11. Ekādasakanipāto

561 段 · CSCD 巴利原典

11. Ekādasakanipāto11. 十一集

[455] 1. Mātuposakajātakavaṇṇanā

【455】一、母卫子本生讽诵

Tassanāgassa vippavāsenāti idaṃ satthā jetavane viharanto mātuposakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu sāmajātakavatthusadisameva. Satthā pana bhikkhū āmantetvā ‘‘mā bhikkhave, etaṃ bhikkhuṃ ujjhāyittha, porāṇakapaṇḍitā tiracchānayoniyaṃ nibbattāpi mātarā viyuttā sattāhaṃ nirāhāratāya sussamānā rājārahaṃ bhojanaṃ labhitvāpi ‘mātarā vinā na bhuñjissāmā’ti mātaraṃ disvāva gocaraṃ gaṇhiṃsū’’ti vatvā tehi yācito atītamāhari.

因为那头那头象的更替发情，世尊当时住在竹林精舍，便开始讲述一位母卫子的比库的故事。此故事乃与同类生本生故事相同的现行事迹。世尊召集比库们说：『比库们，不可烦恼此比库，诚如历代智者所说，虽出生于恶趣，但母亲未离弃他，七天来以无食自供养者。即便得到王者所供养的美食，若见母亲，必随其意而食。』说此话后，应请求而回溯过去事迹。

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese hatthiyoniyaṃ nibbattitvā sabbaseto ahosi abhirūpo dassanīyo pāsādiko lakkhaṇasampanno asītihatthisahassaparivāro. So jarājiṇṇaṃ mātaraṃ posesi, mātā panassa andhā. So madhuramadhurāni phalāphalāni hatthīnaṃ datvā mātu santikaṃ pesesi. Hatthī tassā adatvā attanāva khādanti. So pariggaṇhanto taṃ pavattiṃ ñatvā ‘‘yūthaṃ chaḍḍetvā mātarameva posessāmī’’ti rattibhāge aññesaṃ hatthīnaṃ ajānantānaṃ mātaraṃ gahetvā caṇḍoraṇapabbatapādaṃ gantvā ekaṃ naḷiniṃ upanissāya ṭhitāya pabbataguhāyaṃ mātaraṃ ṭhapetvā posesi. Atheko bārāṇasivāsī vanacarako maggamūḷho disaṃ vavatthapetuṃ asakkonto mahantena saddena paridevi. Bodhisatto tassa saddaṃ sutvā ‘‘ayaṃ puriso anātho, na kho pana metaṃ patirūpaṃ, yaṃ esa mayi ṭhite idha vinasseyyā’’ti tassa santikaṃ gantvā taṃ bhayena palāyantaṃ disvā ‘‘ambho purisa, natthi te maṃ nissāya bhayaṃ, mā palāyi, kasmā tvaṃ paridevanto vicarasī’’ti pucchitvā ‘‘sāmi, ahaṃ maggamūḷho, ajja me sattamo divaso’’ti vutte ‘‘bho purisa, mā bhāyi, ahaṃ taṃ manussapathe ṭhapessāmī’’ti taṃ attano piṭṭhiyaṃ nisīdāpetvā araññā nīharitvā nivatti. Sopi pāpo ‘‘nagaraṃ gantvā rañño ārocessāmī’’ti rukkhasaññaṃ pabbatasaññaṃ karontova nikkhamitvā bārāṇasiṃ agamāsi.

往昔在巴拉那西，菩萨成佛之前，于喜马拉雅山麓出生为象。其为群体之首，美丽端庄，极具特征，周围有八十头象侍从。当时他的母象已年老，且已失明。菩萨赐给她甘甜美果，送到母象身边哺育。那些象若不得果实，便自食之。菩萨见此情境，就说：『放弃群象，我要独自哺育母象。』夜晚，他带走那些不知情的象，扶持母象，来到秽辣忍那山脚的一处莲花池塘旁，安置母象于山洞中，悉心供养。一名巴拉那西国的伐木人，因不懂路途，迷失方向，无法辨别所在四方，害怕且忧心忡忡。听到声响，心想：『此人是无依无靠的孤儿，但不似我会消失的，定在我这里，否则怎会在此徘徊？』便前往他处，见其因恐惧而逃走，问曰：『先生，请无惧，我无意害你，你为何惧怕行走？』答言：『主人，我迷路了，今天是第七天。』他说：『先生勿忧，我会送你回人道。』令其坐于膝下，背负进入森林离去。那迷路者心想：『去城里投靠国王吧。』依树为山依，出发回巴拉那西。

Tasmiṃ kāle rañño maṅgalahatthī kālamakāsi. Rājā ‘‘sace kenaci katthaci opavayhaṃ kātuṃ yuttarūpo hatthī diṭṭho atthi, so ācikkhatū’’ti bheriṃ carāpesi. So puriso rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘mayā, deva, tumhākaṃ opavayho bhavituṃ yuttarūpo sabbaseto sīlavā hatthirājā diṭṭho, ahaṃ maggaṃ dassessāmi, mayā saddhiṃ hatthācariye pesetvā taṃ gaṇhāpethā’’ti āha. Rājā ‘‘sādhū’’ti ‘‘imaṃ maggadesakaṃ katvā araññaṃ gantvā iminā vuttaṃ hatthināgaṃ ānethā’’ti tena saddhiṃ mahantena parivārena hatthācariyaṃ pesesi. So tena saddhiṃ gantvā bodhisattaṃ naḷiniṃ pavisitvā gocaraṃ gaṇhantaṃ passi. Bodhisattopi hatthācariyaṃ disvā ‘‘idaṃ bhayaṃ na aññato uppannaṃ, tassa purisassa santikā uppannaṃ bhavissati, ahaṃ kho pana mahābalo hatthisahassampi viddhaṃsetuṃ samattho homi, kujjhitvā saraṭṭhakaṃ senāvāhanaṃ nāsetuṃ, sace pana kujjhissāmi, sīlaṃ me bhijjissati, tasmā ajja sattīhi koṭṭiyamānopi na kujjhissāmī’’ti adhiṭṭhāya sīsaṃ nāmetvā niccalova aṭṭhāsi. Hatthācariyo padumasaraṃ otaritvā tassa lakkhaṇasampattiṃ disvā ‘‘ehi puttā’’ti rajatadāmasadisāya soṇḍāya gahetvā sattame divase bārāṇasiṃ pāpuṇi. Bodhisattamātā pana putte anāgacchante ‘‘putto me rājarājamahāmattādīhi nīto bhavissati, idāni tassa vippavāsena ayaṃ vanasaṇḍo vaḍḍhissatī’’ti paridevamānā dve gāthā abhāsi –

此时国王举办盛大象节。国王说：『若有人看到适合表演的象，应告知我。』伐木人便去见国王说：『天神啊，我看到一头合适的象，是美丽端庄、道德纯正的象王。我知道道路，敬请派象师同我去接引此象。』国王答应同意说：『好。请结伴入林，带回前述象王。』伐木人带领众卫士，进入森林，见证菩萨采莲观察象群。菩萨见象师后说：『此事恐非偶然，此人离我不远，必有所事。我虽能以百万象强力推毁，但若不仔细，我军马战车必遭阻碍。若被阻，德行将毁，故今日起决不发怒，即便被百万生灵激怒也不。』决定立志后，取头而立，静止如死。象师攀上莲花叶，看见菩萨的特征，说：『来吧，孩子。』以如银制剑般的胡须，来到巴拉那西第七日。菩萨母亲闻讯，孩子未归怀，愁苦说：『我的孩子将由国王、王公大臣等供养；而此时因为象的更替发情，这林中缠绕之事将加重。』说着哀叹，作两句偈语——

§1

‘‘Tassa nāgassa vippavāsena, virūḷho sallakī ca kuṭajā ca;

「由于那头象的更替发情，光滑的象牙和卷曲的象眼；

Kuruvindakaravīrā bhisasāmā ca, nivāte pupphitā ca kaṇikārā.

豪勇强健如斫木勇士，开阔之地满布花朵与露珠。」

§2

‘‘Kocideva suvaṇṇakāyurā, nāgarājaṃ bharanti piṇḍena;

有些身披金色鳞甲的龙王，借食物供养而维持生命；

Yattha rājā rājakumāro vā, kavacamabhihessati achambhito’’ti.

在那里，无论是国王还是王子，都不会畏惧穿戴铠甲。

Tattha virūḷhāti vaḍḍhitā nāma, natthettha saṃsayoti asaṃsayavasenevamāha. Sallakī ca kuṭajā cāti indasālarukkhā ca kuṭajarukkhā ca. Kuruvindakaravīrā bhisasāmā cāti kuruvindarukkhā ca karavīranāmakāni mahātiṇāni ca bhisāni ca sāmākāni cāti attho. Ete ca sabbe idāni vaḍḍhissantīti paridevati. Nivāteti pabbatapāde. Pupphitāti mama puttena sākhaṃ bhañjitvā akhādiyamānā kaṇikārāpi pupphitā bhavissantīti vuttaṃ hoti. Kocidevāti katthacideva gāme vā nagare vā. Suvaṇṇakāyurāti suvaṇṇābharaṇā rājarājamahāmattā. Bharanti piṇḍenāti ajja mātuposakaṃ nāgarājaṃ rājārahassa bhojanassa suvaḍḍhitena piṇḍena posenti. Yatthāti yasmiṃ nāgarāje rājā nisīditvā. Kavacamabhihessatīti saṅgāmaṃ pavisitvā paccāmittānaṃ kavacaṃ abhihanissati bhindissati. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘yattha mama putte nisinno rājā vā rājakumāro vā achambhito hutvā sapattānaṃ kavacaṃ hanissati, taṃ me puttaṃ nāgarājānaṃ suvaṇṇābharaṇā ajja piṇḍena bharantī’’ti.

此处确有称之为茂盛繁长的龙木树；毫无疑问，如此说无误。椒树和枸杞树即是龙树。歌阇提、迦罗维罗以及比沙萨摩等，皆为龙树的诸种名称，均为大型茂盛且多分枝的树木。此等树木如今正日益生长壮大。"尼瓦塔"指山脚之处。"花开"意谓据我儿讲述，折断其枝而未被食用的芽孢也将开花结果。"有些"表达某村落或某城的含义。"身披金色"指着金银装饰富贵显赫之意。"借食物维持"意味着今日因供应给母亲守护者，即龙王，龙王因所供食物而强壮。"在那里"即龙王安坐之地。"穿戴铠甲"表示在交战中手持武器，攻击敌军铠甲。此事据说为：“当我儿安坐时，国王或王子无所畏惧，破坏敌军铠甲；我的儿子今日借助供养龙王的金银装饰而强壮。”

Hatthācariyopi antarāmaggeva rañño sāsanaṃ pesesi. Taṃ sutvā rājā nagaraṃ alaṅkārāpesi. Hatthācariyo bodhisattaṃ katagandhaparibhaṇḍaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ hatthisālaṃ netvā vicitrasāṇiyā parikkhipāpetvā rañño ārocāpesi. Rājā nānaggarasabhojanaṃ ādāya gantvā bodhisattassa dāpesi. So ‘‘mātaraṃ vinā gocaraṃ na gaṇhissāmī’’ti piṇḍaṃ na gaṇhi. Atha naṃ yācanto rājā tatiyaṃ gāthamāha –

护卫长者甚至将王命立即送达殿内。国王闻此，便装饰城池。护卫长者拿来佛陀前世，闻名以甘香之物丰富装饰的大象树叶，布置细致美观，摆设象牙座椅后告知国王。国王将城池美食带至佛陀供养。佛陀说：“若无母亲同伴，我不会离开原地。”遂不接受供养。国王请求后，第三句诗说：

§3

‘‘Gaṇhāhi nāga kabaḷaṃ, mā nāga kisako bhava;

“接受吧，龙之强者；不要成为带来苦恼之龙；

Bahūni rājakiccāni, tāni nāga karissasī’’ti.

众多王命之事，都将由你们来完成。”

Taṃ sutvā bodhisatto catutthaṃ gāthamāha –

闻此，菩萨诵第四偈言──

§4

‘‘Sā nūnasā kapaṇikā, andhā apariṇāyikā;

『此女确实心术狡诈，愚昧无知且未成熟；

Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti, giriṃ caṇḍoraṇaṃ patī’’ti.

以脚踢打树根，顽固如山峦。』

Tattha sā nūnasāti mahārāja, nūna sā esā. Kapaṇikāti puttaviyogena kapaṇā. Khāṇunti tattha tattha patitaṃ rukkhakaliṅgaraṃ. Ghaṭṭetīti paridevamānā tattha tattha pādena pothentī nūna pādena hanati . Giriṃ caṇḍoraṇaṃ patīti caṇḍoraṇapabbatābhimukhī, pabbatapāde paripphandamānāti attho.

其中『确实』者，大王，即此女也。『心术狡诈』谓因子别离而多怨恨之心。『树根』者，谓处处倒伏的树根荆棘。『踢打』意指忧痛而用脚践踏，实乃用脚击打之意。『顽固如山峦』者，意指这女恶向恶行，似向陡峭难攀的山峰，向山脚怒视攀扰之状。

Atha naṃ pucchanto rājā pañcamaṃ gāthamāha –

然后，国王未及发问时，菩萨又诵第五偈言──

§5

‘‘Kā nu te sā mahānāga, andhā apariṇāyikā;

『何者是你，这伟大神龙，愚昧无知且未成熟？』

Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti, giriṃ caṇḍoraṇaṃ patī’’ti.

「以脚踝踹击，山岳也会倾覆。」

Bodhisatto chaṭṭhaṃ gāthamāha –

菩萨宣说第六偈曰——

§6

‘‘Mātā me sā mahārāja, andhā apariṇāyikā;

「我之母亲啊，尊贵国王，她盲目且未觉悟；

Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti, giriṃ caṇḍoraṇaṃ patī’’ti.

以脚踝踹击，山岳也会倾覆。」

Rājā chaṭṭhagāthāya tamatthaṃ sutvā muñcāpento sattamaṃ gāthamāha –

国王听闻第六偈之意后，释怀放开，复诵第七偈曰——

§7

‘‘Muñcathetaṃ mahānāgaṃ, yoyaṃ bharati mātaraṃ;

「应放开那伟大的巨龙，因其背负着母亲；

Sametu mātarā nāgo, saha sabbehi ñātibhī’’ti.

妇人称为蛇王，与众亲属同在。

Tattha yoyaṃ bharatīti ayaṃ nāgo ‘‘ahaṃ, mahārāja, andhaṃ mātaraṃ posemi, mayā vinā mayhaṃ mātā jīvitakkhayaṃ pāpuṇissati, tāya vinā mayhaṃ issariyena attho natthi, ajja me mātu gocaraṃ alabhantiyā sattamo divaso’’ti vadati, tasmā yo ayaṃ mātaraṃ bharati, etaṃ mahānāgaṃ khippaṃ muñcatha. Sabbehi ñātibhīti saddhiṃ esa mātarā sametu samāgacchatūti.

此处所称养育者者，即此蛇王言：「大王啊，我抚养这盲目之母，倘若没有我，我母将遭遇生死浩劫；没有母亲，亦无我之王者利益。今日我未得侍奉母亲，已是第七日。」故此抚养母者，当速速放开此大蛇王。与众亲属言，即与众亲属一同，视此为母，宜聚集恭敬。

Aṭṭhamanavamā abhisambuddhagāthā honti –

第八，乃阿毗三佛颂诗 ——

§8

‘‘Mutto ca bandhanā nāgo, muttamādāya kuñjaro;

「已获解脱束缚的蛇王，携带解脱而行的大象；

Muhuttaṃ assāsayitvā, agamā yena pabbato.

仰赖一时呼吸，向山峰而去。」

§9

‘‘Tato so naḷiniṃ gantvā, sītaṃ kuñjarasevitaṃ;

「于是前往水泽，沐浴于寒凉大象践踏之地。」

Soṇḍāyūdakamāhatvā, mātaraṃ abhisiñcathā’’ti.

用刺猬刺破水罐，浇洒母亲的身体。

So kira nāgo bandhanā mutto thokaṃ vissamitvā rañño dasarājadhammagāthāya dhammaṃ desetvā ‘‘appamatto hohi, mahārājā’’ti ovādaṃ datvā mahājanena gandhamālādīhi pūjiyamāno nagarā nikkhamitvā tadaheva taṃ padumasaraṃ patvā ‘‘mama mātaraṃ gocaraṃ gāhāpetvāva sayaṃ gaṇhissāmī’’ti bahuṃ bhisamuḷālaṃ ādāya soṇḍapūraṃ udakaṃ gahetvā guhāleṇato nikkhamitvā guhādvāre nisinnāya mātuyā santikaṃ gantvā sattāhaṃ nirāhāratāya mātu sarīrassa phassapaṭilābhatthaṃ upari udakaṃ siñci, tamatthaṃ āvikaronto satthā dve gāthā abhāsi. Bodhisattassa mātāpi ‘‘devo vassatī’’ti saññāya taṃ akkosantī dasamaṃ gāthamāha –

这说的是，若龙解除束缚，放下戒杖，宣说王者十法的教义时，曾劝导王者说：‘须当精进，大王。’当时他被众人以香环等供养后，离开城邑，马上投宿于莲池水边，发愿说：‘我若亲自照料母亲的生活起居，必当承担。’他取了许多苦胆和刺猬之水，离开洞穴，从洞口坐定，往母亲身边去，为了忍受七日的断食，洒水于母体表面，施行此法。于是世尊宣说两偈。菩萨的母亲亦生起‘天神居住’之见解，愤怒相责，复说第十偈——

§10

10.

‘‘Koyaṃ anariyo devo, akālenapi vassati;

‘这非圣人之天，于无时节也降临；’

Gato me atrajo putto, yo mayhaṃ paricārako’’ti.

‘离我而去者正是子，为我侍奉者。’

Tattha atrajoti attato jāto.

其中“子”为自身所生。

Atha naṃ samassāsento bodhisatto ekādasamaṃ gāthamāha –

然后，菩萨劝诫他，诵第十一偈曰——

§11

11.

‘‘Uṭṭhehi amma kiṃ sesi, āgato tyāhamatrajo;

「起来吧，母亲，何必迟疑，我已至此仅为告别；

Muttomhi kāsirājena, vedehena yasassinā’’ti.

我已获释于迦尸王处，由贤明的韦提希国君解脱。」

Tattha āgato tyāhanti āgato te ahaṃ. Vedehenāti ñāṇasampannena. Yasassināti mahāparivārena tena raññā maṅgalahatthibhāvāya gahitopi ahaṃ mutto, idāni tava santikaṃ āgato uṭṭhehi gocaraṃ gaṇhāhīti.

此处『已至者』意为我已前来报别；『韦提希』指具有智慧之王；『贤明』指其带着盛大护卫以象征国王的威仪之故我得获释。今已至你处，母亲，起身行走去吧，承受此行。

Sā tuṭṭhamānasā rañño anumodanaṃ karontī osānagāthamāha –

此时母亲心满意足，承王之意，称颂道——

§12

12.

‘‘Ciraṃ jīvatu so rājā, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;

「愿这国王长寿安康，成为迦尸的兴盛之君；

Yo me puttaṃ pamocesi, sadā vuddhāpacāyika’’nti.

他使我子获释，永享慈悲与祝福。」

Tadā rājā bodhisattassa guṇe pasīditvā naḷiniyā avidūre gāmaṃ māpetvā bodhisattassa ca mātu cassa nibaddhaṃ vattaṃ paṭṭhapesi. Aparabhāge bodhisatto mātari kālakatāya tassā sarīraparihāraṃ katvā kāraṇḍakaassamapadaṃ nāma gato. Tasmiṃ pana ṭhāne himavantato otaritvā pañcasatā isayo vasiṃsu, taṃ vattaṃ tesaṃ adāsi. Rājā bodhisattassa samānarūpaṃ silāpaṭimaṃ kāretvā mahāsakkāraṃ pavattesi . Sakalajambudīpavāsino anusaṃvaccharaṃ sannipatitvā hatthimahaṃ nāma kariṃsu.

当时国王见证了菩萨的德行，便命令用莲花般美丽的织物不远地装饰村落，并在菩萨母亲紧闭的房间周围作围帷保护。后来菩萨在母亲临终时为其身体的安置起了作用，采取了名为“葫芦棒”的仪轨。在此之地，来自喜马拉雅山的五百名地主聚集，为母亲的安置提供场地。国王为菩萨雕刻了与其相似的石像，举办了盛大的供养仪式。整个净界的众生集会，以手触顶礼敬石像。

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne mātuposakabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rājā ānando ahosi, pāpapuriso devadatto, hatthācariyo sāriputto, mātā hatthinī mahāmāyā, mātuposakanāgo pana ahameva ahosinti.

佛陀接受了这些布施后，宣布了真理，讲说了生起故事，并在讲述真理结束时，证明了母亲和在家比库能获得初果。那时国王感到欢喜，说：恶人是迦楼罗神德叉陀，护法是沙利子，母亲是大摩耶，守护神则是我自己。

Mātuposakajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 《奉养母亲本生》注释第一。

[456] 2. Juṇhajātakavaṇṇanā

【456】第二篇朱那生故事解说

Suṇohi mayhaṃ vacanaṃ janindāti idaṃ satthā jetavane viharanto ānandattherena laddhavare ārabbha kathesi. Paṭhamabodhiyañhi vīsati vassāni bhagavato anibaddhupaṭṭhākā ahesuṃ. Ekadā thero nāgasamālo, ekadā nāgito, ekadā upavāṇo, ekadā sunakkhatto, ekadā cundo, ekadā nando, ekadā sāgato, ekadā meghiyo bhagavantaṃ upaṭṭhahi. Athekadivasaṃ bhagavā bhikkhū āmantesi ‘‘bhikkhave, idānimhi mahallako, ekacce bhikkhū ‘iminā maggena gacchāmā’ti vutte aññena gacchanti, ekacce mayhaṃ pattacīvaraṃ bhūmiyaṃ nikkhipanti, nibaddhupaṭṭhākaṃ me ekaṃ bhikkhuṃ jānāthā’’ti. ‘‘Bhante, ahaṃ upaṭṭhahissāmi, ahaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti sirasi añjaliṃ katvā uṭṭhite sāriputtattherādayo ‘‘tumhākaṃ patthanā matthakaṃ pattā, ala’’nti paṭikkhipi. Tato bhikkhū ānandattheraṃ ‘‘tvaṃ āvuso, upaṭṭhākaṭṭhānaṃ yācāhī’’ti āhaṃsu. Thero ‘‘sace me bhante, bhagavā attanā laddhacīvaraṃ na dassati, piṇḍapātaṃ na dassati, ekagandhakuṭiyaṃ vasituṃ na dassati, maṃ gahetvā nimantanaṃ na gamissati, sace pana bhagavā mayā gahitaṃ nimantanaṃ gamissati, sace ahaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā bhagavantaṃ daṭṭhuṃ āgataṃ parisaṃ āgatakkhaṇeyeva dassetuṃ labhissāmi , yadā me kaṅkhā uppajjati, tasmiṃ khaṇeyeva bhagavantaṃ upasaṅkamituṃ labhissāmi, sace yaṃ bhagavā mama parammukhā dhammaṃ katheti, taṃ āgantvā mayhaṃ kathessati, evāhaṃ bhagavantaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti ime cattāro paṭikkhepe catasso ca āyācanāti aṭṭha vare yāci, bhagavāpissa adāsi.

请听我说法：这位世尊住于祇树给孤独园，听闻安那长老以极盛果位开始讲经。最初，二十年间佛陀身边侍奉的护卫不离不弃。有时一位名叫龙像的护卫，有时叫龙多，有时叫乌瓦诺，有时叫苏纳迦多，还有僧侣准陀、难陀、萨咖多、鸣云侍奉佛陀。一日佛陀告诫比库们：‘诸比库，今夏安居中，有些比库听闻此道而行，有些将我的袈裟置于地，不远侍护持者，我知道其中一位。’‘世尊，我愿侍奉您，愿作侍者’比库们合掌起立。沙利子长老等人说：‘你放心去执行此事。’比库们对安那长老说‘你应请求侍者职位’。安那长老答言：‘若佛不授我袈裟、不授托钵、不让我居住单香屋、不接我受请，则我不去受请；若佛接受我的请，令我去侍者，并准我一旦见佛于远方或偏远国土，能即刻前往，则我意下无疑，我将侍奉世尊。’四次请求，终得佛陀许可。

So tato paṭṭhāya pañcavīsati vassāni nibaddhupaṭṭhāko ahosi. So pañcasu ṭhānesu etadagge ṭhapanaṃ patvā āgamasampadā, adhigamasampadā, pubbahetusampadā, attatthaparipucchāsampadā, titthavāsasampadā, yonisomanasikārasampadā, buddhūpanissayasampadāti imāhi sattahi sampadāhi samannāgato buddhassa santike aṭṭhavaradāyajjaṃ labhitvā buddhasāsane paññāto gaganamajjhe cando viya pākaṭo ahosi. Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, tathāgato ānandattheraṃ varadānena santappesī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṃ ānandaṃ varena santappesiṃ, pubbepāhaṃ yaṃ yaṃ esa yāci, taṃ taṃ adāsiṃyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.

于是安那长老开始担任近侍二十五年。他在五处修习，获得了来莲圆满、得入圆满、缘起圆满、意义圆满、外道圆满、善思惟圆满、佛所依处圆满七种德行，获得八功德的加持，在佛陀面前如明月照空。他们一时集会讨论佛陀因安那长老的随喜而心满意足。佛陀来到，问：‘诸比库，此处聚集何故？’有人回答：‘世尊，安那长老因其随喜而导致佛心欢喜。’佛陀说：‘过去，我因安那的布施而欢喜，乃至彼时所愿，我悉皆赐与。’

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa putto juṇhakumāro nāma hutvā takkasilāyaṃ sippaṃ uggahetvā ācariyassa anuyogaṃ datvā rattibhāge andhakāre ācariyassa gharā nikkhamitvā attano nivāsaṭṭhānaṃ vegena gacchanto aññataraṃ brāhmaṇaṃ bhikkhaṃ caritvā attano nivāsaṭṭhānaṃ gacchantaṃ apassanto bāhunā paharitvā tassa bhattapātiṃ bhindiṃ, brāhmaṇo patitvā viravi. Kumāro kāruññena nivattitvā taṃ hatthe gahetvā uṭṭhāpesi. Brāhmaṇo ‘‘tayā, tāta, mama bhikkhābhājanaṃ bhinnaṃ, bhattamūlaṃ me dehī’’ti āha. Kumāro ‘‘brāhmaṇa, na dānāhaṃ tava bhattamūlaṃ dātuṃ sakkomi, ahaṃ kho pana kāsikarañño putto juṇhakumāro nāma, mayi rajje patiṭṭhite āgantvā maṃ dhanaṃ yāceyyāsī’’ti vatvā niṭṭhitasippo ācariyaṃ vanditvā bārāṇasiṃ gantvā pitu sippaṃ dassesi. Pitā ‘‘jīvantena me putto diṭṭho, rājabhūtampi naṃ passissāmī’’ti rajje abhisiñci. So juṇharājā nāma hutvā dhammena rajjaṃ kāresi. Brāhmaṇo taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘idāni mama bhattamūlaṃ āharissāmī’’ti bārāṇasiṃ gantvā rājānaṃ alaṅkatanagaraṃ padakkhiṇaṃ karontameva disvā ekasmiṃ unnatappadese ṭhito hatthaṃ pasāretvā jayāpesi. Atha naṃ rājā anoloketvāva atikkami. Brāhmaṇo tena adiṭṭhabhāvaṃ ñatvā kathaṃ samuṭṭhāpento paṭhamaṃ gāthamāha –

过去，在波罗奈国梵撑达政权时代，菩萨的儿子名朱那王子，善于匠艺，曾奉师教学习。其暮夜出门，从师处离开，匆匆来到一位婆罗门比库处。此婆罗门看见他居住处人员误毁食器，摔碎食碗而倒地。王子因慈悲心起，将其扶起并安慰。婆罗门说：“孩子，我的食具坏了，还请给我新的碗。”王子答：“婆罗门，我不能给你食具，不过我叫朱那王子，有家世权力，到时你可来讨要财物。”礼敬师长后，王子去波罗奈，向父亲展现艺技。父王说：“儿，我看到你活着，也会见你成为国王。”王子遂治理国政。婆罗门闻讯说：“现在我要取回我之食具。”前往波罗奈，绕行装饰华丽宫城，驻足观看手势庆胜。国王经过，未察觉。当婆罗门知晓此景，且思如何开口，说出第一句诗。

§13

13.

‘‘Suṇohi mayhaṃ vacanaṃ janinda, atthena juṇhamhi idhānupatto;

『请听我言，人子啊，我确实以此义来此应召；』

Na brāhmaṇe addhike tiṭṭhamāne, gantabbamāhu dvipadinda seṭṭhā’’ti.

『不因婆罗门高居其上，而是双足尊者说应当去者。』

Tattha juṇhamhīti mahārāja, tayi juṇhamhi ahaṃ ekena atthena idhānuppatto, na nikkāraṇā idhāgatomhīti dīpeti. Addhiketi addhānaṃ āgate. Gantabbanti taṃ addhikaṃ addhānamāgataṃ yācamānaṃ brāhmaṇaṃ anoloketvāva gantabbanti paṇḍitā na āhu na kathentīti.

对此，『应召』者，世尊意谓：『我凭一义确来此应召，非凭其他缘故而来。』“高居”指“高处到来”；“应当去者”指那朝高处来请求的婆罗门。贤者观其人以来者恳求，谓其应去而非不去。

Rājā tassa vacanaṃ sutvā hatthiṃ vajiraṅkusena niggahetvā dutiyaṃ gāthamāha –

国王闻其言，执象以象铁杵拘引之，复作次偈曰：

§14

14.

‘‘Suṇomi tiṭṭhāmi vadehi brahme, yenāsi atthena idhānupatto;

『我闻命令，立而请说，何以此义来此应召；』

Kaṃ vā tvamatthaṃ mayi patthayāno, idhāgamo brahme tadiṅgha brūhī’’ti.

『请你对我说，其义何在，为何在婆罗门来此？』

Tattha iṅghāti codanatthe nipāto.

此处为赞叹和激励的章节。

Tato paraṃ brāhmaṇassa ca rañño ca vacanapaṭivacanavasena sesagāthā kathitā –

之后又记载婆罗门与国王互相对答，以对句形式述说余下的偈文——

§15

15.

‘‘Dadāhi me gāmavarāni pañca, dāsīsataṃ satta gavaṃsatāni;

『请将村庄五处赐予我，奴隶百名，七十头牛。

Parosahassañca suvaṇṇanikkhe, bhariyā ca me sādisī dve dadāhi.

一千块金币，也赠与我两位妻子。』

§16

16.

‘‘Tapo nu te brāhmaṇa bhiṃsarūpo, mantā nu te brāhmaṇa cittarūpā;

『婆罗门啊，难道你的修行像火焰般猛烈吗？婆罗门啊，你的思虑心念如何？

Yakkhā nu te assavā santi keci, atthaṃ vā me abhijānāsi kattaṃ.

难道你拥有些许夜叉恶鬼，或者你对我的利益有所认识或所图谋？』

§17

17.

‘‘Na me tapo atthi na cāpi mantā, yakkhāpi me assavā natthi keci;

『无我对苦行无所行，亦无咒术可依，魔王亦无法侵入吾心。』

Atthampi te nābhijānāmi kattaṃ, pubbe ca kho saṅgatimattamāsi.

『虽然如此，我未曾知晓其由来，然以前实曾同在一处。』

§18

18.

‘‘Paṭhamaṃ idaṃ dassanaṃ jānato me, na tābhijānāmi ito puratthā;

『这是我初次了解的教义，于此以东以西未尝识知。』

Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, kadā kuhiṃ vā ahu saṅgamo no.

『请明示，何时何处曾有过我们之间的接触。』

§19

19.

‘‘Gandhārarājassa puramhi ramme, avasimhase takkasīlāyaṃ deva;

『于甘达拉王城之中，胜德诸神居住之处；』

Tatthandhakāramhi timīsikāyaṃ, aṃsena aṃsaṃ samaghaṭṭayimha.

『于暗黑之地，犹如黑蚁聚集般，各自紧密相合。』

§20

20.

‘‘Te tattha ṭhatvāna ubho janinda, sārāṇiyaṃ vītisārayimha tattha;

『彼时二人相立，彼此间断绝了所有恩惠之缘；

Sāyeva no saṅgatimattamāsi, tato na pacchā na pure ahosi.

此即是分离，既无前后联系，无有来往。』

§21

21.

‘‘Yadā kadāci manujesu brahme, samāgamo sappurisena hoti;

『曾几何时，诸人在人间或梵天之中，能与善人聚集；

Na paṇḍitā saṅgatisanthavāni, pubbe kataṃ vāpi vināsayanti.

智慧者并不壅断和合之缘，亦不毁坏先前之所作之善。』

§22

22.

‘‘Bālāva kho saṅgatisanthavāni, pubbe kataṃ vāpi vināsayanti;

『愚人却壅断和合之缘，毁坏先前曾作之善；

Bahumpi bālesu kataṃ vinassati, tathā hi bālā akataññurūpā.

且多在愚人之中灭失所作，因此愚人是不知恩德之形态。』

§23

23.

‘‘Dhīrā ca kho saṅgatisanthavāni, pubbe kataṃ vāpi na nāsayanti;

『坚定者』者，必定能够镇定聚集之境，既往所为无一被抹灭；

Appampi dhīresu kataṃ na nassati, tathā hi dhīrā sukataññurūpā.

又即使在坚定者中间所为，亦无一被毁坏，实则坚定者，与善作善知之人相似。

§24

24.

‘‘Dadāmi te gāmavarāni pañca, dāsīsataṃ satta gavaṃsatāni;

『我』者，予汝五村庄，七百雇佣奴仆；

Parosahassañca suvaṇṇanikkhe, bhariyā ca te sādisī dve dadāmi.

黄金沙石千块，及汝妻室合并共二。

§25

25.

‘‘Evaṃ sataṃ hoti samecca rāja, nakkhattarājāriva tārakānaṃ;

『如此』者，国王合一百，宛若星宿之王诸星，

Āpūratī kāsipatī tathāhaṃ, tayāpi me saṅgamo ajja laddho’’ti.

秉承贵族重任，我今亦得与其交会。」

Tattha sādisīti rūpavaṇṇajātikulapadesena mayā sādisī ekasadisā dve mahāyasā bhariyā ca me dehīti attho. Bhiṃsarūpoti kiṃ nu te brāhmaṇa balavarūpasīlācāraguṇasaṅkhātaṃ tapokammaṃ atthīti pucchati. Mantā nu teti udāhu vicitrarūpā sabbatthasādhakā mantā te atthi. Assavāti vacanakārakā icchiticchitadāyakā yakkhā vā te keci santi. Kattanti kataṃ, udāhu tayā kataṃ kiñci mama atthaṃ abhijānāsīti pucchati. Saṅgatimattanti samāgamamattaṃ tayā saddhiṃ pubbe mama āsīti vadati. Jānato meti jānantassa mama idaṃ paṭhamaṃ tava dassanaṃ. Na tābhijānāmīti na taṃ abhijānāmi. Timīsikāyanti bahalatimirāyaṃ rattiyaṃ. Te tattha ṭhatvānāti te mayaṃ tasmiṃ aṃsena aṃsaṃ ghaṭṭitaṭṭhāne ṭhatvā vītisārayimha tatthāti tasmiṃyeva ṭhāne saritabbayuttakaṃ kathaṃ vītisārayimha, ahaṃ ‘‘bhikkhābhājanaṃ me tayā bhinnaṃ, bhattamūlaṃ me dehī’’ti avacaṃ, tvaṃ ‘‘idānāhaṃ tava bhattamūlaṃ dātuṃ na sakkomi, ahaṃ kho pana kāsikarañño putto juṇhakumāro nāma, mayi rajje patiṭṭhite āgantvā maṃ dhanaṃ yāceyyāsī’’ti avacāti imaṃ sāraṇīyakathaṃ karimhāti āha. Sāyeva no saṅgatimattamāsīti deva, amhākaṃ sāyeva aññamaññaṃ saṅgatimattamāsi, ekamuhuttikamahosīti dīpeti. Tatoti tato pana taṃmuhuttikamittadhammato pacchā vā pure vā kadāci amhākaṃ saṅgati nāma na bhūtapubbā.

此处所说的“相似”，乃以色相、声音、类属等词汇相称，意即我说“此处我也有一位妻子，一位同行伴侣”，此义也。所谓“恐怖形相”，即有人问：婆罗门啊，贵人是否具备威严、威猛的形状，具足端正品行与修持之功德呢？又有人问：“你在想念什么？”这类人形态多种，凡事皆通，有智者也在其中。所谓“阿斯萨伐”，此为言语造作者，或有如恶灵般的意愿所生之者。当问“所为为何？”即问“你做何事，是否已知道我之意图？”实际上不过是偶尔相遇，仅此而已。你与我之前并无深交。我知道，这是你首次向我示现。我不知你之身份，也未知其意。所谓“蟑螂群”，即夜深黑暗之时此类众多者。说“尔等立于此”，我等在此处形同身心紧密结合，如同各部分互相依存，一个地方聚集不散。遂称：“我所分食的彼香饭已被你分取，我身根本亦归于你。”你说：“现在我不能给你饭根，我乃工匠之子，名为少年，寄居于王府，若入王府，我将索要财物。”这是引用了乡间俗事进行说明。神人说：莫非这也是偶尔相遇？我们之间仅此而已，彼此交往不过一瞬。由此发光。说“从此以后”，是指根据那一瞬间之缘起因果，过去或将来，时有我等相遇。且往昔亦非无我与汝相识。

Na paṇḍitāti brāhmaṇa paṇḍitā nāma taṃmuhuttikaṃ saṅgatiṃ vā cirakālasanthavāni vā yaṃ kiñci pubbe kataguṇaṃ vā na nāsenti. Bahumpīti bahukampi . Akataññurūpāti yasmā bālā akataññusabhāvā, tasmā tesu bahumpi kataṃ nassatīti attho. Sukataññurūpāti suṭṭhu kataññusabhāvā. Etthāpi tatthāpi tathā hīti hi-kāro kāraṇattho. Dadāmi teti brāhmaṇena yācitayācitaṃ dadanto evamāha. Evaṃ satanti brāhmaṇo rañño anumodanaṃ karonto vadati, sataṃ sappurisānaṃ ekavārampi samecca saṅgati nāma evaṃ hoti. Nakkhattarājārivāti ettha ra-kāro nipātamattaṃ. Tārakānanti tārakagaṇamajjhe. Kāsipatīti rājānamālapati. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘deva, kāsiraṭṭhādhipati yathā cando tārakānaṃ majjhe ṭhito tārakagaṇaparivuto pāṭipadato paṭṭhāya yāva puṇṇamā āpūrati, tathā ahampi ajja tayā dinnehi gāmavarādīhi āpūrāmī’’ti. Tayāpi meti mayā pubbe tayā saddhiṃ laddhopi saṅgamo aladdhova, ajja pana mama manorathassa nipphannattā mayā tayā saha saṅgamo laddho nāmāti nipphannaṃ me tayā saddhiṃ mittaphalanti vadati. Bodhisatto tassa mahantaṃ yasaṃ adāsi.

婆罗门曰：不称贤者为贤者者，乃指对这类偶尔结识、久远未通之人或事，或对曾有恩义与通达者不肯报答者称之。所谓“多者”，即种种众多。所谓“未感恩者”，乃指愚人本性不知感恩，故对多者终无所为。所谓“感恩者”，即本性善于回报恩惠者。此中即有因果关系。至于“给予”，即指婆罗门应求者予以供养、施舍。婆罗门乃如此行事。如此在王命许可下行事，且有善人一时聚合之际，所谓“结交”即为此理。所谓“昼星王子”，此处“ra”是音节，指星辰群。所谓“星辰”，即星宿众多之意。所谓“加西帕王”，是君王名号。此语有云：“天神，若如月亮立于群星之间，星宿环绕，行走至满月，此乃光明极盛之时，如今我乃是由多村庄等组成的诸城邦之王。”此外，我曾与她共存，虽时有不足，但如今我与她结交已得圆满，故谓“依赖她为友谊成熟”的完满。菩萨因而得大名声。

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṃ ānandaṃ varena santappesiṃ yevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā brāhmaṇo ānando ahosi, rājā pana ahameva ahosi’’nti.

师长携带此佛法教诲而来，言：“比库们，如今不必如早前苦劝阿难亦师长一般”，并以故事说：“当时那婆罗门名为阿难，而王则是我自己。”

Juṇhajātakavaṇṇanā dutiyā. · 《朱那本生》注释第二。

[457] 3. Dhammadevaputtajātakavaṇṇanā

[457] 三、佛法天子本生故事释义

Yasokaro puññakarohamasmīti idaṃ satthā jetavane viharanto devadattassa pathavipavesanaṃ ārabbha kathesi. Tadā hi bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, devadatto tathāgatena saddhiṃ paṭivirujjhitvā pathaviṃ paviṭṭho’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na idānevesa, bhikkhave, mama jinacakke pahāraṃ datvā pathaviṃ paviṭṭho, pubbepi dhammacakke pahāraṃ datvā pathaviṃ pavisitvā avīciparāyaṇo jātoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.

此语“我是一造福者，亦是一行善者”，是指世尊当日在揭德林中与迭瓦达德住处相距不远之地说法。彼时比库众集会讨论时有人说：“朋友们，迭瓦达德违背如来意志，入土之事不洁。”世尊至来，问：“此地诸位谁为法会坐席？”答曰：“名号即是彼处。”世尊告曰：“诸比库，我非此地，吾曾于过去法轮初转时进入此处，终成无遗。”自述过去之经历。

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāmāvacaradevaloke dhammo nāma devaputto hutvā nibbatti, devadatto adhammo nāma. Tesu dhammo dibbālaṅkārapaṭimaṇḍito dibbarathavaramabhiruyha accharāgaṇaparivuto manussesu sāyamāsaṃ bhuñjitvā attano attano gharadvāre sukhakathāya nisinnesu puṇṇamuposathadivase gāmanigamajanapadarājadhānīsu ākāse ṭhatvā ‘‘pāṇātipātādīhi dasahi akusalakammapathehi viramitvā mātupaṭṭhānadhammaṃ pitupaṭṭhānadhammaṃ tividhasucaritadhammañca pūretha , evaṃ saggaparāyaṇā hutvā mahantaṃ yasaṃ anubhavissathā’’ti manusse dasa kusalakammapathe samādapento jambudīpaṃ padakkhiṇaṃ karoti. Adhammo pana devaputto ‘‘pāṇaṃ hanathā’’tiādinā nayena dasa akusalakammapathe samādapento jambudīpaṃ vāmaṃ karoti. Atha tesaṃ ākāse rathā sammukhā ahesuṃ. Atha nesaṃ parisā ‘‘tumhe kassa, tumhe kassā’’ti pucchitvā ‘‘mayaṃ dhammassa, mayaṃ adhammassā’’ti vatvā maggā okkamitvā dvidhā jātā. Dhammopi adhammaṃ āmantetvā ‘‘samma, tvaṃ adhammo, ahaṃ dhammo, maggo mayhaṃ anucchaviko, tava rathaṃ okkāmetvā mayhaṃ maggaṃ dehī’’ti paṭhamaṃ gāthamāha –

过去于巴拉那西称为梵达人王统治之时，菩萨生于天宫，名为法天子；迭瓦达德则名为不法者。彼二天子，一者积聚神圣宝饰、乘神车驾临人间，与人共食，居各自宅舍，谈论安乐事，于圆满斋日，立于空中，告说“戒杀生等十恶业，行母慈护、父慈护及三种清净行为，如是修行至天堂，应得广大名声”。于此人世间围绕尽行十善而行遍全球。反而，不法天子则引众作恶，行十恶业逆行于地上。二者战车相向而立，其众会中相问：“尔属谁方？”答曰：“我方法，我方非法。”入道裂成二派。法方谓非法方：“尔为非法，我为法，尔应降道于我，令我可以得道。”并作第一偈：

§26

26.

‘‘Yasokaro puññakarohamasmi, sadātthuto samaṇabrāhmaṇānaṃ;

『我为喜乐作，亦为福德作，我常受赞于沙门婆罗门之间』。

Maggāraho devamanussapūjito, dhammo ahaṃ dehi adhamma magga’’nti.

『我断除道，受天人、众生敬礼，法我作，非法为道』是说。

Tattha yasokaroti ahaṃ devamanussānaṃ yasadāyako. Dutiyapadepi eseva nayo. Sadātthutoti sadā thuto niccapasattho. Tato parā –

其中『喜乐作』者，我为天人众生的名誉给予者。第二句亦为同义。『常受赞』者，谓常为称赞、恒久所称美。由此之后，有言——

§27

27.

‘‘Adhammayānaṃ daḷhamāruhitvā, asantasanto balavāhamasmi;

『我乘不法之车紧紧攀附，虽不安稳而强大』；

Sa kissa hetumhi tavajja dajjaṃ, maggaṃ ahaṃ dhamma adinnapubbaṃ.

『竟何因缘，你专注弃恶弃善，我为法而非非法之先行』？

§28

28.

‘‘Dhammo have pāturahosi pubbe, pacchā adhammo udapādi loke;

『法必先为现时，后不法于世生』；

Jeṭṭho ca seṭṭho ca sanantano ca, uyyāhi jeṭṭhassa kaniṭṭha maggā.

『长者』者为年长者，『上者』者为地位尊贵者，『无尽者』者为绵延不断者；年长者之上有年幼之道。

§29

29.

‘‘Na yācanāya napi pātirūpā, na arahatā tehaṃ dadeyyaṃ maggaṃ;

『非乞求』与『非相应』，阿拉汉不应授予汝此道；

Yuddhañca no hotu ubhinnamajja, yuddhamhi yo jessati tassa maggo.

两战难共存在，能获胜者得此道。

§30

30.

‘‘Sabbā disā anuvisaṭohamasmi, mahabbalo amitayaso atulyo;

吾遍行诸方，威猛无比，声誉无量，非凡强大；

Guṇehi sabbehi upetarūpo, dhammo adhamma tvaṃ kathaṃ vijessasi.

汝虽俱具诸德，然法理异于非法，尔何以能胜？

§31

31.

‘‘Lohena ve haññati jātarūpaṃ, na jātarūpena hananti lohaṃ;

犹如铁可破生肉，生肉不能破铁；

Sace adhammo hañchati dhammamajja, ayo suvaṇṇaṃ viya dassaneyyaṃ.

若奸邪见毁坏正法，则如同铁变成骄阳金一般显现。

§32

32.

‘‘Sace tuvaṃ yuddhabalo adhamma, na tuyha vuḍḍhā ca garū ca atthi;

「若汝为战斗愚弱者而行不正法，且汝无长老及尊者相佐；

Maggañca te dammi piyāppiyena, vācāduruttānipi te khamāmī’’ti. –

我愿以正道指示汝善恶、言辞粗言亦当宽恕尔。」

Imā cha gāthā tesaññeva vacanapaṭivacanavasena kathitā.

此六偈正是以彼辩难辩辞句式而论说。

Tattha sa kissa hetumhi tavajja dajjanti somhi ahaṃ adhammo adhammayānaṃ rathaṃ āruḷho abhīto balavā. Kiṃkāraṇā ajja bho dhamma, kassaci adinnapubbaṃ maggaṃ tuyhaṃ dammīti. Pubbeti paṭhamakappikakāle imasmiṃ loke dasakusalakammapathadhammo ca pubbe pāturahosi, pacchā adhammo. Jeṭṭho cāti pure nibbattabhāvena ahaṃ jeṭṭho ca seṭṭho ca porāṇako ca, tvaṃ pana kaniṭṭho, tasmā maggā uyyāhīti vadati. Napi pātirūpāti ahañhi te neva yācanāya na patirūpavacanena maggārahatāya maggaṃ dadeyyaṃ. Anuvisaṭoti ahaṃ catasso disā catasso anudisāti sabbā disā attano guṇena patthaṭo paññāto pākaṭo. Lohenāti ayamuṭṭhikena. Hañchatīti hanissati. Tuvaṃ yuddhabalo adhammāti sace tvaṃ yuddhabalosi adhamma. Vuḍḍhā ca garū cāti yadi tuyhaṃ ‘‘ime vuḍḍhā, ime garū paṇḍitā’’ti evaṃ natthi. Piyāppiyenāti piyenāpi appiyenāpi dadanto piyena viya te maggaṃ dadāmīti attho.

说者何因以此笑难师乎？我有因果，奸邪为奸邪车所载，怖惧而有力量。何以今日为正法者？昔有先人明道，尔当修行。远古第一时期此世间，先有十善业、正法初现，随后奸邪之行。昔者我为最老、最尊及古老，尔为最幼，故说『众法由道生』。我亦不以乞求或对答使尔得道果。复言四维八方皆显彰己性，血乃铁块之谓。诛杀为杀之意。尔为战斗愚弱者为奸邪者若尔是战斗愚弱者；无长老尊者者为若尔称『这些是长老尊者智者』则无其事。宽恕意乃以喜乐与不喜乐均可予以宽赦。」

Bodhisattena pana imāya gāthāya kathitakkhaṇeyeva adhammo rathe ṭhātuṃ asakkonto avaṃsiro pathaviyaṃ patitvā pathaviyā vivare dinne gantvā avīcimhiyeva nibbatti. Etamatthaṃ viditvā bhagavā abhisambuddho hutvā sesagāthā abhāsi –

然而觉者因不忍奸邪乘其车，堕落地狱，陷于地狱之下，于荒芜贫瘠之地转生。了解其义后，世尊成正觉时，随之而说此终结偈：

§33

33.

‘‘Idañca sutvā vacanaṃ adhammo, avaṃsiro patito uddhapādo;

在听闻这不正的言语之后，有如从断崖跌落一样，支脚向上而倒；

Yuddhatthiko ce na labhāmi yuddhaṃ, ettāvatā hoti hato adhammo.

若不能获得与战斗相称的战争，则这不正的事已被击败，战斗必定失败，受击之者即是这不正法。

§34

34.

‘‘Khantībalo yuddhabalaṃ vijetvā, hantvā adhammaṃ nihanitva bhūmyā;

忍辱之力胜过战斗之力，击败敌人之后将不正法斩断于地；

Pāyāsi vitto abhiruyha sandanaṃ, maggeneva atibalo saccanikkamo.

以刀剑武装，向前冲锋激烈争斗，如同过于强盛之敌人有真理之退出一般。

§35

35.

‘‘Mātā pitā samaṇabrāhmaṇā ca, asammānitā yassa sake agāre;

母亲、父亲、沙门、婆罗门等虽尊敬，若有人自身居处不敬重；

Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti te;

即便将其身体安置于此，身体解体后他们终将堕落于地狱。

Yathā adhammo patito avaṃsiro.

如同堕落堕落的恶法般的碎片。

§36

36.

‘‘Mātā pitā samaṇabrāhmaṇā ca, susammānitā yassa sake agāre;

『母亲、父亲、沙门与婆罗门，这些在家中受到恰当尊敬的人，

Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti te;

正是在此处弃置了身体，身躯破坏，往生善道（即善趣）；

Yathāpi dhammo abhiruyha sandana’’nti.

正如法（佛法）攀缘，获得安乐（天界）一样。』

Tattha yuddhatthiko ceti ayaṃ tassa vilāpo, so kirevaṃ vilapantoyeva patitvā pathaviṃ paviṭṭho . Ettāvatāti bhikkhave, yāvatā pathaviṃ paviṭṭho, tāvatā adhammo hato nāma hoti. Khantībaloti bhikkhave, evaṃ adhammo pathaviṃ paviṭṭho adhivāsanakhantībalo taṃ yuddhabalaṃ vijetvā vadhitvā bhūmiyaṃ nihanitvā pātetvā vittajātatāya vitto attano rathaṃ āruyha maggeneva saccanikkamo tathaparakkamo dhammadevaputto pāyāsi. Asammānitāti asakkatā. Sarīradehanti imasmiṃyeva loke sarīrasaṅkhātaṃ dehaṃ nikkhipitvā. Nirayaṃ vajantīti yassa pāpapuggalassa ete sakkārārahā gehe asakkatā, tathārūpā yathā adhammo patito avaṃsiro, evaṃ avaṃsirā nirayaṃ vajantīti attho. Sugatiṃ vajantīti yassa panete sakkatā, tādisā paṇḍitā yathāpi dhammo sandanaṃ abhiruyha devalokaṃ gato, evaṃ sugatiṃ vajantīti.

这里所谓『战败者』是指其哀叹，这人正如这样哀叹着，已堕落入地，陷入地中。比库们，这里所说的『堕落入地者』，就是堕落入地中的恶法被击败了。所谓『耐心勇士』，比库们，是指这恶法如附着于地面般，以耐心为力量，战胜并杀死那入侵土地的战力，摧毁其，倒置其，将被夺走的他人的财产弃置，驾驭着自己的战车，就像穿越途径一般，真实而勇敢地离开。『受辱』者，指受辱折磨。『身躯』是指此世中称作身体的形态，弃置于此处。所谓『往生恶趣（地狱）』者，是指那种坏人无得尊敬，在家中不被尊敬，如同堕落的恶法碎片，故称为恶法堕落而入地狱。『往生善趣』者，是指诸善人若受尊敬，像圣士们攀缘祭坛般升天，故称往生善道。

Satthā evaṃ dhammaṃ desetvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto mayā saddhiṃ paṭivirujjhitvā pathaviṃ paviṭṭho’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā adhammo devaputto devadatto ahosi, parisāpissa devadattaparisā, dhammo pana ahameva, parisā buddhaparisāyevā’’ti.

世尊曾这样说法后，接着讲述故事——『比库们，过去我与天子迦旃延共修时，他说：“恶法已被我等击败并堕落入地。”当时那恶法的天子是迦旃延天子，他手下有迦旃延众随从，而我自己则代表佛的僧众。』

Dhammadevaputtajātakavaṇṇanā tatiyā. · 《法天子本生》注释第三。

[458] 4. Udayajātakavaṇṇanā

[458] 第四品乌代生经注解

Ekā nisinnāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu kusajātake (jā. 2.20.1 ādayo) āvi bhavissati. Satthā pana taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu kasmā kilesavasena evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā ukkaṇṭhitosi? Porāṇakapaṇḍitā samiddhe dvādasayojanike surundhananagare rajjaṃ kārentā devaccharapaṭibhāgāya itthiyā saddhiṃ satta vassasatāni ekagabbhe vasantāpi indriyāni bhinditvā lobhavasena na olokesu’’nti vatvā atītaṃ āhari.

有一时，世尊独自安住在揭伽林中，见一比库极为愤恨，便开始开示。此事出处见丘萨伽生经（生经 2.20.1段首）。世尊问那比库：“实然你心甚为愤恨乎？”比库答曰：“确实如此，尊者。”世尊又问：“何以比库以烦恼所染的心，于此特殊舍离法中生起烦恼？”世尊言：“昔日有诸贤比库，在被火焚烧的十二由旬守护城中，以天女之帮助，与妻子同住逾七百岁。他身心远离欲贪，感官不为所染。”世尊说罢，便为比库描述了那过去事迹。

Atīte kāsiraṭṭhe surundhananagare kāsirājā rajjaṃ kāresi, tassa neva putto, na dhītā ahosi. So attano deviyo ‘‘putte patthethā’’ti āha. Aggamahesīpi rañño vacanaṃ sampaṭicchitvā tathā akāsi. Tadā bodhisatto brahmalokā cavitvā tasseva rañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Athassa mahājanassa hadayaṃ vaḍḍhetvā jātabhāvena ‘‘udayabhaddo’’ti nāmaṃ kariṃsu. Kumārassa padasā caraṇakāle aññopi satto brahmalokā cavitvā tasseva rañño aññatarāya deviyā kucchimhi kumārikā hutvā nibbatti, tassāpi ‘‘udayabhaddā’’ti nāmaṃ kariṃsu. Kumāro vayappatto sabbasippanipphattiṃ pāpuṇi , jātabrahmacārī pana ahosi, supinantenapi methunadhammaṃ na jānāti, na tassa kilesesu cittaṃ allīyi. Rājā puttaṃ rajje abhisiñcitukāmo ‘‘kumārassa idāni rajjasukhasevanakālo, nāṭakāpissa paccupaṭṭhāpessāmī’’ti sāsanaṃ pesesi. Bodhisatto ‘‘na mayhaṃ rajjenattho, kilesesu me cittaṃ na allīyatī’’ti paṭikkhipitvā punappunaṃ vuccamāno rattajambunadamayaṃ itthirūpaṃ kāretvā ‘‘evarūpaṃ itthiṃ labhamāno rajjaṃ sampaṭicchissāmī’’ti mātāpitūnaṃ pesesi. Te taṃ suvaṇṇarūpakaṃ sakalajambudīpaṃ parihārāpetvā tathārūpaṃ itthiṃ alabhantā udayabhaddaṃ alaṅkāretvā tassa santike ṭhapesuṃ. Sā taṃ suvaṇṇarūpakaṃ abhibhavitvā aṭṭhāsi. Atha nesaṃ anicchamānānaññeva vemātikaṃ bhaginiṃ udayabhaddakumāriṃ aggamahesiṃ katvā bodhisattaṃ rajje abhisiñciṃsu. Te pana dvepi brahmacariyavāsameva vasiṃsu.

过去在迦尸国守护城中，有国王无子女。国王对妻子说：“应以子为先。”王后因悦从命如是办。那时，菩萨离开梵天往生，即是该国王后的子。菩萨大德深得众心，生时被称为“乌代吉德”。当王子行走踏步时，另一梵众神亦住其附近，与该国王后生下一女，名为“乌代吉德女”。王子年长，已具所有技艺，行为纯洁修道，虽常眠未中断，却不知男女交合之事，心亦未被烦恼障蔽。国王欲让王子继承国位，吩咐说：“现在是王子享受国乐福慧的时候了，尔后我必扶持尔。”菩萨心曰：“我无意为王，无烦恼打扰心念。”他一再拒绝，并夜晚造作浓密流泉之美妇形像，送于父母，称：“有此美女，我愿乐居王位。”父母将此黄金美丽形像谨慎供养，并用同样形象装饰乌代吉德女，安放其旁。该女见此黄金形像立起。后父母不愿此养女，即将其许配他人，名为乌代吉德王后。菩萨与女婿二人均修梵行，常住梵行。

Aparabhāge mātāpitūnaṃ accayena bodhisatto rajjaṃ kāresi. Ubho ekagabbhe vasamānāpi lobhavasena indriyāni bhinditvā aññamaññaṃ na olokesuṃ, apica kho pana ‘‘yo amhesu paṭhamataraṃ kālaṃ karoti, so nibbattaṭṭhānato āgantvā ‘asukaṭṭhāne nibbattosmī’ti ārocetū’’ti saṅgaramakaṃsu. Atha kho bodhisatto abhisekato sattavassasataccayena kālamakāsi. Añño rājā nāhosi, udayabhaddāyayeva āṇā pavatti. Amaccā rajjaṃ anusāsiṃsu. Bodhisattopi cutikkhaṇe tāvatiṃsabhavane sakkattaṃ patvā yasamahantatāya sattāhaṃ anussarituṃ nāsakkhi. Iti so manussagaṇanāya sattavassasataccayena āvajjetvā ‘‘udayabhaddaṃ rājadhītaraṃ dhanena vīmaṃsitvā sīhanādaṃ nadāpetvā dhammaṃ desetvā saṅgaraṃ mocetvā āgamissāmī’’ti cintesi. Tadā kira manussānaṃ dasavassasahassāyukakālo hoti. Rājadhītāpi taṃ divasaṃ rattibhāge pihitesu dvāresu ṭhapitaārakkhe sattabhūmikapāsādavaratale alaṅkatasirigabbhe ekikāva niccalā attano sīlaṃ āvajjamānā nisīdi. Atha sakko suvaṇṇamāsakapūraṃ ekaṃ suvaṇṇapātiṃ ādāya āgantvā sayanagabbheyeva pātubhavitvā ekamantaṃ ṭhito tāya saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –

后来父母寿终，菩萨即承国位。二人皆在一宫，同一胎生，却因贪欲断绝自控，彼此不相往来。且有众人起争斗，说：“首次做事者先临止处，当作烦恼不生的基点！”诸般斗争生起。菩萨接受加冕后，统治七百岁，不再有他王。乌代吉德世代相传，诸族人治理国家。菩萨临终时，飞临忉利天宫，因大慈与力，欲守七周，使众生幸得。谓今人间寿命为一万岁左右。乌代吉德王子于夜半时分在设坛之门护法所在之七重宝塔下，庄严端坐修戒。时，萨咖以金月宫来访，临睡卧处立于一旁，与之交谈，先唱一偈曰：

§37

37.

‘‘Ekā nisinnā suci saññatūrū, pāsādamāruyha aninditaṅgī;

“有一妇人端庄洁净，衣服高洁无瑕疵；

Yācāmi taṃ kinnaranettacakkhu, imekarattiṃ ubhayo vasemā’’ti.

恳求你用你如仙鸟般的眼睛，与我同守这夜晚。”

Tattha sucīti sucivatthanivatthā. Saññatūrūti suṭṭhu ṭhapitaūrū, iriyāpathaṃ saṇṭhapetvā sucivatthā ekikāva nisinnāsīti vuttaṃ hoti. Aninditaṅgīti pādantato yāva kesaggā aninditasarīrā paramasobhaggappattasarīrā. Kinnaranettacakkhūti tīhi maṇḍalehi pañcahi ca pasādehi upasobhitattā kinnarānaṃ nettasadisehi cakkhūhi samannāgate. Imekarattinti imaṃ ekarattaṃ ajja imasmiṃ alaṅkatasayanagabbhe ekato vaseyyāmāti yācati.

此中所谓净者，即净处之义。所谓明定者，是正确设立其明，设立步道，建起净处而一处坐定之意。所谓无瑕体者，乃指由足端至头顶，身无可指摘之处，为最光明圆满之体。所谓鬼神眼者，是以三层圆环与五座宫殿的华丽装饰，具备鬼神眼所特有之明亮光辉。所谓今一处者，祈愿今日在此装饰寝床之所，静坐于一处。

Tato rājadhītā dve gāthā abhāsi –

于此，王女唱出二句偈歌——

§38

38.

‘‘Okiṇṇantaraparikhaṃ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ;

“基座牢固坚实，篱笆重重环绕；

Rakkhitaṃ khaggahatthehi, duppavesamidaṃ puraṃ.

剑掌保护周全，这城难以侵入。”

§39

39.

‘‘Daharassa yuvino cāpi, āgamo ca na vijjati;

“少壮青年的群体中，便无宗教法门可闻；

Atha kena nu vaṇṇena, saṅgamaṃ icchase mayā’’ti.

那么我又以何颜面，欲往相会于彼处？”

Tattha okiṇṇantaraparikhanti idaṃ dvādasayojanikaṃ surundhanapuraṃ antarantarā udakaparikhānaṃ kaddamaparikhānaṃ sukkhaparikhānaṃ okiṇṇattā okiṇṇantaraparikhaṃ. Daḷhamaṭṭālakoṭṭhakanti thiratarehi aṭṭālakehi dvārakoṭṭhakehi ca samannāgataṃ. Khaggahatthehīti āvudhahatthehi dasahi yodhasahassehi rakkhitaṃ. Duppavesamidaṃ puranti idaṃ sakalapurampi tassa anto māpitaṃ mayhaṃ nivāsapurampi ubhayaṃ kassaci pavisituṃ na sakkā. Āgamo cāti idha imāya velāya taruṇassa vā yobbanappattassa vā thāmasampannayodhassa vā aññassa vā mahantampi paṇṇākāraṃ gahetvā āgacchantassa āgamo nāma natthi. Saṅgamanti atha tvaṃ kena kāraṇena imāya velāya mayā saha samāgamaṃ icchasīti.

那里，从城墙外的守卫哨所，就是距此十二由旬之处的守城之地，位于水源守护之内、城壕防护之内、旱地保护之内，由外至内依次防护严密。所谓坚固的木栅栅栏，是用坚实的木板门和门楼所围合而成。守城者以持矛利刃的武器武装，配备了约一万名战士严密把守。此外，这里难以进入，整个城墙都测量过，我的住宅区与守城区都不容许任何人进入。所谓来访，又者是在此时此刻，有年轻人、壮年战士或其他大员带着五十形象的人前来时，这种来访是没有的。至于会面，则是为何原因你此时想与我相会呢？

Atha sakko catutthaṃ gāthamāha –

于是萨咖天帝唱诵第四首偈颂曰——

§40

40.

‘‘Yakkhohamasmi kalyāṇi, āgatosmi tavantike;

“我是夜叉，我在吉祥地方，来到了你近旁；

Tvaṃ maṃ nandaya bhaddante, puṇṇakaṃsaṃ dadāmi te’’ti.

尊者，你使我欢喜，我赠予你美满的礼物。”

Tassattho – kalyāṇi, sundaradassane ahameko devaputto devatānubhāvena idhāgato, tvaṃ ajja maṃ nandaya tosehi, ahaṃ te imaṃ suvaṇṇamāsakapuṇṇaṃ suvaṇṇapātiṃ dadāmīti.

其意为：吉祥者，我是因神力而来的独一神子，你今日使我欢喜请接受，我将赠与你这满月般金链和金饰。”

Taṃ sutvā rājadhītā pañcamaṃ gāthamāha –

听闻此语，王后的女儿唱诵第五首偈颂曰——

§41

41.

‘‘Devaṃva yakkhaṃ atha vā manussaṃ, na patthaye udayamaticca aññaṃ;

『无论是天人、亚卡或是人类，彼此之间均不占有新出世之物。』

Gaccheva tvaṃ yakkha mahānubhāva, mā cassu gantvā punarāvajitthā’’ti.

『你啊，伟大的亚卡，应前行，不要因欲回到此处而动念。』

Tassattho – ahaṃ devarāja, devaṃ vā yakkhaṃ vā udayaṃ atikkamitvā aññaṃ na patthemi, so tvaṃ gaccheva, mā idha aṭṭhāsi, na me tayā ābhatena paṇṇākārena attho, gantvā ca mā imaṃ ṭhānaṃ punarāvajitthāti.

于是他回答说：『我是诸天之王，超越天人及亚卡之新生而不受其累。你当前去，不要停留于此地；你对我并无威胁利益，既然如此，去吧，不要返回此地。』

So tassā sīhanādaṃ sutvā aṭṭhatvā gatasadiso hutvā tattheva antarahito aṭṭhāsi. So punadivase tāya velāyameva suvaṇṇamāsakapūraṃ rajatapātiṃ ādāya tāya saddhiṃ sallapanto chaṭṭhaṃ gāthamāha –

彼人闻闻狮子吼声，立时如同瘫倒一般倒地不起，旋即隐蔽于此地。隔日，同一时辰，他携带着金钵与银钵，与其同行边走边谈，他吟诵第六颂曰——

§42

42.

‘‘Yā sā rati uttamā kāmabhoginaṃ, yaṃhetu sattā visamaṃ caranti;

『那是最高快乐的欢喜，是世间众生因缘而行的纷乱游乐；』

Mā taṃ ratiṃ jīyi tuvaṃ sucimhite, dadāmi te rūpiyaṃ kaṃsapūra’’nti.

『你不要沉溺于这欢喜，如若安住清净，我将施予你银器与金宝。』

Tassattho – bhadde, rājadhīte yā esā kāmabhogisattānaṃ ratīsu methunakāmarati nāma uttamā rati, yassā ratiyā kāraṇā sattā kāyaduccaritādivisamaṃ caranti, taṃ ratiṃ tvaṃ bhadde, sucimhite manāpahasite mā jīyi, ahampi āgacchanto na tucchahattho āgato, hiyyo suvaṇṇamāsakapūraṃ suvaṇṇapātiṃ āhariṃ, ajja rūpiyapātiṃ, imaṃ te ahaṃ rūpiyapātiṃ suvaṇṇapūraṃ dadāmīti.

其意为：世尊呵，王后所拥有的这称为欲乐众生的爱欲中，夫妇之间的爱欲为最佳之爱。因这种爱欲，众生便行为不正、身体不洁、诸多不善的恶业随之而起。你应当在清净智慧、断除贪欲中，不要在这种爱欲中生活。我虽来到世间，也非手空而来，我是带来比黄金更贵重的满满黄金盘，现在又带来银盘，今日我将这银盘送予你，这银盘满盛黄金宝物。

Rājadhītā cintesi ‘‘ayaṃ kathāsallāpaṃ labhanto punappunaṃ āgamissati, na dāni tena saddhiṃ kathessāmī’’ti. Sā kiñci na kathesi.

王后自思：‘‘他虽今次说话多言，以后或许不再与我相谈，今后不能同他共话了。’’于是她就没有再说什么。

Sakko tassā akathitabhāvaṃ ñatvā tattheva antarahito hutvā punadivase tāyameva velāya lohapātiṃ kahāpaṇapūraṃ ādāya ‘‘bhadde, tvaṃ maṃ kāmaratiyā santappehi, imaṃ te kahāpaṇapūraṃ lohapātiṃ dassāmī’’ti āha. Taṃ disvā rājadhītā sattamaṃ gāthamāha –

天帝知悉王后未言之意，便即刻隐去身形，次日适当时候，携带一盘满满铜钱的铜盘来到，说：“世尊呵，你若因爱欲的满足而苦恼，我今将这盘满盛铜钱的铜盘献给你。”王后见此，说出第七首偈颂：

§43

43.

‘‘Nāriṃ naro nijjhapayaṃ dhanena, ukkaṃsatī yattha karoti chandaṃ;

“男人以财富驯服女人，哪里女子能任意执意。”

Vipaccanīko tava devadhammo, paccakkhato thokatarena esī’’ti.

“你这毁灭者你的行事，天法本反次第相违背。”

Tassattho – bho purisa, tvaṃ jaḷo. Naro hi nāma nāriṃ kilesaratikāraṇā dhanena nijjhāpento saññāpento yattha nāriyā chandaṃ karoti, taṃ ukkaṃsati vaṇṇetvā thometvā bahutarena dhanena palobheti, tuyhaṃ paneso devasabhāvo vipaccanīko, tvañhi mayā paccakkhato thokatarena esi, paṭhamadivase suvaṇṇapūraṃ suvaṇṇapātiṃ āharitvā, dutiyadivase suvaṇṇapūraṃ rūpiyapātiṃ, tatiyadivase kahāpaṇapūraṃ lohapātiṃ āharasīti.

世尊曰：噢男人，你真愚昧！男人以财富驯服女人，只是凭着欲爱使女人服从，男人于是称多无厌，又因贪财多有短慢。你乃天法所不悦之人，我反过来正如你所言，于第一日带来满满黄金盘与黄金钱，第二日同满银盘与银钱，第三日又带来满满铜盘与铜钱。」

Taṃ sutvā sakko ‘‘bhadde rājakumāri, ahaṃ chekavāṇijo na niratthakena atthaṃ nāsemi, sace tvaṃ āyunā vā vaṇṇena vā vaḍḍheyyāsi, ahaṃ te paṇṇākāraṃ vaḍḍhetvā āhareyyaṃ, tvaṃ pana parihāyaseva, tenāhampi dhanaṃ parihāpemī’’ti vatvā tisso gāthā abhāsi –

萨咖天帝闻此，言道：『贤良的王公之女，我虽为小商人，却非徒然谋生。若你年寿或容貌增长，我必增长你的财富，供养你；你若荒废自身，我也将废弃此财』，说毕，唱三偈赞曰——

§44

44.

‘‘Āyu ca vaṇṇo ca manussaloke, nihīyati manujānaṃ sugatte;

『在人间世，寿命与容貌，终将消逝于人众之中；

Teneva vaṇṇena dhanampi tuyhaṃ, nihīyati jiṇṇatarāsi ajja.

正如容貌衰减，你的财富也将随之消亡，今日即愈加老迈。

§45

45.

‘‘Evaṃ me pekkhamānassa, rājaputti yasassini;

吾观汝是，满有声名的王子；

Hāyateva tava vaṇṇo, ahorattānamaccaye.

唯有汝的容貌日夜消逝，不可挽回。

§46

46.

‘‘Imināva tvaṃ vayasā, rājaputti sumedhase;

如今你年华老去，睿智的王子；

Brahmacariyaṃ careyyāsi, bhiyyo vaṇṇavatī siyā’’ti.

“你应当持守梵行，使其更加端正光明。”

Tattha nihīyatīti parissāvane āsittaudakaṃ viya parihāyati. Manussalokasmiñhi sattā jīvitena vaṇṇena cakkhupasādādīhi ca dine dine parihāyanteva. Jiṇṇatarāsīti mama paṭhamaṃ āgatadivase pavattañhi te āyu hiyyo divasaṃ na pāpuṇi, kuṭhāriyā chinnaṃ viya tattheva nirujjhi, hiyyo pavattampi ajjadivasaṃ na pāpuṇi, hiyyova kuṭhāriyā chinnaṃ viya nirujjhi, tasmā ajja jiṇṇatarāsi jātā. Evaṃ meti tiṭṭhatu hiyyo ca parahiyyo ca, ajjeva pana mayhaṃ evaṃ pekkhamānasseva hāyateva tava vaṇṇo. Ahorattānamaccayeti ito paṭṭhāya rattindivesu vītivattesu ahorattānaṃ accayena apaṇṇattikabhāvameva gamissasīti dasseti. Imināvāti tasmā bhadde, sace tvaṃ iminā vayeneva imasmiṃ suvaṇṇavaṇṇe sarīre rajāya avilutteyeva seṭṭhacariyaṃ careyyāsi, pabbajitvā samaṇadhammaṃ kareyyāsi. Bhiyyo vaṇṇavatī siyāti atirekataravaṇṇā bhaveyyāsīti.

这里的“消除”是说如同森林中的水渍被消去一样。在人间，众生因生命的光彩与眼目的柔和等，日复一日渐渐消失衰败。年老就是这个意思，我今天初临时，你们的寿命比昨日少了一天，就像折断的芦苇那样当日即枯尽。寿命减少到今日，也未及明日，确是如断芦苇般枯萎衰败，因此，今日就称为年老。如此，昨日、翌日都在衰败，然而今日对于我而言，正如眼见的那样，您的光华正一天比一天衰减。昼夜流逝不息，昼夜的消逝表明无常必将至终尽。由此可见，尊者，若你以此种年岁的流逝及这副金色光辉的躯体不被染污，持守优秀的梵行，出家修行沙门法门，那么，你的光彩将更加明艳动人。”

Tato rājadhītā itaraṃ gāthamāha –

于是，王女说出另外一偈曰——

§47

47.

‘‘Devā na jīranti yathā manussā, gattesu tesaṃ valiyo na honti;

“诸天不老去，非如人间身；”

Pucchāmi taṃ yakkha mahānubhāva, kathaṃ nu devāna sarīradeho’’ti.

“我问那位伟大的夜叉，诸天的身体如何不老？”

Tattha sarīradehoti sarīrasaṅkhāto deho, devānaṃ sarīraṃ kathaṃ na jīrati, idaṃ ahaṃ taṃ pucchāmīti vadati.

这里“身体”是指身体的受用形态，询问的是诸天因何身体不老，我即问此事。」

Athassā kathento sakko itaraṃ gāthamāha –

于是萨咖天帝说着别的诗句——

§48

48.

‘‘Devā na jīranti yathā manussā, gattesu tesaṃ valiyo na honti;

「天人不如人间衰老，肉体中无皱折；

Suve suve bhiyyatarova tesaṃ, dibbo ca vaṇṇo vipulā ca bhogā’’ti.

每日越来越美丽，光彩鲜明，财物富足。」

Tattha yathā manussāti yathā manussā jīrantā rūpena vaṇṇena bhogena cakkhupasādādīhi ca jīranti, na evaṃ devā. Tesañhi gattesu valiyopi na santi, maṭṭhakañcanapaṭṭamiva sarīraṃ hoti. Suve suveti divase divase. Bhiyyatarovāti atirekatarova tesaṃ dibbo ca vaṇṇo vipulā ca bhogā honti, manussesu hi rūpaparihāni cirajātabhāvassa sakkhi, devesu atirekarūpasampatti ca atirekaparivārasampatti ca. Evaṃ aparihānadhammo nāmesa devaloko . Tasmā tvaṃ jaraṃ appatvāva nikkhamitvā pabbaja, evaṃ parihāniyasabhāvā manussalokā cavitvā aparihāniyasabhāvaṃ evarūpaṃ devalokaṃ gamissasīti.

这里所谓人间，是指人们虽衰老却凭形体、色彩、财物、眼目魅力等而衰老，天人却不然。他们肉体中没有皱折，就像涂满金粉的身体一般。所谓每日，是指随着日子增长。他们的光彩和财富反而增多。人间是形体衰败的明证，天人则具更多的形体财富及周围赞助。这样不衰败之性，即被称为天界。因此，你只要稍微远离衰老便出家，离开容易腐朽的人间，便将前往这不易腐朽的，形态如是的天界。」

Sā devalokassa vaṇṇaṃ sutvā tassa gamanamaggaṃ pucchantī itaraṃ gāthamāha –

听闻此天界的光彩，有人询问去路，萨咖天帝又说了一句别的诗句——

§49

49.

‘‘Kiṃsūdha bhītā janatā anekā, maggo ca nekāyatanaṃ pavutto;

「许多众生害怕什么，且有多条通往的道路被开示；

Pucchāmi taṃ yakkha mahānubhāva, katthaṭṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti.

我问那伟大的夜叉尊者：“您安住何处？为何不畏惧他方世界？”

Tattha kiṃsūdha bhītāti devarāja, ayaṃ khattiyādibhedā anekā janatā kiṃbhītā kassa bhayena parihāniyasabhāvā manussalokā devalokaṃ na gacchatīti pucchati. Maggoti devalokagāmimaggo. Idha pana ‘‘ki’’nti āharitvā ‘‘ko’’ti pucchā kātabbā. Ayañhettha attho ‘‘anekatitthāyatanavasena paṇḍitehi pavutto devalokamaggo ko kataro’’ti vutto. Katthaṭṭhitoti paralokaṃ gacchanto katarasmiṃ magge ṭhito na bhāyatīti.

此时天王询问何因恐惧，即人间天界各类众生因何害怕、不去他方天界。所谓路，即通往天界之途。在此“何”等疑问引发“谁”之提问。其义为“通往多方净土之路，由智慧者传授，是通往天界之路，何者为此？”安住之所，指在通往他方世界的某条路中安住而无所畏惧。

Athassā kathento sakko itaraṃ gāthamāha –

于是萨咖对白说，为他作歌曰——

§50

50.

‘‘Vācaṃ manañca paṇidhāya sammā, kāyena pāpāni akubbamāno;

“言语与意念谨慎正当，身行无恶不动摇；

Bahunnapānaṃ gharamāvasanto, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;

多饮不淫住家中，信心柔和善分赠；

Saṅgāhako sakhilo saṇhavāco, etthaṭṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti.

持戒严谨语慧明，安住此处天界不畏惧。”

Tassattho – bhadde, udaye vācaṃ manañca sammā ṭhapetvā kāyena pāpāni akaronto ime dasa kusalakammapathe samādāya vattanto bahuannapāne pahūtadeyyadhamme ghare vasanto ‘‘dānassa vipāko atthī’’ti saddhāya samannāgato muducitto dānasaṃvibhāgatāya saṃvibhāgī pabbajitā bhikkhāya caramānā vadanti nāma, tesaṃ paccayadānena tassa vādassa jānanato vadaññū catūhi saṅgahavatthūhi saṅgahatāya saṅgāhako piyavāditāya sakhilo maṭṭhavacanatāya saṇhavāco ettha ettake guṇarāsimhi ṭhito paralokaṃ gacchanto na bhāyatīti.

其意如是——诸善比库，若在清晨，正确安立言语与意念，不行身业之恶，行持此十善业道，饮食丰足，布施甚多，居家之中，怀有信心称为「布施的果报存在」，心解放且欢喜，善于布施分享，分施他人，出家修行比库者行住行住时，说此语。以布施因缘为凭依，讲论此语，其言辞聚合四种条件，言辞周密合宜，令人喜悦，言语清净，稳重简洁，发言稳妥。立于如此诸德之中，将往生彼岸，无所畏惧。

Tato rājadhītā taṃ tassa vacanaṃ sutvā thutiṃ karontī itaraṃ gāthamāha –

之后，国王女闻听其言，欣然赞叹，复作他偈说：

§51

51.

‘‘Anusāsasi maṃ yakkha, yathā mātā yathā pitā;

「你呵，夜叉呵，教导我，如同母亲如同父亲一般；

Uḷāravaṇṇa pucchāmi, ko nu tvamasi subrahā’’ti.

我问你色彩艳丽的尾巴，你是谁，贤者？」

Tassattho – yathā mātāpitaro puttake anusāsanti, tathā maṃ anusāsasi. Uḷāravaṇṇa sobhaggappattarūpadāraka ko nu asi tvaṃ evaṃ accuggatasarīroti.

其意如是——正如父母教导儿子，你亦如是教导我。你是那光彩映照之色彩绚丽美丽尾巴之主，身形健壮，非你莫属。

Tato bodhisatto itaraṃ gāthamāha –

随后，菩萨又作他偈言说——

§52

52.

‘‘Udayohamasmi kalyāṇi, saṅgarattā idhāgato;

『我名为优陀，有善悦之意，现已于此护卫所来，正身处于护卫之中；』

Āmanta kho taṃ gacchāmi, muttosmi tava saṅgarā’’ti.

『我因受召而来，今已解脱于尔护卫；』

Tassattho – kalyāṇadassane ahaṃ purimabhave tava sāmiko udayo nāma tāvatiṃsabhavane sakko hutvā nibbatto, idhāgacchanto na kilesavasenāgato, taṃ vīmaṃsitvā pana saṅgaraṃ mocessāmīti saṅgarattā pubbe saṅgarassa katattā āgatosmi, idāni taṃ āmantetvā gacchāmi, muttosmi tava saṅgarāti.

于是他（世尊）——在善见前，我在过去世为汝之主，名为优陀，生于忉利天中，成为天帝萨咖，已入涅槃；今虽赴此，未受烦恼所缠；思之慎详，欲解除护卫之务，因而先前被护卫所缠而来，如今受召告别而去，已获解脱于汝护卫也。」

Rājadhītā assasitvā ‘‘sāmi, tvaṃ udayabhaddarājā’’ti assudhārā pavattayamānā ‘‘ahaṃ tumhehi vinā vasituṃ na sakkomi, yathā tumhākaṃ santike vasāmi, tathā maṃ anusāsathā’’ti vatvā itaraṃ gāthaṃ abhāsi –

公主得知此事后，便呼曰：「主人啊，汝乃优陀国王。」宫廷议论纷纷：「无汝相伴，我难生活，愿依汝所处之所，令我得以随顺。」言毕，复唱一偈——

§53

53.

‘‘Sace kho tvaṃ udayosi, saṅgarattā idhāgato;

『若汝为优陀，今承护卫而来；

Anusāsa maṃ rājaputta, yathāssa puna saṅgamo’’ti.

愿国王之子教诲我，如昔之相会也。』

Atha naṃ anusāsanto mahāsatto catasso gāthā abhāsi –

于是，大士说道四句偈颂——

§54

54.

‘‘Atipatati vayo khaṇo tatheva, ṭhānaṃ natthi dhuvaṃ cavanti sattā;

「年龄快速流逝，时光转瞬即逝，众生没有固定之地；

Parijīyati addhuvaṃ sarīraṃ, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.

身体渐渐衰败，莫贪恋晨曦时分，修行当行于法。

§55

55.

‘‘Kasiṇā pathavī dhanassa pūrā, ekasseva siyā anaññadheyyā;

诸欲如遍地财富，专一心勿涉他法；

Taṃ cāpi jahati avītarāgo, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.

即使如此，也当舍弃，不染贪爱，晨起时分修行法。

§56

56.

‘‘Mātā ca pitā ca bhātaro ca, bhariyā yāpi dhanena hoti kītā;

母亲、父亲、兄弟、妻子，乃至财物皆成负累；

Te cāpi jahanti aññamaññaṃ, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.

他们彼此舍弃彼此，清晨时不要掉以轻心，应当遵行法。

§57

57.

‘‘Kāyo parabhojananti ñatvā, saṃsāre sugatiñca duggatiñca;

『身体是他物之食，了知此理，在轮回中有安乐及苦难，

Ittaravāsoti jāniyāna, udaye mā pamāda carassu dhamma’’nti.

所谓他方居止，晓知此理，清晨时不要掉以轻心，应当遵行法』如是说。

Tattha atipatatīti ativiya patati, sīghaṃ atikkamati. Vayoti paṭhamavayāditividhopi vayo. Khaṇo tathevāti uppādaṭṭhitibhaṅgakkhaṇopi tatheva atipatati. Ubhayenapi bhinno imesaṃ sattānaṃ āyusaṅkhāro nāma sīghasotā nadī viya anivattanto sīghaṃ atikkamatīti dasseti. Ṭhānaṃ natthīti ‘‘uppannā saṅkhārā abhijjitvā tiṭṭhantū’’ti patthanāyapi tesaṃ ṭhānaṃ nāma natthi, dhuvaṃ ekaṃseneva buddhaṃ bhagavantaṃ ādiṃ katvā sabbepi sattā cavanti, ‘‘dhuvaṃ maraṇaṃ, addhuvaṃ jīvita’’nti evaṃ maraṇassatiṃ bhāvehīti dīpeti. Parijīyatīti idaṃ suvaṇṇavaṇṇampi sarīraṃ jīrateva, evaṃ jānāhi. Mā pamādanti tasmā tvaṃ udayabhadde mā pamādaṃ āpajji, appamattā hutvā dasakusalakammapathadhammaṃ carāhīti.

这里所谓“超越”，是指超过特别迅速地迅速超越。初老病等诸种老病是老之义。片刻的时间，即是生起、持续、消失的时刻，也一样被超越。此等众生的寿命不断流逝，如同急流的江河，迅速超越。不存在固定处所，即使有产生的造作，意欲停留，但他们却无固定处所。唯有独一无二的佛陀开创一切，有众生离去，说“死亡确实，生命不确实”，借此示现死相。所谓珍惜，即此身如金色，生存期间应知此理。故啊，清晨诸法中，你勿掉以轻心，在此谨慎地修习十善法道。

Kasiṇāti sakalā. Ekassevāti yadi ekasseva rañño, tasmiṃ ekasmiṃyeva anaññādhīnā assa. Taṃ cāpi jahati avītarāgoti taṇhāvasiko puggalo ettakenapi yasena atitto maraṇakāle avītarāgova taṃ vijahati. Evaṃ taṇhāya apūraṇīyabhāvaṃ jānāhīti dīpeti. Te cāpīti mātā puttaṃ, putto mātaraṃ, pitā puttaṃ, putto pitaraṃ, bhātā bhaginiṃ, bhaginī bhātaraṃ, bhariyā sāmikaṃ, sāmiko bhariyanti ete aññamaññaṃ jahanti, nānā honti. Evaṃ sattānaṃ nānābhāvavinābhāvaṃ jānāhīti dīpeti.

“迦尸国”是整体的称呼。若仅指一国之王，即是一国独霸。在此亦舍弃此物即不执著者，是以对渴爱之人，少量之力能如同超越死亡时的无执般舍弃。“渴爱不可填充的本性”，如是显示。所谓“他们彼此”，指母亲对儿子、儿子对母亲、父亲对儿子、儿子对父亲、兄弟对姐妹、姐妹对兄弟、妻子对丈夫、丈夫对妻子，彼此舍弃，各异无二。此显示众生间种种差异的无差异性。

Parabhojananti vividhānaṃ kākādīnaṃ parasattānaṃ bhojanaṃ. Ittaravāsoti yā esā imasmiṃ saṃsāre manussabhūtā suggati ca tiracchānabhūtā duggati ca, etaṃ ubhayampi ‘‘ittaravāso’’ti jānitvā mā pamādaṃ, carassu dhammaṃ. Imesaṃ sattānaṃ nānāṭhānato āgantvā ekasmiṃ ṭhāne samāgamo paritto, ime sattā appakasmiṃyeva kāle ekato vasanti, tasmā appamattā hohīti.

“他物之食”是指诸如乌鸦等杂众的他物食。所谓他方居止，是指这在此轮回中为人形的，既有安乐境界亦有三恶道苦难境界的众生，了知此理曰“他方居止”，不掉以轻心，遵行法。此等众生从各方来到不同处所，聚集一处，临时同住，因此要谨慎修行。

Evaṃ mahāsatto tassā ovādamadāsi. Sāpi tassa dhammakathāya pasīditvā thutiṃ karontī osānagāthamāha –

如此这位大梵天向其劝谕。她听闻世尊的教法，心中欢喜赞叹，口中诵念赞语道——

§58

58.

‘‘Sādhu bhāsatiyaṃ yakkho, appaṃ maccāna jīvitaṃ;

“善哉！这夜叉善说，其实人的生命非常短暂；

Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṃyutaṃ;

寿命短暂且易受损害，且伴随苦难；

Sāhaṃ ekā pabbajissāmi, hitvā kāsiṃ surundhana’’nti.

我将独自出家离开迦尸城，舍弃俗世之财宝。”

Tattha sādhūti ‘‘appaṃ maccāna jīvita’’nti bhāsamāno ayaṃ devarājā sādhu bhāsati. Kiṃkāraṇā? Idañhi kasirañca dukkhaṃ assādarahitaṃ, parittañca na bahukaṃ ittarakālaṃ. Sace hi kasirampi samānaṃ dīghakālaṃ pavatteyya, parittakampi samānaṃ sukhaṃ bhaveyya, idaṃ pana kasirañceva parittañca sakalena vaṭṭadukkhena saṃyutaṃ sannihitaṃ. Sāhanti sā ahaṃ. Surundhananti surundhananagarañca kāsiraṭṭhañca chaḍḍetvā ekikāva pabbajissāmīti āha.

这里的善哉，是指“人的生命非常短暂”的说法，这位天帝说得很是恰当。缘何如此？此中寿命短暂且苦痛混杂，保护的力量又不多，时常变化。若寿命虽然长久，保护也长久，便不会如此矛盾。然而事实上寿命短暂且保护亦少，均被种种轮回之苦缠绕难离，所以他说“我将独自出家”。“舍弃俗世之财宝”，就是舍弃迦尸城及其周围一切财宝，去单独出家。

Bodhisatto tassā ovādaṃ datvā sakaṭṭhānameva gato. Sāpi punadivase amacce rajjaṃ paṭicchāpetvā antonagareyeva ramaṇīye uyyāne isipabbajjaṃ pabbajitvā dhammaṃ caritvā āyupariyosāne tāvatiṃsabhavane bodhisattassa pādaparicārikā hutvā nibbatti.

菩萨听完此劝诫，当即前往轮回宫殿。翌日她又辞别俗世，留居城外幽静园林中出家修行，终其生命在他化自在天作菩萨的足侍职务，圆满成就。

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rājadhītā rāhulamātā ahosi, sakko pana ahameva ahosinti.

师长领受此法教，阐发真理，解说本生；于真理尽处，令渴望解脱的比库安住于入流果。那时，帝王之女为罗睺罗之母，而萨咖却自谓为我。

Udayajātakavaṇṇanā catutthā. · 《伍达亚本生》注释第四。

[459] 5. Pānīyajātakavaṇṇanā

[459] 五、饮水本生说明

Mitto mittassāti idaṃ satthā jetavane viharanto kilesaniggahaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye sāvatthivāsino pañcasatā gihisahāyakā tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā pabbajitvā upasampannā antokoṭisanthāre vasantā aḍḍharattasamaye kāmavitakkaṃ vitakkesuṃ. Sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Bhagavato āṇattiyā panāyasmatā ānandena bhikkhusaṅghe sannipātite satthā paññattāsane nisīditvā anodissakaṃ katvā ‘‘kāmavitakkaṃ vitakkayitthā’’ti avatvā sabbasaṅgāhikavaseneva ‘‘bhikkhave, kileso khuddako nāma natthi, bhikkhunā nāma uppannuppannā kilesā niggahetabbā, porāṇakapaṇḍitā anuppannepi buddhe kilese niggahetvā paccekabodhiñāṇaṃ pattā’’ti vatvā atītaṃ āhari.

“朋友即朋友”者，释尊在祇树给孤独园中止住时，于秽染取集之事起讲道。某时，住在舍卫城的五百余户在家随众，闻如来的法音，出家受比库戒，达入阿那含果，住于断结境界，夜半于意念中观欲境想。以下诸义，当依此说而知。《世尊宣明众生漏尽、悲愿悉除，欢喜集会比库众，尊者坐定讲道时云：‘调伏欲念’》如是开示，向众会中大宣“比库们，烦恼微小无有，烦恼是比库当绳之；即使于不现起之法，古圣人于未来佛亦断烦恼，得分别觉。”此义曾已述说。

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente kāsiraṭṭhe ekasmiṃ gāmake dve sahāyakā pānīyatumbāni ādāya khettaṃ gantvā ekamantaṃ ṭhapetvā khettaṃ koṭṭetvā pipāsitakāle āgantvā pānīyaṃ pivanti. Tesu eko pānīyatthāya āgantvā attano pānīyaṃ rakkhanto itarassa tumbato pivitvā sāyaṃ araññā nikkhamitvā nhāyitvā ṭhito ‘‘atthi nu kho me kāyadvārādīhi ajja kiñci pāpaṃ kata’’nti upadhārento thenetvā pānīyassa pivitabhāvaṃ disvā saṃvegappatto hutvā ‘‘ayaṃ taṇhā vaḍḍhamānā maṃ apāyesu khipissati, imaṃ kilesaṃ niggaṇhissāmī’’ti pānīyassa thenetvā pivitabhāvaṃ ārammaṇaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṃ nibbattetvā paṭiladdhaguṇaṃ āvajjento aṭṭhāsi. Atha naṃ itaro nhāyitvā uṭṭhito ‘‘ehi, samma, gharaṃ gacchāmā’’ti āha. ‘‘Gaccha tvaṃ, mama gharena kiccaṃ natthi, paccekabuddhā nāma maya’’nti. ‘‘Paccekabuddhā nāma tumhādisā na hontī’’ti. ‘‘Atha kīdisā paccekabuddhā hontī’’ti? ‘‘Dvaṅgulakesā kāsāyavatthavasanā uttarahimavante nandamūlakapabbhāre vasantī’’ti. So sīsaṃ parāmasi, taṃ khaṇaññevassa gihiliṅgaṃ antaradhāyi, surattadupaṭṭaṃ nivatthameva, vijjulatāsadisaṃ kāyabandhanaṃ baddhameva, alattakapāṭalavaṇṇaṃ uttarāsaṅgacīvaraṃ ekaṃsaṃ katameva, meghavaṇṇaṃ paṃsukūlacīvaraṃ dakkhiṇaaṃsakūṭe ṭhapitameva, bhamaravaṇṇo mattikāpatto vāmaaṃsakūṭe laggitova ahosi. So ākāse ṭhatvā dhammaṃ desetvā uppatitvā nandamūlakapabbhāreyeva otari.

昔时，在波罗奈国，梵达特王行王法时，于迦尸国一村，有二同伴挟带饮水容器，前往田野。至一处将田野分开，便席地而坐。渴时归来，饮水。一人为饮水，自守自身饮水，且饮彼人器中水。下午出林浴净，颜色忧虑，思惟言：“今日我于身门等处，可有作恶否？”心生警悔，见他饮水状，惊慌起念，“此渴望增长，将速令我堕落，必摄此烦恼。”紧念饮水状，增长观慧，成道分法照，证得分别觉。遂起身沐浴后，他人见之：“来吧，同去，我家中无事，我为分别觉。”答言：“分别觉者非汝等类。”问：“怎样分别觉？”答：“两指长发，著赭色衣，披肩披背，背着甘蔗叶作衣，着单罩衣，似云色尘衣，着右肩外袈裟，蜂色天蓝色葱色衣缀于左肩。”彼人低首，刹那间隐身逝去，似衣绕合密集，身形如斑斓绳束，应缚无动，颜色洁白如莲座，袈裟云色，尘衣披肩，蜂黄色缀左肩。彼自空中站立，说法而去，降落于甘蔗叶处。

Aparopi kāsigāmeyeva kuṭumbiko āpaṇe nisinno ekaṃ purisaṃ attano bhariyaṃ ādāya gacchantaṃ disvā taṃ uttamarūpadharaṃ itthiṃ indriyāni bhinditvā oloketvā puna cintesi ‘‘ayaṃ lobho vaḍḍhamāno maṃ apāyesu khipissatī’’ti saṃviggamānaso vipassanaṃ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṃ nibbattetvā ākāse ṭhito dhammaṃ desetvā nandamūlakapabbhārameva gato.

又者，在迦尸国村落一户人在家坐，见一男人携妻而行，观其端正仪貌，断五欲根，复思惟：“此贪欲增长，必使我堕落。”内心警觉，增长观慧，证得分别觉，空中立地，展开法谈，降至甘蔗叶处。

Aparepi kāsigāmavāsinoyeva dve pitāputtā ekato maggaṃ paṭipajjiṃsu. Aṭavīmukhe pana corā uṭṭhitā honti. Te pitāputte labhitvā puttaṃ gahetvā ‘‘dhanaṃ āharitvā tava puttaṃ gaṇhā’’ti pitaraṃ vissajjenti, dve bhātaro labhitvā kaniṭṭhaṃ gahetvā jeṭṭhaṃ vissajjenti, ācariyantevāsike labhitvā ācariyaṃ gahetvā antevāsikaṃ vissajjenti, antevāsiko sippalobhena dhanaṃ āharitvā ācariyaṃ gaṇhitvā gacchati. Atha te pitāputtāpi tattha corānaṃ uṭṭhitabhāvaṃ ñatvā ‘‘tvaṃ maṃ ‘pitā’ti mā vada, ahampi taṃ ‘putto’ti na vakkhāmī’’ti katikaṃ katvā corehi gahitakāle ‘‘tumhe aññamaññaṃ kiṃ hothā’’ti puṭṭhā ‘‘na kiñci homā’’ti sampajānamusāvādaṃ kariṃsu. Tesu aṭavito nikkhamitvā sāyaṃ nhāyitvā ṭhitesu putto attano sīlaṃ sodhento taṃ musāvādaṃ disvā ‘‘idaṃ pāpaṃ vaḍḍhamānaṃ maṃ apāyesu khipissati, imaṃ kilesaṃ niggaṇhissāmī’’ti vipassanaṃ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṃ nibbattetvā ākāse ṭhito pitu dhammaṃ desetvā nandamūlakapabbhārameva gato.

又者，在迦尸村有两父子同路，共行大道。林边有贼起事。彼父子被获，父者执子，“携财富携子归。”兄弟二人获后，牵小者，遣长者；师徒宿处得师，遣徒。徒因贪财，执师而行。父子知贼起，父曰：“汝莫言我为父，我亦不言汝为子。”分离时贼互问：“尔我何如？”答：“无事。”彼等谎言相续。森林出行，沐浴净身，站立时子自洁行中，见其虚妄，内思惟：“此恶增长，将使我堕落；必将摄此烦恼。”增长观慧，证得分别觉，于空中立地，作父道语，并降甘蔗叶处。

Aparopi kāsigāmeyeva pana eko gāmabhojako māghātaṃ kārāpesi. Atha naṃ balikammakāle mahājano sannipatitvā āha ‘‘sāmi, mayaṃ migasūkarādayo māretvā yakkhānaṃ balikammaṃ karissāma, balikammakālo eso’’ti. Tumhākaṃ pubbe karaṇaniyāmeneva karothāti manussā bahuṃ pāṇātipātamakaṃsu. So bahuṃ macchamaṃsaṃ disvā ‘‘ime manussā ettake pāṇe mārentā mamevekassa vacanena mārayiṃsū’’ti kukkuccaṃ katvā vātapānaṃ nissāya ṭhitakova vipassanaṃ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṃ nibbattetvā ākāse ṭhito mahājanassa dhammaṃ desetvā nandamūlakapabbhārameva gato.

又有一位村庄食者住在迦尸村，于正月期间行狩猎。狩猎季节时，聚集众多贤者对他说：「主人，我们将猎杀野猪等野兽，作为天鬼的狩猎祭祀，狩猎时节已到。」众人说：「你应当如同以往一样去做。」人类过去多次杀生。他见大量鱼肉，心生忧愁，认为：「这些人杀害如此多生命，竟因我的一句话而杀害。」因而生起忧愁，依停息与行饮清净相似的清净，禅观增长，己证独觉智并入灭后，于虚空中住持，于大众前宣说佛法，如同那扎根于喜悦之树的光明行去。

Aparopi kāsiraṭṭheyeva gāmabhojako majjavikkayaṃ vāretvā ‘‘sāmi, pubbe imasmiṃ kāle surāchaṇo nāma hoti, kiṃ karomā’’ti mahājanena vutto ‘‘tumhākaṃ porāṇakaniyāmeneva karothā’’ti āha. Manussā chaṇaṃ katvā suraṃ pivitvā kalahaṃ karontā hatthapāde bhañjitvā sīsaṃ bhinditvā kaṇṇe chinditvā bahudaṇḍena bajjhiṃsu. Gāmabhojako te disvā cintesi ‘‘mayi ananujānante ime imaṃ dukkhaṃ na vindeyyu’’nti. So ettakena kukkuccaṃ katvā vātapānaṃ nissāya ṭhitakova vipassanaṃ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṃ nibbattetvā ‘‘appamattā hothā’’ti ākāse ṭhatvā dhammaṃ desetvā nandamūlakapabbhārameva gato.

又有一位村庄食者住在迦尸国中心城，发出忧愁说：「主人，过去此时有一种名为酒乱的人，如何应对呢？」众贤者曰：「你应当遵循你们祖先旧例去做。」人类竞相斗殴，饮酒导致争执，手足相折，头骨粉碎，耳朵被割，并用许多刑具刺伤他人。村庄食者见此，心想：「若我不许可，便不会有如此苦难降临于我。」因而生忧，依停息与行饮清净类似的清净，禅观增长，已证独觉智并入灭后，于虚空中立定，宣说佛法，照如喜悦树根的光芒行去。

Aparabhāge te pañca paccekabuddhā bhikkhācāratthāya bārāṇasidvāre otaritvā sunivatthā supārutā pāsādikehi abhikkamādīhi piṇḍāya carantā rājadvāraṃ sampāpuṇiṃsu. Rājā te disvā pasannacitto rājanivesanaṃ pavesetvā pāde dhovitvā gandhatelena makkhetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisitvā ekamantaṃ nisīditvā ‘‘bhante, tumhākaṃ paṭhamavaye pabbajjā sobhati, imasmiṃ vaye pabbajantā kathaṃ kāmesu ādīnavaṃ passittha, kiṃ vo ārammaṇaṃ ahosī’’ti pucchi. Te tassa kathentā –

此处五位独觉者为教化众比库，从婆罗门城门外下来，经过清洁整齐的迦尸宫殿，持钵乞食，来到王宫门口。国王见他们心怀喜悦，入宫殿内，洗足，涂以香油，并用精致的主食和副食款待他们。然后坐于一旁，问道：「阁下，你们首度出家令人羡慕，在此年龄出家，如何看待欲望之烦恼？你们有何修行根基？」五人回答道－

§59

59.

‘‘Mitto mittassa pānīyaṃ, adinnaṃ paribhuñjisaṃ;

「朋友善待朋友的饮食，恪守不取非施；

Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;

因而后生羞耻，明知此恶业深重；

Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.

决不再犯此恶业，因此选择出家。」

§60

60.

‘‘Paradārañca disvāna, chando me udapajjatha;

“因为见到他人的妻子，心中生起了欲望，

Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;

对此我心生厌恶，这坏恶之事是我所作，

Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.

愿今后不再作此恶故，我才出家修道。”

§61

61.

‘‘Pitaraṃ me mahārāja, corā agaṇhu kānane;

“尊敬的国王父亲，盗贼潜藏于茂密的林中，

Tesāhaṃ pucchito jānaṃ, aññathā naṃ viyākariṃ.

我曾被询问此事，便如实以他法陈说不作虚假，

§62

62.

‘‘Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;

对此我心生厌恶，这坏恶之事是我所作；

Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.

我不再造作恶业，因此出家受持清净戒律。

§63

63.

‘‘Pāṇātipātamakaruṃ, somayāge upaṭṭhite;

‘我曾身在苏摩祭礼，中止杀生之恶行，

Tesāhaṃ samanuññāsiṃ.

对此戒律我心怀承诺，深知遵守。

§64

64.

‘‘Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;

此后因心生嫌恶，意识到此罪恶严重；

Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.

我不再造作恶业，因此出家受持清净戒律。

§65

65.

‘‘Surāmerayamādhukā, ye janā paṭhamāsu no;

‘世间女人与酒类，皆为初学者所应远离，

Bahūnaṃ te anatthāya, majjapānamakappayuṃ;

他们为了多种无益之事，徒然沉溺于酗酒；

Tesāhaṃ samanuññāsiṃ.

我对此深加了解。

§66

66.

‘‘Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;

‘‘因此后来心生厌恶，这恶行已被我察觉；

Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito aha’’nti. –

不愿再作恶行，故而出家为僧。’’——

Imā paṭipāṭiyā pañca gāthā abhāsiṃsu. Rājāpi ekamekassa byākaraṇaṃ sutvā ‘‘bhante, ayaṃ pabbajjā tumhākaṃ yevānucchavikā’’ti thutimakāsi.

依此次序，他们五句偈颂而说。国王听闻各人解释后说：『尊者，这出家正合你们本愿。』赞叹之。

Tattha mitto mittassāti mahārāja, ahaṃ ekassa mitto hutvā tassa mittassa santakaṃ pānīyaṃ iminā niyāmeneva paribhuñjiṃ. Tasmāti yasmā puthujjanā nāma pāpakammaṃ karonti, tasmā ahaṃ mā puna akaraṃ pāpaṃ, taṃ pāpaṃ ārammaṇaṃ katvā pabbajitomhi. Chandoti mahārāja, imināva niyāmena mama paradāraṃ disvā kāme chando uppajji. Agaṇhūti agaṇhiṃsu. Jānanti tesaṃ corānaṃ ‘‘ayaṃ kiṃ te hotī’’ti pucchito jānantoyeva ‘‘na kiñci hotī’’ti aññathā byākāsiṃ. Somayāgeti navacande uṭṭhite somayāgaṃ nāma yakkhabaliṃ kariṃsu, tasmiṃ upaṭṭhite. Samanuññāsinti samanuñño āsiṃ. Surāmerayamādhukāti piṭṭhasurādisurañca pupphāsavādimerayañca pakkamadhu viya madhuraṃ maññamānā. Ye janā paṭhamāsu noti ye no gāme janā paṭhamaṃ evarūpā āsuṃ ahesuṃ. Bahūnaṃ teti te ekadivasaṃ ekasmiṃ chaṇe patte bahūnaṃ anatthāya majjapānaṃ akappayiṃsu.

其中「友谓友」者，国王曰：我作为一位友人，依此规矩饮用那友人的慰唁酒。因世人多作恶业，我故不再作恶，断除恶缘而出家。国王曰：欲念由此规矩中见他人而生。有人拒绝，不受接纳。人知窃贼间问彼此『你这是为何？』彼即如实回答『无事』。新月初现时，作名为『索摩牺』的夜祭，彼等曾修作夜叉供养，我也参与其间。『彼等彼此了解』即是如是。所谓甜酒及苦酒等，如蜜糖般被认为甘美。最开始接受者所处村民，此类人等皆曾如是。此因多因缘，一日之内存放一扎多种无益之物，于是大多沉湎饮酒。

Rājā tesaṃ dhammaṃ sutvā pasannacitto cīvarasāṭake ca bhesajjāni ca datvā paccekabuddhe uyyojesi. Tepi tassa anumodanaṃ katvā tattheva agamaṃsu. Tato paṭṭhāya rājā vatthukāmesu viratto anapekkho hutvā nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā itthiyo anālapitvā anoloketvā virattacitto uṭṭhāya sirigabbhaṃ pavisitvā nisinno setabhittiyaṃ kasiṇaparikammaṃ katvā jhānaṃ nibbattesi. So jhānappatto kāme garahanto –

国王听闻此法后，心境清净喜悦，施予袈裟布、药物，恭敬供养那独觉者。三者为其赞叹，随即亲自至彼处。之后，国王断除对世间衣物的欲念，洁净清心，无所依怙，安然食用莲花根茎，妇女皆未曾亲近观望，无所染着，心志清净，于是起身入舍利阁内，端坐于白墙围绕之处，持行迦叶相观修行，入于禅定。彼时得禅苦行者，厌离欲乐。

§67

67.

‘‘Dhiratthu subahū kāme, duggandhe bahukaṇṭake;

我等若相随者，难遇如是安乐。』—此偈。

Ye ahaṃ paṭisevanto, nālabhiṃ tādisaṃ sukha’’nti. – gāthamāha;

其中“多刺荆棘”者，谓多忧烦恼。所谓“我等若相随”，此乃偈句之一。“如是”，指无染污之禅悦。

Tattha bahukaṇṭaketi bahū paccāmitte. Ye ahanti yo ahaṃ, ayameva vā pāṭho. Tādisanti etādisaṃ kilesarahitaṃ jhānasukhaṃ.

之后一尊法师称：『此王闻说独觉者教法，内心充满渴望，未曾与我等同住，即便入舍利阁，当当收摄。』思惟已毕，立于舍利阁门外，闻见国王厌离欲乐之讽诵声曰：『大王，汝厌弃欲乐，谓“欲乐之名，非真正安乐也”。』又称他偈曰：

Athassa aggamahesī ‘‘ayaṃ rājā paccekabuddhānaṃ dhammakathaṃ sutvā ukkaṇṭhitarūpo ahosi, amhehi saddhiṃ akathetvāva sirigabbhaṃ paviṭṭho, pariggaṇhissāmi tāva na’’nti cintetvā sirigabbhadvāre ṭhitā rañño kāmesu garahantassa udānaṃ sutvā ‘‘mahārāja, tvaṃ kāme garahasi, kāmasukhasadisaṃ nāma sukhaṃ natthī’’ti kāme vaṇṇentī itaraṃ gāthamāha –

『广涌欲乐非真安，欲乐之外无他乐；'}

§68

68.

‘‘Mahassādā sukhā kāmā, natthi kāmā paraṃ sukhaṃ;

『诸欲有大味、诸欲乐无上，无有胜诸欲之乐』

Ye kāme paṭisevanti, saggaṃ te upapajjare’’ti.

那些执著于欲乐的人，必然生于天界。

Tattha mahassādāti mahārāja, ete kāmā nāma mahāassādā, ito uttariṃ aññaṃ sukhaṃ natthi. Kāmasevino hi apāye anupagamma sagge nibbattantīti attho.

关于此处之“mahassāda”（大欢乐），意谓‘大王，所谓欲乐即为大乐，别无更上之乐。正因执著于欲者，若不陷于恶趣，即生于天界’。

Taṃ sutvā bodhisatto tassā ‘‘nassa vasali, kiṃ kathesi, kāmesu sukhaṃ nāma kuto atthi, vipariṇāmadukkhā ete’’ti garahanto sesagāthā abhāsi –

闻此，菩萨对她说：“无有安稳，汝言于欲乐中有何快乐？此皆变易之苦。”发厌弃之语。

§69

69.

‘‘Appassādā dukhā kāmā, natthi kāmā paraṃ dukhaṃ;

“苦恼多忧之欲乐，并非彼乐，反为他苦；

Ye kāme paṭisevanti, nirayaṃ te upapajjare.

那些执著欲乐者，必堕地狱。

§70

70.

‘‘Asī yathā sunisito, nettiṃsova supāyiko;

“如同火苗虽明，然其易灭；

Sattīva urasi khittā, kāmā dukkhatarā tato.

心中安放异物，欲乐由此更生苦恼。

§71

71.

‘‘Aṅgārānaṃva jalitaṃ, kāsuṃ sādhikaporisaṃ;

如燃烧的炭火，触及易受伤之人；

Phālaṃva divasaṃtattaṃ, kāmā dukkhatarā tato.

又如白昼的水果，暴露于阳光之下；欲乐因此更生苦恼。

§72

72.

‘‘Visaṃ yathā halāhalaṃ, telaṃ pakkuthitaṃ yathā;

如同毒药般的毒液，油脂凝结之状；

Tambalohavilīnaṃva, kāmā dukkhatarā tato’’ti.

又如被水银侵蚀消融之物；欲乐因此更生苦恼。」

Tattha nettiṃsoti nikkaruṇo, idampi ekassa khaggassa nāmaṃ. Dukkhatarāti evaṃ jalitaṅgārakāsuṃ vā divasaṃ tattaṃ phālaṃ vā paṭicca yaṃ dukkhaṃ uppajjati, tatopi kāmāyeva dukkhatarāti attho. Anantaragāthāya yathā etāni visādīni dukkhāvahanato dukkhāni, evaṃ kāmāpi dukkhā, taṃ pana kāmadukkhaṃ itarehi dukkhehi dukkhataranti attho.

此处所言“网”者，意指无情之锋刃，也是刀刃的名称。所谓“更生苦恼”，即因触及如炭火、锋刃或阳光曝晒中的苦楚而生的痛苦；此类痛苦乃欲感所致之苦。前诗已明示此类心境带来之悲哀苦楚，欲乐亦是苦，且此欲乐之苦在众苦中乃属尤甚者，故称为欲苦。

Evaṃ mahāsatto deviyā dhammaṃ desetvā amacce sannipātetvā ‘‘bhonto amaccā, tumhe rajjaṃ paṭipajjatha, ahaṃ pabbajissāmī’’ti vatvā mahājanassa rodantassa paridevantassa uṭṭhāya ākāse ṭhatvā ovādaṃ datvā anilapatheneva uttarahimavantaṃ gantvā ramaṇīye padese assamaṃ māpetvā isipabbajjaṃ pabbajitvā āyupariyosāne brahmalokaparāyaṇo ahosi.

这样，大仁大力者世尊对天女宣说法义后，召集众臣子，说：『诸位臣子，你们当承继国政，我将出家。』于是，见大众哀哭悲伤，世尊兴起，升空站立，开示教诲后，随风而行，赴北方喜马拉雅山，抵一秀丽之地，独自安住，出家修道，临终时依止梵天界。

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘bhikkhave, kileso khuddako nāma natthi, appamattakopi paṇḍitehi niggahitabboyevā’’ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne pañcasatā bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu. Tadā paccekabuddhā parinibbāyiṃsu, devī rāhulamātā ahosi, rājā pana ahameva ahosinti.

佛陀领受此法讲述后告诫众比库曰：『比库们，烦恼虽微不足道，乃至极为谨慎智者，仍当斩断。』于是揭示真理，举例生起故事，并在因果结尾，五百比库证得阿拉汉果。彼时辟支佛灭度，天女成罗睺罗之母，国王则是佛陀自己。

Pānīyajātakavaṇṇanā pañcamā. · 《饮水本生》注释第五。

[460] 6. Yudhañcayajātakavaṇṇanā

[460] 6. 战池王子本生故事解说

Mittāmaccaparibyūḷhanti idaṃ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi dhammasabhāyaṃ sannipatitā bhikkhū ‘‘āvuso, sace dasabalo agāraṃ ajjhāvasissa, sakalacakkavāḷagabbhe cakkavattirājā abhavissa sattaratanasamannāgato caturiddhīhi samiddho parosahassaputtaparivāro , so evarūpaṃ sirivibhavaṃ pahāya kāmesu dosaṃ disvā aḍḍharattasamaye channasahāyova kaṇṭakamāruyha nikkhamitvā anomanadītīre pabbajitvā chabbassāni dukkarakārikaṃ katvā sammāsambodhiṃ patto’’ti satthu guṇakathaṃ kathayiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, tathāgato idāneva mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto, pubbepi dvādasayojanike bārāṇasinagare rajjaṃ pahāya nikkhantoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.

战池王子——充满朋友亲眷，世尊住于祇树给孤独园时，开始宏大弘化。一日清晨，出席法会众比库说：『尊者们，假若十位儿童治理一宫，乃至一切诸天下掌权者，天下诸宝俱足，善用四种神通，并有他之千儿伴，若能抛弃富贵财宝，舍弃情欲嗔恨，夜半时分带护卫披甲离屋，渡越阿那吗那河，出家修习六年艰难苦行，终于究竟正觉，何等殊胜！』如此赞叹佛陀之德行。世尊随后亲临，问比库们：『身心可安乎？』答曰：『此名曰“战池王子”。』世尊言：『不，比库们，如来现今大出家身，自昔前舍巴拉那城离国出家。』由此，世尊引出过去因缘。

Atīte rammanagare sabbadatto nāma rājā ahosi. Ayañhi bārāṇasī udayajātake (jā. 1.11.37 ādayo) surundhananagaraṃ nāma jātā, cūḷasutasomajātake (jā. 2.17.195 ādayo) sudassanaṃ nāma, soṇanandajātake (jā. 2.20.92 ādayo) brahmavaḍḍhanaṃ nāma, khaṇḍahālajātake (jā. 2.22.982 ādayo) pupphavatī nāma, saṅkhabrāhmaṇajātake (jā. 1.10.39 ādayo) moḷinī nāma, imasmiṃ pana yudhañcayajātake rammanagaraṃ nāma ahosi. Evamassā kadāci nāmaṃ parivattati. Tattha sabbadattarañño puttasahassaṃ ahosi. Yudhañcayassa nāma jeṭṭhaputtassa uparajjaṃ adāsi. So divase divase mahādānaṃ pavattesi. Evaṃ gacchante kāle bodhisatto ekadivasaṃ pātova rathavaramāruyha mahantena sirivibhavena uyyānakīḷaṃ gacchanto rukkhaggatiṇaggasākhaggamakkaṭakasuttajālādīsu muttājālākārena laggitaussavabindūni disvā ‘‘samma sārathi, kiṃ nāmeta’’nti pucchitvā ‘‘ete deva, himasamaye patanakaussavabindūni nāmā’’ti sutvā divasabhāgaṃ uyyāne kīḷitvā sāyanhakāle paccāgacchanto te adisvāva ‘‘samma sārathi, kahaṃ nu kho ete ussavabindū, na te idāni passāmī’’ti pucchi. ‘‘Deva, te sūriye uggacchante sabbeva bhijjitvā pathaviyaṃ patantī’’ti sutvā saṃvegappatto hutvā ‘‘imesaṃ sattānaṃ jīvitasaṅkhārāpi tiṇagge ussavabindusadisāva, mayā byādhijarāmaraṇehi apīḷiteyeva mātāpitaro āpucchitvā pabbajituṃ vaṭṭatī’’ti ussavabindumeva ārammaṇaṃ katvā āditte viya tayo bhave passanto attano gehaṃ agantvā alaṅkatapaṭiyattāya vinicchayasālāya nisinnassa pitu santikaṃyeva gantvā pitaraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhito pabbajjaṃ yācanto paṭhamaṃ gāthamāha –

昔时，娑毗提国家有王名萨巴达陀，当时巴拉那西辟支佛故事中名苏伦丹那城，次生佐多那、布宇蓬、梵波耶以及昔时之花园，悉有各异名。此次战池王子故事中所在名为娑毗提。如此岁月，名字变迁。王名萨巴达陀有千子。长子战池王子受封为太子。每日行大施。正当时，未来佛一日傍晚，驾轻车，出入园林，观树叶间落露珠涟漪，问引车人：『善御者，这名为何？』答曰：『天人夏日炎炎，露珠随着日出而蒸发。』世尊闻之，留意觉醒，于百年之后出生舍巴拉那城，舍弃家庭，美饰庄严，入禅阁安坐，往访父王，问闻叩请出家，初声偈赞曰——

§73

73.

‘‘Mittāmaccaparibyūḷhaṃ , ahaṃ vande rathesabhaṃ;

『朋友亲眷围绕中，我敬拜驾车王者；

Pabbajissāmahaṃ rāja, taṃ devo anumaññatū’’ti.

“陛下，我愿出家。” “愿天神准许。”

Tattha paribyūḷhanti parivāritaṃ. Taṃ devoti taṃ mama pabbajjaṃ devo anujānātūti attho.

此处“天神”一词被包围解释，指的是“我的出家愿望获天神许可”，此意在表明天神准许我出家的意思。

Atha naṃ rājā nivārento dutiyaṃ gāthamāha –

于是国王阻止他，说出第二句偈语——

§74

74.

‘‘Sace te ūnaṃ kāmehi, ahaṃ paripūrayāmi te;

“倘若你因少许欲乐，我便满足你；

Yo taṃ hiṃ sati vāremi, mā pabbaja yudhañcayā’’ti.

若你真有觉悟，我则阻止你出家讨战斗。”

Taṃ sutvā kumāro tatiyaṃ gāthamāha –

听闻此言，太子复诵第三偈——

§75

75.

‘‘Na matthi ūnaṃ kāmehi, hiṃsitā me na vijjati;

『无有缺乏于欲乐，我未遭受伤害』，

Dīpañca kātumicchāmi, yaṃ jarā nābhikīratī’’ti.

『我欲了知那老死不加害于我』。」

Tattha dīpañcāti tāta neva mayhaṃ kāmehi ūnaṃ atthi, na maṃ hiṃsanto koci vijjati, ahaṃ pana paralokagamanāya attano patiṭṭhaṃ kātumicchāmi. Kīdisaṃ? Yaṃ jarā nābhikīrati na viddhaṃseti, tamahaṃ kātumicchāmi, amatamahānibbānaṃ gavesissāmi, na me kāmehi attho, anujānātha maṃ, mahārājāti vadati.

此中『了知』者，意谓我于欲乐中无所短缺，亦无有伤害我者，我欲为自身远离轮回生死而确立根本。何以故？因老死不伤害此者，故我欲知之。我要寻求不死大涅槃，我无所取于欲乐。请允许我，伟大国王如此言。

Iti punappunaṃ kumāro pabbajjaṃ yāci, rājā ‘‘mā pabbajā’’ti vāreti. Tamatthamāvikaronto satthā upaḍḍhaṃ gāthamāha –

于是，王子屡次请求出家，国王劝阻曰：「勿出家。」为解此意，尊者庄严说偈曰——

§76

76.

‘‘Putto vā pitaraṃ yāce, pitā vā puttamorasa’’nti.

『子向父乞求，父向子反哺。』

Tattha vā-kāro sampiṇḍanattho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘evaṃ, bhikkhave, putto ca pitaraṃ yācati, pitā ca orasaṃ puttaṃ yācatī’’ti.

此中『乞求』一词意正且浓缩。此言明确指—『诸比库，当知子向父乞求，父亦反哺子也』。」

Sesaṃ upaḍḍhagāthaṃ rājā āha –

国王说完其余的偈语后：

‘‘Negamo taṃ yāce tāta, mā pabbaja yudhañcayā’’ti.

『父亲，请你发誓，不要因为争战而出家。』

Tassattho – ayaṃ te tāta nigamavāsimahājano yācati, nagarajanopi mā tvaṃ pabbajāti.

因此，父亲啊，那些乡村居民和城镇百姓都在请求你，不要出家。

Kumāro punapi pañcamaṃ gāthamāha –

少年又说了第五句偈语：

§77

77.

‘‘Mā maṃ deva nivārehi, pabbajantaṃ rathesabha;

『不要因天神阻止我这匹战马般的出家人，

Māhaṃ kāmehi sammatto, jarāya vasamanvagū’’ti.

不要因为爱欲而牵制我，也不要因年老而使我忽视本行。』

Tattha vasamanvagūti mā ahaṃ kāmehi sammatto pamatto jarāya vasagāmī nāma homi, vaṭṭadukkhaṃ pana khepetvā yathā ca sabbaññutaññāṇappaṭivijjhanako homi,. Tathā maṃ olokehīti adhippāyo.

彼处谓顺应住世者，言我不为欲乐所缚，亦非放逸，老死的随顺者也不称为我；除却轮回之苦，我乃断灭无余智慧之所照见者；如是我观世间，此为执意。

Evaṃ vutte rājā appaṭibhāṇo ahosi. Mātā panassa ‘‘putto te, devi, pitaraṃ pabbajjaṃ anujānāpetī’’ti sutvā ‘‘kiṃ tumhe kathethā’’ti nirassāsena mukhena suvaṇṇasivikāya nisīditvā sīghaṃ vinicchayaṭṭhānaṃ gantvā yācamānā chaṭṭhaṃ gāthamāha –

如此说罢，王才未答。其母闻言曰：『子啊，尊女，父亲已许你出家。』闻此言，心生哀怨，面露悲色，坐于金制宝座，速赴决断之地，乞求第六句诗曰——

§78

78.

‘‘Ahaṃ taṃ tāta yācāmi, ahaṃ putta nivāraye;

『吾父啊，我此恳求，愿你止息此念；

Ciraṃ taṃ daṭṭhumicchāmi, mā pabbaja yudhañcayā’’ti.

长久见你愿望，勿以纷争而出家。』

Taṃ sutvā kumāro sattamaṃ gāthamāha –

闻此，少年乃复诵第七句诗曰——

§79

79.

‘‘Ussāvova tiṇaggamhi, sūriyuggamanaṃ pati;

『如草尖染霜露，太阳升起而辉映；』

Evamāyu manussānaṃ, mā maṃ amma nivārayā’’ti.

『人命』如是，求我莫阻止。

Tassattho – amma, yathā tiṇagge ussavabindu sūriyassa uggamanaṃ patiṭṭhātuṃ na sakkoti, pathaviyaṃ patati, evaṃ imesaṃ sattānaṃ jīvitaṃ parittaṃ tāvakālikaṃ aciraṭṭhitikaṃ, evarūpe lokasannivāse kathaṃ tvaṃ ciraṃ maṃ passasi, mā maṃ nivārehīti.

对此，世尊说——『母亲，就如禾秆上的露珠，太阳初升时不能长久停留，便落于地上，诸众生的生命亦如是，有所保全且短暂，不久即灭，在这般世界的居住中，你如何能长久见我？请勿阻止我。』

Evaṃ vuttepi sā punappunaṃ yāciyeva. Tato mahāsatto pitaraṃ āmantetvā aṭṭhamaṃ gāthamāha –

虽如此说，他仍屡次请求。于是那尊大人召唤父亲，唱诵第八偈言——

§80

80.

‘‘Taramāno imaṃ yānaṃ, āropetu rathesabha;

『请快乘此车吧，乘上车马速前行；

Mā me mātā tarantassa, antarāyakarā ahū’’ti.

请别为我逾越你母亲造成阻碍。』

Tassattho – tāta rathesabha, imaṃ mama mātaraṃ taramāno puriso suvaṇṇasivikāyānaṃ āropetu, mā me jātijarābyādhimaraṇakantāraṃ tarantassa atikkamantassa mātā antarāyakarā ahūti.

对此，世尊说——『孩子，乘上这辆如金制车身之车吧，愿他速行不慢；请不要为我逾越生老病死之苦与灭亡之难母亲造成阻碍。』

Rājā puttassa vacanaṃ sutvā ‘‘gaccha, bhadde, tava sivikāya nisīditvā rativaḍḍhanapāsādaṃ abhiruhā’’ti āha. Sā tassa vacanaṃ sutvā ṭhātuṃ asakkontī nārīgaṇaparivutā gantvā pāsādaṃ abhiruhitvā ‘‘kā nu kho puttassa pavattī’’ti vinicchayaṭṭhānaṃ olokentī aṭṭhāsi. Bodhisatto mātu gatakāle puna pitaraṃ yāci. Rājā paṭibāhituṃ asakkonto ‘‘tena hi tāta, tava manaṃ matthakaṃ pāpehi, pabbajāhī’’ti anujāni. Rañño anuññātakāle bodhisattassa kaniṭṭho yudhiṭṭhilakumāro nāma pitaraṃ vanditvā ‘‘tāta, mayhaṃ pabbajjaṃ anujānāthā’’ti anujānāpesi. Ubhopi bhātaro pitaraṃ vanditvā kāme pahāya mahājanaparivutā vinicchayato nikkhamiṃsu. Devīpi mahāsattaṃ oloketvā ‘‘mama putte pabbajite rammanagaraṃ tucchaṃ bhavissatī’’ti paridevamānā gāthādvayamāha –

国王听闻其子言语，便说道：「善哉，女眷，尔应坐下，登上情欲增长的宫殿。」女子听闻此言，因不能停立，便被女子众护送，登上宫殿，观看推断场所，伫立不动。菩萨于母亲去世时再次向父亲请求。国王无力阻止，便告诫说：「故此，子啊！你的心被恶事迷惑，应当出家。」国王准许期间，名为幼战士的幼子向父亲顶礼，说：「父亲，我愿被许可出家。」两兄弟都顶礼父亲，断欲离家，围绕大众，审慎而出家。女王也观看大圣者，悲恸吟诵两句偈颂，说：

§81

81.

‘‘Abhidhāvatha bhaddante, suññaṃ hessati rammakaṃ;

「善哉善哉，尊者呀，乐园将为虚空；

Yudhañcayo anuññāto, sabbadattena rājinā.

未获许可出战，终被王室全败。」

§82

82.

‘‘Yohu seṭṭho sahassassa, yuvā kañcanasannibho;

「彼千军之首，年轻如同黄金；

Soyaṃ kumāro pabbajito, kāsāyavasano balī’’ti.

此少年出家，衣着袈裟强健。」

Tattha abhidhāvathāti parivāretvā ṭhitā nāriyo sabbā vegena dhāvathāti āṇāpeti. Bhaddanteti evaṃ gantvā ‘‘bhaddaṃ tava hotū’’ti vadatha. Rammakanti rammanagaraṃ sandhāyāha. Yohu seṭṭhoti yo rañño putto sahassassa seṭṭho ahosi, so pabbajitoti pabbajjāya gacchantaṃ sandhāyevamāha.

『于此急速奔往』者，是命令所有环绕而立的女子们全速奔跑之意。『善哉』者，是叫她们前去说「愿你得吉祥」之意。『拉玛咖』者，是指拉玛那城而说。『凡为最胜者』者，是指王子中堪为千人之首者，说他已出家——即指向那正前往出家者而如此说。

Bodhisattopi na tāva pabbajati. So hi mātāpitaro vanditvā kaniṭṭhaṃ yudhiṭṭhilakumāraṃ gahetvā nagarā nikkhamma mahājanaṃ nivattetvā ubhopi bhātaro himavantaṃ pavisitvā manorame ṭhāne assamapadaṃ karitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānābhiññaṃ nibbattetvā vanamūlaphalādīhi yāvajīvaṃ yāpetvā brahmalokaparāyaṇā ahesuṃ. Tamatthaṃ osāne abhisambuddhagāthāya dīpeti –

菩萨尚未出家。彼礼敬父母，携年幼名为犹提提罗的王子，离开城邑，避开人群，兄弟二人同入喜马拉雅山，居于宜人处所，结成同座，出家沙门，修习禅定智慧，解脱涅槃，终身以林下果实等为生，誓愿往生梵天界。对此缘起，佛陀以觉悟者之偈言警示如下——

§83

83.

‘‘Ubho kumārā pabbajitā, yudhañcayo yudhiṭṭhilo;

『两位少年皆出家，犹提提罗与犹难差；

Pahāya mātāpitaro, saṅgaṃ chetvāna maccuno’’ti.

舍弃父母亲故，断除生死诸缠』。

Tattha maccunoti mārassa. Idaṃ vuttaṃ hoti – bhikkhave, yudhañcayo ca yudhiṭṭhilo ca te ubhopi kumārā mātāpitaro pahāya mārassa santakaṃ rāgadosamohasaṅgaṃ chinditvā pabbajitāti.

这里所说的“生死”指魔王。此义为：比库们，犹难差与犹提提罗二少年均舍弃父母，断绝魔王所生的悲恼、嗔怒与痴迷纠缠，因而出家修道。

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā ‘‘na bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato rajjaṃ chaḍḍetvā pabbajitoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṃ, yudhiṭṭhilakumāro ānando, yudhañcayo pana ahameva ahosi’’nti.

佛陀开示此法，彰显真实，谓：“比库们，即今如来在前世亦舍弃王位，即为出家”，并讲述该生故事引起解释：“当时父母为大王子孙，犹提提罗王子名为安陀，犹难差则宛如我本人。”

Yudhañcayajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 尤丹阇耶本生注释第六。

[461] 7. Dasarathajātakavaṇṇanā

【461】第七品达萨拉陀生故事解说

Etha lakkhaṇa sītā cāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ matapitikaṃ kuṭumbikaṃ ārabbha kathesi. So hi pitari kālakate sokābhibhūto sabbakiccāni pahāya sokānuvattakova ahosi. Satthā paccūsasamaye lokaṃ olokento tassa sotāpattiphalūpanissayaṃ disvā punadivase sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā katabhattakicco bhikkhū uyyojetvā ekaṃ pacchāsamaṇaṃ gahetvā tassa gehaṃ gantvā vanditvā nisinnaṃ madhuravacanena ālapanto ‘‘kiṃ socasi upāsakā’’ti vatvā ‘‘āma, bhante, pitusoko maṃ bādhatī’’ti vutte ‘‘upāsaka, porāṇakapaṇḍitā aṭṭhavidhe lokadhamme tathato jānantā pitari kālakate appamattakampi sokaṃ na kariṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.

这里记载的是：色陀，是世尊在捷达林园时，开始说法，以父亲为对象的家族。那时，他的父亲陷于忧愁，时常被忧思所逼迫，舍弃一切事物，宛如忧愁的奴役一般。世尊某日清晨巡视世间，见到父亲得到初果的缘由，于是隔日前往萨瓦提乞食，完成布施的功课，唤醒僧众，带来一位外道沙门，护送他回家，拜礼坐下，以温柔的语气谈话说：“近事居士，你为何忧愁？”对方答道：“是的，尊者，我因父亲的忧伤而苦恼。”世尊说：“居士啊，老来的智者对世间的八种法深知详察，父亲发怒，不管多细微的忧愁也绝不造作。”于是，应居士请求，带来了过去的回忆。

Atīte bārāṇasiyaṃ dasarathamahārājā nāma agatigamanaṃ pahāya dhammena rajjaṃ kāresi. Tassa soḷasannaṃ itthisahassānaṃ jeṭṭhikā aggamahesī dve putte ekañca dhītaraṃ vijāyi. Jeṭṭhaputto rāmapaṇḍito nāma ahosi, dutiyo lakkhaṇakumāro nāma, dhītā sītā devī nāma. Aparabhāge mahesī kālamakāsi. Rājā tassā kālakatāya cirataraṃ sokavasaṃ gantvā amaccehi saññāpito tassā kattabbaparihāraṃ katvā aññaṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā rañño piyā ahosi manāpā. Sāpi aparabhāge gabbhaṃ gaṇhitvā laddhagabbhaparihārā puttaṃ vijāyi, ‘‘bharatakumāro’’tissa nāmaṃ akaṃsu. Rājā puttasinehena ‘‘bhadde, varaṃ te dammi, gaṇhāhī’’ti āha. Sā gahitakaṃ katvā ṭhapetvā kumārassa sattaṭṭhavassakāle rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘deva, tumhehi mayhaṃ puttassa varo dinno, idānissa varaṃ dethā’’ti āha. Gaṇha, bhaddeti. ‘‘Deva, puttassa me rajjaṃ dethā’’ti vutte rājā accharaṃ paharitvā ‘‘nassa, vasali, mayhaṃ dve puttā aggikkhandhā viya jalanti, te mārāpetvā tava puttassa rajjaṃ yācasī’’ti tajjesi. Sā bhītā sirigabbhaṃ pavisitvā aññesupi divasesu rājānaṃ punappunaṃ rajjameva yāci.

过去，在巴拉那西有位名叫达萨罗陀的国王，放弃离世之事，依教治国。他有十六千位女性随从，其中最年长的王后有两个儿子和一个女儿，儿子中长子名为罗摩博学，次子名叫拉加拿公子，女儿名为色陀。次王后是迦蓝摩迦悉。国王因其父去世，长时间沉浸于忧悒之中，委任臣子处理政事，另立一位新的首相。她深得国王宠爱。她怀孕后，成功诞下婴儿，名为薄罗陀君。国王钟情儿子，说：“好啊，我把王位赐给你，接受吧。”她接受后，七岁时带着儿子拜见国王，说：“天神赐予我儿福报，现在请您把王位交给他。”国王答道：“好啊，接受吧。”然后国王怒斥说：“不行，瓦萨里，你有两个儿子像燃烧的火焰，我不愿交予你的儿子王位。”她害怕，进入皇宫腹中，为之后多日多次请求国王归还王位。

Rājā tassā taṃ varaṃ adatvāva cintesi ‘‘mātugāmo nāma akataññū mittadubbhī, ayaṃ me kūṭapaṇṇaṃ vā kūṭalañjaṃ vā katvā putte ghātāpeyyā’’ti. So putte pakkosāpetvā tamatthaṃ ārocetvā ‘‘tātā, tumhākaṃ idha vasantānaṃ antarāyopi bhaveyya, tumhe sāmantarajjaṃ vā araññaṃ vā gantvā mama maraṇakāle āgantvā kulasantakaṃ rajjaṃ gaṇheyyāthā’’ti vatvā puna nemittake brāhmaṇe pakkosāpetvā attano āyuparicchedaṃ pucchitvā ‘‘aññāni dvādasa vassāni pavattissatī’’ti sutvā ‘‘tātā, ito dvādasavassaccayena āgantvā chattaṃ ussāpeyyāthā’’ti āha. Te ‘‘sādhū’’ti vatvā pitaraṃ vanditvā rodantā pāsādā otariṃsu. Sītā devī ‘‘ahampi bhātikehi saddhiṃ gamissāmī’’ti pitaraṃ vanditvā rodantī nikkhami. Tayopi janā mahāparivārā nikkhamitvā mahājanaṃ nivattetvā anupubbena himavantaṃ pavisitvā sampannodake sulabhaphalāphale padese assamaṃ māpetvā phalāphalena yāpentā vasiṃsu.

国王不肯给予王位，心中忧虑自语：“母家来人，是恩将仇报之人，此人或筑坑害我儿。”他召儿子说：“孩子啊，将来你那里的住处可能阻碍，将来应去边境或荒野，于我死时护持族类，取得王位。”他又召拿比呾罗婆罗门，追问寿命长短，其答：“将活十二年。”国王说：“孩子啊，你十二年后回来，要为我撑伞。”婆罗门等人称善，拜送父亲泪流满面。色陀王后说：“我也与兄弟们同行。”拜父亲流泪而去。随从众众出发，远离繁华，先赴喜马拉雅山，居于有水果美味的地方，截断通路，饮食以果类果实。

Lakkhaṇapaṇḍito ca sītā ca rāmapaṇḍitaṃ yācitvā ‘‘tumhe amhākaṃ pituṭṭhāne ṭhitā, tasmā assameyeva hotha, mayaṃ phalāphalaṃ āharitvā tumhe posessāmā’’ti paṭiññaṃ gaṇhiṃsu. Tato paṭṭhāya rāmapaṇḍito tattheva hoti. Itare dve phalāphalaṃ āharitvā taṃ paṭijaggiṃsu. Evaṃ tesaṃ phalāphalena yāpetvā vasantānaṃ dasarathamahārājā puttasokena navame saṃvacchare kālamakāsi. Tassa sarīrakiccaṃ kāretvā devī ‘‘attano puttassa bharatakumārassa chattaṃ ussāpethā’’ti āha. Amaccā pana ‘‘chattassāmikā araññe vasantī’’ti na adaṃsu. Bharatakumāro ‘‘mama bhātaraṃ rāmapaṇḍitaṃ araññato ānetvā chattaṃ ussāpessāmī’’ti pañcarājakakudhabhaṇḍāni gahetvā caturaṅginiyā senāya tassa vasanaṭṭhānaṃ patvā avidūre khandhāvāraṃ katvā tattha nivāsetvā katipayehi amaccehi saddhiṃ lakkhaṇapaṇḍitassa ca sītāya ca araññaṃ gatakāle assamapadaṃ pavisitvā assamapadadvāre ṭhapitakañcanarūpakaṃ viya rāmapaṇḍitaṃ nirāsaṅkaṃ sukhanisinnaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ ṭhito rañño pavattiṃ ārocetvā saddhiṃ amaccehi pādesu patitvā rodati. Rāmapaṇḍito pana neva soci, na paridevi, indriyavikāramattampissa nāhosi. Bharatassa pana roditvā nisinnakāle sāyanhasamaye itare dve phalāphalaṃ ādāya āgamiṃsu. Rāmapaṇḍito cintesi ‘‘ime daharā mayhaṃ viya pariggaṇhanapaññā etesaṃ natthi, sahasā ‘pitā vo mato’ti vutte sokaṃ sandhāretuṃ asakkontānaṃ hadayampi tesaṃ phaleyya, upāyena te udakaṃ otāretvā etaṃ pavattiṃ ārocessāmī’’ti. Atha nesaṃ purato ekaṃ udakaṭṭhānaṃ dassetvā ‘‘tumhe aticirena āgatā, idaṃ vo daṇḍakammaṃ hotu, imaṃ udakaṃ otaritvā tiṭṭhathā’’ti upaḍḍhagāthaṃ tāva āha –

拉加拿智者和色陀请求罗摩博学说：“你们作为我们的父亲之依靠，应就在此地与我们同住，等我们采集水果养你。”他允诺了。罗摩随即前来，带回其他二人采集的果品，分施给他们。如此以果品供养，达萨罗陀国王因忧子而修建迦蓝摩迦悉宫殿。王后说：“请撑伞护持我的孩子薄罗陀。”臣子说：“撑伞者住在荒野。”薄罗陀说：“我会从荒野带来兄弟罗摩，为他撑伞。”带着五王宝物和四竖军队，驻扎于罗摩住所不远的关门处，与部分臣子同往。拉加拿和色陀赴荒野时，罗摩坐于担架前闭目不哭。薄罗陀午后带回另两个人的果品。罗摩想：“这些孩子们像我一样没有维护的智慧。他们忽然说‘父亲曾属你’，心里也要承受这忧愁。便用水洒泪洗涤，疗治这个痛苦。”于是他先看见一个水池，说：“你们快来，用它治病割难。”向他们唱歌，

§84

84.

‘‘Etha lakkhaṇa sītā ca, ubho otarathodaka’’nti.

他那里说：“这里是拉加拿和色陀，二人均前来取水。”

Tassattho – etha lakkhaṇa sītā ca āgacchatha, ubhopi otaratha udakanti;

意思是——这里是拉加拿和色陀，也都前来取水去。

Te ekavacaneneva otaritvā aṭṭhaṃsu. Atha nesaṃ pitu pavattiṃ ārocento sesaṃ upaḍḍhagāthamāha –

他们一言即决，便分开八部分。随后，有人向父亲提出异议，其余部分则加以补充，说：

‘‘Evāyaṃ bharato āha, rājā dasaratho mato’’ti.

『正是这样的，贤士巴拉多说，我的父王达萨洛多如是』。

Te pitu matasāsanaṃ sutvāva visaññā ahesuṃ. Punapi nesaṃ kathesi, punapi te visaññā ahesunti evaṃ yāvatatiyaṃ visaññitaṃ patte te amaccā ukkhipitvā udakā nīharitvā thale nisīdāpetvā laddhassāsesu tesu sabbe aññamaññaṃ roditvā paridevitvā nisīdiṃsu. Tadā bharatakumāro cintesi – ‘‘mayhaṃ bhātā lakkhaṇakumāro ca bhaginī ca sītā devī pitu matasāsanaṃ sutvāva sokaṃ sandhāretuṃ na sakkonti, rāmapaṇḍito pana neva socati, na paridevati, kiṃ nu kho tassa asocanakāraṇaṃ, pucchissāmi na’’nti. So taṃ pucchanto dutiyaṃ gāthamāha –

他们听闻父亲的训诂后，立刻感到悲伤。又有人对他们说，他们仍将继续悲伤。直到第三次有人说完，父亲将骨灰抛撒，放流水中，使之落地，所有兄弟姊妹彼此哭泣哀伤后坐下来。那时，贤士巴拉多思惟道：『我与弟弟拉坎纳贤者及姊姊西塔尊女，听闻了父亲的教法，却不能收敛悲痛；唯有贤者罗摩却不忧伤，不哀叹，那他为何无忧伤之因？我要问之。』于是他询问，那人说出了第二首诗：

§85

85.

‘‘Kena rāmappabhāvena, socitabbaṃ na socasi;

『为何，罗摩贤者，以你的德行光辉，不为应当忧伤之事而忧伤；

Pitaraṃ kālakataṃ sutvā, na taṃ pasahate dukha’’nti.

听了父亲罹难之后的境遇，却不为此悲伤苦恼？』

Tattha pabhāvenāti ānubhāvena. Na taṃ pasahate dukhanti evarūpaṃ dukkhaṃ kena kāraṇena taṃ na pīḷeti, kiṃ te asocanakāraṇaṃ, kathehi tāva nanti.

这里所谓光辉，是指体验感受。所谓不为此苦恼，是指为何因这种痛苦不被折磨，以及为何无忧伤的理由，等待你用言语说明。

Athassa rāmapaṇḍito attano asocanakāraṇaṃ kathento –

于是那位有智慧的拉摩，自己述说内心哀伤的缘由，

§86

86.

‘‘Yaṃ na sakkā nipāletuṃ, posena lapataṃ bahuṃ;

『那无法避免衰老，健康多有损坏，

Sa kissa viññū medhāvī, attānamupatāpaye.

有何聪明智慧的人，会卑贱自己受苦呢？』

§87

87.

‘‘Daharā ca hi vuddhā ca, ye bālā ye ca paṇḍitā;

『孩童和老人、愚人和智者、

Aḍḍhā ceva daliddā ca, sabbe maccuparāyaṇā.

穷苦与贫困者，都注定一死，

§88

88.

‘‘Phalānamiva pakkānaṃ, niccaṃ patanato bhayaṃ;

就像成熟的果实，总是不断地落下带来恐惧；

Evaṃ jātāna maccānaṃ, niccaṃ maraṇato bhayaṃ.

如此，所有生者恒受死亡之怖。

§89

89.

‘‘Sāyameke na dissanti, pāto diṭṭhā bahujjanā;

傍晚时分，众多众生所见的不复显现，唯有深夜显现者独立存在；

Pāto eke na dissanti, sāyaṃ diṭṭhā bahujjanā.

唯有深夜显现者独立存在，众多众生所见的傍晚景象不复显现。

§90

90.

‘‘Paridevayamāno ce, kiñcidatthaṃ udabbahe;

若有人因哀伤而悲叹，发出哀号，

Sammūḷho hiṃsamattānaṃ, kayirā taṃ vicakkhaṇo.

则智慧者断然不为糊涂且残害众生者所为。

§91

91.

‘‘Kiso vivaṇṇo bhavati, hiṃsamattānamattano;

形容枯槁、面色晦暗，乃为残害自身者之相状。

Na tena petā pālenti, niratthā paridevanā.

彼类饿鬼不受保护，不得安稳，徒然受苦恼。

§92

92.

‘‘Yathā saraṇamādittaṃ, vārinā parinibbaye;

譬如火焰受风吹拂迅速熄灭，

Evampi dhīro sutavā, medhāvī paṇḍito naro;

智者、闻法者、聪慧贤人，

Khippamuppatitaṃ sokaṃ, vāto tūlaṃva dhaṃsaye.

心中产生的忧愁，迅速如风吹落绒毛般消失。

§93

93.

‘‘Macco ekova acceti, ekova jāyate kule;

人死时仅一躯体，家庭亦仅一门，

Saṃyogaparamātveva, sambhogā sabbapāṇinaṃ.

众生间的结合，犹如诸众生享乐之缘分。

§94

94.

‘‘Tasmā hi dhīrassa bahussutassa, sampassato lokamimaṃ parañca;

因此，智慧广大能闻善巧者，清晰了知此世间及彼世间，

Aññāya dhammaṃ hadayaṃ manañca, sokā mahantāpi na tāpayanti.

了知法义亦知心意，即便极大的忧愁也不能伤害他们的内心。

§95

95.

‘‘Sohaṃ dassañca bhokkhañca, bharissāmi ca ñātake;

我必供养并奉献此见证所享之物给亲属，

Sesañca pālayissāmi, kiccametaṃ vijānato’’ti. –

并且护持其余事务，因知此义。

Imāhi dasahi gāthāhi aniccataṃ pakāseti.

这十偈揭示诸法无常。

Tattha nipāletunti rakkhituṃ. Lapatanti lapantānaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘tāta bharata, yaṃ sattānaṃ jīvitaṃ bahumpi vilapantānaṃ purisānaṃ ekenāpi mā ucchijjīti na sakkā rakkhituṃ, so dāni mādiso aṭṭha lokadhamme tathato jānanto viññū medhāvī paṇḍito maraṇapariyosānajīvitesu sattesu kissa attānamupatāpaye, kiṃkāraṇā anupakārena sokadukkhena attānaṃ santāpeyyā’’ti.

其中‘nipāletu’者，护持也；‘lapatanti’者，护持者护持之谓。此言：『慈父巴拉塔，如此众生之命，纵有众多哀叹之人，亦不可被一人拔除，亦不能护持，若达者、精明贤士、识破八种世间法实相之人生者，何故无益而自苦所感忧伤而自苦哀叹乎？』

Daharā cāti gāthā ‘‘maccu nāmesa tāta bharata, neva suvaṇṇarūpakasadisānaṃ daharānaṃ khattiyakumārakādīnaṃ, na vuddhippattānaṃ mahāyodhānaṃ, na bālānaṃ puthujjanasattānaṃ, na buddhādīnaṃ paṇḍitānaṃ, na cakkavattiādīnaṃ issarānaṃ, na niddhanānaṃ daliddādīnaṃ lajjati, sabbepime sattā maccuparāyaṇā maraṇamukhe saṃbhaggavibhaggā bhavantiyevā’’ti dassanatthaṃ vuttā.

「少年者」一偈言说：「死亡之名，父亲巴拉塔，绝非如金色光泽形状者，少年贵族子弟等；非年长壮士；非愚昧凡夫；非如来等智者；非世尊等统治者；非贫穷贫困者；绝不以此惭愧；众生皆皆在死的迫近前分散生死界。」此义为示现解说而说。

Niccaṃ patanatoti idaṃ vuttaṃ hoti – yathā hi tāta bharata, pakkānaṃ phalānaṃ pakkakālato paṭṭhāya ‘‘idāni vaṇṭā chijjitvā patissanti, idāni patissantī’’ti patanato bhayaṃ niccaṃ dhuvaṃ ekaṃsikameva bhavati, evaṃ āsaṅkanīyato evaṃ jātānaṃ maccānampi ekaṃsikaṃyeva maraṇato bhayaṃ, natthi so khaṇo vā layo vā yattha tesaṃ maraṇaṃ na āsaṅkitabbaṃ bhaveyyāti.

此即常言『必定堕落』之义：正如父亲巴拉塔所言，已成熟果实至时即将脱落，人谓『现在枝枯，果实将落』──此落果之恐惧，必然且恒常且一时生起；如此沉溺忧患，已生之死亦必生起一时死之恐惧；无任何片刻或时段，彼等死亡可不被忧虑也。

Sāyanti vikāle. Iminā rattibhāge ca diṭṭhānaṃ divasabhāge adassanaṃ, divasabhāge ca diṭṭhānaṃ rattibhāge adassanaṃ dīpeti. Kiñcidatthanti ‘‘pitā me, putto me’’tiādīhi paridevamānova poso sammūḷho attānaṃ hiṃsanto kilamento appamattakampi atthaṃ āhareyya. Kayirātaṃ vicakkhaṇoti atha paṇḍito puriso evaṃ paridevaṃ kareyya, yasmā pana paridevanto mataṃ vā ānetuṃ aññaṃ vā tassa vaḍḍhiṃ kātuṃ na sakkoti, tasmā niratthakattā paridevitassa paṇḍitā na paridevanti.

黄昏时分日光渐暗。藉此夜半时分见昼，白昼时分见夜，谓之光明。有人怀悲痛说『父亲在，儿子在』等哀叹，心竟迷乱，伤害自己，稍有失察即损害自己利益。聪明人谓应如此悲叹者，因悲痛不能引来自己所托之人，也不能增益他者，故智慧者因无益故不致悲叹。

Attānamattanoti attano attabhāvaṃ sokaparidevadukkhena hiṃsanto. Na tenāti tena paridevena paralokaṃ gatā sattā na pālenti na yāpenti. Niratthāti tasmā tesaṃ matasattānaṃ ayaṃ paridevanā niratthakā. Saraṇanti nivāsagehaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā paṇḍito puriso attano vasanāgāre āditte muhuttampi vosānaṃ anāpajjitvā ghaṭasatena ghaṭasahassena vārinā nibbāpayateva, evaṃ dhīro uppatitaṃ sokaṃ khippameva nibbāpaye. Tūlaṃ viya ca vāto yathā saṇṭhātuṃ na sakkoti, evaṃ dhaṃsaye viddhaṃseyyāti attho.

自伤即自我本性，因忧伤悲痛而伤害自己。未曾以此悲痛使他方往世众生护持，也未供养他者。此等悲叹对彼等所执众生无益。依赖者依赖之处。此言：如智者在自己所居宅中，即使有火烧之刻，能以少水由器中潑灭火焰，似此贤者能速灭已生之忧愁。如草细小风不能聚结，亦当破碎毁坏者之义。

Macco ekova accetīti ettha tāta bharata, ime sattā kammassakā nāma, tathā hi ito paralokaṃ gacchanto satto ekova acceti atikkamati, khattiyādikule jāyamānopi ekova gantvā jāyati. Tattha tattha pana ñātimittasaṃyogena ‘‘ayaṃ me pitā, ayaṃ me mātā, ayaṃ me mitto’’ti saṃyogaparamātveva sambhogā sabbapāṇīnaṃ, paramatthena pana tīsupi bhavesu kammassakāvete sattāti attho.

死亡是一法唯有一者，父亲巴拉塔，此等众生称为业继者，如是从此世向彼世而去，生命只有一法；贵族王族出生者亦然，由各处亲属友伴相聚谓『此是我父，此是我母，此是我友』等，此关系仅是众生全部之依缘；从究竟法理观之，众生在三界中均为业继者之义。

Tasmāti yasmā etesaṃ sattānaṃ ñātimittasaṃyogaṃ ñātimittaparibhogamattaṃ ṭhapetvā ito paraṃ aññaṃ natthi, tasmā. Sampassatoti imañca parañca lokaṃ nānābhāvavinābhāvameva sammā passato. Aññāya dhammanti aṭṭhavidhalokadhammaṃ jānitvā. Hadayaṃ manañcāti idaṃ ubhayampi cittasseva nāmaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti –

所以既此众生之亲属关系仅限于亲缘及跨世积习相续摄受，除此之外无他故也。由此能彻见此及彼世，于诸异法种、增减无不明了。亦能知八种世间法。心及心理，名为此二者。此言为：

‘‘Lābho alābho yaso ayaso ca, nindā pasaṃsā ca sukhañca dukkhaṃ;

“获得与失去、荣誉与耻辱、赞美与非难、快乐与痛苦，

Ete aniccā manujesu dhammā, mā soca kiṃ socasi poṭṭhapādā’’ti. (jā. 1.4.114) –

这些皆是世间人皆经历无常之事，莫要生怜何所怜悯诸根足。”（《生经》1.4.114）

Imesaṃ aṭṭhannaṃ lokadhammānaṃ yena kenaci cittaṃ pariyādīyati, tassa ca aniccataṃ ñatvā ṭhitassa dhīrassa pituputtamaraṇādivatthukā mahantāpi sokā hadayaṃ na tāpayantīti. Etaṃ vā aṭṭhavidhaṃ lokadhammaṃ ñatvā ṭhitassa hadayavatthuñca manañca mahantāpi sokā na tāpayantīti evampettha attho daṭṭhabbo.

世间八种事乃令心绪动摇之因。若能了知其无常而安住，像智者瞭解父母子女与生死事理一般，纵使巨大的忧愁也不能扰乱其心。此即为八种世法悉知而安住，心与心所如坚固处，大忧亦不触扰，理应在此处了知。

Sohaṃdassañca bhokkhañcāti gāthāya – tāta bharata, andhabālānaṃ sattānaṃ viya mama rodanaparidevanaṃ nāma na anucchavikaṃ, ahaṃ pana pitu accayena tassa ṭhāne ṭhatvā kapaṇādīnaṃ dānārahānaṃ dānaṃ, ṭhānantarārahānaṃ ṭhānantaraṃ, yasārahānaṃ yasaṃ dassāmi, pitarā me paribhuttanayena issariyaṃ paribhuñjissāmi, ñātake ca posessāmi, avasesañca antoparijanādikaṃ janaṃ pālessāmi, dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṃ dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ karissāmīti evañhi jānato paṇḍitapurisassa anurūpaṃ kiccanti attho.

如诗句所说——父亲啊，我虽犹如盲愚众生痛哭呼号终无终止，但我立于故去父亲之处，以施舍等善行及助益众生，以给养亲族，保护末后亲属，并为持法的沙门婆罗门作出善护。智慧人如此行事，其理正合。

Parisā imaṃ rāmapaṇḍitassa aniccatāpakāsanaṃ dhammadesanaṃ sutvā nissokā ahesuṃ. Tato bharatakumāro rāmapaṇḍitaṃ vanditvā ‘‘bārāṇasirajjaṃ sampaṭicchathā’’ti āha. Tāta lakkhaṇañca, sītādeviñca gahetvā gantvā rajjaṃ anusāsathāti. Tumhe pana, devāti. Tāta, mama pitā ‘‘dvādasavassaccayena āgantvā rajjaṃ kāreyyāsī’’ti maṃ avoca, ahaṃ idāneva gacchanto tassa vacanakaro nāma na homi, aññānipi tīṇi vassāni atikkamitvā āgamissāmīti. ‘‘Ettakaṃ kālaṃ ko rajjaṃ kāressatī’’ti? ‘‘Tumhe kārethā’’ti. ‘‘Na mayaṃ kāressāmā’’ti. ‘‘Tena hi yāva mamāgamanā imā pādukā kāressantī’’ti attano tiṇapādukā omuñcitvā adāsi. Te tayopi janā pādukā gahetvā rāmapaṇḍitaṃ vanditvā mahājanaparivutā bārāṇasiṃ agamaṃsu. Tīṇi saṃvaccharāni pādukā rajjaṃ kāresuṃ. Amaccā tiṇapādukā rājapallaṅke ṭhapetvā aḍḍaṃ vinicchinanti. Sace dubbinicchito hoti, pādukā aññamaññaṃ paṭihaññanti. Tāya saññāya puna vinicchinanti. Sammā vinicchitakāle pādukā nissaddā sannisīdanti. Rāmapaṇḍito tiṇṇaṃ saṃvaccharānaṃ accayena araññā nikkhamitvā bārāṇasinagaraṃ patvā uyyānaṃ pāvisi. Tassa āgamanabhāvaṃ ñatvā kumārā amaccagaṇaparivutā uyyānaṃ gantvā sītaṃ aggamahesiṃ katvā ubhinnampi abhisekaṃ akaṃsu. Evaṃ abhisekappatto mahāsatto alaṅkatarathe ṭhatvā mahantena parivārena nagaraṃ pavisitvā padakkhiṇaṃ katvā candakapāsādavarassa mahātalaṃ abhiruhi. Tato paṭṭhāya soḷasa vassasahassāni dhammena rajjaṃ kāretvā āyupariyosāne saggapuraṃ pūresi.

此会众听闻资深学问者宣说无常苦厌法，皆生不悦伤感。于是王子巴拉塔敬礼资深学者，言当往巴拉纳西。遂携带王子与王后西塔前往，准备治理邦国。对曰：诸天护卫，我父愿十二年后归来治理国政。彼时我正欲前往，不欲即刻前往，尚需经过三年；问曰：谁治国？答曰：尔等治国，吾辈不治。于是他卸下三年足履将之赠与众人，众亦敬礼资深学者，涌至巴拉纳西。三年后众人治理国事。老者将三年旧履置于王榻旁，审察履之损坏。若有破裂互相责备，如此重视旧履。到期学者出林入城游园。知晓此事，王子及老者众等前来园中行礼，施作礼赞，互相加冕。如此授冠，资深大人乘车环城绕行，登月宫大台。继而治理国家十六万岁，终生惠化众生充满极乐天城。

§96

96.

‘‘Dasa vassasahassāni, saṭṭhi vassasatāni ca;

“十万岁，六十一万年；

Kambugīvo mahābāhu, rāmo rajjamakārayī’’ti. –

『刚布给沃』者，大臂膀者，『拉摩』者，为王治理者。

Ayaṃ abhisambuddhagāthā tamatthaṃ dīpeti.

此为佛陀觉悟之颂，意旨明示于此。

Tattha kambugīvoti suvaṇṇāḷiṅgasadisagīvo. Suvaṇṇañhi kambūti vuccati.

其中『刚布给沃』指的是金色有车辕标记的牛。『刚布』即『黄金』之意。

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne kuṭumbiko sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā dasarathamahārājā suddhodanamahārājā ahosi, mātā mahāmāyādevī, sītā rāhulamātā, bharato ānando, lakkhaṇo sāriputto, parisā buddhaparisā, rāmapaṇḍito pana ahameva ahosinti.

世尊基于此法宣讲而揭示真谛，示现生起故事。真谛显尽时，其家属得享初果。是时，达萨罗陀大王、舒达陀大王在位，母者为大摩耶女神，妻者为思陀，育有罗睺罗，子分别为跋罗多、阿难、拉加那、沙利弗，僧众即佛的僧团，贤哲即拉摩。世尊自谓即是。

Dasarathajātakavaṇṇanā sattamā. · 达沙拉他本生注释第七。

[462] 8. Saṃvarajātakavaṇṇanā

【462】第八，桑瓦罗本生传解说。

Jānanto no mahārājāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ossaṭṭhavīriyaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira sāvatthivāsī kulaputto satthu dhammadesanaṃ sutvā pabbajitvā laddhūpasampado ācariyupajjhāyavattaṃ pūrento ubhayāni pātimokkhāni paguṇāni katvā paripuṇṇapañcavasso kammaṭṭhānaṃ gahetvā ‘‘araññe vasissāmī’’ti ācariyupajjhāye āpucchitvā kosalaraṭṭhe ekaṃ paccantagāmaṃ gantvā tattha iriyāpathe pasannamanussehi paṇṇasālaṃ katvā upaṭṭhiyamāno vassaṃ upagantvā yuñjanto ghaṭento vāyamanto accāraddhena vīriyena temāsaṃ kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā obhāsamattampi uppādetuṃ asakkonto cintesi ‘‘addhā ahaṃ satthārā desitesu catūsu puggalesu padaparamo, kiṃ me araññavāsena, jetavanaṃ gantvā tathāgatassa rūpasiriṃ passanto madhuradhammadesanaṃ suṇanto vītināmessāmī’’ti. So vīriyaṃ ossajitvā tato nikkhanto anupubbena jetavanaṃ gantvā ācariyupajjhāyehi ceva sandiṭṭhasambhattehi ca āgamanakāraṇaṃ puṭṭho tamatthaṃ kathetvā tehi ‘‘kasmā evamakāsī’’ti garahitvā satthu santikaṃ netvā ‘‘kiṃ, bhikkhave, anicchamānaṃ bhikkhuṃ ānayitthā’’ti vutte ‘‘ayaṃ, bhante, vīriyaṃ ossajitvā āgato’’ti ārocite satthā ‘‘saccaṃ kirā’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘kasmā bhikkhu vīriyaṃ ossaji, imasmiñhi sāsane nibbīriyassa kusītapuggalassa aggaphalaṃ arahattaṃ nāma natthi, āraddhavīriyā imaṃ dhammaṃ ārādhenti, tvaṃ kho pana pubbe vīriyavā ovādakkhamo, teneva kāraṇena bārāṇasirañño puttasatassa sabbakaniṭṭho hutvāpi paṇḍitānaṃ ovāde ṭhatvā setacchattaṃ pattosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.

大王知此事，世尊曾于揭林中，于一懈怠力的比库开示。此比库为萨瓦提城王子，听闻世尊法后出家，得果位，承持师教。五十年修行俱足，得业处并成就双巴提摩卡戒律。其后，欲在林中生活，问师托，于迦萨国一后村处，建有一座五十座屋舍，以安住修行。一雨季中精勤修习业处，身心努力，无法生起法之光明，思维曰：世尊所说四人中首者实为导师，予若在林中，见世尊妙形，听善法，必能息灭忧恼。遂放下懈怠起行，先后造访迦萨三师问法，陈述缘由而问：为何如此行为？师曰：世尊已在此而来。续又引此缘故已往，以往亦有力行者，因为此，竟成遍知者，虽为巴拉那之子，断惑教众之误，著白色布衣而得妙果。

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente saṃvarakumāro nāma puttasatassa sabbakaniṭṭho ahosi. Rājā ekekaṃ puttaṃ ‘‘sikkhitabbayuttakaṃ sikkhāpethā’’ti ekekassa amaccassa adāsi. Saṃvarakumārassa ācariyo amacco bodhisatto ahosi paṇḍito byatto rājaputtassa pituṭṭhāne ṭhito. Amaccā sikkhitasippe rājaputte rañño dassesuṃ. Rājā tesaṃ janapadaṃ datvā uyyojesi. Saṃvarakumāro sabbasippassa nipphattiṃ patvā bodhisattaṃ pucchi ‘‘tāta, sace maṃ pitā janapadaṃ peseti, kiṃ karomī’’ti? ‘‘Tāta, tvaṃ janapade dīyamāne taṃ aggahetvā ‘deva ahaṃ sabbakaniṭṭho, mayipi gate tumhākaṃ pādamūlaṃ tucchaṃ bhavissati, ahaṃ tumhākaṃ pādamūleyeva vasissāmī’ti vadeyyāsī’’ti. Athekadivasaṃ rājā saṃvarakumāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisinnaṃ pucchi ‘‘kiṃ tāta, sippaṃ te niṭṭhita’’nti? ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Tuyhampi janapadaṃ demī’’ti. ‘‘Deva tumhākaṃ pādamūlaṃ tucchaṃ bhavissati, pādamūleyeva vasissāmī’’ti. Rājā tussitvā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. So tato paṭṭhāya rañño pādamūleyeva hutvā punapi bodhisattaṃ pucchi ‘‘tāta aññaṃ kiṃ karomī’’ti? ‘‘Tāta rājānaṃ ekaṃ purāṇuyyānaṃ yācāhī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti uyyānaṃ yācitvā tattha jātakehi pupphaphalehi nagare issarajanaṃ saṅgaṇhitvā puna ‘‘kiṃ karomī’’ti pucchi. ‘‘Tāta, rājānaṃ āpucchitvā antonagare bhattavetanaṃ tvameva dehī’’ti. So tathā katvā antonagare kassaci kiñci ahāpetvā bhattavetanaṃ datvā puna bodhisattaṃ pucchitvā rājānaṃ viññāpetvā antonivesane dāsaporisānampi hatthīnampi assānampi balakāyassapi vattaṃ aparihāpetvā adāsi, tirojanapadehi āgatānaṃ dūtādīnaṃ nivāsaṭṭhānādīni vāṇijānaṃ suṅkanti sabbakaraṇīyāni attanāva akāsi. Evaṃ so mahāsattassa ovāde ṭhatvā sabbaṃ antojanañca bahijanañca nāgare ca raṭṭhavāsino ca āgantuke ca āyavattane ca tena tena saṅgahavatthunā ābandhitvā saṅgaṇhi, sabbesaṃ piyo ahosi manāpo.

从前在巴拉奈城中，统治巴拉奈国者名为婆罗摩达得，其子名为三昧罗子，是其子中最为卓越者。国王将每个儿子分别交付一位辅导教师，吩咐道：‘应加以训练辅导’；每位辅导师为个别儿子担任良师益友，具有智慧卓著，坚守国王子嗣的教养职责。辅导师们将训练教法教授给国王的王子们。国王将他们的领地赐予予以加以治理。三昧罗子完毕全部学业后，问辅导师道：‘父亲若将国土赐予我，当如何是好？’辅导师答曰：‘儿啊，当你得到国土时，应当担当其首领地位，并宣言：‘我是一切至高者，既然如此，你们的根基将不再重要，我将立足于你们根基之上，称王称主。’’某日，国王礼敬三昧罗子后，独坐一隅问道：‘儿啊，你的学业已经完成吗？’答曰：‘是，天神啊。’国王乃说：‘我亦愿赐与你国土。’又曰：‘天神将你根基视为无用，我将立足于你根基之上。’国王心满意足，称赞说‘善哉’而心生欢喜。国王于是起身，位于根基之上，复问辅导师：‘孩子，还应当做什么？’答曰：‘向国王请求一座古老的园林。’国王同意后请求园林，园内种植有多种果树花卉，设有宫殿建筑。然后辅导师又问：‘孩子，还应当如何？’答曰：‘儿啊，应向国王请求在宫闱内任职饭食官。’三昧罗子依言前往宫中，向某人训示并任其职。之后辅导师再次问起国王，国王将仆人、奴隶、大象、马匹、儿童乃至各种物资牲口、商人、住宅等统统赐予辅导师。辅导师照此规劝大王，汇聚管理内外城镇及乡村百姓与外来客人，使其互相联合，皆蒙其爱护，心中悦纳。

Aparabhāge rājānaṃ maraṇamañce nipannaṃ amaccā pucchiṃsu ‘‘deva, tumhākaṃ accayena setacchattaṃ kassa demā’’ti? ‘‘Tāta, mama puttā sabbepi setacchattassa sāminova. Yo pana tumhākaṃ manaṃ gaṇhāti, tasseva setacchatthaṃ dadeyyāthā’’ti. Te tasmiṃ kālakate tassa sarīraparihāraṃ katvā sattame divase sannipatitvā ‘‘raññā ‘yo tumhākaṃ manaṃ gaṇhāti, tassa setacchattaṃ ussāpeyyāthā’ti vuttaṃ, amhākañca ayaṃ saṃvarakumāro manaṃ gaṇhātī’’ti ñātakehi parivāritā tassa kañcanamālaṃ setacchattaṃ ussāpayiṃsu. Saṃvaramahārājā bodhisattassa ovāde ṭhatvā dhammena rajjaṃ kāresi. Itare ekūnasatakumārā ‘‘pitā kira no kālakato, saṃvarakumārassa kira setacchattaṃ ussāpesuṃ, so sabbakaniṭṭho, tassa chattaṃ na pāpuṇāti, sabbajeṭṭhakassa chattaṃ ussāpessāmā’’ti ekato āgantvā ‘‘chattaṃ vā no detu, yuddhaṃ vā’’ti saṃvaramahārājassa paṇṇaṃ pesetvā nagaraṃ uparundhiṃsu. Rājā bodhisattassa taṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘idāni kiṃ karomā’’ti pucchi. Mahārāja, tava bhātikehi saddhiṃ yujjhanakiccaṃ natthi, tvaṃ pitu santakaṃ dhanaṃ satakoṭṭhāse kāretvā ekūnasataṃ bhātikānaṃ pesetvā ‘‘imaṃ tumhākaṃ koṭṭhāsaṃ pitu santakaṃ gaṇhatha, nāhaṃ tumhehi saddhiṃ yujjhāmī’’ti sāsanaṃ pahiṇāhīti. So tathā akāsi. Athassa sabbajeṭṭhabhātiko uposathakumāro nāma sese āmantetvā ‘‘tātā, rājānaṃ nāma abhibhavituṃ samatthā nāma natthi, ayañca no kaniṭṭhabhātiko paṭisattupi hutvā na tiṭṭhati, amhākaṃ pitu santakaṃ dhanaṃ pesetvā ‘nāhaṃ tumhehi saddhiṃ yujjhāmī’ti pesesi, na kho pana mayaṃ sabbepi ekakkhaṇe chattaṃ ussāpessāma, ekasseva chattaṃ ussāpessāma, ayameva rājā hotu, etha taṃ passitvā rājakuṭumbaṃ paṭicchādetvā amhākaṃ janapadameva gacchāmā’’ti āha. Atha te sabbepi kumārā nagaradvāraṃ vivarāpetvā paṭisattuno ahutvā nagaraṃ pavisiṃsu.

后半暮时分，国王卧床安息，辅导师们询问：“天神啊，凭借你们功业所赖的护阴伞，应由谁继承呢？”答曰：“父亲啊，我儿子们皆是此护阴伞的主宰。凡是占有你们心者，应将伞予之。”彼时恰是良辰良日，辅导师等为其疗治身体，七日后聚集，宣布国王云：“凡是占有你心者，应给之护阴伞。我们这位三昧罗子正占据国王之心。”亲族环绕为其披金链饰荫伞。三昧拉王遵辅导师规劝，以法治国。其他百余子弟曰：“父王朋友确无疑义，三昧罗子已披护阴伞，不过那并非最上，这伞非彼应得，我们应披最上伞。”一同聚集说：“无论赐伞或发动战争！”向三昧罗王献策，攻打城池。国王告知辅导师事宜：“尊王，与弟兄无战争事。尔当筹备百多千万财富，遣遣一百兄弟说：‘此丰富财富归王所有，吾不与你等为敌。’”声音传布，三昧罗子依令行事。其余百余兄弟中有名为护阴伞小子的，招集余者说：“父王无法统治，吾等最小者不敌，既遣王财，不欲与战，但吾等不会一口气披上护阴伞，仅一人须披，祈愿此人成为国主，尔等观其形势，即放弃王室，归我等国土。”众弟子遂开启城门，放降后兵入城。

Rājāpi tesaṃ amaccehi paṇṇākāraṃ gāhāpetvā paṭimaggaṃ peseti. Kumārā nātimahantena parivārena pattikāva āgantvā rājanivesanaṃ abhiruhitvā saṃvaramahārājassa nipaccakāraṃ dassetvā nīcāsane nisīdiṃsu. Saṃvaramahārājā setacchattassa heṭṭhā sīhāsane nisīdi, mahanto yaso mahantaṃ sirisobhaggaṃ ahosi, olokitolokitaṭṭhānaṃ kampi. Uposathakumāro saṃvaramahārājassa sirivibhavaṃ oloketvā ‘‘amhākaṃ pitā attano accayena saṃvarakumārassa rājabhāvaṃ ñatvā maññe amhākaṃ janapade datvā imassa na adāsī’’ti cintetvā tena saddhiṃ sallapanto tisso gāthā abhāsi –

国王向辅导师们派遣代表三百人，宣布返守旧轨。诸子带领众随从，登王宫顶端，向三昧罗王表现敬意后，坐据低座。三昧罗王坐于护阴伞之下狮王座，威名显赫，头冠光耀，犹若巍巍巨峰，四顾视察，山河震动。护阴伞小子见三昧罗王威势，观察其荣耀繁盛，便思忖：“吾父于此死去之时，已见识到三昧罗子的王者气象，当将国土赐于彼，吾等不能轻易夺其业。”相与交谈，诵三句偈语——

§97

97.

‘‘Jānanto no mahārāja, tava sīlaṃ janādhipo;

‘尊王知晓，汝乃众民领主；

Ime kumāre pūjento, na taṃ kenaci maññatha.

众子敬仰，谁敢轻慢视乎？

§98

98.

‘‘Tiṭṭhante no mahārāje, adu deve divaṅgate;

尊王立于，远胜诸天神明；

Ñātī taṃ samanuññiṃsu, sampassaṃ atthamattano.

亲属们同意了那个观点，对自己的利益亲眼见证了。

§99

99.

‘‘Kena saṃvara vattena, sañjāte abhitiṭṭhasi;

“凭什么的约束，与你俱生共处却不依赖；

Kena taṃ nātivattanti, ñātisaṅghā samāgatā’’ti.

凭什么不尊敬你，虽亲属集聚一处？”

Tattha jānanto noti jānanto nu. Janādhipoti amhākaṃ pitā narindo. Imeti ime ekūnasate kumāre. Pāḷipotthakesu pana ‘‘aññe kumāre’’ti likhitaṃ. Pūjentoti tena tena janapadena mānento. Na taṃ kenacīti khuddakenāpi kenaci janapadena taṃ pūjetabbaṃ na maññittha, ‘‘ayaṃ mama accayena rājā bhavissatī’’ti ñatvā maññe attano pādamūleyeva vāsesīti. Tiṭṭhante noti tiṭṭhante nu, dharamāneyeva nūti pucchati, adu deveti udāhu amhākaṃ pitari divaṅgate attano atthaṃ vuḍḍhiṃ passantā saddhiṃ rājakārakehi negamajānapadehi ñātayo taṃ ‘‘rājā hohī’’ti samanuññiṃsu. Vattenāti sīlācārena. Sañjāte abhitiṭṭhasīti samānajātike ekūnasatabhātaro abhibhavitvā tiṭṭhasi. Nātivattantīti na abhibhavanti.

对此有所了解或不知，彼此较量。‘我们这父亲是天下之王。’他们是数以千计的儿子。有巴利传本中记录‘其他儿子’。各地方敬奉他，认为他为当地尊贵。不论谁，没有哪个小地方认为须敬他为王，不曾以‘他将成为我的继承王者’而认知，想他仅仅居于自家脚根处。问‘是否坚立？’即‘是否守持？’之意，即趁世间正断灭时，我们已故之父正见自身利益日增，与王事官与地方人民共知，亲属们同意‘他应为王’。‘约束’指行为规矩。‘俱生共处’指与同族亲牧相处。‘不依赖’即不控制。

Taṃ sutvā saṃvaramahārājā attano guṇaṃ kathento cha gāthā abhāsi –

闻此，戒律皇帝宣扬自身功德，吟唱诗歌说——

§100

100.

‘‘Na rājaputta usūyāmi, samaṇānaṃ mahesinaṃ;

我不嫉恨尊贵的王子，也不嫉恨尊伟的沙门；

Sakkaccaṃ te namassāmi, pāde vandāmi tādinaṃ.

我恭敬地向你们致敬，恭敬地敬拜诸位长老的足下。

§101

101.

一百零一。

‘‘Te maṃ dhammaguṇe yuttaṃ, sussūsamanusūyakaṃ;

他们因具足法之美德，常怀赞叹与思敬；

Samaṇā manusāsanti, isī dhammaguṇe ratā.

沙门们以法教导我，长乐沉湎于法之美德。

§102

102.

一百零二。

‘‘Tesāhaṃ vacanaṃ sutvā, samaṇānaṃ mahesinaṃ;

我听闻圣者们的教诲，诸尊游方比库的言语；

Na kiñci atimaññāmi, dhamme me nirato mano.

我心专注于法，绝不轻慢任何事。

§103

103.

一百零三。

‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;

他们骑象或马匹，驾车或舟楫；

Tesaṃ nappaṭibandhāmi, niviṭṭhaṃ bhattavetanaṃ.

我不与之相缠，不纠缠于饮食供养。

§104

104.

‘‘Mahāmattā ca me atthi, mantino paricārakā;

『大臣』者，我有也，即宰相、辅佐大臣。

Bārāṇasiṃ voharanti, bahumaṃsasurodanaṃ.

他们在巴拉那西居住，食用丰富肉食，多有烦恼忿恨。

§105

105.

（编号）一〇五。

‘‘Athopi vāṇijā phītā, nānāraṭṭhehi āgatā;

又有多商人，携带各种货物而来；

Tesu me vihitā rakkhā, evaṃ jānāhuposathā’’ti.

我为他们设立保护，如此方知是于守斋戒法。

Tattha na rājaputtāti ahaṃ rājaputta, kañci sattaṃ ‘‘ayaṃ sampatti imassa mā hotū’’ti na usūyāmi. Tādinanti tādilakkhaṇayuttānaṃ samitapāpatāya samaṇānaṃ mahantānaṃ sīlakkhandhādīnaṃ guṇānaṃ esitatāya mahesīnaṃ dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṃ pañcapatiṭṭhitena pāde vandāmi, dānaṃ dadanto dhammikañca nesaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ paccupaṭṭhapento sakkaccaṃ te namassāmi, manena sampiyāyanto ca pūjemīti attho. Te manti te samaṇā maṃ ‘‘ayaṃ dhammakoṭṭhāse yuttapayutto sussūsaṃ anusūyako’’ti tathato ñatvā maṃ dhammaguṇe yuttaṃ sussūsaṃ anusūyakaṃ anusāsanti, ‘‘idaṃ kara, idaṃ mā karī’’ti ovadantīti attho. Tesāhanti tesaṃ ahaṃ. Hatthārohāti hatthiṃ āruyha yujjhanakā yodhā. Anīkaṭṭhāti hatthānīkādīsu ṭhitā. Rathikāti rathayodhā. Pattikārakāti pattinova. Niviṭṭhanti yaṃ tehi sajjitaṃ bhattañca vetanañca, ahaṃ taṃ nappaṭibandhāmi, aparihāpetvā dadāmīti attho.

于彼，我不自称为王子，亦不嫉妒他人有七种财产，谓『此人莫得此财』。谓此类人具此类特征，怀有节制过恶，不杀生等，具诸善根的大沙门，及善戒具足之婆罗门，五戒坚持者，不懈恭敬彼女王，供养施予，守护护持其正法，因而敬礼并心生爱敬。彼即是大臣、沙门，语我曰：『此人为法集所属，守法者，能正护戒，能戒正断，知此行勿行』。此谓告诫。于彼我从。『执象』者，骑象为战斗之兵。『众兵』者，立于象兵等。『战车手』者，战车御兵。『侍者』者，备食、牲礼供养等，我不违犯，善加施予。是意也。

Mahāmattāti bhātika, mayhaṃ mahāpaññā mantesu kusalā mahāamaccā ceva avasesamantino ca paricārakā atthi. Iminā imaṃ dasseti ‘‘tumhe mantasampanne paṇḍite ācariye na labhittha, amhākaṃ pana ācariyā paṇḍitā upāyakusalā, te no setacchattena yojesu’’nti. Bārāṇasinti bhātika, mama chattaṃ ussāpitakālato paṭṭhāya ‘‘amhākaṃ rājā dhammiko anvaddhamāsaṃ devo vassati, tena sassāni sampajjanti, bārāṇasiyaṃ bahuṃ khāditabbayuttakaṃ macchamaṃsaṃ pāyitabbayuttakaṃ surodakañca jāta’’nti evaṃ raṭṭhavāsino bahumaṃsasurodakaṃ katvā bārāṇasiṃ voharanti. Phītāti hatthiratanaassaratanamuttaratanādīni āharitvā nirupaddavā vohāraṃ karontā phītā samiddhā. Evaṃ jānāhīti bhātika uposatha ahaṃ imehi ettakehi kāraṇehi sabbakaniṭṭhopi hutvā mama bhātike abhibhavitvā setacchattaṃ patto, evaṃ jānāhīti.

『大臣』者，亲族也。于我大智中所称，有善巧智慧之大臣及仆从随从众多。彼等示现此事曰：「汝等虽具智慧、聪慧，为师者未得；然我师则贤才难及、善巧具足，彼非凡尘之所能束缚。」所谓巴拉那西者，于我从遮伞授受之时起，我之国王法行圆满，天降雨时，因而麦熟粮充，巴拉那西众多居民食用大量鱼与肉，饮用新鲜水。诸人由此，采集象宝、牛车宝、上品宝物等，毫无忧惧地施行供养，致使庄园繁盛。故此，彼知晓此事也，亲族，依此诸因，皆成就完满，覆我遮伞，获得护持，彼亦知晓此理。

Athassa guṇaṃ sutvā uposathakumāro dve gāthā abhāsi –

闻彼功德，伍波萨他之幼童（戒子）诵二偈，语如下：

§106

106.

‘‘Dhammena kira ñātīnaṃ, rajjaṃ kārehi saṃvara;

「依教法护亲族，谨守国政慎自持；

Medhāvī paṇḍito cāsi, athopi ñātinaṃ hito.

智慧明达显贤才，且复关怀亲族利。」

§107

107.

‘‘Taṃ taṃ ñātiparibyūḷhaṃ, nānāratanamocitaṃ;

『那种亲属众多且关系复杂的，拥有多种珍宝的积累；』

Amittā nappasahanti, indaṃva asurādhipo’’ti.

『朋友们不能忍受，宛如众魔之王对甘露的憎恶。』

Tattha dhammena kira ñātīnanti tāta saṃvara mahārāja, dhammena kira tvaṃ ekūnasatānaṃ ñātīnaṃ attano jeṭṭhabhātikānaṃ ānubhāvaṃ abhibhavasi, ito paṭṭhāya tvameva rajjaṃ kārehi, tvameva medhāvī ceva paṇḍito ca ñātīnañca hitoti attho. Taṃ tanti evaṃ vividhaguṇasampannaṃ taṃ. Ñātiparibyūḷhanti amhehi ekūnasatehi ñātakehi parivāritaṃ. Nānāratanamocitanti nānāratanehi ocitaṃ sañcitaṃ bahuratanasañcayaṃ. Asurādhipoti yathā tāvatiṃsehi parivāritaṃ indaṃ asurarājā nappasahati, evaṃ amhehi ārakkhaṃ karontehi parivāritaṃ taṃ tiyojanasatike kāsiraṭṭhe dvādasayojanikāya bārāṇasiyā rajjaṃ kārentaṃ amittā nappasahantīti dīpeti.

在这里所说的『亲属』，是指被亲法所约束的尊贵大王。亲法意即你统御自己诸多亲属当中，最年长兄弟们的恩泽与影响，继而建立起国家治理；你是既有智慧又有学识者，且兼念及亲属福祉。这就是此句的要义。所谓『亲属众多且关系复杂』，是指我们被一百多名亲族紧密包围。所谓『拥有多种珍宝的积累』，是指积聚了各种珍宝，丰厚如多宝藏。『魔王不可忍受甘露』，好比众魔王环绕着大神王，不能容忍甘露一样。我们受到这些亲族的严密保护，他们把我们围绕。此处说位于三里迦舍城境内，统辖十二里长之巴拉那西国的王，被这些亲族紧护，不容敌人侵害。此义旨在提示。

Saṃvaramahārājā sabbesampi bhātikānaṃ mahantaṃ yasaṃ adāsi. Te tassa santike māsaḍḍhamāsaṃ vasitvā ‘‘mahārāja janapadesu coresu uṭṭhahantesu mayaṃ jānissāma, tvaṃ rajjasukhaṃ anubhavā’’ti vatvā attano attano janapadaṃ gatā. Rājāpi bodhisattassa ovāde ṭhatvā āyupariyosāne devanagaraṃ pūrento agamāsi.

尊贵大王给予所有兄弟们极大的荣耀。在此诸人停留数月之后，说：『伟大王啊，我们知道各国中竞相为盗起兵者，你将享受王国的安乐。』遂各往各自管辖的国土。而王者亦遵照如来劝诫，于寿终之时填满天城往生。

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘bhikkhu evaṃ tvaṃ pubbe ovādakkhamo, idāni kasmā vīriyaṃ na akāsī’’ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi.

佛陀携带此教法宣说，告诫比库：『比库啊，你曾多次被训，如今为何不示现勇猛勤勉？』说罢，示现真理，讲述优胜出生故事。故事末了，此比库已得须陀洹果位稳固立住。

Tadā saṃvaramahārājā ayaṃ bhikkhu ahosi, uposathakumāro sāriputto, sesabhātikā therānutherā, parisā buddhaparisā, ovādadāyako amacco pana ahameva ahosinti.

当时尊贵大王即是这位比库，是守斋童子沙利弗，他与其余兄弟长老及其子弟众，以及佛教弟子众，皆是教化者。至于王父却自称便是他本人。

Saṃvarajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 收摄本生注释第八。

[463] 9. Suppārakajātakavaṇṇanā

九、苏婆洛王子本生故事白释

Ummujjanti nimujjantīti idaṃ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi sāyanhasamaye tathāgatassa dhammaṃ desetuṃ nikkhamanaṃ āgamayamānā bhikkhū dhammasabhāyaṃ nisīditvā ‘‘āvuso, aho satthā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño tatra tatra upāyapaññāya samannāgato vipulāya pathavīsamāya, mahāsamuddo viya gambhīrāya, ākāso viya vitthiṇṇāya, sakalajambudīpasmiñhi uṭṭhitapañho dasabalaṃ atikkamitvā gantuṃ samattho nāma natthi. Yathā mahāsamudde uṭṭhitaūmiyo velaṃ nātikkamanti, velaṃ patvāva bhijjanti, evaṃ na koci pañho dasabalaṃ atikkamati, satthu pādamūlaṃ patvā bhijjatevā’’ti dasabalassa mahāpaññāpāramiṃ vaṇṇesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, tathāgato idāneva paññavā, pubbepi aparipakke ñāṇe paññavāva, andho hutvāpi mahāsamudde udakasaññāya ‘imasmiṃ imasmiṃ samudde idaṃ nāma idaṃ nāma ratana’nti aññāsī’’ti vatvā atītaṃ āhari.

「起落」谓起而落，此义乃佛陀在讷耶竹林安住时，由开始修习般若波罗蜜生起思维而说。某日傍晚，诸比库为随喜如来说法而聚集，坐于法会中，谓曰：「诸位啊，世尊是大智慧者、初发智慧者、诙谐智慧者、时之智慧者、锐利智慧者、能止于苦者，具备种种方便智慧，广大如同大地，深广如同大海，广阔如空虚，在整个瞻部洲所生诸问，超越十力，通达无碍，可往无碍。譬如大海中升起潮浪，不可越越，彼浪成堆而溃，其问亦不可越过，世尊如同跌倒于其脚根，而淹没于其中。」此即关于十力中大般若波罗蜜的说明。世尊来时问曰：「汝辈徒众，此时因何坐以听说？」答曰：「此乃名状。」世尊谓：「非也，诸比库，如来说法具足智慧，昔时未成熟时亦智慧。即使盲者，亦能凭大海水识知‘此此海此此宝’。」于是引述前事。注曰：昔时有名库鲁王，于库鲁国立国，首邑名库鲁迦叉。那时，菩萨为库鲁王之养子，名『苏婆洛王子』，色泽黄金，长于十六岁，父死后承继王位，贤达有智慧。此后无大灾难。其年稍晚，患眼病双目失明，仍临朝治理国事，表曰「依赖王主而生活」。王犹护之，以象宝珠等珍宝为贡品。

Atīte kururaṭṭhe kururājā nāma rajjaṃ kāresi, kurukacchaṃ nāma paṭṭanagāmo ahosi. Tadā bodhisatto kurukacche niyāmakajeṭṭhakassa putto hutvā nibbatti pāsādiko suvaṇṇavaṇṇo, ‘‘suppārakakumāro’’tissa nāmaṃ kariṃsu. So mahantena parivārena vaḍḍhanto soḷasavassakāleyeva niyāmakasippe nipphattiṃ patvā aparabhāge pitu accayena niyāmakajeṭṭhako hutvā niyāmakakammaṃ akāsi, paṇḍito ñāṇasampanno ahosi. Tena āruḷhanāvāya byāpatti nāma natthi. Tassa aparabhāge loṇajalapahaṭāni dvepi cakkhūni nassiṃsu. So tato paṭṭhāya niyāmakajeṭṭhako hutvāpi niyāmakakammaṃ akatvā ‘‘rājānaṃ nissāya jīvissāmī’’ti rājānaṃ upasaṅkami. Atha naṃ rājā agghāpaniyakamme ṭhapesi. So tato paṭṭhāya rañño hatthiratanaassaratanamuttasāramaṇisārādīni agghāpesi.

某日，朝廷遣人致名曰「王将得吉象」的黑石峰一只猿猴。王看见即语：「当示贤者。」随即迎至宫中。贤者执其身察之，谓曰：「此猿无法得吉象，不及父级之足，母亲以残缺肢体难养尔，故早落地，被后足当作残肢。」遂以象引见，众臣问讯，众人称其为贤者言真。王喜，赐八分金币。

Athekadivasaṃ ‘‘rañño maṅgalahatthī bhavissatī’’ti kāḷapāsāṇakūṭavaṇṇaṃ ekaṃ vāraṇaṃ ānesuṃ. Taṃ disvā rājā ‘‘paṇḍitassa dassethā’’ti āha. Atha naṃ tassa santikaṃ nayiṃsu. So hatthena tassa sarīraṃ parimajjitvā ‘‘nāyaṃ maṅgalahatthī bhavituṃ anucchaviko, pādehi vāmanadhātuko esa, etañhi mātā vijāyamānā aṅkena sampaṭicchituṃ nāsakkhi, tasmā bhūmiyaṃ patitvā pacchimapādehi vāmanadhātuko hotī’’ti āha. Hatthiṃ gahetvā āgate pucchiṃsu. Te ‘‘saccaṃ paṇḍito kathetī’’ti vadiṃsu. Taṃ kāraṇaṃ rājā sutvā tuṭṭho tassa aṭṭha kahāpaṇe dāpesi.

复某日，朝献称「王将得吉犬」的犬一只。王亦遣贤者拜访。贤者执犬视而谓：「此犬不可作吉犬，母于出生日丧，母奶不足，故犬未健。曰吾言正确。」王闻之，悦喜，赐八分金币。某日又献称「王将得吉车」的车一辆。亦遣贤者视察。贤者谓：「此车由苏兹细木制成，故王不可太过喜爱。」实情确然。王闻之，赐八分金币。某日，献上广大毛毯，以示敬奉。亦遣贤者前往察看。贤者谓：「此毯有鼠洞一处。」工匠视验后，复告国王。王闻之，悦喜又赐八分金币。

Punekadivasaṃ ‘‘rañño maṅgalaasso bhavissatī’’ti ekaṃ assaṃ ānayiṃsu. Tampi rājā paṇḍitassa santikaṃ pesesi. So tampi hatthena parāmasitvā ‘‘ayaṃ maṅgalaasso bhavituṃ na yutto, etassa hi jātadivaseyeva mātā mari, tasmā mātu khīraṃ alabhanto na sammā vaḍḍhito’’ti āha. Sāpissa kathā saccāva ahosi. Tampi sutvā rājā tussitvā aṭṭha kahāpaṇe dāpesi. Athekadivasaṃ ‘‘rañño maṅgalaratho bhavissatī’’ti rathaṃ āhariṃsu. Tampi rājā tassa santikaṃ pesesi. So tampi hatthena parāmasitvā ‘‘ayaṃ ratho susirarukkhena kato, tasmā rañño nānucchaviko’’ti āha. Sāpissa kathā saccāva ahosi. Rājā tampi sutvā aṭṭheva kahāpaṇe dāpesi. Athassa mahagghaṃ kambalaratanaṃ āhariṃsu. Tampi tasseva pesesi. So tampi hatthena parāmasitvā ‘‘imassa mūsikacchinnaṃ ekaṭṭhānaṃ atthī’’ti āha. Sodhentā taṃ disvā rañño ārocesuṃ. Rājā sutvā tussitvā aṭṭheva kahāpaṇe dāpesi.

贤者以是思想：「此王多说奇异事，重给八分金币，此即护者与继承者，继承者将是护法者，吾当即重返故乡。」遂回到库鲁迦叉，诸商贾造船议言：「以何人作主宰？」谓：「苏婆洛贤者无大灾难，善于方便，虽盲无双，为船主最优。」遂迎贤者为主宰。船行越大海七日无恙，后遇季风，四月间抵达苦罗魔乃海。此处鱼儿形同世人，吹气起落水中。商人见之，问曰：「此海何名？」先诵一偈曰——

So cintesi ‘‘ayaṃ rājā evarūpānipi acchariyāni disvā aṭṭheva kahāpaṇe dāpesi, imassa dāyo nhāpitadāyo, nhāpitajātiko bhavissati, kiṃ me evarūpena rājupaṭṭhānena, attano vasanaṭṭhānameva gamissāmī’’ti. So kurukacchapaṭṭanameva paccāgami. Tasmiṃ tattha vasante vāṇijā nāvaṃ sajjetvā ‘‘kaṃ niyāmakaṃ karissāmā’’ti mantesuṃ. ‘‘Suppārakapaṇḍitena āruḷhanāvā na byāpajjati, esa paṇḍito upāyakusalo, andho samānopi suppārakapaṇḍitova uttamo’’ti taṃ upasaṅkamitvā ‘‘niyāmako no hohī’’ti vatvā ‘‘tātā, ahaṃ andho, kathaṃ niyāmakakammaṃ karissāmī’’ti vutte ‘‘sāmi, andhāpi tumheyeva amhākaṃ uttamā’’ti punappunaṃ yāciyamāno ‘‘sādhu tātā, tumhehi ārocitasaññāya niyāmako bhavissāmī’’ti tesaṃ nāvaṃ abhiruhi. Te nāvāya mahāsamuddaṃ pakkhandiṃsu. Nāvā satta divasāni nirupaddavā agamāsi, tato akālavātaṃ uppātitaṃ uppajji, nāvā cattāro māse pakatisamuddapiṭṭhe vicaritvā khuramālīsamuddaṃ nāma pattā. Tattha macchā manussasamānasarīrā khuranāsā udake ummujjanimujjaṃ karonti. Vāṇijā te disvā mahāsattaṃ tassa samuddassa nāmaṃ pucchantā paṭhamaṃ gāthamāhaṃsu –

他心想：『此国王见到如此奇异之事，却只赏赐了八枚铜币。对他而言，这不过是剃头匠的赏赐，他大概就是剃头匠出身罢了。像这样侍奉国王，对我有何益处？还是回自己住处去吧。』于是他便返回了古如咖差港城。当他在那里居住时，一些商人正在备船，商议道：『我们该请谁来做领航员？』众人说：『凡是须波罗智者登上之船，皆不遭难。他是一位善巧方便的智者，纵然是个盲人，仍以须波罗智者为最上。』于是他们前去拜访，说道：『请您为我们做领航员吧。』他回答说：『诸位，我是个盲人，怎能胜任领航之职？』众人一再恳请道：『大人，就算是盲者，您仍是我们最好的引路人。』他遂答允道：『好吧，诸位，那就依你们所报知的标识，我来担任领航员。』说罢便登上了他们的船。众人随即驾船驶入大海。船行七日，一路平安无事；此后突然刮起了非时之风，船在海面上漂行了四个月，终于抵达了一片名为剃刀环海的海域。那里有些鱼，形体与人相似，鼻子如剃刀，在水中不断地出没浮沉。商人们见状，向大士询问此海之名，于是先吟出第一首偈颂——

§108

108.

‘‘Ummujjanti nimujjanti, manussā khuranāsikā;

『沉没而又浮起，众生如大浪起伏不定；

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti.

试问那广阔者者，是何种海洋？』

Evaṃ tehi puṭṭho mahāsatto attano niyāmakasuttena saṃsanditvā dutiyaṃ gāthamāha –

大尊者闻言，应和自己所受之诫命，接连吟诵第二偈曰——

§109

109.

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

农夫之田畴，商人之财富，均归仓库所藏；

Nāvāya vippanaṭṭhāya, khuramālīti vuccatī’’ti.

“不是船只而是被毁坏的，故称为‘利刃链子’”。

Tattha payātānanti kurukacchapaṭṭanā nikkhamitvā gacchantānaṃ. Dhanesinanti tumhākaṃ vāṇijānaṃ dhanaṃ pariyesantānaṃ. Nāvāya vippanaṭṭhāyāti tāta tumhākaṃ imāya videsaṃ pakkhandanāvāya kammakārakaṃ pakatisamuddaṃ atikkamitvā sampatto ayaṃ samuddo ‘‘khuramālī’’ti vuccati, evametaṃ paṇḍitā kathentīti.

其中“payātā”指破布，由粗重麻布制成，指那些修补破损船只并离开港口出海的；“Dhanesin”指寻找财物的商人。所谓“不是船只而是被毁坏的”，意指诸位，此处指你们出外他乡，越过海洋大洋而航行的船只，这片海际被称为‘利刃链子’，圣哲们即是这么解释的。

Tasmiṃ pana samudde vajiraṃ ussannaṃ hoti. Mahāsatto ‘‘sacāhaṃ ‘ayaṃ vajirasamuddo’ti evaṃ etesaṃ kathessāmi, lobhena bahuṃ vajiraṃ gaṇhitvā nāvaṃ osīdāpessantī’’ti tesaṃ anācikkhitvāva nāvaṃ laggāpetvā upāyenekaṃ yottaṃ gahetvā macchagahaṇaniyāmena jālaṃ khipāpetvā vajirasāraṃ uddharitvā nāvāyaṃ pakkhipitvā aññaṃ appagghabhaṇḍaṃ chaḍḍāpesi. Nāvā taṃ samuddaṃ atikkamitvā purato aggimāliṃ nāma gatā. So pajjalitaaggikkhandho viya majjhanhikasūriyo viya ca obhāsaṃ muñcanto aṭṭhāsi. Vāṇijā –

但在此海中有锋利如铁的礁石突起。某强大人称：“我告知，我道此处称为‘铁礁海’，你们若贪婪地执着此礁铁，将会使船只倾覆。”未及他人防备，他迅速靠近船只，持一根橹，按钓鱼法投入渔网，舀起铁礁的精髓投入船中，扔下此船后又抛弃另一工具。船只穿越此海，来到名为“烈火链子”的前方。它如燃烧的火团，犹如正午时分的骄阳放出耀眼光芒。诸商人——

§110

110.

‘‘Yathā aggīva sūriyova, samuddo paṭidissati;

“如同火焰似的，太阳现现，海洋显现；

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. – gāthāya taṃ pucchiṃsu;

我们问问Suppāraka，海洋究竟为何。”——他们以此偈语相问。

Mahāsattopi tesaṃ anantaragāthāya kathesi –

大士也在其中连续的偈语中说：

§111

111.

一百一十一。

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

‘库鲁迦支地区的港湾，商人富有财产之地；

Nāvāya vippanaṭṭhāya, aggimālīti vuccatī’’ti.

停泊着船只，名为“火焰项链”’。

Tasmiṃ pana samudde suvaṇṇaṃ ussannaṃ ahosi. Mahāsatto purimanayeneva tatopi suvaṇṇaṃ gāhāpetvā nāvāyaṃ pakkhipāpesi. Nāvā tampi samuddaṃ atikkamitvā khīraṃ viya dadhiṃ viya ca obhāsantaṃ dadhimāliṃ nāma samuddaṃ pāpuṇi. Vāṇijā –

当时海中现出隆起的黄金。大士如同当先导者，手持黄金亦将其置于船上，驾舟出发。船只穿越海洋，抵达名为“奶酪项链”的海域，如奶汁般洁白晶莹光耀。商人们——

§112

112.

一百一十二。

‘‘Yathā dadhīva khīraṃva, samuddo paṭidissati;

如同海洋映现酸奶和牛乳，

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. –

有人问说道：‘这海洋为何如此？’

Gāthāya tassapi nāmaṃ pucchiṃsu.

因此在诗句中亦有人询问其意。

Mahāsatto anantaragāthāya ācikkhi –

伟大的圣者以后续诗句予以说明：

§113

113.

一一一三。

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

‘库鲁迦茶商道以及富有商人的出处；

Nāvāya vippanaṭṭhāya, dadhimālīti vuccatī’’ti.

因船只失事而遇难，故称为『达帝玛丽』。

Tasmiṃ pana samudde rajataṃ ussannaṃ ahosi. So tampi upāyena gāhāpetvā nāvāyaṃ pakkhipāpesi . Nāvā tampi samuddaṃ atikkamitvā nīlakusatiṇaṃ viya sampannasassaṃ viya ca obhāsamānaṃ nīlavaṇṇaṃ kusamāliṃ nāma samuddaṃ pāpuṇi. Vāṇijā –

当时海中有一片银白波涛高起。于是他以相同方法系住并抛下那舟。那舟渡过海洋，来到如同蓝色茅草屋一样完备明亮的蓝色栎叶海。商人说——

§114

114.

‘‘Yathā kusova sassova, samuddo paṭidissati;

“如同茅草和草叶，海面显现出来；”

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. –

“我们来问，海是何种海？”——

Gāthāya tassapi nāmaṃ pucchiṃsu.

他们以诗歌形式提问那海的名称。

So anantaragāthāya ācikkhi –

随即，承接前文如是说——

§115

115.

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

『坎坷之路为商贾，富有之人所行；

Nāvāya vippanaṭṭhāya, kusamālīti vuccatī’’ti.

渡船行于海港，称作葱茏之草』如此言。

Tasmiṃ pana samudde nīlamaṇiratanaṃ ussannaṃ ahosi. So tampi upāyeneva gāhāpetvā nāvāyaṃ pakkhipāpesi. Nāvā tampi samuddaṃ atikkamitvā naḷavanaṃ viya veḷuvanaṃ viya ca khāyamānaṃ naḷamāliṃ nāma samuddaṃ pāpuṇi. Vāṇijā –

当时，在那海中，一颗湛蓝的宝石高悬明现。承此因缘，他便抓住此机，驾舟远去。舟亦越过大海，到达了名为纳拉瓦利的海，此海如同被草蔓缠绕、慢慢消逝的花环。商贾者——

§116

116.

‘‘Yathā naḷova veḷūva, samuddo paṭidissati;

如同莲花浮于水面，大海显现出来；

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. –

有人问道：『海洋怎样的呢？』

Gāthāya tassapi nāmaṃ pucchiṃsu.

这句话中有人也问其意。

Mahāsatto anantaragāthāya kathesi –

伟大的圣者在后续咏歌中回答说：

§117

117.

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

库鲁迦莎河的渡口，商人和富有者所在之处；

Nāvāya vippanaṭṭhāya, naḷamālīti vuccatī’’ti.

不可用于装载水波，称为“水葫芦”。

Tasmiṃ pana samudde masāragallaṃ veḷuriyaṃ ussannaṃ ahosi. So tampi upāyena gāhāpetvā nāvāyaṃ pakkhipāpesi. Aparo nayo – naḷoti vicchikanaḷopi kakkaṭakanaḷopi, so rattavaṇṇo hoti. Veḷūti pana pavāḷassetaṃ nāmaṃ, so ca samuddo pavāḷussanno rattobhāso ahosi, tasmā ‘‘yathā naḷova veḷuvā’’ti pucchiṃsu. Mahāsatto tato pavāḷaṃ gāhāpesīti.

然而，海中有一块浮萍形状的蔓草刚刚伸出水面。依此方法抓住它，将船抛掷于此。此外，有一种根茎称为“葫芦”和“括瓜”，呈夜色般的颜色。所谓蔓草是指被称作贝壳红藻的浮游植物，海水因此呈现红色光辉，人们便称之为“如同蔓草的蔓”。有大船由此缠绕贝壳红藻。

Vāṇijā naḷamāliṃ atikkantā balavāmukhasamuddaṃ nāma passiṃsu. Tattha udakaṃ kaḍḍhitvā kaḍḍhitvā sabbato bhāgena uggacchati. Tasmiṃ sabbato bhāgena uggate udakaṃ sabbato bhāgena chinnapapātamahāsobbho viya paññāyati, ūmiyā uggatāya ekato papātasadisaṃ hoti, bhayajanano saddo uppajjati sotāni bhindanto viya hadayaṃ phālento viya ca. Taṃ disvā vāṇijā bhītatasitā –

商人们观察称为“水葫芦”的蔓草越过，见到一片凶猛的波涛。波浪上下翻涌，从各处涌起江河般的水。水浪自四面升起，水面似被破碎倒落的红大火焰般显现，水波翻卷成倾斜跌落状，发出令人恐惧的声音，好似声波击破耳膜刺穿心脏。商人们见此景色感到极大惊恐。

§118

118.

章节编号118。

‘‘Mahabbhayo bhiṃsanako, saddo suyyatimānuso;

『极大恐怖、毁灭无比，声响如雷，震撼人心；』

Yathā sobbho papātova, samuddo paṭidissati;

『如火焰倾泻，海中涌现澎湃怒涛。』

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. –

「我们询问善知港者，这是哪一片海？」

Gāthāya tassapi nāmaṃ pucchiṃsu.

从这首偈颂中，也问及其名。

Tattha suyyatimānusoti suyyati amānuso saddo.

其中，『所闻者为非人』者，谓所听闻之声乃非人之声也。

§119

119.

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

“迦耶之河的水，多为商贾富有人所通行；

Nāvāya vippanaṭṭhāya, balavāmukhīti vuccatī’’ti. –

船只停泊处，称作力头。”

Bodhisatto anantaragāthāya tassa nāmaṃ ācikkhitvā ‘‘tātā, imaṃ balavāmukhasamuddaṃ patvā nivattituṃ samatthā nāvā nāma natthi, ayaṃ sampattanāvaṃ nimujjāpetvā vināsaṃ pāpetī’’ti āha. Tañca nāvaṃ satta manussasatāni abhiruhiṃsu. Te sabbe maraṇabhayabhītā ekappahāreneva avīcimhi paccamānasattā viya atikāruññaṃ ravaṃ muñciṃsu. Mahāsatto ‘‘ṭhapetvā maṃ añño etesaṃ sotthibhāvaṃ kātuṃ samattho nāma natthi, saccakiriyāya tesaṃ sotthiṃ karissāmī’’ti cintetvā te āmantetvā āha – ‘‘tātā, khippaṃ maṃ gandhodakena nhāpetvā ahatavatthāni nivāsāpetvā puṇṇapātiṃ sajjetvā nāvāya dhure ṭhapethā’’ti. Te vegena tathā kariṃsu. Mahāsatto ubhohi hatthehi puṇṇapātiṃ gahetvā nāvāya dhure ṭhito saccakiriyaṃ karonto osānagāthamāha –

菩萨于未到彼岸之时，示现其名说：‘诸父兄，乘此巨浪逆流之海，所乘之舟不能转还，此船沉没必致覆灭。’诸父兄亦登此船，七百人也。众人皆惧死恐怖，于刹那间，犹如被压迫众生般，发出无比惨烈之呼声。大菩萨思惟曰：‘设我止步，此众无有他人能为救护者，我当以真实誓愿，为彼等现救护。’乃呼众曰：‘诸父兄，速为我以甘露水浴净其毁伤，至日满时，扶立舟头。’众速从之。大菩萨双手执满甘露，立舟头，施行真实誓愿，口诵梵歌曰：

§120

120.

‘‘Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ;

“我自知迷惘何处，觉察迷惑何所依；

Nābhijānāmi sañcicca, ekapāṇampi hiṃsitaṃ;

无知责备不自见，虽有损害难明了；

Etena saccavajjena, sotthiṃ nāvā nivattatū’’ti.

凭此真实誓愿力，舟自转还得安宁。”

Tattha yatoti yato paṭṭhāya ahaṃ attānaṃ sarāmi, yato paṭṭhāya camhi viññutaṃ pattoti attho. Ekapāṇampi hiṃsitanti etthantare sañcicca ekaṃ kunthakipillikapāṇampi hiṃsitaṃ nābhijānāmi. Desanāmattamevetaṃ, bodhisatto pana tiṇasalākampi upādāya mayā parasantakaṃ na gahitapubbaṃ, lobhavasena paradāraṃ na olokitapubbaṃ, musā na bhāsitapubbā, tiṇaggenāpi majjaṃ na pivitapubbanti evaṃ pañcasīlavasena pana saccakiriyaṃ akāsi, katvā ca pana puṇṇapātiyā udakaṃ nāvāya dhure abhisiñci.

此中“我自知”者，乃我察知己迷惘处所之意；“觉察迷惑”者，所觉察之境界也。虽言“虽有损害”，实指彼等如断指猿猴等轻微损伤我未察知。此为说法方便，为了教化说。而菩萨则以五戒严持，昔未嗜赌，不贪他财，不妄语，不饮酒，依此善根，立真实誓愿。已施甘露满浇于舟头。

Cattāro māse videsaṃ pakkhandanāvā nivattitvā iddhimā viya saccānubhāvena ekadivaseneva kurukacchapaṭṭanaṃ agamāsi. Gantvā ca pana thalepi aṭṭhusabhamattaṃ ṭhānaṃ pakkhanditvā nāvikassa gharadvāreyeva aṭṭhāsi. Mahāsatto tesaṃ vāṇijānaṃ suvaṇṇarajatamaṇipavāḷamuttavajirāni bhājetvā adāsi. ‘‘Ettakehi vo ratanehi alaṃ, mā puna samuddaṃ pavisathā’’ti tesaṃ ovādaṃ datvā yāvajīvaṃ dānādīni puññāni katvā devapuraṃ pūresi.

四个月后，在外国经历了抛弃和回归之后，他仿佛具足神通般以真实觉悟之力，仅一天之内便抵达库鲁迦叉帕塔纳。到达时，他抛弃了所有固有地点，仅站在船夫居所的门旁。那位伟大的商人们将金银宝石、珍珠宝链及锐利如金刚的坚硬饰物分割给予他，说：『用这些宝物装饰你自己，切莫再进入海中』。听从他们的劝诫，他终其一生行施布施，积累功德，充满天宫。

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, pubbepi tathāgato mahāpaññoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā parisā buddhaparisā ahesuṃ, suppārakapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.

世尊乘带此法教诲说：『诸比库！过去如来即是如是，实为大智慧者』。说完此语，将生死故事娓娓道来，叙述了那时佛弟子大众皆聚集，而当时只有我（世尊）才是真正通达宏智者。

Suppārakajātakavaṇṇanā navamā. · 苏巴拉咖本生注释第九。

Jātakuddānaṃ –

生死故事集名曰——

Mātuposaka juṇho ca, dhamma udaya pānīyo;

母亲信奉者少年郎，法义初显之饮水者；

Yudhañcayo dasaratho, saṃvaro ca suppārako;

战争将领是十臂者，守护严谨诚实贤良者；

Ekādasanipātamhi, saṅgītā nava jātakā.

在十一集卷中，九则故事相继歌颂传唱。

Ekādasakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 十一集注释终了。