三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页经藏小部本生(上)11. 十一集

11. Ekādasakanipāto11. 十一集

262 段 · CSCD 巴利原典
11. Ekādasakanipāto11. 十一集
455. Mātuposakajātakaṃ (1)
455. 养母本生经 (1)
Tassa nāgassa vippavāsena, virūḷhā sallakī ca kuṭajā ca;
由于那龙王的离去,乳香树和库答迦树茂盛生长;
Kuruvindakaravīrā tisasāmā ca, nivāte pupphitā ca kaṇikārā.
库汝温达咖树、拉威拉树、提沙沙马树,以及在无风处开花的咖尼咖拉树。
Kocideva suvaṇṇakāyurā, nāgarājaṃ bharanti piṇḍena;
某些金色身的龙,以食团供养龙王;
Yattha rājā rājakumāro vā, kavacamabhihessati achambhito .
在那里,国王或王子将无畏地穿上铠甲。
Gaṇhāhi nāga kabaḷaṃ, mā nāga kisako bhava;
龙啊,取食团吧,龙啊,不要变得瘦弱;
Bahūni rājakiccāni, tāni nāga karissasi.
有许多王事,龙啊,你将做那些事。
Sā nūnasā kapaṇikā, andhā apariṇāyikā;
她确实是可怜的,盲目的,无依无靠的;
Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti, giriṃ caṇḍoraṇaṃ pati.
以足击树桩,向险峻山林而去。
Kā nu te sā mahānāga, andhā apariṇāyikā;
大龙啊,那位对你来说是谁,盲而无依怙者;
Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti, giriṃ caṇḍoraṇaṃ pati.
以足击树桩,向险峻山林而去。
Mātā me sā mahārāja, andhā apariṇāyikā;
大王啊,那是我的母亲,盲而无依怙者;
Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti, giriṃ caṇḍoraṇaṃ pati.
以足击树桩,向险峻山林而去。
Muñcathetaṃ mahānāgaṃ, yoyaṃ bharati mātaraṃ;
释放这大龙吧,他奉养母亲;
Sametu mātarā nāgo, saha sabbehi ñātibhi.
愿龙与母亲,以及一切亲族同在。
Mutto ca bandhanā nāgo, muttamādāya kuñjaro ;
龙从束缚中解脱,象王带着被释放者;
Muhuttaṃ assāsayitvā , agamā yena pabbato.
稍作休息后,他前往山。
Tato so naḷiniṃ gantvā, sītaṃ kuñjarasevitaṃ;
然后他去到莲池,那清凉为象所喜之处;
Soṇḍāyūdakamāhatvā , mātaraṃ abhisiñcatha.
以鼻取水后,他洒向母亲。
Koya anariyo devo, akālenapi vassati ;
这是何等无德的天人,非时而降雨;
Gato me atrajo putto, yo mayhaṃ paricārako.
我的爱子已去,他是我的侍者。
Uṭṭhehi amma kiṃ sesi, āgato tyāhamatrajo;
起来吧,母亲,为何睡着,我你的爱子已来到;
Muttomhi kāsirājena, vedehena yasassinā.
我已从咖西王韦德哈、那有名声者处获释。
Ciraṃ jīvatu so rājā, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
愿那位王长寿,咖西人的国土增长者;
Yo me puttaṃ pamocesi, sadā vuddhāpacāyikanti.
「他解救了我的儿子,永远应受尊敬供养。」
Mātuposakajātakaṃ paṭhamaṃ. · 养母本生第一
456. Juṇhajātakaṃ (2)
456. 朱那本生(2)
Suṇohi mayhaṃ vacanaṃ janinda, atthena juṇhamhi idhānupatto;
「人中之主,请听我的话,我因有事而来到此处;
Na brāhmaṇe addhike tiṭṭhamāne, gantabba māhu dvipadinda seṭṭha.
当婆罗门在路上等候时,两足中最胜者说不应前去。」
Suṇomi tiṭṭhāmi vadehi brahme, yenāsi atthena idhānupatto;
「婆罗门,我听着,我等候着,请说吧,你因何事而来到此处;
Kaṃ vā tvamatthaṃ mayi patthayāno, idhāgamā brahme tadiṅgha brūhi.
婆罗门,你期望从我这里得到什么利益而来到此处,请在此说明。」
Dadāhi me gāmavarāni pañca, dāsīsataṃ satta gavaṃsatāni;
「请给我五个最胜的村落、一百个女奴、七百头牛;
Parosahassañca suvaṇṇanikkhe, bhariyā ca me sādisī dve dadāhi.
以及一千五百金币,并请给我两位与我相称的妻子。」
Tapo nu te brāhmaṇa bhiṃsarūpo, mantā nu te brāhmaṇa cittarūpā;
婆罗门,你是否有可怖形相的苦行?婆罗门,你是否有种种形相的咒语?
Yakkhā nu te assavā santi keci, atthaṃ vā me abhijānāsi kattaṃ.
你是否有某些听闻过的亚卡?或者你知道我曾做过的事?
Na me tapo atthi na cāpi mantā, yakkhāpi me assavā natthi keci;
我没有苦行,也没有咒语,我也没有任何听闻过的亚卡;
Atthampi te nābhijānāmi kattaṃ, pubbe ca kho saṅgatimattamāsi.
我也不知道你曾做过的事,但以前确实曾有过会面。
Paṭhamaṃ idaṃ dassanaṃ jānato me, na tābhijānāmi ito puratthā;
这是我知道的第一次见面,我不记得在此之前;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, kadā kuhiṃ vā ahu saṅgamo no.
被问及此事,请告诉我,何时何地我们曾有会面?
Gandhārarājassa puramhi ramme, avasimhase takkasīlāyaṃ deva;
天人啊,在甘达拉王的美丽城市,在答卡西喇的住处;
Tatthandhakāramhi timīsikāyaṃ , aṃsena aṃsaṃ samaghaṭṭayimha.
在那里的黑暗中,在提弥西咖,我们肩碰肩地相撞。
Te tattha ṭhatvāna ubho janinda, sārāṇiyaṃ vītisārayimha tattha;
两位人中之王站在那里,我们在那里互相交谈;
Sāyeva no saṅgatimattamāsi, tato na pacchā na pure ahosi.
那次相会对我们来说只是偶然,在那之前和之后都不曾有过。
Yadā kadāci manujesu brahme, samāgamo sappurisena hoti;
无论何时,在人间或梵天界,当善人相遇时;
Na paṇḍitā saṅgatisanthavāni, pubbe kataṃ vāpi vināsayanti.
智者不会因相会交往,而毁坏以前所作的善业。
Bālāva kho saṅgatisanthavāni, pubbe kataṃ vāpi vināsayanti;
但愚者却会因相会交往,而毁坏以前所作的善业;
Bahumpi bālesu kataṃ vinassati, tathā hi bālā akataññurūpā.
对愚者所作的许多善业都会毁坏,因为愚者确实是忘恩负义的。
Dhīrā ca kho saṅgatisanthavāni, pubbe kataṃ vāpi na nāsayanti;
但智者因相会交往,不会毁坏以前所作的善业;
Appampi dhīresu kataṃ na nassati, tathā hi dhīrā sukataññurūpā.
对智者所作的少许善业也不会毁坏,因为智者确实是知恩图报的。
Dadāmi te gāmavarāni pañca, dāsīsataṃ satta gavaṃsatāni;
我给你五个最胜村、一百婢女、七百头牛;
Parosahassañca suvaṇṇanikkhe, bhariyā ca te sādisī dve dadāmi.
超过一千的金币,以及两位与你相称的妻子,我给你。
Evaṃ sataṃ hoti samecca rāja, nakkhattarājāriva tārakānaṃ;
如此,王啊,聚集了一百,犹如星宿之王在众星之中;
Āpūratī kāsipatī tathāhaṃ, tayāpi me saṅgamo ajja laddhoti.
我是阿普拉帝、咖西巴帝,今日我也得到了与你的会面。
Juṇhajātakaṃ dutiyaṃ. · 月圆本生第二
457. Dhammadevaputtajātakaṃ (3)
457. 昙马天瓦子本生(3)
Yasokaro puññakarohamasmi, sadātthuto samaṇabrāhmaṇānaṃ;
我是作善者、作福者,常被沙门婆罗门所赞叹;
Maggāraho devamanussapūjito, dhammo ahaṃ dehi adhamma maggaṃ.
我是昙马,道路的施与者,受天人人所礼敬,给予非法之道。
Adhammayānaṃ daḷhamāruhitvā, asantasanto balavāhamasmi;
坚固地登上非法之车,我是不善者中的强力者;
Sa kissa hetumhi tavajja dajjaṃ, maggaṃ ahaṃ dhamma adinnapubbaṃ.
「为何因缘我今日应给予道路?我从未给予过法之道路。」
Dhammo have pāturahosi pubbe, pacchā adhammo udapādi loke;
「法确实先前已显现,后来非法在世间生起;」
Jeṭṭho ca seṭṭho ca sanantano ca, uyyāhi jeṭṭhassa kaniṭṭha maggā.
「长者、最胜者、古老者,让开!年长者的道路给年少者。」
Na yācanāya napi pātirūpā, na arahatā tehaṃ dadeyyaṃ maggaṃ;
「不因乞求,也不因适当,不因应得,我不会给予他们道路;」
Yuddhañca no hotu ubhinnamajja, yuddhamhi yo jessati tassa maggo.
「今日让我们两者之间有战斗,在战斗中谁获胜,道路就归谁。」
Sabbā disā anuvisaṭohamasmi, mahabbalo amitayaso atulyo;
「我已遍入一切方向,大力、无量名声、无比;」
Guṇehi sabbehi upetarūpo, dhammo adhamma tvaṃ kathaṃ vijessasi.
「具足一切功德之相,你是非法,如何能战胜法?」
Lohena ve haññati jātarūpaṃ, na jātarūpena hananti lohaṃ;
「黄金确实被铁所击打,但不以黄金击打铁;」
Sace adhammo hañchati dhammamajja, ayo suvaṇṇaṃ viya dassaneyyaṃ.
若今日非法战胜法,如铁胜黄金般可见。
Sace tuvaṃ yuddhabalo adhamma , na tuyha vuḍḍhā ca garū ca atthi;
若你是战力之非法,你没有长辈与应尊敬者;
Maggañca te dammi piyāppiyena, vācāduruttānipi te khamāmi.
我以可爱不可爱给你道路,我也忍受你的恶语。
Idañca sutvā vacanaṃ adhammo, avaṃsiro patito uddhapādo;
非法听闻此语后,头下脚上地倒下;
‘‘Yuddhatthiko ce na labhāmi yuddhaṃ’’, ettāvatā hoti hato adhammo.
「若我想战而不得战」,以此非法即被击败。
Khantībalo yuddhabalaṃ vijetvā, hantvā adhammaṃ nihanitva bhūmyā;
忍力战胜战力,击败非法并将其击倒于地;
Pāyāsi vitto abhiruyha sandanaṃ, maggeneva atibalo saccanikkamo.
巴亚西富有地登上车乘,以道路而极有力、真实精进。
Mātā pitā samaṇabrāhmaṇā ca, asammānitā yassa sake agāre;
母亲、父亲、沙门、婆罗门,在自己家中不被尊敬者;
Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti te ;
在此舍弃身体后,身坏时他们往生地狱;
Yathā adhammo patito avaṃsiro.
如同非法者堕落头下脚上。
Mātā pitā samaṇabrāhmaṇā ca, susammānitā yassa sake agāre;
母亲、父亲、沙门、婆罗门,在自己家中受到善待者;
Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti te;
在此舍弃身体后,身坏时他们往生善趣;
Yathāpi dhammo abhiruyha sandananti.
如同如法者登上车乘。
Dhammadevaputtajātakaṃ tatiyaṃ. · 法天子本生第三
458. Udayajātakaṃ (4)
458. 伍达亚本生(4)
Ekā nisinnā suci saññatūrū, pāsādamāruyha aninditaṅgī;
一位坐着的清净、自制的女子,登上宫殿,肢体无可指责;
Yācāmi taṃ kinnaranettacakkhu, imekarattiṃ ubhayo vasema.
我向你祈求,具紧那罗眼者,让我们两人共度今夜。
Okiṇṇantaraparikhaṃ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ;
被围绕的壕沟,坚固的楼阁与城墙;
Rakkhitaṃ khaggahatthehi, duppavesamidaṃ puraṃ.
被持剑者守护,此城难以进入。
Daharassa yuvino cāpi, āgamo ca na vijjati;
年轻的青年,也没有进入之道;
Atha kena nu vaṇṇena, saṅgamaṃ icchase mayā.
那么以何种容貌,你希望与我会合?
Yakkhohamasmi kalyāṇi, āgatosmi tavantike ;
「贤善女!我是亚卡,已来到你面前;
Tvaṃ maṃ nandaya bhaddante, puṇṇakaṃsaṃ dadāmi te.
你使我欢喜吧,贤善者!我给你满钵。」
Devaṃ va yakkhaṃ atha vā manussaṃ, na patthaye udayamaticca aññaṃ;
「无论是天、亚卡或是人,我不希求超越生起的其他;
Gaccheva tvaṃ yakkha mahānubhāva, mā cassu gantvā punarāvajittha.
大威力的亚卡!你去吧,去了之后不要再回来。」
Yā sā rati uttamā kāmabhoginaṃ, yaṃ hetu sattā visamaṃ caranti;
那些欲乐享受者的最上喜乐,众生因此而行不平等之事;
Mā taṃ ratiṃ jīyi tuvaṃ sucimhi te, dadāmi te rūpiyaṃ kaṃsapūraṃ.
你不要在纯净者中贪求那喜乐,我给你银制的铜钵。
Nāriṃ naro nijjhapayaṃ dhanena, ukkaṃsatī yattha karoti chandaṃ;
男子以财富诱惑女人之处,他在那里制造欲望、进行赞叹;
Vipaccanīko tava devadhammo, paccakkhato thokatarena esi.
你的天法是敌对的,以更少之物被拒绝而来。
Āyu ca vaṇṇo ca manussaloke, nihīyati manujānaṃ suggatte;
在人间世界,人们的寿命与容色,在善趣中衰减;
Teneva vaṇṇena dhanampi tuyhaṃ, nihīyati jiṇṇatarāsi ajja.
因此,以那容色,你的财富也衰减,今日你更加衰老。
Evaṃ me pekkhamānassa, rājaputti yasassini;
如此观察我,王女,有名声者;
Hāyateva tava vaṇṇo, ahorattānamaccaye.
随着日夜的流逝,你的容色确实衰减。
Imināva tvaṃ vayasā, rājaputti sumedhase;
王子,以此年龄,你是善慧者;
Brahmacariyaṃ careyyāsi, bhiyyo vaṇṇavatī siyā.
你应行梵行,更加美好。
Devā na jīranti yathā manussā, gattesu tesaṃ valiyo na honti;
诸天不像人类那样衰老,他们的身体上没有皱纹;
Pucchāmi taṃ yakkha mahānubhāva, kathaṃ nu devāna sarīradeho.
我问你,大威力的亚卡,诸天的身体如何。
Devā na jīranti yathā manussā, gattesu tesaṃ valiyo na honti;
诸天不像人类那样衰老,他们的身体上没有皱纹;
Suve suve bhiyyatarova tesaṃ, dibbo ca vaṇṇo vipulā ca bhogā.
日日他们更加增长,天界的色相与广大的财富。
Kiṃsūdha bhītā janatā anekā, maggo ca nekāyatanaṃ pavutto;
此处众多人害怕什么,道已被说为多处;
Pucchāmi taṃ yakkha mahānubhāva, katthaṭṭhito paralokaṃ na bhāye.
我问你,大威力的亚卡,住于何处不怖畏他世。
Vācaṃ manañca paṇidhāya sammā, kāyena pāpāni akubbamāno;
正确地安置语与意,以身不作诸恶业;
Bahunnapānaṃ gharamāvasanto, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;
住于多饮食之家,具信、柔和、乐分享、慷慨;
Saṅgāhako sakhilo saṇhavāco, etthaṭṭhito paralokaṃ na bhāye.
摄受者、友善者、温和语者,住于此处者不怖畏他世。
Anusāsasi maṃ yakkha, yathā mātā yathā pitā;
亚卡啊,你教诫我,如母亲、如父亲;
Uḷāravaṇṇaṃ pucchāmi, ko nu tvamasi subrahā.
我问具殊胜色者,善梵天啊,你究竟是谁?
Udayohamasmi kalyāṇi, saṅkarattā idhāgato ;
贤善女啊,我是忧陀耶,从桑咖拉城来到此处;
Āmanta kho taṃ gacchāmi, muttosmi tava saṅkarā .
我现在向你告别而去,我已从你的桑咖拉城解脱。
Sace kho tvaṃ udayosi, saṅkarattā idhāgato;
如果你确实是忧陀耶,从桑咖拉城来到此处;
Anusāsa maṃ rājaputta, yathāssa puna saṅgamo.
「王子,请教诫我,如何能再相会。」
Atipatati vayo khaṇo tatheva, ṭhānaṃ natthi dhuvaṃ cavanti sattā;
「时光刹那如此流逝,没有恒常的住处,众生死去;
Parijiyyati addhuvaṃ sarīraṃ, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.
不坚固的身体败坏,在生起时莫放逸,应行法。
Kasiṇā pathavī dhanassa pūrā, ekasseva siyā anaññadheyyā;
遍满大地充满财富,若属于一人而无他人可给予;
Tañcāpi jahati avītarāgo, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.
即使那个,未离贪者也舍弃,在生起时莫放逸,应行法。
Mātā ca pitā ca bhātaro ca, bhariyā yāpi dhanena hoti kītā ;
母亲、父亲、兄弟们,以及用财富买来的妻子;
Te cāpi jahanti aññamaññaṃ, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.
他们也互相舍弃,在生起时莫放逸,应行法。
Kāyo parabhojananti ñatvā , saṃsāre sugatiñca duggatiñca ;
知道身体是他人的食物,在轮回中有善趣与恶趣;」
Ittaravāsoti jāniyāna, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.
「知道『住处如此』,在生起时莫放逸地行于法。」
Sādhu bhāsatiyaṃ yakkho, appaṃ maccāna jīvitaṃ;
「善哉!亚卡说得好,诸死者的生命短少,」
Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṃyutaṃ;
「艰难且微少,而且与苦相应;」
Sāhaṃ ekā pabbajissāmi, hitvā kāsiṃ surundhananti.
「我将独自出家,舍弃耕作与美酒。」
Udayajātakaṃ catutthaṃ. · 伍德亚本生第四
459. Pānīyajātakaṃ (5)
459. 饮料本生(5)
Mitto mittassa pānīyaṃ, adinnaṃ paribhuñjisaṃ;
「朋友的饮料,我未经给予而享用;」
Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
「因此后来我厌恶,那由我所作的恶;」
Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.
「莫再作恶,因此我出家了。」
Paradārañca disvāna, chando me udapajjatha ;
见到他人之妻后,我生起了欲望;
Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
之后我对此感到厌恶,那是我所造的恶;
Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.
愿我不再造恶,因此我出家了。
Pitaraṃ me mahārāja, corā agaṇhu kānane;
大王,盗贼在森林中抓住了我的父亲;
Tesāhaṃ pucchito jānaṃ, aññathā naṃ viyākariṃ.
他们问我时,我虽然知道,却作了不实的回答。
Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
之后我对此感到厌恶,那是我所造的恶;
Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.
愿我不再造恶,因此我出家了。
Pāṇātipātamakaruṃ, somayāge upaṭṭhite;
在苏玛祭祀进行时,我造了杀生;
Tesāhaṃ samanuññāsiṃ, tena pacchā vijigucchiṃ.
我曾同意他们,后来对此感到厌恶。
Taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā, mā puna akaraṃ pāpaṃ;
那恶业已被我所作,愿不再作恶业;
Tasmā pabbajito ahaṃ.
因此我出家了。
Surāmerayamādhukā , ye janā paṭhamāsu no;
那些人在我们最初时,准备了诸酒类、米酒和蜜酒;
Bahūnaṃ te anatthāya, majjapānamakappayuṃ.
他们准备了饮酒,为许多人带来不利。
Tesāhaṃ samanuññāsiṃ, tena pacchā vijigucchiṃ;
我曾同意他们,后来对此感到厌恶;
Taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā, mā puna akaraṃ pāpaṃ;
那恶业已被我所作,愿不再作恶业;
Tasmā pabbajito ahaṃ.
因此我出家了。
Dhiratthu subahū kāme, duggandhe bahukaṇṭake;
呵责那些众多的欲,恶臭且多刺;
Ye ahaṃ paṭisevanto, nālabhiṃ tādisaṃ sukhaṃ.
我受用它们时,未曾获得如此之乐。
Mahassādā sukhā kāmā, natthi kāmā paraṃ sukhaṃ;
诸欲有大味、安乐,无有欲乐超过此;
Ye kāme paṭisevanti, saggaṃ te upapajjare.
那些受用诸欲者,他们往生于天界。
Appassādā dukhā kāmā, natthi kāmā paraṃ dukhaṃ;
诸欲少味、是苦,无有欲苦超过此;
Ye kāme paṭisevanti, nirayaṃ te upapajjare.
那些受用诸欲者,他们往生于地狱。
Asī yathā sunisito, nettiṃsova supāyiko ;
如同磨得极利的剑,如同善加准备的箭;
Sattīva urasi khittā, kāmā dukkhatarā tato.
如同投向胸膛的矛,诸欲比那更为苦。
Aṅgārānaṃva jalitaṃ, kāsuṃ sādhikaporisaṃ;
燃烧的炭火,一寻又一肘长;
Phālaṃva divasaṃtattaṃ, kāmā dukkhatarā tato.
犁在日中炙热,诸欲比那更苦。
Visaṃ yathā halāhalaṃ, telaṃ pakkuthitaṃ yathā;
如同剧毒哈喇哈喇,如同沸腾的油;
Tambaloha vilīnaṃva, kāmā dukkhatarā tatoti.
如同熔化的铜,诸欲比那更苦。
Pānīyajātakaṃ pañcamaṃ. · 饮水本生第五
460. Yudhañcayajātakaṃ (6)
460. 战争与祭祀本生(6)
Mittāmaccaparibyūḷhaṃ , ahaṃ vande rathesabhaṃ;
被朋友大臣围绕,我礼敬车中之牛;
Pabbajissāmahaṃ rāja , taṃ devo anumaññatu.
大王,我将出家,愿天神允许。
Sace te ūnaṃ kāmehi, ahaṃ paripūrayāmi te;
如果你欲望不足,我将为你充满;
Yo taṃ hiṃsati vāremi, mā pabbaja yudhañcaya .
「凡伤害他者,我阻止你,勿出家,战车之主。」
Na matthi ūnaṃ kāmehi, hiṃsitā me na vijjati;
「我对诸欲无不足,我无被伤害者;」
Dīpañca kātumicchāmi, yaṃ jarā nābhikīrati.
「我欲作洲,老不能侵。」
Putto vā pitaraṃ yāce, pitā vā puttamorasaṃ;
「儿子乞求父亲,或父亲乞求爱子;」
Negamo taṃ yāce tāta, mā pabbaja yudhañcaya.
「我不乞求你,亲爱的,勿出家,战车之主。」
Mā maṃ deva nivārehi, pabbajantaṃ rathesabha;
「天啊,勿阻止我,出家者,车中之牛;」
Māhaṃ kāmehi sammatto, jarāya vasamanvagū.
「我勿被诸欲迷醉,随老而至力。」
Ahaṃ taṃ tāta yācāmi, ahaṃ putta nivāraye;
「我乞求你,亲爱的,我,儿子,阻止;」
Ciraṃ taṃ daṭṭhumicchāmi, mā pabbaja yudhañcaya.
「我长久以来想见他,勇战者啊,请勿出家。」
Ussāvova tiṇaggamhi, sūriyuggamanaṃ pati;
「如草尖上的露珠,面对太阳的升起;
Evamāyu manussānaṃ, mā maṃ amma nivāraya.
人们的寿命也是如此,母亲啊,请勿阻止我。」
Taramāno imaṃ yānaṃ, āropetu rathesabha;
「车中之牛啊,请快速登上这辆车;
Mā me mātā tarantassa, antarāyakarā ahu.
愿我母亲不要成为我前进时的障碍者。」
Abhidhāvatha bhaddante, suññaṃ hessati rammakaṃ;
「尊者啊,请快去,可爱之处将会空无;
Yudhañcayo anuññāto, sabbadattena rājinā.
勇战者已被萨跋达答国王允许。」
Yohu seṭṭho sahassassa , yuvā kañcanasannibho;
「在千人中,谁是最胜者,如黄金般的青年;」
Soyaṃ kumāro pabbajito, kāsāyavasano balī.
这位童子已出家,身披袈裟衣,强有力者。
Ubho kumārā pabbajitā, yudhañcayo yudhiṭṭhilo;
两位童子已出家,攸陀尼佳亚与攸地提喇;
Pahāya mātāpitaro, saṅgaṃ chetvāna maccunoti.
舍弃了父母,断除了死的束缚。
Yudhañcayajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 尤丹渣亚本生第六
461. Dasarathajātakaṃ (7)
461. 《达沙拉他本生经》(7)
Etha lakkhaṇa sītā ca, ubho otarathodakaṃ;
来吧,拉卡那与悉多,你们两人下到水中;
Evāyaṃ bharato āha, ‘‘rājā dasaratho mato’’.
如是这位巴拉答说:「达沙拉他王已死」。
Kena rāmappabhāvena, socitabbaṃ na socasi;
以何种拉玛的威力,应悲者你不悲;
Pitaraṃ kālakataṃ sutvā, na taṃ pasahate dukhaṃ.
听闻父亲已命终,那苦不能胜过他。
Yaṃ na sakkā nipāletuṃ, posena lapataṃ bahuṃ;
无法守护之事物,虽多言养护亦无益;
Sa kissa viññū medhāvī, attānamupatāpaye.
智者、贤者为何因,令自己苦恼?
Daharā ca hi vuddhā ca , ye bālā ye ca paṇḍitā;
年少者与年长者,愚者与智者,
Aḍḍhā ceva daliddā ca, sabbe maccuparāyaṇā.
富者与贫者,一切皆以死为归趣。
Phalānamiva pakkānaṃ, niccaṃ patanato bhayaṃ;
如成熟之果实,常有堕落之怖畏;
Evaṃ jātāna maccānaṃ, nicca maraṇato bhayaṃ.
如是已生之诸死者,常有死亡之怖畏。
Sāyameke na dissanti, pāto diṭṭhā bahujjanā;
傍晚有些不复见,早晨所见之众人;
Pāto eke na dissanti, sāyaṃ diṭṭhā bahujjanā.
早晨有些不复见,傍晚所见之众人。
Paridevayamāno ce, kiñcidatthaṃ udabbahe;
若悲泣哀号,能成就何义?
Sammūḷho hiṃsamattānaṃ, kayirā taṃ vicakkhaṇo.
愚痴伤害自己,智者岂会如此作?
Kiso vivaṇṇo bhavati, hiṃsamattānamattano ;
消瘦憔悴变色,伤害自己本身;
Na tena petā pālenti, niratthā paridevanā.
以此不能养护亡者,悲泣哀号无义利。
Yathā saraṇamādittaṃ, vārinā parinibbaye ;
犹如燃烧的房屋,以水令其熄灭;
Evampi dhīro sutavā, medhāvī paṇḍito naro;
如是贤智多闻者,有慧聪慧之人,
Khippamuppatitaṃ sokaṃ, vāto tūlaṃva dhaṃsaye.
应速疾驱散生起的忧愁,如风吹散棉絮。
Macco ekova acceti, ekova jāyate kule;
死者独自前往,独自生于家族;
Saṃyogaparamātveva, sambhogā sabbapāṇinaṃ.
对一切众生而言,结合是最高的,享受是最高的。
Tasmā hi dhīrassa bahussutassa, sampassato lokamimaṃ parañca;
因此,对于智者、多闻者,见此世与他世者;
Aññāya dhammaṃ hadayaṃ manañca, sokā mahantāpi na tāpayanti.
了知法、心与意后,即使巨大的忧愁也不会煎熬他。
Sohaṃ dassañca bhokkhañca, bharissāmi ca ñātake;
我将布施、享用,并且扶养亲族;
Sesañca pālayissāmi, kiccametaṃ vijānato.
我将保护其余的,这是知道义务者的职责。
Dasa vassasahassāni, saṭṭhi vassasatāni ca;
一万年,以及六千年;
Kambugīvo mahābāhu, rāmo rajjamakārayīti.
海螺颈、大臂的拉玛,统治王国。
Dasarathajātakaṃ sattamaṃ. · 德萨拉他本生第七
462. Saṃvarajātakaṃ (8)
462. 桑瓦拉本生(第8)
Jānanto no mahārāja, tava sīlaṃ janādhipo;
大王,人民的主宰,知道你的戒;
Ime kumāre pūjento, na taṃ kenaci maññatha.
尊敬这些童子,不要以任何方式认为那样。
Tiṭṭhante no mahārāje, adu deve divaṅgate;
大王,我们站立时,那些天人已往生天界;
Ñātī taṃ samanuññiṃsu, sampassaṃ atthamattano.
亲族们随喜那个,见到自己的利益。
Kena saṃvaravattena, sañjāte abhitiṭṭhasi;
以何律仪之行,你对所生者坚立;
Kena taṃ nātivattanti, ñātisaṅghā samāgatā.
以何他们不超越你,聚集的亲族众。
Na rājaputta usūyāmi , samaṇānaṃ mahesinaṃ;
王子,我不嫉妒沙门大仙们;
Sakkaccaṃ te namassāmi, pāde vandāmi tādinaṃ.
我恭敬地礼敬你们,礼拜如是者的足。
Te maṃ dhammaguṇe yuttaṃ, sussūsamanusūyakaṃ;
他们教导我,我具足法德,恭敬听闻而不嫉妒;
Samaṇā manusāsanti , isī dhammaguṇe ratā.
沙门们教导我,仙人们乐于法德。
Tesāhaṃ vacanaṃ sutvā, samaṇānaṃ mahesinaṃ;
我听闻了那些沙门、大仙人们的言语;
Na kiñci atimaññāmi, dhamme me nirato mano.
我不轻视任何事物,我的心乐于法。
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
象兵、军队中的精锐、车兵、步兵;
Tesaṃ nappaṭibandhāmi, niviṭṭhaṃ bhattavetanaṃ.
我不阻碍他们,已给予的食物与薪俸。
Mahāmattā ca me atthi, mantino paricārakā;
我有大臣们、谋士们、侍从们;
Bārāṇasiṃ voharanti, bahumaṃsasurodakaṃ.
他们治理巴拉纳西,有丰富的肉食与美酒。
Athopi vāṇijā phītā, nānāraṭṭhehi āgatā;
又,商人们繁荣,从各国来到;
Tesu me vihitā rakkhā, evaṃ jānāhuposatha.
对他们,我已安排保护,如此知道伍波萨他。
Dhammena kira ñātīnaṃ, rajjaṃ kārehi saṃvara;
以法对亲族,应行王政自制;
Medhāvī paṇḍito cāsi , athopi ñātinaṃ hito.
你是有智慧的贤者,又是亲族的利益者。
Taṃ taṃ ñātiparibyūḷhaṃ, nānāratanamocitaṃ;
那被亲族围绕的你,装饰着各种宝石;
Amittā nappasahanti, indaṃva asurādhipoti.
敌人不能战胜,如诸阿苏罗不能战胜萨咖。
Saṃvarajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 律仪本生第八
463. Suppārakajātakaṃ (9)
463. 苏巴拉咖本生(9)
Ummujjanti nimujjanti, manussā khuranāsikā;
人们浮起又沉没,如蹄鼻者;
Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo ayaṃ.
我们问那苏巴拉咖:「这是什么海?」
Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
「对于从库汝咖吒出发的、寻求财富的商人们,
Nāvāya vippanaṭṭhāya, khuramālīti vuccati.
当船只失去航向时,这被称为『刀刃花环』。」
Yathā aggīva suriyova , samuddo paṭidissati;
「如火、如日,海显现;
Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo ayaṃ.
我们问那苏巴拉咖:『这是什么海?』
Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
「对于从库汝咖吒出发的、寻求财富的商人们,
Nāvāya vippanaṭṭhāya, aggimālīti vuccati.
当船只失去航向时,这被称为『火焰花环』。」
Yathā dadhīva khīraṃva , samuddo paṭidissati;
「如酪、如乳,海显现;」
Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo ayaṃ.
我们问苏巴拉咖,这是什么海?
Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
库汝咖吒是前往之处,商人们寻求财富;
Nāvāya vippanaṭṭhāya, dadhimālīti vuccati.
船只失去了,被称为达地马利。
Yathā kusova sassova, samuddo paṭidissati;
如同库沙草或谷物,海显现;
Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo ayaṃ.
我们问苏巴拉咖,这是什么海?
Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
库汝咖吒是前往之处,商人们寻求财富;
Nāvāya vippanaṭṭhāya, kusamālīti vuccati.
船只失去了,被称为库沙马利。
Yathā naḷova veḷūva, samuddo paṭidissati;
如同芦苇或竹子,海显现;
Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo ayaṃ.
我们问苏巴拉咖,这是什么海洋。
Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
库汝咖吒是前往之处,诸商人求财富者;
Nāvāya vippanaṭṭhāya, naḷamālīti vuccati.
船只被派遣,被称为那喇马离。
Mahabbhayo bhiṃsanako, saddo suyyatimānuso ;
极大怖畏、可怕,听闻非人之声;
Yathā sobbho papātova, samuddo paṭidissati;
犹如瀑布或悬崖,海洋显现;
Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo ayaṃ.
我们问苏巴拉咖,这是什么海洋。
Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
库汝咖吒是前往之处,诸商人求财富者;
Nāvāya vippanaṭṭhāya, baḷavāmukhīti vuccati.
船只被派遣,被称为巴喇瓦木奇。
Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ;
自从我忆念自己,自从我达到智慧;
Nābhijānāmi sañcicca, ekapāṇampi hiṃsitaṃ;
我不知道故意地,伤害过一个生命;
Etena saccavajjena, sotthiṃ nāvā nivattatūti.
以此真实语,愿船安全返回。
Suppārakajātakaṃ navamaṃ. · 苏巴拉咖本生第九
Ekādasakanipātaṃ niṭṭhitaṃ. · 十一集完
Tassuddānaṃ –
其摄颂──
Sirimātusuposakanāgavaro, puna juṇhaka dhammamudayavaro;
吉祥母、善养者、龙王,再者朱哈咖、法、优陀耶王;
Atha pāni yudhañcayako ca, dasaratha saṃvara pāragatena navāti.
然后巴尼、战争、积聚者,以及十车王、律仪、到彼岸者、船,为九。