10. Dasakanipāto · 10. 十集义注
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Khuddakanikāye · 小部
Jātaka-aṭṭhakathā · 本生注疏
Catuttho bhāgo
第四部分
10. Dasakanipāto十集
[439] 1. Catudvārajātakavaṇṇanā
第一、四门本生故事注解
Catudvāramidaṃnagaranti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ dubbacabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu navakanipātassa paṭhamajātake vitthāritameva. Idha pana satthā taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu dubbaco’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘pubbepi tvaṃ bhikkhu dubbacatāya paṇḍitānaṃ vacanaṃ akatvā khuracakkaṃ āpādesī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此处所谓『四门」之城，即是师尊住于祇树给孤独园，向一名恶劣比库说法的故事。该事件为现存故事集「九章新编」第一本生的详细叙述。这里师尊问那比库说：“你确实是个恶劣的比库吗？”那比库答：“确实如此，尊者。”师尊因他曾经未听从智者劝戒，违犯戒律热轮，故说他过往种种恶行，于是将他过去事迹渲染点拨。
Atīte kassapadasabalassa kāle bārāṇasiyaṃ asītikoṭivibhavassa seṭṭhino eko putto mittavindako nāma ahosi. Tassa mātāpitaro sotāpannā ahesuṃ, so pana dussīlo assaddho. Atha naṃ aparabhāge pitari kālakate mātā kuṭumbaṃ vicārentī āha – ‘‘tāta, tayā dullabhaṃ manussattaṃ laddhaṃ, dānaṃ dehi, sīlaṃ rakkhāhi, uposathakammaṃ karohi, dhammaṃ suṇāhī’’ti. Amma, na mayhaṃ dānādīhi attho, mā maṃ kiñci avacuttha, ahaṃ yathākammaṃ gamissāmīti. Evaṃ vadantampi naṃ ekadivasaṃ puṇṇamuposathadivase mātā āha – ‘‘tāta, ajja abhilakkhito mahāuposathadivaso, ajja uposathaṃ samādiyitvā vihāraṃ gantvā sabbarattiṃ dhammaṃ sutvā ehi, ahaṃ te sahassaṃ dassāmī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti dhanalobhena uposathaṃ samādiyitvā bhuttapātarāso vihāraṃ gantvā divasaṃ vītināmetvā rattiṃ yathā ekampi dhammapadaṃ kaṇṇaṃ na paharati, tathā ekasmiṃ padese nipajjitvā niddaṃ okkamitvā punadivase pātova mukhaṃ dhovitvā gehaṃ gantvā nisīdi.
过去于咖萨巴长老权势盛时，有一富有千万宝的王舍城首富，他有一个儿子，名名米多文达卡。其父母都是初果圣者，但这儿子品行极坏，不信佛法。在另一个时间，父亲临终前，临时家人在父边商议劝儿子：“儿啊，你得到人世难得的修行身，请布施，守戒，行于五戒，修持于斋戒日，听法受持。”母亲并说：“今日系周年大斋日，受戒后去禅林听法，吾愿见尔千次。”但这儿子贪图饮食，受戒后还整天无所事事，不读诵佛法，而是在某处静卧睡眠，第二天早起洗面后回家坐着不动。
Mātā panassa ‘‘ajja me putto dhammaṃ sutvā pātova dhammakathikattheraṃ ādāya āgamissatī’’ti yāguṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādetvā āsanaṃ paññapetvā tassāgamanaṃ paṭimānentī taṃ ekakaṃ āgataṃ disvā ‘‘tāta, dhammakathiko kena na ānīto’’ti vatvā ‘‘na mayhaṃ dhammakathikena attho’’ti vutte ‘‘tena hi yāguṃ pivā’’ti āha. So ‘‘tumhehi mayhaṃ sahassaṃ paṭissutaṃ, taṃ tāva me detha, pacchā pivissāmī’’ti āha. ‘‘Piva, tāta, pacchā dassāmī’’ti. ‘‘Gahetvāva pivissāmī’’ti. Athassa mātā sahassabhaṇḍikaṃ purato ṭhapesi. So yāguṃ pivitvā sahassabhaṇḍikaṃ gahetvā vohāraṃ karonto na cirasseva vīsasatasahassaṃ uppādesi. Athassa etadahosi – ‘‘nāvaṃ upaṭṭhapetvā vohāraṃ karissāmī’’ti. So nāvaṃ upaṭṭhapetvā ‘‘amma, ahaṃ nāvāya vohāraṃ karissāmī’’ti āha. Atha naṃ mātā ‘‘tvaṃ tāta, ekaputtako, imasmiṃ ghare dhanampi bahu, samuddo anekādīnavo, mā gamī’’ti nivāresi. So ‘‘ahaṃ gamissāmeva, na sakkā maṃ nivāretu’’nti vatvā ‘‘ahaṃ taṃ, tāta, vāressāmī’’ti mātarā hatthe gahito hatthaṃ vissajjāpetvā mātaraṃ paharitvā pātetvā antaraṃ katvā gantvā nāvāya samuddaṃ pakkhandi.
那天，母亲说：“今日儿子将听法，带比库长老到来。”她准备祭品食物，备设座席，等待他到来。见那人单独来了后，她问：“儿啊，为何未带法师？”他答：“我不懂法师。”母亲说：“请用此祭品饮料。”他答：“你们备好了千般美食，暂借我些，我日后偿还。”饮后母亲将千宝置于前。他服用祭品，携带宝物去市上做买卖，不久便赚获五十余万。那时他想：“我何不乘船去远处弘法呢？”于是对母亲说：“我出行，无人能阻我。”母亲固执劝阻，他挥手画圈，用武力辱骂母亲，然后离去，乘船渡海。
Nāvā sattame divase mittavindakaṃ nissāya samuddapiṭṭhe niccalā aṭṭhāsi. Kāḷakaṇṇisalākā kariyamānā mittavindakasseva hatthe tikkhattuṃ pati. Athassa uḷumpaṃ datvā ‘‘imaṃ ekaṃ nissāya bahū mā nassantū’’ti taṃ samuddapiṭṭhe khipiṃsu. Tāvadeva nāvā javena mahāsamuddaṃ pakkhandi. Sopi uḷumpe nipajjitvā ekaṃ dīpakaṃ pāpuṇi. Tattha phalikavimāne catasso vemānikapetiyo addasa. Tā sattāhaṃ dukkhaṃ anubhavanti, sattāhaṃ sukhaṃ . So tāhi saddhiṃ sattāhaṃ dibbasampattiṃ anubhavi. Atha naṃ tā dukkhānubhavanatthāya gacchamānā ‘‘sāmi, mayaṃ sattame divase āgamissāma, yāva mayaṃ āgacchāma, tāva anukkaṇṭhamāno idheva vasā’’ti vatvā agamaṃsu. So taṇhāvasiko hutvā tasmiṃyeva phalake nipajjitvā puna samuddapiṭṭhena gacchanto aparaṃ dīpakaṃ patvā tattha rajatavimāne aṭṭha vemānikapetiyo disvā eteneva upāyena aparasmiṃ dīpake maṇivimāne soḷasa, aparasmiṃ dīpake kanakavimāne dvattiṃsa vemānikapetiyo disvā tāhi saddhiṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā tāsampi dukkhaṃ anubhavituṃ gatakāle puna samuddapiṭṭhena gacchanto ekaṃ pākāraparikkhittaṃ catudvāraṃ nagaraṃ addasa. Ussadanirayo kiresa, bahūnaṃ nerayikasattānaṃ kammakaraṇānubhavanaṭṭhānaṃ mittavindakassa alaṅkatapaṭiyattanagaraṃ viya hutvā upaṭṭhāsi.
船在第七日停泊海岸，骤起狂风，风刮得如利爪般响彻。船上卸下大木桩支撑船身，宽广一处停靠。船过激流入大海。他投身入海，望见一灯塔，灯塔上有四顶风帆，分别为四风帆日轮。七日苦乐交替，体验世间苦乐，获得天空显现财富。由于苦受，他打算离去，于七日后离港说：“师父，第七日我归来，切勿思念，我暂住此处。”他戒断贪欲，留在灯塔，重往海岸去，后见另一灯塔，有银色风帆八盏，同样享受天上财富。又苦感轮回，离开渡海，来见第三灯塔，有珍宝宫殿十六顶风帆，享受天界乐。再苦受，离海而行，见一有护墙护门的四门城，名为灭尽地狱，是众多地狱众生因作恶业受报之所；米多文达卡如宝饰世尊宝城而驻扎在那里。
So ‘‘imaṃ nagaraṃ pavisitvā rājā bhavissāmī’’ti cintetvā khuracakkaṃ ukkhipitvā sīse paccamānaṃ nerayikasattaṃ addasa. Athassa taṃ tassa sīse khuracakkaṃ padumaṃ viya hutvā upaṭṭhāsi. Ure pañcaṅgikabandhanaṃ uracchadapasādhanaṃ hutvā sīsato galantaṃ lohitaṃ lohitacandanavilepanaṃ viya hutvā paridevanasaddo madhurasaro gītasaddo viya hutvā upaṭṭhāsi. So tassa santikaṃ gantvā ‘‘bho purisa, ciraṃ tayā padumaṃ dhāritaṃ, dehi me eta’’nti āha. ‘‘Samma, nayidaṃ padumaṃ, khuracakkaṃ eta’’nti. ‘‘Tvaṃ mayhaṃ adātukāmatāya evaṃ vadasī’’ti. Nerayikasatto cintesi ‘‘mayhaṃ kammaṃ khīṇaṃ bhavissati, imināpi mayā viya mātaraṃ paharitvā āgatena bhavitabbaṃ, dassāmissa khuracakka’’nti. Atha naṃ ‘‘ehi bho, gaṇha ima’’nti vatvā khuracakkaṃ tassa sīse khipi, taṃ tassa matthakaṃ pisamānaṃ bhassi. Tasmiṃ khaṇe mittavindako tassa khuracakkabhāvaṃ ñatvā ‘‘tava khuracakkaṃ gaṇha, tava khuracakkaṃ gaṇhā’’ti vedanāppatto paridevi, itaro antaradhāyi. Tadā bodhisatto rukkhadevatā hutvā mahantena parivārena ussadacārikaṃ caramāno taṃ ṭhānaṃ pāpuṇi. Mittavindako taṃ oloketvā ‘‘sāmi devarāja, idaṃ maṃ cakkaṃ saṇhakaraṇiyaṃ viya tilāni pisamānaṃ otarati, kiṃ nu kho mayā pāpaṃ pakata’’nti pucchanto dve gāthā abhāsi –
于是，那位天界众生想：‘进入这城后我将成为王。’思惟间，将头上之轮宝飞掷，见到一位从地狱来的众生栖息在其头部。那众生如同头上莲花，侍奉于此，如同胸上的五节绑带与衣裙束紧相似，头上带着鲜红的血色与红檀香涂饰，如同悦耳的悲悯歌声侍奉。天界众生往近处去，说道：‘大丈夫，长久持此莲花，请赐我它。’众生答曰：‘好吧，这是莲花，这轮宝给你。’天界众生说：‘你因愿我所得，才如此言。’地狱众生心念：‘我的业已灭，此处如我所护母者被辱者将至，我应显现，果真有轮宝将呈现。’于是他言：‘来吧，接取此物。’将轮宝掷于天界众生头上，却击中其额头使之疼痛。此时，邻人Mittavindaka见此轮宝形状，感同身受地说：‘你得此轮宝啦，你快拿着它！’另一人却隐没不见。此时，菩萨化作树神，携众树环绕，行至此地。Mittavindaka观看后说：‘天王萨咖，这轮宝如车轮之谷紧凑坚实，许多谷状部分紧密相连。如我有所恶果现前吗？’于是作两句偈颂问答——
§1
1.
‘‘Catudvāramidaṃ nagaraṃ, āyasaṃ daḷhapākāraṃ;
‘此城有四门，如铁坚固；
Oruddhapaṭiruddhosmi, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā.
我受牢束，其间禁闭；我作何恶果，因何被困？”
§2
2.
‘‘Sabbe apihitā dvārā, oruddhosmi yathā dijo;
“所有门被锁闭，我如被牢笼困；
Kimādhikaraṇaṃ yakkha, cakkābhinihato aha’’nti.
何事业障我，轮宝困我身？”
Tattha daḷhapākāranti thirapākāraṃ. ‘‘Daḷhatoraṇa’’ntipi pāṭho, thiradvāranti attho. Oruddhapaṭiruddhosmīti anto katvā samantā pākārena ruddho, palāyanaṭṭhānaṃ na paññāyati. Kiṃ pāpaṃ pakatanti kiṃ nu kho mayā pāpakammaṃ kataṃ. Apihitāti thakitā. Yathā dijoti pañjare pakkhitto sakuṇo viya. Kimādhikaraṇanti kiṃ kāraṇaṃ. Cakkābhinihatoti cakkena abhinihato.
此处坚固门指牢固的门扇。“坚固门”意为厚重坚实之门。牢笼之意，指四围围锁闭塞无处逃脱。‘我作何恶果’意指何因导致今受困境，‘业障’意指眼被锁闭。
Athassa devarājā kāraṇaṃ kathetuṃ cha gāthā abhāsi –
那时天王为了说明缘由而说了六句偈子——
§3
3.
‘‘Laddhā satasahassāni, atirekāni vīsati;
『获得了一万多，超过二十余数；
Anukampakānaṃ ñātīnaṃ, vacanaṃ samma nākari.
对悲悯亲属之言，正确的话语未曾践行。
§4
4.
‘‘Laṅghiṃ samuddaṃ pakkhandi, sāgaraṃ appasiddhikaṃ;
渡过大海，超越浪波，通向难以到达的深海；
Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa.
有四个八，七个八段，各有八又十六段。
§5
5.
‘‘Soḷasāhi ca bāttiṃsa, aticchaṃ cakkamāsado;
连同十六与三十二，过度增长如轮行；
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake.
欲念起时如眼中瞳孔在转动摇曳。
§6
6.
‘‘Uparivisālā duppūrā, icchā visaṭagāminī;
『上方广大而难以盈满，欲念犹如毒箭之毒渐渐远去；
Ye ca taṃ anugijjhanti, te honti cakkadhārino.
追逐此毒箭的人，便成为此眼之持有者。』
§7
7.
‘‘Bahubhaṇḍaṃ avahāya, maggaṃ appaṭivekkhiya;
『舍弃诸多器具，微细无明显观察的道途，
Yesañcetaṃ asaṅkhātaṃ, te honti cakkadhārino.
对于这无量无边者，亦为此眼之持有者。』
§8
8.
‘‘Kammaṃ samekkhe vipulañca bhogaṃ, icchaṃ na seveyya anatthasaṃhitaṃ;
『细察行为及广大享受，不应随欲而为，若无益处则不可依从。』
Kareyya vākyaṃ anukampakānaṃ, taṃ tādisaṃ nātivatteyya cakka’’nti.
‘应为慈悲者说此语，不应超越此类轮回’是也。
Tattha laddhā satasahassāni, atirekāni vīsatīti tvaṃ uposathaṃ katvā mātu santikā sahassaṃ gahetvā vohāraṃ karonto satasahassāni ca atirekāni vīsatisahassāni labhitvā. Nākarīti tena dhanena asantuṭṭho nāvāya samuddaṃ pavisanto samudde ādīnavañca kathetvā mātuyā vāriyamānopi anukampakānaṃ ñātīnaṃ vacanaṃ na karosi, sotāpannaṃ mātaraṃ paharitvā antaraṃ katvā nikkhantoyevāsīti dīpeti.
此处言：若礼拜者设百千万量，上加二十，以修持斋戒，取重千计又加二十万，则得无数。若不能满足于财富，入新船入海时，海中亦说患难，虽被母亲劝止，仍未顾及有情之亲言语，断绝联系而出航，便如是喻。此乃启示：“初果圣者虽折磨母亲，割离之间即当远行”之义。
Laṅghinti nāvaṃ ullaṅghanasamatthaṃ. Pakkhandīti pakkhandosi. Appasiddhikanti mandasiddhiṃ vināsabahulaṃ. Catubbhi aṭṭhāti atha naṃ nissāya ṭhitāya nāvāya phalakaṃ datvā samudde khittopi tvaṃ mātaraṃ nissāya ekadivasaṃ katassa uposathakammassa nissandena phalikavimāne catasso itthiyo labhitvā tato rajatavimāne aṭṭha, maṇivimāne soḷasa, kanakavimāne dvattiṃsa adhigatosīti. Aticchaṃ cakkamāsadoti atha tvaṃ yathāladdhena asantuṭṭho ‘‘atra uttaritaraṃ labhissāmī’’ti evaṃ laddhaṃ laddhaṃ atikkamanalobhasaṅkhātāya aticchāya samannāgatattā aticcho pāpapuggalo tassa uposathakammassa khīṇattā dvattiṃsa itthiyo atikkamitvā imaṃ petanagaraṃ āgantvā tassa mātupahāradānaakusalassa nissandena idaṃ khuracakkaṃ sampattosi. ‘‘Atriccha’’ntipi pāṭho, atra atra icchamānoti attho. ‘‘Atricchā’’tipi pāṭho, atricchāyāti attho. Bhamatīti tassa te icchāhatassa posassa idaṃ cakkaṃ matthakaṃ pisamānaṃ idāni kumbhakāracakkaṃ viya matthake bhamatīti attho.
越过船舷，乃越越之功。说“自欺”即自欺矣。所谓“少成多败”者，许多毁坏。以四八十为根据，立于船上，置旗于海中。又以母亲为凭持，一日修斋仪，凭旗亭得女四，随后银亭得八，宝亭得十六，金亭得三十二。是为超力豪富也。称为“超多月轮”，意谓依所获财富不足，欲超越取之。由此得到不满。罪人因斋仪已废，超越三十二女，入此鬼城，依母亲赐舍之不善因缘，而得此贫穷轮。此“超多”训为“此处当多取者”，或“欲过所应取”。“颠倒”者，即“意向颠倒”之意。此轮乃乘毒轮以恶作故状，今为槽轮云。
Ye ca taṃ anugijjhantīti taṇhā nāmesā gacchantī uparūpari visālā hoti, samuddo viya ca duppūrā, rūpādīsu tassa tassa icchanaicchāya visaṭagāminī, taṃ evarūpaṃ taṇhaṃ ye ca anugijjhanti giddhā gadhitā hutvā punappunaṃ allīyanti. Te honti cakkadhārinoti te evaṃ paccantā khuracakkaṃ dhārenti. Bahubhaṇḍanti mātāpitūnaṃ santakaṃ bahudhanaṃ ohāya. Magganti gantabbaṃ appasiddhikaṃ samuddamaggaṃ apaccavekkhitvā yathā tvaṃ paṭipanno, evameva aññesampi yesañcetaṃ asaṅkhātaṃ avīmaṃsitaṃ, te yathā tvaṃ tatheva taṇhāvasikā hutvā dhanaṃ pahāya gamanamaggaṃ anapekkhitvā paṭipannā cakkadhārino honti. Kammaṃ samekkheti tasmā paṇḍito puriso attanā kattabbakammaṃ ‘‘sadosaṃ nu kho, niddosa’’nti samekkheyya paccavekkheyya. Vipulañcabhoganti attano dhammaladdhaṃ dhanarāsimpi samekkheyya. Nātivatteyyāti taṃ tādisaṃ puggalaṃ idaṃ cakkaṃ na ativatteyya nāvatthareyya. ‘‘Nātivattetī’’tipi pāṭho, nāvattharatīti attho.
若由贪爱所拥，渴望名为“渴爱”，彼如海之广阔，难满之海也。诸色及诸欲依其各自愿望流转，若有贪欲从中追随，彼即如禅那附体，反复纠缠。其为轮主，持此轮。欲舍父母、财富及家产。行道者应舍不善、坏道，慎勿误入滥劫道。如汝所行，彼亦亦若彼渴爱滞留，舍财迈道，不汲汲而行，亦皆持轮者也。故聪慧者当自审其所为业：“是否善业？非善业？”亦当审视自身，使所得财富安然，不生贪过。不可逾越此类之人所持轮。所谓“不逾越”即不超越相应限度之意。
Taṃ sutvā mittavindako ‘‘iminā devaputtena mayā katakammaṃ tathato ñātaṃ, ayaṃ mayhaṃ paccanapamāṇampi jānissati, pucchāmi na’’nti cintetvā navamaṃ gāthamāha –
闻此，朋友维达跋觉念曰：“此神子所为业，吾自知足，今无所问”，心中如此思惟，乃唱其第九偈：
§9
9.
‘‘Kīvaciraṃ nu me yakkha, cakkaṃ sirasi ṭhassati;
“何时方可，魔王使我头上，轮轮高耸？”
Kati vassasahassāni, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
“你问我：‘多年累积多少岁月？’”
Athassa kathento mahāsatto dasamaṃ gāthamāha –
于是那位伟大比库开始讲说，第十句诗是这样说的——
§10
10.
‘‘Atisaro paccasaro, mittavinda suṇohi me;
“恶鬼恶魔，朋友啊，请听我言；
Cakkaṃ te sirasi māviddhaṃ, na taṃ jīvaṃ pamokkhasī’’ti.
头上轮回的车轮别辗压，这生命不生解脱。”
Tattha atisaroti atisarītipi atisaro, atisarissatītipi atisaro. Paccasaroti tasseva vevacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – samma mittavindaka, suṇohi me vacanaṃ, tvañhi atidāruṇassa kammassa katattā atisaro, tassa pana na sakkā vassagaṇanāya vipāko paññāpetunti aparimāṇaṃ atimahantaṃ vipākadukkhaṃ sarissasi paṭipajjissasīti atisaro. Tena te ‘‘ettakāni vassasahassānī’’ti vattuṃ na sakkomi. Sirasimāviddhanti yaṃ pana te idaṃ cakkaṃ sirasmiṃ āviddhaṃ kumbhakāracakkamiva bhamati. Na taṃ jīvaṃ pamokkhasīti taṃ tvaṃ yāva te kammavipāko na khīyati, tāva jīvamāno na pamokkhasi, kammavipāke pana khīṇe idaṃ cakkaṃ pahāya yathākammaṃ gamissasīti.
这里“恶鬼”及“恶魔”都是指恶鬼，意指极恶之鬼；“朋友”就是对朋友的称呼，这些都是原文的表达。这句话意味着：‘朋友啊，请听我说你所做的极其恶劣的业因果，这恶鬼的因果果报虽然极不堪当，但你却无法计算其年数。’这是极为重大且无量的恶果之苦，你必将历受。‘多年累积多少岁月’这句我不敢说。‘头上轮回的车轮别辗压’意指你头上的生命之厄运，好比轮匠的轮轴轧压头顶一般。当你所造的业报未尽时，生命尚未解脱；待业报尽时，即当舍弃这轮回之车，依业力的安排随转而往。”
Idaṃ vatvā devaputto attano devaṭṭhānameva gato, itaropi mahādukkhaṃ paṭipajji.
说完这话，那天子回到了自己的天界，去处各处，同样承受巨大痛苦。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mittavindako ayaṃ dubbacabhikkhu ahosi, devarājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊在宣说此法时，举出本生故事加以说明说：『当时此人苦恶于比库之行，天王却正是本人。』
Catudvārajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 四门本生注释第一
[440] 2. Kaṇhajātakavaṇṇanā
第二 乌黑本生故事解说
Kaṇhovatāyaṃ purisoti idaṃ satthā kapilavatthuṃ upanissāya nigrodhārāme viharanto sitapātukammaṃ ārabbha kathesi. Tadā kira satthā sāyanhasamaye nigrodhārāme bhikkhusaṅghaparivuto jaṅghavihāraṃ anucaṅkamamāno aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi. Ānandatthero ‘‘ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, na ahetu tathāgatā sitaṃ pātukaronti, pucchissāmi tāvā’’ti añjaliṃ paggayha sitakāraṇaṃ pucchi. Athassa satthā ‘‘bhūtapubbaṃ, ānanda, kaṇho nāma isi ahosi, so imasmiṃ bhūmippadese vihāsi jhāyī jhānarato, tassa sīlatejena sakkassa bhavanaṃ kampī’’ti sitakāraṇaṃ vatvā tassa vatthuno apākaṭattā therena yācito atītaṃ āhari.
这位名为乌黑的人，是一男子，此世尊寄住于迦毗罗卫城的无花果树林中，住于清凉之处，开始讲述法义。当时，世尊于傍晚时分住持无花果树林，满被比库众环绕，缓步行走于腿行处，忽在某地见树荫凉爽。长老阿难因此问世尊：『请问世尊，为何必有所因缘？为何说世尊身处凉爽？如来不凭因缘而凉吗？我愿恭敬提问凉爽之缘由。』世尊答言：『阿难，往昔有一尊名“乌黑”的圣人，此人在此地修行，精勤禅定，且具足品行力量，令天帝梵天之宫摇动。』述说凉爽之因后，应长老之请，世尊引介往昔事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bārāṇasiyaṃ ekena asītikoṭivibhavena aputtakena brāhmaṇena sīlaṃ samādiyitvā putte patthite bodhisatto tassa brāhmaṇiyā kucchimhi nibbatti. Kāḷavaṇṇattā panassa nāmaggahaṇadivase ‘‘kaṇhakumāro’’ti nāmaṃ akaṃsu. So soḷasavassakāle maṇipaṭimā viya sobhaggappatto hutvā pitarā sippuggahaṇatthāya pesito takkasilāyaṃ sabbasippāni uggahetvā paccāgacchi. Atha naṃ pitā anurūpena dārena saṃyojesi. So aparabhāge mātāpitūnaṃ accayena sabbissariyaṃ paṭipajji. Athekadivasaṃ ratanakoṭṭhāgārāni viloketvā varapallaṅkamajjhagato suvaṇṇapaṭṭaṃ āharāpetvā ‘‘ettakaṃ dhanaṃ asukena uppāditaṃ, ettakaṃ asukenā’’ti pubbañātīhi suvaṇṇapaṭṭe likhitāni akkharāni disvā cintesi ‘‘yehi imaṃ dhanaṃ uppāditaṃ, te na paññāyanti, dhanameva paññāyati, ekopi idaṃ dhanaṃ gahetvā gato nāma natthi, na kho pana sakkā dhanabhaṇḍikaṃ bandhitvā paralokaṃ gantuṃ. Pañcannaṃ verānaṃ sādhāraṇabhāvena hi asārassa dhanassa dānaṃ sāro, bahurogasādhāraṇabhāvena asārassa sarīrassa sīlavantesu abhivādanādikammaṃ sāro, aniccābhibhūtabhāvena asārassa jīvitassa aniccādivasena vipassanāyogo sāro, tasmā asārehi bhogehi sāraggahaṇatthaṃ dānaṃ dassāmī’’ti.
往昔在波罗奈国时，有一名婆罗门族长，居于波罗奈城，身具八亿财富，名为“乌黑童子”。他出生于婆罗门母腹中，年少时像宝石雕像般光彩熠熠，年十六时为父亲所遣，斩断凡俗业障，来赴学业。父亲以富厚财物资助他，他以贤善德行为继承者孝敬父母。某日，他观察宝物库房，取出黄金罗织背心，看见背心上先辈所铭记文字，他思惟：『此财物虽由烦恼生起，但众生不觉悟财物实为空虚，唯有智慧才能真正瞭解财物。我若任由此财私藏，如同无明，要以财物为舍利不去未来世。我将示现以布施帮助世人。』
So āsanā vuṭṭhāya rañño santikaṃ gantvā rājānaṃ āpucchitvā mahādānaṃ pavattesi. Yāva sattamā divasā dhanaṃ aparikkhīyamānaṃ disvā ‘‘kiṃ me dhanena, yāva maṃ jarā nābhibhavati, tāvadeva pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo bhavissāmī’’ti cintetvā gehe sabbadvārāni vivarāpetvā ‘‘dinnaṃ me, harantū’’ti asuciṃ viya jigucchanto vatthukāme pahāya mahājanassa rodantassa paridevantassa nagarā nikkhamitvā himavantapadesaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā attano vasanatthāya ramaṇīyaṃ bhūmibhāgaṃ olokento imaṃ ṭhānaṃ patvā ‘‘idha vasissāmī’’ti ekaṃ indavāruṇīrukkhaṃ gocaragāmaṃ adhiṭṭhāya tasseva rukkhassa mūle vihāsi. Gāmantasenāsanaṃ pahāya āraññiko ahosi, paṇṇasālaṃ akatvā rukkhamūliko ahosi, abbhokāsiko nesajjiko. Sace nipajjitukāmo, bhūmiyaṃyeva nipajjati, dantamūsaliko hutvā anaggipakkameva khādati, thusaparikkhittaṃ kiñci na khādati, ekadivasaṃ ekavārameva khādati, ekāsaniko ahosi. Khamāya pathavīāpatejavāyusamo hutvā ete ettake dhutaṅgaguṇe samādāya vattati, imasmiṃ kira jātake bodhisatto paramappiccho ahosi. So na cirasseva abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jhānakīḷaṃ kīḷanto tattheva vasati, phalāphalatthampi aññattha na gacchati, rukkhassa phalitakāle phalaṃ khādati, pupphitakāle pupphaṃ khādati, sapattakāle pattāni khādati, nippattakāle papaṭikaṃ khādati. Evaṃ paramasantuṭṭho hutvā imasmiṃ ṭhāne ciraṃ vasati.
他起身前往国王处，向王献上大布施。第七日，财物耗尽，他想：『等到衰老时，未必能持之，及至那时，我当出家成就神通，往生梵天界。』于是他闭锁家门，辞别亲友，避世而出，进入喜马拉雅山地，修习独处本分。弃绝村落、国王军旅，成为林中隐士，不蓄书院，只依树根为席，居无规矩。一切饮食皆无择，少量进食，节约安住。因地、水、风三法调和，具足清净力量，他欲成佛道时，便住于该处。久久不久，神通与定境皆达成，常戏禅定，除禅之外无他用途，依树结果之时采果、开花时采花、叶茂时采叶、叶落时采枯叶。如此极大满足，长久居住于此地。
So ekadivasaṃ pubbaṇhasamaye tassa rukkhassa pakkāni phalāni gaṇhi, gaṇhanto pana loluppacārena uṭṭhāya aññasmiṃ padese na gaṇhāti, yathānisinnova hatthaṃ pasāretvā hatthappasāraṇaṭṭhāne ṭhitāni phalāni saṃharati, tesupi manāpāmanāpaṃ avicinitvā sampattasampattameva gaṇhāti. Evaṃ paramasantuṭṭhassa tassa sīlatejena sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Taṃ kira sakkassa āyukkhayena vā uṇhaṃ hoti puññakkhayena vā, aññasmiṃ vā mahānubhāvasatte taṃ ṭhānaṃ patthente, dhammikānaṃ vā mahiddhikasamaṇabrāhmaṇānaṃ sīlatejena uṇhaṃ hoti. Sakko ‘‘ko nu kho maṃ ṭhānā cāvetukāmo’’ti āvajjetvā imasmiṃ padese vasantaṃ kaṇhaṃ isiṃ rukkhaphalāni uccinantaṃ disvā cintesi ‘‘ayaṃ isi ghoratapo paramajitindriyo, imaṃ dhammakathāya sīhanādaṃ nadāpetvā sukāraṇaṃ sutvā varena santappetvā imamassa rukkhaṃ dhuvaphalaṃ katvā āgamissāmī’’ti. So mahantenānubhāvena sīghaṃ otaritvā tasmiṃ rukkhamūle tassa piṭṭhipasse ṭhatvā ‘‘attano avaṇṇe kathite kujjhissati nu kho, no’’ti vīmaṃsanto paṭhamaṃ gāthamāha –
一日清晨，他采摘树上的果实，贪爱之心未生，采了便放下，不特意种植或保管，随缘收取，自得其乐。如此清凉满足的德行，显现为天帝的夏热中主持者之凉席。他是天帝生命终尽或福报耗尽，或他高德圣者经过此地时，依其品德现凉席。天帝思量：『谁欲摧毁我的凉席？』观看此地乌黑圣人采摘果实时，思惟：『此人极具威严与定力，是修道者中战胜一切感官之难的王者，他映照佛法，宣说法音如狮吼，我应以恩宠补偿，他必将此树硕果甘甜带回。』于是天帝迅速下降，坐于树下的枝丫，审视自己容貌是否得罪他，便诵第一偈言——
§11
11.
‘‘Kaṇho vatāyaṃ puriso, kaṇhaṃ bhuñjati bhojanaṃ;
『此人如黑暗』，此黑暗者，食所食之食也；
Kaṇhe bhūmipadesasmiṃ, na mayhaṃ manaso piyo’’ti.
『在黑暗大地上，我心非所爱』。
Tattha kaṇhoti kāḷavaṇṇo. Bhojananti rukkhaphalabhojanaṃ.
此处『黑暗』意指黑色；『食』是指树果之食。
Kaṇho isi sakkassa vacanaṃ sutvā ‘‘ko nu kho mayā saddhiṃ kathetī’’ti dibbacakkhunā upadhārento ‘‘sakko’’ti ñatvā anivattitvā anoloketvāva dutiyaṃ gāthamāha –
时此黑暗者，听萨咖之言，黑暗乞士闻之，欲知道何人与我共语，取神通眼观照，晓知为萨咖，不生逆心，复视察而不转回，即作第二偈言——
§12
12.
‘‘Na kaṇho tacasā hoti, antosāro hi brāhmaṇo;
『黑暗非彼，内有光明者乃婆罗门；
Yasmiṃ pāpāni kammāni, sa ve kaṇho sujampatī’’ti.
于其中作恶业者，实为黑暗无明愚癡者』。
Tattha tacasāti tacena kaṇho nāma na hotīti attho. Antosāroti abbhantare sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasārehi samannāgato. Evarūpo hi bāhitapāpattā brāhmaṇo nāma hoti. Sa veti yasmiṃ pana pāpāni kammāni atthi, so yattha katthaci kule jātopi yena kenaci sarīravaṇṇena samannāgatopi kāḷakova.
此中，所谓『塔迦萨』，意谓『无法称为名为卡尼霍者』。所谓『内流』，谓其内在本质乃具戒律、禅定、智慧于解脱、涅槃、知见本质者。若如是之者，外显恶业者绝不称为婆罗门。至于称为『婆罗门』者，乃指其内虽有恶业，若出于何家出身，或以何种身色具足，尽管污秽如焦炭者，仍被称为婆罗门。
Evañca pana vatvā imesaṃ sattānaṃ kaṇhabhāvakarāni pāpakammāni ekavidhādibhedehi vitthāretvā sabbānipi tāni garahitvā sīlādayo guṇe pasaṃsitvā ākāse candaṃ uṭṭhāpento viya sakkassa dhammaṃ desesi. Sakko tassa dhammakathaṃ sutvā pamudito somanassajāto mahāsattaṃ varena nimantento tatiyaṃ gāthamāha –
于是，释尊如此说，将此等众生之恶业，依据类别分别加以详细述说，虽各分别之恶业皆告诫禁止，且又赞扬其戒律等德行，好似天空中升起明月而善巧说法者。萨咖闻其法语，欢喜喜悦，生起欢喜心，便遣使者称大威德来接，第三偈说－
§13
13.
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
『于此明月满盈之际，诸相端庄而华美，
Varaṃ brāhmaṇa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasī’’ti.
婆罗门，我授汝最优良之法，尔心所希皆获成就。』
Tattha etasminti yaṃ idaṃ tayā sabbaññubuddhena viya sulapitaṃ, tasmiṃ sulapite tumhākameva anucchavikattā patirūpe subhāsite yaṃ kiñci manasā icchasi, sabbaṃ te yaṃ varaṃ icchitaṃ patthitaṃ, taṃ dammīti attho.
此中『满盈』者，比诸全知佛如月盈时满，尔心所欲，依此满盈之时诚如所言，于尔所欲一切，皆得所授，即释此意。
Taṃ sutvā mahāsatto cintesi ‘‘ayaṃ kiṃ nu kho attano avaṇṇe kathite kujjhissati, noti maṃ vīmaṃsanto mayhaṃ chavivaṇṇañca bhojanañca vasanaṭṭhānañca garahitvā idāni mayhaṃ akuddhabhāvaṃ ñatvā pasannacitto varaṃ deti, maṃ kho panesa ‘sakkissariyabrhmissariyānaṃ atthāya brahmacariyaṃ caratī’tipi maññeyya, tatrassa nikkaṅkhabhāvatthaṃ mayhaṃ paresu kodho vā doso vā mā uppajjatu, parasampattiyaṃ lobho vā paresu sineho vā mā uppajjatu, majjhattova bhaveyyanti ime mayā cattāro vare gahetuṃ vaṭṭatī’’ti. So tassa nikkaṅkhabhāvatthāya cattāro vare gaṇhanto catutthaṃ gāthamāha –
彼时大威德闻此，复思惟曰：「我若因自色陋俗，而令彼不喜；又如若他们审视我而疑惑，轻贱我身及饮食衣着立处，我今宜示现和悦之态，并以优良所欲之法而授予，彼必认为我『为萨咖诸王及婆罗门之利益，行护持正道者』，如此必无我与他人间之怨恨或嗔恚生起，亦无因他人之财产而起贪欲，亦无因他人之情爱而起爱恋，乃至我当守此四法为自己所依。」于是彼为除除疑念，以此四法为依，宣说第四偈－
§14
14.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
『若天帝愿赐我福德，成为一切众生的依止；
Sunikkodhaṃ suniddosaṃ, nillobhaṃ vuttimattano;
远离瞋恚、远离嗔恨，纯净无贪，这便是我的生活准则；
Nisnehamabhikaṅkhāmi, ete me caturo vare’’ti.
我不贪恋、不渴求，这四种美德，愿为我所有』。
Tattha varañce me ado sakkāti sace tvaṃ mayhaṃ varaṃ adāsi. Sunikkodhanti akujjhanavasena suṭṭhu nikkodhaṃ. Suniddosanti adussanavasena suṭṭhu niddosaṃ. Nillobhanti parasampattīsu nillobhaṃ. Vuttimattanoti evarūpaṃ attano vuttiṃ. Nisnehanti puttadhītādīsu vā saviññāṇakesu dhanadhaññādīsu vā aviññāṇakesu attano santakesupi nisnehaṃ apagatalobhaṃ. Abhikaṅkhāmīti evarūpaṃ imehi catūhaṅgehi samannāgataṃ attano vuttiṃ abhikaṅkhāmi. Ete me caturo vareti ete nikkodhādike caturo mayhaṃ vare dehīti.
谓此处『若天帝愿赐我福德』者，即尊者若汝赐我福德。『远离瞋恚』者，谓心无动怒之情，理智而远离瞋恨。『远离嗔恨』者，谓心不受愤恨所染。『纯净无贪』者，谓不贪心他财物。『生活准则』者，此是本人此等四种美德的生活本分。我不恋爱，或对子女等有情，或对无情的财物珍宝，我皆不贪恋。『愿为我所有』者，此四美德已具足，即为我所愿拥有的福德。
Kiṃ panesa na jānāti ‘‘yathā na sakkā sakkassa santike varaṃ gahetvā varena kodhādayo hanitu’’nti. No na jānāti, sakke kho pana varaṃ dente na gaṇhāmīti vacanaṃ na yuttanti tassa ca nikkaṅkhabhāvatthāya gaṇhi . Tato sakko cintesi ‘‘kaṇhapaṇḍito varaṃ gaṇhanto ativiya anavajje vare gaṇhi, etesu varesu guṇadosaṃ etameva pucchissāmī’’ti. Atha naṃ pucchanto pañcamaṃ gāthamāha –
然何者不知『如不能从天帝处接受福德，即身具福德者，无瞋恚等内害堕落』乎？彼等不然不知也。天帝提出福德予他人，不必受取，此言不合且无正当理由；因此佛想『智慧深广者接受福德时，岂会执著极度无瑕福德？我将从这些福德中探问其善恶偏差』。询问之际，佛又诵如下第五偈—
§15
15.
‘‘Kiṃnu kodhe vā dose vā, lobhe snehe ca brāhmaṇa;
『婆罗门，无论是瞋恚或愤怒，或贪欲与爱恋，皆因何生？』
Ādīnavaṃ tvaṃ passasi, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
你见到根本的危险时，请向我说出，已被问起者。
Tassattho – brāhmaṇa kiṃ nu kho tvaṃ kodhe dose lobhe snehe ca ādīnavaṃ passasi, taṃ tāva me pucchito akkhāhi, na hi mayaṃ ettha ādīnavaṃ jānāmāti.
世尊答道：婆罗门啊，你怎会在愤怒、恼恨、贪欲、忧爱之中，见得根本危险？这正是我所问的，请告诉我。因为我等于此处并不知此根本危险。
Atha naṃ mahāsatto ‘‘tena hi suṇāhī’’ti vatvā catasso gāthā abhāsi –
然后伟大尊者说：“是的，必当如听。”说罢，诵出四偈——
§16
16.
‘‘Appo hutvā bahu hoti, vaḍḍhate so akhantijo;
水一旦枯竭量便大增，火亦随之广泛增大；
Āsaṅgī bahupāyāso, tasmā kodhaṃ na rocaye.
孤独者多苦多痛，因此，愤怒令人生厌不可悦；
§17
17.
‘‘Duṭṭhassa pharusā vācā, parāmāso anantarā;
恶劣粗鄙的言语，仇恨心随之接连不断；
Tato pāṇi tato daṇḍo, satthassa paramā gati;
由此手由此杖，师长的最高去处；
Doso kodhasamuṭṭhāno, tasmā dosaṃ na rocaye.
嗔恨愤怒的生起，因此不应喜爱嗔恨。
§18
18.
‘‘Ālopasāhasākārā, nikatī vañcanāni ca;
『无礼无敬的行为，亲近的欺诈行为；
Dissanti lobhadhammesu, tasmā lobhaṃ na rocaye.
在贪婪之物中显现，因此不应喜爱贪欲。
§19
19.
‘‘Snehasaṅgathitā ganthā, senti manomayā puthū;
由爱意凝结成的结缔，心念所造的体积；
Te bhusaṃ upatāpenti, tasmā snehaṃ na rocaye’’ti.
它们造成苦恼，因此不应喜爱爱』。
Tattha akhantijoti so anadhivāsakajātikassa akhantito jāto kodho paṭhamaṃ paritto hutvā pacchā bahu hoti aparāparaṃ vaḍḍhati. Tassa vaḍḍhanabhāvo khantivādījātakena (jā. 1.4.49 ādayo) ceva cūḷadhammapālajātakena (jā. 1.5.44 ādayo) ca vaṇṇetabbo. Apica tissāmaccassapettha bhariyaṃ ādiṃ katvā sabbaṃ saparijanaṃ māretvā pacchā attano māritavatthu kathetabbaṃ. Āsaṅgīti āsaṅgakaraṇo. Yassa uppajjati, taṃ āsattaṃ laggitaṃ karoti, taṃ vatthuṃ vissajjetvā gantuṃ na deti, nivattitvā akkosanādīni kāreti. Bahupāyāsoti bahunā kāyikacetasikadukkhasaṅkhātena upāyāsena kilamathena samannāgato. Kodhaṃ nissāya hi kodhavasena ariyādīsu katavītikkamā diṭṭhadhamme ceva samparāye ca vadhabandhavippaṭisārādīni ceva pañcavidhabandhanakammakaraṇādīni ca bahūni dukkhāni anubhavantīti kodho bahupāyāso nāma. Tasmāti yasmā esa evaṃ anekādīnavo, tasmā kodhaṃ na rocemi.
此中所说“无忍光”，谓无忍本生中，初生时因不忍故，此怒初起，绕其周身环行一次后，继而渐多渐长。此怒增长之状，应由忍论者及小法护者本生中加以描述。而且此生中先行断绝三宝妻子诸属，尽皆杀戮，之后讲述自身所杀之事。所谓非依缘者，即为依缘所生。所生之缘，既生即紧附其上，令其不放弃此缘，且不许离去；离去后又致生嗔恨等种种行为。所谓多苦者，乃因多由身心苦所累之苦，故具多苦。以嗔怒之力，行诸不善于圣者等处，致诸忿恨、杀害、害命等五种束缚因缘等许多苦受，故名众苦嗔。因此，既此嗔苦多且如是痛苦，故我不欢喜此嗔。
Duṭṭhassāti kujjhanalakkhaṇena kodhena kujjhitvā aparabhāge dussanalakkhaṇena dosena duṭṭhassa paṭhamaṃ tāva ‘‘are, dāsa, pessā’’ti pharusavācā niccharati, vācāya anantarā ākaḍḍhanavikaḍḍhanavasena hatthaparāmāso, tato anantarā upakkamanavasena pāṇi pavattati, tato daṇḍo, daṇḍappahāre atikkamitvā pana ekatodhāraubhatodhārassa satthassa paramā gati, sabbapariyantā satthanipphatti hoti. Yadā hi satthena paraṃ jīvitā voropetvā pacchā teneva satthena attānaṃ jīvitā voropeti, tadā doso matthakappatto hoti. Doso kodhasamuṭṭhānoti yathā anambilaṃ takkaṃ vā kañjikaṃ vā pariṇāmavasena parivattitvā ambilaṃ hoti, taṃ ekajātikampi samānaṃ ambilaṃ anambilanti nānā vuccati, tathā pubbakāle kodho pariṇamitvā aparabhāge doso hoti. So akusalamūlattena ekajātikopi samāno kodho dosoti nānā vuccati. Yathā anambilato ambilaṃ, evaṃ sopi kodhato samuṭṭhātīti kodhasamuṭṭhāno. Tasmāti yasmā evaṃ anekādīnavo doso, tasmā dosampi na rocemi.
所谓恶性者，乃以恶行恶相愤怒故。恶性初起时即以粗恶语辱骂，曰“嘿，奴才，去死”，随即呼喊挥击致恶手段。之后其形体举动反复兜转，成为教师臣服之极致，全然陷入师教瓦解。若因师者先断自己生命，后又由师者杀己，嗔愤即时生起。嗔怒由此生焉，如同酸味之乳、柠檬因变化而终成酸味，诸本生虽异，味非异，或称酸，或称酸涩，前时嗔怒已成，后时更化为嗔恨。由不善根缘故，本生嗔怒同为一类，称为嗔愤。嗔愤即由嗔生起，因此嗔愤即嗔之集合。因嗔愤多且如是痛苦，故我亦不欢喜嗔愤。
Ālopasāhasākārāti divā divasseva gāmaṃ paharitvā vilumpanāni ca āvudhaṃ sarīre ṭhapetvā ‘‘idaṃ nāma me dehī’’ti sāhasākārā ca. Nikatī vañcanāni cāti patirūpakaṃ dassetvā parassa haraṇaṃ nikati nāma, sā asuvaṇṇameva ‘‘suvaṇṇa’’nti kūṭakahāpaṇaṃ ‘‘kahāpaṇo’’ti datvā parasantakaggahaṇe daṭṭhabbā. Paṭibhānavasena pana upāyakusalatāya parasantakaggahaṇaṃ vañcanaṃ nāma. Tassevaṃ pavatti daṭṭhabbā – eko kira ujujātiko gāmikapuriso araññato sasakaṃ ānetvā nadītīre ṭhapetvā nhāyituṃ otari. Atheko dhutto taṃ sasakaṃ sīse katvā nhāyituṃ otiṇṇo. Itaro uttaritvā sasakaṃ apassanto ito cito ca vilokesi. Tamenaṃ dhutto ‘‘kiṃ bho vilokesī’’ti vatvā ‘‘imasmiṃ me ṭhāne sasako ṭhapito, taṃ na passāmī’’ti vutte ‘‘andhabāla, tvaṃ na jānāsi, sasakā nāma nadītīre ṭhapitā palāyanti, passa ahaṃ attano sasakaṃ sīse ṭhapetvāva nhāyāmī’’ti āha. So appaṭibhānatāya ‘‘evaṃ bhavissatī’’ti pakkāmi. Ekakahāpaṇena migapotakaṃ gahetvā puna taṃ datvā dvikahāpaṇagghanakassa migassa gahitavatthupettha kathetabbaṃ. Dissanti lobhadhammesūti sakka, ime ālopādayo pāpadhammā lobhasabhāvesu lobhābhibhūtesu sattesu dissanti. Na hi aluddhā evarūpāni kammāni karonti. Evaṃ lobho anekādīnavo, tasmā lobhampi na rocemi.
所谓欺诈和轻率者，即常日昼夜袭击村庄，破坏庄稼，将器械置于体侧，称“此即我身”，谓欺诈轻率。所谓巧诈伪劣者，表现为假相，欺骗他人夺取他人之物，名为伪欺。该伪欺表现为诱骗技巧，故称伪欺。此间有一事：有一直率乡村人，自森林将兔子带来置于河岸，下水沐浴。一盗贼割断兔子颈脖，盗走。另一人抵岸，见盗贼，问“你看什么？”盗曰“我此处置有兔，我不见它。”盗言“你蠢，兔置水边会逃走，我已置于头上欲沐浴。”彼不解，想必如此。一次以一枚铜币买兔，再以铜币买两铜币买兔事请释。此类见于贪欲现象中，见此盗行为为恶，众生中见此贪性现象。非纯净者不作如是恶事。贪欲因如此多苦故，故我亦不欢喜贪。
Snehasaṅgathitā ganthāti ārammaṇesu allīyanalakkhaṇena snehena saṅgathitā punappunaṃ uppādavasena ghaṭitā suttena pupphāni viya baddhā nānappakāresu ārammaṇesu pavattamānā abhijjhākāyaganthā. Senti manomayā puthūti te puthūsu ārammaṇesu uppannā suvaṇṇādīhi nibbattāni suvaṇṇādimayāni ābharaṇādīni viya manena nibbattattā manomayā abhijjhākāyaganthā tesu ārammaṇesu senti anusenti. Te bhusaṃ upatāpentīti te evaṃ anusayitā balavatāpaṃ janentā bhusaṃ upatāpenti atikilamenti. Tesaṃ pana bhusaṃ upatāpane ‘‘sallaviddhova ruppatī’’ti (su. ni. 773) gāthāya vatthu, ‘‘piyajātikā hi gahapati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhutikā’’ (ma. ni. 2.353), ‘‘piyato jāyatī soko’’tiādīni (dha. pa. 212) suttāni ca āharitabbāni. Apica maṅgalabodhisattassa dārake datvā balavasokena hadayaṃ phali, vessantarabodhisattassa mahantaṃ domanassaṃ udapādi. Evaṃ pūritapāramīnaṃ mahāsattānaṃ pemaṃ upatāpaṃ karotiyeva. Ayaṃ snehe ādīnavo, tasmā snehampi na rocemīti.
所谓依恋聚聚，即如痛痒之绳索缠绕，嗜欲爱缠绕反复生起。好像系绳捆绑花朵，呈现五彩纷呈，诸嗜欲如绳缠绕于所爱之境。众多染污烦恼聚于此，强力缠绕引生烦恼。若正如经中所言“有情具有爱戴，虽遭苦恼却恩养其所爱”，且如弥勒菩萨童子以强烈忧伤感伤心灵，毗舍阇罗菩萨大悲忧愁生起。此即已成就布施波罗蜜大士之爱，生苦恼痛惜。此乃嗜恋之苦，因多此苦，故我亦不欢喜嗜恋。
Sakko pañhavissajjanaṃ sutvā ‘‘kaṇhapaṇḍita tayā ime pañhā buddhalīḷāya sādhukaṃ kathitā, ativiya tuṭṭhosmi te, aparampi varaṃ gaṇhāhī’’ti vatvā dasamaṃ gāthamāha –
萨咖天帝闻百问，称“深智者你以佛之戏法善说此问，我甚欢喜你，盼再赐我更妙答案”，随后诵第十偈：
§20
20.
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
“于满宴席上，仪表端庄美言流畅，
Varaṃ brāhmaṇa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasī’’ti.
「婆罗门，我将赐予你一切你心所愿之优胜。」
Tato bodhisatto anantaragāthamāha –
于是那觉者随即说道——
§21
21.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
「愿萨咖赐予我最优越者，为一切众生的庇护；
Araññe me viharato, niccaṃ ekavihārino;
于深林中修行，恒常独自一居；
Ābādhā mā uppajjeyyuṃ, antarāyakarā bhusā’’ti.
愿无病苦生起，无一切阻碍之物现前。」
Tattha antarāyakarā bhusāti imassa me tapokammassa antarāyakarā.
此处『阻碍之物』者，指我此苦行行为之障碍也。
Taṃ sutvā sakko ‘‘kaṇhapaṇḍito varaṃ gaṇhanto na āmisasannissitaṃ gaṇhāti, tapokammanissitameva gaṇhātī’’ti cintetvā bhiyyosomattāya pasanno aparampi varaṃ dadamāno itaraṃ gāthamāha –
闻此，萨咖心想：“黑聪明者行持尊贵，非执着于感官享乐，乃专执于苦行业。”于是更显安详欢喜，再次施予尊贵的礼物，同时以另一偈赞曰——
§22
22.
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
“今于此火山，你发言端庄貌美；
Varaṃ brāhmaṇa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasī’’ti.
婆罗门，我赐你尊贵，凡你所愿皆可得。”
Bodhisattopi varaggahaṇāpadesena tassa dhammaṃ desento osānagāthamāha –
菩萨亦以舍戒令尊授法，遂作慈悲偈言——
§23
23.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
“尊贵乃我所有，萨咖啊，是一切众生的保护；
Na mano vā sarīraṃ vā, maṃ-kate sakka kassaci;
非心非身能令我归依，萨咖宣言我无归属于他人。”
Kadāci upahaññetha, etaṃ sakka varaṃ vare’’ti.
有时应当杀生，说此为天帝中最尊的最上者。
Tattha mano vāti manodvāraṃ vā. Sarīraṃ vāti kāyadvāraṃ vā, vacīdvārampi etesaṃ gahaṇena gahitamevāti veditabbaṃ. Maṃ-kateti mama kāraṇā. Upahaññethāti upaghātaṃ āpajjeyya aparisuddhaṃ assa. Idaṃ vuttaṃ hoti – sakka devarāja, mama kāraṇā maṃ nissāya mama anatthakāmatāya kassaci sattassa kismiñci kāle idaṃ tividhampi kammadvāraṃ na upahaññetha, pāṇātipātādīhi dasahi akusalakammapathehi vimuttaṃ parisuddhameva bhaveyyāti.
此中意指心为心门，身为身体之门，口语之门也是这三者的把握物。所谓『我所言』者，指属我之所缘。所谓应当杀生，即将招致杀害的污秽恶行。此说即为——天帝王言：因我之故，借我作因，我因私邪欲故，于某时某刻此三种生业门不得杀生，乃至断除十恶业道中杀生者，必得清净解脱。
Iti mahāsatto chasupi ṭhānesu varaṃ gaṇhanto nekkhammanissitameva gaṇhi, jānāti cesa ‘‘sarīraṃ nāma byādhidhammaṃ, na taṃ sakkā sakkena abyādhidhammaṃ kātu’’nti. Sattānañhi tīsu dvāresu parisuddhabhāvo asakkāyattova, evaṃ santepi tassa dhammadesanatthaṃ ime vare gaṇhi. Sakkopi taṃ rukkhaṃ dhuvaphalaṃ katvā mahāsattaṃ vanditvā sirasi añjaliṃ patiṭṭhapetvā ‘‘arogā idheva vasathā’’ti vatvā sakaṭṭhānameva gato. Bodhisattopi aparihīnajjhāno brahmalokūpago ahosi.
如是，大圣在六处中择取最上者，紧抓出家根本，知晓此『身者即病之根本，不应被天帝作无病之物』。众生于此三门虽清净，犹如无实体一般，然为示现法义，故取此上品。天帝亦采摘此树上熟果，顶礼大圣而合掌顶礼言：『愿此健康长住于此』，即往车树之名所。菩萨不坏正念，已生梵天世界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘ānanda, pubbe mayā nivutthabhūmippadeso ceso’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sakko anuruddho ahosi, kaṇhapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
世尊传授此法语后称：『阿难，前世我于涅槃地，此即是，当时天帝为阿努洛多，黑智者乃我自己』，由此述说本生故事。
Kaṇhajātakavaṇṇanā dutiyā. · 黑本生注释第二
[441] 3. Catuposathikajātakavaṇṇanā
[441] 3. 四波罗提木叉童子故事解说。
§24-38
24-38.Yo kopaneyyoti idaṃ catuposathikajātakaṃ puṇṇakajātake āvi bhavissati.
第24-38节。谓此『可动怒者』，是四波罗提木叉童子故事中必有之观念。
Catuposathikajātakavaṇṇanā tatiyā. · 《四位伍波萨他持守者本生》注释，第三。
[442] 4. Saṅkhajātakavaṇṇanā
第四章 练习生起经注释
Bahussutoti idaṃ satthā jetavane viharanto sabbaparikkhāradānaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kireko upāsako tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā pasannacitto svātanāya nimantetvā attano gharadvāre maṇḍapaṃ kāretvā alaṅkaritvā punadivase tathāgatassa kālaṃ ārocāpesi. Satthā pañcasatabhikkhuparivāro tattha gantvā paññatte āsane nisīdi. Upāsako saputtadāro saparijano buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā puna svātanāyāti evaṃ sattāhaṃ nimantetvā mahādānaṃ pavattetvā sattame divase sabbaparikkhāraṃ adāsi. Taṃ pana dadamāno upāhanadānaṃ ussannaṃ katvā adāsi. Dasabalassa dinno upāhanasaṅghāṭo sahassagghanako ahosi, dvinnaṃ aggasāvakānaṃ pañcasatagghanako, sesānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ satagghanako. Iti so sabbaparikkhāradānaṃ datvā attano parisāya saddhiṃ bhagavato santike nisīdi. Athassa satthā madhurena sarena anumodanaṃ karonto ‘‘upāsaka, uḷāraṃ te sabbaparikkhāradānaṃ, attamano hohi, pubbe anuppanne buddhe paccekabuddhassa ekaṃ upāhanasaṅghāṭaṃ datvā nāvāya bhinnāya appatiṭṭhe mahāsamuddepi upāhanadānanissandena patiṭṭhaṃ labhiṃsu, tvaṃ pana buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sabbaparikkhāradānaṃ adāsi, tassa te upāhanadānassa phalaṃ kasmā na patiṭṭhā bhavissatī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
『多闻者』者，谓世尊住持于拘尸那林，开始布施一切供具，因缘宣说佛法。有一沙市迦拉乡的居士，闻如来教法心生欢喜，邀请世尊来其家中，自造斋坛，布置庄严，次日约定时日再次邀请世尊。世尊携五百比库随侍，赴约而坐于预备座席。该居士及其子孙亲友，布施广大于佛为首的比库僧团，开示此一盛大布施，七日间多次邀请，再于第七日送完供具，所布施供具盛大无比。此布施礼物盛大，赠与织衣的桑布会达数十万匹，乃两大长老弟子擅长织造，每人五十万匹，余余比库共计五十万匹。如此供具皆赠出后，居士与其僧众同坐世尊前。世尊和颜悦色称赞：“居士啊，你布施供具广大精严，心志坚固，以往未曾有已成佛陀之缘起的外道、辟支佛也曾赠以一匹布衣，虽船破毁犹能凭借布衣安然立身于大海，汝今也为佛法僧布施广大供具，为何汝所布施的布衣不生坚固果报呢？”如是说后询问他令其思惟已往所行。
Atīte ayaṃ bārāṇasī moḷinī nāma ahosi. Moḷininagare brahmadatte rajjaṃ kārente saṅkho nāma brāhmaṇo aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtavittupakaraṇo pahūtadhanadhaññasuvaṇṇarajato catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāre cāti chasu ṭhānesu cha dānasālāyo kāretvā devasikaṃ chasatasahassāni vissajjento kapaṇaddhikānaṃ mahādānaṃ pavattesi. So ekadivasaṃ cintesi ‘‘ahaṃ gehe dhane khīṇe dātuṃ na sakkhissāmi, aparikkhīṇeyeva dhane nāvāya suvaṇṇabhūmiṃ gantvā dhanaṃ āharissāmī’’ti. So nāvaṃ bandhāpetvā bhaṇḍassa pūrāpetvā puttadāraṃ āmantetvā ‘‘yāvāhaṃ āgacchāmi , tāva me dānaṃ anupacchinditvā pavatteyyāthā’’ti vatvā dāsakammakaraparivuto chattaṃ ādāya upāhanaṃ āruyha majjhanhikasamaye paṭṭanagāmābhimukho pāyāsi. Tasmiṃ khaṇe gandhamādane eko paccekabuddho āvajjetvā taṃ dhanāharaṇatthāya gacchantaṃ disvā ‘‘mahāpuriso dhanaṃ āharituṃ gacchati, bhavissati nu kho assa samudde antarāyo, no’’ti āvajjetvā ‘‘bhavissatī’’ti ñatvā ‘‘esa maṃ disvā chattañca upāhanañca mayhaṃ datvā upāhanadānanissandena samudde bhinnāya nāvāya patiṭṭhaṃ labhissati, karissāmissa anuggaha’’nti ākāsenāgantvā tassāvidūre otaritvā caṇḍavātātape aṅgārasantharasadisaṃ uṇhavālukaṃ maddanto tassa abhimukho āgacchi.
从前此事发生于巴拉那西名叫摩利尼。摩利尼城中，有一婆罗门名叫善护，家资丰厚，财宝富饶，积粮金银，如四城门与城中之门之处，六处皆建有布施堂，广置天供布施三十万众。此人思虑一日：“我家财物耗尽，将不能供献，宜往彼地财富未尽之处，何处能取财乎？”于是他绑缚一叶舟，装满行囊，召集子孙朋友约定道：“我去一段时间，务请勿终止布施。”带十余仆役携伞登舟，于午时朝目标港镇航行。忽有一独觉者招手示意，看此取财人行舟，问曰：“此大丈夫将取财，海中会否有阻碍乎？”知曰：“不会。”遂告知此取财人曰：“见我且将布施伞雨伞以助汝，令舟不沉，小助将来必有。”他乘虚而降，带风吹暑，脚踏烧灰似的热沙，朝此取财人而来。
So taṃ disvāva ‘‘puññakkhettaṃ me āgataṃ, ajja mayā ettha dānabījaṃ ropetuṃ vaṭṭatī’’ti tuṭṭhacitto vegena taṃ upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘bhante, mayhaṃ anuggahatthāya thokaṃ maggā okkamma imaṃ rukkhamūlaṃ upasaṅkamathā’’ti vatvā tasmiṃ rukkhamūlaṃ upasaṅkamante rukkhamūle vālukaṃ ussāpetvā uttarāsaṅgaṃ paññapetvā paccekabuddhaṃ nisīdāpetvā vanditvā vāsitaparissāvitena udakena pāde dhovitvā gandhatelena makkhetvā attano upāhanā omuñcitvā papphoṭetvā gandhatelena makkhetvā tassa pādesu paṭimuñcitvā ‘‘bhante, imā upāhanā āruyha chattaṃ matthake katvā gacchathā’’ti chattupāhanaṃ adāsi. So assa anuggahatthāya taṃ gahetvā pasādasaṃvaḍḍhanatthaṃ passantassevassa uppatitvā gandhamādanameva agamāsi. Bodhisattopi taṃ disvā ativiya pasannacitto paṭṭanaṃ gantvā nāvaṃ abhiruhi. Athassa mahāsamuddaṃ paṭipannassa sattame divase nāvā vivaraṃ adāsi, udakaṃ ussiñcituṃ nāsakkhiṃsu. Mahājano maraṇabhayabhīto attano attano devatā namassitvā mahāviravaṃ viravi. Mahāsatto ekaṃ upaṭṭhākaṃ gahetvā sakalasarīraṃ telena makkhetvā sappinā saddhiṃ sakkharacuṇṇaṃ yāvadatthaṃ khāditvā tampi khādāpetvā tena saddhiṃ kūpakayaṭṭhimatthakaṃ āruyha ‘‘imāya disāya amhākaṃ nagara’’nti disaṃ vavatthapetvā macchakacchapaparipanthato attānaṃ mocento tena saddhiṃ usabhamattaṃ atikkamitvā pati. Mahājano vināsaṃ pāpuṇi. Mahāsatto pana upaṭṭhākena saddhiṃ samuddaṃ tarituṃ ārabhi. Tassa tarantasseva sattamo divaso jāto. So tasmimpi kāle loṇodakena mukhaṃ vikkhāletvā uposathiko ahosiyeva.
取财人见之，心生欢喜道：“福田已至，今日应在此处栽种布施种子矣。”遂速从旁近树基处，拜敬彼独觉者，言：“尊者，愿为我引路，引我至此树根。”到树根，清理沙土，展开上衣，设座安住，洁净足洗足，以香油搽擦，展开布施伞雨布，揭起布施伞，涂以香油，揭起足前布施伞，恳请尊者：“存照布施伞，举至头顶，遮挡日光行进。”尊者受之，欢喜起身更增威仪，出城迎香，独觉者亦欣然前来。菩萨见之尤为欢喜，从容前往港口，登舟踏海，至第七日，于海中放开船舱，不能盛水。民众惧怕死亡，供养各自天神，心生大惧惶恐。菩萨设一护卫引导其过海，刚正光明，有人携带油搽涂全身，食用甜果，劝解众生建城起居，遣散鱼蚓，如此安置，以珠链上首为契，放开护卫、放走鼠类穿过渊谷，最后渡过海洋。第七日渡海成功。彼时口鼻濡湿，犹如持守三皈依者，自是日即为守八关斋戒者。
Tadā pana catūhi lokapālehi maṇimekhalā nāma devadhītā ‘‘sace samudde nāvāya bhinnāya tisaraṇagatā vā sīlasampannā vā mātāpitupaṭṭhākā vā manussā dukkhappattā honti, te rakkheyyāsī’’ti samudde ārakkhaṇatthāya ṭhapitā hoti. Sā attano issariyena sattāhamanubhavitvā pamajjitvā sattame divase samuddaṃ olokentī sīlācārasaṃyuttaṃ saṅkhabrāhmaṇaṃ disvā ‘‘imassa sattamo divaso samudde patitassa, sace so marissati ativiya gārayhā me bhavissatī’’ti saṃviggamānahadayā hutvā ekaṃ suvaṇṇapātiṃ nānaggarasabhojanassa pūretvā vātavegena tattha gantvā tassa purato ākāse ṭhatvā ‘‘brāhmaṇa, tvaṃ sattāhaṃ nirāhāro, idaṃ dibbabhojanaṃ bhuñjā’’ti āha. So taṃ oloketvā ‘‘apanehi tava bhattaṃ, ahaṃ uposathiko’’ti āha. Athassa upaṭṭhāko pacchato āgato devataṃ adisvā saddameva sutvā ‘‘ayaṃ brāhmaṇo pakatisukhumālo sattāhaṃ nirāhāratāya dukkhito maraṇabhayena vilapati maññe, assāsessāmi na’’nti cintetvā paṭhamaṃ gāthamāha –
当时四方护法与天女，此中名唤珠环者，言：“若海上、破船中有三宝皈依者，或持戒清净者，或父母之爱护者，乃至人众遇苦者，当护卫之。”故海中设立防护。此女自御者王处得七日，逝于漫不经心中，至第七日望海见一不缄守戒律的婆罗门聚集，在心稍忧愁，置一金碟，为水神盛食金刚果饼，以风速赴前空中，言：“婆罗门啊，汝七日无饭，食我天食。”彼望之，谓曰：“我守斋戒日。”护卫天女后至，闻声悯恻曰：“此婆罗门受苦，忧惧死亡，哀泣不止，吾当与之讲话。”于是说出启示偈语——
§39
39.
‘‘Bahussuto sutadhammosi saṅkha, diṭṭhā tayā samaṇabrāhmaṇā ca;
『多闻者，你闻法甚广，见有沙门婆罗门如是……』
Athakkhaṇe dassayase vilāpaṃ, añño nu ko te paṭimantako mayā’’ti.
“此时你显现哭泣，我若再有人为你辩护吗？”
Tattha sutadhammosīti dhammopi tayā dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṃ santike suto asi. Diṭṭhā tayāti tesaṃ paccaye dentena veyyāvaccaṃ karontena dhammikasamaṇabrāhmaṇā ca tayā diṭṭhā. Evaṃ akaronto hi passantopi te na passatiyeva. Athakkhaṇeti atha akkhaṇe sallapantassa kassaci abhāvena vacanassa anokāse. Dassayaseti ‘‘ahaṃ uposathiko’’ti vadanto vilāpaṃ dassesi. Paṭimantakoti mayā añño ko tava paṭimantako paṭivacanadāyako, kiṃkāraṇā evaṃ vippalapasīti?
所谓“听闻法”，即你在善知识、善修行的沙门婆罗门面前闻法。所谓“被看见”，是指他们顺缘给予，如同看护者一般被你所见。确实如此，虽未受他们所见，但他们看你时并非不见。所谓“此时”，是说稍后于言语交流时，因某人缺席而未能言说。所谓“显现”，如你自称“我是持斋者”时，表露出哭泣。所谓“辩护者”是指由我为你辩护，谁人愿为你辩护呢？这就是为何如此多言纷乱的缘故。
So tassa vacanaṃ sutvā ‘‘imassa devatā na paññāyati maññe’’ti cintetvā ‘‘samma, nāhaṃ maraṇassa bhāyāmi, atthi pana me añño paṭimantako’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
彼人闻其言，思虑道：“此神灵我想不明慧。”又思：“确实，我无惧死，然另有辩护者。”于是说了第二句颂歌——
§40
40.
‘‘Subbhū subhā suppaṭimukkakambu, paggayha sovaṇṇamayāya pātiyā;
“美好之美好，胜于金饰的象牙笼，持有光泽的金色遮篷，
‘Bhuñjassu bhattaṃ’ iti maṃ vadeti, saddhāvittā, tamahaṃ noti brūmī’’ti.
‘请享用食物’他如此劝勉我，信心坚定者，我今天便不予接受他的劝勉。”
Tattha subbhūti subhamukhā. Subhāti pāsādikā uttamarūpadharā. Suppaṭimukkakambūti paṭimukkasuvaṇṇālaṅkārā. Paggayhāti suvaṇṇapātiyā bhattaṃ gahetvā ukkhipitvā. Saddhāvittāti saddhā ceva tuṭṭhacittā ca. ‘‘Saddhaṃ citta’’ntipi pāṭho, tassattho saddhanti saddahantaṃ, cittanti tuṭṭhacittaṃ. Tamahaṃnotīti tamahaṃ devataṃ uposathikattā paṭikkhipanto noti brūmi, na vippalapāmi sammāti.
此处“美好”指美艳之色；“美好”谓端庄庄严；“胜于金饰的象牙笼”，是金色的装饰屏障；“持有”则携带金制的遮帘，拿取食物并跳跃。所谓“信心坚定”，是信心与内心满意。此经文“信心之心”，意谓为了劝说之意有信心，而内心遂成满足。言“我今天不接受”，即我今日因持斋者身份拒绝该神灵，不随其言乱说，故无谬误。
Athassa so tatiyaṃ gāthamāha –
于是他又说第三段偈语——
§41
41.
‘‘Etādisaṃ brāhmaṇa disvāna yakkhaṃ, puccheyya poso sukhamāsisāno;
“婆罗门，见如此魔王，应当问他，这卫护者夜坐安乐否；
Uṭṭhehi naṃ pañjalikābhipuccha, devī nusi tvaṃ uda mānusī nū’’ti.
你起身拜手问他吧，姑娘，你难道不是天人，乃至人中者？”
Tattha sukhamāsisānoti etādisaṃ yakkhaṃ disvā attano sukhaṃ āsīsanto paṇḍito puriso ‘‘amhākaṃ sukhaṃ bhavissati, na bhavissatī’’ti puccheyya. Uṭṭhehīti udakato uṭṭhānākāraṃ dassento uṭṭhaha. Pañjalikābhipucchāti añjaliko hutvā abhipuccha. Uda mānusīti udāhu mahiddhikā mānusī tvanti.
这里“夜坐安乐否”谓见此魔王安乐地坐着，自恃聪明人应问：“我们的安乐将有无？”“将有也非将有也”这样问。起立，是表示水中起立的样态之意，谓起身。拜手问，是起拜手而问也。“难道你是天人还是人类”语中，‘天人’指高大威仪之天人，“人类”谓普通世人。
Bodhisatto ‘‘yuttaṃ kathesī’’ti taṃ pucchanto catutthaṃ gāthamāha –
菩萨说：“你说得对”，问他之后，又说第四段偈语——
§42
42.
‘‘Yaṃ tvaṃ sukhenābhisamekkhase maṃ, bhuñjassu bhattaṃ iti maṃ vadesi;
“你说愿以安乐来抚慰我，应当吃饭，我正告你；
Pucchāmi taṃ nāri mahānubhāve, devī nusi tvaṃ uda mānusī nū’’ti.
我问那位大德女子，曰：你是天女还是人女？
Tattha yaṃ tvanti yasmā tvaṃ sukhena maṃ abhisamekkhase, piyacakkhūhi olokesi. Pucchāmi tanti tena kāraṇena taṃ pucchāmi.
世尊对我充满喜悦，慈目注视着我。我因此发问，原因是正因如此我才提出此问。
Tato devadhītā dve gāthā abhāsi –
于是天女说了两句偈语——
§43
43.
‘‘Devī ahaṃ saṅkha mahānubhāvā, idhāgatā sāgaravārimajjhe;
天女言：我是大德的海螺，降临此处在海洋之中；
Anukampikā no ca paduṭṭhacittā, taveva atthāya idhāgatāsmi.
慈悲我们，非恶意之心，正为你的利益而降临于此。
§44
44.
‘‘Idhannapānaṃ sayanāsanañca, yānāni nānāvividhāni saṅkha;
此处有食有饮，有卧具座席，诸种各样的车乘海螺，
Sabbassa tyāhaṃ paṭipādayāmi, yaṃ kiñci tuyhaṃ manasābhipatthita’’nti.
我教导你全然舍弃一切，如你心中所专注所意愿的那样。
Tattha idhāti imasmiṃ mahāsamudde. Nānāvividhānīti bahūni ca anekappakārāni ca hatthiyānaassayānādīni atthi. Sabbassa tyāhanti tassa annapānādino sabbassa sāmikaṃ katvā taṃ te annapānādiṃ paṭipādayāmi dadāmi. Yaṃ kiñcīti aññampi yaṃ kiñci manasā icchitaṃ, taṃ sabbaṃ te dammīti.
这里所谓“在此”是指于此广大海洋。“种种各异”意指有许多多样且不同的种类，如大象、马牛等初始存在。所谓“全然舍弃”，即将一切的饮食、所有的所有物都归为一主，我便将这些饮食等传授予你。至于“什么”，是指其他任何你心中所欲求的一切，皆悉归于你。
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘ayaṃ devadhītā samuddapiṭṭhe mayhaṃ ‘idañcidañca dammī’ti vadati, kiṃ nu kho esā mayā katena puññakammena dātukāmā, udāhu attano balena, pucchissāmi tāva na’’nti cintetvā pucchanto sattamaṃ gāthamāha –
闻此大圣天子心念：‘这位天女在海岸边对我说“我将予以此物”，我是否该问她这是否是因我所造善业所致，或凭自身力量？’思虑后便问道，第七节诗诵曰——
§45
45.
‘‘Yaṃ kiñci yiṭṭhañca hutañca mayhaṃ, sabbassa no issarā tvaṃ sugatte;
‘无论我所喜悦或所受者，均为我的一切主人，善士啊；
Sussoṇi subbhamu suvilaggamajjhe, kissa me kammassa ayaṃ vipāko’’ti.
在美丽清净环境中得到受持，我此果报究竟是何因所生？’
Tattha yiṭṭhanti dānavasena yajitaṃ. Hutanti āhunapāhunavasena dinnaṃ. Sabbassa no issarā tvanti tassa amhākaṃ puññakammassa tvaṃ issarā, ‘‘imassa ayaṃ vipāko, imassa aya’’nti byākarituṃ samatthāti attho. Sussoṇīti sundaraūrulakkhaṇe. Subbhamūti sundarabhamuke . Suvilaggamajjheti suṭṭhuvilaggitatanumajjhe. Kissa meti mayā katakammesu katarakammassa ayaṃ vipāko, yenāhaṃ appatiṭṭhe samudde patiṭṭhaṃ labhāmīti.
此“喜悦”是指如受施般赐予之乐；“所受”是指所给予以供养；“一切主人”，是指你是我们善行功德的主人。此话之意即能明了阐释——“美丽”是指有美丽的形相；“清净”是指富有美丽之口；“环境”是指身体线条健美精细。‘为何此果报由我造作业中某善业而得，使我有坚定处于广大海中之所？’
Taṃ sutvā devadhītā ‘‘ayaṃ brāhmaṇo ‘yaṃ tena kusalaṃ kataṃ, taṃ kammaṃ na jānātī’ti aññāya pucchati maññe, kathayissāmi dānissā’’ti taṃ kathentī aṭṭhamaṃ gāthamāha –
天女闻此说：“这个婆罗门说‘这个人作了善业，他不知此业’”，便问道：“我想说说布施。”她边说，八句诗中第八句说—
§46
46.
‘‘Ghamme pathe brāhmaṇa ekabhikkhuṃ, ugghaṭṭapādaṃ tasitaṃ kilantaṃ;
“婆罗门，在热路上，请引领一比库，赤脚，疲惫，血迹斑斑；
Paṭipādayī saṅkha upāhanāni, sā dakkhiṇā kāmaduhā tavajjā’’ti.
他供养的象征号角擂响，那是右手所布施，尽能满足欲望。”
Tattha ekabhikkhunti ekaṃ paccekabuddhaṃ sandhāyāha. Ugghaṭṭapādanti uṇhavālukāya ghaṭṭitapādaṃ. Tasitanti pipāsitaṃ. Paṭipādayīti paṭipādesi, yojesīti attho. Kāmaduhāti sabbakāmadāyikā.
这里一比库是指一位独觉者。赤脚是指脚被热沙包裹着。疲惫是指口渴。‘引领’意为引导，‘欲望之给予’指满足一切欲望。
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘evarūpepi nāma appatiṭṭhe mahāsamudde mayā dinnaupāhanadānaṃ mama sabbakāmadadaṃ jātaṃ, aho sudinnaṃ me paccekabuddhassa dāna’’nti tuṭṭhacitto navamaṃ gāthamāha –
大豪杰听闻此，心喜地说：“虽在如此险恶海中，我所布施的给予便成了他满满的所有欲求，啊我得为这独觉者布施欢喜。”于是第九句诗说—
§47
47.
‘‘Sā hotu nāvā phalakūpapannā, anavassutā erakavātayuttā;
“愿这船只，受到船长引领，不损坏，不被破坏，风暴不会侵袭；
Aññassa yānassa na hettha bhūmi, ajjeva maṃ moḷiniṃ pāpayassū’’ti.
有人言：“他人之舟此地无适用，唯今日我莫梨尼地区主使者乃适于此。”
Tassattho – devate, evaṃ sante mayhaṃ ekaṃ nāvaṃ māpehi, khuddakaṃ pana ekadoṇikanāvaṃ māpehi, yaṃ nāvaṃ māpessasi, sā hotu nāvā bahūhi susibbitehi phalakehi upapannā, udakapavesanassābhāvena anavassutā, erakena sammā gahetvā gacchantena vātena yuttā, ṭhapetvā dibbanāvaṃ aññassa yānassa ettha bhūmi natthi, tāya pana dibbanāvāya ajjeva maṃ moḷininagaraṃ pāpayassūti.
缘此——天人言：“若天在此时在，如是者，请于我处取一舟，虽小却为独木舟，尔所取之舟，愿此舟应受众多坚固桨板裹覆，具水入舟特性，得以正当执持，乘风前行。置此神舟他人器具无地立足，惟此神舟今日适合我莫梨尼之城。”
Devadhītā tassa vacanaṃ sutvā tuṭṭhacittā sattaratanamayaṃ nāvaṃ māpesi. Sā dīghato aṭṭhausabhā ahosi vitthārato catuusabhā, gambhīrato vīsatiyaṭṭhikā. Tassā indanīlamayā tayo kūpakā, sovaṇṇamayāni yottāni rajatamayāni pattāni sovaṇṇamayāni ca phiyārittāni ahesuṃ. Devatā taṃ nāvaṃ sattannaṃ ratanānaṃ pūretvā brāhmaṇaṃ āliṅgitvā alaṅkatanāvāya āropesi, upaṭṭhākaṃ panassa na olokesi. Brāhmaṇo attanā katakalyāṇato tassa pattiṃ adāsi, so anumodi. Tadā devatā tampi āliṅgitvā nāvāya patiṭṭhāpesi. Atha naṃ nāvaṃ moḷininagaraṃ netvā brāhmaṇassa ghare dhanaṃ patiṭṭhāpetvā attano vasanaṭṭhānameva agamāsi. Satthā abhisambuddho hutvā –
天女闻此语，心喜悦，造一由七宝构成之船。该船长八犁，宽四犁，深二十犁。其身涂以靛蓝，有三只船内舱，金、银、宝玉制之舱门与装饰。天将此七宝之舟赠予婆罗门，拥抱赠舟义具，但未曾察看护卫。婆罗门凭自身善业受此器具，遂允诺接受。天复拥抱婆罗门，置舟于地。尔后，婆罗门载此舟入莫梨尼城，置财物于家，止居其处。于是佛陀正觉为人——
§48
48.
‘‘Sā tattha vittā sumanā patītā, nāvaṃ sucittaṃ abhinimminitvā;
“财物由彼顺利刚健者处得，自造明净船而下世间；
Ādāya saṅkhaṃ purisena saddhiṃ, upānayī nagaraṃ sādhuramma’’nti. –
携螺合人共进，现城庄严优美。”
Imaṃ osānagāthaṃ abhāsi.
佛陀即此吟诵赞歌所发。
Tattha sāti bhikkhave, sā devatā tattha samuddamajjhe tassa vacanaṃ sutvā vittisaṅkhātāya pītiyā samannāgatattā vittā. Sumanāti sundaramanā pāmojjena patītacittā hutvā vicitranāvaṃ nimminitvā brāhmaṇaṃ paricārakena saddhiṃ ādāya sādhurammaṃ atiramaṇīyaṃ nagaraṃ upānayīti.
比库们，在那里，有一尊天神处于海中间，听闻那话语后，具足以财富所带来的喜乐。心怀愉悦、心境愉快，因欢喜而忘却了烦恼，驾驭着多彩的船只，携同一位婆罗门仆人，一同引领进入一座清净庄严、极为美丽的城市。
Brāhmaṇopi yāvajīvaṃ aparimitadhanaṃ gehaṃ ajjhāvasanto dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā jīvitapariyosāne sapariso devanagaraṃ paripūresi.
那婆罗门一生拥有无限财宝，居于家中，施予布施，守护戒律，生命终尽时，携同亲友环绕，圆满天城。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne upāsako sotāpattiphale patiṭṭhahi.
世尊以此法义开示，揭示真实，将此生故事作出清晰启示。至真实终结，信士达声闻果位稳固成就。
Tadā devadhītā uppalavaṇṇā ahosi, upaṭṭhākapuriso ānando, saṅkhabrāhmaṇo pana ahameva ahosinti.
当时天女呈现如莲花色，起侍者者为阿难，婆罗门名为桑卡，言说此人正是我自己。
Saṅkhajātakavaṇṇanā catutthā. · 《桑卡本生》注释，第四。
[443] 5. Cūḷabodhijātakavaṇṇanā
[443] 五、朱腊般踏咖小觉本生传述
Yo te imaṃ visālakkhinti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kodhanaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira bhikkhu niyyānike buddhasāsane pabbajitvāpi kodhaṃ niggahetuṃ nāsakkhi, kodhano ahosi upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajji kuppi byāpajji patiṭṭhayi. Satthā tassa kodhanabhāvaṃ sutvā pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ kodhano’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu kodho nāma vāretabbo, evarūpo hi idhaloke ca paraloke ca anatthakārako, tvaṃ nikkodhassa buddhassa sāsane pabbajitvā kasmā kujjhasi, porāṇakapaṇḍitā bāhirasāsane pabbajitvāpi kodhaṃ na kariṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
有一位比库持有此广义戒律，时世尊坐处于祇树下，对一位怒气冲冲的比库开口说道。这比库虽然已依佛陀教法出家，仍然无法遏制怒气。怒气强烈频繁，有时虽制止怒气，但又反覆被激起，表露怒色。世尊听闻其怒气状，呵斥斥责道：“愤怒的确是你自己真实存在的状态。”比库答曰：“正是如此，尊者。”世尊言：“比库，愤怒本当断除。此类愤怒在此世及彼世皆无益处。你既已依佛陀教法受持比库戒，何以发怒？过去的长老圣贤，即使未依佛陀教法出家，也从未生起愤怒呢。”如此开示过去教诲。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente aññatarasmiṃ kāsinigame eko brāhmaṇo aḍḍho mahaddhano mahābhogo aputtako ahosi, tassa brāhmaṇī puttaṃ patthesi. Tadā bodhisatto brahmalokā cavitvā tassā kucchiyaṃ nibbatti, tassa nāmaggahaṇadivase ‘‘bodhikumāro’’ti nāmaṃ kariṃsu. Tassa vayappattakāle takkasilaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgatassa anicchantasseva mātāpitaro samānajātikā kulā kumārikaṃ ānesuṃ. Sāpi brahmalokā cutāva uttamarūpadharā devaccharapaṭibhāgā. Tesaṃ anicchamānānaññeva aññamaññaṃ āvāhavivāhaṃ kariṃsu. Ubhinnaṃ panetesaṃ kilesasamudācāro nāma na bhūtapubbo, saṃrāgavasena aññamaññassa olokanaṃ nāma nāhosi, supinepi methunadhammo nāma na diṭṭhapubbo, evaṃ parisuddhasīlā ahesuṃ.
往昔在巴拉纳西时期，有一位富有极大的婆罗门，名叫梵达达（音译），他没有子嗣。在他的妻子那里，她生了一个男孩。那时，未来觉者离开了梵天界，降生于妻体的窍中，出生当天赐名为“觉童子”。这男孩成长至适当年纪时，前往修习戒律，了知诸艺，父母与同龄亲属将少女带来。该少女也是刚刚从梵天界寿终正寝，具有极为美好的形貌和天人相貌。他们彼此不乐意，却彼此召来缔结婚姻。两方之间从无恶行之过往，以心无瞋恨互相洞察；即使梦中，也无杂乱亲近的行为，由此道德清净纯洁。
Athāparabhāge mahāsatto mātāpitūsu kālakatesu tesaṃ sarīrakiccaṃ katvā taṃ pakkositvā ‘‘bhadde, tvaṃ imaṃ asītikoṭidhanaṃ gahetvā sukhena jīvāhī’’ti āha. ‘‘Kiṃ karissatha tumhe pana, ayyaputtā’’ti? ‘‘Mayhaṃ dhanena kiccaṃ natthi, himavantapadesaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā attano patiṭṭhaṃ karissāmī’’ti. ‘‘Kiṃ pana ayyaputta pabbajjā nāma purisānaññeva vaṭṭatī’’ti? ‘‘Itthīnampi vaṭṭati, bhadde’’ti. ‘‘Tena hi ahaṃ tumhehi chaṭṭitakheḷaṃ na gaṇhissāmi, mayhampi dhanena kiccaṃ natthi, ahampi pabbajissāmī’’ti. ‘‘Sādhu, bhadde’’ti. Te ubhopi mahādānaṃ datvā nikkhamitvā ramaṇīye bhūmibhāge assamaṃ katvā pabbajitvā uñchācariyāya phalāphalehi yāpentā tattha dasamattāni saṃvaccharāni vasiṃsu, jhānaṃ pana nesaṃ na tāva uppajjati. Te tattha pabbajjāsukheneva dasa saṃvacchare vasitvā loṇambilasevanatthāya janapadacārikaṃ carantā anupubbena bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasiṃsu.
随后，长大成人者于父母时期，完成其身体职责，离家而出，告别父母道：“善哉，你（父母）请持有这亿千万财富，安享安乐生活。”父母问：“你将如何呢，尊敬的世子？”他答：“我因财富无事，将入喜马拉雅地方，托宿懦夫出家，自立名位。”父母又问：“尊者啊，出家之法仅限于男子乎？”他答：“女子亦可，善哉。”父母乃言：“如此，我不接受你们的六十种戏耍，且我无礙财富，我亦出家。”二者皆大施财，出家修行，在美好土地等闲居住，服食果实果品，安居十年。但此处无禅那产生。于此十年出家之乐，二人执持简布，以盐水养身，逐渐迁至巴拉纳西，到达王宫区域安住。
Athekadivasaṃ rājā uyyānapālaṃ paṇṇākāraṃ ādāya āgataṃ disvā ‘‘uyyānakīḷikaṃ kīḷissāma, uyyānaṃ sodhehī’’ti vatvā tena sodhitaṃ sajjitaṃ uyyānaṃ mahantena parivārena agamāsi. Tasmiṃ khaṇe te ubhopi janā uyyānassa ekapasse pabbajjāsukhena vītināmetvā nisinnā honti. Atha rājā uyyāne vicaranto te ubhopi nisinnake disvā paramapāsādikaṃ uttamarūpadharaṃ paribbājikaṃ olokento paṭibaddhacitto ahosi. So kilesavasena kampanto ‘‘pucchissāmi tāva, ayaṃ paribbājikā imassa kiṃ hotī’’ti bodhisattaṃ upasaṅkamitvā ‘‘pabbajita ayaṃ te paribbājikā kiṃ hotī’’ti pucchi. Mahārāja, kiñci na hoti, kevalaṃ ekapabbajjāya pabbajitā, apica kho pana me gihikāle pādaparicārikā ahosīti. Taṃ sutvā rājā ‘‘ayaṃ kiretassa kiñci na hoti, apica kho pana gihikāle pādaparicārikā kirassa ahosi , sace panāhaṃ issariyabalena gahetvā gaccheyyaṃ, kiṃ nu kho esa karissati, pariggaṇhissāmi tāva na’’nti cintetvā upasaṅkamitvā paṭhamaṃ gāthamāha –
某日，国王携带五十具园丁器械来园中，道：“让我们在园中游戏，并清扫园地。”经整理打点后，园地呈现宏大环绕形象。彼时两人皆坐于园中一角，享受出家乐趣。国王巡游园中，注意到他们坐着，非常美丽庄严，且具正念行者的模样。国王心中忐忑难安，想询问：“这出家者究竟为何等人？”于是接近觉者，问道：“尊者出家已有多久？有何身份？”觉者答：“大王，我无出家之前功名，我仅以一次出家身份修行，出家前亦是侍者。”国王闻之心想：“此人本无任何显赫，尚且是侍者，如果我以权势拘捕他，他能作何反应？”遂近前问第一偈曰——
§49
49.
‘‘Yo te imaṃ visālakkhiṃ, piyaṃ saṃmhitabhāsiniṃ;
「尔以广大神通，语音柔和深爱，
Ādāya balā gaccheyya, kiṃ nu kayirāsi brāhmaṇā’’ti.
携众众人同行，婆罗门尔将作何？」
Tattha saṃmhitabhāsininti mandahasitabhāsiniṃ. Balā gaccheyyāti balakkārena ādāya gaccheyya. Kiṃ nu kayirāsīti tassa tvaṃ brāhmaṇa kiṃ kareyyāsīti?
此处“柔和”者意为言语含蓄和缓。携众同行者，意指以力量带领。问曰：你这婆罗门将作何决定？
Athassa kathaṃ sutvā mahāsatto dutiyaṃ gāthamāha –
之后大智者听闻此语，又说第二偈——
§50
50.
‘‘Uppajje me na mucceyya, na me mucceyya jīvato;
“若我生时不得解脱，死时亦不得解脱；
Rajaṃva vipulā vuṭṭhi, khippameva nivāraye’’ti.
如同宽广的河流，迅速而止息。”
Tassattho – mahārāja, sace imaṃ gahetvā gacchante kismiñci mama abbhantare kopo uppajjeyya, so me anto uppajjitvā na mucceyya, yāvāhaṃ jīvāmi, tāva me na mucceyya. Nāssa anto ghanasannivāsena patiṭṭhātuṃ dassāmi, atha kho yathā uppannaṃ rajaṃ vipulā meghavuṭṭhi khippaṃ nivāreti, tathā khippameva naṃ mettābhāvanāya niggahetvā vāressāmīti.
对这话，大王啊，若有人带着此念而行走，心中生起愤怒，那么那愤怒产生后也不会消失。在我活着的时候，那个愤怒不会消失。我也没有观察到有末了的坚固住处。因此，如同产生的河流宽广水势很快得到制止一样，我也应当迅速地以慈爱修习来调伏它。”
Evaṃ mahāsatto sīhanādaṃ nadi. Rājā panassa kathaṃ sutvāpi andhabālatāya paṭibaddhaṃ attano cittaṃ nivāretuṃ asakkonto aññataraṃ amaccaṃ āṇāpesi ‘‘imaṃ paribbājikaṃ rājanivesanaṃ nehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ‘‘adhammo loke vattati, ayutta’’ntiādīni vatvā paridevamānaṃyeva naṃ ādāya pāyāsi. Bodhisatto tassā paridevanasaddaṃ sutvā ekavāraṃ oloketvā puna na olokesi. Taṃ rodantiṃ paridevantiṃ rājanivesanameva nayiṃsu. Sopi bārāṇasirājā uyyāne papañcaṃ akatvāva sīghataraṃ gantvā taṃ paribbājikaṃ pakkosāpetvā mahantena yasena nimantesi. Sā yasassa aguṇaṃ pabbajāya eva guṇaṃ kathesi. Rājā kenaci pariyāyena tassā manaṃ alabhanto taṃ ekasmiṃ gabbhe kāretvā cintesi ‘‘ayaṃ paribbājikā evarūpaṃ yasaṃ na icchati, sopi tāpaso evarūpaṃ mātugāmaṃ gahetvā gacchante kujjhitvā olokitamattampi na akāsi, pabbajitā kho pana bahumāyā honti, kiñci payojetvā anatthampi me kareyya, gacchāmi tāva jānāmi kiṃ karonto nisinno’’ti saṇṭhātuṃ asakkonto uyyānaṃ agamāsi. Bodhisattopi cīvaraṃ sibbanto nisīdi. Rājā mandaparivārova padasaddaṃ akaronto saṇikaṃ upasaṅkami. Bodhisatto rājānaṃ anoloketvā cīvarameva sibbi. Rājā ‘‘ayaṃ kujjhitvā mayā saddhiṃ na sallapatī’’ti maññamāno ‘‘ayaṃ kūṭatāpaso ‘kodhassa uppajjituṃ na dassāmi, uppannampi naṃ khippameva niggaṇhissāmī’ti paṭhamameva gajjitvā idāni kodhena thaddho hutvā mayā saddhiṃ na sallapatī’’ti saññāya tatiyaṃ gāthamāha –
于是大智者如狮吼般发声。王听闻其语后，因盲愚而无法抑制自己的心，便唤来一位亲近的仆人说：“这游方者不适合国王的住所。”那仆人听闻“善哉”后，说：“世间行恶，毫无节制”，然后含悲愤而将游方者踢开。菩萨听闻其悲痛之声，曾一度观看却再不去看。他们只带着哭泣悲伤，将游方者赶出王宫。那时巴拉那西的国王不顾庄严装饰，急速前往，将游方者召唤并以显赫威望招待。那威望本是不堪的出家事迹，却被王赞誉为美德。王以某种方法得到他的心念，怀孕在腹中思忖道：“这个出家者不愿接受如此名望，自己采取这样苦行，带着母亲乡里同去也未曾打扰，我却宁愿让出家人受更多尊敬，他却无所作为，坐着徒然浪费生命，我若行去必明白其所为何为。”于是无法约束自己，进入园林。菩萨包裹袈裟而坐。王一行缓缓不发声地走近。菩萨见国王便只包袈裟而坐。王心想：“此人忤我，不愿与我言语。”又想：“此人行苦行，初时说‘我不让愤怒生起，若起即速调伏’，现已被愤怒摧残，故不愿与我言语。”遂又说第三偈——
§51
51.
‘‘Yaṃ nu pubbe vikatthittho, balamhiva apassito;
“先前所解说者，犹如未见其力；
Svajja tuṇhikato dāni, saṅghāṭiṃ sibbamacchasī’’ti.
现在这件桑哈帝衣已经被收拾整齐。
Tattha balamhiva apassitoti balanissito viya hutvā. Tuṇhikatoti kiñci avadanto. Sibbamacchasīti sibbanto acchasi.
这里仿佛看不见力量，实则是依赖力量。所谓被收拾，是指虽然没有说什么，但知道已经整理清洁了。
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘ayaṃ rājā kodhavasena maṃ nālapatīti maññati, kathessāmi dānissa uppannassa kodhassa vasaṃ agatabhāva’’nti cintetvā catutthaṃ gāthamāha –
听闻此语后，大丈夫心想：“这位国王不是轻率发怒的，我将叙说在布施中生起之怒的无能为力”，于是思惟后诵出第四句诗——
§52
52.
‘‘Uppajji me na muccittha, na me muccittha jīvato;
“我生起时未曾获解脱，生时亦未得解脱；
Rajaṃva vipulā vuṭṭhi, khippameva nivārayi’’nti.
如污垢大水横流，迅速地将其止息。”
Tassattho – mahārāja, uppajji me, na na uppajji, na pana me muccittha, nāssa pavisitvā hadaye ṭhātuṃ adāsiṃ, iti so mama jīvato na muccittheva, rajaṃ vipulā vuṭṭhi viya khippameva naṃ nivāresinti.
意谓：大王，我虽生起此心，但未曾生起真正的烦恼，也没有将它安住于心中，因此我的生命并未受困此心，如同污垢大水，难以迅速制止。
Taṃ sutvā rājā ‘‘kiṃ nu kho esa kopameva sandhāya vadati, udāhu aññaṃ kiñci sippaṃ sandhāya kathesi, pucchissāmi tāva na’’nti cintetvā pucchanto pañcamaṃ gāthamāha –
王闻此，思惟道：『这究竟只因是愤怒而说话，或者是因别的某种烦恼而讲话？我尚须问明白。』于是迎上前去，问道第五偈言—
§53
53.
‘‘Kiṃ te uppajji no mucci, kiṃ te na mucci jīvato;
『什么使你生起？什么使你不生起于生时？
Rajaṃva vipulā vuṭṭhi, katamaṃ taṃ nivārayī’’ti.
如同广大河流，何者能令其止息？』
Tattha kiṃ te uppajji no muccīti kiṃ tava uppajji ceva na mucci ca.
此中所谓使你生起，和使你不生起，究竟为何？
Taṃ sutvā bodhisatto ‘‘mahārāja, evaṃ kodho bahuādīnavo mahāvināsadāyako, eso mama uppajji, uppannañca naṃ mettābhāvanāya nivāresi’’nti kodhe ādīnavaṃ pakāsento –
听闻此语，菩萨言：『大王，正是愤怒烦恼极为苦恼，极为破坏，我因愤怒生起，但不令其借由慈心修习得以止息。』于是揭示愤怒所生之苦—
§54
54.
‘‘Yamhi jāte na passati, ajāte sādhu passati;
『于有生处不见，乃于无生处善见。』
So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.
对我而言，这种怒气一旦生起便不容易消除，因其根源在于无明愚痴。
§55
55.
‘‘Yena jātena nandanti, amittā dukkhamesino;
『出生于此的人们因互相取乐，却彼此为苦难之害。』
So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.
对我而言，这种怒气一旦生起便不容易消除，因其根源在于无明愚痴。
§56
56.
‘‘Yasmiñca jāyamānamhi, sadatthaṃ nāvabujjhati;
『对于刚刚诞生之人，尚未能彻悟万事之真理。』
So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.
对我而言，这种怒气一旦生起便不容易消除，因其根源在于无明愚痴。
§57
57.
‘‘Yenābhibhūto kusalaṃ jahāti, parakkare vipulañcāpi atthaṃ;
『借着已掌握的善法而放弃它者，即使所思所行再大，亦不能得其利益。』
Sa bhīmaseno balavā pamaddī, kodho mahārāja na me amuccatha.
彼比玛塞诺威猛刚强而懈怠，众王之主我之愤怒难以除灭。
§58
58.
‘‘Kaṭṭhasmiṃ matthamānasmiṃ, pāvako nāma jāyati;
『于木薪中，隐含火焰，名为火；
Tameva kaṭṭhaṃ ḍahati, yasmā so jāyate gini.
此火即燃烧木材，因火之生焰故。』
§59
59.
‘‘Evaṃ mandassa posassa, bālassa avijānato;
『如是，因愚痴迟钝，未明所知的愚人；
Sārambhā jāyate kodho, sopi teneva ḍayhati.
生起烦恼之怒，其亦被此怒所焚烧。』
§60
60.
‘‘Aggīva tiṇakaṭṭhasmiṃ, kodho yassa pavaḍḍhati;
『正如燃烧干草之火，怒火于中滋长；』
Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā.
他的名声就像黑夜中的月亮那样消逝。
§61
61.
‘‘Anedho dhūmaketūva, kodho yassūpasammati;
“怒气就像烟云一样难以平息；
Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā’’ti. – imā gāthā āha;
他的名声就像盛满的月亮一样充满。”这是这几句颂歌的内容。
Tattha na passatīti attatthampi na passati, pageva paratthaṃ. Sādhu passatīti attatthaṃ paratthaṃ ubhayatthampi sādhu passati. Dummedhagocaroti nippaññānaṃ ādhārabhūto gocaro. Dukkhamesinoti dukkhaṃ icchantā. Sadatthanti attano atthabhūtaṃ atthato ceva dhammato ca vuddhiṃ. Parakkareti vipulampi atthaṃ uppannaṃ parato kāreti, apanetha, na me iminā atthoti vadati. Sa bhīmasenoti so kodho bhīmāya bhayajananiyā mahatiyā kilesasenāya samannāgato. Pamaddīti attano balavabhāvena uḷārepi satte gahetvā attano vase karaṇena maddanasamattho. Na me amuccathāti mama santikā mokkhaṃ na labhati, hadaye vā pana me khīraṃ viya muhuttaṃ dadhibhāvena na patiṭṭhahitthātipi attho.
这里说“不见”，本义也是否定见解，专指内外都不明察。若能明察，即内外二端俱能洞察，才算真正明了。智慧浅薄者便是愚昧的根基，难以明智；忧苦缠身者是贪欲苦楚的受者。正义指的是自我真实的利益存在，在法的层面上也有所增进。广义上讲，是由外而生的广阔施用，意为“不以我所持”的意涵。名为害怕强势者，是由于其怒气所带来的可怖恐怖的烦恼之军队所具足。懈怠是以自身强力操控荤腥等动物，使其处在自我约束之下，得以驯服。说“我未得解脱”，是指我当前未能获得究竟解脱，虽心中如鲜奶般一时滋养，但并非真实稳固的善法利益。
Kaṭṭhasmiṃ matthamānasminti araṇīsahitena matthiyamāne, ‘‘maddamānasmi’’ntipi pāṭho. Yasmāti yato kaṭṭhā jāyati, tameva ḍahati. Ginīti aggi. Bālassa avijānatoti bālassa avijānantassa. Sārambhā jāyateti ahaṃ tvanti ākaḍḍhanavikaḍḍhanaṃ karontassa karaṇuttariyalakkhaṇā sārambhā araṇīmatthanā viya pāvako kodho jāyati. Sopi tenevāti sopi bālo teneva kodhena kaṭṭhaṃ viya agginā ḍayhati. Anedho dhūmaketūvāti anindhano aggi viya. Tassāti tassa adhivāsanakhantiyā samannāgatassa puggalassa sukkapakkhe cando viya laddho yaso aparāparaṃ āpūratīti.
“在木柴中燃烧”是譬喻用木柴引火燃烧的过程，文中作“maddamānasmi”的释读。因木柴生来所以被点燃，火是燃烧。所谓愚者不悟，是无明者不知晓。所谓“我即开始”，指自我紧张焦虑正在增减之时，情绪似火焰般在木柴般的根基处升起。这里亦说，无明愚者如同被怒火大火焰烧毁的木柴一般。怒气如同无所指责的烟云般烟雾缭绕。因其意志坚忍，犹如盛满的月亮，名声圆满光耀，永无缺损。
Rājā mahāsattassa dhammakathaṃ sutvā tuṭṭho ekaṃ amaccaṃ āṇāpetvā paribbājikaṃ āharāpetvā ‘‘bhante nikkodhatāpasa, ubhopi tumhe pabbajjāsukhena vītināmentā idheva uyyāne vasatha, ahaṃ vo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ karissāmī’’ti vatvā khamāpetvā vanditvā pakkāmi. Te ubhopi tattheva vasiṃsu. Aparabhāge paribbājikā kālamakāsi. Bodhisatto tassā kālakatāya himavantaṃ pavisitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
国王君王听闻伟大的教义，心生欢喜，便召集一名童子，安置一位游方比库，告说：“比库们，请勿生怨，我与你们共享出家之乐，且永无纷争，尔等且在此园中居住。我将为诸位护持法义守护。”说罢，国王宽恕并致敬辞行。他们二人便即居住于此。之后，游方比库随行至迦尸国。在那里，菩萨由生死劫难中游出，入圣神通境界，圆满四梵天净土的修习，遂成为归依梵天净土的尊者。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne kodhano bhikkhu anāgāmiphale patiṭṭhahi.
世尊承受此法讲说，阐明真谛，演说本生故事，至真理终了，愤怒之比库以无生果报立住不退。
Tadā paribbājikā rāhulamātā ahosi, rājā ānando, paribbājako pana ahameva ahosinti.
当时有游方者为罗睺罗之母，是名王后安娜多，自己亦为游方者。
Cūḷabodhijātakavaṇṇanā pañcamā. · 《小菩提本生》注释，第五。
[444] 6. Kaṇhadīpāyanajātakavaṇṇanā
[444] 六、阇耶提多比库本生故事注释
Sattāhamevāhanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu kusajātake (jā. 2.20.1 ādayo) āvi bhavissati. Satthā taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu porāṇakapaṇḍitā anuppanne buddhe bāhirakapabbajjaṃ pabbajitvā atirekapaññāsavassāni anabhiratā brahmacariyaṃ carantā hirottappabhedabhayena attano ukkaṇṭhitabhāvaṃ na kassaci kathesuṃ, tvaṃ kasmā evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā mādisassa garuno buddhassa sammukhe ṭhatvā catuparisamajjhe ukkaṇṭhitabhāvaṃ āvi karosi, kimatthaṃ attano hirottappaṃ na rakkhasī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
七日之内，世尊住于祇树给孤独园，见一比库生起忧恼，便开始说法。此事将见于《本生经·恶生处》（本生2.20.1初）。世尊问那比库：「你确实是忧恼吗？」答言：「是，世尊。」世尊说：「比库们古时智者，当无所成就的佛尚未出世之前，曾出家远离俗世，行无多染的梵行，远离愚痴、恐怖，不令自己的忧恼为他人所闻。你为何入于此等出家戒律之中，于尊贵佛面前端坐，反招致忧恼？你为何不护持自己的愚痴和恐怖？」说毕令他忆昔昔事。
Atīte vaṃsaraṭṭhe kosambiyaṃ nāma nagare kosambako nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tadā aññatarasmiṃ nigame dve brāhmaṇā asītikoṭidhanavibhavā aññamaññaṃ piyasahāyakā kāmesu dosaṃ disvā mahādānaṃ pavattetvā ubhopi kāme pahāya mahājanassa rodantassa paridevantassa nikkhamitvā himavantapadese assamapadaṃ katvā pabbajitvā uñchācariyāya vanamūlaphalāphalena yāpentā paṇṇāsa vassāni vasiṃsu, jhānaṃ uppādetuṃ nāsakkhiṃsu. Te paṇṇāsavassaccayena loṇambilasevanatthāya janapadaṃ carantā kāsiraṭṭhaṃ sampāpuṇiṃsu. Tatra aññatarasmiṃ nigamagāme dīpāyanatāpasassa gihisahāyo maṇḍabyo nāma atthi, te ubhopi tassa santikaṃ agamaṃsu. So te disvāva attamano paṇṇasālaṃ kāretvā ubhopi te catūhi paccayehi upaṭṭhahi. Te tattha tīṇi cattāri vassāni vasitvā taṃ āpucchitvā cārikaṃ carantā bārāṇasiṃ patvā atimuttakasusāne vasiṃsu. Tattha dīpāyano yathābhirantaṃ viharitvā puna tasseva sahāyassa santikaṃ gato. Maṇḍabyatāpaso tattheva vasi.
昔有时代，有国名为拘萨迦，城名拘萨，国王拘萨迦治国。时一村庄，有二婆罗门俱富八千万，彼此亲爱，彼此见淫欲灾害，乃发大布施，二人皆离欲，舍弃欲乐，出家修苦行，于雪山边隐居，食野果木，终五十年而未能生禅定。二人以残余贪染为宿故，游历乡域，终于迦尸国。此处一村庄，有名曰提婆耶车的富人，二婆罗门亲近其家。提婆耶车见二者，心生爱敬，建造五十个小院，于四方各条件，服侍二人。二人居此三、四年，出外游行，至鹿野苑，在巴罗伽山顶林，住于极为凄凉之处。此时提婆耶车亦同住。
Athekadivasaṃ eko coro antonagare corikaṃ katvā dhanasāraṃ ādāya nikkhanto ‘‘coro’’ti ñatvā paṭibuddhehi gharassāmikehi ceva ārakkhamanussehi ca anubaddho niddhamanena nikkhamitvā vegena susānaṃ pavisitvā tāpasassa paṇṇasāladvāre bhaṇḍikaṃ chaṭṭetvā palāyi . Manussā bhaṇḍikaṃ disvā ‘‘are duṭṭhajaṭila, tvaṃ rattiṃ corikaṃ katvā divā tāpasarūpena carasī’’ti tajjetvā pothetvā taṃ ādāya netvā rañño dassayiṃsu. Rājā anupaparikkhitvāva ‘‘gacchatha, naṃ sūle uttāsethā’’ti āha. Te taṃ susānaṃ netvā khadirasūlaṃ āropayiṃsu, tāpasassa sarīre sūlaṃ na pavisati. Tato nimbasūlaṃ āhariṃsu, tampi na pavisati. Ayasūlaṃ āhariṃsu, tampi na pavisati. Tāpaso ‘‘kiṃ nu kho me pubbakamma’’nti olokesi, athassa jātissarañāṇaṃ uppajji, tena pubbakammaṃ oloketvā addasa. Kiṃ panassa pubbakammanti? Koviḷārasūle makkhikāvedhanaṃ. So kira purimabhave vaḍḍhakiputto hutvā pitu rukkhatacchanaṭṭhānaṃ gantvā ekaṃ makkhikaṃ gahetvā koviḷārasalākāya sūle viya vijjhi. Tamenaṃ pāpakammaṃ imaṃ ṭhānaṃ patvā gaṇhi. So ‘‘na sakkā ito pāpā mayā muccitu’’nti ñatvā rājapurise āha ‘‘sace maṃ sūle uttāsetukāmattha, koviḷārasūlaṃ āharathā’’ti. Te tathā katvā taṃ sūle uttāsetvā ārakkhaṃ datvā pakkamiṃsu.
有一日，城中一小偷盗窃，取财宝离去，知为窃贼，因城主人及守卫守门者相缚，夜入深院，破坏提婆耶车的五十个小屋，逃逸。人见提婆耶车，嘲笑言：「贼儿，你夜行盗贼，白日却作苦行者。」将他扭送国王。国王未曾审问，即命曰：「去吧，勿置于钉。」彼等携其入深院，架以檀树钉，钉不能入彼人身。又以榴树钉钉，不入。又以铁钉钉，仍不能入。提婆耶车曰：「我以前有何恶业？」知其前世记忆，见昔恶业为何？所谓前恶业者，谓在前世为长老之子，至树荫下捕一蜂巢，以蜂针如箭射入他处。此恶业，令此地遭此恶报。提婆耶车知其因果，告国王：「若欲刺我钉，须持蜂针箭。」彼等依言将蜂针箭刺之而弃。
Ārakkhakā paṭicchannā hutvā tassa santikaṃ āgacchante olokenti. Tadā dīpāyano ‘‘ciradiṭṭho me sahāyo’’ti maṇḍabyassa santikaṃ āgacchanto ‘‘sūle uttāsito’’ti taṃ divasaññeva antarāmagge sutvā taṃ ṭhānaṃ gantvā ekamantaṃ ṭhito ‘‘kiṃ samma kārakosī’’ti pucchitvā ‘‘akārakomhī’’ti vutte ‘‘attano manopadosaṃ rakkhituṃ sakkhi, nāsakkhī’’ti pucchi. ‘‘Samma, yehi ahaṃ gahito, neva tesaṃ, na rañño upari mayhaṃ manopadoso atthī’’ti. ‘‘Evaṃ sante tādisassa sīlavato chāyā mayhaṃ sukhā’’ti vatvā dīpāyano sūlaṃ nissāya nisīdi. Athassa sarīre maṇḍabyassa sarīrato lohitabindūni patiṃsu. Tāni suvaṇṇavaṇṇasarīre patitapatitāni sussitvā kāḷakāni uppajjiṃsu. Tato paṭṭhāyeva so kaṇhadīpāyano nāma ahosi. So sabbarattiṃ tattheva nisīdi.
守护者们隐藏起来后，前来其近旁观看。那时，灯影者来到旻陀比近旁，说“我久远看见的助手”。当天视刚听到“矛已立起”这话，便赶到那个地点，在一边站立，问道“你究竟做了什么正法？”对方答道“我未作恶”。接着问道“自己心中之过能守护否？”回答说“能，因我所持无害，国王之上我无过犯”。灯影者说“如此在我这有德者的影子下，我心安乐”。说毕，便依柱坐下。那时，旻陀比身体上有血点滴落。这些血点在其金色躯体上落下干涸，反而生起黑点。忽然，一道黑暗之光出现，被称为黑暗灯影者。此人整夜就坐在那里。
Punadivase ārakkhapurisā āgantvā taṃ pavattiṃ rañño ārocesuṃ. Rājā ‘‘anisāmetvāva me kata’’nti vegena tattha gantvā ‘‘pabbajita, kasmā sūlaṃ nissāya nisinnosī’’ti dīpāyanaṃ pucchi. Mahārāja, imaṃ tāpasaṃ rakkhanto nisinnomhi. Kiṃ pana tvaṃ mahārāja, imassa kārakabhāvaṃ vā akārakabhāvaṃ vā ñatvā evaṃ kāresīti? So kammassa asodhitabhāvaṃ ācikkhi. Athassa so ‘‘mahārāja, raññā nāma nisammakārinā bhavitabbaṃ , alaso gihī kāmabhogī na sādhū’’tiādīni vatvā dhammaṃ desesi. Rājā maṇḍabyassa niddosabhāvaṃ ñatvā ‘‘sūlaṃ harathā’’ti āṇāpesi. Sūlaṃ harantā harituṃ na sakkhiṃsu. Maṇḍabyo āha – ‘‘mahārāja, ahaṃ pubbe katakammadosena evarūpaṃ bhayaṃ sampatto, mama sarīrato sūlaṃ harituṃ na sakkā, sace mayhaṃ jīvitaṃ dātukāmo, kakacaṃ āharāpetvā imaṃ sūlaṃ cammasamaṃ chindāpehī’’ti. Rājā tathā kāresi. Antosarīre sūlo antoyeva ahosi. Tadā kira so sukhumaṃ koviḷārasalākaṃ gahetvā makkhikāya vaccamaggaṃ pavesesi, taṃ tassa antosarīreyeva ahosi. So tena kāraṇena amaritvā attano āyukkhayeneva mari, tasmā ayampi na mato. Rājā tāpase vanditvā khamāpetvā ubhopi uyyāne vasāpento paṭijaggi, tato paṭṭhāya maṇḍabyo āṇimaṇḍabyo nāma jāto. So rājānaṃ upanissāya tattheva vasi, dīpāyano pana tassa vaṇaṃ phāsukaṃ katvā attano gihisahāyamaṇḍabyassa santikameva gato.
次日，守护城的人来到此处，将此事禀告国王。国王说“未经许可即为我所造作”，急速到场，见灯影者依柱坐着，问“出家者，你为何依柱而坐？”灯影者答曰“陛下，我保护这苦行者而坐。王者，汝知此行为为有为或无为而行乎？”灯影者指出此为不污染之行为。继而劝说国王国王应当守正，不可懒惰，不可沉迷欲乐等，宣说佛法。国王知悉旻陀比无过，即命让矛来取。尽管携矛而来，却未能取矛。旻陀比言“陛下，我先前曾以杀业致此忧惧，身上毒矛难取。若愿我生存，吾自取刀斧割矛如肉”。国王遂照做。矛遂断于其体内。此时他取极细之茸毛棒入导蜂之路，棒亦在其体内。因故未死，而是以此命终。国王礼拜苦行者，宽恕其过失，二人均住于花园。之後旻陀比胎儿出生，名为阿尼旻陀比。此人与王亲近，住彼处。而灯影者则砍树枝搭成凉棚，往旻陀比之家。
Taṃ paṇṇasālaṃ pavisantaṃ disvā eko puriso sahāyassa ārocesi. So sutvāva tuṭṭhacitto saputtadāro bahū gandhamālatelaphāṇitādīni ādāya taṃ paṇṇasālaṃ gantvā dīpāyanaṃ vanditvā pāde dhovitvā telena makkhetvā pānakaṃ pāyetvā āṇimaṇḍabyassa pavattiṃ suṇanto nisīdi. Athassa putto yaññadattakumāro nāma caṅkamanakoṭiyaṃ geṇḍukena kīḷi, tatra cekasmiṃ vammike āsīviso vasati. Kumārassa bhūmiyaṃ pahaṭageṇḍuko gantvā vammikabile āsīvisassa matthake pati. So ajānanto bile hatthaṃ pavesesi. Atha naṃ kuddho āsīviso hatthe ḍaṃsi. So visavegena mucchito tattheva pati. Athassa mātāpitaro sappena ḍaṭṭhabhāvaṃ ñatvā kumārakaṃ ukkhipitvā tāpasassa santikaṃ ānetvā pādamūle nipajjāpetvā ‘‘bhante, pabbajitā nāma osadhaṃ vā parittaṃ vā jānanti, puttakaṃ no ārogaṃ karothā’’ti āhaṃsu. Ahaṃ osadhaṃ na jānāmi, nāhaṃ vejjakammaṃ karissāmīti. ‘‘Tena hi bhante, imasmiṃ kumārake mettaṃ katvā saccakiriyaṃ karothā’’ti vutte tāpaso ‘‘sādhu, saccakiriyaṃ karissāmī’’ti vatvā yaññadattassa sīse hatthaṃ ṭhapetvā paṭhamaṃ gāthamāha –
一日，有人见到叶馆，问助手之情形。助人闻之，欢喜心生，携多香水、花环等，入叶馆，礼灯影者，洗足涂油，饮以甘露，听旻陀比职责事，安坐。此时，有一名儿子，名曰迦难迦陀，是乘船游戏的少年，住于蟻穴中。少年将头置于蟻穴口。不懂事的少年插手入穴，蟻怒，咬其手。少年迅速抽离，就地倒下。父母见状，知其大怒，抱起少年，带到苦行者处，令少年脚底贴地说：“尊者，出家人是否知药或咒语，愿使儿子痊愈？”苦行者答：“我不知药方，亦不施医术”。继而命其奉以慈心及真实誓言，灯影者便说：“善，欲依真实誓言行”。将手置于迦难迦头上，吟诵首偈：
§62
62.
‘‘Sattāhamevāhaṃ pasannacitto, puññatthiko ācariṃ brahmacariyaṃ;
“我此七日心欢喜，行持善法出家道；
Athāparaṃ yaṃ caritaṃ mamedaṃ, vassāni paññāsa samādhikāni;
后继此行共五十载，乃至智慧禅定增；
Akāmakovāpi ahaṃ carāmi, etena saccena suvatthi hotu;
即便无意我亦行，依此真言愿吉祥。”
Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto’’ti.
‘杀生等于饮毒’，此言含义如是。
Tattha athāparaṃ yaṃ caritanti tasmā sattāhā uttari yaṃ mama brahmacariyaṃ. Akāmakovāpīti pabbajjaṃ anicchantoyeva. Etena saccena suvatthi hotūti sace atirekapaṇṇāsavassāni anabhirativāsaṃ vasantena mayā kassaci anārocitabhāvo saccaṃ, etena saccena yaññadattakumārassa sotthibhāvo hotu, jīvitaṃ paṭilabhatūti.
接着，接续而行的即是那些众生，因此，上行者之我之梵行者道。无欲之出家恰如所愿。借此真实祈愿安乐，若有人在五十多生未稍退转中，住无厌离之所，我之无不善举果为真实。由此真实，愿那酬供养童子得以安健，享有生命。
Athassa saha saccakiriyāya yaññadattassa thanappadesato uddhaṃ visaṃ bhassitvā pathaviṃ pāvisi. Kumāro akkhīni ummīletvā mātāpitaro oloketvā ‘‘ammatātā’’ti vatvā parivattitvā nipajji. Athassa pitaraṃ kaṇhadīpāyano āha – ‘‘mayā tāva mama balaṃ kataṃ, tvampi attano balaṃ karohī’’ti. So ‘‘ahampi saccakiriyaṃ karissāmī’’ti puttassa ure hatthaṃ ṭhapetvā dutiyaṃ gāthamāha –
于是，酬供养童子随其真实行愿，立于所在处，上言‘毒’字，继之入地。童子双眼睁开，父母顾视，言‘父母啊’后转身俯伏。
§63
63.
‘‘Yasmā dānaṃ nābhinandiṃ kadāci, disvānahaṃ atithiṃ vāsakāle;
复置手于童子胸前，复诵次偈：
Na cāpi me appiyataṃ aveduṃ, bahussutā samaṇabrāhmaṇā ca;
‘因我未曾拒绝施予，常于居时礼待宾客；
Akāmakovāpi ahaṃ dadāmi, etena saccena suvatthi hotu;
且无所怨我，闻名沙门婆罗门焉；
Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto’’ti.
“致死的毒药，应当接受奉献。”
Tattha vāsakāleti vasanatthāya gehaṃ āgatakāle. Na cāpi me appiyataṃ avedunti bahussutāpi samaṇabrāhmaṇā ‘‘ayaṃ neva dānaṃ abhinandati na amhe’’ti imaṃ mama appiyabhāvaṃ neva jāniṃsu. Ahañhi te piyacakkhūhiyeva olokemīti dīpeti. Etena saccenāti sace ahaṃ dānaṃ dadamāno vipākaṃ asaddahitvā attano anicchāya dammi, anicchanabhāvaṃ mama pare na jānanti, etena saccena suvatthi hotūti attho.
其中“vāsaka”一词，是为居住之义，指在家中之时。即便许多闻者、沙门婆罗门们说：“此物不喜，非我所欢迎。”但他们并不知晓我此厌恶之意。我反而用亲切的目光看他们，此即为表示光明。根据此实情，若我施予布施时不忍受不善的果报，而是心中厌恶状态，这种厌恶之情别人未必能知晓。以此真实愿望，愿其安乐，此乃其义。
Evaṃ tassa saccakiriyāya saha kaṭito uddhaṃ visaṃ bhassitvā pathaviṃ pāvisi. Kumāro uṭṭhāya nisīdi, ṭhātuṃ pana na sakkoti. Athassa pitā mātaraṃ āha ‘‘bhadde, mayā attano balaṃ kataṃ, tvaṃ idāni saccakiriyaṃ katvā puttassa uṭṭhāya gamanabhāvaṃ karohī’’ti. ‘‘Sāmi, atthi mayhaṃ ekaṃ saccaṃ, tava pana santike kathetuṃ na sakkomī’’ti. ‘‘Bhadde, yathā tathā me puttaṃ arogaṃ karohī’’ti. Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā saccaṃ karontī tatiyaṃ gāthamāha –
于是，连同那真实愿望，切断后，入口之毒入于大地。大儿子起身而坐，却不能再站立。于是其父亲对其母亲说：“善男子，我已用尽全力，现在你应当以真实愿望行事，让儿子起身前行。”儿子答言：“师父，我有一真实愿望，然而无法当面对您陈述。”其父曰：“善男子，愿我儿健康无恙，就如实愿。”她赞叹“善哉”，与众共证真实愿望，第三次唱诵偈语说——
§64
64.
‘‘Āsīviso tāta pahūtatejo, yo taṃ aḍaṃsī bilarā udicca;
“祸害，儿啊，光明大燃，谁敢比拟你如北风吹拂远树枝？
Tasmiñca me appiyatāya ajja, pitarañca te natthi koci viseso;
今日我因厌恶你，与你父亲没有特别相互关照；
Etena saccena suvatthi hotu, hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto’’ti.
愿凭此真实愿望，致死的毒药奉献者得安乐。”
Tattha tātāti puttaṃ ālapati. Pahūtatejoti balavaviso. Bilarāti vivarā, ayameva vā pāṭho. Udiccāti uṭṭhahitvā, vammikabilato uṭṭhāyāti attho. Pitarañca teti pitari ca te. Aṭṭhakathāyaṃ pana ayameva pāṭho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘tāta, yaññadatta tasmiñca āsīvise tava pitari ca appiyabhāvena mayhaṃ koci viseso natthi. Tañca pana appiyabhāvaṃ ṭhapetvā ajja mayā koci jānāpitapubbo nāma natthi, sace etaṃ saccaṃ, etena saccena tava sotthi hotū’’ti.
此处，『父亲』称呼儿子。此语意蕴有广泛威力。『保护巢穴』即洞穴，意为这里就是修行之地。『向上』者指起来，『从左边起立』亦涵盖其中。『父亲』与『父亲般的』二义兼具。注疏中此即为经文段。经中言：『父亲，虽有赐予者于此座位，但于你的父亲尚无怨恨，故无特别差异。若去除嫌恶，今日我尚无人知道你之名字。若此言真实性得证，凭此真实性将获你安乐。』
Saha ca saccakiriyāya sabbaṃ visaṃ bhassitvā pathaviṃ pāvisi. Yaññadatto nibbisena sarīrena uṭṭhāya kīḷituṃ āraddho. Evaṃ putte uṭṭhite maṇḍabyo dīpāyanassa ajjhāsayaṃ pucchanto catutthaṃ gāthamāha –
与真实戒仪同，诚心坦白之后，涉足地面。赐予者以净身起立，开始嬉戏。正如儿子起立，尊敬者问照明者心意，后又以第四偈问曰：
§65
65.
‘‘Santā dantāyeva paribbajanti, aññatra kaṇhā natthākāmarūpā;
『圣者温顺，独自行走，除非黑暗，从无欲色；
Dīpāyana kissa jigucchamāno, akāmako carasi brahmacariya’’nti.
照明者尊者有所嫌恶，虽无欲望，何以修行？』
Tassattho – ye keci khattiyādayo kāme pahāya idha loke pabbajanti, te aññatra kaṇhā bhavantaṃ kaṇhaṃ ṭhapetvā aññe akāmarūpā nāma natthi, sabbe jhānabhāvanāya kilesānaṃ samitattā santā, cakkhādīni dvārāni yathā nibbisevanāni honti, tathā tesaṃ damitattā dantā hutvā abhiratāva brahmacariyaṃ caranti, tvaṃ pana bhante dīpāyana, kiṃkāraṇā tapaṃ jigucchamāno akāmako hutvā brahmacariyaṃ carasi, kasmā puna na agārameva ajjhāvasasīti.
其意为：诸如刹帝利等，舍弃欲乐出家者，除非为无明之黑暗，否则不可称作无欲色，皆为禅修及心行断烦恼之善巧者，如门洞之关紧闭，其自制礼顺，趣于梵行。尔时，照明者尊者，你何因嫌恶苦行，却无欲乐修梵行？何以不归本院安住？
Athassa so kāraṇaṃ kathento pañcamaṃ gāthamāha –
于是，彼尊者说明其缘由，复以第五偈答曰——
§66
66.
‘‘Saddhāya nikkhamma punaṃ nivatto, so eḷamūgova bālo vatāyaṃ;
『以信心出家后又回转者，如同白象蠢童愚人一般。』
Etassa vādassa jigucchamāno, akāmako carāmi brahmacariyaṃ;
『对此言论厌恶不乐，我不愿意，从而修行梵行。』
Viññuppasatthañca satañca ṭhānaṃ, evampahaṃ puññakaro bhavāmī’’ti.
『智慧清明、安住正法之所，我如此乃成就功德相。』
Tassattho – kaṇho kammañca phalañca saddahitvā tāva mahantaṃ vibhavaṃ pahāya agārā nikkhamitvā yaṃ jahi, puna tadatthameva nivatto. So ayaṃ eḷamūgo gāmadārako viya bālo vatāti imaṃ vādaṃ jigucchamāno ahaṃ attano hirottappabhedabhayena anicchamānopi brahmacariyaṃ carāmi. Kiñca bhiyyo pabbajjāpuññañca nāmetaṃ viññūhi buddhādīhi pasatthaṃ, tesaṃyeva ca sataṃ nivāsaṭṭhānaṃ. Evaṃ imināpi kāraṇena ahaṃ puññakaro bhavāmi, assumukhopi rudamāno brahmacariyaṃ carāmiyevāti.
关于此意旨——对于肮脏行为及其果报，抛弃了那些巨大财产，舍弃家宅出家之后，曾执着于彼时境界，而又回归原所。此人如愚顽的乡野幼童般愚痴无知，因此闻此说法生厌恶心，因怕自己骄慢懈怠所生烦恼，即便不愿意，也仍修持梵行。何况更有出家功德的名称，乃诸有智慧诸佛菩萨所称赞，也有其安住清净处所。于是由于此因缘，我成就功德，即使泪流满面亦修行梵行。如此自说其意后，再而问答时又说第六句——
Evaṃ so attano ajjhāsayaṃ kathetvā puna maṇḍabyaṃ pucchanto chaṭṭhaṃ gāthamāha –
于是他陈说自己本意，继而质疑愚昧无知——
§67
67.
‘‘Samaṇe tuvaṃ brāhmaṇe addhike ca, santappayāsi annapānena bhikkhaṃ;
『尊者，你比婆罗门尚且优越，以布施饮食安慰他人。』
Opānabhūtaṃva gharaṃ tava yidaṃ, annena pānena upetarūpaṃ;
如同被遗弃的房屋，您的这供养者饮食一切，衣服形体皆涵盖其中；
Atha kissa vādassa jigucchamāno, akāmako dānamimaṃ dadāsī’’ti.
然后因何种缘故心生厌恶、不愿意而将此布施给予呢？
Tattha bhikkhanti bhikkhāya carantānaṃ bhikkhañca sampādetvā dadāsi. Opānabhūtaṃvāti catumahāpathe khatasādhāraṇapokkharaṇī viya.
此中为乞食、行走于乞食人当中、斋主以行乞得来的物施予他人。被遗弃者如四大通衢中央普通池塘一般；
Tato maṇḍabyo attano ajjhāsayaṃ kathento sattamaṃ gāthamāha –
于是那居士坐定，对自身意念诉说，第七偈文称说—
§68
68.
‘‘Pitaro ca me āsuṃ pitāmahā ca, saddhā ahuṃ dānapatī vadaññū;
吾父祖尚存且法脉相承，信心坚定，善守布施戒律；
Taṃ kullavattaṃ anuvattamāno, māhaṃ kule antimagandhano ahuṃ;
随宗族传承而行，吾非家中遗臭之人；
Etassa vādassa jigucchamāno, akāmako dānamimaṃ dadāmī’’ti.
因对该语句心生羞耻，不乐意，因此说：「我不愿意赠予此捐赠。」
Tattha ‘‘āsu’’nti padassa ‘‘saddhā’’ti iminā sambandho, saddhā ahesunti attho. Ahunti saddhā hutvā tato uttari dānajeṭṭhakā ceva ‘‘detha karothā’’ti vuttavacanassa atthajānanakā ca ahesuṃ. Taṃ kullavattanti taṃ kulavattaṃ, aṭṭhakathāyaṃ pana ayameva pāṭho. Māhaṃ kule antimagandhano ahunti ‘‘ahaṃ attano kule sabbapacchimako ceva kulapalāpo ca mā ahu’’nti sallakkhetvā etaṃ ‘‘kulaantimo kulapalāpo’’ti vādaṃ jigucchamāno dānaṃ anicchantopi idaṃ dānaṃ dadāmīti dīpeti.
此处「āsu」一词与「信心」有关，意即信心存在。意谓其因信心而生，故后来更杰出的施主也对「请你赐予」此语句的本义有所领会。此即俗谚所说的「族训」或「家训」，正是在此注疏中所体现的文本。污秽之物在家族中被称为「我本家中的全然丑陋和家族污秽者」，鉴于此，心生羞耻而不愿接受施舍，言是「家族末劣和家族污秽」，即因羞耻而不愿施与此捐赠。
Evañca pana vatvā maṇḍabyo attano bhariyaṃ pucchamāno aṭṭhamaṃ gāthamāha –
由此陈述，愚钝者向其妻子发问，第八句即为——
§69
69.
‘‘Dahariṃ kumāriṃ asamatthapaññaṃ, yaṃ tānayiṃ ñātikulā sugatte;
「少年少女愚钝不觉慧，乃是族亲及亲族中安乐者；
Na cāpi me appiyataṃ avedi, aññatra kāmā paricārayantā;
我并无所恶，也未曾厌弃，唯有他人以情欲侍奉；
Atha kena vaṇṇena mayā te bhoti, saṃvāsadhammo ahu evarūpo’’ti.
那么，我应以何种容貌对应你呢，此即为相处之道的实相。」
Tattha asamatthapaññanti kuṭumbaṃ vicāretuṃ appaṭibalapaññaṃ atitaruṇiññeva samānaṃ. Yaṃ tānayinti yaṃ taṃ ānayiṃ, ahaṃ daharimeva samānaṃ taṃ ñātikulato ānesinti vuttaṃ hoti. Aññatra kāmā paricārayantāti ettakaṃ kālaṃ vinā kāmena anicchāya maṃ paricārayantāpi attano appiyataṃ maṃ na jānāpesi, sampiyāyamānarūpāva paricari. Kena vaṇṇenāti kena kāraṇena. Bhotīti taṃ ālapati. Evarūpoti āsīvisasamānapaṭikūlabhāvena mayā saddhiṃ tava saṃvāsadhammo evarūpo piyasaṃvāso viya kathaṃ jātoti.
此中，愚痴未通慧者，不能察察家庭状况，犹如年幼女子一般幼稚。有言曰：『子女对于养育者，犹如稚童一般，同胞之亲属从中引领渡过』。除利益欲乐者外，此人虽无所希求地侍奉着我，然自己却未觉己理不悦，乐于相亲相爱地侍奉。如何称其为事关相亲相爱情形呢？其说云：『因与我同住同舍，如同同族亲属，故此如亲爱同居的情况何以而起？』
Athassa sā kathentī navamaṃ gāthamāha –
其后其人面向世尊陈说此语，复诵新诗句曰——
§70
70.
‘‘Ārā dūre nayidha kadāci atthi, paramparā nāma kule imasmiṃ;
「在远方盼渡送，曾有此族传承；
Taṃ kullavattaṃ anuvattamānā, māhaṃ kule antimagandhinī ahuṃ;
继承族中谱系，我终成族终末者；
Etassa vādassa jigucchamānā, akāmikā paddhacarāmhi tuyha’’nti.
对争执生厌恶，非愿逐习从尔。」
Tattha ārā dūreti aññamaññavevacanaṃ. Atidūreti vā dassentī evamāha. Idhāti nipātamattaṃ, na kadācīti attho. Paramparāti purisaparamparā. Idaṃ vuttaṃ hoti – sāmi, imasmiṃ amhākaṃ ñātikule dūrato paṭṭhāya yāva sattamā kulaparivaṭṭā purisaparamparā nāma na kadāci atthi, ekitthiyāpi sāmikaṃ chaḍḍetvā añño puriso gahitapubbo nāma natthīti. Taṃ kullavattanti ahampi taṃ kulavattaṃ kulapaveṇiṃ anuvattamānā attano kule pacchimikā palālabhūtā mā ahunti sallakkhetvā etaṃ kulaantimā kulagandhinīti vādaṃ jigucchamānā akāmikāpi tuyhaṃ paddhacarāmhi veyyāvaccakārikā pādaparicārikā jātāmhīti.
此处“在远方”乃指彼此相互遥远之意。“过远”是说法，意谓此事。所言“时无之”乃指未曾有其事。“传承”指男人传男之继承系谱。有言曰：『世尊啊，我等家族亲族，即使由远处望去，直至第七代不可见男人的传承谱系；未曾有所谓共主弃舍，而由他男子先执掌之事。』此族世代传承者我亦属其中，继承此族法统之人也，于家中末代者竟成为族终末。“族终末”“族末香”之说由此而起。对此争执生厌之人，非愿意在你修习法中行布施脚步行者也。
Evañca pana vatvā ‘‘mayā sāmikassa santike abhāsitapubbaṃ guyhaṃ bhāsitaṃ, kujjheyyapi me ayaṃ, amhākaṃ kulūpakatāpasassa sammukheyeva khamāpessāmī’’ti cintetvā khamāpentī dasamaṃ gāthamāha –
于是他想到：『我曾在主人面前说过的秘密话，即使激怒了他，我也必定在我们家族主人的面前诚恳地请求他的宽恕。』怀着这个念头请求宽恕后，他念诵第十偈说——
§71
71.
‘‘Maṇḍabya bhāsiṃ yamabhāsaneyyaṃ, taṃ khamyataṃ puttakahetu majja;
『愚蠢的人，我说你讲了不该说的话，这话应当得到宽恕，这是因为你是儿子的缘故；
Puttapemā na idha paratthi kiñci, so no ayaṃ jīvati yaññadatto’’ti.
至于儿子的爱护心，在这里没有其他，是这个儿子活着才如此说的。』
Tattha taṃ khamyatanti taṃ khamayatu. Puttakahetu majjāti taṃ mama bhāsitaṃ ajja imassa puttassa hetu khamayatu. So no ayanti yassa puttassa kāraṇā mayā etaṃ bhāsitaṃ, so no putto jīvati, imassa jīvitalābhabhāvena me khama sāmi, ajjato paṭṭhāya tava vasavattinī bhavissāmīti.
因此，『他应当被宽恕，且愿他得到宽恕。』因为是为了儿子缘故，今天我要宽恕他说的话。正因为他说这话的那个人是以儿子为缘故，儿子活着，我怀着得到儿子活着之相的愿望请求宽恕，今日后，依靠你我将成为家主。
Atha naṃ maṇḍabyo ‘‘uṭṭhehi bhadde, khamāmi te, ito pana paṭṭhāya mā pharusacittā ahosi, ahampi te appiyaṃ na karissāmī’’ti āha. Bodhisatto maṇḍabyaṃ āha – ‘‘āvuso, tayā dussaṅgharaṃ dhanaṃ saṅgharitvā kammañca phalañca asaddahitvā dānaṃ dadantena ayuttaṃ kataṃ, ito paṭṭhāya dānaṃ saddahitvā dehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā bodhisattaṃ āha – ‘‘bhante, tayā amhākaṃ dakkhiṇeyyabhāve ṭhatvā anabhiratena brahmacariyaṃ carantena ayuttaṃ kataṃ, ito paṭṭhāya idāni yathā tayi katakārā mahapphalā honti, evaṃ cittaṃ pasādetvā suddhacitto abhirato hutvā brahmacariyaṃ carāhī’’ti. Te mahāsattaṃ vanditvā uṭṭhāya agamaṃsu. Tato paṭṭhāya bhariyā sāmike sasnehā ahosi, maṇḍabyo pasannacitto saddhāya dānaṃ adāsi. Bodhisatto anabhiratiṃ vinodetvā jhānābhiññaṃ uppādetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
于是愚者对他说：『起来吧，贤人，我宽恕你；不过你以后要谨慎，不要再生恶念，我也不会对你有所恶意。』觉者对愚者说：『朋友，你积聚却非正当之财，付出的施舍没有用功，你布施助人不真诚，从今以后应以善施行施捨。』愚者赞叹说：『善哉！尊者！你已看清我们为取西方果报而无欲修习梵行的因缘，由今以后我定当亲证你为之所作充分之功德的殊胜果报，我心怀此念，洁净清净，欢喜修行梵行。』他们敬礼那伟大人，起身离去。从此以后，妻子对主人产生了爱意，愚者心怀欢喜以信心布施。觉者去了除去嫌厌心，生起禅那智慧，立志往生梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhito bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi . Tadā maṇḍabyo ānando ahosi, bhariyā visākhā, putto rāhulo, āṇimaṇḍabyo sāriputto, kaṇhadīpāyano pana ahameva ahosinti.
师长讲述了这佛法教诲，演说了真实义理，开始说育成故事。真实理趣讲完后，一位渴求的比库坚立在须陀洹果位。当时愚者是阿难，妻子是维萨卡，儿子是拉胡喇，庄严的是沙利子，我自己是深具智慧之迦难提拔阇。」
Kaṇhadīpāyanajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《堪哈提巴亚那本生》注释，第六。
[445] 7. Nigrodhajātakavaṇṇanā
【445】第七品 枇柯树本生注释
Na vāhametaṃ jānāmīti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū tena ‘‘āvuso devadatta, satthā tava bahūpakāro, tvañhi satthāraṃ nissāya pabbajjaṃ labhi upasampadaṃ labhi, tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ uggaṇhi, jhānaṃ uppādesi, lābhasakkāropi te dasabalasseva santako’’ti bhikkhūhi vutte tiṇasalākaṃ ukkhipitvā ‘‘ettakampi samaṇena gotamena mayhaṃ kataṃ guṇaṃ na passāmī’’ti vutte dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto akataññū mittadubbhī’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
佛陀曾在竹林中住持，发起讲说迦叶萨埵的事，一日清晨，众比库对天德跋陀尊者说道：“善友天德跋陀，此尊师恩在深重，你依止此师而出家、受具足戒，流通佛陀教法，开示禅定，所获利益如同十方诸力护卫。”众比库言毕，拔起三根草茎说：“就连这些小事，我依止释迦牟尼尊者尚未见得有我所为的优长。”于是众比库竟因法会起争论。世尊来到，说道：“诸比库，身体起立，今日诸位坐定共闻此语。”众比库答曰：“尊者，此人名为天德跋陀。”“不，诸比库，现今正是天德跋陀先前为人不知恩报鬼神怨恨之时。”世尊讲述了他过去的因缘。
Atīte rājagahe magadhamahārājā nāma rajjaṃ kāresi. Tadā rājagahaseṭṭhi attano puttassa janapadaseṭṭhino dhītaraṃ ānesi, sā vañjhā ahosi. Athassā aparabhāge sakkāro parihāyi. ‘‘Amhākaṃ puttassa gehe vañjhitthiyā vasantiyā kathaṃ kulavaṃso vaḍḍhissatī’’ti yathā sā suṇāti, evampi kathaṃ samuṭṭhāpenti. Sā taṃ sutvā ‘‘hotu gabbhiniālayaṃ katvā ete vañcessāmī’’ti cintetvā attano atthacārikaṃ dhātiṃ āha ‘‘amma, gabbhiniyo nāma kiñca kiñca karontī’’ti gabbhiniparihāraṃ pucchitvā utunikāle paṭicchādetvā ambilādirucikā hutvā hatthapādānaṃ uddhumāyanakāle hatthapādapiṭṭhiyo koṭṭāpetvā bahalaṃ kāresi, divase divasepi pilotikāveṭhanena ca udaravaḍḍhanaṃ vaḍḍhesi, thanamukhāni kāḷāni kāresi, sarīrakiccaṃ karontīpi aññatra tassā dhātiyā aññesaṃ sammukhaṭṭhāne na karoti. Sāmikopissā gabbhaparihāraṃ adāsi. Evaṃ nava māse vasitvā ‘‘idāni janapade pitu gharaṃ gantvā vijāyissāmī’’ti sasure āpucchitvā rathamāruhitvā mahantena parivārena rājagahā nikkhamitvā maggaṃ paṭipajji. Tassā pana purato eko sattho gacchati. Satthena vasitvā gataṭṭhānaṃ esā pātarāsakāle pāpuṇāti.
昔时，摩揭陀国王建立国政。那时国王设立王舍城商人首领，将其女纳入家中，她却为不孕。后来她丧失了丈夫的宠爱。“我等王子之家，若无子嗣女子留存，如何文化血脉得以延续？”女听闻此语，心中忧扰。后她思虑：“愿今为我腹中育子，成为我家的主人。”遂请教其女仆，得知孕妇的护理之法。她卧床休息，饮用蜜汁美味，手足经常抬举并按摩，日日如此施行药浴以促进腹部增长，臂膀现出诸斑。唯独不与他人共事，安静养胎。丈夫十分忿怒，专心照顾其胎儿。终经九个月，女子心想：“如今将返回父家，在那里分娩。”丈夫问其情状，她登车驶出王舍城，伴以众多护卫，踏上归乡的路途。其前有一老人同行。随行者见状不忍，将过去事迹告知其父母，称其为“不知恩的耻辱之人。”
Athekadivasaṃ tasmiṃ satthe ekā duggatitthī rattiyā ekasmiṃ nigrodhamūle puttaṃ vijāyitvā pātova satthe gacchante ‘‘ahaṃ vinā satthena gantuṃ na sakkhissāmi, sakkā kho pana jīvantiyā puttaṃ labhitu’’nti nigrodhamūlajāle jalābuñceva gabbhamalañca attharitvā puttaṃ chaṭṭetvā agamāsi. Dārakassapi devatā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. So hi na yo vā so vā, bodhisattoyeva. So pana tadā tādisaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Itarā pātarāsakāle taṃ ṭhānaṃ patvā ‘‘sarīrakiccaṃ karissāmī’’ti tāya dhātiyā saddhiṃ nigrodhamūlaṃ gatā suvaṇṇavaṇṇaṃ dārakaṃ disvā ‘‘amma, nipphannaṃ no kicca’’nti pilotikāyo apanetvā ucchaṅgapadesaṃ lohitena ca gabbhamalena ca makkhetvā attano gabbhavuṭṭhānaṃ ārocesi. Tāvadeva naṃ sāṇiyā parikkhipitvā haṭṭhatuṭṭho saparijano rājagahaṃ paṇṇaṃ pesesi. Athassā sassusasurā vijātakālato paṭṭhāya ‘‘pitu kule kiṃ karissati, idheva āgacchatū’’ti pesayiṃsu. Sā paṭinivattitvā rājagahameva pāvisi. Tattha taṃ sampaṭicchitvā dārakassa nāmaṃ karontā nigrodhamūle jātattā ‘‘nigrodhakumāro’’ti nāmaṃ kariṃsu. Taṃ divasaññeva anuseṭṭhisuṇisāpi vijāyanatthāya kulagharaṃ gacchantī antarāmagge ekissā rukkhasākhāya heṭṭhā puttaṃ vijāyi, tassa ‘‘sākhakumāro’’ti nāmaṃ kariṃsu. Taṃ divasaññeva seṭṭhiṃ nissāya vasantassa tunnakārassa bhariyāpi pilotikantare puttaṃ vijāyi, tassa ‘‘pottiko’’ti nāmaṃ kariṃsu.
一天夜里，此老人于一枇柯树下产子，生出及胎衣似乎胎膜犹存，将孩儿包裹好便离开。守护天神守护那孩儿。此即未来佛菩提萨埵的转世。时间至行凶之时，某产妇就近枇柯树处，见孩儿黄颜色，且新生婴儿临盆痛苦，肚子血染她身。她立即为婴儿施行清理，将催生病痛扶正。次日婴儿醒来，身着布衣。她怀念孩子，修复了产房。孩儿名为“枇柯王子”。当晚她回乡，途中于一树枝处产下幼子，名“树枝王子”。当天早晨，她又在富商家产下一子，名“波迪康”。
Mahāseṭṭhi ubhopi te dārake ‘‘nigrodhakumārassa jātadivasaññeva jātā’’ti āṇāpetvā teneva saddhiṃ saṃvaḍḍhesi. Te ekato vaḍḍhitvā vayappattā takkasilaṃ gantvā sippaṃ uggaṇhiṃsu. Ubhopi seṭṭhiputtā ācariyassa dve sahassāni adaṃsu. Nigrodhakumāro pottikassa attano santike sippaṃ paṭṭhapesi. Te nipphannasippā ācariyaṃ āpucchitvā nikkhantā ‘‘janapadacārikaṃ carissāmā’’ti anupubbena bārāṇasiṃ patvā ekasmiṃ rukkhamūle nipajjiṃsu. Tadā bārāṇasirañño kālakatassa sattamo divaso, ‘‘sve phussarathaṃ yojessāmā’’ti nagare bheriṃ carāpesuṃ. Tesupi sahāyesu rukkhamūle nipajjitvā niddāyantesu pottiko paccūsakāle uṭṭhāya nigrodhakumārassa pāde parimajjanto nisīdi. Tasmiṃ rukkhe vutthakukkuṭesu uparikukkuṭo heṭṭhākukkuṭassa sarīre vaccaṃ pātesi. Atha naṃ so ‘‘kenetaṃ pātita’’nti āha. ‘‘Samma, mā kujjhi, mayā ajānantena pātita’’nti āha. ‘‘Are, tvaṃ mama sarīraṃ attano vaccaṭṭhānaṃ maññasi, kiṃ mama pamāṇaṃ na jānāsī’’ti. Atha naṃ itaro ‘‘are tvaṃ ‘ajānantena me kata’nti vuttepi kujjhasiyeva, kiṃ pana te pamāṇa’’nti āha. ‘‘Yo maṃ māretvā maṃsaṃ khādati, so pātova sahassaṃ labhati, tasmā ahaṃ mānaṃ karomī’’ti. Atha naṃ itaro ‘‘are ettakamattena tvaṃ mānaṃ karosi, maṃ pana māretvā yo thūlamaṃsaṃ khādati, so pātova rājā hoti, yo majjhimamaṃsaṃ khādati, so senāpati, yo aṭṭhinissitaṃ khādati, so bhaṇḍāgāriko hotī’’ti āha.
大富翁同时养育三孩，将“枇柯王子”诞生之日作为成长纪念，三人一同培养成人，习得技艺工艺。大富翁之子同时将老师赠送两千货币。枇柯王子教导波迪康技能。技艺成就后，三人入师门求学，驻基金城一树下。那时为巴拉那斯国王避暑第七日，国王下令吹奏战争号角。他们隐蔽于树下睡觉，波迪康复苏时绕树转圈，坐于枇柯王子脚边。树上三只鸡形似血迹或伤疤，波迪康问：“何故受伤？”枇柯王子回答：“勿恼，因我无知而伤。”另一人问：“你既然说你是无知伤害，为何自傲？”答曰：“杀我吃肉者获千倍果报，故我自尊。”第三人言：“如此微末自夸，我若杀人食粗肉，必为君王；食中肉者为将军；食骨头者为库管。”
Pottiko tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘kiṃ no sahassena, rajjameva vara’’nti saṇikaṃ rukkhaṃ abhiruhitvā uparisayitakukkuṭaṃ gahetvā māretvā aṅgāre pacitvā thūlamaṃsaṃ nigrodhassa adāsi, majjhimamaṃsaṃ sākhassa adāsi, aṭṭhimaṃsaṃ attanā khādi. Khāditvā pana ‘‘samma nigrodha, tvaṃ ajja rājā bhavissasi, samma sākha, tvaṃ senāpati bhavissasi, ahaṃ pana bhaṇḍāgāriko bhavissāmī’’ti vatvā ‘‘kathaṃ jānāsī’’ti puṭṭho taṃ pavattiṃ ārocesi. Te tayopi janā pātarāsavelāya bārāṇasiṃ pavisitvā ekassa brāhmaṇassa gehe sappisakkarayuttaṃ pāyāsaṃ bhuñjitvā nagarā nikkhamitvā uyyānaṃ pavisiṃsu. Nigrodhakumāro silāpaṭṭe nipajji , itare dve bahi nipajjiṃsu. Tasmiṃ samaye pañca rājakakudhabhaṇḍāni anto ṭhapetvā phussarathaṃ vissajjesuṃ. Tattha vitthārakathā mahājanakajātake (jā. 2.22.123 ādayo) āvi bhavissati. Phussaratho uyyānaṃ gantvā nivattitvā ārohanasajjo hutvā aṭṭhāsi. Purohito ‘‘uyyāne puññavatā sattena bhavitabba’’nti uyyānaṃ pavisitvā kumāraṃ disvā pādantato sāṭakaṃ apanetvā pādesu lakkhaṇāni upadhāretvā ‘‘tiṭṭhatu bārāṇasiyaṃ rajjaṃ, sakalajambudīpassa adhipatirājā bhavituṃ yutto’’ti sabbatālāvacare paggaṇhāpesi. Nigrodhakumāro pabujjhitvā mukhato sāṭakaṃ apanetvā mahājanaṃ oloketvā parivattitvā nipanno thokaṃ vītināmetvā silāpaṭṭe pallaṅkena nisīdi. Atha naṃ purohito jaṇṇunā patiṭṭhāya ‘‘rajjaṃ te deva pāpuṇātī’’ti vatvā ‘‘‘sādhū’’ti vutte tattheva ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñci. So rajjaṃ patvā sākhassa senāpatiṭṭhānaṃ datvā mahantena sakkārena nagaraṃ pāvisi, pottikopi tehi saddhiññeva agamāsi. Tato paṭṭhāya mahāsatto bārāṇasiyaṃ dhammena rajjaṃ kāresi.
波迪康听闻，曰：“千人何益？只有国王卓越！”他攀上树梢，取树顶之鸡处杀死并用火烤熟，将粗肉献给枇柯王子，取中肉给树枝王子，自身吃骨头肉。食毕称赞：“今你枇柯，宜为国王；树枝，宜为将军；我当为库管。”枇柯王子问：“你如何得知？”波迪康讲述其啼声所启之言。遂三人至巴拉那斯城，入一婆罗门之家，享用甜饭散坐。后至园林，枇柯王子卧于石席上，余二人卧外。此时放置五个王权宝器，放置战国总督时代，详细注释大迦叶本生（Jataka）经文。国王进入园林，准备登位。大祭司见宝器及童子，赐福祝愿：“愿国王天下立，成为世间诸邦主之王。”枇柯王子当即起身，环视巨大市井百姓，接受入座于石席之上。大祭司献上美玉等宝物，膏抹祝福。国王即位，将将军之位赐于树枝王子，库管之位赐给波迪康。三人合力，治理巴拉那斯国，兴盛有序。
So ekadivasaṃ mātāpitūnaṃ saritvā sākhaṃ āha – ‘‘samma, na sakkā mātāpitūhi vinā vattituṃ, mahantena parivārena gantvā mātāpitaro no ānehī’’ti. Sākho ‘‘na me tattha gamanakammaṃ atthī’’ti paṭikkhipi. Tato pottikaṃ āṇāpesi. So ‘‘sādhū’’ti tattha gantvā nigrodhassa mātāpitaro ‘‘putto vo rajje patiṭṭhito, etha gacchāmā’’ti āha. Te ‘‘atthi no tāva vibhavamattaṃ, alaṃ tattha gamanenā’’ti paṭikkhipiṃsu. Sākhassapi mātāpitaro avoca, tepi na icchiṃsu. Attano mātāpitaro avoca, ‘‘mayaṃ tāta tunnakārakammena jīvissāma ala’’nti paṭikkhipiṃsu. So tesaṃ manaṃ alabhitvā bārāṇasimeva paccāgantvā ‘‘senāpatissa ghare maggakilamathaṃ vinodetvā pacchā nigrodhasahāyaṃ passissāmī’’ti cintetvā tassa nivesanadvāraṃ gantvā ‘‘sahāyo kira te pottiko nāma āgatoti senāpatissa ārocehī’’ti dovārikaṃ āha, so tathā akāsi. Sākho pana ‘‘ayaṃ mayhaṃ rajjaṃ adatvā sahāyanigrodhassa adāsī’’ti tasmiṃ veraṃ bandhi. So taṃ kathaṃ sutvāva kuddho āgantvā ‘‘ko imassa sahāyo ummattako dāsiputto, gaṇhatha na’’nti vatvā hatthapādajaṇṇukapparehi koṭṭāpetvā gīvāyaṃ gāhāpetvā nīharāpesi.
有一天，有一个仆人给他的父母送葱，向他们说：『不错，没有父母是不能生活的，若到大户人家去，父母便不能带来你们了。』父母说：『我这里没有必要去的事。』于是仆人带来了葱。仆人说：『好极了。』于是父母来到榕树旁，说：『儿子啊，你已经立足于王国，我们从这里去吧。』他们说：『家里还有财产，不必去那里。』仆人的父母也说，他们同样不愿意去。自己的父母说：『我们要过着苦役般的生活，不愿去那里。』仆人不悦，回到毗罗阇那城里，心想：『先要到军官家，解除路障，然后再到榕树旁去看看。』于是他去到住处的门口，对门房说：『仆人说你来了，通知军官。』门房依言传达了。仆人却说：『他夺了我的国度，送给了仆人榕树，这令我怒火中烧。』他冲进去，拳脚交加打斗，把军官的头发拉住掐住咽喉，将他赶走。
So cintesi ‘‘sākho mama santikā senāpatiṭṭhānaṃ labhitvā akataññū mittadubbhī, maṃ koṭṭāpetvā nīharāpesi, nigrodho pana paṇḍito kataññū sappuriso, tasseva santikaṃ gamissāmī’’ti. So rājadvāraṃ gantvā ‘‘deva, pottiko kira nāma te sahāyo dvāre ṭhito’’ti rañño ārocāpesi. Rājā pakkosāpetvā taṃ āgacchantaṃ disvā āsanā vuṭṭhāya paccuggantvā paṭisanthāraṃ katvā massukammādīni kārāpetvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitena paribhuttanānaggarasabhojanena tena saddhiṃ sukhanisinno mātāpitūnaṃ pavattiṃ pucchitvā anāgamanabhāvaṃ suṇi. Sākhopi ‘‘pottiko maṃ rañño santike paribhindeyya , mayi pana gate kiñci vattuṃ na sakkhissatī’’ti tattheva agamāsi. Pottiko tassa santikeyeva rājānaṃ āmantetvā ‘‘deva, ahaṃ maggakilanto ‘sākhassa gehaṃ gantvā vissamitvā idhāgamissāmī’ti agamiṃ. Atha maṃ sākho ‘nāhaṃ taṃ jānāmī’ti vatvā koṭṭāpetvā gīvāyaṃ gāhāpetvā nīharāpesīti saddaheyyāsi tvaṃ eta’’nti vatvā tisso gāthā abhāsi –
他心想：『仆人就在我身边，是军官的代表，忘恩负义的恶友，竟然打我赶我走，榕树却是聪慧感恩的善人，我要去找那善人。』他往王府门口去，对国王说：『大人，仆人名叫「仆人」，正在门口等候。』国王命退下的人见了他到来，起身接待，彼此会面后，安排饮食款待，亲切和悦地问起双亲的情况，并了解仆人的去向。仆人也来到那里说：『仆人在国王身边被毀谤，我去后什么都不能说。』仆人就来到那里，向国王说：『大人，我出行孤单疲惫，往仆人家里去时感到很安心。后来仆人说：我不知这事，便打斗赶走了我。』他讲完这话，吟诵了三句诗歌：
§72
72.
‘‘Na vāhametaṃ jānāmi, ko vāyaṃ kassa vāti vā;
『我不认识他是谁，也不惹事生非；
Yathā sākho vadi eva, nigrodha kinti maññasi.
正如仆人所说，你认为榕树如何？』
§73
73.
‘‘Tato galavinītena, purisā nīhariṃsu maṃ;
于是被赶出寺院，众人将我赶走；
Datvā mukhapahārāni, sākhassa vacanaṃkarā.
给了我的不过是口边惩罚，是仆人的言辞惹的祸。
§74
74.
‘‘Etādisaṃ dummatinā, akataññuna dubbhinā;
『此类者乃由愚痴、不知感恩与心地恶劣所致，』
Kataṃ anariyaṃ sākhena, sakhinā te janādhipā’’ti.
『因所结之非贤友而为其所作，彼即为众生之主。』
Tattha kinti maññasīti yathā maṃ sākho acari, kiṃ tvampi evameva maññasi, udāhu aññathā maññasi, maṃ sākho evaṃ vadeyyāti saddahasi, taṃ na saddahasīti adhippāyo. Galavinītenāti galaggāhena. Dubbhināti mittadubbhinā.
『对此如何思惟？若你的友为我所行示范，且你也同此而思，有异于此之念，尔当对友曰：「吾友如是言」，若不信，则为违心。所谓以脖断解，谓坚决断断。恶劣者，即恶友也。』
Taṃ sutvā nigrodho catasso gāthā abhāsi –
『闻此，黑枣树即作四句偈颂——』
§75
75.
‘‘Na vāhametaṃ jānāmi, napi me koci saṃsati;
『我不知此事，我无所惑，』
Yaṃ me tvaṃ samma akkhāsi, sākhena kāraṇaṃ kataṃ.
『你向我正如实说，因友所作事为缘故。』
§76
76.
‘‘Sakhīnaṃ sājīvakaro, mama sākhassa cūbhayaṃ;
「伙伴们的结为同伴，是我同伴的双方；
Tvaṃ nosissariyaṃ dātā, manussesu mahantataṃ;
你不应当忘记，是给予人类伟大者；
Tayāmā labbhitā iddhī, ettha me natthi saṃsayo.
借此得成的神通力量，在这里我毫无疑惑。
§77
77.
‘‘Yathāpi bījamaggimhi, ḍayhati na virūhati;
犹如种子埋于土壤中，燃烧而不枯萎；
Evaṃ kataṃ asappurise, nassati na virūhati.
如此为非贤所行，虽灭不坏。
§78
78.
‘‘Kataññumhi ca posamhi, sīlavante ariyavuttine;
于知恩与培护中，持戒的圣贤具有此教理；
Sukhette viya bījāni, kataṃ tamhi na nassatī’’ti.
如同在良田中种下的种子，何等种子不会在其中消失呢。
Tattha saṃsatīti ācikkhati. Kāraṇaṃ katanti ākaḍḍhanavikaḍḍhanapothanakoṭṭanasaṅkhātaṃ kāraṇaṃ katanti attho. Sakhīnaṃ sājīvakaroti samma, pottika tvaṃ sahāyakānaṃ suājīvakaro jīvikāya uppādetā. Mama sākhassa cūbhayanti mayhañca sākhassa ca ubhinnampi sakhīnanti attho. Tvaṃ nosissariyanti tvaṃ no asi issariyaṃ dātā, tava santikā imā sampattī amhehi laddhā. Mahantatanti mahantabhāvaṃ.
在此，『消失』一词作说明。原因谓之『造作』，意指因增长与减少、搅乱与聚合等种种缘起而成的造作。朋友予以生命，这是『真正赋予生命者』的义，‘种子’乃助缘者，作为生命维持的缘起。故曰『我与友孙相依，皆为友之所系』，此中『朋友』意含双重：既指我者也指他们。『汝非主宰，亦非所给予者，然汝的光临使吾等得所成就』。‘广大者’乃谓其广大本性。
Evañca pana vatvā ettakaṃ kathente nigrodhe sākho tattheva aṭṭhāsi. Atha naṃ rājā ‘‘sākha imaṃ pottikaṃ sañjānāsī’’ti pucchi. So tuṇhī ahosi. Athassa rājā daṇḍaṃ āṇāpento aṭṭhamaṃ gāthamāha –
如是言说后二人共述有如无毒树之枝条立于其所，然彼时国王问曰：『此枝汝可知书信乎？』彼默然无语。国王遂令施刑，并诵第八偈曰：
§79
79.
‘‘Imaṃ jammaṃ nekatikaṃ, asappurisacintakaṃ;
『此生犹如一片叶子，恶人所思所虑之物；』
Hanantu sākhaṃ sattīhi, nāssa icchāmi jīvita’’nti.
『用七人除掉此枝，吾不愿再有此生存』。
Tattha jammanti lāmakaṃ. Nekatikanti vañcakaṃ.
其中『生』指叶子，『恶人』指欺诈者。
Taṃ sutvā pottiko ‘‘mā esa bālo maṃ nissāya nassatū’’ti cintetvā navamaṃ gāthamāha –
波提迦听闻此语，心中思量道：「莫作愚人，依止我而灭亡。」于是作第九偈说—
§80
80.
‘‘Khamatassa mahārāja, pāṇā na paṭiānayā;
「宽恕之心啊，大王，非因忍让而消失；
Khama deva asappurisassa, nāssa icchāmahaṃ vadha’’nti.
宽恕乃恶人之德，我不愿杀害。」
Tattha khamatassāti khamataṃ assa, etassa asappurisassa khamathāti attho. Na paṭiānayāti matassa nāma pāṇā paṭiānetuṃ na sakkā.
此处“宽恕之心”者，即其宽容之德。恶人之宽恕，谓此意义。所谓“非因忍让而消失”，谓我心不可能因忍受而消亡。
Rājā tassa vacanaṃ sutvā sākhassa khami, senāpatiṭṭhānampi pottikasseva dātukāmo ahosi , so pana na icchi. Athassa sabbasenānīnaṃ vicāraṇārahaṃ bhaṇḍāgārikaṭṭhānaṃ nāma adāsi. Pubbe kiretaṃ ṭhānantaraṃ nāhosi, tato paṭṭhāya jātaṃ. Aparabhāge pottiko bhaṇḍāgāriko puttadhītāhi vaḍḍhamāno attano puttadhītānaṃ ovādavasena osānagāthamāha –
国王听闻其语，向这属下宽恕，如同向军队元帅赐予令状一样，本欲赠与波提迦，但他不肯受。于是他把全军统帅中不合格者称为“军械库”，这是此前罕见的称呼，后来因他们被罢免才有此名。后半部分，波提迦作为军械库，与妻子儿女一同增长，因劝戒儿女而作忧思之偈—
§81
81.
‘‘Nigrodhameva seveyya, na sākhamupasaṃvase;
「应如那罗树之枝，不应亲近干枯树木；」
Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyo, yañce sākhasmi jīvita’’nti.
在那无花果树上，最好的枝杈，就是能维持生命的枝杈。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, devadatto pubbepi akataññūyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sākho devadatto ahosi, pottiko ānando, nigrodho pana ahameva ahosi’’nti.
世尊为说此法，引用此喻时说：『诸比库，先前的天子迦叶德陀犹如未曾感恩的人』，并由此说故事说明——当时那枝杈是迦叶德陀，仓库是阿难，而无花果树则是我自己。
Nigrodhajātakavaṇṇanā sattamā. · 《尼拘陀本生》注释，第七。
[446] 8. Takkalajātakavaṇṇanā
[446] 第八章 迅疾生起经注解
Na takkalā santi na āluvānīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ pituposakaṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi. So kira daliddakule paccājāto mātari kālakatāya pātova uṭṭhāya dantakaṭṭhamukhodakadānādīni karonto bhatiṃ vā kasiṃ vā katvā laddhavibhavānurūpena yāgubhattādīni sampādetvā pitaraṃ posesi. Atha naṃ pitā āha – ‘‘tāta, tvaṃ ekakova anto ca bahi ca kattabbaṃ karosi, ekaṃ te kuladārikaṃ ānessāmi, sā te gehe kattabbaṃ karissatī’’ti. ‘‘Tāta, itthiyo nāma gharaṃ āgatā neva mayhaṃ, na tumhākaṃ cittasukhaṃ karissanti, mā evarūpaṃ cintayittha, ahaṃ yāvajīvaṃ tumhe posetvā tumhākaṃ accayena jānissāmī’’ti. Athassa pitā anicchamānasseva ekaṃ kumārikaṃ ānesi. Sā sasurassa ca sāmikassa ca upakārikā ahosi nīcavutti. Sāmikopissā ‘‘mama pitu upakārikā’’ti tussitvā laddhaṃ laddhaṃ manāpaṃ āharitvā deti, sāpi taṃ sasurasseva upanāmesi. Sā aparabhāge cintesi ‘‘mayhaṃ sāmiko laddhaṃ laddhaṃ pitu adatvā mayhameva deti, addhā pitari nisneho jāto, imaṃ mahallakaṃ ekenupāyena mama sāmikassa paṭikkūlaṃ katvā gehā nikkaḍḍhāpessāmī’’ti.
世尊当时住在祇树精舍，开始对一位父亲供养的在家居士说法。此人在贫穷之家中出生，母亲因时节不佳早逝，他独自起身，从事磨牙用的石头和杯碗的制作等工作，并以此谋生，用所赚财富以供养父亲。后来其父对他说：“孩子，你既然独自一人要负责内外事务，我要给你娶一位家中的女子，她将是你家中的帮手。”他回应说：“父亲，女子进家对你我都无益，不如别如此考虑，我一生将赡养你们，不违背你们的心愿。”尽管父亲不情愿，还是带来一位少女。这少女为继父和丈夫操持家务，身份卑微。继父心怀嫉恨，自称是“我父亲的帮手”，得性所需，时常给她些赡养费，她也如对继父般照料丈夫。她暗自思虑：“丈夫常把赡养费给我，不理继父，由于对父亲执着生起厌恶，我要用一计谋远离与丈夫不合，离家出走。”
Sā tato paṭṭhāya udakaṃ atisītaṃ vā accuṇhaṃ vā, āhāraṃ atiloṇaṃ vā aloṇaṃ vā , bhattaṃ uttaṇḍulaṃ vā atikilinnaṃ vāti evamādīni tassa kodhuppattikāraṇāni katvā tasmiṃ kujjhante ‘‘ko imaṃ mahallakaṃ upaṭṭhātuṃ sakkhissatī’’ti pharusāni vatvā kalahaṃ vaḍḍhesi. Tattha tattha kheḷapiṇḍādīni chaḍḍetvāpi sāmikaṃ ujjhāpesi ‘‘passa pitu kammaṃ, ‘idañcidañca mā karī’ti vutte kujjhati, imasmiṃ gehe pitaraṃ vā vasāpehi maṃ vā’’ti. Atha naṃ so ‘‘bhadde, tvaṃ daharā yattha katthaci jīvituṃ sakkhissasi, mayhaṃ pitā mahallako, tvaṃ tassa asahantī imamhā gehā nikkhamā’’ti āha. Sā bhītā ‘‘ito paṭṭhāya evaṃ na karissāmī’’ti sasurassa pādesu patitvā khamāpetvā pakatiniyāmeneva paṭijaggituṃ ārabhi. Atha so upāsako purimadivasesu tāya ubbāḷho satthu santikaṃ dhammassavanāya agantvā tassā pakatiyā patiṭṭhitakāle agamāsi. Atha naṃ satthā ‘‘kiṃ, upāsaka, sattaṭṭha divasāni dhammassavanāya nāgatosī’’ti pucchi. So taṃ kāraṇaṃ kathesi. Satthā ‘‘idāni tāva tassā kathaṃ aggahetvā pitaraṃ na nīharāpesi, pubbe pana etissā kathaṃ gahetvā pitaraṃ āmakasusānaṃ netvā āvāṭaṃ khaṇitvā tattha naṃ pakkhipitvā māraṇakāle ahaṃ sattavassiko hutvā mātāpitūnaṃ guṇaṃ kathetvā pitughātakakammā nivāresiṃ, tadā tvaṃ mama kathaṃ sutvā tava pitaraṃ yāvajīvaṃ paṭijaggitvā saggaparāyaṇo jāto, svāyaṃ mayā dinno ovādo bhavantaragatampi na vijahati, iminā kāraṇena tassā kathaṃ aggahetvā idāni tayā pitā na nīhaṭo’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
于是她每天用水极寒或炽热、用过咸或无盐的食物，吃残饭碎米，如此种种方法招致丈夫的怨怒。他厌恶她，时常大声辱骂，争吵愈烈。她把家中游戏饮酒用品抛弃，指责丈夫：“你瞧父亲行为，若被发现不可为，家内要么住父，要么住我。”丈夫答道：“善哉，你这个年轻女子，可生活于何处？我是年老父亲的儿子，你不能忍耐就离开这个家吧。”她害怕了，说：“我发誓以后不会如此做”，跪在丈夫面前求他饶恕，想重归于好。丈夫在后来几日天明前前往佛所听经，期间她的悔恨心已稳定。世尊问居士：“比库，七十多日尚未发心听法？”他答述缘由。世尊言：“既然如今如此，为何不主动扶持父亲？从前你如何对待父亲？曾因贫穷打骂他，又放火烧房，使他流离失所。身为我七十年的弟子，宣说父母德行，阻止杀父行为，今日你听闻佛言理理，应当自相应化，父亲反得不害。”佛以此劝诫，使他回归过去善行。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente aññatarasmiṃ kāsigāme ekassa kulassa ghare ekaputtako ahosi nāmena saviṭṭhako nāma. So mātāpitaro paṭijagganto aparabhāge mātari kālakatāya pitaraṃ posesīti sabbaṃ vatthu paccuppannavatthuniyāmeneva kathetabbaṃ. Ayaṃ panettha viseso. Tadā sā itthī ‘‘passa pitu kammaṃ, ‘idañcidañca mā karī’ti vutte kujjhatī’’ti vatvā ‘‘sāmi, pitā te caṇḍo pharuso niccaṃ kalahaṃ karoti, jarājiṇṇo byādhipīḷito na cirasseva marissati, ahañca etena saddhiṃ ekagehe vasituṃ na sakkomi, sayampesa katipāhena marissatiyeva, tvaṃ etaṃ āmakasusānaṃ netvā āvāṭaṃ khaṇitvā tattha naṃ pakkhipitvā kuddālena sīsaṃ chinditvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā upari paṃsunā chādetvā āgacchāhī’’ti āha. So tāya punappunaṃ vuccamāno ‘‘bhadde, purisamāraṇaṃ nāma bhāriyaṃ, kathaṃ naṃ māressāmī’’ti āha. ‘‘Ahaṃ te upāyaṃ ācikkhissāmī’’ti. ‘‘Ācikkha tāvā’’ti. ‘‘Sāmi, tvaṃ paccūsakāle pitu nisinnaṭṭhānaṃ gantvā yathā sabbe suṇanti, evaṃ mahāsaddaṃ katvā ‘tāta, asukagāme tumhākaṃ uddhāraṇako atthi, mayi gate na deti, tumhākaṃ accayena na dassateva, sve yānake nisīditvā pātova gacchissāmā’ti vatvā tena vuttavelāyameva uṭṭhāya yānakaṃ yojetvā tattha nisīdāpetvā āmakasusānaṃ netvā āvāṭaṃ khaṇitvā corehi acchinnasaddaṃ katvā māretvā āvāṭe pakkhipitvā sīsaṃ chinditvā nhāyitvā āgacchā’’ti.
从前，在巴拉那城，婆罗门布拉马达特时代，某迦尸村一户人家有一独子，名为萨维塔。父母相争，母亲不顾时节疾病照顾父亲，却是流水账详细叙述。此特例当中，那女子说：“你看父亲所作之事，时常怒骂吵嚷，他年老多病不久将死，我不能同住一屋，若是这样，自己必将不久死去。你应当因其不安让我快速杀之。”男子多次劝解她：“贤者，杀人乃重罪，怎可杀夫？”女子答曰：“我有妙法。”男子道：“说来听之。”她答：“你夜间到父亲休息处，用最大声音言说：‘父亲，村中有人想杀你，不能交付我。’接着你起身驾车，载父亲至隐秘处，杀死他，剖开口鼻，淹没尸体，再洗澡离去。”
Saviṭṭhako ‘‘atthesa upāyo’’ti tassā vacanaṃ sampaṭicchitvā yānakaṃ gamanasajjaṃ akāsi. Tassa paneko sattavassiko putto atthi paṇḍito byatto. So mātu vacanaṃ sutvā ‘‘mayhaṃ mātā pāpadhammā pitaraṃ me pitughātakammaṃ kāreti, ahaṃ imassa pitughātakammaṃ kātuṃ na dassāmī’’ti saṇikaṃ gantvā ayyakena saddhiṃ nipajji. Saviṭṭhakopi itarāya vuttavelāya yānakaṃ yojetvā ‘‘ehi, tāta, uddhāraṃ sodhessāmā’’ti pitaraṃ yānake nisīdāpesi. Kumāropi paṭhamataraṃ yānakaṃ abhiruhi. Saviṭṭhako taṃ nivāretuṃ asakkonto teneva saddhiṃ āmakasusānaṃ gantvā pitarañca kumārakena saddhiṃ ekamante ṭhapetvā sayaṃ otaritvā kuddālapiṭakaṃ ādāya ekasmiṃ paṭicchannaṭṭhāne caturassāvāṭaṃ khaṇituṃ ārabhi. Kumārako otaritvā tassa santikaṃ gantvā ajānanto viya kathaṃ samuṭṭhāpetvā paṭhamaṃ gāthamāha –
萨维塔诃称此法为“捷径”的教法，听闻此语后便准备乘车离开。其有一名年约七岁的儿子，聪慧而稳重。儿子闻母语即言：“我的母亲心怀恶行，我父亲则干犯杀父罪，我不愿行此杀父罪。”随即赴沙门处，与之同坐。萨维塔诃另有他事，于车准备之时，召儿子入车曰：“来吧，孩子，我们去救父。”父亲便坐入车内。小儿先登车。萨维塔诃不能阻止，便与此人同赴众人叱责处，将父与儿共安一隅，自行下车，执铁筐开始于一隐蔽处挖掘四足之穴。儿下车来到其侧，不知情而口出初歌曰—
§82
82.
‘‘Na takkalā santi na āluvāni, na biḷāliyo na kaḷambāni tāta;
“无棵树，无芦苇，无蔓藤树，无棕榈树啊，孩子；
Eko araññamhi susānamajjhe, kimatthiko tāta khaṇāsi kāsu’’nti.
唯有一树在林中微弱生长，何用呵，孩子，你为何掘其根基？”
Tattha na takkalā santīti piṇḍālukandā na santi. Āluvānīti āluvakandā. Biḷāliyoti biḷārivallikandā. Kaḷambānīti tālakandā.
此处无枝蔓树者即无蔓藤枝。芦苇者即薄芦苇丛。蔓藤者即蔓藤植物。棕榈是指棕榈树。
Athassa pitā dutiyaṃ gāthamāha –
其父作次歌曰—
§83
83.
‘‘Pitāmaho tāta sudubbalo te, anekabyādhīhi dukhena phuṭṭho;
“祖父啊，你体弱多病，病痛缠身且苦难至极；
Tamajjahaṃ nikhaṇissāmi sobbhe, na hissa taṃ jīvitaṃ rocayāmī’’ti.
‘我现在就要死去，不再喜欢这生命了。’
Tattha anekabyādhīhīti anekehi byādhīhi uppannena dukkhena phuṭṭho. Na hissa tanti ahañhi tassa tava pitāmahassa taṃ dujjīvitaṃ na icchāmi, ‘‘evarūpā jīvitā maraṇamevassa vara’’nti maññamāno taṃ sobbhe nikhaṇissāmīti.
此处所谓众多疾苦，是指因多种疾病生起的痛苦。‘我不愿继续忍受这般痛苦的生活，我祖父也不愿，我认为这样的生命以死为上’——抱持如此念头，他即将死去。
Taṃ sutvā kumāro upaḍḍhaṃ gāthamāha –
听闻此语，青年愤怒地朗声说道——
§84
84.
‘‘Saṅkappametaṃ paṭiladdha pāpakaṃ, accāhitaṃ kamma karosi ludda’’nti.
‘你怀有这恶念，要作这恶业，真是愚昧。’
Tassattho – tāta, tvaṃ ‘‘pītaraṃ dukkhā pamocessāmī’’ti maraṇadukkhena yojento etaṃ pāpakaṃ saṅkappaṃ paṭiladdhā tassa ca saṅkappavasena hitaṃ atikkamma ṭhitattā accāhitaṃ kammaṃ karosi luddanti.
他说：‘孩子，你本想通过死苦解脱父亲的痛苦，但你抱持恶念，断绝了正念，反而作了违背正法的恶业，真是愚昧。’
Evañca pana vatvā kumāro pitu hatthato kuddālaṃ gahetvā avidūre aññataraṃ āvāṭaṃ khaṇituṃ ārabhi. Atha naṃ pitā upasaṅkamitvā ‘‘kasmā, tāta, āvāṭaṃ khaṇasī’’ti pucchi. So tassa kathento tatiyaṃ gāthamāha –
如此说毕，青年当即用手抓住父亲手中的刀，准备不远处刺杀他。父亲随即走近，问道：“孩子，你为何要刺杀？”青年答说，吟诵第三句诗——
‘‘Mayāpi tāta paṭilacchase tuvaṃ, etādisaṃ kamma jarūpanīto;
『我亦然，父亲，你认识这等业报导致老死；』
Taṃ kullavattaṃ anuvattamāno, ahampi taṃ nikhaṇissāmi sobbhe’’ti.
『随着那恶劣的业果轮转，我也将于此世终结。』
Tassattho – tāta, ahampi etasmiṃ sobbhe taṃ mahallakakāle nikhaṇissāmi, iti kho tāta, mayāpi kate imasmiṃ sobbhe tuvaṃ jarūpanīto etādisaṃ kammaṃ paṭilacchase, yaṃ etaṃ tayā pavattitaṃ kulavattaṃ, taṃ anuvattamāno vayappatto bhariyāya saddhiṃ vasanto ahampi taṃ nikhaṇissāmi sobbheti.
这里的意思是：父亲说，『我亦于此世间，如此艰难凶险时节，也得认识你所作此恶业，随着这由你所起的恶劣果报轮回，年老后与妻共处，我也必定遭此灭亡。』
Athassa pitā catutthaṃ gāthamāha –
随后，他的父亲说道第四句诗：
§85
85.
‘‘Pharusāhi vācāhi pakubbamāno, āsajja maṃ tvaṃ vadase kumāra;
『你以粗恶言语辱骂我，巴拉子，你如此对我，』
Putto mamaṃ orasako samāno, ahītānukampī mama tvaṃsi puttā’’ti.
『你就是那个罔顾亲情的儿子，不慈悲我，你就是我的儿子吗？』
Tattha pakubbamānoti abhibhavanto. Āsajjāti ghaṭṭetvā.
此处谓之『起显』者，具足而显现也。所谓『侵犯』者，破坏也。
Evaṃ vutte paṇḍitakumārako ekaṃ paṭivacanagāthaṃ, dve udānagāthāti tisso gāthā abhāsi –
如此说时，博学少年称说一首应答偈，及两首起断颂，共三首偈语说道——
§86
86.
‘‘Na tāhaṃ tāta ahitānukampī, hitānukampī te ahampi tāta;
『我不慈悲于你等恶者，我亦慈悲于你们善者啊！','391':'恶业起显时，阿拉汉无以阻止也。
Pāpañca taṃ kamma pakubbamānaṃ, arahāmi no vārayituṃ tato.
「我不应阻止他做那恶业」
§87
87.
‘‘Yo mātaraṃ vā pitaraṃ saviṭṭha, adūsake hiṃsati pāpadhammo;
『伤害母者或父者，杀生污染者，是恶法也；
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ so nirayaṃ upeti.
身体破坏加诸其身，无疑其人堕地狱。』
§88
88.
‘‘Yo mātaraṃ vā pitaraṃ saviṭṭha, annena pānena upaṭṭhahāti;
“无疑，若有人侍奉父母，供以食饮，
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ so sugatiṃ upetī’’ti. –
在身体破碎、临终时分，他无疑将得到善趣。”
Imaṃ pana puttassa dhammakathaṃ sutvā pitā aṭṭhamaṃ gāthamāha –
闻此教诲后，这儿子父亲说了第八偈，
§89
89.
‘‘Na me tvaṃ putta ahitānukampī, hitānukampī me tvaṃsi putta;
“你非不慈悲怜悯我，我倒慈悲怜悯你，
Ahañca taṃ mātarā vuccamāno, etādisaṃ kamma karomi ludda’’nti.
且我称你为母亲，正因如此行为而作。”
Tattha ahañca taṃ mātarāti ahañca te mātarā, ayameva vā pāṭho.
此中‘我称你为母亲’即是这句话的含义。
Taṃ sutvā kumāro ‘‘tāta, itthiyo nāma uppanne dose aniggayhamānā punappunaṃ pāpaṃ karonti, mama mātā yathā puna evarūpaṃ na karoti, tathā naṃ paṇāmetuṃ vaṭṭatī’’ti navamaṃ gāthamāha –
那孩子听后说：「父亲，妇人因相继生起的过失，重复作恶，我母亲若再不能作如是之事，实不应责备她。」于是说了第九首偈颂——
§90
90.
‘‘Yā te sā bhariyā anariyarūpā, mātā mamesā sakiyā janetti;
「那妇人是你的妻子，乃是不贤的；是我的母亲，她生育了属于释迦族的子孙；
Niddhāpaye tañca sakā agārā, aññampi te sā dukhamāvaheyyā’’ti.
而使她安歇于舍，亦是罪恶之事，别人反倒能使她致苦。」
Saviṭṭhako paṇḍitaputtassa kathaṃ sutvā somanassajāto hutvā ‘‘gacchāma, tātā’’ti saddhiṃ puttena ca pitarā ca yānake nisīditvā pāyāsi. Sāpi kho anācārā ‘‘nikkhantā no gehā kāḷakaṇṇī’’ti haṭṭhatuṭṭhā allagomayena gehaṃ upalimpetvā pāyāsaṃ pacitvā āgamanamaggaṃ olokentī te āgacchante disvā ‘‘nikkhantaṃ kāḷakaṇṇiṃ puna gahetvā āgato’’ti kujjhitvā ‘‘are nikatika, nikkhantaṃ kāḷakaṇṇiṃ puna ādāya āgatosī’’ti paribhāsi. Saviṭṭhako kiñci avatvā yānakaṃ mocetvā ‘‘anācāre kiṃ vadesī’’ti taṃ sukoṭṭitaṃ koṭṭetvā ‘‘ito paṭṭhāya mā imaṃ gehaṃ pāvisī’’ti pāde gahetvā nikkaḍḍhi. Tato pitarañca puttañca nhāpetvā sayampi nhāyitvā tayopi pāyāsaṃ paribhuñjiṃsu. Sāpi pāpadhammā katipāhaṃ aññasmiṃ gehe vasi. Tasmiṃ kāle putto pitaraṃ āha – ‘‘tāta, mama mātā ettakena na bujjhati, tumhe mama mātu maṅkubhāvakaraṇatthaṃ ‘asukagāmake mama mātuladhītā atthi , sā mayhaṃ pitarañca puttañca mañca paṭijaggissati, taṃ ānessāmī’ti vatvā mālāgandhādīni ādāya yānakena nikkhamitvā khettaṃ anuvicaritvā sāyaṃ āgacchathā’’ti. So tathā akāsi.
萨维达诃听闻长老之子所述，生欢喜意，便对子曰：「我们走吧，父亲。」与子共乘车，坐于车中，饮用乳糜。那不守戒律者妇人顿时愤怒，谩骂道：「可恶的黑眼女，离开我们的家！」起身，涂抹牛粪污秽屋舍，煮乳糜后巡察来路；见他们来时，便怒骂说：「你们带着那黑眼女出来了！」又骂道：「可恶的，你竟带回那黑眼女！」萨维达诃却下车令车离开，说：「你为何不守戒律？」又殴打她，驱赶说：「从这里绕路，别踏入家门。」于是父子俱沐浴，我亦沐浴，亦食用乳糜。那妇人作种种恶行，在别处住过一段时间。此时长子对父亲曰：「父亲，我母亲如今不理睬我，你们为了让我母亲归家，使姑姊女因病而忧苦，遂取花香等物品，乘车出门，巡视田地，晚间归来。」遂如是行。
Paṭivissakakule itthiyo ‘‘sāmiko kira te aññaṃ bhariyaṃ ānetuṃ asukagāmaṃ nāma gato’’ti tassā ācikkhiṃsu. Sā ‘‘dānimhi naṭṭhā, natthi me puna okāso’’ti bhītā tasitā hutvā ‘‘puttameva yācissāmī’’ti paṇḍitaputtassa santikaṃ gantvā tassa pādesu patitvā ‘‘tāta, taṃ ṭhapetvā añño mama paṭisaraṇaṃ natthi, ito paṭṭhāya tava pitarañca pitāmahañca alaṅkatacetiyaṃ viya paṭijaggissāmi, puna mayhaṃ imasmiṃ ghare pavesanaṃ karohī’’ti āha. So ‘‘sādhu, amma, sace puna evarūpaṃ na karissatha, karissāmi, appamattā hothā’’ti vatvā pitu āgatakāle dasamaṃ gāthamāha –
彼时帕蒂维萨卡之族妇人说：「你的主人确实到名曰阿速迦迦摩的地方，打算带别的妻子来。」其人闻言后恐惧害怕，说：「如今已无立足之地，恐无机会重来。」遂走向长老之子，请求曰：「孩子啊，请你向你父亲和祖父像庄严的佛塔那样亲近合礼，我无他依靠，请你担待此事，使我得以重新进入此家。」彼曰：「善哉，母亲，若你以后不作此等事，我必谨慎行事。」父亲归时，吟诵第十偈——
§91
91.
‘‘Yā te sā bhariyā anariyarūpā, mātā mamesā sakiyā janetti;
「那妇人是你的妻子，乃是不贤的；是我的母亲，她生育了属于释迦族的子孙；
Dantā kareṇūva vasūpanītā, sā pāpadhammā punarāvajātū’’ti.
牙齿如钩般被割断，这等恶行再次重现。
Tattha kareṇūvāti tāta, idāni sā āneñjakāraṇaṃ kārikā hatthinī viya dantā vasaṃ upanītā nibbisevanā jātā. Punarāgajātūti puna imaṃ gehaṃ āgacchatūti.
此处所谓『钩』者，即如今由杀害象母之故，牙齿如象牙般被折断，乃致失势貌。所谓『再次重现』，即再次归来至此屋舍也。
Evaṃ so pitu dhammaṃ kathetvā gantvā mātaraṃ ānesi. Sā sāmikañca sasurañca khamāpetvā tato paṭṭhāya dantā dhammena samannāgatā hutvā sāmikañca sasurañca puttañca paṭijaggi. Ubhopi ca puttassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni karitvā saggaparāyaṇā ahesuṃ.
于是他说完父亲之事后，便去迎接其母。她宽恕丈夫与岳父，作好准备，具足断齿法，接受丈夫与岳父及儿子。二者并劝导儿子，行善积德，希求天上世界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne pituposako sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā pitā ca putto ca suṇisā ca teyeva ahesuṃ, paṇḍitakumāro pana ahameva ahosinti.
佛陀承受此法义宣说，昭示真实，阐明此缘起故事，于真实终结时，其父亲侍者证得初果入流果。彼时父子与亲属俱在场，而智者小王子乃吾即是也。
Takkalajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《塔咖拉本生》注释，第八。
[447] 9. Mahādhammapālajātakavaṇṇanā
【447】九、大护法王本生注释
Kiṃte vatanti idaṃ satthā paṭhamagamanena kapilapuraṃ gantvā nigrodhārāme viharanto pitu nivesane rañño asaddahanaṃ ārabbha kathesi. Tadā hi suddhodanamahārājā vīsatisahassabhikkhuparivārassa bhagavato attano nivesane yāgukhajjakaṃ datvā antarābhatte sammodanīyaṃ kathaṃ kathento ‘‘bhante, tumhākaṃ padhānakāle devatā āgantvā ākāse ṭhatvā ‘putto te siddhatthakumāro appāhāratāya mato’ti mayhaṃ ārocesu’’nti āha. Satthārā ca ‘‘saddahi, mahārājā’’ti vutte ‘‘na saddahiṃ, bhante, ākāse ṭhatvā kathentiyopi devatā, ‘mama puttassa bodhitale buddhattaṃ appatvā parinibbānaṃ nāma natthī’ti paṭikkhipi’’nti āha. ‘‘Mahārāja, pubbepi tvaṃ mahādhammapālakālepi ‘putto te mato imānissa aṭṭhīnī’ti dassetvā vadantassapi disāpāmokkhācariyassa ‘amhākaṃ kule taruṇakāle kālakiriyā nāma natthī’ti na saddahi, idāni pana kasmā saddahissasī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
佛陀初次来到迦毗罗卫城，住于无忧树园，向父王述说因缘。彼时净饭王奉献二万五千比库众食，饭间欢乐时分享佳话，佛言：“尊者，当年你受首禅时，有天神显现空中告诉我‘你的儿子悉达多太子受食不足的苦恼’。”王曰：“尊者，我听闻了。”佛告：“未曾听闻，天神未曾于空中说法，曾告我‘我儿菩提地未成佛道，而涅槃无可得’。”佛续言：“当年父王你于大护法王时代，亦曾示现‘你的儿子命短仅八十’，即便如此，示现的释迦牟尼祖师指出‘我族中青年时皆无长寿’，你当时不信，今为何有信？”由此使王回忆往昔缘起。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente kāsiraṭṭhe dhammapālagāmo nāma ahosi. So dhammapālakulassa vasanatāya etaṃ nāmaṃ labhi. Tattha dasannaṃ kusalakammapathānaṃ pālanato ‘‘dhammapālo’’tveva paññāto brāhmaṇo paṭivasati, tassa kule antamaso dāsakammakarāpi dānaṃ denti, sīlaṃ rakkhanti, uposathakammaṃ karonti. Tadā bodhisatto tasmiṃ kule nibbatti, ‘‘dhammapālakumāro’’tvevassa nāmaṃ kariṃsu. Atha naṃ vayappattaṃ pitā sahassaṃ datvā sippuggahaṇatthāya takkasilaṃ pesesi. So tattha gantvā disāpāmokkhācariyassa santike sippaṃ uggaṇhi, pañcannaṃ māṇavakasatānaṃ jeṭṭhantevāsiko ahosi. Tadā ācariyassa jeṭṭhaputto kālamakāsi. Ācariyo māṇavakaparivuto ñātigaṇena saddhiṃ rodanto kandanto susāne tassa sarīrakiccaṃ kāreti. Tattha ācariyo ca ñātivaggo cassa antevāsikā ca rodanti paridevanti, dhammapāloyeveko na rodati na paridevati. Apica kho pana tesu pañcasatesu māṇavesu susānā āgamma ācariyassa santike nisīditvā ‘‘aho evarūpo nāma ācārasampanno taruṇamāṇavo taruṇakāleyeva mātāpitūhi vippayutto maraṇappatto’’ti vadantesu ‘‘sammā, tumhe ‘taruṇo’ti bhaṇatha, atha kasmā taruṇakāleyeva marati, nanu ayuttaṃ taruṇakāle maritu’’nti āha.
过去，在巴拉那西有一位名叫梵达特的国王，治理着迦尸国，他以守护法教为名而得名。由于他是法护家族的成员，获得了这个称号。那里因守护十大善法而被称为“法护”，是一位通达智慧的婆罗门居住。他家族中最末端的奴役者也施舍供养，奉持戒律，行持浴佛仪式。那时菩萨出生于那个家族，被名为“法护少年”。后来他年长，父亲给了他一千用于学习手工艺，并派他前往。从那里他到达了指导解脱道的老师处，学习技艺，成为五十名学生中的长老。那时老师的长子名叫迦罗摩迦尸。老师与弟子家属们一同哭泣，悲伤地护理老师的身体。老师与家属们都在哀伤、悲悼，但只有法护一人既不哭泣也不悲伤。但在五百名学生中，看到老师身体惨状的学生们来到老师跟前坐下，说：“啊，如此有教养的年轻人，正值年少就被父母舍弃死去了。”他们说：“确实，年轻时称为少年，怎会年轻时即死呢？难道不是发生了千年之年才死的吗？”
Atha naṃ te āhaṃsu ‘‘kiṃ pana samma, tvaṃ imesaṃ sattānaṃ maraṇabhāvaṃ na jānāsī’’ti? Jānāmi, taruṇakāle pana na maranti, mahallakakāleyeva marantīti. Nanu aniccā sabbe saṅkhārā hutvā abhāvinoti? ‘‘Saccaṃ aniccā, daharakāle pana sattā na maranti, mahallakakāle maranti, aniccataṃ pāpuṇantī’’ti. ‘‘Kiṃ samma, dhammapāla, tumhākaṃ gehe na keci marantī’’ti? ‘‘Daharakāle pana na maranti, mahallakakāleyeva marantī’’ti. ‘‘Kiṃ panesā tumhākaṃ kulapaveṇī’’ti? ‘‘Āma kulapaveṇī’’ti. Māṇavā taṃ tassa kathaṃ ācariyassa ārocesuṃ. Atha naṃ so pakkosāpetvā pucchi ‘‘saccaṃ kira tāta dhammapāla, tumhākaṃ kule daharakāle na mīyantī’’ti? ‘‘Saccaṃ ācariyā’’ti. So tassa vacanaṃ sutvā cintesi ‘‘ayaṃ ativiya acchariyaṃ vadati, imassa pitu santikaṃ gantvā pucchitvā sace etaṃ saccaṃ, ahampi tameva dhammaṃ pūressāmī’’ti. So puttassa kattabbakiccaṃ katvā sattaṭṭhadivasaccayena dhammapālaṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta, ahaṃ khippaṃ āgamissāmi, yāva mamāgamanā ime māṇave sippaṃ vācehī’’ti vatvā ekassa eḷakassa aṭṭhīni gahetvā dhovitvā pasibbake katvā ekaṃ cūḷupaṭṭhākaṃ ādāya takkasilato nikkhamitvā anupubbena taṃ gāmaṃ patvā ‘‘kataraṃ mahādhammapālassa geha’’nti pucchitvā gantvā dvāre aṭṭhāsi. Brāhmaṇassa dāsamanussesu yo yo paṭhamaṃ addasa, so so ācariyassa hatthato chattaṃ gaṇhi, upāhanaṃ gaṇhi, upaṭṭhākassapi hatthato pasibbakaṃ gaṇhi. ‘‘Puttassa vo dhammapālakumārassa ācariyo dvāre ṭhitoti kumārassa pitu ārocethā’’ti ca vuttā ‘‘sādhū’’ti gantvā ārocayiṃsu. So vegena dvāramūlaṃ gantvā ‘‘ito ethā’’ti taṃ gharaṃ abhinetvā pallaṅke nisīdāpetvā sabbaṃ pādadhovanādikiccaṃ akāsi.
于是他们问他：“那么你说实话吧，你真不知道这些众生为什么会死？”他答道：“我知道，他们不在少年时死，却在盛年时死。”他们说：“一切造作皆无常，岂非如此？”他说：“的确无常，年轻时生灵不死，到盛年时才死，正应如此无常。”他们问：“那么法护，你家中没人死亡吗？”他说：“年轻时没人死，盛年时才死亡。”又问：“那你们家族的长者是谁？”他说：“正是族内长老。”少年对老师如何说起。于是他激动起来问：“法护，确实你们家族在年轻时没人死亡吗？”他说：“是真的，老师。”听了这话，他思虑：“此人说得过于奇特，我若亲自去问他父亲，如若真实，我也将依此完善法理。”他完成了该做的事情，七十七天后又去见法护，说：“老师，我很快来，一直到我回来你要教给我这些学生技艺。”拿着一捆八根竹片，洗净装袋，带着小卷轴，从寺院出发，渐渐向村子走去，问道：“哪是大法护的宅邸？”然后在门口站立。婆罗门家里的奴婢们一见他，便用手撑着伞和帕子，侍奉照顾。有人通报老师说：“法护少年的老师站在门口，请叫他进来。”他们说“好”，便去报告。老师迅速来至门前，说：“从这里至此”，领他入内，安坐床榻之上，准备好洗脚及一切服侍。
Ācariyo bhuttabhojano sukhakathāya nisinnakāle ‘‘brāhmaṇa, putto te dhammapālakumāro paññavā tiṇṇaṃ vedānaṃ aṭṭhārasannañca sippānaṃ nipphattiṃ patto, apica kho panekena aphāsukena jīvitakkhayaṃ patto, sabbe saṅkhārā aniccā, mā socitthā’’ti āha. Brāhmaṇo pāṇiṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasi. ‘‘Kiṃ nu brāhmaṇa, hasasī’’ti ca vutte ‘‘mayhaṃ putto na marati, añño koci mato bhavissatī’’ti āha. ‘‘Brāhmaṇa, puttoyeva te mato, puttasseva te aṭṭhīni disvā saddahā’’ti aṭṭhīni nīharitvā ‘‘imāni te puttassa aṭṭhīnī’’ti āha. Etāni eḷakassa vā sunakhassa vā bhavissanti, mayhaṃ pana putto na marati, amhākāñhi kule yāva sattamā kulaparivaṭṭā taruṇakāle matapubbā nāma natthi, tvaṃ musā bhaṇasīti. Tasmiṃ khaṇe sabbepi pāṇiṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasiṃsu. Ācariyo taṃ acchariyaṃ disvā somanassappatto hutvā ‘‘brāhmaṇa, tumhākaṃ kulapaveṇiyaṃ daharānaṃ amaraṇena na sakkā ahetukena bhavituṃ, kena vo kāraṇena daharā na mīyantī’’ti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
老师坐下诵食，闲谈愉快时说：“婆罗门，你儿子法护少年智识过人，已达十八种技艺的完成，却也因一念不善遇生死危难，一切造作皆无常，不宜忧伤。”婆罗门拍手大笑。问：“婆罗门，为何笑？”他说：“我儿子不死，别人岂会成为我的儿子？”他说：“婆罗门，你儿子正是我的儿子，看到他手中的八根竹片就可信。”拿出八根竹片，说：“这些是你儿子的竹片，将来这里或那里会存在，但我的儿子不死，我族中七代的长者在年轻时死去，实为谬言。”那刻他们再掩口大笑。老师见其奇妙，感到欢喜说：“婆罗门，你们族中少年的不死绝非无因无缘，因何少年不死亡呢？”
§92
92.
‘‘Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
“你们的确行何戒律？此果报是何等纯洁？
Akkhāhi me brāhmaṇa etamatthaṃ, kasmā nu tumhaṃ daharā na mīyare’’ti.
婆罗门，请告诉我这因缘，为何你们少年不死？”
Tattha vatanti vatasamādānaṃ. Brahmacariyanti seṭṭhacariyaṃ. Kissa suciṇṇassāti tumhākaṃ kule daharānaṃ amaraṇaṃ nāma katarasucaritassa vipākoti.
此处所谓‘因缘’是指修行。所谓‘戒律’是指你们家中少年的不死，是何种善行所致的果报。
Taṃ sutvā brāhmaṇo yesaṃ guṇānaṃ ānubhāvena tasmiṃ kule daharā na mīyanti, te vaṇṇayanto –
听闻此语后，那些因种种善行优势而在本族中使少年得以不死的婆罗门，便赞叹说——
§93
93.
‘‘Dhammaṃ carāma na musā bhaṇāma, pāpāni kammāni parivajjayāma;
“我们行持法，不妄语不虚，说，不行恶业而常远离；
Anariyaṃ parivajjemu sabbaṃ, tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare.
凡非圣人所为之事，皆当避免，故我等少年不至于死亡。
§94
94.
‘‘Suṇoma dhammaṃ asataṃ satañca, na cāpi dhammaṃ asataṃ rocayāma;
“我们听闻法，辨别虚实，未使虚法悦心；抛弃不善者，不舍善者，故我等少年不至于死亡。
Hitvā asante na jahāma sante, tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare.
「舍离不善者，我们不舍善者，因此我们的年轻人不会死去」
§95
95.
‘‘Pubbeva dānā sumanā bhavāma, dadampi ve attamanā bhavāma;
“过去众善施予，我们心生欢喜，今亦以己之心给予。”
Datvāpi ve nānutappāma pacchā, tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare.
即使后来再无悔意，因此我们孩童也不死去。
§96
96.
‘‘Samaṇe mayaṃ brāhmaṇe addhike ca, vanibbake yācanake dalidde;
我们在沙门、婆罗门以及林中住持、乞食者中，
Annena pānena abhitappayāma, tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare.
以食物和饮水而自养生，为此我们孩童也不死去。
§97
97.
‘‘Mayañca bhariyaṃ nātikkamāma, amhe ca bhariyā nātikkamanti;
我们也不轻视妻子，妻子们也不轻视我们，
Aññatra tāhi brahmacariyaṃ carāma, tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare.
除她们外，我们恪守出家戒律，因此我们孩童也不死去。
§98
98.
‘‘Pāṇātipātā viramāma sabbe, loke adinnaṃ parivajjayāma;
我们断绝一切杀生行为，在世间远离非法取物；
Amajjapā nopi musā bhaṇāma, tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare.
我们不说无根据的话，也不说妄语，因此我们这些儿童不会早逝。
§99
99.
‘‘Etāsu ve jāyare suttamāsu, medhāvino honti pahūtapaññā;
这些真正出生于正法的人，智慧通达，拥有广大智慧；
Bahussutā vedaguno ca honti, tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare.
广泛学习且具备知识资质，因此我们这些儿童不会早逝。
§100
100.
‘‘Mātā pitā ca bhaginī bhātaro ca, puttā ca dārā ca mayañca sabbe;
母亲、父亲、姐妹、兄弟，以及儿子和妻子，甚至我自己，都是；
Dhammaṃ carāma paralokahetu, tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare.
修行法门，缘于他方世界的利益，因此我们这些儿童不会早逝。
§101
101.
一百零一。
‘‘Dāsā ca dāsyo anujīvino ca, paricārakā kammakarā ca sabbe;
『奴隶与奴役者、依赖为生者，以及供养劳动者，都是如此，
Dhammaṃ caranti paralokahetu, tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare’’ti. –
他们修习法以为彼世利益，因此我等年少者不会死去。』
Imā gāthā āha.
此为偈语所说。
Tattha dhammaṃ carāmāti dasakusalakammapathadhammaṃ carāma, attano jīvitahetu antamaso kunthakipillikampi jīvitā na voropema, parabhaṇḍaṃ lobhacittena na olokemāti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Musāvādo cettha musāvādissa akaraṇapāpaṃ nāma natthīti ussannavasena puna vutto. Te kira hasādhippāyenapi musā na bhaṇanti. Pāpānīti sabbāni nirayagāmikammāni. Anariyanti ariyagarahitaṃ sabbaṃ asundaraṃ aparisuddhaṃ kammaṃ parivajjayāma. Tasmā hi amhanti ettha hi-kāro nipātamatto, tena kāraṇena amhākaṃ daharā na mīyanti, antarā akālamaraṇaṃ nāma no natthīti attho. ‘‘Tasmā amha’’ntipi pāṭho. Suṇomāti mayaṃ kiriyavādānaṃ sappurisānaṃ kusaladīpanampi asappurisānaṃ akusaladīpanampi dhammaṃ suṇoma , so pana no sutamattakova hoti, taṃ na rocayāma. Tehi pana no saddhiṃ viggaho vā vivādo vā mā hotūti dhammaṃ suṇāma, sutvāpi hitvā asante sante vattāma, ekampi khaṇaṃ na jahāma sante, pāpamitte pahāya kalyāṇamittasevinova homāti.
其中“修习法”是指修持十种善业道的法，意指为了自己生命的缘故，不舍弃如跗节猕猴般微薄的生命，不用贪婪心去贪取他人之物。此处须详尽说明。此处谎语是指不造谎语罪，意谓不存在谎言故反复讲解。众谓即使在戏笑欺骗之时也不说谎。所谓恶者，是指一切堕入地狱的业。所谓非圣，是指违背圣贤的全部不美不净之业，应当远离。故此“我等”之所以不会死去，乃因此无间断之故。其义即是不生无时无刻的死。经文中“故此我等”乃是此义。我们因听闻善人之教导，亦听闻不善人之教导，故而修习法。然若只是听闻而无实际利益，将不悦受用。我们与诸人无论辩论或争论，听法后虽有矛盾仍保持安静，从不因一念而舍弃和睦，似乎舍弃恶友而亲近良友般修行。
Samaṇe mayaṃ brāhmaṇeti mayaṃ samitapāpe bāhitapāpe paccekabuddhasamaṇabrāhmaṇepi avasesadhammikasamaṇabrāhmaṇepi addhikayācake sesajanepi annapānena abhitappemāti attho. Pāḷiyaṃ pana ayaṃ gāthā ‘‘pubbeva dānā’’ti gāthāya pacchato āgatā. Nātikkamāmāti attano bhariyaṃ atikkamitvā bahi aññaṃ micchācāraṃ na karoma. Aññatra tāhīti tā attano bhariyā ṭhapetvā sesaitthīsu brahmacariyaṃ carāma, amhākaṃ bhariyāpi sesapurisesu evameva vattanti. Jāyareti jāyanti. Suttamāsūti susīlāsu uttamitthīsu. Idaṃ vuttaṃ hoti – ye etāsu sampannasīlāsu uttamitthīsu amhākaṃ puttā jāyanti, te medhāvinoti evaṃpakārā honti, kuto tesaṃ antarā maraṇaṃ, tasmāpi amhākaṃ kule daharā na marantīti. Dhammaṃ carāmāti paralokatthāya tividhasucaritadhammaṃ carāma. Dāsyoti dāsiyo.
对沙门与婆罗门，我等即是这样，即使有轻罪与重罪，也敬重诸同为世出世间道理的沙门婆罗门。此巴利偈语是“从前布施”一偈之后所来。意谓不越过自己的妻子，不与他人通恶行。若有，除了自身妻子外别无他侣。我们修持余后之法，放置自己的妻子，守持梵行。我们妻子亦在众贤之中行持如是。子女出生，即孩子们出生。良善且纯洁者称为正妻，此意乃说我们子孙出生于此等正妻，故他们聪慧堪称如此，彼无死亡之忧，故我等世代年少不死。修习法，是为了彼世利，行为纯正清净。奴隶即奴才。
Avasāne –
最后——
§102
102.
‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahati;
「法确实守护行法者，善行之法带来安乐；」
Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī.
「此即善行于法之利益，行法者不趣恶趣。」
§103
103.
‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, chattaṃ mahantaṃ viya vassakāle;
「法确实守护行法者，犹如雨季中之大伞盖；」
Dhammena gutto mama dhammapālo, aññassa aṭṭhīni sukhī kumāro’’ti. –
「法所护者乃我法护者，别人的骨骼幸福的少年。」
Imāhi dvīhi gāthāhi dhammacārīnaṃ guṇaṃ kathesi.
以这两偈颂述说修行者的品德。
Tattha rakkhatīti dhammo nāmeso rakkhito attano rakkhitaṃ paṭirakkhati. Sukhamāvahatīti devamanussasukhañceva nibbānasukhañca āvahati. Naduggatinti nirayādibhedaṃ duggatiṃ na gacchati. Evaṃ brāhmaṇa, mayaṃ dhammaṃ rakkhāma, dhammopi amhe rakkhatīti dasseti. Dhammena guttoti mahāchattasadisena attanā gopitadhammena gutto. Aññassa aṭṭhīnīti tayā ānītāni aṭṭhīni aññassa eḷakassa vā sunakhassa vā aṭṭhīni bhavissanti, chaḍḍethetāni, mama putto sukhī kumāroti.
其中「保护」者，谓法，名为保护，自身被保护即加以守护。所谓带来幸福者，意指令天人及人世的幸福，及涅槃的安乐。所谓「不善去处」，乃地狱等诸恶趣，不往彼处。如此，婆罗门啊，我们护持此法，此法亦护持我们。谓「法所护」如大遮盖，自己守卫；「别人骨骼」者，为他所取而废弃的八根骨头，言说：我的儿子是幸福的少年。
Taṃ sutvā ācariyo ‘‘mayhaṃ āgamanaṃ suāgamanaṃ, saphalaṃ, no nipphala’’nti sañjātasomanasso dhammapālassa pitaraṃ khamāpetvā ‘‘mayā āgacchantena tumhākaṃ vīmaṃsanatthāya imāni eḷakaaṭṭhīni ābhatāni, putto te arogoyeva, tumhākaṃ rakkhitadhammaṃ mayhampi dethā’’ti paṇṇe likhitvā katipāhaṃ tattha vasitvā takkasilaṃ gantvā dhammapālaṃ sabbasippāni sikkhāpetvā mahantena parivārena pesesi.
闻此，老师心生欢喜，言：「我之来临与回返，皆有成效，不虚无。」便宽恕护法者之父，书写契约以示曰：「以我来者，护持诸骨，为你复健，若子康健，将以你所护之法，归于我。」契约书写后，于数月间安居其处，赴塔学习经律，教导护法者，赋予其各项技艺，并遣至大队中。
Satthā suddhodanamahārājassa imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne rājā anāgāmiphale patiṭṭhahi. Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṃ, ācariyo sāriputto, parisā buddhaparisā, dhammapālakumāro pana ahameva ahosinti.
尊师取此法施予净头大王，宣说真实，举例如本生故事，真实讲毕，国王证得不退转圣果。时父母及王族皆成圣者，老师为沙利子，众多佛弟子群集；护法少年来者，正是我本人也。
Mahādhammapālajātakavaṇṇanā navamā. · 《大护法本生》注释，第九。
[448] 10. Kukkuṭajātakavaṇṇanā
【448】第十讲《鸡王本生经》注疏
Nāsmasekatapāpamhīti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanaṃ ārabbha kathesi. Dhammasabhāyañhi bhikkhū devadattassa aguṇakathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, devadatto dhanuggahādipayojanena dasabalassa vadhatthameva upāyaṃ karotī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi esa mayhaṃ vadhāya parisakkiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊在一处树林中住止时，就在天人德达多被杀之事上开始议论。比库们在法会中议论说：『彼友，德达多因弓箭等兵器之缘，正谋杀十方众力的手段』。世尊来到，说：『诸比库，此时有何人坐于议论处？』询问后，答曰：『师，现时此人，过去时亦曾密谋害我』，于是将往昔经历启述。
Atīte kosambiyaṃ kosambako nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto ekasmiṃ veḷuvane kukkuṭayoniyaṃ nibbattitvā anekasatakukkuṭaparivāro araññe vasati, tassāvidūre eko seno vasati . So upāyena ekekaṃ kukkuṭaṃ gahetvā khādanto ṭhapetvā bodhisattaṃ sese khādi, bodhisatto ekakova ahosi. So appamatto velāya gocaraṃ gahetvā veḷuvanaṃ pavisitvā vasati. So seno taṃ gaṇhituṃ asakkonto ‘‘ekena naṃ upāyena upalāpetvā gaṇhissāmī’’ti cintetvā tassāvidūre sākhāya nilīyitvā ‘‘samma kukkuṭarāja, tvaṃ mayhaṃ kasmā bhāyasi, ahaṃ tayā saddhiṃ vissāsaṃ kattukāmo, asukasmiṃ nāma padese sampannagocaro, tattha ubhopi gocaraṃ gahetvā aññamaññaṃ piyasaṃvāsaṃ vasissāmā’’ti āha. Atha naṃ bodhisatto āha ‘‘samma, mayhaṃ tayā saddhiṃ vissāso nāma natthi, gaccha tva’’nti. ‘‘Samma, tvaṃ mayā pubbe katapāpatāya na saddahasi, ito paṭṭhāya evarūpaṃ na karissāmī’’ti. ‘‘Na mayhaṃ tādisena sahāyenattho, gaccha tva’’nti. Iti naṃ yāvatatiyaṃ paṭikkhipitvā ‘‘etehi aṅgehi samannāgatena puggalena saddhiṃ vissāso nāma kātuṃ na vaṭṭatī’’ti vanaghaṭaṃ unnādento devatāsu sādhukāraṃ dadamānāsu dhammakathaṃ samuṭṭhāpento –
过去时，迦湿弥国有名为迦湿磨的王当政。当时菩提萨埵生于一处树林中鸡族之地，有数百只鸡群在野林中栖息。远处有一鸡群敌对驻扎。彼鸡群以计策单独捕获一鸡，食用后施舍菩提萨埵，其后菩提萨埵仅存一只。他勤谨选时机，进入树林生活。彼鸡群无法捕获，思惟『单独之计捕捉之』，于是在远处树枝隐藏，说：『尊鸡王，为何惧我？我欲与你结信任，于不安之地并行生活，共享地界』。菩提萨埵因此说：『诚然，我不信汝，去吧。』『因汝昔日之恶行，不信我，今后亦不为助。去吧。』于是，他断绝关系，展开说教，盛赞善行，宣讲天人法义。
§104
104.
‘‘Nāsmase katapāpamhi, nāsmase alikavādine;
『我不在此恶因中，亦非说妄语者；
Nāsmase attatthapaññamhi, atisantepi nāsmase.
不自利智慧者，纵然极多亦非我。
§105
105.
‘‘Bhavanti heke purisā, gopipāsikajātikā;
「有些人，出身世俗护卫之家；
Ghasanti maññe mittāni, vācāya na ca kammunā.
我以为他们毁坏朋友，不通过言语亦非行为。
§106
106.
‘‘Sukkhañjalipaggahitā , vācāya paliguṇṭhitā;
「双手合十作礼，言辞柔和圆融；
Manussapheggū nāsīde, yasmiṃ natthi kataññutā.
在人群中无所依凭，缺乏感恩之心。
§107
107.
‘‘Na hi aññaññacittānaṃ, itthīnaṃ purisāna vā;
在他心意不一者，无论是女性还是男性，
Nānāvikatvā saṃsaggaṃ, tādisampi ca nāsmase.
彼此交合多样紊乱，这样者我们亦不拥有。
§108
108.
‘‘Anariyakammamokkantaṃ, athetaṃ sabbaghātinaṃ;
非圣贤所为之业，恶性破坏遍及，
Nisitaṃva paṭicchannaṃ, tādisampi ca nāsmase.
如同紧闭遮蔽一般，这样者我们亦不拥有。
§109
109.
‘‘Mittarūpenidhekacce, sākhalyena acetasā;
「有些人虽然是朋友，却因内心贪欲而无知，心不清净；
Vividhehi upāyanti, tādisampi ca nāsmase.
用各种手段欺诈，还彼此不信任。」
§110
110.
‘‘Āmisaṃ vā dhanaṃ vāpi, yattha passati tādiso;
「不论是食物或财物，只要看到此类之物，
Dubbhiṃ karoti dummedho, tañca hantvāna gacchatī’’ti. – imā gāthā āha;
愚痴之人便生嗔恨，除非杀了它才会离开。」这就是这句偈颂的含义。
Tattha nāsmaseti nāssase. Ayameva vā pāṭho, na vissaseti vuttaṃ hoti. Katapāpamhīti paṭhamaṃ katapāpe puggale. Alikavādineti musāvādimhipi na vissase. Tassa hi akattabbaṃ nāma pāpaṃ natthi. Nāsmase attatthapaññamhīti attano atthāya eva yassa paññā snehavasena na bhajati, dhanatthikova bhajati, tasmiṃ attatthapaññepi na vissase. Atisanteti anto upasame avijjamāneyeva ca bahi upasamadassanena atisante viya paṭicchannakammantepi bilapaṭicchannaāsīvisasadise kuhakapuggale. Gopipāsikajātikāti gunnaṃ pipāsakajātikā viya, pipāsitagosadisāti vuttaṃ hoti. Yathā pipāsitagāvo titthaṃ otaritvā mukhapūraṃ udakaṃ pivanti, na pana udakassa kattabbayuttakaṃ karonti, evameva ekacce ‘‘idañcidañca karissāmā’’ti madhuravacanena mittāni ghasanti, piyavacanānucchavikaṃ pana na karonti, tādisesu vissāso mahato anatthāya hotīti dīpeti.
此处的‘不信’并非否认，因为这只是其中的一种诠释而不应妄信。所谓‘恶人’是指首恶之人。‘不信谬说’是指即便是谎言也不加信受。所谓不信，即没有自己的智慧与自利之见，不以智慧之情爱亲近，反像利益财物一样亲近，因此对自己利益的正确智见也不信任。‘极端’是指内心迷失而无明未灭，行止外露如同迷失中人一般，或因被业障遮蔽而无法断除，犹如遮蔽的恶灵般的不善之人。‘护卫穷饥者家’是指那些如对渴求者贪心的家族一样贪求利益的人，如同贪欲之牛渡河到水边饮水，却不将水视为可占有和利用；同样有些人说「我会做这个那个」，用甜言蜜语讨好朋友，却不真正为其付出，对这等人信任反而害了自己，这就是偈文所揭示的巨大无益之意。
Sukkhañjalipaggahitāti paggahitatucchaañjalino. Vācāya paliguṇṭhitāti ‘‘idaṃ dassāma, idaṃ karissāmā’’ti vacanena paṭicchādikā. Manussapheggūti evarūpā asārakā manussā manussapheggū nāma. Nāsīdeti na āsīde evarūpe na upagaccheyya. Yasmiṃ natthīti yasmiñca puggale kataññutā natthi, tampi nāsīdeti attho. Aññaññacittānanti aññenaññena cittena samannāgatānaṃ , lahucittānanti attho. Evarūpānaṃ itthīnaṃ vā purisānaṃ vā na vissaseti dīpeti. Nānāvikatvā saṃsagganti yopi na sakkā anupagantvā etassa antarāyaṃ kātunti antarāyakaraṇatthaṃ nānākāraṇehi saṃsaggamāvikatvā daḷhaṃ karitvā pacchā antarāyaṃ karoti, tādisampi puggalaṃ nāsmase na vissaseyyāti dīpeti.
『空手合掌者』，谓合掌而手中空无所有之人。『以言语遮覆者』，谓以「此物我将布施、此事我将为之」等言语加以掩饰遮盖之人。『人中糟粕』，谓如此这般毫无实质之人，名为人中糟粕。『莫亲近』者，谓对如此之人，不应亲近、不应接近。『彼中无有』者，谓于某补特伽罗身上若无知恩感恩之心，亦不应亲近之，此为其义。『心思不定者』，谓具有变幻不定之心者，即心志轻浮之义。此句阐明：对如此这般之女人或男人，皆不应信赖。『以种种方式交往而揭露』者，谓亦有人虽无法直接接近而加害，却为了制造障难，以种种手段深结交往、使关系牢固，而后再从中作梗，对于如此之补特伽罗，亦不应信任、不应信赖，此为所阐明之义。
Anariyakammamokkantati anariyānaṃ dussīlānaṃ kammaṃ otaritvā ṭhitaṃ. Athetanti athiraṃ appatiṭṭhitavacanaṃ. Sabbaghātinanti okāsaṃ labhitvā sabbesaṃ upaghātakaraṃ. Nisitaṃvapaṭicchannanti kosiyā vā pilotikāya vā paṭicchannaṃ nisitakhaggamiva. Tādisampīti evarūpampi amittaṃ mittapatirūpakaṃ na vissaseyya. Sākhalyenāti maṭṭhavacanena. Acetasāti acittakena. Vacanameva hi nesaṃ maṭṭhaṃ, cittaṃ pana thaddhaṃ pharusaṃ. Vividhehīti vividhehi upāyehi otārāpekkhā upagacchanti. Tādisampīti yo etehi amittehi mittapatirūpakehi sadiso hoti, tampi na vissaseti attho. Āmisanti khādanīyabhojanīyaṃ. Dhananti mañcapaṭipādakaṃ ādiṃ katvā avasesaṃ. Yattha passatīti sahāyakagehe yasmiṃ ṭhāne passati. Dubbhiṃ karotīti dubbhicittaṃ uppādeti, taṃ dhanaṃ harati. Tañca hantvānāti tañca sahāyakampi chetvā gacchati. Iti imā satta gāthā kukkuṭarājā kathesi.
『非圣业之沉溺』者，沉溺并安住于无戒破戒之非圣者所行之业也。『不稳固』者，不坚固、无所依止之言也。『摧毁一切』者，一旦得到机会便伤害所有人也。『如藏于鞘中之利刃』者，犹如以丝绸或布片包覆遮藏之磨利宝剑也。『即便如此之人』者，即便是如此这般之怨敌假装为友，亦不应信赖之意也。『以柔和之言』者，以圆滑平顺之言语也。『无心』者，内心空洞无情也。盖彼等之言语虽平顺圆滑，然其内心则刚硬粗恶。『以种种方法』者，以种种手段，伺机寻隙而后接近也。『即便如此之人』者，凡与此等伪装为友之怨敌相类似者，亦不应信赖，此为其义也。『饮食』者，副食与主食也。『财物』者，以床榻、床脚为首，其余一切财物也。『在其所见之处』者，在友伴家中某一见得到之处所也。『心生背叛』者，生起背叛之心，盗取彼财物也。『并将其杀害』者，乃至将那友伴杀害后离去也。如此这七首偈颂，乃雄鸡王所说也。
§111
111.
此为数字『111.』，为章节或编号标识。
‘‘Mittarūpena bahavo, channā sevanti sattavo;
『以友之形貌，许多众生，遮藏本性而亲近；』
Jahe kāpurise hete, kukkuṭo viya senakaṃ.
『应舍弃此等卑劣之人，犹如雄鸡舍弃塞那咖一般。』
§112
112.
【第一一二节】
‘‘Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati;
『凡对已然发生之义，不能速即了知者，』
Amittavasamanveti, pacchā ca manutappati.
『必失其理趣，事后更生悔恨。』
§113
113.
【第一一三节】
‘‘Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati;
『凡对已然发生之义，速即明达者，』
Muccate sattusambādhā, kukkuṭo viya senakā.
『放逸诸魔缠缚，犹如雄鸡领众。』
§114
114.
【第一一四节】
‘‘Taṃ tādisaṃ kūṭamivoḍḍitaṃ vane, adhammikaṃ niccavidhaṃsakārinaṃ;
『如是』者，如同山岗被筑起篱笆般，譬于森林，表示非法、不正法的不断破坏者；
Ārā vivajjeyya naro vicakkhaṇo, senaṃ yathā kukkuṭo vaṃsakānane’’ti. –
『应被明智人疏远』者，譬如公鸡远离竹林的雀群。
Imā catasso dhammarājena bhāsitā abhisambuddhagāthā.
此四句系佛陀所说之圆满觉悟者偈语。
Tattha jahe kāpurise heteti bhikkhave, ete kāpurise paṇḍito jaheyya. Ha-kāro panettha nipātamattaṃ. Pacchā ca manutappatīti pacchā ca anutappati. Kūṭamivoḍḍitanti vane migānaṃ bandhanatthāya kūṭapāsaṃ viya oḍḍitaṃ. Niccavidhaṃsakārinanti niccaṃ viddhaṃsanakaraṃ. Vaṃsakānaneti yathā vaṃsavane kukkuṭo senaṃ vivajjeti, evaṃ vicakkhaṇo pāpamitte vivajjeyya.
其中说「该弃恶人」，比库，如是者谓恶人者，应由智者弃舍。‘哈烙’此处仅表结束之辞。其后有后悔与不后悔的区别解释。所谓山岗筑篱，譬如森林中用于捕捉猛兽之木桩陷阱。不断破坏者者，谓常常做毁灭破坏之事。竹林喻如竹林中公鸡离开群鸟，明智者应远离恶伴。
Sopi tā gāthā vatvā senaṃ āmantetvā ‘‘sace imasmiṃ ṭhāne vasissasi, jānissāmi te kattabba’’nti tajjesi. Seno tato palāyitvā aññatra gato.
说完此偈后，师告众兵，“若尔等驻于此处，我将告知尔等当作之事”，众兵于是退散，往他处去了。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ bhikkhave devadatto pubbepi mayhaṃ vadhāya parisakkī’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā seno devadatto ahosi, kukkuṭo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊取本教义而说：“比库们，天子德洹陀昔日曾欲杀我”为引，继而说明“当时军队是德洹陀的，公鸡则是我自己。”讲述缘起故事以明义理。
Kukkuṭajātakavaṇṇanā dasamā. · 《鸡本生》注释，第十。
[449] 11. Maṭṭhakuṇḍalījātakavaṇṇanā
［449］11. 马铁坤达利前生故事注释
Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ mataputtaṃ kuṭumbikaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kirekassa buddhupaṭṭhākassa kuṭumbikassa piyaputto kālamakāsi. So puttasokasamappito na nhāyati na bhuñjati na kammante vicāreti, na buddhupaṭṭhānaṃ gacchati, kevalaṃ ‘‘piyaputtaka, maṃ ohāya paṭhamataraṃ gatosī’’tiādīni vatvā vippalapati. Satthā paccūsasamaye lokaṃ olokento tassa sotāpattiphalūpanissayaṃ disvā punadivase bhikkhusaṅghaparivuto sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā katabhattakicco bhikkhū uyyojetvā ānandattherena pacchāsamaṇena tassa gharadvāraṃ agamāsi. Satthu āgatabhāvaṃ kuṭumbikassa ārocesuṃ. Athassa gehajano āsanaṃ paññapetvā satthāraṃ nisīdāpetvā kuṭumbikaṃ pariggahetvā satthu santikaṃ ānesi. Taṃ vanditvā ekamantaṃ nisinnaṃ satthā karuṇāsītalena vacanena āmantetvā ‘‘kiṃ, upāsaka, puttakaṃ anusocasī’’ti pucchitvā ‘‘āma, bhante’’ti vutte ‘‘upāsaka, porāṇakapaṇḍitā putte kālakate sokasamappitā vicarantāpi paṇḍitānaṃ kathaṃ sutvā ‘alabbhanīyaṭṭhāna’nti tathato ñatvā appamattakampi sokaṃ na kariṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
“装饰宝贵的马铁坤达利”是世尊在祇树给孤独园住世时，开始说的一则关于一位有母子的家庭的故事。此人在舍卫城一位尊贵婆罗门学者家中，是家中所珍爱的独子。他因子死之痛，心神忧伤，既不沐浴，不饮食，不工作，也不前往学者父亲处，只是悲叹道：“亲爱的孩子啊，你为何早逝离去？”世尊过后巡视人间，看见此人已得初果的契机，于是隔日携僧团赴舍卫城托钵乞食，喂养比库们，助其生活。阿难长老紧随其后，来到那家门前。家人设立座位，令世尊坐下，迎请那家庭主父来见世尊。家人向世尊顶礼后，世尊端坐一旁，以慈悲凉爽之辞问道：“居士啊，你为何哀伤儿子？”对答“是的，世尊。”世尊教诲说：“居士，古时有学问的父亲，儿子早逝悲伤，即使行走于世亦能听闻贤者之言，明了‘不应怀有无益之处’，从而很快放下忧愁。”应此教诲，那居士洗去过往苦心情绪。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente ekassa mahāvibhavassa brāhmaṇassa putto pañcadasasoḷasavassakāle ekena byādhinā phuṭṭho kālaṃ katvā devaloke nibbatti. Brāhmaṇo tassa kālakiriyato paṭṭhāya susānaṃ gantvā chārikapuñjaṃ āvijjhanto paridevati, sabbakammante pariccajitvā sokasamappito vicarati. Tadā devaputto anuvicaranto taṃ disvā ‘‘ekaṃ upamaṃ katvā sokaṃ harissāmī’’ti tassa susānaṃ gantvā paridevanakāle tasseva puttavaṇṇī hutvā sabbābharaṇapaṭimaṇḍito ekasmiṃ padese ṭhatvā ubho hatthe sīse ṭhapetvā mahāsaddena paridevi. Brāhmaṇo saddaṃ sutvā taṃ oloketvā puttapemaṃ paṭilabhitvā tassa santike ṭhatvā ‘‘tāta māṇava, imasmiṃ susānamajjhe kasmā paridevasī’’ti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
往昔，在波罗奈国有一位名为梵陀的婆罗门，他的儿子十五、十六岁时因病去世，寿终升天。婆罗门见到子死亡后，前往尸体处悲叹不已，弃绝一切事务，沉浸于哀伤之中。此时天神之子循迹来视，思惟曰：“设个比喻来解除其忧愁吧。”当婆罗门在尸体旁悲伤时，天神子化为他的儿子模样，浑身戴满饰物，站在一处，双手托头，用大声悲号。婆罗门听见声音，见到变现，感得父爱之情复燃，心中熄灭哀伤，立于儿子身旁，问道：“子啊，孩儿，何故在此遗体中悲伤？”接着首次作歌曰——
§115
115.
‘‘Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalī, māladhārī haricandanussado;
“装饰宝贵的马铁坤达利，戴着花环，涂抹着檀香；
Bāhā paggayha kandasi, vanamajjhe kiṃ dukkhito tuva’’nti.
双臂举起哭泣，人在林中何以忧伤？”
Tattha alaṅkatoti nānābharaṇavibhūsito. Maṭṭhakuṇḍalīti karaṇapariniṭṭhitehi maṭṭhehi kuṇḍalehi samannāgato. Māladhārīti vicitrakusumamāladharo. Haricandanussadoti suvaṇṇavaṇṇena candanena anulitto. Vanamajjheti susānamajjhe. Kiṃ dukkhito tuvanti kiṃkāraṇā dukkhito tvaṃ, ācikkha, ahaṃ te yaṃ icchasi, taṃ dassāmīti āha.
那里所谓装饰，是指各种各样的佩饰打扮。所谓耳环，是指用手指搁置的、配有环的饰物。所谓花环，是指由各种奇异的鲜花编织而成的花环。所谓麝香檀香，是用黄色光泽的檀香抹抹而成。所谓林中，是指茂密的森林中。有人问：‘你为何忧愁？’‘你为何感到伤心？’‘请告诉我，你所愿意的，我将示现给你。’他说道。
Athassa kathento māṇavo dutiyaṃ gāthamāha –
接着那位学童讲说，第二句诗歌说——
§116
116.
‘‘Sovaṇṇamayo pabhassaro, uppanno rathapañjaro mama;
‘全身金光闪耀，宛如车轮燃起火轮；
Tassa cakkayugaṃ na vindāmi, tena dukkhena jahāmi jīvita’’nti.
我找不到眼睛之轮，于是因其苦恼舍弃了生命。’
Brāhmaṇo sampaṭicchanto tatiyaṃ gāthamāha –
那位婆罗门满怀请求，说出第三句诗歌——
§117
117.
‘‘Sovaṇṇamayaṃ maṇīmayaṃ, lohamayaṃ atha rūpiyāmayaṃ;
『黄金制成的宝石制成的，铜制成的，还有银制成的；
Pāvada rathaṃ karissāmi te, cakkayugaṃ paṭipādayāmi ta’’nti.
我将为你制作纯净的战车，制造车轮组。』
Tattha pāvadāti yādisena te attho yādisaṃ rocesi, tādisaṃ vada, ahaṃ te ratha karissāmi. Paṭipādayāmi tanti taṃ pañjarānurūpaṃ cakkayugaṃ adhigacchāpemi.
其中“纯净”的意思是“如所欲般美好”，表示“如所欲般”的义理，言“我为你筑造战车，制造车轮组。”这里的“制造”指获得与牢笼相应的车轮组。
Taṃ sutvā māṇavena kathitāya gāthāya paṭhamapādaṃ satthā abhisambuddho hutvā kathesi, sesaṃ māṇavo.
听闻此事后，由学童以此颂歌宣说，首先一足，世尊成为正觉者时说，继而余者由学童传述。
§118
118.
‘‘So māṇavo tassa pāvadi, candasūriyā ubhayettha bhātaro;
『所以，学童们，那皎洁的月亮与太阳都在此处，仁兄，』
Sovaṇṇamayo ratho mama, tena cakkayugena sobhatī’’ti.
『我的战车镀上了金色，由此以轮辐联结，显现华美。』
Brāhmaṇo tadanantaraṃ āha –
婆罗门随后言道——
§119
119.
‘‘Bālo kho tvaṃsi māṇava, yo tvaṃ patthayasi apatthiyaṃ;
『你确实是愚痴的学童，所学习的是错误之法；』
Maññāmi tuvaṃ marissasi, na hi tvaṃ lacchasi candasūriye’’ti. –
『我认为你终将死去，毕竟你无法得到月亮与太阳的光辉。』
Brāhmaṇena vuttagāthāya apatthiyanti apatthetabbaṃ.
婆罗门所说的偈语中，有必须受责罚的过失。
Tato māṇavo āha –
于是学童说：
§120
120.
‘‘Gamanāgamanampi dissati, vaṇṇadhātu ubhayettha vīthiyo;
『来往的道路可见，两旁皆为色彩之地；
Peto pana neva dissati, ko nu kho kandataṃ bālyataro’’ti.
饿鬼却不可见，谁比这两个孩子更幼稚呢？』
Māṇavena vuttagāthāya gamanāgamananti uggamanañca atthagamanañca. Vaṇṇoyeva vaṇṇadhātu. Ubhayettha vīthiyoti ettha ākāse ‘‘ayaṃ candassa vīthi, ayaṃ sūriyassa vīthī’’ti evaṃ ubhayagamanāgamanabhūmiyopi paññāyanti. Peto panāti paralokaṃ gatasatto pana na dissateva. Ko nu khoti evaṃ sante amhākaṃ dvinnaṃ kandantānaṃ ko nu kho bālyataroti.
学童所说的偈语中，‘来往’指往上行与往下行。‘色’指色法。‘两旁道路’这里于天空中，即‘这是月亮的道路，那是太阳的道路’，如此两侧来回往返的境界也称之为道路。‘饿鬼’指的是彼岸的众生，但却不可见。既然如此，我们这两个哭叫的孩子到底有谁比谁更幼稚呢？
Evaṃ māṇave kathente brāhmaṇo sallakkhetvā gāthamāha –
如此对学童说时，婆罗门整理咒印之后吐露偈语曰—
§121
121.
‘‘Saccaṃ kho vadesi māṇava, ahameva kandataṃ bālyataro;
『确实你言，学童，我自己乃是比纯稚童更幼稚；
Candaṃ viya dārako rudaṃ, petaṃ kālakatābhipatthaye’’ti.
如同儿童哭泣，正为如月亮般倒霉饿鬼的降临而哭诉。』
Tattha candaṃ viya dārakoti yathā daharo gāmadārako ‘‘candaṃ dethā’’ti candassatthāya rodeyya, evaṃ ahampi petaṃ kālakataṃ abhipatthemīti.
这里说如月亮般儿童者，犹如年轻乡村儿童为月亮的出现而哭泣，我亦如是为那倒霉饿鬼之意而哭泣。
Iti brāhmaṇo māṇavassa kathāya nissoko hutvā tassa thutiṃ karonto sesagāthā abhāsi –
又婆罗门从对学童的话语辞别，并称赞之后，复作余韵偈言—
§122
122.
一百二十二。
‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
这圣者我如烈火所烧，如火焰燃烧罐器般，
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
如水流般缓缓消退，悉将烦恼熄灭。
§123
123.
一百二十三。
‘‘Abbahī vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ;
我的心弓弦曾断裂，心被伤害，
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
那为我去除忧悲的，就是帮助我远离丧子之痛者。
§124
124.
‘‘Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
『我乃老年人之子，已无忧伤烦恼；
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavā’’ti.
不悲伤不哭泣，闻闻你言我少年。』
Atha naṃ māṇavo ‘‘brāhmaṇa, yassatthāya tvaṃ rodasi, ahaṃ te putto, ahaṃ devaloke nibbatto, ito paṭṭhāya mā maṃ anusoci, dānaṃ dehi, sīlaṃ rakkhāhi, uposathaṃ karohī’’ti ovaditvā sakaṭṭhānameva gato. Brāhmaṇopi tassovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā kālakato devaloke nibbatti.
于是少年言：『婆罗门，若你哭泣的缘由是此，我即你子，已生天界，今从此处守护你，不令忧伤。你应施舍布施，护持戒律，恭敬守戒。』劝诫毕，他便去了车站。婆罗门亦依此教诲，止住哭泣，行布施等功德，时刻已至天界生天。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānehi, saccapariyosāne kuṭumbiko sotāpattiphale patiṭṭhahi.Tadā dhammadesakadevaputto ahameva ahosinti.
世尊曾以此法教导，宣说真实理法，现出生者中以生平事迹为例，实证真实教义结束。此时家庭从此得成立捷入流果位。那时说法天子即自谓自己。
Maṭṭhakuṇḍalījātakavaṇṇanā ekādasamā. · 《磨光耳环者本生》注释，第十一。
[450] 12. Bilārakosiyajātakavaṇṇanā
〔450〕12. 《比拉洛耆阇诃童子本生经》注释
Apacantāpīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ dānavittaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira bhagavato dhammadesanaṃ sutvā sāsane pabbajitvā pabbajitakālato paṭṭhāya dānavitto ahosi dānajjhāsayo, pattapariyāpannampi piṇḍapātaṃ aññassa adatvā na bhuñji, antamaso pānīyampi labhitvā aññassa adatvā na pivi, evaṃ dānābhirato ahosi. Athassa dhammasabhāyaṃ bhikkhū guṇakathaṃ kathesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte taṃ bhikkhuṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu dānavitto dānajjhāsayo’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhave ayaṃ pubbe assaddho ahosi appasanno, tiṇaggena telabindumpi uddharitvā kassaci na adāsi, atha naṃ ahaṃ dametvā nibbisevanaṃ katvā dānaphalaṃ ñāpesiṃ, tameva dānaninnaṃ cittaṃ bhavantarepi na pajahatī’’ti vatvā bhikkhūhi yācito atītaṃ āhari.
『无贪欲』者，世尊住于祇树给孤独园时，曾对一位初学布施的比库说法。此比库何以故？闻世尊法后，依教出家，自出家之初，即生于布施的观念。他虽被布施法所具足，然于布施饭食不取于他人，最后所得饮水亦不受于他人，如是乃至于布施常处欢喜。后于僧众聚会中，诸比库谈论美德时，世尊来到，问：“比库们，此时谁坐于谈论处？”答曰：“这就是名为……”世尊便劝诫此比库：“你实为布施多闻、深知布施之益。”彼比库答曰：“诚然，尊者！我昔日不信，不悦，拔取草尖之油滴，不为他人布施，后自摧伏，证入涅槃之处，识得布施果报，心不还向他人所布施者。”比库们以此事求教昔日因缘。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto seṭṭhikule nibbattitvā vayappatto kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā pitu accayena seṭṭhiṭṭhānaṃ patvā ekadivasaṃ dhanavilokanaṃ katvā ‘‘dhanaṃ paññāyati, etassa uppādakā na paññāyanti, imaṃ dhanaṃ vissajjetvā mahādānaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti dānasālaṃ kāretvā yāvajīvaṃ mahādānaṃ pavattetvā āyupariyosāne ‘‘idaṃ dānavattaṃ mā upacchindī’’ti puttassa ovādaṃ datvā tāvatiṃsabhavane sakko hutvā nibbatti. Puttopissa tatheva dānaṃ datvā puttaṃ ovaditvā āyupariyosāne cando devaputto hutvā nibbatti, tassa putto sūriyo hutvā nibbatti, tassapi putto mātalisaṅgāhako hutvā nibbatti, tassa putto pañcasikho gandhabbadevaputto hutvā nibbatti. Chaṭṭho pana assaddho ahosi thaddhacitto nisneho maccharī, dānasālaṃ viddhaṃsetvā jhāpetvā yācake pothetvā nīharāpesi, kassaci tiṇaggena uddharitvā telabindumpi na deti. Tadā sakko devarājā attano pubbakammaṃ oloketvā ‘‘pavattati nu kho me dānavaṃso, udāhu no’’ti upadhārento ‘‘putto me dānaṃ pavattetvā cando hutvā nibbatti, tassa putto sūriyo, tassa putto mātali, tassa putto pañcasikho gandhabbadevaputto hutvā nibbatti, chaṭṭho pana taṃ vaṃsaṃ upacchindī’’ti passi.
过去时，于巴拉奈西，菩萨生于贤富商家，由于年老，安置家庭，父亲死后继承富商根基。某日审视财产，自思：“财富会令愚昧者迷失，不如舍此财，致大布施事业，方宜。”于是设立布施堂，终其生涯广布施。临终时，嘱咐儿子：“莫坏此布施门。”因布施堂有天帝萨咖而成就。儿子亦效法而布施，临终为月神，继而为太阳，复为持钵者，继为五方天神。第六者心怀不信，性格暴躁，贪恋财物，拆毁布施堂，虐待乞士，拘禁乞食者，不予油滴。此时萨咖天帝察视往昔所作，自问：“我布施世系是否断绝？”因儿子违犯，将布施世系破坏。
Athassa etadahosi ‘‘imaṃ pāpadhammaṃ dametvā dānaphalaṃ jānāpetvā āgamissāmī’’ti. So candasūriyamātalipañcasikhe pakkosāpetvā ‘‘sammā, amhākaṃ vaṃse chaṭṭho kulavaṃsaṃ samucchinditvā dānasālaṃ jhāpetvā yācake nīharāpesi, na kassaci kiñci deti, etha naṃ damessāmā’’ti tehi saddhiṃ bārāṇasiṃ agamāsi. Tasmiṃ khaṇe seṭṭhi rājupaṭṭhānaṃ katvā āgantvā sattame dvārakoṭṭhake antaravīthiṃ olokento caṅkamati. Sakko ‘‘tumhe mama paviṭṭhakāle pacchato paṭipāṭiyā āgacchathā’’ti vatvā gantvā seṭṭhissa santike ṭhatvā ‘‘bho mahāseṭṭhi, bhojanaṃ me dehī’’ti āha. ‘‘Brāhmaṇa natthi tava idha bhattaṃ, aññattha gacchā’’ti. ‘‘Bho mahāseṭṭhi, brāhmaṇehi bhatte yācite na dātuṃ na labbhatī’’ti. ‘‘Brāhmaṇa, mama gehe pakkampi pacitabbampi bhattaṃ natthi, aññattha gacchā’’ti. ‘‘Mahāseṭṭhi, ekaṃ te silokaṃ kathessāmi, taṃ suṇāhī’’ti. ‘‘Natthi mayhaṃ tava silokenattho, mā idha tiṭṭhā’’ti. Sakko tassa kathaṃ asuṇanto viya dve gāthā abhāsi –
于是心生决意：“当制服此恶法，认识布施果报，令我来世继续此福报。”遂命令月神、太阳、持钵者、五方天人一同降临世间，以断绝布施为己任。六者心怀恼怒，拆毁布施堂，驱逐乞士，阻断油滴布施，不予与人。随后萨咖谒见富商，关照现实，行君权之地，视察其区，命令：“你们当我进门之时随后而入。”至富商处请食，商人称无粮食可食，令往他处。萨咖曰：“行布施者求食于婆罗门亦未得，其家亦无食可用。”商人奏：“我家无可炊食者，惟有一诗，愿闻之。”萨咖言：“我道一偈，尔宜闻之。”商人却言不愿听，不可久留。萨咖犹如未闻般朗诵两偈。
§125
125.
‘‘Apacantāpi dicchanti, santo laddhāna bhojanaṃ;
“即使食物不美味，得已亦可甘心；
Kimeva tvaṃ pacamāno, yaṃ na dajjā na taṃ samaṃ.
何况你所烹煮者，更非不布施，等于无。”
§126
126.
‘‘Maccherā ca pamādā ca, evaṃ dānaṃ na dīyati;
『死亡与疏忽，因此施舍不可给予；
Puññaṃ ākaṅkhamānena, deyyaṃ hoti vijānatā’’ti.
若求功德利益，只有智慧通达者方应布施。』
Tāsaṃ attho – mahāseṭṭhi apacantāpi santo sappurisā bhikkhācariyāya laddhampi bhojanaṃ dātuṃ icchanti, na ekakā paribhuñjanti. Kimeva tvaṃ pacamāno yaṃ na dadeyyāsi, na taṃ samaṃ, taṃ tava anurūpaṃ anucchavikaṃ na hoti. Dānañhi maccherena ca pamādena cāti dvīhi dosehi na dīyati, puññaṃ ākaṅkhamānena vijānatā paṇḍitamanussena dātabbameva hotīti.
此处意旨—即便是尊贵富饶者亦不可轻慢，贤良比库们对于比库行持，得到施食时心怀欢喜欲予食物，不独自私享。不论你所烹饪者，若不施予，则不等同于此；其施予之物，亦非相应、恰当、适合。因施舍不能因死亡与疏忽而给予，唯有渴望功德且通达智慧的人，方可为明智者而施于之。」
So tassa vacanaṃ sutvā ‘‘tena hi gehaṃ pavisitvā nisīda, thokaṃ lacchasī’’ti āha. Sakko pavisitvā te siloke sajjhāyanto nisīdi. Atha naṃ cando āgantvā bhattaṃ yāci. ‘‘Natthi te bhattaṃ, gacchā’’ti ca vutto ‘‘mahāseṭṭhi anto eko brāhmaṇo nisinno, brāhmaṇavācanakaṃ maññe bhavissati, ahampi bhavissāmī’’ti vatvā ‘‘natthi brāhmaṇavācanakaṃ, nikkhamā’’ti vuccamānopi ‘‘mahāseṭṭhi iṅgha tāva silokaṃ suṇāhī’’ti dve gāthā abhāsi –
比库闻是语，便说：「彼入家中而坐，必惧零落。」萨咖入座三石，安静静坐。此时，月亮来到乞饭，说：『你无食，去吧。』同时告知：「尊贵富饶家中，一婆罗门独坐，我将与之争主位。」又言：「婆罗门言语尚未有，尊贵富饶者已作声曰：『我等听此婆罗门语，尔等出行吧。』」说时吟唱二偈—
§127
127.
‘‘Yasseva bhīto na dadāti maccharī, tadevādadato bhayaṃ;
『谁不畏惧而不给蚊子食物，正是他才不生惧怕；』
Jighacchā ca pipāsā ca, yassa bhāyati maccharī;
『饥渴者以及惧怕蚊子者；』
Tameva bālaṃ phusati, asmiṃ loke paramhi ca.
『正是这等人触犯愚痴，无论在此世或彼彼岸。』
§128
128.
‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;
『因此应当节制蚊虫，避免施予污秽之物；』
Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.
『在他方善业具足，则众生得以安立。』
Tattha yassa bhāyatīti ‘‘ahaṃ aññesaṃ datvā sayaṃ jighacchito ca pipāsito ca bhavissāmī’’ti yassā jighacchāya pipāsāya bhāyati. Tamevāti taññeva jighacchāpipāsāsaṅkhātaṃ bhayaṃ etaṃ bālaṃ nibbattanibbattaṭṭhāne idhaloke paraloke ca phusati pīḷeti, accantadāliddiyaṃ pāpuṇāti. Malābhibhūti macchariyamalaṃ abhibhavanto.
其处所惧者，是指‘我若给予他人，自身则必饥渴难忍’者。此所谓饥渴恐惧，乃由饥渴之名所缘，是幼稚心灵于轮回之所显现于此世及彼世的痛苦折磨，极为苦难不堪。因垢秽堕落而生起恶习，烦恼如浑浊鱼鳞般弥漫蔓延。
Tassapi vacanaṃ sutvā ‘‘tena hi pavisa, thokaṃ labhissasī’’ti āha. Sopi pavisitvā sakkassa santike nisīdi. Tato thokaṃ vītināmetvā sūriyo āgantvā bhattaṃ yācanto dve gāthā abhāsi –
闻此话后，心语‘凭此便可进入，必得一瓢饮水’。于是进入后，坐于萨咖天帝面前。继而弃除那瓢饮水，太阳现身到来，向其乞食，口称两偈曰——
§129
129.
‘‘Duddadaṃ dadamānānaṃ, dukkaraṃ kamma kubbataṃ;
“施予难得者，行恶甚苦难；
Asanto nānukubbanti, sataṃ dhammo durannayo.
不善者难护持，百法极难行。”
§130
130.
‘‘Tasmā satañca asataṃ, nānā hoti ito gati;
因此，存在与不存在，相互间并无固定不变的去向；
Asanto nirayaṃ yanti, santo saggaparāyaṇā’’ti.
不善者堕于地狱，善者则趋向天界，最终归宿各有不同。」
Tattha duddadanti dānaṃ nāma duddadaṃ maccheraṃ abhibhavitvā dātabbato, taṃ dadamānānaṃ. Dukkaranti tadeva dānakammaṃ dukkaraṃ yuddhasadisaṃ, taṃ kubbataṃ. Nānukubbantīti asappurisā dānaphalaṃ ajānantā tesaṃ gatamaggaṃ nānugacchanti. Sataṃ dhammoti sappurisānaṃ bodhisattānaṃ dhammo aññehi duranugamo. Asantoti macchariyavasena dānaṃ adatvā asappurisā nirayaṃ yanti.
此中所谓『施舍』，是指施舍行为本身因执着而显为难行，如同战斗一般艰难；若施舍行为被破坏便成恶业。因不善人不明白施舍果报，故不得其去路，无法随行其道。反之，善人之法则为诸善士菩萨所行之法，众人难于随从；而不善者如群魔放逸，不施舍故堕地狱。
Seṭṭhi gahetabbagahaṇaṃ apassanto ‘‘tena hi pavisitvā brāhmaṇānaṃ santike nisīda, thokaṃ lacchasī’’ti āha. Tato thokaṃ vītināmetvā mātali āgantvā bhattaṃ yācitvā ‘‘natthī’’ti vacanamattakālameva sattamaṃ gāthamāha –
一商人见不得抓捕，用意说道：『他进去后，应当坐在婆罗门们面前，求得一些剩饭』。随后有人去取剩饭，带来饥饿者乞食，却被告知『没有』。此时便即诵出第七首偈颂，
§131
131.
‘‘Appasmeke pavecchanti, bahuneke na dicchare;
『少数人忍饥挨饿，众多却无怜悯心；」
Appasmā dakkhiṇā dinnā, sahassena samaṃ mitā’’ti.
「赐予礼物时恭敬谨慎，数量当于千倍相等。」
Tattha appasmeke pavecchantīti mahāseṭṭhi ekacce paṇḍitapurisā appasmimpi deyyadhamme pavecchanti, dadantiyevāti attho. Bahunāpi deyyadhammena samannāgatā eke sattā na dicchare na dadanti. Dakkhiṇāti kammañca phalañca saddahitvā dinnadānaṃ. Sahassena samaṃ mitāti evaṃ dinnā kaṭacchubhattamattāpi dakkhiṇā sahassadānena saddhiṃ mitā, mahāphalattā sahassadānasadisāva hotīti attho.
经文中说「谨慎地施予」者，指的是有些大富长者与智者在恭敬谨慎方面同样地观察施舍法，不轻易给予，实则如此。许多被供养的存在具足神通，却有一些既不聚集也不施予。所谓赐予，是在兼顾行为与果报的前提下进行布施。数量相当于千倍，是指施予虽只如一碗饭的微品，但却因千般布施聚合，结果等同于一千份，收获更为广大，故名「相当于千倍」。
Tampi so ‘‘tena hi pavisitvā nisīdā’’ti āha. Tato thokaṃ vītināmetvā pañcasikho āgantvā bhattaṃ yācitvā ‘‘natthi gacchā’’ti vutte ‘‘ahaṃ na gatapubbo, imasmiṃ gehe brāhmaṇavācanakaṃ bhavissati maññe’’ti tassa dhammakathaṃ ārabhanto aṭṭhamaṃ gāthamāha –
经文接着说：「他因此入座。」然后，收拾剩余饭食后，五位沙门前来乞食。言「无有可得，去也。」他答曰：「我并非初来，此宅内将有婆罗门贤人，我以此为信。」展开教法而诵第八偈——
§132
132.
‘‘Dhammaṃ care yopi samuñchakaṃ care, dārañca posaṃ dadamappakasmiṃ;
「行法者宜持守正道，兼施家眷饮食最为功德；
Sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ, kalampi nāgghanti tathāvidhassa te’’ti.
施献百千，百千圣者，即使洪流亦无法阻挡其功德。」
Tattha dhammanti tividhasucaritadhammaṃ. Samuñchakanti gāme vā āmakapakkabhikkhācariyaṃ araññe vā phalāphalaharaṇasaṅkhātaṃ uñchaṃ yo careyya, sopi dhammameva care. Dārañca posanti attano ca puttadāraṃ posentoyeva. Dadamappakasminti paritte vā deyyadhamme dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṃ dadamāno dhammaṃ careti attho. Sataṃ sahassānaṃ sahassayāginanti paraṃ pothetvā viheṭhetvā sahassena yāgaṃ yajantānaṃ sahassayāgīnaṃ issarānaṃ satasahassampi. Kalampi nāgghanti tathāvidhassa teti tesaṃ satasahassasaṅkhātānaṃ sahassayāgīnaṃ yāgā tathāvidhassa dhammena samena deyyadhammaṃ uppādetvā dentassa duggatamanussassa soḷasiṃ kalaṃ na agghantīti.
此中“法”者，指三种清净行持之法。若有人在村落中，或在山林野外，守护着乞食之法，名为果实、非果实寄托。而守护此法者，即是守护这法。生养妻子，也养育自身子嗣；彼亦养育彼子嗣。给予者，或因供养得护之物，施予法义，以保护为目的。称为千万千之千火祭，以千火祭为王者，通过增设与毁坏之法，抵拒千万火祭举行者之王权者数以千计。金钱虽不抵挡此法，然千火祭之法界，仍依此法义平等发起，赋予供养者，令恶道与人道之人，十六劫中不得被抵挡亦然。
Seṭṭhi pañcasikhassa kathaṃ sutvā sallakkhesi. Atha naṃ anagghakāraṇaṃ pucchanto navamaṃ gāthamāha –
富商五头听闻此事后，诧异发问。随后他因无由而询问，第九首偈诗说──
§133
133.
‘‘Kenesa yañño vipulo mahagghato, samena dinnassa na agghameti;
‘为何那广大的多火祭，虽被平等赐予，却不被抵挡？
Kathaṃ sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ, kalampi nāgghanti tathāvidhassa te’’ti.
为何千万千万之千火祭者，仍不被如此法义所挡？’
Tattha yaññoti dānayāgo satasahassapariccāgavasena vipulo, vipulattāva mahagghato. Samena dinnassāti dhammena dinnassa kena kāraṇena agghaṃ na upeti. Kathaṃ sataṃ sahassānanti brāhmaṇa, kathaṃ sahassayāgīnaṃ purisānaṃ bahūnaṃ sahassānaṃ satasahassasaṅkhātā issarā tathāvidhassa dhammena uppādetvā dāyakassa ekassa duggatamanussassa kalaṃ nāgghantīti.
此处“火祭”即布施及放弃千万千倍之财物，谓其浩大。所谓“平等赐予”，是指因法义而赐予，何故不受阻挡？何以称为千万千，谓婆罗门众多男子及火祭者，数以千万千计，在此法义平等建立之时，为一施主令恶道人不能阻挡之意。
Athassa kathento pañcasikho osānagāthamāha –
彼时，彼讲述者诵持五事经，称说如下：
§134
134.
‘‘Dadanti heke visame niviṭṭhā, chetvā vadhitvā atha socayitvā;
『有人们逆境之时施与，已断恶行、已了杀业、复起悲恻之心；
Sā dakkhiṇā assumukhā sadaṇḍā, samena dinnassa na agghameti;
此人慷慨正面，持杖向右，给与者虽多，尚无过失；
Evaṃ sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ, kalampi nāgghanti tathāvidhassa te’’ti.
如是，百千位捐施者，皆恒受此不失恩典。』
Tattha visameti visame kāyakammādimhi niviṭṭhā. Chetvāti kilametvā. Vadhitvāti māretvā. Socayitvāti sasoke katvā.
其中，“逆境”指身业等诸恶法之逆境。“断”即消除之意；“杀”即杀害；“悲恻”指致以哀伤之意。
So pañcasikhassa dhammakathaṃ sutvā ‘‘tena hi gaccha, gehaṃ pavisitvā nisīda, thokaṃ lacchasī’’ti āha. Sopi gantvā tesaṃ santike nisīdi. Tato bilārakosiyo seṭṭhi ekaṃ dāsiṃ āmantetvā ‘‘etesaṃ brāhmaṇānaṃ palāpavīhīnaṃ nāḷiṃ nāḷiṃ dehī’’ti āha. Sā vīhī gahetvā brāhmaṇe upasaṅkamitvā ‘‘ime ādāya yattha katthaci pacāpetvā bhuñjathā’’ti āha. ‘‘Na amhākaṃ vīhinā attho, na mayaṃ vīhiṃ āmasāmā’’ti. ‘‘Ayya, vīhiṃ kirete nāmasantī’’ti? ‘‘Tena hi tesaṃ taṇḍule dehī’’ti. Sā taṇḍule ādāya gantvā ‘‘brāhmaṇā taṇḍule gaṇhathā’’ti āha. ‘‘Mayaṃ āmakaṃ na paṭiggaṇhāmā’’ti. ‘‘Ayya, āmakaṃ kira na gaṇhantī’’ti. ‘‘Tena hi tesaṃ karoṭiyaṃ vaḍḍhetvā gobhattaṃ dehī’’ti. Sā tesaṃ karoṭiyaṃ vaḍḍhetvā mahāgoṇānaṃ pakkabhattaṃ āharitvā adāsi. Pañcapi janā kabaḷe vaḍḍhetvā mukhe pakkhipitvā gale laggāpetvā akkhīni parivattetvā vissaṭṭhasaññā matā viya nipajjiṃsu. Dāsī te disvā ‘‘matā bhavissantī’’ti bhītā gantvā seṭṭhino ārocesi ‘‘ayya, te brāhmaṇā gobhattaṃ gilituṃ asakkontā matā’’ti.
那人听闻五铢者（五铢指释迦牟尼净饭王时期持五铢布施的婆罗门）论法后告说：“你随我去吧，回家后坐下，脖子伸长。”他也随行，来到他们跟前坐下。随后，有一位富商聘请一名女仆，说：“从这些婆罗门吵闹不断者那里拿些稻谷来。”她接过稻谷，走向婆罗门，说：“请拿去，不论在哪里做饭食都可以吃。”婆罗门答道：“我们不缺稻谷，我们也不收贮藏稻谷。”“大人，这稻谷是叫做‘那玛桑迪’的。”女仆言：“那是他们种植的稻谷。”她拿着稻谷走开，说：“婆罗门们收着稻谷。”婆罗门答：“我们不接收。”“大人，看来你们不会收。”女仆言：“他们正用稻谷增养牛群。”她将他们用于种牛的稻谷增多后，带来了许多大米喂牛，分给他们。五个人将稻谷堆起，塞入口中，缠绕颈项，转动眼睛，像母牛般低头弯腰，他们就这样跪伏下去。女仆见了害怕，急忙去告诉富商长老：“大人，这些婆罗门因为不能吞食牛粮，像母牛一般跪伏下去了。”
So cintesi ‘‘idāni ayaṃ pāpadhammo sukhumālabrāhmaṇānaṃ gobhattaṃ dāpesi, te taṃ gilituṃ asakkontā matāti maṃ garahissantī’’ti. Tato dāsiṃ āha – ‘‘khippaṃ gantvā etesaṃ karoṭikesu bhattaṃ haritvā nānaggarasaṃ sālibhattaṃ vaḍḍhehī’’ti. Sā tathā akāsi. Seṭṭhi antarapīthiṃ paṭipannamanusse pakkosāpetvā ‘‘ahaṃ mama bhuñjananiyāmena etesaṃ brāhmaṇānaṃ bhattaṃ dāpesiṃ, ete lobhena mahante piṇḍe katvā bhuñjamānā gale laggāpetvā matā, mama niddosabhāvaṃ jānāthā’’ti vatvā parisaṃ sannipātesi. Mahājane sannipatite brāhmaṇā uṭṭhāya mahājanaṃ oloketvā ‘‘passathimassa seṭṭhissa musāvāditaṃ, ‘amhākaṃ attano bhuñjanabhattaṃ dāpesi’nti vadati, paṭhamaṃ gobhattaṃ amhākaṃ datvā amhesu matesu viya nipannesu imaṃ bhattaṃ vaḍḍhāpesī’’ti vatvā attano mukhehi gahitabhattaṃ bhūmiyaṃ pātetvā dassesuṃ. Mahājano seṭṭhiṃ garahi ‘‘andhabāla, attano kulavaṃsaṃ nāsesi, dānasālaṃ jhāpesi, yācake gīvāyaṃ gahetvā nīharāpesi, idāni imesaṃ sukhumālabrāhmaṇānaṃ bhattaṃ dento gobhattaṃ dāpesi, paralokaṃ gacchanto tava ghare vibhavaṃ gīvāyaṃ bandhitvā gamissasi maññe’’ti.
他思惟说：“如今，这罪恶之事，这些细柔婆罗门所施的牛粮，他们不能吞食，便如母牛一般哀痛，将我鄙视了。”于是对女仆说：“快去拿着他们种牛用的稻谷，带去种有稻谷的城门口，多增添些新垦稻谷。”女仆依命而行。富商正值中午走到那里，嘲讽说道：“我凭自己的食物管理，给这些婆罗门布施食粮，他们因贪大堆而边吃边缠绕颈项如母牛，叫我知道我无过错。”说完，便将手中抓着的饭撒在地上示众。众人见了市侩富商愤怒地责备他：“你这盲愚者，毁灭了自己的家族，破坏了施舍馆，用乞讨者的饮食泽被他们，如今给予这些细柔婆罗门牛粮，等于将财富系于颈上，等你往生他方时必将遭受恶报。”
Tasmiṃ khaṇe sakko mahājanaṃ pucchi ‘‘jānātha, tumhe imasmiṃ gehe dhanaṃ kassa santaka’’nti? ‘‘Na jānāmā’’ti. ‘‘Imasmiṃ nagare asukakāle bārāṇasiyaṃ mahāseṭṭhi nāma dānasālaṃ kāretvā mahādānaṃ pavattayī’’ti sutapubbaṃ tumhehīti. ‘‘Āma suṇāmā’’ti. ‘‘Ahaṃ so seṭṭhi, dānaṃ datvā sakko devarājā hutvā puttopi me taṃ vaṃsaṃ avināsetvā dānaṃ datvā cando devaputto hutvā nibbatto, tassa putto sūriyo, tassa putto mātali, tassa putto pañcasikho gandhabbadevaputto hutvā nibbatto. Tesu ayaṃ cando, ayaṃ sūriyo, ayaṃ mātalisaṅgāhako, ayaṃ imassa pāpadhammassa pitā pañcasikho gandhabbadevaputto, evaṃ bahuguṇaṃ etaṃ dānaṃ nāma, kattabbameva kusalaṃ paṇḍitehī’’ti kathentā mahājanassa kaṅkhacchedanatthaṃ ākāse uppatitvā mahantenānubhāvena mahantena parivārena jalamānasarīrā aṭṭhaṃsu, sakalanagaraṃ pajjalantaṃ viya ahosi. Sakko mahājanaṃ āmantetvā ‘‘mayaṃ attano dibbasampattiṃ pahāya āgacchantā imaṃ kulavaṃsanāsakaraṃ pāpadhammabilārakosiyaṃ nissāya āgatā, ayaṃ pāpadhammo attano kulavaṃsaṃ nāsetvā dānasālaṃ jhāpetvā yācake gīvāyaṃ gahetvā nīharāpetvā amhākaṃ vaṃsaṃ samucchindi, ‘ayaṃ adānasīlo hutvā niraye nibbatteyyā’ti imassa anukampāya āgatāmhā’’ti vatvā dānaguṇaṃ pakāsento mahājanassa dhammaṃ desesi. Bilārakosiyo sirasmiṃ añjaliṃ patiṭṭhapetvā ‘‘deva, ahaṃ ito paṭṭhāya porāṇakulavaṃsaṃ anāsāpetvā dānaṃ pavattessāmi, ajja ādiṃ katvā antamaso udakadantaponaṃ upādāya attano laddhāhāraṃ parassa adatvā na khādissāmī’’ti sakkassa paṭiññaṃ adāsi. Sakko taṃ dametvā nibbisevanaṃ katvā pañcasu sīlesu patiṭṭhapetvā cattāro devaputte ādāya sakaṭṭhānameva gato. Sopi seṭṭhi yāvajīvaṃ dānaṃ datvā tāvatiṃsabhavane nibbatti.
此时，萨咖天帝询问众人：“汝等可知道这屋中财富归于谁？”众人答：“不知。”天帝告之：“此城在疾病时节，有位名为巴拉那西的富长者设施舍馆，广行布施。”众人闻之：“诚哉，听闻如此。”那富商曰：“我就是那位富商，布施以来，萨咖天帝护佑我的家业未曾毁坏。布施时，天帝化身为长子太阳，次子炬火，三子风神，第四子乃是此罪恶之行的根源，那即为持五铢布施的甘达婆罗门天子，如此诸多善因福德成就此资粮，此善行应至智者处方才成法。”言辞激励民众，天空出现广阔异象，云雾环绕，火光如燃烧全城。萨咖天帝招呼群众：“我舍弃天上财富，来此修正此家族毁灭之恶恶行，此恶行毁其家族，焚毁施舍馆，供应乞讨者牛粮，遮蔽我族福祉。此等恶行若不改，将堕地狱受苦。特我来此出于慈悲教导大众布施功德。”富商顶礼天帝，心许誓言：“天神，我从今后，断绝毁灭祖业之恶行，起始今日至终日，不再取用牙齿尖锐水边甘露草的饮食，弃而不食。”天帝资助其德，作法修持五戒，携四龙子前往车轮之名山。富商此生积布施法，终升忉利天宫。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, ayaṃ bhikkhu pubbe assaddho ahosi kassaci kiñci adātā, ahaṃ pana naṃ dametvā dānaphalaṃ jānāpesiṃ, tameva cittaṃ bhavantaragatampi na jahātī’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā seṭṭhi ayaṃ dānapatiko bhikkhu ahosi, cando sāriputto, sūriyo moggallāno, mātali kassapo, pañcasikho ānando, sakko pana ahameva ahosi’’nti.
讲师接受此法，说：“如此，比库们，这位比库从前不受信，常有施主不予供养，但我教导此人，使他了知布施功德，他心亦不会忘失。”于是说起本生故事：当时这富商为施主，及长者太阳、沙利子、摩嘎剌那、咖萨巴、五铢比库阿难，以及我即是萨咖天帝。
Bilārakosiyajātakavaṇṇanā dvādasamā. · 《猫拘尸耶本生》注释，第十二。
[451] 13. Cakkavākajātakavaṇṇanā
[451] 第十三卷 释说轮转树行本生故事
Vaṇṇavāabhirūposīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ lolabhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira cīvarādīhi atitto ‘‘kahaṃ saṅghabhattaṃ, kahaṃ nimantana’’nti pariyesanto vicarati, āmisakathāyameva abhiramati. Athaññe pesalā bhikkhū tassānuggahena satthu ārocesuṃ. Satthā taṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu lolo’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu kasmā evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā lolo ahosi, lolabhāvo ca nāma pāpako, pubbepi tvaṃ lolabhāvaṃ nissāya bārāṇasiyaṃ hatthikuṇapādīhi atitto mahāaraññaṃ paviṭṭho’’ti vatvā atītaṃ āhari.
说容华美丽者，即导师在诃帝伽林中住持，开始对一贪爱财物比库讲说此事。贪者饥渴，四处寻找斋粮、乞求施舍，听闻食物法话为其悦心。另有弟子同僚劝诫师尊。导师责问他：“实话说，你是贪婪的比库吗？”他答：“是的，尊者。”导师告之：“为何你入门于这样的坏教规中沦为贪欲者？你的贪欲本质谓为恶，昔日你因贪心跟随巴拉那西象足巨富而入大深林。”导师回顾往事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente eko lolakāko bārāṇasiyaṃ hatthikuṇapādīhi atitto ‘‘araññaṃ nu kho kīdisa’’nti araññaṃ gantvā tatthapi phalāphalehi asantuṭṭho gaṅgāya tīraṃ gantvā vicaranto jayampatike cakkavāke disvā ‘‘ime sakuṇā ativiya sobhanti, ime imasmiṃ gaṅgātīre bahuṃ macchamaṃsaṃ khādanti maññe, ime paṭipucchitvā mayāpi imesaṃ bhojanaṃ gocaraṃ khāditvā vaṇṇavantena bhavituṃ vaṭṭatī’’ti tesaṃ avidūre nisīditvā cakkavākaṃ pucchanto dve gāthā abhāsi –
从前，在巴拉那城属于婆罗门达达的国中，有一个爱好游乐的百姓来到巴拉那一带大象鼻脚地界，越过此地，念言『荒野啊，你有何所在？』于是进入荒野，虽然在那里，却对果实和庄稼不满足。他沿着恒河岸边行走，见到一只鹭鸶在旱季出现，便说：『这些翼鸟极其美丽，这些在此恒河岸边生活的它们吃了许多鱼肉。想必，通过观察它们，我自己也将能够以色彩美丽而存在。』于是他不远地坐下，向鹭鸶问话，并朗诵了两句诗歌——
§135
135.
‘‘Vaṇṇavā abhirūposi, ghano sañjātarohito;
『色彩美丽且具有殊胜美态，如云般连续升起；
Cakkavāka surūposi, vippasannamukhindriyo.
鹭鸶具有优美形态，面目清明而感官良好。』
§136
136.
‘‘Pāṭhīnaṃ pāvusaṃ macchaṃ, balajaṃ muñjarohitaṃ;
『这岸边原野中的鱼类，强壮且生气勃勃，生于水中；
Gaṅgāya tīre nisinno, evaṃ bhuñjasi bhojana’’nti.
『你于恒河岸边坐下，如此进食』者。
Tattha ghanoti ghanasarīro. Sañjātarohitoti uttattasuvaṇṇaṃ viya suṭṭhujātarohitavaṇṇo. Pāṭhīnanti pāṭhīnanāmakaṃ pāsāṇamacchaṃ. Pāvusanti mahāmukhamacchaṃ, ‘‘pāhusa’’ntipi pāṭho. Balajanti balajamacchaṃ. Muñjarohitanti muñjamacchañca rohitamacchañca. Evaṃ bhuñjasīti evarūpaṃ bhojanaṃ maññe bhuñjasīti pucchati.
其中“团”者，团身也；“产生红色”者，如同顶端纯净金色一般产生红光；“岩鱼”名为岩石鱼；“阔口鱼”名为大口鱼，其俗称“阔鰍”；“鲤鱼”名为鲤鱼；“菱角红鱼”者，红色的菱角鱼也。如此说『如是进食』，是问食物为何具此状。
Cakkavāko tassa vacanaṃ paṭikkhipanto tatiyaṃ gāthamāha –
释迦牟尼对此语句反驳，并作第三偈称说——
§137
137.
一百三十七。
‘‘Na vāhametaṃ bhuñjāmi, jaṅgalānodakāni vā;
『我不食此等，森林中水物，
Aññatra sevālapaṇakā, etaṃ me samma bhojana’’nti.
唯食水草之茎叶，此乃我正食也』宣说。
Tassattho – ahaṃ samma, aññatra sevālā ca paṇakā ca sesāni jaṅgalāni vā odakāni vā maṃsāni ādāya etaṃ bhojanaṃ na bhuñjāmi, yaṃ panetaṃ sevālapaṇakaṃ, etaṃ me samma, bhojananti.
其意为：我确实不食用除小虫及蚯蚓之外的剩余物，亦不取野生蔬果或水中生物或肉类为食。但所谓的小虫蚯蚓，我自认这是我的正当食物。
Tato kāko dve gāthā abhāsi –
随后，有乌鸦唱诵两句颂歌——
§138
138.
一百三十八偈，
‘‘Na vāhametaṃ saddahāmi, cakkavākassa bhojanaṃ;
「我不依赖这食物，乃是声之诸鸟所食；
Ahampi samma bhuñjāmi, gāme loṇiyateliyaṃ.
我反而食用乡间含盐的油脂，亦算正当之食。
§139
139.
一百三十九偈。」
‘‘Manussesu kataṃ bhattaṃ, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;
『人间所作的食物，洁净鲜美的肉汁浇洒』；
Na ca me tādiso vaṇṇo, cakkavāka yathā tuva’’nti.
『我没有那样的皮肤，如同鹈鹕般的羽色』。
Tattha yathā tuvanti yathā tuvaṃ sobhaggappatto sarīravaṇṇo, tādiso mayhaṃ vaṇṇo natthi, etena kāraṇena ahaṃ tava ‘‘sevālapaṇakaṃ mama bhojana’’nti vadantassa vacanaṃ na saddahāmīti.
这里『如同鹈鹕』，指身体皮肤有光泽美丽，我没有那种皮肤。因此我不相信你说的『野猪实是我的饭食』这句话。
Athassa cakkavāko dubbaṇṇakāraṇaṃ kathetvā dhammaṃ desento sesagāthā abhāsi –
于是鹈鹕说明因皮肤颜色难看而成恶名，教导法义，接着朗诵偈语——
§140
140.
‘‘Sampassaṃ attani veraṃ, hiṃsayaṃ mānusiṃ pajaṃ;
『应自省察心中仇恨，勿伤害人与众生；』
Utrasto ghasasī bhīto, tena vaṇṇo tavediso.
火焰烧着而害怕，这就是该地的本质颜色。
§141
141.
‘‘Sabbalokaviruddhosi, dhaṅka pāpena kammunā;
『所有世界的敌对者，是因恶业而恐惧；
Laddho piṇḍo na pīṇeti, tena vaṇṇo tavediso.
即使获得供养，也不饮酒，这就是该地的本质颜色。』
§142
142.
‘‘Ahampi samma bhuñjāmi, ahiṃsaṃ sabbapāṇinaṃ;
『我也是正当食用，慈悲于一切众生。』
Appossukko nirāsaṅkī, asoko akutobhayo.
不染污，无忧无惧，毫无愁苦。
§143
143.
‘‘So karassu ānubhāvaṃ, vītivattassu sīliyaṃ;
『当行持这种实践，应当遵守戒律，
Ahiṃsāya cara loke, piyo hohisi maṃmiva.
在世间修习不杀戒，愿你像我一样受爱护。』
§144
144.
‘‘Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye;
『彼不杀生、不杀害、不欺凌、不残害者；
Mettaṃso sabbabhūtesu, veraṃ tassa na kenacī’’ti.
有情众生中皆当慈爱，不应对他生起怨恨。
Tattha sampassanti samma kāka tvaṃ paresu uppannaṃ attani veracittaṃ sampassamāno mānusiṃ pajaṃ hiṃsanto viheṭhento. Utrastoti bhīto. Ghasasīti bhuñjasi. Tena te ediso bībhacchavaṇṇo jāto. Dhaṅkāti kākaṃ ālapati. Piṇḍoti bhojanaṃ. Ahiṃsaṃ sabbapāṇinanti ahaṃ pana sabbasatte ahiṃsanto bhuñjāmīti vadati. So karassu ānubhāvanti so tvampi vīriyaṃ karohi, attano sīliyasaṅkhātaṃ dussīlabhāvaṃ vītivattassu. Ahiṃsāyāti ahiṃsāya samannāgato hutvā loke cara. Piyo hohisi maṃmivāti evaṃ sante mayā sadisova lokassa piyo hohisi. Na jinātīti dhanajāniṃ na karoti. Na jāpayeti aññepi na kāreti. Mettaṃsoti mettakoṭṭhāso mettacitto. Na kenacīti kenaci ekasattenapi saddhiṃ tassa veraṃ nāma natthīti.
此中可见一只乌鸦观察别人，察觉自己心中有嗔恨。此乌鸦乃人中恶者，可伤害他人、兴风作浪。它因恐惧却吃草，故其形貌显得丑陋。它用“嘎嘎”声叫唤，食物即为食饭。此乌鸦称说，众生皆应无害，但我却自言是普害众生者。若有人付诸实践，我当效法，努力精进，好断恶行，破除恶性。它说，应当具足无害之心，在世间行事。它又愿称友善，为我所爱。这就是说它愿为世人所喜，人财富不夺、不取、不劝他人争夺。慈爱心即是慈心和善心。不论何人，绝无对他人起怨恨之理。
Tasmā sace lokassa piyo bhavituṃ icchasi, sabbaverehi viramāhīti evaṃ cakkavāko kākassa dhammaṃ desesi. Kāko ‘‘tumhe attano gocaraṃ mayhaṃ na kathetha, kā kā’’ti vassanto uppatitvā bārāṇasiyaṃ ukkārabhūmiyaññeva otari.
因此，若欲为世人所爱，应断除一切怨恨。如此天帝对乌鸦宣讲此法。乌鸦答曰：“你们莫践踏我的地盘，我为谁，就由谁吧。”言罢，这乌鸦在雨季飞到巴拉纳西之山丘下。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne lolabhikkhu anāgāmiphale patiṭṭhahi. Tadā kāko lolabhikkhu ahosi, cakkavākī rāhulamātā, cakkavāko pana ahameva ahosinti.
佛陀引此佛法教说，明示真理，援引前生故事（本生故事）加以说明，教导执著于真理的比库不贪不嗔，坚定不退转。那时乌鸦是一个贪婪的比库，自称天帝母亲是天帝，天帝则仅就是我。
Cakkavākajātakavaṇṇanā terasamā. · 《赤雁本生》注释，第十三。
[452] 14. Bhūripaññajātakavaṇṇanā
【452】第十四章 多智本生故事释义
§145-154
145-154.Saccaṃ kirāti idaṃ bhūripaññajātakaṃ mahāumaṅgajātake (jā. 2.22.590 ādayo) āvi bhavissati.
第145至154段。此乃多智本生，出自大乌猛本生（本生经卷二，章节590起）故事。
Bhūripaññajātakavaṇṇanā cuddasamā. · 《广慧本生》注释，第十四。
[453] 15. Mahāmaṅgalajātakavaṇṇanā
[453] 十五、大吉经因缘注解
Kiṃsunaroti idaṃ satthā jetavane viharanto mahāmaṅgalasuttaṃ (khu. pā. 5.1 ādayo) ārabbha kathesi. Rājagahanagarasmiñhi kenacideva karaṇīyena santhāgāre sannipatitassa mahājanassa majjhe eko puriso ‘‘ajja me maṅgalakiriyā atthī’’ti uṭṭhāya agamāsi. Aparo tassa vacanaṃ sutvā ‘‘ayaṃ ‘maṅgala’nti vatvāva gato, kiṃ etaṃ maṅgalaṃ nāmā’’ti āha . Tamañño ‘‘abhimaṅgalarūpadassanaṃ maṅgalaṃ nāma. Ekacco hi kālasseva uṭṭhāya sabbasetaṃ usabhaṃ vā passati, gabbhinitthiṃ vā rohitamacchaṃ vā puṇṇaghaṭaṃ vā navanītaṃ vā gosappiṃ vā ahatavatthaṃ vā pāyāsaṃ vā passati, ito uttari maṅgalaṃ nāma natthī’’ti āha. Tena kathitaṃ ekacce ‘‘sukathita’’nti abhinandiṃsu. Aparo ‘‘netaṃ maṅgalaṃ, sutaṃ nāma maṅgalaṃ. Ekacco hi ‘puṇṇā’ti vadantānaṃ suṇāti, tathā ‘vaḍḍhā’ti ‘vaḍḍhamānā’ti suṇāti, ‘bhuñjā’ti ‘khādā’ti vadantānaṃ suṇāti, ito uttari maṅgalaṃ nāma natthī’’ti āha. Tena kathitampi ekacce ‘‘sukathita’’nti abhinandiṃsu. Aparo ‘‘na etaṃ maṅgalaṃ, mutaṃ nāma maṅgalaṃ. Ekacco hi kālasseva uṭṭhāya pathaviṃ āmasati, haritatiṇaṃ allagomayaṃ parisuddhasāṭakaṃ rohitamacchaṃ suvaṇṇarajatabhājanaṃ āmasati, ito uttari maṅgalaṃ nāma natthī’’ti āha. Tena kathitampi ekacce ‘‘sukathita’’nti abhinandiṃsu. Evaṃ diṭṭhamaṅgalikā sutamaṅgalikā mutamaṅgalikāti tissopi parisā hutvā aññamaññaṃ saññāpetuṃ nāsakkhiṃsu, bhummadevatā ādiṃ katvā yāva brahmalokā ‘‘idaṃ maṅgala’’nti tathato na jāniṃsu.
世尊在竹林中安住时，为诸众生而开始宣说《大吉经》（《大吉经》起首部分）。当时，在王舍城城中，有一人于会堂中众多百姓之间起立言道：「今日我有吉祥的事要做。」另一人听其言，便说：「此人说‘吉祥’而起身而去，究竟何为‘吉祥’呢？」第三人答言：「所谓‘吉祥’，是所见诸种吉祥事相。譬如有的人清晨起身，所见诸如山羊、小牛、胎中小鱼、成熟的瓜果、新鲜的奶油、母牛的乳水、洁净的瓜果或甜美稀饭等等。此即为吉祥之相，别无他更高之吉祥。」听此说，有些人称赞为「说得好」。后又有人说：「这还不是吉祥，所说的是‘听闻’的吉祥。有人听到有如‘成熟’‘增长’‘享用’‘食用’等语，此即为吉祥，别无高于此者。」又有人称赞为「说得妙」。后来又有人说：「这还非是吉祥，所说的是‘触及’的吉祥。譬如有人清晨起身，触及大地、青草、柔软的草席，洁净的瓜果，新鲜的鱼肉，还有金银珠宝。此即为吉祥，别无更高。」同样也被称赞为「说得善」。就这样以上三种分别为“见相吉祥”“听闻吉祥”“触及吉祥”，三种讲法都有人称赞，但诸众人相互之间难以定论。即使诸天主神及诸梵天等亦不知«究竟何为吉祥»。
Sakko cintesi ‘‘imaṃ maṅgalapañhaṃ sadevake loke aññatra bhagavatā añño kathetuṃ samattho nāma natthi, bhagavantaṃ upasaṅkamitvā imaṃ pañhaṃ pucchissāmī’’ti. So rattibhāge satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā añjaliṃ paggayha ‘‘bahū devā manussā cā’’ti pañhaṃ pucchi. Athassa satthā dvādasahi gāthāhi aṭṭhatiṃsa mahāmaṅgalāni kathesi. Maṅgalasutte vinivaṭṭanteyeva koṭisatasahassamattā devatā arahattaṃ pāpuṇiṃsu, sotāpannādīnaṃ gaṇanapatho natthi. Sakko maṅgalaṃ sutvā sakaṭṭhānameva gato. Satthārā maṅgale kathite sadevako loko ‘‘sukathita’’nti abhinandi. Tadā dhammasabhāyaṃ tathāgatassa guṇakathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, satthā aññesaṃ avisayaṃ maṅgalapañhaṃ sadevakassa lokassa cittaṃ gahetvā kukkuccaṃ chinditvā gaganatale candaṃ uṭṭhāpento viya kathesi, evaṃ mahāpañño, āvuso, tathāgato’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘anacchariyaṃ, bhikkhave, idāneva sambodhippattassa mama maṅgalapañhakathanaṃ, svāhaṃ bodhisattacariyaṃ carantopi devamanussānaṃ kaṅkhaṃ chinditvā maṅgalapañhaṃ kathesi’’nti vatvā atītaṃ āhari.
萨咖天帝心念道：「这关于吉祥的问题，在诸天间除了世尊外无人能为至尊正解。不如前去亲近世尊，问其究竟。」一夜之间，天帝前往至世尊所，顶礼合掌，问道：「有多天人及人间众生，请问世尊。」佛世尊以十二偈共三十八句宣说《大吉经》的内容。在《吉祥经》中诸天闻佛陀讲述完毕后，即获阿拉汉果，数之无量，非初果之流量可比。萨咖天帝听闻吉祥说后，即返回天界。诸天闻佛世尊宣说此吉祥法时皆赞叹「说得善」。当时诸天在法会中，为如来庄严功德说法，谓：「诸友啊，世尊于他方净化世界，断除忧恼，犹如天上升出的月光宣说此吉祥偈。世尊智慧广大，诚如是也。」佛世尊来到天界，问诸比库：「比库们，诸位现在聚集为何事？」闻答名称后佛言：「无异于此，诸比库啊，此时此刻即是我觉悟时宣说吉祥偈语的因缘。过去行菩萨道时，亦为天人及人间众生，断除疑惑而说吉祥偈。」
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ gāme vibhavasampannassa brāhmaṇassa kule nibbatti, ‘‘rakkhitakumāro’’tissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto takkasilāyaṃ uggahitasippo katadārapariggaho mātāpitūnaṃ accayena ratanavilokanaṃ katvā saṃviggamānaso mahādānaṃ pavattetvā kāme pahāya himavantapadese pabbajitvā jhānābhiññaṃ nibbattetvā vanamūlaphalāhāro ekasmiṃ padese vāsaṃ kappesi. Anupubbenassa parivāro mahā ahosi, pañca antevāsikasatāni ahesuṃ. Athekadivasaṃ te tāpasā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘ācariya, vassārattasamaye himavantato otaritvā loṇambilasevanatthāya janapadacārikaṃ gacchāma, evaṃ no sarīrañca thiraṃ bhavissati, jaṅghavihāro ca kato bhavissatī’’ti āhaṃsu. Te ‘‘tena hi tumhe gacchatha, ahaṃ idheva vasissāmī’’ti vutte taṃ vanditvā himavantā otaritvā cārikaṃ caramānā bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasiṃsu. Tesaṃ mahāsakkārasammāno ahosi. Athekadivasaṃ bārāṇasiyaṃ santhāgāre sannipatite mahājanakāye maṅgalapañho samuṭṭhāti. Sabbaṃ paccuppannavatthunayeneva veditabbaṃ.
过去时，菩萨在巴拉那西国，现名梵达达王朝时出生于一富有婆罗门家，名为「护童」。其生长成熟，慧根聪明，通晓艺术，负责家业，孝顺父母，眼观珍宝，发心如愿。后来发起宏大布施，离欲弃情，入于喜马拉雅山的山脚，出家修行禅定，证得禅那通达，以林中果实为食，于一处安住。逐渐形成众多随从，有五百位同行修行者。有一日，众弟子前往拜访菩萨，言曰：「师尊，雨季将至，宜从喜马拉雅山中下山，为了采盐之需而到村中行脚，如此肉身方能安稳，腿部行走亦可得利。」菩萨告知：「尔等当行，我将留住此处。」弟子接受教诲，拜别后下山行脚，抵达巴拉那西，居住于王园之中，受诸人尊重敬仰。又一日，巴拉那西乡间集会，聚众人听吉祥偈问题。诸事皆属眼前现境，值得细致考察。
Tadā pana manussānaṃ kaṅkhaṃ chinditvā maṅgalapañhaṃ kathetuṃ samatthaṃ apassanto mahājano uyyānaṃ gantvā isigaṇaṃ maṅgalapañhaṃ pucchi. Isayo rājānaṃ āmantetvā ‘‘mahārāja, mayaṃ etaṃ kathetuṃ na sakkhissāma, apica kho amhākaṃ ācariyo rakkhitatāpaso nāma mahāpañño himavante vasati, so sadevakassa lokassa cittaṃ gahetvā etaṃ maṅgalapañhaṃ kathessatī’’ti vadiṃsu. Rājā ‘‘bhante, himavanto nāma dūre duggamova, na sakkhissāma mayaṃ tattha gantuṃ, sādhu vata tumheyeva ācariyassa santikaṃ gantvā pucchitvā uggaṇhitvā punāgantvā amhākaṃ kathethā’’ti āha. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ācariyassa santikaṃ gantvā vanditvā katapaṭisanthārā ācariyena rañño dhammikabhāve janapadacāritte ca pucchite taṃ diṭṭhamaṅgalādīnaṃ uppattiṃ ādito paṭṭhāya kathetvā rañño yācanāya ca attano pañhasavanatthaṃ āgatabhāvaṃ pakāsetvā ‘‘sādhu no bhante, maṅgalapañhaṃ pākaṭaṃ katvā kathethā’’ti yāciṃsu. Tato jeṭṭhantevāsiko ācariyaṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
当时，有一群博学多闻的富人，为消除愚痴，能够宣说吉祥问题，前往园林，问行者吉祥之事。行者告诉他们说：「诸君，我等无力解答此事。然我国尊师，名为‘护盐苦行者’，为大智慧者，居住于喜马拉雅山中，能破除天人凡夫心中疑惑，必能解答吉祥疑难。」众人闻言叹道：「极好」，遂前往尊师处，顶礼问讯，说明为王所派请教王宫政事之事。尊师即根据所见吉祥疑问由来，开始宣说。最高龄行者询问并宣读第一句偈语——
§155
155.
‘‘Kiṃsu naro jappamadhicca kāle, kaṃ vā vijjaṃ katamaṃ vā sutānaṃ;
『何等人在诵念的中间时刻，或听闻什么智慧、什么内容？』
So macco asmiñca paramhi loke, kathaṃ karo sotthānena gutto’’ti.
『他在此世及彼世的死者身份，如何借由保护得以安全无怨？』
Tattha kāleti maṅgalapatthanakāle. Vijjanti vedaṃ. Sutānanti sikkhitabbayuttakapariyattīnaṃ. Asmiñcāti ettha cāti nipātamattaṃ. Sotthānenāti sotthibhāvāvahena maṅgalena. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘ācariya, puriso maṅgalaṃ icchanto maṅgalakāle kiṃsu nāma jappanto tīsu vedesu kataraṃ vā vedaṃ kataraṃ vā sutānaṃ antare sutapariyattiṃ adhīyitvā so macco imasmiñca loke paramhi ca kathaṃ karo etesu jappādīsu kiṃ kena niyāmena karonto sotthānena niraparādhamaṅgalena gutto rakkhito hoti, taṃ ubhayalokahitaṃ gahetvā ṭhitamaṅgalaṃ amhākaṃ kathehī’’ti.
此处“时刻”指吉祥起始之时。“智慧”指已经学习、适宜、周遍的知识传闻。“此处”乃指此语助词，止于词尾形式。“保护”则指以护卫状态的吉祥。此句意为——“老师啊，若有人欲求吉祥，乃于吉时诵念某些经文，于三种智慧里或某种智慧里研习闻法，彼于此世及彼世，如何借由诵念等法、以某种规律行持，得到护持、无过错的吉祥安稳？此吉祥为两世之利，愿与我们共畅所论。”
Evaṃ jeṭṭhantevāsikena maṅgalapañhaṃ puṭṭho mahāsatto devamanussānaṃ kaṅkhaṃ chindanto ‘‘idañcidañca maṅgala’’nti buddhalīḷāya maṅgalaṃ kathento āha –
于是伟大的圣人问最年长的修梵天子，寻断天人众生的疑惑，言：“此及彼皆属何吉祥耶？”以佛陀的妙行，广说吉祥经义，开示道理。
§156
156.
‘‘Yassa devā pitaro ca sabbe, sarīsapā sabbabhūtāni cāpi;
『彼天人及先祖诸神，乃至所有蛇、禽及一切众生，皆属其中。』
Mettāya niccaṃ apacitāni honti, bhūtesu ve sotthānaṃ tadāhū’’ti.
慈心恒常不为侵害，此乃所谓众生之所依护。
Tattha yassāti yassa puggalassa. Devāti bhummadeve ādiṃ katvā sabbepi kāmāvacaradevā. Pitaro cāti tatuttari rūpāvacarabrahmāno. Sarīsapāti dīghajātikā. Sabbabhūtāni cāpīti vuttāvasesāni ca sabbānipi bhūtāni. Mettāya niccaṃ apacitāni hontīti ete sabbe sattā dasadisāpharaṇavasena pavattāya appanāppattāya mettābhāvanāya apacitā honti. Bhūtesu veti taṃ tassa puggalassa sabbasattesu sotthānaṃ nirantaraṃ pavattaṃ niraparādhamaṅgalaṃ āhu. Mettāvihārī hi puggalo sabbesaṃ piyo hoti parūpakkamena avikopiyo. Iti so iminā maṅgalena rakkhito gopito hotīti.
此处所说者，所谓某人者，众生乃由地天及天诸诸神而起，诸天皆以欲行为本。父母则为形色天诸梵天。长寿天者则为长命天。众生皆是如是说。恒不为侵害慈心者，乃指众生遍行十方如轮转行般，专修除损害之慈心。于众生中者，谓其人恒为诸众生安乐源，无间断、不犯戒之吉祥者。怀慈者，所有众生均为其所亲，无他害心，不生愤恨。由此吉祥，获受保护守护也。
Iti mahāsatto paṭhamaṃ maṅgalaṃ kathetvā dutiyādīni kathento –
彼大圣述说诸善缘首因虽已毕，然复言次第诸善缘——
§157
157.
‘‘Yo sabbalokassa nivātavutti, itthīpumānaṃ sahadārakānaṃ;
“乃一切世间之宁静息灭者，女性男性及其亲属同伴；
Khantā duruttānamappaṭikūlavādī, adhivāsanaṃ sotthānaṃ tadāhu.
忍耐不怨恶语，远离粗暴邪言，乃众生安乐之所依。”
§158
158.
‘‘Yo nāvajānāti sahāyamatte, sippena kulyāhi dhanena jaccā;
『不与凡愚同事，吝惜粗俗无才之人，吝惜财物；
Rucipañño atthakāle matīmā, sahāyesu ve sotthānaṃ tadāhu.
聪明有智，于困苦时思虑周详，乃为同伴提供援护。』
§159
159.
‘‘Mittāni ve yassa bhavanti santo, saṃvissatthā avisaṃvādakassa;
『朋友若为贤圣之人，与彼交往无怨无争；
Na mittadubbhī saṃvibhāgī dhanena, mittesu ve sotthānaṃ tadāhu.
不贪惜朋友财物，不分财产，此乃对朋友之保障。』
§160
160.
一百六十。
‘‘Yassa bhariyā tulyavayā samaggā, anubbatā dhammakāmā pajātā;
『其人之妻与其年龄相当，和合相随，生起正法希求，
Koliniyā sīlavatī patibbatā, dāresu ve sotthānaṃ tadāhu.
居住在摩揭陀族的女子，持守戒法，时为国土护卫。』
§161
161.
一百六十一。
‘‘Yassa rājā bhūtapati yasassī, jānāti soceyyaṃ parakkamañca;
『其王为世主，有名声，知晓应当忧愁及勇猛，
Advejjhatā suhadayaṃ mamanti, rājūsu ve sotthānaṃ tadāhu.
无嫉恨心，好心肠，乃为诸王之护卫。』
§162
162.
一百六十二。
‘‘Annañca pānañca dadāti saddho, mālañca gandhañca vilepanañca;
「信解者施以饮食，给予花环、香品及抹饰之物；
Pasannacitto anumodamāno, saggesu ve sotthānaṃ tadāhu.
恭敬心清净，欢喜赞叹，此时于天界即谓之安乐。」
§163
163.
一百六十三。
‘‘Yamariyadhammena punanti vuddhā, ārādhitā samacariyāya santo;
「此乃具足圣法者，受供养而增上，精进奉行正行者；
Bahussutā isayo sīlavanto, arahantamajjhe sotthānaṃ tadāhū’’ti. –
多闻者、所愿法者、具戒者，于阿拉汉中称为天界安乐。」
Imā gāthā abhāsi.
这偈颂已宣说。
Tattha nivātavuttīti muducittatāya sabbalokassa nīcavutti hoti. Khantā duruttānanti parehi vuttānaṃ duṭṭhavacanānaṃ adhivāsako hoti. Appaṭikūlavādīti ‘‘akkocchi maṃ, avadhi ma’’nti yugaggāhaṃ akaronto anukūlameva vadati. Adhivāsananti idaṃ adhivāsanaṃ tassa sotthānaṃ niraparādhamaṅgalaṃ paṇḍitā vadanti.
其中所谓“宁静”者，是指心地清净柔和，整个世间都处于谦卑之中。所谓“宽容”者，是指对他人所说的恶言能忍受承受，成为恶语的承载者。所谓“不与不顺”者，是指‘你不嫉恨我，请勿加害于我’等语，不促使对方反感，而是顺应利益而说。所谓“承载”者，是指这承载就是他安稳、不犯过失、吉祥之义，贤者如是称说。
Sahāyamatteti sahāye ca sahāyamatte ca. Tattha sahapaṃsukīḷitā sahāyā nāma, dasa dvādasa vassāni ekato vutthā sahāyamattā nāma, te sabbepi ‘‘ahaṃ sippavā, ime nisippā’’ti evaṃ sippena vā ‘‘ahaṃ kulīno, ime na kulīnā’’ti evaṃ kulasampattisaṅkhātāhi kulyāhi vā, ‘‘ahaṃ aḍḍho, ime duggatā’’ti evaṃ dhanena vā, ‘‘ahaṃ jātisampanno, ime dujjātā’’ti evaṃ jaccā vā nāvajānāti. Rucipaññoti sādhupañño sundarapañño . Atthakāleti kassacideva atthassa kāraṇassa uppannakāle. Matīmāti taṃ taṃ atthaṃ paricchinditvā vicāraṇasamatthatāya matimā hutvā te sahāye nāvajānāti. Sahāyesūti taṃ tassa anavajānanaṃ sahāyesu sotthānaṃ nāmāti porāṇakapaṇḍitā āhu. Tena hi so niraparādhamaṅgalena idhaloke ca paraloke ca gutto hoti. Tattha paṇḍite sahāye nissāya sotthibhāvo kusanāḷijātakena (jā. 1.1.121 ādayo) kathetabbo.
所谓“伙伴程度”是指同伙、伙伴以及伙伴之间的份量。其间，一同穿着破布的为“伙伴”；从一处共住达十至十二年者称为“同伙之量”；这些伙伴无论因技艺而自称‘我是巧匠，你们是拙匠’，或因家世而称‘我是贵族，你们非贵族’，或因财富而谓‘我是富足，你们贫穷’，又或因出身称‘我为有姓者，你们则出身低劣’，皆不相轻视。所谓“智慧如意”是指具有善慧、正智、优美智慧。所谓“缘起”是指出现某种缘故时。所谓“明智”是指对各义深入分析，内心审慎明了，故对这些伙伴不生轻视。所谓“不解伙伴”是指对伙伴的不明白，这种“伙伴”即被古贤者称为朋友。由此，他于此世及他世，都得安稳吉祥。此中贤者依托伙伴之故，幸福安稳之义，当以《苦难相应王子本生经》（Jātaka 1.1.121）来说解。
Santoti paṇḍitā sappurisā yassa mittāni bhavanti. Saṃvissatthāti gharaṃ pavisitvā icchiticchitasseva gahaṇavasena vissāsamāpannā. Avisaṃvādakassāti avisaṃvādanasīlassa. Na mittadubbhīti yo ca mittadubbhī na hoti. Saṃvibhāgī dhanenāti attano dhanena mittānaṃ saṃvibhāgaṃ karoti. Mittesūti mitte nissāya laddhabbaṃ tassa taṃ mittesu sotthānaṃ nāma hoti. So hi evarūpehi mittehi rakkhito sotthiṃ pāpuṇāti. Tattha mitte nissāya sotthibhāvo mahāukkusajātakādīhi (jā. 1.14.44 ādayo) kathetabbo.
所谓“友者”，贤者谓之品德高尚者之友伴。所谓“相处”，是以进家门、欢喜愿意为亲密交往。所谓“不相争者”，即性情不争斗者。谓不为敌视好友之人即非恶友者。所谓“分财者”，是指以自己财富与朋友分享者。所谓“靠朋友”者，是指凭借这些朋友所得到的安稳幸福。正因如此，他得以倚赖这类朋友，得到安稳幸福。此处依托朋友而得安稳幸福之义，当以《大勇士本生经》等（Jātaka 1.14.44）说解。
Tulyavayāti samānavayā. Samaggāti samaggavāsā. Anubbatāti anuvattitā. Dhammakāmāti tividhasucaritadhammaṃ roceti. Pajātāti vijāyinī, na vañjhā. Dāresūti etehi sīlaguṇehi samannāgate mātugāme gehe vasante sāmikassa sotthi hotīti paṇḍitā kathenti. Tattha sīlavantaṃ mātugāmaṃ nissāya sotthibhāvo maṇicorajātaka- (jā. 1.2.87 ādayo) sambūlajātaka- (jā. 1.16.297 ādayo) khaṇḍahālajātakehi (jā. 2.22.982 ādayo) kathetabbo.
所谓“同龄”，即年龄相同。所谓“同住”，即同处一屋檐下。所谓“隶属”，即跟随着。所谓“善法欲”，指喜欢三种善行的法。所谓“繁殖”，即生育、成长而不枯萎。所谓“家门”，即因具备这些戒德功德而居于母家村邑，是丈夫幸福安稳之意，贤者如是说。此处依托具德之妻家以得安稳之义，当以《金珠王子本生经》（Jātaka 1.2.87）、《蕨叶本生经》（Jātaka 1.16.297）、《断裂巢本生经》（Jātaka 2.22.982）来说解。
Soceyyanti sucibhāvaṃ. Advejjhatāti advejjhatāya na esa mayā saddhiṃ bhijjitvā dvidhā bhavissatīti evaṃ advejjhabhāvena yaṃ jānāti. Suhadayaṃ mamanti suhado ayaṃ mamanti ca yaṃ jānāti. Rājūsu veti evaṃ rājūsu sevakānaṃ sotthānaṃ nāmāti paṇḍitā kathenti. Dadātisaddhoti kammañca phalañca saddahitvā dadāti. Saggesu veti evaṃ sagge devaloke sotthānaṃ niraparādhamaṅgalanti paṇḍitā kathenti, taṃ petavatthuvimānavatthūhi vitthāretvā kathetabbaṃ.
所谓“应具清善本性”，即具备清净美好品性者。所谓“不结怨”，即心无怨恨；非由我与人结怨而生二相对立之境。所谓“友善之心”，即内心和悦情意和合。贤者谓之，依王者而言，即王者及其仆从之间的安稳之义。所谓“给予信顺”，即乐于给予，且施予有利益之果报。所谓“天上”，是指于天界诸天所获安稳幸福；非罪因而得幸福吉祥，如贤者所说。此处当分别叙说诸天、饿鬼、地狱诸境而加以说明。
Punantivuddhāti yaṃ puggalaṃ ñāṇavuddhā ariyadhammena punanti parisodhenti. Samacariyāyāti sammāpaṭipattiyā. Bahussutāti paṭivedhabahussutā. Isayoti esitaguṇā. Sīlavantoti ariyasīlena samannāgatā. Arahantamajjheti arahantānaṃ majjhe paṭilabhitabbaṃ taṃ sotthānanti paṇḍitā kathenti. Arahanto hi attanā paṭividdhamaggaṃ ācikkhitvā paṭipādentā ārādhakaṃ puggalaṃ ariyamaggena punanti, sopi arahāva hoti.
净增者，谓那以圣法智增长而净化个人者。正行者，谓正当修行之行为。多闻者，谓闻习多而通达者。勤修者，谓具此诸德。具戒者，谓以圣戒具足。阿拉汉中者，谓应被列于诸阿拉汉之间者，此为贤哲所称之淳良。阿拉汉者，实为自证真道，宣说正道，修行此道者，托圣道增长之勤修者，其亦成为阿拉汉。
Evaṃ mahāsatto arahattena desanāya kūṭaṃ gaṇhanto aṭṭhahi gāthāhi aṭṭha mahāmaṅgalāni kathetvā tesaññeva maṅgalānaṃ thutiṃ karonto osānagāthamāha –
如是，伟大尊者承阿拉汉教法，摄取重重点，以八偈分八大吉祥，称誉诸吉祥，唱颂之偈曰：
§164
164.
‘‘Etāni kho sotthānāni loke, viññuppasatthāni sukhudrayāni;
『此乃世间安乐之福，纯净明净，微小如滴；
Tānīdha sevetha naro sapañño, na hi maṅgale kiñcanamatthi sacca’’nti.
诸智者应于此处精勤奉行，盖无真正吉祥可及此也。』
Tattha na hi maṅgaleti tasmiṃ pana diṭṭhasutamutappabhede maṅgale kiñcanaṃ ekamaṅgalampi saccaṃ nāma natthi, nibbānameva panekaṃ paramatthasaccanti.
此中所谓吉祥，依见闻与体会之异，固无同一真实吉祥，惟涅槃为唯一最高真实法也。
Isayo tāni maṅgalāni sutvā sattaṭṭhadivasaccayena ācariyaṃ āpucchitvā tattheva agamaṃsu. Rājā tesaṃ santikaṃ gantvā pucchi. Te tassa ācariyena kathitaniyāmena maṅgalapañhaṃ kathetvā himavantameva āgamaṃsu. Tato paṭṭhāya loke maṅgalaṃ pākaṭaṃ ahosi. Maṅgalesu vattitvā matamatā saggapathaṃ pūresuṃ. Bodhisatto cattāro brahmavihāre bhāvetvā isigaṇaṃ ādāya brahmaloke nibbatti.
诸居士听闻诸吉祥事，经过七日之确定，便询问老师，同日即获应答。国王亲往他们所在，询问之。众人由师所说诸吉祥之义，以问答方式解说吉祥问题，随后如同喜马拉雅山般至高，世界因之显现吉祥。众人遵行吉祥，各自依自见填满天道。未来佛修习四处梵行，携诸居士往梵天世。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṃ maṅgalapañhaṃ kathesi’’nti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā isigaṇo buddhaparisā ahosi , maṅgalapañhapucchako jeṭṭhantevāsiko sāriputto, ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀以此法教导众生，曾言：『比库们，当下释先日前之吉祥问。』而以此启示本生故事，说：当时善知识群会已成，长老沙利子居在其中，彼时老师正是我也。
Mahāmaṅgalajātakavaṇṇanā pannarasamā. · 大吉祥本生注释第十五。
[454] 16. Ghaṭapaṇḍitajātakavaṇṇanā
[454]第16节 壶聪明本生故事注释
Uṭṭhehikaṇhāti idaṃ satthā jetavane viharanto mataputtaṃ kuṭumbikaṃ ārabbha kathesi. Vatthu maṭṭhakuṇḍalisadisameva. Idha pana satthā taṃ upāsakaṃ ‘‘kiṃ, upāsaka, socasī’’ti vatvā ‘‘āma, bhante’’nti vutte ‘‘upāsaka, porāṇakapaṇḍitā paṇḍitānaṃ kathaṃ sutvā mataputtaṃ nānusociṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
『起兴者』者，谓此师住在祇园林中，谈论母子亲族之事。所论事境如同深池之水颜色。同处，师问一居士曰：“居士汝何以忧？”答言：“尊者，是也。”又问曰：“居士，闻古圣智慧者如何，岂为忧惜母子乎？”由此请示过往之事。
Atīte uttarapathe kaṃsabhoge asitañjananagare mahākaṃso nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa kaṃso ca, upakaṃso cāti dve puttā ahesuṃ, devagabbhā nāma ekā dhītā. Tassā jātadivase nemittakā brāhmaṇā ‘‘etissā kucchiyaṃ nibbattaputtā kaṃsagottaṃ kaṃsavaṃsaṃ nāsessantī’’ti byākariṃsu. Rājā balavasinehena dhītaraṃ vināsetuṃ nāsakkhi, ‘‘bhātaro jānissantī’’ti yāvatāyukaṃ ṭhatvā kālamakāsi. Tasmiṃ kālakate kaṃso rājā ahosi, upakaṃso uparājā. Te cintayiṃsu ‘‘sace mayaṃ bhaginiṃ nāsessāma, gārayhā bhavissāma, etaṃ kassaci adatvā nissāmikaṃ katvā paṭijaggissāmā’’ti. Te ekathūṇakaṃ pāsādaṃ kāretvā taṃ tattha vasāpesuṃ. Nandigopā nāma tassā paricārikā ahosi. Andhakaveṇḍo nāma dāso tassā sāmiko ārakkhamakāsi.
往昔北方，有铜城亚天王，于阿逝迦城建王国。彼王有二子名曰铜儿与伴铜，女儿名曰天生。其生辰，族中婆罗门予兆称：“此间匠子为铜氏族，系铜王裔也。”王欲以强权灭女，然兄子护卫曰：“兄弟自知彼女。”遂长期守护。时王为铜大王，兄为副王。二人思量：“若除去妹，将致可怜，我等将以母难信，兄弟中必生怨恨，竟当放弃所继承之属土，出家修行以偿所愿。”遂建一三柱殿，居止其中。有侍女名难蒂果，主奴隶名暗车车护卫。
Tadā uttaramadhurāya mahāsāgaro nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa sāgaro, upasāgaro cāti dve puttā ahesuṃ. Tesu pitu accayena sāgaro rājā ahosi, upasāgaro uparājā. So upakaṃsassa sahāyako ekācariyakule ekato uggahitasippo. So sāgarassa bhātu antepure dubbhitvā bhāyamāno palāyitvā kaṃsabhoge upakaṃsassa santikaṃ agamāsi. Upakaṃso taṃ rañño dassesi, rājā tassa mahantaṃ yasaṃ adāsi. So rājupaṭṭhānaṃ gacchanto devagabbhāya nivāsaṃ ekathambhaṃ pāsādaṃ disvā ‘‘kasseso nivāso’’ti pucchitvā taṃ kāraṇaṃ sutvā devagabbhāya paṭibaddhacitto ahosi. Devagabbhāpi ekadivasaṃ taṃ upakaṃsena saddhiṃ rājupaṭṭhānaṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘ko eso’’ti pucchitvā ‘‘mahāsāgarassa putto upasāgaro nāmā’’ti nandigopāya santikā sutvā tasmiṃ paṭibaddhacittā ahosi. Upasāgaro nandigopāya lañjaṃ datvā ‘‘bhagini, sakkhissasi me devagabbhaṃ dassetu’’nti āha. Sā ‘‘na etaṃ sāmi, garuka’’nti vatvā taṃ kāraṇaṃ devagabbhāya ārocesi. Sā pakatiyāva tasmiṃ paṭibaddhacittā taṃ vacanaṃ sutvā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā nandigopā upasāgarassa saññaṃ datvā rattibhāge taṃ pāsādaṃ āropesi. So devagabbhāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi. Atha nesaṃ punappunaṃ saṃvāsena devagabbhā gabbhaṃ paṭilabhi.
当时，南诗大海者建王，名曰大海王。其有二儿，称大波及下波，大波为父王，大波为副王。此伴铜有一随从，出自有名教师家族，乃出家修学者。彼惧其兄大波，在铜城避难，至伴铜处。伴铜闻讯告知王，大海王赐其大名。彼至王庭，见天生拥有一柱殿，问曰：“此为谁宅？”闻是铜王所赐，天生专心于此。天生一日见伴铜至王庭，问其身份，答曰：“大海王之子，名为下波。”侍女伴难蒂果听见心中恭敬。下波赠与伴女难蒂果衣裳，令与其妹见证：“妹子，尔将见我天生。”其传言至天生，言毕，难蒂果欣然受教，夜半送其上柱殿，与下波同住。后屡次共处，天生活孕。
Aparabhāge tassā gabbhapatiṭṭhānaṃ pākaṭaṃ ahosi. Bhātaro nandigopaṃ pucchiṃsu, sā abhayaṃ yācitvā taṃ antaraṃ kathesi. Te sutvā ‘‘bhaginiṃ nāsetuṃ na sakkā, sace dhītaraṃ vijāyissati, tampi na nāsessāma, sace pana putto bhavissati, nāsessāmā’’ti cintetvā devagabbhaṃ upasāgarasseva adaṃsu. Sā paripuṇṇagabbhā dhītaraṃ vijāyi. Bhātaro sutvā haṭṭhatuṭṭhā tassā ‘‘añjanadevī’’ti nāmaṃ kariṃsu. Tesaṃ bhogavaḍḍhamānaṃ nāma bhogagāmaṃ adaṃsu. Upasāgaro devagabbhaṃ gahetvā bhogavaḍḍhamānagāme vasi. Devagabbhāya punapi gabbho patiṭṭhāsi, nandigopāpi taṃ divasameva gabbhaṃ paṭilabhi. Tāsu paripuṇṇagabbhāsu ekadivasameva devagabbhā puttaṃ vijāyi, nandigopā dhītaraṃ vijāyi. Devagabbhā puttassa vināsanabhayena puttaṃ nandigopāya rahassena pesetvā tassā dhītaraṃ āharāpesi. Tassā vijātabhāvaṃ bhātikānaṃ ārocesuṃ. Te ‘‘puttaṃ vijātā, dhītara’’nti pucchitvā ‘‘dhītara’’nti vutte ‘‘tena hi posethā’’ti āhaṃsu. Etenupāyena devagabbhā dasa putte vijāyi, dasa dhītaro nandigopā vijāyi. Dasa puttā nandigopāya santike vaḍḍhanti, dhītaro devagabbhāya. Taṃ antaraṃ koci na jānāti. Devagabbhāya jeṭṭhaputto vāsudevo nāma ahosi, dutiyo baladevo, tatiyo candadevo, catuttho sūriyadevo, pañcamo aggidevo, chaṭṭho varuṇadevo, sattamo ajjuno, aṭṭhamo pajjuno, navamo ghaṭapaṇḍito, dasamo aṅkuro nāma ahosi. Te andhakaveṇḍadāsaputtā dasa bhātikā ceṭakāti pākaṭā ahesuṃ.
那时，她怀孕的迹象明显显现。众兄弟们询问南迪古跋氏，她请求安慰后讲述其中经过。他们听闻后，思惟道：「若她生女儿，我们不能杀害她；若生儿子，也必不会杀害。」于是像怀孕天女临近一样陪伴在她身边。她怀足月胎生下一女。兄弟们听后，起立称她为「荆棘女神」。他们为增大家族名号，赐其居住地名为名为“富饶村”。怀孕天女携胎往富饶村居住。天女再次怀孕，南迪古跋氏在第十天亦得一胎。在这些满月胎儿中，有一天孕下一子天女，南迪古跋氏生一女。因害怕天女子被杀害，她暗中将天女子送给南迪古跋氏，自己抱养女儿。女儿出生的事告知兄弟们，他们问：“这是女儿吗？”回答“是女儿”，说：“那我们就养她吧。”于是天女生下十个儿子，南迪古跋氏亦生下十个女儿。十个儿子在南迪古跋氏处成长，十个女儿在天女处成长，其中无人知晓彼此间的关系。天女的长子名为瓦苏德沃，次子巴拉德沃，三子灿达德沃，四子苏利耶德沃，五子阿吉德沃，六子伐噜那德沃，七子阿俊努，第八帕朱努，第九嘎塔潘迪托，第十阿恩库罗。此等十子名号明示为暗黑森林之子，十女明显称为切达卡。
Te aparabhāge vuddhimanvāya thāmabalasampannā kakkhaḷā pharusā hutvā vilopaṃ karontā vicaranti , rañño gacchante paṇṇākārepi vilumpanteva. Manussā sannipatitvā ‘‘andhakaveṇḍadāsaputtā dasa bhātikā raṭṭhaṃ vilumpantī’’ti rājaṅgaṇe upakkosiṃsu. Rājā andhakaveṇḍaṃ pakkosāpetvā ‘‘kasmā puttehi vilopaṃ kārāpesī’’ti tajjesi. Evaṃ dutiyampi tatiyampi manussehi upakkose kate rājā taṃ santajjesi. So maraṇabhayabhīto rājānaṃ abhayaṃ yācitvā ‘‘deva, ete na mayhaṃ puttā, upasāgarassa puttā’’ti taṃ antaraṃ ārocesi. Rājā bhīto ‘‘kena te upāyena gaṇhāmā’’ti amacce pucchitvā ‘‘ete, deva, mallayuddhavittakā, nagare yuddhaṃ kāretvā tattha ne yuddhamaṇḍalaṃ āgate gāhāpetvā māressāmā’’ti vutte cārurañca, muṭṭhikañcāti dve malle posetvā ‘‘ito sattame divase yuddhaṃ bhavissatī’’ti nagare bheriṃ carāpetvā rājaṅgaṇe yuddhamaṇḍalaṃ sajjāpetvā akkhavāṭaṃ kāretvā yuddhamaṇḍalaṃ alaṅkārāpetvā dhajapaṭākaṃ bandhāpesi. Sakalanagaraṃ saṅkhubhi. Cakkāticakkaṃ mañcātimañcaṃ bandhitvā cāruramuṭṭhikā yuddhamaṇḍalaṃ āgantvā vaggantā gajjantā apphoṭentā vicariṃsu. Dasa bhātikāpi āgantvā rajakavīthiṃ vilumpitvā vaṇṇasāṭake nivāsetvā gandhāpaṇesu gandhaṃ , mālākārāpaṇesu mālaṃ vilumpitvā vilittagattā māladhārino katakaṇṇapūrā vaggantā gajjantā apphoṭentā yuddhamaṇḍalaṃ pavisiṃsu.
那时，在后期，这些儿女具有智慧与力气，性情刚强粗暴，行事掠夺破坏，像野犬围攻国王的行列般肆虐。人众聚集，说道：「暗黑森林之子切达卡十兄弟正在劫掠国家。」他们向王庭上告。国王召集暗黑森林，问他：“为何你的子孙如此劫掠？”他答曰：“尊者，他们为玛拉战士，曾在城中发动战争，筑立战阵，准备杀戮。”并率领两位拳师预言：“七日后必有战争。”他在城中鸣鼓构筑战阵，制造护城壕，布置旌旗。整个城市被城墙环绕，障齐了重重战阵，拳师们列队游荡，咆哮爆裂，气势凶猛。切达卡十兄弟也加入进来，游走宫廷街道，身披华服，佩带香环，摇曳生姿，携带花束首饰，列队咆哮，爆裂而入战阵。
Tasmiṃ khaṇe cāruro apphoṭento vicarati. Baladevo taṃ disvā ‘‘na naṃ hatthena chupissāmī’’ti hatthisālato mahantaṃ hatthiyottaṃ āharitvā vaggitvā gajjitvā yottaṃ khipitvā cāruraṃ udare veṭhetvā dve yottakoṭiyo ekato katvā vattetvā ukkhipitvā sīsamatthake bhametvā bhūmiyaṃ pothetvā bahi akkhavāṭe khipi. Cārure mate rājā muṭṭhikamallaṃ āṇāpesi. So uṭṭhāya vaggitvā gajjitvā apphoṭesi. Baladevo taṃ pothetvā aṭṭhīni sañcuṇṇetvā ‘‘amallomhi, amallomhī’’ti vadantameva ‘‘nāhaṃ tava mallabhāvaṃ vā amallabhāvaṃ vā jānāmī’’ti hatthe gahetvā bhūmiyaṃ pothetvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā bahi akkhavāṭe khipi. Muṭṭhiko maranto ‘‘yakkho hutvā taṃ khādituṃ labhissāmī’’ti patthanaṃ paṭṭhapesi. So kālamattikaaṭaviyaṃ nāma yakkho hutvā nibbatti. Rājā ‘‘gaṇhatha dasa bhātike ceṭake’’ti uṭṭhahi . Tasmiṃ khaṇe vāsudevo cakkaṃ khipi. Taṃ dvinnampi bhātikānaṃ sīsāni pātesi. Mahājano bhītatasito ‘‘avassayā no hothā’’ti tesaṃ pādesu patitvā nipajji. Te dvepi mātule māretvā asitañjananagare rajjaṃ gahetvā mātāpitaro tattha katvā ‘‘sakalajambudīpe rajjaṃ gaṇhissāmā’’ti nikkhamitvā anupubbena kālayonakarañño nivāsaṃ ayujjhanagaraṃ gantvā taṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ parikhārukkhagahanaṃ viddhaṃsetvā pākāraṃ bhinditvā rājānaṃ gahetvā taṃ rajjaṃ attano hatthagataṃ katvā dvāravatiṃ pāpuṇiṃsu. Tassa pana nagarassa ekato samuddo ekato pabbato, amanussapariggahitaṃ kira taṃ ahosi.
那时，华服拳师游荡爆裂。巴拉德沃见状，说：“我不会用手掩护他。”他从象牙树上采来大象的象牙，绕行咆哮，挑起长矛，矛尖与矛锋合并，旋转挥舞，将拳师扑向腹部，刺穿矛头，击打头部，使拳师倒地，抛出城墙外。拳师死亡，国王带来拳师手套。拳师起身绕行、咆哮、爆裂。巴拉德沃收拾矛骨，嘴里念叨：“我不认识你的拳师身份。”他抓住拳师，抛出地面，令其丧命，扔到城外。拳师临死称：“我将化为夜叉来吞噬你。”随即转生为一名名为卡拉玛提卡塔维的夜叉。国王吩咐：“逮捕切达卡十兄弟。”这时，瓦苏德沃投掷轮胎，击碎两兄弟头颅。众人大恐失色，跌倒在地。他们杀死两位族叔，接管了国家。父母在那里筑城，立城墙，称王，占据巴利之地，停驻阿雨伽岚那城，拆毁护城林木，开辟城墙，安置诸王，并取得王位。该城一侧有海，一侧有山，位处人迹罕至之地。
Tassa ārakkhaṃ gahetvā ṭhitayakkho paccāmitte disvā gadrabhavesena gadrabharavaṃ ravati. Tasmiṃ khaṇe yakkhānubhāvena sakalanagaraṃ uppatitvā mahāsamudde ekasmiṃ dīpake tiṭṭhati. Paccāmittesu gatesu punāgantvā sakaṭṭhāneyeva patiṭṭhāti. Tadāpi so gadrabho tesaṃ dasannaṃ bhātikānaṃ āgamanaṃ ñatvā gadrabharavaṃ ravi. Nagaraṃ uppatitvā dīpake patiṭṭhāya tesu nagaraṃ adisvā nivattantesu punāgantvā sakaṭṭhāne patiṭṭhāsi. Te puna nivattiṃsu, punapi gadrabho tatheva akāsi. Te dvāravatinagare rajjaṃ gaṇhituṃ asakkontā kaṇhadīpāyanassa isino santikaṃ gantvā vanditvā ‘‘bhante, mayaṃ dvāravatiyaṃ rajjaṃ gahetuṃ na sakkoma, ekaṃ no upāyaṃ karothā’’ti pucchitvā ‘‘parikhāpiṭṭhe asukasmiṃ nāma ṭhāne eko gadrabho carati. So hi amitte disvā viravati, tasmiṃ khaṇe nagaraṃ uppatitvā gacchati, tumhe tassa pāde gaṇhatha, ayaṃ vo nipphajjanūpāyo’’ti vutte tāpasaṃ vanditvā gantvā gadrabhassa pādesu gahetvā nipatitvā ‘‘sāmi, ṭhapetvā tumhe añño amhākaṃ avassayo natthi, amhākaṃ nagaraṃ gaṇhanakāle mā ravitthā’’ti yāciṃsu. Gadrabho ‘‘na sakkā na viravituṃ, tumhe pana paṭhamataraṃ āgantvā cattāro janā mahantāni ayanaṅgalāni gahetvā catūsu nagaradvāresu mahante ayakhāṇuke bhūmiyaṃ ākoṭetvā nagarassa uppatanakāle naṅgalāni gahetvā naṅgalabaddhaṃ ayasaṅkhalikaṃ ayakhāṇuke bandheyyātha, nagaraṃ uppatituṃ na sakkhissatī’’ti āha.
在那里，守护者持守卫，夜叉见敌人如同守卫般冲击夜叉之城，吼叫震天响。那时宛如夜叉部族崛起，立于大海上一孤岛。夜叉又回到敌方所在，站立如木桩一般。在此时，守卫知晓十兄弟的来历，便吼叫保卫城池。夜叉升入城市，立于孤岛，守护城池。众人均返回。夜叉重复其行为。达瓦拉维城的国王因无力统治，前往黑岛鞠躬，求问：“尊者，我们不能统治达瓦拉维王国，有无妙策？”尊者答：“城外偏远之处有一夜叉巡视。彼见敌人便躲避。那夜叉每次见城池起风时便前往，你们应效法他，依靠此策。”尊者劝诫后，众人朝拜而去，立于夜叉脚下，承诺若城池沦陷不要责怪他们。夜叉说：“无法抵抗，也无法回避。你们先行来此，四人驾驭大车，四处守护城门。在四大城门筑起城墙，绑紧铁链，城池不可攻陷。”
Te ‘‘sādhū’’ti vatvā tasmiṃ aviravanteyeva naṅgalāni ādāya catūsu nagaradvāresu khāṇuke bhūmiyaṃ ākoṭetvā aṭṭhaṃsu. Tasmiṃ khaṇe gadrabho viravi, nagaraṃ uppatitumārabhi. Catūsu dvāresu ṭhitā catūhi ayanaṅgalehi gahetvā naṅgalabaddhā ayasaṅkhalikā khāṇukesu bandhiṃsu, nagaraṃ uppatituṃ nāsakkhi. Dasa bhātikā tato nagaraṃ pavisitvā rājānaṃ māretvā rajjaṃ gaṇhiṃsu. Evaṃ te sakalajambudīpe tesaṭṭhiyā nagarasahassesu sabbarājāno cakkena jīvitakkhayaṃ pāpetvā dvāravatiyaṃ vasamānā rajjaṃ dasa koṭṭhāse katvā vibhajiṃsu, bhaginiṃ pana añjanadeviṃ na sariṃsu. Tato puna ‘‘ekādasa koṭṭhāse karomā’’ti vutte aṅkuro ‘‘mama koṭṭhāsaṃ tassā detha, ahaṃ vohāraṃ katvā jīvissāmi, kevalaṃ tumhe attano janapade mayhaṃ suṅkaṃ vissajjethā’’ti āha. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tassa koṭṭhāsaṃ bhaginiyā datvā saddhiṃ tāya nava rājāno dvāravatiyaṃ vasiṃsu. Aṅkuro pana vaṇijjamakāsi. Evaṃ tesu aparāparaṃ puttadhītāhi vaḍḍhamānesu addhāne gate mātāpitaro kālamakaṃsu.
众人答曰：“善哉。”遂不等敌军逼近，取铁链绑于四城门，筑垒坚固。此时夜叉奋起，开始攻城。四城门挂上铁链，绑紧铁锁牢固，城池难以攻破。切达卡十兄弟杀死国王，夺取王位。由是，在整个地处佛陀法界的百千城市中，诸国王速遭杀戮，达瓦拉维城被划分为十部分。但对姊姊荆棘女神则并未伤害。后他说：“我们划分为十一部分吧。”阿恩库罗说：“给我那部分，我将管理生机，你们仅在自己领地废弃苏迦。”众人答应。姊姊将王国一部分赠予阿恩库罗，九位国王一同共住达瓦拉维。阿恩库罗经营商业。诸族子孙轮番兴盛，父母也渐渐衰老。
Tadā kira manussānaṃ vīsativassasahassāyukakālo ahosi. Tadā vāsudevamahārājassa eko putto kālamakāsi. Rājā sokapareto sabbakiccāni pahāya mañcassa aṭaniṃ pariggahetvā vilapanto nipajji. Tasmiṃ kāle ghaṭapaṇḍito cintesi ‘‘ṭhapetvā maṃ añño koci mama bhātu sokaṃ harituṃ samattho nāma natthi, upāyenassa sokaṃ harissāmī’’ti. So ummattakavesaṃ gahetvā ‘‘sasaṃ me detha, sasaṃ me dethā’’ti ākāsaṃ ullokento sakalanagaraṃ vicari. ‘‘Ghaṭapaṇḍito ummattako jāto’’ti sakalanagaraṃ saṅkhubhi. Tasmiṃ kāle rohiṇeyyo nāma amacco vāsudevarañño santikaṃ gantvā tena saddhiṃ kathaṃ samuṭṭhāpento paṭhamaṃ gāthamāha –
那时据说人类寿命延长至二万五千岁。此时瓦苏德沃国王有一子诞生。国王忧伤万分，弃诸事物，抱着床榻哀叹而卧。此时嘎塔潘迪托思考：“若有人能抚慰我兄弟的悲伤，那是莫大的妙法。”他穿疯狷服装，仰望天空，巡视全城。“瓦苏德沃是疯狷贤者”为众人所知。此时罗摩耶国公达城，前来会盟并诵第一诗歌–
§165
165.
‘‘Uṭṭhehi kaṇha kiṃ sesi, ko attho supanena te;
『起来吧，黑暗所遗余者何在？以何意义，梦境于汝？』
Yopi tuyhaṃ sako bhātā, hadayaṃ cakkhu ca dakkhiṇaṃ;
『连同你，兄弟萨咖，心与右眼俱在；』
Tassa vātā balīyanti, ghaṭo jappati kesavā’’ti.
『其风强劲，声如鼓响，长发者低语称。』
Tattha kaṇhāti gottenālapati, kaṇhāyanagotto kiresa. Ko atthoti katarā nāma vaḍḍhi. Hadayaṃ cakkhu ca dakkhiṇanti hadayena ceva dakkhiṇacakkhunā ca samānoti attho. Tassa vātā balīyantīti tassa hadayaṃ apasmāravātā avattharantīti attho. Jappatīti ‘‘sasaṃ me dethā’’ti vippalapati. Kesavāti so kira kesasobhanatāya ‘‘kesavā’’ti paññāyittha, tena taṃ nāmenālapati.
经文中“黑暗”意指族氏之首，黑恶族氏之首也。问“意义何在？”即何者名为增长。心与右眼意谓心与右目谛观汇合之义。言彼风势强劲者，意指心中蒙蔽之昏乱风波。言“低语”即言“愿予见之”者，言语含混。称“长发者”为发色光美，故名“长发”。
Evaṃ amaccena vutte tassa ummattakabhāvaṃ ñatvā satthā abhisambuddho hutvā dutiyaṃ gāthamāha –
因此，世尊知晓彼狂乱状态后，自觉正觉者，作第二偈言—
§166
166.
‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, rohiṇeyyassa kesavo;
世尊话语闻已，罗护那的果德玛，
Taramānarūpo vuṭṭhāsi, bhātusokena aṭṭito’’ti.
如离伤殛之痛苦，强立形身忧病中。
Rājā uṭṭhāya sīghaṃ pāsādā otaritvā ghaṭapaṇḍitassa santikaṃ gantvā ubhosu hatthesu daḷhaṃ gahetvā tena saddhiṃ sallapanto tatiyaṃ gāthamāha –
王即起身速下殿，至砂塔师处相面，相携双手语共谈，乃诵第三偈文曰——
§167
167.
‘‘Kiṃ nu ummattarūpova, kevalaṃ dvārakaṃ imaṃ;
何以尔等形貌盛，如此尊贵此城门；
Saso sasoti lapasi, ko nu te sasamāharī’’ti.
『兔者，跳跃者也，勤劳者也，何人能胜过你之兔？』
Tattha kevalaṃ dvārakaṃ imanti kasmā ummattako viya hutvā sakalaṃ imaṃ dvāravatinagaraṃ vicaranto ‘‘saso saso’’ti lapasi. Ko tava sasaṃ hari, kena te saso gahitoti pucchati.
此中谓唯有城门，如此者。何故如狂者般行走，周遍此门卫城镇而言『兔，兔』？问曰：『你的兔者为何物？谁为你捉兔？』
So raññā evaṃ vuttepi punappunaṃ tadeva vacanaṃ vadati. Rājā puna dve gāthā abhāsi –
即使王已如是言说，仍复数次重复此言。国王复作两偈言——
§168
168.
‘‘Sovaṇṇamayaṃ maṇīmayaṃ, lohamayaṃ atha rūpiyāmayaṃ;
『由金制宝，由珠制宝，由铜制宝，继而由银制宝，
Saṅkhasilāpavāḷamayaṃ, kārayissāmi te sasaṃ.
由各种言辞杂质制宝，我将为你作此兔。
§169
169.
‘‘Santi aññepi sasakā, araññe vanagocarā;
「除此之外，还有其他的萨咖，他们住在森林中，习惯于森林生活；
Tepi te ānayissāmi, kīdisaṃ sasamicchasī’’ti.
这些我都将带给你，你想要何物，请说。」
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – tesu suvaṇṇamayādīsu yaṃ icchasi, taṃ vada, ahaṃ te kāretvā dassāmi, athāpi te na rocesi, aññepi araññe vanagocarā sasakā atthi, tepi te ānayissāmi, vada bhadramukha, kīdisaṃ sasamicchasīti.
此处的总意是：对于那些如黄金等你所希望的东西，请说，我为你去取来然后显现给你。如果你不喜欢，也还可以有其他居于森林的萨咖，我也将为你带来。『请说，吉祥者，你想要什么』」
Rañño kathaṃ sutvā ghaṭapaṇḍito chaṭṭhaṃ gāthamāha –
国王听闻后，聪慧的智者作第六偈曰：
§170
170.
‘‘Na cāhamete icchāmi, ye sasā pathavissitā;
『我不愿与那些陷于地狱者同列；』
Candato sasamicchāmi, taṃ me ohara kesavā’’ti.
『但我愿舍弃世间，愿汝——尊贵的凯瑟瓦啊——饶恕我。』
Tattha oharāti otārehi.
此中『舍弃』者，谓舍去、放弃也。
Rājā tassa kathaṃ sutvā ‘‘nissaṃsayaṃ me bhātā ummattakova jāto’’ti domanassappatto sattamaṃ gāthamāha –
国王闻此，便悲痛而叹曰：『无疑，我弟如疯者般生起，』遂发第七偈言——
§171
171.
‘‘So nūna madhuraṃ ñāti, jīvitaṃ vijahissasi;
『彼必丧失亲爱，必舍弃生命；』
Apatthiyaṃ yo patthayasi, candato sasamicchasī’’ti.
『阿帕提亚』者，『罪过』也。汝谓：『我不愿与月光同处』。
Tattha ñātīti kaniṭṭhaṃ ālapanto āha. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘tāta, mayhaṃ piyañāti so tvaṃ nūna atimadhuraṃ attano jīvitaṃ vijahissasi, yo apatthetabbaṃ patthayasī’’ti.
时，有亲属中年龄最小者谈论说：『此言出自欲言之意——父亲啊，他是我亲爱者，尔今因过分爱惜自己生命，必定舍弃应当戒慎的罪过也。』
Ghaṭapaṇḍito rañño vacanaṃ sutvā niccalo ṭhatvā ‘‘bhātika, tvaṃ candato sasakaṃ patthentassa taṃ alabhitvā jīvitakkhayabhāvaṃ jānanto kiṃ kāraṇā mataputtaṃ anusocasī’’ti vatvā aṭṭhamaṃ gāthamāha –
罐聪明者听闻王语，挺身直立不动，谓曰：『小弟，为何汝见到月光伴侣后，知道助长生命消灭的缘起，而仍为其心伤忧虑乎？』尔乃第八偈谓曰——
§172
172.
‘‘Evaṃ ce kaṇha jānāsi, yadaññamanusāsasi;
『若尔洞察如此深义，顺从智慧教诲；
Kasmā pure mataṃ puttaṃ, ajjāpi manusocasī’’ti.
曾何故尔昔时自忧父子之情，至今犹然怀忧』。
Tattha evanti idaṃ alabbhaneyyaṭṭhānaṃ nāma na patthetabbanti yadi evaṃ jānāsi. Yadaññamanusāsasīti evaṃ jānantova yadi aññaṃ anusāsasīti attho. Pureti atha kasmā ito catumāsamatthake mataputtaṃ ajjāpi anusocasīti vadati.
此处所谓不可得之境，并非应当获得，若你确知如此。所谓他法之教诲，正是如此了解，若谓他为教诲，其义如此。先前为何至此四法诸义，母子尚今犹自哀伤，如是说道。
Evaṃ so antaravīthiyaṃ ṭhitakova ‘‘bhātika, ahaṃ tāva paññāyamānaṃ patthemi, tvaṃ pana apaññāyamānassa socasī’’ti vatvā tassa dhammaṃ desento puna dve gāthā abhāsi –
如是者，彼犹如停于内途者，谓曰：『弟兄，我正得智慧，汝却未得智慧而忧愁。』随即为其说法，再诵两偈如下——
§173
173.
‘‘Yaṃ na labbhā manussena, amanussena vā puna;
『人非所能得，天非所能得，
Jāto me mā marī putto, kuto labbhā alabbhiyaṃ.
我生非为死子，何从得不可得？』
§174
174.
‘‘Na mantā mūlabhesajjā, osadhehi dhanena vā;
『不能用咒语、根本药方，或用药物财富，』
Sakkā ānayituṃ kaṇha, yaṃ petamanusocasī’’ti.
『带来必定黑暗者，即忧苦饿鬼所不能令其得来。』
Tattha yanti bhātika yaṃ evaṃ jāto me putto mā marīti manussena vā devena vā puna na labbhā na sakkā laddhuṃ, taṃ tvaṃ patthesi, tadetaṃ kuto labbhā kena kāraṇena sakkā laddhuṃ, na sakkāti dīpeti. Kasmā? Yasmā alabbhiyaṃ, alabbhaneyyaṭṭhānañhi nāmetanti attho. Mantāti mantapayogena. Mūlabhesajjāti mūlabhesajjena. Osadhehīti nānāvidhosadhehi. Dhanena vāti koṭisatasaṅkhyenapi dhanena vā. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘yaṃ tvaṃ petamanusocasi, taṃ etehi mantapayogādīhi ānetuṃ na sakkā’’ti.
此处所言者是：有人问，『我的儿子若现生死身，愿无死；无论人为或天人，不能再得复生，且不能得来，此你见否？此能得来者何处，因何缘由？若不能得来者，何以示说不能得？』答曰：所谓不能得者，即不可得之处，是谓其名。咒语者，指咒语的功用；根本药方者，指根本之药方；药物者，为各种药品；财富者，即使以亿计财物。此言意谓：『你所忆念的饿鬼之苦，其不能以咒语、根本药方、药物或财富等诸因缘带来。』
Rājā taṃ sutvā ‘‘yuttaṃ, tāta, sallakkhitaṃ me, mama sokaharaṇatthāya tayā idaṃ kata’’nti ghaṭapaṇḍitaṃ vaṇṇento catasso gāthā abhāsi –
国王闻此便言：『善哉，儿啊，此事明白，因你为我消除忧愁故而作。』乃赞叹智慧者，称述四句偈言：
§175
175.
‘‘Yassa etādisā assu, amaccā purisapaṇḍitā;
『彼等如是者，多为笨百姓，非善人，非智士；』
Yathā nijjhāpaye ajja, ghaṭo purisapaṇḍito.
譬如今日欲熄灭者，器皿似有智慧之人。
§176
176.
‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
『确实炽然燃烧着我，犹如器皿中炽热的火焰；
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
如同水流般渐渐消退，一切严酷之苦皆得熄灭。』
§177
177.
‘‘Abbahī vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ;
『确实减弱了对我之箭矢，曾经射入心中的痛苦；
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
有一人在他儿子死后悲痛万分。
§178
178.
‘‘Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
他说：“我是个白胡子老人，已无悲伤、无烦恼；
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavā’’ti.
既闻汝话，我既不悲伤，亦不哭泣，少年啊。”
Tattha paṭhamagāthāya saṅkhepattho – yathā yena kāraṇena ajja maṃ puttasokaparetaṃ ghaṭo purisapaṇḍito sokaharaṇatthāya nijjhāpaye nijjhāpesi bodhesi. Yassa aññassapi etādisā purisapaṇḍitā amaccā assu, tassa kuto sokoti. Sesagāthā vuttatthāyeva.
此处首句意即说：不管何因，今日我因儿子的死苦痛，贤人特为去除悲伤而忍耐、解脱，已示现于如来。若他人同为贤人长者，怎会生忧伤？余下诗句说明即其含义。
Avasāne –
最后——
§179
179.
‘‘Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā;
『如是行者皆具智慧，且常慈悲悲愍众生；
Nivattayanti sokamhā, ghaṭo jeṭṭhaṃva bhātara’’nti. –
如同兄长熄灭老罐之苦恼』。
Ayaṃ abhisambuddhagāthā uttānatthāyeva.
此为佛陀所述偈颂，旨在启发正理。
Evaṃ ghaṭakumārena vītasoke kate vāsudeve rajjaṃ anusāsante dīghassa addhuno accayena dasabhātikaputtā kumārā cintayiṃsu ‘‘kaṇhadīpāyanaṃ ‘dibbacakkhuko’ti vadanti, vīmaṃsissāma tāva na’’nti. Te ekaṃ daharakumāraṃ alaṅkaritvā gabbhiniākārena dassetvā udare masūrakaṃ bandhitvā tassa santikaṃ netvā ‘‘bhante, ayaṃ kumārikā kiṃ vijāyissatī’’ti pucchiṃsu. Tāpaso ‘‘dasabhātikarājūnaṃ vināsakālo patto, mayhaṃ nu kho āyusaṅkhāro kīdiso hotī’’ti olokento ‘‘ajjeva maraṇaṃ bhavissatī’’ti ñatvā ‘‘kumārā iminā tumhākaṃ ko attho’’ti vatvā ‘‘kathetheva no, bhante’’ti nibaddho ‘‘ayaṃ ito sattame divase khadiraghaṭikaṃ vijāyissati, tāya vāsudevakulaṃ nassissati, apica kho pana tumhe taṃ khadiraghaṭikaṃ gahetvā jhāpetvā chārikaṃ nadiyaṃ pakkhipeyyāthā’’ti āha. Atha naṃ te ‘‘kūṭajaṭila, puriso vijāyanako nāma natthī’’ti vatvā tantarajjukaṃ nāma kammakaraṇaṃ katvā tattheva jīvitakkhayaṃ pāpayiṃsu. Rājāno kumāre pakkosāpetvā ‘‘kiṃ kāraṇā tāpasaṃ mārayitthā’’ti pucchitvā sabbaṃ sutvā bhītā tassa ārakkhaṃ datvā sattame divase tassa kucchito nikkhantaṃ khadiraghaṭikaṃ jhāpetvā chārikaṃ nadiyaṃ khipiṃsu. Sā nadiyā vuyhamānā mukhadvāre ekapasse laggi, tato erakaṃ nibbatti.
如同罐匠之子免于忧伤，掌管宰斯卫国时诸兄长之一长者默思：‘那被称作“黑暗之炬”、“天眼之眼”的人——坎哈迪帕亚那，是否应予详察？’兄弟们以女儿装扮此少年，披以怀孕之态，束以腰带，领至身边询问：『大师，此女将降生何人？』苦行者答曰：『十兄弟国王之灭亡期已至，吾之寿命将如何？』视察后谓：『死刚将临，诸少儿尔等有何用？』回言：『的确如此，大师。』言毕，即约定曰：『此将于七日后现身为卡迪拉罐匠，必将毁灭宰斯卫家族。尔等务必逮捕此卡迪拉罐匠，弃之江河。』众曰：『此人名为诡计多端、性难测，恐无此人。』遂命名为谭塔拉朱卡为杀手，即时行灭其性命。国王与诸子怒遣杀手，且问：『何故苦行人欲其死？』知悉缘起后怖惧，授予保护。七日彼自蓄发出城，置卡迪拉罐匠于筐，弃投江中。江水汹涌，覆没于口，遂生鳄。
Athekadivasaṃ te rājāno ‘‘samuddakīḷaṃ kīḷissāmā’’ti mukhadvāraṃ gantvā mahāmaṇḍapaṃ kārāpetvā alaṅkatamaṇḍape khādantā pivantā kīḷāvaseneva pavattahatthapādaparāmāsā dvidhā bhijjitvā mahākalahaṃ kariṃsu. Atheko aññaṃ muggaraṃ alabhanto erakavanato ekaṃ erakapattaṃ gaṇhi. Taṃ gahitamattameva khadiramusalaṃ ahosi. So tena mahājanaṃ pothesi . Athaññehi sabbehi gahitagahitaṃ khadiramusalameva ahosi. Te aññamaññaṃ paharitvā mahāvināsaṃ pāpuṇiṃsu. Tesu mahāvināsaṃ vinassantesu vāsudevo ca baladevo ca bhaginī añjanadevī ca purohito cāti cattāro janā rathaṃ abhiruhitvā palāyiṃsu, sesā sabbepi vinaṭṭhā. Tepi cattāro rathena palāyantā kāḷamattikaaṭaviṃ pāpuṇiṃsu. So hi muṭṭhikamallo patthanaṃ katvā yakkho hutvā tattha nibbatto baladevassa āgatabhāvaṃ ñatvā tattha gāmaṃ māpetvā mallavesaṃ gahetvā ‘‘ko yujjhitukāmo’’ti vagganto gajjanto apphoṭento vicari. Baladevo taṃ disvāva ‘‘bhātika, ahaṃ iminā saddhiṃ yujjhissāmī’’ti vatvā vāsudeve vārenteyeva rathā oruyha tassa santikaṃ gantvā vagganto gajjanto apphoṭesi. Atha naṃ so pasāritahattheyeva gahetvā mūlakandaṃ viya khādi. Vāsudevo tassa matabhāvaṃ ñatvā bhaginiñca purohitañca ādāya sabbarattiṃ gantvā sūriyodaye ekaṃ paccantagāmaṃ patvā ‘‘āhāraṃ pacitvā āharathā’’ti bhaginiñca purohitañca gāmaṃ pahiṇitvā sayaṃ ekasmiṃ gacchantare paṭicchanno nipajji.
素日国王诸子言：『今日畅游一番！』遂往江口，造华盖堂殿，团聚宴饮，欢笑如戏，掌肘相击，激烈争斗，致大祸。其一得一粗木槌，为鳄所夺，遂取一鳄皮，制成大木槌。此槌为众人之大斧。众庆贺后争斗不断，终致大败。战败者中，包括宰斯卫王与兄弟巴拉代沃及其姊阿难维等四人，骑车逃奔，遗弃所有。四人驾车奔逃，入黑林。携枪之穆提摩罗，脱衣作魔，知巴拉代沃降临，遂弃村，著战袍，遮面而行，先问：『谁欲战斗？』巴拉代沃见状，言：『兄弟，我与汝共战。』遂与宰斯卫搭车，奔至彼处，驰骋怒号，打击猛烈。彼持长臂，一击如毁树根。宰斯卫认其父类，携其姊及师父，日夜同行，至东村，道曰：『食毕当归也。』携姊与师父离去，独留一人于路径隐匿。
Atha naṃ jarā nāma eko luddako gacchaṃ calantaṃ disvā ‘‘sūkaro ettha bhavissatī’’ti saññāya sattiṃ khipitvā pāde vijjhitvā ‘‘ko maṃ vijjhī’’ti vutte manussassa viddhabhāvaṃ ñatvā bhīto palāyituṃ ārabhi . Rājā satiṃ paccupaṭṭhapetvā uṭṭhāya ‘‘mātula, mā bhāyi, ehī’’ti pakkositvā āgataṃ ‘‘kosi nāma tva’’nti pucchitvā ‘‘ahaṃ sāmi, jarā nāmā’’ti vutte ‘‘jarāya viddho marissatīti kira maṃ porāṇā byākariṃsu, nissaṃsayaṃ ajja mayā maritabba’’nti ñatvā ‘‘mātula, mā bhāyi, ehi pahāraṃ me bandhā’’ti tena pahāramukhaṃ bandhāpetvā taṃ uyyojesi. Balavavedanā pavattiṃsu, itarehi ābhataṃ āhāraṃ paribhuñjituṃ nāsakkhi. Atha te āmantetvā ‘‘ajja ahaṃ marissāmi, tumhe pana sukhumālā aññaṃ kammaṃ katvā jīvituṃ na sakkhissatha, imaṃ vijjaṃ sikkhathā’’ti ekaṃ vijjaṃ sikkhāpetvā te uyyojetvā tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi. Evaṃ añjanadeviṃ ṭhapetvā sabbeva vināsaṃ pāpuṇiṃsūti.
于是，有一个名为老死的小孩，看见猪儿将要出现，心生念：『此处将有猪』，随即起身跳开，被踩踏，于是问道：『谁踩我？』得知是人，了解是年老之象，惊恐之下开始逃跑。王保持觉知，起身呼唤道：『母舅，不要害怕，过来』，来者应召，王问其姓名，答曰：『我是主人，名曰老死』。王言：『老人曾断言我必死，毫无疑问今天我必死』，乃劝母舅不要害怕，令枷锁缠绕其头，开始鞭打。激烈的疼痛使他难以用其他同伴给的食物充饥。随后王告诫众人：『今天我将死，你们却再难以通过造他业而活命，务必学此智慧』，于是给予一法教导，众人受教，遂断了生命。如此，设立了胭脂女神，众人遂皆灭亡。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘upāsaka, evaṃ porāṇakapaṇḍitā paṇḍitānaṃ kathaṃ sutvā attano puttasokaṃ hariṃsu, mā cintayī’’ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne upāsako sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rohiṇeyyo ānando ahosi, vāsudevo sāriputto, avasesā buddhaparisā, ghaṭapaṇḍito pana ahameva ahosinti.
佛陀讲此法，告诫弟子：「居士啊，学识渊博的老学者们听闻此事，消除了对儿子的忧愁，不必再忧虑。」宣示实相后，阐释了此生的故事。故事结尾时，居士得受须陀洹果位。此时，罗睺罗、阿难、迦旃延、以及余佛弟子，皆在场。唯有壶智是特别为此故事而自称的。
Ghaṭapaṇḍitajātakavaṇṇanā soḷasamā. · 瓶贤者本生注释第十六。
Iti soḷasajātakapaṭimaṇḍitassa · 如是以十六本生庄严之
Dasakanipātajātakassa atthavaṇṇanā niṭṭhitā. · 十集本生之义注释已竟。
Jātakuddānaṃ –
本生聚集歌——
Catudvāro kaṇhuposo, saṅkha bodhi dīpāyano;
四门深黑守护者，喇叭菩提灯火照耀者；
Nigrodha takkala dhamma-pālo kukkuṭa kuṇḍalī;
无花果树迅速护法者，公鸡环饰的守护者；
Bilāra cakka bhūri ca, maṅgala ghaṭa soḷasa.
猫眼轮多而丰富，吉祥罐六十六。」
Dasakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 十集注释已竟。