三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注13. 十三集义注

13. Terasakanipāto · 13. 十三集义注

708 段 · CSCD 巴利原典
13. Terasakanipāto第十三 十三集
[474] 1. Ambajātakavaṇṇanā
[474] 1.《芒果本生》注释
Ahāsime ambaphalāni pubbeti idaṃ satthā jetavane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Devadatto hi ‘‘ahaṃ buddho bhavissāmi, mayhaṃ samaṇo gotamo neva ācariyo na upajjhāyo’’ti ācariyaṃ paccakkhāya jhānaparihīno saṅghaṃ bhinditvā anupubbena sāvatthiṃ āgacchanto bahijetavane pathaviyā vivare dinne avīciṃ pāvisi. Tadā bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, devadatto ācariyaṃ paccakkhāya mahāvināsaṃ patto, avīcimahāniraye nibbatto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto ācariyaṃ paccakkhāya mahāvināsaṃ pattoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
当时世尊住于祇树给孤独园,曾讲述天子迭瓦达德的故事。迭瓦达德自称:“我将成为佛陀,我,同为比库的果德玛,并非老师或引导者。”说毕,断除对老师的贪著,失禅定而离开僧团,逐渐来到舍卫城,在大树林彼地,挖土入无间地狱。那时比库们聚集法会,议论说:“朋友们,迭瓦达德斥责老师,结果遭受大毁灭,坠入无间大苦狱。”世尊到来,问:“诸比库,现今谁坐在这里诉说此语?”闻言称名后,世尊答曰:“诸比库,刚才正是迭瓦达德诅咒老师遭大毁灭的事。”如是引出往昔事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente tassa purohitakulaṃ ahivātarogena vinassi. Ekova putto bhittiṃ bhinditvā palāto. So takkasilaṃ gantvā disāpāmokkhassācariyassa santike tayo vede ca avasesasippāni ca uggahetvā ācariyaṃ vanditvā nikkhanto ‘‘desacārittaṃ jānissāmī’’ti caranto ekaṃ paccantanagaraṃ pāpuṇi. Taṃ nissāya mahācaṇḍālagāmako ahosi. Tadā bodhisatto tasmiṃ gāme paṭivasati, paṇḍito byatto akāle phalaṃ gaṇhāpanamantaṃ jānāti. So pātova vuṭṭhāya kājaṃ ādāya tato gāmā nikkhimitvā araññe ekaṃ ambarukkhaṃ upasaṅkamitvā sattapadamatthake ṭhito taṃ mantaṃ parivattetvā ambarukkhaṃ ekena udakapasatena paharati. Rukkhato taṅkhaṇaññeva purāṇapaṇṇāni patanti, navāni uṭṭhahanti, pupphāni pupphitvā patanti, ambaphalāni uṭṭhāya muhutteneva paccitvā madhurāni ojavantāni dibbarasasadisāni hutvā rukkhato patanti. Mahāsatto tāni uccinitvā yāvadatthaṃ khāditvā kājaṃ pūrāpetvā gehaṃ gantvā tāni vikkiṇitvā puttadāraṃ posesi.
往昔时,婆罗门族中心商巴拉那城里,统治者名为梵达达。其祭师家族因患毒蛇之患而灭亡。仅有一子破门而出。彼童曾赴智慧之地东边诸门导师处,从其处承接三部全部经文,敬礼师长后出家,发愿“我将学会国行教法”。独自跋涉至前方城镇。依此,他成为大欲行者。那时未来佛修行者居于彼村,智者突然知晓有人偷采果实。他即从坐处起身,取来工具,离家进入森林,接近一株芒果树,七步距离站立,反复默念此咒,遂用水壶湿润树干。树上古老嫩叶纷纷落下,新叶生出,花瓣开放,芒果果实即刻现熟,色泽鲜艳,香气如天界甘露。巨大的果实被他摘下,吃至满足,带一篮子果实回家,出售并养育子女。
So brāhmaṇakumāro mahāsattaṃ akāle ambapakkāni āharitvā vikkiṇantaṃ disvā ‘‘nissaṃsayena tehi mantabalena uppannehi bhavitabbaṃ, imaṃ purisaṃ nissāya idaṃ anagghamantaṃ labhissāmī’’ti cintetvā mahāsattassa ambāni āharaṇaniyāmaṃ pariggaṇhanto tathato ñatvā tasmiṃ araññato anāgateyeva tassa gehaṃ gantvā ajānanto viya hutvā tassa bhariyaṃ ‘‘kuhiṃ ayyo, ācariyo’’ti pucchitvā ‘‘araññaṃ gato’’ti vutte taṃ āgataṃ āgamayamānova ṭhatvā āgacchantaṃ disvā hatthato pacchiṃ gahetvā āharitvā gehe ṭhapesi. Mahāsatto taṃ oloketvā bhariyaṃ āha – ‘‘bhadde, ayaṃ māṇavo mantatthāya āgato, tassa hatthe manto nassati, asappuriso eso’’ti. Māṇavopi ‘‘ahaṃ imaṃ mantaṃ ācariyassa upakārako hutvā labhissāmī’’ti cintetvā tato paṭṭhāya tassa gehe sabbakiccāni karoti. Dārūni āharati, vīhiṃ koṭṭeti, bhattaṃ pacati, dantakaṭṭhamukhadhovanādīni deti, pādaṃ dhovati.
一名婆罗门少年见大欲行者诱人采摘芒果并出售,心想:“凭借他的念力力量必成大事,凭此人我必获福无价。”因而他承诺担负采果职责。某日,他从森林归来,误以为不知情,去到大欲行者家,问其妻:“夫君师长往何处?”妻答:“他去了森林。”少年如迎接回来之人,挽手相扶,带回家安置。大欲行者观察少年,对妻说:“贤者,此少年为得法念而来,手中念力消失,他实非善人。”少年亦思量:“我若助师长念诵,必能获益。”遂握手,入屋勤做家务。采木、切禾、烹食,洗漱工具,洗脚而立,事无不至。
Ekadivasaṃ mahāsattena ‘‘tāta māṇava, mañcapādānaṃ me upadhānaṃ dehī’’ti vutte aññaṃ apassitvā sabbarattiṃ ūrumhi ṭhapetvā nisīdi. Aparabhāge mahāsattassa bhariyā puttaṃ vijāyi. Tassā pasūtikāle parikammaṃ sabbamakāsi. Sā ekadivasaṃ mahāsattaṃ āha ‘‘sāmi, ayaṃ māṇavo jātisampanno hutvā mantatthāya amhākaṃ veyyāvaccaṃ karoti, etassa hatthe manto tiṭṭhatu vā mā vā, detha tassa manta’’nti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tassa mantaṃ datvā evamāha – ‘‘tāta, anagghoyaṃ manto, tava imaṃ nissāya mahālābhasakkāro bhavissati, raññā vā rājamahāmattena vā ‘ko te ācariyo’ti puṭṭhakāle mā maṃ nigūhittho, sace hi ‘caṇḍālassa me santikā manto gahito’ti lajjanto ‘brāhmaṇamahāsālo me ācariyo’ti kathessasi, imassa mantassa phalaṃ na labhissasī’’ti. So ‘‘kiṃ kāraṇā taṃ nigūhissāmi, kenaci puṭṭhakāle tumheyeva kathessāmī’’ti vatvā taṃ vanditvā caṇḍālagāmato nikkhamitvā mantaṃ vīmaṃsitvā anupubbena bārāṇasiṃ patvā ambāni vikkiṇitvā bahuṃ dhanaṃ labhi.
某日,大欲行者语少年:“孩儿,请给我床脚垫子。”他见另一人而静坐,便心安理得将垫子放于膝上。大欲行者妻子产子,产后做完所有事务。某日,大欲行者告妻:“夫人,此少年生来具慧,能帮助我们持念,说愿他念力存在或不在,愿其念诵恒存。”少年答曰:“善哉。”遂获认可交付念头,说:“孩儿,此念宝贵,能带来巨大利益。国王及大臣问起你的老师,你切莫隐瞒。若为怕‘贱民接近我。说我师为大婆罗门痴人’而隐瞒,将无益于此念。”少年答:“我何必隐瞒,日后你们自会知晓。”说完敬礼,离开大欲行者家,逐渐前往婆罗门城,出售芒果,赚取大量财富。
Athekadivasaṃ uyyānapālo tassa hatthato ambaṃ kiṇitvā rañño adāsi. Rājā taṃ paribhuñjitvā ‘‘kuto samma, tayā evarūpaṃ ambaṃ laddha’’nti pucchi. Deva, eko māṇavo akālaambaphalāni ānetvā vikkiṇāti, tato me gahitanti. Tena hi ‘‘ito paṭṭhāya idheva ambāni āharatū’’ti naṃ vadehīti. So tathā akāsi. Māṇavopi tato paṭṭhāya ambāni rājakulaṃ harati. Atha raññā ‘‘upaṭṭhaha ma’’nti vutte rājānaṃ upaṭṭhahanto bahuṃ dhanaṃ labhitvā anukkamena vissāsiko jāto. Atha naṃ ekadivasaṃ rājā pucchi ‘‘māṇava, kuto akāle evaṃ vaṇṇagandharasasampannāni ambāni labhasi, kiṃ te nāgo vā supaṇṇo vā devo vā koci deti, udāhu mantabalaṃ eta’’nti? ‘‘Na me mahārāja, koci deti, anaggho pana me manto atthi, tasseva bala’’nti. ‘‘Tena hi mayampi te ekadivasaṃ mantabalaṃ daṭṭhukāmā’’ti. ‘‘Sādhu, deva, dassessāmī’’ti. Rājā punadivase tena saddhiṃ uyyānaṃ gantvā ‘‘dassehī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti ambarukkhaṃ upagantvā sattapadamatthake ṭhito mantaṃ parivattetvā rukkhaṃ udakena pahari. Taṅkhaṇaññeva ambarukkho heṭṭhā vuttaniyāmeneva phalaṃ gahetvā mahāmegho viya ambavassaṃ vassi. Mahājano sādhukāraṃ adāsi, celukkhepā pavattiṃsu.
某一天,园林管理员从他手中买下芒果,转赠国王。国王细问:“这芒果何来,何得如此鲜美?”少年答:“这是我采自树上,便买卖。”他说:“请不要对我说从此处摘果。”少年如是承诺。少年还将果实献给王室。王说:“跟随我。”侍从为王带来大量财富。一天王问:“少年,此等果实何来?有龙或凤或天神赐予否?”答:“无,陛下,念力所在,即是力的表现。”王说:“愿见此念力。”次日,三人前往园林。少年将芒果树滋润,使落老叶,新叶、花果生长,恰如大云降甘霖,众人称赞努力,纷纷赞叹。
Rājā ambaphalāni khāditvā tassa bahuṃ dhanaṃ datvā ‘‘māṇavaka, evarūpo te acchariyamanto kassa santike gahito’’ti pucchi. Māṇavo ‘‘sacāhaṃ ‘caṇḍālassa santike’ti vakkhāmi, lajjitabbakaṃ bhavissati, mañca garahissanti, manto kho pana me paguṇo, idāni na nassissati, disāpāmokkhaṃ ācariyaṃ apadisāmī’’ti cintetvā musāvādaṃ katvā ‘‘takkasilāyaṃ disāpāmokkhācariyassa santike gahito me’’ti vadanto ācariyaṃ paccakkhāsi. Taṅkhaṇaññeva manto antaradhāyi. Rājā somanassajāto taṃ ādāya nagaraṃ pavisitvā punadivase ‘‘ambāni khādissāmī’’ti uyyānaṃ gantvā maṅgalasilāpaṭṭe nisīditvā māṇava, ambāni āharāti āha. So ‘‘sādhū’’ti ambaṃ upagantvā sattapadamatthake ṭhito ‘‘mantaṃ parivattessāmī’’ti mante anupaṭṭhahante antarahitabhāvaṃ ñatvā lajjito aṭṭhāsi. Rājā ‘‘ayaṃ pubbe parisamajjheyeva ambāni āharitvā amhākaṃ deti, ghanameghavassaṃ viya ambavassaṃ vassāpeti, idāni thaddho viya ṭhito, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti cintetvā taṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
国王吃了许多柿子之后,赠与那学童大量财富,便问他:“学童,如此神奇之事,是从谁那里学得的呢?”学童心想:“我必说‘在贱民面前’,那样必定惭愧,且众人会鄙视我。然而我的计谋乃是,那个来自东方的老师现在不在这里。”于是,他说谎回答道:“这巧妙的技艺,是从东方老师那里学来的。”王心中盘算,那人的计谋已消失无踪。国王欣喜地带着这些回到城中,第二天说:“我将吃柿子。”他来到果园,坐在吉祥的石座上对学童说:“请拿柿子来。”学童走近柿子树,立于七步之外,心中暗念要回转主人的计谋。他知道对方已离开,感到羞惭便站起身。国王心想:“他以前常在柿子熟时采来给我们,就像浓密乌云及时降雨滋润柿树,如今却像枯萎树立着,不知为何。”于是询问学童,朗诵第一句偈颂:
§1
1.
‘‘Ahāsi me ambaphalāni pubbe, aṇūni thūlāni ca brahmacāri;
“过去曾有柿子果实,大小各异,适合持戒修行的人;
Teheva mantehi na dāni tuyhaṃ, dumapphalā pātubhavanti brahme’’ti.
你如今却在心中无此念头,菩萨大德们反而结出恶果。”
Tattha ahāsīti āhari. Dumapphalāti rukkhaphalāni.
这里的“结恶果”是指树上结的坏果子。
Taṃ sutvā māṇavo ‘‘sace ‘ajja ambaphalaṃ na gaṇhāmī’ti vakkhāmi, rājā me kujjhissati, musāvādena naṃ vañcessāmī’’ti dutiyaṃ gāthamāha –
闻此,学童心想:“若今日说‘我不采柿子’,国王必生气,也不能用谎言欺骗他。”于是念诵第二句偈颂:
§2
2.
‘‘Nakkhattayogaṃ paṭimānayāmi, khaṇaṃ muhuttañca mante na passaṃ;
“我遵守星辰的规律,把握时机,但此时此刻,我却看不见柿子。”
Nakkhattayogañca khaṇañca laddhā, addhā harissambaphalaṃ pahūta’’nti.
『星辰聚会』与『刹那』二者均已获得,以此广得大量成熟甘蔗果实。
Tattha addhāharissambaphalanti addhā ambaphalaṃ āharissāmi.
这里『广得成熟甘蔗果实』者者,谓我必当采集成熟甘蔗的果实。
Rājā ‘‘ayaṃ aññadā nakkhattayogaṃ na vadati, kiṃ nu kho eta’’nti pucchanto dve gāthā abhāsi –
国王询问道:『此人不曾言及星辰聚会,为何果然如此?』于是发问,呈说两偈——
§3
3.
‘‘Nakkhattayogaṃ na pure abhāṇi, khaṇaṃ muhuttaṃ na pure asaṃsi;
『星辰聚会往昔未曾有,刹那瞬间亦未见;
Sayaṃ harī ambaphalaṃ pahūtaṃ, vaṇṇena gandhena rasenupetaṃ.
唯独甘蔗果实十分丰盛,既有香色又饱含甘味。』
§4
4.
‘‘Mantābhijappena pure hi tuyhaṃ, dumapphalā pātubhavanti brahme;
『以智囊启示之故,汝过去曾为梵行者,乃今得遇甘果恶果。』
Svājja na pāresi jappampi mantaṃ, ayaṃ so ko nāma tavajja dhammo’’ti.
“非宜在他处默念劝戒,此即为此名适宜法。”
Tattha na pāresīti na sakkosi. Jappampīti jappantopi parivattentopi. Ayaṃ soti ayameva so tava sabhāvo ajja ko nāma jātoti.
此中所谓“非他处”者,意谓不能也。所谓“默念劝戒”者,即默念及轮转。此即是他法,此即本性,今者名为何处出生也。
Taṃ sutvā māṇavo ‘‘na sakkā rājānaṃ musāvādena vañcetuṃ, sacepi me sabhāve kathite āṇaṃ kareyya, karotu, sabhāvameva kathessāmī’’ti cintetvā dve gāthā abhāsi –
学童闻之,思惟:“王不可因妄语加害,若我本性启示言语,愿作之,实说本性。”于是发两偈称——
§5
5.
‘‘Caṇḍālaputto mama sampadāsi, dhammena mante pakatiñca saṃsi;
“贱人子成我业,法中默念思;
Mā cassu me pucchito nāmagottaṃ, guyhittho atthaṃ vijaheyya manto.
莫问我名字族,诽谤真义失义劝。”
§6
6.
‘‘Sohaṃ janindena janamhi puṭṭho, makkhābhibhūto alikaṃ abhāṇiṃ;
“我乃人身所生,染污缠绕污垢抛弃,
‘Mantā ime brāhmaṇassā’ti micchā, pahīnamanto kapaṇo rudāmī’’ti.
‘这些婆罗门是愚昧者’,言非真理者,放弃真言者,狡诈者,毁谤诽谤者。
Tattha dhammenāti samena kāraṇena appaṭicchādetvāva adāsi. Pakatiñca saṃsīti ‘‘mā me pucchito nāmagottaṃ guyhittho, sace gūhasi , mantā te nassissantī’’ti tesaṃ nassanapakatiñca mayhaṃ saṃsi. Brāhmaṇassāti micchāti ‘‘brāhmaṇassa santike mayā ime mantā gahitā’’ti micchāya abhaṇiṃ, tena me te mantā naṭṭhā, svāhaṃ pahīnamanto idāni kapaṇo rudāmīti.
这里所说的法,是以平等缘故,不假隐讳而给予。包罗纳说『不要问我名字族姓的隐秘事,若你隐秘,我的诤言必将消灭你』。他们毁灭我的暴语,令我怀疑。谓婆罗门为“非真理者”为『我在婆罗门前说我有这些诤言』,是非真理而言。由此,吾诸诤言消失。如今我舍弃,狡诈狡猾,毁谤哭泣。
Taṃ sutvā rājā ‘‘ayaṃ pāpadhammo evarūpaṃ ratanamantaṃ na olokesi, evarūpasmiñhi uttamaratanamante laddhe jāti kiṃ karissatī’’ti kujjhitvā tassa garahanto –
国王闻此,怒言:“此人行恶,见此珍宝之语不察。得至此上珍宝,生死将何所为?”遂愤怒轻视之——
§7
7.
‘‘Eraṇḍā pucimandā vā, atha vā pālibhaddakā;
“或为蓖麻田夫,或为穷苦拾柴人;
Madhuṃ madhutthiko vinde, so hi tassa dumuttamo.
若得蜜蜂所采之蜜,彼乃其最美味。”
§8
8.
‘‘Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;
“贵族、婆罗门、奴隶、乞丐及拾荒者;
Yamhā dhammaṃ vijāneyya, so hi tassa naruttamo.
认知某法者,即其为最上人。
§9
9.
‘‘Imassa daṇḍañca vadhañca datvā, gale gahetvā khalayātha jammaṃ;
『于此,以杖击打、施以擒拿,扼住颈项,杜绝此羣之生长;
Yo uttamatthaṃ kasirena laddhaṃ, mānātimānena vināsayitthā’’ti. –
彼以众多手段得至正义,亦以盛大骄慢将其消灭』──
Imā gāthā āha.
此诗偈如是说。
Tattha madhutthikoti madhuatthiko puriso araññe madhuṃ olokento etesaṃ rukkhānaṃ yato madhuṃ labhati, sova dumo tassa dumuttamo nāma. Tatheva khattiyādīsu yamhā purisā dhammaṃ kāraṇaṃ yuttaṃ atthaṃ vijāneyya, sova tassa uttamo naro nāma. Imassa daṇḍañcāti imassa pāpadhammassa sabbassaharaṇadaṇḍañca veḷupesikādīhi piṭṭhicammaṃ uppāṭetvā vadhañca datvā imaṃ jammaṃ gale gahetvā khalayātha, khalikārattaṃ pāpetvā niddhamatha nikkaḍḍhatha, kiṃ iminā idha vasantenāti.
其中,『薮蜜者』指山林之中察看蜜者,得蜜之树,即所谓蜂巢。相似地,诸王族等众人,若能知法之正义及所依,如此方称之为上等之人。所谓『此杖』,即为断除一切恶法之杖,譬如缘木鸟等,拔除其巢,施以击打,捕捉而杀之,以断灭其害。此等众人于此地栖息,意谓何事?
Rājapurisā tathā katvā ‘‘tavācariyassa santikaṃ gantvā taṃ ārādhetvāva sace puna mante labhissasi, idha āgaccheyyāsi, no ce, imaṃ disaṃ mā olokeyyāsī’’ti taṃ nibbisayamakaṃsu. So anātho hutvā ‘‘ṭhapetvā ācariyaṃ na me aññaṃ paṭisaraṇaṃ atthi, tasseva santikaṃ gantvā taṃ ārādhetvā puna mantaṃ yācissāmī’’ti rodanto taṃ gāmaṃ agamāsi. Atha naṃ āgacchantaṃ disvā mahāsatto bhariyaṃ āmantetvā ‘‘bhadde, passa taṃ pāpadhammaṃ parihīnamantaṃ puna āgacchanta’’nti āha. So mahāsattaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisinno ‘‘kiṃkāraṇā āgatosī’’ti puṭṭho ‘‘ācariya, musāvādaṃ katvā ācariyaṃ paccakkhitvā mahāvināsaṃ pattomhī’’ti vatvā accayaṃ dassetvā puna mante yācanto –
王宫之人如是言曰:『往见师长,虔礼使其感悦,若再得良计,便于此地来也;否则,不随便视此境界。』彼由此而告别,心无依归,哭泣道:『师长安置已久,我无他所可依,必去师所,再求良计。』由此离乡而去。其后被获知,尊者大臣劝慰其妻:『善哉,观彼已断恶法之人复来。』彼诣尊者前,礼拜而坐问曰:『所为何来?』答曰:『尊者,因诽谤诬告尊者,遭大灾难』,显明原因后复求良计……
§10
10.
‘‘Yathā samaṃ maññamāno pateyya, sobbhaṃ guhaṃ narakaṃ pūtipādaṃ;
譬如谓人若执平坦道路,进入光明之洞穴,乃至地狱污秽之处;
Rajjūti vā akkame kaṇhasappaṃ, andho yathā jotimadhiṭṭhaheyya;
又如绳索悬挂于黑暗森林,盲者却欲视见光明;
Evampi maṃ taṃ khalitaṃ sapañña, pahīnamantassa punappadāhī’’ti. – gāthamāha;
亦复如是,我此愚痴之人,明知已堕无明之境,仍复再沉沦,固执不舍。」——偈颂曰:
Tattha yathā samanti yathā puriso idaṃ samaṃ ṭhānanti maññamāno sobbhaṃ vā guhaṃ vā bhūmiyā phalitaṭṭhānasaṅkhātaṃ narakaṃ vā pūtipādaṃ vā pateyya. Pūtipādoti himavantapadese mahārukkhe sussitvā mate tassa mūlesu pūtikesu jātesu tasmiṃ ṭhāne mahāāvāṭo hoti, tassa nāmaṃ. Jotimadhiṭṭhaheyyāti aggiṃ akkameyya. Evampīti evaṃ ahampi paññācakkhuno abhāvā andho tumhākaṃ visesaṃ ajānanto tumhesu khalito, taṃ maṃ khalitaṃ viditvā sapañña ñāṇasampanna pahīnamantassa mama punapi dethāti.
此中,譬如一人执意认为平坦之地,当作光明之洞穴或有果实栖止之处,于是进入地狱或污秽之所。所谓污秽者,即为喜马拉雅之地,大树干枯,根部生腐烂,彼处颇遭积水,名曰污秽。所谓视火而盲,指明火欲燃却火灭。此乃比喻我愚痴无智慧,盲目不知众生之异,我虽知其愚痴,但觉吾心已堕无明,犹复回归其境界。
Atha naṃ ācariyo ‘‘tāta, kiṃ kathesi, andho hi saññāya dinnāya sobbhādīni pariharati, mayā paṭhamameva tava kathitaṃ, idāni kimatthaṃ mama santikaṃ āgatosī’’ti vatvā –
其时教师曰:「子,尔何言?盲人因所执虚妄幻象,而守护光明等,今初闻尔言,今为何至于我前?」
§11
11.
‘‘Dhammena mantaṃ tava sampadāsiṃ, tuvampi dhammena paṭiggahesi;
「尔业德已具正法,尔亦当持正法戒。」
Pakatimpi te attamano asaṃsiṃ, dhamme ṭhitaṃ taṃ na jaheyya manto.
于是,智慧明了者必不动摇,其心坚定,立于正法,不放弃正念。
§12
12.
‘‘Yo bāla-mantaṃ kasirena laddhaṃ, yaṃ dullabhaṃ ajja manussaloke;
若有人得了愚痴的念头,且在今世人间难得之事上执着,
Kiñcāpi laddhā jīvituṃ appapañño, vināsayī alikaṃ bhāsamāno.
即使获得某些生活,也因无明而自毁,犹如吹灭之火灰。
§13
13.
‘‘Bālassa mūḷhassa akataññuno ca, musā bhaṇantassa asaññatassa;
对于愚痴且不知足者,说谎者,心念不正者,
Mante mayaṃ tādisake na dema, kuto mantā gaccha na mayhaṃ ruccasī’’ti. –
我辈不与此等人计议,何况去受彼等所谓之念呢?」——
Imā gāthā āha.
此即所说偈语。
Tattha dhammenāti ahampi tava ācariyabhāgaṃ hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā aggahetvā dhammeneva mantaṃ sampadāsiṃ, tvampi kiñci adatvā dhammena sameneva paṭiggahesi. Dhamme ṭhitanti ācariyapūjakadhamme ṭhitaṃ. Tādisaketi tathārūpe akālaphalagaṇhāpake mante na dema, gaccha na me ruccasīti.
在那里,诸法之中,我也同样如你尊师所示,没有取金银贵重之物,唯独依止法理,恪守法理而立,什么都无取而仅受法理。法中立,尊师所敬之法亦然。此法如此,彼法亦当如此,不可轻易妄许他人为不时果报,且行且观,我不喜此道。
So evaṃ ācariyena uyyojito ‘‘kiṃ mayhaṃ jīvitenā’’ti araññaṃ pavisitvā anāthamaraṇaṃ mari.
如此,这位尊师带领他进入森林,遂结束生命,令人孤独死去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto ācariyaṃ paccakkhāya mahāvināsaṃ patto’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā akataññū māṇavo devadatto ahosi, rājā ānando, caṇḍālaputto pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀宣说此法后言:『比库们!决非如今,往昔亦是,天神达多尊师未得安稳而遭大灭亡。』随即举例说:『当时,莽撞无恩的青年是天神达多,国王是安难,贪婪恶劣的贱子则是我自己。』
Ambajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 芒果本生注释 第一
[475] 2. Phandanajātakavaṇṇanā
[475] 第二品 爬达那生经解说
Kuṭhārihattho purisoti idaṃ satthā rohiṇīnadītīre viharanto ñātakānaṃ kalahaṃ ārabbha kathesi. Vatthu pana kuṇālajātake (jā. 2.21.kuṇālajātaka) āvi bhavissati. Tadā pana satthā ñātake āmantetvā – mahārājā, atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bahinagare vaḍḍhakigāmo ahosi. Tatreko brāhmaṇavaḍḍhakī araññato dārūni āharitvā rathaṃ katvā jīvikaṃ kappesi. Tadā himavantapadese mahāphandanarukkho ahosi . Eko kāḷasīho gocaraṃ pariyesitvā āgantvā tassa mūle nipajji. Athassa ekadivasaṃ vāte paharante eko sukkhadaṇḍako patitvā khandhe avatthāsi. So thokaṃ khandhena rujantena bhītatasito uṭṭhāya pakkhanditvā puna nivatto āgatamaggaṃ olokento kiñci adisvā ‘‘añño maṃ sīho vā byaggho vā anubandhanto natthi, imasmiṃ pana rukkhe nibbattadevatā maṃ ettha nipajjantaṃ na sahati maññe, hotu jānissāmī’’ti aṭṭhāne kopaṃ bandhitvā rukkhaṃ paharitvā ‘‘neva tava rukkhassa pattaṃ khādāmi, na sākhaṃ bhañjāmi, idha aññe mige vasante sahasi, maṃ na sahasi, ko mayhaṃ doso atthi, katipāhaṃ āgamehi, samūlaṃ te rukkhaṃ uppāṭetvā khaṇḍākhaṇḍikaṃ chedāpessāmī’’ti rukkhadevataṃ tajjetvā ekaṃ purisaṃ upadhārento vicari. Tadā so brāhmaṇavaḍḍhakī dve tayo manusse ādāya rathadārūnaṃ atthāya yānakena taṃ padesaṃ gantvā ekasmiṃ ṭhāne yānakaṃ ṭhapetvā vāsipharasuhattho rukkhe upadhārento phandanasamīpaṃ agamāsi. Kāḷasīho taṃ disvā ‘‘ajja, mayā paccāmittassa piṭṭhiṃ daṭṭhuṃ vaṭṭatī’’ti gantvā rukkhamūle aṭṭhāsi . Vaḍḍhakī ca ito cito oloketvā phandanasamīpena pāyāsi. So ‘‘yāva eso nātikkamati, tāvadevassa kathessāmī’’ti cintetvā paṭhamaṃ gāthamāha –
昔时,有位手持斧钺的男子,此师行住于罗诃尼河之岸,展开其家族争战的叙述。故事来自于昆纳拉生经。当时此师召唤亲族,说明:大王啊,过去在巴拉那西,婆罗门达特治理国邦,旁有名为姊妹城的增殖乡村。其处有一婆罗门妇人,从森林采集木材,制成车轮,谋生度日。彼时喜马拉雅山脚有一大蜘蛛树。一只黑狮在巡视牧场后,来到树根下蹲伏。一天狂风吹来,一根枯枝落于其肩,引发动了痛苦,他害怕离去,回顾来时路,未料有他狮或虎追随,因树的守护神不容他树下蹲伏,自念:愿知其理。愤怒伤害树木,言道:我不食尔树叶,亦不折尔枝,林中他兽虽共处不怀忍我,我何过?数月后,携车轮木材赶赴此地,宿于一处,置车于彼,居于大树旁,招致蜘蛛。黑狮见状曰:今当见我敌旧知也。黑狮立于树根,婆罗门妇人远远注视,此时黑狮审视四周,警惕望向蜘蛛守护者之所。婆罗门妇人急急视线越过蜘蛛,躲避蜂拥。黑狮心想:只要此兽不离去,我将与天斗争。踞立树旁初发歌谣曰:
§14
14.
‘‘Kuṭhārihattho puriso, vanamogayha tiṭṭhasi;
持斧男子,汝身立于林中丛林间;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ dāruṃ chetumicchasī’’ti.
请你确实告诉我,你想砍伐什么样的木材?
Tattha purisoti tvaṃ kuṭhārihattho eko puriso imaṃ vanaṃ ogayha tiṭṭhasīti.
那里有人说:你这个持刀之手的人,独自一人伐倒这片森林,站立于此。
So tassa vacanaṃ sutvā ‘‘acchariyaṃ vata bho, na vata me ito pubbe migo manussavācaṃ bhāsanto diṭṭhapubbo, esa rathānucchavikaṃ dāruṃ jānissati, pucchissāmi na’’nti cintetvā dutiyaṃ gāthamāha –
这句话听闻之后,他心想:真令人惊奇啊,过去我从不曾见过人类交谈时,有谁预言这是一种适合车轮的木材呢?我决定不去询问。于是他思量之后,又说出第二句偈语——
§15
15.
‘‘Isso vanāni carasi, samāni visamāni ca;
你在这森林里徘徊,那里有平地,也有崎岖不平;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ dāruṃ nemiyā daḷha’’nti.
请你确实告诉我,你认为什么木材最坚实耐用?
Tattha issoti tvampi eko kāḷasīho vanāni carasi, tvaṃ rathānucchavikaṃ dāruṃ jānissasīti.
那时又有人说:你也是一头黑狮,游走在森林中,你知道什么是适合车轮的木材。
Taṃ sutvā kāḷasīho ‘‘idāni me manoratho matthakaṃ pāpuṇissatī’’ti cintetvā tatiyaṃ gāthamāha –
听闻此言,黑狮子心中念道:『如今我的所愿已近实现』,继而诵第三偈曰——
§16
16.
‘‘Neva sālo na khadiro, nāssakaṇṇo kuto dhavo;
『既非桑树,亦非相思树,非野洋槐,何处得此珍木?
Rukkho ca phandano nāma, taṃ dāruṃ nemiyā daḷha’’nti.
此树名为砍树树,坚韧强固胜铁石。』
So taṃ sutvā somanassajāto ‘‘sudivasena vatamhi ajja araññaṃ paviṭṭho, tiracchānagato me rathānucchavikaṃ dāruṃ ācikkhati, aho sādhū’’ti pucchanto catutthaṃ gāthamāha –
听后,索摩那斯诞生喜悦,言:『今朝天配,迹入林中,身披三叶盖,乘车所用坚木显现,甚善!』随问而诵第四偈曰——
§17
17.
‘‘Kīdisānissa pattāni, khandho vā pana kīdiso;
『此树何属树种?或为木名何?
Puṭṭho me samma akkhāhi, yathā jānemu phandana’’nti.
诸贤请悉告我,使我得知砍树树真性』。
Athassa so ācikkhanto dve gāthā abhāsi –
于是他开示时说了两偈:
§18
18.
‘‘Yassa sākhā palambanti, namanti na ca bhañjare;
『有枝条下垂,弯曲却不折断;
So rukkho phandano nāma, yassa mūle ahaṃ ṭhito.
那被称为坚固的树木,我立于其根基。』
§19
19.
‘‘Arānaṃ cakkanābhīnaṃ, īsānemirathassa ca;
『如铁轮轧压一般,如翻转战车的弓箭膛,
Sabbassa te kammaniyo, ayaṃ hessati phandano’’ti.
这一树木适合承受一切劳作,它必将坚固无比。』
Tattha ‘‘arāna’’nti idaṃ so ‘‘kadācesa imaṃ rukkhaṃ na gaṇheyya, guṇampissa kathessāmī’’ti cintetvā evamāha. Tattha īsānemirathassa cāti īsāya ca nemiyā ca sesassa ca rathassa sabbassa te esa kammaniyo kammakkhamo bhavissatīti.
其中“铁轮轧压”指此树若某时不被伐倒,则可称其优良品质;“翻转战车的弓箭膛”指铁制和车轮残余,以此喻其具有所有劳作之功用及坚韧力。
So evaṃ ācikkhitvā tuṭṭhamānaso ekamante vicari, vaḍḍhakīpi rukkhaṃ chindituṃ ārabhi. Rukkhadevatā cintesi ‘‘mayā etassa upari na kiñci pātitaṃ, ayaṃ aṭṭhāne āghātaṃ bandhitvā mama vimānaṃ nāseti, ahañca vinassissāmi, ekenupāyena imañca issaṃ vināsessāmī’’ti. Sā vanakammikapuriso viya hutvā tassa santikaṃ āgantvā pucchi ‘‘bho purisa manāpo te rukkho laddho, imaṃ chinditvā kiṃ karissasī’’ti? ‘‘Rathanemiṃ karissāmī’’ti. ‘‘Iminā rukkhena ratho bhavissatī’’ti kena te akkhātanti. ‘‘Ekena kāḷasīhenā’’ti. ‘‘Sādhu suṭṭhu tena akkhātaṃ, iminā rukkhena ratho sundaro bhavissati, kāḷasīhassa galacammaṃ uppāṭetvā caturaṅgulamatte ṭhāne ayapaṭṭena viya nemimaṇḍale parikkhitte nemi ca thirā bhavissati, bahuñca dhanaṃ labhissasī’’ti. ‘‘Kāḷasīhacammaṃ kuto lacchāmī’’ti? ‘‘Tvaṃ bālakosi, ayaṃ tava rukkho vane ṭhito na palāyati, tvaṃ yena te rukkho akkhāto, tassa santikaṃ gantvā ‘sāmi tayā dassitarukkhaṃ kataraṭṭhāne chindāmī’ti vañcetvā ānehi, atha naṃ nirāsaṅkaṃ ‘idha ca ettha ca chindā’ti mukhatuṇḍaṃ pasāretvā ācikkhantaṃ tikhiṇena mahāpharasunā koṭṭetvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā cammaṃ ādāya varamaṃsaṃ khāditvā rukkhaṃ chindā’’ti veraṃ appesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā imā gāthā āha –
于是如此说完,心满意足地独自一方行走,开始伐倒增长树。树神思惟说:“我此树上没有任何东西掉落,这棵树被砍伤,必将摧毁我的天宫,我也必灭亡。我要用某一妙计消灭这个强敌。”这树神如林中伐木工人般来到那人身边,问道:“喂,人啊,你得意地这树已经砍下,砍了之后作何打算?”答曰:“我要造一辆战车。”问:“凭这树作为车所如是?”答曰:“用一头黑狮作车轮轴。”说:“善哉,正确,这样说真好,用这树造的战车必定美妙。能去除黑狮的爪甲,车轮如爪状,大小相适,如同圆圈环绕着车轮站立,稳固牢靠,且你会获得丰厚财宝。”问:“黑狮的爪甲从何所得?”答:“你是愚人,这树立于林中不动如常,你只须把车如说作好,来到树前欺骗说‘主人,这树已经被杀于某地’,用谎言引诱它,然后你无疑地责问‘这里那里被砍了’,并伸出大嘴锐齿,激烈怒吼,致使其生命消亡,拔取树皮咬食炙肉,砍倒这树。”发出恶意怨恨。对此,佛陀表达其真实意图,以诗句说:
§20
20.
‘‘Iti phandanarukkhopi, tāvade ajjhabhāsatha;
“如此砍倒树木,今须复更言说;
Mayhampi vacanaṃ atthi, bhāradvāja suṇohi me.
我亦有话要言,请倾听我所说。
§21
21.
‘‘Issassa upakkhandhamhā, ukkacca caturaṅgulaṃ;
这强敌将被毁灭,四爪猛劲利利;
Tena nemiṃ pasāresi, evaṃ daḷhataraṃ siyā.
用这车轮广撒开来,更加坚固无比。
§22
22.
‘‘Iti phandanarukkhopi, veraṃ appesi tāvade;
如此砍倒树木,发出魔时之恶。”
Jātānañca ajātānaṃ, issānaṃ dukkhamāvahī’’ti.
『生者及未生者,嫉恨皆能招致苦难』。
Tattha bhāradvājāti taṃ gottena ālapati. Upakkhandhamhāti khandhato. Ukkaccāti ukkantitvā.
此处巴拉德瓦迦为其种族名称,上下文所谈即是此意。『Upakkhandha』者,指法蕴中之界,『Ukkacca』意指上升或高起。
Vaḍḍhakī rukkhadevatāya vacanaṃ sutvā ‘‘aho ajja mayhaṃ maṅgaladivaso’’ti kāḷasīhaṃ ghātetvā rukkhaṃ chetvā pakkāmi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
听闻增益树神之语,谓『今日为我吉祥之日』,于是斩杀黑狮,砍伐树木,准备离去。释迦世尊为解说此意而宣告:
§23
23.
‘‘Iccevaṃ phandano issaṃ, isso ca pana phandanaṃ;
『此即是欺诈境界,敌意亦为欺诈境界;
Aññamaññaṃ vivādena, aññamaññamaghātayuṃ.
彼此因纷争互相杀戮,
§24
24.
‘‘Evameva manussānaṃ, vivādo yattha jāyati;
正如人间所生的纷争,
Mayūranaccaṃ naccanti, yathā te issaphandanā.
如孔雀群舞蹈一样,他们显现彼此激动争斗的情状。
§25
25.
‘‘Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo, yāvantettha samāgatā;
我告汝等善哉善哉,愿汝等平和团聚;
Sammodatha mā vivadatha, mā hotha issaphandanā.
应欢喜和合,不生争执,勿显彼此争斗之态。
§26
26.
‘‘Sāmaggimeva sikkhetha, buddhehetaṃ pasaṃsitaṃ;
汝等应以和合修习,此乃世尊赞叹之由;
Sāmaggirato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṃsatī’’ti.
和合者坚立于正法,安欣游行决不损害。
Tattha aghātayunti ghātāpesuṃ. Mayūranaccaṃ naccantīti mahārājā yattha hi manussānaṃ vivādo hoti, tattha yathā nāma mayūrā naccantā paṭicchādetabbaṃ rahassaṅgaṃ pākaṭaṃ karonti, evaṃ manussā aññamaññassa randhaṃ pakāsentā mayūranaccaṃ naccanti nāma. Yathā te issaphandanā aññamaññassa randhaṃ pakāsentā nacciṃsu nāma. Taṃ voti tena kāraṇena tumhe vadāmi. Bhaddaṃ voti bhaddaṃ tumhākaṃ hotu. Yāvantetthāti yāvanto ettha issaphandanasadisā mā ahuvattha. Sāmaggimeva sikkhethāti samaggabhāvameva tumhe sikkhatha, idaṃ paññāvuddhehi paṇḍitehi pasaṃsitaṃ . Dhammaṭṭhoti sucaritadhamme ṭhito. Yogakkhemā na dhaṃsatīti yogehi khemā nibbānā na parihāyatīti nibbānena desanākūṭaṃ gaṇhi. Sakyarājāno dhammakathaṃ sutvā samaggā jātā.
此处‘争斗’者,本指争斗之中必有杀戮。孔雀群舞,彼孔雀虽舞蹈装饰,却将应秘藏之贪欲外露显现。人类相互间明示愤恨,故名此舞斗。正如彼等显露争斗,是激扬彼此怨恨相互撕裂之象。因缘如是,故我告汝等。愿汝等皆安乐。所谓“如是”,谓愿此处争斗状相不要显现。应当仅修习和合一心,此乃智慧者赞叹之事。正法坚立者,即立于美善正行之中。所谓安欣游行者,即于诸禅定和乐中圆满而不损害。此乃取涅槃为归趣之教法聚集。萨咖诸王闻法而心生和合。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā taṃ kāraṇaṃ viditvā tasmiṃ vanasaṇḍe nivutthadevatā ahameva ahosi’’nti.
师尊携带此法教义,阐述生死缘起故事说:『彼时因缘已现,在彼林间静谧之处,守护神即是我本人。』
Phandanajātakavaṇṇanā dutiyā. · 颤动本生注释 第二
[476] 3. Javanahaṃsajātakavaṇṇanā
〔476〕三、爪哇天鹅生故事解说
Idhevahaṃsa nipatāti idaṃ satthā jetavane viharanto daḷhadhammadhanuggahasuttantadesanaṃ (saṃ. ni. 2.228) ārabbha kathesi. Bhagavatā hi –
此为天鹅坠落之事。师尊住于祇树给孤独园时,开始宣说关于坚定法弓保持论述(收见《杂藏·二二八》)。世尊言:
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, cattāro daḷhadhammā dhanuggahā susikkhitā katahatthā katūpāsanā catuddisā ṭhitā assu, atha puriso āgaccheyya ‘ahaṃ imesaṃ catunnaṃ daḷhadhammānaṃ dhanuggahānaṃ susikkhitānaṃ katahatthānaṃ katūpāsanānaṃ catuddisā kaṇḍe khitte apatiṭṭhite pathaviyaṃ gahetvā āharissāmī’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, ‘javano puriso paramena javena samannāgato’ti alaṃ vacanāyā’’ti? ‘‘Evaṃ bhante’’ti. Yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasūriyānaṃ javo, tato sīghataro. Yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasūriyānaṃ javo, yathā ca yā devatā candimasūriyānaṃ purato dhāvanti, tāsaṃ devatānaṃ javo, tato sīghataraṃ āyusaṅkhārā khīyanti, tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘appamattā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti –
『譬如,比库们,有四种坚固法如弓一般,受习成熟,意志明确,恭敬遵守,各处安住。然后人若来到,说:「我将取这四种坚固法弓,已熟习、意志明确、恭敬遵守者,割断安置于山谷地上。」你们以为何?「此人乃是拥有极速之疾者。」答曰:「正是如此,尊者!」就如此,比库们,此人之速,犹如日月之速。又犹如日月之前,有诸天神飞行,其神之速,更迅猛。诸天命亦速灭,寿命消逝。故此,比库们,应当习学保持警觉,说:『我等应警惕安住。』此乃当行之事,比库们。世尊如是教诲。」
Imassa suttassa kathitadivasato dutiyadivase bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, satthā attano buddhavisaye ṭhatvā imesaṃ sattānaṃ āyusaṅkhāre ittare dubbale katvā paridīpento puthujjanabhikkhū ativiya santāsaṃ pāpesi, aho buddhabalaṃ nāmā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘anacchariyaṃ, bhikkhave, svāhaṃ idāni sabbaññutaṃ patto āyusaṅkhārānaṃ ittarabhāvaṃ dassetvā bhikkhū saṃvejetvā dhammaṃ desemi, mayā hi pubbe ahetukahaṃsayoniyaṃ nibbattenapi āyusaṅkhārānaṃ ittarabhāvaṃ dassetvā bārāṇasirājānaṃ ādiṃ katvā sakalarājaparisaṃ saṃvejetvā dhammo desito’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此经所言,当日第二日,众比库得法会中议论起:「诸友啊,师尊坚立于自己觉悟境地中,显现这些众生寿命消减,并使那些低劣愚昧的比库极为困苦,哎呀佛力真大!」师尊至,问曰:「比库们,此处话题为何?」众答:「此种曰。」师尊言:「不可思议,比库们,我已亲证寿命消减之真相显现故,故向比库感发慈愍宣说此法,我曾在过去,非因因缘生恶性身故,显此寿命消减因缘,感动巴拉那城诸王及城中贵族,散布法音。」于是引发回忆往昔。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto javanahaṃsayoniyaṃ nibbattitvā navutihaṃsasahassaparivuto cittakūṭe paṭivasati. So ekadivasaṃ jambudīpatale ekasmiṃ sare saparivāro sayaṃjātasāliṃ khāditvā ākāse suvaṇṇakilañjaṃ pattharanto viya mahantena parivārena bārāṇasinagarassa matthakena mandamandāya vilāsagatiyā cittakūṭaṃ gacchati. Atha naṃ bārāṇasirājā disvā ‘‘imināpi mādisena raññā bhavitabba’’nti amaccānaṃ vatvā tasmiṃ sinehaṃ uppādetvā mālāgandhavilepanaṃ gahetvā mahāsattaṃ oloketvā sabbatūriyāni paggaṇhāpesi. Mahāsatto attano sakkāraṃ karontaṃ disvā haṃse pucchi ‘‘rājā , mama evarūpaṃ sakkāraṃ karonto kiṃ paccāsīsatī’’ti? ‘‘Tumhehi saddhiṃ mittabhāvaṃ devā’’ti. ‘‘Tena hi rañño amhehi saddhiṃ mittabhāvo hotū’’ti raññā saddhiṃ mittabhāvaṃ katvā pakkāmi. Athekadivasaṃ rañño uyyānaṃ gatakāle anotattadahaṃ gantvā ekena pakkhena udakaṃ, ekena candanacuṇṇaṃ ādāya āgantvā rājānaṃ tena udakena nhāpetvā candanacuṇṇena okiritvā mahājanassa passantasseva saparivāro cittakūṭaṃ agamāsi. Tato paṭṭhāya rājā mahāsattaṃ daṭṭhukāmo hutvā ‘‘sahāyo me ajja āgamissati, sahāyo me ajja āgamissatī’’ti āgamanamaggaṃ olokento acchati.
昔时于巴拉那国,持梵行者菩萨出生为爪哇天鹅族,围绕九十万天鹅聚居色心山上。某日,群鹅家族食用新生稻谷后,如同空中撒下金黄花瓣一般,缓缓游行至色心山。此时,巴拉那王见而谓臣僚曰:「此人当为我等王后。」生爱恋之心,即筹备花环香薰,瞻视富贵之姿,准备各色盛宴。天鹅反问:「王者,尔于我等如是恭敬,何意乎?」答曰:「我等如同天神结友伴侣。」王后与王亦结此友谊,共行其道。某日,王游园林,于非时节之地沐浴,携水、檀香粉归,还未施洗王,先以水浴王,檀香涂饰,庄严显现于众。随后起身欲见天鹅,心中所期盼之伴侣今日必至,正巡视来路。
Tadā mahāsattassa kaniṭṭhā dve haṃsapotakā ‘‘sūriyena saddhiṃ javissāmā’’ti mantetvā mahāsattassa ārocesuṃ ‘‘mayaṃ sūriyena saddhiṃ javissāmā’’ti. ‘‘Tātā, sūriyajavo nāma sīgho, sūriyena saddhiṃ javituṃ na sakkhissatha, antarāva vinassissatha, mā gamitthā’’ti. Te dutiyampi tatiyampi yāciṃsu, bodhisattopi te yāvatatiyaṃ vāresiyeva. Te mānathaddhā attano balaṃ ajānantā mahāsattassa anācikkhitvāva ‘‘sūriyena saddhiṃ javissāmā’’ti sūriye anuggateyeva gantvā yugandharamatthake nisīdiṃsu. Mahāsatto te adisvā ‘‘kahaṃ nu kho gatā’’ti pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā cintesi ‘‘te sūriyena saddhiṃ javituṃ na sakkhissanti, antarāva vinassissanti, jīvitaṃ tesaṃ dassāmī’’ti. Sopi gantvā yugandharamatthakeyeva nisīdi. Atha uggate sūriyamaṇḍale haṃsapotakā uppatitvā sūriyena saddhiṃ pakkhandiṃsu, mahāsattopi tehi saddhiṃ pakkhandi. Kaniṭṭhabhātiko yāva pubbaṇhasamayā javitvā kilami, pakkhasandhīsu aggiuṭṭhānakālo viya ahosi. So bodhisattassa saññaṃ adāsi ‘‘bhātika, na sakkomī’’ti. Atha naṃ mahāsatto ‘‘mā bhāyi, jīvitaṃ te dassāmī’’ti pakkhapañjarena parikkhipitvā assāsetvā cittakūṭapabbataṃ netvā haṃsānaṃ majjhe ṭhapetvā puna pakkhanditvā sūriyaṃ patvā itarena saddhiṃ pāyāsi. Sopi yāva upakaṭṭhamajjhanhikā sūriyena saddhiṃ javitvā kilami, pakkhasandhīsu aggiuṭṭhānakālo viya ahosi. Tadā bodhisattassa saññaṃ adāsi ‘‘bhātika, na sakkomī’’ti. Tampi mahāsatto tatheva samassāsetvā pakkhapañjarenādāya cittakūṭameva agamāsi. Tasmiṃ khaṇe sūriyo nabhamajjhaṃ pāpuṇi.
当时这位有大威德者的幼年弟子二只天鹅少年鸟,想着“我们要与太阳赛跑”,于是告知大威德者说:“我们要与太阳赛跑。”大威德者告诉他们:“孩子们,太阳的速度极快,无法与太阳赛跑,中途必将灭亡,不要妄想。”他们第二次、第三次请求,大威德者亦是仅三次而已。那些少年鸟骄傲自满,未知自身力量,轻慢这位大威德者,说“我们要与太阳赛跑”,便跟随太阳飞去,坐在云彩之上。他们坐在云彩上。大威德者得知后问:“你们到哪里去了?”听了事情经过后,心想:“他们无法与太阳赛跑,将会中途灭亡,我要看看他们的生死。”他也飞去,坐在云彩之上。于是,飞来一群天鹅少年鸟,开始与太阳比赛跑,大威德者也与他们一起飞跑。幼年弟子飞到黎明时分,正如飞翔时刻已至那样。大威德者觉察到它们说:“孩子,我无法胜过。”大威德者说:“不要害怕,我来看你的生命。”于是用翼骨做成笼子将它围住,带去吉德山,置于天鹅群中,再次与太阳赛跑。它们飞到太阳位置中央的天地边缘,正如飞翔时刻已至。那时大威德者又觉察它说:“孩子,我不能胜过。”大威德者也是如此,用翼骨笼子围住,将它带到吉德山上。此时太阳升至空中中央。
Atha mahāsatto ‘‘mama ajja sarīrabalaṃ vīmaṃsissāmī’’ti cintetvā ekavegena pakkhanditvā yugandharamatthake nisīditvā tato uppatitvā ekavegena sūriyaṃ pāpuṇitvā kālena purato, kālena pacchato javitvā cintesi ‘‘mayhaṃ sūriyena saddhiṃ javanaṃ nāma niratthakaṃ ayonisomanasikārasambhūtaṃ, kiṃ me iminā, bārāṇasiṃ gantvā mama sahāyakassa rañño atthayuttaṃ dhammayuttaṃ kathaṃ kathessāmī’’ti. So nivattitvā sūriye nabhamajjhaṃ anatikkanteyeva sakalacakkavāḷagabbhaṃ antantena anusaṃyāyitvā vegaṃ parihāpento sakalajambudīpaṃ antantena anusaṃyāyitvā bārāṇasiṃ pāpuṇi. Dvādasayojanikaṃ sakalanagaraṃ haṃsacchannaṃ viya ahosi, chiddaṃ nāma na paññāyi, anukkamena vege parihāyante ākāse chiddāni paññāyiṃsu. Mahāsatto vegaṃ parihāpetvā ākāsato otaritvā sīhapañjarassa abhimukhaṭṭhāne aṭṭhāsi. Rājā ‘‘āgato me sahāyo’’ti somanassappatto tassa nisīdanatthāya kañcanapīṭhaṃ paññapetvā ‘‘samma, pavisa, idha nisīdā’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
于是大威德者想着:“我今天要审视自己的身体力量。”便单独飞起,坐在云上,随即又飞向太阳,时而在前,时而在后,与太阳比赛跑,心中思惟:“我与太阳赛跑,实属无用,是非正思维所生。那我现在如何前往巴拉那西,向我助手国王说什么对国王有益、有法义的呢?”他便返回,越过太阳升起之处,沿着整个大陆边缘飞行,疾速前往巴拉那西。那城有十二由旬,整个城如同被天鹅覆盖一般,那些天鹅不会分散,只是随着风速变化在空中变换队形。大威德者加快速度,下降天空,站在狮子笼门口。国王高兴地说:“我的助手来了。”为他准备金制宝座并说:“好,请进,坐在这里。”随后说道:
§27
27.
‘‘Idheva haṃsa nipata, piyaṃ me tava dassanaṃ;
“就在这里天鹅落下,我亲爱的,我见到你很欢喜;
Issarosi anuppatto, yamidhatthi pavedayā’’ti.
你是这地方无上主人,愿你告诉我这里所需。”
Tattha ‘‘idhā’’ti kañcanapīṭhaṃ sandhāyāha. Nipatāti nisīda. Issarosīti tvaṃ imassa ṭhānassa issaro sāmi hutvā āgatosīti vadati. Yamidhatthi pavedayāti yaṃ imasmiṃ nivesane atthi, taṃ aparisaṅkanto amhākaṃ kathehīti.
这个时候国王指着金座说。落下就是坐下的意思。无上主人指你成为这地方的领主来临。愿你告诉这里所应了解的事。
Mahāsatto kañcanapīṭhe nisīdi. Rājā satapākasahassapākehi telehi tassa pakkhantarāni makkhetvā kañcanataṭṭake madhulāje ca madhurodakañca sakkharodakañca dāpetvā madhurapaṭisanthāraṃ katvā ‘‘samma, tvaṃ ekakova āgatosi, kuhiṃ agamitthā’’ti pucchi. So taṃ pavattiṃ vitthārena kathesi. Atha naṃ rājā āha ‘‘samma, mamapi sūriyena saddhiṃ javitavegaṃ dassehī’’ti. Mahārāja, na sakkā so vego dassetunti. Tena hi me sarikkhakamattaṃ dassehīti. Sādhu, mahārāja, sarikkhakamattaṃ dassessāmi, akkhaṇavedhī dhanuggahe sannipātehīti. Rājā sannipātesi. Mahāsatto cattāro dhanuggahe gahetvā nivesanā oruyha rājaṅgaṇe silāthambhaṃ nikhaṇāpetvā attano gīvāyaṃ ghaṇṭaṃ bandhāpetvā silāthambhamatthake nisīditvā cattāro dhanuggahe thambhaṃ nissāya catuddisābhimukhe ṭhapetvā ‘‘mahārāja, ime cattāro janā ekappahāreneva catuddisābhimukhā cattāri kaṇḍāni khipantu, tāni ahaṃ pathaviṃ appattāneva āharitvā etesaṃ pādamūle pātessāmi. Mama kaṇḍagahaṇatthāya gatabhāvaṃ ghaṇṭasaddasaññāya jāneyyāsi, maṃ pana na passissasī’’ti vatvā tehi ekappahāreneva khittakaṇḍāni āharitvā tesaṃ pādamūle pātetvā silāthambhamatthake nisinnameva attānaṃ dassetvā ‘‘diṭṭho te, mahārāja, mayhaṃ vego’’ti vatvā ‘‘mahārāja, ayaṃ vego mayhaṃ neva uttamo, majjhimo, paritto lāmakavego esa, evaṃ sīgho, mahārāja, amhākaṃ vego’’ti āha.
大威德者坐在金座上。国王用百千滴油抹翅膀,将油涂满翅膀之间,并涂香蜜、甘露水与蜜糖水,使翅膀香甜舒适,问道:“好,你这次独自而来,从哪里到此?”大威德者详述经过。国王说:“好,也让我看你与太阳比赛飞的速度。”大威德者答道,国王您的愿望不能成就。我只能展示射箭的程度。国王同意。大威德者拿起四支箭,立起射箭架,在宫殿前的石柱上系响铃,坐在石柱侧,四只箭靠在柱子上,面向四方。他说:“国王,这四个人只需一箭同时射出,只见箭头落在四个方向地面,听见铃声响起,你就知道我到达射击状态,可你却看不见我。”他说着,用一次射击让四支箭射出,箭头同时落地,在石柱侧坐着向国王显现说:“看见了吗,国王?这是我的速度。”国王说:“这速度不是最高,是中等,边缘有些粗浅速度,就是这样的快,国王,我们的速度。”
Atha naṃ rājā pucchi ‘‘samma, atthi pana tumhākaṃ vegato añño sīghataro vego’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, amhākaṃ uttamavegatopi sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena imesaṃ sattānaṃ āyusaṅkhārā sīghataraṃ khīyanti bhijjanti, khayaṃ gacchantī’’ti khaṇikanirodhavasena rūpadhammānaṃ nirodhaṃ dasseti, tato nāmadhammānaṃ. Rājā mahāsattassa kathaṃ sutvā maraṇabhayabhīto satiṃ paccupaṭṭhāpetuṃ asakkonto bhūmiyaṃ pati, mahājano utrāsaṃ patto ahosi. Rañño mukhaṃ udakena siñcitvā satiṃ labhāpesi. Atha naṃ mahāsatto ‘‘mahārāja, mā bhāyi, maraṇassatiṃ bhāvehi, dhammaṃ carāhi, dānādīni puññāni karohi, appamatto hohi, devā’’ti ovadi. Atha rājā ‘‘sāmi, mayaṃ tumhādisena ñāṇabalasampannena ācariyena vinā vasituṃ na sakkhissāma, cittakūṭaṃ agantvā mayhaṃ dhammaṃ desento mayhaṃ ovādācariyo hutvā idheva vasāhī’’ti yācanto dve gāthā abhāsi –
于是国王问道:「贤者,你们的速行者中,是否有比其他更迅捷更迅速的吗?」答曰:「是的,大王,我们中最快速者,其寿命之业缘,以善行千倍万倍,乃至百千万倍,比他众生更速而萎残,消灭,绝灭。」此言便揭示了诸色法依止的无常迅速断灭,即所谓无我法。国王闻此伟大真理,由于恐惧死,相续不住,跌倒于地,人群大乱。国王以水洒面而得念。大师劝导曰:「大王,不必恐惧,应行持死念,修习法果,做布施等善业,宜当勤勉,天神亦引导你。」国王曰:「尊者啊,若无您的智慧与教诲,我等不能安住,愿您来往吉德山,宣说我的法,成为我的教导老师,使我住于此。」于是王者请示而作二偈曰——
§28
28.
‘‘Savanena ekassa piyā bhavanti, disvā panekassa viyeti chando;
「听闻时颇为亲近,见面则散去欲心;
Disvā ca sutvā ca piyā bhavanti, kaccinnu me pīyasi dassanena.
见闻皆亲悦目,这般示现令我欢喜。」
§29
29.
‘‘Savanena piyo mesi, bhiyyo cāgamma dassanaṃ;
「闻声我亲爱,频频再来观示现;
Evaṃ piyadassano me, vasa haṃsa mamantike’’ti.
如是亲爱的显现,于我东家如天鹅。」
Tāsaṃ attho – samma haṃsarāja savanena ekassa ekacce piyā honti, ‘‘evaṃ guṇo nāmā’’ti sutvā savanena piyāyati, ekassa pana ekacce disvāva chando vigacchati, pemaṃ antaradhāyati , khādituṃ āgatā yakkhā viya upaṭṭhahanti, ekassa ekacce disvā ca sutvā cāti ubhayathāpi piyā honti, tena taṃ pucchāmi. Kaccinnu me pīyasi dassanenāti kacci nu tvaṃ maṃ piyāyasi, mayhaṃ pana tvaṃ savanena piyova, dassanaṃ panāgamma atipiyova. Evaṃ mama piyadassano samāno cittakūṭaṃ agantvā idha mama santike vasāti.
此偈意谓:确如天鹅王那样,听声音时对其中一只亲爱,听闻此名,好感亲近;见面时则另一只生起渴爱,有时两者皆亲爱。故而作是问答:我因何而为你所亲?实则你因声音受欢迎,我因观示更为欢喜。正因如此,我喜爱这般显现,故至吉德山,亲近于此。
Bodhisatto āha –
觉者谓曰——
§30
30.
‘‘Vaseyyāma tavāgāre, niccaṃ sakkatapūjitā;
「我当住于你的府邸,常被车车敬重;
Matto ca ekadā vajje, haṃsarājaṃ pacantu me’’ti.
且有一日醉中,愿你为我烹煮天鹅王。」
Tattha matto ca ekadāti mahārāja, mayaṃ tava ghare niccaṃ pūjitā vaseyyāma, tvaṃ pana kadāci surāmadamatto maṃsakhādanatthaṃ ‘‘haṃsarājaṃ pacantu me’’ti vadeyyāsi, atha evaṃ tava anujīvino maṃ māretvā paceyyuṃ, tadāhaṃ kiṃ karissāmīti.
于是,所谓“一日醉”者,谓大王,我们常于你家被礼敬安住,而你偶尔酩酊大醉、为食肉之事言『愿你为我烹天鹅王』,便以此逼迫我等奴仆杀我、烹之,然我当作何耶?
Athassa rājā ‘‘tena hi majjameva na pivissāmī’’ti paṭiññaṃ dātuṃ imaṃ gāthamāha –
王曰:「因那故我应当戒酒禁醉。」乃作答言——
§31
31.
‘‘Dhiratthu taṃ majjapānaṃ, yaṃ me piyataraṃ tayā;
「愿坚心戒酒,为我所爱;
Na cāpi majjaṃ pissāmi, yāva me vacchasī ghare’’ti.
『我亦不曾放逸懈怠,直到我仍为幼儿之时在家中。』
Tato paraṃ bodhisatto cha gāthā āha –
然后,未来觉者接着说一偈:
§32
32.
‘‘Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca vassitaṃ;
『精明聪慧的豺狼群,及其伴侣如鸟群,
Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.
乃至为人所治理的国王,都处于难以洞察的境地。』
§33
33.
‘‘Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā;
『即便有人认为有守护者、亲族、朋友或同伴,
Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.
曾经心怀喜悦欢欣,如今却变得迷失无知。』
§34
34.
‘‘Yasmiṃ mano nivisati, avidūre sahāpi so;
「心安住于何处,彼处亦不远离他;
Santikepi hi so dūre, yasmiṃ nāvisate mano.
若心虽接近彼处,实则远离彼所安住之地。」
§35
35.
‘‘Antopi so hoti pasannacitto, pāraṃ samuddassa pasannacitto;
「终究彼人心地清净,对彼海彼岸心境净明;
Antopi so hoti paduṭṭhacitto, pāraṃ samuddassa paduṭṭhacitto.
终究彼人心意污浊,对彼海彼岸心境污浊。」
§36
36.
‘‘Saṃvasantā vivasanti, ye disā te rathesabha;
「驰驱于四方者,犹如战车之马;
Ārā santo saṃvasanti, manasā raṭṭhavaḍḍhana.
安静者则周遍四方,以心增长国土疆域。」
§37
37.
‘‘Aticiraṃ nivāsena, piyo bhavati appiyo;
“非常快地住下来,所爱者便变为不爱;
Āmanta kho taṃ gacchāma, purā te homa appiyā’’ti.
‘来吧,我们去吧,之前你是我的不爱。’”
Tattha vassitanti mahārāja, tiracchānagatā ujuhadayā, tena tesaṃ vassitaṃ suvijānaṃ, manussā pana kakkhaḷā, tasmā tesaṃ vacanaṃ dubbijānataranti attho. Yo pubbeti yo puggalo paṭhamameva attamano hutvā ‘‘tvaṃ mayhaṃ ñātako mitto pāṇasamo sakhā’’ti api evaṃ maññati, sveva pacchā diso verī sampajjati, evaṃ dubbijānaṃ nāma manussahadayanti. Nivisatīti mahārāja, yasmiṃ puggale pemavasena mano nivisati, so dūre vasantopi avidūre sahāpi vasatiyeva nāma. Yasmiṃ pana puggale mano na nivisati apeti, so santike vasantopi dūreyeva.
国王对他们说:这就是所谓居住,心如倒转屋顶般直直地安住,故能确知这些人确实居住于此;人类却刚愎自用,因此他们的言语难以理解。若有一个人起初把某人视为亲族、朋友、同伴,即便如此,他心中后来也会产生敌意,这就是称为不明智的人的人心。所谓安住,是指在某个人心中有爱意居住者,即使相距远也如同近邻;而无心安住者,即使亲近也如同远离。
Antopi so hotīti mahārāja, yo sahāyo pasannacitto, so cittena allīnattā pāraṃ samuddassa vasantopi antoyeva hoti. Yo pana paduṭṭhacitto, so cittena anallīnattā anto vasantopi pāraṃ samuddassa nāma. Ye disā teti ye verino paccatthikā, te ekato vasantāpi dūre vasantiyeva nāma. Santo pana paṇḍitā ārā ṭhitāpi mettābhāvitena manasā āvajjentā saṃvasantiyeva. Purā te homāti yāva tava appiyā na homa, tāvadeva taṃ āmantetvā gacchāmāti vadati.
国王又说:同样,帮助者心地宽和,就算住在水边近岸,也好比在岸边;反之,心地恶劣的人,即使住在岸边,也像不在岸边。诸方位,即众多互为对立的敌对者,即使同处一处,亦如相隔甚远。平静睿智者,心怀慈爱,即便身处远方,亦如在一起。他们说:‘之前你们是不喜欢的,直到不喜欢为止,我才邀请你们一同前往。’
Atha naṃ rājā āha –
于是国王说——
§38
38.
‘‘Evaṃ ce yācamānānaṃ, añjaliṃ nāvabujjhasi;
“若对乞求者,连合掌礼都不理解;
Paricārakānaṃ sataṃ, vacanaṃ na karosi no;
对于护卫们,你不要说一百句否定的话,
Evaṃ taṃ abhiyācāma, puna kayirāsi pariyāya’’nti.
我这样恳求你,希望你再三周旋再议。
Tattha evaṃ ceti sace haṃsarāja, evaṃ añjaliṃ paggayha yācamānānaṃ amhākaṃ imaṃ añjaliṃ nāvabujjhasi, tava paricārakānaṃ samānānaṃ vacanaṃ na karosi, atha naṃ evaṃ yācāma. Puna kayirāsi pariyāyanti kālena kālaṃ idha āgamanāya vāraṃ kareyyāsīti attho.
此中意思是说:假如天鹅王像这样合掌示敬地对来求助者说:『你不明白我们护卫们的同等言语,你没有对他们说话,那么你也不要这样请托。你应当时常交替使用不同的请求方法,为了时常到此来访的缘故,保持恳求。』
Tato bodhisatto āha –
于是,菩萨说:——
§39
39.
‘‘Evaṃ ce no viharataṃ, antarāyo na hessati;
如果你依此而住,就不会有阻碍;
Tuyhaṃ cāpi mahārāja, mayhañca raṭṭhavaḍḍhana;
国王,你和我都是国家的增长者;
Appeva nāma passemu, ahorattānamaccaye’’ti.
“如今我们来看,昼夜常不断灭失。”
Tattha evaṃ ce noti mahārāja, mā cintayittha, sace amhākampi evaṃ viharantānaṃ jīvitantarāyo na bhavissati, appeva nāma ubho aññamaññaṃ passissāma, apica tvaṃ mayā dinnaṃ ovādameva mama ṭhāne ṭhapetvā evaṃ ittarajīvite lokasannivāse appamatto hutvā dānādīni puññāni karonto dasa rājadhamme akopetvā dhammena rajjaṃ kārehi, evañhi me ovādaṃ karonto maṃ passissatiyevāti. Evaṃ mahāsatto rājānaṃ ovaditvā cittakūṭapabbatameva gato.
所以说:“大王,若非如此,请勿忧虑,倘若我们同住之人之间不会有生命危险,我们必定相见无碍。况且你我已受教诲,现今就当安住于我所托付之处,如此辗转求生于世间,谨慎修行施舍等功德,心不慌惑,恪守十种王者法则,以法正治国,正如我曾劝戒你,必见我此言不虚。”说毕,此大仁者劝诫王者后,便往至心峰山。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, pubbe tiracchānayoniyaṃ nibbattenapi mayā āyusaṅkhārānaṃ dubbalabhāvaṃ dassetvā dhammo desito’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, kaniṭṭho moggallāno, majjhimo sāriputto, sesahaṃsagaṇā buddhaparisā, javanahaṃso pana ahameva ahosi’’nti.
世尊在宣说此法时曾言:「如是,如是,比库们,过往我曾生为杂种之地,寿命之衰折已显,因此开示此法。」讲诵这段缘起故事,称:“彼时大王为阿难,幼者为摩诃迦叶,中者是沙利子,余众集结于佛部,我则为鹭鸟。”
Javanahaṃsajātakavaṇṇanā tatiyā. · 迅鹅本生注释 第三
[477] 4. Cūḷanāradajātakavaṇṇanā
【477】四、朱腊那罗陀长老本生故事解说
Nate kaṭṭhāni bhinnānīti idaṃ satthā jetavane viharanto thullakumārikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthivāsino kirekassa kulassa pannarasasoḷasavassuddesikā dhītā ahosi sobhaggappattā, na ca naṃ koci vāresi. Athassā mātā cintesi ‘‘mama dhītā vayappattā, na ca naṃ koci vāreti, āmisena macchaṃ viya etāya ekaṃ sākiyabhikkhuṃ palobhetvā uppabbājetvā taṃ nissāya jīvissāmī’’ti. Tadā ca sāvatthivāsī eko kulaputto sāsane uraṃ datvā pabbajitvā upasampannakālato paṭṭhāya sikkhākāmataṃ pahāya ālasiyo sarīramaṇḍanamanuyutto vihāsi. Mahāupāsikā gehe yāgukhādanīyabhojanīyāni sampādetvā dvāre ṭhatvā antaravīthiyā gacchantesu bhikkhūsu ekaṃ bhikkhuṃ rasataṇhāya bandhitvā gahetuṃ sakkuṇeyyarūpaṃ upadhārentī tepiṭakaābhidhammikavinayadharānaṃ mahantena parivārena gacchantānaṃ antare kañci gayhupagaṃ adisvā tesaṃ pacchato gacchantānaṃ madhuradhammakathikānaṃ acchinnavalāhakasadisānaṃ piṇḍapātikānampi antare kañci adisvāva ekaṃ yāva bahi apaṅgā akkhīni añjetvā kese osaṇhetvā dukūlantaravāsakaṃ nivāsetvā ghaṭitamaṭṭhaṃ cīvaraṃ pārupitvā maṇivaṇṇapattaṃ ādāya manoramaṃ chattaṃ dhārayamānaṃ vissaṭṭhindriyaṃ kāyadaḷhibahulaṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘imaṃ sakkā gaṇhitu’’nti gantvā vanditvā pattaṃ gahetvā ‘‘etha , bhante’’ti gharaṃ ānetvā nisīdāpetvā yāguādīhi parivisitvā katabhattakiccaṃ taṃ bhikkhuṃ ‘‘bhante, ito paṭṭhāya idhevāgaccheyyāthā’’ti āha. Sopi tato paṭṭhāya tattheva gantvā aparabhāge vissāsiko ahosi.
“木材已断”,此说是当时世尊在揭德林安住时,为调伏幼女之贪嗔妄念而说。沙瓦提住民属贵族家族,十五、十六岁有一光艳耀目的女儿,无人能敌。其母忧虑:“吾女已至年长,不可常护持,若能效仿居士随于出家比库,依止其人活命。”当时,有沙瓦提一族子弟心向佛法,舍家出家,受具足戒后,弃乏懒而勤修,遵守教律,居住清净处。家中大居士备有优良食物,站守门户,供给比库们。她见有一比库因渴望食物而受缠缚,为接引比库,携带三藏教法及律藏,在僧众当中寻觅一人,暗中跟随诸善法讲求者,发现有一比库眼疾偏盲,头发蓬乱,居住谷中穿破袈裟、具以补丁,携带宝饰圣净袈裟、绛红披肩,手持漂亮伞盖,身体健壮而有力,前来时所见,曰:“此人可摄受。”前往问讯,接受花圈,称“请入室”,引入坐位,供养牺牲等,劝其“比库,应当从此起身迴向此地。”此比库从席上起,立即至所止处,后半部甚有信心。
Athekadivasaṃ mahāupāsikā tassa savanapathe ṭhatvā ‘‘imasmiṃ gehe upabhogaparibhogamattā atthi, tathārūpo pana me putto vā jāmātā vā gehaṃ vicārituṃ samattho natthī’’ti āha. So tassā vacanaṃ sutvā ‘‘kimatthaṃ nu kho kathetī’’ti thokaṃ hadaye viddho viya ahosi. Sā dhītaraṃ āha ‘‘imaṃ palobhetvā tava vase vattāpehī’’ti. Sā tato paṭṭhāya maṇḍitapasādhitā itthikuttavilāsehi taṃ palobhesi. Thullakumārikāti na ca thūlasarīrā daṭṭhabbā, thūlā vā hotu kisā vā, pañcakāmaguṇikarāgena pana thūlatāya ‘‘thullakumārikā’’ti vuccati. So daharo kilesavasiko hutvā ‘‘na dānāhaṃ buddhasāsane patiṭṭhātuṃ sakkhissāmī’’ti cintetvā ‘‘vihāraṃ gantvā pattacīvaraṃ niyyādetvā asukaṭṭhānaṃ nāma gamissāmi, tatra me vatthāni pesethā’’ti vatvā vihāraṃ gantvā pattacīvaraṃ niyyādetvā ‘‘ukkaṇṭhitosmī’’ti ācariyupajjhāye āha. Te taṃ ādāya satthu santikaṃ netvā ‘‘ayaṃ bhikkhu ukkaṇṭhito’’ti ārocesuṃ. Satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘kena ukkaṇṭhāpitosī’’ti vatvā ‘‘thullakumārikāya, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu pubbepesā tava araññe vasantassa brahmacariyantarāyaṃ katvā mahantaṃ anatthamakāsi, puna tvaṃ etameva nissāya kasmā ukkaṇṭhitosī’’ti vatvā bhikkhūhi yācito atītaṃ āhari.
一日,大居士站于通道言道:“此家庭中仅供享用,然我子或女皆无力治理家产。”其子闻言,心似被刺痛。母亲谓女:“因见此情,欲引你归依你所居。”遂站立,盛饰妆扮,以诱之。所谓幼女非指身材高大,如若壮健也无妨,乃以五蕴之感官烦恼染着庞大,故称“幼女”。此男孩虽年幼,但染污烦恼,思量“我不能建立佛法根基”,遂思:“去道场,献上袈裟,往不净地名为不安之处,那里有人为我铺设席地。”于是出发赴道场,献上袈裟,言“我心焦虑烦乱”,向师父请教,师引其至佛所言:“此比库果真焦虑烦乱否?”彼答“是,世尊。”诘问“为何焦虑?”彼曰“为幼女。”世尊言:“你先前虽曾在荒野修道期间错过正法勤修,造大罪业,又以此为因为何焦虑反倒因幼女在世?”比库遂说出过往,受众恳请带回。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe mahābhoge brāhmaṇakule nibbattitvā uggahitasippo kuṭumbaṃ saṇṭhapesi, athassa bhariyā ekaṃ puttaṃ vijāyitvā kālamakāsi. So ‘‘yatheva me piyabhariyāya, evaṃ mayipi maraṇaṃ āgamissati, kiṃ me gharāvāsena, pabbajissāmī’’ti cintetvā kāme pahāya puttaṃ ādāya himavantaṃ pavisitvā tena saddhiṃ isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānābhiññā nibbattetvā vanamūlaphalāhāro araññe vihāsi. Tadā paccantavāsino corā janapadaṃ pavisitvā gāmaṃ paharitvā karamare gahetvā bhaṇḍikaṃ ukkhipāpetvā puna paccantaṃ pāpayiṃsu. Tesaṃ antare ekā abhirūpā kumārikā kerāṭikapaññāya samannāgatā cintesi ‘‘ime amhe gahetvā dāsibhogena paribhuñjissanti, ekena upāyena palāyituṃ vaṭṭatī’’ti. Sā ‘‘sāmi, sarīrakiccaṃ kātukāmāmhi, thokaṃ paṭikkamitvā tiṭṭhathā’’ti vatvā core vañcetvā palāyitvā araññaṃ pavisantī bodhisattassa puttaṃ assame ṭhapetvā phalāphalatthāya gatakāle pubbaṇhasamaye taṃ assamaṃ pāpuṇitvā taṃ tāpasakumāraṃ kāmaratiyā palobhetvā sīlamassa bhinditvā attano vase vattetvā ‘‘kiṃ te araññavāsena, ehi gāmaṃ gantvā vasissāma, tatra hi rūpādayo kāmaguṇā sulabhā’’ti āha. Sopi ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ‘‘pitā tāva me araññato phalāphalaṃ āharituṃ gato, taṃ disvā ubhopi ekatova gamissāmā’’ti āha.
过去,菩提萨埵在巴拉纳西的婆罗门族贵胄布拉玛达塔国王家中出生,成长于佳境之地。其妻子生下一子,菩提萨埵思惟:『正如我深爱我的妻子,终有一日我亦将死去,我何必长居家中,何不出家修行?』于是舍弃欲乐,携子入喜马拉雅山,与其一同剃除须发而出家,修习禅定与三摩地,获得禅那的直接体验,断尽烦恼,靠食用野果果实在林中修行。其时,南方居民盗贼进入王国,掠夺村庄,绑架行商,抢劫仓库后又返回南方。盗贼之中有一貌美的少女,兼有山野狡慧,思维:『这些人若将这些人质当作奴仆享用,该如何逃脱?』她对盗贼首领说:『主人,我想躲开身体上的困扰,请让我留下。』遂欺骗盗贼,逃入森林,在菩提萨埵儿子旁安置儿子,于第二日早晨赶到那儿,觅得儿子后向少年请求并以欲乐相诱,破坏其戒律,使其留在家中,说:『你何必隐居森林,我们去乡村住吧,那里的美色等欲乐容易得。』少年答道『好』,便允诺。少年说:『父亲去森林采果,我二人同去罢。』
Sā cintesi – ‘‘ayaṃ taruṇadārako na kiñci jānāti, pitarā panassa mahallakakāle pabbajitena bhavitabbaṃ, so āgantvā ‘idha kiṃ karosī’ti maṃ pothetvā pāde gahetvā kaḍḍhetvā araññe khipissati, tasmiṃ anāgateyeva palāyissāmī’’ti. Atha naṃ ‘‘ahaṃ purato gacchāmi, tvaṃ pacchā āgaccheyyāsī’’ti vatvā maggasaññaṃ ācikkhitvā pakkāmi. So tassā gatakālato paṭṭhāya uppannadomanasso yathā pure kiñci vattaṃ akatvā sasīsaṃ pārupitvā antopaṇṇasālāya pajjhāyanto nipajji. Mahāsatto phalāphalaṃ ādāya āgantvā tassā padavalañjaṃ disvā ‘‘ayaṃ mātugāmassa padavalañjo, ‘‘puttassa mama sīlaṃ bhinnaṃ bhavissatī’’ti cintento paṇṇasālaṃ pavisitvā phalāphalaṃ otāretvā puttaṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
少女心想:『此少年无所学识,其父当早年已出家修道,他若来此问我‘你在此做何?’而抓住我,则我必当逃走。』遂对少年说:『我先走,你随后而来。』设计好路径后便离去。少年因思念少女而生哀伤,未办成事,怀恨弯腰坐在树阴下沉思。菩提萨埵大士在采果后回到此地,看见少年的忧郁神色,知道这是母亲乡村的忧伤,心生怜悯,进入树阴下来安慰少年,取下果品,向少年发问并吟诵最初的偈语︰
§40
40.
‘‘Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamābhataṃ;
「你的柴禾与水都未损坏;
Aggīpi te na hāpito, kiṃ nu mandova jhāyasī’’ti.
火势亦未熄灭,你为何却如傻瓜、愚昧人一般呢?」
Tattha aggīpi te na hāpitoti aggipi te na jālito. Mandovāti nippañño andhabālo viya.
这里谓火未熄灭,即意指火势未被扼制。‘愚昧人’意味着迟钝无知、目盲如瞎子。
So pitu kathaṃ sutvā uṭṭhāya pitaraṃ vanditvā gāraveneva araññavāse anussāhaṃ pavedento gāthādvayamāha –
少年听闻此父言,即起身跪拜父亲,恭敬地于林中熟习修行,接着凭恭敬之心诵出两句偈语。
§41
41.
‘‘Na ussahe vane vatthuṃ, kassapāmantayāmi taṃ;
「不愿在无精进的林中久住,我愿往迦毗罗卫城去;
Dukkho vāso araññamhi, raṭṭhaṃ icchāmi gantave.
在森林中生活痛苦,我愿往国城去。」
§42
42.
‘‘Yathā ahaṃ ito gantvā, yasmiṃ janapade vasaṃ;
「如我从此去往某地,在其中一国居住;
Ācāraṃ brahme sikkheyyaṃ, taṃ dhammaṃ anusāsa ma’’nti.
当学习婆罗门的戒律,道理如其所教。」
Tattha kassapāmantayāmi tanti kassapa āmantayāmi taṃ. Gantaveti gantuṃ. Ācāranti yasmiṃ janapade vasāmi, tattha vasanto yathā ācāraṃ janapadacārittaṃ sikkheyyaṃ jāneyyaṃ, taṃ dhammaṃ anusāsa ovadāhīti vadati.
此处说『迦毗罗卫城』者,即迦毗罗卫城。『往来』者,意为去往。『戒律』者,谓居于某国之中,学习当地习俗、规矩,获得知识。『道理』者,指戒律所教化之法。
Mahāsatto ‘‘sādhu, tāta, desacārittaṃ te kathessāmī’’ti vatvā gāthādvayamāha –
勇猛者称曰:「善哉,大儿子,我将告汝国中的习俗」而唱双句偈曰——
§43
43.
‘‘Sace araññaṃ hitvāna, vanamūlaphalāni ca;
『若离开森林,及山林的果实;』
Raṭṭhe rocayase vāsaṃ, taṃ dhammaṃ nisāmehi me.
『或在国土上安住时,求使我得此教法的安适。』
§44
44.
‘‘Visaṃ mā paṭisevittho, papātaṃ parivajjaya;
『不要接近毒物,应远避恶事;』
Paṅke ca mā visīdittho, yatto cāsīvise care’’ti.
『也不要陷于泥沼,要在箭竹附近行住。』
Tattha dhammanti sace raṭṭhavāsaṃ rocesi, tena hi tvaṃ janapadacārittaṃ dhammaṃ nisāmehi. Yatto cāsīviseti āsīvisassa santike yatto paṭiyatto careyyāsi, sakkonto āsīvisaṃ parivajjeyyāsīti attho.
这里所谓教法,是指『若你选择在国土安住,便当以此守护你的世俗行为。』箭竹附近,意指在箭竹所在之处活动,即『能远避箭竹之处行住』,因箭竹繁茂,能护持远离伤害。
Tāpasakumāro saṃkhittena bhāsitassa atthaṃ ajānanto pucchi –
小修行者因不知前文意旨,简略问道—
§45
45.
‘‘Kiṃ nu visaṃ papāto vā, paṅko vā brahmacārinaṃ;
『何谓毒害?何谓堕落?何谓修行人的污秽?』
Kaṃ tvaṃ āsīvisaṃ brūsi, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
『你为何称之为毒害?请告诉我,你已被这样提问。』
Itaropissa byākāsi –
对此他作如是解释——
§46
46.
‘‘Āsavo tāta lokasmiṃ, surā nāma pavuccati;
『毒害啊,尊者,世间中称为酒;
Manuñño surabhī vaggu, sādu khuddarasūpamo;
其味香美,称赞其为佳,好似细小的毒蛇。','217':'尊者那罗陀曾言:佛陀时代的圣者视此为毒害,因其违背修行之道。'}
Visaṃ tadāhu ariyā se, brahmacariyassa nārada.
圣者称彼为毒,那拉达,乃梵行之毒也。
§47
47.
‘‘Itthiyo tāta lokasmiṃ, pamattaṃ pamathenti tā;
「女性啊,世间中,愚癡者轻慢女性;
Haranti yuvino cittaṃ, tūlaṃ bhaṭṭhaṃva māluto;
年轻人夺取她们的心,犹如篷松、沉重的衣物轻易被摧折;
Papāto eso akkhāto, brahmacariyassa nārada.
此恶行可谓明显,乃是持戒生活者那罗陀所揭示的恶事。」
§48
48.
‘‘Lābho siloko sakkāro, pūjā parakulesu ca;
「获得、戒律、尊敬、在他家中的供养等,
Paṅko eso ca akkhāto, brahmacariyassa nārada.
此为污秽者所认识的,乃是持戒生活者那罗陀所揭示的污秽。」
§49
49.
‘‘Sasatthā tāta rājāno, āvasanti mahiṃ imaṃ;
「国王们啊,常住于此大地之上;
Te tādise manussinde, mahante tāta nārada.
他们如同人族之中,广大的父亲那罗陀。
§50
50.
‘‘Issarānaṃ adhipatīnaṃ, na tesaṃ pādato care;
“诸统治者之主宰,不以脚行走于彼等;
Āsīvisoti akkhāto, brahmacariyassa nārada.
被称为帽箭者,此乃那罗陀所说戒行。
§51
51.
‘‘Bhattattho bhattakāle ca, yaṃ gehamupasaṅkame;
“饮食时间与用膳之时,止于所近屋舍;
Yadettha kusalaṃ jaññā, tattha ghāsesanaṃ care.
若知所行之善,护持清净于彼处。
§52
52.
‘‘Pavisitvā parakulaṃ, pānatthaṃ bhojanāya vā;
“入境时遇阻碍,或为饮食之故。
Mitaṃ khāde mitaṃ bhuñje, na ca rūpe manaṃ kare.
“适量地进食,适量地享用,不要对形色起念。”
§53
53.
‘‘Goṭṭhaṃ majjaṃ kirāṭañca, sabhā nikiraṇāni ca;
“畜群、牛奶、猎户,还有集会的宴席;
Ārakā parivajjehi, yānīva visamaṃ patha’’nti.
应当远离,就如避开险峻的道路。”
Tattha āsavoti pupphāsavādi. Visaṃ tadāhūti taṃ āsavasaṅkhātaṃ suraṃ ariyā ‘‘brahmacariyassa visa’’nti vadanti. Pamattanti muṭṭhassatiṃ. Tūlaṃ bhaṭṭhaṃvāti rukkhā bhassitvā patitatūlaṃ viya. Akkhātoti buddhādīhi kathito. Silokoti kittivaṇṇo. Sakkāroti añjalikammādi. Pūjāti gandhamālādīhi pūjā. Paṅkoti esa osīdāpanaṭṭhena ‘‘paṅko’’ti akkhāto. Mahanteti mahantabhāvappatte. Na tesaṃ pādato careti tesaṃ santike na care, rājakulūpako na bhaveyyāsīti attho. Rājāno hi āsīvisā viya muhutteneva kujjhitvā anayabyasanaṃ pāpenti. Apica antepurappavesane vuttādīnavavasenapettha attho veditabbo.
此处“āsava(渊流)”指花、渊流等。所谓“毒”,即称为渊流名的嗜欲,圣者称其为“出家道的毒”。迷醉者沉迷放纵。如同棉花、稻草,枯树息叶飘落的棉絮一般。所谓“称呼”,指佛及诸师所说。“丝翎”指金属装饰纹饰。“合掌”指恭敬礼拜之举。“供养”指用香花等供奉。所谓“泥浆”,是指污泥泥泞之物。所谓“伟大”,指具大特质。意为这些脚不在其上,不在其近旁,不适为皇族子弟。因皇者如同毒蛇,一时激怒便行恶事。若在清晨进宫前,因忧恼而行恶这层意思亦应得知。
Bhattatthoti bhattena atthiko hutvā. Yadettha kusalanti yaṃ tesu upasaṅkamitabbesu gehesu kusalaṃ anavajjaṃ pañcaagocararahitaṃ jāneyyāsi, tattha ghāsesanaṃ careyyāsīti attho. Na ca rūpe manaṃ kareti parakule mattaññū hutvā bhojanaṃ bhuñjantopi tattha itthirūpe manaṃ mā kareyyāsi, mā cakkhuṃ ummīletvā itthirūpe nimittaṃ gaṇheyyāsīti vadati. Goṭṭhaṃ majjaṃ kirāṭanti ayaṃ potthakesu pāṭho, aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘goṭṭhaṃ majjaṃ kirāsañcā’’ti vatvā ‘‘goṭṭhanti gunnaṃ ṭhitaṭṭhānaṃ. Majjanti pānāgāraṃ. Kirāsanti dhuttakerāṭikajana’’nti vuttaṃ. Sabhā nikiraṇāni cāti sabhāyo ca hiraññasuvaṇṇānaṃ nikiraṇaṭṭhānāni ca. Ārakāti etāni sabbāni dūrato parivajjeyyāsi. Yānīvāti sappitelayānena gacchanto visamaṃ maggaṃ viya.
“饮食之义”,即饮食所依。指你应知那些善法所在的善家,无垢无缺、无五毒并远离障碍,应在彼处常处。亦不可在异类处用心,应节制饮食,勿因饮食起对异样形色的念头,不可睁眼对异状产生境界。这节中“畜群、牛奶、猎户”,是经文中的读音,注疏则说“畜群”意为利害的立足地,“牛奶”指乳汁养家,“猎户”指盗贼山民。所谓“集会宴席”,是谓贵重金银金饰的宴席场所。“避开”,指导远这些地方。“道路”,形容乘车行路的险道。
Māṇavo pitu kathentasseva satiṃ paṭilabhitvā ‘‘tāta, alaṃ me manussapathenā’’ti āha. Athassa pitā mettādibhāvanaṃ ācikkhi. So tassovāde ṭhatvā na cirasseva jhānābhiññā nibbattesi. Ubhopi pitāputtā aparihīnajjhānā kālaṃ katvā brahmaloke nibbattiṃsu.
少年听从父亲的话后,得到了身心安稳,便说:“父亲,我已远离人途”。其父则训诫他当起慈悲心等。少年于是立志不久便达到了禅定通达涅槃果。父子二人都圆满无亏,持久修持禅定,转生于梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sā kumārikā ayaṃ kumārikā ahosi, tāpasakumāro ukkaṇṭhitabhikkhu, pitā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊携此法教而来,说明本生故事曰:『彼时此女子尚为童女,是为童女,苦行童子为一切比库中之长者,而父亲正是我也。』
Cūḷanāradajātakavaṇṇanā catutthā. · 小那拉德本生注释 第四
[478] 5. Dūtajātakavaṇṇanā
〔478〕五、使者本生的注解
Dūte te brahme pāhesinti idaṃ satthā jetavane viharanto attano paññāpasaṃsanaṃ ārabbha kathesi. Dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘passatha, āvuso, dasabalassa upāyakosallaṃ, nandassa sakyaputtassa accharāgaṇaṃ dassetvā arahattaṃ adāsi, cūḷapanthakassa pilotikaṃ datvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ adāsi, kammāraputtassa padumaṃ dassetvā arahattaṃ adāsi, evaṃ nānāupāyehi satte vinetī’’ti . Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, tathāgato idāneva ‘iminā idaṃ hotī’ti upāyakusalo, pubbepi upāyakusaloyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
使者向那诸天发誓,此世尊住于揭德林,发起自证称赞之言,自说法法会中诸比库如何起意论道:『请观诸位,彼名为难陀之释子,以十力机巧因缘,示现神通证阿拉汉果;示以小般涅槃衣,与之共分断无明果而得阿拉汉;又示迦摩罗之莲花,亦授阿拉汉定,诸众生由种种方便,咸获降伏。』世尊来至问曰:『比库们,此刻谁坐此处讲道?』答曰:『名为“此者”,此非现时如来,而是昔日方便善巧者。』世尊复述先时便教。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente janapado ahirañño ahosi. So hi janapadaṃ pīḷetvā dhanameva saṃkaḍḍhi. Tadā bodhisatto kāsigāme brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilaṃ gantvā ‘‘pacchā dhammena bhikkhaṃ caritvā ācariyadhanaṃ āharissāmī’’ti vatvā sippaṃ paṭṭhapetvā niṭṭhitasippo anuyogaṃ datvā ‘‘ācariya, tumhākaṃ dhanaṃ āharissāmī’’ti āpucchitvā nikkhamma janapade caranto dhammena samena pariyesitvā satta nikkhe labhitvā ‘‘ācariyassa dassāmī’’ti gacchanto antarāmagge gaṅgaṃ otarituṃ nāvaṃ abhiruhi. Tassa tattha nāvāya viparivattamānāya taṃ suvaṇṇaṃ udake pati. So cintesi ‘‘dullabhaṃ hiraññaṃ, janapade puna ācariyadhane pariyesiyamāne papañco bhavissati, yaṃnūnāhaṃ gaṅgātīreyeva nirāhāro nisīdeyyaṃ, tassa me nisinnabhāvaṃ anupubbena rājā jānissati, tato amacce pesessati, ahaṃ tehi saddhiṃ na mantessāmi, tato rājā sayaṃ āgamissati, iminā upāyena tassa santike ācariyadhanaṃ labhissāmī’’ti. So gaṅgātīre uttarisāṭakaṃ pārupitvā yaññasuttaṃ bahi ṭhapetvā rajatapaṭṭavaṇṇe vālukatale suvaṇṇapaṭimā viya nisīdi. Taṃ nirāhāraṃ nisinnaṃ disvā mahājano ‘‘kasmā nisinnosī’’ti pucchi, kassaci na kathesi. Punadivase dvāragāmavāsino tassa tattha nisinnabhāvaṃ sutvā āgantvā pucchiṃsu, tesampi na kathesi. Te tassa kilamathaṃ disvā paridevantā pakkamiṃsu. Tatiyadivase nagaravāsino āgamiṃsu, catutthadivase nagarato issarajanā, pañcamadivase rājapurisā. Chaṭṭhadivase rājā amacce pesesi, tehipi saddhiṃ na kathesi. Sattamadivase rājā bhayaṭṭito hutvā tassa santikaṃ gantvā pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
昔时巴拉那西有称为梵达他之国主,国名为狮王国。彼于国民压迫致财富递增。那时菩萨生于迦尸村婆罗门之家,至老年后,得智慧禀性,发愿言:『以后当依教修行,获得师资财富。』立业成就后,向师请教曰:『师长,愿予可得财富否?』师答以静坐,出门行游各邑,依教以和顺观察,七处寻得财富,欲以示师,途经中途,登舟渡江时,舟转覆,黄金沉水。菩萨念曰:『珍稀黄金,自失非易,若我彼时在江边无依而坐,明矣愚痴必起,必遣使者,不与偕同,我亦难谋斯事,王将自临此地,此方便得师财富。』菩萨遂于江边整拴舟艇,献祭仪式置外,以银幕铺地如金佛像端坐。见菩萨贫无依,众人大问:『汝何以坐斯处?』其不能答。翌日邻近村落人闻坐状,前来问之,其亦默不作声。见其积劳备痛,哀伤而去。第三日城中居民来访,第四日诸官至,五日诸王子众至。至第六日,王遣使人,诸人共往而问,彼仍不言。至第七日,王惧怖,至近问,初诵一诗曰:
§54
54.
‘‘Dūte te brahme pāhesiṃ, gaṅgātīrasmi jhāyato;
『使者誓向诸天,江岸静坐思惟;
Tesaṃ puṭṭho na byākāsi, dukkhaṃ guyhamataṃ nu te’’ti.
问其故而不答,汝否究幽微苦?』
Tattha dukkhaṃ guyhamataṃ nu teti kiṃ nu kho, brāhmaṇa, yaṃ tava dukkhaṃ uppannaṃ, taṃ te guyhameva mataṃ, na aññassa ācikkhitabbanti.
于是,世尊问:「婆罗门啊,你认为苦是秘藏的东西吗?你的苦若生起,本当视为秘藏,非他人可宣说。」
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘mahārāja, dukkhaṃ nāma harituṃ samatthasseva ācikkhitabbaṃ, na aññassā’’ti vatvā satta gāthā abhāsi –
闻此,世尊这位大圣者,对国王言:「苦确当除却,非为他人。」随即诵七句偈语,宣说此理——
§55
55.
‘‘Sace te dukkhamuppajje, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhana;
「若你之苦生起,便如迦尸国之光明增加;
Mā kho naṃ tassa akkhāhi, yo taṃ dukkhā na mocaye.
勿令有人告汝,不能解脱苦者。
§56
56.
‘‘Yo tassa dukkhajātassa, ekaṅgamapi bhāgaso;
凡由苦生者,其一部分子,
Vippamoceyya dhammena, kāmaṃ tassa pavedaya.
当以正法令解脱,勿使其心迷恋欲乐。」
§57
57.
‘‘Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca vassitaṃ;
「善知的狮子族,鸟类也曾同住雨季;
Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.
人间之王亦住雨季,然而其认识极为浅薄。」
§58
58.
‘‘Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā;
「即便有人认为禁食者是亲属、朋友或伴侣,
Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.
但如果他先前心怀善意,后来却变得迟钝愚笨,
§59
59.
‘‘Yo attano dukkhamanānupuṭṭho, pavedaye jantu akālarūpe;
那个放弃自苦而宣扬无时无刻断杀的者,
Ānandino tassa bhavanti mittā, hitesino tassa dukhī bhavanti.
他的友人则因其欢喜而存在,敌人因其苦恼而生。」
§60
60.
‘‘Kālañca ñatvāna tathāvidhassa, medhāvinaṃ ekamanaṃ viditvā;
『了知时节与彼佛陀之法,如智者仅以一念洞达;』
Akkheyya tibbāni parassa dhīro, saṇhaṃ giraṃ atthavatiṃ pamuñce.
『坚毅不舍他人艰苦,断除邪语舍弃无益之说。』
§61
61.
‘‘Sace ca jaññā avisayhamattano, na te hi mayhaṃ sukhāgamāya;
『若知自心不离俗世,安乐于我不曾企求;』
Ekova tibbāni saheyya dhīro, saccaṃ hirottappamapekkhamāno’’ti.
『然坚毅仅忍苦痛,实以惭愧敬畏为念。』
Tattha uppajjeti sace tava uppajjeyya. Mā akkhāhīti mā kathehi. Dubbijānataraṃ tatoti tato tiracchānagatavassitatopi dubbijānataraṃ, tasmā tathato ajānitvā harituṃ asamatthassa attano dukkhaṃ na kathetabbamevāti. Api ceti gāthā vuttatthāva. Anānupuṭṭhoti punappunaṃ puṭṭho. Pavedayeti katheti. Akālarūpeti akāle. Kālanti attano guyhassa kathanakālaṃ. Tathāvidhassāti paṇḍitapurisaṃ attanā saddhiṃ ekamanaṃ viditvā tathāvidhassa ācikkheyya. Tibbānīti dukkhāni.
对此若生则应生,勿言勿作;彼法甚难知,诸惑如异方雨云难测,故不识理而欲夺取,非自愿之苦应不言也。此为诗意所说。『复复问』者复问之意,『宣说』即叙述,『不及时者』为不合时辰,『时』指自心隐秘之时。『如法者』谓智者明了,专意洞悉如法之义。『痛苦』即烦恼苦也。
Saceti yadi attano dukkhaṃ avisayhaṃ attano vā paresaṃ vā purisakārena atekicchaṃ jāneyya. Te hīti te eva lokapaveṇikā, aṭṭhalokadhammāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – atha ayaṃ lokapaveṇī na mayhaṃ eva sukhāgamāya uppannā, aṭṭhahi lokadhammehi parimutto nāma natthi, evaṃ sante sukhameva patthentena parassa dukkhāropanaṃ nāma na yuttaṃ, netaṃ hirottappasampannena kattabbaṃ, atthi ca me hirī ottappanti saccaṃ saṃvijjamānaṃ attani hirottappaṃ apekkhamānova aññassa anārocetvā ekova tibbāni saheyya dhīroti.
『所谓若自苦痛之理了然,自或他之痛苦亦可得知。』此『彼』即彼世之人俗,『八世现象』之义。此说意谓:『以此世俗诸相虽约而无所乐果,不为我起,故无解脱,且乐境中亦不可强加他苦。』彼以惭愧敬畏真诚持守,宁忍苦痛。
Evaṃ mahāsatto sattahi gāthāhi rañño dhammaṃ desetvā attano ācariyadhanassa pariyesitabhāvaṃ dassento catasso gāthā abhāsi –
如是,大勇者用七偈向王宣说法,示现其对自身师资财富追求的执意,而后宣说四偈——
§62
62.
‘‘Ahaṃ raṭṭhe vicaranto, nigame rājadhāniyo;
我游走于国土之中,邦城为都城所在地;
Bhikkhamāno mahārāja, ācariyassa dhanatthiko.
我承乞奉供养如大王般,贵重于师之财富。
§63
63.
‘‘Gahapatī rājapurise, mahāsāle ca brāhmaṇe;
居家人、王子、富豪以及婆罗门尊者;
Alatthaṃ satta nikkhāni, suvaṇṇassa janādhipa;
乃至乡邑七个区域,金银富足之主宰;
Te me naṭṭhā mahārāja, tasmā socāmahaṃ bhusaṃ.
彼皆无我,大王,故我哀叹此穷困。
§64
64.
‘‘Purisā te mahārāja, manasānuvicintitā;
『诸人啊,大王,这些人心中反复思惟,
Nālaṃ dukkhā pamocetuṃ, tasmā tesaṃ na byāhariṃ.
不能解除痛苦,因此未向他们说明。』
§65
65.
‘‘Tvañca kho me mahārāja, manasānuvicintito;
『你啊,大王,我心中反复思惟,
Alaṃ dukkhā pamocetuṃ, tasmā tuyhaṃ pavedayi’’nti.
不能解除我自己的痛苦,所以向你宣说。』
Tattha bhikkhamānoti ete gahapatiādayo yācamāno. Te meti te satta nikkhā mama gaṅgaṃ tarantassa naṭṭhā, gaṅgāyaṃ patitā. Purisā teti mahārāja, tava dūtapurisā. Anuvicintitāti ‘‘nālaṃ ime maṃ dukkhā mocetu’’nti mayā ñātā. Tasmāti tena kāraṇena tesaṃ attano dukkhaṃ nācikkhiṃ. Pavedayinti kathesiṃ.
此处所谓比库『乞求』者,是指这些主人等。如说『他们来到这里』即指七人渡过我河时失足跌入河中。『诸人』即大王,你之特使。『反复思惟』者意为:『我这七人没能令自己脱离痛苦』,这是我所知晓的。因这缘故,我未向他们说明自苦。『宣说』即表示讲述之意。
Rājā tassa dhammakathaṃ sutvā ‘‘mā cintayi, brāhmaṇa, ahaṃ te ācariyadhanaṃ dassāmī’’ti dviguṇadhanamadāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā osānagāthamāha –
国王听闻佛法后说:「婆罗门啊,不要忧虑,我必将授你师资所需。」于是赐予双倍财富。为此,世尊现出慈音歌颂说道——
§66
66.
‘‘Tassādāsi pasannatto, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
『如是者,当时意志宁静者,是迦尸国之兴盛者,
Jātarūpamaye nikkhe, suvaṇṇassa catuddasā’’ti.
出生于胎中,形状如四方黄金』是也。
Tattha jātarūpamayeti te suvaṇṇassa catuddasa nikkhe jātarūpamayeyeva adāsi, na yassa vā tassa vā suvaṇṇassāti attho.
此中『出生于胎中』者,彼四方黄金之形状,出生于胎中者也,此非其他彼或此之黄金之义。
Mahāsatto rañño ovādaṃ datvā ācariyassa dhanaṃ datvā dānādīni puññāni katvā rājāpi tassovāde ṭhito dhammena rajjaṃ kāretvā ubhopi yathākammaṃ gatā.
大丈夫以王之教诫,予师财富,行施诸善业,王亦随其教诫,依法令治国,二者皆依正法而行。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato upāyakusaloyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, ācariyo sāriputto, brāhmaṇamāṇavo pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀引此法说而言:『比库们,不然,如来昔者恒以方便善巧而行』,尔后说本生故事:『彼时王名安陀,师为沙利子,婆罗门弟子则唯我一人』是也。
Dūtajātakavaṇṇanā pañcamā. · 使者本生注释 第五
[479] 6. Kāliṅgabodhijātakavaṇṇanā
【479】第六节 迦邻伽菩提本生传释
Rājā kāliṅgo cakkavattīti idaṃ satthā jetavane viharanto ānandattherena kataṃ mahābodhipūjaṃ ārabbha kathesi. Veneyyasaṅgahatthāya hi tathāgate janapadacārikaṃ pakkante sāvatthivāsino gandhamālādihatthā jetavanaṃ gantvā aññaṃ pūjanīyaṭṭhānaṃ alabhitvā gandhakuṭidvāre pātetvā gacchanti, te uḷārapāmojjā na honti. Taṃ kāraṇaṃ ñatvā anāthapiṇḍiko tathāgatassa jetavanaṃ āgatakāle ānandattherassa santikaṃ gantvā ‘‘bhante, ayaṃ vihāro tathāgate cārikaṃ pakkante nipaccayo hoti, manussānaṃ gandhamālādīhi pūjanīyaṭṭhānaṃ na hoti, sādhu, bhante, tathāgatassa imamatthaṃ ārocetvā ekassa pūjanīyaṭṭhānassa sakkuṇeyyabhāvaṃ jānāthā’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tathāgataṃ pucchi ‘‘kati nu kho, bhante, cetiyānī’’ti? ‘‘Tīṇi ānandā’’ti. ‘‘Katamāni, bhante, tīṇī’’ti? ‘‘Sārīrikaṃ pāribhogikaṃ uddissaka’’nti. ‘‘Sakkā pana, bhante, tumhesu dharantesuyeva cetiyaṃ kātu’’nti. ‘‘Ānanda, sārīrikaṃ na sakkā kātuṃ. Tañhi buddhānaṃ parinibbānakāle hoti, uddissakaṃ avatthukaṃ mamāyanamattameva hoti, buddhehi paribhutto mahābodhirukkho buddhesu dharantesupi cetiyamevā’’ti. ‘‘Bhante, tumhesu pakkantesu jetavanavihāro appaṭisaraṇo hoti, mahājano pūjanīyaṭṭhānaṃ na labhati, mahābodhito bījaṃ āharitvā jetavanadvāre ropessāmi, bhante’’ti. ‘‘Sādhu, ānanda, ropehi, evaṃ sante jetavane mama nibaddhavāso viya bhavissatī’’ti.
有国王名曰迦陵城王,在杰达旺那林园中,世尊与长老阿难共处时,进行了一场关于大菩提敬礼的说法。因在此教法中,迦陵城居住的沙瓦提众人恭敬游方世尊,持香花礼拜至杰达旺那林园,但若因其他敬拜场所未得而挂置香炉于园门,则他们便不生热忱喜乐。此理已晓后,长老给孤独彷徨者在世尊来到杰达旺那时说:“长老,此林园乃世尊游行出入之处,凡人不以香花为敬拜之境,善哉!世尊为你说此意,务当知单一敬拜处应当庄严。”他欣然称善,便问世尊:“尊者,诸处堂塔几何?”答曰:“三树。”阿难问:“三树为哪?”世尊答:“是触身与供养用途。”复问:“尊者,你等虽能持,用此供养堂塔乎?”世尊答:“阿难,触身不可造作,菩提树乃佛涅槃时所现,实为佛缨属,菩提树与佛俱守护的敬拜堂塔也。”阿难诉说:“尊者,游方出入处在迦陵城杰达旺那不起遮蔽,众人不视为敬拜之处,我将用大菩提树之种,栽植于园门。”世尊说:“善哉,阿难,栽植吧,有此则我住此林园如有所依。”
Thero kosalanarindassa anāthapiṇḍikassa visākhādīnañca ārocetvā jetavanadvāre bodhiropanaṭṭhāne āvāṭaṃ khaṇāpetvā mahāmoggallānattheraṃ āha – ‘‘bhante, ahaṃ jetavanadvāre bodhiṃ ropessāmi, mahābodhito me bodhipakkaṃ āharathā’’ti. Thero ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ākāsena bodhimaṇḍaṃ gantvā vaṇṭā parigalantaṃ pakkaṃ bhūmiṃ asampattameva cīvarena sampaṭicchitvā gahetvā ānandattherassa adāsi. Ānandatthero ‘‘ajja bodhiṃ ropessāmī’’ti kosalarājādīnaṃ ārocesi. Rājā sāyanhasamaye mahantena parivārena sabbūpakaraṇāni gāhāpetvā āgami, tathā anāthapiṇḍiko visākhā ca añño ca saddho jano. Thero mahābodhiropanaṭṭhāne mahantaṃ suvaṇṇakaṭāhaṃ ṭhapetvā heṭṭhā chiddaṃ kāretvā gandhakalalassa pūretvā ‘‘idaṃ bodhipakkaṃ ropehi, mahārājā’’ti rañño adāsi. So cintesi ‘‘rajjaṃ nāma na sabbakālaṃ amhākaṃ hatthe tiṭṭhati, idaṃ mayā anāthapiṇḍikena ropāpetuṃ vaṭṭatī’’ti . So taṃ bodhipakkaṃ mahāseṭṭhissa hatthe ṭhapesi. Anāthapiṇḍiko gandhakalalaṃ viyūhitvā tattha pātesi. Tasmiṃ tassa hatthato muttamatteyeva sabbesaṃ passantānaññeva naṅgalasīsappamāṇo bodhikhandho paṇṇāsahatthubbedho uṭṭhahi, catūsu disāsu uddhañcāti pañca mahāsākhā paṇṇāsahatthāva nikkhamiṃsu. Iti so taṅkhaṇaññeva vanappatijeṭṭhako hutvā aṭṭhāsi. Rājā aṭṭhārasamatte suvaṇṇarajataghaṭe gandhodakena pūretvā nīluppalahatthakādipaṭimaṇḍite mahābodhiṃ parikkhipitvā puṇṇaghaṭe paṭipāṭiyā ṭhapesi, sattaratanamayaṃ vedikaṃ kāresi, suvaṇṇamissakaṃ vālukaṃ okiri, pākāraparikkhepaṃ kāresi, sattaratanamayaṃ dvārakoṭṭhakaṃ kāresi, sakkāro mahā ahosi.
长老向迦陵城王子给孤独彷徨者及维萨迦等说明,愿于杰达旺那园门菩提树栽植地点挖掘土穴,安置大修摩诃迦叶长老之植树。长老欣然称善,飞往菩提圣地,绕行树木,终以简陋袈裟包裹,奉献于长老阿难。阿难长老说:“今天栽植菩提树吧。”于是向迦陵城王子等说起此意。王于傍晚时分携众护卫,备齐一切器物前来,给孤独彷徨者与维萨迦等皆有信心。长老植于大修菩提树处,设立一尊巨大金塔,塔下中空,填满香水,称为“菩提球”,王将其交付。王心念:王权不永恒,应由给孤独彷徨者代我植此菩提树,于是将塔放于彼大富翁手中。给孤独彷徨者安放香水,在那里撒下香粉。由他之手触及香粉而生者,如同动物小角般大小,约合五十肘,向四方伸展五大枝杈,琴座般展开,成为这树之幼苗。遂成大树,历时八年。王以十八罗汉之水银装饰黄金银器,将大菩提树围以华盖,并按时置于宝瓶内,筑造七层宝台,挖掘墙围及门楼,形成宏伟建筑,规模盛大,十分壮观。
Thero tathāgataṃ upasaṅkamitvā ‘‘bhante, tumhehi mahābodhimūle samāpannasamāpattiṃ mayā ropitabodhimūle nisīditvā mahājanassa hitatthāya samāpajjathā’’ti āha. ‘‘Ānanda, kiṃ kathesi, mayi mahābodhimūle samāpannasamāpattiṃ samāpajjitvā nisinne añño padeso dhāretuṃ na sakkotī’’ti. ‘‘Bhante, mahājanassa hitatthāya imassa bhūmippadesassa dhuvaniyāmena samāpattisukhena taṃ bodhimūlaṃ paribhuñjathā’’ti. Satthā ekarattiṃ samāpattisukhena paribhuñji. Thero kosalarājādīnaṃ kathetvā bodhimahaṃ nāma kāresi. Sopi kho bodhirukkho ānandattherena ropitattā ānandabodhiyevāti paññāyittha. Tadā bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso āyasmā ānando dharanteyeva tathāgate bodhiṃ ropetvā mahāpūjaṃ kāresi , aho mahāguṇo thero’’ti . Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi ānando saparivāresu catūsu mahādīpesu manusse gahetvā bahugandhamālādīni āharitvā mahābodhimaṇḍe bodhimahaṃ kāresiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
长老接近世尊,说:“尊者,您曾于大菩提树根处入定,我今坐于您栽种的菩提树根处,为众生利益入禅定。”世尊问:“阿难,你言何所以?彼处既为你坐定,无法容纳他处。”阿难答:“尊者,为了大众利益,我安坐于此地,享受安稳入禅之乐。”世尊于是以安乐彻夜接纳禅定。长老向迦陵城王子们叙述,称之为菩提大树。众人皆晓,即释阿难以此树为“阿难菩提树”。于是比库众于法会中议论:“尊敬的长老阿难,正如守护世尊菩提树一般,行大敬礼,真大功德。”世尊来到问:“汝等为何聚集?”众答:“因敬礼阿难所守之世尊菩提树,寻来诸多香花,欲备大礼。”世尊曰:“善哉,善哉。”以上是过去所修功德。
Atīte kaliṅgaraṭṭhe dantapuranagare kāliṅgo nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa mahākāliṅgo, cūḷakāliṅgoti dve puttā ahesuṃ. Nemittakā ‘‘jeṭṭhaputto pitu accayena rajjaṃ kāressati, kaniṭṭho pana isipabbajjaṃ pabbajitvā bhikkhāya carissati, putto panassa cakkavattī bhavissatī’’ti byākariṃsu. Aparabhāge jeṭṭhaputto pitu accayena rājā ahosi, kaniṭṭho pana uparājā. So ‘‘putto kira me cakkavattī bhavissatī’’ti puttaṃ nissāya mānaṃ akāsi. Rājā asahanto ‘‘cūḷakāliṅgaṃ gaṇhā’’ti ekaṃ atthacarakaṃ āṇāpesi. So gantvā ‘‘kumāra, rājā taṃ gaṇhāpetukāmo, tava jīvitaṃ rakkhāhī’’ti āha. So attano lañjanamuddikañca sukhumakambalañca khaggañcāti imāni tīṇi atthacarakāmaccassa dassetvā ‘‘imāya saññāya mama puttassa rajjaṃ dadeyyāthā’’ti vatvā araññaṃ pavisitvā ramaṇīye bhūmibhāge assamaṃ katvā isipabbajjaṃ pabbajitvā nadītīre vāsaṃ kappesi.
过去迦陵王国大都城曰牙城。迦陵王有二子,大者曰大迦陵,小者曰小迦陵。预言者曾言:“长子当承继王位,幼子出家为沙门,终将成就轮王。”后来长子遵父位登王位,幼子则出家为比库,志向修行。幼子后自负称:“我子今是轮王。”王不悦,召一护卫对他说:“持此护符保护幼子。”护卫往见幼子言:“国王令我护你性命。”幼子遂住于林中一美地,剃度为沙门,住于河畔修行。
Maddaraṭṭhepi sāgalanagare maddarañño aggamahesī dhītaraṃ vijāyi. Taṃ nemittakā ‘‘ayaṃ bhikkhaṃ caritvā jīvikaṃ kappessati, putto panassā cakkavattī bhavissatī’’ti byākariṃsu. Sakalajambudīpe rājāno taṃ pavattiṃ sutvā ekappahāreneva āgantvā sāgalanagaraṃ rundhiṃsu. Maddarājā cintesi ‘‘sacāhaṃ imaṃ ekassa dassāmi, sesarājāno kujjhissanti, mama dhītaraṃ rakkhissāmī’’ti dhītarañca bhariyañca gahetvā aññātakavesena palāyitvā araññaṃ pavisitvā cūḷakāliṅgakumārassa assamapadato uparibhāge assamaṃ katvā pabbajitvā uñchācariyāya jīvikaṃ kappento tattha paṭivasati. Mātāpitaro ‘‘dhītaraṃ rakkhissāmā’’ti taṃ assamapade katvā phalāphalatthāya gacchanti. Sā tesaṃ gatakāle nānāpupphāni gahetvā pupphacumbaṭakaṃ katvā gaṅgātīre ṭhapitasopānapanti viya jāto eko supupphito ambarukkho atthi, taṃ abhiruhitvā kīḷitvā pupphacumbaṭakaṃ udake khipi. Taṃ ekadivasaṃ gaṅgāyaṃ nhāyantassa cūḷakāliṅgakumārassa sīse laggi. So taṃ oloketvā ‘‘idaṃ ekāya itthiyā kataṃ, no ca kho mahallikāya, taruṇakumārikāya katakammaṃ, vīmaṃsissāmi tāva na’’nti kilesavasena uparigaṅgaṃ gantvā tassā ambarukkhe nisīditvā madhurena sarena gāyantiyā saddaṃ sutvā rukkhamūlaṃ gantvā taṃ disvā ‘‘bhadde, kā nāma tva’’nti āha. ‘‘Manussitthīhamasmi sāmī’’ti . ‘‘Tena hi otarāhī’’ti. ‘‘Na sakkā sāmi, ahaṃ khattiyā’’ti. ‘‘Bhadde, ahampi khattiyoyeva, otarāhī’’ti. Sāmi, na vacanamatteneva khattiyo hoti, yadisi khattiyo, khattiyamāyaṃ kathehī’’ti. Te ubhopi aññamaññaṃ khattiyamāyaṃ kathayiṃsu. Rājadhītā otari.
末达罗国有国王及其女萨伽兰。预言者言:“此女出家修行可获生计,终成轮王子女。”诸国王闻之,纷纷入侵萨伽兰城。国王思虑:“我独守此女,他国皆不悦,须护吾女。”遂携夫人藏匿,隐居林中,相随小迦陵王子隐居修行。父母说:“我们必护女安全。”后以鲜花献礼。河畔有一花坛,树生满枝花,幼子攀登其上,玩弄花束,将花托投入水中。幼子洗浴时,花托附于其首,幼子视之曰:“此事必由一女子所为,非妻子,而是青春女儿。吾将探其来历。”沿河走至花树下,听其吟唱,彼处见树根,问其名。女子答曰:“我是人间鸾鸟。”言语间二人论及王族之事。
Te aññamaññaṃ ajjhācāraṃ cariṃsu. Sā mātāpitūsu āgatesu tassa kāliṅgarājaputtabhāvañceva araññaṃ paviṭṭhakāraṇañca vitthārena tesaṃ kathesi. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā taṃ tassa adaṃsu. Tesaṃ piyasaṃvāsena vasantānaṃ rājadhītā gabbhaṃ labhitvā dasamāsaccayena dhaññapuññalakkhaṇasampannaṃ puttaṃ vijāyi, ‘‘kāliṅgo’’tissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto pitu ceva ayyakassa ca santike sabbasippānaṃ nipphattiṃ pāpuṇi. Athassa pitā nakkhattayogavasena bhātu matabhāvaṃ ñatvā ‘‘tāta, mā tvaṃ araññe vasa, petteyyo te mahākāliṅgo kālakato, tvaṃ dantapuranagaraṃ gantvā kulasantakaṃ sakalarajjaṃ gaṇhāhī’’ti vatvā attanā ānītaṃ muddikañca kambalañca khaggañca datvā ‘‘tāta, dantapuranagare asukavīthiyaṃ amhākaṃ atthacarako amacco atthi, tassa gehe sayanamajjhe otaritvā imāni tīṇi ratanāni tassa dassetvā mama puttabhāvaṃ ācikkha, so taṃ rajje patiṭṭhāpessatī’’ti uyyojesi. So mātāpitaro ca ayyakāyyike ca vanditvā puññamahiddhiyā ākāsena gantvā amaccassa sayanapiṭṭheyeva otaritvā ‘‘kosi tva’’nti puṭṭho ‘‘cūḷakāliṅgassa puttomhī’’ti ācikkhitvā tāni ratanāni dassesi. Amacco rājaparisāya ārocesi. Amaccā nagaraṃ alaṅkārāpetvā tassa setacchattaṃ ussāpayiṃsu.
二人相互诉及王族身份。幼子母亲与父亲拜访,详细叙述幼子迦陵王子世系。众人称赞,母亲怀孕十月生得富贵男子,名为迦陵。男子成长后,父亲及师长知道岁星合相,预言此子当继承王位。父亲授以护符、华盖及锋刃,并教诲:“去牙城不祥之地,往故乡统领全王国。”父亲及师长恭敬,上承大德,登空而去。幼子住于师父寝柩前,答复问者:“我是小迦陵王子。”师父为其展示三神物,指示身份。师父向宫廷递述,美女为其施加装饰,设立昂房以供其居住。
Athassa kāliṅgabhāradvājo nāma purohito tassa dasa cakkavattivattāni ācikkhi. So taṃ vattaṃ pūresi. Athassa pannarasauposathadivase cakkadahato cakkaratanaṃ, uposathakulato hatthiratanaṃ, valāhakakulato assaratanaṃ, vepullapabbatato maṇiratanaṃ āgami, itthiratanagahapatiratanapariṇāyakaratanāni pātubhavanti. So sakalacakkavāḷagabbhe rajjaṃ gaṇhitvā ekadivasañca chattiṃsayojanāya parisāya parivuto sabbasetaṃ kelāsakūṭapaṭibhāgaṃ hatthiṃ āruyha mahantena sirivilāsena mātāpitūnaṃ santikaṃ pāyāsi. Athassa sabbabuddhānaṃ jayapallaṅkassa pathavīnābhibhūtassa mahābodhimaṇḍassa uparibhāge nāgo gantuṃ nāsakkhi. Rājā punappunaṃ codesi, so nāsakkhiyeva. Tamatthaṃ pakāsento satthā paṭhamaṃ gāthamāha –
当时,有一名叫作迦陵伐跋阇的宫廷祭司,向王陛下传达十种作为世间王的法则。王照此法则行持。又逢十五比库尼守斋日,宝轮之王降临。守斋仪轨庄严,有手持宝器的僧侣、执杖护法的侍者,从云山降下宝石。女众宝、城主宝、主人宝等诸宝俱现。王统一整个宝轮宫地,统领国土,一日之间周游三十六由旬之广,周匝巡视聚会。承载象乘,威仪庄严,护养父母亲眷。于诸佛胜地胜加持的广大菩提树上,有龙阻止其前进。王屡次前往,却无法通行。佛陀为此宣示,开示第一首偈曰——
§67
67.
‘‘Rājā kāliṅgo cakkavatti, dhammena pathavimanusāsaṃ;
『国王迦陵,宝轮世尊,依法治地,清正无私;
Agamā bodhisamīpaṃ, nāgena mahānubhāvenā’’ti.
来到菩提圣所,尊龙威严,护持佛法庄严。』
Atha rañño purohito raññā saddhiṃ gacchanto ‘‘ākāse āvaraṇaṃ nāma natthi, kiṃ nu kho rājā hatthiṃ pesetuṃ na sakkoti , vīmaṃsissāmī’’ti ākāsato oruyha sabbabuddhānaṃyeva jayapallaṅkaṃ pathavīnābhimaṇḍalabhūtaṃ bhūmibhāgaṃ passi. Tadā kira tattha aṭṭharājakarīsamatte ṭhāne kesamassumattampi tiṇaṃ nāma natthi, rajatapaṭṭavaṇṇavālukā vippakiṇṇā honti, samantā tiṇalatāvanappatiyo bodhimaṇḍaṃ padakkhiṇaṃ katvā āvaṭṭetvā bodhimaṇḍābhimukhāva aṭṭhaṃsu. Brāhmaṇo taṃ bhūmibhāgaṃ oloketvā ‘‘idañhi sabbabuddhānaṃ sabbakilesaviddhaṃsanaṭṭhānaṃ, imassa uparibhāge sakkādīhipi na sakkā gantu’’nti cintetvā kāliṅgarañño santikaṃ gantvā bodhimaṇḍassa vaṇṇaṃ kathetvā rājānaṃ ‘‘otarā’’ti āha. Tamatthaṃ pakāsento satthā imā gāthā āha –
当时,国王的宫廷祭司同国王同行,说:“天空无障碍,国王为何不能让大象经过?让我们来考察。”祭司登高望去,见大地上的菩提圣地,已被广大众佛的胜利光辉覆盖。那里八王统领般大小国土之境,荒无人烟,无草无荆,射影银砂闪耀,周围草木低伏,绕着菩提树行道,佛坛面向八方。婆罗门观察此地,说:“此地为诸佛全德无染之地,树顶甚至神界都无法进入。”沉思后,婆罗门往见迦陵国王,诠释菩提圣地的景象,对王说:“下去吧。”佛陀对此景象叙述偈曰——
§68
68.
‘‘Kāliṅgo bhāradvājo ca, rājānaṃ kāliṅgaṃ samaṇakolaññaṃ;
『迦陵伐跋阇阿,护王迦陵庄严;
Cakkaṃ vattayato pariggahetvā, pañjalī idamavoca.
得成法轮之王,敬礼述此偈文。』
§69
69.
‘‘Paccoroha mahārāja, bhūmibhāgo yathā samaṇuggato;
『大王,此处地块如同游方比库一般向上延展,』
Idha anadhivarā buddhā, abhisambuddhā virocanti.
『此处无陀婆尊者等如来,其俱圆满觉已,光辉显耀。』
§70
70.
‘‘Padakkhiṇato āvaṭṭā, tiṇalatā asmiṃ bhūmibhāgasmiṃ;
『向右绕行,有草蔓覆盖此地块,』
Pathaviyā nābhiyaṃ maṇḍo, iti no sutaṃ mante mahārāja.
『传闻此处土壤肥沃柔软,大王请思维此义。』
§71
71.
‘‘Sāgarapariyantāya, mediniyā sabbabhūtadharaṇiyā;
『此地围绕着大海,是承载一切众生的土地,』
Pathaviyā ayaṃ maṇḍo, orohitvā namo karohi.
『此土如同肥沃的土地,请登临而行,作礼敬。』
§72
72.
‘‘Ye te bhavanti nāgā ca, abhijātā ca kuñjarā;
『那些是那群天龙族,还有出身为象的众生;』
Ettāvatā padesaṃ te, nāgā neva mupayanti.
他们各自有自己的领地,天龙族并不会入侵对方地界。
§73
73.
‘‘Abhijāto nāgo kāmaṃ, pesehi kuñjaraṃ dantiṃ;
『出身为天龙者,请让这象牙交付于象;』
Ettāvatā padeso, sakkā nāgena mupagantuṃ.
彼此界限如此,天龙是不应当入侵的。
§74
74.
‘‘Taṃ sutvā rājā kāliṅgo, veyyañjanikavaco nisāmetvā;
『国王迦陵听闻此语,息怒止口;』
Sampesesi nāgaṃ ñassāma, mayaṃ yathimassidaṃ vacanaṃ.
便对天龙说:『我们同是孤儿,彼此如一弟兄一般。』
§75
75.
‘‘Sampesito ca raññā, nāgo koñcova abhinaditvāna;
『王者所驯服者,如同小鸟一般的那条龙,轻声呼唤而来;』
Paṭisakkitvā nisīdi, garuṃva bhāraṃ asahamāno’’ti.
『它回转身体,安坐下来,无法承受沉重之负。』
Tattha samaṇakolaññanti tāpasānaṃ puttaṃ. Cakkaṃ vattayatoti cakkaṃ vattayamānaṃ, cakkavattinti attho. Pariggahetvāti bhūmibhāgaṃ vīmaṃsitvā. Samaṇuggatoti sabbabuddhehi vaṇṇito. Anadhivarāti atulyā appameyyā. Virocantīti vihatasabbakilesandhakārā taruṇasūriyā viya idha nisinnā virocanti. Tiṇalatāti tiṇāni ca latāyo ca. Maṇḍoti catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalāya pathaviyā maṇḍo sāro nābhibhūto acalaṭṭhānaṃ, kappe saṇṭhahante paṭhamaṃ saṇṭhahati, vinassante pacchā vinassati. Iti no sutanti evaṃ amhehi lakkhaṇamantavasena sutaṃ. Orohitvāti ākāsato otaritvā imassa sabbabuddhānaṃ kilesaviddhaṃsanaṭṭhānassa namo karohi, pūjāsakkāraṃ karohi.
此中所谓的沙门犹如受苦之儿。所谓转轮,即轮转,此处轮转之义。承接者,意指承受土地的一部分。赴于沙门者,谓被诸佛所称述者。无与伦比者,意谓无可比拟且难以测量者。辉映者,如同年少太阳一般端坐于此地而放光。所谓草丛,既指草也指藤蔓。所谓圆,是指土地广大,约四十八万六千由旬之大,坚固如山,不动不摇,在劫尽时起于初劫,劫灭时亦随之消亡。此乃我们根据特征以标示所闻。所谓飞升者,意谓自空中下降,向诸佛修除烦恼所在之处致敬,行礼仪礼。
Ye teti ye cakkavattirañño hatthiratanasaṅkhātā uposathakule nibbattanāgā. Ettāvatāti sabbepi te ettakaṃ padesaṃ neva upayanti, koṭṭiyamānāpi na upagacchantiyeva. Abhijātoti gocariyādīni aṭṭha hatthikulāni abhibhavitvā atikkamitvā uposathakule jāto. Kuñjaranti uttamaṃ. Ettāvatāti ettako padeso sakkā etena nāgena upagantuṃ, ito uttari na sakkā, abhikaṅkhanto vajiraṅkusena saññaṃ datvā pesehīti. Veyyañjanikavaco nisāmetvāti bhikkhave, so rājā tassa lakkhaṇapāṭhakassa veyyañjanikassa kāliṅgabhāradvājassa vaco nisāmetvā upadhāretvā ‘‘ñassāma mayaṃ yathā imassa vacanaṃ yadi vā saccaṃ yadi vā alika’’nti vīmaṃsanto nāgaṃ pesesīti attho. Koñcova abhinaditvānāti bhikkhave, so nāgo tena raññā vajiraṅkusena codetvā pesito koñcasakuṇo viya naditvā paṭisakkitvā soṇḍaṃ ukkhipitvā gīvaṃ unnāmetvā garuṃ bhāraṃ vahituṃ asakkonto viya ākāseyeva nisīdi.
所谓『那些』,谓称作转轮王的象牙制成的净月轮藏中的安睡龙。所谓仅此,指一切这些龙都不进入该地,甚至成群结队也不敢前往。所谓出生,谓越过其辖区八个象群,抵达净月轮藏而在此出生。象王者为最佳。所谓仅此,谓唯有此地龙能前往,不得北及他处。彼望之,赠某种象牙制剑,称之为裁决之剑。所谓安息无噪者,吾比库,此王曾静默其利嘴,且收回言语,并称「我们将探求此言无论真伪」而审查后,才派遣龙者。所谓轻声呼唤,吾比库,即王以利剑之声召唤那龙,龙如水鸟一般呼唤后,回头坐下,像背负重任却无法承载而坐于空中一般。
So tena punappunaṃ vijjhiyamāno vedanaṃ sahituṃ asakkonto kālamakāsi. Rājā panassa matabhāvaṃ ajānanto piṭṭhe nisinnova ahosi. Kāliṅgabhāradvājo ‘‘mahārāja, tava nāgo niruddho, aññaṃ hatthiṃ saṅkamā’’ti āha. Tamatthaṃ pakāsento satthā dasamaṃ gāthamāha –
彼龙多次受刺痛难耐痛苦,无以忍受。王虽不识其母性,仍坐于后方。迦陵伽婆罗维称:「大王啊,你的龙被挡住行动,另一象来争斗。」对此,世尊显露此意,说出第十偈,
§76
76.
‘‘Kāliṅgabhāradvājo , nāgaṃ khīṇāyukaṃ viditvāna;
『迦陵伽婆罗维啊,看见那条被截断尾巴的龙,』
Rājānaṃ kāliṅgaṃ, taramāno ajjhabhāsittha;
国王命令迦陵频迦,那条龙便当场被召唤过来;
Aññaṃ saṅkama nāgaṃ, nāgo khīṇāyuko mahārājā’’ti.
另一条凶猛的龙,这条龙是长寿之王,已达极限的伟大国王。
Tattha nāgo khīṇāyukoti nāgo te jīvitakkhayaṃ patto, yaṃ kiñci karontena na sakkā piṭṭhe nisinnena bodhimaṇḍamatthakena gantuṃ. Aññaṃ nāgaṃ saṅkamāti rañño puññiddhibalena añño nāgo uposathakulato āgantvā piṭṭhiṃ upanāmesi.
所谓达到极限的龙,是指那些寿命已尽的龙,哪怕他们尽力而为,亦无法从坐卧的菩提树下起来前往菩提场所。另一条龙来与之战斗,是借助国王的福德力量,另一条龙因在优波舍多的修行地而来到了菩提树下。
Rājā tassa piṭṭhiyaṃ nisīdi. Tasmiṃ khaṇe matahatthī bhūmiyaṃ pati. Tamatthaṃ pakāsento satthā itaraṃ gāthamāha –
国王因此坐在那树下。此时一物便自地而降。传授者显现其处,说出另一首偈曰——
§77
77.
‘‘Taṃ sutvā kāliṅgo, taramāno saṅkamī nāgaṃ;
听闻此事,迦陵频迦便前来与那条凶猛的龙战斗;
Saṅkanteva raññe nāgo, tattheva pati bhumyā;
在国王亲临之时,两龙旋即在那地面上交战;
Veyyañjanikavaco, yathā tathā ahu nāgo’’ti.
彼龙之言辞,宛如其所是也。
Atha rājā ākāsato oruyha bodhimaṇḍaṃ oloketvā pāṭihāriyaṃ disvā bhāradvājassa thutiṃ karonto āha –
于是王从空中而来,俯视觉悟台,见神迹,赞叹巴拉德瓦迦说—
§78
78.
‘‘Kāliṅgo rājā kāliṅgaṃ, brāhmaṇaṃ etadavoca;
“迦邻国王称迦邻国人,婆罗门说此语;
Tvameva asi sambuddho, sabbaññū sabbadassāvī’’ti.
你正是正觉者,具有一切智慧,一切所见皆通达。”
Brāhmaṇo taṃ anadhivāsento attānaṃ nīcaṭṭhāne ṭhapetvā buddheyeva ukkhipitvā vaṇṇesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā imā gāthā abhāsi –
婆罗门不以为然,将自己安置在较下处,跳至佛前称颂。阐明此义,圣者宣说此偈—
§79
79.
‘‘Taṃ anadhivāsento kāliṅga, brāhmaṇo idamavoca;
“不以为然的迦邻婆罗门,说此话语;
Veyyañjanikā hi mayaṃ, buddhā sabbaññuno mahārāja.
诸佛皆为广大智慧王,实为具足诸种标记者。
§80
80.
‘‘Sabbaññū sabbavidū ca, buddhā na lakkhaṇena jānanti;
诸佛虽然具足广大智慧和圆满学识,但他们不依标记而认识。
Āgamabalasā hi mayaṃ, buddhā sabbaṃ pajānantī’’ti.
我们确由经典大力,诸佛皆周知一切。
Tattha veyyañjanikāti mahārāja, mayaṃ byañjanaṃ disvā byākaraṇasamatthā sutabuddhā nāma, buddhā pana sabbaññū sabbavidū. Buddhā hi atītādibhedaṃ sabbaṃ jānanti ceva passanti ca, sabbaññutaññāṇena te sabbaṃ jānanti, na lakkhaṇena. Mayaṃ pana āgamabalasā attano sippabaleneva jānāma, tañca ekadesameva, buddhā pana sabbaṃ pajānantīti.
所谓具标记者,大王,谓我们依标记而观察,能解释规范者,称为根本觉者;佛则皆为广大智慧、圆满学识者。佛能知悉过去及诸差别,亦能洞察一切,于广大智慧中遍知一切,非凭标记。我们却仅由教典与自巧分知,且只知一部分,而佛则知悉一切。
Rājā buddhaguṇe sutvā somanassappatto hutvā sakalacakkavāḷavāsikehi bahugandhamālaṃ āharāpetvā mahābodhimaṇḍe sattāhaṃ vasitvā mahābodhipūjaṃ kāresi. Tamatthaṃ pakāsento satthā imaṃ gāthādvayamāha –
国王闻佛德情,心生喜悦,入夏安居夏安居众中,携多种香花,莅临大觉场所,久居七日,盛行大觉礼敬。尔时世尊开示此偈二句曰——
§81
81.
‘‘Mahayitvā sambodhiṃ, nānāturiyehi vajjamānehi;
“成就无量觉,受众多劫磨难;
Mālāvilepanaṃ abhiharitvā, atha rājā manupāyāsi.
涂抹上花环油膏之后,国王便前往拜访。
§82
82.
‘‘Saṭṭhi vāhasahassāni, pupphānaṃ sannipātayi;
『六万个车夫,聚集满满鲜花,
Pūjesi rājā kāliṅgo, bodhimaṇḍamanuttara’’nti.
卡令国王在尊贵无上的菩提场所供养。』
Tattha manupāyāsīti mātāpitūnaṃ santikaṃ agamāsi. So mahābodhimaṇḍe aṭṭhārasahatthaṃ suvaṇṇatthambhaṃ ussāpesi. Tassa sattaratanamayā vedikā kāresi, ratanamissakaṃ vālukaṃ okirāpetvā pākāraparikkhittaṃ kāresi, sattaratanamayaṃ dvārakoṭṭhakaṃ kāresi, devasikaṃ pupphānaṃ saṭṭhivāhasahassāni sannipātayi, evaṃ bodhimaṇḍaṃ pūjesi. Pāḷiyaṃ pana ‘‘saṭṭhi vāhasahassāni pupphāna’’nti ettakameva āgataṃ.
这里所谓的拜访,指前往父母亲近侧。国王在大神圣菩提场上竖起一根高达一万八千丈的金柱。为此建造有七宝装饰的坛台,用宝石铺成的沙地环绕,筑起围栏,造起七宝门楼,聚集了六万个天人鲜花。就这样供养了菩提场。对于巴利语『六万个车夫鲜花』的说法,只有这么一个数字而已。
Evaṃ mahābodhipūjaṃ katvā mātāpitaro ayyakāyyike ca ādāya dantapurameva ānetvā dānādīni puññāni katvā tāvatiṃsabhavane nibbatti.
如此完成大神圣的菩提供养,父母亲及众比库出家者带着许多礼物,来到净牙城,行布施功德,然后在三十三天住处得生。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi ānando bodhipūjaṃ kāresiyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā māṇavakakāliṅgo ānando ahosi, kāliṅgabhāradvājo pana ahameva ahosi’’nti.
释尊带来这部法说,告诫比库们说:『不,比库们,现在应当,就如以前阿难成长时一样,实行菩提供养。』说毕,便接着讲述此生出世故事——『那时的男子卡令国王是阿难,而卡令的战士巴拉伐却是我自己。』
Kāliṅgabodhijātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《迦陵伽菩提本生》注释第六。
[480] 7. Akittijātakavaṇṇanā
【480】七、阿吉提本生故事解说
Akittiṃdisvā sammantanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ sāvatthivāsiṃ dānapatiṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi. So kira satthāraṃ nimantetvā sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā pariyosānadivase ariyasaṅghassa sabbaparikkhāre adāsi. Athassa satthā parisamajjheyeva anumodanaṃ karonto ‘‘upāsaka, mahā te pariccāgo, aho dukkaraṃ tayā kataṃ, ayañhi dānavaṃso nāma porāṇakapaṇḍitānaṃ vaṃso, dānaṃ nāma gihināpi pabbajitenāpi dātabbameva. Porāṇakapaṇḍitā pana pabbajitvā araññe vasantāpi aloṇakaṃ vidhūpanaṃ udakamattasittaṃ kārapaṇṇaṃ khādamānāpi sampattayācakānaṃ yāvadatthaṃ datvā sayaṃ pītisukhena yāpayiṃsū’’ti vatvā ‘‘bhante, idaṃ tāva sabbaparikkhāradānaṃ mahājanassa pākaṭaṃ, tumhehi vuttaṃ apākaṭaṃ, taṃ no kathethā’’ti tena yācito atītaṃ āhari.
说:在此教法中,有一位世尊住于揭伽叶林时,开始对住在舍卫城的一位布施主近事男说法。世尊曾邀请他,七天五旬间向佛陀及僧团布施大法,在布施结束之日将所有供养庄严供养圣僧众。世尊在布施终了时,称赞说:『近事男,你的放弃伟大。你作此布施艰难,非常了不起。此乃大布施族,昔日古智者的子孙。布施,乃居士及出家人为之必须。昔日古智者,即便出家住于森林间,食粗盐水、树叶为食,供养行脚乞食者的功德,也曾由此获得自心福悦。』他说完,近事男又请求说:『这乃广大供养显于大众之处,众人曾道及,未被道及的请讲给我。』由此听闻了过往事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto asītikoṭivibhavassa brāhmaṇamahāsālassa kule nibbatti, ‘‘akittī’’tissa nāmaṃ kariṃsu. Tassa padasā gamanakāle bhaginīpi jāyi, ‘‘yasavatī’’tissā nāmaṃ kariṃsu. Mahāsatto soḷasavassakāle takkasilaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgami. Athassa mātāpitaro kālamakaṃsu. So tesaṃ petakiccāni kāretvā dhanavilokanaṃ karonto ‘‘asuko nāma ettakaṃ dhanaṃ saṇṭhapetvā atīto, asuko ettaka’’nti vacanaṃ sutvā saṃviggamānaso hutvā ‘‘idaṃ dhanameva paññāyati, na dhanassa saṃhārakā, sabbe imaṃ dhanaṃ pahāyeva gatā, ahaṃ pana taṃ ādāya gamissāmī’’ti bhaginiṃ pakkosāpetvā ‘‘tvaṃ imaṃ dhanaṃ paṭipajjāhī’’ti āha . ‘‘Tumhākaṃ pana ko ajjhāsayo’’ti? ‘‘Pabbajitukāmomhī’’ti. ‘‘Bhātika, ahaṃ tumhehi chaḍḍitaṃ kheḷaṃ na sirasā sampaṭicchāmi, na me iminā attho, ahampi pabbajissāmī’’ti. So rājānaṃ āpucchitvā bheriṃ carāpesi ‘‘dhanena atthikā akittipaṇḍitassa gehaṃ āgacchantū’’ti.
过去,在婆罗奈国,菩提萨埵成为波罗奈国大富婆罗门家族,拥有八千万财富,其名为阿吉提。其行脚时,有一女弟子生于家中,名为耶萨伐蒂。菩提萨埵于十六年后前往塔库西拉,学会各种手艺,修成技艺后回国。其父母先世辞世。菩提萨埵为他们办理冥事后,观察财富,感叹:『若积存如此多财富,则病痛多发;我若离去,子女必争资产。』于是对弟妹嘱咐说:『此财你当承继。』问弟妹说:『你意如何?』答:『我欲出家。』菩提萨埵说:『兄弟,我不愿与你们为戏戏,我无所求,我亦将出家。』他劝说国王后,在营地练兵,说:『用财富帮助阿吉提智者的家宅。』
So sattāhaṃ mahādānaṃ pavattetvā dhane akhīyamāne cintesi ‘‘ime saṅkhārā khīyanti, kiṃ me dhanakīḷāya, atthikā taṃ gaṇhissantī’’ti nivesanadvāraṃ vivaritvā ‘‘dinnaññeva harantū’’ti sahiraññasuvaṇṇaṃ gehaṃ pahāya ñātimaṇḍalassa paridevantassa bhaginiṃ gahetvā bārāṇasito nikkhami. Yena dvārena nikkhami, taṃ akittidvāraṃ nāma jātaṃ, yena titthena nadiṃ otiṇṇo, tampi akittititthaṃ nāma jātaṃ. So dve tīṇi yojanāni gantvā ramaṇīye ṭhāne paṇṇasālaṃ katvā bhaginiyā saddhiṃ pabbaji. Tassa pabbajitakālato paṭṭhāya bahugāmanigamarājadhānivāsino pabbajiṃsu. Mahāparivāro ahosi, mahālābhasakkāro nibbatti, buddhuppādakālo viya pavatti. Atha mahāsatto ‘‘ayaṃ lābhasakkāro mahā, parivāropi mahanto, mayā ekakeneva viharituṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā avelāya antamaso bhaginimpi ajānāpetvā ekakova nikkhamitvā anupubbena damiḷaraṭṭhaṃ patvā kāvīrapaṭṭanasamīpe uyyāne viharanto jhānābhiññāyo nibbattesi. Tatrāpissa mahālābhasakkāro uppajji. So taṃ jigucchitvā chaḍḍetvā ākāsena gantvā nāgadīpasamīpe kāradīpe otari. Tadā kāradīpo ahidīpo nāma ahosi. So tattha mahantaṃ kārarukkhaṃ upanissāya paṇṇasālaṃ māpetvā vāsaṃ kappesi. Tattha tassa vasanabhāvaṃ na koci jānāti. Athassa bhaginī bhātaraṃ gavesamānā anupubbena damiḷaraṭṭhaṃ patvā taṃ adisvā tena vasitaṭṭhāneyeva vasi, jhānaṃ pana nibbattetuṃ nāsakkhi.
他布施七旬后思考财富渐减,想:『众烦恼正在减少,我为财富之事有何意义?有能人将继承此宅。』打开门户让人取用后,带着弟妹及忧愁的亲族离开婆罗奈。他们经由门出城,该门称“阿吉提门”,渡过名为阿吉提的河流,走了六十余里,在一处风景宜人的地方搭建房屋,与弟妹一同出家。出家时,许多城镇居民及王宫之人也来出家,形成盛大僧团,如佛陀初兴时的景象。大比库思惟:“此僧团广大且财物丰富,我独自难以居住。”因而未告知弟妹,独自出走,访问毗舍离国,并在迦毗罗卫城近郊的园中住修,禅定通达现前。那里同样成就大财物盛大的僧团。比库安住于此,弟妹搜寻其兄,来到当地,与其同住,但弟妹不能成就禅定。
Mahāsatto appicchatāya katthaci agantvā tassa rukkhassa phalakāle phalāni khādati, pattakāle pattāni udakasittāni khādati. Tassa sīlatejena sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko ‘‘ko nu kho maṃ ṭhānā cāvetukāmo’’ti āvajjento akittipaṇḍitaṃ disvā ‘‘kimatthaṃ esa tāpaso sīlāni rakkhati, sakkattaṃ nu kho pattheti, udāhu aññaṃ, vīmiṃsissāmi naṃ. Ayañhi dukkhena jīvikaṃ kappesi, udakasittāni kārapaṇṇāni khādati, sace sakkattaṃ pattheti, attano sittapattāni mayhaṃ dassati, no ce, na dassatī’’ti brāhmaṇavaṇṇena tassa santikaṃ agamāsi. Bodhisatto kārapaṇṇāni sedetvā otāretvā ‘‘sītalabhūtāni khādissāmī’’ti paṇṇasāladvāre nisīdi. Athassa purato sakko bhikkhāya aṭṭhāsi. Mahāsatto taṃ disvā somanassappatto hutvā ‘‘lābhā vata me, yohaṃ yācakaṃ passāmi, ajja me manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā dānaṃ dassāmī’’ti pakkabhājaneneva ādāya gantvā ‘‘idaṃ me dānaṃ sabbaññutaññāṇassa paccayo hotū’’ti attano asesetvāva tassa bhājane pakkhipi. Brāhmaṇo taṃ gahetvā thokaṃ gantvā antaradhāyi. Mahāsattopi tassa datvā puna apacitvā pītisukheneva vītināmetvā punadivase pacitvā tattheva paṇṇasāladvāre nisīdi.
大菩萨于贫困时有时外出,攀树摘食果实,采水吃树叶。其以品德威仪显现如萨咖天帝的绿宝石座位。萨咖天帝好奇来访,见此阿吉提智者,问:『此修道者为何守持戒律?是否向我萨咖天帝乞求?』欲探究真相。菩萨摘取树叶饮食,坐在树下凉爽处。萨咖天帝前向乞食。大菩萨见后欢喜,说:『今我得遇乞丐,将圆满所愿,布施仁善的食物。』起身备粮投给主人。婆罗门接受后匆匆离去。大菩萨亦欢喜思惟布施,次日仍在树下坐禅修炼。
Sakko puna brāhmaṇavesena agamāsi. Punapissa datvā mahāsatto tatheva vītināmesi. Tatiyadivasepi tatheva datvā ‘‘aho me lābhā vata, kārapaṇṇāni nissāya mahantaṃ puññaṃ pasuta’’nti somanassappatto tayo divase anāhāratāya dubbalopi samāno majjhanhikasamaye paṇṇasālato nikkhamitvā dānaṃ āvajjento paṇṇasāladvāre nisīdi. Sakkopi cintesi ‘‘ayaṃ brāhmaṇo tayo divase nirāhāro hutvā evaṃ dubbalopi dānaṃ dento tuṭṭhacittova deti, cittassa aññathattampi natthi, ahaṃ imaṃ ‘idaṃ nāma patthetvā detī’ti na jānāmi, pucchitvā ajjhāsayamassa sutvā dānakāraṇaṃ jānissāmī’’ti. So majjhanhike vītivatte mahantena sirisobhaggena gaganatale taruṇasūriyo viya jalamāno āgantvā mahāsattassa puratova ṭhatvā ‘‘ambho tāpasa, evaṃ uṇhavāte paharante evarūpe loṇajalaparikkhitte araññe kimatthaṃ tapokammaṃ karosī’’ti pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā paṭhamaṃ gāthamāha –
萨咖天帝换婆罗门装束再来。大菩萨亦如前布施。第三天亦然布施。大菩萨思惟说:『几日饥饿,仍布施如此清淡饭菜,必得大功德。』午时他从树下起身布施,坐于树下等待。萨咖天帝内心思虑:『此婆罗门虽三日不食,仍布施如此,心欢喜布施,实无反复。我不知他是否向我求过,须问明缘。』午时光景,天上如朝阳自天空降临,站于大菩萨前,问:『修道者,汝于烈日与酷风之下,居于盐水严岸,作何苦行?』针对此,世尊初说偈语。
§83
83.
‘‘Akittiṃ disvā sammantaṃ, sakko bhūtapatī bravi;
‘‘看到毁谤众生,天帝萨咖如是说:
Kiṃ patthayaṃ mahābrahme, eko sammasi ghammanī’’ti.
‘伟大的梵天啊,你独自在雨云中做什么?’”
Tattha kiṃ patthayanti kiṃ manussasampattiṃ patthento, udāhu sakkasampattiādīnaṃ aññataranti.
这里‘做什么’是指什么呢?是指对人为成就的寻求,其中对萨咖成就等的求法,是众多种类中的一种。
Mahāsatto taṃ sutvā sakkabhāvañcassa ñatvā ‘‘nāhaṃ etā sampattiyo patthemi, sabbaññutaṃ pana patthento tapokammaṃ karomī’’ti pakāsetuṃ dutiyaṃ gāthamāha –
大梵听闻此语,了解萨咖的本质,觉得‘我不求这些成就,既然对一切都通晓,我应当从事净行’,于是用第二句颂开始说明——
§84
84.
‘‘Dukkho punabbhavo sakka, sarīrassa ca bhedanaṃ;
‘‘重生为苦,萨咖,身体必灭,
Sammohamaraṇaṃ dukkhaṃ, tasmā sammāmi vāsavā’’ti.
迷惑与死皆苦,因此我愿正念于天帝’’。
Tattha tasmāti yasmā punappunaṃ jāti khandhānaṃ bhedanaṃ sammohamaraṇañca dukkhaṃ, tasmā yatthetāni natthi, taṃ nibbānaṃ patthento idha sammāmīti evaṃ attano nibbānajjhāsayataṃ dīpeti.
由此可知,因反复生死造成年复一年的蕴的破坏,及因迷痴所生的死苦,因此若没有这些,便是涅槃。现今正观所教诸法正理,令自心对涅槃的理解明彻如实。
Taṃ sutvā sakko tuṭṭhamānaso ‘‘sabbabhavesu kirāyaṃ ukkaṇṭhito nibbānatthāya araññe viharati, varamassa dassāmī’’ti varena nimantento tatiyaṃ gāthamāha –
闻此语,萨咖欣喜心满意足,念曰:『世间众生皆受苦恼。为求涅槃,乃栖于深林寂静之处,明年当来供养于此。』于是以意相招请,说出第三偈言——
§85
85.
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
『在此地中,你着装洁净,仪表端正,言辞美善;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasī’’ti.
我赠你佳礼,咖萨巴尊者,凡你心所喜欢者。』
Tattha yaṃ kiñci manasicchasīti yaṃ manasā icchasi, taṃ dammi, varaṃ gaṇhāhīti.
此中所说“凡你心所喜欢者”,意指你心中所欲之物,皆由我赠与你,敬受嘉奖。
Mahāsatto varaṃ gaṇhanto catutthaṃ gāthamāha –
偉大勇士受旨取礼后,接着又说第四首偈言——
§86
86.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
『如果有人给予我最优美的恩惠,像众生的一切庇护一般;』
Yena putte ca dāre ca, dhanadhaññaṃ piyāni ca;
『不论儿子或妻子,或是财富、谷物与爱护;』
Laddhā narā na tappanti, so lobho na mayī vase’’ti.
『若众人得此便无所缺乏,贪欲便不住于我,』
Tattha varañce me adoti sace varaṃ mayhaṃ desi. Piyāni cāti aññāni ca yāni piyabhaṇḍāni. Na tappantīti punappunaṃ puttādayo patthentiyeva, na tittiṃ upagacchanti. Na mayī vaseti mayi mā vasatu mā uppajjatu.
『其中所说之赠惠,若果为我宣说;所谓爱护者,乃诸他爱物。众子女等反复看来此事,心不生厌,亦不达止;贪欲不住于我,亦当不生。』
Athassa sakko tussitvā uttarimpi varaṃ dento mahāsatto ca varaṃ gaṇhanto imā gāthā abhāsiṃsu –
此时,萨咖欢喜,复将恩惠赐予他者,伟力者接受恩惠,作此偈言——
§87
87.
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
『在你这狭窄的甘露坛上,庄严美妙所装饰者;』
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
「咖萨巴,我将给予你最上殊胜的,凡你所心愿者。」
§88
88.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
「愿这一切众生的主宰萨咖,赐予我最上殊胜;
Khettaṃ vatthuṃ hiraññañca, gavāssaṃ dāsaporisaṃ;
田地、房舍、黄金,牛羊,仆人侍者;
Yena jātena jīyanti, so doso na mayī vase.
众生因其所生而存活,此中无一过失住于我。」
§89
89.
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
「于你这美妙富饶庄严庄园中,
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
我将给予你最上殊胜的,凡你所心愿者。」
§90
90.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
『愿诸天帝赐我加护,统摄一切众生广大神通;
Bālaṃ na passe na suṇe, na ca bālena saṃvase;
不见愚痴之人,不闻其语音,亦不与愚人结交;
Bālenallāpasallāpaṃ, na kare na ca rocaye.
不与愚者谈空言妄语,不为之所悦亦不悦之。』
§91
91.
‘‘Kiṃ nu te akaraṃ bālo, vada kassapa kāraṇaṃ;
『愚者啊,你纵然无所作为,为何拒绝咖萨巴尊者之教诲?
Kena kassapa bālassa, dassanaṃ nābhikaṅkhasi.
你为何不愿瞻仰咖萨巴尊者的法眼显现?』
§92
92.
‘‘Anayaṃ nayati dummedho, adhurāyaṃ niyuñjati;
『此愚痴者引领他人,令其陷于颠倒之路,堕入无知之境;
Dunnayo seyyaso hoti, sammā vutto pakuppati;
恶人若为强暴者,虽被正论揭示,仍然愤怒激动;
Vinayaṃ so na jānāti, sādhu tassa adassanaṃ.
彼不知持戒规行,善人对此常无见识。
§93
93.
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
『在此峭岸山上,你形貌端正,言语美妙;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
我将予你尊尊之位,任你心所欲念,尽可如愿。』
§94
94.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
『假如天帝萨咖愿赐我尊位,统摄一切众生,
Dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena saha saṃvase;
我当以智慧之人视听,善与智者共处生活。』
Dhīrenallāpasallāpaṃ, taṃ kare tañca rocaye.
智者言语不多而适切,所作所为令人喜悦。
§95
95.
‘‘Kiṃ nu te akaraṃ dhīro, vada kassapa kāraṇaṃ;
“咖萨巴,你究竟为何如此深思熟虑?请说出缘由,让人明白;
Kena kassapa dhīrassa, dassanaṃ abhikaṅkhasi.
为何你这位智者企盼观看这般妙法?”
§96
96.
‘‘Nayaṃ nayati medhāvī, adhurāyaṃ na yuñjati;
“这位聪慧者引导众生,行为合宜,绝不违背正道;
Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati;
他心平和宽忍,听闻正语无生瞋恨;
Vinayaṃ so pajānāti, sādhu tena samāgamo.
他通晓持律规范,且众生与之欢喜和合。”
§97
97.
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
『在此』,你这位容貌端正、仪表美丽、言辞优雅之人,
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
咖萨巴,我将赐予你至上至优的恩惠,无论你心中所愿为何。
§98
98.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
倘若天帝萨咖赠予我至高的恩典,作为一切众生的庇护者,
Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṃ pati;
届时每日夜晚,日出日落之际,
Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, sīlavanto ca yācakā.
天界饮食与拥有美德的乞求者皆能获得满足。
§99
99.
‘‘Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṃ;
我若给予,不令所赠之物减少;给予之后,我无所悔恨。
Dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, etaṃ sakka varaṃ vare.
应当使心安稳清净,这是天帝赐予的至上恩德。
§100
100.
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
『在这地上,你生得美好端正,说话和颜悦色;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
我将赐你至上恩德,为你实现一切所愿。』
§101
101.
一百零一。
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
『天帝啊,请赐予我至上恩德,我愿成为众生的庇护。』
Na maṃ puna upeyyāsi, etaṃ sakka varaṃ vare.
不应再轻视我,这乃萨咖天帝中最上者的至高恩赐。
§102
102.
第一百零二。
‘‘Bahūhi vatacariyāhi, narā ca atha nāriyo;
诸多言论行为中,无论是男子还是女子,
Dassanaṃ abhikaṅkhanti, kiṃ nu me dassane bhayaṃ.
皆希求一睹其相,何以我观见不应生怖畏?
§103
103.
第一百零三。
‘‘Taṃ tādisaṃ devavaṇṇaṃ, sabbakāmasamiddhinaṃ;
此乃诸欲皆尽、如天般殊胜庄严之相。
Disvā tapo pamajjeyyaṃ, etaṃ te dassane bhaya’’nti.
『见到修苦行者而懈怠』,这是面对教法时应怀有的畏惧。
Tattha yena jātenāti yena cittena jātena kuddhā sattā pāṇavadhādīnaṃ katattā rājadaṇḍavasena visakhādanādīhi vā attano maraṇavasena etāni khettādīni jīyanti, so doso mayi na vaseyyāti yācati. Na suṇeti asukaṭṭhāne nāma vasatītipi imehi kāraṇehi na suṇeyyaṃ. Kiṃ nu te akaranti kiṃ nu tava bālena mātā māritā, udāhu tava pitā, aññaṃ vā pana te kiṃ nāma anatthaṃ bālo akaraṃ.
这里的‘生’是指因心生而生成的,生起愤怒的众生以杀生等恶业作为生存手段,如靠国王刑罚、破坏庄稼或自死为生。祈愿我身上无此恶惰,别人也不愿意听从乖僻之地,因上述缘故不应听之。难道你做了什么?比如你儿子、母亲被杀,或其他无益之事吗?
Anayaṃ nayatīti akāraṇaṃ ‘‘kāraṇa’’nti gaṇhāti, pāṇātipātādīni katvā jīvikaṃ kappessāmīti evarūpāni anatthakammāni cinteti. Adhurāyanti saddhādhurasīladhurapaññādhuresu ayojetvā ayoge niyuñjati. Dunnayo seyyaso hotīti dunnayova tassa seyyo hoti. Pañca dussīlakammāni samādāya vattanameva seyyoti gaṇhāti, hitapaṭipattiyā vā dunnayo hoti netuṃ asakkuṇeyyo. Sammā vuttoti hetunā kāraṇena vutto kuppati. Vinayanti ‘‘evaṃ abhikkamitabba’’ntiādikaṃ ācāravinayaṃ na jānāti, ovādañca na sampaṭicchati. Sādhu tassāti etehi kāraṇehi tassa adassanameva sādhu.
此无因就承认有因,因是指作了杀生等恶业以维持生计。这类无益业作生无益,信戒慧薄弱且不恒常,心志不专一,沉溺于不善。穷人比普通人更不如,故五种恶业作为常业,认为尚堪忍受,以为其有益,实则恶劣。正因所说,因缘引发其恶行。律藏中谓此行为不可扩展,不解戒律,反生反对等。如此因缘,虽未见其善,仍应称善。
Sūriyuggamanaṃ patīti sūriyuggamanavelāya. Dibbā bhakkhāti dibbabhojanaṃ yācakāti tassa dibbabhojanassa paṭiggāhakā. Vatacariyāhīti dānasīlauposathakammehi. Dassanaṃ abhikaṅkhantīti dassanaṃ mama abhikaṅkhanti. Taṃ tādisanti evarūpaṃ dibbālaṅkāravibhūsitaṃ. Pamajjeyyanti pamādaṃ āpajjeyyaṃ. Tava sirisampattiṃ pattheyyaṃ, evaṃ nibbānatthāya pavattite tapokamme sakkaṭṭhānaṃ patthento pamatto nāma bhaveyyaṃ, etaṃ tava dassane mayhaṃ bhayanti.
『太阳升起』,指太阳升起之时。『天食』,指天界食物,天食施主即为施供者。『行为端正』,指布施、持戒、守伍波萨他等功德。『示现愿望』,即我有此愿望。如此乃出离焰火,具足神妙庄严。『生起懈怠』,即现起懈怠。愿你享受聪明。由修苦行而得涅槃之事,如此境地须勤谨不懈,否则必成懈怠者。面对你时,我心生此畏惧。
Sakko ‘‘sādhu, bhante, ito paṭṭhāya na te santikaṃ āgamissāmā’’ti taṃ vanditvā khamāpetvā pakkāmi. Mahāsatto yāvajīvaṃ tattheva vasanto brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbatti.
萨咖说:「善哉,长老!依此护持,必不再近你。」顶礼后,请求宽恕而去。伟大的存在,终生住于彼处,修习梵行,生于梵天。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sakko anuruddho ahosi, akittipaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
世尊带领教导此法说,诵起本生故事时,说:「那时萨咖是阿努儒达,而我当时乃是不显慧愚者。」
Akittijātakavaṇṇanā sattamā. · 《阿吉帝本生》注释第七。
[481] 8. Takkāriyajātakavaṇṇanā
【481】八、廉耆子本生注释
Ahameva dubbhāsitaṃ bhāsi bāloti idaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi antovasse dve aggasāvakā gaṇaṃ pahāya vivittāvāsaṃ vasitukāmā satthāraṃ āpucchitvā kokālikaraṭṭhe kokālikassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā taṃ evamāhaṃsu ‘‘āvuso kokālika, taṃ nissāya amhākaṃ, amhe ca nissāya tava phāsuvihāro bhavissati, imaṃ temāsaṃ idha vaseyyāmā’’ti. ‘‘Ko panāvuso, maṃ nissāya tumhākaṃ phāsuvihāro’’ti. Sace tvaṃ āvuso ‘‘dve aggasāvakā idha viharantī’’ti kassaci nāroceyyāsi, mayaṃ sukhaṃ vihareyyāma, ayaṃ taṃ nissāya amhākaṃ phāsuvihāroti. ‘‘Atha tumhe nissāya mayhaṃ ko phāsuvihāro’’ti? ‘‘Mayaṃ tuyhaṃ antotemāsaṃ dhammaṃ vācessāma, dhammakathaṃ kathessāma, esa tuyhaṃ amhe nissāya phāsuvihāro’’ti. ‘‘Vasathāvuso, yathājjhāsayenā’’ti. So tesaṃ patirūpaṃ senāsanaṃ adāsi. Te phalasamāpattisukhena sukhaṃ vasiṃsu. Koci nesaṃ tattha vasanabhāvaṃ na jānāti.
我这人说了恶口,乃至愚昧无知,圣者在祇树给孤独园讲经时,以一时之口开始讲述此事。某年中,有两位长老弟子舍弃众僧,欲独居闭关,前来询问师尊关于瞿阇梨国和瞿阇梨居所,遂与师尊曰:『朋友瞿阇梨,依止我们,我们亦依止你,若得依止,便可修习梵行;今夏我们将在此地止住。』『朋友,为何要依止我而过梵行?』『若你说“二长老弟子今在此修行”,则有人会说:“我们安住愉快,正是因依止你们二长老弟子。”这乃我们依止你的清净梵行。』『那你们依止我,依止我而修何梵行?』『我们此内夏将共说法、演讲佛法,此即依止你我之梵行。』『请安住,如汝所欲。』于是师尊给他们相称的席所。这些人以果证的快乐安住欢喜地栖息。有一人对此栖息状态不甚了了。
Te vutthavassā pavāretvā ‘‘āvuso, taṃ nissāya sukhaṃ vutthāmha, satthāraṃ vandituṃ gacchāmā’’ti taṃ āpucchiṃsu. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā te ādāya dhuragāme piṇḍāya cari. Therā katabhattakiccā gāmato nikkhamiṃsu. Kokāliko te uyyojetvā nivattitvā manussānaṃ ārocesi ‘‘upāsakā, tumhe tiracchānasadisā, dve aggasāvake temāsaṃ dhuravihāre vasante na jānittha, idāni te gatā’’ti. Manussā ‘‘kasmā pana, bhante, amhākaṃ nārocitthā’’ti vatvā bahuṃ sappitelādibhesajjañceva vatthacchādanañca gahetvā there upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘khamatha no, bhante, mayaṃ tumhākaṃ aggasāvakabhāvaṃ na jānāma, ajja no kokālikabhadantassa vacanena ñātā, amhākaṃ anukampāya imāni bhesajjavatthacchādanāni gaṇhathā’’ti āhaṃsu.
这几人夏尽时,恳请说:“朋友,因依止你,我们欢喜栖息,不如往拜谒师尊。”师尊闻之称善,随即他们启程往愚陋村乞食。长老们了却乞食之务,离村。瞿阇梨兴盛再度归来,向世人宣说:“在外面,朋友,你们不识那二长老弟子居于三角形之处,不知其处,今彼已去。”世人问曰:“尊者何以为说?我们不识其状。”并携带药品与衣物,前往长老处,顶礼而问:“请恕罪尊者,我们并未知你们二长老弟子之意故,今日循瞿阇梨尊者指示而来,请恩赐此药及衣物。”
Kokāliko ‘‘therā appicchā santuṭṭhā, imāni vatthāni attanā aggahetvā mayhaṃ dassantī’’ti cintetvā upāsakehi saddhiṃyeva therānaṃ santikaṃ gato. Therā bhikkhuparipācitattā tato kiñci neva attanā gaṇhiṃsu, na kokālikassa dāpesuṃ. Upāsakā ‘‘bhante, idāni agaṇhantā puna amhākaṃ anukampāya idha āgaccheyyāthā’’ti yāciṃsu. Therā anadhivāsetvā satthu santikaṃ agamiṃsu. Kokāliko ‘‘ime therā attanā agaṇhantā mayhaṃ na dāpesu’’nti āghātaṃ bandhi. Therāpi satthu santike thokaṃ vasitvā attano parivāre pañcabhikkhusate ca ādāya bhikkhusahassena saddhiṃ cārikaṃ caramānā kokālikaraṭṭhaṃ pattā. Te upāsakā paccuggamanaṃ katvā there ādāya tameva vihāraṃ netvā devasikaṃ mahāsakkāraṃ kariṃsu. Pahutaṃ bhesajjavatthacchādanaṃ uppajji, therehi saddhiṃ āgatabhikkhū cīvarāni vicārentā saddhiṃ āgatānaṃ bhikkhūnaññeva denti , kokālikassa na denti, therāpi tassa na dāpenti. Kokāliko cīvaraṃ alabhitvā ‘‘pāpicchā sāriputtamoggallānā, pubbe dīyamānaṃ lābhaṃ aggahetvā idāni gaṇhanti, pūretuṃ na sakkā, aññe na olokentī’’ti there akkosati paribhāsati. Therā ‘‘ayaṃ amhe nissāya akusalaṃ pasavatī’’ti saparivārā nikkhamitvā ‘‘aññaṃ, bhante, katipāhaṃ vasathā’’ti manussehi yāciyamānāpi nivattituṃ na icchiṃsu.
瞿阇梨思忖:“长老们心愿知足,若自领此衣物以示我。”遂与近事人迎合,前往长老处。长老们自持严谨,不取分毫,也未授予瞿阇梨。近事人请求:“尊者,今你等未取物,恳请为我们再来此处。”长老不住宿,亲近师尊而往。瞿阇梨言:“此长老自不取物,且不施舍我。”心生怨恨。长老们仍在师尊处稍留,携亲属及五人僧团与千僧同行,行至瞿阇梨国境。近事人迎接,迎师尊至同一精舍,恭敬如天人。众多药物与衣物生起,众来僧与既来之僧商议,献予已来者,未献予瞿阇梨,长老亦不曾赠与。瞿阇梨未得衣物,因怨恨言:“只见沙利子、迦旃延先前得利,今我等被遗忘,不被视察。”长老言:“他依止我们,结恶誓言。”随即离去。人虽乞求停留几宿,然终不愿留,皆离开矣。
Atheko daharo bhikkhu āha – ‘‘upāsakā, kathaṃ therā vasissanti, tumhākaṃ kulūpako thero idha imesaṃ vāsaṃ na sahatī’’ti. Te tassa santikaṃ gantvā ‘‘bhante, tumhe kira therānaṃ idha vāsaṃ na sahatha, gacchatha ne khamāpetvā nivattetha, sace na nivattetha, palāyitvā aññattha vasathā’’ti āhaṃsu. So upāsakānaṃ bhayena gantvā there yāci. Therā ‘‘gacchāvuso, na mayaṃ nivattāmā’’ti pakkamiṃsu. So there nivattetuṃ asakkonto vihārameva paccāgato. Atha naṃ upāsakā pucchiṃsu ‘‘nivattitā te, bhante, therā’’ti. ‘‘Nivattetuṃ nāsakkhiṃ āvuso’’ti. Atha naṃ ‘‘imasmiṃ pāpadhamme vasante idha pesalā bhikkhū na vasissanti, nikkaḍḍhāma na’’nti cintetvā ‘‘bhante, mā tvaṃ idha vasi, amhe nissāya tuyhaṃ kiñci natthī’’ti āhaṃsu. So tehi nikkaḍḍhito pattacīvaramādāya jetavanaṃ gantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘mā hevaṃ kokālika, avaca, mā hevaṃ kokālika avaca, pasādehi kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ, te pesalā bhikkhū’’ti vāreti. Vāritopi kokāliko ‘‘tumhe, bhante, tumhākaṃ aggasāvakānaṃ saddahatha, ahaṃ paccakkhato addasaṃ, pāpicchā ete paṭicchannakammantā dussīlā’’ti vatvā yāvatatiyaṃ satthārā vāritopi tatheva vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tassa pakkantamattasseva sakalasarīre sāsapamattā piḷakā uṭṭhahitvā anupubbena vaḍḍhitvā beḷuvapakkamattā hutvā bhijjitvā pubbalohitāni pagghariṃsu. So nitthunanto vedanāppatto jetavanadvārakoṭṭhake nipajji. ‘‘Kokālikena dve aggasāvakā akkuṭṭhā’’ti yāva brahmalokā ekakolāhalaṃ ahosi.
有一幼年比库问曰:“近事人啊,长老如何安住?你们家属长老此夏不共住于此吗?”他们前往长老处,说:“尊者,想你们长老不欲住这里,不如去也,若不去,则逃往它处。”于是近事人惧怕,乞求长老。长老答:“朋友,吾不愿回。”遂起行,回到精舍。近事人问:“尊者,长老已归否?”答曰:“朋友,不得归。”思忖言:“此恶行之地,正处此处,贪欲之比库不应住,勿留。”遂对近事人言:“勿留,于我依止中无益。”近事人执衣赴祇树给孤独园,前往师尊处,谓曰:“朋友,沙利子迦旃延恶念起,染恶贪欲之心。”师尊曰:“莫如此,勿如此,瞿阇梨应心安然,于沙利子迦旃延勿生恶念。”即使制止,瞿阇梨仍言:“尊者,信从尔等二长老弟子,我亲眼见其坏善根、无德行。”如此断言,起身退出。其身体似被火焰撒焦,吃痛,身皮裂开,膨胀流脓,死亡,坠倒于祇树给孤独园门廊下。因瞿阇梨与二长老弟子结怨,于梵天界起大混乱。
Athassa upajjhāyo turū nāma brahmā taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘there khamāpessāmī’’ti āgantvā ākāse ṭhatvā ‘‘kokālika, pharusaṃ te kammaṃ kataṃ, aggasāvake pasādehī’’ti āha. ‘‘Ko pana tvaṃ āvuso’’ti? ‘‘Turū brahmā nāmāha’’nti. ‘‘Nanu tvaṃ, āvuso, bhagavatā anāgāmīti byākato, anāgāmī ca anāvattidhammo asmā lokāti vuttaṃ, tvaṃ saṅkāraṭṭhāne yakkho bhavissasī’’ti mahābrahmaṃ apasādesi. So taṃ attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkonto ‘‘tava vācāya tvaññeva paññāyissasī’’ti vatvā suddhāvāsameva gato. Kokālikopi kālaṃ katvā padumaniraye uppajji. Tassa tattha nibbattabhāvaṃ ñatvā sahampatibrahmā tathāgatassa ārocesi, satthā bhikkhūnaṃ ārocesi. Bhikkhū tassa aguṇaṃ kathentā dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, kokāliko kira sāriputtamoggallāne akkositvā attano mukhaṃ nissāya padumaniraye uppanno’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva kokāliko vacanena hato attano mukhaṃ nissāya dukkhaṃ anubhoti, pubbepi esa attano mukhaṃ nissāya dukkhaṃ anubhosiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
当时其弟子名曰多囉梵天,得知情由,来至空中,立于虚空中谓曰:“瞿阇梨,你行粗恶行为,宜当尊重二长老弟子。”瞿阇梨问:“汝是谁?”答:“我名多囉梵天。”瞿阇梨反驳曰:“尊者,佛陀称你未来必成阿拉汉,乃不再来人间者。有言‘阿拉汉乃不复转法,如来世间已宣’,何况你在行造作之处乃魔王。”多囉梵天无法接受自身之言,遂往净住处。瞿阇梨造恶业,堕恶趣涅槃。知其生死状况后,大梵天亦告知如来、圣众,使众僧议论其恶事:“朋友,瞿阇梨因辱骂沙利子迦旃延,今已于火狱中受苦。”如来至,谓僧曰:“汝等,今此处中应坐而论道。”问:“名为何?”答:“尊者,此因瞿阇梨语致自残,今受苦痛,昔亦曾自苦。”此事传闻。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente tassa purohito piṅgalo nikkhantadāṭho ahosi. Tassa brāhmaṇī aññena brāhmaṇena saddhiṃ aticari, sopi tādisova. Purohito brāhmaṇiṃ punappunaṃ vārentopi vāretuṃ asakkonto cintesi ‘‘imaṃ mama veriṃ sahatthā māretuṃ na sakkā, upāyena naṃ māressāmī’’ti. So rājānaṃ upasaṅkamitvā āha ‘‘mahārāja, tava nagaraṃ sakalajambudīpe agganagaraṃ, tvaṃ aggarājā, evaṃ aggarañño nāma tava dakkhiṇadvāraṃ duyuttaṃ avamaṅgala’’nti. ‘‘Ācariya, idāni kiṃ kātabba’’nti? ‘‘Maṅgalaṃ katvā yojetabba’’nti. ‘‘Kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Purāṇadvāraṃ hāretvā maṅgalayuttāni dārūni gahetvā nagarapariggāhakānaṃ bhūtānaṃ baliṃ datvā maṅgalanakkhattena patiṭṭhāpetuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Tena hi evaṃ karothā’’ti. Tadā bodhisatto takkāriyo nāma māṇavo hutvā tassa santike sippaṃ uggaṇhāti. Purohito purāṇadvāraṃ hāretvā navaṃ niṭṭhāpetvā rājānaṃ āha – ‘‘niṭṭhitaṃ, deva, dvāraṃ, sve bhaddakaṃ nakkhattaṃ, taṃ anatikkamitvā baliṃ katvā dvāraṃ patiṭṭhāpetuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Ācariya, balikammatthāya kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Deva, mahesakkhaṃ dvāraṃ mahesakkhāhi devatāhi pariggahitaṃ, ekaṃ piṅgalaṃ nikkhantadāṭhaṃ ubhatovisuddhaṃ brāhmaṇaṃ māretvā tassa maṃsalohitena baliṃ katvā sarīraṃ heṭṭhā khipitvā dvāraṃ patiṭṭhāpetabbaṃ, evaṃ tumhākañca nagarassa ca vuḍḍhi bhavissatī’’ti. ‘‘Sādhu ācariya, evarūpaṃ brāhmaṇaṃ māretvā dvāraṃ patiṭṭhāpehī’’ti.
过去有一人在巴拉那西国为梵天所赐王国的国王时,该王的祭司是名为皮伽罗·尼伽南陀的婆罗门。该婆罗门的妻子与另一婆罗门通奸,他的妻子也是如此。祭司婆罗门曾多次想要与这婆罗门争斗,却无力击败,思惟道:“这个敌人我无法赤手击杀,只有用巧妙的方法击杀才行。”于是他前往国王那里说:“大王,您所坐落的城池是整个印度大陆中的首要城池,您是至尊之王,然而您的南门却不洁陋且不吉祥。”国王问:“师父,现在该如何行事?”祭司回答:“应当让南门吉祥焕然一新。”国王问:“怎么做为好?”祭司说:“拆除旧门,取吉祥的木材,并献祭给守护城池的神灵,以吉祥之星的时间确立新门。”国王答应道:“那么就照此去做。”当时,有位名叫聪明的学童,亲近祭司身边,学习技艺。祭司拆掉旧门树立新门后,告诉国王:“门已设置好,神灵守护,吉祥星时亦已恭设。不违犯此时,行祭祀仪轨安立新门是宜当之事。”国王询问:“为了祭祀该做何物?”祭司说:“应当有大神力守护的门神,与大神力天神共同守护。须杀死皮伽罗·尼伽南陀这名纯洁的婆罗门,用他的肉血献祭,将尸体抛弃于门下,建立门神,此举也将使您和城池得到增长。”国王赞叹:“善哉师父,杀此婆罗门奉门神,我当依教奉行。”
So tuṭṭhamānaso ‘‘sve paccāmittassa piṭṭhiṃ passissāmī’’ti ussāhajāto attano gehaṃ gantvā mukhaṃ rakkhituṃ asakkonto turitaturito bhariyaṃ āha – ‘‘pāpe caṇḍāli ito paṭṭhāya kena saddhiṃ abhiramissasi, sve te jāraṃ māretvā balikammaṃ karissāmī’’ti. ‘‘Niraparādhaṃ kiṃkāraṇā māressasī’’ti? Rājā ‘‘kaḷārapiṅgalassa brāhmaṇassa maṃsalohitena balikammaṃ katvā nagaradvāraṃ patiṭṭhāpehī’’ti āha, ‘‘jāro ca te kaḷārapiṅgalo, taṃ māretvā balikammaṃ karissāmī’’ti. Sā jārassa santikaṃ sāsanaṃ pāhesi ‘‘rājā kira kaḷārapiṅgalaṃ brāhmaṇaṃ māretvā baliṃ kātukāmo, sace jīvitukāmo, aññepi tayā sadise brāhmaṇe gahetvā kālasseva palāyassū’’ti. So tathā akāsi. Taṃ nagare pākaṭaṃ ahosi, sakalanagarato sabbe kaḷārapiṅgalā palāyiṃsu.
国王心生欢喜,起誓道:“我必为我的怨家报复。”遂匆忙回家,不能自守面色,便对妻子说:“那恶贱吠舍住处在此,凭什么能与我争斗?我必杀了他,为门神供祭。”妻子问:“他无辜,凭何杀他?”国王答:“他是皮伽罗·尼伽南陀,须以他的肉血做祭献立城门。”王后便到年老婆罗门跟前告诫他说:“王欲杀皮伽罗·尼伽南陀为祭品,若还想活命,速逃他乡。”婆罗门遵命逃走。此事传遍整个城池,所有皮伽罗·尼伽南陀皆逃亡避难。
Purohito paccāmittassa palātabhāvaṃ ajānitvā pātova rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘deva, asukaṭṭhāne kaḷārapiṅgalo brāhmaṇo atthi, taṃ gaṇhāpethā’’ti āha. Rājā amacce pesesi. Te taṃ apassantā āgantvā ‘‘palāto kirā’’ti ārocesuṃ. ‘‘Aññattha upadhārethā’’ti sakalanagaraṃ upadhārentāpi na passiṃsu. Tato ‘‘aññaṃ upadhārethā’’ti vutte ‘‘deva, ṭhapetvā purohitaṃ añño evarūpo natthī’’ti vadiṃsu. Purohitaṃ na sakkā māretunti. ‘‘Deva, kiṃ kathetha, purohitassa kāraṇā ajja dvāre appatiṭṭhāpite nagaraṃ aguttaṃ bhavissati, ācariyo kathento ‘‘ajja nakkhattaṃ atikkamitvā ito saṃvaccharaccayena nakkhattaṃ labhissatī’’ti kathesi, saṃvaccharaṃ nagare advārake paccatthikānaṃ okāso bhavissati, imaṃ māretvā aññena byattena brāhmaṇena balikammaṃ kāretvā dvāraṃ patiṭṭhāpessāmā’’ti. ‘‘Atthi pana añño ācariyasadiso paṇḍito brāhmaṇo’’ti? ‘‘Atthi deva, tassa antevāsī takkāriyamāṇavo nāma, tassa purohitaṭṭhānaṃ datvā maṅgalaṃ karothā’’ti.
祭司不知皮伽罗·尼伽南陀逃走的状况,去见国王说:“陛下,皮伽罗·尼伽南陀婆罗门现已被发觉,速去抓捕。”国王派人去寻,但未能找到。众人报说:“皮伽罗·尼伽南陀逃走了。”城中四处窥探,却无所获。后来人说:“必须另派人去抓捕。”大家同意说:“给祭司另找一个替代的婆罗门尚无可能,且祭司不可杀。”祭司提醒说:“若如今门未立,城池不安。老师说:今在吉时过后得星,届时有吉时可立,届时杀死适合之婆罗门,以祭祀建立新门,城市将安宁稳固。”祭司又问:“是否有其他博学婆罗门与我相仿?”答说:“有的,那就是住近你的年轻聪明学童,交付祭司之处由他去完成吉祥事宜。”
Rājā taṃ pakkosāpetvā sammānaṃ kāretvā purohitaṭṭhānaṃ datvā tathā kātuṃ āṇāpesi. So mahantena parivārena nagaradvāraṃ agamāsi. Purohitaṃ rājānubhāvena bandhitvā ānayiṃsu. Mahāsatto dvāraṭṭhapanaṭṭhāne āvāṭaṃ khaṇāpetvā sāṇiṃ parikkhipāpetvā ācariyena saddhiṃ antosāṇiyaṃ aṭṭhāsi. Ācariyo āvāṭaṃ oloketvā attano patiṭṭhaṃ alabhanto ‘‘attho tāva me nipphādito ahosi, bālattā pana mukhaṃ rakkhituṃ asakkonto vegena pāpitthiyā kathesiṃ, attanāva attano vadho ābhato’’ti mahāsattaṃ ālapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
国王召集该学童,尊敬他,交予祭司之责,命他完成此事。学童带众兵马,来到城门施工之处,挖开城墙壕沟,布置防护栅栏,与祭司商议,设立内防护栅。祭司观察壕沟,发现自己的立场稳妥,便说:“情况现已完备,但因无力守护门户,将速速附和恶事,自毁其身。”学童对此言作了解释,作首句偈:“
§104
104.
‘‘Ahameva dubbhāsitaṃ bhāsi bālo, bhekovaraññe ahimavhāyamāno;
‘我自己话语不善,愚痴如同驴象,在无量苦难里自招其害;’
Takkāriye sobbhamimaṃ patāmi, na kireva sādhu ativelabhāṇī’’ti.
我谨作此妙语,断非单纯称赞之辞。
Tattha dubbhāsitaṃ bhāsīti dubbhāsitaṃ bhāsiṃ. Bhekovāti yathā araññe maṇḍūko vassanto attano khādakaṃ ahiṃ avhāyamāno dubbhāsitaṃ bhāsati nāma, evaṃ ahameva dubbhāsitaṃ bhāsiṃ. Takkāriyeti tassa nāmaṃ, takkāriyāti itthiliṅgaṃ nāmaṃ, teneva taṃ ālapanto evamāha.
所谓恶语者,即出恶口。譬如森林中蛙,遭其食者不害反鸣恶声,吾亦如是发恶语。『Takkāriye』为其名,『takkāriyā』为女性形,此乃其人所言。
Taṃ sutvā mahāsatto dutiyaṃ gāthamāha –
闻此,伟人复称第二颂曰—
§105
105.
‘‘Pappoti macco ativelabhāṇī, bandhaṃ vadhaṃ sokapariddavañca;
『魔众具称极恶之语,乃生缚、杀戮及忧恼;
Attānameva garahāsi ettha, ācera yaṃ taṃ nikhaṇanti sobbhe’’ti.
尔自当忌恶语,断其恶因而得善果。』
Tattha ativelabhāṇīti velātikkantaṃ pamāṇātikkantaṃ katvā kathanaṃ nāma na sādhu, ativelabhāṇī puriso na sādhūti attho. Sokapariddavañcāti ācariya, evameva ativelabhāṇī puriso vadhaṃ bandhañca sokañca mahantena saddena paridevañca pappoti. Garahāsīti paraṃ agarahitvā attānaṃyeva garaheyyāsi. Etthāti etasmiṃ kāraṇe. Ācera yaṃ tanti ācariya, yena kāraṇena taṃ nikhaṇanti sobbhe, taṃ tayāva kataṃ, tasmā attānameva garaheyyāsīti vadati.
在此“过于吝啬”者,即超过应该的分量和界限,若称人为过于吝啬,则非善义,意为此人非善。所谓“忧悲悲伤”,老师云,正如过于吝啬者,终将因杀戮、囚禁、忧愁等重声大悲而导致悲惨。所谓“嫌弃”,即超越对彼他人嫌恶,自身方当被嫌弃。此“此处”指此因由。所谓“老师”,即指导者,因某因缘而被别人斥责、辱骂,即为彼受者。如是故,自当自我嫌恶。
Evañca pana vatvā ‘‘ācariya, vācaṃ arakkhitvā na kevalaṃ tvameva dukkhappatto, aññopi dukkhappattoyevā’’ti vatvā atītaṃ āharitvā dassesi.
如是说:“老师,你未护持语句,非独你自己受苦,别人亦同受苦。”说罢,展示过去之事。
Pubbe kira bārāṇasiyaṃ kāḷī nāma gaṇikā ahosi, tassā tuṇḍilo nāma bhātā. Kāḷī ekadivasaṃ sahassaṃ gaṇhāti. Tuṇḍilo pana itthidhutto surādhutto akkhadhutto ahosi. Sā tassa dhanaṃ deti, so laddhaṃ laddhaṃ vināseti. Sā taṃ vārentīpi vāretuṃ nāsakkhi. So ekadivasaṃ jūtaparājito nivatthavatthāni datvā kaṭasārakakhaṇḍaṃ nivāsetvā tassā gehaṃ āgami . Tāya ca dāsiyo āṇattā honti ‘‘tuṇḍilassa āgatakāle kiñci adatvā gīvāyaṃ naṃ gahetvā nīhareyyāthā’’ti. Tā tathā kariṃsu. So dvāramūle rodanto aṭṭhāsi.
先前,巴拉那西有一妓名叫迦利,她有一兄弟名吞迪罗。迦利一天收取千元。吞迪罗是声称为男子的浪荡儿,酗酒者,好争吵者。他用尽所获财富。迦利不愿赦免他任意毁坏。有一天,他赌博失败,丢掉所有积蓄,还把木块房舍顿时毁坏,随后去了她家。仆人们不满,说:“吞迪罗来时未带任何物品,拒绝收取肚带,理应赶走他。”遂如是行。他在门口痛哭站立。
Atheko seṭṭhiputto niccakālaṃ kāḷiyā sahassaṃ āharāpento disvā ‘‘kasmā tuṇḍila rodasī’’ti pucchi. ‘‘Sāmi, jūtaparājito mama bhaginiyā santikaṃ āgatomhi, taṃ maṃ dāsiyo gīvāyaṃ gahetvā nīhariṃsū’’ti. ‘‘Tena hi tiṭṭha, bhaginiyā te kathessāmī’’ti so gantvā ‘‘bhātā te kaṭasārakakhaṇḍaṃ nivāsetvā dvāramūle ṭhito, vatthānissa kimatthaṃ na desī’’ti āha. ‘‘Ahaṃ tāva na demi, sace pana te sineho atthi, tvaṃ dehī’’ti. Tasmiṃ pana gaṇikāya ghare idaṃcārittaṃ – ābhatasahassato pañcasatāni gaṇikāya honti, pañcasatāni vatthagandhamālamūlāni honti. Āgatapurisā tasmiṃ ghare laddhavatthāni nivāsetvā rattiṃ vasitvā punadivase gacchantā ābhatavatthāneva nivāsetvā gacchanti. Tasmā so seṭṭhiputto tāya dinnavatthāni nivāsetvā attano sāṭake tuṇḍilassa dāpesi. So nivāsetvā nadanto gajjanto gantvā surāgehaṃ pāvisi. Kāḷīpi dāsiyo āṇāpesi ‘‘sve etassa gamanakāle vatthāni acchindeyyāthā’’ti. Tā tassa nikkhamanakāle ito cito ca upadhāvitvā vilumpamānā sāṭake gahetvā ‘‘idāni yāhi kumārā’’ti naggaṃ katvā vissajjesuṃ. So naggova nikkhami. Jano parihāsaṃ karoti. So lajjitvā ‘‘mayāvetaṃ kataṃ, ahameva attano mukhaṃ rakkhituṃ nāsakkhi’’nti paridevi. Idaṃ tāva dassetuṃ tatiyaṃ gāthamāha –
此时,有一商家之子见迦利一天天收钱,问:“为何吞迪罗哭泣呢?”答曰:“主人,他是我姐姐的赌输男友,仆人收走了他的肚带,赶他去。”他说:“那就等着吧,我回去和姐姐谈谈。”去见姐姐说:“你兄兄毁坏木块房舍,站在门口,那里有什么好说的?”她答:“我不愿接受,但若你对他有情,他就由你照顾吧。”那妓之家雇佣50,000名妓女,房舍一共有500条飘带、香环等。到访者将被收到房内,夜宿,次日离去,去往酒馆。故此商家之子给了他房内飘带,将其安置在家中私室。吞迪罗安置后于外哭泣、咒骂,去酒馆。迦利的仆人警告说:“你出去时必须拆开飘带。”他出来急忙拆卸,打赤裸,弃置飘带后离去。有人讥笑他。他羞愧道:“我做了什么,我自己都保护不好自己面目。”对这事做了感叹,于是第三首歌谣说:
§106
106.
‘‘Kimevahaṃ tuṇḍilamanupucchiṃ, kareyya saṃ bhātaraṃ kāḷikāyaṃ;
“我岂当询问吞迪罗,何以对待兄弟迦利?”
Naggovahaṃ vatthayugañca jīno, ayampi attho bahutādisovā’’ti.
战士持执武器,及身穿衣服者,都是同样的原因:因贪、嗔、痴多种烦恼所起。
Tattha bahutādisovāti seṭṭhiputto hi attanā katena dukkhaṃ patto, tvampi tasmā ayampi tuyhaṃ dukkhappatti attho. Bahūhi kāraṇehi tādisova.
这里所说“多种烦恼”的意思是,有财主之子因自作苦受苦,于是你也因你作苦而受苦。这种苦的发生缘起于多种因缘。
Aparopi bārāṇasiyaṃ ajapālānaṃ pamādena gocarabhūmiyaṃ dvīsu meṇḍesu yujjhantesu eko kuliṅgasakuṇo ‘‘ime dāni bhinnehi sīsehi marissanti, vāressāmi teti mātulā mā yujjhathā’’ti vāretvā tesaṃ kathaṃ aggahetvā yujjhantānaññeva piṭṭhiyampi sīsepi nisīditvā yācitvā vāretuṃ asakkonto ‘‘tena hi maṃ māretvā yujjhathā’’ti ubhinnampi sīsantaraṃ pāvisi. Te aññamaññaṃ yujjhiṃsuyeva. So saṇhakaraṇiyaṃ pisito viya attanā kateneva vināsaṃ patto. Idampi aparaṃ kāraṇaṃ dassetuṃ catutthaṃ gāthamāha –
此外,有一则故事说:在巴拉那舍城,因懈怠过失而在草地上争斗的两头牛犊,其中一头名叫库琳加萨库。当时一人劝说他们:“现在你们头都已碰破将要死亡,我会调解,不要再争斗了。”他尝试劝阻争斗者,但他们既无法休战,也无法请他调解,反说:“既然你杀了我,那就由我来争斗吧。”于是二者顶着头相互碰撞,彼此厮斗。结果他自己因插手无益反遭毁灭。这也是另一种因缘。为说明此意,第四句韵文又说——
§107
107.
‘‘Yo yujjhamānānamayujjhamāno, meṇḍantaraṃ accupatī kuliṅgo;
‘争斗的人相争,牛头碰触,犊牛激烈对抗;
So piṃsito meṇḍasirehi tattha, ayampi attho bahutādisovā’’ti.
他头破血流,头上的破伤也是由此多种烦恼所致’。」
Tattha meṇḍantaranti meṇḍānaṃ antaraṃ. Accupatīti atigantvā uppati, ākāse sīsānaṃ vemajjhe aṭṭhāsīti attho. Piṃsitoti pīḷito.
『羊群之间』者,羊与羊之间的空隙也。『跃越而上』者,越过而跳起,意谓于空中立于诸头之正中间也。『被压迫』者,受挤压也。
Aparepi bārāṇasivāsino gopālakā phalitaṃ tālarukkhaṃ disvā ekaṃ tālaphalatthāya rukkhaṃ āropesuṃ. Tasmiṃ phalāni pātente eko kaṇhasappo vammikā nikkhamitvā tālarukkhaṃ āruhi. Heṭṭhā patiṭṭhitā daṇḍehi paharantā nivāretuṃ nāsakkhiṃsu. Te ‘‘sappo tālaṃ abhiruhatī’’ti itarassa ācikkhiṃsu. So bhīto mahāviravaṃ viravi. Heṭṭhā ṭhitā ekaṃ thirasāṭakaṃ catūsu kaṇṇesu gahetvā ‘‘imasmiṃ sāṭake patā’’ti āhaṃsu. So patanto catunnampi antare sāṭakamajjhe pati. Tassa pana pātanavegena te sandhāretuṃ asakkontā aññamaññaṃ sīsehi paharitvā bhinnehi sīsehi jīvitakkhayaṃ pattā. Idampi kāraṇaṃ dassento pañcamaṃ gāthamāha –
还有巴拉那西地区的牧童们,见一棵椰子树结满果实,便有人爬上树去采摘。当树上果实掉落,有一只黑蛇从洞孔中钻出,便爬上椰子树。树下的人手持棍棒企图阻挡却无能为力,他们指着那蛇告诉他:“蛇正攀爬椰子树。”蛇因此恐惧,产生大畏惧感。树下有人抓住一只四耳的大鼠,告诉蛇:“落在这只鼠身上。”蛇落入四耳鼠之间。蛇因跌落速度过快,众人无法阻止,互相用头撞击,蛇头破裂而死。这也成为原因,于第五句诗中说——
§108
108.
‘‘Caturo janā potthakamaggahesuṃ, ekañca posaṃ anurakkhamānā;
『四人曾在法路中,且照顾一处住所;
Sabbeva te bhinnasirā sayiṃsu, ayampi attho bahutādisovā’’ti.
诸人皆头破而倒卧,此意多有深甚之悲。』
Tattha potthakanti sāṇasāṭakaṃ. Sabbeva teti tepi cattāro janā attanā kateneva bhinnasīsā sayiṃsu.
此处『potthaka』指牢笼或铁笼。『Sabbeva』即『所有人』。是指这四人各自以自身方式头部破裂倒地。
Aparepi bārāṇasivāsino eḷakacorā rattiṃ ekaṃ ajaṃ thenetvā ‘‘divā araññe khādissāmā’’ti tassā avassanatthāya mukhaṃ bandhitvā veḷugumbe ṭhapesuṃ. Punadivase taṃ khādituṃ gacchantā āvudhaṃ pamussitvā agamaṃsu. Te ‘‘ajaṃ māretvā maṃsaṃ pacitvā khādissāma, āharathāvudha’’nti ekassapi hatthe āvudhaṃ adisvā ‘‘vinā āvudhena etaṃ māretvāpi maṃsaṃ gahetuṃ na sakkā, vissajjetha naṃ, puññamassa atthī’’ti vissajjesuṃ. Tadā eko naḷakāro veḷuṃ gahetvā ‘‘punapi āgantvā gahessāmī’’ti naḷakārasatthaṃ veḷugumbantare ṭhapetvā pakkāmi. Ajā ‘‘muttāmhī’’ti tussitvā veḷumūle kīḷamānā pacchimapādehi paharitvā taṃ satthaṃ pātesi. Corā satthasaddaṃ sutvā upadhārentā taṃ disvā tuṭṭhamānasā ajaṃ māretvā maṃsaṃ khādiṃsu. Iti ‘‘sāpi ajā attanā kateneva matā’’ti dassetuṃ chaṭṭhaṃ gāthamāha –
此外,巴拉那西城的居民,有些夜晚偷羊的人,晚上杀一只羔羊后,将其头部绑好,插入草垛中,作为夜间的伏符。第二天,他们去宰杀这只羊时,卸下武器却见羊不在了。他们便说:『杀死了这只羔羊,烹煮了肉来吃,快去取来兵器。』有人手持武器说:『没有兵器即使杀了也不能取肉,应当放弃它,这样才有福德利益。』这时一名铁匠拿起武器说:『我再来还要取回去』,便将武器插入草垛之间后离开。那只羔羊欢喜道:『我自由了』,在草垛根部玩耍,打击羊羔,赶跑了主人。盗贼听到羊羔叫声,起身睁眼,看见后心满意足地吃了杀死的羊肉。于是,『这只羔羊乃自己所生所作』,为了说明此义,唱出第六首偈唱——
§109
109.
一百零九。
‘‘Ajā yathā veḷugumbasmiṃ baddhā, avakkhipantī asimajjhagacchi;
『羔羊如同被绑在草垛中,欢喜奔跑,
Teneva tassā galakāvakantaṃ, ayampi attho bahutādisovā’’ti.
如同守护着家园树木,它的利益多种多样。』
Tattha avakkhipantīti kīḷamānā pacchimapāde khipantī.
这里“欢喜奔跑”即指它玩耍时用后蹄踢打的情状。
Evañca pana vatvā ‘‘attano vacanaṃ rakkhitvā mitabhāṇino nāma maraṇadukkhā muccantī’’ti dassetvā kinnaravatthuṃ āhari.
如此述说后,表明『守护自己言语的人,与他人和睦相处,能解脱生死之苦』,随即引出兽王国的例证。
Bārāṇasivāsī kireko luddako himavantaṃ gantvā ekenupāyena jayampatike dve kinnare gahetvā ānetvā rañño adāsi. Rājā adiṭṭhapubbe kinnare disvā tussitvā ‘‘ludda, imesaṃ ko guṇo’’ti pucchi. ‘‘Deva, ete madhurena saddena gāyanti, manuññaṃ naccanti, manussā evaṃ gāyituñca naccituñca na jānantī’’ti. Rājā luddassa bahuṃ dhanaṃ datvā kinnare ‘‘gāyatha naccathā’’ti āha. Kinnarā ‘‘sace mayaṃ gāyantā byañjanaṃ paripuṇṇaṃ kātuṃ na sakkhissāma, duggītaṃ hoti, amhe garahissanti vadhissanti, bahuṃ kathentānañca pana musāvādopi hotī’’ti musāvādabhayena raññā punappunaṃ vuttāpi na gāyiṃsu na nacciṃsu. Rājā kujjhitvā ‘‘ime māretvā maṃsaṃ pacitvā āharathā’’ti āṇāpento sattamaṃ gāthamāha –
巴拉那西居民,有一位名叫鲁达的少年,曾前往恒山,凭一计策擒获两只天人下身、鸟身的半人半鸟神祇,带回供奉国王。国王先前见过半人半鸟神祇,心中喜悦,便问鲁达:「鲁达,这些神祇有什么特别的能力?」鲁达答曰:「他们用甜美的歌声歌唱,人类随之跳舞,而人类却不懂唱歌与跳舞。」国王赏赐鲁达许多财富,对半人半鸟神祇说:「你们歌唱、跳舞吧。」但半人半鸟神祇答言:「如果我们歌唱时发音不圆满,声音难听,众人定会轻蔑恨恶我们,且议论纷纷甚而造谣。」因此他们因惧怕国王的谴责,多次被召仍既无歌唱亦无跳舞。国王愤恨,下令:「杀掉他们,烹食带回给我。」并吟诵第七首偈颂——
§110
110.
‘‘Ime na devā na gandhabbaputtā, migā ime atthavasaṃ gatā me;
「他们既非天神亦非香神,实为猛兽,此等已归灭尽;
Ekañca naṃ sāyamāse pacantu, ekaṃ punappātarāse pacantū’’ti.
请在黄昏时烹一只,且再在黎明时烹一只。」
Tattha migā imeti ime sace devā gandhabbā vā bhaveyyuṃ, nacceyyuñceva gāyeyyuñca, ime pana migā tiracchānagatā. Atthavasaṃ gatā meti atthaṃ paccāsīsantena luddena ānītattā atthavasena mama hatthaṃ gatā. Etesu ekaṃ sāyamāse, ekaṃ pātarāse pacantūti.
此处猛兽即指这两只半人半鸟神祇。若他们是天神或香神,自应歌舞不止,然此为猛兽躯体。鲁达以灭尽之意指其已被控制归于我手。对此,要求黄昏时刻与黎明时刻分别烹食一只。」
Kinnarī cintesi ‘‘rājā kuddho nissaṃsayaṃ māressati, idāni kathetuṃ kālo’’ti aṭṭhamaṃ gāthamāha –
半人半鸟神祇女子忧虑:「国王必然怒火难耐,必将处死我们,现正是陈述此事之机。」于是吟诵第八首偈颂——
§111
111.
一百一十一。
‘‘Sataṃ sahassāni dubhāsitāni, kalampi nāgghanti subhāsitassa;
『即使百千人说恶语,也不及一人说善语;
Dubbhāsitaṃ saṅkamāno kileso, tasmā tuṇhī kimpurisā na bālyā’’ti.
恶语受烦恼搅扰,因此地狱鬼神童子不敢说恶语。』
Tattha saṅkamāno kilesoti kadāci ahaṃ bhāsamāno dubbhāsitaṃ bhāseyyaṃ, evaṃ dubbhāsitaṃ saṅkamāno kilissati kilamati. Tasmāti tena kāraṇena tumhākaṃ na gāyiṃ, na bālabhāvenāti.
这里所说的「受烦恼搅扰」者,譬如我有时言语中不慎说了恶语,被烦恼所染污、搅扰。由此缘故,众生不应歌颂你,不应以幼稚之心对待你。
Rājā kinnariyā tussitvā anantaraṃ gāthamāha –
国王与人面鸟女悦然,以后即唱这偈言——
§112
112.
一百一十二。
‘‘Yā mesā byāhāsi pamuñcathetaṃ, giriñca naṃ himavantaṃ nayantu;
「你们要放弃那些应当放弃的东西,山岳也不要引领他去到喜马拉雅山;
Imañca kho dentu mahānasāya, pātova naṃ pātarāse pacantū’’ti.
现在应当以坚定的意志给予他极大的勇气,甚至像烹煮岩石一般去磨炼他。」
Tattha yā mesāti yā me esā. Dentūti mahānasatthāya dentu.
此处『yā mesā』者,谓为『应当给予』。『Dentū』意为为达到伟大目标而施予、给与。
Kinnaro rañño vacanaṃ sutvā ‘‘ayaṃ maṃ akathentaṃ avassaṃ māressati, idāni kathetuṃ vaṭṭatī’’ti itaraṃ gāthamāha –
飞身人听闻国王之言,谓此人必定无法言说之事,魔王将要折磨此人,现时正当说出真谛。」于是另有诗句说,
§113
113.
‘‘Pajjunnanāthā pasavo, pasunāthā ayaṃ pajā;
「驯兽之主,牛马之王,人民之主,此乃我主。」
Tvaṃ nāthosi mahārāja, nāthohaṃ bhariyāya me;
你不是我的主人,大王,我才是我妻子的依止;
Dvinnamaññataraṃ ñatvā, mutto gaccheyya pabbata’’nti.
两人彼此了解对方,便能从束缚中解脱,去向山林。
Tattha pajjunnanāthā pasavoti tiṇabhakkhā pasavo meghanāthā nāma. Pasunāthā ayaṃ pajāti ayaṃ pana manussapajā pañcagorasena upajīvantī pasunāthā pasupatiṭṭhā. Tvaṃ nāthosīti tvaṃ mama patiṭṭhā asi. Nāthohanti mama bhariyāya ahaṃ nātho, ahamassā patiṭṭhā. Dvinnamaññataraṃ ñatvā, mutto gaccheyya pabbatanti amhākaṃ dvinnaṃ antare eko ekaṃ mataṃ ñatvā sayaṃ maraṇato mutto himavantaṃ gaccheyya, jīvamānā pana mayaṃ aññamaññaṃ na jahāma, tasmā sacepi imaṃ himavantaṃ pesetukāmo, maṃ paṭhamaṃ māretvā pacchā pesehīti.
那里有被称作「牧众者」的是畜群,与此类似,牧草群被称为「雨云主人」。牧众者乃指畜群,然而人类子孙借助五谷而生存,即称为牧众者守护畜群坚固不变。你是依止者,意即你是我赖以立足的支柱。依止者是指我对妻子是依止,妻子对我则是支柱。两者互为依存,彼此了解彼此,便能脱离生死之苦,入往喜乐的喜马拉雅山之境。但在生存时,我们互不舍弃;因此若有一方想派遣他往喜马拉雅山时,欲先杀死我,才肯再派遣。
Evañca pana vatvā ‘‘mahārāja, na mayaṃ tava vacanaṃ akātukāmatāya tuṇhī ahumha, mayaṃ kathāya pana dosaṃ disvā na kathayimhā’’ti dīpento imaṃ gāthādvayamāha –
对如此说完,这位明智者又说道:「大王,我们并非因不乐意接受你的劝言而沉默,而是见你言辞中有烦恼故而未能倾诉。」于是他吟诵了以下两句诗:
§114
114.
‘‘Na ve nindā suparivajjayetha, nānā janā sevitabbā janinda;
「不应妄议恶口辱骂,不应与各色人等相交。」
Yeneva eko labhate pasaṃsaṃ, teneva añño labhate ninditāraṃ.
正如有人独得称赞,必有他人独得责难。
§115
115.
一百一十五。
‘‘Sabbo loko paricitto aticitto, sabbo loko cittavā samhi citte;
『世间众生皆曾熟识,亦曾超越,众生皆依心而存于心;
Paccekacittā puthu sabbasattā, kassīdha cittassa vasena vatte’’ti.
孤立分别的心,众生众类皆不同,彼此心念如何流转运行。』
Tattha suparivajjayethāti mahārāja, nindā nāma sukhena parivajjetuṃ na sakkā. Nānā janāti nānāchandā janā. Yenevāti yena sīlādiguṇena eko pasaṃsaṃ labhati, teneva añño ninditāraṃ labhati. Amhākañhi kinnarānaṃ antare kathanena pasaṃsaṃ labhati, manussānaṃ antare nindaṃ, iti nindā nāma dupparivajjiyā, svāhaṃ kathaṃ tava santikā pasaṃsaṃ labhissāmīti.
于此当好自防护,尊者,所谓责难,乃不可轻易安乐回避。众生众心,各有所欲,各有所好。正如前文所言,依持戒品等功德而获称赞者一,由此必有他人因相反而受责难。吾人中间,有些仙人以言语获称赞,而在人间却受责难,如此责难即是难以防避之责难。彼等心中自语道:『愿我近前时,如何能得称赞?』
Sabbo loko paricittoti mahārāja, asappuriso nāma pāṇātipātādicittena, sappuriso pāṇātipātā veramaṇi ādicittena aticittoti, evaṃ sabbo loko paricitto aticittoti attho. Cittavā samhi citteti sabbo pana loko attano hīnena vā paṇītena vā cittena cittavā nāma. Paccekacittāti pāṭiyekkacittā puthuppabhedā sabbe sattā. Tesu kassekassa tava vā aññassa vā cittena kinnarī vā mādiso vā añño vā vatteyya, tasmā ‘‘ayaṃ mama cittavasena na vattatī’’ti, mā mayhaṃ kujjhi. Sabbasattā hi attano cittavasena gacchanti, devāti. Kimpuriso rañño dhammaṃ desesi.
所谓‘世间皆曾熟识’,尊者,是谓不善人因杀生之意念为无熟识;善人因不杀生之戒念而有熟识,故谓之超越熟识。所谓‘依心存于心’,即世间众生皆依自心,不论善恶,或高或下而有心所。所谓‘孤立分别之心’,谓独特分别之心,众生各不同。彼中或为汝,或为他者,或为仙神,或为人,或为异类而存。故有人言:“此心非我所有”,莫误解为我所分离所去。所有众生皆依自心运行,是为天人。仆从国王者宣讲国法也如是。
Rājā ‘‘sabhāvameva katheti paṇḍito kinnaro’’ti somanassappatto hutvā osānagāthamāha –
国王说道:『贤者说:“本性本然地说,谁是鬼乐之众?”』于是心怀喜悦,吟诵安慰之歌说——
§116
116.
‘‘Tuṇhī ahū kimpuriso sabhariyo, yo dāni byāhāsi bhayassa bhīto;
『如今寂静无人,鬼乐众生啊,你昔日恐惧畏惧者;
So dāni mutto sukhito arogo, vācākirevatthavatī narāna’’nti.
如今自由快乐,无病无忧,如人言语般能表达真义。』
Tattha vācākirevatthavatī narānanti vācāgirā eva imesaṃ sattānaṃ atthavatī hitāvahā hotīti attho.
这里所谓『如人言语般能表达真义』者,意指以言语为器,这些众生拥有言语,故能利益众生、利益他者。
Rājā kinnare suvaṇṇapañjare nisīdāpetvā tameva luddaṃ pakkosāpetvā ‘‘gaccha bhaṇe, gahitaṭṭhāneyeva vissajjehī’’ti vissajjāpesi. Mahāsattopi ‘‘ācariya, evaṃ kinnarā vācaṃ rakkhitvā pattakāle kathitena subhāsiteneva muttā, tvaṃ pana dukkathitena mahādukkhaṃ patto’’ti idaṃ udāharaṇaṃ dassetvā ‘‘ācariya, mā bhāyi, jīvitaṃ te ahaṃ dassāmī’’ti assāsesi, ‘‘apica kho pana tumhe maṃ rakkheyyāthā’’tivutte ‘‘na tāva nakkhattayogo labbhatī’’ti divasaṃ vītināmetvā majjhimayāmasamanantare mataṃ eḷakaṃ āharāpetvā ‘‘brāhmaṇa, yattha katthaci gantvā jīvāhī’’ti kañci ajānāpetvā uyyojetvā eḷakamaṃsena baliṃ katvā dvāraṃ patiṭṭhāpesi.
国王令鬼乐众坐于金笼中,命其只作手势示意,并宽释道:“你去吧,若再擅离所执之处则当放弃。”伟大之人向老师说:“老师啊,这些鬼乐众守护语言,在受戒时所说的善语中获得解脱;而你曾用恶语而堕苦痛之地。”示范之后又劝慰说:“老师,不必惧怕,我会保全你的生命。”此外说:“若你保护我,我自有妙方。”其言一出,星象不合,日子不吉。接着收复中境,派遣无人不知的人,赐以饲料和粮食,供养以供养柱,设立门户。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi kokāliko vācāya hatoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kaḷārapiṅgalo kokāliko ahosi, takkāriyapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
世尊引领这部法的宣说,说道:「比库们,昔日已往,迦罗罗蛇族确实被言语所伤。」于是启示了本生故事,言及「彼时迦罗罗蛇族即是迦罗罗蛇,唯有我乃卓识智者。」
Takkāriyajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《答咖利亚本生》注释第八。
[482] 9. Rurumigarājajātakavaṇṇanā
[482]第九品 穿山虎王本生故事解说
Tassagāmavaraṃ dammīti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. So kira bhikkhūhi ‘‘bahūpakāro te āvuso, devadattasatthā, tvaṃ tathāgataṃ nissāya pabbajjaṃ labhi, tīṇi piṭakāni uggaṇhi, lābhasakkāraṃ pāpuṇī’’ti vutto ‘‘āvuso, satthārā mama tiṇaggamattopi upakāro na kato, ahaṃ sayameva pabbajiṃ, sayaṃ tīṇi piṭakāni uggaṇhiṃ, sayaṃ lābhasakkāraṃ pāpuṇi’’nti kathesi. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘akataññū āvuso, devadatto akatavedī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva akataññū, pubbepi akataññūyeva, pubbepesa mayā jīvite dinnepi mama guṇamattaṃ na jānātī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
当时世尊住于韦卢坎那林,开始与天人迦旃延论述乡村的戒律。彼时比库们赞言:「迦旃延师,应知你对如来依止出家利益巨大。你亲自披阅三藏,得成名利。」然迦旃延答曰:「各位,当师我虽依止于佛,但我亲自出家,亲自披阅三藏,亲自得成名利。」比库众由此聚集法会,彼此议论:「迦旃延师不知感恩,实属忘恩负义。」时世尊入,问曰:「比库们,此时何人集于此?」答曰:「迦旃延名为忘恩,不晓感恩,前世亦然,且于吾命奉献时不识我恩德。」如是世尊引出往昔因缘。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente eko asītikoṭivibhavo seṭṭhi puttaṃ labhitvā ‘‘mahādhanako’’tissa, nāmaṃ katvā ‘‘sippaṃ uggaṇhanto mama putto kilamissatī’’ti na kiñci sippaṃ uggaṇhāpesi. So gītanaccavāditakhādanabhojanato uddhaṃ na kiñci aññāsi. Taṃ vayappattaṃ patirūpena dārena saṃyojetvā mātāpitaro kālamakaṃsu. So tesaṃ accayena itthidhuttasurādhuttādīhi parivuto nānābyasanamukhehi iṇaṃ ādāya taṃ dātuṃ asakkonto iṇāyikehi codiyamāno cintesi ‘‘kiṃ mayhaṃ jīvitena, ekenamhi attabhāvena añño viya jāto, mataṃ me seyyo’’ti. So iṇāyike āha – ‘‘tumhākaṃ iṇapaṇṇāni gahetvā āgacchatha, gaṅgātīre me nidahitaṃ kulasantakaṃ dhanaṃ atthi, taṃ vo dassāmī’’ti. Te tena saddhiṃ agamaṃsu. So ‘‘idha dhana’’nti nidhiṭṭhānaṃ ācikkhanto viya ‘‘gaṅgāyaṃ patitvā marissāmī’’ti palāyitvā gaṅgāyaṃ pati. So caṇḍasotena vuyhanto kāruññaravaṃ viravi.
昔日,于巴拉那城,婆罗门施主富有三亿财宝,得一贤德子,名曰大财主迹。遗嘱曰:「子若修业,必会承继家业。」然子不勤学,耽于歌舞戏乐与食饮,所学一无所得。其父母遂以贫困姿态约束他。彼青年男女朋友众多,习多乐事,贸然负债,力不从贷,忧虑苦恼,思惟:「何以维命?虽同出生,彼他人犹胜于我,或我宜命终。」彼即对债主言:「汝等拿债单来,我今将江边遗弃的家产财宝示汝。」诸债主随至。彼言:「此即财宝。」如示现钱藏,告言:「我当投江而死。」遂弃财逃向江河。彼怒声怒色,仿佛慈悲之声退却。
Tadā mahāsatto rurumigayoniyaṃ nibbattitvā parivāraṃ chaḍḍetvā ekakova gaṅgānivattane ramaṇīye sālamissake supupphitaambavane vasati uposathaṃ upavutthāya. Tassa sarīracchavi sumajjitakañcanapaṭṭavaṇṇā ahosi, hatthapādā lākhārasaparikammakatā viya, naṅguṭṭhaṃ cāmarīnaṅguṭṭhaṃ viya, siṅgāni rajatadāmasadisāni, akkhīni sumajjitamaṇiguḷikā viya, mukhaṃ odahitvā ṭhapitarattakambalageṇḍukaṃ viya. Evarūpaṃ tassa rūpaṃ ahosi. So aḍḍharattasamaye tassa kāruññasaddaṃ sutvā ‘‘manussasaddo sūyati, mā mayi dharante maratu, jīvitamassa dassāmī’’ti cintetvā sayanagumbā uṭṭhāya nadītīraṃ gantvā ‘‘ambho purisa, mā bhāyi, jīvitaṃ te dassāmī’’ti assāsetvā sotaṃ chindanto gantvā taṃ piṭṭhiyaṃ āropetvā tīraṃ pāpetvā attano vasanaṭṭhānaṃ netvā phalāphalāni datvā dvīhatīhaccayena ‘‘bho purisa, ahaṃ taṃ ito araññato nīharitvā bārāṇasimagge ṭhapessāmi, tvaṃ sotthinā gamissasi, apica kho pana tvaṃ ‘asukaṭṭhāne nāma kañcanamigo vasatī’ti dhanakāraṇā maṃ rañño ceva rājamahāmattassa ca mā ācikkhāhī’’ti āha. So ‘‘sādhu sāmī’’ti sampaṭicchi.
当时大人从老虎家族投胎,舍弃群伴,独居于江边美丽沙罗密树下满花常满果之林,守斋戒。其身披金光衣如黄金布帛,手脚细腻如雕镂,指趾如白象牙,须发似银链条,眼眸似美玉珠,面容灿然,似披金黄包袍簇拥。其容貌如是。入夜听彼慈言:「人闻此声如梦,勿令我杀。」遂起身离寝,至江岸曰:「人哪,勿惊!我愿示汝生命。」斩断锁链渡河,登岸蓄衣冠,分果食供以双手叩拜,嘱曰:「吾今将此置森林远处巴拉那清净之地,尔当安然无恙。惟勿告知吾有金丛林,恐生怨恨。」答曰:「善哉大人。」
Mahāsatto tassa paṭiññaṃ gahetvā taṃ attano piṭṭhiyaṃ āropetvā bārāṇasimagge otāretvā nivatti. Tassa bārāṇasipavisanadivaseyeva khemā nāma rañño aggamahesī paccūsakāle supinante suvaṇṇavaṇṇaṃ migaṃ attano dhammaṃ desentaṃ disvā cintesi ‘‘sace evarūpo migo na bhaveyya, nāhaṃ supine passeyyaṃ, addhā bhavissati, rañño ārocessāmī’’ti. Sā rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘mahārāja, ahaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ migaṃ passituṃ icchāmi, suvaṇṇavaṇṇamigassa dhammaṃ sotukāmāmhi, labhissāmi ce, jīveyyaṃ, no ce, natthi me jīvita’’nti āha. Rājā taṃ assāsetvā ‘‘sace manussaloke atthi, labhissasī’’ti vatvā brāhmaṇe pakkosāpetvā ‘‘suvaṇṇavaṇṇā migā nāma hontī’’ti pucchitvā ‘‘āma, deva, hontī’’ti sutvā alaṅkatahatthikkhandhe suvaṇṇacaṅkoṭake sahassathavikaṃ ṭhapetvā yo suvaṇṇavaṇṇaṃ migaṃ ācikkhissati, tassa saddhiṃ sahassathavikasuvaṇṇacaṅkoṭakena tañca hatthiṃ tato ca uttari dātukāmo hutvā suvaṇṇapaṭṭe gāthaṃ likhāpetvā ekaṃ amaccaṃ pakkosāpetvā ‘‘ehi tāta, mama vacanena imaṃ gāthaṃ nagaravāsīnaṃ kathehī’’ti imasmiṃ jātake paṭhamaṃ gāthamāha –
大人受其请托,将其置于己背,渡巴拉那界,返家。巴拉那国王后名健全,值初晨,见金色麋鹿出没,诵念曰:「若无此鹿,我则难安睡,若合缘分,当见金麋鹿,愿朝觅。」后至王处请言:「愿见金色麋鹿之法。」王命婆罗门检访讯问,得知「确有金色麋鹿。」设千钱金圈象,置金色麋鹿旁,许诺赏赐。今此处于本生故事中,开篇偈颂如是诵曰——
§117
117.
‘‘Tassa gāmavaraṃ dammi, nāriyo ca alaṅkatā;
『我将给予你狩猎果腹之地,女人也都华饰美丽;
Yo me taṃ migamakkhāti, migānaṃ migamuttama’’nti.
谁若对我说此地是猎物,便是诸猎物之最。』
Amacco suvaṇṇapaṭṭaṃ gahetvā sakalanagare vācāpesi. Atha so seṭṭhiputto bārāṇasiṃ pavisantova taṃ kathaṃ sutvā amaccassa santikaṃ gantvā ‘‘ahaṃ rañño evarūpaṃ migaṃ ācikkhissāmi, maṃ rañño dassehī’’ti āha. Amacco hatthikkhandhato otaritvā taṃ rañño santikaṃ netvā ‘‘ayaṃ kira, deva, taṃ migaṃ ācikkhissatī’’ti dassesi. Rājā ‘‘saccaṃ ambho purisā’’ti pucchi. So ‘‘saccaṃ mahārāja, tvaṃ etaṃ yasaṃ mayhaṃ dehī’’ti vadanto dutiyaṃ gāthamāha –
亚摩叉执掌金牌,于城中对众宣说。时,长子入巴拉那西,听闻此语,往见父亲,说:『我将向王陈说这般猎物,愿王见我。』亚摩叉背负象杖,引他至王前,示意说:『此神将述此猎物。』王问:『真实乎,公子?』对曰:『诚然,大王,此地是我之荣耀。』遂复唱第二偈——
§118
118.
‘‘Mayhaṃ gāmavaraṃ dehi, nāriyo ca alaṅkatā;
『我将赋你狩猎果腹之地,女人亦都华饰美丽;
Ahaṃ te migamakkhissaṃ, migānaṃ migamuttama’’nti.
我告诉你们,我将说出群鹿中最尊贵的鹿。
Taṃ sutvā rājā tassa mittadubbhissa tussitvā ‘‘abbho kuhiṃ so migo vasatī’’ti pucchitvā ‘‘asukaṭṭhāne nāma devā’’ti vutte tameva maggadesakaṃ katvā mahantena parivārena taṃ ṭhānaṃ agamāsi. Atha naṃ so mittadubbhī ‘‘senaṃ, deva, sannisīdāpehī’’ti vatvā sannisinnāya senāya eso, deva, suvaṇṇamigo etasmiṃ vane vasatī’’ti hatthaṃ pasāretvā ācikkhanto tatiyaṃ gāthamāha –
国王听闻此言,对自己的恶友感到满足,便问道:「这鹿究竟栖居何处?」答曰:「名为阿苏卡特哈涅,为诸天所居。」于是那净道导者亲率大军来到此地。随后恶友对他言道:「天啊,你应入座。」于是这位天人坐下,向军队展开手掌示意,说道:「这就是天人金鹿,居于此林。」继而发表第三首颂诗:
§119
119.
‘‘Etasmiṃ vanasaṇḍasmiṃ, ambā sālā ca pupphitā;
「在这林间境地,水树开花繁茂,
Indagopakasañchannā, ettheso tiṭṭhate migo’’ti.
藤蔓掩映遮蔽,这鹿栖息于此。」
Tattha indagopakasañchannāti etassa vanasaṇḍassa bhūmi indagopakavaṇṇāya rattāya sukhasamphassāya tiṇajātiyā sañchannā, sasakucchi viya mudukā, ettha etasmiṃ ramaṇīye vanasaṇḍe eso tiṭṭhatīti dasseti.
所谓『藤蔓掩映遮蔽』,是指此林地被红色如莲花般的多叶草覆蔽,宛如藤蔓一般柔软,这表明这只鹿栖居于风景秀丽幽静的森林中。
Rājā tassa vacanaṃ sutvā amacce āṇāpesi ‘‘tassa migassa palāyituṃ adatvā khippaṃ āvudhahatthehi purisehi saddhiṃ vanasaṇḍaṃ parivārethā’’ti. Te tathā katvā unnadiṃsu. Rājā katipayehi janehi saddhiṃ ekamantaṃ aṭṭhāsi, sopissa avidūre aṭṭhāsi. Mahāsatto taṃ saddaṃ sutvā cintesi ‘‘mahanto balakāyasaddo, tamhā me purisā bhayena uppannena bhavitabba’’nti . So uṭṭhāya sakalaparisaṃ oloketvā rañño ṭhitaṭṭhānaṃ disvā ‘‘rañño ṭhitaṭṭhāneyeva me sotthi bhavissati, ettheva mayā gantuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā rājābhimukho pāyāsi. Rājā taṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘nāgabalo migo avattharanto viya āgaccheyya, saraṃ sannayhitvā imaṃ migaṃ santāsetvā sace palāyati, vijjhitvā dubbalaṃ katvā gaṇhissāmī’’ti dhanuṃ āropetvā bodhisattābhimukho ahosi. Tamatthaṃ pakāsento satthā imaṃ gāthādvayamāha –
国王听闻此言后,立即责备少年儿辈说:「那头鹿若不逃跑,应当迅速携武器与伙兵一道围绕树林。」他们遵照吩咐,发出呼声。国王与几位随从站在一旁,猎犬不远处立着。大臣听到这声音,心念道:「这是强大的军队声音,男子们定会因恐惧而起。」他起身环顾全场,见国王站立之处,心想:「只有我待在国王身旁,才能安全。」于是他向国王处疾走。当见国王来时,便说:「欲像巨蟒翻身之鹿出现,应立即围拢,安抚这头鹿,若被吓跑,应当识别其弱点将其捉获。」他举弓瞄准,面向进鹿的菩萨。为此,世尊启示了下述两句偈颂:
§120
120.
‘‘Dhanuṃ advejjhaṃ katvāna, usuṃ sannayhupāgami;
「拉开弓,抱箭瞄准,快速逼近,
Migo ca disvā rājānaṃ, dūrato ajjhabhāsatha.
国王见鹿,远处高声喝令。」
§121
121.
‘‘Āgamehi mahārāja, mā maṃ vijjhi rathesabha;
「大王将至,勿把我误认做赛马。」
Ko nu te idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo’’ti.
“谁欺骗了你,使你以为这里站着的是猎人?”
Tattha advejjhaṃ katvānāti jiyāya ca sarena ca saddhiṃ ekameva katvā. Sannayhāti sannayhitvā. Āgamehīti ‘‘tiṭṭha, mahārāja, mā maṃ vijjhi, jīvaggāhameva gaṇhāhī’’ti madhurāya manussavācāya abhāsi.
那里经过劝解,生灵与众生同在一处行动。‘接近’指彼此接近亲近。《经》中说:‘大王,请你站住,不要伤我,我只是寻求生命’——这以温和的人语表达。
Rājā tassa madhurakathāya bandhitvā dhanuṃ otāretvā gāravena aṭṭhāsi. Mahāsattopi rājānaṃ upasaṅkamitvā madhurapaṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Mahājanopi sabbāvudhāni chaḍḍetvā āgantvā rājānaṃ parivāresi. Tasmiṃ khaṇe mahāsatto suvaṇṇakiṅkiṇikaṃ cālento viya madhurena sarena rājānaṃ pucchi ‘‘ko nu te idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo’’ti? Tasmiṃ khaṇe pāpapuriso thokaṃ paṭikkamitvā sotapatheva aṭṭhāsi. Rājā ‘‘iminā me dassito’’ti kathento chaṭṭhaṃ gāthamāha –
国王被其甜言蜜语所感动,放下手中的弓箭,恭敬地站立。大臣也前来国王旁,温和回应,独自一边站立。百姓放下兵器,聚集来围绕国王。就在此时,大臣如同牵动着金铃的彩绳般,以柔和之声问国王:“是谁欺骗你,使你认为这里站着的是猎人?”此时,恶人带着利刃出现,站立于清净道路上。国王说:“他显明了我。”并诵述第六句偈言——
§122
122.
‘‘Esa pāpacaro poso, samma tiṭṭhati ārakā;
“这人恶劣凶恶,安然立于弓箭手之间;
Soyaṃ me idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo’’ti.
他欺骗了我,使我以为这里站着的是猎人。”
Tattha pāpacaroti vissaṭṭhācāro.
在那里,行为恶劣者,是行不洁净的恶行者。
Taṃ sutvā mahāsatto taṃ mittadubbhiṃ garahitvā raññā saddhiṃ sallapanto sattamaṃ gāthamāha –
闻此,伟大圣者斥责这恶友,与国王一同交谈,吟诵第七偈曰——
§123
123.
‘‘Saccaṃ kireva māhaṃsu, narā ekacciyā idha;
『人们确实如此说,只有个别人,在此地;
Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ seyyo, na tvevekacciyo naro’’ti.
木头虽然被击打,坚固却更胜,个人却未必坚固。』
Tattha niplavitanti uttāritaṃ. Ekacciyoti ekacco pana mittadubbhī pāpapuggalo udake patantopi uttārito na tveva seyyo. Kaṭṭhañhi nānappakārena upakārāya saṃvattati, mittadubbhī pana pāpapuggalo vināsāya, tasmā tato kaṭṭhameva varataranti porāṇakapaṇḍitā kathayiṃsu, mayā pana tesaṃ vacanaṃ na katanti.
此中“被击打”是指被抬举。所谓“个别人”,乃是指恶友中有罪之人,即便投进水中也会被抬举,故未必更加坚固。木头因各种用途而有利益,而恶友则导致毁灭。因此古贤说木头更好,我对此言不以为然。
Taṃ sutvā rājā itaraṃ gāthamāha –
国王听闻此语,便又说一偈——
§124
124.
‘‘Kiṃ nu ruru garahasi migānaṃ, kiṃ pakkhīnaṃ kiṃ pana mānusānaṃ;
“你到底为何厌恶猛兽,为何厌恶飞鸟,更为何厌恶人类?
Bhayaṃ hi maṃ vindatinapparūpaṃ, sutvāna taṃ mānusiṃ bhāsamāna’’nti.
因为听闻那人类所说之语,令我心生异样的惧怕。”
Tattha migānanti migānamaññataraṃ garahasi, udāhu pakkhīnaṃ, mānusānanti pucchi. Bhayañhi maṃ vindatīti bhayaṃ maṃ paṭilabhati, ahaṃ attani anissaro bhayasantako viya homi. Anapparūpanti mahantaṃ.
其中,‘猛兽’者,是最轻微的厌恶对象;‘飞鸟’者,次之而问;‘人类’者,则是所发问者。所谓‘令我心生惧怕’是说我获得了恐惧,自己如同一个无助的、被恐惧束缚的存在。‘异样’者,是指巨大的异常。
Tato mahāsatto ‘‘mahārāja, na migaṃ, na pakkhiṃ garahāmi, manussaṃ pana garahāmī’’ti dassento navamaṃ gāthamāha –
于是大着胆量者对世王说:“大王,我既不厌恶猛兽,也不厌恶飞鸟,我却厌恶人类。”说时出示第九偈,宣说此意——
§125
125.
‘‘Yamuddhariṃ vāhane vuyhamānaṃ, mahodake salile sīghasote;
「被大水激起的波浪中,乘舟疾行于大水广阔之河;
Tatonidānaṃ bhayamāgataṃ mama, dukkho have rāja asabbhi saṅgamo’’ti.
因此我这儿生起了恐惧,国王啊,众恶的相聚真是痛苦。」
Tattha vāhaneti patitapatite vahituṃ samatthe gaṅgāvahe. Mahodake salileti mahāudake mahāsalileti attho. Ubhayenāpi gaṅgāvahasseva bahuudakataṃ dasseti. Tatonidānanti mahārāja, yo mayhaṃ tayā dassito puriso, eso mayā gaṅgāya vuyhamāno aḍḍharattasamaye kāruññaravaṃ viravanto uddharito, tatonidānaṃ me idamajja bhayaṃ āgataṃ, asappurisehi samāgamo nāma dukkho, mahārājāti.
此处『乘舟』是指在水波起伏中驶行,『大水广阔之河』指的是大水,这里『广阔之水』的意思。无论用哪种说法,都表明水如江河般宽广。『因此』指的是大王,你是那位向我显现的人,我正处于水流中重重危险之时,慈悲心温柔而及时拯救了我,这缘故使我产生了恐惧,恶劣之人相聚,确实是苦恼,尊敬的国王。
Taṃ sutvā rājā tassa kujjhitvā ‘‘evaṃ bahūpakārassa nāma guṇaṃ na jānāti, vijjhitvā naṃ jīvitakkhayaṃ pāpessāmī’’ti dasamaṃ gāthamāha –
国王听后便愤怒地说:『这样多种恩德之人竟不知自己的福德,若识破他将遭生死毁灭。』这第十句颂曰——
§126
126.
‘‘Sohaṃ catuppattamimaṃ vihaṅgamaṃ, tanucchidaṃ hadaye ossajāmi;
『我』者,此处指四种断除法,如飞鸟般离舍肉体,心脏中放下了;
Hanāmi taṃ mittadubbhiṃ akiccakāriṃ, yo tādisaṃ kammakataṃ na jāne’’ti.
『我斩断那恶友,毁除其所作恶业,因不识那类业作故。』
Tattha catuppattanti catūhi vājapattehi samannāgataṃ. Vihaṅgamanti ākāsagāmiṃ. Tanucchidanti sarīrachindanaṃ. Ossajāmīti etassa hadaye vissajjemi.
此处“四种断除”者,具足四个特征:被比为飞鸟者,即如空中飞行者;『断除肉体』者,指断除身;『放下』者,谓于此心中舍弃。
Tato mahāsatto ‘‘mā esa maṃ nissāya nassatū’’ti cintetvā ekādasamaṃ gāthamāha –
继而这尊大人思惟『勿令此依赖而灭我』,便作一偈曰:
§127
127.
‘‘Dhīrassa bālassa have janinda, santo vadhaṃ nappasaṃsanti jātu;
『愚者常怀疑,智者不生戾害;安静者从不企图杀生;』
Kāmaṃ gharaṃ gacchatu pāpadhammo, yañcassa bhaṭṭhaṃ tadetassa dehi;
愿恶习去恶行,行欲趣所,予汝所受薪俸;
Ahañca te kāmakaro bhavāmī’’ti.
我当为汝成欲业。
Tattha kāmanti kāmena yathāruciyā attano gharaṃ gacchatu. Yañcassa bhaṭṭhaṃ tadetassa dehīti yañca tassa ‘‘idaṃ nāma te dassāmī’’ti tayā kathitaṃ, taṃ tassa dehi. Kāmakaroti icchākaro, yaṃ icchasi, taṃ karohi, maṃsaṃ vā me khāda, kīḷāmigaṃ vā karohi, sabbattha te anukūlavattī bhavissāmīti attho.
彼所谓欲,谓依心爱,赴己之家。所受薪俸,谓彼言『此乃吾所予』者,故付以此物。欲者即欲行,所愿便行,或食肉,或作戏耍,普遍顺适欲意也。
Taṃ sutvā rājā tuṭṭhamānaso mahāsattassa thutiṃ karonto anantaraṃ gāthamāha –
彼时国王闻此,心甚欢悦,即赞言曰—
§128
128.
‘‘Addhā rurū aññataro sataṃ so, yo dubbhato mānusassa na dubbhi;
『或有百中谁肯见,恶人难于善人逢;
Kāmaṃ gharaṃ gacchatu pāpadhammo, yañcassa bhaṭṭhaṃ tadetassa dammi;
恶行如同火宅,他所侍奉者,我当以此节制;
Ahañca te kāmacāraṃ dadāmī’’ti.
我亦当以此予你贪欲之行。
Tattha sataṃ soti addhā tvaṃ sataṃ paṇḍitānaṃ aññataro. Kāmacāranti ahaṃ tava dhammakathāya pasīditvā tuyhaṃ kāmacāraṃ abhayaṃ dadāmi, ito paṭṭhāya tumhe nibbhayā yathāruciyā viharathāti mahāsattassa varaṃ adāsi.
此处你闻百遍,是诸智者之一。所谓贪欲行者,我因悦闻你的法而内心欢喜,遂予你无惧的贪欲行,从此回避,惟愿你随意无畏恣意行处,因而给予你大人中的英明。
Atha naṃ mahāsatto ‘‘mahārāja, manussā nāma aññaṃ mukhena bhāsanti, aññaṃ kāyena karontī’’ti pariggaṇhanto dve gāthā abhāsi –
时,大人即称:“大王,人类用别口言说,用别身行事。”而分别考虑,唱两句偈语曰——
§129
129.
‘‘Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca vassitaṃ;
“聪慧的穴熊及鹳鸟,共居同雨季。
Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.
国王为人所轻视,因而被视为愚昧之人。
§130
130.
‘‘Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā;
『假若有人认为禁食是亲戚、朋友或挚友;
Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso’’ti.
他曾经善意为人,后来却明白世道。』
Taṃ sutvā rājā ‘‘migarāja, mā maṃ evaṃ maññi, ahañhi rajjaṃ jahantopi na tuyhaṃ dinnavaraṃ jahissaṃ, saddahatha, mayha’’nti varaṃ adāsi. Mahāsatto tassa santike varaṃ gaṇhanto attānaṃ ādiṃ katvā sabbasattānaṃ abhayadānaṃ varaṃ gaṇhi. Rājāpi taṃ varaṃ datvā bodhisattaṃ nagaraṃ netvā mahāsattañca nagarañca alaṅkārāpetvā deviyā dhammaṃ desāpesi. Mahāsatto deviṃ ādiṃ katvā rañño ca rājaparisāya ca madhurāya manussabhāsāya dhammaṃ desetvā rājānaṃ dasahi rājadhammehi ovaditvā mahājanaṃ anusāsitvā araññaṃ pavisitvā migagaṇaparivuto vāsaṃ kappesi. Rājā ‘‘sabbesaṃ sattānaṃ abhayaṃ dammī’’ti nagare bheriṃ carāpesi. Tato paṭṭhāya migapakkhīnaṃ koci hatthaṃ pasāretuṃ samattho nāma nāhosi. Migagaṇo manussānaṃ sassāni khādati, koci vāretuṃ na sakkoti. Mahājano rājaṅgaṇaṃ gantvā upakkosi. Tamatthaṃ pakāsento satthā imaṃ gāthamāha –
闻此,国王对狮王说:『不要这样看我,即使我放弃王位,也不会让你放弃所受的誓约,请信服我。』于是赐予护法最高誓愿。大觉者在其面前接受此誓,发誓作为所有众生的安乐护愿。国王也授予此誓,护持大觉者入城,为其布置宫殿,天女宣讲佛法。大觉者以天女为师,对国王及王众以柔和的人语宣说佛法,劝勉国王十种王法,教化大众。随后入林,在众狮围绕的森林中安住。国王行城中击鼓,宣说「我为一切众生护持安乐」。随后,狮群无法伸手而出;狮群吃人的尸体,也无法阻止。人民愤怒前往王宫责问。为此,佛陀阐明解释,说出了以下偈语——
§131
131.
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
『众多国邑聚集,众多村落亦聚集;』
Migā sassāni khādanti, taṃ devo paṭisedhatū’’ti.
『群鹿食用草饼,此乃天神欲以禁止也。』
Tattha taṃ devoti taṃ migagaṇaṃ devo paṭisedhatūti.
此中『天神』者,即鹿群被禁止之天神也。
Taṃ sutvā rājā gāthādvayamāha –
国王闻此,作双颂说——
§132
132.
‘‘Kāmaṃ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu;
『国邑勿生欲贪,国亦勿为毁灭;』
Na tvevāhaṃ ruruṃ dubbhe, datvā abhayadakkhiṇaṃ.
我并非会与恶兽为战,施以护身贡品。
§133
133.
‘‘Mā me janapado āsi, raṭṭhañcāpi vinassatu;
愿我的国土不可毁灭,诸邦亦不荒废;
Na tvevāhaṃ migarājassa, varaṃ datvā musā bhaṇe’’ti.
我非对狮子王献宝而虚妄言语。
Tattha māsīti kāmaṃ mayhaṃ janapado mā hotu. Rurunti na tveva ahaṃ suvaṇṇavaṇṇassa rurumigarājassa abhayadakkhiṇaṃ datvā dubbhissāmīti.
这里“愿我的国土不可毁灭”为我的愿望。我并非因给予金色野兽王护身贡品而要与恶兽作战。
Mahājano rañño vacanaṃ sutvā kiñci vattuṃ avisahanto paṭikkami. Sā kathā vitthārikā ahosi. Taṃ sutvā mahāsatto migagaṇaṃ sannipātāpetvā ‘‘ito paṭṭhāya manussānaṃ sassāni mā khādathā’’ti ovaditvā ‘‘attano khettesu paṇṇasaññaṃ bandhantū’’ti manussānaṃ ghosāpesi. Te tathā bandhiṃsu, tāya saññāya migā yāvajjatanā sassāni na khādanti.
广大民众听闻国王言辞拒绝一切争辩。此话广为流传。闻者心生大计,召集猛兽群聚,嘱咐曰:“从此之后,勿啖人间作物。”又向人告诫道:“须于自己田地筑牢栅栏。”人们依命而为,猛兽因这界限而不再吃人间庄稼。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto akataññūyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā seṭṭhiputto devadatto ahosi, rājā ānando, rurumigarājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊引导此法宣说时谓曰:「比库们,现在非彼天子德瓦达多心怀不满之时。」说此而引出本生故事:「当时,世尊前生为长者子德瓦达多,王为阿难多,而野猪王正是我自己。」
Rurumigarājajātakavaṇṇanā navamā. · 《鹿王卢卢本生》注释第九。
[483] 10. Sarabhamigajātakavaṇṇanā
[483] 十、沙拉跋鹿本生故事注释
Āsīsetheva purisoti idaṃ satthā jetavane viharanto attanā saṃkhittena pucchitapañhassa dhammasenāpatino vitthārena byākaraṇaṃ ārabbha kathesi. Kadā pana satthā theraṃ saṃkhittena pañhaṃ pucchīti? Devorohane. Tatrāyaṃ saṅkhepato anupubbikathā. Rājagahaseṭṭhino hi santake candanapatte āyasmatā piṇḍolabhāradvājena iddhiyā gahite satthā bhikkhūnaṃ iddhipāṭihāriyakaraṇaṃ paṭikkhipi. Tadā titthiyā ‘‘paṭikkhittaṃ samaṇena gotamena iddhipāṭihāriyakaraṇaṃ, idāni sayampi na karissatī’’ti cintetvā maṅkubhūtehi attano sāvakehi ‘‘kiṃ, bhante, iddhiyā pattaṃ na gaṇhathā’’ti vuccamānā ‘‘netaṃ āvuso, amhākaṃ dukkaraṃ, chavassa pana dārupattassatthāya attano saṇhasukhumaguṇaṃ ko gihīnaṃ pakāsessatīti na gaṇhimha, samaṇā pana sakyaputtiyā lolatāya iddhiṃ dassetvā gaṇhiṃsu. Mā ‘amhākaṃ iddhikaraṇaṃ bhāro’ti cintayittha, mayañhi tiṭṭhantu samaṇassa gotamassa sāvakā, ākaṅkhamānā pana samaṇena gotamena saddhiṃ iddhiṃ dassessāma, sace hi samaṇo gotamo ekaṃ pāṭihāriyaṃ karissati, mayaṃ dviguṇaṃ karissāmā’’ti kathayiṃsu.
世尊当时居于祇树林,自称男子,简略回答问难,大师法军领袖详尽解释。何时世尊简略答长老疑义?当在天帝下凡之际。于此简略前说。王舍城尊长乘檀香叶,及长者宾多纳帕拉德瓦迦以神通力摄持,世尊转教比库神通运作之事。彼时外道思维曰:「由同修天人所拒,释迦世尊神通因何不中止?」悉地者则谓:「勿谓我众,非苛责,护木材用,为己同修之细善,谁会显露?非我执,释迦年轻弟子见神通,生贪欲而取。勿谓我等为神通负累,愿弟子起立,盼释迦世尊我等持神通共显,若释迦世尊作一神通,我等两倍为之。」
Taṃ sutvā bhikkhū bhagavato ārocesuṃ ‘‘bhante, titthiyā kira pāṭihāriyaṃ karissantī’’ti. Satthā ‘‘bhikkhave, karontu, ahampi karissāmī’’ti āha. Taṃ sutvā bimbisāro āgantvā bhagavantaṃ pucchi ‘‘bhante, pāṭihāriyaṃ kira karissathā’’ti? ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Nanu, bhante, sikkhāpadaṃ paññatta’’nti. ‘‘Mahārāja, taṃ mayā sāvakānaṃ paññattaṃ, buddhānaṃ pana sikkhāpadaṃ nāma natthi. ‘‘Yathā hi, mahārāja, tava uyyāne pupphaphalaṃ aññesaṃ vāritaṃ, na tava, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabba’’nti. ‘‘Kattha pana, bhante, pāṭihāriyaṃ karissathā’’ti? ‘‘Sāvatthinagaradvāre kaṇḍambarukkhamūle’’ti. ‘‘Amhehi tattha kiṃ kattabba’’nti? ‘‘Natthi kiñci mahārājā’’ti. Punadivase satthā katabhattakicco cārikaṃ pakkāmi. Manussā ‘‘kuhiṃ, bhante, satthā gacchatī’’ti pucchanti. ‘‘Sāvatthinagaradvāre kaṇḍambarukkhamūle titthiyamaddanaṃ yamakapāṭihāriyaṃ kātu’’nti tesaṃ bhikkhū kathayanti. Mahājano ‘‘acchariyarūpaṃ kira pāṭihāriyaṃ bhavissati, passissāma na’’nti gharadvārāni chaḍḍetvā satthārā saddhiṃyeva agamāsi.
闻此,比库告世尊言:「世尊,彼外道必行神迹。」世尊言:「比库们,随其行,我亦行。」后毗摩萨罗来问:「世尊,可行何种神迹?」世尊答:「是,大王。」毗摩萨罗又言:「戒律可计较否?」世尊答:「大王,此是弟子们计数,非佛所制。譬如尊王陵园之花果,非他人砍,亦不可损。」毗摩萨罗问:「何处行神迹?」世尊答:「于娑婆提城门棠树根下。」毗摩萨罗问:「我等当为之何?」世尊答:「无所为,大王。」翌日,世尊托乞食事起行。人问:「世尊何往?」比库曰:「尔时天帝将于娑婆提城棠树根下设神迹试验。」众比库言:「必为奇异神迹,令众瞻仰。」舍家弃门,共偕世尊前往。
Aññatitthiyā ‘‘mayampi samaṇassa gotamassa pāṭihāriyakaraṇaṭṭhāne pāṭihāriyaṃ karissāmā’’ti upaṭṭhākehi saddhiṃ satthārameva anubandhiṃsu. Satthā anupubbena sāvatthiṃ gantvā raññā ‘‘pāṭihāriyaṃ kira, bhante, karissathā’’ti pucchito ‘‘karissāmī’’ti vatvā ‘‘kadā, bhante’’ti vutte ‘‘ito sattame divase āsāḷhipuṇṇamāsiya’’nti āha. ‘‘Maṇḍapaṃ karomi bhante’’ti? ‘‘Alaṃ mahārāja, mama pāṭihāriyakaraṇaṭṭhāne sakko devarājā dvādasayojanikaṃ ratanamaṇḍapaṃ karissatī’’ti. ‘‘Etaṃ kāraṇaṃ nagare ugghosāpemi, bhante’’ti? ‘‘Ugghosāpehi mahārājā’’ti. Rājā dhammaghosakaṃ alaṅkatahatthipiṭṭhiṃ āropetvā ‘‘bhagavā kira sāvatthinagaradvāre kaṇḍambarukkhamūle titthiyamaddanaṃ pāṭihāriyaṃ karissati ito sattame divase’’ti yāva chaṭṭhadivasā devasikaṃ ghosanaṃ kāresi. Titthiyā ‘‘kaṇḍambarukkhamūle kira karissatī’’ti sāmikānaṃ dhanaṃ datvā sāvatthisāmante ambarukkhe chindāpayiṃsu. Dhammaghosako puṇṇamīdivase pātova ‘‘ajja, bhagavato pāṭihāriyaṃ bhavissatī’’ti ugghosesi. Devatānubhāvena sakalajambudīpe dvāre ṭhatvā ugghositaṃ viya ahosi. Ye ye gantuṃ cittaṃ uppādenti, te te sāvatthiṃ pattameva attānaṃ passiṃsu, dvādasayojanikā parisā ahosi.
他外道亦言:「我等亦将于释迦世尊设神迹处行神迹。」诸侍从与世尊同进。同至娑婆提城,众问:「世尊果行神迹乎?」世尊答:「将行。」时世尊答曰:「于七月八日满月当设亭。」释迦世尊言:「大王,我于亭处神迹,萨咖天帝当于十二由旬处建宝亭。」毗摩萨罗曰:「以此告城中。」世尊王披戴华盖持法锣,于娑婆提城门棠树根下,将设神迹之事告知,遂告六日,诸天亦随之告示。外族闻之,往娑婆提城棠树中割伐。护法者宝锣于望月日清晨鸣响,犹如诸天长于四方宣告。往见者皆得见,集会十二由旬之众。
Satthā pātova sāvatthiṃ piṇḍāya pavisituṃ nikkhami. Kaṇḍo nāma uyyānapālo piṇḍipakkameva kumbhapamāṇaṃ mahantaṃ ambapakkaṃ rañño haranto satthāraṃ nagaradvāre disvā ‘‘idaṃ tathāgatasseva anucchavika’’nti adāsi. Satthā paṭiggahetvā tattheva ekamantaṃ nisinno paribhuñjitvā ‘‘ānanda, imaṃ ambaṭṭhiṃ uyyānapālakassa imasmiṃ ṭhāne ropanatthāya dehi, esa kaṇḍambo nāma bhavissatī’’ti āha. Thero tathā akāsi. Uyyānapālo paṃsuṃ viyūhitvā ropesi. Taṅkhaṇaññeva aṭṭhiṃ bhinditvā mūlāni otariṃsu, naṅgalasīsapamāṇo rattaṅkuro uṭṭhahi, mahājanassa olokentasseva paṇṇāsahatthakkhandho paṇṇāsahatthasākho ubbedhato ca hatthasatiko ambarukkho sampajji, tāvadevassa pupphāni ca phalāni ca uṭṭhahiṃsu. So madhukaraparivuto suvaṇṇavaṇṇaphalabharito nabhaṃ pūretvā aṭṭhāsi, vātappaharaṇakāle madhurapakkāni patiṃsu. Pacchā āgacchantā bhikkhū paribhuñjitvāva āgamiṃsu.
世尊起身乞食往娑婆提,园丁名叫干陀,园中池如瓦盆般大,盛满芒果,捧献世尊。世尊收受,坐一隅,食后谓阿难曰:「将此芒果树苗付园丁栽植,为园丁所守,此树名曰干陀。」长老如是而为。园丁耙土植苗,扩展根基,提耙如锄头升起,人众观看,如有五十手臂、五十枝叶之大树屹立,花果亦丰茂。蜂群绕飞,鲜果金黄满天,处于凉风天气果香盈室。后比库来,环膝供养世尊。
Sāyanhasamaye sakko devarājā āvajjento ‘‘satthu ratanamaṇḍapakaraṇaṃ amhākaṃ bhāro’’ti ñatvā vissakammadevaputtaṃ pesetvā dvādasayojanikaṃ nīluppalasañchannaṃ sattaratanamaṇḍapaṃ kāresi. Evaṃ dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatiṃsu. Satthā titthiyamaddanaṃ asādhāraṇaṃ sāvakehi yamakapāṭihāriyaṃ katvā bahujanassa pasannabhāvaṃ ñatvā oruyha buddhāsane nisinno dhammaṃ desesi. Vīsati pāṇakoṭiyo amatapānaṃ piviṃsu. Tato ‘‘purimabuddhā pana pāṭihāriyaṃ katvā kattha gacchantī’’ti āvajjento ‘‘tāvatiṃsabhavana’’nti ñatvā buddhāsanā uṭṭhāya dakkhiṇapādaṃ yugandharamuddhani ṭhapetvā vāmapādena sinerumatthakaṃ akkamitvā pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃ upagantvā antotemāsaṃ devānaṃ abhidhammapiṭakaṃ kathesi. Parisā satthu gataṭṭhānaṃ ajānantī ‘‘disvāva gamissāmā’’ti tattheva temāsaṃ vasi. Upakaṭṭhāya pavāraṇāya mahāmoggallānatthero gantvā bhagavato ārocesi. Atha naṃ satthā pucchi ‘‘kahaṃ pana etarahi sāriputto’’ti? ‘‘Eso, bhante, pāṭihāriye pasīditvā pabbajitehi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ saṅkassanagaradvāre vasī’’ti. ‘‘Moggallāna, ahaṃ ito sattame divase saṅkassanagaradvāre otarissāmi, tathāgataṃ daṭṭhukāmā saṅkassanagare ekato sannipatantū’’ti. Thero ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā āgantvā parisāya ārocetvā sakalaparisaṃ sāvatthito tiṃsayojanaṃ saṅkassanagaraṃ ekamuhutteneva pāpesi.
傍晚时分,萨咖天帝降临,告知说:「佛陀宝莲殿的重担交由我们承担。」了知此意后,派遣毗舍迦天子去往十二由旬外的蓝莲花覆盖的七宝宝莲殿,建造此殿。如此,众多达十万辐轮王天众聚集于此。世尊在漏尽天的加持下,为弟子展现殊胜的神通,令众多护法成就,令大众欢喜。世尊就座于佛坛之上说法,二十亿众饮用不死甘露。随后,有人问:「先代诸佛作大神通时,他们往何处去呢?」有人回答说:「往忉利天。」于是世尊起身,右足置于阎摩达尼石上,左足踏在湿泥上,暂宿于帕历伽百草根旁的绿毯石上,整整住满一个月,在此向天众说法。东西方诸众见到世尊所在地,不知情,便说:「看哪,我们去吧。」便各自在那里住满整月。大摩诃迦罗长老携众至世尊处,向世尊启请讲法。世尊问:「此时沙利菩多在哪里?」答曰:「尊者,他以大神通游行,在五百比库弟子合住的桑迦撒那城门口。」世尊告诉摩诃迦罗:「我第七天必到其处,愿于桑迦撒那城内一处会合,亲睹如来。」长老闻言答:「善哉。」遂往告知众弟子,整个众会住进距离三十由旬的桑迦撒那城,一时聚集。
Satthā vutthavasso pavāretvā ‘‘mahārāja, manussalokaṃ gamissāmī’’ti sakkassa ārocesi. Sakko vissakammaṃ āmantetvā ‘‘dasabalassa manussalokagamanatthāya tīṇi sopānāni karohī’’ti āha. So sinerumatthake sopānasīsaṃ saṅkassanagaradvāre dhurasopānaṃ katvā majjhe maṇimayaṃ, ekasmiṃ passe rajatamayaṃ, ekasmiṃ passe suvaṇṇamayanti tīṇi sopānāni māpesi, sattaratanamayā vedikāparikkhepā. Satthā lokavivaraṇaṃ pāṭihāriyaṃ katvā majjhe maṇimayena sopānena otari. Sakko pattacīvaraṃ aggahesi, suyāmo vālabījaniṃ, sahampati mahābrahmā chattaṃ dhāresi, dasasahassacakkavāḷadevatā dibbagandhamālādīhi pūjayiṃsu. Satthāraṃ dhurasopāne patiṭṭhitaṃ paṭhamameva sāriputtatthero vandi, pacchā sesaparisā. Tasmiṃ samāgame satthā cintesi ‘‘moggallāno ‘‘iddhimā’ti pākaṭo, upāli ‘vinayadharo’ti. Sāriputtassa pana mahāpaññaguṇo apākaṭo, ṭhapetvā maṃ añño etena sadiso samapañño nāma natthi, paññāguṇamassa pākaṭaṃ karissāmī’’ti paṭhamaṃ tāva puthujjanānaṃ visaye pañhaṃ pucchi, taṃ puthujjanāva kathayiṃsu tato sotāpannānaṃ visaye pañhaṃ pucchi, tampi sotāpannāva kathayiṃsu, puthujjanā na jāniṃsu. Evaṃ sakadāgāmivisaye anāgāmivisaye khīṇāsavavisaye mahāsāvakavisaye ca pañhaṃ pucchi, tampi heṭṭhimā heṭṭhimā na jāniṃsu, uparimā uparimāva kathayiṃsu. Aggasāvakavisaye puṭṭhapañhampi aggasāvakāva kathayiṃsu, aññe na jāniṃsu. Tato sāriputtattherassa visaye pañhaṃ pucchi, taṃ therova kathesi, aññe na jāniṃsu.
世尊住满一雨季后,召见萨咖天帝,言:「大王,我将前往人间。」萨咖天帝遂召见毗舍迦,吩咐道:「为天帝前往人间修三条通路。」毗舍迦于湿泥石上修筑阶梯,在桑迦撒那城城门口制作一座高阶,中间为宝石制阶梯,一侧为银阶,另一侧为黄金阶,三条阶梯高低不同,围绕七宝台座。世尊完成大神通降临宝阶中间。萨咖天帝着袈裟,头戴绢帛,梵天护持宝伞,十万辐轮王天以天香花环等敬礼。世尊立于高阶,第一拜即由长老沙利菩多礼拜,随后众弟子拜礼。会议中,世尊心念起:「摩诃迦罗具有神通,乌巴梨持律,沙利菩多智慧昌明无敌,世间无他可与匹敌,我将显扬智慧。」先向外道提問,外道答复,然后向初果沙门提问,亦得答复。再问不退转沙门,答复亦得。对无学比库发问,最高成员答复,而其他人不知。对念觉长老亦提问,唯此长老回答,其他人不知。
Manussā ‘‘ko nāma esa thero satthārā saddhiṃ kathesī’’ti pucchitvā ‘‘dhammasenāpati sāriputtatthero nāmā’’ti sutvā ‘‘aho mahāpañño’’ti vadiṃsu. Tato paṭṭhāya devamanussānaṃ antare therassa mahāpaññaguṇo pākaṭo jāto. Atha naṃ satthā –
人间众生问:「这位尊者是谁,与世尊同在讲法?」闻答曰:「名叫沙利菩多,法军统帅。」众人大声称赞:「啊!大智慧者!」于是,他在天人、人间中间崭露长老卓越的智慧资质。此时世尊说:
‘‘Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha;
「凡是显著之法,凡是诸学者在此,
Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisā’’ti. (su. ni. 1044; cūḷani. ajitamāṇavapucchā 63; netti. 14) –
我熟知彼等去处,问答请速启示。」(出自《中部尼柯耶·阿吉陀·问答经》第63节及《净行论》第14条)
Buddhavisaye pañhaṃ pucchitvā ‘‘imassa nu kho sāriputta, saṃkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo’’ti āha. Thero pañhaṃ oloketvā ‘‘satthā maṃ sekhāsekhānaṃ bhikkhūnaṃ āgamanapaṭipadaṃ pucchatī’’ti pañhe nikkaṅkho hutvā ‘‘āgamanapaṭipadā nāma khandhādivasena bahūhi mukhehi sakkā kathetuṃ, kataṃ nu kho kathento satthu ajjhāsayaṃ gaṇhituṃ sakkhissāmī’’ti ajjhāsaye kaṅkhi. Satthā ‘‘sāriputto pañhe nikkaṅkho, ajjhāsaye pana me kaṅkhati, mayā naye adinne kathetuṃ na sakkhissati, nayamassa dassāmī’’ti nayaṃ dadanto ‘‘bhūtamidaṃ sāriputta samanupassā’’ti āha. Evaṃ kirassa ahosi ‘‘sāriputto mama ajjhāsayaṃ gahetvā kathento khandhavasena kathessatī’’ti. Therassa saha nayadānena so pañho nayasatena nayasahassena upaṭṭhāsi. So satthārā dinnanaye ṭhatvā buddhavisaye pañhaṃ kathesi.
有人向世尊提问:「这位沙利菩多简略言说的经义,如何可详细明了显现呢?」长老审视问题后答:「世尊问询的是行者与学者们的来去修行之路。」问题已明,随即询问:「此条修行来去之道,可用诸多方式描述,从蕴等诸法,以多种面向表达,可为世尊理解所接受吗?」世尊表示疑惑。答曰:「沙利菩多愿为导引者,以蕴为纲领阐明。」世尊于是说明:「这是真实之法,沙利菩多将言说我内意,按五蕴集解。」世尊的言说使此问之旨得明。长老辅佐传道,带领众人。诸位尊者就此以详述回答有关世尊法义的问题。
Satthā dvādasayojanikāya parisāya dhammaṃ desesi. Tiṃsa pāṇakoṭiyo amatapānaṃ piviṃsu. Satthā parisaṃ uyyojetvā cārikaṃ caranto anupubbena sāvatthiṃ gantvā punadivase sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhūhi vatte dassite gandhakuṭiṃ pāvisi. Sāyanhasamaye bhikkhū therassa guṇakathaṃ kathentā dhammasabhāyaṃ nisīdiṃsu ‘‘mahāpañño, āvuso, sāriputto puthupañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño dasabalena saṃkhittena pucchitapañhaṃ vitthārena kathesī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi esa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ kathesiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊以十二由旬的僧团为对象宣说教法。三千万众饮无漏甘露。世尊率领僧团出行,逐步行走,往沙瓦提去,翌日于沙瓦提托钵行脚,受托钵食后回到精舍。傍晚时分,比库们围坐,讲述长老的功德,于法会中说:“大智者啊,朋友啊,沙利子,慧新锐,精明迅捷,断除烦恼的智慧,如十力一般,于简要问答中详尽答说。”世尊来到,说:“比库们,现在坐着听闻正当的话。”询问后说明:“此为其名称。比库们,他现在详细讲解过去已有的简短论说的义理。”于是带来过去的教益。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sarabhamigayoniyaṃ nibbattitvā araññe vasati. Rājā migavittako ahosi thāmasampanno, aññaṃ manussaṃ ‘‘manusso’’tipi na gaṇeti. So ekadivasaṃ migavaṃ gantvā amacce āha – ‘‘yassa passena migo palāyati, tena so daṇḍo dātabbo’’ti. Te cintayiṃsu ‘‘kadāci vemajjhe ṭhitamigaṃ vijjhanti, kadāci uṭṭhitaṃ, kadāci palāyantampi, ajja pana yena kenaci upāyena rañño ṭhitaṭṭhānaññeva āropessāmā’’ti. Cintetvā ca pana katikaṃ katvā rañño dhuramaggaṃ adaṃsu. Te mahantaṃ gumbaṃ parikkhipitvā muggarādīhi bhūmiṃ pothayiṃsu. Paṭhamameva sarabhamigo uṭṭhāya tikkhattuṃ gubbhaṃ anuparigantvā palāyanokāsaṃ olokento sesadisāsu manusse bāhāya bāhaṃ dhanunā dhanuṃ āhacca nirantare ṭhite disvā rañño ṭhitaṭṭhāneyeva okāsaṃ addasa. So ummīlitesu akkhīsu vālukaṃ khipamāno viya rājānaṃ abhimukho agamāsi. Rājā taṃ lahusampattaṃ disvā saraṃ ukkhipitvā vijjhi. Sarabhamigā nāma saraṃ vañcetuṃ chekā honti, sare abhimukhaṃ āgacchante vegaṃ hāpetvā tiṭṭhanti, pacchato āgacchante vegena purato javanti, uparibhāgenāgacchante piṭṭhiṃ nāmenti, passenāgacchante thokaṃ apagacchanti, kucchiṃ sandhāyāgacchante parivattitvā patanti, sare atikkante vātacchinnavalāhakavegena palāyanti.
过去在巴拉那西,菩提萨埵作王时,出生于麋鹿族,隐居于森林。国王乃猎鹿者,富有庄园,他不把别人当作人而已。一天他猎鹿,向随从说:‘看见哪只鹿逃跑,谁就给以惩罚。’随从们考虑:‘何时打中站立的鹿,何时打中起立的,何时打中逃走的?今天倒要想法子把鹿引到国王所在之处。’思虑毕破坏障碍,铺设陷阱,用陷阱和网罗封闭土地。首只麋鹿起立,迅速绕过深坑逃走,观察逃跑时机,看见人手持弓箭紧追,躲避猎人,见国王所在之处旁有空隙。它用像沙粒飞洒一般灵活的眼光朝王奔去。国王见它轻松接近,拉满弦箭射中它。麋鹿们逼近障碍往往欺诈,向前接近时迅速停步,后面过来时快速超前,上方经过时能避开障碍,旁观时会绕行摔倒,钻过障碍时会迅速逃离如暴风骤雨般的障碍物。
Sopi rājā tasmiṃ parivattitvā patite ‘‘sarabhamigo me viddho’’ti nādaṃ muñci. Sarabho uṭṭhāya vātavegena palāyi. Balamaṇḍalaṃ bhijjitvā ubhosu passesu ṭhitaamaccā sarabhaṃ palāyamānaṃ disvā ekato hutvā pucchiṃsu ‘‘migo kassa ṭhitaṭṭhānaṃ abhiruhī’’ti? ‘‘Rañño ṭhitaṭṭhāna’’nti . ‘‘Rājā ‘viddho me’ti vadati, konena viddho, nibbirajjho bho amhākaṃ rājā, bhūminena viddhā’’ti te nānappakārena raññā saddhiṃ keḷiṃ kariṃsu. Rājā cintesi ‘‘ime maṃ parihasanti, na mama pamāṇaṃ jānantī’’ti gāḷhaṃ nivāsetvā pattikova khaggaṃ ādāya ‘‘sarabhaṃ gaṇhissāmī’’ti vegena pakkhandi. Atha naṃ disvā tīṇi yojanāni anubandhi. Sarabho araññaṃ pāvisi, rājāpi pāvisi. Tattha sarabhamigassa gamanamagge saṭṭhihatthamatto mahāpūtipādanarakāvāṭo atthi, so tiṃsahatthamattaṃ udakena puṇṇo tiṇehi ca paṭicchanno. Sarabho udakagandhaṃ ghāyitvāva āvāṭabhāvaṃ ñatvā thokaṃ osakkitvā gato. Rājā pana ujukameva gacchanto tasmiṃ pati.
国王追逐中摔倒,喊叫说:“麋鹿我中了!”麋鹿起身乘风迅速逃遁。猎人们扰乱营地,双方站立观察逃走的麋鹿,问:“鹿到何处停留?”答曰“王所在之处。”国王说:“它说被我射中,谁打中它?我们王被它用地面击中。”猎人们以多种手段跟国王嘲笑。国王思忖:“他们嘲笑我,不知道我的能力。”愤怒挺弓快速追击麋鹿。麋鹿见状,跟随三十由旬远离。麋鹿入林,国王亦进入。麋鹿行路处有六十肘长的大坑深壕,坑长三十肘积水满盈,上方覆盖着青草。麋鹿闻水气,知障碍呈缠绕状,绕行过去。国王则直直前进。
Sarabho tassa padasaddaṃ asuṇanto nivattitvā taṃ apassanto ‘‘narakāvāṭe patito bhavissatī’’ti ñatvā āgantvā olokento taṃ gambhīraudake apatiṭṭhaṃ kilamantaṃ disvā tena kataṃ aparādhaṃ hadaye akatvā sañjātakāruñño ‘‘mā mayi passanteva rājā nassatu, imamhā dukkhā naṃ mocessāmī’’ti āvāṭatīre ṭhito ‘‘mā bhāyi, mahārāja, mahantā dukkhā taṃ mocessāmī’’ti vatvā attano piyaputtaṃ uddharituṃ ussāhaṃ karonto viya tassuddharaṇatthāya silāya yoggaṃ katvāva ‘‘vijjhissāmī’’ti āgataṃ rājānaṃ saṭṭhihatthā narakā uddharitvā assāsetvā piṭṭhiṃ āropetvā araññā nīharitvā senāya avidūre otāretvā ovādamassa datvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Rājā mahāsattaṃ vinā vasituṃ asakkonto āha ‘‘sāmi sarabhamigarāja, mayā saddhiṃ bārāṇasiṃ ehi, dvādasayojanikāya te bārāṇasiyaṃ rajjaṃ dammi, taṃ kārehī’’ti. ‘‘Mahārāja, mayaṃ tiracchānagatā, na me rajjenattho, sace te mayi sineho atthi, mayā dinnāni sīlāni rakkhanto raṭṭhavāsinopi sīlaṃ rakkhāpehī’’ti taṃ ovaditvā araññameva pāvisi.
国王听见麋鹿足音,回头不见,心念“它必落入地狱深坑”。来到观察,见麋鹿在深水之中挣扎,见它心中不忍,生起慈悲念想说:“不要让我看到它被害,陛下,我以大悲救护您。”站于陷阱边,励精图治,筑石桥,向国王说:“若诸恶不作,勿惧困苦。”随后救起深坑内的麋鹿,安置于岸边,带入林中,给以训诫,并确立五戒。国王无法独自生活,呼唤道:“王麋鹿啊,愿与我同往贝罗那西,我将以十二由旬之邦赐于你管理,保护那国。”麋鹿答:“大王,我们为畜生,非为王意。若您喜好我,我守戒,护国民亦护戒”,说毕入林。
So assupuṇṇehi nettehi tassa guṇaṃ sarantova senaṃ pāpuṇitvā senaṅgaparivuto nagaraṃ gantvā ‘‘ito paṭṭhāya sakalanagaravāsino pañca sīlāni rakkhantū’’ti dhammabheriṃ carāpesi. Mahāsattena pana attano kataguṇaṃ kassaci akathetvā sāyanhe nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā alaṅkatasayane sayitvā paccūsakāle mahāsattassa guṇaṃ saritvā uṭṭhāya sayanapiṭṭhe pallaṅkena nisīditvā pītipuṇṇena hadayena chahi gāthāhi udānesi –
麋鹿带领众兽以车队围绕,多加护持,护卫军随行,进入城中,教诲众民“五戒当守”。大王却不能忘恩负义,对他所做恩德不予理睬。傍晚时分,食于树林中的果实,安卧华丽寝具,清晨述说德行,起立坐于床榻,心怀欢喜,以六首诗歌发愿歌唱:
§134
134.
‘‘Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
『愿此人安住』,不应生厌倦的智者;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
我见自己的状况如所欲,亦如所愿。
§135
135.
‘‘Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
『愿此人安住』,不应生厌倦的智者;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
我见自己如同水面上的浮物。
§136
136.
‘‘Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
『应当努力的人,圣贤不应生厌弃;』
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
『我观察你们自身,正如所愿,便是如此。』
§137
137.
‘‘Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
『应当努力的人,圣贤不应生厌弃;』
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
『我观察你们自身,犹如水面涟漪上升。』
§138
138.
‘‘Dukkhūpanītopi naro sapañño, āsaṃ na chindeyya sukhāgamāya;
譬如有智慧的人,即便遭受痛苦,也不应断绝追求幸福的念头;
Bahū hi phassā ahitā hitā ca, avitakkitā maccumupabbajanti.
因为感官接触既有害处亦有利益,众生在未深入思惟之前便出家修行。
§139
139.
‘‘Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati;
即使是未曾思惟的,也会成为思惟的,反之亦然;
Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā’’ti.
因为享受并非由思虑而生,无论是男子还是女子也是如此。」
Tattha āsīsetheva purisoti āsacchedakakammaṃ akatvā attano kammesu āsaṃ karotheva na ukkaṇṭheyya. Yathā icchinti ahañhi saṭṭhihatthā narakā uṭṭhānaṃ icchiṃ, somhi tatheva jāto, tato uṭṭhitoyevāti dīpeti. Ahitā hitā cāti dukkhaphassā ca sukhaphassā ca, ‘‘maraṇaphassā jīvitaphassā cā’’tipi attho, sattānañhi maraṇaphasso ahito jīvitaphasso hito, tesaṃ avitakkito acintitopi maraṇaphasso āgacchatīti dasseti. Acinti tampīti mayā ‘‘āvāṭe patissāmī’’ti na cintitaṃ, ‘‘sarabhaṃ māressāmī’’ti cintitaṃ, idāni pana me cintitaṃ naṭṭhaṃ, acintitameva jātaṃ. Bhogāti yasaparivārā. Ete cintāmayā na honti, tasmā ñāṇavatā vīriyameva kātabbaṃ. Vīriyavato hi acintitampi hotiyeva.
此处“怨恨者即为男子”,意谓不作断恨之业,而在自身业中生怨恨心,故不生嗔恨。譬如我欲凭六臂之力往生地狱,若得生还应即起身,这即是指示其理。所谓有害与有益,即痛苦感受与快乐感受,包括死亡感受与生存感受等义,众生中死亡感受即有害,生存感受则为有益,由此可知,未深思惟者是未从死亡感受中觉察到因果的。所谓未思惟者,我以为是“愚钝者”,即未思惟“我将堕入地狱”的苦难,却思惟“我必当大力抗争”,至今此念未灭,正是未思惟的现象。所谓享受,是指念头的环境和周围情境。未思惟者并非真正获得享乐者,故智者应当努力生起正精进。精进者即使未思惟亦能生起此心。
Tassevaṃ udānaṃ udānentasseva aruṇaṃ uṭṭhahi. Purohito ca pātova sukhaseyyapucchanatthaṃ āgantvā rājadvāre ṭhito tassa udānagītasaddaṃ sutvā cintesi ‘‘rājā hiyyo migavaṃ agamāsi, tattha sarabhamigaṃ viraddho bhavissati, tato amaccehi avahasiyamāno ‘māretvā naṃ āharissāmī’ti khattiyamānena taṃ anubandhanto saṭṭhihatthe narake patito bhavissati, dayālunā sarabharājena rañño dosaṃ acintetvā rājā uddharito bhavissati, tena maññe udānaṃ udānetī’’ti. Evaṃ brāhmaṇassa rañño paripuṇṇabyañjanaṃ udānaṃ sutvā sumajjite ādāse mukhaṃ olokentassa chāyā viya raññā ca sarabhena ca katakāraṇaṃ pākaṭaṃ ahosi. So nakhaggena dvāraṃ ākoṭesi. Rājā ‘‘ko eso’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ deva purohito’’ti. Athassa dvāraṃ vivaritvā ‘‘ito ehācariyā’’ti āha. So pavisitvā rājānaṃ jayāpetvā ekamantaṃ ṭhito ‘‘ahaṃ, mahārāja, tayā araññe katakāraṇaṃ jānāmi, tvaṃ ekaṃ sarabhamigaṃ anubandhanto narake patito, atha naṃ so sarabho silāya yoggaṃ katvā narakato uddhari, so tvaṃ tassa guṇaṃ anussaritvā udānaṃ udānesī’’ti vatvā dve gāthā abhāsi –
于是,诵揄念者有歌咏说:你应当振奋振奋。随后,有一位宫廷祭司为了问安舒适之床,来到王宫门前站立。听闻那诵揄念者的歌声,便思惟说:‘昨日国王狩猎归来时,那猛牛将会变得壮大;继而若遭同伴讥笑为“杀了它也不带回”,这位贵族武士必随之堕入六十层地狱;但慈悲的猛牛之王没有思量国王的过错,而是将国王救起。我想这就是诵揄念者和那诵揄念歌。’如此,宫廷祭司听闻王者那充实圆满意涵的诵揄念歌,心境平和,望向他的容颜,如同影子般,国王和猛牛之间的领情关系显然存在。祭司用指甲轻敲宫门,国王问:“是谁?”祭司答:“我是天神的宫廷祭司。”随后开启门扉,说:“从此去吧。”他入内拜见国王,向王汇报说:“陛下,我知道您在森林中那起猛牛事件,您追随那猛牛堕入地狱,后来猛牛用石头缢杀之,将您从地狱救出,您不忘其功,故有此诵揄念歌。”说毕,两句诗唱诵如下——
§140
140.
‘‘Sarabhaṃ giriduggasmiṃ, yaṃ tvaṃ anusarī pure;
“在那险峻山峰猛牛,您曾追逐从前;
Alīnacittassa tuvaṃ, vikkantamanujīvasi.
心意不正您却如此,憔悴地苟活。”
§141
141.
‘‘Yo taṃ viduggā narakā samuddhari, silāya yoggaṃ sarabho karitvā;
“那人从地狱解脱您,猛牛用石头缢杀;
Dukkhūpanītaṃ maccumukhā pamocayi, alīnacittaṃ ta migaṃ vadesī’’ti.
『受苦所引导的生命之门,应当使之解脱,纯净的心是那守护之鹿』。
Tattha anusarīti anubandhi. Vikkantanti uddharaṇatthāya kataparakkamaṃ. Anujīvasīti upajīvasi, tassānubhāvena tayā jīvitaṃ laddhanti attho. Samuddharīti uddhari. Ta migaṃ vadesīti taṃ suvaṇṇasarabhamigaṃ idha sirisayane nisinno vaṇṇesi.
于此,有‘依从’之意,谓接续。‘展开’是为救拔而极尽之勇。‘依止生活’是说依其资助生活,由此感受,从而获得生活的意义。‘拯救’是引导。‘称为鹿’是指那瑞金色善美的鹿,现坐于座尊之处而称述。
Taṃ sutvā rājā ‘‘ayaṃ mayā saddhiṃ na migavaṃ gato, sabbaṃ pavattiṃ jānāti, kathaṃ nu kho jānāti, pucchissāmi na’’nti cintetvā navamaṃ gāthamāha –
王闻此言,心想『此鹿并非我与共之鹿,通晓一切事理,我将如何知晓?必当发问』,思维后,于第九偈言——
§142
142.
‘‘Kiṃ tvaṃ nu tattheva tadā ahosi, udāhu te koci naṃ etadakkhā;
『尔时于彼,汝为何当下如是,授与某人而示此?』
Vivaṭacchaddo nusi sabbadassī, ñāṇaṃ nu te brāhmaṇa bhiṃsarūpa’’nti.
『汝如明镜照见一切,知识是否具足,如婆罗门为佛陀之形象?』
Tattha bhiṃsarūpanti kiṃ nu te ñāṇaṃ balavajātikaṃ, tenetaṃ jānāsīti.
那里,那些(教言)即具威力的究竟智是什么呢?正由于此故,说“你了知这个”。
Brāhmaṇo ‘‘nāhaṃ sabbaññubuddho, byañjanaṃ amakkhetvā tayā kathitagāthānaṃ pana mayhaṃ attho upaṭṭhātī’’ti dīpento dasamaṃ gāthamāha –
婆罗门说:“我不是全知的觉者,未能洞穿内涵,但这些颂诗对我有意义,能够守护。”发光者(佛)称诵第十偈曰——
§143
143.
‘‘Na cevahaṃ tattha tadā ahosiṃ, na cāpi me koci naṃ etadakkhā;
“我当时又非在那里,也没有任何人承认我此事,
Gāthāpadānañca subhāsitānaṃ, atthaṃ tadānenti janinda dhīrā’’ti.
而那些颂诗语句优美者,贤明的人即由此直接了了其义。”
Tattha subhāsitānanti byañjanaṃ amakkhetvā suṭṭhu bhāsitānaṃ. Atthaṃ tadānentīti yo tesaṃ attho, taṃ ānenti upadhārentīti.
此中“语句优美”即指未破译的含义而通达正确表达者。所谓‘了其义’者,是指由此说明和呈现其义理。
Rājā tassa tussitvā bahuṃ dhanaṃ adāsi. Tato paṭṭhāya dānādipuññābhirato ahosi, manussāpi puññābhiratā hutvā matamatā saggameva pūrayiṃsu. Athekadivasaṃ rājā ‘‘lakkhaṃ vijjhissāmī’’ti purohitamādāya uyyānaṃ gato. Tadā sakko devarājā bahū nave deve ca devakaññāyo ca disvā ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti āvajjento sarabhamigena narakā uddharitvā rañño sīlesu patiṭṭhāpitabhāvaṃ ñatvā ‘‘rañño ānubhāvena mahājano puññāni karoti, tena devaloko paripūrati, idāni kho pana rājā lakkhaṃ vijjhituṃ uyyānaṃ gato, taṃ vīmaṃsitvā sīhanādaṃ nadāpetvā sarabhamigassa guṇaṃ kathāpetvā attano ca sakkabhāvaṃ jānāpetvā ākāse ṭhito dhammaṃ desetvā mettāya ceva pañcannaṃ sīlānañca guṇaṃ kathetvā āgamissāmī’’ti cintetvā uyyānaṃ agamāsi. Rājāpi ‘‘lakkhaṃ vijjhissāmī’’ti dhanuṃ āropetvā saraṃ sannayhi. Tasmiṃ khaṇe sakko rañño ca lakkhassa ca antare attano ānubhāvena sarabhaṃ dassesi. Rājā taṃ disvā saraṃ na muñci. Atha naṃ sakko purohitassa sarīre adhimuccitvā gāthaṃ abhāsi –
国王喜悦之后赠予大量财富。由此他得以秉持布施而欢喜,连世人亦因布施而欢喜,彼此诸见皆获满足。有一日,国王命侍从说“我将去狩猎”,遂前往园林。当时天帝萨咖与众多新生天众及天女远观,彼此询问“此何故耶?”思维驱使,萨咖以群象救拔地狱,明了国王守戒立身之功德,便思想“国王以其权势而为众人造福,因是天界得以丰富。现今国王欲入园猎象,吾等宜当观其意,发出狮子吼,数述群象之德,彰显我萨咖身份,在空中宣说法义,赞叹五戒美善,当以慈爱诠释,必能平息此行。”于是遂入园。国王言“我将去狩猎”,携带武器全副武装。此时萨咖现身于国王与猎象之间。国王见之不放弃狩猎。此时萨咖扶持侍从之身发声言诵一偈曰——
§144
144.
‘‘Ādāya pattiṃ paraviriyaghātiṃ, cāpe saraṃ kiṃ vicikicchase tuvaṃ;
“携持钩叉愤力齐发,持弓有矢何犹疑?莫非弓弦拟斩象群,君王素有慧明德?”
Nunno saro sarabhaṃ hantu khippaṃ, annañhi etaṃ varapañña rañño’’ti.
其中“携持”者,指配备了弓箭等武器;“愤力”指他者之力气与勇猛;“持弓有矢何犹疑”即携弓持矢而为何犹豫不决?“莫非弓弦拟斩象群”则意谓你此弓弦乃为狩猎群象所持;“君王素有慧明德”意指国王福慧俱具,宽慧明达。
Tattha pattinti vājapattehi samannāgataṃ. Paraviriyaghātinti paresaṃ vīriyaghātakaṃ. Cāpe saranti etaṃ pattasahitaṃ saraṃ cāpe ādāya sannayhitvā idāni tvaṃ kiṃ vicikicchasi. Hantūti tayā vissaṭṭho hutvā esa saro khippaṃ imaṃ sarabhaṃ hanatu. Annañhi etanti varapañña, mahārāja, sarabho nāma rañño āhāro bhakkhoti attho.
“携持”意指装备或携带;“愤力”指他人之勇猛力气;“持弓有矢为何犹豫”意即你现在携带有装备武器,何以犹疑迟疑?“斩象群”乃用所执武器射杀群象;“慧明德”有二义,一是君王具慧德,二是群象非单纯野兽,乃国王所供养、喂养之食物之谓,故称为“慧明德”。
Tato rājā gāthamāha –
于是国王复诵偈曰——
§145
145.
一百四十五。
‘‘Addhā pajānāmi ahampi etaṃ, annaṃ migo brāhmaṇa khattiyassa;
世尊说:「我也同样知道这一点,婆罗门,猎人是王族的食物;
Pubbe katañca apacāyamāno, tasmā migaṃ sarabhaṃ no hanāmī’’ti.
以前曾经有所不敬,因此我不猎杀这猎物和猛兽。」
Tattha pubbe katañcāti brāhmaṇa, ahametaṃ ekaṃsena jānāmi yathā migo khattiyassa annaṃ, pubbe pana iminā mayhaṃ kataguṇaṃ pūjemi, tasmā taṃ na hanāmīti.
这里说『以前有所不敬』者,婆罗门,我仅凭一事知道,即猎物是王族的食物,以前我对于此物曾作善事恭敬,因此现在不猎杀它。
Tato sakko gāthādvayamāha –
随后天帝说了两句偈语——
§146
146.
一百四十六。
‘‘Neso migo mahārāja, asureso disampati;
『不是猛兽,大王,是恶鬼;』
Etaṃ hantvā manussinda, bhavassu amarādhipo.
『杀了它吧,人才是永生的主宰。』
§147
147.
‘‘Sace ca rājā vicikicchase tuvaṃ, hantuṃ migaṃ sarabhaṃ sahāyakaṃ;
『如果您怀疑,王啊,要去杀那猛兽和强助手;』
Saputtadāro naravīraseṭṭha, gantā tuvaṃ vetaraṇiṃ yamassā’’ti.
『他是许多儿子的父亲,是人中英雄,您要去阎摩之狱。』
Tattha asuresoti asuro eso, asurajeṭṭhako sakko esoti adhippāyena vadati. Amarādhipoti tvaṃ etaṃ sakkaṃ māretvā sayaṃ sakko devarājā hohīti vadati. Vetaraṇiṃ yamassāti ‘‘sace etaṃ ‘sahāyo me’ti cintetvā na māressasi, saputtadāro yamassa vetaraṇinirayaṃ gato bhavissasī’’ti naṃ tāsesi.
这里所谓恶鬼,是指为恶鬼首领的天帝萨咖。所谓永生主宰,是指您杀了这萨咖后,自己成为天帝王。所谓去阎摩之狱,是说如果您想『它是我的助手』就不杀它,就会去阎摩地狱,是许多儿子的父亲阎摩之地狱。
Tato rājā dve gāthā abhāsi –
于是国王说了两句偈语——
§148
148.
一百四十八偈。
‘‘Kāmaṃ ahaṃ jānapadā ca sabbe, puttā ca dārā ca sahāyasaṅghā;
我与诸人民以及诸子女、妻子、仆从群体;
Gacchemu taṃ vetaraṇiṃ yamassa, na tveva hañño mama pāṇado yo.
将要赴那阎摩的渡口,彼处无一是能夺我性命者。
§149
149.
一百四十九偈。
‘‘Ayaṃ migo kicchagatassa mayhaṃ, ekassa kattā vivanasmi ghore;
这猛虎虽对我十分危险,我却将其置于极恶的陷阱之中;
Taṃ tādisaṃ pubbakiccaṃ saranto, jānaṃ mahābrahme kathaṃ haneyya’’nti.
彼等作如是先作业者奔走,知晓大梵天如何灭其生命。
Tattha mama pāṇado yoti brāhmaṇa, yo mama pāṇadado yena me piyaṃ jīvitaṃ dinnaṃ, narakaṃ pavisantena mayā so na tveva hañño na hanitabbo, avajjho esoti vadati. Ekassa kattā vivanasmi ghoreti dāruṇe araññe paviṭṭhassa sato ekassa asahāyakassa mama kattā kārako jīvitassa dāyako, svāhaṃ taṃ iminā kataṃ tādisaṃ pubbakiccaṃ sarantoyeva taṃ guṇaṃ jānantoyeva kathaṃ haneyyaṃ.
此时,我的护命者乃婆罗门,是保护我的生命者,那赐我深爱生命的人。被诸地狱所入者,虽有我所侵害者,我不当杀害,称之为不清净者。只有一人因其所为,毁坏恐怖严厉,进入荒野森林中,于此一无帮助者,我之所为者,生命之与施予者。我亲自用此所行之先作业者奔走,是以知晓其德,知悉其如何灭亡。
Atha sakko purohitassa sarīrato apagantvā sakkattabhāvaṃ māpetvā ākāse ṭhatvā rañño guṇaṃ pakāsento gāthādvayamāha –
于是,萨咖远离宫廷主任之身,摒弃王体,立于空中,显扬王者美德而唱双颂曰:
§150
150.
‘‘Mittābhirādhī cirameva jīva, rajjaṃ imaṃ dhammaguṇe pasāsa;
与敌为友者久享生存,彼于国中以法德治理;
Nārīgaṇehi paricāriyanto, modassu raṭṭhe tidiveva vāsavo.
被众女侍奉者,应当欢喜,凡此天下诸天亦复如是欢喜。
§151
151.
‘‘Akkodhano niccapasannacitto, sabbātithī yācayogo bhavitvā;
『无瞋恚者,恒无猜忌心,成为诸宾客之主,
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ, anindito saggamupehi ṭhāna’’nti.
既与施与,依实相行,未受非难,得升天处。』
Tattha mittābhirādhīti mitte ārādhento tosento tesu adubbhamāno. Sabbātithīti sabbe dhammikasamaṇabrāhmaṇe atithī pāhunakeyeva katvā pariharanto yācitabbayuttako hutvā. Aninditoti dānādīni puññāni karaṇena pamudito devalokena abhinandito hutvā saggaṭṭhānaṃ upehīti.
其中谓「亲近友伴」者,即勉力亲近之友人,虽有忿恚,然无所恶行。称「诸宾客」者,谓一切善法沙门、婆罗门皆为宾客,视为贵客,给予周全照顾,习当施养,故名。称「未受非难」者,由于布施等功德所感,天界众生欢喜,令其升入天界之处。
Evaṃ vatvā sakko ‘‘ahaṃ mahārājaṃ taṃ pariggaṇhituṃ āgato, tvaṃ attānaṃ pariggaṇhituṃ nādāsi, appamatto hohī’’ti taṃ ovaditvā sakaṭṭhānameva gato.
于是萨咖天帝说道:『我来为那大王护持,你却不自护,应当精进!』劝勉后,即前往天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi sāriputto saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jānātiyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, purohito sāriputto, sarabhamigo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊宣说此法后言:『比库们,不是现在,乃至过去沙利佛虽简略宣说,然广博义理已为知晓。』然后,阐述本生故事来源……『当时国王名阿难,祭司是沙利佛,而猎人正是我萨咖天帝。』
Sarabhamigajātakavaṇṇanā dasamā. · 《沙拉巴鹿本生》注释第十。
Jātakuddānaṃ –
《本生经总引》——
Amba phandana javana, nārada dūta kaliṅgā;
稻谷成长如火速展开,罗睺使者传讯迦陵伽部;
Akitti takkāriyaṃ ruru, sarabhaṃ dasa terase.
恶名罪行的野牛咆哮肆虐,三十三天的天马驰骋交错。
Terasakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 十三集注释结束。