7. Sattakanipāto · 7. 七集义注
7. Sattakanipāto第七，七偈集。
1. Kukkuvaggo
第一章 鸣禽品
[396] 1. Kukkujātakavaṇṇanā
【396】第一章 鸣禽喻本注释
Diyaḍḍhakukkūti idaṃ satthā jetavane viharanto rājovādaṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu tesakuṇajātake (jā. 2.17.1 ādayo) āvi bhavissati.
当世尊正住于耶提伽难林时，说起国王宫殿的故事。此故事出自三子王子本生经第二卷第十七缘起篇，将来必有发生的事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa atthadhammānusāsako amacco ahosi. Rājā agatigamane patiṭṭhāya adhammena rajjaṃ kāresi, janapadaṃ pīḷetvā dhanameva saṃhari. Bodhisatto rājānaṃ ovaditukāmo ekaṃ upamaṃ upadhārento vicarati, rañño uyyāne vāsāgāraṃ vippakataṃ hoti aniṭṭhitacchadanaṃ, dārukaṇṇikaṃ āropetvā gopānasiyo pavesitamattā honti. Rājā kīḷanatthāya uyyānaṃ gantvā tattha vicaritvā taṃ gehaṃ pavisitvā ullokento kaṇṇikamaṇḍalaṃ disvā attano uparipatanabhayena nikkhamitvā bahi ṭhito puna oloketvā ‘‘kiṃ nu kho nissāya kaṇṇikā ṭhitā, kiṃ nissāya gopānasiyo’’ti cintetvā bodhisattaṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去，婆罗门达特时期占据巴拉那西国王位时，菩萨是他的师长与导师。国王失德废朝，残害民众，尽夺财产。菩萨欲劝诫国王，于是以喻示方式游行。国王的花园别墅已残败不堪，屋顶坍塌，只用树枝简搭遮蔽，只有守园小童留守。国王为娱乐游玩至花园，巡视后入屋察看，看到小童围坐成圈。惧有人坠落屋顶，起身出门，再望时心念“缘何园中有小童？又缘何园中有守门人？”于是问菩萨，并首次吟诵偈曰——
§1
1.
‘‘Diyaḍḍhakukkū udayena kaṇṇikā, vidatthiyo aṭṭha parikkhipanti naṃ;
“大鸣禽拂晓鸣，小童散落八处；
Sā siṃsapā, sāramayā apheggukā, kuhiṃ ṭhitā upparito na dhaṃsatī’’ti.
此乃白杨树，清凉多汁枝，何处停留，何处不伤。”
Tattha diyaḍḍhakukkūti diyaḍḍharatanā. Udayenāti uccattena. Parikkhipanti nanti taṃ panetaṃ aṭṭha vidatthiyo parikkhipanti, parikkhepato aṭṭhavidatthipamāṇāti vuttaṃ hoti. Kuhiṃ ṭhitāti kattha patiṭṭhitā hutvā. Na dhaṃsatīti na patati.
其中，『一又二分之一库库』者，即一又二分之一拉达那也。『以高度』者，即以其高度也。『围绕之』者——此乃八维达提围绕之，意即就围绕而言，其量为八维达提。『立于何处』者，即立足于何处。『不坠落』者，即不跌落也。
Taṃ sutvā bodhisatto ‘‘laddhā dāni me rañño ovādatthāya upamā’’ti cintetvā imā gāthā āha –
闻此，菩提萨埵心念：‘今日已得王之训诫之因缘’，于是思惟并唱诵以下偈语——
§2
2.
‘‘Yā tiṃsati sāramayā anujjukā, parikiriya gopānasiyo samaṃ ṭhitā;
“三十根本法为其纲领，谨严守护秘密品等同立；
Tāhi susaṅgahitā balasā pīḷitā, samaṃ ṭhitā upparito na dhaṃsati.
凭其坚固力守护周全，安稳立于上方不致崩塌；
§3
3.
‘‘Evampi mittehi daḷhehi paṇḍito, abhejjarūpehi sucīhi mantibhi;
如是贤智之辈乃厚重无比，以不可破坏之正法密意，
Susaṅgahīto siriyā na dhaṃsati, gopānasībhāravahāva kaṇṇikā’’ti.
相互团结故永不破损，犹如承担秘密负担之宝珠。”
Tattha yā tiṃsati sāramayāti yā etā sārarukkhamayā tiṃsati gopānasiyo. Parikiriyāti parivāretvā. Samaṃ ṭhitāti samabhāgena ṭhitā. Balasā pīḷitāti tāhi tāhi gopānasīhi balena pīḷitā suṭṭhu saṅgahitā ekābaddhā hutvā. Paṇḍitoti ñāṇasampanno rājā. Sucīhīti sucisamācārehi kalyāṇamittehi. Mantibhīti mantakusalehi. Gopānasībhāravahāva kaṇṇikāti yathā gopānasīnaṃ bhāraṃ vahamānā kaṇṇikā na dhaṃsati na patati, evaṃ rājāpi vuttappakārehi mantīhi abhijjahadayehi susaṅgahito sirito na dhaṃsati na patati na parihāyati.
此处所称三十者，是指此处诸依靠其根本体而立的三十。所谓依根者，依护卫者。环绕者，即包围之意。平均立者，是指均等分布而立。被力所压者，是指被各护卫者以力量压迫，合适地聚合绑缚成为一体。智者者，具有智慧之王。纯洁者，是指行为纯洁、善友环绕者。善谋者，是指拥有善巧谋略者。护卫者负重之义，如同护卫者所负之重石不坠落、不倾倒，国王亦如其所言之谋士，在防御敌意方面善于协作，受到良策的支持，故不动摇、不坠落、不废弃。
Rājā bodhisatte kathenteyeva attano kiriyaṃ sallakkhetvā kaṇṇikāya asati gopānasiyo na tiṭṭhanti, gopānasīhi asaṅgahitā kaṇṇikā na tiṭṭhati, gopānasīsu bhijjantīsu kaṇṇikā patati, evameva adhammiko rājā attano mittāmacce ca balakāye ca brāhmaṇagahapatike ca asaṅgaṇhanto tesu bhijjantesu tehi asaṅgahito issariyā dhaṃsati, raññā nāma dhammikena bhavitabbanti. Athassa tasmiṃ khaṇe paṇṇākāratthāya mātuluṅgaṃ āhariṃsu. Rājā ‘‘sahāya, imaṃ mātuluṅgaṃ khādā’’ti bodhisattaṃ āha. Bodhisatto taṃ gahetvā ‘‘mahārāja, imaṃ khādituṃ ajānantā tittakaṃ vā karonti ambilaṃ vā, jānantā pana paṇḍitā tittakaṃ hāretvā ambilaṃ anīharitvā mātuluṅgarasaṃ anāsetvāva khādantī’’ti rañño imāya upamāya dhanasaṅgharaṇūpāyaṃ dassento dve gāthā abhāsi –
国王就如未来佛时期所说，自以行为为标志，护卫者若受损则护卫者不能存立，没有护卫者结聚则根基难立，受损之根基则崩溃。不正当国王，若不与其亲近的朋友、部属、婆罗门及居士团结，而在这些不能团结的部众中离间纷争，则国权被摧毁。王者应以正法令治理。那时他以五十金币收取甘蔗。国王对其随从说：“诸位同伴，吃此甘蔗。”未来佛将甘蔗递上，说：“大王，圣人不知此甘蔗能使他腹泻或呕吐，然智者则弃腹泻弃呕吐，仅饮甘蔗汁起味而食。”国王以此喻示财富争夺，并朗诵两偈。
§4
4.
‘‘Kharattacaṃ bellaṃ yathāpi satthavā, anāmasantopi karoti tittakaṃ;
“如同忠厚长者对敌人，即使受伤也不丧失自身；
Samāharaṃ sāduṃ karoti patthiva, asāduṃ kayirā tanubandhamuddharaṃ.
整备良好兵力虽身疲力竭，却也不作恶，不离群。”
§5
5.
‘‘Evampi gāmanigamesu paṇḍito, asāhasaṃ rājadhanāni saṅgharaṃ;
“同样智者在乡里村落，切勿使财富随意纷争；
Dhammānuvattī paṭipajjamāno, sa phāti kayirā aviheṭhayaṃ para’’nti.
若遵行正法，必守护国土不被他人侵犯。”
Tattha kharattacanti thaddhatacaṃ. Bellanti mātuluṅgaṃ. ‘Bela’’ntipi pāṭho, ayamevattho. Satthavāti satthakahattho. Anāmasantoti bahitacaṃ tanukampi atacchanto idaṃ phalaṃ tittakaṃ karoti. Samāharanti samāharanto bahitacaṃ tacchanto anto ca ambilaṃ anīharanto taṃ sāduṃ karoti. Patthivāti rājānaṃ ālapati. Tanubandhamuddharanti tanukaṃ pana tacaṃ uddharanto sabbaso tittakassa anapanītattā taṃ asādumeva kayirā. Evanti evaṃ paṇḍito rājāpi asāhasaṃ sāhasiyā taṇhāya vasaṃ agacchanto agatigamanaṃ pahāya raṭṭhaṃ apīḷetvā upacikānaṃ vammikavaḍḍhananiyāmena madhukarānaṃ reṇuṃ gahetvā madhukaraṇaniyāmena ca dhanaṃ saṅgharanto –
其中，『粗皮』者，即厚硬之皮也。『贝拉』者，即枸橼果也。亦有作『贝拉』之读法，义同。『执刀者』者，即手持刀具者也。『不触碰』者，即不削去外皮、连薄皮亦不刮除，此果则成苦味。『取集』者，即取集之时，削去外皮，刮除之，而不取出内中之酸味，则令其美味。『地主』者，即呼唤国王也。『剥除薄皮』者，即剥除薄皮时，因苦味全然未去，则令其毫无美味。『如是』者，即如是，智者乃至国王，不受轻率之渴爱所驱使，舍弃邪行，不压迫国土，依蚂蚁积筑蚁丘之法而积聚，依蜜蜂采集花粉之法而营造蜂蜜之法，积聚财富——
‘‘Dānaṃ sīlaṃ pariccāgaṃ, ajjavaṃ maddavaṃ tapaṃ;
“布施、戒律、舍弃的行为，正直、柔和、苦行；
Akkodhaṃ avihiṃsañca, khantiñca avirodhana’’nti. –
不瞋恚、不伤害、忍耐与不违犯。”
Iti imesaṃ dasannaṃ rājadhammānaṃ anuvattanena dhammānuvattī hutvā paṭipajjamāno so attano ca paresañca phātiṃ vaḍḍhiṃ kareyya paraṃ aviheṭhentoyevāti.
由此遵循这十大王法，他成为教法的执行者，既成就自利，也促使他利他，远离害人之事。
Rājā bodhisattena saddhiṃ mantento pokkharaṇītīraṃ gantvā supupphitaṃ bālasūriyavaṇṇaṃ udakena anupalittaṃ padumaṃ disvā āha – ‘‘sahāya, imaṃ padumaṃ udake sañjātameva udakena alimpamānaṃ ṭhita’’nti. Atha naṃ bodhisatto ‘‘mahārāja, raññā nāma evarūpena bhavitabba’’nti ovadanto imā gāthā āha –
国王与菩萨同心共议，往莲花池边，见到盛开的未被水污染的洁净莲花，便说：“助手啊，此莲花虽生于水中，却恬静地立于水面。”菩萨对他说：“大王，应如此养育君王。”说毕，赋诗道：
§6
6.
‘‘Odātamūlaṃ sucivārisambhavaṃ, jātaṃ yathā pokkharaṇīsu ambujaṃ;
“根植泥土，叶如纯白之帷帐，降生于池，如荷花般纯净；
Padumaṃ yathā agginikāsiphālimaṃ, na kaddamo na rajo na vāri limpati.
如同莲花盛开于火炭之上，既不附着污泥污秽，也不沾染水分。
§7
7.
‘‘Evampi vohārasuciṃ asāhasaṃ, visuddhakammantamapetapāpakaṃ;
如此纯洁无染的行为，坚固清净，离恶无垢；
Na limpati kammakilesa tādiso, jātaṃ yathā pokkharaṇīsu ambuja’’nti.
其行为不受烦恼玷污，就像莲花刚从池塘中生出般清净无染。」
Tattha odātamūlanti paṇḍaramūlaṃ. Ambujanti padumasseva vevacanaṃ. Agginikāsiphālimanti agginikāsinā sūriyena phālitaṃ vikasitanti attho. Na kaddamo narajo na vāri limpatīti neva kaddamo na rajo na udakaṃ limpati, na makkhetīti attho. ‘‘Lippati’’cceva vā pāṭho, bhummatthe vā etāni paccattavacanāni, etesu kaddamādīsu na lippati, na allīyatīti attho. Vohārasucinti porāṇakehi dhammikarājūhi likhāpetvā ṭhapitavinicchayavohāre suciṃ, agatigamanaṃ pahāya dhammena vinicchayakārakanti attho. Asāhasanti dhammikavinicchaye ṭhitattāyeva sāhasikakiriyāya virahitaṃ. Visuddhakammantanti teneva asāhasikaṭṭhena visuddhakammantaṃ saccavādiṃ nikkodhaṃ majjhattaṃ tulābhūtaṃ lokassa. Apetapāpakanti apagatapāpakammaṃ. Na limpati kammakilesa tādisoti taṃ rājānaṃ pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesumicchācāro musāvādoti ayaṃ kammakileso na allīyati. Kiṃkāraṇā? Tādiso jātaṃ yathā pokkharaṇīsu ambujaṃ. Tādiso hi rājā yathā pokkharaṇīsu jātaṃ padumaṃ anupalittaṃ, evaṃ anupalitto nāma hoti.
其中指出，白莲根名为白根。莲花如同指示一样，加以比喻。所谓火炭之莲，即因太阳照耀于火炭而结实开花之意。不沾染泥污尘埃水分，意为既不附着泥土尘埃水滴，亦不被污秽沾污。词“沾染”亦通“染”，在具体语境中指这些污秽不粘附于此物。这“行为纯净”指过去圣王所立的法令，记录审定清净诠释，免除往亡，谨守法行。所谓“坚固无垢”，谓定立清净之法，具真诚、不懈努力、坦直真言，正执中道。所谓“避恶业”，即离诸恶行如杀生、偷盗、邪淫、妄语等，这些烦恼因缠扰不附于此莲。此为何故？如同池塘中初生的莲花纯净未被沾染，如是莲花洁净无瑕，圣王的戒律法律亦应如同。
Rājā bodhisattassa ovādaṃ sutvā tato paṭṭhāya dhammena rajjaṃ kārento dānādīni puññāni katvā saggaparāyaṇo ahosi.
国王听闻菩萨的教诲，遵循法令治理国家，布施诸善，追求天上安乐。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀将此法义讲述，结合本生故事说：“当时国王是喜乐者，而我是那智慧僧侣。”
Kukkujātakavaṇṇanā paṭhamā. · 《库库本生》注释，第一。
[397] 2. Manojajātakavaṇṇanā
第397节 2. 《马犍子本生故事解说》
Yathā cāpo ninnamatīti idaṃ satthā veḷuvane viharanto vipakkhasevakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu pana heṭṭhā mahiḷāmukhajātake (jā. 1.1.26) vitthāritameva. Tadā pana satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa vipakkhasevakoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
譬如弓已发而折，这里指世尊在竹林中住时，对一位有病备受苦痛的比库说法。以下内容详见《雌狮面本生》（《本生经》1.1.26）的详细阐述。世尊当时说：“不是现在，比库们，这正是前世所受的病痛之苦。”言毕，引导回溯往昔之事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sīho hutvā sīhiyā saddhiṃ saṃvasanto dve potake labhi – puttañca dhītarañca. Puttassa manojoti nāmaṃ ahosi, so vayappatto ekaṃ sīhapotikaṃ gaṇhi. Iti te pañca janā ahesuṃ. Manojo vanamahiṃsādayo vadhitvā maṃsaṃ āharitvā mātāpitaro ca bhaginiñca pajāpatiñca poseti. So ekadivasaṃ gocarabhūmiyaṃ giriyaṃ nāma siṅgālaṃ palāyituṃ appahontaṃ urena nipannaṃ disvā ‘‘kiṃ, sammā’’ti pucchitvā ‘‘upaṭṭhātukāmomhi, sāmī’’ti vutte ‘‘sādhu, upaṭṭhahassū’’ti taṃ gahetvā attano vasanaguhaṃ ānesi. Bodhisatto taṃ disvā ‘‘tāta manoja, siṅgālā nāma dussīlā pāpadhammā akicce niyojenti, mā etaṃ attano santike karī’’ti vāretuṃ nāsakkhi.
过去，博罗奈国有婆罗门国王布施国，觉者修行成菩萨，当时化身为狮子，与狮群同住。狮子有两只幼狮，称作子与女。子名叫马犍子，成长后捕获一只幼狮作为同伴。这样他们共有五个人。马犍子捕杀森林中的野兽，带回肉食供养父母姐妹与母狮。一天，他在牧场山称“锡迦拉”见有猪逃跑，体受伤，问：“什么事？”回答：“我欲照顾你，师父。”他说：“好吧，照看他吧。”于是将猪带到自己住所。觉者见此对马犍子言：“儿啊，马犍子，锡迦拉名猪性格恶劣，作恶之事多，不要令他临近你。”欲劝止而不能。
Athekadivasaṃ siṅgālo assamaṃsaṃ khāditukāmo manojaṃ āha – ‘‘sāmi, amhehi ṭhapetvā assamaṃsaṃ aññaṃ akhāditapubbaṃ nāma natthi, assaṃ gaṇhissāmā’’ti. ‘‘Kahaṃ pana, samma, assā hontī’’ti? ‘‘Bārāṇasiyaṃ nadītīre’’ti. So tassa vacanaṃ gahetvā tena saddhiṃ assānaṃ nadiyā nhānavelāyaṃ gantvā ekaṃ assaṃ gahetvā piṭṭhiyaṃ āropetvā vegena attano guhādvārameva āgato. Athassa pitā assamaṃsaṃ khāditvā ‘‘tāta, assā nāma rājabhogā, rājāno ca nāma anekamāyā kusalehi dhanuggahehi vijjhāpenti, assamaṃsakhādanasīhā nāma dīghāyukā na honti, ito paṭṭhāya mā assaṃ gaṇhī’’ti āha. So pitu vacanaṃ akatvā gaṇhateva. ‘‘Sīho asse gaṇhātī’’ti sutvā rājā antonagareyeva assānaṃ pokkharaṇiṃ kārāpesi. Tatopi āgantvā gaṇhiyeva. Rājā assasālaṃ kāretvā antosālāyameva tiṇodakaṃ dāpesi. Sīho pākāramatthakena gantvā antosālātopi gaṇhiyeva.
又有一天，猪想食肉，便对马犍子说：“师父，我们欲设法捕捉其他肉类，之前无人捕食的，来吃吧！”马犍子问：“哪里有？”猪说：“博罗奈河岸。”马犍子听命，随猪共往，澡浴河中，捕得猪一只，迅速拖回藏处。猪父捕食此猪，说：“儿啊，猪是王者食物，众王用善巧箭互射弓杀，食猪狮子寿命长久，留此处莫捕猪。”马犍子不听父命，仍捕猪。闻“狮捕猪”，王城遂挖建池塘。猪来池中饮水，狮子兵围池捕猪。王挖池塘，设内院塘水，狮子因池塘绕行后，亦捕得猪。
Rājā ekaṃ akkhaṇavedhiṃ dhanuggahaṃ pakkosāpetvā ‘‘sakkhissasi tāta, sīhaṃ vijjhitu’’nti āha. So ‘‘sakkomī’’ti vatvā pākāraṃ nissāya sīhassa āgamanamagge aṭṭakaṃ kāretvā aṭṭhāsi. Sīho āgantvā bahisusāne siṅgālaṃ ṭhapetvā assagahaṇatthāya nagaraṃ pakkhandi. Dhanuggaho āgamanakāle ‘‘atitikhiṇo vego’’ti sīhaṃ avijjhitvā assaṃ gahetvā gamanakāle garubhāratāya olīnavegaṃ sīhaṃ tikhiṇena nārācena pacchābhāge vijjhi. Nārāco purimakāyena nikkhamitvā ākāsaṃ pakkhandi. Sīho ‘‘viddhosmī’’ti viravi. Dhanuggaho taṃ vijjhitvā asani viya jiyaṃ pothesi. Siṅgālo sīhassa ca jiyāya ca saddaṃ sutvā ‘‘sahāyo me dhanuggahena vijjhitvā mārito bhavissati, matakena hi saddhiṃ vissāso nāma natthi, idāni mama pakatiyā vasanavanameva gamissāmī’’ti attanāva saddhiṃ sallapanto dve gāthā abhāsi –
王设弓箭场，命狮子猎捕猪。狮子回答“愿意”，搭起围墙，挖坑十八口，狮子入圈。狮子进场后从城外放出猪以猎捕猪，弓箭手猎猪途中误称“狮子跑过”，于是迅速用箭尾射来钉狮子尾巴。狮子奋力挣扎跳脱，并从前身离开跳向空中。狮子自叫“被射伤了！”弓箭手见此如雷震惊力竭倒地。猎猪的与狮子受伤呻吟中，他说：“有箭手的帮忙我被射伤将死，心中无相互信任，如今我只与家林为伴。”自语着，与狮子互语唱二首歌谣，曰——
§8
8.
‘‘Yathā cāpo ninnamati, jiyā cāpi nikūjati;
“如弓折断，命亦垂危，……
Haññate nūna manojo, migarājā sakhā mama.
“心啊，你确实被征服了，猛兽之王是我的友伴。”
§9
9.
‘‘Handa dāni vanantāni, pakkamāmi yathāsukhaṃ;
“现在我将随意地离开森林；
Netādisā sakhā honti, labbhā me jīvato sakhā’’ti.
那些朋友就是这样的，我生前便得到的友伴。”
Tattha yathāti yenākāreneva cāpo ninnamati. Haññate nūnāti nūna haññati. Netādisāti evarūpā matakā sahāyā nāma na honti. Labbhā meti jīvato mama sahāyo nāma sakkā laddhuṃ.
此处“如是”、“因缘而止”的意思是说，确实因缘条件成熟方才停止。‘确实被征服’即确实被征服。‘诸如朋友’意指这类伴侣不称为真正的朋友。‘我得到’指在生者间我所能获得的朋友。
Sīhopi ekavegena gantvā assaṃ guhādvāre pātetvā sayampi maritvā pati. Athassa ñātakā nikkhamitvā taṃ lohitamakkhitaṃ pahāramukhehi paggharitalohitaṃ pāpajanasevitāya jīvitakkhayaṃ pattaṃ addasaṃsu, disvā cassa mātā pitā bhaginī pajāpatīti paṭipāṭiyā catasso gāthā bhāsiṃsu –
狮子独自极速奔去，藏身于洞口，死亡降临。然后他的亲族出外，看到被血染满的嘴被盖着血的伤痕，知道他死于恶人之手，便按规矩唱四句诗说：
§10
10.
‘‘Na pāpajanasaṃsevī, accantaṃ sukhamedhati;
“不与恶人交往者，自在安稳乐享极乐。”
Manojaṃ passa semānaṃ, giriyassānusāsanī.
观彼意念，彼乃是山王的教诲者。
§11
11.
‘‘Na pāpasampavaṅkena, mātā puttena nandati;
『母亲不因儿子生恶报而喜悦，
Manojaṃ passa semānaṃ, acchannaṃ samhi lohite.
当视其意念，心中犹如红铁未被遮蔽。』
§12
12.
‘‘Evamāpajjate poso, pāpiyo ca nigacchati;
『因而此愚者遭受恶果，恶人将至末路，
Yo ve hitānaṃ vacanaṃ, na karoti atthadassinaṃ.
彼若不践行有益他者的言语，虽见其利亦不为之。』
§13
13.
‘‘Evañca so hoti tato ca pāpiyo, yo uttamo adhamajanūpasevī;
『于是，由此而来者乃为愚癡，恶人也；彼虽为上等，然依附下品之人。』
Passuttamaṃ adhamajanūpasevitaṃ, migādhipaṃ saravaraveganiddhuta’’nti.
『被下等人所侍奉，像野兽之王一般，被群山洪流般的激烈怒气所淹没』。
Tattha accantaṃ sukhamedhatīti na ciraṃ sukhaṃ labhati. Giriyassānusāsanīti ayaṃ evarūpā giriyassānusāsanīti garahanto āha. Pāpasampavaṅkenāti pāpesu sampavaṅkena pāpasahāyena. Acchannanti nimuggaṃ. Pāpiyo ca nigacchatīti pāpañca vindati. Hitānanti atthakāmānaṃ. Atthadassinanti anāgataatthaṃ passantānaṃ. Pāpiyoti pāpataro. Adhamajanūpasevīti adhamajanaṃ upasevī. Uttamanti sarīrabalena jeṭṭhakaṃ.
这里所说的『极其愚痴懦弱，故不能久得安乐』。所谓『山之教化』，即这样的『山的教化』，是蔑视之人所称。『恶劣恶僻』即与恶人同恶的意思。『埋没』谓沉陷没没。『恶劣』者即堕入恶道。『利益者』是指seek利益者。『见未来利益者』即观察未来利益情况者。『更恶』指比劣。『侍奉下等人』谓侍奉品格低劣者。『最好』谓以体力为首的最上者。
Pacchimā abhisambuddhagāthā –
此为西方正觉者歌颂——
§14
14.
‘‘Nihīyati puriso nihīnasevī, na ca hāyetha kadāci tulyasevī;
『人若被卑微者侍奉则其身败亡，且不可向等同地位者投降；
Seṭṭhamupagamaṃ udeti khippaṃ, tasmāttanā uttaritaraṃ bhajethā’’ti.
速当寻求最佳归依，因此应服从出类拔萃者』。
Tattha nihīyatīti bhikkhave, nihīnasevī nāma manojo sīho viya nihīyati parihāyati vināsaṃ pāpuṇāti. Tulyasevīti sīlādīhi attanā sadisaṃ sevamāno na hāyati, vaḍḍhiyeva panassa hoti. Seṭṭhamupagamanti sīlādīhi uttaritaraṃyeva upagacchanto. Udeti khippanti sīghameva sīlādīhi guṇehi udeti, vuddhiṃ upagacchatīti.
这里『被卑微者所废』说，诸比库！所谓『被卑微者侍奉』，好比小狮被猎狮击败，必然灭亡而入灭。所谓『等同侍奉』，是指以戒行等自处相同者侍奉，虽不灭亡，却会增长。所谓『最佳归依』，是指在戒等功德上向更胜者靠近。所谓迅速生起，是指数功德速生增长。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne vipakkhasevako sotāpattiphale patiṭṭhahi.
世尊承受此法教之责，宣示真实，举出往生事例加以说明，在真实终极时坚守反面辅助职分，令得初果。
Tadā siṅgālo devadatto ahosi, manojo vipakkhasevako, bhaginī uppalavaṇṇā, bhariyā khemā bhikkhunī, mātā rāhulamātā, pitā sīharājā pana ahameva ahosinti.
当时，鹿狐天子名为天授者，反面辅助者名为心行者，其姐妹名为莲色者，妻名安全比库尼，母为拉胡拉之母，父为狮王，且自谓我是他们。
Manojajātakavaṇṇanā dutiyā. · 《玛诺迦本生》注释，第二。
[398] 3. Sutanujātakavaṇṇanā
三、苏坦那本生故事释义
Rājā te bhattanti idaṃ satthā jetavane viharanto mātuposakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu sāmajātake (jā. 2.22.296 ādayo) āvi bhavissati.
国王出席时，世尊住于揭德林中，对母亲在家比库说法。故事载于本生部第二卷第22章第296节，题曰苏坦那。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto duggatagahapatikule nibbatti, sutanūtissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto bhatiṃ katvā mātāpitaro posetvā pitari kālakate mātaraṃ poseti. Tasmiṃ pana kāle bārāṇasirājā migavittako ahosi. So ekadivasaṃ mahantena parivārena yojanadviyojanamattaṃ araññaṃ pavisitvā ‘‘yassa ṭhitaṭṭhānena migo palāyati, so imaṃ nāma jito’’ti sabbesaṃ ārocāpesi. Amaccā rañño dhuvamaggaṭṭhāne koṭṭhakaṃ chādetvā adaṃsu. Manussehi migānaṃ vasanaṭṭhānāni parivāretvā unnādentehi uṭṭhāpitesu migesu eko eṇimigo rañño ṭhitaṭṭhānaṃ paṭipajji. Rājā ‘‘taṃ vijjhissāmī’’ti saraṃ khipi . Uggahitamāyo migo saraṃ mahāphāsukābhimukhaṃ āgacchantaṃ ñatvā parivattitvā sarena viddho viya hutvā pati. Rājā ‘‘migo me viddho’’ti gahaṇatthāya dhāvi. Migo uṭṭhāya vātavegena palāyi, amaccādayo rājānaṃ avahasiṃsu. So migaṃ anubandhitvā kilantakāle khaggena dvidhā chinditvā ekasmiṃ daṇḍake laggitvā kājaṃ vahanto viya āgacchanto ‘‘thokaṃ vissamissāmī’’ti maggasamīpe ṭhitaṃ vaṭarukkhaṃ upagantvā nipajjitvā niddaṃ okkami.
往昔，巴拉那西城，婆罗门达特治理国政时，菩萨转世于困顿的乡村户人家，名为苏坦那。彼年长大，完成成年礼，由父母养育，父亲为农时，母亲亦相助。时巴拉那西国王名为猎人，他一日与庞大护卫队，深入旷野，宣告：“于此处，猎兽若逃脱，即视为此地由我征服。”大臣捂住国王皇座密室，护卫。人类与兽群栖息之地环绕，猎人从蓬松草丛唤出一只野鹿至王处。王说：“我将射杀之。”上弓弩，瞄准朝向大树，野兽如被箭射穿倒地。王曰：“野兽已伤。”疾奔捕捉。野鹿起身以疾风奔逃，大臣等辱骂王。此时猎人尾随野鹿，鹿于疲乏间被鹰啄裂两半，跌入森林中一旁，似负重行走般趋近树下，卧眠入睡。
Tasmiṃ pana vaṭarukkhe nibbatto maghadevo nāma yakkho tattha paviṭṭhe vessavaṇassa santikā khādituṃ labhi. So rājānaṃ uṭṭhāya gacchantaṃ ‘‘tiṭṭha bhakkhosi me’’ti hatthe gaṇhi. ‘‘Tvaṃ konāmosī’’ti? ‘‘Ahaṃ idha nibbattayakkho, imaṃ ṭhānaṃ paviṭṭhake khādituṃ labhāmī’’ti. Rājā satiṃ upaṭṭhapetvā ‘‘kiṃ ajjeva maṃ khādissasi, udāhu nibaddhaṃ khādissasī’’ti pucchi. ‘‘Labhanto nibaddhaṃ khādissāmī’’ti. Rājā ‘‘imaṃ ajja migaṃ khāditvā maṃ vissajjehi, ahaṃ te sve paṭṭhāya ekāya bhattapātiyā saddhiṃ ekaṃ manussaṃ pesessāmī’’ti. ‘‘Tena hi appamatto hohi, apesitadivase taññeva khādissāmī’’ti. ‘‘Ahaṃ bārāṇasirājā, mayhaṃ avijjamānaṃ nāma natthī’’ti. Yakkho paṭiññaṃ gahetvā taṃ vissajjesi. So nagaraṃ pavisitvā tamatthaṃ ekassa atthacarakassa amaccassa kathetvā ‘‘idāni kiṃ kātabba’’nti pucchi. ‘‘Divasaparicchedo kato, devā’’ti? ‘‘Na kato’’ti. ‘‘Ayuttaṃ vo kataṃ, evaṃ santepi mā cintayittha, bahū bandhanāgāre manussā’’ti. ‘‘Tena hi tvaṃ etaṃ kammaṃ kara, mayhaṃ jīvitaṃ dehī’’ti.
此时树下卧着名为猛夏的夜叉，正值毗舍婆那临近，欲捕食鹿。见国王起身前来，命其止步，抓住其手。问：“尔何人？”答曰：“我是此地生夜叉，此处所由得食。”王谨慎，问：“为何今日欲食我？恐我被缚乎？”答曰：“食得捆绑者。”王曰：“尔若今日食我鹿，当赦我，我必护卫尔，派一人类伴尔同食。”夜叉说：“尔当谨慎，若不许，今日必食尔。”王曰：“吾为巴拉那西王，未知尔者不存也。”夜叉受诺，放其去。王入城，将此事告某忠臣，问曰：“今日所宜为者何？”答曰：“日数未尽，天神。”王曰：“汝已成就事乎？”答曰：“未。”又曰：“万人如囚禁于牢。”王曰：“尔可从事此事，护我生命。”
Amacco ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā devasikaṃ bandhanāgārato manussaṃ nīharitvā bhattapātiṃ gahetvā kañci ajānāpetvāva yakkhassa pesesi. Yakkho bhattaṃ bhuñjitvā manussaṃ khādati. Aparabhāge bandhanāgārāni nimmanussāni jātāni. Rājā bhattahārakaṃ alabhanto maraṇabhayena kampi. Atha naṃ amacco assāsetvā ‘‘deva, jīvitāsāto dhanāsāva balavatarā, hatthikkhandhe sahassabhaṇḍikaṃ ṭhapetvā ‘ko imaṃ dhanaṃ gahetvā yakkhassa bhattaṃ ādāya gamissatī’ti bheriṃ carāpemā’’ti vatvā tathā kāresi. Atha taṃ sutvā bodhisatto cintesi ‘‘ahaṃ bhatiyā māsakaḍḍhamāsakaṃ saṅgharitvā kicchena mātaraṃ posemi, imaṃ dhanaṃ gahetvā mātu datvā yakkhassa santikaṃ gamissāmi, sace yakkhaṃ dametuṃ sakkhissāmi, iccetaṃ kusalaṃ, no ce sakkhissāmi, mātā me sukhaṃ jīvissatī’’ti. So tamatthaṃ mātu ārocetvā ‘‘alaṃ tāta, na mama attho dhanenā’’ti dve vāre paṭikkhipitvā tatiyavāre taṃ anāpucchitvāva ‘‘āharatha, ayya, sahassaṃ, ahaṃ bhattaṃ harissāmī’’ti sahassaṃ gahetvā mātu datvā ‘‘amma , mā cintayi , ahaṃ yakkhaṃ dametvā mahājanassa sotthiṃ karissāmi, ajjeva tava assukilinnamukhaṃ hāsāpentova āgacchissāmī’’ti mātaraṃ vanditvā rājapurisehi saddhiṃ rañño santikaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi.
父亲希望“好啊”，于是怀着神般的力量，将被囚禁在天界牢房中的人带到人间，拿着饭食送往，不让任何人知道，将饭食送给夜叉。夜叉食用饭食后食人。后来那些牢房里出现了食人生物。国王得不到饭食，因害怕死亡而颤抖。然后父亲劝导他说：“天神啊，你生存欲强，财富也旺盛，拥有千斤象牙与无数宝物，不如拿着这些财富，带着饭食去送给夜叉吧。”他说完这样的话，并照做了。菩萨听到后思索说：“我忍受了十二个月的辛苦，不忍心抛弃母亲，取此财物送给母亲，如果能驯服夜叉，则是善事，若不能，则母亲仍能安乐生活。”于是告诉母亲：“不，儿子，这财物非我之所需。”连续两天推辞，第三天未经询问便说：“请收下吧，尊者，我将取食送去。”携带千斤宝物送给母亲后，又对母亲说：“母亲，无须忧虑，我必驯服夜叉，为大众谋福，今日定当带着你那笑颜安然归来。”母亲受礼拜后与王宫人等一同前往国王处，向国王行礼并起立。
Tato raññā ‘‘tāta, tvaṃ bhattaṃ harissasī’’ti vutte ‘‘āma, devā’’ti āha. ‘‘Kiṃ te laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Tumhākaṃ suvaṇṇapādukā, devā’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti? ‘‘Deva, so yakkho attano rukkhamūle bhūmiyaṃ ṭhitake khādituṃ labhati, ahaṃ etassa santakabhūmiyaṃ aṭṭhatvā pādukāsu ṭhassāmī’’ti. ‘‘Aññaṃ kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Tumhākaṃ chattaṃ, devā’’ti. ‘‘Idaṃ kimatthāyā’’ti? ‘‘Deva, yakkho attano rukkhacchāyāya ṭhitake khādituṃ labhati, ahaṃ tassa rukkhacchāyāya aṭṭhatvā chattacchāyāya ṭhassāmī’’ti. ‘‘Aññaṃ kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Tumhākaṃ khaggaṃ, devā’’ti. ‘‘Iminā ko attho’’ti? ‘‘Deva, amanussāpi āvudhahatthānaṃ bhāyantiyevā’’ti. ‘‘Aññaṃ kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Suvaṇṇapātiṃ pūretvā tumhākaṃ bhuñjanakabhattaṃ detha, devā’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā, tātā’’ti? ‘‘Deva, mādisassa nāma paṇḍitassa purisassa mattikapātiyā lūkhabhojanaṃ harituṃ ananucchavika’’nti. ‘‘Sādhu, tātā’’ti rājā sabbaṃ dāpetvā tassa veyyāvaccakare paṭipādesi.
接着国王说：“儿啊，你将送去饭食吗？”他说：“是的，天神。”国王问：“你拿到了什么？”他说：“是你的金制鞋子，天神。”国王问原因，他答：“天神，因为夜叉能吃掉站在树根处的地面，我便在这块地上安置鞋子。”国王再问：“你还拿了什么？”他说：“是你的伞，天神。”国王问其意义，他答：“天神，因夜叉能在树荫处吃东西，我便将伞挂在树荫下。”国王又问：“还有什么呢？”他说：“是你的刀，天神。”国王问其用，他答：“天神，即使非人也怕兵器与枪械。”国王再问：“还有什么拿了？”他说：“拿了金杖，将你的食物盛放器给予你，天神。”国王问为何，他答：“天神，此食物是名叫马迪沙的智者用陶器装盛的圣洁食物，我取了来放入器皿中。”国王说：“好极了，儿啊。”于是将一切财物赠与这位医生，医生便开始施行医治。
Bodhisatto ‘‘mahārāja, mā bhāyittha, ajjāhaṃ yakkhaṃ dametvā tumhākaṃ sotthiṃ katvā āgamissāmī’’ti rājānaṃ vanditvā upakaraṇāni gāhāpetvā tattha gantvā manusse rukkhassāvidūre ṭhapetvā suvaṇṇapādukaṃ āruyha khaggaṃ sannayhitvā setacchattaṃ matthake katvā kañcanapātiyā bhattaṃ gahetvā yakkhassa santikaṃ pāyāsi. Yakkho maggaṃ olokento taṃ disvā ‘‘ayaṃ puriso na aññesu divasesu āgamananiyāmena eti, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti cintesi. Bodhisattopi rukkhasamīpaṃ gantvā asituṇḍena bhattapātiṃ antochāyāya karitvā chāyāya pariyante ṭhito paṭhamaṃ gāthamāha.
菩萨说：“国王陛下，请勿害怕，今日我会驯服夜叉，保全您的安泰。”敬礼国王之后，携带器具前往，安置在人类树林外围，穿上金制鞋子，拿起宝剑，撑开白色伞盖，手持金杖带着饭食前往夜叉所在地。夜叉观察到他思索说：“此人非同一般，数日内不会随意离开，不知原因何在。”菩萨来到树下，用平直的脖子围住饭食，站立树荫之下，朗诵首句颂歌。
§15
15.
‘‘Rājā te bhattaṃ pāhesi, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;
“国王啊，你弃舍了这饭食，这是洁净的肉类膳食；
Maghadevasmiṃ adhivatthe, ehi nikkhamma bhuñjasū’’ti.
它在梦神之地保存，来吧，出门享用吧。”
Tattha pāhesīti pahiṇi. Maghadevasmiṃ adhivattheti maghadevoti vaṭarukkho vuccati, tasmiṃ adhivattheti devataṃ ālapati.
此处“弃舍”意为放下。所谓梦神之地指的是梦树，树下有神灵说话。
Taṃ sutvā yakkho ‘‘imaṃ purisaṃ vañcetvā antochāyāya paviṭṭhaṃ khādissāmī’’ti cintetvā dutiyaṃ gāthamāha –
彼时，夜叉闻闻此事，思惟曰：「若诱骗此人进入阴暗之处，将把他吞食。」于是复唱第二句偈曰——
§16
16.
‘‘Ehi māṇava orena, bhikkhamādāya sūpitaṃ;
『来吧，人啊，手持钵盂，端坐静食；
Tvañca māṇava bhikkhā ca, ubho bhakkhā bhavissathā’’ti.
你与我这人，皆将成为食者。』
Tattha bhikkhanti mama nibaddhabhikkhaṃ. Sūpitanti sūpasampannaṃ.
此中『比库』者意指我所缚之托宿比库；『静食』者谓汤饭已备之食；
Tato bodhisatto dve gāthā abhāsi –
随后，佛陀以菩萨身说诵两偈——
§17
17.
‘‘Appakena tuvaṃ yakkha, thullamatthaṃ jahissasi;
『你啊，夜叉，用小量之物，即能放弃粗重无用之念；』
Bhikkhaṃ te nāharissanti, janā maraṇasaññino.
众人不会害怕比库，因为他们心念中带着死亡的意识。
§18
18.
‘‘Laddhāya yakkhā tava niccabhikkhaṃ, suciṃ paṇītaṃ rasasā upetaṃ;
‘当你得到夜叉们日常的食物时，这些食物清净、优秀、味美甘甜；
Bhikkhañca te āhariyo naro idha, sudullabho hehiti bhakkhite mayī’’ti.
又有这里的男子亲自送食给你，这样的食物十分难得，可作享用。’
Tattha thullamatthanti appakena kāraṇena mahantaṃ atthaṃ jahissasīti dasseti. Nāharissantīti ito paṭṭhāya maraṇasaññino hutvā na āharissanti, atha tvaṃ milātasākho viya rukkho nirāhāro dubbalo bhavissasīti. Laddhāyanti laddhaayaṃ laddhāgamanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – samma yakkha, yaṃ ahaṃ ajja āhariṃ, idaṃ tava niccabhikkhaṃ suciṃ paṇītaṃ uttamaṃ rasena upetaṃ laddhāgamanaṃ devasikaṃ te āgacchissati. Āhariyoti āharaṇako. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘sace tvaṃ imaṃ bhikkhaṃ gahetvā āgataṃ maṃ bhakkhasi, athevaṃ mayi bhakkhite bhikkhañca te āharaṇako añño naro idha sudullabho bhavissati. Kiṃkāraṇā? Mādiso hi bārāṇasiyaṃ añño paṇḍitamanusso nāma natthi, mayi pana khādite sutanupi nāma yakkhena khādito, aññassa kassa so lajjissatī’’ti bhattāharaṇakaṃ na labhissasi, atha te ito paṭṭhāya bhojanaṃ dullabhaṃ bhavissati, amhākampi rājānaṃ gaṇhituṃ na labhissasi. Kasmā? Rukkhato bahibhāvena. Sace panidaṃ bhattaṃ bhuñjitvā maṃ pahiṇissasi, ahaṃ te rañño kathetvā nibaddhaṃ bhattaṃ pesessāmi, attānampi ca te khādituṃ na dassāmi, ahampi tava santike ṭhāne na ṭhassāmi, pādukāsu ṭhassāmi, rukkhacchāyāyampi te na ṭhassāmi, attano chattacchāyāyameva ṭhassāmi, sace pana mayā saddhiṃ virujjhissasi, khaggena taṃ dvidhā bhindissāmi , ahañhi ajja etadatthameva sajjo hutvā āgatoti. Evaṃ kira naṃ mahāsatto tajjesi.
这里以宏大意义而非狭义说明：你因已具死亡意识，故人们不会害怕你。正如枯枝般，没有食物，衰弱无力。‘获得’谓获得和得到之意。此说即是——‘如夜叉，我今日所接受的食物，乃你日常清净、优良并伴随甘甜之食。因得此食，神圣之物必将临于你。’‘送食’即供养食物。此言即：‘若你摄取此食，来吃我所供养，若此种供养为他人所得，另有难得之人将得此食，为何呢？因在巴拉那西没有他更贤慧的人，唯我已被闻名的夜叉吃过这食，他人将羞愧难当。’你将不获供养者，将面临食物短缺，甚至无法面见国王。何故？因树木外形如同死物。若你吃此食后抛弃我，我将向王叙述而送交被捆绑之食物，且不允许你食用，我也不会在你身边停留，而仅止于鞋子处，在树荫下亦不与共处，仅在自家遮阴处坐。如果你与我为敌，我将如猛禽分裂你，因为我今天就在此地出现，刚刚到来。如此，这位伟大的夜叉舍弃了他所持的宝物。
Yakkho ‘‘yuttarūpaṃ māṇavo vadatī’’ti sallakkhetvā pasannacitto dve gāthā abhāsi –
夜叉语带赞叹：“贤士所言甚合适”，遂心情愉悦地吟诵两句偈语——
§19
19.
‘‘Mameva sutano attho, yathā bhāsasi māṇava;
‘我所听闻的意义，正如你所言，贤士；
Mayā tvaṃ samanuññāto, sotthiṃ passāhi mātaraṃ.
我已完全了解你，愿你获得安乐，护持母亲平安。
§20
20.
‘‘Khaggaṃ chattañca pātiñca, gacchamādāya māṇava;
『携带着匕首、伞和袈裟，去吧，学童；
Sotthiṃ passatu te mātā, tvañca passāhi mātara’’nti.
愿你的母亲获得安乐，你也护持你的母亲。』
Tattha sutanoti bodhisattaṃ ālapati. Yathā bhāsasīti yathā tvaṃ bhāsasi, tathā yo esa tayā bhāsito attho, eso mamevattho, mayhameva vaḍḍhīti.
这里『听闻』是指菩萨语说。就是说，正如你说的话，那个由你所说之意，也是我的义理，也必然增长于我。
Yakkhassa kathaṃ sutvā bodhisatto ‘‘mama kammaṃ nipphannaṃ, damito me yakkho, bahuñca dhanaṃ laddhaṃ, rañño ca vacanaṃ kata’’nti tuṭṭhacitto yakkhassa anumodanaṃ karonto osānagāthamāha –
菩萨听说夜叉的言语后，心满意足，认为『我的业已了结，夜叉降伏于我，获得丰富财宝，也听从国王的命令』，于是为赞许夜叉，说了一首歌谣——
§21
21.
‘‘Evaṃ yakkha sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi;
『愿夜叉因此而快乐，与所有亲属共安乐；
Dhanañca me adhigataṃ, rañño ca vacanaṃ kata’’nti. –
「财富我已获得，亦已应奉国王之命。」
Vatvā ca pana yakkhaṃ āmantetvā ‘‘samma, tvaṃ pubbe akusalakammaṃ katvā kakkhaḷo pharuso paresaṃ lohitamaṃsabhakkho yakkho hutvā nibbatto, ito paṭṭhāya pāṇātipātādīni mā karī’’ti sīle ca ānisaṃsaṃ, dussīlye ca ādīnavaṃ kathetvā yakkhaṃ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā ‘‘kiṃ te araññavāsena, ehi nagaradvāre taṃ nisīdāpetvā aggabhattalābhiṃ karomī’’ti yakkhena saddhiṃ nikkhamitvā khaggādīni yakkhaṃ gāhāpetvā bārāṇasiṃ agamāsi. ‘‘Sutanu māṇavo yakkhaṃ gahetvā etī’’ti rañño ārocesuṃ. Rājā amaccaparivuto bodhisattassa paccuggamanaṃ katvā yakkhaṃ nagaradvāre nisīdāpetvā aggabhattalābhinaṃ katvā nagaraṃ pavisitvā bheriṃ carāpetvā nāgare sannipātāpetvā bodhisattassa guṇaṃ kathetvā senāpatiṭṭhānaṃ adāsi. Ayañca bodhisattassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā saggaparāyaṇo ahosi.
说毕，又召唤夜叉，告诫道：「善哉，汝曾于前世造诸恶业，性情粗暴强硬，嗜食他人鲜血肉，身为夜叉虽已灭度，今当制止杀生等恶行。」论及戒律之功德与恶习之害处后，使夜叉依止五戒，言说：「尔今森林居士，为何还居于此？来城门处坐下，我将助汝以柴薪获利。」遂与夜叉同行，捕获利刃等兵器，遣送夜叉至巴拉纳西。国王尚书等对佛子言曰：「智者带夜叉来了。」王乃率诸臣拥至城门，使夜叉安坐，获得柴薪之利后入城。举行敲鼓仪轨，聚众恭诵佛子功德，并为其设立将军职务。如此遵从佛子教训，布施造善业，乃至生天往生。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne mātuposakabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā yakkho aṅgulimālo ahosi, rājā ānando, māṇavo pana ahameva ahosinti.
佛陀宣讲此法，阐明真实，讲述本生故事。真理圆满时，有位具戒比库名曰「护母声闻」，得初果罗汉果位。当时夜叉为手镯而现身，国王名阿难，智者言：「我即是我。」
Sutanujātakavaṇṇanā tatiyā. · 《苏达努本生》注释，第三。
[399] 4. Mātuposakagijjhajātakavaṇṇanā
第四品。护母声闻野猪本生故事释义。
Te kathaṃ nu karissantīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ mātuposakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu sāmajātake (jā. 2.22.296 ādayo) āvi bhavissati.
他们将如何行事？当时佛陀住于揭德林中，开始述说一位具守护母戒之比库。此事将发生于《本生经·世谛2.22.296》所载情节。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto gijjhayoniyaṃ nibbattitvā vayappatto vuddhe parihīnacakkhuke mātāpitaro gijjhaguhāyaṃ ṭhapetvā gomaṃsādīni āharitvā posesi. Tasmiṃ kāle bārāṇasiyaṃ susāne eko nesādo aniyametvā gijjhānaṃ pāse oḍḍesi. Athekadivasaṃ bodhisatto gomaṃsādiṃ pariyesanto susānaṃ paviṭṭho pādena pāse bajjhitvā attano na cintesi, vuddhe parihīnacakkhuke mātāpitaro anussaritvā ‘‘kathaṃ nu kho me mātāpitaro yāpessanti, mama baddhabhāvampi ajānantā anāthā nippaccayā pabbataguhāyameva sussitvā marissanti maññe’’ti vilapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
昔日巴拉纳西，波罗王朝时代，佛子转生为野猪，年老失明，巴豆父母将其安置于野猪洞穴，饲养以草料等。彼时巴拉纳西，有一只家猪无拘无束，居住于野猪群边。某日佛子求觅草料，进入猪圈，用蹄挖泥，心无杂念。年老病盲的巴豆父母忆起往昔，忧虑叹息：「我们如何俘养儿子？被束缚后，还不知得救，将会孤苦无依，终死于山洞。」于是哀叹，作首句偈言——
§22
22.
‘‘Te kathaṃ nu karissanti, vuddhā giridarīsayā;
『他们将如何作为呢？这群年长的猴王们』
Ahaṃ baddhosmi pāsena, nilīyassa vasaṃ gato’’ti.
『我被捆缚于绳索之中，已陷于强暴者的掌控之下』。
Tattha nilīyassāti evaṃnāmakassa nesādaputtassa.
此处『强暴者』是指名为耐萨达的猿族王子。
Atha nesādaputto gijjharājassa paridevitasaddaṃ sutvā dutiyaṃ gāthamāha –
然后耐萨达猿子听闻猴王的悲鸣声，随即又说了第二句偈语：
§23
23.
‘‘Kiṃ gijjha paridevasi, kā nu te paridevanā;
『猴王啊，你为何发出哀伤之声？你的忧伤缘由何在？』
Na me suto vā diṭṭho vā, bhāsanto mānusiṃ dijo’’ti.
『我既未曾听闻也未曾目睹此情，却见有人在言说使人心惊恐』。
Gijjho āha –
老麻雀说——
§24
24.
‘‘Bharāmi mātāpitaro, vuddhe giridarīsaye;
『我承载着父母，年老住在山岩之中；
Te kathaṃ nu karissanti, ahaṃ vasaṃ gato tavā’’ti.
他们将安然如何呢？我已投身于你的统御』，
Nesādo āha –
那鸽子说——
§25
25.
‘‘Yaṃ nu gijjho yojanasataṃ, kuṇapāni avekkhati;
『那只麻雀正在洞穴中注视百由旬路程；
Kasmā jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhasī’’ti.
为何对网罗陷阱，即使近身，却不能觉知呢』。
Gijjharājā āha –
鸠王说道──
§26
26.
‘‘Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye;
『当失败之时，生命即将灭尽；
Atha jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhatī’’ti.
此时即便网罗与陷阱，都无法被识破。』
§27
27.
‘‘Bharassu mātāpitaro, vuddhe giridarīsaye;
『父母年老，寄居于山谷荒野；
Mayā tvaṃ samanuññāto, sotthiṃ passāhi ñātake.
我与你已达和解，愿见亲属得安乐。』
§28
28.
‘‘Evaṃ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi;
『于是幼儿欢喜，与所有亲属同乐；'}
Bharissaṃ mātāpitaro, vuddhe giridarīsaye’’ti. –
『婆罗尸』者，父母也；『婆罗尸』者，故谓年高之人。
Nesādaputtena dutiyā, gijjhena tatiyāti imā gāthā paṭipāṭiyā vuttā.
此三偈按次而说，谓第一偈指父母，第二偈指儿子，第三偈指猛虎。
Tattha yaṃ nūti yaṃ nu etaṃ loke kathīyati. Gijjho yojanasataṃ, kuṇapāni avekkhatīti yojanasataṃ atikkamma ṭhitānipi kuṇapāni passati, taṃ yadi tathaṃ, atha kasmā tvaṃ imaṃ jālañca pāsañca āsajjāpi na bujjhasi, santikaṃ āgantvāpi na jānāsīti.
其中所言者，众生世间所议论也。谓虎行百由旬，虽越百由旬仍能见树枝上的果，此若真如此，何故尔汝虽临近此网罗罗索仍不能觉知，虽近在眼前亦不识见？
Parābhavoti vināso. Bharassūti idaṃ so bodhisattassa dhammakathaṃ sutvā ‘‘paṇḍito gijjharājā paridevanto na attano paridevati, mātāpitūnaṃ paridevati, nāyaṃ māretuṃ yutto’’ti tussitvā āha, vatvā ca pana piyacittena muducittena pāsaṃ mocesi.
『破败』者即毁灭也。此言为佛子听闻法义，谓智者猛虎虽忧虑，却不忧虑自身，而忧虑父母，此虎尚不应当杀，谓尔以此言欢喜，以慈悲心意解脱束缚。
Athassa bodhisatto maraṇamukhā pamutto sukhito anumodanaṃ karonto osānagāthaṃ vatvā mukhapūraṃ maṃsaṃ ādāya mātāpitūnaṃ adāsi.
由此佛子，则临终时解脱于生死苦，喜悦赞叹而说，如歌之偈；并以满口佳实，献与父母。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne mātuposakabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi .
世尊演说此法教，彰示真理而显示，举例出诸生死故事，真谛终究时，父母供养比库安住于初果果位。
Tadā nesādaputto channo ahosi, mātāpitaro mahārājakulāni, gijjharājā pana ahameva ahosinti.
当时那位儿子并非非法之生，父母出自显赫皇族，而我是鸠摩罗王的子孙。
Mātuposakagijjhajātakavaṇṇanā catutthā. · 《奉养母亲的鹫本生》注释，第四。
[400] 5. Dabbhapupphajātakavaṇṇanā
【400】第五品 答巴花生经的说明
Anutīracārī bhaddanteti idaṃ satthā jetavane viharanto upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha kathesi. So hi sāsane pabbajitvā appicchatādiguṇe pahāya mahātaṇho ahosi. Vassūpanāyikāya dve tayo vihāre pariggahetvā ekasmiṃ chattaṃ vā upāhanaṃ vā ekasmiṃ kattarayaṭṭhiṃ vā udakatumbaṃ vā ṭhapetvā ekasmiṃ sayaṃ vasati. So ekasmiṃ janapadavihāre vassaṃ upagantvā ‘‘bhikkhūhi nāma appicchehi bhavitabba’’nti ākāse candaṃ uṭṭhāpento viya bhikkhūnaṃ paccayasantosadīpakaṃ ariyavaṃsapaṭipadaṃ kathesi. Taṃ sutvā bhikkhū manāpāni pattacīvarāni chaḍḍetvā mattikāpattāni ceva paṃsukūlacīvarāni ca gaṇhiṃsu. So tāni attano vasanaṭṭhāne ṭhapetvā vutthavasso pavāretvā yānakaṃ pūretvā jetavanaṃ gacchanto antarāmagge ekassa araññavihārassa piṭṭhibhāge pāde valliyā palibuddho ‘‘addhā ettha kiñci laddhabbaṃ bhavissatī’’ti taṃ vihāraṃ pāvisi. Tattha pana dve mahallakā bhikkhū vassaṃ upagacchiṃsu. Te dve ca thūlasāṭake ekañca sukhumakambalaṃ labhitvā bhājetuṃ asakkontā taṃ disvā ‘‘thero no bhājetvā dassatī’’ti tuṭṭhacittā ‘‘mayaṃ, bhante, imaṃ vassāvāsikaṃ bhājetuṃ na sakkoma, imaṃ no nissāya vivādo hoti, idaṃ amhākaṃ bhājetvā dethā’’ti āhaṃsu. So ‘‘sādhu bhājessāmī’’ti dve thūlasāṭake dvinnampi bhājetvā ‘‘ayaṃ amhākaṃ vinayadharānaṃ pāpuṇātī’’ti kambalaṃ gahetvā pakkāmi.
长老尊者此谓不逆行者，于帝须野精舍修行时，开示沙伽族子伍波难陀。彼已出家，断恶弃贪，身心清净，得大渴爱消灭。雨季严守戒律，执掌二三精舍，分别置一顶盖或披肩，一生计器皿，或座具，安然居所。彼于某乡村精舍安住雨安，自语告曰：『比库当清贫简朴』，如同触碰天空的月亮，彰显出使比库生起欢喜的尊圣修行之道。闻者皆舍弃施衣布及寻常尘衣，自置于自衣处。雨季终了，携行器具，出行至帝须野，入一偏远林精舍。适有两位大比库至此雨安，二人各获质朴布被，不能分割，见此即心悦服气，谓：「师长未分割，我们要分割，一若分割必生纷争，此布由我们分，属为我们。」彼欢喜允诺，令二人各自分得粗布，手执布被出行。
Tepi therā kambale sālayā teneva saddhiṃ jetavanaṃ gantvā vinayadharānaṃ bhikkhūnaṃ tamatthaṃ ārocetvā ‘‘labbhati nu kho, bhante, vinayadharānaṃ evaṃ vilopaṃ khāditu’’nti āhaṃsu. Bhikkhū upanandattherena ābhataṃ pattacīvararāsiṃ disvā ‘‘mahāpuññosi tvaṃ āvuso, bahuṃ te pattacīvaraṃ laddha’’nti vadiṃsu. So ‘‘kuto me āvuso, puññaṃ, iminā me upāyena idaṃ laddha’’nti sabbaṃ kathesi. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, upanando sakyaputto mahātaṇho mahālobho’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, upanandena paṭipadāya anucchavikaṃ kataṃ, parassa paṭipadaṃ kathentena nāma bhikkhunā paṭhamaṃ attano anucchavikaṃ katvā pacchā paro ovaditabbo’’ti.
三位长老一同携布被前往帝须野，告知比库众对律藏守护事宜请示：「师长，此布久守于律藏中，是否有受损此族者？」众比库见伍波难陀长老布被众多称颂曰：「福德广大，此布比他多得。」彼答言：「师所问福德，当由此方法得来。」众比库在法会中议论纷纷曰：「伍波难陀，沙伽族子，断大渴爱、大贪欲。」世尊至，问曰：「比库们，如今大会所论何事？」对曰：「尊者，此名为伍波难陀。」世尊告诫：「比库们，勿以此人之行为议论他人行为，初自修学，次为他人开示，是为正法。」
‘‘Attānameva paṭhamaṃ, patirūpe nivesaye;
『当先自修学，立于正位；
Athaññamanusāseyya, na kilisseyya paṇḍito’’ti. (dha. pa. 158) –
之后劝导他人，智者不破戒。』（法句经158偈）——
Imāya dhammapade gāthāya dhammaṃ desetvā ‘‘na, bhikkhave, upanando idāneva, pubbepesa mahātaṇho mahālobhova, na ca pana idāneva, pubbepesa imesaṃ santakaṃ vilumpiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
以此法句作教导，世尊告诫比库们说：『比库啊，现今的近事男不像过去那样，心怀极大的渴求与极重的贪欲，亦不像往昔那般，生起了对此一切的亡灭的憎恨恶意』，如此说已，将往昔带来。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto nadītīre rukkhadevatā ahosi. Tadā eko siṅgālo māyāviṃ nāma bhariyaṃ gahetvā nadītīre ekasmiṃ ṭhāne vasi. Athekadivasaṃ siṅgālī siṅgālaṃ āha ‘‘dohaḷo me sāmi, uppanno, allarohitamacchaṃ khādituṃ icchāmī’’ti. Siṅgālo ‘‘appossukkā hohi, āharissāmi te’’ti nadītīre caranto valliyā pāde palibujjhitvā anutīrameva agamāsi. Tasmiṃ khaṇe gambhīracārī ca anutīracārī cāti dve uddā macche pariyesantā tīre aṭṭhaṃsu. Tesu gambhīracārī mahantaṃ rohitamacchaṃ disvā vegena udake pavisitvā taṃ naṅguṭṭhe gaṇhi. Balavā maccho parikaḍḍhanto yāsi. So gambhīracārī uddo ‘‘mahāmaccho ubhinnampi no pahossati, ehi me sahāyo hohī’’ti itarena saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去在巴拉那西，有位婆罗门师出身的菩萨，居住于河岸边的树神处。有一只名为“玛耶维”的母狼，带着妻子，居住在河岸某处。有一日，母狼对其夫狼说：『我，主人啊，生出了极红色的鱼，想吃它。』夫狼说：『不要烦恼，我去为你捕来。』于是他游览河岸，涉足草丛间，返回时便一跃上岸。此时，有两条鱼正在河岸寻找食物，其中一条较深潜、较远游，看见一条大红鱼，迅速跳入水中将其吞下。鱼游泳有力，绕圈游走。这深潜鱼跳起说：『伟大的鱼啊，也许它会对我们两个有害，来吧，做我的伙伴』。一边说着，一边伴随着另一条鱼，说出了首句法歌——
§29
29.
‘‘Anutīracārī bhaddante, sahāyamanudhāva maṃ;
我有一条伟大的鱼，迅速带走我。』
Mahā me gahito maccho, so maṃ harati vegasā’’ti.
这里的“追随我来”说者是伙伴跟随，携伴而行之，因合作而称“伙伴”。这句话的意义是——正如我不会害怕此鱼，若你在远游时为我陪伴追逐，亦如此。
Tattha sahāyamanudhāva manti sahāya anudhāva maṃ, sandhivasena ma-kāro vutto. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathāhaṃ iminā macchena na saṃhīrāmi, evaṃ maṃ naṅguṭṭhakhaṇḍe gahetvā tvaṃ anudhāvāti.
听闻此语，另一条鱼说出了第二句法歌——
Taṃ sutvā itaro dutiyaṃ gāthamāha –
彼闻之，另一人说第二偈颂——
§30
30.
‘‘Gambhīracārī bhaddante, daḷhaṃ gaṇhāhi thāmasā;
『贤者啊，应当行深严净，坚固执持除懈怠；』
Ahaṃ taṃ uddharissāmi, supaṇṇo uragāmivā’’ti.
『我必提拔之，如雄鹰捉住巨蛇。』
Tattha thāmasāti thāmena. Uddharissāmīti nīharissāmi. Supaṇṇo uragāmivāti garuḷo sappaṃ viya.
此处“懈怠”，谓昏沉惰怠；“提拔”意指驱除；“如雄鹰捉住巨蛇”，比喻庄严威厉、迅猛有力。
Atha dvepi te ekato hutvā rohitamacchaṃ nīharitvā thale ṭhapetvā māretvā ‘‘tvaṃ bhājehi, tvaṃ bhājehī’’ti kalahaṃ katvā bhājetuṃ asakkontā ṭhapetvā nisīdiṃsu. Tasmiṃ kāle siṅgālo taṃ ṭhānaṃ anuppatto. Te taṃ disvā ubhopi paccuggamanaṃ katvā ‘‘ayaṃ, samma, dabbhapupphamaccho amhehi ekato hutvā gahito, taṃ no bhājetuṃ asakkontānaṃ vivādo uppanno, samabhāgaṃ no bhājetvā dehī’’ti tatiyaṃ gāthamāhaṃsu –
然后二者聚会，共同捕获红鱼，掷于地上将其杀，争执道：“你分吧，你分吧。”因不能分割，放置而坐。彼时豺狼未至此地。
§31
31.
‘‘Vivādo no samuppanno, dabbhapuppha suṇohi me;
『纷争于我中生，听我言，鲇鱼花；』
Samehi medhagaṃ sammā, vivādo vūpasammata’’nti.
『宜当才智同等，纷争乃得息灭。』
Tattha dabbhapupphāti dabbhapupphasamānavaṇṇatāya taṃ ālapanti. Medhaganti kalahaṃ.
此处，众人喻为鲜明的花朵，即以鲜明花朵般的色彩喻指那事物，彼等如此称谓。智慧者因此起纷争。
Tesaṃ vacanaṃ sutvā siṅgālo attano balaṃ dīpento –
闻其言语，豺狼自认为力量强盛，心中这样自惭自傲——
§32
32.
‘‘Dhammaṭṭhohaṃ pure āsiṃ, bahū aḍḍā me tīritā;
“我曾在前世深知法义，战胜诸多敌对对手；
Samemi medhagaṃ sammā, vivādo vūpasammata’’nti. –
今当正智而来和解争执，纷争已被平息。”
Idaṃ gāthaṃ vatvā bhājento –
说完此偈歌而散去——
§33
33.
‘‘Anutīracāri naṅguṭṭhaṃ, sīsaṃ gambhīracārino;
“无过失者无辜受累，头脑深处谨慎行事者；
Accāyaṃ majjhimo khaṇḍo, dhammaṭṭhassa bhavissatī’’ti. –
此为中段，谓之中间部分，应当存在于法义中。
Imaṃ gāthamāha –
此段诗句称曰──
Tattha paṭhamagāthāya ayamattho – ahaṃ pubbe rājūnaṃ vinicchayāmacco āsiṃ, tena mayā vinicchaye nisīditvā bahū aḍḍā tīritā, tesaṃ tesaṃ brāhmaṇagahapatikādīnaṃ bahū aḍḍā tīritā vinicchitā, svāhaṃ tumhādisānaṃ samajātikānaṃ catuppadānaṃ aḍḍaṃ tīretuṃ kiṃ na sakkhissāmi, ahaṃ vo samemi medhagaṃ, sammā maṃ nissāya tumhākaṃ vivādo vūpasammatūti .
至于首诗之意，谓我曾为昔日诸王审判之长者，随我坐于审判席列，亦有诸婆罗门、居士等多于座中，审断已毕。我发愿默契尔等同族四支，愿能扫尽污垢，我以智慧欢喜，正因信赖尔等，遂息争端，与尔等和解云。
Evañca pana vatvā macchaṃ tayo koṭṭhāse katvā anutīracāri tvaṃ naṅguṭṭhaṃ gaṇha, sīsaṃ gambhīracārino hotu. Accāyaṃ majjhimo khaṇḍoti apica ayaṃ majjhimo koṭṭhāso. Atha vā accāti aticca, ime dve koṭṭhāse atikkamitvā ṭhito ayaṃ majjhimo khaṇḍo dhammaṭṭhassa vinicchayasāmikassa mayhaṃ bhavissatīti.
如此言讼，鱼群分三团时不越界止，不乱窜，愿头脑沉稳。此为中段所称之“中段”，又谓中段即中层，而“加察”者为越过，谓已越过二团而立此中段，且为法义审断时之中段也。
Evaṃ taṃ macchaṃ vibhajitvā ‘‘tumhe kalahaṃ akatvā naṅguṭṭhañca sīsañca khādathā’’ti vatvā majjhimakhaṇḍaṃ mukhena ḍaṃsitvā tesaṃ passantānaṃyeva palāyi. Te sahassaṃ parājitā viya dummukhā nisīditvā gāthamāhaṃsu –
如是将鱼群分开，告曰“尔等毋争，勿越界，勿食头”，于是咬住中段，看到者稍退。彼等如负千败者，纷纷坐下，喃喃吟诵诗句──
§34
34.
‘‘Cirampi bhakkho abhavissa, sace na vivademase;
“若不相争，僧人将长久存在；
Asīsakaṃ anaṅguṭṭhaṃ, siṅgālo harati rohita’’nti.
『无牙且无拇指之物，豺狼掠夺小鱼』者，
Tattha cirampīti dve tayo divase sandhāya vuttaṃ.
此中『久远』者，谓二三日中稍久而言也。
Siṅgālopi ‘‘ajja bhariyaṃ rohitamacchaṃ khādāpessāmī’’ti tuṭṭhacitto tassā santikaṃ agamāsi. Sā taṃ āgacchantaṃ disvā abhinandamānā –
豺狼亦心满意足，于今曰：『今当送鱼食其妻』，遂亲近彼处。彼见其来，心生欢喜，曰—
§35
35.
‘‘Yathāpi rājā nandeyya, rajjaṃ laddhāna khattiyo;
『正如国王得天下而得王土，尊贵之士得国；』
Evāhamajja nandāmi, disvā puṇṇamukhaṃ pati’’nti. –
『我今见满面喜色，故生欢悦。』—
Imaṃ gāthaṃ vatvā adhigamūpāyaṃ pucchantī –
说此诗句后，问求得方式者，
§36
36.
‘‘Kathaṃ nu thalajo santo, udake macchaṃ parāmasi;
“泥土之上，你如何安定，水中之鱼，你如何逍遥；
Puṭṭho me samma akkhāhi, kathaṃ adhigataṃ tayā’’ti. –
请你明示我，确实告知，我怎样才能由你处获得果效？”
Imaṃ gāthamāha –
此诗如此说——
Tattha kathaṃ nūti ‘‘khāda, bhadde’’ti macchakhaṇḍe purato ṭhapite ‘‘kathaṃ nu tvaṃ thalajo samāno udake macchaṃ gaṇhī’’ti pucchi.
此中所谓“如何”，谓“食之，贤者”，当鱼群前置，问道：“你如何能在泥土安稳，于水中捕食鱼类？”
Siṅgālo tassā adhigamūpāyaṃ ācikkhanto anantaragāthamāha –
豺狼示以达成之法，继而歌唱曰——
§37
37.
‘‘Vivādena kisā honti, vivādena dhanakkhayā;
“纷争乃何所由生，纷争引致财富消逝；
Jīnā uddā vivādena, bhuñja māyāvi rohita’’nti.
“胜利者因争论而现现，毋食虚幻之红色。”
Tattha vivādena kisā hontīti bhadde, ime sattā vivādaṃ karontā vivādaṃ nissāya kisā appamaṃsalohitā honti. Vivādena dhanakkhayāti hiraññasuvaṇṇādīnaṃ dhanānaṃ khayā vivādeneva honti. Dvīsupi vivadantesu eko parājito parājitattā dhanakkhayaṃ pāpuṇāti, itaro jayabhāgadānena. Jīnā uddāti dve uddāpi vivādeneva imaṃ macchaṃ jīnā, tasmā tvaṃ mayā ābhatassa uppattiṃ mā puccha, kevalaṃ imaṃ bhuñja māyāvi rohitanti.
关于争论谁人如意？贤者，此中众生彼此争执，依托争论因缘，何人能变为不沾染血污者？争论导致财富消亡者，如黄金、白银等财富的消耗，正是因争论而起。在争执双方中，一方被击败，因失败而导致财富消减，另一方则依凭胜利之赠予获益。‘胜利者’此处指两类中的两个者，皆因争论而导致此鱼类‘胜利’，故汝勿问我其产生，只须食此虚幻之红色即可。”
Itarā abhisambuddhagāthā –
他人更引证佛所颂之偈曰——
§38
38.
‘‘Evameva manussesu, vivādo yattha jāyati;
“人间诸争端，如是生起之处；
Dhammaṭṭhaṃ paṭidhāvati, so hi nesaṃ vināyako;
法师遭毁弃，它无主宰护持；
Dhanāpi tattha jīyanti, rājakoso pavaḍḍhatī’’ti.
财物因此存续，王国亦因而强盛。”
Tattha evamevāti bhikkhave, yathā ete uddā jīnā, evameva manussesupi yasmiṃ ṭhāne vivādo jāyati, tattha te manussā dhammaṭṭhaṃ patidhāvanti, vinicchayasāmikaṃ upasaṅkamanti. Kiṃkāraṇā? So hi nesaṃ vināyako, so tesaṃ vivādāpannānaṃ vivādavūpasamakoti attho. Dhanāpitatthāti tattha te vivādāpannā dhanatopi jīyanti, attano santakā parihāyanti, daṇḍena ceva jayabhāgaggahaṇena ca rājakoso pavaḍḍhatīti.
比库们，于此如是说：正如那些生于水边的鱼，正如在某处人间发生纷争之时，众人也随之聚集，向法进行对治，以求断灭纷争和平息争端。其原因何在？因为那无领导者的地方，那些发生纷争的人们的纷争才能平息。所谓善因，指的是那些纷争者虽生活困苦，却放弃自己保全的念头，因严厉惩处和威胁国王权兵的增加而抑制纷争。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā siṅgālo upanando ahosi, uddā dve mahallakā, tassa kāraṇassa paccakkhakārikā rukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
导师宣说此法，借由本生故事加以阐明——当时有一只豺狼 Upanando，而水边有两条大河，其因缘的见证者，恰巧是树神本身。
Dabbhapupphajātakavaṇṇanā pañcamā. · 《吉祥草花本生》注释，第五。
[401] 6. Paṇṇakajātakavaṇṇanā
[401] 第六 具有实证意义的品那迦本生故事注释
Paṇṇakaṃtikhiṇadhāranti idaṃ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Tañhi bhikkhuṃ satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhito’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘kena ukkaṇṭhāpito’’ti vatvā ‘‘purāṇadutiyikāyā’’ti vutte ‘‘bhikkhu ayaṃ itthī tuyhaṃ anatthakārikā, pubbepi tvaṃ imaṃ nissāya cetasikarogena maranto paṇḍite nissāya jīvitaṃ alatthā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
在竹林精舍中，导师开始讲述这古老的第二本生故事，述及具有丰富情感的情节。导师问一位比库：“你是不是因某事而忧愁？”那比库答：“的确如此，尊师。”问其缘由，答曰：“是因为第二次古老的本生故事。”导师言：“该比库乃为不善之女，曾依赖你且因心理疾患而曾试图求死，因而牺牲生命。”由此回溯过去故事。
Atīte bārāṇasiyaṃ maddavamahārāje rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbatti, senakakumārotissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā bārāṇasiṃ paccāgantvā maddavarañño atthadhammānusāsako amacco ahosi, ‘‘senakapaṇḍito’’ti vutte sakalanagare cando viya sūriyo viya ca paññāyi. Tadā rañño purohitaputto rājupaṭṭhānaṃ āgato sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ uttamarūpadharaṃ rañño aggamahesiṃ disvā paṭibaddhacitto hutvā gehaṃ gantvā nirāhāro nipajjitvā sahāyakehi puṭṭho tamatthaṃ ārocesi. Rājāpi ‘‘purohitaputto na dissati, kahaṃ nu kho’’ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā taṃ pakkosāpetvā ‘‘ahaṃ te imaṃ satta divasāni dammi, sattāhaṃ ghare katvā aṭṭhame divase āneyyāsī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā taṃ gehaṃ netvā tāya saddhiṃ abhirami. Te aññamaññaṃ paṭibaddhacittā hutvā kañci ajānāpetvā aggadvārena palāyitvā aññassa rañño vijitaṃ agamasuṃ, koci gataṭṭhānaṃ na jāni, nāvāya gatamaggo viya ahosi. Rājā nagare bheriṃ carāpetvā nānappakārena vicinantopi tassa gataṭṭhānaṃ na aññāsi. Athassa taṃ nissāya balavasoko uppajji, hadayaṃ uṇhaṃ hutvā lohitaṃ pagghari. Tato paṭṭhāya cassa kucchito lohitaṃ nikkhami, byādhi mahanto ahosi. Mahantāpi rājavejjā tikicchituṃ nāsakkhiṃsu.
过去，波罗奈西亚（巴拉那西）的国王名为迈达摩，菩萨出生于婆罗门之家，名唤塞纳卡库马拉。菩萨年老后心智明锐，具备各般专长，返回波罗奈西，成为迈达摩国王治理正法之辅佐长者，人称“智者塞纳卡”，如同月光照耀全城，犹如太阳放出光芒，智慧满溢。当时国王之御前祭司之子来访，身披华丽装饰，姿色俊美如国王之首领，王见之心生戒慎，回家后憔悴、不进食，将原因告知部下。国王查询祭司之子去向，得知不见，遂命令道：“我将给你七天，七天后若未回家，须回来。”祭司之子闻命欣然应允，携手同伴回家。他们心怀戒慎，彼此托付，不通外人消息，逃避其他国王辖地，仿佛为择舟而迷路。国王巡视城中四处询问，却无人知晓其去处。因担忧起伏，国王心中火热如炽，流血不断。由此受连锁反应，国王身染重病，大臣医师皆无力疗治。
Bodhisatto ‘‘imassa rañño byādhi natthi, bhariyaṃ pana apassanto cetasikarogena phuṭṭho, upāyena taṃ tikicchissāmī’’ti āyurañca pukkusañcāti dve rañño paṇḍitāmacce āmantetvā ‘‘rañño deviyā adassanena cetasikaṃ rogaṃ ṭhapetvā añño rogo natthi, bahūpakāro ca kho pana amhākaṃ rājā, tasmā upāyena naṃ tikicchāma, rājaṅgaṇe samajjaṃ kāretvā asiṃ gilituṃ jānantena asiṃ gilāpetvā rājānaṃ sīhapañjare katvā samajjaṃ olokāpessāma, rājā asiṃ gilantaṃ disvā ‘atthi nu kho ito aññaṃ dukkaratara’nti pañhaṃ pucchissati. Taṃ samma āyura, tvaṃ ‘asukaṃ nāma dadāmīti vacanaṃ ito dukkaratara’nti byākareyyāsi, tato samma pukkusa, taṃ pucchissati, athassa tvaṃ ‘mahārāja, dadāmīti vatvā adadato sā vācā aphalā hoti, tathārūpaṃ vācaṃ na keci upajīvanti na khādanti na pivanti, ye pana tassa vacanassānucchavikaṃ karonti, yathāpaṭiññātamatthaṃ dentiyeva, idaṃ tato dukkaratara’nti evaṃ byākareyyāsi, ito paraṃ kattabbaṃ ahaṃ jānissāmī’’ti vatvā samajjaṃ kāresi.
菩萨言：“国王之病不存在，妻子因不和而心神烦闷，乃致病症显现。依巧妙之法，我们可治愈此病。”遂召来两位国王贤士，言道：“借国王之妃不睦使心疾呈现，无其他疾病，诸多福因皆为国王所有。故应用巧法济治，我将安置药膏，使国王沾染猛兽涎液，然后将猛兽囚笼设于王宫，待国王沾上猛兽涎液后观察。若国王见此状，必问‘这里是否还有更状况差之事？’对此，您须以‘如此方为治疗’答复。若您盼望国王快愈，即应以‘此非病曰病’的说辞详细阐明。此后还有后续工作，由我承担。”遂开始布置相关措施。
Atha te tayopi paṇḍitā rañño santikaṃ gantvā ‘‘mahārāja, rājaṅgaṇe samajjo vattati, taṃ olokentānaṃ dukkhampi na dukkhaṃ hoti, ehi gacchāmā’’ti rājānaṃ netvā sīhapañjaraṃ vivaritvā samajjaṃ olokāpesuṃ. Bahū janā attano attano jānanakasippaṃ dassesuṃ. Eko pana puriso tettiṃsaṅgulaṃ tikhiṇadhāraṃ asiratanaṃ gilati. Rājā taṃ disvā ‘‘ayaṃ puriso etaṃ asiṃ gilati, ‘atthi nu kho ito aññaṃ dukkaratara’nti ime paṇḍite pucchissāmī’’ti cintetvā āyuraṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
于是，那三位贤士也前往王者近旁，对王言：“大王，王宫内正发生争执，观察其状，并非苦难，愿随我等前往。”遂引领国王，开设狮子牢笼察看争执情形。许多众人各自显露其所知之事。其中一人吞食三十二指宽的锐利铁条。国王见之，思惟道：“此人吞食此铁，岂非他处有更难之苦？我当询问这些贤者。”于是向寿命长者问第一偈曰——
§39
39.
‘‘Paṇṇakaṃ tikhiṇadhāraṃ, asiṃ sampannapāyinaṃ;
『犹如披坚执锐铁，有锐利之铁条；
Parisāyaṃ puriso gilati, kiṃ dukkarataraṃ tato;
男子吞食此铁条，何处较此苦难？
Yadaññaṃ dukkaraṃ ṭhānaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
若有更苦之地方，问之当告于我。』
Tattha paṇṇakanti paṇṇakaraṭṭhe uppannaṃ. Sampannapāyinanti sampannaṃ paralohitapāyinaṃ. Parisāyanti parisamajjhe dhanalobhena ayaṃ puriso gilati. Yadaññanti ito asigilanato yaṃ aññaṃ dukkarataraṃ kāraṇaṃ, taṃ mayā pucchito kathehīti.
其中“铁条”者，指由铁之国所产之物；“锐利之铁条”者，具锋利属性之红炼铁条；“男子吞食”指于之中因贪财而吞噬此铁条；“若有更苦之地方”则示此处和被吞铁条相比更为难忍的痛苦，国王欲以此问贤士以明苦难之所在。
Athassa so taṃ kathento dutiyaṃ gāthamāha –
之后，此人述说其状，复诵第二偈曰——
§40
40.
‘‘Gileyya puriso lobhā, asiṃ sampannapāyinaṃ;
『人若贪欲盛极，未见至诚之道；』
Yo ca vajjā dadāmīti, taṃ dukkarataraṃ tato;
『若予以财物贿赂，是归更难之境；』
Sabbaññaṃ sukaraṃ ṭhānaṃ, evaṃ jānāhi maddavā’’ti.
『众皆难堪之地，於此宜得柔顺心。』
Tattha vajjāti vadeyya. Taṃ dukkarataranti ‘‘dadāmī’’ti vacanaṃ tato asigilanato dukkarataraṃ. Sabbaññanti ‘‘asukaṃ nāma tava dassāmī’’ti vacanaṃ ṭhapetvā aññaṃ sabbampi kāraṇaṃ sukaraṃ. Maddavāti rājānaṃ gottena ālapati.
此处“vajjā”应释为“财物馈赠”，谓『“予以财物”之语，较“行予”更难习行。』“sabbaññaṃ”意为『全面』，谚言『“不快”正是“我给你看”的含义，故以此为由涵盖其他诸因均难堪。』“maddava”即指国君族系亲近者所言，体现柔顺态度。
Rañño āyurapaṇḍitassa vacanaṃ sutvā ‘‘asigilanato kira ‘idaṃ nāma dammī’ti vacanaṃ dukkaraṃ, ahañca ‘purohitaputtassa deviṃ dammī’ti avacaṃ, atidukkaraṃ vata me kata’’nti vīmaṃsantasseva hadayasoko thokaṃ tanuttaṃ gato. So tato ‘‘parassa imaṃ dammīti vacanato pana aññaṃ dukkarataraṃ atthi nu kho’’ti cintetvā pukkusapaṇḍitena saddhiṃ sallapanto tatiyaṃ gāthamāha –
时闻国君寿命贤达之语，言『因“未曾坚守之“我予”的话最为难，吾曾言“我予祭司之女”，实难至极。』思考间心如锥刺，痛苦不已。其乃『“他人之奉予”一语尤为难行乎？』心生诸思，遂与智者共议，继而吟诵第三偈曰——
§41
41.
‘‘Byākāsi āyuro pañhaṃ, atthaṃ dhammassa kovido;
「具寿解答了寿命之问，乃精通法义者；」
Pukkusaṃ dāni pucchāmi, kiṃ dukkarataraṃ tato;
现在我问贤者，什么更为困难，
Yadaññaṃ dukkaraṃ ṭhānaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
既然已有困难之处，请你告诉我。
Tattha pañhaṃ atthanti pañhassa atthaṃ byākāsīti vuttaṃ hoti. Dhammassa kovidoti tadatthajotake ganthe kusalo. Tatoti tato vacanato kiṃ dukkarataranti.
这里所指的是有意义的问题，所谓问题之意为解释其中义理。称为法中智者，即在义理说明书中精通其义者。此处要明白“更为困难”之意。
Athassa byākaronto pukkusapaṇḍito catutthaṃ gāthamāha –
于是这位贤哲作解说，第四句说——
§42
42.
‘‘Na vācamupajīvanti, aphalaṃ giramudīritaṃ;
「言语不能营生，空洞的话语无果报，
Yo ca datvā avākayirā, taṃ dukkarataraṃ tato;
给予而不求回报的，那才是真正更为困难之事；
Sabbaññaṃ sukaraṃ ṭhānaṃ, evaṃ jānāhi maddavā’’ti.
「一切皆难处，须以温柔知之」，如是教诲。
Tattha datvāti ‘‘asukaṃ nāma dammī’’ti paṭiññaṃ datvā. Avākayirāti taṃ paṭiññātamatthaṃ dadanto tasmiṃ lobhaṃ avākareyya chindeyya, taṃ bhaṇḍaṃ dadeyyāti vuttaṃ hoti. Tatoti tato asigilanato ‘‘asukaṃ nāma te dammī’’ti vacanato ca tadeva dukkarataraṃ.
其中所谓「予以时」，谓有应予之物。「应予」意指是予以的缘由，若其贪欲，则应割断该贪欲不令增长，且当赠送。此言指明若因贪欲而生时，须断除贪欲并付与他人。进而言「其时」，及「彼人不厌烦」之因说，「我肯予你此难得之物」言语，由此表现供与之乐难也。
Rañño taṃ vacanaṃ sutvā ‘‘ahaṃ ‘purohitaputtassa deviṃ dammī’ti paṭhamaṃ vatvā vācāya anucchavikaṃ katvā taṃ adāsiṃ, dukkaraṃ vata me kata’’nti parivitakkentassa soko tanukataro jāto. Athassa etadahosi ‘‘senakapaṇḍitato añño paṇḍitataro nāma natthi, imaṃ pañhaṃ etaṃ pucchissāmī’’ti. Tato taṃ pucchanto pañcamaṃ gāthamāha –
王闻此言，自思「我先前即谓‘祭师子之女我愿予之’，且为其言语作本」，因思量此事悲伤难忍。复有意念「无他智者能胜胜此先知祭师之士，今当问此难题」。于是向彼人询问并引第五偈言——
§43
43.
‘‘Byākāsi pukkuso pañhaṃ, atthaṃ dhammassa kovido;
今我询问赛那，何者更难处？
Senakaṃ dāni pucchāmi, kiṃ dukkarataraṃ tato;
若知何处最难，愿答吾所问。』
Yadaññaṃ dukkaraṃ ṭhānaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
「凡其余难行之处，请为我被问时解说。」
Athassa byākaronto senako chaṭṭhaṃ gāthamāha –
由此，昔日大臣在作注解时，诵诵第六颂曰——
§44
44.
‘‘Dadeyya puriso dānaṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ;
‘人应当施予，或少或多；
Yo ca datvā nānutappe, taṃ dukkarataraṃ tato;
施与后而无怨悔者，乃比其次更难；
Sabbaññaṃ sukaraṃ ṭhānaṃ, evaṃ jānāhi maddavā’’ti.
众所周知无比难处，如是你要了解温和为要。’
Tattha nānutappeti attano atikantaṃ atimanāpaṃ piyabhaṇḍaṃ parassa datvā ‘‘kimatthaṃ mayā idaṃ dinna’’nti evaṃ taṃ piyabhaṇḍaṃ ārabbha yo pacchā na tappati na socati, taṃ asigilanato ca ‘‘asukaṃ nāma te dammī’’ti vacanato ca tassa dānato ca dukkarataraṃ.
此处『无怨悔』者，即不生自己极端过剩过爱，施与他人珍宝时心存何用此物而生疑虑。其人取此珍宝，后来既不后悔亦不忧愁，则以不急躁言语称赞『你此施予真合宜』，此无怨悔之施难度尤甚。
Iti mahāsatto rājānaṃ saññāpentā kathesi. Dānañhi datvā aparacetanāva dussandhāriyā, tassā sandhāraṇadukkaratā vessantarajātakena dīpitā. Vuttañhetaṃ –
如是，大士从王之观念写述而说。施予难在于无他意阴谋，施而不悔之难则由维萨那他生之故。此难由维萨那他生故事阐明。如来所说教诫，如是义已说。
‘‘Adu cāpaṃ gahetvāna, khaggaṃ bandhiya vāmato;
『不可再取弓箭，须以剑束缚于左侧』，
Ānessāmi sake putte, puttānañhi vadho dukho.
『我将带来自身的儿子，因儿子死亡之苦』。
‘‘Aṭṭhānametaṃ dukkharūpaṃ, yaṃ kumārā vihaññare;
『此乃极其苦难之境，幼子遭毁，』
Satañca dhammamaññāya, ko datvā anutappatī’’ti. (jā. 2.22.2158-2159);
「了知善者之法后，谁施与而后悔？」（《本生》第二册第二十二章第2158-2159偈）
Rājāpi bodhisattassa vacanaṃ sutvā sallakkhesi ‘‘ahaṃ attano maneneva purohitaputtassa deviṃ datvā sakamanaṃ sandhāretuṃ na sakkomi, socāmi kilamāmi, na me idaṃ anucchavikaṃ, sace sā mayi sasinehā bhaveyya , imaṃ issariyaṃ chaḍḍetvā na palāyeyya, mayi pana sinehaṃ akatvā palātāya kiṃ tāya mayha’’nti. Tassevaṃ cintentassa padumapatte udakabindu viya sabbasoko nivattitvā gato, taṅkhaṇaññevassa kucchi parisaṇṭhāsi. So nirogo sukhito hutvā bodhisattassa thutiṃ karonto osānagāthamāha –
国王听闻菩萨言辞后，哀叹道：『我思及我之亲弟弟，以赐妻于彼女，令与仆人相守，我无能为力，愁怨哀伤，此竟不能放逸也。倘若她对我怀有爱意，割舍此权势不逃逸；但若她不爱我，何以取舍我乎？』国王沉思时，心如莲叶上的水珠，所有忧愁顿消，随之立刻入睡。醒来时身体健康，欢乐无病，转首赞叹菩萨而歌唱曰—
§45
45.
‘‘Byākāsi āyuro pañhaṃ, atho pukkusaporiso;
『具寿者回答了关于寿命的问题，以及莲池人的问题；』
Sabbe pañhe atibhoti, yathā bhāsati senako’’ti.
『他超越了所有问题，正如塞纳咖所说。』
Tattha yathā bhāsatīti yathā paṇḍito bhāsati, tathevetaṃ dānaṃ nāma datvā neva anutappitabbanti. Imaṃ panassa thutiṃ katvā tuṭṭho bahuṃ dhanamadāsi.
『Tattha yathā bhāsatīti』者，释义如智者所说，故此种布施之名，施与者不会有悔恨。此人因此受赞，欣然捐献大量财富。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rājamahesī purāṇadutiyikā ahosi, rājā ukkaṇṭhitabhikkhu, āyurapaṇḍito moggallāno, pukkusapaṇḍito sāriputto, senakapaṇḍito ahameva ahosinti.
师长宣说此法，阐明真谛，演说生生故事。真谛终结时，贤圣比库为得初果而欢喜。彼时女王为国之第二世代，王者为那忧虑之比库，寿命长智慧优者摩嘎剌那，聪明贤慧者沙利子及贤者塞那卡，皆是与我同在。
Paṇṇakajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《般那迦本生》注释第六。
[402] 7. Sattubhastajātakavaṇṇanā
七宝手生故事注释。
Vibbhantacittoti idaṃ satthā jetavane viharanto attano paññāpāramiṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu umaṅgajātake (jā. 2.22.590 ādayo) āvi bhavissati.
『心散乱者』——此语乃世尊住于揭德林时，就自身慧波罗蜜而宣说。现前事缘将于地道本生（第二册第二十二章第五九〇节以下）中显现。
Atīte bārāṇasiyaṃ janako nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto brāhmaṇakule nibbatti , senakakumārotissa nāmaṃ kariṃsu. So vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā bārāṇasiṃ paccāgantvā rājānaṃ passi, rājā taṃ amaccaṭṭhāne ṭhapesi, mahantañcassa yasaṃ anuppadāsi . So rañño atthañca dhammañca anusāsi, madhurakatho dhammakathiko hutvā rājānaṃ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā dāne uposathakamme dasasu kusalakammapathesūti imāya kalyāṇapaṭipadāya patiṭṭhāpesi , sakalaraṭṭhe buddhānaṃ uppannakālo viya ahosi. Pakkhadivasesu rājā ca uparājādayo ca sabbe sannipatitvā dhammasabhaṃ sajjenti. Mahāsatto sajjitadhammasabhāyaṃ ratanapallaṅkavaragato buddhalīḷāya dhammaṃ deseti, buddhānaṃ dhammakathāsadisāvassa kathā hoti.
往昔，巴拉那西有一名为贤王的国王执政。彼时觉者降生于婆罗门族，名为塞那卡罗摩托之子。彼成就慧眼，通晓诸技，曾登陆巴拉那西，睹贤王。贤王任命其位于少年护卫之所，授予其名望不及之事。彼侍奉国王与法，口善语法之师，确立五戒，并在布施、伍波萨他仪式及十善业道中确立道途。以此善行，显现佛陀降生之时。半月期间，王与摄政共会，众聚于法会。大人坐於宝床之上，演说佛之戏法，犹如佛语法，其讲佛法，臻于殊胜。
Atha aññataro mahallakabrāhmaṇo dhanabhikkhaṃ caritvā kahāpaṇasahassaṃ labhitvā ekasmiṃ brāhmaṇakule nikkhipitvā puna ‘‘bhikkhaṃ carissāmī’’ti gato. Tassa gatakāle taṃ kulaṃ kahāpaṇe vaḷañjesi. So āgantvā kahāpaṇe āharāpesi. Brāhmaṇo kahāpaṇe dātuṃ asakkonto attano dhītaraṃ tassa pādaparicārikaṃ katvā adāsi. Brāhmaṇo taṃ gahetvā bārāṇasito avidūre ekasmiṃ brāhmaṇagāme vāsaṃ kappesi. Athassa bhariyā daharatāya kāmesu atittā aññena taruṇabrāhmaṇena saddhiṃ micchācāraṃ cari. Soḷasa hi atappanīyavatthūni nāma. Katamāni soḷasa? Sāgaro sabbasavantīhi na tappati, aggi upādānena na tappati, rājā raṭṭhena na tappati, bālo pāpehi na tappati, itthī methunadhammena alaṅkārena vijāyanenāti imehi tīhi na tappati, brāhmaṇo mantehi na tappati, jhāyī vihārasamāpattiyā na tappati, sekkho apacayena na tappati, appiccho dhutaṅgaguṇena na tappati, āraddhavīriyo vīriyārambhena na tappati, dhammakathiko sākacchāya na tappati, visārado parisāya na tappati, saddho saṅghupaṭṭhānena na tappati, dāyako pariccāgena na tappati, paṇḍito dhammassavanena na tappati, catasso parisā tathāgatadassanena na tappantīti.
于是，有一位年长的婆罗门大户，从乞食中积攒财富，得到了千个金钱，便将这财富存入一个婆罗门家中，随后离开说：“我要去乞食为生。”他离开之时，他的家人便用金钱修筑房屋。他回来时用这笔金钱进行了修缮。因为婆罗门无法再给予金钱，他便将自己的女儿作为侍从，送给那人。那婆罗门接纳了他的女儿，在离巴拉那西不远的一处婆罗门村庄安居。后来，他的妻子因青春年少，在情欲方面越矩，与另一位年轻婆罗门同居，犯下了错误。有“十六种不可焚烧的物”——这些即是：“大海虽满载诸水而不被燃烧，火焰虽持者而不能焚毁，国王和国土不会被燃烧，愚人虽恶行不被毁灭，女人若行夫妻之礼、装饰美丽亦不被毁，婆罗门的戒律不被破坏，修禅者因入禅定而不受损，学者因注重戒律而不燃，衣服因净洁施衣而不坏，精进者因努力奋斗不灭，法师因讲法辩论免于焚毁，能者因精通僧团不毁灭，有信者因护持僧团不坏，施主因布施不灭，智者因闻法不毁坏，四众因如来看见而不被焚灭。”
Sāpi brāhmaṇī methunadhammena, atittā taṃ brāhmaṇaṃ nīharitvā vissatthā pāpakammaṃ kātukāmā hutvā ekadivasaṃ dummanā nipajjitvā ‘‘kiṃ bhotī’’ti vuttā ‘‘brāhmaṇa, ahaṃ tava gehe kammaṃ kātuṃ na sakkomi, dāsidāsaṃ ānehī’’ti āha. ‘‘Bhoti dhanaṃ me natthi, kiṃ datvā ānemī’’ti. ‘‘Bhikkhaṃ caritvā dhanaṃ pariyesitvā ānehī’’ti. ‘‘Tena hi bhoti pātheyyaṃ me sajjehī’’ti. ‘‘Sā tassa baddhasattūnañca abaddhasattūnañca cammapasibbakaṃ pūretvā adāsi’’. Brāhmaṇo gāmanigamarājadhānīsu caranto satta kahāpaṇasatāni labhitvā ‘‘alaṃ me ettakaṃ dhanaṃ dāsidāsamūlāyā’’ti nivattitvā attano gāmaṃ āgacchanto ekasmiṃ udakaphāsukaṭṭhāne pasibbakaṃ muñcitvā sattuṃ khāditvā pasibbakamukhaṃ abandhitvāva pānīyaṃ pivituṃ otiṇṇo. Athekasmiṃ rukkhasusire eko kaṇhasappo sattugandhaṃ ghāyitvā pasibbakaṃ pavisitvā bhogaṃ ābhujitvā sattuṃ khādanto nipajji. Brāhmaṇo āgantvā pasibbakassa abbhantaraṃ anoloketvā pasibbakaṃ bandhitvā aṃse katvā pāyāsi. Antarāmagge ekasmiṃ rukkhe nibbattadevatā khandhaviṭape ṭhatvā ‘‘brāhmaṇa, sace antarāmagge vasissasi, sayaṃ marissasi, sace ajja gharaṃ gamissasi, bhariyā te marissatī’’ti vatvā antaradhāyi. So olokento devataṃ adisvā bhīto maraṇabhayatajjito rodanto paridevanto bārāṇasinagaradvāraṃ sampāpuṇi.
那婆罗门的妻子因夫妻之礼，背叛了他，与另一位年轻婆罗门同居。那个婆罗门对他说：“婆罗门，我不能在你家中干活，请带来一个奴仆吧。”婆罗门说：“我无钱，拿什么买奴仆呢？”他说：“乞食为生累积财富再带来。”婆罗门答：“那样我反倒会遭受病患。”他便用鹿皮包满笼中的活驴献给他们。婆罗门在乡邑和国都间奔走，获得了七百金钱，说：“这些钱足够买奴婢了。”回到村子，在一处有水和草木的地方解放了那活驴，给它食物，解开笼子口，出来饮水。忽然有一只黑蛇闻着牲口的气味进入笼中，觅食后钻出躺卧。婆罗门来了，看见蛇在笼内，便绑住笼子，将其拎起并扔掉。随后在村口一棵树前，一位树神显现，说：“婆罗门，如果你留在村中，你将自行死去。如果今天你踏入屋内，你的妻子将死。”说完便隐没。婆罗门惊惧，看见神后心怀恐惧，悲泣哀伤，来到巴拉那西城门。
Tadā ca pannarasuposatho hoti alaṅkatadhammāsane nisīditvā bodhisattassa dhammakathanadivaso. Mahājano nānāgandhapupphādihattho vaggavaggo hutvā dhammiṃ kathaṃ sotuṃ gacchati. Brāhmaṇo taṃ disvā ‘‘kahaṃ gacchathā’’ti pucchitvā ‘‘brāhmaṇa, ajja senakapaṇḍito madhurassarena buddhalīḷāya dhammaṃ deseti, kiṃ tvampi na jānāsī’’ti vutte cintesi ‘‘paṇḍito kira dhammakathiko, ahañcamhi maraṇabhayatajjito, paṇḍitā kho pana mahantampi sokaṃ harituṃ sakkonti, mayāpi tattha gantvā dhammaṃ sotuṃ vaṭṭatī’’ti. So tehi saddhiṃ tattha gantvā mahāsattaṃ parivāretvā nisinnāya sarājikāya parisāya pariyante sattupasibbakena khandhagatena dhammāsanato avidūre maraṇabhayatajjito rodamāno aṭṭhāsi. Mahāsatto ākāsagaṅgaṃ otaranto viya amatavassaṃ vassento viya ca dhammaṃ desesi. Mahājano sañjātasomanasso sādhukāraṃ datvā dhammaṃ assosi.
当时正值十五日的安居日，佛陀端坐在端庄庄严的讲堂上，为修行者讲解佛法。许多大众手持各种香花，整队列队，入座聆听佛法开示。婆罗门见状问：“你要往何处去？”答曰：“婆罗门，今天贤士世尊以甜美言辞宣说佛陀妙法，你难道不想听吗？”婆罗门思忖：“世尊智慧无比，法师善述法义，虽我心生死恐惧，智者也能消除大忧，何不一同前往听法呢？”与众人同去，围绕佛陀坐下，心中忧愁却立起正念站立听法。佛陀如同溪流入海而不息，娓娓宣说佛法。诸大众心生喜悦，感到欢喜，听闻正法。
Paṇḍitā ca nāma disācakkhukā honti. Tasmiṃ khaṇe mahāsatto pasannapañcapasādāni akkhīni ummīletvā samantato parisaṃ olokento taṃ brāhmaṇaṃ disvā cintesi ‘‘ettakā parisā somanassajātā sādhukāraṃ datvā dhammaṃ suṇanti, ayaṃ paneko brāhmaṇo domanassappatto rodati, etassa abbhantare assujananasamatthena sokena bhavitabbaṃ, tamassa ambilena paharitvā tambamalaṃ viya padumapalāsato udakabinduṃ viya vinivattetvā ettheva naṃ nissokaṃ tuṭṭhamānasaṃ katvā dhammaṃ desessāmī’’ti. So taṃ āmantetvā ‘‘brāhmaṇa, senakapaṇḍito nāmāhaṃ, idāneva taṃ nissokaṃ karissāmi, vissattho kathehī’’ti tena saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
智者们眼目锐利如出世清明的眼睛。此时贤士开怀展颜，环视四方，见那婆罗门后心生念：“这些人因为生起喜乐故聆听正法，而这婆罗门却满怀不安，哭泣失意，必因其内心未有善根故而感受忧伤。我要以慈悲激励他使其解除忧苦，若以莲花上滴水般纯净的甘露淋其内心，使其心净，亦能令其无忧欢喜，方能安然安心地宣说佛法。”于是贤士与婆罗门相对而语，自称“贤士世尊”，今日即为之开示，诚愿解除疲乏，诸苦尽除。说完，展开第一首偈语：
§46
46.
‘‘Vibbhantacitto kupitindriyosi, nettehi te vārigaṇā savanti;
“心忧烦乱，怒气盛起，
众恶敌军均涌向你；”
Kiṃ te naṭṭhaṃ kiṃ pana patthayāno, idhāgamā brahme tadiṅgha brūhī’’ti.
“汝失何物？何惧困顿？
入此寺院，听最妙辩。”
Tattha kupitindriyosīti cakkhundriyameva sandhāya ‘‘kupitindriyosī’’ti āha. Vārigaṇāti assubindūni. Iṅghāti codanatthe nipāto. Tañhi mahāsatto codento evamāha ‘‘brāhmaṇa, sattā nāma dvīhi kāraṇehi socanti paridevanti sattasaṅkhāresu kismiñcideva piyajātike naṭṭhe vā, kiñcideva piyajātikaṃ patthetvā alabhantā vā. Tattha kiṃ te naṭṭhaṃ, kiṃ vā pana patthayanto tvaṃ idha āgato, idaṃ me khippaṃ brūhī’’ti.
此处『愤怒根』即执意于眼根而言而称为『愤怒根』。所谓『污点』即污秽微滴。『蹬』为激励语气助词。于是那位大梵天神以激励之辞说道：『婆罗门，众生因两种缘故而忧悲伤恸，即因某些生世的亲属缺失或失去，或因某些亲属的获得而未能得到。对此，何故你未得亲属或虽得亲属而你至此而来？请快速为我阐述。』
Athassa attano sokakāraṇaṃ kathento brāhmaṇo dutiyaṃ gāthamāha –
于是婆罗门自陈其忧因，又歌唱第二偈：
§47
47.
‘‘Miyyetha bhariyā vajato mamajja, agacchato maraṇamāha yakkho;
『若妻子先行于我而死，恶魔随其而来要夺我命；
Etena dukkhena pavedhitosmi, akkhāhi me senaka etamattha’’nti.
因此忧苦冰封我心，军师请示我此义。』
Tattha vajatoti gehaṃ gacchantassa. Agacchatoti agacchantassa. Yakkhoti antarāmagge ekā rukkhadevatā evamāhāti vadati. Sā kira devatā ‘‘pasibbake te brāhmaṇa, kaṇhasappo’’ti anācikkhantī bodhisattassa ñāṇānubhāvappakāsanatthaṃ nācikkhi. Etena dukkhenāti gacchato bhariyāya maraṇadukkhena, agacchato attano maraṇadukkhena, tenasmi pavedhito ghaṭṭito kampito. Etamatthanti etaṃ kāraṇaṃ. Yena me kāraṇena gacchato bhariyāya maraṇaṃ, agacchato attano maraṇaṃ hoti, etaṃ me kāraṇaṃ ācikkhāhīti attho.
此处『先行』者，谓去往他方之义；『恶魔』乃一树神于深林中出声说道。此神告知婆罗门：『婆罗门，大黑狗Pasibbaka（音译）即彼之名，如此以启示菩萨的智慧体证。』因有此忧患，即妻先死受死亡之苦，或己先死受死亡之苦，使婆罗门内心悲伤、心神震动。所谓『此义』者，此即缘由。『因我缘由，妻子先死，此成我因；我先死，亦成因。』
Mahāsatto brāhmaṇassa vacanaṃ sutvā samuddamatthake jālaṃ khipanto viya ñāṇajālaṃ pattharitvā ‘‘imesaṃ sattānaṃ bahūni maraṇakāraṇāni. Samudde nimuggāpi maranti, tattha vāḷamacchehi gahitāpi, gaṅgāya patitāpi, tattha susumārehi gahitāpi, rukkhato patitāpi, kaṇṭakena viddhāpi, nānappakārehi āvudhehi pahaṭāpi, visaṃ khāditvāpi, ubbandhitvāpi, papāte patitāpi, atisītādīhi vā nānappakārehi vā rogehi upaddutāpi marantiyeva, evaṃ bahūsu maraṇakāraṇesu katarena nu kho kāraṇena ajjesa brāhmaṇo antarāmagge vasanto sayaṃ marissati, gehamassa vajato bhariyā marissatī’’ti cintesi. Cintento eva brāhmaṇassa khandhe pasibbakaṃ disvā ‘‘imasmiṃ pasibbake ekena sappena paviṭṭhena bhavitabbaṃ, pavisanto ca paneso imasmiṃ brāhmaṇe pātarāsasamaye sattuṃ khāditvā pasibbakamukhaṃ abandhitvā pānīyaṃ pātuṃ gate sattugandhena sappo paviṭṭho bhavissati. Brāhmaṇopi pānīyaṃ pivitvā āgato sappassa paviṭṭhabhāvaṃ ajānitvā pasibbakaṃ bandhitvā ādāya pakkanto bhavissati, sacāyaṃ antarāmagge vasanto sāyaṃ vasanaṭṭhāne ‘‘sattuṃ khādissāmī’’ti pasibbakaṃ muñcitvā hatthaṃ pavesessati , atha naṃ sappo hatthe ḍaṃsitvā jīvitakkhayaṃ pāpessati, idamassa antarāmagge vasantassa maraṇakāraṇaṃ. Sace pana gehaṃ gaccheyya, pasibbako bhariyāya hatthagato bhavissati, sā ‘antobhaṇḍaṃ olokessāmī’’ti pasibbakaṃ muñcitvā hatthaṃ pavesessati, atha naṃ sappo ḍaṃsitvā jīvitakkhayaṃ pāpessati, idamassa ajja gehaṃ gatassa bhariyāya maraṇakāraṇa’’nti upāyakosallañāṇeneva aññāsi.
大梵天神听婆罗门之言，遂心起智慧如网撒开般，展现明慧之网，思惟道：『这些众生有无数死亡因缘。于海中淹没而亡，或被刀鱼所咬，或溺水于恒河，或被毒蛇所咬，或坠树而亡，或被荆棘扎伤，或被各种武器所砍，或食毒物，或被束缚，或坠落于深渊，或因严寒或各种疾病而死，诸多死亡因缘如此广泛。婆罗门今夜潜居幽室，凭何因而自灭命乎？妻子先亡又将先亡其家乎？』于是心思转向婆罗门之树神Pasibbaka，谓曰：『此树神应被一束火烧灼，若入此婆罗门宅邸，应以毒蛇爱喝的酒涂抹嘴吸引毒蛇。婆罗门若饮此酒而不察觉毒蛇藏于树神处，将树神捆绑带出，夜宿处自言“今当食害此毒蛇”，放开树神而入手中；后来毒蛇咬其手致命，这是婆罗门隐室里之死亡因缘。若婆罗门入家，树神则被妻子手抱于怀，此时婆罗门将树神放开入手中，于是毒蛇咬手致死，成其妻死家中死因。此乃明智巧妙之说。
Athassa etadahosi ‘‘iminā kaṇhasappena sūrena nibbhayena bhavitabbaṃ. Ayañhi brāhmaṇassa mahāphāsukaṃ paharantopi pasibbake attano calanaṃ vā phandanaṃ vā na dasseti, evarūpāya parisāya majjhepi attano atthibhāvaṃ na dasseti, tasmā iminā kaṇhasappena sūrena nibbhayena bhavitabba’’nti. Idampi so upāyakosallañāṇeneva dibbacakkhunā passanto viya aññāsi. Evaṃ sarājikāya parisāya majjhe sappaṃ pasibbakaṃ pavisantaṃ disvā ṭhitapuriso viya mahāsatto upāyakosallañāṇeneva paricchinditvā brāhmaṇassa pañhaṃ kathento tatiyaṃ gāthamāha –
于是有此义：“当以此黑狗之勇，令其无所畏惧。即便此婆罗门携大木棒而行，黏虫虽依附，也不显露自身动作或跳跃；又如在此众中，自己本质亦不显露。因此，当以此黑狗之勇，令其无所畏惧。”此事彼亦凭巧妙方便之智，若有神通眼者观之，如同已知一般。正如在国中众人之间有犬黏虫进入，立者宛如大士，以巧妙方便之智穿透，向婆罗门讲解难题，于第三偈云——
§48
48.
‘‘Bahūni ṭhānāni vicintayitvā, yamettha vakkhāmi tadeva saccaṃ;
“多方思虑所及处，欲言之处即是真；
Maññāmi te brāhmaṇa sattubhastaṃ, ajānato kaṇhasappo paviṭṭho’’ti.
我以为，婆罗门啊，犬黏虫虽未知即入。”
Tattha bahūni ṭhānānīti bahūni kāraṇāni. Vicintayitvāti paṭivijjhitvā cintāvasena pavattapaṭivedho hutvā. Yamettha vakkhāmīti yaṃ te ahaṃ etesu kāraṇesu etaṃ kāraṇaṃ vakkhāmi. Tadeva saccanti tadeva tathaṃ dibbacakkhunā disvā kathitasadisaṃ bhavissatīti dīpeti. Maññāmīti sallakkhemi. Sattubhastanti sattupasibbakaṃ. Ajānatoti ajānantasseva eko kaṇhasappo paviṭṭhoti maññāmīti.
“多方”者，指多因由，多原因。思虑者，乃反复考察，借由思惟而生透彻了解之境界。“欲言之处”者，我欲就此因由中讲此因是也。此即真实，如同以神通眼所见所述，是则应然。谓我“以为”即作思考。犬黏虫者，黏附于犬身之虫。未知，即未曾知晓。故“犬黏虫虽未知即入”意谓那个犬黏虫虽不自知，然已进入也。
Evañca pana vatvā ‘‘atthi te brāhmaṇa, etasmiṃ pasibbake sattū’’ti pucchi. ‘‘Atthi, paṇḍitā’’ti. ‘‘Ajja pātarāsavelāya sattuṃ khādī’’ti? ‘‘Āma, paṇḍitā’’ti. ‘‘Kattha nisīditvā’’ti? ‘‘Araññe rukkhamūlasmiṃ, paṇḍitā’’ti. ‘‘Sattuṃ khāditvā pānīyaṃ pātuṃ gacchanto pasibbakamukhaṃ bandhi, na bandhī’’ti? ‘‘Na bandhiṃ, paṇḍitā’’ti. ‘‘Pānīyaṃ pivitvā āgato pasibbakaṃ oloketvā bandhī’’ti. ‘‘Anoloketvāva bandhiṃ, paṇḍitā’’ti. ‘‘Brāhmaṇa, tava pānīyaṃ pātuṃ gatakāle ajānantasseva te sattugandhena pasibbakaṃ sappo paviṭṭhoti maññāmi, evamettha āgato tvaṃ, tasmā pasibbakaṃ otāretvā parisamajjhe ṭhapetvā pasibbakamukhaṃ mocetvā paṭikkamma ṭhito ekaṃ daṇḍakaṃ gahetvā pasibbakaṃ tāva pahara, tato patthaṭaphaṇaṃ susūtisaddaṃ katvā nikkhamantaṃ kaṇhasappaṃ disvā nikkaṅkho bhavissatī’’ti catutthaṃ gāthamāha –
如此语之，便问曰：“婆罗门啊，此黏虫真有么？”“有，贤者。”又问：“今正午时分，黏虫在进食么？”“是，贤者。”又问：“其坐处何方？”“在林中树根下，贤者。”又问：“食后向水所饮时，黏虫头被缠绕，是否缠绕？”“不缠绕，贤者。”又问：“饮水回还时察看，是否缠绕？”“未察看亦缠绕，贤者。”又曰：“婆罗门，你饮水之时，误以为黏虫受犬之气味牵缠，乃将此黏虫挪出，置于中心处，解开其头，遂以一木棍击之，发出响声后离去；犬出现时，必无所惧。”于是第四偈说——
§49
49.
‘‘Ādāya daṇḍaṃ parisumbha bhastaṃ, passeḷamūgaṃ uragaṃ dujivhaṃ;
“执棍挥棒，挥击擦拭，见毒蜥蜴，恶毒难活；
Chindajja kaṅkhaṃ vicikicchitāni, bhujaṅgamaṃ passa pamuñca bhasta’’nti.
“砍断吧，对那些疑惑犹豫不决的，看看毒蛇，放开你的手。”
Tattha parisumbhāti pahara. Passeḷamūganti eḷaṃ paggharantena mukhena eḷamūgaṃ pasibbakato nikkhamantaṃ dujivhaṃ uragaṃ passa. Chandajja kaṅkhaṃ vicikicchitānīti ‘‘atthi nu kho me pasibbake sappo, udāhu natthī’’ti kaṅkhameva punappunaṃ uppajjamānāni vicikicchitāni ca ajja chinda, mayhaṃ saddaha, avitathañhi me veyyākaraṇaṃ, idāneva nikkhamantaṃ bhujaṅgamaṃ passa pamuñca bhastanti.
于是猛力用梃杖敲击。观察到毒蛇中途用口唾吐出来的毒浆，看到吐毒浆而艰难离去的毒蛇。对犹疑不定、疑惑不解的人说：“我口中是否有毒蛇呢？简言之，实无。”这疑虑便一再生起、反复盘桓。现在断然拆解，我确信，我的解释绝非虚妄：此刻看见毒蛇，放开你的手。”
Brāhmaṇo mahāsattassa kathaṃ sutvā saṃviggo bhayappatto tathā akāsi. Sappopi sattubhaste daṇḍena pahaṭe pasibbakamukhā nikkhamitvā mahājanaṃ olokento aṭṭhāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā pañcamaṃ gāthamāha –
那时一位婆罗门听闻伟大的苦者者如此，心惊胆寒、害怕不已。他用梃杖猛击毒蛇的头部，毒蛇口中吐出的毒液消失后，便站立观察众生。佛陀当时作明白说明，并说第五偈：
§50
50.
‘‘Saṃviggarūpo parisāya majjhe, so brāhmaṇo sattubhastaṃ pamuñci;
“在惊怖不安的僧团中，那婆罗门放开了毒蛇的口；
Atha nikkhami urago uggatejo, āsīviso sappo phaṇaṃ karitvā’’ti.
接着火焰般猛毒的毒蛇振起身，颤动毒牙和毒针离开。”
Sappassa phaṇaṃ katvā nikkhantakāle ‘‘mahāsattassa sabbaññubuddhasseva byākaraṇaṃ ahosī’’ti mahājano celukkhepasahassāni pavattesi, aṅguliphoṭanasahassāni paribbhamiṃsu, ghanameghavassaṃ viya sattaratanavassaṃ vassi, sādhukārasahassāni pavattiṃsu, mahāpathavībhijjanasaddo viya ahosi. Idaṃ pana buddhalīḷāya evarūpassa pañhassa kathanaṃ nāma neva jātiyā balaṃ, na gottakulappadesānaṃ balaṃ, kassa panetaṃ balanti? Paññāya balaṃ. Paññavā hi puggalo vipassanaṃ vaḍḍhetvā ariyamaggadvāraṃ vivaritvā amatamahānibbānaṃ pavisati, sāvakapāramimpi paccekabodhimpi sammāsambodhimpi paṭivijjhati. Amatamahānibbānasampāpakesu hi dhammesu paññāva seṭṭhā, avasesā tassā parivārā honti. Tenetaṃ vuttaṃ –
毒蛇吐出毒牙而离去时，众生说：“堪称伟大的苦者如同全知者一般有智慧的解释。”无数灵巧手指如同雷鸣般响动，仿佛乌云般密集，如同七宝雨落下，善行众多展开，犹如大地震动的声音。这正是佛陀戏说难题的妙用，这说法并非凭借世间势力，非因家族权势，究竟依靠谁的力量呢？是智慧的力量。具有智慧的人，增长所观察，开显圣道之门，进入无上涅槃的境界，证得辈子圣者依止者、独觉圣者和正觉圣者。施行无上涅槃的法中，智慧为最为尊胜，其余皆附属其旁。由此说：
‘‘Paññā hi seṭṭhā kusalā vadanti, nakkhattarājāriva tārakānaṃ;
智慧确实是最胜的善法，宛如众星之王般的众星群；
Sīlaṃ sirī cāpi satañca dhammo, anvāyikā paññavato bhavantī’’ti. (jā. 2.17.81);
戒律庄严纯正，乃是相承之法，随智慧者而生。
Evaṃ kathite ca pana mahāsattena pañhe eko ahituṇḍiko sappassa mukhabandhanaṃ katvā sappaṃ gahetvā araññe vissajjesi. Brāhmaṇo rājānaṃ upasaṅkamitvā jayāpetvā añjaliṃ paggayha rañño thutiṃ karonto upaḍḍhagāthamāha –
佛陀如此宣说后，一位伟大的长者独自将铁链作为口套，束缚自己之口，取下铁链后于林中解脱释放。婆罗门向王进谒，施以祝贺并合掌敬礼，称赞王者，然后口授颂歌道——
§51
51.
‘‘Suladdhalābhā janakassa rañño;
“简捷而言，是国王的父亲得到至善利益；
Yo passatī senakaṃ sādhupañña’’nti.
他能正确识别军队统帅的良好智慧。”
Tassattho – yo sādhupaññaṃ uttamapaññaṃ senakapaṇḍitaṃ akkhīni ummīletvā icchiticchitakkhaṇe piyacakkhūhi passituṃ labhati, tassa rañño janakassa ete icchiticchitakkhaṇe dassanalābhā suladdhalābhā vata, etena laddhesu sabbalābhesu eteva lābhā suladdhalābhā nāmāti.
此处所指者，就是能以善慧开示此上乘智慧的军队统帅智者，得以用其慧眼如饮甘露之眼观察观察者。对于王者父亲而言，这种如甘露之眼观察者的如意时刻的显现，便是简捷利益（即至善利益）。在所有利益之中，此即为简捷利益之名。
Brāhmaṇopi rañño thutiṃ katvā puna pasibbakato satta kahāpaṇasatāni gahetvā mahāsattassa thutiṃ katvā tuṭṭhidāyaṃ dātukāmo diyaḍḍhagāthamāha –
婆罗门亦为国王称赞后，再次献上七百个货币，向大士称赞，欲赠予以表示满足，诵说两句偈言——
‘‘Vivaṭṭachaddo nusi sabbadassī, ñāṇaṃ nu te brāhmaṇa bhiṃsarūpaṃ.
『你乃无所障蔽、普现一切之智者，婆罗门啊，你的智慧实为怖畏之相。』
§52
52.
‘‘Imāni me sattasatāni atthi, gaṇhāhi sabbāni dadāmi tuyhaṃ;
『我拥有七百货币，汝尽取之，吾悉皆赠于汝；
Tayā hi me jīvitamajja laddhaṃ, athopi bhariyāya makāsi sotthi’’nti.
因汝我今日得生，且为妻子立护安稳。』
Tattha vivaṭṭachaddo nusi sabbadassīti kiṃ nu kho tvaṃ sabbesu dhammākāresu vivaṭṭachadano vivaṭṭaneyyadhammo sabbaññubuddhoti thutivasena pucchati. Ñāṇaṃ nu te brāhmaṇa bhiṃsarūpanti udāhu asabbaññussapi sato tava ñāṇaṃ ativiya bhiṃsarūpaṃ sabbaññutaññāṇaṃ viya balavanti. Tayā hi meti tayā hi dinnattā ajja mayā jīvitaṃ laddhaṃ. Athopi bhariyāya makāsi sotthinti athopi me bhariyāya tvameva sotthiṃ akāsi.
此中『无所障蔽、普现一切』者，谓何意？汝在一切法相中，果能无所障蔽、遍照无余乃称普现一切。以汝智慧极为怖畏，犹如完善通达之智力强盛。正因此，由汝得到今日命生，且为妻子作了安稳护持。
Iti so vatvā ‘‘sacepi satasahassaṃ bhaveyya, dadeyyamevāhaṃ, ettakameva me dhanaṃ, imāni me satta satāni gaṇhā’’ti punappunaṃ bodhisattaṃ yāci. Taṃ sutvā bodhisatto aṭṭhamaṃ gāthamāha –
于是彼言：『即便有百千之多，我亦愿授于汝，我之财富不及此七百之数，汝悉取之。』彼复三再如此求请。菩萨闻之，作第八偈答曰——
§53
53.
‘‘Na paṇḍitā vetanamādiyanti, citrāhi gāthāhi subhāsitāhi;
『不智者』者，不知『薪薪』之意，不解『华丽诗句』及『善辩言辞』；
Itopi te brahme dadantu vittaṃ, ādāya tvaṃ gaccha sakaṃ niketa’’nti.
于是，婆罗门请施舍财富，汝宜携取，前往居所。
Tattha vetananti vettanaṃ, ayameva vā pāṭho. Itopi te brahmeti brāhmaṇa, ito mama pādamūlatopi tuyhaṃ dhanaṃ dadantu. Vittaṃ ādāya tvaṃ gacchāti ito aññāni tīṇi satāni gahetvā sahassabhaṇḍikaṃ ādāya sakanivesanaṃ gaccha.
此处之『薪薪』，即是薪柴。此句即是说明『薪』之义。婆罗门云：‘请取吾足下之财，携之而去。’此处以财物为喻，意味着携三百计诸财宝，拜置于居室之中。
Evañca pana vatvā mahāsatto brāhmaṇassa sahassaṃ pūrāpento kahāpaṇe dāpetvā ‘‘brāhmaṇa, kena tvaṃ dhanabhikkhāya pesito’’ti pucchi. ‘‘Bhariyāya me paṇḍitā’’ti. ‘‘Bhariyā pana te mahallikā, daharā’’ti. ‘‘Daharā, paṇḍitā’’ti. ‘‘Tena hi sā aññena saddhiṃ anācāraṃ karontī ‘nibbhayā hutvā karissāmī’ti taṃ pesesi, sace ime kahāpaṇe gharaṃ nessasi, sā te dukkhena laddhakahāpaṇe attano jārassa dassati, tasmā tvaṃ ujukameva gehaṃ agantvā bahigāme rukkhamūle vā yattha katthaci vā kahāpaṇe ṭhapetvā paviseyyāsī’’ti vatvā taṃ uyyojesi. So gāmasamīpaṃ gantvā ekasmiṃ rukkhamūle kahāpaṇe ṭhapetvā sāyaṃ gehaṃ agamāsi. Bhariyāpissa tasmiṃ khaṇe jārena saddhiṃ nisinnā ahosi. Brāhmaṇo dvāre ṭhatvā ‘‘bhotī’’ti āha. Sā tassa saddaṃ sallakkhetvā dīpaṃ nibbāpetvā dvāraṃ vivaritvā brāhmaṇe anto paviṭṭhe itaraṃ nīharitvā dvāramūle ṭhapetvā gehaṃ pavisitvā pasibbake kiñci adisvā ‘‘brāhmaṇa, kiṃ te bhikkhaṃ caritvā laddha’’nti pucchi. ‘‘Sahassaṃ me laddha’’nti. ‘‘Kahaṃ pana ta’’nti. ‘‘Asukaṭṭhāne nāma ṭhapitaṃ, pātova āharissāmi, mā cintayī’’ti. Sā gantvā jārassa ācikkhi. So nikkhamitvā attanā ṭhapitaṃ viya gaṇhi.
如此称说后，大梵天守者成千累万，充满以货币，赐予婆罗门。问曰：‘婆罗门，何人遣汝为取财者？’答曰：‘吾妻为智者。’又曰：‘然汝妻有幼子？’答曰：‘有，于幼子为智者。’又曰：‘是以彼同他者共行不善，言：“若无怖惧即作”。故派汝也。若尔，则此货币入家后，汝必在家正身赴外，或树下或何处，将货币置于地，然后入家。’于是，彼行至村近，置货币于一树下，而于夕归家。妻与幼子俱临，邻婆罗门立门呼曰：‘来施舍。’妻闻声，熄灯开门，遣他人收门外货币，入内后在暗处取物。问曰：‘婆罗门，汝何施舍所得？’答曰：‘百千之多。’又问：‘何处存放？’答曰：‘置于芦苇草地。勿忧。’女往告幼子，幼子得知，遂自取所置货币。
Brāhmaṇo punadivase gantvā kahāpaṇe apassanto bodhisattassa santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ, brāhmaṇā’’ti vutte ‘‘kahāpaṇe na passāmi, paṇḍitā’’ti āha. ‘‘Bhariyāya te ācikkhī’’ti? ‘‘Āma, paṇḍitā’’ti. Mahāsatto tāya jārassa ācikkhitabhāvaṃ ñatvā ‘‘atthi pana te brāhmaṇa, bhariyāya kulūpakabrāhmaṇo’’ti pucchi. ‘‘Atthi, paṇḍitā’’ti. ‘‘Tuyhampi atthī’’ti? ‘‘Āma, paṇḍitā’’ti. Athassa mahāsatto sattannaṃ divasānaṃ paribbayaṃ dāpetvā ‘‘gaccha paṭhamadivase tava satta, bhariyāya te sattāti cuddasa brāhmaṇe nimantetvā bhojetha, punadivasato paṭṭhāya ekekaṃ hāpetvā sattame divase tava ekaṃ, bhariyāya te ekanti dve brāhmaṇe nimantetvā bhariyāya te satta divase nimantitabrāhmaṇassa nibaddhaṃ āgamanabhāvaṃ ñatvā mayhaṃ ārocehī’’ti āha. Brāhmaṇo tathā katvā ‘‘sallakkhito me paṇḍita, nibaddhaṃ bhuñjanakabrāhmaṇo’’ti mahāsattassa ārocesi.
婆罗门翌日再往树下，见故婆罗门，曰：‘何事？’答曰：‘不见货币，智者。’曰：‘妻昭示于汝乎？’答曰：‘然，智者。’大梵天守晓其妻告知实况后，问曰：‘婆罗门汝有妻子及婆罗门家族否？’答曰：‘有，智者。’‘汝亦有否？’‘有，智者。’大梵周旋数日，示以计划曰：‘尔首日召汝妻及七婆罗门宴食，次日逐一辞散，至第七日留一，汝妻输送入座七日宴中，察觉关联之人来访，当告于吾。’婆罗门从命，告于大梵曰：‘铭记于心，食者俱到，能御约束。’
Bodhisatto tena saddhiṃ purise pesetvā taṃ brāhmaṇaṃ āharāpetvā ‘‘asukarukkhamūlato te imassa brāhmaṇassa santakaṃ kahāpaṇasahassaṃ gahita’’nti pucchi. ‘‘Na gaṇhāmi, paṇḍitā’’ti. ‘‘Tvaṃ mama senakapaṇḍitabhāvaṃ na jānāsi, āharāpessāmi te kahāpaṇe’’ti. So bhīto ‘‘gahitā me’’ti sampaṭicchi. ‘‘Kuhiṃ te ṭhapitā’’ti? ‘‘Tattheva, paṇḍita, ṭhapitā’’ti. Bodhisatto brāhmaṇaṃ pucchi ‘‘brāhmaṇa, kiṃ te sāyeva bhariyā hotu, udāhu aññaṃ gaṇhissasī’’ti. ‘‘Sāyeva me hotu, paṇḍitā’’ti. Bodhisatto manusse pesetvā brāhmaṇassa kahāpaṇe ca brāhmaṇiñca āharāpetvā corabrāhmaṇassa hatthato kahāpaṇe brāhmaṇassa dāpetvā itarassa rājāṇaṃ kāretvā nagarā nīharāpetvā brāhmaṇiyāpi rājāṇaṃ kāretvā brāhmaṇassa mahantaṃ yasaṃ datvā attanoyeva santike vasāpesi.
菩萨彼时派人与一同行人接婆罗门至树下，问曰：‘此树下藏盗贼持千薪货币否？’答：‘不取，智者。’‘尔未识我军师命乎？我将取尔货于树下。’婆罗门恐惧答曰：‘已被取。’‘在何所？’‘就在此，智者，置于树下。’菩萨复问：‘婆罗门之妻可与他人乎？’答曰：‘唯吾妻。’菩萨使人至人间，取回婆罗门及其妻赃薪，交于盗婆罗门手中，令盗婆罗门递还给婆罗门，遣他人收王城城门，遣婆罗门妻使王王，见到婆罗门，赐其盛名，住于其左右。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne bahū sotāpattiphalādīni sacchikariṃsu. Tadā brāhmaṇo ānando ahosi, rukkhadevatā sāriputto, parisā buddhaparisā, senakapaṇḍito pana ahameva ahosinti.
世尊承受此法的宣说，揭示真实真谛，乃至引出本生故事（生起的因缘）加以阐释；在真实谛明确阐明时，众多得罗汉果、初果等圣果者证悟成就。那时，有婆罗门名为难陀，有树神沙利佛，有佛弟子僧团，及兵法智者则是我自己。
Sattubhastajātakavaṇṇanā sattamā. · 《炒粉袋本生》注释第七。
[403] 8. Aṭṭhisenajātakavaṇṇanā
[403] 八、阿缚尸王子故事注释
Yeme ahaṃ na jānāmīti idaṃ satthā āḷaviṃ nissāya aggāḷave cetiye viharanto kuṭikārasikkhāpadaṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu heṭṭhā maṇikaṇṭhajātake (jā. 1.3.7 ādayo) kathitameva. Satthā pana te bhikkhū āmantetvā ‘‘bhikkhave, porāṇakapaṇḍitā pubbe anuppanne buddhe bāhirakapabbajjāya pabbajitvā rājūhi pavāritāpi ‘yācanā nāma paresaṃ appiyā amanāpā’ti na yāciṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
我不知晓者谓：此世尊依止阿罗波离国，在阿罗波离庙中，开始对苦行修行者讲授戒律。现存此事，源自《孔雀喉本生经》如前所述。世尊当时召集比库们劝诫说：「比库们！古时的智者们，于前佛未现之时，出家于外道的山林间，礼敬国王，且劝诫说：‘乞求他人实属难堪且不悦之事’。」由此回顾过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ nigame brāhmaṇakule nibbatti, aṭṭhisenakumārotissa nāmaṃ kariṃsu. So vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā aparabhāge kāmesu ādīnavaṃ disvā gharāvāsato nikkhamitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānābhiññāsamāpattiyo nibbattetvā himavantapadese ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya manussapathaṃ otaritvā anupubbena bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase bhikkhāya caranto rājaṅgaṇaṃ agamāsi. Rājā tassācāravihāre pasīditvā taṃ nimantāpetvā pāsādatale pallaṅke nisīdāpetvā subhojanaṃ bhojetvā bhojanāvasāne anumodanaṃ sutvā pasanno paṭiññaṃ gahetvā mahāsattaṃ rājuyyāne vasāpesi, divasassa ca dve tayo vāre upaṭṭhānaṃ agamāsi. So ekadivasaṃ dhammakathāya pasanno rajjaṃ ādiṃ katvā ‘‘yena vo attho, taṃ vadeyyāthā’’ti pavāresi. Bodhisatto ‘‘idaṃ nāma me dehī’’ti na vadati. Aññe yācakā ‘‘idaṃ dehi, idaṃ dehī’’ti icchiticchitaṃ yācanti, rājā asajjamāno detiyeva. So ekadivasaṃ cintesi ‘‘aññe yācanakavanibbakā ‘idañcidañca amhākaṃ dehī’ti maṃ yācanti, ayyo pana aṭṭhiseno pavāritakālato paṭṭhāya na kiñci yācati, paññavā kho panesa upāyakusalo, pucchissāmi na’’nti. So ekadivasaṃ bhuttapātarāso gantvā vanditvā ekamantaṃ nisinno aññesaṃ yācanakāraṇaṃ tassa ca ayācanakāraṇaṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
昔日，波罗奈国巴罗纳族一名婆罗门子出生，名为阿缚尸王子。此王子年少英明，遍习诸技艺，洞察世间欲害，弃绝家门外出，出家于山林，禅定功德圆满，久居喜马拉雅山脉，食盐研磨度日，循人道下山，渐入波罗奈国，栖止于王宫园中，白日行乞乞讨为食，祇阇主对他的行为颇为善悦，召请入宫，施以好食，食毕嘉许满足，欢喜接受施命，安住王宫园中，每日守护达二至三周。一天对国土便开始宣说法义，号召说：『愿告知对诸君有益之义。』王子未言『此为我身体』者。诸乞食者恣意索求，国王不耐烦，次日思虑曰：『别的乞食者狡猾招邀说“此物，此物赐我”，而阿缚尸王子守戒时不乞于人，智慧又充盈，我当提问之。』次日国王携食前往，顶礼敬拜，独处坐定，众乞食者因求乞缘由前来，问其乞求事由。初作偈言——
§54
54.
‘‘Yeme ahaṃ na jānāmi, aṭṭhisena vanibbake;
『我所不知者，乃阿缚尸王子乞食；
Te maṃ saṅgamma yācanti, kasmā maṃ tvaṃ na yācasī’’ti.
他们同我交接，乞求我何故不乞与尔』。
Tattha vanibbaketi yācanake. Saṅgammāti samāgantvā. Idaṃ vuttaṃ hoti – ayya, aṭṭhisena, yeme vanibbake ahaṃ nāmagottajātikulappadesena ‘‘ime nāmete’’tipi na jānāmi, te maṃ samāgantvā icchiticchitaṃ yācanti, tvaṃ pana kasmā maṃ kiñci na yācasīti.
此中“乞求者”谓乞食者。“相会”者，谓相聚、相逢。此有言：某尊者，持有骨制器皿，问那些乞食者：我对依姓名、族姓、出身所知之物三者“此为何名？”不解。彼等相会后，随意乞求，我则答曰：你为何不向我乞求？
Taṃ sutvā bodhisatto dutiyaṃ gāthamāha –
闻此，菩萨说第二偈曰——
§55
55.
‘‘Yācako appiyo hoti, yācaṃ adadamappiyo;
“乞者不受人喜，乞得亦不悦意；
Tasmāhaṃ taṃ na yācāmi, mā me videssanā ahū’’ti.
故我不乞求，愿我无被轻视。”
Tattha yācako appiyo hotīti yo hi, mahārāja, puggalo ‘‘idaṃ me dehī’’ti yācako, so mātāpitūnampi mittāmaccādīnampi appiyo hoti amanāpo. Tassa appiyabhāvo maṇikaṇṭhajātakena dīpetabbo. Yācanti yācitabhaṇḍaṃ. Adadanti adadamāno. Idaṃ vuttaṃ hoti – yopi yācitaṃ na deti, so mātāpitaro ādiṃ katvā adadamāno puggalo yācakassa appiyo hotīti. Tasmāti yasmā yācakopi dāyakassa, yācitaṃ bhaṇḍaṃ adadantopi yācakassa appiyo hoti, tasmā ahaṃ taṃ na yācāmi. Mā me videssanā ahūti sace hi ahaṃ yāceyyameva, tava videsso bhaveyya, sā me tava santikā uppannā videssanā, sace pana tvaṃ na dadeyyāsi, mama videsso bhaveyyāsi, sā ca mama tayi videssanā, evaṃ sabbathāpi mā me videssanā ahu, mā no ubhinnampi mettā bhijjīti etamatthaṃ sampassanto ahaṃ taṃ na kiñci yācāmīti.
此中“乞者不受人喜”者，意指大王，若有人称“此是我身体”，该乞者即对父母以及朋友等不受喜爱且不悦者。此乞者的非受喜状态，应当借诵《玛尼伽特那本生经》加以说明。乞者乞食，受乞食而不施，是谓不喜。中有言：若有人乞而不予者，设若父母等先行不予，乞者当非受喜者。由此因缘，乞者亦对施者，受乞食食物而不予施者，乞者不受喜。是故我不乞食，愿我无被轻视。若我乞求，必遭轻视；如若你施给，应现尊敬；若不施予，轻视我；如此一切，愿无轻视我，亦不使彼此生恶意；以此义理观察，我不乞求任何事物。
Athassa vacanaṃ sutvā rājā tisso gāthā abhāsi –
听其言，国王复说三偈——
§56
56.
‘‘Yo ve yācanajīvāno, kāle yācaṃ na yācati;
『有施乞生活者，在适当时候不乞求』，
Parañca puññā dhaṃseti, attanāpi na jīvati.
『反而损毁他人功德，自己也不安养生命』。
§57
57.
‘‘Yo ca yācanajīvāno, kāle yācañhi yācati;
『有施乞生活者，在适当时候恰当乞求』，
Parañca puññaṃ labbheti, attanāpi ca jīvati.
『因此获得功德，自己也能安然生存』。
§58
58.
‘‘Na vedessanti sappaññā, disvā yācakamāgate;
『智者见施乞者到来，不会不识别』，
Brahmacāri piyo mesi, vada tvaṃ bhaññamicchasī’’ti.
『亲爱正行者啊，你应当说话，不可妄言』。」
Tattha yācanajīvānoti yācanajīvamāno, ayameva vā pāṭho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ayya, aṭṭhisena yo yācanena jīvamāno dhammiko samaṇo vā brāhmaṇo vā yācitabbayuttapattakāle kiñcideva yācitabbaṃ na yācati, so parañca dāyakaṃ puññā dhaṃseti parihāpeti, attanāpi ca sukhaṃ na jīvati. Puññaṃ labbhetīti kāle pana yācitabbaṃ yācanto parañca puññaṃ adhigameti, attanāpi ca sukhaṃ jīvati. Na vedessantīti yaṃ tvaṃ vadesi ‘‘mā me videssanā ahū’’ti, taṃ kasmā vadasi. Sappaññā hi dānañca dānaphalañca jānantā paṇḍitā yācake āgate disvā na dessanti na kujjhanti, aññadatthu pana pamuditāva hontīti dīpeti. Yācakamāgateti ma-kāro byañjanasandhivasena vutto, yācake āgateti attho. Brahmacāri piyo mesīti ayya aṭṭhisena, parisuddhacāri mahāpuñña, tvaṃ mayhaṃ ativiya piyo, tasmā varaṃ tvaṃ maṃ vadehi yācāhiyeva. Bhaññamicchasīti yaṃkiñci vattabbaṃ icchasi, sabbaṃ vada, rajjampi te dassāmiyevāti.
其中所言“乞生活者”即指行乞而生活的人，这本身就是一段经文。经上说：尊者，若以乞食为生的庄严出家人，或是正法的沙门、婆罗门，于乞食应得之时，没有乞求任何可乞者，则他反而破坏了施主所积的功德，辜负了施主，自己也无法生活安乐。若于当时乞求应得之物，则他必能获得功德，自己也能生活安乐。至于你说‘不要让我知晓’，为何这样说？具足智慧者通晓施捨与施舍的功德果报，看见乞者来临时，不显露、不嗔怒，而是如在他处般欢喜，这就是所谓“知晓乞者到来”的意思。‘乞者来临’是以暗示表达，“来到乞者”即其含义。尊者，尊严庄严、行为纯洁、具大功德者，您非常受爱戴，故请您亲自吩咐我，我愿奉命乞食。您若想说什么，尽管讲，我必悉心听受，甚至将绳索也展示给您看。
Evaṃ bodhisatto raññā rajjenāpi pavārito neva kiñci yāci. Rañño pana evaṃ attano ajjhāsaye kathite mahāsattopi pabbajitapaṭipattiṃ dassetuṃ ‘‘mahārāja, yācanā hi nāmesā kāmabhogīnaṃ gihīnaṃ āciṇṇā, na pabbajitānaṃ, pabbajitena pana pabbajitakālato paṭṭhāya gihīhi asamānaparisuddhājīvena bhavitabba’’nti pabbajitapaṭipadaṃ dassento chaṭṭhaṃ gāthamāha –
如是，菩萨即使被王政护佑，也从不乞求任何东西。王者曾于其心中如此自言自语，欲向伟大圣者展示出家行法：“大王啊，乞求乃属于世间居士贪欲享乐的行为，不属于出家者。出家人自出家之日起，应与世俗居士区别清楚，以其圣洁的生活为本分。”说示出家行法，并以第六偈赞叹之——
§59
59.
‘‘Na ve yācanti sappaññā, dhīro ca veditumarahati;
“具有智慧且坚定的人绝不会乞求；
Uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā’’ti.
他们立足于圣道，这就是圣者的乞求。”
Tattha sappaññāti buddhā ca buddasāvakā ca bodhiyā paṭipannā isipabbajjaṃ pabbajitā bodhisattā ca sabbepi sappaññā ca susīlā ca, ete evarūpā sappaññā ‘‘amhākaṃ idañcidañca dethā’’ti na yācanti. Dhīro ca veditumarahatīti upaṭṭhāko pana dhīro paṇḍito gilānakāle ca agilānakāle ca yena yenattho, taṃ sabbaṃ sayameva vedituṃ jānituṃ arahati. Uddissa ariyā tiṭṭhantīti ariyā pana vācaṃ abhinditvā yenatthikā honti, taṃ uddissa kevalaṃ bhikkhācāravattena tiṭṭhanti, neva kāyaṅgaṃ vā vācaṅgaṃ vā kopenti. Kāyavikāraṃ dassetvā nimittaṃ karonto hi kāyaṅgaṃ kopeti nāma, vacībhedaṃ karonto vācaṅgaṃ kopeti nāma, tadubhayaṃ akatvā buddhādayo ariyā tiṭṭhanti. Esā ariyāna yācanāti esā kāyaṅgavācaṅgaṃ akopetvā bhikkhāya tiṭṭhamānā ariyānaṃ yācanā nāma.
此处所说的‘具有智慧’，指的是佛及其弟子、修道证果的出家人，以及一切悉具智慧与清净品德的菩萨，他们均不会乞求任何属于‘我们’的东西，因为他们心无所有。所谓‘坚定且易于知晓的’，乃是看护者即具智慧者，无论疾患或健康，皆能自主洞察并了知自身之所需。所谓‘立足于圣者’，是指弃绝无益话语，仅遵守僧众戒律生活，既不以身体为恼，也不以语言为恼。身体若露出障碍且表现成相象，则身体便生恼；语言若搞分裂，则语言生恼。但佛及诸圣者不为这两种恼所动。这即是圣者的乞求——在身体与语言上无恼之出家行为，称为圣者的乞求。
Rājā bodhisattassa vacanaṃ sutvā ‘‘bhante, yadi sappañño upaṭṭhāko attanāva ñatvā kulūpakassa dātabbaṃ deti, ahampi tumhākaṃ idañcidañca dammī’’ti vadanto sattamaṃ gāthamāha –
王听闻菩萨之言，便言：“尊者，若具智慧的看护者，明了自己，能够给予世尊需要之物，我亦将给予你们这些东西。”说罢，又颂唱第七偈——
§60
60.
‘‘Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṃ, gavaṃ sahassaṃ saha puṅgavena;
『我赠予汝，婆罗门，千头乳牛及一雄牛；』
Ariyo hi ariyassa kathaṃ na dajjā, sutvāna gāthā tava dhammayuttā’’ti.
『圣者于尊圣者，为何不与施予？闻汝依教的偈语。』
Tattha rohiṇīnanti rattavaṇṇānaṃ. Gavaṃ sahassanti khīradadhiādimadhurarasaparibhogatthāya evarūpānaṃ gunnaṃ sahassaṃ tuyhaṃ dammi, taṃ me paṭiggaṇha. Ariyoti ācāraariyo. Ariyassāti ācāraariyassa. Kathaṃ na dajjāti kena kāraṇena na dadeyya.
此中「罗希尼」指夜色。『千头乳牛』指乃以乳汁、蜜汁等甘美滋味所产此类之物，我赠予尔，此乃吾所受。如是为证。『圣者』谓行为圣洁者，『尊圣者』即行为圣洁者。『何故不与』谓因何由不予施。
Evaṃ vutte bodhisatto ‘‘ahaṃ mahārāja, akiñcano pabbajito, na me gāvīhi attho’’ti paṭikkhipi. Rājā tassovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā saggaparāyaṇo ahosi. Sopi aparihīnajjhāno brahmaloke uppajji.
如是闻已，菩提萨埵言：『吾乃世尊所弃之大王，贫贱出家人，牛羊对我无益。』世王于彼语后，起立行礼，施行种种布施，归向天上。彼亦无余地生至梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne bahū sotāpattiphalādīsu patiṭṭhitā. Tadā rājā ānando ahosi, aṭṭhiseno pana ahameva ahosinti.
佛以此法住世，宣示真实演说，举出本生故事，於真实终结时，众多得初果者等而安立。当时王得安乐，谓：「乃我自量多兵力」。
Aṭṭhisenajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《阿提谢那本生》注释第八。
[404] 9. Kapijātakavaṇṇanā
[404] 第九 卷 猎王本生注释
Yattha verī nivasatīti idaṃ satthā jetavane viharanto devadattassa pathavipavesanaṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi pathaviṃ paviṭṭhe dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, devadatto saha parisāya naṭṭho’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva devadatto saha parisāya naṭṭho, pubbepi nassiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊住在耆阇崛林鹿野苑时，开始讲述天子耶提跋尼世达的土地居处缘起。有一次，他进入那片土地上的法会，问曰：『朋友们，天子耶提跋尼世达与僧团同在时消失了吗？』世尊到来后说：『现在，诸比库，你们在那里集会吗？』答曰：『这些名字是「不是，诸比库，现今天子耶提跋尼世达和僧团同在，过去曾消失』，世尊于是通过此言带出过去的境况。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kapiyoniyaṃ nibbattitvā pañcasatakapiparivāro rājuyyāne vasi. Devadattopi kapiyoniyaṃ nibbattitvā pañcasatakapiparivāro tattheva vasi. Athekadivasaṃ purohite uyyānaṃ gantvā nhatvā alaṅkaritvā nikkhamante eko lolakapi puretaraṃ gantvā rājuyyānadvāre toraṇamatthake nisīditvā tassa matthake vaccapiṇḍaṃ pātetvā puna uddhaṃ olokentassa mukhe pātesi. So nivattitvā ‘‘hotu, jānissāmi tumhākaṃ kattabba’’nti makkaṭe santajjetvā puna nhatvā pakkāmi. Tena veraṃ gahetvā makkaṭānaṃ santajjitabhāvaṃ bodhisattassa ārocesuṃ. So ‘‘verīnaṃ nivasanaṭṭhāne nāma vasituṃ na vaṭṭati, sabbopi kapigaṇo palāyitvā aññattha gacchatū’’ti kapisahassassapi ārocāpesi. Dubbacakapi attano parivāramakkaṭe gahetvā ‘‘pacchā jānissāmī’’ti tattheva nisīdi. Bodhisatto attano parivāraṃ gahetvā araññaṃ pāvisi. Athekadivasaṃ ekissā vīhikoṭṭikāya dāsiyā ātape pasāritavīhiṃ khādanto eko eḷako ummukkena pahāraṃ labhitvā ādittasarīro palāyanto ekissā hatthisālaṃ nissāya tiṇakuṭiyā kuṭṭe sarīraṃ ghaṃsi . So aggi tiṇakuṭikaṃ gaṇhi, tato uṭṭhāya hatthisālaṃ gaṇhi, hatthisālāya hatthīnaṃ piṭṭhi jhāyi, hatthivejjā hatthīnaṃ paṭijagganti.
过去在巴拉那西，有一位名为婆罗门得陀者的国王，菩萨化生为猴族王，统领五百只猴子，住在皇园。天子耶提跋尼世达也化身猴子，统领五百只猴子，同样居住在那里。一天，他前往祭司处园中梳理装饰，出去时，有一只好奇的猴子到皇园门口的屋檐下坐着，向屋檐敲打并望向上方，随后回头说：『好吧，我将知道该做什么』，驱赶猴群并梳饰完毕后离去。菩萨得知猴群被驱赶的不满，告诫他说：『敌人居处之地，绝不可长久停留，所有猴群都已逃逸至他处。』尽管猴王坐在那里说：『以后我会知道』，仍在那里坐下。菩萨便携带自己的伙伴进入森林。一天，一群仆人在烈日下吃饭时，一只猴子意外受到火箭射击，逃往一株大沙梨树下躲藏，藏身于草棚中，身体受伤。他抓住草棚，起身扶着大树，展开双臂抱着树干，象群便围绕并守护这只猴子。
Purohitopi makkaṭānaṃ gahaṇūpāyaṃ upadhārento vicarati. Atha naṃ rājupaṭṭhānaṃ āgantvā nisinnaṃ rājā āha ‘‘ācariya, bahū no hatthī vaṇitā jātā, hatthivejjā paṭijaggituṃ na jānanti, jānāsi nu kho kiñci bhesajja’’nti? ‘‘Jānāmi, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ nāmā’’ti? ‘‘Makkaṭavasā, mahārājā’’ti. ‘‘Kahaṃ labhissāmā’’ti? ‘‘Nanu uyyāne bahū makkaṭā’’ti? Rājā ‘‘uyyāne makkaṭe māretvā vasaṃ ānethā’’ti āha. Dhanuggahā gantvā pañcasatepi makkaṭe vijjhitvā māresuṃ. Eko pana jeṭṭhakamakkaṭo palāyanto sarapahāraṃ labhitvāpi tattheva apatitvā bodhisattassa vasanaṭṭhānaṃ patvā pati. Vānarā ‘‘amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ patvā mato’’ti tassa pahāraṃ laddhā matabhāvaṃ bodhisattassa ārocesuṃ. So gantvā kapigaṇamajjhe nisinno ‘‘paṇḍitānaṃ ovādaṃ akatvā veriṭṭhāne vasantā nāma evaṃ vinassantī’’ti kapigaṇassa ovādavasena imā gāthā abhāsi –
祭司正在寻找猴王抓捕之策，四处游走。当他来到王宫侍卫处，国王问说：『老师，许多大象与象医都生病了，象医不会医治，你知道有什么良药吗？』祭司答道：『知道，陛下。』国王问其名称，祭司答：『猴王的住处，陛下。』国王问：『在哪里可以找到？』祭司道：『就在皇园内有许多猴子。』国王说：『到皇园杀死猴子，将宫殿收复。』于是带着弓箭到五百猴的住处，射杀他们。但有一只年老猴子逃走，受到蛇毒攻击仍未死，跌落到菩萨的住处。猿猴们说：『这是我们的住处』。猴群认为受到攻击的猿猴是领袖，菩萨告诫猴群：『不理智地坚守敌人之地，必然毁灭』，并藉此语说出以下偈论——
§61
61.
‘‘Yattha verī nivasati, na vase tattha paṇḍito;
「敌人居处之地，智者绝不久留；
Ekarattaṃ dvirattaṃ vā, dukkhaṃ vasati verisu.
单独或双双留驻，遭遇痛苦困苦。」
§62
62.
‘‘Diso ve lahucittassa, posassānuvidhīyato;
「四方之地，心意轻快者所养，奉行修持之人所安住」
Ekassa kapino hetu, yūthassa anayo kato.
一只猴子为首，带领了群体。
§63
63.
‘‘Bālova paṇḍitamānī, yūthassa parihārako;
像愚蠢者当聪明者一样，成为群体的保护者；
Sacittassa vasaṃ gantvā, sayethāyaṃ yathā kapi.
操纵心意，使这猴群如同受控一般休憩。
§64
64.
‘‘Na sādhu balavā bālo, yūthassa parihārako;
愚昧无力的愚人，不适合做群体的保护者；
Ahito bhavati ñātīnaṃ, sakuṇānaṃva cetako.
他对亲族有害，犹如毒鸟一般。
§65
65.
‘‘Dhīrova balavā sādhu, yūthassa parihārako;
稳重而有力量的善人，才是群体的保护者。
Hito bhavati ñātīnaṃ, tidasānaṃva vāsavo.
对亲属来说有益，就如冬天的微风。
§66
66.
‘‘Yo ca sīlañca paññañca, sutañcattani passati;
“那个观察戒律与智慧，以及所闻法的，在心中明了；
Ubhinnamatthaṃ carati, attano ca parassa ca.
他行持二者义理，既自利也利他。”
§67
67.
‘‘Tasmā tuleyya mattānaṃ, sīlapaññāsutāmiva;
“因此，当衡量自己，如同衡量戒律、智慧与闻法；
Gaṇaṃ vā parihare dhīro, eko vāpi paribbaje’’ti.
智慧者可护持群体，亦能独自出游修行。”
Tattha lahucittassāti lahucitto assa. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo poso lahucittassa mittassa vā ñātino vā anuvidhīyati anuvattati, tassa posassa anuvidhīyato so lahucitto diso hoti, verikiccaṃ karoti. Ekassa kapinoti passatha ekassa lahucittassa andhabālassa kapino hetu ayaṃ sakalassa yūthassa anayo avuḍḍhi mahāvināso katoti. Paṇḍitamānīti yo sayaṃ bālo hutvā ‘‘ahaṃ paṇḍito’’ti attānaṃ maññamāno paṇḍitānaṃ ovādaṃ akatvā sakassa cittassa vasaṃ gacchati, so sacittassa vasaṃ gantvā yathāyaṃ dubbacakapi matasayanaṃ sayito, evaṃ sayethāti attho.
此中“轻心”者，谓心轻躁。此文意即——对轻躁之友或亲属若能跟随、效法、随顺，则此守护者显为轻躁，反而作害。且须观一例：一轻慢无识之人为缘，由此生起全群轻躁，谓此如大灾难灭亡。所谓愚昧之人，自己虽为愚，但自称“我乃智者”，无听圣贤之教，且受制于其心，如有毒恶蛇依身而卧，正是此义。
Na sādhūti bālo nāma balasampanno yūthassa parihārako na sādhu na laddhako. Kiṃkāraṇā? So hi ahito bhavati ñātīnaṃ, vināsameva vahati. Sakuṇānaṃva cetakoti yathā hi tittirasakuṇānaṃ dīpakatittiro divasampi vassanto aññe sakuṇe na māreti, ñātakeva māreti, tesaññeva ahito hoti, evanti attho. Hito bhavatīti kāyenapi vācāyapi manasāpi hitakārakoyeva. Ubhinnamatthaṃ caratīti yo idha puggalo ete sīlādayo guṇe attani passati, so ‘‘mayhaṃ ācārasīlampi atthi, paññāpi sutapariyattipi atthī’’ti tathato jānitvā gaṇaṃ pariharanto attano ca paresañca attānaṃ parivāretvā carantānanti ubhinnampi atthameva carati.
愚人不善，不能称为有能之人，也不是族群的保护者，也不是应得之人。何以故？他对亲族没有利益，反而带来灭亡。就如鸟群中有母鹳鸟，白鹭鸟在白昼飞翔，虽有鸟类飞来飞去，却不伤害其他鸟，专杀亲族，其它鸟类不会受害，如此意义。所谓利益者之谓，不仅于身、口、意三门行为使他人得利。此处指一个人若以自身视角看待自身的品行与资质，认为「我拥有行为与智慧」，确知事实后，维护群体，调护自己及他人而生活，即是行于不同目的了。
Tuleyya mattānanti tuleyya attānaṃ. Tuleyyāti tuletvā. Sīlapaññāsutāmivāti etāni sīlādīni viya. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā sīlādīni attani samanupassanto ubhinnamatthaṃ carati, tasmā paṇḍito etāni sīlādīni viya attānampi tesu tuletvā ‘‘patiṭṭhito nu khomhi sīle paññāya sute’’ti tīretvā patiṭṭhitabhāvaṃ paccakkhaṃ katvā dhīro gaṇaṃ vā parihareyya, catūsu iriyāpathesu eko vā hutvā paribbajeyya vatteyya, parisupaṭṭhākenapi vivekacārināpi imehi tīhi dhammehi samannāgateneva bhavitabbanti. Evaṃ mahāsatto kapirājā hutvāpi vinayapariyattikiccaṃ kathesi.
「自己调伏」即自我约束。调伏者，意为调节、制服。品行智慧素养如同此类事物。一说：因为观察自己品德等故，行于不同目的，故智者就如这些品德一般，也调伏自己，对自己坚立品行，经验智慧，明知此理后，能亲自保持品质，坚立根基，应当殊胜守护，无论独行或护育群体，适宜安静独处者，皆应具此三法。如此者，大勇者即使为猕猴王，亦宣讲律藏举例。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā dubbacakapi devadatto ahosi, parisāpissa devadattaparisā, paṇḍitakapirājā pana ahameva ahosi’’nti.
师长引导此教法，举出生世故事说：那时魔神迦祭答陀曾为困难魔，守护敌众，唯有聪慧猕猴王我本人显得贤胜。
Kapijātakavaṇṇanā navamā. · 《猴本生》注释第九。
[405] 10. Bakajātakavaṇṇanā
【第十】鹁鸠生故事解说
Dvāsattatīti idaṃ satthā jetavane viharanto bakabrahmānaṃ ārabbha kathesi. Tassa hi ‘‘idaṃ niccaṃ dhuvaṃ sassataṃ acavanadhammaṃ, ito aññaṃ lokanissaraṇaṃ nibbānaṃ nāma natthī’’ti evaṃ diṭṭhi uppajji. Heṭṭhūpapattiko kiresa brahmā pubbe jhānaṃ bhāvetvā vehapphalesu nibbatto, tattha pañcakappasataparimāṇaṃ āyuṃ khepetvā subhakiṇhesu nibbattitvā catusaṭṭhikappaṃ khepetvā tato cuto aṭṭhakappāyukesu ābhassaresu nibbatti, tatrassa esā diṭṭhi uppajji. So hi neva uparibrahmalokato cutiṃ, na tattha upapattiṃ anussari, tadubhayampi apassanto evaṃ diṭṭhiṃ gaṇhi. Bhagavā tassa cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva jetavane antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Atha brahmā bhagavantaṃ disvā ‘‘ehi kho, mārisa, svāgataṃ mārisa, cirassaṃ kho, mārisa, imaṃ pariyāyamakāsi, yadidaṃ idhāgamanāya. Idañhi mārisa, niccaṃ idaṃ dhuvaṃ idaṃ sassataṃ idaṃ kevalaṃ idaṃ acavanadhammaṃ, idañhi na ca jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, ito ca panaññaṃ uttari nissaraṇaṃ natthī’’ti āha.
「二百七十」：当时师长住于揭德林，开始述说鹁鸠婆罗门。彼时产生见解：此常住、不变、永恒、不生灭之义，从此无他世间解脱涅槃。起因是低劣梵天基勒沙曾先行禅定，生于欲乐天界后，以五百年之寿命，在净妙天中成长，经四十万劫后，于八万劫光寿中出生，此生说法者。彼梵天既不知禅定灭讫，不知再生，二者皆不见，故生此见解。世尊因其心想现，譬如力猛之人能缩肢舒肢，揭德林隐处也现于此天界。时彼梵天见世尊而告曰：「摩罗啊！欢迎，久违了，此转法轮正是为你来。此为常、恒、真、不变、独一、无生灭法，无其它超出解脱。」
Evaṃ vutte bhagavā bakaṃ brahmānaṃ etadavoca ‘‘avijjāgato vata bho bako brahmā, avijjāgato vata bho bako brahmā, yatra hi nāma aniccaññeva samānaṃ niccanti vakkhati…pe… santañca panaññaṃ uttari nissaraṇaṃ, natthaññaṃ uttari nissaraṇanti vakkhatī’’ti (saṃ. ni. 1.175). Taṃ sutvā brahmā ‘‘tvaṃ evaṃ kathesi, tvaṃ evaṃ kathesi, iti maṃ esa anuyuñjanto anubandhatī’’ti cintetvā yathā nāma dubbalo coro katipaye pahāre labhitvā ‘‘kiṃ ahameva coro, asukopi coro asukopi coro’’ti sabbepi sahāyake ācikkhati, tatheva bhagavato anuyogabhayena bhīto aññepi attano sahāyake ācikkhanto paṭhamaṃ gāthamāha –
世尊如此说鹁鸠婆罗门：「彼因无明之故，实为愚痴之梵天。无明者，谓将无常言作常……且有涅槃无后之智，岂有他无后智乎？」（相应部1.175）闻此梵天思惟：「汝言之然，汝言之然。」如轻贼以少量偷物自恃，曰：「我何等贼，轻微中之轻微贼。」世尊因恐遭牵连亦告其随从，首诵偈言——
§68
68.
‘‘Dvāsattati gotama puññakammā, vasavattino jātijaraṃ atītā;
‘‘有两百七十位果德玛作善业者，曾经拥有生死老病之苦；
Ayamantimā vedagū brahmapatti, asmābhijappanti janā anekā’’ti. (saṃ. ni. 1.175);
他们都是无上智慧的梵天王，众多民众以此而敬仰。”（增支部·第一卷第175节）
Tattha dvāsattatīti na kevalaṃ bho gotama, ahameva, atha kho imasmiṃ brahmaloke mayaṃ dvāsattati janā puññakammā aññesaṃ upari atthano vasaṃ vattanena vasavattino jātiñca jarañca atītā, ayaṃ no vedehi gatattā vedagū, ayaṃ bho gotama antimā brahmapatti, pacchimakoṭippatti seṭṭhabhāvappatti. Asmābhijappanti janā anekāti amhe aññe bahū janā pañjalikā hutvā – ‘‘ayaṃ kho bhavaṃ brahmā mahābrahmā’’tiādīni vadantā namassanti patthenti pihayanti, ‘‘aho vata mayampi evarūpā bhaveyyāmā’’ti icchantīti attho.
关于这两百七十位者，不仅仅只有我果德玛，实则在此梵天界中，我们这两百七十位由善业所升至此者，统御他人，拥有生死老病之苦已过去。这是我们真正的归宿，是我们的无上梵天王位，是西方彼岸之归宿，亦是贵族之地位。众多其他人民化为侍者，称谓我们为‘此行者为梵天、大梵天’等，向我们敬礼，敬拜，且护卫我们；其意为‘啊！我们也愿获得此种生命和境界’。”
Tassa vacanaṃ sutvā satthā dutiyaṃ gāthamāha –
听闻此语后，世尊复次说了一颂偈——
§69
69.
‘‘Appaṃ hi etaṃ na hi dīghamāyu, yaṃ tvaṃ baka maññasi dīghamāyuṃ;
‘‘你所想的长寿，实为非常短暂；
Sataṃ sahassāni nirabbudānaṃ, āyuṃ pajānāmi tavāha brahme’’ti. (saṃ. ni. 1.175);
我认识你这位梵天，寿命却有百千之倍。”（增支部·第一卷第175节）
Tattha sataṃ sahassāni nirabbudānanti nirabbudasaṅkhātānaṃ gaṇanānaṃ satasahassāni. Vassānañhi dasadasakaṃ sataṃ, dasa satānaṃ sahassaṃ, sataṃ sahassānaṃ satasahassaṃ, sataṃ satasahassānaṃ koṭi nāma, sataṃ koṭisatasahassānaṃ pakoṭi nāma, sataṃ pakoṭisatasahassānaṃ koṭipakoṭi nāma, sataṃ koṭipakoṭisatasahassānaṃ ekaṃ nahutaṃ nāma, sataṃ nahutasatasahassānaṃ ekaṃ ninnahutaṃ nāma. Cheko gaṇako ettakaṃ gaṇetuṃ sakkoti, tato paraṃ gaṇanā nāma buddhānameva visayo. Tattha sataṃ ninnahutasatasahassānaṃ ekaṃ abbudaṃ, vīsati abbudāni ekaṃ nirabbudaṃ, tesaṃ nirabbudasatasahassānaṃ ekaṃ ahahaṃ nāma, ettakaṃ bakassa brahmuno tasmiṃ bhave avasiṭṭhaṃ āyu, taṃ sandhāya bhagavā evamāha.
其中，数百千被称为十万之数，即所谓十万的计数。雨季以十年为十档，一百年为十个十年，一千年为百个十年，一万年为一千个十年，一十万年为一万个十年，称为“迦顷”，一亿年为十万个十年，称为“百迦顷”，十亿年为一百万个十年，称为“百百迦顷”，一千亿年为一千万个十年，称为“丁那千”，一万亿年为一亿个十年，称为“那那千”。佛陀以此为计数之法，然后称为佛名的计数领域。其中文中说一万亿个十年为一无量，一个无量又二十无量为一个不可思议，即无量的二十倍，有二十不可思议，称为「无量无量」。在这世间中有一尊婆罗门名为巴拘，长寿住世，世尊即根据此分别说法。
Taṃ sutvā bako tatiyaṃ gāthamāha –
听闻此语，婆拘诵第三偈曰——
§70
70.
‘‘Anantadassī bhagavāhamasmi, jātijjaraṃ sokamupātivatto;
「我为无量见世尊，已超生老及忧苦；
Kiṃ me purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, ācikkha me taṃ yamahaṃ vijañña’’nti. (saṃ. ni. 1.175);
昔日事与戒德行，今愿世尊示告我。」（梵志尼乾经 1.175）
Tattha bhagavāti bhagavā tumhe ‘‘āyuṃ pajānāmi tavāha’’nti vadantā ‘‘ahaṃ anantadassī jātijarañca sokañca upātivattosmī’’ti vadatha. Vatasīlavattanti vatasamādānañca sīlavattañca. Idaṃ vuttaṃ hoti – yadi tumhe sabbaññubuddhā, evaṃ sante kiṃ mayhaṃ purāṇaṃ vatañca sīlavattañca, ācikkha me taṃ, yamahaṃ tayā ācikkhitaṃ yāthāvasarasato vijāneyyanti.
对此，世尊称自己为“世尊”，谓汝等曰：“我知你的寿命。”告白“我即无量见世尊，已超生老及忧苦。”所谓戒德行，即戒与正受持。语意为：若诸佛皆悉通晓，既然如此，为何不昭示我昔日事与戒德行？汝等应当依教示明悟如实事理。
Athassa bhagavā atītāni vatthūni āharitvā ācikkhanto catasso gāthā abhāsi –
于是，世尊引出往昔因缘，敷陈昔日事，唱诵四句偈——
§71
71.
‘‘Yaṃ tvaṃ apāyesi bahū manusse, pipāsite ghammani samparete;
『诸多世人所不悦恶、在酷热中焦渴、受苦受难的那个，』
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, suttappabuddhova anussarāmi.
『我记忆你昔日之行为，如同佛陀所觉悟教法的纯正戒律一般。』
§72
72.
‘‘Yaṃ eṇikūlasmi janaṃ gahītaṃ, amocayī gayhaka nīyamānaṃ;
『当今村落之中，众生被束缚时，解脱者约束其吟唱者，』
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, suttappabuddhova anussarāmi.
『我记忆你昔日之行为，如同佛陀所觉悟教法的纯正戒律一般。』
§73
73.
‘‘Gaṅgāya sotasmiṃ gahītanāvaṃ, luddena nāgena manussakappā;
『在恒河水流中被困住的船只，由暴风浪及蛇身之水神所围困，』
Amocayi tvaṃ balasā pasayha, taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ;
『你以力量使之解脱，我记忆你昔日之行为，如同佛陀所觉悟教法的纯正戒律一般；』
Suttappabuddhova anussarāmi.
我谨如教法所示反复诵持。
§74
74.
‘‘Kappo ca te baddhacaro ahosiṃ, sambuddhimantaṃ vatinaṃ amaññaṃ;
『汝曾为束缚之行者，非如正觉圣者所说，吾不与汝为同。』
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, suttappabuddhova anussarāmī’’ti. (saṃ. ni. 1.175);
『我谨依古时有威德戒行者，如法正觉之教法而忆持其义』。（律集1.175）
Tattha apāyesīti pāyesi. Ghammani sampareteti ghammena samparete ativiya phuṭṭhe ghammakilante. Suttappabuddhovāti paccūsakāle supanto supinaṃ passitvā taṃ supinakaṃ viya anussarāmi. So kira bakabrahmā ekasmiṃ kappe tāpaso hutvā marukantāre vasanto bahūnaṃ kantārapaṭipannānaṃ pānīyaṃ āharitvā adāsi. Athekadivasaṃ eko satthavāho pañcahi sakaṭasatehi marukantāraṃ paṭipajji. Manussā disā vavatthapetuṃ asakkontā satta divasāni āhiṇḍitvā khīṇadārudakā nirāhārā uṇhābhibhūtā ‘‘idāni no jīvitaṃ natthī’’ti sakaṭe parivattetvā goṇe mocetvā heṭṭhāsakaṭesu nipajjiṃsu. Tadā tāpaso āvajjento te disvā ‘‘mayi passante mā nassiṃsū’’ti cintetvā attano iddhānubhāvena gaṅgāsotaṃ ubbattetvā satthavāhābhimukhaṃ akāsi, avidūre ca ekaṃ vanasaṇḍaṃ māpesi. Manussā pānīyaṃ pivitvā nhatvā goṇe santappetvā vanasaṇḍato tiṇaṃ lāyitvā dārūni gahetvā disaṃ sallakkhetvā arogā kantāraṃ atikkamiṃsu, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
其中所谓堕落者，是指病痛。病痛乃因湿热侵袭，极其明显之湿热病状。所谓如教法所示，谓于清晨时分，见卧者如同睡卧之人，故我忆持其如梦如幻之状。传说昔有苦行者，在一劫中于荒漠之地修苦行，往返众多荒野，采集饮水奉献。日复一日，有一商人率五百车队经荒漠，为他人运送货物。人众无法辨方位，历经七日，因冰冻无水，饥渴交迫，心念“此生已无望”，遂反车逃散，纷纷跌落低车，投入沙中。苦行者见此，心生不忍，观其情形，施展神通令恒河水上涨，直至商人面前。又在不远处开辟一片森林地。人众饮水，清洗身躯，安抚牛马，草铺林间，采木材，观视方向，身心康健，越过荒野，事迹传扬开来。
Eṇikūlasminti eṇiyā nāma nadiyā kūle. Gayhaka nīyamānanti karamaragāhaṃ gahetvā nīyamānaṃ. So kira tāpaso aparasmiṃ kāle ekaṃ paccantagāmaṃ nissāya nadītīre vanasaṇḍe vihāsi. Athekasmiṃ divase pabbatato corā otaritvā taṃ gāmaṃ paharitvā mahājanaṃ gahetvā pabbataṃ āropetvā antarāmagge cārakamanusse ṭhapetvā pabbatabilaṃ pavisitvā āhāraṃ pacāpentā nisīdiṃsu. Tāpaso gomahiṃsādīnañceva dārakadārikādīnañca mahantaṃ aṭṭassaraṃ sutvā ‘‘mayi passante mā nassiṃsū’’ti iddhānubhāvena attabhāvaṃ jahitvā caturaṅginiyā senāya parivuto rājā hutvā yuddhabheriṃ ākoṭāpento taṃ ṭhānaṃ agamāsi. Cārakamanussā taṃ disvā corānaṃ ārocesuṃ. Corā ‘‘raññā saddhiṃ viggaho nāma na yutto’’ti sabbaṃ gahitagahitaṃ bhaṇḍakaṃ chaḍḍetvā bhattaṃ abhuñjitvāva palāyiṃsu. Tāpaso te sabbe ānetvā sakagāmeyeva patiṭṭhāpesi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
所谓河岸住处，名曰埃尼库拉。农民规矩谨守，持杆作农具。苦行者于他时，依止一邻村，河滨林中安居。某日，有盗贼从山谷下山，袭击村庄，掳走众多百姓，登山置于山密处，拘禁旅人。盗贼烹食人畜。苦行者闻讯，心念“勿令见我而丧命”，施展神通，舍身化显，率四军如意神王，以战鼓呼号，赴彼之地。旅人见状，告知盗贼。盗贼言“君王同盟，战乱事不相宜”，遂弃败一切赃物，放弃俘虏，饱食后遁逃。苦行者将众生带回村落安置。此事亦有传称。
Gahītanāvanti niggahitanāvaṃ. Luddenāti kakkhaḷena. Manussakappāti manusse vināsetukāmatāya. Balasāti balena. Pasayhāti abhibhavitvā. Aparasmiṃ kāle so tāpaso gaṅgātīre vihāsi. Tadā manussā dve tayo nāvāsaṅghāṭe bandhitvā saṅghāṭamatthake pupphamaṇḍapaṃ kāretvā saṅghāṭe nisīditvā khādantā pivantā sambandhakulaṃ gacchanti. Te pītāvasesaṃ suraṃ bhuttakhāditāvasesāni bhattamacchamaṃsatambulādīni gaṅgāyameva pātenti. Gaṅgeyyo nāgarājā ‘‘ime ucchiṭṭhakaṃ mama upari khipantī’’ti kujjhitvā ‘‘sabbe te jane gahetvā gaṅgāya osīdāpessāmī’’ti mahantaṃ ekadoṇikanāvappamāṇaṃ attabhāvaṃ māpetvā udakaṃ bhinditvā phaṇaṃ dhārayamāno tesaṃ abhimukho pāyāsi. Te nāgarājānaṃ disvā maraṇabhayatajjitā ekappahāreneva mahāsaddaṃ kariṃsu. Tāpaso tesaṃ paridevitasaddaṃ sutvā nāgarājassa ca kuddhabhāvaṃ ñatvā ‘‘mayi passante mā nassiṃsū’’ti khippanisantiyā attano ānubhāvena khippaṃ supaṇṇavaṇṇaṃ attānaṃ māpetvā agamāsi . Nāgarājā taṃ disvā maraṇabhayatajjito udake nimujji. Manussā sotthibhāvaṃ patvā agamaṃsu, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
“带绑船”即“绑缆船”。“鲁顿”意谓坚固之物。所谓人劫乃指人类灭亡之欲望。“力”是权势。“摄制”即征服。于他时，苦行者居于恒河岸边。彼时有人将两三艘船系缆，依靠船首搭建花坛，众人在船上饮食休憩。其间残余杯盘餐具与食物碎屑悉数落入恒河。河龙王见状，怒气冲冲云“此污秽物投我面前”，随即显神通，一口气吹断缆绳，聚集如一大钩之神力，将水击开，伸出巨显蛇首，阻止人众渡河。观见龙王，人众生起畏死之心，争相呼喊。苦行者闻其哀号及龙王之愤怒，知其情状，念“勿令见我”，施神速之威力，幻化成羽毛般轻巧的身形，迅疾离去。龙王见状，恐死潜入水中。众人得安，逃离彼患。此事亦有传称。
Baddhacaroti antevāsiko. Sambuddhimantaṃ vatinaṃ amaññanti buddhisampanno ceva vatasampanno ca tāpasoti taṃ maññamāno. Iminā kiṃ dasseti? Mahābrahme ahaṃ atīte tava kesavatāpasakāle kappo nāma antevāsiko veyyāvaccakaro hutvā tuyhaṃ nāradena nāma amaccena bārāṇasito himavantaṃ ānītassa rogaṃ vūpasamesiṃ. Atha naṃ nārado dutiyavāre āgantvā nirogaṃ disvā imaṃ gāthaṃ abhāsi –
他束缚并拘禁于末后生死者。那些具有佛智且有戒律者，并不轻视具大智足的正觉者，反而认为他是苦修者。这里说的是什么意思？大梵天说：‘我在过去你的毛发苦修的时候，有一位名叫迦波的末后生死者，曾为说法者，带着你到迦梨城的那罗陀这位长者处，他因病而得安稳。’后来那罗陀在第二天到来，见他无病，便诵念这偈曰——
‘‘Manussindaṃ jahitvāna, sabbakāmasamiddhinaṃ;
『舍弃了人为王者的身份，断尽一切欲望的火焰；
Kathaṃ nu bhagavā kesi, kappassa ramati assame’’ti. (jā. 1.4.181);
那么世尊是怎能逗留于毛发苦行者迦波的住处呢？』（出自（鹿野苑本）本生经1.4.181）
Tamenaṃ tvaṃ etadavoca –
于是你回答他说——
‘‘Sādūni ramaṇīyāni, santi vakkhā manoramā;
『（那些言辞）善美而可爱，妙语盈耳，
Subhāsitāni kappassa, nārada ramayanti ma’’nti. (jā. 1.4.182);
话语动人，使迦波欢喜,那罗陀也同样兴致盎然。』（出自本生经1.4.182）
Itissa bhagavā imaṃ attanā antevāsikena hutvā rogassa vūpasamitabhāvaṃ dīpento evamāha. Tañca pana brahmunā manussaloke katakammaṃ sabbaṃ mahābrahmānaṃ sallakkhāpentova kathesi.
迦叶尊者说：世尊于自身末期已如实现证，病苦安息时，明亮示现，称说此义。而彼世尊又如大梵天，指示证明于人间天上之诸功德全部。
So satthu vacanena attanā katakammaṃ saritvā tathāgatassa thutiṃ karonto osānagāthamāha –
彼世尊以自身所作之功德，承应佛陀释迦牟尼之教诲而称赞之，唱诵祈歌曰——
§75
75.
‘‘Addhā pajānāsi mametamāyuṃ, aññampi jānāsi tathā hi buddho;
『你深知我此生命，佛陀亦明晓诸法；
Tathā hi tāyaṃ jalitānubhāvo, obhāsayaṃ tiṭṭhati brahmaloka’’nti.
佛陀如是，生命光明，照耀绵延如梵天界。』
Tattha tathā hi buddhoti tathā hi tvaṃ buddho. Buddhānañhi aññātaṃ nāma natthi, sabbadhammānaṃ buddhattāyeva hi te buddhā nāmāti dasseti. Tathā hi tāyanti buddhattāyeva ca pana tava ayaṃ jalito sarīrappabhānubhāvo. Obhāsayaṃ tiṭṭhatīti imaṃ sakalampi brahmalokaṃ obhāsento tiṭṭhati.
何以故？是以佛为佛矣。诸佛之名无人所知，唯诸法之佛陀果位是其常名。尔时，此生命光明体证乃因佛陀果位显现。称佛能者，谓此光明映照诸梵天界而长存。
Evaṃ satthā attano buddhaguṇaṃ jānāpento dhammaṃ desetvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne sampattānaṃ dasamattānaṃ brahmasahassānaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu. Iti bhagavā bahūnaṃ brahmānaṃ avassayo hutvā brahmalokā jetavanaṃ āgantvā tattha kathitaniyāmeneva taṃ dhammadesanaṃ bhikkhūnaṃ kathetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kesavatāpaso bakabrahmā ahosi, kappamāṇavo pana ahameva ahosi’’nti.
如此，世尊了知自身佛德，演说正法，昭示真谛。在真谛说明终结时，十亿梵天之众坚断心念，断除烦恼，于心中获解脱。于是世尊多次化现诸梵天境界，至祇树给孤独园，于此说法。如是说法毕，向比库们说起本生事蹟，释曰：“彼时，须达伐塔婆梵天为鹿王梵天，而我即为大人。”
Bakajātakavaṇṇanā dasamā. · 《鹭本生》注释第十。
Kukkuvaggo paṭhamo. · 库库品第一。
2. Gandhāravaggo
第二篇 伽吒国品
[406] 1. Gandhārajātakavaṇṇanā
第一节 伽吒王出生经注释
Hitvāgāmasahassānīti idaṃ satthā jetavane viharanto bhesajjasannidhikārasikkhāpadaṃ ārabbha kathesi. Vatthu pana rājagahe samuṭṭhitaṃ. Āyasmatā hi pilindavacchena ārāmikakulaṃ mocetuṃ rājanivesanaṃ gantvā rañño pāsāde iddhibalena sovaṇṇamaye kate manussā pasīditvā therassa pañca bhesajjāni pahiṇiṃsu. So tāni parisāya vissajjesi. Parisā panassa bāhullikā ahosi, laddhaṃ laddhaṃ koḷambepi ghaṭepi pattatthavikāyopi pūretvā paṭisāmesi. Manussā disvā ‘‘mahicchā ime samaṇā antokoṭṭhāgārikā’’ti ujjhāyiṃsu. Satthā taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūna’’nti (pārā. 622-623) sikkhāpadaṃ paññapetvā ‘‘bhikkhave, porāṇakapaṇḍitā anuppanne buddhe bāhirakapabbajjaṃ pabbajitvā pañcasīlamattakaṃ rakkhantāpi loṇasakkharamattakaṃ punadivasatthāya nidahante garahiṃsu, tumhe pana evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā dutiyatatiyadivasatthāya sannidhiṃ karontā ayuttaṃ karothā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
舍弃百万众经之说，此为世尊在捷达林精舍，开始讲授医药比库戒法。其缘起是在王舍城。长老宾多纳帕拉德瓦迦因缘，欲令园林家族获解脱，前往王宫，以神力施展金色人像后，众人欢喜，赏赐长老五种药物。其后他以此赐给僧众。众多僧伽拥集，满载粮米、瓦罐等器物，收纳之后人们见谓：「这些沙门为田舍粗俗之人。」世尊闻此议论，说明比库们所持戒律：「比库们，古时智者未出世佛法前，出家受持五戒，生活依赖盐和糖，只维持一天。你们现今受此出家戒律，须保持二三日生活顺遂，务必要求具。」说此，回顾过去。
Atīte gandhāraraṭṭhe bodhisatto gandhārarañño putto hutvā pitu accayena rajje patiṭṭhāya dhammena rajjaṃ kāresi. Majjhimapadesepi videharaṭṭhe videho nāma rājā rajjaṃ kāresi. Te dvepi rājāno adiṭṭhasahāyā hutvā aññamaññaṃ thiravissāsā ahesuṃ. Tadā manussā dīghāyukā honti, tiṃsa vassasahassāni jīvanti. Athekadā gandhārarājā puṇṇamuposathadivase samādinnasīlo mahātale paññattavarapallaṅkamajjhagato vivaṭena sīhapañjarena pācīnalokadhātuṃ olokento amaccānaṃ dhammatthayuttakathaṃ kathento nisīdi. Tasmiṃ khaṇe gaganatalaṃ atilaṅghantamiva paripuṇṇaṃ candamaṇḍalaṃ rāhu avatthari, candappabhā antaradhāyi. Amaccā candālokaṃ apassantā candassa rāhunā gahitabhāvaṃ rañño ārocesuṃ. Rājā candaṃ oloketvā ‘‘ayaṃ cando āgantukaupakkilesena upakkiliṭṭho nippabho jāto, mayhampesa rājaparivāro upakkileso, na kho pana metaṃ patirūpaṃ, yāhaṃ rāhunā gahitacando viya nippabho bhaveyyaṃ, visuddhe gaganatare virocantaṃ candamaṇḍalaṃ viya rajjaṃ pahāya pabbajissāmi, kiṃ me parena ovaditena , kule ca gaṇe ca alaggo hutvā attānameva ovadanto vicarissāmi, idaṃ me patirūpa’’nti cintetvā ‘‘yaṃ icchatha, taṃ rājānaṃ karothā’’ti rajjaṃ amaccānaṃ niyyādesi. So rajjaṃ chaḍḍetvā isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānābhiññāyo nibbattetvā jhānaratisamappito himavantapadese vāsaṃ kappesi.
过去于伽吒国，菩提萨埵为伽吒国王子，因父王嗣位去世而正当王位，将国政治理合宜。在毗诃罗国中也有名为毗诃罗王治理国政。二王相互格外亲信携手合作。彼时人民寿命长久，生存三万年。某日，伽吒王在十种圆满斋戒日，圆满禅定，安坐于大坛上清净宽广的华盖之下，阅望东方天界。众大臣围坐，一边诵讲法义。此刻空中满月若越天际，月光照耀忽隐忽现。大臣见天象，因忌月相被罗睺吞食而动忧虑。王视月而思：「此月为外来污秽之物，染污生起；我身为王，亦为污秽；但此月被罗睺吞噬，致昏暗无法显现，正如清净天际明亮月轮，若离此国我将出家受戒。由谁劝我？离族别群独自行止自励，亦可。」王念后许诺：「愿所欲者，愿成就于我。」于是嘱托众大臣，辞国出家，前往雪山而止宿。
Videharājāpi ‘‘sukhaṃ me sahāyassā’’ti vāṇije pucchitvā tassa pabbajitabhāvaṃ sutvā ‘‘mama sahāye pabbajite ahaṃ rajjena kiṃ karissāmī’’ti sattayojanike mithilanagare tiyojanasatike videharaṭṭhe soḷasasu gāmasahassesu pūritāni koṭṭhāgārāni, soḷasasahassā ca nāṭakitthiyo chaḍḍetvā puttadhītaro amanasikatvā himavantapadesaṃ pavisitvā pabbajitvā pavattaphalabhojano hutvā samappavattavāsaṃ vasanto vicari. Te ubhopi samavattacāraṃ carantā aparabhāge samāgacchiṃsu, na pana aññamaññaṃ sañjāniṃsu, sammodamānā ekatova samappavattavāsaṃ vasiṃsu. Tadā videhatāpaso gandhāratāpasassa upaṭṭhānaṃ karoti. Tesaṃ ekasmiṃ puṇṇamadivase aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīditvā dhammatthayuttakathaṃ kathentānaṃ gaganatale virocamānaṃ candamaṇḍalaṃ rāhu avatthari. Videhatāpaso ‘‘kiṃ nu kho candassa pabhā naṭṭhā’’ti oloketvā rāhunā gahitaṃ candaṃ disvā ‘‘ko nu kho esa ācariya, candaṃ avattharitvā nippabhamakāsī’’ti pucchi. Antevāsika ayaṃ rāhu nāma candasseko upakkileso, virocituṃ na deti, ahampi rāhugahitaṃ candamaṇḍalaṃ disvā ‘‘idaṃ parisuddhassa candamaṇḍalassa āgantukena upakkilesena nippabhaṃ jātaṃ, mayhampi idaṃ rajjaṃ upakkileso, yāva candamaṇḍalaṃ rāhu viya idaṃ nippabhaṃ na karoti, tāva pabbajissāmī’’ti cintetvā tadeva rāhugahitaṃ candamaṇḍalaṃ ārammaṇaṃ katvā mahārajjaṃ chaḍḍetvā pabbajitoti. ‘‘Ācariya, tvaṃ gandhārarājā’’ti ? ‘‘Āma, aha’’nti. ‘‘Ācariya, ahampi videharaṭṭhe mithilanagare videharājā nāma, nanu mayaṃ aññamaññaṃ adiṭṭhasahāyā’’ti. ‘‘Kiṃ pana te ārammaṇaṃ ahosī’’ti? Ahaṃ ‘‘tumhe pabbajitā’’ti sutvā ‘‘addhā pabbajjāya mahantaṃ guṇaṃ addasā’’ti tumheyeva ārammaṇaṃ katvā rajjaṃ pahāya pabbajitoti. Te tato paṭṭhāya ativiya samaggā sammodamānā pavattaphalabhojanā hutvā vihariṃsu. Tattha dīgharattaṃ vasitvā ca pana loṇambilasevanatthāya himavantato otaritvā ekaṃ paccantagāmaṃ sampāpuṇiṃsu.
毘诃罗王得知此事，言道：「我同伴出家，我身为王将如何？」在距三十里米提罗城近处毗诃罗国，设有十六乡共1,600仓库，十六千戏子离弃，儿女皆不关心，前往雪山隐居出家学道。二王虽各自独处，偶尔聚首谈论，但不共语，虽和乐同住，作为集居隐修。此际毘诃罗护道者侍奉众人。其间某日，数人坐树下诵讲教义，满天月轮忽被罗睺吞噬。毘诃罗怅然问：「月光为何消失？」见吞月罗睺，言问：「此师者何人，使月沉没无光？」罗睺为月余之一不净污染，不能显光，毘诃罗护道者见月被罗睺吞没，心念：「此明净月轮因外来污秽而昏暗，我之统治亦受染污，若此月轮如罗睺吞噬，昏暗无光，则我将舍弃大国出家。」决定以此为缘起，抛弃大国而出家。问师曰：「汝即伽吒国王乎？」答曰：「是也。」问曰：「我为毘诃罗王，毗诃罗米提罗城君王，然我二人相互信赖。」问其出家因缘，答曰：「因汝出家，见戒有大德，故我弃国离家出家。」众生因此归依和谐同乐安住。然久居后，因盐食难供，便下山至西村。
Manussā tesaṃ iriyāpathe pasīditvā bhikkhaṃ datvā paṭiññaṃ gahetvā araññe rattidivaṭṭhānādīni māpetvā vasāpesuṃ. Antarāmaggepi nesaṃ bhattakiccakaraṇatthāya udakaphāsukaṭṭhāne paṇṇasālaṃ kāresuṃ. Te paccantagāme bhikkhaṃ caritvā tāya paṇṇasālāya nisīditvā paribhuñjitvā attano vasanaṭṭhānaṃ gacchanti. Tepi manussā tesaṃ āhāraṃ dadamānā ekadā loṇaṃ patte pakkhipitvā denti, ekadā paṇṇapuṭe bandhitvā denti, ekadā aloṇakāhārameva denti. Te ekadivasaṃ paṇṇapuṭe bahutaraṃ loṇaṃ adaṃsu. Videhatāpaso loṇaṃ ādāya gantvā bodhisattassa bhattakiccakāle pahonakaṃ datvā attanopi pamāṇayuttaṃ gahetvā atirekaṃ paṇṇapuṭe bandhitvā ‘‘aloṇakadivase bhavissatī’’ti tiṇavaṭṭikaantare ṭhapesi. Athekadivasaṃ aloṇake āhāre laddhe videho gandhārassa bhikkhābhājanaṃ datvā tiṇavaṭṭikaantarato loṇaṃ āharitvā ‘‘ācariya, loṇaṃ gaṇhathā’’ti āha. ‘‘Ajja manussehi loṇaṃ na dinnaṃ, tvaṃ kuto labhasī’’ti? ‘‘Ācariya, purimadivase manussā bahuṃ loṇamadaṃsu, athāhaṃ ‘aloṇakadivase bhavissatī’ti atirekaṃ loṇaṃ ṭhapesi’’nti. Atha naṃ bodhisatto ‘‘moghapurisa, tiyojanasatikaṃ videharaṭṭhaṃ pahāya pabbajitvā akiñcanabhāvaṃ patvā idāni loṇasakkharāya taṇhaṃ janesī’’ti tajjetvā ovadanto paṭhamaṃ gāthamāha –
众生于道路上欢迎，布施食乞，已收受乞食，入深林中播施鱼类、果实等以止渴，造五十棚凉亭以供奉。众人熊熊献食，时有以盐叶包裹食物施予，也有裹设叶上花瓣，亦有所赐无盐之饭。某日众人用叶包裹食物，内多盐分。毘诃罗护道者取盐，投予菩提萨埵、自己适量收受，余盐又入叶包中并约定隔日食用。某日适逢无盐日，毘诃罗献饭食于伽吒国比库，后又取盐藏于叶中，告诫道：「师父，收纳此盐。」问曰：「昨日人众未给盐？汝何得盐？」答曰：「昨日众人民以盐饶我，我留余盐至无盐日。」菩提萨埵语曰：「无益之人，汝弃故土毗诃罗国入道，现得染污之盐而起渴。」言尽开示，并诵首句曰——
§76
76.
‘‘Hitvā gāmasahassāni, paripuṇṇāni soḷasa;
舍弃了满载着一千六百村庄的聚落，
Koṭṭhāgārāni phītāni, sannidhiṃ dāni kubbasī’’ti.
那些宽阔的粮仓，如今你也坐落于此。
Tattha koṭṭhāgārānīti suvaṇṇarajatamaṇimuttādiratanakoṭṭhāgārāni ceva dussakoṭṭhāgārāni ca dhaññakoṭṭhāgārāni ca. Phītānīti pūrāni. Sannidhiṃ dāni kubbasīti idāni ‘‘sve bhavissati, tatiyadivase bhavissatī’’ti loṇamattaṃ sannidhiṃ karosīti.
所谓粮仓者，是金银珠宝等宝物的库藏仓库，以及极劣的仓库还有粮食储藏所。所谓“丰满者”，是满盈无缺的意思。所言坐落于此，即现在“属于自己，将于第三日归于自己”，犹如调配食盐的分量。
Videho evaṃ garahiyamāno garahaṃ asahanto paṭipakkho hutvā ‘‘ācariya, tumhe attano dosaṃ adisvā mayhameva dosaṃ passatha, nanu tumhe ‘kiṃ me parena ovaditena, attānameva ovadissāmī’ti rajjaṃ chaḍḍetvā pabbajitā, tumhe idāni maṃ kasmā ovadathā’’ti codento dutiyaṃ gāthamāha –
游方者在这般被悔责的过程中不堪其难，反而转为对立，他问道：“老师，你们虽发现了自身的过失，却只责备我；难道你们说‘我将凭借他人所训诲，自我训诲’就舍弃国家而出家吗？现在为何还要责备我？”他说完这句话，接着又问第二句，
§77
77.
‘‘Hitvā gandhāravisayaṃ, pahūtadhanadhāriyaṃ;
“离开了富饶的犍陀罗地区，那里财富众多，
Pasāsanato nikkhanto, idha dāni pasāsasī’’ti.
现正从练兵营中退离，正居于此地的练兵营。”
Tattha pasāsanatoti ovādānusāsanīdānato. Idha dānīti idāni idha araññe kasmā maṃ ovadathāti.
此处『pasāsanatoti』者，从劝诫与教导的缘故。此处以『dānīti』言，即是指现在于此林中，为何有人对我劝诫？
Taṃ sutvā bodhisatto tatiyaṃ gāthamāha –
闻此语，佛陀的觉者说出第三偈曰——
§78
78.
‘‘Dhammaṃ bhaṇāmi vedeha, adhammo me na ruccati;
『我宣说法，是为勇士；不善法，吾心不欢喜；
Dhammaṃ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpatī’’ti.
我于宣说法之时，恶不能染吾心。』
Tattha dhammanti sabhāvaṃ, buddhādīhi vaṇṇitaṃ pasatthaṃ kāraṇameva. Adhammo me na ruccatīti adhammo nāma asabhāvo mayhaṃ kadācipi na ruccati. Na pāpamupalimpatīti mama sabhāvameva kāraṇameva bhaṇantassa pāpaṃ nāma hadaye na limpati na allīyati. Ovādadānaṃ nāmetaṃ buddhapaccekabuddhasāvakabodhisattānaṃ paveṇī. Tehi dinnovādaṃ bālā na gaṇhanti, ovādadāyakassa pana pāpaṃ nāma natthi.
此中『dhammaṃ』即本性，是佛等所描述的；请看其因缘。所谓『adhammo me na ruccati』，谓『adhammo』即不善法、不具德者，于我心中从未喜悦。『na pāpamupalimpatīti』，谓我所言者，本即我自身本性所为因缘，恶不染心，不沾污、不败坏。所谓『ovādadānaṃ』者，即佛、辟支佛、阿拉汉、及菩萨之说教与教导。愚人不接受此劝诫，而劝导者则无恶染身。
‘‘Nidhīnaṃva pavattāraṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ;
『如同宝藏之发起者，凡有慧眼者能见之；』
Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje;
我敬重善于分辨归属的聪慧者，崇敬如此智者；
Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo.
正是崇敬这般智者者，胜于不崇敬恶人。
‘‘Ovadeyyānusāseyya, asabbhā ca nivāraye;
应给予忠告谏诫，制止不善之行为；
Satañhi so piyo hoti, asataṃ hoti appiyo’’ti. (dha. pa. 76-77);
因善者必为人所爱，恶者则被憎恶。」（节录自《法句经》第76-77偈）；
Videhatāpaso bodhisattassa kathaṃ sutvā ‘‘ācariya, atthanissitaṃ kathentenapi paraṃ ghaṭṭetvā rosetvā kathetuṃ na vaṭṭati, tvaṃ maṃ kuṇṭhasatthakena muṇḍento viya atipharusaṃ kathesī’’ti vatvā catutthaṃ gāthamāha –
当闻及无畏修行者之语时，谓曰：「师啊，即便讲述合于意义之法，且含大怒激烈呵斥，亦非合宜，汝如以怒火净头者，言辞过于粗暴。」于是作四句偈曰——
§79
79.
‘‘Yena kenaci vaṇṇena, paro labhati ruppanaṃ;
「无论以何等颜色，他人皆能获得美称；
Mahatthiyampi ce vācaṃ, na taṃ bhāseyya paṇḍito’’ti.
即使是位大德女子若不言语，贤哲也不会为此责难。
Tattha yena kenacīti dhammayuttenāpi kāraṇena. Labhati ruppananti ghaṭṭanaṃ dussanaṃ kuppanaṃ labhatiyeva. Na taṃ bhāseyyāti tasmā taṃ parapuggalaṃ yāya so vācāya dussati, taṃ mahatthiyaṃ mahantaṃ atthanissitampi vācaṃ na bhāseyyāti attho.
这里所说的“以某种相称的法为由”，是指因种种原因所生的恶言、恶口、恼怒之词确实产生，故不会言语。因是者，使他人因其言语受苦，虽以宏大意义或深远目的为依归，亦不言语。
Athassa bodhisatto pañcamaṃ gāthamāha –
于是菩萨说第五颂：
§80
80.
‘‘Kāmaṃ ruppatu vā mā vā, bhusaṃva vikirīyatu;
“纵使生欲恶语，任其如瘿瘤增生；
Dhammaṃ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpatī’’ti.
我为法而语者，恶因难沾染。”
Tattha kāmanti ekaṃsena. Idaṃ vuttaṃ hoti – ayuttakārako puggalo ‘‘ayuttaṃ te kata’’nti ovadiyamāno ekaṃseneva kujjhatu vā mā vā kujjhatu, atha vā bhusamuṭṭhi viya vikirīyatu, mayhaṃ pana dhammaṃ bhaṇantassa pāpaṃ nāma natthīti.
这里“欲”指单一欲望。此言谓：当告诫不起欲者“你已作恶”，仅此一句即令人恼怒，或任其恶毒如秽物扩散；但我为说法者，谓恶果实质无从沾染。
Evañca pana vatvā ‘‘na vo ahaṃ, ānanda, tathā parakkamissāmi, yathā kumbhakāro āmake āmakamatte. Niggayha niggayhāhaṃ ānanda, vakkhāmi, yo sāro so ṭhassatī’’ti (ma. ni. 3.196) imassa sugatovādassa anurūpāya paṭipattiyā ṭhatvā ‘‘yathā kumbhakāro bhājanesu punappunaṃ ākoṭetvā ākoṭetvā āmakaṃ aggahetvā supakkameva bhājanaṃ gaṇhāti, evaṃ punappunaṃ ovaditvā niggaṇhitvā pakkabhājanasadiso puggalo gahetabbo’’ti dassetuṃ puna taṃ ovadanto –
于是如是说：『阿难，我不会像制陶匠反复锤打泥块那样，反复磨炼、反复锤炼。阿难，我郑重告诫，实质者恒常存在。』为符合这位善知识的教说的修行准则，立此规矩说：正如制陶匠在作器物时反复锤打，一遍又一遍反复锤打，取用泥土，以完善光滑器皿，食物也是受如此用心选择，依止良器，反复教导、反复继承，这样的人应当被采用。如是再次宣说，告诫明示—
§81
81.
‘‘No ce assa sakā buddhi, vinayo vā susikkhito;
『若是他的智慧无缺，戒律也受良好训练；
Vane andhamahiṃsova, careyya bahuko jano.
犹如在森林中不伤害生命，很多人自在逍遥。
§82
82.
‘‘Yasmā ca panidhekacce, āceramhi susikkhitā;
且因这里某些人在行为上受好好训练，
Tasmā vinītavinayā, caranti susamāhitā’’ti. – idaṃ gāthādvayamāha;
因此他们以恭敬的戒律，平和而专注地行住坐卧。』——此两句经诗如是说；
Tassattho – samma vedeha, imesañhi sattānaṃ sace attano buddhi vā paṇḍite ovādadāyake nissāya ācārapaṇṇattivinayo vā susikkhito na bhaveyya, evaṃ sante yathā tiṇalatādigahane vane andhamahiṃso gocarāgocaraṃ sāsaṅkanirāsaṅkañca ṭhānaṃ ajānanto carati, tathā tumhādiso bahuko jano careyya. Yasmā pana idha ekacce sakāya buddhiyā rahitā sattā ācariyasantike ācārapaṇṇattisusikkhitā, tasmā ācariyehi attano attano anurūpena vinayena vinītattā vinītavinayā susamāhitā ekaggacittā hutvā carantīti.
此经义为缘起。如果有诸众生，倘若他们依赖自己智慧或学识，或是依赖教导者的说法，且未曾接受行为守则的规范或戒律而受良好训练，则不会得其稳定。如同住在稠密草丛深林中的猎杀无辜的野兽，狩猎者无所顾忌，不辨猎物的可食与不可食之地，坦然游走迷失。诸位若如是，则许多众生将随意放逸生行。然在此处某些众生有正确的智慧，受训练于老师之行为守则，接受戒律的规范，故由老师以自身适宜之律教训导后，身心安律，心念专一而安住行住坐卧。
Iminā idaṃ dasseti – iminā hi sattena gihinā hutvā attano kulānurūpā, pabbajitena pabbajitānurūpā sikkhā sikkhitabbā. Gihinopi hi attano kulānurūpesu kasigorakkhādīsu sikkhitāva sampannājīvā hutvā susamāhitā caranti, pabbajitāpi pabbajitānurūpesu pāsādikesu abhikkantapaṭikkantādīsu adhisīlaadhicittaadhipaññāsikkhāsu sikkhitāva vigatavikkhepā susamāhitā caranti. Lokasmiñhi –
由此显示如下——以此众生，无论是居家的，皆当依其家族相，修习应修之学；出家者亦应依出家者相，修习应修之学。居家者，因为依其家族相，虽为田主牧养等，然确已受具足之学，生活安稳，行为端正；出家者亦依出家者相，于精舍内，修习戒律、定力、智慧、戒心四法之学，已断烦恼，行为安稳端正。于世间中——
‘‘Bāhusaccañca sippañca, vinayo ca susikkhito;
“多言与巧技，戒律均善修；
Subhāsitā ca yā vācā, etaṃ maṅgalamuttama’’nti. (khu. pā. 5.5; su. ni. 264);
言语端正者，是为最上吉祥。”（引用苦经、相应部等经文）
Taṃ sutvā vedehatāpaso ‘‘ācariya, ito paṭṭhāya maṃ ovadatha anusāsatha, ahaṃ anadhivāsanajātikatāya tumhehi saddhiṃ kathesiṃ, taṃ me khamathā’’ti vanditvā mahāsattaṃ khamāpesi. Te samaggavāsaṃ vasitvā puna himavantameva agamaṃsu. Tatra bodhisatto vedehatāpasassa kasiṇaparikammaṃ kathesi. So taṃ katvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattesi. Iti te ubhopi aparihīnajjhānā brahmalokaparāyaṇā ahesuṃ.
闻此，迦毗罗卫人Vedahatāpaso恭敬礼拜诸师曰：“师长，请弃我而去，教导嘱咐我，我与汝等结为无自着之同伴，愿汝等许可我。”遂敬礼大士，获其许可。彼等和合同住，复往喜马拉雅山。于彼，菩萨向Vedahatāpaso讲述通明禅具等修行法。施行后，获三明知通达，成就涅槃。于是二人皆无退转禅定，归趣梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā vedeho ānando ahosi, gandhārarājā pana ahameva ahosī’’nti.
佛陀承此法讲述，启示生生故事曰：“当时Vedaho为安乐，犹如香料王亦是我自身。”
Gandhārajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 甘达拉本生注疏第一
[407] 2. Mahākapijātakavaṇṇanā
【第407章】第二卷 大猴子本生故事注解
Attānaṃ saṅkamaṃ katvāti idaṃ satthā jetavane viharanto ñātatthacariyaṃ ārabbha kathesi. Vatthu bhaddasālajātake (jā. 1.12.13 ādayo) āvi bhavissati. Tadā pana dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, sammāsambuddho ñātakānaṃ atthaṃ caratī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato ñātīnaṃ atthaṃ cariyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊在揭德林独树成林处，于诸亲族导师所在之处，自摄其身，将起主题开说。此事缘起于《巴达沙罗经》故事（第一卷第十二章十三节）中将出现之因缘。那时诸法会如何兴起：“诸比库，当知正觉者为亲族谋利益”者。有比库前来问时代：“诸比库，此时有人在此讲此语乎？”答曰：“此名已出。非也，比库，此刻以前，如来常为亲族谋利益”，于是陈说过往事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kapiyoniyaṃ nibbattitvā vayappatto ārohapariṇāhasampanno thāmabalūpeto pañcahatthibalaparimāṇo asītisahassakapigaṇaparivuto himavantapadese vasati. Tattha gaṅgātīraṃ nissāya sākhāviṭapasampanno sandacchāyo bahalapatto pabbatakūṭaṃ viya samuggato ambarukkho ahosi ‘‘nigrodharukkho’’tipi vadanti. Tassa madhurāni phalāni dibbagandharasāni mahantāni mahantakumbhappamāṇāni. Tassa ekissā sākhāya phalāni thale patanti, ekissā sākhāya gaṅgājale, dvinnaṃ sākhānaṃ phalāni majjhe rukkhamūle patanti. Bodhisatto kapigaṇaṃ ādāya tattha phalāni khādanto ‘‘ekasmiṃ kāle imassa rukkhassa udake patitaṃ phalaṃ nissāya amhākaṃ bhayaṃ uppajjissatī’’ti udakamatthake sākhāya ekaphalampi anavasesetvā pupphakāle kaḷāyamattakālato paṭṭhāya khādāpeti ceva pātāpeti ca. Evaṃ santepi asītivānarasahassehi adiṭṭhaṃ kipillikapuṭapaṭicchannaṃ ekaṃ pakkaphalaṃ nadiyaṃ patitvā uddhañca adho ca jālaṃ bandhāpetvā udakakīḷaṃ kīḷantassa bārāṇasirañño uddhaṃjāle laggi. Rañño divasaṃ kīḷitvā sāyaṃ gamanasamaye kevaṭṭā jālaṃ ukkhipantā taṃ disvā ‘‘asukaphalaṃ nāmā’’ti ajānantā rañño dassesuṃ.
过去在巴拉那西，菩萨于婆罗门王朝出生，名叫迦比犍尼亚，降生之后寿命长久形貌变化稳健，身长大约五十八肘，周围有八万只猴群环绕，栖于喜马拉雅山脉地区。此处依靠恒河岸边，有一株密叶枝繁茂的树，遮盖如同山峰耸立，此树称为榕树或称“尼拘吒树”。此树结出甘甜肥大、形若大罐般的果实，散发天香。有一枝上果实落于地面，另一枝上沾湿恒河水，第三枝果实落树根下。菩萨猴带领群猴，采食果实时，由树落至水面果不被浪击消耗，每逢花季与季夏时分，采食且玩乐。即便如此，八万余猴群，攀援果实落河，往复设置渔网捕猎水中嬉戏猴子。巴拉那第一王见状，因不知是猴食果实，误认为毒果。
Rājā ‘‘kiṃphalaṃ nāmeta’’nti pucchi. ‘‘Na jānāma, devā’’ti. ‘‘Ke jānissantī’’ti? ‘‘Vanacarakā, devā’’ti. So vanacarake pakkosāpetvā tesaṃ santikā ‘‘ambapakka’’nti sutvā churikāya chinditvā paṭhamaṃ vanacarake khādāpetvā pacchā attanāpi khādi, itthāgārassāpi amaccānampi dāpesi. Rañño ambapakkaraso sakalasarīraṃ pharitvā aṭṭhāsi. So rasataṇhāya bajjhitvā tassa rukkhassa ṭhitaṭṭhānaṃ vanacarake pucchitvā tehi ‘‘himavantapadese nadītīre’’ti vutte bahū nāvāsaṅghāṭe bandhāpetvā vanacarakehi desitamaggena uddhaṃsotaṃ agamāsi. ‘‘Ettakāni divasānī’’ti paricchedo na kathito, anupubbena pana taṃ ṭhānaṃ patvā ‘‘eso deva, rukkho’’ti vanacarakā rañño ācikkhiṃsu. Rājā nāvaṃ ṭhapetvā mahājanaparivuto padasā tattha gantvā rukkhamūle sayanaṃ paññapāpetvā ambapakkāni khāditvā nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā nipajji, sabbadisāsu ārakkhaṃ ṭhapetvā aggiṃ kariṃsu.
王问：“何果名？”答曰：“不知，天众。”复问：“谁知之？”答曰：“林居人。”王派人召来林居者到场，听闻“果已熟”后，斩断果挂枝头，先以刀割果食用，后自食，还赠给婢女同饮。王食其残果滋味身心清醒，兴奋异常。因渴望果汁，询问林居人树所在地点，得知“在喜马拉雅山脉恒河岸边”，遂命众船扎网捕鱼，并顺溪流而上。虽无详细记载每日数，但逐渐习得到达此地途径。林居者向王指示：“此乃天树”，王不乘船，自行踏步来到河岸，卧于树下，食果享用盛宴，布置守护四围，点火以防野兽。
Mahāsatto manussesu niddaṃ okkantesu aḍḍharattasamaye parisāya saddhiṃ agamāsi. Asītisahassavānarā sākhāya sākhaṃ carantā ambāni khādanti. Rājā pabujjhitvā kapigaṇaṃ disvā manusse uṭṭhāpetvā dhanuggahe pakkosāpetvā ‘‘yathā ete phalakhādakā vānarā na palāyanti, tathā te parikkhipitvā vijjhatha, sve ambāni ceva vānaramaṃsañca khādissāmī’’ti āha. Dhanuggahā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā rukkhaṃ parivāretvā sare sannayhitvā aṭṭhaṃsu. Te disvā vānarā maraṇabhayabhītā palāyituṃ asakkontā mahāsattaṃ upasaṅkamitvā ‘‘deva, ‘palāyanamakkaṭe vijjhissāmā’ti rukkhaṃ parivāretvā dhanuggahā ṭhitā, kiṃ karomā’’ti pucchitvā kampamānā aṭṭhaṃsu. Bodhisatto ‘‘mā bhāyittha, ahaṃ vo jīvitaṃ dassāmī’’ti vānaragaṇaṃ samassāsetvā ujukaṃ uggatasākhaṃ āruyha gaṅgābhimukhaṃ gatasākhaṃ gantvā tassā pariyantato pakkhanditvā dhanusatamattaṃ ṭhānaṃ atikkamma gaṅgātīre ekasmiṃ gumbamatthake patitvā tato oruyha ‘‘mamāgataṭṭhānaṃ ettakaṃ bhavissatī’’ti ākāsaṃ paricchinditvā ekaṃ vettalataṃ mūle chinditvā sodhetvā ‘‘ettakaṃ ṭhānaṃ rukkhe bajjhissati, ettakaṃ ākāsaṭṭhaṃ bhavissatī’’ti imāni dve ṭhānāni vavatthapetvā attano kaṭiyaṃ bandhanaṭṭhānaṃ na sallakkhesi.
伟大猴王在人群中入睡，半夜时分，突然所有猴群游于枝间采食果实。王察觉那猴群时，召聚人们起束弓弦，告诫：“若这些食果猴不逃走，我们就放箭猎取，同时也将食可食果肉。”弓箭手应承，围树筑篱，严整严密。猴群见状，惧怕死亡，不敢逃走。大猴王前往围栏前，告诫众猴：“勿惊，我示你们活路。”随即攀上光秃枝干，向河面伸展的枝条走去，从其末端跳落，越过弓箭所在之处，过河岸一石洞穴，继而攀登，对其归处勾画详述，说：“这里是我的所在地。”同时指出风中、空中两处，预计弓箭手将箭射向之处，宣示自护之计。
So taṃ lataṃ ādāya ekaṃ koṭiṃ gaṅgātīre patiṭṭhitarukkhe bandhitvā ekaṃ attano kaṭiyaṃ bandhitvā vātacchinnavalāhako viya vegena dhanusatamattaṃ ṭhānaṃ laṅghitvā kaṭiyaṃ bandhanaṭṭhānassa asallakkhitattā rukkhaṃ pāpuṇituṃ asakkonto ubhohi hatthehi ambasākhaṃ daḷhaṃ gaṇhitvā vānaragaṇassa saññamadāsi ‘‘sīghaṃ mama piṭṭhiṃ maddamānā vettalatāya sotthigamanaṃ gacchathā’’ti. Asītisahassavānarā mahāsattaṃ vanditvā khamāpetvā tathā agamaṃsu. Tadā devadattopi makkaṭo hutvā tesaṃ abbhantare hoti. So ‘‘ayaṃ me paccāmittassa piṭṭhiṃ passituṃ kālo’’ti uccaṃ sākhaṃ āruyha vegaṃ janetvā tassa piṭṭhiyaṃ pati. Mahāsattassa hadayaṃ bhijji, balavavedanā uppajji. Sopi taṃ vedanāppattaṃ katvā pakkāmi. Mahāsatto ekakova ahosi. Rājā aniddāyanto vānarehi ca mahāsattena ca katakiriyaṃ sabbaṃ disvā ‘‘ayaṃ tiracchāno hutvā attano jīvitaṃ agaṇetvā parisāya sotthibhāvameva akāsī’’ti cintento nipajji.
他取下一蔓藤，在恒河岸边一株树上绑牢，另绑于自己的安全地点，如烈火奔放般迅速越过弓箭点之地。因未能警觉纵身，未能及时折枝避箭，登树时双手紧抓树枝，向猴群宣告：“跟紧我，快随我攀爬蔓藤安全撤退。”八万猴群敬礼拜谢王，获释而散。那时迭瓦达德化身猴子，在猴群当中。他曰：“我时机已到，应见到主公的逃脱之路。”便攀上最高枝，急速跃向其尾枝。大猴王心窍惊颤，生强烈痛苦，于是斩断承受痛苦的根本，准备逃去，遂独自一猴。王不眠见此现象，观察猴群与大猴行动，心想：“此为野兽尽弃生命，只为救众僧之情。”遂俯伏沉思。
So pabhātāya rattiyā mahāsattassa tussitvā ‘‘na yuttaṃ imaṃ kapirājānaṃ nāsetuṃ, upāyena naṃ otāretvā paṭijaggissāmī’’ti antogaṅgāya nāvāsaṅghāṭaṃ ṭhapetvā tattha aṭṭakaṃ bandhāpetvā saṇikaṃ mahāsattaṃ otārāpetvā piṭṭhiyaṃ kāsāvavatthaṃ pattharāpetvā gaṅgodakena nhāpetvā phāṇitodakaṃ pāyetvā parisuddhasarīraṃ sahassapākatelena abbhañjāpetvā sayanapiṭṭhe eḷakacammaṃ santharāpetvā saṇikaṃ tattha nipajjāpetvā attanā nīce āsane nisīditvā paṭhamaṃ gāthamāha –
黎明时分，大猴王于夜半惊醒，心念：“不宜杀灭这猿王，用计策卸他毒头，令其逃脱掌控。”于河畔设定渔网，桩成八围，将大猴王诱捕放出，涂覆葛布缠绕处以黄金染料。以恒河水沐浴净身，涂抹千滴香油，铺设榻席，整饬体表，安坐于低处，诵唱迎圣偈诗——
§83
83.
‘‘Attānaṃ saṅkamaṃ katvā, yo sotthiṃ samatārayi;
『自我』者，自身的束缚，唯有断除此束缚者，方能令众生安乐平稳；
Kiṃ tvaṃ tesaṃ kime tuyhaṃ, honti ete mahākapī’’ti.
你说这些大猿猴，对他们而言有何意义？他们因何事而显现？
Tassattho – ambho mahākapi, yo tvaṃ attānaṃ saṅkamaṃ katvā tulaṃ āropetvā jīvitaṃ pariccajitvā ime vānare sotthiṃ samatārayi, khemena santāresi; kiṃ tvaṃ tesaṃ hosi, kime tuyhaṃ vā kiṃsu ete hontīti?
其义如是──『水即大猿猴』者，谓如水之大猿猴，断除自身束缚，倾秤权衡，舍弃生命，却令这些猿猴得安乐平稳，使彼安然无患；那么，你对他们将如何？他们为谁？又因何事而存在？
Taṃ sutvā bodhisatto rājānaṃ ovadanto sesagāthā abhāsi –
闻此之时，菩萨劝诫国王，以余诗句说道──
§84
84.
‘‘Rājāhaṃ issaro tesaṃ, yūthassa parihārako;
『我是他们的王，是这族群的保护者；
Tesaṃ sokaparetānaṃ, bhītānaṃ te arindama.
我为他们除去忧苦，是令他们战胜恐惧的无敌者。』
§85
85.
‘‘Ullaṅghayitvā attānaṃ, vissaṭṭhadhanuno sataṃ;
『超越自我』者，谓在坚固树干上自立不动。
Tato aparapādesu, daḷhaṃ bandhaṃ latāguṇaṃ.
继而于他枝叶间，依附如坚实缠绕的藤蔓般牢固相连。
§86
86.
‘‘Chinnabbhamiva vātena, nuṇṇo rukkhaṃ upāgamiṃ;
如同被风切断的树枝，依止在树旁；
Sohaṃ appabhavaṃ tattha, sākhaṃ hatthehi aggahiṃ.
我身虽渺小，却真正抓紧枝干，用手紧握不放。
§87
87.
‘‘Taṃ maṃ viyāyataṃ santaṃ, sākhāya ca latāya ca;
那安静无散乱的我，于枝与藤之间牢牢缠绕，
Samanukkamantā pādehi, sotthiṃ sākhāmigā gatā.
如同脚步缓缓踏实前行，枝丫之间得以安稳妥适。
§88
88.
‘‘Taṃ maṃ na tapate bandho, mato me na tapessati;
『那束缚我者不燃烧我，我也不燃烧那束缚我者；』
Sukhamāharitaṃ tesaṃ, yesaṃ rajjamakārayiṃ.
『那些为他们所带来的喜乐，是为那些建立王国者所得。』
§89
89.
‘‘Esā te upamā rāja, taṃ suṇohi arindama;
『这是给你的比喻，国王啊，请你听：』
Raññā raṭṭhassa yoggassa, balassa nigamassa ca;
『王者、国土的主人，力量与权势的集合者，』
Sabbesaṃ sukhameṭṭhabbaṃ, khattiyena pajānatā’’ti.
『应当以安乐为最上，唯有贵族知道此理。』
Tattha tesanti tesaṃ asītisahassānaṃ vānarānaṃ. Bhītānaṃ teti tava vijjhanatthāya āṇāpetvā ṭhitassa bhītānaṃ. Arindamāti rājānaṃ ālapati. Rājā hi corādīnaṃ arīnaṃ damanato ‘‘arindamo’’ti vuccati. Vissaṭṭhadhanuno satanti anāropitadhanusatappamāṇaṃ ṭhānaṃ attānaṃ ākāse ullaṅghayitvā vissajjetvā tato imamhā rukkhā laṅghayitvā gataṭṭhānato. Aparapādesūti pacchāpādesu. Idaṃ kaṭibhāgaṃ sandhāya vuttaṃ. Bodhisatto hi kaṭibhāge taṃ latāguṇaṃ daḷhaṃ bandhitvā pacchimapādehi bhūmiyaṃ akkamitvā vissajjetvā vātavegena ākāsaṃ pakkhandi. Nuṇṇorukkhaṃ upāgaminti vātacchinnaṃ abbhamiva attano vegajanitena vātena nuṇṇo. Yathā vātacchinnabbhaṃ vātena, evaṃ attano vegena nuṇṇo hutvā imaṃ ambarukkhaṃ upāgamiṃ . Appabhavanti so ahaṃ tattha ākāsappadese rukkhaṃ pāpuṇituṃ appahonto tassa rukkhassa sākhaṃ hatthehi aggahesinti attho.
这里所谓的『他们』是指八万余只猴子。为提醒你『怖畏』的意义，解释『怖畏者』为被吓倒者。『阿林达摩』是指国王，是统治盗贼等敌人的人。说他能力压敌人，因此称为『阿林达摩』。他高耸入云，重若未悬物，凌空跳起后落下，又翻越此树跳到另一树上。『后枝处』是指树的后面。此处说的是他抓住腰部周围藤条，借力将后枝踏空跳跃的情景。菩萨于树腰处用坚实藤条绑缚，借助后枝的树干弹跳放手，如风一般跃至空中。香蕉树被风吹断，如同借助风力自己被卸下。正如风所断的云块，他借助自身快速跃起，来到这棵空中树上。若不如此，则无法轻易抵达那空中树。意即猴子抓住树枝的目的，是为抓取那树枝上的果实。
Viyāyatanti rukkhasākhāya ca vettalatāya ca vīṇāya bhamaratanti viya vitataṃ ākaḍḍhitasarīraṃ. Samanukkamantāti mayā anuññātā maṃ vanditvā pādehi anukkamantā nirantarameva akkamantā sotthiṃ gatā. Taṃ maṃ na tapate bandhoti taṃ maṃ nāpi so valliyā bandho tapati, nāpi idāni maraṇaṃ tapessati. Kiṃkāraṇā? Sukhamāharitaṃ tesanti yasmā yesaṃ ahaṃ rajjamakārayiṃ, tesaṃ mayā sukhamāharitaṃ. Ete hi ‘‘mahārāja, ayaṃ no uppannaṃ dukkhaṃ haritvā sukhaṃ āharissatī’’ti maṃ rājānaṃ akaṃsu. Ahampi ‘‘tumhākaṃ uppannaṃ dukkhaṃ harissāmi’’cceva etesaṃ rājā jāto. Taṃ ajja mayā etesaṃ maraṇadukkhaṃ haritvā jīvitasukhaṃ āhaṭaṃ, tena maṃ nāpi bandho tapati, na maraṇavadho tapessati.
犹如树枝与藤蔓上弹奏着琴弦，蜜蜂嗡嗡作响，仿佛伸展缠绕的身体一样活跃。我虽身为无学比库，但他敬礼我，朝拜我的双足，且不断地追随我，悉心侍奉，使我获得安乐。他不曾折磨我，我亦不被藤蔓缠绕所苦，如今死苦亦未曾折磨我。因何故？那是因为诸有情从我手中获得了欢喜。正如我为他们缔造丝网，使他们获得欢喜，他们对我也表现欢喜。诸天王曾告我说：“尊者，吾等生起的苦难已被尊者移除，欢喜得以带来。”我也告诉他们：“我将担当你等已生的苦难。”正因如此，我作为诸天王而生。今日，我承担他们因死苦而生的痛苦，换得了生命的安乐，因此既不因缠绕而苦，也不因死亡而苦受煎熬。
Esā te upamāti esā te mahārāja, mayā katakiriyāya upamā. Taṃ suṇohīti tasmā imāya upamāya saṃsandetvā attano diyyamānaṃ ovādaṃ suṇāhi. Raññā raṭṭhassāti mahārāja, raññā nāma ucchuyante ucchuṃ viya raṭṭhaṃ apīḷetvā catubbidhaṃ agatigamanaṃ pahāya catūhi saṅgahavatthūhi saṅgaṇhantena dasasu rājadhammesu patiṭṭhāya mayā viya attano jīvitaṃ pariccajitvā ‘‘kintime raṭṭhavāsino vigatabhayā gimhakāle vivaṭadvāre ñātīhi ca parivārakehi ca parivāritā ure putte naccentā sītena vātena bījiyamānā yathāruci attano attano santakaṃ paribhuñjantā kāyikacetasikasukhasamaṅgino bhaveyyu’’nti sakalaraṭṭhassa ca rathasakaṭādiyuttavāhanassa yoggassa ca pattisaṅkhātassa balassa ca nigamajanapadasaṅkhātassa nigamassa ca sabbesaṃ sukhameva esitabbaṃ gavesitabbanti attho. Khattiyena pajānatāti khettānaṃ adhipatibhāvena ‘‘khattiyo’’ti laddhanāmena pana etena avasesasatte atikkamma pajānatā ñāṇasampannena bhavitabbanti.
这便是你的比喻，这是真实的比喻，尊者，由我所作的行径比喻。请听我说吧，于是我比喻以此来缓和你，接受我所给予的教诲。国君啊，王国如同浮升之山，动摇不定，放弃四方之流动离散，集聚于四种支柱。借助十种王法维持安定，我好比舍弃自身生命，竭力维持国运稳固。“众生若无恐惧，无忧无惧，于收获季节在门口跳舞，亲朋环绕，儿女相随，欢喜怡然，享受自身所爱之物，身心安乐无二”——这是全部地域以及装备战车诸力量、多族群、诸城市的实相，安乐之理便在此处应被探寻、应被查究。贤士称为“刹提”（khattiyo），意指田野之主谓之“刹提”，而且以超越绝大多数人的智慧而出众，理应成为贤者。
Evaṃ mahāsatto rājānaṃ ovadanto anusāsantova kālamakāsi. Rājā amacce pakkosāpetvā ‘‘imassa kapirājassa rājūnaṃ viya sarīrakiccaṃ karothā’’ti vatvā itthāgārampi āṇāpesi ‘‘tumhe rattavatthanivatthā vikiṇṇakesā daṇḍadīpikahatthā kapirājānaṃ parivāretvā āḷāhanaṃ gacchathā’’ti. Amaccā dārūnaṃ sakaṭasatamattena citakaṃ karitvā rājūnaṃ karaṇaniyāmeneva mahāsattassa sarīrakiccaṃ katvā sīsakapālaṃ gahetvā rañño santikaṃ agamaṃsu. Rājā mahāsattassa āḷāhane cetiyaṃ kāretvā dīpe jālāpetvā gandhamālādīhi pūjetvā sīsakapālaṃ suvaṇṇakhacitaṃ kāretvā kuntagge ṭhapetvā purato katvā gandhamālādīhi pūjento bārāṇasiṃ gantvā antorājadvāre ṭhapetvā sakalanagaraṃ sajjāpetvā sattāhaṃ dhātupūjaṃ kāresi. Atha naṃ dhātuṃ gahetvā cetiyaṃ kāretvā yāvajīvaṃ gandhamālādīhi pūjetvā bodhisattassa ovāde patiṭṭhāya dānādīni puññāni karonto dhammena rajjaṃ kāretvā saggaparāyaṇo ahosi.
于是，这位大臣如同督促国王一般劝诫引导。国王命令侍从：“你们当为这猕猴王准备皇室侍从的身体服侍。”说毕，乃召唤女仆：“你们将会售出染发丝、带着杖灯，将猕猴王包围护卫，前往洞穴。”侍从拿着木头，用马车平整道路，就如治政者处理国政之事，大臣们完成身体的制造，携带头颅来到国王那里。国王在大臣洞穴建造了神龛，点燃灯焰，献上香花等供养，又将头颅镀以金箔，置于隅角，下方制作祭坛，前面安置神龛，以鲜花装饰供养，带领众人前往巴拉那西，放置于王门之内，装饰整个城市，七天七夜举行骨舍利供养。随后，他又取舍利安置神龛，终身以香花供养，遵守菩萨教诲，积功修德，开化国土，归向天道。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, duṭṭhakapi devadatto, parisā buddhaparisā, kapirājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀在宣说此法，阐明真实法义后，举出本生故事作佐证——“当时国王为安陀，邪恶之猕猴为迭瓦达特，佛弟子会众为佛弟子会，而国王本人便是我。”
Mahākapijātakavaṇṇanā dutiyā. · 大咖毕本生注疏第二
[408] 3. Kumbhakārajātakavaṇṇanā
[408] 3. 释疑关于壶盾本生故事
Ambāhamaddaṃ vanamantarasminti idaṃ satthā jetavane viharanto kilesaniggahaṃ ārabbha kathesi. Vatthu pānīyajātake (jā. 1.11.59 ādayo) āvi bhavissati. Tadā pana sāvatthiyaṃ pañcasatā sahāyakā pabbajitvā antokoṭisanthāre vasamānā aḍḍharattasamaye kāmavitakkaṃ vitakkayiṃsu. Satthā attano sāvake rattiyā tayo vāre, divasassa tayo vāreti rattindivaṃ cha vāre olokento kikī aṇḍaṃ viya, camarī vāladhiṃ viya, mātā piyaputtaṃ viya, ekacakkhuko puriso cakkhuṃ viya rakkhati, tasmiṃ tasmiṃyeva khaṇe uppannakilesaṃ niggaṇhāti. So taṃ divasaṃ aḍḍharattasamaye jetavanaṃ pariggaṇhanto tesaṃ bhikkhūnaṃ vitakkasamudācāraṃ ñatvā ‘‘imesaṃ bhikkhūnaṃ abbhantare ayaṃ kileso vaḍḍhanto arahattassa hetuṃ bhindissati, idāneva nesaṃ kilesaṃ niggaṇhitvā arahattaṃ dassāmī’’ti gandhakuṭito nikkhamitvā ānandattheraṃ pakkosāpetvā ‘‘ānanda, antokoṭisanthāre vasanakabhikkhū sabbe sannipātehī’’ti sannipātāpetvā paññattavarabuddhāsane nisīditvā ‘‘na, bhikkhave, antopavattakilesānaṃ vase vattituṃ vaṭṭati, kileso hi vaḍḍhamāno paccāmitto viya mahāvināsaṃ pāpeti, bhikkhunā nāma appamattakampi kilesaṃ niggaṇhituṃ vaṭṭati, porāṇakapaṇḍitā appamattakaṃ ārammaṇaṃ disvā abbhantare pavattakilesaṃ niggaṇhitvā paccekabodhiñāṇaṃ nibbattesu’’nti vatvā atītaṃ āhari.
此乃记载大师在揭林精舍讲说如何降伏烦恼之文。故事出于饮水本生（生起于饮水本生第一卷第十一章第59节）。当时在舍卫城约五百名出家人，于半夜安住于据点，彼此争论欲念。尊者三夜一昼日日观察，宛如守护鸡蛋、护卫鸟巢、守护母亲爱子、守护独眼之人眼睛一样，随时降伏起于内心的烦恼。尊者一整夜观察揭林，知晓比库们欲念起灭的情况，说：“诸比库内心烦恼增长，将成一切阿拉汉的障碍，亟应立即降伏此烦恼，如今若能降伏，即当显现阿拉汉果。”说罢起身，招唤阿难长老，召集当夜安住的诸比库，齐聚沙门座位。告诫说：“比库们，内在烦恼不可长久藏存，因为烦恼增长会如反弹般造成极大灾难。比库应谨慎，不可放任烦恼滋生。古圣贤虽见小缘起，亦能灭除内心生起之烦恼，乃至独觉圣者亦可证悟此智。”言毕，带来往昔教诲。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto bārāṇasinagarassa dvāragāme kumbhakārakule nibbattitvā vayappatto kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā ekaṃ puttañca dhītarañca labhitvā kumbhakārakammaṃ nissāya puttadāraṃ posesi. Tadā kaliṅgaraṭṭhe dantapuranagare karaṇḍako nāma rājā mahantena parivārena uyyānaṃ gacchanto uyyānadvāre phalabhārabharitaṃ madhuraphalaṃ ambarukkhaṃ disvā hatthikkhandhavaragatoyeva hatthaṃ pasāretvā ekaṃ ambapiṇḍaṃ gahetvā uyyānaṃ pavisitvā maṅgalasilāya nisinno dātabbayuttakānaṃ datvā ambaṃ paribhuñji. ‘‘Raññā gahitakālato paṭṭhāya sesehi nāma gahetabbamevā’’ti amaccāpi brāhmaṇagahapatikādayopi ambāni pātetvā khādiṃsu. Pacchā āgatā rukkhaṃ āruyha muggarehi pothetvā obhaggavibhaggasākhaṃ katvā āmakaphalampi asesetvā khādiṃsu.
过去，佛陀在巴拉那城辖区——婆罗门达特所治理之国，曾经世尊转世于巴拉那城门乡陶器工匠家中。他成年后组建家庭，得一男一女，依托陶器作业维持生计，抚养子嗣。彼时，在迦陵伽国的但陀普洛城，有位名为迦兰达的国王，随从众多，前往一园林，见园门口树上满载甜美的果实，伸出象鼻拿起一颗果子，步入园内，坐于吉祥石上，施与待献者，享用果实。婆罗门及贵族妇人见王所持果子，亦摘果品尝。后来他们攀树用杆子棒敲打树枝，令果实纷纷落下，又摘下未熟果实同享。
Rājā divasaṃ uyyāne kīḷitvā sāyanhasamaye alaṅkatahatthikkhandhavare nisīditvā gacchanto taṃ rukkhaṃ disvā hatthito otaritvā rukkhamūlaṃ gantvā rukkhaṃ oloketvā ‘‘ayaṃ pātova passantānaṃ atittikaro phalabhārabharito sobhamāno aṭṭhāsi, idāni gahitaphalo obhaggavibhaggo asobhamāno ṭhito’’ti cintetvā puna aññato olokento aparaṃ nipphalaṃ ambarukkhaṃ disvā ‘‘esa rukkho attano nipphalabhāvena muṇḍamaṇipabbato viya sobhamāno ṭhito, ayaṃ pana saphalabhāvena imaṃ byasanaṃ patto, idaṃ agāramajjhampi phalitarukkhasadisaṃ, pabbajjā nipphalarukkhasadisā, sadhanasseva bhayaṃ atthi, niddhanassa bhayaṃ natthi, mayāpi nipphalarukkhena viya bhavitabba’’nti phalarukkhaṃ ārammaṇaṃ katvā rukkhamūle ṭhitakova tīṇi lakkhaṇāni sallakkhetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṃ nibbattetvā ‘‘viddhaṃsitā dāni me mātukucchikuṭikā, chinnā tīsu bhavesu paṭisandhi, sodhitā saṃsāraukkārabhūmi, sosito mayā assusamuddo, bhinno aṭṭhipākāro, natthi me puna paṭisandhī’’ti āvajjento sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitova aṭṭhāsi.
国王一日戏耍于园林，傍晚时分坐于挂满果实的象鼻树下，看到树枝，伸手攀折下来，探视树根，观察树体，心想：“这棵树曾经因美果累累而丰盛，今采摘完果，显得萧瑟，颓败。”又转头看另一棵无果树，心念：“此树因无果而如剃光的须弥山王般光洁雄伟，这棵树却由于结实累累反而遭灾，如同果树，家宅周围亦有果树，如来出家犹如此无果树，果树结实者则多祸患，家宅间的果树象征世俗依赖，我应如无果树修行。”依此启发，他标记树根上的三个特征，增长观察力，证得辟支佛智慧，心念感叹：“我母胎中的衣钵已被戳破，三生中断，轮回因果净化了，我已超脱生死，断除骨肉法，无后续生。”遂庄严自心，起坐安立。
Atha naṃ amaccā āhaṃsu ‘‘atibahuṃ ṭhitattha, mahārājā’’ti. ‘‘Na mayaṃ mahārājāno, paccekabuddhā nāma maya’’nti. ‘‘Paccekabuddhā nāma tumhādisā na honti, devā’’ti. ‘‘Atha kīdisā hontī’’ti? ‘‘Oropitakesamassukāsāvavatthapaṭicchannā kule vā gaṇe vā alaggā vātacchinnavalāhakarāhumuttacandamaṇḍalapaṭibhāgā himavante nandamūlakapabbhāre vasanti, evarūpā deva, paccekabuddhā’’ti. Tasmiṃ khaṇe rājā hatthaṃ ukkhipitvā sīsaṃ parāmasi, tāvadevassa gihiliṅgaṃ antaradhāyi, samaṇaliṅgaṃ pāturahosi.
此时，众婆罗门对他说：“陛下，您站得过久了。”他说：“我非世王，实为辟支佛。”众婆罗门诧异曰：“你们这类人不是辟支佛，乃天人。”他说：“恰恰相反，辟支佛如天人。”众人问：“何以见得？”他答：“辟支佛出身超凡，披着毛皮与鬃毛，裸形而居，居住于喜马拉雅南方之南迦林根庙宇，与天人同属，正是这类天人及辟支佛。”说时，国王举手托头，天人消失，修行者标志显现。
‘‘Ticīvarañca patto ca, vāsi sūci ca bandhanaṃ;
“他已获得三衣，也有葱白色针线及结绳；
Parissāvanena aṭṭhete, yuttayogassa bhikkhuno’’ti. –
他以守庇护为原则，适合僧侣之修炼。”
Evaṃ vuttā samaṇaparikkhārā kāyapaṭibaddhāva ahesuṃ. So ākāse ṭhatvā mahājanassa ovādaṃ datvā anilapathena uttarahimavante nandamūlakapabbhārameva agamāsi.
如是言说，僧人的侍奉因身业约束而成。该尊者升空，向众人宣说教诲，以无瑕洁净的足迹，去往北方喜马拉雅山南迦林根庙宇。
Gandhāraraṭṭhepi takkasilanagare naggaji nāma rājā uparipāsāde pallaṅkamajjhagato ekaṃ itthiṃ ekekahatthe ekekaṃ maṇivalayaṃ piḷandhitvā avidūre nisīditvā gandhaṃ pisamānaṃ disvā ‘‘etāni valayāni ekekabhāvena na ghaṭṭenti na viravantī’’ti olokento nisīdi. Atha sā dakkhiṇahatthato valayaṃ vāmahattheyeva piḷandhitvā dakkhiṇahatthena gandhaṃ saṅkaḍḍhitvā pisituṃ ārabhi, vāmahatthe valayaṃ dutiyaṃ āgamma ghaṭṭiyamānaṃ saddamakāsi. Rājā tāni dve valayāni aññamaññaṃ ghaṭṭentāni viravantāni disvā cintesi ‘‘idaṃ valayaṃ ekekakāle na ghaṭṭesi, dutiyaṃ āgamma ghaṭṭeti, saddaṃ karoti, evameva ime sattāpi ekekā na ghaṭṭenti na vivadanti, dve tayo hutvā aññamaññaṃ ghaṭṭenti, kalahaṃ karonti. Ahaṃ pana kasmīragandhāresu dvīsu rajjesu raṭṭhavāsino vicāremi, mayāpi ekavalayasadisena hutvā paraṃ avicāretvā attānameva vicārentena vasituṃ vaṭṭatī’’ti saṅghaṭṭanavalayaṃ ārammaṇaṃ katvā yathānisinnova tīṇi lakkhaṇāni sallakkhetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṃ nibbattesi. Sesaṃ purimasadisameva.
在犍陀罗国，智慧城中，有一位名叫纳迦迦的国王，端坐于上座殿的床榻中央。他手持一枚宝石戒指，单独一人，坐在不远处，嗅闻香气。观其香环独自一只时，见其无缺无断，心中如此想：『这些香环一只一只地不破碎、不缺损』。于是他将戒指从右手移到左手，开始用右手握香欲嗅。然后左手再取另一戒指时，发出声音。国王见这两戒指互相敲击发声，心中思惟：『这一个戒指单独时不响响，第二个来了就响，如此这般，这些众生也是个体时不辩论争吵，成双成三时互相争吵。我却在两种香气之国王中思维，以一戒相伴，远离无思虑地独自在家修习，是当为行』。于是他以缔结圆环为契机，依于真实地标记三相，增长内观智慧，得成辟支佛智。其余与之前同样。
Videharaṭṭhe mithilanagare nimi nāma rājā bhuttapātarāso amaccagaṇaparivuto vivaṭasīhapañjarena antaravīthiṃ pekkhamāno aṭṭhāsi. Atheko seno sūnāpaṇato maṃsapesiṃ gahetvā ākāsaṃ pakkhandi. Tamenaṃ ito cito ca gijjhādayo sakuṇā samparivāretvā āhārahetu tuṇḍena vijjhantā pakkhehi paharantā pādehi maddantā agamaṃsu. So attano vadhaṃ asahamāno taṃ maṃsaṃ chaḍḍesi. Añño gaṇhi, sakuṇā imaṃ muñcitvā taṃ anubandhiṃsu. Tenapi vissaṭṭhaṃ añño aggahesi, tampi tatheva viheṭhesuṃ. Rājā te sakuṇe disvā cintesi ‘‘yo yo maṃsapesiṃ gaṇhi, tassa tasseva dukkhaṃ, yo yo taṃ vissajjesi, tassa tasseva sukhaṃ, imepi pañca kāmaguṇe yo yo gaṇhāti, tassa tasseva dukkhaṃ, itarassa sukhaṃ, ime hi bahūnaṃ sādhāraṇā, mayhaṃ kho pana soḷasa itthisahassāni, mayā vissaṭṭhamaṃsapiṇḍena viya senena pañca kāmaguṇe pahāya sukhitena bhavituṃ vaṭṭatī’’ti. So yoniso manasi karonto yathāṭhitova tīṇi lakkhaṇāni sallakkhetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṃ nibbattesi. Sesaṃ purimasadisameva.
在毗吠舍国，弥提罗城中，有一位名叫尼米的国王，富有威严，环卫众仆围绕，正注视着开着铁狮子牢笼的通道。他站立一旁，一名盔甲军卒手持肉块掷空。此时此刻，周围野猪和鸟兽聚集在一起，因食物而啄嘴，飞翔着，齿足踩踏，不断靠近。那人忍受不了自己的杀害，弃食不吃。另一人逮捕了这群鸟兽，又有一人主动驱赶，彼此亦相互攻击。国王见此鸟兽，心中思惟：『凡取食者，则得其苦；凡放生者，则得其乐。此五欲之众取者受苦，他人得乐，此乃常见。吾有一万六千女子，如以知弃肉为净军，则应远离此五欲而得安乐』。于是用正念思惟，依据三相真实标记，增长内观智慧，得成辟支佛智。其余与之前同。
Uttarapañcālaraṭṭhe kapilanagare dummukho nāma rājā bhuttapātarāso sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito amaccagaṇaparivuto vivaṭasīhapañjare rājaṅgaṇaṃ olokento aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe gopālakā vajadvāraṃ vivariṃsu, usabhā vajato nikkhamitvā kilesavasena ekaṃ gāviṃ anubandhiṃsu. Tattheko tikhiṇasiṅgo mahāusabho aññaṃ usabhaṃ āgacchantaṃ disvā kilesamaccherābhibhūto tikhiṇena siṅgena antarasatthimhi pahari. Tassa pahāramukhena antāni nikkhamiṃsu, so tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi. Rājā taṃ disvā cintesi ‘‘ime sattā tiracchānagate ādiṃ katvā kilesavasena dukkhaṃ pāpuṇanti, ayaṃ usabho kilesaṃ nissāya jīvitakkhayaṃ patto, aññepi sattā kileseheva kampanti, mayā imesaṃ sattānaṃ kampanakilese pahātuṃ vaṭṭatī’’ti. So ṭhitakova tīṇi lakkhaṇāni sallakkhetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṃ nibbattesi. Sesaṃ purimasadisameva.
在乌达拉五水国，迦毗罗城中，有一位名叫杜摩迦的国王，身披华美饰物，环卫仆众扶侍，正在看着打开铁狮牢的王宫现场。他这时牧童开了铁门，牛群出外，一头邪恶凶猛的大牛见另一牛来袭击，因烦恼魔障而施以猛击。被击的牛倒地不起，当场死亡。国王见此，心中思惟：『这些众生，畜生界中本有畜形，受烦恼所苦，这头牛因烦恼致死，众生皆受同样烦恼震动，我应当摧伏此震动烦恼』。于是端坐，依真实三相标记增长内观，得成辟支佛智。其余与之前同。
Athekadivasaṃ cattāro paccekabuddhā bhikkhācāravelaṃ sallakkhetvā nandamūlakapabbhārā nikkhamma anotattadahe nāgalatādantakaṭṭhaṃ khāditvā katasarīrapaṭijagganā manosilātale ṭhatvā nivāsetvā pattacīvaramādāya iddhiyā ākāse uppatitvā pañcavaṇṇavalāhake maddamānā gantvā bārāṇasinagaradvāragāmakassa avidūre otaritvā ekasmiṃ phāsukaṭṭhāne cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ gahetvā dvāragāmaṃ pavisitvā piṇḍāya carantā bodhisattassa gehadvāraṃ sampāpuṇiṃsu. Bodhisatto te disvā tuṭṭhacitto hutvā gehaṃ pavesetvā paññattāsane nisīdāpetvā dakkhiṇodakaṃ datvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisitvā ekamantaṃ nisīditvā saṅghattheraṃ vanditvā ‘‘bhante, tumhākaṃ pabbajjā ativiya sobhati, vippasannāni vo indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo, kiṃ nu kho ārammaṇaṃ disvā tumhe imaṃ bhikkhācariyapabbajjaṃ upagatā’’ti pucchi. Yathā ca saṅghattheraṃ, evaṃ sesepi upasaṅkamitvā pucchi. Athassa te cattāropi janā ‘‘ahaṃ asukanagare asukaraṭṭhe asukarājā nāma hutvā’’tiādinā nayena attano attano abhinikkhamanavatthūni kathetvā paṭipāṭiyā ekekaṃ gāthamāhaṃsu –
某一日，四位辟支佛结束乞食行脚，起身离开兰陀树，吃过纳迦利牙木和森林果实后，立于摩那悉陀地，休息安住，取袈裟后飞入空中。透过五色光芒，来到巴拉那西境外的乡村一处竹林，渡过小溪处，披衣盖袈裟，执持钵盂，进入乡村沿街乞食，终于到了佛陀之居所门口。佛陀见到他们，心满意足，入室安坐，饮用南方之水，以供养丰盛食具款待，旋即独自坐一隅，礼敬长老，称赞：「尊者，汝等的出家殊胜而美丽，六根清净，周身净洁，有如月光现辉，因何见此时为乞食行脚而来？」四位辟支佛各自上前询问佛陀。此时众人也到齐，各自述说自己以前离世故事，分别以韵文终结–
§90
90.
‘‘Ambāhamaddaṃ vanamantarasmiṃ, nilobhāsaṃ phalitaṃ saṃvirūḷhaṃ;
『我在森林中溪谷间，所栖果实无瑕青色满盈；
Tamaddasaṃ phalahetu vibhaggaṃ, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.
见此果因而知因缘，见之即随行乞食。』
§91
91.
‘‘Selaṃ sumaṭṭhaṃ naravīraniṭṭhitaṃ, nārī yugaṃ dhārayi appasaddaṃ;
「磬石坚固如同钢铁，英勇男性坚立稳固，妇女连结如双股绳索，稳定不动摇；
Dutiyañca āgamma ahosi saddo, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.
随后又响起声响，见此情形，我便顺从比库教师行持。」
§92
92.
‘‘Dijā dijaṃ kuṇapamāharantaṃ, ekaṃ samānaṃ bahukā samecca;
「守护生命者如同捧着容器，众多多合而为一；
Āhārahetū paripātayiṃsu, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.
他们以饮食为缘而生活，见此情形，我便顺从比库教师行持。」
§93
93.
‘‘Usabhāhamaddaṃ yūthassa majjhe, calakkakuṃ vaṇṇabalūpapannaṃ;
「像牛群中首领，速度敏捷身强健壮；
Tamaddasaṃ kāmahetu vitunnaṃ, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmī’’ti.
我见其不被欲乐所染污，见此情形，便依比库教师修行。」
Tattha ambāhamaddanti ambarukkhaṃ ahaṃ addasaṃ. Vanamantarasminti vanaantare, ambavanamajjheti attho. Saṃvirūḷhanti suvaḍḍhitaṃ. Tamaddasanti taṃ uyyānato nikkhanto phalahetu vibhaggaṃ puna addasaṃ. Taṃ disvāti taṃ phalahetu vibhaggaṃ disvā paṭiladdhasaṃvego paccekabodhiñāṇaṃ nibbattetvā imaṃ bhikkhācariyapabbajjaṃ upagatosmi, tasmā bhikkhācariyaṃ carāmīti. Idaṃ so phalahetu vibhaggaṃ ambarukkhaṃ dassanato paṭṭhāya sabbaṃ cittācāraṃ kathesi. Sesānaṃ vissajjanesupi eseva nayo. Ayaṃ panettha anuttānapadavaṇṇanā – selanti maṇivalayaṃ. Naravīraniṭṭhitanti vīranarehi niṭṭhitaṃ, paṇḍitapurisehi katanti attho. Yuganti ekekasmiṃ ekekaṃ katvā ekaṃ valayayugaḷaṃ. Dijā dijanti gahitamaṃsapiṇḍaṃ dijaṃ avasesadijā. Kuṇapamāharantanti maṃsapiṇḍaṃ ādāya āharantaṃ. Sameccāti samāgantvā sannipatitvā. Paripātayiṃsūti koṭṭentā anubandhiṃsu. Usabhāhamaddanti usabhaṃ ahaṃ addasaṃ. Calakkakunti calakkakudhaṃ.
在彼处，我曾见到一树，名为安婆树。所谓『森林之间』是指林间处，『安婆森林之中』即其义。枝叶茂密，生长茂盛。有人从园苑中走出时，见到因果而分开的果因。见此因果分离，我即达到了独觉智的证悟，遂至此处比库道场受具足戒，因此行比库生活。此因果分离，是由观察安婆树得见，乃是心性的整体行为。剩余果报之净除，亦当如是。此乃无上正觉的具体说明——称其为坚固之宝藏。所谓『人勇已定』，即勇猛之人所立，此意也。时间各在一处由一人完成，构成一组合二为一。羽毛羽毛地聚合起来，连结成肉团，称为胚胎残余。以此比喻聚合，因其同聚合而结合。又见斗牛树，名为牛树。我也见到摇动果实之树。
Bodhisatto ekekaṃ gāthaṃ sutvā ‘‘sādhu, bhante, tumhākameva taṃ ārammaṇaṃ anurūpa’’nti ekekassa paccekabuddhassa thutiṃ akāsi. Tañca pana catūhi janehi desitaṃ dhammakathaṃ sutvā gharāvāse anapekkho hutvā pakkantesu paccekabuddhesu bhuttapātarāso sukhanisinno bhariyaṃ āmantetvā ‘‘bhadde, ete cattāro paccekabuddhā rajjaṃ pahāya pabbajitvā akiñcanā apalibodhā pabbajjāsukhena vītināmenti, ahaṃ pana bhatiyā jīvikaṃ kappemi, kiṃ me gharāvāsena, tvaṃ puttake saṅgaṇhantī gehe vasā’’ti vatvā dve gāthā abhāsi –
诸觉者听闻各自的偈讽后，称赞曰：“善哉，尊者，你正合于此修行事由。”他们听闻四人所说的佛法，虽居家中不逐脱欲，然与多方独觉在出家者中为尊贵的饭食者，安乐自在，妇人侍奉。其妇人对他说：“吉祥者，这四位独觉已舍弃国界而出家，贫乏而不留恋，因出家之乐而安心。然我自于家中谋生，与你共养子女安住家中何益？”此时他应答诗句两章，曰：
§94
94.
‘‘Karaṇḍako kaliṅgānaṃ, gandhārānañca naggaji;
『卡兰达河的迦陵人和，迦瑚地人的甘达尔人；
Nimirājā videhānaṃ, pañcālānañca dummukho;
维德哈的尼米拉王和，难陀群的潘查拉人；
Ete raṭṭhāni hitvāna, pabbajiṃsu akiñcanā.
这些国家皆已舍弃，出家贫贱无所恋。』
§95
95.
‘‘Sabbepime devasamā samāgatā, aggī yathā pajjalito tathevime;
『众天众神皆聚集，如同烈火般炽热燃烧；
Ahampi eko carissāmi bhaggavi, hitvāna kāmāni yathodhikānī’’ti.
我也将独自而行，断绝欲乐，像此前许多一样。
Tāsaṃ attho – bhadde, esa saṅghatthero paccekabuddho dantapure nāma nagare karaṇḍako nāma kaliṅgānaṃ janapadassa rājā, dutiyo takkasilanagare naggaji nāma gandhārānaṃ janapadassa rājā, tatiyo mithilanagare nimi nāma videhānaṃ janapadassa rājā, catuttho kapilanagare dummukho nāma uttarapañcālānaṃ janapadassa rājā, ete evarūpāni raṭṭhāni hitvā akiñcanā hutvā pabbajiṃsu. Sabbepimeti ime pana sabbepi visuddhidevehi purimapaccekabuddhehi samānā ekato samāgatā. Aggī yathāti yathā hi aggi pajjalito obhāsati. Tathevimeti imepi tatheva sīlādīhi pañcahi guṇehi obhāsanti. Yathā ete, tathā ahampi pabbajitvā eko carissāmīti attho. Bhaggavīti bhariyaṃ ālapati. Hitvāna kāmānīti rūpādayo vatthukāme hitvā. Yathodhikānīti attano odhivasena ṭhitāni. Idaṃ vuttaṃ hoti – rūpādiodhivasena yathāṭhite kāme pahāya ahampi pabbajitvā eko carissāmīti. ‘‘Yatodhikānī’’tipi pāṭho, tassattho – yato uparato odhi etesanti yatodhikāni, uparatakoṭṭhāsāni. Pabbajissāmīti cintitakālato paṭṭhāya hi kilesakāmānaṃ eko koṭṭhāso uparato nāma hoti niruddho, tassa vatthubhūto kāmakoṭṭhāsopi uparatova hotīti.
这句话的含义——善男子，这位僧团长老是实踐独觉者，住在断塔城一名为断塔的地方，断塔城在迦陵国境内；第二位是法城中的国王，名叫法具，住在葛多罗国境内；第三位是密提罗城中的国王，名为尼弥，住在毗底河那国境内；第四位是迦毕罗城中的国王，名叫多目，住在北方五部众国境内。以上诸国王皆离开国土，放弃财物，出家修行。所有这些人皆与清净神独觉者相等，心意专注同起。火焰如实燃烧发光，这些人亦今如是，以戒等五德显现。如同他们，我也将在出家后独自而行。这就是他们所称的世尊，这里指妻子开导的住持高僧。断绝欲乐，是指形色等世间之爱欲皆断绝。像此前许多年一样，是指依我心中所建立的坚定梦寐之志。此语的解义是：以往立定的形色诸欲已断，我亦将出家独行。'诸多'一词的诠释是指由诸多欲念所聚集的城堡，这些欲念被克服时，即为断绝。出家于此时刻思惟，因欲毒中仅剩一牢笼尚未破，形色之爱欲牢笼亦如同此一牢笼。
Sā tassa kathaṃ sutvā ‘‘mayhampi kho sāmi, paccekabuddhānaṃ dhammakathaṃ sutakālato paṭṭhāya agāre cittaṃ na saṇṭhātī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
那人听闻后说：“我也愿意，高僧，既然听闻了独觉者的法语，思念起时，心神无法安住在家中。”于是说了这首偈颂——
§96
96.
‘‘Ayameva kālo na hi añño atthi, anusāsitā me na bhaveyya pacchā;
‘‘唯此时也，别无他时，师所教诲，今后无续；
Ahampi ekā carissāmi bhaggava, sakuṇīva muttā purisassa hatthā’’ti.
我亦将独自而行，世尊，如同雄鸟脱离了鸟巢，离巢孤翔。”
Tattha anusāsitā me na bhaveyya pacchāti anusāsako ovādako na bhaveyya dullabhattā ovādakānaṃ, tasmā ayameva pabbajituṃ kālo, na hi añño atthīti dasseti. Sakuṇīva muttāti yathā sākuṇikena gahetvā sakuṇapacchiyaṃ khittāsu sakuṇīsu tassa hatthato muttā ekā sakuṇī anilapathaṃ laṅghayitvā yathārucitaṭṭhānaṃ gantvā ekikāva careyya, tathā ahampi tava hatthato muttā ekikā carissāmīti sayampi pabbajitukāmā hutvā evamāha.
‘师所教诲今后无续’是说师长的教导劝戒将不再有，此等劝戒难得，因此此时正是出家最佳时机，别无他时。‘如雄鸟脱巢’是比喻，指像雄雄鸟摆脱鸟巢，飞离鸟巢之境，由父鸟抚养，振翅展翅，自由飞翔，我亦如你之手所解脱，愿独自生活，因自愿出家于是如是言。
Bodhisatto tassā kathaṃ sutvā tuṇhī ahosi. Sā pana bodhisattaṃ vañcetvā puretaraṃ pabbajitukāmā ‘‘sāmi, pānīyatitthaṃ gamissāmi, dārake olokehī’’ti ghaṭaṃ ādāya gacchantī viya palāyitvā nagarasāmante tāpasānaṃ santike gantvā pabbaji. Bodhisatto tassā anāgamanaṃ ñatvā sayaṃ dārake posesi. Aparabhāge tesu thokaṃ vaḍḍhitvā attano ayānayajānanasamatthataṃ sampattesu tesaṃ vīmaṃsanatthaṃ ekadivasaṃ bhattaṃ pacanto thokaṃ uttaṇḍulaṃ paci, ekadivasaṃ thokaṃ kilinnaṃ, ekadivasaṃ supakkaṃ, ekadivasaṃ atikilinnaṃ, ekadivasaṃ aloṇakaṃ, ekadivasaṃ atiloṇakaṃ. Dārakā ‘‘tāta, ajja bhattaṃ uttaṇḍulaṃ, ajja kilinnaṃ, ajja supakkaṃ, ajja atikilinnaṃ, ajja aloṇakaṃ, ajja atiloṇaka’’nti āhaṃsu. Taṃ sutvā bodhisatto ‘‘āma, tātā’’ti vatvā cintesi ‘‘ime dārakā idāni āmapakkaloṇikaatiloṇikāni jānanti, attano dhammatāya jīvituṃ sakkhissanti, mayā pabbajituṃ vaṭṭatī’’ti. Atha te dārake ñātakānaṃ datvā paṭicchāpetvā ‘‘ammatātā, ime dārake sādhukaṃ posethā’’ti vatvā so ñātakānaṃ paridevantānaññeva nagarā nikkhamitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā nagarassa sāmanteyeva vasi.
如来世尊的觉行者，因何听了教诲后便入于寂静呢？彼时彼觉行者撇弃俗事，旧日心志在出家之愿上。她携器皿欲行：“尊者，我将往取饮水之所，于儿女中告别。”彼如逃离般往城郊苦行士所居之地去而出家。此觉行者知其未返家，自身照顾养育诸子。在此期间，她增养畜群众多，尔后为审察自身出家能力，连续数日依次烹煮牛奶、酸奶、奶酪、过熟奶酪、乳酪、过熟乳酪。儿女们曰：“父亲，今有牛奶、酸奶、奶酪、过熟奶酪、乳酪、过熟乳酪。”觉行者闻言称：“是的，父亲。”心念：“这些儿女如今已熟知牛奶、酸奶、乳酪之法，将能以此维生，将来我宜去出家。”于是交与亲族照料儿女，谨告其曰：“亲族啊，好好供养这些儿女。”亲族悲悯之下离城，赴伊西波城外出家，于城郊处安住。
Atha naṃ ekadivasaṃ bārāṇasiyaṃ bhikkhāya carantaṃ paribbājikā disvā vanditvā ‘‘ayya, dārakā te nāsitā maññe’’ti āha. Mahāsatto ‘‘nāhaṃ dārake nāsemi, tesaṃ attano ayānayajānanakāle pabbajitomhi , tvaṃ tesaṃ acintetvā pabbajjāya abhiramā’’ti vatvā osānagāthamāha –
次日，有人见她于巴罗那城乞食，乃向其礼敬言：“尊者，儿女渐稀矣。”觉者答曰：“我未抛弃儿女，正是他们出家之时，我于他们养育期开始出家。汝唯勿念彼等，欢喜于出家。”遂作颂曰—
§97
97.
‘‘Āmaṃ pakkañca jānanti, atho loṇaṃ aloṇakaṃ;
“他们确已熟知酸奶及乳酪；
Tamahaṃ disvāna pabbajiṃ, careva tvaṃ carāmaha’’nti.
我见彼时便出家，汝亦当随行。”
Tattha tamahanti taṃ ahaṃ dārakānaṃ kiriyaṃ disvā pabbajito. Careva tvaṃ carāmahanti tvampi bhikkhācariyameva cara, ahampi bhikkhācariyameva carissāmīti.
那里所谓“彼时”，即我见儿女真切出家。我作比库修行，尔亦当作比库修行，我当如是修行。”
Iti so paribbājikaṃ ovaditvā uyyojesi. Sāpi ovādaṃ gahetvā mahāsattaṃ vanditvā yathārucitaṃ ṭhānaṃ gatā. Ṭhapetvā kira taṃ divasaṃ na te puna aññamaññaṃ addasaṃsu. Bodhisatto ca jhānābhiññaṃ nibbattetvā brahmalokūpago ahosi.
于是彼告诫并激励她出家。她接受此诫，礼敬觉者，往适合处安住。安置好后数日，彼此便不复相见。觉行者以精进禅定成就涅槃之境，乃往梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne te pañcasatā bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu. Tadā dhītā uppalavaṇṇā ahosi, putto rāhulakumāro, paribbājikā rāhulamātā, paribbājako pana ahameva ahosinti.
佛陀摄受此法的宣说，阐明真谛，举例证言其理，五百比库于圣果阿拉汉位上坚立。那时女儿名为莲色，儿子是拉胡小儿，辟支佛拉胡母为辟支佛，辟支佛则是我本人。
Kumbhakārajātakavaṇṇanā tatiyā. · 陶师本生注疏第三
[409] 4. Daḷhadhammajātakavaṇṇanā
第四讲 迅速法之赞述。
Ahaṃ cedaḷhadhammassāti idaṃ satthā kosambiṃ nissāya ghositārāme viharanto udenassa rañño bhaddavatikaṃ hatthiniṃ ārabbha kathesi. Tassā pana hatthiniyā laddhavidhānañca udenassa rājavaṃso ca mātaṅgajātake (jā. 1.15.1 ādayo) āvi bhavissati. Ekadivasaṃ pana sā hatthinī nagarā nikkhamantī bhagavantaṃ pātova ariyagaṇaparivutaṃ anomāya buddhasiriyā nagaraṃ piṇḍāya pavisantaṃ disvā tathāgatassa pādamūle nipajjitvā ‘‘bhagavā sabbaññu sabbalokanittharaṇa udeno vaṃsarājā maṃ taruṇakāle kammaṃ nittharituṃ samatthakāle ‘imaṃ nissāya mayā jīvitañca rajjañca devī ca laddhā’ti piyāyitvā mahantaṃ parihāraṃ adāsi, sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā ṭhitaṭṭhānaṃ gandhena paribhaṇḍaṃ kāretvā matthake suvaṇṇatārakakhacitavitānaṃ bandhāpetvā samantā citrasāṇiṃ parikkhipāpetvā gandhatelena dīpaṃ jālāpetvā dhūmataṭṭakaṃ ṭhapāpetvā karīsachaḍḍanaṭṭhāne suvaṇṇakaṭāhaṃ patiṭṭhapāpetvā maṃ cittattharaṇapiṭṭhe ṭhapesi, rājārahañca me nānaggarasabhojanaṃ dāpesi. Idāni pana me mahallakakāle kammaṃ nittharituṃ asamatthakāle sabbaṃ taṃ parihāraṃ acchindi, anāthā nippaccayā hutvā araññe ketakāni khādantī jīvāmi, aññaṃ mayhaṃ paṭisaraṇaṃ natthi, udenaṃ mama guṇaṃ sallakkhāpetvā porāṇakaparihāraṃ me paṭipākatikaṃ kāretha bhagavā’’ti paridevamānā tathāgataṃ yāci.
我谓迅速法者，佛于拘尸那城依止宣说于歌利佛寺，遣令国王优陀那与幸运之象起头呈献。优陀那王室于象之子象出生处，应生殊胜之熊野相。某一日，此象众逐城外出，见佛陀庄严拥护之圣徒，正向安婆摩佛光明之城化施乞食，便俯首垂足依足，恭敬陈说：『佛世尊一切智者，遍利世间之君优陀，少时承能了作梵行。因依此法，我得生命国度与天女之赐，赋以至大保护，着诸华服，精雕饰以香烟，束缚黄金星形牌饰。周遍撒布绚丽彩珠，涂抹香油点灯、燃香，设立香灰坛，挂金环于蜜蜡，王与长者供我佳食。如今我老衰，已不能完成昔日功德，漫摧此护，孤苦无依，居于林中食吃蘖类生存。无他依止，仅凭优陀资助护持。佛陀善知我业，作昔之保障，愿为我说法』，将此哀求佛陀。
Satthā ‘‘gaccha tvaṃ, ahaṃ te rañño kathetvā yasaṃ paṭipākatikaṃ kāressāmī’’ti vatvā rañño nivesanadvāraṃ agamāsi. Rājā tathāgataṃ antonivesanaṃ pavesetvā buddhappamukhassa saṅghassa mahādānaṃ pavattesi. Satthā bhattakiccapariyosāne anumodanaṃ karonto ‘‘mahārāja, bhaddavatikā kaha’’nti pucchi. ‘‘Na jānāmi, bhante’’ti. ‘‘Mahārāja, upakārakānaṃ yasaṃ datvā mahallakakāle gahetuṃ nāma na vaṭṭati, kataññunā katavedinā bhavituṃ vaṭṭati. Bhaddavatikā idāni mahallikā jarājiṇṇā anāthā hutvā araññe ketakāni khādantī jīvati, taṃ jiṇṇakāle anāthaṃ kātuṃ tumhākaṃ ayutta’’nti bhaddavatikāya guṇaṃ kathetvā ‘‘sabbaṃ porāṇakaparihāraṃ paṭipākatikaṃ karohī’’ti vatvā pakkāmi. Rājā tathā akāsi. ‘‘Tathāgatena kira bhaddavatikāya guṇaṃ kathetvā porāṇakayaso paṭipākatiko kārito’’ti sakalanagaraṃ patthari, bhikkhusaṅghepi sā pavatti pākaṭā jātā. Atha bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, satthārā kira bhaddavatikāya guṇaṃ kathetvā porāṇakayaso paṭipākatiko kārito’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato etissā guṇaṃ kathetvā naṭṭhayasaṃ paṭipākatikaṃ kāresiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
佛陀告曰：「你去吧，我将为你与王言述，且为你施行赞扬。」说罢，往王舍城内宫殿。国王入内，发大施恩于佛、僧团。佛在食事完毕时，为王祝嘏，问道：「大王，幸运之象现今何处？」答曰：「禅尊，我不知。」佛再言：「大王，助人之功德，昔时如果不简耀，施恩彼方，必当感得感知之报。幸运象现今年老衰弱，孤苦林中食蘖自活，此时老病期间，当你助养彼象，行彼保护，悉施昔日所获守护。」佛赞扬幸运象，命王施行昔日所行保护。王依教施行。众城闻此皆欢喜，僧团亦广为流传。后来僧团议事，曰：「诸比库，佛所赞幸运象之功德，能行昔保护。」佛来，问之：「汝等今何语？」答曰：「尊者，如是，昔时如来称赞此象，施行昔日保护。」佛默许，述昔事也。
Atīte bārāṇasiyaṃ daḷhadhammo nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto taṃ rājānaṃ upaṭṭhahi. So tassa santikā mahantaṃ yasaṃ labhitvā amaccaratanaṭṭhāne aṭṭhāsi. Tadā tassa rañño ekā oṭṭhibyādhi hatthinī thāmabalasampannā mahabbalā ahosi. Sā ekadivasaṃ yojanasataṃ gacchati, rañño dūteyyaharaṇakiccaṃ karoti, saṅgāme yuddhaṃ katvā sattu maddanaṃ karoti. Rājā ‘‘ayaṃ me bahūpakārā’’ti tassā sabbālaṅkāraṃ datvā udenena bhaddavatikāya dinnasadisaṃ sabbaṃ parihāraṃ dāpesi. Athassā jiṇṇadubbalakāle rājā sabbaṃ yasaṃ gaṇhi. Sā tato paṭṭhāya anāthā hutvā araññe tiṇapaṇṇāni khādantī jīvati. Athekadivasaṃ rājakule bhājanesu appahontesu rājā kumbhakāraṃ pakkosāpetvā ‘‘bhājanāni kira nappahontī’’ti āha. ‘‘Gomayāharaṇayānake yojetuṃ goṇe na labhāmi, devā’’ti. Rājā tassa kathaṃ sutvā ‘‘amhākaṃ oṭṭhibyādhi kaha’’nti pucchi. ‘‘Attano dhammatāya carati, devā’’ti. Rājā ‘‘ito paṭṭhāya taṃ yojetvā gomayaṃ āharā’’ti taṃ kumbhakārassa adāsi. Kumbhakāro ‘‘sādhu, devā’’ti tathā akāsi.
昔时婆罗奈城有名迅速法王，作主国政。菩萨生于阿摩陀梨王族，随寿长大，列位王王府。时有一象患病，强壮有力。此象一日行百由旬，王遣使捕象，作战击敌，驯服其象。王谓：「此象多大助益。」为其授以各种宝饰，资与其昔日所获幸运象类似护具。等至老衰期间，象亡去其荣华，孤立林间食草存活。一日王家食物缺乏，遣陶匠招唤曰：「食物不满供养。」陶匠答曰：「因难养牛，无得牛乳，诸天所护。」王闻已，问曰：「何病？」答曰：「依其性质运行。」王命供其牛乳。陶匠从命。
Athekadivasaṃ sā nagarā nikkhamamānā nagaraṃ pavisantaṃ bodhisattaṃ disvā vanditvā tassa pādamūle nipajjitvā paridevamānā ‘‘sāmi, rājā maṃ ‘taruṇakāle bahūpakārā’ti sallakkhetvā mahantaṃ yasaṃ datvā idāni mahallakakāle sabbaṃ acchinditvā mayi cittampi na karoti, ahaṃ pana anāthā araññe tiṇapaṇṇāni khādantī jīvāmi, evaṃ dukkhappattaṃ maṃ idāni yānake yojetuṃ kumbhakārassa adāsi, ṭhapetvā tumhe aññaṃ mayhaṃ paṭisaraṇaṃ natthi, mayā rañño katūpakāraṃ tumhe jānātha, sādhu idāni me naṭṭhaṃ yasaṃ paṭipākatikaṃ karothā’’ti vatvā tisso gāthā abhāsi –
一日象出城门，见菩萨入城，跪足佛前，悲悯叹曰：「主人王曾称我少年多有助益，赐我大名与庄严。今逢晚妪之际，昔日庄严俱已损坏，心意无乍。独我孤苦林野食草而活。如此疾苦，陶匠赐牛乳供养。我无他护，我依王嫉恶如仇，汝等知王少助，我今无名，愿修昔日壮举。」说毕，诵三偈曰——
§98
98.
‘‘Ahaṃ ce daḷhadhammassa, vahantī nābhirādhayiṃ;
『我若是坚固正法的守护者，维持而不轻慢，』
Dharantī urasi sallaṃ, yuddhe vikkantacārinī.
『胸怀如持弓般坚定，行于战场如恶劣之行者。』
§99
99.
‘‘Nūna rājā na jānāti, mama vikkamaporisaṃ;
『王者必不知晓，我变节之人如是，』
Saṅgāme sukatantāni, dūtavippahitāni ca.
『战乱之中断弦之弓，信使亦被击垮。』
§100
100.
‘‘Sā nūnāhaṃ marissāmi, abandhu aparāyinī;
『此人必定死去，无亲无伴且无所依赖；』
Tadā hi kumbhakārassa, dinnā chakaṇahārikā’’ti.
当时，陶工的人说：「已经交付给陶坛的工人了。」
Tattha vahantīti dūteyyaharaṇaṃ saṅgāme balakoṭṭhakabhindanaṃ taṃ taṃ kiccaṃ vahantī nittharantī. Dharantī urasi sallanti urasmiṃ baddhaṃ kaṇḍaṃ vā asiṃ vā sattiṃ vā yuddhakāle sattūnaṃ upari abhiharantī. Vikkantacārinīti vikkamaṃ parakkamaṃ katvā parabalavijayena yuddhe vikkantagāminī. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace sāmi, ahaṃ imāni kiccāni karontī rañño daḷhadhammassa cittaṃ nārādhayiṃ na paritosesiṃ, ko dāni añño tassa cittaṃ ārādhayissatīti.
其中，传送物品是指使者传递，护送是护卫与战争中的攻破营垒，各自承担各自的职责并完成任务。守护者用胸前的铠甲，胸部被绑着的板甲或铁甲保护着，在战争时肩负保卫众生的责任。所谓‘勇猛行者’，是指以行为进退作为区分，凭借强大的力量在战争中勇猛作战。此语意为：假若主人，我若承担这些任务，不使强势国王的心生厌恶，不令国王厌弃，我又何须他人来使其心向我呢？」
Mama vikkamaporisanti mayā kataṃ purisaparakkamaṃ. Sukatantānīti sukatāni. Yathā hi kammāneva kammantāni, vanāneva vanantāni, evamidha sukatāneva ‘‘sukatantānī’’ti vuttāni. Dūtavippahitāni cāti gale paṇṇaṃ bandhitvā ‘‘asukarañño nāma dehī’’ti pahitāya mayā ekadivaseneva yojanasataṃ gantvā katāni dūtapesanāni ca. Nūna rājā na jānātīti nūna tumhākaṃ esa rājā etāni mayā katāni kiccāni na jānāti. Aparāyinīti appatiṭṭhā appaṭisaraṇā. Tadā hīti tathā hi, ayameva vā pāṭho. Dinnāti ahaṃ raññā chakaṇahārikā katvā kumbhakārassa dinnāti.
‘我勇猛的战士’，是我所做的勇猛壮烈事迹。‘丝线缠绕’者，是指织成的丝线。正如劳动者就是劳动，牧者就是放牧，这里也说织成的丝线为‘丝线缠绕’。因使者驱使而疲惫者，是指脖子缠着叶子，名为“寒冷病人”的身体，疲惫之人我曾在一天之内行走达一百由旬，完成了使者传达的任务。或许国王不知情；或者你们认为国王不知我所为之事。‘名声短暂’意即地位不稳，不能依靠，不能遮护。‘当时’即如此，正是这一段。‘交付’意即我受国王委托，把传达的任务交给陶工。」
Bodhisatto tassā kathaṃ sutvā ‘‘tvaṃ mā soci, ahaṃ rañño kathetvā tava yasaṃ paṭipākatikaṃ karissāmī’’ti taṃ samassāsetvā nagaraṃ pavisitvā bhuttapātarāso rañño santikaṃ gantvā kathaṃ samuṭṭhāpetvā ‘‘mahārāja, nanu tumhākaṃ asukā nāma oṭṭhibyādhi asukaṭṭhāne ca asukaṭṭhāne ca ure sallaṃ bandhitvā saṅgāmaṃ nitthari, asukadivasaṃ nāma gīvāya paṇṇaṃ bandhitvā pesitā yojanasataṃ agamāsi, tumhepissā mahantaṃ yasaṃ adattha, sā idāni kaha’’nti pucchi. ‘‘Tamahaṃ kumbhakārassa gomayaharaṇatthāya adāsi’’nti. Atha naṃ bodhisatto ‘‘ayuttaṃ kho, mahārāja, tumhākaṃ taṃ kumbhakārassa yānake yojanatthāya dātu’’nti vatvā rañño ovādavasena catasso gāthā abhāsi –
菩萨听闻后说：「你勿忧，我已代国王起誓，将为你处理你的威望。」说完带着众人进入城镇，成群结队地来到国王面前，起身陈述说：「大王啊，是否你的病痛名为‘寒冷’，以致肩部受伤，又在战争时背负铠甲，完成传送任务，疲惫的一日间用叶子缠绕脖子，行走百由旬，完成了派遣任务？你因此丧失了伟大的名声，现在名声在哪里呢？」国王答说：「这是我为陶工抢夺牛犊所做的。」菩萨便说：「大王啊，我将为你献上这一万车驾的价值。」随后遵从国王的指示说出了四句颂歌——
§101
101.
‘‘Yāvatāsīsatī poso, tāvadeva pavīṇati;
「只要涌现蓄积，就会完全成熟；……」
Atthāpāye jahanti naṃ, oṭṭhibyādhiṃva khattiyo.
摧毁目的者抛弃此物，犹如勇士弃疾患。
§102
102.
‘‘Yo pubbe katakalyāṇo, katattho nāvabujjhati;
过去曾造诸善根者，其目的未曾了知；
Atthā tassa palujjanti, ye honti abhipatthitā.
其义则显现于目的所向诸人。
§103
103.
‘‘Yo pubbe katakalyāṇo, katattho manubujjhati;
过去曾造诸善根者，其目的自能体悟；
Atthā tassa pavaḍḍhanti, ye honti abhipatthikā.
义利因此增长，因那些人是有所希求的。
§104
104.
‘‘Taṃ vo vadāmi bhaddante, yāvantettha samāgatā;
我告汝，尊者们，只要诸位聚集于此，
Sabbe kataññuno hotha, ciraṃ saggamhi ṭhassathā’’ti.
皆应心怀感恩，长久住于天上。
Tattha paṭhamagāthāya tāva attho – idhekacco aññāṇajātiko poso yāvatāsīsatī, yāva ‘‘idaṃ nāma me ayaṃ kātuṃ sakkhissatī’’ti paccāsīsati, tāvadeva taṃ purisaṃ pavīṇati bhajati sevati, tassa pana atthāpāye vaḍḍhiyā apagamane parihīnakāle taṃ nānākiccesu patthitaṃ posaṃ ekacce bālā imaṃ oṭṭhibyādhiṃ ayaṃ khattiyo viya jahanti.
此处第一偈文的义理是——有些人为着自己的无明而增长，长期习染，因为他们会断言“这是我应当完成的事”，正好是这些人投身完善、侍奉这人，然而当其利益消失、衰退、衰败时，这利益由于各种原因终将破灭，有些愚痴者如同患上疫病的士族一样放弃该利益。
Katakalyāṇoti parena attano katakalyāṇakammo. Katatthoti nipphāditakicco. Nāvabujjhatīti pacchāpi taṃ parena kataṃ upakāraṃ tassa jarājiṇṇakāle asamatthakāle na sarati, attanā dinnampi yasaṃ puna gaṇhāti. Palujjantīti bhijjanti nassanti. Ye honti abhipatthitāti ye keci atthā icchitā nāma honti, sabbe nassantīti dīpeti. Mittadubbhipuggalassa hi patthitapatthitaṃ aggimhi pakkhittabījaṃ viya nassati. Katattho manubujjhatīti katattho anubujjhati, ma-kāro byañjanasandhivasena gahito. Taṃ vo vadāmīti tena kāraṇena tumhe vadāmi. Ṭhassathāti kataññuno hutvā cirakālaṃ saggamhi dibbasampattiṃ anubhavantā patiṭṭhahissatha.
所谓良善业者者，谓他人为自己所作的良善业。所谓业果者，谓既成之业。不理解者，即后来其所受惠遇，于老迈、衰颓之时无力存之，自身所受之荣誉亦复不再。腐坏者，即腐烂、消亡。凡有所求者，谓诸欲之利，是皆终将消亡。此乃示现。恶友之家所托受、所为所托，如同散播的火种，终必毁灭。所作善果者能识其果义者是能理解业果，譬如因果标志合成。因此告汝。愿汝成为明了者，常住天界，享受长久无尽之神福。
Evaṃ mahāsatto rājānaṃ ādiṃ katvā sannipatitānaṃ sabbesaṃ ovādaṃ adāsi. Taṃ sutvā rājā oṭṭhibyādhiyā yasaṃ paṭipākatikaṃ akāsi. Bodhisattassa ca ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā saggaparāyaṇo ahosi.
如此，这位有大力量者，在众多聚集者中，为国王做了最初的教诲。国王听闻后，身患疟疾，却始终如法行事。菩萨依从教诲，实行施舍等善行，专心向往天道。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā oṭṭhibyādhi bhaddavatikā ahosi, rājā ānando, amacco pana ahameva ahosi’’nti.
世尊宣说此法后，引出本生故事，言曰：“当时疟疾恰好痊愈，国王名为安那陀，父亲却仍然在世。”
Daḷhadhammajātakavaṇṇanā catutthā. · 坚法本生注疏第四
[410] 5. Somadattajātakavaṇṇanā
[410] 5. 索马达塔本生故事释义
Yomaṃ pure paccuḍḍetīti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ mahallakaṃ ārabbha kathesi. So kirekaṃ sāmaṇeraṃ pabbājesi, sāmaṇero tassa upakārako hutvā tathārūpena rogena kālamakāsi. Mahallako tasmiṃ kālakate rodanto paridevanto vicarati. Taṃ disvā bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, asukamahallako sāmaṇerassa kālakiriyāya rodanto paridevanto vicarati, maraṇassatikammaṭṭhānarahito maññe’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa imasmiṃ mate rodiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
某日，世尊住于祇树给孤独园时，开始叙述一位年长者的故事。那人出家了一个沙玛内拉，沙玛内拉辅佐他，却被病痛所苦。年长者此时痛苦哭泣，走来走去。比库们见状在法会上讨论说：“朋友们，那不适的年幼者正在因病痛哭泣悲伤，想必他已不再有临死的准备。”世尊到来，问道：“现在你们为何聚集讨论此事呢？”被告知名号后，世尊说道：“不，诸比库，现在对这孩子而言，先前曾有此类哭泣。”于是世尊追忆过往，娓娓述说昔日之事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tāvatiṃsabhavane sakkattaṃ kāresi. Atheko kāsigāmavāsī brāhmaṇamahāsālo kāme pahāya himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā uñchācariyāya vanamūlaphalāphalehi yāpento vāsaṃ kappesi. Ekadivasaṃ phalāphalatthāya gato ekaṃ hatthichāpaṃ disvā attano assamaṃ ānetvā puttaṭṭhāne ṭhapetvā somadattotissa nāmaṃ katvā tiṇapaṇṇāni khādāpento paṭijaggi. So vayappatto mahāsarīro hutvā ekadivasaṃ bahuṃ bhojanaṃ gahetvā ajīrakena dubbalo ahosi. Tāpaso taṃ assamapade katvā phalāphalatthāya gato, tasmiṃ anāgateyeva hatthipotako kālamakāsi. Tāpaso phalāphalaṃ gahetvā āgacchanto ‘‘aññesu divasesu me putto paccuggamanaṃ karoti, ajja na dissati, kahaṃ nu kho gato’’ti paridevanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去，在巴拉那西，菩萨曾掌管婆罗门达特王国。后来，有一婆罗门大富长者，抛弃欲望，入喜马拉雅山区出家，于森林中以山果为食，度宿生活。一天，他为觅食，发现一只象牙，用左手将象牙取来，置于儿子处，名为索马达塔，供其食用草叶。他年迈体弱，一日摄取大量食物，无胃口变得虚弱。苦行者在象牙处停留，为获取山果，不久又借由象牙引发苦痛。苦行者带着果实返回，惆怅曰：“在未来数日，我子将来到此处，今日却不见，不知他往何处？”于是他心生痛苦，作首歌谣——
§105
105.
‘‘Yo maṃ pure paccuḍḍeti, araññe dūramāyato;
「有人从前追赶我，向森林深处远远而去；
So na dissati mātaṅgo, somadatto kuhiṃ gato’’ti.
那时我看不见那头象，竹枝子往哪里去了。」
Tattha pureti ito pure. Paccuḍḍetīti paccuggacchati. Araññe dūranti imasmiṃ nimmanusse araññe maṃ dūraṃ paccuḍḍeti. Āyatoti āyāmasampanno.
此中『从前』指远离这里的过去；『追赶』意为向前去追；『森林深处』指在现时这片圣教之森林中，远远向那方向追赶。我等『远』，即具足距离的意思。
Evaṃ paridevamāno āgantvā taṃ caṅkamanakoṭiyaṃ patitaṃ disvā gale gahetvā paridevamāno dutiyaṃ gāthamāha –
于是那人悲伤不已，来到这里，见那象木桩倒伏，便抓住象颈，悲伤地又诵第二偈曰——
§106
106.
‘‘Ayaṃ vā so mato seti, allasiṅgaṃva vacchito;
「这头象是我的，希望放弃懒散，像被斥责一般受到责罚；
Bhūmyā nipatito seti, amarā vata kuñjaro’’ti.
像大象倒在地上，那断然不死的样子。
Tattha ayaṃ vāti vibhāvanatthe vā-saddo. Ayameva so, na aññoti taṃ vibhāvento evamāha. Allasiṅganti māluvalatāya aggapavālaṃ. Vacchitoti chinno, gimhakāle majjhanhikasamaye tattavālikāpuline nakhena chinditvā pātito māluvalatāya aṅkuro viyāti vuttaṃ hoti. Bhūmyāti bhūmiyaṃ. Amarā vatāti mato vata, ‘‘amarī’’tipi pāṭho.
『此者』，乃是用以说明的『者』字。彼以『正是此者，非他』来说明之，故如此说。『嫩蔓尖』者，即茉莉藤蔓的顶端嫩芽。『已折断』者，即被截断——意谓如同茉莉藤蔓的嫩芽，在夏季正午时分，于炽热沙滩上以指甲折断而落下。『于地』者，即在地上。『死矣哉』者，即已死也；另有版本作『已死去』。
Tasmiṃ khaṇe sakko lokaṃ olokento taṃ disvā ‘‘ayaṃ tāpaso puttadāraṃ pahāya pabbajito, idāni hatthipotake puttasaññaṃ katvā paridevati, saṃvejetvā naṃ satiṃ paṭilabhāpessāmī’’ti tassa assamapadaṃ āgantvā ākāse ṭhitova tatiyaṃ gāthamāha –
彼时萨咖注视世间，见此方丈出家修道者舍弃家产，如来成佛后以象喻子，今号为象王，先作父子称号而悲悯，发觉此人怛然而惭愧，心存惭愧之意，遂从座上升起、立于空中，咏唱第三道偈曰——
§107
107.
‘‘Anagāriyupetassa , vippamuttassa te sato;
“不染尘垢者忆，清净解脱住，
Samaṇassa na taṃ sādhu, yaṃ petamanusocasī’’ti.
对修行人不悦目，伤痛鬼魂恸。”
Athassa vacanaṃ sutvā tāpaso catutthaṃ gāthamāha –
于是听闻其语，苦行者便诵第四偈曰——
§108
108.
‘‘Saṃvāsena have sakka, manussassa migassa vā;
“无论是在天界，抑或为人中王者，
Hadaye jāyate pemaṃ, taṃ na sakkā asocitu’’nti.
心中若生起爱恋之情，是不可哀叹的。”
Tattha migassa vāti imasmiṃ ṭhāne sabbepi tiracchānā ‘‘migā’’ti vuttā. Tanti piyāyitaṃ sattaṃ.
这里“狩猎者”（migassa）一词，在此处一切三恶道众生皆称为“狩猎者”，以此喻彼天人是爱护所爱之物。意在表达情爱所缚之执著。
Atha naṃ ovadanto sakko dve gāthā abhāsi –
然后，劝戒他者的萨咖天帝便说了两句偈语——
§109
109.
‘‘Mataṃ marissaṃ rodanti, ye rudanti lapanti ca;
『那些哭泣、悲伤我已死去之人，也同时哭喊哀号者，』
Tasmā tvaṃ isi mā rodi, roditaṃ moghamāhu santo.
『因此你们，圣者，不应哭泣，圣者们称颂哭泣是无益的。』
§110
110.
‘‘Kanditena have brahme, mato peto samuṭṭhahe;
『哭泣时，婆罗门献祭，已死之饿鬼觉醒，』
Sabbe saṅgamma rodāma, aññamaññassa ñātake’’ti.
『大家一起哭泣，彼此之间乃至亲属皆是如此。』
Tattha ye rudanti lapanti cāti brahme ye sattā rodanti paridevanti ca, sabbe te mataṃ, yo ca marissati, taṃ rodanti, tesaṃyeva evaṃ rodantānaṃ assusukkhanakālo natthi, tasmā tvaṃ isi mā rodi. Kiṃkāraṇā? Roditaṃ moghamāhu santo, paṇḍitā hi ‘‘roditaṃ nipphala’’nti vadanti. Mato petoti yadi esa petoti saṅkhyaṃ gato mato roditena samuṭṭhaheyya, evaṃ sante sabbepi mayaṃ samāgantvā aññamaññassa ñātake rodāma, kiṃ nikkammā acchāmāti.
在此，所有哭泣和喧哗的天众，凡是哭泣悲伤者，皆被视为感情受损，对他们将要死去的对象哀号。对于这些哀悼者来说，没有真正的安乐时光，因此你（修行者）不要哭泣。这是为什么呢？圣者们称哭泣是徒劳无益，智者称哭泣是无果之事。如果说被哀哭者是饥饿者，那么就像饥饿者去就食一般，哀哭是徒然产生的。如是，我们虽在世间共处，彼此为亲族，却依然相互哭泣，岂非自招忧苦？
Tāpaso sakkassa vacanaṃ sutvā satiṃ paṭilabhitvā vigatasoko assūni puñchitvā sakkassa thutivasena sesagāthā āha –
闻得萨咖（天帝）的话语，获得正念之后，愁苦消散，泪水止息，借由萨咖赞叹称誉，他作诗余韵而说——
§111
111.
‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
「我曾如火燃烧的圣者，仿佛煮锅中的火焰；
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
如水被流逝般凋零，将一切痛苦完全熄灭。
§112
112.
一一二。」
‘‘Abbahī vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ;
「真诚呀，我心中带来的箭矢，
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
是你为我除去的那远方痛苦——子女之忧。」
§113
113.
‘‘Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
「我是那沉默的箭矢，远离忧愁、无恙无染；
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna vāsavā’’ti.
听闻你的息怒，我不哀伤也不哭泣，萨咖天帝如此言说。」
Tā heṭṭhā vuttatthāyeva. Evaṃ sakko tāpasassa ovādaṃ datvā sakaṭṭhānameva gato.
以上即为所说之义。萨咖天帝如此劝导苦行人后，即前往萨卡特城。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā hatthipotako sāmaṇero ahosi, tāpaso mahallako, sakko pana ahameva ahosi’’nti.
师长兴起佛法宣说，将生生世世的故事并说：「昔时象驮童是沙玛内拉，是热心修行的少年，而天帝我则正是当时之人。」
Somadattajātakavaṇṇanā pañcamā. · 索玛达德本生注疏第五
[411] 6. Susīmajātakavaṇṇanā
六、柔顺生故事解说
Kāḷāni kesāni pure ahesunti idaṃ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi samaye bhikkhū dhammasabhāyaṃ nisīditvā dasabalassa nikkhamanaṃ vaṇṇayiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘anacchariyaṃ, bhikkhave, mayā dāni anekāni kappakoṭisatasahassāni pūritapāraminā mahābhinikkhamanaṃ, pubbepāhaṃ tiyojanasatike kāsiraṭṭhe rajjaṃ chaḍḍetvā nikkhantoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
曾有时节，过去头发黑色未生时，此师长栖于揭林林中，开始宏讲大出家之事。当时诸比库集会听法，叙述十方八大陆大出家的情况。师长来至，问诸比库说：「汝等浑身起立坐定，是不是为今次说法来集会？」答曰：「名为『此时』」。师长言：「诸比库，于我毫无疑异，我过去生生世世，无数劫亿千万劫，以饱满善行圆满大出家，曾于三由旬附近迦尸国舍弃王位而出。」遂引出过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa purohitassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, tassa jātadivaseyeva bārāṇasiraññopi putto jāyi. Tesaṃ nāmaggahaṇadivase mahāsattassa susīmakumāroti nāmaṃ akaṃsu, rājaputtassa brahmadattakumāroti. Bārāṇasirājā ‘‘puttena me saddhiṃ ekadivase jāto’’ti bodhisattaṃ āṇāpetvā dhātiyo datvā tena saddhiṃ ekato vaḍḍhesi. Te ubhopi vayappattā abhirūpā devakumāravaṇṇino hutvā takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgamiṃsu. Rājaputto uparājā hutvā bodhisattena saddhiṃ ekato khādanto pivanto nisīdanto sayanto pitu accayena rajjaṃ patvā mahāsattassa mahantaṃ yasaṃ datvā purohitaṭṭhāne taṃ ṭhapetvā ekadivasaṃ nagaraṃ sajjāpetvā sakko devarājā viya alaṅkato alaṅkataerāvaṇapaṭibhāgassa mattavaravāraṇassa khandhe nisīditvā bodhisattaṃ pacchāsane hatthipiṭṭhe nisīdāpetvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ akāsi. Mātāpissa ‘‘puttaṃ olokessāmī’’ti sīhapañjare ṭhatvā tassa nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā āgacchantassa pacchato nisinnaṃ purohitaṃ disvā paṭibaddhacittā hutvā sayanagabbhaṃ pavisitvā ‘‘imaṃ alabhantī ettheva marissāmī’’ti āhāraṃ pacchinditvā nipajji.
当时巴拉那城主婆罗门达特国主，作王时，菩萨作为其首席祭司之子，于吾岁出生。同日亦有巴拉那城王子诞生。菩萨之诞生日，名曰柔顺儿王子，乃王子婆罗门达特儿子。巴拉那王说：『我与儿同日生』，菩萨得意之师长赐于王子礼，二人一同成长。二人渐长貌美如天子，博学多闻，事事精通世间技艺。随后两人各自归隐退居。王子为副王，常与菩萨饮食共坐，执政事通达，以善德施与族人，安置菩萨于祭司所。王子一天布置城镇，饰以美奂，宛若天帝萨咖以诸宝装饰宫殿，腰束锦缎；肩披法衣，坐于象背之上，环绕城镇步行。母亲心念念：「若能目睹儿王，吾即死于此地。」母亲守于狮栏，观视城绕道之行，见儿子归来，持屈心愿，卧而入胎，以饮食终身。
Rājā mātaraṃ apassanto ‘‘kuhiṃ me mātā’’ti pucchitvā ‘‘gilānā’’ti sutvā tassā santikaṃ gantvā vanditvā ‘‘kiṃ amma, aphāsuka’’nti pucchi. Sā lajjāya na kathesi. So gantvā rājapallaṅke nisīditvā attano aggamahesiṃ pakkositvā ‘‘gaccha ammāya aphāsukaṃ jānāhī’’ti pesesi. Sā gantvā piṭṭhiṃ parimajjantī pucchi, itthiyo nāma itthīnaṃ rahassaṃ na niguhanti, sā tassā tamatthaṃ ārocesi. Itarāpi taṃ sutvā gantvā rañño ārocesi. Rājā ‘‘hotu, gaccha naṃ samassāsehi, purohitaṃ rājānaṃ katvā tassa taṃ aggamahesiṃ karissāmī’’ti āha. Sā āgantvā taṃ samassāsesi. Rājāpi purohitaṃ pakkosāpetvā etamatthaṃ ārocetvā ‘‘samma, mātu me jīvitaṃ dehi, tvaṃ rājā bhavissasi, sā aggamahesī, ahaṃ uparājā’’ti āha. So ‘‘na sakkā evaṃ kātu’’nti paṭikkhipitvā tena punappunaṃ yāciyamāno sampaṭicchi. Rājā purohitaṃ rājānaṃ, mātaraṃ aggamahesiṃ kāretvā sayaṃ uparājā ahosi.
王见母亲，问：「我母何方？」闻答曰：「病卧」，王即前往拜见，问：「母亲，何故寡言？」母羞涩不语。王回座卧榻，吩咐祭司大臣说：「去知母亲之病状。」女祭司隐秘设法，告知母亲实情。闻者多次进知国王，王曰：「好，速去医治。」赐祭司为王之母行医，亲自担任副王。
Tesaṃ samaggavāsaṃ vasantānaṃ aparabhāge bodhisatto agāramajjhe ukkaṇṭhito kāme pahāya pabbajjāya ninnacitto kilesaratiṃ anallīyanto ekakova tiṭṭhati, ekakova nisīdati, ekakova sayati, bandhanāgāre baddho viya pañjare pakkhittakukkuṭo viya ca ahosi. Athassa aggamahesī ‘‘ayaṃ rājā mayā saddhiṃ nābhiramati, ekakova tiṭṭhati nisīdati seyyaṃ kappeti, ayaṃ kho pana daharo taruṇo, ahaṃ mahallikā, sīse me palitāni paññāyanti, yaṃnūnāhaṃ ‘sīse te deva, ekaṃ palitaṃ paññāyatī’ti musāvādaṃ katvā ekenupāyena rājānaṃ pattiyāpetvā mayā saddhiṃ abhiramāpeyya’’nti cintetvā ekadivasaṃ rañño sīse ūkā vicinantī viya hutvā ‘‘deva, mahallakosi jāto, sīse te ekaṃ palitaṃ paññāyatī’’ti āha. ‘‘Tena hi bhadde, etaṃ palitaṃ luñjitvā mayhaṃ hatthe ṭhapehī’’ti. Sā tassa sīsato ekaṃ kesaṃ luñjitvā attano sīse palitaṃ gahetvā ‘‘idaṃ te, deva, palita’’nti tassa hatthe ṭhapesi. Bodhisattassa taṃ disvāva bhītatasitassa kañcanapaṭṭasadisā nalāṭā sedā mucciṃsu.
诸人共居时节末，菩萨愤懑不安，离欲生疲惫意，欲弃世俗入家外，且非纯处，独自伫立，或坐，或卧，形同囚笼，犹若牢狱被缚。副王母亲心思：「此王与我共处不调，常单独立坐卧卧，所谓少年年少，妾女心有所惑，谎言说：头顶有秃，巧设计谋，令国王宠爱我，以促合意。」一日在国王头顶拨查秃处，呼天神说道：「圣者，此少年，头顶有秃污。」神回答：「如是，好将污秃拔取，持于手中。」祭司从其头发中拔有秃毛，持给国王言：「此秃乃污也。」菩萨见而惊恐，头上金饰之孔隙遂开。
So attānaṃ ovadanto ‘‘susīma, tvaṃ daharo hutvā mahallako jāto, ettakaṃ kālaṃ gūthakalale nimuggo gāmasūkaro viya kāmakalale nimujjitvā taṃ kalalaṃ jahituṃ na sakkosi, nanu kāme pahāya himavantaṃ pavisitvā pabbajitvā brahmacariyavāsassa te kālo’’ti cintetvā paṭhamaṃ gāthamāha –
于是自劝曰：「好啊，汝年幼时生为成人，在长久的迷惘沉沦中，犹如陷入污秽泥潭者，亦如沉没于欲海中者，不能舍弃那污秽之境，岂非因未离欲而未能进入雪山般清净的境地，未出家修习梵行之时乎？」思惟此义后，出第一偈曰——
§114
114.
‘‘Kāḷāni kesāni pure ahesuṃ, jātāni sīsamhi yathāpadese;
『昔日我头发乌黑，诞生于头部适所；
Tānajja setāni susīma disvā, dhammaṃ cara brahmacariyassa kālo’’ti.
如今见其已白，苏悉摩啊，是修习梵行的时刻。』
Tattha yathāpadeseti tava sīse tasmiṃ tasmiṃ kesānaṃ anurūpe padese ito pubbe kāḷāni bhamarapattavaṇṇāni kesāni jātāni ahesunti vadati. Dhammaṃ carāti dasakusalakammapathadhammaṃ carāti attānameva āṇāpeti. Brahmacariyassāti methunaviratiyā te kāloti attho.
此中“如其适所”者，谓如汝头上各处，此中各头发以往皆为黑，今已生白发，是说也。所谓“修习法”，是自我立誓行十善业道之梵行。所谓“梵行”，意指持守不杀生等断欲之行为。
Evaṃ bodhisattena brahmacariyavāsassa guṇe vaṇṇite itarā ‘‘ahaṃ ‘imassa lagganaṃ karissāmī’ti vissajjanameva kari’’nti bhītatasitā ‘‘idānissa apabbajjanatthāya sarīravaṇṇaṃ vaṇṇayissāmī’’ti cintetvā dve gāthā abhāsi –
如是，佛陀菩萨称赞持守梵行之善德光明，复有他人谓：『我当作其开端』而自赞，因恐怖愧惭，思惟曰：『今为出家故当描写其形貌』而生二偈说——
§115
115.
‘‘Mameva deva palitaṃ na tuyhaṃ, mameva sīsaṃ mama uttamaṅgaṃ;
『这是属于我而非属于你的天人，我的头颅乃我最尊贵之部分；』
‘Atthaṃ karissa’nti musā abhāṇiṃ, ekāparādhaṃ khama rājaseṭṭha.
『“你要成就其义”这话乃虚妄无理之言，一次过失须获宽恕，尊王啊。』
§116
116.
‘‘Daharo tuvaṃ dassaniyosi rāja, paṭhamuggato hoti yathā kaḷīro;
『年少者啊，你为人所瞻仰为国王，初出茅庐时如同小滴水；』
Rajjañca kārehi mamañca passa, mā kālikaṃ anudhāvī janindā’’ti.
『你应缚住王绳，也当顾念于我，切莫因时光易逝而追逐万民啊。』
Tattha mameva sīsanti mameva sīse sañjātaṃ palitanti dīpeti. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Atthanti attano vuḍḍhiṃ karissāmīti musā kathesiṃ. Ekāparādhanti. Imaṃ mayhaṃ ekaṃ aparādhaṃ. Paṭhamuggatoti paṭhamavayena uggato. Hohīti hosi, paṭhamavaye patiṭṭhitosīti attho. ‘‘Hosī’’tiyeva vā pāṭho. Yathā kaḷīroti yathā siniddhachavitaruṇakaḷīro mandavāterito ativiya sobhati, evarūposi tvanti dasseti. ‘‘Paṭhamuggato hotī’’tipi pāṭho, tassattho – yathā paṭhamuggato taruṇakaḷīro dassanīyo hoti, evaṃ tvampi dassanīyoti. Mamañca passāti mamañca olokehi, mā maṃ anāthaṃ vidhavaṃ karohīti attho. Kālikanti brahmacariyacaraṇaṃ nāma dutiye vā tatiye vā attabhāve vipākadānato kālikaṃ nāma, rajjaṃ pana imasmiṃyeva attabhāve kāmaguṇasukhuppādanato akālikaṃ, so tvaṃ imaṃ akālikaṃ pahāya mā kālikaṃ anudhāvīti vadati.
那里，自己的头发属于自己，自己的头皮也是自己所生长，自己所脱落，自己显现的。其他方面则是自己的业力所支配。他妄言说，我会成就自己的利益。这是两种过失。其一是“我”的一过失，意即“初生者”是指第一个身体成长起来的状态。“霍吠”意为存在，表明“处于第一生者之时”的含义。用词“霍西”也是一种读法。比喻如黑油瓶中苍黑的青涩油，虽浑浊但极其光彩照人，如此的样子被显现出来。同样有“初生者是存在的”一读，其意是指如同初生的青涩油那样可被看见，也是应当显现的。自己可以看见，也能用眼观察它，不要使我孤立无援、寂寞无依。所谓“黑油”指的是在修行生活中第二或第三阶段因业报而成熟的黑色体质，而世俗之界中本质为快乐感受的各种暗色为非时令变，更应舍弃此非正时的俗色而求正时令的觉悟色彩。师曰当舍此非时之色，不要追求这个黑油模样。
Bodhisatto tassā vacanaṃ sutvā ‘‘bhadde, tvaṃ bhavitabbamevetaṃ kathaṃ kathesi, pariṇamante hi mama vaye imehi kāḷakesehi parivattetvā sāṇavākasadisehi paṇḍarehi bhavitabbaṃ. Ahañhi nīluppalādikusumadāmasadisakumārānaṃ kañcanarūpapaṭibhāgānaṃ uttamayobbanavilāsasampattānaṃ khattiyakaññādīnaṃ vaye pariṇamante jaraṃ pattānaṃ vevaṇṇiyañceva sarīrabhaṅgañca passāmi. Evaṃ vipattipariyosānovesa bhadde, jīvaloko’’ti vatvā upari buddhalīḷāya dhammaṃ desento gāthādvayamāha –
菩萨听闻她的话后说：“善哉善哉，你所应当成为的正是如此。年老之时，应当转变于此类黑色之时，变成有斑点暗黄色的样子。我看见如蓝莲花等花中间色彩，显现如金色光泽般的青年贵族女子的容颜，在年老时偏染斑驳形状，身躯破损凋残。我见老人之身貌沧桑斑驳的情况，世间众生正处于这样苦难变化漫延的轮回之中啊。”说毕，在佛陀戏谑的教化中，作唱以双句偈言诠释此理——
§117
117.
‘‘Passāmi vohaṃ dahariṃ kumāriṃ, sāmaṭṭhapassaṃ sutanuṃ sumajjhaṃ;
我见一位可爱的年轻少女，身处佛法之中，含蓄稳重，清净端庄；
Kāḷappavāḷāva pavellamānā, palobhayantīva naresu gacchati.
就如同织布机中紧扯的纱线，艳丽地穿梭于人群中，欲念蠢动一般。
§118
118.
‘‘Tamena passāmiparena nāriṃ, āsītikaṃ nāvutikaṃva jaccā;
‘借着那妇人的宁静端庄，如同乘船航行八十九天般；
Daṇḍaṃ gahetvāna pavedhamānaṃ, gopānasībhoggasamaṃ caranti’’nti.
手持权杖缓步前行，行迹如同守卫首领般’；
Tattha voti nipātamattaṃ. Sāmaṭṭhapassanti sammaṭṭhapassaṃ. Ayameva vā pāṭho, sabbapassesu maṭṭhachavivaṇṇanti attho. Sutanunti sundarasarīraṃ. Sumajjhanti susaṇṭhitamajjhaṃ. Kāḷappavāḷāva pavellamānāti yathā nāma taruṇakāle susamuggatā kāḷavallī pavāḷā vā hutvā mandavāteritā ito cito ca pavellati, evaṃ pavellamānā itthivilāsaṃ dassayamānā kumārikā palobhayantīva naresu gacchati. Samīpatthe bhummavacanaṃ, purisānaṃ santike te purise kilesavasena palobhayantī viya gacchati.
这里的意思仅是终结语。读者专注于整体理解。此处的词句可视为整体通顺连贯，意旨明确。‘Sutanun’ti指美丽的形体。‘Sumajjhanti susaṇṭhitamajjhaṃ’意为端正安定于中心位置。‘Kāḷappavāḷāva pavellamānāti’比喻如同青春期树苗生出嫩芽，嫩枝随风轻微摇摆。不定方向的轻微摇动，就似初发育时覆盖的嫩芽细枝，随风缓缓晃动。比喻少女衣着轻薄展现娇媚，像年轻嫩枝随风摇曳，展现女性风姿。‘Samīpatthe bhummavacanaṃ’意谓近在眼前像土地上的话。男子近旁，她像被烦恼所迷惑而生出渴望般地临近男子活动。
Tamena passāmiparena nārinti tamenaṃ nāriṃ aparena samayena jaraṃ pattaṃ antarahitarūpasobhaggappattaṃ passāmi. Bodhisatto hi paṭhamagāthāya rūpe assādaṃ kathetvā idāni ādīnavaṃ dassento evamāha. Āsītikaṃ nāvutikaṃva jaccāti asītisaṃvaccharaṃ vā navutisaṃvaccharaṃ vā jātiyā. Gopānasībhoggasamanti gopānasīsamaṃ bhoggaṃ, gopānasīākārena bhaggasarīraṃ onamitvā naṭṭhakākaṇikaṃ pariyesantiṃ viya caramānanti attho. Kāmañca bodhisattena daharakāle disvā puna nāvutikakāle diṭṭhapubbā nāma natthi, ñāṇena diṭṭhabhāvaṃ sandhāya panetaṃ vuttaṃ.
借着那妇人的宁静端庄，我看到她容貌因岁月侵蚀而失去原有光彩，肤色衰老而不美丽。菩萨在最初赞歌中讲述对形色的喜爱，如今指出其本质为无常。‘八十九天’指生涯八十九年。‘Gopānasībhoggasamaṃ’the意思是如同持有权杖的守卫，奔走搜寻猎物，形容其姿态举止恰似手持权杖的守卫巡游一般。菩萨在幼年看见此女，到其八十九岁时之前未见其身影，凭借智慧见知其真相。
Iti mahāsatto imāya gāthāya rūpassa ādīnavaṃ dassetvā idāni agāramajjhe attano anabhiratiṃ pakāsento gāthādvayamāha –
于是伟大菩萨借此偈语指出形色的无常，现于屋内显露对自身无喜爱之情，继而吟诵两句偈语——
§119
119.
‘‘Sohaṃ tamevānuvicintayanto, eko sayāmi sayanassa majjhe;
『我独自默思彼境，唯我一人卧于卧榻之间；』
‘Ahampi evaṃ’ iti pekkhamāno, na gahe rame brahmacariyassa kālo.
『我也是如此』思惟时，感觉修行生活之时不宜住家欢娱。
§120
120.
‘‘Rajjuvālambanī cesā, yā gehe vasato rati;
『借绳索为凭依者，是居家生活中所贪乐；』
Etampi chetvāna vajanti dhīrā, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyā’’ti.
『断除此者，智者舍离欲乐不挂碍自在游行。』
Tattha sohanti so ahaṃ. Tamevānuvicintayantoti tameva rūpānaṃ assādañca ādīnavañca cintento. Evaṃ iti pekkhamānoti ‘‘yathā esā pariṇatā, ahampi jaraṃ patto bhaggasarīro bhavissāmī’’ti pekkhamāno. Na gahe rameti gehe na ramāmi. Brahmacariyassa kāloti bhadde, brahmacariyassa me kālo, tasmā pabbajissāmīti dīpeti.
此中『他们独自思惟我』，乃指专心思惟自他色之感触及其染污之忧患。『如此思惟』是指『如彼转熟者，我必将生老病死之躯体』之省察。『不乐居家』者，谓不于家中游乐之意。『修行生活之期』谓良善者吾修行期间故。由此生起『我当出家』之决意，乃发心之灯炬也。
Rajjuvālambanī cesāti ca-kāro nipātamatto, ālambanarajju viya esāti attho. Katarā? Yā gehe vasato rati, yā gehe vasantassa rūpādīsu ārammaṇesu kāmaratīti attho. Iminā kāmānaṃ appassādataṃ dasseti. Ayaṃ etthādhippāyo – yathā gilānassa manussassa attano balena parivattituṃ asakkontassa ‘‘imaṃ ālambitvā parivatteyyāsī’’ti ālambanarajjuṃ bandheyyuṃ, tassa taṃ ālambitvā parivattantassa appamattakaṃ kāyikacetasikasukhaṃ bhaveyya, evaṃ kilesāturānaṃ sattānaṃ vivekasukhavasena parivattituṃ asakkontānaṃ agāramajjhe ṭhapitāni kāmaratidāyakāni rūpādīni ārammaṇāni tesaṃ kilesapariḷāhakāle methunadhammapaṭisevanavasena tāni ārabbha parivattamānānaṃ kāyikacetasikasukhasaṅkhātā kāmarati nāma taṃ muhuttaṃ uppajjamānā appamattikā hoti, evaṃ appassādā kāmāti. Etampi chetvānāti yasmā pana bahudukkhā kāmā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo, tasmā taṃ ādīnavaṃ sampassamānā paṇḍitā etampi rajjuṃ chetvā gūthakūpe nimuggapuriso taṃ pajahanto viya anapekkhino etaṃ appamattakaṃ bahudukkhaṃ kāmasukhaṃ pahāya vajanti, nikkhamitvā manoramaṃ pabbajjaṃ pabbajantīti.
所谓以绳索依靠，是指对事物产生的依赖，正如依靠绳索一样。此处的「依靠」是指在家居生活中，因对家宅中种种形相等诸法生起的爱欲。此义表示爱欲若因外缘没有获得满足，即显露其不足。此乃以喻即如病人无力自行翻身，便必须借助绳索帮助翻身一样，爱欲强盛者因烦恼所缠缚，不能自转者，依赖于置于无家之地的诸色身外境，以此色境生爱欲。那些烦恼狠毒的众生，因不能靠自己的力量转动，就仿佛病人抓住绳索轻轻翻身，会感受身心的轻安。如此，当他们体验如是的身心之乐时，便短暂地产生爱欲的生起，即所谓短暂的爱欲显现。若能斩断此绳索，因爱欲带来诸多苦难和危险甚重，智者因见此危险，如同潜入井中的人决心舍弃此绳，就会毫不顾惜地放弃这短暂而多苦的爱欲之乐，出离世间，行出家道，趣向出家修行之路。
Evaṃ mahāsatto kāmesu assādañca ādīnavañca dassento buddhalīḷāya dhammaṃ desetvā sahāyaṃ pakkosāpetvā rajjaṃ paṭicchāpetvā ñātimittasuhajjānaṃ rodantānaṃ paridevantānameva sirivibhavaṃ chaḍḍetvā himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānābhiññaṃ nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
如是，这位广大圣者示现对色欲的断除与其危险，施演佛陀的戏剧性化法，宣讲法义，并等教育助手，筑起牢固的网罗，令亲属伙伴亲友哭泣悲伤，放弃荣华富贵，迈入喜入喜舍，出家去往喜愿之山，修习禅定通达解脱，归趣梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā bahū jane amatapānaṃ pāyetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā aggamahesī rāhulamātā ahosi, sahāyarājā ānando, susīmarājā pana ahameva ahosi’’nti.
师尊承接此法教导，阐扬真实不虚，令众生饮用不死甘露，述说生死因缘诸本事迹——当时至尊夫人罗睺罗之母成就，辅助国王阿难，以及王子苏悉摩的故事等。
Susīmajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 苏西玛本生注疏第六
[412] 7. Koṭasimbalijātakavaṇṇanā
[412] 七、果实梁王传记注释
Ahaṃ dasasataṃbyāmanti idaṃ satthā jetavane viharanto kilesaniggahaṃ ārabbha kathesi. Vatthu pana pānīyajātake (jā. 1.11.59 ādayo) āvi bhavissati. Idhāpi satthā antokoṭisanthāre kāmavitakkābhibhūte pañcasate bhikkhū disvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā ‘‘bhikkhave, āsaṅkitabbayuttakaṃ nāma āsaṅkituṃ vaṭṭati, kilesā nāma vaḍḍhantā vane nigrodhādayo viya rukkhaṃ, purisaṃ bhañjanti, teneva pubbepi koṭasimbaliyaṃ nibbattadevatā ekaṃ sakuṇaṃ nigrodhabījāni khāditvā attano rukkhassa sākhantare vaccaṃ pātentaṃ disvā ‘ito me vimānassa vināso bhavissatī’ti bhayappattā ahosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
我因十万个缘故，于正法寺中游住，开始作除烦恼教诲。水时相关缘起事迹将应显现。此时师尊于终结大集会之时，见五百比库被色欲念所战，便号召僧众集会，说：「比库们，名为应当放弃的念头，终将不得安宁，因烦恼渐长，如同林间之树木，破坏树干，正如先前发生的果实梁树神故事：有一只鹫鸟啄食无花果子，看见果实自树枝上落下，心生惧怕，预言‘我这幢阁楼即将损毁’。」说此旧事而引发叹息。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto koṭasimbaliyaṃ rukkhadevatā hutvā nibbatti. Atheko supaṇṇarājā diyaḍḍhayojanasatikaṃ attabhāvaṃ māpetvā pakkhavātehi mahāsamudde udakaṃ dvidhā katvā ekaṃ byāmasahassāyāmaṃ nāgarājānaṃ naṅguṭṭhe gahetvā mukhenassa gahitagocaraṃ chaḍḍāpetvā koṭasimbaliṃ sandhāya vanamatthakena pāyāsi. Nāgarājā ‘‘olambento attānaṃ mocessāmī’’ti nigrodharukkhe bhogaṃ pavesetvā nigrodhaṃ veṭhetvā gaṇhi. Supaṇṇarañño mahābalatāya nāgarājassa ca mahāsarīratāya nigrodharukkho samugghāṭaṃ agamāsi. Nāgarājā neva rukkhaṃ vissajjesi, supaṇṇarājā saddhiṃ nigrodharukkhena nāgarājānaṃ gahetvā koṭasimbaliṃ patvā nāgarājānaṃ khandhapiṭṭhe nipajjāpetvā udaramassa phāletvā nāgamedaṃ khāditvā sesakaḷevaraṃ samudde vissajjesi. Tasmiṃ pana nigrodhe ekā sakuṇikā atthi, sā nigrodharukkhe vissaṭṭhe uppatitvā koṭasimbaliyā sākhantare nisīdi. Rukkhadevatā taṃ disvā ‘‘ayaṃ sakuṇikā mama rukkhakkhandhe vaccaṃ pātessati, tato nigrodhagaccho vā pilakkhagaccho vā uṭṭhahitvā sakalarukkhaṃ ottharitvā gacchissati, atha me vimānaṃ nassissatī’’ti bhītatasitā pavedhi. Tassā pavedhantiyā koṭasimbalīpi yāva mūlā pavedhi. Supaṇṇarājā taṃ pavedhamānaṃ disvā kāraṇaṃ pucchanto dve gāthā abhāsi –
昔日在巴拉那西，菩萨世尊正当建造王宫时，果实梁树神化作树神形象显现。某日有一大金翅鸟王，展开威仪，飞至大海，将海水一分为二，取下一条千肘长的龙王尾巴，嘴中扔掉所持食物，降落在果实梁树，此龙王誓言「依附我便得自由」，展开树下之食物，守护果实梁树。金翅鸟王以强大能量与生命力，掘开与龙王缠绕的果实梁树。龙王既不放松树体，金翅鸟王携带龙王腾空跌落果实梁树，压于其身下，将龙王腹部掠食后，遗体沉入海中。然而此果实梁树上，有一只鸟儿，在树中部出生，栖息于此树枝上。树神见此鸟将树枝摇动，预见有若“虎树”或“木犀树”等之类的树种来临，将令众树同时动摇，导致樊篱建筑毁坏，毅然生惧怕，将此鸟驱逐。此时被驱逐的果实梁树也被带至根部。金翅鸟王见其摇动，问其原因，并唱诵两句歌谣——
§121
121.
一百二十一。
‘‘Ahaṃ dasasataṃbyāmaṃ, uragamādāya āgato;
『我带着一百条蛇，捕来此处；
Tañca mañca mahākāyaṃ, dhārayaṃ nappavedhasi.
你却不抓住这条大身躯的蛇，而任它逃脱。』
§122
122.
一百二十二。
‘‘Athimaṃ khuddakaṃ pakkhiṃ, appamaṃsataraṃ mayā;
『现在这只小小的鸟儿，由我细心守护；
Dhārayaṃ byathasi bhītā, kamatthaṃ koṭasimbalī’’ti.
你害怕恐惧，不敢抓住，所图为何、为何空虚？』
Tattha dasasataṃbyāmanti sahassabyāmamattāyāmaṃ. Uragamādāya āgatoti evaṃ mahantaṃ uragaṃ ādāya idha āgato. Tañca mañcāti tañca uragaṃ mañca. Dhārayanti dhārayamānā. Byathasīti kampasi. Kamatthanti kiṃ atthaṃ, kena kāraṇenāti pucchati, kaṃ vā atthaṃ sampassamānātipi attho. Koṭasimbalīti rukkhanāmena devaputtaṃ ālapati. So hi simbalirukkho khandhasākhamahantatāya koṭasimbalināmaṃ labhati, tasmiṃ adhivatthadevaputtassapi tadeva nāmaṃ.
此处云「十万二千」表示数量大小。爬行动物被称为此处来的。所谓「拿来巨大的爬行动物」者，指的是带到此处的大型爬行动物。『那』是指床榻，『爬行动物』为蛇类，因此此处指床榻就是用爬行动物制成。它们被牢固地支撑着不动。『痛苦』即战栗不安。有人问「其意义为何、缘由为何？」，意在探询有没有其他深远的含义。在树名为「大叶榕」的树下，有天子在述说称其为「大叶榕」。因为大叶榕为树干截面的巨大者，所以得名「大叶榕」，这一称谓甚至为树的守护天子所证受。
Athassa kāraṇaṃ kathento devaputto catasso gāthā abhāsi –
后来护树天子说明其缘故，说出了四句偈语——
§123
123.
‘‘Maṃsabhakkho tuvaṃ rāja, phalabhakkho ayaṃ dijo;
「吃肉的是你，国王；吃果的是这乳猴；
Ayaṃ nigrodhabījāni, pilakkhudumbarāni ca;
这就是无花果种子，还有小鹰爪树；
Assatthāni ca bhakkhitvā, khandhe me ohadissati.
吃了这些食物，我的身体将会壮硕。」
§124
124.
‘‘Te rukkhā saṃvirūhanti, mama passe nivātajā;
这些树木高耸，我见这间风无可避，
Te maṃ pariyonandhissanti, arukkhaṃ maṃ karissare.
它们将把我环绕，将造无树之处为树。
§125
125.
‘‘Santi aññepi rukkhā se, mūlino khandhino dumā;
还有别的树木，根断枝枯，
Iminā sakuṇajātena, bījamāharitā hatā.
被这只鸟生下，种子被带走，已被杀灭。
§126
126.
一百二十六。
‘‘Ajjhārūhābhivaḍḍhanti, brahantampi vanappatiṃ;
『树木由根基而生长，森林之主亦然；
Tasmā rāja pavedhāmi, sampassaṃnāgataṃ bhaya’’nti.
因此我告知王者，集聚而来的恐怖现前。』
Tattha ohadissatīti vaccaṃ pātessati. Te rukkhāti tehi bījehi jātā nigrodhādayo rukkhā. Saṃvirūhantīti saṃviruhissanti vaḍḍhissanti. Mama passeti mama sākhantarādīsu. Nivātajāti mama sākhāhi vātassa nivāritattā nivāte jātā. Te maṃ pariyonandhissantīti ete evaṃ vaḍḍhitā maṃ pariyonandhissantīti ayametthādhippāyo. Karissareti athevaṃ pariyonandhitvā maṃ arukkhameva karissanti sabbaso bhañjissanti. Rukkhā seti rukkhā. Mūlino khandhinoti mūlasampannā ceva khandhasampannā ca. Dumāti rukkhavevacanameva. Bījamāharitāti bījaṃ āharitvā. Hatāti aññepi imasmiṃ vane rukkhā vināsitā santi. Ajjhārūhābhivaḍḍhantīti nigrodhādayo rukkhā ajjhārūhā hutvā mahantampi aññaṃ vanappatiṃ atikkamma vaḍḍhantīti dasseti. Ettha pana vane pati, vanassa pati, vanappatīti tayopi pāṭhāyeva. Rājāti supaṇṇaṃ ālapati.
此处语义须加以详释。所谓树木，乃由种子生出之无患树等诸树也。所谓长高，意即它们将生长、发展。我见谓我支干根梢等处。风至则由我枝梢阻挡，风受到阻止。它们将包围我、环绕我，因此经上有此义：这些树长成后将包围我。此即此方之偏正见。虽如此包围，我将断之，如同敌军将我大树彻底砍伐一般。所谓树即树也，意指其生有根茎，亦行成诸蕴汇聚之体。愚蠢者以树语称之。采种子意谓采其种子。并非此林中之树被砍除即全无，只是有些树被毁灭。言树木由根基慢慢长高，诸无患树等长成后，虽然各自森林之主，仍越过彼森，继续增长。此处林中之主、森林之主、森林之王，三名同义转写。所谓王者，指神鸟飞语说。
Rukkhadevatāya vacanaṃ sutvā supaṇṇo osānagāthamāha –
听闻树神言语后，神鸟苏攀说出鬼神咒曰：
§127
127.
一百二十七。
‘‘Saṅkeyya saṅkitabbāni, rakkheyyānāgataṃ bhayaṃ;
『应当思虑、应当谨慎，守护未来的恐怖』；
Anāgatabhayā dhīro, ubho loke avekkhatī’’ti.
『勇者对未来的恐怖，既观察此世又观彼世』。
Tattha anāgataṃ bhayanti pāṇātipātādīhi viramanto diṭṭhadhammikampi samparāyikampi anāgataṃ bhayaṃ rakkhati nāma, pāpamitte veripuggale ca anupasaṅkamanto anāgatabhayaṃ rakkhati nāma. Evaṃ anāgataṃ bhayaṃ rakkheyya. Anāgatabhayāti anāgatabhayakāraṇā taṃ bhayaṃ passanto dhīro idhalokañca paralokañca avekkhati oloketi nāma.
这里所谓未来的恐怖，是指那些远离杀生等恶行、守护已见之法及依止修法的人，因此守护未来的恐怖；又亦指远离恶友恶人而不接近之人，因此守护未来的恐怖。应当如此守护未来的恐怖。谓守护未来恐怖者，是由观察恐怖因缘者—勇者—观察此世与彼世而远观称义。
Evañca pana vatvā supaṇṇo attano ānubhāvena taṃ pakkhiṃ tamhā rukkhā palāpesi.
如此说道之后，金翅鸟以其神力，将那蛟龙并树枝托起。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘āsaṅkitabbayuttakaṃ āsaṅkituṃ vaṭṭatī’’ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne pañcasatā bhikkhū arahattaphale patiṭṭhahiṃsu.
佛陀讲说此法后，说：『有诸不应忧虑者，应当断除忧虑』，宣说真理，解释生死因果故事。故事结束时，有五百比库们得证阿拉汉果。
Tadā supaṇṇarājā sāriputto ahosi, rukkhadevatā pana ahameva ahosinti.
那时金翅鸟王是沙利佛长老，树神自己说：『我正是树神』。
Koṭasimbalijātakavaṇṇanā sattamā. · 《尖顶木棉树本生》注释第七。
[413] 8. Dhūmakārijātakavaṇṇanā
〔413〕第八章 烟尘生本生故事解说
Rājāapucchi vidhuranti idaṃ satthā jetavane viharanto kosalarañño āgantukasaṅgahaṃ ārabbha kathesi. So kira ekasmiṃ samaye paveṇiāgatānaṃ porāṇakayodhānaṃ saṅgahaṃ akatvā abhinavāgatānaṃ āgantukānaññeva sakkārasammānaṃ akāsi. Athassa paccante kupite yujjhanatthāya gatassa ‘‘āgantukā laddhasakkārā yujjhissantī’’ti porāṇakayodhā na yujjhiṃsu, ‘‘porāṇakayodhā yujjhissantī’’ti āgantukāpi na yujjhiṃsu. Corā rājānaṃ jiniṃsu. Rājā parājito āgantukasaṅgahadosena attano parājitabhāvaṃ ñatvā sāvatthiṃ paccāgantvā ‘‘kiṃ nu kho ahameva evaṃ karonto parājito, udāhu aññepi rājāno parājitapubbāti dasabalaṃ pucchissāmī’’ti bhuttapātarāso jetavanaṃ gantvā sakkāraṃ katvā satthāraṃ vanditvā tamatthaṃ pucchi. Satthā ‘‘na kho, mahārāja, tvameveko, porāṇakarājānopi āgantukasaṅgahaṃ katvā parājitā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
国王向维陀询问说：『世尊住在揭德林时，王领王萨拉国王发动对外来入侵者的征讨，并将旧有疆场中未曾整合的部众联合起来。然而，新到的入侵者之间只有相互的尊敬礼遇而未曾结盟。敌军在一旁恼怒，欲争斗，旧有军队与新入侵者互相不肯开战，旧军不战，新军亦不战。后有盗贼攻破国王。国王战败后，因恨敌军联合反败，知晓自己战败，便回到舍卫城，思惟说：『莫非我自己独自作此事而败吗？还是其他国王在战败之前也曾如此？』于是他携众走到揭德林，恭敬礼拜世尊并询问其义。世尊说：『大王，你并非单独一人，旧有国王也曾在组建外来联军时战败。』你所请求的，我业已告知你过去的事。」
Atīte kururaṭṭhe indapatthanagare yudhiṭṭhilagotto dhanañcayo nāma korabyarājā rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto tassa purohitakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā indapatthaṃ paccāgantvā pitu accayena purohitaṭṭhānaṃ labhitvā rañño atthadhammānusāsako ahosi, vidhurapaṇḍitotissa nāmaṃ kariṃsu. Tadā dhanañcayarājā porāṇakayodhe agaṇetvā āgantukānaññeva saṅgahaṃ akāsi. Tassa paccante kupite yujjhanatthāya gatassa ‘‘āgantukā jānissantī’’ti neva porāṇakā yujjhiṃsu, ‘‘porāṇakā yujjhissantī’’ti na āgantukā yujjhiṃsu. Rājā parājito indapatthameva paccāgantvā ‘‘āgantukasaṅgahassa katabhāvena parājitomhī’’ti cintesi. So ekadivasaṃ ‘‘kiṃ nu kho ahameva āgantukasaṅgahaṃ katvā parājito, udāhu aññepi rājāno parājitapubbā atthīti vidhurapaṇḍitaṃ pucchissāmī’’ti cintetvā taṃ rājupaṭṭhānaṃ āgantvā nisinnaṃ tamatthaṃ pucchi. Athassa taṃ pucchanākāraṃ āvikaronto satthā upaḍḍhaṃ gāthamāha –
过去，在古鲁国的因陀跋陀城，战地领主称为犍陀王者（Kora barya），建立王国。彼时菩提萨埵出身于该国祭司之家，年迈聪慧，精通各类技艺，回到因陀跋陀后，因父亲亡故，继承祭司职务，成为王的内政导师，名为维陀博学者。此时该财主王不集结旧有军队，却单独联合外来入侵军。对此，彼必将入侵者相互争斗，然后旧军与入侵军互不发动战端。国王战败，因恨该联合事相，回向因陀跋陀，思维说：『莫非我单凭联合外族军而败吗？或其他国王也战前联合而败？』于是他前往王宫，坐下问此义。此时世尊以深奥偈语回应——
§128
128.
‘‘Rājā apucchi vidhuraṃ, dhammakāmo yudhiṭṭhilo’’ti.
『国王询问维陀，志向法者犍陀王』
Tattha dhammakāmoti sucaritadhammappiyo.
此处“志向法者”意为善于行持法的，爱好正法善行之人。
‘‘Api brāhmaṇa jānāsi, ko eko bahu socatī’’ti –
『你也知道，婆罗门啊，何者独自忧愁、何者多方忧愁』，如此说。
Sesaupaḍḍhagāthāya pana ayamattho – api nāma, brāhmaṇa, tvaṃ jānāsi ‘‘ko imasmiṃ loke
但此偈之大意是：婆罗门啊，你确实知道，『在此世界中何者、』
Eko bahu socati, nānākāraṇena socatī’’ti.
『独自忧愁、多因多缘而忧愁』，这就是意思。
Taṃ sutvā bodhisatto ‘‘mahārāja, kiṃ soko nāma tumhākaṃ soko, pubbe dhūmakārī nāmeko ajapālabrāhmaṇo mahantaṃ ajayūthaṃ gahetvā araññe vajaṃ katvā tattha ajā ṭhapetvā aggiñca dhūmañca katvā ajayūthaṃ paṭijagganto khīrādīni paribhuñjanto vasi. So tattha āgate suvaṇṇavaṇṇe sarabhe disvā tesu sinehaṃ katvā ajā agaṇetvā ajānaṃ sakkāraṃ sarabhānaṃ katvā saradakāle sarabhesu palāyitvā himavantaṃ gatesu ajāsupi naṭṭhāsu sarabhe apassanto sokena paṇḍurogī hutvā jīvitakkhayaṃ patto, ayaṃ āgantukasaṅgahaṃ katvā tumhehi sataguṇena sahassaguṇena socitvā kilamitvā vināsaṃ patto’’ti idaṃ udāharaṇaṃ ānetvā dassento imā gāthā āha –
此即外来的患难，尔等以如数美德及千万美德为之哀悼，哀叹而陷于消亡』。菩萨举此例示诸偈言：
§129
129.
‘‘Brāhmaṇo ajayūthena, pahūtejo vane vasaṃ;
『婆罗门啊，你在狂暴森林中暮色苍苍，居住于猛火之中；
Dhūmaṃ akāsi vāseṭṭho, rattindivamatandito.
瓦塞多吐作烟，昼夜如灯明熠。
§130
130.
‘‘Tassa taṃdhūmagandhena, sarabhā makasaḍḍitā;
彼因其烟秽物臭，诸多蚊蝇聚集，
Vassāvāsaṃ upagacchuṃ, dhūmakārissa santike.
往彼烟制之处止宿，烟席之近旁。
§131
131.
‘‘Sarabhesu manaṃ katvā, ajā so nāvabujjhatha;
彼蚊聚集心专注，他心未曾觉悟。
Āgacchantī vajantī vā, tassa tā vinasuṃ ajā.
凡来逃逸者，其胎必将焚灭。
§132
132.
‘‘Sarabhā sarade kāle, pahīnamakase vane;
『在凉爽的初秋时节，已弃旧居于山林之中；
Pāvisuṃ giriduggāni, nadīnaṃ pabhavāni ca.
进入凶险山谷，及河流源头诸处；
§133
133.
‘‘Sarabhe ca gate disvā, ajā ca vibhavaṃ gatā;
『观察山林诸处，胎儿亦已去离其所在；』
Kiso ca vivaṇṇo cāsi, paṇḍurogī ca brāhmaṇo.
“比库毕舍离中有一贫穷的婆罗门。”
§134
134.
‘‘Evaṃ yo saṃ niraṃkatvā, āgantuṃ kurute piyaṃ;
“如此这般，虽弃绝烦恼，仍爱迎接亲近的人；
So eko bahu socati, dhūmakārīva brāhmaṇo’’ti.
他独自一人却多行忧伤，如同披着烟雾的婆罗门。”
Tattha pahūtejoti pahūtaindhano. Dhūmaṃ akāsīti makkhikaparipanthaharaṇatthāya aggiñca dhūmañca akāsi. Vāseṭṭhoti tassa gottaṃ. Atanditoti analaso hutvā. Taṃdhūmagandhenāti tena dhūmagandhena. Sarabhāti sarabhamigā. Makasaḍḍitāti makasehi upaddutā pīḷitā. Sesamakkhikāpi makasaggahaṇeneva gahitā. Vassāvāsanti vassārattavāsaṃ vasiṃsu. Manaṃ katvāti sinehaṃ uppādetvā. Nāvabujjhathāti araññato caritvā vajaṃ āgacchantī ceva vajato araññaṃ gacchantī ca ‘‘ettakā āgatā, ettakā anāgatā’’ti na jānāti. Tassa tā vinasunti tassa tā evaṃ apaccavekkhantassa sīhaparipanthādito arakkhiyamānā ajā sīhaparipanthādīhi vinassiṃsu, sabbāva vinaṭṭhā.
其中，『充足燃料』者，备有充足的薪柴也。『制造烟雾』者，为驱赶苍蝇之障碍，故同时燃火并制造烟雾也。『瓦谢达』者，其氏族名也。『不懈怠』者，不懒惰而勤勉也。『凭借那烟雾气味』者，凭借那烟雾之气味也。『沙拉巴』者，沙拉巴鹿也。『受蚊虫叮咬逼迫』者，受蚊虫侵扰、逼迫也。其余苍蝇亦已包含在蚊虫之中一并摄取。『雨安居』者，雨季期间居住也。『生起情感』者，生起爱念也。『不能知晓』者，羊群从林间游行回圈时，及从圈舍前往林间时，『来了多少，未来多少』，均不能知晓也。『它们在他那里消亡』者，他如此疏于观察，不加守护，以致羊群遭受狮子等危险的袭击而无所保护，终被狮子等所灭，全部尽皆消亡也。
Nadīnaṃ pabhavāni cāti pabbateyyānaṃ nadīnaṃ pabhavaṭṭhānāni ca paviṭṭhā. Vibhavanti abhāvaṃ. Ajā ca vināsaṃ pattā disvā jānitvā. Kiso ca vivaṇṇoti khīrādidāyikā ajā pahāya sarabhe saṅgaṇhitvā tepi apassanto ubhato parihīno sokābhibhūto kiso ceva dubbaṇṇo ca ahosi. Evaṃ yo saṃ niraṃkatvāti evaṃ mahārāja, yo sakaṃ porāṇaṃ ajjhattikaṃ janaṃ nīharitvā pahāya kismiñci agaṇetvā āgantukaṃ piyaṃ karoti, so tumhādiso eko bahu socati, ayaṃ te mayā dassito dhūmakārī brāhmaṇo viya bahu socatīti.
关于“nadīnaṃ pabhavāni cāti”，指山中溪流河川源头之处。 蓄水处与河川的起源均已开放通达。 它们显现出存在，又知晓因无而灭。 “ajā ca vināsaṃ pattā disvā jānitvā”为见无生灭而了解。 “kiso ca vivaṇṇoti”为给予乳汁之母羊。 婆罗门舍弃其母羊，聚集麂鹿却未见它们，缺损双方，遂生忧苦，羊色亦不佳。 如此弃邪，王者若舍弃昔日本族内人，放下某些物品而不采纳，偏爱迎来之人，则此人独自一人而多行忧伤，正如我所示之披烟婆罗门，因多忧故也。
Evaṃ mahāsatto rājānaṃ saññāpento kathesi. Sopi saññattaṃ gantvā tassa pasīditvā bahuṃ dhanaṃ adāsi. Tato paṭṭhāya ca ajjhattikasaṅgahameva karonto dānādīni puññāni katvā saggaparāyaṇo ahosi.
如此，这位大圣者向国王说明情况。国王得到说明后，心悦诚服，随后赠予大量财物。于是他安住于内心的坚固结合中，施与等善行坚定不移，致力于往生天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā korabyarājā ānando ahosi, dhūmakārī pasenadikosalo, vidhurapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
师尊引领这般法义的广演，勘考此生故事而说：“当时科拉比国王名曰安那多，烟师巴谢那国王善巧者，明智贤圣者则是我本人。”
Dhūmakārijātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《造烟者本生》注释第八。
[414] 9. Jāgarajātakavaṇṇanā
〈414〉 第九节 报恨千里鸟生经释义
Kodhajāgarataṃ suttoti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi. So hi sotāpanno ariyasāvako sāvatthito sakaṭasatthena saddhiṃ kantāramaggaṃ paṭipajji. Satthavāho tattha ekasmiṃ udakaphāsukaṭṭhāne pañca sakaṭasatāni mocetvā khādanīyabhojanīyaṃ saṃvidahitvā vāsaṃ upagacchi. Te manussā tattha tattha nipajjitvā supiṃsu, upāsako pana satthavāhassa santike ekasmiṃ rukkhamūle caṅkamaṃ adhiṭṭhāsi. Atha naṃ satthaṃ vilumpitukāmā pañcasatā corā nānāvudhāni gahetvā satthaṃ parivāretvā aṭṭhaṃsu. Te taṃ upāsakaṃ caṅkamantaṃ disvā ‘‘imassa niddāyanakāle vilumpissāmā’’ti tattha tattha aṭṭhaṃsu, sopi tiyāmarattiṃ caṅkamiyeva. Corā paccūsasamaye gahitagahitā pāsāṇamuggarādayo chaḍḍetvā ‘‘bho satthavāha, imaṃ appamādena jaggantaṃ purisaṃ nissāya jīvitaṃ labhitvā tava santakassa sāmiko jāto, etassa sakkāraṃ kareyyāsī’’ti vatvā pakkamiṃsu. Manussā kālasseva vuṭṭhāya tehi chaḍḍitapāsāṇamuggarādayo disvā ‘‘imaṃ nissāya amhehi jīvitaṃ laddha’’nti upāsakassa sakkāraṃ akaṃsu. Upāsakopi icchitaṭṭhānaṃ gantvā katakicco puna sāvatthiṃ āgantvā jetavanaṃ gantvā tathāgataṃ pūjetvā vanditvā nisinno ‘‘kiṃ, upāsaka, na paññāyasī’’ti vutte tamatthaṃ ārocesi. Satthā ‘‘na kho, upāsaka, tvaṃyeva aniddāyitvā jagganto visesaṃ labhi, porāṇakapaṇḍitāpi jaggantā visesaṃ guṇaṃ labhiṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
所谓怒起猛禽鸟，乃是世尊在揭德林住处时，向某位在家居士说的故事。此人已得斯陀含阿里阳子，居住于舍卫城与车队主同行，行走于山林路中。车队主在一处水边树林，放走了五百车兵，安排食物，住下休息。众人各自散睡，居士独自走至一树根打坐。此时，有五百盗贼欲伏击车队主，携带种种兵器，将车队主包围，围攻他八次。盗贼见居士在行走，说：“趁其沉睡时袭击他吧”，遂一再包围。他们又因疲倦而暂歇。盗贼在再次出发之时丢弃了所携石块与陷阱，说：“车队主啊，你因这般小心，寄托于狡诈之人，获得了生命，实乃称觉之主的护卫，务应善待他。”众人在天明时分起身，看见那些弃置的石块陷阱，说：“依此物保持生命的人，我们致以敬意。”居士遂往所欲之处，完事后又返回舍卫城，去揭德林，礼敬世尊，稽首而坐，世尊问：“居士啊，汝为何不明悟？”答曰实情。世尊说：“居士啊，汝正是因谨慎而获得殊胜，古智者亦于巡行时得大功德。”因世尊恳请，他便以往昔事迹相应而说。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgantvā agāramajjhe vasanto aparabhāge nikkhamitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā na cirasseva jhānābhiññaṃ nibbattetvā himavantapadese ṭhānacaṅkamiriyāpatho hutvā vasanto niddaṃ anupagantvā sabbarattiṃ caṅkamati. Athassa caṅkamanakoṭiyaṃ nibbattarukkhadevatā tussitvā rukkhaviṭape ṭhatvā pañhaṃ pucchantī paṭhamaṃ gāthamāha –
在过去，菩萨于巴拉那西时代，于婆罗门家族出生，寿终后舍弃所有技艺手艺，返回舍宅中安住，初晨时出家修行，未久即成就禅定通达。其后，在喜马拉雅山地，行走于森林小径之中，住于树下，不曾睡眠，终日行走。忽有树神乃满意其精进，伫立于树林之中，问其首句偈言——
§135
135.
‘‘Kodha jāgarataṃ sutto, kodha suttesu jāgaro;
『嗔恚』者，觉知者也。『嗔恚觉知』者，觉知于嗔恚之中之觉知也；何者觉知？
Ko mametaṃ vijānāti, ko taṃ paṭibhaṇāti me’’ti.
谁为此问题之所有者？谁能对此话语有所回答？
Tattha kodhāti ko idha. Ko mametanti ko mama etaṃ pañhaṃ vijānāti. Ko taṃ paṭibhaṇāti meti etaṃ mayā puṭṭhaṃ pañhaṃ mayhaṃ ko paṭibhaṇāti, ko byākarituṃ sakkhissatīti pucchati.
此中嗔恚为何？『谁为我此问题之所有者』者，此谓谁了解我此问题。『谁能对此回答我』者，此谓我所问之问题，谁能为我答复，谁能阐释？
Bodhisatto tassā vacanaṃ sutvā –
菩萨闻其言，
§136
136.
‘‘Ahaṃ jāgarataṃ sutto, ahaṃ suttesu jāgaro;
『我为觉知之者，我为觉知之中觉知者；
Ahametaṃ vijānāmi, ahaṃ paṭibhaṇāmi te’’ti. –
『我知此义，我复能答于汝』是也。
Imaṃ gāthaṃ vatvā puna tāya –
诵此偈后，更复从彼——
§137
137.
‘‘Kathaṃ jāgarataṃ sutto, kathaṃ suttesu jāgaro;
『如何觉醒时闻，如何闻中觉醒；
Kathaṃ etaṃ vijānāsi, kathaṃ paṭibhaṇāsi me’’ti. –
如何汝知此义，如何复答我乎』是也。
Imaṃ gāthaṃ puṭṭho tamatthaṃ byākaronto –
问此偈者，即为明其义理者也。
§138
138.
‘‘Ye dhammaṃ nappajānanti, saṃyamoti damoti ca;
『不认识诸法，能自制御，能自驯服者，』
Tesu suppamānesu, ahaṃ jaggāmi devate.
『在那些具足善德者中，我是觉者天。』
§139
139.
‘‘Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;
『那些贪欲、瞋恨、愚痴皆已熄灭者，』
Tesu jāgaramānesu, ahaṃ suttosmi devate.
『在那些觉醒者中，我是听法天。』
§140
140.
‘‘Evaṃ jāgarataṃ sutto, evaṃ suttesu jāgaro;
「如是觉醒者被教导，如是者在教法中觉醒；
Evametaṃ vijānāmi, evaṃ paṭibhaṇāmi te’’ti. – imā gāthā āha;
我以此了解，向汝辈如是回答。」——此为此偈所说；
Tattha kathaṃ jāgarataṃ suttoti kathaṃ tvaṃ jāgarataṃ sattānaṃ antare sutto nāma hosi. Esa nayo sabbattha. Ye dhammanti ye sattā navavidhaṃ lokuttaradhammaṃ na pajānanti. Saṃyamoti damoti cāti ‘‘ayaṃ saṃyamo, ayaṃ damo’’ti evañca ye maggena āgataṃ sīlañceva indriyasaṃvarañca na jānanti. Indriyasaṃvaro hi manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ damanato ‘‘damo’’ti vuccati. Tesu suppamānesūti tesu kilesaniddāvasena supantesu sattesu ahaṃ appamādavasena jaggāmi.
其中，何以谓觉醒者？汝于众生中为何谓觉醒者？其意遍及一切处。凡是一切法，凡众生若不知此世间超越法。所谓自制即为节制，即「此为自制，此为驯服」。如此，修行戒律与根门约束者亦不识。根门约束者即心为六处根门之约束，控制诸根，故称「驯服」。在此诸根中如有所依赖，诸烦恼生长蔓延，舍弃懈怠者，我于此觉醒。
‘‘Yesaṃ rāgo cā’’ti gāthāya yesaṃ mahākhīṇāsavānaṃ padasatena niddiṭṭhadiyaḍḍhasahassataṇhālobhasaṅkhāto rāgo ca navaāghātavatthusamuṭṭhāno doso ca dukkhādīsu aṭṭhasu vatthūsu aññāṇabhūtā avijjā cāti ime kilesā virājitā pahīnā, tesu ariyesu sabbākārena jāgaramānesu te upādāya ahaṃ sutto nāma devateti attho. Evaṃ jāgaratanti evaṃ devate ahaṃ iminā kāraṇena jāgarataṃ sutto nāmāti. Esa nayo sabbapadesu.
「于诸者中欲火熄灭」——此偈中示现，以百字明说，意为渴爱之火已断除，欲火随之破灭。瞋恚于八恶法中显现，愚痴无知乃八法中一，诸恶烦恼已净除。于圣者中一切皆觉醒者，因缘起此，故我名觉醒，亦称天神。由此缘故，觉醒故名觉醒者。此意遍于各处。
Evaṃ mahāsattena pañhe kathite tuṭṭhā devatā tassa thutiṃ karontī osānagāthamāha –
如是，于巨大疑难中所说，感慰众神，众神赞叹，赋此颂诗曰——
§141
141.
‘‘Sādhu jāgarataṃ sutto, sādhu suttesu jāgaro;
『善哉！闻觉者醒悟，善哉！觉者闻中清醒；
Sādhu metaṃ vijānāsi, sādhu paṭibhaṇāsi me’’ti.
善哉！你已明知此理，善哉！你已能复诵我说』。
Tattha sādhūti bhaddakaṃ katvā tvaṃ imaṃ pañhaṃ kathesi, mayampi naṃ evameva kathemāti. Evaṃ sā bodhisattassa thutiṃ katvā attano vimānameva pāvisi.
此处中『善哉』意为赞叹，你以善意称之，此时便对我如此提问，我亦如是应答。不异此理，菩萨由此生起赞叹，遂入自心之净妙境界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā devadhītā uppalavaṇṇā ahosi, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
世尊阐释此法之后，举例以本生故事佐证，谓：『当时天女，肤色如莲花，而苦行者，正是我自己。』
Jāgarajātakavaṇṇanā navamā. · 《醒觉本生》注释第九。
[415] 10. Kummāsapiṇḍijātakavaṇṇanā
[415] 十、粗饼食本生故事注释
Na kiratthīti idaṃ satthā jetavane viharanto mallikaṃ deviṃ ārabbha kathesi. Sā hi sāvatthiyaṃ ekassa mālākārajeṭṭhakassa dhītā uttamarūpadharā mahāpuññā soḷasavassikakāle ekadivasaṃ kumārikāhi saddhiṃ pupphārāmaṃ gacchantī tayo kummāsapiṇḍe gahetvā pupphapacchiyaṃ ṭhapetvā gacchati. Sā nagarato nikkhamanakāle bhagavantaṃ sarīrappabhaṃ vissajjetvā bhikkhusaṅghaparivutaṃ nagaraṃ pavisantaṃ disvā tayo kummāsapiṇḍe upanāmesi. Satthā catumahārājadattiyaṃ pattaṃ upanetvā paṭiggahesi. Sāpi tathāgatassa pāde sirasā vanditvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Satthā taṃ oloketvā sitaṃ pātvākāsi. Āyasmā ānando ‘‘ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo tathāgatassa sitakaraṇe’’ti bhagavantaṃ pucchi. Athassa satthā ‘‘ānanda, ayaṃ kumārikā imesaṃ kummāsapiṇḍānaṃ phalena ajjeva kosalarañño aggamahesī bhavissatī’’ti sitakāraṇaṃ kathesi.
世尊当时住在耶达伐那，经行之间，开始为摩里迦女说法。此女是沙瓦提人，一位贵族名唤马拉卡王的女儿，容貌端丽，品德崇高，积善修福已达十六年。有一天，她与三位童子同往花园，三人负着花篮，以花瓣铺叙前行。她离开城门时，见世尊放大身光，披绕比库僧团进入城中，接着将三童子交付。世尊举起四大王权的戒牌，接受了托付。她又顶礼如来足头，满心欢喜地立于一旁。世尊目视她，露出微笑。长老阿难问世尊：「尊者，为何缘故，令如来微笑？」世尊答曰：「阿难，此少女今日因受三童子花篮之果，必将成为迦尸国国王的王后。」
Kumārikāpi pupphārāmaṃ gatā . Taṃ divasameva kosalarājā ajātasattunā saddhiṃ yujjhanto yuddhaparājito palāyitvā assaṃ abhiruyha āgacchanto tassā gītasaddaṃ sutvā paṭibaddhacitto assaṃ taṃ ārāmābhimukhaṃ pesesi. Puññasampannā kumārikā rājānaṃ disvā apalāyitvāva āgantvā assassa nāsarajjuyā gaṇhi, rājā assapiṭṭhiyaṃ nisinnova ‘‘sasāmikāsi, asāmikāsī’’ti pucchitvā asāmikabhāvaṃ ñatvā assā oruyha vātātapakilanto tassā aṅke nipanno muhuttaṃ vissamitvā taṃ assapiṭṭhiyaṃ nisīdāpetvā balakāyaparivuto nagaraṃ pavisitvā attano kulagharaṃ pesetvā sāyanhasamaye yānaṃ pahiṇitvā mahantena sakkārasammānena kulagharato āharāpetvā ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisekaṃ datvā aggamahesiṃ akāsi. Tato paṭṭhāya ca sā rañño piyā ahosi manāpā, pubbuṭṭhāyikādīhi pañcahi kalyāṇadhammehi samannāgatā patidevatā, buddhānampi vallabhā ahosi. Tassā satthu tayo kummāsapiṇḍe datvā taṃ sampattiṃ adhigatabhāvo sakalanagaraṃ pattharitvā gato.
少女随后去了花园。次日，迦尸国王阿迦塔苏陀与敌国作战败北，逃亡归来藏身于此。听到少女歌声，心生执著，遂派人往花园迎她。德行高尚的少女见国王无恙返回，便未逃离，亲近国王。国王坐于宫殿，问她是否随主人而往。她觉察国王意图不纯，心怀焦虑，暂时离开宫殿，又复返坐于宫内，四周被侍卫严密守护。她离去时将车卸下，等黄昏时返家。她隆重供奉国王以宝物，并为其加冕为国王。此后她深受国王爱慕，以五种善行及供养护卫诸佛而为人敬重。她将三童子花篮赠与世尊，接受此法财福德，四方城邑均因此繁荣昌盛。
Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, mallikā devī buddhānaṃ tayo kummāsapiṇḍe datvā tesaṃ phalena taṃ divasaññeva abhisekaṃ pattā, aho buddhānaṃ mahāguṇatā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘anacchariyaṃ, bhikkhave, mallikāya ekassa sabbaññubuddhassa tayo kummāsapiṇḍe datvā kosalarañño aggamahesibhāvādhigamo. Kasmā? Buddhānaṃ guṇamahantatāya. Porāṇakapaṇḍitā pana paccekabuddhānaṃ aloṇakaṃ asnehaṃ aphāṇitaṃ kummāsaṃ datvā tassa phalena dutiye attabhāve tiyojanasatike kāsiraṭṭhe rajjasiriṃ pāpuṇiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
某日法会中辩论起始，有人言：「诸友，摩里迦女将三童子花篮赠与诸佛，乃因当天得以加冕，佛之大功德哉！」世尊来到，问比库：「此时诸位为何聚集议论？」答曰：「其名曰摩里迦女，曾将世间诸佛三童子花篮赠与迦尸国王，其故何在？」世尊告知：「因佛德广大。古时，通达古义的辟支佛将空无贪执的花篮赠与单寂的童子。由此因缘，于迦尸国怀王国中得盛名声。」说毕，解说先史。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ daliddakule nibbattitvā vayappatto ekaṃ seṭṭhiṃ nissāya bhatiyā kammaṃ karonto jīvikaṃ kappesi. So ekadivasaṃ ‘‘pātarāsatthāya me bhavissatī’’ti antarāpaṇato cattāro kummāsapiṇḍe gahetvā kammantaṃ gacchanto cattāro paccekabuddhe bhikkhācāratthāya bārāṇasinagarābhimukhe āgacchante disvā ‘‘ime bhikkhaṃ sandhāya bārāṇasiṃ gacchanti , mayhampime cattāro kummāsapiṇḍā atthi, yaṃnūnāhaṃ ime imesaṃ dadeyya’’nti cintetvā te upasaṃkamitvā vanditvā ‘‘bhante, ime me hatthe cattāro kummāsapiṇḍā, ahaṃ ime tumhākaṃ dadāmi, sādhu me, bhante, paṭiggaṇhatha, evamidaṃ puññaṃ mayhaṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti vatvā tesaṃ adhivāsanaṃ viditvā vālikaṃ ussāpetvā cattāri āsanāni paññapetvā tesaṃ upari sākhābhaṅgaṃ attharitvā paccekabuddhe paṭipāṭiyā nisīdāpetvā paṇṇapuṭena udakaṃ āharitvā dakkhiṇodakaṃ pātetvā catūsu pattesu cattāro kummāsapiṇḍe patiṭṭhāpetvā vanditvā ‘‘bhante, etesaṃ nissandena daliddagehe nibbatti nāma mā hotu, sabbaññutaññāṇappaṭivedhassa paccayo hotū’’ti āha. Paccekabuddhā paribhuñjiṃsu, paribhogāvasāne anumodanaṃ katvā uppatitvā nandamūlakapabbhārameva agamaṃsu.
过去，波罗奈国婆罗门族布拉姆达多王朝，有菩提萨埵出生于贫苦之家，成年后以依附一富商为生。某日他想：「我将修成宝座。」取四童子花篮，往波罗奈城寻找四辟支佛乞食。见到他们从城中前往乞食，遂向其靠近，称：「尊者，手中有四童子花篮，请接纳，我愿以此功德长久受益。」他们了解其意，点燃蚊帐，安排了四座位，派遣弟子端水敬供，安置四童子花篮。对他说：「依托此地贫困之家，定能成就究竟智慧之因。」四辟支佛享用后，因赞许而起，离开婆罗门家乡来到甘蔗丛中。
Bodhisatto añjaliṃ paggayha paccekabuddhagataṃ pītiṃ gahetvā tesu cakkhupathaṃ atītesu attano kammantaṃ gantvā yāvatāyukaṃ dānaṃ anussaritvā kālaṃ katvā tassa phalena bārāṇasirañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, brahmadattakumārotissa nāmaṃ akaṃsu. So attano padasā gamanakālato paṭṭhāya ‘‘ahaṃ imasmiṃyeva nagare bhatako hutvā kammantaṃ gacchanto paccekabuddhānaṃ cattāro kummāsapiṇḍe datvā tassa dānassa phalena idha nibbatto’’ti pasannādāse mukhanimittaṃ viya sabbaṃ purimajātikiriyaṃ jātissarañāṇena pākaṭaṃ katvā passi. So vayappatto takkasilāyaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgantvā sikkhitasippaṃ pitu dassetvā tuṭṭhena pitarā oparajje patiṭṭhāpito, aparabhāge pitu accayena rajje patiṭṭhāsi. Athassa uttamarūpadharaṃ kosalarañño dhītaraṃ ānetvā aggamahesiṃ akaṃsu, chattamaṅgaladivase panassa sakalanagaraṃ devanagaraṃ viya alaṅkariṃsu.
菩提萨埵合掌欢喜，随众前往四辟支佛处依止，默念已修功德，思绪绵延。之后在波罗奈王族宫殿出生，名为婆罗门子。他回忆整段经历，心情宁静明朗，犹如面带微笑，普明先世业报由此显现。成年后，学会各种手艺，回乡传授，使父亲满意，委任官职，后来成为王国内重要大臣。之后迎娶迦尸国王的美貌德女，立为正后。王城在遮阳吉祥日，锦衣华服，宛若诸天宫殿，光彩辉煌。
So nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā alaṅkatapāsādaṃ abhiruhitvā mahātalamajjhe samussitasetacchattaṃ pallaṅkaṃ abhiruyha nisinno parivāretvā ṭhite ekato amacce, ekato brāhmaṇagahapatiādayo nānāvibhave sirivilāsasamujjale, ekato nānāvidhapaṇṇākārahatthe nāgaramanusse, ekato alaṅkatadevaccharasaṅghaṃ viya soḷasasahassasaṅkhaṃ nāṭakitthigaṇanti imaṃ atimanoramaṃ sirivibhavaṃ olokento attano pubbakammaṃ anussaritvā ‘‘idaṃ suvaṇṇapiṇḍikaṃ kañcanamālaṃ setacchattaṃ, imāni ca anekasahassāni hatthivāhanaassavāhanarathavāhanāni, maṇimuttādipūritā sāragabbhā, nānāvidhadhaññapūritā mahāpathavī, devaccharapaṭibhāgā nāriyo cāti sabbopesa mayhaṃ sirivibhavo na aññassa santako, catunnaṃ paccekabuddhānaṃ dinnassa catukummāsapiṇḍadānasseva santako, te nissāya mayā esa laddho’’ti paccekabuddhānaṃ guṇaṃ anussaritvā attano kammaṃ pākaṭaṃ akāsi. Tassa taṃ anussarantassa sakalasarīraṃ pītiyā pūri. So pītiyā temitahadayo mahājanassa majjhe udānagītaṃ gāyanto dve gāthā abhāsi –
他绕城游行，登上装饰华丽的高楼，坐于财宝堆满的厅堂中央。侍从团围绕，有童子，有婆罗门和富商，佩戴各色装饰珠宝，众多手持乐器、持卷翰、披服盛饰的民众云集，场面极其庄严美好。怀念先前因缘，他自言：「这是金刚宝葫芦，金冠华盖。数千象车骠骑、宝冠车驾、马车等众多车乘，装饰宝石和珍宝，遍布整个广袤大地。应供天女也来以天乐演奏，壮丽辉煌。没有他人能与我匹敌，我即是四辟支佛所赐三童子花篮的唯一继承者。依此因缘，我现成就世间荣耀。」忆及辟支佛功德，他全身充满欢喜，心胸广阔，现场唱颂众人中振奋人心的赞歌，两句偈语随之而出——
§142
142.
‘‘Na kiratthi anomadassisu, pāricariyā buddhesu appikā;
「不应以无畏之心对待诸佛弟子，应当恒持谦逊敬顺；
Sukkhāya aloṇikāya ca, passa phalaṃ kummāsapiṇḍiyā.
以清净无染之心，观察那苦果，譬如孺童之身受苦。
§143
143.
‘‘Hatthigavāssā cime bahū, dhanadhaññaṃ pathavī ca kevalā;
象、牛、多数生灵以及财富、谷粮和大地，皆为唯一；
Nāriyo cimā accharūpamā, passa phalaṃ kummāsapiṇḍiyā’’ti.
女子亦如是无二无别，应以清净心察其苦果，譬如孺童之身受苦。」
Tattha anomadassisūti anomassa alāmakassa paccekabodhiñāṇassa diṭṭhattā paccekabuddhā anomadassino nāma. Pāricariyāti abhivādanapaccuṭṭhānañjalikammādibhedā sāmīcikiriyāpi, sampatte disvā attano santakaṃ appaṃ vā bahuṃ vā lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā deyyadhammaṃ cittaṃ pasādetvā guṇaṃ sallakkhetvā tisso cetanā visodhetvā phalaṃ saddahitvā pariccajanakiriyāpi . Buddhesūti paccekabuddhesu. Appikāti mandā parittā nāma natthi kira. Sukkhāyāti nisnehāya. Aloṇikāyāti phāṇitavirahitāya. Nipphāṇitattā hi sā ‘‘aloṇikā’’ti vuttā. Kummāsapiṇḍiyāti cattāro kummāsapiṇḍe ekato katvā gahitaṃ kummāsaṃ sandhāya evamāha. Guṇavantānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ guṇaṃ sallakkhetvā cittaṃ pasādetvā phaluppattiṃ pāṭikaṅkhamānānaṃ tisso cetanā visodhetvā dinnapadakkhiṇā appikā nāma natthi, nibbattanibbattaṭṭhāne mahāsampattimeva detīti vuttaṃ hoti. Hoti cettha –
此中所谓无上知者，即具有无上觉悟之标记的独觉智，独觉者因其觉知无上故称为无上知。生起敬礼者，即以合掌顶礼等行为表示尊敬，见经典今此有礼敬仪轨，观察自身财富甚或贫贱、善恶，心中欢喜，称扬其德，三意纯净，闻果报而欢喜，遂致奉献之事。所谓佛者，即指独觉佛。所谓浅薄者是谓微弱、缺乏之意。据知彼无爱，故称为无垢者。所谓熄灭者，即脱除烦恼故云“无垢”。所谓手捧臭秽物者，意谓四臭秽物合于一持，称作臭秽物。为有德者众居士及婆罗门扬其德，心欢喜，三意净除，乐于结果，施与供养，称无浅薄者。此谓在大安息地涅槃之时，于大圆满境获大安乐而示现。说此时有：
‘‘Natthi citte pasannamhi, appikā nāma dakkhiṇā;
“心无忧愁时，施与名为无浅薄；
Tathāgate vā sambuddhe, atha vā tassa sāvake.
如来或正觉者，或其弟子亦然；
‘‘Tiṭṭhante nibbute cāpi, same citte samaṃ phalaṃ;
生者灭者同在，心相安顿得等果；
Cetopaṇidhihetu hi, sattā gacchanti suggati’’nti. (vi. va. 804, 806);
缘心住故，众生往生善趣。”（解说文献第六册804、806页）；
Imassa panatthassa dīpanatthāya –
为阐明此义故——
‘‘Khīrodanaṃ ahamadāsiṃ, bhikkhuno piṇḍāya carantassa; (Vi. va. 413);
『我曾布施过酥油给托钵乞食的比库们』。
Tassā me passa vimānaṃ, accharā kāmavaṇṇinīhamasmi. (vi. va. 334);
『我看到的天空宫殿，在此无欲而华美光洁』。
‘‘Accharāsahassassāhaṃ , pavarā passa puññānaṃ vipākaṃ;
『我曾见过成千上万的天空宫殿，请看善行果报的殊胜色相；
Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati.
因这些种种美丽光彩，我在此安然止息』。
‘‘Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā;
『我拥有的各种喜乐，全都令我心生欢喜；
Tenamhi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti. (vi. va. 334-336) –
以及由此生起的炽热体验，我的身心随处显现光辉』。
Evamādīni vimānavatthūni āharitabbāni.
如此这般，那些如同天宫宝物一般的事物应当被获得。
Dhanadhaññanti muttādidhanañca satta dhaññāni ca. Pathavī ca kevalāti sakalā cesā mahāpathavīti sakalapathaviṃ hatthagataṃ maññamāno vadati. Passa phalaṃ kummāsapiṇḍiyāti attano dānaphalaṃ attanāva dassento evamāha. Dānaphalaṃ kira bodhisattā ca sabbaññubuddhāyeva ca jānanti. Teneva satthā itivuttake suttantaṃ kathento –
财物谷物起初是财富，财富共有七种。大地则被谓为独一无二的，即一切皆是大地，称一切大地已如入掌中而自谓。请观其果，即使是细小谷物，也以自己所给予的果报亲示解释，如此说道。众所周知，菩萨及一切正觉者皆知施予之果，故教师在此经中说教——
‘‘Evañce, bhikkhave, sattā jāneyyuṃ dānasaṃvibhāgassa vipākaṃ, yathāhaṃ jānāmi, na adatvā bhuñjeyyuṃ, na ca nesaṃ maccheramalaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyya. Yopi nesaṃ assa carimo ālopo carimaṃ kabaḷaṃ, tatopi na asaṃvibhajitvā bhuñjeyyuṃ, sace nesaṃ paṭiggāhakā assu. Yasmā ca kho, bhikkhave, sattā na evaṃ jānanti dānasaṃvibhāgassa vipākaṃ, yathāhaṃ jānāmi, tasmā adatvā bhuñjanti, maccheramalañca nesaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti (itivu. 26).
『比库们，如是众生当知施予果报之成就，如我所知者：未曾取得者不应取用，且不可令其心蒙染污。即使他们手中仍有残余或粗劣之物，若有人为他们接受，也不得无差别地取用。然比库们，众生不晓施果之理，故未曾取得便取用，心亦染污不净。』（出自正法经第26节）
Bodhisattopi attano chattamaṅgaladivase sañjātapītipāmojjo imāhi dvīhi gāthāhi udānagītaṃ gāyi. Tato paṭṭhāya ‘‘rañño piyagīta’’nti bodhisattassa nāṭakitthiyo ca sesanāṭakagandhabbādayopi ca antepurajanopi antonagaravāsinopi bahinagaravāsinopi pānāgāresupi amaccamaṇḍalesupi ‘‘amhākaṃ rañño piyagīta’’nti tadeva gītaṃ gāyanti. Evaṃ addhāne gate aggamahesī tassa gītassa atthaṃ jānitukāmā ahosi, mahāsattaṃ pana pucchituṃ na visahati. Athassā ekasmiṃ guṇe pasīditvā ekadivasaṃ rājā ‘‘bhadde, varaṃ te dassāmi, varaṃ gaṇhāhī’’ti āha. ‘‘Sādhu, deva, gaṇhāmī’’ti. ‘‘Hatthiassādīsu te kiṃ dammī’’ti? ‘‘Deva, tumhe nissāya mayhaṃ na kiñci natthi, na me etehi attho, sace pana dātukāmāttha, tumhākaṃ gītassa atthaṃ kathetvā dethā’’ti. ‘‘Bhadde, ko te iminā varena attho, aññaṃ gaṇhāhī’’ti. ‘‘Deva, aññena me attho natthi, etadeva gaṇhāmī’’ti. ‘‘Sādhu bhadde, kathessāmi, tuyhaṃ pana ekikāya raho na kathessāmi, dvādasayojanikāya bārāṇasiyā bheriṃ carāpetvā rājadvāre ratanamaṇḍapaṃ kāretvā ratanapallaṅkaṃ paññāpetvā amaccabrāhmaṇādīhi ca nāgarehi ceva soḷasahi itthisahassehi ca parivuto tesaṃ majjhe ratanapallaṅke nisīditvā kathessāmī’’ti. Sā ‘‘sādhu, devā’’ti sampaṭicchi.
菩萨于其第八十七生日当天，生起欢欣喜悦之心，并以两偈唱诵欢喜歌。随后，菩萨的戏剧表演者及作乐者，以及宫廷人等诸多城市居民、郊外乡民、酒馆中人及无数诸邻邦之民，俱唱『我等王者之欢歌』此曲。于是，在这契机中，尊贵之王闻歌意欲深知，而其臣民则不忍提问。某日在某美德上，王告曰『贤者，我当示汝福德，请受之』，众应声曰『善哉，国王』。王问曰『象类等众中，我当赏赐何物？』答曰『陛下，尔等靠我无所缺乏，此等物非为我所得。如若欲施与，请说明歌曲之义。』王答曰『贤者，汝此福德何义？愿告之他人』。答曰『无他义，但此福德而已』。王复曰『坚善，我当讲说，然唯为汝一人，秘而不宣』。我于巴拉那西施设鼓乐于王门，筑宝殿，设宝床，并于城中诸贵族、种姓及十六万少女环绕之中，坐于宝床所讲此义。众皆喜悦称善。
Rājā tathā kāretvā amaragaṇaparivuto sakko devarājā viya mahājanakāyaparivuto ratanapallaṅke nisīdi. Devīpi sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā kañcanabhaddapīṭhaṃ attharitvā ekamante akkhikoṭiyā oloketvā tathārūpe ṭhāne nisīditvā ‘‘deva, tumhākaṃ tussitvā gāyanamaṅgalagītassa tāva me atthaṃ gaganatale puṇṇacandaṃ uṭṭhāpento viya pākaṭaṃ katvā kathethā’’ti vatvā tatiyaṃ gāthamāha –
王如是作法，携阿摩罗众围坐，宛若萨咖天帝与四众天众，乃广大臣众环绕于宝床。王后饰以华丽宝饰，坐于金台，偏于一方俯视诸千民众，坐于如是庄严之处，谓曰：『天众，我因欢喜而作祝歌，希望此歌之义如同天上满月升起一般，明了展现，恳请述说。』继而唱颂第三偈——
§144
144.
‘‘Abhikkhaṇaṃ rājakuñjara, gāthā bhāsasi kosalādhipa;
『迅速地，王象啊，你吟唱这首歌，汝为国之领导，萨拉国王；』
Pucchāmi taṃ raṭṭhavaḍḍhana, bāḷhaṃ pītimano pabhāsasī’’ti.
『吾问尔，增长国家者，满心喜悦而光明。』
Tattha kosalādhipāti na so kosalaraṭṭhādhipo, kusale pana dhamme adhipatiṃ katvā viharati, tena naṃ ālapantī evamāha, kusalādhipa kusalajjhāsayāti attho. Bāḷhaṃ pītimano pabhāsasīti ativiya pītiyuttacitto hutvā bhāsasi, tasmā kathetha tāva me etāsaṃ gāthānaṃ atthanti.
其中‘萨拉国王’非指萨拉国土之主，实为善法上主而住于善法故，故此语乃对话者也如此释：‘善主’者，善心主也。‘满心喜悦而光明’者，语者心中充满欢喜和光明，故如是言。故释此语义，谓尔当知此等偈句之含义如是。
Athassa gāthānamatthaṃ āvi karonto mahāsatto catasso gāthā abhāsi –
然后，有大德者为了表明这偈义，唱出四句偈：
§145
145.
‘‘Imasmiṃyeva nagare, kule aññatare ahuṃ;
『在这城中，某家族中我曾存在；』
Parakammakaro āsiṃ, bhatako sīlasaṃvuto.
他曾为他人作舍利子，少炊事且具戒律。
§146
146.
‘‘Kammāya nikkhamantohaṃ, caturo samaṇeddasaṃ;
我出家修行，是为了行善，向四位沙门学习；
Ācārasīlasampanne, sītibhūte anāsave.
具足行为和戒律，心清净无染污。
§147
147.
‘‘Tesu cittaṃ pasādetvā, nisīdetvā paṇṇasanthate;
在这些人当中使心安住，坐下来与众合和；
Adaṃ buddhānaṃ kummāsaṃ, pasanno sehi pāṇibhi.
愿我以清净的双手，恭敬奉献此供佛食物。
§148
148.
‘‘Tassa kammassa kusalassa, idaṃ me edisaṃ phalaṃ;
『此良善之业，令我现得此果报；
Anubhomi idaṃ rajjaṃ, phītaṃ dharaṇimuttama’’nti.
我体验此国土，欢喜堪称世上最胜。』
Tattha kule aññatareti nāmena vā gottena vā apākaṭe ekasmiṃyeva kule. Ahunti nibbattiṃ. Parakammakaro āsinti tasmiṃ kule jātovāhaṃ daliddatāya parassa kammaṃ katvā jīvikaṃ kappento parakammakaro āsiṃ. Bhatakoti paravetanabhato. Sīlasaṃvutoti pañcasīlasaṃvare ṭhito, bhatiyā jīvantopi dussīlyaṃ pahāya sīlasampannova ahosinti dīpeti. Kammāya nikkhamantohanti taṃ divasaṃ kattabbakiccassa karaṇatthāya nikkhanto ahaṃ. Caturo samaṇeddasanti bhadde, ahaṃ nagarā nikkhamma mahāmaggaṃ āruyha attano kammabhūmiṃ gacchanto bhikkhāya bārāṇasinagaraṃ pavisante samitapāpe cattāro pabbajite addasaṃ. Ācārasīlasampanneti ekavīsatiyā anesanāhi jīvikakappanaṃ anācāro nāma, tassa paṭipakkhena ācārena ceva maggaphalehi āgatena sīlena ca samannāgate. Sītibhūteti rāgādipariḷāhavūpasamena ceva ekādasaagginibbāpanena ca sītibhāvappatte. Anāsaveti kāmāsavādivirahite. Nisīdetvāti vālikāsanānaṃ upari santhate paṇṇasanthare nisīdāpetvā. Santharo hi idha santhatoti vutto. Adanti nesaṃ udakaṃ datvā sakkaccaṃ sakehi hatthehi kummāsaṃ adāsiṃ. Kusalassāti ārogyānavajjaṭṭhena kusalassa. Phalanti tassa nissandaphalaṃ. Phītanti sabbasampattiphullitaṃ.
经中谓：在此家族中，或以名字，或以族姓区分，确定为一支血脉。此即出生之所。外姓施行恶业迁入，生计因他人之业而成，故被视为外姓。因远离亲族称为『难兄难弟』。因恪守戒律谓之五戒具足，放弃家产且生活不善行者，如同具足戒律者。出离于世间业者，为当日所当行之事而外出。从城镇出发，登上大道，循着自己的业境前行，抵达比库众聚之巴拉那城，见四名曾受戒出家的比库，彼此行为及戒律端正。此四出家人莞尔平和，与修习戒律、道果及品德之行者相对。凉爽，谓离欲等烦恼的平息，及十一种火灭之凉。无染，谓离欲、嗔恚等烦恼。坐，谓在柳枝制成之坐具上依序安坐。安坐，即安置之意。送水饮者，以手中水盛壶递予，献以供养。『良善』谓依健康无病系统，此果由此业得。『欢喜』谓业果丰富、充满一切诸圆满。
Evañca mahāsattassa attano kammaphalaṃ vitthāretvā kathentassa sutvā devī pasannamanā ‘‘sace, mahārāja, evaṃ paccakkhato dānaphalaṃ jānātha, ito dāni paṭṭhāya ekaṃ bhattapiṇḍaṃ labhitvā dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṃ datvāva paribhuñjeyyāthā’’ti bodhisattassa thutiṃ karontī –
如此，大士详细述说自身业果，敬听后天女欢喜善心言：『若大王由此明了布施之果，自此时起持戒止恶，得一供养米，则可持以施予善法比库婆罗门，食用之。』对大士赞叹不已。
§149
149.
‘‘Dadaṃ bhuñja mā ca pamādo, cakkaṃ vattaya kosalādhipa;
『受予食，不应懈怠，转动法轮，萨拉国王；
Mā rāja adhammiko ahu, dhammaṃ pālaya kosalādhipā’’ti. – imaṃ gāthamāha;
勿作不法之王，护持法令，萨拉国王。』——此偈言。
Tattha dadaṃ bhuñjāti aññesaṃ datvāva attanā bhuñja. Mā ca pamādoti dānādīsu puññesu mā pamajji. Cakkaṃ vattaya kosalādhipāti kusalajjhāsaya, mahārāja, patirūpadesavāsādikaṃ catubbidhaṃ dhammacakkaṃ pavattehi. Pakatiratho hi dvīhi cakkehi gacchati, ayaṃ pana kāyo imehi catūhi cakkehi devalokaṃ gacchati, tena te ‘‘dhammacakka’’nti saṅkhyaṃ gatā, taṃ tvaṃ cakkaṃ pavattehi. Adhammikoti yathā aññe chandāgatiṃ gacchantā lokaṃ ucchuyante pīḷetvā viya dhanameva saṃkaḍḍhantā adhammikā honti, tathā tvaṃ mā adhammiko ahu. Dhammaṃ pālayāti –
其中“受予食”，意谓如施与他人一般自己享用。“不应懈怠”是劝勉于布施等善行中不生懈怠。所谓“转动法轮”乃善根之心，伟大国王，应转动四种法轮：政权、清净国土、四圣谛法轮。因形体以此四轮遍游天界，故名“法轮”。“不法”者，如他人执着恶意而苦恼世间者，是为不法，国王不可为之。若行护持法令，意即守护施舍、戒律、忍辱、修行、无嗔等正法。
‘‘Dānaṃ sīlaṃ pariccāgaṃ, ajjavaṃ maddavaṃ tapaṃ;
『布施、持戒、舍离，谦和柔顺及苦行；
Akkodhaṃ avihiṃsañca, khantiñca avirodhana’’nti. (jā. 2.21.176) –
无嗔恚、无杀害，宽容亦不抗拒。』（缘起经 第二卷第二十一章第176节）
Imaṃ pana dasavidhaṃ rājadhammameva pālaya rakkha, mā pariccaji.
但愿你护持保护这十种王法，不要舍弃放弃。
Mahāsatto tassā vacanaṃ sampaṭicchanto –
一位大勇者恳切地说，
§150
150.
‘‘Sohaṃ tadeva punappunaṃ, vaṭumaṃ ācarissāmi sobhane;
『我愿一次又一次，实践那美善的道路；
Ariyācaritaṃ sukosale, arahanto me manāpāva passitu’’nti. – gāthamāha;
高贵的行为、善良品行，愿阿拉汉证果令我悦心、满足』——这首诗说。
Tattha vaṭumanti maggaṃ. Ariyācaritanti ariyehi buddhādīhi āciṇṇaṃ. Sukosaleti sobhane kosalarañño dhīteti attho. Arahantoti kilesehi ārakattā, arānañca arīnañca hatattā, paccayānaṃ arahattā evaṃladdhanāmā paccekabuddhā. Idaṃ vuttaṃ hoti – bhadde, kosalarājadhīte so ahaṃ ‘‘dānaṃ me dinna’’nti tittiṃ akatvā punappunaṃ tadeva ariyācaritaṃ dānamaggaṃ ācarissāmi. Mayhañhi aggadakkhiṇeyyattā arahanto manāpadassanā, cīvarādīni dātukāmatāya teyeva passituṃ icchāmīti.
这里“实践”是指道路。所谓“高贵的行为”，是指被圣者如佛等所赞叹的行为。善良是指光明美好的迦罗罗国王的女儿。阿拉汉则意指断除烦恼者，除去敌人和非敌人者，由因缘而得阿拉汉果的辟支佛。此意为：贵人啊，在迦罗罗国王朝中，我不生嫉妒心，而一次又一次实践那高贵的行为、捐献的道路。因为我是最初的施主，阿拉汉们因欲赠与袈裟等物而愿意满足我。」
Evañca pana vatvā rājā deviyā sampattiṃ oloketvā ‘‘bhadde, mayā tāva purimabhave attano kusalakammaṃ vitthāretvā kathitaṃ, imāsaṃ pana nārīnaṃ majjhe rūpena vā līḷāvilāsena vā tayā sadisī ekāpi natthi, sā tvaṃ kiṃ kammaṃ katvā imaṃ sampattiṃ paṭilabhī’’ti pucchanto puna gāthamāha –
于是，国王观察到王后端庄华美，便说：「尊敬的，昔日我曾详述并阐发过自己过去生中所修的善行，但在当今这些妇女中，无论是容貌或嬉戏娱乐，竟无一人能与你相媲美。请问你因何种行为而获得如此荣华呢？」问及此事后，他再次吟诵偈语说：
§151
151.
‘‘Devī viya accharūpamā, majjhe nārigaṇassa sobhasi;
「宛若天女美丽无瑕，在众女中最显光彩；
Kiṃ kammamakāsi bhaddakaṃ, kenāsi vaṇṇavatī sukosale’’ti.
尊者，你曾作何善业？何以生为艳丽贤慧？」
Tassattho – bhadde sukosale kosalarañño sudhīte tvaṃ rūpasampattiyā accharūpamā tidasapure sakkassa devarañño aññatarā devadhītā viya imassa nārīgaṇassa majjhe sobhasi, pubbe kiṃ nāma bhaddakaṃ kalyāṇakammaṃ akāsi, kenāsi kāraṇena evaṃ vaṇṇavatī jātāti.
于是，尊者说：『尊敬的贤善者，你是阔罗国王的贤明子民，你因形貌殊胜，如同提达萨城萨咖天王的一位天女，在这人间女子中最为出众。往昔尊者曾作何善业？因何因缘，方得如此美丽贤德？』
Athassa sā purimabhave kalyāṇakammaṃ kathentī sesagāthādvayamāha –
接着她讲述过去所作的善业，并吟诵两偈作结：
§152
152.
‘‘Ambaṭṭhakulassa khattiya, dāsyāhaṃ parapesiyā ahuṃ;
『我是安霸特库拉族的刹帝利，曾经是他人的奴隶；
Saññatā ca dhammajīvinī, sīlavatī ca apāpadassanā.
我受到教法的制约而活，持戒严谨且无过失可见。』
§153
153.
‘‘Uddhaṭabhattaṃ ahaṃ tadā, caramānassa adāsiṃ bhikkhuno;
『那时我将傲慢自负的饭食施与行脚比库；
Vittā sumanā sayaṃ ahaṃ, tassa kammassa phalaṃ mamedisa’’nti.
财富安乐是我自己，但那行为的果报属于他。』
Sāpi kira jātissarāva ahosi, tasmā attano jātissarañāṇena paricchinditvāva kathesi.
欲断除自他所执的生死流转，其因缘即由此生死流转的认识，故断除自身生死流转的认识而加以说明。
Tattha ambaṭṭhakulassāti kuṭumbiyakulassa. Dāsyāhanti dāsī ahaṃ, ‘‘dāsāha’’ntipi pāṭho. Parapesiyāti parehi tassa tassa kiccassa karaṇatthāya pesitabbā pesanakārikā. Saññatāti dāsiyo nāma dussīlā honti, ahaṃ pana tīhi dvārehi saññatā sīlasampannā. Dhammajīvinīti paravañcanādīni akatvā dhammena samena pavattitajīvikā. Sīlavatīti ācārasampannā guṇavatī. Apāpadassanāti kalyāṇadassanā piyadhammā.
所谓家族内的债务，即指家庭成员间的债务。债仆者自称“我是仆人”，其语义即是“仆人”的含义。外派仆人，谓将其委派于他人为各自事务办理者。受约束者即恶行之仆，但我则于三门（身、口、意）受约束，戒德具足。持法业者，谓不作诸如妄语等欺诈行为，以正法渡生业。持戒者，谓行为具足道德品质。无过之相，谓善见善行娴熟，慈法亲近。
Uddhaṭabhattanti attano pattakoṭṭhāsavasena uddharitvā laddhabhāgabhattaṃ. Bhikkhunoti bhinnakilesassa paccekabuddhassa. Vittā sumanāti tuṭṭhā somanassajātā kammaphalaṃ saddahantī. Tassa kammassāti tassa ekabhikkhādānakammassa. Idaṃ vuttaṃ hoti – ahaṃ, mahārāja, pubbe sāvatthiyaṃ aññatarassa kuṭumbiyakulassa dāsī hutvā attano laddhabhāgabhattaṃ ādāya nikkhamantī ekaṃ paccekabuddhaṃ piṇḍāya carantaṃ disvā attano taṇhaṃ milāpetvā saññatādiguṇasampannā kammaphalaṃ saddahantī tassa taṃ bhattaṃ adāsiṃ, sāhaṃ yāvatāyukaṃ ṭhatvā kālaṃ katvā tattha sāvatthiyaṃ kosalarañño aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā idāni tava pāde paricaramānā evarūpaṃ sampattiṃ anubhavāmi, tassa mama kammassa idamīdisaṃ phalanti. Tattha guṇasampannānaṃ dinnadānassa mahapphalabhāvadassanatthaṃ –
所谓自高自大者，谓借自己所得俸禄、财货而心傲气扬。比库，指分别执著烦恼已断之独觉者。财富愉悦，谓心中满足和喜乐，相信业果自所作善业。此业，即其一比库乞食之业。此中说法，吾世尊，昔于王舍城某家族中为债仆时，携得自己所得之食，于行乞之际遇见某独觉者，令其热忱消退，约守戒律并有诸善德，因信护持此业，遂以彼食布施，陪伴侍候，期间于王舍城与迦尸国王后宫有所接触，至今于君足下侍奉，现得此种功德因果，显见赠与贤德之大果报——
‘‘Aggato ve pasannāna’’nti (itivu. 90) ca.
『当至之时乃生畅怀之相』（引自《经集》第90偈）。
‘‘Esa devamanussānaṃ, sabbakāmadado nidhī’’ti (khu. pā. 8.10) ca. –
『此为天人及人众之诸欲如意之藏』（出自《大集论》尊者巴音卷8．第10偈）。
Ādigāthā vitthāretabbā.
初偈应予扩释解说。
Iti te ubhopi attano purimakammaṃ vitthārato kathetvā tato paṭṭhāya catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāreti cha dānasālāyo kāretvā sakalajambudīpaṃ unnaṅgalaṃ katvā mahādānaṃ pavattetvā sīlaṃ rakkhitvā uposathakammaṃ katvā jīvitapariyosāne saggaparāyaṇā ahesuṃ.
于是，世尊详细地叙说了自己前世所作的善行，然后往后瞻，看见在四个城门及城中居民区和居所门口，建造了施舍厅堂，使整个黄金洲都变得光辉灿烂，广施大施，守护律仪，恪守伍波萨他戒法。至于生命终结时，他们都得往生天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā devī rāhulamātā ahosi, rājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀引入此法说，说明了过去生中事迹——“当时，天女是罗睺罗的母亲，国王则是我自己”这样说道。
Kummāsapiṇḍijātakavaṇṇanā dasamā. · 《酸粥团本生》注释第十。
[416] 11. Parantapajātakavaṇṇanā
[416] 十一、燃他本生经注
Āgamissatime pāpanti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanaṃ ārabbha kathesi. Tadā hi dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, devadatto tathāgatassa māraṇatthameva parisakkati, dhanuggahe payojesi, silaṃ pavijjhi, nāḷāgiriṃ vissajjāpesi, tathāgatassa vināsatthameva upāyaṃ karotī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa mama vadhāya parisakki, tāsamattampi pana kātuṃ asakkonto attanāva dukkhaṃ anubhosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
当时的情景是：这位世尊在园林中住着，大敌天魔要杀害他，于是发动阴谋密谋。 那时佛陀以法会为由召集众人，说：“诸位朋友，魔王为杀害如来，制造杀机，布置弓箭，严守戒律，放弃芦苇山，确实在做对如来的灭亡计策。” 世尊到来后问：“比库们，现在这里安坐着为何论此事？”答称：“就是这魔来杀害佛陀，不可小觑。他的之前杀害我时，未能成功，自己却遭苦难，所以才向过去追溯。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni sikkhi, sabbarutajānanamantaṃ uggaṇhi. So ācariyassa anuyogaṃ datvā bārāṇasiṃ paccāgacchi, pitā taṃ oparajje ṭhapesi. Kiñcāpi oparajje ṭhapeti, mārāpetukāmo pana naṃ hutvā daṭṭhumpi na icchi. Athekā siṅgālī dve potake gahetvā rattiṃ manussesu paṭisallīnesu niddhamanena nagaraṃ pāvisi. Bodhisattassa ca pāsāde sayanagabbhassa avidūre ekā sālā atthi, tattheko addhikamanusso upāhanā omuñcitvā pādamūle bhūmiyaṃ ṭhapetvā ekasmiṃ phalake nipajji, na tāva niddāyati. Tadā siṅgāliyā potakā chātā viraviṃsu. Atha tesaṃ mātā ‘‘tātā, mā saddaṃ karittha, etissā sālāya eko manusso upāhanā omuñcitvā bhūmiyaṃ ṭhapetvā phalake nipanno na tāva niddāyati, etassa niddāyanakāle etā upāhanā āharitvā tumhe khādāpessāmī’’ti attano bhāsāya āha. Bodhisatto mantānubhāvena tassā bhāsaṃ jānitvā sayanagabbhā nikkhamma vātapānaṃ vivaritvā ‘‘ko etthā’’ti āha. ‘‘Ahaṃ, deva, addhikamanusso’’ti. ‘‘Upāhanā te kuhi’’nti? ‘‘Bhūmiyaṃ, devā’’ti. ‘‘Ukkhitvā olambetvā ṭhapehī’’ti. Taṃ sutvā siṅgālī bodhisattassa kujjhi.
过去，菩萨于巴罗那西王国时，生于一位首领贵妇的子宫中，为达磨之伊，已老有智慧，精通各种技术，洞察万事万物。他把老师的职责交给别人后，返回巴罗那西，父亲派他到边疆。虽有守边使命，他不愿杀生，不愿与人相见。一天夜里，他携两个信件潜入城中，隐居于人间。菩萨的宫殿离他不远有一间房屋，他在门口放下两个书信，尚未入睡。那夜侍女们发现了信件，害怕，母亲告诫：“父亲，不要惊扰，这屋里有个男子，放下书信还未睡。他若困了，我们须给他食物。”菩萨心知肚明她的话，起身开门问：“是谁？”答：“我是天人，居于此处。”问：“写给你的信在哪里？”答：“落地放着，请拿起来。”听了，侍女们哭泣。
Puna ekadivasaṃ sā tatheva nagaraṃ pāvisi. Tadā ceko mattamanusso ‘‘pānīyaṃ pivissāmī’’ti pokkharaṇiṃ otaranto patitvā nimuggo nirassāso mari. Nivatthā panassa dve sāṭakā nivāsanantare kahāpaṇasahassaṃ aṅguliyā ca muddikā atthi. Tadāpi sā puttake ‘‘chātamhā, ammā’’ti viravante ‘‘tātā, mā saddaṃ karittha, etissā pokkharaṇiyā manusso mato, tassa idañcidañca atthi, so pana maritvā sopāneyeva nipanno, tumhe etaṃ manussaṃ khādāpessāmī’’ti āha. Bodhisatto taṃ sutvā vātapānaṃ vivaritvā ‘‘sālāya ko atthī’’ti vatvā ekenuṭṭhāya ‘‘ahaṃ, devā’’ti vutte ‘‘gaccha etissā pokkharaṇiyā matamanussassa sāṭake ca kahāpaṇasahassañca aṅgulimuddikañca gahetvā sarīramassa yathā na uṭṭhahati, evaṃ udake osīdāpehī’’ti āha. So tathā akāsi. Sā punapi kujjhitvā ‘‘purimadivase tāva me puttakānaṃ upāhanā khādituṃ na adāsi, ajja matamanussaṃ khādituṃ na deti, hotu, ito dāni tatiyadivase eko sapattarājā āgantvā nagaraṃ parikkhipissati. Atha naṃ pitā yuddhatthāya pesessati, tatra te sīsaṃ chindissanti, atha te galalohitaṃ pivitvā veraṃ muñcissāmi. Tvaṃ mayā saddhiṃ veraṃ bandhasi, jānissāmī’’ti viravitvā bodhisattaṃ tajjetvā puttake gahetvā nikkhamati.
又有一天，他来到了同一座城。那时有个疯子从池水中下来，跌倒，绝望不动。池旁有两个箱子，内有一千铜钱和一枚戒指。侍女们发现后惊叫：“父亲，莫惊扰，这池中男子疯了，那里有些东西，虽已死倒在坟墓，但我们该给他食物。”菩萨听见，开门说：“屋里是谁？”答：“我是天人。”问：“池水边有什么？”说：“有箱子、铜钱与戒指。请用此物支撑他身体不落水。”他照作。侍女们哭泣说：“昨天他未给我们仓库的食物，今日也不给。明天必有一位七王中君来城中巡视，届时父将派兵迎敌，必将斩首，参饮敌血。我与你结盟，共护仇恨。”说完便把菩萨赶走，拿起箱子离开。
Tatiyadivase eko sapattarājā āgantvā nagaraṃ parivāresi. Rājā bodhisattaṃ ‘‘gaccha, tāta, tena saddhiṃ yujjhā’’ti āha. ‘‘Mayā, deva, ekaṃ diṭṭhaṃ atthi, gantuṃ na visahāmi, jīvitantarāyaṃ bhāyāmī’’ti. ‘‘Mayhaṃ tayi mate vā amate vā kiṃ, gacchāheva tva’’nti? So ‘‘sādhu, devā’’ti mahāsatto parisaṃ gahetvā sapattarañño ṭhitadvārena anikkhamitvā aññaṃ dvāraṃ vivaritvā nikkhami. Tasmiṃ gacchante sakalanagaraṃ tucchaṃ viya ahosi. Sabbe teneva saddhiṃ nikkhamiṃsu. So ekasmiṃ sabhāgaṭṭhāne khandhāvāraṃ nivāsetvā acchi. Rājā cintesi ‘‘uparājā nagaraṃ tucchaṃ katvā balaṃ gahetvā palāyi, sapattarājāpi nagaraṃ parivāretvā ṭhito, idāni mayhaṃ jīvitaṃ natthī’’ti. So ‘‘jīvitaṃ rakkhissāmī’’ti deviñca purohitañca parantapaṃ nāmekaṃ pādamūlikañca dāsaṃ gahetvā rattibhāge aññātakavesena palāyitvā araññaṃ pāvisi. Bodhisatto tassa palātabhāvaṃ ñatvā nagaraṃ pavisitvā yuddhaṃ katvā sapattaṃ palāpetvā rajjaṃ gaṇhi. Pitāpissa ekasmiṃ nadītīre paṇṇasālaṃ kāretvā phalāphalena yāpento vasi. Rājā ca purohito ca phalāphalatthāya gacchanti. Parantapadāso deviyā saddhiṃ paṇṇasālāyameva hoti. Tatrāpi rājānaṃ paṭicca deviyā kucchismiṃ gabbho patiṭṭhāsi. Sā abhiṇhasaṃsaggavasena parantapena saddhiṃ aticari. Sā ekadivasaṃ parantapaṃ āha ‘‘raññā ñāte neva tava, na mayhaṃ jīvitaṃ atthi, tasmā mārehi na’’nti. ‘‘Kathaṃ māremī’’ti? Esa taṃ khaggañca nhānasāṭakañca gāhāpetvā nhāyituṃ gacchati, tatrassa nhānaṭṭhāne pamādaṃ ñatvā khaggena sīsaṃ chinditvā sarīraṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ katvā bhūmiyaṃ nikhaṇāhīti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.
第三天，有一位七族国王来到城中四处巡游。国王对菩萨说：「孩子，走吧，与他一同战斗。」菩萨答曰：「尊敬的天，已有一事我亲见，我不愿前去，我害怕命悬一线。」国王言：「无论我生死如何，我都与你同行。」菩萨答：「很好，诸天」并携带众大士，守卫七族国王所驻城门后离开，开启另一个门出城。二者离去时，整个城池空虚如废墟。众人皆与其一同行出城。菩萨在某议事厅处住下，关闭城门。国王思忖：「副王弃城据守兵力逃走，七族国王亦驻城周围，我如今性命无存。」菩萨言：「我护持生命。」遂与女祭司及名为波罗达的奴仆夜半携带不知名衣装逃入山林。菩萨知其出逃，入城作战，击退七族，承接王位。国王于一河畔建造五十座厅室，以果实供养生活。国王与女祭司共行赴果实之所。祭司与国王修好关系于五十厅内。祭司怀孕，携带祭司与国王结合之子，数日后对祭司言：「与国王无亲，我无生存之望，故勿因我而生死。」国王问：「何以回避死？」祭司握剑及砍刀欲前洗浴处，知有人疏忽，遂以剑斩首，尸体破碎，投入大地。菩萨称赞「善哉」。
Athekadivasaṃ purohitoyeva phalāphalatthāya gantvā avidūre rañño nhānatitthasāmante ekaṃ rukkhaṃ āruyha phalāphalaṃ gaṇhāti. Rājā ‘‘nhāyissāmī’’ti parantapaṃ khaggañca nhānasāṭakañca gāhāpetvā nadītīraṃ agamāsi. Tattha naṃ nhānakāle pamādamāpannaṃ ‘‘māressāmī’’ti parantapo gīvāya gahetvā khaggaṃ ukkhipi. So maraṇabhayena viravi. Purohito taṃ saddaṃ sutvā olokento parantapaṃ rājānaṃ mārentaṃ disvā bhītatasito sākhaṃ vissajjetvā rukkhato oruyha ekaṃ gumbaṃ pavisitvā nilīyi. Parantapo tassa sākhāvissajjanasaddaṃ sutvā rājānaṃ māretvā bhūmiyaṃ khaṇitvā ‘‘imasmiṃ ṭhāne sākhāvissajjanasaddo ahosi, ko nu kho etthā’’ti vicinanto kañci adisvā nhatvā gato. Tassa gatakāle purohito nisinnaṭṭhānā nikkhamitvā rañño sarīraṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā āvāṭe nikhātabhāvaṃ ñatvā nhatvā attano vadhabhayena andhavesaṃ gahetvā paṇṇasālaṃ agamāsi. Taṃ disvā parantapo ‘‘kiṃ te, brāhmaṇa, kata’’nti āha. So ajānanto viya ‘‘deva, akkhīni me nāsetvā āgatomhi, ussannāsīvise araññe ekasmiṃ vammikapasse aṭṭhāsiṃ, tatrekena āsīvisena nāsavāto vissaṭṭho me bhavissatī’’ti āha. Parantapo ‘‘na maṃ sañjānāti, ‘devā’ti vadati, samassāsessāmi na’’nti cintetvā ‘‘brāhmaṇa, mā cintayi, ahaṃ taṃ paṭijaggissāmī’’ti assāsetvā phalāphalaṃ datvā santappesi. Tato paṭṭhāya parantapadāso phalāphalaṃ āhari, devīpi puttaṃ vijāyi. Sā putte vaḍḍhante ekadivasaṃ paccūsasamaye sukhanisinnā saṇikaṃ parantapadāsaṃ etadavoca ‘‘tvaṃ rājānaṃ mārento kenaci diṭṭho’’ti. ‘‘Na maṃ koci addasa, sākhāvissajjanasaddaṃ pana assosiṃ, tassā sākhāya manussena vā tiracchānena vā vissaṭṭhabhāvaṃ na jānāmi, yadā kadāci pana me bhayaṃ āgacchantaṃ sākhāvissaṭṭhaṭṭhānato āgamissatī’’ti tāya saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
某日，女祭司为了果实与国王一同前往不远处洗浴，攀树采果。国王曰：「我去洗浴。」携带剑与砍刀至河边。彼时女祭司疏忽，国王临危受胸部刺伤，随即死去。女祭司听闻此声，远望见国王被魔王杀害，恐惧离开树枝，进入一庵隐匿。女祭司闻树枝断裂之声，观国王遭魔王杀害且尸体碎裂，遂思：「此地断裂声何人所为？」检查后寻找，终离开。吩咐时女祭司起身出所，得知国王尸体破碎如碎片，恐怕他杀而心失明，赴五十厅。祭司见状问曰：「婆罗门，你作何事？」彼答如不知：「天！我失去双目，因被激怒，在荒野某蛇穴居住，施药治愈后将复全。」女祭司曰：「我不知，你称我为天，我必安慰宁抚。」并以果实供养其心安。继而随女祭司采果，女祭司生子。孩童长成，一日安坐一处，看见魔王者告诉曰：「你看见杀国王者乎？」答曰：「无人见，只有树枝断裂声，我不知其有人为。唯恐怖声将临，彼必自折断之处出现。」二者交谈时吟出首句偈颂。
§154
154.
‘‘Āgamissati me pāpaṃ, āgamissati me bhayaṃ;
「恶业将至，我恐怖将临；
Tadā hi calitā sākhā, manussena migena vā’’ti.
那时折断之枝，无论人或兽。」
Tattha pāpanti lāmakaṃ aniṭṭhaṃ akantaṃ. Bhayanti cittutrāsabhayampi me āgamissati, na sakkā nāgantuṃ. Kiṃkāraṇā? Tadā hi calitā sākhā manussena migena vāti na paññāyati, tasmā tato maṃ bhayaṃ āgamissati.
此处『恶』指邪恶、不善。不喜令人以恶相对。人心惧怕恐怖令人生畏，不得亲近。何以致此？因折断之枝未被人兽所知，故此后恐怖临至我身。
Te ‘‘purohito niddāyatī’’ti maññiṃsu. So pana aniddāyamānova tesaṃ kathaṃ assosi. Athekadivasaṃ purohito parantapadāse phalāphalatthāya gate attano brāhmaṇiṃ saritvā vilapanto dutiyaṃ gāthamāha –
他们认为：『祠祭师正熟睡。』但他却似未曾入睡般，怎能与他们相见呢？一日，祠祭师跪于战神之足前，为求果实结果，哭泣着吟诵第二首偈曰－
§155
155.
‘‘Bhīruyā nūna me kāmo, avidūre vasantiyā;
『惧怕啊，我的欲望，在不远的处所居住；
Karissati kisaṃ paṇḍuṃ, sāva sākhā parantapa’’nti.
它将令我的心灰意冷，像远方战神的枝条那样凋零。』
Tattha bhīruyāti itthī ca nāma appamattakenāpi bhāyati, tasmā ‘‘bhīrū’’ti vuccati. Avidūreti nātidūre ito katipayayojanamatthake vasantiyā bhīruyā mayhaṃ brāhmaṇiyā yo mama kāmo uppanno, so nūna maṃ kisañca paṇḍuñca karissatīti dasseti. ‘‘Sāva sākhā’’ti iminā pana opammaṃ dasseti, yathā sākhā parantapaṃ kisaṃ paṇḍuṃ karoti, evanti attho.
其中『惧怕』是一种妇人名，意为即使稍有不慎即感恐怖，因此称为『惧怕者』。『不远』指不是很远，约几由旬之处。『我那女性的欲望生起于此不远处，』显示其欲望定将使我『凋谢愁苦』。『枝条』用以比喻，犹如战神远处的枝条凋残，义同此处。
Iti brāhmaṇo gāthameva vadati, atthaṃ pana na katheti, tasmā imāya gāthāya kiccaṃ deviyā apākaṭaṃ. Atha naṃ ‘‘kiṃ kathesi brāhmaṇā’’ti āha. Sopi ‘‘sallakkhitaṃ me’’ti vatvā puna ekadivasaṃ tatiyaṃ gāthamāha –
至此，婆罗门仅复此偈而不述其义，因此该偈对女神尚存未明之处。于是有人问他：『婆罗门啊，你说什么呢？』那人答言：『我有所记，』一日后复诵第三首偈曰—
§156
156.
一百五十六。
‘‘Socayissati maṃ kantā, gāme vasamaninditā;
『吾之妻将令我忧伤，乡中居民皆加非议；
Karissati kisaṃ paṇḍuṃ, sāva sākhā parantapa’’nti.
将取我瘦弱之形，搅动烦恼如猛火。』
Tattha socayissatīti sokuppādanena sukkhāpessati. Kantāti iṭṭhabhariyā. Gāme vasanti bārāṇasiyaṃ vasantīti adhippāyo. Aninditāti agarahitā uttamarūpadharā.
此处『将令我忧伤』意指由忧愁激发而致使苦恼增生。『妻』乃合法妻子之意。『乡中居民』指居住于巴拉那西之众。『非议』谓无贪欲且有佳貌者所不容忍之意。
Punekadivasaṃ catutthaṃ gāthamāha –
隔日第四句偈19云，
§157
157.
一百五十七。
‘‘Tayā maṃ asitāpaṅgi, sitāni bhaṇitāni ca;
『你用灰白色的灰烬，用冷却的灰烬说，
Kisaṃ paṇḍuṃ karissanti, sāva sākhā parantapa’’nti.
“用什么能使枯黄的树枝发嫩，如同焚烧后的枯枝”呢？』
Tattha tayā maṃ asitāpaṅgīti tayā maṃ asitā apaṅgi. Idaṃ vuttaṃ hoti – bhadde, akkhikoṭito añjanasalākāya nīharitvā abhisaṅkhataasitāpaṅgi tayā pavattitāni mandahasitāni ca madhurabhāsitāni ca maṃ sā vissaṭṭhasākhā viravamānā parantapaṃ viya kisaṃ paṇḍuṃ karissatīti. Pa-kārassa va-kāraṃ katvā ‘‘vaṅgī’’tipi pāṭhoyeva.
其中「用灰白色的灰烬」指的是用灰白色的灰烬。传说中有时，一位眼睛失明的人，手持抹有眼药膏的棍子，涂抹灰白色的灰烬，并用温和的笑容与甜美的言语施加，宛若枯枝新发嫩叶般，询问道：‘用什么能使枯黄的树枝发嫩，如同焚烧后的枯枝’？此处“枯”字之作，另有通读为“嫩”的说法。
Aparabhāge kumāro vayappatto ahosi soḷasavassuddesiko. Atha naṃ brāhmaṇo yaṭṭhikoṭiṃ gāhāpetvā nhānatitthaṃ gantvā akkhīni ummīletvā olokesi. Kumāro ‘‘nanu tvaṃ brāhmaṇa, andho’’ti āha. So ‘‘nāhaṃ andho, iminā me upāyena jīvitaṃ rakkhāmī’’ti vatvā ‘‘tava pitaraṃ jānāsī’’ti āha. ‘‘Ayaṃ me pitā’’ti vutte ‘‘nāyaṃ tava pitā, pitā pana te bārāṇasirājā, ayaṃ tumhākaṃ dāso, so mātari te vippaṭipajjitvā imasmiṃ ṭhāne tava pitaraṃ māretvā nikhaṇī’’ti aṭṭhīni nīharitvā dassesi. Kumārassa balavakodho uppajji. Atha naṃ ‘‘idāni kiṃ karomī’’ti pucchi. ‘‘Yaṃ te ismiṃyeva titthe pitu tena kataṃ, taṃ karohī’’ti sabbaṃ pavattiṃ ācikkhitvā kumāraṃ katipāhaṃ tharugaṇhanaṃ sikkhāpesi. Athekadivasaṃ kumāro khaggañca nhānasāṭakañca gahetvā ‘‘nhāyituṃ gacchāma, tātā’’ti āha. Parantapo ‘‘sādhū’’ti tena saddhiṃ gato. Athassa nhāyituṃ otiṇṇakāle dakkhiṇahatthena asiṃ, vāmahatthena cūḷaṃ gahetvā ‘‘tvaṃ kira imasmiṃyeva titthe mama pitaraṃ cūḷāya gahetvā viravantaṃ māresi, ahampi taṃ tatheva karissāmī’’ti āha. So maraṇabhayabhīto paridevamāno dve gāthā abhāsi –
后来，有一位少年已达十六岁的成年时期。一位婆罗门长者牵着他来到浴场，掀开眼帘察看。少年问：“难道你是盲人吗？”长者答：“我非盲人，凭此法我能保全生命。”又说：“你认识你的父亲吗？”他说：“这是我的父亲。”长者则言：“这不是你的父亲，只是巴拉那西国王，你们的奴隶，他违背了你的母亲，在此地杀害你的父亲，你看这些骨头。”少年于是大发愤怒，便问：“现在我应如何是好？”长者告知全部经过，并教少年劈柴的技巧和训练。一天，少年带着斧子及浴巾说：“我们去洗澡吧，父亲。”国王称赞“好”，与他一起前往。少年洗浴时，右手持斧头，左手抓住小棍说：“你曾在此处杀害我的父亲，我亦将在这里为父报仇。”少年因畏惧死亡而悲恸，吟诵两句颂歌——
§158
158.
‘‘Āgamā nūna so saddo, asaṃsi nūna so tava;
“将要到来的声音，未必是你的声音；
Akkhātaṃ nūna taṃ tena, yo taṃ sākhamakampayi.
『已被说明』者，指那位当时使树枝晃动的众生。
§159
159.
一百五十九。
‘‘Idaṃ kho taṃ samāgamma, mama bālassa cintitaṃ;
『这正是我对愚钝者曾深思的事』。
Tadā hi calitā sākhā, manussena migena vā’’ti.
『那时树枝确实移动，就像是人或兽攀折它一般』。
Tattha āgamāti so sākhasaddo nūna taṃ āgato sampatto. Asaṃsi nūna so tavāti so saddo tava ārocesi maññe. Akkhātaṃ nūna taṃ tenāti yo satto tadā taṃ sākhaṃ akampayi, tena ‘‘evaṃ te pitā mārito’’ti nūna taṃ kāraṇaṃ akkhātaṃ. Samāgammāti saṅgamma, samāgatanti attho. Yaṃ mama bālassa ‘‘tadā calitā sākhā manussena migena vā, tato me bhayaṃ uppajjissatī’’ti cintitaṃ parivitakkitaṃ ahosi, idaṃ tayā saddhiṃ samāgatanti vuttaṃ hoti.
此处『到来』，谓枝声确已传至眼前并现办。『非是』者，意指声音似乎未传来。『已被说明』者，为当时令此枝晃动的那位众生，故说「于是你的父亲已逝」此因缘即为已被说明的由头。『到来』谓聚合，聚合即此义。已被思考之『那时树枝移动，如同人为或兽为』，所引起的恐惧，便是与此声音合起而言者。
Tato kumāro osānagāthamāha –
于是少年吟唱赞歌说道——
§160
160.
‘‘Tatheva tvaṃ avedesi, avañci pitaraṃ mama;
『你也如此欺骗，欺骗了我的父亲，
Hantvā sākhāhi chādento, āgamissati me bhaya’’nti.
杀害并用树枝掩盖，使我心生恐惧。』
Tattha tatheva tvaṃ avedesīti tatheva tvaṃ aññāsi. Avañci pitaraṃ mamāti tvaṃ mama pitaraṃ ‘‘nhāyituṃ gacchāmā’’ti vissāsetvā nhāyantaṃ māretvā khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā nikhaṇitvā ‘‘sace koci jānissati, mayhampi evarūpaṃ bhayaṃ āgacchissatī’’ti vañcesi, idaṃ kho pana maraṇabhayaṃ idāni tavāgatanti.
此处『你也如此欺骗』意谓你果真欺骗了。如『欺骗我的父亲』者，是指你自称是我的父亲，谎称『我们去洗澡吧』，却杀害正在沐浴者，将其四分五裂、肢解、切断，掷弃一旁，还谎称『若有人知晓，恐怕他也会生此等恐惧』。这正是死亡的恐怖，如今降临于你。
Iti taṃ vatvā tattheva jīvitakkhayaṃ pāpetvā nikhaṇitvā sākhāhi paṭicchādetvā khaggaṃ dhovitvā nhatvā paṇṇasālaṃ gantvā tassa māritabhāvaṃ purohitassa kathetvā mātaraṃ paribhāsitvā ‘‘idha kiṃ karissāmā’’ti tayo janā bārāṇasimeva agamaṃsu. Bodhisatto kaniṭṭhassa oparajjaṃ datvā dānādīni puññāni katvā saggapadaṃ pūresi.
于是他说出这话后，的确让生命消逝，切断了生命，掩盖了尸体，用树枝遮盖，清洗了利刃，洗净了伤口，前往会所，向主持讣事的祭司陈述这件杀戮之事，对母亲进行了辱骂，然后三人便如入巴拉纳西一般而去。菩萨赐予那位年少侍者左边的首领位分，行布施功德，满足往生天道。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā piturājā devadatto ahosi, purohito ānando, puttarājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀引出这则法义，广为宣说真理，阐述起源，并说：『当时父王名为天子迦罗陀，祭司为阿难，儿子则为我本人。』
Parantapajātakavaṇṇanā ekādasamā. · 《降敌者本生》注释第十一。
Gandhāravaggo dutiyo. · 犍陀罗品第二。
Jātakuddānaṃ –
本生歌颂－
Kukku manoja sutano, gijjha dabbhapuppha paṇṇako;
有叉叉兽母与儿子，乌龟、蟾蜍及花叶众相；
Sattubhasta aṭṭhiseno, kapi bakabrahmā dasa.
七军如象牙般坚固，猿猴、天鹤与十大梵天；
Gandhāro mahākapi ca, kumbhakāro daḷhadhammo;
迦楼罗及大猿王，陶匠与坚定守法者；
Somadatto susīmo ca, koṭasimbali dhūmakārī;
苏摩达陀与良善聪慧者，千叶树与制造烟尘者；
Jāgaro kummāsapiṇḍo, parantapā ekādasa.
警觉者与瘦骨嶙峋者，以及一一攻击者共计十一。
Sattakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 七集之注释已完毕。