2. Dukanipāto · 2. 二集义注
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Jātaka-aṭṭhakathā · 《本生义注》
(Dutiyo bhāgo)
（第二部分）
2. Dukanipāto二、二偈集
1. Daḷhavaggo
一、刚强品
[151] 1. Rājovādajātakavaṇṇanā
【151】一、王谤生品释义
Daḷhaṃdaḷhassa khipatīti idaṃ satthā jetavane viharanto rājovādaṃ ārabbha kathesi. So tesakuṇajātake (jā. 2.17.1 ādayo) āvi bhavissati. Ekasmiṃ pana divase kosalarājā ekaṃ agatigataṃ dubbinicchayaṃ aḍḍaṃ vinicchinitvā bhuttapātarāso allahatthova alaṅkatarathaṃ abhiruyha satthu santikaṃ gantvā phullapadumasassirikesu pādesu nipatitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ satthā etadavoca – ‘‘handa kuto nu tvaṃ, mahārāja, āgacchasi divā divassā’’ti. ‘‘Bhante, ajja ekaṃ agatigataṃ dubbinicchayaṃ aḍḍaṃ vinicchinanto okāsaṃ alabhitvā idāni taṃ tīretvā bhuñjitvā allahatthova tumhākaṃ upaṭṭhānaṃ āgatomhī’’ti. Satthā ‘‘mahārāja, dhammena samena aḍḍavinicchayaṃ nāma kusalaṃ, saggamaggo esa. Anacchariyaṃ kho panetaṃ, yaṃ tumhe mādisassa sabbaññubuddhassa santikā ovādaṃ labhamānā dhammena samena aḍḍaṃ vinicchineyyātha. Etadeva acchariyaṃ, yaṃ pubbe rājāno asabbaññūnampi paṇḍitānaṃ vacanaṃ sutvā dhammena samena aḍḍaṃ vinicchinantā cattāri agatigamanāni vajjetvā dasa rājadhamme akopetvā dhammena rajjaṃ kāretvā saggapuraṃ pūrayamānā agamiṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
刚强急速者谓。此语意即迅速、刚强。世尊当时住于伽耶竹林，开始说王谤故事。该故事载于三生经中的《凶子本生经》（第二部，第十七经第一段）中。某日，迦萨国王审断出一起凶恶的诡计，随从众多侍从，于象背装饰华丽象车上驾乘，来到世尊面前。在盛开的莲花瓣冠饰的足下令其俯伏礼敬，然后独坐一旁。世尊问：“尊王啊，请问你白天从何处来？”答曰：“尊者，今日刚愈查明一凶险诡计，借得时机，渡过江河，进食后，像大象般庄严地来到您面前侍候。”世尊告曰：“尊王啊，按法义平等审判诡计是善行，上升天道的路径。并不奇异的是，莫说诸沙门诸仙皆能论此法平等断恶。更为奇特的是，昔日国王虽非全知，慈智君子闻国法平等断恶，即废弃四种凶险征兆，甘守十王法，不动怒令政法兴盛，善导天城来归。”如是说毕，赞嘱尊王将过往之事带来。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gahetvā laddhagabbhaparihāro sotthinā mātukucchimhā nikkhami. Nāmaggahaṇadivase panassa ‘‘brahmadattakumāro’’tveva nāmaṃ akaṃsu. So anupubbena vayappatto soḷasavassakāle takkasilaṃ gantvā sabbasippesu nipphattiṃ patvā pitu accayena rajje patiṭṭhāya dhammena samena rajjaṃ kāresi, chandādivasena agantvā vinicchayaṃ anusāsi. Tasmiṃ evaṃ dhammena rajjaṃ kārente amaccāpi dhammeneva vohāraṃ vinicchiniṃsu. Vohāresu dhammena vinicchayamānesu kūṭaḍḍakārakā nāma nāhesuṃ, tesaṃ abhāvā aḍḍatthāya rājaṅgaṇe uparavo pacchijji. Amaccā divasampi vinicchayaṭṭhāne nisīditvā kañci vinicchayatthāya āgacchantaṃ adisvā uṭṭhāya pakkamanti, vinicchayaṭṭhānaṃ chaḍḍetabbabhāvaṃ pāpuṇi.
往昔在巴罗那城，伽耶佛菩萨担任王君所尊首领，发愿为母舍净除胎毒。诞生日即称名“婆罗那王子”。他成长至十六岁，临终时修习技艺，置身于诸工巧完备中，凭藉父王遗望，在王位上坐稳，依法治国，谨守戒律，教导农工商。时有党徒，妄议律仪。彼等无信以恶意干扰正法治理，造成王宫动荡。恶徒每日聚集议论，坐而论道作乱，国政有所疏忽。
Bodhisatto cintesi – ‘‘mayi dhammena rajjaṃ kārente vinicchayaṭṭhānaṃ āgacchantā nāma natthi, uparavo pacchijji, vinicchayaṭṭhānaṃ chaḍḍetabbabhāvaṃ pattaṃ, idāni mayā attano aguṇaṃ pariyesituṃ vaṭṭati ‘ayaṃ nāma me aguṇo’ti sutvā taṃ pahāya guṇesuyeva vattissāmī’’ti. Tato paṭṭhāya ‘‘atthi nu kho me koci aguṇavādī’’ti pariggaṇhanto antovaḷañjakānaṃ antare kañci aguṇavādiṃ adisvā attano guṇakathameva sutvā ‘‘ete mayhaṃ bhayenāpi aguṇaṃ avatvā guṇameva vadeyyu’’nti bahivaḷañjanake pariggaṇhanto tatthāpi adisvā antonagare pariggaṇhi. Bahinagare catūsu dvāresu catugāmake pariggaṇhi. Tatthāpi kañci aguṇavādiṃ adisvā attano guṇakathameva sutvā ‘‘janapadaṃ pariggaṇhissāmī’’ti amacce rajjaṃ paṭicchāpetvā rathaṃ āruyha sārathimeva gahetvā aññātakavesena nagarā nikkhamitvā janapadaṃ pariggaṇhamāno yāva paccantabhūmiṃ gantvā kañci aguṇavādiṃ adisvā attano guṇakathameva sutvā paccantasīmato mahāmaggena nagarābhimukhoyeva nivatti.
菩萨思惟：“我依法治理王国，正当有断议之所，政敌业已夺取断权，应当予以废弃。如今众人论我无德，实为乌有。听闻有人诽谤我无德，舍弃恶议称我有德者，我当表见出真实德行。”于是设谋：“岂有我自身无德者？”随即在仆从及亲信中辨识讥诮者。对讥诮述我德者说：“这些诽谤者虽令我惧怖，我亦应陈述真实德行。”众亲信遂辨识讥诮者。亲信间亦得识辨。在城中四门四乡，亲信辨识讥诮者。又在城郊近四道口，亦得识别。即有讥诮者辨认世尊德行说：“我当守护境土。”于是告别亲信统治王国，驾车启程，装扮成陌生人，周游采集诸邻地区，遇见讥诮者，述说真实德行，回转至边境，复随大臣引导，朝向城邑归来。
Tasmiṃ pana kāle balliko nāma kosalarājāpi dhammena rajjaṃ kārento aguṇakathaṃ gavesanto hutvā antovaḷañjakādīsu aguṇavādiṃ adisvā attano guṇakathameva sutvā janapadaṃ pariggaṇhanto taṃ padesaṃ agamāsi. Te ubhopi ekasmiṃ ninnaṭṭhāne sakaṭamagge abhimukhā ahesuṃ, rathassa ukkamanaṭṭhānaṃ natthi. Atha ballikarañño sārathi bārāṇasirañño sārathiṃ ‘‘tava rathaṃ ukkamāpehī’’ti āha. Sopi ‘‘ambho sārathi, tava rathaṃ ukkamāpehi, imasmiṃ rathe bārāṇasirajjasāmiko brahmadattamahārājā nisinno’’ti āha. Itaropi naṃ ‘‘ambho sārathi, imasmiṃ rathe kosalarajjasāmiko ballikamahārājā nisinno, tava rathaṃ ukkamāpetvā amhākaṃ rañño rathassa okāsaṃ dehī’’ti āha. Bārāṇasirañño sārathi ‘‘ayampi kira rājāyeva, kiṃ nu kho kātabba’’nti cintento ‘‘attheso upāyo’’ti vayaṃ pucchitvā ‘‘daharassa rathaṃ ukkamāpetvā mahallakassa okāsaṃ dāpessāmī’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā taṃ sārathiṃ kosalarañño vayaṃ pucchitvā pariggaṇhanto ubhinnampi samānavayabhāvaṃ ñatvā rajjaparimāṇaṃ balaṃ dhanaṃ yasaṃ jātiṃ gottaṃ kulapadesanti sabbaṃ pucchitvā ‘‘ubhopi tiyojanasatikassa rajjassa sāmino samānabaladhanayasajātigottakulapadesā’’ti ñatvā ‘‘sīlavantassa okāsaṃ dassāmī’’ti cintetvā ‘‘bho sārathi, tumhākaṃ rañño sīlācāro kīdiso’’ti pucchi. So ‘‘ayañca ayañca amhākaṃ rañño sīlācāro’’ti attano rañño aguṇameva guṇato pakāsento paṭhamaṃ gāthamāha –
当时，有一位名叫巴利迦的迦尸国王，正依法治理国家，却专门寻找缺点恶谈。经常到界限边界之处，发现一些无人管理之地，有人宣扬缺点后，他只听取自己的优点说法，进而占领那一地区。他们二人都在同一停驻地点、车道前相对而坐，此处没有车轮升起的地方。后来巴利迦王的车夫对迦尸王的车夫说：“请你抬起你的车轮。”对方答道：“尊敬的车夫，请你抬起你的车轮，这车上坐着巴拉那西国的国王，神通大王。”另一方则说：“尊敬的车夫，这车上坐着迦尸国的国王巴利迦大王，请先抬起你的车轮，给我们国王的车一点空间。”巴拉那西国国王的车夫思考：“对方毕竟是国王，岂可不妥？”于是回答：“我会抬起幼童的车轮，给年长者留位置。”确认后，我们向迦尸国王的车夫打听并对比，了解双方实力、财富、声誉、起源、家族、地域等，皆做详细询问后，得知两国国土、力量、财富、声誉、血统、家族、地域大致相等。思虑“给品德高尚者让路”，便问：“尊敬的车夫，你们国王的行为品德如何？”答曰：“他们国王的品德各异。”于是揭示国王的缺点与美德，开始第一段偈语说——
§1
1.
‘‘Daḷhaṃ daḷhassa khipati, balliko mudunā muduṃ;
“强者可击败强者，巴利迦如柔者以柔攻之；
Sādhumpi sādhunā jeti, asādhumpi asādhunā;
善者可胜过善者，恶者亦被恶者所败；
Etādiso ayaṃ rājā, maggā uyyāhi sārathī’’ti.
此即吾族国王，驾驭车轮通往道路。”
Tattha daḷhaṃ daḷhassa khipatīti yo daḷho hoti balavadaḷhena pahārena vā vacanena vā jinitabbo, tassa daḷhameva pahāraṃ vā vacanaṃ vā khipati. Evaṃ daḷhova hutvā taṃ jinātīti dasseti. Ballikoti tassa rañño nāmaṃ. Mudunā mudunti mudupuggalaṃ sayampi mudu hutvā mudunāva upāyena jināti. Sādhumpi sādhunā jetīti ye sādhū sappurisā, te sayampi sādhu hutvā sādhunāva upāyena jināti. Asādhumpi asādhunāti ye pana asādhū, te sayampi asādhu hutvā asādhunāva upāyena jinātīti dasseti. Etādiso ayaṃ rājāti ayaṃ amhākaṃ kosalarājā sīlācārena evarūpo. Maggā uyyāhi sārathīti attano rathaṃ maggā ukkamāpetvā uyyāhi, uppathena yāhi, amhākaṃ rañño maggaṃ dehīti vadati.
此处“强者可击败强者”，意为强者应能以强力、打击或言辞战胜强敌，故称“强者能击败强者”。表明巴利迦王虽强，却以柔和胜之。“柔者以柔攻之”是指柔和者用柔和的方能战胜强者。善者可胜过善者，恶者亦被恶者所败，意味着品行相似者相互成就或挫败。此王即为我们迦尸之王，品行如此。所谓“驾驭车轮通往道路”，比喻其掌控国政，领导方向。
Atha naṃ bārāṇasirañño sārathi ‘‘ambho, kiṃ pana tayā attano rañño guṇakathā kathitā’’ti vatvā ‘‘āmā’’ti vutte ‘‘yadi pana ete guṇāti vadasi, aguṇā pana kīdisī’’ti vatvā ‘‘ete tāva aguṇā hontu, tumhākaṃ pana rañño kīdiso guṇo’’ti vutte ‘‘tena hi suṇāhī’’ti dutiyaṃ gāthamāha –
这时，巴拉那西国王的车夫说：“请讲述你们国王的美德。”回应：“愿闻其详。”又问：“如果说这些美德，你将如何形容他们的缺点？”答曰：“那就任由他们缺点存在。你们国王的美德如何？”答：“这样，且听第二段偈语。”
§2
2.
‘‘Akkodhena jine kodhaṃ, asādhuṃ sādhunā jine;
“以不生嗔恨征服嗔恚，以善法征服不善法；
Jine kadariyaṃ dānena, saccenālikavādinaṃ;
以恰当的布施征服贪欲，以真实正直的言语征服谎言；
Etādiso ayaṃ rājā, maggā uyyāhi sārathī’’ti.
这样的国王乃是道路的引导者和驾车之师。”
Tattha etādisoti etehi ‘‘akkodhena jine kodha’’ntiādivasena vuttehi guṇehi samannāgato. Ayañhi kuddhaṃ puggalaṃ sayaṃ akkodho hutvā akkodhena jināti, asādhuṃ pana sayaṃ sādhu hutvā sādhunāva upāyena jināti, kadariyaṃ thaddhamacchariṃ sayaṃ dāyako hutvā dānena jināti. Saccenālikavādinanti musāvādiṃ sayaṃ saccavādī hutvā saccena jināti. Maggā uyyāhi sārathīti, samma sārathi, maggato apagaccha. Evaṃvidhasīlācāraguṇayuttassa amhākaṃ rañño maggaṃ dehi, amhākaṃ rājā maggassa anucchavikoti.
此处谓“这样的”者，谓具备上述“以不生嗔恨征服嗔恚”等诸美德者。此中“以不生嗔恨征服嗔恚”是指对愤怒者，自身不生嗔恨之心，以此心战胜彼愤怒；“以善法征服不善法”是指对不善行者，自身具善法，以善法为手段战胜之；“以恰当的布施征服贪欲”是指施主以适当的施舍战胜贪婪的亡命鱼鳞；“以真实正直的言语征服谎言”是指出谎者自称真实正直者，乃以真实之语反胜其谎言。所谓“道路的引导者与驾车之师”，即正当的引领者，守道而行。由此以此种种品德行为具足者，请赐我等国王胜道，我等王者随此道路而行，不违本志。
Evaṃ vutte ballikarājā ca sārathi ca ubhopi rathā otaritvā asse mocetvā rathaṃ apanetvā bārāṇasirañño maggaṃ adaṃsu. Bārāṇasirājā ballikarañño ‘‘raññā nāma idañcidañca kātuṃ vaṭṭatī’’ti ovādaṃ datvā bārāṇasiṃ gantvā dānādīni puññāni katvā jīvitapariyosāne saggapuraṃ pūresi. Ballikarājāpi tassa ovādaṃ gahetvā janapadaṃ pariggahetvā attano aguṇavādiṃ adisvāva sakanagaraṃ gantvā dānādīni puññāni katvā jīvitapariyosāne saggapurameva pūresi.
如此宣说后，巴利迦国王及其驾车者，均下马解缰，执辔牵车，朝巴拉那西国王之道而行。巴拉那西国王因劝导曰：“王者应于若干事上作为”，遂赴巴拉那西，布施诸善根，行精进，终身如是，成就天堂。巴利迦王依此教诲，摄有其地，虽生品行不善，亦往善人之城，布施诸福，与巴拉那西国王同样精进，终生成就天堂。
Satthā kosalarājassa ovādatthāya imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā ballikarañño sārathi moggallāno ahosi, ballikarājā ānando, bārāṇasirañño sārathi sāriputto, bārāṇasirājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊为告诫舍卫国王而说此法，于本生中讲述此经典释义——那时巴利迦王为摩诃迦罗之驾车者，巴利迦王之友为阿难，巴拉那西国王之驾车者为沙利佛陀，巴拉那西国王则为我自己。”
Rājovādajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 第一篇《教诫国王本生》解说。
[152] 2. Siṅgālajātakavaṇṇanā
第152节 狮子族本生故事注释
Asamekkhitakammantanti idaṃ satthā kūṭāgārasālāyaṃ viharanto vesālivāsikaṃ ekaṃ nhāpitaputtaṃ ārabbha kathesi. Tassa kira pitā rājūnaṃ rājorodhānaṃ rājakumārānaṃ rājakumārikānañca massukaraṇakesasaṇṭhapanaaṭṭhapadaṭṭhapanādīni sabbakiccāni karoti saddho pasanno tisaraṇagato samādinnapañcasīlo, antarantare satthu dhammaṃ suṇanto kālaṃ vītināmeti. So ekasmiṃ divase rājanivesane kammaṃ kātuṃ gacchanto attano puttaṃ gahetvā gato. So tattha ekaṃ devaccharāpaṭibhāgaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ licchavikumārikaṃ disvā kilesavasena paṭibaddhacitto hutvā pitarā saddhiṃ rājanivesanā nikkhamitvā ‘‘etaṃ kumārikaṃ labhamāno jīvissāmi, alabhamānassa me ettheva maraṇa’’nti āhārupacchedaṃ katvā mañcakaṃ parissajitvā nipajji.
谓不察境界的作意者者，是指此世尊在木构禅堂中住持的迦毗罗卫人，于某时开始讲说一名小浴子。此浴子所依止之父亲，乃国王诸王子与公主们的监护者，负责众多事务，如整理头发、扎发及行止等所有事皆亲为之。此浴子信心坚定、欢喜、皈依三宝，持守五戒，并在内时常听闻世尊法义，度过时光。他一日往往入王宫作事，带着自己的儿子前往。途中见一位被天神保护、穿戴华饰的士族公主，心意被烦恼缠绕，便起心作恶。当时他与父亲一同离开王宫，心想：若能得到此公主，我必长活，不得便死于此处。于是割断食物，放弃床铺，栖身地上。
Atha naṃ pitā upasaṅkamitvā ‘‘tāta, avatthumhi chandarāgaṃ mā kari, hīnajacco tvaṃ nhāpitaputto, licchavikumārikā khattiyadhītā jātisampannā, na sā tuyhaṃ anucchavikā, aññaṃ te jātigottehi sadisaṃ kumārikaṃ ānessāmī’’ti āha. So pitu kathaṃ na gaṇhi. Atha naṃ mātā bhātā bhaginī cūḷapitā cūḷamātāti sabbepi ñātakā ceva mittasuhajjā ca sannipatitvā saññāpentāpi saññāpetuṃ nāsakkhiṃsu. So tattheva sussitvā parisussitvā jīvitakkhayaṃ pāpuṇi. Athassa pitā sarīrakiccapetakiccāni katvā tanusoko ‘‘satthāraṃ vandissāmī’’ti bahuṃ gandhamālāvilepanaṃ gahetvā mahāvanaṃ gantvā satthāraṃ pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisinno ‘‘kiṃ nu kho, upāsaka, bahūni divasāni na dissasī’’ti vutte tamatthaṃ ārocesi. Satthā ‘‘na kho, upāsaka, idāneva tava putto avatthusmiṃ chandarāgaṃ uppādetvā vināsaṃ pāpuṇi, pubbepi pattoyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
父亲于是来到他前，劝曰：“儿子，勿在爱情欲望中欲求无度。你不过是浴子，非贵族出生；那士族公主为刹帝利族出身，地位高贵，非你可强取。以后当为你另求与自己身份相称的公主。”他未理会父言。随即，母亲、兄弟、姐妹及亲属；更有诸多友善邻里，齐聚劝说，尽管声音嘈杂却无法晓谕。此小浴子在这情形下忧苦积极而亡。父亲尽理尸身事务后悲叹曰：“我当去礼敬世尊。”携带满手香花，入大林中，礼敬世尊后独坐一旁，问：“居士，为何已过去许多日子依然未见你？”世尊答曰：“居士，你子今已破灭此念爱欲之心而灭亡，他此先已得此果。”父亲受教，顶礼谢佛，承受往昔教诲。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese sīhayoniyaṃ nibbatti. Tassa cha kaniṭṭhabhātaro ekā ca bhaginī ahosi, sabbepi kañcanaguhāyaṃ vasanti. Tassā pana guhāya avidūre rajatapabbate ekā phalikaguhā atthi, tattheko siṅgālo vasati. Aparabhāge sīhānaṃ mātāpitaro kālamakaṃsu. Te bhaginiṃ sīhapotikaṃ kañcanaguhāyaṃ ṭhapetvā gocarāya pakkamitvā maṃsaṃ āharitvā tassā denti. So siṅgālo taṃ sīhapotikaṃ disvā paṭibaddhacitto ahosi. Tassā pana mātāpitūnaṃ dharamānakāle okāsaṃ nālattha, so sattannampi tesaṃ gocarāya pakkantakāle phalikaguhāya otaritvā kañcanaguhāya dvāraṃ gantvā sīhapotikāya purato lokāmisapaṭisaṃyuttaṃ evarūpaṃ rahassakathaṃ kathesi – ‘‘sīhapotike, ahampi catuppado, tvampi catuppadā, tvaṃ me pajāpatī hohi, ahaṃ te pati bhavissāmi, te mayaṃ samaggā sammodamānā vasissāma, tvaṃ ito paṭṭhāya maṃ kilesavasena saṅgaṇhāhī’’ti. Sā tassa vacanaṃ sutvā cintesi – ‘‘ayaṃ siṅgālo catuppadānaṃ antare hīno paṭikuṭṭho caṇḍālasadiso, mayaṃ uttamarājakulasammatā, esa kho mayā saddhiṃ asabbhiṃ ananucchavikaṃ kathaṃ katheti, ahaṃ evarūpaṃ kathaṃ sutvā jīvitena kiṃ karissāmi, nāsāvātaṃ sannirujjhitvā marissāmī’’ti. Athassā etadahosi – ‘‘mayhaṃ evameva maraṇaṃ ayuttaṃ, bhātikā tāva me āgacchantu, tesaṃ kathetvā marissāmī’’ti. Siṅgālopi tassā santikā paṭivacanaṃ alabhitvā ‘‘idāni esā mayhaṃ kujjhatī’’ti domanassappatto phalikaguhāyaṃ pavisitvā nipajji.
过去时，舍卫国时，菩萨于喜马拉雅山麓生为狮子族公子。其父兄弟及一姊皆居黄金洞中。洞不远处，有一银山之洞，有一狸猫居住。时狮子父母死亡，狮子引姊授守黄金洞，带捕食猎物归供。狸猫见狮子如此，立意怨恨。因父母无暇照顾姊，狸猫时于捕猎之际潜入银洞门，约定言语如同家主，以妖魅手段交谈曰：“你我是四足众生，相互为父母与子女，姊为我的太夫人，我为你丈夫。我们同心共处，和睦相合，望你勿以烦恼心怀我。”彼姊听此言，心中思忖：“此狸猫地位低下，长相丑陋，族素不相称，何以与我合处？若听其语，安乐何在？受此烦恼，我将死去。”遂起此计，思己必死，令兄弟来后托言报仇后再逝。狸猫闻闻回应，心怀悲愤，入银洞卧伏。
Atheko sīhapotako mahiṃsavāraṇādīsu aññataraṃ vadhitvā maṃsaṃ khāditvā bhaginiyā bhāgaṃ āharitvā ‘‘amma, maṃsaṃ khādassū’’ti āha. ‘‘Bhātika, nāhaṃ maṃsaṃ khādāmi, marissāmī’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? Sā taṃ pavattiṃ ācikkhi. ‘‘Idāni kahaṃ so siṅgālo’’ti ca vutte phalikaguhāyaṃ nipannaṃ siṅgālaṃ ‘‘ākāse nipanno’’ti maññamānā ‘‘bhātika, kiṃ na passasi, eso rajatapabbate ākāse nipanno’’ti. Sīhapotako tassa phalikaguhāyaṃ nipannabhāvaṃ ajānanto ‘‘ākāse nipanno’’ti saññī hutvā ‘‘māressāmi na’’nti sīhavegena pakkhanditvā phalikaguhaṃ hadayeneva pahari. So hadayena phalitena tattheva jīvitakkhayaṃ patvā pabbatapāde pati. Athāparo āgacchi, sā tassapi tatheva kathesi. Sopi tatheva katvā jīvitakkhayaṃ patvā pabbatapāde pati.
又有一狮子兄弟于马角之地猎杀异兽，取肉献姊。姊曰：“兄弟，我不食肉，定当死去。”兄问由。姊详述前事。兄至银洞见狸猫，狸猫以为天上之物，彼不知其状。狸猫以猫状挥击兄心，致其命终山下。继有他兄来至，姊如前说，彼亦死于山下。
Evaṃ chasupi bhātikesu matesu sabbapacchā bodhisatto āgacchi. Sā tassapi taṃ kāraṇaṃ ārocetvā ‘‘idāni so kuhi’’nti vutte ‘‘eso rajatapabbatamatthake ākāse nipanno’’ti āha. Bodhisatto cintesi – ‘‘siṅgālānaṃ ākāse patiṭṭhā nāma natthi, phalikaguhāyaṃ nipannako bhavissatī’’ti. So pabbatapādaṃ otaritvā cha bhātike mate disvā ‘‘ime attano bālatāya pariggaṇhanapaññāya abhāvena phalikaguhabhāvaṃ ajānitvā hadayena paharitvā matā bhavissanti, asamekkhitvā atituritaṃ karontānaṃ kammaṃ nāma evarūpaṃ hotī’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
就这样，六兄弟悉数亡故。姊遂通晓起因，告兄：“此狸猫观空中投胎。”菩萨心念：“狸猫无处立足，昔日在银洞入空中，当为狸猫之子。因我少年无明，刺伤母心，致此果报乃至如此。”菩萨下山观此姊，语曰：“因汝幼稚无知，不察恶行，刺伤母心，致成狸猫，此即不察妄作业之果。”其后说出初偈谛述此因缘。
§3
3.
‘‘Asamekkhitakammantaṃ, turitābhinipātinaṃ;
『无察察作意者』者，『迅速投身者』也；
Sāni kammāni tappenti, uṇhaṃvajjhohitaṃ mukhe’’ti.
『遍及诸作意者，于火热所触处，称叹之』亦如是。
Tattha asamekkhitakammantaṃ, turitābhinipātinanti yo puggalo yaṃ kammaṃ kattukāmo hoti, tattha dosaṃ asamekkhitvā anupadhāretvā turito hutvā vegeneva taṃ kammaṃ kātuṃ abhinipatati pakkhandati paṭipajjati, taṃ asamekkhitakammantaṃ turitābhinipātinaṃ evaṃ sāni kammāni tappenti, socenti kilamenti. Yathā kiṃ? Uṇhaṃvajjhohitaṃ mukheti, yathā bhuñjantena ‘‘idaṃ sītalaṃ idaṃ uṇha’’nti anupadhāretvā uṇhaṃ ajjhoharaṇīyaṃ mukhe ajjhoharitaṃ ṭhapitaṃ mukhampi kaṇṭhampi kucchimpi dahati soceti kilameti, evaṃ tathārūpaṃ puggalaṃ sāni kammāni tappenti.
此中『无察察作意者』者，谓某人欲作某业而不察察其过患，反随其过失不放，反急速迅捷地作该业、投身其中、从事其中。此即所谓无察察作意、迅速投身者，如是者受此诸业之苦恼、哀伤、烦恼。如何缘故？谓譬喻口中受火热之苦。譬如食者虽心知『此为凉，此为热』而不得由察察止息，致以火热之物入口，口及喉部、舌头遂受灼烧，痛苦哀伤烦恼，喻此类人亦然，受诸业苦恼。
Iti so sīho imaṃ gāthaṃ vatvā ‘‘mama bhātikā anupāyakusalatāya ‘siṅgālaṃ māressāmā’ti ativegena pakkhanditvā sayaṃ matā, ahaṃ pana evarūpaṃ akatvā siṅgālassa phalikaguhāyaṃ nipannasseva hadayaṃ phālessāmī’’ti siṅgālassa ārohanaorohanamaggaṃ sallakkhetvā tadabhimukho hutvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadi, pathaviyā saddhiṃ ākāsaṃ ekaninnādaṃ ahosi. Siṅgālassa phalikaguhāyaṃ nipannasseva sītatasitassa hadayaṃ phali, so tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi.
于是狮子说此偈曰：『吾弟子无善巧法，以极速弃舍，吾虽未行此事，犹如陷入獅穴，心即将破碎。』标记世尊与獅子上下之路，向世尊而立，三次发狮吼，声震河川大地与天空。于獅穴内，狮子心若冰雪果实，遂于彼处命终。
Satthā ‘‘evaṃ so siṅgālo sīhanādaṃ sutvā jīvitakkhayaṃ patto’’ti vatvā abhisambuddho hutvā dutiyaṃ gāthamāha –
世尊说：『如是，此狮听狮吼而得命终』，成佛后复作第二偈曰——
§4
4.
‘‘Sīho ca sīhanādena, daddaraṃ abhinādayi;
『狮以狮吼，显示威猛。』
Sutvā sīhassa nigghosaṃ, siṅgālo daddare vasaṃ;
听闻狮子的怒吼，豺狼发出嚎叫；
Bhīto santāsamāpādi, hadayañcassa apphalī’’ti.
惊恐不安地来到佛陀面前，心中无所成就。
Tattha sīhoti cattāro sīhā – tiṇasīho, paṇḍusīho, kāḷasīho, surattahatthapādo kesarasīhoti. Tesu kesarasīho idha adhippeto. Daddaraṃ abhinādayīti tena asanipātasaddasadisena bheravatarena sīhanādena taṃ rajatapabbataṃ abhinādayi ekaninnādaṃ akāsi. Daddare vasanti phalikamissake rajatapabbate vasanto. Bhīto santāsamāpādīti maraṇabhayena bhīto cittutrāsaṃ āpādi. Hadayañcassa apphalīti tena cassa bhayena hadayaṃ phalīti.
其中‘狮’指四种狮子——草原狮、朴素狮、黑狮、长鼻掌狮，称为‘凯萨拉狮’。此处所说‘凯萨拉狮’为尊贵之王。豺狼被引导，即以象征战斗之声、威猛如狮吼喊声引导，向银山发出单一呼喊。豺狼们栖息于长满灌木的银山之中。惊恐不安，因畏惧死亡而心生恐惧，心无所获，心如无果之树。
Evaṃ sīho siṅgālaṃ jīvitakkhayaṃ pāpetvā bhātaro ekasmiṃ ṭhāne paṭicchādetvā tesaṃ matabhāvaṃ bhaginiyā ācikkhitvā taṃ samassāsetvā yāvajīvaṃ kañcanaguhāyaṃ vasitvā yathākammaṃ gato.
如此，狮子令豺狼灭命，比库兄弟之一在一处藏身，向其姐妹表明护持之意，并嘱托照料，终身住于黄金洞穴，依规实行修行而去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne upāsako sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā siṅgālo nhāpitaputto ahosi, sīhapotikā licchavikumārikā, cha kaniṭṭhabhātaro aññataratherā ahesuṃ, jeṭṭhabhātikasīho pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀带来此法之教诲，昭示真谛，讲解转生故事，其说完毕时，优婆塞已证得初果。‘当时豺狼为洗浴之子，狮群母为利车国公主，有六位兄弟，其中几位长老，惟长兄黑狮为我自身’。”
Siṅgālajātakavaṇṇanā dutiyā. · 第二篇《豺本生》解说。
[153] 3. Sūkarajātakavaṇṇanā
[153] 三、野猪本生故事注释
Catuppado ahaṃ, sammāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ mahallakattheraṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi divase rattiṃ dhammassavane vattamāne satthari gandhakuṭidvāre ramaṇīye sopānaphalake ṭhatvā bhikkhusaṅghassa sugatovādaṃ datvā gandhakuṭiṃ paviṭṭhe dhammasenāpati satthāraṃ vanditvā attano pariveṇaṃ agamāsi. Mahāmoggallānopi pariveṇameva gantvā muhuttaṃ vissamitvā therassa santikaṃ āgantvā pañhaṃ pucchi, pucchitapucchitaṃ dhammasenāpati gaganatale puṇṇacandaṃ uṭṭhāpento viya vissajjetvā pākaṭamakāsi. Catassopi parisā dhammaṃ suṇamānā nisīdiṃsu. Tattheko mahallakatthero cintesi – ‘‘sacāhaṃ imissā parisāya majjhe sāriputtaṃ āluḷento pañhaṃ pucchissāmi, ayaṃ me parisā ‘bahussuto aya’nti ñatvā sakkārasammānaṃ karissatī’’ti parisantarā uṭṭhāya theraṃ upasaṅkamitvā ekamantaṃ ṭhatvā ‘‘āvuso sāriputta, mayampi taṃ ekaṃ pañhaṃ pucchāma, amhākampi okāsaṃ karohi, dehi me vinicchayaṃ āvedhikāya vā nivedhikāya vā niggahe vā paggahe vā visese vā paṭivisese vā’’ti āha. Thero taṃ oloketvā ‘‘ayaṃ mahallako icchācāre ṭhito tuccho na kiñci jānātī’’ti tena saddhiṃ akathetvāva lajjamāno bījaniṃ ṭhapetvā āsanā otaritvā pariveṇaṃ pāvisi, moggallānattheropi attano pariveṇameva agamāsi.
四脚之物我知，即此世尊在杰塔瓦那游住时，与某一长老展开讲说。一日之内，夜晚法音流通之际，世尊立于香舍小屋门口美丽台阶上，向比库僧团宣讲善逝所说。开香舍门后，法军统领世尊礼拜后，回到自己居处。大摩嘎剌那亦至自居处，稍作歇息，前往长老处问话。法军统领应其反复提问，举天上满月似乎升起一样，宽释了疑惑。四众听法者都坐听法义。一位长老思虑：“我应在此众中向沙利子请教一问，知其博闻众多，必能恰当尊敬与答复。”遂起身走近长老，立于一旁说：“善友沙利子，我也有一问，当请你开示，望你给与时间，或指引应答的方法、陈述、说明或区别之别意。”长老察看后曰：“此长老怀有好奇心，空无所知。”遂与之不语，脸红放下座位起身，入自己处所，大摩嘎剌那长老亦回到自己居处。
Manussā uṭṭhāya ‘‘gaṇhathetaṃ tucchamahallakaṃ, madhuradhammassavanaṃ no sotuṃ na adāsī’’ti anubandhiṃsu. So palāyanto vihārapaccante bhinnapadarāya vaccakuṭiyā patitvā gūthamakkhito aṭṭhāsi. Manussā taṃ disvā vippaṭisārino hutvā satthu santikaṃ agamaṃsu. Satthā te disvā ‘‘kiṃ upāsakā avelāya āgatatthā’’ti pucchi, manussā tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā ‘‘na kho upāsakā idānevesa mahallako uppilāvito hutvā attano balaṃ ajānitvā mahābalehi saddhiṃ payojetvā gūthamakkhito jāto, pubbepesa uppilāvito hutvā attano balaṃ ajānitvā mahābalehi saddhiṃ payojetvā gūthamakkhito ahosī’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
人众起身说：“聚会中此无知之长老，不能耐听甘美法音。”随后逃离，至僧院旁，因步伐分叉跌落言语绕口处，倒伏地上。众人见状，立即惊异失色，前往世尊处。世尊见了问：“为何居士愚痴而至此处？”人众如实陈述。世尊曰：“非居士现在此时无知者，乃此长老狂妄自大，不识自身力量，尝与大力众战，败至倒伏地上。先前亦曾狂妄，不识己力与大力众并战乃至败退。”言毕，受其请求，将往昔之事告知众人。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sīho hutvā himavantapadese pabbataguhāya vāsaṃ kappesi. Tassā avidūre ekaṃ saraṃ nissāya bahū sūkarā nivāsaṃ kappesuṃ. Tameva saraṃ nissāya tāpasāpi paṇṇasālāsu vāsaṃ kappesuṃ. Athekadivasaṃ sīho mahiṃsavāraṇādīsu aññataraṃ vadhitvā yāvadatthaṃ maṃsaṃ khāditvā taṃ saraṃ otaritvā pānīyaṃ pivitvā uttari. Tasmiṃ khaṇe eko thūlasūkaro taṃ saraṃ nissāya gocaraṃ gaṇhāti. Sīho taṃ disvā ‘‘aññaṃ ekadivasaṃ imaṃ khādissāmi, maṃ kho pana disvā puna na āgaccheyyā’’ti tassa anāgamanabhayena sarato uttaritvā ekena passena gantuṃ ārabhi. Sūkaro oloketvā ‘‘esa maṃ disvā mama bhayena upagantuṃ asakkonto bhayena palāyati, ajja mayā iminā sīhena saddhiṃ payojetuṃ vaṭṭatī’’ti sīsaṃ ukkhipitvā taṃ yuddhatthāya avhayanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去时，波罗奈国统治者般若达特王时，菩萨化作狮子，于喜马拉雅山脉深谷中隐居。山谷附近某处，有猪群栖息。猪群依靠此山谷为家，有些住于洞穴之中。某日，狮子猎食野牛类，猎杀若干野兽，食肉至饱，然后离开山谷去饮水。此时，一头大猪依靠此山谷而过。在狮子见之时，狮子心念：“明日我将食此猪，但若被其见，我恐不敢前来。”遂怀此不至之忧虑，待于原地，渐试图前进。猪瞧见狮子，心生恐惧，无法靠近，惧怕逃离。猪称：“今日我与狮相斗，当死无疑。”遂举头扬声，为争战而准备，唱出第一偈曰——
§5
5.
‘‘Catuppado ahaṃ samma, tvampi samma catuppado;
“四脚之物我知亦正，你亦正是四脚者；
Ehi samma nivattassu, kiṃ nu bhīto palāyasī’’ti.
来吧，正当归去，何惧怖逃逸？”
Sīho tassa kathaṃ sutvā ‘‘samma sūkara, ajja amhākaṃ tayā saddhiṃ saṅgāmo natthi, ito pana sattame divase imasmiṃyeva ṭhāne saṅgāmo hotū’’ti vatvā pakkāmi. Sūkaro ‘‘sīhena saddhiṃ saṅgāmessāmī’’ti haṭṭhapahaṭṭho taṃ pavattiṃ ñātakānaṃ ārocesi. Te tassa kathaṃ sutvā bhītatasitā ‘‘idāni tvaṃ sabbepi amhe nāsessasi, attano balaṃ ajānitvā sīhena saddhiṃ saṅgāmaṃ kattukāmoti, sīho āgantvā sabbepi amhe jīvitakkhayaṃ pāpessati, sāhasikakammaṃ mā karī’’ti āhaṃsu. Sopi bhītatasito ‘‘idāni kiṃ karomī’’ti pucchi. Sūkarā ‘‘samma, tvaṃ etesaṃ tāpasānaṃ uccārabhūmiṃ gantvā pūtigūthe satta divasāni sarīraṃ parivaṭṭetvā sukkhāpetvā sattame divase sarīraṃ ussāvabindūhi temetvā sīhassa āgamanato purimataraṃ gantvā vātayogaṃ ñatvā uparivāte tiṭṭha, sucijātiko sīho tava sarīragandhaṃ ghāyitvā tuyhaṃ jayaṃ datvā gamissatī’’ti āhaṃsu. So tathā katvā sattame divase tattha aṭṭhāsi. Sīho tassa sarīragandhaṃ ghāyitvā gūthamakkhitabhāvaṃ ñatvā ‘‘samma sūkara, sundaro te leso cintito, sace tvaṃ gūthamakkhito nābhavissa, idheva taṃ jīvitakkhayaṃ apāpessaṃ, idāni pana te sarīraṃ neva mukhena ḍaṃsituṃ, na pādena paharituṃ sakkā, jayaṃ te dammī’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
狮子闻其言，答曰：“正是猪兄，今无我与你同战，但七日后此地当有战事。”猪应答曰：“将与狮子交战。”众人闻其言惊恐，劝曰：“今你若不胜你，将丧生命。勿作鲁莽之举。”猪亦恐惑，问：“今当何为？”猪言：“你当至此苦行洞穴，住七日，养体护身，至第七日，将以体液涂抹，知晓风向，立于山顶，纯净之狮子会嗅你的体香，向你示敬，送你离去。”猪遵言而行，第七日立于彼地。狮子嗅体香，识猪非藏匿，谓曰：“此猪美丽，颜色好看，若非藏匿，即刻将致你死命。如今你尚不能以口咬，不能足击，我将保护你。”继而唱出第二偈曰——
§6
6.
‘‘Asuci pūtilomosi, duggandho vāsi sūkara;
「污秽、脏乱毛发、恶臭、发酵腐败的猪，
Sace yujjitukāmosi, jayaṃ samma dadāmi te’’ti.
如果你渴望与之结合，我必当授予你胜利。」
Tattha pūtilomoti mīḷhamakkhitattā duggandhalomo. Duggandho vāsīti aniṭṭhajegucchapaṭikūlagandho hutvā vāyasi. Jayaṃ, samma, dadāmi teti ‘‘tuyhaṃ jayaṃ demi, ahaṃ parājito, gaccha tva’’nti vatvā sīho tatova nivattitvā gocaraṃ gahetvā sare pānīyaṃ pivitvā pabbataguhameva gato. Sūkaropi ‘‘sīho me jito’’ti ñātakānaṃ ārocesi . Te bhītatasitā ‘‘puna ekadivasaṃ āgacchanto sīho sabbeva amhe jīvitakkhayaṃ pāpessatī’’ti palāyitvā aññattha agamaṃsu.
其中所谓污秽毛发，是指污浊脏乱的毛。恶臭，是指如腐烂污泥、脓汁发出的令人作呕的臭气。当他说「我赐你胜利，我确实赐你胜利，你已被我击败，去吧！」老狮子遂转身回去，沿路觅得食水饮之，继而隐入山洞。猪亦告知族人「狮子已被我所胜！」族人由恐惧及寒冷而逃，纷纷四散另寻他处居住。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sūkaro mahallako ahosi, sīho pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀引导此法说故事，指出当时猪已十分强大，而狮子正是我自己。
Sūkarajātakavaṇṇanā tatiyā. · 第三篇《猪本生》解说。
[154] 4. Uragajātakavaṇṇanā
〔154〕第4章 老蛇譬喻本生故事注释
Idhūragānaṃ pavaro paviṭṭhoti idaṃ satthā jetavane viharanto seṇibhaṇḍanaṃ ārabbha kathesi. Kosalarañño kira sevakā seṇipamukhā dve mahāmattā aññamaññaṃ diṭṭhaṭṭhāne kalahaṃ karonti, tesaṃ veribhāvo sakalanagare pākaṭo jāto. Te neva rājā, na ñātimittā samagge kātuṃ sakkhiṃsu. Athekadivasaṃ satthā paccūsasamaye bodhaneyyabandhave olokento tesaṃ ubhinnampi sotāpattimaggassa upanissayaṃ disvā punadivase ekakova sāvatthiyaṃ piṇḍāya pavisitvā tesu ekassa gehadvāre aṭṭhāsi. So nikkhamitvā pattaṃ gahetvā satthāraṃ antonivesanaṃ pavesetvā āsanaṃ paññapetvā nisīdāpesi. Satthā nisīditvā tassa mettābhāvanāya ānisaṃsaṃ kathetvā kallacittataṃ ñatvā saccāni pakāsesi, so saccapariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahi.
此处谓蛇为最为凶厉者。佛在揭德林中住时，开始陈述军队装备之事。传说迦尸国王之部下，二位大臣彼此于视野所及之处发生争斗，故其敌对状态在整个城中皆公开显现。他们既非国王，也非亲戚，难以共同和合。某一天，佛于清晨观视，见两者中各自皆有觉悟初果的依靠，次日仅独自一人前往沙瓦提化缘，于其一家门口伫立。出家人出门取折扇，进佛所居住之内，安排座位而坐。佛坐下后为他论述慈心观的因缘，把握其杂念，并明示真理；讲法结束时，此人便坚立于初果位。
Satthā tassa sotāpannabhāvaṃ ñatvā tameva pattaṃ gāhāpetvā uṭṭhāya itarassa gehadvāraṃ agamāsi. Sopi nikkhamitvā satthāraṃ vanditvā ‘‘pavisatha, bhante’’ti gharaṃ pavesetvā nisīdāpesi. Itaropi pattaṃ gahetvā satthārā saddhiṃyeva pāvisi. Satthā tassa ekādasa mettānisaṃse vaṇṇetvā kallacittataṃ ñatvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne sopi sotāpattiphale patiṭṭhahi. Iti te ubhopi sotāpannā hutvā aññamaññaṃ accayaṃ dassetvā khamāpetvā samaggā sammodamānā ekajjhāsayā ahesuṃ. Taṃ divasaññeva ca bhagavato sammukhāva ekato bhuñjiṃsu. Satthā bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā vihāraṃ agamāsi. Te bahūni mālāgandhavilepanāni ceva sappimadhuphāṇitādīni ca ādāya satthārā saddhiṃyeva nikkhamiṃsu. Satthā bhikkhusaṅghena vatte dassite sugatovādaṃ datvā gandhakuṭiṃ pāvisi.
师知晓那位已入流果位者的身份，便亲自取过衣缦，起身前往他人家门。那入流者亦起身，向师长顶礼后说「请进，尊者」，入屋而坐。其他人亦执衣缦，与师长同入。师长对其他十一位以慈爱为准则，并知其心念杂乱，遂阐明真实法义，在真实法义阐释完毕后，他亦坚立于入流果位。如此，两者皆已成为入流者，彼此示现断除相，互相宽恕，同心欢喜，欢然一心。当天，他们便一同在世尊面前共食。师长完成饮食事宜，离开精舍。他们带着众多花环及香膏、蜜糖等美好香物，与师长一同行出。世尊在比库僧团的规制下，宣讲善说，入舍香小屋。
Bhikkhū sāyanhasamaye dhammasabhāyaṃ satthu guṇakathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, satthā adantadamako, ye nāma dve mahāmatte ciraṃ vāyamamānopi neva rājā samagge kātuṃ sakkhi, na ñātimittādayo sakkhiṃsu, te ekadivaseneva tathāgatena damitā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idānevāhaṃ ime dve jane samagge akāsiṃ, pubbepete mayā samaggā katāyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
比库们在暮时集会中，兴起赞叹师尊善行的说辞说：“朋友们，师尊如同降服猛兽之驯兽师，即使是两者中再伟大的猛兽，纵使长久挣扎，也无力与国王共聚，亲族亦非其对手，这些猛兽终有一日必被正觉者驯服。”师尊到来时问：“比库们，此时此地，为何集会畅谈？”言毕，答曰：“师尊，正是此事。”师尊说：“比库们，我昨天已与这两人和谐相处，今日之事亦相应由此而引。”由此，带出过去法义。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bārāṇasiyaṃ ussave ghosite mahāsamajjaṃ ahosi. Bahū manussā ceva devanāgasupaṇṇādayo ca samajjadassanatthaṃ sannipatiṃsu. Tatrekasmiṃ ṭhāne eko nāgo ca supaṇṇo ca samajjaṃ passamānā ekato aṭṭhaṃsu. Nāgo supaṇṇassa supaṇṇabhāvaṃ ajānanto aṃse hatthaṃ ṭhapesi. Supaṇṇo ‘‘kena me aṃse hattho ṭhapito’’ti nivattitvā olokento nāgaṃ sañjāni. Nāgopi olokento supaṇṇaṃ sañjānitvā maraṇabhayatajjito nagarā nikkhamitvā nadīpiṭṭhena palāyi. Supaṇṇopi ‘‘taṃ gahessāmī’’ti anubandhi. Tasmiṃ samaye bodhisatto tāpaso hutvā tassā nadiyā tīre paṇṇasālāya vasamāno divā darathapaṭippassambhanatthaṃ udakasāṭikaṃ nivāsetvā vakkalaṃ bahi ṭhapetvā nadiṃ otaritvā nhāyati. Nāgo ‘‘imaṃ pabbajitaṃ nissāya jīvitaṃ labhissāmī’’ti pakativaṇṇaṃ vijahitvā maṇikkhandhavaṇṇaṃ māpetvā vakkalantaraṃ pāvisi. Supaṇṇo anubandhamāno taṃ tattha paviṭṭhaṃ disvā vakkale garubhāvena aggahetvā bodhisattaṃ āmantetvā ‘‘bhante, ahaṃ chāto, tumhākaṃ vakkalaṃ gaṇhatha, imaṃ nāgaṃ khādissāmī’’ti imamatthaṃ pakāsetuṃ paṭhamaṃ gāthamāha –
昔日在巴拉那西，梵达塔王治理王国，王国节日之时，举办盛大联欢会。许多人类、天人、龙与大鹏鸟聚集于此，以期观赏盛会。某处，一龙一大鹏并肩观看联欢会。龙不识大鹏的真身，在翼膀上置手。大鹏回头问：“何以手至我翼？”见之，认出龙。龙亦认出大鹏，惧怕生死逃离，离城而出，奔至河岸。大鹏跟随说：“可暂栖我翼。”当时菩萨为修苦行，居住于河边的莲叶蕴盖之处。白昼，为息和休养，设石盆注水，置于岸边，沐浴于河水中。龙见此，思量道：“倚靠这出家者，我当得生存。”龙变作珠玉色，入白盆。大鹏紧随至处，见白盆中珠玉色龙，重重抱持菩萨之颈，说：“尊者，我是鹰王，收你羽毛，请接收我的翅膀，我当吞食此龙。”以此旨意，先诵一偈言：
§7
7.
‘‘Idhūragānaṃ pavaro paviṭṭho, selassa vaṇṇena pamokkhamicchaṃ;
「此处诸蛇为首首领，呈现宝珠色泽，慕求解脱；
Brahmañca vaṇṇaṃ apacāyamāno, bubhukkhito no vitarāmi bhottu’’nti.
亦不轻慢梵天光彩，贪食者我，不肯放逸。」
Tattha idhūragānaṃ pavaro paviṭṭhoti imasmiṃ vakkale uragānaṃ pavaro nāgarājā paviṭṭho. Selassa vaṇṇenāti maṇivaṇṇena, maṇikkhandho hutvā paviṭṭhoti attho. Pamokkhamicchanti mama santikā mokkhaṃ icchamāno. Brahmañca vaṇṇaṃ apacāyamānoti ahaṃ pana tumhākaṃ brahmavaṇṇaṃ seṭṭhavaṇṇaṃ pūjento garuṃ karonto. Bubhukkhito no vitarāmi bhottunti etaṃ nāgaṃ vakkalantaraṃ paviṭṭhaṃ chātopi samāno bhakkhituṃ na sakkomīti.
此处“此处诸蛇为首首领”，谓此岸龙中之最首领为龙王。宝珠色乃指宝珠光彩，化身珠玉之意。“慕求解脱”，意即我近于此，期望得解脱。又言不轻慢梵天光彩，言我敬这梵仙贵相，予以敬重。贪食者我不肯放逸，说明此龙虽随鹰王临近盆中，鸷鸟将之收拢，但无法食杀。
Bodhisatto udake ṭhitoyeva supaṇṇarājassa thutiṃ katvā dutiyaṃ gāthamāha –
菩萨立于水边，向金翅鸟王称赞后说第二偈曰：
§8
8.
‘‘So brahmagutto cirameva jīva, dibyā ca te pātubhavantu bhakkhā;
『婆罗门居士寿命长久，愿天神食物常降临于汝；
Yo brahmavaṇṇaṃ apacāyamāno, bubhukkhito no vitarāsi bhottu’’nti.
汝若轻慢婆罗门庄严，饥饿时不得食物充足。』
Tattha so brahmaguttoti so tvaṃ brahmagopito brahmarakkhito hutvā. Dibyā ca te pātubhavantu bhakkhāti devatānaṃ paribhogārahā bhakkhā ca tava pātubhavantu, mā pāṇātipātaṃ katvā nāgamaṃsakhādako ahosi.
此中婆罗门居士称为婆罗门护持者，即以护持婆罗门法，愿天神之食常降临于汝，勿行杀生，勿食蛇肉。
Iti bodhisatto udake ṭhitova anumodanaṃ katvā uttaritvā vakkalaṃ nivāsetvā te ubhopi gahetvā assamapadaṃ gantvā mettābhāvanāya vaṇṇaṃ kathetvā dvepi jane samagge akāsi. Te tato paṭṭhāya samaggā sammodamānā sukhaṃ vasiṃsu.
如此，菩萨立于水中以此赞同，告别昭示并示意两者同乘一舟，至安处行，互寄美意，二人欢然共聚；继而离岸，和悦融洽，安乐居住。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā nāgo ca supaṇṇo ca ime dve mahāmattā ahesuṃ, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
世尊授此法后，兴起一则缘起故事：『当时龙与金翅大鹏两尊大人，我自己当时正修苦行。』
Uragajātakavaṇṇanā catutthā. · 《蛇本生》注释第四。
[155] 5. Bhaggajātakavaṇṇanā
【155】五、薄伽佛本生经释义
Jīvavassasataṃ bhaggāti idaṃ satthā jetavanasamīpe pasenadikosalena raññā kārite rājakārāme viharanto attano khipitakaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi divase satthā rājakārāme catuparisamajjhe nisīditvā dhammaṃ desento khipi. Bhikkhū ‘‘jīvatu, bhante bhagavā, jīvatu, sugato’’ti uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ akaṃsu, tena saddena dhammakathāya antarāyo ahosi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘api nu kho, bhikkhave, khipite ‘jīvā’ti vutto tappaccayā jīveyya vā mareyya vā’’ti? ‘‘No hetaṃ bhante’’ti. ‘‘Na, bhikkhave, khipite ‘jīvā’ti vattabbo, yo vadeyya āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 288). Tena kho pana samayena manussā bhikkhūnaṃ khipite ‘‘jīvatha, bhante’’ti vadanti, bhikkhū kukkuccāyantā nālapanti. Manussā ujjhāyanti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā ‘jīvatha, bhante’ti vuccamānā nālapissantī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Gihī, bhikkhave, maṅgalikā, anujānāmi, bhikkhave, gihīnaṃ ‘‘jīvatha, bhante’’ti vuccamānena ‘‘ciraṃ jīvā’’ti vattunti. Bhikkhū bhagavantaṃ pucchiṃsu – ‘‘bhante, jīvapaṭijīvaṃ nāma kadā uppanna’’nti? Satthā ‘‘bhikkhave, jīvapaṭijīvaṃ nāma porāṇakāle uppanna’’nti vatvā atītaṃ āhari.
此云：世尊在鹿野苑附近，应迦叶国王之请，于王宫中讲述《薄伽佛本生经》一百年。本生经开始不久，有一天，世尊在王宫四众集会中讲法。比库们闻声大呼：“愿世尊长住，愿善逝长住！”因其呼声洪亮，影响了说法。于是世尊问比库们：“诸比库啊，关于‘长住’二字，是否须得条件方能长住或死亡？”比库们答曰：“非如此，世尊。”世尊告诫：“不可轻慢‘长住’二字，若轻慢，则罪过。”当时，人间众生听比库们说“长住，世尊”而怨愤哀号。人们议论：“那些释迦族的沙门们，怎能喊‘长住，世尊’而令我们悲伤？”世尊对此说：“居家众，诸比库啊，我允许居家众喊‘长住，世尊’，意谓长久生存。”比库们问世尊：“世尊，何时称作‘长住复活’？”世尊曰：“比库们，所谓‘长住复活’是在久远以前出现。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe ekasmiṃ brāhmaṇakule nibbatti. Tassa pitā vohāraṃ katvā jīvikaṃ kappeti, so soḷasavassuddesikaṃ bodhisattaṃ maṇikabhaṇḍaṃ ukkhipāpetvā gāmanigamādīsu caranto bārāṇasiṃ patvā dovārikassa ghare bhattaṃ pacāpetvā bhuñjitvā nivāsaṭṭhānaṃ alabhanto ‘‘avelāya āgatā āgantukā kattha vasantī’’ti pucchi. Atha naṃ manussā ‘‘bahinagare ekā sālā atthi, sā pana amanussapariggahitā. Sace icchatha, tattha vasathā’’ti āhaṃsu. Bodhisatto ‘‘etha, tāta, gacchāma, mā yakkhassa bhāyittha, ahaṃ taṃ dametvā tumhākaṃ pādesu pātessāmī’’ti pitaraṃ gahetvā tattha gato. Athassa pitā phalake nipajji, sayaṃ pitu pāde sambāhanto nisīdi. Tattha adhivattho yakkho dvādasa vassāni vessavaṇaṃ upaṭṭhahitvā taṃ sālaṃ labhanto ‘‘imaṃ sālaṃ paviṭṭhamanussesu yo khipite ‘jīvā’ti vadati, yo ca ‘jīvā’ti vutte ‘paṭijīvā’ti vadati, te jīvapaṭijīvabhāṇino ṭhapetvā avasese khādeyyāsī’’ti labhi. So piṭṭhivaṃsathūṇāya vasati. So ‘‘bodhisattassa pitaraṃ khipāpessāmī’’ti attano ānubhāvena sukhumacuṇṇaṃ vissajjesi, cuṇṇo āgantvā tassa nāsapuṭe pāvisi. So phalake nipannakova khipi, bodhisatto na ‘‘jīvā’’ti āha. Yakkho taṃ khādituṃ thūṇāya otarati. Bodhisatto taṃ otarantaṃ disvā ‘‘iminā me pitā khipāpito bhavissati, ayaṃ so khipite ‘jīvā’ti avadantaṃ khādakayakkho bhavissatī’’ti pitaraṃ ārabbha paṭhamaṃ gāthamāha –
过去，婆罗门国中有一位菩萨在迦尸国某婆罗门家出世。其父经营商事，维持生活。那菩萨年十六时，携带宝石离乡，游历城镇，抵达婆罗门城。有人在门口问他：“外城有一座大厅，乃非人所居。若愿意，可住此。”菩萨答曰：“好啊，孩子，我们去吧，不用畏惧夜叉，我将降伏它，护你们脚下。”他父亲扶持他上楼，他自己捧着父亲的脚，坐下。此时，守护夜叉维萨瓦纳已护持这座楼殿十二年，认为：“此楼为人类所拥有。今有人谓‘长住’与‘长住复活’，彼等是‘长住复活之说者’，我应将其杀食。”他来自山林，用沙细末混合闻后，潜入其鼻孔。菩萨未曾说“长住”二字。夜叉欲下楼杀食菩萨。菩萨见之，预言：“我父将有灾祸，此即喊‘长住’者之祸，乃杀食之夜叉。”于是为父先作偈言：
§9
9.
‘‘Jīva vassasataṃ bhagga, aparāni ca vīsatiṃ;
“长住百年薄伽佛，余年月二十再;
Mā maṃ pisācā khādantu, jīva tvaṃ saradosata’’nti.
恶鬼勿害我身命，长住汝亦一百年。”
Tattha bhaggāti pitaraṃ nāmenālapati. Aparāni ca vīsatinti aparāni ca vīsati vassāni jīva. Mā maṃ pisācā khādantūti maṃ pisācā mā khādantu. Jīva tvaṃ saradosatanti tvaṃ pana vīsuttaraṃ vassasataṃ jīvāti. Saradosatañhi gaṇiyamānaṃ vassasatameva hoti, taṃ purimehi vīsāya saddhiṃ vīsuttaraṃ idha adhippetaṃ.
此所谓“薄伽”者，即“长住百年”。余年月二十为余二十年月。恶鬼勿害我者，谓恶鬼莫害我身。长住汝亦一百年者，告恶鬼曰：你亦将长住百年。此用“百年”相加之法，以表长久之意。
Yakkho bodhisattassa vacanaṃ sutvā ‘‘imaṃ tāva māṇavaṃ ‘jīvā’ti vuttattā khādituṃ na sakkā, pitaraṃ panassa khādissāmī’’ti pitu santikaṃ agamāsi. So taṃ āgacchantaṃ disvā cintesi – ‘‘ayaṃ so ‘paṭijīvā’ti abhaṇantānaṃ khādakayakkho bhavissati, paṭijīvaṃ karissāmī’’ti. So puttaṃ ārabbha dutiyaṃ gāthamāha –
夜叉听闻菩萨所言，便对父亲说：“这个学童如今被称为‘活着’，但不能给他食物，却要喂养自己的父亲。”于是他前往父亲处。父亲见他来，心中思忖：“这孩子称为‘复活者’，会成为食人夜叉，定要使他复活。”他便对儿子说道第二首偈语：
§10
10.
‘‘Tvampi vassasataṃ jīvaṃ, aparāni ca vīsatiṃ;
“你也要活上一百岁，另外寿命还要有二十年；
Visaṃ pisācā khādantu, jīva tvaṃ saradosata’’nti.
毒鬼尽可吞食，唯独生命千万不可断。”
Tattha visaṃ pisācā khādantūti pisācā halāhalavisaṃ khādantu.
这里说到“毒鬼吞食”，指的是毒鬼吞食剧毒毒液。
Yakkho tassa vacanaṃ sutvā ‘‘ubhopi me na sakkā khāditu’’nti paṭinivatti. Atha naṃ bodhisatto pucchi – ‘‘bho yakkha, kasmā tvaṃ imaṃ sālaṃ paviṭṭhamanusse khādasī’’ti? ‘‘Dvādasa vassāni vessavaṇaṃ upaṭṭhahitvā laddhattā’’ti. ‘‘Kiṃ pana sabbeva khādituṃ labhasī’’ti? ‘‘Jīvapaṭijīvabhāṇino ṭhapetvā avasese khādāmī’’ti. ‘‘Yakkha, tvaṃ pubbepi akusalaṃ katvā kakkhaḷo pharuso paravihiṃsako hutvā nibbatto, idānipi tādisaṃ kammaṃ katvā tamo tamaparāyaṇo bhavissati, tasmā ito paṭṭhāya pāṇātipātādīhi viramassū’’ti taṃ yakkhaṃ dametvā nirayabhayena tajjetvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā yakkhaṃ pesanakārakaṃ viya akāsi.
夜叉听闻此语，便回说：“我两个都不能吃。”菩萨于是问他：“大夜叉，汝何以至此森林中采食？”夜叉答云：“十二年侍奉韦萨瓦那后，得此果报。”“既然如此，为何你什么都不敢吃？”“我练习说生命与复苏之言，最后只咀嚼此物。”菩萨告诫说：“夜叉，汝过去作恶，凶猛残暴，伤害他族而最终堕落地狱。如今作此恶行，必生黑暗恶趣。因此，从此戒杀生等罪，守持五戒。”于是菩萨制服夜叉，令其降伏地狱之怖，树立五戒，如同使者管理事务一般。
Punadivase sañcarantā manussā yakkhaṃ disvā bodhisattena cassa damitabhāvaṃ ñatvā rañño ārocesuṃ – ‘‘deva, eko māṇavo taṃ yakkhaṃ dametvā pesanakārakaṃ viya katvā ṭhito’’ti. Rājā bodhisattaṃ pakkosāpetvā senāpatiṭṭhāne ṭhapesi, pitu cassa mahantaṃ yasaṃ adāsi. So yakkhaṃ balipaṭiggāhakaṃ katvā bodhisattassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā saggapuraṃ pūresi.
翌日，人们行走时见到那夜叉，知晓菩萨已降服他，当即奏告王曰：“天神，世间有人降服了那夜叉，令其如使者一样安住。”王便召见菩萨，置于大将军府中，给予父亲极大荣耀。夜叉成为力量的承受者，在菩萨的教诲下，施予布施等功德，乃至遍满天堂之城。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘jīvapaṭijīvaṃ nāma tasmiṃ kāle uppanna’’nti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā yakkho aṅgulimālo ahosi, rājā ānando, pitā kassapo, putto pana ahameva ahosi’’nti.
世尊携此法教而说：『所谓此时生起的生命维持者』，于是引述本生故事开头说道：『当时有一位夜叉名为指环手，王者为安那多，父亲是喀萨帕，而子孙正是我自己。』
Bhaggajātakavaṇṇanā pañcamā. · 《巴嘎本生》注释第五。
[156] 6. Alīnacittajātakavaṇṇanā
第六品 心不洁洁生本注
Alīnacittaṃ nissāyāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ossaṭṭhavīriyaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu ekādasanipāte saṃvarajātake (jā. 1.11.97 ādayo) āvibhavissati. So pana bhikkhu satthārā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, vīriyaṃ ossajī’’ti vutte ‘‘saccaṃ, bhagavā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘nanu tvaṃ, bhikkhu, pubbe vīriyaṃ avissajjetvā maṃsapesisadisassa daharakumārassa dvādasayojanike bārāṇasinagare rajjaṃ gahetvā adāsi, idāni kasmā evarūpe sāsane pabbajitvā vīriyaṃ ossajasī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
所谓『心不洁洁』者，是指世尊在祇树给孤独园时，见一比库懈怠放逸，便开始开示。此主题将出现于比库律藏第十一集·禁戒出家本生经（生经1.11.97及以下）。此比库对世尊言：『比库啊，你真实地放逸了精进。』世尊答道：『诚然，世尊如此。』于是世尊问：『你先前岂非已经放弃了精进，竟在婆罗门子弟、肉体嫩童四十二由旬外的巴拉那城执掌王权？如今为何于此教法中出家却放荡精进？』说此语以引述过去。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bārāṇasito avidūre vaḍḍhakīgāmo ahosi, tattha pañcasatā vaḍḍhakī vasanti. Te nāvāya uparisotaṃ gantvā araññe gehasambhāradārūni koṭṭetvā tattheva ekabhūmikadvibhūmikādibhede gehasambhāre sajjetvā thambhato paṭṭhāya sabbadārūsu saññaṃ katvā nadītīraṃ netvā nāvaṃ āropetvā anusotena nagaraṃ āgantvā ye yādisāni gehāni ākaṅkhanti, tesaṃ tādisāni katvā kahāpaṇe gahetvā puna tattheva gantvā gehasambhāre āharanti. Evaṃ tesaṃ jīvikaṃ kappentānaṃ ekasmiṃ kāle khandhāvāraṃ bandhitvā dārūni koṭṭentānaṃ avidūre eko hatthī khadirakhāṇukaṃ akkami. Tassa so khāṇuko pādaṃ vijjhi, balavavedanā vattanti, pādo uddhumāyitvā pubbaṃ gaṇhi. So vedanāppatto tesaṃ dārukoṭṭanasaddaṃ sutvā ‘‘ime vaḍḍhakī nissāya mayhaṃ sotthi bhavissatī’’ti maññamāno tīhi pādehi tesaṃ santikaṃ gantvā avidūre nipajji, vaḍḍhakī taṃ uddhumātapādaṃ disvā upasaṅkamitvā pāde khāṇukaṃ disvā tikhiṇavāsiyā khāṇukassa samantato odhiṃ datvā rajjuyā bandhitvā ākaḍḍhantā khāṇuṃ nīharitvā pubbaṃ mocetvā uṇhodakena dhovitvā tadanurūpehi bhesajjehi makkhetvā nacirasseva vaṇaṃ phāsukaṃ kariṃsu.
过去时，巴拉那城有一婆罗门名为婆罗门达提，在该城不远处有一称为成长村的村落，约有五百户人家。他们乘船到江中上游森林，采集屋材，按照森林平地与小丘地分区堆放。将木材堆成堆，用木柱支撑，在所有木材上方覆盖物品，遮断阳光，然后沿江岸把船装载货物返回城中。那些制造生计之人，时常绑柴木堆，集体堆砌。当时，靠近森林处，有一头大象践踏了一根刺槐木枝，蹄部受伤，伤处剧痛。大象仰起脚查看，拔起刺木。听见木材堆积声，大象心想：『这五百村庄是我的庇护。』于是用三只脚靠近人群，隐于附近。村民见象烂脚，便赶来，用锋利的箭矢捅刺，绑缚伤口施以火炭，并用清水洗净，用药涂抹，若缓若急地护理其伤口。
Hatthī arogo hutvā cintesi – ‘‘mayā ime vaḍḍhakī nissāya jīvitaṃ laddhaṃ, idāni tesaṃ mayā upakāraṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti. So tato paṭṭhāya vaḍḍhakīhi saddhiṃ rukkhe nīharati, tacchentānaṃ parivattetvā deti, vāsiādīni upasaṃharati, soṇḍāya veṭhetvā kāḷasuttakoṭiyaṃ gaṇhāti. Vaḍḍhakīpissa bhojanavelāya ekekaṃ piṇḍaṃ dentā pañca piṇḍasatāni denti. Tassa pana hatthissa putto sabbaseto hatthājānīyapotako atthi, tenassa etadahosi – ‘‘ahaṃ etarahi mahallako. Idāni mayā imesaṃ vaḍḍhakīnaṃ kammakaraṇattāya puttaṃ datvā gantuṃ vaṭṭatī’’ti. So vaḍḍhakīnaṃ anācikkhitvāva araññaṃ pavisitvā puttaṃ ānetvā ‘‘ayaṃ hatthipotako mama putto, tumhehi mayhaṃ jīvitaṃ dinnaṃ, ahaṃ vo vejjavetanatthāya imaṃ dammi, ayaṃ tumhākaṃ ito paṭṭhāya kammāni karissatī’’ti vatvā ‘‘ito paṭṭhāya, puttaka, yaṃ mayā kattabbaṃ kammaṃ, taṃ tvaṃ karohī’’ti puttaṃ ovaditvā vaḍḍhakīnaṃ datvā sayaṃ araññaṃ pāvisi.
大象病愈后思惟：『借这五百村庄得以活命，今当报恩。』于是带领象群进入森林，翻动倒下树木，除去害虫，采集草木，结篦柄，集聚打扫。到餐时，就将食物分成一份份，百份百份地献与村民。当时象群中有一雄象幼象，其标志是象牙全白为识记。此雄象想：『我如今是首领，为报答这些村落功德，当将幼象交付，可使我方便治愈象群。』于是隐瞒村人，入森林将幼象带回，说：『这是我的幼子，你们尽可生活，我为你们治病，将来你们在此担任牧护者。』然后他将幼象交给村人，自身重新进入森林。
Tato paṭṭhāya hatthipotako vaḍḍhakīnaṃ vacanakaro ovādakkhamo hutvā sabbakiccāni karoti. Tepi taṃ pañcahi piṇḍasatehi posenti, so kammaṃ katvā nadiṃ otaritvā nhatvā kīḷitvā āgacchati, vaḍḍhakīdārakāpi taṃ soṇḍādīsu gahetvā udakepi thalepi tena saddhiṃ kīḷanti. Ājānīyā pana hatthinopi assāpi purisāpi udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā na karonti, tasmā sopi udake uccārapassāvaṃ akatvā bahinadītīreyeva karoti. Athekasmiṃ divase uparinadiyā devo vassi, atha sukkhaṃ hatthilaṇḍaṃ udakena nadiṃ otaritvā gacchantaṃ bārāṇasīnagaratitthe ekasmiṃ gumbe laggetvā aṭṭhāsi. Atha rañño hatthigopakā ‘‘hatthī nhāpessāmā’’ti pañca hatthisatāni nayiṃsu. Ājānīyalaṇḍassa gandhaṃ ghāyitvā ekopi hatthī nadiṃ otarituṃ na ussahi. Sabbepi naṅguṭṭhaṃ ukkhipitvā palāyituṃ ārabhiṃsu, hatthigopakā hatthācariyānaṃ ārocesuṃ. Te ‘‘udake paripanthena bhavitabba’’nti udakaṃ sodhāpetvā tasmiṃ gumbe taṃ ājānīyalaṇḍaṃ disvā ‘‘idamettha kāraṇa’’nti ñatvā cāṭiṃ āharāpetvā udakassa pūretvā taṃ tattha madditvā hatthīnaṃ sarīre siñcāpesuṃ, sarīrāni sugandhāni ahesuṃ. Tasmiṃ kāle te nadiṃ otaritvā nhāyiṃsu.
之后雄象即成为村寨牧者，恪尽职守。村人用三百份食物供养此象。干完工作后，雄象下河沐浴嬉戏，村寨幼象亦随以草根同玩。大象和人皆不于水中发出叫声，故此象牧者也不在水中发声，只在江岸行事。某日上游有雨，大象浑身湿透下河游泳后，于村外一瓦亭休息。王的象夫呼喊：『让大象沐浴吧！』便带领五百象出发。幼象的恶臭气味令人厌恶，致使大象不愿入水沐浴。众象举起蹄子准备逃跑，象夫喝令平伏。于是众象围绕水边，浇洒清水，为幼象身体涂香，使身体芳香。之后众象均下水沐浴。
Hatthācariyā rañño taṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘taṃ hatthājānīyaṃ pariyesitvā ānetuṃ vaṭṭati, devā’’ti āhaṃsu. Rājā nāvāsaṅghāṭehi nadiṃ pakkhanditvā uddhaṃgāmīhi nāvāsaṅghāṭehi vaḍḍhakīnaṃ vasanaṭṭhānaṃ sampāpuṇi. Hatthipotako nadiyaṃ kīḷanto bherisaddaṃ sutvā gantvā vaḍḍhakīnaṃ santike aṭṭhāsi. Vaḍḍhakī rañño paccuggamanaṃ katvā ‘‘deva, sace dārūhi attho, kiṃ kāraṇā āgatattha, kiṃ pesetvā āharāpetuṃ na vaṭṭatī’’ti āhaṃsu. ‘‘Nāhaṃ, bhaṇe, dārūnaṃ atthāya āgato, imassa pana hatthissa atthāya āgatomhī’’ti. ‘‘Gāhāpetvā gacchatha, devā’’ti. Hatthipotako gantuṃ na icchi. ‘‘Kiṃ kārāpeti, bhaṇe, hatthī’’ti? ‘‘Vaḍḍhakīnaṃ posāvanikaṃ āharāpeti, devā’’ti. ‘‘Sādhu, bhaṇe’’ti rājā hatthissa catunnaṃ pādānaṃ soṇḍāya naṅguṭṭhassa ca santike satasahassasatasahassakahāpaṇe ṭhapāpesi. Hatthī ettakenāpi agantvā sabbavaḍḍhakīnaṃ dussayugesu vaḍḍhakībhariyānaṃ nivāsanasāṭakesu dinnesu saddhiṃkīḷitānaṃ dārakānañca dārakaparihāre kate nivattitvā vaḍḍhakī ca itthiyo ca dārake ca oloketvā raññā saddhiṃ agamāsi.
象师告诉国王这件事后说：“象儿若得到相识象的寻找带来，是适宜的，诸天们。”国王划船离开码头，乘坐朝上游行驶的船只，来到象群居住的地方。象师在河中戏水时，听到吼声，前往象群附近站立。象群指挥官向国王来报：“诸天，如果木材需要用处，为何您来？为何不派人取材运送？”象师答言：“我不是为木材来，乃是为此大象的用处而来。”象群指挥官说：“请快前行吧，诸天。”象师不愿前行，问道：“象儿为何命令我前去？”答曰：“为给象群饲养粮食而去，诸天。”国王称善，即在象的四只脚脚踝处放置了一百塔沙和一百塔沙的金花币。象儿遂来此，完成象群饲养母象居住的舍宅中，与那些相伴游戏的幼象和照顾幼象之人一同返回，象和母象及幼象们观察后，偕同国王而去。
Rājā taṃ ādāya nagaraṃ gantvā nagarañca hatthisālañca alaṅkārāpetvā hatthiṃ nagaraṃ padakkhiṇaṃ kāretvā hatthisālaṃ pavesetvā sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā abhisekaṃ datvā opavayhaṃ katvā attano sahāyaṭṭhāne ṭhapetvā upaḍḍharajjaṃ hatthissa datvā attanā samānaparihāraṃ akāsi. Hatthissa āgatakālato paṭṭhāya rañño sakalajambudīpe rajjaṃ hatthagatameva ahosi. Evaṃ kāle gacchante bodhisatto tassa rañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassā gabbhaparipākakāle rājā kālamakāsi. Hatthī pana sace rañño kālakatabhāvaṃ jāneyya, tatthevassa hadayaṃ phaleyya, tasmā hatthiṃ rañño kālakatabhāvaṃ ajānāpetvāva upaṭṭhahiṃsu. Rañño pana kālakatabhāvaṃ sutvā ‘‘tucchaṃ kira rajja’’nti anantarasāmantakosalarājā mahatiyā senāya āgantvā nagaraṃ parivāresi. Nagaravāsino dvārāni pidahitvā kosalarañño sāsanaṃ pahiṇiṃsu – ‘‘amhākaṃ rañño aggamahesī paripuṇṇagabbhā ‘ito kira sattame divase puttaṃ vijāyissatī’ti aṅgavijjāpāṭhakā āhaṃsu. Sace sā puttaṃ vijāyissati, mayaṃ sattame divase yuddhaṃ dassāma, na rajjaṃ, ettakaṃ kālaṃ āgamethā’’ti. Rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.
国王引象回城，为城市和象舍布置装饰，令象绕城一周，入象舍，受到各种装饰的装潢，举行加冕仪式，并在助手处安置象，授予象披肩，为其自我照护。象来时，国王声称整个犍陀罗国的王权仿佛在象体上显现。如此时节，菩萨与国王的王后在宫室中会面。菩萨母胎渐满时，国王表示：“若象知晓国王临终的事，必将触动国王之心，故未告知象之临终。”国王听闻临终之事，言：“王权如吹灰尘一般无足轻重。”随后萨曼陀迦萨卢王率大军来临，围困城市。城中百姓关闭门户，放弃国王统治，说：“我们的王后怀孕已满，预计第七天将出生婴儿。若婴儿出生，我们将于第七日举兵，非为了国王，此时不得进入城中。”国王答言：“善哉。”
Devī sattame divase puttaṃ vijāyi. Tassa nāmaggahaṇadivase pana mahājanassa alīnacittaṃ paggaṇhanto jātoti ‘‘alīnacittakumāro’’tvevassa nāmaṃ akaṃsu. Jātadivasatoyeva panassa paṭṭhāya nāgarā kosalaraññā saddhiṃ yujjhiṃsu. Ninnāyakattā saṅgāmassa mahantampi balaṃ yujjhamānaṃ thokaṃ thokaṃ osakkati. Amaccā deviyā tamatthaṃ ārocetvā ‘‘mayaṃ evaṃ osakkamāne bale parājayabhāvassa bhāyāma, amhākaṃ pana rañño kālakatabhāvaṃ, puttassa jātabhāvaṃ, kosalarañño āgantvā yujjhānabhāvañca rañño sahāyako maṅgalahatthī na jānāti, jānāpema na’’nti pucchiṃsu. Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā puttaṃ alaṅkaritvā dukūlacumbaṭake nipajjāpetvā pāsādā oruyha amaccagaṇaparivutā hatthisālaṃ gantvā bodhisattaṃ hatthissa pādamūle nipajjāpetvā ‘‘sāmi, sahāyo te kālakato, mayaṃ tuyhaṃ hadayaphālanabhayena nārocayimha, ayaṃ te sahāyassa putto, kosalarājā āgantvā nagara ṃ parivāretvā tava puttena saddhiṃ yujjhati, balaṃ osakkati, tava puttaṃ tvaññeva vā mārehi, rajjaṃ vāssa gaṇhitvā dehī’’ti āha.
国王后在第七天产子。出生当天，百姓察觉妒忌心，称呼婴儿为“妒忌心童子”。当天晚上，城中居民联合国王出战。战斗虽激烈，力量消耗甚巨。国王母向国王告知此事：“我等在力量衰竭时忧惧战败，但王权临终之事、婴儿出生之况，国王与助理象未知，我欲告知你，你须了解。”国王答：“善。”将婴儿装饰华美，卧于卧榻，众母亲围绕，至象舍，拜见菩萨与象足底，说：“主人，助理象确实临终，我因害怕你心动而未告知，此乃你助理之子。迦萨卢王来围城，与你子战，伤害力量，可能杀你子，或夺国王王权。”
Tasmiṃ kāle hatthī bodhisattaṃ soṇḍāya parāmasitvā ukkhipitvā kumbhe ṭhapetvā roditvā bodhisattaṃ otāretvā deviyā hatthe nipajjāpetvā ‘‘kosalarājaṃ gaṇhissāmī’’ti hatthisālato nikkhami. Athassa amaccā vammaṃ paṭimuñcitvā alaṅkaritvā nagaradvāraṃ avāpuritvā taṃ parivāretvā nikkhamiṃsu. Hatthī nagarā nikkhamitvā koñcanādaṃ katvā mahājanaṃ santāsetvā palāpetvā balakoṭṭhakaṃ bhinditvā kosalarājānaṃ cūḷāya gahetvā ānetvā bodhisattassa pādamūle nipajjāpetvā māraṇatthāyassa uṭṭhite vāretvā ‘‘ito paṭṭhāya appamatto hohi, ‘kumāro daharo’ti saññaṃ mā karī’’ti ovaditvā uyyojesi. Tato paṭṭhāya sakalajambudīpe rajjaṃ bodhisattassa hatthagatameva jātaṃ, añño paṭisattu nāma uṭṭhahituṃ samattho nāhosi. Bodhisatto sattavassikakāle abhisekaṃ katvā alīnacittarājā nāma hutvā dhammena rajjaṃ kāretvā jīvitapariyosāne saggapuraṃ pūresi.
当时，象忽然跳起来，于颈项下放盂，哭泣，救出菩萨，跪于其手，誓言：“我将守护迦萨卢王。”象舍出门，发出号角声，安抚众人，击碎敌营，将迦萨卢王的幼子生擒，带来，跪于菩萨足旁，阻止其死亡，教诲说：“你应当谨慎行事，不要误以为少年为小儿。”如此之后，菩萨围绕犍陀罗国治国，未被任何对手能敌。菩萨历七年受具足戒，称为妒忌心王，依法治国，临终时往生天界。
Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthādvayamāha –
佛陀了知此往昔事，成佛后，宣说如下两句偈言——
§11
11.
‘‘Alīnacittaṃ nissāya, pahaṭṭhā mahatī camū;
“依托妒忌心，如大军放弃；
Kosalaṃ senāsantuṭṭhaṃ, jīvaggāhaṃ agāhayi.
国萨拉军队不悦，担任生命守护者。
§12
12.
‘‘Evaṃ nissayasampanno, bhikkhu āraddhavīriyo;
「正因具备这种依止，具足精进的比库，
Bhāvayaṃ kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
修习善法，为获得安住涅槃之果，
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhaya’’nti.
渐次获得，断除一切羁绊。」
Tattha alīnacittaṃ nissāyāti alīnacittaṃ rājakumāraṃ nissāya. Pahaṭṭhā mahatī camūti ‘‘paveṇīrajjaṃ no diṭṭha’’nti haṭṭhatuṭṭhā hutvā mahatī senā. Kosalaṃ senāsantuṭṭhanti kosalarājānaṃ sena rajjena asantuṭṭhaṃ pararajjalobhena āgataṃ. Jīvaggāhaṃ agāhayīti amāretvāva sā camū taṃ rājānaṃ hatthinā jīvaggāhaṃ gaṇhāpesi. Evaṃ nissayasampannoti yathā sā camū, evaṃ aññopi kulaputto nissayasampanno kalyāṇamittaṃ buddhaṃ vā buddhasāvakaṃ vā nissayaṃ labhitvā. Bhikkhūti parisuddhādhivacanametaṃ. Āraddhavīriyoti paggahitavīriyo catudosāpagatena vīriyena samannāgato. Bhāvayaṃ kusalaṃ dhammanti kusalaṃ niravajjaṃ sattatiṃsabodhipakkhiyasaṅkhātaṃ dhammaṃ bhāvento. Yogakkhemassa pattiyāti catūhi yogehi khemassa nibbānassa pāpuṇanatthāya taṃ dhammaṃ bhāvento. Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti evaṃ vipassanato paṭṭhāya imaṃ kusalaṃ dhammaṃ bhāvento so kalyāṇamittupanissayasampanno bhikkhu anupubbena vipassanāñāṇāni ca heṭṭhimamaggaphalāni ca pāpuṇanto pariyosāne dasannampi saṃyojanānaṃ khayante uppannattā sabbasaṃyojanakkhayasaṅkhātaṃ arahattaṃ pāpuṇāti. Yasmā vā nibbānaṃ āgamma sabbasaṃyojanāni khīyanti, tasmā tampi sabbasaṃyojanakkhayameva, evaṃ anupubbena nibbānasaṅkhātaṃ sabbasaṃyojanakkhayaṃ pāpuṇātīti attho.
此中所说的『依止无心者』，依止的是那个无心之王子。这里说的国军大起纷争，意谓『军队不悦』。国萨拉军队不悦者，是指国萨拉王的军队因为对外邦土地的贪欲而不悦。担任生命守护者，意味着这大军如同未死者，托着王的象牙抓取生命守护者。正如军队如此具备依止，其他世间诸子弟也具备依止，或依止善友，或依止佛或佛的弟子。『比库』此词为纯净表述。具足精进者，谓持四胜义精进而具足其力。修习善法，意即修习无过失、与三十七道品相应的善法。为获得安住涅槃之果，修习此法。渐次获得，断除一切羁绊，乃是由观照得见的修习流程，长期渐次修得善法，绝断所有结缚。当诸结缚断尽，即得涅槃；所以这就是渐次获得涅槃所成之义。此即是义理所在。
Iti bhagavā amatamahānibbānena dhammadesanāya kūṭaṃ gahetvā uttaripi saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu arahatte patiṭṭhahi. ‘‘Tadā mātā mahāmāyā, pitā suddhodanamahārājā ahosi, rajjaṃ gahetvā dinnahatthī ayaṃ ossaṭṭhavīriyo bhikkhu, hatthissa pitā sāriputto, sāmantakosalarājā moggallāno, alīnacittakumāro pana ahameva ahosi’’nti.
世尊以无上涅槃之教理擎起教法宝塔，揭示深义，又举故事为明证。真谛圆满时，精进比库，立于阿拉汉果位。时其母为大摩耶，父为苏都陀那大王。执政之时，精进比库被授象牙权柄。其象牙之父为沙利佛陀，其兄弟沙门为萨曼达国萨拉王，摩竭陀那。无心之王子实为我自己。」
Alīnacittajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《不萎心本生》注释第六。
[157] 7. Guṇajātakavaṇṇanā
【157】七、品德本生故事解说
Yena kāmaṃ paṇāmetīti idaṃ satthā jetavane viharanto ānandattherassa sāṭakasahassalābhaṃ ārabbha kathesi. Therassa kosalarañño antepure dhammavācanavatthu heṭṭhā mahāsārajātake (jā. 1.1.92) āgatameva. Iti there rañño antepure dhammaṃ vācente rañño sahassagghanikānaṃ sāṭakānaṃ sahassaṃ āhariyittha. Rājā tato pañca sāṭakasatāni pañcannaṃ devīsatānaṃ adāsi. Tā sabbāpi te sāṭake ṭhapetvā punadivase ānandattherassa datvā sayaṃ purāṇasāṭakeyeva pārupitvā rañño pātarāsaṭṭhānaṃ agamaṃsu.
世尊在祇树给孤独园安住时，因得桑耶千个袋子的布施，开始宣说此法。此时，长老安那达在瞻波罗国王舍城的宫殿中，在王舍城后城王者居所听闻《大王子本生》(《大王子本》第一分之一九二经)。所以长老于王舍城皇宫讲法时，王便领取了千多个袋子布施。国王随后馈赠了五百袋予五位王后。所有这些袋子放置妥当，次日又奉献给长老安那达，长老亲自验掷着旧袋子，前来者皆至王室六十位公主所在处。
Rājā ‘‘mayā tumhākaṃ sahassagghanikā sāṭakā dāpitā, kasmā tumhe te apārupitvāva āgatā’’ti pucchi. ‘‘Deva, amhehi te ānandattherassa dinnā’’ti. ‘‘Ānandattherena sabbe gahitā’’ti? ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Sammāsambuddhena ticīvaraṃ anuññātaṃ, ānandatthero dussavaṇijjaṃ maññe karissati, atibahū tena sāṭakā gahitā’’ti therassa kujjhitvā bhuttapātarāso vihāraṃ gantvā therassa pariveṇaṃ pavisitvā theraṃ vanditvā nisinno pucchi – ‘‘api, bhante, amhākaṃ ghare itthiyo tumhākaṃ santike dhammaṃ uggaṇhanti vā suṇanti vā’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, gahetabbayuttakaṃ gaṇhanti, sotabbayuttakaṃ suṇantī’’ti. ‘‘Kiṃ tā suṇantiyeva, udāhu tumhākaṃ nivāsanaṃ vā pārupanaṃ vā dadantī’’ti? ‘‘Tā ajja, mahārāja, sahassagghanikāni pañca sāṭakasatāni adaṃsū’’ti. ‘‘Tumhehi gahitāni tāni, bhante’’ti? ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Nanu, bhante, satthārā ticīvarameva anuññāta’’nti? ‘‘Āma, mahārāja, bhagavatā ekassa bhikkhuno ticīvarameva paribhogasīsena anuññātaṃ, paṭiggahaṇaṃ pana avāritaṃ, tasmā mayāpi aññesaṃ jiṇṇacīvarikānaṃ dātuṃ te sāṭakā paṭiggahitā’’ti. ‘‘Te pana bhikkhū tumhākaṃ santikā sāṭake labhitvā porāṇacīvarāni kiṃ karissantī’’ti? ‘‘Porāṇasaṅghāṭiṃ uttarāsaṅgaṃ karissantī’’ti? ‘‘Porāṇauttarāsaṅgaṃ kiṃ karissantī’’ti? ‘‘Antaravāsakaṃ karissantī’’ti. ‘‘Porāṇaantaravāsakaṃ kiṃ karissantī’’ti? ‘‘Paccattharaṇaṃ karissantī’’ti. ‘‘Porāṇapaccattharaṇaṃ kiṃ karissantī’’ti? ‘‘Bhummattharaṇaṃ karissantī’’ti. ‘‘Porāṇabhummattharaṇaṃ kiṃ karissantī’’ti? ‘‘Pādapuñchanaṃ karissantī’’ti. ‘‘Porāṇapādapuñchanaṃ kiṃ karissantī’’ti? ‘‘Mahārāja, saddhādeyyaṃ nāma vinipātetuṃ na labbhati, tasmā porāṇapādapuñchanaṃ vāsiyā koṭṭetvā mattikāya makkhetvā senāsanesu mattikālepanaṃ karissantī’’ti. ‘‘Bhante, tumhākaṃ dinnaṃ yāva pādapuñchanāpi nassituṃ na labbhatī’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, amhākaṃ dinnaṃ nassituṃ na labbhati, paribhogameva hotī’’ti.
国王问道：「这千余袋是我赠与你们的，为什么你们不亲自搬来却来索取呢？」答曰：「天人们，我们这些袋子是奉安那达长老赠与。」国王又问：「皆归安那达长老所有吗？」答曰：「是的，天人们。」国王说：「正觉世尊的三衣虽未准许他人用，安那达长老却从事非法商业，我以为极多袋子都是他所有。」长老愠怒，入斋堂，进入其厢房，礼拜长老后坐下，问曰：「尊者，我们家中女子是否亲近你们学法或听闻法音？」答曰：「是的，大王，她们接受教导，聆听法义。」国王问：「她们具体听什么，是否拿你们住所或袋子作为布施？」答曰：「正是如此，大王，千余袋子和五百袋今天都收到了。」问：「那是你们持有吗，大德？」答：「是的，大王。」国王再问：「世尊的三衣不是限定唯一使用吗？」答：「是的，大王，世尊仅准一比库专用三衣，不准他人拿取，故我也得到了其余老人衣物布施而收入这些袋子。」国王又问：「比库们手持你们的袋子，老旧衣服将作何用？」答曰：「旧桑喀帝用作上衣，旧上衣作夹袍，旧夹袍作内衣，旧内衣作护尸带，旧护尸带作地衣，旧地衣裁成脚垫，再将旧脚垫做成耐用物。由于信心不可轻易毁坏，故将旧脚垫等放入瓦盆，涂泥筑室，做成队伍宿处的瓦砾墙。」问：「这些布施至脚垫也不失去吗？」答：「是的，大王，我们所受布施不至失去，唯供使用而已。」
Rājā tuṭṭho somanassappatto hutvā itarānipi gehe ṭhapitāni pañca sāṭakasatāni āharāpetvā therassa datvā anumodanaṃ sutvā theraṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Thero paṭhamaladdhāni pañca sāṭakasatāni jiṇṇacīvarikānaṃ bhikkhūnaṃ adāsi. Therassa pana pañcamattāni saddhivihārikasatāni , tesu eko daharabhikkhu therassa bahūpakāro pariveṇaṃ sammajjati, pānīyaparibhojanīyaṃ upaṭṭhapeti, dantakaṭṭhaṃ mukhodakaṃ nhānodakaṃ deti, vaccakuṭijantāgharasenāsanāni paṭijaggati, hatthaparikammapādaparikammapiṭṭhiparikammādīni karoti. Thero pacchā laddhāni pañca sāṭakasatāni ‘‘ayaṃ me bahūpakāro’’ti yuttavasena sabbāni tasseva adāsi. Sopi sabbe te sāṭake bhājetvā attano samānupajjhāyānaṃ adāsi.
国王欢喜并心生满足，将余下的五百袋送至他舍，告之他人，并赞同所闻内容，顶礼长老，绕行三匝而退。长老先是将得到的五百袋布施于年长比库，接着将五百袋布施中较少者分给恪守五戒的圣行比库。在这圣行比库中有一个年幼比库，多次辅助长老，清洁其房舍，供给饮食、牙签、口中清水及沐浴水，布置言语室、住宿间和涅槃寝室，还操持手部仪轨和腿部仪轨及胸罩仪轨。长老事后对年幼比库说：「这位是我的多方助缘。」并将全部袋子赠予他。年幼比库再将其分发，施与自己所辅佐的同伴比库。
Evaṃ sabbepi te laddhasāṭakā bhikkhū sāṭake chinditvā rajitvā kaṇikārapupphavaṇṇāni kāsāyāni nivāsetvā ca pārupitvā ca satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīditvā evamāhaṃsu – ‘‘bhante, sotāpannassa ariyasāvakassa mukholokanadānaṃ nāma atthī’’ti. ‘‘Na, bhikkhave, ariyasāvakānaṃ mukholokanadānaṃ nāma atthī’’ti. ‘‘Bhante, amhākaṃ upajjhāyena dhammabhaṇḍāgārikattherena sahassagghanikānaṃ sāṭakānaṃ pañca satāni ekasseva daharabhikkhuno dinnāni, so pana attanā laddhe bhājetvā amhākaṃ adāsī’’ti. ‘‘Na, bhikkhave, ānando mukholokanabhikkhaṃ deti , so panassa bhikkhu bahūpakāro, tasmā attano upakārassa upakāravasena guṇavasena yuttavasena ‘upakārassa nāma paccupakāro kātuṃ vaṭṭatī’ti kataññukatavedibhāvena adāsi. Porāṇakapaṇḍitāpi hi attano upakārānaññeva paccupakāraṃ kariṃsū’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
此时诸比库将所得袋子割裂染色，缝制成带有花纹的袈裟衣服，披覆身上后，奉迎世尊，顶礼而坐。称曰：「尊者，得道弟子初果弟子有名为“空口供养”的义理。」世尊告众：「不是，尊敬的比库们，诸有修道者未有谓之‘空口供养’之理。」诸比库清楚答曰：「尊者，吾等的导师和法库长老给予众多千余袋五百袋布施，是由一位年幼比库自行分配且交与我们。」世尊告曰：「不是，比库们，年幼比库施予的是空口供养，他是比库中的多方助缘，为了报答助缘以德相待施行此行，表示感恩。他人也曾以其福报回报助缘之义。」说完，世尊接纳了他们所求的放弃过往。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sīho hutvā pabbataguhāyaṃ vasati. So ekadivasaṃ guhāya nikkhamitvā pabbatapādaṃ olokesi, taṃ pana pabbatapādaṃ parikkhipitvā mahāsaro ahosi. Tassa ekasmiṃ unnataṭṭhāne uparithaddhakaddamapiṭṭhe mudūni haritatiṇāni jāyiṃsu. Sasakā ceva hariṇādayo ca sallahukamigā kaddamamatthake vicarantā tāni khādanti. Taṃ divasampi eko migo tāni khādanto vicarati. Sīho ‘‘taṃ migaṃ gaṇhissāmī’’ti pabbatamatthakā uppatitvā sīhavegena pakkhandi, migo maraṇabhayatajjito viravanto palāyi. Sīho vegaṃ sandhāretuṃ asakkonto kalalapiṭṭhe nipatitvā osīditvā uggantuṃ asakkonto cattāro pādā thambhā viya osīditvā sattāhaṃ nirāhāro aṭṭhāsi.
古时，在巴拉那城，菩萨以狮身显现，隐居山中岩洞。有一日，狮子出洞，俯视山脚，山脚成大池泊。山下生出了柔嫩的树叶和青草，群鹿与其他轻便禽兽聚于池边食草。一天，狮子独自出洞觅食。狮子欲捕该鹿，猛然袭击奔走，鹿因惧怕丧命，仓皇逃离。狮子急于追击不及，无力疾走，跌坐于池边泥水，甚至无法再起。狮子以四足似柱般撑地，七日无食，忍受饥饿苦难而坚持存活。
Atha naṃ eko siṅgālo gocarappasuto taṃ disvā bhayena palāyi. Sīho taṃ pakkositvā ‘‘bho siṅgāla, mā palāyi, ahaṃ kalale laggo, jīvitaṃ me dehī’’ti āha. Siṅgālo tassa santikaṃ gantvā ‘‘ahaṃ taṃ uddhareyyaṃ, uddhaṭo pana maṃ khādeyyāsīti bhāyāmī’’ti āha. ‘‘Mā bhāyi, nāhaṃ taṃ khādissāmi, mahantaṃ pana te guṇaṃ karissāmi, ekenupāyena maṃ uddharāhī’’ti. Siṅgālo tassa paṭiññaṃ gahetvā catunnaṃ pādānaṃ samantā kalale apanetvā catunnampi pādānaṃ catasso mātikā khaṇitvā udakābhimukhaṃ akāsi, udakaṃ pavisitvā kalalaṃ muduṃ akāsi. Tasmiṃ khaṇe siṅgālo sīhassa udarantaraṃ attano sīsaṃ pavesetvā ‘‘vāyāmaṃ karohi, sāmī’’ti uccāsaddaṃ karonto sīsena udaraṃ pahari. Sīho vegaṃ janetvā kalalā uggantvā pakkhanditvā thale aṭṭhāsi. So muhuttaṃ vissamitvā saraṃ oruyha kaddamaṃ dhovitvā nhāyitvā darathaṃ paṭippassambhetvā ekaṃ mahiṃsaṃ vadhitvā dāṭhāhi ovijjhitvā maṃsaṃ ubbattetvā ‘‘khāda, sammā’’ti siṅgālassa purato ṭhapetvā tena khādite pacchā attanā khādi. Puna siṅgālo ekaṃ maṃsapesiṃ ḍaṃsitvā gaṇhi. ‘‘Idaṃ kimatthāya, sammā’’ti ca vutte ‘‘tumhākaṃ dāsī atthi, tassā bhāgo bhavissatī’’ti āha. Sīho ‘‘gaṇhāhī’’ti vatvā sayampi sīhiyā atthāya maṃsaṃ gaṇhitvā ‘‘ehi, samma, amhākaṃ pabbatamuddhani ṭhatvā sakhiyā vasanaṭṭhānaṃ gamissāmā’’ti vatvā tattha gantvā maṃsaṃ khādāpetvā siṅgālañca siṅgāliñca assāsetvā ‘‘ito paṭṭhāya idāni ahaṃ tumhe paṭijaggissāmī’’ti attano vasanaṭṭhānaṃ netvā guhāya dvāre aññissā guhāya vasāpesi. Te tato paṭṭhāya gocarāya gacchantā sīhiñca siṅgāliñca ṭhapetvā siṅgālena saddhiṃ gantvā nānāmige vadhitvā ubhopi tattheva maṃsaṃ khāditvā itarāsampi dvinnaṃ āharitvā denti.
于是，一只独自的豺狗离开牧场，看见它便惊恐逃走。狮子追赶它说：“哎，豺狗，勿逃，我现在正在沼泽中，我命在此。”豺狗走到狮子近前说：“我愿救你，但我害怕如果我蛮横地救你，你会吃掉我。”狮子说：“勿恐，我不吃你，但必为你成就大德，你要用适当的方法救我。”豺狗答应后，用四只脚把狮子拥入沼泽，然后自己用四只脚刨出四口坑，将头浸入水中，水入后使沼泽变得柔软。这时豺狗将狮子头伸入自己腹中，喊道：“你努力吧，主人！”用头击打肚子。狮子迅速爆发力气，掀开沼泽跳出，站立在地上。片刻后，狮子感到舒畅，抖落淤泥，洗净身体，安然休息，捕杀了一只野猪，用利齿剔骨，露出肉，放在豺狗面前说：“吃吧，适当。”豺狗食用后，又用牙咬下一块肉，拿着说：“这是什么用处呢？适当，我们有女仆，她会分你一份的。”狮子说：“拿去吧。”自己也为了狮子们收集肉，说：“请来，我们同去山顶，那是我们的居所。”到那里将肉分食，豺狗和雌豺狗都喝水洗涤，狮子说：“从此以后，我要保护你们。”于是带领它们返回，住进洞穴的一处隐秘处。那些豺狗在牧场边走时，将狮子和豺狗安置，豺狗和狮子一同杀害了多头不同种野猪，然后当场吃肉，又将别的带来分给两人。
Evaṃ kāle gacchante sīhī dve putte vijāyi, siṅgālīpi dve putte vijāyi. Te sabbepi samaggavāsaṃ vasiṃsu. Athekadivasaṃ sīhiyā etadahosi – ‘‘ayaṃ sīho siṅgālañca siṅgāliñca siṅgālapotake ca ativiya piyāyati, nūnamassa siṅgāliyā saddhiṃ santhavo atthi, tasmā evaṃ sinehaṃ karoti, yaṃnūnāhaṃ imaṃ pīḷetvā tajjetvā ito palāpeyya’’nti . Sā sīhassa siṅgālaṃ gahetvā gocarāya gatakāle siṅgāliṃ pīḷesi tajjesi ‘‘kiṃkāraṇā imasmiṃ ṭhāne vasati , na palāyasī’’ti? Puttāpissā siṅgāliputte tatheva tajjayiṃsu. Siṅgālī tamatthaṃ siṅgālassa kathetvā ‘‘sīhassa vacanena etāya evaṃ katabhāvampi na jānāma, ciraṃ vasimhā, nāsāpeyyāpi no, amhākaṃ vasanaṭṭhānameva gacchāmā’’ti āha. Siṅgālo tassā vacanaṃ sutvā sīhaṃ upasaṅkamitvā āha – ‘‘sāmi, ciraṃ amhehi tumhākaṃ santike nivutthaṃ, aticiraṃ vasantā nāma appiyā honti, amhākaṃ gocarāya pakkantakāle sīhī siṅgāliṃ viheṭheti ‘imasmiṃ ṭhāne kasmā vasatha, palāyathā’ti tajjeti, sīhapotakāpi siṅgālapotake tajjenti. Yo nāma yassa attano santike vāsaṃ na roceti, tena so ‘yāhī’ti nīharitabbova, viheṭhanaṃ nāma kimatthiya’’nti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
不久，狮子和雌狮各诞下两只幼崽，豺狗母子亦然。这些全都和睦共同生活在一起。一天，雌狮心想：“这狮子非常疼爱豺狗和幼崽，想必它和豺狗是一伙的，因此对它们示爱。如果真的如此，我把这豺狗赶走，赶走后怖杀它。”于是，雌狮趁豺狗在牧场时，用力赶出母豺狗，“为何这个地方居住，不逃走呢？”幼豺狗也同样被赶走。母豺狗因此告诉豺狗：“这话虽如此，我不明白缘由，咱们住此久了，不能欺骗你，我们只去我们的居所。”豺狗听了，前来问狮子：“主人，我们已久住你身边，久住了便不喜了。我们的牧场边常被狮子袭击，诘问说‘为何居此，速逃？’，狮子幼崽亦攻击豺狗幼崽。不喜自己邻居住，不喜的人，便应赶走它，何意扰乱？”说完第一句偈颂：
§13
13.
‘‘Yena kāmaṃ paṇāmeti, dhammo balavataṃ migī;
“由欲所驱使，法为强者护；
Unnadantī vijānāhi, jātaṃ saraṇato bhaya’’nti.
请知此世间，出于所安处。”
Tattha yena kāmaṃ paṇāmeti, dhammo balavatanti balavā nāma issaro attano sevakaṃ yena disābhāgena icchati, tena disābhāgena so paṇāmeti nīharati. Esa dhammo balavataṃ ayaṃ issarānaṃ sabhāvo paveṇidhammova, tasmā sace amhākaṃ vāsaṃ na rocetha, ujukameva no nīharatha , viheṭhanena ko atthoti dīpento evamāha. Migīti sīhaṃ ālapati. So hi migarājatāya migā assa atthīti migī. Unnadantītipi tameva ālapati. So hi unnatānaṃ dantānaṃ atthitāya unnatā dantā assa atthīti unnadantī. ‘‘Unnatadantī’’tipi pāṭhoyeva. Vijānāhīti ‘‘esa issarānaṃ dhammo’’ti evaṃ jānāhi. Jātaṃ saraṇato bhayanti amhākaṃ tumhe patiṭṭhānaṭṭhena saraṇaṃ, tumhākaññeva santikā bhayaṃ jātaṃ, tasmā attano vasanaṭṭhānameva gamissāmāti dīpeti.
句中“由欲所驱使，法为强者护”者，指强者为主人，驱除其仆役至其所欲之地。此乃强者之性，犹如洪水之性。故若我等不喜此居所，应即时驱逐。扰乱者无益，如火明者云是扰乱。豺狗将狮子称为“兽王之兽”，又称“上牙之兽”，“上牙”即强牙。请知“出于所安处”，意指憎恶自己居住之处，故要入退退入。以上乃此义也。
Aparo nayo – tava migī sīhī unnadantīmama puttadāraṃ tajjentī yena kāmaṃ paṇāmeti, yena yenākārena icchati, tena paṇāmeti pavattati, viheṭhetipi palāpetipi, evaṃ tvaṃ vijānāhi, tattha kiṃ sakkā amhehi kātuṃ. Dhammo balavataṃ esa balavantānaṃ sabhāvo, idāni mayaṃ gamissāma. Kasmā? Jātaṃ saraṇato bhayanti.
另一法是：你这野兽，豺狗幼崽若被驱赶，因欲所驱，便驱逐生起，驱逐引起逃走，你应知此理。强者之性是如此，今吾等将赴彼处。何以故？因害怕出生之庇护。
Tassa vacanaṃ sutvā sīho sīhiṃ āha – ‘‘bhadde, asukasmiṃ nāma kāle mama gocaratthāya gantvā sattame divase iminā siṅgālena imāya ca siṅgāliyā saddhiṃ āgatabhāvaṃ sarasī’’ti. ‘‘Āma, sarāmī’’ti. ‘‘Jānāsi pana mayhaṃ sattāhaṃ anāgamanassa kāraṇa’’nti? ‘‘Na jānāmi, sāmī’’ti. ‘‘Bhadde, ahaṃ ‘ekaṃ migaṃ gaṇhissāmī’ti virajjhitvā kalale laggo, tato nikkhamituṃ asakkonto sattāhaṃ nirāhāro aṭṭhāsiṃ, svāhaṃ imaṃ siṅgālaṃ nissāya jīvitaṃ labhiṃ, ayaṃ me jīvitadāyako sahāyo. Mittadhamme ṭhātuṃ samattho hi mitto dubbalo nāma natthi, ito paṭṭhāya mayhaṃ sahāyassa ca sahāyikāya ca puttakānañca evarūpaṃ avamānaṃ mā akāsī’’ti vatvā sīho dutiyaṃ gāthamāha –
狮王听闻此语后，对狮后说：“善哉，所谓苦时，我于自己的住处，在第七日，跟随此獐和此獐雌一同而来渡河。”狮后答：“是的，正是如此。”狮王复问：“你知道我这七天不归的缘由吗？”狮后答：“我不知，尊者。”狮王言：“善哉，我曾想‘我将捕获一只野兽’，欲投身猎场，因而无法出门七日，饿得饥荒难忍，依靠这只雌獐活命，它是我的生命给予者和助手。朋友只应依赖朋友，弱者没有朋友。所以后来我不再轻慢扶助我的助手和它的幼崽们，愿你也不要因此而辱没。”说罢，狮王又吟诵第二首偈曰——
§14
14.
‘‘Api cepi dubbalo mitto, mittadhammesu tiṭṭhati;
“即使是弱小的朋友，仍然在朋友之间存在；
So ñātako ca bandhu ca, so mitto so ca me sakhā;
亲族、亲戚也是朋友，是我的情谊所在；
Dāṭhini mātimaññittho, siṅgālo mama pāṇado’’ti.
却轻视母亲的熊，是我的仇敌。”
Tattha api cepīti eko apisaddo anuggahattho, eko sambhāvanattho. Tatrāyaṃ yojanā – dubbalopi ce mitto mittadhammesu api tiṭṭhati, sace ṭhātuṃ sakkoti, so ñātako ca bandhu ca, so mettacittatāya mitto, so ca me sahāyaṭṭhena sakhā. Dāṭhini mātimaññitthoti, bhadde, dāṭhāsampanne sīhi mā mayhaṃ sahāyaṃ vā sahāyiṃ vā atimaññi, ayañhi siṅgālo mama pāṇadoti.
此处“即使也”意指有一音调、一义理：若朋友能够依止朋友，即使弱小，也是朋友；这亲族、亲戚，因为慈悲心也是朋友，且同为助手和亲密伙伴。轻视母亲的熊，尊者，即轻慢刚猛狮王，非吾之助手或伙伴，这獐便是我的仇敌。
Sā tassa vacanaṃ sutvā siṅgāliṃ khamāpetvā tato paṭṭhāya saputtāya tāya saddhiṃ samaggavāsaṃ vasi. Sīhapotakāpi siṅgālapotakehi saddhiṃ kīḷamānā sammodamānā mātāpitūnaṃ atikkantakālepi mittabhāvaṃ abhinditvā sammodamānā vasiṃsu. Tesaṃ kira sattakulaparivaṭṭe abhijjamānā metti agamāsi.
狮后闻此言，宽恕雌獐，继而守护幼崽，与幼崽和谐同住。狮子崽子与獐崽同戏，相伴喜悦，即使父母离去，仍然保持朋友情谊。然此际，附近别的狮族群发觉此事，心生好感而来。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – saccapariyosāne keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahanto ahesuṃ. ‘‘Tadā siṅgālo ānando ahosi, sīho pana ahameva ahosi’’nti.
师长在宣说此佛法时，揭示真实真理后，列举多个前世因缘故事——其中有些修行人已成须陀洹果，有些成斯陀含果，有些成阿那含果，有些已证阿拉汉果。于是有人说：「那时，豺狼是安乐的，狮子反而是唯有我才是。」
Guṇajātakavaṇṇanā sattamā. · 《德行本生》注释第七。
[158] 8. Suhanujātakavaṇṇanā
第158品 8. 苏哈努本生的注释
Nayidaṃvisamasīlenāti idaṃ satthā jetavane viharanto dve caṇḍabhikkhū ārabbha kathesi. Tasmiñhi samaye jetavanepi eko bhikkhu caṇḍo ahosi pharuso sāhasiko janapadepi. Athekadivasaṃ jānapado bhikkhu kenacideva karaṇīyena jetavanaṃ agamāsi, sāmaṇerā ceva daharabhikkhū ca tassa caṇḍabhāvaṃ jānanti. ‘‘Tesaṃ dvinnaṃ caṇḍānaṃ kalahaṃ passissāmā’’ti kutūhalena taṃ bhikkhuṃ jetavanavāsikassa pariveṇaṃ pahiṇiṃsu. Te ubhopi caṇḍā aññamaññaṃ disvāva piyasaṃvāsaṃ saṃsandiṃsu samiṃsu, hatthapādapiṭṭhisambāhanādīni akaṃsu. Dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, caṇḍā bhikkhū aññesaṃ upari caṇḍā pharusā sāhasikā, aññamaññaṃ pana ubhopi samaggā sammodamānā piyasaṃvāsā jātā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepete aññesaṃ caṇḍā pharusā sāhasikā, aññamaññaṃ pana samaggā sammodamānā piyasaṃvāsā ca ahesu’’nti vatvā atītaṃ āhari.
所谓『心性不平和』者，是指世尊当时住在耆阇崛林中，有两位暴躁恶毒的比库起争论。那时，耆阇崛林内有一名粗鲁暴躁、好勇斗狠的人，也住在人间。有一天，某个国家的代表因缘前来耆阇崛林，有些沙玛内拉及幼小比库们知道那暴躁性情。于是对那居住于耆阇崛林的比库产生好奇说：「我们来看这两位暴躁者之间的争闹吧。」他们彼此相见，争吵激烈，甚至拳脚相加。比库们在佛法集会上讨论说：「各位，这些暴躁的比库对彼此又粗暴又激烈，然而彼此之间竟能和睦欢喜在一起同住。」世尊前来，问道：「诸比库，现在为谁的言论聚集而来？」有人回答说：「这正是因这名字所称。」世尊语重心长说：「诸比库们，以前和现在，有些人的暴躁确实粗野又好勇敢，而彼此之间，乃至于和睦欢喜同住亦是如此。」由此引出过去因缘。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa sabbatthasādhako atthadhammānusāsako amacco ahosi. So pana rājā thokaṃ dhanalobhapakatiko, tassa mahāsoṇo nāma kūṭaasso atthi. Atha uttarāpathakā assavāṇijā pañca assasatāni ānesuṃ, assānaṃ āgatabhāvaṃ rañño ārocesuṃ. Tato pubbe pana bodhisatto asse agghāpetvā mūlaṃ aparihāpetvā dāpesi. Rājā taṃ parihāyamāno aññaṃ amaccaṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta, asse agghāpehi, agghāpento ca paṭhamaṃ mahāsoṇaṃ yathā tesaṃ assānaṃ antaraṃ pavisati, tathā vissajjetvā asse ḍaṃsāpetvā vaṇite kārāpetvā dubbalakāle mūlaṃ hāpetvā asse agghāpeyyāsī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tathā akāsi.
过去时在巴拉那城建立王国时，未来佛曾是该国无所不行、善说法义的摄政大师。然而王是一位粗俗贪财的人，而大臣名叫摩诃索那，是个阴险诡计多端的人。然后北方的驴商带来五百头驴，王便通知国王驴已经来到了。那时未来佛抓住驴的脖子，拔出根株并施舍给王。王因抓着驴而感到恼怒，于是吩咐另一个大臣说：「孩子，用驴的脖子把摩诃索那拉进去，正如驴脖子所能进入摩诃索那中一样；让他被释放后，赶快用驴牙刺伤他，使他在柔弱时失去根株，并促使驴头被斩！」他回答说：「好！」于是遵命而行。
Assavāṇijā anattamanā hutvā tena katakiriyaṃ bodhisattassa ārocesuṃ. Bodhisatto ‘‘kiṃ pana tumhākaṃ nagare kūṭaasso natthī’’ti pucchi. ‘‘Atthi sāmi, suhanu nāma kūṭaasso caṇḍo pharuso’’ti. ‘‘Tena hi puna āgacchantā taṃ assaṃ āneyyāthā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā puna āgacchantā taṃ kūṭassaṃ gāhāpetvā āgacchiṃsu. Rājā ‘‘assavāṇijā āgatā’’ti sutvā sīhapañjaraṃ ugghāṭetvā asse oloketvā mahāsoṇaṃ vissajjāpesi. Assavāṇijāpi mahāsoṇaṃ āgacchantaṃ disvā suhanuṃ vissajjāpesuṃ. Te aññamaññaṃ patvā sarīrāni lehantā sammodamānā aṭṭhaṃsu. Rājā bodhisattaṃ pucchi – ‘‘passasi ime dve kūṭassā aññesaṃ caṇḍā pharusā sāhasikā, aññe asse ḍaṃsitvā gelaññaṃ pāpenti, idāni aññamaññaṃ pana sarīraṃ lehantā sammodamānā aṭṭhaṃsu, kiṃ nāmeta’’nti? Bodhisatto ‘‘nayime, mahārāja, visamasīlā, samasīlā samadhātukā ca ete’’ti vatvā imaṃ gāthādvayamāha –
驴商因不欢喜而将此事告知未来佛。未来佛问言：「诸侯城中摩诃索那大臣不在吗？」他们答说：「有的，名叫苏哈努，性粗暴且狠毒。」佛告诫道：「他若再来，便要将驴拉走。」他们听后答应了，又来将凶恶的大臣拉走。王听闻驴商来访，打开狮栏，放出狮子查看驴，释放摩诃索那。驴商见摩诃索那来了，也释放暴躁的苏哈努。双方彼此仰赖，身体互为依托，欢喜相处。王问未来佛：「你看见这两位大臣彼此恶劣粗暴、好勇斗狠，前后互相用驴牙刺伤对方，弄得伤痕累累；而今双方身体接触依靠，欢喜亲密，你说这是什么因缘？」未来佛答：「陛下，这非心性不平和，而是心性均衡、规则合一的体质。」于是说出两句偈语：
§15
15.
‘‘Nayidaṃ visamasīlena, soṇena suhanū saha;
「非心性不平和，与愚者苏哈努同住；
Suhanūpi tādisoyeva, yo soṇassa sagocaro.
友人亦如是者，谓与索那同交者。
§16
16.
‘‘Pakkhandinā pagabbhena, niccaṃ sandānakhādinā;
“以欺诈为首，常以束缚为食，
Sameti pāpaṃ pāpena, sameti asatā asa’’nti.
恶随恶合，不善随不善合”者是也。
Tattha nayidaṃ visamasīlena, soṇena suhanū sahāti yaṃ idaṃ suhanu kūṭasso soṇena saddhiṃ pemaṃ karoti, idaṃ na attano visamasīlena, atha kho attano samasīleneva saddhiṃ karoti. Ubhopi hete attano anācāratāya dussīlatāya samasīlā samadhātukā. Suhanūpi tādisoyeva, yo soṇassa sagocaroti yādiso soṇo, suhanupi tādisoyeva, yo soṇassa sagocaro yaṃgocaro soṇo, sopi taṃgocaroyeva. Yatheva hi soṇo assagocaro asse ḍaṃsentova carati, tathā suhanupi. Iminā nesaṃ samānagocarataṃ dasseti.
此处所说者，是以不正行为的人与索那同处，犹如友人索那于高台与索那共生同情。此非因其不正品行，而是因其正行为故共处。两者因其自身的不良行为及不足行为而具备正行为的因缘。友人亦如是，与索那同行者，如同索那之同伴，友人亦是其伴随者。如同索那在其同伴不善行为时随之而行，友人亦复如是。由此显现他们同处一地。
Te pana ācāragocare ekato katvā dassetuṃ ‘‘pakkhandinā’’tiādi vuttaṃ. Tattha pakkhandināti assānaṃ upari pakkhandanasīlena pakkhandanagocarena. Pagabbhenāti kāyapāgabbhiyādisamannāgatena dussīlena. Niccaṃ sandānakhādināti sadā attano bandhanayottaṃ khādanasīlena khādanagocarena ca. Sameti pāpaṃ pāpenāti etesu aññatarena pāpena saddhiṃ aññatarassa pāpaṃ dussīlyaṃ sameti. Asatā asanti etesu aññatarena asatā anācāragocarasampannena saha itarassa asaṃ asādhukammaṃ sameti, gūthādīni viya gūthādīhi ekato saṃsandati sadisaṃ nibbisesameva hotīti.
彼等之行为一处而作，显现为“欺诈者”等言。其中，欺诈者，指其性情于坐卧之间具有欺诈的品行、欺诈的行为。以身体之欺诈为首，及不良品行为身之所带，常以束缚之物为食，具束缚之食物及饮食行为。恶随恶合，谓在此诸中某一恶行与另一恶行相连，同于恶行及不良品行而合也。不善随不善合，则谓其中某不善及不良行为伴随于另一恶行为，共为一体，如同酱料等相互调合，特殊而紧密地聚合为一。
Evaṃ vatvā ca pana bodhisatto ‘‘mahārāja, raññā nāma atiluddhena na bhavitabbaṃ, parassa santakaṃ nāma nāsetuṃ na vaṭṭatī’’ti rājānaṃ ovaditvā asse agghāpetvā bhūtameva mūlaṃ dāpesi. Assavāṇijā yathāsabhāvameva mūlaṃ labhitvā haṭṭhatuṭṭhā agamaṃsu. Rājāpi bodhisattassa ovāde ṭhatvā yathākammaṃ gato.
如是说毕，菩萨复曰“大王，称王以其过度放纵不得为王，不应毁灭他人之生命，不应作此”等语劝谏国王，国王承其言而存放猛狮于原野。狮类本能依其性本居其原处。国王遵从菩萨教诲而行如是事。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā dve assā ime dve duṭṭhabhikkhū ahesuṃ, rājā ānando, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
导师引导众人至此法中，讲说故事，谓曰：“彼时二人乃恶劣比库，王名安那多，唯我为智者老翁。”
Suhanujātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《苏哈努本生》注释第八。
[159] 9. Morajātakavaṇṇanā
第九品 摩罗故事注释
Udetayaṃcakkhumā ekarājāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. So hi bhikkhu bhikkhūhi satthu santikaṃ nīto ‘‘saccaṃ kira, tvaṃ bhikkhu, ukkaṇṭhito’’ti vutte ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vatvā ‘‘kiṃ disvā’’ti vutte ‘‘ekaṃ alaṅkatapaṭiyattasarīraṃ mātugāmaṃ oloketvā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘bhikkhu mātugāmo nāma kasmā tumhādisānaṃ cittaṃ nāluḷessati, porāṇakapaṇḍitānampi hi mātugāmassa saddaṃ sutvā satta vassasatāni asamudāciṇṇakilesā okāsaṃ labhitvā khaṇeneva samudācariṃsu. Visuddhāpi sattā saṃkilissanti, uttamayasasamaṅginopi āyasakyaṃ pāpuṇanti, pageva aparisuddhā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此时，觉者在揭德林中，与一国君对话，于一焦虑比库起讲解。该比库于众比库中受导师迎请来，谓之“汝，行者，果焦虑。”彼应答曰“是也，大德。”问：“何以见焦虑？”答曰：“我曾观一无饰修行身，游行于母村。”继而导师言：“比库，母村何以汝等心不动？昔有古圣智者，闻得母村之名，经七百年不染污垢，终得净化脱离。虽清静者亦染污者，俱得极盛善名，唯不清净者未得。”以往之事悉数述及。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto morayoniyaṃ paṭisandhiṃ gahetvā aṇḍakālepi kaṇikāramakuḷavaṇṇaaṇḍakoso hutvā aṇḍaṃ bhinditvā nikkhanto suvaṇṇavaṇṇo ahosi dassanīyo pāsādiko pakkhānaṃ antare surattarājivirājito, so attano jīvitaṃ rakkhanto tisso pabbatarājiyo atikkamma catutthāya pabbatarājiyā ekasmiṃ daṇḍakahiraññapabbatatale vāsaṃ kappesi. So pabhātāya rattiyā pabbatamatthake nisinno sūriyaṃ uggacchantaṃ oloketvā attano gocarabhūmiyaṃ rakkhāvaraṇatthāya brahmamantaṃ bandhanto ‘‘udetaya’’ntiādimāha.
昔时，婆罗门达特治巴拉那西城邦时，菩萨于摩罗国身再来，蛋中时即为白眉蛋黄鸡雏，破壳出世，金色光明，外表可观可喜，居于翼间，光华熠熠，且临悉塔天王之境。彼为护生，越过三山第九山，于第四山松毡鹿地之处安居。晨夕坐于山顶，观日升起，于己领地布置护卫，持梵咒曰「觉者」等言。
§17
17.
‘‘Udetayaṃ cakkhumā ekarājā,
“觉者，名曰一国君，
Harissavaṇṇo pathavippabhāso;
光辉闪耀若地之明；
Taṃ taṃ namassāmi harissavaṇṇaṃ pathavippabhāsaṃ,
我敬礼那辉煌如黄鹂羽毛般闪耀大地光明的，
Tayājja guttā viharemu divasa’’nti.
让我们永远守护于彼，宁静安住于此日。
Tattha udetīti pācīnalokadhātuto uggacchati. Cakkhumāti sakalacakkavāḷavāsīnaṃ andhakāraṃ vidhamitvā cakkhupaṭilābhakaraṇena yaṃ tena tesaṃ dinnaṃ cakkhu, tena cakkhunā cakkhumā. Ekarājāti sakalacakkavāḷe ālokakarānaṃ antare seṭṭhavisiṭṭhaṭṭhena ekarājā. Harissavaṇṇoti harisamānavaṇṇo, suvaṇṇavaṇṇoti attho. Pathavippabhāsoti pathaviyā pabhāso. Taṃ taṃ namassāmīti tasmā taṃ evarūpaṃ bhavantaṃ namassāmi vandāmi. Tayājja guttā viharemu divasanti tayā ajja rakkhitā gopitā hutvā imaṃ divasaṃ catuiriyāpathavihārena sukhaṃ vihareyyāma.
其中天出东方地界升起。所谓「明眼者」，是指除灭一切众生黑暗，凭借所给予他们的慧眼而觉知世间的明眼者。独一无二者，是在诸光明中，位居最尊最胜者。辉煌如黄鹂者，意即如同黄鹂般鲜艳光明，辉煌如黄金者，意即绚丽如金色。大地光明者，是指大地所发的光华。我敬礼，是说故此我敬礼称赞如此尊者。让我们今日日夜守护，欢喜安住于这一天庄严自在之中。
Evaṃ bodhisatto imāya gāthāya sūriyaṃ namassitvā dutiyagāthāya atīte parinibbute buddhe ceva buddhaguṇe ca namassati.
如是觉者以此偈敬礼太阳，继而以第二偈敬礼已圆寂过去之佛及其佛德。
‘‘Ye brāhmaṇā vedagū sabbadhamme, te me namo te ca maṃ pālayantu;
诸婆罗门皆通晓诸法者，向彼我致敬愿彼等护持我；
Namatthu buddhānaṃ namatthu bodhiyā, namo vimuttānaṃ namo vimuttiyā;
向诸佛致敬，向觉者致敬，向解脱者致敬，向解脱致敬。
Imaṃ so parittaṃ katvā, moro carati esanā’’ti.
他作此符咒后，魔王就跟随四处游走，作诱引之意。
Tattha ye brāhmaṇāti ye bāhitapāpā visuddhibrāhmaṇā. Vedagūti vedānaṃ pāraṃ gatātipi vedagū, vedehi pāraṃ gatātipi vedagū. Idha pana sabbe saṅkhatāsaṅkhatadhamme vidite pākaṭe katvā gatāti vedagū. Tenevāha ‘‘sabbadhamme’’ti. Sabbe khandhāyatanadhātudhamme salakkhaṇasāmaññalakkhaṇavasena attano ñāṇassa vidite pākaṭe katvā gatā, tiṇṇaṃ mārānaṃ matthakaṃ madditvā dasasahassilokadhātuṃ unnādetvā bodhitale sammāsambodhiṃ patvā saṃsāraṃ vā atikkantāti attho. Te me namoti te mama imaṃ namakkāraṃ paṭicchantu. Te ca maṃ pālayantūti evaṃ mayā namassitā ca te bhagavanto maṃ pālentu rakkhantu gopentu. Namatthu buddhānaṃ namatthu bodhiyā, namo vimuttānaṃ namo vimuttiyāti ayaṃ mama namakkāro atītānaṃ parinibbutānaṃ buddhānaṃ atthu, tesaññeva catūsu ca maggesu catūsu phalesu ñāṇasaṅkhātāya bodhiyā atthu, tathā tesaññeva arahattaphalavimuttiyā vimuttānaṃ atthu, yā ca nesaṃ tadaṅgavimutti vikkhambhanavimutti samucchedavimutti paṭippassaddhivimutti nissaraṇavimuttīti pañcavidhā vimutti, tassā nesaṃ vimuttiyāpi ayaṃ mayhaṃ namakkāro atthūti. ‘‘Imaṃ so parittaṃ katvā, moro carati esanā’’ti idaṃ pana padadvayaṃ satthā abhisambuddho hutvā āha. Tassattho – bhikkhave, so moro imaṃ parittaṃ imaṃ rakkhaṃ katvā attano gocarabhūmiyaṃ pupphaphalādīnaṃ atthāya nānappakārāya esanāya carati.
那里所称的婆罗门，即是外求恶行净除的婆罗门。所谓知经者，是指通晓所有经文的人，善于观察经文，并洞彻其尽头。此处众多不同成就各异的法，皆在明了清楚后了知，称为知经者。如是说『一切法』者，谓一切蕴、处、界诸法皆以标志共性作为自己智慧所知明了的对象，已成就、已了知，熄灭三魔的根基，使十万世界界升起，在菩提处得正觉，超越轮回之义。对此我顶礼，愿他们回礼。愿他们护持我，我皈依向他们，顶礼讚敬他们。顶礼诸佛，顶礼菩提，顶礼解脱者，顶礼解脱。此即我对已灭度诸佛的顶礼。诸佛所在的四正道、四圣果、智慧所成的菩提，以及阿拉汉果位解脱——入三解脱：隔断解脱、苦灭解脱、止息解脱，这五种解脱，我亦以此顶礼奉上。世尊以此偈言：‘他作此符咒后，魔王就跟随四处游走，作诱引之意。’此二句语，是佛陀转觉后所说。世尊告诸比库：魔王为保护此符，保护自身领域，以花果等供养，给予各种利益，所以作此诱引游走。
Evaṃ divasaṃ caritvā sāyaṃ pabbatamatthake nisīditvā atthaṅgataṃ sūriyaṃ olokento buddhaguṇe āvajjetvā nivāsaṭṭhāne rakkhāvaraṇatthāya puna brahmamantaṃ bandhanto ‘‘apetaya’’ntiādimāha.
于是他一日行走，到傍晚时分，坐于山脚下，看着沉没的太阳，生起对佛德的敬仰，在居住处筑起保护障障，重结梵咒称呼‘勿近’等言。
§18
18.
‘‘Apetayaṃ cakkhumā ekarājā, harissavaṇṇo pathavippabhāso;
‘这“勿近”是有一只眼的王者，身披金色光辉，映照大地；’
Taṃ taṃ namassāmi harissavaṇṇaṃ pathavippabhāsaṃ, tayājja guttā viharemu rattiṃ.
‘我顶礼那身披金光，映照大地者，愿与你同宿共住于密处。’
‘‘Ye brāhmaṇā vedagū sabbadhamme, te me namo te ca maṃ pālayantu;
‘诸婆罗门皆通晓一切法，我顶礼他们，愿他们护持我。’
Namatthu buddhānaṃ namatthu bodhiyā, namo vimuttānaṃ namo vimuttiyā;
向佛陀众致敬，向觉者致敬，向解脱者致敬，向解脱本身致敬；
Imaṃ so parittaṃ katvā, moro vāsamakappayī’’ti.
说：‘他以此护身咒护卫，缚束了魔头。’
Tattha apetīti apayāti atthaṃ gacchati. Imaṃ so parittaṃ katvā, moro vāsamakappayīti idampi abhisambuddho hutvā āha. Tassattho – bhikkhave , so moro imaṃ parittaṃ imaṃ rakkhaṃ katvā attano nivāsaṭṭhāne vāsaṃ kappayittha, tassa rattiṃ vā divā vā imassa parittassānubhāvena neva bhayaṃ, na lomahaṃso ahosi.
此处“apetī”为“apayāti”，意为“趋向、前往”。‘他以此护身咒护卫，缚束了魔头’，这是圆觉者所说。因缘故——比库们，魔头以此护身咒护持，在自己的住所安住，昼夜因护身咒的威力，既无恐惧，亦无鸡皮疙瘩。
Atheko bārāṇasiyā avidūre nesādagāmavāsī nesādo himavantapadese vicaranto tasmiṃ daṇḍakahiraññapabbatamatthake nisinnaṃ bodhisattaṃ disvā āgantvā puttassa ārocesi. Athekadivasaṃ khemā nāma bārāṇasirañño devī supinena suvaṇṇavaṇṇaṃ moraṃ dhammaṃ desentaṃ disvā pabuddhakāle rañño ārocesi – ‘‘ahaṃ, deva, suvaṇṇavaṇṇassa morassa dhammaṃ sotukāmā’’ti. Rājā amacce pucchi. Amaccā ‘‘brāhmaṇā jānissantī’’ti āhaṃsu. Brāhmaṇā taṃ sutvā ‘‘suvaṇṇavaṇṇā morā nāma hontī’’ti vatvā ‘‘kattha hontī’’ti vutte ‘‘nesādā jānissantī’’ti āhaṃsu. Rājā nesāde sannipātetvā pucchi. Atha so nesādaputto ‘‘āma, mahārāja, daṇḍakahiraññapabbato nāma atthi, tattha suvaṇṇavaṇṇo moro vasatī’’ti āha. ‘‘Tena hi taṃ moraṃ amāretvā bandhitvāva ānehī’’ti. Nesādo gantvā tassa gocarabhūmiyaṃ pāse oḍḍesi. Morena akkantaṭṭhānepi pāso na sañcarati. Nesādo gaṇhituṃ asakkonto satta vassāni vicaritvā tattheva kālamakāsi. Khemāpi devī patthitaṃ alabhamānā kālamakāsi.
有一人位于巴拉那西不远的内沙村，居于喜马拉雅之地，看到如来坐于丹陀迦希丛林山脚，便前来告知国王。一天，王后凯玛在睡梦中见如来金色庄严，宣讲戒法，于觉悟时王后告知国王：‘天啊，我欲听这个金色如来的法！’王子们问，其母言：‘婆罗门知晓。’婆罗门听闻后说：‘金色之魔必居此地，何处？’答曰‘内沙。’国王召集内沙居民讯问。内沙王子曰：‘尊王，丹陀迦希丛林山有一金色蒙魔栖居。’‘把魔驯服捆绑带来。’内沙居民束缚其觅食之地。魔虽受桎梏，却不能行动。束缚无果，七年奔逐，却难以控制。王后凯玛听闻后，忧虑缠身。
Rājā ‘‘moraṃ me nissāya devī kālakatā’’ti kujjhitvā ‘‘himavantapadese daṇḍakahiraññapabbato nāma atthi, tattha suvaṇṇavaṇṇo moro vasati, ye tassa maṃsaṃ khādanti, te ajarā amarā hontī’’ti akkharaṃ suvaṇṇapaṭṭe likhāpetvā suvaṇṇapaṭṭaṃ mañjūsāya nikkhipāpesi. Tasmiṃ kālakate añño rājā rajjaṃ patvā suvaṇṇapaṭṭaṃ vācetvā ‘‘ajaro amaro bhavissāmī’’ti aññaṃ nesādaṃ pesesi. Sopi gantvā bodhisattaṃ gahetuṃ asakkonto tattheva kālamakāsi. Eteneva niyāmena cha rājaparivaṭṭā gatā. Atha sattamo rājā rajjaṃ patvā ekaṃ nesādaṃ pahiṇi. So gantvā bodhisattena akkantaṭṭhānepi pāsassa asañcaraṇabhāvaṃ, attano parittaṃ katvā gocarabhūmigamanabhāvañcassa ñatvā paccantaṃ otaritvā ekaṃ moriṃ gahetvā yathā hatthatāḷasaddena naccati, accharāsaddena ca vassati, evaṃ sikkhāpetvā taṃ ādāya gantvā morena paritte akate pātoyeva pāsayaṭṭhiyo ropetvā pāse oḍḍetvā moriṃ vassāpesi. Moro visabhāgaṃ mātugāmasaddaṃ sutvā kilesāturo hutvā parittaṃ kātuṃ asakkuṇitvā gantvā pāse bajjhi. Atha naṃ nesādo gahetvā gantvā bārāṇasirañño adāsi.
国王恼怒道：‘魔依赖王后作祟。’书写铭文记载：‘喜马拉雅之地丹陀迦希山有金色魔。食其肉者，长生不老。’并将铭文安放于宝匣。国王亡故，王子持铭文送往另一内沙。该王也见铭文，其中魔虽困束，仍能依护身咒存续，知晓四方环境，遂放开魔以试探。魔扮舞手鼓鸣，与护身咒相为表里，且令魔安住。魔听见恶女人喊叫，心生烦恼，想逃避护身咒，前往内沙献于王。
Rājā tassa rūpasampattiṃ disvā tuṭṭhamānaso āsanaṃ dāpesi. Bodhisatto paññattāsane nisīditvā ‘‘mahārāja, kasmā maṃ gaṇhāpesī’’ti pucchi. ‘‘Ye kira tava maṃsaṃ khādanti, te ajarā amarā honti, svāhaṃ tava maṃsaṃ khāditvā ajaro amaro hotukāmo taṃ gaṇhāpesi’’nti. ‘‘Mahārāja, mama tāva maṃsaṃ khādantā ajarā amarā hontu, ahaṃ pana marissāmī’’ti ? ‘‘Āma, marissasī’’ti. ‘‘Mayi marante pana mama maṃsameva khāditvā kinti katvā na marissantī’’ti? ‘‘Tvaṃ suvaṇṇavaṇṇo, tasmā kira tava maṃsaṃ khādakā ajarā amarā bhavissantī’’ti. ‘‘Mahārāja, ahaṃ pana na akāraṇā suvaṇṇavaṇṇo jāto, pubbe panāhaṃ imasmiṃyeva nagare cakkavattī rājā hutvā sayampi pañca sīlāni rakkhiṃ, sakalacakkavāḷavāsinopi rakkhāpesiṃ, svāhaṃ kālaṃ karitvā tāvatiṃsabhavane nibbatto, tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto aññassa akusalassa nissandena morayoniyaṃ nibbattitvāpi porāṇasīlānubhāvena suvaṇṇavaṇṇo jāto’’ti. ‘‘‘Tvaṃ cakkavattī rājā hutvā sīlaṃ rakkhitvā sīlaphalena suvaṇṇavaṇṇo jāto’ti kathamidaṃ amhehi saddhātabbaṃ. Atthi no koci sakkhī’’ti ? ‘‘Atthi, mahārājā’’ti. ‘‘Ko nāmā’’ti? ‘‘Mahārāja, ahaṃ cakkavattikāle ratanamaye rathe nisīditvā ākāse vicariṃ, so me ratho maṅgalapokkharaṇiyā antobhūmiyaṃ nidahāpito, taṃ maṅgalapokkharaṇito ukkhipāpehi, so me sakkhi bhavissatī’’ti.
国王见魔荣华富贵，心生欢喜，设座请问如来：‘大王，为何抓捕我？’王答曰：‘食你肉者永生不老，若你愿被食，也能长生。’‘大王，我虽长生肉被食，却将死去。’‘你死后，肉被食，尚能长生。’‘我金色生来并非无因，前世乃住此城，曾为世间帝王，守五戒戒律，护四方百姓，最终安于忉利天宫。其后因他人恶业，转生为魔，因宿世善根，转为金色。’‘你为世间帝王，守戒现福，故可信。何人为证？’‘大王，我曾坐宝车，去观天际，见莲花盛开，天降祥瑞，此即证也。’
Rājā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā pokkharaṇito udakaṃ harāpetvā rathaṃ nīharāpetvā bodhisattassa saddahi. Bodhisatto ‘‘mahārāja, ṭhapetvā amatamahānibbānaṃ avasesā sabbe saṅkhatadhammā hutvā abhāvino aniccā khayavayadhammāyevā’’ti rañño dhammaṃ desetvā rājānaṃ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Rājā pasanno bodhisattaṃ rajjena pūjetvā mahantaṃ sakkāraṃ akāsi. So rajjaṃ tasseva paṭiniyyādetvā katipāhaṃ vasitvā ‘‘appamatto hohi, mahārājā’’ti ovaditvā ākāse uppatitvā daṇḍakahiraññapabbatameva agamāsi. Rājāpi bodhisattassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
国王听到“善哉”二字之后，便拿起莲花盛水，净水洒洒洒净，令车队停驻，与菩萨同宿。菩萨说：“大王，只要立定，彻悟无上大涅槃，余劫尽灭，诸有为法皆已成空，不可得、无常、消灭没尽之类。”说毕此法，便教诲国王遵守五戒。国王心悦诚服，敬礼菩萨，深表敬意。随后国王将国政交付菩萨，自己居住数月，并嘱咐他：“大王！务必谨慎。”之后升空，来到丹陀迦银山。在国王的嘱托之下，菩萨止步，然后布施等善业悉皆修行，随教修行而去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu arahatte patiṭṭhahi. ‘‘Tadā rājā ānando ahosi, suvaṇṇamoro pana ahameva ahosi’’nti.
师尊引导众生，宣扬正法，说出真理，举例讲述生死因果的故事，令求道比库于阿拉汉果位坚立。说：“当时国王安努多即是，而黄金天子实为我。”
Morajātakavaṇṇanā navamā. · 《孔雀本生》注释第九。
[160] 10. Vinīlajātakavaṇṇanā
[160] 第十则 《斑犀王本生》注解
Evameva nūna rājānanti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattassa sugatālayaṃ ārabbha kathesi. Devadatte hi gayāsīsagatānaṃ dvinnaṃ aggasāvakānaṃ sugatālayaṃ dassetvā nipanne ubhopi therā dhammaṃ desetvā attano nissitake ādāya veḷuvanaṃ agamiṃsu. Te satthārā ‘‘sāriputta, devadatto tumhe disvā kiṃ akāsī’’ti puṭṭhā ‘‘bhante, sugatālayaṃ dassetvā mahāvināsaṃ pāpuṇī’’ti ārocesuṃ. Satthā ‘‘na kho, sāriputta, devadatto idāneva mama anukiriyaṃ karonto vināsaṃ patto, pubbepi pāpuṇiyevā’’ti vatvā therehi yācito atītaṃ āhari.
如是，谓‘国王’者，师尊当时在竹林精舍，起于大德天子提婆达多所建之善觉所讲说此法。因为提婆达多曾顾念居于拘耶尸城之两位长阿拉汉，乃至二人各自辞别善觉所，携其弟子众回往竹林。诸师尊激情问沙利佛：“提婆达多在此时做何？”回答说：“尊者，在善觉所示现满灭时，提婆达多达大破灭。”师尊对沙利佛说：“不也，提婆达多此时正依我行，但破灭非现时生，先前已早成破灭。”于是向比库们提示过往因缘。
Atīte videharaṭṭhe mithilāyaṃ videharāje rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. So vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā pitu accayena rajje patiṭṭhāsi. Tadā ekassa suvaṇṇahaṃsarājassa gocarabhūmiyaṃ kākiyā saddhiṃ saṃvāso ahosi. Sā puttaṃ vijāyi. So neva mātupatirūpako ahosi, na pitu. Athassa vinīlakadhātukattā ‘‘vinīlako’’tveva nāmaṃ akaṃsu. Haṃsarājā abhiṇhaṃ gantvā puttaṃ passati. Apare panassa dve haṃsapotakā puttā ahesuṃ. Te pitaraṃ abhiṇhaṃ manussapathaṃ gacchantaṃ disvā pucchiṃsu – ‘‘tāta, tumhe kasmā abhiṇhaṃ manussapathaṃ gacchathā’’ti? ‘‘Tātā, ekāya me kākiyā saddhiṃ saṃvāsamanvāya eko putto jāto, ‘vinīlako’tissa nāmaṃ, tamahaṃ daṭṭhuṃ gacchāmī’’ti. ‘‘Kahaṃ panete vasantī’’ti? ‘‘Videharaṭṭhe mithilāya avidūre asukasmiṃ nāma ṭhāne ekasmiṃ tālagge vasantī’’ti. ‘‘Tāta, manussapatho nāma sāsaṅko sappaṭibhayo, tumhe mā gacchatha, mayaṃ gantvā taṃ ānessāmā’’ti dve haṃsapotakā pitarā ācikkhitasaññāya tattha gantvā taṃ vinīlakaṃ ekasmiṃ daṇḍake nisīdāpetvā mukhatuṇḍakena daṇḍakoṭiyaṃ ḍaṃsitvā mithilānagaramatthakena pāyiṃsu. Tasmiṃ khaṇe videharājā sabbasetacatusindhavayuttarathavare nisīditvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ karoti. Vinīlako taṃ disvā cintesi – ‘‘mayhaṃ videharaññā kiṃ nānākāraṇaṃ, esa catusindhavayuttarathe nisīditvā nagaraṃ anusañcarati, ahaṃ pana haṃsayuttarathe nisīditvā gacchāmī’’ti. So ākāsena gacchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
往昔，毗舍离国之弥提罗王统领国政时，菩萨生于国王之王后之子嗣。及至老年，斩断杂行，以智慧降伏诸技艺，绝无长子相传，乃靠父亲之继承而定国位。彼时，有一金天鹅王之地，栖于乌鸦族中，妻妾同居。乌鸦产子，子嗣生还。非父母之形，非亲父，因其细腻羽色，乃命名为“斑犀”。天鹅王亲临现身，瞻视子嗣。而另一方，有两只乌鸦小鸟，毗邻其间。见父亲亲临，游人径道行走，遂问曰：“父亲，你为何亲临人径？”答曰：“父亲，与乌鸦族同居时，所生一子，名为‘斑犀’，我今前往瞻见。”问曰：“其居何处？”答曰：“毗舍离国弥提罗不远名为阿速迦之地，有荻草为茅之所，彼处常居。”又问：“人径乃怖畏众魔，汝等勿前往，我等亲往迎接。”两小乌鸦父亲示意，遂往将“斑犀”迎来，置之于荒林，使口喙触树枝，枝叶之声似链枷击打，如此引至弥提罗城郊。此时，毗舍离国王，入定坐于四水合流之江岸，环绕城池巡行。斑犀见之，心想：“我为毗舍离人，受多方照应，此四水交汇之处沉座其上，随行于城，以我执观，我当乘鸦车前行。”遂升入空中，吟诵初至之偈：
§19
19.
‘‘Evameva nūna rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ;
“如是正当，毗舍离弥提罗；
Assā vahanti ājaññā, yathā haṃsā vinīlaka’’nti.
‘啊沙’者，谓无知者，譬如天鹅口衔芦苇之状。
Tattha evamevāti evaṃ eva, nūnāti parivitakke nipāto. Ekaṃsepi vaṭṭatiyeva. Vedehanti videharaṭṭhasāmikaṃ. Mithilaggahanti mithilagehaṃ, mithilāyaṃ gharaṃ pariggahetvā vasamānanti attho. Ājaññāti kāraṇākāraṇājānanakā. Yathā haṃsā vinīlakanti yathā ime haṃsā maṃ vinīlakaṃ vahanti, evameva vahantīti.
此处‘如此’者，即指如是。‘甚至’者，谓言语表达者，载于辩诤中。比喻如天鹅衔草茎，如此承载物品，即为‘承载’之义。‘无知’者，即无缘故无缘之知，譬如天鹅承载芦苇，也是如此承载。
Haṃsapotakā tassa vacanaṃ sutvā kujjhitvā ‘‘idheva naṃ pātetvā gamissāmā’’ti cittaṃ uppādetvāpi ‘‘evaṃ kate pitā no kiṃ vakkhatī’’ti garahabhayena pitu santikaṃ netvā tena katakiriyaṃ pitu ācikkhiṃsu. Atha naṃ pitā kujjhitvā ‘‘kiṃ tvaṃ mama puttehi adhikatarosi, yo mama putte abhibhavitvā rathe yuttasindhave viya karosi, attano pamāṇaṃ na jānāsi. Imaṃ ṭhānaṃ tava agocaro, attano mātu vasanaṭṭhānameva gacchāhī’’ti tajjetvā dutiyaṃ gāthamāha –
听闻‘天鹅腹中添芦苇’之语后，愤怒生起，心念‘就在此刻将其丢弃离去’。即便生起此心，仍恐惧父亲责难，未敢去父亲处，父亲闻此事，恐惧难忍，告诫其子。旋即，父亲愤怒发言曰：‘你对我之子甚为敌对，犹如驾驭战车之御者，而不自知度量。此地你已无处容身，应即回归母亲之原居住处。’继而发第二偈曰：
§20
20.
‘‘Vinīla duggaṃ bhajasi, abhūmiṃ tāta sevasi;
‘你恶劣地对待芦苇，儿啊，你服侍着非本土之地；
Gāmantakāni sevassu, etaṃ mātālayaṃ tavā’’ti.
为乡间人服务，那里是你母亲的居所。’
Tattha vinīlāti taṃ nāmenālapati. Duggaṃ bhajasīti imesaṃ vasena giriduggaṃ bhajasi. Abhūmiṃ, tāta, sevasīti, tāta, girivisamaṃ nāma tava abhūmi , taṃ sevasi upagacchasi. Etaṃ mātālayaṃ tavāti etaṃ gāmantaṃ ukkāraṭṭhānaṃ āmakasusānaṭṭhānañca tava mātu ālayaṃ gehaṃ vasanaṭṭhānaṃ, tattha gacchāhīti. Evaṃ taṃ tajjetvā ‘‘gacchatha, naṃ mithilanagarassa ukkārabhūmiyaññeva otāretvā ethā’’ti putte āṇāpesi, te tathā akaṃsu.
其中‘芦苇’者，为地名之象征。‘恶劣对待’意谓你取此山中芦苇为用。‘非本土’者，‘儿啊’，谓此地乃山地形势险恶，是你的非故土，你却去侍奉之。‘母亲的居所’谓你母亲的家乡故里，你应当前往居住。父亲由此告诫其子‘去吧，不要逗留于密提罗城及其山地。’子听命而行，遵父命去也。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā vinīlako devadatto ahosi, dve haṃsapotakā dve aggasāvakā ahesuṃ, pitā ānando ahosi, videharājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊传授此法时，举例讲述前生事迹，说：‘当时，维尼罗阇那之子名为天长，彼时有两只天鹅幼鸟，成为尊贵的弟子，父为阿难，王即为我本人。’
Vinīlajātakavaṇṇanā dasamā. · 维尼喇本生注释，第十。
Daḷhavaggo paṭhamo. · 坚固品，第一。
Tassuddānaṃ –
其摘要称曰——
Rājovādañca siṅgālaṃ, sūkaraṃ uragaṃ bhaggaṃ;
王言里有野狗，有野猪，有大蟒，及野羚羊；
Alīnacittaguṇañca, suhanu moravinīlaṃ.
并且有心地恶劣者，亦有善良之人及美丽如孔雀之维尼罗的天长。
2. Santhavavaggo
第二品 集会品
[161] 1. Indasamānagottajātakavaṇṇanā
第一百六十一条 沙漏比类族故事释义
Nasanthavaṃ kāpurisena kayirāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ dubbacajātikaṃ ārabbha kathesi. Tassa vatthu navakanipāte gijjhajātake (jā. 1.9.1 ādayo) āvibhavissati. Satthā pana taṃ bhikkhuṃ ‘‘pubbepi tvaṃ, bhikkhu, dubbacatāya paṇḍitānaṃ vacanaṃ akatvā mattahatthipādehi sañcuṇṇito’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊在揭德林住时，曾开始讲说一个生性恶劣之人的故事。此事将出现在新集经藏《鳄鱼生经》中。世尊对那位比库说：“比库啊，你先前曾不听从智者们的劝诫，反而用手脚行凶伤害别人。”说罢，便引导他回忆过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vuḍḍhippatto gharāvāsaṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā pañcannaṃ isisatānaṃ gaṇasatthā hutvā himavantapadese vāsaṃ kappesi. Tadā tesu tāpasesu indasamānagotto nāmeko tāpaso ahosi dubbaco anovādako. So ekaṃ hatthipotakaṃ posesi. Bodhisatto sutvā taṃ pakkositvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ hatthipotakaṃ posesī’’ti pucchi. ‘‘Saccaṃ, ācariya, matamātikaṃ ekaṃ hatthipotakaṃ posemī’’ti. ‘‘Hatthino nāma vuḍḍhippattā posakeyeva mārenti, mā taṃ posehī’’ti. ‘‘Tena vinā vattituṃ na sakkomi ācariyā’’ti. ‘‘Tena hi paññāyissasī’’ti. So tena posiyamāno aparabhāge mahāsarīro ahosi.
过去于巴拉那城，在婆罗门族中成就道果的菩萨怀抱佛志，兴起了修行之心，放弃了家业居所，具足五戒，成为僧团领袖，住于喜马拉雅山脚下。那时有一修行人名叫应桑那族的那意，是个懦弱而多言不忠的苦行人。他养了一只小象。菩萨听闻后便责问：“确实你养着象吗？”“是的，老师，我养着一只母象。”菩萨说：“象长大后，须对养象者产生恐惧，你不宜养它。”“若不养，我不能生计。”“凭你的智慧，会懂得的。”于是他养象期间不久即死去。
Athekasmiṃ kāle te isayo vanamūlaphalāphalatthāya dūraṃ gantvā tattheva katipāhaṃ vasiṃsu. Hatthīpi aggadakkhiṇavāte pabhinnamado hutvā tassa paṇṇasālaṃ viddhaṃsetvā pānīyaghaṭaṃ bhinditvā pāsāṇaphalakaṃ khipitvā ālambanaphalakaṃ luñcitvā ‘‘taṃ tāpasaṃ māretvāva gamissāmī’’ti ekaṃ gahanaṭṭhānaṃ pavisitvā tassa āgamanamaggaṃ olokento aṭṭhāsi. Indasamānagotto tassa gocaraṃ gahetvā sabbesaṃ puratova āgacchanto taṃ disvā pakatisaññāyevassa santikaṃ agamāsi. Atha naṃ so hatthī gahanaṭṭhānā nikkhamitvā soṇḍāya parāmasitvā bhūmiyaṃ pātetvā sīsaṃ pādena akkamitvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā madditvā koñcanādaṃ katvā araññaṃ pāvisi. Sesatāpasā taṃ pavattiṃ bodhisattassa ārocesuṃ . Bodhisatto ‘‘kāpurisehi nāma saddhiṃ saṃsaggo na kātabbo’’ti vatvā imā gāthā āha –
某时这些修行人在林中采集果实等生活用品，远行几天后，住了下来。象在东南风中狂乱，破坏了叶棚，打破水瓶，撒落石板，毁坏了依靠用的叶子板，众人便说：“一定要杀死那修行苦行人。”他进入一处密林，观察回来的路。那意带领象群从前往来，一眼看到他，象走向他并靠近。那象随后走出密林，用尾巴驱赶他，他倒地，头脚受伤，生命垂危，呻吟着发出哀叫，进入森林。其他苦行人告诉菩萨此事。菩萨说：“不应与恶人有亲近交往的关系。”说这偈语：
§21
21.
‘‘Na santhavaṃ kāpurisena kayirā, ariyo anariyena pajānamatthaṃ;
“不应与恶劣人结缘，尊者不与不贤人为善。
Cirānuvutthopi karoti pāpaṃ, gajo yathā indasamānagottaṃ.
恶习久行终致害，正如大象伤那意。”
§22
22.
‘‘Yaṃ tveva jaññā sadiso mamanti, sīlena paññāya sutena cāpi;
“他人即如我，自称相似者；凭戒律、智慧及所闻法教。”
Teneva mettiṃ kayirātha saddhiṃ, sukho have sappurisena saṅgamo’’ti.
由此可知，应当和善良的人共处，众善人相聚是喜乐之事。
Tattha na santhavaṃ kāpurisena kayirāti kucchitena kodhapurisena saddhiṃ taṇhāsanthavaṃ vā mittasanthavaṃ vā na kayirātha. Ariyo anariyena pajānamatthanti ariyoti cattāro ariyā ācāraariyo liṅgaariyo dassanaariyo paṭivedhaariyoti. Tesu ācāraariyo idha adhippeto. So pajānamatthaṃ atthaṃ pajānanto atthānatthakusalo ācāre ṭhito ariyapuggalo anariyena nillajjena dussīlena saddhiṃ santhavaṃ na kareyyāti attho. Kiṃ kāraṇā? Cirānuvutthopi karoti pāpanti, yasmā anariyo ciraṃ ekato anuvutthopi taṃ ekato nivāsaṃ agaṇetvā karoti pāpaṃ lāmakakammaṃ karotiyeva. Yathā kiṃ? Gajo yathā indasamānagottanti, yathā so gajo indasamānagottaṃ mārento pāpaṃ akāsīti attho. Yaṃ tveva jaññā sadiso mamantiādīsu yaṃ tveva puggalaṃ ‘‘ayaṃ mama sīlādīhi sadiso’’ti jāneyya, teneva saddhiṃ mettiṃ kayirātha, sappurisena saddhiṃ samāgamo sukhāvahoti.
这里所说的，并非要与恶劣之人共处，也不是与嗔怒之人或渴爱之人结和共处。世尊曰：贤者与不贤者异，所谓贤者，指的是四种贤相：圣行、标志、示现与断除。在其中，圣行为主宰者。贤人明了此义，善于事理，因而立于正行，不与不贤之人共处，即不与无耻恶行者结和。其原因何在？即使长久相处，恶行依旧存在。不贤者即使长时间同住一处，仍旧不舍恶行，继续作恶，如象杀害象族之例。倘若有人识别出所谓“与我品行相似”的人，即应与其亲密相处，良善之人集会即生喜乐。
Evaṃ bodhisatto ‘‘anovādakena nāma na bhavitabbaṃ, susikkhitena bhavituṃ vaṭṭatī’’ti isigaṇaṃ ovaditvā indasamānagottassa sarīrakiccaṃ kāretvā brahmavihāre bhāvetvā brahmalokūpago ahosi.
如是，菩萨告诫侍者曰：“不可与无戒者为伴，应与善修者为伍。”侍者遵教，照顾象族，精勤修习梵行，于梵天界安居自在。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā indasamānagotto ayaṃ dubbaco ahosi, gaṇasatthā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊在启示诸法后，讲述此本生故事，曰：“当时此象族为恶徒，族长却是我自身。”
Indasamānagottajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 因德萨玛那果德本生注释，第一。
[162] 2. Santhavajātakavaṇṇanā
【162】二、和合的生起故事解说
Nasanthavasmā paramatthi pāpiyoti idaṃ satthā jetavane viharanto aggijuhanaṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā naṅguṭṭhajātake (jā. 1.1.144 ādayo) kathitasadisameva. Bhikkhū te aggiṃ juhante disvā ‘‘bhante, jaṭilā nānappakāraṃ micchātapaṃ karonti, atthi nu kho ettha vuḍḍhī’’ti bhagavantaṃ pucchiṃsu. ‘‘Na, bhikkhave, etthakāci vuḍḍhi nāma atthi, porāṇakapaṇḍitāpi aggijuhane vuḍḍhi atthīti saññāya ciraṃ aggiṃ juhitvā tasmiṃ kamme avuḍḍhimeva disvā aggiṃ udakena nibbāpetvā sākhādīhi pothetvā puna nivattitvāpi na olokesu’’nti vatvā atītaṃ āhari.
“恶行的本质在于不和合”，世尊在祇树给孤独园时，点燃柴火开始讲述。故事内容与《拐杖子本生》（拐杖子1.1.144及以下章节）相同。比库们见火愈燃愈烈，问世尊：“世尊，火势既烈，众多燎原之火却都做错了事，不知会有何结果？”世尊答曰：“不，尊者们，此处非火势增长，而是由于古老智者烧起之火，火势保持在恒定，终将被水扑灭，柴枝被小枝插牢之时，更加稳定，不会无故消失。”说罢，说明过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbatti. Mātāpitaro tassa jātaggiṃ gahetvā taṃ soḷasavassuddese ṭhitaṃ āhaṃsu – ‘‘kiṃ, tāta, jātaggiṃ gahetvā araññe aggiṃ paricarissasi, udāhu tayo vede uggaṇhitvā kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā gharāvāsaṃ vasissasī’’ti. So ‘‘na me gharāvāsena attho, araññe aggiṃ paricaritvā brahmalokaparāyaṇo bhavissāmī’’ti jātaggiṃ gahetvā mātāpitaro vanditvā araññaṃ pavisitvā paṇṇasālāya vāsaṃ kappetvā aggiṃ paricari. So ekadivasaṃ nimantitaṭṭhānaṃ gantvā sappinā pāyāsaṃ labhitvā ‘‘imaṃ pāyāsaṃ mahābrahmuno yajissāmī’’ti taṃ pāyāsaṃ āharitvā aggiṃ jāletvā ‘‘aggiṃ tāva bhavantaṃ sappiyuttaṃ pāyāsaṃ pāyemī’’ti pāyāsaṃ aggimhi pakkhipi. Bahusinehe pāyāse aggimhi pakkhittamatteyeva aggi jalitvā paccuggatāhi accīhi paṇṇasālaṃ jhāpesi. Brāhmaṇo bhītatasito palāyitvā bahi ṭhatvā ‘‘kāpurisehi nāma santhavo na kātabbo, idāni me iminā agginā kicchena katā paṇṇasālā jhāpitā’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
过去在巴拉那西，有一名梵天授与王位的婆罗门家族中，菩萨转世而生。他的父母将他带回出生地，在他十六岁那年，对他说：『孩子啊，既然生在出生处，你将在森林里侍奉火卒不？譬如三条蛇咬断后，要建立家庭，安居室内生活。』他答言：『我对安宅生活毫无兴趣，愿在森林中侍奉火，期盼往生梵天。』于是他携带出生处，向父母礼敬，入入森林，在竹林精舍中居住，侍奉火。一天，他前往请求的场所，得到用蜜糖煮成的乳糜，并说：『我将以此乳糜供养伟大的梵天。』取来乳糜后点燃火，言：『火以此乳糜为食。』大量慈爱之情于乳糜中焚烧火焰。火焰燃尽，竹林精舍被火烧毁。婆罗门闻风惊惧逃出，立于外言：『不应与恶人结盟，因今我所造之竹林精舍被火焚毁，皆因此火。』遂诵第一偈曰——
§23
23.
‘‘Na santhavasmā paramatthi pāpiyo, yo santhavo kāpurisena hoti;
『非因盟约乃为最恶，恶人若与恶人结盟；
Santappito sappinā pāyasena, kicchākataṃ paṇṇakuṭiṃ adayhī’’ti.
以蜜糖煮乳之物，焚毁无益之竹屋。』
Tattha na santhavasmāti taṇhāsanthavāpi ca mittasanthavāpi cāti duvidhāpi etasmā santhavā paraṃ uttari aññaṃ pāpataraṃ natthi, lāmakataraṃ nāma natthīti attho. Yo santhavo kāpurisenāti yo pāpakena kāpurisena saddhiṃ duvidhopi santhavo, tato pāpataraṃ aññaṃ natthi. Kasmā? Santappito…pe…adayhīti, yasmā sappinā ca pāyāsena ca santappitopi ayaṃ aggi mayā kicchena kataṃ paṇṇasālaṃ jhāpesīti attho.
此处“非因盟约者”意指渴爱所结之盟，亦或友谊之盟也，即此盟约唯有两种，没有更为恶劣者，亦无更为轻微者。所谓“恶人若与恶人结盟”，即罪恶之人与恶人联合，则无他恶过。何以故？因蜜糖乳糜与火皆煽熬之物，也即是说以蜜糖和乳糜烧毁竹屋的火，是翻意为因果实由。
So evaṃ vatvā ‘‘na me tayā mittadubbhinā attho’’ti taṃ aggiṃ udakena nibbāpetvā sākhāhi pothetvā antohimavantaṃ pavisitvā ekaṃ sāmamigiṃ sīhassa ca byagghassa ca dīpino ca mukhaṃ lehantiṃ disvā ‘‘sappurisehi saddhiṃ santhavā paraṃ seyyo nāma natthī’’ti cintetvā dutiyaṃ gāthamāha –
他说完毕，便灭火以水浇熄，将树枝插入火处深山中，见到一只山猫、狮子、老虎及豹的洞穴入内，思惟道：『善人相伴之盟，无尚胜者无可得』。遂诵第二偈曰——
§24
24.
‘‘Na santhavasmā paramatthi seyyo, yo santhavo sappurisena hoti;
『非因盟约者乃为最佳，善人与善人结盟也；
Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, sāmā mukhaṃ lehati santhavenā’’ti.
狮子、老虎和灯火，都以温和诚恳的态度表达意愿。
Tattha sāmā mukhaṃ lehati santhavenāti sāmā nāma migī imesaṃ tiṇṇaṃ janānaṃ santhavena sinehena mukhaṃ lehatīti.
其中所谓以温和的态度，是指三种动物——猎豹就是指这些生灵——以亲近爱护的和睦态度表达自身的愿望。
Evaṃ vatvā bodhisatto antohimavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jīvitapariyosāne brahmalokūpago ahosi.
如此言说，觉者进入了深山，出家入道，获得了神通通达和成就，最终证得涅槃，拔离世间，生于梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tena samayena tāpaso ahameva ahosi’’nti.
世尊在开示此法时，引证了生世事迹——『当时我正是那位苦行者』。
Santhavajātakavaṇṇanā dutiyā. · 桑他瓦本生注释，第二。
[163] 3. Susīmajātakavaṇṇanā
[163] 三、柔顺生起经的说明
Kāḷā migā setadantā tavīmeti idaṃ satthā jetavane viharanto chandakadānaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyañhi kadāci ekameva kulaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ deti, kadāci aññatitthiyānaṃ deti, kadāci gaṇabandhanena bahū ekato hutvā denti, kadāci vīthisabhāgena, kadāci sakalanagaravāsino chandakaṃ saṃharitvā dānaṃ denti. Imasmiṃ pana kāle sakalanagaravāsino chandakaṃ saṃharitvā sabbaparikkhāradānaṃ sajjetvā dve koṭṭhāsā hutvā ekacce ‘‘imaṃ sabbaparikkhāradānaṃ aññatitthiyānaṃ dassāmā’’ti āhaṃsu, ekacce ‘‘buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassā’’ti. Evaṃ punappunaṃ kathāya vattamānāya aññatitthiyasāvakehi aññatitthiyānaññeva , buddhasāvakehi ‘‘‘buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassevā’ti vutte sambahulaṃ karisāmā’’ti sambahulāya kathāya ‘‘buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dassāmā’’ti vadantāyeva bahukā jātā, tesaññeva kathā patiṭṭhāsi . Aññatitthiyasāvakā buddhānaṃ dātabbadānassa antarāyaṃ kātuṃ nāsakkhiṃsu. Nāgarā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā sattāhaṃ mahādānaṃ pavattetvā sattame divase sabbaparikkhāre adaṃsu. Satthā anumodanaṃ katvā mahājanaṃ maggaphalehi pabodhetvā jetavanavihārameva gantvā bhikkhusaṅghena vatte dassite gandhakuṭippamukhe ṭhatvā sugatovādaṃ datvā gandhakuṭiṃ pāvisi.
黑色猎豹、白牙鹰、强壮者，是指当时世尊住在祇树给孤独园，开始布施火焰。沙瓦提城中，时而由佛陀师长所引领的比库僧团施捨，时而由异道众人施捨，时而由众族联结而集中施捨，时而依照街道分派施捨，时而由全城居民汇集财物施捨。在这时，全城居民汇集财物，筹集成完整布施品，分为两处，有些人说“这所有布施品要示现给异教徒”，有些人说“要示现给佛陀所引领的比库僧团”。如此一再反复，讲述间在异道弟子中形成了各自的见地，在佛陀弟子中则说“唯独佛陀所引领的比库僧团才应当接受”，因多次公开宣说此意，大家都这样认定。异教徒弟子不准许施与佛弟子所领受的布施之物。居民邀请佛陀所引领的比库僧，连续举行了七周的大布施，第七天将所有筹集的布施品分发完毕。世尊批准了此事，并觉悟广大群众的果报，回到祇树给孤独园，站立在供香小屋前，宣说如来教义，然后进入香小屋。
Sāyanhasamaye bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannipatitvā kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, aññatitthiyasāvakā buddhānaṃ dātabbadānassa antarāyakaraṇatthāya vāyamantāpi antarāyaṃ kātuṃ nāsakkhiṃsu, taṃ sabbaparikkhāradānaṃ buddhānaṃyeva pādamūlaṃ āgataṃ, aho buddhabalaṃ nāma mahanta’’nti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, ete aññatitthiyasāvakā idāneva mayhaṃ dātabbadānassa antarāyakaraṇatthāya vāyamanti, pubbepi vāyamiṃsu, so pana parikkhāro sabbakālepi mameva pādamūlaṃ āgacchatī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
夕暮时分，比库们聚集于法会场中，彼此议论如何设障碍，说：“尊友，他宗外道弟子即便努力作障碍，亦未能成功，因为这些种种障碍，只不过触及佛陀的根基，如此才能见到佛力广大不可思议。”世尊来到，见比库等正聚座讲论，问道：“如今汝等为何聚集于此议论此事？”对曰：“尊者，他们宗外道弟子如今正竭力作障碍，也曾以前努力阻碍，但所有障碍始终触及唯是佛陀根基。”世尊闻言，说回先前之事。
Atīte bārāṇasiyaṃ susīmo nāma rājā ahosi. Tadā bodhisatto tassa purohitassa brāhmaṇiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi, tassa soḷasavassikakāle pitā kālamakāsi. So pana dharamānakāle rañño hatthimaṅgalakārako ahosi. Hatthīnaṃ maṅgalakaraṇaṭṭhāne ābhataupakaraṇabhaṇḍañca hatthālaṅkārañca sabbaṃ soyeva alattha. Evamassa ekekasmiṃ maṅgale koṭimattaṃ dhanaṃ uppajjati. Atha tasmiṃ kāle hatthimaṅgalachaṇo sampāpuṇi. Sesā brāhmaṇā rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘mahārāja, hatthimaṅgalachaṇo sampatto, maṅgalaṃ kātuṃ vaṭṭati. Purohitabrāhmaṇassa pana putto atidaharo, neva tayo vede jānāti, na hatthisuttaṃ, mayaṃ hatthimaṅgalaṃ karissāmā’’ti āhaṃsu. Rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Brāhmaṇā purohitaputtassa hatthimaṅgalaṃ kātuṃ adatvā ‘‘hatthimaṅgalaṃ katvā mayaṃ dhanaṃ gaṇhissāmā’’ti haṭṭhatuṭṭhā vicaranti. Atha ‘‘catutthe divase hatthimaṅgalaṃ bhavissatī’’ti bodhisattassa mātā taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘hatthimaṅgalakaraṇaṃ nāma yāva sattamā kulaparivaṭṭā amhākaṃ vaṃso, vaṃso ca no osakkissati, dhanā ca parihāyissāmā’’ti anusocamānā parodi.
往昔时，在巴拉那城，有一位名叫苏悉摩的国王。那时，佛陀的导师婆罗门与他在院落筑坛结法，时年十六岁，父亲是卡利玛迦西。国王正当位时，成为象王的祝福者。在施福象出生之处，具备各种象用器械、宝饰一一陈列，所有财物如聚积成山。于是，国王获得象王佳运。婆罗门们前来，告知“尊王，象王佳运已成，适宜进行祝福。但导师之子太急躁，三位婆罗门亦不知情，也不懂象训，我们将行象王祝福。”国王答“好啊”。婆罗门们不让导师儿子参与象王祝福，自称“做了祝福后，我们将收财物”，便昂首而行。当时，佛陀之母第四天听闻此事，忧心忡忡，谓曰：“象王祝福仪式自祖祖辈辈至今从未间断，我族必不丧失祝福，财富亦不减少。”
Bodhisatto ‘‘kasmā, amma, rodasī’’ti vatvā taṃ kāraṇaṃ sutvā ‘‘nanu, amma, ahaṃ maṅgalaṃ karissāmī’’ti āha. ‘‘Tāta, tvaṃ neva tayo vede jānāsi, na hatthisuttaṃ, kathaṃ maṅgalaṃ karissasī’’ti. ‘‘Amma, kadā pana hatthimaṅgalaṃ karissatī’’ti? ‘‘Ito catutthe divase, tātā’’ti. ‘‘Amma, tayo pana vede paguṇe katvā hatthisuttaṃ jānanakaācariyo kahaṃ vasatī’’ti? ‘‘Tāta, evarūpo disāpāmokkho ācariyo ito vīsayojanasatamatthake gandhāraraṭṭhe takkasilāyaṃ vasatī’’ti. ‘‘Amma, amhākaṃ vaṃsaṃ na nāsessāmi, ahaṃ sve ekadivaseneva takkasilaṃ gantvā ekaratteneva tayo vede ca hatthisuttañca uggaṇhitvā punadivase āgantvā catutthe divase hatthimaṅgalaṃ karissāmi, mā rodī’’ti mātaraṃ samassāsetvā punadivase bodhisatto pātova bhuñjitvā ekakova nikkhamitvā ekadivaseneva takkasilaṃ gantvā ācariyaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi.
佛陀答曰：“母亲，为何忧心？”闻此因由，佛陀母言：“汝将会施行祝福仪式。”佛陀曰：“父亲，您乃不懂象训三位婆罗门，如何能行祝福？”佛母答：“何时施行象王祝福？”佛陀曰：“从第四天起。”佛母又问：“这三位婆罗门中有一位懂象训者，名叫贾那卡行者，何处居住？”答曰：“父亲，其行者在犍陀罗国，距离此地百余由旬，在他那乡。”佛陀言：“我不让我族生失望，我将单独前往犍陀罗，再领三位婆罗门及象训知识第四天返回，届时我将行象王祝福。母亲，勿忧。”第四天，佛陀早起进食，独自行出，单独前往犍陀罗，敬礼师长，静坐一旁。
Atha naṃ ācariyo ‘‘kuto āgatosi, tātā’’ti pucchi. ‘‘Bārāṇasito, ācariyā’’ti. ‘‘Kenatthenā’’ti? ‘‘Tumhākaṃ santike tayo vede ca hatthisuttañca uggaṇhanatthāyā’’ti. ‘‘Sādhu, tāta, uggaṇhā’’ti. Bodhisatto ‘‘ācariya, mayhaṃ kammaṃ accāyika’’nti sabbaṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘ahaṃ ekadivaseneva vīsayojanasataṃ āgato, ajjevekarattiṃ mayhameva okāsaṃ karotha, ito tatiyadivase hatthimaṅgalaṃ bhavissati, ahaṃ ekeneva uddesamaggena sabbaṃ uggaṇhissāmī’’ti vatvā ācariyaṃ okāsaṃ kāretvā ācariyassa bhuttakāle sayaṃ bhuñjitvā ācariyassa pāde dhovitvā sahassatthavikaṃ purato ṭhapetvā vanditvā ekamantaṃ nisinno pariyattiṃ paṭṭhapetvā aruṇe uggacchante tayo vede ca hatthisuttañca niṭṭhapetvā ‘‘aññopi atthi, ācariyā’’ti pucchitvā ‘‘natthi tāta, sabbaṃ niṭṭhita’’nti vutte ‘‘ācariya, imasmiṃ ganthe ettakaṃ padapaccābhaṭṭhaṃ, ettakaṃ sajjhāyasammohaṭṭhānaṃ, ito paṭṭhāya tumhe antevāsike evaṃ vāceyyāthā’’ti ācariyassa sippaṃ sodhetvā pātova bhuñjitvā ācariyaṃ vanditvā ekadivaseneva bārāṇasiṃ paccāgantvā mātaraṃ vanditvā ‘‘uggahitaṃ te, tāta, sippa’’nti vutte ‘‘āma, ammā’’ti vatvā mātaraṃ paritosesi.
导师问：“汝从何处来，父亲？”佛陀答：“来自巴拉那，尊师。”问：“为何来？”答：“为得三位婆罗门和象训知识。”师曰：“好，父亲，得之吧。”佛陀陈述过往，曰：“我昨日抵达犍陀罗，恳请师长给我住宿之所。第四天将施象王祝福，我定依师教全然学习。”遂博得师允，饮食师饭，自洁师足，置香砖前礼拜，静坐研读经义。清晨升起时，备齐三位婆罗门和象训，师长问：“还有别人么？”答曰：“没有，尊师，皆已准备周全。”师长告诫说：“经中有此足迹踪迹、梦兆、师道迷惑之处，当汝领成后，对同伴如是讲说。”师长言毕，饮师饭，礼敬师长，终日如是。次日佛陀返回巴拉那，拜见母亲，母语：“汝所领受之教法堪称技艺。”佛陀答“阿母，是也。”
Punadivase hatthimaṅgalachaṇo paṭiyādiyittha. Satamatte hatthisoṇḍālaṅkāre ca suvaṇṇaddhaje hemajālasañchanne katvā ṭhapesuṃ, rājaṅgaṇaṃ alaṅkariṃsu. Brāhmaṇā ‘‘mayaṃ hatthimaṅgalaṃ karissāma, mayaṃ karissāmā’’ti maṇḍitapasādhitā aṭṭhaṃsu. Susīmopi rājā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito upakaraṇabhaṇḍaṃ gāhāpetvā maṅgalaṭṭhānaṃ agamāsi. Bodhisattopi kumāraparihārena alaṅkato attano parisāya purakkhataparivārito rañño santikaṃ gantvā ‘‘saccaṃ kira, mahārāja, tumhe amhākaṃ vaṃsañca attano vaṃsañca nāsetvā ‘aññehi brāhmaṇehi hatthimaṅgalaṃ kāretvā hatthālaṅkārañca upakaraṇāni ca tesaṃ dassāmā’ti avacutthā’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
次日，象王佳运队伍开始出发。百头象头戴穗饰和象王顺风旗，披覆缟氅，列队而立装饰王庭。婆罗门们自称“我等将行象王祝福”，盛装八人。苏悉摩王身披华服，携带诸多法器，仪仗繁盛，和大队随从共赴王前。佛陀与太子护卫装饰完毕，包围国王到达王庭，面见国王曰：“尊王，汝等未灭我辈族，亦未灭汝族，令族责族，施他婆罗门象王祝福及象饰法器。”接着咏唱第一偈言——
§25
25.
‘‘Kāḷā migā setadantā tavīme, parosataṃ hemajālābhichannā;
“乌黑猛虎，白牙雄象，镀金衣甲，披覆金网。
Te te dadāmīti susīma brūsi, anussaraṃ pettipitāmahāna’’nti.
「他们各自给予」者，是苏西摩所说，「当记住是祖父之子孙」也。
Tattha te te dadāmīti susīma brūsīti te ete tava santake ‘‘kāḷā migā setadantā’’ti evaṃ gate parosataṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍite hatthī aññesaṃ brāhmaṇānaṃ dadāmīti saccaṃ kira, bho susīma, evaṃ brūsīti attho. Anussaraṃ pettipitāmahānanti amhākañca attano ca vaṃse pitupitāmahānaṃ āciṇṇaṃ sarantoyeva. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahārāja, yāva sattamakulaparivaṭṭā tumhākaṃ pettipitāmahānaṃ amhākaṃ pettipitāmahā ca hatthimaṅgalaṃ karonti, so tvaṃ evaṃ anussarantopi amhākañca attano ca vaṃsaṃ nāsetvā saccaṃ kira evaṃ brūsīti.
这里「他们各自给予」者，苏西摩告说：这些真是你的家族中称为「黑色猎兽白牙象」的；这样经过多年，相互之间装饰盛美的象群，被赐予其他婆罗门，这是真的，亲爱的苏西摩，这就是含义。所谓当记住是祖父之子孙，是指我们及自己家族中的父亲和祖父都共同拥有的。此义所说为——大王啊，只要你的诸七族亲族轮转不息，敬奉你们祖父的白象庆典（象节）；你虽如此记忆，且亦不灭失我们及自家族的家风，实乃至诚一致如斯言语也。
Susīmo rājā bodhisattassa vacanaṃ sutvā dutiyaṃ gāthamāha –
苏西摩王闻菩萨所说之后，再次诵诵此诗句说：
§26
26.
‘‘Kāḷā migā setadantā mamīme, parosataṃ hemajālābhichannā;
「黑色猎兽，白牙象，我家族中；群象纷披披覆黄麻萦结。」
Te te dadāmīti vadāmi māṇava, anussaraṃ pettipitāmahāna’’nti.
「他们各自给予」者，我说，青年啊，「当记住是祖父之子孙」。
Tattha te te dadāmīti te ete hatthī aññesaṃ brāhmaṇānaṃ dadāmīti saccameva māṇava vadāmi, neva hatthī brāhmaṇānaṃ dadāmīti attho. Anussaranti pettipitāmahānaṃ kiriyaṃ anussarāmiyeva, no nānussarāmi, amhākaṃ pettipitāmahānaṃ hatthimaṅgalaṃ tumhākaṃ pettipitāmahā karontīti pana anussarantopi evaṃ vadāmiyevāti adhippāyenevamāha.
这里「他们各自给予」者，青年说，这些真是其他婆罗门所获得白象，这是事实，不是「大象属婆罗门」之义。所谓「当记住」，是我确实记住祖父之子孙的责任，我并非忘记；我们家族诸祖共同主持的象节，是你的祖父所为。正因如此即使记忆，我亦如此陈说，这便是意旨，以上所述，具足圆满。
Atha naṃ bodhisatto etadavoca – ‘‘mahārāja, amhākañca attano ca vaṃsaṃ anussarantoyeva kasmā maṃ ṭhapetvā aññehi hatthimaṅgalaṃ kārāpethā’’ti. ‘‘Tvaṃ kira, tāta, tayo vede hatthisuttañca na jānāsī’’ti mayhaṃ ārocesuṃ, tenāhaṃ aññehi brāhmaṇehi kārāpemīti. ‘‘Tena hi, mahārāja, ettakesu brāhmaṇesu ekabrāhmaṇopi tīsu vedesu vā hatthisuttesu vā ekadesampi yadi mayā saddhiṃ kathetuṃ samatto atthi, uṭṭhahatu, tayopi vede hatthisuttañca saddhiṃ hatthimaṅgalakaraṇena maṃ ṭhapetvā añño sakalajambudīpepi jānanto nāma natthī’’ti sīhanādaṃ nadi. Ekabrāhmaṇopi tassa paṭisattu hutvā uṭṭhātuṃ nāsakkhi. Bodhisatto attano kulavaṃsaṃ patiṭṭhāpetvā maṅgalaṃ katvā bahuṃ dhanaṃ ādāya attano nivesanaṃ agamāsi.
当时，菩萨说：“大王，既然有人回忆他自己及其家族的缘由，为什么要让我扶持他，为别人行持手印的吉祥？”我说：“你既然不认识‘三种大象之印’，那么我告诉你，所以我替别人施作。”狮吼说道：“大王，如果我能与这些婆罗门中的一个，或三种学识者中的一个，或三大象之印中的一个共同说明，起来吧，他同样能认识这些象印，且用象印的吉祥标志，扶持我；否则，他在整个斟摩罗叶岛上也无此人。”狮子吼起来攻击那位婆罗门，婆罗门不能起身反抗。菩萨凭自己的家族世系建立威望，施行吉祥，并携带大量财物来到自己居所。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne keci sotāpannā ahesuṃ, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahattaṃ pāpuṇiṃsu. ‘‘Tadā mātā mahāmāyā ahosi, pitā suddhodanamahārājā, susīmo rājā ānando, disāpāmokkho ācariyo sāriputto, māṇavo pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀在教法的宣说中，真实显示真谛，演说本生故事，宣讲真理结束时，有些人成为须陀洹，有些人成为斯陀含，有些人成为阿那含，有些人证得阿拉汉果。那时母亲是摩耶夫人，父亲是须提达那大王，国王是苏悉摩，师长是萨利佛多，自己是学习者。
Susīmajātakavaṇṇanā tatiyā. · 苏西玛本生注释，第三。
[164] 4. Gijjhajātakavaṇṇanā
【164】第四章 猴子本生故事释义
Yaṃnu gijjho yojanasatanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ mātuposakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu sāmajātake (jā. 2.22.296 ādayo) āvibhavissati. Satthā pana taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, gihī posesī’’ti pucchitvā ‘‘sacca’’nti vutte ‘‘kiṃ pana te hontī’’ti pucchitvā ‘‘mātāpitaro me, bhante’’ti vutte ‘‘sādhu sādhū’’ti tassa sādhukāraṃ datvā ‘‘mā, bhikkhave, imaṃ bhikkhuṃ ujjhāyittha, porāṇakapaṇḍitāpi guṇavasena aññātakānampi upakāraṃ akaṃsu, imassa pana mātāpitūnaṃ upakārakaraṇaṃ bhāroyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
一时，佛陀在揭多林中，向一位居家奉养的比库讲述“猴子本生”的故事。此事记载于《本生经》中某处。在故事中，佛问那比库：“实话告诉我，比库，你是居家人吗？”他说：“确实如此。”佛又问：“你父母是谁？”他说：“是我的父母。”佛赞叹他的答案，并说：“不要批评这位比库，过去的智者也曾以德行帮助陌生人，而这是他父母的恩德，我将其提起过去。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto gijjhakūṭapabbate gijjhayoniyaṃ nibbattitvā mātāpitaro poseti. Athekasmiṃ kāle mahatī vātavuṭṭhi ahosi. Gijjhā vātavuṭṭhiṃ sahituṃ asakkontā sītabhayena bārāṇasiṃ gantvā pākārasamīpe ca parikhāsamīpe ca sītena kampamānā nisīdiṃsu. Tadā bārāṇasiseṭṭhi nagarā nikkhamitvā nhāyituṃ gacchanto te gijjhe kilamante disvā ekasmiṃ anovassakaṭṭhāne sannipātetvā aggiṃ kārāpetvā gosusānaṃ pesetvā gomaṃsaṃ āharāpetvā tesaṃ dāpetvā ārakkhaṃ ṭhapesi. Gijjhā vūpasantāya vātavuṭṭhiyā kallasarīrā hutvā pabbatameva agamaṃsu. Te tattheva sannipatitvā evaṃ mantayiṃsu – ‘‘bārāṇasiseṭṭhinā amhākaṃ upakāro kato, katūpakārassa ca nāma paccupakāraṃ kātuṃ vaṭṭati, tasmā ito paṭṭhāya tumhesu yo yaṃ vatthaṃ vā ābharaṇaṃ vā labhati, tena taṃ bārāṇasiseṭṭhissa gehe ākāsaṅgaṇe pātetabba’’nti.
过去，当婆罗门统治巴罗奈城邦时，菩萨在猕猴山成就猕猴身份，父母予以抚育。有一次刮起大风，由于猕猴们不能忍受寒冷，他们惧怕风寒来到巴罗奈，坐落在城外篱笆附近，颤抖不安。此时巴罗奈富商出门洗浴，见猕猴苦恼的样子，便聚集干柴，在一处纳凉处点起火堆，守护它们。他们消除寒冷之后，猕猴安然地以风为伴，回到山顶。这些人聚集议论道：“巴罗奈富商施予恩惠，我们也应回礼。因此，从今以后，谁得到衣物饰品，应放置于富商之家天井之中。”
Tato paṭṭhāya gijjhā manussānaṃ vatthābharaṇāni ātape sukkhāpentānaṃ pamādaṃ oloketvā senā viya maṃsapesiṃ sahasā gahetvā bārāṇasiseṭṭhissa gehe ākāsaṅgaṇe pātenti. So gijjhānaṃ āharaṇabhāvaṃ ñatvā sabbāni tāni visuṃyeva ṭhapesi. ‘‘Gijjhā nagaraṃ vilumpantī’’ti rañño ārocesuṃ. Rājā ‘‘ekaṃ gijjhampi tāva gaṇhatha, sabbaṃ āharāpessāmī’’ti tattha tattha pāse ceva jālāni ca oḍḍāpesi. Mātuposakagijjho pāse bajjhi, taṃ gahetvā ‘‘rañño dassessāmā’’ti nenti. Bārāṇasiseṭṭhi rājupaṭṭhānaṃ gacchanto te manusse gijjhaṃ gahetvā gacchante disvā ‘‘mā imaṃ gijjhaṃ bādhayiṃsū’’ti saddhiññeva agamāsi. Gijjhaṃ rañño dassesuṃ. Atha naṃ rājā pucchi – ‘‘tumhe nagaraṃ vilumpitvā vatthādīni gaṇhathā’’ti. ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Kassa tāni dinnānī’’ti? ‘‘Bārāṇasiseṭṭhissā’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti? ‘‘Amhākaṃ tena jīvitaṃ dvinnaṃ, upakārassa nāma paccupakāraṃ kātuṃ vaṭṭati, tasmā adamhā’’ti. Atha naṃ rājā ‘‘gijjhā kira yojanasatamatthake ṭhatvā kuṇapaṃ passanti, kasmā tvaṃ attano oḍḍitaṃ pāsaṃ na passasī’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
于是，猕猴观察人们将衣物饰品晾晒在日光下，防备疏忽造成损坏，突然像军队般迅速拿取这些物品，放置在巴罗奈富商家的天井里。猕猴明白了人们的馈赠心意，将所有物品存放整齐。国王上奏道：“猕猴毁坏城市吗？”国王说：“把这只小猴子抓来，我会归还所有物品。”于是设下陷阱和网捕捉猕猴。居家奉养的猕猴被陷阱捕住，被带去见国王。巴罗奈富商看到兽人带着猕猴而行，就责备说：“不要伤害这只猕猴。”人们同意此言。猕猴得以见国王。国王问：“你破坏城市，拿走衣物等物吗？”“是的，大王。”国王问：“这些物品是谁给你的？”“是巴罗奈富商。”国王问：“动机为何？”“为了我们的双重生命恩典，应该回报恩惠，因此不敢不作。”国王说：“猕猴站在百由旬处，观察你的网，何以没见？”然后吟诵第一偈赞曰——
§27
27.
‘‘Yaṃ nu gijjho yojanasataṃ, kuṇapāni avekkhati;
「倘若毒蛇观视百由旬之内的坑穴，
Kasmā jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhasī’’ti.
为何即便落入网罗陷阱，也未曾觉知呢？」
Tattha yanti nipātamattaṃ, nūti nāmatthe nipāto. Gijjho nāma yojanasataṃ atikkamitvā ṭhitāni kuṇapāni avekkhati, passatīti attho. Āsajjāpīti āsādetvāpi, sampāpuṇitvāpīti attho. ‘‘Tvaṃ attano atthāya oḍḍitaṃ jālañca pāsañca patvāpi kasmā na bujjhasī’’ti pucchi.
此处所言“nipātamattaṃ”是谓片语，此非泛泛语之意。意指毒蛇越过百由旬，停留处察看坑穴，观视之义。所谓“āsajjā”意为虽已接触，且已达到之义。问题曰：「汝自为己利而潜伏而落网陷阱，为何未觉察？」
Gijjho tassa vacanaṃ sutvā dutiyaṃ gāthamāha –
毒蛇闻此语，答第二偈曰——
§28
28.
‘‘Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye;
「当失败之时，生命之粮断绝；
Atha jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhatī’’ti.
则即使网罗陷阱，也无有觉知。」
Tattha parābhavoti vināso. Posoti satto.
其中，堕落者是灭亡，存有则得滋养。
Gijjhassa vacanaṃ sutvā rājā seṭṭhiṃ pucchi – ‘‘saccaṃ kira, mahāseṭṭhi, gijjhehi tumhākaṃ gehe vatthādīni ābhatānī’’ti. ‘‘Saccaṃ, devā’’ti. ‘‘Kahaṃ tānī’’ti? ‘‘Deva, mayā tāni sabbāni visuṃ ṭhapitāni, yaṃ yesaṃ santakaṃ, taṃ tesaṃ dassāmi, imaṃ gijjhaṃ vissajjethā’’ti gijjhaṃ vissajjāpetvā mahāseṭṭhiṃ sabbesaṃ santakāni dāpesi.
听闻猴子的言语后，国王询问富商：“确实，富商，猴子们曾在你家中毁坏了家具等物吗？”“确实如此，天人。”“那些东西在哪里？”“天人，都是我所放入毒物的，我会示现其处，使这只猴子离去。”于是令猴子离开，将所有毒物献给了富商。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne mātuposakabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi . ‘‘Tadā rājā ānando ahosi, bārāṇasiseṭṭhi sāriputto, mātuposakagijjho pana ahameva ahosi’’nti.
教师带来此法的开示，昭示真理，指出因缘，讲述本生故事。真理完成后，生起护持母亲的比库，并坚定了入流果位。‘那时国王是阿难，巴拉那城的富商是沙利子，而我自己正是护持母亲的猴子’。
Gijjhajātakavaṇṇanā catutthā. · 鹫本生注释，第四。
[165] 5. Nakulajātakavaṇṇanā
[165] 五、乃拘罗本生故事注解
Saddhiṃ katvā amittenāti idaṃ satthā jetavane viharanto seṇibhaṇḍanaṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā uragajātake (jā. 1.2.7-8) kathitasadisameva. Idhāpi satthā ‘‘na, bhikkhave, ime dve mahāmattā idāneva mayā samaggā katā, pubbepāhaṃ ime samagge akāsiṃyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
共同行事，谓之无仇。师长在揭林时，开始兵器修理之事，所缘如下面蛇本生所述。且师曰：“比库们，不，两位大臣今日即由我所撮合，往昔日我亦如此撮合”而述说过往。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ gāmake brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggahetvā gharāvāsaṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā uñchācariyāya vanamūlaphalāhāro himavantapadese vāsaṃ kappesi. Tassa caṅkamanakoṭiyaṃ ekasmiṃ vammike nakulo, tasseva santike ekasmiṃ rukkhabile sappo ca vāsaṃ kappesi. Te ubhopi ahinakulā niccakālaṃ kalahaṃ karonti. Bodhisatto tesaṃ kalahe ādīnavañca mettābhāvanāya ca ānisaṃsaṃ kathetvā ‘‘kalahaṃ nāma akatvā samaggavāsaṃ vasituṃ vaṭṭatī’’ti ovaditvā ubhopi te samagge akāsi. Atha sappassa bahinikkhantakāle nakulo caṅkamanakoṭiyaṃ vammikassa biladvāre sīsaṃ nīharitvā mukhaṃ vivaritvā nipanno assasanto passasanto niddaṃ upagañchi. Bodhisatto taṃ tathā niddāyamānaṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho te nissāya bhayaṃ uppanna’’nti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去，波罗奈城的婆罗门王世达多王，生成于一婆罗门家庭，年幼时聪慧，通晓各行各业，舍弃宅第而出家，证得神通并入灭，修习高僧生活，食取山林根叶，居住于喜马拉雅山境内。其时，一名称为乃拘罗的蚁巢宠物与其邻树中蜂居宠物长期相恶斗。圣者见此争斗生苦，因而引导其以慈爱心修行，教诲曰‘不应争斗，应共处和合’。遂令双方和解。后来在蜂离开之时，乃拘罗潜伏蚁巢洞口，伸出头来呼吸、窥视、盯守且渐近睡眠。圣者见其如此入睡，询问‘汝因何有所惧？’遂吟诵初歌谣。
§29
29.
‘‘Sandhiṃ katvā amittena, aṇḍajena jalābuja;
『与敌人结盟者，是蛋鬼与水蛭；』
Vivariya dāṭhaṃ sesi, kuto te bhayamāgata’’nti.
『虽然已翻越犄角，何处还来惧怖呢？』
Tattha sandhiṃ katvāti mittabhāvaṃ karitvā. Aṇḍajenāti aṇḍakose nibbattena nāgena. Jalābujāti nakulaṃ ālapati. So hi jalābumhi jātattā ‘‘jalābujo’’ti vuccati. Vivariyāti vivaritvā.
此处言『结盟』者，意指结交朋友之意。『蛋鬼』指居于蛋壳中的蛇类。『水蛭』指蛭虫。『犄角』指枝叶伸展。『翻越犄角』即指翻越枝叶。故水蛭因出身于水蛭而称为水蛭。『翻越』则意指穿越、越过。
Evaṃ bodhisattena vutto nakulo ‘‘ayya, paccāmitto nāma na avajānitabbo āsaṅkitabboyevā’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
佛陀菩萨曾谓水蛭曰：『尊者，敌人不可轻视，应当谨慎戒护。』遂又颂此第二偈曰——
§30
30.
‘‘Saṅketheva amittasmiṃ, mittasmimpi na vissase;
『领域之中，本即为敌，朋友之间亦难信赖；』
Abhayā bhayamuppannaṃ, api mūlāni kantatī’’ti.
『当恐怖来袭时，即使根基也能被咬断。』
Tattha abhayā bhayamuppannanti na ito te bhayamuppannanti abhayo, ko so? Mitto. Yañhi mittasmimpi vissāse sati tato bhayaṃ uppajjati, taṃ mūlānipi kantati, mittassa sabbarandhānaṃ viditattā mūlaghaccāya saṃvattatīti attho.
此处所生之无畏与恐惧，非自彼处生，彼处亦非无畏之所生，何者为无畏？即友也。若在友人中生信心，则生恐惧者，正为其根本不牢固，因深知友人诸多过失，故恐惧由彼根本而生，意即信友若不正坚，则恐惧由此而生。
Atha naṃ bodhisatto ‘‘mā bhāyi, yathā sappo tayi na dubbhati, evamahaṃ karissāmi, tvaṃ ito paṭṭhāya tasmiṃ āsaṅkaṃ mā karī’’ti ovaditvā cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi. Tepi yathākammaṃ gatā.
时，菩萨劝诫曰：『勿生畏惧，如同蛇虽有毒然不伤害己，我亦将行如是，汝勿对此生疑虑。』随即修习四梵行，遂成就往生梵天界者。如是行事，终得成就。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sappo ca nakulo ca ime dve mahāmattā ahesuṃ, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
世尊以此法义演说，并引昔时因果故事为例：『彼时蛇王与那拘罗皆为大臣，惟我自为修行者。』
Nakulajātakavaṇṇanā pañcamā. · 《猫鼬本生》注释第五。
[166] 6. Upasāḷakajātakavaṇṇanā
【166】第六：沙利子长老传记释义
Upasāḷakanāmānīti idaṃ satthā veḷuvane viharanto ekaṃ upasāḷakaṃ nāma susānasuddhikaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi. So kira aḍḍho ahosi mahaddhano, diṭṭhigatikattā pana dhuravihāre vasantānampi buddhānaṃ saṅgahaṃ nāma na akāsi. Putto panassa paṇḍito ahosi ñāṇasampanno. So mahallakakāle puttaṃ āha – ‘‘mā kho maṃ, tāta, aññassa vasalassa jhāpitasusāne jhāpehi, ekasmiṃ pana anucchiṭṭhasusāneyeva maṃ jhāpeyyāsī’’ti. ‘‘Tāta, ahaṃ tumhākaṃ jhāpetabbayuttakaṃ ṭhānaṃ na jānāmi, sādhu vata maṃ ādāya gantvā ‘imasmiṃ ṭhāne maṃ jhāpeyyāsī’ti tumheva ācikkhathā’’ti. Brāhmaṇo ‘‘sādhu, tātā’’ti taṃ ādāya nagarā nikkhamitvā gijjhakūṭamatthakaṃ abhiruhitvā ‘‘tāta, idaṃ aññassa vasalassa ajhāpitaṭṭhānaṃ, ettha maṃ jhāpeyyāsī’’ti vatvā puttena saddhiṃ pabbatā otarituṃ ārabhi.
所谓沙利子者，即世尊在娑罗树林中所住时，曾讲一名沙利子者，即苏萨那净行婆罗门始说。此人虽富有财产，却因目光短浅而不与佛众交往。其子聪慧且有智慧。儿子孩提时曾告诫其父曰：“父亲，勿为他人耕种已倾废之田，宜耕种空闲之田。”父答曰: “我不知何处宜耕，望汝引我至此，告我应耕何处。”婆罗门遂携子出城，上吉祥山顶曰：“此地为他人遗弃之田，汝宜耕种于此。”遂与子同下山而去。
Satthā pana taṃ divasaṃ paccūsakāle bodhaneyyabandhave olokento tesaṃ pitāputtānaṃ sotāpattimaggassa upanissayaṃ addasa. Tasmā maggaṃ gahetvā ṭhitaluddako viya pabbatapādaṃ gantvā tesaṃ pabbatamatthakā otarantānaṃ āgamayamāno nisīdi, te otarantā satthāraṃ addasaṃsu. Satthā paṭisanthāraṃ karonto ‘‘kahaṃ gamissatha brāhmaṇā’’ti pucchi. Māṇavo tamatthaṃ ārocesi. Satthā ‘‘tena hi ehi, tava pitarā ācikkhitaṭṭhānaṃ gacchāmā’’ti ubho pitāputte gahetvā pabbatamatthakaṃ āruyha ‘‘kataraṃ ṭhāna’’nti pucchi. Māṇavo ‘‘imesaṃ tiṇṇaṃ pabbatānaṃ antaraṃ ācikkhi, bhante’’ti āha. Satthā ‘‘na kho, māṇava, tava pitā idāneva susānasuddhiko, pubbepi susānasuddhikova, na cesa idāneva ‘imasmiṃ ṭhāne maṃ jhāpeyyāsī’ti tava ācikkhati, pubbepi imasmiṃyeva ṭhāne attano jhāpitabhāvaṃ ācikkhī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
时，世尊日暮时察见此父子，见他们已入流果道之所依，遂遂持行道如小溪汇入山脚，导引父子沿山路而下。行至山麓，诸众继而下见师，世尊迎接问曰：“婆罗门将往何处？”子答以实情。世尊说：“依此，与我同往，令汝父至尔所示耕田。”遂携此父子，登山问曰：“何处为此田？”子答：“三山之间即是，尊者。”世尊曰：“非也，子，尔父今为苏萨那净人，昔亦是苏萨那净行者，今无此言‘汝宜耕此’之告，彼昔亦以此处自耕植已。”于此，世尊受其乞请，叙说过去故事以明法理。
Atīte imasmiññeva rājagahe ayameva upasāḷako brāhmaṇo ayamevassa putto ahosi. Tadā bodhisatto magadharaṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā paripuṇṇasippo isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jhānakīḷaṃ kīḷanto himavantapadese ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya gijjhakūṭe paṇṇasālāyaṃ vihāsi. Tadā so brāhmaṇo imināva niyāmena puttaṃ vatvā puttena ‘‘tumheyeva me tathārūpaṃ ṭhānaṃ ācikkhathā’’ti vutte ‘‘idameva ṭhāna’’nti ācikkhitvā puttena saddhiṃ otaranto bodhisattaṃ disvā tassa santikaṃ upasaṅkami. Bodhisatto imināva niyāmena pucchitvā māṇavassa vacanaṃ sutvā ‘‘ehi, tava pitarā ācikkhitaṭṭhānassa ucchiṭṭhabhāvaṃ vā anucchiṭṭhabhāvaṃ vā jānissāmā’’ti tehi saddhiṃ pabbatamatthakaṃ āruyha ‘‘idaṃ tiṇṇaṃ pabbatānaṃ antaraṃ anucchiṭṭhaṭṭhāna’’nti māṇavena vutte ‘‘māṇava, imasmiṃyeva ṭhāne jhāpitakānaṃ pamāṇaṃ natthi, taveva pitā imasmiṃyeva rājagahe brāhmaṇakuleyeva nibbattitvā upasāḷakoyeva nāma hutvā imasmiṃyeva pabbatantare cuddasa jātisahassāni jhāpito. Pathaviyañhi ajhāpitaṭṭhānaṃ vā asusānaṭṭhānaṃ vā sīsānaṃ anivesitaṭṭhānaṃ vā laddhuṃ na sakkā’’ti pubbenivāsañāṇena paricchinditvā imaṃ gāthādvayamāha –
在过去的王舍城这个地方，正是这位婆罗门的住所，他的儿子也诞生于此。那时，菩萨在摩揭陀国的婆罗门家族中出世，终于具足成熟，离家出家，又获得了超越世间的神通和禅定的体验，遂远居于寒山之地。为了服用盐分，他在癞蛤蟆峰的树叶屋中安住。那时，这位婆罗门依照惯例告诉他的儿子：『你们向我指示一处同样的地方吧。』儿子答曰：『正是这地方。』对方与儿子一同下山，见到菩萨，便前去到近前。菩萨按照惯例问询，听闻人童的话：『请来，我们要知道你父亲所指示之处，是盛放还是未盛放。』他们一同攀登那座山，回答说：『这是三座山之间未盛放的地方。』人童言道：『孩童啊，正是在此处，没有隐匿之所，而你的父亲正诞生于此摩揭陀国的婆罗门家族，得名为优婆塞，已于此山间修习禁戒，历经一万四千生。地上无未修习之处，亦无不净之处，亦无藏尸之处，是绝无可能的。』凭借宿命通洞见，菩萨诵说以下两偈：
§31
31.
‘‘Upasāḷakanāmāni , sahassāni catuddasa;
『优婆塞之名，已达一万四千；','280':'此地稳固巍然，世间无其名','282':'其中有真理，非暴力节制自持；','283':'诸圣修行此道，世间无其名』。
Asmiṃ padese daḍḍhāni, natthi loke anāmataṃ.
此处已被烧尽，世间无有不死之物。
§32
32.
‘‘Yamhi saccañca dhammo ca, ahiṃsā saṃyamo damo;
「凡具真实、法、不害、律仪、调伏者，」
Etaṃ ariyā sevanti, etaṃ loke anāmata’’nti.
「圣者奉行此道，此即世间不死之境。」
Tattha anāmatanti mataṭṭhānaṃ. Tañhi upacāravasena ‘‘amata’’nti vuccati, taṃ paṭisedhento ‘‘anāmata’’nti āha. ‘‘Anamata’’ntipi pāṭho, lokasmiñhi anamataṭṭhānaṃ asusānaṃ nāma natthīti attho. Yamhi saccañca dhammo cāti yasmiṃ puggale catusaccavatthukaṃ pubbabhāgasaccañāṇañca lokuttaradhammo ca atthi. Ahiṃsāti paresaṃ avihesā aviheṭhanā. Saṃyamoti sīlasaṃyamo. Damoti indriyadamanaṃ. Idañca guṇajātaṃ yamhi puggale atthi, etaṃ ariyā sevantīti, ariyā buddhā ca paccekabuddhā ca buddhasāvakā ca etaṃ ṭhānaṃ sevanti, evarūpaṃ puggalaṃ upasaṅkamanti bhajantīti attho. Etaṃ loke anāmatanti etaṃ guṇajātaṃ loke amatabhāvasādhanato anāmataṃ nāma.
这里“无名”指的是“无所在”，作为修辞亦称“无死”，但却面含否定而为“无名”。“无名”为文本读法，在世间“无名所”意指无不净之处。‘其中有真理法’者，即于此人中具足四圣谛之根本、前行的真谛之智及超世间之法；‘非暴力’意指不伤害他人；‘节制’意为戒律的节制；‘驯服’即是制伏根尘。如此内涵具足于人中，是诸圣者、佛陀、辟支佛及佛陀的弟子皆由此地修学，往来追随。此人于世间无名，即以具足智慧资质为无死之意。
Evaṃ bodhisatto pitāputtānaṃ dhammaṃ desetvā cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
如是，菩提萨埵在示现父子慈心的法要后，修习四梵行，终成梵天道之所依。
Satthā imaṃ dhammaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ubho pitāputtā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. ‘‘Tadā pitāputtāva etarahi pitāputtā ahesuṃ, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
世尊将此法门说法宣扬，真实昭示，如实显露，于生生世世相续之中，成就出生之业缘。父子二者现前时，皆得殊胜初果阿那含。世尊言：‘当时父子虽是世间父子，而修苦行者唯我一人也。’
Upasāḷakajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《伍波萨拉迦本生》注释第六。
[167] 7. Samiddhijātakavaṇṇanā
【167】第七章灯明者本生注释
Abhutvābhikkhasi bhikkhūti idaṃ satthā rājagahaṃ upanissāya tapodārāme viharanto samiddhitheraṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi āyasmā samiddhi sabbarattiṃ padhānaṃ padahitvā aruṇuggamanavelāya nhatvā suvaṇṇavaṇṇaṃ attabhāvaṃ sukkhāpayamāno antaravāsakaṃ nivāsetvā uttarāsaṅgaṃ hatthena gahetvā aṭṭhāsi suparikammakatā viya suvaṇṇapaṭimā. Attabhāvasamiddhiyāyeva hissa ‘‘samiddhī’’ti nāmaṃ ahosi. Athassa sarīrasobhaggaṃ disvā ekā devadhītā paṭibaddhacittā theraṃ evamāha – ‘‘tvaṃ khosi, bhikkhu, daharo yuvā susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato abhirūpo dassanīyo pāsādiko, evarūpassa tava kāme aparibhuñjitvā ko attho pabbajjāya, kāme tāva paribhuñjassu, pacchā pabbajitvā samaṇadhammaṃ karissasī’’ti. Atha naṃ thero āha – ‘‘devadhīte, ‘asukasmiṃ nāma vaye ṭhito marissāmī’ti mama maraṇakālaṃ na jānāmi, esa me kālo paṭicchanno, tasmā taruṇakāleyeva samaṇadhammaṃ katvā dukkhassantaṃ karissāmī’’ti. Sā therassa santikā paṭisanthāraṃ alabhitvā tattheva antaradhāyi. Thero satthāraṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ ārocesi. Satthā ‘‘na kho, samiddhi, tvaññeva etarahi devadhītāya palobhito, pubbepi devadhītaro pabbajite palobhiṃsuyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
身为出家比库，世尊曾述说。彼时世尊依止王舍城苦行园，寄居于此，讲述长老灯明者本生故事。某日，长老灯明专精一味修持，晨兴起早，沐浴洁净，安置内衣，手持上衣，立如金佛雕像，身色光明殊胜。由此殊光得名『灯明』。时见一天女专心虔敬，谓曰：“汝乃少年比库，发美如雪白发，容貌优美，光彩夺目。尔若舍弃此欲，何苦出家？不如先临享欲，后再出家修道。”长老答曰：“天女，‘我死时未至，故未知死期。今此时机已临，故于年轻之时出家，了断苦难而不退转。’”天女闻之心悦并瞬间隐没。长老即至世尊前述此事，世尊告曰：“非也，灯明，今尔被此天女所惑，昔时天女亦随前出家者而怒妒，故为惑尔。”遂应声索引往昔圣者事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ kāsigāmake brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto sabbasippesu nipphattiṃ patvā isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā himavantapadese ekaṃ jātassaraṃ nissāya vāsaṃ kappesi. So sabbarattiṃ padhānaṃ padahitvā aruṇuggamanavelāya nhatvā ekaṃ vakkalaṃ nivāsetvā ekaṃ hatthena gahetvā sarīraṃ vodakaṃ karonto aṭṭhāsi. Athassa rūpasobhaggappattaṃ attabhāvaṃ oloketvā paṭibaddhacittā ekā devadhītā bodhisattaṃ palobhayamānā paṭhamaṃ gāthamāha –
昔时，菩提萨埵在跋兰祇耶城，以王者分任为梵天，出生成于迦尸城一个婆罗门家。因年老而精于各艺，遂出家修道，获神通与究竟觉悟，于喜马拉雅山脉寄住一室。彼时专心修持一味，晨兴早起，沐浴洁净，安置简衣，执持上衣，立如金佛。身色殊胜光明，见此身色光明天女贪欲诱惑菩提萨埵，初唱偈曰：
§33
33.
‘‘Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi;
“出家则为比库，非出家非比库，
Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṃ kālo upaccagā’’ti.
你既已成为比库，应当行比库戒，勿使时机流失。
Tattha abhutvā bhikkhasi bhikkhūti bhikkhu tvaṃ daharakāle kilesakāmavasena vatthukāme abhutvāva bhikkhāya carasi. Na hi bhutvāna bhikkhasīti nanu nāma pañca kāmaguṇe bhutvā bhikkhāya caritabbaṃ, kāme abhutvāva bhikkhācariyaṃ upagatosi. Bhutvāna bhikkhu bhikkhassūti bhikkhu daharakāle tāva kāme bhuñjitvā pacchā mahallakakāle bhikkhassu. Mā taṃ kālo upaccagāti ayaṃ kāme bhuñjanakālo daharakālo, taṃ mā atikkamatūti.
这里言『既非比库，则非比库』，意为你在稚龄时因欲染未净故未成比库，乃在此世俗欲爱软缚中行乞食。因为未具五欲品行之净，无欲而得比库师教。所谓『既为比库即为比库』者，指比库在稚嫩时畅享欲乐，后于盛年时才行比库戒。『勿使时机流失』，谓此欲乐之时乃稚龄欲乐期，汝勿超越此期。
Bodhisatto devatāya vacanaṃ sutvā attano ajjhāsayaṃ pakāsento dutiyaṃ gāthamāha –
菩萨闻天神之语，明了自己志意，再次作颂曰——
§34
34.
‘‘Kālaṃ vohaṃ na jānāmi, channo kālo na dissati;
『我不自知时，时隐而不现；
Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṃ kālo upaccagā’’ti.
故虽未成比库，我当行比库，勿使时机流逝。』
Tattha kālaṃ vohaṃ na jānāmīti voti nipātamattaṃ. Ahaṃ pana ‘‘paṭhamavaye vā mayā maritabbaṃ majjhimavaye vā pacchimavaye vā’’ti evaṃ attano maraṇakālaṃ na jānāmi. Paṇḍitena hi puggalena –
此处『我不自知时』乃专指表面语气。然我实不知『生死何时，有始无终』，故智者谓——
‘‘Jīvitaṃ byādhi kālo ca, dehanikkhepanaṃ gati;
『生命』为病，『时间』为痛苦，『身躯』为堕落之途径；
Pañcete jīvalokasmiṃ, animittā na nāyare’’ti.
于五种众生世界中，皆无固定标志可依赖。
Channo kālo na dissatīti yasmā ‘‘asukasmiṃ nāma vayakāle hemantādiutukāle vā mayā maritabba’’nti mayhampesa channo hutvā kālo na dissati, suppaṭicchanno hutvā ṭhito na paññāyati. Tasmā abhutvā bhikkhāmīti tena kāraṇena pañca kāmaguṇe abhutvā bhikkhāmi. Mā maṃ kālo upaccagāti maṃ samaṇadhammakaraṇakālo mā atikkamatūti attho. Iminā kāraṇena daharova samāno pabbajitvā samaṇadhammaṃ karomīti. Devadhītā bodhisattassa vacanaṃ sutvā tattheva antaradhāyi.
所谓时间不显，是因为我曾亲自对自己说：“在患病期间，或于衰老等时节，应当死亡。”因此时间被掩覆、不显露；若完全被遮蔽而仍存在，则无法为人所觉知。由此，唯有抛弃五种欲望，才能成为比库。此言意为：愿我的时间莫致更替，愿我不越过去成为修行出家比库。因而仿佛正当青年时期，出家实践沙门之法。闻佛陀与天女之言，遂即隐没于此处。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā devadhītā ayaṃ devadhītā ahosi, ahameva tena samayena tāpaso ahosi’’nti.
世尊以此法义宣说，便以此缘起，为生死本源作了阐述说法：“当时这位天女，乃天女；我亦当时为苦行者。”
Samiddhijātakavaṇṇanā sattamā. · 《萨弥提本生》注释第七。
[168] 8. Sakuṇagghijātakavaṇṇanā
【168】第八节 鹫翅鸟本生传释
Senobalasā patamānoti idaṃ satthā jetavane viharanto attajjhāsayaṃ sakuṇovādasuttaṃ (saṃ. ni. 5.372) ārabbha kathesi. Ekadivasañhi satthā bhikkhū āmantetvā ‘‘gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye’’ti (saṃ. ni. 5.372) imaṃ saṃyuttamahāvagge suttantaṃ kathento ‘‘tumhe tāva tiṭṭhatha, pubbe tiracchānagatāpi sakaṃ pettikavisayaṃ pahāya agocare carantā paccāmittānaṃ hatthapathaṃ gantvāpi attano paññāsampattiyā upāyakosallena paccāmittānaṃ hatthā mucciṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
以军力强盛著称，在此，世尊住于祇树给孤独园，自己内心专注，开始宣说鹫翅鸟劝说经（经组成见相应集注，第五分第372节）。一日清晨，世尊召集比库们说：“比库们，于牧牛之处行住，定要在鹰鹫的领地内谨慎行动。”此时，世尊说出了这部结集经文中的教诲：“尔等须恒久坚立，不论先前曾误入荆棘覆盖之鹰鹫领地，抛弃彼处外出。在游行田野时，虽虽行至邻近领地之入口，以自有的智慧和灵巧，巧妙解脱对方的掌控之手。”于是世尊诵说过去的事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto lāpasakuṇayoniyaṃ nibbattitvā naṅgalakaṭṭhakaraṇe leḍḍuṭṭhāne vāsaṃ kappesi. So ekadivasaṃ ‘‘sakavisaye gocaragahaṇaṃ pahāya paravisaye gocaraṃ gaṇhissāmī’’ti aṭavipariyantaṃ agamāsi. Atha naṃ tattha gocaraṃ gaṇhantaṃ disvā sakuṇagghi sahasā ajjhappattā aggahesi. So sakuṇagghiyā hariyamāno evaṃ paridevasi – ‘‘mayamevamha alakkhikā, mayaṃ appapuññā, ye mayaṃ agocare carimha paravisaye, sacejja mayaṃ gocare careyyāma sake pettike visaye, na myāyaṃ sakuṇagghi alaṃ abhavissa yadidaṃ yuddhāyā’’ti. ‘‘Ko pana, te lāpa, gocaro sako pettiko visayo’’ti? ‘‘Yadidaṃ naṅgalakaṭṭhakaraṇaṃ leḍḍuṭṭhāna’’nti. Atha naṃ sakuṇagghi sake bale apatthaddhā amuñci – ‘‘gaccha kho, tvaṃ lāpa, tatrapi me gantvā na mokkhasī’’ti. So tattha gantvā mahantaṃ leḍḍuṃ abhiruhitvā ‘‘ehi kho dāni sakuṇagghī’’ti senaṃ avhayanto aṭṭhāsi. Sakuṇagghi sake bale apatthaddhā ubho pakkhe sannayha lāpasakuṇaṃ sahasā ajjhappattā. Yadā pana taṃ lāpo ‘‘bahuāgatā kho myāyaṃ sakuṇagghī’’ti aññāsi, atha parivattitvā tasseva leḍḍussa antaraṃ paccāpādi. Sakuṇagghi vegaṃ sandhāretuṃ asakkontī tattheva uraṃ paccatāḷesi. Evaṃ sā bhinnena hadayena nikkhantehi akkhīhi jīvitakkhayaṃ pāpuṇi.
过去在巴拉那西地区，菩提萨埵入于婆罗门族布拉赫玛达塔国时，出生于鹫鸟部族。后来他不从事犁耕和杵和砧的农事劳动，而是住在野外。某日他想着：“我舍弃了自己的领地，进入了邻地的野地。”于是进入森林边缘。有人见他进入了其地的野地，鹫鸟首领便忽然冲出，将他抓住。他被鹫鸟首领带走后，苦恼地说：“我们都是同类，没有善根福德，那些在我族地不属于我们活动的人们，如果我们进入他们的地界，这不是招致战争吗？”“但是，鹫鸟首领，那地界是什么呢？”“那是耕地和杵摧场所。”鹫鸟首领捉着他不放，说：“去吧，鹫鸟，你即便去那里，对我也无自由。”那人到达那里，骑上一片很大的耕地，说：“来吧，鹫鸟首领。”他们交战起来。鹫鸟首领调集了帮众，两方相聚，鹫鸟首领突袭那人。那人见对方人多，迅速在耕地中往返闪躲。鹫鸟首领无法迅速追击，便从后袭击他。这样，这人胸中带伤，出血眼睛失明，终至生命消亡。
Satthā imaṃ atītaṃ dassetvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, tiracchānagatāpi agocare carantā sapattahatthaṃ gacchanti, gocare pana sake pettike visaye carantā sapatte niggaṇhanti, tasmā tumhepi mā agocare caratha paravisaye. Agocare , bhikkhave, carataṃ paravisaye lacchati māro otāraṃ, lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṃ pañca kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā…pe… ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo’’ti vatvā abhisambuddho hutvā paṭhamaṃ gāthamāha –
佛陀在观见此往事后，对比库们说：“比库们，如是，如那些堕入畜生道者，在野外游走时因手持木杖而未受伤害；而在空地和邻近领地中游走的动物，反而会互相猎杀。所以你们不要在野外游走于邻地。比库们，为什么称这野外邻地为危险之地？因为当你在野外游走，与魔头搏斗的战场就在其中，遭遇魔头的陷阱与障碍就在其中。那么，什么是比库的危险邻地呢？那是五种欲乐境界。这五者分别是眼中可识的色相……这是比库的危险邻地。”说完，佛陀觉悟后，诵唱第一首偈颂：
§35
35.
‘‘Seno balasā patamāno, lāpaṃ gocaraṭhāyinaṃ;
“军队凭借力量倒下，便是野地游走者鹫鸟族首领；
Sahasā ajjhappattova, maraṇaṃ tenupāgamī’’ti.
他忽然袭击，好似死亡降临。”
Tattha balasā patamānoti ‘‘lāpaṃ gaṇhissāmī’’ti balena thāmena patamāno. Gocaraṭhāyinanti sakavisayā nikkhamitvā gocaratthāya aṭavipariyante ṭhitaṃ. Ajjhappattoti sampatto. Maraṇaṃ tenupāgamīti tena kāraṇena maraṇaṃ patto.
此处“凭借力量倒下”，指他以武力威胁鹫鸟首领，故而被制服。野地游走者首领即出自自己的领地，来到野地，正是“进入”之意。因而死亡降临于他。
Tasmiṃ pana maraṇaṃ patte lāpo nikkhamitvā ‘‘diṭṭhā vata me paccāmittassa piṭṭhī’’ti tassa hadaye ṭhatvā udānaṃ udānento dutiyaṃ gāthamāha –
当他死亡时，离开了自己的地界，心念“我果见到仇敌之障碍”，心中立起勇猛发声，诵唱第二偈：
§36
36.
‘‘Sohaṃ nayena sampanno, pettike gocare rato;
『我以引导充足，自乐于鬼域之中；』
Apetasattu modāmi, sampassaṃ atthamattano’’ti.
『无嗔敌者而欢喜，明了自我之所趣。』
Tattha nayenāti upāyena. Atthamattanoti attano arogabhāvasaṅkhātaṃ vuḍḍhiṃ.
其中，引导者谓方便，明了自我则指自身无病之成长。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne bahū bhikkhū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. ‘‘Tadā seno devadatto ahosi, lāpo pana ahameva ahosi’’nti.
师承持此法义，说真实法义，阐释生死故事，诸比库闻后得初果等众果。『彼时即为天子牟尼，言语则由我而出。』
Sakuṇagghijātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《鹰鸟本生》注释第八。
[169] 9. Arakajātakavaṇṇanā
【第169节】九、无刺生经注疏
Yove mettena cittenāti idaṃ satthā jetavane viharanto mettasuttaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye satthā bhikkhū āmantesi – ‘‘mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame ekādasa? Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati, manussānaṃ piyo hoti, amanussānaṃ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati, tuvaṭaṃ cittaṃ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṃ karoti, uttari appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti. Mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya…pe… susamāraddhāya ime ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā’’ti (a. ni. 11.15). Ime ekādasānisaṃse gahetvā ṭhitaṃ mettābhāvanaṃ vaṇṇetvā ‘‘bhikkhave, bhikkhunā nāma sabbasattesu odissakānodissakavasena mettā bhāvetabbā, hitopi hitena pharitabbo, ahitopi hitena pharitabbo, majjhattopi hitena pharitabbo. Evaṃ sabbasattesu odissakānodissakavasena mettā bhāvetabbā, karuṇā muditā upekkhā bhāvetabbā, catūsu brahmavihāresu kammaṃ kātabbameva. Evaṃ karonto hi maggaṃ vā phalaṃ vā alabhantopi brahmalokaparāyaṇo ahosi, porāṇakapaṇḍitāpi satta vassāni mettaṃ bhāvetvā satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe brahmalokasmiṃyeva vasiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
所谓以慈心为念，乃师在竹林中讲慈经时所示。某时，世尊告比库：『比库们，以慈心净心解脱者，当勤修持，广泛增长，专一贯彻，恪守不违，深谙熟习，圆满调摄。其十一过患为何？安乐睡眠安乐觉醒，不见罪恶梦境，受人爱护，非人喜爱，诸天护卫，无火毒害，心专一定，面色安详，无癡愚乱，时常适时积极，超越敌境，常居梵天。』（长部小品，11章15节）依此十一过患，已坚立慈心修学者，所谓：『比库们，应如守护邪恶恶友般，修一切众生慈心，利益之，利益相互，居中也利益。以此如是，修持慈心，兼修悲、喜、舍，作四梵行。若如是行者，无论得道或果，皆往生梵天。古德亦于七年修慈，转轮七劫末世，于梵天住七劫。』如是述古事。
Atīte ekasmiṃ kappe bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto kāme pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā catunnaṃ brahmavihārānaṃ lābhī arako nāma satthā hutvā himavantapadese vāsaṃ kappesi, tassa mahā parivāro ahosi. So isigaṇaṃ ovadanto ‘‘pabbajitena nāma mettā bhāvetabbā, karuṇā muditā upekkhā bhāvetabbā. Mettacittañhi nāmetaṃ appanāppattaṃ brahmalokaparāyaṇataṃ sādhetī’’ti mettāya ānisaṃsaṃ pakāsento imā gāthā āha –
在过去某一劫中，有位菩萨出身婆罗门家族，年老之后舍弃欲乐，出家为沙门，修习四梵行，于喜马拉雅山脉一带住持。那时他有庞大的弟子群。他训诫比库们说：『出家者应当修习慈、悲、喜、舍。因慈心安住，得以成就超越梵天界的境界。』为显明慈心的功德，作此偈言：
§37
37.
‘‘Yo ve mettena cittena, sabbalokānukampati;
『若以慈心意，普为一切众生悲悯，
Uddhaṃ adho ca tiriyaṃ, appamāṇena sabbaso.
向上向下及横向，无量无边广大迥远，
§38
38.
‘‘Appamāṇaṃ hitaṃ cittaṃ, paripuṇṇaṃ subhāvitaṃ;
无量利益之心，圆满美好纯净，
Yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ, na taṃ tatrāvasissatī’’ti.
若造无量业，则不得于彼安住。』
Tattha yo ve mettena cittena, sabbalokānukampatīti khattiyādīsu vā samaṇabrāhmaṇesu vā yo koci appamāṇena mettena cittena sakalaṃ sattalokaṃ anukampati. Uddhanti pathavito yāva nevasaññānāsaññāyatanabrahmalokā. Adhoti pathaviyā heṭṭhā ussade mahāniraye. Tiriyanti manussaloke, yattakāni cakkavāḷāni ca tesu sabbesu ettake ṭhāne nibbattā sabbe sattā averā hontu, abyāpajjhā anīghā, sukhī attānaṃ pariharantūti evaṃ bhāvitena mettena cittenāti attho. Appamāṇenāti appamāṇasattānaṃ appamāṇārammaṇattā appamāṇena. Sabbasoti sabbākārena, uddhaṃ adho tiriyanti evaṃ sabbasugatiduggativasenāti attho.
其义者：若有人以无量慈心，普遍悲悯一切外道及婆罗门，兼顾整个三界众生。上至天界，乃至无知之境界以及梵界，下至地底，最下至地狱，横至人间及诸转轮圣王之所在，所有众生皆无怨无恨，无忧无恼，快乐自在，护持自己。这即谓以无量慈心意。所谓无量者，谓无量众生、无量境界、无量实践之意。所谓三界，即上、中、下降及诸善恶往返之境。
Appamāṇaṃ hitaṃ cittanti appamāṇaṃ katvā bhāvitaṃ sabbasattesu hitacittaṃ. Paripuṇṇanti avikalaṃ. Subhāvitanti suvaḍḍhitaṃ, appanācittassetaṃ nāmaṃ. Yaṃ pamāṇakataṃ kammanti yaṃ ‘‘appamāṇaṃ appamāṇārammaṇa’’nti evaṃ ārammaṇattikavasena ca vasībhāvappattivasena ca avaḍḍhitvā kataṃ parittaṃ kāmāvacarakammaṃ. Na taṃ tatrāvasissatīti taṃ parittaṃ kammaṃ yaṃ taṃ ‘‘appamāṇaṃ hitaṃ citta’’nti saṅkhagataṃ rūpāvacarakammaṃ, tatra na avasissati. Yathā nāma mahoghena ajjhotthaṭaṃ parittodakaṃ oghassa abbhantare tena asaṃhīramānaṃ nāvasissati na tiṭṭhati, atha kho mahoghova taṃ ajjhottharitvā tiṭṭhati, evameva taṃ parittakammaṃ tassa mahaggatakammassa abbhantare tena mahaggatakammena acchinditvā aggahitavipākokāsaṃ hutvā na avasissati na tiṭṭhati, na sakkoti attano vipākaṃ dātuṃ, atha kho mahaggatakammameva taṃ ajjhottharitvā tiṭṭhati vipākaṃ detīti.
“无量之心”者，谓心无量，具大利益；作无量而修习者，是谓于一切众生中修习利益之心。此心周满而不缺损，谓修持圆满，称之为“美好修习”，又名“安住纯净之心”。所谓所作业乃因度量者，及所谓“无量无量境”，即以此境境界而住，作为支配之境及增长而成，是守护欲行业。此护业不住于彼。言此护业者，即是“无量利益心”，乃聚合所成之形相护业，是其中不可久住。譬如大水灾时，初由洪水泛滥，水位未断时，波涛汹涌，不能停留不前。及至洪水消退，则水稳固不动。犹如此护业，断除大护业之中而生大护业时段，生时不久住，不稳固，不能自行施予其果报。唯至大护业自断而立时，乃得果报施予。
Evaṃ bodhisatto antevāsikānaṃ mettābhāvanāya ānisaṃsaṃ kathetvā aparihīnajjhāno brahmaloke nibbattitvā satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe na imaṃ lokaṃ puna agamāsi.
如是菩萨于未来世修习慈心，作慈心之因缘，成就不退转定，生于梵天世界，此后七个劫之中，此世界不复现身。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā isigaṇo buddhaparisā ahosi, arako pana satthā ahameva ahosi’’nti.
佛说此法，举出前生故事作开场言：“当时侍者众多，佛法师却是我一人。”
Arakajātakavaṇṇanā navamā. · 《阿罗迦本生》注释第九。
[170] 10. Kakaṇṭakajātakavaṇṇanā
【170】第十 鸦等故事解说
Nāyaṃpure uṇṇamatīti idaṃ kakaṇṭakajātakaṃ mahāumaṅgajātake (jā. 2.22.590 ādayo) āvibhavissati.
非此城名曰耘摩，今此“鸟雀”等故事，实为“大茂密”故事（《本生经》第2卷22篇590节起）之呈显。
Kakaṇṭakajātakavaṇṇanā dasamā. · 《变色蜥蜴本生》注释第十。
Santhavavaggo dutiyo. · 亲近品第二。
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Indasamānagottañca, santhavaṃ susīmaṃ gijjhaṃ;
鳄鱼通常聚集在一起，常见的是强壮的蜥蜴；
Nakulaṃ upasāḷakaṃ, samiddhi ca sakuṇagghi;
还有树上栖息的锅嘴鸟，以及勇猛而强壮的鹈鹕；
Arakañca kakaṇṭakaṃ.
还有乌鸦和橡树尾蛛。
3. Kalyāṇavaggo
三、善法品
[171] 1. Kalyāṇadhammajātakavaṇṇanā
【171】一、善法本生故事解说
Kalyāṇadhammoti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ badhirasassuṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyañhi eko kuṭumbiko saddho pasanno tisaraṇagato pañcasīlena samannāgato. So ekadivasaṃ bahūni sappiādīni bhesajjāni ceva pupphagandhavatthādīni ca gahetvā ‘‘jetavane satthu santike dhammaṃ sossāmī’’ti agamāsi. Tassa tattha gatakāle sassu khādanīyabhojanīyaṃ gahetvā dhītaraṃ daṭṭhukāmā taṃ gehaṃ agamāsi, sā ca thokaṃ badhiradhātukā hoti. Sā dhītarā saddhiṃ bhuttabhojanā bhattasammadaṃ vinodayamānā dhītaraṃ pucchi – ‘‘kiṃ, amma, bhattā te sammodamāno avivadamāno piyasaṃvāsaṃ vasatī’’ti. ‘‘Kiṃ, amma, kathetha yādiso tumhākaṃ jāmātā sīlena ceva ācārasampadāya ca, tādiso pabbajitopi dullabho’’ti. Upāsikā dhītu vacanaṃ sādhukaṃ asallakkhetvā ‘‘pabbajito’’ti padameva gahetvā ‘‘amma, kasmā te bhattā pabbajito’’ti mahāsaddaṃ akāsi. Taṃ sutvā sakalagehavāsino ‘‘amhākaṃ kira kuṭumbiko pabbajito’’ti viraviṃsu. Tesaṃ saddaṃ sutvā dvārena sañcarantā ‘‘kiṃ nāma kireta’’nti pucchiṃsu. ‘‘Imasmiṃ kira gehe kuṭumbiko pabbajito’’ti. Sopi kho kuṭumbiko dasabalassa dhammaṃ sutvā vihārā nikkhamma nagaraṃ pāvisi.
所谓善法者，此有一善法，于世尊住于祇树给孤独园时说起一聋哑人故事。那时，舍卫城有一户家庭，信心坚定，欢喜踊跃，皈依三宝，并持守五戒。有一日，他携带诸多香料、药物、花香织物等，来至祇树给孤独园，愿聆听世尊教法。及至归家途中，聋哑丈夫携持可食之副食，欲见妻子。妻子为聋哑之人。其妻与听闻食物丰盛而怡悦的丈夫共食，同心欢喜。妻问其，『母亲啊，你这吃饭时为何欢喜而不争辩，安住于适意的共居？』问道，『母亲啊，你何以学习你丈夫的品行严谨且规矩端正？如此人出家亦非常难得。』居士不以妻语为烦，乃以「出家人」二字而应声大叫。听此声者，家中诸住户皆惊诧，乃争言『我们家中有人出家了！』听闻其语者，行经门口之人皆询问说『叫什么名字？』答曰『我家有人出家。』其人得闻家中有人出家，闻善妙法，遂离开住处入城而去。
Atha naṃ antarāmaggeyeva eko puriso disvā ‘‘samma, tvaṃ kira pabbajitoti tava gehe puttadāraparijano paridevatī’’ti āha. Athassa etadahosi – ‘‘ayaṃ apabbajitameva kira maṃ ‘pabbajito’ti vadati, uppanno kho pana me kalyāṇasaddo na antaradhāpetabbo, ajjeva mayā pabbajituṃ vaṭṭatī’’ti tatova nivattitvā satthu santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ nu kho, upāsaka, idāneva buddhupaṭṭhānaṃ katvā gantvā idāneva paccāgatosī’’ti vutte tamatthaṃ ārocetvā ‘‘bhante, kalyāṇasaddo nāma uppanno na antaradhāpetuṃ vaṭṭati, tasmā pabbajitukāmo hutvā āgatomhī’’ti āha. So pabbajjañca upasampadañca labhitvā sammā paṭipanno nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Idaṃ kira kāraṇaṃ bhikkhusaṅghe pākaṭaṃ jātaṃ. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, asuko nāma kuṭumbiko ‘uppanno kalyāṇasaddo na antaradhāpetabbo’ti pabbajitvā idāni arahattaṃ patto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘bhikkhave, porāṇakapaṇḍitāpi ‘uppanno kalyāṇasaddo virādhetuṃ na vaṭṭatī’ti pabbajiṃsuyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
后来，住在中道的小路上的有一个人，见到他就说：「善哉！你确实已经出家了。」他的家属和儿女们为此感到悲痛不已。此人心中思惟说：「这个人说我是已经出家了，然而这个美好的称号不应该被湮灭，今日我正当出家。」于是他回转，前往佛陀面前。当被问及说：「近侍，难道你现在正恭敬佛陀，刚刚出家吗？」他就实实在在地回答说：「尊者，‘美好的称号’已经生起，不该被湮灭。因此，我愿意出家，现在已经生起了。」他得到了出家和具足的授戒，很快精进修行，成就了阿拉汉果。这件事于是明显地公开于比库僧团中。某一日，诸比库在法会中议论说：「朋友们，有个人名叫阿素珂，家属说‘美好的称号已生起不应湮灭’，他出家后现已证得阿拉汉果。」佛陀来到，说：「诸比库，此刻在谈话的人在哪里？」问及此人姓名，便说：「比库们，远古的圣智者们也是因‘美好的称号一旦生起，便不应消失’之理才出家的。」这道理被引述下来。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto seṭṭhikule nibbattitvā vayappatto pitu accayena seṭṭhiṭṭhānaṃ pāpuṇi. So ekadivasaṃ nivesanā nikkhamitvā rājupaṭṭhānaṃ agamāsi. Athassa sassu ‘‘dhītaraṃ passissāmī’’ti taṃ gehaṃ agamāsi, sā thokaṃ badhiradhātukāti sabbaṃ paccuppannavatthusadisameva. Taṃ pana rājupaṭṭhānaṃ gantvā attano gharaṃ āgacchantaṃ disvā eko puriso ‘‘tumhe kira pabbajitāti tumhākaṃ gehe mahāparidevo pavattatī’’ti āha. Bodhisatto ‘‘uppanno kalyāṇasaddo nāma na antaradhāpetuṃ vaṭṭatī’’ti tatova nivattitvā rañño santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ, mahāseṭṭhi, idāneva gantvā puna āgatosī’’ti vutte ‘‘deva, gehajano kira maṃ apabbajitameva ‘pabbajito’ti vatvā paridevati, uppanno kho pana kalyāṇasaddo na antaradhāpetabbo, pabbajissāmahaṃ, pabbajjaṃ me anujānāhī’’ti etamatthaṃ pakāsetuṃ imā gāthā āha –
过去在巴拉那西时，菩提萨埵出生成长于富商家中，年老时父亲去世，遂继承了商人产业。有一天他离开住所，前往王宫侍奉国王。国王的女儿说：「我要去看我妹妹。」女子归家如实呈现这一情景，家中因而产生了极大的惶恐。见此他前往王宫，又返回家中。有一个人见他归来对他说：「你确实已经出家了，因此你家中大为忧虑。」菩提萨埵答言：「美好的称号已然生起，不应湮灭。」说完便前往王侧。当被问及说：「大师，现在去见王后，之后是否又归来了？」他说：「天人和家属确实以为我未曾出家，仍视我为在家居士而忧惧不安。但美好称号已然生起，不可湮灭。我将要出家，出家事由我已宣说。」为表此意，他吟唱了以下诗句：
§41
41.
‘‘Kalyāṇadhammoti yadā janinda, loke samaññaṃ anupāpuṇāti;
「当世间人与人相遇，而未得遇善法时，
Tasmā na hiyyetha naro sapañño, hiriyāpi santo ghuramādiyanti.
所以那些多智慧的人，并且有羞耻心的圣人，远离恶行，心存敬畏。
§42
42.
‘‘Sāyaṃ samaññā idha majja pattā, kalyāṇadhammoti janinda loke;
今夕我已在此间得度，成为世人所称的善法者；
Tāhaṃ samekkhaṃ idha pabbajissaṃ, na hi matthi chando idha kāmabhoge’’ti.
于是我将在此脱离俗缘，出家修行，不为贪欲所动。」
Tattha kalyāṇadhammoti sundaradhammo. Samaññaṃ anupāpuṇātīti yadā sīlavā kalyāṇadhammo pabbajitoti idaṃ paññattivohāraṃ pāpuṇāti. Tasmā na hiyyethāti tato sāmaññato na parihāyetha. Hiriyāpi santo dhuramādiyantīti, mahārāja, sappurisā nāma ajjhattasamuṭṭhitāya hiriyā bahiddhasamuṭṭhitena ottappenapi etaṃ pabbajitadhuraṃ gaṇhanti. Idha majja pattāti idha mayā ajja pattā. Tāhaṃ samekkhanti taṃ ahaṃ guṇavasena laddhasamaññaṃ samekkhanto passanto. Na hi matthi chandoti na hi me atthi chando. Idha kāmabhogeti imasmiṃ loke kilesakāmavatthukāmaparibhogehi.
其中所谓善法者，是美善法。虽未普遍具足，但因为品德端正被称为善法。品德端正即出家，是一种约定俗成的说法。所以不应弃减善法，而且不应因出家而放弃之。羞耻心尽管是难以产生的，尊者啊，贤人所谓的羞耻，乃是内心生起的羞耻，与外在羞耻并行。此中我已得度，今已证入。他们用功德眼观审，我以良善因缘所获共同审视。实无渴求，也无我之欲望。此中所谓欲乐，即世间因烦恼产生的种种欲乐。
Bodhisatto evaṃ vatvā rājānaṃ pabbajjaṃ anujānāpetvā himavantapadesaṃ gantvā isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
菩萨如是告言，准许国王出家后，前往喜马拉雅山地入世出家，获得超凡智慧与通达，最终断尽烦恼，得以往生梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, bārāṇasiseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
世尊为演说此法，开示本生故事，说：“当时阿难为王，而我是巴拉那西的长者。”
Kalyāṇadhammajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 善法本生注释第一。
[172] 2. Daddarajātakavaṇṇanā
[172] 二、达达罗本生故事注释
Ko nu saddena mahatāti idaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi kāle bahū bahussutā bhikkhū manosilātale nadamānā taruṇasīhā viya ākāsagaṅgaṃ otārentā viya saṅghamajjhe sarabhāṇaṃ bhaṇanti. Kokāliko tesu sarabhāṇaṃ bhaṇantesu attano tucchabhāvaṃ ajānitvāva ‘‘ahampi sarabhāṇaṃ bhaṇissāmī’’ti bhikkhūnaṃ antaraṃ pavisitvā ‘‘amhākaṃ sarabhāṇaṃ na pāpenti. Sace amhākampi pāpeyyuṃ, mayampi bhaṇeyyāmā’’ti bhikkhusaṅghassa nāmaṃ aggahetvāva tattha tattha kathento āhiṇḍati. Tassa sā kathā bhikkhusaṅghe pākaṭā jātā. Bhikkhū ‘‘vīmaṃsissāma tāva na’’nti saññāya evamāhaṃsu – ‘‘āvuso kokālika, ajja saṅghassa sarabhāṇaṃ bhaṇāhī’’ti. So attano balaṃ ajānitvāva ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ‘‘ajja sarabhāṇaṃ bhaṇissāmī’’ti attano sappāyaṃ yāguṃ pivi, khajjakaṃ khādi, sappāyeneva sūpena bhuñji.
“何其伟大？”世尊在祇树给孤独园时，于清晨开始说法。当时，众多通晓多方教法的比库，似年轻的狮子，自信地如云河下降，汇聚于僧团中心，互相高谈阔论。那些时人中，有一比库名叫谷罗利迦，他不觉自己言辞的浅薄，自言“我也当成为比库辩士”，进入僧团自称辩士，说：“我们的辩士不会恶毒，若我也恶毒，则我也应发言。”他举起辩士之名，自到处宣讲。他言语传入僧团明显显化。比库们反对说：“我们会检验，何况今日你已自称比库辩士。”他不识自己的能力，答言“好”，并自己以酒盛宴，吃饼点心，饮食皆适量。
Sūriye atthaṅgate dhammassavanakāle ghosite bhikkhusaṅgho sannipati. So kaṇṭakuraṇḍakavaṇṇaṃ kāsāvaṃ nivāsetvā kaṇikārapupphavaṇṇaṃ cīvaraṃ pārupitvā saṅghamajjhaṃ pavisitvā there vanditvā alaṅkataratanamaṇḍape paññattavaradhammāsanaṃ abhiruhitvā citrabījaniṃ gahetvā ‘‘sarabhāṇaṃ bhaṇissāmī’’ti nisīdi, tāvadevassa sarīrā sedā mucciṃsu, sārajjaṃ okkami, pubbagāthāya paṭhamaṃ padaṃ udāharitvā anantaraṃ na passi. So kampamāno āsanā oruyha lajjito saṅghamajjhato apakkamma attano pariveṇaṃ agamāsi. Añño bahussuto bhikkhu sarabhāṇaṃ bhaṇi. Tato paṭṭhāya bhikkhū tassa tucchabhāvaṃ jāniṃsu. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, paṭhamaṃ kokālikassa tucchabhāvo dujjāno, idāni panesa sayaṃ naditvā pākaṭo jāto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, kokāliko idāneva naditvā pākaṭo jāto, pubbepi naditvā pākaṭo ahosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
日出之时，听闻佛法，僧团集会。辩士着棕色袈裟，穿戴花朵色袈裟，进僧团，礼敬长老，登上装饰华美的宝座讲法，持有画笔，以“我将讲辩士”为题就坐。即时神魔解脱肉体，青蛇跳舞，用本生经首句示范讲法。然他因害怕战栗，退席，羞愧离开，携衣物返室。一位曾多闻的比库讲辩士，僧众察其浅薄。一天，僧会讨论：“朋友们，当初谷罗利迦无知不可取，今见其自鸣得意已明白。”世尊至，问：“众僧此时围坐何事？”答曰：“某人自称辩士。”佛言：“非也，比库们，谷罗利迦今日自鸣得意，其实曾经便是自鸣得意者。”佛于是引出往事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese sīhayoniyaṃ nibbattitvā bahūnaṃ sīhānaṃ rājā ahosi. So anekasīhaparivāro rajataguhāyaṃ vāsaṃ kappesi. Tassa avidūre ekissāya guhāya eko siṅgālopi vasati. Athekadivasaṃ deve vassitvā vigate sabbe sīhā sīharājasseva guhadvāre sannipatitvā sīhanādaṃ nadantā sīhakīḷaṃ kīḷiṃsu. Tesaṃ evaṃ naditvā kīḷanakāle sopi siṅgālo nadati. Sīhā tassa saddaṃ sutvā ‘‘ayaṃ siṅgālo amhehi saddhiṃ nadatī’’ti lajjitā tuṇhī ahesuṃ. Tesaṃ tuṇhībhūtakāle bodhisattassa putto sīhapotako ‘‘tāta, ime sīhā naditvā sīhakīḷaṃ kīḷantā etassa saddaṃ sutvā lajjāya tuṇhī jātā, ko nāmesa attano saddena attānaṃ jānāpetī’’ti pitaraṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去在巴拉纳西，菩萨于喜马拉雅山脉之地，为婆罗门出生，生于狮子族中，成为众多狮子之王。他带领众多狮子群居住在银山洞穴里。距离不远，有一狮子兄弟独自居住在另一洞中。一天，天雨已止，所有狮子们聚集在狮王的洞口，齐声吼叫，玩弄狮子间的游戏。正当它们吼叫和嬉戏时，那只狮子兄弟也发出吼声。狮子们听到后说道：“这狮子与我们一同吼叫。”于是狮群羞愧沉默了。狮子们沉默时，菩萨的儿子狮子幼崽问父亲：“父亲，这些狮子吼叫着嬉戏，听到这声音就羞愧沉默了，凭什么名号凭借自己的声音表明自己呢？”于是他首唱偈语：
§43
43.
‘‘Ko nu saddena mahatā, abhinādeti daddaraṃ;
“谁用洪亮的声响，震惊那野兽的群体？
Taṃ sīhā nappaṭinadanti, ko nāmeso migādhibhū’’ti.
那些狮子不回应，谁才是真正的森林主宰？”
Tattha abhinādeti daddaranti daddaraṃ rajatapabbataṃ ekanādaṃ karoti. Migādhibhūti pitaraṃ ālapati. Ayañhettha attho – migādhibhū migajeṭṭhaka sīharāja pucchāmi taṃ ‘‘ko nāmeso’’ti.
此处，“震惊”意指用洪亮之声震撼银山，是狮王之独特吼声。“森林主宰”是父亲对狮王的称呼，我询问“谁的名字”即指谁是这狮吼之主。
Athassa vacanaṃ sutvā pitā dutiyaṃ gāthamāha –
听闻此言后，父狮子唱出第二偈语：
§44
44.
‘‘Adhamo migajātānaṃ, siṅgālo tāta vassati;
“低贱的是野兽，幼狮长大后，父亲将教养它；
Jātimassa jigucchantā, tuṇhī sīhā samaccare’’ti.
因忌惮生死而厌恶，正如狮子独自在林中安然行走。
Tattha samaccareti santi upasaggamattaṃ, accantīti attho, tuṇhī hutvā nisīdantīti vuttaṃ hoti. Potthakesu pana ‘‘samacchare’’ti likhanti.
其中“正行”一词意指存在无怖之境，亦即至为安静宁止，故称为“正行”，指处于安静坐卧状态。在佛经典籍中，多书作“正住”。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, kokāliko idāneva attano nādena attānaṃ pākaṭaṃ karoti, pubbepi akāsiyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā siṅgālo kokāliko ahosi, sīhapotako rāhulo, sīharājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊告诫比库们：“非也，比库们，犹如刀客当前用利刃割开自己，过去亦曾如此。”以此法义展开说法，引出此生与前世事迹——“彼时豺狗是刀客，鹰犬是沙门罗睺，而狮王则是我自己。”
Daddarajātakavaṇṇanā dutiyā. · 达达拉本生注释第二。
[173] 3. Makkaṭajātakavaṇṇanā
【173】三、猕猴经注释
Tātamāṇavako esoti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kuhakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu pakiṇṇakanipāte uddālakajātake (jā. 1.14.62 ādayo) āvibhavissati. Tadā pana satthā ‘‘bhikkhave, nāyaṃ bhikkhu idāneva kuhako, pubbepi makkaṭo hutvā aggissa kāraṇā kohaññaṃ akāsiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
有一猴子是儿子，据说此事，世尊当时住在揭树林中，开示一位虚伪比库。故事将载于景事分第一册第十四章六十二节（卷首）中。世尊曾说道：“比库们，这比库如今不是虚伪者，他过去乃是猕猴，且为众猴之首，因恐惧而为刀客做事。”于是引述其过去往事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ kāsigāmake brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sippaṃ uggaṇhitvā gharāvāsaṃ saṇṭhapesi. Athassa brāhmaṇī ekaṃ puttaṃ vijāyitvā puttassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle kālamakāsi. Bodhisatto tassā petakiccaṃ katvā ‘‘kiṃ me dāni gharāvāsena, puttaṃ gahetvā pabbajissāmī’’ti assumukhaṃ ñātimittavaggaṃ pahāya puttaṃ ādāya himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā tattha vanamūlaphalāhāro vāsaṃ kappesi. So ekadivasaṃ vassānakāle deve vassante sāradārūni aggiṃ jāletvā visibbanto phalakatthare nipajji, puttopissa tāpasakumārako pitu pāde sambāhantova nisīdi.
从前，菩提萨埵在巴拉那城的梵达特王国中，由婆罗门家诞生于迦尸城的一户婆罗门家门，年长后以智慧巧慧习得技艺，筑造房舍。其妻生一子，抚养、缝衣陪同其游历时光。菩提萨埵了却家务后，念道：“我今赋居家生活何用？携儿出家去吧。”遂携子逆行亲族，穿越喜马拉雅山，进入实毗迦村出家，居于林下食野果。某日炎热季节，众天神雨季时节烧燃秋枫木，火势旺盛，有一小儿苍蝇依偎其父脚旁安坐。
Atheko vanamakkaṭo sītena pīḷiyamāno tassa paṇṇasālāya taṃ aggiṃ disvā ‘‘sacāhaṃ ettha pavisissāmi, ‘makkaṭo makkaṭo’ti maṃ pothetvā nīharissanti, aggiṃ visibbetuṃ na labhissāmi, atthi dāni me upāyo, tāpasavesaṃ gahetvā kohaññaṃ katvā pavisissāmī’’ti cintetvā ekassa matatāpasassa vakkalāni nivāsetvā pacchiñca aṅkusayaṭṭhiñca gahetvā paṇṇasāladvāre ekaṃ tālarukkhaṃ nissāya saṃkuṭito aṭṭhāsi. Tāpasakumārako taṃ disvā makkaṭabhāvaṃ ajānanto ‘‘eko mahallakatāpaso sītena pīḷito aggiṃ visibbetuṃ āgato bhavissatī’’ti pitu tāpasassa kathetvā ‘‘etaṃ paṇṇasālaṃ pavesetvā visibbāpessāmī’’ti cintetvā pitaraṃ ālapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
有一只猴子被酷热所苦，见到那叶棚房内有火，就想：『我若进去，人必喊我“猴子猴子”而赶我走，我无法扑灭火，现如今无计可施，若取苦行衣，先发一怒便进去吧。』它沉思后，脱下苦行袈裟，随后持铜钩杖，来到叶棚门口，依靠着一棵棕榈树蹲伏着。一个年轻苦行者见其猴态不知，便对年长苦行者说：『这里有位年轻苦行人被酷热困扰，可能是来扑灭那烈火。』想着进入叶棚会将火扑灭，便与父亲交谈，先念颂曰——
§45
45.
‘‘Tāta māṇavako eso, tālamūlaṃ apassito;
『父亲，这个年轻人，看见棕榈树根；
Agārakañcidaṃ atthi, handa demassagāraka’’nti.
这里有宿处吧，我想是那个舍宅主人。』
Tattha māṇavakoti sattādhivacanaṃ. Tena ‘‘tāta, eso eko māṇavako satto eko tāpaso’’ti dīpeti. Tālamūlaṃ apassitoti tālakkhandhaṃ nissāya ṭhito. Agārakañcidaṃ atthīti idañca amhākaṃ pabbajitāgāraṃ atthi, paṇṇasālaṃ sandhāya vadati. Handāti vavassaggatthe nipāto. Demassagārakanti etassa ekamante vasanatthāya agārakaṃ dema.
此中“年轻人”是众生的总称，因此说“父亲，这个年轻人是一个苦行者”。“看见棕榈树根”，即指那位立于棕榈树干旁者。“有宿处”是指我们已出家的住所，即叶棚房。‘我想’是语气助词。“舍宅主人”指的是那地的房东。
Bodhisatto puttassa vacanaṃ sutvā uṭṭhāya paṇṇasāladvāre ṭhatvā olokento tassa makkaṭabhāvaṃ ñatvā ‘‘tāta, manussānaṃ nāma na evarūpaṃ mukhaṃ hoti, makkaṭo esa, nayidha pakkositabbo’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
菩萨听了儿子的话，起身站立叶棚门口，审视那猴子形态，知其是猴后说：『父亲啊，人类面貌不应如此，这乃猴子，不可招呼它过来。』于是说出第二段偈颂——
§46
46.
‘‘Mā kho tvaṃ tāta pakkosi, dūseyya no agārakaṃ;
『你勿招呼它，父亲，免玷污舍宅；
Netādisaṃ mukhaṃ hoti, brāhmaṇassa susīlino’’ti.
“不是这个样子，‘婆罗门戒行纯正，品行端正’。”
Tattha dūseyya no agārakanti ayañhi idha paviṭṭho samāno imaṃ kicchena kataṃ paṇṇasālaṃ agginā vā jhāpento uccārādīni vā karonto dūseyya. Netādisanti ‘‘etādisaṃ brāhmaṇassa susīlino mukhaṃ na hoti, makkaṭo eso’’ti vatvā bodhisatto ekaṃ ummukaṃ gahetvā ‘‘kiṃ ettha tiṭṭhasī’’ti khipitvā taṃ palāpesi. Makkaṭo vakkalāni chaḍḍetvā rukkhaṃ abhiruhitvā vanasaṇḍaṃ pāvisi. Bodhisatto cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmalokūpago ahosi.
这里说‘不会玷污’，意指这个婆罗门守戒良善，于是现在正好走来，虽然仅凭很小的困难，燃起火焰或者发出高声等行为，都不会玷污他。说‘不是这样’，意谓‘这种婆罗门品行端正，面貌端庄，不是狡猾之辈。’于是菩萨拿起一只水果问‘你为什么站在这里？’，愤怒地呵责它。那只猴子忍受不了，丢下果子，爬上树进入森林深处。菩萨在四座梵天的禅林修行，遂得梵天界之果。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā makkaṭo ayaṃ kuhakabhikkhu ahosi, tāpasakumāro rāhulo, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀将这一法义的说法与本生故事互相印证，谓‘当时这猴子是假修道的比库，沙门拉胡罗是苦行少男，而苦行者本尊正是我。’
Makkaṭajātakavaṇṇanā tatiyā. · 猴本生注释第三。
[174] 4. Dubbhiyamakkaṭajātakaṇṇanā
【174】第四，恶猴本生经随释
Adamhate vāri pahūtarūpanti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi dhammasabhāyaṃ bhikkhū devadattassa akataññumittadubbhibhāvaṃ kathentā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva akataññū mittadubbhī, pubbepi evarūpo ahosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
佛陀在森林中，以水为主题，为众弟子说法。一天，比库们在法会中谈论天界弟子迭瓦达的忘恩负义与恶行。佛陀来到，告诫说：‘诸比库，迭瓦达现在正是忘恩负义的恶友，过去亦是如此。’于是为其前世事迹作了述说。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ kāsigāmake brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto gharāvāsaṃ saṇṭhapesi. Tasmiṃ pana samaye kāsiraṭṭhe vattanimahāmagge eko gambhīro udapāno hoti anotaraṇīyo tiracchānānaṃ, maggappaṭipannā puññatthikā manussā dīgharajjukena vārakena udakaṃ ussiñcitvā ekissā doṇiyā pūretvā tiracchānānaṃ pānīyaṃ denti. Tassa sāmantato mahantaṃ araññaṃ, tattha bahū makkaṭā vasanti. Atha tasmiṃ magge dve tīṇi divasāni manussasañcāro pacchijji, tiracchānā pānīyaṃ na labhiṃsu. Eko makkaṭo pipāsāturo hutvā pānīyaṃ pariyesanto udapānassa santike vicarati. Bodhisatto kenacideva karaṇīyena taṃ maggaṃ paṭipajjitvā tattha gacchanto pānīyaṃ uttāretvā pivitvā hatthapāde dhovitvā ṭhito taṃ makkaṭaṃ addasa. Athassa pipāsitabhāvaṃ ñatvā pānīyaṃ ussiñcitvā doṇiyaṃ ākiritvā adāsi, datvā ca pana ‘‘vissamissāmī’’ti ekasmiṃ rukkhamūle nipajji. Makkaṭo pānīyaṃ pivitvā avidūre nisīditvā mukhamakkaṭikaṃ karonto bodhisattaṃ bhiṃsāpesi. Bodhisatto tassa taṃ kiriyaṃ disvā ‘‘are duṭṭhamakkaṭa, ahaṃ tava pipāsitassa kilantassa bahuṃ pānīyaṃ adāsiṃ, idāni tvaṃ mayhaṃ mukhamakkaṭikaṃ karosi, aho pāpajanassa nāma kato upakāro niratthako’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
昔日在巴拉那城，佛陀成道后居住，诞生为迦尸城郊外婆罗门家族之子。年长后，放弃家居生活，居于村外。那时在迦尸国，有一条深又宽的河流，横穿大地，不可跨越。有善良人们以长索和杆子打水，盛水于独木舟中，送予附近之邻人。彼处森林广大，有许多猴子栖息。猴子们往返三天不见饮水。有一只猴子口渴难忍，寻找水源，来到打水人附近游荡。佛陀于途中见之，行善之举，取水饮后洗手，见猴子口渴，亦盛水供给，并将舟只挂于树下。猴子饮水后，在近处坐下，做出猕猴的动作，威吓佛陀。佛陀见其行为，言‘愚恶之猴子啊，我为你口渴时已赠予大量饮水，现今你却对我恶行，你岂不知善与恶不相称？’说出第一偈句——
§47
47.
‘‘Adamha te vāri pahūtarūpaṃ, ghammābhitattassa pipāsitassa;
「我们给予你充沛的水，因你为炎热所灼烧、为渴所逼迫；」
So dāni pitvāna kiriṅkarosi, asaṅgamo pāpajanena seyyo’’ti.
『喝完之后你打算怎么做？与恶人为伍，不如远离为上。』
Tattha so dāni pitvāna kiriṅkarosīti so idāni tvaṃ mayā dinnapānīyaṃ pivitvā mukhamakkaṭikaṃ karonto ‘‘kiri kirī’’ti saddaṃ karosi. Asaṅgamo pāpajanena seyyoti pāpajanena saddhiṃ saṅgamo na seyyo, asaṅgamova seyyoti.
彼处谓『 饮后作戏』，今汝受我所与饮水，口中作猴戏『 kiri kirī 』之声。谓无结恶业更优，恶业不宜结合作叵，唯独不结缔为胜。
Taṃ sutvā so mittadubbhī makkaṭo ‘‘tvaṃ ‘ettakenavetaṃ niṭṭhita’nti saññaṃ karosi, idāni te sīse vaccaṃ pātetvā gamissāmī’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
那只忘恩负义的猴子听了此言后说道：『你以为凭这点小事此事便已了结，现在我要在你头上拉屎后离去！』说完便说了第二首偈颂——
§48
48.
‘‘Ko te suto vā diṭṭho vā, sīlavā nāma makkaṭo;
『 何者闻见，谓此猴为持戒者？』
Idāni kho taṃ ohacchaṃ, esā asmāka dhammatā’’ti.
『 今时应隐，彼为我法之害也。』
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – bho brāhmaṇa, ‘‘makkaṭo kataguṇajānanako ācārasampanno sīlavā nāma atthī’’ti kahaṃ tayā suto vā diṭṭho vā, idāni kho ahaṃ taṃ ohacchaṃ vaccaṃ te sīse katvā pakkamissāmi, asmākañhi makkaṭānaṃ nāma esā dhammatā ayaṃ jātisabhāvo, yadidaṃ upakārakassa sīse vaccaṃ kātabbanti.
在此处的总义是：有位婆罗门对他说：“猴子是有才能且善于技巧的动物，行为端正且具有品行，这是众所周知的事实，你听闻过或亲眼见过吗？现在我准备讲述这段话并用它作头脑启发，因为猴子这种动物的本性正是此法的体现，他们言语作为头脑辅助的工具是必需的。”
Taṃ sutvā bodhisatto uṭṭhāya gantuṃ ārabhi. Makkaṭo taṅkhaṇaññeva uppatitvā sākhāyaṃ nisīditvā olambakaṃ otaranto viya tassa sīse vaccaṃ pātetvā viravanto vanasaṇḍaṃ pāvisi. Bodhisatto nhatvā agamāsi.
闻此话后，觉悟者起身准备前往。那猴子迅速起身，坐在树枝上，像是卸下挂着的负担一般，摘下头上所佩的话语，兴奋地进入树林深处。觉悟者则来到树下盘坐。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva devadatto, pubbepi mayā kataguṇaṃ na jānāsiyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā makkaṭo devadatto ahosi, brāhmaṇo pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀说：“不，比库们啊，此时此刻的天人德达多，我以前是不了解具有这种才能的猴子的。”于是，世尊开示此法，进而开示本生故事，说：“那时猴子是天人德达多，而婆罗门正是我自己。”
Dubbhiyamakkaṭajātakavaṇṇanā catutthā. · 忘恩猴本生注释第四。
[175] 5. Ādiccupaṭṭhānajātakavaṇṇanā
【175】第五章 起初授记本生故事说解。
Sabbesukira bhūtesūti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kuhakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā kathitasadisameva.
“诸有情皆受苦”——佛陀当时住于祇树给孤独园，开始对一位诳骗比库说法。内容与后文章节相同。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā mahāparivāro gaṇasatthā hutvā himavante vāsaṃ kappesi. So tattha ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya pabbatā oruyha paccante ekaṃ gāmaṃ nissāya paṇṇasālāyaṃ vāsaṃ upagañchi. Atheko lolamakkaṭo isigaṇe bhikkhācāraṃ gate assamapadaṃ āgantvā paṇṇasālā uttiṇṇā karoti, pānīyaghaṭesu udakaṃ chaḍḍeti, kuṇḍikaṃ bhindati, aggisālāyaṃ vaccaṃ karoti. Tāpasā vassaṃ vasitvā ‘‘idāni himavanto pupphaphalasamiddho ramaṇīyo, tattheva gamissāmā’’ti paccantagāmavāsike āpucchiṃsu. Manussā ‘‘sve, bhante, mayaṃ bhikkhaṃ gahetvā assamapadaṃ āgamissāma, taṃ paribhuñjitvāva gamissathā’’ti vatvā dutiyadivase pahūtaṃ khādanīyabhojanīyaṃ gahetvā tattha agamaṃsu. Taṃ disvā so makkaṭo cintesi – ‘‘kohaññaṃ katvā manusse ārādhetvā mayhampi khādanīyabhojanīyaṃ āharāpessāmī’’ti. So tāpasacaraṇaṃ caranto viya sīlavā viya ca hutvā tāpasānaṃ avidūre sūriyaṃ namassamāno aṭṭhāsi. Manussā taṃ disvā ‘‘sīlavantānaṃ santike vasantā sīlavantā hontī’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
过去，有位菩提萨埵在巴拉那斯国的婆罗门家出生，成长于迦尸国。年长后，获智慧且能炼造各种工具，出家修行，获得三明四通。后来，他成为大众领袖，住于喜马拉雅山。在那里久住，为了享用盐水，攀登山峰，依靠附近一个村庄和五十所精舍而居。有一只可爱的小猴子进入僧团，与僧人们同住，举止举动不当，闯进精舍，倒水罐，打破水池，纵火放言。隐修者经过一整年苦行后说道：“现在山中布满花果季节，景色宜人，正好我们前往那里。”住村的人说：“居士们啊，我们会接收比库，带他们到不便之地，精心照顾。”第二天，僧人们携带大量食物前往。猴子见状心想：“是谁指引人类尊敬我，使我也能获得食物？”它像隐士修行般严守戒律，早晨向太阳供养，静止不动。村民见它如此，便说：“有品行之人在附近居住，品行果真皆在。”于是他们吟诵首诗。
§49
49.
‘‘Sabbesu kira bhūtesu, santi sīlasamāhitā;
‘‘于众生中无疑皆有，以戒律守护而专注；
Passa sākhamigaṃ jammaṃ, ādiccamupatiṭṭhatī’’ti.
观察近伴之子，恭敬而端立。”
Tattha santi sīlasamāhitāti sīlena samannāgatā saṃvijjanti, sīlavantā ca samāhitā ca ekaggacittā saṃvijjantītipi attho. Jammanti lāmakaṃ. Ādiccamupatiṭṭhatīti sūriyaṃ namassamāno tiṭṭhati.
其中“以戒律守护而专注”者，意指具足戒律而相续存有；具戒与具专注者，乃指心意专一而共存，此即其义。“近伴之子”指幼稚子弟；“恭敬而端立”谓向日初顶礼而站立。
Evaṃ te manusse tassa guṇaṃ kathente disvā bodhisatto ‘‘tumhe imassa lolamakkaṭassa sīlācāraṃ ajānitvā avatthusmiṃyeva pasannā’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
如此，佛陀见众生赞讲彼德，告知菩萨曰：“尔等未识此稚子之戒行，反倒在此教法中安然无虑。”尔时复诵第二偈说—
§50
50.
‘‘Nāssa sīlaṃ vijānātha, anaññāya pasaṃsatha;
“莫识戒德者，不识而赞颂；
Aggihuttañca uhannaṃ, dve ca bhinnā kamaṇḍalū’’ti.
火点燃刃砍烧断，两水瓢亦别分开。”
Tattha anaññāyāti ajānitvā. Uhannanti iminā pāpamakkaṭena ūhadaṃ. Kamaṇḍalūti kuṇḍikā. ‘‘Dve ca kuṇḍikā tena bhinnā’’ti evamassa aguṇaṃ kathesi.
其处所谓无知者，谓不自知也。称为‘毁坏’，即以此恶业加以毁坏。水壶称为容器。又谓：‘有两个水壶因之破碎’，此说其无能等义。
Manussā makkaṭassa kuhakabhāvaṃ ñatvā leḍḍuñca yaṭṭhiñca gahetvā pothetvā palāpetvā isigaṇassa bhikkhaṃ adaṃsu. Isayopi himavantameva gantvā aparihīnajjhānā brahmalokaparāyaṇā ahesuṃ.
人们了解此毁坏者的虚妄本性，便抓住小猴和小猫，束缚收容，旋即释放，却不给乞食之群。那群飞禽也往喜马拉雅山去，不受损害，皆归赴梵天世界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā makkaṭo ayaṃ kuhako bhikkhu ahosi, isigaṇo buddhaparisā, gaṇasatthā pana ahameva ahosi’’nti.
导师以上述教法说出后，举出一个生死故事说——‘当时那猴子是欺骗的乞士，飞禽即佛教众，众首领我即其主’。
Ādiccupaṭṭhānajātakavaṇṇanā pañcamā. · 礼拜太阳本生注释第五。
[176] 6. Kaḷāyamuṭṭhijātakavaṇṇanā
【176】第六，升空博击生故事注释
Bālovatāyaṃ dumasākhagocaroti idaṃ satthā jetavane viharanto kosalarājānaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye vassakāle kosalarañño paccanto kupi. Tattha ṭhitā yodhā dve tīṇi yuddhāni katvā paccatthike abhibhavituṃ asakkontā rañño sāsanaṃ pesesuṃ. Rājā akāle vassāneyeva nikkhamitvā jetavanasamīpe khandhāvāraṃ bandhitvā cintesi – ‘‘ahaṃ akāle nikkhanto, kandarapadarādayo udakapūrā, duggamo maggo, satthāraṃ upasaṅkamissāmi, so maṃ ‘kahaṃ gacchasi, mahārājā’ti pucchissati, athāhaṃ etamatthaṃ ārocessāmi, na kho pana maṃ satthā samparāyikenevatthena anuggaṇhāti, diṭṭhadhammikenāpi anuggaṇhātiyeva, tasmiṃ sace me gamanena avuḍḍhi bhavissati, ‘akālo, mahārājā’ti vakkhati. Sace pana vuḍḍi bhavissati, tuṇhī bhavissatī’’ti. So jetavanaṃ pavisitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā ‘‘handa kuto nu tvaṃ, mahārāja, āgacchasi divā divassā’’ti pucchi. ‘‘Bhante, ahaṃ paccantaṃ vūpasametuṃ nikkhanto ‘tumhe vanditvā gamissāmī’ti āgatomhī’’ti . Satthā ‘‘pubbepi, mahārāja, rājāno senāya abbhuggacchamānāya paṇḍitānaṃ kathaṃ sutvā akāle abbhuggamanaṃ nāma na gamiṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
此愚蠢者喻如覆盆之木，佛陀住世于揭德林时，于国萨拉王诸位前讲说。有一时节，在雨季，国萨拉王于后方巡游。驻地兵卒二，三场战争已毕，因无法统御后方，遂遣人奉王旨。王于非常雨期出行，近揭德林处筑堑防护，思忖曰：‘我非常出行，水塘及流水多障碍，路途难行，应往见导师，彼必问我“何处去，大王”，我当如何答？导师却不定真切随我；即使随亦非恰当，若因此增益，彼将谓“大王出行不当”，若无益，则孤独无助。’遂入林礼拜导师，独坐一隅。导师问曰：“大王，汝自何来？白昼何时至？”大王答曰：“尊者，我为平息后方乱事而来，许我参拜后则归。”导师谓：“此前王者听闻军中智者议论，闻有非常出行不可，岂可违此？”因其请求，述说往昔事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa atthadhammānusāsako sabbatthakaamacco ahosi. Atha rañño paccante kupite paccantayodhā paṇṇaṃ pesesuṃ. Rājā vassakāle nikkhamitvā uyyāne khandhāvāraṃ bandhi, bodhisatto rañño santike aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe assānaṃ kaḷāye sedetvā āharitvā doṇiyaṃ pakkhipiṃsu. Uyyāne makkaṭesu eko makkaṭo rukkhā otaritvā tato kaḷāye gahetvā mukhaṃ pūretvā hatthehipi gahetvā uppatitvā rukkhe nisīditvā khādituṃ ārabhi, athassa khādamānassa hatthako eko kaḷāyo bhūmiyaṃ pati. So mukhena ca hatthehi ca gahite sabbe kaḷāye chaḍḍetvā rukkhā oruyha tameva kaḷāyaṃ olokento taṃ kaḷāyaṃ adisvāva puna rukkhaṃ abhiruhitvā aḍḍe sahassaparājito viya socamāno dummukho rukkhasākhāyaṃ nisīdi. Rājā makkaṭassa kiriyaṃ disvā bodhisattaṃ āmantetvā ‘‘passatha, kiṃ nāmetaṃ makkaṭena kata’’nti pucchi. Bodhisatto ‘‘mahārāja, bahuṃ anavaloketvā appaṃ oloketvā dubbuddhino bālā evarūpaṃ karontiyevā’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
昔时於巴拉那西，菩萨作佛法利益世人的导师，普施周遍。后来王于后方巡逻，遣兵三十守护。王于雨季外出，于园中筑堤壕，菩萨立于王旁。此时，猴类居于树上，取果实满口、握手升树食用，正吃食时，一只手中果被拣落至地。猴子口手并握弃果，攀树窥视其手指，似遭千败颓挫，哀恸坐于树枝上。王见猴子异常，召唤菩萨问曰：“看这猴子所为为何？”菩萨言：“大王，众生多不详察且少明审，愚痴者如是为。”复诵首偈曰——
§51
51.
‘‘Bālo vatāyaṃ dumasākhagocaro, paññā janinda nayimassa vijjati;
『愚者』者，譬如狂风吹动树枝的猴子，『愚者』指此猿猴。因猿猴在扰乱枝叶间行动，其所在之地犹如游荡之地，故称为『愚枝所行者』。『智慧』者，智慧之明智者。『引领』者，领导、引导之义。『此人无智慧』为无智者所共识。
Kaḷāyamuṭṭhiṃ avakiriya kevalaṃ, ekaṃ kaḷāyaṃ patitaṃ gavesatī’’ti.
『他只是凭借一只拳头』，意指仅凭手中的单拳。『失落在一拳之中』者，表示全神贯注地在寻觅那一拳所落之地。
Tattha dumasākhagocaroti makkaṭo. So hi dumasākhāsu gocaraṃ gaṇhāti, sāva assa gocaro sañcaraṇabhūmibhūtā, tasmā ‘‘dumasākhagocaro’’ti vuccati. Janindāti rājānaṃ ālapati. Rājā hi paramissarabhāvena janassa indoti janindo. Kaḷāyamuṭṭhinti caṇakamuṭṭhiṃ. ‘‘Kāḷarājamāsamuṭṭhi’’ntipi vadantiyeva. Avakiriyāti avakiritvā. Kevalanti sabbaṃ. Gavesatīti bhūmiyaṃ patitaṃ ekameva pariyesati.
此中『愚枝所行』，指猿猴。猿猴在枝叶间栖息活动，有稳定所依赖的游走之地，故名『愚枝所行』。『引领人』者，指国王。因国王以至高无上的尊严为众人之首领，故称为『引领人』。『拳头』指花生果实，称为『花生王拳头』。『放下』即『抛下』。『唯独』含有『全然』之意。『寻觅』者，指寻求、察看仅一块落地处。
Evaṃ vatvā puna bodhisatto taṃ upasaṅkamitvā rājānaṃ āmantetvā dutiyaṃ gāthamāha –
如此言说后，菩萨再次走近国王，召唤他，继而说出了第二偈曰——
§52
52.
‘‘Evameva mayaṃ rāja, ye caññe atilobhino;
『正如我等，国王陛下，与其他愈发贪婪之人一般，』
Appena bahuṃ jiyyāma, kaḷāyeneva vānaro’’ti.
『我们却以拳头为所依，虽微弱却长寿，正如猿猴。』
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – mahārāja, evameva mayañca ye caññe lobhābhibhūtā janā sabbepi appena bahuṃ jiyyāma. Mayañhi etarahi akāle vassānasamaye maggaṃ gacchantā appakassa atthassa kāraṇā bahukā atthā parihāyāma. Kaḷāyeneva vānaroti yathā ayaṃ vānaro ekaṃ kaḷāyaṃ pariyesamāno tenekena kaḷāyena sabbakaḷāyehi parihīno, evaṃ mayampi akālena kandarapadarādīsu pūresu gacchamānā appamattakaṃ atthaṃ pariyesamānā bahūhi hatthivāhanaassavāhanādīhi ceva balakāyena ca parihāyissāma. Tasmā akāle gantuṃ na vaṭṭatīti rañño ovādaṃ adāsi.
其中这段的纲要是——大王，正如我们和其他为贪欲所侵的人们，都是极其有限的，会有很快生命消逝的结果。我们现在正值非适当时节，非雨季时节修行道业，对于利益甚少的事，会失去许多利益。就像野猴一样，若这只猴子在一个时节只寻一块果实，那么它必定会因这一块果实而丧失所有时节的果实。正如如此，我们如果在非适当的时候，去寻觅稀少的利益，途径山谷、峰顶等险路，再加上众多象车、骡骡等壮硕体力者的阻挠，就必然会损失很多利益。因此不宜非时出行，王就这样嘱咐了。
Rājā tassa kathaṃ sutvā tato nivattitvā bārāṇasimeva pāvisi. Corāpi ‘‘rājā kira coramaddanaṃ karissāmīti nagarā nikkhanto’’ti sutvā paccantato palāyiṃsu. Paccuppannepi corā ‘‘kosalarājā kira nikkhanto’’ti sutvā palāyiṃsu. Rājā satthu dhammadesanaṃ sutvā uṭṭhāyāsanā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā sāvatthimeva pāvisi.
国王听了此言后，返回巴拉尼西城。小偷们听闻“王要举行偷窃宣传”活动，便从城中逃散。后来又听说“寇萨拉国王出城”，也纷纷逃走。国王听完佛陀的法讲后，起身行礼，绕行一周，回到沙伐提城。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀领受了这番法教，随后讲述了本生故事，言道：“那时国王是阿难，博学的老者正是我。”
Kaḷāyamuṭṭhijātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《一握豌豆本生》注释第六。
[177] 7. Tindukajātakavaṇṇanā
【177】第七 田柘子本生传说
Dhanuhatthakalāpehīti idaṃ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṃ ārabbha kathesi. Satthā hi mahābodhijātake (jā. 2.18.124 ādayo) viya umaṅgajātake (jā. 2.22.590 ādayo) viya ca attano paññāya vaṇṇaṃ vaṇṇitaṃ sutvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva tathāgato paññavā, pubbepi paññavā upāyakusaloyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
所谓箭形果实树丛，是指佛陀住在揭树林时，开始讲述智慧波罗蜜。佛陀曾于《大觉本生》（本生经2.18.124起）及《优曼本生》（本生经2.22.590起）用自己的智慧作了描述，说道：“比库们，现在如来的智慧正是如此，过去也是有智慧的，只不过技巧上更为纯熟。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto vānarayoniyaṃ nibbattitvā asītisahassavānaragaṇaparivāro himavantapadese vāsaṃ kappesi. Tassāsanne eko paccantagāmako kadāci vasati, kadāci ubbasati. Tassa pana gāmassa majjhe sākhāviṭapasampanno madhuraphalo eko tindukarukkho atthi, vānaragaṇo ubbasitakāle āgantvā tassa phalāni khādati. Athāparasmiṃ phalavāre so gāmo puna āvāso ahosi daḷhaparikkhitto dvārayutto, sopi rukkho phalabhāranamitasākho aṭṭhāsi. Vānaragaṇo cintesi – ‘‘mayaṃ pubbe asukagāme tindukaphalāni khādāma, phalito nu kho so etarahi rukkho, udāhu no, āvasito so gāmo, udāhu no’’ti. Evañca pana cintetvā ‘‘gaccha imaṃ pavattiṃ jānāhī’’ti ekaṃ vānaraṃ pesesi. So gantvā rukkhassa ca phalitabhāvaṃ gāmassa ca gāḷhavāsabhāvaṃ ñatvā āgantvā vānarānaṃ ārocesi.
过去在巴拉尼西城，婆罗门达特执政时代，菩萨转生为猴族，率领三十八千猴众，住在喜马拉雅山脚。附近有一偏郊村庄，有时有人居住，有时荒废。此村中心处，生长一株树干多分枝、果实甘美的田柘子树。猴众荒年时来此，采食果实。此后，该村因防卫坚固且有门户守卫，再现人居，有八枝繁茂、多果的田柘子树。猴群回想：“过去我们在荒村时采食这些果子，不知如今果实是否依旧，村庄是否有人居住？”于是选派一只猴子前往实地观察。那猴察看树果丰硕，村庄居民强壮，便回去报告猴群。
Vānarā tassa phalitabhāvaṃ sutvā ‘‘madhurāni tindukaphalāni khādissāmā’’ti ussāhajātā vānarindassa tamatthaṃ ārocesuṃ. Vānarindo ‘‘gāmo āvāso anāvāso’’ti pucchi. ‘‘Āvāso, devā’’ti. ‘‘Tena hi na gantabbaṃ. Manussā hi bahumāyā hontī’’ti. ‘‘Deva, manussānaṃ paṭisallānavelāya aḍḍharattasamaye khādissāmā’’ti bahū gantvā vānarindaṃ sampaṭicchāpetvā himavantā otaritvā tassa gāmassa avidūre manussānaṃ paṭisallānakālaṃ āgamayamānā mahāpāsāṇapiṭṭhe sayitvā majjhimayāme manussesu niddaṃ okkamantesu rukkhaṃ āruyha phalāni khādiṃsu. Atheko puriso sarīrakiccena gehā nikkhamitvā gāmamajjhagato vānare disvā manussānaṃ ācikkhi. Bahū manussā dhanukalāpaṃ sannayhitvā nānāvudhahatthā leḍḍudaṇḍādīni ādāya ‘‘pabhātāya rattiyā vānare gaṇhissāmā’’ti rukkhaṃ parivāretvā aṭṭhaṃsu. Asītisahassavānarā manusse disvā maraṇabhayatajjitā ‘‘natthi no aññaṃ paṭissaraṇaṃ aññatra vānarindenā’’ti tassa santikaṃ gantvā paṭhamaṃ gāthamāhaṃsu –
众猿听闻果实成熟后，便生憧憬说：「我们将食甘美的菝葜果。」于是猿王便向他人说明该事。猿王询问：「这是村庄还是空舍？」答曰：「是村庄，天神。」猿王说：「因此不可去往，人类多有妄计。」众猿遂曰：「天神，为了人类的隔离期，在夜半时分，我们将前往觅食。」众多猿族商议后，带领猿王翻越喜马拉雅山，来到村庄不远处。彼时人类正处于隔离期间，数居于坚固石碉堡中安卧；中间的人则入睡，起于树上采摘果实食之。忽有一人因家务外出，正值见猿，向人类告知。诸多人类聚集数弓箭堆，持各种武器如杖等，将树木包围，准备说：「晨夕将捉猿。」猿族见数以万计人类来临，心生惧怕，谓曰：「除猿王外无他可依靠者。」遂亲近猿王，唱出首诗：
§53
53.
‘‘Dhanuhatthakalāpehi, nettiṃsavaradhāribhi;
「束弓箭堆，配以锋利剑刃；
Samantā parikiṇṇamha, kathaṃ mokkho bhavissatī’’ti.
四面环绕，我们如何得脱困？」
Tattha dhanuhatthakalāpehīti dhanukalāpahatthehi, dhanūni ceva sarakalāpe ca gahetvā ṭhitehīti attho. Nettiṃsavaradhāribhīti nettiṃsā vuccanti khaggā, uttamakhaggadhārīhīti attho. Parikiṇṇamhāti parivāritamha. Kathanti kena nu kho upāyena amhākaṃ mokkho bhavissatīti.
此中「束弓箭堆」者，即为携带的弓和箭集束之物；「剑刃」者称为剑，是最上等锋利的刀剑；「四面环绕」意谓四周被包围；问曰：我们采用何种方策才能解脱困境？
Tesaṃ kathaṃ sutvā vānarindo ‘‘mā bhāyittha, manussā nāma bahukiccā, ajjapi majjhimayāmo vattati, api nāma tesaṃ ‘amhe māressāmā’ti parivāritānaṃ imassa kiccassa antarāyakaraṃ aññaṃ kiccaṃ uppajjeyyā’’ti vānare samassāsetvā dutiyaṃ gāthamāha –
猿王闻听此言便说：「勿生惧怖，人类事繁多，现今仍处中昼时分，且为包围者祈愿：‘愿我们得胜’，倘若此役生障碍，定还会有他计策发生。」遂劝导众猿，并吟诵第二首诗：
§54
54.
‘‘Appeva bahukiccānaṃ, attho jāyetha koci naṃ;
「虽少数事多，必有一事成就；
Atthi rukkhassa acchinnaṃ, khajjathaññeva tinduka’’nti.
有树木不被剥离，唯有其枝叶被啃咬碎裂。
Tattha nanti nipātamattaṃ, appeva bahukiccānaṃ manussānaṃ añño koci attho uppajjeyyāti ayamevettha attho. Atthi rukkhassa acchinnanti imassa rukkhassa phalānaṃ ākaḍḍhanaparikaḍḍhanavasena acchinnaṃ bahu ṭhānaṃ atthi. Khajjathaññeva tindukanti tindukaphalaṃ khajjathaññeva. Tumhe hi yāvatakena vo attho atthi, tattakaṃ khādatha, amhākaṃ paharaṇakālaṃ jānissāmāti.
所谓“有树木不被剥离”，此处指树木的果实，因空间大小而未被折断，某处确有其果实未毁。所谓“枝叶被啃咬碎裂”，即果实被啃咬，食用被破坏。汝等若有所得，尽量食取，以度过我们的守护时节。
Evaṃ mahāsatto kapigaṇaṃ samassāsesi. Ettakañhi assāsaṃ alabhamānā sabbepi te phalitena hadayena jīvitakkhayaṃ pāpuṇeyyuṃ. Mahāsatto pana evaṃ vānaragaṇaṃ assāsetvā ‘‘sabbe vānare samānethā’’ti āha. Samānentā tassa bhāgineyyaṃ senakaṃ nāma vānaraṃ adisvā ‘‘senako nāgato’’ti ārocesuṃ. ‘‘Sace senako nāgato, tumhe mā bhāyittha, idāni vo so sotthiṃ karissatī’’ti. Senakopi kho vānaragaṇassa gamanakāle niddāyitvā pacchā pabuddho kañci adisvā padānupadiko hutvā āgacchanto manusse disvā ‘‘vānaragaṇassa bhayaṃ uppanna’’nti ñatvā ekasmiṃ pariyante gehe aggiṃ jāletvā suttaṃ kantantiyā mahallakitthiyā santikaṃ gantvā khettaṃ gacchanto gāmadārako viya ekaṃ ummukaṃ gahetvā uparivāte ṭhatvā gāmaṃ padīpesi. Manussā makkaṭe chaḍḍetvā aggiṃ nibbāpetuṃ agamaṃsu. Vānarā palāyantā senakassatthāya ekekaṃ phalaṃ gahetvā palāyiṃsu.
于是伟大的主人命令猴群集合。因追求渴望而四处奔走，众猴皆被果实的甘旨所感，生命难免枯萎。伟大主人如此训示猴群说：“诸猴应当集合在此。”集合时，找到一名名为巴吉尼耶的猴王，告知说：“猴王已驾到。”又言：“若猴王已驾到，汝等莫要害怕，此刻他将令汝平安。”猴王在行军途中打盹，醒后见一名猴将以脚跺地，告诫“猴群生出恐慌”，遂在一处村舍绕行生火，烧毁草地。村民见此，弃猴而去，遂去救火。猴群因主人巴吉尼耶而分散，各自携果逃离。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bhāgineyyo senako mahānāmo sakko ahosi, vānaragaṇo buddhaparisā, vānarindo pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀讲此法时，举出本生故事资助说明：“当时猴王巴吉尼耶声名伟大，为众猴之王；我则为猴王之王，亦是佛陀僧伽一员。”
Tindukajātakavaṇṇanā sattamā. · 《柿树本生》注释第七。
[178] 8. Kacchapajātakavaṇṇanā
【178】八、龟王本生故事注释
Janittaṃ me bhavittaṃ meti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ahivātakarogamuttaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira ekasmiṃ kule ahivātakarogo uppajji. Mātāpitaro puttaṃ āhaṃsu – ‘‘tāta, mā imasmiṃ gehe vasa, bhittiṃ bhinditvā palāyitvā yattha katthaci gantvā jīvitaṃ rakkha, pacchā āgantvā imasmiṃ nāma ṭhāne mahānidhānaṃ atthi, taṃ uddharitvā kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā sukhena jīveyyāsī’’ti. Putto tesaṃ vacanaṃ sampaṭicchitvā bhittiṃ bhinditvā palāyitvā attano roge vūpasante āgantvā mahānidhānaṃ uddharitvā kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā gharāvāsaṃ vasi. So ekadivasaṃ sappitelādīni ceva vatthacchādanādīni ca gāhāpetvā jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā nisīdi. Satthā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘tumhākaṃ gehe ahivātakarogo uppannoti assumha, kinti katvā muttosī’’ti pucchi, so taṃ pavattiṃ ācikkhi. Satthā ‘‘pubbepi kho, upāsaka, bhaye uppanne attano vasanaṭṭhāne ālayaṃ katvā aññattha agatā jīvitakkhayaṃ pāpuṇiṃsu, anālayaṃ pana katvā aññattha gatā jīvitaṃ labhiṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
佛陀曾在祗树给孤独园，其一时讲述一则关于眼疾痊愈的故事。舍卫城某家世生了一眼疾，父母对儿子说：“孩子，不要住在此处，打破房门逃走，到可安身处寻生存；以后回来，此处有大宝藏，可取之以养家安居。”孩子听从，打破房门逃走，在他病愈后，回来取大宝藏，建立家庭安居。一天，他采购灯油及草帽等用品，前往给孤独园，朝拜导师后入座。与导师相约议论：“汝家生了眼疾，如何治愈？”他便述说当时经过。导师言：“从前，居士啊，恐惧来临时，在家中建立避难所，逃至他处必死无疑；若建避难所后逃离他乡，则获生命。”听毕，从过去故事中得来真理。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsigāmake kumbhakārakule nibbattitvā kumbhakārakammaṃ katvā puttadāraṃ posesi. Tadā pana bārāṇasiyaṃ mahānadiyā saddhiṃ ekābaddho mahājātassaro ahosi. So bahuudakakāle nadiyā saddhiṃ ekodako hoti, udake mandībhūte visuṃ hoti. Macchakacchapā pana ‘‘imasmiṃ saṃvacchare suvuṭṭhikā bhavissati, imasmiṃ saṃvacchare dubbuṭṭhikā’’ti jānanti. Atha tasmiṃ sare nibbattamacchakacchapā ‘‘imasmiṃ saṃvacchare dubbuṭṭhikā bhavissatī’’ti ñatvā udakassa ekābaddhakāleyeva tamhā sarā nikkhamitvā nadiṃ agamiṃsu. Eko pana kacchapo ‘‘idaṃ me jātaṭṭhānaṃ vaḍḍhitaṭṭhānaṃ, mātāpitūhi vasitaṭṭhānaṃ, na sakkomi imaṃ jahitu’’nti nadiṃ na agamāsi. Atha nidāghasamaye tattha udakaṃ chijji, so kacchapo bodhisattassa mattikagahaṇaṭṭhāne bhūmiṃ khaṇitvā pāvisi. Bodhisatto ‘‘mattikaṃ gahessāmī’’ti tattha gantvā mahākuddālena bhūmiṃ khaṇanto kacchapassa piṭṭhiṃ bhinditvā mattikapiṇḍaṃ viya kuddāleneva naṃ uddharitvā thale pātesi. So vedanāppatto hutvā ‘‘vasanaṭṭhāne ālayaṃ jahituṃ asakkonto evaṃ vināsaṃ pāpuṇi’’nti vatvā paridevamāno imā gāthā avoca –
过去，在巴拉纳西，有一位婆罗门姓布达特，建立了王国。在迦尸城的瓦罕匠族中诞生了一位菩萨，他完成了瓦罕匠的工作，养育了子息。当时，巴拉纳西有一条大河相连，河水深广如大湖。在雨季时，河水汇聚为一体，水流缓慢而清澈。鱼和龟都知道『在这个水季中，水会很多，在这个水季中，水会很少』。后来在此湖中，鱼和龟知道『在这个水季中水会少』，便在水汇合刚分开的时节离开湖，进入河流。有一只龟说：『这是我生长的地方，是我父母栖居的地方，我不能离开这里』，便没有进入河流。后来到了干旱季节，河水干涸，那只龟来到菩萨住所附近的泥土堆，挖土进入。菩萨说『我将取这泥土』，到那里用大铲子挖土，打破了龟的壳，将龟如同一掬泥团一般捧起放在地上。龟感到疼痛，说道『我无法忍受在住处被赶出，遭受这样的毁灭』，悲伤地说出以下偈语——
§55
55.
‘‘Janittaṃ me bhavittaṃ me, iti paṅke avassayiṃ;
『我是由父母所生，是由生者所成，因这泥泞而我沉溺；
Taṃ maṃ paṅko ajjhabhavi, yathā dubbalakaṃ tathā;
这泥泞使我现在困住，如同弱者般无助；
Taṃ taṃ vadāmi bhaggava, suṇohi vacanaṃ mama.
为此我如此言说，世尊啊，请听我言。
§56
56.
‘‘Gāme vā yadi vāraññe, sukhaṃ yatrādhigacchati;
无论在村落，或是在森林，安乐之所何处可得？
Taṃ janittaṃ bhavittañca, purisassa pajānato;
由此父母生我并养育我，作为人我知此。』
Yamhi jīve tamhi gacche, na niketahato siyā’’ti.
生于何处，终必往彼处，不应被他处所害。
Tattha janittaṃ me bhavittaṃ meti idaṃ mama jātaṭṭhānaṃ, idaṃ mama vaḍḍhitaṭṭhānaṃ. Iti paṅke avassayinti iminā kāraṇenāhaṃ imasmiṃ kaddame avassayiṃ nipajjiṃ, vāsaṃ kappesinti attho. Ajjhabhavīti adhiabhavi vināsaṃ pāpesi. Bhaggavāti kumbhakāraṃ ālapati. Kumbhakārānañhi nāmagottapaññatti esā, yadidaṃ bhaggavāti. Sukhanti kāyikacetasikassādaṃ. Taṃjanittaṃ bhavittañcāti taṃ jātaṭṭhānañca vaḍḍhitaṭṭhānañca. ‘‘Jānittaṃ bhāvitta’’nti dīghavasenapi pāṭho, soyevattho. Pajānatoti atthānatthaṃ kāraṇākāraṇaṃ jānantassa. Na niketahato siyāti nikete ālayaṃ katvā aññattha agantvā niketena hato, evarūpaṃ maraṇadukkhaṃ pāpito na bhaveyyāti.
于此处我生，我于此处成长；此即吾之出生地，此即吾之长养地。故此我依此根由而沉溺沦落，居于此地为舍所。所谓现世生存，即是在此中而生而灭。'Bhagga'意指陶匠。陶匠名号乃族名，此处云“Bhagga”，谓为身心安乐。所谓‘出生处’与‘成长处’，即是所诞生之地与所长养之地。《长天》的读本亦有“出生与成长”之说，实义相同。所谓“知晓”，指明确定因果之义。谓不应被异处所害，谓若他处成疗，心所别迁，死亡之苦未得恶，故不生恶趣之苦。
Evaṃ so bodhisattena saddhiṃ kathento kālamakāsi. Bodhisatto taṃ gahetvā sakalagāmavāsino sannipātāpetvā te manusse ovadanto evamāha – ‘‘passatha imaṃ kacchapaṃ, ayaṃ aññesaṃ macchakacchapānaṃ mahānadiṃ gamanakāle attano vasanaṭṭhāne ālayaṃ chindituṃ asakkonto tehi saddhiṃ agantvā mama mattikagahaṇaṭṭhānaṃ pavisitvā nipajji. Athassāhaṃ mattikaṃ gaṇhanto mahākuddālena piṭṭhiṃ bhinditvā mattikapiṇḍaṃ viya naṃ thale pātesiṃ, ayaṃ attanā katakammaṃ saritvā dvīhi gāthāhi paridevitvā kālamakāsi. Evamesa attano vasanaṭṭhāne ālayaṃ katvā maraṇaṃ patto, tumhepi mā iminā kacchapena sadisā ahuvattha, ito paṭṭhāya ‘mayhaṃ rūpaṃ mayhaṃ saddo mayhaṃ gandho mayhaṃ raso mayhaṃ phoṭṭhabbo mayhaṃ putto mayhaṃ dhītā mayhaṃ dāsadāsiparicchedo mayhaṃ hiraññasuvaṇṇa’nti taṇhāvasena upabhogavasena mā gaṇhittha, ekakovesa satto tīsu bhavesu parivattatī’’ti. Evaṃ buddhalīlāya mahājanassa ovādamadāsi, so ovādo sakalajambudīpaṃ pattharitvā saṭṭhimattāni vassasahassāni aṭṭhāsi. Mahājano bodhisattassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā āyupariyosāne saggapuraṃ pūresi, bodhisattopi tatheva puññāni katvā saggapuraṃ pūresi.
于是菩萨共议此事于陶匠村。菩萨取此龟，召集诸镇民众聚集，与人谆谆教诲，如是曰：“观此乌龟，此非他类水龟，于大河滨临末不能断其旧居，遂随之至我陶厂之地，深沉伏卧。此乃我所为，掘土泥泥，破陶片如团，置于地乘，此为本人劳作极力，作陶于河侧，因二偈赞叹苦劳之迹。于是于原位置筑舍而死，你们莫以此龟类自比，随缘念我之相貌、声响、气味、滋味、触感，我之子女、家奴佣仆、金银财宝，勿因渴爱执取，而任一生一死轮回。”如此大士以佛陀之德示现劝诫世间，大众依此教诲遍及整个南瞻部洲，历八十余千载。大士教诲众生恪守戒德，施行布施等善行，寿终后往生天上乐园，菩萨亦复如是行。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so kulaputto sotāpattiphale patiṭṭhāsi. ‘‘Tadā kacchapo ānando ahosi, kumbhakāro pana ahameva ahosi’’nti.
师长以此法义宣说法教，明示真理，举此本生故事佐证。于真理成就时，此家子得以成就须陀洹果果位。曰：彼时龟即是阿难，陶匠本人即是我也。
Kacchapajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《龟本生》注释第八。
[179] 9. Satadhammajātakavaṇṇanā
【第179】第九品 百法本生叙述
Tañcaappanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekavīsatividhaṃ anesanaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi kāle bahū bhikkhū vejjakammena dūtakammena pahiṇakammena jaṅghapesanikena piṇḍapaṭipiṇḍenāti evarūpāya ekavīsatividhāya anesanāya jīvikaṃ kappesuṃ. Sā sāketajātake (jā. 1.2.173-174) āvibhavissati. Satthā tesaṃ tathā jīvikakappanabhāvaṃ ñatvā ‘‘etarahi kho bahū bhikkhū anesanāya jīvikaṃ kappenti, te pana evaṃ jīvikaṃ kappetvā yakkhattabhāvā petattabhāvā na muccissanti, dhuragoṇā hutvāva nibbattissanti, niraye paṭisandhiṃ gaṇhissanti, etesaṃ hitatthāya sukhatthāya attajjhāsayaṃ sakapaṭibhānaṃ ekaṃ dhammadesanaṃ kathetuṃ vaṭṭatī’’ti bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā ‘‘na, bhikkhave, ekavīsatividhāya anesanāya paccayā uppādetabbā. Anesanāya hi uppanno piṇḍapāto ādittalohaguḷasadiso halāhalavisūpamo. Anesanā hi nāmesā buddhapaccekabuddhasāvakehi garahitabbā paṭikuṭṭhā. Anesanāya uppannaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjantassa hi hāso vā somanassaṃ vā natthi. Evaṃ uppanno hi piṇḍapāto mama sāsane caṇḍālassa ucchiṭṭhabhojanasadiso, tassa paribhogo satadhammamāṇavassa caṇḍālucchiṭṭhabhattaparibhogo viya hotī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
当时此师当住竹林精舍，开始讲述二十一种乞食方式。彼时有诸多比库以医务、馈赠、差役及跛行乞讨，即此二十一种乞食方式而谋生。此事将在纱迦城本生书中再现。师知晓此众以乞食谋生，且彼乞食习业将使其陷于饿鬼及恶灵之身，难望出离，必于恶道反复轮回。为彼之利乐，师召集比库众，“比库们，乞食不得以二十一种乞食法为条件，因由乞食如同燃烧火炭，极为可憎，诸佛及辟支佛及众弟子皆应远离。已得乞食者，食之必无欢喜。此乞食如鬼巫之贪食，受尽恶待遇，恰如剥削邪恶人之虐待。”师言此迦叶波昔事，已引为过去法。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto caṇḍālayoniyaṃ nibbattitvā vayappatto kenacideva karaṇīyena pātheyyataṇḍule ca bhattapuṭañca gahetvā maggaṃ paṭipajji. Tasmiñhi kāle bārāṇasiyaṃ eko māṇavo atthi satadhammo nāma udiccabrāhmaṇamahāsālakule nibbatto. Sopi kenacideva karaṇīyena taṇḍule ca bhattapuṭañca agahetvāva maggaṃ paṭipajji, te ubhopi mahāmagge samāgacchiṃsu. Māṇavo bodhisattaṃ ‘‘kiṃjātikosī’’ti pucchi. So ‘‘ahaṃ caṇḍālo’’ti vatvā ‘‘tvaṃ kiṃjātikosī’’ti māṇavaṃ pucchi . ‘‘Udiccabrāhmaṇo aha’’nti. ‘‘Sādhu gacchāmā’’ti te ubhopi maggaṃ agamaṃsu. Bodhisatto pātarāsavelāya udakaphāsukaṭṭhāne nisīditvā hatthe dhovitvā bhattapuṭaṃ mocetvā ‘‘māṇava, bhattaṃ bhuñjāhī’’ti āha. ‘‘Natthi, are caṇḍāla, mama bhattena attho’’ti. Bodhisatto ‘‘sādhū’’ti puṭakabhattaṃ ucchiṭṭhaṃ akatvāva attano yāpanamattaṃ aññasmiṃ paṇṇe pakkhipitvā puṭakabhattaṃ bandhitvā ekamante ṭhapetvā bhuñjitvā pānīyaṃ pivitvā dhotahatthapādo taṇḍule ca sesabhattañca ādāya ‘‘gacchāma, māṇavā’’ti maggaṃ paṭipajji.
过去有一位在巴拉纳西治理婆罗门国的菩萨，从刹帝利出身的贱民之家转生，年老后在某种因缘下，携带谷粒与饭盒，修行道业。那时，在巴拉纳西有一位名为萨陀摩的婆罗门大家族的婆罗门少年，也因某种因缘，携带谷粒与饭盒，开始修道，两人同入大道。少年问菩萨：“你是哪一族的？”菩萨答：“我为贱民。”继而问少年：“你是什么族的？”少年答：“我是婆罗门。”菩萨说：“善哉，我们一起修道吧。”二人共行道途。菩萨于午饭时分坐于水边岩石上，洗净双手，解开饭盒，对少年说：“少年，你吃饭吧。”“没有，尊者贱民，我不需要你的饭。”菩萨说：“很好。”放下饭盒，划出一部分饭撒在自己身旁的叶子上，将饭盒系好，独坐一旁，食用叶上的饭，饮水后，收拢洗手，携带剩饭与米谷，继续行道。
Te sakaladivasaṃ gantvā sāyaṃ ubhopi ekasmiṃ udakaphāsukaṭṭhāne nhatvā paccuttariṃsu. Bodhisatto phāsukaṭṭhāne nisīditvā bhattapuṭaṃ mocetvā māṇavaṃ anāpucchitvā bhuñjituṃ ārabhi. Māṇavo sakaladivasaṃ maggagamanena kilanto chātajjhatto ‘‘sace me bhattaṃ dassati, bhuñjissāmī’’ti olokento aṭṭhāsi. Itaro kiñci avatvā bhuñjateva. Māṇavo cintesi – ‘‘ayaṃ caṇḍālo mayhaṃ avatvāva sabbaṃ bhuñjati nippīḷetvāpi taṃ gahetvā upari ucchiṭṭhabhattaṃ chaḍḍetvā sesaṃ bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti. So tathā katvā ucchiṭṭhabhattaṃ bhuñji. Athassa bhuttamattasseva ‘‘mayā attano jātigottakulapadesānaṃ ananucchavikaṃ kataṃ, caṇḍālassa nāma me ucchiṭṭhabhattaṃ bhutta’’nti balavavippaṭisāro uppajji, tāvadevassa salohitaṃ bhattaṃ mukhato uggacchi. So ‘‘appamattakassa vata me kāraṇā ananucchavikaṃ kammaṃ kata’’nti uppannabalavasokatāya paridevamāno paṭhamaṃ gāthamāha –
他们整天外出，傍晚又一同回到那水边岩石处沐浴。菩萨坐下，解开饭盒，未经少年的邀请开始进食。少年一整天因行脚劳累而疲倦，心想：“如果他给我看饭，我就一起吃。”他环顾四周，心意举止犹豫。少年思虑道：“这个贱民跟我在一起，吃所有饭，却未施舍给我，虽然被逼迫，他拿掉没给我的饭，还吃剩余的。”于是他照做，吃了被夺去的饭。菩萨以自己所食之量，心生坚定坚定决心：“我已经作了自己出生宗族的清净业，但贱民的饭，我却被夺去。”话音刚落，嘴唇上流出混有鲜血的饭粒。他心道：“这实是我轻慢造作不净业的缘故。”悲痛之下，初诵一偈。
§57
57.
‘‘Tañca appañca ucchiṭṭhaṃ, tañca kicchena no adā;
『这一切都是少、都是被夺，必定难以获得；』
Sohaṃ brāhmaṇajātiko, yaṃ bhuttaṃ tampi uggata’’nti.
『我乃婆罗门出身，我也吃那被夺之饭。』
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – yaṃ mayā bhuttaṃ, taṃ appañca ucchiṭṭhañca, tañca so caṇḍālo na attano ruciyā maṃ adāsi, atha kho nippīḷiyamāno kicchena kasirena adāsi, sohaṃ parisuddhabrāhmaṇajātiko, teneva me yaṃ bhuttaṃ, tampi saddhiṃ lohitena uggatanti.
此处的含义是——我所吃之饭，不论少与夺取，贱民都非因好意施舍我，而是在被我逼迫下无奈给予；我是纯洁婆罗门出身，那饭也因我口中流血而被夺去。
Evaṃ māṇavo paridevitvā ‘‘kiṃ dāni me evarūpaṃ ananucchavikaṃ kammaṃ katvā jīvitenā’’ti araññaṃ pavisitvā kassaci attānaṃ adassetvāva anāthamaraṇaṃ patto.
如此少年悲痛，起疑惑而思：“我今生造作如此不净业，作此非道之事尚能活着吗？”入林野，见一人未见自我，不久便无依无靠而死。
Satthā imaṃ atītaṃ dassetvā ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, satadhammamāṇavassa taṃ caṇḍālucchiṭṭhakaṃ bhuñjitvā attano ayuttabhojanassa bhuttattā neva hāso, na somanassaṃ uppajji, evameva yo imasmiṃ sāsane pabbajito anesanāya jīvikaṃ kappento tathāladdhapaccayaṃ paribhuñjati, tassa buddhapaṭikuṭṭhagarahitajīvitabhāvato neva hāso, na somanassaṃ uppajjatī’’ti vatvā abhisambuddho hutvā dutiyaṃ gāthamāha –
世尊示现于未来后说：“诸比库，如同圣净之人若以恭敬善法为食，而不因摄取自己十种饭食而生欢喜快乐，亦无轻安欢喜；于此教法中正如是，若有人出家践行此道，以不贪著的生活为命，得其资粮而自恣养，因离弃对佛世尊的怨憎，绝不生欢喜，无有轻安欢喜。”佛陀如是言说后，即得阿拉汉果，继而宣说第二偈语——
§58
58.
‘‘Evaṃ dhammaṃ niraṃkatvā, yo adhammena jīvati;
“如是法已灭除，而以不善法为生；
Satadhammova lābhena, laddhenapi na nandatī’’ti.
即便得诸善法利益，亦不因此生欢悦。”
Tattha dhammanti ājīvapārisuddhisīladhammaṃ. Niraṃkatvāti nīharitvā chaḍḍetvā. Adhammenāti ekavīsatiyā anesanasaṅkhātena micchājīvena. Satadhammoti tassa nāmaṃ, ‘‘santadhammo’’tipi pāṭho. Na nandatīti yathā satadhammo māṇavo ‘‘caṇḍālucchiṭṭhakaṃ me laddha’’nti tena lābhena na nandati, evaṃ imasmimpi sāsane pabbajito kulaputto anesanāya laddhalābhaṃ paribhuñjanto na nandati na tussati, ‘‘buddhagarahitajīvikāya jīvāmī’’ti domanassappatto hoti. Tasmā anesanāya jīvikaṃ kappentassa satadhammamāṇavasseva araññaṃ pavisitvā anāthamaraṇaṃ marituṃ varanti.
此中“法”者，指以正命、清净戒律而生之法。所谓“灭除”，即除去、舍弃之意。以“不善”为名，是缘于二十一种贪著聚集的邪命生计。“善法”即该名，有的经文写作“善法”。“不欢喜”的含义是，如同圣净之人说“食此恭敬善法，能得快乐。”然摄取该乐而不欢喜，对于此教法中出家的种子子弟，虽自得众多利养而自用，却不欢喜不满足，因起离佛怨憎的心境，生心忧惧不安。因此，出于戒禁命根之人以不贪著之生活，自入深林而往生死无依之境，得以远离苦痛于无主死地中安适。
Evaṃ satthā imaṃ dhammadesanaṃ desetvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne bahū bhikkhū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. ‘‘Tadā māṇavo ānando ahosi, ahameva caṇḍālaputto ahosi’’nti.
世尊演说此法音已，阐明真理后，引出过往生育，明辨其义，众多比库亦获得阿拉汉果、入流果等殊胜果报。时，圣净之人安那达上线言：“那时种子子弟即是我，且乃恶少子弟。”
Satadhammajātakavaṇṇanā navamā. · 《萨达达摩本生》注释第九。
[180] 10. Duddadajātakavaṇṇanā
【180】第十 堕恶道经注释
Duddadaṃdadamānānanti idaṃ satthā jetavane viharanto gaṇadānaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira dve sahāyakā kuṭumbiyaputtā chandakaṃ saṃharitvā sabbaparikkhāradānaṃ sajjetvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā sattāhaṃ mahādānaṃ pavattetvā sattame divase sabbaparikkhāre adaṃsu. Tesu gaṇajeṭṭhako satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīditvā ‘‘bhante, imasmiṃ dāne bahudāyakāpi atthi appadāyakāpi, tesaṃ sabbesampi ‘idaṃ dānaṃ mahapphalaṃ hotū’’’ti dānaṃ niyyādesi. Satthā ‘‘tumhehi kho upāsakā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā evaṃ niyyādentehi mahākammaṃ kataṃ, porāṇakapaṇḍitāpi dānaṃ datvā evameva niyyādiṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
施与难施之人，世尊在诃维罗那竹林精舍时，起首行施。相传沙瓦提城有两位亲友之子，名为千达迦，聚集众多供养品，诚心奉献，安置在佛前出家比库僧团。供养历时七天，第七日诸供养品皆已用尽。群聚首领向世尊顶礼，退坐一旁而言：「尊者，在此布施中，有多施者亦有少施者，但于诸众皆当此说：『此施为大果报之施』。」世尊告之：「尔等，居士侍奉佛前比库僧团布施，及尔如是起意已造大善业，先贤智者亦曾以布施作斯等利益。」如此说罢，将所请已往收受。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā gharāvāsaṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā gaṇasatthā hutvā himavantapadese ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya janapadacārikaṃ caramāno bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase dvāragāme saparivāro bhikkhāya cari. Manussā bhikkhaṃ adaṃsu. Punadivase bārāṇasiyaṃ cari, manussā sampiyāyamānā bhikkhaṃ datvā gaṇabandhanena chandakaṃ saṃharitvā dānaṃ sajjetvā isigaṇassa mahādānaṃ pavattayiṃsu. Dānapariyosāne gaṇajeṭṭhako evameva vatvā imināva niyāmena dānaṃ niyyādesi. Bodhisatto ‘‘āvuso, cittappasāde sati appakaṃ nāma dānaṃ natthī’’ti vatvā anumodanaṃ karonto imā gāthā avoca –
从前，菩萨于巴拉那西，生于迦尸国婆罗门家，年长后，以智慧般若精通诸工艺，摒弃家业，舍弃房舍，自念出家，成为众首领。长居喜马拉雅山麓，为盐膏选用，游行乡邑。至巴拉那西王园，昼夜同伴修行托钵乞食。人间予乞不果。次日复往巴拉那西乞食，人们和睦施与食物，众首领集合千达迦，诚心备膳，行大布施。当布施终后，众首领亦言如是，依此规定指示布施。菩萨告曰：「诸友，有信心安详者，施无少与。」，说已而赞许，颂颂此偈——
§59
59.
‘‘Duddadaṃ dadamānānaṃ, dukkaraṃ kamma kubbataṃ;
「施与难施人，乃为苦难业；
Asanto nānukubbanti, sataṃ dhammo durannayo.
恶人不除恶，百法难得成。
§60
60.
‘‘Tasmā satañca asataṃ, nānā hoti ito gati;
故不善恶二，道自异有向；
Asanto nirayaṃ yanti, santo saggaparāyaṇā’’ti.
恶人堕地狱，善人往天上。」
Tattha duddadanti dānaṃ nāma lobhadosavasikehi apaṇḍitehi dātuṃ na sakkā, tasmā ‘‘duddada’’nti vuccati. Taṃ dadamānānaṃ. Dukkaraṃ kamma kubbatanti tadeva dānakammaṃ sabbehi kātuṃ na sakkāti dukkaraṃ. Taṃ kurumānānaṃ. Asantoti apaṇḍitā bālā. Nānukubbantīti taṃ kammaṃ nānukaronti. Sataṃ dhammoti paṇḍitānaṃ sabhāvo. Dānaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Durannayoti phalasambandhavasena dujjāno, evarūpassa dānassa evarūpo phalavipāko hotīti duranubodho. Apica durannayoti duradhigamo, apaṇḍitehi dānaṃ datvā dānaphalaṃ nāma laddhuṃ na sakkātipi attho. Nānā hoti ito gatīti ito cavitvā paralokaṃ gacchantānaṃ paṭisandhiggahaṇaṃ nānā hoti. Asanto nirayaṃ yantīti apaṇḍitā dussīlā dānaṃ adatvā sīlaṃ arakkhitvā nirayaṃ gacchanti. Santo saggaparāyaṇāti paṇḍitā pana dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā uposathakammaṃ karitvā tīṇi sucaritāni pūretvā saggaparāyaṇā honti, mahantaṃ saggasukhasampattiṃ anubhavantīti.
此处所谓的『难施』者，是指贪嗔痴盛行、愚昧无明的人无法施与的施舍，因此称为『难施』。这是针对施与者而言。施此施法业，因其难行，故称为艰难业。对那些施此法者说，此乃难行之事。愚昧愚蠢者谓之不安；因各自行事不协和，称为彼业相违。智者本性清净。教导当以布施为本。所谓难解者，是指因果关系等难以认识，故不明了此类施舍果报。且难解之意是难以觉知，故对愚者而言，施舍虽已行，善报不可得，仍然无益。因施与各种缘故，去往各界者果报不同。邪不安者往地狱，谓愚者恶行不施善法，戒律不护，故入地狱。安者往天，谓智者行布施，护持戒律，修持五戒、守斋戒，成就三善行，故常往天界，享大天福乐。
Evaṃ bodhisatto anumodanaṃ katvā cattāro vassike māse tattheva vasitvā vassātikkame himavantaṃ gantvā jhānaṃ nibbattetvā aparihīnajjhāno brahmalokūpago ahosi.
如此，菩萨于此四年之中，住于彼处，过后超越年数，至雪山修习禅定，入不退转禅定，证入梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā isigaṇo buddhaparisā ahosi, gaṇasatthā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀受持此法说后，引用本生故事开示——『当时诸外道在佛众中，主外道者唯我一人』。
Duddadajātakavaṇṇanā dasamā. · 《难施本生》注释第十。
Kalyāṇavaggo tatiyo. · 善品第三。
Tassuddānaṃ –
其总结偈曰——
Kalyāṇadhammaṃ daddaraṃ, makkaṭi dubbhimakkaṭaṃ;
善法予施，猕猴难伪；
Ādiccupaṭṭhānañceva, kaḷāyamuṭṭhi tindukaṃ;
甚重难捉，力大猛虎。
Kacchapaṃ satadhammañca, duddadanti ca te dasa.
在此，『鼈龟』及具百种法门，且具难以断绝之牙，共计十种。
4. Asadisavaggo
第四品 不真实品
[181] 1. Asadisajātakavaṇṇanā
【181】第一 不真实本生描述
Dhanuggahoasadisoti idaṃ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā bhagavato mahānikkhamapāramiṃ vaṇṇentā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, tathāgato idāneva mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto, pubbepi setacchattaṃ pahāya nikkhantoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊于鹿野苑，初次出家时，因发起大精进而说法，起首称此为“为弓的不真实者”。一天清晨，比库们聚集在法会中，坐定讨论世尊当年修成大精进的事迹。世尊来至，问比库们：“诸比库，此时汝等为何坐在此听此故事？”闻言答曰：“此即名为‘这些人’。”世尊言：“不，诸比库，如来今时正出大精进，先舍白毡帽而出，实是如此。”遂由此引出过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi, tassa sotthinā jātassa nāmaggahaṇadivase ‘‘asadisakumāro’’ti nāmaṃ akaṃsu. Athassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle añño puññavā satto deviyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi, tassa sotthinā jātassa nāmaggahaṇadivase ‘‘brahmadattakumāro’’ti nāmaṃ akaṃsu. Tesu bodhisatto soḷasavassakāle takkasilaṃ gantvā disāpāmokkhassa ācariyassa santike tayo vede aṭṭhārasa ca sippāni uggaṇhitvā tesu issāsasippe asadiso hutvā bārāṇasiṃ paccāgami. Rājā kālaṃ karonto ‘‘asadisakumārassa rajjaṃ datvā brahmadattassa oparajjaṃ dethā’’ti vatvā kālamakāsi. Tasmiṃ kālakate bodhisatto attano rajje dīyamāne ‘‘na mayhaṃ rajjenattho’’ti paṭikkhipi, brahmadattaṃ rajje abhisiñciṃsu. Bodhisatto ‘‘mayhaṃ rajjena attho natthī’’ti kiñcipi na icchi, kaniṭṭhe rajjaṃ kārente pakatiyā vasanākāreneva vasi. Rājapādamūlikā ‘‘asadisakumāro rajjaṃ patthetī’’ti vatvā rañño santike bodhisattaṃ paribhindiṃsu. Sopi tesaṃ vacanaṃ gahetvā paribhinnacitto ‘‘bhātaraṃ me gaṇhathā’’ti manusse payojesi.
过去，曾于巴拉那西国，菩萨时为婆罗门族首领布施王统治时，菩萨于其家宅之栏楣处立约定，约定日为“非真实子童”，兄弟共称此名。后又承此约定，且经他一善折服天女一于家宅栏楣立约，约定日称“布施童子”。菩萨以此立约过十六年，至持正纪律与释关教导教师面前，送三百十八才工巧手艺。此中有一非真实才工返至故里巴拉那西。国王时间议论曰：“赐予非真实子童王国，将布施给继承王位。”时值转变，菩萨对王曰：“我不欲此王位。”众王臣竟暗算布施王。菩萨言：“我对王位无益。” 未曾请求，因出身为小王侯，仅从村落处得居所。国王卫兵私下议论：“非真实子童当承王位。”后以此言侮辱菩萨。菩萨顺此言意，思：“弟兄欤，请护我。”而对人间布施。
Atheko bodhisattassa atthacarako taṃ kāraṇaṃ bodhisattassa ārocesi. Bodhisatto kaniṭṭhabhātikassa kujjhitvā nagarā nikkhamitvā aññaṃ raṭṭhaṃ gantvā ‘‘eko dhanuggaho āgantvā rājadvāre ṭhito’’ti rañño ārocāpesi. Rājā ‘‘kittakaṃ bhogaṃ icchasī’’ti pucchi . ‘‘Ekasaṃvaccharena satasahassa’’nti. ‘‘Sādhu āgacchatū’’ti. Atha naṃ āgantvā samīpe ṭhitaṃ pucchi – ‘‘tvaṃ dhanaggahosī’’ti? ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Sādhu maṃ upaṭṭhahassū’’ti. So tato paṭṭhāya rājānaṃ upaṭṭhahi. Tassa paribbayaṃ dīyamānaṃ disvā ‘‘atibahuṃ labhatī’’ti porāṇakadhanuggahā ujjhāyiṃsu. Athekadivasaṃ rājā uyyānaṃ gantvā maṅgalasilāpaṭṭasamīpe sāṇipākāraṃ parikkhipāpetvā ambarukkhamūle mahāsayane nipanno uddhaṃ olokento rukkhagge ekaṃ ambapiṇḍiṃ disvā ‘‘imaṃ na sakkā abhiruhitvā gaṇhitu’’nti dhanuggahe pakkosāpetvā ‘‘imaṃ ambapiṇḍiṃ sarena chinditvā pātetuṃ sakkhissathā’’ti āha. Na taṃ, deva, amhākaṃ garu, devena pana no bahuvāre kammaṃ diṭṭhapubbaṃ, adhunāgato dhanuggaho amhehi bahutaraṃ labhati, taṃ pātāpethāti.
一时有菩萨之随从，则闻此由来，向菩萨禀告。菩萨照顾幼弟，离城出走，前往他国，告国王曰：“有一持弓者来到王门侍立。”国王问：“欲得何奖赏？”答曰：“只为一岁（天岁），求百千。”国王说：“善哉，请来。”持弓者至，立于近旁。国王问：“尔为弓箭守卫乎？”答曰：“是，天神也。”国王说：“善，请侍我侧。”其后明察其行，众老弓箭手见其得众多赐赏，生妒忌心。某日，国王游园至吉祥石旁，撒播沙泥，坐于大树根下，举目望树顶，见一树上果实。王呼弓箭守卫：“尔岂当登树摘取否？”守卫答：“此非我等所当承负。”但天神多次显现并作过往事中所见护卫，现弓箭守卫今得更多，王劝夺其果实，谓其果实可用剑砍断，使其落下。天神却言：“非礼我也。天神有多次过往业，今弓箭守卫比我们更得。”故此遗弃之。
Rājā bodhisattaṃ pakkosāpetvā ‘‘sakkhissasi, tāta, etaṃ pātetu’’nti pucchi. ‘‘Āma, mahārāja, ekaṃ okāsaṃ labhamāno sakkhissāmī’’ti. ‘‘Katarokāsa’’nti? ‘‘Tumhākaṃ sayanassa antokāsa’’nti. Rājā sayanaṃ harāpetvā okāsaṃ kāresi. Bodhisattassa hatthe dhanu natthi, nivāsanantare dhanuṃ sannayhitvā vicarati, tasmā ‘‘sāṇiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Rājā ‘‘sādhū’’ti sāṇiṃ āharāpetvā parikkhipāpesi. Bodhisatto antosāṇiṃ pavisitvā uparinivatthaṃ setavatthaṃ haritvā ekaṃ rattapaṭaṃ nivāsetvā kacchaṃ bandhitvā ekaṃ rattapaṭaṃ udare bandhitvā pasibbakato sandhiyuttaṃ khaggaṃ nīharitvā vāmapasse sannayhitvā suvaṇṇakañcukaṃ paṭimuñcitvā cāpanāḷiṃ piṭṭhiyaṃ sannayhitvā sandhiyuttameṇḍakamahādhanuṃ ādāya pavāḷavaṇṇaṃ jiyaṃ āropetvā uṇhīsaṃ sīse paṭimuñcitvā tikhiṇakhurappaṃ nakhehi parivattayamāno sāṇiṃ dvidhā katvā pathaviṃ phāletvā alaṅkatanāgakumāro viya nikkhamitvā sarakhipanaṭṭhānaṃ gantvā khurappaṃ sannayhitvā rājānaṃ āha – ‘‘kiṃ, mahārāja, etaṃ ambapiṇḍiṃ uddhaṃ ārohanakaṇḍena pātemi, udāhu adho orohanakaṇḍenā’’ti . ‘‘Tāta, bahū mayā ārohanakaṇḍena pātentā diṭṭhapubbā, orohanakaṇḍena pana pātentā mayā na diṭṭhapubbā, orohanakaṇḍena pātehī’’ti. ‘‘Mahārāja, idaṃ kaṇḍaṃ dūraṃ ārohissati, yāva cātumahārājikabhavanaṃ, tāva gantvā sayaṃ orohissati, yāvassa orohanaṃ, tāva tumhehi adhivāsetuṃ vaṭṭatī’’ti. Rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.
国王对菩萨勒令起身，问道：『你能够攀爬这个吗，尊者？』菩萨答言：『大王，若得一时机遇，我必能攀登。』王问：『什么时机？』答曰：『你卧榻末端的空闲处。』国王移开榻位，使出空隙。菩萨手中无弓，遂在居所之外备弓以备行走，因此说：『已获得箭矢而喜悦。』王赞叹说：『善哉，』遂将箭矢递给菩萨，菩萨将箭射出。菩萨进入空箭内，携带绿色披肩，铺设白色布巾，绑住一床夜帷，束于腹间，环握连结剑刃的左手，持有黄金护腕，戴上箭筒，罩住背部，披上大弓，乘坐朱红色轿子，解开头盔，手指转动锋锐铁犁，劈开箭矢，裂土飞出，如同装饰华丽的蛇童，离开乘站，持犁面向国王说：「大王，我将从此地，用向上攀爬的枝节翻越，到达那边再向下攀爬。」国王答曰：「尊者，多次以向上攀登的枝节翻越，乃显现先行；但以向下攀爬的枝节翻越，则我未曾见先行。请你遵其向下攀爬之法。」菩萨答曰：「大王，此枝将向远方攀爬，直到四大王国宫殿，到达彼处方自下伏。只要你们立于其下，则可乘坐。」国王说：「善哉。」表示赞同。
Atha naṃ puna āha – ‘‘mahārāja, idaṃ kaṇḍaṃ pana ārohamānaṃ ambapiṇḍivaṇṭaṃ yāvamajjhaṃ kantamānaṃ ārohissati, orohamānaṃ kesaggamattampi ito vā etto vā agantvā ujuññeva patitvā ambapiṇḍiṃ gahetvā otarissati, passa, mahārājā’’ti vegaṃ janetvā kaṇḍaṃ khipi. Taṃ kaṇḍaṃ ambapiṇḍivaṇṭaṃ yāvamajjhaṃ kantamānaṃ abhiruhi. Bodhisatto ‘‘idāni taṃ kaṇḍaṃ yāva cātumahārājikabhavanaṃ gataṃ bhavissatī’’ti ñatvā paṭhamaṃ khittakaṇḍato adhikataraṃ vegaṃ janetvā aññaṃ kaṇḍaṃ khipi, taṃ gantvā purimakaṇḍapuṅkhe paharitvā nivattitvā sayaṃ tāvatiṃsabhavanaṃ abhiruhi. Tattha naṃ devatā aggahesuṃ, nivattanakaṇḍassa vātachinnasaddo asanisaddo viya ahosi. Mahājanena ‘‘kiṃ eso saddo’’ti vutte bodhisatto ‘‘nivattanakaṇḍassa saddo’’ti vatvā attano attano sarīre kaṇḍassa patanabhāvaṃ ñatvā bhītatasitaṃ mahājanaṃ ‘‘mā bhāyitthā’’ti samassāsetvā ‘‘kaṇḍassa bhūmiyaṃ patituṃ na dassāmī’’ti āha. Kaṇḍaṃ otaramānaṃ kesaggamattampi ito vā etto vā agantvā ujuññeva patitvā ambapiṇḍiṃ chindi. Bodhisatto ambapiṇḍiyā ca kaṇḍassa ca bhūmiyaṃ patituṃ adatvā ākāseyeva sampaṭicchanto ekena hatthena ambapiṇḍiṃ, ekena hatthena kaṇḍaṃ aggahesi. Mahājano taṃ acchariyaṃ disvā ‘‘na no evarūpaṃ diṭṭhapubba’’nti mahāpurisaṃ pasaṃsati unnadati apphoṭeti aṅguliyo vidhūnati, celukkhepasahassāni pavatteti. Rājaparisāya tuṭṭhapahaṭṭhāya bodhisattassa dinnadhanaṃ koṭimattaṃ ahosi. Rājāpissa dhanavassaṃ vassento viya bahuṃ dhanaṃ mahantañca yasaṃ adāsi.
然后他又说：「大王，此枝攀爬时至半中折断，向下攀爬时，即便从此处或彼处直接墜落，却能抓住枝条而下，愿大王观看。」于是他加速掷出枝条。攀爬至枝条中间折断处。菩萨知道：「此枝将通达四大王宫。」遂较先前折枝投掷更远，并掷出另一枝，去往先前枝条分叉处，返回后攀上忉利天宫。那里天众迎接，如风断声、雷鸣声般。大众问道：「这声为何？」菩萨回答：「断枝声。」皆知枝条落地震动，惧怕的大众告诫彼此：「勿惊恐！」「我看不见枝条落地！」菩萨说完，向下攀爬，即便从此处或彼处直接坠落，却能抓住枝条。菩萨并未令枝条及地面相接，彷佛腾空相连。一手握枝条，一手执折枝。大众见此奇迹，赞叹说：「前所未见！」欢喜跳跃，手舞足蹈，喊叫震响。国王和王众因此心满意足，赐予菩萨财富百万。国王如同多雨年降时，布施众多财物与大名声。
Evaṃ bodhisatte tena raññā sakkate garukate tattha vasante ‘‘asadisakumāro kira bārāṇasiyaṃ natthī’’ti satta rājāno āgantvā bārāṇasinagaraṃ parivāretvā ‘‘rajjaṃ vā detu yuddhaṃ vā’’ti rañño paṇṇaṃ pesesuṃ. Rājā maraṇabhayabhīto ‘‘kuhiṃ me bhātā vasatī’’ti pucchitvā ‘‘ekaṃ sāmantarājānaṃ upaṭṭhahatī’’ti sutvā ‘‘mama bhātike anāgacchante mayhaṃ jīvitaṃ natthi, gacchatha tassa mama vacanena pāde vanditvā khamāpetvā gaṇhitvā āgacchathā’’ti dūte pāhesi. Te gantvā bodhisattassa taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Bodhisatto taṃ rājānaṃ āpucchitvā bārāṇasiṃ paccāgantvā rājānaṃ ‘‘mā bhāyī’’ti samassāsetvā kaṇḍe akkharāni chinditvā ‘‘ahaṃ asadisakumāro āgato, aññaṃ ekakaṇḍaṃ khipanto sabbesaṃ vo jīvitaṃ harissāmi, jīvitena atthikā palāyantū’’ti aṭṭālake ṭhatvā sattannaṃ rājūnaṃ bhuñjantānaṃ kañcanapātimakuleyeva kaṇḍaṃ pātesi. Te akkharāni disvā maraṇabhayabhītā sabbeva palāyiṃsu. Evaṃ mahāsatto khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ anuppādetvā satta rājāno palāpetvā kaniṭṭhabhātaraṃ apaloketvā kāme pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jīvitapariyosāne brahmalokūpago ahosi.
菩萨因着国王的恩泽屈尊居住于此，七位国王聚集围绕巴拉那西城，说：「活佛子恐怕无子，请交出王位或决战。」国王因惧怕死亡，问：「兄弟住何处？」获悉一位诸侯治理，国王派使者传话：「若我的兄弟未至，我无生路，请去他脚下敬礼，请他原谅并接我去。」使者前往，传述菩萨境况。菩萨问国王来意，劝解怕死国王说：「莫惧。」砍断枝条，登巴拉那西，将枝条投掷另一处，来回往返，攀上忉利天宫。那里天众迎接天乐如雷鸣。大众惊问声响来源，菩萨告知断枝声。大众惊愕惧怕四散而逃。伟大圣者以小蜜蜂采蜜的细致，未使一丝血液溅出，驱散七位国王，注视最幼弟弃欲出家，临死前证得神通，最终往生梵天界。
Satthā ‘‘evaṃ, bhikkhave, asadisakumāro satta rājāno palāpetvā vijitasaṅgāmo isipabbajjaṃ pabbajito’’ti abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca –
世尊说：『诸比库，如是，活佛子放逐七王，胜利之战后出家为道者。』随即作偈颂曰——
§61
61.
‘‘Dhanuggaho asadiso, rājaputto mahabbalo;
『持弓者不凡，王子威力大；
Dūrepātī akkhaṇavedhī, mahākāyappadālano.
远距离射击，擅长挥舞重器。』
§62
62.
‘‘Sabbāmitte raṇaṃ katvā, na ca kañci viheṭhayi;
「诸友既结战，不曾相互攻击；护持兄弟安乐，修习约束。」
Bhātaraṃ sotthiṃ katvāna, saṃyamaṃ ajjhupāgamī’’ti.
「在此为说。」
Tattha asadisoti na kevalaṃ nāmeneva, balavīriyapaññāhipi asadisova. Mahabbaloti kāyabalenapi paññābalenapi mahabbalo. Dūrepātīti yāva cātumahārājikabhavanā tāvatiṃsabhavanā ca kaṇḍaṃ pesetuṃ samatthatāya dūrepātī. Akkhaṇavedhīti avirādhitavedhī. Atha vā akkhaṇā vuccati vijju, yāva ekā vijju niccharati, tāva tenobhāsena sattaṭṭha vāre kaṇḍāni gahetvā vijjhatīti akkhaṇavedhī. Mahākāyappadālanoti mahante kāye padāleti. Cammakāyo, dārukāyo, lohakāyo, ayokāyo, vālikakāyo, udakakāyo, phalakakāyoti ime satta mahākāyā nāma. Tattha añño cammakāyapadālano mahiṃsacammaṃ vinivijjhati, so pana satampi mahiṃsacammānaṃ vinivijjhatiyeva. Añño aṭṭhaṅgulabahalaṃ udumbarapadaraṃ, caturaṅgulabahalaṃ asanapadaraṃ vinivijjhati, so pana phalakasatampi ekato baddhaṃ vinivijjhati, tathā dvaṅgulabahalaṃ tambalohapaṭṭaṃ, aṅgulabahalaṃ ayapaṭṭaṃ. Vālikasakaṭassa badarasakaṭassa palālasakaṭassa vā pacchābhāgena kaṇḍaṃ pavesetvā purebhāgena atipāteti, pakatiyā udake catuusabhaṭṭhānaṃ kaṇḍaṃ peseti, thale aṭṭhausabhanti evaṃ imesaṃ sattannaṃ mahākāyānaṃ padālanato mahākāyappadālano. Sabbāmitteti sabbe amitte. Raṇaṃ katvāti yuddhaṃ katvā palāpesīti attho. Na ca kañci viheṭhayīti ekampi na viheṭhesi. Aviheṭhayantoyeva pana tehi saddhiṃ kaṇḍapesaneneva raṇaṃ katvā. Saṃyamaṃ ajjhupāgamīti sīlasaṃyamaṃ pabbajjaṃ upagato.
其中所谓“不实”，非但只是名称上的不实，而是连力量、精进、智慧等皆不实。所谓大力，是指身力及智慧力都极大。所谓远距，是指能往至四大王国及帝释天等彼岸境界的远距。所谓不漏孔，是指无障碍的通达之道。又所谓可穿透之孔，即比喻坚固通达，能穿越七七四十九孔而通达。如身躯大而能承受损伤，即称有大身分割。人体有七种大身，分别是皮肤身、木质身、铁质身、铜质身、藤质身、水质身及果实质身。其中皮肤身即是大象皮，能承受重击，但仍有限度。可承受八指宽的大树枝、四指宽的坐垫，以及绑成一束的木板、铜片、铁片、藤条、果实的小束等。藤条、木枝、果实等插入身体后自后向前穿透，水流由腹部四个方向流出，脚下有八种兽，故称此七种乃大身的构成分割。
「诸友」即是一切敌对者。结战即是发动战争或打仗。绝不相互伤害，意即绝不相互攻击。虽然相互未伤，然而如同切割彼此，发动战斗。
「修习约束」即是依持戒律而出家修行。
Evaṃ satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kaniṭṭhabhātā ānando ahosi, asadisakumāro pana ahameva ahosi’’nti.
因此，圣师曾以佛法教诲引导，如是解说此本生—“当时年幼弟子是欢喜者，而我却是不会虚假的少年。”
Asadisajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 《无比本生》义注第一
[182] 2. Saṅgāmāvacarajātakavaṇṇanā
第二节 战斗勇士本生注释
Saṅgāmāvacarosūroti idaṃ satthā jetavane viharanto nandattheraṃ ārabbha kathesi. Satthari hi paṭhamagamanena kapilapuraṃ gantvā kaniṭṭhabhātikaṃ nandarājakumāraṃ pabbājetvā kapilapurā nikkhamma anupubbena sāvatthiṃ gantvā viharante āyasmā nando bhagavato pattaṃ ādāya tathāgatena saddhiṃ gehā nikkhamanakāle ‘‘nandakumāro kira satthārā saddhiṃ gacchatī’’ti sutvā aḍḍhullikhitehi kesehi vātapānantarena oloketvā ‘‘tuvaṭaṃ kho, ayyaputta, āgaccheyyāsī’’ti idaṃ janapadakalyāṇiyā vuttavacanaṃ anussaranto ukkaṇṭhito anabhirato uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto ahosi. Satthā tassa taṃ pavattiṃ ñatvā ‘‘yaṃnūnāhaṃ nandaṃ arahatte patiṭṭhāpeyya’’nti cintetvā tassa vasanapariveṇaṃ gantvā paññattāsane nisinno ‘‘kacci, nanda, imasmiṃ sāsane abhiramasī’’ti pucchi. ‘‘Bhante, janapadakalyāṇiyā paṭibaddhacitto hutvā nābhiramāmī’’ti. ‘‘Himavantacārikaṃ gatapubbosi nandā’’ti? ‘‘Na gatapubbo, bhante’’ti. ‘‘Tena hi gacchāmā’’ti. ‘‘Natthi me, bhante, iddhi, katāhaṃ gamissāmī’’ti. Satthā ‘‘ahaṃ taṃ, nanda, mama iddhibalena nessāmī’’ti theraṃ hatthe gahetvā ākāsaṃ pakkhandanto antarāmagge ekasmiṃ jhāmakhette jhāmakhāṇuke nisinnaṃ chinnakaṇṇanāsanaṅguṭṭhaṃ jhāmalomaṃ chinnachaviṃ cammamattaṃ lohitapaliguṇṭhitaṃ ekaṃ paluṭṭhamakkaṭiṃ dassesi – ‘‘passasi, nanda, etaṃ makkaṭi’’nti. ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Suṭṭhu paccakkhaṃ karohī’’ti.
“战斗勇士”，此乃圣师在揭德林精舍时，对尊长南达说的。圣师初次来临迦毗罗卫城后，奉出家幼弟子南拉王子，出城而行，遂前往舍卫城。尊者南达接受佛陀袈裟，随佛同去，听闻“南达正与圣师同行”之语，因风寒吹打头发，感到焦躁不安，形体抖动，如濒临落发之时。
佛知其心思，欲令南达坚定于阿拉汉果，便随南达生活，入坐安稳之处，亲近守法之士，问曰：“南达，你在此法中是否喜悦？”答曰：“尊者，我因在妙妙国有定心，不觉欢喜。”
佛问：“你曾去过喜马拉雅吗，南达？”答曰：“未曾去过，尊者。”佛言：“那便去吧。”南达言：“我无神通，今后将如何去？”佛持拿尊者，飞升空中，入一修习禅那之地，展现断耳、断指、断毛、具红血肿的一只猴子模型，说：“看见了吗，南达，这是猴子。”答曰：“见了，尊者。”佛勉励说：“请认真观察。”
Atha naṃ gahetvā saṭṭhiyojanikaṃ manosilātalaṃ, anotattadahādayo satta mahāsare, pañca mahānadiyo, suvaṇṇapabbatarajatapabbatamaṇipabbatapaṭimaṇḍitaṃ anekasatarāmaṇeyyakaṃ himavantapabbatañca dassetvā ‘‘tāvatiṃsabhavanaṃ te, nanda, diṭṭhapubba’’nti pucchitvā ‘‘na , diṭṭhapubbaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘ehi, nanda, tāvatiṃsabhavanaṃ te dassayissāmī’’ti tattha netvā paṇḍukambalasilāsane nisīdi. Sakko devarājā dvīsu devalokesu devasaṅghena saddhiṃ āgantvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Aḍḍhatiyakoṭisaṅkhā tassa paricārikā pañcasatā kakuṭapādā devaccharāyopi āgantvā vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Satthā āyasmantaṃ nandaṃ tā pañcasatā accharā kilesavasena punappunaṃ olokāpesi. ‘‘Passasi, nanda, imā kakuṭapādiniyo accharāyo’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho etā sobhanti, udāhu janapadakalyāṇī’’ti. ‘‘Seyyathāpi, bhante, janapadakalyāṇiṃ upanidhāya sā paluṭṭhamakkaṭī, evameva imā upanidhāya janapadakalyāṇī’’ti. ‘‘Idāni kiṃ karissasi nandā’’ti? ‘‘Kiṃ kammaṃ katvā, bhante, imā accharā labhantī’’ti? ‘‘Samaṇadhammaṃ katvā’’ti. ‘‘Sace me, bhante, imāsaṃ paṭilābhatthāya bhagavā pāṭibhogo hoti, ahaṃ samaṇadhammaṃ karissāmī’’ti. ‘‘Karohi, nanda, ahaṃ te pāṭibhogo’’ti. Evaṃ thero devasaṅghassa majjhe tathāgataṃ pāṭibhogaṃ gahetvā ‘‘mā, bhante, atipapañcaṃ karotha, etha gacchāma, ahaṃ samaṇadhammaṃ karissāmī’’ti āha. Satthā taṃ ādāya jetavanameva paccāgami. Thero samaṇadhammaṃ kātuṃ ārabhi.
于是他携带那六十由旬深的大心灵之根底，越过前方七个大沙瑞山，五条大河，见到了镀金山、宝石山、玉石山以及众多优美宫殿的喜马拉雅山，并观看说：『那是汝的忉利天宫，难陀，先前所见吗？』问之，答曰：『尊者，此非先前所见。』世尊说：『来吧，难陀，我将为汝显现忉利天宫。』说畢，将其引领，坐于青布毡石坐上。天帝萨咖与两界诸天之众一同来到，敬礼后坐于一旁。师长身边护卫约八千万，五百名携枝天卫随从天人一同至，敬礼后各自坐下。世尊多次观察尊长难陀及此五百执杖天卫，问曰：『难陀，汝是否见这些执杖之天卫？』答曰：『是，尊者。』世尊告曰：『这些天卫极为美丽，犹如城邑的美妇。』难陀答曰：『尊者，如城邑美妇抱着手杖，这些执杖天卫亦是如此。』世尊问曰：『难陀，汝今将何为？』答曰：『尊者，若能得此执杖，我将行出家道。』世尊曰：『去吧，难陀，我作汝靠山。』于是这位长老在众天陪伴中护持世尊，受教后说：『佛陀，不要多做缠绕，我们同往，我将修习出家生活。』世尊领其往祇树精舍。此长老便开始修行出家法门。
Satthā dhammasenāpatiṃ āmantetvā ‘‘sāriputta, mayhaṃ kaniṭṭhabhātā nando tāvatiṃsadevaloke devasaṅghassa majjhe devaccharānaṃ kāraṇā maṃ pāṭibhogaṃ aggahesī’’ti tassa ācikkhi. Etenupāyena mahāmoggallānattherassa mahākassapattherassa anuruddhattherassa dhammabhaṇḍāgārikaānandattherassāti asītiyā mahāsāvakānaṃ yebhuyyena ca sesabhikkhūnaṃ ācikkhi. Dhammasenāpati sāriputtatthero nandattheraṃ upasaṅkamitvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, āvuso nanda, tāvatiṃsadevaloke devasaṅghassa majjhe ‘devaccharā labhanto samaṇadhammaṃ karissāmī’ti dasabalaṃ pāṭibhogaṃ gaṇhī’’ti vatvā ‘‘nanu evaṃ sante tava brahmacariyavāso mātugāmasannissito kilesasannissito, tassa te itthīnaṃ atthāya samaṇadhammaṃ karontassa bhatiyā kammaṃ karontena kammakārakena saddhiṃ kiṃ nānākaraṇa’’nti theraṃ lajjāpesi nittejaṃ akāsi. Etenupāyena sabbepi asītimahāsāvakā avasesabhikkhū ca taṃ āyasmantaṃ nandaṃ lajjāpayiṃsu.
世尊召集法军统领曰：『沙利子，为我年最小弟弟难陀，在忉利天诸天军中护持天卫之事，极为精进，受我教诲。』以此方式向大马哈摩嘎喇那长老、大咖萨巴长老、阿奴鲁达长老、法库藏主阿难长老等一百余位大弟子以及上位比库宣示。他们多是后住弟子及剩余比库。法军统领沙利子进见难陀长老曰：『诚哉，长老难陀，汝于忉利天诸天众中执杖天卫用十倍力量护持出家法门。』诸多弟子说：『这般而住者常受母乡束缚，束缚于烦恼，若女人为利益修行出家法，正当伴随着有信仰之行为者，岂能无不同役乎？』于是令长老惭愧，深感不好。是一切百余位大弟子及剩余比库齐集惭愧此长老。
So ‘‘ayuttaṃ vata me kata’’nti hiriyā ca ottappena ca vīriyaṃ daḷhaṃ paggaṇhitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘ahaṃ, bhante, bhagavato paṭissavaṃ muñcāmī’’ti āha. Satthāpi ‘‘yadā tvaṃ, nanda, arahattaṃ patto, tadāyevāhaṃ paṭissavā mutto’’ti āha. Etamatthaṃ viditvā dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘yāva ovādakkhamo cāyaṃ, āvuso, nandatthero ekovādeneva hirottappaṃ paccupaṭṭhapetvā samaṇadhammaṃ katvā arahattaṃ patto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi nando ovādakkhamoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此时他曰：『我已为汝所造诸不用物。』怀羞耻心、忏悔心，坚护精进力，增长内观智，成阿拉汉果，向佛陀白曰：『世尊，愿除我漏盲。』世尊曰：『当汝证阿拉汉果，必当解脱漏盲。』明白此义，众僧堂上议论称：『今长老难陀只有一言命令，即持护羞忌心，修行出家法，证阿拉汉果。』世尊来到，问曰：『汝身安否，诸比库？』答曰：『世尊，是此名者。』世尊谓曰：『不，诸比库，此时此刻，也曾以命令持护羞忌心，以前亦然。』于是引述过往事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto hatthācariyakule nibbattitvā vayappatto hatthācariyasippe nipphattiṃ patto ekaṃ bārāṇasirañño sapattarājānaṃ upaṭṭhāsi. So tassa maṅgalahatthiṃ susikkhitaṃ katvā sikkhāpesi. So rājā ‘‘bārāṇasirajjaṃ gaṇhissāmī’’ti bodhisattaṃ gahetvā maṅgalahatthiṃ āruyha mahatiyā senāya bārāṇasiṃ gantvā parivāretvā ‘‘rajjaṃ vā detu yuddhaṃ vā’’ti rañño paṇṇaṃ pesesi. Brahmadatto ‘‘yuddhaṃ dassāmī’’ti pākāradvāraṭṭālakagopuresu balakāyaṃ āropetvā yuddhaṃ adāsi. Sapattarājā maṅgalahatthiṃ vammena chādetvā sayampi vammaṃ paṭimuñcitvā hattikkhandhavaragato tikhiṇaṃ aṅkusaṃ ādāya ‘‘nagaraṃ bhinditvā paccāmittaṃ jīvitakkhayaṃ pāpetvā rajjaṃ hatthagataṃ karissāmī’’ti hatthiṃ nagarābhimukhaṃ pesesi. So uṇhakalalāni ceva yantapāsāṇe ca nānappakārāni ca paharaṇāni vissajjente disvā maraṇabhayabhīto upasaṅkamituṃ asakkonto paṭikkami. Atha naṃ hatthācariyo upasaṅkamitvā ‘‘tāta, tvaṃ sūro saṅgāmāvacaro, evarūpe ṭhāne paṭikkamanaṃ nāma tuyhaṃ nānucchavika’’nti vatvā hatthiṃ ovadanto imā gāthā avoca –
昔时，波罗奈国巴摩陀王在婆罗门手中转世为菩萨，经历老去，现世为婆罗门子弟，成为波罗奈城国七名国王的护卫官，担任国王们的象乘官。此菩萨以其所受戒法和训练悉心教导一头吉祥大象。王谓菩萨曰：『我将受国王之位。』菩萨带上吉祥大象，率领大军入波罗奈，包围城池，告知国王：『愿交出国土或宣战。』婆罗门王答曰：『将奉献战争。』他遣军守卫城门城墙，展开战斗。七王之一骑在护卫象左侧，自己解开护象缰绳，手持锋利铁叉威胁誓言：『必将拆毁城池，杀尽敌友，使国家归象所有。』象见火焰烧毁树木，遭遇风石击打，受尽伤害，见死亡恐惧无助，尝试前进进攻，难以进行便退回。象乘官走近对他说：『王子，尔勇猛善战，岂能此处退却乎？』随后命令象，述说偈语。
§63
63.
‘‘Saṅgāmāvacaro sūro, balavā iti vissuto;
『勇猛善战者，力强且受信任；
Kiṃ nu toraṇamāsajja, paṭikkamasi kuñjara.
何故不入城门，尔却退避巨象？
§64
64.
‘‘Omadda khippaṃ palighaṃ, esikāni ca abbaha;
『猛猛迅速、横撞奔突，门柱上梁皆被撞击；','526':'梁柱摇晃摇动，一刻间大象冲入城门。』
Toraṇāni ca madditvā, khippaṃ pavisa kuñjarā’’ti.
踏平诸门楼，象群快快进来！
Tattha iti vissutoti, tāta, tvaṃ pavattasampahāraṃ saṅgāmaṃ madditvā avacaraṇato saṅgāmāvacaro, thirahadayatāya sūro, thāmasampattiyā balavāti evaṃ vissuto paññāto pākaṭo. Toraṇamāsajjāti nagaradvārasaṅkhātaṃ toraṇaṃ patvā. Paṭikkamasīti kiṃ nu kho osakkasi, kena kāraṇena nivattasīti vadati. Omaddāti avamadda adho pātaya. Esikāni ca abbahāti nagaradvāre soḷasaratanaṃ aṭṭharatanaṃ bhūmiyaṃ pavesetvā niccalaṃ katvā nikhātā esikatthambhā honti, te khippaṃ uddhara luñcāhīti āṇāpeti. Toraṇāni ca madditvāti nagaradvārassa piṭṭhasaṅghāṭe madditvā. Khippaṃ pavisāti sīghaṃ nagaraṃ pavisa. Kuñjarāti nāgaṃ ālapati.
这里说‘是故如是’，亲爱的，你在施行进攻和撤退之战时，激烈攻守如猛虎之勇，沉着稳定力大坚固，故此被称为勇猛有力且智慧明显。所谓‘撞倒门柱’，是指撞倒了城门旁被视为门柱的支柱。‘退却’是说你难道不懂吗？为何因何而退呢？‘撞倒’意谓将物打翻向下弄倒，‘门柱’是指城门石柱与基座耸立坚固的支柱，它们很快被抬起拆卸。‘摇动梁柱’是指将城门护墙上连接的梁柱震动使之松动。‘迅速进入’为迅速进入城市。‘大象’指的是长龙。
Taṃ sutvā nāgo bodhisattassa ekovādeneva nivattitvā esikatthambhe soṇḍāya paliveṭhetvā ahicchattakāni viya luñcitvā toraṇaṃ madditvā palighaṃ otāretvā nagaradvāraṃ bhinditvā nagaraṃ pavisitvā rajjaṃ gahetvā adāsi.
闻此，龙神仅凭一言便退却，绕绕门柱的柱顶作柄，像燻烤一般轻轻拆卸，摇动梁柱，撞跌门框，撞破城门，进入城市，抓住皇冠上宝珠献出。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā hatthī nando ahosi, rājā ānando, hatthācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊于讲授此法时，引用本生故事开示说：“当时象王之子名为难陀，王名安陀，我则是一名象师。”
Saṅgāmāvacarajātakavaṇṇanā dutiyā. · 《战场本生》义注第二
[183] 3. Vālodakajātakavaṇṇanā
[183] 3. 湿地象水王本生故事释义
Vālodakaṃapparasaṃ nihīnanti idaṃ satthā jetavane viharanto pañcasate vighāsāde ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira pañcasatā upāsakā gharāvāsapalibodhaṃ puttadārassa niyyādetvā satthu dhammadesanaṃ suṇantā ekatova vicaranti. Tesu keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, ekopi puthujjano nāma natthi, satthāraṃ nimantentāpi te upāsake antokaritvāva nimantenti. Tesaṃ pana dantakaṭṭhamukhodakavatthagandhamāladāyakā pañcasatā cūḷupaṭṭhākā vighāsādā hutvā vasanti. Te bhuttapātarāsā niddāyitvā uṭṭhāya aciravatiṃ gantvā nadītīre unnadantā mallayuddhaṃ yujjhanti. Te pana pañcasatā upāsakā appasaddā appanigghosā paṭisallānamanuyuñjanti. Satthā tesaṃ vighāsādānaṃ uccāsaddaṃ sutvā ‘‘kiṃ eso, ānanda, saddo’’ti theraṃ pucchitvā ‘‘vighāsādasaddo, bhante’’ti vutte ‘‘na kho, ānanda, ime vighāsādā idāneva vighāsaṃ khāditvā unnadanti, pubbepi unnadantiyeva, imepi upāsakā na idāneva sannisinnā, pubbepi sannisinnāyevā’’ti vatvā therena yācito atītaṃ āhari.
世尊住于揭伽园，见五百名比库们起立，开始讲说佛法。舍卫国有五百名居士，离开家宅，专心听闻世尊讲法，心无散乱。其中有的已证初果，有的成就一来果，有的成就不还果，无一为凡夫。即使是世尊所召唤召请，这些居士也不过恭敬迎接，实为内心精勤尊敬。他们中佩戴着如象牙般洁白的牙膏，口吐清香，五百人都是随从世尊的小弟子，常集结于讲堂。他们饭食饮水后稍作休息，起身迅速前往河边，兴致勃勃地展开角力比赛。五百名居士心意宁静，身心安住于寂静清净的独处之中。世尊听闻他们比武的喧哗之声，问长老阿难道：“阿难，这是什么声音？”长老答曰：“这是比武的喧哗声，尊者。”世尊说：“阿难，这些比武者现在正因争斗而喧哗，这并非首次，以前也曾争斗，当时这些居士已不在场，而今他们也未必真在场。”经长老恳请，世尊便述说往昔前事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto rañño atthadhammānusāsako ahosi. Athekasmiṃ kāle so rājā ‘‘paccanto kupito’’ti sutvā pañcasate sindhave kappāpetvā caturaṅginiyā senāya gantvā paccantaṃ vūpasametvā bārāṇasimeva paccāgantvā ‘‘sindhavā kilantā allarasameva nesaṃ muddikapānaṃ dethā’’ti āṇāpesi. Sindhavā gandhapānaṃ pivitvā assasālaṃ gantvā attano attano ṭhānesu aṭṭhaṃsu. Tesaṃ pana dinnāvasiṭṭhakaṃ apparasaṃ bahukasaṭaṃ ahosi. Manussā ‘‘idaṃ kiṃ karomā’’ti rājānaṃ pucchiṃsu. Rājā udakena madditvā makacipilotikāhi parissāvetvā ‘‘ye gadrabhā sindhavānaṃ nivāpaṃ pahiṃsu, tesaṃ dāpethā’’ti dāpesi. Gadrabhā kasaṭaudakaṃ pivitvā mattā hutvā viravantā rājaṅgaṇe vicariṃsu. Rājā mahāvātapānaṃ vivaritvā rājaṅgaṇaṃ olokayamāno samīpe ṭhitaṃ bodhisattaṃ āmantetvā ‘‘passa, ime gadrabhā kasaṭodakaṃ pivitvā mattā hutvā viravantā uppatantā vicaranti, sindhavakule jātasindhavā pana gandhapānaṃ pivitvā nissaddā sannisinnā na uppilavanti, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去时，菩萨转生于婆罗纳西国波罗奈，出身王族，长大成人后成为国王的法治辅佐者。某时，国王听闻有人“来自后方而愤怒”，便率领四乘战车军队调伏后方，使其平息，随后亲自前往婆罗纳西城，亲口警告众多来自信德河的象群，说：“信德河的象群已变得凶猛，就如猿猴般抢夺泥珠。”这些象群饮香水后，前往森林各自站立共八处。但这些象群的行为极为恶劣，十分暴虐。人们问国王：“这是何故我们该怎么办？”国王饮水洗净自己后，用丝绸衣服包裹身体，说：“前些喝酒的猿猴们，你们赐予他们食物吧。”这些猿猴喝了浑浊水，变得迷醉，在王庭游走。国王解除东风之令，巡视王庭时，召见菩萨，说：“看啊，那些猿猴喝浑浊水醉倒乱跑，信德河的象群饮香水肃静而不骚动，这是何原因？”并引出开头颂歌。
§65
65.
‘‘Vālodakaṃ apparasaṃ nihīnaṃ, pitvā mado jāyati gadrabhānaṃ;
“猿猴饮信德浑水，猛性大发猿群狂；
Imañca pitvāna rasaṃ paṇītaṃ, mado na sañjāyati sindhavāna’’nti.
而象饮佳水善味，象群不生躁乱心。”
Tattha vālodakanti makacivālehi parissāvitaudakaṃ. ‘‘Vāludaka’’ntipi pāṭho. Nihīnanti nihīnarasabhāvena nihīnaṃ. Na sañjāyatīti sindhavānaṃ mado na jāyati, kiṃ nu kho kāraṇanti pucchi.
其中“信德浑水”是指猿猴所喝的浑浊水。由“nihīnanti”可知意谓失去本性变质。猿猴张狂发怒而性情暴燥，而饮用佳水的象群则心态平和安宁，不生躁动。故来询问这差别为何。
Athassa kāraṇaṃ ācikkhanto bodhisatto dutiyaṃ gāthamāha –
菩萨辨明其因果后，接着吟诵第二阙偈诗。
§66
66.
‘‘Appaṃ pivitvāna nihīnajacco, so majjatī tena janinda puṭṭho;
『少量饮酒后愚钝懒惰者，因其愚钝而沉溺其中。』
Dhorayhasīlī ca kulamhi jāto, na majjatī aggarasaṃ pivitvā’’ti.
『虽生于刚毅品行之家族者，但饮用珍贵酒时亦不为所沉溺。』
Tattha tena janinda puṭṭhoti janinda uttamarāja yo nihīnajacco, tena nihīnajaccabhāvena puṭṭho majjati pamajjati. Dhorayhasīlīti dhorayhasīlo dhuravahanakaācārena sampanno jātisindhavo. Aggarasanti sabbapaṭhamaṃ gahitaṃ muddikarasaṃ pivitvāpi na majjati.
所谓愚钝懒惰者，是指品行卑劣、懒散堕落者，因其卑劣愚钝而沉溺、丧失觉知。所谓刚毅品行，是指具坚固持重行为的出生智慧之贤者。所谓珍贵酒，是指即使饮用了珍贵最先取手的酥油酒亦不沉溺者。
Rājā bodhisattassa vacanaṃ sutvā gadrabhe rājaṅgaṇā nīharāpetvā tasseva ovāde ṭhito dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
国王闻知菩萨所说之语，令群臣集合，多方含蓄折服，依其教诲行施布等功德，恰当而至。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā pañcasatā gadrabhā ime vighāsādā ahesuṃ, pañcasatā sindhavā ime upāsakā, rājā ānando, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
世尊于此法语中导引本事，解释此生故事说：『当时马夫及其饲养的马匹有五百头遭遇折磨，有五百名信士及阿难王，唯我智聪之藏者为其中智者。』
Vālodakajātakavaṇṇanā tatiyā. · 《尾水本生》义注第三
[184] 4. Giridattajātakavaṇṇanā
第四品 吉利达他生故事义疏
Dūsitogiridattenāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto ekaṃ vipakkhaseviṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā mahiḷāmukhajātake (jā. 1.1.26) kathitameva. Satthā pana ‘‘na, bhikkhave, ayaṃ bhikkhu idāneva vipakkhaṃ sevati, pubbepesa vipakkhasevakoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
邪山达特者，谓此世尊住于竹林时，起而说一当时处于相对立方位的比库。此事下载于《女面本生经》（Jātaka 1.1.26），即所述之事也。世尊则言：『比库们，此比库此时正修行相对立方位之法，实为昔日先已修持相对立方位行者之继承者也。』于是带领众生忆及过去。
Atīte bārāṇasiyaṃ sāmarājā rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto tassa atthadhammānusāsako ahosi. Rañño pana paṇḍavo nāma maṅgalasso, tassa giridatto nāma assabandho, so khañjo ahosi. Asso mukharajjuke gahetvā taṃ purato purato gacchantaṃ disvā ‘‘maṃ esa sikkhāpetī’’ti saññāya tassa anusikkhanto khañjo ahosi. Tassa assassa khañjabhāvaṃ rañño ārocesuṃ, rājā vejje pesesi. Te gantvā assassa sarīre rogaṃ apassantā ‘‘rogamassa na passāmā’’ti rañño kathayiṃsu. Rājā bodhisattaṃ pesesi – ‘‘gaccha vayassa, ettha kāraṇaṃ jānāhī’’ti. So gantvā khañjaassabandhasaṃsaggena tassa khañjabhūtabhāvaṃ ñatvā rañño tamatthaṃ ārocetvā ‘‘saṃsaggadosena nāma evaṃ hotī’’ti dassento paṭhamaṃ gāthamāha –-
昔时，刹帝利王于巴罗奈城施行王法。那时，菩萨于父母家中生起，成长，成为王之教导者。王名智者莫揭罗，王臣名为奇利达多，彼为跛足。奇利达多执掌马头守卫，见其前行，生发『我应教化此人』之意，随而致使其跛足加剧。王将奇利达多跛足告知医师，医师赴诊，见其病体，则王言『此病不可治愈』。王于是派遣菩萨，告之『前往见之，知因由何』。菩萨随跛足奇利达多同行，了解其跛足之因，向王禀报曰『此为交际不当之患』，并示首诗一首——
§67
67.
‘‘Dūsito giridattena, hayo sāmassa paṇḍavo;
此中马王智者莫揭罗。破坏规矩者，谓昔日放弃自有规矩庄严；继受，谓谓继续遵行。
Porāṇaṃ pakatiṃ hitvā, tassevānuvidhiyyatī’’ti.
后王询曰『今当如何？』菩萨答曰『获美佳跛足之人，将如昔日而存』，随即作第二诗曰——
Tattha hayo sāmassāti sāmassa rañño maṅgalasso. Porāṇaṃ pakatiṃ hitvāti attano porāṇapakatiṃ siṅgārabhāvaṃ pahāya. Anuvidhiyyatīti anusikkhati.
其中，『马儿属于国王』者，谓该马乃国王之吉祥宝马。『舍弃昔日本性』者，谓舍弃自身昔日本性之风流习气。『随顺学习』者，谓随之模仿效学。
Atha naṃ rājā ‘‘idāni vayassa kiṃ kattabba’’nti pucchi. Bodhisatto ‘‘sundaraṃ assabandhaṃ labhitvā yathā porāṇo bhavissatī’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
于是国王问道：『如今对这匹马友，应当怎么做？』菩萨回答说：『得一位好的驯马师，令其恢复昔日本性。』说完便说了第二首偈颂——
§68
68.
‘‘Sace ca tanujo poso, sikharākārakappito;
‘如果儿子身心健壮，头发梳成尖尖的形状；
Ānane naṃ gahetvāna, maṇḍale parivattaye;
用鼻子抓住头发，在头发圈中旋转；
Khippameva pahantvāna, tassevānuvidhiyyatī’’ti.
很快地抛下头发，这样做即告完成。’
Tattha tanujoti tassa anujo. Anurūpaṃ jāto hi anujo, tassa anujo tanujo. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace hi, mahārāja, tassa siṅgārassa ācārasampannassa assassa anurūpaṃ jāto siṅgāro ācārasampanno poso. Sikharākārakappitoti sikharena sundarena ākārena kappitakesamassu taṃ assaṃ ānane gahetvā assamaṇḍale parivatteyya, khippamevesa taṃ khañjabhāvaṃ pahāya ‘‘ayaṃ siṅgāro ācārasampanno assagopako maṃ sikkhāpetī’’ti saññāya khippameva tassa anuvidhiyyati anusikkhissati, pakatibhāveyeva ṭhassatīti attho. Rājā tathā kāresi, asso pakatibhāve patiṭṭhāsi. Rājā ‘‘tiracchānānampi nāma āsayaṃ jānissatī’’ti tuṭṭhacitto bodhisattassa mahantaṃ yasaṃ adāsi.
这里“儿子”指他的弟弟。弟弟是适当相应生出的，称为弟弟的即是儿子。这是讲说——‘如果大王，那个美丽端庄且行为端正的驴的弟弟所生的妆饰相应端庄，头发梳成尖状，抓着头发在头发圈中旋转，应当迅速地抛弃那个畸形的状态，心生“这妆饰端庄的驴子守护者将教导我”，心念如此，迅速地遵照这个决定去实践，且必然坚持如所显现。’国王按照此法行事，让驴子在显现状况中站定。国王心满意足地对觉者说：“即使对各类异象也能够理解其意”，赋予他巨大荣誉。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā giridatto devadatto ahosi, asso vipakkhasevako bhikkhu, rājā ānando, amaccapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
世尊作此法教，引用本生故事说道：“那时有喜乐天神和天帝，是驴子的同行，国王是阿难，而无敌王我正是那愚痴者。”
Giridattajātakavaṇṇanā catutthā. · 《吉利达德本生》义注第四
[185] 5. Anabhiratijātakavaṇṇanā
[185] 五、无嗜爱本生故事释义
Yathodake āvile appasanneti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ brāhmaṇakumāraṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira eko brāhmaṇakumāro tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū bahū khattiyakumāre ca brāhmaṇakumāre ca mante vācesi. So aparabhāge gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā vatthālaṅkāradāsadāsikhettavatthugomahiṃsaputtadārādīnaṃ atthāya cintayamāno rāgadosamohavasiko hutvā āvilacitto ahosi, mante paṭipāṭiyā parivattetuṃ nāsakkhi, ito cito ca mantā na paṭibhaṃsu. So ekadivasaṃ bahuṃ gandhamālādiṃ gahetvā jetavanaṃ gantvā satthāraṃ pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi . Satthā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘kiṃ, māṇava, mante vācesi, paguṇā te mantā’’ti pucchi. ‘‘Pubbe me, bhante, mantā paguṇā ahesuṃ, gharāvāsassa pana gahitakālato paṭṭhāya cittaṃ me āvilaṃ jātaṃ, tena me mantā na paguṇā’’ti. Atha naṃ satthā ‘‘na kho, māṇava, idāneva, pubbepi te cittassa anāvilakāle tava mantā paguṇā ahesuṃ, rāgādīhi pana āvilakāle tava mantā na paṭibhaṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
正如浑水中的水变得不清，世尊在祇树给孤独园住时，于某处启讲一位婆罗门少年的事。传说在胜城有一婆罗门少年，通晓三种根本感官知觉，能透彻多方，多有所思，能与众多刹帝利少年及婆罗门少年论辩。该人在生活后期，安顿在家中，思虑衣物装饰、奴婢仆役、牛马犬孙等家事，为欲、嗔、痴所染，心念昏浊，不得令思维顺畅转动，因而心念不能明了，言语也不能回应对方。某日携带芳香花环等物，前往祇树给孤独园，礼拜世尊，恭敬而坐一旁。世尊与他相应，问言：「少年，你的思维如何？善巧吗？」他答曰：「尊者，先前我的思维是善巧的，但自从成家后，心念生了浑浊，因之思维不善巧。」世尊说：「少年，现在虽说如此，但你过去心未蒙浑浊时，思维是善巧的。但因欲等烦恼滋生时，心念浑浊，思维便无法明了。」世尊如此说毕，便请求他回忆过去情形。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇamahāsālakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ mante uggaṇhitvā disāpāmokkho ācariyo hutvā bārāṇasiyaṃ bahū khattiyakumāre ca brāhmaṇakumāre ca mante vācesi. Tassa santike eko brāhmaṇamāṇavo tayo vede paguṇe akāsi, ekapadepi nikkaṅkho piṭṭhiācariyo hutvā mante vācesi. So aparena samayena gharāvāsaṃ gahetvā gharāvāsacintāya āvilacitto mante parivattetuṃ nāsakkhi. Atha naṃ ācariyo attano santikaṃ āgataṃ ‘‘kiṃ, māṇava, paguṇā te mantā’’ti pucchitvā ‘‘gharāvāsagahitakālato paṭṭhāya me cittaṃ āvilaṃ jātaṃ, mante parivattetuṃ na sakkomī’’ti vutte ‘‘tāta, āvile cittamhi paguṇāpi mantā na paṭibhanti, anāvile pana citte appaṭibhāṇaṃ nāma natthī’’ti vatvā imā gāthā āha –
过去，释迦如来作佛前世，在巴拉那西做婆罗门多罗刹王时出生，年老之后觉悟智慧，成为教法导师。在巴拉那西对众多刹帝利与婆罗门少年讲授思维。其间有一位婆罗门少年，三种根本智识圆满，且虽言语寡少，但为弟子导师，能论辩思维。该少年后来成家后思虑烦恼，心念昏浊，不得令思维灵活转动。导师问他：「少年，你的思维善巧否？」他说：「因为成家后心生浑浊，思维不能善巧转动。」导师回答：「孩子，心念浑浊时，思维必不善巧，但心念澄明时，必无不善巧。」导师用偈语开示：
§69
69.
‘‘Yathodake āvile appasanne, na passati sippikasambukañca;
「正如浑水中，水变得浑浊不清，连昆虫、爬虫亦不可见，
Sakkharaṃ vālukaṃ macchagumbaṃ, evaṃ āvilamhi citte;
水中破碎的砂粒、水草、鱼虾一切景物，如此于混浊水中不能辨视，
Na so passati attadatthaṃ paratthaṃ.
此水不见自身与它物清楚差别，亦不得明了。
§70
70.
‘‘Yathodake acche vippasanne, so passati sippikasambukañca;
正如清水明澈时，能见昆虫、爬虫诸物无碍。」
Sakkharaṃ vālukaṃ macchagumbaṃ, evaṃ anāvilamhi citte;
沙砾、细沙及水藻，如此杂染不净之心；
So passati atthadatthaṃ parattha’’nti.
他见此心中义即彼境界。
Tattha āvileti kaddamāluḷite. Appasanneti tāyeva āvilatāya avippasanne. Sippikasambukañcāti sippikañca sambukañca. Macchagumbanti macchaghaṭaṃ. Evaṃ āvilamhīti evameva rāgādīhi āvile citte. Attadatthaṃ paratthanti neva attadatthaṃ na paratthaṃ passatīti attho. So passatīti evameva anāvile citte so puriso attadatthaṃ paratthañca passatīti.
其中，『搅浑』者，谓因泥沙搅动而混浊。『不清澈』者，谓正因此混浊而不澄清。『蚌与螺』者，谓蚌与螺二者。『鱼群』者，谓鱼的聚集。『如此在混浊中』者，义谓同理，在被贪等烦恼所搅浑的心中。『他看不见自利与他利』者，义为既看不见自利亦看不见他利。『他看见』者，谓同理，在未被搅浑的心中，那人便能看见自利与他利。
Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne brāhmaṇakumāro sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā māṇavo ayameva māṇavo ahosi, ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊述此过往，示现真实，展开故事并说明真理，至故事结尾时婆罗门子证得须陀洹果：『当时正是此少年，老师则为我。』
Anabhiratijātakavaṇṇanā pañcamā. · 《不乐本生》义注第五
[186] 6. Dadhivāhanajātakavaṇṇanā
【186】第六 持杖者故事注释
Vaṇṇagandharasūpetoti idaṃ satthā veḷuvane viharanto vipakkhaseviṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā kathitameva. Satthā pana ‘‘bhikkhave, asādhusannivāso nāma pāpo anatthakaro, tattha manussabhūtānaṃ tāva pāpasannivāsassa anatthakaratāya kiṃ vattabbaṃ, pubbe pana asātena amadhurena nimbarukkhena saddhiṃ sannivāsamāgamma madhuraraso dibbarasapaṭibhāgo acetano ambarukkhopi amadhuro tittako jāto’’ti vatvā atītaṃ āhari.
所谓梵天乐声随身而起，谓世尊于竹林中住时，指懈怠弟子忿怒说法。缘起故事文义如下。世尊乃曰：『比库们，邪恶居所谓为恶、无益处，针对人类之恶居所应如何看待？先前不善，携柔和甘甜檀树同居，而甘甜味如天音相注，即使无心者亦非苦树。』继而说出过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente kāsiraṭṭhe cattāro bhātaro brāhmaṇā isipabbajjaṃ pabbajitvā himavantapadese paṭipāṭiyā paṇṇasālā katvā vāsaṃ kappesuṃ. Tesaṃ jeṭṭhakabhātā kālaṃ katvā sakkattaṃ pāpuṇi. So taṃ kāraṇaṃ ñatvā antarantarā sattaṭṭhadivasaccayena tesaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanto ekadivasaṃ jeṭṭhakatāpasaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīditvā – ‘‘bhante, kena te attho’’ti pucchi. Paṇḍurogo tāpaso ‘‘agginā me attho’’ti āha. So taṃ sutvā tassa vāsipharasukaṃ adāsi. Vāsipharasuko nāma daṇḍe pavesanavasena vāsipi hoti pharasupi. Tāpaso ‘‘ko me imaṃ ādāya dārūni āharissatī’’ti āha. Atha naṃ sakko evamāha – ‘‘yadā te, bhante, dārūhi attho, imaṃ pharasuṃ hatthena paharitvā ‘dārūni me āharitvā aggiṃ karohī’ti vadeyyāsi, dārūni āharitvā aggiṃ katvā dassatī’’ti. Tassa vāsipharasukaṃ datvā dutiyampi upasaṅkamitvā ‘‘bhante, kena te attho’’ti pucchi. Tassa paṇṇasālāya hatthimaggo hoti, so hatthīhi upadduto ‘‘hatthīnaṃ me vasena dukkhaṃ uppajjati, te palāpehī’’ti āha. Sakko tassa ekaṃ bheriṃ upanāmetvā ‘‘bhante, imasmiṃ tale pahaṭe tumhākaṃ paccāmittā palāyissanti, imasmiṃ tale pahaṭe mettacittā hutvā caturaṅginiyā senāya parivāressantī’’ti vatvā taṃ bheriṃ datvā kaniṭṭhassa santikaṃ gantvā ‘‘bhante, kena te attho’’ti pucchi. Sopi paṇḍurogadhātukova, tasmā ‘‘dadhinā me attho’’ti āha. Sakko tassa ekaṃ dadhighaṭaṃ datvā ‘‘sace tumhe icchamānā imaṃ āsiñceyyātha, mahānadī hutvā mahoghaṃ pavattetvā tumhākaṃ rajjaṃ gahetvā dātuṃ samatthopi bhavissatī’’ti vatvā pakkāmi. Tato paṭṭhāya vāsipharasuko jeṭṭhabhātikassa aggiṃ karoti, itarena bheritale pahaṭe hatthī palāyanti, kaniṭṭho dadhiṃ paribhuñjati.
过去在巴拉那西，由婆罗门布勒纳王管理的迦尸国，有四兄弟婆罗门出家，入山住于喜马拉雅山麓，按照修行道路修学，建作了五十座禅堂，修行止宿。四兄弟中长兄在一定时刻到了萨咖天帝处。天帝了知此因缘，便近侍他们七十七天，每天去看望他们。一天天帝顶礼长兄苦行者，坐于一旁，问道：“长老，您的兴趣何在？”苦行者答曰：“我之利益，来自火。”天帝听闻后，送给他一把名为‘着火斧’的斧头。所谓‘着火斧’，是能入木为斧，亦能成火的斧头。苦行者问：“谁能帮我带木材？”萨咖答曰：“长老，当你需要木材时，用手打这斧，并说‘我取了木头来生火’，那么你就会有木材取来生火了。”苦行者得斧后，天帝又来问其需要。苦行者说禅堂中老象不便，象群骚扰他，使他痛苦。天帝便给他一面鼓，说：“长老，在此鼓声所在之地，你的敌人诸象将逃走，那里成了你善心的营地，坐拥四象军队。”天帝将鼓给了次弟，次弟随即前往。次弟以乳罐相喻说道：“我之利益来自乳汁。”萨咖给他一坛乳，说明若有需求可适当使用，说罐盛乳如大河流淌，能持我国政权。次弟得罐后，将木头带给长兄生火，老象则逃离鼓声所在之地，幼弟享用乳汁。
Tasmiṃ kāle eko sūkaro ekasmiṃ purāṇagāmaṭṭhāne caranto ānubhāvasampannaṃ ekaṃ maṇikkhandhaṃ addasa. So taṃ maṇikkhandhaṃ mukhena ḍaṃsitvā tassānubhāvena ākāse uppatitvā samuddassa majjhe ekaṃ dīpakaṃ gantvā ‘‘ettha dāni mayā vasituṃ vaṭṭatī’’ti otaritvā phāsukaṭṭhāne ekassa udumbararukkhassa heṭṭhā vāsaṃ kappesi. So ekadivasaṃ tasmiṃ rukkhamūle maṇikkhandhaṃ purato ṭhapetvā niddaṃ okkami. Atheko kāsiraṭṭhavāsī manusso ‘‘nirupakāro esa amhāka’’nti mātāpitūhi gehā nikkaḍḍhito ekaṃ paṭṭanagāmaṃ gantvā nāvikānaṃ kammakāro hutvā nāvaṃ āruyha samuddamajjhe bhinnāya nāvāya phalake nipanno taṃ dīpakaṃ patvā phalāphalāni pariyesanto taṃ sūkaraṃ niddāyantaṃ disvā saṇikaṃ gantvā maṇikkhandhaṃ gaṇhitvā tassa ānubhāvena ākāse uppatitvā udumbararukkhe nisīditvā cintesi – ‘‘ayaṃ sūkaro imassa maṇikkhandhassa ānubhāvena ākāsacāriko hutvā idha vasati maññe, mayā paṭhamameva imaṃ sūkaraṃ māretvā maṃsaṃ khāditvā pacchā gantuṃ vaṭṭatī’’ti. So ekaṃ daṇḍakaṃ bhañjitvā tassa sīse pāteti. Sūkaro pabujjhitvā maṇiṃ apassanto ito cito ca kampamāno vidhāvati, rukkhe nisinnapuriso hasi. Sūkaro olokento taṃ disvā taṃ rukkhaṃ sīsena paharitvā tattheva mato.
其时一头野猪，在一处古老村庄外游走，偶然发现一颗宝石。它用口衔住，凭借感应升空，在海中一座灯塔处停下，自言“此地适合我居住”，遂落脚于一棵无忧树下栖息。一日，它将宝石放在树根前，睡去。这时有一位迦尸国人，认为“此猪对我们无益”，便被父母送到一城镇，成为船工，驾船出海。船因破损搁浅，他掉落海中，捡到了那灯塔上的宝石。凭此感应宝石升空，他坐回无忧树，思惟道：“此猪凭借宝石以空中游行居此，若我先杀死此猪，吃其肉，日后必然得以继续前行。”他遂折断一根棍棒击打猪头。野猪醒来，见宝石失窃，惊恐颤抖，倒退至树上。野猪留意四周时，见到人，便用首撞击树干，死去。
So puriso otaritvā aggiṃ katvā tassa maṃsaṃ pacitvā khāditvā ākāse uppatitvā himavantamatthakena gacchanto assamapadaṃ disvā jeṭṭhabhātikassa tāpasassa assame otaritvā dvīhatīhaṃ vasitvā tāpasassa vattapaṭivattaṃ akāsi, vāsipharasukassa ānubhāvañca passi. So ‘‘imaṃ mayā gahetuṃ vaṭṭatī’’ti maṇikkhandhassa ānubhāvaṃ tāpasassa dassetvā ‘‘bhante, imaṃ maṇiṃ gahetvā vāsipharasukaṃ dethā’’ti āha. Tāpaso ākāsena caritukāmo taṃ gahetvā vāsipharasukaṃ adāsi. So taṃ gahetvā thokaṃ gantvā vāsipharasukaṃ paharitvā ‘‘vāsipharasuka tāpasassa sīsaṃ chinditvā maṇikkhandhaṃ me āharā’’ti āha. So gantvā tāpasassa sīsaṃ chinditvā maṇikkhandhaṃ āhari. So vāsipharasukaṃ paṭicchannaṭṭhāne ṭhapetvā majjhimatāpasassa santikaṃ gantvā katipāhaṃ vasitvā bheriyā ānubhāvaṃ disvā maṇikkhandhaṃ datvā bheriṃ gaṇhitvā purimanayeneva tassapi sīsaṃ chindāpetvā kaniṭṭhaṃ upasaṅkamitvā dadhighaṭassa ānubhāvaṃ disvā maṇikkhandhaṃ datvā dadhighaṭaṃ gahetvā purimanayeneva tassa sīsaṃ chindāpetvā maṇikkhandhañca vāsipharasukañca bheriñca dadhighaṭañca gahetvā ākāse uppatitvā bārāṇasiyā avidūre ṭhatvā bārāṇasirañño ‘‘yuddhaṃ vā me detu rajjaṃ vā’’ti ekassa purisassa hatthe paṇṇaṃ pāhesi.
那人下树生火，烤食猪肉后食用。随后升空，往喜马拉雅山顶行去，观看苦行者长兄，进入苦行者住所。住双旬中，围绕苦行者施行回转法轮，将宝石的感应展示给苦行者，言：“我应取得此物。”苦行者见宝石之光，呈现给那苦行者，言：“请将此宝石给持着着火斧的苦行者。”苦行者愿助天空之行者，遂将宝石送给持斧的苦行者。此人持宝石来到持着火斧苦行者处，言：“持火斧者，请助我割断苦行者头颅，取走宝石。”于是持火斧苦行者割断其头，助其取宝石。接着将持火斧苦行者藏于一处隐秘之地，亲近中苦行者居处，在近禅堂位置处将宝石交给鼓手，并以利斧割断苦行者头颅。又近乳罐持者处，交予乳罐，割断其头颅。最后将宝石、着火斧、鼓及乳罐持于空中，立于巴拉那西花园近处，后将五十币投入一人手中，述言：“战斗或国土归我。”
Rājā sāsanaṃ sutvāva ‘‘coraṃ gaṇhissāmī’’ti nikkhami. So ekaṃ bheritalaṃ pahari, caturaṅginī senā parivāresi. Rañño avattharaṇabhāvaṃ ñatvā dadhighaṭaṃ vissajjesi, mahānadī pavatti. Mahājano dadhimhi osīditvā nikkhamituṃ nāsakkhi. Vāsipharasukaṃ paharitvā ‘‘rañño sīsaṃ āharā’’ti āha, vāsipharasuko gantvā rañño sīsaṃ āharitvā pādamūle nikkhipi. Ekopi āvudhaṃ ukkhipituṃ nāsakkhi. So mahantena balena parivuto nagaraṃ pavisitvā abhisekaṃ kāretvā dadhivāhano nāma rājā hutvā dhammena samena rajjaṃ kāresi.
国王闻讯教法，起身言：“我将缉拿盗贼。”遂击鼓，四象军队环绕。国王知风雨将至，放水罐水泄洪，众民顺水流坐，不能起身逃走。盗贼击打持火斧苦行者，言：“取走国王头颅。”持火斧苦行者遂前往，取国王首，置于足下。无一武器可拔取。盗贼军队四围被大力士包围而入城，为此国王举行加冕典礼，即位为持盾王，依法正治国家。
Tassekadivasaṃ mahānadiyaṃ jālakaraṇḍake kīḷantassa kaṇṇamuṇḍadahato devaparibhogaṃ ekaṃ ambapakkaṃ āgantvā jāle laggi, jālaṃ ukkhipantā taṃ disvā rañño adaṃsu. Taṃ mahantaṃ ghaṭappamāṇaṃ parimaṇḍalaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ ahosi. Rājā ‘‘kissa phalaṃ nāmeta’’nti vanacarake pucchitvā ‘‘ambaphala’’nti sutvā paribhuñjitvā tassa aṭṭhiṃ attano uyyāne ropāpetvā khīrodakena siñcāpesi. Rukkho nibbattitvā tatiye saṃvacchare phalaṃ adāsi. Ambassa sakkāro mahā ahosi, khīrodakena siñcanti, gandhapañcaṅgulikaṃ denti, mālādāmāni parikkhipanti, gandhatelena dīpaṃ jālenti, parikkhepo panassa paṭasāṇiyā ahosi. Phalāni madhurāni suvaṇṇavaṇṇāni ahesuṃ. Dadhivāhanarājā aññesaṃ rājūnaṃ ambaphalaṃ pesento aṭṭhito rukkhanibbattanabhayena aṅkuranibbattanaṭṭhānaṃ maṇḍūkakaṇṭakena vijjhitvā pesesi. Tesaṃ ambaṃ khāditvā aṭṭhi ropitaṃ na sampajjati. Te ‘‘kiṃ nu kho ettha kāraṇa’’nti pucchantā taṃ kāraṇaṃ jāniṃsu.
某日，在大河的荷叶丛中，捕鸟人割喉时幻现天神，带来一果实。见到网，被网所困而拔网，国王见状，命令捕鸟人喝果汁，说此果实即为荔枝。国王食此肉，骨头埋于王庄园中，并用牛乳浇灌。第三年果树生芽，结出果子。荔枝香甜金黄色，水乳融洽，散发芳香，如灯油，挂满花环，果实甜美如金。持盾王派遣其他国王带贡品，害怕果树长出幼芽，于是用青蛙刺穿幼芽，害怕荔枝树发芽。食此果实后种须不复生，众人疑惑其因，最终得悉真相。
Atheko rājā uyyānapālaṃ pakkositvā ‘‘dadhivāhanassa ambaphalānaṃ rasaṃ nāsetvā tittakabhāvaṃ kātuṃ sakkhissasī’’ti pucchitvā ‘‘āma, devā’’ti vutte ‘‘tena hi gacchāhī’’ti sahassaṃ datvā pesesi. So bārāṇasiṃ gantvā ‘‘eko uyyānapālo āgato’’ti rañño ārocāpetvā tena pakkosāpito pavisitvā rājānaṃ vanditvā ‘‘tvaṃ uyyānapālo’’ti puṭṭho ‘‘āma, devā’’ti vatvā attano ānubhāvaṃ vaṇṇesi. Rājā ‘‘gaccha amhākaṃ uyyānapālassa santike hohī’’ti āha. Te tato paṭṭhāya dve janā uyyānaṃ paṭijagganti. Adhunāgato uyyānapālo akālapupphāni suṭṭhu pupphāpento akālaphalāni gaṇhāpento uyyānaṃ ramaṇīyaṃ akāsi. Rājā tassa pasīditvā porāṇakauyyānapālaṃ nīharitvā tasseva uyyānaṃ adāsi. So uyyānassa attano hatthagatabhāvaṃ ñatvā ambarukkhaṃ parivāretvā nimbe ca phaggavavalliyo ca ropesi, anupubbena nimbā vaḍḍhiṃsu, mūlehi mūlāni, sākhāhi ca sākhā saṃsaṭṭhā onaddhavinaddhā ahesuṃ. Tena asātaamadhurasaṃsaggena tāvamadhuraphalo ambo tittako jāto nimbapaṇṇasadisaraso, ambaphalānaṃ tittakabhāvaṃ ñatvā uyyānapālo palāyi.
后国王命园丁赐予持盾王荔枝果汁，劝其勿辜负此果汁，以免造成毁灭。园丁携果汁至巴拉那西，呈报国王，言：“园丁来了。”国王令其侍奉，问其身份，答曰：“是，尊者。”国王命其到场供养。于是园丁及一同两人照料园中花草，鲜花及时盛开，异时果实成熟，使园林美丽。国王悦纳此举，驱散旧园丁，亲授当前园林给新园丁。园丁深知园林中的果树属性，种植柑橘、蒲瓜藤蔓，使柑橘繁盛，根枝连接，林木瓜果整齐。一时此园因芳香味甘，为园丁熟知果实特性，因而园丁终日未离去。
Dadhivāhano uyyānaṃ gantvā ambaphalaṃ khādanto mukhe paviṭṭhaṃ ambarasaṃ nimbakasaṭaṃ viya ajjhoharituṃ asakkonto kakkāretvā niṭṭhubhi. Tadā bodhisatto tassa atthadhammānusāsako amacco ahosi. Rājā bodhisattaṃ āmantetvā ‘‘paṇḍita, imassa rukkhassa porāṇakaparihārato parihīnaṃ natthi, evaṃ santepissa phalaṃ tittakaṃ jātaṃ, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
有一只肩挑沉重的负担者，去到果园中吃着果实，嘴里含着刚刚摘下的果实，因无法承受如同雨滴一般的鲜果汁的流出，故用嘴唇紧闭。那时，发起菩提心的圣者是这些事情教导者的慈父。王召见菩提心圣者，对他说：『智者，旧时树的枝叶全部被剥落，枝叶不存，果实却依然生长，这中间的缘由为何？』于是对第一首偈问道——
§71
71.
‘‘Vaṇṇagandharasūpeto , amboyaṃ ahuvā pure;
『覆盖着各种色彩和香气，这果实曾在从前被称为甘甜；
Tameva pūjaṃ labhamāno, kenambo kaṭukapphalo’’ti.
受到这种尊崇的果实，现在为何却变得苦涩？』
Athassa kāraṇaṃ ācikkhanto bodhisatto dutiyaṃ gāthamāha –
菩提心圣者晓以缘由，而发出第二首偈曰——
§72
72.
‘‘Pucimandaparivāro, ambo te dadhivāhana;
『肥沃松软的土壤环绕着你，那果实生于肩负沉重负担者之树；
Mūlaṃ mūlena saṃsaṭṭhaṃ, sākhā sākhā nisevare;
根与根紧紧缠绕，枝与枝相互拥抱相依；
Asātasannivāsena, tenambo kaṭukapphalo’’ti.
『苦不近居』者，是因此故，言此树果实苦也。
Tattha pucimandaparivāroti nimbarukkhaparivāro. Sākhā sākhā nisevareti pucimandassa sākhāyo ambarukkhassa sākhāyo nisevanti. Asātasannivāsenāti amadhurehi pucimandehi saddhiṃ sannivāsena. Tenāti tena kāraṇena ayaṃ ambo kaṭukapphalo asātaphalo tittakaphalo jātoti.
彼所谓树身周围者，为桑树之围。枝与枝之间彼此相依，是枝干随桑树枝干相依。所谓不近居，即以苦涩之枝叶紧密相聚相依。以是因缘，此树果实苦涩，不近居，且果实小且涩也。
Rājā tassa vacanaṃ sutvā sabbepi pucimande ca phaggavavalliyo ca chindāpetvā mūlāni uddharāpetvā samantā amadhurapaṃsuṃ harāpetvā madhurapaṃsuṃ pakkhipāpetvā khīrodakasakkharodakagandhodakehi ambaṃ paṭijaggāpesi. So madhurasaṃsaggena puna madhurova ahosi. Rājā pakatiuyyānapālasseva uyyānaṃ niyyādetvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā yathākammaṃ gato.
国王闻此言后，割断并拔除桑树及其藤蔓，挖出根部，遍撒细盐，将甜盐撒入，又以牛奶、糖水及香水浇洒树木，使树恢复甘甜。国王如同园中守门者，驱散树间杂草，维持常新，使其适当生长。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā ahameva paṇḍitāmacco ahosi’’nti.
世尊曾引此法说，举出此生故事为证：“当时我乃智者尊长。”
Dadhivāhanajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《酪乘本生》义注第六
[187] 7. Catumaṭṭhajātakavaṇṇanā
第七品 四分王寓故事解说
Ucceviṭabhimāruyhāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ mahallakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Ekadivasaṃ kira dvīsu aggasāvakesu aññamaññaṃ pañhapucchanavissajjanakathāya nisinnesu eko mahallako bhikkhu tesaṃ santikaṃ gantvā tatiyo hutvā nisīditvā ‘‘bhante, mayampi tumhe pañhaṃ pucchissāma, tumhepi attano kaṅkhaṃ amhe pucchathā’’ti āha. Therā taṃ jigucchitvā uṭṭhāya pakkamiṃsu. Therānaṃ dhammaṃ sotuṃ nisinnaparisā samāgamassa bhinnakāle satthu santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ akāle āgatatthā’’ti vutte taṃ kāraṇaṃ ārocayiṃsu. Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva sāriputtamoggallānā etaṃ jigucchitvā akathetvā pakkamanti, pubbepi pakkamiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
所谓高处抱升者，谓此世尊在祇树给孤独园时，向一长老比库开示。昔日一日，两位长老弟子相互问答释疑，第三位长老至彼处，入席而问：“尊者，我亦将向汝等问疑，汝等亦向己之疑问互相询问乎？”比库等羞惭起身离席。会众闻法时分散，至师前问及来时何故？世尊答曰：“不，比库们，今时沙利子与马哈摩嘎喇那因羞惭未做答而退散，昔亦是如此。”世尊如此说，述前事也。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto araññāyatane rukkhadevatā ahosi. Atha dve haṃsapotakā cittakūṭapabbatā nikkhamitvā tasmiṃ rukkhe nisīditvā gocarāya gantvā nivattantāpi tasmiṃyeva vissamitvā cittakūṭaṃ gacchanti. Gacchante gacchante kāle tesaṃ bodhisattena saddhiṃ vissāso ahosi. Gacchantā ca āgacchantā ca aññamaññaṃ sammoditvā dhammakathaṃ kathetvā pakkamiṃsu. Athekadivasaṃ tesu rukkhagge nisīditvā bodhisattena saddhiṃ kathentesu eko siṅgālo tassa rukkhassa heṭṭhā ṭhatvā tehi haṃsapotakehi saddhiṃ mantento paṭhamaṃ gāthamāha –
从前在巴拉那西，有一人名叫婆罗多，自称正觉士，他居住在森林禅定处的树神旁。然后有两只天鹅的幼崽自心山出发，来到那树上栖息，时而飞向草地，时而回到树上停歇，最终又返回心山。它们行进之间，与正觉士生起了亲近信任。它们彼此来往，欢乐相见，讲述法义后离去。有一日，它们与正觉士一起坐于树顶谈论时，有一只豺狼立于树下，与两只天鹅幼崽共谋，对它们诵说第一偈：
§73
73.
‘‘Ucce viṭabhimāruyha, mantayavho rahogatā;
『攀上高树枝，豺狼窃窃私语；
Nīce oruyha mantavho, migarājāpi sossatī’’ti.
攀下低处立，猎王亦在倾听。』
Tattha ucce viṭabhimāruyhāti pakatiyā ca ucce imasmiṃ rukkhe uccataraṃ ekaṃ viṭapaṃ abhiruhitvā. Mantayavhoti mantetha kathetha. Nīce oruyhāti otaritvā nīce ṭhāne ṭhatvā mantetha. Migarājāpi sossatīti attānaṃ migarājānaṃ katvā āha. Haṃsapotakā jigucchitvā uṭṭhāya cittakūṭameva gatā.
这里“攀上高树枝”是说在此树上攀登到较高的树枝。“豺狼窃窃私语”意指低声细语。攀下低处则指下降，站立于较低位置，继续低声细语。“猎王亦在倾听”指猎王自喻。天鹅幼崽羞愧地起身，飞往心山去了。
Tesaṃ gatakāle bodhisatto siṅgālassa dutiyaṃ gāthamāha –
它们离开时，正觉士诵说了豺狼的第二偈：
§74
74.
‘‘Yaṃ suvaṇṇo suvaṇṇena, devo devena mantaye;
『金以金为伴，天以天为友；'}
Kiṃ tettha catumaṭṭhassa, bilaṃ pavisa jambukā’’ti.
云何此处称为四根？谓『穴中入的犀鸟』。
Tattha suvaṇṇoti sundaravaṇṇo. Suvaṇṇenāti dutiyena haṃsapotakena. Devo devenāti teyeva dve deve katvā katheti. Catumaṭṭhassāti sarīrena jātiyā sarena guṇenāti imehi catūhi maṭṭhassa suddhassāti akkharattho. Asuddhaṃyeva pana taṃ pasaṃsāvacanena nindanto evamāha, catūhi lāmakassa kiṃ te ettha siṅgālassāti ayamettha adhippāyo. ‘‘Bilaṃ pavisā’’ti idaṃ bodhisatto bheravārammaṇaṃ dassetvā taṃ palāpento āha.
彼处『苏伐那』指美丽色彩；『苏伐那那』以第二孔雀为喻。『天神之王』谓这两位天神相对而语。所谓四根者，是指形身、出身、身质、这四种根源，为清净之义。然污秽者，却以称赞之言反而贬斥，如此而说『四根残缺者，你这里为何有角？』此乃统御主张。『进入穴中』者，释义为：此菩萨显现威猛之象，言语戏谑。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā siṅgālo mahallako ahosi, dve haṃsapotakā sāriputtamoggallānā, rukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊开示此法时，则举例本生故事为依归，说：彼时獴狸尚成人，而两孔雀乃莎利迦和摩诃迦罗，树神则为我自己。
Catumaṭṭhajātakavaṇṇanā sattamā. · 《四六本生》注释，第七。
[188] 8. Sīhakotthujātakavaṇṇanā
第八章 狮头卷故事解说
Sīhaṅgulī sīhanakhoti idaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasaṃ kira kokāliko aññesu bahussutesu dhammaṃ kathentesu sayampi kathetukāmo ahosīti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva vitthāretabbaṃ. Taṃ pana pavattiṃ sutvā satthā ‘‘na, bhikkhave, kokāliko idāneva attano saddena pākaṭo jāto, pubbepi pākaṭo ahosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊称狮爪为狮爪钩，于诘他迦那沙伽揭德林僧伽林中潜住，黎明时刻起而说法。昔日某日，狡猾者在多处善于闻思法者间讲法，我亦有意同说，故当从下以所闻详述其由。一闻此事，世尊曰：『比库们，狡猾者今日以己言辞显露自我，昔日亦然。』乃引彼往昔事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese sīho hutvā ekāya siṅgāliyā saddhiṃ saṃvāsamanvāya puttaṃ paṭilabhi. So aṅgulīhi nakhehi kesarena vaṇṇena saṇṭhānenāti imehi ākārehi pitusadiso ahosi, saddena mātusadiso. Athekadivasaṃ deve vassitvā vigate sīhesu naditvā sīhakīḷaṃ kīḷantesu sopi tesaṃ antare naditukāmo hutvā siṅgālikaṃ nādaṃ nadi. Athassa saddaṃ sutvā sīhā tuṇhī ahesuṃ. Tassa saddaṃ sutvā aparo bodhisattassa sajātiputto ‘‘tāta, ayaṃ sīho vaṇṇādīhi amhehi samāno, saddo panassa aññādiso, ko nāmeso’’ti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
昔在巴拉那西，佛陀在喜马拉雅山之境做国王婆罗门级主管时，有一狮子与母獴狸同栖养，育其子。此狮于指爪、指甲、毛色皆似父，声音近似母。某日雨季诸天游玩于河边嬉戏，我亦同诸天间戏水，欲学河水之音，于河边发獴狸之声。听闻此音，狮子便寂静不语。再听此声，彼菩萨之异族子问父曰：『父亲，此狮形色与我们相似，声音却不同，名字为何？』遂作首句诗歌。
§75
75.
‘‘Sīhaṅgulī sīhanakho, sīhapādapatiṭṭhito;
『狮爪』者，『狮爪』也，『狮掌』者，立于狮脚者也；
So sīho sīhasaṅghamhi, eko nadati aññathā’’ti.
『此狮在狮群中，唯一一只以不同方式吼叫』是也。
Tattha sīhapādapatiṭṭhitoti sīhapādeheva patiṭṭhito. Eko nadati aññathāti ekova avasesasīhehi asadisena siṅgālasaddena nadanto aññathā nadati.
其中『立于狮脚』意指正立于狮脚本身。『唯一一只以不同方式吼叫』所谓仅以未成熟狮子所发出的鬣狗声吼叫，与众不同。
Taṃ sutvā bodhisatto ‘‘tāta, esa tava bhātā siṅgāliyā putto, rūpena mayā sadiso, saddena mātarā sadiso’’ti vatvā siṅgāliputtaṃ āmantetvā ‘‘tāta, tvaṃ ito paṭṭhāya idha vasanto appasaddo vasa, sace puna nadissasi, siṅgālabhāvaṃ te jānissantī’’ti ovadanto dutiyaṃ gāthamāha –
闻其如此，菩萨说：『孩儿，此乃你兄弟，鬣狗之子，外形似我，声音似母』，于是召唤鬣狗子，告诫说：『孩儿，你当远离此处，住于此地安静之处，若复吼叫，众生将识得你的鬣狗相。』继而诵第二偈——
§76
76.
‘‘Mā tvaṃ nadi rājaputta, appasaddo vane vasa;
『汝莫吼吮，王子啊，住于寂静林中；
Sarena kho taṃ jāneyyuṃ, na hi te pettiko saro’’ti.
以罗间可知之，汝非恶鬼罗』也。
Tattha rājaputtāti sīhassa migarañño putta. Imañca pana ovādaṃ sutvā puna so nadituṃ nāma na ussahi.
‘国王之子’者，狮王的儿子也。然听闻此劝诫后，他却不愿再叫嚣吼啸。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā siṅgālo kokāliko ahosi, sajātiputto rāhulo, migarājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊摄受此法宣讲后，举例说：“当时豺狼名为咯迦力，亲子为难陀；而狮王本人则是我自己。”
Sīhakotthujātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《狮子与豺》本生注释，第八。
[189] 9. Sīhacammajātakavaṇṇanā
【第189节】九、狮皮生子本生经疏释
Netaṃ sīhassa naditanti idaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaññeva ārabbha kathesi. So imasmiṃ kāle sarabhaññaṃ bhaṇitukāmo ahosi. Satthā taṃ pavattiṃ sutvā atītaṃ āhari.
“非此狮吼也”者，世尊于祇树给孤独园时，从咯迦力女口中所说也。彼时他欲广说此事。世尊闻其起因，回溯先时。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kassakakule nibbattitvā vayappatto kasikammena jīvikaṃ kappesi. Tasmiṃ kāle eko vāṇijo gadrabhabhārakena vohāraṃ karonto vicarati. So gatagataṭṭhāne gadrabhassa piṭṭhito bhaṇḍikaṃ otāretvā gadrabhaṃ sīhacammena pārupitvā sāliyavakhettesu vissajjeti. Khettarakkhakā taṃ disvā ‘‘sīho’’ti saññāya upasaṅkamituṃ na sakkonti. Athekadivasaṃ so vāṇijo ekasmiṃ gāmadvāre nivāsaṃ gahetvā pātarāsaṃ pacāpento tato gadrabhaṃ sīhacammaṃ pārupitvā yavakhette vissajjesi. Khettarakkhakā ‘‘sīho’’ti saññāya taṃ upasaṅkamituṃ asakkontā gehaṃ gantvā ārocesuṃ. Sakalagāmavāsino āvudhāni gahetvā saṅkhe dhamentā bheriyo vādentā khettasamīpaṃ gantvā unnadiṃsu, gadrabho maraṇabhayabhīto gadrabharavaṃ ravi. Athassa gadrabhabhāvaṃ ñatvā bodhisatto paṭhamaṃ gāthamāha –
先时婆罗奈城，菩提萨埵生于咖萨迦族，长大后以务农为生。彼时一商人，乘着驮骡行走于仓库间。于来回地，卸下货物后，以狮皮裹着骡子，将其安置于稻田中消遣。田间护卫见此，认知为‘狮子’，不能前来近视。某日该商人于村口一所屋子居住，烘焙米饼后，裹着狮皮骡子，于谷仓中安置。田间护卫见其如狮，不能前来，转而入内报告。全村村民持械聚集于田边，驱逐争执。驮骡因惧死，发出证货物之声。菩提萨埵识其骡状，先作偈曰——
§77
77.
‘‘Netaṃ sīhassa naditaṃ, na byagghassa na dīpino;
“此非狮吼，非虎吼，亦非灯吼；
Pāruto sīhacammena, jammo nadati gadrabho’’ti.
狮皮遮掩着的驴子，发出嘶鸣之声。
Tattha jammoti lāmako. Gāmavāsinopi tassa gadrabhabhāvaṃ ñatvā taṃ aṭṭhīni bhañjantā pothetvā sīhacammaṃ ādāya agamaṃsu.
此中‘嘶鸣’意即羔羊的鸣叫。乡邻也因知道那驴发出嘶鸣之状，便拿着石头砸破驴圈，带走了那狮皮。
Atha so vāṇijo āgantvā taṃ byasanabhāvappattaṃ gadrabhaṃ disvā dutiyaṃ gāthamāha –
后来，一位商人来到，见那陷入困境的驴子，便说了第二首诗：
§78
78.
‘‘Cirampi kho taṃ khādeyya, gadrabho haritaṃ yavaṃ;
‘那驴儿长期啃食青稞，
Pāruto sīhacammena, ravamānova dūsayī’’ti.
却穿着狮皮，像喧闹扰乱之声。’
Tattha tanti nipātamattaṃ, ayaṃ gadrabho attano gadrabhabhāvaṃ ajānāpetvā sīhacammena pāruto cirampi kālaṃ haritaṃ yavaṃ khādeyyāti attho. Ravamānova dūsayīti attano pana gadrabharavaṃ ravamānovesa attānaṃ dūsayi, natthettha sīhacammassa dosoti. Tasmiṃ evaṃ kathenteyeva gadrabho tattheva nipanno mari, vāṇijopi taṃ pahāya pakkāmi.
这里‘长期啃食青稞’是指那驴因不知自己是只驴，反而披着狮皮长期吃绿稞谷；而‘像喧闹扰乱之声’则说它因驴群嘶鸣喧哗折磨自己，非指狮皮有什麽过错。如此议论后，驴子当场死亡，商人见状抛弃它离去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā vāṇijo devadatto ahosi, gadrabho kokāliko, paṇḍitakassako pana ahameva ahosi’’nti.
导师引领诸比库宣讲法义时，举出本生故事作为佐证，谓道：“当时商人是迦梨跋囉天人，奴仆是鹤嘴鸟，而智慧长者正是我自己。”
Sīhacammajātakavaṇṇanā navamā. · 《狮皮》本生注释，第九。
[190] 10. Sīlānisaṃsajātakavaṇṇanā
[190] 十、戒德本生经注疏
Passasaddhāya sīlassāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ saddhaṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi. So kira saddho pasanno ariyasāvako ekadivasaṃ jetavanaṃ gacchanto sāyaṃ aciravatinadītīraṃ gantvā nāvike nāvaṃ tīre ṭhapetvā dhammassavanatthāya gate titthe nāvaṃ adisvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā nadiṃ otari, pādā udakamhi na osīdiṃsu. So pathavītale gacchanto viya vemajjhaṃ gatakāle vīciṃ passi. Athassa buddhārammaṇā pīti mandā jātā, pādā osīdituṃ ārabhiṃsu, so puna buddhārammaṇaṃ pītiṃ daḷhaṃ katvā udakapiṭṭheneva gantvā jetavanaṃ pavisitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘upāsaka, kacci maggaṃ āgacchanto appakilamathena āgatosī’’ti pucchitvā ‘‘bhante, buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā udakapiṭṭhe patiṭṭhaṃ labhitvā pathaviṃ maddanto viya āgatomhī’’ti vutte ‘‘na kho pana, upāsaka, tvaññeva buddhaguṇe anussaritvā patiṭṭhaṃ laddho, pubbepi upāsakā samuddamajjhe nāvāya bhinnāya buddhaguṇe anussarantā patiṭṭhaṃ labhiṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
称“信、戒具足”为题，导师在祇树给孤独园中安住时，发起对一位坚信的近事男的开示。该近事男怀信悦纳，每日往返于祇树给孤独园；傍晚时分渡过阿旃陀河，停舟岸边，为听闻佛法而不涉水。好似行走于大地一般，恰逢暮时，他望见河街。此时其身体喜悦感逐渐减弱，足部开始湿润。他又加深佛境之乐，登上河畔舟中，入祇树给孤独园，向导师顶礼，默然端坐。导师与他相对，问其：“居士，是否有哪条正道是来者洁净无瑕？”其答：“世尊，承佛境欢喜，降临水边站立，脚如润泽土地般稳健地行来。”导师言：“不，居士，你乃因念佛德而坚立，先贤居士曾于海中舟破时念佛德而立。”由此，导师守护彼过往因缘给与说明。
Atīte kassapasammāsambuddhakāle sotāpanno ariyasāvako ekena nhāpitakuṭumbikena saddhiṃ nāvaṃ abhiruhi, tassa nhāpitassa bhariyā ‘‘ayya, imassa sukhadukkhaṃ tava bhāro’’ti nhāpitaṃ tassa upāsakassa hatthe nikkhipi. Atha sā nāvā sattame divase samuddamajjhe bhinnā, tepi dve janā ekasmiṃ phalake nipannā ekaṃ dīpakaṃ pāpuṇiṃsu. Tattha so nhāpito sakuṇe māretvā pacitvā khādanto upāsakassapi deti. Upāsako ‘‘alaṃ mayha’’nti na khādati. So cintesi – ‘‘imasmiṃ ṭhāne amhākaṃ ṭhapetvā tīṇi saraṇāni aññā patiṭṭhā natthī’’ti. So tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇe anussari. Athassānusarantassa tasmiṃ dīpake nibbatto nāgarājā attano sarīraṃ mahānāvaṃ katvā māpesi, samuddadevatā niyāmako ahosi, nāvā sattahi ratanehi pūrayittha, tayo kūpakā indanīlamaṇimayā ahesuṃ, suvaṇṇamayo laṅkāro, rajatamayāni yottāni, suvaṇṇamayāni yaṭṭhiphiyāni.
过去咖萨巴正觉时期，有一位得入须陀洹果位的圣弟子，与其奴仆同登舟旅行。该奴仆之妻曰：“夫，汝今当接受彼之苦乐。”随后，舟于第七日破于海上，有三人登抵一小岛。那奴仆捕食鸟类熟食献于主人，主人拒食道：“不，还不足食。”其心想：“此地虽有三宝护持，却无他依止。”进而忆想三宝之德。忽有龙王于灯焰中显现，浇水塑形为巨大舟而安置身躯。海神护舟，舟中以七宝充盈，三船厨具熠熠发光，饰以黄金灯矿与银制盘盂。
Samuddadevatā nāvāya ṭhatvā ‘‘atthi jambudīpagamikā’’ti ghosesi. Upāsako ‘‘mayaṃ gamissāmā’’ti āha. Tena hi ehi, nāvaṃ abhiruhāti. So nāvaṃ abhiruhitvā nhāpitaṃ pakkosi, samuddadevatā – ‘‘tuyhaññeva labbhati, na etassā’’ti āha. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti? ‘‘Etassa sīlaguṇācāro natthi, taṃ kāraṇaṃ. Ahañhi tuyhaṃ nāvaṃ āhariṃ, na etassā’’ti. ‘‘Hotu, ahaṃ attanā dinnadānena rakkhitasīlena bhāvitabhāvanāya etassa pattiṃ dammī’’ti. Nhāpito ‘‘anumodāmi, sāmī’’ti āha. Devatā ‘‘idāni gaṇhissāmī’’ti tampi āropetvā ubhopi jane samuddā nikkhāmetvā nadiyā bārāṇasiṃ gantvā attano ānubhāvena dvinnampi tesaṃ gehe dhanaṃ patiṭṭhapetvā ‘‘paṇḍiteheva saddhiṃ saṃsaggo nāma kātabbo. Sace hi imassa nhāpitassa iminā upāsakena saddhiṃ saṃsaggo nābhavissa, samuddamajjheyeva nassissā’’ti paṇḍitasaṃsaggaguṇaṃ kathayamānā imā gāthā avoca –
海神立舟而说：“这是一艘通往振旦洲的船。”近事男曰：“我们将前往。”于是登舟而行。近事男将奴仆弃置一旁，海神告曰：“只虑属你所得，非彼得，应弃彼船。”问：“什么缘由？”答：“彼无戒德行为，故此。然我已护守，可承此舟之正行修习。”奴仆曰：“愿顺尊命。”海神曰：“今当承载。”遂同时登舟，二人一同出海，于河岸巴剎那西登陆，凭其力回家置业。海神告诫二人：“当如智者同伴相交。若此奴仆与近事男不相亲睦，彼将于海中淹没。”说此护法功德，同时吟诵诗偈曰：
§79
79.
‘‘Passa saddhāya sīlassa, cāgassa ca ayaṃ phalaṃ;
“观此信心戒律，并此布施果报，
Nāgo nāvāya vaṇṇena, saddhaṃ vahatupāsakaṃ.
如同巨蟒因船色而亲近护持者。
§80
80.
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
『应与众生和睦相处，应彼此修习团契；
Satañhi sannivāsena, sotthiṃ gacchati nhāpito’’ti.
因彼此和合而安住，受浴者由此得安稳。』
Tattha passāti kañci aniyametvā passathāti ālapati. Saddhāyāti lokiyalokuttarāya saddhāya. Sīlepi eseva nayo. Cāgassāti deyyadhammapariccāgassa ceva kilesapariccāgassa ca. Ayaṃ phalanti idaṃ phalaṃ, guṇaṃ ānisaṃsanti attho. Atha vā cāgassa ca phalaṃ passa, ayaṃ nāgo nāvāya vaṇṇenāti evampettha attho daṭṭhabbo. Nāvāya vaṇṇenāti nāvāya saṇṭhānena. Saddhanti tīsu ratanesu patiṭṭhitasaddhaṃ. Sabbhirevāti paṇḍitehiyeva . Samāsethāti ekato āvaseyya, upavaseyyāti attho. Kubbethāti kareyya. Santhavanti mittasanthavaṃ. Taṇhāsanthavo pana kenacipi saddhiṃ na kātabbo. Nhāpitoti nhāpitakuṭumbiko. ‘‘Nahāpito’’tipi pāṭho.
其中有人说：请以平常心观看，无所拘束而观看。所谓信心者，是指世间及出世间的信心。戒律亦同理。慷慨给予者，既慷慨舍弃世法亦舍弃烦恼。这是善果，此为功德，因缘而生意义。又或观舍弃的果报，于此句言「如巨蟒因船色而亲近」，即当理解为因船的结构而亲近。所谓船的颜色者，乃指船的构造。信心者，立于三宝坚固不动。应当如贤者一般。和合者，是指同处于一所、共处于一处之意。应作意同修团契。所谓修团契，是道友情谊；但绝不可与欲望相合。浴者者，指住於浴处之人。此句第二种读法为「沐者」。
Evaṃ samuddadevatā ākāse ṭhatvā dhammaṃ desetvā ovaditvā nāgarājānaṃ gaṇhitvā attano vimānameva agamāsi.
如此，海神立于空中，宣说法义，劝导众生，乃以自身圆满机翼呈现于龙王等众面前。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – saccapariyosāne upāsako sakadāgāmiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā sotāpannaupāsako parinibbāyi, nāgarājā sāriputto ahosi, samuddadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
师者受此法言启发，彰显真谛，演说本生故事。于真理终极之时，护法在现世之果位安住。で「当时护法位为初果圣者，证得涅槃；龙王即为沙利佛，海神则为我本人。」
Sīlānisaṃsajātakavaṇṇanā dasamā. · 《戒利益》本生注释，第十。
Asadisavaggo catuttho. · 无比品，第四。
Tassuddānaṃ –
其总颂曰——
Asadisañca saṅgāmaṃ, vālodakaṃ giridattaṃ;
无与伦比的战斗，风暴大水，山石坚固；
Nabhirati dadhivāhaṃ, catumaṭṭhaṃ sīhakoṭṭhaṃ;
胸怀宽广如大海，四方同展如狮子卧处；
Sīhacammaṃ sīlānisaṃsaṃ.
其品性如狮子皮，戒律完备无缺。
5. Ruhakavaggo
第五品 鲁哈卡品
[191] 1. Ruhakajātakavaṇṇanā
第一讲 鲁哈卡生经释义
Apiruhaka chinnāpīti idaṃ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Vatthu aṭṭhakanipāte indriyajātake (jā. 1.8.60 ādayo) āvibhavissati. Satthā pana taṃ bhikkhuṃ ‘‘ayaṃ te bhikkhu itthī anatthakārikā, pubbepi te esā sarājikāya parisāya majjhe lajjāpetvā gehā nikkhamanākāraṃ kāresī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
这段文本记载了一位名叫阿毗卢迦（Apiruhaka）的比库，他在舍卫城的竹林精舍中，开始讲述一则关于《感官出生经》的旧版第二部分内容（本故事将出现在八十篇部的第八卷，即《感官本生经》）。世尊对该比库说道：“这位比库，你的言行对女性没有益处，以往你曾在王舍城众多臣民中害羞而出家。”于是他请该比库回忆过去之事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā vayappatto pitu accayena rajje patiṭṭhāya dhammena rajjaṃ kāresi. Tassa ruhako nāma purohito ahosi, tassa purāṇī nāma brāhmaṇī bhariyā. Rājā brāhmaṇassa assabhaṇḍakena alaṅkaritvā assaṃ adāsi. So taṃ assaṃ āruyha rañño upaṭṭhānaṃ gacchati. Atha naṃ alaṅkataassassa piṭṭhe nisīditvā gacchantaṃ āgacchantañca disvā tahiṃ tahiṃ ṭhitā manussā ‘‘aho assassa rūpaṃ, aho asso sobhatī’’ti assameva pasaṃsanti. So gehaṃ āgantvā pāsādaṃ abhiruyha bhariyaṃ āmantesi – ‘‘bhadde , amhākaṃ asso ativiya sobhati, ubhosu passesu ṭhitā manussā amhākaṃ assameva vaṇṇentī’’ti. Sā pana brāhmaṇī thokaṃ chinnikā dhuttikadhātukā, tena naṃ evamāha – ‘‘ayya, tvaṃ assassa sobhanakāraṇaṃ na jānāsi, ayaṃ asso attano alaṅkataṃ assabhaṇḍakaṃ nissāya sobhati, sace tvampi asso viya sobhitukāmo assabhaṇḍakaṃ piḷandhitvā antaravīthiṃ oruyha asso viya pāde koṭṭayamāno gantvā rājānaṃ passa, rājāpi taṃ vaṇṇayissati, manussāpi taññeva vaṇṇayissantī’’ti.
过去，菩萨曾在巴拉那城施行婆罗门达特氏王国，承蒙其母亲这位具有崇高地位的女王的恩德，他老年时继承父王的宝座，精进于以法治国。那时，有一名名叫罗迦（Ruhaka）的宫廷祭司，其妻子名叫“普拉尼”（Purāṇī）。国王将一匹用珠宝装饰的毛驴赏赐给该婆罗门。祭司骑上这毛驴，前往国王的府邸侍候。路上，人们见到这装饰美丽的毛驴都称赞说：“好哇，这毛驴真美丽！”祭司到家后登上殿堂招呼其妻，说：“贤妻，我们这头毛驴非常美丽，路上行人也赞美我们这头毛驴。”婆罗门妻子是一位脾气暴躁、性格粗暴的妇人，她以此回应：“祭司，你不知其所以然；这头毛驴漂亮，是因它身上装饰的毛驴宝物。如果你也想像驴子一样光彩夺目，就要背负这宝物穿过走廊，像驴子那样迈着步子走过去，国王必会看见你，国王和众人都会赞美你。”
So ummattakajātiko brāhmaṇo tassā vacanaṃ sutvā ‘‘iminā nāma kāraṇena sā maṃ vadatī’’ti ajānitvā tathāsaññī hutvā tathā akāsi. Ye ye passanti, te te parihāsaṃ karontā ‘‘sobhati ācariyo’’ti vadiṃsu. Rājā pana naṃ ‘‘kiṃ, ācariya, pittaṃ te kupitaṃ , ummattakosi jāto’’tiādīni vatvā lajjāpesi. Tasmiṃ kāle brāhmaṇo ‘‘ayuttaṃ mayā kata’’nti lajjito brāhmaṇiyā kujjhitvā ‘‘tāyamhi sarājikāya parisāya antare lajjāpito, pothetvā taṃ nikkaḍḍhissāmī’’ti gehaṃ agamāsi. Dhuttikabrāhmaṇī tassa kujjhitvā āgamanabhāvaṃ ñatvā puretaraññeva cūḷadvārena nikkhamitvā rājanivesanaṃ gantvā catūhapañcāhaṃ tattheva ahosi. Rājā taṃ kāraṇaṃ ñatvā purohitaṃ pakkosāpetvā ‘‘ācariya, mātugāmassa nāma doso hotiyeva, brāhmaṇiyā khamituṃ vaṭṭatī’’ti khamāpanatthāya paṭhamaṃ gāthamāha –
那位疯狂的婆罗门听了这话，不明所以而自以为是，便照着说的去做。路上众人见他都嘲笑他说：“这位老师真漂亮。”国王却对他说：“老师啊，你为何生气？你是疯了吗？”等话令他羞愧。此时婆罗门羞愧地说：“是我做了错事。”他被妻子责备后说：“她曾在王舍城的众臣民中羞辱我，我要怒斥她并赶她出家门。”随即回到家。那位粗暴的婆罗门妻子知道他的意图，便在前门守候，打算阻挡。国王知晓此事后，遣使召见祭司，说：“老师啊，妇人多有妒怒之性，应予宽恕。”于是国王念诵了这首诗：
§81
81.
‘‘Api ruhaka chinnāpi, jiyā sandhīyate puna;
“即便祭司被驱逐，生活仍可再续；
Sandhīyassu purāṇiyā, mā kodhassa vasaṃ gamī’’ti.
与你老妻和好吧，莫受怒火控制。”
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – bho ruhaka, nanu chinnāpi dhanujiyā puna sandhīyati ghaṭīyati, evameva tvampi purāṇiyā saddhiṃ sandhīyassu, kodhassa vasaṃ mā gamīti.
这诗的主旨在于：唉，像射箭者即使弓断，仍能再续射箭之技；你和你的妻子也应和好，莫让愤怒控制你。
Taṃ sutvā ruhako dutiyaṃ gāthamāha –
闻此，鲁诃再说第二偈曰——
§82
82.
‘‘Vijjamānesu vākesu, vijjamānesu kārisu;
『在善言辞中，在善行善业者中，
Aññaṃ jiyaṃ karissāmi, alaññeva purāṇiyā’’ti.
我必胜过他人，绝不逊色于先辈婆罗门。』
Tassattho – mahārāja, dhanukāramuduvākesu ca jiyakārakesu ca manussesu vijjamānesu aññaṃ jiyaṃ karissāmi, imāya chinnāya purāṇiyā jiyāya alaṃ, natthi me koci atthoti. Evañca pana vatvā taṃ nīharitvā aññaṃ brāhmaṇiṃ ānesi.
其意乃是——大王，对于那些善于弓术和善于射箭的人以及善于此类技能的人，我必将胜过他人。对这已经断绝的古老技艺，我不认有任何利益可得。如此言说后，他便带走此人，迎来另一位婆罗门。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā, brāhmaṇī, purāṇadutiyikā ahosi, ruhako ukkaṇṭhitabhikkhu, bārāṇasirājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀引出此法义宣讲，彰显真实，借此故事作佐证——在誓愿终结之时，忧心忡忡的比库执着于初果（须陀洹果）的果报，曾言：『当时，婆罗门之女是第二代老者，鲁诃是忧心忡忡的比库，而巴拉那西王则是我本人。』
Ruhakajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 《儒哈咖》本生注释，第一。
[192] 2. Sirikāḷakaṇṇijātakavaṇṇanā
【192】第二。锡利卡拉卡尼迦生子经注释
Itthīsiyā rūpavatīti idaṃ sirikāḷakaṇṇijātakaṃ mahāumaṅgajātake āvibhavissati.
此女王族有形相，此即《四时犊子本生经》及《大蔓生经》中所现。
Sirikāḷakaṇṇijātakavaṇṇanā dutiyā. · 吉祥黑耳本生注疏 第二
[193] 3. Cūḷapadumajātakavaṇṇanā
第三篇 小莲花本生经注释
Ayameva sā ahamapi so anaññoti idaṃ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu ummādantījātake (jā. 2.20.57 ādayo) āvibhavissati. So pana bhikkhu satthārā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, ukkaṇṭhito’’ti vutte ‘‘saccaṃ, bhagavā’’ti vatvā ‘‘kena pana tvaṃ ukkaṇṭhāpito’’ti vutte ‘‘ahaṃ, bhante, ekaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ mātugāmaṃ disvā kilesānuvattako hutvā ukkaṇṭhitomhī’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘bhikkhu, mātugāmo nāma akataññū mittadubbhī bahumāyā, porāṇakapaṇḍitāpi attano dakkhiṇajāṇulohitaṃ pāyetvā yāvajīvitadānampi datvā mātugāmassa cittaṃ na labhiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
那位即是此女，我亦是她 —— 世尊在祇树给孤独园住时，以这位怀著怨恨之比库为说起。他说的是《狂乱犊子本生》（经文出处：本生经2卷20节第57段）。那比库向世尊说：“师，实实在在，作为比库，我心怀怨恨。”世尊问：“何因令汝怀怨？”他说：“尊者，我见一处装饰华丽的母家，因染污嗔恨业而心生怨恨。”“比库啊，母家者，指不知感恩、诸恶朋友繁多、多妄想的人所居，又是古老多智之辈，犹自玷污自己右目之血，且纵生命供养，然其心未曾获得安乐。”世尊言及过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, nāmaggahaṇadivase cassa ‘‘padumakumāro’’ti nāmaṃ akaṃsu. Tassa aparena cha kaniṭṭhabhātikā ahesuṃ. Te sattapi janā anupubbena vuḍḍhippattā gharāvāsaṃ gahetvā rañño sahāyā viya vicaranti. Athekadivasaṃ rājā rājaṅgaṇaṃ olokento ṭhito te mahāparivārena rājupaṭṭhānaṃ āgacchante disvā ‘‘ime maṃ vadhitvā rajjampi gaṇheyyu’’nti āsaṅkaṃ uppādetvā te pakkosāpetvā – ‘‘tātā, tumhe imasmiṃ nagare vasituṃ na labhatha, aññattha gantvā mama accayena āgantvā kulasantakaṃ rajjaṃ gaṇhathā’’ti āha. Te pitu vacanaṃ sampaṭicchitvā roditvā kanditvā attano attano gharāni gantvā pajāpatiyo ādāya ‘‘yattha vā tattha vā gantvā jīvissāmā’’ti nagarā nikkhamitvā maggaṃ gacchantā ekaṃ kantāraṃ patvā annapānaṃ alabhamānā khudaṃ adhivāsetuṃ asakkontā ‘‘mayaṃ jīvamānā itthiyo labhissāmā’’ti kaniṭṭhassa bhariyaṃ māretvā terasa koṭṭhāse katvā maṃsaṃ khādiṃsu. Bodhisatto attano ca bhariyāya ca laddhakoṭṭhāsesu ekaṃ ṭhapetvā ekaṃ dvepi khādiṃsu. Evaṃ cha divase cha itthiyo māretvā maṃsaṃ khādiṃsu.
过去时，释迦牟尼菩萨在巴拉那国，由国王婆罗门达特统治期间，在其贵妃腹中形成胎儿，生日前夕，人们称之为“莲花少年”。其后有六弟弟姐妹，七人同生。他们七人逐渐长大，先后成立家室，像国王帮手一般外出游历。有一日，国王巡视王宫，见他们带着众多随从正往王宫方向来，便忧虑生起，派人逐出城去：“诸君不可居此城中，宁可他往他来，朝我家灭国为最上策。”诸君听从父命，悲泣离家，携族人离开住处，发誓“无论何处，皆可生存”。他们流落荒野，食不饱足，杀害幼妻割肉充饥。菩萨及其妻在所杀肉块中各取一块，共食之。如此连续数日，妻子被杀后剩余肉块由菩萨分食。
Bodhisatto pana divase divase ekekaṃ ṭhapetvā cha koṭṭhāse ṭhapesi. Sattame divase ‘‘bodhisattassa bhariyaṃ māressāmā’’ti vutte bodhisatto te cha koṭṭhāse tesaṃ datvā ‘‘ajja tāva ime cha koṭṭhāse khādatha, sve jānissāmā’’ti vatvā tesaṃ maṃsaṃ khāditvā niddāyanakāle bhariyaṃ gahetvā palāyi. Sā thokaṃ gantvā ‘‘gantuṃ na sakkomi, sāmī’’ti āha. Atha naṃ bodhisatto khandhenādāya aruṇuggamanavelāya kantārā nikkhami. Sā sūriye uggate ‘‘pipāsitāmhi, sāmī’’ti āha. Bodhisatto ‘‘udakaṃ natthi, bhadde’’ti vatvā punappunaṃ kathite khaggena dakkhiṇajāṇukaṃ paharitvā – ‘‘bhadde, pānīyaṃ natthi, idaṃ pana me dakkhiṇajāṇulohitaṃ pivamānā nisīdāhī’’ti āha. Sā tathā akāsi. Te anupubbena mahāgaṅgaṃ patvā pivitvā ca nhatvā ca phalāphalaṃ khāditvā phāsukaṭṭhāne vissamitvā ekasmiṃ gaṅgānivattane assamapadaṃ māpetvā vāsaṃ kappesuṃ.
菩萨每日各取一块肉块置于处所。第七日，众人议论“可杀菩萨之妻”，菩萨遂用两块肉喂食众人。当时众人食肉入睡，妻子携带剩余肉块弃去。妻子后来到荒野饮水，告饥渴。菩萨引领进入树林浆果林，凭岸寻水，栖居一处河滨。
Athekadivasaṃ uparigaṅgāya rājāparādhikaṃ coraṃ hatthapāde ca kaṇṇanāsañca chinditvā ekasmiṃ ambaṇake nipajjāpetvā mahāgaṅgāya pavāhesuṃ. So mahantaṃ aṭṭassaraṃ karonto taṃ ṭhānaṃ pāpuṇi. Bodhisatto tassa karuṇaṃ paridevitasaddaṃ sutvā ‘‘dukkhappatto satto mayi ṭhite mā nassī’’ti gaṅgātīraṃ gantvā taṃ uttāretvā assamapadaṃ ānetvā kāsāvadhovanalepanādīhi vaṇapaṭikammaṃ akāsi. Bhariyā panassa ‘‘evarūpaṃ nāma dussīlaṃ kuṇṭhaṃ gaṅgāya āvāhetvā paṭijagganto vicaratī’’ti vatvā taṃ kuṇṭhaṃ jigucchamānā niṭṭhubhantī vicarati. Bodhisatto tassa vaṇesu saṃviruḷhesu bhariyāya saddhiṃ taṃ assamapadeyeva ṭhapetvā aṭavito phalāphalāni āharitvā tañca bhariyañca posesi. Tesu evaṃ vasantesu sā itthī etasmiṃ kuṇṭhe paṭibaddhacittā hutvā tena saddhiṃ anācāraṃ caritvā ekenupāyena bodhisattaṃ māretukāmā hutvā evamāha – ‘‘sāmi, ahaṃ tumhākaṃ aṃse nisīditvā kantārā nikkhamamānā ekaṃ pabbataṃ oloketvā ayye pabbatamhi nibbattadevate ‘sace ahaṃ sāmikena saddhiṃ arogā jīvitaṃ labhissāmi, balikammaṃ te karissāmī’ti āyāciṃ, sā maṃ idāni uttāseti, karomassā balikamma’’nti. Bodhisatto taṃ māyaṃ ajānanto ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā balikammaṃ sajjetvā tāya balibhājanaṃ gāhāpetvā pabbatamatthakaṃ abhiruhi. Atha naṃ sā evamāha – ‘‘sāmi, devatāyapi tvaññeva uttamadevatā, paṭhamaṃ tāva taṃ vanapupphehi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā vanditvā pacchā devatāya balikammaṃ karissāmī’’ti. Sā bodhisattaṃ papātābhimukhaṃ ṭhapetvā vanapupphehi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā vanditukāmā viya hutvā piṭṭhipasse ṭhatvā piṭṭhiyaṃ paharitvā papāte pātetvā ‘‘diṭṭhā me paccāmittassa piṭṭhī’’ti tuṭṭhamānasā pabbatā orohitvā kuṇṭhassa santikaṃ agamāsi.
一日，国王位于乌巴里江岸，斩杀一盗贼，截去双耳鼻，弃尸于芒果树下，漂入大江。其时菩萨闻悲伤之声，曰“苦难已至，生于我中，勿去”。至江边救起遗尸，抹以僧衣等，行林野之行。妻谓菩萨“此女人坏德，玷污江水，惹人厌恶，四处游荡。”菩萨与妻同住于林，妻心生怨恨，欲用计杀菩萨，谓曰：“主人，我独守此地，见一山中神祇，若我随尔同往，可得无病长生，必偿尔恩。”菩萨不知其妄，随声称善。妻备供山神以花，绕山绕行供养，假意敬拜，实欲迷惑菩萨。随后下山，向江边行去。
Bodhisattopi papātānusārena pabbatā patanto udumbararukkhamatthake ekasmiṃ akaṇṭake pattasañchanne gumbe laggi, heṭṭhāpabbataṃ pana orohituṃ na sakkā. So udumbaraphalāni khāditvā sākhantare nisīdi. Atheko mahāsarīro godharājā heṭṭhāpabbatapādato abhiruhitvā tasmiṃ udumbaraphalāni khādati. So taṃ divasaṃ bodhisattaṃ disvā palāyi, punadivase āgantvā ekasmiṃ passe phalāni khāditvā pakkāmi. So evaṃ punappunaṃ āgacchanto bodhisattena saddhiṃ vissāsaṃ āpajjitvā ‘‘tvaṃ imaṃ ṭhānaṃ kena kāraṇena āgatosī’’ti pucchitvā ‘‘iminā nāma kāraṇenā’’ti vutte ‘‘tena hi mā bhāyī’’ti vatvā bodhisattaṃ attano piṭṭhiyaṃ nipajjāpetvā otāretvā araññato nikkhamitvā mahāmagge ṭhapetvā ‘‘tvaṃ iminā maggena gacchāhī’’ti uyyojetvā araññameva pāvisi. Bodhisatto ekaṃ gāmakaṃ gantvā tattheva vasanto pitu kālakatabhāvaṃ sutvā bārāṇasiṃ gantvā kulasantake rajje patiṭṭhāya padumarājā nāma hutvā dasa rājadhamme akopetvā dhammena rajjaṃ kārento catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāreti cha dānasālāyo kāretvā devasikaṃ cha satasahassāni vissajjetvā dānaṃ adāsi.
菩提萨埵因追随堕落者，跌落至山上，无花细枝间附着于一灌木之顶叶丛中，依附于一岩穴之中，而在下坡处却不能下行。他食用无花果子后，便坐于枝干之间。忽有一巨体如水牛者，自山脚攀升至此，亦食无花果子。此者见当日菩提萨埵，便逃走，次日复来，见一处果实食后离去。如此反复来往，逐渐与菩提萨埵产生亲密信赖，问道：「汝因何由此地而至？」答言：「缘于此因。」尔后言：「由此因故，勿恐惧。」遂以自披毗舍，俯身而伏，携带菩提萨埵离开密林，行于大道，曰：「汝当随此路而行。」遂自兴奋入密林。菩提萨埵往至一村落，居于彼处，闻其父已逝之信，往巴拉纳西，得王侯之位，名『莲花王』，不苛责十王法则，依法治理国政。在四门城市中央设立居民门径及布施所，宽赐天人百千，布施慷慨。
Sāpi kho itthī taṃ kuṇṭhaṃ khandhe nisīdāpetvā araññā nikkhamitvā manussapathe bhikkhaṃ caramānā yāgubhattaṃ saṃharitvā taṃ kuṇṭhaṃ posesi. Manussā ‘‘ayaṃ te kiṃ hotī’’ti pucchiyamānā ‘‘ahaṃ etassa mātuladhītā, pitucchāputto me eso, etasseva maṃ adaṃsu, sāhaṃ vajjhappattampi attano sāmikaṃ ukkhipitvā pariharantī bhikkhaṃ caritvā posemī’’ti. Manussā ‘‘ayaṃ patibbatā’’ti tato paṭṭhāya bahutaraṃ yāgubhattaṃ adaṃsu. Apare pana janā evamāhaṃsu – ‘‘tvaṃ mā evaṃ vicari, padumarājā bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kāreti, sakalajambudīpaṃ saṅkhobhetvā dānaṃ deti, so taṃ disvā tussissati, tuṭṭho te bahuṃ dhanaṃ dassati, tava sāmikaṃ idheva nisīdāpetvā gacchā’’ti thiraṃ katvā vettapacchiṃ adaṃsu. Sā anācārā taṃ kuṇṭhaṃ vettapacchiyaṃ nisīdāpetvā pacchiṃ ukkhipitvā bārāṇasiṃ gantvā dānasālāsu bhuñjamānā vicarati. Bodhisatto alaṅkatahatthikkhandhavaragato dānaggaṃ gantvā aṭṭhannaṃ vā dasannaṃ vā sahatthā dānaṃ datvā puna gehaṃ gacchati . Sā anācārā taṃ kuṇṭhaṃ pacchiyaṃ nisīdāpetvā pacchiṃ ukkhipitvā tassa gamanamagge aṭṭhāsi.
彼女亦为女，坐于肩膀之沟中，出密林，于人道乞食。收聚饮食，养护其肩沟。世人问曰：「此为何者？」彼妇答曰：「我乃母家之女，父之子是我兄，彼即曾害我，因故我乃戒除其主人身份，修行乞食，护持养护。」世人曰：「此乃因果。」继而馈赠更多饮食。外人又言：「勿行如是，莲花王治理巴拉纳西国，遍布整个占婆地，以布施广施闻名，观彼必喜悦，喜悦必予丰富财物，令汝在此安住。」妇女听信世言，于肩沟上置入饮食，后移取且前后安坐，至巴拉纳西布施所用餐。菩提萨埵饰戴手臂骨珠，往布施处，赐施八九十百余人为一时，再返故居。彼妇安坐肩沟，掏取饮食，于归途中站立。
Rājā disvā ‘‘kiṃ eta’’nti pucchi. ‘‘Ekā, deva, patibbatā’’ti. Atha naṃ pakkosāpetvā sañjānitvā kuṇṭhaṃ pacchiyā nīharāpetvā ‘‘ayaṃ te kiṃ hotī’’ti pucchi. Sā ‘‘pitucchāputto me, deva, kuladattiko sāmiko’’ti āha. Manussā taṃ antaraṃ ajānantā ‘‘aho patibbatā’’tiādīni vatvā taṃ anācāritthiṃ vaṇṇayiṃsu. Puna rājā ‘‘ayaṃ te kuṇṭho kuladattiko sāmiko’’ti pucchi. Sā rājānaṃ asañjānantī ‘‘āma, devā’’ti sūrā hutvā kathesi. Atha naṃ rājā ‘‘kiṃ esa bārāṇasirañño putto, nanu tvaṃ padumakumārassa bhariyā asukarañño dhītā, asukā nāma mama jāṇulohitaṃ pivitvā imasmiṃ kuṇṭhe paṭibaddhacittā maṃ papāte pātesi. Sā idāni tvaṃ nalāṭena maccuṃ gahetvā maṃ ‘mato’ti maññamānā imaṃ ṭhānaṃ āgatā, nanu ahaṃ jīvāmī’’ti vatvā amacce āmantetvā ‘‘bho, amaccā nanu cāhaṃ tumhehi puṭṭho evaṃ kathesiṃ ‘mama kaniṭṭhabhātikā cha itthiyo māretvā maṃsaṃ khādiṃsu, ahaṃ pana mayhaṃ bhariyaṃ arogaṃ katvā gaṅgātīraṃ netvā assamapade vasanto ekaṃ vajjhappattaṃ kuṇṭhaṃ uttāretvā paṭijaggiṃ. Sā itthī etasmiṃ paṭibaddhacittā maṃ pabbatapāde pātesi. Ahaṃ attano mettacittatāya jīvitaṃ labhi’nti. Yāya ahaṃ pabbatā pātito, na sā aññā, esā dussīlā, sopi vajjhappatto kuṇṭho na añño, ayamevā’’ti vatvā imā gāthā avoca –
王见状而问：「此为何物？」答曰：「彼为女，实属因果。」后遣去之，细察肩沟饮食，问曰：「此乃谁者？」答：「为我父之子，名称库拉达蒂为主人。」人间不知其中情由，讥曰：「何以为因果？」又王问曰：「此肩沟果乃库拉达蒂所有否？」答彼不知王事，诚实应答。王言：「此为巴拉纳西王之子，岂非莲花王世子女甚难事乎？有女因饮血肮脏水，置于此沟，下定毒计害我。」彼妇闻之，愤恨复仇，遂施毒害。其女名曰『不善女』，遂以头颅施毒，王思以怜心获得生命。曰：「我虽从山崖坠落，非彼他女，此女极恶，即使怀毒未必他人也。」于是以此诗颂唱：
§85
85.
‘‘Ayameva sā ahamapi so anañño, ayameva so hatthacchinno anañño;
「此正乃我，非他人；此正乃彼，断臂者，非他人。」
Yamāha ‘komārapatī mama’nti, vajjhitthiyo natthi itthīsu saccaṃ.
「诸人称我为‘王子’；不善者于女子中真无其匹。」
§86
86.
‘‘Imañca jammaṃ musalena hantvā, luddaṃ chavaṃ paradārūpaseviṃ;
「我持杵击杀此子，毁骸如陌路淫者。」
Imissā ca naṃ pāpapatibbatāya, jīvantiyā chindatha kaṇṇanāsa’’nti.
“不能因其为恶行而断其生命，犹如割除昆虫之耳鼻。”
Tattha yamāha komārapatī mamanti yaṃ esā ‘‘ayaṃ me, komārapati, kuladattiko sāmiko’’ti āha, ayameva so, na añño. ‘‘Yamāhu , komārapatī’’tipi pāṭho. Ayameva hi potthakesu likhito, tassāpi ayamevattho, vacanavipallāso panettha veditabbo. Yañhi raññā vuttaṃ, tadeva idha āgataṃ. Vajjhitthiyoti itthiyo nāma vajjhā vadhitabbā eva. Natthi itthīsu saccanti etāsu sabhāvo nāmeko natthi. ‘‘Imañca jamma’’ntiādi dvinnampi tesaṃ daṇḍāṇāpanavasena vuttaṃ. Tattha jammanti lāmakaṃ. Musalena hantvāti musalena hanitvā pothetvā aṭṭhīni bhañjitvā cuṇṇavicuṇṇaṃ katvā. Luddanti dāruṇaṃ. Chavanti guṇābhāvena nijjīvaṃ matasadisaṃ. Imissāca nanti ettha nanti nipātamattaṃ, imissā ca pāpapatibbatāya anācārāya dussīlāya jīvantiyāva kaṇṇanāsaṃ chindathāti attho.
这里说到，有人称某人为“王子大人”，他说：“这是我的，王子大人，这是属于我的家族所赐的仆人。”这人正是那个人，别无他人。读法有“王子大人”一句。这正如典籍所记载，且此为该文字之义，言辞上的差异亦应辨明。国王所说者，正是此事已至于此。瓦吉国家女子，应当处死。女子即指瓦吉人所应杀者。女子中实无真实为此者。又有“这是家奴”等两种说法，皆因其所受刑罚而生。家奴是指奴仆。用捶子将其杀，即用捶子击杀，摔碎骨头，将其粉碎分裂，使其破坏。这是极残酷的。其死状因恶行而恶劣，其生命如同被切断般终结。如此的意义，是指因恶行而死，似虫蚁之耳鼻被切断。
Bodhisatto kodhaṃ adhivāsetuṃ asakkonto evaṃ tesaṃ daṇḍaṃ āṇāpetvāpi na tathā kāresi . Kopaṃ pana mandaṃ katvā yathā sā pacchiṃ sīsato oropetuṃ na sakkoti, evaṃ gāḷhataraṃ bandhāpetvā kuṇṭhaṃ tattha pakkhipāpetvā attano vijitā nīharāpesi.
菩萨因不能抑制愤怒，即便施加此等刑罚，也未真正施行。其怒渐渐减缓，如同后脑之物不易落下，亦如被更强烈束缚，受束缚且被锁至禁闭处，自己心意隐匿隐藏。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā cha bhātaro aññatarā therā ahesuṃ, bhariyā ciñcamāṇavikā, kuṇṭho devadatto, godharājā ānando, padumarājā pana ahameva ahosi’’nti.
师者宣讲此法，启示真理，举出生世故事以证真相——故事终结时，一位愤怒的比库在得果为须陀洹时坚定不移。“那个时候，诸长老中有一位，名曰库多，妻子是曾为鹰的女儿；贡达拉国的罗刹迪陀，阿难，波头摩王，我自己即为波头摩王。”
Cūḷapadumajātakavaṇṇanā tatiyā. · 小莲花本生注疏 第三
[194] 4. Maṇicorajātakavaṇṇanā
【194】第四：宝珠王生经之释义
Na santi devā pavasanti nūnāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto vadhāya parisakkantaṃ devadattaṃ ārabbha kathesi. Tadā pana satthā ‘‘devadatto vadhāya parisakkatī’’ti sutvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto mayhaṃ vadhāya parisakkatiyeva, parisakkantopi pana maṃ vadhituṃ nāsakkhī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
昔时有说：诸天仙人不巡游此地，唯有此师在室利林中修行，整饬为杀害德陀而准备。后来师闻“德陀为谋害而被整治”之语，曰：“比库们，正是今天，过去皆然，德陀为我被整治，谋害者亦不能杀我。”说罢，回忆往昔。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto bārāṇasito avidūre gāmake gahapatikule nibbatti. Athassa vayappattassa bārāṇasito kuladhītaraṃ ānesuṃ, sā suvaṇṇavaṇṇā ahosi abhirūpā dassanīyā devaccharā viya pupphalatā viya laḷamānā mattakinnarī viya ca sujātāti nāmena patibbatā sīlācārasampannā vattasampannā. Niccakālampissā pativattaṃ sassuvattaṃ sasuravattañca katameva hoti, sā bodhisattassa piyā ahosi manāpā. Iti ubhopi te sammodamānā ekacittā samaggavāsaṃ vasiṃsu.
过去在婆罗奈城，有一位婆罗门姓布拉马达塔者，他在此城附近的一村落中诞生，家中为富有的户主家庭。后来此人成长成人，将婆罗奈城带来的女儿苏伽塔娅迎入家中。她肤色金黄，貌美异常，赏心悦目，如同天上的仙女，似盛开的花朵，亦如小仙女舞动的姿态，出身高贵且品行端庄，善于持守戒律，品行圆满。作为其夫君的妻子，她对婆罗门族的父母和亲家都恭敬孝顺，无有不敬，深得夫君喜爱与欢心。于是两人欢喜相悦，意念相通，同心合意，共居一处。
Athekadivasaṃ sujātā ‘‘mātāpitaro daṭṭhukāmāmhī’’ti bodhisattassa ārocesi. ‘‘Sādhu, bhadde, maggapātheyyaṃ pahonakaṃ paṭiyādehī’’ti khajjavikatiṃ pacāpetvā khajjakādīni yānake ṭhapetvā yānakaṃ pājento yānakassa purato ahosi, itarā pacchato. Te nagarasamīpaṃ gantvā yānakaṃ mocetvā nhatvā bhuñjiṃsu. Puna bodhisatto yānakaṃ yojetvā purato nisīdi, sujātā vatthāni parivattetvā alaṅkaritvā pacchato nisīdi. Yānakassa antonagaraṃ paviṭṭhakāle bārāṇasirājā hatthikkhandhavaragato nagaraṃ padakkhiṇaṃ karonto taṃ padesaṃ agamāsi. Sujātā otaritvā yānakassa pacchato padasā pāyāsi. Rājā taṃ disvā tassā rūpasampattiyā ākaḍḍhiyamānalocano paṭibaddhacitto hutvā ekaṃ amaccaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha tvaṃ etissā sassāmikabhāvaṃ vā assāmikabhāvaṃ vā jānāhī’’ti. So gantvā tassā sassāmikabhāvaṃ ñatvā ‘‘sassāmikā kira, deva, yānake nisinno puriso etissā sāmiko’’ti āha.
某日，苏伽塔娅对夫君说：“父母值得我去看望。”于是，挑选干净的竹篮，准备好车马，车马并排停好，她坐于车前，苏伽塔娅坐在车后。众人来到城郊，解开车马，浴净饮食。其后夫君驾车坐前，苏伽塔娅换好衣服修饰自己，坐于车后。当车马进入城中时，婆罗奈国王乘坐象鞍，与随从巡行环绕城池来到此地。苏伽塔娅下车，从车后走到前方，国王见她美貌仪态，心生欢喜，思虑周详，便派遣一名青年仆从说：“你去察访她是否为此车主的妻子或女主人。”仆从前去得知，便回报国王说：“她正是那车主的妻子，女主人。”
Rājā paṭibaddhacittaṃ vinodetuṃ asakkonto kilesāturo hutvā ‘‘ekena naṃ upāyena mārāpetvā itthiṃ gaṇhissāmī’’ti cintetvā ekaṃ purisaṃ āmantetvā ‘‘gaccha, bho, imaṃ cūḷāmaṇiṃ vīthiṃ gacchanto viya hutvā etassa purisassa yānake pakkhipitvā ehī’’ti cūḷāmaṇiṃ datvā uyyojesi. So ‘‘sādhū’’ti taṃ gahetvā gantvā yānake ṭhapetvā ‘‘ṭhapito me, devā’’ti āgantvā ārocesi. Rājā ‘‘cūḷāmaṇi me naṭṭho’’ti āha, manussā ekakolāhalaṃ akaṃsu. Rājā ‘‘sabbadvārāni pidahitvā sañcāraṃ chinditvā coraṃ pariyesathā’’ti āha, rājapurisā tathā akaṃsu, nagaraṃ ekasaṅkhobhaṃ ahosi. Itaro puriso manusse gahetvā bodhisattassa santikaṃ gantvā ‘‘bho, yānakaṃ ṭhapehi, rañño cūḷāmaṇi naṭṭho, yānakaṃ sodhessāmī’’ti yānakaṃ sodhento attanā ṭhapitamaṇiṃ gahetvā bodhisattaṃ gahetvā ‘‘maṇicoro’’ti hatthehi ca pādehi ca pothetvā pacchābāhaṃ bandhitvā netvā ‘‘ayaṃ maṇicoro’’ti rañño dassesi. Rājāpi ‘‘sīsamassa chindathā’’ti āṇāpesi.
国王因心中牵挂难以释怀，起了贪念，便思虑要用一计诱惑她。于是召唤一位男子，说：“你去像行走在小街巷中那样，走过这条小巷，将这颗小宝石放入那男子车马中，快来。”他接过宝石，立刻去将宝石置于车马内，自言：“已置好，天子。”回报告国王。国王说：“我的小宝石不见了。”于是人间放声大哗。国王说：“封死所有门户，断绝进出，追寻盗贼。”王城内一片紧张杂乱。有人将这名男子抓住，带至佛前说：“你将车马安置好吧，国王的小宝石不见了，要搜查车马。”男子以手足捂住宝石，并用绳索绑缚引至王前说：“这是偷来的宝石。”国王也说：“砍下他的头。”
Atha naṃ rājapurisā catukke catukke kasāhi tāḷentā dakkhiṇadvārena nagarā nikkhamāpesuṃ. Sujātāpi yānakaṃ pahāya bāhā paggayha paridevamānā ‘‘sāmi, maṃ nissāya imaṃ dukkhaṃ pattosī’’ti paridevamānā pacchato pacchato agamāsi. Rājapurisā ‘‘sīsamassa chindissāmā’’ti bodhisattaṃ uttānaṃ nipajjāpesuṃ. Taṃ disvā sujātā attano sīlaguṇaṃ āvajjetvā ‘‘natthi vata maññe imasmiṃ loke sīlavantānaṃ viheṭhake pāpasāhasikamanusse nisedhetuṃ samatthā devatā nāmā’’tiādīni vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
接着王城内的士兵四处出动，从南门排成阵列出城搜查。苏伽塔娅抛弃车马，满怀忧伤，手捧怀中之物，边走边哭说：“夫君啊，我因这事招致苦难啊。”国王近臣说：“应当砍了他的头。”见此，苏伽塔娅展现其清净品行，说：“我以为，在这个世间，没有恶行沾染污辱善行者、无道恶人能禁止天神降罪。”她这样说着，吟诵第一首颂曰——
§87
87.
‘‘Na santi devā pavasanti nūna, na hi nūna santi idha lokapālā;
“天神们果真不会来到此地，也没有世间守护神在此地。”
Sahasā karontānamasaññatānaṃ, na hi nūna santi paṭisedhitāro’’ti.
“未经许可突然去伤害无知者，或许也确无阻止者。”
Tattha na santi, devāti imasmiṃ loke sīlavantānaṃ olokanakā pāpānañca nisedhakā na santi nūna devā. Pavasanti nūnāti evarūpesu vā kiccesu uppannesu nūna pavasanti pavāsaṃ gacchanti. Idha, lokapālāti imasmiṃ loke lokapālasammatā samaṇabrāhmaṇāpi sīlavantānaṃ anuggāhakā na hi nūna santi. Sahasā karontānamasaññatānanti sahasā avīmaṃsitvā sāhasikaṃ dāruṇaṃ kammaṃ karontānaṃ dussīlānaṃ. Paṭisedhitāroti evarūpaṃ kammaṃ mā karittha, na labbhā etaṃ kātunti paṭisedhentā natthīti attho.
此中不存在天人，即在这个世界里，并无品行善良者所观察的恶者加以禁止的天人，确实没有天人。所谓流入，是指在此类事情上或某些事物发生之时，必然会进入、往来。这里所谓世间守护者，是指于此世界中得世间承认的守护者，连沙门婆罗门这些品行善良者的追随者都没有。所谓突然为害，则是指尚未反思、鲁莽大胆作恶的恶者。所谓反禁止，是指劝诫世人不要作此类业，若不作便得不到此因果的意思。
Evaṃ tāya sīlasampannāya paridevamānāya sakkassa devarañño nisinnāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi, sakko ‘‘ko nu kho maṃ sakkattato cāvetukāmo’’ti āvajjento imaṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘bārāṇasirājā atipharusakammaṃ karoti, sīlasampannaṃ sujātaṃ kilameti, gantuṃ dāni me vaṭṭatī’’ti devalokā oruyha attano ānubhāvena hatthipiṭṭhe nisinnaṃ taṃ pāparājānaṃ hatthikkhandhato otāretvā dhammagaṇḍikāya uttānaṃ nipajjāpetvā bodhisattaṃ ukkhipitvā sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā rājavesaṃ gāhāpetvā hatthikkhandhe nisīdāpesi. Rājapurisā pharasuṃ ukkhipitvā sīsaṃ chindantā rañño sīsaṃ chindiṃsu, chinnakāleyeva cassa rañño sīsabhāvaṃ jāniṃsu. Sakko devarājā dissamānakasarīreneva bodhisattassa santikaṃ gantvā bodhisattassa rājābhisekaṃ katvā sujātāya ca aggamahesiṭṭhānaṃ dāpesi. Amaccā ceva brāhmaṇagahapatikādayo ca sakkaṃ devarājānaṃ disvā ‘‘adhammikarājā mārito, idāni amhehi sakkadattiko dhammikarājā laddho’’ti somanassappattā ahesuṃ.
于是，见到如此品德完备而忧愁的天帝萨咖坐于宝座上，打呵欠。萨咖问：‘谁愿意代我为萨咖护法？’了知此缘由后，‘巴拉那西的国王行极为残酷恶劣业，污秽品德高贵之士，如今我应当前往救护。’于是天界降临，自以神力及象匹辅助，抬起此恶国王，剥去其手掌，令其俯卧于以法杖击打之下，拔出菩萨并升起，如满身饰备的王者般安放于象上。国王之众人以残酷方式斩断国王首级，断头时即知国王头颅的本质。天帝萨咖以显现之身前往菩萨跟前，举行加冕，赐予品德超群者至上地位。贵族婆罗门及豪门见萨咖天帝，喜悦地说道：“不义国王已死，如今由我们得正法萨咖所授予之正法国王。”
Sakkopi ākāse ṭhatvā ‘‘ayaṃ vo sakkadattiko rājā, ito paṭṭhāya dhammena rajjaṃ kāressati. Sace hi rājā adhammiko hoti, devo akāle vassati, kāle na vassati, chātabhayaṃ rogabhayaṃ satthabhayanti imāni tīṇi bhayāni upagatāneva hontī’’ti ovadanto dutiyaṃ gāthamāha –
萨咖天帝亦在空中宣说：‘此乃你们的正法国王萨咖达提，必将以法化治国家。倘若国王为不义，天神将不按时降临；若不降临，即为三种怖畏——盗贼怖畏、疾病怖畏、及主护怖畏——齐至，三怖畏一旦来临则国将不安。’之后他说出第二句偈言。
§88
88.
‘‘Akāle vassatī tassa, kāle tassa na vassati;
‘天不按时降临，或按时不降；
Saggā ca cavati ṭhānā, nanu so tāvatā hato’’ti.
天堂众神离去，此王确已死亡。’
Tattha akāleti adhammikarañño rajje ayuttakāle sassānaṃ pakkakāle vā lāyanamaddanādikāle vā devo vassati. Kāleti yuttapayuttakāle vapanakāle taruṇasassakāle gabbhaggahaṇakāle ca na vassati. Saggā ca cavati ṭhānāti saggasaṅkhātā ṭhānā devalokā cavatīti attho. Adhammikarājā hi appaṭilābhavasena devalokā cavati nāma, saggepi vā rajjaṃ kārento adhammikarājā tato cavatītipi attho. Nanu so tāvatā hatoti nanu so adhammiko rājā ettakena hato hoti. Atha vā ekaṃsavācī ettha nu-kāro, neso ekaṃsena ettāvatā hato, aṭṭhasu pana mahānirayesu soḷasasu ca ussadanirayesu dīgharattaṃ so haññissatīti ayamettha attho.
此处所说“天不按时降临”，指不义国王在未到任之初、荒年之际、以及于国家衰败、动乱、战争、青年早死及胎儿夭折之时，没有天神降临。“按时”则指时节正常、国家安定、无战乱、青年长寿、夫妻能育时有天神降临。所谓“天堂众神离去”，指天界诸神远离不义国王。因为不义国王无福报，天众远离；即便在天堂治理国事，若国王不义，依旧导致天众离去，意味国王死亡。这里“死亡”乃指世间法权威受到损害。或许有人疑问，此死亡是否指实质之死？不是如此，而是指于八地狱、十六恶道中受苦之时间很长，直至终结之意。
Evaṃ sakko mahājanassa ovādaṃ datvā attano devaṭṭhānameva agamāsi. Bodhisattopi dhammena rajjaṃ kāretvā saggapuraṃ pūresi.
如是，萨咖天帝向众生宣说训诫后，直至其神祇所，随即前往。而未来佛以法治理国家，充满天城。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā adhammikarājā devadatto ahosi, sakko anuruddho, sujātā rāhulamātā, sakkadattiyarājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊摄取此法讲说，明其真谛，且用本生故事为例，谓：“当时作恶的国王名为天子德多，萨咖为阿努儒达，拉胡拉之母苏伽陀存在，而萨咖达提国王正是我自身。”
Maṇicorajātakavaṇṇanā catutthā. · 宝珠贼本生注疏 第四
[195] 5. Pabbatūpattharajātakavaṇṇanā
【195】第五、山居本生故事注释
Pabbatūpatthare rammeti idaṃ satthā jetavane viharanto kosalarājānaṃ ārabbha kathesi. Kosalarañño kira eko amacco antepure padussi. Rājāpi parivīmaṃsamāno taṃ tathato ñatvā ‘‘satthu ārocessāmī’’ti jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā ‘‘bhante, amhākaṃ antepure eko amacco padussi, tassa kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti pucchi. Atha naṃ satthā ‘‘upakārako te, mahārāja, so ca amacco sā ca itthī piyā’’ti pucchitvā ‘‘āma, bhante, ativiya upakārako sakalaṃ rājakulaṃ sandhāreti, sāpi me itthī piyā’’ti vutte ‘‘mahārāja, ‘attano upakārakesu sevakesu piyāsu ca itthīsu dubbhituṃ na sakkā’ti pubbepi rājāno paṇḍitānaṃ kathaṃ sutvā majjhattāva ahesu’’nti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
山居本生说：世尊在祇树给孤独园修行时，说起迦尸国王的事。迦尸国王据说有一位童子在城郊居所。国王巡视时得知实情，便至祇树给孤独园问世尊：“尊者，我城郊有一童子，何事可为？”世尊答曰：“此童子对国王有利，亦为童子与其母亲深所爱护。”复问曰：“国王智者听闻，心中恒存”，遂由世尊劝请，带来过往之事作为教益。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto tassa atthadhammānusāsako ahosi. Athassa rañño eko amacco antepure padussi. Rājā naṃ tathato ñatvā ‘‘amaccopi me bahūpakāro, ayaṃ itthīpi me piyā, dvepi ime nāsetuṃ na sakkā , paṇḍitāmaccaṃ pañhaṃ pucchitvā sace sahitabbaṃ bhavissati, sahissāmi, no ce, na sahissāmī’’ti bodhisattaṃ pakkosāpetvā āsanaṃ datvā ‘‘paṇḍita, pañhaṃ pucchissāmī’’ti vatvā ‘‘pucchatha, mahārāja, vissajjessāmī’’ti vutte pañhaṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去，在巴拉那西，未来佛生于童子之家，年长后成为辅助国王行法之教师。有一次，国王发现城郊童子，经问世尊得知：“童子实为我大力辅佐之人，其母亲亦情深厚，二者皆不可轻弃。若智慧之童问答，则必应；若不应，必不依从。”世尊赞叹之语后，将坐位让与未来佛，谓：“智者，请提出问题，我将答复。”未来佛允诺，并作此第一个偈语说——
§89
89.
‘‘Pabbatūpatthare ramme, jātā pokkharaṇī sivā;
“游乐于山居之地，出生于漂亮的莲花池边；
Taṃ siṅgālo apāpāyi, jānaṃ sīhena rakkhita’’nti.
彼野狗乃恶行者，知晓者以狮子护持。
Tattha pabbatūpatthare rammeti himavantapabbatapāde pattharitvā ṭhite aṅgaṇaṭṭhāneti attho. Jātā pokkharaṇī sivāti sivā sītalā madhurodakā pokkharaṇī nibbattā, apica kho pokkharasañchannā nadīpi pokkharaṇīyeva. Apāpāyīti apa-iti upasaggo, apāyīti attho. Jānaṃ sīhena rakkhitanti sā pokkharaṇī sīhaparibhogā sīhena rakkhitā, sopi naṃ siṅgālo ‘‘sīhena rakkhitā aya’’nti jānantova apāyi. Taṃ kiṃ maññati, bālo siṅgālo sīhassa abhāyitvā piveyya evarūpaṃ pokkharaṇinti ayametthādhippāyo.
此处「山脚之地」意指喜乐于喜马雪山之足下而立，居于庭院所在也。莲花初生时清凉润泽，甘甜水质，莲花生成，而其所覆盖的河流亦同莲花。所谓恶行者，是由「非」加于「行」的前缀，意为反道之行。知晓者以狮子护持，指此莲花由狮子守护，且野狗亦知「此受狮子护持」而称其为恶行者。彼野狗以为弃狮保护而饮此池水，此为其主张。
Bodhisatto ‘‘addhā etassa antepure eko amacco paduṭṭho bhavissatī’’ti ñatvā dutiyaṃ gāthamāha –
菩萨知此境地内必将出现一名野蛮凶恶的外乡者，故作第二偈言——
§90
90.
‘‘Pivanti ce mahārāja, sāpadāni mahānadiṃ;
「伟大诸王饮水于广大河流，
Na tena anadī hoti, khamassu yadi te piyā’’ti.
非河者，若喜爱者，恕其过失。」
Tattha sāpadānīti na kevalaṃ siṅgālova, avasesāni sunakhapasadabiḷāramigādīni sabbasāpadāni taṃ pokkharasañchannattā ‘‘pokkharaṇī’’ti laddhanāmaṃ nadiṃ pivanti ce. Na tena anadī hotīti nadiyañhi dvipadacatuppadāpi ahimacchāpi sabbe pipāsitā pānīyaṃ pivanti, na sā tena kāraṇena anadī nāma hoti, nāpi ucchiṭṭhanadī. Kasmā? Sabbesaṃ sādhāraṇattā. Yathā nadī yena kenaci pītā na dussati, evaṃ itthīpi kilesavasena sāmikaṃ atikkamitvā aññena saddhiṃ saṃvāsaṃ gatā neva anitthī hoti. Kasmā? Sabbesaṃ sādhāraṇabhāvena. Nāpi ucchiṭṭhitthī. Kasmā? Odakantikatāya suddhabhāvena. Khamassu yadi te piyāti yadi pana te sā itthī piyā, so ca amacco bahūpakāro, tesaṃ ubhinnampi khamassu majjhattabhāvena tiṭṭhāhīti.
此处饮水并非仅限于野狗，亦涵盖骆驼、山羊、熊等所有依赖池水之生物。若论饮水于河流，众多侠客及禽兽均饮水不误，但因一般性质，此水非河流，亦非截断之河。何故？此水具普遍性。正如河流任凭人取用亦不失其水，女性因烦恼亦可共处而非沾染恶名。何故？以其具普遍性。此池非截断，何故？因水质纯净无杂。若尔汝等喜爱，则彼外乡者多有恩惠，其亦愿居中宽恕彼此。
Evaṃ mahāsatto rañño ovādaṃ adāsi. Rājā tassa ovāde ṭhatvā ‘‘puna evarūpaṃ pāpakammaṃ mā karitthā’’ti vatvā ubhinnampi khami. Tato paṭṭhāya te oramiṃsu. Rājāpi dānādīni puññāni katvā jīvitapariyosāne saggapuraṃ pūresi. Kosalarājāpi imaṃ dhammadesanaṃ sutvā tesaṃ ubhinnampi khamitvā majjhatto ahosi.
如此这位大王对国王提出了教诲。国王接受了这教诲后，告诫说：“今后不要作此等恶业。”说毕便宽恕了两人。于是两人逃走了。国王施舍了福报财物，在寿命将尽时充满天界。迦舍国王听闻这佛法说教，也宽恕了他们，内心感到安宁。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀领受此法教说后，娓娓道来本生故事，叙说：“当时国王名叫阿难，智者长老乃是我自己。”
Pabbatūpattharajātakavaṇṇanā pañcamā. · 山顶本生注疏 第五
[196] 6. Valāhakassajātakavaṇṇanā
【196】六、暴风猎鹿本生故事注释
Ye na kāhanti ovādanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. So hi bhikkhu satthārā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, ukkaṇṭhitosī’’ti puṭṭho ‘‘sacca’’nti vatvā ‘‘kiṃ kāraṇā’’ti vutte ‘‘ekaṃ alaṅkataṃ mātugāmaṃ disvā kilesavasenā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘itthiyo nāmetā bhikkhu attano rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbehi ceva itthikuttavilāsehi ca purise palobhetvā attano vase katvā vasaṃ upagatabhāvaṃ ñatvā sīlavināsañceva dhanavināsañca pāpanaṭṭhena ‘yakkhiniyo’ti vuccanti. Pubbepi hi yakkhiniyo itthikuttena ekaṃ purisasatthaṃ upasaṅkamitvā vāṇije palobhetvā attano vase katvā puna aññe purise disvā te sabbepi jīvitakkhayaṃ pāpetvā ubhohi hanukapassehi lohitena paggharantena mukhaṃ pūrāpetvā khādiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
那些不听不受教诲的人，佛陀住于耶输陀罗竹林时，见一位心怀怨恨的比库，便开口诤谏他。那比库向佛陀问讯曰：“实相是你怨恨我吗？”佛答“确实如此。”比库问：“何缘故？”佛言：“一位着饰华美的母鹿村妇，因烦恼侵染”——意指染污——“被称为妖女。她先已借母鹿之名向一位男子生起贪心，将其纳为私属，知晓自己福坏戒失等恶业后称为‘妖女’。此前妖女曾借母鹿之名靠近此人商贾，并兴起贪心。之后又见其他男子，以同样方式令一切男子遭生济亡，用弓箭并以血涂满其口加以吞食，”佛如是说，详细记述这往事。
Atīte tambapaṇṇidīpe sirīsavatthu nāma yakkhanagaraṃ ahosi, tattha yakkhiniyo vasiṃsu. Tā bhinnanāvānaṃ vāṇijānaṃ āgatakāle alaṅkatapaṭiyattā khādanīyabhojanīyaṃ gāhāpetvā dāsigaṇaparivutā dārake aṅkenādāya vāṇije upasaṅkamanti. Tesaṃ ‘‘manussāvāsaṃ āgatamhā’’ti sañjānanatthaṃ tattha tattha kasigorakkhādīni karonte manusse gogaṇe sunakheti evamādīni dassenti, vāṇijānaṃ santikaṃ gantvā ‘‘imaṃ yāguṃ pivatha, bhattaṃ bhuñjatha, khādanīyaṃ khādathā’’ti vadanti. Vāṇijā ajānantā tāhi dinnaṃ paribhuñjanti. Atha tesaṃ khāditvā bhuñjitvā pivitvā vissamitakāle paṭisanthāraṃ karonti, ‘‘tumhe kattha vāsikā, kuto āgatā, kahaṃ gacchissatha, kena kammena idhāgatatthā’’ti pucchanti. ‘‘Bhinnanāvā hutvā idhāgatamhā’’ti vutte ‘‘sādhu, ayyā, amhākampi sāmikānaṃ nāvaṃ abhiruhitvā gatānaṃ tīṇi saṃvaccharāni atikkantāni, te matā bhavissanti; tumhepi vāṇijāyeva, mayaṃ tumhākaṃ pādaparicārikā bhavissāmā’’ti vatvā te vāṇije itthikuttahāvabhāvavilāsehi palobhetvā yakkhanagaraṃ netvā sace paṭhamagahitā manussā atthi, te devasaṅkhalikāya bandhitvā kāraṇaghare pakkhipanti , attano vasanaṭṭhāne bhinnanāve manusse alabhantiyo pana parato kalyāṇiṃ orato nāgadīpanti evaṃ samuddatīraṃ anusañcaranti. Ayaṃ tāsaṃ dhammatā.
过去在檀波尼岛上，有一座名为舍利树的妖魔之城，妖女们居住在那里。她们在来往破船商贾时，身着华丽佩饰，携带可食及副食，带着奴婢群伴及孩子，亲近商人。众妖女彼此互相揭示称：“这里人类住所众多，虎狮以及有犬等猪兽出没，商人们经常来此，说‘喝此斋饭，食此餐饭，吃此副食’。商人们不知情，食用后心生留恋。食毕饮尽后，于疲倦时百般探问，你们从何而来，住何处，将往何方，为何因缘至此等。她们回答：‘我们是破船商人来的。’商人问曰：“既然是破船商人来此，有人登舟受持过主人的船三年，已去他乡，定当归来。你们也是商人，我等便是你们的脚伕。”她们说完后，因彼此妖女因色欲和情欲并这些行为，带领商人们去妖魔之城，若初次抓住有人便将其软绑，扔于牢中，自己住处则将破船商人牢禁，人类虽被拘禁，反倒深入善地渡河，游走岛屿边沿。此即其因由。
Athekadivasaṃ pañcasatā bhinnanāvā vāṇijā tāsaṃ nagarasamīpe uttariṃsu. Tā tesaṃ santikaṃ gantvā palobhetvā yakkhanagaraṃ netvā paṭhamaṃ gahite manusse devasaṅkhalikāya bandhitvā kāraṇaghare pakkhipitvā jeṭṭhayakkhinī jeṭṭhakavāṇijaṃ, sesā seseti tā pañcasatā yakkhiniyo te pañcasate vāṇije attano sāmike akaṃsu. Atha sā jeṭṭhayakkhinī rattibhāge vāṇije niddaṃ upagate uṭṭhāya gantvā kāraṇaghare manusse māretvā maṃsaṃ khāditvā āgacchati, sesāpi tatheva karonti. Jeṭṭhayakkhiniyā manussamaṃsaṃ khāditvā āgatakāle sarīraṃ sītalaṃ hoti. Jeṭṭhavāṇijo pariggaṇhanto tassā yakkhinibhāvaṃ ñatvā ‘‘imā pañcasatā yakkhiniyo bhavissanti, amhehi palāyituṃ vaṭṭatī’’ti punadivase pātova mukhadhovanatthāya gantvā sesavāṇijānaṃ ārocesi – ‘‘imā yakkhiniyo, na manussitthiyo, aññesaṃ bhinnanāvānaṃ āgatakāle te sāmike katvā amhepi khādissanti, etha ito palāyissāmā’’ti tesu pañcasatesu aḍḍhateyyasatā ‘‘na mayaṃ etā vijahituṃ sakkhissāma, tumhe gacchatha, mayaṃ na palāyissāmā’’ti āhaṃsu. Jeṭṭhavāṇijo attano vacanakāre aḍḍhateyyasate gahetvā tāsaṃ bhīto palāyi.
某日，五百妖女破船商人离开村落，近郊北上。她们前往质问商人们，带领商人入妖魔之城，将初被掳者软绑，囚禁于牢中。由年长妖女率领，杀害商人，分食其肉。她们亦复如是杀害其他商人。年长妖女吃人肉时，其体清凉。年长商人察知她妖女身分，说：“这五百妖女必将再现，我们应当逃走。”后来，年长商人为漱口而前往，告诉余众商人:“这些妖女不是人类，今又有其他破船商人来临，她们会视为同伴而食用，唯有我们逃走。”五百人中有八百人答言：“我等无法灭杀她们，你们逃吧，我们不逃。”年长商人听后，恐惧逃走。
Tasmiṃ pana kāle bodhisatto valāhakassayoniyaṃ nibbatti, sabbaseto kāḷasīso muñjakeso iddhimā vehāsaṅgamo ahosi. So himavantato ākāse uppatitvā tambapaṇṇidīpaṃ gantvā tattha tambapaṇṇisare pallale sayaṃjātasāliṃ khāditvā gacchati. Evaṃ gacchanto ca ‘‘janapadaṃ gantukāmā atthī’’ti tikkhattuṃ karuṇāparibhāvitaṃ mānusiṃ vācaṃ bhāsati. Te bodhisattassa vacanaṃ sutvā upasaṅkamitvā añjaliṃ paggayha ‘‘sāmi, mayaṃ janapadaṃ gamissāmā’’ti āhaṃsu. Tena hi mayhaṃ piṭṭhiṃ abhiruhathāti. Appekacce abhiruhiṃsu, tesu ekacce vāladhiṃ gaṇhiṃsu, ekacce añjaliṃ paggahetvā aṭṭhaṃsuyeva. Bodhisatto antamaso añjaliṃ paggahetvā ṭhite sabbepi te aḍḍhateyyasate vāṇije attano ānubhāvena janapadaṃ netvā sakasakaṭṭhānesu patiṭṭhapetvā attano vasanaṭṭhānaṃ āgamāsi. Tāpi kho yakkhiniyo aññesaṃ āgatakāle tattha ohīnake aḍḍhateyyasate manusse vadhitvā khādiṃsu.
此时，正觉者于暴风雷雨之时生起，通身乌黑，头发如木茅草，具有神通力，为风所驱。彼从喜马拉雅山出空而起，飞至铜叶岛地，至彼岛屿之林中啖食自生的穗稻，然后行走。行走间复言“欲赴一邑”而以犀利悲悯之人语说。闻彼正觉者语者，群人前往，叉手礼拜，称言：“主人，我们共往一邑。”谓以共承护。有人攀登彼处，有人叉手礼拜，有人拥抱而立。正觉者终以深礼立立，众约八千商人以其弟子之身份引导邑地，并于各聚落置业而自适其所。然此时夜叉女等他方使者来此，所降八千彼岸人杀害食之。
Satthā bhikkhū āmantetvā ‘‘bhikkhave, yathā te yakkhinīnaṃ vasaṃ gatā vāṇijā jīvitakkhayaṃ pattā, valāhakassarājassa vacanakarā vāṇijā sakasakaṭṭhānesu patiṭṭhitā, evameva buddhānaṃ ovādaṃ akarontā bhikkhūpi bhikkhuniyopi upāsakāpi upāsikāyopi catūsu apāyesu pañcavidhabandhanakammakaraṇaṭṭhānādīsu mahādukkhaṃ pāpuṇanti. Ovādakarā pana tisso kulasampattiyo ca cha kāmasagge vīsati brahmaloketi imāni ca ṭhānāni patvā amatamahānibbānaṃ sacchikatvā mahantaṃ sukhaṃ anubhavantī’’ti vatvā abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca –
世尊召集比库，告之：“比库啊，如你等若至夜叉女所辖之域，生计因缘已断，暴风雷雨之王命商人聚于各聚落，如佛教诲者也。比库、比库尼、近事男女人，皆若不遵守佛陀之教诲，著于五种断绝之业门，将遭大苦难。而教诲者具三种世间福瑞，遂登诸欲天、乃至梵天，诸处止步，证入无上涅槃之乐。”然后成佛者说此偈：
§91
91.
‘‘Ye na kāhanti ovādaṃ, narā buddhena desitaṃ;
“若有众生不遵教诲，佛所宣说法，
Byasanaṃ te gamissanti, rakkhasīhiva vāṇijā.
必遭灾难如险狮，商业必受其害。”
§92
92.
‘‘Ye ca kāhanti ovādaṃ, narā buddhena desitaṃ;
“若有众生遵守教诲，佛所宣说法，
Sotthiṃ pāraṃ gamissanti, valāheneva vāṇijā’’ti.
必获安乐远离苦，犹如商人遇顺风。”
Tattha ye na kāhantīti ye na karissanti. Byasanaṃ te gamissantīti te mahāvināsaṃ pāpuṇissanti. Rakkhasīhiva vāṇijāti rakkhasīhi palobhitavāṇijā viya. Sotthiṃ pāraṃ gamissantīti anantarāyena nibbānaṃ pāpuṇissanti. Valāheneva vāṇijāti valāheneva ‘‘āgacchathā’’ti vuttā tassa vacanakarā vāṇijā viya. Yathā hi te samuddapāraṃ gantvā sakasakaṭṭhānaṃ agamaṃsu, evaṃ buddhānaṃ ovādakarā saṃsārapāraṃ nibbānaṃ gacchantīti amatamahānibbānena dhammadesanāya kūṭaṃ gaṇhi.
在那里，所谓那些不会害人的人，是指那些将来不会作恶者。这些人必定会遭遇严重的毁灭。就像贪婪魔兽控制的商人一样，贪婪的魔兽商人一般，那些人会安然无恙地达到彼岸，也就是说，不受阻碍地获得涅槃。又如商人通过海峡时所说的“请来吧”，这句话被业报声闻比作商人说话一样。正如他们渡过大海到达对岸，携带货物一样，佛的教导旨在使人超越轮回，到达涅槃，此乃无上常寂光的法义之汇聚。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi, aññepi bahū sotāpattiphalasakadāgāmiphalaanāgāmiphalaarahattaphalāni pāpuṇiṃsu. ‘‘Tadā valāhakassarājassa vacanakarā aḍḍhateyyasatā vāṇijā buddhaparisā ahesuṃ, valāhakassarājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊引领出了此法，示现真实，提出生死轮回的因缘关系，说出过去生的故事、守护真理。在真理终结时，因忧苦而苦恼的比库坚定地立于初果圣者之果；其他众多比库也获得了初果圣者果位、次果、三果、阿拉汉的各类果位。彼时，瓦拉哈国王的仆人有八百名商人在佛僧团中，其中瓦拉哈国王本人亦在其中。
Valāhakassajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 云马本生注疏 第六
[197] 7. Mittāmittajātakavaṇṇanā
第七品 友谊故事解说
Na naṃ umhayate disvāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Aññataro bhikkhu ‘‘mayā gahite mayhaṃ upajjhāyo na kujjhissatī’’ti upajjhāyena ṭhapitaṃ vissāsena ekaṃ vatthakhaṇḍaṃ gahetvā upāhanatthavikaṃ katvā pacchā upajjhāyaṃ āpucchi. Atha taṃ upajjhāyo ‘‘kiṃkāraṇā gaṇhī’’ti vatvā ‘‘mayā gahite na kujjhissatīti tumhākaṃ vissāsenā’’ti vutte ‘‘ko mayā saddhiṃ tuyhaṃ vissāso nāmā’’ti vatvā kuddho uṭṭhahitvā pahari. Tassa sā kiriyā bhikkhūsu pākaṭā jātā. Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, asuko kira daharo upajjhāyassa vissāsena vatthakhaṇḍaṃ gahetvā upāhanatthavikaṃ akāsi. Atha naṃ upajjhāyo ‘ko mayā saddhiṃ tuyhaṃ vissāso nāmā’ti vatvā kuddho uṭṭhahitvā paharī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idānevesa bhikkhu attano saddhivihārikena saddhiṃ avissāsiko, pubbepi avissāsikoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
“这非他们所承受”——这是世尊在竹林精舍时，对某位比库讲的一句。某位比库说：“我的导师对我照料良好，不会发怒。”依凭导师的信任，他拿了一块衣物作为准备施与的礼物，随后去拜访导师。那导师说：“你为何拿取？”又说：“因我照料你，不会生气。”听后，那比库问：“我与你之间的信赖名为何？”导师怒起，站起来击打他。此事在比库中公开传开。一天众比库聚集共谈说：“那比库因信赖导师拿了衣物准备施与，导师顿时问：‘我与你之间的信赖名为何？’然后愤怒站起打他。”世尊到来，问：“诸比库，如今谁在座上说此事？”有人答：“此比库名为‘不信赖其自身信仰者’，以往即为不信者。”世尊揭示其过去身世。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā gaṇasatthā hutvā himavantapadese vāsaṃ kappesi. Tasmiṃ isigaṇe eko tāpaso bodhisattassa vacanaṃ akatvā ekaṃ matamātikaṃ hatthipotakaṃ paṭijaggi. Atha naṃ so vuddhippatto māretvā araññaṃ pāvisi. Tassa sarīrakiccaṃ katvā isigaṇo bodhisattaṃ parivāretvā – ‘‘bhante, kena nu ko kāraṇena mittabhāvo vā amittabhāvo vā sakkā jānitu’’nti pucchi. Bodhisatto ‘‘iminā ca iminā ca kāraṇenā’’ti ācikkhanto imā gāthā avoca –
过去在巴拉那城，菩萨于迦尸国婆罗门家出生，年长时出家为沙门，证得神通与禅定成就，成为法统领袖，住于喜马拉雅山脚。该地众沙门中有一人未听闻菩萨言语，便夺取一只手书作为己有。菩萨对此极为生气，杀生后入林间修习。那沙门询问围绕菩萨者：“尊者，缘何能知何为友谊何为非友谊？”菩萨回答：“此因与彼因”。并作诗谓——
§93
93.
‘‘Na naṃ umhayate disvā, na ca naṃ paṭinandati;
“别人未曾看到他，所以不怨恨他；别人未曾逼迫他，所以不对他心生敌意。”
Cakkhūni cassa na dadāti, paṭilomañca vattati.
眼睛并非自己给予，而是反方向地转动。
§94
94.
‘‘Ete bhavanti ākārā, amittasmiṃ patiṭṭhitā;
『这些是形状，立于无朋友之处；
Yehi amittaṃ jāneyya, disvā sutvā ca paṇḍito’’ti.
智慧者通过观察和倾听，能够知晓其无朋友之理。』
Tattha na naṃ umhayate disvāti yo hi yassa amitto hoti, so taṃ puggalaṃ disvā na umhayate, hasitaṃ na karoti, pahaṭṭhākāraṃ na dasseti. Naca naṃ paṭinandatīti tassa vacanaṃ sutvāpi taṃ puggalaṃ na paṭinandati, sādhu subhāsitanti na cānumodati. Cakkhūni cassa na dadātīti cakkhunā cakkhuṃ āhacca paṭimukho hutvā na oloketi, aññato cakkhūni harati. Paṭilomañca vattatīti tassa kāyakammampi vacīkammampi na roceti, paṭilomagāhaṃ gaṇhāti paccanīkagāhaṃ. Ākārāti kāraṇāni. Yehi amittanti yehi kāraṇehi tāni kāraṇāni disvā sutvā ca paṇḍito puggalo ‘‘ayaṃ me amitto’’ti jāneyya, tato viparītehi pana mittabhāvo jānitabboti.
此中所谓『不观察他人』者，乃谓其无友者，对此人不加观察，不笑不言，亦不示微笑形态。即便闻其言，亦不认同，虽称其言美妙，亦不赞成。所谓『眼睛不予』，是以眼根触及视觉，而转身不对视，转而用他眼观看。所谓『反方向转动』，则其身行语行皆不悦，持反向之手柄，如同持反面柄。形状者即因缘。所谓『无朋友』即是指这些因缘，能观察闻之智者察知『此为我无友』，因此须知反者为友的状态。
Evaṃ bodhisatto mittāmittabhāvakāraṇāni ācikkhitvā brahmavihāre bhāvetvā brahmalokūpago ahosi.
如是，菩萨察知朋友与无朋友之因缘，修习于梵行林中，遂得升入梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā hatthiposakatāpaso saddhivihāriko ahosi, hatthī upajjhāyo, isigaṇo buddhaparisā, gaṇasatthā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀传授此法时，曾述本生故事曰：「当时象群的领头象像修行者般勤奋，有信仰之林聚，象长为队长，猪群为佛众，而我自己则为众主。」
Mittāmittajātakavaṇṇanā sattamā. · 友敌本生注疏 第七
[198] 8. Rādhajātakavaṇṇanā
【198】第八卷 拉都经注释
Pavāsāāgato tātāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira satthārā ‘‘saccaṃ kira, tvaṃ bhikkhu, ukkaṇṭhito’’ti puṭṭho ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vatvā ‘‘kiṃkāraṇā’’ti vutte ‘‘ekaṃ alaṅkataitthiṃ disvā kilesavasenā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘mātugāmo nāma bhikkhu na sakkā rakkhituṃ, pubbepi dovārike ṭhapetvā rakkhantāpi rakkhituṃ na sakkhiṃsu, kiṃ te itthiyā, laddhāpi sā rakkhituṃ na sakkā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
佛陀初出游方，有一天在迦诃达林精舍，见一位内心烦恼不安的比库，便开始为他开示。佛陀语：“比库，你确实感到烦恼不安吗？”比库答：“确实如此，大德。”佛陀问：“缘何如是？”比库答：“见一位妇人佩戴华美饰物，心中烦恼迷乱。”佛陀便说：“这位比库，名为拉都，因为你无法保护母乡；你之前曾托付给两位护卫，但即便托付，也不能保护。既然如此，你的女眷即使得到了，亦不能保护。”佛陀由此追溯过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto suvayoniyaṃ nibbatti, ‘‘rādho’’tissa nāmaṃ, kaniṭṭhabhātā panassa poṭṭhapādo nāma. Te ubhopi taruṇakāleyeva eko luddako gahetvā bārāṇasiyaṃ aññatarassa brāhmaṇassa adāsi, brāhmaṇo te puttaṭṭhāne ṭhapetvā paṭijaggi. Brāhmaṇassa pana brāhmaṇī arakkhitā dussīlā. So vohārakaraṇatthāya gacchanto te suvapotake āmantetvā ‘‘tātā, ahaṃ vohārakaraṇatthāya gacchāmi, kāle vā vikāle vā tumhākaṃ mātu karaṇakammaṃ olokeyyātha, aññassa purisassa gamanabhāvaṃ vā agamanabhāvaṃ vā jāneyyāthā’’ti brāhmaṇiṃ suvapotakānaṃ paṭicchāpetvā agamāsi. Sā tassa nikkhantakālato paṭṭhāya anācāraṃ cari, rattimpi divāpi āgacchantānañca gacchantānañca pamāṇaṃ natthi.
过去世中，在巴阇耶那城，菩提萨埵再生为善净的世间人家，名为拉都，幼弟名跋闍钵陀。两人都少年时，曾被赠与一名婆罗门，婆罗门安置在自己家中抚养。婆罗门的妻子品行卑劣，无德行。她白天到菩萨庄园中招呼众人，谓：“父亲啊，我白天或晚上都去查看你母亲的举止，观察是否有他人来往。”说罢，便离开。该妇人离开后，即日夜行为不轨，频繁与外人来往。
Taṃ disvā poṭṭhapādo rādhaṃ pucchi – ‘‘brāhmaṇo imaṃ brāhmaṇiṃ amhākaṃ niyyādetvā gato, ayañca pāpakammaṃ karoti, vadāmi na’’nti. Rādho ‘‘mā vadāhī’’ti āha. So tassa vacanaṃ aggahetvā ‘‘amma, kiṃkāraṇā pāpakammaṃ karosī’’ti āha. Sā taṃ māretukāmā hutvā ‘‘tāta, tvaṃ nāma mayhaṃ putto, ito paṭṭhāya na karissāmi, ehi, tāta, tāvā’’ti piyāyamānā viya pakkositvā āgataṃ gahetvā ‘‘tvaṃ maṃ ovadasi, attano pamāṇaṃ na jānāsī’’ti gīvaṃ parivattetvā māretvā uddhanantaresu pakkhipi. Brāhmaṇo āgantvā vissamitvā bodhisattaṃ ‘‘kiṃ, tāta rādha, mātā te anācāraṃ karoti, na karotī’’ti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
跋闍钵陀见此情形，便问拉都：“婆罗门将我们托付的婆罗门妻抛弃后，现在做恶事，我是否可以说？”拉都答：“不要说。”他便坚持说：“娘啊，你作恶何故？”她欲杀拉都，拉都说：“父亲，你是我的亲子，我以后不会再理会这里，过来吧，父亲。”她装作喜悦去迎接他，拉都劝勉说：“你劝我的话自己不知轻重。”说毕，便将舌头转向后面而死，舌头挂在头顶。婆罗门赴来，惊愕地问菩萨：“父亲啊，拉都，你母亲作恶事，是真的还是不然？”初诵偈曰——
§95
95.
‘‘Pavāsā āgato tāta, idāni nacirāgato;
“父亲啊，拉都来了，刚刚不久抵达；
Kaccinnu tāta te mātā, na aññamupasevatī’’ti.
父亲啊，你母亲未敬他人，只敬你。”
Tassattho – ahaṃ, tāta rādha, pavāsā āgato, so camhi idāneva āgato nacirāgato, tena pavattiṃ ajānanto taṃ pucchāmi – ‘‘kacci nu te, tāta, mātā aññaṃ purisaṃ na upasevatī’’ti.
因缘缘起——我说，父亲，拉陀来了，今时如今就来到这里，来得不迟不早，因此不明白情由而问他说：『父亲，母亲是否不侍奉别的男人？』
Rādho ‘‘tāta, paṇḍitā nāma bhūtaṃ vā abhūtaṃ vā aniyyānikaṃ nāma na kathesu’’nti ñāpento dutiyaṃ gāthamāha –
拉陀答说：『父亲，称为贤者者，不论存在与否，不应言说不真实的事，』明白后又说了第二偈曰：
§96
96.
‘‘Na kho panetaṃ subhaṇaṃ, giraṃ saccupasaṃhitaṃ;
『倒不是这善良的话语，乃是真实而圆满；','767':'应当如同兽足般，趴伏着啜食犀犁草。』
Sayetha poṭṭhapādova, mummure upakūthito’’ti.
『彼应卧如婆陀波陀，埋于污秽之中。』
Tattha giranti vacanaṃ. Tañhi yathā idāni girā, evaṃ tadā ‘‘gira’’nti vuccati, so suvapotako liṅgaṃ anādiyitvā evamāha. Ayaṃ panettha attho – tāta, paṇḍitena nāma saccupasaṃhitaṃ yathābhūtaṃ atthayuttaṃ sabhāvavacanampi aniyyānikaṃ na subhaṇaṃ. Aniyyānikañca saccaṃ bhaṇanto sayetha poṭṭhapādova, mummure upakūthito, yathā poṭṭhapādo kukkuḷe jhāmo sayati, evaṃ sayeyyāti. ‘‘Upakūdhito’’tipi pāṭho, ayamevattho.
其中“语”为言辞。正如现在“语”字一样，当时也称为“语”，他没有创建新标志而如此说道。此处意义为——父亲，所谓贤者，言实圆满，合于本义的本性语，而不谈非真实的事。非真实而说出实话，就像趴伏着的兽足于犀犁草中啜食一般，因此说应当如此。这里“被啜食”的读音是“upakūthito”，此即其义。
Evaṃ bodhisatto brāhmaṇassa dhammaṃ desetvā ‘‘mayāpi imasmiṃ ṭhāne vasituṃ na sakkā’’ti brāhmaṇaṃ āpucchitvā araññameva pāvisi.
如是菩提萨埵向婆罗门说法后，询问婆罗门说“我亦不能长久居于此地”，于是进林去了。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā poṭṭhapādo ānando ahosi, rādho pana ahameva ahosi’’nti.
世尊引导众生讲说法义，揭示真谛，借用本生故事进行说明。真理述毕，那因渴望成就初果圣果而焦躁忧心的比库，即坚立在初果位上。他曾说：“那时跛足者为阿难，车伕则是我自己。”
Rādhajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 拉达本生注释，第八。
[199] 9. Gahapatijātakavaṇṇanā
[199] 九、居士本生经注疏
Ubhayaṃme na khamatīti idaṃ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitameva bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Kathento ca ‘‘mātugāmo nāma arakkhito, pāpakammaṃ katvā yena kenaci upāyena sāmikaṃ vañcetiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
“两者皆无能为力”者，世尊当下住于杰得林，针对恼恨焦躁的比库开始说法。说法时称：“名为母乡的村庄无人守护，行恶业者无论用何种手段都要欺骗主人。”于是便引导众生回顾往昔。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe gahapatikule nibbattitvā vayappatto gharāvāsaṃ gaṇhi. Tassa bhariyā dussīlā gāmabhojakena saddhiṃ anācāraṃ carati. Bodhisatto taṃ ñatvā pariggaṇhanto carati . Tadā pana antovasse bījesu nīhaṭesu chātakaṃ ahosi, sassānaṃ gabbhagahaṇakālo jāto. Sakalagāmavāsino ‘‘ito māsadvayena sassāni uddharitvā vīhiṃ dassāmā’’ti ekato hutvā gāmabhojakassa hatthato ekaṃ jaragoṇaṃ gahetvā maṃsaṃ khādiṃsu.
过去在巴拉那城，菩提萨埵正在迦尸国之夫家中出生，届年老时以丈夫之家为住处。当时其妻品行恶劣，与乡村贪婪者同游做恶行。菩提萨埵知其恶行，觉察并守护自己。朱夏季节，田野已播种，正当孕育新芽之时，村中所有乡民聚在一起说：“这两个月内我们收获了稻谷，可以展现给大家。”于是众乡民手中拿着一只成年鸽子吃其肉。
Athekadivasaṃ gāmabhājako khaṇaṃ oloketvā bodhisattassa bahigatavelāyaṃ gehaṃ pāvisi. Tesaṃ sukhanipannakkhaṇeyeva bodhisatto gāmadvārena pavisitvā gehābhimukho pāyāsi. Sā itthī gāmadvārābhimukhī taṃ disvā ‘‘ko nu kho eso’’ti ummāre ṭhatvā olokentī ‘‘soyevā’’ti ñatvā gāmabhojakassa ācikkhi, gāmabhojako bhīto pakampi. Atha naṃ sā ‘‘mā bhāyi, attheko upāyo, amhehi tava hatthato goṇamaṃsaṃ khāditaṃ, tvaṃ maṃsamūlaṃ sodhento viya hohi, ahaṃ koṭṭhaṃ āruyha koṭṭhadvāre ṭhatvā ‘vīhi natthī’ti vakkhāmi. Tvaṃ gehamajjhe ṭhatvā ‘amhākaṃ ghare dārakā chātā, maṃsamūlaṃ me dehī’ti punappunaṃ codeyyāsī’’ti vatvā koṭṭhaṃ āruyha koṭṭhadvāre nisīdi. Itaro gehamajjhe ṭhatvā ‘‘maṃsamūlaṃ dehī’’ti vadati. Sā koṭṭhadvāre nisinnā ‘‘koṭṭhe vīhi natthi, sasse uddharante dassāmi gacchāhī’’ti āha.
某日，一村贪婪者稍作瞥见菩提萨埵外出时回家。菩提萨埵刚走进村门便淋了雨。此时，一女子坐待村门前，见状便问：“这人是谁？”她起身查看说：“那正是那位贪婪者。”贪婪者惊惧颤抖。女子说：“别害怕，有一法。我们手上已吃过鸽肉，你务必如同在审查肉根那样审视我；我将登上阁楼，立于阁楼门前说‘没有稻谷’。你站在屋中，说‘家中有孩子，给我肉根’反复劝说。”于是女子登上阁楼、坐于门边。室内另一人说：“给我肉根。”阁楼上女子答曰：“阁楼无稻谷，正当收获我们要去看。”
Bodhisatto gehaṃ pavisitvā tesaṃ kiriyaṃ disvā ‘‘imāya pāpāya kataupāyo esa bhavissatī’’ti ñatvā gāmabhojakaṃ āmantetvā ‘‘so gāmabhojaka amhe tava jaragoṇassa maṃsaṃ khādantā ‘ito māsadvayena vīhiṃ dassāmā’ti khādimha, tvaṃ aḍḍhamāsampi anatikkamitvā idāneva kasmā āharāpesi, na tvaṃ iminā kāraṇena āgato, aññena kāraṇena āgato bhavissasi, mayhaṃ tava kiriyā na ruccati, ayampi anācārā pāpadhammā koṭṭhe vīhīnaṃ abhāvaṃ jānāti, sā dāni koṭṭhaṃ āruyha ‘vīhi natthī’ti vadati, tvampi ‘dehī’ti vadati, ubhinnampi vo karaṇaṃ mayhaṃ na ruccatī’’ti etamatthaṃ pakāsento imā gāthā avoca –
菩提萨埵进屋，见此情形，知晓“此必是因邪恶手段而来”便召唤贪婪者说：“那贪婪者，你与他人吃了该成年鸽的肉，彼等说‘我们两个月内收获了稻谷’，你不过半月尚未过去，今为何而来？非因此故，只因他故而来。你的行为我不悦，此亦是恶行，乃不合规矩之恶法。阁楼上说‘无稻谷’，你说‘给我吧’，双方皆不悦我，我已明说其中义理。”说毕即念此偈语——
§97
97.
‘‘Ubhayaṃ me na khamati, ubhayaṃ me na ruccati;
『我两者皆不忍受，我两者皆不喜欢』，
Yācāyaṃ koṭṭhamotiṇṇā, nadassaṃ iti bhāsati.
他对乞讨的篮子越过河流这样说。
§98
98.
‘‘Taṃ taṃ gāmapati brūmi, kadare appasmi jīvite;
『我对那个那个乡村长官说：我生活艰难困苦时；
Dve māse saṅgaraṃ katvā, maṃsaṃ jaraggavaṃ kisaṃ;
经过两个月战斗，给活肉添麻烦；
Appattakāle codesi, tampi mayhaṃ na ruccatī’’ti.
不幸时刻激怒我，他这点我也不喜欢』。
Tattha taṃ taṃ gāmapati brūmīti, ambho gāmajeṭṭhaka, tena kāraṇena taṃ vadāmi. Kadare appasmi jīviteti amhākaṃ jīvitaṃ nāma kadarañceva thaddhaṃ lūkhaṃ kasiraṃ appañca mandaṃ parittaṃ, tasmiṃ no evarūpe jīvite vattamāne. Dve māse saṅgaraṃ katvā, maṃsaṃ jaraggavaṃ kisanti amhākaṃ maṃsaṃ gaṇhantānaṃ jaraggavaṃ kisaṃ dubbalaṃ jaragoṇaṃ dadamāno tvaṃ ‘‘dvīhi māsehi mūlaṃ dātabba’’nti evaṃ dve māse saṅgaraṃ paricchedaṃ katvā. Appattakāle codesīti tasmiṃ kāle asampatte antarāva codesi. Tampi mayhaṃ na ruccatīti yā cāyaṃ pāpadhammā dussīlā antokoṭṭhe vīhīnaṃ natthibhāvaṃ jānamānāva ajānantī viya hutvā koṭṭhamotiṇṇā koṭṭhadvāre ṭhatvā na dassaṃ iti bhāsati, yañca tvaṃ akāle codesi, tampīti idaṃ ubhayampi mama neva khamati na ruccatīti.
这里说的那个乡村长官，是河水边的领主，故我如此说。所谓我生活艰难困苦，是说我们的生活确实苦难，浑浊污秽，粗劣且贫困，在这样的生活中难以长久立足。经过两个月战斗，是指我们那些取肉者所进行的并不光明正大的掠夺，给予了肉体疾苦和衰弱，导致病弱之躯，因而你说“这两个月须付根本的代价”，就是这样两个月战斗收割的段落。说不幸时刻激怒，是指这段不适当的时日里，敌意敌对互相激怒。在这种情况下，他说的我也不喜欢，即那恶劣不善的行为，坏道德，缺少正法，最终种下不可见的灾祸，如同行将爆发的火苗在墙角站着而不能被察觉一样。你这时刻激怒，我两样情况都无法容忍，这又正是我的不喜欢。
Evaṃ so kathentova gāmabhojakaṃ cūḷāya gahetvā kaḍḍhitvā gehamajjhe pātetvā ‘‘gāmabhojakomhīti parassa rakkhitagopitabhaṇḍe aparajjhasī’’tiādīhi paribhāsitvā pothetvā dubbalaṃ katvā gīvāya gahetvā gehā nikkaḍḍhitvā tampi duṭṭhaitthiṃ kesesu gahetvā koṭṭhā otāretvā nippothetvā ‘‘sace puna evarūpaṃ karosi, jānissasī’’ti santajjesi. Tato paṭṭhāya gāmabhojako taṃ gehaṃ oloketumpi na visahi, sāpi pāpā puna manasāpi aticarituṃ nāsakkhi.
如此，他一边讲说，一边将乡村仆人揪住，拉扯后把他摔倒在家中，说：『乡村仆人们啊，你是别人家的守护管家，应该谨慎安守，无所疏漏。』又如此监督斥责。他使对方虚弱不堪，揪住脖子，把人从屋内拖出去，又拉扯头发，拔下头发，然后把他扔进地板上的坑道里，边扔边说：『如果你再干这种事，我必让你自知后果。』乡村仆人见此家中情形，虽然想逃避，却没有能力，也无从越过心中恶念。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā gāmabhojako devadatto, niggahakārako gahapati pana ahameva ahosi’’nti.
世尊闻此法义，正直如实宣说，援引真理，阐释因果，继而举例生动说明。苦恼恳切的比库，于得闻初果证得时说道：『当时乡村仆人名叫德瓦达脱，是管家，户主反倒是我自己。』
Gahapatijātakavaṇṇanā navamā. · 家主本生注释，第九。
[200] 10. Sādhusīlajātakavaṇṇanā
［200］ 十、善行品经传说
Sarīradabyanti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi. Tassa kira catasso dhītaro ahesuṃ. Tā cattāro janā patthenti, tesu eko abhirūpo sarīrasampanno, eko vayappatto mahallako, eko jātisampanno, eko sīlavā. Brāhmaṇo cintesi – ‘‘dhītaro nivesentena patiṭṭhāpentena kassa nu kho dātabbā, kiṃ rūpasampannassa, udāhu vayappattassa, jātisampannasīlavantānaṃ aññatarassā’’ti. So cintentopi ajānitvā ‘‘imaṃ kāraṇaṃ sammāsambuddho jānissati, taṃ pucchitvā etesaṃ antare anucchavikassa dassāmī’’ti gandhamālādīni gāhāpetvā vihāraṃ gantvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno ādito paṭṭhāya tamatthaṃ ārocetvā ‘‘bhante, imesu catūsu janesu kassa dātuṃ vaṭṭatī’’ti pucchi. Satthā ‘‘pubbepi paṇḍitā etaṃ pañhaṃ kathayiṃsu, bhavasaṅkhepagatattā pana sallakkhetuṃ na sakkosī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
身体亏缺者。此时世尊住在揭德林中，便对一位婆罗门开始说法。婆罗门有四个女儿，那四个人中，有一位容貌美丽，肉体健全；一位年纪已大，须发皆白；一位生来有缺陷；一位品行端正。婆罗门思量说：『这四个女儿谁最该嫁给有家产、有居所的人呢？是那容貌美丽的？还是那年高力衰的？抑或是天生缺陷的？或者品德高尚的？』他自作思考不能确定，于是又说：『这因缘、故实唯有正自觉者能明了，我便去请教他们，待他来后给予我答复。』说完，他佩戴香花，前往住所，至世尊所礼拜，坐一旁专心守听，启请世尊说：『尊者，请问这四个女儿，何者最宜嫁配呢？』世尊答曰：『过去有圣人曾说过这个问题，但因世间的众生成见难破，未能彻底解决。』如此答语之后，应婆罗门之请，世尊乃说出过去因缘。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sippaṃ uggaṇhitvā āgantvā bārāṇasiyaṃ disāpāmokkho ācariyo ahosi. Athekassa brāhmaṇassa catasso dhītaro ahesuṃ, tā evameva cattāro janā patthayiṃsu. Brāhmaṇo ‘‘kassa nu kho dātabbā’’ti ajānanto ‘‘ācariyaṃ pucchitvā dātabbayuttakassa dassāmī’’ti tassa santikaṃ gantvā tamatthaṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去时，菩提萨埵于耆婆城，降生婆罗门家中，已届年壮，具足聪明智慧、学识工巧，后入耆婆城，树立光明旷野教化众生。某婆罗门亦有四女，亦如前说四人。婆罗门不知谁当娶，思忖要请导师，遂至导师所求解答，导师默然思考后，先唱一偈曰：
§99
99.
‘‘Sarīradabyaṃ vuḍḍhabyaṃ, sojaccaṃ sādhusīliyaṃ;
『那身体残缺、年老苍白、性格纯良、行善高洁者，
Brāhmaṇaṃ teva pucchāma, kannu tesaṃ vanimhase’’ti.
我们只问婆罗门们，你们对那些少女的渴望为何如此？
Tattha ‘‘sarīradabya’’ntiādīhi tesaṃ catunnaṃ vijjamāne guṇe pakāseti. Ayañhettha adhippāyo – dhītaro me cattāro janā patthenti, tesu ekassa sarīradabyamatthi, sarīrasampadā abhirūpabhāvo saṃvijjati. Ekassa vuḍḍhabyaṃ vuḍḍhibhāvo mahallakatā atthi. Ekassa sojaccaṃ sujātitā jātisampadā atthi. ‘‘Sujacca’’ntipi pāṭho. Ekassa sādhusīliyaṃ sundarasīlabhāvo sīlasampadā atthi. Brāhmaṇaṃ teva pucchāmāti tesu asukassa nāmetā dātabbāti ajānantā mayaṃ bhavantaṃ brāhmaṇaññeva pucchāma. Kannu tesaṃ vanimhaseti tesaṃ catunnaṃ janānaṃ kaṃ vanimhase, kaṃ icchāma, kassa tā kumārikā dadāmāti pucchati.
在这里，通过“四种身体才能”的特质来说明。当中解说主旨是：我的女儿们共有四个人，其中一人具有人体的缺点，身体资质只属于美好形态；一人有年老衰败的身体特征，显现衰老；一人身体洁净出生良好，称为“出生纯洁”；最后一人身心善良，具有良好的行为德行，称为戒行完整。所谓“我们只问婆罗门”，是因为我们不懂得其名，便向尊贵的婆罗门提问。询问她们四人的渴望和情况，以及谁愿意给她们当媳妇。
Taṃ sutvā ācariyo ‘‘rūpasampadādīsu vijjamānāsupi vipannasīlo gārayho, tasmā taṃ nappamāṇaṃ, amhākaṃ sīlavantabhāvo ruccatī’’ti imamatthaṃ pakāsento dutiyaṃ gāthamāha –
听闻此事，老师说明说：“即便在身体资质等方面存在缺点，品行败坏的人令人厌恶。因此，品德的美好是我们喜爱的。”解释此意后，诵读第二首偈颂：
§100
100.
‘‘Attho atthi sarīrasmiṃ, vuḍḍhabyassa namo kare;
“身体中确有意义，我敬礼那衰老的身体；
Attho atthi sujātasmiṃ, sīlaṃ asmāka ruccatī’’ti.
确有意义那纯净的身体，我乐爱我们其中的善行。”
Tattha attho atthi sarīrasminti rūpasampanne sarīrepi attho viseso vuddhi atthiyeva, ‘‘natthī’’ti na vadāmi. Vuḍḍhabyassa namo kareti vuḍḍhabhāvassa pana namakkārameva karomi. Vuḍḍhabhāvo hi vandanamānanaṃ labhati. Attho atthi sujātasminti sujātepi purise vuḍḍhi atthi, jātisampattipi icchitabbāyeva. Sīlaṃ asmāka ruccatīti amhākaṃ pana sīlameva ruccati. Sīlavā hi ācārasampanno sarīradabyavirahitopi pujjo pāsaṃsoti. Brāhmaṇo tassa vacanaṃ sutvā sīlavantasseva dhītaro adāsi.
此处所说有意义者，于具色法的身中亦有特别意义，并非谓其无。对年迈者虽称敬礼，但实为尊重其年老之状。年老之状确实值得礼敬。所谓有意义者，即良家之子，人在其中亦有所增长，乃指可求之生计财富。我们喜爱品德，因此我们实则喜爱的是我们的品德。有戒者乃守持善行，即使身体衰败却依然受敬崇称赞。婆罗门闻此言，即为守戒之人与弟子授教。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – saccapariyosāne brāhmaṇo sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā brāhmaṇo ayameva brāhmaṇo ahosi, disāpāmokkho ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀引导此法教示，揭示真理，举出生前事迹，生涯终了时，那婆罗门已证流果得巳定。婆罗门言：‘当时我即是此婆罗门，教导解脱之方的老师恰是我自己。’
Sādhusīlajātakavaṇṇanā dasamā. · 善戒本生注释，第十。
Ruhakavaggo pañcamo. · 儒哈咖品，第五。
Tassuddānaṃ –
此为总结诗句—
Ruhakaṃ sirikāḷakaṃ, padumaṃ maṇicorakaṃ;
如同含蓄美妙的露珠，如莲花与宝玉的光泽；
Pabbatūpattharavalāhaṃ, mittāmittañca rādhañca;
如山峰之顶的雪白，如朋友们对仁者的喜爱；
Gahapati sādhusīlaṃ.
守家人持守良善品德。
6. Nataṃdaḷhavaggo
第六章 断缚分
[201] 1. Bandhanāgārajātakavaṇṇanā
【二百零一】第一节 缚牢王童子本生释义
Nataṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrāti idaṃ satthā jetavane viharanto bandhanāgāraṃ ārabbha kathesi. Tasmiṃ kira kāle bahū sandhicchedakapanthaghātakacore ānetvā kosalarañño dassesuṃ. Te rājā addubandhanarajjubandhanasaṅkhalikabandhanehi bandhāpesi. Tiṃsamattā jānapadā bhikkhū satthāraṃ daṭṭhukāmā āgantvā disvā vanditvā punadivase piṇḍāya carantā bandhanāgāraṃ gantvā te core disvā piṇḍapātapaṭikkantā sāyanhasamaye tathāgataṃ upasaṅkamitvā ‘‘bhante, ajja amhehi piṇḍāya carantehi bandhanāgāre bahū corā addubandhanādīhi baddhā mahādukkhaṃ anubhavantā diṭṭhā, te tāni bandhanāni chinditvā palāyituṃ na sakkonti, atthi nu kho tehi bandhanehi thirataraṃ nāma aññaṃ bandhana’’nti pucchiṃsu. Satthā ‘‘bhikkhave, kiṃ bandhanāni nāmetāni, yaṃ panetaṃ dhanadhaññaputtadārādīsu taṇhāsaṅkhātaṃ kilesabandhanaṃ, etaṃ etehi bandhanehi sataguṇena sahassaguṇena thirataraṃ, evaṃ mahantampi panetaṃ ducchindaniyaṃ bandhanaṃ porāṇakapaṇḍitā chinditvā himavantaṃ pavisitvā pabbajiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊在祇树给孤独园中住持时，称智者者为“坚固的缚锁”，由此起始讲说缚牢王童子本生故事。彼时，许多能断结、截断道路、盗贼之类聚集，把他们带至迦尸国王面前。该王乃用坚牢的锁链、束缚杖、枷锁等拘禁他们。三十个左右的诸部众，作为比库，怀着观看圣师的心志，前来拜见世尊，祝礼毕后，次日托钵而行，去往缚牢王所在地。遇见盗贼时，托钵人拒绝之后，傍晚时分，亦如是来到如来处，近前称曰：「尊者，今日我们托钵行时，缚牢王处，有许多盗贼被坚牢的锁链所缚，遭受极大痛苦，众目睽睽之下，看到此事。他们试图挣断缚锁逃脱却无力成行，问：‘这些缚锁背后是否另有更为坚固的缚锁？’」佛告众比库：「比库们，此处所说的‘缚锁’名称，乃指对诸富商、谷主、子弟等心中贪欲所缠之烦恼重锁。这些缚锁，以千倍万倍之坚固，远胜于俗间人所佩戴之锁链。虽然极其坚牢，但此难解的缚锁，昔时乃有古老智者斩断，登上喜马拉雅山，出家修行，已成过去。」
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ duggatagahapatikule nibbatti, tassa vayappattassa pitā kālamakāsi. So bhatiṃ katvā mātaraṃ posesi, athassa mātā anicchamānasseva ekaṃ kuladhītaraṃ gehe katvā aparabhāge kālamakāsi. Bhariyāyapissa kucchiyaṃ gabbho patiṭṭhāsi. So gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ ajānanto ‘‘bhadde, tvaṃ bhatiṃ katvā jīvāhi, ahaṃ pabbajissāmī’’ti āha . Sāpi ‘‘gabbho me patiṭṭhito, mayi vijātāya dārakaṃ disvā pabbajissasī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tassā vijātakāle ‘‘bhadde, tvaṃ sotthinā vijātā, idānāhaṃ pabbajissāmī’’ti āpucchi. Atha naṃ sā ‘‘puttakassa tāva thanapānato apagamanakālaṃ āgamehī’’ti vatvā puna gabbhaṃ gaṇhi.
从前，在跋兰斯城，菩提萨埵出生于一贫困下贱之家。其父业已老迈，为乡巴尸之人。父亲耕作养母生活，母亲因不愿意，便将一女儿安置于家中，另一乡巴尸人收养。妻子怀孕，夫君并不知晓其怀胎状况。夫告妻曰：「善哉，你耕作养我生活，我将去出家。」妻答曰：「虽怀胎，因我身中已有他人所生幼儿，汝可出家修行。」夫认可，待胎儿出生之时，复问曰：「善哉，婴儿得以安泰否？今我当出家。」其女答曰：「孩儿尚在母胎之中，尚未可出门远行。」于是夫妇共护胎儿。
So cintesi – ‘‘imaṃ sampaṭicchāpetvā gantuṃ na sakkā, imissā anācikkhitvāva palāyitvā pabbajissāmī’’ti. So tassā anācikkhitvā ratthibhāge uṭṭhāya palāyi. Atha naṃ nagaraguttikā aggahesuṃ. So ‘‘ahaṃ, sāmi, mātuposako nāma, vissajjetha ma’’nti tehi attānaṃ vissajjāpetvā ekasmiṃ ṭhāne vasitvā aggadvāreneva nikkhamitvā himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jhānakīḷaṃ kīḷanto vihāsi. So tattha vasanto ‘‘evarūpampi nāma me ducchindaniyaṃ puttadārabandhanaṃ kilesabandhanaṃ chindita’’nti udānaṃ udānento imā gāthā avoca –
彼时男子心念：「我虽许诺出家，但今不能启程，将忍受依恋之苦，逃离一切而出家修行。」趁妻未生育之际，于夜晚起身离去。后来男子入城门，众人称其为「家母养育者」，便放弃他。男子居住一处，出城门踏上喜马拉雅山入森林出家，达成神通和三昧，安住修禅。彼时他心念：「于此成就极难解除之儿女缚锁、心中烦恼之缚锁，已然断绝。」随即发出呼号，作此偈语阐明其心迹——
§101
101.
第一零一偈
‘‘Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadāyasaṃ dārujapabbajañca;
诸贤者不谓此为坚固的束缚，彼指的是金属木料伐除出家的束缚。
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca yā apekkhā.
诸贤者谓，此是坚固的束缚，犹如对子女的依恋，不可轻易断舍。
§102
102.
‘‘Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, ohārinaṃ sīthilaṃ duppamuñcaṃ;
诸贤者谓，此为坚固束缚，是使人衰弱懈怠且难于放弃的锁链；
Etampi chetvāna vajanti dhīrā, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyā’’ti.
断除此锁链的贤者们，不再依恋感官的欢乐，勇猛进取。
Tattha dhīrāti dhitimantā, dhikkatapāpāti dhīrā. Atha vā dhī vuccati paññā, tāya paññāya samannāgatāti dhīrā, buddhā paccekabuddhā buddhasāvakā bodhisattā ca ime dhīrā nāma. Yadāyasantiādīsu yaṃ saṅkhalikasaṅkhātaṃ ayasā nibbattaṃ āyasaṃ, yaṃ addubandhanasaṅkhātaṃ dārujaṃ, yañca pabbajatiṇehi vā aññehi vā vākādīhi rajjuṃ katvā katarajjubandhanaṃ, taṃ āyasādiṃ chindituṃ sakkuṇeyyabhāvena dhīrā daḷhaṃ thiranti nāhu na kathenti. Sārattarattāti sārattā hutvā rattā, balavarāgarattāti attho. Maṇikuṇḍalesūti maṇīsu ca kuṇḍalesu ca, maṇiyuttesu vā kuṇḍalesu.
此处的贤者是指有智慧的谋士，是严守戒律的圣人；或谓贤者即具慧者，由此智慧成就之故称贤者。世尊、辟支佛、诸佛弟子及菩萨皆称为贤者。所谓束缚者，即以铁链铜索所缚，以木桩捆绑为索，以诸言语系缚出家者及他者。贤者能够以断绝束缚之力坚固而稳定，不谓此为牢不可破。所谓如火焰般猛烈，是指力大精进之意。所谓珠环，是指以宝石或珠子所制之锁链。
Etaṃdaḷhanti ye maṇikuṇḍalesu sārattarattā, tesaṃ yo ca sārāgo, yā ca tesaṃ puttadāresu apekkhā taṇhā, etaṃ kilesamayaṃ bandhanaṃ daḷhaṃ thiranti dhīrā āhu. Ohārinanti ākaḍḍhitvā catūsu apāyesu pātanato avaharati heṭṭhā haratīti ohārinaṃ. Sithilanti bandhanaṭṭhāne chavicammamaṃsāni na chindati, lohitaṃ na nīharati, bandhanabhāvampi na jānāpeti, thalapathajalapathādīsu kammāni kātuṃ detīti sithilaṃ. Duppamuñcanti taṇhālobhavasena hi ekavārampi uppannaṃ kilesabandhanaṃ daṭṭhaṭṭhānato kacchapo viya dummocayaṃ hotīti duppamuñcaṃ. Etampi chetvānāti etaṃ evaṃ daḷhampi kilesabandhanaṃ ñāṇakhaggena chinditvā ayadāmāni chinditvā mattavaravāraṇā viya pañjare chinditvā sīhapotakā viya ca dhīrā vatthukāmakilesakāme ukkārabhūmiṃ viya jigucchamānā anapekkhino hutvā kāmasukhaṃ pahāya vajanti pakkamanti, pakkamitvā ca pana himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānasukhena vītināmentīti.
那些在珠串中执着于珍宝的人，那些对这些宝玉怀有根深蒂固贪爱的人，以及对这些宝玉的子女抱有期待欲望的人们，智者说他们身处深重的烦恼缠缚之中。这些人如同断绝了戒绳，堕入四种恶道，堕落至较下层次，称为断戒者。戒绳束缚之处的皮肉因松懈而下垂，不得割断，流血亦未止息，其束缚的本质也不会显现。因为放纵于诸如泥土、水、木片等业缘而变得松懈。欲爱之绳因贪婪根深蒂固极难放下，即使是一次新生的烦恼束缚，从观察之处如乌龟般难以挣脱，因此称为难以解脱。智者以洞察之刃砍断这烦恼之缚，断除世间束缚，宛如猛兽咬断牢笼之栏杆；此等坚固烦恼束缚被斩断后，他们便断除自我欲望与爱著，如同狮子一般豪迈地离开尘世。离去后投入喜马拉雅山，出家修行，借禅定之乐而永远安稳。
Evaṃ bodhisatto imaṃ udānaṃ udānetvā aparihīnajjhāno brahmalokaparāyaṇo ahosi.
如是，如来发阿利耶心，追求梵天境界时，证得此解脱之自由。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahanto ahesuṃ. ‘‘Tadā mātā mahāmāyā ahosi, pitā suddhodanamahārājā, bhariyā rāhulamātā, putto rāhulo, puttadāraṃ pahāya nikkhamitvā pabbajito puriso pana ahameva ahosi’’nti.
导师宣说此法时，开启真实义理，并阐述前生事迹。于真实法中，有人证初果，有人证二果，有人证不还果，有人证阿拉汉果。彼时，母亲是大摩耶，父亲是净头摩诃王，妻子是罗睺罗之母，子名罗睺罗。离弃此子而出家者，即我本人也，云云。
Bandhanāgārajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 缚狱本生注释，第一。
[202] 2. Keḷisīlajātakavaṇṇanā
第二品 讥辱恶行生起经注释
Haṃsākoñcā mayūrā cāti idaṃ satthā jetavane viharanto āyasmantaṃ lakuṇḍakabhaddiyaṃ ārabbha kathesi. So kirāyasmā buddhasāsane pākaṭo ahosi paññāto madhurassaro madhuradhammakathiko paṭisambhidāppatto mahākhīṇāsavo asītiyā mahātherānaṃ antaro pamāṇena omako lakuṇḍako sāmaṇero viya, khuddako kīḷanatthāya kato viya. Tasmiṃ ekadivasaṃ tathāgataṃ vanditvā jetavanakoṭṭhakaṃ gate janapadā tiṃsamattā bhikkhū ‘‘dasabalaṃ vandissāmā’’ti jetavanaṃ pavisantā vihārakoṭṭhake theraṃ disvā ‘‘sāmaṇero eso’’ti saññāya theraṃ cīvarakaṇṇe gaṇhantā hatthe gaṇhantā sīsaṃ gaṇhantā nāsāya parāmasantā kaṇṇesu gahetvā cāletvā hatthakukkuccaṃ katvā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā nisīditvā satthārā madhurapaṭisanthāre kate pucchiṃsu – ‘‘bhante, lakuṇḍakabhaddiyatthero kira nāmeko tumhākaṃ sāvako madhuradhammakathiko atthi, kahaṃ so idānī’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhikkhave, daṭṭhukāmatthā’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Yaṃ, bhikkhave, tumhe dvārakoṭṭhake disvā cīvarakaṇṇādīsu gaṇhantā hatthakukkuccaṃ katvā āgatā, esa so’’ti. ‘‘Bhante, evarūpo patthitapatthano abhinīhārasampanno sāvako kiṃkāraṇā appesakkho jāto’’ti? Satthā ‘‘attanā katapāpakammaṃ nissāyā’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
鹤、高跷、孔雀，佛陀当时住在祗树给孤独园，对长老洛昆陀迦比提耶讲法。他是佛法中彰显智慧、声音清甜、讲法妙美、善于判义的大长老之中，身材较小如沙门童子，似为戏弄而作。某日，执礼佛陀后，经祗树林园来到三十余比库所在处，众比库愿敬拜十力长老，见到一长老衣角牵引、掐手、抓头、掐鼻催促，耳朵被抓拉着，举手指着作威作怒，夺回袈裟，后又前往礼敬佛陀，坐下恭敬，问：“世尊，这洛昆陀迦比提耶长老是您弟子的妙妙法说者，他现在何处？”佛告：“比库们，你们见在树门口拉袈裟掐手指的就是他。”众人问：“世尊，如此轻慢污秽，刁蛮无礼的弟子，其缘何生起？”佛言：“是他自身所造业因所感，所以如此，过去事亦如是。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sakko devarājā ahosi. Tadā brahmadattassa jiṇṇaṃ jarāppattaṃ hatthiṃ vā assaṃ vā goṇaṃ vā dassetuṃ na sakkā, keḷisīlo hutvā tathārūpaṃ disvāva anubandhāpeti, jiṇṇasakaṭampi disvā bhindāpeti, jiṇṇamātugāme disvā pakkosāpetvā udare paharāpetvā pātāpetvā puna uṭṭhāpetvā bhāyāpeti , jiṇṇapurise disvā laṅghake viya bhūmiyaṃ saṃparivattakādikīḷaṃ kīḷāpeti, apassanto ‘‘asukaghare kira mahallako atthī’’ti sutvāpi pakkosāpetvā kīḷati. Manussā lajjantā attano mātāpitaro tiroraṭṭhāni pesenti, mātupaṭṭhānadhammo pitupaṭṭhānadhammo pacchijji, rājasevakāpi keḷisīlāva ahesuṃ. Matamatā cattāro apāye pūrenti, devaparisā parihāyati.
过去在巴拉那西时，菩萨化身为天帝萨咖，名曰梵达塔。时梵达塔国王年老，病重，眼不能见象马牛，心烦意乱。因行为污秽，见此状时加以阻止。见老僧破旧衣衫，驱逐其入村，打击其腹，掷其地上，又叫骂恐吓。见老者似要跳跃，行如障碍戏弄躲避之状。人间羞辱他，驱逐其父母及亲族，乃至王宫侍者亦如是，四处堕入诸恶道，天众亦遗弃之。
Sakko abhinave devaputte apassanto ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘damessāmi na’’nti mahallakavaṇṇaṃ abhinimminitvā jiṇṇayānake dve takkacāṭiyo āropetvā dve jaragoṇe yojetvā ekasmiṃ chaṇadivase alaṅkatahatthiṃ abhiruhitvā brahmadatte alaṅkatanagaraṃ padakkhiṇaṃ karonte pilotikanivattho taṃ yānakaṃ pājento rañño abhimukho agamāsi. Rājā jiṇṇayānakaṃ disvā ‘‘etaṃ yānakaṃ apanethā’’ti vadati. Manussā ‘‘kahaṃ, deva, na passāmā’’ti āhaṃsu. Sakko attano ānubhāvena raññoyeva dassesi. Atha naṃ bahusampatte tasmiṃ tassa uparibhāgena pājento rañño matthake ekaṃ cāṭiṃ bhinditvā nivattāpento dutiyaṃ bhindi. Athassa sīsato paṭṭhāya ito cito ca takkaṃ paggharati, so tena aṭṭīyati harāyati jigucchati. Athassa taṃ upaddutabhāvaṃ ñatvā sakko yānakaṃ antaradhāpetvā sakkattabhāvaṃ māpetvā vajirahattho ākāse ṭhatvā ‘‘pāpa adhammikarāja, kiṃ tvaṃ mahallako na bhavissasi, tava sarīraṃ jarā na paharissati, keḷisīlo hutvā vuḍḍhe viheṭhanakammaṃ karosi, ekakaṃ taṃ nissāya etaṃ kammaṃ katvā matamatā apāye paripūrenti, manussā mātāpitaro paṭijaggituṃ na labhanti. Sace imamhā kammā na viramissasi, vajirena te sīsaṃ padālessāmi, mā ito paṭṭhāyetaṃ kammaṃ akatthā’’ti santajjetvā mātāpitūnaṃ guṇaṃ kathetvā vuḍḍhāpacāyikakammassa ānisaṃsaṃ pakāsetvā ovaditvā sakaṭṭhānameva agamāsi. Rājā tato paṭṭhāya tathārūpaṃ kammaṃ kātuṃ cittampi na uppādesi.
萨咖天帝见新生的天子，未曾观察便问：“这原因为何？”了解原因后便说：“我将教诲你，不会放弃。”他变化成大河的形象，并驾莲花床，两片扇叶置于两边，绑缚两只蛇形象，在某一日登上华丽的象背，周游布拉马达特装饰华美的城市，马车上的装饰由蚕丝织成，警卫车驾护送着前往国王面前。国王见到蓄须的老人说：“把这车驾取去吧。”人们说：“哪里啊，天尊，我们无法见到。”萨咖便以神能直接显现于国王眼前。后来因财富众多，国王用马车的一部分破损返回，又破损第二辆。当他用头顶着车厢，前后摇摆晃动时，车被挤坏，司机感到羞辱。萨咖见此不良状况，便使车驾隐没，收回神威，御杖持于空中告诫：“罪恶无道国君啊，何以你不成为长河之子？你的身躯不遭衰老摧残，你已成恶劣之辈，于晚年作恶多端。倚赖一个坏友而作恶行，如此恶业将使你堕入地狱，父母难得欢颜。如果你不止此恶业，我将用铁杖打断你的头骨，不可再倚赖此恶业。”说此后讽刺父母恩德，揭示晚年作恶的果报，劝戒国君后方才退去。国王因此羞愧，内心也不再起意作此恶事。
Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca –
世尊拥有完全悟道，曾集起过去种种事迹，亲自示现并称诵这首颂歌—
§103
103.
‘‘Haṃsā koñcā mayūrā ca, hatthayo pasadā migā;
“天鹅、鹈鹕、孔雀、象、白蚁、野兽，
Sabbe sīhassa bhāyanti, natthi kāyasmi tulyatā.
皆惧怕狮子，没有哪一种的形体可与其相等。”
§104
104.
‘‘Evameva manussesu, daharo cepi paññavā;
『正如在人中，幼年者若具智慧，亦复如是；』
So hi tattha mahā hoti, neva bālo sarīravā’’ti.
『在那里，他是真为广大，凡具躯体者非愚者。』
Tattha pasadā migāti pasadasaṅkhātā migā, pasadā migā ca avasesā migā cātipi attho. ‘‘Pasadamigā’’tipi pāṭho, pasadā migāti attho. Natthi kāyasmi tulyatāti sarīre pamāṇaṃ nāma natthi. Yadi bhaveyya, mahāsarīrā hatthino ceva pasadamigā ca sīhaṃ māreyyuṃ, sīho haṃsādayo khuddakasarīreyeva māreyya, khuddakāyeva sīhassa bhāyeyyuṃ, na mahantā. Yasmā panetaṃ natthi, tasmā sabbepi te sīhassa bhāyanti. Sarīravāti bālo mahāsarīropi mahā nāma na hoti, tasmā lakuṇḍakabhaddiyo sarīrena khuddakopi mā taṃ ñāṇenapi khuddakoti maññitthāti attho.
『此中「丛林」者，名为丛林众多之意，丛林众多即意味丛林众多及其余剩丛林亦是义。所谓“丛林众多”，是此一文文本义。没有“躯体相等”者，即无与身体尺度相等之义。若有此义，则广大的身体像大象般者亦为丛林众多，如狮子、鹅等小型身体，只似小身体者亦杀伤狮子则不可。然因无此义，故诸处众生皆惧怕狮子。所谓躯体者，愚者以为广大身体尚无法谓大，故拉坤达帕德底等以身体甚小，亦不可以智慧判断为小意。』
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne tesu bhikkhūsu keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahanto ahesuṃ. ‘‘Tadā rājā lakuṇḍakabhaddiyo ahosi, so tāya keḷisīlatāya paresaṃ keḷinissayo jāto, sakko pana ahameva ahosi’’nti.
『世尊承接此法教，阐明真实，历说生死因缘故事，众比库中有成须陀洹、斯陀含、阿那含及阿拉汉者。彼时王拉坤达帕德底出现，因其恶行是众生恶业之源，而天帝则自称为是。』
Keḷisīlajātakavaṇṇanā dutiyā. · 戏戒本生注释，第二。
[203] 3. Khandhajātakavaṇṇanā
[203] 三、蕴本生故事注释
Virūpakkhehi me mettanti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Taṃ kira jantāgharadvāre kaṭṭhāni phālentaṃ pūtirukkhantarā nikkhamitvā eko sappo pādaṅguliyaṃ ḍaṃsi, so tattheva mato. Tassa matabhāvo sakalavihāre pākaṭo ahosi. Dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, asuko kira bhikkhu jantāgharadvāre kaṭṭhāni phālento sappena daṭṭho tattheva mato’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘sace so, bhikkhave, bhikkhu cattāri ahirājakulāni ārabbha mettaṃ abhāvayissa, na naṃ sappo ḍaṃseyya. Porāṇakatāpasāpi anuppanne buddhe catūsu ahirājakulesu mettaṃ bhāvetvā tāni ahirājakulāni nissāya uppajjanakabhayato mucciṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
『维鲁跋提夕时，有位比库在揭伽院中见一个青年，在村舍大门处拔出木柴，继而一条蛇咬了一脚趾，即刻死去。蛇性情昭然于整个僧团。众比库起疑说：“阿付嘟，这个比库在村舍门拔柴，看到蛇咬人即死。”佛陀来到，问道：“身体如何？比库们，今正讲话时你等聚集。”比库答曰：“名为……若此比库在，四位无王族系比库若起慈心，蛇决不咬。”佛告诫：“昔日古佛证得无王族四比库起慈心，以彼四无王族为依，因惧怖而获解脱。”已往事迹由此而来。』
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto kāme pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā himavantapadese ekasmiṃ gaṅgānivattane assamapadaṃ māpetvā jhānakīḷaṃ kīḷanto isigaṇaparivuto vihāsi. Tadā gaṅgātīre nānappakārā dīghajātikā isīnaṃ paripanthaṃ karonti, yebhuyyena isayo jīvitakkhayaṃ pāpuṇanti. Tāpasā tamatthaṃ bodhisattassa ārocesuṃ. Bodhisatto sabbe tāpase sannipātāpetvā ‘‘sace tumhe catūsu ahirājakulesu mettaṃ bhāveyyātha, na vo sappā ḍaṃseyyuṃ, tasmā ito paṭṭhāya catūsu ahirājakulesu evaṃ mettaṃ bhāvethā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
过去时，菩萨在巴拉那西国由婆罗门家族出生，在迦尸国长大，年幼时舍弃欲乐出家为沙弥，修得神通和禅定力，完成诸般成就后，到喜马拉雅山地区，于恒河岸边的一处孤寂处设置席位，调戏禅定，周围有猎人环绕。彼时，恒河岸边的众多长寿猎人结伴出行，往往猎人获得杀生致命之力，因而生起苦恼，便向菩萨陈述烦恼。菩萨集合众苦恼者，告诫说：“如果你们在四个非王族中修行慈心，则诸恶鬼不会害你们。于是从此以后，应对这四个非王族广行慈心。”说毕，作此偈言——
§105
105.
‘‘Virūpakkhehi me mettaṃ, mettaṃ erāpathehi me;
“愿我慈心感召恶鬼，愿我慈心感召狭路鬼；
Chabyāputtehi me mettaṃ, mettaṃ kaṇhāgotamakehi cā’’ti.
愿我慈心得到伤害鬼，愿我慈心得到黑闇鬼。”
Tattha virūpakkhehi me mettanti virūpakkhanāgarājakulehi saddhiṃ mayhaṃ mettaṃ. Erāpathādīsupi eseva nayo. Etānipi hi erāpathanāgarājakulaṃ chabyāputtanāgarājakulaṃ kaṇhāgotamakanāgarājakulanti nāgarājakulāneva.
此处“愿我慈心感召恶鬼”，谓与恶鬼王族同在，令我慈心与之相应。狭路鬼等亦同此义。诚如是，狭路鬼王族、恶鬼王族、伤害鬼王族、黑闇鬼王族，实为四恶鬼族群。
Evaṃ cattāri nāgarājakulāni dassetvā ‘‘sace tumhe etesu mettaṃ bhāvetuṃ sakkhissatha, dīghajātikā vo na ḍaṃsissanti na viheṭhessantī’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
对这四个恶鬼王族一一示现后，菩萨言：“如果你们能对这四族修起慈心，长寿猎人就不会伤害你们，也不会作恶。”于是说出第二偈——
‘‘Apādakehi me mettaṃ, mettaṃ dvipādakehi me;
『我对非脚行者生起慈心，对脚行者生起慈心；
Catuppadehi me mettaṃ, mettaṃ bahuppadehi me’’ti.
对四足者生起慈心，对多足者生起慈心』。
Tattha paṭhamapadena odissakaṃ katvā sabbesu apādakesu dīghajātikesu ceva macchesu ca mettābhāvanā dassitā, dutiyapadena manussesu ceva pakkhijātesu ca, tatiyapadena hatthiassādīsu sabbacatuppadesu, catutthapadena vicchikasatapadiuccāliṅgapāṇakamakkaṭakādīsu.
其中以第一句说到鱼类，在所有非脚行者中，包括长寿者也展现慈心修法；第二句指人类及飞禽类；第三句指象及类似四足行者；第四句则指蜂、螳螂、蜘蛛、猕猴等类。
Evaṃ sarūpena mettābhāvanaṃ dassetvā idāni āyācanavasena dassento imaṃ gāthamāha –
如是这样分别呈现各种形状的慈心修习后，现在作为祈求者以请求的方式而说此偈：
‘‘Mā maṃ apādako hiṃsi, mā maṃ hiṃsi dvipādako;
『愿非脚行者勿伤害我，愿二足者亦不伤害我；
Mā maṃ catuppado hiṃsi, mā maṃ hiṃsi bahuppado’’ti.
愿四足者勿伤害我，愿多足者亦不伤害我』。
Tattha mā manti etesu apādakādīsu koci ekopi mā maṃ hiṃsatu, mā viheṭhetūti evaṃ āyācantā mettaṃ bhāvethāti attho.
其中，『mā』者，禁止也；『manti』者，意为认为或希望。此处「不应有任何一切恶行者对我施加伤害，不应见我遭遇祸害」，是以请求慈爱之意而发愿的意味。
Idāni anodissakavasena mettābhāvanaṃ dassento imaṃ gāthamāha –
现在如将述说安详之处的慈心修持示现，如是偈文中说明：
‘‘Sabbe sattā sabbe pāṇā, sabbe bhūtā ca kevalā;
「一切众生，一切有生命者，一切存在之物，皆纯净无染；
Sabbe bhadrāni passantu, mā kañci pāpamāgamā’’ti.
诸众生皆应观见善法，不应有一切恶法生起」者是也。
Tattha taṇhādiṭṭhivasena vaṭṭe pañcasu khandhesu āsattā visattā laggā laggitāti sattā, assāsapassāsapavattanasaṅkhātena pāṇanavasena pāṇā, bhūtabhāvitanibbattanavasena bhūtāti evaṃ vacanamattaviseso veditabbo. Avisesena pana sabbānipetāni padāni sabbasattasaṅgāhakāneva. Kevalāti sakalā. Idaṃ sabbasaddasseva hi pariyāyavacanaṃ. Bhadrāni passantūti sabbepete sattā bhadrāni sādhūni kalyāṇāneva passantu. Mā kañci pāpamāgamāti etesu kañci ekaṃ sattampi pāpaṃ lāmakaṃ dukkhaṃ mā āgamā, mā āgacchatu mā pāpuṇātu, sabbe averā abyāpajjā sukhī niddukkhā hontūti.
此中，以渴爱见为缘，在五蕴顺流转中称作有染、有染取、有染执着之存在，故名为众生；呼吸有数性为有命，以众生之流转称为存在故；此乃以文义之细节分析而得。若不分别，则众生亦为一切整体的称谓。‘纯净无染’即全备无缺之意。‘诸众生皆观善’谓众生全体如集合整体观其善良、美好者。‘不应有一切恶法生起’者，谓其中无一有恶法之现，无一众生得恶苦，皆无怨恨、无害，俱皆安乐，无烦恼矣，当如此观察。
Evaṃ ‘‘sabbasattesu anodissakavasena mettaṃ bhāvethā’’ti vatvā puna tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇe anussarāpetuṃ –
如是者即「于一切众生中应如是生起慈悲愿」，继而可复忆念三宝之功德品质，分别思惟以增益其心。
§106
106.
一百零六。
‘‘Appamāṇo buddho, appamāṇo dhammo;
『无量者是世尊，无量者是法，
Appamāṇo saṅgho’’ti āha.
无量者亦是僧』如是说。
Tattha pamāṇakarānaṃ kilesānaṃ abhāvena guṇānañca pamāṇābhāvena buddharatanaṃ appamāṇaṃ. Dhammoti navavidho lokuttaradhammo. Tassapi pamāṇaṃ kātuṃ na sakkāti appamāṇo. Tena appamāṇena dhammena samannāgatattā saṅghopi appamāṇo.
其中，由于烦恼的无量之故，由于功德的无量之故，包括量的无量之故，世尊三宝无量。所谓法，是九种超世间法。即便是那种量，也无法测度，无量者无量。由此具足无量法的僧团亦无量。
Iti bodhisatto ‘‘imesaṃ tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇe anussarathā’’ti vatvā tiṇṇaṃ ratanānaṃ appamāṇaguṇataṃ dassetvā sappamāṇe satte dassetuṃ –
于是，菩提萨埵称说：『当念此三宝之功德』，说此后，为显现三宝的无量功德，使众生得见其真正的无量——
‘‘Pamāṇavantāni sarīsapāni, ahi vicchika satapadī;
『有量者能喻为蛇，有量者如断头大蟒蛇。』
Uṇṇanābhi sarabū mūsikā’’ti āha.
他说：“毛茸茸的鼻子，像老鼠。”
Tattha sarīsapānīti sappadīghajātikānaṃ nāmaṃ. Te hi sarantā gacchanti, sirena vā sapantīti sarīsapā. ‘‘Ahī’’tiādi tesaṃ sarūpato nidassanaṃ. Tattha uṇṇanābhīti makkaṭako. Tassa hi nābhito uṇṇāsadisaṃ suttaṃ nikkhamati, tasmā ‘‘uṇṇanābhī’’ti vuccati. Sarabūti gharagoḷikā.
其中 "沙利萨帕尼" 指五种羽毛长而细的鸟类名称。它们游动奔走，故名 "沙利萨帕" ，意为用头颅游动者。以“蛇”起头等，为它们形体的指示。其中，“毛茸茸鼻子”是指猕猴。猕猴的鼻子上长出如毛茸茸般的东西，因此得名“毛茸茸鼻”。“沙拉布”是指竹节虫。
Iti bodhisatto ‘‘yasmā etesaṃ antorāgādayo pamāṇakarā dhammā atthi, tasmā tāni sarīsapādīni pamāṇavantānī’’ti dassetvā ‘‘appamāṇānaṃ tiṇṇaṃ ratanānaṃ ānubhāvena ime pamāṇavantā sattā rattindivaṃ parittakammaṃ karontūti evaṃ tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇe anussarathā’’ti vatvā tato uttari kattabbaṃ dassetuṃ imaṃ gāthamāha –
佛陀说：“由于它们内部贪欲等成分是量具，故此称它们为沙利萨帕类别的量具。”他表示：“这些有无量三宝的感受，昼夜都进行防护工作，依此回想三宝的功德。”讲说完后，为说明更上乘义理，作了这首偈语：
‘‘Katā me rakkhā katā me parittā, paṭikkamantu bhūtāni;
“我已设防，我已护卫，众生都不断被排除；
Sohaṃ namo bhagavato, namo sattannaṃ sammāsambuddhāna’’nti.
我向世尊顶礼，我向七十二位正觉尊者顶礼。”
Tattha katā me rakkhāti mayā ratanattayaguṇe anussarantena attano rakkhā gutti katā. Katā me parittāti parittāṇampi me attano kataṃ. Paṭikkamantu bhūtānīti mayi ahitajjhāsayāni bhūtāni paṭikkamantu apagacchantu. Sohaṃ namo bhagavatoti so ahaṃ evaṃ kataparitto atītassa parinibbutassa sabbassapi buddhassa bhagavato namo karomi. Namo sattannaṃ sammāsambuddhānanti visesena pana atīte paṭipāṭiyā parinibbutānaṃ sattannaṃ sammāsambuddhānaṃ namo karomīti.
“我已设防”是因为回忆三宝的品质而守护自己。 “我已护卫”是说护卫众生也由自己完成。 “众生被排除”是愿那些对我心怀不善的众生远离我。我向世尊顶礼，即向那已成就过去一切智慧并圆寂的佛陀顶礼。特别是向曾以正法修行而圆寂的七十二位正觉者致敬。
Evaṃ ‘‘namakkāraṃ karontāpi satta buddhe anussarathā’’ti bodhisatto isigaṇassa imaṃ parittaṃ bandhitvā adāsi. Ādito pana paṭṭhāya dvīhi gāthāhi catūsu ahirājakulesu mettāya dīpitattā odissakānodissakavasena vā dvinnaṃ mettābhāvanānaṃ dīpitattā idaṃ parittaṃ idha vuttanti veditabbaṃ, aññaṃ vā kāraṇaṃ pariyesitabbaṃ. Tato paṭṭhāya isigaṇo bodhisattassa ovāde ṭhatvā mettaṃ bhāvesi, buddhaguṇe anussari. Evametesu buddhaguṇe anussarantesuyeva sabbe dīghajātikā paṭikkamiṃsu. Bodhisattopi brahmavihāre bhāvetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
如是，菩萨牺尊于七佛常作礼敬。当时，菩萨在乞士群中备持此护身符。首先，他作开示，凭两偈歌提示四类蛇族，以慈爱激发其心，或如蔽护之蛇，或如守护二者，借此二种慈爱观想火熄之力，此护身符即源于此义，应当知晓，且应探求其别因。此后，乞士依教诲，立时修习慈爱，效法佛德。如此效法诸佛德者，皆皆断绝长劫轮回。菩萨亦在梵行修习，心向梵天净土。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā isigaṇo buddhaparisā ahosi, gaṇasatthā pana ahameva ahosi’’nti.
师摄受此法说，即宣说本生故事——“那时，乞士成为佛众之一，且我即为该众长”。
Khandhajātakavaṇṇanā tatiyā. · 《蕴本生》注释，第三。
[204] 4. Vīrakajātakavaṇṇanā
[204] 四、英雄本生故事注释
Api vīraka passesīti idaṃ satthā jetavane viharanto sugatālayaṃ ārabbha kathesi. Devadattassa parisaṃ gahetvā āgatesu hi theresu satthā ‘‘sāriputta, devadatto tumhe disvā kiṃ akāsī’’ti pucchitvā ‘‘sugatālayaṃ, bhante, dassesī’’ti vutte ‘‘na kho, sāriputta, idāneva devadatto mama anukiriyaṃ karonto vināsaṃ patto, pubbepi vināsaṃ pāpuṇī’’ti vatvā therena yācito atītaṃ āhari.
之后，见勇士世尊于祇树林安住，广起言教。师集众于迦毗罗卫，问长老“沙利子，汝见提婆达多作何反应？”答曰“尊者，见提婆达多，显现舍卫净土。”师言：“沙利子，提婆达多此时正依我而行，招致毁灭，过去亦为如此。”听此，长老恳请师宣说过往事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese udakakākayoniyaṃ nibbattitvā ekaṃ saraṃ upanissāya vasi, ‘‘vīrako’’tissa nāmaṃ ahosi. Tadā kāsiraṭṭhe dubbhikkhaṃ ahosi, manussā kākabhattaṃ vā dātuṃ yakkhanāgabalikammaṃ vā kātuṃ nāsakkhiṃsu. Chātakaraṭṭhato kākā yebhuyyena araññaṃ pavisiṃsu. Tattheko bārāṇasivāsī saviṭṭhako nāma kāko kākiṃ ādāya vīrakassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā taṃ saraṃ nissāya ekamante vāsaṃ kappesi. So ekadivasaṃ tasmiṃ sare gocaraṃ gaṇhanto vīrakaṃ saraṃ otaritvā macche khāditvā paccuttaritvā sarīraṃ sukkhāpentaṃ disvā ‘‘imaṃ udakakākaṃ nissāya sakkā bahū macche laddhuṃ, imaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti taṃ upasaṅkamitvā ‘‘kiṃ, sammā’’ti vutte ‘‘icchāmi taṃ sāmi upaṭṭhahitu’’nti vatvā ‘‘sādhū’’ti tena sampaṭicchito tato paṭṭhāya upaṭṭhāsi. Vīrakopi tato paṭṭhāya attano yāpanamattaṃ khāditvā macche uddharitvā saviṭṭhakassa deti. Sopi attano yāpanamattaṃ khāditvā sesaṃ kākiyā deti.
昔时，菩萨于频婆娑国巴拉那城建设梵陀城时，生于喜马拉雅脚下水鸟之族，寄居于一湖，名为勇士。时迦尸国饥荒，人们不能以鸟饼为食，亦不能施行驯服鸟兽之法。盗贼出自车陀国，猎取鸟群进入森林。有一只水鸟，名为萨毗陀，离族散居，携带伴侣，降伏勇士栖所，住于一隅。某日，此鸟在其湖边觅食，见勇士降水取鱼食之状，潜行出没，体显安详，语曰：“依此水鸟，我能得多鱼，我当作其侍者。”于是前去侍奉。勇士亦依其嘱咐，就食自持，将余鱼归于此鸟。
Tassa aparabhāge māno uppajji – ‘‘ayampi udakakāko kāḷako, ahampi kāḷako, akkhituṇḍapādehipi etassa ca mayhañca nānākaraṇaṃ natthi, ito paṭṭhāya iminā gahitamacchehi mayhaṃ kammaṃ natthi, ahameva gaṇhissāmī’’ti. So vīrakaṃ upasaṅkamitvā ‘‘samma, ito paṭṭhāya ahameva saraṃ otaritvā macche gaṇhissāmī’’ti vatvā ‘‘na tvaṃ, samma, udakaṃ otaritvā macche gaṇhanakakule nibbatto, mā nassī’’ti tena vāriyamānopi vacanaṃ anādiyitvā saraṃ oruyha udakaṃ pavisitvā ummujjamāno sevālaṃ chinditvā nikkhamituṃ nāsakkhi, sevālantare laggi, aggatuṇḍameva paññāyi. So nirassāso antoudakeyeva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi. Athassa bhariyā āgamanaṃ apassamānā taṃ pavattiṃ jānanatthaṃ vīrakassa santikaṃ gantvā ‘‘sāmi, saviṭṭhako na paññāyati, kahaṃ nu kho so’’ti pucchamānā paṭhamaṃ gāthamāha –
尔时，鸟心起傲慢，“我也是水鸟中的黑色者，我也是黑色者，且足掌具此等多异因缘。今后依此侍者，尚无我等业力，我自将捕食。”于是近前勇士，言：“贤哉，我自今以后当独自行鱼水之事，勿灭我生。”勇士言：“贤哉，尔等水中鱼群生于水处，勿使其亡。”鸟未听劝告，乘势攀爬水边，破裂蘑菇，欲出水竭力未立，蘑菇间激怨，犹如炽热之齿。遂心失望，凭水濒死。其妻归来不见，知事态，往见勇士言：“夫君，萨毗陀不获智慧，其何处去？”乃诵第一偈：
§107
107.
‘‘Api vīraka passesi, sakuṇaṃ mañjubhāṇakaṃ;
「你看啊，勇士，看那清丽柔和的公鸟；
Mayūragīvasaṅkāsaṃ, patiṃ mayhaṃ saviṭṭhaka’’nti.
如同孔雀颈项般的光彩，尊夫是我这般的良伴。」
Tattha api, vīraka, passesīti, sāmi vīraka, api passasi. Mañjubhāṇakanti mañjubhāṇinaṃ. Sā hi rāgavasena ‘‘madhurassaro me patī’’ti maññati, tasmā evamāha. Mayūragīvasaṅkāsanti moragīvasamānavaṇṇaṃ.
此中『你看啊，勇士』者，即为敬称『勇士大人，你也看见了吗？』之意。『清丽柔和』意指如甘露般甜美的言辞。她因爱恋而心怀『夫君是我甜蜜的依靠』之念，故如此称说。『如孔雀颈项般的光彩』者，谓其色如孔雀颈项之辉煌。
Taṃ sutvā vīrako ‘‘āma, jānāmi te sāmikassa gataṭṭhāna’’nti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
闻此，勇士答曰：「是啊，我知你夫君的去处。」说罢，复诵第二首诗曰——
§108
108.
‘‘Udakathalacarassa pakkhino, niccaṃ āmakamacchabhojino;
“水边生活的飞禽，常以小鱼为食；
Tassānukaraṃ saviṭṭhako, sevāle paliguṇṭhito mato’’ti.
它的随从是聪慧的鹭鸶，尾巴上带着白色羽毛。”
Tattha udakathalacarassāti udake ca thale ca carituṃ samatthassa. Pakkhinoti attānaṃ sandhāya vadati. Tassānukaranti tassa anukaronto. Sevāle paliguṇṭhito matoti udakaṃ pavisitvā sevālaṃ chinditvā nikkhamituṃ asakkonto sevālapariyonaddho antoudakeyeva mato, passa, etassa tuṇḍaṃ dissatīti. Taṃ sutvā kākī paridevitvā bārāṇasimeva agamāsi.
其中“水边生活的飞禽”是指能在水中和陆地上活动的鸟。 “飞禽”一词意指自身，指称鸟类自身。 “其随从”是指跟随它的同类。 “尾巴上带着白色羽毛”是指进入水中、剪断水草后出不来的尾巴上的白毛，观察时能看到尾巴。听闻此事，乌鸦悲伤地离去，前往巴拉那西城。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā saviṭṭhako devadatto ahosi, vīrako pana ahameva ahosi’’nti.
世尊因讲授此法而引出这则本生故事，说：“当时聪慧者是天子德达多，而勇士就是我自己。”
Vīrakajātakavaṇṇanā catutthā. · 《维拉咖本生》注释，第四。
[205] 5. Gaṅgeyyajātakavaṇṇanā
【205】五、恒河子本生的讲述
Sobhatimaccho gaṅgeyyoti idaṃ satthā jetavane viharanto dve daharabhikkhū ārabbha kathesi. Te kira sāvatthivāsino kulaputtā sāsane pabbajitvā asubhabhāvanaṃ anunuyuñjitvā rūpapasaṃsakā hutvā rūpaṃ upalāḷentā vicariṃsu. Te ekadivasaṃ ‘‘tvaṃ na sobhasi, ahaṃ sobhāmī’’ti rūpaṃ nissāya uppannavivādā avidūre nisinnaṃ ekaṃ mahallakattheraṃ disvā ‘‘eso amhākaṃ sobhanabhāvaṃ vā asobhanabhāvaṃ vā jānissatī’’ti taṃ upasaṅkamitvā ‘‘bhante, ko amhesu sobhano’’ti pucchiṃsu. So ‘‘āvuso, tumhehi ahameva sobhanataro’’ti āha. Daharā ‘‘ayaṃ mahallako amhehi pucchitaṃ akathetvā apucchitaṃ kathetī’’ti taṃ paribhāsitvā pakkamiṃsu. Sā tesaṃ kiriyā bhikkhusaṅghe pākaṭā jātā. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, asuko mahallako thero kira te rūpanissitake dahare lajjāpesī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, ime dve daharā idāneva rūpapasaṃsakā, pubbepete rūpameva upalāḷentā vicariṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊在揭德林精舍的时候，开始给两名年轻比库讲述恒河子本生。二人原是沙瓦提的世家子弟，出家于佛法，努力断除不善的心态。他们早已灭除身体贪爱，玩弄身体的美色。一日两人争执：“你并不美，我才美丽。”因容貌之争，他们看见一位老比库，便问他：“师父，我们谁更美？”老比库回答：“朋友，你们自己当中，是你更美。”年轻的比库们认为：“这位老者不问我们而自己回答，即是没问而回答。”于是离去。此事明显成为比库僧团的笑谈。后来一日，他们在法会中激辩：“朋友，那位老比库只是以身体为荣的年轻人害羞。”世尊到来，问道：“现在在场的比库们，谁是说这话的？”他们回答出名字。世尊说：“这两位年轻比库，就是过去因容貌之争而戏谑身体的同一众生。”然后详细讲述了这段过去的故事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto gaṅgātīre rukkhadevatā ahosi. Tadā gaṅgāyamunānaṃ samāgamaṭṭhāne gaṅgeyyo ca yāmuneyyo ca dve macchā ‘‘ahaṃ sobhāmi, tvaṃ na sobhasī’’ti rūpaṃ nissāya vivadamānā avidūre gaṅgātīre kacchapaṃ nipannaṃ disvā ‘‘eso amhākaṃ sobhanabhāvaṃ vā asobhanabhāvaṃ vā jānissatī’’ti taṃ upasaṅkamitvā ‘‘kiṃ nu kho, samma kacchapa, gaṅgeyyo sobhati, udāhu yāmuneyyo’’ti pucchiṃsu. Kacchapo ‘‘gaṅgeyyopi sobhati , yāmuneyyopi sobhati, tumhehi pana dvīhi ahameva atirekataraṃ sobhāmī’’ti imamatthaṃ pakāsento paṭhamaṃ gāthamāha –
过去在巴拉纳西，正觉者修习婆罗门氏国王之业时，于恒河岸边曾为树神所现。彼时恒河与亚穆纳河汇合之处，有恒河神与亚穆纳神，两者争论云：“我更美丽，你不美丽。”彼时不远恒河岸边现见一只乌龟，恒河神与亚穆纳神争辩姿态皆显，乌龟前来观察，曰：“此美丽之相与不美丽之相，我们自当知晓。”遂近前询问：“善哉，真直之乌龟，恒河神与亚穆纳神谁更美？”乌龟启示之意曰：恒河神美，亚穆纳神亦美，但于你二者之上吾本自更为美丽。”乌龟继而作首偈曰——
§109
109.
‘‘Sobhati maccho gaṅgeyyo, atho sobhati yāmuno;
恒河神之美为鱼也，亚穆纳神之美亦如鱼；
Catuppadoyaṃ puriso, nigrodhaparimaṇḍalo;
此人四足，猶如苦楝树之枞环环绕；
Īsakāyatagīvo ca, sabbeva atirocatī’’ti.
躯体形如车轮，皆超越众生彼此间也。
Tattha catuppadoyanti catuppado ayaṃ. Purisoti attānaṃ sandhāya vadati. Nigrodhaparimaṇḍaloti sujāto nigrodho viya parimaṇḍalo. Īsakāyatagīvoti rathīsā viya āyatagīvo . Sabbeva atirocatīti evaṃ saṇṭhānasampanno kacchapo sabbeva atirocati, ahameva sabbe tumhe atikkamitvā sobhāmīti vadati.
此处所谓四足者，指此处四脚。所谓人者，意指自己。所谓苦楝树环绕，乃比喻周围似苦楝树阴。所谓躯体形如车轮，为指车轮之四辐。乌龟称其体形环绕一切，诸部分皆满四足，故曰：吾以整体超越尔等二者而更美丽。
Macchā tassa kathaṃ hutvā ‘‘ambho! Pāpakacchapa amhehi pucchitaṃ akathetvā aññameva kathesī’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
那条鱼对他说：『水啊！恶龟先质问了我们，却没有与我们商量，就单单向别人诉说了。』说毕，又说了第二句偈颂——
§110
110.
‘‘Yaṃ pucchito na taṃ akkhāsi, aññaṃ akkhāsi pucchito;
『所问的事你不说，反而把他人来说成被问者；
Atthappasaṃsako poso, nāyaṃ asmāka ruccatī’’ti.
以赞美意义增益的朋友，那不是我们的心悦诚服啊。』
Tattha attappasaṃsakoti attānaṃ pasaṃsanasīlo attukkaṃsako poso. Nāyaṃ asmāka ruccatīti ayaṃ pāpakacchapo amhākaṃ na ruccati na khamatīti kacchapassa upari udakaṃ khipitvā sakaṭṭhānameva gamiṃsu.
此中『以赞美意义增益』，谓自我称许品行品质的朋友。『那不是我们的喜爱』，即这恶龟使我们不欢喜，不忍受，遂把水一泼，随即往船桨的地方去了。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā dve macchā dve daharabhikkhū ahesuṃ, kacchapo mahallako, imassa kāraṇassa paccakkhakārikā gaṅgātīre nibbattarukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
尊者承接此法说，举例说起本生故事：『那时有两条鱼和两位年轻比库，恶龟年长，正是此事的关键因缘；在河岸附近，有一位树神，我自己就是那位树神。』
Gaṅgeyyajātakavaṇṇanā pañcamā. · 《恒河本生》注释，第五。
[206] 6. Kuruṅgamigajātakavaṇṇanā
第六：鹗鹿狮子喻本生故事解说
Iṅgha vaṭṭamayaṃ pāsanti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā ‘‘devadatto vadhāya parisakkatī’’ti sutvā ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva mayhaṃ vadhāya parisakkati, pubbepi parisakkiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊当时住于毗卢婆那树林，见到此陷阱便开始讲述迦叶天的故事。彼时世尊闻说“迦叶天将被杀害之事已很逼近”，即对比库们说：“不，诸比库，现今迦叶天并不是正被杀害，他从前多次被陷害。”世尊借此回溯旧事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kuruṅgamigo hutvā araññe ekassa sarassa avidūre ekasmiṃ gumbe vāsaṃ kappesi. Tasseva sarassa avidūre ekasmiṃ rukkhagge satapatto, sarasmiṃ pana kacchapo vāsaṃ kappesi. Evaṃ te tayopi sahāyakā aññamaññaṃ piyasaṃvāsaṃ vasiṃsu. Atheko migaluddako araññe caranto pānīyatitthe bodhisattassa padavalañjaṃ disvā lohanigaḷasadisaṃ vaṭṭamayaṃ pāsaṃ oḍḍetvā agamāsi. Bodhisatto pānīyaṃ pātuṃ āgato paṭhamayāmeyeva pāse bajjhitvā baddharavaṃ ravi. Tassa tena saddena rukkhaggato satapatto udakato ca kacchapo āgantvā ‘‘kiṃ nu kho kātabba’’nti mantayiṃsu. Atha satapatto kacchapaṃ āmantetvā ‘‘samma, tava dantā atthi, tvaṃ imaṃ pāsaṃ chinda, ahaṃ gantvā yathā so nāgacchati, tathā karissāmi, evaṃ amhehi dvīhipi kataparakkamena sahāyo no jīvitaṃ labhissatī’’ti imamatthaṃ pakāsento paṭhamaṃ gāthamāha –
过去，菩萨在波罗奈国时代，当时名为梵达多执政，菩萨化身为鹗鹿，于深林中一池塘附近的树丛中，隐居一处茅草屋。池塘边同样有一只甲龟安住。此三者为亲密伴侣，共同繁华和睦生活。有一只野鹿幼崽在林中漫游，看到菩萨所隐居池塘边摆下的铁环陷阱，便绕开陷阱而去。菩萨前来饮水时，一进陷阱即被铁环紧缚，发出响声。听到此声，树丛中的水龟及池中甲龟前来，彼此商议说：“该如何救护？”水龟对甲龟说：“你的牙齿健壮，可以咬断此陷阱；我若前往如同人般行动，我必助你。只要我们合力，必能共同救脱此狼狈。”便接着诵唱第一首偈言——
§111
111.
‘‘Iṅgha vaṭṭamayaṃ pāsaṃ, chinda dantehi kacchapa;
「此池陷阱网环，龟须以牙咬断；
Ahaṃ tathā karissāmi, yathā nehiti luddako’’ti.
我亦随你行事，如野鹿逃于林。」
Atha kacchapo cammavarattaṃ khādituṃ ārabhi, satapatto luddakassa vasanagāmaṃ gato avidūre rukkhe nisīdi. Luddako paccūsakāleyeva sattiṃ gahetvā nikkhami. Sakuṇo tassa nikkhamanabhāvaṃ ñatvā vassitvā pakkhe papphoṭetvā taṃ purimadvārena nikkhamantaṃ mukhe pahari. Luddo ‘‘kāḷakaṇṇinā sakuṇenamhi pahaṭo’’ti nivattitvā thokaṃ sayitvā puna sattiṃ gahetvā uṭṭhāsi. Sakuṇo ‘‘ayaṃ paṭhamaṃ purimadvārena nikkhanto idāni pacchimadvārena nikkhamissatī’’ti ñatvā gantvā pacchimagehe nisīdi. Luddopi ‘‘purimadvārena me nikkhantena kāḷakaṇṇī sakuṇo diṭṭho, idāni pacchimadvārena nikkhamissāmī’’ti pacchimadvārena nikkhami, sakuṇo puna vassitvā gantvā mukhe pahari. Luddo ‘‘punapi kāḷakaṇṇīsakuṇena pahaṭo, na dāni me esa nikkhamituṃ detī’’ti nivattitvā yāva aruṇuggamanā sayitvā aruṇuggamanavelāya sattiṃ gahetvā nikkhami. Sakuṇo vegena gantvā ‘‘luddo āgacchatī’’ti bodhisattassa kathesi.
于是，陆龟开始吃树皮，前往百爪蜥常居之地，不远处的树下坐下。百爪蜥在其规定的时刻，立刻捕捉到蚂蚁便离开。鸟儿知道它出门的情形，每当雨季来临，风起折枝，便在前门口鸣叫。陆龟说：『黑耳鸟击打我』，于是转身卧倒，又捕捉蚂蚁起身。鸟儿笑说：『此乃第一次从前门出门，现在将从后门出门。』鸟儿便去坐在后门口。陆龟说：『我第一次从前门出门，见过黑耳鸟，现在将从后门出门。』于是从后门出门，鸟儿又等雨季来临，来到树枝上击打它。陆龟说：『黑耳鸟又击我，我现在不许它离开。』于是转身卧倒，等到黎明时分，再捕捉蚂蚁离开。鸟儿快速赶来，对菩萨说：『陆龟来了。』
Tasmiṃ khaṇe kacchapena ekameva cammavaddhaṃ ṭhapetvā sesavarattā khāditā honti. Dantā panassa patanākārappattā jātā, mukhato lohitaṃ paggharati. Bodhisatto luddaputtaṃ sattiṃ gahetvā asanivegena āgacchantaṃ disvā taṃ vaddhaṃ chinditvā vanaṃ pāvisi, sakuṇo rukkhagge nisīdi, kacchapo pana dubbalattā tattheva nipajji. Luddo kacchapaṃ gahetvā pasibbake pakkhipitvā ekasmiṃ khāṇuke laggesi. Bodhisatto nivattitvā olokento kacchapassa gahitabhāvaṃ ñatvā ‘‘sahāyassa jīvitadānaṃ dassāmī’’ti dubbalo viya hutvā luddassa attānaṃ dassesi. So ‘‘dubbalo esa bhavissati, māressāmi na’’nti sattiṃ ādāya anubandhi. Bodhisatto nātidūre nāccāsanne gacchanto taṃ ādāya araññaṃ pāvisi, dūraṃ gatabhāvaṃ ñatvā padaṃ vañcetvā aññena maggena vātavegena gantvā siṅgena pasibbakaṃ ukkhipitvā bhūmiyaṃ pātetvā phāletvā kacchapaṃ nīhari. Satapattopi rukkhā otari. Bodhisatto dvinnampi ovādaṃ dadamāno ‘‘ahaṃ tumhe nissāya jīvitaṃ labhiṃ, tumhehi sahāyakassa kattabbaṃ mayhaṃ kataṃ, idāni luddo āgantvā tumhe gaṇheyya, tasmā, samma satapatta, tvaṃ attano puttake gahetvā aññattha yāhi, tvampi, samma kacchapa, udakaṃ pavisāhī’’ti āha. Te tathā akaṃsu.
此时，龟竟将树皮完全覆盖，作为食物。牙齿上出现了裂纹，口中流出了血。菩萨获知陆龟捕捉蚂蚁的情形，见它行动迟缓，便割断覆盖之物进入森林，鸟儿栖息树上，乌龟因虚弱趴在那里。陆龟抓住龟，将其扔向草堆，龟钻进某个洞穴。菩萨转身观察，了解龟受困后心念说：『我将为同伴奉献生命。』变得虚弱，向陆龟展示自己。然后带着蚂蚁，远离蹲伏处，走入森林。远远看见龟，绕道而行，借助风势跳过山岭，将乌龟扔到地上击打。百爪蜥从树上下来。菩萨一边给两者开示：『我依靠你们获得生命，我做了使者的本分。现在陆龟走来，你们应接纳它。所以，百爪蜥，你带着你的儿子去别处；你也，陆龟，要好好入水。』他们照着去做。
Satthā abhisambuddho hutvā dutiyaṃ gāthamāha –
觉者成正觉后，说出了第二句偈言——
§112
112.
‘‘Kacchapo pāvisī vāriṃ, kuruṅgo pāvisī vanaṃ;
『陆龟入水，猴子入林；
Satapatto dumaggamhā, dūre putte apānayī’’ti.
百爪蜥从歧路走远，远去儿子失踪。』
Tattha apānayīti ānayi, gahetvā agamāsīti attho;
此处‘引领’之意，即指以牵引携带的方式带去、接引。
Luddopi taṃ ṭhānaṃ āgantvā kañci apassitvā chinnapasibbakaṃ gahetvā domanassappatto attano gehaṃ agamāsi. Te tayopi sahāyā yāvajīvaṃ vissāsaṃ acchinditvā yathākammaṃ gatā.
卢都也前往该处，见一人未曾见过，手持剪断的芦苇篮而忧愁，遂引领回自己家中。那些随从也同样与此人断绝一切信任，依照适当方式离去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā luddako devadatto ahosi, satapatto sāriputto, kacchapo moggallāno, kuruṅgamigo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊带领比库，宣说此法，并举本生故事作説明——『当时卢都为天人』，『沙利途多为百发梢者』，『摩诃连为龟』，而我自己当时乃为猿猴也。』
Kuruṅgamigajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《羚鹿本生》注释，第六。
[207] 7. Assakajātakavaṇṇanā
【第207经】第七章 阿萨迦本生故事注释
Ayamassakarājenāti idaṃ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. So hi bhikkhu satthārā ‘‘saccaṃ kira, tvaṃ bhikkhu, ukkaṇṭhitosī’’ti puṭṭho ‘‘sacca’’nti vatvā ‘‘kena ukkaṇṭhāpitosī’’ti vutte ‘‘purāṇadutiyikāyā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘na idāneva tassā bhikkhu itthiyā tayi sineho atthi, pubbepi tvaṃ taṃ nissāya mahādukkhaṃ patto’’ti vatvā atītaṃ āhari.
所谓阿萨迦王者，指世尊昔日在揭德林精舍住处，开始讲述古已有之的第二次恶贪故事。彼时比库於师面前言道：『的确，比库，你心中忧虑已深。』师问曰：『确乎？』答曰：『为何忧虑已深？』师言：『此即是那第二次古恶贪。』遂向其阐述过去经历。
Atīte kāsiraṭṭhe pāṭalinagare assako nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa uparī nāma aggamahesī piyā ahosi manāpā abhirūpā dassanīyā pāsādikā atikkantā mānusavaṇṇaṃ, apattā dibbavaṇṇaṃ. Sā kālamakāsi, tassā kālakiriyāya rājā sokābhibhūto ahosi dukkhī dummano. So tassā sarīraṃ doṇiyaṃ nipajjāpetvā telakalalaṃ pakkhipāpetvā heṭṭhāmañce ṭhapāpetvā nirāhāro rodamāno paridevamāno nipajji. Mātāpitaro avasesañātakā mittāmaccabrāhmaṇagahapatikādayopi ‘‘mā soci, mahārāja, aniccā saṅkhārā’’tiādīni vadantā saññāpetuṃ nāsakkhiṃsu. Tassa vilapantasseva satta divasā atikkantā. Tadā bodhisatto pañcābhiññaaṭṭhasamāpattilābhī tāpaso hutvā himavantapadese viharanto ālokaṃ vaḍḍhetvā dibbena cakkhunā jambudīpaṃ olokento taṃ rājānaṃ tathā paridevamānaṃ disvā ‘‘etassa mayā avassayena bhavitabba’’nti iddhānubhāvena ākāse uppatitvā rañño uyyāne otaritvā maṅgalasilāpaṭṭe kañcanapaṭimā viya nisīdi.
昔时迦尸国城邦巴设城，有名阿萨迦的君王统治国家。该王有一位极受宠爱的皇后，名曰阿嘎摩哈雷，此女温顺和悦，容貌端庄出众，远胜寻常人类色相，且非凡人色泽。她早逝，国王为此极度忧伤悲痛，心情沉重。他以自身身体为遗体安置处，涂敷油脂泥土，躺于地席之上，不进食，哭泣哀号，身体瘦弱，悲伤痛苦。其父母、妻儿、婆罗门及贵族邻居等劝谏道：“大王莫忧，诸行无常”，但皆未能令其心安。在大王哀痛期间，共七日度过。彼时世尊作为未来觉者，以五种神通证得成就后，远居喜马拉雅山脚，以神力增长光明，用天眼目巡视瑠璃大陆，见此国王极为悲伤，心念：「此人应由我来化解怨苦。」遂腾空而起，降临国王花园之中，坐如金像般安定。
Atheko pāṭalinagaravāsī brāhmaṇamāṇavo uyyānaṃ gato bodhisattaṃ disvā vanditvā nisīdi. Bodhisatto tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘kiṃ, māṇava, rājā dhammiko’’ti pucchi. ‘‘Āma, bhante, dhammiko rājā, bhariyā panassa kālakatā, so tassā sarīraṃ doṇiyaṃ pakkhipāpetvā vilapamāno nipanno, ajja sattamo divaso, kissa tumhe rājānaṃ evarūpā dukkhā na mocetha, yuttaṃ nu kho tumhādisesu sīlavantesu saṃvijjamānesu rañño evarūpaṃ dukkhaṃ anubhavitu’’nti. ‘‘Na kho ahaṃ , māṇava, rājānaṃ jānāmi, sace pana so āgantvā maṃ puccheyya, ahamevassa tassā nibbattaṭṭhānaṃ ācikkhitvā rañño santikeyeva taṃ kathāpeyya’’nti. ‘‘Tena hi, bhante, yāva rājānaṃ ānemi, tāva imeva nisīdathā’’ti māṇavo bodhisattassa paṭiññaṃ gahetvā rañño santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocetvā ‘‘tassa dibbacakkhukassa santikaṃ gantuṃ vaṭṭatī’’ti āha.
有一位巴拉特城的婆罗门学童，前往园林，见到菩萨，便恭敬礼拜而坐。菩萨与他相对安坐后问言：「学童，国王是否是守法的呢？」学童答曰：「确实，尊者，国王是守法的；但其王后精神失常，今朝是第七日，身上受伤，摆弄着自己肉体，悲哀呻吟而坐。如今国王，何以你们这些守戒善人中，却不能解除国王的这般痛苦呢？」菩萨言：「我并不认识国王，但若他来问我，我将告诉他关于涅槃的止息之所，在国王面前当面说此事。」学童听闻，回应道：「尊者，既然您要见国王，诸位就请坐这里。」遂带领菩萨前往国王那里，并告知说：「应当去见那位有天眼的国王。」
Rājā ‘‘upariṃ kira daṭṭhuṃ labhissāmī’’ti tuṭṭhamānaso rathaṃ abhiruhitvā tattha gantvā bodhisattaṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno – ‘‘saccaṃ kira tumhe deviyā nibbattaṭṭhānaṃ jānāthā’’ti pucchi. ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Kattha nibbattā’’ti? ‘‘Sā kho, mahārāja, rūpasmiṃyeva mattā pamādamāgamma kalyāṇakammaṃ akatvā imasmiṃyeva uyyāne gomayapāṇakayoniyaṃ nibbattā’’ti . ‘‘Nāhaṃ saddahāmī’’ti. ‘‘Tena hi te dassetvā kathāpemī’’ti. ‘‘Sādhu kathāpethā’’ti. Bodhisatto attano ānubhāvena ‘‘ubhopi gomayapiṇḍaṃ vaṭṭayamānā rañño purato āgacchantū’’ti tesaṃ āgamanaṃ akāsi. Te tatheva āgamiṃsu. Bodhisatto taṃ dassento ‘‘ayaṃ te , mahārāja, uparidevī, taṃ jahitvā gomayapāṇakassa pacchato pacchato gacchati, passatha na’’nti āha. Bhante ‘‘‘uparī nāma gomayapāṇakayoniyaṃ nibbattissatī’ti na saddahāmaha’’nti. ‘‘Kathāpemi naṃ, mahārājā’’ti. ‘‘Kathāpetha, bhante’’ti.
国王怀着想看见上方景象的欢喜心情，上了战车，来到那里，见到菩萨，恭敬礼拜后端坐一隅。国王问：「诚然，你知晓女神的涅槃止息之处吗？」菩萨应答：「是的，大王。」国王问：「她在哪里涅槃？」菩萨答言：「大王，她是在此园中，无有爱染，行善功德之后，出生于此园一群牛之手工作的母牛之中涅槃的。」国王说：「我不信。」菩萨则说：「既如是，我将说明给你听。」国王说：「说吧，请说。」菩萨以自身神通观察说：「她带着牛群向国王前来，他们果真到来了。」菩萨说：「这位女神大王，离开了奶牛，跟在奶牛的后面，你看见了吗？」国王说：「我不信她会诞生于名为奶牛手工母牛之处。」菩萨言：「我将说明此事，大王。」国王说：「请说。」
Bodhisatto attano ānubhāvena taṃ kathāpento ‘‘uparī’’ti āha. Sā manussabhāsāya ‘‘kiṃ, bhante’’ti āha. ‘‘Tvaṃ atītabhave kā nāma ahosī’’ti? ‘‘Bhante, assakarañño aggamahesī uparī nāma ahosi’’nti. ‘‘Kiṃ pana te idāni assakarājā piyo, udāhu gomayapāṇako’’ti? ‘‘Bhante, so mayhaṃ purimajātiyā sāmiko, tadā ahaṃ imasmiṃ uyyāne tena saddhiṃ rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbe anubhavamānā vicariṃ. Idāni pana me bhavasaṅkhepagatakālato paṭṭhāya so kiṃ hoti, ahañhi idāni assakarājānaṃ māretvā tassa galalohitena mayhaṃ sāmikassa gomayapāṇakassa pāde makkheyya’’nti vatvā parisamajjhe manussabhāsāya imā gāthā avoca –
菩萨以神通讲话：「就在上方。」那女神用人类语言问：「尊者，请问您过去的名号是什么？」菩萨答：「尊者，过去世我是名为阿萨迦王的最高国王。」女神问：「如今阿萨迦君王喜爱者谁？那奶牛手工者是谁？」菩萨说：「尊者，他是我的前世主人，当时我与他一同在此园中，闻声、色、香、触、法皆尽，安然自在地行走。如今因宿命流转，他杀了今世的阿萨迦王，用其鲜血涂抹我前世主人的奶牛手工者之足。」于是菩萨以人语低声诵唱如下一偈：
§113
113.
‘‘Ayamassakarājena , deso vicarito mayā;
「此地是由阿萨迦王巡视而行，
Anukāmaya kāmena, piyena patinā saha.
怀有欲望与爱侣，携手同往。」
§114
114.
‘‘Navena sukhadukkhena, porāṇaṃ apidhīyati;
「承受着新的快乐与痛苦，承载着生命，
Tasmā assakaraññāva, kīṭo piyataro mamā’’ti.
因此我比那王蟑螂更深情厚意。」
Tattha ayamassakarājena, deso vicarito mayāti ayaṃ ramaṇīyo uyyānapadeso pubbe mayā assakarājena saddhiṃ vicarito. Anukāmaya kāmenāti anūti nipātamattaṃ, mayā taṃ kāmayamānāya tena maṃ kāmayamānena sahāti attho. Piyenāti tasmiṃ attabhāve piyena. Navena sukhadukkhena, porāṇaṃ apidhīyatīti, bhante, navena hi sukhena porāṇaṃ sukhaṃ, navena ca dukkhena porāṇaṃ dukkhaṃ pidhīyati paṭicchādīyati, esā lokassa dhammatāti dīpeti. Tasmā assakaraññāva, kīṭo piyataro mamāti yasmā navena porāṇaṃ pidhīyati, tasmā mama assakarājato sataguṇena sahassaguṇena kīṭova piyataroti.
这里，这王蟑以此为乐园环境在此游走，据说过去此地曾与我这王蟑一同游历过。‘渴望’义即小品助词用以表示对我的渴望；‘与我相互渴望’故而‘相遇’。‘深爱’指彼时在其自性中倍加深爱。曰‘承受新快乐与痛苦，生命被承载’，尊者，此谓承载着新的快乐而生命承载快乐，承载着新的痛苦而生命承载痛苦以示遮盖，此乃世间常理（俗法）之显现。因新而承载生命，故我较之王蟑好千百倍而称为更深情厚意。如是鉴别，王蟑因新生命而承载，故我较之王蟑贵重千百倍也。
Taṃ sutvā assakarājā vippaṭisārī hutvā tattha ṭhitova kuṇapaṃ nīharāpetvā sīsaṃ nhatvā bodhisattaṃ vanditvā nagaraṃ pavisitvā aññaṃ aggamahesiṃ katvā dhammena rajjaṃ kāresi. Bodhisattopi rājānaṃ ovaditvā nissokaṃ katvā himavantameva agamāsi.
闻斯言后，王蟑心生反感，愤然坐于一旁，捧臂垂首，敬礼菩萨，入城后立誓不再行淫乱，以法治理国。菩萨亦示知国王令其断绝欲行，遂直赴喜马拉雅山。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā uparī purāṇadutiyikā ahosi, assakarājā ukkaṇṭhito bhikkhu, māṇavo sāriputto, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
世尊取此法教，阐显真理，开始讲述本生故事。真理讲毕，焦虑的比库证得须陀洹果。谓道：“当时，为第二古王时代，王蟑心如火烧，彼比库即是沙利佛，苦行者正是我。”
Assakajātakavaṇṇanā sattamā. · 《阿萨咖本生》注释，第七。
[208] 8. Susumārajātakavaṇṇanā
[208] 八、河马本生经注释
Alaṃmetehi ambehīti idaṃ satthā jetavane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanaṃ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā ‘‘devadatto vadhāya parisakkatī’’ti sutvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva devadatto mayhaṃ vadhāya parisakkati, pubbepi parisakkiyeva, santāsamattampi pana kātuṃ na sakkhī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊在伽耶竹林中，正住于此，便围绕天人迦楼罗杀害事端，开始讲述此事。那时世尊说：“闻说，迦楼罗杀害天人。”然后他又说：“比库们，现在迦楼罗正对我进行杀害争执，以前也曾争执过，但乃至于平息，也未能成就。”由此言辞承接过去。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente himavantapadese bodhisatto kapiyoniyaṃ nibbattitvā nāgabalo thāmasampanno mahāsarīro sobhaggappatto hutvā gaṅgānivattane araññāyatane vāsaṃ kappesi. Tadā gaṅgāya eko susumāro vasi. Athassa bhariyā bodhisattassa sarīraṃ disvā tassa hadayamaṃse dohaḷaṃ uppādetvā susumāraṃ āha – ‘‘ahaṃ sāmi, etassa kapirājassa hadayamaṃsaṃ khāditukāmā’’ti. ‘‘Bhadde, mayaṃ jalagocarā, eso thalagocaro, kinti naṃ gaṇhituṃ sakkhissāmā’’ti. ‘‘Yena kenaci upāyena gaṇha, sace na labhissāmi, marissāmī’’ti. ‘‘Tena hi mā soci, attheko upāyo, khādāpessāmi taṃ tassa hadayamaṃsa’’nti susumāriṃ samassāsetvā bodhisattassa gaṅgāya pānīyaṃ pivitvā gaṅgātīre nisinnakāle santikaṃ gantvā evamāha – ‘‘vānarinda, imasmiṃ padese kasāyaphalāni khādanto kiṃ tvaṃ niviṭṭhaṭṭhāneyeva carasi, pāragaṅgāya ambalabujādīnaṃ madhuraphalānaṃ anto natthi, kiṃ te tattha gantvā phalāphalaṃ khādituṃ na vaṭṭatī’’ti? ‘‘Kumbhīlarāja, gaṅgā mahodakā vitthiṇṇā, kathaṃ tattha gamissāmī’’ti? ‘‘Sace icchasi, ahaṃ taṃ mama piṭṭhiṃ āropetvā nessāmī’’ti. So saddahitvā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. ‘‘Tena hi ehi piṭṭhiṃ me abhirūhā’’ti ca vutte taṃ abhiruhi. Susumāro thokaṃ netvā udake osīdāpesi.
过去时，有人在巴拉那国，即婆罗门子布拉马达塔治国时，菩萨诞生于喜马南方的猕猴族，得长身强力及大体貌殊胜，并在恒河岸旁及林中处修住。那时恒河中有一只名为Susumāra的猴子。菩萨的妻子见菩萨身体，生起怨恨，心中生出恶念，对Susumāra说：“我想吃这猴王的心脏。”Susumāra答道：“尊者，我们生活在水中，又是陆地的生灵，怎能取他？”“若不得，我便死。”菩萨说。“别忧愁，我有一个办法，必给你吃菩萨心脏。”言毕，二者同往河边饮水，坐河岸时，菩萨对Susumāra说：“猴王，在此地食用树果的你，为何独自在此停步？恒河彼岸有蒲桃及诸甜果未曾尽享，何不过去吃果？”猴子问：“恒河水流广大，我怎能过去？”菩萨答：“如你愿，我背你渡河。”猴子欢喜应允说“好！”上背菩萨渡河。Susumāra伸出舌头沾水饮用。
Bodhisatto ‘‘samma, udake maṃ osīdāpesi, kiṃ nu kho eta’’nti āha. ‘‘Nāhaṃ taṃ dhammasudhammatāya gahetvā gacchāmi, bhariyāya pana me tava hadayamaṃse dohaḷo uppanno, tamahaṃ tava hadayaṃ khādāpetukāmo’’ti. ‘‘Samma, kathentena te sundaraṃ kataṃ. Sace hi amhākaṃ udare hadayaṃ bhaveyya, sākhaggesu carantānaṃ cuṇṇavicuṇṇaṃ bhaveyyā’’ti. ‘‘Kahaṃ pana tumhe ṭhapethā’’ti? Bodhisatto avidūre ekaṃ udumbaraṃ pakkaphalapiṇḍisañchannaṃ dassento ‘‘passetāni amhākaṃ hadayāni etasmiṃ udumbare olambantī’’ti āha. ‘‘Sace me hadayaṃ dassasi, ahaṃ taṃ na māressāmī’’ti. ‘‘Tena hi maṃ ettha nehi, ahaṃ te rukkhe olambantaṃ dassāmī’’ti. So taṃ ādāya tattha agamāsi. Bodhisatto tassa piṭṭhito uppatitvā udumbararukkhe nisīditvā ‘‘samma, bāla susumāra, ‘imesaṃ sattānaṃ hadayaṃ nāma rukkhagge hotī’ti saññī ahosi, bālosi, ahaṃ taṃ vañcesiṃ, tava phalāphalaṃ taveva hotu, sarīrameva pana te mahantaṃ paññā pana natthī’’ti vatvā imamatthaṃ pakāsento imā gāthā avoca –
菩萨说：“好，你饮水给我喝，这又如何？”猴子答：“我不过循常理行事，但妻子念我猴王心脏动恨意，愿我食我心脏。”菩萨说：“好，你说得妙。假使我们肚中有心脏，攀树采摘时，必会碎裂分散。”猴子又问：“你们放在哪？”菩萨指向不远处一棵结猕猴桃果的无患子树，说：“看，我心脏悬于此树枝上。”猴子说：“若真见心脏，我不会杀你。”菩萨说：“我在此地不会显现，我将示你树上心脏。”于是菩萨去取心脏坐枝上。菩萨坐枝时对Susumāra说：“你这愚蠢猴子，众生心脏犹如树上果实的观念，原是错见、庸愚。我骗了你，愿你果实自得，但你的身内并无大智慧。”说毕，作意表明本意，并吟诵此偈：
§115
115.
‘‘Alaṃ metehi ambehi, jambūhi panasehi ca;
‘凭借这些香甜果实和榴莲无花果等，
Yāni pāraṃ samuddassa, varaṃ mayhaṃ udumbaro.
你所渡过彼岸的大海，乌杜姆巴树是我的至宝。
§116
116.
一百一十六。
‘‘Mahatī vata te bondi, na ca paññā tadūpikā;
「你确实具大身体，但智慧不足深厚；
Susumāra vañcito mesi, gaccha dāni yathāsukha’’nti.
如同被围困的犀牛，现在随意去往自己乐意之处。」
Tattha alaṃ metehīti yāni tayā dīpake niddiṭṭhāni, etehi mayhaṃ alaṃ. Varaṃ mayhaṃ udumbaroti mayhaṃ ayameva udumbararukkho varaṃ. Bondīti sarīraṃ. Tadūpikāti paññā pana te tadūpikā tassa sarīrassa anucchavikā natthi. Gaccha dāni yathāsukhanti idāni yathāsukhaṃ gaccha, natthi te hadayamaṃsagahaṇūpāyoti attho. Susumāro sahassaṃ parājito viya dukkhī dummano pajjhāyantova attano nivāsaṭṭhānameva gato.
此中标示「我的至宝」是指乌杜姆巴树：这棵乌杜姆巴树才是我的珍宝。『身体』谓形体。『智慧不足深厚』是说他形体虽大，却无智慧同等。『现在随意去往自己乐意之处』泛指此时此刻依自己心意而行，无缘心肉团聚。『被围困的犀牛似乎三番五次败北，心中苦恼，仿佛在自己居处烦乱踿跼』。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā susumāro devadatto ahosi, susumārī ciñcamāṇavikā, kapirājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀从此法教中引入本生故事，说明当时犀牛是天达多，母亲是一只犀牛，而那时猴王正是我。
Susumārajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《鳄鱼本生》注释，第八。
[209] 9. Kukkuṭajātakavaṇṇanā
【209】第九 公鸡本生故事注解
Diṭṭhāmayā vane rukkhāti idaṃ satthā jetavane viharanto dhammasenāpatisāriputtattherassa saddhivihārikaṃ daharabhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira attano sarīrassa guttikamme cheko ahosi. ‘‘Sarīrassa me na sukhaṃ bhaveyyā’’ti bhayena atisītaṃ accuṇhaṃ paribhogaṃ na karoti, ‘‘sītuṇhehi sarīraṃ kilameyyā’’ti bhayena bahi na nikkhamati, atikilinnauttaṇḍulādīni na bhuñjati. Tassa sā sarīraguttikusalatā saṅghamajjhe pākaṭā jātā. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, asuko daharo kira bhikkhu sarīraguttikamme cheko’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, ayaṃ daharo idāneva sarīraguttikamme cheko, pubbepi chekova ahosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
在已见诸树的森林中，有一位老师，此时住于祇树给孤独园，即法军将领沙利佛长老，开始训诂一位有信仰、行持清净的少年比库。此人身上带有一种肿块之病。“我身体难以安乐”，他因恐惧不敢触碰过冷的水，用以疗伤，也因惧怕寒凉不外出活动，并且不食用生虫等腐烂之物。他身上的肿块病情在僧团中显然表现出来。比库们在法会谈论此事，说：“诸友，此少年比库身带肿块疾病真是清楚的了。”世尊闻讯，来到现场，问道：“现在此处有谁因这一议题而聚集？”有人报答说：“这位名为某某，此少年比库今时确有肿块病，过去也有此病。”世尊据此指引过往事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto araññāyatane rukkhadevatā ahosi. Atheko sakuṇaluddako ekaṃ dīpakakukkuṭamādāya vālarajjuñca yaṭṭhiñca gahetvā araññe kukkuṭe bandhanto ekaṃ palāyitvā araññaṃ paviṭṭhaṃ porāṇakukkuṭaṃ bandhituṃ ārabhi. So vālapāse kusalatāya attānaṃ bandhituṃ na deti, uṭṭhāyuṭṭhāya nilīyati. Luddako attānaṃ sākhāpallavehi paṭicchādetvā punappunaṃ yaṭṭhiñca pāsañca oḍḍeti. Kukkuṭo taṃ lajjāpetukāmo mānusiṃ vācaṃ nicchāretvā paṭhamaṃ gāthamāha –
过去，佛陀在巴罗奈国时，当时为婆罗门达特修王的王子，曾为菩萨，处于深林修行场所，成为树神。有一只小鸟幼雏，叼着一只点亮的公鸡形灯笼，手持细绳和绳套，准备在森林中将公鸡捆绑。此幼鸟曾有一只逃走的公鸡，现打算进入林中捉住先前那只老公鸡。幼鸟不善于用绳索自缚，起身又躺下，半藏身形。幼鸟躲在树叶缝隙里，多次试图割断细绳和绳索。那只公鸡欲使幼鸟羞愧，故口吐人言，首先吟诵一首诗歌。
§117
117.
‘‘Diṭṭhā mayā vane rukkhā, assakaṇṇā vibhīṭakā;
“我已见诸树林，满布刺枝像眼睛；
Na tāni evaṃ sakkanti, yathā tvaṃ rukkha sakkasī’’ti.
树木未如汝自觉，汝已自认是树木。”
Tassattho – samma luddaka, mayā imasmiṃ vane jātā bahū assakaṇṇā ca vibhīṭakā ca rukkhā diṭṭhapubbā, tāni pana rukkhāni yathā tvaṃ sakkasi saṅkamasi ito cito ca vicarasi, evaṃ na sakkanti na saṅkamanti na vicarantīti.
因此，那棵完全卷曲的树，是我在这片森林里所生，许多树木有带刺的也有无刺的，都是已呈现出形态的树木，但那些树木像你所见的那样，无法卷曲、无法弯折、无法移动。
Evaṃ vatvā ca pana so kukkuṭo palāyitvā aññattha agamāsi. Tassa palāyitvā gatakāle luddako dutiyaṃ gāthamāha –
说完这话，那只公鸡惊恐地飞走，去了别处。那只公鸡离去后，卷曲树又唱了第二句诗：
§118
118.
‘‘Porāṇakukkuṭo ayaṃ, bhetvā pañjaramāgato;
“这只古老的公鸡，破坏了笼子飞了出来；
Kusalo vālapāsānaṃ, apakkamati bhāsatī’’ti.
非常擅长挣脱绳索的，它远离了束缚，且还在发出声音。”
Tattha kusalo vālapāsānanti vālamayesu pāsesu kusalo attānaṃ bandhituṃ adatvā apakkamati ceva bhāsati ca, bhāsitvā ca pana palātoti evaṃ vatvā luddako araññe caritvā yathāladdhamādāya gehameva gato.
其中，擅长挣脱绳索者，意谓那些有绳子绑着的被绑住的东西，卷曲树舍弃了束缚后远离、并且发声。讲完这些话，卷曲树继续在森林中生活，取材恰当，然后回到家中。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā luddako devadatto ahosi, kukkuṭo kāyaguttikusalo daharabhikkhu, tassa pana kāraṇassa paccakkhakārikā rukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊携此法义而来，阐述生王本事：『当时小童名为天子多，他为身体解脱善巧的年轻比库。至于导致此因缘的关键护持者，乃为树神我本身也。』
Kukkuṭajātakavaṇṇanā navamā. · 鸡本生注释，第九。
[210] 10. Kandagalakajātakavaṇṇanā
〔第210〕第十、矾树王本生释义
Ambho ko nāmayaṃ rukkhoti idaṃ satthā veḷuvane viharanto sugatālayaṃ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā ‘‘devadatto sugatālayaṃ akāsī’’ti sutvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva devadatto mayhaṃ anukiriyaṃ karonto vināsaṃ patto, pubbepi pāpuṇiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
水波何名为树？世尊在树林中，兴起善法之所，乃言。世尊闻彼曰：『天子多，善法之所，曾为天地。』复说：『否，诸比库，现在此天子多模仿我曾得毁灭，往昔亦如是得果。』由此，述过往事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese rukkhakoṭṭakasakuṇayoniyaṃ nibbatti, ‘‘khadiravaniyo’’tissa nāmaṃ ahosi. So khadiravaneyeva gocaraṃ gaṇhi, tasseko kandagalako nāma sahāyo ahosi, so simbalipālibhaddakavane gocaraṃ gaṇhāti. So ekadivasaṃ khadiravaniyassa santikaṃ agamāsi. Khadiravaniyo ‘‘sahāyo me āgato’’ti kandagalakaṃ gahetvā khadiravanaṃ pavisitvā khadirakhandhaṃ tuṇḍena paharitvā rukkhato pāṇake nīharitvā adāsi. Kandagalako dinne dinne madhurapūve viya chinditvā chinditvā khādi. Tassa khādantasseva māno uppajji – ‘‘ayampi rukkhakoṭṭakayoniyaṃ nibbatto, ahampi, kiṃ me etena dinnagocarena, sayameva khadiravane gocaraṃ gaṇhissāmī’’ti. So khadiravaniyaṃ āha – ‘‘samma, mā tvaṃ dukkhaṃ anubhavi, ahameva khadiravane gocaraṃ gaṇhissāmī’’ti.
往昔时，波罗奈国婆罗门王治理王国，菩萨于喜马拉雅山境，生于树部聚集鸟族之中，名「矾林游猎处」。菩萨于矾林所遍游，同行者名为矾树王者，依傍棕榈虚骨林游猎。其一日，彼至矾林近旁，矾林王云『有助伴至』，将彼接引入矾林。矾林王以口击树，敲击枝干，摇落树枝之叶，赠彼。同行者则日复一日，像品味甜花蜜般，反复采食树叶。树之食者，生骄矜念言：『我亦生于树部聚集鸟族，汝之此地区虽小，我亦将凭此领有矾林所遍游也。』彼与矾树王言曰：『正是，勿受苦难为念，吾实将领有此矾林遍游处。』
Atha naṃ so ‘‘handa tvaṃ samma, simbalipālibhaddakādivane nissāre gocaraggahaṇakule jāto, khadirā nāma jātasārā thaddhā, mā te etaṃ ruccī’’ti āha. Kandagalako ‘‘kiṃ dānāhaṃ na rukkhakoṭṭakayoniyaṃ nibbatto’’ti tassa vacanaṃ anādiyitvā vegena gantvā khadirarukkhaṃ tuṇḍena pahari. Tāvadevassa tuṇḍaṃ bhijji, akkhīni nikkhamanākārappattāni jātāni, sīsaṃ phalitaṃ. So khandhe patiṭṭhātuṃ asakkonto bhūmiyaṃ patitvā paṭhamaṃ gāthamāha –
彼即言『然汝理当知，自棕榈虚骨林等林中，我生为林中王矾族，矾树品质坚固，汝勿贪此也。』矾树王未却答，急速前往，口击矾树。树枝折断，眼睛溢出无法再复原的伤口，头部破裂。彼不能依树部立身，跌地而倒，说出第一偈：
§119
119.
‘‘Ambho ko nāmayaṃ rukkho, sinnapatto sakaṇṭako;
『水是何物名为何树，浸透又布满荆棘；』
Yattha ekappahārena, uttamaṅgaṃ vibhijjita’’nti.
『其上有一击，顶枝被劈断。』
Tattha ambho ko nāmayaṃ rukkhoti, bho khadiravaniya, ko nāma ayaṃ rukkho. ‘‘Ko nāma so’’tipi pāṭho. Sinnapattoti sukhumapatto. Yattha ekappahārenāti yasmiṃ rukkhe ekeneva pahārena. Uttamaṅgaṃ vibhijjitanti sīsaṃ bhinnaṃ, na kevalañca sīsaṃ, tuṇḍampi bhinnaṃ. So vedanāppattatāya khadirarukkhaṃ ‘‘kiṃ rukkho nāmeso’’ti jānituṃ asakkonto vedanāppatto hutvā imāya gāthāya vippalapi.
此处『水是何物名为何树』者，指蝉蜩树，是名该树。『何物名也』之文句如是解。『浸透又布满』者，意指细微附着。『其上一击』者，意谓在一树上以一击，『顶枝被劈断』者，非仅断头颅，连嘴部也断。此为感受痛苦之故，蝉蜩树不能明了『此为何树名』故，感受痛苦时以此偈颠倒说明。
Taṃ vacanaṃ sutvā khadiravaniyo dutiyaṃ gāthamāha –
对此言辞闻后，蝉蜩树第二次作偈说：
§120
120.
‘‘Acāri vatāyaṃ vitudaṃ vanāni, kaṭṭhaṅgarukkhesu asārakesu;
『由行者所毁弃之森林，木材朽劣不坚实；』
Athāsadā khadiraṃ jātasāraṃ, yatthabbhidā garuḷo uttamaṅga’’nti.
于是说：苦实树是生实，即成熟之后果实坚硬者，如鸷鸟脚爪般强壮者。
Tattha acāri vatāyanti acari vata ayaṃ. Vitudaṃ vanānīti nissārasimbalipālibhaddakavanāni vitudanto vijjhanto. Kaṭṭhaṅgarukkhesūti vanakaṭṭhakoṭṭhāsesu rukkhesu. Asārakesūti nissāresu pālibhaddakasimbaliādīsu. Athāsadā khadiraṃ jātasāranti atha potakakālato paṭṭhāya jātasāraṃ khadiraṃ sampāpuṇi. Yatthabbhidā garuḷo uttamaṅganti yatthabbhidāti yasmiṃ khadire abhindi padālayi. Garuḷoti sakuṇo. Sabbasakuṇānañhetaṃ sagāravasappatissa vacanaṃ.
此中所谓鸷鸟，是指厌恶并离开之意。曰：『Vitudaṃ vanāni』者，谓远离树林，森林，花木繁茂之地。所谓『Kaṭṭhaṅgarukkhesū』者，即木头、树木、枝叶。『Asārakesū』者，指荒凉无用的林木，如枯死的树和干瘪的木头。从此可见，苦实树于种子成熟时果实坚坚，能让鸷鸟紧紧抓住。鸷鸟即鸟类。此言为所有鸟类习性语言之总称。
Iti naṃ khadiravaniyo vatvā ‘‘bho kandagalaka, yattha tvaṃ uttamaṅgaṃ abhindi, khadiro nāmeso sārarukkho’’ti āha. So tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi.
于是称此苦实树为『苦实林』，谓此地名。对话曰：“哦，树枝上的鸟儿，你所紧抓的是苦实树果实。”此时鸟儿便受到致命之伤，随即命终。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kandagalako devadatto ahosi, khadiravaniyo pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀在作此法说后，解释此生的故事，包括：“当时鸟主是天神德瓦达多，而苦实林主是我自己。”
Kandagalakajātakavaṇṇanā dasamā. · 喉结本生注释，第十。
Nataṃdaḷhavaggo chaṭṭho. · 不坚固品，第六。
Tassuddānaṃ –
故事总结如下──
Bandhanāgāraṃ keḷisīlaṃ, khaṇḍaṃ vīrakagaṅgeyyaṃ;
束缚之家，恶行之处，破坏勇猛者；
Kuruṅgamassakañceva, susumārañca kukkuṭaṃ;
猕猴和小猴子，以及鸡冠鸟；
Kandagalakanti te dasa.
这些都是十种指称中的哭号者。
7. Bīraṇathambhavaggo
第七品 炎热阻塞品
[211] 1. Somadattajātakavaṇṇanā
[211] 一、苏摩达他生经注释
Akāsiyogganti idaṃ satthā jetavane viharanto lāḷudāyittheraṃ ārabbha kathesi. So hi dvinnaṃ tiṇṇaṃ janānaṃ antare ekavacanampi sampādetvā kathesuṃ na sakkoti, sārajjabahulo ‘‘aññaṃ kathessāmī’’ti aññameva kathesi. Tassa taṃ pavattiṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathentā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha , bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, lāḷudāyī idāneva sārajjabahulo, pubbepi sārajjabahuloyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
这段经文说的是世尊当时住在杰陀诃林，开始说法给那位名叫拉卢达依的长老。因为两人或三人之间，即使只有一句话，也无法完成说话，且他们当中擅长话多的人总是说“我将说别的”，于是就谈另一个。比库们因此聚集在法会中，一边说着，一边坐着。后来世尊来到，说：『比库们，现在你们已经聚集于此要讲经吧？』众人回答说：『这是那位名叫拉卢达依的长老，现在正是他多话的时候，过去他就是多言之人。』世尊于是述说过去的事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe aññatarasmiṃ brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sippaṃ uggaṇhitvā puna gehaṃ āgantvā mātāpitūnaṃ duggatabhāvaṃ ñatvā ‘‘parihīnakulato seṭṭhikulaṃ patiṭṭhapessāmī’’ti mātāpitaro āpucchitvā bārāṇasiṃ gantvā rājānaṃ upaṭṭhāsi. So raññā piyo ahosi manāpo. Athassa pituno ‘‘dvīhiyeva goṇehi kasiṃ katvā jīvikaṃ kappentassa eko goṇo mato. So bodhisattaṃ upasaṅkamitvā ‘‘tāta, eko goṇo mato, kasikammaṃ na pavattati, rājānaṃ ekaṃ goṇaṃ yācāhī’’ti āha. ‘‘Tāta, nacirasseva me rājā diṭṭho, idāneva goṇaṃ yācituṃ na yuttaṃ, tumhe yācathā’’ti. ‘‘Tāta, tvaṃ mayhaṃ sārajjabahulabhāvaṃ na jānāsi, ahañhi dvinnaṃ tiṇṇaṃ sammukhe kathaṃ sampādetuṃ na sakkomi. Sace ahaṃ rañño santikaṃ goṇaṃ yācituṃ gamissāmi, imampi datvā āgamissāmī’’ti. ‘‘Tāta, yaṃ hoti, taṃ hotu, na sakkā mayā rājānaṃ yācituṃ, apica kho panāhaṃ tumhe yoggaṃ kāressāmī’’ti. ‘‘Tena hi sādhu maṃ yoggaṃ kārehī’’ti.
世尊曾在过去，于波罗奈国的婆罗门世家出生，此时他已成佛之缘起。年长时，他在卡西国某婆罗门家中修习理智和技艺，之后回家，知道父母已往生恶趣，便说：『我要离开残破的家，建立商贾之家。』父母问他去波罗奈，他在那里侍奉王。父亲说：『你的两个商贾同伴耕作卡西，有一个商人没有做事。那个商人亲近生起的人，向我说：‘父亲，有一个商人不工作，国王的商人要借钱。’我说：‘孩子，国王最近有事，我现在不适宜借钱，你们去借吧。’那人说：‘你不懂我多话的习性，我不能只对两三个人谈话。如果我去向国王借钱，我会还清借款。’父亲答：‘事情就是如此，我不允许你向国王借钱，不过我会帮你工作。’他答：‘谢谢，我要你帮我工作。’
Bodhisatto pitaraṃ ādāya bīraṇatthambhakasusānaṃ gantvā tattha tattha tiṇakalāpe bandhitvā ‘‘ayaṃ rājā, ayaṃ uparājā, ayaṃ senāpatī’’ti nāmāni katvā paṭipāṭiyā pitu dassetvā ‘‘tāta, tvaṃ rañño santikaṃ gantvā ‘jayatu, mahārājā’ti evaṃ imaṃ gāthaṃ vatvā goṇaṃ yāceyyāsī’’ti gāthaṃ uggaṇhāpesi –
菩萨携父亲前往荒凉的守边塔。到达那里后，分别用绳索捆绑了草捆，并依次指示称呼：『此者为王，此者为太子，此者为军队长』，如此逐一展现给父亲看。又教诲说：『父亲啊，你到王处去，应当对他说「愿大王胜利」』，并吟诵这般偈颂，请父亲去拜王，乞讨货物。
‘‘Dve me goṇā mahārāja, yehi khettaṃ kasāmase;
『伟大国王，我有两宗族，与你共耕这块土地；
Tesu eko mato deva, dutiyaṃ dehi khattiyā’’ti.
其中一方归天神，一方归族姓武士。』
Brāhmaṇo ekena saṃvaccharena imaṃ gāthaṃ paguṇaṃ katvā bodhisattaṃ āha – ‘‘tāta, somadatta, gāthā me paguṇā jātā, idāni ahaṃ yassa kassaci santike vattuṃ sakkomi, maṃ rañño santikaṃ nehī’’ti. So ‘‘sādhu, tātā’’ti tathārūpaṃ paṇṇākāraṃ gāhāpetvā pitaraṃ rañño santikaṃ nesi. Brāhmaṇo ‘‘jayatu, mahārājā’’ti vatvā paṇṇākāraṃ adāsi. Rājā ‘‘ayaṃ te somadatta brāhmaṇo kiṃ hotī’’ti āha. ‘‘Pitā me, mahārājā’’ti. ‘‘Kenaṭṭhenāgato’’ti? Tasmiṃ khaṇe brāhmaṇo goṇayācanatthāya gāthaṃ vadanto –
婆罗门凭此偈言自夸，对菩萨说：『父亲啊，颂歌我作得美好，如今我可以到任何人的面前去唱，没有人能赶我出王面前。』菩萨答曰：『善哉，父亲』，于是用纸草装饰扇子，送父亲前往王面前。婆罗门进言说：『愿大王胜利』，并献上扇子。王问：『这是你之婆罗门儿Somadatta乎？』答：『是，我的父亲，大王。』王又问：『何地归附？』此时婆罗门为乞求资粮，唱诵偈颂说：
‘‘Dve me goṇā mahārāja, yehi khettaṃ kasāmase;
『伟大国王，我有两宗族，与你共耕这块土地；
Tesu eko mato deva, dutiyaṃ gaṇha khattiyā’’ti. – āha;
其中一方归天神，一方归族姓武士。』——如是说。
Rājā brāhmaṇena virajjhitvā kathitabhāvaṃ ñatvā sitaṃ katvā ‘‘somadatta, tumhākaṃ gehe bahū maññe goṇā’’ti āha. ‘‘Tumhehi dinnā bhavissanti, mahārājā’’ti. Rājā bodhisattassa tussitvā brāhmaṇassa soḷasa goṇe alaṅkārabhaṇḍake nivāsanagāmañcassa brahmadeyyaṃ datvā mahantena yasena brāhmaṇaṃ uyyojesi. Brāhmaṇo sabbasetasindhavayuttaṃ rathaṃ abhiruyha mahantena parivārena gāmaṃ agamāsi. Bodhisatto pitarā saddhiṃ rathe nisīditvā gacchanto ‘‘tāta, ahaṃ tumhe sakalasaṃvaccharaṃ yoggaṃ kāresiṃ, sanniṭṭhānakāle pana tumhākaṃ goṇaṃ rañño adatthā’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
国王远离婆罗门身边的杂染，知晓其已说之意后，心怀欢喜，对其说道：『索摩达塔，你家中有人众多，我以为他们是商贾。你们所赠之物将属大国王。』国王为此欢喜，便赐予婆罗门十六个商贾、珠宝器具与住所，并以此盛大威望使婆罗门兴盛。婆罗门驾乘满载宝物的战车，随从众多，前往村落。菩萨与父亲同乘一车前行，言说：『父亲，我已为你们尽力筹划完备，然在降临之时你们的商贾却不属于国王。』于是菩萨诵说第一首偈语——
§121
121.
‘‘Akāsi yoggaṃ dhuvamappamatto, saṃvaccharaṃ bīraṇathambhakasmiṃ;
『他确实完成了筹划，因常常警觉，无所疏忽避险；
Byākāsi saññaṃ parisaṃ vigayha, na niyyamo tāyati appapañña’’nti.
他分明展现心识，散开分布全体，仓促无智慧导致不稳定。』
Tattha akāsi yoggaṃ dhuvamappamatto, saṃvaccharaṃ bīraṇathambhakasminti, tāta, tvaṃ niccaṃ appamatto bīraṇatthambhamaye susāne yoggaṃ akāsi . Byākāsi saññaṃ parisaṃ vigayhāti atha ca pana parisaṃ vigāhitvā taṃ saññaṃ viakāsi vikāraṃ āpādesi, parivattesīti attho. Na niyyamo tāyati appapaññanti appahaññaṃ nāma puggalaṃ niyyamo yoggāciṇṇaṃ caraṇaṃ na tāyati na rakkhatīti.
所谓确实完成筹划，因常警觉，无所疏忽，建立了良善稳定的筹划。所说分明展现心识，分散扩展后，心识发生变化，产生偏差、转移之义。所谓『仓促无智慧』，指此人为缺乏智慧者，其行为无秩序、不遵守轨道，不能维护或保持原状。
Athassa vacanaṃ sutvā brāhmaṇo dutiyaṃ gāthamāha –
听此言，婆罗门作答第二首偈语——
§122
122.
一百二十二。
‘‘Dvayaṃ yācanako tāta, somadatta nigacchati;
『乞求者有二，儿啊，颂达多离去；
Alābhaṃ dhanalābhaṃ vā, evaṃdhammā hi yācanā’’ti.
没有所获，或有财富所得，以此为乞求之法。』
Tattha evaṃdhammā hi yācanāti yācanā hi evaṃsabhāvāti.
此处所谓『以此为乞求』，即乞求本自如是的本性也。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, lāḷudāyī idāneva sārajjabahulo, pubbepi sārajjabahuloyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando, somadattassa pitā lāḷudāyī ahosi, somadatto pana ahameva ahosi’’nti.
世尊说：『比库们，现在的懒惰食者，正如过去一样，也多是懒惰食者。』然后以此法义开示，举出本生故事加以宣说，曰：『当时王者安那多，是颂达多之父，懒惰食者；而颂达多则是我自己。』
Somadattajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 索玛达德本生注释，第一。
[212] 2. Ucchiṭṭhabhattajātakavaṇṇanā
【二百一十二】二、弃食者本生传说序论
Aññouparimo vaṇṇoti idaṃ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. So hi bhikkhu satthārā ‘‘saccaṃ kira, tvaṃ bhikkhu, ukkaṇṭhitosī’’ti puṭṭho ‘‘sacca’’nti vatvā ‘‘ko taṃ ukkaṇṭhāpesī’’ti vutte ‘‘purāṇadutiyikā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘bhikkhu ayaṃ te itthī anatthakārikā, pubbepi attano jārassa ucchiṭṭhakaṃ bhojesī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
另一方陀那，指在热带丛林中居住的世尊，开始讲述古老的第二宝贪。那位比库曾问世尊："世尊，您果真是饥渴的比库吗？"世尊回答："确实如此。"比库又问："是谁生起了您的饥渴？"世尊答曰："古老的第二宝贪。"随后世尊说："这位比库，这位女子是无益的，过去曾喂过自己的老年残食。"世尊如是指引过去的情况。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ ṭhāne bhikkhaṃ caritvā jīvikakappake kapaṇe naṭakakule nibbattitvā vayappatto duggato durūpako hutvā bhikkhaṃ caritvā jīvikaṃ kappesi. Tadā kāsiraṭṭhe ekasmiṃ gāmake ekassa brāhmaṇassa brāhmaṇī dussīlā pāpadhammā aticāraṃ carati. Athekadivasaṃ brāhmaṇe kenacideva karaṇīyena bahi gate tassā jāro taṃ khaṇaṃ oloketvā taṃ gehaṃ pāvisi. Sā tena saddhiṃ aticaritvā ‘‘muhuttaṃ accha, bhuñjitvāva gamissasī’’ti bhattaṃ sampādetvā sūpabyañjanasampannaṃ uṇhabhattaṃ vaḍḍhetvā ‘‘tvaṃ bhuñjā’’ti tassa datvā sayaṃ brāhmaṇassa āgamanaṃ olokayamānā dvāre aṭṭhāsi. Bodhisatto brāhmaṇiyā jārassa bhuñjanaṭṭhāne piṇḍaṃ paccāsīsanto aṭṭhāsi.
过去，菩提萨达在巴拉那西的婆罗门达特统治时，于某处行乞谋生，在剧种之家曾有生活，为人愚痴，过了老年，沦为没落恶兆，作为乞丐谋生。那时，在迦尸国某一村庄，一位婆罗门的妻子品行恶劣，行诸恶法。有一天她因某事外出，望见衰老便回家。她与他一同行恶，说：“等一会儿休息，吃了再走。”备齐了饭食，有汤有下饭热饭，谓他：“你吃吧。”她送给他后，自身站在门边，望着婆罗门回来。菩提萨达望见婆罗门妻子在老者处乞食后，便站立不动。
Tasmiṃ khaṇe brāhmaṇo gehābhimukho āgacchati. Brāhmaṇī taṃ āgacchantaṃ disvā vegena pavisitvā ‘‘uṭṭhehi, brāhmaṇo āgacchatī’’ti jāraṃ koṭṭhe otāretvā brāhmaṇassa pavisitvā nisinnakāle phalakaṃ upanetvā hatthadhovanaṃ datvā itarena bhuttāvasiṭṭhassa sītabhattassa upari uṇhabhattaṃ vaḍḍhetvā brāhmaṇassa adāsi. So bhatte hatthaṃ otāretvā upari uṇhaṃ heṭṭhā ca bhattaṃ sītalaṃ disvā cintesi – ‘‘iminā aññassa bhuttādhikena ucchiṭṭhabhattena bhavitabba’’nti. So brāhmaṇiṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
此时婆罗门夫君朝屋门走来。婆罗门妻子见他快速进入，便说：“起来吧，婆罗门来了。”她将衰老者赶到仓库内，婆罗门进屋后就坐，便取牙板、洗手器，将饱食过的冷饭与汤放置其上，递给婆罗门。婆罗门用手取饭，先吃汤，后吃冷饭，思忖道：“用此比他人食物更好，竟以剩饭喂养他。”他问婆罗门妻子，最初念的诗句曰：
§123
123.
‘‘Añño uparimo vaṇṇo, añño vaṇṇo ca heṭṭhimo;
“另一种颜色是上面，另一种颜色是下面；
Brāhmaṇī tveva pucchāmi, kiṃ heṭṭhā kiñca upparī’’ti.
婆罗门，你问我，下面为何物，上面为何物。”
Tattha vaṇṇoti ākāro. Ayañhi uparimassa uṇhabhāvaṃ heṭṭhimassa ca sītabhāvaṃ pucchanto evamāha. Kiṃ heṭṭhā kiñca upparīti vuḍḍhitabhattena nāma upari sītalena, heṭṭhā uṇhena bhavitabbaṃ, idañca pana na tādisaṃ, tena taṃ pucchāmi – ‘‘kena kāraṇena upari bhattaṃ uṇhaṃ, heṭṭhimaṃ sītala’’nti.
此处『色』指形状。有人问上者的热性质和下者的寒性质，如是问道说：“什么是下？什么是上？”所谓『上』是由增长而来的，即名为寒冷；『下』是由热而成，这显然不是如此，因此向他问道：“为何热性质在上面，而寒性质在下面？”
Brāhmaṇī attanā katakammassa uttānabhāvabhayena brāhmaṇe punappunaṃ kathentepi tuṇhīyeva ahosi. Tasmiṃ khaṇe naṭaputtassa etadahosi – ‘‘koṭṭhe nisīdāpitapāpapurisena jārena bhavitabbaṃ, iminā gehassāmikena, brāhmaṇī pana attanā katakammassa pākaṭabhāvabhayena kiñci na katheti, handāhaṃ imissā katakammaṃ pakāsetvā jārassa koṭṭhake nisīdāpitabhāvaṃ brāhmaṇassa kathemī’’ti. So brāhmaṇassa gehā nikkhantakālato paṭṭhāya itarassa gehapavesanaṃ aticaraṇaṃ aggabhattabhuñjanaṃ brāhmaṇiyā dvāre ṭhatvā maggaṃ olokanaṃ itarassa koṭṭhe otāritabhāvanti sabbaṃ taṃ pavattiṃ ācikkhitvā dutiyaṃ gāthamāha –
一位婆罗门妇人因自己所作业的结果害怕临终之报，即便不断对婆罗门们陈说，也仍然寂静无言。此时，舞者之子心生念想说：“应当怎样使这个坏人因罪恶而衰老，像这个家主一样呢？但婆罗门妇人因自己所作业的明显显现，什么都没说，我今若将这业果公开，使婆罗门坐于衰老的屋内，婆罗门该如何呢？”当那婆罗门刚出家门时，看见他越过他人家的门槛，把先前的饭食吃完，婆罗门妇人站在门口观察他通向他人家的通路，告诉了一切发生的事，又说了第二句诗：
§124
124.
‘‘Ahaṃ naṭosmi bhaddante, bhikkhakosmi idhāgato;
“大师啊，我不是舞者，我是比库，我刚到这里。
Ayañhi koṭṭhamotiṇṇo, ayaṃ so yaṃ gavesasī’’ti.
此人已穿过屋檐，他便是你所寻找的那个人。”
Tattha ahaṃ naṭosmi, bhaddanteti, sāmi, ahaṃ naṭajātiko. Bhikkhakosmi idhāgatoti svāhaṃ imaṃ ṭhānaṃ bhikkhako bhikkhaṃ pariyesamāno āgatosmi. Ayañhi koṭṭhamotiṇṇoti ayaṃ pana etissā jāro imaṃ bhattaṃ bhuñjanto tava bhayena koṭṭhaṃ otiṇṇo. Ayaṃ so yaṃ gavesasīti yaṃ tvaṃ kassa nu kho iminā ucchiṭṭhakena bhavitabbanti gavesasi, ayaṃ so. Cūḷāya naṃ gahetvā koṭṭhā nīharitvā yathā na punevarūpaṃ pāpaṃ karoti, tathā assa satiṃ janehīti vatvā pakkāmi. Brāhmaṇo ubhopi te yathā naṃ na punevarūpaṃ pāpaṃ karonti, tajjanapothanehi tathā sikkhāpetvā yathākammaṃ gato.
这里说我不是舞者，而是舞者的后代，称为长老；说我来此地做比库，意即我作为比库来此讨食。所谓穿过屋檐，是指这衰老之人吃着你的饭食后因恐惧而穿越房门。所谓『这人就是你所寻找的』，是指你正寻找着因疏忽堕落而应被舍弃者，恰是此人。我收起小刀，取下门槛，不使其再犯恶事，便起身离开。婆罗门和你们二人也同样不使其作恶，经过书籍教导，依循规矩修行而去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhito bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā brāhmaṇī purāṇadutiyikā ahosi, brāhmaṇo ukkaṇṭhito bhikkhu, naṭaputto pana ahameva ahosi’’nti.
世尊引入此法的教导，阐明真实真理，启示生生世世的因缘轨理，因真实的究竟而心怀渴念，坚定于初果比库的果位。彼时有一婆罗门女，为旧时第二代婆罗门女，婆罗门公开渴念于比库，但我自己却是那位男子。
Ucchiṭṭhabhattajātakavaṇṇanā dutiyā. · 残食本生注释，第二。
[213] 3. Bharujātakavaṇṇanā
【213】三、斑鸠本生故事的注释
Isīnamantaraṃkatvāti idaṃ satthā jetavane viharanto kosalarājānaṃ ārabbha kathesi. Bhagavato hi bhikkhusaṅghassa ca lābhasakkāro mahā ahosi. Yathāha –
所谓“持戒洁净”者，谓世尊当时在祇树给孤独园中，向迦毗罗卫国王讲说此义。实则，世尊与比库僧团的资粮利益及敬重极为广大。记载云——
‘‘Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Bhikkhusaṅghopi kho sakkato hoti…pe… parikkhārānaṃ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti…pe… parikkhārāna’’nti (udā. 14).
“当时，世尊受到萨咖的赞敬，尊重和礼敬，虽获利益，却未有侮辱，随身携带衣钵、供养和病苦的照顾用具。比库僧团亦受赞敬……其他宗派的游方道士则不受尊敬……”
Te evaṃ parihīnalābhasakkārā ahorattaṃ guḷhasannipātaṃ katvā mantayanti ‘‘samaṇassa gotamassa uppannakālato paṭṭhāya mayaṃ hatalābhasakkārā jātā , samaṇo gotamo lābhaggayasaggappatto jāto, kena nu kho kāraṇenassa esā sampattī’’ti. Tatreke evamāhaṃsu – ‘‘samaṇo gotamo sakalajambudīpassa uttamaṭṭhāne bhūmisīse vasati. Tenassa lābhasakkāro uppajjatī’’ti, sesā ‘‘atthetaṃ kāraṇaṃ, mayampi jetavanapiṭṭhe titthiyārāmaṃ kāremu, evaṃ lābhino bhavissāmā’’ti āhaṃsu. Te sabbepi ‘‘evameta’’nti sanniṭṭhānaṃ katvā ‘‘sacepi mayaṃ rañño anārocetvā ārāmaṃ kāressāma, bhikkhū vāressanti, lañjaṃ labhitvā abhijjanako nāma natthi, tasmā rañño lañjaṃ datvā ārāmaṭṭhānaṃ gaṇhissāmā’’ti sammantetvā upaṭṭhāke yācitvā rañño satasahassaṃ datvā ‘‘mahārāja, mayaṃ jetavanapiṭṭhiyaṃ titthiyārāmaṃ karissāma, sace bhikkhū ‘kātuṃ na dassāmā’ti tumhākaṃ ārocenti, nesaṃ paṭivacanaṃ na dātabba’’nti āhaṃsu. Rājā lañjalobhena ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.
他们因此每日夜晚集合聚会，议论说：“从游方者果德玛出世之时起，我们这些人便生了恐惧的心，果德玛成为利益和荣耀的根源，究竟缘由为何？”其中有人说：“游方者果德玛居处杰出的珠穆地上，因此他的利益和赞敬随之而起。”其余人又说：“既然如此，我们也在祇树给孤独园建造异教居所，如此将获得利益。”他们齐声认可，说：“这样确实是合宜的。”决定之后便商讨说：“若我们不请国王下令造此居所，改由比库建造，必将羞辱如来故不宜，其故应请国王赐土地。”遂向主管官员请求，国王赠予一百万（单位）。他们说：“大王，我们将建造祇树园里的异教居所，若比库说‘不可造’时你们劝阻，我们绝不能违逆。”国王因贪恋赏赐而许诺：“好。”
Titthiyā rājānaṃ saṅgaṇhitvā vaḍḍhakiṃ pakkosāpetvā kammaṃ paṭṭhapesuṃ, mahāsaddo ahosi. Satthā ‘‘ke panete, ānanda, uccāsaddamahāsaddā’’ti pucchi. ‘‘Aññatitthiyā, bhante, jetavanapiṭṭhiyaṃ titthiyārāmaṃ kārenti, tattheso saddo’’ti. ‘‘Ānanda, netaṃ ṭhānaṃ titthiyārāmassa anucchavikaṃ, titthiyā uccāsaddakāmā, na sakkā tehi saddhiṃ vasitu’’nti vatvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā ‘‘gacchatha, bhikkhave, rañño ācikkhitvā titthiyārāmakaraṇaṃ nivārethā’’ti āha. Bhikkhusaṅgho gantvā rañño nivesanadvāre aṭṭhāsi. Rājā saṅghassa āgatabhāvaṃ sutvāpi ‘‘titthiyārāmaṃ nissāya āgatā bhavissantī’’ti lañjassa gahitattā ‘‘rājā gehe natthī’’ti vadāpesi. Bhikkhū gantvā satthu ārocesuṃ. Satthā ‘‘lañjaṃ nissāya evaṃ karotī’’ti dve aggasāvake pesesi. Rājā tesampi āgatabhāvaṃ sutvā tatheva vadāpesi. Tepi āgantvā satthu ārācesuṃ. Satthā ‘‘na idāni, sāriputta, rājā gehe nisīdituṃ labhissati, bahi nikkhamissatī’’ti punadivase pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ rañño nivesanadvāraṃ agamāsi. Rājā sutvā pāsādā otaritvā pattaṃ gahetvā satthāraṃ pavesetvā buddhappamukhassa saṅghassa yāgukhajjakaṃ datvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā rañño ekaṃ pariyāyadhammadesanaṃ ārabhanto ‘‘mahārāja, porāṇakarājāno lañjaṃ gahetvā sīlavante aññamaññaṃ kalahaṃ kāretvā attano raṭṭhassa assāmino hutvā mahāvināsaṃ pāpuṇiṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
异教者招聚国王，增派工匠，开始起造，喧闹不止。世尊问阿难：“什么喧闹声？”阿难回答：“异教者建造给孤独园的居所，那是喧闹之声。”世尊言：“彼处非异教居所本地，居于此者皆欲喧闹，故不可同住。”遂召集比库僧团，谕令：“诸比库应去劝谕国王，停止造异教居所。”僧团便往至国王寝宫门前。国王闻知僧团到来，心有所虑，说：“他们虽来，这些异教者仍靠居所不走。”比库入内陈述。世尊见状，对两位大弟子言：“沙利子，此时国王不适宜与人共处，将要出城外。”次日清晨，出了寝宫，取袈裟袍，与五比库一同来到国王寝宫门。国王听闻，走下府邸，持袈裟跪拜，朝礼世尊及僧团，世尊坐于一旁，开始向国王说法：“大王，昔日古代两位国王，因内斗互相谩骂，致使国都灭亡。”世尊应国王之请，讲述往昔因缘。
Atīte bharuraṭṭhe bharurājā nāma rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto pañcābhiñño aṭṭhasamāpattilābhī gaṇasatthā tāpaso hutvā himavantapadese ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya pañcasatatāpasaparivuto himavantā otaritvā anupubbena bharunagaraṃ patvā tattha piṇḍāya caritvā nagarā nikkhamitvā uttaradvāre sākhāviṭapasampannassa vaṭarukkhassa mūle nisīditvā bhattakiccaṃ katvā tattheva rukkhamūle vāsaṃ kappesi. Evaṃ tasmiṃ isigaṇe tattha vasante aḍḍhamāsaccayena añño gaṇasatthā pañcasataparivāro āgantvā nagare bhikkhāya caritvā nagarā nikkhamitvā dakkhiṇadvāre tādisasseva vaṭarukkhassa mūle nisīditvā bhattakiccaṃ katvā tattha rukkhamūle vāsaṃ kappesi. Iti te dvepi isigaṇā tattha yathābhirantaṃ viharitvā himavantameva agamaṃsu.
从前有一国名为巴鲁王国，其王名巴鲁王。当时，菩萨已得五种神通，八成圆满，作为众师，曾在喜帕萨山（冬季雪山）修苦行多年。为得盐分食用，他带有五百苦行人，离开喜帕萨山，逐渐进入巴鲁城，入城托钵乞食。乞食毕，众人离开城门，坐于生有枝叶的菩提树根下，完成食事，当即在树根下安居。因此，这队苦行人就住在该处。过了半个月，又有另一位众师率五十苦行人来到城中，托钵乞食后，亦相仿佛地在城南门一棵同类菩提树根下坐下食事，完成食事后亦在树根下安居。就这样，两队苦行人在此互相欢喜，共同居住，随后离开而往返于喜帕萨山。
Tesaṃ gatakāle dakkhiṇadvāre vaṭarukkho sukkho. Punavāre tesu āgacchantesu dakkhiṇadvāre vaṭarukkhavāsino paṭhamataraṃ āgantvā attano vaṭarukkhassa sukkhabhāvaṃ ñatvā bhikkhāya caritvā nagarā nikkhamitvā uttaradvāre vaṭarukkhamūlaṃ gantvā bhattakiccaṃ katvā tattha vāsaṃ kappesuṃ. Itare pana isayo pacchā āgantvā nagare bhikkhāya caritvā attano rukkhamūlameva gantvā bhattakiccaṃ katvā vāsaṃ kappesuṃ. Te ‘‘na so tumhākaṃ rukkho, amhākaṃ rukkho’’ti rukkhaṃ nissāya aññamaññaṃ kalahaṃ kariṃsu, kalaho mahā ahosi. Eke ‘‘amhākaṃ paṭhamaṃ vasitaṭṭhānaṃ tumhe na labhissathā’’ti vadanti. Eke ‘‘mayaṃ imasmiṃ vāre paṭhamataraṃ idhāgatā, tumhe na labhissathā’’ti vadanti. Iti te ‘‘mayaṃ sāmino, mayaṃ sāmino’’ti kalahaṃ karontā rukkhamūlassatthāya rājakulaṃ agamaṃsu. Rājā paṭhamaṃ vutthaisigaṇaññeva sāmikaṃ akāsi . Itare ‘‘na dāni mayaṃ imehi parājitāti attānaṃ vadāpessāmā’’ti dibbacakkhunā oloketvā ekaṃ cakkavattiparibhogaṃ rathapañjaraṃ disvā āharitvā rañño lañjaṃ datvā ‘‘mahārāja, amhepi sāmike karohī’’ti āhaṃsu.
在他们居住期间，城南门的菩提树枯萎干燥。下一次前来时，住于南门的苦行人先入，知悉自己菩提树已干枯，乞食而后离开城，再往北门树根处食事并居住。另一组苦行人后来也来，入城乞食后，直接回到自己菩提树根下完成食事和住宿。两队苦行人因依附树木，彼此起争执，争论甚烈。有人道「这是我们的菩提树，你们不可得此地。」有人则言「我们先来到此处，你们不可得。」争执中纷纷争论「我是主人，我是主人」，并相约树根之师前往王族处告状。王初闻此事，认定第一队苦行人为主。其余人则争辩「这些人目前尚未败北，我们将向他们申诉。」以神眼观察，见有一辆车辇王宫之物品，便献上车辆请王为他们作主。
Rājā lañjaṃ gahetvā ‘‘dvepi gaṇā vasantū’’ti dvepi sāmike akāsi. Itare isayo tassa rathapañjarassa rathacakkāni nīharitvā lañjaṃ datvā ‘‘mahārāja, amheyeva sāmike karohī’’ti āhaṃsu. Rājā tathā akāsi. Isigaṇā ‘‘amhehi vatthukāme ca kilesakāme ca pahāya pabbajitehi rukkhamūlassa kāraṇā kalahaṃ karontehi lañjaṃ dadantehi ayuttaṃ kata’’nti vippaṭisārino hutvā vegena palāyitvā himavantameva agamaṃsu. Sakalabharuraṭṭhavāsino devatā ekato hutvā ‘‘sīlavante kalahaṃ karontena raññā ayuttaṃ kata’’nti bharurañño kujjhitvā tiyojanasatikaṃ bharuraṭṭhaṃ samuddaṃ ubbattetvā araṭṭhamakaṃsu. Iti ekaṃ bharurājānaṃ nissāya sakalaraṭṭhavāsinopi vināsaṃ pattāti.
王收受车辇，言「两队苦行人都为主人。」另一组人移开车轮，献上车辇，请王为自己作主。王也照做。苦行人说：「我们舍弃财物和欲爱，出家人却因树根争斗、送车辇，真是不合理。」双方心生怨恨，迅速逃离前往喜帕萨山。居住于巴鲁国的众生与天人共感此事，叹叹道：「品德高尚之人争斗又获车辇，乃是巴鲁王惹祸。」巴鲁王震怒，将三十由旬长的巴鲁国海水倒灌，造成大毁灭。由此可知，巴鲁王及其国民因此遭遇劫难灭亡。
Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca –
世尊承接此往昔事，成佛后如是说此偈曰：
§125
125.
‘‘Isīnamantaraṃ katvā, bharurājāti me sutaṃ;
「曾为苦行人，名为巴鲁王，此事我闻。」
Ucchinno saha raṭṭhehi, sa rājā vibhavaṅgato.
被废黜与诸国一同，那位国王陷入衰败。
§126
126.
一百二十六。
‘‘Tasmā hi chandāgamanaṃ, nappasaṃsanti paṇḍitā;
因此，有关追逐欲望者的行为，智者们不会赞同；
Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṃ saccupasaṃhita’’nti.
他们说：『心不纯洁者不应言语，若言语，应当言真理且内容适切。』
Tattha antaraṃ katvāti chandāgativasena vivaraṃ katvā. Bharurājāti bharuraṭṭhe rājā. Iti me sutanti iti mayā pubbe etaṃ sutaṃ. Tasmā hi chandāgamananti yasmā hi chandāgamanaṃ gantvā bharurājā saha raṭṭhena ucchinno, tasmā chandāgamanaṃ paṇḍitā nappasaṃsanti. Aduṭṭhacittoti kilesehi adūsitacitto hutvā. Bhāseyya giraṃ saccupasaṃhitanti sabhāvanissitaṃ atthanissitaṃ kāraṇanissitameva giraṃ bhāseyya. Ye hi tattha bharurañño lañjaṃ gaṇhantassa ayuttaṃ etanti paṭikkosantā saccupasaṃhitaṃ giraṃ bhāsiṃsu, tesaṃ ṭhitaṭṭhānaṃ nāḷikeradīpe ajjāpi dīpakasahassaṃ paññāyatīti.
这里的‘间隔’乃指追逐欲望者离去的差别。所谓‘重王’，即掌控重国的国王。此义我早已听闻，所以如是说。‘因此追逐欲望者’者，指追随欲望而去，并与重王同被废黜于国。故智者们不会赞成追逐欲望者。所谓‘心不纯洁’，即因烦恼而心地不清净。‘当言语真理且内容适切’，是指言语应依赖场所、含义及因缘而为，亦即完全周到的言语。那些当时反对重王被废黜者，口中虽说真实话语，却是立场相反，他们至今仍被称作“椰岛辩论者”，在椰岛上聚集千灯会，彼此辩论至今。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘mahārāja, chandavasikena nāma na bhavitabbaṃ, dve pabbajitagaṇe kalahaṃ kāretuṃ na vaṭṭatī’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘ahaṃ tena samayena jeṭṭhakaisi ahosi’’nti, rājā tathāgatassa bhattakiccaṃ katvā gatakāle manusse pesetvā titthiyārāmaṃ viddhaṃsāpesi, titthiyā appatiṭṭhā ahesuṃ.
教主在传授此法之后，说道：“大王啊，名为追逐欲望者的事不可发生，不应令两个出家团体起纷争。”说毕，举出了一个本生故事的例子——“当时我年长且有诸多弟子”，国王供养如来后去世，派遣人间，毁坏外道讲堂，外道因失所而衰败。
Bharujātakavaṇṇanā tatiyā. · 帕儒本生注释，第三。
[214] 4. Puṇṇanadījātakavaṇṇanā
第四编 甫纳那底经注释
Puṇṇaṃ nadinti idaṃ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi divase dhammasabhāyaṃ bhikkhū tathāgatassa paññaṃ ārabbha kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, sammāsambuddho mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño gambhīrapañño nibbedhikapañño upāyapaññāya samannāgato’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato paññavā upāyakusaloyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此处名为甫纳那底者，是世尊在诘多林中修学智慧波罗蜜时所说的。某日比库众于法会中，如来智慧发起，如何隆盛展开？曰：「比库！正觉者具有广大智慧、新慧、诙谐智慧、迅捷智慧、深远智慧、热厌智慧、善巧智慧。」世尊随后来到，问：「比库们，今此时坐于讲说处否？」答曰：「如今是，在以前，如来也智慧圆满，善巧方便。」世尊于是引出过去事例。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto purohitakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā pitu accayena purohitaṭṭhānaṃ labhitvā bārāṇasirañño atthadhammānusāsako ahosi. Aparabhāge rājā paribhedakānaṃ kathaṃ gahetvā bodhisattassa kuddho ‘‘mā mama santike vasī’’ti bodhisattaṃ bārāṇasito pabbājesi. Bodhisatto puttadāraṃ gahetvā ekasmiṃ kāsikagāmake vāsaṃ kappesi. Aparabhāge rājā tassa guṇaṃ saritvā ‘‘mayhaṃ kañci pesetvā ācariyaṃ pakkosituṃ na yuttaṃ, ekaṃ pana gāthaṃ bandhitvā paṇṇaṃ likhitvā kākamaṃsaṃ pacāpetvā paṇṇañca maṃsañca setavatthena paliveṭhetvā rājamuddikāya lañchetvā pesessāmi. Yadi paṇḍito bhavissati, paṇṇaṃ vācetvā kākamaṃsabhāvaṃ ñatvā āgamissati, no ce, nāgamissatī’’ti ‘‘puṇṇaṃ nadi’’nti imaṃ gāthaṃ paṇṇe likhi –
往昔在巴拉那城，菩萨转世于祭司之家，年少时即智慧超群，精通诸工巧技。因父命受祭司之位，任巴拉那王为教化导师。后期因王宫阴谋议论，王怒令菩萨离宫。菩萨带幼儿，隐居迦尸城某村。其后王称赞菩萨美德，因不便派遣他作为师者，乃以作诗方式，写诗言传意，将叶、谷、乌鸦、肉、净水、水果之象征符号写于叶上，以寄寓意愿。此诗曰：「甫纳那河，饮于此者；生于麦者，藏于谷者；远遁去者，舍弃者，呵食于吧婆罗门！」
§127
127.
‘‘Puṇṇaṃ nadiṃ yena ca peyyamāhu, jātaṃ yavaṃ yena ca guyhamāhu;
甫纳那河，喝水以生浆，饮麦谷，藏匿粮食；
Dūraṃ gataṃ yena ca avhayanti, so tyāgato handa ca bhuñja brāhmaṇā’’ti.
离远去者舍弃生活，巴罗门啊，快来享受吧！」
Tattha puṇṇaṃ nadiṃ yena ca peyyamāhūti kākapeyyā nadīhi vadantā yena puṇṇaṃ nadiṃ kākapeyyamāhu, na hi apuṇṇā nadī ‘‘kākapeyyā’’ti vuccati. Yadāpi nadītīre ṭhatvā gīvaṃ pasāretvā kākena pātuṃ sakkā hoti, tadā naṃ ‘‘kākapeyyā’’ti vadanti. Jātaṃ yavaṃ yena ca guyhamāhūti yavanti desanāsīsamattaṃ, idha pana sabbampi jātaṃ uggataṃ sampannataruṇasassaṃ adhippetaṃ. Tañhi yadā anto paviṭṭhakākaṃ paṭicchādetuṃ sakkoti, tadā guyhatīti guyhaṃ. Kiṃ guyhati? Kākaṃ. Iti kākassa guyhaṃ kākaguyhanti taṃ vadamānā kākena guyhavacanassa kāraṇabhūtena ‘‘guyha’’nti vadanti. Tena vuttaṃ ‘‘yena ca guyhamāhū’’ti. Dūraṃ gataṃ yena ca avhayantīti dūraṃ gataṃ vippavutthaṃ piyapuggalaṃ yaṃ āgantvā nisinnaṃ disvā sace itthannāmo āgacchati, vassa kākāti vā vassantaññeva vā sutvā ‘‘yathā kāko vassati, itthannāmo āgamissatī’’ti evaṃ vadantā yena ca avhayanti kathenti mantenti, udāharantīti attho. So tyāgatoti so te ānīto. Handa ca bhuñja, brāhmaṇāti gaṇha, brāhmaṇa, bhuñjassu naṃ, khāda idaṃ kākamaṃsanti attho.
此处所言盈溢的河流，所谓的“乌鸦饮水河”者。谓河流洁净充满，以致被称为“乌鸦饮水河”，因为不盈溢的河流绝不称作“乌鸦饮水河”。又言，虽在河岸站立伸长舌头用喙觅食，此时亦不称为“乌鸦饮水河”。所谓“谷仓”者，指的是储藏谷物的库房；此处谓此库房有如新生的壮实嫩枝，被木偶所覆盖。此库房巧能遮蔽乌鸦，故称为仓藏。何谓“仓藏”？即乌鸦。由此称为“乌鸦之藏”，乃因乌鸦能栖居为缘故，故谓为“藏”。经文所云“由此藏”者即此义。又谓远去或凋谢，谓远去或崭新来临的良善之人，如遇见坐着之人，若女子之名随之而来者，有时称之为“如乌鸦飞临”，便说“正如乌鸦降临，女子义名亦将随至”，以此类推此义。此谓然后所舍去者，即为被携带去者。且言“请食吧，婆罗门”，谓请收受食物，婆罗门，来享用此乌鸦肉，含此义。
Iti rājā imaṃ gāthaṃ paṇṇe likhitvā bodhisattassa pesesi. So paṇṇaṃ vācetvā ‘‘rājā maṃ daṭṭhukāmo’’ti ñatvā dutiyaṃ gāthamāha –
于是国王将这首偈语用叶子写成文字，寄送给菩萨。菩萨读完这叶子偈语后，知悉“国王渴望见我”，遂唱诵第二首偈语曰——
§128
128.
‘‘Yato maṃ saratī rājā, vāyasampi pahetave;
“昔日国王爱护我，亦欲摧毁我；
Haṃsā koñcā mayūrā ca, asatīyeva pāpiyā’’ti.
天鹅、鹳与孔雀，皆视我如无物。”
Tattha yato maṃ saratī rājā, vāyasampi pahetaveti yadā rājā vāyasamaṃsaṃ labhitvā tampi pahetuṃ maṃ sarati. Haṃsā koñcā mayūrā cāti yadā panassa ete haṃsādayo upanītā bhavissanti, ekāni haṃsamaṃsādīni lacchati, tadā maṃ kasmā na sarissatīti attho? Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘haṃsakoñcamayūrāna’’nti pāṭho. So sundaratarā, imesaṃ haṃsādīnaṃ maṃsaṃ labhitvā kasmā maṃ na sarissati, sarissatiyevāti attho. Asatīyeva pāpiyāti yaṃ vā taṃ vā labhitvā saraṇaṃ nāma sundaraṃ, lokasmiṃ pana asatiyeva pāpiyā, asatikaraṇaṃyeva hīnaṃ lāmakaṃ, tañca amhākaṃ rañño natthi. Sarati maṃ rājā, āgamanaṃ me paccāsīsati, tasmā gamissāmīti yānaṃ yojāpetvā gantvā rājānaṃ passi, rājā tussitvā purohitaṭṭhāneyeva patiṭṭhāpesi.
这里所谓“昔日国王爱护我，亦欲摧毁我”，乃指当国王取得了摧毁我的方法之后，也将加以摧毁我。所谓“天鹅、鹳与孔雀”，指此时这些天鹅等鸟类会被引来，有些获得天鹅等鸟类的肉后，又何以不摧毁我呢？注疏中所谓“天鹅、鹳、孔雀”一词，是意指它们更为鲜美。既然得到这些天鹅等鸟类的肉，为何还不摧毁我，却仅仅关注我而已？所谓“犹如不实恶者”，即指无论获得什么，所谓称为避难处者实则不真实，于世间则是虚假恶者，是一种无益的轻薄恐惧，这类实非我王之所在。国王爱护我，归依于我，故我将远行。于是备好车乘，往见国王，国王见我满意，便在祭司处安置我。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, purohito pana ahameva ahosi’’nti.
世尊领受此法教，解释本生故事说：「当时王名为难陀，太师则是我自己。」
Puṇṇanadījātakavaṇṇanā catutthā. · 富那那帝本生注疏第四
[215] 5. Kacchapajātakavaṇṇanā
【215】五、龟本生注释
Avadhī vata attānanti idaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaṃ ārabbha kathesi. Vatthu mahātakkārijātake (jā. 1.13.104 ādayo) āvi-bhavissati. Tadā pana satthā ‘‘na, bhikkhave, kokāliko idāneva vācāya hato, pubbepi vācāya hatoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
在阎特国，自称「我」的世尊，于揭多林中，开始说了一个时事故事。该故事取材于伟大王子业报本生（即本生故事第1篇第13章104节等处记载）。当时世尊说：「比库们，毒喙之人不是现今才言语恶口，过去也是有恶语的。」说此话时，世尊引出了前世因缘。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto tassa atthadhammānusāsako ahosi. So pana rājā bahubhāṇī ahosi, tasmiṃ kathente aññesaṃ vacanassa okāso nāma natthi. Bodhisatto tassa taṃ bahubhāṇitaṃ vāretukāmo ekaṃ upāyaṃ upadhārento vicarati. Tasmiñca kāle himavantapadese ekasmiṃ sare kacchapo vasati, dve haṃsapotakā gocarāya carantā tena saddhiṃ vissāsaṃ akaṃsu. Te daḷhavissāsikā hutvā ekadivasaṃ kacchapaṃ āhaṃsu – ‘‘samma kacchapa, amhākaṃ himavante cittakūṭapabbatatale kañcanaguhāyaṃ vasanaṭṭhānaṃ ramaṇīyo padeso, gacchasi amhākaṃ saddhi’’nti. ‘‘Ahaṃ kinti katvā gamissāmī’’ti? ‘‘Mayaṃ taṃ gahetvā gamissāma, sace tvaṃ mukhaṃ rakkhituṃ sakkhissasi, kassaci kiñci na kathessasī’’ti. ‘‘Rakkhissāmi, sāmi, gahetvā maṃ gacchathā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti vatvā ekaṃ daṇḍakaṃ kacchapena ḍaṃsāpetvā sayaṃ tassa ubho koṭiyo ḍaṃsitvā ākāsaṃ pakkhandiṃsu. Taṃ tathā haṃsehi nīyamānaṃ gāmadārakā disvā ‘‘dve haṃsā kacchapaṃ daṇḍakena harantī’’ti āhaṃsu.
过去在巴拉尼城，有一位名叫梵达得的国王，在菩萨尚为童子时便降生于王族，年长后成为教化众生者。当时国王多言善辩，善于言说，却无暇顾及他人发言。菩萨为了阻止国王好辩的习气，设计了一个方法。此时喜马遮山地，有一只乌龟居住于一叶枝上。附近有两只鸿雁自由游食，与乌龟相互信任。有一天，鸿雁对乌龟说：「贤者乌龟，喜马遮山脉中的吉德峰下，有一道金洞，是个宜人居处，你愿同行吗？」乌龟答：「我怎能徒步前往呢？」鸿雁说：「我们载你去，若你能守口不言，无言语给出，我们便带你去。」乌龟答：「我会守口，请带我去。」鸿雁们说：「好吧。」于是用嘴叼住木枝，飞翔于空中。村民见两只鸿雁叼着乌龟飞行，说：「两只鸿雁用树枝夹着乌龟飞走了。」
Kacchapo ‘‘yadi maṃ sahāyakā nenti, tumhākaṃ ettha kiṃ duṭṭhaceṭakā’’ti vattukāmo haṃsānaṃ sīghavegatāya bārāṇasinagare rājanivesanassa uparibhāgaṃ sampattakāle daṭṭhaṭṭhānato daṇḍakaṃ vissajjetvā ākāsaṅgaṇe patitvā dvebhāgo ahosi, ‘‘kacchapo ākāsato patitvā dvedhā bhinno’’ti ekakolāhalaṃ ahosi. Rājā bodhisattaṃ ādāya amaccagaṇaparivuto taṃ ṭhānaṃ gantvā kacchapaṃ disvā bodhisattaṃ pucchi – ‘‘paṇḍita, kinti katvā esa patito’’ti? Bodhisatto ‘‘cirapaṭikaṅkhohaṃ rājānaṃ ovaditukāmo upāyaṃ upadhārento carāmi, iminā kacchapena haṃsehi saddhiṃ vissāso kato bhavissati, tehi imaṃ ‘himavantaṃ nesssāmā’ti daṇḍakaṃ ḍaṃsāpetvā ākāsaṃ pakkhantehi bhavitabbaṃ, atha iminā kassaci vacanaṃ sutvā arakkhitamukhatāya kiñci vattukāmena daṇḍakā vissaṭṭho bhavissati, evaṃ ākāsato patitvā jīvitakkhayaṃ patteneva bhavitabba’’nti cintetvā ‘‘āma mahārāja, atimukharā nāma apariyantavacanā evarūpaṃ dukkhaṃ pāpuṇantiyevā’’ti vatvā imā gāthā avoca –
乌龟想：「若我守口不言，诸位为何称我为坏话者？」随即跃入巴拉尼王宫之上空，放下枝条，鸿雁也松开树枝，乌龟跌落地面，一分为二。当时众人大声喊叫：「乌龟从天空中落下，分裂成两半了。」国王带众随从赶来此处，看见乌龟尸体，问菩萨：「贤者，怎会发生这事？」菩萨答：「我长久以来，曾寻思要教导国王，故用此策划。鸿雁与乌龟形成信赖，叫他们飞越喜马遮，鸿雁咬断枝条让乌龟坠落空中，意在示警：若听信谗言，守口不言者恐受累及。是故乌龟从空中落下，必致生命终结。」思虑完毕后，又说：「是的，大王，过早多言会带来无法终止之苦。」于是作如是偈言：
§129
129.
‘‘Avadhī vata attānaṃ, kacchapo byāharaṃ giraṃ;
「当自守护身心，如龟自守其壳；
Suggahītasmiṃ kaṭṭhasmiṃ, vācāya sakiyāvadhi.
在坚实木壳中，谨防言语之过失。」
§130
130.
‘‘Etampi disvā naravīriyaseṭṭha, vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ;
「见此之后，至尊勇士，应当弃恶言而积善言，勿越时而放逸；
Passasi bahubhāṇena, kacchapaṃ byasanaṃ gata’’nti.
你见那多言者，如龟必丧命般。」
Tattha avadhī vatāti ghātesi vata. Byāharanti byāharanto. Suggahītasmiṃ kaṭṭhasminti mukhena suṭṭhu ḍaṃsitvā gahite daṇḍake. Vācāya sakiyāvadhīti atimukharatāya akāle vācaṃ nicchārento daṭṭhaṭṭhānaṃ vissajjetvā tāya sakāya vācāya attānaṃ avadhi ghātesi. Evamesa jīvitakkhayaṃ patto, na aññathāti. Etampi disvāti etampi kāraṇaṃ disvā. Naravīriyaseṭṭhāti naresu vīriyena seṭṭha uttamavīriya rājavara. Vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelanti saccādipaṭisaṃyuttaṃ kusalameva paṇḍito puriso muñceyya nicchāreyya, tampi hitaṃ kālayuttaṃ, na ativelaṃ, atikkantakālaṃ apariyantavācaṃ na bhāseyya. Passasīti nanu paccakkhato passasi. Bahubhāṇenāti bahubhaṇanena. Kacchapaṃ byasanaṃ gatanti etaṃ kacchapaṃ jīvitakkhayaṃ pattanti.
其中，『杀死了啊』者，乃是杀死了之意。『说话者』者，正在说话之人。『在被牢牢咬住的木棍』者，乃是被嘴巴用力咬住而握持着的那根棍子。『以自己的话语害了自己』者，此（虫）由于过度多话，在不适当的时机吐出话语，从而放开了被咬住之处，以那自己的话语害了自己、杀死了自己。如此这般，它便遭致了生命的消亡，而非因其他缘故。『见到这个也』者，见到这个缘由也。『在众人中以精进为最胜者』者，于众人之中，以精进为最胜、精进第一的最上君王。『智者应适时地说善语，莫过量』者，明智之人应当说、应当吐出与真实等相应的善语，而且那善语亦应当是有益的、合乎时机的，而不应过量，即不应在时机已过之后说那无有止境的话语。『你看见了吗』者，难道你不是亲眼看见了吗？『因为多说话』者，因为大量地言说。『乌龟遭逢了不幸』者，此乌龟遭致了生命的消亡。
Rājā ‘‘maṃ sandhāya bhāsatī’’ti ñatvā ‘‘amhe sandhāya kathesi, paṇḍitā’’ti āha. Bodhisatto ‘‘mahārāja, tvaṃ vā hohi añño vā, yo koci pamāṇātikkantaṃ bhāsanto evarūpaṃ byasanaṃ pāpuṇātī’’ti pākaṭaṃ katvā kathesi. Rājā tato paṭṭhāya viramitvā mandabhāṇī ahosi.
国王察觉有人对自己说“正为我谋划”，便说“我们为谋划者说话，贤士啊”。菩提萨埵公开表明说“尊大的国王，无论是你还是他，凡说出超出分寸之言，必然招致此类祸患”。国王听后，起身沉默，声音低缓。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kacchapo kokāliko ahosi, dve haṃsapotakā dve mahātherā, rājā ānando, amaccapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀引导讲述这段法，遂开始说一则本生故事——“彼时有一只龟，一只鹈鹕，两对年长的长老，国王阿难，以及博学的我”，如是说。
Kacchapajātakavaṇṇanā pañcamā.
龟本生故事说法第五段。
[216] 6. Macchajātakavaṇṇanā
[216] 六、鱼本生故事说法。
Na māyamaggi tapatīti idaṃ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Tañhi bhikkhuṃ satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, ukkaṇṭhitosī’’ti pucchi. ‘‘Saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘kena ukkaṇṭhāpitosī’’ti puṭṭho ‘‘purāṇadutiyikāyā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘ayaṃ te bhikkhu itthī anatthakārikā, pubbepi tvaṃ etaṃ nissāya sūlena vijjhitvā aṅgāresu pacitvā khāditabbataṃ patto paṇḍite nissāya jīvitaṃ alatthā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
“不要欺骗人前说不熟练”——这段话是佛陀在揭德林中生活时，针对一个古时第二次遭遇重病的故事而说。其时有比库问佛陀：“尊者，看来您心中有忧虑吧？”佛陀答：“是的。”比库又问：“为了何事忧虑？”佛陀于是说：“这比库是对女性无益之人，曾经用矛箭彼刺伤过，还用火烤伤过，依托贤士的教导本不应再存活。”佛陀这样回忆往事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa purohito ahosi. Athekadivasaṃ kevaṭṭā jāle laggaṃ macchaṃ uddharitvā uṇhavālukāpiṭṭhe ṭhapetvā ‘‘aṅgāresu naṃ pacitvā khādissāmā’’ti sūlaṃ tacchiṃsu. Maccho macchiṃ ārabbha paridevamāno imā gāthā avoca –
过去在巴拉那城，菩提萨埵担任那里的国师。一日，渔夫用渔网捕捉鱼，放在沙滩上说：“我们将不烹烤，直接吃烧炭上的鱼。”鱼看到鱼被放置，悲伤地唱道以下偈语——
§131
131.
‘‘Na māyamaggi tapati, na sūlo sādhutacchito;
『无明火焰不燃烧，恶剑不由善巧意志所发；』
Yañca maṃ maññate macchī, aññaṃ so ratiyā gato.
『若有他人将我视为鱼虾，则彼必已归于他色欲矣。』
§132
132.
‘‘So maṃ dahati rāgaggi, cittaṃ cūpatapeti maṃ;
『此贪欲之火焰焚我，心意焚烧我；』
Jālino muñcathāyirā maṃ, na kāme haññate kvacī’’ti.
『诸网罟放下吧，不在何处堕于欲界者。』
Tattha na māyamaggi tapatīti na maṃ ayaṃ aggi tapati, na tāpaṃ janeti, na socayatīti attho. Na sūloti ayaṃ sūlopi sādhutacchito maṃ na tapati, na me sokaṃ uppādeti. Yañca maṃ maññateti yaṃ pana maṃ macchī evaṃ maññati ‘‘aññaṃ macchiṃ so pañcakāmaguṇaratiyā gato’’ti, tadeva maṃ tapati socayati. So maṃ dahatīti yo panesa rāgaggi, so maṃ dahati jhāpeti. Cittaṃ cūpatapeti manti rāgasampayuttakaṃ mama cittameva ca maṃ upatāpeti kilameti viheṭheti. Jālinoti kevaṭṭe ālapati. Te hi jālassa atthitāya ‘‘jālino’’ti vuccanti. Muñcathāyirā manti muñcatha maṃ sāminoti yācati. Na kāme haññate kvacīti kāme patiṭṭhito kāmena nīyamāno satto na kvaci haññati. Na hi taṃ tumhādisā hanituṃ anucchavikāti paridevati. Atha vā kāmeti hetuvacane bhummaṃ, kāmahetu macchiṃ anubandhamāno nāma na kvaci tumhādisehi haññatīti paridevati. Tasmiṃ khaṇe bodhisatto nadītīraṃ gato tassa macchassa paridevitasaddaṃ sutvā kevaṭṭe upasaṅkamitvā taṃ macchaṃ mocesi.
此处说“非魔火灼烧”，谓非我身被火烤以致痛苦、烦恼、忧愁。此火非尖锐刺痛之火，亦非令我心忧乱而生痛苦之火。若有人认为我如鱼，谓我有“五欲之鱼”的烦恼特性，则此见解反而令我心苦痛、忧愁。所谓烧我者，便是带烦恼贪欲之火，能焚烧我心，令我痛苦烦恼。心因此躁乱，认为有“我”受其所扰，谓此心始终承受贪欲之火，灯灭、陷溺。用网者欲捕鸟者说话，故称“用网者”。彼者求放我亦祈祷：“放我吧，主人。”欲乐永不消失，欲亦常存；受到欲制约的生命存在，绝无灭失时。你们虽愿斩断之，但不能，故心忧患。又说就是因欲，是欲因缘，缘起鱼，受此欲故难被你等所灭。这时，菩萨渡河至彼，以哀伤之声闻鱼困厄状，至用网者处释放此鱼。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi . ‘‘Tadā macchī purāṇadutiyikā ahosi, maccho ukkaṇṭhitabhikkhu, purohito pana ahameva ahosi’’nti.
导师引导此法说，启示真理，继而述说生生世世的故事。果报具足的求果比库，在得道初果时，心怀渴望。“当时，鱼为古老第二代头像，鱼心忧渴，比库曾为当时的祭司。”
Macchajātakavaṇṇanā chaṭṭhā.
鱼生故事注释第六。
[217] 7. Seggujātakavaṇṇanā
【217】七、用网故事注释
Sabbo lokoti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ paṇṇikaupāsakaṃ ārabbha kathesi. Vatthu ekakanipāte vitthāritameva. Idhāpi satthā taṃ ‘‘kiṃ, upāsaka, cirassaṃ āgatosī’’ti pucchi. Paṇṇikaupāsako ‘‘dhītā me, bhante, niccaṃ pahaṃsitamukhī, tamahaṃ vīmaṃsitvā ekassa kuladārakassa adāsiṃ, tattha itikattabbatāya tumhākaṃ dassanāya āgantuṃ okāsaṃ na labhi’’nti āha. Atha naṃ satthā ‘‘na kho, upāsaka, idānevesā sīlavatī, pubbepi sīlavatī, tvañca na idānevetaṃ vīmaṃsasi, pubbepi vīmaṃsiyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
世尊在掘耶园时，对一名篾匠的居士讲说“天下一切”。故事仅展现一个小片段。此时世尊问居士：“居士啊，你常守此地么？”居士答曰：“尊者，我女常被人诽谤，且因惧怕，曾将一童男送出家，昔日未曾获得你们说法之契机。”世尊告之：“居士，这时她虽有戒行，昔日亦有戒行，你今也不曾怀疑之，昔日亦不曾质疑。”说毕，居士遂被劝请带来远古过往事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto rukkhadevatā ahosi. Tadā ayameva paṇṇikaupāsako ‘‘dhītaraṃ vīmaṃsissāmī’’ti araññaṃ netvā kilesavasena icchanto viya hatthe gaṇhi. Atha naṃ paridevamānaṃ paṭhamagāthāya ajjhabhāsi –
过去巴拉那西统治者布拉玛达特时，菩萨化为树神。彼时此篾匠居士言：“让我看我的女儿。”遂领入森林，有如被烦恼所缠，轻握其手。对此悲伤不已者，以首句咏曰——
§133
133.
‘‘Sabbo loko attamano ahosi, akovidā gāmadhammassa seggu;
『诸世间皆自为王，因不懂乡里习俗为贱；
Komāri ko nāma tavajja dhammo, yaṃ tvaṃ gahitā pavane parodasī’’ti.
小姐者，即为汝之本性，汝于和风中执持并拍打』。
Tattha sabbo loko attamano ahosīti, amma, sakalopi sattaloko etissā kāmasevanāya attamano jāto. Akovidā gāmadhammassa seggūti seggūti tassā nāmaṃ. Tena tvaṃ pana, amma, seggu akovidā gāmadhammassa, imasmiṃ gāmadhamme vasaladhamme akusalāsīti vuttaṃ hoti. Komāri ko nāma tavajja dhammoti, amma, kumāri ko nāmesa tava ajja sabhāvo. Yaṃ tvaṃ gahitā pavane parodasīti tvaṃ mayā imasmiṃ pavane santhavavasena hatthe gahitā parodasi na sampaṭicchasi, ko esa tava sabhāvo, kiṃ kumārikāyeva tvanti pucchati.
此处说诸世间皆自为王者，母亲，所谓一切众所有世间皆因欲爱导致自为王。所谓不懂乡里习俗的贱，乃村落习俗中被称为贱。由此，汝则称为乡里习俗中之贱，即在此乡村习俗中属于不善之人。小姐者，母亲，即小姐之本性。所谓汝执持并拍打于风中者，汝由我作为这风中的战友，用手执持并拍打，却不得心应手，何为汝之本性，何以问道犹如小姐一般呢？
Taṃ sutvā kumārikā ‘‘āma, tāta, kumārikāyevāhaṃ, nāhaṃ methunadhammaṃ nāma jānāmī’’ti vatvā paridevamānā dutiyaṃ gāthamāha –
小姐闻此言即答曰：『是的，父亲，我确如小姐般生活，未知夫妻之事』，说毕悲伤，并说第二偈，
§134
134.
‘‘Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇaṃ, so me pitā dubbhi vane karoti;
『欲令痛苦受著之者除灭此种痛苦者，彼者乃我父甚能伤害。』
Sā kassa kandāmi vanassa majjhe, yo tāyitā so sahasaṃ karotī’’ti.
『彼女于森林中央何为号泣？若为保护其父，彼必力行护持。』
Sā heṭṭhā kathitāyeva. Iti so paṇṇiko tadā dhītaraṃ vīmaṃsitvā gehaṃ netvā kuladārakassa datvā yathākammaṃ gato.
此语下文即说。时商人思量其女，送往女婿家，依律如法而行。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne paṇṇikaupāsako sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā dhītā dhītāyeva, pitā pitāyeva ahosi, tassa kāraṇassa paccakkhakārikā rukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊经讲此法，显示诸真实，表明缘起，有如本生故事解说其义。于真实法尽时，商人之信士获得入流果位。时言：『女即爹，父即女，缘此而起，照顾缘起之主为树神。』
Seggujātakavaṇṇanā sattamā. · 谢咕本生注疏第七
[218] 8. Kūṭavāṇijajātakavaṇṇanā
【第八 伪行商本生注释】
Saṭhassasāṭheyyamidanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kūṭavāṇijaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthivāsino hi kūṭavāṇijo ca paṇḍitavāṇijo ca dve vāṇijā mittikā hutvā pañca sakaṭasatāni bhaṇḍassa pūrāpetvā pubbantato aparantaṃ vicaramānā vohāraṃ katvā bahuṃ lābhaṃ labhitvā sāvatthiṃ paccāgamiṃsu. Paṇḍitavāṇijo kūṭavāṇijaṃ āha – ‘‘samma, bhaṇḍaṃ bhājemā’’ti. Kūṭavāṇijo ‘‘ayaṃ dīgharattaṃ dukkhaseyyāya dubbhojanena kilanto attano ghare nānaggarasaṃ bhattaṃ bhuñjitvā ajīrakena marissati, atha sabbampetaṃ bhaṇḍaṃ mayhameva bhavissatī’’ti cintetvā ‘‘nakkhattaṃ na manāpaṃ, divaso na manāpo, sve jānissāmi , punadivase jānissāmī’’ti kālaṃ khepeti. Atha naṃ paṇḍitavāṇijo nippīḷetvā bhājāpetvā gandhamālaṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā satthāraṃ pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā ‘‘kadā āgatosī’’ti pucchitvā ‘‘aḍḍhamāsamatto me, bhante, āgatassā’’ti vatvā ‘‘atha kasmā evaṃ papañcaṃ katvā buddhupaṭṭhānaṃ āgatosī’’ti puṭṭho taṃ pavattiṃ ārocesi. Satthā ‘‘na kho, upāsaka, idāneva, pubbepesa kūṭavāṇijoyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
当时，世尊住于祇树给孤独园，乃说此伪行商故事。一时，舍卫城中有两商行，一聪慧商人、一伪行商人，共作伙伴，经营陶器生意。先来后往，负载五百车货，四处行销，获利丰厚，然后回至舍卫城。聪慧商人谓伪行商曰：『合理分货吧。』伪行商曰：『我长时间因病卧床，因食难进，守家饮食荤腥不利，必将饿毙。若把货物尽数给我，我自可支配。』思量后言：『星辰不悦，白昼亦不悦，我自知晓，明日当知。』于是拖延时日。聪慧商人忧心忡忡，分货后，带上香花，诣尊师处，供养礼拜，独坐一隅。尊师问曰：『尔彼时何时到？』答曰：『我至半月前，尊者。』尊师复问：『何故起此纷争，违背佛法？』尊师曰：『不，信士，正如昔日伪行商。』应请进而教导过往事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto tassa vinicchayāmacco ahosi. Tadā gāmavāsī ca nagaravāsī ca dve vāṇijā mittā ahesuṃ. Gāmavāsī nagaravāsissa santike pañca phālasatāni ṭhapesi. So te phāle vikkiṇitvā mūlaṃ gahetvā phālānaṃ ṭhapitaṭṭhāne mūsikavaccaṃ ākiritvā ṭhapesi. Aparabhāge gāmavāsī āgantvā ‘‘phāle me dehī’’ti āha. Kūṭavāṇijo ‘‘phālā te mūsikāhi khāditā’’ti mūsikavaccaṃ dassesi. Itaro ‘‘khāditāva hontu, mūsikāhi khādite kiṃ sakkā kātu’’nti nhānatthāya tassa puttaṃ ādāya gacchanto ekassa sahāyakassa gehe ‘‘imassa katthaci gantuṃ mā adatthā’’ti vatvā antogabbhe nisīdāpetvā sayaṃ nhāyitvā kūṭavāṇijassa gehaṃ agamāsi. So ‘‘putto me kaha’’nti āha. ‘‘Samma, tava puttaṃ tīre ṭhapetvā mama udake nimuggakāle eko kulalo āgantvā tava puttaṃ nakhapañjarena gahetvā ākāsaṃ pakkhanto, ahaṃ pāṇiṃ paharitvā viravitvā vāyamantopi mocetuṃ nāsakkhi’’nti. ‘‘Tvaṃ musā bhaṇasi, kulalā dārake gahetvā gantuṃ samatthā nāma natthī’’ti. ‘‘Samma, hotu, ayuttepi honte ahaṃ kiṃ karomi, kulaleneva te putto nīto’’ti. So taṃ santajjetvā ‘‘are duṭṭhacora manussamāraka , idāni taṃ vinicchayaṃ gantvā kaḍḍhāpessāmī’’ti nikkhami. So ‘‘mama ruccanakameva karosī’’ti teneva saddhiṃ vinicchayaṭṭhānaṃ agamāsi.
过去，在巴拉纳西，菩萨于婆罗门家族中出生，年迈时国王布拉迈多建立王国。那时，村民和城镇居民有两位商人朋友。村民将五百个果实存放于城镇居民处。城镇居民售出果实，取回本金，将果实原存之处堆积老鼠草。后来村民前来，说：“请归还我的果实。”奸诈的商人告知：“果实已被老鼠草吃掉了。”另一人说：“即使被吃掉了，老鼠草吃了还能做什么呢？”于是他带着儿子去帮手家中，说：“不必去这里。”令儿子坐于案下，自己为他洗澡后离开了奸诈商人之家。那人问：“你的儿子在哪里？”答曰：“儿子被安置在河岸，正当我下水时，有人进来取走儿子，用爪镣锁着他飞向空中，我挥手企图赶走他却不能释放。”答曰：“你说谎了，陶工无法带走孩童。”答曰：“确实如此，但不管怎样，我的儿子被陶工带走了。”那人怒骂：“坏贼、人魔，我现在就去把你毁灭！”答曰：“你只会发泄脾气。”便径直去到毁灭之地了。
Kūṭavāṇijo bodhisattaṃ āha – ‘‘ayaṃ, sāmi, mama puttaṃ gahetvā nhāyituṃ gato, ‘kahaṃ me putto’ti vutte ‘kulalena haṭo’ti āha, vinicchinatha me aḍḍa’’nti. Bodhisatto ‘‘saccaṃ bhaṇe’’ti itaraṃ pucchi. So āha – ‘‘āma, sāmi, ahaṃ taṃ ādāya gato, senena pahaṭabhāvo saccameva, sāmī’’ti. ‘‘Kiṃ pana loke kulalā nāma dārake harantī’’ti? ‘‘Sāmi, ahampi tumhe pucchāmi – ‘‘kulalā dārake gahetvā ākāse gantuṃ na sakkonti, mūsikā pana ayaphāle khādantī’’ti. ‘‘Idaṃ kiṃ nāmā’’ti? ‘‘Sāmi, mayā etassa ghare pañca phālasatāni ṭhapitāni, svāyaṃ ‘phālā te mūsikāhi khāditā’ti vatvā ‘idaṃ te phāle khāditamūsikānaṃ vacca’nti vaccaṃ dasseti, sāmi, mūsikā ce phāle khādanti, kulalāpi dārake harissanti. Sace na khādanti, senāpi taṃ na harissanti. Eso pana ‘phālā te mūsikāhi khāditā’ti vadati, tesaṃ khāditabhāvaṃ vā akhāditabhāvaṃ vā jānātha, aḍḍaṃ me vinicchinathā’’ti. Bodhisatto ‘‘saṭhassa paṭisāṭheyyaṃ katvā jinissāmīti iminā cintitaṃ bhavissatī’’ti ñatvā ‘‘suṭṭhu te cintita’’nti vatvā imā gāthā avoca –
奸诈商人向菩萨说：“尊者，我带儿子去洗澡，问儿子在哪儿，他说‘被陶工拿走了’，我找到毁灭之地求查看。”菩萨说：“说实话，”又问：“陶工为何拿走孩童？”他说：“尊者，我也问过——‘陶工无法带走孩童，唯有老鼠于未成熟果实中啃食。’”菩萨问：“此为何名？”答曰：“尊者，我家中有五百果实，自己说‘果实被老鼠吃掉’。若老鼠吃果，陶工岂能带走孩童？若不吃，陶工也不能带走。这是他说‘果实被老鼠吃掉’之谎言，求尊者裁断。”菩萨了解说：“这是恶人之诈，我们将战胜他。”说完，颂曰——
§135
135.
‘‘Saṭhassa sāṭheyyamiṃda sucintitaṃ, paccoḍḍitaṃ paṭikūṭassa kūṭaṃ;
我必善思恶人的诡诈，如同修筑坚固保护的高塔；
Phālaṃ ce khādeyyuṃ mūsikā, kasmā kumāraṃ kulalā na hareyyuṃ.
若老鼠吃果实，为何陶工不带走孩童？
§136
136.
‘‘Kūṭassa hi santi kūṭakūṭā, bhavati cāpi nikatino nikatyā;
『巅峰』者，巅峰之顶，亦谓相邻处之聚结。
Dehi puttanaṭṭha phālanaṭṭhassa phālaṃ, mā te puttamahāsi phālanaṭṭho’’ti.
「将果实予欲果者，莫使汝子如大树般无果。」
Tattha saṭhassāti saṭhabhāvena kerāṭikena ‘‘ekaṃ upāyaṃ katvā parasantakaṃ khādituṃ vaṭṭatī’’ti saṭhassa. Sāṭheyyamidaṃ sucintitanti idaṃ paṭisāṭheyyaṃ cintentena tayā suṭṭhu cintitaṃ. Paccoḍḍitaṃ paṭikūṭassa kūṭanti kūṭassa puggalassa tayā paṭikūṭaṃ suṭṭhu paccoḍḍitaṃ, paṭibhāgaṃ katvā oḍḍitasadisameva katanti attho. Phālaṃ ce khādeyyuṃ mūsikāti yadi mūsikā phālaṃ khādeyyuṃ. Kasmā kumāraṃ kulalā na hareyyunti mūsikāsu phāle khādantīsu kulalā kiṃ kāraṇā kumāraṃ no hareyyuṃ.
其中『狡诈』意谓以狡诈之法，诡计多端，凡有一法，可用作毒药以杀死敌人者，此为狡诈。此句中「毒药」与「巅峰」比喻，指彼持有险恶手段者。若老鼠食果，则不取男童，问何以男童不被夺而鼠啖果？
Kūṭassahi santi kūṭakūṭāti tvaṃ ‘‘ahameva mūsikāhi phāle khādāpitapuriso kūṭo’’ti maññasi, tādisassa pana kūṭassa imasmiṃ loke bahū kūṭā santi, kūṭassa kūṭāti kūṭapaṭikūṭānaṃ etaṃ nāmaṃ, kūṭassa paṭikūṭā nāma santīti vuttaṃ hoti. Bhavati cāpi nikatino nikatyāti nikatino nekatikassa vañcanakapuggalassa nikatyā aparo nikatikārako vañcanakapuriso bhavatiyeva. Dehi puttanaṭṭha phālanaṭṭhassa phālanti ambho naṭṭhaputta purisa, etassa naṭṭhaphālassa phālaṃ dehi. Mā te puttamahāsi phālanaṭṭhoti sace hissa phālaṃ na dassasi, puttaṃ te harissati, taṃ te esa mā haratu, phālamassa dehīti. ‘‘Demi, sāmi, sace me puttaṃ detī’’ti. ‘‘Demi, sāmi, sace me phāle detī’’ti. Evaṃ naṭṭhaputto puttaṃ, naṭṭhaphālo ca phālaṃ paṭilabhitvā ubhopi yathākammaṃ gatā.
又言：「汝自以为乃毒鼠之人，然世中毒鼠种类多，名为巅峰者多种恶毒之辈。亦有欺诈之徒，居所相近，却行为不一。将果实予失子者，果比无子的男士多，若汝不见果，即被夺去子，故愿此果勿被夺取。吾若给汝儿，则愿给果；若给果，则愿得儿。」如是失子得儿，失果得果，二者皆得其所。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kūṭavāṇijo idāni kūṭavāṇijova, paṇḍitavāṇijo paṇḍitavāṇijoyeva, vinicchayāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
世尊以此法讽诵故事时，说：『昔时巅峰商人，如今之巅峰商人，智慧商人如今智慧商人，然老成巧妙者唯我一人也。』
Kūṭavāṇijajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 欺诈商人本生注疏第八
[219] 9. Garahitajātakavaṇṇanā
第九章 却恶故事释义
Hiraññaṃ me suvaṇṇaṃ meti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ anabhiratiyā ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Etassa hi paccekaṃ gahitaṃ ārammaṇaṃ nāma natthi, anabhirativāsaṃ vasantaṃ pana taṃ satthu santikaṃ ānesuṃ. So satthārā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, ukkaṇṭhitosī’’ti puṭṭho ‘‘sacca’’nti vatvā ‘‘kiṃkāraṇā’’ti vutte ‘‘kilesavasenā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘ayaṃ, bhikkhu, kileso nāma pubbe tiracchānehipi garahito, tvaṃ evarūpe sāsane pabbajito kasmā tiracchānehipi garahitakilesavasena ukkaṇṭhito’’ti vatvā atītaṃ āhari.
我有黄金，极为珍贵，此言是指世尊住在揭德林时，开始对一位心生烦恼、不安的比库讲法。此比库没有获得特定的独修目标，然而在住持住处度过了不喜欢的时间，来到了世尊前。世尊问他：“比库，你确实心生烦恼，是不？”他说：“是的。”世尊又问：“其原因为何？”他说：“由于烦恼的污染。”世尊便告诫他：“比库，这烦恼过去曾在三界地狱之中为人所厌恶，你既然已在此教法中出家，又为何被这在三界地狱中受憎恶的烦恼污染所缠绕？”言毕，即引导他回忆过去的种种情境。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese vānarayoniyaṃ nibbatti. Tamenaṃ eko vanacarako gahetvā ānetvā rañño adāsi. So ciraṃ rājagehe vasamāno vattasampanno ahosi, manussaloke vattamānaṃ kiriyaṃ yebhuyyena aññāsi. Rājā tassa vatte pasīditvā vanacarakaṃ pakkosāpetvā ‘‘imaṃ vānaraṃ gahitaṭṭhāneyeva vissajjehī’’ti āṇāpesi , so tathā akāsi. Vānaragaṇo bodhisattassa āgatabhāvaṃ ñatvā tassa dassanatthāya mahante pāsāṇapiṭṭhe sannipatitvā bodhisattena saddhiṃ sammodanīyaṃ kathaṃ katvā ‘‘samma, kahaṃ ettakaṃ kālaṃ vutthosī’’ti āha. ‘‘Bārāṇasiyaṃ rājanivesane’’ti. ‘‘Atha kathaṃ muttosī’’ti? ‘‘Rājā maṃ keḷimakkaṭaṃ katvā mama vatte pasanno maṃ vissajjesī’’ti.
过去菩萨在婆罗纳西被婆罗门达特建立的国度，在喜马拉雅脚下出生为獼猴族。有一名森林守护者捉住他献给国王。此守护者长期在王宫生活，出类拔萃，世间行状极为高尚。国王喜悦他的表现，遣送他放走这只猕猴，并嘱咐其在原地释放。猕猴族知悉菩萨来临，为了观瞻菩萨，聚集在一个巨石峰上，与菩萨互致问候。一猴问：“你从何处来如此长久？”答曰：“从婆罗纳西王宫。”又问：“你如何获释？”答：“国王因我作恶猿猴，喜悦我的表现，故放我自由。”
Atha naṃ te vānarā ‘‘manussaloke vattamānakiriyaṃ nāma tumhe jānissatha , amhākampi tāva kathetha, sotukāmamhā’’ti āhaṃsu. ‘‘Mā maṃ manussānaṃ kiriyaṃ pucchathā’’ti. ‘‘Kathetha sotukāmamhā’’ti. Bodhisattopi ‘‘manussā nāma khattiyāpi brāhmaṇāpi ‘mayhaṃ mayha’nti vadanti, hutvā abhāvaṭṭhena aniccataṃ na jānanti, suṇātha dāni tesaṃ andhabālānaṃ kāraṇa’’nti vatvā imā gāthā avoca –
随后这些猕猴对菩萨说：“你应当知道世间行为，且应为我们做此事，我们亦有渴听者。”菩萨说：“不要问我人间的行为。”“我们愿为渴听者而做。”于是菩萨告诫说：“人类包括贵族和婆罗门，彼此争斗自称‘这是我的，是我的’，生死无常却不知晓。现今倾听这些盲目的愚人之过。”说毕，菩萨即诵唱以下偈语——
§137
137.
‘‘Hiraññaṃ me suvaṇṇaṃ me, esā rattiṃ divā kathā;
“此言：我有黄金，我有明金，这是一昼夜的言语；
Dummedhānaṃ manussānaṃ, ariyadhammaṃ apassataṃ.
愚痴的人类，不曾见过圣法。”
§138
138.
‘‘Dve dve gahapatayo gehe, eko tattha amassuko;
「两户庄主同居一室，其中一人是厌恶吝啬者，
Lambatthano veṇikato, atho aṅkitakaṇṇako;
他总是倚靠扫帚，或是用耳朵中的耙子来整理；
Kīto dhanena bahunā, so taṃ vitudate jana’’nti.
他以大量财富为傲，众人都知道这一点。」
Tattha hiraññaṃ me suvaṇṇaṃ meti desanāsīsamattametaṃ, iminā pana padadvayena dasavidhampi ratanaṃ sabbaṃ, pubbaṇṇāparaṇṇaṃ khettavatthuṃ dvipadacatuppadañca sabbaṃ dassento ‘‘idaṃ me idaṃ me’’ti āha. Esā rattiṃ divā kathāti esā manussānaṃ rattiñca divā ca niccakālaṃ kathā. Aññaṃ pana te ‘‘pañcakkhandhā aniccā’’ti vā ‘‘hutvā na bhavantī’’ti vā na jānanti, evameva paridevantā vicaranti. Dummedhānanti appapaññānaṃ. Ariyadhammaṃ apassatanti ariyānaṃ buddhādīnaṃ dhammaṃ, ariyaṃ vā niddosaṃ navavidhaṃ lokuttaradhammaṃ apassantānaṃ esāva kathā. Aññā pana ‘‘aniccaṃ vā dukkhaṃ vā’’ti tesaṃ kathā nāma natthi.
这里所谓的『黄金、白银、宝物』，在教法层面而言，就是由这对词组成的十种珍宝；过去和现在，像是农田、田地众多，以及四足动物、两足动物等所有事物，都是以『这是我的，这是我的』炫耀所形成。这就是说，这在白昼黑夜中不断地被称说，是人类白昼夜晚常恒不断的议论。有些人则不明白这点，如说『五蕴无常』、『了尽即灭』等，却依然在忧悲烦恼中流转，实为愚痴少慧，无法洞察圣法，无法见到诸如圣者、佛陀所示的圣净无染的九法连界的胜妙世间法。这就是他们所讲的内容。另有人说『无常或痛苦』，这类说法却无此情形。
Gahapatayoti gehe adhipatibhūtā. Eko tatthāti tesu dvīsu gharasāmikesu ‘‘eko’’ti mātugāmaṃ sandhāya vadati. Tattha veṇikatoti kataveṇī, nānappakārena saṇṭhāpitakesakalāpoti attho. Atho aṅkitakaṇṇakoti atha sveva viddhakaṇṇo chiddakaṇṇoti lambakaṇṇataṃ sandhāyāha. Kīto dhanena bahunāti so panesa amassuko lambatthano veṇikato aṅkitakaṇṇo mātāpitūnaṃ bahuṃ dhanaṃ datvā kīto, maṇḍetvā pasādhetvā yānaṃ āropetvā mahantena parivārena gharaṃ ānīto. So taṃ vitudate jananti so gahapati āgatakālato paṭṭhāya tasmiṃ gehe dāsakammakarādibhedaṃ janaṃ ‘‘are duṭṭhadāsa duṭṭhadāsi, imaṃ na karosī’’ti mukhasattīhi vitudati, sāmiko viya hutvā mahājanaṃ vicāreti. Evaṃ tāva ‘‘manussaloke ativiya ayutta’’nti manussalokaṃ garahi.
所谓庄主，指的是在家中主宰者。其中“一人”指在两个家庭邻近之中称呼母族之意。其中“倚靠扫帚”指的是使用各种木制扫帚编制的束捆之意。而“用耙子挠耳”是指那种自己用工具挖掏和挑动耳朵用具，这里解释为耙式工具的含义。至于“以大量财富为傲”是说这位吝啬之人，在父母面前给予大量财富，赠送、安置、使车辆装载，以大规模护卫引领，供养房舍。众人皆知这位庄主在到来时就谴责家中奴仆等各类人物，言『喂，恶奴恶婢，不得再作此事』，严厉批评，如同主人治理大户人家，广泛号令众人。正因如此，人间界因此称作“过分富饶奢侈的世界”而为界定。
Taṃ sutvā sabbe vānarā ‘‘mā kathetha, mā kathetha, asotabbayuttakaṃ assumhā’’ti ubhohi hatthehi kaṇṇe daḷhaṃ pidahiṃsu. ‘‘Imasmiṃ ṭhāne amhehi idaṃ ayuttaṃ suta’’nti taṃ ṭhānampi garahitvā aññattha agamaṃsu. So piṭṭhipāsāṇo garahitapiṭṭhipāsāṇoyeva kira nāma jāto.
听闻此事，所有猿猴都说：“不要做，不要做，绝不可听从这等恶相。”于是用双手紧紧捂住耳朵，说：“在这地方听到了这个恶相。”然后远离这里，去了别处。那个石头似的彼得，虽然也被抓，但似乎就如同那石头本身出生一般坚硬。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā vānaragaṇo buddhaparisā ahosi, vānarindo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊宣说此法，宣示真理，并引导修行生活，令比库获得须陀洹果。于是他说：“当时猿猴众生会聚于佛僧之间，而猿王正是我自己。”
Garahitajātakavaṇṇanā navamā. · 应呵责本生注疏第九
[220] 10. Dhammadhajajātakavaṇṇanā
【第二百二十】第十品 法旗本生传说
Sukhaṃ jīvitarūposīti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanaṃ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto mayhaṃ vadhāya parisakkiyeva, santāsamattampi pana kātuṃ nāsakkhī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
“幸福的生命形态”——当时世尊住在祇树给孤独园，因天人提婆达多的谋害而开始戒备，便开始说法。那时世尊说：“比库们，此刻不是现在，而是从前，提婆达多曾多次谋害我，虽然能够消灭我，却未曾成功镇压我。”于是宣说过去的事情。
Atīte bārāṇasiyaṃ yasapāṇi nāma rājā rajjaṃ kāresi, kāḷako nāmassa senāpati ahosi. Tadā bodhisatto tasseva purohito ahosi nāmena dhammadhajo nāma, rañño pana sīsappasādhanakappako chattapāṇi nāma. Rājā dhammena rajjaṃ kāreti, senāpati panassa vinicchayaṃ karonto lañjaṃ khādati parapiṭṭhimaṃsiko, lañjaṃ gahetvā assāmike sāmike karoti. Athekadivasaṃ vinicchaye parājito manusso bāhā paggayha kandanto vinicchayā nikkhanto rājupaṭṭhānaṃ gacchantaṃ bodhisattaṃ disvā tassa pādesu patitvā ‘‘tumhādisesu nāma, sāmi, rañño atthañca dhammañca anusāsantesu kāḷakasenāpati lañjaṃ gahetvā assāmike sāmike karotī’’ti attano parājitabhāvaṃ bodhisattassa kathesi. Bodhisatto kāruññaṃ uppādetvā ‘‘ehi bhaṇe, aḍḍaṃ te vinicchinissāmī’’ti taṃ gahetvā vinicchayaṭṭhānaṃ agamāsi. Mahājano sannipati, bodhisatto taṃ aḍḍaṃ paṭivinicchinitvā sāmikaññeva sāmikaṃ akāsi.
往昔在巴拉那城，有一国王名叫耶输跋难多，任命一将军名为迦楼迦。彼时菩萨即是该将军的御师，名为法旗，国王有一个执掌王冠的护卫官名为伞手。国王依法治国，将军则处理军务，常盗食酒肉而行凶残。某日将军被击败而浑身沾满辱辱，哭泣着离开战场；国王近侍路过此地时，菩萨见他跪倒在地，说：“你的部下们，主公啊，应当顺从国王的道义，迦楼迦将军背地里盗食酒肉行事坏事。”说出自己的被击败处境。菩萨生起慈悲，说：“来，朋友，我将替你查清事实。”于是接过盗食案，前往审判之处。许多贵族聚集，菩萨调查清楚盗食事实，令此护卫官如实供认。
Mahājano sādhukāraṃ adāsi, so saddo mahā ahosi. Rājā taṃ sutvā ‘‘kiṃ saddo nāmeso’’ti pucchi. ‘‘Deva, dhammadhajapaṇḍitena dubbinicchito aḍḍo suvinicchito, tatresa sādhukārasaddo’’ti. Rājā tuṭṭho bodhisattaṃ pakkosāpetvā ‘‘aḍḍo kira te ācariya vinicchito’’ti pucchi. ‘‘Āma, mahārāja, kāḷakena dubbinicchitaṃ aḍḍaṃ vinicchini’’nti vutte ‘‘ito dāni paṭṭhāya tumheva aḍḍaṃ vinicchinatha, mayhañca kaṇṇasukhaṃ bhavissati lokassa ca vuḍḍhī’’ti vatvā anicchantampi taṃ ‘‘sattānuddayāya vinicchaye nisīdathā’’ti yācitvā sampaṭicchāpesi. Tato paṭṭhāya bodhisatto vinicchaye nisīdati, sāmikeyeva sāmike karoti.
众贵族对菩萨的明察感到赞叹，那声音闻起来很宏大。国王听闻后问：“这声音是谁的？”回答说：“是天人和法旗学者经过仔细调查的声音，这三者合作发出的正义之声。”国王满意地召见菩萨，问：“这声音，果然是师父责罚的吗？”回答说：“是的，大王，迦楼迦将军被惩罚的忿怒被查明清楚了。”又说：“现在你们全力执法，监察此案，也会使我心安乐，社会也会昌盛。”并请求菩萨坐镇审判，菩萨即便坐镇审判，依法审判护卫官，也用如实之言处理司法。
Kāḷako tato paṭṭhāya lañjaṃ alabhanto lābhato parihāyitvā bodhisattassa āghātaṃ bandhitvā ‘‘mahārāja, dhammadhajapaṇḍito tava rajjaṃ patthetī’’ti bodhisattaṃ rañño antare paribhindi. Rājā asaddahanto ‘‘mā evaṃ avacā’’ti paṭikkhipitvā puna tena ‘‘sace me na saddahatha, tassāgamanakāle vātapānena oloketha. Athānena sakalanagarassa attano hatthe katabhāvaṃ passissathā’’ti vutte rājā tassa aḍḍakārakaparisaṃ disvā ‘‘etasseva parisā’’ti saññāya bhijjitvā ‘‘kiṃ karoma senāpatī’’ti pucchi. ‘‘Deva, etaṃ māretuṃ vaṭṭatī’’ti . ‘‘Oḷārikadosaṃ apassantā kathaṃ māressāmā’’ti? ‘‘Attheko upāyo’’ti. ‘‘Katarūpāyo’’ti. ‘‘Asayhamassa kammaṃ āropetvā taṃ kātuṃ asakkontaṃ taṃ tena dosena māressāmā’’ti. ‘‘Kiṃ pana asayhakamma’’nti? ‘‘Mahārāja, uyyānaṃ nāma sārabhūmiyaṃ ropitaṃ paṭijaggiyamānaṃ tīhi catūhi saṃvaccharehi phalaṃ deti. Tumhe taṃ pakkosāpetvā ‘sve uyyānaṃ kīḷissāma, uyyānaṃ me māpehī’ti vadatha, so māpetuṃ na sakkhissati. Atha naṃ tasmiṃ dose māressāmā’’ti.
迦楼迦认出贪婪，未获得羞耻，既失去利益，又断绝对菩萨的妨碍，便在王宫内议论菩萨曰：“大王，精通法义者必能得到王位。”国王不信，回绝曰：“勿如是语。”复言：“若我不信，当迎其至时以风火相视。届时，一切城民将见我掌握国权之态。”言毕，王见护卫众，认为“正是此众”，心怀震动，问军长：“当如何？”军长曰：“天神，此事应当毁灭。”王曰：“若见疾恶，何以不杀？”军长答：“有一妙法可施。”王问其法，军长言：“置障业于他，而彼无力为之，则以此怒杀之。”王复问：“何为障业？”军长答：“大王，有名为鸦舍的园地，植于萨罗地，按年结实。汝等劝我共嬉，言‘自行园内嬉游，勿毁园地’，彼不能毁园，则以彼怒杀之。”
Rājā bodhisattaṃ āmantetvā ‘‘paṇḍita, mayhaṃ purāṇauyyāne ciraṃ kīḷimha, idāni navauyyāne kīḷitukāmamha, sve kīḷissāma, uyyānaṃ no māpehi, sace māpetuṃ na sakkhissasi, jīvitaṃ te natthī’’ti. Bodhisatto ‘‘kāḷakena lañjaṃ alabhamānena rājā antare paribhinno bhavissatī’’ti ñatvā ‘‘sakkonto jānissāmi, mahārājā’’ti vatvā gehaṃ gantvā subhojanaṃ bhuñjitvā cintayamāno sayane nipajji, sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko āvajjento bodhisattassa cittaṃ ñatvā vegenāgantvā sirigabbhaṃ pavisitvā ākāse ṭhatvā ‘‘kiṃ cintesi paṇḍitā’’ti pucchi. ‘‘Kosi tva’’nti? ‘‘Sakkohamasmī’’ti. ‘‘Rājā maṃ ‘uyyānaṃ māpehī’ti āha, taṃ cintemī’’ti. ‘‘Paṇḍita, mā cintayi, ahaṃ te nandanavanacittalatāvanasadisaṃ uyyānaṃ māpessāmi, katarasmiṃ ṭhāne māpemī’’ti? ‘‘Asukaṭṭhāne māpehī’’ti. Sakko māpetvā devapurameva gato.
王召见菩萨言：“贤者，以往我长于古园嬉游，今欲于新园中嬉戏；自行嬉戏，勿毁园地，若毁园地，汝命不保。”菩萨知迦楼迦将陷害于王，曰：“唯有能者可知，大王。”言罢还家，食佳肴，思维间卧，入眠。萨咖来访，知菩萨心意，疾速至，入宫顶，问曰：“贤者，意何所在？”菩萨答：“汝是谁？”萨咖曰：“我是萨咖。”菩萨曰：“王令我‘勿毁园地’，此故让我思。”萨咖言：“贤者勿忧，我将为汝造一乐园，似南天仙境。尔欲在何处取地？”菩萨曰：“请勿在凹地取。”萨咖不取凹地，而入天宫去。
Punadivase bodhisatto uyyānaṃ paccakkhato disvā gantvā rañño ārocesi – ‘‘niṭṭhitaṃ te, mahārāja, uyyānaṃ, kīḷassū’’ti. Rājā gantvā aṭṭhārasahatthena manosilāvaṇṇena pākārena parikkhittaṃ dvāraṭṭālakasampannaṃ pupphaphalabhārabharitanānārukkhapaṭimaṇḍitaṃ uyyānaṃ disvā kāḷakaṃ pucchi – ‘‘paṇḍitena amhākaṃ vacanaṃ kataṃ, idāni kiṃ karomā’’ti. ‘‘Mahārāja, ekarattena uyyānaṃ māpetuṃ sakkonto rajjaṃ gahetuṃ kiṃ na sakkotī’’ti? ‘‘Idāni kiṃ karomā’’ti? ‘‘Aparampi naṃ asayhakammaṃ kāremā’’ti. ‘‘Kiṃ kammaṃ nāmā’’ti? ‘‘Sattaratanamayaṃ pokkharaṇiṃ māpemā’’ti. Rājā ‘‘sādhū’’ti bodhisattaṃ āmantetvā ‘‘ācariya, uyyānaṃ tāva te māpitaṃ , etassa pana anucchavikaṃ sattaratanamayaṃ pokkharaṇiṃ māpehi. Sace māpetuṃ na sakkhissasi, jīvitaṃ te natthī’’ti āha. Bodhisatto ‘‘sādhu, mahārāja, sakkonto māpessāmī’’ti āha. Athassa sakko pokkharaṇiṃ māpesi sobhaggappattaṃ satatitthaṃ sahassavaṅkaṃ pañcavaṇṇapadumasañchannaṃ nandanapokkharaṇisadisaṃ.
翌日，菩萨察视园地后，告王曰：“大王，园地已备，可嬉戏。”王往视园，见园内八十八肘，色如红磨玉，妆饰门廊，花果累累，树木掩映，心悦良甚。问迦楼迦：“士人嘱我如何？”迦楼迦曰：“王，不妨一夕毁园，王国岂不能得乎？”王问：“如今应奈何？”迦楼迦曰：“何妨仍做障业。”王问：“何为障业？”迦楼迦答：“王，毁一池七宝池塘，不容他人动。”王赞叹，说：“善。”召问菩萨：“园已定，你再筑园旁七宝池塘，若不能毁，命不保。”菩萨答：“善，大王，必筑。”萨咖筑池塘，水净清澈，宽千肘，绕千丈，五色莲花蒙盈池塘，如同乐园水池。
Punadivase bodhisatto tampi paccakkhaṃ katvā rañño ārocesi – ‘‘māpitā, deva, pokkharaṇī’’ti. Rājā tampi disvā ‘‘idāni kiṃ karomā’’ti kāḷakaṃ pucchi. ‘‘Uyyānassa anucchavikaṃ gehaṃ māpetuṃ āṇāpehi, devā’’ti. Rājā bodhisattaṃ āmantetvā ‘‘idāni, ācariya, imassa uyyānassa ceva pokkharaṇiyā ca anucchavikaṃ sabbadantamayaṃ gehaṃ māpehi, no ce māpessasi, jīvitaṃ te natthī’’ti āha. Athassa sakko gehampi māpesi. Bodhisatto punadivase tampi paccakkhaṃ katvā rañño ārocesi. Rājā tampi disvā ‘‘idāni kiṃ karomā’’ti kāḷakaṃ pucchi. ‘‘Gehassa anucchavikaṃ maṇiṃ māpetuṃ āṇāpehi, mahārājā’’ti āha. Rājā bodhisattaṃ āmantetvā ‘‘paṇḍita, imassa dantamayagehassa anucchavikaṃ maṇiṃ māpehi, maṇiālokena vicarissāma. Sace māpetuṃ na sakkosi, jīvitaṃ te natthī’’ti āha. Athassa sakko maṇimpi māpesi.
翌日，菩萨又视池塘，告王曰：“已筑池塘。”王见之，问迦楼迦：“今日怎样为？”迦楼迦曰：“为园筑附属房屋。”告诸天文曰：“王命筑园附属房屋，诸天助之，命你必筑，若不筑，命不保。”萨咖亦筑宅。翌日，菩萨复告王。王问迦楼迦：“今日何为？”迦楼迦答曰：“筑宅宝珠。”王召见菩萨言：“贤者，为此附属宝珠宅安置宝珠，以宝光照耀。若不能筑此宅，命不保。”萨咖亦筑宝珠宅。
Bodhisatto punadivase taṃ paccakkhaṃ katvā rañño ārocesi . Rājā tampi disvā ‘‘idāni kiṃ karissāmā’’ti kāḷakaṃ pucchi. ‘‘Mahārāja, dhammadhajabrāhmaṇassa icchiticchitadāyikā devatā atthi maññe, idāni yaṃ devatāpi māpetuṃ na sakkoti, taṃ āṇāpehi. Caturaṅgasamannāgataṃ nāma manussaṃ devatāpi māpetuṃ na sakkoti, tasmā ‘caturaṅgasamannāgataṃ me uyyānapālaṃ māpehī’ti taṃ vadāhī’’ti. Rājā bodhisattaṃ āmantetvā ‘‘ācariya, tayā amhākaṃ uyyānaṃ, pokkharaṇī, dantamayapāsādo, tassa ālokakaraṇatthāya maṇiratanañca māpitaṃ, idāni me uyyānarakkhakaṃ caturaṅgasamannāgataṃ uyyānapālaṃ māpehi, no ce māpessasi, jīvitaṃ te natthī’’ti āha. Bodhisatto ‘‘hotu, labhamāno jānissāmī’’ti gehaṃ gantvā subhojanaṃ bhuñjitvā nipanno paccūsakāle pabujjhitvā sayanapīṭhe nisinno cintesi – ‘‘sakko devarājā yaṃ attanā sakkā māpetuṃ, taṃ māpesi, caturaṅgasamannāgataṃ pana uyyānapālaṃ na sakkā māpetuṃ, evaṃ sante paresaṃ hatthe maraṇato araññe anāthamaraṇameva varatara’’nti. So kassaci anārocetvā pāsādā otaritvā aggadvāreneva nagarā nikkhamitvā araññaṃ pavisitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle sataṃ dhammaṃ āvajjamāno nisīdi.
菩萨再视宅，告王曰：“宝珠宅已筑成。”王见问迦楼迦：“今后何为？”迦楼迦曰：“大王，法义宝典婆罗门女神在，若连彼女神亦不能毁坏，吾当请示。欲安护园林四方护员，令其守护园林。若不能安护，命不保。”王召见菩萨：“贤者，为此园、池塘、宝宅置安护者。若不能安置，命不保。”菩萨曰：“善，为之。”食后入眠间，思之谓：“萨咖天帝亲自所筑，犹能不得毁；园林虽有护员，若护员不能安护，众生必死荒野无依。”遂无言出宫，入深林一株树下，默思法义。
Sakko taṃ kāraṇaṃ ñatvā vanacarako viya hutvā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā ‘‘brāhmaṇa, tvaṃ sukhumālo, adiṭṭhapubbadukkharūpo viya imaṃ araññaṃ pavisitvā kiṃ karonto nisinnosī’’ti imamatthaṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
萨咖悉知前因，犹如猎人般进入，至菩萨近前，问曰：“婆罗门汝清柔细腻，初见此林荒冷之处，何来静坐？”遂作首章，问答如下：
§136
136.
一百三十六。
‘‘Sukhaṃ jīvitarūposi, raṭṭhā vivanamāgato;
『你是快乐的生命形态，来到了王国的森林之地；
So ekako rukkhamūle, kapaṇo viya jhāyasī’’ti.
在那里，你独自坐于树根下，如同猴子一样禅思。』
Tattha sukhaṃ jīvitarūposīti tvaṃ sukhena jīvitasadiso sukhedhito sukhaparihato viya. Raṭṭhāti ākiṇṇamanussaṭṭhānā. Vivanamāgatoti nirudakaṭṭhānaṃ araññaṃ paviṭṭho. Rukkhamūleti rukkhasamīpe. Kapaṇo viyajhāyasīti kapaṇo viya ekako nisinno jhāyasi pajjhāyasi, kiṃ nāmetaṃ cintesīti pucchi.
其中，『快乐的生命形态』意指你因快乐而生命相似，快乐之中净化，犹如快乐的去除干扰；『王国』为人类所占据之地；『森林之地到来』指进入无水无田的荒野；『树根下』即在树木近旁；『如同猴子那般禅思』比喻孤独地坐着沉思，心中怀疑这叫什么意涵。
Taṃ sutvā bodhisatto dutiyaṃ gāthamāha –
听闻此句，菩提萨埵作第二首偈言——
§140
140.
一百四十。
‘‘Sukhaṃ jīvitarūposmi, raṭṭhā vivanamāgato;
『我生活于快乐的形态中，国家已来临强盛；』
So ekako rukkhamūle, kapaṇo viya jhāyāmi;
『我独自一人坐于树根下，像猿猴一般思维；』
Sataṃ dhammaṃ anussara’’nti.
『回忆着完整的法。』
Tattha sataṃ dhammaṃ anussaranti, samma, saccametaṃ, ahaṃ sukhaṃ jīvitarūpo raṭṭhā ca vivanamāgato, sohaṃ ekakova imasmiṃ rukkhamūle nisīditvā kapaṇo viya jhāyāmi. Yaṃ pana vadesi ‘‘kiṃ nāmetaṃ cintesī’’ti, taṃ te pavedemi ‘‘sataṃ dhamma’’nti. Ahañhi sataṃ dhammaṃ anussaranto idha nisinno. Sataṃ dhammanti buddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ sataṃ sappurisānaṃ paṇḍitānaṃ dhammaṃ. Lābho alābho yaso ayaso nindā pasaṃsā sukhaṃ dukkhanti ayañhi aṭṭhavidho lokadhammo. Iminā pana abbhāhatā santo na kampanti na pavedhenti, ayamettha akampanasaṅkhāto sataṃ dhammo imaṃ anussaranto nisinnomhīti dīpeti.
这里所说的“回忆完整的法”，确实是这样：我以快乐的生活形态与国家的兴盛而来，我独自坐于此树根下，如同猿猴一般专注思维。你问『你在思考什么？』，我回答你说『完整的法』。我依此回忆完整法义而坐。所谓完整法，是指佛、辟支佛、如来、声闻、缘觉，以及贤圣智者们所修证的法。这法包含八种世间法：得失、荣耀、羞辱、赞叹与责难、快乐与痛苦等。正因如此，这些法超越了动摇，无忧无惧，故称为不动摇法。依此回忆完整法而坐，我于此处安然现前。
Atha naṃ sakko ‘‘evaṃ sante, brāhmaṇa, imasmiṃ ṭhāne kasmā nisinnosī’’ti. ‘‘Rājā caturaṅgasamannāgataṃ uyyānapālaṃ āharāpeti, tādisaṃ na sakkomi laddhuṃ, sohaṃ ‘kiṃ me parassa hatthe maraṇena, araññaṃ pavisitvā anāthamaraṇaṃ marissāmī’ti cintetvā idhāgantvā nisinno’’ti. ‘‘Brāhmaṇa, ahaṃ sakko devarājā, mayā te uyyānādīni māpitāni, caturaṅgasamannāgataṃ uyyānapālaṃ māpetuṃ na sakkā, tumhākaṃ rañño sīsappasādhanakappako chattapāṇi nāma, so caturaṅgasamannāgato, caturaṅgasamannāgatena uyyānapālena atthe sati etaṃ kappakaṃ uyyānapālaṃ kātuṃ vadehī’’ti. Iti sakko bodhisattassa ovādaṃ datvā ‘‘mā bhāyī’’ti samassāsetvā attano devapurameva gato.
这时萨咖天帝问道：『婆罗门啊，你如此安坐于此，为何而坐？』他答曰：『国王正召来一位具备四威武的园林管理员，这等人非萨咖所易得。我思忖『我命将至死，将入荒野孤死』，故于此处安坐。』萨咖天帝说：『婆罗门，我是天帝萨咖，曾赐你园林，但无法供养具备四威武的园林管理员。你国王有一位名为遮萨梵提迦的护卫，具四威武。只要有这四威武及其园林管理员，正是应你所愿，能成此园林管理员。』诸如此类，萨咖天帝给菩萨嘱咐道：“勿惧”，劝慰后便返回天宫。
Bodhisatto gehaṃ gantvā bhuttapātarāso rājadvāraṃ gantvā chattapāṇimpi tattheva disvā hatthe gahetvā ‘‘tvaṃ kira, samma chattapāṇi, caturaṅgasamannāgatosī’’ti pucchitvā ‘‘ko te mayhaṃ caturaṅgasamannāgatabhāvaṃ ācikkhī’’ti vutte ‘‘sakko, devarājā’’ti vatvā ‘‘kiṃkāraṇā ācikkhī’’ti puṭṭho ‘‘iminā nāma kāraṇenā’’ti sabbaṃ ācikkhi. So ‘‘āma, ahaṃ caturaṅgasamannāgato’’ti āha. Atha naṃ bodhisatto hatthe gahetvāva rañño santikaṃ gantvā ‘‘ayaṃ, mahārāja, chattapāṇi, caturaṅgasamannāgato, caturaṅgasamannāgatena uyyānapālena atthe sati imaṃ uyyānapālaṃ karothā’’ti āha. Atha naṃ rājā ‘‘tvaṃ kira caturaṅgasamannāgatosī’’ti pucchi. ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Katamehi caturaṅgehi samannāgatosī’’ti?
菩萨回家取来食具，至王门，遇见遮萨梵提迦护卫，见其手中持杖，便问：『你是否真具四威武？』护卫答曰：『我是萨咖天帝。』菩萨再问其为何具四威武，护卫详述全部原因，说：『是的，我具四威武。』菩萨便邀其至王前，说：『大王，此乃遮萨梵提迦，具四威武，具此四威武即是园林管理员，请您任命他。』国王问：『你真具四威武？』护卫答：『是的，大王。』国王又问：『何为四威武？』……
‘‘Anusūyako ahaṃ deva, amajjapāyako ahaṃ;
“我无猜忌，天人；我不饮醉酒，无醉酒者；
Nisnehako ahaṃ deva, akkodhanaṃ adhiṭṭhito’’ti.
我无嗔恨，天人；我持无愤怒心。”
‘‘Mayhañhi, mahārāja, usūyā nāma natthi, majjaṃ me na pivitapubbaṃ, paresu me sneho vā kodho vā na bhūtapūbbo. Imehi catūhi aṅgehi samannāgatomhī’’ti.
“尊大王啊，我心中确实无猜忌，过去未曾饮酒，未曾有对他人之爱或嗔怨之事。我今具足此四法身分。”
Atha naṃ rājā, bho chattapāṇi, ‘‘anusūyakosmī’’ti vadasīti. ‘‘Āma, deva, anusūyakomhī’’ti. ‘‘Kiṃ ārammaṇaṃ disvā anusūyako jātosī’’ti? ‘‘Suṇāhi devā’’ti attano anusūyakakāraṇaṃ kathento imaṃ gāthamāha –
此时，持伞者王语称：“你是猜忌者也。”答曰：“阿呵，天人，我确是猜忌者。”王问：“你见何境而生此猜忌？”答曰：“听闻尊天人们，我将析说我生猜忌之由，称此偈曰──”
‘‘Itthiyā kāraṇā rāja, bandhāpesiṃ purohitaṃ;
“女因故，王啊，缚我于祭司前；
So maṃ atthe nivedesi, tasmāhaṃ anusūyako’’ti.
彼告我其利，为此我生猜忌。”
Tassattho – ahaṃ, deva, pubbe imasmiṃyeva bārāṇasinagare tādisova rājā hutvā itthiyā kāraṇā purohitaṃ bandhāpesiṃ.
其意为：‘天人，我曾在过去生中正是在此巴拉那西城，成为一位国王，因一位女子的缘故，缚禁一位祭司。’
‘‘Abaddhā tattha bajjhanti, yattha bālā pabhāsare;
『绳索缚住彼处，愚人因此受苦；』『即使被缚，贤人却因明慧而得解脱。』（《生经》1.1.120）
Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsare’’ti. (jā. 1.1.120) –
如前所引经文言：
Imasmiñhi jātake āgatanayeneva ekasmiṃ kāle ayaṃ chattapāṇi rājā hutvā catusaṭṭhiyā pādamūlikehi saddhiṃ sampadussitvā bodhisattaṃ attano manorathaṃ apūrentaṃ nāsetukāmāya deviyā paribhinno bandhāpesi. Tadā naṃ bandhitvā ānīto bodhisatto yathābhūtaṃ deviyā dosaṃ āropetvā sayaṃ mutto raññā bandhāpite sabbepi te pādamūlike mocetvā ‘‘etesañca deviyā ca aparādhaṃ khamatha, mahārājā’’ti ovadi. Sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva vitthārato veditabbaṃ. Taṃ sandhāyāha –
本生故事中，某时此持伞者成为国王，与六十四名脚部护卫同住，因自己心愿未满，欲消除对一位女子之欲念，于是便缚禁此女子。彼时未曾束缚菩萨，后由菩萨如实指出女子的过失，自己则放弃皇位，解除了对所有六十四名护卫的束缚，并告诫国王：『你应当赦免这位女子的过失，陛下！』此事详尽于下文所述。
‘‘Itthiyā kāraṇā rāja, bandhāpesiṃ purohitaṃ;
细看此事，有言曰——『因女子之故，国王缚禁了祭司，』
So maṃ atthe nivedesi, tasmāhaṃ anusūyako’’ti.
『女子就此将国王之事告知我，我因此生起妒恨心。』
Tadā pana sohaṃ cintesiṃ – ‘‘ahaṃ soḷasa sahassaitthiyo pahāya etaṃ ekameva kilesavasena saṅgaṇhantopi santappetuṃ nāsakkhiṃ, evaṃ duppūraṇīyānaṃ itthīnaṃ kujjhanaṃ nāma nivatthavatthe kilissante ‘kasmā kilissasī’ti kujjhanasadisaṃ hoti, bhuttabhatte gūthabhāvaṃ āpajjante ‘kasmā etaṃ sabhāvaṃ āpajjasī’ti kujjhanasadisaṃ hoti. ‘Ito dāni paṭṭhāya yāva arahattaṃ na pāpuṇāmi, tāva kilesaṃ nissāya mayi usūyā mā uppajjatū’’’ti adhiṭṭhahiṃ. Tato paṭṭhāya anusūyako jāto. Idaṃ sandhāya – ‘‘tasmāhaṃ anusūyako’’ti āha.
那时我心中思惟：‘我曾拥有十六万钱财，放弃后仅凭一种烦恼虽聚集起来但难以使自己安乐，如此难以充满的女人们因殴打而堕落，称为堕落者。她们受损害如同殴打一物那般，因食物和衣服而生束缚的状态，也如同被殴打。‘为何伤害？’正如殴打般发生，‘为何形成这种状态？’也是像殴打那样。‘从今以后若未证阿拉汉果，烦恼依附于我，忿恨勿生。’我立下此愿。于是立下决心，腹中生生嫉妒。从此思维—‘所以我名为嫉妒者。’
Atha naṃ rājā ‘‘samma chattapāṇi, kiṃ ārammaṇaṃ disvā amajjapo jātosī’’ti pucchi. So taṃ kāraṇaṃ ācikkhanto imaṃ gāthamāha –
接着国王问他：“贤哉持正法者，何故见此事而生缺乏心？”他述说原因，吟诵偈语说：
‘‘Matto ahaṃ mahārāja, puttamaṃsāni khādayiṃ;
“陛下，我沉醉于世，吞吃少男之肉；
Tassa sokenahaṃ phuṭṭho, majjapānaṃ vivajjayi’’nti.
由此我悲伤悲痛，断绝饮酒习惯。”
Ahaṃ, mahārāja, pubbe tādiso bārāṇasirājā hutvā majjena vinā vattituṃ nāsakkhiṃ, amaṃsakabhattampi bhuñjituṃ nāsakkhiṃ. Nagare uposathadivasesu māghāto hoti, bhattakārako pakkhassa terasiyaññeva maṃsaṃ gahetvā ṭhapesi, taṃ dunnikkhittaṃ sunakhā khādiṃsu. Bhattakārako uposathadivase maṃsaṃ alabhitvā rañño nānaggarasabhojanaṃ pacitvā pāsādaṃ āropetvā upanāmetuṃ asakkonto deviṃ upasaṅkamitvā ‘‘devi, ajja me maṃsaṃ na laddhaṃ, amaṃsakabhojanaṃ nāma upanāmetuṃ na sakkomi, kinti karomī’’ti āha. ‘‘Tāta, mayhaṃ putto raññā piyo manāpo, puttaṃ me disvā rājā tameva cumbanto parissajanto attano atthibhāvampi na jānāti, ahaṃ puttaṃ maṇḍetvā rañño ūrumhi nisīdāpeyyaṃ, rañño puttena saddhiṃ kīḷanakāle tvaṃ bhattaṃ upaneyyāsī’’ti. Sā evaṃ vatvā attano puttaṃ alaṅkatābharaṇaṃ maṇḍetvā rañño ūrumhi nisīdāpesi. Rañño puttena saddhiṃ kīḷanakāle bhattakārako bhattaṃ upanāmesi. Rājā surāmadamatto pātiyaṃ maṃsaṃ adisvā ‘‘maṃsaṃ kaha’’nti pucchitvā ‘‘ajja, deva, uposathadivasaṃ māghātatāya maṃsaṃ na laddha’’nti vutte ‘‘mayhaṃ maṃsaṃ nāma dullabha’’nti vatvā ūrumhi nisinnassa piyaputtassa gīvaṃ vaṭṭetvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā bhattakārakassa purato khipitvā ‘‘vegena sampādetvā āharā’’ti āha. Bhattakārako tathā akāsi, rājā puttamaṃsena bhattaṃ bhuñji. Rañño bhayena ekopi kandituṃ vā rodituṃ vā kathetuṃ vā samattho nāma nāhosi.
陛下啊，从前我作为巴拉那城的君主，不能不饮酒，为了维持王权不能弃酒，也不能放弃肉食。在城中守斋日时常有盛宴，厨师屡次拿来肉食置于桌上，苍蝇飞来纷纷啄食。厨师在守斋日没得肉食后，用烤熟的牛肉奉献国王，国王却无法接纳，厨师只好向王后禀告说：“夫人，今日我没有得到肉食，不能给国王献上肉食，如何是好？”王后说：“丈夫啊，我的儿子是国王所爱亲近的人，国王看见儿子亲吻抚摸他，甚至不察重视自己。我为儿子涂抹珍珠饰物，使他坐在国王膝头。在国王与儿子玩耍时，你应将饮食献上。”王后如此说着，把她的儿子沾满装饰品，令其坐在国王膝上。厨师于国王与儿子嬉戏时将饮食奉上。国王因醉酒，先吃了肉食，好奇问：“肉食在哪里？”厨师答：“今日是守斋日，无肉可得。”国王说：“我的肉食难得。”他坐下时，亲爱的儿子颤动舌头，生命垂危，厨师见状当即急忙去准备菜肴，国王吃了肉和儿子。国王因恐惧，不敢哭泣、言说。
Rājā bhuñjitvā sayanapiṭṭhe niddaṃ upagantvā paccūsakāle pabujjhitvā vigatamado ‘‘puttaṃ me ānethā’’ti āha. Tasmiṃ kāle devī kandamānā pādamūle pati. ‘‘Kiṃ, bhadde’’ti ca vutte , ‘‘deva, hiyyo te puttaṃ māretvā puttamaṃsena bhattaṃ bhutta’’nti āha. Rājā puttasokena roditvā kanditvā ‘‘idaṃ me dukkhaṃ surāpānaṃ nissāya uppanna’’nti surāpāne dosaṃ disvā ‘‘ito paṭṭhāya yāva arahattaṃ na pāpuṇāmi, tāva evarūpaṃ vināsakārakaṃ suraṃ nāma na pivissāmī’’ti paṃsuṃ gahetvā mukhaṃ puñchitvā adhiṭṭhāsi. Tato paṭṭhāya majjaṃ nāma na piviṃ. Imamatthaṃ sandhāya – ‘‘matto ahaṃ, mahārājā’’ti imaṃ gāthamāha.
国王用毕饮食，在床上安寝，睡醒时清醒，心无嫉恨地说：“将我儿子带来。”那时王后在哭泣，儿子倒在脚下。国王问：“贤人，因何事？”她说：“神啊，昨日杀了你的儿子，食用儿肉。”国王因子死悲痛哭泣，说：“这是我因饮酒所生的苦果。”见酒之恶，发誓说：“从今以后若未得阿拉汉果，不再饮此毁灭性之酒。”用灰涂面，立下决心。于是发誓以后不饮酒。为此事，他又吟诵偈语道：“陛下，我沉醉于世……”
Atha naṃ rājā ‘‘kiṃ pana, samma chattapāṇi, ārammaṇaṃ disvā nisneho jātosī’’ti pucchi. So taṃ kāraṇaṃ ācikkhanto imaṃ gāthamāha –
于是国王问道：「然而，萨咖持伞者，看见所依凭而生起亲爱之情吗？」为此，他说道这首偈颂。
‘‘Kitavāso nāmahaṃ rāja, putto paccekabodhi me;
「我名叫奇陀伐索，是国王，有个儿子即是辟支佛；
Pattaṃ bhinditvā cavito, nisneho tassa kāraṇā’’ti.
他断开家业而出离，亲爱由此而生。」
Mahārāja, pubbe ahaṃ bārāṇasiyaṃyeva kitavāso nāma rājā. Tassa me putto vijāyi. Lakkhaṇapāṭhakā taṃ disvā ‘‘mahārāja, ayaṃ kumāro pānīyaṃ alabhitvā marissatī’’ti āhaṃsu. ‘‘Duṭṭhakumāro’’tissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto oparajjaṃ kāresi, rājā kumāraṃ purato vā pacchato vā katvā vicari, pānīyaṃ alabhitvā maraṇabhayena cassa catūsu dvāresu antonagaresu ca tattha tattha pokkharaṇiyo kāresi, catukkādīsu maṇḍape kāretvā pānīyacāṭiyo ṭhapāpesi. So ekadivase alaṅkatapaṭiyatto pātova uyyānaṃ gacchanto antarāmagge paccekabuddhaṃ passi. Mahājanopi paccekabuddhaṃ disvā tameva vandati pasaṃsati, añjaliñcassa paggaṇhāti.
大王啊，之前我在巴拉那西，有位名叫奇陀伐索的国王，他生了儿子。观察其征兆者见此而说：「大王，这孩童若得饮水必死。」他名为恶童。该子明辨后离出家，国王无论在其前后皆巡视，为其四门及城门设置池沼，筑造亭阁，建起饮水处。他一日身著华饰，出游花园，偶然间见到辟支佛。众人见辟支佛，亦礼敬赞叹，合掌迎接。
Kumāro cintesi – ‘‘mādisena saddhiṃ gacchantā imaṃ muṇḍakaṃ vandanti pasaṃsanti, añjaliñcassa paggaṇhantī’’ti. So kupito hatthikkhandhato oruyha paccekabuddhaṃ upasaṅkamitvā ‘‘laddhaṃ te, samaṇa, bhatta’’nti vatvā ‘‘āma, kumārā’’ti vutte tassa hatthato pattaṃ gahetvā bhūmiyaṃ pātetvā saddhiṃ bhattena madditvā pādappahārena cuṇṇavicuṇṇaṃ akāsi. Paccekabuddho ‘‘naṭṭho vatāyaṃ satto’’ti tassa mukhaṃ olokesi. Kumāro ‘‘ahaṃ, samaṇa, kitavāsarañño putto, nāmena duṭṭhakumāro nāma, tvaṃ me kuddho akkhīni ummīletvā olokento kiṃ karissasī’’ti āha.
王子思惟：「同行者与此剃发者敬礼赞叹，合掌迎接。」他怒起双手举起，靠近辟支佛，说：「乞食来了，沙门。」辟支佛答曰：「是的，王子们。」言毕，王子以手夺取水瓢扔于地上，随即以饮食作戏，践踏双脚，若碎若碎地作弄。辟支佛看他脸曰：「你这可怜的众生。」王子说：「我是沙门奇陀伐索之子，名为恶童，你既怒睁眼视我，将作何为？」
Paccekabuddho chinnabhatto hutvā vehāsaṃ abbhuggantvā uttarahimavante nandanamūlapabbhārameva gato. Kumārassāpi taṅkhaṇaññeva pāpakammaṃ paripacci. So ‘‘ḍayhāmi ḍayhāmī’’ti samuggatasarīraḍāho tattheva pati. Tattha tattheva yattakaṃ pānīyaṃ, tattakaṃ pānīyaṃ sabbaṃ chijji, mātikā sussiṃsu, tattheva jīvitakkhayaṃ patvā avīcimhi nibbatti. Rājā taṃ pavattiṃ sutvā puttasokena abhibhūto cintesi – ‘‘ayaṃ me soko piyavatthuto uppajji, sace me sneho nābhavissa, soko na uppajjissa, ito dāni me paṭṭhāya saviññāṇake vā aviññāṇake vā kismiñci vatthusmiṃ sneho nāma mā uppajjatū’’ti adhiṭṭhāsi, tato paṭṭhāya sneho nāma natthi. Taṃ sandhāya ‘‘kitavāso nāmāha’’nti gāthamāha.
辟支佛斩断食物，深吸微风，朝北恒山那片有花园及圣树的山丘前往。王子亦因恶业遭报，边走边喊：「我要烧烧！」瘸着身体倒下。饮水污染，饮尽饮尽，全体焚尽，尸身悉被烧毁，立即死亡，堕入无间地狱。国王闻此情事，被亡儿之痛所胜，思惟：「这是由深爱生起的悲痛，若无亲爱则不生悲痛。从此以后，无论有情无情，世间事物皆不生我爱之心。」下定此意后，即无亲爱。为此他说：「我名奇陀伐索。」这一偈颂。
Tattha putto paccekabodhi me. Pattaṃ bhinditvā cavitoti mama putto paccekabodhipattaṃ bhinditvā cavitoti attho. Nisneho tassa kāraṇāti tadā uppannasnehavatthussa kāraṇā ahaṃ nisneho jātoti attho.
这里所谓“我儿成就了独觉果”，意指“成就独觉果后出家离去”，故称我儿已出离独觉果位。因缘于无爱，即指当时我生起无爱的缘由，我生起无爱心。
Atha naṃ rājā ‘‘kiṃ pana, samma, ārammaṇaṃ disvā nikkodho jātosī’’ti pucchi. So taṃ kāraṇaṃ ācikkhanto imaṃ gāthamāha –
继而国王问曰：“大人啊，既然见到了正法果位，何以心生不愤？”为明此因，答以偈言——
‘‘Arako hutvā mettacittaṃ, satta vassāni bhāvayiṃ;
“曾为苦行者，修习慈心七载；
Satta kappe brahmaloke, tasmā akkodhano aha’’nti.
七劫居于梵天间，因此生无瞋心。”
Tassattho – ahaṃ, mahārāja, arako nāma tāpaso hutvā satta vassāni mettacittaṃ bhāvetvā satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe brahmaloke vasiṃ, tasmā ahaṃ dīgharattaṃ mettābhāvanāya āciṇṇapariciṇṇattā akkodhano jātoti.
其意为：“大王，我曾为名为苦行者的修行者，修习慈心七年，转世七劫间，居于梵天世界；由此长期精进于慈心修持，故生无瞋恚。”
Evaṃ chattapāṇinā attano catūsu aṅgesu kathitesu rājā parisāya iṅgitasaññaṃ adāsi. Taṅkhaṇaññeva amaccā ca brāhmaṇagahapatikādayo ca uṭṭhahitvā ‘‘are lañjakhādaka duṭṭhacora, tvaṃ lañjaṃ alabhitvā paṇḍitaṃ upavaditvā māretukāmo jāto’’ti kāḷakaṃ senāpatiṃ hatthapādesu gahetvā rājanivesanā otāretvā gahitagahiteheva pāsāṇamuggarehi sīsaṃ bhinditvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā pādesu gahetvā kaḍḍhantā saṅkāraṭṭhāne chaḍḍesuṃ. Tato paṭṭhāya rājā dhammena rajjaṃ kārento yathākammaṃ gato.
如此，持伞者于自己四肢所述之事，向国王及群臣示意。适时诸长老婆罗门等起身，诅骂彼为盗贼恶贼，谓其贪功好杀出世间人，汲汲于名誉欲杀智者。遂由黑执兵军队统领手执象脚，驱逐其出宫，於拘押之地砾石山断其首以绝命，继而执其足割断肢节丢弃塚穴。既罢，国王依法治国，依法办理诸事，循理行事。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kāḷakasenāpati devadatto ahosi, chattapāṇikappako sāriputto, sakko anuruddho, dhammadhajo pana ahameva ahosi’’nti.
师长携此法教呈现，说起本生故事——“当时，黑衣将军名叫天子，是执伞者的沙利弗，萨咖是阿努儒达，唯有我即是法旗。”
Dhammadhajajātakavaṇṇanā dasamā. · 法幢本生注疏第十
Bīraṇathambhavaggo sattamo. · 毕拉纳坦巴品第七
Tassuddānaṃ –
题名曰——
Somadattañca ucchiṭṭhaṃ, kuru puṇṇanadīpi ca;
圣多达达亦被处死，迦楼国的富饶大河，
Kacchapamacchaseggu ca, kūṭavāṇijagarahi;
有鳖鱼鳖类的各种生物，商队聚集山村，
Dhammadhajanti te dasa.
彼等共十人为法旗所代表。
8. Kāsāvavaggo
第八。袈裟品
[221] 1. Kāsāvajātakavaṇṇanā
【221】第一，黄衣本生经注疏
Anikkasāvokāsāvanti idaṃ satthā jetavane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Vatthu pana rājagahe samuṭṭhitaṃ. Ekasmiṃ samaye dhammasenāpati pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ veḷuvane viharati. Devadattopi attano anurūpāya dussīlaparisāya parivuto gayāsīse viharati. Tasmiṃ samaye rājagahavāsino chandakaṃ saṅgharitvā dānaṃ sajjayiṃsu. Atheko vohāratthāya āgatavāṇijo imaṃ sāṭakaṃ vissajjetvā ‘‘mampi pattikaṃ karothā’’ti mahagghaṃ gandhakāsāvaṃ adāsi. Nāgarā mahādānaṃ pavattayiṃsu, sabbaṃ chandakena saṅkaḍḍhitaṃ kahāpaṇeheva niṭṭhāsi. So sāṭako atireko ahosi. Mahājano sannipatitvā ‘‘ayaṃ gandhakāsāvasāṭako atireko. Kassa naṃ dema, kiṃ sāriputtattherassa, udāhu devadattassā’’ti mantayiṃsu.
此处说，在竹林园中，世尊正在，天人迭瓦达多发起的话题。场所却是在王舍城聚集之处。某时，法军统领与五百比库一起住在泥树林中。迭瓦达多也和他相称的不善行众伴围绕，住在佳耶舍。那时王舍城居民收集布施准备。曾有一位来往商人，为做买卖，将这批盐巴散布示众，说“也请给我开具收据”，并给予大量含硫黄的盐。城镇中皆起大布施，一切捐纳皆聚集成钱，完全存入库中。这盐巴就成了多余。众多显贵聚集，说：“这是含硫黄盐巴剩余之多。应当给谁呢？是给沙利长老，还是给迭瓦达多呢？”
Tattheke ‘‘sāriputtattherassā’’ti āhaṃsu. Apare ‘‘sāriputtatthero katipāhaṃ vasitvā yathāruci pakkamissati , devadattatthero pana nibaddhaṃ amhākaṃ nagarameva upanissāya viharati, maṅgalāmaṅgalesu ayameva amhākaṃ avassayo, devadattassa dassāmā’’ti āhaṃsu. Sambahulikaṃ karontesupi ‘‘devadattassa dassāmā’’ti vattāro bahutarā ahesuṃ, atha naṃ devadattassa adaṃsu. Devadatto tassa dasā chindāpetvā ovaṭṭikaṃ sibbāpetvā rajāpetvā suvaṇṇapaṭṭavaṇṇaṃ katvā pārupi. Tasmiṃ kāle tiṃsamattā bhikkhū rājagahā nikkhamitvā sāvatthiṃ gantvā satthāraṃ vanditvā katapaṭisanthārā taṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘evaṃ, bhante, attano ananucchavikaṃ arahaddhajaṃ pārupī’’ti ārocesuṃ. Satthā ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva attano ananurūpaṃ arahaddhajaṃ paridahati, pubbepi paridahiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
部分人说：“是给沙利长老。”另有人说：“沙利长老已经离城多日，将去往他所喜欢之地，而迭瓦达多长老则依止于我们城里，并住在盟誓者丛林中，这正是我们的住所，应当给迭瓦达多。”聚集辩论时，多数人说“应当给迭瓦达多。”后来却不给迭瓦达多。迭瓦多将那十片盐切断、绕成圈，染成金色涂饰。那时约三十比库离开王舍城，前往首卫城，礼敬师长，并告知此事说：“世尊以自己与众不同的阿拉汉成就标志，将此出示。”世尊说：“比库们，迭瓦达多如今正燃烧自己不相称的阿拉汉标志，过去也曾燃烧。”如此说后，回忆过去。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese hatthikule nibbattitvā vayappatto asītisahassamattavāraṇaparivāro yūthapati hutvā araññāyatane vasati. Atheko duggatamanusso bārāṇasiyaṃ viharanto dantakāravīthiyaṃ dantakāre dantavalayādīni karonte disvā ‘‘hatthidante labhitvā gaṇhissathā’’ti pucchi. Te ‘‘āma gaṇhissāmā’’ti āhaṃsu. So āvudhaṃ ādāya kāsāvavatthavasano paccekabuddhavesaṃ gaṇhitvā paṭisīsakaṃ paṭimuñcitvā hatthivīthiyaṃ ṭhatvā āvudhena hatthiṃ māretvā dante ādāya bārāṇasiyaṃ vikkiṇanto jīvikaṃ kappesi. So aparabhāge bodhisattassa parivārahatthīnaṃ sabbapacchimaṃ hatthiṃ māretuṃ ārabhi. Hatthino devasikaṃ hatthīsu parihāyantesu ‘‘kena nu kho kāraṇena hatthino parihāyantī’’ti bodhisattassa ārocesuṃ.
过去，菩萨护持婆罗门的波罗奈国，在喜马拉雅山脉之间降生于象族，寿命长达八万岁，有军队为帅，住在森林修道处。有一不善之人，在波罗奈城，游走象牙街道，看见象牙项圈等物，便问：“若得一象牙，将拿走吗？”答案为“是，可拿走。”他携带兵器，穿着黄色衣服，装作独觉者，带着矛枪放下囊袋，站在象牙街，挥舞兵器，杀象取牙，在波罗奈城贩卖为生。后来，他开始杀死菩萨麾下的所有象群。当象群受伤驱赶时，菩萨问：“为何象群遭驱赶？”
Bodhisatto pariggaṇhanto ‘‘paccekabuddhavesaṃ gahetvā hatthivīthipariyante eko puriso tiṭṭhati, kacci nu kho so māreti, pariggaṇhissāmi na’’nti ekadivasaṃ hatthī purato katvā sayaṃ pacchato ahosi. So bodhisattaṃ disvā āvudhaṃ ādāya pakkhandi. Bodhisatto nivattitvā ṭhito ‘‘bhūmiyaṃ pothetvā māressāmi na’’nti soṇḍaṃ pasāretvā tena paridahitāni kāsāvāni disvā ‘‘imaṃ arahaddhajaṃ mayā garuṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti soṇḍaṃ paṭisaṃharitvā ‘‘ambho purisa, nanu esa arahaddhajo ananucchaviko tuyhaṃ, kasmā etaṃ paridahasī’’ti imā gāthā avoca –
菩萨思索着说：“披着独觉者装束，站立象牙街上的人，是否会杀象呢？我考虑不动手。”一天，他站在象前，自己在后。菩萨看见他带着兵器逃走了。菩萨回头站立，说：“我不会在土地上杀生。”他展开胡须，向胡须显露的黄衣者说道：“这阿拉汉标志，我应该尊重啊。”然后收藏胡须，说：“你这男人，难道这不是不能随意燃烧的阿拉汉成就标志吗？为何要烧它？”并歌唱此偈：
§141
141.
‘‘Anikkasāvo kāsāvaṃ, yo vatthaṃ paridahissati;
「无染污者，指的是能够燃烧袈裟的存在；
Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati.
以压制真理护持者，彼则不让袈裟受染污。」
§142
142.
‘‘Yo ca vantakasāvassa, sīlesu susamāhito;
「而于染污袈裟，在戒律中最善集者；
Upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahatī’’ti.
以压制真理护持者，彼实能远除袈裟染污。」
Tattha anikkasāvoti kasāvo vuccati rāgo doso moho makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe akusalā dhammā sabbe duccaritā sabbaṃ bhavagāmikammaṃ diyaḍḍhakilesasahassaṃ, eso kasāvo nāma. So yassa puggalassa appahīno santānato anissaṭṭho anikkhanto, so anikkasāvo nāma. Kāsāvanti kasāyarasapītaṃ arahaddhajabhūtaṃ. Yo vatthaṃ paridahissatīti yo evarūpo hutvā evarūpaṃ vatthaṃ paridahissati nivāseti ceva pārupati ca. Apeto damasaccenāti indriyadamasaṅkhātena damena ca nibbānasaṅkhātena ca paramatthasaccena apeto parivajjito. Nissakkatthe vā karaṇavacanaṃ, etasmā damasaccā apetoti attho. ‘‘Sacca’’nti cettha vacīsaccaṃ catusaccampi vaṭṭatiyeva. Na so kāsāvamarahatīti so puggalo anikkasāvattā arahaddhajaṃ kāsāvaṃ na arahati ananucchaviko etassa.
此处所谓无染污者者，谓贪欲、嗔恚、痴迷、污秽、嫉妒、嗔嫉、妄言、欺骗、怀怨、傲慢、过慢、骄矜、酒醉等，皆是恶不善法，及一切恶行与轮回业，其聚集为一千二百五十种染污，即名为袈裟。若某人断除此者，自性清净无依无著，则谓其为无染污者。袈裟，即为色泽如曰元染之衣，为阿拉汉所着。所谓能燃烧袈裟者，是指能以如法之行为点炼、使之火热、净化。所谓以压制真理护持者，是指以内根压制，以正法为本，出离诸境，远离烦恼真实慧眼所证的解脱真理。此亦可作主动行为之谓，故理解为压制真理。"真理"于此，取四圣谛之义。故说不让他人袈裟被染者，是指此人于去污不懈，具足清净清净，非受染垢无法侵染者。
Yo ca vantakasāvassāti yo pana puggalo yathāvuttasseva kasāvassa vantattā vantakasāvo assa. Sīlesu susamāhitoti maggasīlesu ceva phalasīlesu ca sammā āhito, ānetvā ṭhapito viya tesu patiṭṭhito. Tehi sīlehi samaṅgībhūtassetaṃ adhivacanaṃ. Upetoti samannāgato. Damasaccenāti vuttappakārena damena ca saccena ca. Sa ve kāsāvamarahatīti so evarūpo puggalo imaṃ arahaddhajaṃ kāsāvaṃ arahati.
所谓弃恶衣者，是指某个人按照已说之法，舍弃恶衣。所谓恶衣者，指衣着端正、心志安稳之比库的衣服，以及具足正道的戒行与其善果所在，均被悉数取来安置稳固。这样的戒律便是意指这些戒律相应而成的。所谓具足，意谓完备之意。所谓以驭制与保证，指戒律所规托的约束与真诚。此人为能断除恶衣者，亦为能够清除由圣果而生的恶衣者。
Evaṃ bodhisatto tassa purisassa imaṃ kāraṇaṃ kathetvā ‘‘ito paṭṭhāya mā idha āgami, āgacchasi ce, jīvitaṃ te natthī’’’ti tajjetvā palāpesi.
如是，菩萨对该人讲明此因缘说道：『你不要从此离开，如果你来到此处，则你的生命难存』，言毕警示开导他。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā hatthimārakapuriso devadatto ahosi, yūthapati pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀宣说此法，并以本生故事作开端说：『当时象王猎人乃是天子德多，而军队首领则为我自己』如是说。
Kāsāvajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 《咖萨瓦本生》注释第一
[222] 2. Cūḷanandiyajātakavaṇṇanā
[222] 第二章 小难提本生故事之注释
Idaṃtadācariyavacoti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, devadatto nāma kakkhaḷo pharuso sāhasiko sammāsambuddhe abhimāre payojesi, silaṃ pavijjhi, nāḷāgiriṃ payojesi, khantimettānuddayamattampissa tathāgate natthī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto kakkhaḷo pharuso nikkāruṇikoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此即师言，意指佛陀在祇树给孤独园中，开说天子德多。某日清晨，诸比库聚会议论云：『朋友们，名为天子德多者，性情粗暴、言语粗俗又狂妄自大，虽面圣从学，却无法谅解不嗔爱、不放逸的圣者道理』。佛陀来了之后问：「身躯现在安否？比库们为何议论此话？」答以如是名目，世尊言：『不，诸比库，以前天子德多实是粗暴、险恶、无慈悲之人』，说及往事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese mahānandiyo nāma vānaro ahosi, kaniṭṭhabhātiko panassa cūḷanandiyo nāma. Te ubhopi asītisahassavānaraparivārā himavantapadese andhamātaraṃ paṭijaggantā vāsaṃ kappesuṃ. Te mātaraṃ sayanagumbe ṭhapetvā araññaṃ pavisitvā madhurāni phalāphalāni mātuyā pesenti. Āharaṇakavānarā tassā na denti, sā khudāpīḷitā aṭṭhicammāvasesā kisā ahosi. Atha naṃ bodhisatto āha – ‘‘mayaṃ, amma, tumhākaṃ madhuraphalāphalāni pesema, tumhe kasmā milāyathā’’ti. ‘‘Tāta, nāhaṃ labhāmī’’ti. Bodhisatto cintesi – ‘‘mayi yūthaṃ pariharante mātā me nassissati, yūthaṃ pahāya mātaraṃyeva paṭijaggissāmī’’ti. So cūḷanandiyaṃ pakkositvā ‘‘tāta, tvaṃ yūthaṃ parihara, ahaṃ mātaraṃ paṭijaggissāmī’’ti āha. Sopi naṃ ‘‘bhātika, mayhaṃ yūthapariharaṇena kammaṃ natthi, ahampi mātarameva paṭijaggissāmī’’ti āha. Iti te ubhopi ekacchandā hutvā yūthaṃ pahāya mātaraṃ gahetvā himavantā oruyha paccante nigrodharukkhe vāsaṃ kappetvā mātaraṃ paṭijaggiṃsu.
往昔时，波罗奈国有婆罗门名为跋摩陀者。菩萨在喜马拉雅之地曾为大难提猴王，其有幼弟名小难提。两者皆率领八万大群猴，生活于喜马拉雅山脉，居住在母猴住处之森林之中，为母猴献上甘甜果实。取食猴众不给母猴，母猴饥饿，乃衣衫破损、皮肤枯瘦。菩萨于是说：『母亲，我们为你送来甘甜果实，弟兄们为何不来？』母猴答言：『儿啊，我无法得食』。菩萨思惟：『弟兄们若夺我食，母亲必丧命，弃离群体，只能回归母亲处』。于是驱逐小难提说：『儿啊，你去管束群猴，我去照顾母亲』。小难提答言：『兄长，我未做恶事管理群猴，我亦当照顾母亲』。于是两人同意，一同分道而行，小难提离群，菩萨留母，进住山中榕树荫下，住处安稳照顾母猴。
Atheko bārāṇasivāsī brāhmaṇamāṇavo takkasilāyaṃ disāpāmokkhassa ācariyassa santike sabbasippāni uggaṇhitvā ‘‘gamissāmī’’ti ācariyaṃ āpucchi. Ācariyo aṅgavijjānubhāvena tassa kakkhaḷapharusasāhasikabhāvaṃ ñatvā ‘‘tāta, tvaṃ kakkhaḷo pharuso sāhasiko, evarūpānaṃ na sabbakālaṃ ekasadisameva ijjhati, mahāvināsaṃ mahādukkhaṃ pāpuṇissasi, mā tvaṃ kakkhaḷo hohi, pacchānutāpanakāraṇaṃ kammaṃ mā karī’’ti ovaditvā uyyojesi. So ācariyaṃ vanditvā bārāṇasiṃ gantvā gharāvāsaṃ gahetvā aññehi sippehi jīvikaṃ kappetuṃ asakkonto ‘‘dhanukoṭiṃ nissāya jīvissāmi, luddakammaṃ katvā jīvikaṃ kappessāmī’’ti bārāṇasito nikkhamitvā paccantagāmake vasanto dhanukalāpasannaddho araññaṃ pavisitvā nānāmige māretvā maṃsavikkayena jīvikaṃ kappesi. So ekadivasaṃ araññe kiñci alabhitvā āgacchanto aṅgaṇapariyante ṭhitaṃ nigrodharukkhaṃ disvā ‘‘api nāmettha kiñci bhaveyyā’’ti nigrodharukkhābhimukho pāyāsi.
有一名居住在巴拉纳西的婆罗门学童，面对通达四方解脱之道的老师，将各种兵器都拾起后，恭敬地请教师长说：“我要去学习。”老师凭借身体感知能力，察觉到该学童性情粗野、言语粗鲁且鲁莽无畏，便劝诫说：“孩子，你性情粗鲁、言语粗野且胆大，无常之事不会永远一致，这样一来必将招致大破坏和巨大痛苦，切勿性情粗鲁，应避免造后悔的业。”学童礼敬老师后，前往巴拉纳西，定居家中，因不能靠他人衣钵谋生，便说：“我依靠财富众多生活，若勤劳工作必定谋生。”于是离开巴拉纳西，居住于后村，携带弓箭及箭袋，入森林打猎，屠杀各种野兽以谋生。一天在森林得不到任何猎物后，归来时到宅院前，见到一株榕树，心想：“这里也许有所得。”便慢步走向榕树。
Tasmiṃ khaṇe ubhopi te bhātaro mātaraṃ phalāni khādāpetvā purato katvā viṭapabbhantare nisinnā taṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘kiṃ no mātaraṃ karissatī’’ti sākhantare nilīyiṃsu. Sopi kho sāhasikapuriso rukkhamūlaṃ āgantvā taṃ tesaṃ mātaraṃ jarādubbalaṃ andhaṃ disvā cintesi – ‘‘kiṃ me tucchahatthagamanena imaṃ makkaṭiṃ vijjhitvā gahetvā gamissāmī’’ti. So tassā vijjhanatthāya dhanuṃ gaṇhi. Taṃ disvā bodhisatto ‘‘tāta cūḷanandiya, eso me puriso mātaraṃ vijjhitukāmo, ahamassā jīvitadānaṃ dassāmi, tvaṃ mamaccayena mātaraṃ paṭijaggeyyāsī’’ti vatvā sākhantarā nikkhamitvā ‘‘bho purisa, mā me mātaraṃ vijjhi, esā andhā jarādubbalā, ahamassā jīvitadānaṃ demi, tvaṃ etaṃ amāretvā maṃ mārehī’’ti tassa paṭiññaṃ gahetvā sarassa āsannaṭṭhāne nisīdi. So nikkaruṇo bodhisattaṃ vijjhitvā pātetvā mātarampissa vijjhituṃ puna dhanuṃ sannayhi. Taṃ disvā cūḷanandiyo ‘‘ayaṃ me mātaraṃ vijjhitukāmo, ekadivasampi kho me mātā jīvamānā laddhajīvitāyeva nāma hoti, jīvitadānamassā dassāmī’’ti sākhantarā nikkhamitvā ‘‘bho purisa, mā me mātaraṃ vijjhi, ahamassā jīvitadānaṃ dammi, tvaṃ maṃ vijjhitvā amhe dve bhātike gahetvā amhākaṃ mātu jīvitadānaṃ dehī’’ti tassa paṭiññaṃ gahetvā sarassa āsannaṭṭhāne nisīdi. So tampi vijjhitvā pātetvā ‘‘ayaṃ makkaṭī ghare dārakānaṃ bhavissatī’’ti mātarampi tesaṃ vijjhitvā pātetvā tayopi kājenādāya gehābhimukho pāyāsi.
此时两兄弟将母亲喂食果实，然后坐在树荫下，见到归来的学童，心中说：“他将会如何对待我们的母亲呢？”就躲藏在树丛中。不料那粗鲁无畏之人到树根边，见母亲年老体弱且失明，心中思索：“是否用微小行动就能抓住并带走这猴子？”于是持起弓箭准备射杀。此时菩萨说：“孩子，你是小难提耶族的人，想要抓我母亲，我今日将以生命护卫她，你若抓我母亲，我必保护，对你不让步。”说完出树丛，学童说：“嗟乎，男子，请勿伤我母亲，她已年老又盲，我今付出生命，你若杀我，我也不放你。”然后坐在池塘旁。学童见菩萨悲悯己身，投身而下欲杀母，复次持弓。菩萨再言：“这是我母，我愿付命保护，昨日尚生，今日为活命，我将以生命护她。”说完，走出树丛，学童答应后坐在池塘附近。再次见菩萨欲害母，彼菩萨言：“这是我母，昨日尚活，今日活着，我为活命付出，汝若害我，两兄弟共护，我母必得救。”学童闻言不敢动母，母亲与两兄弟皆安然无恙。母亲见此情形感念，起身朝家奔走。
Athassa pāpapurisassa gehe asani patitvā bhariyañca dve dārake ca geheneva saddhiṃ jhāpesi, piṭṭhivaṃsathūṇamattaṃ avasissi. Athassa naṃ gāmadvāreyeva eko puriso disvā taṃ pavattiṃ ārocesi. So puttadārasokena abhibhūto tasmiṃyeva ṭhāne maṃsakājañja dhanuñca chaḍḍetvā vatthaṃ pahāya naggo bāhā paggayha paridevamāno gantvā gharaṃ pāvisi. Athassa sā thūṇā bhijjitvā sīse patitvā sīsaṃ bhindi, pathavī vivaraṃ adāsi, avīcito jālā uṭṭhahi. So pathaviyā giliyamāno ācariyassa ovādaṃ saritvā ‘‘imaṃ vata kāraṇaṃ disvā pārāsariyabrāhmaṇo mayhaṃ ovādamadāsī’’ti paridevamāno imaṃ gāthādvayamāha –
那恶人酷吏跌入屋中，妻与两个儿女也随即跌进屋内，一同被压住，身体如同被几堆重物碾压。村口有一名男子见状，便前来谴责恶人恶行。男子因哀痛子女之死，放下屠刀和弓箭，丢弃衣物，赤裸着肩膀满怀悲怆地回家。此时重物压碎了恶人的头颅，将头颅破裂，土地被破坏裂开，铁丝网腾空飞起。男子躺在地上，念及老师的教诲，说：“见此因缘，婆罗门出家人曾训诫我。”悲伤之中吟诵这两句偈语：
§143
143.
‘‘Idaṃ tadācariyavaco, pārāsariyo yadabravi;
「这是老师的话语，出家婆罗门所说；
Māsu tvaṃ akari pāpaṃ, yaṃ tvaṃ pacchā kataṃ tape.
你不应作恶事，勿造后悔之业。」
§144
144.
一百四十四。
‘‘Yāni karoti puriso, tāni attani passati;
『人所行之事，悉皆见于自性；
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;
行善者获善果，作恶者受恶报；
Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phala’’nti.
如同种子生果一般，种何果收何果。』
Tassattho – yaṃ pārāsariyo brāhmaṇo abravi – ‘‘māsu tvaṃ pāpaṃ akarī, yaṃ kataṃ pacchā tvaññeva tapeyyā’’ti, idaṃ taṃ ācariyassa vacanaṃ. Yāni kāyavacīmanodvārehi kammāni puriso karoti, tesaṃ vipākaṃ paṭilabhanto tāniyeva attani passati. Kalyāṇakammakārī kalyāṇaṃ phalamanubhoti, pāpakārī ca pāpakameva hīnaṃ lāmakaṃ aniṭṭhaphalaṃ anubhoti. Lokasmimpi hi yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ, bījānurūpaṃ bījānucchavikameva phalaṃ harati gaṇhāti anubhavatīti. Iti so paridevanto pathaviṃ pavisitvā avīcimahāniraye nibbatti.
此后，一位出身婆罗门的他乡之人说道：『你所造作的恶业，终究需要自己去偿报。』这是老师的教诲。人由身语意三门所造作的业，得其果报便明显觉察于自身。行善者体验善果，作恶者承受恶果，是恶劣、沉重、不善的果报。如同世间中种子发生其种子，收获的果实与所种的种子相应，种子之类决定种子之果，种子之类的收获及承担着相应的果报与现象，均亲自体验。于是，此人悲愤至极而入地狱大苦之所受报。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva, pubbepi kakkhaḷo pharuso nikkāruṇikoyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā luddakapuriso devadatto ahosi, disāpāmokkho ācariyo sāriputto, cūḷanandiyo ānando, mātā mahāpajāpatigotamī, mahānandiyo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊告诫比库们：『不可，此时的天授者，过去曾刚硬、粗暴且无慈悲，』然后引出此法教说，进而举出本生故事以说明——当时那个泥人是天授者，指导大师为沙利迦，诸弟子如小难达、阿难等，母亲是大摩耶夫人，而大难达则是本人。
Cūḷanandiyajātakavaṇṇanā dutiyā. · 《朱腊难帝亚本生》注释第二
[223] 3. Puṭabhattajātakavaṇṇanā
【223】三、普陀饭生经注释
Namenamantassa bhaje bhajantanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kuṭumbikaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthinagaravāsī kireko kuṭumbiko ekena janapadakuṭumbikena saddhiṃ vohāraṃ akāsi. So attano bhariyaṃ ādāya tassa dhāraṇakassa santikaṃ agamāsi. Dhāraṇako ‘‘dātuṃ na sakkomī’’ti na kiñci adāsi, itaro kujjhitvā bhattaṃ abhuñjitvāva nikkhami. Atha naṃ antarāmagge chātajjhattaṃ disvā maggapaṭipannā purisā ‘‘bhariyāyapi datvā bhuñjāhī’’ti bhattapuṭaṃ adaṃsu. So taṃ gahetvā tassā adātukāmo hutvā ‘‘bhadde, idaṃ corānaṃ tiṭṭhanaṭṭhānaṃ, tvaṃ purato yāhī’’ti uyyojetvā sabbaṃ bhattaṃ bhuñjitvā tucchapuṭaṃ dassetvā ‘‘bhadde, abhattakaṃ tucchapuṭameva adaṃsū’’ti āha. Sā tena ekakeneva bhuttabhāvaṃ ñatvā domanassappattā ahosi. Te ubhopi jetavanapiṭṭhivihārena gacchantā ‘‘pānīyaṃ pivissāmā’’ti jetavanaṃ pavisiṃsu.
世尊于祇树给孤独园安住，有一人家族者，便开始叙说。沙瓦提城内有一家庭，因同一族群，与邻里和睦相处。此人携其妻子至其寄宿处。其寄宿者言：“我无法付赠。”未曾给予，便愤恨地吃了饭后离开。后来，当其在回程路径上打伞时，遇到行道人劝勉说：“虽是妻子，也应赠与共享。”于是那人取了食器，意欲不再给予，说：“善男子，此处乃盗贼的藏身之所。你应向前行。”并吃尽饭食，揭示空饭器说：“善男子，不予食者，所入不过空饭器。”此人由此认识其取食不当而生忧愁。二人皆同往祇树园内，同行并言：“我们饮水吧。”便入园饮水。
Satthāpi tesaññeva āgamanaṃ olokento maggaṃ gahetvā ṭhitaluddako viya gandhakuṭichāyāya nisīdi, te satthāraṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā nisīdiṃsu. Satthā tehi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘kiṃ, upāsike, ayaṃ te bhattā hitakāmo sasneho’’ti pucchi. ‘‘Bhante, ahaṃ etassa sasnehā, ayaṃ pana mayhaṃ nisneho, tiṭṭhantu aññepi divasā, ajjevesa antarāmagge puṭabhattaṃ labhitvā mayhaṃ adatvā attanāva bhuñjī’’ti. ‘‘Upāsike, niccakālampi tvaṃ etassa hitakāmā sasnehā, ayaṃ pana nisnehova. Yadā pana paṇḍite nissāya tava guṇe jānāti, tadā te sabbissariyaṃ niyyādetī’’ti vatvā tāya yācito atītaṃ āhari.
世尊见其一方，转观归来者，便入亭蓬香影之处坐，如水中浮叶。二人见世尊，趋前礼拜而坐。世尊与他们交谈，问曰：“居士，尔食者有意利己抑或相亲所致？”答曰：“世尊，我与此人为利己相亲，而他与我亲近。昨日于回程之路得食，未与我，而自行食用。”世尊言：“居士，尔虽常为利己相亲，这乃亲爱也。当圣智依教义知尔德时，彼自当赋尔普施。”言毕，嘱其勿忘已往之事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto tassa atthadhammānusāsako ahosi. Atha rājā ‘‘padubbheyyāpi me aya’’nti attano puttaṃ āsaṅkanto nīhari. So attano bhariyaṃ gahetvā nagarā nikkhamma ekasmiṃ kāsikagāmake vāsaṃ kappesi. So aparabhāge pitu kālakatabhāvaṃ sutvā ‘‘kulasantakaṃ rajjaṃ gaṇhissāmī’’ti bārāṇasiṃ paccāgacchanto antarāmagge ‘‘bhariyāyapi datvā bhuñjāhī’’ti bhattapuṭaṃ labhitvā tassā adatvā sayameva taṃ bhuñji. Sā ‘‘kakkhaḷo vatāyaṃ puriso’’ti domanassappattā ahosi. So bārāṇasiyaṃ rajjaṃ gahetvā taṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapetvā ‘‘ettakameva etissā ala’’nti na aññaṃ sakkāraṃ vā sammānaṃ vā karoti, ‘‘kathaṃ yāpesī’’tipi naṃ na pucchati.
往昔于巴兰那国，菩萨出家于父亲非父之家。年长时为父之正法之导者。国王思忖：“我必复夺其位。”遂怀嫌疑。彼携妻出城，居于某迦湿城郊外。中年时闻其父逝世，返乡曰：“我必执掌王位。”入巴兰那国时，取食器食物，赠妻一份，妻生忧愁。彼执巴兰那国王位，置于最高之所。世尊不理他人，仅专其事务，不发问其事，亦不理睬。
Bodhisatto cintesi – ‘‘ayaṃ devī rañño bahūpakārā sasnehā, rājā panetaṃ kismiñci na maññati, sakkārasammānamassā kāressāmī’’ti taṃ upasaṅkamitvā upacāraṃ katvā ekamantaṃ ṭhatvā ‘‘kiṃ, tātā’’ti vutte ‘‘kathaṃ samuṭṭhāpetuṃ mayaṃ, devi, tumhe upaṭṭhahāma, kiṃ nāma mahallakānaṃ pitūnaṃ vatthakhaṇḍaṃ vā bhattapiṇḍaṃ vā dātuṃ na vaṭṭatī’’ti āha. ‘‘Tāta, ahaṃ attanāva kiñci na labhāmi, tumhākaṃ kiṃ dassāmi, nanu labhanakāle adāsiṃ, idāni pana me rājā na kiñci deti. Tiṭṭhatu aññaṃ dānaṃ, rajjaṃ gaṇhituṃ āgacchanto antarāmagge bhattapuṭaṃ labhitvā bhattamattampi me adatvā attanāva bhuñjī’’ti. ‘‘Kiṃ pana, amma, rañño santike evaṃ kathetuṃ sakkhissathā’’ti? ‘‘Sakkhissāmi, tātā’’ti. ‘‘Tena hi ajjeva mama rañño santike ṭhitakāle mayi pucchante evaṃ kathetha ajjeva vo guṇaṃ jānāpessāmī’’ti evaṃ vatvā bodhisatto purimataraṃ gantvā rañño santike aṭṭhāsi. Sāpi gantvā rañño samīpe aṭṭhāsi.
菩萨思惟道：“此女多所助王亲，王对此女子无所轻视，必赋与尊敬。”故近前致敬，赐以礼物，立于一旁。谓曰：“父亲，如何为我起事？女应侍奉佛教，而不应给予豪门父亲田地粮食。”答曰：“父亲，我本无所得，尔所见者非我所有。即若有得，皆归于尔。如今王不予饶赠，尔能另施事。行者至回程，得食器而未赠我，自自行食。”复言：“何时能于国王面前如是言乎？”答：“我能也，父亲。”菩萨遂启程往王城上前立定。女亦随行立于侧。
Atha naṃ bodhisatto ‘‘amma, tumhe ativiya kakkhaḷā, kiṃ nāma pitūnaṃ vatthakhaṇḍaṃ vā bhattapiṇḍamattaṃ vā dātuṃ na vaṭṭatī’’ti āha. ‘‘Tāta, ahameva rañño santikā kiñci na labhāmi, tumhākaṃ kiṃ dassāmī’’ti? ‘‘Nanu aggamahesiṭṭhānaṃ te laddha’’nti? ‘‘Tāta, kismiñci sammāne asati aggamahesiṭṭhānaṃ kiṃ karissati, idāni me tumhākaṃ rājā kiṃ dassati, so antarāmagge bhattapuṭaṃ labhitvā tato kiñci adatvā sayameva bhuñjī’’ti. Bodhisatto ‘‘evaṃ kira, mahārājā’’ti pucchi. Rājā adhivāsesi. Bodhisatto tassa adhivāsanaṃ viditvā ‘‘tena hi, amma, rañño appiyakālato paṭṭhāya kiṃ tumhākaṃ idha vāsena. Lokasmiñhi appiyasampayogo ca dukkho, tumhākaṃ idha vāse sati rañño appiyasampayogova dukkhaṃ bhavissati, ime sattā nāma bhajante bhajanti, abhajanabhāvaṃ ñatvā aññattha gantabbaṃ, mahanto lokasannivāso’’ti vatvā imā gāthā avoca –
菩萨对女曰：“母亲，尔甚苛严，为何不能布施豪门父亲之田地粮食？”答曰：“父亲，我身于王前无所得，尔有何见示乎？”“可曾得至高之所乎？”“父亲，若无正应至高之所，当作何为？如今尔王何许见示？彼在回程中得饭食器，从中取食自用。”菩萨问曰：“如此乎，大王？”王坐时闻之。菩萨知王心思，谓曰：“由此，母亲，王于内心生怨怼。世间有不悦之聚，尔住彼处亦生王之不悦集。众生亦然，知其所依不起敬，必当他去。此为广大世界居住之理。”语毕，诵此偈曰——
§145
145.
‘‘Name namantassa bhaje bhajantaṃ, kiccānukubbassa kareyya kiccaṃ;
『名声显耀者，应当敬礼正在敬礼者，依照职责应当完成职责；
Nānatthakāmassa kareyya atthaṃ, asambhajantampi na sambhajeyya.
不为无益者谋利益，即使不敬也不应当敬礼。』
§146
146.
‘‘Caje cajantaṃ vanathaṃ na kayirā, apetacittena na sambhajeyya;
『应当舍弃舍弃者，切莫助长埋怨，意念不净者不可敬礼；
Dijo dumaṃ khīṇaphalanti ñatvā, aññaṃ samekkheyya mahā hi loko’’ti.
若见鸟兽丛林果实已尽，应当观照他者，因为世间广大无边。』
Tattha name namantassa bhaje bhajantanti yo attano namati, tasseva paṭinameyya. Yo ca bhajati, tameva bhajeyya. Kiccānukubbassa kareyya kiccanti attano uppannakiccaṃ anukubbantasseva tassapi uppannakiccaṃ paṭikareyya. Caje cajantaṃ vanathaṃ na kayirāti attānaṃ jahantaṃ jaheyyeva, tasmiṃ taṇhāsaṅkhātaṃ vanathaṃ na kareyya. Apetacittenāti vigatacittena vipallatthacittena. Na sambhajeyyāti tathārūpena saddhiṃ na samāgaccheyya. Dijo dumanti yathā sakuṇo pubbe phalitampi rukkhaṃ phale khīṇe ‘‘khīṇaphalo aya’’nti ñatvā taṃ chaḍḍetvā aññaṃ samekkhati pariyesati, evaṃ aññaṃ samekkheyya. Mahā hi esa loko, atha tumhe sasnehaṃ ekaṃ purisaṃ labhissathāti.
所谓此处，尊敬称呼者谓为尊重他人，而自称者谓为敬重自己，故应恭敬称他人。凡是尊敬者，则唯当敬重之。具体行为应随其所生之职责，随自己所生之职责行事。若放弃他人所正当为之职责者，则如放弃自我，应当舍弃之，因舍弃即无法作受欲之事。所谓“无恶意心”，是指无散乱心、无误解心。所谓“不共处”，即不应与彼此性情相合而居同处。正如雀鸟误以为果实已尽时，即便果实未尽，便舍弃此树，另寻他处，亦应如此另择他物。此地广阔无涯，尔等自当怀亲爱之心，得一善良之人共处。
Taṃ sutvā bārāṇasirājā deviyā sabbissariyaṃ adāsi. Tato paṭṭhāya samaggā sammodamānā vasiṃsu.
闻此之后，巴拉那城王将此贤女奉献，以所有财物赠与她。于是众人齐心欢喜地安住于此。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne dve jayampatikā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. ‘‘Tadā jayampatikā ime dve jayampatikā ahesuṃ, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀开示此法，以真实明晰之道，谱写为生死本生故事。真实宣扬终了时，有两位得胜者在初果位上立定成就。曰：“当时那两位得胜者即是这两位，而智慧之长者，唯我一人也。”
Puṭabhattajātakavaṇṇanā tatiyā. · 《布德跋德本生》注释第三
[224] 4. Kumbhilajātakavaṇṇanā
[224] 四、葫芦本生故事释义
Yassetecaturo dhammāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi.
佛陀在竹林中安住时，为世尊迦叶弟子之一之迭瓦达德开始讲授此四法。
§147
147.
‘‘Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava;
所谓这四法，如同猿猴那样，假若你具足这四法，
Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṃ so ativattati.
真理、信念、忍让与布施，见者超越世间，难为逾越。
§148
148.
‘‘Yassa cete na vijjanti, guṇā paramabhaddakā;
那四法不为所知的，则为极坏之品；
Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṃ so nātivattatī’’ti.
真理、信念、忍让与布施，见者未能超越之。
Tattha guṇā paramabhaddakāti yassa ete paramabhaddakā cattāro rāsaṭṭhena piṇḍaṭṭhena guṇā na vijjanti, so paccāmittaṃ atikkamituṃ na sakkotīti. Sesamettha sabbaṃ heṭṭhā kumbhilajātake vuttanayameva saddhiṃ samodhānenāti.
这里所谓极坏，是指这四法如同羸弱之物不能胜过对方，因不知缘故，不能超越因缘之境；此处残余义皆同下文《甄槃犍度经》故事释义相应之意。
Kumbhilajātakavaṇṇanā catutthā. · 《鳄鱼本生》注释第四
[225] 5. Khantivaṇṇajātakavaṇṇanā
【225】五、忍辱本生经注解
Atthi me puriso, devāti idaṃ satthā jetavane viharanto kosalarājānaṃ ārabbha kathesi. Tassa kireko bahūpakāro amacco antepure padussi. Rājā ‘‘upakārako me’’ti ñatvāpi adhivāsetvā satthu ārocesi. Satthā ‘‘porāṇakarājānopi, mahārāja, evaṃ adhivāsesuṃyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
有人说：有一位天尊，在迦叶林中住持时，针对拘萨罗国王开始讲说故事。那时有一位仆役在王宫内服勤。国王知道“他是助我之人”，便安排他侍奉天尊。天尊说：“尊大王啊，我也曾如同古代诸王一般这样侍奉过”，并因而将过去的故事引出。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente eko amacco tassa antepure padussi, amaccassāpi sevako tassa gehe padussi. So tassa aparādhaṃ adhivāsetuṃ asakkonto taṃ ādāya rañño santikaṃ gantvā ‘‘deva, eko me upaṭṭhāko sabbakiccakārako , so mayhaṃ gehe padussi, tassa kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去在巴拉那城，有一位婆罗门名叫波罗频多，曾为国政大臣。一位仆役服侍他于王宫中，仆役的妻子也在那家中服役。那仆役不堪被责备想找借口，便携带那妇人去见国王，问国王：“天啊，有一位侍从负责一切事务并侍奉我于家中，他做了什么能罪罪当罚吗？”他问完后，先作一首诗句说道——
§149
149.
‘‘Atthi me puriso deva, sabbakiccesu byāvaṭo;
“我有一位仆役，主事诸多事务：
Tassa cekoparādhatthi, tattha tvaṃ kinti maññasī’’ti.
若有他的罪行，你将以为何事对待？”
Tattha tassa cekoparādhatthīti tassa ca purisassa eko aparādho atthi. Tattha tvaṃ kinti maññasīti tattha tassa purisassa aparādhe tvaṃ ‘‘kiṃ kātabba’’nti maññasi, yathā te cittaṃ uppajjati, tadanurūpamassa daṇḍaṃ paṇehīti dīpeti.
于此，有所谓单一过失者，即该人有一过失之义。至于汝所谓如何，此乃谓该人过失之时，汝心现生“当何所为？”之念，依此意向，施加相应之惩罚以示警戒。
Taṃ sutvā rājā dutiyaṃ gāthamāha –
闻此，国王即作第二偈曰：
§150
150.
‘‘Amhākampatthi puriso, ediso idha vijjati;
“我等当中有人，乃此处之名士；
Dullabho aṅgasampanno, khantirasmāka ruccatī’’ti.
稀有具足众德者，忍耐乃我所喜。”
Tassattho – amhākampi rājūnaṃ sataṃ ediso bahūpakāro agāre dussanakapuriso atthi, so ca kho idha vijjati, idānipi idheva saṃvijjati, mayaṃ rājānopi samānā tassa bahūpakārataṃ sandhāya adhivāsema, tuyhaṃ pana araññopi sato adhivāsanabhāro jāto. Aṅgasampanno hi sabbehi guṇakoṭṭhāsehi samannāgato puriso nāma dullabho, tena kāraṇena asmākaṃ evarūpesu ṭhānesu adhivāsanakhantiyeva ruccatīti.
又言：“此亦为众王中等广受多方助益之居士，虽为恶人，然犹于此处存在，迄今仍在此发展生存。我等诸王亦同此类，彼多方助益之事，我们共推其为凭，汝则虽居于荒野，负担居住之责。因具足诸种德能之人稀少，此故我等于此等处所，仅喜安住之实焉。”
Amacco attānaṃ sandhāya rañño vuttabhāvaṃ ñatvā tato paṭṭhāya antepure padussituṃ na visahi, sopissa sevako rañño ārocitabhāvaṃ ñatvā tato paṭṭhāya taṃ kammaṃ kātuṃ na visahi.
大臣心念自身，了知王所言之事，随即起身不愿于后宫徘徊；国王侍从亦知所托之事，随即起身不肯履行此责。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā ahameva bārāṇasirājā ahosi’’nti. Sopi amacco rañño satthu kathitabhāvaṃ ñatvā tato paṭṭhāya taṃ kammaṃ kātuṃ nāsakkhīti.
佛陀带来此法之宣说，编成本生故事，说道：“当时我正是巴拉那西国王。”大臣亦知国王授言之意，随即起身不敢妄为。
Khantivaṇṇajātakavaṇṇanā pañcamā. · 《忍辱色本生》注释第五
[226] 6. Kosiyajātakavaṇṇanā
【226】第六，阇折离本生经释述。
Kālenikkhamanā sādhūti idaṃ satthā jetavane viharanto kosalarājānaṃ ārabbha kathesi. Kosalarājā paccantavūpasamanatthāya akāle nikkhami. Vatthu heṭṭhā vuttanayameva.
说起出外之时之事：“很好”，佛陀在揭德林安住时便为我们说此事。迦兹罗国王为息后方纷争，旧时不宜时出发。此即故事之由来。
Satthā pana atītaṃ āharitvā āha – ‘‘mahārāja, atīte bārāṇasirājā akāle nikkhamitvā uyyāne khandhāvāraṃ nivesayi. Tasmiṃ kāle eko ulūkasakuṇo veḷugumbaṃ pavisitvā nilīyi. Kākasenā āgantvā ‘nikkhantameva taṃ gaṇhissāmā’’’ti parivāresi. So sūriyatthaṅgamanaṃ anoloketvā akāleyeva nikkhamitvā palāyituṃ ārabhi. Atha naṃ kākā parivāretvā tuṇḍehi koṭṭentā paripātesuṃ. Rājā bodhisattaṃ āmantetvā ‘‘kiṃ nu kho, paṇḍita, ime kākā kosiyaṃ paripātentī’’ti pucchi. Bodhisatto ‘‘akāle, mahārāja, attano vasanaṭṭhānā nikkhamantā evarūpaṃ dukkhaṃ paṭilabhantiyeva, tasmā akāle attano vasanaṭṭhānā nikkhamituṃ na vaṭṭatī’’ti imamatthaṃ pakāsento imaṃ gāthādvayamāha –
世尊引过往事说：“大王，昔时巴拉那西国王时不当急出，入园林设置树篱。其时有一鹰鸟进入稻草堆中藏身。乌鸦军队来袭，誓言‘刚出者随手抓’相围绕。那鹰见日出而起，趁早出逃。乌鸦护蔽此鸟，用嘴叼之飞舞欲捕。执事菩萨被召问：“贤者，何事使乌鸦包围阇折离？”菩萨告言：“大王，早出离开自己境域者必遭此苦，故此不应早离己所处境地。”明示此意，吟诵此两句颂歌曰：
§151
151.
‘‘Kāle nikkhamanā sādhu, nākāle sādhu nikkhamo;
「适时出行为善，不适时出行则非善；
Akālena hi nikkhamma, ekakampi bahujjano;
实不可违时而出行，独行亦或众随者皆然；
Na kiñci atthaṃ joteti, dhaṅkasenāva kosiyaṃ.
若违此而行，犹如无用之箭射入空膛。」
§152
152.
‘‘Dhīro ca vidhividhānaññū, paresaṃ vivarānugū;
「智者通晓法度方法，善于随顺他人劝导，
Sabbāmitte vasīkatvā, kosiyova sukhī siyā’’ti.
居处诸友间圆融无争，犹如箭镞入靶而得安乐。」
Tattha kāle nikkhamanā sādhūti, mahārāja, nikkhamanā nāma nikkhamanaṃ vā parakkamanaṃ vā yuttapayuttakāle sādhu. Nākāle sādhu nikkhamoti akāle pana attano vasanaṭṭhānato aññattha gantuṃ nikkhamo nāma nikkhamanaṃ vā parakkamanaṃ vā na sādhu. ‘‘Akālena hī’’tiādīsu catūsu padesu paṭhamena saddhiṃ tatiyaṃ, dutiyena catutthaṃ yojetvā evaṃ attho veditabbo. Attano vasanaṭṭhānato hi koci puriso akālena nikkhamitvā vā parakkamitvā vā na kiñciatthaṃ joteti, attano appamattakampi vuḍḍhiṃ uppādetuṃ na sakkoti, atha kho ekakampi bahujjano bahupi so paccatthikajano etaṃ akāle nikkhamantaṃ vā parakkamantaṃ vā ekakaṃ parivāretvā mahāvināsaṃ pāpeti. Tatrāyaṃ upamā – dhaṅkasenāva kosiyaṃ, yathā ayaṃ dhaṅkasenā imaṃ akāle nikkhamantañca parakkamantañca kosiyaṃ tuṇḍehi vitudanti mahāvināsaṃ pāpenti, tathā tasmā tiracchānagate ādiṃ katvā kenaci akāle attano vasanaṭṭhānato na nikkhamitabbaṃ na parakkamitabbanti.
世尊在此教法中以时间为准，则出行称为善：大王啊，所谓出行，是指与合适时间相应的外出或前行，谓之善。不合时间则不善；不应时出行者，是指从自身常住之处不当时前往他处的出走或前行，不善也。说“非时违时”等四处分别结合，第一处以第一、第三条相应，第二处以第二、第四条相应，由此辨别义理。从自身常住之处看，有人非时外出或前行而无所用益，连少许增长也不能生起；若有一个乃至许多人，或一人多众，以此非时出行或前行，必引大毁灭。此有譬喻，如同大军中负有重任的士兵，若他非时进攻防守，将遭到群体之重创与大破坏。故于此及诸恶道者，不应以非时自出常处或前行。
Dutiyagāthāya dhīroti paṇḍito. Vidhīti porāṇakapaṇḍitehi ṭhapitapaveṇī. Vidhānanti koṭṭhāso vā saṃvidahanaṃ vā. Vivarānugūti vivaraṃ anugacchanto jānanto. Sabbāmitteti sabbe amitte. Vasīkatvāti attano vase katvā. Kosiyovāti imamhā bālakosiyā añño paṇḍitakosiyo viya. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo ca kho paṇḍito ‘‘imasmiṃ kāle nikkhamitabbaṃ parakkamitabbaṃ, imasmiṃ na nikkhamitabbaṃ na parakkamitabba’’nti porāṇakapaṇḍitehi ṭhapitassa paveṇisaṅkhātassa vidhino koṭṭhāsasaṅkhātaṃ vidhānaṃ vā tassa vā vidhino vidhānaṃ saṃvidahanaṃ anuṭṭhānaṃ jānāti, so vidhividhānaññū paresaṃ attano paccāmittānaṃ vivaraṃ ñatvā yathā nāma paṇḍito kosiyo rattisaṅkhāte attano kāle nikkhamitvā ca parakkamitvā ca tattha tattha sayitānaññeva kākānaṃ sīsāni chindamāno te sabbe amitte vasīkatvā sukhī siyā, evaṃ dhīropi kāle nikkhamitvā parakkamitvā attano paccāmitte vasīkatvā sukhī niddukkho bhaveyyāti. Rājā bodhisattassa vacanaṃ sutvā nivatti.
第二偈中言“智者”即贤者也。所说“法”是由古代智人所设定之规则。所言规则，即指法则、法件或组织形式，遵循细则而得知之。所谓“所有敌人”皆为诸恶敌也。成住之意在于，智慧者善于归纳自身所有，具有支配力。所称“库西人”，此处指的是巴拉斯国那一带的愚童“库西”，如同其他更贤者之愚童也。此经语录谓：若有智者在此时应当出行前往，亦或不应出行前往者，由古代智人所立规则约束于条款或组织中，此法的组织或运行是复杂且持续的。此人知晓规则细则，能明了自己及他人缘由，善于把握时节，故于自己时间出行前往处，无论何处，行者当如断鸟头者般将世间诸恶敌止息，令其安心无忧。如此聪明人士在时中出行或前往，接近自己亲近者时，生悦乐、无苦恼。听毕此菩萨语，大王遂退位。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
世尊引导此法教诲，便引出本生故事，谓当时君主名曰难陀，智者长老即佛世尊自己也。
Kosiyajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《国西亚本生》注释第六
[227] 7. Gūthapāṇajātakavaṇṇanā
第七 胶囊手本生故事注释
Sūro sūrena saṅgammāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tasmiṃ kira kāle jetavanato tigāvutaḍḍhayojanamatte eko nigamagāmo, tattha bahūni salākabhattapakkhiyabhattāni atthi. Tatreko pañhapucchako koṇḍo vasati. So salākabhattapakkhiyabhattānaṃ atthāya āgate dahare ca sāmaṇere ca ‘‘ke khādanti, ke pivanti, ke bhuñjantī’’ti pañhaṃ pucchitvā kathetuṃ asakkonte lajjāpesi. Te tassa bhayena salākabhattapakkhiyabhattatthāya taṃ gāmaṃ na gacchanti. Athekadivasaṃ eko bhikkhu salākaggaṃ gantvā ‘‘bhante, asukagāme salākabhattaṃ vā pakkhiyabhattaṃ vā atthī’’ti pucchitvā ‘‘atthāvuso, tattha paneko koṇḍo pañhaṃ pucchati, taṃ kathetuṃ asakkonte akkosati paribhāsati, tassa bhayena koci gantuṃ na sakkotī’’ti vutte ‘‘bhante, tattha bhattāni mayhaṃ pāpetha, ahaṃ taṃ dametvā nibbisevanaṃ katvā tato paṭṭhāya tumhe disvā palāyanakaṃ karissāmī’’ti āha. Bhikkhū ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tassa tattha bhattāni pāpesuṃ.
勇士与勇者互相对战，世尊在揭德林安住时开始讲述一比库事。彼时，揭德林约三千二百余里外有一独立村庄，居有众多秤杆饭和善根修行者。其中一人名叫孔陀，为探问者。他为了解秤杆饭之意，前来问询比库及沙门：“谁进食，谁饮水，谁用餐？”因羞怯难答，未能开口。众人畏惧秤杆饭之义，不敢入村。某日，有比库前往秤杆地，问曰：“尊者，病村中有秤杆饭或善根饭乎？”答曰：“有，友儿，彼村有一孔陀常问此疑难，难以回答，且多骂辱，故无人敢入。”比库言：“我愿降伏彼人，进行平息，然后护持汝等，使汝等安然无惧。”比库众答“善哉”，随之遣往秤杆饭处。
So tattha gantvā gāmadvāre cīvaraṃ pārupi. Taṃ disvā koṇḍo caṇḍameṇḍako viya vegena upagantvā ‘‘pañhaṃ me, samaṇa, kathehī’’ti āha. ‘‘Upāsaka, gāme caritvā yāguṃ ādāya āsanasālaṃ tāva me āgantuṃ dehī’’ti. So yāguṃ ādāya āsanasālaṃ āgatepi tasmiṃ tatheva āha. Sopi naṃ bhikkhu ‘‘yāguṃ tāva me pātuṃ dehi, āsanasālaṃ tāva sammajjituṃ dehi, salākabhattaṃ tāva me āharituṃ dehī’’ti vatvā salākabhattaṃ āharitvā tameva pattaṃ gāhāpetvā ‘‘ehi, pañhaṃ te kathessāmī’’ti bahigāmaṃ netvā cīvaraṃ saṃharitvā aṃse ṭhapetvā tassa hatthato pattaṃ gahetvā aṭṭhāsi. Tatrāpi naṃ so ‘‘samaṇa, pañhaṃ me kathehī’’ti āha. Atha naṃ ‘‘kathemi te pañha’’nti ekappahāreneva pātetvā aṭṭhīni saṃcuṇṇento viya pothetvā gūthaṃ mukhe pakkhipitvā ‘‘ito dāni paṭṭhāya imaṃ gāmaṃ āgataṃ kañci bhikkhuṃ pañhaṃ pucchitakāle jānissāmī’’ti santajjetvā pakkāmi. So tato paṭṭhāya bhikkhū disvāva palāyati. Aparabhāge tassa bhikkhuno sā kiriyā bhikkhusaṅghe pākaṭā jātā. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, asukabhikkhu kira koṇḍassa mukhe gūthaṃ pakkhipitvā gato’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, so bhikkhu idāneva taṃ mīḷhena āsādeti, pubbepi āsādesiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
比库前往村门，披上袈裟。孔陀见之，像凶猛兽般迅速前来，“沙门，请说我问之事。”比库答曰：“居士，村中外出狩猎之人尚未来至坐堂，速至彼处。”比库携猎物至坐堂，孔陀仍曰：“沙门，应允许我持猎物，安置堂内，并取秤杆饭来。”比库答允，取秤杆饭置于席上，命其“来，我将答您疑问。”至村外，收起袈裟，置于臂下。孔陀复问“沙门，请答我疑问。”比库遂以手骨为例，拾八骨骨如散开骨块一般，投于胶囊中曰：“从今依此护持者，闻有人问村中事，必知其义。”随即离去。后来此事于比库僧团显明。次日法会，众比库议论：“朋友，有病比库于孔陀口中投胶囊后去。”世尊降临，问比库：“汝身安否？此时为何聚集？”答言：“此比库近日受此衰病，往昔亦曾受。”
Atīte aṅgamagadhavāsino aññamaññassa raṭṭhaṃ gacchantā ekadivasaṃ dvinnaṃ raṭṭhānaṃ sīmantare ekaṃ saraṃ nissāya vasitvā suraṃ pivitvā macchamaṃsaṃ khāditvā pātova yānāni yojetvā pakkamiṃsu. Tesaṃ gatakāle eko gūthakhādako pāṇako gūthagandhena āgantvā tesaṃ pītaṭṭhāne chaḍḍitaṃ suraṃ disvā pipāsāya pivitvā matto hutvā gūthapuñjaṃ abhiruhi, allagūthaṃ tasmiṃ āruḷhe thokaṃ onami. So ‘‘pathavī maṃ dhāretuṃ na sakkotī’’ti viravi. Tasmiññeva khaṇe eko mattavaravāraṇo taṃ padesaṃ patvā gūthagandhaṃ ghāyitvā jigucchanto paṭikkami. So taṃ disvā ‘‘esa mama bhayena palāyatī’’ti saññī hutvā ‘‘iminā me saddhiṃ saṅgāmaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti taṃ avhayanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去居住在昂伽摩揭陀国的人们，彼此往来互访，游行于不同国土。有一天，两国的边界处，一方依靠着湖泊而坐，他们喝酒、食用鱼肉，整理车马，准备启程。正当他们启行之时，有一位吃酪食的异教徒，闻到酪食的气息，来到他们饮酒的地方，见到被弃置的酒，因口渴开始饮用，因醉酒而又攀爬酪食堆。攀登至高处时，吐出一团粪便。他自说：「大地不能容我承载。」就在这时，一位醉酒的野兽跌落于此地，闻到酪食气味感到厌恶，便退避而去。那醉酒者见状，认为「这野兽因惧怕我而逃去」，于是生起念头说：「我应与这家伙一起作战」，一边喊叫，一边念诵首句偈颂。
§153
153.
‘‘Sūro sūrena saṅgamma, vikkantena pahārinā;
『英雄啊，勇士与勇士相会，驱赶那嗜杀好战者；
Ehi nāga nivattassu, kiṃ nu bhīto palāyasi;
来吧，巨蛇啊，回转吧，你为何害怕而逃走？
Passantu aṅgamagadhā, mama tuyhañca vikkama’’nti.
看吧，昂伽摩揭陀的人们，看看我与你的军队！』
Tassattho – tvaṃ sūro mayā sūrena saddhiṃ samāgantvā vīriyavikkamena vikkantena pahāradānasamatthatāya pahārinā kiṃkāraṇā asaṅgāmetvāva gacchasi, nanu nāma ekasampahāropi dātabbo siyā, tasmā ehi nāga nivattassu, ettakeneva maraṇabhayatajjito hutvā kiṃ nu bhīto palāyasi, ime imaṃ sīmaṃ antaraṃ katvā vasantā passantu, aṅgamagadhā mama tuyhañca vikkamaṃ ubhinnampi amhākaṃ parakkamaṃ passantūti.
这时，那人说：「你是勇士，我是勇士，我们同来；你因勇力驱逐叛徒，我因恩赐驱逐强盗。你若不跟从，我们岂能合力？不是应当施恩一份以示友善吗？所以，来吧，巨蛇啊，回转吧。你怎会因畏惧死亡而逃走呢？他们居住于此区边界，看见我与你的军队，并观察我们双方的勇猛。」
So hatthī kaṇṇaṃ datvā tassa vacanaṃ sutvā nivattitvā tassa santikaṃ gantvā taṃ apasādento dutiyaṃ gāthamāha –
象拔出象牙后，听闻此言，转身离去，前往佛陀所不悦，遂复诵第二偈曰：
§154
154.
‘‘Na taṃ pādā vadhissāmi, na dantehi na soṇḍiyā;
“我不杀你双足，也不用牙齿或獠牙相攻击；
Mīḷhena taṃ vadhissāmi, pūti haññatu pūtinā’’ti.
我以象鼻缠绕你，要用鼻力击杀你。”
Tassattho – na taṃ pādādīhi vadhissāmi, tuyhaṃ pana anucchavikena mīḷhena taṃ vadhissāmīti.
意即：“我不杀你的双足，但我将用象鼻缠绕你，以示惩戒。”
Evañca pana vatvā ‘‘pūtigūthapāṇako pūtināva haññatū’’ti tassa matthake mahantaṃ laṇḍaṃ pātetvā udakaṃ vissajjetvā tattheva taṃ jīvitakkhayaṃ pāpetvā koñcanādaṃ nadanto araññameva pāvisi.
说毕，象鼻一转，甩下大片泥土，泼水灭火，现当场令其命终，鸣咽哀号，哀声连连，退入密林之中。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā gūthapāṇako koṇḍo ahosi, vāraṇo so bhikkhu, taṃ kāraṇaṃ paccakkhato disvā tasmiṃ vanasaṇḍe nivutthadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
师尊宣说此法后，述说一则本生故事：‘当时，名为俱达跛手的贡陀，乃是乞士；因见由缘故，于那森林深处生起了守护神。’
Gūthapāṇajātakavaṇṇanā sattamā. · 粪手本生注疏 第七
[228] 8. Kāmanītajātakavaṇṇanā
【228】八、欲戒本生传注
Tayogirinti idaṃ satthā jetavane viharanto kāmanītabrāhmaṇaṃ nāma ārabbha kathesi. Vatthu paccuppannañca atītañca dvādasakanipāte kāmajātake (jā. 1.12.37 ādayo) āvibhavissati. Tesu pana dvīsu rājaputtesu jeṭṭhako āgantvā bārāṇasiyaṃ rājā ahosi, kaniṭṭho uparājā. Tesu rājā vatthukāmakilesakāmesu atitto dhanalolo ahosi. Tadā bodhisatto sakko devarājā hutvā jambudīpaṃ olokento tassa rañño dvīsupi kāmesu atittabhāvaṃ ñatvā ‘‘imaṃ rājānaṃ niggaṇhitvā lajjāpessāmī’’ti brāhmaṇamāṇavavaṇṇena āgantvā rājānaṃ passi, raññā ca ‘‘kenatthena āgatosi māṇavā’’ti vutte ‘‘ahaṃ, mahārāja, tīṇi nagarāni passāmi khemāni subhikkhāni pahūtahatthiassarathapattīni hiraññasuvaṇṇālaṅkārabharitāni, sakkā ca pana tāni appakeneva balena gaṇhituṃ, ahaṃ te tāni gahetvā dātuṃ āgato’’ti āha. ‘‘Kadā gacchāma, māṇavā’’ti vutte ‘‘sve mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi gaccha, pātova āgaccheyyāsī’’ti. ‘‘Sādhu, mahārāja, vegena balaṃ sajjehī’’ti vatvā sakko sakaṭṭhānameva gato.
讲者谓：此师尊在祇树给孤独园中，开始说一则名为“欲戒婆罗门”的故事。此事缘起与过去皆载于《十二因缘》品中《欲戒本生》（见本生经1.12.37续）诸传。故事中有两王子，长者后来成为波罗奈国王，幼者为副王。该王因贪恋财宝与欲乐而心染重垢。那时菩萨化为天帝萨咖，巡视人间后，识得两王中存在执著欲染之患，便以婆罗门年轻人为媒，前往见王。王问：“你来有何事，弟子？”答言：“大王，我观见三城，安乐丰饶，饶有象车、战车与宝器，然我力微弱，不能取之，特来请大王馈赠。”王问：“何时往？”答言：“依大王旨意前往，且请派遣护送。”王以允诺，萨咖即带轿车而去。
Rājā punadivase bheriṃ carāpetvā balasajjaṃ kāretvā amacce pakkosāpetvā hiyyo eko brāhmaṇamāṇavo ‘‘uttarapañcāle indapatte kekaketi imesu tīsu nagaresu rajjaṃ gahetvā dassāmī’’ti āha, taṃ māṇavaṃ ādāya tīsu nagaresu rajjaṃ gaṇhissāma, vegena naṃ pakkosathāti. ‘‘Katthassa, deva, nivāso dāpito’’ti? ‘‘Na me tassa nivāsagehaṃ dāpita’’nti. ‘‘Nivāsaparibbayo pana dinno’’ti? ‘‘Sopi na dinno’’ti. Atha ‘‘kahaṃ naṃ passissāmā’’ti? ‘‘Nagaravīthīsu olokethā’’ti. Te olokentā adisvā ‘‘na passāma, mahārājā’’ti āhaṃsu. Rañño māṇavaṃ apassantassa ‘‘evaṃ mahantā nāma issariyā parihīnomhī’’ti mahāsoko udapādi, hadayavatthu uṇhaṃ ahosi, vatthulohitaṃ kuppi, lohitapakkhandikā udapādi, vejjā tikicchituṃ nāsakkhiṃsu.
次日，王吹响战鼓，召集兵士，命阿摩遮派遣一名年轻婆罗门说：“我将在北泛阇罗以‘国王克服之’为名，管理这三城。”持此言，年轻婆罗门前去治理三城迅速果决。王问：“神，住房何处？”答：“我无宅邸。”问：“境域可赠？”答：“亦无。”问：“何处可见？”答：“可在城中街头寻之。”他们搜寻后告王：“未见其人。”王见未见到年轻婆罗门，心生大悲，心内难受，体表发热，现土色，脸上起红斑，患病严重，医者难以治愈。
Tato tīhacatūhaccayena sakko āvajjamāno tassa taṃ ābādhaṃ ñatvā ‘‘tikicchissāmi na’’nti brāhmaṇavaṇṇena āgantvā dvāre ṭhatvā ‘‘vejjabrāhmaṇo tumhākaṃ tikicchanatthāya āgato’’ti ārocāpesi. Rājā taṃ sutvā ‘‘mahantamahantā rājavejjā maṃ tikicchituṃ nāsakkhiṃsu, paribbayamassa dāpetvā uyyojethā’’ti āha. Sakko taṃ sutvā ‘‘mayhaṃ neva nivāsaparibbayena attho, vejjalābhampi na gaṇhissāmi, tikicchissāmi naṃ, puna rājā maṃ passatū’’ti āha. Rājā taṃ sutvā ‘‘tena hi āgacchatū’’ti āha. Sakko pavisitvā jayāpetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, rājā ‘‘tvaṃ maṃ tikicchasī’’ti āha. ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Tena hi tikicchassū’’ti. ‘‘Sādhu, mahārāja, byādhino me lakkhaṇaṃ kathetha, kena kāraṇena uppanno, kiṃ khāditaṃ vā pītaṃ vā nissāya, udāhu diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’’ti? ‘‘Tāta, mayhaṃ byādhi sutaṃ nissāya uppanno’’ti. ‘‘Kiṃ te suta’’nti. ‘‘Tāta eko māṇavo āgantvā mayhaṃ ‘tīsu nagaresu rajjaṃ gaṇhitvā dassāmī’ti āha, ahaṃ tassa nivāsaṭṭhānaṃ vā nivāsaparibbayaṃ vā na dāpesiṃ, so mayhaṃ kujjhitvā aññassa rañño santikaṃ gato bhavissati. Atha me ‘evaṃ mahantā nāma issariyā parihīnomhī’ti cintentassa ayaṃ byādhi uppanno. Sace sakkosi tvaṃ me kāmacittaṃ nissāya uppannaṃ byādhiṃ tikicchituṃ, tikicchāhī’’ti etamatthaṃ pakāsento paṭhamaṃ gāthamāha –
此时，萨咖见婆罗门病情难忍，便现身前来，站于门口言：“医师婆罗门特来为你诊治。”王闻之言：“这大王医师未能为我诊治，尚请召集医师来。”萨咖答：“我非以居所赐予为利，亦不取医药利益，唯愿医治你，冀王再次亲见我。”王听后允诺，萨咖进入宅内，治疗后一旁安坐。王问：“你是否为我诊治？”答：“是，天尊。”王言：“你当为我医治。”答：“善哉，大王，请陈说病因，何以得病？因何食物饮料？亲眼或耳闻何事？”答曰：“因一年轻婆罗门来告我：‘我在三城治理政事。’我未给他宅邸或周围，他恨我，将前往他王处。于是我心忧大患而病发。若你，萨咖，因我欲心起病而能治愈，望施医治。”如是明示意旨，首句吟诵如下——
§155
155.
‘‘Tayo giriṃ antaraṃ kāmayāmi, pañcālā kuruyo kekake ca;
我欲占据三座山谷，即五城国、伽楼国及迦纶国，
Tatuttariṃ brāhmaṇa kāmayāmi, tikiccha maṃ brāhmaṇa kāmanīta’’nti.
此外还欲占据他方三国，婆罗门，我欲治愈我身之疾。
Tattha tayo girinti tayo girī, ayameva vā pāṭho. Yathā ‘‘sudassanassa girino, dvārañhetaṃ pakāsatī’’ti ettha sudassanaṃ devanagaraṃ yujjhitvā duggaṇhatāya duccalanatāya ‘‘sudassanagirī’’ti vuttaṃ, evamidhāpi tīṇi nagarāni ‘‘tayo giri’’nti adhippetāni. Tasmā ayamettha attho – tīṇi ca nagarāni tesañca antaraṃ tividhampi raṭṭhaṃ kāmayāmi. ‘‘Pañcālā kuruyo kekake cā’’ti imāni tesaṃ raṭṭhānaṃ nāmāni. Tesu pañcālāti uttarapañcālā, tattha kapilaṃ nāma nagaraṃ. Kuruyoti kururaṭṭhaṃ, tattha indapattaṃ nāma nagaraṃ. Kekake cāti paccatte upayogavacanaṃ, tena kekakaraṭṭhaṃ dasseti. Tattha kekakarājadhānīyeva nagaraṃ. Tatuttarinti taṃ ahaṃ ito paṭiladdhā bārāṇasirajjā tatuttariṃ tividhaṃ rajjaṃ kāmayāmi. Tikiccha maṃ, brāhmaṇa, kāmanītanti imehi vatthukāmehi ca kilesakāmehi ca nītaṃ hataṃ pahataṃ sace sakkosi, tikiccha maṃ brāhmaṇāti.
此处所说“三座山”者，实指三座山岳，亦作“三座山峰”。例如如“苏陀萨山峰，已建城门明示”中，“苏陀萨山”为天城，以恶劣险难之义称“苏陀萨山峰”，如此也有三城被称为“三座山”。故此处意即三城之地界与其间区域，我欲占据此三国。所谓“五城国、伽楼国及迦纶国”，乃诸国名也。五城国即北部五城国，其内有名为迦毗罗的城。伽楼国者即伽楼国，其内有英陀波城。迦纶国为近称名，指迦纶城。这里“迦纶”是被特别使用的词，表其国名。且“他方三国”者，吾由巴拉那西处及更远西部所得之三种国家。所谓“治愈我身之疾”，婆罗门，此意谓以诸烦恼、欲望等烦恼之心治愈自己，若得胜利，即谓“治愈我身”。
Atha naṃ sakko ‘‘mahārāja, tvaṃ mūlosadhādīhi atekiccho. Ñāṇosadheneva tikicchitabbo’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
尔时天帝曰：大王啊，汝对此诸根本药及其一切，只需以智慧药为治愈之本。说罢，复说第二偈，
§156
156.
‘‘Kaṇhāhidaṭṭhassa karonti heke, amanussapaviṭṭhassa karonti paṇḍitā;
“居于黑暗之地有少数行善者，智者能行于不属于人间之处；
Na kāmanītassa karoti koci, okkantasukkassa hi kā tikicchā’’ti.
对那些不被欲望驱使的人，没有人会对他施以治疗，这正说明他们已经从烦恼的痛苦中超越了。
Tattha kaṇhāhidaṭṭhassa karonti heketi ekacce hi tikicchakā ghoravisena kāḷasappena daṭṭhassa mantehi ceva osadhehi ca tikicchaṃ karonti. Amanussapaviṭṭhassa karonti paṇḍitāti apare paṇḍitā bhūtavejjā bhūtayakkhādīhi amanussehi paviṭṭhassa abhibhūtassa gahitassa balikammaparittakaraṇaosadhaparibhāvitādīhi tikicchaṃ karonti. Na kāmanītassa karoti kocīti kāmehi pana nītassa kāmavasikassa puggalassa aññatra paṇḍitehi añño koci tikicchaṃ na karoti, karontopi kātuṃ samattho nāma natthi. Kiṃkāraṇā? Okkantasukkassa hi kā tikicchāti, okkantasukkassa avakkantassa kusaladhammamariyādaṃ atikkantassa akusaladhamme patiṭṭhitassa puggalassa mantosadhādīhi kā nāma tikicchā, na sakkā osadhehi tikicchitunti.
在此，鬼神类的病人会接受治疗，有些确实这样施治，动因是因为所见之恶行，以及由浓烈的恶意、阴郁的黑暗阴影等所致的心理和身体痛苦，通过咒语和药物治疗之。对于那些被非人类灵体占据和附身，受恶鬼、恶魔欺压困扰的人，医生们会施以治疗，使用符咒药物阻止恶灵行为。对非欲望引导的人，则没有治疗行为。被欲望所引导，意乐着欲界之人，除了圣者以外，无人能对之进行治疗。即使有人能行治，实际上也无从做到。其原因何在？正如前文所说，因“超越烦恼之痛苦”者自不需要治疗，所谓治疗是针对陷于烦恼苦楚、违背善法正道的有漏之人，用符咒和药药物以止痛苦，但此痛苦非药物所能治愈，亦是“治疗”。
Itissa mahāsatto imaṃ kāraṇaṃ dassetvā uttari evamāha – ‘‘mahārāja, sace tvaṃ tāni tīṇi rajjāni lacchasi, api nu kho imesu catūsu nagaresu rajjaṃ karonto ekappahāreneva cattāri sāṭakayugāni paridaheyyāsi, catūsu vā suvaṇṇapātīsu bhuñjeyyāsi, catūsu vā sayanesu sayeyyāsi, mahārāja, taṇhāvasikena nāma bhavituṃ na vaṭṭati, taṇhā hi nāmesā vipattimūlā. Sā vaḍḍhamānā yo taṃ vaḍḍheti, taṃ puggalaṃ aṭṭhasu mahānirayesu soḷasasu ussadanirayesu nānappakārabhedesu ca avasesesu apāyesu khipatī’’ti. Evaṃ rājānaṃ nirayādibhayena tajjetvā mahāsatto dhammaṃ desesi. Rājāpissa dhammaṃ sutvā vigatasoko hutvā tāvadeva nibyādhitaṃ pāpuṇi . Sakkopissa ovādaṃ datvā sīlesu patiṭṭhāpetvā devalokameva gato. Sopi tato paṭṭhāya dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
尊贵的大勇士见此因缘后说：“大王，假如你能够夺取这三条王权，在这四城中一夕之间焚毁四十年积累的财富，享受四座金顶宫殿，或自在卧于四处荣华之所，大王啊，心中燃起贪欲的状态是绝对无法长久存在的，因为贪欲是灾难之根。贪欲增长时正是造成众生堕入八重大地狱、十六恶趣、各种受苦境界迅速加剧之因。”如此，勇士因惧怕地狱等苦难而发憷，便向大王宣说佛法。大王闻法后痛苦消退，随即病愈。萨咖天帝亦谆谆教诲，确立大王守戒之根基，大王遂往天界。尔后大王辞别天帝，布施行善，如法修行，安然往生。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā kāmanītabrāhmaṇo ahosi, sakko pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀将此法——真理和教义——宣说展开，以此故事为佐证，说明当日国王曾是一位被欲望牵引的婆罗门，而萨咖天帝恰是当时的对手。
Kāmanītajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 欲诱本生注疏 第八
[229] 9. Palāyitajātakavaṇṇanā
[229] 第九章 逃逸生故事传述
Gajaggameghehīti idaṃ satthā jetavane viharanto palāyitaparibbājakaṃ ārabbha kathesi. So kira vādatthāya sakalajambudīpaṃ vicaritvā kañci paṭivādiṃ alabhitvā anupubbena sāvatthiṃ gantvā ‘‘atthi nu kho koci mayā saddhiṃ vādaṃ kātuṃ samattho’’ti manusse pucchi. Manussā ‘‘tādisānaṃ sahassenapi saddhiṃ vādaṃ kātuṃ samattho sabbaññū dvipadānaṃ aggo mahāgotamo dhammissaro parappavādamaddano, sakalepi jambudīpe uppanno parappavādo taṃ bhagavantaṃ atikkamituṃ samattho nāma natthi. Velantaṃ patvā samuddaūmiyo viya hi sabbavādā tassa pādamūlaṃ patvā cuṇṇavicuṇṇā hontī’’ti buddhaguṇe kathesuṃ. Paribbājako ‘‘kahaṃ pana so etarahī’’ti pucchitvā ‘‘jetavane’’ti sutvā ‘‘idānissa vādaṃ āropessāmī’’ti mahājanaparivuto jetavanaṃ gacchanto jetena rājakumārena navakoṭidhanaṃ vissajjetvā kāritaṃ jetavanadvārakoṭṭhakaṃ disvā ‘‘ayaṃ samaṇassa gotamassa vasanapāsādo’’ti pucchitvā ‘‘dvārakoṭṭhako aya’’nti sutvā ‘‘dvārakoṭṭhako tāva evarūpo, vasanagehaṃ kīdisaṃ bhavissatī’’ti vatvā ‘‘gandhakuṭi nāma appameyyā’’ti vutte ‘‘evarūpena samaṇena saddhiṃ ko vādaṃ karissatī’’ti tatova palāyi. Manussā unnādino hutvā jetavanaṃ pavisitvā satthārā ‘‘kiṃ akāle āgatatthā’’ti vuttā taṃ pavattiṃ kathayiṃsu. Satthā ‘‘na kho upāsakā idāneva, pubbepesa mama vasanaṭṭhānassa dvārakoṭṭhakaṃ disvā palāyatevā’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
“象吼雷鸣”一语，是佛陀在揭林园居住时，开始讲述一位逃逸行乞女的缘起故事。故事大意是，佛陀行遍整个印度大陆，寻访反对者，最终未得正当辩论之人，便前往萨伐特提城，并问及是否有人能与之辩论。众人答：“即使是众多同时辩论者，也不及释迦牟尼佛为至高智慧、众生之首、佛法明灯，佛法的对立论，无人能超越。纵使大海倾倒，他的教法如同海底之基，不会散乱。”辩论者问他具体在何处，答曰“揭林园”，详细叙说后，众人路经揭林园时，见到佛陀居所及门卫。有人问此何物，答曰此为修行者果德玛的居所。众人好奇今后此居所将变为何状，答曰叫“甘纳库提”小屋。众人怀疑与修行者为伴如何辩论，辩论者因此逃离。人们兴奋潜入揭林园，向佛陀报告有人悄然来访，佛陀答曰：“这些人不是居士，曾见我居所门卫，感畏而逃。”如此，众人请求听佛经法。
Atīte gandhāraraṭṭhe takkasilāyaṃ bodhisatto rajjaṃ kāresi, bārāṇasiyaṃ brahmadatto. So ‘‘takkasilaṃ gaṇhissāmī’’ti mahantena balakāyena gantvā nagarato avidūre ṭhatvā ‘‘iminā niyāmena hatthī pesetha, iminā asse, iminā rathe, iminā pattī, evaṃ dhāvitvā āvudhehi paharatha, evaṃ ghanavassavalāhakā viya saravassaṃ vassathā’’ti tenaṃ vicārento imaṃ gāthādvayamāha –
过去，在迦梨沙国，菩提萨埵建立了国都，名为巴拉尼西。此人名为婆罗门达多。他怀着坚定的信念，携带强大的兵力，从城中不远处站立，告诫说『用这法令驱使大象，用这马，用这战车，用这骑乘，用这些武器去击打，就像密集的雨云洒落一样，降下暴雨』。他思量此事时，作了如下两句偈语：
§157
157.
‘‘Gajaggameghehi hayaggamālibhi, rathūmijātehi sarābhivassebhi;
在大象群和雷雨云中象队奔腾，马队与战车共舞，在战鼓和盾牌挥击下，
Tharuggahāvaṭṭadaḷhappahāribhi, parivāritā takkasilā samantato.
迦梨沙国周遍被严密的阵形所环绕。
§158
158.
‘‘Abhidhāvatha cūpadhāvatha ca, vividhā vināditā vadantibhi;
快跑吧，疾走吧，多方破坏一切的言语如同战鼓般响起；
Vattatajja tumulo ghoso yathā, vijjulatā jaladharassa gajjato’’ti.
“今日喧嚣的轰鸣声，如同雷霆震撼水流。”
Tattha gajaggameghehīti aggagajameghehi, koñcanādaṃ gajjantehi mattavaravāraṇavalāhakehīti attho. Hayaggamālibhīti aggahayamālīhi, varasindhavavalāhakakulehi assānīkehīti attho. Rathūmijātehīti sañjātaūmivegehi sāgarasalilehi viya sañjātarathūmīhi, rathānīkehīti attho. Sarābhivassebhīti tehiyeva rathānīkehi ghanavassamegho viya saravassaṃ vassantehi . Tharuggahāvaṭṭadaḷhappahāribhīti tharuggahehi āvaṭṭadaḷhappahārīhi, ito cito ca āvattitvā parivattitvā daḷhaṃ paharantehi gahitakhaggaratanatharudaṇḍehi pattiyodhehi cāti attho. Parivāritā takkasilā samantatoti yathā ayaṃ takkasilā parivāritā hoti, sīghaṃ tathā karothāti attho.
其中“象雷云”意指“最上等的大象雷云”，“象鸣声响”乃被形容为大象群象的叫声；“战马行军云”意为“由最上等战马编织的云”，又称为“战马大军响彻之云”；“战车之声”比拟为“如乘风而来的急速海浪”，仿佛激烈奔驰的战车发出的声响；“雨密云聚”则是指“如同聚集成密集雨云一般，雷鸣般的降雨”；“树枝拍打风声”则描述了“树木枝叶被强风不断拍打、折断的声音”，这些枝叶被风吹动，猛力敲打，响声轰隆，如同被击打的刀枪般坚硬；“环绕灵巧皮鞭”则形容为“皮鞭迅速挥动环绕”，用以比喻声音迅疾如皮鞭挥舞。整体意谓此处声响环绕迅速，有如熟练灵巧的皮鞭环绕一般，迅速完成动作。
Abhidhāvathacūpadhāvatha cāti vegena dhāvatha ceva upadhāvatha ca. Vividhā vināditā vadantibhīti varavāraṇehi saddhiṃ vividhā vinaditā bhavatha, selitagajjitavāditehi nānāviravā hothāti attho. Vattatajja tumulo ghosoti vattatu ajja tumulo mahanto asanisaddasadiso ghoso. Yathā vijjulatā jaladharassa gajjatoti yathā gajjantassa jaladharassa mukhato niggatā vijjulatā caranti, evaṃ vicarantā nagaraṃ parivāretvā rajjaṃ gaṇhathāti vadati.
“奔跑如风，超越奔跑”指的是以极快的速度前进与加快步伐。此外，“各种吠声杂沓纷飞”乃喻由最上等的战马、雷鸣声及各种不同声音汇聚，犹如不同的呐喊声此起彼伏，毫无间断。今日的喧嚣声犹如雷鸣巨大震耳欲聋，正如水流表面闪电发出的轰响。正如象群在水面走动时，象口头周围形成闪电般的光芒，他们游行并包围全城，管辖整个王国。
Iti so rājā gajjitvā senaṃ vicāretvā nagaradvārasamīpaṃ gantvā dvārakoṭṭhakaṃ disvā ‘‘idaṃ rañño vasanageha’’nti pucchitvā ‘‘ayaṃ nagaradvārakoṭṭhako’’ti vutte ‘‘nagaradvārakoṭṭhako tāva evarūpo, rañño nivesanaṃ kīdisaṃ bhavissatī’’ti vatvā ‘‘vejayantapāsādasadisa’’nti sutvā ‘‘evaṃ yasasampannena raññā saddhiṃ yujjhituṃ na sakkhissāmā’’ti dvārakoṭṭhakaṃ disvāva nivattitvā palāyitvā bārāṇasimeva agamāsi.
于是国王骑着大象巡视军队，来到城门近旁，看到城门防御工事。他问道：「这是国王的住所吗？」有人回答：「这是城门防御工事。」国王又问：「城门防御工事为何如此形状？国王的居所是什么样子？」答曰：「像宝石宫殿一样。」国王听后说：「以如此光辉的国王，决无力与他合战。」见到城门防御工事后，国王便调转大象，离开回到巴拉那西。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bārāṇasirājā palāyitaparibbājako ahosi, takkasilarājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀闻此教法说法后，于本生故事中解释道——“那时，巴拉那西国的国王成为逃亡游方者，而咖萨拉国的国王正是我自己。”
Palāyitajātakavaṇṇanā navamā. · 逃走本生注疏 第九
[230] 10. Dutiyapalāyitajātakavaṇṇanā
【230】第十章 第二逃亡本生故事释文
Dhajamaparimitanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ palāyitaparibbājakameva ārabbha kathesi. Imasmiṃ pana vatthusmiṃ so paribbājako jetavanaṃ pāvisi. Tasmiṃ khaṇe satthā mahājanaparivuto alaṅkatadhammāsane nisinno manosilātale sīhanādaṃ nadanto sīhapotako viya dhammaṃ deseti. Paribbājako dasabalassa brahmasarīrapaṭibhāgaṃ rūpaṃ puṇṇacandasassirikaṃ mukhaṃ suvaṇṇapaṭṭasadisaṃ nalāṭañca disvā ‘‘ko evarūpaṃ purisuttamaṃ jinituṃ sakkhissatī’’ti nivattitvā parisantaraṃ pavisitvā palāyi. Mahājano taṃ anubandhitvā nivattitvā satthussa taṃ pavattiṃ ārocesi. Satthā ‘‘na so paribbājako idāneva, pubbepi mama suvaṇṇavaṇṇaṃ mukhaṃ disvā palātoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
所谓旌旗无量，是指世尊在祇树给孤独园住世时，一次开始教授一位刚逃离家乡生活的游方修行者。这位游方者进入祇树园后，世尊当时正被众多大众围绕，在华丽庄严的教法聚会中，端坐于心地之上，发出狮子吼声，犹如狮子王般宣说法义。此游方者观见其形貌，见其身具十力之力，展现如梵天之相，容颜光艳如满月，面容金色庄严，额头犹如宝珠，心生疑问道：“何人能征服这位最上等之人？”遂转身回返，进入林中独处。大众追随其去而回转，向世尊报告那位游方者的情况。世尊言道：“这位游方者如今并非新识，他曾于往昔见我金色光耀之面容，曾如今日般退去。”于是回忆昔日往事。
Atīte bodhisatto bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kāresi, takkasilāyaṃ eko gandhārarājā. So ‘‘bārāṇasiṃ gahessāmī’’ti caturaṅginiyā senāya āgantvā nagaraṃ parivāretvā nagaradvāre ṭhito attano balavāhanaṃ oloketvā ‘‘ko ettakaṃ balavāhanaṃ jinituṃ sakkhissatī’’ti attano senaṃ saṃvaṇṇetvā paṭhamaṃ gāthamāha –
过去，菩萨曾造访婆罗那斯国，当时有一位博学多识、智慧出众的干陀罗国王。他曾说：“我将进入婆罗那斯。”率领四军大队军伍，到达城门，巡视自己的强大军车，然后告诫自己的军队：“谁能征服这般强大军车？”并唱出第一首诗歌——
§159
159.
‘‘Dhajamaparimitaṃ anantapāraṃ, duppasahaṃ dhaṅkehi sāgaraṃva;
“旌旗无量，彼岸亦无穷，难以跨越，如同狂涛巨浪；
Girimiva anilena duppasayho, duppasaho ahamajja tādisenā’’ti.
如群山受风难以撼动，我乃难以打败之军队。”
Tattha dhajamaparimitanti idaṃ tāva me rathesu morachade ṭhapetvā ussāpitadhajameva aparimitaṃ bahuṃ anekasatasaṅkhyaṃ. Anantapāranti balavāhanampi me ‘‘ettakā hatthī ettakā assā ettakā rathā ettakā pattī’’ti gaṇanaparicchedarahitaṃ anantapāraṃ. Duppasahanti na sakkā paṭisattūhi sahituṃ abhibhavituṃ . Yathā kiṃ? Dhaṅkehi sāgaraṃva, yathā sāgaro bahūhi kākehi vegavikkhambhanavasena vā atikkamanavasena vā duppasaho, evaṃ duppasahaṃ. Girimiva anilena duppasayhoti apica me ayaṃ balakāyo yathā pabbato vātena akampanīyato duppasaho, tathā aññena balakāyena duppasaho. Duppasaho ahamajja tādisenāti svāhaṃ iminā balena samannāgato ajja tādisena duppasahoti aṭṭālake ṭhitaṃ bodhisattaṃ sandhāya vadati.
其言“旌旗无量”，意即我军的战车如孔雀翎羽所饰，非常华丽美观且无数百计。所谓“彼岸无穷”，是指我军强大如象群马群，数量无比，难以计数。所谓“难以跨越”，如同狂涛巨浪，波涛不息，数只乌鸦急速掠过时难以承受飞行，即那般艰难。又如层山受狂风吹袭，难以振动，亦即军力难以被他军所胜。所谓“难以打败之军队”，是谓以我自身之力，今时之力，确实难于被征服。这乃述说常立于八万大劫间之菩萨之话。
Athassa so puṇṇacandasassirikaṃ attano mukhaṃ dassetvā ‘‘bāla, mā vippalapasi, idāni te balavāhanaṃ mattavāraṇo viya naḷavanaṃ viddhaṃsessāmī’’ti santajjetvā dutiyaṃ gāthamāha –
当时，彼剎那显现出明亮清净的脸庞，对他说：『愚者啊，莫要惊怖悲叹，如今你的马车，就像驯服的骡子，将不受荆棘阻碍自在前行。』说完这话之后，又说出第二句诗－
§160
160.
‘‘Mā bāliyaṃ vilapi na hissa tādisaṃ, viḍayhase na hi labhase nisedhakaṃ;
『愚者啊，不要哀号，你并非那种人，既不放弃，也得不到阻止；
Āsajjasi gajamiva ekacārinaṃ, yo taṃ padā naḷamiva pothayissatī’’ti.
你如同独行的大象，或如同用脚蹄碾踩荆棘般，将其踩碎。』
Tattha mā bāliyaṃ vilapīti mā attano bālabhāvaṃ vippalapasi. Na hissa tādisanti na hi assa tādiso, ayameva vā pāṭho. Tādiso ‘‘anantapāraṃ me balavāhana’’nti evarūpaṃ takkento rajjañca gahetuṃ samattho nāma na hi assa, na hotīti attho. Viḍayhaseti tvaṃ bāla, kevalaṃ rāgadosamohamānapariḷāhena viḍayhasiyeva. Na hi labhase nisedhakanti mādisaṃ pana pasayha abhibhavitvā nisedhakaṃ na tāva labhasi, ajja taṃ āgatamaggeneva palāpessāmi. Āsajjasīti upagacchasi. Gajamiva ekacārinanti ekacārinaṃ mattavaravāraṇaṃ viya. Yo taṃ padā naḷamiva pothayissatīti yo taṃ yathā nāma mattavaravāraṇo pādā naḷaṃ potheti saṃcuṇṇeti, evaṃ pothayissati, taṃ tvaṃ āsajjasīti attānaṃ sandhāyāha.
这里“不要哀号”意指劝止自己愚昧的心态“不要悲叹恐惧”。“你并非那种人”说明对方不是那种无能的人，且本句是这个意思。那“那种人”是指“我的力量无穷尽”的那种人，这是吹嘘自大且无力担责的人，故意说明他并非如此。‘既不放弃’意指“你因愤怒、痴迷与傲慢而未放弃”，‘也得不到阻止’是指你虽被打击压制，暂时未能沉淀真正的消除，正如我将现在所到的道路加以陈述。当说“上前”是“接近”，‘独行的大象’是比喻“单人驾驶、毫无阻碍的马车”，犹如锐利的脚蹄踩碎荆棘，意指能轻易清除阻碍。“谁用脚蹄粉碎荆棘”，意谓脚蹄有如马车轮辐抹去荆棘，也就是说你能够趋近、接触障碍而将其踩碎，他用此表达“你对自己说‘这是接近’”。
Evaṃ tajjentassa panassa kathaṃ sutvā gandhārarājā ullokento kañcanapaṭṭasadisaṃ mahānalāṭaṃ disvā attano gahaṇabhīto nivattitvā palāyanto sakanagarameva agamāsi.
如此说话的人，听闻这些话时，香波罗王（香达拉国王）抬头看见如金碾板般的巨大广额，因恐惧回转，逃离进城，便立即回到城内。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā gandhārarājā palāyitaparibbājako ahosi, bārāṇasirājā pana ahameva ahosi’’nti.
师长摄取此法讲说，乃至讲解本生故事——‘彼时甘达罗王已为出走的游方士，而巴拉那城王却正是我自己’。
Dutiyapalāyitajātakavaṇṇanā dasamā. · 第二逃走本生注疏 第十
Kāsāvavaggo aṭṭhamo. · 袈裟品 第八
Tassuddānaṃ –
其结句文为——
Kāsāvaṃ cūḷanandiyaṃ, puṭabhattañca kumbhilaṃ;
「袈裟是小难陀袈裟，肩布为醋瓶兜持」，
Khantivaṇṇaṃ kosiyañca, gūthapāṇaṃ kāmanītaṃ;
「忍辱颜色为长老，聚饮为梵欲持」，
Palāyitadvayampi ca.
「两位出走者亦在其中」。
9. Upāhanavaggo
第九章 赠礼品
[231] 1. Upāhanajātakavaṇṇanā
一、上延生经注释
Yathāpikītāti idaṃ satthā jetavane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Dhammasabhāyañhi bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, devadatto ācariyaṃ paccakkhāya tathāgatassa paṭipakkho paṭisattu hutvā mahāvināsaṃ pāpuṇī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva ācariyaṃ paccakkhāya mama paṭipakkho hutvā mahāvināsaṃ patto, pubbepi pattoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
正如经所说，此经记载世尊在祇树给孤独园时，于天人名为迦旃延的比库发端所说。因比库们在法会上议论曰：“比库们啊，迦旃延为转师，如来坚定敌手，竟成巨大灭亡。”世尊到来，问曰：“比库们啊，此时为何聚集于此议论？”答曰：“此人名叫迦旃延，不仅现在成为转师，你曾经也是他坚定敌手，且已遭受巨大灭亡。”世尊于是回溯过往述说。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto hatthācariyakule nibbattitvā vayappatto hatthisippe nipphattiṃ pāpuṇi. Atheko kāsigāmako māṇavako āgantvā tassa santike sippaṃ uggaṇhi. Bodhisattā nāma sippaṃ vācentā ācariyamuṭṭhiṃ na karonti, attano jānananiyāmena niravasesaṃ sikkhāpenti. Tasmā so māṇavo bodhisattassa jānanasippaṃ niravasesamuggaṇhitvā bodhisattaṃ āha – ‘‘ācariya , ahaṃ rājānaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti. Bodhisatto ‘‘sādhu, tātā’’ti gantvā rañño ārocesi – ‘‘mahārāja, mama antevāsiko tumhe upaṭṭhātuṃ icchatī’’ti. ‘‘Sādhu, upaṭṭhātū’’ti. ‘‘Tena hissa paribbayaṃ jānāthā’’ti? ‘‘Tumhākaṃ antevāsiko tumhehi samakaṃ na lacchati, tumhesu sataṃ labhantesu paṇṇāsaṃ lacchati, dve labhantesu ekaṃ lacchatī’’ti. So gehaṃ gantvā taṃ pavattiṃ antevāsikassa ārocesi. Antevāsiko ‘‘ahaṃ, ācariya, tumhehi samaṃ sippaṃ jānāmi. Sace samakaññeva paribbayaṃ labhissāmi, upaṭṭhahissāmi. No ce, na upaṭṭhahissāmī’’ti āha. Bodhisatto taṃ pavattiṃ rañño ārocesi. Rājā ‘‘sace so tumhehi samappakāro, tumhehi samakaññeva sippaṃ dassetuṃ sakkonto samakaṃ labhissatī’’ti āha. Bodhisatto taṃ pavattiṃ tassa ārocetvā tena ‘‘sādhu dassessāmī’’ti vutte rañño ārocesi. Rājā ‘‘tena hi sve sippaṃ dassethā’’ti. ‘‘Sādhu, dassessāma, nagare bheriṃ carāpethā’’ti. Rājā ‘‘sve kira ācariyo ca antevāsiko ca ubho hatthisippaṃ dassessanti, rājaṅgaṇe sannipatitvā daṭṭhukāmā passantū’’ti bheriṃ carāpesi.
过去，波罗奈国有一婆罗门名为梵达特，释迦须弥佛生成于象师之家，现生成长而得施象足而终。此时，有一迦尸国乡村童到世尊面前请教技艺。然菩萨名之者，未显露手段，乃依自知节制无余修学。于是此童以所知悉技艺悉归于菩萨，对菩萨言：“师父，我当侍奉国王。”菩萨曰：“好，孩子。”遂往见王言：“陛下，我愿侍奉您。”王曰：“可也，且为侍奉者。”菩萨问：“陛下对此侍奉人知多少？”王答：“若侍者非你等同辈，汝等百人中仅有五十得此地位，但若是你们同辈仅有二人得此。”菩萨返家告知侍奉者状，侍奉者言：“吾知与尔等同等技艺，若真得同辈侍奉者，我必侍奉，否则不从。”菩萨复告王王言：“若彼与你等真为同辈，且有威能显示技艺，则共取同等地位。”王曰：“若然则示技艺。”菩萨如是告知侍奉者，侍奉者许诺道：“好，示技艺吧，民中巡行。”王曰：“果然师与侍者均能展现象足技艺，民众集集欲观。”遂回宫巡行。
Ācariyo ‘‘na me antevāsiko upāyakosallaṃ jānātī’’ti ekaṃ hatthiṃ gahetvā ekaratteneva vilomaṃ sikkhāpesi. So taṃ ‘‘gacchā’’ti vutte osakkituṃ, ‘‘osakkā’’ti vutte gantuṃ, ‘‘tiṭṭhā’’ti vutte nipajjituṃ, ‘‘nipajjā’’ti vutte ṭhātuṃ, ‘‘gaṇhā’’ti vutte ṭhapetuṃ, ‘‘ṭhapehī’’ti vutte gaṇhituṃ sikkhāpetvā punadivase taṃ hatthiṃ abhiruhitvā rājaṅgaṇaṃ agamāsi. Antevāsikopi ekaṃ manāpaṃ hatthiṃ abhiruhi. Mahājano sannipati. Ubhopi samakaṃ sippaṃ dassesuṃ. Puna bodhisatto attano hatthiṃ vilomaṃ kāresi, so ‘‘gacchā’’ti vutte osakki, ‘‘osakkā’’ti vutte purato dhāvi, ‘‘tiṭṭhā’’ti vutte nipajji, ‘‘nipajjā’’ti vutte aṭṭhāsi, ‘‘gaṇhā’’ti vutte nikkhipi, ‘‘nikkhipā’’ti vutte gaṇhi. Mahājano ‘‘are duṭṭhaantevāsika, tvaṃ ācariyena saddhiṃ sārambhaṃ karosi, attano pamāṇaṃ na jānāsi, ‘ācariyena samakaṃ jānāmī’ti evaṃsaññī hosī’’ti leḍḍudaṇḍādīhi paharitvā tattheva jīvitakkhayaṃ pāpesi.
师父言：“吾不知侍奉者巧妙计谋。”乃持一象，以反向一昼夜反复教令。象闻“去”即后退，“来”即前进，“立”即下蹲，“下蹲”即站起，“取”即放下，“放下”即取，日复一日训练后，骑象入宫。侍奉者亦骑一象，众人大会时同时示技艺。菩萨复令象反向行事，每语令象动作与前异。众人大呼：“哎，恶侍者啊！与师同从事，却不自知量力，自谓‘师其等同’，竟受棒杖击打即时丧命。”
Bodhisatto hatthimhā oruyha rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘mahārāja, sippaṃ nāma attano sukhatthāya gaṇhanti, ekaccassa pana gahitasippaṃ dukkaṭaupāhanā viya vināsameva āvahatī’’ti vatvā idaṃ gāthādvayamāha –
菩萨骑象至王前言：“陛下，技艺缘于己利，然持有技艺者若存偏技，则如持利刃导致毁灭。”说毕双句偈曰：
§161
161.
‘‘Yathāpi kītā purisassupāhanā, sukhassa atthāya dukhaṃ udabbahe;
如同昆虫啮咬人的脚，为快乐之故反招苦痛，
Ghammābhitattā talasā papīḷitā, tasseva pāde purisassa khādare.
被汗水浸湿的脚面被竹枝刺伤，正是在人的脚背上受到伤害。
§162
162.
‘‘Evameva yo dukkulīno anariyo, tammāka vijjañca sutañca ādiya;
同样，若有苦恼不安、不具德行之人，因其所知与所闻都无根无本，
Tameva so tattha sutena khādati, anariyo vuccati pānadūpamo’’ti.
则彼必被所闻所知所触害，如同食蛇者无常之比喻，故称彼为不具德行者。
Tattha udabbaheti udabbaheyya. Ghammābhitattā talasā papīḷitāti ghammena abhitattā pādatalena ca pīḷitā. Tassevāti yena tā sukhatthāya kiṇitvā pādesu paṭimukkā dukkaṭūpāhanā, tasseva. Khādareti vaṇaṃ karontā pāde khādanti.
163. 此中，「当抬起」者，即「应当抬起」之义。「被炎热所灼、被地面所压迫」者，谓被炎热所灼烧，且被脚掌所压迫。「正是他的」者，谓那双令彼等受苦的皮革鞋——为求安乐而购置、系绑于足上——正是属于他的。「啃咬」者，谓在造成伤口的同时啃咬足部。
Dukkulīnoti dujjātiko akulaputto. Anariyoti hirottappavajjito asappuriso. Tammāka vijjañca sutañca ādiyāti ettha taṃ taṃ manatīti ‘‘tammo’’ti vattabbe tammāko, taṃ taṃ sippaṃ āsevati parivattetīti attho, ācariyassetaṃ nāmaṃ. Tasmā tammākā, gāthābandhasukhatthaṃ panassa rassabhāvo kato. Vijjanti aṭṭhārasasu vijjāṭṭhānesu yaṃkiñci. Sutanti yaṃkiñci sutapariyatti. Ādiyātiādiyitvā. Tameva so tattha sutena khādatīti tamevāti attānameva. Soti yo dukkulīno anariyo ācariyamhā vijjañca sutañca ādiyati, so. Tattha sutena khādatīti tassa santike sutena so attānameva khādatīti attho. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘teneva so tattha sutena khādatī’’tipi pāṭho. Tassāpi so tena tattha sutena attānameva khādatīti ayameva attho. Anariyo vuccati pānadūpamoti iti anariyo dupāhanūpamo dukkaṭūpāhanūpamo vuccati. Yathā hi dukkaṭūpāhanā purisaṃ khādanti, evamesa sutena khādanto attanāva attānaṃ khādati. Atha vā pānāya dutoti pānadu, upāhanūpatāpitassa upāhanāya khāditapādassetaṃ nāmaṃ. Tasmā yo so attānaṃ sutena khādati, so tena sutena khāditattā ‘‘anariyo’’ti vuccati pānadūpamo, upāhanūpatāpitapādasadisoti vuccatīti ayamettha attho. Rājā tuṭṭho bodhisattassa mahantaṃ yasaṃ adāsi.
『Dukkulīnoti』者，形容性情恶劣，譬如出身卑劣、不善群居之子。『Anariyoti』者，意为无贵德者，即无贵贞戒律、未远离恃力傲慢之人，是非君子。此中『tammāka vijjañca sutañca ādiyāti』谓其学习知识与听闻法教，依此而记忆思惟，是故『tammo』称此类为知识学习者；其『taṃ taṃ sippaṃ āsevati parivattetīti』意谓彼能依所学技能而应用变化，此即所说“教师”。因此称其为知识学习者，为格律诗中歌颂其德善。彼智慧通达十八种学问境界，闻知法教广博。『Ādiyāti』亦含依闻真实生起意。若称其亲自以闻之法充养，意即自我以所闻教养。若彼为恶劣无德之师，听法而学，实则是以听闻法为食，自我随食，犹如恶人以恶饲料自食。此中原文注疏云“teneva so tattha sutena khādatī”，谓彼实以听法为食，自我以此为养，意如此。『Anariyo』义为无德，不正人。如喝下毒酒、毒药一般的恶饮，形容如恶意伤害人的恶法，彼以此恶毒撕咬自己。馆此比喻，若恶法如毒酒利刃般反噬自己，故名其为无德。『Pānadūpamoti』为被毒饮所害，脚被毒害之戒伤足者。由此，能以恶法自损伤者，正应称为『Anariyo』。此即释义。于此境界，天帝萨咖为此菩萨极大荣誉而欢喜。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā antevāsiko devadatto ahosi, ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
师者（Satthā）引此法说，举出生起故事作说明，谓“当时，安居者为天人度，多得天人之助；而师本人正当时亦在。”
Upāhanajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 鞋履本生注疏 第一
[232] 2. Vīṇāthūṇajātakavaṇṇanā
[232] 第二，《维那投那生起故事》之释义
Ekacintitoyamatthoti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ kumārikaṃ ārabbha kathesi. Sā kirekā sāvatthiyaṃ seṭṭhidhītā attano gehe usabharājassa sakkāraṃ kayiramānaṃ disvā dhātiṃ pucchi – ‘‘amma, ko nāmesa evaṃ sakkāraṃ labhatī’’ti. ‘‘Usabharājā nāma, ammā’’ti. Puna sā ekadivasaṃ pāsāde ṭhatvā antaravīthiṃ olokentī ekaṃ khujjaṃ disvā cintesi – ‘‘gunnaṃ antare jeṭṭhakassa piṭṭhiyaṃ kakudhaṃ hoti, manussajeṭṭhakassapi tena bhavitabbaṃ, ayaṃ manussesu purisūsabho bhavissati, etassa mayā pādaparicārikāya bhavituṃ vaṭṭatī’’ti. Sā dāsiṃ pesetvā ‘‘seṭṭhidhītā tayā saddhiṃ gantukāmā, asukaṭṭhānaṃ kira gantvā tiṭṭhā’’ti tassa ārocetvā sārabhaṇḍakaṃ ādāya aññātakavesena pāsādā otaritvā tena saddhiṃ palāyi. Aparabhāge taṃ kammaṃ nagare ca bhikkhusaṅghe ca pākaṭaṃ jātaṃ. Dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, asukā kira seṭṭhidhītā khujjena saddhiṃ palātā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte satthā ‘‘na, bhikkhave, idānevesā khujjaṃ kāmeti, pubbepi kāmesiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此即一心通达之义。释曰：此时世尊住于祇树给孤独园，开始开示一王族少女之故事。彼女是舍卫国贵族之长女。其家中有一牛王供养萨咖。少女见此，疑问母亲，言：“母亲，此种供养名为何？”答曰：“名为牛王供养，母亲。”一日，少女立于殿阁，眺望内堂，见一驼背者，思惟：“此骡驴于牛背上似有优劣之别，若论人中之最，其必为此骡驴。此人将成为众人之首领，适合陪侍于牛王之后。”遂遣使者传话：“长女将同行，宿于病者之所。”又言之，舍卫国闻之，沙门众及民间广传此事。比库们议论：“朋友啊，似是长女伴随驼背苦行者而行。”世尊亦至，告知：“巴利文所称驼背者，并非今状，昔时亦是如此。”由此而得故事前因。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ nigamagāme seṭṭhikule nibbattitvā vayappatto gharāvāsaṃ vasanto puttadhītāhi vaḍḍhamāno attano puttassa bārāṇasīseṭṭhissa dhītaraṃ vāretvā divasaṃ ṭhapesi. Seṭṭhidhītā attano gehe usabhassa sakkārasammānaṃ disvā ‘‘ko nāmeso’’ti dhātiṃ pucchitvā ‘‘usabho’’ti sutvā antaravīthiyā gacchantaṃ ekaṃ khujjaṃ disvā ‘‘ayaṃ purisūsabho bhavissatī’’ti sārabhaṇḍakaṃ gahetvā tena saddhiṃ palāyi. Bodhisattopi kho ‘‘seṭṭhidhītaraṃ gehaṃ ānessāmī’’ti mahantena parivārena bārāṇasiṃ gacchanto tameva maggaṃ paṭipajji. Te ubhopi sabbarattiṃ maggaṃ agamaṃsu. Atha khujjassa sabbarattiṃ sītāsihatassa aruṇodaye sarīre vāto kuppi, mahantā vedanā vattanti. So maggā okkamma vedanāppatto hutvā vīṇādaṇḍako viya saṃkuṭito nipajji, seṭṭhidhītāpissa pādamūle nisīdi. Bodhisatto seṭṭhidhītaraṃ khujjassa pādamūle nisinnaṃ disvā sañjānitvā upasaṅkamitvā seṭṭhidhītāya saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去于巴拉那西，菩萨王子居于婆罗门布施家，随着年长，起居于家中。育有儿女，供养婆罗门贵族之女。某日，贵族女望见牛王供养，疑问之母曰：“此名称为何？”答曰：“名为牛。”行至内间，见一驼背者，思惟：“此人为众人首领，正如牛之王于牛群之中，我当随之守护。”遂引使者与之同行。菩萨同其风马牛不相及之众，入城拜访。二者常行正路。至驼背者遍体寒冷，晨昏剧痛。随行者无法忍受，似若折断乐器的弦般，坐于驼背者脚边。菩萨见状，思量后接近，共话，首先谓之偈曰：
§163
163.
‘‘Ekacintitoyamattho , bālo apariṇāyako;
「此乃独一念想之意，愚痴而无成就者，
Na hi khujjena vāmena, bhoti saṅgantumarahasī’’ti.
若以跛脚与伤残之体，欲同行俱处，实不可得。」
Tattha ekacintitoyamatthoti amma, yaṃ tvaṃ atthaṃ cintetvā iminā khujjena saddhiṃ palātā, ayaṃ tayā ekikāya eva cintito bhavissati. Bālo apariṇāyakoti ayaṃ khujjo bālo, duppaññabhāvena mahallakopi bālova, aññasmiṃ gahetvā gacchante asati gantuṃ asamatthatāya apariṇāyako. Na hi khujjena vāmena, bhoti saṅgantumarahasīti iminā hi khujjena vāmanattā vāmena bhoti tvaṃ mahākule jātā abhirūpā dassanīyā saṅgantuṃ saha gantuṃ nārahasīti.
此处所说『独一念想之意』为：汝以此跛脚共念所及之事，侔此念所贯，一体思维。所谓愚痴无成就者，即此跛脚愚人，性拙慧闇，犹如孩童一般，亦对他法不理睬，随迈其去，不能成行。又言『非以跛脚或伤残，能同行协处』，此指以跛脚伤残之躯，生于显赫之家，貌美可观者，皆不足以与人共行合处也。
Athassa taṃ vacanaṃ sutvā seṭṭhidhītā dutiyaṃ gāthamāha –
其闻此语，尊长之女再作偈言，
§164
164.
‘‘Purisūsabhaṃ maññamānā, ahaṃ khujjamakāmayiṃ;
「妄以为己乃人中佳者，我欲获此跛脚之身；
Soyaṃ saṃkuṭito seti, chinnatanti yathā thuṇā’’ti.
此处言『自身闭合而破裂，如同芦苇』。
Tassattho – ahaṃ, ayya, ekaṃ usabhaṃ disvā ‘‘gunnaṃ jeṭṭhakassa piṭṭhiyaṃ kakudhaṃ hoti, imassapi taṃ atthi, imināpi purisūsabhena bhavitabba’’nti evamahaṃ khujjaṃ purisūsabhaṃ maññamānā akāmayiṃ. Soyaṃ yathā nāma chinnatanti sadoṇiko vīṇādaṇḍako, evaṃ saṃkuṭito setīti.
故事中说：“嗡，长老，我曾见一头野牛，虽生有像老人头顶一样的瘤，但此物尚存，这野牛亦应因此被称作上佳野牛。”如是，我便妄想自己是那上佳野牛，甚为喜爱它。正如芦苇断裂的声音那般，此物实已破碎而闭合。
Bodhisatto tassā aññātakavesena nikkhantabhāvameva ñatvā taṃ nhāpetvā alaṅkaritvā rathaṃ āropetvā gehameva agamāsi.
觉者仅凭对他人状态的不了解，便将之洗净，装饰后乘车离去，犹如归家般。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā ayameva seṭṭhidhītā ahosi, bārāṇasīseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
世尊为说法，举出此故事作为来源，说：“当时这便是上德的女儿，而巴拉那城的富翁便是我自己。”
Vīṇāthūṇajātakavaṇṇanā dutiyā. · 《琵琶柱本生》注释第二。
[233] 3. Vikaṇṇakajātakavaṇṇanā
【233】三、畸变象故事释义
Kāmaṃyahiṃ icchasi tena gacchāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. So hi dhammasabhaṃ ānīto ‘‘saccaṃ kira, tvaṃ bhikkhu, ukkaṇṭhito’’ti satthārā puṭṭho ‘‘sacca’’nti vatvā ‘‘kasmā ukkaṇṭhitosī’’ti vutte ‘‘kāmaguṇakāraṇā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘kāmaguṇā nāmete bhikkhu vikaṇṇakasallasadisā, sakiṃ hadaye patiṭṭhaṃ labhamānā vikaṇṇakaṃ viya viddhaṃ suṃsumāraṃ maraṇameva pāpentī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
『欲有所求，故而前往』，此言世尊在竹林中，见一心怀怀疑的比库，便起而说法。比库众聚时，彼此赞同说：“诚然，比库啊，你是怀疑的。”世尊问：“为何怀疑？”答曰：“是因欲念种种。”世尊即答：“欲念之故，比库犹如畸变节骨般，生于心中，牢固难除，此等畸变犹若深刺，终将带来死苦。”随即引昔事加以说明。
Atīte bodhisatto bārāṇasiyaṃ dhammena rajjaṃ kārento ekadivasaṃ uyyānaṃ gantvā pokkharaṇītīraṃ sampāpuṇi. Naccagītāsu kusalā naccagītāni payojesuṃ, pokkharaṇiyaṃ macchakacchapā gītasaddalolatāya sannipatitvā raññāva saddhiṃ gacchanti. Rājā tālakkhandhappamāṇaṃ macchaghaṭaṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho ime macchā mayā saddhiṃyeva carantī’’ti amacce pucchi. Amaccā ‘‘ete, deva, upaṭṭhahantī’’ti āhaṃsu. Rājā ‘‘ete kira maṃ upaṭṭhahantī’’ti tussitvā tesaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi. Devasikaṃ taṇḍulambaṇaṃ pācesi. Macchā bhattavelāya ekacce āgacchanti, ekacce nāgacchanti, bhattaṃ nassati. Rañño tamatthaṃ ārocesuṃ. Rājā ‘‘ito paṭṭhāya sattavelāya bheriṃ paharitvā bherisaññāya macchesu sannipatitesu bhattaṃ dethā’’ti āha. Tato paṭṭhāya bhattakammiko bheriṃ paharāpetvā sannipatitānaṃ macchānaṃ bhattaṃ deti. Tepi bherisaññāya sannipatitvā bhuñjanti.
过去，有位将来成佛的菩萨在巴拉那西（今瓦拉纳西）修行佛法的时候，一天前往园林，来到池塘边。那些善于歌舞的歌者们聚集在池塘旁，鱼虾乌龟们也因着歌声的清脆汇聚在一起，共同与众人同行。国王看到与鼓槌大小相仿的鱼塘，问臣下：“这些鱼难道是和我同行的吗？”臣下回答说：“大王，它们正在守护您。”国王感到高兴，于是让他们吃晚餐。国王还特别煮了象神糯米饭。有些鱼在用餐时间前来，有些未至，饭就被吃掉了。有人向国王反映此事。国王说：“分派守卫后，等七时击鼓，通过鼓声令守卫鱼群集合，派给它们食物。”随后，守卫负责的人击鼓，集合的鱼们得到了食物。鱼群听到鼓声聚集，便一起享用饭食。
Tesu evaṃ sannipatitvā bhuñjantesu eko suṃsumāro āgantvā macche khādi. Bhattakammiko rañño ārocesi. Rājā taṃ sutvā ‘‘suṃsumāraṃ macchānaṃ khādanakāle vikaṇṇakena vijjhitvā gaṇhā’’ti āha . So ‘‘sādhū’’ti gantvā nāvāya ṭhatvā macche khādituṃ āgataṃ suṃsumāraṃ vikaṇṇakena pahari, taṃ tassa antopiṭṭhiṃ pāvisi. So vedanāppatto hutvā taṃ gahetvāva palāyi. Bhattakammiko tassa viddhabhāvaṃ ñatvā taṃ ālapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
在这些鱼群聚集享用食物的时候，有一只叫苏姆萨摩罗的鱼前来吃食。负责给鱼喂饭的人向国王报告此事。国王听后说：“在鱼吃饭时抓住苏姆萨摩罗这只挑食的鱼。”于是他对守卫说：“好，就去吧。”守卫登船，准备抓食鱼的苏姆萨摩罗。他用工具打它，最终进入鱼群的后方。苏姆萨摩罗感到疼痛，抓着就逃走了。负责给鱼喂饭的人知道它已受伤，就出声责问它，并说出第一句话——
§165
165.
‘‘Kāmaṃ yahiṃ icchasi tena gaccha, viddhosi mammamhi vikaṇṇakena;
“你想去哪里，就去哪里吧，你这被抓的鱼；
Hatosi bhattena suvāditena, lolo ca macche anubandhamāno’’ti.
你被美味的饭食所杀，贪求食物的鱼啊，你被杀了。”
Tattha kāmanti ekaṃsena. Yahiṃ icchasi tena gacchāti yasmiṃ icchasi, tasmiṃ gaccha. Mammamhīti mammaṭṭhāne. Vikaṇṇakenāti vikaṇṇakasallena. Hatosi bhattena suvāditena, lolo ca macche anubandhamānoti tvaṃ bherivāditasaññāya bhatte dīyamāne lolo hutvā khādanatthāya macche anubandhamāno tena savāditena bhattena hato, gataṭṭhānepi te jīvitaṃ natthīti attho. So attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā jīvitakkhayaṃ patto.
这里“你想去哪里”意指凭你所欲，去你想去的地方；“我这里”指我的所在之处。所谓“被抓”，是指被钩具工具弄伤的意思。“被美味饭食杀”是说，因着你因应鸣击鼓声时，被供饭食，你这对鼓声敏感的鱼，为了吃食而来，贪图美味的食物而死亡，甚至在你栖息的地方也无活命之地了。其义即是：这鱼走向自己生活的地方，终至生命消亡。
Satthā imaṃ kāraṇaṃ dassetvā abhisambuddho hutvā dutiyaṃ gāthamāha –
世尊在为此因缘而现起已，成正觉者，宣说第二偈言——
§166
166.
‘‘Evampi lokāmisaṃ opatanto, vihaññatī cittavasānuvattī;
“譬如者，染着世间欲望，秉持有害之心；
So haññatī ñātisakhāna majjhe, macchānugo soriva suṃsumāro’’ti.
此人于亲属朋友之间，似被伤害鱼所困扰。”
Tattha lokāmisanti pañca kāmaguṇā. Te hi loko iṭṭhato kantato manāpato gaṇhāti, tasmā ‘‘lokāmisa’’nti vuccati. Opatantoti taṃ lokāmisaṃ anupatanto kilesavasena cittavasānuvattī puggalo vihaññati kilamati, so haññatīti so evarūpo puggalo ñātīnañca sakhānañca majjhe so vikaṇṇakena viddho macchānugo suṃsumāro viya pañca kāmaguṇe manāpāti gahetvā haññati kilamati mahāvināsaṃ pāpuṇātiyevāti.
其中，所谓世间欲望，为五种欲念。彼欲念乃世人所爱、喜悦与乐受故得，故名为世间所染。所谓染着者，即是此类以烦恼为因，心志趋从贪欲者。此人怀有害心，于亲属朋友当中，若被毒针刺伤，若如鱼所困于泥，陷入五欲所系，取用而贪恋，乃至伤害、烦乱，自灭大苦。
Evaṃ satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā suṃsumāro devadatto, macchā buddhaparisā, bārāṇasirājā pana ahameva ahosi’’nti.
由是，世尊承此缘由，展开此法教化，昭示真理，说尽事实，令渴求究竟的比库，于初果道安立定确。『其时，有毒鱼名为提婆达多，佛所随侍众弟子，巴拉纳西城王，乃我自己。』
Vikaṇṇakajātakavaṇṇanā tatiyā. · 《歪耳本生》注释第三。
[234] 4. Asitābhūjātakavaṇṇanā
第四、阿斯提阿布朱那传注释
Tvamevadānimakarāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ kumārikaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kirekasmiṃ dvinnaṃ aggasāvakānaṃ upaṭṭhākakule ekā kumārikā abhirūpā sobhaggappattā, sā vayappattā samānajātikaṃ kulaṃ agamāsi. Sāmiko taṃ kismiñci amaññamāno aññattha cittavasena carati. Sā tassa taṃ attani anādarataṃ agaṇetvā dve aggasāvake nimantetvā dānaṃ datvā dhammaṃ suṇantī sotāpattiphale patiṭṭhahi. Sā tato paṭṭhāya maggaphalasukhena vītināmayamānā ‘‘sāmikopi maṃ na icchati, gharāvāsena me kammaṃ natthi, pabbajissāmī’’ti cintetvā mātāpitūnaṃ ācikkhitvā pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Tassā sā kiriyā bhikkhūsu pākaṭā jātā. Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, asukakulassa dhītā atthagavesikā sāmikassa anicchabhāvaṃ ñatvā aggasāvakānaṃ dhammaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya puna mātāpitaro āpucchitvā pabbajitvā arahattaṃ pattā, evaṃ atthagavesikā, āvuso sā kumārikā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idānevesā kuladhītā atthagavesikā, pubbepi atthagavesikāyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
你现在所说的正是在杰塔伐那修行的世尊示现于一位少女前讲说的故事。传说在舍卫城，有一处守护两位上首弟子的家族中，有一位姿容秀丽、容貌出众的少女。此少女年纪相仿，出生于同一世家。丈夫对她虽不轻慢，却心不在焉，精神散乱。她因丈夫对自己不敬，遂不予理睬，回避丈夫，转而侍奉两位上首弟子，施与布施，听闻佛法，坚定于声闻果位之一的预流果。继而她坚守道果的喜乐、安宁，内心无忧，思量：“丈夫亦不喜欢我，家中无我立足之地，若出家成比库必可。”于是她告知父母，出家修行，最终得证阿拉汉果。她此行为，遂在比库中广为传扬。某日，比库们在法会中议论说：“诸位，阿苏家之女志求利益，识得丈夫不愿她，听闻上首弟子教法，坚证预流果，后得父母许可，出家证阿拉汉，实为利益者，此乃少女也。”世尊来到，问道：“诸比库，诸位如今在座论说何事？”答曰：“听闻此名号者，乃一家族女，志求利益，自昔即求利益者。”世尊于是引导众比库回顾其过往事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā himavantapadese vāsaṃ kappesi. Tadā bārāṇasirājā attano puttassa brahmadattakumārassa parivārasampattiṃ disvā uppannāsaṅko puttaṃ raṭṭhā pabbājesi. So asitābhuṃ nāma attano deviṃ ādāya himavantaṃ pavisitvā macchamaṃsaphalāphalāni khādanto paṇṇasālāya nivāsaṃ kappesi. So ekaṃ kinnariṃ disvā paṭibaddhacitto ‘‘imaṃ pajāpatiṃ karissāmī’’ti asitābhuṃ agaṇetvā tassā anupadaṃ agamāsi. Sā taṃ kinnariṃ anubandhamānaṃ disvā ‘‘ayaṃ maṃ agaṇetvā kinnariṃ anubandhati, kiṃ me iminā’’ti virattacittā hutvā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā vanditvā attano kasiṇaparikammaṃ kathāpetvā kasiṇaṃ olokentī abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā bodhisattaṃ vanditvā āgantvā attano paṇṇasālāya dvāre aṭṭhāsi. Brahmadattopi kinnariṃ anubandhanto vicaritvā tassā gatamaggampi adisvā chinnāso hutvā paṇṇasālābhimukhova āgato. Asitābhū taṃ āgacchantaṃ disvā vehāsaṃ abbhuggantvā maṇivaṇṇe gaganatale ṭhitā ‘‘ayyaputta, taṃ nissāya mayā idaṃ jhānasukhaṃ laddha’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
过去，菩萨于巴罗奈城统治婆罗门达特王国时，曾弃王位出家，得成三摩地通达等神通，退隐至喜玛拉雅山居住。当时，巴罗那国王见其子——婆罗门达特王子家族兴盛，心生疑虑，遂让王子出家修行。王子名阿斯提阿布，携其夫人入喜马拉雅，采食鱼肉和果实，居于树叶棚屋。某日，遇见一只精灵女（琴纳梨），起决心说：“我要收伏这位魔主。”阿斯提阿布未理会她，琴纳梨紧随其后。琴纳梨见他不理自己而跟踪，心怀疑虑，遂放下执念，趋近菩萨，顶礼，将自己修行的相关印象述说出来，观察三摩地通达，菩萨也对其礼敬。后来，菩萨站在树叶棚屋门口，婆罗门达特王子也追随琴纳梨而至，走到棚屋前。阿斯提阿布见琴纳梨来的气息，急忙升起正念，站立于青碧云天之间，说：“孩子啊，正是仗赖于我，汝得此三摩地乐。”并吟诵此偈——
§167
167.
‘‘Tvameva dānimakara, yaṃ kāmo byagamā tayi;
“你即是如今的魔主，那如意情欲所急速驱逐之人；
Soyaṃ appaṭisandhiko, kharachinnaṃva renuka’’nti.
你终无法逃避，似断枝般早晚将折断。”
Tattha tvameva dānimakarāti, ayyaputta, maṃ pahāya kinnariṃ anubandhanto tvaññeva idāni idaṃ akara. Yaṃ kāmo byagamā tayīti yaṃ mama tayi kāmo vigato vikkhambhanappahānena pahīno, yassa pahīnattā ahaṃ imaṃ visesaṃ pattāti dīpeti. Soyaṃ appaṭisandhikoti so pana kāmo idāni appaṭisandhiko jāto, na sakkā paṭisandhituṃ. Kharachinnaṃva renukanti kharo vuccati kakaco, renukaṃ vuccati hatthidanto. Yathā kakacena chinno hatthidanto appaṭisandhiko hoti, na puna purimanayena allīyati, evaṃ puna mayhaṃ tayā saddhiṃ cittassa ghaṭanaṃ nāma natthīti vatvā tassa passantasseva uppatitvā aññattha agamāsi.
于是，尊者子啊，你自己如今为我作此事，放下我而追随奇美神者，而你自己现已做此事。所谓欲望因执著而起，欲望于我已则因离欲、放弃迷惑而断除。因断除而我达此殊胜果业，显现其果。此即谓无复间断。现在此欲已无复间断，不能再起。好比斩断的羊膜称之为『坚硬』，而胎膜称之为象牙。正如羊膜被羊膜破断则不再为胎膜，不能复合旧物；我心之聚合亦复如是无存，于彼可见之处生起反而来向别处去了。
So tassā gatakāle paridevamāno dutiyaṃ gāthamāha –
彼时，于离去之际，悲痛而发第二偈说：
§168
168.
‘‘Atricchaṃ atilobhena , atilobhamadena ca;
『无欲过度，贪欲过甚；
Evaṃ hāyati atthamhā, ahaṃva asitābhuyā’’ti.
如是利害深重，我如失去保护之母。』
Tattha atricchaṃ atilobhenāti atricchā vuccati atra atra icchāsaṅkhātā apariyantataṇhā, atilobho vuccati atikkamitvā pavattalobho. Atilobhamadena cāti purisamadaṃ uppādanato atilobhamado nāma jāyati. Idaṃ vuttaṃ hoti – atricchāvasena atricchamāno puggalo atilobhena ca atilobhamadena ca yathā ahaṃ asitābhuyā rājadhītāya parihīno, evaṃ atthā hāyatīti.
此中“无欲过度”者，谓此处意谓无尽之渴爱，欲望连绵无绝。“贪欲过甚”者，谓超过度限之贪求。又“过甚嗔恨”者，自心起诸烦恼所生之过度嗔恨。此偈意指谓：无欲时无欲者，有贪与过度嗔恨之人，如同我失去依止之保护，深陷苦境，乃至财产权力尽失，故感无有利益。
Iti so imāya gāthāya paridevitvā araññe ekakova vasitvā pitu accayena gantvā rajjaṃ gaṇhi.
于是他为这首偈赞而悲悯，在林中独自一处居住，凭父亲的许可前往王国。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājaputto ca rājadhītā ca ime dve janā ahesuṃ, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
世尊教导此法后讲述本生故事——“那时王子与王女这两个人，当时我是唯一的苦行者。”
Asitābhūjātakavaṇṇanā catutthā. · 《阿西达菩本生》注释第四。
[235] 5. Vacchanakhajātakavaṇṇanā
[235] 五、戊叉拿本生传述
Sukhāgharā vacchanakhāti idaṃ satthā jetavane viharanto rojamallaṃ ārabbha kathesi. So kirāyasmato ānandassa gihisahāyo. So ekadivasaṃ āgamanatthāya therassa sāsanaṃ pāhesi, thero satthāraṃ āpucchitvā agamāsi. So theraṃ nānaggarasabhojanaṃ bhojetvā ekamantaṃ nisinno therena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā theraṃ gihibhogehi pañcahi kāmaguṇehi nimantento ‘‘bhante ānanda, mama gehe pahūtaṃ saviññāṇakaaviññāṇakaratanaṃ, idaṃ majjhe bhinditvā tuyhaṃ dammi, ehi ubho agāraṃ ajjhāvasāmā’’ti. Thero tassa kāmaguṇesu ādīnavaṃ kathetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ gantvā ‘‘diṭṭho te, ānanda, rojo’’ti satthārā pucchito ‘‘āma, bhante’’ti vatvā ‘‘kimassa kathesī’’ti vutte ‘‘bhante, maṃ rojo gharāvāsena nimantesi, athassāhaṃ gharāvāse ceva kāmaguṇesu ca ādīnavaṃ kathesi’’nti. Satthā ‘‘na kho, ānanda, rojo mallo idāneva pabbajite gharāvāsena nimantesi, pubbepi nimantesiyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
所谓“福宅戊叉拿”者，是指世尊住在祇树给孤独园时，开始与树丛中昆虫亲近而讲说此故事。那时他为具寿阿难的家庭助手。某日为了迎接长老，终日照顾僧团的法务。长老询问世尊故地，来访后食用长老的自家供养，坐于一旁与长老互相问讯。长老以五种世俗享乐恭请之曰：「尊者阿难，我家中有大量感官可知与不可知之乐，我愿将其中拆分出来，且与汝共享，共同作正法之家。」长老讲说五欲的过患后，起身离座前往住处。世尊对阿难说：「已为汝见过，阿难，此屠戮之虫。」长老问：「是啊，世尊。」世尊问：「为何讲述此事？」长老答：「尊者，屠戮之虫于寺院中招呼我，我亦于宅邸中讲五欲的过患。」世尊说：「非也，阿难，屠戮之虫乃近今刚出家，宿宅中招呼我，此前早已有往来。」于是应请求令其说起过往事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto aññatarasmiṃ nigamagāme brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto isipabbajjaṃ pabbajitvā himavantapadese ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase bārāṇasiṃ pāvisi. Athassa bārāṇasiseṭṭhi ācāravihāre pasīditvā gehaṃ netvā bhojetvā uyyāne vasanatthāya paṭiññaṃ gahetvā taṃ paṭijagganto uyyāne vasāpesi. Te aññamaññaṃ uppannasinehā ahesuṃ.
过去于巴拉那西，菩萨世尊在一地方出生，生于婆罗门之家，长大成年后出家为沙门，长期住于喜马拉雅脚下，为食用盐而前往巴拉那西，住于王宫之中，次日进入巴拉那西城。彼时当地城主在其袈裟舍利处修建禅院，使住处敞亮，常饮食供养其于园林安住。诸僧相共生起亲厚爱乐之心。
Athekadivasaṃ bārāṇasiseṭṭhi bodhisatte pemavissāsavasena evaṃ cintesi – ‘‘pabbajjā nāma dukkhā, mama sahāyaṃ vacchanakhaparibbājakaṃ uppabbājetvā sabbaṃ vibhavaṃ majjhe bhinditvā tassa datvā dvepi samaggavāsaṃ vasissāmā’’ti. So ekadivasaṃ bhattakiccapariyosāne tena saddhiṃ madhurapaṭisanthāraṃ katvā ‘‘bhante vacchanakha, pabbajjā nāma dukkhā, sukho gharāvāso, ehi ubho samaggā kāme paribhuñjantā vasāmā’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
某日巴拉那西城主思惟菩萨：「出家实苦，我助理戊叉拿游方士初出家，将舍一切财产，予以俱施，二人同住共修。」某日饮食事毕，与其甜蜜相答：「尊者戊叉拿，出家乃苦，安住世间快乐的家中吧，让二人共同安享爱欲。」即作首偈说道——
§169
169.
‘‘Sukhā gharā vacchanakha, sahiraññā sabhojanā;
『舒适的住宅宽敞洁净，饮食丰盛适宜；
Yattha bhutvā pivitvā ca, sayeyyātha anussuko’’ti.
居住其中，饮食完毕后，安舒地卧于床榻之上。』
Tattha sahiraññāti sattaratanasampannā. Sabhojanāti bahukhādanīyabhojanīyā. Yattha bhutvā pivitvā cāti yesu sahiraññabhojanesu gharesu nānaggarasāni bhojanāni paribhuñjitvā nānāpānāni ca pivitvā. Sayeyyātha anussukoti yesu alaṅkatasirisayanapiṭṭhe anussuko hutvā sayeyyāsi, te gharā nāma ativiya sukhāti.
其中“洁净”者，谓具七宝之富；“丰盛饮食”者，为多样可食饮之食物。所谓“居住其中，饮食完毕”者，指在这些洁净饮食的住房中，享用各种精美食物，饮用多样的饮料，也安适在精致的床榻上安歇。此等住所，谓之极为安适。
Athassa taṃ sutvā bodhisatto ‘‘mahāseṭṭhi, tvaṃ aññāṇatāya kāmagiddho hutvā gharāvāsassa guṇaṃ, pabbajjāya ca aguṇaṃ kathesi, gharāvāsassa te aguṇaṃ kathessāmi, suṇāhi dānī’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
闻此，菩萨谓“尊贵的富商，尔因无知贪恋欲乐，于住宅之利称其优点，退转出家之缺点。今我当为尔说住宅之缺点，汝当听受。”说毕，复出第二偈曰——
§170
170.
‘‘Gharā nānīhamānassa, gharā nābhaṇato musā;
『家业不可侵害，家业不可谤毁虚假；』
Gharā nādinnadaṇḍassa, paresaṃ anikubbato;
『家业不可夺取，亦不可干犯他人。』
Evaṃ chiddaṃ durabhisambhavaṃ, ko gharaṃ paṭipajjatī’’ti.
『如此被破坏、难以成就，又有谁能坚守家业呢？』
Tattha gharā nānīhamānassāti niccakālaṃ kasigorakkhādikaraṇena anīhamānassa avāyamantassa gharā nāma natthi, gharāvāso na patiṭṭhātīti attho. Gharā nābhaṇato musāti khettavatthuhiraññasuvaṇṇādīnaṃ atthāya amusābhaṇatopi gharā nāma natthi. Gharā nādinnadaṇḍassa, paresaṃ anikubbatoti nādinnadaṇḍassāti aggahitadaṇḍassa, nikkhittadaṇḍassa paresaṃ anikubbato gharā nāma natthi. Yo pana ādinnadaṇḍo hutvā paresaṃ dāsakammakarādīnaṃ tasmiṃ tasmiṃ aparādhe aparādhānurūpaṃ vadhabandhanachedanatāḷanādivasena karoti, tasseva gharāvāso saṇṭhahatīti attho. Evaṃ chiddaṃ durabhisambhavaṃ, ko gharaṃ paṭipajjatīti taṃ dāni evaṃ etesaṃ īhanādīnaṃ akaraṇe sati tāya tāya parihāniyā chiddaṃ karaṇepi sati niccameva kātabbato durabhisambhavaṃ durārādhanīyaṃ, niccaṃ karontassapi vā durabhisambhavameva duppūraṃ gharāvāsaṃ ‘‘ahaṃ nipparitasso hutvā ajjhāvasissāmī’’ti ko paṭipajjatīti.
这里所说家业不可侵害，是指长久不间断地，由护卫动物或鬼神等的保护而使其不可被侵犯，即家宅之地不存在被破坏，不立于家宅之上之义。家业不可谤毁虚假，是指土地、财物、黄金等贵重之物不能被虚假毁谤之意。家业不可夺取、不可干犯他人，指被夺取直属管理之权杖或权柄，及被放弃之权力，若有人侵犯他人则不构成家业。凡夺取、杀戮他人仆役等依诸过失相应进行惩罚拘禁、毁舍等均属于家业之破坏。如此被破坏、难以成就者，是指现在此等侵害，无论是不堪忍受之见，或是常常为人所为，均是难以成就、令人厌恶，常作此坏事者，谁又能守护家业、使家业稳固起呢？
Evaṃ mahāsatto gharāvāsassa dosaṃ kathetvā uyyānameva agamāsi.
此大德述说家业败坏之过，遂离开园林。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bārāṇasiseṭṭhi rojo mallo ahosi, vacchanakhaparibbājako pana ahameva ahosi’’nti.
世尊之后以此法说，便展开前生故事说：『当时在巴拉那城，有富户老者蒙古，多适意庄严；而我则是披伞披钵，独自布施行乞之游方比库。』
Vacchanakhajātakavaṇṇanā pañcamā.
《声称经注释》第五。
[236] 6. Bakajātakavaṇṇanā
〔236〕第六。鹁鸽经注释。
Bhaddakovatayaṃ pakkhīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kuhakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tañhi satthā ānetvā dassitaṃ disvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa kuhakoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊当时住于祇树给孤独园，见一僧人言说谎言，于是为他说法。世尊将其召来，示现所见，告诫众比库说：『诸比库，此时此刻，原为前世曾行谎言者。』以此引领回顾过去。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese ekasmiṃ sare maccho hutvā mahāparivāro vasi. Atheko bako ‘‘macche khādissāmī’’ti sarassa āsannaṭṭhāne sīsaṃ pātetvā pakkhe pasāretvā mandamando macche olokento aṭṭhāsi tesaṃ pamādaṃ āgamayamāno. Tasmiṃ khaṇe bodhisatto macchagaṇaparivuto gocaraṃ gaṇhanto taṃ ṭhānaṃ pāpuṇi. Macchagaṇo taṃ bakaṃ passitvā paṭhamaṃ gāthamāha –
过去，在巴拉那城，菩提萨埵正当建立婆罗门统治之时，于喜马向南处一村庄化身为大鱼，与众鱼群聚居。有一只杜鹃鸟意图以『我将捕食鱼群』为由，在池塘近岸处将头探出，展翅缓缓张开，佯装吞食，注视缓慢游弋的鱼群，意欲引起其疏忽麻痹。此时，菩提萨埵伴鱼群徜徉，于水域游动，至此处地。鱼群见此杜鹃鸟，首先以如下偈颂诵之：
§171
171.
‘‘Bhaddako vatayaṃ pakkhī, dijo kumudasannibho;
『此鸟鲜明如宿莲花，眼似莲花花蕾萌叶，'}
Vūpasantehi pakkhehi, mandamandova jhāyatī’’ti.
在平静的一侧，如同缓慢地入禅那般修习。
Tattha mandamandova jhāyatīti abalabalo viya hutvā kiñci ajānanto viya ekakova jhāyatīti.
此处所谓如同缓慢入禅那，意谓如同无力无知般，一无所知地，单独地入禅那。
Atha naṃ bodhisatto oloketvā dutiyaṃ gāthamāha –
于是，觉悟者审视此义，告诫第二偈曰——
§172
172.
‘‘Nāssa sīlaṃ vijānātha, anaññāya pasaṃsatha;
「不可无知戒律，不知戒者不受赞；
Amhe dijo na pāleti, tena pakkhī na phandatī’’ti.
我们若不持守戒律，飞禽将不会害人。」
Tattha anaññāyāti ajānitvā. Amhe dijo na pāletīti esa dijo amhe na rakkhati na gopāyati, ‘‘kataraṃ nu kho etesu kabaḷaṃ karissāmī’’ti upadhāreti. Tena pakkhī na phandatīti tenāyaṃ sakuṇo na phandati na calatīti. Evaṃ vutte macchagaṇo udakaṃ khobhetvā bakaṃ palāpesi.
此处所谓『无所知』者，谓未能认知。若言『我们是鸟，于我等无所保护无所看护』，即自以鸟类自居而无庇护，无人看守，遂生『我等将对何者施加力量』之念，由此执著故，此鸟不飞，谓此鸟既无庇护，亦不迁徙。正如如是之后，群鱼扰水激起，虽烦乱仍与鸭争鸣。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bako kuhako bhikkhu ahosi, maccharājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊曾以此法义莅临，阐明本生故事曰：『彼时鸭乃是假比库，鱼王乃为我身』。
Bakajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《鹭本生》注释第六。
[237] 7. Sāketajātakavaṇṇanā
第七章 沙盖得本生故事注释。
Konu kho bhagavā hetūti idaṃ satthā sāketaṃ upanissāya viharanto sāketaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi. Vatthu panettha atītampi paccuppannampi heṭṭhā ekakanipāte (jā. aṭṭha. 1.1.sāketajātakavaṇṇanā) kathitameva. Tathāgatassa pana vihāraṃ gatakāle bhikkhū ‘‘sineho nāmesa, bhante, kathaṃ patiṭṭhātī’’ti pucchantā paṭhamaṃ gāthamāhaṃsu –
悉见世尊因缘，谓其住持沙盖得，因依沙盖得婆罗门而宣说。此事迹既往往所述，昔今皆明，载于下卷单篇(本生、注疏第一卷第一篇沙盖得本生注释)。及世尊到达住处，比库诘问曰：『世尊，此情牵绊为何体？』遂诵此首颂——
§173
173.
‘‘Ko nu kho bhagavā hetu, ekacce idha puggale;
『世尊，何者为因，有若干人于此？』
Atīva hadayaṃ nibbāti, cittañcāpi pasīdatī’’ti.
『极其心净』者，心也安静宁息。
Tassattho – ko nu kho hetu, yena idhekacce puggale diṭṭhamatteyeva hadayaṃ ativiya nibbāti, suvāsitassa sītassa udakassa ghaṭasahassena parisittaṃ viya sītalaṃ hoti, ekacce na nibbāti. Ekacce diṭṭhamatteyeva cittaṃ pasīdati, mudu hoti, pemavasena allīyati, ekacce na allīyatīti.
原因在于此——何为原因？在于某些人，其心仅于一切现见而极为安静，如同充满香气之凉水，盛水器中千倍净洁而凉爽；而某些人则不安静。某些人心仅于现见层面而心生安稳，柔和，犹如以愉悦之情滋养；而某些人则不为所滋养。
Atha nesaṃ satthā pemakāraṇaṃ dassento dutiyaṃ gāthamāha –
于是，尊者为示爱心之缘由，复言第二偈曰——
§174
174.
‘‘Pubbeva sannivāsena, paccuppannahitena vā;
『以往的邻居，或因他人聚居，
Evaṃ taṃ jāyate pemaṃ, uppalaṃva yathodake’’ti.
于是产生此爱，如同水中浮莲般。』
Tassattho – bhikkhave, pemaṃ nāmetaṃ dvīhi kāraṇehi jāyati, purimabhave mātā vā pitā vā putto vā dhītā vā bhātā vā bhaginī vā pati vā bhariyā vā sahāyo vā mitto vā hutvā yo yena saddhiṃ ekaṭṭhāne vutthapubbo, tassa iminā pubbeva sannivāsena bhavantarepi anubandhanto so sineho na vijahati. Imasmiṃ attabhāve katena paccuppannahitena vā evaṃ taṃ jāyate pemaṃ, imehi dvīhi kāraṇehi pemaṃ nāma jāyati. Yathā kiṃ? Uppalaṃva yathodaketi. Vā-kārassa rassattaṃ kataṃ. Samuccayatthe cesa vutto, tasmā uppalañca sesaṃ jalajapupphañca yathā udake jāyamānaṃ dve kāraṇāni nissāya jāyati udakañceva kalalañca, tathā etehi dvīhi kāraṇehi pemaṃ jāyatīti evamettha attho daṭṭhabbo.
世尊在此——比库们，爱欲之生起缘起于两因。一者，前世中成为母亲、父亲、儿子、女儿、兄弟、姐妹、丈夫、妻子、侍者或朋友等，彼此同住一处，共同行动，此聚处前世时续流相续，即所谓的共居，因如此相续，爱欲便不会断绝。二者，今生自身基于某种特定缘缘或发展原因，爱欲方才生起。此二因所生的爱欲，譬如：如莲花因水而生。水乃声音之体之聚合故；因水聚合，莲花得生。犹如水为浑浊与清澈共存，莲花依托此二因而生。依此理义，此处所说之爱欲亦当如此观照。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā brāhmaṇo ca brāhmaṇī ca ime dve janā ahesuṃ, putto pana ahameva ahosi’’nti.
世尊取此法说，结合前世事迹作成本生故事，云“当时有婆罗门与婆罗门女二人，且有其子，我即是此子。”
Sāketajātakavaṇṇanā sattamā. · 《沙盖德本生》注释第七。
[238] 8. Ekapadajātakavaṇṇanā
[238] 第八品 单足本生故事解说
Iṅghaekapadaṃ, tātāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kuṭumbikaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthivāsī kiresa kuṭumbiko, athassa ekadivasaṃ aṅke nisinno putto atthassa dvāraṃ nāma pañhaṃ pucchi. So ‘‘buddhavisayo esa pañho, na taṃ añño kathetuṃ sakkhissatī’’ti puttaṃ gahetvā jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā ‘‘bhante, ayaṃ me dārako ūrumhi nisinno atthassa dvāraṃ nāma pañhaṃ pucchi, ahaṃ taṃ ajānanto idhāgato, kathetha, bhante, imaṃ pañha’’nti. Satthā ‘‘na kho, upāsaka, ayaṃ dārako idāneva atthagavesako, pubbepi atthagavesakova hutvā imaṃ pañhaṃ paṇḍite pucchi, porāṇakapaṇḍitāpissa kathesuṃ, bhavasaṅkhepagatattā pana na sallakkhesī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
这里，世尊住於揭伽林时，起始说一家庭故事。此故事居士在舍卫城，与其儿一天坐於门前，问一个名为“门”的问题。此为佛境之问，非他人所能述。此儿携问题至揭伽林，礼拜世尊言：“尊者，我子坐肩处，前来问门题，吾不解，请说之。”世尊答：“善男子，此儿现为求义者，昔亦求义，曾向智者问此题，但因时代久远，无记载传承。”于是依其请求，世尊取出往昔事
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto seṭṭhikule nibbattitvā vayappatto pitu accayena seṭṭhiṭṭhānaṃ labhi. Athassa putto daharo kumāro ūrumhi nisīditvā ‘‘tāta, mayhaṃ ekapadaṃ anekatthanissitaṃ ekaṃ kāraṇaṃ kathethā’’ti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
昔日波罗奈国，有一婆罗门姓波罗奈提，成菩萨生于富商之家。长大后坐肩处，问父亲：“父啊，请说说什么缘故仅有一只脚，众多原因归一？”然后父亲颂第一偈言——
§175
175.
‘‘Iṅgha ekapadaṃ tāta, anekatthapadassitaṃ;
「来，贤者，请说一语，依于多义之句；
Kiñci saṅgāhikaṃ brūsi, yenatthe sādhayemase’’ti.
说某一摄持之语，藉此令我等成就义利。」
Tattha iṅghāti yācanatthe codanatthe vā nipāto. Ekapadanti ekaṃ kāraṇapadaṃ, ekaṃ kāraṇūpasañhitaṃ vā byañjanapadaṃ. Anekatthapadassitanti anekāni atthapadāni kāraṇapadāni nissitaṃ. Kiñci saṅgāhikaṃ brūsīti kiñci ekapadaṃ bahūnaṃ padānaṃ saṅgāhikaṃ brūhi, ayameva vā pāṭho. Yenatthe sādhayemaseti yena ekena padena anekatthanissitena mayaṃ attano vuḍḍhiṃ sādheyyāma, taṃ me kathehīti pucchi.
此处，『iṅgha』者，乃表请求或劝促之语助词也。『一词』者，一个因由之词，或一个与单一因由相联系之字词也。『依多义词』者，依止于多个义理之词、即多个因由之词也。『请说某一摄义之词』者，请说一个能统摄众多词义之单一词语——此即本文之读法。『以此成就所求义』者，彼问道：请告诉我，以哪一个依止多义之单一词语，我等能成就自身之增益。
Athassa pitā kathento dutiyaṃ gāthamāha –
于是其父在说完第一偈后，又诵第二偈说——
§176
176.
‘‘Dakkheyyekapadaṃ tāta, anekatthapadassitaṃ;
『子啊，当见此一词，依止多义之词；』
Tañca sīlena saññuttaṃ, khantiyā upapāditaṃ;
并且以戒律约束，以忍耐而承受；
Alaṃ mitte sukhāpetuṃ, amittānaṃ dukhāya cā’’ti.
善于使友人为乐，使非友人不得安乐，也能使其受苦。
Tattha dakkheyyekapadanti dakkheyyaṃ ekapadaṃ. Dakkheyyaṃ nāma lābhuppādakassa chekassa kusalassa ñāṇasampayuttaṃ vīriyaṃ. Anekatthapadassitanti evaṃ vuttappakāraṃ vīriyaṃ anekehi atthapadehi nissitaṃ. Katarehīti? Sīlādīhi. Teneva ‘‘tañca sīlena saññutta’’ntiādimāha. Tassattho – tañca panetaṃ vīriyaṃ ācārasīlasampayuttaṃ adhivāsanakhantiyā upetaṃ mitte sukhāpetuṃ amittānañca dukkhāya alaṃ samatthaṃ. Ko hi nāma lābhuppādakañāṇasampayuttakusalavīriyasamannāgato ācārakhantisampanno mitte sukhāpetuṃ, amitte vā dukkhāpetuṃ na sakkotīti.
此中“dakkheyya ekapada”者，为“dakkheyya”一词。所谓“dakkheyya”，乃是具有能生利益之智，具足明智相续的精进。因其一词多义，此处所说的精进乃依托于多个义项而言。为何如此？依戒等。故文中说“并且以戒律约束”，以此为凭。其意为：此精进与行为戒律相应，依止忍耐以安住，善于使友人获得快乐，使敌人无法忍受苦难。试问：谁是具足能生利益之智并且配合善精进，具有行为戒忍之能，能使友人为乐，使敌人受苦者？
Evaṃ bodhisatto puttassa pañhaṃ kathesi. Sopi pitu kathitanayeneva attano atthaṃ sādhetvā yathākammaṃ gato.
如此，菩萨向其子提出此问题，子亦依父言深明义理，恰当而行。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne pitāputtā sotāpattiphale patiṭṭhitā. ‘‘Tadā putto ayameva putto ahosi, bārāṇasiseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
师长在说此法后，示现真理，举例说明此生，表明真理完成后父与子皆已安住于初果境界。此曰：“昔时，此子便是其子，于巴拉纳城首富我即是。”
Ekapadajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《一句本生》注释第八。
[239] 9. Haritamaṇḍūkajātakavaṇṇanā
【239】第九篇。青蛙最佳故事释义。
Āsīvisampimaṃ santanti idaṃ satthā veḷuvane viharanto ajātasattuṃ ārabbha kathesi. Kosalarājassa hi pitā mahākosalo bimbisārarañño dhītaraṃ dadamāno dhītu nhānamūlaṃ kāsigāmakaṃ nāma adāsi. Sā ajātasattunā pitughātakakamme kate rañño sinehena nacirasseva kālamakāsi. Ajātasattu mātari kālakatāyapi taṃ gāmaṃ bhuñjateva. Kosalarājā ‘‘pitughātakassa corassa mama kulasantakaṃ gāmaṃ na dassāmī’’ti tena saddhiṃ yujjhati. Kadāci mātulassa jayo hoti, kadāci bhāgineyyassa. Yadā pana ajātasattu jināti, tadā somanassappatto rathe dhajaṃ ussāpetvā mahantena yasena nagaraṃ pavisati. Yadā pana parājayati, tadā domanassappatto kañci ajānāpetvāva pavisati. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, ajātasattu mātulaṃ jinitvā tussati, parājito domanassappatto hotī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa jinitvā tussati, parājito domanassappatto hotī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
有一阿西维族的首领，世尊当时住在竹林精舍时，便开始讲说这段故事。那时，迦尸国王的父亲大迦尸王宾比萨王，赠与其女儿一处名叫“浴泥根”的村庄。该女子即阿扎达苏陀，因曾犯下杀父之罪，国王对她疏远怨恨，恨意深厚，视她如仇敌。阿扎达苏陀的母亲即便身患重病，仍居住并食用此村庄。迦尸国王说：“杀父的盗贼，我不会将我们家乡的村庄给他。”由此，国王与其结盟展开斗争。有时敌人胜利，有时同族获胜。当阿扎达苏陀获胜时，她欢喜异常，乘战车登城，举起战旗，以盛大威势进入城中。当她遭败时，心情忧郁，犹如生气似地进入城中。有一日，僧侣在法会上议论说：“朋友们，阿扎达苏陀虽击败叔父，却依然疲惫，败北则忧郁沮丧。”世尊来到时，说：“诸比库们，此刻几人安坐听此议论？”问道名字，答曰：“名为阿扎达苏陀。”世尊说：“不，诸比库们，她现在还未击退对方获安息，败北时心情忧郁。”如此说明过去发生的事情。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto nīlamaṇḍūkayoniyaṃ nibbatti. Tadā manussā nadīkandarādīsu tattha tattha macche gahaṇatthāya kumīnāni oḍḍesuṃ. Ekasmiṃ kumīne bahū macchā pavisiṃsu. Atheko udakāsīviso macche khādanto taṃ kumīnaṃ pāvisi, bahū macchā ekato hutvā taṃ khādantā ekalohitaṃ akaṃsu. So paṭisaraṇaṃ apassanto maraṇabhayatajjito kumīnamukhena nikkhamitvā vedanāppatto udakapariyante nipajji. Nīlamaṇḍūkopi tasmiṃ khaṇe uppatitvā kumīnasūlamatthake nipanno hoti. Āsīviso vinicchayaṭṭhānaṃ alabhanto tattha nipannaṃ taṃ disvā ‘‘samma nīlamaṇḍūka, imesaṃ macchānaṃ kiriyā ruccati tuyha’’nti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去，释迦牟尼菩萨曾在巴拉那城担任婆罗门王，转世生为青蛙。那时，人们在河流池塘等处，为了捕捉鱼，多次设陷阱。一池塘中，许多鱼群聚。一个渴求水的青蛙越过池中，进入附近的鱼群中，许多鱼聚集吞食那只青蛙，形成一团血水。青蛙见状害怕死亡，害怕至极，便从鱼群口中逃出，感受到极大痛苦，落入水中。青蛙也从水面跃起，掉入鱼群尖锐的鱼刺之中。阿西维族头领到达捕猎位置，看见青蛙沉入水中，便称赞说：“好啊，青蛙，你的行为深得这些鱼们的喜爱。”于是开口诵唱第一句诗歌——
§177
177.
‘‘Āsīvisampi maṃ santaṃ, paviṭṭhaṃ kumināmukhaṃ;
“青蛙啊，你安然就坐，进入鱼群中；
Ruccate haritāmātā, yaṃ maṃ khādanti macchakā’’ti.
青蛙妈妈偏爱你，鱼们吞食着你。”
Tattha āsīvisampi maṃ santanti maṃ āgatavisaṃ samānaṃ. Ruccate haritāmātā, yaṃ maṃ khādanti macchakāti etaṃ tava ruccati haritamaṇḍūkaputtāti vadati.
此处所言“青蛙安然入鱼口”，者指同是菩萨转世的青蛙。诗句意在说，这正是你深受绿色青蛙之母喜爱的行为。
Atha naṃ haritamaṇḍūko ‘‘āma, samma, ruccatī’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti? ‘‘Sace tvampi tava padesaṃ āgate macche khādasi, macchāpi attano padesaṃ āgataṃ taṃ khādanti, attano visaye padese gocarabhūmiyaṃ abalavā nāma natthī’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
继而，那只绿蛙说道：「确实如此，确实如此，令人喜悦。」问曰：「是什么原因呢？」答曰：「如果你也来到你的地域时，有鱼儿你吃，鱼儿也来到自己的地域时，亦吃那些鱼。在自己的领域内，耕地田亩都没有力量的名字。」说完，复诵第二句偈曰 ——
§178
178.
‘‘Vilumpateva puriso, yāvassa upakappati;
「人犹如被撕裂的布，直到有所覆盖；
Yadā caññe vilumpanti, so vilutto vilumpatī’’ti.
当其他东西被撕裂时，他这被撕裂的布亦当被撕裂。」
Tattha vilumpateva puriso, yāvassa upakappatīti yāva assa purisassa issariyaṃ upakappati ijjhati pavattati, tāva so aññaṃ vilumpatiyeva. ‘‘Yāva so upakappatī’’tipi pāṭho , yattakaṃ kālaṃ so puriso sakkoti vilumpitunti attho. Yadā caññe vilumpantīti yadā ca aññe issarā hutvā vilumpanti. So vilutto vilumpatīti atha so vilumpako aññehi vilumpati. ‘‘Vilumpate’’tipi pāṭho, ayamevattho. ‘‘Vilumpana’’ntipi paṭhanti, tassattho na sameti. Evaṃ ‘‘vilumpako puna vilumpaṃ pāpuṇātī’’ti bodhisattena aḍḍe vinicchite udakāsīvisassa dubbalabhāvaṃ ñatvā ‘‘paccāmittaṃ gaṇhissāmā’’ti macchagaṇā kumīnamukhā nikkhamitvā tattheva naṃ jīvitakkhayaṃ pāpetvā pakkamuṃ.
此处「被撕裂的布」者，谓人如同布一般被撕裂。至于「直到有所覆盖」，意指直到有某种力量覆盖于那个人之上。此时他便撕裂其他之物。所谓「有所覆盖」即指在何时此人能被称作破布。至于「当他人被撕裂」即表明当他人变为主宰并被撕裂时。他这被撕裂的布即是说他被他人撕裂。关于「被撕裂」之义，即此义也。称作「撕裂者乃获撕裂」者，菩萨据此理解水鬼的软弱状态，遂说：「当因冤家而遭报复时。」鱼类群体从蛙口中逃出，当时便以断命告终而离开。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā udakāsīviso ajātasattu ahosi, nīlamaṇḍūko pana ahameva ahosi’’nti.
为师承此法教，述说此生故事，谓曰：「当时水鬼是未生怨王子，而蓝蛙则是我本人。」
Haritamaṇḍūkajātakavaṇṇanā navamā. · 《哈利德曼杜咖本生注》第九。
[240] 10. Mahāpiṅgalajātakavaṇṇanā
【240】第十讲 大黄颊王本生故事介绍
Sabbo janoti idaṃ satthā jetavane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Devadatte satthari āghātaṃ bandhitvā navamāsaccayena jetavanadvārakoṭṭhake pathaviyaṃ nimugge jetavanavāsino ca sakalaraṭṭhavāsino ca ‘‘buddhapaṭikaṇṭako devadatto pathaviyā gilito, nihatapaccāmitto dāni sammāsambuddho jāto’’ti tuṭṭhahaṭṭhā ahesuṃ. Tesaṃ kathaṃ sutvā paramparaghosena sakalajambudīpavāsino yakkhabhūtadevagaṇā ca tuṭṭhahaṭṭhā eva ahesuṃ. Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, devadatte pathaviyaṃ nimugge ‘buddhapaṭikaṇṭako devadatto pathaviyā gilito’ti mahājano attamano jāto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva devadatte mate mahājano tussati ceva hasati ca, pubbepi tussi ceva hasi cā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
众生皆知，当世尊住在吉塔伽罗竹林时，开始宣说迭瓦达的事。迭瓦达杀害师长之后，被关押在竹林门楼牢中，沉入地下；居住竹林及整个国土的人们，都满心欢喜称赞，说：“迭瓦达是杀佛之人，已堕地狱，后今则如来正觉现已生起。”听闻此言，众人皆心欢喜。此语传播至整个桑伽罗岛上的居民及诸鬼神天人，亦皆欢喜。有一天，比库们在法会上议论说：“诸位朋友，迭瓦达人陷地狱，成为‘杀佛之人迭瓦达，落于地狱’的大神，我们自己诞生了。”此时世尊来临，问曰：“比库们，你们此刻为何聚集议论此语？”诸比库答：“世尊，今日迭瓦达被认为是杀佛之人，众人大笑，我们以前也曾笑过。”世尊闻言，便述说过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ mahāpiṅgalo nāma rājā adhammena visamena rajjaṃ kāresi, chandādivasena pāpakammāni karonto daṇḍabalijaṅghakahāpaṇādiggahaṇena ucchuyante ucchuṃ viya mahājanaṃ pīḷesi kakkhaḷo pharuso sāhasiko, paresu anuddayāmattampi nāmassa natthi, gehe itthīnampi puttadhītānampi amaccabrāhmaṇagahapatikādīnampi appiyo amanāpo, akkhimhi patitarajaṃ viya, bhattapiṇḍe sakkharā viya, paṇhiṃ vijjhitvā paviṭṭhakaṇṭako viya ca ahosi . Tadā bodhisatto mahāpiṅgalassa putto hutvā nibbatti. Mahāpiṅgalo dīgharattaṃ rajjaṃ kāretvā kālamakāsi. Tasmiṃ kālakate sakalabārāṇasivāsino haṭṭhatuṭṭhā mahāhasitaṃ hasitvā dārūnaṃ sakaṭasahassena mahāpiṅgalaṃ jhāpetvā anekehi ghaṭasahassehi āḷāhanaṃ nibbāpetvā bodhisattaṃ rajje abhisiñcitvā ‘‘dhammiko no rājā laddho’’ti haṭṭhatuṭṭhā nagare ussavabheriṃ carāpetvā samussitadhajapaṭākaṃ nagaraṃ alaṅkaritvā dvāre dvāre maṇḍapaṃ kāretvā vippakiṇṇalājakusumamaṇḍitatalesu alaṅkatamaṇḍapesu nisīditvā khādiṃsu ceva piviṃsu ca.
往昔时，在巴拉那西，有一位名为大黄颊的国王，以不正当手段作恶夺取国政，坏法乱政，行为恶劣，行诸恶业，滥用刑罚，抢夺财物如恶犬般凶狠，残暴凶狠，蛮横无礼，甚至对他人无动于衷，无名无誉，在家中无视妇女子女、婆罗门、富户等大众，地位如尘埃般卑贱，对供养和生活事物毫不关心，成为恶劣狂暴之人。彼时，菩萨作为大黄颊之子出生。大黄颊长久统治国家，期间诸巴拉那西居民愤怒哄笑，愤慨无比，用木车轰击、重重打击大黄颊，众人用许多罐器围绕泄愤，又用陶器等制造乐器作乐，为菩萨加冕，称赞“这是善法之王”，众人欢喜起立，在城中游行，装饰旗帜，在城门口设立厅堂，坐于遍布各色花叶装饰之厅堂之中，饮食俱全。
Bodhisattopi alaṅkate mahātale samussitasetacchattassa pallaṅkavarassa majjhe mahāyasaṃ anubhavanto nisīdi. Amaccā ca brāhmaṇagahapatiraṭṭhikadovārikādayo ca rājānaṃ parivāretvā aṭṭhaṃsu. Atheko dovāriko nātidūre ṭhatvā assasanto passasanto parodi. Bodhisatto taṃ disvā ‘‘samma dovārika, mama pitari kālakate sabbe tuṭṭhapahaṭṭhā ussavaṃ kīḷantā vicaranti, tvaṃ pana rodamāno ṭhito , kiṃ nu kho mama pitā taveva piyo ahosi manāpo’’ti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
菩萨亦坐于美丽大厅之中，撑着华丽的白色绢盖，被褥铺床，心怀盛名而端坐。婆罗门、贵族、富户诸人环绕国王八方。一名宫门守卫站得不远，含气张望。菩萨见状，对其道：“善守门人，我父亲大黄颊正于此时大欢喜，遍行诸庆典，而你却独自立于此哭泣，怎会我父亲反而喜爱你呢？”于是菩萨发出第一首偈颂——
§179
179.
‘‘Sabbo jano hiṃsito piṅgalena, tasmiṃ mate paccayā vedayanti;
‘众人生怨大黄颊，因此群心多次伤痛；
Piyo nu te āsi akaṇhanetto, kasmā nu tvaṃ rodasi dvārapālā’’ti.
你是否有亲爱的无牙狮子，为什么你哭泣，守门者呢？
Tattha hiṃsitoti nānappakārehi daṇḍabaliādīhi pīḷito. Piṅgalenāti piṅgalakkhena. Tassa kira dvepi akkhīni nibbiddhapiṅgalāni biḷārakkhivaṇṇāni ahesuṃ, tenevassa ‘‘piṅgalo’’ti nāmaṃ akaṃsu. Paccayā vedayantīti pītiyo pavedayanti. Akaṇhanettoti piṅgalanetto. Kasmā nu tvanti kena nu kāraṇena tvaṃ rodasi. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘kasmā tuva’’nti pāṭho.
彼处因为遭受各种形式的刑罚和暴力的折磨。『皮嘎罗』一名取自『皮嘎罗』称呼。他那两只眼睛生气、充满厌烦，颜色如猫的眼睛，因此被称为『皮嘎罗』。『皮嘎罗』意为引起喜悦者。无牙狮子即皮嘎罗狮子。『你为什么哭泣？』这句话也是因缘而起的疑问。在注疏中则记载作『为什么你呢？』。
So tassa vacanaṃ sutvā ‘‘nāhaṃ, mahārāja, ‘mahāpiṅgalo mato’ti sokena rodāmi, sīsassa me sukhaṃ jātaṃ. Piṅgalarājā hi pāsādā otaranto ca ārohanto ca kammāramuṭṭhikāya paharanto viya mayhaṃ sīse aṭṭhaṭṭha khaṭake deti, so paralokaṃ gantvāpi mama sīse dadamāno viya nirayapālānampi yamassapi sīle khaṭake dassati, atha naṃ te ‘ativiya ayaṃ amhe bādhatī’ti puna idheva ānetvā vissajjeyyuṃ, atha me so punapi sīse khaṭake dadeyyāti bhayenāhaṃ rodāmī’’ti imamatthaṃ pakāsento dutiyaṃ gāthamāha –
听闻他的话后，我对大王说：『我不是因为悲伤而哭泣，头脑已经安乐了。皮嘎罗王下楼上楼，如同工匠用器械敲打我的头一样，使我的头骨裂开。即便他往生了，宛如将头骨交付地狱守护者和阎魔，他仍以品行敲打我的头骨。又恐怕你们认为他过分折磨我，因此将他带来这里，让他被释放，我害怕好像他会再次用头骨敲打我』。表达此意后，他又说了第二句歌咏——
§180
180.
十八十句。
‘‘Na me piyo āsi akaṇhanetto, bhāyāmi paccāgamanāya tassa;
『我没有亲爱无牙狮子，我害怕他回来；
Ito gato hiṃseyya maccurājaṃ, so hiṃsito āneyya puna idhā’’ti.
他去往杀业之王，就被伤害了，若再来这里，必定受到伤害。』
Atha naṃ bodhisatto ‘‘so rājā dārūnaṃ vāhasahassena daḍḍho udakaghaṭasatehi sitto, sāpissa āḷāhanabhūmi samantato khatā, pakatiyāpi ca paralokaṃ gatā nāma aññattha gativasā puna teneva sarīrena nāgacchanti, mā tvaṃ bhāyī’’ti taṃ samassāsento imaṃ gāthamāha –
于是，菩萨说：『那国王被木材载满的一千辆马车包围，携带一百只水罐而坐，四周都是山石地，且众生都已往彼岸去，无再生之所，唯独他自己的身体尚留此界，诸龙亦随其身而行。你无需恐惧。』他这样劝慰时，吟诵此偈：
§181
181.
‘‘Daḍḍho vāhasahassehi, sitto ghaṭasatehi so;
『被千辆马车所围，携百水罐安坐者，
Parikkhatā ca sā bhūmi, mā bhāyi nāgamissatī’’ti.
此地被山岩环绕，你无须恐惧诸龙来』。
Tato paṭṭhāya dovāriko assāsaṃ paṭilabhi. Bodhisatto dhammena rajjaṃ kāretvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
然后，葡萄园童子吸了口气后，平复心神。菩萨依法治理国政，施行布施等善行，依教行事，安然离去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mahāpiṅgalo devadatto ahosi, putto pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀传出此法，并引导发端于本生故事：『那时名为大翅膀者为天人，又名为德陀，是我的儿子，而吾即是彼身。』
Mahāpiṅgalajātakavaṇṇanā dasamā. · 《大宾嘎喇本生注》第十。
Upāhanavaggo navamo. · 鞋品第九。
Tassuddānaṃ –
其总序——
Upāhanaṃ vīṇāthūṇaṃ, vikaṇṇakaṃ asitābhu;
〔如〕怀琴、三弦琴、阔扁琴、铁色琴〔等〕；
Vacchanakhaṃ bakañceva, sāketañca ekapadaṃ;
〔以〕喙爪〔比喻〕如百灵鸟〔音色〕，以及沙盖德〔人名〕之独步〔乐器〕；
Haritamātu piṅgalaṃ.
〔而〕黄绿〔色〕及赤褐〔色〕。
10. Siṅgālavaggo
第十篇 猎狗品
[241] 1. Sabbadāṭhajātakavaṇṇanā
〔第241〕1. 『一切众生出家故事』的说明
Siṅgālomānatthaddhoti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Devadatto ajātasattuṃ pasādetvā uppāditaṃ lābhasakkāraṃ ciraṭṭhitikaṃ kātuṃ nāsakkhi, nāḷāgiripayojane pāṭihāriyassa diṭṭhakālato paṭṭhāya tassa so lābhasakkāro antaradhāyi. Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, devadatto lābhasakkāraṃ uppādetvā ciraṭṭhitikaṃ kātuṃ nāsakkhī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva attano uppannaṃ lābhasakkāraṃ antaradhāpeti, pubbepi antaradhāpesiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此句意为：世尊当时住在竹林精舍，向名为德瓦达塔的比库宣说。德瓦达塔曾图谋杀害未生怨王，欲借权势谋取长久稳固的利益，但因见短暂而不堪，未能如愿。其谋划如扬弓击箭之时，只见了射中目标的时间，随即他所图的利益也就消失了。某日众比库在法会中议论说：“朋友们，德瓦达塔虽然谋取利益，但无长久之计，不能长存。”世尊来到，曰：“诸比库，现在诸位既已聚集在此听闻此言，我问你们：这些所谓的利益究竟是什么？”答曰：“世尊，是德瓦达塔现在自己谋得的利益，只是暂时隐藏而已，过去他也曾同样隐匿过。”世尊便说，将过去事迹引入。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa purohito ahosi tiṇṇaṃ vedānaṃ aṭṭhārasannañca sippānaṃ pāraṃ gato. So pathavījayamantaṃ nāma jānāti. Pathavījayamantoti āvaṭṭanamanto vuccati. Athekadivasaṃ bodhisatto ‘‘taṃ mantaṃ sajjhāyissāmī’’ti ekasmiṃ aṅgaṇaṭṭhāne piṭṭhipāsāṇe nisīditvā sajjhāyamakāsi. Taṃ kira mantaṃ aññavihitaṃ dhitivirahitaṃ sāvetuṃ na sakkā, tasmā naṃ so tathārūpe ṭhāne sajjhāyati. Athassa sajjhāyanakāle eko siṅgālo ekasmiṃ bile nipanno taṃ mantaṃ sutvāva paguṇamakāsi. So kira anantarātīte attabhāve paguṇapathavījayamanto eko brāhmaṇo ahosi. Bodhisatto sajjhāyaṃ katvā uṭṭhāya ‘‘paguṇo vata me ayaṃ manto’’ti āha. Siṅgālo bilā nikkhamitvā ‘‘ambho brāhmaṇa, ayaṃ manto tayāpi mameva paguṇataro’’ti vatvā palāyi. Bodhisatto ‘‘ayaṃ siṅgālo mahantaṃ akusalaṃ karissatī’’ti ‘‘gaṇhatha gaṇhathā’’ti thokaṃ anubandhi. Siṅgālo palāyitvā araññaṃ pāvisi.
讲述过去佛在霸拉那城时，布施本师婆罗门布拉特是波罗奈国王的导师，他精通三种语言和十八种技艺，熟知地理奥秘中的“地理法门”。昔日佛陀在某场合说：“我将阐述这法门”，端坐于院中石凳，开始讲说。此法门难以以常情理解，因此佛陀如此讲说。适时，一只土狼住进洞穴，听了这法门后感悟良多。不久，变成一位自觉的婆罗门。佛陀讲毕起身，说：“这法门真是妙法。”土狼出洞说：“婆罗门，这法门比你还妙”，然后逃走。佛陀说：“这土狼今后将造大恶。”又吩咐弟子们去捕捉。土狼逃入密林。
So gantvā ekaṃ siṅgāliṃ thokaṃ sarīre ḍaṃsi, ‘‘kiṃ, sāmī’’ti ca vutte ‘‘mayhaṃ jānāsi na jānāsī’’ti āha. Sā ‘‘āma, jānāmī’’ti sampaṭicchi. So pathavījayamantaṃ parivattetvā anekāni siṅgālasatāni āṇāpetvā sabbepi hatthiassasīhabyagghasūkaramigādayo catuppade attano santike akāsi. Katvā ca pana sabbadāṭho nāma rājā hutvā ekaṃ siṅgāliṃ aggamahesiṃ akāsi. Dvinnaṃ hatthīnaṃ piṭṭhe sīho tiṭṭhati, sīhapiṭṭhe sabbadāṭho siṅgālo rājā siṅgāliyā aggamahesiyā saddhiṃ nisīdati, mahanto yaso ahosi. So yasamahantena pamajjitvā mānaṃ uppādetvā ‘‘bārāṇasirajjaṃ gaṇhissāmī’’ti sabbacatuppadaparivuto bārāṇasiyā avidūraṭṭhānaṃ sampāpuṇi, parisā dvādasayojanā ahosi. So avidūre ṭhitoyeva ‘‘rajjaṃ vā detu, yuddhaṃ vā’’ti rañño sāsanaṃ pesesi. Bārāṇasivāsino bhītatasitā nagaradvārāni pidahitvā aṭṭhaṃsu.
其后，土狼进入深林，咬住一只母狼，问：“主啊，你知道我谁吗？不知道吧。”母狼答曰：“是，我知道。”土狼回转讲授地理法门，召来百只土狼，将象、狮、虎、野猪等四足兽，统统聚集于身边。后来，当时统帅所有土狼的王者名为萨巴达多，作为国王之位，成就为土狼之王，狮子立于两象背上，而萨巴达多则坐于狮子背上，与土狼王后同坐，威名赫赫。因其骄傲怠慢，志大才疏，自曰：“我必取霸拉那城国。”率领四足兽环绕城市十二由旬。城中人畏惧关闭城门，十分惊恐。
Bodhisatto rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘mā bhāyi, mahārāja, sabbadāṭhasiṅgālena saddhiṃ yuddhaṃ mama bhāro, ṭhapetvā maṃ añño tena saddhiṃ yujjhituṃ samattho nāma natthī’’ti rājānañca nāgare ca samassāsetvā ‘‘kinti katvā nu kho sabbadāṭho rajjaṃ gahessati, pucchissāmi tāva na’’nti dvāraṭṭālakaṃ abhiruhitvā ‘‘samma sabbadāṭha, kinti katvā imaṃ rajjaṃ gaṇhissasī’’ti pucchi. ‘‘Sīhanādaṃ nadāpetvā mahājanaṃ saddena santāsetvā gaṇhissāmī’’ti. Bodhisatto ‘‘attheta’’nti ñatvā aṭṭālakā oruyha ‘‘sakaladvādasayojanikabārāṇasinagaravāsino kaṇṇacchiddāni māsapiṭṭhena lañjantū’’ti bheriṃ carāpesi. Mahājano bheriyā āṇaṃ sutvā antamaso biḷāle upādāya sabbacatuppadānañceva attano ca kaṇṇacchiddāni yathā parassa saddaṃ sotuṃ na sakkā, evaṃ māsapiṭṭhena lañji.
佛陀接近国王，劝曰：“大王莫惧，我负有与土狼王共同作战之责任，未能交于他人。”在城中走访，询问情况，国王问：“必须用何法取城？我未曾询问过。”尉官登城墙说：“我将发出狮吼，令百姓以声息安顿，然后取城。”佛陀明白，吩咐士兵吹响号角。百姓听此号角，因夜晚在深处居住，耳朵被遮，无法听清他城的号角声，故以为真相，反复用号角号叫。
Atha bodhisatto puna aṭṭālakaṃ abhiruhitvā ‘‘sabbadāṭhā’’ti āha. ‘‘Kiṃ, brāhmaṇā’’ti? ‘‘Imaṃ rajjaṃ kinti katvā gaṇhissasī’’ti? ‘‘Sīhanādaṃ nadāpetvā manusse tāsetvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā gaṇhissāmī’’ti. ‘‘Sīhanādaṃ nadāpetuṃ na sakkhissasi. Jātisampannā hi surattahatthapādā kesarasīharājāno tādisassa jarasiṅgālassa āṇaṃ na karissantī’’ti. Siṅgālo mānatthaddho hutvā ‘‘aññe tāva sīhā tiṭṭhantu, yassāhaṃ piṭṭhe nisinno, taññeva nadāpessāmī’’ti āha. ‘‘Tena hi nadāpehi, yadi sakkosī’’ti. So yasmiṃ sīhe nisinno, tassa ‘‘nadāhī’’ti pādena saññaṃ adāsi. Sīho hatthikumbhe mukhaṃ uppīḷetvā tikkhattuṃ appaṭivattiyaṃ sīhanādaṃ nadi. Hatthī santāsappattā hutvā siṅgālaṃ pādamūle pātetvā pādenassa sīsaṃ akkamitvā cuṇṇavicuṇṇaṃ akaṃsu, sabbadāṭho tattheva jīvitakkhayaṃ patto. Tepi hatthī sīhanādaṃ sutvā maraṇabhayatajjitā aññamaññaṃ ovijjhitvā tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇiṃsu, ṭhapetvā sīhe sesāpi migasūkarādayo sasabiḷārapariyosānā sabbe catuppādā tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇiṃsu. Sīhā palāyitvā araññaṃ pavisiṃsu, dvādasayojaniko maṃsarāsi ahosi. Bodhisatto aṭṭālakā otaritvā nagaradvārāni vivarāpetvā ‘‘sabbe attano kaṇṇesu māsapiṭṭhaṃ apanetvā maṃsatthikā maṃsaṃ āharantū’’ti nagare bheriṃ carāpesi. Manussā allamaṃsaṃ khāditvā sesaṃ sukkhāpetvā vallūramakaṃsu. Tasmiṃ kira kāle vallūrakaraṇaṃ udapādīti vadanti.
佛陀再次登城楼言：“整体看来，你将如何取城？”曰：“我将发狮吼，使人类震惊，导致他们死亡而取城。”曰：“你无法发出狮吼，因狮王天生爪足锋利，绝非普通狮子能比，故狮不会制造该号角声。”土狼自恃曰：“他者可为狮吼，我在其背耳坐，必能回声。”佛陀允许它坐在狮背，土狼用脚示意发声。狮子张口，发出尖锐而响亮的狮吼。象虽安详，却因吓得跌倒，膝盖撞地，头骨破碎，土狼王因此当场亡故。三象听吼后，因恐惧互相厮杀，也死于现场。狮群逃入森林，尸体积累至十二由旬。佛陀吩咐士兵拆除城门，吹响号角：“要将肉运入城中，喂养勤劳者。”人们吃尽所有肉后，铺平城墙，修筑护栏。此时所行名为“瓦卢拉制墙”。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā imā abhisambuddhagāthā vatvā jātakaṃ samodhānesi –
世尊诵述此法，唱诵阿毗三觉歌，铺陈本生故事连接发展——
§182
182.
‘‘Siṅgālo mānatthaddho ca, parivārena atthiko;
『狮子』者，心中的贵者；以护卫众属为利益；
Pāpuṇi mahatiṃ bhūmiṃ, rājāsi sabbadāṭhinaṃ.
占有广大土地，常为諸侯之王。
§183
183.
‘‘Evameva manussesu, yo hoti parivāravā;
在人中亦复如是，若有人有众属护持，
So hi tattha mahā hoti, siṅgālo viya dāṭhina’’nti.
彼必为显赫尊贵，犹如狮子居诸兽之林。」
Tattha mānatthaddhoti parivāraṃ nissāya uppannena mānena thaddho. Parivārena atthikoti uttarimpi parivārena atthiko hutvā. Mahatiṃ bhūminti mahantaṃ sampattiṃ. Rājāsi sabbadāṭhinanti sabbesaṃ dāṭhīnaṃ rājā āsi. So hi tattha mahā hotīti so parivārasampanno puriso tesu parivāresu mahā nāma hoti. Siṅgālo viya dāṭhinanti yathā siṅgālo dāṭhīnaṃ mahā ahosi, evaṃ mahā hoti, atha so siṅgālo viya pamādaṃ āpajjitvā taṃ parivāraṃ nissāya vināsaṃ pāpuṇātīti.
这里所谓的“以骄傲为倚靠”者，是指依赖由于骄慢而生起的群体。所谓依靠这个群体，是指依附于上位者的群体。广大之地，是指广大圆满的境地。王者总是高傲于所有强者之上，成为强者中的王。故此，在此处，有一位尊贵之人被称为“伟大者”，他被誉为在这些群体中是大的。就如豺狼一样，这些强者被称作豺狼，而豺狼中最大的当然也是伟大的。若这人如豺狼般因疏忽而招致覆灭，则必定因为依赖此群体而陷入毁灭。
‘‘Tadā siṅgālo devadatto ahosi, rājā sāriputto, purohito pana ahameva ahosi’’nti.
“那时那位豺狼名为德瓦达得，是王者；沙利弗陀是臣僚，我则是司祭。”
Sabbadāṭhajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 《萨巴达德本生注》第一。
[242] 2. Sunakhajātakavaṇṇanā
[242] 二、犬本生经注疏
Bālo vatāyaṃ sunakhoti idaṃ satthā jetavane viharanto ambaṇakoṭṭhake āsanasālāya bhattabhuñjanasunakhaṃ ārabbha kathesi. Taṃ kira jātakālato paṭṭhāya pānīyahārakā gahetvā tattha posesuṃ. So aparabhāge tattha bhattaṃ bhuñjanto thūlasarīro ahosi. Athekadivasaṃ eko gāmavāsī puriso taṃ ṭhānaṃ patto sunakhaṃ disvā pānīyahārakānaṃ uttarisāṭakañca kahāpaṇañca datvā gaddūlena bandhitvā taṃ ādāya pakkāmi. So gahetvā nīyamāno na vassi, dinnaṃ dinnaṃ khādanto pacchato pacchato agamāsi. Atha so puriso ‘‘ayaṃ idāni maṃ piyāyatī’’ti gaddūlaṃ mocesi, so vissaṭṭhamatto ekavegena āsanasālameva gato. Bhikkhū taṃ disvā tena gatakāraṇaṃ jānitvā sāyanhasamaye dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, āsanasālāya sunakho bandhanamokkhakusalo vissaṭṭhamattova puna āgato’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, so sunakho idāneva bandhanamokkhakusalo, pubbepi kusaloyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
愚人以为这“锡那迦”是指此师，世尊当时住于揭陀林的柘树林中，便在供食处开始讲述名为“食齿”（sunakha）的故事。传说，昔日有一食齿在出生时被人收养，饮食丰盛身体饱满。有一日，一个村民来到此处，见食齿，献给他南瓜、钱币，并用网绑住后带走。带走者一路不食而行，隔日食物递送，数日之后才带食齿返回。此人心生“此刻食齿该对我亲近了”的念头，于是解开结网，食齿随即如释重负，以极快速度返回供食处。众比库见此，因这去来行动而知道其由来，便于晚间法会时议论说：“诸友，食齿现已善于解脱束缚，又如往昔般灵敏回归。”世尊来到法会，问：“诸比库，现在谁在此处讲论此事？”答曰：“此名食齿，不是现在才善于解脱束缚，而是过去即已善巧。”世尊于是引出过往事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe ekasmiṃ mahābhogakule nibbattitvā vayappatto gharāvāsaṃ aggahesi. Tadā bārāṇasiyaṃ ekassa manussassa sunakho ahosi, so piṇḍibhattaṃ labhanto thūlasarīro jāto. Atheko gāmavāsī bārāṇasiṃ āgato taṃ sunakhaṃ disvā tassa manussassa uttarisāṭakañca kahāpaṇañca datvā sunakhaṃ gahetvā cammayottena bandhitvā yottakoṭiyaṃ gahetvā gacchanto aṭavimukhe ekaṃ sālaṃ pavisitvā sunakhaṃ bandhitvā phalake nipajjitvā niddaṃ okkami. Tasmiṃ kāle bodhisatto kenacideva karaṇīyena aṭaviṃ paṭipanno taṃ sunakhaṃ yottena bandhitvā ṭhapitaṃ disvā paṭhamaṃ gāthamāha –
从前，波罗奈国有一位梵行者名为菩提萨，在迦尸国一个富庶之家出生长大。到老年选择居于家外。彼时波罗奈国有一人名食齿，获得米饭，成身肥壮。有一乡村居民见食齿，赠以南瓜和钱币，捕获后用粗绳结绑，携往森林深处，进入一棵树木，绑着食齿置于洞穴板上，食齿即被迫入睡。此时菩提萨以某种因缘入林，见食齿用绳索束缚，便发出第一句偈语—
§184
184.
‘‘Bālo vatāyaṃ sunakho, yo varattaṃ na khādati;
『愚者真如骡，常年不食自养；』
Bandhanā ca pamuñceyya, asito ca gharaṃ vaje’’ti.
『应当解其缰绳，乃当弃舍屋宅。』
Tattha pamuñceyyāti pamoceyya, ayameva vā pāṭho. Asito ca gharaṃ vajeti asito suhito hutvā attano vasanaṭṭhānaṃ gaccheyya.
此中『解其缰绳』者，即是解脱；亦有诠作『弃舍屋宅』，谓弃舍旧居，舍己所居之处，方可成就。
Taṃ sutvā sunakho dutiyaṃ gāthamāha –
闻此语后，骡遂复发第二偈曰：
§185
185.
‘‘Aṭṭhitaṃ me manasmiṃ me, atho me hadaye kataṃ;
『已存于我心中，或在我胸膛内；』
Kālañca paṭikaṅkhāmi, yāva passupatū jano’’ti.
『我亦期待时机，直至人民勤于放牧』。
Tattha aṭṭhitaṃ me manasmiṃ meti yaṃ tumhe kathetha, taṃ mayā adhiṭṭhitameva, manasmiṃyeva me etaṃ. Atho me hadaye katanti atha ca pana me tumhākaṃ vacanaṃ hadaye katameva. Kālañca paṭikaṅkhāmīti kālaṃ paṭimānemi. Yāva passupatū janoti yāvāyaṃ mahājano pasupatu niddaṃ okkamatu, tāvāhaṃ kālaṃ paṭimānemi . Itarathā hi ‘‘ayaṃ sunakho palāyatī’’ti ravo uppajjeyya, tasmā rattibhāge sabbesaṃ suttakāle cammayottaṃ khāditvā palāyissāmīti. So evaṃ vatvā mahājane niddaṃ okkante yottaṃ khāditvā suhito hutvā palāyitvā attano sāmikānaṃ gharameva gato.
于此，我意中确立了你们所说之意，即我心中坚守不移。或于心有所疑，或于心有所思，然我对你们的话语内心坚信之。我称『期待时机』者，意谓我观测时节。所谓『直至人民勤于放牧』，即当大众皆入睡休息之时，我便观测时刻。若他时又生『此狗吠逃』之声响，应是昼夜间众生皆安然入眠，我等便趁无人醒觉时偷食羊群后悄然逃去。于是我于大众入睡时偷食羊群，满足饱腹后变得安心，然后遁入自家宿处。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sunakhova etarahi sunakho, paṇḍitapuriso pana ahameva ahosi’’nti.
教师导入此法说，并举前世事迹解释——『彼时如狗此时亦如狗，然我却是贤人』。
Sunakhajātakavaṇṇanā dutiyā. · 《苏那卡本生注》第二。
[243] 3. Guttilajātakavaṇṇanā
【243】三、古提罗生故事释义。
Sattatantiṃ sumadhuranti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi kāle bhikkhū devadattaṃ āhaṃsu – ‘‘āvuso devadatta, sammāsambuddho tuyhaṃ ācariyo, tvaṃ sammāsambuddhaṃ nissāya tīṇi piṭakāni uggaṇhi, cattāri jhānāni uppādesi, ācariyassa nāma paṭisattunā bhavituṃ na yutta’’nti. Devadatto ‘‘kiṃ pana me, āvuso, samaṇo gotamo ācariyo, nanu mayā attano baleneva tīṇi piṭakāni uggahitāni, cattāri jhānāni uppāditānī’’ti ācariyaṃ paccakkhāsi. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, devadatto ācariyaṃ paccakkhāya sammāsambuddhassa paṭisattu hutvā mahāvināsaṃ patto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva ācariyaṃ paccakkhāya mama paṭisattu hutvā vināsaṃ pāpuṇāti, pubbepi pattoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
『七十』乃甘美语，此乃教师在维卢瓦林中讲述迦得达天之时之语。时彼比库对迦得达言：「迦得达善护贤士，汝为正觉者之弟子，请问汝是否依止正觉者而闻三藏，受四禅教诲？然以尊师自卫之名能否为宜？」迦得达答曰：「仁者，尊师比库果德玛，确由我之力量闻三藏，受四禅授教。」比库众集会中议论言：「迦得达护持师长以自卫，却堕大祸也。」教师驾临，问曰：「如今尔等于此处聚会有何事？」答曰：「彼名曰迦得达，此刻护师自卫，殊堪大祸。」教师语取往昔，揭示昔日事由。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto gandhabbakule nibbatti, ‘‘guttilakumāro’’tissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto gandhabbasippe nipphattiṃ patvā guttilagandhabbo nāma sakalajambudīpe aggagandhabbo ahosi. So dārābharaṇaṃ akatvā andhe mātāpitaro posesi. Tadā bārāṇasivāsino vāṇijā vaṇijjāya ujjeninagaraṃ gantvā ussave ghuṭṭhe chandakaṃ saṃharitvā bahuṃ mālāgandhavilepanañca khajjabhojjādīni ca ādāya kīḷanaṭṭhāne sannipatitvā ‘‘vetanaṃ datvā ekaṃ gandhabbaṃ ānethā’’ti āhaṃsu. Tena ca samayena ujjeniyaṃ mūsilo nāma jeṭṭhagandhabbo hoti, te taṃ pakkosāpetvā attano gandhabbaṃ kāresuṃ.
往昔于巴拉那国，婆罗门达特修国时，菩萨降生于甘达婆族，名曰『古提罗童子』。年长后陷于甘达婆族中衰退，又称『古提罗香婆』，为整个阇黎国最杰出之香婆。其弃妻去女，由盲父母养育。时巴拉那居民商人赴乌耶尼城做生意，节日中藏匿香料香油并携大量花环、香料涂抹品及碎果食等，聚集游乐场，议曰：「付酬以请一位香婆来。」当时乌耶尼有长老香婆名为『木西罗』，他们诽谤诋毁，遂设法使本族香婆做对立。
Mūsilo vīṇaṃ vādanto vīṇaṃ uttamamucchanāya mucchitvā vādesi. Tesaṃ guttilagandhabbassa gandhabbe jātaparicayānaṃ tassa gandhabbaṃ kilañjakaṇḍūvanaṃ viya hutvā upaṭṭhāsi, ekopi pahaṭṭhākāraṃ na dassesi. Mūsilo tesu tuṭṭhākāraṃ adassentesu ‘‘atikharaṃ katvā vādemi maññe’’ti majjhimamucchanāya mucchitvā majjhimasarena vādesi, te tatthapi majjhattāva ahesuṃ. Atha so ‘‘ime na kiñci jānanti maññe’’ti sayampi ajānanako viya hutvā tantiyo sithile vādesi, te tatthapi na kiñci āhaṃsu. Atha ne mūsilo ‘‘ambho vāṇijā, kiṃ nu kho mayi vīṇaṃ vādente tumhe na tussathā’’ti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ vīṇaṃ vādesi, mayañhi ‘ayaṃ vīṇaṃ mucchetī’ti saññaṃ akarimhā’’ti. ‘‘Kiṃ pana tumhe mayā uttaritaraṃ ācariyaṃ jānātha, udāhu attano ajānanabhāvena na tussathā’’ti. Vāṇijā ‘‘bārāṇasiyaṃ guttilagandhabbassa vīṇāsaddaṃ sutapubbānaṃ tava vīṇāsaddo itthīnaṃ dārake tosāpanasaddo viya hotī’’ti āhaṃsu. ‘‘Tena hi, handa, tumhehi dinnaparibbayaṃ paṭiggaṇhatha, na mayhaṃ etenattho, apica kho pana bārāṇasiṃ gacchantā maṃ gaṇhitvā gaccheyyāthā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā gamanakāle taṃ ādāya bārāṇasiṃ gantvā tassa ‘‘etaṃ guttilassa vasanaṭṭhāna’’nti ācikkhitvā sakasakanivesanaṃ agamiṃsu.
穆西罗弹奏着琴，尽管琴弦断了依旧弹奏。他迎接的是来自古提拉甘达巴天人家族一员的善因相识，犹如身处天人丛林中的守护者，然而并未显露任何琴痕。穆西罗面对他们没有显示出满足之色，而是断然表示：“我认为我弹奏得极其缓慢。”他用中断的旋律，以中速节奏弹奏，彼时他们也因此放缓速度。随后，他说：“我想他们什么都不懂，”自己仿佛也成了无知者，琴弦松弛地弹奏，他们依旧不作反应。穆西罗于是说：“诸位商贾，难道你们弹琴时不被我所感动吗？”“为何你弹琴时，我感知‘此琴该断’的念头？”“你却自称懂得琴艺，可依我看你不懂琴乐。”商贾们回答：“在巴拉纳西你曾听过古提拉甘达巴的琴声，你的琴声如同逗乐女子孩童的声音。”于是他说：“好吧，接受你们的建议，我并非为此意，何况巴拉纳西之行若有人护送我，我倒愿同行。”他们称善，遂带他前往巴拉纳西，指示那里是古提拉居住地，随后前往萨咖天帝居所。
Mūsilo bodhisattassa gehaṃ pavisitvā laggetvā ṭhapitaṃ bodhisattassa jātivīṇaṃ disvā gahetvā vādesi, atha bodhisattassa mātāpitaro andhabhāvena taṃ apassantā ‘‘mūsikā maññe vīṇaṃ khādantī’’ti saññāya ‘‘susū’’ti āhaṃsu. Tasmiṃ kāle mūsilo vīṇaṃ ṭhapetvā bodhisattassa mātāpitaro vanditvā ‘‘kuto āgatosī’’ti vutte ‘‘ācariyassa santike sippaṃ uggaṇhituṃ ujjenito āgatomhī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti vutte ‘‘kahaṃ ācariyo’’ti pucchitvā ‘‘vippavuttho, tāta, ajja āgamissatī’’ti sutvā tattheva nisīditvā bodhisattaṃ āgataṃ disvā tena katapaṭisanthāro attano āgatakāraṇaṃ ārocesi. Bodhisatto aṅgavijjāpāṭhako, so tassa asappurisabhāvaṃ ñatvā ‘‘gaccha tāta, natthi tava sippa’’nti paṭikkhipi. So bodhisattassa mātāpitūnaṃ pāde gahetvā upakāraṃ karonto te ārādhetvā ‘‘sippaṃ me dāpethā’’ti yāci. Bodhisatto mātāpitūhi punappunaṃ vuccamāno te atikkamituṃ asakkonto sippaṃ adāsi. So bodhisatteneva saddhiṃ rājanivesanaṃ gacchati. Rājā taṃ disvā ‘‘ko esa, ācariyā’’ti pucchi. ‘‘Mayhaṃ antevāsiko, mahārājā’’ti. So anukkamena rañño vissāsiko ahosi. Bodhisatto ācariyamuṭṭhiṃ akatvā attano jānananiyāmena sabbaṃ sippaṃ sikkhāpetvā ‘‘niṭṭhitaṃ te, tāta, sippa’’nti āha.
穆西罗进入菩萨之家，看见安置着的菩萨先世的琴，便取来弹奏。此时菩萨的双亲因眼盲未能见琴，误以为老鼠在啃琴，出声喊“吱吱”。这时穆西罗安放琴后，菩萨父母敬礼问：“你何处来？”他回答：“承师教诲前来学艺。”他们说：“好。”在此节点他询问：“老师在哪？”答曰：“老师出远门，明日归来。”听后他即坐等老师归来，见菩萨到来而说明缘由。菩萨是手艺传授者，认知他不善之性，便说：“去吧，儿子，你没有本领。”于是他接受菩萨父母的扶持帮助，并恳求给予技术指导。菩萨多次称呼请求，最终施教。他随菩萨一同前往王宫。王见他问：“此人是谁教师？”答曰：“我是随侍，陛下。”王因其谦让而生信任。菩萨破除教师束缚，凭自知自制完成全部技艺传授，说：“你的技艺已毕，儿子。”
So cintesi – ‘‘mayhaṃ sippaṃ paguṇaṃ, idañca bārāṇasinagaraṃ sakalajambudīpe agganagaraṃ, ācariyopi mahallako, idheva mayā vasituṃ vaṭṭatī’’ti. So ācariyaṃ āha – ‘‘ācariya ahaṃ rājānaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti. Ācariyo ‘‘sādhu, tāta, rañño ārocessāmī’’ti gantvā ‘‘amhākaṃ antevāsiko devaṃ upaṭṭhātuṃ icchati, deyyadhammamassa jānāthā’’ti rañño ārocetvā raññā ‘‘tumhākaṃ deyyadhammato upaḍḍhaṃ labhissatī’’ti vutte taṃ pavattiṃ mūsilassa ārocesi. Mūsilo ‘‘ahaṃ tumhehi samakaññeva labhanto upaṭṭhahissāmi, na alabhanto’’ti āha . ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti? ‘‘Nanu ahaṃ tumhākaṃ jānanasippaṃ sabbaṃ jānāmī’’ti? ‘‘Āma, jānāsī’’ti. ‘‘Evaṃ sante kasmā mayhaṃ upaḍḍhaṃ detī’’ti? Bodhisatto rañño ārocesi. Rājā ‘‘yadi evaṃ tumhehi samakaṃ sippaṃ dassetuṃ sakkonto samakaṃ labhissatī’’ti āha. Bodhisatto rañño vacanaṃ tassa ārocetvā tena ‘‘sādhu dassessāmī’’ti vutte rañño taṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘sādhu dassetu, kataradivasaṃ sākacchā hotū’’ti vutte ‘‘ito sattame divase hotu, mahārājā’’ti āha.
他思量：“我的技艺算不上高明，而巴拉纳西城乃是整个琰陀陆最高城市，老师也为王宫老大官，我即将在此住宿。”老师答曰：“我将为王所恭敬侍奉。”老师说：“好，儿子，我将去拜见国王，说我们侍奉天神，愿君知天意。”国王允诺赐予崇高圣典。穆西罗说：“我会尽力同等级侍奉，但若得不到，将难为情。”问原因，他答：“我理解你们拥有完整的学艺。”国王说：“若能展示相等水平，即赐予。”菩萨转告国王说：“好，我定会展示。”国王吩咐：“很好，定于第七日举办讲学竞赛。”
Rājā mūsilaṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ ācariyena saddhiṃ sākacchaṃ karissasī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, devā’’ti vutte ‘‘ācariyena saddhiṃ viggaho nāma na vaṭṭati, mā karī’’ti vāriyamānopi ‘‘alaṃ, mahārāja, hotuyeva me ācariyena saddhiṃ sattame divase sākacchā, katarassa jānibhāvaṃ jānissāmā’’ti āha. Rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ‘‘ito kira sattame divase ācariyaguttilo ca antevāsikamūsilo ca rājadvāre aññamaññaṃ sākacchaṃ katvā sippaṃ dassessanti, nāgarā sannipatitvā sippaṃ passantū’’ti bheriṃ carāpesi.
国王派遣使者召穆西罗问：“你将在老师面前会讲真言吗？”穆西罗回答：“确实如此，陛下。”岂有违背教师之理？虽被劝阻仍坚持：“皇上，我第七天定与老师见面，我将知道究竟。”国王赞叹说：“好。”并继续说：“据说第七天老师与穆西罗居士在王门前相互讲学展技，诸百姓集会观看。”
Bodhisatto cintesi – ‘‘ayaṃ mūsilo daharo taruṇo, ahaṃ mahallako parihīnathāmo, mahallakassa kiriyā nāma na sampajjati. Antevāsike nāma parājitepi viseso natthi, antevāsikassa pana jaye sati pattabbalajjato araññaṃ pavisitvā maraṇaṃ varatara’’nti. So araññaṃ pavisitvā maraṇabhayena nivattati, lajjābhayena gacchati. Evamassa gamanāgamanaṃ karontasseva cha divasā atikkantā, tiṇāni matāni, jaṅghamaggo nibbatti. Tasmiṃ khaṇe sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko āvajjamāno taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘guttilagandhabbo antevāsikassa bhayena araññe mahādukkhaṃ anubhoti , etassa mayā avassayena bhavituṃ vaṭṭatī’’ti vegena gantvā bodhisattassa purato ṭhatvā ‘‘ācariya, kasmā araññaṃ paviṭṭhosī’’ti pucchitvā ‘‘kosi tva’’nti vutte ‘‘sakkohamasmī’’ti āha. Atha naṃ bodhisatto ‘‘ahaṃ kho, devarāja, antevāsikato parājayabhayena araññaṃ paviṭṭho’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
菩萨思忖：“这穆西罗还年轻，我已年事已高，无法与之较量。失败者并无特别之处，但胜者必须专注，方能进入幽林，避免死亡。”于是菩萨进入深林，因恐惧死亡而回，既惭愧又畏惧。这般往返三日，树叶落满腿间。此时萨咖天帝显现炽热景象，知晓古提拉甘达巴因畏惧幽林受苦，决定前往。萨咖问：“老师，何以进入幽林？”答曰：“乃因败北者恐惧耳，萨咖即我也。”菩萨答：“天帝，我因败北恐惧才入幽林。”遂作第一首偈诵唱——
§186
186.
‘‘Sattatantiṃ sumadhuraṃ, rāmaṇeyyaṃ avācayiṃ;
『七弦琴』声音极为甜美，悦耳动听，绝无俗语；
So maṃ raṅgamhi avheti, saraṇaṃ me hoti kosiyā’’ti.
那人于舞台上弹奏这琴，成为我依赖的庇护。」
Tassattho – ahaṃ, devarāja, mūsilaṃ nāma antevāsikaṃ sattatantiṃ sumadhuraṃ rāmaṇeyyaṃ vīṇaṃ attano jānananiyāmena sikkhāpesiṃ, so maṃ idāni raṅgamaṇḍale pakkosati, tassa me tvaṃ, kosiyagotta, saraṇaṃ hohīti.
因此，天王啊，我曾对名为穆西拉的终身侍者，教导其调律这极为甜美悦耳的七弦琴。他如今于舞台上为我奏响，愿你，迦尸族子，成为我的庇护。」
Sakko tassa vacanaṃ sutvā ‘‘mā bhāyi, ahaṃ te tāṇañca leṇañcā’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
天王听闻此言，安慰说：「莫惧，我将为你建立保护与避难所。」又诵第二偈：
§187
187.
‘‘Ahaṃ taṃ saraṇaṃ samma, ahamācariyapūjako;
「我诚敬这庇护，作为老师的恭敬者；
Na taṃ jayissati sisso, sissamācariya jessasī’’ti.
“那个弟子无法获胜，老师，你将要战胜弟子。”
Tattha ahaṃ taṃ saraṇanti ahaṃ saraṇaṃ avassayo patiṭṭhā hutvā taṃ tāyissāmi. Sammāti piyavacanametaṃ. Sissamācariya, jessasīti, ācariya, tvaṃ vīṇaṃ vādayamāno sissaṃ jinissasi. Apica tvaṃ vīṇaṃ vādento ekaṃ tantiṃ chinditvā cha vādeyyāsi, vīṇāya te pakatisaddo bhavissati. Mūsilopi tantiṃ chindissati, athassa vīṇāya saddo na bhavissati. Tasmiṃ khaṇe so parājayaṃ pāpuṇissati. Athassa parājayabhāvaṃ ñatvā dutiyampi tatiyampi catutthampi pañcamampi sattamampi tantiṃ chinditvā suddhadaṇḍakameva vādeyyāsi, chinnatantikoṭīhi saro nikkhamitvā sakalaṃ dvādasayojanikaṃ bārāṇasinagaraṃ chādetvā ṭhassatīti.
此处我以此为依止，确立依归，愿予护持。所谓“弟子将战胜老师”，是指老师若弹奏琴弦，将战胜弟子。即便老师弹琴时折断一根弦，仍能奏出六种音调，琴声亦足以成就；若此时琴弦断绝，琴便无声响。在此瞬间，老师即遭失败。了解自己败局后，老师再度折断第二、第三、第四、第五、第六与第七弦，弹奏清净无杂音的钢琴。断弦如断琴弦之线脱落，琴音消逝，覆盖十二由旬之巴拉纳城。诸如此类说法。
Evaṃ vatvā sakko bodhisattassa tisso pāsakaghaṭikā datvā evamāha – ‘‘vīṇāsaddeneva pana sakalanagare chādite ito ekaṃ pāsakaghaṭikaṃ ākāse khipeyyāsi, atha te purato otaritvā tīṇi accharāsatāni naccissanti. Tāsaṃ naccanakāle ca dutiyaṃ khipeyyāsi, athāparānipi tīṇi satāni otaritvā tava vīṇādhure naccissanti. Tato tatiyaṃ khipeyyāsi, athāparāni tīṇi satāni otaritvā raṅgamaṇḍale naccissanti. Ahampi te santikaṃ āgamissāmi, gaccha mā bhāyī’’ti bodhisattaṃ assāsesi. Bodhisatto pubbaṇhasamaye gehaṃ agamāsi. Nāgarā rājadvārasamīpe maṇḍapaṃ katvā rañño āsanaṃ paññapesuṃ. Rājā pāsādā otaritvā alaṅkatamaṇḍape pallaṅkamajjhe nisīdi, dvādasasahassā alaṅkatitthiyo amaccabrāhmaṇagahapatikādayo ca rājānaṃ parivārayiṃsu, sabbe nāgarā sannipatiṃsu, rājaṅgaṇe cakkāticakke mañcātimañce bandhiṃsu.
如此言毕，萨咖施予菩萨三只容器，并说道：“就如琴声覆满全城，你将从空中掷出一只容器，随后三百名舞者将从中跳出。于他们起舞时，你再次掷出第二只容器，三百名舞者自中跳出与你共跳。继而掷出第三只容器，三百人再度出现，在舞台上共舞。我亦将来与你相会，勿生惧怕。”菩萨晨时到家，于城门近处搭建亭榭，令国王坐于精美装饰的座位中。国王自宫殿出至富丽堂皇的殿堂床榻，十二万装饰华丽的贵妇、无男婆罗门与居士等围绕着国王，众人民集结齐聚，宫廷中轮转环舞，搭建丽床盛宴。
Bodhisattopi nhātānulitto nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā vīṇaṃ gāhāpetvā attano paññattāsane nisīdi. Sakko adissamānakāyena āgantvā ākāse aṭṭhāsi, bodhisattoyeva naṃ passati. Mūsilopi āgantvā attano āsane nisīdi. Mahājano parivāresi, āditova dvepi samasamaṃ vādayiṃsu. Mahājano dvinnampi vāditena tuṭṭho ukkuṭṭhisahassāni pavattesi. Sakko ākāse ṭhatvā bodhisattaññeva sāvento ‘‘ekaṃ tantiṃ chindā’’ti āha. Bodhisatto tantiṃ chindi, sā chinnāpi chinnakoṭiyā saraṃ muñcateva, devagandhabbaṃ viya vattati. Mūsilopi tantiṃ chindi, tato saddo na nikkhami. Ācariyo dutiyampi chindi …pe… sattamampi chindi. Suddhadaṇḍakaṃ vādentassa saddo nagaraṃ chādetvā aṭṭhāsi. Celukkhepasahassāni ceva ukkuṭṭhisahassāni ca pavattayiṃsu. Bodhisatto ekaṃ pāsakaṃ ākāse khipi, tīṇi accharāsatāni otaritvā nacciṃsu. Evaṃ dutiye ca tatiye ca khitte tīṇi tīṇi accharāsatāni otaritvā vuttanayeneva nacciṃsu.
菩萨振衣洁身后，享用繁盛饮食，安坐己定之座。萨咖以显现形态降临空中，菩萨却未见萨咖形迹。老鼠也降临，坐于自己的座位。众人环绕，两者竞演同曲。大众为两人乐音欢欣，掀起千百欢呼。萨咖空中立定，向菩萨示意“断一根弦”。菩萨断弦，断弦犹如刀斧切断琴弦，琴声流动如天龙香气。老鼠断弦，琴声顿息。老师断第二、第三至第七弦。弹奏清净无杂音的钢琴之声覆盖城中。万恶纷纷起，欢呼声盛。菩萨掷出一只容器，三百人自中跳出共舞。第二、第三只容器分别掷出，舞者如前演舞，照此反复。
Tasmiṃ khaṇe rājā mahājanassa iṅgitasaññaṃ adāsi, mahājano uṭṭhāya ‘‘tvaṃ ācariyena saddhiṃ virujjhitvā ‘samakāraṃ karomī’ti vāyamasi, attano pamāṇaṃ na jānāsī’’ti mūsilaṃ tajjetvā gahitagahiteheva pāsāṇadaṇḍādīhi saṃcuṇṇetvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā pāde gahetvā saṅkāraṭṭhāne chaḍḍesi. Rājā tuṭṭhacitto ghanavassaṃ vassāpento viya bodhisattassa bahuṃ dhanaṃ adāsi, tathā nāgarā. Sakko bodhisattena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘ahaṃ te, paṇḍita, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ gāhāpetvā pacchā mātaliṃ pesessāmi, tvaṃ sahassayuttaṃ vejayantarathavaraṃ abhiruyha devalokaṃ āgaccheyyāsī’’ti vatvā pakkāmi.
此时国王向大众发手势示意，大众起立曰：“你背离老师，妄言‘我努力修行’，实不自知本分。”驱赶老鼠，把它用石棍棒等聚集，置于死地，脚踏颖空中之地。国王心满意足，如同密集降雨般赐予菩萨巨大财富，诸诸人民亦然。萨咖与菩萨约定誓言说：“我，贤者，将驾百辆战车先行，随后遣马他利；你驾长车狎胜众车，往天界去。”说毕离开。
Atha naṃ gantvā paṇḍukambalasilāyaṃ nisinnaṃ ‘‘kahaṃ gatāttha, mahārājā’’ti devadhītaro pucchiṃsu. Sakko tāsaṃ taṃ kāraṇaṃ vitthārena kathetvā bodhisattassa sīlañca guṇañca vaṇṇesi. Devadhītaro ‘‘mahārāja, mayampi ācariyaṃ daṭṭhukāmā, idha naṃ ānehī’’ti āhaṃsu. Sakko mātaliṃ āmantetvā ‘‘tāta, devaccharā guttilagandhabbaṃ daṭṭhukāmā, gaccha naṃ vejayantarathe nisīdāpetvā ānehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti gantvā bodhisattaṃ ānesi. Sakko bodhisattena saddhiṃ sammoditvā ‘‘devakaññā kira te, ācariya, gandhabbaṃ sotukāmā’’ti āha. ‘‘Mayaṃ mahārāja, gandhabbā nāma sippaṃ nissāya jīvāma, mūlaṃ labhantā vādeyyāmā’’ti. ‘‘Vādehi, ahaṃ te mūlaṃ dassāmī’’ti. ‘‘Na mayhaṃ aññena mūlenattho, imā pana devadhītaro attano attano kalyāṇakammaṃ kathentu, evāhaṃ vādessāmī’’ti . Atha naṃ devadhītaro āhaṃsu – ‘‘amhehi kataṃ kalyāṇakammaṃ pacchā tumhākaṃ kathessāma, gandhabbaṃ karohi ācariyā’’ti. Bodhisatto sattāhaṃ devatānaṃ gandhabbaṃ akāsi, taṃ dibbagandhabbaṃ abhibhavitvā pavatti. Sattame divase ādito paṭṭhāya devadhītānaṃ kalyāṇakammaṃ pucchi. Ekaṃ kassapasammāsambuddhakāle ekassa bhikkhuno uttamavatthaṃ datvā sakkassa paricārikā hutvā nibbattaṃ accharāsahassaparivāraṃ uttamavatthadevakaññaṃ ‘‘tvaṃ purimabhave kiṃ kammaṃ katvā nibbattā’’ti pucchi. Tassa pucchanākāro ca vissajjanā ca vimānavatthumhi āgatameva. Vuttañhi tattha –
菩萨去后，天界众女问：“大王，他往何处？”萨咖详细说明原因，并赞扬菩萨的品行资质。天女们说：“大王，我亦愿见老师，请把他带来。”萨咖召唤马他利曰：“父亲，我天女欲见老师，请你驾着天车前往迎接。”马他利答：“好。”去迎接菩萨。萨咖与菩萨同欢说：“你实为贤者，姑娘们欲听香气。”菩萨言：“大王，我们香气靠技艺生活，若得根基，我们便能唱舞。”萨咖说：“唱吧，我给你根基。”菩萨答：“他香气非我所求，我与诸天女互述善法，我便唱之。”天女们说：“我们以后定与诸君善业评论，老师，请作香气。”菩萨度诸天周七日，散布香气。第七日清晨，天女们问菩萨所作善业。曾有一位比库于咖萨巴正觉成道时，曾给他极佳经文，成为萨咖侍者后，达成数千精英翡翠围绕，天女问：“往昔生中，你作何业？”问法之时，他亦现身于华丽天宫。然言如此。
‘‘Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate;
『以华美光彩辉映，汝立于天众之中；』
Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.
『诸方皆明皆照，如众星般闪耀，犹若群药之光明。』
‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;
『何由得此殊胜之丽色？何由色彩于汝身显现？』
Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.
『尔诸深爱之福报随之而生，乐境随心所现。』
‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
『我问大德天女，具人身者曾行何等功德；』
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.
『何以生诸异相光辉，令尔形色周遍诸方普照。』
‘‘Vatthuttamadāyikā nārī, pavarā hoti naresu nārīsu;
『以财物为所施与的女人，在男人之中为第一；』
Evaṃ piyarūpadāyikā manāpaṃ, dibbaṃ sā labhate upecca ṭhānaṃ.
『如此给予可爱的东西，得以获得天上的利益，并得不遗漏的圣地。』
‘‘Tassā me passa vimānaṃ, accharā kāmavaṇṇinīhamasmi;
『我曾见她的宫殿，色彩绚丽，极为美妙；』
Accharāsahassassāhaṃ, pavarā passa puññānaṃ vipākaṃ.
『我为一万位，而她是美善果报之第一者。』
‘‘Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati;
『因这缘故，如此色彩令人欢喜，我在此处心生欢喜；』
Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā.
『由是，我所有一切喜爱的财物，皆因心中欢爱而起。』
‘‘Tenamhi evaṃ jalitānubhāvā;
『对于这样亲切感受的甘露，』
Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti. (vi. va. 329-331, 333-336);
『我的光辉遍照一切方向』。
Aparā piṇḍāya caramānassa bhikkhuno pūjanatthāya pupphāni adāsi, aparā ‘‘cetiye gandhapañcaṅgulikaṃ dethā’’ti gandhe adāsi, aparā madhurāni phalāphalāni adāsi, aparā ucchurasaṃ adāsi, aparā kassapadasabalassa cetiye gandhapañcaṅgulikaṃ adāsi, aparā maggapaṭipannānaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca kulagehe vāsaṃ upagatānaṃ santike dhammaṃ assosi, aparā nāvāya upakaṭṭhāya velāya bhuttassa bhikkhuno udake ṭhatvā udakaṃ adāsi, aparā agāramajjhe vasamānā akkodhanā hutvā sassusasuravattaṃ akāsi, aparā attano laddhakoṭṭhāsatopi saṃvibhāgaṃ katvāva paribhuñji, sīlavatī ca ahosi, aparā paragehe dāsī hutvā nikkodhanā nimmānā attano laddhakoṭṭhāsato saṃvibhāgaṃ katvā devarañño paricārikā hutvā nibbattā (vi. va. aṭṭha. 328-336). Evaṃ sabbāpi guttilavimānavatthusmiṃ āgatā chattiṃsa devadhītā yaṃ yaṃ kammaṃ katvā tattha nibbattā, sabbaṃ bodhisatto pucchi. Tāpissa attano katakammaṃ gāthāhiyeva kathesuṃ. Taṃ sutvā bodhisatto ‘‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, svāhaṃ idhāgantvā appamattakenapi kammena paṭiladdhadibbasampattiyo assosiṃ. Ito dāni paṭṭhāya manussalokaṃ gantvā dānādīni kusalakammāneva karissāmī’’ti vatvā imaṃ udānaṃ udānesi –
有一天，一个四处化缘的比库为了供养，接受了花朵；又有人以香炉中放五寸香，奉献香气；又有人献上甘美的果实；又有人奉献甘露汁；又有人在香炉中放入由咖萨巴王子亲手采摘的五寸香；又有修行道途中的比库比库尼们在家中住宿时听闻法；又有人在船边为饿坐比库摆放清水以供饮用；又有居于世间的比库不生怒恨，施行风调雨顺；又有人将自己所得百块钱分配使用，品行端正；又有一位居于他宅的女仆人，舍弃恶意，将自己所得百块钱分配施舍，作为天帝的侍女出世。（《毗婆沙论·韦萨利部·注疏328-336》）如此，这些三十六位天女来到古屋宝阁中，按照各自所作业力出生，佛陀一一问讯。俺也复述自己所作之功德诗偈。佛陀闻之说：『果真，我所得利益且深且广，亲自来此处，即使稍有疏懈，业力也使我获得天上福分。从此以后，我要回归人间，专行布施等善法。』于是佛陀唱诵这一偈语起嘱咐：
‘‘Svāgataṃ vata me ajja, suppabhātaṃ suhuṭṭhitaṃ;
『今日欢迎我，清晨美好，安然坐住；
Yaṃ addasāmi devatāyo, accharākāmavaṇṇiyo.
诸天所见我，色相美妙无比。』
‘‘Imāsāhaṃ dhammaṃ sutvā, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;
『听闻此法后，我愿行多种善法；
Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca;
以布施、正行为、节制以及驭心为持戒的行法；
Svāhaṃ tattha gamissāmi, yattha gantvā na socare’’ti. (vi. va. 617-618);
我今日也必定前往彼处，前往之后将不再起心动念。」（第六卷，页617-618）
Atha naṃ sattāhaccayena devarājā mātalisaṅgāhakaṃ āṇāpetvā rathe nisīdāpetvā bārāṇasimeva pesesi. So bārāṇasiṃ gantvā devaloke attanā diṭṭhakāraṇaṃ manussānaṃ ācikkhi. Tato paṭṭhāya manussā saussāhā puññāni kātuṃ maññiṃsu.
接着，天王经过一周后，召唤马怛梨僧迦，使其在车上就座，派遣他如同前往巴拉那西那样。马怛梨僧迦到达巴拉那西，亲自向天界的人们展示了人间的情形。众人了解后，便热心地想要积累功德。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mūsilo devadatto ahosi, sakko anuruddho, rājā ānando, guttilagandhabbo pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀传授此法后，诵述这则本生故事——“当时，穆西罗是天德多，萨咖是阿努儒达，国王是阿难，而我古提拉甘达婆当时正是我自己。”
Guttilajātakavaṇṇanā tatiyā. · 《古提喇本生注》第三。
[244] 4. Vigaticchajātakavaṇṇanā
【244】四、无遗失本生故事解说
Yaṃpassati na taṃ icchatīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ palāyikaṃ paribbājakaṃ ārabbha kathesi. So kira sakalajambudīpe paṭivādaṃ alabhitvā sāvatthiṃ āgantvā ‘‘ko mayā saddhiṃ vādaṃ kātuṃ samattho’’ti pucchitvā ‘‘sammāsambuddho’’ti sutvā mahājanaparivuto jetavanaṃ gantvā bhagavantaṃ catuparisamajjhe dhammaṃ desentaṃ pañhaṃ pucchi. Athassa satthā taṃ vissajjetvā ‘‘ekaṃ nāma ki’’nti pañhaṃ pucchi, so taṃ kathetuṃ asakkonto uṭṭhāya palāyi. Nisinnaparisā ‘‘ekapadeneva vo, bhante, paribbājako niggahito’’ti āhaṃsu. Satthā ‘‘nāhaṃ, upāsakā, idānevetaṃ ekapadeneva niggaṇhāmi, pubbepi niggaṇhiṃyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
有一天，住在祇树给孤独园的佛陀开始讲述一名逃逸的游方比库的故事。此比库因未能在整个南瞻部洲找到对辩之法，遂来到萨伽提，问道「谁能和我辩论呢？」听闻称为正觉者的佛陀，就来到热闹的祇树给孤独园，亲见佛陀于四众中说法并问难。佛陀放下疑难，反问「你的名字是什么？」该比库无法回答，起身逃去。坐在座中的僧众说：「这名游方比库果真一言不发被摄。」佛陀答曰：「我非居士，绝不会轻易摄受他，我过去也未曾摄受他。」以此喻示过去之因缘。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto kāme pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā dīgharattaṃ himavante vasi. So pabbatā oruyha ekaṃ nigamagāmaṃ nissāya gaṅgānivattane paṇṇasālāyaṃ vāsaṃ kappesi. Atheko paribbājako sakalajambudīpe paṭivādaṃ alabhitvā taṃ nigamaṃ patvā ‘‘atthi nu kho koci mayā saddhiṃ vādaṃ kātuṃ samattho’’ti pucchitvā ‘‘atthī’’ti bodhisattassa ānubhāvaṃ sutvā mahājanaparivuto tassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā paṭisanthāraṃ katvā nisīdi. Atha naṃ bodhisatto ‘‘vaṇṇagandhaparibhāvitaṃ gaṅgāpānīyaṃ pivissatī’’ti pucchi. Paribbājako vādena ottharanto ‘‘kā gaṅgā, vālukā gaṅgā, udakaṃ gaṅgā, orimatīraṃ gaṅgā, pārimatīraṃ gaṅgā’’ti āha. Bodhisatto ‘‘tvaṃ pana, paribbājaka, ṭhapetvā udakaṃ vālukaṃ orimatīraṃ pārimatīrañca kahaṃ gaṅgaṃ labhissasī’’ti āha. Paribbājako appaṭibhāno hutvā uṭṭhāya palāyi. Tasmiṃ palāte bodhisatto nisinnaparisāya dhammaṃ desento imā gāthā avoca –
过去，菩萨在巴拉那西时，出生在迦尸国的婆罗门家族，为人所厌恶。他舍弃欲望，出家为沙门，长久住于喜马山区。他登上山顶，依靠一个集落村庄，居于恒河河畔的树荫下。一位游方者在整个蔗谷洲都无法获得辩论胜利，来到此村庄，问：“有人愿意与我辩论吗？”菩萨听闻后，来到聚集众人之处，进行辩论。此时菩萨问他是否愿意饮用带有鲜花香气的恒河水。他回答辩论中，并说：“恒河、沙洲、河水、上岸之水、下岸之水皆是恒河。”菩萨问游方者：“你将置放水、沙洲、上岸和下岸之处，从哪里获得恒河呢？”游方者无言而起，逃离去了。菩萨坐回众中，讲说法，吟诵此偈：
§188
188.
‘‘Yaṃ passati na taṃ icchati, yañca na passati taṃ kiricchati;
所见之物则不欲，所不见物则苦恼；
Maññāmi ciraṃ carissati, na hi taṃ lacchati yaṃ sa icchati.
自认为长久存活，实则难得所求之愿。
§189
189.
‘‘Yaṃ labhati na tena tussati, yañca pattheti laddhaṃ hīḷeti;
所获之物难使满足，所失之物使人消沉；
Icchā hi anantagocarā, vigaticchāna namo karomase’’ti.
“欲望实为无限所摄，敬礼于无欲者。”
Tattha yaṃ passatīti yaṃ udakādiṃ passati, taṃ gaṅgāti na icchati. Yañca na passatīti yañca udakādivinimuttaṃ gaṅgaṃ na passati, taṃ kiricchati. Maññāmi ciraṃ carissatīti ahaṃ evaṃ maññāmi – ayaṃ paribbājako evarūpaṃ gaṅgaṃ pariyesanto ciraṃ carissati. Yathā vā udakādivinimuttaṃ gaṅgaṃ, evaṃ rūpādivinimuttaṃ attānampi pariyesanto saṃsāre ciraṃ carissati. Na hi taṃ lacchatīti ciraṃ carantopi yaṃ taṃ evarūpaṃ gaṅgaṃ vā attānaṃ vā icchati, taṃ na lacchati. Yaṃ labhatīti yaṃ udakaṃ vā rūpādiṃ vā labhati, tena na tussati. Yañca pattheti laddhaṃ hīḷetīti evaṃ laddhena atussanto yaṃ yaṃ sampattiṃ pattheti, taṃ taṃ labhitvā ‘‘kiṃ etāyā’’ti hīḷeti avamaññati. Icchā hi anantagocarāti laddhaṃ hīḷetvā aññamaññaṃ ārammaṇaṃ icchanato ayaṃ icchā nāma taṇhā anantagocarā. Vigaticchāna namo karomaseti tasmā ye vigaticchā buddhādayo, tesaṃ mayaṃ namakkāraṃ karomāti.
其中，所谓“所见者”，即他所见的水等，若其所见乃恒河，则他不贪欲。有者不见，即不见脱离水等的恒河，则他珍惜难舍。吾意谓此人将久行游行，我即如是思：此游方者若是寻觅此类恒河，将久远流浪；如寻求脱离水等恒河，亦如寻求脱离色等，自己亦将于轮回中久远漂泊。因不欲获故，纵久行者所欲之恒河或自己，彼者不得。所获者，即所获水及色等，彼不满足。若所获即失，依此类，得而不满足，渐生轻视，彼由所获渐生不满足，轻视诸所得。欲望即为无量所摄者，彼由得失轻视及相互纷争欲求，此即无量所摄之渴爱。故谓无欲无争者为诸佛及圣贤所敬礼，我等亦对其敬礼。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā paribbājako etarahi paribbājako ahosi, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
教师引导宣说此法，举例故事说：“当时此游方者已为游方者，苦行者乃我自己。”
Vigaticchajātakavaṇṇanā catutthā. · 离欲本生注疏第四。
[245] 5. Mūlapariyāyajātakavaṇṇanā
第五章 根本缘起本生注释
Kālo ghasati bhūtānīti idaṃ satthā ukkaṭṭhaṃ nissāya subhagavane viharanto mūlapariyāyasuttantaṃ ārabbha kathesi. Tadā kira pañcasatā brāhmaṇā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sāsane pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggaṇhitvā mānamadamattā hutvā ‘‘sammāsambuddhopi tīṇeva piṭakāni jānāti, mayampi tāni jānāma, evaṃ sante kiṃ tassa amhehi nānākaraṇa’’nti buddhupaṭṭhānaṃ na gacchanti, paṭipakkhā hutvā caranti.
时间消磨众生，谓此导师凭依欢喜住处，起讲根本缘起经文。时约五百婆罗门，通三明，依教出家，通晓三藏，远离傲慢狂妄，谓：“正觉亦知三藏，我亦能知，既如此，我们何必另为做事？”故不随佛法，反对而行。
Athekadivasaṃ satthā tesu āgantvā attano santike nisinnesu aṭṭhahi bhūmīhi paṭimaṇḍetvā mūlapariyāyasuttantaṃ kathesi, te na kiñci sallakkhesuṃ. Atha nesaṃ etadahosi – ‘‘mayaṃ amhehi sadisā paṇḍitā natthī’ti mānaṃ karoma, idāni pana na kiñci jānāma, buddhehi sadiso paṇḍito nāma natthi, aho buddhaguṇā nāmā’’ti. Te tato paṭṭhāya nihatamānā hutvā uddhaṭadāṭhā viya sappā nibbisevanā jātā. Satthā ukkaṭṭhāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā vesāliṃ gantvā gotamakacetiye gotamakasuttantaṃ nāma kathesi, dasasahassilokadhātu kampi, taṃ sutvā te bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Mūlapariyāyasuttantapariyosāne pana satthari ukkaṭṭhāyaṃ viharanteyeva bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, aho buddhānaṃ ānubhāvo, te nāma brāhmaṇapabbajitā tathā mānamadamattā bhagavatā mūlapariyāyadesanāya nihatamānā katā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṃ ime evaṃ mānapaggahitasire vicarante nihatamāne akāsiṃyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
一日，导师来至彼处，坐于弟子中对八十八方土地作念讲根本缘起经文，诸人无异议。后其心生傲慢：“吾等无与匹敌之贤，然如今不知佛法，无一与佛等相似贤者，何哉？佛教佳妙乎？”诸人遂生愤恨如怨毒焰，分裂相斗。导师兴盛自若，往至维萨离，诵说《果德摩迦提耶经》，闻者万千顿入阿拉汉。根本缘起经毕，众僧议论：“诸位兄弟，佛之威光，彼等婆罗门放逸狂慢者，因世尊根本缘起止恶法被灭。”导师仍兴盛之时，乃问：“诸比库（们），此处有谁同坐听闻乎？”答曰：“有。”复问名号，答曰汝等先前生中因骄慢而来坐听闻根本缘起时汝等名号。”于是宣说往昔事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū disāpāmokkho ācariyo hutvā pañca māṇavakasatāni mante vācesi. Te pañcasatāpi niṭṭhitasippā sippe anuyogaṃ datvā ‘‘yattakaṃ mayaṃ jānāma, ācariyopi tattakameva, viseso natthī’’ti mānatthaddhā hutvā ācariyassa santikaṃ na gacchanti, vattapaṭivattaṃ na karonti. Te ekadivasaṃ ācariye badarirukkhamūle nisinne taṃ vambhetukāmā badarirukkhaṃ nakhena ākoṭetvā ‘‘nissārovāyaṃ rukkho’’ti āhaṃsu. Bodhisatto attano vambhanabhāvaṃ ñatvā antevāsike ‘‘ekaṃ vo pañhaṃ pucchissāmī’’ti āha. Te haṭṭhatuṭṭhā ‘‘vadetha, kathessāmā’’ti. Ācariyo pañhaṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
过去在巴拉那西，菩萨生于婆罗门家，正当行使梵主达特王国时，年老时已超越三种根感受，断除迷惑，成为上师，在五百名少年弟子面前宣说教义。那些五百弟子虽然技术娴熟，已学得手艺，但对所知知识均心存不满，认为“我们所知的，上师所说的也不过如此，无所特别”，因此不肯前往上师面前，也不予回应。在一天，上师坐于巴达树根下，弟子等欲欺诈他，乃以指甲抓树说：“此树无皮”。菩萨知晓他们的企图，事后便说：“我要问你们一个问题。”弟子们立刻起身答道：“请问吧，我们准备好了。”上师问道，开示首偈——
§190
190.
‘‘Kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā;
“时间啃食众生，仿佛一切同在一起；
Yo ca kālaghaso bhūto, sa bhūtapacaniṃ pacī’’ti.
而那时间啃食者，亦就是啃食众生者。”
Tattha kāloti purebhattakālopi pacchābhattakālopīti evamādi. Bhūtānīti sattādhivacanametaṃ, na kālo bhūtānaṃ cammamaṃsādīni luñcitvā khādati, apica kho nesaṃ āyuvaṇṇabalāni khepento yobbaññaṃ maddanto ārogyaṃ vināsento ghasati khādatīti vuccati. Evaṃ ghasanto ca na kiñci vajjeti, sabbāneva ghasati. Na kevalañca bhūtāneva, apica kho sahattanā attānampi ghasati, purebhattakālo pacchābhattakālaṃ na pāpuṇāti. Esa nayo pacchābhattakālādīsu. Yo ca kālaghaso bhūtoti khīṇāsavassetaṃ adhivacanaṃ . So hi ariyamaggena āyatiṃ paṭisandhikālaṃ khepetvā khāditvā ṭhitattā ‘‘kālaghaso bhūto’’ti vuccati . Sa bhūtapacaniṃ pacīti so yāyaṃ taṇhā apāyesu bhūte pacati, taṃ ñāṇagginā paci dahi bhasmamakāsi, tena ‘‘bhūtapacaniṃ pacī’’ti vuccati. ‘‘Pajani’’ntipi pāṭho, janikaṃ nibbattakinti attho.
此处“时间”即过去时间和未来时间，意即时序。众生意指有情众生，不是时间吞噬众生的皮毛肉体，而是时间使其寿命、色光、力量衰退，遗忘年长的智慧，破坏健康，消灭其功能，犹如啃咬食物。时间虽啃食众生，但并不伤害他们什么，仿佛一切众生都被同时啃食。且不只是众生，也啃食自己，过去的时间不会再现，不能达到未来的时间。这便是从后续时间等角度的理解。所谓“时间啃食的众生”是对断尽烦恼者的称谓。因为圣道中断了生死轮回、往来的续梗，胜解涅槃者断余渴，令其如火焰般烧尽如灰，故称“啃食众生者”。“Pajani”一说，则是其生育之义。
Imaṃ pañhaṃ sutvā māṇavesu ekopi jānituṃ samattho nāma nāhosi. Atha ne bodhisatto ‘‘mā kho tumhe ‘ayaṃ pañho tīsu vedesu atthī’ti saññaṃ akattha, tumhe ‘yamahaṃ jānāmi, taṃ sabbaṃ jānāmā’ti maññamānā maṃ badarirukkhasadisaṃ karotha, mama tumhehi aññātassa bahuno jānanabhāvaṃ na jānātha, gacchatha sattame divase kālaṃ dammi, ettakena kālena imaṃ pañhaṃ cintethā’’ti. Te bodhisattaṃ vanditvā attano attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā sattāhaṃ cintetvāpi pañhassa neva antaṃ, na koṭiṃ passiṃsu. Te sattamadivase ācariyassa santikaṃ gantvā vanditvā nisīditvā ‘‘kiṃ, bhadramukhā, jānittha pañha’’nti vutte ‘‘na jānāmā’’ti vadiṃsu. Atha bodhisatto te garahamāno dutiyaṃ gāthamāha –
听闻此问，少年们无人能够理解其义。菩萨言：“你们不要误以为‘这问只涉及三种根感受’而心做偏见，以为‘我知道这些，皆悉通达’，反而对我作如巴达树般的轻蔑。你们不知道，我所知远甚众多。请到第七天来，我将为你们解答。于这限期内思考此问。”弟子们敬礼菩萨，各往自己住处，整整七天思量此问，仍不得其中奥义，也未见穷尽。第七天他们再次至上师前，合掌请问：“尊者，我们知道此问了吗？” 答曰：“未曾知道。”菩萨见他们如是，便出示第二首偈说——
§191
191.
‘‘Bahūni narasīsāni, lomasāni brahāni ca;
『许多人的头颅，毛发和腹部的毛发；
Gīvāsu paṭimukkāni, kocidevettha kaṇṇavā’’ti.
颈部的毛发翻卷，其中有人耳垢。』
Tassattho – bahūni narānaṃ sīsāni dissanti, sabbāni ca tāni lomasāni, sabbāni mahantāni gīvāsuyeva ṭhapitāni, na tālaphalaṃ viya hatthena gahitāni, natthi tesaṃ imehi dhammehi nānākaraṇaṃ. Ettha pana kocideva kaṇṇavāti attānaṃ sandhāyāha. Kaṇṇavāti paññavā, kaṇṇachiddaṃ pana na kassaci natthi. Iti te māṇavake ‘‘kaṇṇachiddamattameva tumhākaṃ bālānaṃ atthi, na paññā’’ti garahitvā pañhaṃ vissajjesi. Te sutvā – ‘‘aho ācariyā nāma mahantā’’ti khamāpetvā nihatamānā bodhisattaṃ upaṭṭhahiṃsu.
此处的意旨是——能见许多人的头颅，所有头上的发毛，所有又粗又长的颈部毛发都如附着在颈项上的毛发一般，并不像椰子那样被手紧紧抓住。此中这些特征并无任何差别。但“其中有人耳垢”是指有人特意自称。有智慧的人，耳垢是不会被人割除的。由此这群学童便嘲笑那群割除耳垢的人，说：“你们这些愚人只有割耳垢的能力，却无智慧。”学童们听闻后，敬弃师长，弃内心亲近的菩萨而去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā pañcasatā māṇavakā ime bhikkhū ahesuṃ, ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀闻此语，遂依法教诲展示一则本生故事，说：“当时曾有五百位学童成为比库，而我自己正是他们的老师。”
Mūlapariyāyajātakavaṇṇanā pañcamā. · 根本法门本生注疏第五。
[246] 6. Bālovādajātakavaṇṇanā
【246】第六品 愚人话本生注释
Hantvāchetvā vadhitvā cāti idaṃ satthā vesāliṃ upanissāya kūṭāgārasālāyaṃ viharanto sīhasenāpatiṃ ārabbha kathesi. So hi bhagavantaṃ saraṇaṃ gantvā nimantetvā punadivase samaṃsakabhattaṃ adāsi. Nigaṇṭhā taṃ sutvā kupitā anattamanā tathāgataṃ viheṭhetukāmā ‘‘samaṇo gotamo jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ bhuñjatī’’ti akkosiṃsu. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, nigaṇṭho nāṭaputto ‘samaṇo gotamo jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ bhuñjatī’ti saddhiṃ parisāya akkosanto āhiṇḍatī’’ti. Taṃ sutvā satthā ‘‘na, bhikkhave, nigaṇṭho nāṭaputto idāneva maṃ uddissakatamaṃsakhādanena garahati, pubbepi garahiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
杀戮、砍杀等行，世尊在舍卫城依止树林僧舍时，与狮子军将开始说法。军将奉世尊为归依而邀请他，第二天又供养了煮熟的食物。苦行者们听闻此事后愤怒，心怀不善欲攻击如来，说：“这个沙门果德玛食用被杀割的肉。”比库们对僧众说：“朋友们，这些苦行者，出身正统婆罗门家，说‘沙门果德玛食用被杀割的肉’，不断谩骂羞辱佛陀。”世尊闻知便说：“比库们，苦行者出身正统婆罗门家，如今正因食用被杀割的肉而瞋恨我，过去也是如此。”说毕，便回忆了往昔事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto isipabbajjaṃ pabbajitvā loṇambilasevanatthāya himavantato bārāṇasiṃ gantvā punadivase nagaraṃ bhikkhāya pāvisi. Atheko kuṭumbiko ‘‘tāpasaṃ viheṭhessāmī’’ti gharaṃ pavesetvā paññattāsane nisīdāpetvā macchamaṃsena parivisitvā bhattakiccāvasāne ekamantaṃ nisīditvā ‘‘imaṃ maṃsaṃ tumheyeva uddissa pāṇe māretvā kataṃ, idaṃ akusalaṃ mā amhākameva, tumhākampi hotū’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
过去菩提萨埵在巴拉那西，出身婆罗门世家，在婆罗门统治者布拉玛达塔治理当时，临终时剃除鬓发而出家，去喜马拉雅山中盐矿修行。第二天进入城里托钵乞食。某一家族人说：“我们岂能忍受苦行者！”进家坐定于特设座位，供养鱼肉。用完膳食后独自坐于一旁说：“请你们为我宰杀这肉，因为这不善业，我等不愿沾染，愿你们也远离此恶行。”说这第一便诵歌颂曰：
§192
192.
‘‘Hantvā chetvā vadhitvā ca, deti dānaṃ asaññato;
“杀戮砍杀致死者，施予不善非真慷；
Edisaṃ bhattaṃ bhuñjamāno, sa pāpena upalippatī’’ti.
他人所进食者，此乃沾染邪恶业。”
Tattha hantvāti paharitvā. Chetvāti kilametvā. Vadhitvāti māretvā. Deti dānaṃ asaññatoti asaññato dussīlo evaṃ katvā dānaṃ deti. Edisaṃ bhattaṃ bhuñjamāno, sa pāpena upalippatīti edisaṃ uddissakatabhattaṃ bhuñjamāno so samaṇopi pāpena upalippati saṃyujjatiyevāti.
此处“杀戮”解为“打击”， “砍杀”即“削砍”，“致死”是指杀害。 “施予不善非真慷”说的是施与行为是不善、不正的布施。 “他人所进食者”指食用别人宰杀肉食者， “沾染邪恶业”意谓同样染污恶业。整句说明食用他人所杀之肉，也会被污染恶业，故苦行者斥责沙门果德玛食用此肉也必受恶业束缚。
Taṃ sutvā bodhisatto dutiyaṃ gāthamāha –
听闻此事，菩萨宣说第二偈曰——
§193
193.
（文中编号）一九三。
‘‘Puttadārampi ce hantvā, deti dānaṃ asaññato;
『即便杀害自己的子女，也施舍不可宣说的布施；
Bhuñjamānopi sappañño, na pāpena upalippatī’’ti.
聪明者在享用时，也不染污于恶业。』
Tattha bhuñjamānopi sappaññoti tiṭṭhatu aññaṃ maṃsaṃ, puttadāraṃ vadhitvāpi dussīlena dinnaṃ sappañño khantimettādiguṇasampanno taṃ bhuñjamānopi pāpena na upalippatīti. Evamassa bodhisatto dhammaṃ kathetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
此中所言『聪明者在享用时』者，应持别解，谓即使杀害了子女，恶劣品行者所施舍的财物，若是聪明、有忍耐等诸善德具足者所得，仍不染污于恶业。如是菩萨宣说此法后，起坐而退去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kuṭumbiko nigaṇṭho nāṭaputto ahosi, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
师长宣说此法后，引出本生故事曰——『当时家室贫穷者为出家者，非奢侈之人，我即为苦行者。』
Bālovādajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 愚者教诫本生注疏第六。
[247] 7. Pādañjalijātakavaṇṇanā
[247] 七、足礼本生经注疏
Addhā pādañjalī sabbeti idaṃ satthā jetavane viharanto lāḷudāyītheraṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi divase dve aggasāvakā pañhaṃ vinicchinanti, bhikkhū pañhaṃ suṇantā there pasaṃsanti. Lāḷudāyīthero pana parisantare nisinno ‘‘ete amhehi samaṃ kiṃ jānantī’’ti oṭṭhaṃ bhañji. Taṃ disvā therā uṭṭhāya pakkamiṃsu, parisā bhijji. Dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso lāḷudāyī, dve aggasāvake garahitvā oṭṭhaṃ bhañjī’’ti. Taṃ sutvā satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi lāḷudāyī ṭhapetvā oṭṭhabhañjanaṃ tato uttari aññaṃ na jānātī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊住在竹林精舍时，曾从长老荔枝哆伊出发讲说合掌的义理。一日，两位首席弟子探讨疑难，众比库听闻疑问称赞长老。荔枝哆伊长老安静地坐在一旁，问道：「这些弟子们究竟懂得些什么？」长老起身离去，众僧散会。众比库讨论于法会中：「尊敬的荔枝哆伊长老，当两位首席弟子争论时您起身离开了。」世尊闻讯说：「比库们，现在正是如此，从前荔枝哆伊长老立法斥断争辩之后，更高明者并不知晓。」以此述往昔事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa atthadhammānusāsako amacco ahosi. Rañño pādañjalī nāma putto lālo dandhaparisakkano ahosi. Aparabhāge rājā kālamakāsi. Amaccā rañño matakiccāni katvā ‘‘taṃ rajje abhisiñcissāmā’’ti mantayamānā rājaputtaṃ pādañjaliṃ āhaṃsu. Bodhisatto pana ‘‘ayaṃ kumāro lālo dandhaparisakkano, pariggahetvā naṃ abhisiñcissāmā’’ti āha. Amaccā vinicchayaṃ sajjetvā kumāraṃ samīpe nisīdāpetvā aḍḍaṃ vinicchinantā na sammā vinicchiniṃsu. Te assāmikaṃ sāmikaṃ katvā kumāraṃ pucchiṃsu – ‘‘kīdisaṃ, kumāra, suṭṭhu aḍḍaṃ vinicchinimhā’’ti. So oṭṭhaṃ bhañji. Bodhisatto ‘‘paṇḍito vata maññe kumāro, asammāvinicchitabhāvo tena ñāto bhavissatī’’ti maññamāno paṭhamaṃ gāthamāha –
过去，在巴拉那西国，菩提萨埵担任统治者婆罗门达特的辅佐官。国王有一名名叫合掌的儿子，是个性幼稚且脾气暴躁的少岁王子。王后名曰嘉藍迦希。国王安排侍臣们商议：「当加冕其子为王。」菩提萨埵则说：「此少年幼稚暴戾，暂且不要让他登基。」侍臣们审议后，派人就近观察王子，反复考察，却不能正确判断其性情。侍臣们于是亲自向王子询问：「王子啊，你对于正确判断事情有何见解？」王子遂斥断争辩。菩提萨埵认为：「此王子乃智者，虽未曾正确判断，但已为人所知。」于是作下第一偈诗曰——
§194
194.
‘‘Addhā pādañjalī sabbe, paññāya atirocati;
「观彼合掌者，皆引发智慧；
Tathā hi oṭṭhaṃ bhañjati, uttariṃ nūna passatī’’ti.
如其斥断争辩，更高尚者现。」
Tassattho – ekaṃsena pādañjalikumāro sabbe amhe paññāya atirocati. Tathā hi oṭṭhaṃ bhañjati, nūna uttariṃ aññaṃ kāraṇaṃ passatīti.
关于此事——独自一人双手合十的青年在我们当中以智慧出众著称。因为他当时站立起来辩论，显然是为了观察别人是否另有原因而站起。
Te aparasmimpi divase vinicchayaṃ sajjetvā aññaṃ aḍḍaṃ suṭṭhu vinicchinitvā ‘‘kīdisaṃ, deva, suṭṭhu vinicchinita’’nti pucchiṃsu. So punapi oṭṭhameva bhañji. Athassa andhabālabhāvaṃ ñatvā bodhisatto dutiyaṃ gāthamāha –
他们又在其他日子，经过周密思考后，详细探究另一种原因，并问道：“尊者，你仔细分析得如何了？”那人仍旧坚持先前的观点。于是觉悟者了解了他愚昧无知的情况，吟诵第二首偈颂——
§195
195.
‘‘Nāyaṃ dhammaṃ adhammaṃ vā, atthānatthañca bujjhati;
“此法非为恶法，亦能了知义非义；
Aññatra oṭṭhanibbhogā, nāyaṃ jānāti kiñcana’’nti.
唯有起立受苦者，他什么也不明白。”
Amaccā pādañjalikumārassa lālabhāvaṃ ñatvā bodhisattaṃ rajje abhisiñciṃsu.
得知独自双手合十的青年愚昧之状，觉悟者为其祝福加持于国中。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā pādañjalī lāḷudāyī ahosi, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
师长将此法教传授并说明本生故事时，谓曰：当时合掌礼敬者是那样温柔恭敬，而博学老人则是他自己。
Pādañjalijātakavaṇṇanā sattamā. · 合掌足本生注疏第七。
[248] 8. Kiṃsukopamajātakavaṇṇanā
[248] 八、紫檀树喻本生经注疏
Sabbehikiṃsuko diṭṭhoti idaṃ satthā jetavane viharanto kiṃsukopamasuttantaṃ ārabbha kathesi. Cattāro hi bhikkhū tathāgataṃ upasaṅkamitvā kammaṭṭhānaṃ yāciṃsu, satthā tesaṃ kammaṭṭhānaṃ kathesi. Te kammaṭṭhānaṃ gahetvā attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni agamiṃsu. Tesu eko cha phassāyatanāni pariggaṇhitvā arahattaṃ pāpuṇi, eko pañcakkhandhe, eko cattāro mahābhūte, eko aṭṭhārasa dhātuyo. Te attano attano adhigatavisesaṃ satthu ārocesuṃ. Athekassa bhikkhuno parivitakko udapādi – ‘‘imesaṃ kammaṭṭhānāni nānā, nibbānaṃ ekaṃ, kathaṃ sabbehi arahattaṃ patta’’nti. So satthāraṃ pucchi. Satthā ‘‘kiṃ te, bhikkhu, kiṃsukadiṭṭhabhātikehi nānatta’’nti vatvā ‘‘idaṃ no, bhante, kāraṇaṃ kathethā’’ti bhikkhūhi yācito atītaṃ āhari.
众比库皆见芒草，师长在揭德林中便开始说『如芒草』的经文。四位比库随顺如来而来，求得修行方法，师长便说其修行方法。他们了知此修行法后，于自身昼夜静处前往。其中一位数算六根通处，得阿拉汉果；一位数五阴；一位了知四大；一位了知十八界。他们各自分别将自己所得的特异证悟告知师长。忽一比库生疑惑，谓：“这些修行方法虽各不同，但涅槃唯一，如何都得阿拉汉果？”于是问师长。师长曰：“比库，你于如芒草见解何异？”彼比库答曰：“尊者，这是我们当初请求的因缘。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente tassa cattāro puttā ahesuṃ. Te ekadivasaṃ sārathiṃ pakkosetvā ‘‘mayaṃ, samma, kiṃsukaṃ daṭṭhukāmā, kiṃsukarukkhaṃ no dassehī’’ti āhaṃsu. Sārathi ‘‘sādhu, dassessāmī’’ti vatvā catunnampi ekato adassetvā jeṭṭharājaputtaṃ tāva rathe nisīdāpetvā araññaṃ netvā ‘‘ayaṃ kiṃsuko’’ti khāṇukakāle kiṃsukaṃ dassesi. Aparassa bahalapalāsakāle, aparassa pupphitakāle, aparassa phalitakāle. Aparabhāge cattāropi bhātaro ekato nisinnā ‘‘kiṃsuko nāma kīdiso’’ti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Tato eko ‘‘seyyāthāpi jhāmathūṇo’’ti āha. Dutiyo ‘‘seyyathāpi nigrodharukkho’’ti, tatiyo ‘‘seyyathāpi maṃsapesī’’ti, catuttho ‘‘seyyathāpi sirīso’’ti. Te aññamaññassa kathāya aparituṭṭhā pitu santikaṃ gantvā ‘‘deva, kiṃsuko nāma kīdiso’’ti pucchitvā ‘‘tumhehi kiṃ kathita’’nti vutte attanā kathitanīhāraṃ rañño kathesuṃ. Rājā ‘‘catūhipi tumhehi kiṃsuko diṭṭho, kevalaṃ vo kiṃsukassa dassento sārathi ‘imasmiṃ kāle kiṃsuko kīdiso , imasmiṃ kīdiso’ti vibhajitvā na pucchito, tena vo kaṅkhā uppannā’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
从前于巴拉那城，婆罗门王达蒂国政时，有其四子。一天，他们遣驱车司机说：“我们定要看芒草，看看芒草树。”司机答曰：“好，我当带看。”于是四人并行，带其长王子乘车，入林中，指示曰：“此是芒草树。”芒草于早晨花发时、午时花盛时、黄昏时果熟时交替出现。旁四兄弟亦并坐一处，纂议道：“芒草称为何种？”其中一人说：“比如石筒草”；二人曰：“好比榕树”；三曰：“好比血肠树”；四曰：“好比头叶树。”兄弟各持己见，心生不满，遂向父王群告：“天啊，芒草这名字究竟为何？”父王问：“你们如何说？”兄弟诉辞，父王曰：“你们皆见芒草，为何生疑？”随后说出首句偈语。
§196
196.
‘‘Sabbehi kiṃsuko diṭṭho, kiṃ nvettha vicikicchatha;
『众人皆见芒草，你为何疑惑此处；
Na hi sabbesu ṭhānesu, sārathī paripucchito’’ti.
并非在所有的场合中，都向驾车者质问。
Tattha na hi sabbesu ṭhānesu, sārathī paripucchitoti sabbehi vo kiṃsuko diṭṭho, kiṃ nu tumhe ettha vicikicchatha, sabbesu ṭhānesu kiṃsukoveso, tumhehi pana na hi sabbesu ṭhānesu sārathi paripucchito, tena vo kaṅkhā uppannāti.
因为并非在所有的场合，都会向驾车者质问；若是一切的人都看到蟋蟀，你们为何在这里生起疑惑？若是所有的地方都有蟋蟀，而你们却没有质问驾车者，所以疑惑就由此产生。
Satthā imaṃ kāraṇaṃ dassetvā ‘‘yathā, bhikkhu, te cattāro bhātikā vibhāgaṃ katvā apucchitattā kiṃsuke kaṅkhaṃ uppādesuṃ, evaṃ tvampi imasmiṃ dhamme kaṅkhaṃ uppādesī’’ti vatvā abhisambuddho hutvā dutiyaṃ gāthamāha –
尊者为此缘故，示现此理，对弟子们说：「比库们，如同四兄弟将四分食物分开而去质问蟋蟀，诱发了疑惑；你们在此法中也同样生起疑惑。」说此后成佛，并作第二句颂歌说——
§197
197.
‘‘Evaṃ sabbehi ñāṇehi, yesaṃ dhammā ajānitā;
「如是，诸法皆为诸无知者所不解，
Te ve dhammesu kaṅkhanti, kiṃsukasmiṃva bhātaro’’ti.
他们在诸法中生疑惑，如同兄弟在饭中疑似蟋蟀。」
Tassattho – yathā te bhātaro sabbesu ṭhānesu kiṃsukassa adiṭṭhattā kaṅkhiṃsu, evaṃ sabbehi vipassanāñāṇehi yesaṃ sabbe chaphassāyatanakhandhabhūtadhātubhedā dhammā ajānitā, sotāpattimaggassa anadhigatattā appaṭividdhā, te ve tesu phassāyatanādidhammesu kaṅkhanti yathā ekasmiṃyeva kiṃsukasmiṃ cattāro bhātaroti.
由此，即诸比库在各处，像对未曾见过的艰难事物生起疑虑一样，如实观知诸根触处、蕴、界等法的差别却不明了，所得得生入流圣道仍未了知，或断未净者，彼等便于所缘的触处等法中生疑，如同四兄弟存在于同一芦苇丛中一般。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bārāṇasirājā ahameva ahosi’’nti.
世尊宣说此法后，引出本生故事，言曰：「那时我是巴拉那王。」
Kiṃsukopamajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 紫檀譬喻本生注疏第八。
[249] 9. Sālakajātakavaṇṇanā
【249】九、楝树本生故事解说
Ekaputtako bhavissasīti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ mahātheraṃ ārabbha kathesi. So kirekaṃ kumārakaṃ pabbājetvā pīḷento tattha viharati. Sāmaṇero pīḷaṃ sahituṃ asakkonto uppabbaji. Thero gantvā taṃ upalāpeti ‘‘kumāra, tava cīvaraṃ taveva bhavissati pattopi, mama santakaṃ pattacīvarampi taveva bhavissati, ehi pabbajāhī’’ti. So ‘‘nāhaṃ pabbajissāmī’’ti vatvāpi punappunaṃ vuccamāno pabbaji . Atha naṃ pabbajitadivasato paṭṭhāya puna thero viheṭhesi. So pīḷaṃ asahanto puna uppabbajitvā anekavāraṃ yācantepi tasmiṃ ‘‘tvaṃ neva maṃ sahasi, na vinā vattituṃ sakkosi, gaccha na pabbajissāmī’’ti na pabbaji. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, suhadayo vata so dārako mahātherassa āsayaṃ ñatvā na pabbajī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idānevesa suhadayo, pubbepi suhadayova, ekavāraṃ etassa dosaṃ disvā na puna upagacchī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
有一说法：世尊在揭德林住持时，对一位年长大德开始说法。此大德因某少年被剃度而忧心，且意欲受苦，少年沙门不能忍受其苦遂出家。长老前往劝诫：「少年，袈裟仅为你所有，虽然我持有袈裟也将归你的；请受剃度吧。」少年却答曰：「我不出家。」虽如此反复言说，少年终出家。然后，因剃度之日临近，长老再次相见，苦难难忍，少年再度出家。多次请求时，少年说：「你无力与我相处，无法与我同行，我不出家。」未出家。比库们议论此事说：「此少年了知长老心愿，却不出家。」世尊来问：「此刻诸比库们，为何论此？」问及姓名时答曰：「不是，这些比库们曾有一次见其缺点后，就不再亲近他。」世尊便叙述往事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kuṭumbikakule nibbattitvā vayappatto dhaññavikkayena jīvikaṃ kappesi. Aññataropi ahituṇḍiko ekaṃ makkaṭaṃ sikkhāpetvā osadhaṃ gāhāpetvā tena sappaṃ kīḷāpento jīvikaṃ kappesi. So bārāṇasiyaṃ ussave ghuṭṭhe ussavaṃ kīḷitukāmo ‘‘imaṃ mā pamajjī’’ti taṃ makkaṭaṃ tassa dhaññavāṇijassa hatthe ṭhapetvā ussavaṃ kīḷitvā sattame divase tassa santikaṃ gantvā ‘‘kahaṃ makkaṭo’’ti pucchi. Makkaṭo sāmikassa saddaṃ sutvāva dhaññāpaṇato vegena nikkhami. Atha naṃ so veḷupesikāya piṭṭhiyaṃ pothetvā ādāya uyyānaṃ gantvā ekamante bandhitvā niddaṃ okkami. Makkaṭo tassa niddāyanabhāvaṃ ñatvā attano bandhanaṃ mocetvā palāyitvā ambarukkhaṃ āruyha ambapakkaṃ khāditvā aṭṭhiṃ ahituṇḍikassa sarīre pātesi. So pabujjhitvā ullokento taṃ disvā ‘‘madhuravacanena naṃ vañcetvā rukkhā otāretvā gaṇhissāmī’’ti taṃ upalāpento paṭhamaṃ gāthamāha –
往昔，世尊在巴拉那城为婆罗门奴隶之子，年幼时投生佛陀之家。当时因粮价暴涨而谋生艰难。有一阿希图迪克（仆人）训练一只猿猴，教其吞服药草，以此戏耍而维生。那猿欲在节日玩耍，便放任猿猴于粮商手中，节日中第七天猿猴来至问：「猴子在哪里？」猿猴听主人声音迅速逃走，躲在树荫下睡觉。猿猴知自己被束缚，解开绳索逃脱，爬树啃食芒果，并叼取阿希图迪克之骨食。阿希图迪克醒来见状，言：「不可以甜言诱诱，却当砍树捕捉。」并说出初句偈颂——
§198
198.
‘‘Ekaputtako bhavissasi, tvañca no hessasi issaro kule;
『你当有一子，并且将在我家族中成为主宰；』
Oroha dumasmā sālaka, ehi dāni gharakaṃ vajemase’’ti.
『速从树上下，来今当立家业。』
Tassattho – tvaṃ mayhaṃ ekaputtako bhavissasi, kule ca me bhogānaṃ issaro, etamhā rukkhā otara, ehi amhākaṃ gharaṃ gamissāma. Sālakāti nāmena ālapanto āha.
因此，说者云：『你将是我的一子，在我的财富家族中为主宰，此树下家宅，来与吾等共居。』称此树名为沙拉树。
Taṃ sutvā makkaṭo dutiyaṃ gāthamāha –
见此语，猿猴复诵第二偈。
§199
199.
‘‘Nanu maṃ suhadayoti maññasi, yañca maṃ hanasi veḷuyaṭṭhiyā;
『难道你认为我心善良么，而你却用倒刺箭毒射我？』
Pakkambavane ramāmase, gaccha tvaṃ gharakaṃ yathāsukha’’nti.
“你在出林处好好玩乐吧，随意去往你的住所。”
Tattha nanu maṃ suhadayoti maññasīti nanu tvaṃ maṃ ‘‘suhadayo’’ti maññasi, ‘‘suhadayo aya’’nti maññasīti attho. Yañca maṃ hanasi veḷuyaṭṭhiyāti yaṃ maṃ evaṃ atimaññasi, yañca veḷupesikāya hanasi, tenāhaṃ nāgacchāmīti dīpeti. Atha naṃ ‘‘mayaṃ imasmiṃ pakkambavane ramāmase, gaccha tvaṃ gharakaṃ yathāsukha’’nti vatvā uppatitvā vanaṃ pāvisi. Ahituṇḍikopi anattamano attano gehaṃ agamāsi.
此处难道不是指“他把我看作心地善良者”之意吗？换言之，你是否认为我是“心地善良者”，他心中有“是我心地善良”的想法。这就是说他认为“杀死我的就是刀刃上的人”，即将我如此过高估计；又杀害我的人是刀刃上的人，因而我不去那里。这表明我并不前往林地。当时他对我说：“我们在这出林处好好玩乐吧，随意去往你的住所。”说罢起身进入林中。无牙猴也不喜欢归向自己之家。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā makkaṭo sāmaṇero ahosi, ahituṇḍiko mahāthero, dhaññavāṇijo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊曾带来这一法教，讲述了这一生育故事——“当时猴子是沙玛内拉，无牙猴是大长老，而我是富裕商人。”
Sālakajātakavaṇṇanā navamā. · 签筹本生注疏第九。
[250] 10. Kapijātakavaṇṇanā
[250] 十、猿本生故事注释
Ayaṃ isī upasamasaṃyame ratoti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kuhakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tassa hi kuhakabhāvo bhikkhūsu pākaṭo jāto. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, asuko bhikkhu niyyānike buddhasāsane pabbajitvā kuhakavattaṃ pūretī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave , etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, esa bhikkhu idāneva, pubbepi kuhakoyeva, aggimattassa kāraṇā makkaṭo hutvā kohaññamakāsī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
这一尊者以消除躁扰、安静调伏而乐，于耆阇崛园中行住，开始谈论一个爱说谎的比库。他的说谎行为，在比库中已明显出现。比库们在法会中如何激烈议论说：“诸位，病弱比库依佛教所出家，竟然充满说谎本性。”世尊前来，问道：“比库们，诸位此时因何而聚集于此座谈？”回答说：“此比库名曰如此。”“不，比库们，他就是这个刚刚变成爱说谎本性的比库，因愤怒心起曾成猕猴，前行往昔由此而来。”世尊遂启示过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto puttassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle brāhmaṇiyā matāya puttaṃ aṅkenādāya himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā tampi puttaṃ tāpasakumārakaṃ katvā paṇṇasālāya vāsaṃ kappesi. Vassārattasamaye acchinnadhāre deve vassante eko makkaṭo sītapīḷito dante khādanto kampanto vicarati. Bodhisatto mahante dārukkhandhe āharitvā aggiṃ katvā mañcake nipajji, puttakopissa pāde parimajjamāno nisīdi. So makkaṭo ekassa matatāpasassa santakāni vakkalāni nivāsetvā ca pārupitvā ca ajinacammaṃ aṃse katvā kājakamaṇḍaluṃ ādāya isivesenāgantvā paṇṇasāladvāre aggissa kāraṇā kuhakakammaṃ katvā aṭṭhāsi. Tāpasakumārako taṃ disvā ‘‘tāta, tāpaso eko sītapīḷito kampamāno tiṭṭhati, idha naṃ pakkosatha, visibbessatī’’ti pitaraṃ āyācanto paṭhamaṃ gāthamāha –
在过去时，佛陀于瓦拉纳西境内建造婆罗门族统治的婆罗门城邦，降生于刹利婆罗门世家，生养儿童时小儿年少。随行往返时的一日，与婆罗门母亲带着儿子前往雪山，秉承苦行之规而舍于林中寺院、静室栖息。雨季时节，雨不断滴落，天界众天降雨。此时一只猴子身受寒冷之苦，牙齿战栗而啃咬树枝，颤抖着游走。佛陀于大木折枝燃起火焰，蹲伏于玫瑰树旁，坐于孩子愤怒踩踏之足下。猴子因此收敛怒气，焚烧附着的荆刺，拾取掉落皮肉碎片，携着水瓢来到寺院门前，为火做准备、自己也完成了说谎行持十二年。见此苦行少年者，说：“父亲，苦行者独自在严寒中战栗站立，此处前去取暖，令人感到清凉。”向父亲这么劝说，遂作首句偈言——
§200
200.
‘‘Ayaṃ isī upasamasaṃyame rato, sa tiṭṭhati sisirabhayena aṭṭito;
『这位修女欢喜于心志的安稳与止息，她立于凉风的威怖中；
Handa ayaṃ pavisatumaṃ agārakaṃ, vinetu sītaṃ darathañca kevala’’nti.
快看，这位外道欲进入此处，让她消除凉气与魔障，且独立、安静。』
Tattha upasamasaṃyame ratoti rāgādikilesaupasame ca sīlasaṃyame ca rato. Sa tiṭṭhatīti so tiṭṭhati. Sisirabhayenāti vātavuṭṭhijanitassa sisirassa bhayena. Aṭṭitoti pīḷito. Pavisatumanti pavisatu imaṃ. Kevalanti sakalaṃ anavasesaṃ.
此处『欢喜于心志的安稳与止息』，意指对贪欲等烦恼的安息及持戒的安稳心。『她立于』，即她站立。『凉风的威怖』，是指起风带来寒凉所生的威怖感。『受苦』，是被痛苦所苦恼。『欲进入』，即让这凉风进入。『独立、安静』，意指完全无余、不漏尽的状态。
Bodhisatto puttassa vacanaṃ sutvā uṭṭhāya olokento makkaṭabhāvaṃ ñatvā dutiyaṃ gāthamāha –
菩萨听闻其子之言，起身观望，识别出其如猴子般的状态后，又作第二偈言：
§201
201.
二百零一。
‘‘Nāyaṃ isī upasamasaṃyame rato, kapī ayaṃ dumavarasākhagocaro;
『此非隐士之安静恬淡趣，乃为猕猴居住在僻落荆棘之地；』
So dūsako rosako cāpi jammo, sace vajemampi dūseyyagāra’’nti.
『此者，亦为染污、烦恼，以及争斗之源，如入污秽之所。』
Tattha dumavarasākhagocaroti dumavarānaṃ sākhagocaro. So dūsako rosako cāpi jammoti so evaṃ gatagataṭṭhānassa dūsanato dūsako, ghaṭṭanatāya rosako, lāmakabhāvena jammo. Sace vajeti yadi imaṃ paṇṇasālaṃ vaje paviseyya, sabbaṃ uccārapassāvakaraṇena ca aggidānena ca dūseyyāti.
此处所谓『猕猴居于荆棘枝』，指猕猴习于荆棘之所。所谓『染污、烦恼和争斗』，谓其流转无定之处被污染，是为染污；因嗔恚如火焰而为烦恼；因举止喧闹似发瘟疫而为争斗。若言『争斗』者，若其入此叶蔽之所，必将受污染，或因言辞激烈，或因火灾而被玷污。
Evañca pana vatvā bodhisatto ummukaṃ gahetvā taṃ santāsetvā palāpesi. So uppatitvā vanaṃ pakkhanto tathā pakkhantova ahosi, na puna taṃ ṭhānaṃ agamāsi. Bodhisatto abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā tāpasakumārassa kasiṇaparikammaṃ ācikkhi, sopi abhiññā ca samāpattiyo ca uppādesi. Te ubhopi aparihīnajjhānā brahmalokaparāyaṇā ahesuṃ.
由此，菩萨说完毕，拿起牛角棒安抚后再开示。菩萨起身出入林间，并未复返。菩萨向塔巴库玛尔示现神通境界及成就，彼亦示现神通境界与成就，双方无损彼此，心向梵天界。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, porāṇato paṭṭhāyapesa kuhakoyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi. Saccapariyosāne keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino keci arahanto ahesuṃ. ‘‘Tadā makkaṭo kuhakabhikkhu ahosi, putto rāhulo, pitā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊告诫比库：『非也，诸比库，此时此刻，如同从昔日根基而生之幻象耳。』继而以此法教导、阐释真谛，并引述本生故事。真谛阐明后，部分人成为须陀洹，部分成为斯陀含，部分成为阿那含，部分成为阿拉汉。『当时猴子即为幻术比库，子名拉胡，父为我。』
Kapijātakavaṇṇanā dasamā. · 《猴本生》注释第十。
Siṅgālavaggo dasamo. · 豺狼品第十。
Tassuddānaṃ –
其概要结语曰——
Sabbadāṭhī ca sunakho, guttilo vigaticchā ca;
所有的守护者都是严厉的，守门人和瞭望员也都不离开岗位；
Mūlapariyāyaṃ bālovādaṃ, pādañjali kiṃ sukopamaṃ;
愚人言道根本教义，双掌合十恳求何其崇高；
Sālakaṃ kapi te dasa.
猿猴聚集十只。
Atha vagguddānaṃ –
然后是品类题辞——
Daḷhavaggo ca santhavo, kalyāṇadhammāsadiso;
坚定品是严肃的，像美善法的汇聚；
Rūhako daḷhavaggo ca, bīraṇathambhakāsāvo;
险要品亦坚定，残酷无情如毒药。
Upāhano siṅgālo ca, dasavaggā duke siyuṃ.
『Upāhana』者，诣、趋也；『siṅgāla』者，浣熊也。此句释为：浣熊被捕获，而十部众中则俱处于疾苦之中。
Dukanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 二集注释完毕。