三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页经藏小部本生(上)1. 一集

1. Ekakanipāto1. 一集

378 段 · CSCD 巴利原典
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Khuddakanikāye · 小部
Jātakapāḷi · 本生部
(Paṭhamo bhāgo)
(第一部分)
1. Ekakanipāto1. 一集
1. Apaṇṇakavaggo
1. 无过失品
1. Apaṇṇakajātakaṃ1. 阿般纳咖本生
Apaṇṇakaṃ ṭhānameke, dutiyaṃ āhu takkikā;
有些人说无过失之处,其他人说第二推理;
Etadaññāya medhāvī, taṃ gaṇhe yadapaṇṇakanti .
智者了知此后,应取那无过失之处。
Apaṇṇakajātakaṃ paṭhamaṃ. · 无戏论本生经第一
2. Vaṇṇupathajātakaṃ2. 商队本生经
Akilāsuno vaṇṇupathe khaṇantā, udaṅgaṇe tattha papaṃ avinduṃ;
不疲倦者在善道中挖掘,在高地那里发现了宝藏;
Evaṃ munī vīriya balūpapanno, akilāsu vinde hadayassa santinti.
如是牟尼具足精进力,在不疲倦中获得心的寂静。
Vaṇṇupathajātakaṃ dutiyaṃ. · 商队本生经第二
3. Serivavāṇijajātakaṃ3. 舍利瓦商人本生经
Idha ce naṃ virādhesi, saddhammassa niyāmataṃ ;
若在此处错失了,正法的决定性;
Ciraṃ tvaṃ anutappesi , serivāyaṃva vāṇijoti.
你将长久追悔,如商人失去商队。
Serivavāṇijajātakaṃ tatiyaṃ. · 舍利瓦商人本生经第三
4. Cūḷaseṭṭhijātakaṃ4. 小长者本生经
Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;
即使以少许,具慧者、有智者
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhamanti.
使自己奋起,如以小火吹起火焰。
Cūḷa seṭṭhijātakaṃ catutthaṃ. · 小长者本生经第四
5. Taṇḍulanāḷijātakaṃ5. 米茎本生经
Kimagghati taṇḍulanāḷikāya, assāna mūlāya vadehi rāja ;
大王,请说一那利咖稻谷值多少钱?马的价值是多少?
Bārāṇasiṃ santarabāhirato , ayamagghati taṇḍulanāḷikāti .
巴拉纳西城内外的乐园,这就是一那利咖稻谷的价值。
Taṇḍulanāḷijātakaṃ pañcamaṃ. · 米茎本生经第五
6. Devadhammajātakaṃ6. 天法本生经
Hiriottappasampannā , sukkadhammasamāhitā;
具足惭愧,安住于净法
Santo sappurisā loke, devadhammāti vuccareti.
世间寂静的善人,被称为天法。
Devadhammajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 天法本生经第六
7. Kaṭṭhahārijātakaṃ7. 拾柴者本生经
Putto tyāhaṃ mahārāja, tvaṃ maṃ posa janādhipa;
大王,我是你的儿子,人主啊,请你养育我
Aññepi devo poseti, kiñca devo sakaṃ pajanti.
天也养育其他人,为何天要养育自己的子孙?
Kaṭṭhahāri jātakaṃ sattamaṃ. · 拾柴者本生经第七
8. Gāmaṇijātakaṃ8. 村长本生经
Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
即使对于那些急速前进者,果实的流出也会成功;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi gāmaṇīti.
我是成熟的梵行者,村长,你应当如此了知。
Gāmaṇijātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 村长本生经第八
9. Maghadevajātakaṃ9. 玛嘎迭瓦本生经
Uttamaṅgaruhā mayhaṃ, ime jātā vayoharā;
我的最上肢体,这些已生起夺取青春者;
Pātubhūtā devadūtā, pabbajjāsamayo mamāti.
天使已显现,我出家的时候到了。
Maghadeva jātakaṃ navamaṃ. · 玛嘎迭瓦本生经第九
10. Sukhavihārijātakaṃ10. 乐住者本生经
Yañca aññe na rakkhanti, yo ca aññe na rakkhati;
凡他人不守护的,以及凡不守护他人者;
Sa ve rāja sukhaṃ seti, kāmesu anapekkhavāti.
那位王确实安乐地睡眠,于诸欲无所期待。
Sukhavihārijātakaṃ dasamaṃ. · 乐住者本生经第十
Apaṇṇakavaggo paṭhamo. · 无戏论品第一
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Varāpaṇṇaka vaṇṇupatha serivaro, suvicakkhaṇa taṇḍulanāḷikassā;
瓦拉般那咖、瓦那乌巴他、些哩瓦罗、苏维恰卡那、旦度喇那利咖;
Hiri puttavaruttagāmaṇinā, yo ca na rakkhati tena dasāti.
惭愧是子孙的守护者,不守护它的人有十种过失。
2. Sīlavaggo
2. 戒品
11. Lakkhaṇamigajātakaṃ11. 相鹿本生经
Hoti sīlavataṃ attho, paṭisanthāra vuttinaṃ;
持戒者有利益,对于待客与生活;
Lakkhaṇaṃ passa āyantaṃ, ñātisaṅghapurakkhataṃ ;
看那来者的特征,被亲族群所尊敬;
Atha passasimaṃ kāḷaṃ, suvihīnaṃva ñātibhīti.
然后你看这黑者,如同完全失去亲族。
Lakkhaṇamigajātakaṃ paṭhamaṃ. · 相鹿本生经第一
12. Nigrodhamigajātakaṃ12. 尼拘律鹿本生经
Nigrodhameva seveyya, na sākhamupasaṃvase;
应当亲近榕树,不应依止树枝;
Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyo, yañce sākhasmi jīvitanti.
死在榕树上更好,胜过活在树枝上。
Nigrodhamigajātakaṃ dutiyaṃ. · 尼拘律鹿本生经第二
13. Kaṇḍijātakaṃ13. 康地本生经
Dhiratthu kaṇḍinaṃ sallaṃ, purisaṃ gāḷhavedhinaṃ;
诅咒那刺人的箭,深深刺入人的身体;
Dhiratthu taṃ janapadaṃ, yatthitthī pariṇāyikā;
那个有已婚妇女的国土应受谴责;
Te cāpi dhikkitā sattā, ye itthīnaṃ vasaṃgatāti.
那些受制于女人的有情也应受谴责。
Kaṇḍijātakaṃ tatiyaṃ. · 康地本生经第三
14. Vātamigajātakaṃ14. 风鹿本生经
Na kiratthi rasehi pāpiyo, āvāsehi va santhavehi vā;
确实没有比诸味更恶劣的,无论是住处或交往;
Vātamigaṃ gahananissitaṃ , vasamānesi rasehi sañjayoti.
依止于密林的风鹿,被诸味所征服。
Vātamigajātakaṃ catutthaṃ. · 风鹿本生经第四
15. Kharādiyajātakaṃ15. 卡拉帝亚本生经
Aṭṭhakkhuraṃ kharādiye, migaṃ vaṅkātivaṅkinaṃ;
八蹄的、粗劣的、弯曲又弯曲的鹿;
Sattahi kālātikkantaṃ , na naṃ ovaditussaheti.
已超越七时,不能劝诫他。
Kharādiyajātakaṃ pañcamaṃ. · 卡拉帝亚本生经第五
16. Tipallatthamigajātakaṃ16. 三叶鹿本生经
Migaṃ tipallattha manekamāyaṃ, aṭṭhakkhuraṃ aḍḍharattāpapāyiṃ ;
三叶的、多诡计的鹿,八蹄的、半夜逃走者;
Ekena sotena chamāssasanto, chahi kalāhitibhoti bhāgineyyoti.
以一耳听闻地上的声音,以六时与姊妹之子争论。
Tipallatthamigajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 三叶鹿本生经第六
17. Mālutajātakaṃ17. 马卢德本生经
Kāḷe vā yadi vā juṇhe, yadā vāyati māluto;
无论是黑月或白月,当风吹起时;
Vātajāni hi sītāni, ubhotthamaparājitāti.
风生之物确实是冷的,两者都不被战胜。
Mālutajātakaṃ sattamaṃ. · 马卢德本生经第七
18. Matakabhattajātakaṃ18. 死者食本生经
Evaṃ ce sattā jāneyyuṃ, dukkhāyaṃ jātisambhavo;
如果众生能如此了知,生是苦的来源;
Na pāṇo pāṇinaṃ haññe, pāṇaghātī hi socatīti.
有息者不会杀害有息者,杀生者确实会悲伤。
Matakabhattajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 死者食本生经第八
19. Āyācitabhattajātakaṃ19. 乞食本生经
Sace mucce pecca mucce , muccamāno hi bajjhati;
如果解脱后又解脱,正在解脱者确实被束缚;
Na hevaṃ dhīrā muccanti, mutti bālassa bandhananti.
智者确实不如此解脱,愚者的解脱是束缚。
Āyācitabhattajātakaṃ navamaṃ. · 乞食本生经第九
20. Naḷapānajātakaṃ20. 芦苇饮本生经
Disvā padamanuttiṇṇaṃ, disvānotaritaṃ padaṃ;
见到未越过的足迹,见到未渡过的足迹;
Naḷena vāriṃ pissāma , neva maṃ tvaṃ vadhissasīti.
我们用芦苇汲水,你确实不会杀害我。
Naḷapānajātakaṃ dasamaṃ. · 芦苇饮本生经第十
Sīlavaggo dutiyo. · 戒品第二
Tassuddānaṃ –
其偈颂——
Atha lakkhaṇa sākha dhiratthu puna, na kiratthi rasehi kharādiyā;
然后相、枝、坚固再次,确实不以粗糙等诸味;
Atibhoti vara māluta pāṇa, muccena naḷaavhayanena bhavanti dasāti.
超越殊胜的风息,以鼻与芦苇恐怖而成为十。
3. Kuruṅgavaggo
3. 库汝嘎品
21. Kuruṅgamigajātakaṃ21. 库伦嘎鹿本生经
Ñātametaṃ kuruṅgassa, yaṃ tvaṃ sepaṇṇi siyyasi ;
库汝嘎已知此,你将成为有尾者;
Aññaṃ sepaṇṇi gacchāmi, na me te ruccate phalanti.
我去往另一有尾者,你的果不令我喜悦。
Kuruṅgamigajātakaṃ paṭhamaṃ. · 库伦嘎鹿本生经第一
22. Kukkurajātakaṃ22. 狗本生经
Ye kukkurā rājakulamhi vaddhā, koleyyakā vaṇṇabalūpapannā;
那些在王家养育的狗,高贵种、具足色与力;
Teme na vajjhā mayamasma vajjhā, nāyaṃ saghaccā dubbalaghātikāyanti.
他们不应被杀,我们应被杀,这不是共同的、杀弱者的正义。
Kukkurajātakaṃ dutiyaṃ. · 狗本生经第二
23. Gojānīyajātakaṃ23. 牛种本生经
Api passena semāno, sallebhi sallalīkato;
即使侧卧而睡,被箭所刺穿;
Seyyova vaḷavā gojo , yuñja maññeva sārathīti.
劣牛胜过,驾车者应驾驭。
Gojānīya jātakaṃ tatiyaṃ. · 牛种本生经第三
24. Ājaññajātakaṃ24. 良马本生经
Yadā yadā yattha yadā, yattha yattha yadā yadā;
无论何时何地,无论何地何时;
Ājañño kurute vegaṃ, hāyanti tattha vāḷavāti.
良马发起速度,劣者在那里落后。
Ājaññajātakaṃ catutthaṃ. · 良马本生经第四
25. Titthajātakaṃ25. 渡口本生经
Aññamaññehi titthehi, assaṃ pāyehi sārathi;
驾车者啊,以不同的渡口饮马;
Accāsanassa puriso, pāyāsassapi tappatīti.
过度坐者,即使饮粥也会疲倦。
Titthajātakaṃ pañcamaṃ. · 提他本生第五
26. Mahiḷāmukhajātakaṃ26. 玛希喇目卡本生
Purāṇacorāna vaco nisamma, mahiḷāmukho pothayamanvacārī;
听闻古盗贼之语,脸如水牛者追随而行;
Susaññatānañhi vaco nisamma, gajuttamo sabbaguṇesu aṭṭhāti.
听闻善调伏者之语,象中之最住立于一切功德。
Mahiḷāmukhajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 玛希喇目卡本生第六
27. Abhiṇhajātakaṃ27. 阿毗纳本生
Nālaṃ kabaḷaṃ padātave, na ca piṇḍaṃ na kuse na ghaṃsituṃ;
不能给予一团食,也不能给予一团饭,不能给予吉祥草,也不能给予摩擦;
Maññāmi abhiṇhadassanā, nāgo snehamakāsi kukkureti.
我想因为常常见面,龙对狗产生了爱着。
Abhiṇhajātakaṃ sattamaṃ. · 阿毗纳本生第七
28. Nandivisālajātakaṃ28. 难帝维萨喇本生
Manuññameva bhāseyya, nāmanuññaṃ kudācanaṃ;
应只说令人喜悦的话,绝不说令人不喜悦的话;
Manuññaṃ bhāsamānassa, garuṃ bhāraṃ udaddhari;
说令人喜悦的话者,承担了沉重的负担;
Dhanañca naṃ alābhesi, tena cattamano ahūti.
他也获得了财富,因此他心满意足。
Nandivisālajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 难帝维萨喇本生第八
29. Kaṇhajātakaṃ29. 刊哈本生
Yato yato garu dhuraṃ, yato gambhīravattanī;
无论从哪里来沉重的轭,无论从哪里来深的车辙;
Tadāssu kaṇhaṃ yuñjanti, svāssu taṃ vahate dhuranti.
他们就在那里套上黑牛,它就在那里拉轭。
Kaṇhajātakaṃ navamaṃ. · 刊哈本生第九
30. Munikajātakaṃ30. 牟尼咖本生
Mā munikassa pihayi, āturannāni bhuñjati;
不要羡慕牟尼,他吃患病者的食物;
Appossukko bhusaṃ khāda, etaṃ dīghāyulakkhaṇanti.
无事者多食,此是长寿之相。
Munikajātakaṃ dasamaṃ. · 牟尼咖本生第十
Kuruṅgavaggo tatiyo. · 古龙嘎品第三
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Kuruṅgassa kukkuragojavaro, puna vāḷavassasirivhayano ;
库汝伽的库咖拉、果渣瓦拉,又瓦喇、瓦沙、悉利、维哈亚那;
Mahiḷāmukhanāmanuññavaro, vahate dhura munikena dasāti.
玛希喇、穆卡、那马、阿努加、瓦拉,牟尼以十者负轭。
4. Kulāvakavaggo
4. 库喇瓦咖品
31. Kulāvakajātakaṃ31. 古喇瓦咖本生
Kulāvakā mātali simbalismiṃ, īsāmukhena parivajjayassu;
「玛答利!请以车辕避开西巴利树上的库喇瓦咖鸟;
Kāmaṃ cajāma asuresu pāṇaṃ, mā me dijā vikkulavā ahesunti.
宁可我们舍弃阿修罗中的生命,愿我的幼鸟不被毁坏。」
Kulāvakajātakaṃ paṭhamaṃ. · 古喇瓦咖本生第一
32. Naccajātakaṃ32. 那吒本生
Rudaṃ manuññaṃ rucirā ca piṭṭhi, veḷuriyavaṇṇūpanibhā ca gīvā;
鸣声可意,背部美丽,颈项如琉璃色;
Byāmamattāni ca pekhuṇāni, naccena te dhītaraṃ no dadāmīti.
「以及一寻长的小鱼,我不会以舞蹈给你女儿。」
Naccajātakaṃ dutiyaṃ.
舞蹈本生第二
33. Sammodamānajātakaṃ33. 三摩达马那本生
Sammodamānā gacchanti, jālamādāya pakkhino;
「鸟儿们带着网欢喜地前行;
Yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasanti.
当它们争吵时,那时它们来到我的控制之下。」
Sammodamānajātakaṃ tatiyaṃ. · 三摩达马那本生第三
34. Macchajātakaṃ34. 马差本生
Na maṃ sītaṃ na maṃ uṇhaṃ, na maṃ jālasmi bādhanaṃ;
「寒冷不困扰我,炎热不困扰我,网中的束缚不困扰我;
Yañca maṃ maññate macchī, aññaṃ so ratiyā gatoti.
那鱼认为我是什么,他为了欲乐而去了别处。」
Macchajātakaṃ catutthaṃ.
鱼本生第四
35. Vaṭṭakajātakaṃ35. 瓦德咖本生
Santi pakkhā apatanā, santi pādā avañcanā;
「有翅膀却不能飞,有脚却不能行;
Mātāpitā ca nikkhantā, jātaveda paṭikkamāti.
父母已离去,吉祥火请退回。
Vaṭṭakajātakaṃ pañcamaṃ. · 瓦德咖本生第五
36. Sakuṇajātakaṃ36. 萨古纳本生
Yaṃ nissitā jagatiruhaṃ vihaṅgamā, svāyaṃ aggiṃ pamuñcati;
依止于此的地行者与飞禽,它们放出火;
Disā bhajatha vakkaṅgā , jātaṃ saraṇato bhayanti.
曲翅者们,你们各奔方向吧,对所生者来说,归依处有怖畏。
Sakuṇajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 萨古纳本生第六
37. Tittirajātakaṃ37. 提提拉本生
Ye vuḍḍha mapacāyanti, narā dhammassa kovidā;
那些尊敬长老的人们,精通法的人;
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatīti.
现法中得称赞,来世得善趣。
Tittirajātakaṃ sattamaṃ. · 提提拉本生第七
38. Bakajātakaṃ38. 巴咖本生
Nāccantaṃ nikatippañño, nikatyā sukhamedhati;
不是极端狡诈的智者,以狡诈获得快乐;
Ārādheti nikatippañño , bako kakkaṭakāmivāti.
狡诈的智者成就,如鹭鸶捕蟹一般。
Bakajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 巴咖本生第八
39. Nandajātakaṃ39. 难德本生
Maññe sovaṇṇayo rāsi, soṇṇamālā ca nandako;
我想那是黄金堆,黄金花环与欢喜者;
Yattha dāso āmajāto, ṭhito thullāni gajjatīti.
在那里,生为奴隶者站着大声叫喊。
Nandajātakaṃ navamaṃ. · 难德本生第九
40. Khadiraṅgārajātakaṃ40. 卡迪拉昂嘎拉本生
Kāmaṃ patāmi nirayaṃ, uddhaṃpādo avaṃsiro;
我宁愿头下脚上地堕入地狱;
Nānariyaṃ karissāmi, handa piṇḍaṃ paṭiggahāti.
我不会做非圣者之事,来吧,接受钵食。
Khadiraṅgārajātakaṃ dasamaṃ. · 卡迪拉昂嘎拉本生第十
Kulāvakavaggo catuttho. · 古喇瓦咖品第四
Tassuddānaṃ –
其偈颂——
Sirimātali dhītara pakkhivaro, ratiyāgato mātāpitā ca puna;
西莉玛答利之女,鸟中之王,来自乐天,以及父母再次;
Jagatīruha vuḍḍha sukakkaṭako, tathā nandakapiṇḍavarena dasāti.
地生长者,年长者,善作者,以及难陀咖与钵食中最胜者,如此十位。
5. Atthakāmavaggo
5. 求利益品
41. Losakajātakaṃ41. 罗萨咖本生
Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
对求利益者怀有利益与悲悯,被劝诫时却不奉行教诫;
Ajiyā pādamolamba , mittako viya socatīti.
依靠山羊之足,如同朋友般哀泣。
Losakajātakaṃ paṭhamaṃ. · 罗萨咖本生第一
42. Kapotajātakaṃ42. 咖波德本生
Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
对于希求利益者、怜悯利益者,被劝告却不奉行教诫;
Kapotakassa vacanaṃ akatvā, amittahatthatthagatova setīti.
不奉行鸽子的言语,如同落入敌人手中而卧。
Kapotajātakaṃ dutiyaṃ. · 咖波德本生第二
43. Veḷukajātakaṃ43. 韦卢咖本生
Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
对于希求利益者、怜悯利益者,被劝告却不奉行教诫;
Evaṃ so nihato seti, veḷukassa yathā pitāti.
如此他被杀而卧,如同竹子的父亲。
Veḷukajātakaṃ tatiyaṃ. · 韦卢咖本生第三
44. Makasajātakaṃ44. 玛咖萨本生
Seyyo amitto matiyā upeto, na tveva mitto mativippahīno;
具有智慧的敌人更好,而非舍弃智慧的朋友;
Makasaṃ vadhissanti hi eḷamūgo, putto pitu abbhidā uttamaṅganti.
愚痴的聋哑者将杀蚊虫,儿子击中父亲的头部。
Makasajātakaṃ catutthaṃ. · 玛咖萨本生第四
45. Rohiṇijātakaṃ45. 罗希尼本生
Seyyo amitto medhāvī, yañce bālānukampako;
有智慧的敌人更好,胜过怜悯愚者的;
Passa rohiṇikaṃ jammiṃ, mātaraṃ hantvāna socatīti.
看那罗希尼咖·迦米,杀母后悲泣。
Rohiṇijātakaṃ pañcamaṃ. · 罗希尼本生第五
46. Ārāmadūsakajātakaṃ46. 阿拉玛杜萨咖本生
Na ve anatthakusalena, atthacariyā sukhāvahā;
非以不善巧于义利,行义利能带来快乐;
Hāpeti atthaṃ dummedho, kapi ārāmiko yathāti.
愚者失去义利,如园林之猴。
Ārāmadūsakajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 阿拉玛杜萨咖本生第六
47. Vāruṇidūsakajātakaṃ47. 瓦鲁尼杜萨咖本生
Na ve anatthakusalena, atthacariyā sukhāvahā;
非以不善巧于义利,行义利能带来快乐;
Hāpeti atthaṃ dummedho, koṇḍañño vāruṇiṃ yathāti.
愚者失去义利,如贡丹雅饮瓦鲁尼酒。
Vāruṇidūsakajātakaṃ sattamaṃ. · 瓦鲁尼杜萨咖本生第七
48. Vedabbajātakaṃ48. 韦达巴本生
Anupāyena yo atthaṃ, icchati so vihaññati;
以非方便欲求义利者,他遭受损害;
Cetā haniṃsu vedabbaṃ , sabbe te byasanamajjhagūti.
切答们杀害韦答巴,他们全都遭遇灾难。
Vedabba jātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 韦达巴本生第八
49. Nakkhattajātakaṃ49. 那卡德本生
Nakkhattaṃ paṭimānentaṃ, attho bālaṃ upaccagā;
观察星宿者,义利超越愚者;
Attho atthassa nakkhattaṃ, kiṃ karissanti tārakāti.
义利是义利的星宿,星星们能做什么呢?
Nakkhattajātakaṃ navamaṃ. · 那卡德本生第九
50. Dummedhajātakaṃ50. 敦梅达本生
Dummedhānaṃ sahassena, yañño me upayācito;
由愚痴者的千人,我的祭祀被请求;
Idāni khohaṃ yajissāmi, bahu adhammiko janoti.
现在我将祭祀,许多非法的人。
Dummedhajātakaṃ dasamaṃ. · 愚痴本生第十
Atthakāmavaggo pañcamo. · 利益欲品第五
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Atha mittaka mātu kapotavaro, tathā veḷūka eḷamūgo rohiṇī;
于是密答咖、母亲、鸽王,如是韦卢咖、鹿、罗希尼;
Kapi vāruṇi cetacarā ca puna, tathā tāraka yaññavarena dasāti.
猴、瓦卢尼、切答佳拉,又如是星星,以祭祀之最为十。
Paṭhamo paṇṇāsako. · 第一五十
6. Āsīsavaggo
6. 祝愿品
51.Mahāsīlavajātakaṃ51.大戒本生
Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
人应祝愿,智者不应厌倦;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahūti.
我见我自己,如我所欲而成。
Mahāsīlavajātakaṃ paṭhamaṃ. · 大戒本生第一
52. Cūḷajanakajātakaṃ52. 小者那咖本生
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
人应当努力,智者不应厌倦;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhatanti.
我见我自己,从水中升至陆地。
Cūḷajanakajātakaṃ dutiyaṃ. · 小者那咖本生第二
53. Puṇṇapātijātakaṃ53. 满钵本生
Tatheva puṇṇā pātiyo, aññāyaṃ vattate kathā;
如是诸钵已满,另一种言说在进行;
Ākāraṇena jānāmi, na cāyaṃ bhaddikā surāti.
我无因而知,此酒非吉祥。
Puṇṇapātijātakaṃ tatiyaṃ. · 满钵本生第三
54. Kiṃphalajātakaṃ54. 何果本生
Nāyaṃ rukkho durāruho, napi gāmato ārakā;
此树非难攀登,亦非远离村落;
Ākāraṇena jānāmi, nāyaṃ sāduphalo dumoti.
我无因而知,此树非美果之树。
Kiṃphalajātakaṃ catutthaṃ. · 何果本生第四
55. Pañcāvudhajātakaṃ55. 五武器本生
Yo alīnena cittena, alīnamanaso naro;
以不怯懦之心,不怯懦心之人;
Bhāveti kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
修习善法,为了达到离轭安稳;
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.
次第地达到一切结的灭尽。
Pañcāvudhajātakaṃ pañcamaṃ. · 五武器本生第五
56. Kañcanakkhandhajātakaṃ56. 金蕴本生
Yo pahaṭṭhena cittena, pahaṭṭhamanaso naro;
以欢喜心、欢喜意的人,
Bhāveti kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
修习善法,为了达到离轭安稳;
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.
次第地达到一切结的灭尽。
Kañcanakkhandhajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 金蕴本生第六
57. Vānarindajātakaṃ57. 猴王本生
Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava;
猴王啊,谁具有这四法,如你一样;
Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṃ so ativattatīti.
真实、法、坚忍、布施,他已超越所见。
Vānarindajātakaṃ sattamaṃ. · 猴王本生第七
58. Tayodhammajātakaṃ58. 三法本生
Yassete ca tayo dhammā, vānarinda yathā tava;
猴王啊,谁具有这三法,如你一样;
Dakkhiyaṃ sūriyaṃ paññā, diṭṭhaṃ so ativattatīti.
「南方的太阳是智慧,他已见到它超越。」
Tayodhammajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 三法本生第八
59. Bherivādakajātakaṃ59. 鼓声者本生
Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṃ;
「调伏每非法品而不过度调伏,过度调伏确实是恶的;
Dhantena hi sataṃ laddhaṃ, atidhantena nāsitanti.
以调伏得到百倍,以过度调伏则毁坏。」
Bherivādakajātakaṃ navamaṃ. · 鼓声者本生第九
60. Saṅkhadhamajātakaṃ60. 螺法本生
Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṃ;
「调伏每非法品而不过度调伏,过度调伏确实是恶的;
Dhantenādhigatā bhogā, te tāto vidhamī dhamanti.
以调伏获得财富,我以法毁坏那些财富。」
Saṅkhadhamajātakaṃ dasamaṃ. · 螺法本生第十
Āsīsavaggo chaṭṭho. · 祝愿品第六
Tassuddānaṃ –
其摄颂──
Yathā icchiṃ tathāhudakā thalā, sura sāduphalo ca alīnamano;
「如所欲、如是、水、陆地、天人、美果、不怯弱意;
Sampahaṭṭhamano caturo ca tayo, sataladdhaka bhogadhanena dasāti.
极喜意、四与三、百倍得、财富、以法、十。」
7. Itthivaggo
7. 女人品
61. Asātamantajātakaṃ61. 不乐咒本生
Asā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;
名为世间女人的欲望,她们没有界限;
Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;
她们贪染且放肆,如同火焰吞噬一切;
Tā hitvā pabbajissāmi, vivekamanubrūhayanti.
舍弃她们我将出家,增长远离。
Asātamantajātakaṃ paṭhamaṃ. · 不乐咒本生第一
62. Aṇḍabhūtajātakaṃ62. 卵生本生
Yaṃ brāhmaṇo avādesi, vīṇaṃ samukhaveṭhito;
婆罗门所说的,琴被缠绕在颈上;
Aṇḍabhūtā bhatā bhariyā, tāsu ko jātu vissaseti.
妻子是卵形的负担,谁会信赖她们呢?
Aṇḍabhūtajātakaṃ dutiyaṃ. · 卵生本生第二
63. Takkapaṇḍitajātakaṃ63. 逻辑贤者本生
Kodhanā akataññū ca, pisuṇā mittabhedikā ;
易怒、忘恩负义、搬弄是非、破坏朋友;
Brahmacariyaṃ cara bhikkhu, so sukhaṃ na vihāhasīti .
比库应行梵行,他不会失去快乐。
Takkapaṇḍitajātakaṃ tatiyaṃ. · 逻辑贤者本生第三
64. Durājānajātakaṃ64. 恶王本生
Mā su nandi icchati maṃ, mā su soci na micchati ;
愿她不欢喜我,愿她不悲伤,不希望我;
Thīnaṃ bhāvo durājāno, macchassevodake gatanti.
女人的本性难以了知,如鱼入水中。
Durājānajātakaṃ catutthaṃ. · 恶王本生第四
65. Anabhiratijātakaṃ65. 不喜乐本生
Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṃ sabhā papā;
如河流、道路、饮水处、集会、罪恶;
Evaṃ lokitthiyo nāma, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitāti.
如是世间名为女人者,智者不对她们生气。
Anabhiratijātakaṃ pañcamaṃ. · 不喜乐本生第五
66. Mudulakkhaṇajātakaṃ66. 柔相本生
Ekā icchā pure āsi, aladdhā mudulakkhaṇaṃ;
以前有一个欲求,未得到柔软的特相;
Yato laddhā aḷārakkhī, icchā icchaṃ vijāyathāti.
当得到后守护不懈,欲求生起又生起欲求。
Mudulakkhaṇajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 柔相本生第六
67. Ucchaṅgajātakaṃ67. 膝上本生
Ucchaṅge deva me putto, pathe dhāvantiyā pati;
天啊!我的儿子在膝上,丈夫在路上奔跑;
Tañca desaṃ na passāmi, yato sodariyamānayeti .
我看不到那个地方,从那里带来兄弟。
Ucchaṅgajātakaṃ sattamaṃ. · 膝上本生第七
68. Sāketajātakaṃ68. 沙盖德本生
Yasmiṃ mano nivisati, cittañcāpi pasīdati;
心专注于何处,心亦于彼处净信;
Adiṭṭhapubbake pose, kāmaṃ tasmimpi vissaseti.
对于未曾见过的食物,他也可以信赖于彼。
Sāketajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 沙盖德本生第八
69. Visavantajātakaṃ69. 有毒本生
Dhiratthu taṃ visaṃ vantaṃ, yamahaṃ jīvitakāraṇā;
呸!那已吐出的毒,我为了生命之故;
Vantaṃ paccāvamissāmi , mataṃ me jīvitā varanti.
将再吞回已吐之物,对我而言,死胜于生。
Visavantajātakaṃ navamaṃ. · 有毒本生第九
70. Kuddālajātakaṃ70. 锄头本生
Na taṃ jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ avajīyati;
那不是善胜之胜,若所胜者会再被征服;
Taṃ kho jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ nāvajīyatīti.
那才是善胜之胜,若所胜者不会再被征服。
Kuddālajātakaṃ dasamaṃ. · 锄头本生第十
Itthivaggo sattamo. · 女人品第七
Tassuddānaṃ –
其摄颂──
Sikhīsabbaghasopi ca vīṇavaro, pisuṇā mittabhedikā nandī nadī;
西奇、萨拔喀、索比、琴师、离间者、破坏朋友者、难地、河流;
Mudulakkhaṇa sodariyā ca mano, visa sādhujitena bhavanti dasāti.
柔软的特相与温和的心,以善胜伏的十种状态而成就。
8. Varuṇavaggo
8. 瓦鲁那品
71. Varuṇajātakaṃ71. 瓦鲁那本生
Yo pubbe karaṇīyāni, pacchā so kātumicchati;
先前应作之事,其后他才想作;
Varuṇakaṭṭha bhañjova, sa pacchā manutappatīti.
如折断瓦鲁那之木,他其后追悔。
Varuṇajātakaṃ paṭhamaṃ. · 瓦鲁那本生第一
72. Sīlavahatthijātakaṃ72. 戒象本生
Akataññussa posassa, niccaṃ vivaradassino;
对于忘恩负义之人,常见过失者;
Sabbaṃ ce pathaviṃ dajjā, neva naṃ abhirādhayeti.
即使给予整个大地,也不能令他满足。
Sīlavahatthijātakaṃ dutiyaṃ. · 戒象本生第二
73. Saccaṃkirajātakaṃ73. 谛实作本生
Saccaṃ kirevamāhaṃsu, narā ekacciyā idha;
某些人确实在此如是说真实;
Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ seyyo, na tvevekacciyo naroti.
沉没之木更好,而非某些人。
Saccaṃkirajātakaṃ tatiyaṃ. · 萨吒奇拉本生第三
74. Rukkhadhammajātakaṃ74. 树法本生
Sādhū sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā;
善哉!众多的亲戚,也如森林中生长的树木;
Vāto vahati ekaṭṭhaṃ, brahantampi vanappatinti.
风将它们吹到一处,即使是大树林。
Rukkhadhammajātakaṃ catutthaṃ. · 树法本生第四
75. Macchajātakaṃ75. 鱼本生
Abhitthanaya pajjunna, nidhiṃ kākassa nāsaya;
雷鸣摧毁了乌鸦的宝藏;
Kākaṃ sokāya randhehi, mañca sokā pamocayāti.
使乌鸦陷入悲伤,使我从悲伤中解脱。
Macchajātakaṃ pañcamaṃ. · 鱼本生第五
76. Asaṅkiyajātakaṃ76. 阿桑奇亚本生
Asaṅkiyomhi gāmamhi, araññe natthi me bhayaṃ;
我在无畏惧的村落中,在森林中我没有恐怖;
Ujuṃ maggaṃ samārūḷho, mettāya karuṇāya cāti.
已登上正直之道,以慈与悲。
Asaṅkiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 阿桑奇亚本生第六
77. Mahāsupinajātakaṃ77. 大梦本生
Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca, asso kaṃso siṅgālī ca kumbho;
公牛、树木、母牛与牛,马、铜、豺狼与水瓶;
Pokkharaṇī ca apākacandanaṃ, lābūni sīdanti silā plavanti.
莲池与未熟的檀香木,葫芦沉没而石头漂浮。
Maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti, kākaṃ supaṇṇā parivārayanti;
青蛙吞食黑蛇,金翅鸟围绕乌鸦;
Tasā vakā eḷakānaṃ bhayāhi, vipariyāso vattati nayidha matthīti.
青蛙因羊的恐怖而惊恐,这里发生了颠倒,这不是常规。
Mahāsupinajātakaṃ sattamaṃ. · 大梦本生第七
78. Illisajātakaṃ78. 伊利萨本生
Ubho khañjā ubho kuṇī, ubho visamacakkhukā ;
两者都跛,两者都驼,两者都眼不正;
Ubhinnaṃ piḷakā jātā, nāhaṃ passāmi illisanti.
两者都生疮,我看不出优劣。
Illisajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 伊利萨本生第八
79. Kharassarajātakaṃ79. 卡拉萨拉本生
Yato viluttā ca hatā ca gāvo, daḍḍhāni gehāni jano ca nīto;
当牛被掠夺、被杀,房屋被烧毁,人被带走;
Athāgamā puttahatāya putto, kharassaraṃ ḍiṇḍimaṃ vādayantoti.
然后为了杀子者之子而来,敲打发出粗声的鼓。
Kharassarajātakaṃ navamaṃ. · 卡拉萨拉本生第九
80. Bhīmasenajātakaṃ80. 毕玛谢那本生
Yaṃ te pavikatthitaṃ pure, atha te pūtisarā sajanti pacchā;
你先前所夸耀的,后来你的臭箭射出;
Ubhayaṃ na sameti bhīmasena, yuddhakathā ca idañca te vihaññanti.
两者都不相符,怖军啊,战争的言说和这个使你受损。
Bhīmasenajātakaṃ dasamaṃ. · 毕玛谢那本生第十
Varuṇavaggo aṭṭhamo. · 瓦鲁纳品第八
Tassuddānaṃ –
其偈颂——
Varuṇā akataññūvare tu saccavaraṃ, savanappatinā ca abhitthanaya;
瓦鲁那,对于不知恩者的最上,真实为最上,以闻的修习及不动摇;
Karuṇāya silāplava illisato, puna ḍiṇḍimapūtisarena dasāti.
以悲悯,戒的洪流冲洗,再以鼓的腐臭声显示。
9. Apāyimhavaggo
9. 不饮品
81. Surāpānajātakaṃ81. 饮酒本生
Apāyimha anaccimha, agāyimha rudimha ca;
我们不饮、不食、不唱、不哭;
Visaññikaraṇiṃ pitvā , diṭṭhā nāhumha vānarāti.
饮了失念饮料后,我们不见猴子。
Surāpānajātakaṃ paṭhamaṃ. · 饮酒本生第一
82. Mittavindakajātakaṃ82. 密德温德咖本生
Atikkamma ramaṇakaṃ, sadāmattañca dūbhakaṃ;
超越可爱乐的,常醉及恶劣的;
Svāsi pāsāṇamāsīno, yasmā jīvaṃ na mokkhasīti.
坐在石上的你,为何不舍弃生命。
Mittavindakajātakaṃ dutiyaṃ. · 密德温德咖本生第二
83. Kālakaṇṇijātakaṃ83. 咖喇咖尼本生
Mitto have sattapadena hoti, sahāyo pana dvādasakena hoti;
朋友以七步成为朋友,伴侣则以十二步成为伴侣;
Māsaḍḍhamāsena ca ñāti hoti, tatuttariṃ attasamopi hoti;
以一个半月成为亲戚,超过那个则成为自己;
Sohaṃ kathaṃ attasukhassa hetu, cirasanthutaṃ kāḷakaṇṇiṃ jaheyyanti.
我如何为了自己的快乐之因,舍弃长久亲近的咖喇咖妮?
Kālakaṇṇijātakaṃ tatiyaṃ. · 咖喇咖尼本生第三
84. Atthassadvārajātakaṃ84. 义门本生
Ārogyamicche paramañca lābhaṃ, sīlañca vuddhānumataṃ sutañca;
我希望健康与最上的利得,希望戒与长老们认可的多闻;
Dhammānuvattī ca alīnatā ca, atthassa dvārā pamukhā chaḷeteti.
随法行与不怯弱,这六者是利益之门、为首。
Atthassadvārajātakaṃ catutthaṃ. · 义门本生第四
85. Kiṃpakkajātakaṃ85. 金巴咖本生
Āyatiṃ dosaṃ nāññāya, yo kāme paṭisevati;
不知未来的过患,而享受诸欲者;
Vipākante hananti naṃ, kiṃpakkamiva bhakkhitanti.
果报杀害他,如同吃了翅膀。
Kiṃpakkajātakaṃ pañcamaṃ. · 金巴咖本生第五
86. Sīlavīmaṃsakajātakaṃ86. 戒观察本生
Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ;
戒确实是善的,戒在世间是无上的;
Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññatīti.
看那可怕的毒蛇,因为有戒而不被杀害。
Sīlavīmaṃsakajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 戒观察本生第六
87. Maṅgalajātakaṃ87. 吉祥本生
Yassa maṅgalā samūhatāse , uppātā supinā ca lakkhaṇā ca;
对于那些吉祥已被根除,凶兆、梦与相已被根除者;
So maṅgaladosavītivatto, yugayogādhigato na jātumetīti.
他已超越吉祥的过失,已达双轭,永不再来此。
Maṅgalajātakaṃ sattamaṃ. · 吉祥本生第七
88. Sārambhajātakaṃ88. 萨拉巴本生
Kalyāṇimeva muñceyya, na hi muñceyya pāpikaṃ;
应当舍弃善良的妻子,但不应舍弃恶劣的妻子;
Mokkho kalyāṇiyā sādhu, mutvā tappati pāpikanti.
舍弃善良的妻子是善的,舍弃后为恶劣的妻子而苦恼。
Sārambhajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 萨拉巴本生第八
89. Kuhakajātakaṃ89. 诡诈本生
Vācāva kira te āsi, saṇhā sakhilabhāṇino;
你的言语确实是柔和的,说着友善的话语;
Tiṇamatte asajjittho, no ca nikkhasataṃ haranti.
在草尖上不执着,也不取走百枚金币。
Kuhakajātakaṃ navamaṃ. · 诡诈本生第九
90. Akataññujātakaṃ90. 忘恩本生
Yo pubbe katakalyāṇo, katattho nāvabujjhati;
先前已作善业者,已作之事不再觉知;
Pacchā kicce samuppanne, kattāraṃ nādhigacchatīti.
后来事情发生时,找不到作者。
Akataññujātakaṃ dasamaṃ. · 忘恩本生第十
Apāyimhavaggo navamo. · 阿巴伊姆哈品第九
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Apāyimha ca dūbhakaṃ sattapadaṃ, chaḷadvara ca āyatinā ca puna;
我们去了、恶食、七足,六门、以及再次以将来;阿希西喇瓦、芒嘎利、恶者,百尼卡、所作义、以十。
Ahisīlava maṅgali pāpikassā, sataṃnikkha katatthavarena dasāti.
阿希西喇瓦、芒嘎利、恶者,百尼卡、所作义、以十。
10. Littavaggo
10. 涂抹品
91. Littajātakaṃ91. 利德本生
Littaṃ paramena tejasā, gilamakkhaṃ puriso na bujjhati;
以最上的光辉涂抹,人不了知贪婪与虚伪;贪婪吧,贪婪吧,恶劣者,后来对你将是苦的。
Gila re gila pāpadhuttaka, pacchā te kaṭukaṃ bhavissatīti.
贪婪吧,贪婪吧,恶劣者,后来对你将是苦的。
Littajātakaṃ paṭhamaṃ. · 利德本生第一
92. Mahāsārajātakaṃ92. 大萨拉本生
Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṃ;
在高处他们希求勇士,在大臣们中无好奇心;
Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍitanti.
在其他食物中的可爱之物,当利益生起时,贤者。
Mahāsārajātakaṃ dutiyaṃ. · 大萨拉本生第二
93. Visāsabhojanajātakaṃ93. 维萨萨博迦那本生
Na vissase avissatthe, vissatthepi na vissase;
不应信赖不可信赖者,即使可信赖者也不应信赖;
Vissāsā bhayamanveti, sīhaṃva migamātukāti .
信赖随伴着怖畏,如狮子随伴着母鹿。
Visāsabhojanajātakaṃ tatiyaṃ. · 维萨萨博迦那本生第三
94. Lomahaṃsajātakaṃ94. 罗玛汉萨本生
Sotatto sosindo ceva, eko bhiṃsanake vane;
疲惫、疲倦,独自在恐怖的森林中;
Naggo na caggimāsīno, esanāpasuto munīti.
裸体、不坐近火,牟尼精勤于寻求。
Lomahaṃsajātakaṃ catutthaṃ. · 罗玛汉萨本生第四
95. Mahāsudassanajātakaṃ95. 大苏达萨那本生
Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;
诸行确实是无常的,是生灭之法;
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukhoti.
生起后灭去,它们的寂止是乐。
Mahāsudassanajātakaṃ pañcamaṃ. · 大苏达萨那本生第五
96. Telapattajātakaṃ96. 油叶本生
Samatittikaṃ anavasekaṃ, telapattaṃ yathā parihareyya;
如同小心持着满至边缘、未溢出的油钵;
Evaṃ sacittamanurakkhe, patthayāno disaṃ agatapubbanti.
如此守护自心,希求未曾到达之方。
Telapattajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 油叶本生第六
97. Nāmasiddhijātakaṃ97. 名成就本生
Jīvakañca mataṃ disvā, dhanapāliñca duggataṃ;
见吉瓦咖已死,见护财者陷于恶趣;
Panthakañca vane mūḷhaṃ, pāpako punarāgatoti.
见般他咖在林中迷惑,恶者再来。
Nāmasiddhijātakaṃ sattamaṃ. · 名成就本生经 第七
98. Kūṭavāṇijajātakaṃ98. 欺诈商人本生经
Sādhu kho paṇḍito nāma, na tveva atipaṇḍito;
贤者确实善妙,但非过度贤明;
Atipaṇḍitena puttena, manamhi upakūḷitoti .
因过度贤明之子,我心被扰乱。
Kūṭavāṇijajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 欺诈商人本生经 第八
99. Parosahassajātakaṃ99. 他千本生经
Parosahassampi samāgatānaṃ, kandeyyuṃ te vassasataṃ apaññā;
即使十万人聚集,无慧者会哭泣百年;
Ekova seyyo puriso sapañño, yo bhāsitassa vijānāti atthanti.
唯一有慧之人更胜,他了知所说之义。
Parosahassajātakaṃ navamaṃ. · 他千本生经 第九
100. Asātarūpajātakaṃ100. 不悦色本生经
Asātaṃ sātarūpena, piyarūpena appiyaṃ;
以悦意之相示不悦意,以可爱之相示不可爱;
Dukkhaṃ sukhassa rūpena, pamattamativattatīti.
苦以乐的形相,超越放逸者。
Asātarūpajātakaṃ dasamaṃ. · 不悦色本生经 第十
Littavaggo dasamo. · 涂抹品 第十
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Gilamakkhakutūhala mātukassā, muninā ca aniccata pattavaraṃ;
病、涂油、好奇、母亲的,以及牟尼、无常性、钵、殊胜;
Dhanapālivaro atipaṇḍitako, saparosahassaasātadasāti.
财护、瓦拉、极聪明者,连同他人、千、不悦、十。
Majjhimo paṇṇāsako. · 中五十
11. Parosatavaggo
11. 他人百品
101. Parosatajātakaṃ101. 他百本生经
Parosataṃ cepi samāgatānaṃ, jhāyeyyuṃ te vassasataṃ apaññā;
即使百人聚集,他们无慧者修禅百年;
Ekova seyyo puriso sapañño, yo bhāsitassa vijānāti atthanti.
一位有慧者更胜,他了知所说之义。
Parosatajātakaṃ paṭhamaṃ. · 他百本生经 第一
102. Paṇṇikajātakaṃ102. 叶衣本生经
Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇaṃ, so me pitā dubbhi vane karoti;
凡对苦所触者能成为依护,他在林中对我作父亲之事;
Sā kassa kandāmi vanassa majjhe, yo tāyitā so sahasaṃ karotīti.
我在林中哭泣谁,那被烧者突然做此事。
Paṇṇikajātakaṃ dutiyaṃ. · 叶衣本生经 第二
103. Verijātakaṃ103. 韦利本生经
Yattha verī nivisati , na vase tattha paṇḍito;
凡敌人住之处,智者不应住于彼;
Ekarattaṃ dirattaṃ vā, dukkhaṃ vasati verisūti.
一夜或长夜,住于敌中是苦。
Verijātakaṃ tatiyaṃ. · 韦利本生经 第三
104. Mittavindakajātakaṃ104. 友寻本生经
Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa;
以四达八,以八亦达十六;
Soḷasāhi ca bāttiṃsa , atricchaṃ cakkamāsado;
以十六达三十二,轮之味者于此欲;
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthaketi.
欲所杀之人的,轮在头上旋转。
Mittavindakajātakaṃ catutthaṃ. · 友寻本生经 第四
105. Dubbalakaṭṭhajātakaṃ105. 弱木本生经
Bahumpetaṃ vane kaṭṭhaṃ, vāto bhañjati dubbalaṃ;
林中此多薪,风折断弱者;
Tassa ce bhāyasī nāga, kiso nūna bhavissasīti.
龙啊,若你怖畏彼,你确实将成瘦弱者。
Dubbalakaṭṭhajātakaṃ pañcamaṃ. · 弱木本生经 第五
106. Udañcanījātakaṃ106. 水瓶本生经
Sukhaṃ vata maṃ jīvantaṃ , pacamānā udañcanī;
实在快乐啊!我活着时,乌丹佳尼煮饭给我;
Corī jāyappavādena, telaṃ loṇañca yācatīti.
以妻子之名的盗贼,乞求油和盐。
Udañcanījātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 水瓶本生经 第六
107. Sālittakajātakaṃ107. 沙利德咖本生经
Sādhu kho sippakaṃ nāma, api yādisa kīdisaṃ;
善哉!名为工艺者,无论是怎样的、如何的;
Passa khañjappahārena, laddhā gāmā catuddisāti.
看!以跛足的打击,从四方村落获得。
Sālittakajātakaṃ sattamaṃ. · 沙利德咖本生经 第七
108. Bāhiyajātakaṃ108. 巴希亚本生经
Sikkheyya sikkhitabbāni, santi tacchandino janā;
应学习应被学习之事,有那些欲求者;
Bāhiyā hi suhannena, rājānamabhirādhayīti.
确实以外在的善金,使诸王欢喜。
Bāhiyajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 巴希亚本生经 第八
109. Kuṇḍapūvajātakaṃ109. 罐饼本生经
Yathanno puriso hoti, tathannā tassa devatā;
人有怎样的食物,他的天神就有那样的食物;
Āharetaṃ kuṇḍapūvaṃ , mā me bhāgaṃ vināsayāti.
请带来这个罐饼,不要毁坏我的份。
Kuṇḍapūvajātakaṃ navamaṃ. · 罐饼本生经 第九
110. Sabbasaṃhārakapañhajātakaṃ110. 一切收集问本生经
Sabbasaṃhārako natthi, suddhaṃ kaṅgu pavāyati;
没有收集一切者,他播撒纯净的稗子;
Alikaṃ bhāyatiyaṃ dhuttī, saccamāha mahallikāti.
这个恶棍害怕虚假,摩诃利咖说真实。
Sabbasaṃhārakapañhajātakaṃ dasamaṃ. · 一切收集问本生经 第十
Parosatavaggo ekādasamo. · 他百品 第十一
Tassuddānaṃ –
其摄颂──
Saparosata tāyita verī puna, bhamacakkatha nāgasirivhayano;
沙巴罗沙达、答伊达、韦利、布那、跋摩咖咖他、那嘎西利跋亚诺;
Sukhakañca vata sippaka bāhiyā, kuṇḍapūva mahallikakā ca dasāti.
苏卡咖、瓦达、西巴咖、巴希亚、昆达布瓦、摩诃利咖咖,十则。
12. Haṃcivaggo
12. 汉吉品
111. Gadrabhapañhajātakaṃ111. 驴问本生经
Haṃci tuvaṃ evamaññasi seyyo, puttena pitāti rājaseṭṭha;
汉吉!你如此认为较好,王中之尊,儿子胜过父亲;
Handassatarassa te ayaṃ, assatarassa hi gadrabho pitāti.
来!这是你的骏马,因为驴子是骏马之父。
Gadrabhapañhajātakaṃ paṭhamaṃ. · 驴问本生经 第一
112. Amarādevīpañhajātakaṃ112. 阿玛拉天女问本生经
Yena sattubilaṅgā ca, diguṇapalāso ca pupphito;
由此有沙土比蓝嘎,以及两倍叶子的开花;
Yena dadāmi tena vadāmi, yena na dadāmi na tena vadāmi;
我以所给予的说,我不以所不给予的说;
Esa maggo yavamajjhakassa, etaṃ channapathaṃ vijānāhīti.
这是到大麦中间的道路,你应了知这有遮蔽的道路。
Amarādevīpañhajātakaṃ dutiyaṃ. · 阿玛拉天女问本生经 第二
113. Siṅgālajātakaṃ113. 豺本生经
Saddahāsi siṅgālassa , surāpītassa brāhmaṇa;
婆罗门,你信了喝酒的野干;
Sippikānaṃ sataṃ natthi, kuto kaṃsasatā duveti.
没有一百个贝壳,何来两百个铜钵。
Siṅgālajātakaṃ tatiyaṃ. · 豺本生经 第三
114. Mitacintijātakaṃ114. 量思本生经
Bahucintī appacintī, ubho jāle abajjhare;
多思者、少思者,两者都未陷入网中;
Mitacintī pamocesī, ubho tattha samāgatāti.
适量思者解脱了,两者在那里会合。
Mitacintijātakaṃ catutthaṃ. · 量思本生经 第四
115. Anusāsikajātakaṃ115. 教诫本生经
Yāyañña manusāsati, sayaṃ loluppacārinī;
她教诫他人,自己却行贪婪;
Sāyaṃ vipakkhikā seti, hatā cakkena sāsikāti .
「晚上敌对者躺下,被有刀的轮子所杀。」
Anusāsikajātakaṃ pañcamaṃ. · 教诫本生经 第五
116. Dubbacajātakaṃ116. 难教本生经
Atikaramakarācariya , mayhampetaṃ na ruccati;
「越界而行,这对我不合适;
Catutthe laṅghayitvāna, pañcamāyasi āvutoti.
越过第四,你被束缚在第五。」
Dubbacajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 难教本生经 第六
117. Tittirajātakaṃ117. 鹧鸪本生经
Accuggatātilapatā , ativelaṃ pabhāsitā;
「过度的芝麻饼,过度的言说;
Vācā hanati dummedhaṃ, tittiraṃvātivassitanti.
言语杀害愚痴者,如同鹧鸪被雨淋。」
Tittirajātakaṃ sattamaṃ. · 提提拉本生第七
118. Vaṭṭakajātakaṃ118. 鹌鹑本生经
Nācintayanto puriso, visesamadhigacchati;
「不思考的人,不能获得殊胜;
Cintitassa phalaṃ passa, muttosmi vadhabandhanāti.
看思考的果报,我从杀缚中解脱。」
Vaṭṭakajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 鹌鹑本生经 第八
119. Akālarāvijātakaṃ119. 非时鸣本生经
Amātāpitarasaṃvaddho , anācerakule vasaṃ;
「在无母无父中成长,住在无行仪者的家族;
Nāyaṃ kālaṃ akālaṃ vā, abhijānāti kukkuṭoti.
这只鸡不能了知时与非时。
Akālarāvijātakaṃ navamaṃ. · 非时鸣本生经 第九
120. Bandhanamokkhajātakaṃ120. 缚解本生经
Abaddhā tattha bajjhanti, yattha bālā pabhāsare;
未被束缚者在那里被束缚,在愚者说话之处;
Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsareti.
已被束缚者在那里得解脱,在智者说话之处。
Bandhanamokkhajātakaṃ dasamaṃ. · 缚解本生经 第十
Haṃcivaggo dvādasamo. · 鹤品 第十二
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Atha gadrabha sattuva kaṃsasataṃ, bahucinti sāsikāyātikara;
驴、马、百铜钱、多思、沙西咖、雅提咖拉;
Ativela visesamanācariyova, dhīrāpabhāsaratena dasāti.
过时、殊胜、不行、老师、以及智者说话,为十。
13. Kusanāḷivaggo
13. 库萨那离品
121. Kusanāḷijātakaṃ121. 古萨那利本生
Kare sarikkho atha vāpi seṭṭho, nihīnako vāpi kareyya eko;
或做芦苇,或做最胜,或一人做卑劣者;
Kareyyumete byasane uttamatthaṃ, yathā ahaṃ kusanāḷi rucāyanti.
愿他们在灾难中做最上义利,如我库沙草燃烧发光。
Kusanāḷijātakaṃ paṭhamaṃ. · 古萨那利本生 第一
122. Dummedhajātakaṃ122. 愚钝本生
Yasaṃ laddhāna dummedho, anatthaṃ carati attano;
愚者获得名声后,行于自己的非义利;
Attano ca paresañca, hiṃsāya paṭipajjatīti.
他以伤害自己和他人的方式行事。
Dummedhajātakaṃ dutiyaṃ. · 愚钝本生 第二
123. Naṅgalīsajātakaṃ123. 难嘎利萨本生
Asabbatthagāmiṃ vācaṃ, bālo sabbattha bhāsati;
愚者在一切处说不应到一切处的话语;
Nāyaṃ dadhiṃ vedi na naṅgalīsaṃ, dadhippayaṃ maññati naṅgalīsanti.
他不知酸奶,不知犁,却认为酸奶饮料是犁。
Naṅgalīsajātakaṃ tatiyaṃ. · 难嘎利萨本生 第三
124. Ambajātakaṃ124. 芒果本生
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
人应当努力,智者不应厌倦;
Vāyāmassa phalaṃ passa, bhuttā ambā anītihanti.
看努力的果报,吃了芒果不会无果。
Ambajātakaṃ catutthaṃ. · 芒果本生 第四
125. Kaṭāhakajātakaṃ125. 咖他哈咖本生
Bahumpi so vikattheyya, aññaṃ janapadaṃ gato;
他去到另一个国土后,会大肆吹嘘;
Anvāgantvāna dūseyya, bhuñja bhoge kaṭāhakāti.
追随之后将会毁坏,享用财富如同锅子。
Kaṭāhakajātakaṃ pañcamaṃ. · 咖他哈咖本生 第五
126. Asilakkhaṇajātakaṃ126. 剑相本生
Tadevekassa kalyāṇaṃ, tadevekassa pāpakaṃ;
同一件事对某人是善,同一件事对某人是恶;
Tasmā sabbaṃ na kalyāṇaṃ, sabbaṃ vāpi na pāpakanti.
因此,并非一切都是善,或者一切都是恶。
Asilakkhaṇajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 剑相本生 第六
127. Kalaṇḍukajātakaṃ127. 咖兰杜咖本生
Te desā tāni vatthūni, ahañca vanagocaro;
那些地方、那些物品,以及我这林野行者;
Anuvicca kho taṃ gaṇheyyuṃ, piva khīraṃ kalaṇḍukāti.
思量之后他们应当取,如同乳鸽饮乳。
Kalaṇḍukajātakaṃ sattamaṃ. · 咖兰杜咖本生 第七
128. Biḷāravatajātakaṃ128. 猫戒本生
Yo ve dhammaṃ dhajaṃ katvā, nigūḷho pāpamācare;
凡以法为幢,隐藏而行恶;
Vissāsayitvā bhūtāni, biḷāraṃ nāma taṃ vatanti.
令众生信赖,此称为猫戒。
Biḷāravatajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 猫戒本生 第八
129. Aggikabhāradvājajātakaṃ129. 火婆罗德瓦迦本生
Nāyaṃ sikhā puññahetu, ghāsahetu ayaṃ sikhā;
此发髻非为福德之因,此发髻是为食物之因;
Nāṅguṭṭhagaṇanaṃ yāti, alaṃ te hotu aggikāti.
不计算手指,你的火已足够。
Aggikabhāradvājajātakaṃ navamaṃ. · 火婆罗德瓦迦本生 第九
130. Kosiyajātakaṃ130. 国西亚本生
Yathā vācā ca bhuñjassu, yathā bhuttañca byāhara;
你应如所说而食,如所食而说;
Ubhayaṃ te na sameti, vācā bhuttañca kosiyeti.
你的言语与所食两者不相符,言语与所食不一致,憍尸迦。
Kosiyajātakaṃ dasamaṃ. · 国西亚本生 第十
Kusanāḷivaggo terasamo. · 古萨那利品 第十三
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Kusanāḷisirivhayano ca yasaṃ, dadhi mamba kaṭāhakapañcamako;
库萨、那利、西利、瓦亚那与亚萨,达迪、曼巴、咖他哈咖为第五;
Atha pāpaka khīra biḷāravataṃ, sikhi kosiyasavhayanena dasāti.
然后巴巴咖、奇拉、比喇拉瓦达,西奇、憍尸亚、萨瓦亚那为十。
14. Asampadānavaggo
14. 不施品
131. Asampadānajātakaṃ131. 不施与本生
Asampadānenitarītarassa, bālassa mittāni kalī bhavanti;
对不施者、吝啬者,愚者的朋友成为争执;
Tasmā harāmi bhusaṃ aḍḍhamānaṃ, mā me mitti jīyittha sassatāyanti.
因此我取半升的谷物,愿我的朋友不要永远地死去。
Asampadānajātakaṃ paṭhamaṃ. · 不施与本生 第一
132. Bhīrukajātakaṃ132. 胆怯本生
Kusalūpadese dhitiyā daḷhāya ca, anivattitattābhayabhīrutāya ca;
以善巧的教导、坚固的慧,以及不退转性、无畏、无惧;
Na rakkhasīnaṃ vasamāgamimhase, sa sotthibhāvo mahatā bhayena meti.
我们不会落入亚卡的控制,他以安稳状态从大怖畏中出离。
Bhīruka jātakaṃ dutiyaṃ. · 胆怯本生 第二
133. Ghatāsanajātakaṃ133. 嘎他萨那本生
Khemaṃ yahiṃ tattha arī udīrito , dakassa majjhe jalate ghatāsano;
在此处安全之火被点燃,在干燥之中火焰燃烧;
Na ajja vāso mahiyā mahīruhe, disā bhajavho saraṇājja no bhayanti.
今日不住于地上的大树,今日诸方向是我们的归依处,无怖畏。
Ghatāsanajātakaṃ tatiyaṃ. · 嘎他萨那本生 第三
134. Jhānasodhanajātakaṃ134. 禅那净化本生
Ye saññino tepi duggatā, yepi asaññino tepi duggatā;
有想者也是恶趣者,无想者也是恶趣者;
Etaṃ ubhayaṃ vivajjaya, taṃ samāpattisukhaṃ anaṅgaṇanti.
应避免此两者,那等至之乐是无垢的。
Jhānasodhanajātakaṃ catutthaṃ. · 禅那净化本生 第四
135. Candābhajātakaṃ135. 占达巴本生
Candābhaṃ sūriyābhañca, yodha paññāya gādhati.
如月亮、如太阳,在此以慧深入者。
Avitakkena jhānena, hoti ābhassarūpagoti.
以无寻的禅那,成为光音天。
Candābhajātakaṃ pañcamaṃ. · 占达巴本生 第五
136. Suvaṇṇahaṃsajātakaṃ136. 金鹅本生
Yaṃ laddhaṃ tena tuṭṭhabbaṃ, atilobho hi pāpako;
应满足于所得之物,过度的贪婪确实是恶的;
Haṃsarājaṃ gahetvāna, suvaṇṇā parihāyathāti.
捉住鹅王之后,你们失去了黄金。
Suvaṇṇahaṃsajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 金鹅本生 第六
137. Babbujātakaṃ137. 猫本生
Yattheko labhate babbu, dutiyo tattha jāyati;
在一只猫获得之处,第二只在那里出生;
Tatiyo ca catuttho ca, idaṃ te babbukā bilanti.
第三只和第四只,这些是你们的猫洞。
Babbujātakaṃ sattamaṃ. · 猫本生 第七
138. Godhajātakaṃ138. 蜥蜴本生
Kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ te ajinasāṭiyā;
愚痴者,你的结发有何用?你的鹿皮衣有何用?
Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasīti.
你的内在是稠林,你却擦拭外在。
Godhajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 蜥蜴本生 第八
139. Ubhatobhaṭṭhajātakaṃ139. 两边侍奉本生
Akkhī bhinnā paṭo naṭṭho, sakhigehe ca bhaṇḍanaṃ;
眼睛破了,布失去了,在朋友家中有争吵;
Ubhato paduṭṭhā kammantā , udakamhi thalamhi cāti.
「两处都污染的行为,在水中和陆地上。」
Ubhatobhaṭṭhajātakaṃ navamaṃ. · 两边侍奉本生 第九
140. Kākajātakaṃ140. 乌鸦本生
Niccaṃ ubbiggahadayā, sabbalokavihesakā;
「常常心怀恐惧,伤害一切世间;
Tasmā nesaṃ vasā natthi, kākānamhāka ñātinanti.
因此他们没有脂肪,乌鸦是我们的亲族。」
Kākajātakaṃ dasamaṃ. · 乌鸦本生 第十
Asampadānavaggo cuddasamo. · 不施与品 第十四
Tassuddānaṃ –
其摄颂──
Itarītara rakkhasi khemiyo ca, parosatapañhena ābhassaro puna;
「互相守护、安稳,以及他胜百问、光音天再次;
Atha haṃsavaruttamababbujaṭaṃ, paṭanaṭṭhaka kākavarena dasāti.
然后天鹅王、优秀、泡沫、蛇,堕落处、乌鸦种姓十则。」
15. Kakaṇṭakavaggo
15. 刺乌鸦品
141. Godhajātakaṃ141. 蜥蜴本生
Na pāpajanasaṃsevī, accantasukhamedhati;
「不亲近恶人者,获得究竟之乐;」
Godhākulaṃ kakaṇṭāva , kaliṃ pāpeti attananti.
如乌鸦对蜥蜴窝,他为自己带来争斗。
Godhajātakaṃ paṭhamaṃ. · 蜥蜴本生 第一
142. Siṅgālajātakaṃ142. 豺本生
Etañhi te durājānaṃ, yaṃ sesi matasāyikaṃ;
这对你来说确实难以知道,那躺着装死的;
Yassa te kaḍḍhamānassa, hatthā daṇḍo na muccatīti.
当你拖拉它时,手杖不离你的手。
Siṅgālajātakaṃ dutiyaṃ. · 豺本生 第二
143. Virocajātakaṃ143. 维罗咖本生
Lasī ca te nipphalitā, matthako ca padālito ;
你的舌头已脱落,头颅也被打碎;
Sabbā te phāsukā bhaggā, ajja kho tvaṃ virocasīti.
你所有的肋骨都断了,今天你确实发光了。
Virocajātakaṃ tatiyaṃ. · 维罗咖本生 第三
144. Naṅguṭṭhajātakaṃ144. 难古他本生
Bahumpetaṃ asabbhi jātaveda, yaṃ taṃ vāladhinābhipūjayāma;
吠陀者啊,这对我们来说太多了,我们用发网来供养;
Maṃsārahassa natthajja maṃsaṃ, naṅguṭṭhampi bhavaṃ paṭiggahātūti.
今天没有肉汁者的肉,尊者连指甲也不要接受。
Naṅguṭṭhajātakaṃ catutthaṃ. · 难古他本生 第四
145. Rādhajātakaṃ145. 拉达本生
Na tvaṃ rādha vijānāsi, aḍḍharatte anāgate;
拉塔,你不知道,在未来的半夜;
Abyayataṃ vilapasi, virattā kosiyāyaneti.
你无益地哀号,憔悴了,憍尸迦亚尼!
Rādhajātakaṃ pañcamaṃ. · 拉达本生 第五
146. Samuddakākajātakaṃ146. 海乌本生
Api nu hanukā santā, mukhañca parisussati;
难道颚骨还在,而嘴巴已干枯了吗?
Oramāma na pārema, pūrateva mahodadhīti.
我们在此岸而非彼岸,大海确实充满。
Samuddakākajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 海乌本生 第六
147. Puppharattajātakaṃ147. 花夜本生
Nayidaṃ dukkhaṃ aduṃ dukkhaṃ, yaṃ maṃ tudati vāyaso;
这不是苦,那不是苦,乌鸦刺痛我的;
Yaṃ sāmā puppharattena, kattikaṃ nānubhossatīti.
当沙摩以花色的,不会经历刀剑。
Puppharattajātakaṃ sattamaṃ. · 花夜本生 第七
148. Siṅgālajātakaṃ148. 豺本生
Nāhaṃ punaṃ na ca punaṃ, na cāpi apunappunaṃ;
我不再,也不再,也不是一再又一再;
Hatthibondiṃ pavekkhāmi, tathā hi bhayatajjitoti.
我将观察象缚,因为如此被恐怖所击。
Siṅgālajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 豺本生 第八
149. Ekapaṇṇajātakaṃ149. 一叶本生
Ekapaṇṇo ayaṃ rukkho, na bhūmyā caturaṅgulo;
这棵树只有一叶,离地不到四指;
Phalena visakappena, mahāyaṃ kiṃ bhavissatīti.
以果实、以毒想,这大的将会是什么呢?
Ekapaṇṇajātakaṃ navamaṃ. · 一叶本生 第九
150. Sañjīvajātakaṃ150. 散基瓦本生
Asantaṃ yo paggaṇhāti, asantaṃ cūpasevati;
凡执取不存在者,亲近不存在者;
Tameva ghāsaṃ kurute, byaggho sañjīvako yathāti.
他正造作那食物,如虎、如豺。
Sañjīvajātakaṃ dasamaṃ. · 散基瓦本生 第十
Kakaṇṭaka vaggo pannarasamo. · 咖咖恩德咖品 第十五
Tassuddānaṃ –
其摄颂──
Sukhamedhati daṇḍavaro ca puna, lasi vāladhi pañcamarādhavaro;
乐、髓、杖、再有胜者,剃刀、波浪、第五魔胜者;
Samahodadhi kattika bondi puna, caturaṅgulabyagghavarena dasāti.
大海、迦提咖、再有棒,以四指、虎、胜者为十。
(Uparimo paṇṇāsako.) · (上五十)
Atha vagguddānaṃ –
再者品摄颂──
Apaṇṇakaṃ sīlavaggakuruṅga, kulāvakaṃ atthakāmena pañcamaṃ;
无戏论、戒品、库汝,库喇瓦咖、以利益欲者为第五;
Āsīso itthivaruṇaṃ apāyi, littavaggena te dasa;
祝福、女人、瓦鲁那已过去,与涂抹品一起,你们十个;
Parosataṃ haṃci kusanāḷi , asampadaṃ kakaṇṭakavaggo.
超过百的草茎,不成就的刺品。
Ekanipātamhilaṅkatanti. · 一集庄严
Ekakanipātaṃ niṭṭhitaṃ. · 一集结束