12. Dvādasakanipāto12. 十二集
12. Dvādasakanipāto12. 十二集
464. Cūḷakuṇālajātakaṃ (1)
464. 小古那喇本生(1)
Luddhānaṃ lahucittānaṃ, akataññūna dubbhinaṃ;
对于残暴的、轻心的、忘恩的、邪恶的诸女人;没有天神、有情、人,应当信赖她们。
Nādevasatto puriso, thīnaṃ saddhātumarahati.
她们不了知已作的与应作的,不(了知)母亲、父亲或兄弟;非圣者们,已超越法,她们随自己心的自在而行。
Na tā pajānanti kataṃ na kiccaṃ, na mātaraṃ pitaraṃ bhātaraṃ vā;
即使长久共住的可爱的、意所爱的、怜悯的、等同生命的丈夫;在危难与事务中她们舍弃他,因此我不信赖诸女人。
Anariyā samatikkantadhammā, sasseva cittassa vasaṃ vajanti.
诸女人的心犹如猿猴的(心),(犹如)树影一会儿一会儿(移动);
Cirānuvuṭṭhampi piyaṃ manāpaṃ, anukampakaṃ pāṇasamampi bhattuṃ ;
即使是长久以来所亲近的、可爱的、可意的、怜愍的、等同生命的丈夫;
Āvāsu kiccesu ca naṃ jahanti, tasmāhamitthīnaṃ na vissasāmi.
当有需要时,她们也会舍弃他,因此我不信任女人。
Thīnañhi cittaṃ yathā vānarassa, kannappakannaṃ yathā rukkhachāyā;
女人的心如同猴子,摇摆不定如树影;
Calācalaṃ hadayamitthiyānaṃ, cakkassa nemi viya parivattati.
女人们的心动摇不定,如车轮的轮辋般旋转。
Yadā tā passanti samekkhamānā, ādeyyarūpaṃ purisassa vittaṃ;
当她们观察、审视,看见男子的财富具有可取之相时;
Saṇhāhi vācāhi nayanti menaṃ, kambojakā jalajeneva assaṃ.
她们以柔软的言语引诱他,如甘玻加人以水生植物引诱马匹。
Yadā na passanti samekkhamānā, ādeyyarūpaṃ purisassa vittaṃ;
当她们观察、审视,未看见男子的财富具有可取之相时;
Samantato naṃ parivajjayanti, tiṇṇo nadīpāragatova kullaṃ.
她们从各方面回避他,如已渡河者舍弃渡船。
Silesūpamā sikhiriva sabbabhakkhā, tikkhamāyā nadīriva sīghasotā;
如石头、如孔雀吞食一切、如湍急之河的急流;
Sevanti hetā piyamappiyañca, nāvā yathā orakūlaṃ parañca.
她们亲近可爱的与不可爱的,如船往来此岸与彼岸。
Na tā ekassa na dvinnaṃ, āpaṇova pasārito;
她们不属于一人,不属于二人,如市场般开放;
Yo tā mayhanti maññeyya, vātaṃ jālena bādhaye .
若有人认为「她们是我的」,(就如同)以网阻挡风。
Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṃ sabhā papā;
犹如河流、道路、饮水处、集会所、酒店;
Evaṃ lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati .
如是,世间的女人们,她们没有界限。
Ghatāsanasamā etā, kaṇhasappasirūpamā;
她们如同有毒座位,如同黑蛇之形;
Gāvo bahitiṇasseva, omasanti varaṃ varaṃ.
如同牛群(贪求)外面的草,她们一次又一次地贪求殊胜者。
Ghatāsanaṃ kuñjaraṃ kaṇhasappaṃ, muddhābhisittaṃ pamadā ca sabbā;
有毒座位、象、黑蛇、灌顶者以及一切放逸女人;
Ete naro niccayato bhajetha, tesaṃ have dubbidu sabbabhāvo .
男子应当常常远离这些,实在难知她们一切的本性。
Naccantavaṇṇā na bahūnaṃ kantā, na dakkhiṇā pamadā sevitabbā;
不是极美、不为众人所喜、不慷慨的放逸女人不应亲近;
Na parassa bhariyā na dhanassa hetu, etitthiyo pañca na sevitabbāti.
不应为他人之妻,不应为财富之因,这五种女人不应亲近。
Cūḷakuṇālajātakaṃ paṭhamaṃ. · 小古纳喇本生第一
465. Bhaddasālajātakaṃ (2)
465. 跋陀娑罗本生(2)
Kā tvaṃ suddhehi vatthehi, aghe vehāyasaṃ ṭhitā;
你是谁,穿着洁净的衣服,站在虚空中;为何你的眼泪流下,什么恐怖来到你身上。
Kena tyāssūni vattanti, kuto taṃ bhayamāgataṃ.
你是谁,穿着洁净的衣服,站在虚空中;为何你的眼泪流下,什么恐怖来到你身上。
Taveva deva vijite, bhaddasāloti maṃ vidū;
天人啊,在你的领域中,他们知道我为跋陀娑罗;六万年间,我受到礼敬而住。
Saṭṭhi vassasahassāni, tiṭṭhato pūjitassa me.
天人啊,在你的领域中,他们知道我为跋陀娑罗;六万年间,我受到礼敬而住。
Kārayantā nagarāni, agāre ca disampati;
建造城市,以及各处的房屋;还有各种宫殿,他们不曾轻视我。
Vividhe cāpi pāsāde, na maṃ te accamaññisuṃ;
建造城市,以及各处的房屋;还有各种宫殿,他们不曾轻视我。
Yatheva maṃ te pūjesuṃ, tatheva tvampi pūjaya.
你应当如他们礼敬我一样礼敬。
Taṃ ivāhaṃ na passāmi, thūlaṃ kāyena te dumaṃ;
我看不到像你身体那样粗大的树;
Ārohapariṇāhena, abhirūposi jātiyā.
以攀登与围绕,你因生而美丽。
Pāsādaṃ kārayissāmi, ekatthambhaṃ manoramaṃ;
我将建造一座殿堂,单柱而悦意;
Tattha taṃ upanessāmi, ciraṃ te yakkha jīvitaṃ.
我将在那里供养你,亚卡,你的生命长久。
Evaṃ cittaṃ udapādi, sarīrena vinābhāvo;
如此心生起:身体的分离;
Puthuso maṃ vikantitvā, khaṇḍaso avakantatha.
将我切成许多块,切成碎片。
Agge ca chetvā majjhe ca, pacchā mūlamhi chindatha ;
在顶端切断,在中间切断,在后面根部切断;
Evaṃ me chijjamānassa, na dukkhaṃ maraṇaṃ siyā.
当我如此被切割时,死亡不会是痛苦的。
Hatthapādaṃ yathā chinde , kaṇṇanāsañca jīvato;
如同切断活人的手足,以及耳鼻;
Tato pacchā siro chinde, taṃ dukkhaṃ maraṇaṃ siyā.
然后再切断头颅,那死亡才会是痛苦的。
Sukhaṃ nu khaṇḍaso chinnaṃ, bhaddasālavanappati;
被切成碎片是快乐的吗,跋陀沙喇林之主?
Kiṃ hetu kiṃ upādāya, khaṇḍaso chinnamicchasi.
以何为因,以何为缘,你希望被切成碎片?
Yañca hetumupādāya, hetuṃ dhammūpasaṃhitaṃ;
以何为因、以何为缘,此因与法相应;
Khaṇḍaso chinnamicchāmi, mahārāja suṇohi me.
我希望被切成碎片,大王请听我说。
Ñātī me sukhasaṃvaddhā, mama passe nivātajā;
我的亲族在安乐中成长,在我身边无忧无虑地生活;
Tepihaṃ upahiṃseyyaṃ, paresaṃ asukhocitaṃ.
我将伤害他们,对他人不乐意之事。
Ceteyyarūpaṃ cetesi, bhaddasālavanappati;
塔庙之形态思惟,娑罗林之主;
Hitakāmosi ñātīnaṃ, abhayaṃ samma dammi teti.
你是亲族的利益欲求者,确实给予我无畏。
Bhaddasālajātakaṃ dutiyaṃ. · 跋德萨喇本生第二
466. Samuddavāṇijajātakaṃ (3)
466. 海商本生(3)
Kasanti vapanti te janā, manujā kammaphalūpajīvino;
那些人耕作播种,人们依业果而生活;
Nayimassa dīpakassa bhāgino, jambudīpā idameva no varaṃ.
不是这岛的分享者,从阎浮提这确实是我们的最胜。
Tipañcarattūpagatamhi cande, vego mahā hehiti sāgarassa;
当月亮到达三五夜时,大海的速度极大地呼啸;
Uplavissaṃ dīpamimaṃ uḷāraṃ, mā vo vadhī gacchatha leṇamaññaṃ.
将淹没这殊胜之岛,勿让你们死亡,去往其他庇护所。
Na jātuyaṃ sāgaravārivego, uplavissaṃ dīpamimaṃ uḷāraṃ;
这海水的洪流,决不会淹没这殊胜的岛屿;
Taṃ me nimittehi bahūhi diṭṭhaṃ, mā bhetha kiṃ socatha modathavho .
我以众多的相已见此,你们不要害怕,为何忧愁?你们应当欢喜。
Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, pattattha āvāsamimaṃ uḷāraṃ;
有丰富的食物、众多的饮食,你们已得到这殊胜的住所;
Na vo bhayaṃ paṭipassāmi kiñci, āputtaputtehi pamodathavho.
我不见你们有任何恐怖,你们应与子孙一起欢喜。
Yo devoyaṃ dakkhiṇāyaṃ disāyaṃ, khemanti pakkosati tassa saccaṃ;
这位在南方的天人,呼唤「安稳」,那是真实的;
Na uttaro vedi bhayābhayassa, mā bhetha kiṃ socatha modathavho.
北方不知恐怖与无恐怖,你们不要害怕,为何忧愁?你们应当欢喜。
Yathā ime vippavadanti yakkhā, eko bhayaṃ saṃsati khemameko;
如这些亚卡所争论的,一个宣说恐怖,一个宣说安稳;
Tadiṅgha mayhaṃ vacanaṃ suṇātha, khippaṃ lahuṃ mā vinassimha sabbe.
因此,你们在此听我的话,迅速地、快速地,我们不要全部毁灭。
Sabbe samāgamma karoma nāvaṃ, doṇiṃ daḷhaṃ sabbayantūpapannaṃ;
我们大家一起来造船,坚固的船,具备一切器具;
Sace ayaṃ dakkhiṇo saccamāha, moghaṃ paṭikkosati uttaroyaṃ;
如果这位南方者说真实,这位北方者反对虚妄;
Sā ceva no hehiti āpadatthā, imañca dīpaṃ na pariccajema.
那艘船将在危难时保护我们,我们也不舍弃这座岛。
Sace ca kho uttaro saccamāha, moghaṃ paṭikkosati dakkhiṇoyaṃ;
如果北方者说真实,这位南方者反对虚妄;
Tameva nāvaṃ abhiruyha sabbe, evaṃ mayaṃ sotthi taremu pāraṃ.
我们大家都登上那艘船,如此我们将安全地渡到彼岸。
Na ve sugaṇhaṃ paṭhamena seṭṭhaṃ, kaniṭṭhamāpāthagataṃ gahetvā;
不是以最初的就是最胜的,取了最后到达的;
Yo cīdha tacchaṃ paviceyya gaṇhati , sa ve naro seṭṭhamupeti ṭhānaṃ.
谁在此处辨别真实而取,那人确实到达最胜的地位。
Yathāpi te sāgaravārimajjhe, sakammunā sotthi vahiṃsu vāṇijā;
犹如那些商人在大海水中,以自己的业安全地运载货物;
Anāgatatthaṃ paṭivijjhiyāna, appampi nācceti sa bhūripañño.
洞察未来之义,具大慧者不会超越少许。
Bālā ca mohena rasānugiddhā, anāgataṃ appaṭivijjhiyatthaṃ;
愚者因痴而贪着于味,未能洞察未来之义;
Paccuppanne sīdanti atthajāte, samuddamajjhe yathā te manussā.
当利益生起于现在时,他们沉沦,如同那些人在海中央。
Anāgataṃ paṭikayirātha kiccaṃ, ‘‘mā maṃ kiccaṃ kiccakāle byadhesi’’;
你们应预先完成未来的义务,『愿义务不在应作时压迫我』;
Taṃ tādisaṃ paṭikata kiccakāriṃ, na taṃ kiccaṃ kiccakāle byadhetīti.
那样预先完成义务的作者,义务不会在应作时压迫他。
Samuddavāṇijajātakaṃ tatiyaṃ. · 海商本生第三
467. Kāmajātakaṃ (4)
467. 欲生经(4)
Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati;
对欲求欲者,若那欲望得以成就;
Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchati.
确实他心生喜悦,凡夫得到所欲求之物。
Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati;
对于欲求诸欲者,若他的那个得以成就;
Tato naṃ aparaṃ kāme, dhamme taṇhaṃva vindati.
从那之后,他在另一个诸欲中,如法地发现渴爱。
Gavaṃva siṅgino siṅgaṃ, vaḍḍhamānassa vaḍḍhati;
如有角的牛之角,对增长者而增长;
Evaṃ mandassa posassa, bālassa avijānato;
如是,对愚钝的人,对愚痴的无知者;
Bhiyyo taṇhā pipāsā ca, vaḍḍhamānassa vaḍḍhati.
渴爱与渴望,对增长者而更加增长。
Pathabyā sāliyavakaṃ, gavassaṃ dāsaporisaṃ;
给予大地、稻谷、牛群、奴仆与人;
Datvā ca nālamekassa, iti vidvā samaṃ care.
即使给予了,对一个人也不足够,如是知者应行于平等。
Rājā pasayha pathaviṃ vijitvā, sasāgarantaṃ mahimāvasanto;
国王以力征服大地,居住于有海洋为边界的大地;
Oraṃ samuddassa atittarūpo , pāraṃ samuddassapi patthayetha.
此岸海洋未满足者,也会期望彼岸海洋。
Yāva anussaraṃ kāme, manasā titti nājjhagā;
只要随念诸欲,心未获得满足;
Tato nivattā paṭikamma disvā, te ve sutittā ye paññāya tittā.
从彼退转、返回而见,彼等确实善满足者,即以慧满足者。
Paññāya tittinaṃ seṭṭhaṃ, na so kāmehi tappati;
以慧满足者为最胜,彼不以诸欲为满足;
Paññāya tittaṃ purisaṃ, taṇhā na kurute vasaṃ.
以慧满足之人,渴爱不能使其成为奴仆。
Apacinetheva kāmānaṃ , appicchassa alolupo;
少欲者、不贪者,确实应舍弃诸欲;
Samuddamatto puriso, na so kāmehi tappati.
如海洋般之人,彼不以诸欲为满足。
Rathakārova cammassa, parikantaṃ upāhanaṃ;
如车匠对皮革,修整鞋履;
Yaṃ yaṃ cajati kāmānaṃ, taṃ taṃ sampajjate sukhaṃ;
凡舍断诸欲中的任何一个,他就获得那样的快乐;
Sabbaṃ ce sukhamiccheyya, sabbe kāme pariccaje.
若欲一切乐,应舍断一切欲。
Aṭṭha te bhāsitā gāthā, sabbā honti sahassiyo ;
你所说的八偈,全都值千金;
Paṭigaṇha mahābrahme, sādhetaṃ tava bhāsitaṃ.
大梵天,请接受,你所说的确实善妙。
Na me attho sahassehi, satehi nahutehi vā;
我不需要千金,也不需要百金或万金;
Pacchimaṃ bhāsato gāthaṃ, kāme me na rato mano.
对于最后所说的偈,我的心不喜乐于诸欲。
Bhadrako vatāyaṃ māṇavako, sabbalokavidū muni;
这位学童确实贤善,是一切世间的知者、牟尼;
Yo imaṃ taṇhaṃ dukkhajananiṃ, parijānāti paṇḍitoti.
他是贤智者,遍知这生苦的渴爱。
Kāmajātakaṃ catutthaṃ. · 欲本生第四
468. Janasandhajātakaṃ (5)
468. 迦那桑达本生(5)
Dasa khalu imāni ṭhānāni, yāni pubbe akaritvā;
确实有这十种处,以前未作;
Sa pacchā manutappati, iccevāha janasandho.
他后来追悔,迦那桑达如是说。
Aladdhā vittaṃ tappati, pubbe asamudānitaṃ;
未得财富而追悔,以前未积聚;
Na pubbe dhanamesissaṃ, iti pacchānutappati.
「我以前未求财」,如是后来追悔。
Sakyarūpaṃ pure santaṃ, mayā sippaṃ na sikkhitaṃ;
以前有能力时,我未学习技艺;
Kicchā vutti asippassa, iti pacchānutappati.
无技艺者生活艰难,如是后来追悔。
Kūṭavedī pure āsiṃ, pisuṇo piṭṭhimaṃsiko;
我以前是虚伪者,是离间者、背后中伤者;
Caṇḍo ca pharuso cāpi , iti pacchānutappati.
粗暴且凶恶,如此之后他追悔。
Pāṇātipātī pure āsiṃ, luddo cāpi anāriyo;
我以前是杀生者,是猎人且非圣者;
Bhūtānaṃ nāpacāyissaṃ, iti pacchānutappati.
我不尊敬众生,如此之后他追悔。
Bahūsu vata santīsu, anāpādāsu itthisu;
确实有许多贞良、无过失的妇女;
Paradāraṃ asevissaṃ, iti pacchānutappati.
我侵犯他人之妻,如此之后他追悔。
Bahumhi vata santamhi, annapāne upaṭṭhite;
确实有很多食物、饮料被供养;
Na pubbe adadaṃ dānaṃ, iti pacchānutappati.
我以前不布施,如此之后他追悔。
Mātaraṃ pitarañcāpi, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ ;
对于母亲和父亲,已衰老、青春已逝;
Pahu santo na posissaṃ, iti pacchānutappati.
「我有能力却未供养」,如此他后来追悔。
Ācariyamanusatthāraṃ , sabbakāmarasāharaṃ;
对于值得尊敬的老师,一切欲乐之味的施予者;
Pitaraṃ atimaññissaṃ, iti pacchānutappati.
「我将轻视父亲」,如此他后来追悔。
Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
对于沙门、婆罗门,以及具戒、多闻者;
Na pubbe payirupāsissaṃ, iti pacchānutappati.
「我以前未亲近」,如此他后来追悔。
Sādhu hoti tapo ciṇṇo, santo ca payirupāsito;
「已行苦行是善的,已亲近寂静者;
Na ca pubbe tapo ciṇṇo, iti pacchānutappati.
我以前未行苦行」,如此他后来追悔。
Yo ca etāni ṭhānāni, yoniso paṭipajjati;
凡如理行于这些处者;
Karaṃ purisakiccāni, sa pacchā nānutappatīti.
作人之事者,彼于后不追悔。
Janasandhajātakaṃ pañcamaṃ. · 渣那桑德本生第五
469. Mahākaṇhajātakaṃ (6)
469. 大卡纳本生(6)
Kaṇho kaṇho ca ghoro ca, sukkadāṭho pabhāsavā ;
黑者、黑者且可怖者,白牙者、光辉者;
Baddho pañcahi rajjūhi, kiṃ ravi sunakho tava.
以五绳所缚,何故,拉维,汝之犬?
Nāyaṃ migānamatthāya, usīnaka bhavissati;
此非为诸兽之利益,乌西那咖,将会是;
Manussānaṃ anayo hutvā, tadā kaṇho pamokkhati.
成为诸人之不利后,尔时卡纳将解脱。
Pattahatthā samaṇakā, muṇḍā saṅghāṭipārutā;
持钵之手者、沙门们,剃发者、着桑喀帝衣者;
Naṅgalehi kasissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
将以诸犁耕作,尔时卡纳将解脱。
Tapassiniyo pabbajitā, muṇḍā saṅghāṭipārutā;
苦行的女出家者,剃发、披着桑喀帝,
Yadā loke gamissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
当她们在世间行走时,那时咖纳将得解脱。
Dīghottaroṭṭhā jaṭilā, paṅkadantā rajassirā;
长指甲、结发的苦行者,泥齿、尘发,
Iṇaṃ codāya gacchanti, tadā kaṇho pamokkhati.
追讨债务而行,那时咖纳将得解脱。
Adhicca vede sāvittiṃ, yaññatantañca brāhmaṇā;
婆罗门学习吠陀、沙维提颂、祭祀仪轨,
Bhatikāya yajissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
为了妻子而祭祀,那时咖纳将得解脱。
Mātaraṃ pitarañcāpi, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;
对于母亲和父亲,年老、青春已逝,
Pahū santo na bharanti, tadā kaṇho pamokkhati.
有能力者却不奉养,那时咖纳将得解脱。
Mātaraṃ pitarañcāpi, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;
母亲与父亲,已老迈、青春已逝,
Bālā tumheti vakkhanti, tadā kaṇho pamokkhati.
愚人们将说「你们」,那时,黑者将被释放。
Ācariyabhariyaṃ sakhiṃ , mātulāniṃ pitucchakiṃ ;
老师之妻、朋友、舅母、姑母,
Yadā loke gamissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
当他们在世间逝去时,那时,黑者将被释放。
Asicammaṃ gahetvāna, khaggaṃ paggayha brāhmaṇā;
婆罗门们手持盾与皮甲,高举刀剑,
Panthaghātaṃ karissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
将作路劫,那时,黑者将被释放。
Sukkacchavī vedhaverā, thūlabāhū apātubhā;
白皮肤者、穿孔者、粗臂者、不显现者,
Mittabhedaṃ karissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
将作离间朋友,那时,黑者将被释放。
Māyāvino nekatikā, asappurisacintakā;
当诸欺诈者、多诡计者、非善人之思者
Yadā loke bhavissanti, tadā kaṇho pamokkhatīti.
在世间出现时,那时黑者将被释放。
Mahākaṇhajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 大黑本生第六
470. Kosiyajātakaṃ (7)
470. 果西亚本生(7)
Neva kiṇāmi napi vikkiṇāmi, na cāpi me sannicayo ca atthi ;
我既不买也不卖,我也没有积蓄;
Sukiccharūpaṃ vatidaṃ parittaṃ, patthodano nālamayaṃ duvinnaṃ.
这确实是少量的、极少的形色,一钵饭、一芦苇制品、难以辨识的。
Appamhā appakaṃ dajjā, anumajjhato majjhakaṃ;
从少者应施少量,从中等者应施中等量;
Bahumhā bahukaṃ dajjā, adānaṃ nupapajjati .
从多者应施大量,不施不会成就。
Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca.
果西亚,我对你说此:施与诸布施并享用。
Ariyamaggaṃ samārūha , nekāsī labhate sukhaṃ.
已登上圣道者,不单独获得快乐。
Moghañcassa hutaṃ hoti, moghañcāpi samīhitaṃ;
他的供养是徒劳的,他的努力也是徒劳的;
Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ, eko bhuñjati bhojanaṃ.
当客人坐在那里时,他独自享用食物。
Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca;
憍尸迦,我对你说:施予布施并享用;
Ariyamaggaṃ samārūha, nekāsī labhate sukhaṃ.
已登上圣道者,不单独获得快乐。
Saccañcassa hutaṃ hoti, saccañcāpi samīhitaṃ;
他的供养是真实的,他的努力也是真实的;
Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ, neko bhuñjati bhojanaṃ.
当客人坐在那里时,不独自享用食物。
Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca;
憍尸迦,我对你说:施予布施并享用;
Ariyamaggaṃ samārūha, nekāsī labhate sukhaṃ.
登上圣道者,无贪者获得快乐。
Sarañca juhati poso, bahukāya gayāya ca;
人供养记忆,以及许多身体、牛群;
Doṇe timbarutitthasmiṃ, sīghasote mahāvahe.
在多那的添巴卢渡口,急流的大河中。
Atra cassa hutaṃ hoti, atra cassa samīhitaṃ;
在此他已供养,在此他已努力;
Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ, neko bhuñjati bhojanaṃ.
对坐着的客人,无贪者享用食物。
Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca;
我对你说,憍尸耶,施与布施并享用;
Ariyamaggaṃ samārūha, nekāsī labhate sukhaṃ.
登上圣道者,无贪者获得快乐。
Baḷisañhi so nigilati , dīghasuttaṃ sabandhanaṃ;
他确实吞下鱼钩,长线连同束缚;
Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ, eko bhuñjati bhojanaṃ.
当客人坐着时,独自享用食物。
Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca;
我对你说,憍尸迦,施予布施并享用;
Ariyamaggaṃ samārūha, nekāsī labhate sukhaṃ.
登上圣道,无数者获得安乐。
Uḷāravaṇṇā vata brāhmaṇā ime, ayañca vo sunakho kissa hetu;
这些婆罗门确实有殊胜的容色,而这只狗是什么缘故;
Uccāvacaṃ vaṇṇanibhaṃ vikubbati, akkhātha no brāhmaṇā ke nu tumhe.
显现高低不同的色相,婆罗门们,请告诉我们你们是谁。
Cando ca suriyo ca ubho idhāgatā, ayaṃ pana mātali devasārathi;
月与日两者来到此处,这位是马答利天车御者;
Sakkohamasmi tidasānamindo, eso ca kho pañcasikhoti vuccati.
我是萨咖,三十三天之主,而这位被称为般遮尸弃。
Pāṇissarā mudiṅgā ca , murajālambarāni ca;
箫、鼓、铙钹与铃铛;
Suttamenaṃ pabodhenti, paṭibuddho ca nandati.
他们以经教导他,觉悟后他欢喜。
Ye kecime maccharino kadariyā, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
凡那些悭吝、吝啬、辱骂沙门婆罗门者,
Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti.
在此舍弃身体后,身坏命终,往生地狱。
Ye kecime suggatimāsamānā , dhamme ṭhitā saṃyame saṃvibhāge;
凡那些期望善趣、住立于法、自制、布施者,
Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti.
在此舍弃身体后,身坏命终,往生善趣。
Tvaṃ nosi ñāti purimāsu jātisu, so maccharī rosako pāpadhammo;
你在过去生中不是亲族,他是悭吝、易怒、恶法者,
Taveva atthāya idhāgatamhā, mā pāpadhammo nirayaṃ gamittha .
我们为了你的利益来到此处,莫让恶法使你去地狱。
Addhā hi maṃ vo hitakāmā, yaṃ maṃ samanusāsatha;
确实你们是为我的利益而欲,因为你们教诫我;
Sohaṃ tathā karissāmi, sabbaṃ vuttaṃ hitesibhi.
我将如此做,一切善者所说的。
Esāhamajjeva upāramāmi, na cāpihaṃ kiñci kareyya pāpaṃ;
我今日即停止,我不会做任何恶事;
Na cāpi me kiñci adeyyamatthi, na cāpidatvā udakaṃ pivāmi .
我没有任何不可给予之物,我不会施予后再饮水。
Evañca me dadato sabbakālaṃ , bhogā ime vāsava khīyissanti;
如此我一切时布施,萨咖啊,这些财富将会耗尽;
Tato ahaṃ pabbajissāmi sakka, hitvāna kāmāni yathodhikānīti.
然后我将出家,萨咖啊,舍弃诸欲如其所有。
Kosiyajātakaṃ sattamaṃ. · 国西亚本生第七
471. Meṇḍakapañhajātakaṃ (8)
471. 绵羊问本生(8)
Yesaṃ na kadāci bhūtapubbaṃ, sakhyaṃ sattapadampimasmi loke;
那些在此世间从未曾有过,友谊乃至七步之交者;
Jātā amittā duve sahāyā, paṭisandhāya caranti kissa hetu.
两个生来的敌人成为朋友,因何缘故而和解共行。
Yadi me ajja pātarāsakāle, pañhaṃ na sakkuṇeyyātha vattumetaṃ;
「如果今天早晨时分,你们不能对我说出这个问题;
Raṭṭhā pabbājayissāmi vo sabbe, na hi mattho duppaññajātikehi.
我将把你们全部从国中驱逐出去,因为与劣慧之辈在一起没有益处。」
Mahājanasamāgamamhi ghore, janakolāhalasaṅgamamhi jāte;
「在可怕的大众集会中,当人群喧哗聚集时;
Vikkhittamanā anekacittā, pañhaṃ na sakkuṇoma vattumetaṃ.
心散乱、意念纷杂,我们不能对你说出这个问题。
Ekaggacittāva ekamekā, rahasi gatā atthaṃ nicintayitvā ;
一心专注,一个一个地,退至僻静处思惟其义;
Paviveke sammasitvāna dhīrā, atha vakkhanti janinda etamatthaṃ.
贤者们在独处中善加思量后,人中之王,然后将对你说出此义。」
Uggaputta-rājaputtiyānaṃ, urabbhassa maṃsaṃ piyaṃ manāpaṃ;
「对于伍嘎之子、诸王子们,公羊之肉是可爱、可意的;
Na sunakhassa te adenti maṃsaṃ, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa.
他们不给狗那肉,而绵羊与狗有友谊。」
Cammaṃ vihananti eḷakassa, assapiṭṭhattharassukhassa hetu;
他们剥去羊皮,为了马背垫褥之乐;
Na ca te sunakhassa attharanti, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa.
但他们不为狗铺设,然而羊与狗有友谊。
Āvellitasiṅgiko hi meṇḍo, na ca sunakhassa visāṇakāni atthi;
羊的角被拔除,而狗没有角;
Tiṇabhakkho maṃsabhojano ca, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa.
一个食草一个食肉,然而羊与狗有友谊。
Tiṇamāsi palāsamāsi meṇḍo, na ca sunakho tiṇamāsi no palāsaṃ;
羊食草食叶,而狗不食草也不食叶;
Gaṇheyya suṇo sasaṃ biḷāraṃ, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa.
狗会捉兔子和猫,然而羊与狗有友谊。
Aṭṭhaḍḍhapado catuppadassa, meṇḍo aṭṭhanakho adissamāno;
十八足的对于四足的,羊有八蹄而不可见;
Chādiyamāharatī ayaṃ imassa, maṃsaṃ āharatī ayaṃ amussa.
这个为此带来遮盖物,这个为那个带来肉。
Pāsādavaragato videhaseṭṭho, vitihāraṃ aññamaññabhojanānaṃ;
韦提希的最胜者登上殊胜的宫殿,为了互相供养食物;
Addakkhi kira sakkhikaṃ janindo, bubhukkassa puṇṇaṃ mukhassa cetaṃ.
人中之王看见了萨咖的饥饿者,满面的功德。
Lābhā vata me anapparūpā, yassa medisā paṇḍitā kulamhi;
我确实获得了不小的利益,在我家中有如此的贤者;
Pañhassa gambhīragataṃ nipuṇamatthaṃ, paṭivijjhanti subhāsitena dhīrā.
智者们以善说通达问题的深奥义理和微妙之义。
Assatarirathañca ekamekaṃ, phītaṃ gāmavarañca ekamekaṃ;
每一辆马车和战车,每一个繁荣的最胜村;
Sabbesaṃ vo dammi paṇḍitānaṃ, paramappatītamano subhāsitenāti.
我以善说给予你们所有贤者,心极喜悦。
Meṇḍakapañhajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 绵羊问本生第八
472. Mahāpadumajātakaṃ (9)
472. 大莲华本生(9)
Nādaṭṭhā parato dosaṃ, aṇuṃ thūlāni sabbaso;
从他人处看见过失,无论是微小的还是粗大的,一切;
Issaro paṇaye daṇḍaṃ, sāmaṃ appaṭivekkhiya.
主人对奴仆施以刑罚,自己未经审察。
Yo ca appaṭivekkhitvā, daṇḍaṃ kubbati khattiyo;
凡未经审察,而施以刑罚的刹帝利;
Sakaṇṭakaṃ so gilati, jaccandhova samakkhikaṃ.
他吞下带刺之物,如生盲者吞食有刺果。
Adaṇḍiyaṃ daṇḍayati , daṇḍiyañca adaṇḍiyaṃ ;
对无罪者施罚,对有罪者不施罚;
Andhova visamaṃ maggaṃ, na jānāti samāsamaṃ.
如盲者行于不平之道,不知平与不平。
Yo ca etāni ṭhānāni, aṇuṃ thūlāni sabbaso;
凡对这些情况,无论细微或粗重,一切;
Sudiṭṭhamanusāseyya, sa ve voharitu marahati.
善见而教诫者,他确实值得称为善说者。
Nekantamudunā sakkā, ekantatikhiṇena vā;
不能仅以柔软,或仅以严厉;
Attaṃ mahante ṭhapetuṃ , tasmā ubhayamācare.
为了建立伟大的自我,因此应行两者。
Paribhūto mudu hoti, atitikkho ca veravā;
被轻蔑者变得柔软,极度激怒者则怀恨;
Etañca ubhayaṃ ñatvā, anumajjhaṃ samācare.
了知这两者之后,应行中道。
Bahumpi ratto bhāseyya, duṭṭhopi bahu bhāsati;
染者会多说,嗔者也会多说;
Na itthikāraṇā rāja, puttaṃ ghātetumarahasi.
大王,不应因女人之故而杀儿子。
Sabbova loko ekato , itthī ca ayamekikā;
整个世界集合起来,而这女人只是一个;
Tenāhaṃ paṭipajjissaṃ, gacchatha pakkhipatheva taṃ.
因此我将如此行,你们去吧,把她投入。
Anekatāle narake, gambhīre ca suduttare ;
在无底的地狱中,深邃且极难越;
Pātito giriduggasmiṃ, kena tvaṃ tattha nāmari.
跌落在险峻的山崖上,你为何在那里没有死?
Nāgo jātaphaṇo tattha, thāmavā girisānujo;
在那里有一条展开头颈的龙,强有力的山中居住者;
Paccaggahi maṃ bhogehi, tenāhaṃ tattha nāmariṃ.
它以身体接住了我,因此我在那里没有死。
Ehi taṃ paṭinessāmi, rājaputta sakaṃ gharaṃ;
来吧,我将带你回去,王子,回到自己的家;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi.
贤善者,请执掌王权,在林野中你能做什么呢?
Yathā gilitvā baḷisaṃ, uddhareyya salohitaṃ;
如同吞下了鱼钩,会连血一起拔出来;
Uddharitvā sukhī assa, evaṃ passāmi attanaṃ .
拔出后会感到快乐,我如此看待自己。
Kiṃ nu tvaṃ baḷisaṃ brūsi, kiṃ tvaṃ brūsi salohitaṃ;
你说的鱼钩是什么?你说的连血是什么?
Kiṃ nu tvaṃ ubbhataṃ brūsi, taṃ me akkhāhi pucchito.
「你说什么是被举起的?被问时请告诉我。」
Kāmāhaṃ baḷisaṃ brūmi, hatthiassaṃ salohitaṃ;
「我说钩是鱼钩,象、马、血;」
Cattāhaṃ ubbhataṃ brūmi, evaṃ jānāhi khattiya.
「我说四是被举起的,刹帝利,你应如此了知。」
Ciñcāmāṇavikā mātā, devadatto ca me pitā;
「亲佳玛那维咖是母亲,迭瓦达德是我的父亲;」
Ānando paṇḍito nāgo, sāriputto ca devatā;
「阿难是智慧的龙,沙利子是天人;」
Rājaputto ahaṃ āsiṃ , evaṃ dhāretha jātakanti.
「我曾是王子,你们应如此忆持本生。」
Mahāpadumajātakaṃ navamaṃ. · 大莲花本生第九
473. Mittāmittajātakaṃ (10)
473. 友敌本生(10)
Kāni kammāni kubbānaṃ, kathaṃ viññū parakkame;
「做什么业,智者如何努力;」
Amittaṃ jāneyya medhāvī, disvā sutvā ca paṇḍito.
智者应知非友,贤者见闻之后。
Na naṃ umhayate disvā, na ca naṃ paṭinandati;
见到他不动摇,也不欢喜他;
Cakkhūni cassa na dadāti, paṭilomañca vattati.
不给他眼目,行为与他相反。
Amitte tassa bhajati, mitte tassa na sevati;
亲近他的非友,不亲近他的友人;
Vaṇṇakāme nivāreti, akkosante pasaṃsati.
阻止想赞叹者,赞叹辱骂者。
Guyhañca tassa nakkhāti, tassa guyhaṃ na gūhati;
不揭露他的秘密,不隐藏他的秘密;
Kammaṃ tassa na vaṇṇeti, paññassa nappasaṃsati.
不赞叹他的业,不称赞他的慧。
Abhave nandati tassa, bhave tassa na nandati;
于他的无有而欢喜,于他的有而不欢喜;
Accheraṃ bhojanaṃ laddhā, tassa nuppajjate sati;
得到殊胜的食物时,他不生起念
Tato naṃ nānukampati, aho sopi labheyyito.
因此不怜悯他:「啊!愿他也能得到!」
Iccete soḷasākārā, amittasmiṃ patiṭṭhitā;
这些十六种相,安立于敌人
Yehi amittaṃ jāneyya, disvā sutvā ca paṇḍito.
智者通过见与闻,应知敌人
Kāni kammāni kubbānaṃ, kathaṃ viññū parakkame;
做何种业,智者如何努力
Mittaṃ jāneyya medhāvī, disvā sutvā ca paṇḍito.
贤者通过见与闻,应知朋友
Pavutthaṃ tassa sarati, āgataṃ abhinandati;
他忆念所施予的,欢喜来访者
Tato kelāyito hoti, vācāya paṭinandati.
因此被戏弄时,以语言回应欢喜
Mitte tasseva bhajati, amitte tassa na sevati;
他亲近那人的朋友,不亲近那人的敌人;
Akkosante nivāreti, vaṇṇakāme pasaṃsati.
他阻止辱骂者,赞叹称赞者。
Guyhañca tassa akkhāti, tassa guyhañca gūhati;
他向那人说出秘密,也隐藏那人的秘密;
Kammañca tassa vaṇṇeti, paññaṃ tassa pasaṃsati.
他赞叹那人的业,称赞那人的慧。
Bhave ca nandati tassa , abhave tassa na nandati;
他于那人的存在而欢喜,于那人的不存在而不欢喜;
Accheraṃ bhojanaṃ laddhā, tassa uppajjate sati;
得到殊胜的食物时,他生起念:
Tato naṃ anukampati, aho sopi labheyyito.
「愿他也能得到此!」他如此怜悯他。
Iccete soḷasākārā, mittasmiṃ suppatiṭṭhitā;
这十六种行相,善安立于朋友中;
Yehi mittañca jāneyya , disvā sutvā ca paṇḍitoti.
贤智者应以何种朋友来了知,通过见与闻。
Mittāmittajātakaṃ dasamaṃ. · 友敌本生第十
Dvādasakanipātaṃ niṭṭhitaṃ. · 十二集完
Tassuddānaṃ –
其摘要——
Lahucitta sasāla kasanti puna, atha kāma dasakhaluṭṭhānavaro;
轻心、萨沙喇、咖桑帝再次,然后是欲、达沙卡卢提那瓦罗;
Atha kaṇha sukosiya meṇḍavaro, padumo puna mittavarena dasāti.
然后是黑、苏科西亚、面达瓦罗,莲花再次以朋友之最而为十。