sato dāni, maraṇaññeva ruccati.
「现在对盲目的我来说,唯有死亡才令人喜悦。」
Yāni saccāni dvipadinda, tāni bhāsassu khattiya;
「两足之王啊,请说出那些真谛;」
Saccaṃ te bhaṇamānassa, puna cakkhu bhavissati.
「刹帝利,当你说真实语时,你将再次拥有眼睛。」
Ye maṃ yācitumāyanti, nānāgottā vanibbakā;
「那些来向我乞求的人,来自不同种姓的游方者;」
Yopi maṃ yācate tattha, sopi me manaso piyo;
「在那里向我乞求的人,他也是我心中所爱;」
Etena saccavajjena, cakkhu me upapajjatha.
以此真实语,愿我的眼生起。
Yaṃ maṃ so yācituṃ āgā, dehi cakkhunti brāhmaṇo;
那位婆罗门前来向我乞求:「请给我眼睛。」
Tassa cakkhūni pādāsiṃ, brāhmaṇassa vanibbato .
我将眼睛给予那位婆罗门,无所贪着。
Bhiyyo maṃ āvisī pīti, somanassañcanappakaṃ;
更多的喜悦充满我,以及不少的悦意。
Etena saccavajjena, dutiyaṃ me upapajjatha.
以此真实语,愿我的第二只眼生起。
Dhammena bhāsitā gāthā, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhana;
以法所说的偈颂,增长西韦人的国土。
Etāni tava nettāni, dibbāni paṭidissare.
这些你的眼睛,天眼将会显现。
Tirokuṭṭaṃ tiroselaṃ, samatiggayha pabbataṃ;
穿越墙壁、穿越山岩,越过山峰。
Samantā yojanasataṃ, dassanaṃ anubhontu te.
愿你们享受遍及百由旬的视力。
Ko nīdha vittaṃ na dadeyya yācito, api visiṭṭhaṃ supiyampi attano;
谁在此不会布施财物给乞求者,即使是自己最珍爱的?
Tadiṅgha sabbe sivayo samāgatā, dibbāni nettāni mamajja passatha.
今天所有吉祥者聚集于此,请看我的天眼。
Tirokuṭṭaṃ tiroselaṃ, samatiggayha pabbataṃ;
超越墙壁、超越山岩,越过山峰,
Samantā yojanasataṃ, dassanaṃ anubhonti me.
遍及百由旬,我享受视力。
Na cāgamattā paramatthi kiñci, maccānaṃ idha jīvite;
对于此世的凡夫来说,没有什么比布施更殊胜;
Datvāna mānusaṃ cakkhuṃ, laddhaṃ me cakkhuṃ amānusaṃ.
布施了人眼,我获得了非人的眼。
Etampi disvā sivayo, detha dānāni bhuñjatha;
吉祥者们见此之后,应布施诸供养、应受用。
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ, aninditā saggamupetha ṭhānanti.
布施后、受用后,随其能力,无可指责地前往天界之处。
Sivijātakaṃ tatiyaṃ. · 西维本生第三
500. Sirīmantajātakaṃ (4)
500. 西利曼答本生经(4)
Paññāyupetaṃ siriyā vihīnaṃ, yasassinaṃ vāpi apetapaññaṃ;
具足慧而缺乏吉祥,或者有名声却离开了慧;
Pucchāmi taṃ senaka etamatthaṃ, kamettha seyyo kusalā vadanti.
些那咖,我问你这个义理,在此何者更好,善巧者如是说。
Dhīrā ca bālā ca have janinda, sippūpapannā ca asippino ca;
人中之王,有智者和愚者,有技艺者和无技艺者;
Sujātimantopi ajātimassa, yasassino pesakarā bhavanti;
即使具有善生者,对于无种姓者,有名声者成为仆役;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
见此之后,我说,具慧而卑贱者胜过具吉祥者。
Tuvampi pucchāmi anomapañña, mahosadha kevaladhammadassi;
无上慧者,玛哈欧沙达,唯见法者,我也问你;
Bālaṃ yasassiṃ paṇḍitaṃ appabhogaṃ, kamettha seyyo kusalā vadanti.
愚者有名声,智者少财富,在此何者较好?诸善巧者说:
Pāpāni kammāni karoti bālo , idhameva seyyo iti maññamāno ;
愚者造作诸恶业,以为「在此世较好」;
Idhalokadassī paralokamadassī, ubhayattha bālo kalimaggahesi;
见此世者不见彼世,愚者于两处皆取黑暗;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
见此之后我说:智慧较好,非有名声的愚者。
Na sippametaṃ vidadhāti bhogaṃ, na bandhuvā na sarīravaṇṇo yo ;
非技艺能带来财富,非亲族,非身体容色;
Passeḷamūgaṃ sukhamedhamānaṃ, sirī hi naṃ bhajate goravindaṃ ;
见盲哑者享受财富快乐,吉祥确实亲近牛主;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
见此之后我说:有智慧的卑贱者胜过吉祥者。
Laddhā sukhaṃ majjati appapañño, dukkhena phuṭṭhopi pamohameti;
得到快乐时无慧者沉醉,被苦触及时也陷入痴迷;
Āgantunā dukkhasukhena phuṭṭho, pavedhati vāricarova ghamme;
被来访的苦乐所触,他颤动如水中的鱼在热中;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
见此我说:有慧者更胜,愚者不应有名声。
Dumaṃ yathā sāduphalaṃ araññe, samantato samabhisaranti pakkhī;
如林中有美果之树,鸟群从四方聚集;
Evampi aḍḍhaṃ sadhanaṃ sabhogaṃ, bahujjano bhajati atthahetu;
如是富有财富资具者,众人为利益而亲近;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
见此我说:有慧者虽卑下,胜过有荣耀者。
Na sādhu balavā bālo, sāhasā vindate dhanaṃ;
愚者有力不善,以暴力获得财富;
Kandantametaṃ dummedhaṃ, kaḍḍhanti nirayaṃ bhusaṃ;
这哭泣的愚痴者,被猛烈地拖入地狱;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
见此我说:有慧者更胜,愚者不应有名声。
Yā kāci najjo gaṅgamabhissavanti, sabbāva tā nāmagottaṃ jahanti;
凡是流入恒河的诸河流,它们全都舍弃名与姓;
Gaṅgā samuddaṃ paṭipajjamānā, na khāyate iddhiṃ paññopi loke ;
恒河趣向大海时,在世间不显现其威力与智慧;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
见此之后我说:智者虽卑下,胜于有荣耀者。
Yametamakkhā udadhiṃ mahantaṃ, savanti najjo sabbakālamasaṅkhyaṃ;
当无数的河流在一切时流入那广大的海洋;
So sāgaro niccamuḷāravego, velaṃ na acceti mahāsamuddo.
那大海、大洋常有巨大的波浪,却不越过海岸。
Evampi bālassa pajappitāni, paññaṃ na acceti sirī kadāci;
如是,愚者的喋喋不休,荣耀决不能超越智慧;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
见此之后我说:智慧确实更胜,愚者不因名声而胜。
Asaññato cepi paresamatthaṃ, bhaṇāti sandhānagato yasassī;
即使不自制者为他人的利益而说法,追求名声,
Tasseva taṃ rūhati ñātimajjhe, sirī hi naṃ kārayate na paññā ;
那于亲族中增长他的,是财富使他如此,而非智慧;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
见此之后我说:卑劣的智者胜过有财富者。
Parassa vā attano vāpi hetu, bālo musā bhāsati appapañño;
为了他人或为了自己,愚者、少慧者说妄语;
So nindito hoti sabhāya majjhe, pacchāpi so duggatigāmī hoti;
他在众会中被呵责,死后他也是趣向恶趣者;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
见此之后我说:智者胜过有名声的愚者。
Atthampi ce bhāsati bhūripañño, anāḷhiyo appadhano daliddo;
即使具大慧者说利益语,若无财富、无势力、贫穷;
Na tassa taṃ rūhati ñātimajjhe, sirī ca paññāṇavato na hoti;
那不会于亲族中增长他,有智慧者不会有财富;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
见此之后我说:卑劣的智者胜过有财富者。
Parassa vā attano vāpi hetu, na bhāsati alikaṃ bhūripañño;
为他人或为自己之故,具大慧者不说虚妄语;
So pūjito hoti sabhāya majjhe, pacchāpi so suggatigāmī hoti;
他在众中受尊敬,死后也往善趣;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
见此之后我说:智者胜于愚者的名声。
Hatthī gavassā maṇikuṇḍalā ca, thiyo ca iddhesu kulesu jātā;
象、牛、宝石耳环,以及生于富裕家族的妻子;
Sabbāva tā upabhogā bhavanti, iddhassa posassa aniddhimanto;
这一切享受都属于富有者、有财者,而非无财者;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
见此之后我说:卑贱的智者胜于吉祥的愚者。
Asaṃvihitakammantaṃ, bālaṃ dummedhamantinaṃ;
不作善业的愚者、劣慧者、无远见者;
Sirī jahati dummedhaṃ, jiṇṇaṃva urago tacaṃ;
吉祥舍弃劣慧者,如老蛇脱旧皮。
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
见此之后我说:有慧者更胜,愚者虽有名声却不然。
Pañca paṇḍitā mayaṃ bhaddante, sabbe pañjalikā upaṭṭhitā;
尊者,我们五位贤者,全都合掌侍立;
Tvaṃ no abhibhuyya issarosi, sakkova bhūtapati devarājā;
你胜过我们而为主,如萨咖胜过众生主、天王;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
见此之后我说:有慧者虽卑下,犹如有吉祥者更胜。
Dāsova paññassa yasassi bālo, atthesu jātesu tathāvidhesu;
愚者虽有名声,却是有慧者的奴仆,在如此这般生起的诸义利中;
Yaṃ paṇḍito nipuṇaṃ saṃvidheti, sammohamāpajjati tattha bālo;
有慧者所善巧安排之事,愚者在那里陷入迷惑;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
见此之后我说:有慧者更胜,愚者虽有名声却不然。
Addhā hi paññāva sataṃ pasatthā, kantā sirī bhogaratā manussā;
确实,慧为善人所赞叹,吉祥为喜乐财富的人们所喜爱;
Ñāṇañca buddhānamatulyarūpaṃ, paññaṃ na acceti sirī kadāci.
诸佛的智与无比的形色,荣耀永不超越慧。
Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no, mahosadha kevaladhammadassī;
我们所问的那些,大萨陀、唯非法品见者已为我们宣说;
Gavaṃ sahassaṃ usabhañca nāgaṃ, ājaññayutte ca rathe dasa ime;
千头母牛与公牛龙象,以及十辆套以良马的车乘;
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te gāmavarāni soḷasāti.
因问题的解答而满足,我给你十六个殊胜村落。
Sirīmantajātakaṃ catutthaṃ. · 西利曼德本生第四
501. Rohaṇamigajātakaṃ (5)
501. 罗哈那鹿本生(5)
Ete yūthā patiyanti, bhītā maraṇassa cittaka;
这些鹿群回去了,畏惧死亡,心意动摇;你也去吧,不要犹豫,它们将与你一起活命。
Gaccha tuvampi mākaṅkhi, jīvissanti tayā saha.
你也去吧,不要犹豫,他们将与你一起生活。
Nāhaṃ rohaṇa gacchāmi, hadayaṃ me avakassati;
罗哈那,我不去,我的心已下沉;
Na taṃ ahaṃ jahissāmi, idha hissāmi jīvitaṃ.
我不会舍弃他,我将在此处生活。
Te hi nūna marissanti, andhā apariṇāyakā;
他们确实将会死去,那些盲目的、无引导者的;
Gaccha tuvampi mākaṅkhi, jīvissanti tayā saha.
你也去吧,不要犹豫,他们将与你一起活下去。
Nāhaṃ rohaṇa gacchāmi, hadayaṃ me avakassati;
我不去罗哈那,我的心已沉下;
Na taṃ baddhaṃ jahissāmi, idha hissāmi jīvitaṃ.
我不会舍弃那被缚者,我将在此处生活。
Gaccha bhīru palāyassu, kūṭe baddhosmi āyase;
去吧,胆怯者,逃跑吧,我被铁桩所缚;
Gaccha tuvampi mākaṅkhi, jīvissanti tayā saha.
你也去吧,不要犹豫,他们将与你一起活下去。
Nāhaṃ rohaṇa gacchāmi, hadayaṃ me avakassati;
我不去罗哈那,我的心已沉下;
Na taṃ ahaṃ jahissāmi, idha hissāmi jīvitaṃ.
「我不会舍弃他,我将在此处生活。」
Te hi nūna marissanti, andhā apariṇāyakā;
「他们确实将会死去,那些盲目的无引导者;」
Gaccha tuvampi mākaṅkhi, jīvissanti tayā saha.
「你也去吧,不要忧虑,他们将与你一起生活。」
Nāhaṃ rohaṇa gacchāmi, hadayaṃ me avakassati;
「我不去罗哈那,我的心下沉了;」
Na taṃ baddhaṃ jahissāmi, idha hissāmi jīvitaṃ.
「我不会舍弃那被缚者,我将在此处生活。」
Ayaṃ so luddako eti, luddarūpo sahāvudho;
「那猎人来了,猎人的形相,带着武器;」
Yo no vadhissati ajja, usunā sattiyā api .
「他今天将以箭或矛杀害我们。」
Sā muhuttaṃ palāyitvā, bhayaṭṭā bhayatajjitā;
「她片刻逃离,因恐惧而惊怖,」
Sudukkaraṃ akarā bhīru, maraṇāyūpanivattatha.
胆怯者做了极难做之事,你们已接近死亡。
Kinnu teme migā honti, muttā baddhaṃ upāsare;
为何那些鹿已解脱,却接近被缚者?
Na taṃ cajitumicchanti, jīvitassapi kāraṇā.
即使为了生命的缘故,他们也不愿舍弃那个。
Bhātaro honti me ludda, sodariyā ekamātukā;
猎人啊,他们是我的兄弟,同母所生的兄弟姊妹;
Na maṃ cajitumicchanti, jīvitassapi kāraṇā.
即使为了生命的缘故,他们也不愿舍弃我。
Te hi nūna marissanti, andhā apariṇāyakā;
他们确实将会死去,盲目而无引导者;
Pañcannaṃ jīvitaṃ dehi, bhātaraṃ muñca luddaka.
猎人啊,给予五者生命,释放我的兄弟。
So vo ahaṃ pamokkhāmi, mātāpettibharaṃ migaṃ;
我将释放你们,那只负担父母的鹿;
Nandantu mātāpitaro, muttaṃ disvā mahāmigaṃ.
愿父母欢喜,见到大鹿被释放。
Evaṃ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi;
如此,愿猎人与所有亲族一起欢喜;
Yathāhamajja nandāmi, muttaṃ disvā mahāmigaṃ.
如同我今日欢喜,见到大鹿被释放。
Kathaṃ tvaṃ pamokkho āsi, upanītasmi jīvite;
你如何得到释放,我已接近死亡;
Kathaṃ putta amocesi, kūṭapāsamha luddako.
猎人如何从陷阱的罗网中释放了儿子。
Bhaṇaṃ kaṇṇasukhaṃ vācaṃ, hadayaṅgaṃ hadayassitaṃ;
说悦耳之语,令心欢喜、依于心;
Subhāsitāhi vācāhi, cittako maṃ amocayi.
以善说之语,智者释放了我。
Bhaṇaṃ kaṇṇasukhaṃ vācaṃ, hadayaṅgaṃ hadayassitaṃ;
说悦耳之语,令心欢喜、依于心;
Subhāsitāhi vācāhi, sutanā maṃ amocayi.
以善说之语,猎人释放了我。
Sutvā kaṇṇasukhaṃ vācaṃ, hadayaṅgaṃ hadayassitaṃ;
听闻悦耳之语,令心欢喜、心所依止;
Subhāsitāni sutvāna, luddako maṃ amocayi.
听闻善说之语后,猎人释放了我。
Evaṃ ānandito hotu, saha dārehi luddako;
愿猎人与妻子一起欢喜,
Yathā mayajja nandāma, disvā rohaṇamāgataṃ.
如同我们今日见到罗哈那来临而欢喜。
Nanu tvaṃ avaca ludda, ‘‘migacammāni āhariṃ’’;
猎人,你不是说过:『我带来鹿皮』吗?
Atha kena nu vaṇṇena, migacammāni nāhari.
那么以何理由,你没有带来鹿皮?
Āgamā ceva hatthatthaṃ, kūṭapāsañca so migo;
那鹿来到手边,也来到陷阱罗网;
Abajjhi taṃ migarājaṃ, tañca muttā upāsare.
我射中了那鹿王,但他逃脱了,就在附近。
Tassa me ahu saṃvego, abbhuto lomahaṃsano;
我生起了悚惧,令人惊奇、汗毛竖立;
Imañcāhaṃ migaṃ haññe, ajja hissāmi jīvitaṃ.
「如果我杀死这只鹿,今天我将失去生命。」
Kīdisā te migā ludda, kīdisā dhammikā migā;
「猎人啊!你的那些鹿是什么样的?那些如法的鹿是什么样的?
Kathaṃvaṇṇā kathaṃsīlā, bāḷhaṃ kho ne pasaṃsasi.
他们是什么颜色?什么品性?你极力赞叹他们。」
Odātasiṅgā sucivāḷā, jātarūpatacūpamā;
「白色的角、洁净的尾巴,如同纯金的皮肤;
Pādā lohitakā tesaṃ, añjitakkhā manoramā.
他们的脚是红色的,眼睛涂了眼药般美妙。
Edisā te migā deva, edisā dhammikā migā;
天神啊!我的那些鹿就是这样,那些如法的鹿就是这样;」
Mātāpettibharā deva, na te so abhihārituṃ .
天人啊!父母的负担,他无法承担。
Dammi nikkhasataṃ ludda, thūlañca maṇikuṇḍalaṃ;
猎人啊!我给你一百尼卡沙,以及粗大的宝石耳环;
Catussadañca pallaṅkaṃ, umāpupphasarinnibhaṃ .
四足的卧榻,如乌玛花色般美丽。
Dve ca sādisiyo bhariyā, usabhañca gavaṃ sataṃ;
以及两位相称的妻子,一头公牛和一百头母牛;
Dhammena rajjaṃ kāressaṃ, bahukāro mesi luddaka.
我将如法地使你统治王国,猎人啊!我对你大有恩惠。
Kasivāṇijjā iṇadānaṃ, uñchācariyā ca luddaka;
猎人啊!耕作、贸易、借贷,以及拾穗而行;
Etena dāraṃ posehi, mā pāpaṃ akarī punāti .
以此养活妻子,不要再造恶业。
Rohaṇamigajātakaṃ pañcamaṃ. · 罗哈那鹿本生第五
502. Cūḷahaṃsajātakaṃ (6)
502. 小天鹅本生(6)
Ete haṃsā pakkamanti, vakkaṅgā bhayameritā;
这些天鹅飞去,白鹤因恐惧而离开;
Harittaca hemavaṇṇa, kāmaṃ sumukha pakkama.
绿色与金色者,善面者,请随意离去。
Ohāya maṃ ñātigaṇā, ekaṃ pāsavasaṃ gataṃ;
亲族群舍弃我,一个落入罗网者;
Anapekkhamānā gacchanti, kiṃ eso avahiyyasi.
他们不顾而去,为何你要被拖累。
Pateva patataṃ seṭṭha, natthi baddhe sahāyatā ;
飞者中飞者最胜,被缚者无伴侣;
Mā anīghāya hāpesi, kāmaṃ sumukha pakkama.
莫为无忧者而毁灭,善面者,请随意离去。
Nāhaṃ ‘‘dukkhapareto’’ti , dhataraṭṭha tuvaṃ jahe;
我不会「受苦所困」而,持国者,你舍弃;
Jīvitaṃ maraṇaṃ vā me, tayā saddhiṃ bhavissati.
我的生或死,将与你一起。
Etadariyassa kalyāṇaṃ, yaṃ tvaṃ sumukha bhāsasi;
这是圣者的善说,你所说的美妙之语;
Tañca vīmaṃsamānohaṃ, ‘‘patatetaṃ’’ avassajiṃ.
我审察了那个,「这会掉落」,我放弃了。
Apadena padaṃ yāti, antalikkhacaro dijo;
无足者以足而行,空中行者是鸟;
Ārā pāsaṃ na bujjhi tvaṃ, haṃsānaṃ pavaruttama .
你不了解远处的罗网,天鹅中的最胜者。
Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye;
当失败发生时,人在生命终结时;
Atha jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhati.
那时即使触及罗网和陷阱,也不了解。
Ete haṃsā pakkamanti, vakkaṅgā bhayameritā;
这些天鹅飞去了,曲颈者因恐怖而惊慌;
Harittaca hemavaṇṇa, tvaññeva avahiyyasi.
绿色的和金色的,唯独你被带走了。
Ete bhutvā ca pitvā ca, pakkamanti vihaṅgamā;
诸鸟食已、饮已,即飞去,
Anapekkhamānā vakkaṅgā, tvaññeveko upāsasi.
不顾盼鹤鸟,而你独自须跋。
Kinnu tyāyaṃ dijo hoti, mutto baddhaṃ upāsasi;
为何你这鸟是他的奴仆,自由者须跋被缚者;
Ohāya sakuṇā yanti, kiṃ eko avahiyyasi.
舍弃诸鸟而去,为何你独自被束缚。
Rājā me so dijo mitto, sakhā pāṇasamo ca me;
那国王是我的鸟友,是我的同伴,如我的生命;
Neva naṃ vijahissāmi, yāva kālassa pariyāyaṃ.
我绝不舍弃他,直到时节到来。
Yo ca tvaṃ sakhino hetu, pāṇaṃ cajitumicchasi;
你为了朋友之故,愿舍弃生命;
So te sahāyaṃ muñcāmi, hotu rājā tavānugo.
我释放你这同伴,愿国王成为你的随从。
Evaṃ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi;
猎人难达愿如此,与一切亲族一起;
Yathāhamajja nandāmi, disvā muttaṃ dijādhipaṃ.
如我今日欢喜,见到鸟王得解脱。
Kaccinnu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;
尊者是否安乐,尊者是否无病;
Kacci raṭṭhamidaṃ phītaṃ, dhammena manusāsasi.
此国是否繁荣,以法统治人民。
Kusalañceva me haṃsa, atho haṃsa anāmayaṃ;
我确实安乐,天鹅,我亦无病,天鹅;
Atho raṭṭhamidaṃ phītaṃ, dhammena manusāsahaṃ.
此国亦繁荣,我以法统治人民。
Kacci bhoto amaccesu, doso koci na vijjati;
尊者的大臣中,是否没有任何嗔恨;
Kacci ārā amittā te, chāyā dakkhiṇatoriva.
你的敌人是否远离,如右侧的影子。
Athopi me amaccesu, doso koci na vijjati;
而且在我的大臣中,也找不到任何过失;
Atho ārā amittā me, chāyā dakkhiṇatoriva.
而且敌人远离我,如右边的影子。
Kacci te sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
你的妻子是否与你相称,听话、说话可爱;
Puttarūpayasūpetā, tava chandavasānugā.
具足子、美貌、名声,随顺你的意愿。
Atho me sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
而且我的妻子与我相称,听话、说话可爱;
Puttarūpayasūpetā, mama chandavasānugā.
具足子、美貌、名声,随顺我的意愿。
Kacci te bahavo puttā, sujātā raṭṭhavaḍḍhana;
你是否有许多儿子,善生、增长国土;
Paññājavena sampannā, sammodanti tato tato.
具足慧速,到处欢喜。
Satameko ca me puttā, dhataraṭṭha mayā sutā;
我有一百零一个儿子,持国,我听说;
Tesaṃ tvaṃ kiccamakkhāhi, nāvarujjhanti te vaco.
请你告诉他们应做之事,他们不会违背你的话。
Upapannopi ce hoti, jātiyā vinayena vā;
即使他具足,或以出生,或以教养;
Atha pacchā kurute yogaṃ, kicche āpāsu sīdati.
然而之后才作努力,在困难危险中沉没。
Tassa saṃhīrapaññassa, vivaro jāyate mahā;
对于那慧被夺取者,产生大缺口;
Rattimandhova rūpāni, thūlāni manupassati.
如夜盲者见色,只见粗大之物。
Asāre sārayogaññū, matiṃ na tveva vindati;
于无实中知实相应者,确实不能获得智慧;
Sarabhova giriduggasmiṃ, antarāyeva sīdati.
如鹿在山险处,在中途即沉没。
Hīnajaccopi ce hoti, uṭṭhātā dhitimā naro;
即使出身低贱,若人精勤、坚定,
Ācārasīlasampanno, nise aggīva bhāsati.
具足行与戒,如新月般明亮。
Etaṃ me upamaṃ katvā, putte vijjāsu vācaya ;
以此为譬喻,教导儿子诸学问;
Saṃvirūḷhetha medhāvī, khette bījaṃva vuṭṭhiyāti.
智者应增长,如田中种子得雨水。
Cūḷahaṃsajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 小天鹅本生第六
503. Sattigumbajātakaṃ (7)
503. 萨提贡巴本生(7)
Migaluddo mahārājā, pañcālānaṃ rathesabho;
猎鹿者大王,般遮罗人的车中胜者;
Nikkhanto saha senāya, ogaṇo vanamāgamā.
与军队一同出发,率众前往森林。
Tatthaddasā araññasmiṃ, takkarānaṃ kuṭiṃ kataṃ;
在那里,他在林中看见,织工们所造的小屋;
Tassā kuṭiyā nikkhamma, suvo luddāni bhāsati.
从那茅屋出来后,明天说猎人的话。
Sampannavāhano poso, yuvā sammaṭṭhakuṇḍalo ;
具足车乘的人,年轻的、耳环整齐的;
Sobhati lohituṇhīso, divā sūriyova bhāsati.
红色头巾庄严,白天如太阳般照耀。
Majjhanhike sampatike, sutto rājā sasārathi;
正午时分,国王与御者睡着;
Handassābharaṇaṃ sabbaṃ, gaṇhāma sāhasā mayaṃ.
来吧,我们突然地,夺取一切装饰品。
Nisīthepi raho dāni, sutto rājā sasārathi;
即使在深夜独处时,国王与御者睡着;
Ādāya vatthaṃ maṇikuṇḍalañca, hantvāna sākhāhi avattharāma.
取走衣服和宝石耳环后,用树枝杀死,无衣的拉玛。
Kinnu ummattarūpova, sattigumba pabhāsasi;
为何你像疯狂的样子,持矛的丛林者,你说?
Durāsadā hi rājāno, aggi pajjalito yathā.
诸王确实难以亲近,犹如燃烧的火。
Atha tvaṃ patikolamba, matto thullāni gajjasi;
然而你却反对,如醉象般粗暴地吼叫;
Mātari mayhaṃ naggāya, kinnu tvaṃ vijigucchase.
对于我赤裸的母亲,你为何感到厌恶?
Uṭṭhehi samma taramāno, rathaṃ yojehi sārathi;
起来,赶快,驾车者,套上马车;
Sakuṇo me na ruccati, aññaṃ gacchāma assamaṃ.
萨咖不令我满意,让我们去另一个住处。
Yutto ratho mahārāja, yutto ca balavāhano;
马车已套好,大王,强壮的驾兽也已套好;
Adhitiṭṭha mahārāja, aññaṃ gacchāma assamaṃ.
请登上吧,大王,让我们去另一个住处。
Ko numeva gatā sabbe, ye asmiṃ paricārakā;
所有那些在此的侍从们,究竟都去了哪里?
Esa gacchati pañcālo, mutto tesaṃ adassanā.
「这位般遮罗人离去了,从他们的视线中解脱了。」
Kodaṇḍakāni gaṇhatha, sattiyo tomarāni ca;
「拿起弓,以及箭、标枪;」
Esa gacchati pañcālo, mā vo muñcittha jīvataṃ .
「这位般遮罗人离去了,不要让他活着逃脱。」
Athāparo paṭinandittha, suvo lohitatuṇḍako;
「然后另一位欢迎道:『明天,红嘴者!』」
Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
「欢迎你,大王!你来得正好!」
Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.
「你已到达自在,请宣说这里有什么。」
Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
「丁杜咖果、毕亚喇果、蜜果、咖苏马利果;」
Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṃ varaṃ.
「小果实,大王,请享用各种上等的。」
Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
这饮水也是清凉的,从山洞中取来;
Tato piva mahārāja, sace tvaṃ abhikaṅkhasi.
大王,如果你想要,就从那里喝吧。
Araññaṃ uñchāya gatā, ye asmiṃ paricārakā;
那些在此服侍的人,已去森林拾取落穗;
Sayaṃ uṭṭhāya gaṇhavho, hatthā me natthi dātave.
请你自己起来取吧,我没有手可以给予。
Bhaddako vatayaṃ pakkhī, dijo paramadhammiko;
这只鸟确实是善良的,是最如法的二足者;
Atheso itaro pakkhī, suvo luddāni bhāsati.
而这另一只鸟,说着猎人的话语。
‘‘Etaṃ hanatha bandhatha, mā vo muñcittha jīvataṃ’’;
「杀死这个!捆绑这个!不要让你们活着放走他!」
Iccevaṃ vilapantassa, sotthiṃ pattosmi assamaṃ.
如此悲叹着,我安全地到达了隐居处。
Bhātarosma mahārāja, sodariyā ekamātukā;
大王,我们是兄弟,同胞,同母所生;
Ekarukkhasmiṃ saṃvaḍḍhā, nānākhettagatā ubho.
两人在同一树下成长,却去往不同的田地。
Sattigumbo ca corānaṃ, ahañca isīnaṃ idha;
他是盗贼的首领,而我在此是仙人;
Asataṃ so, sataṃ ahaṃ, tena dhammena no vinā.
他是不善者,我是善者,因此法使我们分离。
Tattha vadho ca bandho ca, nikatī vañcanāni ca;
在那里有杀戮、束缚、欺诈和诈骗;
Ālopā sāhasākārā, tāni so tattha sikkhati.
抢夺、强暴行为,他在那里学习这些。
Idha saccañca dhammo ca, ahiṃsā saṃyamo damo;
在此有真实、法、不害、自制、调伏;
Āsanūdakadāyīnaṃ, aṅke vaddhosmi bhāradha .
我在施座与水者的怀抱中成长,负重者。
Yaṃ yañhi rāja bhajati, santaṃ vā yadi vā asaṃ;
大王,无论亲近什么,无论是善的或是不善的;
Sīlavantaṃ visīlaṃ vā, vasaṃ tasseva gacchati.
无论是有戒者或无戒者,都会受其支配。
Yādisaṃ kurute mittaṃ, yādisaṃ cūpasevati;
结交什么样的朋友,亲近什么样的人;
Sopi tādisako hoti, sahavāso hi tādiso.
他自己也会变成那样,因为共住就是如此。
Sevamāno sevamānaṃ, samphuṭṭho samphusaṃ paraṃ;
亲近者亲近着,接触者接触着他人;
Saro diddho kalāpaṃva, alittamupalimpati;
如同箭涂了毒,束在一起,未涂毒的也被涂上;
Upalepabhayā dhīro, neva pāpasakhā siyā.
智者因害怕被污染,不应成为恶人的朋友。
Pūtimacchaṃ kusaggena, yo naro upanayhati;
若有人用草尖,去接触腐烂的鱼;
Kusāpi pūti vāyanti, evaṃ bālūpasevanā.
库沙草也散发恶臭,如此是亲近愚者。
Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;
以多伽罗香与叶子,那人包裹;
Pattāpi surabhi vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.
叶子也散发香气,如此是亲近智者。
Tasmā pattapuṭasseva , ñatvā sampākamattano;
因此如叶包之,知道自己的成熟;
Asante nopaseveyya, sante seveyya paṇḍito;
不应亲近非善人,智者应亲近善人;
Asanto nirayaṃ nenti, santo pāpenti suggatinti.
非善人导向地狱,善人引导至善趣。
Sattigumbajātakaṃ sattamaṃ. · 萨提贡巴本生第七
504. Bhallātiyajātakaṃ (8)
504. 跋喇帝亚本生(8)
Bhallātiyo nāma ahosi rājā, raṭṭhaṃ pahāya migavaṃ acāri so;
名为跋喇帝亚的国王,舍弃王国,他行于兽林;
Agamā girivaraṃ gandhamādanaṃ, supupphitaṃ kimpurisānuciṇṇaṃ.
他前往最胜山——香醉山,花开繁茂,为紧那罗所游行之处。
Sāḷūrasaṅghañca nisedhayitvā, dhanuṃ kalāpañca so nikkhipitvā;
驱散了箭与弓的群众后,他放下了弓与箭囊;
Upāgami vacanaṃ vattukāmo, yatthaṭṭhitā kimpurisā ahesuṃ.
他前往想要说话之处,那里有紧那罗们站立着。
Himaccaye hemavatāya tīre, kimidhaṭṭhitā mantayavho abhiṇhaṃ;
在雪山之上,喜马瓦答的岸边,为何你们站在这里频频商议;
Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, kathaṃ nu jānanti manussaloke.
我问你们这些具有人身色相者,在人间世界如何知道你们。
Mallaṃ giriṃ paṇḍarakaṃ tikūṭaṃ, sītodakā anuvicarāma najjo;
我们游行于玛喇山、班达拉咖山、提咕答山,以及清凉水的诸河;
Migā manussāva nibhāsavaṇṇā, jānanti no kimpurisāti ludda.
我们是野兽还是人类的色相,猎人啊,你应知道我们是紧那罗。
Sukiccharūpaṃ paridevayavho , āliṅgito cāsi piyo piyāya;
你这容貌美妙者悲泣着,你被所爱者拥抱,也是所爱者的至爱;
Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, kimidha vane rodatha appatītā.
我问你们具有人身色相者,为何在此林中不喜悦而哭泣?
Sukiccharūpaṃ paridevayavho, āliṅgito cāsi piyo piyāya;
你们形色憔悴而悲叹,所爱者被所爱者拥抱;
Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, kimidha vane vilapatha appatītā.
我问你们具有人身色相者,为何在此林中不喜悦而哀号?
Sukiccharūpaṃ paridevayavho, āliṅgito cāsi piyo piyāya;
你们形色憔悴而悲叹,所爱者被所爱者拥抱;
Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, kimidha vane socatha appatītā.
我问你们具有人身色相者,为何在此林中不喜悦而悲伤?
Mayekarattaṃ vippavasimha ludda, akāmakā aññamaññaṃ sarantā;
猎人啊,我们一夜分离,不情愿地互相思念;
Tamekarattaṃ anutappamānā, socāma ‘‘sā ratti punaṃ na hessati’’.
为那一夜而追悔,我们悲伤『那一夜不会再有』。
Yamekarattaṃ anutappathetaṃ, dhanaṃ va naṭṭhaṃ pitaraṃ va petaṃ;
你们为那一夜而追悔,如同失去财富或父亲去世;
Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, kathaṃ vinā vāsamakappayittha.
我问你们关于人身的容色,你们如何没有住所而度过?
Yamimaṃ nadiṃ passasi sīghasotaṃ, nānādumacchādanaṃ selakūlaṃ ;
你看见这条急流的河,有各种树木覆盖,有石岸;
Taṃ me piyo uttari vassakāle, mamañca maññaṃ anubandhatīti.
在雨季时它对我是可爱的,我和我所爱的相随。
Ahañca aṅkolakamocināmi, atimuttakaṃ sattaliyothikañca;
我采摘阿咖喇咖花、阿帝目答咖花和萨答利约提咖花;
‘‘Piyo ca me hehiti mālabhārī, ahañca naṃ mālinī ajjhupessaṃ’’.
「持花环者对我是可爱的,我作为花环女将须跋他。」
Ahañcidaṃ kuravakamocināmi, uddālakā pāṭalisindhuvārakā ;
我采摘这库拉瓦咖花、伍达喇咖花、巴答利花、信度瓦拉咖花;
‘‘Piyo ca me hehiti mālabhārī, ahañca naṃ mālinī ajjhupessaṃ’’.
「持花环者对我是可爱的,我作为花环女将须跋他。」
Ahañca sālassa supupphitassa, oceyya pupphāni karomi mālaṃ;
我从盛开的沙喇树上采下花朵,做成花环;
‘‘Piyo ca me hehiti mālabhārī, ahañca naṃ mālinī ajjhupessaṃ’’.
「亲爱的人将带着花环来,而我作为戴花环者将迎接他」。
Ahañca sālassa supupphitassa, oceyya pupphāni karomi bhāraṃ;
我从盛开的沙喇树上,采下花朵做成花环;
Idañca no hehiti santharatthaṃ, yatthajjimaṃ viharissāma rattiṃ.
这将是我们的卧具,我们今夜将在此处度过。
Ahañca kho agaḷuṃ candanañca, silāya piṃsāmi pamattarūpā;
我在石上研磨沉香和檀香,如同放逸者;
‘‘Piyo ca me hehiti rositaṅgo, ahañca naṃ rositā ajjhupessaṃ’’.
「亲爱的人将涂香而来,而我涂香后将迎接他」。
Athāgamā salilaṃ sīghasotaṃ, nudaṃ sāle salaḷe kaṇṇikāre;
然后急流的河水来了,冲走了沙喇树、沙喇喇树、咖尼咖喇树;
Āpūratha tena muhuttakena, sāyaṃ nadī āsi mayā suduttarā.
在那一刻河水涨满,傍晚时河流对我来说变得极难渡过。
Ubhosu tīresu mayaṃ tadā ṭhitā, sampassantā ubhayo aññamaññaṃ;
那时我们站在两岸,彼此互相看着对方;
Sakimpi rodāma sakiṃ hasāma, kicchena no āgamā saṃvarī sā.
我们时而哭泣,时而欢笑,那自制对我们来说是艰难地到来的。
Pātova kho uggate sūriyamhi, catukkaṃ nadiṃ uttariyāna ludda;
猎人啊!清晨太阳升起时,渡过四条河流;
Āliṅgiyā aññamaññaṃ mayaṃ ubho, sakimpi rodāma sakiṃ hasāma.
我们两人互相拥抱,我们时而哭泣,时而欢笑。
Tīhūnakaṃ sattasatāni ludda, yamidha mayaṃ vippavasimha pubbe;
猎人啊!我们以前在此共同生活了一千三百九十七年;
Vassekimaṃ jīvitaṃ bhūmipāla, ko nīdha kantāya vinā vaseyya.
地主啊!这一年的生命,谁能在此没有爱妻而居住呢?
Āyuñca vo kīvatako nu samma, sacepi jānātha vadetha āyuṃ;
朋友啊!你们的寿命究竟有多长呢?如果你们知道,请说出寿命;
Anussavā vuḍḍhato āgamā vā, akkhātha me taṃ avikampamānā.
从传闻或从长者那里得来,请不动摇地告诉我那个。
Āyuñca no vassasahassaṃ ludda, na cantarā pāpako atthi rogo;
猎人啊!我们的寿命有一千年,其间没有恶劣的疾病;
Appañca dukkhaṃ sukhameva bhiyyo, avītarāgā vijahāma jīvitaṃ.
苦少而乐更多,未离贪者我们舍弃生命。
Idañca sutvāna amānusānaṃ, bhallātiyo ittara jīvitanti;
听闻此非人之语后,「巴喇帝约,其余的生命」;
Nivattatha na migavaṃ acari, adāsi dānāni abhuñji bhoge.
「你们回去,不要行猎,应施与布施,受用财富。」
Idañca sutvāna amānusānaṃ, sammodatha mā kalahaṃ akattha;
听闻此非人之语后,「你们应和睦,不要作争吵;
Mā vo tapī attakammāparādho, yathāpi te kimpurisekarattaṃ.
莫让自业之过失烧恼你们,如同那些紧那罗之夜。」
Idañca sutvāna amānusānaṃ, sammodatha mā vivādaṃ akattha;
听闻此非人之语后,「你们应和睦,不要作诤论;
Mā vo tapī attakammāparādho, yathāpi te kimpurisekarattaṃ.
莫让自业之过失烧恼你们,如同那些紧那罗之夜。」
Vividhaṃ adhimanā suṇomahaṃ, vacanapathaṃ tava atthasaṃhitaṃ;
「我听闻种种殊胜之语,你的言说之道与义相应;」
Muñcaṃ giraṃ nudaseva me daraṃ, samaṇa sukhāvaha jīva me ciranti.
放开声音,驱走我的恐惧,沙门啊,带来安乐者,愿你长久地活着。
Bhallātiyajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 帕喇提亚本生第八
505. Somanassajātakaṃ (9)
505. 索玛那沙生本生(9)
Ko taṃ hiṃsati heṭheti, kiṃ dummano socasi appatīto;
谁伤害你?谁欺凌你?为何不悦而悲伤,不满足?
Kassajja mātāpitaro rudantu, kvajja setu nihato pathabyā.
今日谁的父母应当哭泣?今日谁被杀倒卧于地上?
Tuṭṭhosmi deva tava dassanena, cirassaṃ passāmi taṃ bhūmipāla;
天啊,我对见到你感到满足,我久已见到你,大地之主;
Ahiṃsako reṇumanuppavissa, puttena te heṭhayitosmi deva.
我无害而沾染尘土,天啊,我被你的儿子欺凌。
Āyantu dovārikā khaggabandhā , kāsāviyā yantu antepurantaṃ;
让守门者、持剑者前来,让穿袈裟者进入内宫;
Hantvāna taṃ somanassaṃ kumāraṃ, chetvāna sīsaṃ varamāharantu.
杀死那索玛那沙王子,砍下头颅带来最上者。
Pesitā rājino dūtā, kumāraṃ etadabravuṃ;
国王派遣的使者们,对王子说了这些话;
Issarena vitiṇṇosi, vadhaṃ pattosi khattiya.
「你被统治者判决了,刹帝利,你已得到死刑。」
Sa rājaputto paridevayanto, dasaṅguliṃ añjaliṃ paggahetvā;
那位王子悲泣着,合起十指举起合掌;
Ahampi icchāmi janinda daṭṭhuṃ, jīvaṃ maṃ netvā paṭidassayetha.
「人中之王,我也希望见到(您),请带我活着去让我见(您)。」
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, rañño puttaṃ adassayuṃ;
听了他的那些话后,他们让国王的儿子见(国王);
Putto ca pitaraṃ disvā, dūratovajjhabhāsatha.
儿子见到父亲后,从远处说了这些话。
Āgacchuṃ dovārikā khaggabandhā, kāsāviyā hantu mamaṃ janinda;
「人中之王,守门者们、佩剑者们、穿袈裟者们来杀我;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, aparādho ko nidha mamajja atthi.
「被问到这件事时,请告诉我,今天我有什么过失在这里。」
Sāyañca pāto udakaṃ sajāti, aggiṃ sadā pāricaratappamatto;
傍晚与清晨他生起水,不放逸地常常须跋火;
Taṃ tādisaṃ saṃyataṃ brahmacāriṃ, kasmā tuvaṃ brūsi gahappatīti.
为何你说如此自制、行梵行者为家主呢?
Tālā ca mūlā ca phalā ca deva, pariggahā vividhā santimassa;
天人啊,他有棕榈树、根、果实,以及种种财产;
Te rakkhati gopayatappamatto, tasmā ahaṃ brūmi gahappatīti .
他不放逸地守护、保护它们,因此我说他为家主。
Saccaṃ kho etaṃ vadasi kumāra, pariggahā vividhā santimassa;
学童啊,你所说的确实是真实的,他有种种财产;
Te rakkhati gopayatappamatto, sa brāhmaṇo gahapati tena hoti.
他不放逸地守护、保护它们,因此那婆罗门是家主。
Suṇantu mayhaṃ parisā samāgatā, sanegamā jānapadā ca sabbe;
愿聚集的众会、连同村落的所有乡民都听我说;
Bālāyaṃ bālassa vaco nisamma, ahetunā ghātayate maṃ janindo.
人主听了愚者之愚言,无因地杀害我。
Daḷhasmi mūle visaṭe virūḷhe, dunnikkayo veḷu pasākhajāto;
我根深蒂固、广布、成长,难以拔除,如竹生枝;
Vandāmi pādāni tava janinda, anujāna maṃ pabbajissāmi deva.
人中之尊,我礼敬你的足,请允许我,天人,我将出家。
Bhuñjassu bhoge vipule kumāra, sabbañca te issariyaṃ dadāmi;
王子,享受广大的财富吧,我将给予你一切统治权;
Ajjeva tvaṃ kurūnaṃ hohi rājā, mā pabbajī pabbajjā hi dukkhā.
今天你就成为库汝人的国王吧,不要出家,出家是苦的。
Kinnūdha deva tavamatthi bhogā, pubbevahaṃ devaloke ramissaṃ;
天人,在这里你有什么财富?我以前就在天界享乐;
Rūpehi saddehi atho rasehi, gandhehi phassehi manoramehi.
以色、声、味、香、触等可意之法。
Bhuttā ca me bhogā tidivasmiṃ deva, parivāritā accharānaṃ gaṇena ;
天人,我在三十三天已享受了财富,被天女众围绕;
Tuvañca bālaṃ paraneyyaṃ viditvā, na tādise rājakule vaseyyaṃ.
而你知道这是愚痴、他人所引导的,我不应住在那样的王族中。
Sacāhaṃ bālo paraneyyo asmi, ekāparādhaṃ khama putta mayhaṃ;
「如果我是应被他人引导的愚者,请原谅我的一次过失,孩子;
Punapi ce edisakaṃ bhaveyya, yathāmatiṃ somanassa karohi.
如果再有这样的事发生,请随你的意愿使我欢喜。
Anisamma kataṃ kammaṃ, anavatthāya cintitaṃ;
未经思量而做的业,未经适当考虑而思惟的;
Bhesajjasseva vebhaṅgo, vipāko hoti pāpako.
如同药物的错误配制,其果报是恶的。
Nisamma ca kataṃ kammaṃ, sammāvatthāya cintitaṃ;
经过思量而做的业,经过正确考虑而思惟的;
Bhesajjasseva sampatti, vipāko hoti bhadrako.
如同药物的正确配制,其果报是善的。
Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu;
懒惰的在家人、欲乐享受者不善,不自制的出家者不善;
Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.
不经思量而行的国王不善,易怒的智者也不善。」
Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;
刹帝利应审察而行,不审察则失利;
Nisammakārino rāja, yaso kitti ca vaḍḍhati.
审察而行的国王,名声与荣耀增长。
Nisamma daṇḍaṃ paṇayeyya issaro, vegā kataṃ tappati bhūmipāla;
统治者应审察而施刑罚,地主对急速所作之事感到后悔;
Sammāpaṇīdhī ca narassa atthā, anānutappā te bhavanti pacchā.
正确发愿对人有利益,那些事后不会追悔。
Anānutappāni hi ye karonti, vibhajja kammāyatanāni loke;
确实,那些在世间分别论业处而行,
Viññuppasatthāni sukhudrayāni, bhavanti buddhānumatāni tāni.
为智者所赞叹、引生安乐的,那些是诸佛所认可的。
Āgacchuṃ dovārikā khaggabandhā, kāsāviyā hantu mamaṃ janinda;
持剑的守门者、着袈裟者来了,人中之主,要杀我;
Mātuñca aṅkasmimahaṃ nisinno, ākaḍḍhito sahasā tehi deva.
天啊,我坐在母亲的膝上,突然被他们拖走。
Kaṭukañhi sambādhaṃ sukicchaṃ patto, madhurampi yaṃ jīvitaṃ laddha rāja;
大王,我已得到艰苦、困厄、难以生活的境遇,即使获得甜蜜的生命;
Kicchenahaṃ ajja vadhā pamutto, pabbajjamevābhimanohamasmi.
今日我艰难地从杀戮中解脱,我只倾心于出家。
Putto tavāyaṃ taruṇo sudhamme, anukampako somanasso kumāro;
善法女,你的这位儿子年轻,富有同情心,喜悦的童子;
Taṃ yācamāno na labhāmi svajja , arahasi naṃ yācitave tuvampi.
今日我向他乞求却得不到,你也应该向他乞求。
Ramassu bhikkhācariyāya putta, nisamma dhammesu paribbajassu;
儿子,你应乐于比库的行仪,听闻诸法后游方吧;
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, anindito brahmamupehi ṭhānaṃ.
对一切众生放下刀杖,无可指责地前往梵天之处。
Acchera rūpaṃ vata yādisañca, dukkhitaṃ maṃ dukkhāpayase sudhamme;
善法女,真是稀有的形色啊,你使痛苦的我更加痛苦;
Yācassu puttaṃ iti vuccamānā, bhiyyova ussāhayase kumāraṃ.
被说'请乞求儿子'时,你却更加激励童子。
Ye vippamuttā anavajjabhogino , parinibbutā lokamimaṃ caranti;
那些已解脱、享用无过失之财、已般涅槃者行于此世间;
Tamariyamaggaṃ paṭipajjamānaṃ, na ussahe vārayituṃ kumāraṃ.
我不能阻止正在行于圣道的童子。
Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;
确实应当亲近有慧者,多闻者,多处思惟者;
Yesāyaṃ sutvāna subhāsitāni, appossukkā vītasokā sudhammāti.
听闻他们的善说之后,少事务、离忧、善法者。
Somanassajātakaṃ navamaṃ. · 索马那萨本生第九
506. Campeyyajātakaṃ (10)
506. 占贝亚本生(10)
Kā nu vijjurivābhāsi, osadhī viya tārakā;
谁如闪电般照耀,如药草、如星辰;
Devatā nusi gandhabbī, na taṃ maññāmi mānusiṃ .
你是天女或乾达婆女,我不认为你是人类。
Namhi devī na gandhabbī, na mahārāja mānusī;
我不是天女,不是乾达婆女,大王,我不是人类;
Nāgakaññāsmi bhaddante, atthenamhi idhāgatā.
「尊者,我是龙女,为了利益来到这里。」
Vibbhantacittā kupitindriyāsi, nettehi te vārigaṇā savanti;
「你心意混乱,诸根愤怒,泪水从你的眼中流出;」
Kiṃ te naṭṭhaṃ kiṃ pana patthayānā, idhāgatā nāri tadiṅgha brūhi.
「你失去了什么?或者你期望什么?女子,请在此告诉我你来到这里的原因。」
Yamuggatejo uragoti cāhu, nāgoti naṃ āhu janā janinda;
「人们称那具有最上威力的蛇为龙,人中之王,人们称它为龙;」
Tamaggahī puriso jīvikattho, taṃ bandhanā muñca patī mameso.
「为了生计,一个人捕捉了它,请从束缚中释放它,它是我的丈夫。」
Kathaṃ nvayaṃ balaviriyūpapanno, hatthatta māgacchi vanibbakassa;
「这位具足力与精进者,如何来到无畏者的手中?」
Akkhāhi me nāgakaññe tamatthaṃ, kathaṃ vijānemu gahītanāgaṃ.
「龙女,请告诉我那件事,我们如何能知道被捕捉的龙?」
Nagarampi nāgo bhasmaṃ kareyya, tathā hi so balaviriyūpapanno;
「龙甚至能将城市化为灰烬,因为它确实具足力与精进;」
Dhammañca nāgo apacāyamāno, tasmā parakkamma tapo karoti.
龙尊重法,因此他精勤修苦行。
Cātuddasiṃ pañcadasiṃ ca rāja, catuppathe sammati nāgarājā;
国王啊!龙王在十四日、十五日及十字路口集会;
Tamaggahī puriso jīvikattho, taṃ bandhanā muñca patī mameso.
为了生计,有人捉住了他,请从束缚中释放我的主人。
Soḷasitthisahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā;
十六万七千位,戴着珠宝耳环,
Vārigehasayā nārī , tāpi taṃ saraṇaṃ gatā.
住在水宫的女子,她们也皈依了他。
Dhammena mocehi asāhasena, gāmena nikkhena gavaṃ satena;
请以法、非暴力地释放他,以村庄、以百头牛;
Ossaṭṭhakāyo urago carātu, puññatthiko muñcatu bandhanasmā.
让身体被释放的龙行走,为了功德,请从束缚中释放他。
Dhammena mocemi asāhasena, gāmena nikkhena gavaṃ satena;
我以法、非暴力地释放他,以村庄、以百头牛;
Ossaṭṭhakāyo urago carātu, puññatthiko muñcatu bandhanasmā.
让身体松弛的龙行走,求福德者应从束缚中释放。
Dammi nikkhasataṃ ludda, thūlañca maṇikuṇḍalaṃ;
我给予一百尼卡沙,猎人,以及粗大的摩尼耳环;
Catussadañca pallaṅkaṃ, umāpupphasarinnibhaṃ.
以及四足的卧榻,如乌玛花色般。
Dve ca sādisiyo bhariyā, usabhañca gavaṃ sataṃ;
以及两位相似的妻子,以及一百头牛的公牛;
Ossaṭṭhakāyo urago carātu, puññatthiko muñcatu bandhanasmā.
让身体松弛的龙行走,求福德者应从束缚中释放。
Vināpi dānā tava vacanaṃ janinda, muñcemu naṃ uragaṃ bandhanasmā;
人中之王,即使没有布施,依你的言语,我们也将从束缚中释放那龙;
Ossaṭṭhakāyo urago carātu, puññatthiko muñcatu bandhanasmā.
让身体松弛的龙行走,求福德者应从束缚中释放。
Mutto campeyyako nāgo, rājānaṃ etadabravi;
占贝亚咖龙被释放后,对国王说了这些话;
Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana;
礼敬您,咖西王!礼敬您,咖西的增长者!
Añjaliṃ te paggaṇhāmi, passeyyaṃ me nivesanaṃ.
我向您合掌,愿我得见住处。
Addhā hi dubbissasametamāhu, yaṃ mānuso vissase amānusamhi;
确实他们说这是难以信任的,人类信任非人类;
Sace ca maṃ yācasi etamatthaṃ, dakkhemu te nāga nivesanāni.
但若您向我请求此事,我们将看见您的龙宫住处。
Sacepi vāto girimāvaheyya, cando ca suriyo ca chamā pateyyuṃ;
即使风吹动山,月亮和太阳落于地上;
Sabbā ca najjo paṭisotaṃ vajeyyuṃ, na tvevahaṃ rāja musā bhaṇeyyaṃ.
一切河流逆流而行,我也不会对您,大王,说妄语。
Nabhaṃ phaleyya udadhīpi susse, saṃvaṭṭaye bhūtadharā vasundharā;
虚空会裂开,海洋会干涸,劫尽时大地会崩坏;
Siluccayo meru samūlamuppate , na tvevahaṃ rāja musā bhaṇeyyaṃ.
须弥山连根拔起,我也不会对您,大王,说妄语。
Addhā hi dubbissasametamāhu, yaṃ mānuso vissase amānusamhi;
确实他们说这是难以信任的,人类信任非人类;
Sace ca maṃ yācasi etamatthaṃ, dakkhemu te nāga nivesanāni.
如果你为了这个目的请求我,我们将看到你的龙宫。
Tumhe khottha ghoravisā uḷārā, mahātejā khippakopī ca hotha;
你们确实是剧毒的、强大的,具大威力、易怒的;
Maṃkāraṇā bandhanasmā pamutto, arahasi no jānituye katāni.
因我之故从束缚中解脱,你应当让我们知道所作之事。
So paccataṃ niraye ghorarūpe, mā kāyikaṃ sātamalattha kiñci;
他在可怕形相的地狱中受报,身体不得任何安乐;
Peḷāya baddho maraṇaṃ upetu, yo tādisaṃ kammakataṃ na jāne.
被绳索捆绑而遭受死亡,那不知道如此业已作者。
Saccappaṭiññā tavamesa hotu, akkodhano hohi anupanāhī;
愿这成为你的真实誓言,愿你无嗔、无恼;
Sabbañca te nāgakulaṃ supaṇṇā, aggiṃva gimhesu vivajjayantu.
愿一切金翅鸟避开你的龙族,如夏季避开火一般。
Anukampasī nāgakulaṃ janinda, mātā yathā suppiyaṃ ekaputtaṃ;
人中之王怜悯龙族,如同母亲怜爱可爱的独子;
Ahañca te nāgakulena saddhiṃ, kāhāmi veyyāvaṭikaṃ uḷāraṃ.
我与龙族一起,将为你做殊胜的供养。
Yojentu ve rājarathe sucitte, kambojake assatare sudante;
让他们套上王车,装饰精美,套上甘玻嘉的良马,善调御的骏马;
Nāge ca yojentu suvaṇṇakappane, dakkhemu nāgassa nivesanāni.
让他们套上金色装饰的龙,让我们看看龙的住处。
Bherī mudiṅgā paṇavā ca saṅkhā, avajjayiṃsu uggasenassa rañño;
鼓、木鼓、小鼓和螺贝,为伍嘎些那王鸣响;
Pāyāsi rājā bahusobhamāno, purakkhato nārigaṇassa majjhe.
巴亚西王极为庄严,在众女人群中前行。
Suvaṇṇacitakaṃ bhūmiṃ, addakkhi kāsivaḍḍhano;
咖西瓦达那看见了金色的火葬堆在地上;
Sovaṇṇamayapāsāde, veḷuriyaphalakatthate.
在金制的宫殿中,铺设着琉璃的地板。
Sa rājā pāvisi byamhaṃ, campeyyassa nivesanaṃ;
彼王进入梵天般的占佩亚的住所;
Ādiccavaṇṇasannibhaṃ, kaṃsavijju pabhassaraṃ.
如日色般,金铜般辉耀。
Nānārukkhehi sañchannaṃ, nānāgandhasamīritaṃ;
以种种树木覆盖,种种香气飘散;
So pāvekkhi kāsirājā, campeyyassa nivesanaṃ.
咖西王观看占佩亚的住所。
Paviṭṭhasmiṃ kāsiraññe, campeyyassa nivesanaṃ;
当咖西王进入占佩亚的住所时;
Dibbā tūriyā pavajjiṃsu, nāgakaññā ca naccisuṃ .
天乐奏起,龙女们起舞。
Taṃ nāgakaññā caritaṃ gaṇena, anvāruhī kāsirājā pasanno;
咖西王欢喜地随着那群龙女的舞蹈;
Nisīdi sovaṇṇamayamhi pīṭhe, sāpassaye candanasāralitte.
他坐在涂以檀香精华、有靠背的金座上。
So tattha bhutvā ca atho ramitvā, campeyyakaṃ kāsirājā avoca;
他在那里享用并欢乐之后,咖西王对坚贝亚咖说:
Vimānaseṭṭhāni imāni tuyhaṃ, ādiccavaṇṇāni pabhassarāni;
「这些殊胜的宫殿是你的,如太阳色般辉耀;
Netādisaṃ atthi manussaloke, kiṃ patthayaṃ nāga tapo karosi.
在人间世界没有这样的,龙啊,你期望什么而修苦行?」
Tā kambukāyūradharā suvatthā, vaṭṭaṅgulī tambatalūpapannā;
「那些佩戴臂环手镯、穿着美衣、戴着圆形耳环、涂着红色唇膏的女子们,
Paggayha pāyenti anomavaṇṇā, netādisaṃ atthi manussaloke;
伸出手来给你饮用,容貌殊妙,在人间世界没有这样的;
Kiṃ patthayaṃ nāga tapo karosi.
龙啊,你期望什么而修苦行?」
Najjo ca temā puthulomamacchā, āṭā sakuntābhirudā sutitthā;
「这些河流,有着众多毛发的鱼类,有岸边、有鸟类栖息、有美好的渡口;
Netādisaṃ atthi manussaloke, kiṃ patthayaṃ nāga tapo karosi.
在人间世界没有这样的,龙啊,你期望什么而修苦行?」
Koñcā mayūrā diviyā ca haṃsā, vaggussarā kokilā sampatanti;
孔雀、孔雀、天鹅,以及声音美妙的杜鹃都来到此处;
Netādisaṃ atthi manussaloke, kiṃ patthayaṃ nāga tapo karosi.
在人间世界没有像这样的,龙王啊,你期望什么而修苦行?
Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, uddālakā pāṭaliyo ca phullā;
芒果树、沙罗树、提拉咖树、阎浮树、伍达拉咖树、巴答离树都开花了;
Netādisaṃ atthi manussaloke, kiṃ patthayaṃ nāga tapo karosi.
在人间世界没有像这样的,龙王啊,你期望什么而修苦行?
Imā ca te pokkharañño samantato, dibbā ca gandhā satataṃ pavāyanti;
这些莲池围绕着你,天界的香气恒常飘送;
Netādisaṃ atthi manussaloke, kiṃ patthayaṃ nāga tapo karosi.
在人间世界没有像这样的,龙王啊,你期望什么而修苦行?
Na puttahetu na dhanassa hetu, na āyuno cāpi janinda hetu;
不是为了儿子,不是为了财富,人中之王啊,也不是为了寿命;
Manussayoniṃ abhipatthayāno, tasmā parakkamma tapo karomi.
我期望人的生处,因此我精勤努力修苦行。
Tvaṃ lohitakkho vihatantaraṃso, alaṅkato kappitakesamassu;
你血红色眼睛,宽阔胸膛,装饰着,修整了发须;
Surosito lohitacandanena, gandhabbarājāva disā pabhāsasi.
涂抹着红色栴檀香,如乾达婆王般照耀诸方。
Deviddhipattosi mahānubhāvo, sabbehi kāmehi samaṅgibhūto;
你已获得天人的成就,具大威力,具足一切诸欲;
Pucchāmi taṃ nāgarājetamatthaṃ, seyyo ito kena manussaloko.
龙王,我问你此义:人间世界以何为最胜?
Janinda nāññatra manussalokā, suddhī va saṃvijjati saṃyamo vā;
人主啊,除了人间世界之外,清净或自制不存在;
Ahañca laddhāna manussayoniṃ, kāhāmi jātimaraṇassa antaṃ.
而我已获得人身,我将作生死的终结。
Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;
确实应当亲近有慧者,多闻者,那些多处思惟者;
Nāriyo ca disvāna tuvañca nāga, kāhāmi puññāni anappakāni.
见到诸女人和你这位龙王后,我将作不少的福德。
Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;
确实应当亲近有慧者、多闻者,那些思惟许多处者;
Nāriyo ca disvāna mamañca rāja, karohi puññāni anappakāni.
大王,见了这些女子和我之后,应作不少的福德。
Idañca me jātarūpaṃ pahūtaṃ, rāsī suvaṇṇassa ca tālamattā;
这是我丰富的黄金,以及棕榈树高的金堆;
Ito haritvāna suvaṇṇagharāni, karassu rūpiyapākāraṃ karontu .
从这里取走黄金屋,让他们造银墙。
Muttā ca vāhasahassāni pañca, veḷuriyamissāni ito haritvā;
取走五千串珍珠,混合琉璃;
Antepure bhūmiyaṃ santharantu, nikkaddamā hehiti nīrajā ca.
在内宫的地上铺设,无泥、无尘、无垢。
Etādisaṃ āvasa rājaseṭṭha, vimānaseṭṭhaṃ bahu sobhamānaṃ;
王中之尊,如此的住处,殊胜的宫殿,极为庄严;
Bārāṇasiṃ nagaraṃ iddhaṃ phītaṃ, rajjañca kārehi anomapaññāti.
巴拉纳西城繁荣兴盛,以无上慧治理王国。
Campeyyajātakaṃ dasamaṃ. · 禅贝亚本生第十
507. Mahāpalobhanajātakaṃ (11)
507. 大诱惑本生(11)
Brahmalokā cavitvāna, devaputto mahiddhiko;
从梵天界死没后,大神通的天子
Rañño putto udapādi, sabbakāmasamiddhisu.
生为国王之子,具足一切欲乐。
Kāmā vā kāmasaññā vā, brahmaloke na vijjati;
诸欲或欲想,在梵天界中不存在;
Svāssu tāyeva saññāya, kāmehi vijigucchatha.
以那同样的想,你们应当厌离诸欲。
Tassa cantepure āsi, jhānāgāraṃ sumāpitaṃ;
在他的内宫中,有善建的禅那堂;
So tattha paṭisallīno , eko rahasi jhāyatha.
他在那里独自隐退,在秘密处禅修。
Sa rājā paridevesi, puttasokena aṭṭito;
那国王悲泣,为子之忧所恼;
Ekaputto cayaṃ mayhaṃ, na ca kāmāni bhuñjati.
「这是我的独子,他不享受诸欲。」
Ko nu khvettha upāyo so, ko vā jānāti kiñcanaṃ;
「在此有何方便,或谁知道任何方法;」
Yo me puttaṃ palobheyya, yathā kāmāni patthaye.
「能诱惑我的儿子,使他希求诸欲。」
Ahu kumārī tattheva, vaṇṇarūpasamāhitā;
「就在那里有一位少女,具足美貌容色;」
Kusalā naccagītassa, vādite ca padakkhiṇā.
「善于歌舞,精通演奏。」
Sā tattha upasaṅkamma, rājānaṃ etadabravi;
「她来到那里,对国王如此说:」
Ahaṃ kho naṃ palobheyyaṃ, sace bhattā bhavissati.
「我能诱惑他,如果有食物的话。」
Taṃ tathāvādiniṃ rājā, kumāriṃ etadabravi;
「国王对如此说的少女,如此说:」
Tvaññeva naṃ palobhehi, tava bhattā bhavissati.
「你自己去诱惑他,他将成为你的丈夫。」
Sā ca antepuraṃ gantvā, bahuṃ kāmupasaṃhitaṃ;
她去到内宫后,唱了许多与欲相应的、
Hadayaṅgamā pemanīyā, citrā gāthā abhāsatha.
悦意的、可爱的、美妙的偈颂。
Tassā ca gāyamānāya, saddaṃ sutvāna nāriyā;
听到那位女子唱歌的声音后,
Kāmacchandassa uppajji, janaṃ so paripucchatha.
他生起了欲欲,他询问众人:
Kasseso saddo ko vā so, bhaṇati uccāvacaṃ bahuṃ;
「这是谁的声音?那是谁?说了许多高低不同的话,
Hadayaṅgamaṃ pemanīyaṃ, aho kaṇṇasukhaṃ mama.
悦意的、可爱的,啊!这对我的耳朵是多么快乐。」
Esā kho pamadā deva, khiḍḍā esā anappikā ;
「大王,这是放逸女,这是无比女;」
Sace tvaṃ kāme bhuñjeyya, bhiyyo bhiyyo chādeyyu taṃ.
「如果你享受诸欲,他们会越来越多地覆盖你。」
Iṅgha āgacchatorena , avidūramhi gāyatu;
「来吧,以这条路来,在不远处歌唱;」
Assamassa samīpamhi, santike mayhaṃ gāyatu.
「在我的马附近,在我的近处歌唱。」
Tirokuṭṭamhi gāyitvā, jhānāgāramhi pāvisi;
在墙外歌唱后,他进入了禅那堂;
Bandhi naṃ anupubbena, āraññamiva kuñjaraṃ.
他逐渐地束缚了他,如同森林中的象。
Tassa kāmarasaṃ ñatvā, issādhammo ajāyatha;
知道了他的欲味后,嫉妒法生起了;
‘‘Ahameva kāme bhuñjeyyaṃ, mā añño puriso ahu’’.
「我应该独自享受诸欲,不应有其他男子。」
Tato asiṃ gahetvāna, purise hantuṃ upakkami;
然后,拿起剑,他开始杀那个男子;
Ahameveko bhuñjissaṃ, mā añño puriso siyā.
「我独自一人将享用,不应有其他人。」
Tato jānapadā sabbe, vikkandiṃsu samāgatā;
于是所有乡民,聚集而来抱怨;
Putto tyāyaṃ mahārāja, janaṃ heṭhetyadūsakaṃ.
「大王,这是您的儿子,他以污秽之事恼害人民。」
Tañca rājā vivāhesi , samhā raṭṭhā ca khattiyo;
国王将他嫁娶,从王国驱逐了这位刹帝利;
Yāvatā vijitaṃ mayhaṃ, na te vatthabba tāvade.
「在我所征服的范围内,你不应停留那么久。」
Tato so bhariyamādāya, samuddaṃ upasaṅkami;
于是他带着妻子,前往大海;
Paṇṇasālaṃ karitvāna, vanamuñchāya pāvisi.
建造了树叶小屋,进入森林居住。
Athettha isi māgacchi, samuddaṃ uparūpari;
然后有位仙人来到此处,在大海附近。
So tassa gehaṃ pāvekkhi, bhattakāle upaṭṭhite.
他看见那家,当食时到来时。
Tañca bhariyā palobhesi, passa yāva sudāruṇaṃ;
那妻子诱惑了他,看啊,多么可怕!
Cuto so brahmacariyamhā, iddhiyā parihāyatha.
他从梵行退失了,从神通衰退了。
Rājaputto ca uñchāto, vanamūlaphalaṃ bahuṃ;
王子拾取了许多林中的根与果,
Sāyaṃ kājena ādāya, assamaṃ upasaṅkami.
傍晚时拿着食物,前往精舍。
Isī ca khattiyaṃ disvā, samuddaṃ upasaṅkami;
仙人见到刹帝利后,前往大海;
‘‘Vehāyasaṃ gamissa’’nti, sīdate so mahaṇṇave.
「我将行于空中」,他在大海中沉没。
Khattiyo ca isiṃ disvā, sīdamānaṃ mahaṇṇave;
刹帝利见到仙人在大海中沉没,
Tasseva anukampāya, imā gāthā abhāsatha.
出于对他的悲悯,说了这些偈颂。
Abhijjamāne vārismiṃ, sayaṃ āgamma iddhiyā;
当水被搅动时,你以神通力自己前来;
Missībhāvitthiyā gantvā, saṃsīdasi mahaṇṇave.
前往混合女处,你在大海中沉没。
Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā;
大幻女是漩涡,破坏梵行;
Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.
知道她会沉没,应从远处回避。
Analā mudusambhāsā, duppūrā tā nadīsamā;
她们不燃烧、言语柔软,难以满足,如河流;
Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.
知道她会沉没,应从远处回避。
Yaṃ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā;
无论以欲或以财富亲近她们;
Jātavedova saṃ ṭhānaṃ, khippaṃ anudahanti naṃ.
如同火神般的住处,他们迅速地焚烧它。
Khattiyassa vaco sutvā, isissa nibbidā ahu;
听闻刹帝利的话语,仙人生起了厌离;
Laddhā porāṇakaṃ maggaṃ, gacchate so vihāyasaṃ.
获得了古老的道路,他前往虚空。
Khattiyo ca isiṃ disvā, gacchamānaṃ vihāyasaṃ;
刹帝利见到仙人,正前往虚空;
Saṃvegaṃ alabhī dhīro, pabbajjaṃ samarocayi.
贤智者获得了悚惧感,他喜乐出家。
Tato so pabbajitvāna, kāmarāgaṃ virājayi;
于是他出家之后,离染了欲贪;
Kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpago ahūti.
离染了欲贪之后,他往生梵天界。
Mahāpalobhanajātakaṃ ekādasamaṃ. · 大巴罗帕那本生第十一
508. Pañcapaṇḍitajātakaṃ (12)
508. 五贤者本生(12)
Pañca paṇḍitā samāgatāttha, pañhā me paṭibhāti taṃ suṇātha;
五位智者聚集于此,我有疑问,请听:
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, kassevāvikareyya guyhamatthaṃ.
应受责备之事或应受赞叹之事,应向谁揭示秘密之事?
Tvaṃ āvikarohi bhūmipāla, bhattā bhārasaho tuvaṃ vade taṃ;
地主啊,你应揭示,你是主人,能负重担,请你说:
Tava chandarucīni sammasitvā, atha vakkhanti janinda pañca dhīrā.
五位智者思量你的意愿与喜好后,人中之王啊,然后他们将说。
Yā sīlavatī anaññatheyyā , bhattucchandavasānugā (piyā) manāpā;
具戒、不变心、随顺丈夫意愿、可爱、可意的妻子,
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, bhariyāyāvikareyya guyhamatthaṃ.
应受责备之事或应受赞叹之事,应向妻子揭示秘密之事。
Yo kicchagatassa āturassa, saraṇaṃ hoti gatī parāyanañca;
对于陷入困境、患病者,成为庇护所、归依处与究竟依靠的,
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, sakhino vāvikareyya guyhamatthaṃ.
应受责备之事或应受赞叹之事,应向朋友揭示秘密之事。
Jeṭṭho atha majjhimo kaniṭṭho, yo ce sīlasamāhito ṭhitatto;
长兄、次兄、幼弟,若具戒、得定、住于自我者;
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, bhātu vāvīkareyya guyhamatthaṃ.
无论应受责备之事或应受赞叹之事,不应泄露兄弟的秘密之事。
Yo ve pituhadayassa paddhagū , anujāto pitaraṃ anomapañño;
若生于父亲心中,随父而生、智慧不劣于父者;
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, puttassāvikareyya guyhamatthaṃ.
无论应受责备之事或应受赞叹之事,不应泄露儿子的秘密之事。
Mātā dvipadājanindaseṭṭha, yā naṃ poseti chandasā piyena;
母亲是两足众生中最胜者,她以亲爱的意愿养育他;
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, mātuyāvīkareyya guyhamatthaṃ.
无论应受责备之事或应受赞叹之事,不应泄露母亲的秘密之事。
Guyhassa hi guyhameva sādhu, na hi guyhassa pasatthamāvikammaṃ;
对于秘密,保密确实是善的,对于秘密,泄露确实不值得称赞;
Anipphannatā saheyya dhīro, nipphannova yathāsukhaṃ bhaṇeyya.
智者应与未显露者同在,如已显露者则可随意而说。
Kiṃ tvaṃ vimanosi rājaseṭṭha, dvipadajaninda vacanaṃ suṇoma metaṃ ;
「王中之最,您为何忧愁?我们听闻两足之尊的言语;
Kiṃ cintayamāno dummanosi, nūna deva aparādho atthi mayhaṃ.
思惟什么而忧愁?天人啊,我确实有过失。」
‘‘Paṇhe vajjho mahosadho’’ti, āṇatto me vadhāya bhūripañño;
「『应杀问题者摩诃萨埵』,我被命令杀害那位具大慧者;
Taṃ cintayamāno dummanosmi, na hi devī aparādho atthi tuyhaṃ.
思惟此事而忧愁,天后啊,你确实没有过失。
Abhidosagato dāni ehisi, kiṃ sutvā kiṃ saṅkate mano te;
现在你在夜分来此,听闻什么使你心意不安?
Ko te kimavoca bhūripañña, iṅgha vacanaṃ suṇoma brūhi metaṃ.
具大慧者,谁对你说了什么?来吧,告诉我,让我们听闻这言语。」
‘‘Paṇhe vajjho mahosadho’’ti, yadi te mantayitaṃ janinda dosaṃ;
「『应杀问题者摩诃萨埵』,人中之尊,如果你思量过失;
Bhariyāya rahogato asaṃsi, guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametaṃ.
在隐密处对妻子说,我听闻了这秘密被揭露之事。」
Yaṃ sālavanasmiṃ senako, pāpakammaṃ akāsi asabbhirūpaṃ;
在沙喇林中,些那咖所作的恶业是不适当的;
Sakhinova rahogato asaṃsi, guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametaṃ.
犹如朋友在隐密处所说,我听闻了这被揭露的秘密。
Pukkusa purisassa te janinda, uppanno rogo arājayutto;
人中之王,你的人普库萨生起了不适合王族的疾病;
Bhātuñca rahogato asaṃsi, guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametaṃ.
犹如兄弟在隐密处所说,我听闻了这被揭露的秘密。
Ābādhoyaṃ asabbhirūpo, kāmindo naradevena phuṭṭho;
这不适当的疾病,是被人天之王咖明达所触及;
Puttassa rahogato asaṃsi, guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametaṃ.
犹如儿子在隐密处所说,我听闻了这被揭露的秘密。
Aṭṭhavaṅkaṃ maṇiratanaṃ uḷāraṃ, sakko te adadā pitāmahassa;
萨咖给了你祖父那殊胜的八角宝珠;
Devindassa gataṃ tadajja hatthaṃ , mātuñca rahogato asaṃsi;
今日它已到了天帝之手,犹如母亲在隐密处所说;
Guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametaṃ.
我听闻这秘密已被揭露。
Guyhassa hi guyhameva sādhu, na hi guyhassa pasatthamāvikammaṃ;
对于秘密者,秘密本身确实是善的,秘密者的公开宣说并非值得称赞的;
Anipphannatā saheyya dhīro, nipphannova yathāsukhaṃ bhaṇeyya.
智者应保持未显露,已显露者则可随意而说。
Na guyhamatthaṃ vivareyya, rakkheyya naṃ yathā nidhiṃ;
不应揭露秘密之义,应守护它如同宝藏;
Na hi pātukato sādhu, guyho attho pajānatā.
对于知者而言,秘密之义被揭露确实不善。
Thiyā guyhaṃ na saṃseyya, amittassa ca paṇḍito;
贤智者不应与女人共享秘密,也不与敌人共享;
Yo cāmisena saṃhīro, hadayattheno ca yo naro.
以及那被肉欲所束缚者,和那内心贪婪的人。
Guyhamatthaṃ asambuddhaṃ, sambodhayati yo naro;
那人揭露未被觉知的秘密之义;
Mantabhedabhayā tassa, dāsabhūto titikkhati.
因害怕秘密泄露,他如奴隶般忍受。
Yāvanto purisassatthaṃ, guyhaṃ jānanti mantinaṃ;
凡是知道人的利益、秘密的谋士们;
Tāvanto tassa ubbegā, tasmā guyhaṃ na vissaje.
他有那么多的焦虑,因此不应泄露秘密。
Vivicca bhāseyya divā rahassaṃ, rattiṃ giraṃ nātivelaṃ pamuñce;
白天应独自说秘密,夜晚不应过时发声;
Upassutikā hi suṇanti mantaṃ, tasmā manto khippamupeti bhedanti.
因为窃听者会听到秘密,因此秘密很快就会泄露。
Pañcapaṇḍitajātakaṃ dvādasamaṃ. · 五贤者本生第十二
509. Hatthipālajātakaṃ (13)
509. 哈提巴喇本生(13)
Cirassaṃ vata passāma, brāhmaṇaṃ devavaṇṇinaṃ;
我们确实很久才见到,具天色的婆罗门;
Mahājaṭaṃ khāridharaṃ , paṅkadantaṃ rajassiraṃ.
大发髻、持剑者,黄牙、尘头者。
Cirassaṃ vata passāma, isiṃ dhammaguṇe rataṃ;
我们确实久未得见,喜乐于法德的仙人;
Kāsāyavatthavasanaṃ, vākacīraṃ paṭicchadaṃ.
身着袈裟衣,以树皮衣为覆。
Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, paṭigaṇhātu no bhavaṃ;
尊者请接受座位、水和洗足水;
Agghe bhavantaṃ pucchāma, agghaṃ kurutu no bhavaṃ.
我们请问尊者,尊者请为我们作供养。
Adhicca vede pariyesa vittaṃ, putte gahe tāta patiṭṭhapetvā;
学习吠陀寻求财富,安置儿子于家中,亲爱的;
Gandhe rase paccanubhuyya sabbaṃ, araññaṃ sādhu muni so pasattho.
享受一切香味后,那位牟尼善赞叹阿兰若。
Vedā na saccā na ca vittalābho, na puttalābhena jaraṃ vihanti;
吠陀非真实,非财富所得,非以得子而除老;
Gandhe rase muccana māhu santo, sakammunā hoti phalūpapatti.
寂静者说香味的解脱,由自业而有果报的到达。
Addhā hi saccaṃ vacanaṃ tavetaṃ, sakammunā hoti phalūpapatti;
确实,你这句话是真实的,由自业而有果报的到来;
Jiṇṇā ca mātāpitaro tavīme , passeyyuṃ taṃ vassasataṃ arogaṃ .
你这些年老的父母,愿他们见到你百年无病。
Yassassa sakkhī maraṇena rāja, jarāya mettī naravīraseṭṭha;
大王,人中雄狮中的最上者,以死亡为证,以老为友;
Yo cāpi jaññā na marissaṃ kadāci, passeyyuṃ taṃ vassasataṃ arogaṃ.
即使有人知道'我永不会死',愿他们见到他百年无病。
Yathāpi nāvaṃ puriso dakamhi, ereti ce naṃ upaneti tīraṃ;
犹如人在水中划船,若他划动它,便使它到达彼岸;
Evampi byādhī satataṃ jarā ca, upaneti maccaṃ vasamantakassa.
如是,疾病与老常常使死者到达死主的控制之下。
Paṅko ca kāmā palipo ca kāmā, manoharā duttarā maccudheyyā;
诸欲是泥沼,诸欲是陷阱,令人心喜、难以渡越、死亡之领域;
Etasmiṃ paṅke palipe byasannā , hīnattarūpā na taranti pāraṃ.
沉溺于此泥沼、陷阱中的下劣者,不能渡到彼岸。
Ayaṃ pure luddamakāsi kammaṃ, svāyaṃ gahīto na hi mokkhito me;
这个以前对我作了猎人之业,这个被捕获了,确实不是我的解脱;
Orundhiyā naṃ parirakkhissāmi, māyaṃ puna luddamakāsi kammaṃ.
我将以牢狱守护他,愿这个不再对我作猎人之业。
Gavaṃva naṭṭhaṃ puriso yathā vane, anvesatī rāja apassamāno;
大王,犹如人在林中寻找失去的牛,看不见而寻求;
Evaṃ naṭṭho esukārī mamattho, sohaṃ kathaṃ na gaveseyyaṃ rāja.
如此,我的利益、我的箭师失去了,大王,我怎能不寻求呢?
Hiyyoti hiyyati poso, pareti parihāyati;
人被舍弃而舍弃,离去而衰退;
Anāgataṃ netamatthīti ñatvā, uppannachandaṃ ko panudeyya dhīro.
知道「未来不是这样的」,智者怎能驱除已生起的欲呢?
Passāmi vohaṃ daharaṃ kumāriṃ, mattūpamaṃ ketakapupphanettaṃ;
我看见年轻的少女,如醉般的凯答咖花眼;
Abhuttabhoge paṭhame vayasmiṃ, ādāya maccu vajate kumāriṃ.
在青春的第一阶段,未享受财富,死神带走少女而去。
Yuvā sujāto sumukho sudassano, sāmo kusumbhaparikiṇṇamassu;
年轻、善生、善面、善见,黑色、红花散布的须发;
Hitvāna kāme paṭikacca gehaṃ, anujāna maṃ pabbajissāmi deva.
舍弃诸欲、离开家,天人,请允许我出家。
Sākhāhi rukkho labhate samaññaṃ, pahīnasākhaṃ pana khāṇumāhu;
树因枝而得名,失去枝的则称为树桩;
Pahīnaputtassa mamajja bhoti, vāseṭṭhi bhikkhācariyāya kālo.
失去儿子的我今日,瓦些提,是行乞生活的时候了。
Aghasmi koñcāva yathā himaccaye, katāni jālāni padāliya haṃsā;
我如寒季的鹤,破坏了所造的网,天鹅们;
Gacchanti puttā ca patī ca mayhaṃ, sāhaṃ kathaṃ nānuvaje pajānaṃ.
我的儿子们和丈夫都离去了,我如何不随行人群。
Ete bhutvā vamitvā ca, pakkamanti vihaṅgamā;
这些飞鸟食后又吐出,然后离去;
Ye ca bhutvāna vamiṃsu, te me hatthatta māgatā.
那些食后又吐出的,他们从我手中来到。
Avamī brāhmaṇo kāme, so tvaṃ paccāvamissasi;
婆罗门已吐出诸欲,你将再吐出;
Vantādo puriso rāja, na so hoti pasaṃsiyo.
大王,吃呕吐物之人,他不值得称赞。
Paṅke ca posaṃ palipe byasannaṃ, balī yathā dubbalamuddhareyya;
犹如强者救起陷于泥沼、深坑中的弱者;
Evampi maṃ tvaṃ udatāri bhoti, pañcāli gāthāhi subhāsitāhi.
如是,尊者以五首善说之偈救起了我。
Idaṃ vatvā mahārājā, esukārī disampati;
说此之后,大王、地主作了弓箭手;
Raṭṭhaṃ hitvāna pabbaji, nāgo chetvāva bandhanaṃ.
舍弃王国而出家,如龙象断除束缚。
Rājā ca pabbajjamarocayittha, raṭṭhaṃ pahāya naravīraseṭṭho;
王、人中雄狮中最上者,舍弃王国而乐于出家;
Tuvampi no hoti yatheva rājā, amhehi guttā anusāsa rajjaṃ.
你也如王一样,受我们保护,请统治王国。
Rājā ca pabbajjamarocayittha, raṭṭhaṃ pahāya naravīraseṭṭho;
国王已决意出家,人中雄狮最胜者舍弃王国;
Ahampi ekā carissāmi loke, hitvāna kāmāni manoramāni.
我也将独自在世间行,舍弃可意的诸欲。
Rājā ca pabbajjamarocayittha, raṭṭhaṃ pahāya naravīraseṭṭho;
国王已决意出家,人中雄狮最胜者舍弃王国;
Ahampi ekā carissāmi loke, hitvāna kāmāni yathodhikāni.
我也将独自在世间行,舍弃一切诸欲。
Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;
时光流逝,夜晚度过,年龄的功德次第舍离;
Ahampi ekā carissāmi loke, hitvāna kāmāni manoramāni.
我也将独自在世间行,舍弃可意的诸欲。
Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;
时光流逝,夜晚度过,年龄的功德次第舍离;
Ahampi ekā carissāmi loke, hitvāna kāmāni yathodhikāni.
我也将独自在世间行,舍弃一切诸欲。
Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;
时光流逝,夜晚过去,年龄的阶段次第舍弃;
Ahampi ekā carissāmi loke, sītibhūtā sabbamaticca saṅganti.
我也将独自在世间行,已清凉,超越一切执着。
Hatthipālajātakaṃ terasamaṃ. · 象护本生第十三
510. Ayogharajātakaṃ (14)
510. 阿由喀拉贾塔咖(14)
Yamekarattiṃ paṭhamaṃ, gabbhe vasati māṇavo;
学童在母胎中住的第一夜,
Abbhuṭṭhitova so yāti , sagacchaṃ na nivattati.
他已起身前去,随行而不返回。
Na yujjhamānā na balenavassitā, narā na jīranti na cāpi miyyare;
人们不因战斗,不因力量压迫而衰老,也不死亡;
Sabbaṃ hidaṃ jātijarāyupaddutaṃ, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
这一切确实受生老所逼迫,这是我的见解,我行法。
Caturaṅginiṃ senaṃ subhiṃsarūpaṃ, jayanti raṭṭhādhipatī pasayha;
四支军队,形貌可怖,国王以力征服;
Na maccuno jayitumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
他们无法战胜死神,这是我的见解,我行于法。
Hatthīhi assehi rathehi pattibhi, parivāritā muccare ekacceyyā ;
被象、马、车、步兵围绕,某些人得以解脱;
Na maccuno muccitumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
他们无法从死神解脱,这是我的见解,我行于法。
Hatthīhi assehi rathehi pattibhi, sūrā pabhañjanti padhaṃsayanti;
以象、马、车、步兵,勇士们击破、征服;
Na maccuno bhañjitumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
他们无法击破死神,这是我的见解,我行于法。
Mattā gajā bhinnagaḷā pabhinnā, nagarāni maddanti janaṃ hananti;
狂醉的象,颈破裂而狂暴,践踏城市、杀害人民;
Na maccuno madditumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
他们无法践踏死神,这是我的见解,我行于法。
Issāsino katahatthāpi vīrā , dūrepātī akkhaṇavedhinopi;
持弓的勇士,手法娴熟,能远射、能射中目标;
Na maccuno vijjhitumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
不能射中死魔的箭,这是我的见解,我行于法。
Sarāni khīyanti saselakānanā, sabbaṃ hidaṃ khīyati dīghamantaraṃ;
诸箭耗尽,连同山林岩石,这一切确实在长久期间耗尽;
Sabbaṃ hidaṃ bhañjare kālapariyāyaṃ, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
这一切确实在时节变迁中破坏,这是我的见解,我行于法。
Sabbe samevaṃ hi narānanārinaṃ , calācalaṃ pāṇabhunodha jīvitaṃ;
确实所有这些男人和女人,在此动摇不定的生命依食而活;
Paṭova dhuttassa dumova kūlajo, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
如同布匹之于恶人,如同树木之于河岸,这是我的见解,我行于法。
Dumapphalāneva patanti māṇavā, daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā;
如同树果般,学童们、年轻者和年老者,因身体破坏而堕落;
Nāriyo narā majjhimaporisā ca, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
女人、男人和中年人,这是我的见解,我行于法。
Nāyaṃ vayo tārakarājasannibho, yadabbhatītaṃ gatameva dāni taṃ;
这年龄不像星王(太阳),当它已过去,那已逝去了;
Jiṇṇassa hī natthi ratī kuto sukhaṃ, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
对于衰老者确实没有喜乐,何来快乐?这是我的想法,我行于法。
Yakkhā pisācā athavāpi petā, kupitāte assasanti manusse;
亚卡、毗舍遮或者饿鬼,当他们愤怒时会恐吓人们;
Na maccuno assasitussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
他们不能恐吓死主,这是我的想法,我行于法。
Yakkhe pisāce athavāpi pete, kupitepi te nijjhapanaṃ karonti;
亚卡、毗舍遮或者饿鬼,即使愤怒也会被降伏;
Na maccuno nijjhapanaṃ karonti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
他们不能降伏死主,这是我的想法,我行于法。
Aparādhake dūsake heṭhake ca, rājāno daṇḍenti viditvāna dosaṃ;
对于犯罪者、作恶者、压迫者,诸王知道过失后会惩罚他们;
Na maccuno daṇḍayitussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
他们不能惩罚死主,这是我的想法,我行于法。
Aparādhakā dūsakā heṭṭhakā ca, labhanti te rājino nijjhapetuṃ;
犯罪者、作恶者、压迫者,他们能够被诸王降伏;
Na maccuno nijjhapanaṃ karonti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
「他们不作死魔的观察,这是我的见解,我行于法。」
Na khattiyoti na ca brāhmaṇoti, na aḍḍhakā balavā tejavāpi;
「不论是刹帝利、婆罗门、富者、强者或有威力者,」
Na maccurājassa apekkhamatthi, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
「对死魔王没有期待,这是我的见解,我行于法。」
Sīhā ca byagghā ca athopi dīpiyo, pasayha khādanti vipphandamānaṃ;
「狮子、老虎以及豹,以力吞食挣扎者,」
Na maccuno khāditumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
「他们不能吞食死魔,这是我的见解,我行于法。」
Māyākārā raṅgamajjhe karontā, mohenti cakkhūni janassa tāvade;
「幻术师在戏场中作幻术,迷惑众人的眼睛,」
Na maccuno mohayitussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
「他们不能迷惑死魔,这是我的见解,我行于法。」
Āsīvisā kupitā uggatejā, ḍaṃsanti mārentipi te manusse;
「毒蛇忿怒、威力炽盛,咬噬并杀死那些人,」
Na maccuno ḍaṃsitumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
他们不能咬死亡之毒,这是我的见解,我行法。
Āsīvisā kupitā yaṃ ḍaṃsanti, tikicchakā tesa visaṃ hananti;
毒蛇愤怒时咬人,医师能除去它们的毒;
Na maccuno daṭṭhavisaṃ hananti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
但不能除去被死亡咬的毒,这是我的见解,我行法。
Dhammantarī vettaraṇī ca bhojo, visāni hantvāna bhujaṅgamānaṃ;
法医师、渡河者和食物,除去诸龙蛇的毒;
Suyyanti te kālakatā tatheva, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
他们同样地死期到来而死,这是我的见解,我行法。
Vijjādharā ghoramadhīyamānā, adassanaṃ osadhehi vajanti;
持明者学习可怖的咒术,以药物而去不可见;
Na maccurājassa vajantadassanaṃ , taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
但不能去死亡王的不可见,这是我的见解,我行法。
Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;
法确实保护行法者,善行之法带来安乐;
Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī.
这是善行于法的利益,行法者不去恶趣。
Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino;
法与非法,两者确实不是同样果报的;
Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggatinti.
非法导向地狱,法则带往善趣。
Ayogharajātakaṃ cuddasamaṃ. · 阿由嘎拉本生第十四
Tassuddānaṃ –
其摄颂──
Mātaṅga sambhūta sivi sirimanto, rohaṇa haṃsa sattigumbo bhallātiya;
马当嘎、桑布答、西维、西利曼多、罗哈那、天鹅、萨帝古波、跋喇提亚;
Somanassa campeyya brahma pañca-paṇḍita cirassaṃvata ayogharāti.
索马那沙、占贝亚、梵天、五贤者、吉拉桑瓦答、阿约嘎喇。
Vīsatinipātaṃ niṭṭhitaṃ. · 二十集完