1. Ekakanipāto · 1. 一集义注
1. Ekakanipāto一集
1. Apaṇṇakavaggo
第一品 无有过失品
1. Apaṇṇakajātakavaṇṇanā
第一品 无有过失本生品注释
Imaṃ tāva apaṇṇakadhammadesanaṃ bhagavā sāvatthiṃ upanissāya jetavanamahāvihāre viharanto kathesi. Kaṃ pana ārabbha ayaṃ kathā samuṭṭhitāti? Seṭṭhissa sahāyake pañcasate titthiyasāvake. Ekasmiñhi divase anāthapiṇḍiko seṭṭhi attano sahāyake pañcasate aññatitthiyasāvake ādāya bahuṃ mālāgandhavilepanañceva sappitelamadhuphāṇitavatthacchādanāni ca gāhāpetvā jetavanaṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā gandhamālādīhi pūjetvā bhesajjāni ceva vatthāni ca bhikkhusaṅghassa vissajjetvā cha nisajjādose vajjetvā ekamantaṃ nisīdi. Tepi aññatitthiyasāvakā tathāgataṃ vanditvā satthu puṇṇacandasassirikaṃ mukhaṃ, lakkhaṇānubyañjanapaṭimaṇḍitaṃ byāmappabhāparikkhittaṃ brahmakāyaṃ, āveḷāveḷā yamakayamakā hutvā niccharantiyo ghanabuddharasmiyo ca olokayamānā anāthapiṇḍikassa samīpeyeva nisīdiṃsu.
世尊当时于舍卫城依止祇树大精舍栖住,宣说此次无有过失之法。问此说话从何而起?于富豪侍从中及五百不同道者弟子中。有一日,居士给孤独携带其侍从五百及其他异道弟子,携带许多花环、香粉及蜂蜜等膏、华盖、床帐,并安排车马,来至祇树精舍,礼敬世尊,以花环香等供养,并献药品与衣物布施给比库僧团,消除外界纷扰,安然坐于一旁。五百异道弟子亦尊敬如来,目睹师父广大法身,遍满庄严相纹,光辉散布金黄色光晕,亦如梵天,若虹晃变,以八体变幻显现,辉光四射,俨然密集如云之金光,于给孤独居士近处同坐。
Atha nesaṃ satthā manosilātale sīhanādaṃ nadanto taruṇasīho viya gajjanto pāvussakamegho viya ca ākāsagaṅgaṃ otārento viya ca ratanadāmaṃ ganthento viya ca aṭṭhaṅgasamannāgatena savanīyena kamanīyena brahmassarena nānānayavicittaṃ madhuradhammakathaṃ kathesi. Te satthu dhammadesanaṃ sutvā pasannacittā uṭṭhāya dasabalaṃ vanditvā aññatitthiyasaraṇaṃ bhinditvā buddhaṃ saraṇaṃ agamaṃsu. Te tato paṭṭhāya niccakālaṃ anāthapiṇḍikena saddhiṃ gandhamālādihatthā vihāraṃ gantvā dhammaṃ suṇanti, dānaṃ denti, sīlaṃ rakkhanti, uposathakammaṃ karonti.
尔时,世尊于心意根如狮吼震响,如狮王怒吼,如积雨云滚动,奔泻天空银河,如珍宝束缚,根据此八正道具足庄严,贤妙娟好,善说诸佛法义。诸弟子闻世尊正法讲说,欢喜喜悦,即起身顶礼十力,辟绝异道,皈依佛陀。彼辟除纷乱后,与给孤独居士携带花环香等手持,往住精舍,聆听法教,行布施事,守持戒律,行伍波萨他斋戒。
Atha bhagavā sāvatthito punadeva rājagahaṃ agamāsi. Te tathāgatassa gatakāle taṃ saraṇaṃ bhinditvā puna aññatitthiyasaraṇaṃ gantvā attano mūlaṭṭhāneyeva patiṭṭhitā. Bhagavāpi sattaṭṭha māse vītināmetvā puna jetavanameva agamāsi. Anāthapiṇḍiko punapi te ādāya satthu santikaṃ gantvā satthāraṃ gandhamālādīhi pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Tepi bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha nesaṃ tathāgate cārikaṃ pakkante gahitasaraṇaṃ bhinditvā puna aññatitthiyasaraṇameva gahetvā mūle patiṭṭhitabhāvaṃ bhagavato ārocesi.
尔时,世尊从舍卫城再度前往王舍城。异道弟子于如来去时断绝皈依,转而皈依异道,于其根本处安立。世尊亦于七十七个月中中断留舍卫,复返祇树精舍。给孤独居士再携众弟子至世尊所,供花香果敬礼,安坐一旁。五百异道弟子亦敬礼世尊而坐。时,世尊欲离开,舍弃依止,断绝异道皈依,转入根本皈依,告知世尊此事。
Bhagavā aparimitakappakoṭiyo nirantaraṃ pavattitavacīsucaritānubhāvena dibbagandhagandhitaṃ nānāgandhapūritaṃ ratanakaraṇḍakaṃ vivaranto viya mukhapadumaṃ vivaritvā madhurassaraṃ nicchārento ‘‘saccaṃ kira tumhe upāsakā tīṇi saraṇāni bhinditvā aññatitthiyasaraṇaṃ gatā’’ti pucchi. Atha tehi paṭicchādetuṃ asakkontehi ‘‘saccaṃ bhagavā’’ti vutte satthā ‘‘upāsakā heṭṭhā avīciṃ upari bhavaggaṃ paricchedaṃ katvā tiriyaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu sīlādīhi guṇehi buddhena sadiso nāma natthi, kuto adhikataro’’ti. ‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati (saṃ. ni. 5.139; a. ni. 4.34), yaṃ kiñci vittaṃ idha vā huraṃ vā…pe… (khu. pā. 6.3; su. ni. 226) aggato ve pasannāna’’ntiādīhi (a. ni. 4.34; itivu. 90) suttehi pakāsite ratanattayaguṇe pakāsetvā ‘‘evaṃ uttamaguṇehi samannāgataṃ ratanattayaṃ saraṇaṃ gatā upāsakā vā upāsikā vā nirayādīsu nibbattakā nāma natthi, apāyanibbattito pana muccitvā devaloke uppajjitvā mahāsampattiṃ anubhonti, tasmā tumhehi evarūpaṃ saraṇaṃ bhinditvā aññatitthiyasaraṇaṃ gacchantehi ayuttaṃ kata’’nti āha.
世尊常转无量世间,行止清净果德,犹如口中莲花绽放,散布甘美清华,语说:『汝等居士已断三皈依,转往异道皈依,事实如何?』彼等不能掩饰,称:『世尊实语!』师告曰:『居士辈处地狱之下,区分有残,愈往无量世界,无为法之刹土,具德品胜逾佛,勿有更胜者。凡所有生灵,不论禽兽、鸟类、诸多众生,皆受如来最尊称号,俗人所执所有财物……(此处略述经中所示)具足最胜德品,由宝藏信奉皈依,非堕地狱者,获脱轮回,生天享大福德。居士既断正法皈依,转入异道皈依,定当受大过患。』
Ettha ca tīṇi ratanāni mokkhavasena uttamavasena saraṇagatānaṃ apāyesu nibbattiyā abhāvadīpanatthaṃ imāni suttāni dassetabbāni –
此处当以三宝作为解脱之胜依,教导皈依者无堕恶趣之意,故此经藏宜当显示。
‘‘Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ;
『一切皈依佛者,不堕恶道;
Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāyaṃ paripūressanti. (dī. ni. 2.332; saṃ. ni. 1.37);
舍弃人身,充满天身。』(中部尼柯耶2.332;增支尼柯耶1.37)
‘‘Ye keci dhammaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ;
『一切皈依法者,不堕恶道;
Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāyaṃ paripūressanti.
舍弃人身,充满天身。』
‘‘Ye keci saṅghaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ;
『一切皈依僧者,不堕恶道;
Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāyaṃ paripūressanti.
舍弃人身,天众将予以充满。
‘‘Bahuṃ ve saraṇaṃ yanti, pabbatāni vanāni ca;
大多众生寻求依止,如山林、树林,
Ārāmarukkhacetyāni, manussā bhayatajjitā.
或认为园林大树为依止,这皆是人由于恐惧而执著。
‘‘Netaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, netaṃ saraṇamuttamaṃ;
此非真实安稳的依止,非究竟的依止;
Netaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccati.
若不依此依止,则难得解脱一切苦恼。
‘‘Yo ca buddhañca dhammañca, saṅghañca saraṇaṃ gato;
若有众生依止世尊、法、僧三宝;
Cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passati.
四圣谛,借正智而见。
‘‘Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;
『苦为苦的生起,苦的超越;
Ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.
圣八正道,是苦的止息之道。
‘‘Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, etaṃ saraṇamuttamaṃ;
此为皈依安稳,此为最上皈依;
Etaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccatī’’ti. (dha. pa. 188-192);
得此皈依,诸苦悉得解脱。』(小部律藏188-192)
Na kevalañca nesaṃ satthā ettakaṃyeva dhammaṃ desesi, apica kho ‘‘upāsakā buddhānussatikammaṭṭhānaṃ nāma, dhammānussatikammaṭṭhānaṃ nāma, saṅghānussatikammaṭṭhānaṃ nāma sotāpattimaggaṃ deti, sotāpattiphalaṃ deti, sakadāgāmimaggaṃ deti, sakadāgāmiphalaṃ deti, anāgāmimaggaṃ deti, anāgāmiphalaṃ deti, arahattamaggaṃ deti, arahattaphalaṃ detī’’tievamādīhipi nayehi dhammaṃ desetvā ‘‘evarūpaṃ nāma saraṇaṃ bhindantehi ayuttaṃ tumhehi kata’’nti āha. Ettha ca buddhānussatikammaṭṭhānādīnaṃ sotāpattimaggādippadānaṃ ‘‘ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamo ekadhammo? Buddhānussatī’’tievamādīhi (a. ni. 1.296) suttehi dīpetabbaṃ.
世尊非仅传此少法,亦示『近事男用佛的忆念修习,名曰佛忆修习法;用法的忆念修习,名曰法忆修习法;用僧的忆念修习,名曰僧忆修习法;由此授经得圣入流道、入流果,随世果、无来果、阿拉汉果及其证得法。如此等法已入,世尊教诲言:「此即所谓断彼皈依未接触者尔所作。」这里,自佛忆修习法起自入流道者等,释曰:「有一法,诸比库,是以增长而被培,趣向一切愁厌、离欲、寂静、证知、觉悟、涅槃。此一法为何?是佛忆念。」此理当以增壹阿含经全集第1卷第296节通说。
Evaṃ bhagavā nānappakārehi upāsake ovaditvā ‘‘upāsakā pubbepi manussā asaraṇaṃ ‘saraṇa’nti takkaggāhena viraddhaggāhena gahetvā amanussapariggahite kantāre yakkhabhakkhā hutvā mahāvināsaṃ pattā, apaṇṇakaggāhaṃ pana ekaṃsikaggāhaṃ aviraddhaggāhaṃ gahitamanussā tasmiṃyeva kantāre sotthibhāvaṃ pattā’’ti vatvā tuṇhī ahosi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ vanditvā abhitthavitvā sirasmiṃ añjaliṃ patiṭṭhāpetvā evamāha ‘‘bhante, idāni tāva imesaṃ upāsakānaṃ uttamasaraṇaṃ bhinditvā takkaggahaṇaṃ amhākaṃ pākaṭaṃ, pubbe pana amanussapariggahite kantāre takkikānaṃ vināso, apaṇṇakaggāhaṃ gahitamanussānañca sotthibhāvo amhākaṃ paṭicchanno, tumhākameva pākaṭo, sādhu vata no bhagavā ākāse puṇṇacandaṃ uṭṭhāpento viya imaṃ kāraṇaṃ pākaṭaṃ karotū’’ti. Atha bhagavā ‘‘mayā kho, gahapati, aparimitakālaṃ dasa pāramiyo pūretvā lokassa kaṅkhacchedanatthameva sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdhaṃ, sīhavasāya suvaṇṇanāḷiṃ pūrento viya sakkaccaṃ sotaṃ odahitvā suṇohī’’ti seṭṭhino satuppādaṃ janetvā himagabbhaṃ padāletvā puṇṇacandaṃ nīharanto viya bhavantarena paṭicchannakāraṇaṃ pākaṭaṃ akāsi.
如是,世尊用多种方法教诲众居士,告之曰:「居士们过去人间曾有避难之所,称为避难处,人们以正确或不正方法依止此处;在非人界中遭遇险恶境地,成为夜叉食物,乃至遭逢大劫。然而,持守非圆满依止、单一且不增长之正确依止的人,在同一险地中获得安全。」说毕,世尊进入寂静。时,无怙孤独长者长者阿难,起座礼拜世尊,敬意合掌立于头前,白言:「世尊,如今居士们摧毁先前的极上避难、正当依止,这是我等明显之事。过去在非人境中夜叉众被灭绝,而持守非圆满且为人间依止者的安全状态是隐藏于我等之中,现今唯有尊者你使之显露,真是善哉!世尊宛如满月升空,令此因缘现显。」世尊答曰:「长者,我以无量无边时,圆满十波罗蜜,为断众生疑惑之缘故,使喉如狮,吹响金筒,令众聆闻。」长者欢喜生起善法,犹如拨散云雾,明月显现般,揭示隐蔽的缘由,使此因缘彰显。
Atīte kāsiraṭṭhe bārāṇasinagare brahmadatto nāma rājā ahosi. Tadā bodhisatto satthavāhakule paṭisandhiṃ gahetvā dasamāsaccayena mātukucchito nikkhamitvā anupubbena vayappatto pañcahi sakaṭasatehi vaṇijjaṃ karonto vicarati. So kadāci pubbantato aparantaṃ gacchati, kadāci aparantato pubbantaṃ. Bārāṇasiyaṃyeva aññopi satthavāhaputto atthi bālo abyatto anupāyakusalo. Tadā bodhisatto bārāṇasito mahagghaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pañca sakaṭasatāni pūretvā gamanasajjāni katvā ṭhapesi. Sopi bālasatthavāhaputto tatheva pañca sakaṭasatāni pūretvā gamanasajjāni katvā ṭhapesi.
昔日在迦尸国巴拉那城,有一位名叫婆罗门达多的王。那时,菩萨出身于沙门家族,遵循约定,经过十个月的孕育而生,以前世身份出生,渐渐成长,经营生意,穿行于五百车的商队中。有时从东向西行走,有时从西向东游移。巴拉那城还有一位另一个沙门家族的儿子,是个孩童,缺乏智慧,且不擅长谋划。他带着大批货物,满载五百车,准备启程出行。那孩童沙门儿子亦同样备足五百车货物,整装待发。
Tadā bodhisatto cintesi ‘‘sace ayaṃ bālasatthavāhaputto mayā saddhiṃyeva gamissati, sakaṭasahasse ekato maggaṃ gacchante maggopi nappahossati, manussānaṃ dārudakādīnipi, balibaddānaṃ tiṇānipi dullabhāni bhavissanti, etena vā mayā vā purato gantuṃ vaṭṭatī’’ti. So taṃ pakkosāpetvā etamatthaṃ ārocetvā ‘‘dvīhipi amhehi ekato gantuṃ na sakkā, kiṃ tvaṃ purato gamissasi, udāhu pacchato’’ti āha. So cintesi ‘‘mayi purato gacchante bahū ānisaṃsā, maggena abhinneneva gamissāmi, goṇā anāmaṭṭhatiṇaṃ khādissanti, manussānaṃ anāmaṭṭhaṃ sūpeyyapaṇṇaṃ bhavissati, pasannaṃ udakaṃ bhavissati, yathāruciṃ agghaṃ ṭhapetvā bhaṇḍaṃ vikkiṇissāmī’’ti. So ‘‘ahaṃ, samma, purato gamissāmī’’ti āha. Bodhisattopi pacchato gamane bahū ānisaṃse addasa. Evaṃ hissa ahosi – ‘‘purato gacchantā magge visamaṭṭhānaṃ samaṃ karissanti, ahaṃ tehi gatamaggena gamissāmi, purato gatehi balibaddehi pariṇatathaddhatiṇe khādite mama goṇā puna uṭṭhitāni madhuratiṇāni khādissanti, gahitapaṇṇaṭṭhānato uṭṭhitaṃ manussānaṃ sūpeyyapaṇṇaṃ madhuraṃ bhavissati, anudake ṭhāne āvāṭaṃ khanitvā ete udakaṃ uppādessanti, tehi katesu āvāṭesu mayaṃ udakaṃ pivissāma, agghaṭṭhapanaṃ nāma manussānaṃ jīvitā voropanasadisaṃ, ahaṃ pacchato gantvā etehi ṭhapitagghena bhaṇḍaṃ vikkiṇissāmī’’ti. Atha so ettake ānisaṃse disvā ‘‘samma, tvaṃ purato gacchāhī’’ti āha. ‘‘Sādhu, sammā’’ti bālasatthavāho sakaṭāni yojetvā nikkhanto anupubbena manussāvāsaṃ atikkamitvā kantāramukhaṃ pāpuṇi.
当时菩萨思惟:「如果这位沙门儿子与我同行,五百车一同上路,道路必将堵塞无法通行,而人间木材、水果、谷物将十分稀缺,收集的草料也将难得。依此种种,或我或他必无法顺利前进。」于是他向这儿童劝说,劝道:「我们二者不可同行,你为何前行于我之前或之后?」孩童思惟:「诸多因缘倚赖于我,我必定沿路逐渐而行,牛羊将啃食无处停留的草料,人类得到其所需的谷物和盐水,此外还有醇美的蜂蜜,以及自己将带去出售的货物。」他说:「我必然同意,前行由我负责。」菩萨见诸多因缘俱足,便说:「好,你当前行。」孩童集合车队,渐行至人间,绕过丛林,来到密林口。
Kantāraṃ nāma – corakantāraṃ, vāḷakantāraṃ, nirudakakantāraṃ, amanussakantāraṃ, appabhakkhakantāranti pañcavidhaṃ. Tattha corehi adhiṭṭhitamaggo corakantāraṃ nāma. Sīhādīhi adhiṭṭhitamaggo vāḷakantāraṃ nāma. Yattha nhāyituṃ vā pātuṃ vā udakaṃ natthi, idaṃ nirudakakantāraṃ nāma. Amanussādhiṭṭhitaṃ amanussakantāraṃ nāma. Mūlakhādanīyādivirahitaṃ appabhakkhakantāraṃ nāma. Imasmiṃ pañcavidhe kantāre taṃ kantāraṃ nirudakakantārañceva amanussakantārañca. Tasmā so bālasatthavāhaputto sakaṭesu mahantamahantā cāṭiyo ṭhapetvā udakassa pūrāpetvā saṭṭhiyojanikaṃ kantāraṃ paṭipajji.
「丛林」名指五种丛林,即盗丛林、金丝丛林、无水丛林、非人丛林、无根丛林。盗丛林为盗贼占据之处,金丝丛林由狮子等猛兽把持,无水丛林乃无水源以供沐浴饮用者,非人丛林由非人把持,无根丛林指无可采伐之树根及枝叶之处。在此五种丛林中,仅无水丛林和非人丛林为有名的丛林。故此,沙门儿子在车队上布置极大帐篷,储水备食,践行穿越约六十由旬的丛林。
Athassa kantāramajjhaṃ gatakāle kantāre adhivatthayakkho ‘‘imehi manussehi gahitaṃ udakaṃ chaḍḍāpetvā dubbale katvā sabbeva ne khādissāmī’’ti sabbasetataruṇabalibaddayuttaṃ manoramaṃ yānakaṃ māpetvā dhanukalāpaphalakāvudhahatthehi dasahi dvādasahi amanussehi parivuto uppalakumudāni piḷandhitvā allakoso allavattho issarapuriso viya tasmiṃ yānake nisīditvā kaddamamakkhitehi cakkehi paṭipathaṃ agamāsi. Parivāraamanussāpissa purato ca pacchato ca gacchantā allakesā allavatthā uppalakumudamālā piḷandhitvā padumapuṇḍarīkakalāpe gahetvā bhisamuḷālāni khādantā udakabindūhi ceva kalalehi ca paggharantehi agamaṃsu. Satthavāhā ca nāma yadā dhuravāto vāyati, tadā yānake nisīditvā upaṭṭhākaparivutā rajaṃ pariharantā purato gacchanti. Yadā pacchato vāto vāyati, tadā teneva nayena pacchato gacchanti. Tadā pana dhuravāto ahosi, tasmā so satthavāhaputto purato agamāsi.
当菩萨行至丛林中央时,丛林中守护神对他说:「你们制造洞穴藏匿水源,舍弃它们,我们不会伤害你们。」守护神带领着护林夜叉环绕车队,携带优美的车辆,配备弓箭等武器,人数十二,身披莲花钢盔,活像一位主宰人间的君主。夜叉们骑坐车辆,眸光炯炯,穿行于丛林良木之间。商人们在强风吹拂时,坐于车中,除去尘埃,前后护持,顺风而行;逆风时,则恰好在风后随行。因逆风,儿童沙门儿子只能前行。
Yakkho taṃ āgacchantaṃ disvā attano yānakaṃ maggā okkamāpetvā ‘‘kahaṃ gacchathā’’ti tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ akāsi. Satthavāhopi attano yānakaṃ maggā okkamāpetvā sakaṭānaṃ gamanokāsaṃ datvā ekamante ṭhito taṃ yakkhaṃ avoca ‘‘bho, amhe tāva bārāṇasito āgacchāma. Tumhe pana uppalakumudāni piḷandhitvā padumapuṇḍarīkahatthā bhisamuḷālāni khādantā kaddamamakkhitā udakabindūhi paggharantehi āgacchatha. Kiṃ nu kho tumhehi āgatamagge devo vassati, uppalādisañchannāni vā sarāni atthī’’ti pucchi. Yakkho tassa kathaṃ sutvā ‘‘samma, kiṃ nāmetaṃ kathesi. Esā nīlavanarāji paññāyati. Tato paṭṭhāya sakalaṃ araññaṃ ekodakaṃ, nibaddhaṃ devo vassati, kandarā pūrā, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne padumādisañchannāni sarāni atthī’’ti vatvā paṭipāṭiyā gacchantesu sakaṭesu ‘‘imāni sakaṭāni ādāya kahaṃ gacchathā’’ti pucchi. ‘‘Asukajanapadaṃ nāmā’’ti. ‘‘Imasmiṃ cimasmiñca sakaṭe kiṃ nāma bhaṇḍa’’nti? ‘‘Asukañca asukañcā’’ti. ‘‘Pacchato āgacchantaṃ sakaṭaṃ ativiya garukaṃ hutvā āgacchati, etasmiṃ kiṃ bhaṇḍa’’nti? ‘‘Udakaṃ etthā’’ti. ‘‘Parato tāva udakaṃ ānentehi vo manāpaṃ kataṃ, ito paṭṭhāya pana udakena kiccaṃ natthi, purato bahu udakaṃ, cāṭiyo bhinditvā udakaṃ chaḍḍetvā sukhena gacchathā’’ti āha. Evañca pana vatvā ‘‘tumhe gacchatha, amhākaṃ papañco hotī’’ti thokaṃ gantvā tesaṃ adassanaṃ patvā attano yakkhanagarameva agamāsi.
夜叉见到菩萨来到,便驾车前迎,问:「汝往何处去?」二者会面后,守护神对菩萨说:「吾等是一伙巴拉那人。尔等带着莲花、钢盔、弓箭、人偶以及十二夜叉护卫、莲花、荷花串珠,皆来此地。尔等来此旅途中可知天帝是否降雨,荷叶是否充满?」夜叉以谛听之心答曰:「如是,汝言属实。此处有青蓝色森林,遍布一水之地,有竹竿栖息。神明于枯水林中降雨,堆积雨水,诸处散布着荷叶等叶子。」遂随商人车队行进,问:「尔等将这些车辎带至何处?」回答曰:「目的地名为阿素卡村。」夜叉又问:「此车所载何名?」「皆为阿素卡货物。」再问:「所过车队极为沉重,尔等将往何处?」答曰:「此处有水源。汝等将带水离开此地,之后因无事可行,前方甚多水源。解开帐篷,丢弃水源,后行恰当轻便。」如此告知后说:「当尔等前行,吾等之纠缠将减少。」言毕拂袖离去,目送其行,自己也回至夜叉之城。
Sopi bālasatthavāho attano bālatāya yakkhassa vacanaṃ gahetvā cāṭiyo bhindāpetvā pasatamattampi udakaṃ anavasesetvā sabbaṃ chaḍḍāpetvā sakaṭāni pājāpesi, purato appamattakampi udakaṃ nāhosi, manussā pānīyaṃ alabhantā kilamiṃsu. Te yāva sūriyatthaṅgamanā gantvā sakaṭāni mocetvā parivaṭṭakena ṭhapetvā goṇe cakkesu bandhiṃsu. Neva goṇānaṃ udakaṃ ahosi, na manussānaṃ yāgubhattaṃ vā. Dubbalamanussā tattha tattha nipajjitvā sayiṃsu. Rattibhāgasamanantare yakkhā yakkhanagarato āgantvā sabbepi goṇe ca manusse ca jīvitakkhayaṃ pāpetvā maṃsaṃ khāditvā aṭṭhīni avasesetvā agamaṃsu. Evamekaṃ bālasatthavāhaputtaṃ nissāya sabbepi te vināsaṃ pāpuṇiṃsu, hatthaṭṭhikādīni disāvidisāsu vippakiṇṇāni ahesuṃ. Pañca sakaṭasatāni yathāpūritāneva aṭṭhaṃsu.
这个愚昧的货车夫,因为自己的愚昧,听从了夜叉的话,所以砸开了水池,没有留下一点水,把所有的东西都丢弃,毁坏了车轮。车前甚至没有剩下一点点水,凡人得不到饮用水而感到饥渴。他们一直走到日落时分,放下车轮,把车轮用绳索系起来绑在农户的车轮上。农户们和凡人都没有水,也没有米和饭。软弱的凡人到处躺倒睡觉。在夜里,一群夜叉从夜叉城来了,令所有农户和凡人灭亡,吃肉骨头,弄得骨头散落,随即离开。就这样,依靠那个愚昧货车夫的儿子,众人遭受了完全的毁灭,手骨等散落各处,五百个车轮被损坏了一部分仍然存在。
Bodhisattopi kho bālasatthavāhaputtassa nikkhantadivasato māsaḍḍhamāsaṃ vītināmetvā pañcahi sakaṭasatehi nagarā nikkhamma anupubbena kantāramukhaṃ pāpuṇi. So tattha udakacāṭiyo pūretvā bahuṃ udakaṃ ādāya khandhāvāre bheriṃ carāpetvā manusse sannipātetvā evamāha ‘‘tumhe maṃ anāpucchitvā pasatamattampi udakaṃ mā vaḷañjayittha, kantāre visarukkhā nāma honti, pattaṃ vā pupphaṃ vā phalaṃ vā tumhehi pure akhāditapubbaṃ maṃ anāpucchitvā mā khāditthā’’ti. Evaṃ manussānaṃ ovādaṃ datvā pañcahi sakaṭasatehi kantāraṃ paṭipajji. Tasmiṃ kantāramajjhaṃ sampatte so yakkho purimanayeneva bodhisattassa paṭipathe attānaṃ dassesi. Bodhisatto taṃ disvāva aññāsi ‘‘imasmiṃ kantāre udakaṃ natthi, nirudakakantāro nāmesa, ayañca nibbhayo rattanetto, chāyāpissa na paññāyati, nissaṃsayaṃ iminā purato gato bālasatthavāhaputto sabbaṃ udakaṃ chaḍḍāpetvā kilametvā sapariso khādito bhavissati, mayhaṃ pana paṇḍitabhāvaṃ upāyakosallaṃ na jānāti maññe’’ti. Tato naṃ āha ‘‘gacchatha tumhe, mayaṃ vāṇijā nāma aññaṃ udakaṃ adisvā gahitaudakaṃ na chaḍḍema, diṭṭhaṭṭhāne pana chaḍḍetvā sakaṭāni sallahukāni katvā gamissāmā’’ti yakkho thokaṃ gantvā adassanaṃ upagamma attano yakkhanagarameva gato.
菩萨在那个愚昧货车夫儿子落难的日子,过了一个半月,带着五百个车轮,离开城镇,逐渐到达山林边缘。他在那儿修复水池,取大量水,担着水桶在山间行走,聚集凡人,说:"你们不要在我不问的情况下去破坏水池,山林里有树木,叶子、花果,你们不要在我不在时偷食它们。"如是劝诫凡人后,就带着五百个车轮进入山林中央。就在山林中,一名夜叉亲自带领众夜叉来见菩萨。菩萨见到他们,就知道说:"这山林中没有水,所以称为无水山林;这里没有阴凉也不知缘由。我毫无疑问的是,那个愚昧货车夫的儿子曾经先来到此处,曾破坏水池,毁坏水源,他和同伙必定吃肉为生,但他不知道我这位智者善巧的计策。"于是他说:"你们去吧,我们这些商人不会寻他别水,也不会丢弃所得的水;但在原处丢弃车轮,让车轮变轻,我们就离开。"说完,夜叉们蜂拥离开,进入了自己的夜叉城。
Yakkhe pana gate manussā bodhisattaṃ āhaṃsu ‘‘ayya, ete manussā ‘esā nīlavanarāji paññāyati, tato paṭṭhāya nibaddhaṃ devo vassatī’ti vatvā uppalakumudamālādhārino padumapuṇḍarīkakalāpe ādāya bhisamuḷālāni khādantā allavatthā allakesā udakabindūhi paggharantehi āgatā, udakaṃ chaḍḍetvā sallahukehi sakaṭehi khippaṃ gacchāmā’’ti. Bodhisatto tesaṃ kathaṃ sutvā sakaṭāni ṭhapāpetvā sabbe manusse sannipātāpetvā ‘‘tumhehi ‘imasmiṃ kantāre saro vā pokkharaṇī vā atthī’ti kassaci sutapubba’’nti pucchi. ‘‘Na, ayya, sutapubba’’nti. Nirudakakantāro nāma eso, idāni ekacce manussā ‘‘etāya nīlavanarājiyā purato devo vassatī’’ti vadanti, ‘‘vuṭṭhivāto nāma kittakaṃ ṭhānaṃ vāyatī’’ti? ‘‘Yojanamattaṃ, ayyā’’ti. ‘‘Kacci pana vo ekassāpi sarīraṃ vuṭṭhivāto paharatī’’ti? ‘‘Natthi ayyā’’ti. ‘‘Meghasīsaṃ nāma kittake ṭhāne paññāyatī’’ti? ‘‘Tiyojanamatte ayyā’’ti. ‘‘Atthi pana vo kenaci ekampi meghasīsaṃ diṭṭha’’nti? ‘‘Natthi, ayyā’’ti. ‘‘Vijjulatā nāma kittake ṭhāne paññāyatī’’ti? ‘‘Catuppañcayojanamatte, ayyā’’ti. ‘‘Atthi pana vo kenaci vijjulatobhāso diṭṭho’’ti? ‘‘Natthi, ayyā’’ti. ‘‘Meghasaddo nāma kittake ṭhāne suyyatī’’ti? ‘‘Ekadviyojanamatte, ayyā’’ti. ‘‘Atthi pana vo kenaci meghasaddo suto’’ti? ‘‘Natthi, ayyā’’ti. ‘‘Na ete manussā, yakkhā ete, amhe udakaṃ chaḍḍāpetvā dubbale katvā khāditukāmā āgatā bhavissanti. Purato gato bālasatthavāhaputto na upāyakusalo. Addhā so etehi udakaṃ chaḍḍāpetvā kilametvā khādito bhavissati, pañca sakaṭasatāni yathāpūritāneva ṭhitāni bhavissanti. Ajja mayaṃ tāni passissāma, pasatamattampi udakaṃ achaḍḍetvā sīghasīghaṃ pājethā’’ti pājāpesi.
那时夜叉们去了,人们对菩萨说:"尊者,这些人说‘这蓝色的夜叉之王统治此地,天神也常住此”,他们手捧莲花环,带着莲华花簇,有水草嫩芽的叶子,带着湿润的水珠而来。他们丢下水池,乘车迅速离去。"菩萨听闻这些话后,安置车轮,让所有凡人聚集起来问:"你们中有人听说过‘这山林中有湖泊或池塘’吗?"大家说:"没有听说过,尊者。"菩萨继续问:"这个无水山林,就是这个名字,有些人说‘蓝色夜叉王前方有天神居住’,那里有风吹着茅草或旷野,是几由旬远处吗?"大家答:"是的,尊者。"菩萨又问:"你们当中有人身体被风吹拂过吗?"答:"没有,尊者。"又问:"有见到云雾吗?"答:"大约三由旬处有。"又问:"可有人见到光辉云雾吗?"答:"四五由旬处有。"又问:"有听到风声吗?"答:"一二由旬处有。"又问:"有人听过风声吗?"答:"没有,尊者。"他说:"那些凡人不是,而是夜叉。他们丢弃水源,成了恶人,来此吃弱者。曾先来到此地的愚昧货车夫儿子不是善巧的。他将丢弃水源,毁坏水池,成为被吃者;五百个车轮仍在原处如实存在。今天我们将观察那五百个车轮,甚至连一滴水都不放过,迅速毁坏。"如此说说话,再三叮嘱。
So gacchanto yathāpūritāneva pañca sakaṭasatāni goṇamanussānañca hatthaṭṭhikādīni disāvidisāsu vippakiṇṇāni disvā sakaṭāni mocāpetvā sakaṭaparivaṭṭakena khandhāvāraṃ bandhāpetvā kālasseva manusse ca goṇe ca sāyamāsabhattaṃ bhojāpetvā manussānaṃ majjhe goṇe nipajjāpetvā sayaṃ balanāyako hutvā khaggahattho tiyāmarattiṃ ārakkhaṃ gahetvā ṭhitakova aruṇaṃ uṭṭhāpesi. Punadivase pana pātova sabbakiccāni niṭṭhāpetvā goṇe bhojetvā dubbalasakaṭāni chaḍḍāpetvā thirāni gāhāpetvā appagghaṃ bhaṇḍaṃ chaḍḍāpetvā mahagghaṃ bhaṇḍaṃ āropāpetvā yathādhippetaṃ ṭhānaṃ gantvā diguṇatiguṇena mūlena bhaṇḍaṃ vikkiṇitvā sabbaṃ parisaṃ ādāya puna attano nagarameva agamāsi.
菩萨去到那里,看到如数的五百个车轮,见农户和凡人在各方向散落,便放开车轮,用车轮绳索系成一圈围栏。黄昏时分,他为凡人和农户准备晚饭,把众人安排中间,自己为力主,拿着剑掌护卫三更时分。第二天再将一切事务完成,饮食供养众人,丢弃坏掉的车轮,修缮稳固房屋,把破损的器具清理,对良好的器皿重新装上,按预定地点去,卖了一倍又两倍价钱后,把所有物品带回自己的城镇。
Satthā imaṃ dhammakathaṃ kathetvā ‘‘evaṃ, gahapati, pubbe takkaggāhagāhino mahāvināsaṃ pattā, apaṇṇakaggāhagāhino pana amanussānaṃ hatthato muccitvā sotthinā icchitaṭṭhānaṃ gantvā puna sakaṭṭhānameva paccāgamiṃsū’’ti vatvā dvepi vatthūni ghaṭetvā imissā apaṇṇakadhammadesanāya abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
老师讲了这段法义后说:“如此,居士啊,过去那些预测正确的智者曾得大灾难;未预测正确的智者,则被恶人释放,从人群中解脱,去往所愿之处,之后又回到原车轮所在之地。”说完,手持两个布条,成就了为传授未预测正确教义的佛道者身份,吟诵了这颂曰——
§1
1.
‘‘Apaṇṇakaṃ ṭhānameke, dutiyaṃ āhu takkikā;
“未预测的地点是第一个,第二个是预测准确者。”
Etadaññāya medhāvī, taṃ gaṇhe yadapaṇṇaka’’nti.
聪明人了解了这个,便接受这所谓‘无过’。
Tattha apaṇṇakanti ekaṃsikaṃ aviraddhaṃ niyyānikaṃ. Ṭhānanti kāraṇaṃ. Kāraṇañhi yasmā tadāyattavuttitāya phalaṃ tiṭṭhati nāma, tasmā ‘‘ṭhāna’’nti vuccati, ‘‘ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato’’tiādīsu (vibha. 809) cassa payogo veditabbo. Iti ‘‘apaṇṇakaṃ ṭhāna’’nti padadvayenāpi ‘‘yaṃ ekantahitasukhāvahattā paṇḍitehi paṭipannaṃ ekaṃsikakāraṇaṃ aviraddhakāraṇaṃ niyyānikakāraṇaṃ, taṃ ida’’nti dīpeti. Ayamettha saṅkhepo, pabhedato pana tīṇi saraṇagamanāni, pañca sīlāni, dasa sīlāni, pātimokkhasaṃvaro, indriyasaṃvaro, ājīvapārisuddhi, paccayapaṭisevanaṃ, sabbampi catupārisuddhisīlaṃ; indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, jāgariyānuyogo, jhānaṃ, vipassanā, abhiññā, samāpatti, ariyamaggo, ariyaphalaṃ, sabbampetaṃ apaṇṇakaṭṭhānaṃ apaṇṇakapaṭipadā, niyyānikapaṭipadāti attho.
这里所谓‘无过’,指的是单一的、不生长的、离开的因素。‘处’是原因。因为原因的本质是维持属于它的果报,因此称为‘处’。如说‘处从处生,八处自八处生’,此为您的用法,应当知晓。因此‘无过处’一词,由两个词组成,意即“那单独带来智慧愉悦且被智者实行的单一原因,无生长的因、离开的因,即此”。这里简略说起,但细分而言,有三种皈依,五戒,十戒,持戒,根调伏,生活清净,依缘修行,四浄戒以及根处的守护,食量适度,坚持觉醒,禅定,观察,神通,禅定境界,圣道圣果,所以总之这些皆为‘无过处’与‘无过修行’、‘离开修行’之义。
Yasmā ca pana niyyānikapaṭipadāya etaṃ nāmaṃ, tasmāyeva bhagavā apaṇṇakapaṭipadaṃ dassento imaṃ suttamāha –
对于‘离开修行’这个名称,因此世尊当下显现此‘无过修行’,说此经文 ——
‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya . Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave , bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyaṃ anuyutto hoti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.
世尊言:『比库们,具足三种法的比库修习无过修行,其根子便为断尽烦恼。那么何为这三者?比库们,比库在根处守护,食量适度,勤精进于觉醒。比库如何守护根处?比库以眼见色时,不追求相缘……如是,比库守护根处。』
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti neva davāya na madāya…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti.
『比库们,比库如何食量节制?比库依理思虑饮食,非为饥渴而食,也非贪著……如是,比库食量节制。』
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti. Idha, bhikkhave, bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hotī’’ti (a. ni. 3.16).
『比库们,比库如何勤于觉醒?比库日间行住坐卧常保持觉醒……如是,比库勤于觉醒。』(摘自《增支部》第3卷第16节)
Imasmiñcāpi sutte tayova dhammā vuttā. Ayaṃ pana apaṇṇakapaṭipadā yāva arahattaphalaṃ labbhateva . Tattha arahattaphalampi, phalasamāpattivihārassa ceva, anupādāparinibbānassa ca, paṭipadāyeva nāma hoti.
在这部经中也讲了这三种法门。这是指通向阿拉汉果的无漏行持;而所谓阿拉汉果的证得、果位的安住,乃至无取灭已的涅槃,皆属于同一道途。
Eketi ekacce paṇḍitamanussā. Tattha kiñcāpi ‘‘asukā nāmā’’ti niyamo natthi, idaṃ pana saparisaṃ bodhisattaṃyeva sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Dutiyaṃ āhu takkikāti dutiyanti paṭhamato apaṇṇakaṭṭhānato niyyānikakāraṇato dutiyaṃ takkaggāhakāraṇaṃ aniyyānikakāraṇaṃ. Āhu takkikāti ettha pana saddhiṃ purimapadena ayaṃ yojanā – apaṇṇakaṭṭhānaṃ ekaṃsikakāraṇaṃ aviraddhakāraṇaṃ niyyānikakāraṇaṃ eke bodhisattappamukhā paṇḍitamanussā gaṇhiṃsu. Ye pana bālasatthavāhaputtappamukhā takkikā āhu, te dutiyaṃ sāparādhaṃ anekaṃsikaṭṭhānaṃ viraddhakāraṇaṃ aniyyānikakāraṇaṃ aggahesuṃ. Tesu ye apaṇṇakaṭṭhānaṃ aggahesuṃ, te sukkapaṭipadaṃ paṭipannā. Ye dutiyaṃ ‘‘purato bhavitabbaṃ udakenā’’ti takkaggāhasaṅkhātaṃ aniyyānikakāraṇaṃ aggahesuṃ. Te kaṇhapaṭipadaṃ paṭipannā.
所谓“一”,是指个别有学问的人。在这里并无规定某物为“不净”的法则,此说乃特别针对菩萨众以示知晓。所谓“二”,是由于第一种无漏境位作为断尽烦恼的根由,而第二为智慧证得果位,故名之为“二”。这里“智慧”一词与前文连贯,可解释为——无漏境位是一种单一的、不增长的根因;有些以菩萨为首的有学问者称之为“一”。至于那些不谙道理、为凡夫和外道所误解者,则视“智慧”为第二,是因第二涉及多重差错、增长障碍及非根因。那些以无漏境位为首因者,行善道已入正轨;而那些执着第二“应先成就净水”智慧为最先因者,则行恶道已趺。
Tattha sukkapaṭipadā aparihānipaṭipadā, kaṇhapaṭipadā parihānipaṭipadā. Tasmā ye sukkapaṭipadaṃ paṭipannā, te aparihīnā sotthibhāvaṃ pattā. Ye pana kaṇhapaṭipadaṃ paṭipannā, te parihīnā anayabyasanaṃ āpannāti imamatthaṃ bhagavā anāthapiṇḍikassa gahapatino vatvā uttari idamāha ‘‘etadaññāya medhāvī, taṃ gaṇhe yadapaṇṇaka’’nti.
其中,善道无失,是无损失之行;恶道有失,是有损失之行。因此实践善道者,获得无缺损的安稳果位;而实践恶道者,则失去安稳果位,终致堕入非善境界。这是佛陀以安那托提迦长者家主身份所说:“依此智慧聪明人,应接纳故障之法。”
Tattha etadaññāya medhāvīti ‘‘medhā’’ti laddhanāmāya vipulāya visuddhāya uttamāya paññāya samannāgato kulaputto etaṃ apaṇṇake ceva sapaṇṇake cāti dvīsu atakkaggāhatakkaggāhasaṅkhātesu ṭhānesu guṇadosaṃ vuddhihāniṃ atthānatthaṃ ñatvāti attho. Taṃ gaṇhe yadapaṇṇakanti yaṃ apaṇṇakaṃ ekaṃsikaṃ sukkapaṭipadāaparihāniyapaṭipadāsaṅkhātaṃ niyyānikakāraṇaṃ, tadeva gaṇheyya. Kasmā? Ekaṃsikādibhāvatoyeva. Itaraṃ pana na gaṇheyya. Kasmā? Anekaṃsikādibhāvatoyeva. Ayañhi apaṇṇakapaṭipadā nāma sabbesaṃ buddhapaccekabuddhabuddhaputtānaṃ paṭipadā. Sabbabuddhā hi apaṇṇakapaṭipadāyameva ṭhatvā daḷhena vīriyena pāramiyo pūretvā bodhimūle buddhā nāma honti, paccekabuddhā paccekabodhiṃ uppādenti, buddhaputtā sāvakapāramiñāṇaṃ paṭivijjhanti.
所谓“依此智慧聪明人”者,即具足广博、纯净、高上智慧的贵族子弟,他能辨析善恶之理,知晓两种智慧所在之功过吉凶之因果。所谓“应接纳故障者”,乃指无漏境位,作为单一且无缺损的根因而被确定,该取而接受。何以故?因其为单一之实相。其他非如是,则不可取。何以故?非单一实相。此无漏境位为一切佛、声闻乃至辟支佛的共一路径。诸佛坐于菩提树下,坚定热勤修满波罗蜜多而成佛,辟支佛证得辟支佛果,佛子则一心专究声闻之智慧。
Iti bhagavā tesaṃ upāsakānaṃ tisso kulasampattiyo ca cha kāmasagge brahmalokasampattiyo ca datvāpi pariyosāne arahattamaggaphaladāyikā apaṇṇakapaṭipadā nāma, catūsu apāyesu pañcasu ca nīcakulesu nibbattidāyikā sapaṇṇakapaṭipadā nāmāti imaṃ apaṇṇakadhammadesanaṃ dassetvā uttari cattāri saccāni soḷasahi ākārehi pakāsesi. Catusaccapariyosāne sabbepi te pañcasatā upāsakā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu.
如是,世尊赋予那些在家居士三种家业、六种欲天家业,虽然如此,终极目的仍为导向阿拉汉道果之无漏行持。无漏行持可在四恶趣、五贱属的境界中转生,被称作有漏行持。佛陀说完这关于无漏法的法义后,继而以十六种形态阐释四圣谛。於四圣谛究竟之时,皆可令众多五百名居士坚立于须陀洹果。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā dassetvā dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānetvā dassesi – ‘‘tasmiṃ samaye bālasatthavāhaputto devadatto ahosi, tassa parisā devadattaparisāva, paṇḍitasatthavāhaputtaparisā buddhaparisā, paṇḍitasatthavāhaputto pana ahameva ahosi’’nti desanaṃ niṭṭhāpesi.
世尊演说此法后,列举二项根本条件,随缘阐述,且通过本生故事为喻,示现当时有位凡夫与天人德达多为伴,其随从众属于德达多弟子,有学识之弟子随侍佛法,而我自居其间,此说法圆满结束。
Apaṇṇakajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 无戏论本生注释第一
2. Vaṇṇupathajātakavaṇṇanā
二、色相本生故事解说
Akilāsunoti imaṃ dhammadesanaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharanto kathesi. Kaṃ pana ārabbhāti? Ekaṃ ossaṭṭhavīriyaṃ bhikkhuṃ. Tathāgate kira sāvatthiyaṃ viharante eko sāvatthivāsī kulaputto jetavanaṃ gantvā satthu santike dhammadesanaṃ sutvā pasannacitto kāmesu ādīnavaṃ disvā pabbajitvā upasampadāya pañcavassiko hutvā dve mātikā uggaṇhitvā vipassanācāraṃ sikkhitvā satthu santike attano cittaruciyaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā ekaṃ araññaṃ pavisitvā vassaṃ upagantvā temāsaṃ vāyamantopi obhāsamattaṃ vā nimittamattaṃ vā uppādetuṃ nāsakkhi.
世尊在沙瓦提安住时宣说此法。然则从何起始?乃有一位勤精进的比库。据说如来住于沙瓦提城,一位沙瓦提居民出身的族子,前往揭德林,于世尊面前听闻法义。以清净心,见欲乐生弊,乃出家受具足戒,五年得成就,翻阅两卷戒经,修习内观之行,亲近世尊,执持自身心意欢喜的修习法门,入一处林中,安住一雨季或数月至多三个月,虽作精进努力,却不能显现法相或现前相应。
Athassa etadahosi ‘‘satthārā cattāro puggalā kathitā, tesu mayā padaparamena bhavitabbaṃ, natthi maññe mayhaṃ imasmiṃ attabhāve maggo vā phalaṃ vā, kiṃ karissāmi araññavāsena, satthu santikaṃ gantvā rūpasobhaggappattaṃ buddhasarīraṃ olokento madhuraṃ dhammadesanaṃ suṇanto viharissāmī’’ti puna jetavanameva paccāgamāsi. Atha naṃ sandiṭṭhasambhattā āhaṃsu – ‘‘āvuso, tvaṃ satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā ‘samaṇadhammaṃ karissāmī’ti gato, idāni pana āgantvā saṅgaṇikāya abhiramamāno carasi, kiṃ nu kho te pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pattaṃ, appaṭisandhiko jātosī’’ti? Āvuso, ahaṃ maggaṃ vā phalaṃ vā alabhitvā ‘‘abhabbapuggalena mayā bhavitabba’’nti vīriyaṃ ossajitvā āgatomhīti. ‘‘Akāraṇaṃ te, āvuso, kataṃ daḷhavīriyassa satthu sāsane pabbajitvā vīriyaṃ ossajantena, ayuttaṃ te kataṃ, ehi tathāgatassa dassemā’’ti taṃ ādāya satthu santikaṃ agamaṃsu.
于是此人心中生念:“师长已说四种圣者,我当依教修行,无有我道果可得。若我出林修行,近师听教,观佛躯华美,听闻悦心法音,岂非最胜?”遂复返揭德林。正当此时,守林者质问:“尊者,你既取法于圣者,欲修道法,如今留此不适适行,岂非忘却出家本分,未达成就乎?”答曰:“待我既未获道果,即放心舍,心志已坠。”守林者曰:“何必空费?你已忘却圣教精神,能弃弃放志向,不成气候,速往圣者处见教。”遂前往世尊面前。
Satthā taṃ disvā evamāha ‘‘bhikkhave, tumhe etaṃ bhikkhuṃ anicchamānaṃ ādāya āgatā, kiṃ kataṃ iminā’’ti? ‘‘Bhante, ayaṃ bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā samaṇadhammaṃ karonto vīriyaṃ ossajitvā āgato’’ti āhaṃsu. Atha naṃ satthā āha ‘‘saccaṃ kira tayā bhikkhu vīriyaṃ ossaṭṭha’’nti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ bhikkhu evarūpe mama sāsane pabbajitvā ‘appiccho’ti vā ‘santuṭṭho’ti vā ‘pavivitto’ti vā ‘āraddhavīriyo’ti vā evaṃ attānaṃ ajānāpetvā ‘ossaṭṭhavīriyo bhikkhū’ti jānāpesi. Nanu tvaṃ pubbe vīriyavā ahosi, tayā ekena kataṃ vīriyaṃ nissāya marukantāre pañcasu sakaṭasatesu manussā ca goṇā ca pānīyaṃ labhitvā sukhitā jātā , idāni kasmā vīriyaṃ ossajasī’’ti. So bhikkhu ettakena vacanena upatthambhito ahosi.
世尊见其至,曰:“比库们,此人虽不悦愿而来,然离意何如?”众对曰:“尊者,此人应出家戒修,弃迷疾力精进而生来。”世尊问:“诚如其言,彼勤精进乎?”众曰:“诚然,世尊。”世尊言:“尔等比库,当知此人出家,虽未自觉已得足戒,犹不能自知:‘我是不贪、不足、不染、勤复起念精进,虽为勤力比库。’昔时他力求生住之业累五百余人,以此勤力于旷野苦行,开心饮水以得安乐。今何故反弃彼精进?”此人对此言语无法应答。
Taṃ pana kathaṃ sutvā bhikkhū bhagavantaṃ yāciṃsu – ‘‘bhante, idāni iminā bhikkhunā vīriyassa ossaṭṭhabhāvo amhākaṃ pākaṭo, pubbe panassa ekassa vīriyaṃ nissāya marukantāre goṇamanussānaṃ pānīyaṃ labhitvā sukhitabhāvo paṭicchanno, tumhākaṃ sabbaññutaññāṇasseva pākaṭo, amhākampetaṃ kāraṇaṃ kathethā’’ti. ‘‘Tena hi, bhikkhave, suṇāthā’’ti bhagavā tesaṃ bhikkhūnaṃ satuppādaṃ janetvā bhavantarena paṭicchannakāraṇaṃ pākaṭamakāsi.
闻此,众比库请世尊:“尊者,此比库弃精进,众知其事。往者有比依勤力饮水,安乐殊胜,今竟弃力。请世尊为明其因由。”世尊言:“比库们,听我深说。”以此缘故,示明比库中精进苦乐、失精进之因缘。
Atīte kāsiraṭṭhe bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto satthavāhakule paṭisandhiṃ gahetvā vayappatto pañcahi sakaṭasatehi vaṇijjaṃ karonto vicarati. So ekadā saṭṭhiyojanikaṃ marukantāraṃ paṭipajji. Tasmiṃ kantāre sukhumavālukā muṭṭhinā gahitā hatthe na tiṭṭhati, sūriyuggamanato paṭṭhāya aṅgārarāsi viya uṇhā hoti, na sakkā akkamituṃ. Tasmā taṃ paṭipajjantā dārudakatilataṇḍulādīni sakaṭehi ādāya rattimeva gantvā aruṇuggamane sakaṭāni parivaṭṭaṃ katvā matthake maṇḍapaṃ kāretvā kālasseva āhārakiccaṃ niṭṭhāpetvā chāyāya nisinnā divasaṃ khepetvā atthaṅgate sūriye sāyamāsaṃ bhuñjitvā bhūmiyā sītalāya jātāya sakaṭāni yojetvā gacchanti, samuddagamanasadisameva gamanaṃ hoti. Thalaniyāmako nāma laddhuṃ vaṭṭati, so tārakasaññā satthaṃ tāreti.
昔昔时,迦尸国巴拉那西城,菩萨承佛职,成青年时,以五百车马经商行走。某日行至六十由旬旷野,旷野中细沙如握拳,脚不能立,日炎如炭烧,无法忍受。乃携带木水、酥饭等车中物资,夜行至天明,日出时整理车马,建以笠亭处,为昼间休息,晒谷食。日暮食毕安坐,凉风吹来,收车马,启程,行止如渡海。其地名塔拉尼,谓其星象师以能渡过星象而得名。
Sopi satthavāho tasmiṃ kāle imināva niyāmena taṃ kantāraṃ gacchanto ekūnasaṭṭhi yojanāni gantvā ‘‘idāni ekaratteneva marukantārā nikkhamanaṃ bhavissatī’’ti sāyamāsaṃ bhuñjitvā sabbaṃ dārudakaṃ khepetvā sakaṭāni yojetvā pāyāsi. Niyāmako pana purimasakaṭe āsanaṃ pattharāpetvā ākāse tārakaṃ olokento ‘‘ito pājetha, ito pājethā’’ti vadamāno nipajji. So dīghamaddhānaṃ aniddāyanabhāvena kilanto niddaṃ okkami, goṇe nivattitvā āgatamaggameva gaṇhante na aññāsi. Goṇā sabbarattiṃ agamaṃsu. Niyāmako aruṇuggamanavelāya pabuddho nakkhattaṃ oloketvā ‘‘sakaṭāni nivattetha nivattethā’’ti āha. Sakaṭāni nivattetvā paṭipāṭiṃ karontānaññeva aruṇo uggato. Manussā ‘‘hiyyo amhākaṃ niviṭṭhakhandhāvāraṭṭhānamevetaṃ, dārudakampi no khīṇaṃ, idāni naṭṭhamhā’’ti sakaṭāni mocetvā parivaṭṭakena ṭhapetvā matthake maṇḍapaṃ katvā attano attano sakaṭassa heṭṭhā anusocantā nipajjiṃsu.
那时,其一车夫依此规矩,行至此荒野,行走五十九由旬,心念表示:“今夜必于此一宿,出入荒野。”傍晚时分用毕一切泉水,擦净车轮,驾车停宿。彼引导者于先前车处安置座石,仰望天空星辰说道:“从这里往那边估计,再从那里回来。”说毕即伏眠。因久身疲惫未得安歇,遂入梦乡。随从众皆回返,归至集会地时未觉知他的离去。众皆整夜等待。引导者晓悟东方将明,观星说:“车辐应回转,应回转。”复令车轮回转,依例进行。正当东方升起之际,人众出门说:“昨日我们所依止的安眠之处尚存,泉水未尽,现今静待。”车轮既放开,转动周围,并于车头搭建草亭,互相隐隐叹息,俯首而卧。
Bodhisatto ‘‘mayi vīriyaṃ ossajante sabbe vinassissantī’’ti pāto sītalavelāyameva āhiṇḍanto ekaṃ dabbatiṇagacchaṃ disvā ‘‘imāni tiṇāni heṭṭhā udakasinehena uṭṭhitāni bhavissantī’’ti cintetvā kuddālaṃ gāhāpetvā taṃ padesaṃ khaṇāpesi, te saṭṭhihatthaṭṭhānaṃ khaṇiṃsu. Ettakaṃ ṭhānaṃ khaṇitvā paharantānaṃ kuddālo heṭṭhāpāsāṇe paṭihaññi, pahaṭamatte sabbe vīriyaṃ ossajiṃsu. Bodhisatto pana ‘‘imassa pāsāṇassa heṭṭhā udakena bhavitabba’’nti otaritvā pāsāṇe ṭhito oṇamitvā sotaṃ odahitvā saddaṃ āvajjento heṭṭhā udakassa pavattanasaddaṃ sutvā uttaritvā cūḷupaṭṭhākaṃ āha – ‘‘tāta, tayā vīriye ossaṭṭhe sabbe vinassissāma, tvaṃ vīriyaṃ anossajanto imaṃ ayakūṭaṃ gahetvā āvāṭaṃ otaritvā etasmiṃ pāsāṇe pahāraṃ dehī’’ti. So tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā sabbesu vīriyaṃ ossajitvā ṭhitesupi vīriyaṃ anossajanto otaritvā pāsāṇe pahāraṃ adāsi. Pāsāṇo majjhe bhijjitvā heṭṭhā patitvā sotaṃ sannirumbhitvā aṭṭhāsi, tālakkhandhappamāṇā udakavaṭṭi uggañchi. Sabbe pānīyaṃ pivitvā nhāyiṃsu, atirekāni akkhayugādīni phāletvā yāgubhattaṃ pacitvā bhuñjitvā goṇe ca bhojetvā sūriye atthaṅgate udakāvāṭasamīpe dhajaṃ bandhitvā icchitaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Te tattha bhaṇḍaṃ vikkiṇitvā diguṇaṃ tiguṇaṃ catugguṇaṃ lābhaṃ labhitvā attano vasanaṭṭhānameva agamaṃsu. Te tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā yathākammaṃ gatā, bodhisattopi dānādīni puññāni katvā yathākammameva gato.
菩萨心念:“若我放松精进,诸事皆将沦丧。”清凉时节走到一处草丛,看见那些禾草根根生于水边,于是握起刀耜,挖掘此地,挖至六十肘深。挖掘之时将刀耜埋于地下石边,精神集聚尽力。菩萨念:“此石之下应当有水。”于是踏石,钻耳,吸气发声,听闻水流声响,于是上升至上游,召集小队说:“亲爱的,依此精神努力,我们定能全获,不松懈。你亦精进,取此之矛,下降至石下加以敲击。”彼遵其命,尽释精力,仍立于石旁,以肘击之,敲击出声。石中破裂水流涌出,积水广及八掌厚。众饮水沐浴,旁甫食用穀谷饭食,亦供于随从。至日初升时,于水渠旁缚设旌旗,悉皆赴己处。众身心安康而去。菩萨亦行施舍功德,依其行为而去。
Sammāsambuddho imaṃ dhammadesanaṃ kathetvā abhisambuddhova imaṃ gāthaṃ kathesi –
正自觉者讲说此法,入灭时复诵此偈曰——
§2
2.
‘‘Akilāsuno vaṇṇupathe khaṇantā, udaṅgaṇe tattha papaṃ avinduṃ;
“勇士开采全沙岭,临水处获恶水泉;
Evaṃ munī vīriyabalūpapanno, akilāsu vinde hadayassa santi’’nti.
如是圣人勇力聚,险沙得见心安宁。”
Tattha akilāsunoti nikkosajjā āraddhavīriyā. Vaṇṇupatheti vaṇṇu vuccati vālukā, vālukāmaggeti attho. Khaṇantāti bhūmiṃ khaṇamānā. Udaṅgaṇeti ettha udāti nipāto, aṅgaṇeti manussānaṃ sañcaraṇaṭṭhāne, anāvāṭe bhūmibhāgeti attho. Tatthāti tasmiṃ vaṇṇupathe. Papaṃ avindunti udakaṃ paṭilabhiṃsu. Udakañhi papīyanabhāvena ‘‘papā’’ti vuccati. Pavaddhaṃ vā āpaṃ papaṃ, mahodakanti attho.
其中“全沙岭”指勇猛开采之处。‘沙岭’谓沙地,‘沙之滨’指沙地边缘。‘开采’者,挖土也。‘临水处’,是谓水边之场所,人类频繁来往,不受阻碍的地段。‘恶水泉’,谓饮之不良之水。水若浑浊,则称“恶”。“大水”即汪洋之意。
Evanti opammapaṭipādanaṃ. Munīti monaṃ vuccati ñāṇaṃ, kāyamoneyyādīsu vā aññataraṃ, tena samannāgatattā puggalo ‘‘munī’’ti vuccati. So panesa agāriyamuni, anagāriyamuni , sekkhamuni, asekkhamuni, paccekabuddhamuni, munimunīti anekavidho. Tattha agāriyamunīti gihī āgataphalo viññātasāsano. Anagāriyamunīti tathārūpova pabbajito. Sekkhamunīti satta sekkhā. Asekkhamunīti khīṇāsavo. Paccekabuddhamunīti paccekasambuddho. Munimunīti sammāsambuddho. Imasmiṃ panatthe sabbasaṅgāhakavasena moneyyasaṅkhātāya paññāya samannāgato ‘‘munī’’ti veditabbo. Vīriyabalūpapannoti vīriyena ceva kāyabalañāṇabalena ca samannāgato. Akilāsūti nikkosajjo –
如此修习斋戒行为,称为【修僧】。修僧谓愚者之智,或于身与愚昧等有所别,具此智慧者乃称为「修僧」。此中修僧者有多种:有在家修僧、出家修僧、修行中修僧、圆满修僧、独觉修僧,及名为修僧的诸多种类。其中在家修僧,谓为有家士,已明戒律;出家修僧,谓如实出家者;修行中修僧,谓有七种修行;圆满修僧,谓已断尽烦恼者;独觉修僧,谓独觉佛;而修僧修僧者,谓正自觉佛。在此之义中,一切凡具智慧、名为愚者之智力的,应知为「修僧」。此人由精进力所熏习,并具身力与智慧力。所谓【不动】者,谓如是脆弱皮肤、毛发、骨骼保有而不动,如是说:
‘‘Kāmaṃ taco ca nhāru ca, aṭṭhi ca avasissatu;
“欲乐退却,皮肉灵弱,骨骼俱存;
Upasussatu nissesaṃ, sarīre maṃsalohita’’nti. –
全身尽坏坏灭。”
Evaṃ vuttena caturaṅgasamannāgatena vīriyena samannāgatattā analaso. Vinde hadayassa santinti cittassapi hadayarūpassapi sītalabhāvakaraṇena ‘‘santi’’nti saṅkhaṃ gataṃ jhānavipassanābhiññāarahattamaggañāṇasaṅkhātaṃ ariyadhammaṃ vindati paṭilabhatīti attho. Bhagavatā hi –
如是说,以四种具足之精进,与具备之无懈怠,得于心中寂静,乃至心及心根外相生起凉爽感,使心意安住,即是入定般若之智慧成就圣法,得以究竟。正如世尊所说,
‘‘Dukkhaṃ, bhikkhave, kusīto viharati vokiṇṇo pāpakehi akusalehi dhammehi, mahantañca sadatthaṃ parihāpeti. Āraddhavīriyo ca kho, bhikkhave, sukhaṃ viharati pavivitto pāpakehi akusalehi dhammehi, mahantañca sadatthaṃ paripūreti, na, bhikkhave, hīnena aggassa patti hotī’’ti (saṃ. ni. 2.22) –
「比库们,苦者居于懈怠,倍受恶不善法之苦,且常遭大难;精进者则乐居净处,避离恶不善法大患,终得满胜,不堕为下位首。」(经集部 2.22)
Evaṃ anekehi suttehi kusītassa dukkhavihāro, āraddhavīriyassa ca sukhavihāro saṃvaṇṇito. Idhāpi āraddhavīriyassa akatābhinivesassa vipassakassa vīriyabalena adhigantabbaṃ tameva sukhavihāraṃ dassento ‘‘evaṃ munī vīriyabalūpapanno, akilāsu vinde hadayassa santi’’nti āha. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā te vāṇijā akilāsuno vaṇṇupathe khaṇantā udakaṃ labhiṃsu, evaṃ imasmimpi sāsane akilāsu hutvā vāyamamāno paṇḍito bhikkhu imaṃ jhānādibhedaṃ hadayassa santiṃ labhati. So tvaṃ bhikkhu pubbe udakamattassa atthāya vīriyaṃ katvā idāni evarūpe maggaphaladāyake niyyānikasāsane kasmā vīriyaṃ ossajasīti evaṃ imaṃ dhammadesanaṃ dassetvā cattāri saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu aggaphale arahatte patiṭṭhāsi.
故多经皆说懈怠者之苦行,精进者之乐行。于此亦有精进未退还、具般若慧的内观者,靠精进力获得此种快乐境界,此乃修僧之力遍充,心得安乐之现象。说曰:正如商人在无懈怠中,顺路开采水源,修习者亦如是,在此教法中无心懈怠而精勤修持,得心安定之定中法益。尔时比库,昔日为取水而精进,现于此种宣示道果之教法中若何放弃精进?当如此演说法义,彰显四圣谛毕竟,令比库精进于圣果,而得阿拉汉果位坚立不动。
Satthāpi dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānetvā dassesi ‘‘tasmiṃ samaye vīriyaṃ anossajitvā pāsāṇaṃ bhinditvā mahājanassa udakadāyako cūḷupaṭṭhāko ayaṃ ossaṭṭhavīriyo bhikkhu ahosi, avasesaparisā idāni buddhaparisā jātā, satthavāhajeṭṭhako pana ahameva ahosi’’nti desanaṃ niṭṭhāpesi.
师父虽然讲述了两个故事,继而深入探讨,揭示其中的含义,说:『那时这位坚定精进、打破石块的比库,是广大众生的供水者和小护卫,是坚定不退的精进比库。现在正是佛弟子聚集之时,而传法的长者正是我自己。』话毕,结束了教诲。
Vaṇṇupathajātakavaṇṇanā dutiyā. · 商路本生注释第二
3. Serivavāṇijajātakavaṇṇanā
三、沙利子商人本生故事注释
Idha ce naṃ virādhesīti imampi dhammadesanaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharanto ekaṃ ossaṭṭhavīriyameva bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tañhi purimanayeneva bhikkhūhi ānītaṃ disvā satthā āha – ‘‘tvaṃ bhikkhu, evarūpe maggaphaladāyake sāsane pabbajitvā vīriyaṃ ossajanto satasahassagghanikāya kañcanapātiyā parihīno serivavāṇijo viya ciraṃ socissasī’’ti. Bhikkhū tassatthassa āvibhāvatthaṃ bhagavantaṃ yāciṃsu, bhagavā bhavantarena paṭicchannakāraṇaṃ pākaṭamakāsi.
若说“他不骄傲”,这也是佛在舍卫城时,针对一位坚定精进的比库所说的法语。佛看见那比库先被前辈比库们带至此处,便语他说:『比库啊,你出家投身于如斯能成就道果的教法,努力精进,就像被一百千重金链缚住的商人,将长久地感到悲伤痛苦。』比库们为此事向世尊启请,佛便明白众生的未显之因而作明白启示。
Atīte ito pañcame kappe bodhisatto serivaraṭṭhe kacchapuṭavāṇijo ahosi. So serivanāmakena ekena lolakacchapuṭavāṇijena saddhiṃ vohāratthāya gacchanto nīlavāhaṃ nāma nadiṃ uttaritvā ariṭṭhapuraṃ nāma nagaraṃ pavisanto nagaravīthiyo bhājetvā attano pattavīthiyā bhaṇḍaṃ vikkiṇanto vicari. Itaropi attano pattavīthiṃ gaṇhi. Tasmiñca nagare ekaṃ seṭṭhikulaṃ parijiṇṇaṃ ahosi, sabbe puttabhātikā ca dhanañca parikkhayaṃ agamaṃsu, ekā dārikā ayyikāya saddhiṃ avasesā ahosi, tā dvepi paresaṃ bhatiṃ katvā jīvanti. Gehe pana tāsaṃ mahāseṭṭhinā paribhuttapubbā suvaṇṇapāti bhājanantare nikkhittā dīgharattaṃ avalañjiyamānā malaggahitā ahosi, tā tassā suvaṇṇapātibhāvampi na jānanti. So lolavāṇijo tasmiṃ samaye ‘‘maṇike gaṇhatha, maṇike gaṇhathā’’ti vicaranto taṃ gharadvāraṃ pāpuṇi. Sā kumārikā taṃ disvā ayyikaṃ āha ‘‘amma mayhaṃ ekaṃ piḷandhanaṃ gaṇhā’’ti. Amma mayaṃ duggatā, kiṃ datvā gaṇhissāmāti. Ayaṃ no pāti atthi, no ca amhākaṃ upakārā, imaṃ datvā gaṇhāti. Sā vāṇijaṃ pakkosāpetvā āsane nisīdāpetvā taṃ pātiṃ datvā ‘‘ayya, imaṃ gahetvā tava bhaginiyā kiñcideva dehī’’ti āha. Vāṇijo pātiṃ hatthena gahetvāva ‘‘suvaṇṇapāti bhavissatī’’ti parivattetvā pātipiṭṭhiyaṃ sūciyā lekhaṃ kaḍḍhitvā suvaṇṇabhāvaṃ ñatvā ‘‘imāsaṃ kiñci adatvāva imaṃ pātiṃ harissāmī’’ti ‘‘ayaṃ kiṃ agghati, aḍḍhamāsakopissā mūlaṃ na hotī’’ti bhūmiyaṃ khipitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Ekena pavisitvā nikkhantavīthiṃ itaro pavisituṃ labhatīti bodhisatto taṃ vīthiṃ pavisitvā ‘‘maṇike gaṇhatha, maṇike gaṇhathā’’ti vicaranto tameva gharadvāraṃ pāpuṇi.
过去第五劫,菩萨于沙利子国,于龟类商行中为商人。彼于沙利子国有商号‘舍利’,与一名尤喜龟类买卖者同行,渡过尼罗河,进入名阿利塔城,分开街巷,在自己街上经营买卖。他还拥有其他街巷。该城有一富商家族败落,所有子孙皆亡,财产湮没,唯有一少女与老妇相依为命,两人共持家业。家中先被大富商冷落,长久被人轻视,身中染有疥疮,而连富贵服饰之光辉亦不知。时有一狡猾商人来访,边绕门走边说:“取下护符,取下护符。”少女见之对老妇言:“母亲,请取我唯一一块护符吧。”老妇说:“我们命途多舛,该拿什么去换呢?我无所有助你,拿去吧。”少女劝商人入席,送护符,以言语说:“尊者,请取此护符,交给你妹妹,必有些许酬偿。”商人手持护符,笑言“这护符定是金制。”并用针做记号,于护符上知其为金护符,心想:“无论如何也要夺下此护符。”并言:“这护符无甚稀贵,半年内无价贬。”随即掷地而起,起身离席。菩萨入街道时,旁人得以入内。菩萨步入街门,边绕门走边说“取下护符,取下护符!”
Puna sā kumārikā tatheva ayyikaṃ āha. Atha naṃ ayyikā ‘‘amma, paṭhamaṃ āgatavāṇijo pātiṃ bhūmiyaṃ khipitvā gato, idāni kiṃ datvā gaṇhissāmā’’ti āha. Amma, so vāṇijo pharusavāco, ayaṃ pana piyadassano mudusallāpo, appeva nāma naṃ gaṇheyyāti. Amma, tena hi pakkosāhīti. Sā taṃ pakkosi. Athassa gehaṃ pavisitvā nisinnassa taṃ pātiṃ adaṃsu. So tassā suvaṇṇapātibhāvaṃ ñatvā ‘‘amma, ayaṃ pāti satasahassaṃ agghati, satasahassagghanakabhaṇḍaṃ mayhaṃ hatthe natthī’’ti āha. Ayya, paṭhamaṃ āgatavāṇijo ‘‘ayaṃ aḍḍhamāsakampi na agghatī’’ti vatvā bhūmiyaṃ khipitvā gato, ayaṃ pana tava puññena suvaṇṇapāti jātā bhavissati, mayaṃ imaṃ tuyhaṃ dema, kiñcideva no datvā imaṃ gahetvā yāhīti. Bodhisatto tasmiṃ khaṇe hatthagatāni pañca kahāpaṇasatāni pañcasatagghanakañca bhaṇḍaṃ sabbaṃ datvā ‘‘mayhaṃ imaṃ tulañca pasibbakañca aṭṭha ca kahāpaṇe dethā’’ti ettakaṃ yācitvā ādāya pakkāmi. So sīghameva nadītīraṃ gantvā nāvikassa aṭṭha kahāpaṇe datvā nāvaṃ abhiruhi.
少女复见老妇言:“母亲,首访的商人掷地离开了,我们现在拿什么去换取护符呢?”老妇说:“那个商人粗言恶语,常言仁慈,只此一人不可取。”少女怒斥他。随后他进屋坐下,把护符洗净。知其为金护符后,老妇言:“母亲,这护符价值十万铢,我手中无如此巨宝。”首访商人说:“这半年未降价值。”掷地而去。丈夫并言:“因你福德,这护符将成金护符,我们赠你,不差分文,请你收取。”菩萨在此时,持五百铜币与五百铁器全部赠出,说:“给我此秤砣和八个铜币作为回报。”接受请求随即离开。他又快步过河岸,给船夫八铜币,登舟离去。
Tato lolavāṇijopi puna taṃ gehaṃ gantvā ‘‘āharatha taṃ pātiṃ, tumhākaṃ kiñcideva dassāmī’’ti āha. Sā taṃ paribhāsitvā ‘‘tvaṃ amhākaṃ satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ aḍḍhamāsagghanikampi na akāsi, tuyhaṃ pana sāmikasadiso eko dhammiko vāṇijo amhākaṃ sahassaṃ datvā taṃ ādāya gato’’ti āha. Taṃ sutvāva ‘‘satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā parihīnomhi, mahājānikaro vata me aya’’nti sañjātabalavasoko satiṃ paccupaṭṭhāpetuṃ asakkonto visaññī hutvā attano hatthagate kahāpaṇe ceva bhaṇḍikañca gharadvāreyeva vikiritvā nivāsanapārupanaṃ pahāya tulādaṇḍaṃ muggaraṃ katvā ādāya bodhisattassa anupadaṃ pakkanto nadītīraṃ gantvā bodhisattaṃ gacchantaṃ disvā ‘‘ambho, nāvika, nāvaṃ nivattehī’’ti āha. Bodhisatto pana ‘‘tāta, mā nivattayī’’ti paṭisedhesi. Itarassapi bodhisattaṃ gacchantaṃ passantasseva balavasoko udapādi, hadayaṃ uṇhaṃ ahosi, mukhato lohitaṃ uggañchi, vāpikaddamo viya hadayaṃ phali. So bodhisatte āghātaṃ bandhitvā tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi . Idaṃ paṭhamaṃ devadattassa bodhisatte āghātabandhanaṃ. Bodhisatto dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
随后狡猾商人又来访,说:“带来护符,我给你些许东西。”老妇回应:“你未曾给我十万铢的金护符半分,我看你不过像个同伙,不真诚,只给了我们数额较小的礼物。”闻言,商人悲痛,难以提起念头,愤怒变得昏乱,如心热炽、口出鲜血,心如被火焰灼烧。然后商人受重创,当即丧命。这是恶人迭瓦达德第一次遭受重创。菩萨完成了布施等善行,依法前往。
Sammāsambuddho imaṃ dhammadesanaṃ kathetvā abhisambuddhova imaṃ gāthaṃ kathesi –
正自觉者教授此法时,立而演说这一偈颂说:
§3
3.
‘‘Idha ce naṃ virādhesi, saddhammassa niyāmataṃ;
『若在世法中你不违犯信仰之规定,
Ciraṃ tvaṃ anutappesi, serivāyaṃva vāṇijo’’ti.
则长久不会生悔恨,如商人守财不失一般。』
Tattha idha ce naṃ virādhesi, saddhammassa niyāmatanti imasmiṃ sāsane etaṃ saddhammassa niyāmatāsaṅkhātaṃ sotāpattimaggaṃ virādhesi. Yadi virādhesi, vīriyaṃ ossajanto nādhigacchasi na paṭilabhasīti attho. Ciraṃ tvaṃ anutappesīti evaṃ sante tvaṃ dīghamaddhānaṃ socanto paridevanto anutapessasi, atha vā ossaṭṭhavīriyatāya ariyamaggassa virādhitattā dīgharattaṃ nirayādīsu uppanno nānappakārāni dukkhāni anubhavanto anutappissasi kilamissasīti ayamettha attho. Kathaṃ? Serivāyaṃva vāṇijoti ‘‘serivā’’ti evaṃnāmako ayaṃ vāṇijo yathā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā pubbe serivanāmako vāṇijo satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ labhitvā tassā gahaṇatthāya vīriyaṃ akatvā tato parihīno anutappi, evameva tvampi imasmiṃ sāsane paṭiyattasuvaṇṇapātisadisaṃ ariyamaggaṃ ossaṭṭhavīriyatāya anadhigacchanto tato parihīno dīgharattaṃ anutappissasi. Sace pana vīriyaṃ na ossajissasi, paṇḍitavāṇijo suvaṇṇapātiṃ viya mama sāsane navavidhampi lokuttaradhammaṃ paṭilabhissasīti.
这里所说若不违犯信仰的规定,即在此教法中所谓信仰之规定,为断流果之道。若违犯,则因懈怠精进而不得成就,是其义也。若如是则你必长期悔恨、哀叹、悲痛;又或因懈怠精进而违犯圣道,长久受诸痛苦地狱之苦而悔恨罪恶,此为其义。何以故?如同商人“塞里伐”之名,昔有一名为塞里伐的商人,获金帛百万为业却不精进守护,反而失去因此而悔恨。今你于此教法中,若懈怠精进而不得成就犹如失去美好黄金果实的圣道,当亦长久悔恨不已。若不懈怠精进,则如贤明商人守护黄金果实,你必于我法中得无上世间外法的九种成就。
Evamassa satthā arahattena kūṭaṃ gaṇhanto imaṃ dhammadesanaṃ dassetvā cattāri saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu aggaphale arahatte patiṭṭhāsi.
如是,世尊以阿拉汉身份说法,设立论点,显示四圣谛,圣谛终尽时,勤精进比库在阿拉汉果中坚定不移。
Satthāpi dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānetvā dassesi – ‘‘tadā bālavāṇijo devadatto ahosi, paṇḍitavāṇijo pana ahameva ahosi’’nti desanaṃ niṭṭhāpesi.
世尊又分别示说两种因缘,前后相续,举出生世故事佐证说法:『昔有愚商名为德瓦达多,贤明商人即为我』,以此成就说法。
Serivavāṇijajātakavaṇṇanā tatiyā. · 舍利瓦商人本生注释第三
4. Cūḷaseṭṭhijātakavaṇṇanā
四、朱腊世多长老本生故事注释
Appakenapimedhāvīti imaṃ dhammadesanaṃ bhagavā rājagahaṃ upanissāya jīvakambavane viharanto cūḷapanthakattheraṃ ārabbha kathesi.
世尊在王舍城依止基瓦林园,住持时,于朱腊般踏长老前开始说此法教。
Tattha cūḷapanthakassa tāva nibbatti kathetabbā. Rājagahe kira dhanaseṭṭhikulassa dhītā attano dāseneva saddhiṃ santhavaṃ katvā ‘‘aññepi me imaṃ kammaṃ jāneyyu’’nti bhītā evamāha ‘‘amhehi imasmiṃ ṭhāne vasituṃ na sakkā, sace me mātāpitaro imaṃ dosaṃ jānissanti, khaṇḍākhaṇḍaṃ karissanti, videsaṃ gantvā vasissāmā’’ti hatthasāraṃ gahetvā aggadvārena nikkhamitvā ‘‘yattha vā tattha vā aññehi ajānanaṭṭhānaṃ gantvā vasissāmā’’ti ubhopi agamaṃsu.
当时当说朱腊般踏一事。王舍城有一富家女,因害怕丈夫等同她的仆人有私情,说:『别人若知此事,将生怨恨,我们不可住此地。如果父母知道此过,将分崩离析,必定离家他乡居住。』她携带所需物品,离开城门,说:『无论在何处,都与外人隔离远离居住。』双方均然。
Tesaṃ ekasmiṃ ṭhāne vasantānaṃ saṃvāsamanvāya tassā kucchiyaṃ gabbho patiṭṭhāsi. Sā gabbhaparipākaṃ āgamma sāmikena saddhiṃ mantesi ‘‘gabbho me paripākaṃ gato, ñātibandhuvirahite ṭhāne gabbhavuṭṭhānaṃ nāma ubhinnampi amhākaṃ dukkhameva, kulagehameva gacchāmā’’ti. So ‘‘sacāhaṃ gamissāmi, jīvitaṃ me natthī’’ti cintetvā ‘‘ajja gacchāma, sve gacchāmā’’ti divase atikkāmesi. Sā cintesi ‘‘ayaṃ bālo attano dosamahantatāya gantuṃ na ussahati, mātāpitaro nāma ekantahitā, ayaṃ gacchatu vā mā vā, mayā gantuṃ vaṭṭatī’’ti. Sā tasmiṃ gehā nikkhante gehaparikkhāraṃ paṭisāmetvā attano kulagharaṃ gatabhāvaṃ anantaragehavāsīnaṃ ārocetvā maggaṃ paṭipajji.
她与他人居处某地时,肚内怀胎已稳定。胎儿快成熟时,与丈夫商议:『胎儿已成熟,分离亲属之地生育,彼此均多苦难,我等回家去吧。』丈夫思虑己无命,决定当天出行。她思:『此男因过失重,难欲去,且父母一心为我。无论去或不去,我须去。』出门后,整理家务,告知家中留守者她已回家。
Atha so puriso gharaṃ āgato taṃ adisvā paṭivissake pucchitvā ‘‘kulagharaṃ gatā’’ti sutvā vegena anubandhitvā antarāmagge sampāpuṇi. Tassāpi tattheva gabbhavuṭṭhānaṃ ahosi. So ‘‘kiṃ idaṃ bhadde’’ti pucchi. ‘‘Sāmi, eko putto jāto’’ti. ‘‘Idāni kiṃ karissāmā’’ti? ‘‘Yassatthāya mayaṃ kulagharaṃ gaccheyyāma, taṃ kammaṃ antarāva nipphannaṃ, tattha gantvā kiṃ karissāma, nivattāmā’’ti dvepi ekacittā hutvā nivattiṃsu. Tassa ca dārakassa panthe jātattā ‘‘panthako’’ti nāmaṃ akaṃsu . Tassā na cirasseva aparopi gabbho patiṭṭhahi. Sabbaṃ purimanayeneva vitthāretabbaṃ. Tassāpi dārakassa panthe jātattā paṭhamajātassa ‘‘mahāpanthako’’ti nāmaṃ katvā itarassa ‘‘cūḷapanthako’’ti nāmaṃ akaṃsu. Te dvepi dārake gahetvā attano vasanaṭṭhānameva āgatā.
丈夫入家后,发现妻子,问其何故归来,得知她已回家,即速追随,抵达家中。此时胎儿已出世。丈夫问:『此为何事?』答曰:『一子诞生。』问:『今后当如何?』答曰:『为回家故,怀孕者与妻共同离散之事,今已发生,既来何为不回?』二人同心决定回到家中。因胎儿故,路名为「孩子路」。没多久,她又怀孕。所有细节皆详述。第二胎称「小世多」,第一胎称「大世多」,二子皆由他人扶持至住所。
Tesaṃ tattha vasantānaṃ ayaṃ mahāpanthakadārako aññe dārake ‘‘cūḷapitā mahāpitā’’ti, ‘‘ayyako ayyikā’’ti ca vadante sutvā mātaraṃ pucchi ‘‘amma, aññe dārakā ‘cūḷapitā mahāpitā’tipi vadanti, ‘ayyako ayyikā’tipi vadanti, amhākaṃ ñātakā natthī’’ti. ‘‘Āma, tāta, tumhākaṃ ettha ñātakā natthi, rājagahanagare pana vo dhanaseṭṭhi nāma ayyako, tattha tumhākaṃ bahū ñātakā’’ti. ‘‘Kasmā tattha na gacchatha, ammā’’ti? Sā attano agamanakāraṇaṃ puttassa akathetvā puttesu punappunaṃ kathentesu sāmikaṃ āha – ‘‘ime dārakā maṃ ativiya kilamenti, kiṃ no mātāpitaro disvā maṃsaṃ khādissanti, ehi dārakānaṃ ayyakakulaṃ dassessāmā’’ti. ‘‘Ahaṃ sammukhā bhavituṃ na sakkhissāmi, taṃ pana tattha nayissāmī’’ti. ‘‘Sādhu, ayya, yena kenaci upāyena dārakānaṃ ayyakakulameva daṭṭhuṃ vaṭṭatī’’ti dvepi janā dārake ādāya anupubbena rājagahaṃ patvā nagaradvāre ekissā sālāya nivāsaṃ katvā dārakamātā dve dārake gahetvā āgatabhāvaṃ mātāpitūnaṃ ārocāpesi.
二子中,大世多被他人称为「小父、大父」,「大哥、大姐」,闻之问母曰:「母亲,外人称呼我们兄弟为『小父、大父』,『大哥大姐』,但我们的亲属没有此称呼。」母答道:「是的,亲爱的,你们这里没有亲属。然而,在王舍城,有一位富家大哥,那里你们有许多亲属。」子问:「为何在那里不去呢,母亲?」母未告知起因,反复与儿子们商谈,告知丈夫:「这些子女令我极苦恼,若父母见此,我必被吃掉。让我们去见这些子女的家属。」丈夫答:「我无法现身,但会带你去。」母与丈夫同意,于是二人带着两个儿子,先去了王舍城,在城门旁某廊舍安置,母亲前往拜见父母。
Te taṃ sāsanaṃ sutvā ‘‘saṃsāre vicarantānaṃ na putto na dhītā nāma natthi, te amhākaṃ mahāparādhikā, na sakkā tehi amhākaṃ cakkhupathe ṭhātuṃ, ettakaṃ pana dhanaṃ gahetvā dvepi janā phāsukaṭṭhānaṃ gantvā jīvantu, dārake pana idha pesentū’’ti. Seṭṭhidhītā mātāpitūhi pesitaṃ dhanaṃ gahetvā dārake āgatadūtānaṃyeva hatthe datvā pesesi, dārakā ayyakakule vaḍḍhanti. Tesu cūḷapanthako atidaharo, mahāpanthako pana ayyakena saddhiṃ dasabalassa dhammakathaṃ sotuṃ gacchati. Tassa niccaṃ satthu sammukhā dhammaṃ suṇantassa pabbajjāya cittaṃ nami. So ayyakaṃ āha ‘‘sace tumhe sampaṭicchatha, ahaṃ pabbajeyya’’nti. ‘‘Kiṃ vadesi, tāta, mayhaṃ sakalalokassapi pabbajjāto taveva pabbajjā bhaddikā, sace sakkosi, pabbaja tātā’’ti sampaṭicchitvā satthu santikaṃ gato. Satthā ‘‘kiṃ mahāseṭṭhi dārako te laddho’’ti. ‘‘Āma, bhante ayaṃ dārako mayhaṃ nattā, tumhākaṃ santike pabbajāmīti vadatī’’ti āha. Satthā aññataraṃ piṇḍacārikaṃ bhikkhuṃ ‘‘imaṃ dārakaṃ pabbājehī’’ti āṇāpesi. Thero tassa tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitvā pabbājesi. So bahuṃ buddhavacanaṃ uggaṇhitvā paripuṇṇavasso upasampadaṃ labhi. Upasampanno hutvā yoniso manasikāre kammaṃ karonto arahattaṃ pāpuṇi.
他们听了这部教法后说:“在轮回流转者中,没有儿子也没有女儿的名字,他们是我们的重大罪人,无法凭他们站立于我们的眼前。虽说取了这么多财产,却和两个人(比喻为贫穷的两种状态)前往贫穷之所生活;年轻人倒是派遣到这里。”有位富商的女儿用父母给的财产,赠予前来访客的年轻使者们,年轻人就在众比库中成长。小般踏咖年纪尚小,然而大家长般踏咖却与使者一同,听闻十部众将士的佛法讲说。那般踏咖常在世尊面前听法,内心因受感召而思惟出家。于是他对使者说:“若你们同意,我就出家。”使者答道:“你说什么,孩子,我遍行天下出家者,你的出家是最吉祥的,若你能做到,就出家吧。”决意后,前往世尊面前。世尊问:“这大富商的年轻人是谁?”他回答:“尊者,他是我的亲戚,说要在您面前出家。”世尊吩咐另一位托钵比库:“请为这年轻人受具戒出家。”那长老听后,依据自己的五戒指导,将他出家。此后,他广闻佛陀教法,修满一季雨安居,得受比库具足戒。受具戒后,专心用心修行,证得阿拉汉果。
So jhānasukhena, maggasukhena, phalasukhena vītināmento cintesi ‘‘sakkā nu kho imaṃ sukhaṃ cūḷapanthakassa dātu’’nti. Tato ayyakaseṭṭhissa santikaṃ gantvā ‘‘mahāseṭṭhi sace tumhe sampaṭicchatha, ahaṃ cūḷapanthakaṃ pabbājeyya’’nti āha. ‘‘Pabbājetha, bhante’’ti. Thero cūḷapanthakadārakaṃ pabbājetvā dasasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Cūḷapanthakasāmaṇero pabbajitvāva dandho ahosi.
他因禅定的安乐、道的安乐、果实的安乐而平息内心,思惟:“小般踏咖能否将这份安乐给予?”之后,他前往使者富商处,说:“大富豪,如果你们同意,我就出家成为小般踏咖。”对方说:“请出家吧,尊者。”这长老为小般踏咖受具戒,立于十戒的基础。此小般踏咖沙玛内拉刚出家,便很端正。
‘‘Padumaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃ, pāto siyā phullamavītagandhaṃ;
“犹如莲花馨香四溢,水淀中无异臭芬芳;
Aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ, tapantamādiccamivantalikkhe’’ti. (saṃ. ni. 1.123; a. ni. 5.195) –
看那安吉罗树闪耀光辉,仿佛被晨光灼烤于高空。”(《增支部》1.123;《相应部》5.195)
Imaṃ ekagāthaṃ catūhi māsehi gaṇhituṃ nāsakkhi. So kira kassapasammāsambuddhakāle pabbajitvā paññavā hutvā aññatarassa dandhabhikkhuno uddesaggahaṇakāle parihāsakeḷiṃ akāsi. So bhikkhu tena parihāsena lajjito neva uddesaṃ gaṇhi, na sajjhāyamakāsi. Tena kammena ayaṃ pabbajitvāva dandho jāto, gahitagahitaṃ padaṃ uparūpari padaṃ gaṇhantassa nassati. Tassa imameva gāthaṃ gahetuṃ vāyamantassa cattāro māsā atikkantā.
这首独行偈四个月内难以记诵。据说他于咖萨巴正觉佛时代出家,成为贤哲。某比库在乞食时戏弄他,他因羞愧而既非乞食也不修禅定。因这件事,他出家后立志严谨,诵念这首偈四个月以上。
Atha naṃ mahāpanthako āha ‘‘cūḷapanthaka, tvaṃ imasmiṃ sāsane abhabbo, catūhi māsehi ekampi gāthaṃ gahetuṃ na sakkosi, pabbajitakiccaṃ pana tvaṃ kathaṃ matthakaṃ pāpessasi, nikkhama ito’’ti vihārā nikkaḍḍhi. Cūḷapanthako buddhasāsane sinehena gihibhāvaṃ na pattheti. Tasmiñca kāle mahāpanthako bhattuddesako hoti. Jīvako komārabhacco bahuṃ gandhamālaṃ ādāya attano ambavanaṃ gantvā satthāraṃ pūjetvā dhammaṃ sutvā uṭṭhāyāsanā dasabalaṃ vanditvā mahāpanthakaṃ upasaṅkamitvā ‘‘kittakā , bhante, satthu santike bhikkhū’’ti pucchi. ‘‘Pañcamattāni bhikkhusatānī’’ti. ‘‘Sve, bhante, buddhappamukhāni pañca bhikkhusatāni ādāya amhākaṃ nivesane bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti. ‘‘Upāsaka, cūḷapanthako nāma bhikkhu dandho aviruḷhidhammo, taṃ ṭhapetvā sesānaṃ nimantanaṃ sampaṭicchāmī’’ti thero āha. Taṃ sutvā cūḷapanthako cintesi ‘‘thero ettakānaṃ bhikkhūnaṃ nimantanaṃ sampaṭicchanto maṃ bāhiraṃ katvā sampaṭicchati, nissaṃsayaṃ mayhaṃ bhātikassa mayi cittaṃ bhinnaṃ bhavissati, kiṃ idāni mayhaṃ iminā sāsanena, gihī hutvā dānādīni puññāni karonto jīvissāmī’’ti.
长般踏咖对他说:“小般踏咖,你在这部教法中资质浅薄,四个月内连一偈也无法记诵,你的出家事宜如何能成就?快返回吧。”他难以断舍对世俗生活的留恋。此时,长般踏咖成了供养者。基瓦咖少年轻载着香花来到自己庄园,礼敬导师,听法后起座,向十部众比库顶礼,拜访长般踏咖,询问:“尊者,众比库泰达谁在世尊前?”回答:“正是五百众比库。”他又说:“带领这些众比库到我住所化缘。”长老说:“这五百比库中有名叫小般踏咖的比库他身心端正,留他在此邀请其他人。”听闻此言,小般踏咖心想:“长老虽令众比库都留下邀请,唯独我被排除在外,无疑他对我这远戚心怀不满。现在我该如何以此教法修行?不如还俗做居士,通过布施等功德生活下去吧。”
So punadivase pātova ‘‘gihī bhavissāmī’’ti pāyāsi. Satthā paccūsakāleyeva lokaṃ olokento imaṃ kāraṇaṃ disvā paṭhamataraṃ gantvā cūḷapanthakassa gamanamagge dvārakoṭṭhake caṅkamanto aṭṭhāsi. Cūḷapanthako gharaṃ gacchanto satthāraṃ disvā upasaṅkamitvā vandi. Atha naṃ satthā ‘‘kahaṃ pana, tvaṃ cūḷapanthaka, imāya velāya gacchasī’’ti āha. Bhātā maṃ, bhante, nikkaḍḍhati , tenāhaṃ vibbhamituṃ gacchāmīti. Cūḷapanthaka, tava pabbajjā nāma mama santakā, bhātarā nikkaḍḍhito kasmā mama santikaṃ nāgañchi? Ehi kiṃ te gihibhāvena, mama santike bhavissasī’’ti bhagavā cūḷapanthakaṃ ādāya gantvā gandhakuṭippamukhe nisīdāpetvā ‘‘cūḷapanthaka, tvaṃ puratthābhimukho hutvā imaṃ pilotikaṃ ‘rajoharaṇaṃ rajoharaṇa’nti parimajjanto idheva hohī’’ti iddhiyā abhisaṅkhataṃ parisuddhaṃ pilotikākhaṇḍaṃ datvā kāle ārocite bhikkhusaṅghaparivuto jīvakassa gehaṃ gantvā paññattāsane nisīdi.
当日清晨,世尊为使弟子断除在家生活之心,作此发愿“我将成为在家人”。世尊于黎明时分巡视世间,见此因缘,便先往前行,来到小般闼迦前往途中,漫步于门楼之上。正在前往自己家中途中,小般闼迦见世尊,便上前顶礼。世尊问他:“小般闼迦,汝此时前往何处?”他答曰:“尊者,我兄弟在外放牧,我今前去探望。”世尊言:“小般闼迦,汝出家之缘起自我,我兄弟放牧何不来见我?汝可至我处,岂非在家人身份更宜?”于是世尊领小般闼迦至一座香炉前坐定,告诫他:“小般闼迦,汝面向东方,净除此尘埃,坚持于此。”随即授予一块已具神力净洁的灰尘块,并在适当时刻,有比库众护持,至基瓦咖之家,安坐于规定座位。
Cūḷapanthakopi sūriyaṃ olokento taṃ pilotikākhaṇḍaṃ ‘‘rajoharaṇaṃ rajoharaṇa’’nti parimajjanto nisīdi, tassa taṃ pilotikākhaṇḍaṃ parimajjantassa parimajjantassa kiliṭṭhaṃ ahosi. Tato cintesi ‘‘idaṃ pilotikākhaṇḍaṃ ativiya parisuddhaṃ, imaṃ pana attabhāvaṃ nissāya purimapakatiṃ vijahitvā evaṃ kiliṭṭhaṃ jātaṃ, aniccā vata saṅkhārā’’ti khayavayaṃ paṭṭhapento vipassanaṃ vaḍḍhesi. Satthā ‘‘cūḷapanthakassa cittaṃ vipassanaṃ āruḷha’’nti ñatvā ‘‘cūḷapanthaka, tvaṃ etaṃ pilotikākhaṇḍameva saṃkiliṭṭhaṃ rajorañjitaṃ jātanti mā saññaṃ kari, abbhantare pana te rāgarajādayo atthi, te harāhī’’ti vatvā obhāsaṃ vissajjetvā purato nisinno viya paññāyamānarūpo hutvā imā gāthā abhāsi –
小般闼迦也观照太阳,净除此灰尘块,边净边诵“除污灭尘”。随之此灰尘块因他净除而染污。于是他思惟:“此灰尘极其洁净,而此因自身之相聚聚集,故生污迹,诸行无常。”以此灭失之义,增长了智慧观照。世尊知小般闼迦心起智慧观照,告诫说:“小般闼迦,此灰尘块乃污秽混杂,名为尘垢,不应执着为其受染。只是内中有烦恼贪染,且当摒除。”说罢,光明消逝,世尊如坐在其前,形似智者,宣说此偈子:
‘‘Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati, rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti;
“贪欲虽非尘埃,尘埃却因贪成污,贪欲是尘之名。”
Etaṃ rajaṃ vippajahitva bhikkhavo, viharanti te vigatarajassa sāsane.
“弃绝此尘比库,安住清净无尘法”。
‘‘Doso rajo na ca pana reṇu vuccati, dosassetaṃ adhivacanaṃ rajoti;
“嗔恨虽非尘埃,尘埃却因嗔成污,嗔恨是尘之名。”
Etaṃ rajaṃ vippajahitva bhikkhavo, viharanti te vigatarajassa sāsane.
“弃绝此尘比库,安住清净无尘法”。
‘‘Moho rajo na ca pana reṇu vuccati, mohassetaṃ adhivacanaṃ rajoti;
『迷惑』与『垢染』却不是尘埃,可以称为『迷惑』;这就是『迷惑』的本义。
Etaṃ rajaṃ vippajahitva bhikkhavo, viharanti te vigatarajassa sāsane’’ti. (mahāni. 209; cūḷani. udayamāṇavapucchāniddesa 74);
比库们远离这一垢染而生活,依于远离垢染教法中。
Gāthāpariyosāne cūḷapanthako saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi, paṭisambhidāhiyevassa tīṇi piṭakāni āgamaṃsu. So kira pubbe rājā hutvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ karonto nalāṭato sede muccante parisuddhena sāṭakena nalāṭantaṃ puñchi, sāṭako kiliṭṭho ahosi. So ‘‘imaṃ sarīraṃ nissāya evarūpo parisuddho sāṭako pakatiṃ jahitvā kiliṭṭho jāto, aniccā vata saṅkhārā’’ti aniccasaññaṃ paṭilabhi. Tena kāraṇenassa rajoharaṇameva paccayo jāto.
小般般陀迦在结束颂文后,凭智慧证得阿拉汉果;智慧亦三藏俱足。他过去为王,绕城而行时从额头处脱落的纯净白头发上有尘垢,是因为靠着这肉身而有此尘垢,弃舍尘垢而生垢染,因而生起无常之见。正由于此,才依这垢染而生去除垢染的因缘。
Jīvakopi kho komārabhacco dasabalassa dakkhiṇodakaṃ upanāmesi. Satthā ‘‘nanu, jīvaka, vihāre bhikkhū atthī’’ti hatthena pattaṃ pidahi. Mahāpanthako ‘‘bhante, vihāre natthi bhikkhū’’ti āha. Satthā ‘‘atthi jīvakā’’ti āha. Jīvako ‘‘tena hi, bhaṇe, gaccha, vihāre bhikkhūnaṃ atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā jānāhī’’ti purisaṃ pesesi. Tasmiṃ khaṇe cūḷapanthako ‘‘mayhaṃ bhātiko ‘vihāre bhikkhū natthī’ti bhaṇati, vihāre bhikkhūnaṃ atthibhāvamassa pakāsessāmī’’ti sakalaṃ ambavanaṃ bhikkhūnaṃyeva pūresi. Ekacce bhikkhū cīvarakammaṃ karonti, ekacce rajanakammaṃ, ekacce sajjhāyaṃ karontīti evaṃ aññamaññaṃ asadisaṃ bhikkhusahassaṃ māpesi. So puriso vihāre bahū bhikkhū disvā nivattitvā ‘‘ayya , sakalaṃ ambavanaṃ bhikkhūhi paripuṇṇa’’nti jīvakassa ārocesi. Theropi kho tattheva –
基瓦咖童子将十力的甘南水献给佛。佛用手持盘说:“基瓦,你们沙利子住处处所内,有比库吗?”大般陀迦说:“尊者,沙利子那里无比库。”佛说:“基瓦,有的。”基瓦回复:“既然如此,您去看看比库们是否有处所。”当时小般陀迦对所有比库们说:“我兄弟说沙利子那里无比库,我要去让他明白比库们的处所。”于是他巡视了比库们,有的正在缝制袈裟,有的在处理尘垢,有的在听法,互不相同。这个人见沙利子处多比库,归来告诉基瓦:“大师,沙利子那里比库们处所有满。”长老当时即说——
‘‘Sahassakkhattumattānaṃ, nimminitvāna panthako;
“无数众生如千人的规模,围绕小般陀迦;
Nisīdambavane ramme, yāva kālappavedanā’’ti. (theragā. 563);
坐于树荫竹林清凉处,直到时间来临。”
Atha satthā taṃ purisaṃ āha – ‘‘vihāraṃ gantvā ‘satthā cūḷapanthakaṃ nāma pakkosatī’ti vadehī’’ti. Tena gantvā tathāvutte ‘‘ahaṃ cūḷapanthako, ahaṃ cūḷapanthako’’ti mukhasahassaṃ uṭṭhahi. Puriso gantvā ‘‘sabbepi kira te, bhante, cūḷapanthakāyeva nāmā’’ti āha. Tena hi tvaṃ gantvā yo paṭhamaṃ ‘‘ahaṃ cūḷapanthako’’ti vadati, taṃ hatthe gaṇha, avasesā antaradhāyissantīti. So tathā akāsi, tāvadeva sahassamattā bhikkhū antaradhāyiṃsu. Thero tena purisena saddhiṃ agamāsi. Satthā bhattakiccapariyosāne jīvakaṃ āmantesi ‘‘jīvaka, cūḷapanthakassa pattaṃ gaṇha, ayaṃ te anumodanaṃ karissatī’’ti. Jīvako tathā akāsi. Thero sīhanādaṃ nadanto taruṇasīho viya tīṇi piṭakāni saṃkhobhetvā anumodanaṃ akāsi.
于是世尊对那人说:“你去僧舍,对他们说‘师尊名为朱腊般踏咖’,你应如此宣说。”于是那人前去,如所嘱咐而说:“我是朱腊般踏咖,我是朱腊般踏咖。” 数千人一齐站起。那人前去说:“诸位比库皆以朱腊般踏咖为名。”世尊因你前去宣称“我是朱腊般踏咖”,即伸手一指,余者皆将消失。世尊如是行,遂有千余比库消失。长老与此人一同前来。待世尊斟酌膳事完毕,召集基瓦咖说:“基瓦咖,接拿朱腊般踏咖的皮袍,这是你应当赞许的。”基瓦咖从命。长老发吼如狮子,犹如一头年轻雄狮般,顿时振唤三藏,赞许说道。
Satthā uṭṭhāyāsanā bhikkhusaṅghaparivāro vihāraṃ gantvā bhikkhūhi vatte dassite uṭṭhāyāsanā gandhakuṭippamukhe ṭhatvā bhikkhusaṅghassa sugatovādaṃ datvā kammaṭṭhānaṃ kathetvā bhikkhusaṅghaṃ uyyojetvā surabhigandhavāsitaṃ gandhakuṭiṃ pavisitvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ upagato. Atha sāyanhasamaye dhammasabhāyaṃ bhikkhū ito cito ca samosaritvā rattakambalasāṇiṃ parikkhipantā viya nisīditvā satthu guṇakathaṃ ārabhiṃsu ‘‘āvuso, mahāpanthako cūḷapanthakassa ajjhāsayaṃ ajānanto ‘catūhi māsehi ekagāthaṃ gaṇhituṃ na sakkoti, dandho aya’nti vihārā nikkaḍḍhi, sammāsambuddho pana attano anuttaradhammarājatāya ekasmiṃyevassa antarabhatte saha paṭisambhidāhi arahattaṃ adāsi, tīṇi piṭakāni paṭisambhidāhiyeva āgatāni, aho buddhānaṃ balaṃ nāma mahanta’’nti.
世尊起座,与比库众行侍离开僧舍;来到砍香亭出口,立于此处,为僧团宣说善法,讲述业处,振奋比库僧团。之后步入香亭,端坐于南侧狮子座之上。 至傍晚时分,在法会中,比库自此来回往复,似乎展开或折叠赤色袈裟,坐着时如展布般铺展,起时如收束似聚集,开始赞叹世尊的功德:“诸友,朱腊般踏咖不知长老意愿,言‘四月内不能记下一偈,糊涂啊’,遂自离去僧舍。正觉者却以其无上法王之妙理,住于一座室内,于那室中以正断证得阿拉汉果,且三藏正断皆至于此,哀叹佛力甚大!”
Atha bhagavā dhammasabhāyaṃ imaṃ kathāpavattiṃ ñatvā ‘‘ajja mayā gantuṃ vaṭṭatī’’ti buddhaseyyāya uṭṭhāya surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā vijjulataṃ viya kāyabandhanaṃ bandhitvā rattakambalasadisaṃ sugatamahācīvaraṃ pārupitvā surabhigandhakuṭito nikkhamma mattavāraṇo viya sīhavikkantavilāsena vijambhamāno sīho viya anantāya buddhalīlāya dhammasabhaṃ gantvā alaṅkatamaṇḍapamajjhe supaññattavarabuddhāsanaṃ abhiruyha chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjento aṇṇavakucchiṃ obhāsayamāno yugandharamatthake bālasūriyo viya āsanamajjhe nisīdi. Sammāsambuddhe pana āgatamatte bhikkhusaṅgho kathaṃ pacchinditvā tuṇhī ahosi.
于此时,世尊知晓法会中此言并发言,起身,安置侧卧处,束缚如电闪一般,披上赤袈裟似大觉者袈裟,步出香亭,如雄狮·昂首阔步,洋洋自得地来到法会殿宇,攀登装饰华美的佛座,呈现多彩佛光,舍弃盛满饭食的器皿,宛如光芒四射的白昼真太阳,端坐于座中。尽管正觉者已然入座,但比库僧团如何议论,却沉寂不语。
Satthā mudukena mettacittena parisaṃ oloketvā ‘‘ayaṃ parisā ativiya sobhati, ekassapi hatthakukkuccaṃ vā pādakukkuccaṃ vā ukkāsitasaddo vā khipitasaddo vā natthi, sabbepime buddhagāravena sagāravā buddhatejena tajjitā mayi āyukappampi akathetvā nisinne paṭhamaṃ kathaṃ samuṭṭhāpetvā na kathessanti, kathāsamuṭṭhāpanavattaṃ nāma mayāva jānitabbaṃ, ahameva paṭhamaṃ kathessāmī’’ti madhurena brahmassarena bhikkhū āmantetvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave , etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā’’ti āha. Bhante, na mayaṃ imasmiṃ ṭhāne nisinnā aññaṃ tiracchānakathaṃ kathema, tumhākaṃyeva pana guṇe vaṇṇayamānā nisinnāmha ‘‘āvuso mahāpanthako cūḷapanthakassa ajjhāsayaṃ ajānanto ‘catūhi māsehi ekaṃ gāthaṃ gaṇhituṃ na sakkoti, dandho aya’nti vihārā nikkaḍḍhi, sammāsambuddho pana anuttaradhammarājatāya ekasmiṃyevassa antarabhatte saha paṭisambhidāhi arahattaṃ adāsi, aho buddhānaṃ balaṃ nāma mahanta’’nti. Satthā bhikkhūnaṃ kathaṃ sutvā ‘‘bhikkhave, cūḷapanthako maṃ nissāya idāni tāva dhammesu dhammamahantataṃ patto, pubbe pana maṃ nissāya bhogesupi bhogamahantataṃ pāpuṇī’’ti āha. Bhikkhū tassatthassa āvibhāvatthaṃ bhagavantaṃ yāciṃsu. Bhagavā bhavantarena paṭicchannaṃ kāraṇaṃ pākaṭaṃ akāsi.
世尊以柔和慈爱之心观察众僧,说:“此僧团极为庄严,无论是手指甲挠搔声,足指甲挠搔声,或叹息声,皱眉声,皆无。诸众皆以佛之威仪庄严,并以正法威德加持我,令我坐此,不顾寿命,将率先开示有关怎样起启和讲说的法门,名为起启法,我当亲自宣说。”于是以甘美的辩才召集比库众,“诸比库,汝等今坐于此地讲法,有无相互论辩或转变之事?”比库答曰:“世尊,吾等于此处不作杂乱谈论,唯专为宣扬汝之功德来坐。诸友不知朱腊般踏咖者真意,言‘四月内不能记下一偈,糊涂者也’,但正觉者已以无上法王之妙理,于一室中与那室以正断得阿拉汉果,哀叹佛力宏大。”世尊闻此,告诫比库:“诸比库,朱腊般踏咖今日因我,方才于法中获得大法大德;昔日因我,亦于享乐中得大乐。”比库遂请求世尊再现其义。世尊便无隐讳,明白昭示。
Atīte kāsiraṭṭhe bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto seṭṭhikule nibbattitvā vayappatto seṭṭhiṭṭhānaṃ labhitvā cūḷaseṭṭhi nāma ahosi, so paṇḍito byatto sabbanimittāni jānāti. So ekadivasaṃ rājupaṭṭhānaṃ gacchanto antaravīthiyaṃ matamūsikaṃ disvā taṅkhaṇaññeva nakkhattaṃ samānetvā idamāha ‘‘sakkā cakkhumatā kulaputtena imaṃ undūraṃ gahetvā puttadārabharaṇañca kātuṃ kammante ca payojetu’’nti? Aññataro duggatakulaputto taṃ seṭṭhissa vacanaṃ sutvā ‘‘nāyaṃ ajānitvā kathessatī’’ti taṃ mūsikaṃ gahetvā ekasmiṃ āpaṇe biḷālassatthāya vikkiṇitvā kākaṇikaṃ labhitvā tāya kākaṇikāya phāṇitaṃ gahetvā ekena ghaṭena pānīyaṃ gaṇhi. So araññato āgacchante mālākāre disvā thokaṃ thokaṃ phāṇitakhaṇḍaṃ datvā uḷuṅkena pānīyaṃ adāsi, te cassa ekekaṃ pupphamuṭṭhiṃ adaṃsu. So tena pupphamūlena punadivasepi phāṇitañca pānīyaghaṭañca gahetvā pupphārāmameva gato. Tassa taṃ divasaṃ mālākārā aḍḍhocitake pupphagacche datvā agamaṃsu. So na cirasseva iminā upāyena aṭṭha kahāpaṇe labhi.
过去于迦尸国巴拉那西处,菩萨降生于世间一富饶世家,年长成,得一世俗长者家所赠之宅,名曰小长者。此人智慧清明,洞悉万法因缘。一次,前往国王宫邸,途中见一鼠穴,见夜空中唯一一颗星,曰:“可否借慧眼之家子持此老鼠洞,以供养众子孙之家,令其成就富裕?” 一恶劣家子听得长者之语,取鼠穴,售于一壶内,充作水之容器。由密林返来,一名卖花女见其手持碎花瓣,给予水壶,壶内装满水。次日,该卖花女在花园献花行礼,众盼其来。以此方式,他很快赚取八个钱币。
Puna ekasmiṃ vātavuṭṭhidivase rājuyyāne bahū sukkhadaṇḍakā ca sākhā ca palāsañca vātena pātitaṃ hoti, uyyānapālo chaḍḍetuṃ upāyaṃ na passati . So tattha gantvā ‘‘sace imāni dārupaṇṇāni mayhaṃ dassasi, ahaṃ te imāni sabbāni nīharissāmī’’ti uyyānapālaṃ āha, so ‘‘gaṇha ayyā’’ti sampaṭicchi. Cūḷantevāsiko dārakānaṃ kīḷanamaṇḍalaṃ gantvā phāṇitaṃ datvā muhuttena sabbāni dārupaṇṇāni nīharāpetvā uyyānadvāre rāsiṃ kāresi. Tadā rājakumbhakāro rājakule bhājanānaṃ pacanatthāya dārūni pariyesamāno uyyānadvāre tāni disvā tassa hatthato kiṇitvā gaṇhi. Taṃ divasaṃ cūḷantevāsiko dāruvikkayena soḷasa kahāpaṇe cāṭiādīni ca pañca bhājanāni labhi.
后于一天大风起之际,王宫花园中诸多香樹枝叶被风吹落,守园者不能将落枝扫除。长者至处言:“若汝能见我此处木叶,我必帮汝将皆扫除。”园丁允诺。小长者召集附近孩童游戏并供花,随后一时之间将所有树叶清除,堆于园门口。时值王宫木匠查寻柴薪,见此堆叶,便以手购得。此日,小长者以木材交易,得十六个钱币,并以此所得买下了灶具及五项供养品。
So catuvīsatiyā kahāpaṇesu jātesu ‘‘atthi ayaṃ upāyo mayha’’nti nagaradvārato avidūre ṭhāne ekaṃ pānīyacāṭiṃ ṭhapetvā pañcasate tiṇahārake pānīyena upaṭṭhahi. Te āhaṃsu ‘‘samma, tvaṃ amhākaṃ bahūpakāro, kiṃ te karomā’’ti? So ‘‘mayhaṃ kicce uppanne karissathā’’ti vatvā ito cito ca vicaranto thalapathakammikena ca jalapathakammikena ca saddhiṃ mittasanthavaṃ akāsi. Tassa thalapathakammiko ‘‘sve imaṃ nagaraṃ assavāṇijako pañca assasatāni gahetvā āgamissatī’’ti ācikkhi. So tassa vacanaṃ sutvā tiṇahārake āha ‘‘ajja mayhaṃ ekekaṃ tiṇakalāpaṃ detha, mayā ca tiṇe avikkiṇite attano tiṇaṃ mā vikkiṇathā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā pañca tiṇakalāpasatāni āharitvā tassa ghare pāpayiṃsu. Assavāṇijo sakalanagare assānaṃ gocaraṃ alabhitvā tassa sahassaṃ datvā taṃ tiṇaṃ gaṇhi.
这人在二十四个硬币之内的金币中,想着“我有这个方便法”,于是在城门前不远处的一个地方,放下一坛酒,向五百名草聚的人供养酒。众人对他说:“很好,你是我们的多方帮助,我们为你做些什么呢?”他回答说:“将来有事之时,我必为你们效劳。”说毕,立即离开,随巡地人和水路人一起结交朋友。那巡地人说:“你是本城的粮商,定会带来五百石粮食。”这人听后对草聚人说:“今天每人给我一捆草,我因没有卖出这三捆草,请不要卖我的草。”众人说:“好。”遂积极准备,带来五捆草放入他家。他作为粮商,获城中所有草场的放牧权,付给他们一千(一单位粮),收取此草。
Tato katipāhaccayenassa jalapathakammiko sahāyako ārocesi ‘‘paṭṭanamhi mahānāvā āgatā’’ti. So ‘‘atthi ayaṃ upāyo’’ti aṭṭhahi kahāpaṇehi sabbaparivārasampannaṃ tāvakālikaṃ rathaṃ gahetvā mahantena yasena nāvāpaṭṭanaṃ gantvā ekaṃ aṅgulimuddikaṃ nāvikassa saccakāraṃ datvā avidūre ṭhāne sāṇiyā parikkhipāpetvā nisinno purise āṇāpesi ‘‘bāhirato vāṇijesu āgatesu tatiyena paṭihārena maṃ ārocethā’’ti . ‘‘Nāvā āgatā’’ti sutvā bārāṇasito satamattā vāṇijā ‘‘bhaṇḍaṃ gaṇhāmā’’ti āgamiṃsu. Bhaṇḍaṃ tumhe na labhissatha, asukaṭṭhāne nāma mahāvāṇijena saccakāro dinnoti. Te taṃ sutvā tassa santikaṃ āgatā. Pādamūlikapurisā purimasaññāvasena tatiyena paṭihārena tesaṃ āgatabhāvaṃ ārocesuṃ. Te satamattā vāṇijā ekekaṃ sahassaṃ datvā tena saddhiṃ nāvāya pattikā hutvā puna ekekaṃ sahassaṃ datvā pattiṃ vissajjāpetvā bhaṇḍaṃ attano santakamakaṃsu.
后来,那巡地人的助手告诉他说:“港口来了大船。”他答曰:“这就是方便法。”带着八十枚金币和全副随从,驾驭古代尔时的小车,往大船停靠港口前往去,给船员(一寸长的金饰)做信物,在不远处的地方,派遣一名伺者设下陷阱,伺候坐着的人,对外来的商人说三遍:“若船来了,请告诉我。”船来了后,有百名巴拉那西的商人说:“收货吧。”不用担心,他们说由名为阿苏卡特哈纳(某大商人)的公证人执信。他们听信后,便来到他身边。那些躬身的人用古代风俗的礼仪三次提醒,说出访客到达的情况。百名商人各付一千,与他共同乘船出发,之后又各付一千,缴纳税费,将货物带回自己的仓库。
Cūḷantevāsiko dve satasahassāni gaṇhitvā bārāṇasiṃ āgantvā ‘‘kataññunā me bhavituṃ vaṭṭatī’’ti ekaṃ satasahassaṃ gāhāpetvā cūḷaseṭṭhissa samīpaṃ gato. Atha naṃ seṭṭhi ‘‘kiṃ te, tāta, katvā idaṃ dhanaṃ laddha’’nti pucchi. So ‘‘tumhehi kathitaupāye ṭhatvā catumāsambhantareyeva laddha’’nti matamūsikaṃ ādiṃ katvā sabbaṃ vatthuṃ kathesi. Cūḷaseṭṭhi tassa vacanaṃ sutvā ‘‘idāni evarūpaṃ dārakaṃ mama santakaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vayappattaṃ attano dhītaraṃ datvā sakalakuṭumbassa sāmikaṃ akāsi. So seṭṭhino accayena tasmiṃ nagare seṭṭhiṭṭhānaṃ labhi. Bodhisattopi yathākammaṃ agamāsi.
小商贩计算两百千人来到巴拉那西,心想:“我应当心怀感谢。”于是存下十万,前去见小老板。老板问:“孩子,你做了些什么,获得此财?”他说:“我根据你们所教方便法,四个月之内资财到手。”遂述说鼠类等事的缘由,逐一说明所有事项。小老板听后说:“现在如此的少年,应成为我家族企业的主人。”于是把年长的女儿嫁给他,他成了整个家族的主。小老板很快在该城获得首富的地位。菩萨亦依规而至。
Sammāsambuddhopi imaṃ dhammadesanaṃ kathetvā abhisambuddhova imaṃ gāthaṃ kathesi –
正自觉者说完此法,也当面诵说此偈——
§4
4.
‘‘Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;
“即使资质平庸,有智慧且精于观察;
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhama’’nti.
自主唤起自我,如同引燃一点火焰。”
Tattha appakenapīti thokenapi parittakenapi. Medhāvīti paññavā. Pābhatenāti bhaṇḍamūlena. Vicakkhaṇoti vohārakusalo. Samuṭṭhāpeti attānanti mahantaṃ dhanañca yasañca uppādetvā tattha attānaṃ saṇṭhāpeti patiṭṭhāpeti. Yathā kiṃ? Aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ, yathā paṇḍitapuriso parittaṃ aggiṃ anukkamena gomayacuṇṇādīni pakkhipitvā mukhavātena dhamanto samuṭṭhāpeti vaḍḍheti mahantaṃ aggikkhandhaṃ karoti, evameva paṇḍito thokampi pābhataṃ labhitvā nānāupāyehi payojetvā dhanañca yasañca vaḍḍheti , vaḍḍhetvā ca pana tattha attānaṃ patiṭṭhāpeti, tāya eva vā pana dhanayasamahantatāya attānaṃ samuṭṭhāpeti, abhiññātaṃ pākaṭaṃ karotīti attho.
此中“appakena”指粗略、简略;“thokena”指大量积聚、积累;“parittakena”指有限、圈限。所谓“medhā”即智慧、聪明;“paññavā”为有智慧者。所谓“pābhata”是指财产和根基。所谓“vicakkhaṇa”即善于议论、善于斟酌、善于辞令之人。所谓“samuṭṭhāpeti attānaṃ”意为自己能够聚集、产生;“mahantaṃ dhanañca yasañca uppādetvā”是说创造了巨大财产与名誉或声望;“saṇṭhāpeti”与“patiṭṭhāpeti”为确立、安立。如何比喻呢?犹如微小之火聚集成堆,大智者借助技巧,譬如智者将有限之火以牛粪和稻壳投入,并以口吹气,使火焰兴旺,形成巨大的火团。智慧者亦如是,虽得少许根基,借诸多方便善巧使财富与声誉增长,增长之后又借此确立自己。由此理可知,财产广大者即能使自己得到聚集、著名显扬,了知这一义理。
Iti bhagavā ‘‘bhikkhave, cūḷapanthako maṃ nissāya idāni dhammesu dhammamahantataṃ patto, pubbe pana bhogesupi bhogamahantataṃ pāpuṇī’’ti evaṃ imaṃ dhammadesanaṃ dassetvā dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā cūḷantevāsiko cūḷapanthako ahosi, cūḷakaseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti desanaṃ niṭṭhāpesi.
世尊宣说:“比库们,朱辣般踏咖依靠我,现在在法中得到了法之广大威德,过去则是在世俗财富中获得财富广大。”由此,显示此法之教诲之后,列举两件事来展开了解释,最后援引本生故事说明:“当时朱辣般踏咖确实是朱辣者,而朱辣卡塞帝则是我自身。”由此,宣说圆成。
Cūḷaseṭṭhijātakavaṇṇanā catutthā. · 小富翁本生注释第四
5. Taṇḍulanāḷijātakavaṇṇanā
《米秕茎本生经》的缘起为何?释迦牟尼世尊在揭德林林中,开始说起老劳达衣尊者(即拉路达衣尊者)之事。彼时,尊者答巴·马喇子为僧团的食事负责人。曾经,一些用以记账的签条(salāka,记号用的竹签)出现不定,有时为优质稻米,有时为劣质稻米。他在记账时曾将签条搅乱,说:“答巴,你懂得如何交还签条吗?我们并不懂。”在搅乱签条之际,他便命令一弟子:“你现在就将签条交给对方。”如此将签条交付僧团。对方却分别叫出“这是优质稻米”、“这是劣质稻米”“这是非雨季的优质稻米”“这是非雨季的劣质稻米”等等名称,但他却无法确定,置身其中,哪怕数着签条也无法固定签条的名称。每当比库们聚集时,他便说:“这根签条在这里安放,这根签条在那边。”还标记土面或墙壁作记号。第二日,当有多有少的比库出现,有些数量少的会把记号画在签条的下方,有些多的比库则把记号画在上方。他因不知此记号,便以标记的形状交还签条。
Kimagghati taṇḍulanāḷikāti idaṃ satthā jetavane viharanto lāludāyittheraṃ ārabbha kathesi. Tasmiṃ samaye āyasmā dabbo mallaputto saṅghassa bhattuddesako hoti. Tasmiṃ pātova salākabhattāni uddisamāne lāludāyittherassa kadāci varabhattaṃ pāpuṇāti, kadāci lāmakabhattaṃ. So lāmakabhattassa pattadivase salākaggaṃ ākulaṃ karoti, ‘‘kiṃ dabbova salākaṃ dātuṃ jānāti, amhe na jānāmā’’ti vadati. Tasmiṃ salākaggaṃ ākulaṃ karonte ‘‘handa dāni tvameva salākaṃ dehī’’ti salākapacchiṃ adaṃsu. Tato paṭṭhāya so saṅghassa salākaṃ adāsi. Dento ca pana ‘‘idaṃ varabhatta’’nti vā ‘‘lāmakabhatta’’nti vā ‘‘asukavassagge varabhatta’’nti vā ‘‘asukavassagge lāmakabhatta’’nti vā na jānāti, ṭhitikaṃ karontopi ‘‘asukavassagge ṭhitikā’’ti na sallakkheti. Bhikkhūnaṃ ṭhitavelāya ‘‘imasmiṃ ṭhāne ayaṃ ṭhitikā ṭhitā, imasmiṃ ṭhāne aya’’nti bhūmiyaṃ vā bhittiyaṃ vā lekhaṃ kaḍḍhati. Punadivase salākagge bhikkhū mandatarā vā honti bahutarā vā, tesu mandataresu lekhā heṭṭhā hoti, bahutaresu upari. So ṭhitikaṃ ajānanto lekhāsaññāya salākaṃ deti.
随即比库们议论:“朋友,记号旁边的字母有时位于下方,有时在上方,但非雨季的优质稻米存在,非雨季的劣质稻米亦有。”他回说:“如果记号确是如此安置,那我为何不相信你们?我愿信任这个记号。”此时,年少的沙玛内拉们说:“朋友,老劳达衣将这标记交给以比库身份得食者,比库就会丢弃;你不可随意交给,要离开这里。”言毕就在签条堆旁离开。忽而,签条堆中出现大喧闹,释迦牟尼世尊闻声问阿难长老:“阿难,签条堆发生大喧哗,发生何事?”长老向世尊说明。世尊告诫:“阿难,此时老劳达衣并非因愚痴而使他人得利,而是从前亦如是。”长老请求世尊阐明缘由。世尊则将其隐秘因缘公开明示。
Atha naṃ bhikkhū ‘‘āvuso, udāyi, lekhā nāma heṭṭhā vā hoti upari vā, varabhattaṃ pana asukavassagge ṭhitaṃ, lāmakabhattaṃ asukavassagge’’ti āhaṃsu. So bhikkhū paṭippharanto ‘‘yadi evaṃ ayaṃ lekhā kasmā evaṃ ṭhitā, kiṃ ahaṃ tumhākaṃ saddahāmi, imissā lekhāya saddahāmī’’ti vadati. Atha naṃ daharā ca sāmaṇerā ca ‘‘āvuso lāludāyi tayi salākaṃ dente bhikkhū lābhena parihāyanti, na tvaṃ dātuṃ anucchaviko, gaccha ito’’ti salākaggato nikkaḍḍhiṃsu. Tasmiṃ khaṇe salākagge mahantaṃ kolāhalaṃ ahosi. Taṃ sutvā satthā ānandattheraṃ pucchi ‘‘ānanda, salākagge mahantaṃ kolāhalaṃ, kiṃ saddo nāmeso’’ti. Thero tathāgatassa tamatthaṃ ārocesi. ‘‘Ānanda, na idāneva lāludāyi attano bālatāya paresaṃ lābhahāniṃ karoti, pubbepi akāsiyevā’’ti āha. Thero tassatthassa āvibhāvatthaṃ bhagavantaṃ yāci. Bhagavā bhavantarena paṭicchannaṃ kāraṇaṃ pākaṭaṃ akāsi.
昔时,在迦尸国首都巴拉那西,有名为婆罗门达陀的国王。那时,本师佛是其侍卫护卫。王命他守护象、马及宝石黄金等,守护同时还给予器具等财物本质。国王忧心忡忡、生起贪念,思虑道:“这守护者因守护这些物品,财富定会渐渐耗尽。我应另选守护者。”遂打开狮笼,巡视宫廷时,看见一个乡村少年,纯朴无知,正和宫内人物同行,遂令他:“你能胜任守卫工作吗?”少年答:“愿能,陛下,请吩咐,我必职守。”国王为了守护财富,将此无知少年任命为守护者。随后,少年守卫象、马及宝物,守护时将火薰、执香,依据自己喜欢陈列说明。于是,这少年所做所有陈设因其安置,便成为标准根本。
Atīte kāsiraṭṭhe bārāṇasiyaṃ brahmadatto rājā ahosi. Tadā amhākaṃ bodhisatto tassa agghāpaniko ahosi. Hatthiassādīni ceva maṇisuvaṇṇādīni ca agghāpesi, agghāpetvā bhaṇḍasāmikānaṃ bhaṇḍānurūpameva mūlaṃ dāpesi. Rājā pana luddho hoti, so lobhapakatitāya evaṃ cintesi ‘‘ayaṃ agghāpaniko evaṃ agghāpento na cirasseva mama gehe dhanaṃ parikkhayaṃ gamessati, aññaṃ agghāpanikaṃ karissāmī’’ti. So sīhapañjaraṃ ugghāṭetvā rājaṅgaṇaṃ olokento ekaṃ gāmikamanussaṃ lolabālaṃ rājaṅgaṇena gacchantaṃ disvā ‘‘esa mayhaṃ agghāpanikakammaṃ kātuṃ sakkhissatī’’ti taṃ pakkosāpetvā ‘‘sakkhissasi, bhaṇe, amhākaṃ agghāpanikakammaṃ kātu’’nti āha. Sakkhissāmi, devāti. Rājā attano dhanarakkhaṇatthāya taṃ bālaṃ agghāpanikakamme ṭhapesi. Tato paṭṭhāya so bālo hatthiassādīni agghāpento agghaṃ hāpetvā yathāruciyā katheti. Tassa ṭhānantare ṭhitattā yaṃ so katheti, tameva mūlaṃ hoti.
昔日,在迦尸国巴拉纳西城,有一位名叫梵授的国王。彼时,我们的菩萨乃是该王的估价师,负责为象、马等牲畜以及珠宝、黄金等物品估价,估价之后,按照货物的实际价值向货主收取相应的价款。然而,国王生性贪婪,因其贪欲之本性,遂生此念:『此估价师如此估价,不出多时,将使我府库财物耗尽,我当另换一位估价师。』于是,他推开狮子窗,俯瞰王庭,见一名粗野愚昧的乡村之人正穿越王庭而行,便心想:『此人或可为我担任估价之职。』遂召唤此人,问道:『喂,你能为我担任估价师一职吗?』那人答道:『能,陛下。』国王为保全自己的财富,便将那愚人任命为估价师。从此以后,那愚人在为象、马等估价时,任意压低价格,随口乱报。因他身居其位,凡他所报之价,便成定论。
Tasmiṃ kāle uttarāpathato eko assavāṇijo pañca assasatāni ānesi. Rājā taṃ purisaṃ pakkosāpetvā asse agghāpesi. So pañcannaṃ assasatānaṃ ekaṃ taṇḍulanāḷikaṃ agghamakāsi. Katvā ca pana ‘‘assavāṇijassa ekaṃ taṇḍulanāḷikaṃ dethā’’ti vatvā asse assasālāyaṃ saṇṭhāpesi. Assavāṇijo porāṇaagghāpanikassa santikaṃ gantvā taṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘idāni kiṃ kattabba’’nti pucchi. So āha ‘‘tassa purisassa lañjaṃ datvā evaṃ pucchatha ‘amhākaṃ tāva assā ekaṃ taṇḍulanāḷikaṃ agghantīti ñātametaṃ, tumhe pana nissāya taṇḍulanāḷiyā agghaṃ jānitukāmamhā, sakkhissatha no rañño santike ṭhatvā sā taṇḍulanāḷikā idaṃ nāma agghatīti vattu’nti, sace sakkomīti vadati, taṃ gahetvā rañño santikaṃ gacchatha, ahampi tattha āgamissāmī’’ti.
当时,从北方来了一位驴马商人,带来了五百头驴马。国王召见此人,给他驴马饮食。他将五百头驴马中的一根稻秆当作饮食。作罢,他说:“给这驴马商人一根稻秆吧”,随后把稻秆放入驴马的饮槽中。驴马商人去见驴马饲养员,告诉此事,并问:“现在应当做什么?” 饲养员说:“你给那人面子,接受他这样说:‘这是我们这里的驴马里,有一根稻秆当作饮食,这是他们知道的。你们凭这稻秆礼仪认识饮食,就在国王面前说这稻秆就是饮食。’如果他说‘是国王’,你就带着他去见国王,我也会去那里。”
Assavāṇijo ‘‘sādhū’’ti bodhisattassa vacanaṃ sampaṭicchitvā agghāpanikassa lañjaṃ datvā tamatthaṃ ārocesi. So lañjaṃ labhitvāva ‘‘sakkhissāmi taṇḍulanāḷiṃ agghāpetu’’nti. ‘‘Tena hi gacchāma rājakula’’nti taṃ ādāya rañño santikaṃ agamāsi. Bodhisattopi aññepi bahū amaccā agamiṃsu. Assavāṇijo rājānaṃ vanditvā āha – ‘‘deva, pañcannaṃ assasatānaṃ ekaṃ taṇḍulanāḷiṃ agghanakabhāvaṃ jānāma, sā pana taṇḍulanāḷi kiṃ agghatīti agghāpanikaṃ pucchatha devā’’ti. Rājā taṃ pavattiṃ ajānanto ‘‘ambho agghāpanika, pañca assasatāni kiṃ agghantī’’ti pucchi. Taṇḍulanāḷiṃ, devāti. ‘‘Hotu, bhaṇe, assā tāva taṇḍulanāḷiṃ agghantu. Sā pana kiṃ agghati taṇḍulanāḷikā’’ti pucchi. So bālapuriso ‘‘bārāṇasiṃ santarabāhiraṃ agghati taṇḍulanāḷikā’’ti āha. So kira pubbe rājānaṃ anuvattanto ekaṃ taṇḍulanāḷiṃ assānaṃ agghamakāsi. Puna vāṇijassa hatthato lañjaṃ labhitvā tassā taṇḍulanāḷikāya bārāṇasiṃ santarabāhiraṃ agghamakāsi. Tadā pana bārāṇasiyā pākāraparikkhepo dvādasayojaniko hoti. Idamassa antaraṃ, bāhiraṃ pana tiyojanasatikaṃ raṭṭhaṃ. Iti so bālo evaṃ mahantaṃ bārāṇasiṃ santarabāhiraṃ taṇḍulanāḷikāya agghamakāsi.
那驴马商人听闻菩萨如此说,便给了饲养员面子,并阐明此事。饲养员接过面子,说:“我会在国王面前作证这稻秆是饮食。”于是带着面子前往国王处。菩萨和其他许多亲属也前来。驴马商人向国王敬礼后说:“大王,我知道五百头驴马中有一根稻秆作为饮食。饲养员呀,你应当问问稻秆到底是什么饮食。”国王不懂此事,问道:“哎呀 饲养员,五百头驴马的饮食是什么?” 饲养员说:“稻秆啊,大王。”国王说:“既然如此,就让这些驴马饮食稻秆吧。”又问:“稻秆为何是饮食呢?” 饲养员说:“傻子啊,他把稻秆当作饮食的稻秆放在巴拉纳西城内外。”这人曾作为国王随从,将一根稻秆当饮食。后来,商人从手中拿到面子,用稻秆在巴拉纳西城内外当饮食。此时巴拉纳西城的城墙范围约十二由旬,城外又有三十由旬的国家。如此,这个傻子竟用这根稻秆作为巴拉纳西城内外的饮食。
Taṃ sutvā amaccā pāṇiṃ paharitvā hasamānā ‘‘mayaṃ pubbe pathaviñca rajjañca anagghanti saññino ahumha, evaṃ mahantaṃ kira sarājakaṃ bārāṇasirajjaṃ taṇḍulanāḷimattaṃ agghati, aho agghāpanikassa ñāṇasampadā. Kahaṃ ettakaṃ kālaṃ ayaṃ agghāpaniko vihāsi, amhākaṃ rañño eva anucchaviko’’ti parihāsaṃ akaṃsu –
闻此,亲属们掩嘴而笑,打着手说:“过去,我们认为大地和国界不可侵犯,但这个傻子竟然把巴拉纳西这片大国王土,仅凭一根稻秆当饮食,啊,多么了不起的饲养员智慧啊!这饲养员将逗留多久?我们可是国王的亲人啊!”呵呵讥笑起来。
§5
5.
‘‘Kimagghati taṇḍulanāḷikāyaṃ, assāna mūlāya vadehi rāja;
“国王啊,请你说明,稻秆作为饮食如何起作用?”
Bārāṇasiṃ santarabāhiraṃ, ayamagghati taṇḍulanāḷikā’’ti.
“在巴拉纳西城内外,这根稻秆成了饮食。”
Tasmiṃ kāle rājā lajjito taṃ bālaṃ nikkaḍḍhāpetvā bodhisattasseva agghāpanikaṭṭhānaṃ adāsi. Bodhisattopi yathākammaṃ gato.
此时,国王羞愧,将那个傻子驱逐出境,把饲养员的职位直接交给菩萨。菩萨就依照职责继续工作。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā gāmikabālaagghāpaniko lāludāyī ahosi, paṇḍitaagghāpaniko pana ahameva ahosi’’nti desanaṃ niṭṭhāpesi.
师长领受此法教诲后,讲述两件事,以此为引,接着综合阐发因果,揭示一则生世故事,宣说曰:‘当时村中的农夫既是驴马饲养者,又是乳制品的贩卖者;而学识渊博的驴马饲养者,也是我自己。’至此,教法圆满结束。
Taṇḍulanāḷijātakavaṇṇanā pañcamā. · 稻秆本生注释第五
6. Devadhammajātakavaṇṇanā
六、天法生经注释
Hiriottappasampannāti idaṃ bhagavā jetavane viharanto aññataraṃ bahubhaṇḍikaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Sāvatthivāsī kireko kuṭumbiko bhariyāya kālakatāya pabbaji. So pabbajanto attano pariveṇañca aggisālañca bhaṇḍagabbhañca kāretvā bhaṇḍagabbhaṃ sappitaṇḍulādīhi pūretvā pabbaji. Pabbajitvā ca pana attano dāse pakkosāpetvā yathārucitaṃ āhāraṃ pacāpetvā bhuñjati, bahuparikkhāro ca ahosi , rattiṃ aññaṃ nivāsanapārupanaṃ hoti, divā aññaṃ. Vihārapaccante vasati. Tassekadivasaṃ cīvarapaccattharaṇādīni nīharitvā pariveṇe pattharitvā sukkhāpentassa sambahulā jānapadā bhikkhū senāsanacārikaṃ āhiṇḍantā pariveṇaṃ gantvā cīvarādīni disvā ‘‘kassimānī’’ti pucchiṃsu. So ‘‘mayhaṃ, āvuso’’ti āha. ‘‘Āvuso, idampi cīvaraṃ, idampi nivāsanaṃ, idampi paccattharaṇaṃ, sabbaṃ tuyhamevā’’ti? ‘‘Āma mayhamevā’’ti. ‘‘Āvuso bhagavatā tīṇi cīvarāni anuññātāni, tvaṃ evaṃ appicchassa buddhassa sāsane pabbajitvā evaṃ bahuparikkhāro jāto, ehi taṃ dasabalassa santikaṃ nessāmā’’ti taṃ ādāya satthu santikaṃ agamaṃsu.
所谓具足羞耻和恐怖心者,是指世尊住于祇树给孤独园之时,开始与一位拥有众多器物的比库说法。舍卫城居民中,有一户男子因妻子不幸去世而出家。出家后,他修建了自己的住所、火舍和粮仓,粮仓内装满了米、麦等粮食。出家后,他收留了自己的仆人,按宜量适当地烹饪食物,饮食丰饶丰富。夜晚于别处宿舍安住,白天则于园内巡视。一天,他拆除旧袈裟、褂衣等衣物,散布于住所四周。众众生口分布广泛的比库们巡行至住所,见到衣物,便问:“这是谁的?”比库答曰:“是我,善友。”众人问:“善友,这是袈裟、宿衣、褂衣,都是你的么?”答:“是的,都是我的。”“善友,佛陀允许出家的比库拥有三衣,你既然如此不贪着,依佛陀教法而出家,为何生活如此富足?来吧,吾等去请教具足威力的尊者。”听此,众人携他前往佛前。
Satthā disvāva ‘‘kiṃ nu kho, bhikkhave , anicchamānakaṃyeva bhikkhuṃ gaṇhitvā āgatatthā’’ti āha. ‘‘Bhante, ayaṃ bhikkhu bahubhaṇḍo bahuparikkhāro’’ti. ‘‘Saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu bahubhaṇḍo’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. ‘‘Kasmā pana tvaṃ bhikkhu bahubhaṇḍo jāto’’? ‘‘Nanu ahaṃ appicchatāya santuṭṭhitāya pavivekassa vīriyārambhassa vaṇṇaṃ vadāmī’’ti. So satthu vacanaṃ sutvā kupito ‘‘iminā dāni nīhārena carissāmī’’ti pārupanaṃ chaḍḍetvā parisamajjhe ekacīvaro aṭṭhāsi.
世尊一见,便问:“诸比库啊,何故执持如此贪欲不乐的比库而来?”“世尊,此比库拥有众多器物,生活富足。”“比库啊,实实在在你是多器物的比库么?”“正是,世尊。”“何以你成为多器物的比库?”“实乃出于不贪、满足和独处精进志向而生。”听闻佛言,他愤怒地说:“从此将处贫穷中。”于是脱下褂衣,盘膝一坐。
Atha naṃ satthā upatthambhayamāno ‘‘nanu tvaṃ bhikkhu pubbe hirottappagavesako dakarakkhasakālepi hirottappaṃ gavesamāno dvādasa saṃvaccharāni vihāsi, atha kasmā idāni evaṃ garuke buddhasāsane pabbajitvā catuparisamajjhe pārupanaṃ chaḍḍetvā hirottappaṃ pahāya ṭhitosī’’ti? So satthu vacanaṃ sutvā hirottappaṃ paccupaṭṭhāpetvā taṃ cīvaraṃ pārupitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Bhikkhū tassatthassa āvibhāvatthaṃ bhagavantaṃ yāciṃsu, bhagavā bhavantarena paṭicchannaṃ kāraṇaṃ pākaṭaṃ akāsi.
此时,世尊扶持他而说:“你以前在恭敬羞耻心意根寻求守护时,曾住于十二年中,即使在守护期间,也常寻求羞耻心。然今何故在如此严峻的佛法中,出家后放弃褂衣,舍弃羞耻心而独自坐于此处?”听闻佛语,他重新振作羞耻心,穿回褂衣,礼敬世尊,退坐一旁。诸比库因其改过自新,面见佛陀,佛陀则将以往隐秘的缘由明示出来。
Atīte kāsiraṭṭhe bārāṇasiyaṃ brahmadatto nāma rājā ahosi. Tadā bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassa nāmaggahaṇadivase ‘‘mahisāsakumāro’’ti nāmaṃ akaṃsu. Tassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle rañño aññopi putto jāto, tassa ‘‘candakumāro’’ti nāmaṃ akaṃsu. Tassa pana ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle bodhisattassa mātā kālamakāsi, rājā aññaṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā rañño piyā ahosi manāpā, sāpi saṃvāsamanvāya ekaṃ puttaṃ vijāyi, ‘‘sūriyakumāro’’tissa nāmaṃ akaṃsu. Rājā puttaṃ disvā tuṭṭhacitto ‘‘bhadde, puttassa te varaṃ dammī’’ti āha. Devī, varaṃ icchitakāle gahetabbaṃ katvā ṭhapesi. Sā putte vayappatte rājānaṃ āha – ‘‘devena mayhaṃ puttassa jātakāle varo dinno, puttassa me rajjaṃ dehī’’ti. Rājā ‘‘mayhaṃ dve puttā aggikkhandhā viya jalamānā vicaranti, na sakkā tava puttassa rajjaṃ dātu’’nti paṭikkhipitvāpi taṃ punappunaṃ yācamānameva disvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ puttānaṃ pāpakampi cinteyyā’’ti putte pakkosāpetvā āha – ‘‘tātā, ahaṃ sūriyakumārassa jātakāle varaṃ adāsiṃ. Idānissa mātā rajjaṃ yācati, ahaṃ tassa na dātukāmo, mātugāmo nāma pāpo, tumhākaṃ pāpakampi cinteyya, tumhe araññaṃ pavisitvā mama accayena kulasantake nagare rajjaṃ kareyyāthā’’ti roditvā kanditvā sīse cumbitvā uyyojesi. Te pitaraṃ vanditvā pāsādā otarante rājaṅgaṇe kīḷamāno sūriyakumāro disvā taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘ahampi bhātikehi saddhiṃ gamissāmī’’ti tehi saddhiṃyeva nikkhami. Te himavantaṃ pavisiṃsu.
往昔,在克西拉国有一位名为婆罗门达多的国王。彼时,菩萨恒守其在母腹内的约定,于出生日被赐名为“王子摩提”,其时便安排了宫殿。后在巡视宫庭时,另一位王子诞生,名为“月光王子”,菩萨之母哀伤别离,将另一王子安置于国王之所。国王甚爱此子,自言愿赐最优之礼。王妃随意接受,并加以安置。子长大之际,国王言道:“汝乃我所赐予恩典之子,愿将王国交付予汝。”国王说:“我有两子,如火与水共处,不能将国王交予汝。”尽管被拒绝,王妃依然屡次请求,言其子病重,须得王位。国王因此忧虑,责备并唤子曰:“父亲在汝生时赐予誓愿,今母亲求王位,我不愿赐予,若有灾难,汝当自省,入林隐居,清净显显家族名誉。”王妃哭诉后亲吻头颅,升天去世。国王拜别父亲,外出游乐时遇见月光王子,知晓此事后言:“我将同兄弟们一同前往。”于是众人一同前往喜马拉雅。
Bodhisatto maggā okkamma rukkhamūle nisīditvā sūriyakumāraṃ āmantesi ‘‘tāta sūriyakumāra, etaṃ saraṃ gantvā nhatvā ca pivitvā ca paduminipaṇṇehi amhākampi pānīyaṃ ānehī’’ti. Taṃ pana saraṃ vessavaṇassa santikā ekena dakarakkhasena laddhaṃ hoti, vessavaṇo ca taṃ āha – ‘‘ṭhapetvā devadhammajānanake ye aññe imaṃ saraṃ otaranti, te khādituṃ labhasi. Anotiṇṇe na labhasī’’ti. Tato paṭṭhāya so rakkhaso ye taṃ saraṃ otaranti, te devadhamme pucchitvā ye na jānanti, te khādati. Atha kho sūriyakumāro taṃ saraṃ gantvā avīmaṃsitvāva otari. Atha naṃ so rakkhaso gahetvā ‘‘devadhamme jānāsī’’ti pucchi. So ‘‘devadhammā nāma candimasūriyā’’ti āha. Atha naṃ ‘‘tvaṃ devadhamme na jānāsī’’ti vatvā udakaṃ pavesetvā attano vasanaṭṭhāne ṭhapesi. Bodhisattopi taṃ aticirāyantaṃ disvā candakumāraṃ pesesi. Rakkhaso tampi gahetvā ‘‘devadhamme jānāsī’’ti pucchi. ‘‘Āma jānāmi, devadhammā nāma catasso disā’’ti. Rakkhaso ‘‘na tvaṃ devadhamme jānāsī’’ti tampi gahetvā tattheva ṭhapesi.
菩萨入于道途,坐于树根,召唤日子王子言:『父亲啊,日子王子,汝宜前往此水池,沐浴饮用莲花叶水亦供于我等。』此水池恰被一魔界鬼神于毗舍婆天(萨咖天帝)近旁一护卫护得。毗舍婆天告言:『设置此水池于天法园,但若非天人所降者,汝不能饮用。其未降者,汝不可得之。』于是鬼神阻挡前来取饮此水者,探问未识者则吞食之。因菩萨前往水池,却未踰越此限,而取其饮用。鬼神持之询曰:『尔识天法否?』答曰:『天法者,日月也。』鬼神言:『尔不识天法』又把水置自身衣所。菩萨久视此情,遣日子神侍。鬼神亦执侍问曰:『识天法否?』答曰:『识,天法乃四方。』鬼神曰:『尔不识天法』将之置于彼处。
Bodhisatto tasmimpi cirāyante ‘‘ekena antarāyena bhavitabba’’nti sayaṃ tattha gantvā dvinnampi otaraṇapadavaḷañjaṃ disvā ‘‘rakkhasapariggahitena iminā sarena bhavitabba’’nti khaggaṃ sannayhitvā dhanuṃ gahetvā aṭṭhāsi. Dakarakkhaso bodhisattaṃ udakaṃ anotarantaṃ disvā vanakammikapuriso viya hutvā bodhisattaṃ āha – ‘‘bho, purisa, tvaṃ maggakilanto kasmā imaṃ saraṃ otaritvā nhatvā pivitvā bhisamuḷālaṃ khāditvā pupphāni piḷandhitvā yathāsukhaṃ na gacchasī’’ti? Bodhisatto taṃ disvā ‘‘eso yakkho bhavissatī’’ti ñatvā ‘‘tayā me bhātikā gahitā’’ti āha. ‘‘Āma, gahitā’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? ‘‘Ahaṃ imaṃ saraṃ otiṇṇake labhāmī’’ti. ‘‘Kiṃ pana sabbeva labhasī’’ti? ‘‘Ye devadhamme jānanti, te ṭhapetvā avasese labhāmī’’ti. ‘‘Atthi pana te devadhammehi attho’’ti? ‘‘Āma, atthī’’ti. ‘‘Yadi evaṃ ahaṃ te devadhamme kathessāmī’’ti. ‘‘Tena hi kathehi, ahaṃ devadhamme suṇissāmī’’ti. Bodhisatto āha ‘‘ahaṃ devadhamme katheyyaṃ, kiliṭṭhagatto panamhī’’ti. Yakkho bodhisattaṃ nhāpetvā bhojanaṃ bhojetvā pānīyaṃ pāyetvā pupphāni piḷandhāpetvā gandhehi vilimpāpetvā alaṅkatamaṇḍapamajjhe pallaṅkaṃ attharitvā adāsi.
菩萨久于此停留,曰:『当有一阻碍。』自往,见两者皆欲下池饮水,谓曰:『当以此池由鬼神守护之净水得也。』拔剑备弓立。鬼神视菩萨不下水,犹如林中猎人,语曰:『善男子,尔道疲乏,何以饮此水,沐浴洗濯,采花欣乐而不适行?』菩萨见之,知曰:『此必为夜叉,且已拘我兄弟。』答曰:『是,拘也。』问其由,答曰:『我得此池,非降者不取。』问曰:『汝自得所有乎?』答曰:『天人识天法者置之,我乃最后得也。』问曰:『尔有天法利益乎?』答曰:『有。』问曰:『若然,我为尔讲天法,可乎?』答曰:『彼时我当闻尔讲。』菩萨言:『我将说天法,然我先受污秽矣。』夜叉为菩萨浴沐,供食饮,采花芳香,饰以华盖,置寝具于中心,供其安坐。
Bodhisatto āsane nisīditvā yakkhaṃ pādamūle nisīdāpetvā ‘‘tena hi ohitasoto sakkaccaṃ devadhamme suṇāhī’’ti imaṃ gāthamāha –
菩萨端坐,使夜叉坐于足下,以此清净耳听天法,作颂曰:
§6
6.
‘‘Hiriottappasampannā, sukkadhammasamāhitā;
『持戒惭愧足,清净法恒聚;
Santo sappurisā loke, devadhammāti vuccare’’ti.
世间圣贤皆,称之天法名。』
Tattha hiriottappasampannāti hiriyā ca ottappena ca samannāgatā. Tesu kāyaduccaritādīhi hiriyatīti hirī, lajjāyetaṃ adhivacanaṃ. Tehiyeva ottappatīti ottappaṃ, pāpato ubbegassetaṃ adhivacanaṃ. Tattha ajjhattasamuṭṭhānā hirī, bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ. Attādhipateyyā hirī, lokādhipateyyaṃ ottappaṃ. Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ. Sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ.
此中『持戒惭愧足』者,谓具身行恶不为之惭愧,亦即羞耻。『惭愧』以身行为羞,称为惭;以不善生起忧惧称为愧。此中惭为内心生起,愧为外境生起,分别为自我主宰之惭,世间主宰之愧。羞耻之性具足为惭,恐怖退避之性为愧。惭愧皆具真诚实相,惭含戒清净,愧示惧恶之境。
Tattha ajjhattasamuṭṭhānaṃ hiriṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti – jātiṃ paccavekkhitvā vayaṃ paccavekkhitvā sūrabhāvaṃ paccavekkhitvā bāhusaccaṃ paccavekkhitvā . Kathaṃ? ‘‘Pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ na jātisampannānaṃ kammaṃ, hīnajaccānaṃ kevaṭṭādīnaṃ kammaṃ, mādisassa jātisampannassa idaṃ kammaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ tāva jātiṃ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ daharehi kattabbaṃ kammaṃ, mādisassa vaye ṭhitassa idaṃ kammaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ vayaṃ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakammaṃ nāmetaṃ dubbalajātikānaṃ kammaṃ, mādisassa sūrabhāvasampannassa idaṃ kammaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ sūrabhāvaṃ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakammaṃ nāmetaṃ andhabālānaṃ kammaṃ, na paṇḍitānaṃ, mādisassa paṇḍitassa bahussutassa idaṃ kammaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ bāhusaccaṃ paccavekkhitvā pāṇātipātādipāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Evaṃ ajjhattasamuṭṭhānaṃ hiriṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti. Samuṭṭhāpetvā ca pana attano citte hiriṃ pavesetvā pāpakammaṃ na karoti. Evaṃ hirī ajjhattasamuṭṭhānā nāma hoti.
在此,内在起发的惭愧由四种缘起而生——审察了生命之后、审察了老去之后、审察了猖狂的本性之后、审察了多闻后的智慧之后。如何呢?审察生命时,观其为“这不是善恶因果成熟的行为,不是低劣生命如豚类的行为,对于贪欲染污深重的生命来说,这行为不合宜去作”的认识,正是由此而起惭愧,因而不作如杀生等恶行。按此,审察老去时,观其为“这不是应当于少年时期为之的行为,对于染污已盛、把持老年的生命,此恶行为不合适”的认识,正因此而起惭愧,不作杀生等恶业。审察猖狂本性时,观其为“这不是弱小生命的业、不是猖狂生命的业,对于贪欲深重的生命来说,这恶行不合适”的认识,因此起惭愧,不作杀生等恶业。审察多闻智慧时,观其为“这不是无知者的业,也不是智者的业,对于贪欲深重的具慧多闻者来说,此恶行不应为”的认识,依此而起惭愧,所以不作杀生等恶业。由此,内在的惭愧因四种缘起而生。由此起惭愧进入自心,便不行恶行。此谓内在惭愧。
Kathaṃ ottappaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ nāma? ‘‘Sace tvaṃ pāpakammaṃ karissasi, catūsu parisāsu garahappatto bhavissasi.
那何谓外在起发的愧耻?即“如果你将作恶行,在四众僧伽中你将遭到轻视讨厌。”
‘‘Garahissanti taṃ viññū, asuciṃ nāgariko yathā;
贤明者会厌弃他,如同城中不洁之人;
Vajjito sīlavantehi, kathaṃ bhikkhu karissasī’’ti. (dha. sa. aṭṭha. 1 balarāsivaṇṇanā) –
德行严整者将会击打他,僧侣又怎会以此作为行为呢?”(摘自《长部》注疏·幼稚者说法解释)
Evaṃ paccavekkhanto hi bahiddhāsamuṭṭhitena ottappena pāpakammaṃ na karoti. Evaṃ ottappaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ nāma hoti.
若内心观察当下,由于外在起发的愧耻,便不作恶行。此谓外在起发的愧耻。
Kathaṃ hirī attādhipateyyā nāma? Idhekacco kulaputto attānaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā ‘‘mādisassa saddhāpabbajitassa bahussutassa dhutaṅgadharassa na yuttaṃ pāpakammaṃ kātu’’nti pāpaṃ na karoti. Evaṃ hirī attādhipateyyā nāma hoti. Tenāha bhagavā –
何为自我主宰的惭愧?曾有一族人之子,自视为长者,思惟“对于沾染欲念、信心坚定、出家已久、多闻且修持苦行者,不合适作恶行”,于是便不作恶行。此谓自我主宰的惭愧。世尊如是说——
‘‘So attānaṃyeva adhipatiṃ katvā akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti. Sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti. Suddhamattānaṃ pariharatī’’ti (a. ni. 3.40).
『故作自身为唯一的主宰,舍弃不善,修习善法。摒弃有亏之事,修习无亏之行。持身清净,无有烦恼』(《增壹阿含》卷三·第四十)。
Kathaṃ ottappaṃ lokādhipateyyaṃ nāma? Idhekacco kulaputto lokaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā pāpakammaṃ na karoti. Yathāha –
何以名为“自守戒者,世间之主”?当中有一族子,作世间之主,居长者位,而不造恶业。如所说——
‘‘Mahā kho panāyaṃ lokasannivāso. Mahantasmiṃ kho pana lokasannivāse santi samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno, te dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ jānanti, tepi maṃ evaṃ jānissanti ‘passatha bho, imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti.
『此地乃广大世界所居。于此广大世界中,存在行者与婆罗门,具神通、天眼、他心通等,一切智者,虽远亦能见之,近处反不见;亦能透知其心意,这些人也必智慧知我,说:“请看,此族子,自家舍宅出家,出家后非恶行者,远离不善之法。”』
‘‘Santi devatā iddhimantiyo dibbacakkhukā paracittaviduniyo, tā dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ jānanti, tāpi maṃ evaṃ jānissanti ‘passatha bho, imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti. So lokaṃyeva adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ karitvā akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti. Sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti. Suddhamattānaṃ pariharatī’’ti (a. ni. 3.40).
『亦有天神,具神通、天眼、他心通等智慧者,虽远亦能见之,近处反不见;亦能透知其心意,这些也必智慧知我,说:“请看,此族子,自家舍宅出家,出家后非恶行者,远离不善之法。”为是,彼作世间之主,居长者位,舍弃不善,修习善法。摒弃有亏,修习无亏。持身清净,无有烦恼』(《增壹阿含》卷三·第四十)。
Evaṃ ottappaṃ lokādhipateyyaṃ nāma hoti.
如是,所谓自守戒者,乃世间之主也。
‘‘Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappa’’nti ettha pana lajjāti lajjanākāro, tena sabhāvena saṇṭhitā hirī. Bhayanti apāyabhayaṃ, tena sabhāvena saṇṭhitaṃ ottappaṃ. Tadubhayampi pāpaparivajjane pākaṭaṃ hoti. Ekacco hi yathā nāmeko kulaputto uccārapassāvādīni karonto lajjitabbayuttakaṃ ekaṃ disvā lajjanākārappatto bhaveyya hīḷito, evamevaṃ ajjhattaṃ lajjidhammaṃ okkamitvā pāpakammaṃ na karoti. Ekacco apāyabhayabhīto hutvā pāpakammaṃ na karoti. Tatridaṃ opammaṃ – yathā hi dvīsu ayoguḷesu eko sītalo bhaveyya gūthamakkhito, eko uṇho āditto. Tattha paṇḍito sītalaṃ gūthamakkhitattā jigucchanto na gaṇhāti, itaraṃ ḍāhabhayena. Tattha sītalassa gūthamakkhitassa jigucchāya agaṇhanaṃ viya ajjhattaṃ lajjidhammaṃ okkamitvā pāpassa akaraṇaṃ, uṇhassa ḍāhabhayena agaṇhanaṃ viya apāyabhayena pāpassa akaraṇaṃ veditabbaṃ.
『耻之性所涵,谨戒之性所寓者谓惭,惧之性所涵,防恶之性所寓者谓怖,此处之惭,指羞耻之形,为惭之所涵。怖者为堕恶趣之畏惧,为怖之所涵。二者并显于恶行之防止。譬如:有一族子,於外口出不雅言,若见势当惭容,内心发生羞耻之相,因而心志退弱;似此内发羞惭障蔽,故不作恶业。又有一者,所以畏掉落恶趣,不作恶业。此有譬喻——譬如在二池中,一池寒湿,一池热烫。智者因寒湿不忍受而不取者,不取即避。彼对寒湿不忍而不受者,如此内发羞惭障蔽而不作恶,热池热烫因畏惧而不取,如此畏怖恶趣而不作恶者,应当认识。
‘‘Sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappa’’nti idampi dvayaṃ pāpaparivajjaneyeva pākaṭaṃ hoti. Ekacco hi jātimahattapaccavekkhaṇā, satthumahattapaccavekkhaṇā, dāyajjamahattapaccavekkhaṇā, sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇāti catūhi kāraṇehi sappatissavalakkhaṇaṃ hiriṃ samuṭṭhāpetvā pāpaṃ na karoti. Ekacco attānuvādabhayaṃ, parānuvādabhayaṃ , daṇḍabhayaṃ, duggatibhayanti catūhi kāraṇehi vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ samuṭṭhāpetvā pāpaṃ na karoti. Tattha jātimahattapaccavekkhaṇādīni ceva attānuvādabhayādīni ca vitthāretvā kathetabbāni. Tesaṃ vitthāro aṅguttaranikāyaṭṭhakathāyaṃ vutto.
所谓善自护者的特征,指的是害羞和恐戒的显著特征,这二者实际上是对恶业加以远离的明显表征。原因有四:有的人因念及自己将来的生命巨重,有的因念及佛陀的伟大,有的因念及布施的重要,有的因念及修行的伟大,这四种缘由生起害羞,从而不作恶业。又有的人因对自己言行的恐惧、对他人训谕的畏惧、对惩罚的恐惧以及对堕入恶趣的恐惧,这四种缘由生起戒禁和恐戒,从而不作恶业。以上关于生命重大等缘由,以及对自身说教等恐惧之类,须加详细解释,这些释义已在《增支部注》中说过。
Sukkadhammasamāhitāti idameva hirottappaṃ ādiṃ katvā kattabbā kusalā dhammā sukkadhammā nāma, te sabbasaṅgāhakanayena catubhūmakalokiyalokuttaradhammā. Tehi samāhitā samannāgatāti attho. Santo sappurisā loketi kāyakammādīnaṃ santatāya santo, kataññukataveditāya sobhanā purisāti sappurisā. Loko pana saṅkhāraloko, sattaloko, okāsaloko, khandhaloko, āyatanaloko, dhātulokoti anekavidho. Tattha ‘‘eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā…pe… aṭṭhārasa lokā aṭṭhārasa dhātuyo’’ti (paṭi. ma. 1.112) ettha saṅkhāraloko vutto. Khandhalokādayo tadantogadhāyeva. ‘‘Ayaṃ loko paraloko, devaloko manussaloko’’tiādīsu (mahāni. 3; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 2) pana sattaloko vutto.
所谓善法集中,是指从害羞、恐戒起始,应当修行具足的善法,即称为善法。这些善法是普遍包含世间四大领域及世界对治的。以此故称为集中具足。所谓圣人安立于世,是指出世圣人常行身业等善法,时常如是,知恩感德,是称为圣人。世间有多种世界,如行所依的行蕴世界、众生世界、空无边际的世界、界行世界、六处世界及元素世界等。经中有云『唯一世界,众生皆依食生……十八界十八元素』(《巴提摩卡正文》1.112),此指行蕴世界。空无边际世界等属于末后所说的世界。『此界即彼界,天界人界』等(《大部藏》3、《小部藏》问答篇第二),均指众生世界。
‘‘Yāvatā candimasūriyā, pariharanti disā bhanti virocamānā;
『日月所照,普摄十方,光明辉映万象,』
Tāva sahassadhā loko, ettha te vattate vaso’’ti. (ma. ni. 1.503) –
『因此世上众生,有如千千万万,在此居住』(《中部经注》1.503)——
Ettha okāsaloko vutto. Tesu idha sattaloko adhippeto. Sattalokasmiñhi ye evarūpā sappurisā, te devadhammāti vuccanti.
此指空无边际世界。其上有众生世界为主宰。在众生世界中,这些具有上述特质的贤人,被称为天德。
Tattha devāti sammutidevā, upapattidevā, visuddhidevāti tividhā. Tesu mahāsammatakālato paṭṭhāya lokena ‘‘devā’’ti sammatattā rājarājakumārādayo sammutidevā nāma. Devaloke uppannā upapattidevā nāma. Khīṇāsavā pana visuddhidevā nāma. Vuttampi cetaṃ –
关于天,有俗称圣天、现生天、清净天三种。其中,在盛世时被广泛接受为神祇者,称为俗称圣天,君王、皇子等被视为此类圣天。天界中新生者称作现生天。已经断尽烦恼者则称为清净天。对此亦有经文记载——
‘‘Sammutidevā nāma rājāno deviyo rājakumārā. Upapattidevā nāma bhummadeve upādāya taduttaridevā. Visuddhidevā nāma buddhā paccekabuddhā khīṇāsavā’’ti (cūḷani. dhotakamāṇavapucchāniddesa 32; pārāyanānugītigāthāniddesa 119).
『三种神祇名称』有云:称为众神之王的为‘‘三礼神’’、国王、天子。称为地神的为‘‘生地神’’,其起因缘所生者为‘‘得上生地神’’。称为已清净的为‘‘清净神’’,即佛、辟支佛与阿拉汉。——节录自《小尼外问经注解》第32条;《终学歌谛注解》第119条。
Imesaṃ devānaṃ dhammāti devadhammā. Vuccareti vuccanti. Hirottappamūlakā hi kusalā dhammā kulasampadāya ceva devaloke nibbattiyā ca visuddhibhāvassa ca kāraṇattā kāraṇaṭṭhena tividhānampi tesaṃ devānaṃ dhammāti devadhammā, tehi devadhammehi samannāgatā puggalāpi devadhammā. Tasmā puggalādhiṭṭhānadesanāya te dhamme dassento ‘‘santo sappurisā loke, devadhammāti vuccare’’ti āha.
这些天神的教法,即称为天神法。所谓‘‘称谓’’者谓之适合称呼。根除骄慢的善法,既是世俗家族的美德,亦由于在天界的生成和清净本性的缘故,故称他们的教法为三种中的天神法。具足这些天神法的人,即被称为天神法者。由此佛教经典说:宣说以人作为立基的教法时,谓之‘‘圣贤善人于世间,称为天神法’’。
Yakkho imaṃ dhammadesanaṃ sutvā pasannacitto bodhisattaṃ āha – ‘‘paṇḍita, ahaṃ tumhākaṃ pasanno, ekaṃ bhātaraṃ demi, kataraṃ ānemī’’ti? ‘‘Kaniṭṭhaṃ ānehī’’ti. ‘‘Paṇḍita, tvaṃ kevalaṃ devadhamme jānāsiyeva, na pana tesu vattasī’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? ‘‘Yaṃkāraṇā jeṭṭhakaṃ ṭhapetvā kaniṭṭhaṃ āṇāpento jeṭṭhāpacāyikakammaṃ na karosī’’ti. Devadhamme cāhaṃ, yakkha, jānāmi, tesu ca vattāmi. Mayañhi imaṃ araññaṃ etaṃ nissāya paviṭṭhā. Etassa hi atthāya amhākaṃ pitaraṃ etassa mātā rajjaṃ yāci, amhākaṃ pana pitā taṃ varaṃ adatvā amhākaṃ anurakkhaṇatthāya araññavāsaṃ anujāni. So kumāro anuvattitvā amhehi saddhiṃ āgato. ‘‘Taṃ araññe eko yakkho khādī’’ti vuttepi na koci saddahissati, tenāhaṃ garahabhayabhīto tameva āṇāpemīti. ‘‘Sādhu sādhu paṇḍita, tvaṃ devadhamme ca jānāsi, tesu ca vattasī’’ti pasanno yakkho bodhisattassa sādhukāraṃ datvā dvepi bhātaro ānetvā adāsi.
有阿夜摩天听闻此教法后,心生欢喜,谓菩萨曰:「贤者啊,我称赞你,赠与你一弟子,你愿接纳何者?」答曰:「我愿接纳资历最幼者。」又曰:「贤者啊,你唯识天神法而独知此理,然未行之于天神中。」问曰:「缘何故?」答曰:「因缘是你使资历长者立于资历幼者之前,若使幼者先来,则不行资历长者照料之务。」我于天神法知之,亦行之,因缘已然,依此入林。其父为此缘故求王位,其母亦求,惟父不与,反为护卫,故入林为居。此少年依偎同行其我等,谓一夜叉曰:「若有一夜叉于此林食之」,虽言之无人信,故我以敬惧心教之:「我将照料尔。」夜叉欢喜称善,谓菩萨:「贤者,你识天神法,亦践行之。」遂赠与两弟子。
Atha naṃ bodhisatto āha – ‘‘samma, tvaṃ pubbe attanā katena pāpakammena paresaṃ maṃsalohitakhādako yakkho hutvā nibbatto, idānipi pāpameva karosi, idaṃ te pāpakammaṃ nirayādīhi muccituṃ okāsaṃ na dassati , tasmā ito paṭṭhāya pāpaṃ pahāya kusalaṃ karohī’’ti. Asakkhi ca pana taṃ dametuṃ. So taṃ yakkhaṃ dametvā tena saṃvihitārakkho tattheva vasanto ekadivasaṃ nakkhattaṃ oloketvā pitu kālakatabhāvaṃ ñatvā yakkhaṃ ādāya bārāṇasiṃ gantvā rajjaṃ gahetvā candakumārassa oparajjaṃ, sūriyakumārassa senāpatiṭṭhānaṃ, datvā yakkhassa ramaṇīye ṭhāne āyatanaṃ kāretvā, yathā so aggamālaṃ aggapupphaṃ aggabhattañca labhati, tathā akāsi. So dhammena rajjaṃ kāretvā yathākammaṃ gato.
时菩萨曰:「汝过去因行何恶业,生为他人血肉食食者夜叉而终?今仍作恶业,此恶业不现脱于地狱等苦,故今当弃恶行善,向善修行。」然无力制伏夜叉。菩萨制伏夜叉为护卫,住彼处,一日观星宿,知父临终,携夜叉赴巴拉那西,夺取王国,授予月子为太子,授予日日为元帅,为夜叉设美好居所,如得顶饰、首花、上等饮食,亦作王国如法经营。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā dassetvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Sammāsambuddhopi dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā dakarakkhaso bahubhaṇḍikabhikkhu ahosi, sūriyakumāro ānando, candakumāro sāriputto, jeṭṭhakabhātā mahisāsakumāro pana ahameva ahosi’’nti.
师宣说此教法后示现真理,至真理尽彼比库获初果。如来亦述二事实,谛察因缘,举如来本生故事:昔有铁匠,嗜好诸货物是比库,日日为他人所饮酒食,太阳月亮为子名,至于杰弟兄为鞭笞之子,而我曾为水牛子……
Devadhammajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《天法本生》注释第六。
7. Kaṭṭhahārijātakavaṇṇanā
第七讲:『劫斩本生故事义解』
Puttotyāhaṃ mahārājāti idaṃ satthā jetavane viharanto vāsabhakhattiyaṃ ārabbha kathesi. Vāsabhakhattiyāya vatthu dvādasakanipāte bhaddasālajātake āvibhavissati. Sā kira mahānāmassa sakkassa dhītā nāgamuṇḍāya nāma dāsiyā kucchismiṃ jātā kosalarājassa aggamahesī ahosi. Sā rañño puttaṃ vijāyi. Rājā panassā pacchā dāsibhāvaṃ ñatvā ṭhānaṃ parihāpesi, puttassa viṭaṭūbhassāpi ṭhānaṃ parihāpesiyeva. Te ubhopi antonivesaneyeva vasanti. Satthā taṃ kāraṇaṃ ñatvā pubbaṇhasamaye pañcasatabhikkhuparivuto rañño nivesanaṃ gantvā paññattāsane nisīditvā ‘‘mahārāja, kahaṃ vāsabhakhattiyā’’ti āha. ‘‘Rājā taṃ kāraṇaṃ ārocesi. Mahārāja vāsabhakhattiyā kassa dhītā’’ti? ‘‘Mahānāmassa bhante’’ti. ‘‘Āgacchamānā kassa āgatā’’ti? ‘‘Mayhaṃ bhante’’ti. Mahārāja sā rañño dhītā, raññova āgatā, rājānaṃyeva paṭicca puttaṃ labhi, so putto kiṃkāraṇā pitu santakassa rajjassa sāmiko na hoti, pubbe rājāno muhuttikāya kaṭṭhahārikāya kucchismimpi puttaṃ labhitvā puttassa rajjaṃ adaṃsūti. Rājā tassatthassāvibhāvatthāya bhagavantaṃ yāci, bhagavā bhavantarena paṭicchannaṃ kāraṇaṃ pākaṭaṃ akāsi.
我称为王子。这位老师曾于揭伽园内,于瓦萨婆刹帝族开始讲说此事。瓦萨婆刹帝族的事迹,将会出现在十二部集中的吉祥树本生经里。该族中,名叫大名王的天帝之女——名为纳迦门陀的女奴,在宫殿中出生,嫁给了迦尸国国王,成为其主后。她为王生了儿子。国王得知女奴出身,便废弃了她居住的地方,也同样废弃了她儿子居住的住所。他们父子二人皆住在各自的边屋中。老师了解此因缘,于清晨时分,带五百比库侍从,前往国王的寝宫,就坐于指定座位上,说:‘大王,瓦萨婆刹帝族在哪里?’‘国王已知此因由。大王,瓦萨婆刹帝族之女是谁?’‘是大名王,尊者。’‘来访者是谁?’答曰:‘是我,尊者。’那女奴是国王的女儿,由国王来,也因此得到儿子。但儿子为何不成父亲王的臣属?过去诸王曾以短时拥有的庄园为儿子而得地,儿子不安享统治权。国王因其不足而向世尊请求帮助,世尊便为其隐秘之事明示真相。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatto rājā mahantena yasena uyyānaṃ gantvā tattha pupphaphalalobhena vicaranto uyyānavanasaṇḍe gāyitvā dārūni uddharamānaṃ ekaṃ itthiṃ disvā paṭibaddhacitto saṃvāsaṃ kappesi. Taṅkhaṇaññeva bodhisatto tassā kucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi, tāvadeva tassā vajirapūritā viya garukā kucchi ahosi. Sā gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ ñatvā ‘‘gabbho me, deva, patiṭṭhito’’ti āha. Rājā aṅgulimuddikaṃ datvā ‘‘sace dhītā hoti, imaṃ vissajjetvā poseyyāsi, sace putto hoti, aṅgulimuddikāya saddhiṃ mama santikaṃ āneyyāsī’’ti vatvā pakkāmi.
在过去,婆罗门王布拉摩达多曾以巨大威势赴巴拉那西的园林,因贪恋花果漫游其中。在园边,见到一位妇女正拉起木材,便心志坚定地与她相处。那孕妇心中知道胎儿已成,便说:‘胎儿已于我处,天哉。’国王赠予手镯云:‘若是女儿,则送此手镯佩戴;若是儿子,则带此手镯来我身边。’言罢离去。
Sāpi paripakkagabbhā bodhisattaṃ vijāyi. Tassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle kīḷāmaṇḍale kīḷantassa evaṃ vattāro honti ‘‘nippitikenamhā pahaṭā’’ti. Taṃ sutvā bodhisatto mātu santikaṃ gantvā ‘‘amma, ko mayhaṃ pitā’’ti pucchi. ‘‘Tāta, tvaṃ bārāṇasirañño putto’’ti. ‘‘Amma, atthi pana koci sakkhī’’ti? Tāta rājā imaṃ muddikaṃ datvā ‘‘sace dhītā hoti, imaṃ vissajjetvā poseyyāsi, sace putto hoti, imāya aṅgulimuddikāya saddhiṃ āneyyāsī’’ti vatvā gatoti. ‘‘Amma, evaṃ sante kasmā maṃ pitu santikaṃ na nesī’’ti . Sā puttassa ajjhāsayaṃ ñatvā rājadvāraṃ gantvā rañño ārocāpesi. Raññā ca pakkosāpitā pavisitvā rājānaṃ vanditvā ‘‘ayaṃ te, deva, putto’’ti āha. Rājā jānantopi parisamajjhe lajjāya ‘‘na mayhaṃ putto’’ti āha. ‘‘Ayaṃ te, deva, muddikā, imaṃ sañjānāsī’’ti. ‘‘Ayampi mayhaṃ muddikā na hotī’’ti. ‘‘Deva, idāni ṭhapetvā saccakiriyaṃ añño mama sakkhi natthi, sacāyaṃ dārako tumhe paṭicca jāto, ākāse tiṭṭhatu, no ce, bhūmiyaṃ patitvā maratū’’ti bodhisattassa pāde gahetvā ākāse khipi. Bodhisatto ākāse pallaṅkamābhujitvā nisinno madhurassarena pitu dhammaṃ kathento imaṃ gāthamāha –
这孕妇亦生下了成佛之子。辅以照料,巡游时在游戏场中玩耍,人们议论曰:‘从这里拿掉石头。’听闻此语,成佛者前往母亲处,问:‘母亲,我的父亲是谁?’‘儿啊,你是巴拉那西王之子。’‘母亲,是否有证人?’父王将手镯赠与她:“若为女儿,则弃此乐住;若为儿子,则以此手镯随我同往。”言罢而去。‘母亲,在如此情形下,为何不带我见父亲?’她了知儿心,往王宫告诉国王。王后亦怒气冲冲入宫,见王拜伏后说:‘这是你的儿子,天子。’王虽知,却出于羞惭言:‘他不是我的儿子。’‘这就是你的手镯,你认知此物吧?’‘这也是我的手镯不是。’‘天子,如今将此物立为真凭,除我之外无其他证人,此孩乃你所生,若不然,愿其在空中停留,若落地则死。’成佛者托于地面,升空而起,坐于榻上,用甜美言辞讲述父亲之德,并吟咏此偈:
§7
7.
‘‘Putto tyāhaṃ mahārāja, tvaṃ maṃ posa janādhipa;
“儿子,我称王,大王你是护我者;
Aññepi devo poseti, kiñca devo sakaṃ paja’’nti.
其他诸天亦是护者,何况诸天子民。”
Tattha putto tyāhanti putto te ahaṃ. Putto ca nāmesa atrajo, khettajo, antevāsiko, dinnakoti catubbidho. Tattha attānaṃ paṭicca jāto atrajo nāma. Sayanapiṭṭhe pallaṅke uretievamādīsu nibbatto khettajo nāma. Santike sippuggaṇhanako antevāsiko nāma. Posāvanatthāya dinno dinnako nāma. Idha pana atrajaṃ sandhāya ‘‘putto’’ti vuttaṃ. Catūhi saṅgahavatthūhi janaṃ rañjetīti rājā, mahanto rājā mahārājā. Tamālapanto āha ‘‘mahārājā’’ti. Tvaṃ maṃ posa janādhipāti janādhipa mahājanajeṭṭhaka tvaṃ maṃ posa bharassu vaḍḍhehi. Aññepi devo posetīti aññepi hatthibandhādayo manusse, hatthiassādayo tiracchānagate ca bahujane devo poseti. Kiñca devo sakaṃ pajanti ettha pana kiñcāti garahatthe ca anuggahaṇatthe ca nipāto. ‘‘Sakaṃ pajaṃ attano puttaṃ maṃ devo na posetī’’ti vadanto garahati nāma, ‘‘aññe bahujane posetī’’ti vadanto anuggaṇhati nāma. Iti bodhisatto garahantopi anuggaṇhantopi ‘‘kiñca devo sakaṃ paja’’nti āha.
此处称“儿子”为儿子,我即是儿子。儿子因此名分为非亲生、田生、居住在边境、赐予的四种。自我而言,乃为非亲生者。从床榻、床席、靠肩等处得名田生者。临近负责军事之人为居住边境者。为哺育之故所赐之者为赐予者。此处提到非亲生儿,谓之“儿子”。以此四种统合而令民众欢喜者,即为国王,伟大国王,尊大国王。狭窄之地亦称“尊大国王”。你是护我者,众人领袖,最尊大者,你是护我之主,请增益(我)。其他诸天亦是护者,包括象族等人类,象族及飞兽均为众多人的诸天护者。为何称其为诸天子民?指涉敌对与辅助方面。谓有者轻视‘诸天不护我子’,称之为轻蔑;亦有谓‘护众多者’的,谓之辅助。成佛者说:“无论轻蔑抑或辅助,诸天皆护其子民。”
Rājā bodhisattassa ākāse nisīditvā evaṃ dhammaṃ desentassa sutvā ‘‘ehi, tātā’’ti hatthaṃ pasāresi, ‘‘ahameva posessāmi, ahameva posessāmī’’ti hatthasahassaṃ pasāriyittha. Bodhisatto aññassa hatthe anotaritvā raññova hatthe otaritvā aṅke nisīdi. Rājā tassa oparajjaṃ datvā mātaraṃ aggamahesiṃ akāsi. So pitu accayena kaṭṭhavāhanarājā nāma hutvā dhammena rajjaṃ kāretvā yathākammaṃ gato.
当时,国王坐在空中,听闻菩萨讲法,便说:「过来,父亲!」伸出手来,又说:「我必亲自守护,我必亲自守护!」伸出千只手。菩萨未及别人之手,便降落国王之手,坐在位上。国王于是将太子交付给菩萨,托付其母亲为尊贵之王后。后来,此子依父命成为斫木车王,遵守法度治理国土,诸事得宜。
Satthā kosalarañño imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā dve vatthūni dassetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mātā mahāmāyā ahosi, pitā suddhodanamahārājā, kaṭṭhavāhanarājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀即是迦萨罗国王,听闻此法教后,对两件物品分别展示,联结因缘讲述本生故事,说:「当时母亲是大摩耶王后,父亲是苏陀多大王,斫木车王则是我自己。」
Kaṭṭhahārijātakavaṇṇanā sattamā. · 《拾柴者本生》注释第七。
8. Gāmaṇijātakavaṇṇanā
第八 农夫本生注释
Apiataramānānanti idaṃ satthā jetavane viharanto ossaṭṭhavīriyaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Imasmiṃ pana jātake paccuppannavatthu ca atītavatthu ca ekādasakanipāte saṃvarajātake āvibhavissati. Vatthu hi tasmiñca imasmiñca ekasadisameva, gāthā pana nānā. Gāmaṇikumāro bodhisattassa ovāde ṭhatvā bhātikasatassa kaniṭṭhopi hutvā bhātikasataparivārito setacchattassaheṭṭhā varapallaṅke nisinno attano yasasampattiṃ oloketvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ yasasampatti amhākaṃ ācariyassa santakā’’ti tuṭṭho imaṃ udānaṃ udānesi –
正于此,佛陀住于祗树给孤独园,开始叙述有勇力的比库。此生中,此本生缘起因果,列入十一章之限定之身,于今生与昔生之事皆具。事虽统一,颂诗却多样。
§8
8.
‘‘Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
菩萨告诫农家少年,虽乃幼年,然处于兄弟百数之中,周围兄弟拥护,坐于白玉凉席上,于自己名声财产审视,心喜道:「此乃我等老师归宿之荣华。」遂诵此偈:
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi gāmaṇī’’ti.
「莫妄贪留恋,不应贪饮众果;我修正戒行,故当明白此。」
Tattha apīti nipātamattaṃ. Ataramānānanti paṇḍitānaṃ ovāde ṭhatvā ataritvā avegāyitvā upāyena kammaṃ karontānaṃ. Phalāsāva samijjhatīti yathāpatthike phale āsā tassa phalassa nipphattiyā samijjhatiyeva. Atha vā phalāsāti āsāphalaṃ, yathāpatthitaṃ phalaṃ samijjhatiyevāti attho. Vipakkabrahmacariyosmīti ettha cattāri saṅgahavatthūni seṭṭhacariyattā brahmacariyaṃ nāma, tañca tammūlikāya yasasampattiyā paṭiladdhattā vipakkaṃ nāma. Yo vāssa yaso nipphanno, sopi seṭṭhaṭṭhena brahmacariyaṃ nāma. Tenāha ‘‘vipakkabrahmacariyosmī’’ti. Evaṃ jānāhi gāmaṇīti katthaci gāmikapurisopi gāmajeṭṭhakopi gāmaṇī. Idha pana sabbajanajeṭṭhakaṃ attānaṃ sandhāyāha. Ambho gāmaṇi, tvaṃ etaṃ kāraṇaṃ evaṃ jānāhi, ācariyaṃ nissāya bhātikasataṃ atikkamitvā idaṃ mahārajjaṃ pattosmīti udānaṃ udānesi.
此处“apīti”仅为助词。所谓“ataramānānanti”,是指那些智者告诫人们不可懈怠,劝说他们要立足时机,不可迟延,务必要急切地以适当的方法去行持法业。他们像观察果实般观察果报的兴衰,好似期盼成熟的果实自然结果。这一切的意义在于,法中如实观其成熟之果。又,“phalāsāti”亦即渴求励精图治,果实会如实成熟,若观此义即是这样。所谓“vipakkabrahmacariyosmi”,此处指四种集合之事物,代表高尚的修行生活,因为此修行以根本的威望荣誉为基础,称为“vipakka”,即成熟的意思。若一人累积声望已足,亦视之为高贵的修行,故云“vipakkabrahmacariyosmi”。其中所言“gāmaṇi”,有时指村庄之人,也指村庄领袖。这里指的是领袖自视为全体大众的代表者。示以比喻:“水啊村庄之人啊,你当知道此因缘,依止导师,已超越百姓而得到大邦。”这是激励的偈语。
Tasmiṃ pana rajjaṃ patte sattaṭṭhadivasaccayena sabbepi bhātaro attano attano vasanaṭṭhānaṃ gatā . Gāmaṇirājā dhammena rajjaṃ kāretvā yathākammaṃ gato, bodhisattopi puññāni katvā yathākammaṃ gato.
当时该国王于七十七天之期限内,诸位兄弟皆到各自的居所去了。该村寨之王以正法治理国政,行诸合适法度;佛陀在成佛道上亦如是,为普利众生行善积德,依律行事。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā dassetvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu arahatte patiṭṭhito. Satthā dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā gāmaṇikumāro ossaṭṭhavīriyo bhikkhu ahosi, ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊承受此法义,示现法教,彰显真实真谛。到了真谛的究竟,东方勇猛勇士比库已然立于阿拉汉果位。世尊曾示说两处事理,深入探究,显示出过去生的本末源流,说道:“过往时代,该村之子为勇敢之比库,导师正是我自己。”
Gāmaṇijātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《村长本生》注释第八。
9. Maghadevajātakavaṇṇanā
第九 释迦摩那佛的生王故事的解说
Uttamaṅgaruhā mayhanti idaṃ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṃ ārabbha kathesi. Taṃ heṭṭhā nidānakathāyaṃ kathitameva. Tasmiṃ pana kāle bhikkhū dasabalassa nekkhammaṃ vaṇṇayantā nisīdiṃsu. Atha satthā dhammasabhaṃ āgantvā buddhāsane nisinno bhikkhū āmantesi ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti. ‘‘Bhante, na aññāya kathāya, tumhākaṃyeva pana nekkhammaṃ vaṇṇayamānā nisinnāmhā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, tathāgato etarahiyeva nekkhammaṃ nikkhanto, pubbepi nikkhantoyevā’’ti āha. Bhikkhū tassatthassāvibhāvatthaṃ bhagavantaṃ yāciṃsu, bhagavā bhavantarena paṭicchannaṃ kāraṇaṃ pākaṭaṃ akāsi.
至高无上的尊师在揭德林中住处,开始说大归依的修行法。以下是该故事缘起的说明。当时比库们述说十力具足的出家修道生活,继而坐而聆听。此时尊师莅临法会,正坐于佛座上,告诫众比库:“现在身心安住,比库们,你们当面对这说法坐定。”众答:“大师,我们只是坐听你们讲述大归依道得成的修行事。”佛告言:“今昔如来即亲自出家,如昔日出家者无异。”众比库为加深解意,请求佛陀更详尽地说明,佛陀以无隐私之因缘详说。
Atīte videharaṭṭhe mithilāyaṃ maghadevo nāma rājā ahosi dhammiko dhammarājā. So caturāsīti vassasahassāni kumārakīḷaṃ kīḷi, tathā oparajjaṃ, tathā mahārajjaṃ katvā dīghamaddhānaṃ khepetvā ekadivasaṃ kappakaṃ āmantesi ‘‘yadā me, samma kappaka, sirasmiṃ palitāni passeyyāsi, atha me āroceyyāsī’’ti. Kappakopi dīghamaddhānaṃ khepetvā ekadivasaṃ rañño añjanavaṇṇānaṃ kesānaṃ antare ekameva palitaṃ disvā ‘‘deva, ekaṃ te palitaṃ dissatī’’ti ārocesi. ‘‘Tena hi me, samma, taṃ palitaṃ uddharitvā pāṇimhi ṭhapehī’’ti ca vutte suvaṇṇasaṇḍāsena uddharitvā rañño pāṇimhi patiṭṭhāpesi. Tadā rañño caturāsīti vassasahassāni āyu avasiṭṭhaṃ hoti. Evaṃ santepi palitaṃ disvāva maccurājānaṃ āgantvā samīpe ṭhitaṃ viya attānaṃ ādittapaṇṇasālaṃ paviṭṭhaṃ viya ca maññamāno saṃvegaṃ āpajjitvā ‘‘bāla maghadeva, yāva palitassuppādāva ime kilese jahituṃ nāsakkhī’’ti cintesi.
从前在毗陀罗国,名为弥帝者是守法的国王,被尊称为守法国君。他玩耍童乐四十八千年,治理边疆诸国,统摄大王国,度过长期岁月。有一天他寄宿于旅店,嘱托侍从说道:“当我的头顶出现枯白之发时,务必告诉我。”侍从也在旅店中度过漫长时日,有感而发道:“天神啊,我看见国王的黑发之中竟一白发显现。”遂将此告知国王。国王说:“哦,那白发务必拔出,置于我手中。”侍从以盛黄金之盏取得此发,呈于国王手上。于是该国王寿终正寝,积寿达四十八千年。即使如此,当他见到那白发,也如临死者至,深感忧惧,心想:“愚癡的弥帝啊,尚不能断除此末梢白发,又怎能断灭烦恼呢?”
Tassevaṃ palitapātubhāvaṃ āvajjentassa antoḍāho uppajji, sarīrā sedā mucciṃsu, sāṭakā pīḷetvā apanetabbākārappattā ahesuṃ. So ‘‘ajjeva mayā nikkhamitvā pabbajituṃ vaṭṭatī’’ti kappakassa satasahassuṭṭhānakaṃ gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta, mama sīse palitaṃ pātubhūtaṃ, mahallakomhi jāto, bhuttā kho pana me mānusakā kāmā, idāni dibbe kāme pariyesissāmi, nekkhammakālo mayhaṃ, tvaṃ imaṃ rajjaṃ paṭipajja, ahaṃ pana pabbajitvā maghadevaambavanuyyāne vasanto samaṇadhammaṃ karissāmī’’ti āha. Taṃ evaṃ pabbajitukāmaṃ amaccā upasaṅkamitvā ‘‘deva, kiṃ tumhākaṃ pabbajjākāraṇa’’nti pucchiṃsu. Rājā palitaṃ hatthena gahetvā amaccānaṃ imaṃ gāthamāha –
彼人因心志衰弱而欲生死末路之感,心中燃起内火,身躯既沉睡而解脱,筋骨受压迫而出现不宜承受之状。此人谓:“今日正是我出家之时。”遂赠与年百千住于乡村田舍之地,遣使前往长子,言:“父亲,我心已生衰弱死灭之感,今生在世间已难享人间欲乐,唯有今后将修习天界之乐与出世间法。尔今承此国法,我则出家,住于摩揭陀林园,修习沙门法。”彼意欲出家者,母亲近前,问:“天子,何因汝欲出家?”王执其头发,告母此偈:
§9
9.
‘‘Uttamaṅgaruhā mayhaṃ, ime jātā vayoharā;
“优昙缦花我所爱,今生生出此年龄;
Pātubhūtā devadūtā, pabbajjāsamayo mamā’’ti.
命已尽时天使至,乃是我出家之期。”
Tattha uttamaṅgaruhāti kesā. Kesā hi sabbesaṃ hatthapādādīnaṃ aṅgānaṃ uttame sirasmiṃ ruhattā ‘‘uttamaṅgaruhā’’ti vuccanti. Ime jātā vayoharāti passatha, tātā, palitapātubhāvena tiṇṇaṃ vayānaṃ haraṇato ime jātā vayoharā. Pātubhūtāti nibbattā. Devadūtāti devo vuccati maccu, tassa dūtāti devadūtā. Sirasmiñhi palitesu pātubhūtesu maccurājassa santike ṭhito viya hoti, tasmā palitāni ‘‘maccudevassa dūtā’’ti vuccanti. Devā viya dūtātipi devadūtā. Yathā hi alaṅkatapaṭiyattāya devatāya ākāse ṭhatvā ‘‘asukadivase tvaṃ marissasī’’ti vutte taṃ tatheva hoti, evaṃ sirasmiṃ palitesu pātubhūtesu devatāya byākaraṇasadisameva hoti, tasmā palitāni ‘‘devasadisā dūtā’’ti vuccanti. Visuddhidevānaṃ dūtātipi devadūtā. Sabbabodhisattā hi jiṇṇabyādhimatapabbajite disvāva saṃvegamāpajjitvā nikkhamma pabbajanti. Yathāha –
此中『优昙缦花』指头发。头发乃诸手足等肢体最佳之顶上发毛,故名为优昙缦花。彼所谓‘今生年龄’,当知者即是遭劫衰弱而受损之年岁,此即‘今生年龄’。‘命已尽时天使至’,谓乃生起之意。所谓天人名为‘神’,使者为‘天使’,即为生死之主近侍使者。头发衰败,生命将灭,犹如死神近前故名。天人虽谓‘天使’,此处亦称‘天使’。正如因众生恶报将死,天神在空中告之“翌日死期将至”,遂即时应验。头上之衰败生起、死神之意通达无异,故称其为“天使使者”。此乃纯净神明之使者。所有正觉之士,见长老因病欲出家,即生迫切发心而出家。如偈言:
‘‘Jiṇṇañca disvā dukhitañca byādhitaṃ, matañca disvā gatamāyusaṅkhayaṃ;
“见老人贫病苦恼,见死去年已尽;
Kāsāyavatthaṃ pabbajitañca disvā, tasmā ahaṃ pabbajitomhi rājā’’ti. (theragā. 73 thokaṃ visadisaṃ);
披袈裟出家修行,故我愿行出家路。”(长老赞偈第七十三节)
Iminā pariyāyena palitāni visuddhidevānaṃ dūtattā ‘‘devadūtā’’ti vuccanti. Pabbajjāsamayo mamāti gihibhāvato nikkhantaṭṭhena ‘‘pabbajjā’’ti laddhanāmassa samaṇaliṅgagahaṇassa kālo mayhanti dasseti.
以此种注解法,净化者的使者们被称为“天神使者”。比库出家的时刻,因居家身份而离家出走时,称作“出家”。此名取得与沙门的标志相契合,表明出家的时间。
So evaṃ vatvā taṃ divasameva rajjaṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā tasmiṃyeva maghadevaambavane viharanto caturāsīti vassasahassāni cattāro brahmavihāre bhāvetvā aparihīnajjhāne ṭhito kālaṃ katvā brahmaloke nibbattitvā puna tato cuto mithilāyaṃyeva nimi nāma rājā hutvā osakkamānaṃ attano vaṃsaṃ ghaṭetvā tattheva ambavane pabbajitvā brahmavihāre bhāvetvā puna brahmalokūpagova ahosi.
此人如是说后,当天即放弃王位,远离国都,出家为比库。他当时住在名为摩诃地婆摩伐那的林中,修持四十八千年的四梵住,止息一切分别,住于静止,得生天界。然后转生至名为弥提罗耶米尼的国,成为国王,以无所耗损的心持守其家族后代。又于同一林中出家,修习梵住,再次生于梵天界,犹如牧牛童般安稳。
Satthāpi ‘‘na, bhikkhave, tathāgato idāneva mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto, pubbepi nikkhantoyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā dassetvā cattāri saccāni pakāsesi, saccapariyosāne keci sotāpannā ahesuṃ, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino. Iti bhagavā imāni dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā kappako ānando ahosi, putto rāhulo, maghadevarājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊告比库们,‘不是,如来此时此刻出家,乃是以前曾有过出家经历。’尔时,世尊展开此法教,明示四圣谛。在圣谛教法完成时,有些人成为初果圣者,有些人成为二果圣者,有些人成为不还果者。于是世尊讲述两则故事,并引发下文——‘当时阿难多成为水桶工,子名拉胡罗,摩诃地王即为我自己’。
Maghadevajātakavaṇṇanā navamā. · 《马嘎迭瓦本生》注释第九。
10. Sukhavihārijātakavaṇṇanā
10. 舒适安乐生活故事注释
Yañcaaññe na rakkhantīti idaṃ satthā anupiyanagaraṃ nissāya anupiyaambavane viharanto sukhavihāriṃ bhaddiyattheraṃ ārabbha kathesi. Sukhavihārī bhaddiyatthero chakhattiyasamāgame upālisattamo pabbajito. Tesu bhaddiyatthero ca, kimilatthero ca, bhagutthero ca, upālitthero ca arahattaṃ pattā, ānandatthero sotāpanno jāto, anuruddhatthero dibbacakkhuko, devadatto jhānalābhī jāto. Channaṃ pana khattiyānaṃ vatthu yāva anupiyanagarā khaṇḍahālajātake āvibhavissati. Āyasmā pana bhaddiyo rājakāle attano rakkhasaṃvidhānañceva tāva bahūhi rakkhāhi rakkhiyamānassa uparipāsādavaratale mahāsayane samparivattamānassāpi attano bhayuppattiñca idāni arahattaṃ patvā araññādīsu yattha katthaci viharantopi attano vigatabhayatañca samanussaranto ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti udānaṃ udānesi. Taṃ sutvā bhikkhū ‘‘āyasmā bhaddiyo aññaṃ byākarotī’’ti bhagavato ārocesuṃ. Bhagavā ‘‘na, bhikkhave , bhaddiyo idāneva sukhavihārī, pubbepi sukhavihārīyevā’’ti āha. Bhikkhū tassatthassāvibhāvatthāya bhagavantaṃ yāciṃsu. Bhagavā bhavantarena paṭicchannaṃ kāraṇaṃ pākaṭaṃ akāsi.
说到若他人不护持时,世尊依于阿奴颇邑,居住于阿奴颇林,开始讲述善逝长老的舒适安乐生活故事。善逝佛子,五部族大会时出家,名为第三比库。此中善逝、乞摩利、贤士、佛陀弟子及善逝年长者皆证得阿拉汉果,阿难得果初果,阿努鲁达得天眼通,迪瓦达多得禅定成就。在此世间,直至安奴颇邑之境,以及兽类破坏发生之处,王族尊贵之长老保护其天然宝藏,并于上层宫殿之下的大卧室徘徊,自觉无怖,以此自赞“啊,安乐啊,啊,安乐啊”。听此,众比库问:“尊者善逝,另有何者?”世尊答:“不,诸比库,善逝者此时此刻为舒适安乐生活者,过去亦然。”众比库为此向世尊求要缘由,世尊为他们揭示秘密。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārayamāne bodhisatto udiccabrāhmaṇamahāsālo hutvā kāmesu ādīnavaṃ, nekkhamme cānisaṃsaṃ disvā kāme pahāya himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā aṭṭha samāpattiyo nibbattesi, parivāropissa mahā ahosi pañca tāpasasatāni. So vassakāle himavantato nikkhamitvā tāpasagaṇaparivuto gāmanigamādīsu cārikaṃ caranto bārāṇasiṃ patvā rājānaṃ nissāya rājuyyāne vāsaṃ kappesi. Tattha vassike cattāro māse vasitvā rājānaṃ āpucchi. Atha naṃ rājā ‘‘tumhe, bhante, mahallakā, kiṃ vo himavantena, antevāsike himavantaṃ pesetvā idheva vasathā’’ti yāci. Bodhisatto jeṭṭhantevāsikaṃ pañca tāpasasatāni paṭicchāpetvā ‘‘gaccha, tvaṃ imehi saddhiṃ himavante vasa, ahaṃ pana idheva vasissāmī’’ti te uyyojetvā sayaṃ tattheva vāsaṃ kappesi.
过去时,伯郎那城的梵达多王政时期,菩萨为高贵婆罗门,放弃五欲及一切退隐后的欣乐,出家于喜婆山。经八次禅定,成为成道者,经历五百苦行。雨季后自喜婆山下山,环游乡村,来到伯郎那城,寄住于王宫。居住四个月后,王问菩萨:“尊者,诸位比库,为何遣此终止雨季而来此住?”菩萨答:“你去与他们同住喜婆山,我将住此。”于是发遣那五百苦行者,自己即刻住于此处。
So panassa jeṭṭhantevāsiko rājapabbajito mahantaṃ rajjaṃ pahāya pabbajitvā kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭhasamāpattilābhī ahosi. So tāpasehi saddhiṃ himavante vasamāno ekadivasaṃ ācariyaṃ daṭṭhukāmo hutvā te tāpase āmantetvā ‘‘tumhe anukkaṇṭhamānā idheva vasatha, ahaṃ ācariyaṃ vanditvā āgamissāmī’’ti ācariyassa santikaṃ gantvā vanditvā paṭisanthāraṃ katvā ekaṃ kaṭṭhattharikaṃ attharitvā ācariyassa santikeyeva nipajji. Tasmiñca samaye rājā ‘‘tāpasaṃ passissāmī’’ti uyyānaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Antevāsikatāpaso rājānaṃ disvā neva vuṭṭhāsi, nipannoyeva pana ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti udānaṃ udānesi. Rājā ‘‘ayaṃ tāpaso maṃ disvāpi na uṭṭhito’’ti anattamano bodhisattaṃ āha – ‘‘bhante, ayaṃ tāpaso yadicchakaṃ bhutto bhavissati, udānaṃ udānento sukhaseyyameva kappetī’’ti. Mahārāja, ayaṃ tāpaso pubbe tumhādiso eko rājā ahosi, svāyaṃ ‘‘ahaṃ pubbe gihikāle rajjasiriṃ anubhavanto āvudhahatthehi bahūhi rakkhiyamānopi evarūpaṃ sukhaṃ nāma nālattha’’nti attano pabbajjāsukhaṃ jhānasukhañca ārabbha imaṃ udānaṃ udānetīti. Evañca pana vatvā bodhisatto rañño dhammakathaṃ kathetuṃ imaṃ gāthamāha –
这位年长的前居士出身的国王出家后,离弃了伟大的王国,出家修行侍候法器,完成八年的修习,得到了八年的成就。这位修行者曾与苦行者们同住喜马拉雅山中,一日渴望见老师,就去邀请那些苦行者说道:“你等若不介意,就留在此地,我礼敬老师后定当前来。”他遂前往老师处,礼敬后表达所愿,又奉献一根木棍,于老师面前屈膝。那时国王说:“我要去看看这些苦行者。”于是前往园林,礼敬苦行者,坐于一旁。看到苦行的修行者,国王既不起身,修行者跪地而坐,心中欢喜称赞:“啊!安乐哉,安乐哉!”国王心想:“这个苦行者看到我却不起来。”于是对这位无生间心的菩萨说道:“尊者,若此苦行者成为你所愿者,他必因称赞而安然酣睡。”国王,这苦行者在过去正是你们中的一位国王,他曾自己说:“我过去世出家时,虽持有许多武器且被多人保护,但像这种名为安乐的快乐却难得遇见。”这指他以前出家的快乐与禅悦,他便吟唱这偈语:
§10
10.
‘‘Yañca aññe na rakkhanti, yo ca aññe na rakkhati;
“有些人不保护别人,有些人别人不保护;
Sa ve rāja sukhaṃ seti, kāmesu anapekkhavā’’ti.
只有这位国王安享快乐,内心不为欲乐所动。”
Tattha yañca aññe na rakkhantīti yaṃ puggalaṃ aññe bahū puggalā na rakkhanti. Yo ca aññe na rakkhatīti yo ca ‘‘ekako ahaṃ rajjaṃ kāremī’’ti aññe bahū jane na rakkhati. Sa ve rāja sukhaṃ setīti mahārāja so puggalo eko adutiyo pavivitto kāyikacetasikasukhasamaṅgī hutvā sukhaṃ seti. Idañca desanāsīsameva. Na kevalaṃ pana setiyeva, evarūpo pana puggalo sukhaṃ gacchati tiṭṭhati nisīdati sayatīti sabbiriyāpathesu sukhappattova hoti. Kāmesu anapekkhavāti vatthu kāmakilesakāmesu apekkhārahito vigatacchandarāgo nittaṇho evarūpo puggalo sabbiriyāpathesu sukhaṃ viharati mahārājāti.
其中“不保护别人”是指此人众多人不保护;“别人不保护”是指他一人自以为执政,众人不护持。正是这位国王安享快乐,意谓此人孤独无依或隐居世间,身体心意舒适和谐,因此感到快乐。这也是讲法者之道理。这个快乐不仅是安睡之乐,如此人行住坐卧皆具喜乐,生活中常得安适。所谓“内心不被欲乐所染”,就是在欲界染污的欲乐中不生贪著,无欲、不贪、无爱、清净无为的这类人,世间五欲中皆获安乐,尊敬的国王啊。
Rājā dhammadesanaṃ sutvā tuṭṭhamānaso vanditvā nivesanameva gato, antevāsikopi ācariyaṃ vanditvā himavantameva gato. Bodhisatto pana tattheva viharanto aparihīnajjhāno kālaṃ katvā brahmaloke nibbatti.
国王听闻佛陀的法讲,心满意足,礼敬后即归舍,前居士也礼敬老师,便往喜马拉雅山而去。那时菩萨就在那,入于不退转定,度过时间后往梵天界生。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā dassetvā dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā antevāsiko bhaddiyatthero ahosi, gaṇasatthā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊曾收摄此法讲,示现两个缘起故事并绵密推演,讲述道:“那时这位前居士是吉祥长老,我自己则是众长老的首领。”
Sukhavihārijātakavaṇṇanā dasamā. · 《乐住者本生》注释第十。
Apaṇṇakavaggo paṭhamo. · 无误品第一。
Tassuddānaṃ –
此为经文总结称谓——
Apaṇṇakaṃ vaṇṇupathaṃ, serivaṃ cūḷaseṭṭhi ca;
谓无垢清净的种类,有如首长的小守护者;
Taṇḍulaṃ devadhammañca, kaṭṭhavāhanagāmaṇi;
谓天主的庄稼与载具村落之宝;
Maghadevaṃ vihārīti, piṇḍitā dasa jātakāti.
谓居于马嘎达的天神,故称十种本生的集合。
2. Sīlavaggo
第二品 戒律品
[11] 1. Lakkhaṇamigajātakavaṇṇanā
【第十一节】第一章 象特征本生释义
Hotisīlavataṃ atthoti idaṃ satthā rājagahaṃ upanissāya veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Devadattassa vatthu yāva abhimārappayojanā khaṇḍahālajātake āvibhavissati, yāva dhanapālakavissajjanā pana cūḷahaṃsajātake āvibhavissati, yāva pathavippavesanā dvādasanipāte samuddavāṇijajātake āvibhavissati.
“有戒守者之义”者,此义乃指佛陀在王舍城依止竹林精舍而住时,于世尊德化之中,开示提婆达多。提婆达多事迹将延续至《如断穗喻本生经》;迄于《小天鹅本生经》展现;至《十二委鱼本生经》更露其于海上商贾之业。《十二委鱼本生经》者,即述海上商贸之生法也。
Ekasmiñhi samaye devadatto pañca vatthūni yācitvā alabhanto saṅghaṃ bhinditvā pañca bhikkhusatāni ādāya gayāsīse viharati. Atha tesaṃ bhikkhūnaṃ ñāṇaṃ paripākaṃ agamāsi. Taṃ ñatvā satthā dve aggasāvake āmantesi ‘‘sāriputtā, tumhākaṃ nissitakā pañcasatā bhikkhū devadattassa laddhiṃ rocetvā tena saddhiṃ gatā, idāni pana tesaṃ ñāṇaṃ paripākaṃ gataṃ, tumhe bahūhi bhikkhūhi saddhiṃ tattha gantvā tesaṃ dhammaṃ desetvā te bhikkhū maggaphalehi pabodhetvā gahetvā āgacchathā’’ti. Te tatheva gantvā tesaṃ dhammaṃ desetvā maggaphalehi pabodhetvā punadivase aruṇuggamanavelāya te bhikkhū ādāya veḷuvanameva āgamaṃsu. Āgantvā ca pana sāriputtattherassa bhagavantaṃ vanditvā ṭhitakāle bhikkhū theraṃ pasaṃsitvā bhagavantaṃ āhaṃsu – ‘‘bhante, amhākaṃ jeṭṭhabhātiko dhammasenāpati pañcahi bhikkhusatehi parivuto āgacchanto ativiya sobhati, devadatto pana parihīnaparivāro jāto’’ti. Na, bhikkhave, sāriputto idāneva ñātisaṅghaparivuto āgacchanto sobhati, pubbepi sobhiyeva. Devadattopi na idāneva gaṇato parihīno, pubbepi parihīnoyevāti. Bhikkhū tassatthassāvibhāvatthāya bhagavantaṃ yāciṃsu, bhagavā bhavantarena paṭicchannaṃ kāraṇaṃ pākaṭaṃ akāsi.
一时提婆达多乞得五地未遂,遂分僧团,携五比库僧团于階石椅上宿。时诸比库智慧成熟,佛知悉此事,便谕两大长老曰:“沙利子,汝等依托者五比库,喜获提婆达多赐与,偕同前往。今其智慧已成熟,汝等携众比库同往释法,令彼等具足道果觉悟,随后返来。”彼等即依教行,诵法导行,获道果之证,次日朝阳升起时,诸比库携五众重返竹林。至时,礼敬沙利子长老,祝贺世尊。谓佛言:“尊者,我们首领有如法的法军司令,率五比库众聚进来甚为壮观,可惜提婆达多已化作毁法之众。”佛言:“沙利子今与族僧团同行,自古以来法亦历盛荣。提婆达多不为减损,彼昔今皆然。”时诸比库因彼事而求佛,世尊便明示暗中因由。
Atīte magadharaṭṭhe rājagahanagare eko magadharājā rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto migayoniyaṃ paṭisandhiṃ gahetvā vuddhippatto migasahassaparivāro araññe vasati. Tassa lakkhaṇo ca kāḷo cāti dve puttā ahesuṃ. So attano mahallakakāle ‘‘tātā, ahaṃ idāni mahallako, tumhe imaṃ gaṇaṃ pariharathā’’ti pañca pañca migasatāni ekekaṃ puttaṃ paṭicchāpesi . Tato paṭṭhāya te dve janā migagaṇaṃ pariharanti. Magadharaṭṭhasmiñca sassapākasamaye kiṭṭhasambādhe araññe migānaṃ paripantho hoti. Manussā sassakhādakānaṃ migānaṃ māraṇatthāya tattha tattha opātaṃ khaṇanti, sūlāni ropenti, pāsāṇayantāni sajjenti, kūṭapāsādayo pāse oḍḍenti, bahū migā vināsaṃ āpajjanti. Bodhisatto kiṭṭhasambādhasamayaṃ ñatvā dve putte pakkosāpetvā āha – ‘‘tātā, ayaṃ kiṭṭhasambādhasamayo, bahū migā vināsaṃ pāpuṇanti, mayaṃ mahallakā yena kenaci upāyena ekasmiṃ ṭhāne vītināmessāma, tumhe tumhākaṃ migagaṇe gahetvā araññe pabbatapādaṃ pavisitvā sassānaṃ uddhaṭakāle āgaccheyyāthā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti pitu vacanaṃ sutvā saparivārā nikkhamiṃsu. Tesaṃ pana gamanamaggaṃ manussā jānanti ‘‘imasmiṃ kāle migā pabbatamārohanti, imasmiṃ kāle orohantī’’ti. Te tattha tattha paṭicchannaṭṭhāne nilīnā bahū mige vijjhitvā mārenti.
往昔摩揭陀国王舍城有一摩揭陀王执掌政权。时菩萨于鹿生族中再来,年幼成长,率领千鹿族群栖居林中。其标志谓黑色。彼于幼时语:“父亲,我今幼小,汝等护持此族。”各授五鹿族一子为子嗣。其后,父亲继而保护鹿群。时摩揭陀国于旱季,林间鹿群聚集成路。人众为防食鹿,处处设陷阱、插矛、设石捕器、结窟窿陷阱,多鹿遭其祸害。菩萨知旱季将至,遣两子巡视,言“父亲,此为旱季,鹿多遭杀戮。吾等为父亲用巧计,于一地悉平安栖息。尔等护持鹿群入林山脚,旱季炎烈时还来寻食。”二子闻之,携众鹿进入林中。然人等知悉,鹿登山时、下山时,各地设伏捕,陷坑杀鹿。多鹿被捕后,痛苦不堪。
Kāḷamigo attano dandhatāya ‘‘imāya nāma velāya gantabbaṃ, imāya velāya na gantabba’’nti ajānanto migagaṇaṃ ādāya pubbaṇhepi sāyanhepi padosepi paccūsepi gāmadvārena gacchati. Manussā tattha tattha pakatiyā ṭhitā ca nilīnā ca bahū mige vināsaṃ pāpenti. Evaṃ so attano dandhatāya bahū mige vināsaṃ pāpetvā appakeheva migehi araññaṃ pāvisi. Lakkhaṇamigo pana paṇḍito byatto upāyakusalo ‘‘imāya velāya gantabbaṃ, imāya velāya na gantabba’’nti jānāti. So gāmadvārenapi na gacchati , divāpi na gacchati, padosepi na gacchati, paccūsepi na gacchati, migagaṇaṃ ādāya aḍḍharattasamayeyeva gacchati. Tasmā ekampi migaṃ avināsetvā araññaṃ pāvisi. Te tattha cattāro māse vasitvā sassesu uddhaṭesu pabbatā otariṃsu.
黑鹿随伴繁殖,自不知“此时当行,此时勿行”,携鹿群晨昏于乡野往返。人众处处伏杀,多鹿遭害。黑鹿伴亦被愚昧无知,随众鹿缘行杀生而致灭亡。然智鉴鹿,识时知机,通晓“该时当行、不该时勿行”,不入乡野、不出昼夜,亦不往村庄、接近遥远山地。集中鹿群于午夜时分入林,故此得保一鹿未亡。诸鹿于彼处集居四月,旱季炎热时降山取食。
Kāḷo paccāgacchantopi purimanayeneva avasesamige vināsaṃ pāpento ekakova āgami. Lakkhaṇo pana ekamigampi avināsetvā pañcahi migasatehi parivuto mātāpitūnaṃ santikaṃ āgami. Bodhisatto dvepi putte āgacchante disvā migagaṇena saddhiṃ mantento imaṃ gāthaṃ samuṭṭhāpesi –
黑鹿离去后,一鹿安然存活,而携五鹿随父母来到鹿群。菩萨见其归来,偕鹿群议论,作歌颂曰——
§11
11.
‘‘Hoti sīlavataṃ attho, paṭisanthāravuttinaṃ;
“此义即是持戒之义,彼义乃生起同伴关系。”
Lakkhaṇaṃ passa āyantaṃ, ñātisaṅghapurakkhataṃ;
观看特征时,诸行已终,亲族团体中德高望重者;
Atha passasimaṃ kāḷaṃ, suvihīnaṃva ñātibhī’’ti.
然后观察此黑暗,似乎亲族中无人道德端正。
Tattha sīlavatanti sukhasīlatāya sīlavantānaṃ ācārasampannānaṃ. Atthoti vuḍḍhi. Paṭisanthāravuttinanti dhammapaṭisanthāro ca āmisapaṭisanthāro ca etesaṃ vuttīti paṭisanthāravuttino, tesaṃ paṭisanthāravuttinaṃ. Ettha ca pāpanivāraṇaovādānusāsanivasena dhammapaṭisanthāro ca, gocaralābhāpanagilānupaṭṭhānadhammikarakkhāvasena āmisapaṭisanthāro ca veditabbo. Idaṃ vuttaṃ hoti – imesu dvīsu paṭisanthāresu ṭhitānaṃ ācārasampannānaṃ paṇḍitānaṃ vuḍḍhi nāma hotīti. Idāni taṃ vuḍḍhiṃ dassetuṃ puttamātaraṃ ālapanto viya ‘‘lakkhaṇaṃ passā’’tiādimāha. Tatrāyaṃ saṅkhepattho – ācārapaṭisanthārasampannaṃ attano puttaṃ ekamigampi avināsetvā ñātisaṅghena purakkhataṃ parivāritaṃ āgacchantaṃ passa. Tāya pana ācārapaṭisanthārasampadāya vihīnaṃ dandhapaññaṃ atha passasimaṃ kāḷaṃ ekampi ñātiṃ anavasesetvā suvihīnameva ñātīhi ekakaṃ āgacchantanti. Evaṃ puttaṃ abhinanditvā pana bodhisatto yāvatāyukaṃ ṭhatvā yathākammaṃ gato.
此处所谓“守戒者”,是指以安乐戒为善,而行为端正者。所谓“增长”,是指成长、增广之意。所谓“有守护”,既指法的守护,也指俗染守护,这两者均包含在内。“戒律守护”是指通过劝诫戒除恶业所产生的守护,“俗染守护”则是指日常生活中对认识障碍的获得、忍受以及守护功德所形成的守护。此处所说是:居于两种守护之中、行为端正且才智成熟的人的增长。现在若要显现这种增长,犹如父母交谈时说“观看此特征”等。其简意为:具足戒律守护的人,见其子孙未曾毁坏一叶一栗,而被亲族团体尊崇守护。相反,戒律守护缺乏者,虽有槌棒之智,却未守护任何亲族,而仅以无道德的亲族相随。如此,父母欣慰,求道者得以安立为所应行而行。
Satthāpi ‘‘na, bhikkhave, sāriputto idāneva ñātisaṅghaparivārito sobhati, pubbepi sobhatiyeva. Na ca devadatto etarahiyeva gaṇamhā parihīno, pubbepi parihīnoyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ dassetvā dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kāḷo devadatto ahosi, parisāpissa devadattaparisāva, lakkhaṇo sāriputto, parisā panassa buddhaparisā, mātā rāhulamātā, pitā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊也曾说:“比库们,沙利子如今身被亲族团体围绕而庄严,昔日亦然。迦旃延如今被族众遗弃,昔日亦是。”说完此法之后,作两段讲论,进而归纳演绎,讲述一则本生故事:“当时黑暗期,迦旃延为族众所弃绝,其族众即是迦旃延所主持的族会;特征为沙利子所拥有,族众是佛弟子会;母亲为拘留孚母,父亲乃我。”
Lakkhaṇamigajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 拉卡纳鹿本生注疏第一
[12] 2. Nigrodhamigajātakavaṇṇanā
【二、尼拘陀犍子本生经说】
Nigrodhameva seveyyāti idaṃ satthā jetavane viharanto kumārakassapattherassa mātaraṃ ārabbha kathesi. Sā kira rājagahanagare mahāvibhavassa seṭṭhino dhītā ahosi ussannakusalamūlā parimadditasaṅkhārā pacchimabhavikā, antoghaṭe padīpo viya tassā hadaye arahattūpanissayo jalati. Sā attānaṃ jānanakālato paṭṭhāya gehe anabhiratā pabbajitukāmā hutvā mātāpitaro āha – ‘‘ammatātā, mayhaṃ gharāvāse cittaṃ nābhiramati, ahaṃ niyyānike buddhasāsane pabbajitukāmā, pabbājetha ma’’nti. Amma, kiṃ vadesi, idaṃ kulaṃ bahuvibhavaṃ, tvañca amhākaṃ ekadhītā, na labbhā tayā pabbajitunti. Sā punappunaṃ yācitvāpi mātāpitūnaṃ santikā pabbajjaṃ alabhamānā cintesi ‘‘hotu, patikulaṃ gatā sāmikaṃ ārādhetvā pabbajissāmī’’ti. Sā vayappattā patikulaṃ gantvā patidevatā hutvā sīlavatī kalyāṇadhammā agāraṃ ajjhāvasi.
“应当事奉尼拘陀”(以此为题),此说由世尊在诃多林中,向尊者俱摩罗迦舍多长老,就其母亲说起。其母为王舍城一大富长者之女,因修炼心性光明甚盛,犹如斜阳下摇曳的灯火,内心生出阿拉汉果的坚实根基。惟因自身觉知,知家中不生厌舍,遂发出出家愿。母亲劝诫曰:“慈母哉,我于家庭生活无乐,愿皈依圣者教法,得以出家。”母亲答曰:“慈母言何?此世家富贵宏盛,汝为我方一女,出家岂可得也?”虽多次请求,终不许出家。母亲念念不忘,祈愿祝愿“愿去恶道,持守正业,必得出家”,终至壮年,离家出走,成为侍主之人,具足戒德及善法,隐居于村舍。
Athassā saṃvāsamanvāya kucchiyaṃ gabbho patiṭṭhahi. Sā gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ na aññāsi. Atha tasmiṃ nagare nakkhattaṃ ghosayiṃsu, sakalanagaravāsino nakkhattaṃ kīḷiṃsu, nagaraṃ devanagaraṃ viya alaṅkatapaṭiyattaṃ ahosi. Sā pana tāva uḷārāyapi nakkhattakīḷāya vattamānāya attano sarīraṃ na vilimpati nālaṅkaroti, pakativeseneva vicarati.
于是,为了容纳其内胎,子宫建立了牢固的壁垣。但胎儿的存在状态无人知晓。后来,在那个城中,人们开始观天象,整个城市的居民都观赏星象,城市被打扮得如同天界般庄严华美。可是,那时,胎儿虽在母腹中观赏星象,却不玷污、不装饰自身的身体,而是像野兽在林间闲行一样自在活动。
Atha naṃ sāmiko āha – ‘‘bhadde, sakalanagaraṃ nakkhattanissitaṃ, tvaṃ pana sarīraṃ nappaṭijaggasī’’ti. Ayyaputta, dvattiṃsāya me kuṇapehi pūritaṃ sarīraṃ, kiṃ iminā alaṅkatena, ayañhi kāyo neva devanimmito, na brahmanimmito, na suvaṇṇamayo, na maṇimayo, na haricandanamayo, na puṇḍarīkakumuduppalagabbhasambhūto , na amatosadhapūrito, atha kho kuṇape jāto, mātāpettikasambhavo, aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo, kaṭasivaḍḍhano, taṇhūpādinno, sokānaṃ nidānaṃ, paridevānaṃ vatthu, sabbarogānaṃ ālayo, kammakaraṇānaṃ paṭiggaho, antopūti, bahi niccapaggharaṇo, kimikulānaṃ āvāso, sivathikapayāto, maraṇapariyosāno, sabbalokassa cakkhupathe vattamānopi –
此时,胎主说道:「善男子,整个城市都依赖星象,而你却不装点身体吗?」尊者啊,我这具由三十二块骨头组成、数以二十重包裹的身体,用什么来装饰呢?这具身体既非天人之相,也非婆罗门之相,既非金色、宝石、没药檀香、白莲蓮花和水草所形成,也非含无上妙药的身体。它因父母所生,必然受无常遮盖、腐烂、断裂、衰败之法所制,如刀凿之物。此身受渴爱所依,是忧愁之因、愁苦之缘,诸病之所依,为业力之表现,内外皆为常堕之所,是荆棘之所,是肮脏污秽之所,是死亡结束之所,是一切世间的眼路正在运动的处所。
‘‘Aṭṭhinahārusaṃyutto, tacamaṃsāvalepano;
这具身体布满骨头与坚硬的筋腱,布满鳞片、粘附着肌肉肉片;
Chaviyā kāyo paṭicchanno, yathābhūtaṃ na dissati.
其身腐烂遮盖,如同残骸无常之体,真实的它不复存在。
‘‘Antapūro udarapūro, yakanapeḷassa vatthino;
身体内充满膨胀之火,如同蛇毒之患;
Hadayassa papphāsassa, vakkassa pihakassa ca.
也充满心脏的腐败、喉咙的腐臭。
‘‘Siṅghāṇikāya kheḷassa, sedassa ca medassa ca;
「狮穴」中膈膜的游戏,沙沫与脑髓,
Lohitassa lasikāya, pittassa ca vasāya ca.
血液中的赤色,胆汁与脾脏。
‘‘Athassa navahi sotehi, asucī savati sabbadā;
现在用九个耳孔闻;常洁净无秽;
Akkhimhā akkhigūthako, kaṇṇamhā kaṇṇagūthako.
眼睛啊,是望眼器官;耳朵啊,是闻声的器官。
‘‘Siṅghāṇikā ca nāsato, mukhena vamatekadā;
狮穴和鼻孔,从嘴中曾向左转动;
Pittaṃ semhañca vamati, kāyamhā sedajallikā.
胆汁和痰液曾向左流动;身体则分泌出沙沫和水珠。
‘‘Athassa susiraṃ sīsaṃ, matthaluṅgassa pūritaṃ;
『其头颅清净光明,满布脑髓丰盈;』
Subhato naṃ maññati bālo, avijjāya purakkhato. (su. ni. 196-201);
圣者不认为这是愚痴,愚人则因无明而先行。
‘‘Anantādīnavo kāyo, visarukkhasamūpamo;
『身无始终疾苦,如同枯木丛生;』
Āvāso sabbarogānaṃ, puñjo dukkhassa kevalo. (apa. thera 2.54.55);
乃是一切病苦之所集,惟有苦损无他。
‘‘Sace imassa kāyassa, anto bāhirako siyā;
『若此身内部外部皆有界限,』
Daṇḍaṃ nūna gahetvāna, kāke soṇe ca vāraye.
必当执杖驱除乌鸦和狗。
‘‘Duggandho asuci kāyo, kuṇapo ukkarūpamo;
『恶臭污秽之身,形如腐朽肿块;','259':'为目所非,却有愚人喜悦。','260':'覆以污秽衣袍,开口恶言甚巨;','261':'周遭散布臭秽,满身肮脏恶臭』(净戒论 1.122);
Nindito cakkhubhūtehi, kāyo bālābhinandito.
为具慧眼者所呵责,此身乃是愚人所欢喜者。
‘‘Allacammapaṭicchanno, navadvāro mahāvaṇo;
『以湿皮覆盖,九孔之大疮;』
Samantato paggharati, asucī pūtigandhiyo’’ti. (visuddhi. 1.122);
『四面渗流,不净而臭秽。』(见《清净道论》第一卷第一二二节)
Ayyaputta , imaṃ kāyaṃ alaṅkaritvā kiṃ karissāmi? Nanu imassa alaṅkatakaraṇaṃ gūthapuṇṇaghaṭassa bahi cittakammakaraṇaṃ viya hotīti? Seṭṭhiputto tassā vacanaṃ sutvā āha ‘‘bhadde, tvaṃ imassa sarīrassa ime dose passamānā kasmā na pabbajasī’’ti? ‘‘Ayyaputta, ahaṃ pabbajjaṃ labhamānā ajjeva pabbajeyya’’nti. Seṭṭhiputto ‘‘sādhu, ahaṃ taṃ pabbājessāmī’’ti vatvā mahādānaṃ pavattetvā mahāsakkāraṃ katvā mahantena parivārena bhikkhunupassayaṃ netvā taṃ pabbājento devadattapakkhiyānaṃ bhikkhunīnaṃ santike pabbājesi. Sā pabbajjaṃ labhitvā paripuṇṇasaṅkappā attamanā ahosi.
阿阇梨子说:『既装饰此身,我当作何?莫非此装饰者,犹如密缚花瓶之附属心事乎?』商主子闻其语,谓曰:『善哉!汝见此身体此等污秽,何以不出家乎?』答曰:『阿阇梨子,今我正欲出家,今日当出家。』商主子言:『善哉,我助汝出家。』即行大施财,致以盛礼,率以众从,导之至比库尼僧众所在,令其出家。彼得出家后,心志圆满如实。
Athassā gabbhe paripākaṃ gacchante indriyānaṃ aññathattaṃ hatthapādapiṭṭhīnaṃ bahalattaṃ udarapaṭalassa ca mahantataṃ disvā bhikkhuniyo taṃ pucchiṃsu ‘‘ayye, tvaṃ gabbhinī viya paññāyasi, kiṃ eta’’nti? Ayye, ‘‘idaṃ nāma kāraṇa’’nti na jānāmi, sīlaṃ pana me paripuṇṇanti . Atha naṃ tā bhikkhuniyo devadattassa santikaṃ netvā devadattaṃ pucchiṃsu ‘‘ayya, ayaṃ kuladhītā kicchena sāmikaṃ ārādhetvā pabbajjaṃ labhi, idāni panassā gabbho paññāyati, mayaṃ imassa gabbhassa gihikāle vā pabbajitakāle vā laddhabhāvaṃ na jānāma, kiṃdāni karomā’’ti? Devadatto attano abuddhabhāvena ca khantimettānuddayānañca natthitāya evaṃ cintesi ‘‘devadattapakkhikā bhikkhunī kucchinā gabbhaṃ pariharati, devadatto ca taṃ ajjhupekkhatiyevāti mayhaṃ garahā uppajjissati, mayā imaṃ uppabbājetuṃ vaṭṭatī’’ti. So avīmaṃsitvāva selaguḷaṃ pavaṭṭayamāno viya pakkhanditvā ‘‘gacchatha, imaṃ uppabbājethā’’ti āha. Tā tassa vacanaṃ sutvā uṭṭhāya vanditvā upassayaṃ gatā.
日后彼胎渐熟,诸根感异,见其掌足宽大,腹皮隆起广大显然,诸比库尼便问曰:『尊者,女士现智慧乎?何故如是?』尊者曰:『此名因缘,不知详尽,惟戒行圆满。』彼众比库尼乃引往见迭瓦达,问曰:『尊者,此寺女出家不易,今胎生智慧,我等不晓此胎乃家室时或出家时所得,今当若何?』迭瓦达意不明,复怀忍慈,苦思曰:『迭瓦达派比库尼悉心照护胎儿,迭瓦达我却无所挂怀,必生烦恼,我当令其出家为善。』未再三思,犹如旋转石轮骤然断绝欲回者,谓曰:『去,令其出家!』彼听命即起,礼敬而往出家所在。
Atha sā daharā tā bhikkhuniyo āha – ‘‘ayye, na devadattatthero buddho, nāpi mayhaṃ tassa santike pabbajjā, loke pana aggapuggalassa sammāsambuddhassa santike mayhaṃ pabbajjā, sā ca pana me dukkhena laddhā, mā naṃ antaradhāpetha, etha maṃ gahetvā satthu santikaṃ jetavanaṃ gacchathā’’ti. Tā taṃ ādāya rājagahā pañcacattālīsayojanikaṃ maggaṃ atikkamma anupubbena jetavanaṃ patvā satthāraṃ vanditvā tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā cintesi – ‘‘kiñcāpi gihikāle etissā gabbho patiṭṭhito, evaṃ santepi ‘samaṇo gotamo devadattena jahitaṃ ādāya caratī’ti titthiyānaṃ okāso bhavissati. Tasmā imaṃ kathaṃ pacchindituṃ sarājikāya parisāya majjhe imaṃ adhikaraṇaṃ vinicchituṃ vaṭṭatī’’ti. Punadivase rājānaṃ pasenadikosalaṃ mahāanāthapiṇḍikaṃ cūḷaanāthapiṇḍikaṃ visākhaṃ mahāupāsikaṃ aññāni ca abhiññātāni mahākulāni pakkosāpetvā sāyanhasamaye catūsu parisāsu sannipatitāsu upālittheraṃ āmantesi ‘‘gaccha, tvaṃ catuparisamajjhe imissā daharabhikkhuniyā kammaṃ sodhehī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti thero parisamajjhaṃ gantvā attano paññattāsane nisīditvā rañño purato visākhaṃ upāsikaṃ pakkosāpetvā imaṃ adhikaraṇaṃ paṭicchāpesi ‘‘gaccha visākhe, ‘ayaṃ daharā asukamāse asukadivase pabbajitā’ti tathato ñatvā imassa gabbhassa pure vā pacchā vā laddhabhāvaṃ jānāhī’’ti. Upāsikā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā sāṇiṃ parikkhipāpetvā antosāṇiyaṃ daharabhikkhuniyā hatthapādanābhiudarapariyosānādīni oloketvā māsadivase samānetvā gihibhāve gabbhassa laddhabhāvaṃ tathato ñatvā therassa santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesi. Thero catuparisamajjhe taṃ bhikkhuniṃ suddhaṃ akāsi. Sā suddhā hutvā bhikkhusaṅghañca satthārañca vanditvā bhikkhunīhi saddhiṃ upassayameva gatā. Sā gabbhaparipākamanvāya padumuttarapādamūle patthitapatthanaṃ mahānubhāvaṃ puttaṃ vijāyi.
当时,那些年幼的比库尼们说:『尊者,不是德瓦达塔长老,而是佛陀,也不是我在他面前的新出家者,唯有这世间第一人物正自觉者,我才得以在他面前出家;但因我承受痛苦,不愿他消失,于是若有人将我带到佛陀面前的祗树林去。』她们于是携带这信念,越过了王舍城四十五由旬之路,渐次到达祗树林,礼敬了导师,向他陈述了此意。佛陀思惟说:『这座妇人之家必有胎儿安住在体内,尽管如此,这外道们仍将诋毁说“沙门果德玛抛弃了德瓦达塔而行其道”,因此这些外道在此境界中必有可乘之机。故此,如何在世间国王的众议中判决此事呢?』翌日,王舍城的王巴舍那帝、大富商给孤独长老、小给孤独长老、维萨迦大居士及其他高贵家族们聚集,于傍晚在四个会所相会,召唤长老乌帕利,嘱咐他说:「去吧,你在四众之中,依此年幼比库尼们的行为清净礼检。」长老答:「善哉!尊者!」遂到比库尼聚处,坐上自制座具,面向王,将此事转告维萨迦居士,嘱其:「去吧,维萨迦,要确知『此年幼者在不安之月和不安之日出家,依实知道此胎之先后情况。』」居士答:「善哉。」言毕,散开食物,细看这年幼比库尼的手足关节指缝端点等,经过一个月计量,在居家状态下正确确知胎儿的先后情况,遂前往长老处,详细陈述原委。长老于四众中宣布该比库尼已纯洁无染。她纯洁之后,礼敬沙弥僧团及导师,随比库尼们一同安住。其因胎儿成熟的功德,于莲花足根处,诞生大尊子。
Athekadivasaṃ rājā bhikkhunupassayasamīpena gacchanto dārakasaddaṃ sutvā amacce pucchi. Amaccā taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘deva, daharabhikkhunī puttaṃ vijātā, tasseso saddo’’ti āhaṃsu. ‘‘Bhikkhunīnaṃ, bhaṇe, dārakapaṭijagganaṃ nāma palibodho, mayaṃ naṃ paṭijaggissāmā’’ti rājā taṃ dārakaṃ nāṭakitthīnaṃ dāpetvā kumāraparihārena vaḍḍhāpesi. Nāmaggahaṇadivase cassa ‘‘kassapo’’ti nāmaṃ akaṃsu. Atha naṃ kumāraparihārena vaḍḍhitattā ‘‘kumārakassapo’’ti sañjāniṃsu. So sattavassikakāle satthu santike pabbajitvā paripuṇṇavasso upasampadaṃ labhitvā gacchante gacchante kāle dhammakathikesu citrakathī ahosi. Atha naṃ satthā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ cittakathikānaṃ yadidaṃ kumārakassapo’’ti (a. ni. 1.209, 217) etadagge ṭhapesi. So pacchā vammikasutte (ma. ni. 1.249 ādayo) arahattaṃ pāpuṇi. Mātāpissa bhikkhunī vipassanaṃ vaḍḍhetvā aggaphalaṃ pattā. Kumārakassapatthero buddhasāsane gaganamajjhe puṇṇacando viya pākaṭo jāto.
某日,国王在比库尼会所附近行走,忽闻孩童之声,便问仆人原因。仆人知晓因由,说:「大人,是年幼比库尼所生子嗣,是她的声音。」国王谓仆人:「比库尼们啊,孩童的苏醒即是觉悟,我必使其觉悟。」遂将孩童赐予舞伎,由公主养育。授名曰「迦沙波」。由于公主的养育,名号加增为「小迦沙波」。此孩七岁时,便于佛陀面前出家,修满一年,具足比库萨婆多戒。行脚时,善于说法,因而著称。佛陀称道:「这位迦沙波,是我的弟子中善于心法宣说的。」并将其确立于此尊位。后来在《蚁喻经》等行文中得证阿拉汉果。其母之比库尼修习内观法,增加精进,得至上果。长老迦沙波比库于佛法中,如夜空中满月般显著。
Athekadivasaṃ tathāgato pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhūnaṃ ovādaṃ datvā gandhakuṭiṃ pāvisi. Bhikkhū ovādaṃ gahetvā attano attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu divasabhāgaṃ khepetvā sāyanhasamaye dhammasabhāyaṃ sannipatitvā ‘‘āvuso, devadattena attano abuddhabhāvena ceva khantimettādīnañca abhāvena kumārakassapatthero ca therī ca ubho nāsitā, sammāsambuddho pana attano dhammarājatāya ceva khantimettānuddayasampattiyā ca ubhinnampi tesaṃ paccayo jāto’’ti buddhaguṇe vaṇṇayamānā nisīdiṃsu. Satthā buddhalīlāya dhammasabhaṃ āgantvā paññattāsane nisīditvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchi. ‘‘Bhante, tumhākameva guṇakathāyā’’ti sabbaṃ ārocayiṃsu. Na, bhikkhave, tathāgato idāneva imesaṃ ubhinnaṃ paccayo ca patiṭṭhā ca jāto, pubbepi ahosiyevāti. Bhikkhū tassatthassāvibhāvatthāya bhagavantaṃ yāciṃsu. Bhagavā bhavantarena paṭicchannaṃ kāraṇaṃ pākaṭaṃ akāsi.
某日,如来于饭后乞食完毕,嘱咐比库们开示教诲,入香树林。比库们接受教诲,将日夜之分切分出来,每至夕会,聚集法会,称述道理,说:“诸位比库,迦沙波长老及其比库尼因自身无明及无知等缺点而动摇,但正觉者因其法王的身份以及因内在精进而使两者因缘成立。”诸位比库中有人因证佛陀的教化而坐下,如来于指定座位坐下,说:“现在诸比库,轮值者请就此处听法。”“尊者,我们愿为您赞美您的美德。”诸比库合诵。佛陀曰:“诸比库,正是因诸法因缘建立,此两者的因缘现起,过去曾有此情形。”众比库请佛说明缘由,佛陀披露秘密因由。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārayamāne bodhisatto migayoniyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. So mātukucchito nikkhanto suvaṇṇavaṇṇo ahosi, akkhīni panassa maṇiguḷasadisāni ahesuṃ, siṅgāni rajatavaṇṇāni, mukhaṃ rattakambalapuñjavaṇṇaṃ, hatthapādapariyantā lākhārasaparikammakatā viya, vāladhi camarassa viya ahosi, sarīraṃ panassa mahantaṃ assapotakappamāṇaṃ ahosi. So pañcasatamigaparivāro araññe vāsaṃ kappesi nāmena nigrodhamigarājā nāma. Avidūre panassa aññopi pañcasatamigaparivāro sākhamigo nāma vasati, sopi suvaṇṇavaṇṇova ahosi.
在过去时节,波罗奈城中婆罗门王梵达建造王国时,菩萨因母腹温顺出生,身色光明如金,眼眸似宝石,角如银色,面色如夜蚕茧,手足周围如金镶铠,尾巴如驴鞭,身形高大有如大象。其伴有五百麋鹿,居于森林,名曰“无花果麋鹿王”。不远处亦有另一五百麋鹿群,名为“枝麋鹿”,其色似金。
Tena samayena bārāṇasirājā migavadhappasuto hoti, vinā maṃsena na bhuñjati, manussānaṃ kammacchedaṃ katvā sabbe negamajānapade sannipātetvā devasikaṃ migavaṃ gacchati. Manussā cintesuṃ – ‘‘ayaṃ rājā amhākaṃ kammacchedaṃ karoti, yaṃnūna mayaṃ uyyāne migānaṃ nivāpaṃ vapitvā pānīyaṃ sampādetvā bahū mige uyyānaṃ pavesetvā dvāraṃ bandhitvā rañño niyyādeyyāmā’’ti. Te sabbe uyyāne migānaṃ nivāpatiṇāni ropetvā udakaṃ sampādetvā dvāraṃ yojetvā vāgurāni ādāya muggarādinānāvudhahatthā araññaṃ pavisitvā mige pariyesamānā ‘‘majjhe ṭhite mige gaṇhissāmā’’ti yojanamattaṃ ṭhānaṃ parikkhipitvā saṅkhipamānā nigrodhamigasākhamigānaṃ vasanaṭṭhānaṃ majjhe katvā parikkhipiṃsu. Atha naṃ migagaṇaṃ disvā rukkhagumbādayo ca bhūmiñca muggarehi paharantā migagaṇaṃ gahanaṭṭhānato nīharitvā asisattidhanuādīni āvudhāni uggiritvā mahānādaṃ nadantā taṃ migagaṇaṃ uyyānaṃ pavesetvā dvāraṃ pidhāya rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘deva, nibaddhaṃ migavaṃ gacchantā amhākaṃ kammaṃ nāsetha, amhehi araññato mige ānetvā tumhākaṃ uyyānaṃ pūritaṃ, ito paṭṭhāya tesaṃ maṃsāni khādathā’’ti rājānaṃ āpucchitvā pakkamiṃsu.
那时波罗奈王是狩猎者,完全不食肉,屠杀兽类,召集各村民合围树林狩猎神麋鹿。人们思考说:“王进行猎杀行为,定能筑园驱麋,伐树筑水源,设门禁,而我们可驱聚麋鹿入园以便王狩猎。”众人就在园中筑栅,备水源、设门栅,携带各种武器进入森林猎鹿,立约集合合围,中止声响,驱兽避隐,牵引麋鹿回园,占据中处。麋鹿见状,于树下隐匿,吼声震响,围入园门,王前来对王说:“大人,此绑缚麋鹿群行猎请勿灭我职责,我将带麋鹿出林填满您的园子,待他们进食园外草木后,您可享用其肉食。”
Rājā tesaṃ vacanaṃ sutvā uyyānaṃ gantvā mige olokento dve suvaṇṇamige disvā tesaṃ abhayaṃ adāsi. Tato paṭṭhāya pana kadāci sayaṃ gantvā ekaṃ migaṃ vijjhitvā āneti, kadācissa bhattakārako gantvā vijjhitvā āharati. Migā dhanuṃ disvāva maraṇabhayena tajjitā palāyanti, dve tayo pahāre labhitvā kilamantipi, gilānāpi honti, maraṇampi pāpuṇanti. Migagaṇo taṃ pavattiṃ bodhisattassa ārocesi. So sākhaṃ pakkosāpetvā āha – ‘‘samma, bahū migā nassanti, ekaṃsena maritabbe sati ito paṭṭhāya mā kaṇḍena mige vijjhantu, dhammagaṇḍikaṭṭhāne migānaṃ vāro hotu. Ekadivasaṃ mama parisāya vāro pāpuṇātu, ekadivasaṃ tava parisāya, vārappatto migo gantvā dhammagaṇḍikāya gīvaṃ ṭhapetvā nipajjatu, evaṃ sante migā kilantā na bhavissantī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Tato paṭṭhāya vārappattova migo gantvā dhammagaṇḍikāya gīvaṃ ṭhapetvā nipajjati, bhattakārako āgantvā tattha nipannakameva gahetvā gacchati.
王听闻言语,进入园中视察麋鹿,见二只黄金麋鹿,赐予安全。后离开园数日,回来带走一只麋鹿,猎人也来园收获。麋鹿见弓放声惊逃,受伤者三,只得倦怠及死亡。菩萨闻此事,训斥族群曰:“很好,诸多麋鹿正枯竭,若有一只将死,勿令使其断裂伤害,重新狩猎园聚。”族群一致答应。于是,狩猎者带着猎物按约定前往猎场,猎人来到收获点取物离去。
Athekadivasaṃ sākhamigassa parisāya ekissā gabbhinimigiyā vāro pāpuṇi. Sā sākhaṃ upasaṅkamitvā ‘‘sāmi, ahaṃ gabbhinī, puttaṃ vijāyitvā dve janā vāraṃ gamissāma, mayhaṃ vāraṃ atikkāmehī’’ti āha. So ‘‘na sakkā tava vāraṃ aññesaṃ pāpetuṃ, tvameva tuyhaṃ vāraṃ jānissasi, gacchāhī’’ti āha. Sā tassa santikā anuggahaṃ alabhamānā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā tamatthaṃ ārocesi. So tassā vacanaṃ sutvā ‘‘hotu gaccha tvaṃ, ahaṃ te vāraṃ atikkāmessāmī’’ti sayaṃ gantvā dhammagaṇḍikāya sīsaṃ katvā nipajji. Bhattakārako taṃ disvā ‘‘laddhābhayo migarājā dhammagaṇḍikāya nipanno, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti vegena gantvā rañño ārocesi.
有一天,在森林中的鹿群集会时,恰逢一只母鹿怀胎满月。该母鹿走近鹿群的首领说道:『尊长,我现为怀孕的母鹿,将生育幼子,待幼鹿出生后我要离开两个月,我的期限已过。』鹿群首领回答说:『你的期限不可让他人替代,你自己最了解你的期限,应当前往。』母鹿听言后,怀抱着未来佛子,来到佛子面前说出此意。佛子听后答道:『好吧,你去吧,我一定会替你度过期限。』说罢,他亲自前往,用法剑割断头颅自刎。厨师见状,惊呼说:『得到了安乐的森林之王被法剑刺杀,这究竟是为何?』他急忙前往询问国王。
Rājā tāvadeva rathaṃ āruyha mahantena parivārena āgantvā bodhisattaṃ disvā āha ‘‘samma migarāja, nanu mayā tuyhaṃ abhayaṃ dinnaṃ, kasmā tvaṃ idha nipanno’’ti. Mahārāja, gabbhinī migī āgantvā ‘‘mama vāraṃ aññassa pāpehī’’ti āha, na sakkā kho pana mayā ekassa maraṇadukkhaṃ aññassa upari nikkhipituṃ, svāhaṃ attano jīvitaṃ tassā datvā tassā santakaṃ maraṇaṃ gahetvā idha nipanno, mā aññaṃ kiñci āsaṅkittha, mahārājāti. Rājā āha – ‘‘sāmi, suvaṇṇavaṇṇamigarāja, mayā na tādiso khantimettānuddayasampanno manussesupi diṭṭhapubbo, tena te pasannosmi, uṭṭhehi, tuyhañca tassā ca abhayaṃ dammī’’ti. ‘‘Dvīhi abhaye laddhe avasesā kiṃ karissanti, narindā’’ti? ‘‘Avasesānampi abhayaṃ dammi, sāmī’’ti. ‘‘Mahārāja, evampi uyyāneyeva migā abhayaṃ labhissanti, sesā kiṃ karissantī’’ti? ‘‘Etesampi abhayaṃ dammi, sāmī’’ti. ‘‘Mahārāja, migā tāva abhayaṃ labhantu, sesā catuppadā kiṃ karissantī’’ti ? ‘‘Etesampi abhayaṃ dammi, sāmī’’ti. ‘‘Mahārāja, catuppadā tāva abhayaṃ labhantu, dijagaṇā kiṃ karissantī’’ti? ‘‘Etesampi abhayaṃ dammi, sāmī’’ti. ‘‘Mahārāja, dijagaṇā tāva abhayaṃ labhantu, udake vasantā macchā kiṃ karissantī’’ti? ‘‘Etesampi abhayaṃ dammi, sāmī’’ti. Evaṃ mahāsatto rājānaṃ sabbasattānaṃ abhayaṃ yācitvā uṭṭhāya rājānaṃ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā ‘‘dhammaṃ cara, mahārāja, mātāpitūsu puttadhītāsu brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu dhammaṃ caranto samaṃ caranto kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ gamissasī’’ti rañño buddhalīlāya dhammaṃ desetvā katipāhaṃ uyyāne vasitvā rañño ovādaṃ datvā migagaṇaparivuto araññaṃ pāvisi. Sāpi kho migadhenu pupphakaṇṇikasadisaṃ puttaṃ vijāyi. So kīḷamāno sākhamigassa santikaṃ gacchati. Atha naṃ mātā tassa santikaṃ gacchantaṃ disvā ‘‘putta, ito paṭṭhāya mā etassa santikaṃ gaccha, nigrodhasseva santikaṃ gaccheyyāsī’’ti ovadantī imaṃ gāthamāha –
国王骑上战车,带着众多随从前来,见到佛子,问道:『贤明的森林之王,你不是曾给他安全护佑吗?为何他会在此自残?』佛子说:『国王陛下,这怀孕的母鹿来诉说说她期限不可由他人替代。我无法将自己的死亡之苦加于他人,便将自己的生命奉献给她,承受她的胎儿之死,自己因此死在这里,未曾加害他人,陛下。』国王答言:『尊长,您这金色森林之王,我未曾见过凡人中有谁,能怀此坚忍善心,因此我对您感到喜悦。起来吧,我愿予你和她安乐。』『若得两种安乐,其余的人又如何呢?』『我也会赐余人安乐,尊长。』国王问:『那么那些森林中的其他鹿也要安乐,余者怎么办?』答:『我亦赐予安乐。』『既然如此,森林,她的余鹿,天空飞鸟,水中鱼儿怎么办?』『一切也都赐予安乐,尊长。』如此,这广大圣者祈求国王与众生皆得安乐,起身为国王确立了五戒,教诲国王说:『国王啊,法应当持守于父母、子女、婆罗门、长者、村民,与世人中,若守法而行,彼既断身命,亦将至善涅槃天界。』言毕,于园中久坐,嘱付国王后,佛子接受众鹿簇拥,入森林修行。母鹿亦生下像小孔雀般的幼子,玩耍间走近森林之王。母鹿见其向森林王走近,劝诫道:『儿啊,请你别靠近他,应该像靠近无花果树那样亲近它。』同时说了一首偈:
§12
12.
‘‘Nigrodhameva seveyya, na sākhamupasaṃvase;
「应当亲近梨树,不应靠近森林之王;
Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyo, yañce sākhasmi jīvita’’nti.
在梨树中居住胜于生活在森林首领旁。」
Tattha nigrodhameva seveyyāti tāta tvaṃ vā añño vā attano hitakāmo nigrodhameva seveyya bhajeyya upasaṅkameyya, na sākhamupasaṃvaseti sākhamigaṃ pana na upasaṃvase upagamma na saṃvaseyya, etaṃ nissāya jīvikaṃ na kappeyya. Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyoti nigrodharañño pādamūle maraṇampi seyyo varaṃ uttamaṃ. Yañce sākhasmi jīvitanti yaṃ pana sākhassa santike jīvitaṃ, taṃ neva seyyo na varaṃ na uttamanti attho.
此处所谓『应当亲近梨树者』,意即无论是父亲或他人,若图自身利益,应当亲近梨树,前往依附,而不应接近森林首领,森林首领虽近身但不得靠近,亦不应亲近;这乃因维持生活所需,不可胡乱。梨树中居住,意谓梨树林中树根处,即使死亡也是最胜最上。所谓『生活在森林旁』,指的是近于首领的生活,却不为上乘,也不为优秀,意思即如此。
Tato paṭṭhāya ca pana abhayaladdhakā migā manussānaṃ sassāni khādanti, manussā ‘‘laddhābhayā ime migā’’ti mige paharituṃ vā palāpetuṃ vā na visahanti, te rājaṅgaṇe sannipatitvā rañño tamatthaṃ ārocesuṃ. Rājā ‘‘mayā pasannena nigrodhamigarājassa varo dinno, ahaṃ rajjaṃ jaheyyaṃ, na ca taṃ paṭiññaṃ bhindāmi, gacchatha na koci mama vijite mige paharituṃ labhatī’’ti āha. Nigrodhamigo taṃ pavattiṃ sutvā migagaṇaṃ sannipātāpetvā ‘‘ito paṭṭhāya paresaṃ sassaṃ khādituṃ na labhissathā’’ti mige ovaditvā manussānaṃ ārocāpesi ‘‘ito paṭṭhāya sassakārakā manussā sassarakkhaṇatthaṃ vatiṃ mā karontu, khettaṃ pana āvijjhitvā paṇṇasaññaṃ bandhantū’’ti. Tato paṭṭhāya kira khettesu paṇṇabandhanasaññā udapādi. Tato paṭṭhāya paṇṇasaññaṃ atikkamanamigo nāma natthi. Ayaṃ kira nesaṃ bodhisattato laddhaovādo. Evaṃ migagaṇaṃ ovaditvā bodhisatto yāvatāyukaṃ ṭhatvā saddhiṃ migehi yathākammaṃ gato, rājāpi bodhisattassa ovāde ṭhatvā puññāni katvā yathākammaṃ gato.
然后,获得安乐的森林鹿开始吃人间的农作物,人们见鹿说『因得安乐,这些鹿来了』,欲驱赶捕杀却不敢施害,他们聚集于王宫,向国王诉说情由。国王说:『我为这金色森林之王赐护佑,我愿辜负国土,也不破坏护佑,等着吧,无人能捕杀我所胜的鹿。』森林之王听闻此言,召集鹿群,嘱咐说:『从此以后,无论是何人,勿猎杀农作物的造成者』。又告诫人类说:『切勿在农田附近践踏,以致辨识叶痕。』此后,在田间似有叶痕,鹿群中无人能超越此叶痕。这便是这位未来佛子的护持之道。如此嘱咐鹿群,佛子站立四方,与众鹿同行如法,国王也遵从佛子教诲,行善如法。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, idānevāhaṃ theriyā ca kumārakassapassa ca avassayo, pubbepi avassayo evā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā catusaccadhammadesanaṃ vinivaṭṭetvā dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā sākhamigo devadatto ahosi, parisāpissa devadattaparisāva, migadhenu therī ahosi, putto kumārakassapo, rājā ānando, nigrodhamigarājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊告诫比库们:“我与长老及童子咖萨巴之间并无偏私,此乃过去就有之偏私。”宣说此法之时,先引出四谛教义,分别阐释二事,讲说并缀合,进而以本生故事佐证其义:“彼时,萨咖天帝为德达多,随同众多德达多弟子,长老鹿母,而童子便是咖萨巴,安纳多为王,尼哥陀鹿王则正是我本人。”
Nigrodhamigajātakavaṇṇanā dutiyā. · 尼果达鹿本生注疏第二
[13] 3. Kaṇḍijātakavaṇṇanā
第三章·迦ṇ笛本生故事解说
Dhiratthukaṇḍinaṃ sallanti idaṃ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Taṃ aṭṭhakanipāte indriyajātake āvibhavissati. Bhagavā pana taṃ bhikkhuṃ etadavoca ‘‘bhikkhu, pubbepi tvaṃ etaṃ mātugāmaṃ nissāya jīvitakkhayaṃ patvā vītaccitesu aṅgāresu pakko’’ti. Bhikkhū tassatthassāvibhāvatthāya bhagavantaṃ yāciṃsu, bhagavā bhavantarena paṭicchannakāraṇaṃ pākaṭaṃ akāsi. Ito paraṃ pana bhikkhūnaṃ yācanaṃ bhavantarapaṭicchannatañca avatvā ‘‘atītaṃ āharī’’ti ettakameva vakkhāma, ettake vuttepi yācanañca valāhakagabbhato candanīharaṇūpamāya bhavantarapaṭicchannakāraṇabhāvo cāti sabbametaṃ heṭṭhā vuttanayeneva yojetvā veditabbaṃ.
心志坚固部族聚集时,有人闻闻著名长老于揭树林讲述古老第二次诸恶染着之事。此章节将显现于八支法集中之根性故事。世尊对该比库说:“比库啊,你过去依靠乡邻,遇生死难关,处于无所依恋之心境,仿佛火种。”为使诸比库知晓此理,世尊应其请求,道明被隐匿之因。其后对于比库们的请愿,世尊摒弃隐匿本意,直言:“过去法尘我已采集,诸多法义犹如云中蟾蜍,亦如檀香叶被涂抹椴香等,实因隐埋之故隐含。”所有前述理义均应依此记录了解。
Atīte magadharaṭṭhe rājagahe magadharājā rajjaṃ kāresi. Magadhavāsikānaṃ sassasamaye migānaṃ mahāparipantho hoti. Te araññe pabbatapādaṃ pavisanti. Tattha eko araññavāsī pabbateyyamigo ekāya gāmantavāsiniyā migapotikāya saddhiṃ santhavaṃ katvā tesaṃ migānaṃ pabbatapādato oruyha puna gāmantaṃ otaraṇakāle migapotikāya paṭibaddhacittattā tehi saddhiṃyeva otari. Atha naṃ sā āha – ‘‘tvaṃ khosi, ayya, pabbateyyo bālamigo, gāmanto ca nāma sāsaṅko sappaṭibhayo, mā amhehi saddhiṃ otarī’’ti. So tassā paṭibaddhacittattā anivattitvā saddhiṃyeva agamāsi. Magadhavāsino ‘‘idāni migānaṃ pabbatapādā otaraṇakālo’’ti ñatvā magge paṭicchannakoṭṭhakesu tiṭṭhanti. Tesampi dvinnaṃ āgamanamagge eko luddako paṭicchannakoṭṭhake ṭhito hoti. Migapotikā manussagandhaṃ ghāyitvā ‘‘eko luddako ṭhito bhavissatī’’ti taṃ bālamigaṃ purato katvā sayaṃ pacchato ahosi. Luddako ekeneva sarappahārena migaṃ tattheva pāteti. Migapotikā tassa viddhabhāvaṃ ñatvā uppatitvā vātagatiyāva palāyi. Luddako koṭṭhakato nikkhamitvā migaṃ okkantitvā aggiṃ katvā vītaccitesu aṅgāresu madhuramaṃsaṃ pacitvā khāditvā pānīyaṃ pivitvā avasesaṃ lohitabindūhi paggharantehi kājenādāya dārake tosento gharaṃ agamāsi.
昔日在摩揭陀国王舍城,摩揭陀王治理国家。每秋季迁徙时,诸鹿聚集成大群,进入山林。众鹿至山脚下,亚角鹿与一乡村女鹿幼犊相聚,团结怀有强决之意,共同下山归乡。女鹿言:“汝为山鹿,愚懦轻慢,乡下凶险且恐怖,勿与我同下。”然而幼鹿信守誓约,未违诺言,与女鹿同行。当地摩揭陀居民知山鹿群将下山,便筑障路。亦有一顽鹿立藏身处,嗅闻人气,预告将现顽鹿。幼鹿在众鹿前方护卫,自己则在后背击退敌人。顽鹿只凭蛇形兵器发动突袭,女鹿知其残暴本性,惊怖逃遁。顽鹿逃入森林烧毁鹿群,谓火边将烹美肉,然后饮水饮料并用血迹染装,于家中欢悦。
Tadā bodhisatto tasmiṃ vanasaṇḍe rukkhadevatā hutvā nibbatto hoti. So taṃ kāraṇaṃ disvā ‘‘imassa bālamigassa maraṇaṃ neva mātaraṃ nissāya, na pitaraṃ nissāya, atha kho kāmaṃ nissāya. Kāmanimittañhi sattā sugatiyaṃ hatthacchedādikaṃ, duggatiyañca pañcavidhabandhanādinānappakārakaṃ dukkhaṃ pāpuṇanti, paresaṃ maraṇadukkhuppādanampi nāma imasmiṃ loke garahitameva. Yaṃ janapadaṃ mātugāmo vicāreti anusāsati, so itthipariṇāyako janapadopi garahitoyeva. Ye sattā mātugāmassa vasaṃ gacchanti, tepi garahitāyevā’’ti ekāya gāthāya tīṇi garahavatthūni dassetvā vanadevatāsu sādhukāraṃ datvā gandhapupphādīhi pūjayamānāsu madhurena sarena taṃ vanasaṇḍaṃ unnādento imāya gāthāya dhammaṃ desesi –
彼时,菩萨于森林中化作树神静止不动。彼见此因缘,语言开示:“此愚鹿之死非因母亲,亦非父亲所致,实因欲望驱使。众生染于欲缘,遭逝如被斩断手足等苦,复因五重恶缘束缚而堕恶道,且由彼死苦恶因导致,令世间众生蒙受苦害。凡流浪乡邻之鹿以此地受损者甚多,故我发此言。”树神颂以一偈,标示诸恶罣碍之因,赐众芳香花果,甘蜜香气化育森林,以此偈语安慰众生,宣示法义。
§13
13.
‘‘Dhiratthu kaṇḍinaṃ sallaṃ, purisaṃ gāḷhavedhinaṃ;
“心志坚固如铁剑,男子钢铁般坚韧;
Dhiratthu taṃ janapadaṃ, yatthitthī pariṇāyikā;
愿那地区坚固稳固,妇女得安居乐业;
Te cāpi dhikkitā sattā, ye itthīnaṃ vasaṃ gatā’’ti.
那些曾被诅咒厌弃的众生,是归属于妇女者。
Tattha dhiratthūti garahaṇatthe nipāto, svāyamidha uttāsubbegavasena garahaṇe daṭṭhabbo. Uttasitubbiggo hi honto bodhisatto evamāha. Kaṇḍamassa atthīti kaṇḍī, taṃ kaṇḍinaṃ. Taṃ pana kaṇḍaṃ anupavisanaṭṭhena ‘‘salla’’nti vuccati, tasmā kaṇḍinaṃ sallanti ettha sallakaṇḍinanti attho. Sallaṃ vā assatthītipi sallo, taṃ sallaṃ. Mahantaṃ vaṇamukhaṃ katvā balavappahāraṃ dento gāḷhaṃ vijjhatīti gāḷhavedhī, taṃ gāḷhavedhinaṃ. Nānappakārena kaṇḍena, kumudapattasaṇṭhānathalena ujukagamaneneva sallena ca samannāgataṃ gāḷhavedhinaṃ purisaṃ dhiratthūti ayamettha attho. Pariṇāyikāti issarā saṃvidhāyikā. Dhikkitāti garahitā. Sesamettha uttānatthameva. Ito paraṃ pana ettakampi avatvā yaṃ yaṃ anuttānaṃ, taṃ tadeva vaṇṇayissāma. Evaṃ ekāya gāthāya tīṇi garahavatthūni dassetvā bodhisatto vanaṃ unnādetvā buddhalīlāya dhammaṃ desesi.
此中,『咄哉』者,乃表呵责之语助词,在此处应就极度惊恐、忧惧而发出呵责之意来理解——菩萨正处于惊惶忧惧之中,故作此言。『有刺』者,谓具刺之物,即指有刺者。所言『刺』,就其穿入之义而言,称为『箭』,故此处『有刺之箭』,意即『箭与刺』兼而有之。又或谓,具箭者亦称为『箭』,即此箭。所言『深刺』者,谓造成宽大创口,施以强劲之击,深深穿透者,即『深刺之人』,乃此『深刺者』也。此处的意思是:呵责那具有种种形状之刺、形如莲叶茎尖、行进笔直如箭、且能深深穿刺之人。『领导者』者,即主导者、谋划者。『被呵』者,即被责备者。其余之义,此处乃明白易解之义。自此以下,凡未曾阐明而晦涩难解之处,将逐一加以解说。如此,菩萨以一偈颂展示了三种应受呵责之事,继而震动山林,以佛陀般的威仪宣说了法。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Satthā dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi. Ito paraṃ pana ‘‘dve vatthūni kathetvā’’ti idaṃ avatvā ‘‘anusandhiṃ ghaṭetvā’’ti ettakameva vakkhāma, avuttampi pana heṭṭhā vuttanayeneva yojetvā gahetabbaṃ.
世尊引导讲法,揭示真理,苦灭后比库心生渴望得果。世尊述说两种根本事物,并详细探究生成故事。此后称“dve vatthūni kathetvā”(讲述两因)一语,更深入说明“anusandhiṃ ghaṭetvā”(增强修习),无需多言,按上下文一并理解即可。
Tadā pabbateyyamigo ukkaṇṭhitabhikkhu ahosi, migapotikā purāṇadutiyikā, kāmesu dosaṃ dassetvā dhammadesakadevatā pana ahameva ahosinti.
当时,有位比库如山巅上那般焦灼难耐,如初二中狩猎之众,因见欲望烦恼显现,便自觉是法的守护者及法的天神。
Kaṇḍijātakavaṇṇanā tatiyā. · 咖帝本生注疏第三
[14] 4. Vātamigajātakavaṇṇanā
[十四] 第四、风鹿本生经注释
Nakiratthi rasehi pāpiyoti idaṃ satthā jetavane viharanto cūḷapiṇḍapātikatissattheraṃ ārabbha kathesi. Satthari kira rājagahaṃ upanissāya veḷuvane viharante tissakumāro nāma mahāvibhavassa seṭṭhikulassa putto ekadivasaṃ veḷuvanaṃ gantvā satthu dhammadesanaṃ sutvā pabbajitukāmo pabbajjaṃ yācitvā mātāpitūhi ananuññātattā paṭikkhitto sattāhaṃ bhattacchedaṃ katvā raṭṭhapālatthero viya mātāpitaro anujānāpetvā satthu santike pabbaji. Satthā taṃ pabbājetvā aḍḍhamāsamattaṃ veḷuvane viharitvā jetavanaṃ agamāsi. Tatrāyaṃ kulaputto terasa dhutaṅgāni samādāya sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno kālaṃ vītināmeti, ‘‘cūḷapiṇḍapātikatissatthero nāmā’’ti vutte gaganatale puṇṇacando viya buddhasāsane pākaṭo paññāto ahosi.
因有说『恶口多辱』之义,世尊当时住于祇树给孤独园,便起于小宾多那巴提长老所说。说者云:世尊当时住舍卫国外的竹林中,小王子名叫提婆,是贵显世家之子。某日他到竹林中听世尊讲法,新心欲出家。然父母不允许,便将他逐出家门。彼小王禁食七日,像国土长老一般,父母亦默许,遂在世尊面前出家。世尊收他为弟子,住七个月于竹林中,后至祇树园。彼时此贵族之子,身带三缊布,独自修行,行乞索食于舍卫城的比库群,适时光阴流逝,人们传言:“有位名小宾多那巴提的长老涅槃了。”此说在天际如满月般显现,佛法由此彰显,著名广传。
Tasmiṃ kāle rājagahe nakkhattakīḷāya vattamānāya therassa mātāpitaro yaṃ tassa gihikāle ahosi ābharaṇabhaṇḍakaṃ, taṃ ratanacaṅkoṭake nikkhipitvā ure ṭhapetvā ‘‘aññāsu nakkhattakīḷāsu amhākaṃ putto iminā alaṅkārena alaṅkato nakkhattaṃ kīḷati, taṃ no ekaputtaṃ gahetvā samaṇo gotamo sāvatthinagaraṃ gato, kahaṃ nu kho so etarahi nisinno, kahaṃ ṭhito’’ti vatvā rodanti.
当时舍卫城有一次举行灯节,长老母父觉得他于家中所获的宝饰而得炫耀,便将饰物放进宝盒并护于怀中,说:“他于他人的灯节上用此装饰演戏,我们的儿子即以这宝饰为饰,与众星共戏。如今他一人修行的比库果德玛去了舍卫城,即使坐着、站着,他现处何方?”于是他们哭泣。
Athekā vaṇṇadāsī taṃ kulaṃ gantvā seṭṭhibhariyaṃ rodantiṃ disvā pucchi ‘‘kiṃ pana, ayye, rodasī’’ti? ‘‘Sā tamatthaṃ ārocesi’’. ‘‘Kiṃ pana, ayye, ayyaputto piyāyatī’’ti? ‘‘Asukañca asukañcā’’ti. ‘‘Sace tumhe imasmiṃ gehe sabbaṃ issariyaṃ mayhaṃ detha, ahaṃ vo puttaṃ ānessāmī’’ti. Seṭṭhibhariyā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā paribbayaṃ datvā mahantena parivārena taṃ uyyojesi ‘‘gaccha, attano balena mama puttaṃ ānehī’’ti. Sā paṭicchannayāne nisinnā sāvatthiṃ gantvā therassa bhikkhācāravīthiyaṃ nivāsaṃ gahetvā seṭṭhikulā āgate manusse therassa adassetvā attano parivāreneva parivutā therassa piṇḍāya paviṭṭhassa āditova uḷuṅkayāguñca rasakabhikkhañca datvā rasataṇhāya bandhitvā anukkamena gehe nisīdāpetvā bhikkhaṃ dadamānā ca attano vasaṃ upagatabhāvaṃ ñatvā gilānālayaṃ dassetvā antogabbhe nipajji. Theropi bhikkhācāravelāya sapadānaṃ caranto gehadvāraṃ agamāsi. Parijano therassa pattaṃ gahetvā theraṃ ghare nisīdāpesi. Thero nisīditvāva ‘‘kahaṃ upāsikā’’ti pucchi. ‘‘Gilānā, bhante, tumhākaṃ dassanaṃ icchatī’’ti. So rasataṇhāya baddho attano vatasamādānaṃ bhinditvā tassā nipannaṭṭhānaṃ pāvisi. Sā attano āgatakāraṇaṃ kathetvā taṃ palobhetvā rasataṇhāya bandhitvā uppabbājetvā attano vase ṭhapetvā yāne nisīdāpetvā mahantena parivārena rājagahameva agamāsi. Sā pavatti pākaṭā jātā.
有一女仆见此贵族之家主妇哭泣,便问:“为何您哭呢,女士?”回答曰:“这即是缘故。”又问:“为何您的主子儿子令人惦念?”答曰:“忽伤忽忧。”女仆言:“若你们愿于此宅交我一切权利,我便把儿子送来你们。”主妇称赞诺言,便送她出门。女仆坐乘隐蔽车,至舍卫城,居于长老乞食路,见主子及侍从随侍,向长老乞讨,投以浊汁,因渴爱系缚,忧愁不去,隐遁家中。长老乞食时常徘徊,至家门而去。主仆取长袍,令坐于家中。长老一坐便问:“女居士在哪里?”答曰:“病痛中,尊者,愿现身以见你。”长老因渴爱缠身,解脱自困,入病床所。女居士述说自己来意,见世尊宝教之故,因渴爱而系缚,愈复出家,住于自己家中,坐隐车,随众护卫,乃赴舍卫城。其修行显著。
Bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā ‘‘cūḷapiṇḍapātikatissattheraṃ kira ekā vaṇṇadāsī rasataṇhāya bandhitvā ādāya gatā’’ti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā dhammasabhaṃ upagantvā alaṅkatadhammāsane nisīditvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti āha. Te taṃ pavattiṃ kathayiṃsu. ‘‘Na, bhikkhave, idāneva eso bhikkhu rasataṇhāya bajjhitvā tassā vasaṃ gato, pubbepi tassā vasaṃ gatoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
比库众聚集法会,讲说:“听闻小宾多那巴提长老被一女居士缚住带走。”世尊入法会,坐于装饰教座,谓众说:“当今此时,有此比库因渴爱系缚,住于那女居士家,且今昔均如是。”由此述说过去事。
Atīte bārāṇasiyaṃ rañño brahmadattassa sañjayo nāma uyyānapālo ahosi. Atheko vātamigo taṃ uyyānaṃ āgantvā sañjayaṃ disvā palāyati, sañjayopi na taṃ tajjetvā nīharati. So punappunaṃ āgantvā uyyāneyeva carati. Uyyānapālo uyyāne nānappakārāni pupphaphalāni gahetvā divase divase rañño abhiharati. Atha naṃ ekadivasaṃ rājā pucchi ‘‘samma uyyānapāla, uyyāne kiñci acchariyaṃ passasī’’ti? ‘‘Deva, aññaṃ na passāmi, eko pana vātamigo āgantvā uyyāne carati, etaṃ passāmī’’ti. ‘‘Sakkhissati pana taṃ gahetu’’nti. ‘‘Thokaṃ madhuṃ labhanto anto rājanivesanampi naṃ ānetuṃ sakkhissāmi, devā’’ti. Rājā tassa madhuṃ dāpesi. So taṃ gahetvā uyyānaṃ gantvā vātamigassa caraṇaṭṭhāne tiṇāni madhunā makkhetvā nilīyi. Migo āgantvā madhumakkhitāni tiṇāni khāditvā rasataṇhāya baddho aññatra agantvā uyyānameva āgacchati. Uyyānapālo tassa madhumakkhitatiṇesu paluddhabhāvaṃ ñatvā anukkamena attānaṃ dassesi. So taṃ disvā katipāhaṃ palāyitvā punappunaṃ passanto vissāsaṃ āpajjitvā anukkamena uyyānapālassa hatthe ṭhitatiṇāni khādituṃ ārabhi.
过去在拘尸那城,王名婆罗门达多,园主名三叉,某风野兽来入园,看见三叉即逃,三叉不忍驱逐。其野兽屡次入园,园主逐日采花果供养国王。有日王问:“善园主,你于园中有何异事可见?”答曰:“天人无有,我唯见一风野兽入园。”王曰:“能否捕得?”对曰:“虽得蜜,不敢入王宫,天人护佑。”王赠蜜予园主。园主携蜜入园,于兽踯躅处草中涂蜜。野兽来食蜜草,因渴爱被缚,除外游走唯来园中。园主察其蜜草破坏之状,便示现自己。野兽见状,逃离数次,屡次来访,信赖渐生,逐草顶立,欲食草。
So tassa vissāsaṃ āpannabhāvaṃ ñatvā yāva rājanivesanā vīthiṃ kilañjehi parikkhipitvā tahiṃ tahiṃ sākhābhaṅgaṃ pātetvā madhulābukaṃ aṃse laggetvā tiṇakalāpaṃ upakacchake ṭhapetvā madhumakkhitāni tiṇāni migassa purato purato vikiranto antorājanivesanaṃyeva agamāsi. Mige anto paviṭṭhe dvāraṃ pidahiṃsu. Migo manusse disvā kampamāno maraṇabhayatajjito antonivesanaṅgaṇe ādhāvati paridhāvati. Rājā pāsādā oruyha taṃ kampamānaṃ disvā ‘‘vātamigo nāma manussānaṃ diṭṭhaṭṭhānaṃ sattāhaṃ na gacchati, tajjitaṭṭhānaṃ yāvajīvaṃ na gacchati, so evarūpo gahananissito vātamigo rasataṇhāya baddho idāni evarūpaṃ ṭhānaṃ āgato, natthi vata bho loke rasataṇhāya pāpataraṃ nāmā’’ti imāya gāthāya dhammadesanaṃ paṭṭhapesi –
野兽知其信任变化,围王宫小径布置陷阱,折枝散落,投置蜜草块。蜜蜂围绕草间野兽前后穿行,竟至王宫内庭。野兽关闭内门,见人发抖,恐死奔逐宫庭庭院。王居宫中见其颤栗,说:“此野兽一周不出见人,且不出亡所,此等紧闭,因渴爱缚约,现已到此地,无疑世间无比此渴爱之苦矣。”以此偈说法结束。
§14
14.
‘‘Na kiratthi rasehi pāpiyo, āvāsehiva santhavehi vā;
『不可以欲乐而作恶,无论是在家还是出家。』
Vātamigaṃ gahananissitaṃ, vasamānesi rasehi sañjayo’’ti.
『即使像避风的野兽藏匿于密林中,也不该以欲乐为乐。』
Tattha kirāti anussavanatthe nipāto. Rasehīti jivhāviññeyyehi madhurambilādīhi. Pāpiyoti pāpataro. Āvāsehiva santhavehi vāti nibaddhavasanaṭṭhānasaṅkhātesu hi āvāsesupi mittasanthavesupi chandarāgo pāpakova, tehi pana sacchandarāgaparibhogehi āvāsehi vā mittasanthavehi vā sataguṇena ca sahassaguṇena ca satasahassaguṇena ca dhuvapaṭisevanaṭṭhena āhāraṃ vinā jīvitindriyapālanāya abhāvena ca sacchandarāgaparibhogarasāva pāpatarāti. Bodhisatto pana anussavāgataṃ viya imamatthaṃ katvā ‘‘na kiratthi rasehi pāpiyo, āvāsehiva santhavehi vā’’ti āha. Idāni tesaṃ pāpiyabhāvaṃ dassento ‘‘vātamiga’’ntiādimāha. Tattha gahananissitanti gahanaṭṭhānanissitaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – passatha rasānaṃ pāpiyabhāvaṃ, idaṃ nāma araññāyatane gahananissitaṃ vātamigaṃ sañjayo uyyānapālo madhurasehi attano vasaṃ ānesi, sabbathāpi sacchandarāgaparibhogehi rasehi nāma aññaṃ pāpataraṃ lāmakataraṃ natthīti rasataṇhāya ādīnavaṃ kathesi. Kathetvā ca pana taṃ migaṃ araññameva pesesi.
此处「不可以欲乐而作恶」为训诂结语。『欲乐』意指舌根之识别众甘美之味。『作恶』谓恶劣之事。所谓“在家或出家”指因着住处和生活场所束缚而生的情欲及嗜好,如同心贪。然以真心贪乐为缘,在家或出家者,虽有数百、数千、数万倍的善德与纯净的正当修持,若无食物与生命能量之维持,根本生存为难正持,故执着于此贪乐便为恶。菩萨依教训所说,称此义曰『不可以欲乐而作恶』,此即其说。今揭示其恶,从诗句中以“风林野兽”的比喻说明:『密林藏身的野兽叫做风兽,隐蔽而安全;这野兽以甘美的味乐自居,凭此自得其乐,却非真正的幸福,因贪味之害长存。』菩萨借此寓言,以生动比拟形象揭示:「无论如何清净善行和甘美味乐,若由此生嗜欲,终归为苦难。」此寓喻中“密林”为幽深安全之地,“风兽”为避风潜伏之野兽。唯独以此甘淡甘美之味乐取悦自己,使其始终远离患难,然色欲之贪欲却未除。故菩萨揭示其恶,并派遣野兽仅留于林中,不入他地。
Satthāpi ‘‘na, bhikkhave, sā vaṇṇadāsī idāneva etaṃ rasataṇhāya bandhitvā attano vase karoti, pubbepi akāsiyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi. ‘‘Tadā sañjayo ayaṃ vaṇṇadāsī ahosi, vātamigo cūḷapiṇḍapātiko, bārāṇasirājā pana ahameva ahosi’’nti.
师告诸比库:「不,此色女奴此刻亦因欲乐之缚而自行安住,先前即是如此。」由此法义宣说,继而续述本生故事。谈及当时,这野兽是一位色女奴;风兽即小饭食者;瓦拉那西王正是我自身。」
Vātamigajātakavaṇṇanā catutthā. · 瓦德鹿本生注疏第四
[15] 5. Kharādiyajātakavaṇṇanā
『八足犀牛』者,谓此时世尊在揭脱林中,曾对一位粗暴的比库开示。该比库粗暴,故所劝诫未纳受。师夫复问之:“是否如实告知,比库,你未接受粗暴的教诲?”答:“确实如此,世尊。”世尊言:“往昔你以粗暴,违抗智者的教诲,被缚关押,遭遇生命毁灭。”如此而述往昔事迹。
Aṭṭhakkhuraṃkharādiyeti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ dubbacabhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira bhikkhu dubbaco ovādaṃ na gaṇhāti. Atha naṃ satthā pucchi ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu dubbaco ovādaṃ na gaṇhāsī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Satthā ‘‘pubbepi tvaṃ dubbacatāya paṇḍitānaṃ ovādaṃ aggahetvā pāsena baddho jīvitakkhayaṃ patto’’ti vatvā atītaṃ āhari.
『八蹄者』等——此事乃世尊住于揭德林时,针对某位难以规劝的比库而说。据传,该比库性情顽劣,不接受教诫。于是世尊问他:『比库,听说你难以规劝,不接受教诫,此事是否属实?』『是的,世尊。』世尊说:『你在过去世,也因顽劣难化,不接受智者的教诫,最终被绳索束缚,丧失了性命。』说完此语,便引述了过去的故事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto migo hutvā migagaṇaparivuto araññe vasati. Athassa bhaginimigī puttakaṃ dassetvā ‘‘bhātika, ayaṃ te bhāgineyyo, etaṃ migamāyaṃ uggaṇhāpehī’’ti paṭicchāpesi. So taṃ bhāgineyyaṃ ‘‘asukavelāya nāma āgantvā uggaṇhāhī’’ti āha. So vuttavelāya nāgacchati. Yathā ca ekadivasaṃ, evaṃ satta divase sattovāde atikkanto so migamāyaṃ anuggaṇhitvāva vicaranto pāse bajjhi. Mātāpissa bhātaraṃ upasaṅkamitvā ‘‘kiṃ te, bhātika, bhāgineyyo migamāyaṃ uggaṇhāpito’’ti pucchi. Bodhisatto ca ‘‘tassa anovādakassa mā cintayi, na te puttena migamāyā uggahitā’’ti vatvā idānipi taṃ anovaditukāmova hutvā imaṃ gāthamāha –
过去有一次,在巴拉那西,有人执掌统治权名叫梵天达达。那时正觉者化身为一头鹿,生活在被鹿群围绕的森林中。他把弟妹鹿的幼崽带到跟前,对弟弟说:“弟兄,这个孩子是你的,这只鹿你要照管好。”弟兄回应说:“我这边来得很急,也会好好照顾它。”等说完,他就离开了。正觉者在鹿群中游走,时光如梭,七天过去,他一直照看着鹿。母亲跑来见弟弟问:“弟兄啊,这只鹿你已经照顾了吗?”正觉者说:“不要理会那个劝告的人,你的儿子并没有被鹿带走。”他说完,似乎想要劝说对方,唱诵了一首诗:
§15
15.
‘‘Aṭṭhakkhuraṃ kharādiye, migaṃ vaṅkātivaṅkinaṃ;
‘他脚下有八枚铁蹄,鹿角弯曲又尖锐;七个时辰都已过,我不忍心听劝告。’
Sattahi kālātikkantaṃ, na naṃ ovaditussahe’’ti.
『已过七个时机,再无法劝诫他了。』
Tattha aṭṭhakkhuranti ekekasmiṃ pāde dvinnaṃ dvinnaṃ vasena aṭṭhakkhuraṃ. Kharādiyeti taṃ nāmena ālapati. Miganti sabbasaṅgāhikavacanaṃ. Vaṅkātivaṅkinanti mūle vaṅkāni, agge ativaṅkānīti vaṅkātivaṅkāni, tādisāni siṅgāni assa atthīti vaṅkātivaṅkī, taṃ vaṅkātivaṅkinaṃ. Sattahi kālātikkantanti sattahi ovādakālehi ovādaṃ atikkantaṃ. Na naṃ ovaditussaheti etaṃ dubbacamigaṃ ahaṃ ovadituṃ na ussahāmi, etassa me ovādatthāya cittampi na uppajjatīti dasseti. Atha naṃ dubbacamigaṃ pāse baddhaṃ luddo māretvā maṃsaṃ ādāya pakkāmi.
这里,“八枚铁蹄”指一只脚有两双重叠的铁蹄。“铁蹄”就是用这个名称来称呼。“鹿”是泛指所有鹿类的词汇。“弯曲又尖锐”,是指鹿角弯曲且非常尖锐,类似于鹿角的尖刺,这种特征称为“弯曲尖锐”。“七个时辰已经过去”,意指在七次劝告时间过去之后。“我不忍心听劝告”,是说面对不善劝告的鹿,我没有勇气去劝诫它,连心里都不生起愿意劝告的意念。于是,我绑起这只恶劣的鹿,以石头打它,取肉离开了那里。
Satthāpi ‘‘na tvaṃ bhikkhu idāneva dubbaco, pubbepi dubbacoyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi. ‘‘Tadā bhāgineyyo migo dubbacabhikkhu ahosi, bhaginī uppalavaṇṇā, ovādamigo pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀又说:“此时你并不是坏的比库,从前也有坏的比库。”因此,他引出法义,结合因缘,阐释了本生故事。他说:“当时那弟弟鹿是个坏的比库,母鹿是纯白色的,而那个劝告的鹿就是我自己。”
Kharādiyajātakavaṇṇanā pañcamā. · 卡拉帝亚本生注疏第五
[16] 6. Tipallatthamigajātakavaṇṇanā
【第16节】第6卷《跳过的鹿》本生故事注释
Migaṃtipallatthanti idaṃ satthā kosambiyaṃ badarikārāme viharanto sikkhākāmaṃ rāhulattheraṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi kāle satthari āḷavinagaraṃ upanissāya aggāḷave cetiye viharante bahū upāsakā upāsikā bhikkhū bhikkhuniyo ca vihāraṃ dhammassavanatthāya gacchanti, divā dhammassavanaṃ hoti. Gacchante pana kāle upāsikāyo bhikkhuniyo ca na gacchiṃsu, bhikkhū ceva upāsakā ca ahesuṃ. Tato paṭṭhāya rattiṃ dhammassavanaṃ jātaṃ. Dhammassavanapariyosāne therā bhikkhū attano attano vasanaṭṭhānāni gacchanti. Daharā sāmaṇerā ca upāsakehi saddhiṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sayanti. Tesu niddaṃ upagatesu ekacce ghurughurupassāsā kākacchamānā dante khādantā nipajjiṃsu, ekacce muhuttaṃ niddāyitvā uṭṭhahiṃsu. Te taṃ vippakāraṃ disvā bhagavato ārocesuṃ. Bhagavā ‘‘yo pana bhikkhu anupasampannena sahaseyyaṃ kappeyya pācittiya’’nti (pāci. 49) sikkhāpadaṃ paññapetvā kosambiṃ agamāsi.
有人问:曾有人说,在此教法中,导师(世尊)在国桑比城的巴达梨园住持,并亲自示教沙利长老修学。某时,导师住宿靠近阿罗邑,住于阿哥拉韦舍利塔时,众多近事男、近事女、比库、比库尼等,为了听闻法义,共同前往修行处,白天可闻法音。到了时间,近事男女和比库尼不去,只有比库和近事男在场。于此,夜间出现法音。法音结束后,长老比库们各自回到自己的住宿处。年幼沙玛内拉与近事男同住侍奉室并安卧。于睡眠中,有些呼吸粗重,啃咬牙齿入睡,有些稍眠片刻即起。众人见此异状,奏闻世尊。世尊告诫曰:“比库若无达上戒章,将受苦戒。”并颁布戒律后,便离开国桑比。
Tattha bhikkhū āyasmantaṃ rāhulaṃ āhaṃsu – ‘‘āvuso rāhula, bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, idāni tvaṃ attano vasanaṭṭhānaṃ jānāhī’’ti. Pubbe pana te bhikkhū bhagavati ca gāravaṃ tassa cāyasmato sikkhākāmataṃ paṭicca taṃ attano vasanaṭṭhānaṃ āgataṃ ativiya saṅgaṇhanti, khuddakamañcakaṃ paññapetvā ussīsakakaraṇatthāya cīvaraṃ denti. Taṃ divasaṃ pana sikkhāpadabhayena vasanaṭṭhānampi na adaṃsu. Rāhulabhaddopi ‘‘pitā me’’ti dasabalassa vā, ‘‘upajjhāyo me’’ti dhammasenāpatino vā, ‘‘ācariyo me’’ti mahāmoggallānassa vā, ‘‘cūḷapitā me’’ti ānandattherassa vā santikaṃ agantvā dasabalassa vaḷañjanavaccakuṭiṃ brahmavimānaṃ pavisanto viya pavisitvā vāsaṃ kappesi. Buddhānañhi vaḷañjanakuṭiyaṃ dvāraṃ supihitaṃ hoti, gandhaparibhaṇḍakatā bhūmi, gandhadāmamālādāmāni osāritāneva honti, sabbarattiṃ dīpo jhāyati. Rāhulabhaddo pana na tassā kuṭiyā imaṃ sampattiṃ paṭicca tattha vāsaṃ upagato, bhikkhūhi pana ‘‘vasanaṭṭhānaṃ jānāhī’’ti vuttattā ovādagāravena sikkhākāmatāya tattha vāsaṃ upagato. Antarantarā hi bhikkhū taṃ āyasmantaṃ dūratova āgacchantaṃ disvā tassa vīmaṃsanatthāya muṭṭhisammajjaniṃ vā kacavarachaḍḍanakaṃ vā bahi khipitvā tasmiṃ āgate ‘‘āvuso, imaṃ kena chaḍḍita’’nti vadanti. Tattha kehici ‘‘rāhulo iminā maggena gato’’ti vutte so āyasmā ‘‘nāhaṃ, bhante, etaṃ jānāmī’’ti avatvāva taṃ paṭisāmetvā ‘‘khamatha me, bhante’’ti khamāpetvā gacchati. Evamesa sikkhākāmo.
彼时,比库们对具寿沙利长老说:“师兄沙利,导师已颁布戒律,今你应知自己的住宿处。”从前,比库们由于对世尊的尊敬及沙利具寿的修学愿心,聚集在其住宿处,捧着小毯,为号令发起发热做准备以赠袈裟。即便是那天,他们因戒律之敬重,也不曾进出住宿处。沙利长老虽说“是我父亲”,或“是我的上师”,又或“是大师,摩嘎剌那”,或“是小父亲,阿难长老”等等,亲近至十力,经常如同入梵天宫般进入舒适的隐居处。此处具备密闭的门、芬芳之土、香花香料等供养,常有灯明映照。沙利长老虽不依赖此宿而居,但比库们曾告知其“你应了知住宿处”,基于尊重而往来探访。相比之下,间或有人见到沙利远离之时,为了检查其住宿处,有人撕下外衣并丢弃,在其来时说:“师兄,这怎么被丢弃?”有人说:“沙利遵守此戒,所以来这里。”沙利长老否认,向世尊道歉后离去。如是其修学行为。
So taṃ sikkhākāmataṃyeva paṭicca tattha vāsaṃ upagato. Atha satthā purearuṇaṃyeva vaccakuṭidvāre ṭhatvā ukkāsi, sopāyasmā ukkāsi. ‘‘Ko eso’’ti? ‘‘Ahaṃ rāhulo’’ti nikkhamitvā vandi. ‘‘Kasmā tvaṃ rāhula idha nipannosī’’ti? ‘‘Vasanaṭṭhānassa abhāvato’’. ‘‘Pubbe hi, bhante, bhikkhū mama saṅgahaṃ karonti, idāni attano āpattibhayena vasanaṭṭhānaṃ na denti, svāhaṃ ‘idaṃ aññesaṃ asaṅghaṭṭanaṭṭhāna’nti iminā kāraṇena idha nipannosmīti. Atha bhagavato ‘‘rāhulaṃ tāva bhikkhū evaṃ pariccajanti, aññe kuladārake pabbājetvā kiṃ karissantī’’ti dhammasaṃvego udapādi.
他正是基于该修学行为而往来住宿处。后来,导师于清晨立于毯子屋门口,呵斥说:“此人是谁?”他说:“我乃沙利。”导师问:“尔何以至此?”他说:“因无住宿处。”又说:“以前,比库们照管我,如今因过失害怕戒律,不予予我住宿,称此处‘非他人可聚处’,因故我至此。”于是导师发起法语:“沙利被如此弃置,比库若出家他家子弟,将作何为?”此言动了众人修习之心。
Atha bhagavā pātova bhikkhū sannipātāpetvā dhammasenāpatiṃ pucchi ‘‘jānāsi pana tvaṃ, sāriputta, ajja katthaci rāhulassa vutthabhāva’’nti? ‘‘Na jānāmi, bhante’’ti. ‘‘Sāriputta, ajja rāhulo vaccakuṭiyaṃ vasi, sāriputta, tumhe rāhulaṃ evaṃ pariccajantā aññe kuladārake pabbājetvā kiṃ karissatha? Evañhi sante imasmiṃ sāsane pabbajitā na patiṭṭhā bhavissanti, ito dāni paṭṭhāya anupasampannena ekaṃ dve divase attano santike vasāpetvā tatiyadivase tesaṃ vasanaṭṭhānaṃ ñatvā bahi vāsethā’’ti imaṃ anupaññattiṃ katvā puna sikkhāpadaṃ paññapesi.
继而导师召集比库议会,问法军长沙利:“汝知今日何处出沙利事?”答曰:“不知。”导师曰:“沙利今住毯子屋,比库们若效仿将他家子弟出家,将作何行?”若如此,在此教法中出家者将无立足之处。因此须弃置无教戒者,不可留宿,第三日知其住宿处后,应当将其逐出。”作完此否认声明,再次颁布戒律。
Tasmiṃ samaye dhammasabhāyaṃ sannisinnā bhikkhū rāhulassa guṇakathaṃ kathenti ‘‘passathāvuso, yāva sikkhākāmo vatāyaṃ rāhulo, ‘tava vasanaṭṭhānaṃ jānāhī’ti vutto nāma ‘ahaṃ dasabalassa putto, tumhākaṃ senāsanasmā tumheyeva nikkhamathā’ti ekaṃ bhikkhumpi appaṭippharitvā vaccakuṭiyaṃ vāsaṃ kappesī’’ti. Evaṃ tesu kathayamānesu satthā dhammasabhaṃ gantvā alaṅkatāsane nisīditvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti āha. ‘‘Bhante, rāhulassa sikkhākāmakathāya, na aññāya kathāyā’’ti. Satthā ‘‘na, bhikkhave, rāhulo idāneva sikkhākāmo, pubbe tiracchānayoniyaṃ nibbattopi sikkhākāmoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
当时,众比库在法会中谈论沙利功德,说:“请看师兄,沙利尚为修学者时,有人对其说‘你应知住宿处’,而沙利则反对一比库,违抗旨令,竟住入毯子屋。”正议论中,世尊进入法会,端坐装饰庄严的座席,说:“诸比库,何以此时集于此议论?”答曰:“世尊,是关于沙利修学事,非他事。”世尊曰:“诸比库,沙利正为修学者,过去虽生恶胎,但当时即已修学。”由此揭示过往经历。
Atīte rājagahe eko magadharājā rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto migayoniyaṃ nibbattitvā migagaṇaparivuto araññe vasati. Athassa bhaginī attano puttakaṃ upanetvā ‘‘bhātika, imaṃ te bhāgineyyaṃ migamāyaṃ sikkhāpehī’’ti āha. Bodhisatto ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ‘‘gaccha, tāta, asukavelāya nāma āgantvā sikkheyyāsī’’ti āha. So mātulena vuttavelaṃ anatikkamitvā taṃ upasaṅkamitvā migamāyaṃ sikkhi. So ekadivasaṃ vane vicaranto pāsena baddho baddharavaṃ ravi, migagaṇo palāyitvā ‘‘putto te pāsena baddho’’ti tassa mātuyā ārocesi. Sā bhātu santikaṃ gantvā ‘‘bhātika, bhāgineyyo te migamāyaṃ sikkhāpito’’ti pucchi. Bodhisatto ‘‘mā tvaṃ puttassa kiñci pāpakaṃ āsaṅki, suggahitā tena migamāyā, idāni taṃ hāsayamāno āgacchissatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
昔日,在王舍城,一位摩揭陀国王致政。彼时,菩萨身为兽类生,遍游森林,住于野兽群中。其姊携子前来,对侄儿说:“侄儿,应当习此方野兽行为。”菩萨答曰:“善。”听后说:“去吧,孩子,切勿延迟而至,于早时学习。”他越过姊夫告诫时光,前往野兽群习。走一天在林中游荡,被栓于套索,由于被绑喊叫,众兽逃散。母亲向姊问情由,姊说:“侄儿已被习于野兽状态。”菩萨答曰:“勿怀恶意,他被善教,以后他必欢笑归来。”说后赋诗曰——
§16
16.
‘‘Migaṃ tipallatthamanekamāyaṃ, aṭṭhakkhuraṃ aḍḍharattāpapāyiṃ;
『那头鹿施展多种伎俩,有八只蹄爪,在午夜时分饮水;』
Ekena sotena chamāssasanto, chahi kalāhitibhoti bhāgineyyo’’ti.
此处以一管一听而甘美为喻,说「一耳听闻长久安适,六分解决疑惑」,便是指鹿之亲子关系。
Tattha miganti bhāgineyyamigaṃ. Tipallatthanti pallatthaṃ vuccati sayanaṃ, ubhohi passehi ujukameva ca nipannakavasenāti tīhākārehi pallatthaṃ assa, tīṇi vā pallatthāni assāti tipallattho, taṃ tipallatthaṃ. Anekamāyanti bahumāyaṃ bahuvañcanaṃ. Aṭṭhakkhuranti ekekasmiṃ pāde dvinnaṃ dvinnaṃ vasena aṭṭhahi khurehi samannāgataṃ. Aḍḍharattāpapāyinti purimayāmaṃ atikkamitvā majjhimayāme araññato āgamma pānīyassa pivanato aḍḍharatte āpaṃ pivatīti aḍḍharattāpapāyī. Taṃ aḍḍharatte apāyinti attho. Mama bhāgineyyaṃ migaṃ ahaṃ sādhukaṃ migamāyaṃ uggaṇhāpesiṃ. Kathaṃ? Yathā ekena sotena chamāssasanto, chahi kalāhitibhoti bhāgineyyoti. Idaṃ vuttaṃ hoti – ahañhi tava puttaṃ tathā uggaṇhāpesiṃ, yathā ekasmiṃ uparimanāsikāsote vātaṃ sannirumbhitvā pathaviyā allīnena ekena heṭṭhimasotena tattheva chamāyaṃ assasanto chahi kalāhi luddakaṃ atibhoti, chahi koṭṭhāsehi ajjhottharati vañcetīti attho. Katamāhi chahi? Cattāro pāde pasāretvā ekena passena seyyāya, khurehi tiṇapaṃsukhaṇanena, jivhāninnāmanena udarassa uddhumātabhāvakaraṇena, uccārapassāvavissajjanena, vātasannirumbhanenāti.
其中『miganti』者,即为『鹿』。『tipallattha』意谓卧所,『pallatthaṃ』为卧具,谓说卧处也。以三形卧具与形同:谓以三形卧具,二观察两足直伸,着敷毯之象。『tipallatthaṃ assa』谓有三种卧具。『anekaṃ āyaṃ』谓为多种多样。『aṭṭhakkhuraṃ』谓一足中有双双相间,八个蹄具足。『aḍḍharattāpapāyiṃ』指鹿越旧处入中处林中饮水行为,称为『aḍḍharattāpapāyi』。『aḍḍharatte apāyi』谓此中活动。余文谓我见此鹿亲子为善,如何?如一耳听呼吸长久相处,六处离问题,称为鹿亲子。此喻如同在一耳所听之气流,以风吹动地草,复以另一耳吸气,舒畅无阻,共处六处分别,各自分开,成和谐状态。
Aparo nayo – pādena paṃsuṃ gahetvā abhimukhākaḍḍhanena, paṭipaṇāmanena, ubhosu passesu sañcaraṇena, udaraṃ uddhaṃ pakkhipanena, adho avakkhipanenāti imāhi chahi kalāhi yathā atibhoti, ‘‘mato aya’’nti saññaṃ uppādetvā vañceti, evaṃ taṃ migamāyaṃ uggaṇhāpesinti dīpeti.
另一法门,谓以足抓土,面向前伸展,步行于双脚间,上举腹部,下降腹部,诸般动作以六处和谐,此谓为亲近,昧于真见,故生妄念欺骗,称为诱骗,此即怨业起因,亦示鹿亲子如何诱导。指鹿亦然说明者。
Aparo nayo – tathā naṃ uggaṇhāpesiṃ, yathā ekena sotena chamāssasanto chahi kalāhiti dvīsupi nayesu dassitehi chahi kāraṇehi kalāhiti kalāyissati, luddaṃ vañcessatīti attho. Bhotīti bhaginiṃ ālapati. Bhāgineyyoti evaṃ chahi kāraṇehi vañcanakaṃ bhāgineyyaṃ niddisati. Evaṃ bodhisatto bhāgineyyassa migamāyāya sādhukaṃ uggahitabhāvaṃ dassento bhaginiṃ samassāseti.
又有一法,谓未能如此诱骗,视之如一耳听长久呼吸,六处中二段重复显现,若遮挡必生妄语欺骗。『bhoti』者,指鹿之母呼唤其子鹿。『bhāgineyyoti』意为鹿之母呼鹿,谓此六处法中为诱骗之因。此即示,菩萨展现鹿之母善诱其子,示以善巧方便以教导之意。
Sopi migapotako pāse baddho avipphanditvāyeva bhūmiyaṃ mahāphāsukapassena pāde pasāretvā nipanno pādānaṃ āsannaṭṭhāne khureheva paharitvā paṃsuñca tiṇāni ca uppāṭetvā uccārapassāvaṃ vissajjetvā sīsaṃ pātetvā jivhaṃ ninnāmetvā sarīraṃ kheḷakilinnaṃ katvā vātaggahaṇena udaraṃ uddhumātakaṃ katvā akkhīni parivattetvā heṭṭhā nāsikāsotena vātaṃ sañcarāpento uparimanāsikāsotena vātaṃ sannirumbhitvā sakalasarīraṃ thaddhabhāvaṃ gāhāpetvā matākāraṃ dassesi. Nīlamakkhikāpi naṃ samparivāresuṃ, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne kākā nilīyiṃsu. Luddo āgantvā udaraṃ hatthena paharitvā ‘‘atipātova baddho bhavissati, pūtiko jāto’’ti tassa bandhanarajjukaṃ mocetvā ‘‘etthevadāni naṃ ukkantitvā maṃsaṃ ādāya gamissāmī’’ti nirāsaṅko hutvā sākhāpalāsaṃ gahetuṃ āraddho. Migapotakopi uṭṭhāya catūhi pādehi ṭhatvā kāyaṃ vidhunitvā gīvaṃ pasāretvā mahāvātena chinnavalāhako viya vegena mātu santikaṃ agamāsi.
其鹿子亦如被网缚,不得解脱,在地而卧,因蹄践踏黄草,吐气舒畅,低头,转舌,弄身困顿,以风扰动,腹中下提。覆眼旋转,以上鼻中气动,中鼻阻塞,浑身拘挛,展示苦难之形,母鹿在旁示爱。蓝蝇亦不敢近,乡间狸鸟聚集其边。鹿子痉挛其腹以手击之,自言大难,困顿难脱,即松解缚绳,谓「现今不捕,带肉回去」,表安念。鹿子起身立稳,伸展舌头似断枝梢,借大风疾速逃入母亲处,以此喻示缘起苦难及解脱过程。
Satthāpi ‘‘na, bhikkhave, rāhulo idāneva sikkhākāmo, pubbepi sikkhākāmoyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bhāgineyyamigapotako rāhulo ahosi, mātā uppalavaṇṇā, mātulamigo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊复言:「比库们,今时拉胡罗正当修学之欲,过去生前亦然存此欲。」述说此法教说后,详加反思,进而讲解本生故事曰:「彼时,拉胡罗为母莲花色弟子,父亲则为山林猎人。」
Tipallatthamigajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 提巴喇塔鹿本生注疏第六
[17] 7. Mālutajātakavaṇṇanā
七、摩卢陀本生故事说明
Kāḷevā yadi vā juṇheti idaṃ satthā jetavane viharanto dve vuḍḍhapabbajite ārabbha kathesi. Te kira kosalajanapade ekasmiṃ araññāvāse vasanti. Eko kāḷatthero nāma, eko juṇhatthero nāma. Athekadivasaṃ juṇho kāḷaṃ pucchi ‘‘bhante kāḷa, sītaṃ nāma kasmiṃ kāle hotī’’ti. So ‘‘kāḷe hotī’’ti āha. Athekadivasaṃ kāḷo juṇhaṃ pucchi – ‘‘bhante juṇha, sītaṃ nāma kasmiṃ kāle hotī’’ti. So ‘‘juṇhe hotī’’ti āha. Te ubhopi attano kaṅkhaṃ chindituṃ asakkontā satthu santikaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā ‘‘bhante, sītaṃ nāma kasmiṃ kāle hotī’’ti pucchiṃsu. Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘pubbepi ahaṃ, bhikkhave, tumhākaṃ imaṃ pañhaṃ kathesiṃ, bhavasaṅkhepagatattā pana na sallakkhayitthā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
若说有黑者或白者,彼时世尊居于揭德林,有两位年长出家行者,时常开讲。此二人住于迦萨国一处森林隐居。一名为黑长老,另一名为白长老。有一日白长老问黑长老:「尊者黑,何时为冬季?」黑长老答曰:「即为冬季。」复有一日黑长老问白长老:「尊者白,何时为冬季?」白长老答曰:「即为冬季。」两人均未能解其疑,遂共往世尊处,礼敬后问曰:「尊者,何时为冬季?」闻此,世尊曰:「比库们,昔时吾亦曾问尔等此疑,但其生劫无数,未能断尽详究。」于是,世尊叙述往昔事迹。
Atīte ekasmiṃ pabbatapāde sīho ca byaggho ca dve sahāyā ekissāyeva guhāya vasanti. Tadā bodhisattopi isipabbajjaṃ pabbajitvā tasmiṃyeva pabbatapāde vasati. Athekadivasaṃ tesaṃ sahāyakānaṃ sītaṃ nissāya vivādo udapādi. Byaggho ‘‘kāḷeyeva sītaṃ hotī’’ti āha. Sīho ‘‘juṇheyeva sītaṃ hotī’’ti āha. Te ubhopi attano kaṅkhaṃ chindituṃ asakkontā bodhisattaṃ pucchiṃsu. Bodhisatto imaṃ gāthamāha –
过去时,在一座山脚下,有一狮子与一虎及各有两助手,共居于同一山洞中。彼时菩萨刚刚出家,亦居于山脚该地。一日,对助手们以寒冷为因,起争执。虎言:「寒冷时即为冬季。」狮言:「白长老所言为冬季。」二者皆不能自行解决疑难,便向菩萨请教。菩萨作诗曰:
§17
17.
‘‘Kāḷe vā yadi vā juṇhe, yadā vāyati māluto;
「寒黑或白中,当刮北风时;
Vātajāni hi sītāni, ubhotthamaparājitā’’ti.
寒风裹挟凛冽,二者皆不得胜。」
Tattha kāḷe vā yadi vā juṇheti kāḷapakkhe vā juṇhapakkhe vā. Yadā vāyati mālutoti yasmiṃ samaye puratthimādibhedo vāto vāyati, tasmiṃ samaye sītaṃ hoti. Kiṃkāraṇā? Vātajāni hi sītāni, yasmā vāte vijjanteyeva sītāni honti, kāḷapakkho vā juṇhapakkho vā ettha apamāṇanti vuttaṃ hoti. Ubhotthamaparājitāti ubhopi tumhe imasmiṃ pañhe aparājitāti. Evaṃ bodhisatto te sahāyake saññāpesi.
这里说,到季节之中,或在寒冷之时,或在炎热之时,也就是寒季或热季。当那时吹起风,特别是从东方起的风,那个时候天气就是凉爽的。原因为何?因为风生的都是凉爽的,因风本身被知为凉爽,寒季或热季在此都是谓之微小的差别。因此说“彼此未胜”,意思是二者在此这问法上都未曾胜过。如此菩提萨埵向二位随从作了说明。
Satthāpi ‘‘bhikkhave, pubbepi mayā tumhākaṃ ayaṃ pañho kathito’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne dvepi therā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Satthā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā byaggho kāḷo ahosi, sīho juṇho, pañhavissajjanakatāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
之后佛陀告诉比库们:「诸比库,我以前也对你们讲过这个问题。」以此为法义宣说,显示真实。到了真实完毕时,有两位长老证得初果。佛陀再做追述,解释一则本生故事曰:「当时老虎是寒冷,狮子是炎热,而致问之人正是我自己。」
Mālutajātakavaṇṇanā sattamā. · 《马鲁德本生》注释,第七。
[18] 8. Matakabhattajātakavaṇṇanā
如此众生知晓时,佛陀住于揭德林,开始为众宣说名为“母象抚养”的故事。那时许多人,诸如老百姓等,因战乱多死,向其亲人赠送名为“母象抚养”的礼品。比库见人如此行,就问佛陀说:「尊者啊,如今许多人因生命耗尽,送名为‘母象抚养’的礼品。尊者,这是否就增长了杀生的业?」佛陀答曰:「不,比库们,即使说‘母象抚养’这个名,相应的一切杀生皆无增长。古时圣贤在虚空安坐宣法时已预说此劫难,令整个朱毗陀大陆上的人们舍弃此业。如今因众生数目增多,此恶业又再现。」以此述说了过去。
Evaṃ ce sattā jāneyyunti idaṃ satthā jetavane viharanto matakabhattaṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi kāle manussā bahū ajeḷakādayo māretvā kālakate ñātake uddissa matakabhattaṃ nāma denti. Bhikkhū te manusse tathā karonte disvā satthāraṃ pucchiṃsu ‘‘etarahi, bhante, manussā bahū pāṇe jīvitakkhayaṃ pāpetvā matakabhattaṃ nāma denti. Atthi nu kho, bhante, ettha vuḍḍhī’’ti? Satthā ‘‘na, bhikkhave, ‘matakabhattaṃ dassāmā’ti katepi pāṇātipāte kāci vuḍḍhi nāma atthi, pubbe paṇḍitā ākāse nisajja dhammaṃ desetvā ettha ādīnavaṃ kathetvā sakalajambudīpavāsike etaṃ kammaṃ jahāpesuṃ. Idāni pana bhavasaṅkhepagatattā puna pātubhūta’’nti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在巴拉那西地区修建王室的梵志,有一位通晓三种感官境界的长者,名为日光放逸,他以‘母象抚养’为题,为住在终末时世的人们训诫说:『父亲们,取此绳子渡河洗净,系于颈上,悬挂五指宽的痕迹,奉献馈赠他人。』众人答曰『善哉』,便取走绳子渡河洗净,系于颈上,悬挂于河岸。此绳子显示了其过去之业,他欢喜思言:『今天我们要挣脱这般痛苦』,便像敲破陶罐一样大笑,又说:『此梵志将杀我,而我将得苦报』,以大悲心对梵志说话,声音宏大,振奋周围。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente eko tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū disāpāmokkho ācariyabrāhmaṇo ‘‘matakabhattaṃ dassāmī’’ti ekaṃ eḷakaṃ gāhāpetvā antevāsike āha – ‘‘tātā, imaṃ eḷakaṃ nadiṃ netvā nhāpetvā kaṇṭhe mālaṃ parikkhipitvā pañcaṅgulikaṃ datvā maṇḍetvā ānethā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā taṃ ādāya nadiṃ gantvā nhāpetvā maṇḍetvā nadītīre ṭhapesuṃ. So eḷako attano pubbakammaṃ disvā ‘‘evarūpā nāma dukkhā ajja muccissāmī’’ti somanassajāto mattikāghaṭaṃ bhindanto viya mahāhasitaṃ hasitvā puna ‘‘ayaṃ brāhmaṇo maṃ ghātetvā mayā laddhadukkhaṃ labhissatī’’ti brāhmaṇe kāruññaṃ uppādetvā mahantena saddena parodi.
这时,那些少年问他:“正确啊,绳子,你既笑又哭,这是因何?为何笑,为何哭?”绳子答:“你们应亲自去问我师父这原因。”他们拿着绳子去问师父。师父听经回答绳子说:“为何你笑,为何哭?”绳子以自身业果记忆回忆起往昔,说:“我曾是弟子间的管理员,杀了一根绳子并送出‘母象抚养’。我自己为此累积害命罪果,承受五百世须弥劫的头部截割痛苦,这是我的业力结果。因此我笑。哭则因想着:‘我曾杀一根绳子,承受五百世之苦,今天应当放下痛苦。此梵志杀我,我将承受五百世之苦报。’于是以悲悯哭泣。”绳子说:“绳子不要怕,我没有杀绳子的心。”绳子说:“梵志啊,你说什么?梵志你杀或不杀,今日我已无法死去。”梵志说:“绳子不要怕,我要护卫你,与此同时照看你。”绳子答:“梵志你护卫虽勤,我所犯的重罪极大有力。”
Atha naṃ te māṇavā pucchiṃsu ‘‘samma eḷaka , tvaṃ mahāsaddena hasi ceva rodi ca, kena nu kho kāraṇena hasi, kena kāraṇena parodī’’ti? ‘‘Tumhe maṃ imaṃ kāraṇaṃ attano ācariyassa santike puccheyyāthā’’ti. Te taṃ ādāya gantvā idaṃ kāraṇaṃ ācariyassa ārocesuṃ. Ācariyo tesaṃ vacanaṃ sutvā eḷakaṃ pucchi ‘‘kasmā tvaṃ eḷaka, hasi, kasmā rodī’’ti? Eḷako attanā katakammaṃ jātissarañāṇena anussaritvā brāhmaṇassa kathesi ‘‘ahaṃ, brāhmaṇa, pubbe tādisova mantajjhāyakabrāhmaṇo hutvā ‘matakabhattaṃ dassāmī’ti ekaṃ eḷakaṃ māretvā matakabhattaṃ adāsiṃ, svāhaṃ ekassa eḷakassa ghātitattā ekenūnesu pañcasu attabhāvasatesu sīsacchedaṃ pāpuṇiṃ, ayaṃ me koṭiyaṃ ṭhito pañcasatimo attabhāvo, svāhaṃ ‘ajja evarūpā dukkhā muccissāmī’ti somanassajāto iminā kāraṇena hasiṃ. Rodanto pana ‘ahaṃ tāva ekaṃ eḷakaṃ māretvā pañca jātisatāni sīsacchedadukkhaṃ patvā ajja tamhā dukkhā muccissāmi, ayaṃ pana brāhmaṇo maṃ māretvā ahaṃ viya pañca jātisatāni sīsacchedadukkhaṃ labhissatī’ti tayi kāruññena rodi’’nti. ‘‘Eḷaka, mā bhāyi, nāhaṃ taṃ māressāmī’’ti. ‘‘Brāhmaṇa, kiṃ vadesi, tayi mārentepi amārentepi na sakkā ajja mayā maraṇā muccitu’’nti. ‘‘Eḷaka, mā bhāyi, ahaṃ te ārakkhaṃ gahetvā tayā saddhiṃyeva vicarissāmī’’ti. ‘‘Brāhmaṇa, appamattako tava ārakkho, mayā katapāpaṃ pana mahantaṃ balava’’nti.
那些学童便问它:『朋友山羊,你为何又大声笑、又大声哭?究竟是什么原因让你笑,又是什么原因让你哭呢?』山羊说:『你们去向你们的老师问这件事吧。』他们便带着山羊前去,将此事禀告老师。老师听了他们的话,便问山羊:『山羊啊,你为何笑?为何又哭?』山羊以宿命智忆念起自己所造的业,便对婆罗门说:『婆罗门,我在过去世也曾是一位诵持咒典的婆罗门,心想:「我要布施祭亡食」,便宰杀了一只山羊来供奉亡者之食。因为杀了那一只山羊,我在少一世的五百世之中,每一世都遭受斩首之苦。如今这一世是站在边际的第五百世,我今天将从这样的苦中解脱,因此生起喜悦之情,这就是我笑的原因。而我哭泣,是因为我杀了一只山羊,经历了五百世的斩首之苦,今天终于要从那苦中解脱了;然而这位婆罗门若杀了我,也将如同我一般,在五百世中遭受斩首之苦——我因对你的悲悯而哭泣。』婆罗门说:『山羊,别害怕,我不会杀你。』山羊说:『婆罗门,你说什么呢?不管你杀还是不杀,今天我都无法从死亡中逃脱。』婆罗门说:『山羊,别害怕,我会保护你,与你同行。』山羊说:『婆罗门,你的保护力量微薄,而我所造的恶业却是巨大而有力的啊。』
Brāhmaṇo eḷakaṃ muñcitvā ‘‘imaṃ eḷakaṃ kassacipi māretuṃ na dassāmī’’ti antevāsike ādāya eḷakeneva saddhiṃ vicari. Eḷako vissaṭṭhamattova ekaṃ pāsāṇapiṭṭhiṃ nissāya jātagumbe gīvaṃ ukkhipitvā paṇṇāni khādituṃ āraddho. Taṅkhaṇaññeva tasmiṃ pāsāṇapiṭṭhe asani pati, tato ekā pāsāṇasakalikā chijjitvā eḷakassa pasāritagīvāya patitvā sīsaṃ chindi, mahājano sannipati. Tadā bodhisatto tasmiṃ ṭhāne rukkhadevatā hutvā nibbatto. So passantasseva tassa mahājanassa devatānubhāvena ākāse pallaṅkena nisīditvā ‘‘ime sattā evaṃ pāpassa phalaṃ jānamānā appevanāma pāṇātipātaṃ na kareyyu’’nti madhurassarena dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
婆罗门放下柴草,心想“这柴草谁也不能用来杀人”,于是携持柴草同伴徘徊行走。柴草好似一堆石砾,托着产生的菌块,伸出舌头开始啃食树叶。突然雷声震动那块石砾,紧接着一颗石子断裂,落下舌头伸出的部位,断了头颅,大众聚集。那时菩萨在此处化作树神而入寂灭。菩萨顿时观照大众的神力,于空中坐于座位上,柔和地说:“这些众生因果清楚,益于减少恶业,切莫杀生。”并用温柔善言宣说此偈:
§18
18.
‘‘Evaṃ ce sattā jāneyyuṃ, dukkhāyaṃ jātisambhavo;
“若众生能知晓,如是痛苦由生生起;
Na pāṇo pāṇinaṃ haññe, pāṇaghātī hi socatī’’ti.
不伤害众生命命,杀生者自受忧伤。”
Tattha evaṃ ce sattā jāneyyunti ime sattā evaṃ ce jāneyyuṃ. Kathaṃ? Dukkhāyaṃ jātisambhavoti ayaṃ tattha tattha jāti ca jātassa anukkamena vaḍḍhisaṅkhāto sambhavo ca jarābyādhimaraṇaappiyasampayogapiyavippayogahatthapādacchedādīnaṃ dukkhānaṃ vatthubhūtattā ‘‘dukkho’’ti yadi jāneyyuṃ. Na pāṇo pāṇinaṃ haññeti ‘‘paraṃ vadhanto jātisambhave vadhaṃ labhati, pīḷento pīḷaṃ labhatī’’ti jātisambhavassa dukkhavatthutāya dukkhabhāvaṃ jānanto koci pāṇo aññaṃ pāṇinaṃ na haññe, satto sattaṃ na haneyyāti attho. Kiṃkāraṇā? Pāṇaghātī hi socatīti, yasmā sāhatthikādīsu chasu payogesu yena kenaci payogena parassa jīvitindriyupacchedanena pāṇaghātī puggalo aṭṭhasu mahānirayesu soḷasasu ussadanirayesu nānappakārāya tiracchānayoniyā pettivisaye asurakāyeti imesu catūsu apāyesu mahādukkhaṃ anubhavamāno dīgharattaṃ antonijjhāyanalakkhaṇena sokena socati. Yathā vāyaṃ eḷako maraṇabhayena socati, evaṃ dīgharattaṃ socatītipi ñatvā na pāṇo pāṇinaṃ haññe, koci pāṇātipātakammaṃ nāma na kareyya. Mohena pana mūḷhā avijjāya andhīkatā imaṃ ādīnavaṃ apassantā pāṇātipātaṃ karontīti.
这里说若众生知晓此理,如此众生又怎么晓得呢?痛苦由生起,是指众生伴随着生老病死、诸苦痛、爱别离、怨憎会、所求不得、身断头脚等痛苦之因果不断增长的事实。如果能知道“痛苦”的实质,便是晓得生死痛苦的无常苦体。说“不杀他人”,意指明白生死过程中彼此致死、互受折磨、苦报加剧的缘由,是了解生死苦体而生的慈悲,因此没有人会杀害他人、伤害生命,说“众生勿相杀”即是此义。缘由何在?杀生者心生悲伤,因为在六趣轮回恶道及地狱众苦中长期受苦,身心被折磨痛苦,故而生悲伤忧愁。譬如你我因恐畏死亡而忧伤,众生亦如是,为长期痛苦而忧愁。因此明白众生不会杀害他人,不应作杀生之业。但愚痴蒙昧无明未见此危害者,则违犯杀生戒律。
Evaṃ mahāsatto nirayabhayena tajjetvā dhammaṃ desesi. Manussā taṃ dhammadesanaṃ sutvā nirayabhayabhītā pāṇātipātā viramiṃsu. Bodhisattopi dhammaṃ desetvā mahājanaṃ sīle patiṭṭhāpetvā yathākammaṃ gato, mahājanopi bodhisattassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā devanagaraṃ pūresi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘ahaṃ tena samayena rukkhadevatā ahosi’’nti.
于是大士因害怕地狱之苦,以此法教化众生。人闻此法,恐怖杀生之害,故断绝杀业。菩萨依法示现,稳固大众戒德,循序实行礼敬,众生受其劝诫,布施功德,充满天界。佛陀承受并深入体悟此法,进而发起本生故事,言:“当时我即为树神。”
Matakabhattajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《死者食本生》注释,第八。
[19] 9. Āyācitabhattajātakavaṇṇanā
【第十九】第九 乞食饭本生注释
Sacemucce pecca mucceti idaṃ satthā jetavane viharanto devatānaṃ āyācanabalikammaṃ ārabbha kathesi. Tadā kira manussā vaṇijjāya gacchantā pāṇe vadhitvā devatānaṃ balikammaṃ katvā ‘‘mayaṃ anantarāyena atthasiddhiṃ patvā āgantvā puna tumhākaṃ balikammaṃ karissāmā’’ti āyācitvā gacchanti. Tatthānantarāyena atthasiddhiṃ patvā āgatā ‘‘devatānubhāvena idaṃ jāta’’nti maññamānā bahū pāṇe vadhitvā āyācanato muccituṃ balikammaṃ karonti, taṃ disvā bhikkhū ‘‘atthi nu kho, bhante, ettha attho’’ti bhagavantaṃ pucchiṃsu. Bhagavā atītaṃ āhari.
如果有人在有可能放生的情形下释放了众生,世尊当时住在祇树给孤独园,开始宣说天神乞求放生的因缘。那时,据说有人类商人在往来做买卖途中,杀害了众多众生后,做了天神的乞求放生活动,自言‘我们将不再作障碍,功德成就后回来再为你们做乞求放生活动’,说罢便离去。后来业障消除功德成就,归来时说‘这是因天神而生’的错见,便杀生众多众生准备放生。比库们见此,便问世尊‘尊者,此处是否有利益?’世尊便叙说从前之事。
Atīte kāsiraṭṭhe ekasmiṃ gāmake kuṭumbiko gāmadvāre ṭhitanigrodharukkhe devatāya balikammaṃ paṭijānitvā anantarāyena āgantvā bahū pāṇe vadhitvā ‘‘āyācanato muccissāmī’’ti rukkhamūlaṃ gato. Rukkhadevatā khandhaviṭape ṭhatvā imaṃ gāthamāha –
从前在迦尸国一村落中,有一户人家在村边一棵大榕树下,曾承诺给树神乞求放生活动。后来自己业障消除归来,杀害众多众生,准备放生。树神现身于树干,念诵诗句说:
§19
19.
‘‘Sace mucce pecca mucce, muccamāno hi bajjhati;
『若执意要解脱,解脱之时反被缚;』
Na hevaṃ dhīrā muccanti, mutti bālassa bandhana’’nti.
智者绝不如此放生,解脱不过是愚人的禁锢。”
Tattha sace mucce pecca mucceti bho purisa, tvaṃ sace mucce yadi muccitukāmosi. Pecca mucceti yathā paraloke na bajjhasi, evaṃ muccāhi. Muccamāno hi bajjhatīti yathā pana tvaṃ pāṇaṃ vadhitvā muccituṃ icchasi, evaṃ muccamāno hi pāpakammena bajjhati. Tasmā na hevaṃ dhīrā muccantīti ye paṇḍitapurisā, te evaṃ paṭissavato na muccanti. Kiṃkāraṇā? Evarūpā hi mutti bālassa bandhanaṃ, esā pāṇātipātaṃ katvā mutti nāma bālassa bandhanameva hotīti dhammaṃ desesi. Tato paṭṭhāya manussā evarūpā pāṇātipātakammā viratā dhammaṃ caritvā devanagaraṃ pūrayiṃsu.
这里,如果说有人在可能放生时放生,是指你若有意愿放生。所谓放生,是指你在他方世界不陷入爱网,如此是放生。所谓‘放生实则堕网’,意指如你杀生后又想放生,如此放生者实陷于恶业网中。所以智者不会如此放生,而是谨慎于恶业,绝不放生于此。何故?此类的所谓解脱,不过是愚人与杀生之网而已。这里所说放生,乃指杀生之业而非真解脱。世尊如此宣说后,人类知觉舍弃此类杀生放生作业,遂修持正法,布满天城。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘ahaṃ tena samayena rukkhadevatā ahosi’’nti.
世尊宣说此法义后,依此而深思,并寻找相关本生事迹,赞叹说“我当时即是那树神”。
Āyācitabhattajātakavaṇṇanā navamā. · 《乞食本生》注释,第九。
[20] 10. Naḷapānajātakavaṇṇanā
〔20〕第十品 纳罗盘经注
Disvāpadamanuttiṇṇanti idaṃ satthā kosalesu cārikaṃ caramāno naḷakapānagāmaṃ patvā naḷakapānapokkharaṇiyaṃ ketakavane viharanto naḷadaṇḍake ārabbha kathesi. Tadā kira bhikkhū naḷakapānapokkharaṇiyaṃ nhatvā sūcigharatthāya sāmaṇerehi naḷadaṇḍake gāhāpetvā te sabbatthakameva chidde disvā satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘bhante, mayaṃ sūcigharatthāya naḷadaṇḍake gaṇhāpema, te mūlato yāva aggā sabbatthakameva chiddā, kiṃ nu kho eta’’nti pucchiṃsu. Satthā ‘‘idaṃ, bhikkhave, mayhaṃ porāṇakaadhiṭṭhāna’’nti vatvā atītaṃ āhari.
世尊游行至迦尸国时,见到纳罗盘村,住于纳罗盘池旁的桂树林中,便从纳罗树杈处开示。彼时,比库们沐浴纳罗盘池后,因用标杆将沙玛内拉们放置在纳罗树杈上,看到树杈处全被折断,便到世尊前问讯:“尊者,我们用标杆安置沙玛内拉于纳罗树杈,根部直到最顶端全被折断,这究竟为何缘故?”世尊答曰:“比库们啊,这是我过去的宿世所愿。”
Pubbe kira so vanasaṇḍo arañño ahosi. Tassāpi pokkharaṇiyā eko dakarakkhaso otiṇṇotiṇṇe khādati. Tadā bodhisatto rohitamigapotakappamāṇo kapirājā hutvā asītisahassamattavānaraparivuto yūthaṃ pariharanto tasmiṃ araññe vasati. So vānaragaṇassa ovādaṃ adāsi ‘‘tātā, imasmiṃ araññe visarukkhāpi amanussapariggahitapokkharaṇiyopi honti, tumhe akhāditapubbaṃ phalāphalaṃ khādantā vā apītapubbaṃ pānīyaṃ pivantā vā maṃ paṭipuccheyyāthā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ekadivasaṃ agatapubbaṭṭhānaṃ gatā tattha bahudeva divasaṃ caritvā pānīyaṃ gavesamānā ekaṃ pokkharaṇiṃ disvā pānīyaṃ apivitvāva bodhisattassāgamanaṃ olokayamānā nisīdiṃsu. Bodhisatto āgantvā ‘‘kiṃ tātā, pānīyaṃ na pivathā’’ti āha. ‘‘Tumhākaṃ āgamanaṃ olokemā’’ti. ‘‘Suṭṭhu, tātā’’ti bodhisatto pokkharaṇiṃ āvijjhitvā padaṃ paricchindanto otiṇṇameva passi, na uttiṇṇaṃ. So ‘‘nissaṃsayaṃ esā amanussapariggahitā’’ti ñatvā ‘‘suṭṭhu vo kataṃ, tātā, pānīyaṃ apivantehi, amanussapariggahitā aya’’nti āha.
当时,此林曾为荒野丛林,其中有一不死护卫鬼常盘踞,穿越森林吞食生物。菩提萨埵正处如同赤鹿、羚羊那般形象时,为猿王,率领七万余猴群,周游保护此荒野林地。有一次,猿王告诫众猴:“诸兄弟,此林中除了树木,还有此护卫鬼守护的池塘。你们若不被损害,吃果饮水,可来向我请求庇护。”众猴闻从,即日到来,游于池塘边,多者居住多日,饮水搜索池水。忽见菩提萨埵到来,问曰:“诸兄弟,汝等为何不饮水?”众猴答曰:“借观尊足来见。”菩提萨埵微笑道:“很好,诸兄弟。”随后伸脚刺破池水,看见水未溢出,未毒害出池,因知是“不死”护卫鬼所守池,便赞曰:“你们所作很好,饮水处乃是不死护卫鬼的领域。”
Dakarakkhasopi tesaṃ anotaraṇabhāvaṃ ñatvā nīlodaro paṇḍaramukho surattahatthapādo bībhacchadassano hutvā udakaṃ dvidhā katvā nikkhamitvā ‘‘kasmā nisinnāttha, otaritvā pānīyaṃ pivathā’’ti āha. Atha naṃ bodhisatto pucchi ‘‘tvaṃ idha nibbattadakarakkhasosī’’ti? ‘‘Āma, aha’’nti. ‘‘Tvaṃ pokkharaṇiṃ otiṇṇake labhasī’’ti? ‘‘Āma, labhāmi, ahaṃ idhotiṇṇaṃ antamaso sakuṇikaṃ upādāya na kiñci muñcāmi, tumhepi sabbe khādissāmī’’ti. ‘‘Na mayaṃ attānaṃ tuyhaṃ khādituṃ dassāmā’’ti. ‘‘Pānīyaṃ pana pivissathā’’ti. ‘‘Āma, pānīyaṃ pivissāma, na ca te vasaṃ gamissāmā’’ti. ‘‘Atha kathaṃ pānīyaṃ pivissathā’’ti? Kiṃ pana tvaṃ maññasi ‘‘otaritvā pivissantī’’ti. ‘‘Mayañhi anotaritvā asītisahassānipi ekamekaṃ naḷadaṇḍakaṃ gahetvā uppalanāḷena udakaṃ pivantā viya tava pokkharaṇiyā pānīyaṃ pivissāma, evaṃ no tvaṃ khādituṃ na sakkhissasī’’ti. Etamatthaṃ viditvā satthā abhisambuddho hutvā imissā gāthāya purimapadadvayaṃ abhāsi –
护卫鬼知晓自己无法逾越池水,面色苍白,鼻孔张大,手脚颤抖,分水为二后离开池边,说:“何必坐着,越过水来饮水。”菩提萨埵问:“你即此护卫鬼否?”护卫鬼答:“是,我是。你获得池水之地后,我紧抓池边鸟巢,不放手,诸君也将物皆尽食。”菩提萨埵曰:“我不欲伤害汝。”护卫鬼说:“汝可饮水,我不会侵入你的领地。”菩提萨埵问:“何以饮水?”护卫鬼答:“你若饮水越过水面,虽然我曾守护数万年,我也绝不可伤害你。”世尊证知此义后,成正觉,随即以此偈语宣说前地与后地的区别——
§20
20.
‘‘Disvā padamanuttiṇṇaṃ, disvānotaritaṃ pada’’nti.
“见水面未越,见未越水面。”
Tassattho – bhikkhave, so kapirājā tassā pokkharaṇiyā ekampi uttiṇṇapadaṃ nāddasa, otaritaṃ pana otiṇṇapadameva addasa. Evaṃ disvā padaṃ anuttiṇṇaṃ disvāna otaritaṃ padaṃ ‘‘addhāyaṃ pokkharaṇī amanussapariggahitā’’ti ñatvā tena saddhiṃ sallapanto sapariso āha –
此时,诸比库!那猿王未见池水中水面曾被越过,只见未越过的一分水面。由此见分水未越,于是称此池为“不死护卫鬼池”,与众弟子共论此义。
‘‘Naḷena vāriṃ pissāmā’’ti;
“我们用竹筒的水喝吧。”
Tassattho – mayaṃ tava pokkharaṇiyaṃ naḷena pānīyaṃ pivissāmāti. Puna mahāsatto āha –
对此,世尊说——我们将用你的荷叶作为竹筒饮水。随后,大勇猛者说——
‘‘Neva maṃ tvaṃ vadhissasī’’ti;
“你决不会杀我。”
Evaṃ naḷena pānīyaṃ pivantaṃ saparisampi maṃ tvaṃ neva vadhissasīti attho.
如此,竹筒中饮水时,聚众的你不会杀我,此义便是如此。
Evañca pana vatvā bodhisatto ekaṃ naḷadaṇḍakaṃ āharāpetvā pāramiyo āvajjetvā saccakiriyaṃ katvā mukhena dhami, naḷo anto kiñci gaṇṭhiṃ asesetvā sabbatthakameva susiro ahosi . Iminā niyāmena aparampi aparampi āharāpetvā mukhena dhamitvā adāsi. Evaṃ santepi na sakkā niṭṭhāpetuṃ, tasmā evaṃ na gahetabbaṃ. Bodhisatto pana ‘‘imaṃ pokkharaṇiṃ parivāretvā jātā sabbepi naḷā ekacchiddā hontū’’ti adhiṭṭhāsi . Bodhisattānañhi hitūpacārassa mahantatāya adhiṭṭhānaṃ samijjhati. Tato paṭṭhāya sabbepi taṃ pokkharaṇiṃ parivāretvā uṭṭhitanaḷā ekacchiddā jātā. Imasmiñhi kappe cattāri kappaṭṭhiyapāṭihāriyāni nāma. Katamāni cattāri? Cande sasalakkhaṇaṃ sakalampi imaṃ kappaṃ ṭhassati, vaṭṭakajātake aggino nibbutaṭṭhānaṃ sakalampi imaṃ kappaṃ aggi na jhāyissati, ghaṭīkāranivesanaṭṭhānaṃ sakalampi imaṃ kappaṃ anovassakaṃ ṭhassati, imaṃ pokkharaṇiṃ parivāretvā uṭṭhitanaḷā sakalampi imaṃ kappaṃ ekacchiddā bhavissantīti imāni cattāri kappaṭṭhiyapāṭihāriyāni nāma.
然而,世尊说完,菩萨拿起一根竹枝,发扬六度,立誓实证,以口封住竹筒口,竹的末端没有任何结节,四面通畅清凉。依此规矩,又依次拿起,口封住递给众人。虽然如此,竹筒不能彻底封死,因此不应拿去食用。菩萨心想:“将这池塘围起来生长的竹子全部一起砍伐,必定只有一处竹节。”菩萨之由,正因护持法益之坚决。遂计划将池塘中所有竹子围起,拔除长竹,只留一截无节的竹穗。在此劫中,有四大劫英雄名号,何者为四?月亮的满盈特征充满此劫,轮转天的火灭之地覆盖此劫,造瓦人耕种场所在此劫,是谓围池拔竹之奇迹,此四大劫英雄名号即此。
Bodhisatto evaṃ adhiṭṭhahitvā ekaṃ naḷaṃ ādāya nisīdi. Tepi asītisahassavānarā ekekaṃ ādāya pokkharaṇiṃ parivāretvā nisīdiṃsu. Tepi bodhisattassa naḷena ākaḍḍhitvā pānīyaṃ pivanakāle sabbe tīre nisinnāva piviṃsu. Evaṃ tehi pānīye pivite dakarakkhaso kiñci alabhitvā anattamano sakanivesanameva gato. Bodhisattopi saparivāro araññameva pāvisi.
菩萨依此发誓,拿起一节竹子坐下。三万六千只猴子各自拿一根竹子围绕池塘坐下。猴群围绕,菩萨用竹筒盛水饮用,而它们在岸边坐着喝水。如此饮水时,龙护使未得利乐,虽在龙宫也不欢喜。于是,菩萨与侍从进入森林深处。
Satthā pana ‘‘imesaṃ, bhikkhave, naḷānaṃ ekacchiddabhāvo nāma mayhamevetaṃ porāṇakaadhiṭṭhāna’’nti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā dakarakkhaso devadatto ahosi, asītisahassavānarā buddhaparisā, upāyakusalo pana kapirājā ahameva ahosi’’nti.
世尊说:『诸比库啊,所谓此类众生的本性常存,昔时即在我等旧有的执著根本中。』承此教诲,经过详加考察,释者引出一则本生故事进行详解:『当时有名为大猿护法天的天神,这时聚集了八万只猴群为佛众,灵巧机智的猿王我即是也。』
Naḷapānajātakavaṇṇanā dasamā. · 《芦苇饮本生》注释,第十。
Sīlavaggo dutiyo. · 戒品第二。
Tassuddānaṃ –
其摘要如次——
Nigrodhaṃ lakkhaṇaṃ kaṇḍi, vātamigaṃ kharādiyaṃ;
以无忧树的特征、树枝为准绳,如风之情状,硬如犀角般坚固;
Tipallatthaṃ mālutañca, matabhatta ayācitaṃ;
三种摇晃之形态及雨云状,又如无求之承受粮食者;
Naḷapānanti te dasāti.
此即所谓『常存本性』的十种表现。
3. Kuruṅgavaggo
三、猿猴品
[21] 1. Kuruṅgamigajātakavaṇṇanā
[21]一、猕猴鹿王本生故事注释
Ñātametaṃkuruṅgassāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye dhammasabhāyaṃ sannipatitā bhikkhū ‘‘āvuso devadatto tathāgatassa ghātanatthāya dhanuggahe payojesi, silaṃ pavijjhi, dhanapālaṃ vissajjesi, sabbathāpi dasabalassa vadhāya parisakkatī’’ti devadattassa avaṇṇaṃ kathentā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā paññattāsane nisinno ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchi. Bhante, devadatto tumhākaṃ vadhāya parisakkatīti tassa aguṇakathāya sannisinnāmhāti. Satthā ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva mama vadhāya parisakkati, pubbepi mama vadhāya parisakkiyeva, na ca pana maṃ vadhituṃ asakkhī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
『知此猕猴者』,谓世尊曾在竹林精舍安住时,开始讲述迦毗罗卫国天子迦毗罗众生的故事。一时,诸比库集会于法会中,言说:「尊者迦毗罗天子为谋害如来而执弓射箭,犯戒失律,丧失财产,时常聚党结党,谋害世尊。」于是众比库多次批评迦毗罗天子并坐下。世尊来到,坐于指定座位,谓诸比库:「汝等今为何因据会中坐着议论?」众言:「尊者,此迦毗罗天子为谋害世尊而结党相斗,故来此议论。」世尊答曰:「非也诸比库,今此迦毗罗天子,实为我所结党者,此前皆然,却不能害我。」
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kuruṅgamigo hutvā ekasmiṃ araññāyatane phalāni khādanto vasati. So ekasmiṃ kāle phalasampanne sepaṇṇirukkhe sepaṇṇiphalāni khādati. Atheko gāmavāsī aṭṭakaluddako phalarukkhamūlesu migānaṃ padāni upadhāretvā uparirukkhe aṭṭakaṃ bandhitvā tattha nisīditvā phalāni khādituṃ āgatāgate mige sattiyā vijjhitvā tesaṃ maṃsaṃ vikkiṇanto jīvikaṃ kappeti. So ekadivasaṃ tasmiṃ rukkhamūle bodhisattassa padavaḷañjaṃ disvā tasmiṃ sepaṇṇirukkhe aṭṭakaṃ bandhitvā pātova bhuñjitvā sattiṃ ādāya vanaṃ pavisitvā taṃ rukkhaṃ āruhitvā aṭṭake nisīdi. Bodhisattopi pātova vasanaṭṭhānā nikkhamitvā ‘‘sepaṇṇiphalāni khādissāmī’’ti āgamma taṃ rukkhamūlaṃ sahasāva apavisitvā ‘‘kadāci aṭṭakaluddakā rukkhesu aṭṭakaṃ bandhanti, atthi nu kho evarūpo upaddavo’’ti pariggaṇhanto bāhiratova aṭṭhāsi.
过去,在祇园精舍旁的婆罗那国,菩萨曾为菩提树下的猕猴鹿王。一日,此猕猴鹿王在某寂静林中啖食果实。正当其时,一只乡村少年,绑缚猎物之绳,藏于树上,等待猎物落果啖食,方为生计而猎杀森林禽兽。一天,他见菩萨落下树叶,遂束缚住树枝,捕获鹿王食物,拾取蘑菇等食物进入林中,再爬树坐于绳索之上。菩萨见少年行为,出隐形处,心念:「猎物何时于树上被束缚?此事恐生祸患。」遂座于树外思虑。
Luddakopi bodhisattassa anāgamanabhāvaṃ ñatvā aṭṭake nisinnova sepaṇṇiphalāni khipitvā khipitvā tassa purato pātesi. Bodhisatto ‘‘imāni phalāni āgantvā mayhaṃ purato patanti, atthi nu kho upari luddako’’ti punappunaṃ ullokento luddakaṃ disvā apassanto viya hutvā ‘‘ambho, rukkha-pubbe tvaṃ olambakaṃ cārento viya ujukameva phalāni pātesi, ajja pana te rukkhadhammo pariccatto, evaṃ tayā rukkhadhamme pariccatte ahampi aññaṃ rukkhamūlaṃ upasaṅkamitvā mayhaṃ āhāraṃ pariyesissāmī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
少年亦知菩萨未归,坐于树上,丢弃果实于菩萨面前。菩萨见此,问:「这些果实落于我前,树上可有人?」数次观察树上,见少年,心想:「孩童啊,你昔日攀树拾果拙笨轻慢,如今树被布置,我也当寻他树根觅食。」于是菩萨念诵偈语:
§21
21.
‘‘Ñātametaṃ kuruṅgassa, yaṃ tvaṃ sepaṇṇi seyyasi;
『知此猕猴者,若你落叶处;
Aññaṃ sepaṇṇi gacchāmi, na me te ruccate phala’’nti.
我还他树去,汝果难称美。』
Tattha ñātanti pākaṭaṃ jātaṃ. Etanti idaṃ. Kuruṅgassāti kuruṅgamigassa. Yaṃ tvaṃ sepaṇṇi seyyasīti yaṃ tvaṃ ambho sepaṇṇirukkha purato phalāni pātayamāno seyyasi viseyyasi visiṇṇaphalo hosi, taṃ sabbaṃ kuruṅgamigassa pākaṭaṃ jātaṃ. Na me te ruccate phalanti evaṃ phalaṃ dadamānāya na me tava phalaṃ ruccati, tiṭṭha tvaṃ, ahaṃ aññattha gacchissāmīti agamāsi.
彼处众人知道此事已明显发生。所谓如此者谓此。云猴者谓猿猴中的一种。当你在树叶上安卧,当你在水旁树下,一面掉落果实同时食用,果子因腐败而变坏,这一切对猿猴来说都是明显发生的事实。有人说:我不喜爱那些果子,就算你给我这果子,我也不爱你的果子。于是你站立,我将往别处去了,然后离开了。
Athassa luddako aṭṭake nisinnova sattiṃ khipitvā ‘‘gaccha, viraddho dānimhi ta’’nti āha. Bodhisatto nivattitvā ṭhito āha ‘‘ambho purisa, idānīsi kiñcāpi maṃ viraddho, aṭṭha pana mahāniraye soḷasaussadaniraye pañcavidhabandhanādīni ca kammakāraṇāni aviraddhoyevāsī’’ti. Evañca pana vatvā palāyitvā yathāruciṃ gato, luddopi otaritvā yathāruciṃ gato.
此时那猴崽子坐于枝条上,撕断叶子说:走吧,我在田野中很苍老了。菩萨回转站立说:水人啊,现在无一事使我苍老,八地狱苦,十六药石地狱,以及五种枷锁等因果作业完全未使我苍老。说罢菩萨逃离,去随心所往之处,猴崽子也跳下,去自己喜欢的地方。
Satthāpi ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva mama vadhāya parisakkati, pubbepi parisakkiyeva, na ca pana maṃ vadhituṃ asakkhī’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā aṭṭakaluddako devadatto ahosi, kuruṅgamigo pana ahameva ahosi’’nti.
师告众比库:天神达多现在正要害我命,以前也曾害过我,但却不能杀我。持此法义,应当深入思惟,理清此生故事因缘——那时八枝猴崽便是天神达多,而猿猴则是我本人。
Kuruṅgamigajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 《库伦嘎鹿本生》注释,第一。
[22] 2. Kukkurajātakavaṇṇanā
第二二节 2. 狗子本生传解说
Yekukkurāti idaṃ satthā jetavane viharanto ñātatthacariyaṃ ārabbha kathesi. Sā dvādasakanipāte bhaddasālajātake āvibhavissati. Idaṃ pana vatthuṃ patiṭṭhapetvā atītaṃ āhari.
所谓一狗子者,是指世尊在祇树给孤独园时,开始说的一则智德教导故事。这故事属于十二书中的富长者出身本生,后来将会出现于《富长者本生》那一部分。此说经缘已被设立,涉引过去之事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tathārūpaṃ kammaṃ paṭicca kukkurayoniyaṃ nibbattitvā anekasatakukkuraparivuto mahāsusāne vasati. Athekadivasaṃ rājā setasindhavayuttaṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ rathaṃ āruyha uyyānaṃ gantvā tattha divasabhāgaṃ kīḷitvā atthaṅgate sūriye nagaraṃ pāvisi. Tassa taṃ rathavarattaṃ yathānaddhameva rājaṅgaṇe ṭhapayiṃsu, so rattibhāge deve vassante tinto. Uparipāsādato koleyyakasunakhā otaritvā tassa cammañca naddhiñca khādiṃsu. Punadivase rañño ārocesuṃ ‘‘deva, niddhamanamukhena sunakhā pavisitvā rathassa cammañca naddhiñca khādiṃsū’’ti. Rājā sunakhānaṃ kujjhitvā ‘‘diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāne sunakhe ghātethā’’ti āha. Tato paṭṭhāya sunakhānaṃ mahābyasanaṃ udapādi. Te diṭṭhidiṭṭhaṭṭhāne ghātiyamānā palāyitvā susānaṃ gantvā bodhisattassa santikaṃ agamaṃsu.
过去在巴罗奈西,有一个叫婆罗门达特的国家,当时菩萨因业力而投生于狗家族,居于大型狗窝,那里围绕成百上千只狗。一天,王驾乘车,车上满载珠宝饰品,出游游园,玩耍半日,至傍晚入城。王车停留时,就如平常一样,狗群从皇宫侧面下来,咬嚼王车中的缰绳和辔头。翌日,众人告诉国王:“天神说,因夜间缰绳被狗咬,威胁王车。”国王闻言很愤怒,命令:“当场杀狗!”于是引发了对狗群大屠杀。受攻击的狗群四散逃离,前往狗窝,返回到菩萨所在处。
Bodhisatto ‘tumhe bahū sannipatitā, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti pucchi. Te ‘‘antepure kira rathassa cammañca naddhi ca sunakhehi khāditā’ti kuddho rājā sunakhavadhaṃ āṇāpesi, bahū sunakhā vinassanti, mahābhayaṃ uppanna’’nti āhaṃsu. Bodhisatto cintesi ‘‘ārakkhaṭṭhāne bahi sunakhānaṃ okāso natthi, antorājanivesane koleyyakasunakhānameva taṃ kammaṃ bhavissati. Idāni pana corānaṃ kiñci bhayaṃ natthi, acorā maraṇaṃ labhanti, yaṃnūnāhaṃ core rañño dassetvā ñātisaṅghassa jīvitadānaṃ dadeyya’’nti. So ñātake samassāsetvā ‘‘tumhe mā bhāyittha, ahaṃ vo abhayaṃ āharissāmi, yāva rājānaṃ passāmi, tāva idheva hothā’’ti pāramiyo āvajjetvā mettābhāvanaṃ purecārikaṃ katvā ‘‘mayhaṃ upari leḍḍuṃ vā muggaraṃ vā mā koci khipituṃ ussahī’’ti adhiṭṭhāya ekakova antonagaraṃ pāvisi. Atha naṃ disvā ekasattopi kujjhitvā olokento nāma nāhosi. Rājāpi sunakhavadhaṃ āṇāpetvā sayaṃ vinicchaye nisinno hoti. Bodhisatto tattheva gantvā pakkhanditvā rañño āsanassa heṭṭhā pāvisi. Atha naṃ rājapurisā nīharituṃ āraddhā, rājā pana vāresi.
菩萨心念:「你们多方集聚,究竟为何原因?」问之。众人答曰:「昔日在宫殿内,有一车轮的皮带与软革被狗啃咬。」愤怒的国王下令捕杀狗,众多狗将遭灭亡,生大恐怖。」菩萨思惟:「护卫所在外无狗出没,唯有宫室之内的迦陵频伽狗为此业所致。今盗贼无所畏惧,盗贼必遭杀戮。既然如此,若我指明盗贼身份并赠予亲族生命资助。」于是召集亲族,慰喻曰:「汝等勿畏惧,我必护汝安全。待我见国王,便可现此地安然无恙。」发起愿力,于是一人独自入城。见者虽有想妨害者,终无人敢伤。国王亦捕狗处坐着亲自审讯。菩萨迅即前往,弃身于王座下藏身。王宫众人起意驱逐,而国王犹踟蹰止步。
So thokaṃ vissamitvā heṭṭhāsanā nikkhamitvā rājānaṃ vanditvā ‘‘deva, tumhe kukkure mārāpethā’’ti pucchi. ‘‘Āma, mārāpemaha’’nti . ‘‘Ko nesaṃ aparādho narindā’’ti? ‘‘Rathassa me parivāracammañca naddhiñca khādiṃsū’’ti. ‘‘Ye khādiṃsu, te jānāthā’’ti? ‘‘Na jānāmā’’ti. ‘‘‘Ime nāma cammakhādakacorā’ti tathato ajānitvā diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāneyeva mārāpanaṃ na yuttaṃ, devā’’ti. ‘‘Rathacammassa kukkurehi khāditattā ‘diṭṭhadiṭṭhe sabbeva mārethā’ti sunakhavadhaṃ āṇāpesi’’nti. ‘‘Kiṃ pana vo manussā sabbeva kukkure mārenti, udāhu maraṇaṃ alabhantāpi atthī’’ti? ‘‘Atthi, amhākaṃ ghare koleyyakā maraṇaṃ na labhantī’’ti. Mahārāja idāneva tumhe ‘‘rathacammassa kukkurehi khāditattā ‘diṭṭhadiṭṭhe sabbeva mārethā’ti sunakhavadhaṃ āṇāpesi’’nti avocuttha, idāni pana ‘‘amhākaṃ ghare koleyyakā maraṇaṃ na labhantī’’ti vadetha. ‘‘Nanu evaṃ sante tumhe chandādivasena agatigamanaṃ gacchatha, agatigamanañca nāma na yuttaṃ, na ca rājadhammo, raññā nāma kāraṇagavesakena tulāsadisena bhavituṃ vaṭṭati, idāni ca koleyyakā maraṇaṃ na labhanti, dubbalasunakhāva labhanti, evaṃ sante nāyaṃ sabbasunakhaghaccā, dubbalaghātikā nāmesā’’ti. Evañca pana vatvā mahāsatto madhurassaraṃ nicchāretvā ‘‘mahārāja, yaṃ tumhe karotha, nāyaṃ dhammo’’ti rañño dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
国王长吁出口,起身离开座位,向菩萨礼敬问曰:「天啊,我可派狗来驱魔否?」答曰:「可驱魔。」国王又问:「汝等遭何罪,尊贵之人?」答曰:「车轮的皮带与软革被啃咬。」国王问:「可知啃咬者是谁?」答曰:「未知。」国王道:「这就是所谓啃咬车轮的人盗匪,误知事实,不应轻易驱除。」因见此时此处,不宜驱魔,众神如此曰:「车轮皮带被狗啃咬时,狗的啃咬就是驱除一切邪魔。」又问:「人类为何皆驱狗?即便死去亦不理会。」答曰:「确有其事,我家士兵不会遭此死亡。」国王闻言即说:「你们说车轮皮带被狗啃咬时,狗啃咬即为全面驱除邪魔。现如今我家士兵不会遭死亡,应当如此说明。」国王曰:「汝等殊途而行,盲目驱魔,盲目驱除实属无益,不合国法,国王应使刀杖管理,不可放任。如今士兵无死亡,然恶狗难免,故不宜胡乱驱除弱小狗群,致生恶害。」如此言毕,大菩萨收摄和悦之语,告王曰:「大王,你们所为非义理。」即演说国王法,作偈曰—
§22
22.
‘‘Ye kukkurā rājakulamhi vaddhā, koleyyakā vaṇṇabalūpapannā;
「那些在王族中被打猎的狗,乃是迦陵频伽,形貌体力俱佳;
Teme na vajjhā mayamasma vajjhā, nāyaṃ saghaccā dubbalaghātikāya’’nti.
他们非无罪,我们才无罪,这并非与弱小凶恶者为伍。」
Tattha ye kukkurāti ye sunakhā. Yathā hi dhāruṇhopi passāvo ‘‘pūtimutta’’nti, tadahujātopi siṅgālo ‘‘jarasiṅgālo’’ti, komalāpi galocilatā ‘‘pūtilatā’’ti, suvaṇṇavaṇṇopi kāyo ‘‘pūtikāyo’’ti vuccati, evamevaṃ vassasatikopi sunakho ‘‘kukkuro’’ti vuccati. Tasmā mahallakā kāyabalūpapannāpi te ‘‘kukkurā’’tveva vuttā. Vaddhāti vaḍḍhitā. Koleyyakāti rājakule jātā sambhūtā saṃvaḍḍhā. Vaṇṇabalūpapannāti sarīravaṇṇena ceva kāyabalena ca sampannā. Teme na vajjhāti te ime sassāmikā sārakkhā na vajjhā. Mayamasma vajjhāti assāmikā anārakkhā mayaṃ vajjhā nāma jātā. Nāyaṃ saghaccāti evaṃ sante ayaṃ avisesena saghaccā nāma na hoti. Dubbalaghātikāyanti ayaṃ pana dubbalānaṃyeva ghātanato dubbalaghātikā nāma hoti. Rājūhi nāma corā niggaṇhitabbā, no acorā. Idha pana corānaṃ kiñci bhayaṃ natthi, acorā maraṇaṃ labhanti. Aho imasmiṃ loke ayuttaṃ vattati, aho adhammo vattatīti.
此处『狗』意即迦陵频伽。犹如坚木之视芽称纯净芽,乌鸦之幼者称为幼乌鸦,柔叶荒草称纯净草,金色之体曰纯净体,历百年仍称狗,故身强力壮者称为狗。被打猎者意为被猎捕者。迦陵频伽为王族中生者,故称为王族之生并成长者。形貌体力俱全者谓具备肉体颜色与力量。非无罪者乃指这些猎物非罪犯;我们无罪者指本人无罪,非此罪人。并非与弱小凶恶者为伍者,指本人无过与不守法。如此情况下,非义人不与之为伍。弱凶者意即弱者的杀害者,称为弱凶者。盗贼乃当被执法者,非盗贼。今盗贼毫无畏惧,终必死亡。哀哉世间如此无仁义,哀哉如此不正法。
Rājā bodhisattassa vacaraṃ sutvā āha – ‘‘jānāsi tvaṃ, paṇḍita, asukehi nāma rathacammaṃ khādita’’nti? ‘‘Āma, jānāmī’’ti. ‘‘Kehi khādita’’nti? ‘‘Tumhākaṃ gehe vasanakehi koleyyakasunakhehī’’ti. ‘‘Kathaṃ tehi khāditabhāvo jānitabbo’’ti? ‘‘Ahaṃ tehi khāditabhāvaṃ dassesāmī’’ti. ‘‘Dassehi paṇḍitā’’ti. ‘‘Tumhākaṃ ghare koleyyakasunakhe āharāpetvā thokaṃ takkañca dabbatiṇāni ca āharāpethā’’ti. Rājā tathā akāsi. Atha naṃ mahāsatto ‘‘imāni tiṇāni takkena maddāpetvā ete sunakhe pāyethā’’ti āha. Rājā tathā katvā pāyāpesi, pītā pītā sunakhā saddhiṃ cammehi vamiṃsu. Rājā ‘‘sabbaññubuddhassa byākaraṇaṃ viyā’’ti tuṭṭho bodhisattassa setacchattena pūjaṃ akāsi. Bodhisatto ‘‘dhammaṃ cara, mahārāja, mātāpitūsu khattiyā’’tiādīhi (jā. 2.17.39) tesakuṇajātake āgatāhi dasahi dhammacariyagāthāhi rañño dhammaṃ desetvā ‘‘mahārāja, ito paṭṭhāya appamatto hohī’’ti rājānaṃ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā setacchattaṃ raññova paṭiadāsi.
国王听毕菩萨之语,说道:「贤者,尔知不幸吾车轮之皮革被啃坏乎?」答曰:「是,吾知之。」问曰:「何人所为?」答曰:「是尔族之家宿迦陵频伽狗所为。」问:「如何知之?」答曰:「吾将向尔展示其为毁坏之状。」国王曰:「贤人当示之。」答曰:「吾将令宿犬啃咬麦与稻谷叶。」国王于是行之,令狗啃咬,吠叫连连,吠声杂沓。国王称赞菩萨通达奥义,白衣礼敬。菩萨教诲曰:「大王,守法于父母与士族。」遂以此童子故事中之十句教授王法,告诫曰:「大王,当自此时起行正念,恪守五戒。」国王受戒束缚,复还比库白衣。
Rājā mahāsattassa dhammakathaṃ sutvā sabbasattānaṃ abhayaṃ datvā bodhisattaṃ ādiṃ katvā sabbasunakhānaṃ attano bhojanasadisameva niccabhattaṃ paṭṭhapetvā bodhisattassa ovāde ṭhito yāvatāyukaṃ dānādīni puññāni katvā kālaṃ katvā devaloke uppajji. Kukkurovādo dasa vassasahassāni pavatti. Bodhisattopi yāvatāyukaṃ ṭhatvā yathākammaṃ gato.
大王为大圣乐闻法义,广施众生无畏,起始于菩萨,设立众多供养台榻,时常以此供养为食,以此修持法令菩萨安住。至于年限,行于布施等善业,时至则生于天界。犬王誓持戒十千年。菩萨亦复如是安住年久,依法修行。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, tathāgato idāneva ñātakānaṃ atthaṃ carati, pubbepi cariyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, avasesā parisā buddhaparisā, kukkurapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
佛弟子们,世尊宣说:‘如来现于此时,正为诸亲属利益,昔时亦如是行。’闻是教法,精思一来,因缘成就,发起本生故事曰:‘彼时王名安陀,随众余僧在佛场,是犬辩者为我所知。’
Kukkurajātakavaṇṇanā dutiyā. · 《狗本生》义注第二。
[23] 3. Bhojājānīyajātakavaṇṇanā
第三品 供应孤独本生注释
Apipassena semānoti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ossaṭṭhavīriyaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi samaye satthā taṃ bhikkhuṃ āmantetvā ‘‘bhikkhu, pubbe paṇḍitā anāyatanepi vīriyaṃ akaṃsu, pahāraṃ laddhāpi neva ossajiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
在此,阿披帕塞迦议论曰:此经师于揭林安住,起始议论一位精进沙门。时佛召该沙门曰:‘比库,先贤虽于非此处勤学精进,即便得失亦未曾懈怠。’此语忆念过往。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto bhojājānīyasindhavakule nibbatto sabbālaṅkārasampanno bārāṇasirañño maṅgalasso ahosi. So satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyaṃyeva nānaggarasasampannaṃ tivassikagandhasālibhojanaṃ bhuñjati, cātujjātikagandhūpalittāyameva bhūmiyaṃ tiṭṭhati, taṃ ṭhānaṃ rattakambalasāṇiparikkhittaṃ upari suvaṇṇatārakakhacitacelavitānaṃ samosaritagandhadāmamālādāmaṃ avijahitagandhatelapadīpaṃ hoti. Bārāṇasirajjaṃ pana apatthentā rājāno nāma natthi. Ekaṃ samayaṃ satta rājāno bārāṇasiṃ parikkhipitvā ‘‘amhākaṃ rajjaṃ vā detu, yuddhaṃ vā’’ti bārāṇasirañño paṇṇaṃ pesesuṃ. Rājā amacce sannipātetvā taṃ pavattiṃ ācikkhitvā ‘‘idāni kiṃ karoma, tātā’’ti pucchi. ‘‘Deva, tumhehi tāva āditova yuddhāya na gantabbaṃ, asukaṃ nāma assārohaṃ pesetvā yuddhaṃ kāretha, tasmiṃ asakkonte pacchā jānissāmā’’ti. Rājā taṃ pakkosāpetvā ‘‘sakkhissasi, tāta, sattahi rājūhi saddhiṃ yuddhaṃ kātu’’nti āha. ‘‘Deva, sace bhojājānīyasindhavaṃ labhāmi, tiṭṭhantu satta rājāno, sakalajambudīpe rājūhipi saddhiṃ yujjhituṃ sakkhissāmī’’ti. ‘‘Tāta, bhojājānīyasindhavo vā hotu añño vā, yaṃ icchasi, taṃ gahetvā yuddhaṃ karohī’’ti.
往昔时,波罗奈国,婆罗门姓族统治国政,菩萨生于供应孤独家族,俱具众多饰物,为波罗奈尊王。彼食千斤金宝,配满象王,享用三时花香美食,栖地披覆四方芳香,夜卧绣毯金盖之上,多有花香散布,灯火常明,香油熏之。波罗奈国无恶王。一时,七王会聚波罗奈城,讨论曰:‘当予此国或予战争。’波罗奈尊王遣使宣告战事,召议曰:‘如今如何办理,父兄?’答曰:‘天神,尔等暂勿入战,遣遣恶犬出兵,待其败退后则知。’尊王命之曰:‘汝能否?众王协同共战。’答曰:‘父兄,若得波罗奈孤独城,愿七王共战所有印度诸王。’曰:‘父兄,无论孤独城或他城,任汝所欲取,遂作战事。’
So ‘‘sādhu, devā’’ti rājānaṃ vanditvā pāsādā oruyha bhojājānīyasindhavaṃ āharāpetvā suvammitaṃ katvā attanāpi sabbasannāhasannaddho khaggaṃ bandhitvā sindhavapiṭṭhivaragato nagarā nikkhamma vijjulatā viya caramāno paṭhamaṃ balakoṭṭhakaṃ bhinditvā ekaṃ rājānaṃ jīvaggāhameva gahetvā āgantvā nagare balassa niyyādetvā puna gantvā dutiyaṃ balakoṭṭhakaṃ bhinditvā tathā tatiyanti evaṃ pañca rājāno jīvaggāhaṃ gahetvā chaṭṭhaṃ balakoṭṭhakaṃ bhinditvā chaṭṭhassa rañño gahitakāle bhojājānīyo pahāraṃ labhati, lohitaṃ paggharati, vedanā balavatiyo vattanti. Assāroho tassa pahaṭabhāvaṃ ñatvā bhojājānīyasindhavaṃ rājadvāre nipajjāpetvā sannāhaṃ sithilaṃ katvā aññaṃ assaṃ sannayhituṃ āraddho. Bodhisatto mahāphāsukapassena nipannova akkhīni ummiletvā assārohaṃ disvā ‘‘ayaṃ aññaṃ assaṃ sannayhati, ayañca asso sattamaṃ balakoṭṭhakaṃ bhinditvā sattamaṃ rājānaṃ gaṇhituṃ na sakkhissati, mayā katakammañca nassissati, appaṭisamo assārohopi nassissati, rājāpi parahatthaṃ gamissati, ṭhapetvā maṃ añño asso sattamaṃ balakoṭṭhakaṃ bhinditvā sattamaṃ rājānaṃ gahetuṃ samattho nāma natthī’’ti nipannakova assārohaṃ pakkosāpetvā ‘‘samma assāroha, sattamaṃ balakoṭṭhakaṃ bhinditvā sattamaṃ rājānaṃ gahetuṃ samattho ṭhapetvā maṃ añño asso nāma natthi, nāhaṃ mayā katakammaṃ nāsessāmi, mamaññeva uṭṭhāpetvā sannayhāhī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
于是尊王礼敬诸天,登宫殿,率领军队迎来波罗奈孤独城,执刀束缚,出城如闪电,破一军团,如生擒一王,遣归城中,再破第二军团,如是至第五军团皆生擒俘获,第六军团破时,波罗奈孤独获胜,鲜血横溢,武士疼痛,众兵作乱。彼恶犬知羞辱,入波罗奈门内,放松束缚,欲招他犬助力。菩萨见彼恶犬卧地,瞪目视之,知其招他犬,谓曰:‘此招他犬者,若破第七军团,执获第七王,力不足者无,吾所为事将坏,恶犬亦将亡,王亦将败手。比他犬破第七军团,擒获第七王之力非尔有,吾不去坏尔,专起解缚吆喝,’于是诵歌曰——
§23
23.
‘‘Api passena semāno, sallebhi sallalīkato;
即使用眼观察,凭借器物戏弄,
Seyyova vaḷavā bhojjho, yuñja maññeva sārathī’’ti.
将床铺用毯子围遮,好似车夫一般驾驭,
Tattha api passena semānoti ekena passena sayamānakopi. Sallebhi sallalīkatoti sallehi viddhopi samāno. Seyyova vaḷavā bhojjhoti vaḷavāti sindhavakulesu ajāto khaluṅkasso. Bhojjhoti bhojājānīyasindhavo. Iti etasmā vaḷavā sallehi viddhopi bhojājānīyasindhavova seyyo varo uttamo. Yuñja maññeva sārathīti yasmā eva gatopi ahameva seyyo, tasmā mamaññeva yojehi, maṃ vammehīti vadati.
这里说“即使用眼观察”,指用单一之眼观察也同样;“凭借器物戏弄”者,即凭借器物打趣戏耍。“毯子”者,指在江河岸边所生的草席。“床铺”者,即以草席为床所生的河水之称。因此由此可见,即便毯子覆盖且打趣戏弄,床铺如草席的河水更胜一筹。说“好似车夫”,是因为即使车行,我自己已然更佳,于是我说“请与我结伴,不要弃我”。
Assāroho bodhisattaṃ uṭṭhāpetvā vaṇaṃ bandhitvā susannaddhaṃ sannayhitvā tassa piṭṭhiyaṃ nisīditvā sattamaṃ balakoṭṭhakaṃ bhinditvā sattamaṃ rājānaṃ jīvaggāhaṃ gahetvā rājabalassa niyyādesi, bodhisattampi rājadvāraṃ ānayiṃsu. Rājā tassa dassanatthāya nikkhami. Mahāsatto rājānaṃ āha – ‘‘mahārāja, satta rājāno mā ghātayittha, sapathaṃ kāretvā vissajjetha, mayhañca assārohassa ca dātabbaṃ yasaṃ assārohasseva detha , satta rājāno gahetvā dinnayodhaṃ nāma nāsetuṃ na vaṭṭati. Tumhepi dānaṃ detha, sīlaṃ rakkhatha, dhammena samena rajjaṃ kārethā’’ti. Evaṃ bodhisattena rañño ovāde dinne bodhisattassa sannāhaṃ mocayiṃsu, so sannāhe muttamatteyeva nirujjhi. Rājā tassa sarīrakiccaṃ kāretvā assārohassa mahantaṃ yasaṃ datvā satta rājāno puna attanno adubbhāya sapathaṃ kāretvā sakasakaṭṭhānāni pesetvā dhammena samena rajjaṃ kāretvā jīvitapariyosāne yathākammaṃ gato.
阿萨萝护护提起菩萨,捆绑于林中,缚之束缚,坐于其旁,击碎第七大军营,夺得第七王的首级,命令王族之兵,菩萨护送至王门。王为了观见他出门。伟大丈夫对王说:“大王,七王不可杀害,应誓言而释之,我亦当赐予阿萨萝护如其荣耀,七王既被你捕获剑盾之名不应抹灭。你们也应施予布施,守护戒律,以正法平等治理国政。”于是依照王命令,将菩萨之绳索解开,绳索已然不复束缚。王完成身事,给予阿萨萝护护大荣耀,七王再度发誓不作他害,派遣随从,按正法平等治理国家,终老终生如常。
Satthā ‘‘evaṃ bhikkhu pubbe paṇḍitā anāyatanepi vīriyaṃ akaṃsu, evarūpaṃ pahāraṃ laddhāpi na ossajiṃsu, tvaṃ pana evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā kasmā vīriyaṃ ossajasī’’ti vatvā cattāri saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu arahattaphale patiṭṭhāsi.
世尊说:“如此,比库从前诸智者于无所依止处曾振发精进,虽受到此等打击却不放弃。你今既出家于此调伏之戒律中,为何弃失精进?”于是宣说四谛,谛说完毕,精进坚固之比库立于阿拉汉果。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, assāroho sāriputto, bhojājānīyasindhavo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊集聚此法教,演述因记,提出本生例言:“当时王即是阿难,阿萨萝护即是沙利佛,床铺如草席的河水则是我自己。”
Bhojājānīyajātakavaṇṇanā tatiyā. · 《波阇良马本生》义注第三。
[24] 4. Ājaññajātakavaṇṇanā
第四章 阿耶尼生经释义
Yadāyadāti idampi satthā jetavane viharanto ossaṭṭhavīriyameva bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Taṃ pana bhikkhuṃ satthā āmantetvā ‘‘bhikkhu pubbe paṇḍitā anāyatanepi laddhappahārāpi hutvā vīriyaṃ akaṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
当时,世尊在耆阇崛林中安住,有僧众正在懈怠无力。世尊便开始对一位比库说法。世尊召唤那比库,说:『比库啊,过去那些智慧者,即使未获得安住处,依然能够战胜束缚,努力精进。』于是将那比库的过去引述出来。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente purimanayeneva satta rājāno nagaraṃ parivārayiṃsu. Atheko rathikayodho dve bhātikasindhave rathe yojetvā nagarā nikkhamma cha balakoṭṭhake bhinditvā cha rājāno aggahesi. Tasmiṃ khaṇe jeṭṭhakaasso pahāraṃ labhi. Rathiko rathaṃ pesento rājadvāraṃ āgantvā jeṭṭhabhātikaṃ rathā mocetvā sannāhaṃ sithilaṃ katvā ekeneva passena nipajjāpetvā aññaṃ assaṃ sannayhituṃ āraddho. Bodhisatto taṃ disvā purimanayeneva cintetvā rathikaṃ pakkosāpetvā nipannakova imaṃ gāthamāha –
从前,在巴拉那西,有名叫婆罗门达特的国王统治王国,有七位王如先前那样围绕城市。有一位战车战士,驾两匹公马联结战车,出城闯进敌军营地,击破王们。那时他击中了斥候军士杰特卡。战车夫驱车至皇城门,释放杰特卡战士,将护卫松散分散,只用一个眼神迅速将另一名战士击倒,开始接近。菩萨看见后,思忖如先王时,召唤那车夫,仿佛对他说出这韵语——
§24
24.
‘‘Yadā yadā yattha yadā, yattha yattha yadā yadā;
『何时何处,何时何地,何时何地何时何时;』
Ājañño kurute vegaṃ, hāyanti tattha vāḷavā’’ti.
『无知者迅疾行,鹿蟮即在那里动摇』。
Tattha yadā yadāti pubbaṇhādīsu yasmiṃ yasmiṃ kāle. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne magge vā saṅgāmasīse vā. Yadāti yasmiṃ khaṇe. Yattha yatthāti sattannaṃ balakoṭṭhakānaṃ vasena bahūsu yuddhamaṇḍalesu. Yadā yadāti yasmiṃ yasmiṃ kāle pahāraṃ laddhakāle vā aladdhakāle vā. Ājañño kurute veganti sārathissa cittarucitaṃ kāraṇaṃ ājānanasabhāvo ājañño varasindhavo vegaṃ karoti vāyamati vīriyaṃ ārabhati. Hāyanti tattha vāḷavāti tasmiṃ vege kariyamāne itare vaḷavasaṅkhātā khaḷuṅkassā hāyanti parihāyanti, tasmā imasmiṃ rathe maṃyeva yojehīti āha.
此处『何时何地』指的是清晨等任何时间;『何处』指的是任何地点,道路或交战阵地;『何时』指的是瞬间;『何时何地』指的是七支大军所控制多场战争区域;前者『何时何地』指任何时刻,击打之时或非击打之时;“无知者迅疾行”:意谓车夫的心念因无知而使车速迅捷,他努力使车速加快,积极精进。‘鹿蟮即在那里动摇’是指车速加快时,其他牵引的野兽或马匹便纷纷慌乱逃散,所以那人认为只需驾此战车便可胜利,因而说道此言。
Sārathi bodhisattaṃ uṭṭhāpetvā rathe yojetvā sattamaṃ balakoṭṭhakaṃ bhinditvā sattamaṃ rājānaṃ ādāya rathaṃ pesento rājadvāraṃ āgantvā sindhavaṃ mocesi. Bodhisatto ekena passena nipanno purimanayeneva rañño ovādaṃ datvā nirujjhi. Rājā tassa sarīrakiccaṃ kāretvā sārathissa sammānaṃ katvā dhammena rajjaṃ kāretvā yathākammaṃ gato.
御者振奋发心的成佛比萨,驾御战车出发,击溃第七军团,俘获第七国王,带着王者前来,抵达宫门,解开缰绳。成佛比萨仅凭一目放视,便如国王所嘱托那般使局势停止混乱。国王则处理其身体事务,尊敬御者,依法治理国家,事事妥当。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne so bhikkhu arahatte patiṭṭhāsi. Satthā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā rājā ānandatthero ahosi, asso sammāsambuddho’’ti.
佛陀讲授此法,彰显真实,于真实圆满时,令比库稳固阿拉汉果。佛陀宣说故事曰:“彼时国王正是阿难长老,如实正觉。”
Ājaññajātakavaṇṇanā catutthā. · 《良种马本生》义注第四。
[25] 5. Titthajātakavaṇṇanā
【25】五、异端出生经释义
Aññamaññehititthehīti idaṃ satthā jetavane viharanto dhammasenāpatissa saddhivihārikaṃ ekaṃ suvaṇṇakārapubbakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Āsayānusayañāṇañhi buddhānaṃyeva hoti, na aññesaṃ. Tasmā dhammasenāpati attano āsayānusayañāṇassa natthitāya saddhivihārikassa āsayānusayaṃ ajānanto asubhakammaṭṭhānameva kathesi, tassa taṃ na sappāyamahosi. Kasmā? So kira paṭipāṭiyā pañca jātisatāni suvaṇṇakārageheyeva paṭisandhiṃ gaṇhi, athassa dīgharattaṃ parisuddhasuvaṇṇadassanavasena paricitattā asubhaṃ na sappāyamahosi. So tattha nimittamattampi uppādetuṃ asakkonto cattāro māse khepesi.
彼时佛陀住于祗树林,对法军头目及虔诚信仰者,起头讲述一名徒弟金匠之故事。佛陀所具贪爱根本习气之知识,唯诸佛拥有,非他众生可及。因此,法军头目自身无此贪根习气识,乃对信徒不了解习气,因而单论不净修行之处,故未能给予善教。何故如此?其虽按五百年传续制度,依金匠之家起世相明净之观,深入悟入不净,然未能真正理解不净,故形同无知。其因对此迹象稍难显现,将此法堂址弃置四个月。
Dhammasenāpati attano saddhivihārikassa arahattaṃ dātuṃ asakkonto ‘‘addhā ayaṃ buddhaveneyyo bhavissati, tathāgatassa santikaṃ nessāmī’’ti cintetvā pātova taṃ ādāya satthu santikaṃ agamāsi. Satthā ‘‘kiṃ nu kho, sāriputta, ekaṃ bhikkhuṃ ādāya āgatosī’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ, bhante, imassa kammaṭṭhānaṃ adāsiṃ, ayaṃ pana catūhi māsehi nimittamattampi na uppādesi, svāhaṃ ‘buddhaveneyyo eso bhavissatī’ti cintetvā tumhākaṃ santikaṃ ādāya āgato’’ti. ‘‘Sāriputta, kataraṃ pana te kammaṭṭhānaṃ saddhivihārikassa dinna’’nti? ‘‘Asubhakammaṭṭhānaṃ bhagavā’’ti. ‘‘Sāriputta, natthi tava santāne āsayānusayañāṇaṃ, gaccha, tvaṃ sāyanhasamaye āgantvā tava saddhivihārikaṃ ādāya gaccheyyāsī’’ti. Evaṃ satthā theraṃ uyyojetvā tassa bhikkhussa manāpaṃ cīvarañca nivāsanañca dāpetvā taṃ ādāya gāmaṃ piṇḍāya pavisitvā paṇītaṃ khādanīyabhojanīyaṃ dāpetvā mahābhikkhusaṅghaparivāro puna vihāraṃ āgantvā gandhakuṭiyaṃ divasabhāgaṃ khepetvā sāyanhasamaye taṃ bhikkhuṃ gahetvā vihāracārikaṃ caramāno ambavane ekaṃ pokkharaṇiṃ māpetvā tattha mahantaṃ paduminigacchaṃ, tatrāpi ca mahantaṃ ekaṃ padumapupphaṃ māpetvā ‘‘bhikkhu imaṃ pupphaṃ olokento nisīdā’’ti nisīdāpetvā gandhakuṭiṃ pāvisi.
法军头目不能给予信徒阿拉汉果,即思惟:“此乃一位佛之弟子,我且引导去见如来。”遂携信徒前往佛陀处。佛陀问:“沙利达塔,汝携一比库前来何事?”答曰:“世尊,我将此人此修持所引,其于四个月仅有少许迹象未显,自信其将成为佛弟子,特引至当下献拜。”佛陀曰:“沙利达塔,此等信徒受何修持?”答:“世尊,为不净修持。”佛陀说:“沙利达塔,尔族中无习气识,汝须于傍晚时分携信徒归去。”如此,经师将此长老奉至乡村,赐予衣服,住所,供养其食,众大比库环绕,再入寺院,安置于香舍,分一日,以傍晚时迎接比库,随行游行于果园,置一池塘前,并献大莲叶及一朵大莲花,说:“比库,观此花而坐。”安坐入香舍。
So bhikkhu taṃ pupphaṃ punappunaṃ oloketi. Bhagavā taṃ pupphaṃ jaraṃ pāpesi, taṃ tassa passantasseva jaraṃ patvā vivaṇṇaṃ ahosi. Athassa pariyantato paṭṭhāya pattāni patantāni muhuttena sabbāni patiṃsu. Tato kiñjakkhaṃ pati, kaṇṇikāva avasissi. So bhikkhu taṃ passanto cintesi ‘‘idaṃ padumapupphaṃ idāneva abhirūpaṃ ahosi dassanīyaṃ, athassa vaṇṇo pariṇato, pattāni ca kiñcakkhañca patitaṃ, kaṇṇikāmattameva avasiṭṭhaṃ, evarūpassa nāma padumassa jarā pattā, mayhaṃ sarīrassa kiṃ na pāpuṇissati, sabbe saṅkhārā aniccā’’ti vipassanaṃ paṭṭhapesi. Satthā ‘‘tassa cittaṃ vipassanaṃ āruḷha’’nti ñatvā gandhakuṭiyaṃ nisinnova obhāsaṃ pharitvā imaṃ gāthamāha –
此比库反复观视莲花。世尊示其花之凋败,顿时凋落枯萎。随花瓣四散,顷刻间叶片悉数坠落。然后花萼坠落,仅余不到半片。比库见此,思维曰:“此莲花今时虽美宜观,然颜色已坏,花瓣已散,且余半未残,名为莲之凋败,岂我身何能不成?诸行无常慧渐发。”佛陀云:“彼心得得此观照。”言毕,坐香舍通体光明,以此偈言说—
‘‘Ucchinda sinehamattano, kumudaṃ sāradikaṃva pāṇinā;
『断绝了爱欲之情,如同用手持莲花的叶片一般清净;』
Santimaggameva brūhaya, nibbānaṃ sugatena desita’’nti. (dha. pa. 285);
『如同涅槃之会一般宏扬着,是由善逝者所宣说的涅槃。』(《法句经·第285偈》)
So bhikkhu gāthāpariyosāne arahattaṃ patvā ‘‘mutto vatamhi sabbabhavehī’’ti cintetvā –
这位比库于偈辞终结时,想到自己已证阿拉汉果,于是念诵:『一切世间我已得解脱。』
‘‘So vutthavāso paripuṇṇamānaso, khīṇāsavo antimadehadhārī;
『他是那位离俗已久、内心圆满充盈者,已断除烦恼,拥有终极之身;』
Visuddhasīlo susamāhitindriyo, cando yathā rāhumukhā pamutto.
『他具清净戒律,根尘调伏良好,正如明月破除黑暗的幽谷;』
‘‘Samotataṃ mohamahandhakāraṃ, vinodayiṃ sabbamalaṃ asesaṃ;
『他消除迷惑的浓黑如云,完全净除一切染污无余;』
Ālokapajjotakaro pabhaṅkaro, sahassaraṃsī viya bhāṇumā nabhe’’ti. –
「光明发出光辉,照耀四方,如同天空中千万条光线闪耀」——
Ādīhi gāthāhi udānaṃ udānesi. Udānetvā ca pana gantvā bhagavantaṃ vandi. Theropi āgantvā satthāraṃ vanditvā attano saddhivihārikaṃ gahetvā agamāsi. Ayaṃ pavatti bhikkhūnaṃ antare pākaṭā jātā. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ dasabalassa guṇe vaṇṇayamānā nisīdiṃsu – ‘‘āvuso, sāriputtatthero āsayānusayañāṇassa abhāvena attano saddhivihārikassa āsayaṃ na jānāti, satthā pana ñatvā ekadivaseneva tassa saha paṭisambhidāhi arahattaṃ adāsi, aho buddhā nāma mahānubhāvā’’ti.
「以最初的诗句唱诵激励,唱完后又去顶礼世尊。长老也来到,敬礼教师,摄受自身的信仰修行,随后离去。这是比库之间显现的情状。诸比库聚集于法会座中,赞叹此人具十种力量美德,安坐曰:‘诸友,沙利佛长老因烦恼习气无明的缺失,而不知自己的信仰修行。但教师已明了此事,某一日以正断力,赐其阿拉汉果位。啊,佛乃伟大贤达也。’」
Satthā āgantvā paññattāsane nisīditvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchi. ‘‘Na bhagavā aññāya kathāya, tumhākaññeva pana dhammasenāpatino saddhivihārikassa āsayānusayañāṇakathāyā’’ti. Satthā ‘‘na, bhikkhave, etaṃ acchariyaṃ, svāhaṃ etarahi buddho hutvā tassa āsayaṃ jānāmi, pubbepāhaṃ tassa āsayaṃ jānāmiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊来到,端坐于指定座位,语曰:‘比库们,身在此,诸位均已入座,今为讲说。’又问曰:‘世尊今日所说,是何法门?’答曰:‘非是别法,诸位信仰修行之人中,属于法师的烦恼习气知识。’世尊言:‘比库们,此非奇异,吾以佛身于此,深知其心,过往已洞察其习气。’言毕,回溯过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatto rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto taṃ rājānaṃ atthe ca dhamme ca anusāsati. Tadā rañño maṅgalaassanhānatitthe aññataraṃ vaḷavaṃ khaḷuṅkassaṃ nhāpesuṃ. Maṅgalasso vaḷavena nhānatitthaṃ otāriyamāno jigucchitvā otarituṃ na icchi. Assagopako gantvā rañño ārocesi ‘‘deva, maṅgalasso titthaṃ otarituṃ na icchatī’’ti. Rājā bodhisattaṃ pesesi – ‘‘gaccha, paṇḍita, jānāhi kena kāraṇena asso titthaṃ otāriyamāno na otaratī’’ti. Bodhisatto ‘‘sādhu, devā’’ti nadītīraṃ gantvā assaṃ oloketvā nirogabhāvamassa ñatvā ‘‘kena nu kho kāraṇena ayaṃ imaṃ titthaṃ na otaratī’’ti upadhārento ‘‘paṭhamataraṃ ettha añño nhāpito bhavissati, tenesa jigucchamāno titthaṃ na otarati maññe’’ti cintetvā assagopake pucchi ‘‘ambho, imasmiṃ titthe kaṃ paṭhamaṃ nhāpayitthā’’ti? ‘‘Aññataraṃ vaḷavassaṃ, sāmī’’ti.
往昔,拘尸那城(巴拉纳西)有婆罗门子名梵达多,创建王国。当时菩萨于该王及王法中教化指导。彼时,王的沐浴场有一池塘,名曰羸羸池。王在此处沐浴,感到厌恶,不欲下池。仆役前往启告王曰:‘主啊,羸羸池王不欲下。’王遣菩萨去察因由,言曰:‘去吧,智者,探悉驴子为何厌恶下池。’菩萨说:‘善哉,天神!’行至河岸,察看驴子健康状况,知其不欲下水之因。便问仆役曰:‘仆役,谁首先沐浴此池?’仆役答曰:‘乃某君主先浴。’
Bodhisatto ‘‘esa attano sindhavatāya jigucchanto ettha nhāyituṃ na icchati, imaṃ aññatitthe nhāpetuṃ vaṭṭatī’’ti tassa āsayaṃ ñatvā ‘‘bho assagopaka, sappimadhuphāṇitādibhisaṅkhatapāyāsampi tāva punappunaṃ bhuñjantassa titti hoti. Ayaṃ asso bahū vāre idha titthe nhāto, aññampi tāva naṃ titthaṃ otāretvā nhāpetha ca pāyetha cā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
菩萨说:‘此驴因其性状不愿于此处沐浴,宜转向另一池水沐浴。’知此意后对仆役说:‘善哉,仆役,蜜汁乳液等所含之秽污,常为此驴所食,故此处成其厌恶之地。此驴多次于此沐浴,但若被迫下池,必然厌恶而起之。’于是说偈曰:
§25
25.
‘‘Aññamaññehi titthehi, assaṃ pāyehi sārathi;
『诸池水中诸境,与其鄙视恶水之驴,无异于惹火之御者』
Accāsanassa puriso, pāyāsassapi tappatī’’ti.
『坐处过于逼近之人,连粥饭也会感到厌足。』
Tattha aññamaññehīti aññehi aññehi. Pāyehīti desanāsīsametaṃ, nhāpehi ca pāyehi cāti attho. Accāsanassāti karaṇatthe sāmivacanaṃ , atiasanena atibhuttenāti attho. Pāyāsassapi tappatīti sappiādīhi abhisaṅkhatena madhurapāyāsena tappati titto hoti, dhāto suhito na puna bhuñjitukāmataṃ āpajjati. Tasmā ayampi asso imasmiṃ titthe nibaddhaṃ nhānena pariyattiṃ āpanno bhavissati, aññattha naṃ nhāpethāti.
其中,『彼此』者,即各各不同之意。『饮之』者,此乃教示之首,其义为:令洗浴,并令饮之。『因过食』者,此为以作格代所有格,其义为:因过量之食、因饮食过多。『亦因乳糜而得满足』者,以酥油等所调制之甜乳糜,得满足、得饱足,身体舒适,不复生起欲再进食之心。因此,此马在此渡口被固定系缚,以沐浴而获得调伏,应于他处为之沐浴。
Te tassa vacanaṃ sutvā assaṃ aññatitthaṃ otāretvā pāyiṃsu ceva nhāpayiṃsu ca. Bodhisatto assassa pānīyaṃ pivitvā nhānakāle rañño santikaṃ agamāsi. Rājā ‘‘kiṃ, tāta, asso nhāto ca pīto cā’’ti pucchi. ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Paṭhamaṃ kiṃ kāraṇā na icchatī’’ti? ‘‘Iminā nāma kāraṇenā’’ti sabbaṃ ācikkhi. Rājā ‘‘evarūpassa tiracchānassāpi nāma āsayaṃ jānāti, aho paṇḍito’’ti bodhisattassa mahantaṃ yasaṃ datvā jīvitapariyosāne yathākammaṃ gato. Bodhisattopi yathākammameva gato.
他们听闻此语后,弃舍他处而都集中到浴池区域,并互相协助沐浴。菩萨饮水沐浴后造访国王。国王问:“父亲啊,马儿已饮水且沐浴完毕否?”回答:“是,陛下。”国王问:“第一因何者未满足?”答曰:“正是此因。”并详述全过程。国王称赞曰:“连恶魔此刻皆能识别此骑兽之心态,真是睿智!”,于是赏赐菩萨极大荣耀。菩萨至生命终结亦如是度过。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, ahaṃ etassa idāneva āsayaṃ jānāmi, pubbepi jānāmiyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā maṅgalaasso ayaṃ bhikkhu ahosi, rājā ānando, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
世尊告诸比库:“我现在就洞察此心,过去时亦然。”说完此法语,深入探究,逐渐引出本生故事—当时劝说那富饶乡村之比库正是彼时的妙士,国王阿难当时充满智慧。”
Titthajātakavaṇṇanā pañcamā. · 《渡口本生》义注第五。
[26] 6. Mahiḷāmukhajātakavaṇṇanā
【26】第六 牟尼面本生传说
Purāṇacorāna vaco nisammāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Devadatto ajātasattukumāraṃ pasādetvā lābhasakkāraṃ nipphādesi. Ajātasattukumāro devadattassa gayāsīse vihāraṃ kāretvā nānaggarasehi tivassikagandhasālibhojanassa divase divase pañca thālipākasatāni abhihari. Lābhasakkāraṃ nissāya devadattassa parivāro mahanto jāto, devadatto parivārena saddhiṃ vihāreyeva hoti. Tena samayena rājagahavāsikā dve sahāyā. Tesu eko satthu santike pabbajito, eko devadattassa. Te aññamaññaṃ tasmiṃ tasmiṃ ṭhānepi passanti, vihāraṃ gantvāpi passantiyeva.
很久以前,盗贼的话语无法抑止。世尊当时在竹林中讲说此事,讲述了天子迭瓦达达劝慰未出生王子,消弭贪欲。未出生王子在迭瓦达达守护下,于歌罗西施地处建起起居处,且在雨季以五份合盘美味、浸润入香树水之食为庆祝。因依赖此美食和尊敬,迭瓦达达有了庞大的随从,其随从与迭瓦达达同守住所。此时,王舍城居民中两个家奴,彼此虽远,互相来往,且即使到某处休息也彼此关注。
Athekadivasaṃ devadattassa nissitako itaraṃ āha – ‘‘āvuso, kiṃ tvaṃ devasikaṃ sedehi muccamānehi piṇḍāya carasi, devadatto gayāsīsavihāre nisīditvāva nānaggarasehi subhojanaṃ bhuñjati, evarūpo upāyo natthi, kiṃ tvaṃ dukkhaṃ anubhosi, kiṃ te pātova gayāsīsaṃ āgantvā sauttaribhaṅgaṃ yāguṃ pivitvā aṭṭhārasavidhaṃ khajjakaṃ khāditvā nānaggarasehi subhojanaṃ bhuñjituṃ na vaṭṭatī’’ti? So punappunaṃ vuccamāno gantukāmo hutvā tato paṭṭhāya gayāsīsaṃ gantvā bhuñjitvā kālasseva veḷuvanaṃ āgacchati. So sabbakālaṃ paṭicchādetuṃ nāsakkhi, ‘‘gayāsīsaṃ gantvā devadattassa paṭṭhapitaṃ bhattaṃ bhuñjatī’’ti na cirasseva pākaṭo jāto . Atha naṃ sahāyā pucchiṃsu ‘‘saccaṃ kira, tvaṃ āvuso, devadattassa paṭṭhapitaṃ bhattaṃ bhuñjasī’’ti. ‘‘Ko evamāhā’’ti? ‘‘Asuko ca asuko cā’’ti. ‘‘Saccaṃ ahaṃ āvuso gayāsīsaṃ gantvā bhuñjāmi, na pana me devadatto bhattaṃ deti, aññe manussā dentī’’ti. ‘‘Āvuso, devadatto buddhānaṃ paṭikaṇṭako dussīlo ajātasattuṃ pasādetvā adhammena attano lābhasakkāraṃ uppādesi, tvaṃ evarūpe niyyānike buddhasāsane pabbajitvā devadattassa adhammena uppannaṃ bhojanaṃ bhuñjasi, ehi taṃ satthu santikaṃ nessāmā’’ti taṃ bhikkhuṃ ādāya dhammasabhaṃ āgamiṃsu.
一日,付属于德瓦达多的一个弟子问另一位:“朋友,汝以天人之座而安坐,为何于乞食时仍行乞?德瓦达多虽坐于嘉叶林寺中,享用美食,却无法像此般得法方便。汝岂感受痛苦?岂因至嘉叶林祭祀供养者饮酒、食十八种碎米点心,反不能享用雅食乎?”彼人复数言,虽心向远方,仍赴嘉叶林,食毕便如逝水般往返修行林中。彼不因终时而隐藏,谓“至嘉叶林食用德瓦达多所备之食”,不久此事就明了。其弟子问他:“确乎,朋友,汝所食是德瓦达多所备乎?”答曰:“谁曾如此言?”答曰:“妾与他人也。”答曰:“朋友,我在嘉叶林食物之中虽然亲自乞食,然非德瓦达多所与,乃他人所赠。”彼人语:“朋友,德瓦达多为诸佛敌对者,不善品行,误导未生怨王,以不正法谋私利。尔既于此不善诱导佛法出家,食用德瓦达多所生之不善饭食,当至佛陀面前坦白告诫。”遂携此比库入法会。
Satthā disvāva ‘‘kiṃ, bhikkhave, etaṃ bhikkhuṃ anicchantaññeva ādāya āgatatthā’’ti? ‘‘Āma bhante, ayaṃ bhikkhu tumhākaṃ santike pabbajitvā devadattassa adhammena uppannaṃ bhojanaṃ bhuñjatī’’ti. ‘‘Saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu devadattassa adhammena uppannaṃ bhojanaṃ bhuñjasī’’ti? ‘‘Na bhante, devadatto mayhaṃ deti, aññe manussā denti, tamahaṃ bhuñjāmī’’ti. Satthā ‘‘mā bhikkhu ettha parihāraṃ kari, devadatto anācāro dussīlo, kathañhi nāma tvaṃ idha pabbajitvā mama sāsanaṃ bhajantoyeva devadattassa bhattaṃ bhuñjasi, niccakālampi bhajanasīlakova tvaṃ diṭṭhadiṭṭheyeva bhajasī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊见之问比库众:“比库们,此人果真无自愿而来乎?”答曰:“尊者,此比库降伏于汝弟子之中,食德瓦达多以不正法而生之饭。”世尊曰:“尔可确定此人食用德瓦达多以不正法所得之饭乎?”答曰:“尊者,不也。德瓦达多所与为我,亦有人类馈我,我便食之。”世尊曰:“比库勿在此处推辞。德瓦达多行不轨、品行恶劣。尔何以于此出家,承受我法,食德瓦达多之饭?汝之饮食若仅为已所见所闻,岂能长久持之?”言罢令往昔事显现。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa amacco ahosi. Tadā rañño mahiḷāmukho nāma maṅgalahatthī ahosi sīlavā ācārasampanno, na kañci viheṭheti. Athekadivasaṃ tassa sālāya samīpe rattibhāgasamanantare corā āgantvā tassa avidūre nisinnā coramantaṃ mantayiṃsu ‘‘evaṃ ummaṅgo bhinditabbo, evaṃ sandhicchedakammaṃ kattabbaṃ, ummaṅgañca sandhicchedañca maggasadisaṃ titthasadisaṃ nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā bhaṇḍaṃ harituṃ vaṭṭati, harantena māretvāva haritabbaṃ, evaṃ uṭṭhātuṃ samattho nāma na bhavissati, corena ca nāma sīlācārayuttena na bhavitabbaṃ, kakkhaḷena pharusena sāhasikena bhavitabba’’nti. Evaṃ mantetvā aññamaññaṃ uggaṇhāpetvā agamaṃsu. Eteneva upāyena punadivasepi punadivasepīti bahū divase tattha āgantvā mantayiṃsu. So tesaṃ vacanaṃ sutvā ‘‘te maṃ sikkhāpentī’’ti saññāya ‘‘idāni mayā kakkhaḷena pharusena sāhasikena bhavitabba’’nti tathārūpova ahosi. Pātova āgataṃ hatthigopakaṃ soṇḍāya gahetvā bhūmiyaṃ pothetvā māresi. Aparampi tathā aparampi tathāti āgatāgataṃ māretiyeva.
昔时,在巴拉那西国,菩萨时父君为婆罗门长者。国王有名马希拉穆古,被称福德象,品行端正且无犯众戒。一天夜半,贼人临近宫殿,秘密座落不远处,商议如何破门。彼谓:“必须破门,此事须成。破门与断锁,犹如外道、邪见者,都会闯入藏物之处。若盗贼行径暴虐,不可胜任杀伐行动;若盗如是,亦非品行端正之人,而应勇猛刚烈而勇敢。”彼等这样商议,相互鼓励,屡日屡夜来往实施。王不久听闻此话,心怀警惕,觉“今我当行勇猛刚烈之举”,如是而为。贼人到来,王以剃须刀刺杀于地。贼人一批又一批,往复来杀戮作恶。
‘‘Mahiḷāmukho ummattako jāto diṭṭhadiṭṭhe māretī’’ti rañño ārocayiṃsu. Rājā bodhisattaṃ pahiṇi ‘‘gaccha paṇḍita, jānāhi kena kāraṇena so duṭṭho jāto’’ti. Bodhisatto gantvā tassa sarīre arogabhāvaṃ ñatvā ‘‘kena nu kho kāraṇena esa duṭṭho jāto’’ti upadhārento ‘‘addhā avidūre kesañci vacanaṃ sutvā ‘maṃ ete sikkhāpentī’ti saññāya duṭṭho jāto’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā hatthigopake pucchi ‘‘atthi nu kho hatthisālāya samīpe rattibhāge kehici kiñci kathitapubba’’nti? ‘‘Āma, sāmi, corā āgantvā kathayiṃsū’’ti. Bodhisatto gantvā rañño ārocesi ‘‘deva, añño hatthissa sarīre vikāro natthi, corānaṃ kathaṃ sutvā duṭṭho jāto’’ti. ‘‘Idāni kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Sīlavante samaṇabrāhmaṇe hatthisālāyaṃ nisīdāpetvā sīlācārakathaṃ kathāpetuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Evaṃ kārehi, tātā’’ti.
有人向王报告:“马希拉穆古疯了,将目击之人杀害。”王召菩萨问曰:“去寻找智者,察知何缘使其为恶。”菩萨前往王宫察看,知身体安康。询问有何缘由为恶,众人悉陈贼人逼近之事。菩萨回报王曰:“尊者,除贼人导致,无他身体病变。杀害目击者,病由贼矣。”王问:“今可如何?”答曰:“应请具戒清净之比库婆罗门,置于象棚唱诵戒律。”王曰:“如此行之。”
Bodhisatto gantvā sīlavante samaṇabrāhmaṇe hatthisālāyaṃ nisīdāpetvā ‘‘sīlakathaṃ kathetha, bhante’’ti āha. Te hatthissa avidūre nisinnā ‘‘na koci parāmasitabbo na māretabbo, sīlācārasampannena khantimettānuddayayuttena bhavituṃ vaṭṭatī’’ti sīlakathaṃ kathayiṃsu. So taṃ sutvā ‘‘maṃ ime sikkhāpenti, ito dāni paṭṭhāya sīlavantena bhavitabba’’nti sīlavā ahosi. Rājā bodhisattaṃ pucchi ‘‘kiṃ, tāta, sīlavā jāto’’ti ? Bodhisatto ‘‘āma, devā’’ti. ‘‘Evarūpo duṭṭhahatthī paṇḍite nissāya porāṇakadhammeyeva patiṭṭhito’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
菩萨召集清净比库婆罗门,坐于象棚,请他们讲论戒律。坐于棚外人皆言:“不可困扰,不可杀害,应与具戒清净耐心慈心相应。”听毕,菩萨悟:“此乃我之训诲,以后应从此等所学为善。”王问:“汝果清净乎?”答曰:“是,天众啊。”王赞曰:“似此凶恶贼人,依智者托体而起。”说此偈诗。
§26
26.
‘‘Purāṇacorāna vaco nisamma, mahiḷāmukho pothayamanvacārī;
“昔盗愚语,冒充古者,马希拉穆古,伪装空行者。”
Susaññatānañhi vaco nisamma, gajuttamo sabbaguṇesu aṭṭhā’’ti.
言语的完美即无谬误,象王是众德中最高者。
Tattha purāṇacorānanti porāṇacorānaṃ. Nisammāti sutvā, paṭhamaṃ corānaṃ vacanaṃ sutvāti attho. Mahiḷāmukhoti hatthinimukhena sadisamukho. Yathā mahiḷā purato olokiyamānā sobhati, na pacchato, tathā sopi purato olokiyamāno sobhati. Tasmā ‘‘mahiḷāmukho’’tissa nāmaṃ akaṃsu. Pothayamanvacārīti pothayanto mārento anucārī. Ayameva vā pāṭho. Susaññatānanti suṭṭhu saññatānaṃ sīlavantānaṃ. Gajuttamoti uttamagajo maṅgalahatthī. Sabbaguṇesu aṭṭhāti sabbesu porāṇaguṇesu patiṭṭhito. Rājā ‘‘tiracchānagatassāpi āsayaṃ jānātī’’ti bodhisattassa mahantaṃ yasaṃ adāsi. So yāvatāyukaṃ ṭhatvā saddhiṃ bodhisattena yathākammaṃ gato.
其中,古盗即指古代窃贼。听闻无谬误者,含义是已经听闻窃贼的言说。马头者,是指与象头相似。正如妇人正面观赏时华美,其后面则不然,象亦是正面观赏时华美,因此称为“马头”。“破坏者同行者”意为破坏、杀害他者的随从。这也是一段经文。“无谬误”意即正法僧中正行善德者。“象王”意为尊贵之象、吉祥大象。“众德”即古代种种优良品德。国王称“连妄淫邪向心者亦了知”,这乃佛菩萨大威德之示现。至成年时仍与菩萨同行,遵行相应的法行。
Satthā ‘‘pubbepi tvaṃ bhikkhu diṭṭhadiṭṭheyeva bhaji, corānaṃ vacanaṃ sutvā core bhaji, dhammikānaṃ vacanaṃ sutvā dhammike bhajī’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mahiḷāmukho vipakkhasevakabhikkhu ahosi, rājā ānando, amacco pana ahameva ahosi’’nti.
世尊说:「从前你这比库常分与所见所闻,听闻贼语则与贼同享,听闻法语则与法俱住。」说完此法教诲,引发观察,进而推断本生故事:彼时“马头”是逆行服务的比库,国王是阿难,父亲便是世尊。
Mahiḷāmukhajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《女面本生》义注第六。
[27] 7. Abhiṇhajātakavaṇṇanā
第七 披述阿毗那生经。
Nālaṃkabaḷaṃ padātaveti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ upāsakañca mahallakattherañca ārabbha kathesi . Sāvatthiyaṃ kira dve sahāyakā. Tesu eko pabbajitvā devasikaṃ itarassa gharaṃ gacchati. So tassa bhikkhaṃ datvā sayampi bhuñjitvā teneva saddhiṃ vihāraṃ gantvā yāva sūriyatthaṅgamanā ālāpasallāpena nisīditvā nagaraṃ pavisati, itaropi naṃ yāva nagaradvārā anugantvā nivattati. So tesaṃ vissāso bhikkhūnaṃ antare pākaṭo jāto. Athekadivasaṃ bhikkhū tesaṃ vissāsakathaṃ kathentā dhammasabhāyaṃ nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchi, te ‘‘imāya nāma, bhante’’ti kathayiṃsu. Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva ime vissāsikā, pubbepi vissāsikāyeva ahesu’’nti vatvā atītaṃ āhari.
佛在鹿野苑时,有一居士及一长老开始讲话。据说他们是舍卫城的两个随从。其中一人出家,曾去其他天上居所。他施舍食物,也与佛同食,佛与之同处听经,直到日西沉落,闲谈后入城,另一人亦随赴城门后返回。此为比库之间信任的公开显现。一日,比库们谈论彼此信任的事,聚集于法会。佛至,问他们:“诸比库,尔等今是否在坐讲信任?”他们答:“正是如此,世尊。”佛言:“比库们,这些信任的人今正是过去一直信任之辈。”于是导引过去之事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa amacco ahosi. Tadā eko kukkuro maṅgalahatthisālaṃ gantvā maṅgalahatthissa bhuñjanaṭṭhāne patitāni bhattasitthāni khādati. So teneva bhojanena saṃvaddhamāno maṅgalahatthissa vissāsiko jāto hatthisseva santike bhuñjati, ubhopi vinā vattituṃ na sakkonti. So hatthī naṃ soṇḍāya gahetvā aparāparaṃ karonto kīḷati, ukkhipitvā kumbhe patiṭṭhāpeti. Athekadivasaṃ eko gāmikamanusso hatthigopakassa mūlaṃ datvā taṃ kukkuraṃ ādāya attano gāmaṃ agamāsi. Tato paṭṭhāya so hatthī kukkuraṃ apassanto neva khādati na pivati na nhāyati. Tamatthaṃ rañño ārocesuṃ. Rājā bodhisattaṃ pahiṇi ‘‘gaccha paṇḍita, jānāhi kiṃkāraṇā hatthī evaṃ karotī’’ti.
过去时,释迦佛成佛前世是婆罗门王的儿子。当时一只狗常赴吉祥大象所食地,吃掉食物残渣。这只狗与吉祥大象相处良好,二者互动戏耍,羁绊深厚。一天,一位村家男人将狗领走。大象看见狗被离开后,既不食也不饮,亦不清洁。国王闻讯,召见菩萨,嘱咐他说:“去调查明白,为何此象如此行动。”
Bodhisatto hatthisālaṃ gantvā hatthissa dummanabhāvaṃ ñatvā ‘‘imassa sarīre rogo na paññāyati, kenaci panassa saddhiṃ mittasanthavena bhavitabbaṃ, taṃ apassanto esa maññe sokābhibhūto’’ti hatthigopake pucchi ‘‘atthi nu kho imassa kenaci saddhiṃ vissāso’’ti? ‘‘Āma, atthi sāmi ekena sunakhena saddhiṃ balavā mettī’’ti. ‘‘Kahaṃ so etarahī’’ti? ‘‘Ekena manussena nīto’’ti. ‘‘Jānātha panassa nivāsanaṭṭhāna’’nti? ‘‘Na jānāma, sāmī’’ti. Bodhisatto rañño santikaṃ gantvā ‘‘natthi, deva, hatthissa koci ābādho , ekena panassa sunakhena saddhiṃ balavavissāso , taṃ apassanto na bhuñjati maññe’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
菩萨到达大象的树下,知道大象病情不佳,便说:“此身之中病症未能觉知,应当与某人同伴共处,若不遇见,恐为忧愁所困。”大象看护者问:“此人可有某种同伴信赖?”答曰:“有,主人与一位雄性犬有力量的善友同伴。”又问:“其人何处?”答曰:“随一人类而去。”问:“知道其住所么?”答曰:“未知,主人。”菩萨往见国王,说:“无,大众,象无任何病害。有一雄性犬善友信赖,其不见而不享用,我以为如此。”遂唱此偈言——
§27
27.
‘‘Nālaṃ kabaḷaṃ padātave, na ca piṇḍaṃ na kuse na ghaṃsituṃ;
“我不采摘莨菪之根,亦不取饭粒,不食草叶或根块;
Maññāmi abhiṇhadassanā, nāgo snehamakāsi kukkure’’ti.
我以刚猛目光察看,见龙心生慈悲犹如犬。”
Tattha nālanti na samattho. Kabaḷanti bhojanakāle paṭhamameva dinnaṃ kaṭukakabaḷaṃ. Padātaveti paādātave, sandhivasena ākāralopo veditabbo, gahetunti attho. Na ca piṇḍanti vaḍḍhetvā dīyamānaṃ bhattapiṇḍampi nālaṃ gahetuṃ. Na kuseti khādanatthāya dinnāni tiṇānipi nālaṃ gahetuṃ. Na ghaṃsitunti nhāpiyamāno sarīrampi ghaṃsituṃ nālaṃ. Evaṃ yaṃ yaṃ so hatthī kātuṃ na samattho, taṃ taṃ sabbaṃ rañño ārocetvā tassa asamatthabhāve attanā sallakkhitakāraṇaṃ ārocento ‘‘maññāmī’’tiādimāha.
其中文字︰“不采摘”意为不能采摘。莨菪是饭时第一次给的辛辣苦菜。根之意为足下。暗示须察看缺失之形,意为要拿取。不取饭粒指增长饭食,且不取以食用的草给。又不舔身指擦洗身体。如此大象不能完成之事,诸事都已向国王报告,其不能之故由自身直接说明并说“我以为如此”等语。
Rājā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘idāni kiṃ kātabbaṃ paṇḍitā’’ti pucchi. ‘‘‘Amhākaṃ kira maṅgalahatthissa sahāyaṃ sunakhaṃ eko manusso gahetvā gato, yassa ghare taṃ sunakhaṃ passanti, tassa ayaṃ nāma daṇḍo’ti bheriṃ carāpetha devā’’ti. Rājā tathā kāresi. Taṃ pavattiṃ sutvā so puriso sunakhaṃ vissajjesi, sunakho vegenāgantvā hatthissa santikameva agamāsi. Hatthī taṃ soṇḍāya gahetvā kumbhe ṭhapetvā roditvā paridevitvā kumbhā otāretvā tena bhutte pacchā attanāpi bhuñji. ‘‘Tiracchānagatassa āsayaṃ jānātī’’ti rājā bodhisattassa mahantaṃ yasaṃ adāsi.
国王闻言说:“现在应作何事,智者?”答曰:“我们尊贵的大象之助有一犬为友,随同一人类而去,唯有那人在家视犬,称为权杖。”天人吹鼓喧闹。国王照行。闻此情状,人释放犬,犬迅速至象处。大象带着幼象放于罐中,哭泣悲伤,倾覆罐器,食之后自食其肉。国王说:“知三恶道之根基。”赐予菩萨大名声。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, ime idāneva vissāsikā, pubbepi vissāsikāyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā catusaccakathāya vinivaṭṭetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi. Idaṃ catusaccakathāya vinivaṭṭanaṃ nāma sabbajātakesupi atthiyeva. Mayaṃ pana yatthassa ānisaṃso paññāyati , tattheva dassayissāma.
世尊告诸比库:“诸位,彼时此人乃可信赖之人,且古已有之。”世尊讲此法,归纳四圣谛,深究后,阐释本生故事因缘。此四圣谛之归纳,普遍存在于所有本生故事中。我等将于此说明其因缘所在。
Tadā sunakho upāsako ahosi, hatthī mahallakatthero, rājā ānando, amaccapaṇḍito pana ahameva ahosinti.
当时有一位名叫苏那库的居士,一位象夫长老,还有国王阿难多,我本身却是无学之辈。
Abhiṇhajātakavaṇṇanā sattamā. · 《频繁本生》义注第七。
[28] 8. Nandivisālajātakavaṇṇanā
第八品·南迪维沙罗生经注解
Manuññamevabhāseyyāti idaṃ satthā jetavane viharanto chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ omasavādaṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi samaye chabbaggiyā kalahaṃ karontā pesale bhikkhū khuṃsenti vambhenti ovijjhanti, dasahi akkosavatthūhi akkosanti. Bhikkhū bhagavato ārocesuṃ. Bhagavā chabbaggiye pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira bhikkhavo’’ti pucchitvā ‘‘sacca’’nti vutte vigarahitvā ‘‘bhikkhave, pharusavācā nāma tiracchānagatānampi amanāpā, pubbepi eko tiracchānagato attānaṃ pharusena samudācarantaṃ sahassaṃ parājesī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
『人只会说话』者,指的是世尊在祇树给孤独园中,向六百名比库讲说的父母语言。于当时,六百比库因争斗纷争,相互辱骂欺骗,心怀嫉妒,使用了十种侮辱语互相攻击。众比库向世尊投诉。世尊训诫那些争斗者,问曰:‘确实如此,比库们?’他们答‘确实如此’,便止争论。世尊告诫比库们说:‘粗恶语,是不敬重三途众生之言。过去有一途众,不敬粗恶而相视,故败坏千人。’由是引出过去事迹。
Atīte gandhāraraṭṭhe takkasilāyaṃ gandhārarājā rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto goyoniyaṃ nibbatti. Atha naṃ taruṇavacchakakāleyeva eko brāhmaṇo godakkhiṇādāyakānaṃ santikā labhitvā ‘‘nandivisālo’’ti nāmaṃ katvā puttaṭṭhāne ṭhapetvā sampiyāyamāno yāgubhattādīni datvā posesi. Bodhisatto vayappatto cintesi ‘‘ahaṃ iminā brāhmaṇena kicchena paṭijaggito, mayā ca saddhiṃ sakalajambudīpe añño samadhuro goṇo nāma natthi, yaṃnūnāhaṃ attano balaṃ dassetvā brāhmaṇassa posāvaniyaṃ dadeyya’’nti so ekadivasaṃ brāhmaṇaṃ āha ‘‘gaccha, brāhmaṇa, ekaṃ govittakaseṭṭhiṃ upasaṅkamitvā ‘mayhaṃ balibaddo atibaddhaṃ sakaṭasataṃ pavaṭṭetī’ti vatvā sahassena abbhutaṃ karohī’’ti. So brāhmaṇo seṭṭhissa santikaṃ gantvā kathaṃ samuṭṭhāpesi ‘‘imasmiṃ nagare kassa goṇo thāmasampanno’’ti. Atha naṃ seṭṭhi ‘‘asukassa ca asukassa cā’’ti vatvā ‘‘sakalanagare pana amhākaṃ goṇehi sadiso nāma natthī’’ti āha. Brāhmaṇo ‘‘mayhaṃ eko goṇo atibaddhaṃ sakaṭasataṃ pavaṭṭetuṃ samattho atthī’’ti āha. Seṭṭhi gahapati ‘‘kuto evarūpo goṇo’’ti āha. Brāhmaṇo ‘‘mayhaṃ gehe atthī’’ti. ‘‘Tena hi abbhutaṃ karohī’’ti. ‘‘Sādhu karomī’’ti sahassena abbhutaṃ akāsi.
过去在犍陀罗国,有一位名为达迦西拉的国王治理国家。彼时,菩萨投生为鸠尼族(古印度某部族)子。年轻之际,一位婆罗门,因供养施主将帕礼敬布施品交至家中,得近处机缘,赐名南迪维沙罗,将儿子立于富贵之地,以为供养副食。菩萨年长,思忖道:‘我得于此婆罗门身边结善缘,后世间无他大手可比,若能显现自己的力量,于婆罗门家潜施恩泽,当为可喜。’遂一日谓婆罗门曰:‘尔当往拜访一位名为戈维塔卡世提的富豪,称我与彼有深缘,彼能展现伟力,使得一千辆车辚辚而过。’婆罗门闻言,往至富豪处,探问他说:‘此城中有何商贾富豪,具足才能?’富豪答曰:‘病者与不病者各有之,惟我城中与我辈商贾等,无人堪比。’婆罗门言:‘我有一名商贾,竟能驾驭超过千辆战车轿车。’富豪问其家门所在,婆罗门报之,富豪称奇,菩萨言:“我愿以此为壮举。”遂成就惊人之事。
So sakaṭasataṃ vālukāsakkharapāsāṇānaṃyeva pūretvā paṭipāṭiyā ṭhapetvā sabbāni akkhabandhanayottena ekato bandhitvā nandivisālaṃ nhāpetvā gandhapañcaṅgulikaṃ katvā kaṇṭhe mālaṃ piḷandhitvā purimasakaṭadhure ekakameva yojetvā sayaṃ dhure nisīditvā patodaṃ ukkhipitvā ‘‘gaccha kūṭa, vahassu kūṭā’’ti āha. Bodhisatto ‘‘ayaṃ maṃ akūṭaṃ kūṭavādena samudācaratī’’ti cattāro pāde thambhe viya niccale katvā aṭṭhāsi. Seṭṭhi taṅkhaṇaññeva brāhmaṇaṃ sahassaṃ āharāpesi. Brāhmaṇo sahassaparājito goṇaṃ muñcitvā gharaṃ gantvā sokābhibhūto nipajji. Nandivisālo caritvā āgato brāhmaṇaṃ sokābhibhūtaṃ disvā upasaṅkamitvā ‘‘kiṃ, brāhmaṇa, niddāyasī’’ti āha. ‘‘Kuto me, niddā, sahassaparājitassāti, brāhmaṇa, mayā ettakaṃ kālaṃ tava gehe vasantena atthi kiñci bhājanaṃ vā bhinditapubbaṃ, koci vā madditapubbo, aṭṭhāne vā pana uccārapassāvo katapubbo’’ti? ‘‘Natthi tātā’’ti. Atha tvaṃ maṃ kasmā kūṭavādena samudācarasi, taveveso doso, mayhaṃ doso natthi, gaccha, tena saddhiṃ dvīhi sahassehi abbhutaṃ karohi, kevalaṃ maṃ akūṭaṃ kūṭavādena mā samudācarasīti.
菩萨用千辆战车及沙子、沙砾将道路铺满,依次排列,所有车桩一一固定,全部用马鞭捆绑合拢,将南迪维沙罗圈住。又用香料制成五寸粗项链挂于颈项,系于前车梁上,自坐车中而起,用力吆喝:“车行,车行!”菩萨言:“此人无理喧哗行事。”四足如柱,屹立不动。富豪率数千商贾前来,婆罗门败北,放弃商贾,回家沉浸忧愁。南迪维沙罗忙碌而来见婆罗门,问:“婆罗门,尔何因寐?”回应曰:“我无寐,非因败北,尔家虽在此有久矣,但未尝有食物分与他人,也无施舍,乃至口舌无怨。”婆罗门曰:“无此事,尊长。”南迪维沙罗问:“汝为何无理争辩?”婆罗门答:“非我有怨,汝有怨。来吧,大家以两千力量相较,我唯恐汝以无理曲解为由与我抗争。”
Brāhmaṇo tassa vacanaṃ sutvā gantvā dvīhi sahassehi abbhutaṃ katvā purimanayeneva sakaṭasataṃ atibandhitvā nandivisālaṃ maṇḍetvā purimasakaṭadhure yojesi. Kathaṃ yojesīti? Yugaṃ dhure niccalaṃ bandhitvā ekāya koṭiyā nandivisālaṃ yojetvā ekaṃ koṭiṃ dhurayottena paliveṭhetvā yugakoṭiñca akkhapādañca nissāya muṇḍarukkhadaṇḍakaṃ datvā tena yottena niccalaṃ bandhitvā ṭhapesi. Evañhi kate yugaṃ etto vā ito vā na gacchati, sakkā hoti ekeneva goṇena ākaḍḍhituṃ. Athassa brāhmaṇo dhure nisīditvā nandivisālassa piṭṭhiṃ parimajjitvā ‘‘gaccha bhadra, vahassu, bhandrā’’ti āha. Bodhisatto atibaddhaṃ sakaṭasataṃ ekavegeneva ākaḍḍhitvā pacchā ṭhitaṃ sakaṭaṃ purato ṭhitassa sakaṭassa ṭhāne ṭhapesi . Govittakaseṭṭhi parājito brāhmaṇassa dve sahassāni adāsi. Aññepi manussā bodhisattassa bahuṃ dhanaṃ adaṃsu, sabbaṃ brāhmaṇasseva ahosi. Evaṃ so bodhisattaṃ nissāya bahuṃ dhanaṃ labhi.
婆罗门听闻,离去以两千力量继续精妙施为,终将千辆车放倒,用链锁紧绑定,圈住南迪维沙罗于前车梁上。绑法如何?将车梁永固相连,用一索千价连合南迪维沙罗,以一千万车索及车足结合,再加树杈之木加固,永不松动。如此连结,来往皆不可移。婆罗门端坐树杈之下,围绕南迪维沙罗,言曰:“去吧,善哉,行车吧,西方。”菩萨用强劲战车单独束缚,将车子推倒于前,立于车前车位。戈维塔卡富豪遂败于婆罗门,被给予两千,众人亦为此菩萨赠予大量财货,皆为婆罗门所有。如此,菩萨依此得大量财富。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, pharusavacanaṃ nāma kassaci manāpa’’nti chabbaggiye bhikkhū garahitvā sikkhāpadaṃ paññapetvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
世尊告诫诸比库:『诸比库啊,不应说称为粗恶语的言语是可喜悦的。』在多国比库聚集时,世尊成就正觉后,说出如下偈颂—
§28
28.
‘‘Manuññameva bhāseyya, nāmanuññaṃ kudācanaṃ;
『仅应说悦人之语,绝不可说令人不悦之语;
Manuññaṃ bhāsamānassa, garuṃ bhāraṃ udaddhari;
当有人说令人不悦之语时,应承担其沉重的负担;
Dhanañca naṃ alābhesi, tena cattamano ahū’’ti.
若不承受此重担,即成四恶之人。』
Tattha manuññameva bhāseyyāti parena saddhiṃ bhāsamāno catudosavirahitaṃ madhuraṃ manāpaṃ saṇhaṃ mudukaṃ piyavacanameva bhāseyya. Garuṃ bhāraṃ udaddharīti nandivisālo balibaddo amanāpaṃ bhāsamānassa bhāraṃ anuddharitvā pacchā manāpaṃ piyavacanaṃ bhāsamānassa brāhmaṇassa garuṃ bhāraṃ uddhari, uddharitvā kaḍḍhitvā pavaṭṭesīti attho, da-kāro panettha byañjanasandhivasena padasandhikaro.
此中『仅应说悦人之语』者,指与他人和合共语时,应发出无惹恼、柔和、讨喜、柔软而令人欢喜的欢悦言辞。『承担沉重负担』者,指对说令人刺痛的言辞的人,不应反侮辱加重其负担,而当承受后,则反而对说悦人语者如婆罗门,能承受沉重言辞者,还能承担其重负,然后放下并回转言语。『承担沉重负担』语中,字母“da”于此具连词连接义。
Iti satthā ‘‘manuññameva bhāseyyā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā brāhmaṇo ānando ahosi, nandivisālo pana ahameva ahosi’’nti.
因此,世尊以『仅应说悦人之语』为起点,论述法义,借喻犹如故事之启示——『当时婆罗门名安那多,唯一为南底毗沙罗。』
Nandivisālajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 难提维萨拉本生注释第八。
[29] 9. Kaṇhajātakavaṇṇanā
[29] 第九、咖纳本生注释
Yato yato garu dhuranti idaṃ satthā jetavane viharanto yamakapāṭihāriyaṃ ārabbha kathesi. Taṃ saddhiṃ devorohaṇena terasakanipāte sarabhamigajātake (jā. 1.13.134 ādayo) āvi bhavissati. Sammāsambuddhe pana yamakapāṭihāriyaṃ katvā devaloke temāsaṃ vasitvā mahāpavāraṇāya saṅkassanagaradvāre oruyha mahantena parivārena jetavanaṃ paviṭṭhe bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannipatitvā ‘‘āvuso, tathāgato nāma asamadhuro, tathāgatena vuḷhadhuraṃ añño vahituṃ samattho nāma natthi, cha satthāro ‘mayameva pāṭihāriyaṃ karissāma, mayameva pāṭihāriyaṃ karissāmā’ti vatvā ekampi pāṭihāriyaṃ na akaṃsu, aho satthā asamadhuro’’ti satthu guṇakathaṃ kathentā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchi. ‘‘Mayaṃ, bhante, na aññāya kathāya, evarūpāya nāma tumhākameva guṇakathāyā’’ti. Satthā ‘‘bhikkhave, idāni mayā vuḷhadhuraṃ ko vahissati, pubbe tiracchānayoniyaṃ nibbattopi ahaṃ attanā samadhuraṃ kañci nālattha’’nti vatvā atītaṃ āhari.
世尊在耆阇崛园住持时,每逢遇到盛重之事,便开始讲述名为“两难故事”的譬喻。当时佛陀与天界众生会合,共同出现在天人升天经第三卷《象王本生经》中。正觉者在建造两难故事后,住于天界三个月,三个月后在盛大祈福节日之际,携众从城门旁宏大围绕的耆阇崛园进入,众比库齐聚法会之所,共同说:「朋友们,如来确实无法被轻慢,又没有人能轻慢如来。我们六位老师将亲自演绎两难故事,没有一个愿放弃,真不愧为不可轻慢的老师。」说完,众人欢聚而坐。世尊前来,问曰:「诸比库,此时何故聚集于此?」众回答:「尊者,我们不谈他事,只想为您赞叹行迹。」世尊言:「诸比库,如今我谁能轻慢?从前被三恶趣愚弄出生时,我自己无人可轻慢。」然后,世尊讲述过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto goyoniyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Atha naṃ sāmikā taruṇavacchakakāleyeva ekissā mahallikāya ghare vasitvā tassā nivāsavetanato paricchinditvā adaṃsu. Sā taṃ yāgubhattādīhi paṭijaggamānā puttaṭṭhāne ṭhapetvā vaḍḍhesi. So ‘‘ayyikākāḷako’’ tveva nāmaṃ paññāyittha. Vayappatto ca añjanavaṇṇo hutvā gāmagoṇehi saddhiṃ carati, sīlācārasampanno ahosi. Gāmadārakā siṅgesupi kaṇṇesupi galepi gahetvā olambanti, naṅguṭṭhepi gahetvā kīḷanti, piṭṭhiyampi nisīdanti. So ekadivasaṃ cintesi ‘‘mayhaṃ mātā duggatā, maṃ puttaṭṭhāne ṭhapetvā dukkhena posesi, yaṃnūnāhaṃ bhatiṃ katvā imaṃ duggatabhāvato moceyya’’nti. So tato paṭṭhāya bhatiṃ upadhārento carati.
过去在巴拉那城,菩萨托生在婆罗门族之中,续受母亲之身。年轻时,有一同伴住同家中,从其住所拆取果园为家产。此女获悉后,托诸祭祀及秀美果实安放于婴儿床,渐渐生长。此男孩被称为『阿逸迦迦陀』。成年后,面貌黝黑与乡间少年一同游走,具足品行德行。村中幼童提耳朵、扯头发、挠背,玩耍追逐。某日,男童思惟:「母亲身已不善,将我置于婴儿床自苦。若我能成功付出劳动,定应脱离此苦。」于是他持灯光工作,勤劳前行。
Athekadivasaṃ eko satthavāhaputto pañcahi sakaṭasatehi visamatitthaṃ sampatto, tassa goṇā sakaṭāni uttāretuṃ na sakkonti, pañcasu sakaṭasatesu goṇā yugaparamparāya yojitā ekampi sakaṭaṃ uttāretuṃ nāsakkhiṃsu. Bodhisattopi gāmagoṇehi saddhiṃ tattha samīpe carati. Satthavāhaputtopi gosuttavittako, so ‘‘atthi nu kho etesaṃ gunnaṃ antare imāni sakaṭāni uttāretuṃ samattho usabhājānīyo’’ti upadhārayamāno bodhisattaṃ disvā ‘‘ayaṃ ājānīyo sakkhissati mayhaṃ sakaṭāni uttāretuṃ, ko nu kho assa sāmiko’’ti gopālake pucchi ‘‘ko nu kho bho imassa sāmiko, ahaṃ imaṃ sakaṭe yojetvā sakaṭesu uttāritesu vetanaṃ dassāmī’’ti. Te āhaṃsu ‘‘gahetvā naṃ yojetha, natthi imassa imasmiṃ ṭhāne sāmiko’’ti. So naṃ nāsāya rajjukena bandhitvā ākaḍḍhento cāletumpi nāsakkhi. Bodhisatto kira ‘‘bhatiyā kathitāya gamissāmī’’ti na agamāsi. Satthavāhaputto tassādhippāyaṃ ñatvā ‘‘sāmi, tayā pañcasu sakaṭasatesu uttāritesu ekekassa sakaṭassa dve dve kahāpaṇe bhatiṃ katvā sahassaṃ dassāmī’’ti āha. Tadā bodhisatto sayameva agamāsi. Atha naṃ purisā purimasakaṭesu yojesuṃ. Atha naṃ ekavegeneva ukkhipitvā thale patiṭṭhāpesi. Etenupāyena sabbasakaṭāni uttāresi.
某日,有位货车小儿携五百辆牛车经过,因道路不平难以前行,百姓无法使牛车相连牵引。菩萨与乡民同行。货车主有意问:「这牛车中有没有人能牵引连接这五百辆车,使牛车能并行?」货车主见菩萨,即知此人能牵引连接牛车,问乡人:「这是谁家的主人?我若与他结为主人,给他牵引牛车的薪酬呢?」乡人答:「请捉住他做主,无人是这里的主人。」货车主便用绳索绑住菩萨鼻子,使其牵引牛车,强拉拽驱赶,菩萨未从。货车主想:「跟随灯光,我也将前行。」菩萨方便说:「我将帮助你牵引牛车。」遂自己前行,将牛车牵连。此后,人们将菩萨绑于各车背部,使之无法离开,仍试图前行却不能脱身。货车主思惟:「或许他自身的牵引力不足。」故将牛车分别两辆两辆绑以千钱,谓此为「鞭策牵引之力」,将牛车牵引至母亲家。村童来询:「这是谁挂在阿逸迦迦陀脖下?」菩萨跟随村童,与母亲相见。五百辆牛车因牵引有序,远远观之如眼花缭乱。女子见到菩萨脖上千钱,问牧童:「孩子,这钱财从何而来?」牧童闻听菩萨所获,心生疑虑,说:「母亲,我靠你所得的钱生存,何故经历如此苦难?」于是,用温水洗澡,涂抹油脂,饮食充足,随菩萨渡过生命终结之时。
Satthavāhaputto ekekassa sakaṭassa ekekaṃ katvā pañcasatāni bhaṇḍikaṃ katvā tassa gale bandhi. So ‘‘ayaṃ mayhaṃ yathāparicchinnaṃ bhatiṃ na deti, na dānissa gantuṃ dassāmī’’ti gantvā sabbapurimasakaṭassa purato maggaṃ nivāretvā aṭṭhāsi. Apanetuṃ vāyamantāpi naṃ apanetuṃ nāsakkhiṃsu. Satthavāhaputto ‘‘jānāti maññe esa attano bhatiyā ūnabhāva’’nti ekekasmiṃ sakaṭe dve dve katvā sahassabhaṇḍikaṃ bandhitvā ‘‘ayaṃ te sakaṭuttaraṇabhatī’’ti gīvāyaṃ laggesi. So sahassabhaṇḍikaṃ ādāya mātu santikaṃ agamāsi. Gāmadārakā ‘‘kiṃ nāmetaṃ ayyikākāḷakassa gale’’ti bodhisattassa santikaṃ āgacchanti. So te anubandhitvā dūratova palāpento mātu santikaṃ gato. Pañcannaṃ pana sakaṭasatānaṃ uttāritattā rattehi akkhīhi kilantarūpo paññāyittha. Ayyikā tassa gīvāya sahassatthavikaṃ disvā ‘‘tāta, ayaṃ te kahaṃ laddhā’’ti gopālakadārake pucchitvā tamatthaṃ sutvā ‘‘tāta, kiṃ ahaṃ tayā laddhabhatiyā jīvitukāmā, kiṃkāraṇā evarūpaṃ dukkhaṃ anubhosī’’ti vatvā bodhisattaṃ uṇhodakena nhāpetvā sakalasarīraṃ telena makkhetvā pānīyaṃ pāyetvā sappāyaṃ bhojanaṃ bhojetvā jīvitapariyosāne saddhiṃ bodhisattena yathākammaṃ gatā.
货车主将每辆牛车准备一百个器皿,绑于脖颈。其言:「此乃我的准绳,他不依此则不可领受薪酬,不得请托。」于是,诸货车在前阻断道路,阻止菩萨通过。虽努力搬移,然未能成功。货车主心想:「此人知我牵引力不足。」故于每辆牛车分别绑两两一千个器皿,言此乃「牛车牵引之灯盏」。菩萨携千器皿前往母亲。乡童问:「这为何物挂于阿逸迦迦陀脖上?」菩萨陪同乡童,远远交谈后往母处。因五百辆牛车牵引有序,目眩之状,女子见男孩脖上的一千钱,问牧童缘由,牧童言:「母亲,这钱财从何而来?」女子闻之,怀疑生起,问菩萨:「母亲,我凭你所得薪资生活,何以承担此痛苦?」于是以温水浴净,涂油膏,饮食丰足,随菩萨而终。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, tathāgato idāneva asamadhuro, pubbepi asamadhuroyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
世尊言:「诸比库,正如是,如来如今无可轻慢,从前也是无可轻慢。」于是,世尊讲此法义,修习观察,成正觉,唱诵偈语——
§29
29.
‘‘Yato yato garu dhuraṃ, yato gambhīravattanī;
『哪里哪里沉重艰难,哪里哪里深沉狭窄,』
Tadāssu kaṇhaṃ yuñjanti, svāssu taṃ vahate dhura’’nti.
『那里便是用黑暗缠绕,那里自己承担这艰难,』
Tattha yato yato garu dhuranti yasmiṃ yasmiṃ ṭhāne dhuraṃ garu bhāriyaṃ hoti, aññe balibaddā ukkhipituṃ na sakkonti. Yato gambhīravattanīti vattanti etthāti vattanī, maggassetaṃ nāmaṃ, yasmiṃ ṭhāne udakacikkhallamahantatāya vā visamacchinnataṭabhāvena vā maggo gambhīro hotīti attho. Tadāssu kaṇhaṃ yuñjantīti ettha assūti nipātamattaṃ, tadā kaṇhaṃ yuñjantīti attho. Yadā dhurañca garu hoti maggo ca gambhīro, tadā aññe balibadde apanetvā kaṇhameva yojentīti vuttaṃ hoti. Svāssu taṃ vahate dhuranti etthāpi assūti nipātamattameva, so taṃ dhuraṃ vahatīti attho.
这里说的『哪里哪里沉重艰难』,是指在某个处所沉重艰难负担加重,别人无力提起。所谓『深沉狭窄』,就是此处道路艰深,或因水流湍急或因泥泞阻隔,道路艰深难行之意。『那里用黑暗缠绕』只是助词用法,意为『当时以黑暗缠绕』。『在那里道路既沉重又艰深时,别人无力提携,只有黑暗相连』是其含义。『自己承担那艰难』也是助词用法,意为『他自己承担这负担』。
Evaṃ bhagavā ‘‘tadā, bhikkhave, kaṇhova taṃ dhuraṃ vahatī’’ti dassetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mahallikā uppalavaṇṇā ahosi, ayyikākāḷako pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀如是说:『彼时,比库们,那黑暗担负着那艰难』,并以此启示,结合对本生故事的发掘,谓『那时候少女有莲花色身,国王则尚年幼』。
Kaṇhajātakavaṇṇanā navamā. · 堪哈本生注释第九。
[30] 10. Munikajātakavaṇṇanā
【30】第十节 圣者本生传解说
Māmunikassa pihayīti idaṃ satthā jetavane viharanto thullakumārikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Taṃ terasakanipāte cūḷanāradakassapajātake (jā. 1.13.40 ādayo) āvi bhavissati. Satthā pana taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchi. ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ nissāyā’’ti? ‘‘Thullakumārikāpalobhanaṃ bhante’’ti. Satthā ‘‘bhikkhu esā tava anatthakārikā, pubbepi tvaṃ imissā vivāhadivase jīvitakkhayaṃ patvā mahājanassa uttaribhaṅgabhāvaṃ patto’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此作《非圣者本生传》,记载释尊在揭林精舍时,因年幼少女产生欲望而发谈。此事曾于《小那泄他咖萨巴本生经》(第三集第十三经第四十节首)中出现。佛陀曾问比库:“你确实生起烦恼了吗?”比库答:“是的,尊者。”佛陀问:“因何而起?”答曰:“是因年幼少女的欲望。”佛陀语:“比库,这对你无益,过去你亦于婚礼当日死亡,因众生之累遭恶果。”语毕带出过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ gāmake ekassa kuṭumbikassa gehe goyoniyaṃ nibbatti ‘‘mahālohito’’ti nāmena, kaniṭṭhabhātāpissa cūḷalohito nāma ahosi. Teyeva dve bhātike nissāya tasmiṃ kule kammadhuraṃ vattati. Tasmiṃ pana kule ekā kumārikā atthi, taṃ eko nagaravāsī kulaputto attano puttassa vāresi. Tassā mātāpitaro ‘‘kumārikāya vivāhakāle āgatānaṃ pāhunakānaṃ uttaribhaṅgo bhavissatī’’ti yāgubhattaṃ datvā munikaṃ nāma sūkaraṃ posesuṃ. Taṃ disvā cūḷalohito bhātaraṃ pucchi ‘‘imasmiṃ kule kammadhuraṃ vattamānaṃ amhe dve bhātike nissāya vattati, ime pana amhākaṃ tiṇapalālādīneva denti, sūkaraṃ yāgubhattena posenti, kena nu kho kāraṇena esa etaṃ labhatī’’ti. Athassa bhātā ‘‘tāta cūḷalohita, mā tvaṃ etassa bhojanaṃ pihayi, ayaṃ sūkaro maraṇabhattaṃ bhuñjati. Etissā hi kumārikāya vivāhakāle āgatānaṃ pāhunakānaṃ uttaribhaṅgo bhavissatīti ime etaṃ sūkaraṃ posenti, ito katipāhaccayena te manussā āgamissanti, atha naṃ sūkaraṃ pādesu gahetvā kaḍḍhentā heṭṭhāmañcato nīharitvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā pāhunakānaṃ sūpabyañjanaṃ kariyamānaṃ passissasī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
过去,在巴拉那西,当时的国王是婆罗门达达,尚在成佛道上的觉者居住于某乡村一户人家,有两头犊牛诞生,一头名为“广大赤红”,另一头为幼弟弟,名为“小赤红”。这两兄弟相依为命,在该家族中担任耕作重任。该家族中有一女儿,是一名城中居民家族之子嗣的女儿。她的父母说:“女子出嫁时,将会有宾客打破门槛。”于是他们以祭酒供养一位名为“修行者”的猪。小赤红看见后就问年长的兄弟说:“当前这家族承担耕作重任的正是我们两兄弟,这些割稻草等也由我们供养,祭酒也是由我们供养的猪,凭什么这猪能够得到这些呢?”兄长回答说:“小弟啊,莫要浪费这食物,这猪食用的是送葬用的粮食。因为该女子出嫁时,宾客进门时门槛必定被毁坏,这些猪正是由这供养施主们所养,他们将来会有不少人光临此处,然后猪被用脚踏入门槛,遭捣毁,最终会导致该宾客们的食物受到破坏。”兄长如此告诫,并念诵了此歌谣:
§30
30.
‘‘Mā munikassa pihayi, āturannāni bhuñjati;
“莫浪费给修行者,他食用的是病粮;
Appossukko bhusaṃ khāda, etaṃ dīghāyulakkhaṇa’’nti.
只吃不腐败的草料,这是长寿的标志。”
Tattha mā munikassa pihayīti munikassa bhojane pihaṃ mā uppādayi, ‘‘esa muniko subhojanaṃ bhuñjatī’’ti mā munikassa pihayi, ‘‘kadā nu kho ahampi evaṃ sukhito bhaveyya’’nti mā munikabhāvaṃ patthayi. Ayañhi āturannāni bhuñjati. Āturannānīti maraṇabhojanāni. Appossukko bhusaṃ khādāti tassa bhojane nirussukko hutvā attanā laddhaṃ bhusaṃ khāda. Etaṃ dīghāyulakkhaṇanti etaṃ dīghāyubhāvassa kāraṇaṃ. Tato na cirasseva te manussā āgamiṃsu, munikaṃ ghātetvā nānappakārehi paciṃsu. Bodhisatto cūḷalohitaṃ āha ‘‘diṭṭho te, tāta, muniko’’ti. Diṭṭhaṃ me, bhātika, munikassa bhojanaphalaṃ, etassa bhojanato sataguṇena sahassaguṇena amhākaṃ tiṇapalālabhusamattameva uttamañca anavajjañca dīghāyulakkhaṇañcāti.
这里“莫浪费给修行者”是指不要为修行者操心食物,意谓“此修行者享用的食物很好”,弟兄以此劝诫自己“我何时也能这样安乐地生活呢”。“病粮”即为死亡之食。“只吃不腐败的草料”意指修行者食物洁净甘甜,长寿之因。后来没过多久,这些人们陆续前来,杀害修行者,用各种方法烹煮其肉。觉者对小赤红说:“我看见了,弟兄啊,修行者的饮食成果,因这饮食,远超我们三兄弟,且无瑕疵,是长寿的特征。”
Satthā ‘‘evaṃ kho tvaṃ bhikkhu pubbepi imaṃ kumārikaṃ nissāya jīvitakkhayaṃ patvā mahājanassa uttaribhaṅgabhāvaṃ gato’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhito bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Satthā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā munikasūkaro ukkaṇṭhitabhikkhu ahosi, thullakumārikā esā eva, cūḷalohito ānando, mahālohito pana ahameva ahosi’’nti.
导师说:“你这比库,过去因这女子受苦而经历生命终结,现在你已达大众宾客打破门槛的状态。”说完此法语,令众真理而显现,进入渴觉果的比库因而具足定根。导师细究此事,启示本生故事——“当时修行者的猪令比库忧愁,这女生儿正是此人;小赤红是阿难,广大赤红则是我自己。”
Munikajātakavaṇṇanā dasamā. · 牟尼咖本生注释第十。
Kuruṅgavaggo tatiyo. · 羚鹿品第三。
Tassuddānaṃ –
其内容摘要如下——
Kuruṅgaṃ kukkurañceva, bhojājānīyañca ājaññaṃ;
猿猴与狗,同时有可食之物和不可食之物;
Titthaṃ mahiḷāmukhābhiṇhaṃ, nandikaṇhañca munikanti.
以及被丢弃在废墟的妇人的乳房和年轻多情的仙人。
4. Kulāvakavaggo
第四章 族鸟篇
[31] 1. Kulāvakajātakavaṇṇanā
【31】一、族鸟本生故事解说
Kulāvakāti idaṃ satthā jetavane viharanto aparissāvetvā pānīyaṃ pītaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Sāvatthito kira dve sahāyakā daharabhikkhū janapadaṃ gantvā ekasmiṃ phāsukaṭṭhāne yathājjhāsayaṃ vasitvā ‘‘sammāsambuddhaṃ passissāmā’’ti puna tato nikkhamitvā jetavanābhimukhā pāyiṃsu. Ekassa hatthe parissāvanaṃ atthi, ekassa natthi. Dvepi ekato pānīyaṃ parissāvetvā pivanti. Te ekadivasaṃ vivādaṃ akaṃsu. Parissāvanasāmiko itarassa parissāvanaṃ adatvā sayameva pānīyaṃ parissāvetvā pivi, itaro pana parissāvanaṃ alabhitvā pipāsaṃ sandhāretuṃ asakkonto aparissāvetvā pānīyaṃ pivi. Te ubhopi anupubbena jetavanaṃ patvā satthāraṃ vanditvā nisīdiṃsu. Satthā sammodanīyaṃ kathaṃ kathetvā ‘‘kuto āgatatthā’’ti pucchi. ‘‘Bhante, mayaṃ kosalajanapade ekasmiṃ gāmake vasitvā tato nikkhamitvā tumhākaṃ dassanatthāya āgatā’’ti. ‘‘Kacci pana vo samaggā āgatatthā’’ti? Aparissāvanako āha ‘‘ayaṃ, bhante, antarāmagge mayā saddhiṃ vivādaṃ katvā parissāvanaṃ nādāsī’’ti. Itaropi āha ‘‘ayaṃ, bhante, aparissāvetvāva jānaṃ sapāṇakaṃ udakaṃ pivī’’ti. ‘‘Saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu jānaṃ sapāṇakaṃ udakaṃ pivī’’ti? ‘‘Āma, bhante, aparissāvitaṃ udakaṃ pivinti . Satthā ‘‘bhikkhu pubbe paṇḍitā devanagare rajjaṃ kārentā yuddhaparājitā samuddapiṭṭhena palāyantā ‘issariyaṃ nissāya pāṇavadhaṃ na karissāmā’ti tāva mahantaṃ yasaṃ pariccajitvā supaṇṇapotakānaṃ jīvitaṃ datvā rathaṃ nivattayiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
所谓族鸟,是说世尊住在耶多伽林中,未曾冷却饮水,即起而谈论着。当时在舍卫城,两个助手是年轻比库,前往某村庄,依着墙边独自安坐,一心想着「必当见正自觉者」;然后起身,朝着耶多伽林方向前行。一个手中有冷却的水,另一个则无。他们两人从一处取水冷却饮用。他们同日发生争论。持有冷却水者未曾给对方冷却水,而自己饮用冷却水;另一人因无法得到冷却水,未冷却便饮用,以消解口渴。二人渐渐走近耶多伽林,向世尊顶礼后坐。世尊欣然发问:「你们缘何而来?」答曰:「世尊,我们从婆罗门国舍卫某村居住,起身来此,为了瞻见诺佛。」世尊问:「难道你们是同心而来?」未持冷水者答曰:「比库啊,我行途争辩冷水一事,不曾给对方喝。」持冷水者说:「比库啊,我虽未冷却,却饮净甘甜清水。」世尊曰:「确然,比库,你饮净甜水。」世尊复说:「以往诸比库,曾在大神城施政,败战逃亡出海边,誓愿依赖天王,不行杀生。」彼时舍弃了极高名誉,施舍给金翅鸟生命,驾车还乡。」
Atīte magadharaṭṭhe rājagahe eko māgadharājā rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto yathā etarahi sakko purimattabhāve magadharaṭṭhe macalagāmake nibbatti, evaṃ tasmiṃyeva macalagāmake mahākulassa putto hutvā nibbatti. Nāmaggahaṇadivase cassa ‘‘maghakumāro’’tveva nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto ‘‘maghamāṇavo’’ti paññāyittha. Athassa mātāpitaro samānajātikakulato dārikaṃ ānayiṃsu. So puttadhītāhi vaḍḍhamāno dānapati ahosi, pañca sīlāni rakkhati. Tasmiñca gāme tettiṃseva kulāni honti, tepi tettiṃsa kulā manussā ekadivasaṃ gāmamajjhe ṭhatvā gāmakammaṃ karonti. Bodhisatto ṭhitaṭṭhāne pādehi paṃsuṃ viyūhitvā taṃ padesaṃ ramaṇīyaṃ katvā aṭṭhāsi, athañño eko āgantvā tasmiṃ ṭhāne ṭhito. Bodhisatto aparaṃ ṭhānaṃ ramaṇīyaṃ katvā aṭṭhāsi, tatrāpi añño ṭhito. Bodhisatto aparampi aparampīti sabbesampi ṭhitaṭṭhānaṃ ramaṇīyaṃ katvā aparena samayena tasmiṃ ṭhāne maṇḍapaṃ kāresi, maṇḍapampi apanetvā sālaṃ kāresi, tattha phalakāsanāni santharitvā pānīyacāṭiṃ ṭhapesi.
过去在摩揭陀国王舍城,有一摩揭陀国王任国政。彼时如同今萨咖在摩揭陀迦摩猪村降生的菩萨也是,在同一迦摩猪村,成为大氏族后代子孙。记其出名的日子,名曰「摩揭王子」。随年龄增长,称「摩揭壮士」。其父母同族诞下少女。此少壮连同子女日益增长,则成为布施主,守护五戒。村中有三十三姓氏,三十三宗族之人亦如是,终日在村中立定,治理乡务。菩萨立于原所,脚下撒以沙土,将该地美化,筑成八方八面之地。又有他人来,立于此处。菩萨又作他处的美化,筑起会堂,会堂完工后造立树木,在座椅之间放置饮酒用杯。
Aparena samayena tepi tettiṃsajanā bodhisattena samānacchandā ahesuṃ. Te bodhisatto pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā tato paṭṭhāya tehi saddhiṃ puññāni karonto vicarati. Tepi teneva saddhiṃ puññāni karontā kālasseva vuṭṭhāya vāsipharasumusalahatthā catumahāpathādīsu musalena pāsāṇe ubbattetvā pavaṭṭenti, yānānaṃ akkhapaṭighātarukkhe haranti, visamaṃ samaṃ karonti, setuṃ attharanti, pokkharaṇiyo khaṇanti, sālaṃ karonti, dānāni denti, sīlāni rakkhanti. Evaṃ yebhuyyena sakalagāmavāsino bodhisattassa ovāde ṭhatvā sīlāni rakkhiṃsu.
过去某一时期,这三十三位众生与那位菩萨心志相应,志趣相同。这些菩萨坚立于五戒,之后依此教义与他们结伴同行,修行功德。他们也同样共修功德,像在时光中出现似地,手持草芦、棍棒、石头等器具,在四大主路径上挥舞棍棒,翻转石块,拉扯车辆之轴,调整不平之平,使桥梁坚固,挖掘池塘,铺设木板,施予布施,持守戒律。凡是这广布所有乡村居民所居住之地,皆遵守菩萨所教诫,坚持戒律。
Atha nesaṃ gāmabhojako cintesi ‘‘ahaṃ pubbe etesu suraṃ pivantesu pāṇātipātādīni karontesu cāṭikahāpaṇādivasena ceva daṇḍabalivasena ca dhanaṃ labhāmi, idāni pana magho māṇavo sīlaṃ rakkhāpeti, tesaṃ pāṇātipātādīni kātuṃ na deti, idāni pana te pañca sīlāni na rakkhāpessāmī’’ti kuddho rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘deva, bahū corā gāmaghātādīni karontā vicarantī’’ti āha. Rājā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘gaccha, te ānehī’’ti āha. So gantvā sabbepi te bandhitvā ānetvā ‘‘ānītā, deva, corā’’ti rañño ārocesi. Rājā tesaṃ kammaṃ asodhetvāva ‘‘hatthinā ne maddāpethā’’ti āha. Tato sabbepi te rājaṅgaṇe nipajjāpetvā hatthiṃ ānayiṃsu. Bodhisatto tesaṃ ovādaṃ adāsi ‘‘tumhe sīlāni āvajjetha, pesuññakārake ca raññe ca hatthimhi ca attano sarīre ca ekasadisameva mettaṃ bhāvethā’’ti. Te tathā akaṃsu. Atha nesaṃ maddanatthāya hatthiṃ upanesuṃ. So upanīyamānopi na upagacchati, mahāviravaṃ viravitvā palāyati. Aññaṃ aññaṃ hatthiṃ ānayiṃsu, tepi tatheva palāyiṃsu.
彼时该村的守卫思考说:“我过去在这些酗酒者中以斩杀生命等恶行为业,靠砍柴及刑罚刚强得财;现在这庄严正直的少年守护着戒律,不容许作斩杀生命等恶事;如今这五戒我也不再守护了。”他怀怨悒郁,前去见国王,说:“大王,有许多盗贼在村庄四处作恶。”国王闻言说:“去吧,把他们带来。”他去了,将那些人全部捆绑,带回国王面前,说:“大王,盗贼已被擒。”国王审问他们犯事后命令:“用象来鞭打他们。”他们便在大王广场被摔倒,用象鞭抽打。菩萨训诫他们说:“你们应当持守戒律,对制造善业者、大王、乃至大象与自己身躯,应当怀有无二的慈爱。”他们遵行了。然后为取象来,将一象放入圈中。象虽被牵引,却不前进,因恐惧而退走。别的象被牵引,结果也同样逃跑。
Rājā ‘‘etesaṃ hatthe kiñci osadhaṃ bhavissatī’’ti cintetvā ‘‘vicinathā’’ti āha. Vicinantā adisvā ‘‘natthi, devā’’ti āhaṃsu. Tena hi kiñci mantaṃ parivattessanti, pucchatha ne ‘‘atthi vo parivattanamanto’’ti? Rājapurisā pucchiṃsu, bodhisatto ‘‘atthī’’ti āha. Rājapurisā ‘‘atthi kira, devā’’ti ārocayiṃsu, rājā sabbepi te pakkosāpetvā ‘‘tumhākaṃ jānanamantaṃ kathethā’’ti āha. Bodhisatto avoca ‘‘deva, añño amhākaṃ manto nāma natthi, amhe pana tettiṃsamattā janā pāṇaṃ na hanāma, adinnaṃ nādiyāma, micchācāraṃ na carāma, musāvādaṃ na bhaṇāma, majjaṃ na pivāma, mettaṃ bhāvema, dānaṃ dema, maggaṃ samaṃ karoma, pokkharaṇiyo khaṇāma, sālaṃ karoma, ayaṃ amhākaṃ manto ca parittañca vuḍḍhi cā’’ti. Rājā tesaṃ pasanno pesuññakārakassa sabbaṃ gehavibhavaṃ tañca tesaṃyeva dāsaṃ katvā adāsi, taṃ hatthiñca gāmañca tesaṃyeva adāsi.
国王思虑:“这些象身上是否有可治病之药?”便吩咐调查。调查后回答:“没有,天神们。”既然无可转移之计,便问别人:“你们有没有可用的转移计策?”国王和大臣们询问,菩萨回答说:“确有。”国王命令他们说明。菩萨说:“诸天,没有其他计策,只有我们这三十三人,不杀生、不偷盗、不邪淫、不妄语;不饮酒,怀爱意,施舍财物,遵循正道,挖掘池塘,铺设木板,这便是我们唯一且成办一切的计策。”国王因此欢喜,将房产及奴仆都赐予这些仁者,并将那头象和村庄也一同赐予。
Te tato paṭṭhāya yathāruciyā puññāni karontā ‘‘catumahāpathe mahantaṃ sālaṃ kāressāmā’’ti vaḍḍhakiṃ pakkosāpetvā sālaṃ paṭṭhapesuṃ. Mātugāmesu pana vigatacchandatāya tassā sālāya mātugāmānaṃ pattiṃ nādaṃsu. Tena ca samayena bodhisattassa gehe sudhammā, cittā, nandā, sujāti catasso itthiyo honti. Tāsu sudhammā vaḍḍhakinā saddhiṃ ekato hutvā ‘‘bhātika, imissā sālāya maṃ jeṭṭhikaṃ karohī’’ti vatvā lañjaṃ adāsi. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā paṭhamameva kaṇṇikārukkhaṃ sukkhāpetvā tacchetvā vijjhitvā kaṇṇikaṃ niṭṭhāpetvā vatthena paliveṭhetvā ṭhapesi. Atha sālaṃ niṭṭhāpetvā kaṇṇikāropanakāle ‘‘aho, ayyā, ekaṃ na sarimhā’’ti āha. ‘‘Kiṃ nāma, bho’’ti. ‘‘Kaṇṇikā laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Hotu āharissāmā’’ti? ‘‘Idāni chinnarukkhena kātuṃ na sakkā, pubbeyeva chinditvā tacchetvā vijjhitvā ṭhapitakaṇṇikā laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Idāni kiṃ kātabba’’nti? ‘‘Sace kassaci gehe niṭṭhāpetvā ṭhapitā vikkāyikakaṇṇikā atthi, sā pariyesitabbā’’ti. Te pariyesantā sudhammāya gehe disvā mūlena na labhiṃsu. ‘‘Sace maṃ sālāya pattikaṃ karotha, dassāmī’’ti vutte ‘‘na mayaṃ mātugāmānaṃ pattiṃ damhā’’ti āhaṃsu.
他们随后开始依照心愿行善,发愿“我们将铺设四大路径的宏伟木板。”年长的女长者便托付木匠准备木板。女村民对那木板不感兴趣,不予理睬。彼时菩萨之家庭有四女,名为纯德、欢喜、善生和年幼者。纯德与长女一同对木匠说:“兄弟,请你做我这座木板的监工。”木匠赞成,迅速锯好干燥的树枝,砍伐装配,将树枝置于方织物上安装。安装木板时,有人说道:“夫人,树林此处缺少一根树枝。”问:“叫什么来着?”答:“树枝断裂了,不能砍伐,必须寻找以前砍伐并加工好的树枝。”问:“现在如何做?”答:“若有人在家安装有缺陷的树枝,必须寻找那缺枝。”他们找遍了纯德家,未找到合适的根茎。有人说:“如果你能为木板监工,我愿意出示。”又说:“我们不会损害女村民的权益。”
Atha ne vaḍḍhakī āha ‘‘ayyā, tumhe kiṃ kathetha, ṭhapetvā brahmalokaṃ aññaṃ mātugāmarahitaṭṭhānaṃ nāma natthi, gaṇhatha kaṇṇikaṃ, evaṃ sante amhākaṃ kammaṃ niṭṭhaṃ gamissatī’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti kaṇṇikaṃ gahetvā sālaṃ niṭṭhāpetvā āsanaphalakāni santharitvā pānīyacāṭiyo ṭhapetvā yāgubhattaṃ nibandhiṃsu. Sālaṃ pākārena parikkhipitvā dvāraṃ yojetvā antopākāre vālukaṃ ākiritvā bahipākāre tālapantiyo ropesuṃ. Cittāpi tasmiṃ ṭhāne uyyānaṃ kāresi, ‘‘pupphūpagaphalūpagarukkho asuko nāma tasmiṃ natthī’’ti nāhosi. Nandāpi tasmiṃyeva ṭhāne pokkharaṇiṃ kāresi pañcavaṇṇehi padumehi sañchannaṃ ramaṇīyaṃ. Sujā na kiñci akāsi.
于是长女说:“夫人,你们当怎样?若安装完成,虽然登上天界,若没有其他女村民之地,便无人可依赖了。你们应当拿起树枝,若如此我们的工作才能圆满。”他们说:“好。”拿起树枝,将木板安装完毕,布置坐垫,放置饮酒碗,绑扎猪肉悬挂。铺设木板,修筑门框,门窗内侧填沙,外侧系上棕树叶帘。纯德在那里做起花圃,说:“此处无称为阿苏阔的花果树。”欢喜也在那里做五色莲花覆盖的池塘,美丽宁静。善生没做什么。
Bodhisatto mātu upaṭṭhānaṃ pitu upaṭṭhānaṃ kule jeṭṭhāpacāyikakammaṃ saccavācaṃ apharusavācaṃ apisuṇavācaṃ maccheravinayanti imāni satta vatapadāni pūretvā –
菩萨伺奉母亲,侍奉父亲,尊敬家族长者,行使长辈职责,讲诚信言辞,弃恶语谤言两舌,遵守饮食清净,如此七条良好行为解说已完全—
‘‘Mātāpettibharaṃ jantuṃ, kule jeṭṭhāpacāyinaṃ;
『以母父负担之众生,族中最尊长长老;』
Saṇhaṃ sakhilasambhāsaṃ, pesuṇeyyappahāyinaṃ.
『言辞坚固恒久,放弃谄媚逢迎之人。』
‘‘Maccheravinaye yuttaṃ, saccaṃ kodhābhibhuṃ naraṃ;
『于戒律清明之人,真实且愤怒无上;』
Taṃ ve devā tāvatiṃsā, āhu sappuriso itī’’ti. (saṃ. ni. 1.257) –
『此人即天龙界诸天,称为真正人也。』(小部续藏 1.257)——
Evaṃ pasaṃsiyabhāvaṃ āpajjitvā jīvitapariyosāne tāvatiṃsabhavane sakko devarājā hutvā nibbatti, tepissa sahāyā tattheva nibbattiṃsu. Tasmiṃ kāle tāvatiṃsabhavane asurā paṭivasanti. Sakko devarājā ‘‘kiṃ no sādhāraṇena rajjenā’’ti asure dibbapānaṃ pāyetvā matte samāne pādesu gāhāpetvā sinerupabbatapāde khipāpesi. Te asurabhavanameva sampāpuṇiṃsu.
由此获称赞之德,临终归于天龙界,成为天帝萨咖,三界诸伴随者亦同证入彼世。这时天龙界有恶魔栖息。萨咖天帝言:“我等何以普通王权?”便饮天神之水,处于醉意,双足稳据狮子峰足,迅疾下击。结果此恶魔即得其处,入居天界动荡之所。
Asurabhavanaṃ nāma sinerussa heṭṭhimatale tāvatiṃsadevalokappamāṇameva, tattha devānaṃ pāricchattako viya cittapāṭali nāma kappaṭṭhiyarukkho hoti. Te cittapāṭaliyā pupphitāya jānanti ‘‘nāyaṃ amhākaṃ devaloko, devalokasmiñhi pāricchattako pupphatī’’ti. Atha te ‘‘jarasakko amhe matte katvā mahāsamuddapiṭṭhe khipitvā amhākaṃ devanagaraṃ gaṇhi, te mayaṃ tena saddhiṃ yujjhitvā amhākaṃ devanagarameva gaṇhissāmā’’ti kipillikā viya thambhaṃ sineruṃ anusañcaramānā uṭṭhahiṃsu. Sakko ‘‘asurā kira uṭṭhitā’’ti sutvā samuddapiṭṭheyeva abbhuggantvā yujjhamāno tehi parājito diyaḍḍhayojanasatikena vejayantarathena dakkhiṇasamuddassa matthakena palāyituṃ āraddho. Athassa ratho samuddapiṭṭhena vegena gacchanto simbalivanaṃ pakkhanto, tassa gamanamagge simbalivanaṃ naḷavanaṃ viya chijjitvā chijjitvā samuddapiṭṭhe patati. Supaṇṇapotakā samuddapiṭṭhe paripatantā mahāviravaṃ raviṃsu. Sakko mātaliṃ pucchi ‘‘samma mātali, kiṃ saddo nāmesa, atikāruññaravo vattatī’’ti? ‘‘Deva, tumhākaṃ rathavegena vicuṇṇite simbalivane patante supaṇṇapotakā maraṇabhayatajjitā ekaviravaṃ viravantī’’ti.
恶魔所居之地,名为狮子峰下,乃天龙界之下界,世间相当。其处如冥蓬树般,犹如护持诸天之树。因其盛花茂叶,众神知之曰:“此非我等之天界,天界中披盖花树。”彼时恶魔谓:“狂暴萨咖见我等醉酒,于大海岸匆忙下击,我们当乘彼势力,携持我等天城。”似猴攀附柱石狮子峰者俱起。萨咖闻恶魔起舞声,迅速至大海滩边,交战之后被击败,立刻以南海为退路,急速奔走。其车驰海岸,飞翔于狮子林边,穿透林间,宛如竹枝折断般,跌入海滩。海岸羽族围绕旋飞,奏大号声。萨咖问马他利:“正因何名此声?声极残酷激烈?”答曰:“天帝,因尔车速疾驰,跌于狮子林,羽族翱翔大声哀鸣,恐死害甚重。”
Mahāsatto ‘‘samma mātali, mā amhe nissāya ete kilamantu, na mayaṃ issariyaṃ nissāya pāṇavadhakammaṃ karoma, etesaṃ pana atthāya mayaṃ jīvitaṃ pariccajitvā asurānaṃ dassāma, nivattayetaṃ ratha’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
大臣向世尊言:『正当如是,蔡阇利毗,愿我等不可依赖这些魔众,以致为恶行所缠绕。我等不以主宰身份施行杀生之业。为他们利益,我们已舍弃生命,当现示魔众,使此车队止步。』如此说时,以此偈语说:
§31
31.
‘‘Kulāvakā mātali simbalismiṃ, īsāmukhena parivajjayassu;
『车队之主蔡阇利,在青铜树下,愿你们远离戈矛之口,
Kāmaṃ cajāma asuresu pāṇaṃ, māme dijā vikulāvā ahesu’’nti.
舍弃对魔众的欲望杀害,勿使我之车队纷乱失序。』
Tattha kulāvakāti supaṇṇapotakā. Mātalīti sārathiṃ āmantesi. Simbalisminti passa ete simbalirukkhe olambantā ṭhitāti dasseti. Īsāmukhena parivajjayassūti ete etassa rathassa īsāmukhena yathā na haññanti, evaṃ te parivajjayassu. Kāmaṃ cajāma asuresu pāṇanti yadi amhesu asurānaṃ pāṇaṃ cajantesu etesaṃ sotthi hoti, kāmaṃ cajāma ekaṃseneva mayaṃ asuresu amhākaṃ pāṇaṃ cajāma. Māme dijā vikulāvā ahesunti ime pana dijā ime garuḷapotakā viddhastavicuṇṇitakulāvakatāya vikulāvā mā ahesuṃ, mā amhākaṃ dukkhaṃ etesaṃ upari khipa, nivattaya nivattaya rathanti. Mātalisaṅgāhako tassa vacanaṃ sutvā rathaṃ nivattetvā aññena maggena devalokābhimukhaṃ akāsi. Asurā pana taṃ nivattayamānameva disvā ‘‘addhā aññehipi cakkavāḷehi sakkā āgacchanti, balaṃ labhitvā ratho nivatto bhavissatī’’ti maraṇabhayabhītā palāyitvā asurabhavanameva pavisiṃsu.
其中“车队”者,指神鹰之鸟。所谓“蔡阇利”应是对马夫的称呼。所谓“青铜树”,显指立于“青铜树”之树干之上。所谓“愿远离戈矛之口”,意为对这辆车的戈矛之口不要伤害他们,愿他们如是绕行而过。所谓“舍弃对魔众的杀戮”,若我们弃杀魔众,彼等得安乐,愿我们单独抛弃对魔众的杀生行为。所谓“不使我之车队纷乱”,此等即为神鹰鸟,因其已破离撕裂魔众之车队,愿你我不要成为纷乱,勿将我等之苦加于他们之上,愿令车队止步转回。马夫听闻此言,于是车队止步,改行他路,向天界去。魔众见车队止步,恐死惧逃遁,复返魔界。
Sakkopi devanagaraṃ pavisitvā dvīsu devalokesu devagaṇena parivuto nagaramajjhe aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe pathaviṃ bhinditvā yojanasahassubbedho vejayantapāsādo uṭṭhahi. Vijayante uṭṭhitattā ‘‘vejayanto’’ tveva nāmaṃ akaṃsu. Atha sakko puna asurānaṃ anāgamanatthāya pañcasu ṭhānesu ārakkhaṃ ṭhapesi. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –
萨咖亦入天城,与两位天界众神环绕,立于城中。此时地裂开,出现一长约千由旬之金殿。因金光照耀,遂取名曰“金光殿”。随后萨咖为防魔众再来,置防护于五处,依教所说:
‘‘Antarā dvinnaṃ ayujjhapurānaṃ, pañcavidhā ṭhapitā abhirakkhā;
『两城之间安置防护,五法设立镇守;』
Uragakaroṭipayassa ca hārī, madanayutā caturo ca mahantā’’ti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.247);
“蛇王迦楼堤众多,骄傲自满;具乳之者有四,且皆广大。”(《集注·尼》1.1.247)
Dve nagarānipi yuddhena gahetuṃ asakkuṇeyyatāya ayujjhapurāni nāma jātāni devanagarañca asuranagarañca. Yadā hi asurā balavantā honti, atha devehi palāyitvā devanagaraṃ pavisitvā dvāre pihite asurānaṃ satasahassampi kiñci kātuṃ na sakkoti. Yadā devā balavantā honti, atha asurehi palāyitvā asuranagaraṃ pavisitvā dvāre pihite sakkānaṃ satasahassampi kiñci kātuṃ na sakkoti. Iti imāni dve nagarāni ayujjhapurāni nāma. Tesaṃ antarā etesu uragādīsu pañcasu ṭhānesu sakkena ārakkhā ṭhapitā. Tattha uraga-saddena nāgā gahitā. Te udake balavantā honti, tasmā sinerussa paṭhamālinde tesaṃ ārakkhā. Karoṭi-saddena supaṇṇā gahitā. Tesaṃ kira karoṭi nāma pānabhojanaṃ, tena taṃ nāmaṃ labhiṃsu, dutiyālinde tesaṃ ārakkhā. Payassahāri-saddena kumbhaṇḍā gahitā. Dānavarakkhasā kirete, tatiyālinde tesaṃ ārakkhā. Madanayuta-saddena yakkhā gahitā. Visamacārino kira te yuddhasoṇḍā, catutthālinde tesaṃ ārakkhā. Caturo ca mahantāti cattāro mahārājāno vuttā, pañcamālinde tesaṃ ārakkhā. Tasmā yadi asurā kupitā āvilacittā devapuraṃ upayanti, pañcavidhesu yaṃ girino paṭhamaṃ paribhaṇḍaṃ, taṃ uragā paribāhiya tiṭṭhanti. Evaṃ sesesu sesā.
有两座城因无法以战争攻取,故名为“不可攻城”,分为天城与魔城。若魔众强盛时,天众便退入天城,守门紧闭,百千人亦无从攻破;若天众强盛时,魔众便退入魔城,守门紧闭,百千人亦无从攻破。如此者,此二城即名“不可攻城”。其间及二城之间,在五处有蛇等众护卫。以蛇声为号令者为龙族,彼众力壮,故为首领领域守护者;以鳞声为号令者为金翅鸟,守护于第二领域。以壶鬼声为号令者为壶鬼,称其护持为第三领域。以魔王声为号令者为夜叉,彼类行为乖戾好争斗,称为第四领域。以四大王之众为第四领域,此外尚有第四大王护持。若魔众愤怒骚乱入侵天城,则五境山首为蛇族所守,循此护卫,其余则及余守护者续住。
Imesu pana pañcasu ṭhānesu ārakkhaṃ ṭhapetvā sakke devānaminde dibbasampattiṃ anubhavamāne sudhammā cavitvā tasseva pādaparicārikā hutvā nibbatti, kaṇṇikāya dinnanissandena cassā pañcayojanasatikā sudhammā nāma devasabhā udapādi, yattha dibbasetacchattassa heṭṭhā yojanappamāṇe kañcanapallaṅke nisinno sakko devānamindo devamanussānaṃ kattabbakiccāni karoti. Cittāpi cavitvā tasseva pādaparicārikā hutvā nibbatti, uyyānassa karaṇanissandena cassā cittalatāvanaṃ nāma uyyānaṃ udapādi. Nandāpi cavitvā tasseva pādaparicārikā hutvā nibbatti, pokkharaṇiyā nissandena cassā nandā nāma pokkharaṇī udapādi.
在此五处安置守护后,天帝萨咖在享用天福时,于纯正法中往返,成为其侍从并逝去。其名为“净法天女”,其灵舍由渐渐消灭,彼处距天庭光明伞盖五由旬,坐落金质华座上的萨咖天帝正行人天间届务事。心神逝去后,成为柯提书园侍从,园因收摄而起。然以南方水池为依托,生起名为南达水池。
Sujā pana kusalakammassa akatattā ekasmiṃ araññe kandarāya bakasakuṇikā hutvā nibbattā. Sakko ‘‘sujā na paññāyati, kattha nu kho nibbattā’’ti āvajjento taṃ disvā tattha gantvā taṃ ādāya devalokaṃ āgantvā tassā ramaṇīyaṃ devanagaraṃ sudhammaṃ devasabhaṃ cittalatāvanaṃ nandāpokkharaṇiñca dassetvā ‘‘etā kusalaṃ katvā mayhaṃ pādaparicārikā hutvā nibbattā, tvaṃ pana kusalaṃ akatvā tiracchānayoniyaṃ nibbattā , ito paṭṭhāya sīlaṃ rakkhāhī’’ti taṃ ovaditvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā tattheva netvā vissajjesi. Sāpi tato paṭṭhāya sīlaṃ rakkhati. Sakko katipāhaccayena ‘‘sakkā nu kho sīlaṃ rakkhitu’’nti gantvā maccharūpena uttāno hutvā purato nipajji, sā ‘‘matamacchako’’ti saññāya sīse aggahesi, maccho naṅguṭṭhaṃ cālesi, atha naṃ ‘‘jīvati maññe’’ti vissajjesi. Sakko ‘‘sādhu sādhu, sakkhissasi sīlaṃ rakkhitu’’nti agamāsi. Sā tato cutā bārāṇasiyaṃ kumbhakāragehe nibbatti.
素迦乃因善业不成熟,于一处林中化鸟为鹭,遂逝去。萨咖询其“素迦何处逝去?”往访之后,领其往天界,示现美妙天城净法天女会与柯提书园及南达水池,谓之“此乃善业成就,受我侍从而逝去。汝虽善行未成,归依此处以守持戒律。”遂为其立五戒,带领其行至彼处后,旋即释放,使其守护戒律。素迦依教行持戒律。萨咖以手指轻弹问“汝能守戒乎?”化作蚊虫立于前,素迦念“此为我蚊虫”,蚊虫绕头飞舞,遂放生。萨咖赞曰“善哉,汝必能守戒”,言毕。此后彼逝去巴拉那西缸匣匠宅。
Sakko ‘‘kahaṃ nu kho nibbattā’’ti tattha nibbattabhāvaṃ ñatvā suvaṇṇaeḷālukānaṃ yānakaṃ pūretvā majjhe gāmassa mahallakavesena nisīditvā ‘‘eḷālukāni gaṇhatha, eḷālukāni gaṇhathā’’ti ugghosesi. Manussā āgantvā ‘‘dehi, tātā’’ti āhaṃsu. ‘‘Ahaṃ sīlarakkhakānaṃ dammi, tumhe sīlaṃ rakkhathā’’ti? ‘‘Mayaṃ sīlaṃ nāma na jānāma, mūlena dehī’’ti. ‘‘Na mayhaṃ mūlena attho, sīlarakkhakānaññevāhaṃ dammī’’ti. Manussā ‘‘ko cāyaṃ eḷāluko’’ti pakkamiṃsu. Sujā taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘mayhaṃ ānītaṃ bhavissatī’’ti cintetvā gantvā taṃ ‘‘dehi, tātā’’ti āha. ‘‘Sīlaṃ rakkhasi, ammā’’ti? ‘‘Āma, rakkhāmī’’ti. ‘‘Idaṃ mayā tuyhameva atthāya ābhata’’nti saddhiṃ yānakena gehadvāre ṭhapetvā pakkāmi.
萨咖问“素迦何处逝去?”晓得她已逝后,乘坐金车至村庄中央以庄严衣饰坐下,呼唤金车仆曰“取金车来,取金车来”。有人至前言“请赐予,尊长。”萨咖答“我供养护戒者,尔等应守戒。”人应曰“我等本无戒,乃依本生。”萨咖答“非我取决,惟护戒者所受。”人问“此金车为何者?”得知素迦消息,萨咖思忖“必使她认为为我所有”,遂将车置于门口而去。
Sāpi yāvajīvaṃ sīlaṃ rakkhitvā tato cutā vepacittissa asurindassa dhītā hutvā nibbatti, sīlānisaṃsena abhirūpā ahosi. So tassā vayappattakāle ‘‘mayhaṃ dhītā attano cittarucitaṃ sāmikaṃ gaṇhatū’’ti asure sannipātesi . Sakko ‘‘kahaṃ nu kho sā nibbattā’’ti olokento tattha nibbattabhāvaṃ ñatvā ‘‘sujā cittarucitaṃ sāmikaṃ gaṇhantī maṃ gaṇhissatī’’ti asuravaṇṇaṃ māpetvā tattha agamāsi. Sujaṃ alaṅkaritvā sannipātaṭṭhānaṃ ānetvā ‘‘cittarucitaṃ sāmikaṃ gaṇhā’’ti āhaṃsu. Sā olokentī sakkaṃ disvā pubbepi sinehavasena uppannapemena mahoghena viya ajjhotthaṭahadayā hutvā ‘‘ayaṃ me sāmiko’’ti vatvā tassa upari pupphadāmaṃ khipitvā aggahesi. Asurā ‘‘amhākaṃ rājā ettakaṃ kālaṃ dhītu anucchavikaṃ alabhitvā idāni labhati , ayamevassā dhītu pitāmahato mahallako anucchaviko’’ti lajjamānā pakkamiṃsu. So taṃ devanagaraṃ ānetvā aḍḍhateyyānaṃ nāṭikākoṭīnaṃ jeṭṭhikaṃ katvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā yathākammaṃ gato.
彼天女素迦尽守戒律后于世逝去,生为魔王女,容貌俊美。及其年老时,众魔会议谓“女儿有主公气度。”萨咖察视其逝去状态,思谓“素迦护持正法,必为我主。”遂前去接引,装扮素迦以示众魔,促令其认主。识其为主后,撒花拥抱。诸魔曰“我等王者久无嫡嗣,此即其继承者也。”萨咖引其入天城,建立八百四千万戏剧楼阁,温容守护,圆满完成所领事宜。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ bhikkhu pubbe paṇḍitā devanagare rajjaṃ kārayamānā attano jīvitaṃ pariccajantāpi pāṇātipātaṃ na kariṃsu, tvaṃ nāma evarūpe niyyānike sāsane pabbajitvā aparissāvitaṃ sapāṇakaṃ udakaṃ pivissasī’’ti taṃ bhikkhuṃ garahitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mātalisaṅgāhako ānando ahosi, sakko pana ahameva ahosi’’nti.
导师引领此法宣说时,称道:‘如是,比库,古时智者在天人城邦治理国政者,即使舍弃自身生命,也绝不犯杀生法。你既出家于此等清净之教法,饮水食物皆净无漏。’于是责备该比库,深加考察,乃引发本生故事,解释说:‘当时,持杖者名为安难多,而我正是天帝萨咖。’
Kulāvakajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 鸟巢本生注释第一。
[32] 2. Naccajātakavaṇṇanā
第二品 舞蹈生故事解说
Rudaṃ manuññanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ bahubhaṇḍikaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā devadhammajātake (jā. 1.1.6) vuttasadisameva. Satthā taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu bahubhaṇḍo’’ti pucchi. ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā tvaṃ bhikkhu bahubhaṇḍo jātosī’’ti? So ettakaṃ sutvāva kuddho nivāsanapārupanaṃ chaḍḍetvā ‘‘iminā dāni nīhārena vicarāmī’’ti satthu purato naggo aṭṭhāsi. Manussā ‘‘dhī dhī’’ti āhaṃsu. So tato palāyitvā hīnāyāvatto. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā ‘‘satthu nāma purato evarūpaṃ karissatī’’ti tassa aguṇakathaṃ kathesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti bhikkhū pucchi. Bhante, ‘‘so hi nāma bhikkhu tumhākaṃ purato catuparisamajjhe hirottappaṃ pahāya gāmadārako viya naggo ṭhatvā manussehi jigucchiyamāno hīnāyāvattitvā sāsanā parihīno’’ti tassa aguṇakathāya nisinnāmhāti. Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva so bhikkhu hirottappābhāvena ratanasāsanā parihīno, pubbe itthiratanapaṭilābhatopi parihīnoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
有人哭泣呼吁:‘导师啊!’世尊坐于揭树林中,开始讲述一位贪多物质的多财比库故事。缘起犹如《天人善法本生经》内容(本生经 1.1.6)相似。世尊问该比库:‘的确,你是多财比库吗?’答曰:‘是,尊者。’‘为何你成为多财比库?’听闻此语,愤怒异常,撇弃住所衣物,宣称‘从今以后我隐居山林。’众人称赞‘真聪明!’他遂逃离,陷入贫苦境地。比库们聚集讨论其恶行,谓‘导师定会因此作出应对。’世尊到来,问比库们:‘现在为何坐而议论?’回答:‘此比库舍弃无愧心,如无赖般暴露于人前,令人厌恶,令戒律法教损坏。’世尊言:‘非也,比库们,此时此刻此比库因为无愧心才损害宝贵法教。过去亦曾因争夺财物毁法。’遂引昔事说明。
Atīte paṭhamakappe catuppadā sīhaṃ rājānaṃ akaṃsu, macchā ānandamacchaṃ, sakuṇā suvaṇṇahaṃsaṃ. Tassa pana suvaṇṇahaṃsarājassa dhītā haṃsapotikā abhirūpā ahosi. So tassā varaṃ adāsi, sā attano cittarucitaṃ sāmikaṃ vāresi. Haṃsarājā tassā varaṃ datvā himavante sabbe sakuṇe sannipātāpesi, nānappakārā haṃsamorādayo sakuṇagaṇā samāgantvā ekasmiṃ mahante pāsāṇatale sannipatiṃsu. Haṃsarājā ‘‘attano cittarucitaṃ sāmikaṃ āgantvā gaṇhātū’’ti dhītaraṃ pakkosāpesi. Sā sakuṇasaṅghaṃ olokentī maṇivaṇṇagīvaṃ citrapekhuṇaṃ moraṃ disvā ‘‘ayaṃ me sāmiko hotū’’ti ārocesi. Sakuṇasaṅghā moraṃ upasaṅkamitvā āhaṃsu ‘‘samma mora, ayaṃ rājadhītā ettakānaṃ sakuṇānaṃ majjhe sāmikaṃ rocentī tayi ruciṃ uppādesī’’ti. Moro ‘‘ajjāpi tāva me balaṃ na passatī’’ti atituṭṭhiyā hirottappaṃ bhinditvā tāva mahato sakuṇasaṅghassa majjhe pakkhe pasāretvā naccituṃ ārabhi, naccanto appaṭicchanno ahosi.
往昔初次缔结四宝时,狮王曾获胜,鱼王安难多亦得胜,天鹅王亦获胜。天鹅王之女公主哈姆萨宝蒂,姿容秀丽,深爱其主人。天鹅王赠予此女最美礼物,公主悉心珍藏。天鹅王将此礼物示于众鸟,众鸟云集群聚,展现各异美丽羽毛,聚集于巨石之地。天鹅王催促其女赐予礼物,女望见群鸟,见一孔雀羽毛如宝石般绚丽,遂言:‘此即我主人。’众鸟向孔雀请教,称赞:‘正是,此日主人称美鸟中之最,饶益众鸟兴起。’孔雀言:‘今日我力未显现。’于是骄矜打破羞耻,常于众鸟间翩翩起舞,舞蹈无所顾忌。
Suvaṇṇahaṃsarājā lajjito ‘‘imassa neva ajjhattasamuṭṭhānā hirī atthi, na bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ, nāssa bhinnahirottappassa mama dhītaraṃ dassāmī’’ti sakuṇasaṅghamajjhe imaṃ gāthamāha –
金天鹅王女羞愧,言:‘内心中无惭愧,外无羞耻,我不愿示我女儿无羞无耻之态于群鸟中。’于众鸟中唱此偈言——
§32
32.
‘‘Rudaṃ manuññaṃ rucirā ca piṭṭhi, veḷuriyavaṇṇūpanibhā ca gīvā;
‘因哭泣与痛苦,羽翼华美如花,头颈绽出如绢色彩;’
Byāmamattāni ca pekhuṇāni, naccena te dhītaraṃ no dadāmī’’ti.
“那些鸟儿们掉落的羽毛,我不愿交给你的弟弟。”
Tattha rudaṃ manuññanti ta-kārassa da-kāro kato, rutaṃ manāpaṃ, vassitasaddo madhuroti attho. Rucirā ca piṭṭhīti piṭṭhipi te citrā ceva sobhanā ca. Veḷuriyavaṇṇūpanibhāti veḷuriyamaṇivaṇṇasadisā. Byāmamattānīti ekabyāmappamāṇāni. Pekhuṇānīti piñchāni. Naccena te dhītaraṃ no dadāmīti hirottappaṃ bhinditvā naccitabhāveneva te evarūpassa nillajjassa dhītaraṃ no dadāmīti vatvā haṃsarājā tasmiṃyeva parisamajjhe attano bhāgineyyassa haṃsapotakassa dhītaraṃ adāsi. Moro haṃsapotikaṃ alabhitvā lajjitvā tatova uppatitvā palāyi. Haṃsarājāpi attano vasanaṭṭhānameva gato.
这里哭泣的人们,是因那制作者发出了哭声,这声音悦耳动听,伴随雨声,声音温和甜美。漂亮的羽毛颜色鲜艳多彩,光彩夺目,像美丽的花朵一般。它的颜色像铜珠一样,发出铜珠的光泽。所谓“掉落的羽毛”者,指的是单片的羽毛。所谓“翎羽”者,指的是羽毛簇。那些鸟儿说道:「不要交给你的弟弟。」——就是说打破羞耻心,表现出这样跳舞的样子,这样无耻的人不应将翎羽交给弟弟,换言之,天鹅王在聚会之中就把翎羽交给了自己族中的弟弟那只天鹅雏。那鸥鸟因未能得到天鹅雏,感到羞耻,遂再度出现后飞逃了。天鹅王也往自己尸体的常处去了。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva esa hirottappaṃ bhinditvā ratanasāsanā parihīno, pubbepi itthiratanapaṭilābhato parihīnoyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā moro bahubhaṇḍiko ahosi, haṃsarājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀告诫比库们说:「不,比库们啊,这种打破羞耻心的行为,断坏了宝贵的教法。这乃是被破坏了女性的珍宝而引起的结果。」佛陀以此开示之后,阐述了因缘脉络,接着讲述了这则本生故事:“当时鸥鸟是多嘴多舌的家伙,但天鹅王则正是那天鹅。”
Naccajātakavaṇṇanā dutiyā. · 舞蹈本生注释第二。
[33] 3. Sammodamānajātakavaṇṇanā
第三品 三 生欢喜者本生解说
Sammodamānāti idaṃ satthā kapilavatthuṃ upanissāya nigrodhārāme viharanto cumbaṭakakalahaṃ ārabbha kathesi. So kuṇālajātake (jā. 2.21.kuṇālajātaka) āvi bhavissati. Tadā pana satthā ñātake āmantetvā ‘‘mahārājā ñātakānaṃ aññamaññaṃ viggaho nāma na yutto, tiracchānagatāpi hi pubbe samaggakāle paccāmitte abhibhavitvā sotthiṃ pattā yadā vivādamāpannā, tadā mahāvināsaṃ pattā’’ti vatvā ñātirājakulehi āyācito atītaṃ āhari.
欢喜者,谓佛陀依止于咖毕拉瓦图城,在尼耶罗村的无忧树园中居住时,开始讲述和解纷争的故事。该故事将在《钮摩罗本生经》中出现。彼时佛陀召集亲族,告诫他们说:“大王啊,亲族间彼此争斗是不恰当的。即使彼此一度和睦相处,转而反目成仇,最终便是大祸临头。”于是佛陀请求亲族国王们回顾往昔事由,引为教训。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto vaṭṭakayoniyaṃ nibbattitvā anekavaṭṭakasahassaparivāro araññe paṭivasati. Tadā eko vaṭṭakaluddako tesaṃ vasanaṭṭhānaṃ gantvā vaṭṭakavassitaṃ katvā tesaṃ sannipatitabhāvaṃ ñatvā tesaṃ upari jālaṃ khipitvā pariyantesu maddanto sabbe ekato katvā pacchiṃ pūretvā gharaṃ gantvā te vikkiṇitvā tena mūlena jīvikaṃ kappeti. Athekadivasaṃ bodhisatto te vaṭṭake āha – ‘‘ayaṃ sākuṇiko amhākaṃ ñātake vināsaṃ pāpeti, ahaṃ ekaṃ upāyaṃ jānāmi, enesa amhe gaṇhituṃ na sakkhissati, ito dāni paṭṭhāya etena tumhākaṃ upari jāle khittamatte ekeko ekekasmiṃ jālakkhike sīsaṃ ṭhapetvā jālaṃ ukkhipitvā icchitaṭṭhānaṃ haritvā ekasmiṃ kaṇṭakagumbe pakkhipatha, evaṃ sante heṭṭhā tena tena ṭhānena palāyissāmā’’ti. Te sabbe ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇiṃsu. Dutiyadivase upari jāle khitte te bodhisattena vuttanayeneva jālaṃ ukkhipitvā ekasmiṃ kaṇṭakagumbe khipitvā sayaṃ heṭṭhābhāgena tato tato palāyiṃsu. Sākuṇikassa gumbato jālaṃ mocentasseva vikālo jāto, so tucchahatthova agamāsi.
往昔时,在巴拉那悉耶城统治王国的婆罗门达特带领一众众多同族,退隐于森林之中修行。一天,一个年轻族人前往他们住所,在识得族人团聚后,便搭建了陷阱围栏,捕捉野兽,为家园积累生活物资。某日,婆萝门达特召唤族人,说:“这疫鸟将给我们的亲族带来毁灭,我知道一个对付它的方法。它不会理解我们的计策。现在请看,我会把陷阱布置好,然后将捕获的疫鸟头颅置于陷阱某处,设置刺棘陷阱,这样我们便可在各个方向驱赶疫鸟。”族人们皆称“善哉”。次日,他们按佛所说布下陷阱,将鸟从陷阱中驱逐,每处放有尖刺陷阱,遂将疫鸟逐走。疫鸟巢穴的陷阱也被解开了,疫鸟也就无所遁形,灰飞烟灭如小鸟般凋零。
Punadivasato paṭṭhāyapi vaṭṭakā tatheva karonti. Sopi yāva sūriyatthaṅgamanā jālameva mocento kiñci alabhitvā tucchahatthova gehaṃ gacchati. Athassa bhariyā kujjhitvā ‘‘tvaṃ divase divase tucchahattho āgacchasi, aññampi te bahi positabbaṭṭhānaṃ atthi maññe’’ti āha. Sākuṇiko ‘‘bhadde, mama aññaṃ positabbaṭṭhānaṃ natthi, apica kho pana te vaṭṭakā samaggā hutvā caranti, mayā khittamatte jālaṃ ādāya kaṇṭakagumbe khipitvā gacchanti, na kho panete sabbakālameva sammodamānā viharissanti, tvaṃ mā cintayi, yadā te vivādamāpajjissanti, tadā te sabbeva ādāya tava mukhaṃ hāsayamāno āgacchissāmī’’ti vatvā bhariyāya imaṃ gāthamāha –
又有一天,织布工们一如既往地做工。那织布工虽至日头西沉时才放下织机,什么也没得到,便如空着手一般回家去了。那织布工的妻子就责备他,说:『你天天都空着手回来,我想你还有其他可以寄托的地方吧。』织布工回答说:『夫人,我没有其他可依托之处,但我的织布工们团结一致行走,尚且拿起织机,扔下荆棘丛踏过而去。他们虽然不会时时刻刻都欢喜,你不要担心;当你们发生争执时,那时我必会带着他们,面带微笑地回来陪伴你。』于是他对妻子说道这首歌——
§33
33.
‘‘Sammodamānā gacchanti, jālamādāya pakkhino;
『他们欢喜地行走,拿着织机飞翔;
Yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasa’’nti.
当他们与你争执时,他们就来到我这里。』
Tattha yadā te vivadissantīti yasmiṃ kāle te vaṭṭakā nānāladdhikā nānāgāhā hutvā vivadissanti, kalahaṃ karissantīti attho. Tadā ehinti me vasanti tasmiṃ kāle sabbepi te mama vasaṃ āgacchissanti. Athāhaṃ te gahetvā tava mukhaṃ hāsento āgacchissāmīti bhariyaṃ samassāsesi.
这里所说的‘当他们与你争执时’,意思是指那时织布工们因各持己见发生争吵,必定相互斗争。那时他们来到我这里,就是说他们全部都会回到我这里。织布工于是安慰妻子说:‘我会接他们回到你面前,带着笑容。’
Katipāhasseva pana accayena eko vaṭṭako gocarabhūmiṃ otaranto asallakkhetvā aññassa sīsaṃ akkami, itaro ‘‘ko maṃ sīse akkamī’’ti kujjhiṃ. ‘‘Ahaṃ asallakkhetvā akkamiṃ, mā kujjhī’’ti vuttepi kujjhiyeva. Te punappunaṃ kathentā ‘‘tvameva maññe jālaṃ ukkhipasī’’ti aññamaññaṃ vivādaṃ kariṃsu. Tesu vivadantesu bodhisatto cintesi ‘‘vivādake sotthibhāvo nāma natthi, idāneva te jālaṃ na ukkhipissanti, tato mahantaṃ vināsaṃ pāpuṇissanti, sākuṇiko okāsaṃ labhissati, mayā imasmiṃ ṭhāne na sakkā vasitu’’nti. So attano parisaṃ ādāya aññattha gato. Sākuṇikopi kho katipāhaccayena āgantvā vaṭṭakavassitaṃ vassitvā tesaṃ sannipatitānaṃ upari jālaṃ khipi. Atheko vaṭṭako ‘‘tuyhaṃ kira jālaṃ ukkhipantasseva matthake lomāni patitāni, idāni ukkhipā’’ti āha. Aparo ‘‘tuyhaṃ kira jālaṃ ukkhipantasseva dvīsu pakkhesu pattāni patitāni, idāni ukkhipā’’ti āha. Iti tesaṃ ‘‘tvaṃ ukkhipa, tvaṃ ukkhipā’’ti vadantānaññeva sākuṇiko jālaṃ ukkhipitvā sabbeva te ekato katvā pacchiṃ pūretvā bhariyaṃ hāsayamāno gehaṃ agamāsi.
但不多时,一名织布工在耕地时失去理智,攻击了他人头部,另一人便辱骂他说:『你为什么打我?』那人答曰:『我因失去理智打了你,别生气。』他们重复争执,互相指责对方说:『你才是那个要丢掉织机的人!』正在争吵的织布工中,菩萨心想:争吵并不会带来利益,现在他们还不丢织机,但日后必定会造成巨大的毁坏,织布工必定会获得机会,我无法再留在这里了。于是他带着自己的随从,往别处去了。织布工们经年累月后回到此地,团聚时放下织机。其中一名织布工说:『你的织机仿佛颤抖的鸡毛一样落下,现在丢掉吧。』另一人说:『你的织机像两边飘落的羽毛一样掉落,现在丢掉吧。』争论中,织布工们彼此说:『你丢掉,你丢掉吧!』只有菩萨撇下织机,将所有织布工聚集起来,集中力量完成织布后,面带微笑回到家中。
Satthā ‘‘evaṃ mahārājā ñātakānaṃ kalaho nāma na yutto, kalaho vināsamūlameva hotī’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā apaṇḍitavaṭṭako devadatto ahosi, paṇḍitavaṭṭako pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀说:『像这样,大王啊,亲族间的争吵是不合适的,因为争吵本质上是毁灭之因。』说完此法教导,佛陀即兴演说了这则本生故事,说:‘那时愚昧的织布工是天人德多,聪明智慧的织布工就是我自己。’
Sammodamānajātakavaṇṇanā tatiyā. · 《和睦本生》注释第三。
[34] 4. Macchajātakavaṇṇanā
四、鱼乔达喀耶经注解
Na maṃ sītaṃ na maṃ uṇhanti idaṃ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchi. ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. ‘‘Kenāsi ukkaṇṭhāpito’’ti? ‘‘Purāṇadutiyikā me, bhante madhurahattharasā, taṃ jahituṃ na sakkomī’’ti. Atha naṃ satthā ‘‘bhikkhu esā itthī tava anatthakārikā , pubbepi tvaṃ etaṃ nissāya maraṇaṃ pāpuṇanto maṃ āgamma maraṇā mutto’’ti vatvā atītaṃ āhari.
在此,世尊住于祇树给孤独园时,曾对那位起先染着旧有第二贪著的比库说法。彼时世尊问那比库:『你确实是比库中饱受忧恼的吗?』比库答曰:『诚然,世尊。』世尊又问:『为何你忧恼?』他说:『世尊,我因受旧有第二贪私欲所缠,难以舍弃甘美的象牙棒。』继而,世尊告诫他说:『比库,此女是你害事的根源。你过去曾依靠她,因而堕入死道,现在她来接引你走向死亡。』此言将往昔事迹带现解说。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa purohito ahosi. Tadā kevaṭṭā nadiyaṃ jālaṃ khipiṃsu. Atheko mahāmaccho rativasena attano macchiyā saddhiṃ kīḷamāno āgacchati. Tassa sā macchī purato gacchamānā jālagandhaṃ ghāyitvā jālaṃ pariharamānā gatā. So pana kāmagiddho lolamaccho jālakucchimeva paviṭṭho. Kevaṭṭā tassa jālaṃ paviṭṭhabhāvaṃ ñatvā jālaṃ ukkhipitvā macchaṃ gahetvā amāretvāva vālikāpiṭṭhe khipitvā ‘‘imaṃ aṅgāresu pacitvā khādissāmā’’ti aṅgāre karonti, sūlaṃ tacchenti. Maccho ‘‘etaṃ aṅgāratāpanaṃ vā sūlavijjhanaṃ vā aññaṃ vā pana dukkhaṃ na maṃ kilameti, yaṃ panesā macchī ‘aññaṃ so nūna ratiyā gato’ti mayi domanassaṃ āpajjati, tameva maṃ bādhatī’’ti paridevamāno imaṃ gāthamāha –
往昔,在巴拉那萨国王布拉姆达特时,菩提萨埵的导师为其首席祭司。当时,渭河流域的渔民撒下渔网。一条巨大的鱼满怀情欲,与其妻鱼同游嬉戏。其妻鱼游向鱼网前,嗅探网味,试图避开渔网。当时饥饿贪欲的鱼因为迷恋情欲,径直穿入渔网深处。一群渔民察觉鱼被挂网,割破网线捉住鱼,准备杀死并将鱼置于火堆上。他们说:「烧熟此鱼后吃。」用火烤时,鱼因火热或刺入焦灼感似刺痛,却自言火焰烧烤、灼痛禅定并无伤害,唯独因其妻鱼离去他者情欲而心起忧恼,因此哀叹道——
§34
34.
‘‘Na maṃ sītaṃ na maṃ uṇhaṃ, na maṃ jālasmi bādhanaṃ;
『无寒无热,网中无缚绊;
Yañca maṃ maññate macchī, aññaṃ so ratiyā gato’’ti.
人们所思,彼鱼已随他人情欲去。』
Tattha na maṃ sītaṃ na maṃ uṇhanti macchānaṃ udakā nīhaṭakāle sītaṃ hoti, tasmiṃ vigate uṇhaṃ hoti, tadubhayampi sandhāya ‘‘na maṃ sītaṃ na maṃ uṇhaṃ bādhatī’’ti paridevati. Yampi aṅgāresu paccanamūlakaṃ dukkhaṃ bhavissati, tampi sandhāya ‘‘na maṃ uṇha’’nti paridevateva. Na maṃ jālasmi bādhananti yampi me jālasmiṃ bādhanaṃ ahosi, tampi maṃ na bādhetīti paridevati. ‘‘Yañca ma’’ntiādīsu ayaṃ piṇḍattho – sā macchī mama jāle patitassa imehi kevaṭṭehi gahitabhāvaṃ ajānantī maṃ apassamānā ‘‘so maccho idāni aññaṃ macchiṃ kāmaratiyā gato bhavissatī’’ti cinteti, taṃ tassā domanassappattāya cintanaṃ maṃ bādhatīti vālikāpiṭṭhe nipanno paridevati.
此中,鱼与群鱼所处水波随着春季水冷浸润,寒凉感觉产生;水波缓和湿热,温热感生。一面承接双方,鱼内心悲伤哀叹『无寒无热无苦』。当鱼感受火炭所致根底苦痛时,心中悲痛哀叹『非我热也』。一面当渔网束缚时,鱼则哀叹『非我受缚』。而鱼妻思虑「此鱼堕网者即我丈夫,被渔人捕获,他现将随他鱼之情欲去矣」,心生忧愁,悲愤欲裂,伏于岸边苦叹。这段本体现了身心苦痛虽属感受,但因执着所造成内心苦恼权重的主题。
Tasmiṃ samaye purohito dāsaparivuto nhānatthāya nadītīraṃ āgato. So pana sabbarutaññū hoti. Tenassa macchaparidevanaṃ sutvā etadahosi ‘‘ayaṃ maccho kilesavasena paridevati, evaṃ āturacitto kho panesa mīyamāno nirayeyeva nibbattissati, ahamassa avassayo bhavissāmī’’ti kevaṭṭānaṃ santikaṃ gantvā ‘‘ambho tumhe amhākaṃ ekadivasampi byañjanatthāya macchaṃ na dethā’’ti āha. Kevaṭṭā ‘‘kiṃ vadetha, sāmi, tumhākaṃ ruccanakamacchaṃ gaṇhitvā gacchathā’’ti āhaṃsu. ‘‘Amhākaṃ aññena kammaṃ natthi, imaññeva dethā’’ti. ‘‘Gaṇhatha sāmī’’ti. Bodhisatto taṃ ubhohi hatthehi gahetvā nadītīre nisīditvā ‘‘ambho maccha, sace tāhaṃ ajja na passeyyaṃ, jīvitakkhayaṃ pāpuṇeyyāsi, idāni ito paṭṭhāya mā kilesavasiko ahosī’’ti ovaditvā udake vissajjetvā nhatvā nagaraṃ pāvisi.
当时,祭司带着奴仆来到河岸,为了沐浴之用。他精通一切语言。听闻鱼儿受苦,他心生念头:这条鱼因烦恼污染而感受痛苦,正处病苦之中,如果继续下去,将必然堕入地狱;我今日若施以仁慈恩泽,将来必得福报。于是,他前往水边对鱼儿说:“水中的诸鱼啊!你们不要于一日之内把鱼为食用而交予他人。”鱼儿回答说:“尊者,汝言为何?若持护自己肥美的鱼而往?”祭司答言:“我们的确无他因缘,唯愿将这鱼交与你。”鱼儿说:“你可持之。”菩萨于是双手托起鱼儿,坐于河岸,对水中鱼儿说:“鱼儿啊,若今日我不见你,终必遭死,望今时以后,不再染污烦恼。”说毕将鱼放入水中沐浴,然后进入城中。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Satthāpi anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā macchī purāṇadutiyikā ahosi, maccho ukkaṇṭhitabhikkhu purohito pana ahameva ahosi’’nti.
世尊宣说此法真理,揭示真实事理,令渴望涅槃的比库生起对初果的坚信。世尊复兴深思,解说此生行事由来,谓当时的鱼为旧时的第二批鱼,而施主祭司正是当时的渴望涅槃的比库。
Macchajātakavaṇṇanā catutthā. · 《鱼本生》注释第四。
[35] 5. Vaṭṭakajātakavaṇṇanā
〔第35节〕五、行轮经解说
Santi pakkhā apatanāti idaṃ satthā magadhesu cārikaṃ caramāno dāvagginibbānaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye satthā magadhesu cārikaṃ caramāno aññatarasmiṃ magadhagāmake piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhugaṇaparivuto maggaṃ paṭipajji. Tasmiṃ samaye mahāḍāho uṭṭhahi, purato ca pacchato ca bahū bhikkhū dissanti, sopi kho aggi ekadhūmo ekajālo hutvā avattharamāno āgacchateva. Tattheke puthujjanabhikkhū maraṇabhayabhītā ‘‘paṭaggiṃ dassāma, tena daḍḍhaṭṭhānaṃ itaro aggi na ottharissatī’’ti araṇisahitaṃ nīharitvā aggiṃ karonti. Apare āhaṃsu ‘‘āvuso, tumhe kiṃ nāma karotha, gaganamajjhe ṭhitaṃ candamaṇḍalaṃ, pācīnalokadhātuto uggacchantaṃ sahassaraṃsipaṭimaṇḍitaṃ sūriyamaṇḍalaṃ, velāya tīre ṭhitā samuddaṃ, sineruṃ nissāya ṭhitā sineruṃ apassantā viya sadevake loke aggapuggalaṃ attanā saddhiṃ gacchantameva sammāsambuddhaṃ anoloketvā ‘paṭaggiṃ demā’ti vadatha, buddhabalaṃ nāma na jānātha, etha satthu santikaṃ gamissāmā’’ti. Te purato ca pacchato ca gacchantā sabbepi ekato hutvā dasabalassa santikaṃ agamaṃsu. Satthā mahābhikkhusaṅghaparivāro aññatarasmiṃ padese aṭṭhāsi. Dāvaggi abhibhavanto viya viravanto āgacchati. Āgantvā tathāgatassa ṭhitaṭṭhānaṃ patvā tassa padesassa samantā soḷasakarīsamattaṭṭhānaṃ patto udake opilāpitatiṇukkā viya nibbāyi, vinibbedhato dvattiṃsakarīsamattaṭṭhānaṃ avattharituṃ nāsakkhi.
正法时代,自恰时,世尊在摩揭陀国游行化作长途行旅,开始深入讲述涅槃方便事。某一时,世尊行至摩揭陀境内一村落,行乞食后,作后食饭礼拜礼拜,比库众随从继续前行。当时烈火升起,前后皆见众多比库,火焰腾起黑烟燃烧猛烈。普通比库因恐怖死亡,欲截住火势,驱逐林中火焰。有人语道:“朋友,你意欲作何?天上悬挂明月,东边升起丹霞,海边波涛汹涌,若不见正觉圣者如来现身,莫赔敌境火势。”众人前后结伴,共同前往十万诸天之所。世尊率大比库众,在一地屹立如山。火势旺盛燃烧,开士主动降火,水如泉涌似烟气熄灭,欲降火势三十二肘余,无奈不得遂愿。
Bhikkhū satthu guṇakathaṃ ārabhiṃsu – ‘‘aho buddhānaṃ guṇā nāma, ayañhi nāma acetano aggi buddhānaṃ ṭhitaṭṭhānaṃ avattharituṃ na sakkoti, udake tiṇukkā viya nibbāyati, aho buddhānaṃ ānubhāvo nāmā’’ti. Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘na, bhikkhave, etaṃ etarahi mayhaṃ balaṃ, yaṃ imaṃ bhūmippadesaṃ patvā esa aggi nibbāyati. Idaṃ pana mayhaṃ porāṇakasaccabalaṃ. Imasmiñhi padese sakalampi imaṃ kappaṃ aggi na jalissati, kappaṭṭhiyapāṭihāriyaṃ nāmeta’’nti āha. Athāyasmā ānando satthu nisīdanatthāya catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapesi, nisīdi satthā pallaṅkaṃ ābhujitvā. Bhikkhusaṅghopi tathāgataṃ vanditvā parivāretvā nisīdi. Atha satthā ‘‘idaṃ tāva, bhante, amhākaṃ pākaṭaṃ, atītaṃ paṭicchannaṃ, taṃ no pākaṭaṃ karothā’’ti bhikkhūhi āyācito atītaṃ āhari.
比库开始赞叹世尊功德说:“哎呀,诸佛功德非常,火势不可降服,但佛陀功德如水火之息灭。佛力超越世间。”世尊闻说:“比库们,此时我力量不及守护此地火势止息,昔日我曾有此真实威力,此地此时哪怕稍纵即逝火势亦不灭,此火势乃不可毁灭奇妙之火。”时他尊阿难等披四重袈裟而坐,众比库礼拜围绕。世尊告诫比库们:“这即是我们此间现起显现,一切过往秘密,汝等勿复外露。”比库请求呈请世尊揭示过去因缘。
Atīte magadharaṭṭhe tasmiṃyeva padese bodhisatto vaṭṭakayoniyaṃ paṭisandhiṃ gahetvā mātukucchito jāto aṇḍakosaṃ padāletvā nikkhantakāle mahāgeṇḍukappamāṇo vaṭṭakapotako ahosi. Atha naṃ mātāpitaro kulāvake nipajjāpetvā mukhatuṇḍakena gocaraṃ āharitvā posenti. Tassa pakkhe pasāretvā ākāse gamanabalaṃ vā pāde ukkhipitvā thale gamanabalaṃ vā natthi. Tañca padesaṃ saṃvacchare saṃvacchare dāvaggi gaṇhāti, so tasmimpi samaye mahāravaṃ ravanto taṃ padesaṃ gaṇhi, sakuṇasaṅghā attano attano kulāvakehi nikkhamitvā maraṇabhayabhītā viravantā palāyanti, bodhisattassapi mātāpitaro maraṇabhayabhītā bodhisattaṃ chaḍḍetvā palāyiṃsu. Bodhisatto kulāvake nipannakova gīvaṃ ukkhipitvā avattharitvā āgacchantaṃ aggiṃ disvā cintesi ‘‘sace mayhaṃ pakkhe pasāretvā ākāsena gamanabalaṃ bhaveyya, uppatitvā aññattha gaccheyyaṃ. Sace pāde ukkhipitvā gamanabalaṃ bhaveyya, padavārena aññattha gaccheyyaṃ. Mātāpitaropi kho me maraṇabhayabhītā maṃ ekakaṃ pahāya attānaṃ parittāyantā palātā. Idāni me aññaṃ paṭisaraṇaṃ natthi, atāṇomhi asaraṇo, kiṃ nu kho ajja mayā kātuṃ vaṭṭatī’’ti.
往昔于摩揭陀国此地,菩萨转生为圆轮形轮生者,生母怀孕初生时,犹如巨大青蛙出世。父母将其置于家族护养,用布蒙面,使之随牧草走动,养护之。其左右无助挪移,年复一年遭遇火灾,所在之地不断着火。候鸟群与其家族分离,恐死仓皇逃避。父母亦因畏惧死亡抛弃菩萨离去。菩萨迂回行进,见火势升起,思虑:“若我左右可伸展翅膀,有空中飞行之力,则可飞至他处;若仅能用脚跳跃,则只能用脚跛行去他处。父母因惧死亡弃我一人独处,今无他依托,如今无所归依,于今日我何以为力?”
Athassa etadahosi ‘‘imasmiṃ loke sīlaguṇo nāma atthi, saccaguṇo nāma atthi, atīte pāramiyo pūretvā bodhimūle nisīditvā abhisambuddhā sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasampannā saccānuddayakāruññakhantisamannāgatā sabbasattesu samappavattamettābhāvanā sabbaññubuddhā nāma atthi, tehi ca paṭividdhā dhammaguṇā nāma atthi, mayi cāpi ekaṃ saccaṃ atthi, saṃvijjamāno eko sabhāvadhammo paññāyati, tasmā atīte buddhe ceva tehi paṭividdhaguṇe ca āvajjetvā mayi vijjamānaṃ saccasabhāvadhammaṃ gahetvā saccakiriyaṃ katvā aggiṃ paṭikkamāpetvā ajja mayā attano ceva sesasakuṇānañca sotthibhāvaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti. Tena vuttaṃ –
于是他说:『在此世间,有一种名为戒德的品性,有一种名为真实的品性;过去的圆满波罗蜜德,达成觉悟树根处安住,已圆满具足戒、定、慧、解脱、解脱见的阿毗三佛,具足真实的起发者、慈悲忍辱等品行,普遍运转于一切众生的圆满慈心发扬者。有一种被称为悉知一切的佛,他们所反照的法性,称为法之品德;我在其中亦有一真实,觉知于其中,是唯一能显示法之本质的动因。因此,在过去的佛陀和这些反照法性者之中,既然启示真实法体,而我现仍执持这个真实法体,践行真实之事,随之点燃火炬,今日当为自身及余种善法建立安稳利益。』此言说已。
‘‘Atthi loke sīlaguṇo, saccaṃ soceyyanuddayā;
『在世间确有戒德品性,真实乃应当依恪持的;
Tena saccena kāhāmi, saccakiriyamanuttaraṃ.
以此真实,我誓愿行最高无上的真实事业。'
‘‘Āvajjetvā dhammabalaṃ, saritvā pubbake jine;
凭借法力,顺从先前的胜者;
Saccabalamavassāya, saccakiriyamakāsaha’’nti. (cariyā. 3.79-80);
以真实力量为摇篮,决不放弃真实事业。』(行为篇3.79-80)
Atha bodhisatto atīte parinibbutānaṃ buddhānaṃ guṇe āvajjetvā attani vijjamānaṃ saccasabhāvaṃ ārabbha saccakiriyaṃ karonto imaṃ gāthamāha –
后来,菩萨承继过去涅槃佛陀的功德,洞晓自身所觉知的真实本质,开始行真实事业,作此偈言—
§35
35.
‘‘Santi pakkhā apatanā, santi pādā avañcanā;
『翼翼不飞,足足不欺;』
Mātāpitā ca nikkhantā, jātaveda paṭikkamā’’ti.
『父母皆已远去,灵火回转离去。』
Tattha santi pakkhā apatanāti mayhaṃ pakkhā nāma atthi upalabbhanti, no ca kho sakkā etehi uppatituṃ ākāsena gantunti apatanā. Santi pādā avañcanāti pādāpi me atthi, tehi pana vañcituṃ padavāragamanena gantuṃ na sakkāti avañcanā. Mātāpitā ca nikkhantāti ye ca maṃ aññattha neyyuṃ, tepi maraṇabhayena mātāpitaro nikkhantā. Jātavedāti aggiṃ ālapati. So hi jātova vedayati paññāyati, tasmā ‘‘jātavedo’’ti vuccati. Paṭikkamāti paṭigaccha nivattāti jātavedaṃ āṇāpeti.
其中「翼翼不飞」者,于我而言有翼之称,然此翼不可凭借此飞翔于空中,此谓不飞;「足足不欺」者,我有双足,然足不能凭借步行而欺骗他,此谓不欺。又「父母皆已远去」者,诸谓我者皆可往他方,父母也因畏惧死亡而已远去。所谓「灵火」者,火燃烧抽动,将名为灵火。此火者,感觉知见其生故名曰灵火。所谓回转者,回归转动。
Iti mahāsatto ‘‘sace mayhaṃ pakkhānaṃ atthibhāvo, te ca pasāretvā ākāse apatanabhāvo, pādānaṃ atthibhāvo, te ca ukkhipitvā avañcanabhāvo, mātāpitūnaṃ maṃ kulāvakeyeva chaḍḍetvā palātabhāvo ca sacco sabhāvabhūtoyeva, jātaveda, etena saccena tvaṃ ito paṭikkamā’’ti kulāvake nipannakova saccakiriyaṃ akāsi. Tassa saha saccakiriyāya soḷasakarīsamatte ṭhāne jātavedo paṭikkami. Paṭikkamanto ca na jhāyamānova aññaṃ gato, udake pana opilāpitā ukkā viya tattheva nibbāyi. Tena vuttaṃ –
由是,大梵说:「若我有翼之体,于空中展翅不飞之体,双足之体,虽跳跃却不欺之体,以及父母舍弃我,如族中之弃儿转离之体,灵火者,正真实之体,依此真实你当离此。」如同被弃儿于真理行法中作此发愿。随着此誓愿,于十六肘之处灵火向后回转。回转之火未散趣他处,似灯火浸水之时即刻熄灭。由此说:
‘‘Saha sacce kate mayhaṃ, mahāpajjalito sikhī;
『依此誓愿,我大火燃烧其焰,』
Vajjesi soḷasa karīsāni, udakaṃ patvā yathā sikhī’’ti. (cariyā. 3.82);
『烧毁十六肘,仿佛落水之火焰。』(行为品第三章第八十二句)
Taṃ pana ṭhānaṃ sakalepi imasmiṃ kappe agginā anabhibhavanīyattā kappaṭṭhiyapāṭihāriyaṃ nāma jātaṃ. Evaṃ bodhisatto saccakiriyaṃ katvā jīvitapariyosāne yathākammaṃ gato.
然而,在这一劫中,整个地方都未曾被火焰所摧毁,此即称为劫难摧毁的奇特迹象。菩萨在证实真实因果之后,于生命终结时,依照其应当的方式逝去。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, imassa vanassa agginā anajjhottharaṇaṃ etarahi mayhaṃ balaṃ, porāṇaṃ panetaṃ vaṭṭapotakakāle mayhameva saccabala’’nti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi. Saccapariyosāne keci sotāpannā ahesuṃ, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahattaṃ pattāti. Satthāpi anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mātāpitaro etarahi mātāpitarova ahesuṃ, vaṭṭakarājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛告比库们:“不是的,比库们,在这森林中,火焰无法扑灭,现时我有此力量,而在过去于这个劫中树叶枯败时期,我亦有真实的力量。”说完此法教,佛显现真理。真理终结时,一些人成为初果圣人,一些人成为二果圣人,一些人成为三果圣人,一些人成为阿拉汉。佛复而回忆往昔,述说因缘:“那时,父母等众生犹如父母般存在,而当时我是树王。”
Vaṭṭakajātakavaṇṇanā pañcamā. · 《鹌鹑本生》注释第五。
[36] 6. Sakuṇajātakavaṇṇanā
【第36】第六·鹫鸟本生经记述
Yaṃ nissitāti idaṃ satthā jetavane viharanto daḍḍhapaṇṇasālaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Eko kira bhikkhu satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā jetavanato nikkhamma kosalesu ekaṃ paccantagāmaṃ nissāya ekasmiṃ araññasenāsane vasati. Athassa paṭhamamāseyeva paṇṇasālā ḍayhittha. So ‘‘paṇṇasālā me daḍḍhā, dukkhaṃ vasāmī’’ti manussānaṃ ācikkhi. Manussā ‘‘idāni no khettaṃ parisukkhaṃ, kedāre pāyetvā karissāma’’, tasmiṃ pāyite ‘‘bījaṃ vapitvā’’, bīje vutte ‘‘vatiṃ katvā’’, vatiyā katāya ‘‘niddāyitvā, lāyitvā, madditvā’’ti evaṃ taṃ taṃ kammaṃ apadisantāyeva temāsaṃ vītināmesuṃ. So bhikkhu temāsaṃ ajjhokāse dukkhaṃ vasanto kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhetvā visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi. Pavāretvā pana satthu santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘kiṃ bhikkhu sukhena vassaṃvutthosi, kammaṭṭhānaṃ te matthakaṃ patta’’nti pucchi. So taṃ pavattiṃ ācikkhitvā ‘‘senāsanasappāyassa me abhāvena kammaṭṭhānaṃ matthakaṃ na patta’’nti āha. Satthā ‘‘pubbe bhikkhu tiracchānagatāpi attano sappāyāsappāyaṃ jāniṃsu, tvaṃ kasmā na aññāsī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此“依附”者,是指佛在祇树给孤独园中,围坐在大叶树下向比库们宣说。说一位比库闻法后,起修业心,离开祇树,行至犹他国一村庄,依止于一处丛林中安住。初月内,他即点燃大叶树下的树干,自言“我的树干被点燃,我承受痛苦”。村人闻讯,以为“庄稼今后不利,唯有灌溉禾苗方可”,遂浇种子,种子后结籽,禾梗剪断,禾梗剪断后晾晒、揉制、软化,如此一年四季从事各业。此比库秉持修行之勤致,虽苦恼而增长修业力,进行重要功德,无可匹敌。后来他外出见师,跪礼后就坐一旁。佛与之相会,问曰:“比库,你安然度过雨季了吗?你修行心愿如何?”比库陈述其修行状况,言其无住处无安稳地,未得修行安住。佛乃说:“过去你的修行也如行淫欲之人般难以安稳,汝为何不自知?”就此回忆往昔。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sakuṇayoniyaṃ nibbattitvā sakuṇasaṅghaparivuto araññāyatane sākhāviṭapasampannaṃ mahārukkhaṃ nissāya vasati. Athekadivasaṃ tassa rukkhassa sākhāsu aññamaññaṃ ghaṃsantīsu cuṇṇaṃ patati, dhūmo uṭṭhāti. Taṃ disvā bodhisatto cintesi ‘‘imā dve sākhā evaṃ ghaṃsamānā aggiṃ vissajjessanti, so patitvā purāṇapaṇṇāni gaṇhissati, tato paṭṭhāya imampi rukkhaṃ jhāpessati, na sakkā idha amhehi vasituṃ, ito palāyitvā aññattha gantuṃ vaṭṭatī’’ti. So sakuṇasaṅghassa imaṃ gāthamāha –
往昔时,菩萨于巴拉那西境内,生为鹫鸟族。当时菩萨环绕鹫鸟群,依凭一株大树之树枝,栖居于深林净地。某日树枝间相互蹭擦,有白色粉尘落下,树木腾起烟气。菩萨见状思惟说:“此两树枝虽被蹭擦受伤,必将放出火焰,火焰落下后将烧尽旧叶,继后火势将蔓延焚烧此树,我等无法久住于此地,须远离他方而去。”于是,菩萨对鹫鸟群吟诵此颂曰——
§36
36.
‘‘Yaṃ nissitā jagatiruhaṃ vihaṅgamā, svāyaṃ aggiṃ pamuñcati;
“那些栖息于世界之顶空的飞鸟,能够自行放出火焰;
Disā bhajatha vakkaṅgā, jātaṃ saraṇato bhaya’’nti.
“诸方位当避,因生于避难故惧怖。”
Tattha jagatiruhanti jagati vuccati pathavī, tattha jātattā rukkho ‘‘jagatiruho’’ti vuccati. Vihaṅgamāti vihaṃ vuccati ākāsaṃ, tattha gamanato pakkhī ‘‘vihaṅgamā’’ti vuccanti. Disā bhajathāti imaṃ rukkhaṃ muñcitvā ito palāyantā catasso disā bhajatha. Vakkaṅgāti sakuṇe ālapati. Te hi uttamaṅgaṃ galaṃ kadāci kadāci vaṅkaṃ karonti, tasmā ‘‘vakkaṅgā’’ti vuccanti. Vaṅkā vā tesaṃ ubhosu passesu pakkhā jātāti vakkaṅgā. Jātaṃ saraṇato bhayanti amhākaṃ avassayarukkhatoyeva bhayaṃ nibbattaṃ, etha aññattha gacchāmāti.
其中“诸方位”者,是指大地,此地称为“众生所住者”,树木生于此地,谓之“众生所住树”。鸟类飞翔于天空,天空谓为“虚空”,其往来之鸟,称为“飞翔鸟”。“诸方位当避”即是舍此树木而逃离,向四方避去。“嘴弯鸟”指诸鸟。彼等时而将其最高枝枝杆折弯,故称“嘴弯鸟”。“弯者”即是彼等双翼如弯曲,俗称“嘴弯鸟”。因生于避难故众鸟惧怕我们,如同树木有害之时,我们当另行他处。
Bodhisattassa vacanakarā paṇḍitasakuṇā tena saddhiṃ ekappahāreneva uppatitvā aññattha gatā. Ye pana apaṇḍitā, te ‘‘evameva esa bindumatte udake kumbhīle passatī’’ti tassa vacanaṃ aggahetvā tattheva vasiṃsu. Tato na cirasseva bodhisattena cintitākāreneva aggi nibbattitvā taṃ rukkhaṃ aggahesi. Dhūmesu ca jālāsu ca uṭṭhitāsu dhūmandhā sakuṇā aññattha gantuṃ nāsakkhiṃsu, aggimhi patitvā patitvā vināsaṃ pāpuṇiṃsu.
菩萨之鸟语者,实为智慧之鸟,曾同处一时,忽然鸟儿迁移他处。然愚人者不解世变,犹如在水缸甚浅之水中看见乌龟,执此言不舍,仍留彼地。当时不久,菩萨因思虑昏然生火,火烧此树。烟尘与鸟网中鸟类不能他往,遂投火中,陨落灭亡。
Satthā ‘‘evaṃ bhikkhu pubbe tiracchānagatāpi rukkhagge vasantā attano sappāyāsappāyaṃ jānanti, tvaṃ kasmā na aññāsī’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi. Saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhito. Satthāpi anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bodhisattassa vacanakarā sakuṇā buddhaparisā ahesuṃ, paṇḍitasakuṇo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊告诫曰:“如是比库,昔时虽处树林,了知自身安危,你何不知乎?”以此法义宣说真实法理。真实法尽,比库已立于须陀洹果位。世尊更详思,合并演述本生经说:“当时菩萨之鸟群成为佛僧伽,惟我乃智鸟。”
Sakuṇajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《鸟本生》注释第六。
[37] 7. Tittirajātakavaṇṇanā
【37】第七 喜鹊本生分释
Yevuḍḍhamapacāyantīti idaṃ satthā sāvatthiṃ gacchanto sāriputtattherassa senāsanapaṭibāhanaṃ ārabbha kathesi. Anāthapiṇḍikena hi vihāraṃ kāretvā dūte pesite satthā rājagahā nikkhamma vesāliṃ patvā tattha yathābhirantaṃ viharitvā ‘‘sāvatthiṃ gamissāmī’’ti maggaṃ paṭipajji. Tena ca samayena chabbaggiyānaṃ antevāsikā purato purato gantvā therānaṃ senāsanesu aggahitesveva ‘‘idaṃ senāsanaṃ amhākaṃ upajjhāyassa, idaṃ ācariyassa, idaṃ amhākameva bhavissatī’’ti senāsanāni palibundhenti. Pacchā āgatā therā senāsanāni na labhanti. Sāriputtattherassāpi antevāsikā therassa senāsanaṃ pariyesantā na labhiṃsu. Thero senāsanaṃ alabhanto satthu senāsanassa avidūre ekasmiṃ rukkhamūle nisajjāya ca caṅkamena ca rattiṃ vītināmesi. Satthā paccūsasamaye nikkhamitvā ukkāsi, theropi ukkāsi. ‘‘Ko eso’’ti? ‘‘Ahaṃ, bhante, sāriputto’’ti. ‘‘Sāriputta, imāya velāya idha kiṃ karosī’’ti? ‘‘So taṃ pavattiṃ ārocesi’’. Satthā therassa vacanaṃ sutvā ‘‘idāni tāva mayi jīvanteyeva bhikkhū aññamaññaṃ agāravā apatissā viharanti, parinibbute kiṃ nu kho karissantī’’ti āvajjentassa dhammasaṃvego udapādi.
此文记载世尊行至舍卫城,承事长老沙利佛之恩奉,开始说本生故事。因给孤独长者为众比库造舍,遣使前往王舍城,世尊从舍卫起行,即往迦毗罗卫,依止所喜欢之地,以“当往舍卫”为出发之路。当时六十三比库外住者相继前往长老舍舍,争夺其坐席,自言此坐席属于他们的导师。后来归来的长老们无法复得座位,沙利佛长老亦寻座不得。长老不远处,安坐树根,徘徊度夜。世尊至时出门呼喊,长老亦应声答曰“我即是,尊者沙利佛。”世尊问:“此时为何所为?”长老答:“彼事发生。”世尊闻长老之言,即发慈愍称叹:“如今我等比库活着时互相轻慢,不久涅槃后将如何为呢?”由此燃起弘法之心。
So pabhātāya rattiyā bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū pucchi ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū purato purato gantvā therānaṃ bhikkhūnaṃ senāsanaṃ paṭibāhantī’’ti. ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti? Tato chabbaggiye garahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi ‘‘ko nu kho, bhikkhave, aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ arahatī’’ti? Ekacce ‘‘khattiyakulā pabbajito’’ti āhaṃsu, ekacce ‘‘brāhmaṇakulā, gahapatikulā pabbajito’’ti, apare ‘‘vinayadharo, dhammakathiko, paṭhamassa jhānassa lābhī, dutiyassa, tatiyassa, catutthassa jhānassa lābhī’’ti. Apare ‘‘sotāpanno, sakadāgāmī, anāgāmī, arahā, tevijjo, chaḷabhiñño’’ti āhaṃsu. Evaṃ tehi bhikkhūhi attano attano rucivasena aggāsanādirahānaṃ kathitakāle satthā āha – ‘‘na, bhikkhave, mayhaṃ sāsane aggāsanādīni patvā khattiyakulā pabbajito pamāṇaṃ, na brāhmaṇakulā pabbajito, na gahapatikulā pabbajito, na vinayadharo, na suttantiko, na ābhidhammiko, na paṭhamajjhānādilābhino, na sotāpannādayo pamāṇaṃ, atha kho, bhikkhave, imasmiṃ sāsane yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kātabbaṃ, aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍo laddhabbo. Idamettha pamāṇaṃ. Tasmā vuḍḍhataro bhikkhu etesaṃ anucchaviko. Idāni kho pana, bhikkhave, sāriputto mayhaṃ aggasāvako anudhammacakkappavattako mamānantaraṃ senāsanaṃ laddhuṃ arahati, so imaṃ rattiṃ senāsanaṃ alabhanto rukkhamūle vītināmesi, tumhe idāneva evaṃ agāravā apatissā, gacchante gacchante kāle kinti katvā viharissathā’’ti. Atha nesaṃ ovādadānatthāya ‘‘pubbe, bhikkhave, tiracchānagatāpi ‘na kho panetaṃ amhākaṃ patirūpaṃ, yaṃ mayaṃ aññamaññaṃ agāravā apatissā asabhāgavuttino vihareyyāma, amhesu mahallakataraṃ jānitvā tassa abhivādanādīni karissāmā’ti sādhukaṃ vīmaṃsitvā ‘ayaṃ no mahallako’ti ñatvā tassa abhivādanādīni katvā devapathaṃ pūrayamānā gatā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
早晨和夜晚,比库僧团集会后,比库们问道:“诚然,比库们,六众比库轮流去到前方,守护长老们比库的坐席。”众答:“世尊,这确实如此。”然后,六众之中有人总结后,在教法中对比库们宣说:“谁是长座、长水、长饭团的阿拉汉呢?”有的说:“是出身于刹帝利姓的。”有的说:“是出身婆罗门姓、居士姓的。”还有的说:“持守律仪者,法义宣说者,第一禅禅得者,第二、第三、第四禅禅得者。”又有的说:“得初果者、二果者、三果者、阿拉汉者,三明者,六通者。”当这些比库们各以自己喜好的见解论述长座等时,世尊说:“比库们,教法中并非出身刹帝利姓者最多,也非婆罗门姓者最多,居士姓者最多,持律者最多,法义者最多,第一禅等禅得者最多,或是初果等者最多。比库们,在此教法中,合宜且恰当的礼敬、接待、合掌,应依长座、长水、长饭团而行,这才是标准。所以,年长的比库是他们的副手。现在,比库们,长老沙利子是我的首席弟子,承教传播法轮,坐席就在我旁边。他今夜获得坐席后,安然于树下安静地住禅。你们如今应当以此尊敬礼让,随去随来,依时适当过活。”为劝导诸比库,世尊开示:“比库们,从前,我们虽身处三恶道,不应当仍互相无礼、不和睦地共处,已知如是,则应当施行敬礼。”说毕,示现对彼时前行比库的敬礼礼节,完成仪轨而往天道去。
Atīte himavantappadese ekaṃ mahānigrodhaṃ upanissāya tayo sahāyā vihariṃsu – tittiro, makkaṭo, hatthīti. Te aññamaññaṃ agāravā apatissā asabhāgavuttino ahesuṃ. Atha nesaṃ etadahosi ‘‘na yuttaṃ amhākaṃ evaṃ viharituṃ, yaṃnūna mayaṃ yo no mahallakataro, tassa abhivādanādīni karontā vihareyyāmā’’ti. ‘‘Ko pana no mahallakataro’’ti cintentā ekadivasaṃ ‘‘attheso upāyo’’ti tayopi janā nigrodhamūle nisīditvā tittiro ca makkaṭo ca hatthiṃ pucchiṃsu ‘‘samma hatthi, tvaṃ imaṃ nigrodharukkhaṃ kīvappamāṇakālato paṭṭhāya jānāsī’’ti? So āha ‘‘sammā, ahaṃ taruṇapotakakāle imaṃ nigrodhagacchaṃ antarasatthīsu katvā gacchāmi, avattharitvā ṭhitakāle ca pana me etassa aggasākhā nābhiṃ ghaṭṭeti, evāhaṃ imaṃ gacchakālato paṭṭhāya jānāmī’’ti puna ubhopi janā purimanayeneva makkaṭaṃ pucchiṃsu. So āha ‘‘ahaṃ sammā makkaṭacchāpako samāno bhūmiyaṃ nisīditvā gīvaṃ anukkhipitvāva imassa nigrodhapotakassa aggaṅkure khādāmi, evāhaṃ imaṃ khuddakakālato paṭṭhāya jānāmī’’ti. Atha itare ubhopi purimanayeneva tittiraṃ pucchiṃsu. So āha ‘‘sammā, pubbe asukasmiṃ nāma ṭhāne mahānigrodharukkho ahosi, ahaṃ tassa phalāni khāditvā imasmiṃ ṭhāne vaccaṃ pātesiṃ, tato esa rukkho jāto, evāhaṃ imaṃ ajātakālato paṭṭhāya jānāmi, tasmā ahaṃ tumhehi jātiyā mahallakataro’’ti.
从前,在喜马拉雅山区域,有一株大无忧树,三位丈夫同住其下——伯劳鸟、猴子、大象。他们彼此之间不无礼貌、不粗野。有一天,意识到这样相处不合适,便说:“我们中谁最为尊长,谁便应当受礼敬,以此共处。”思索此事一天后,三人一同坐于无忧树下,伯劳鸟与猴子问大象:“贤大象,你能告诉我们,你守护此无忧树已有多少岁月吗?”大象答:“确实,我在年少时追随此树,在林中穿行,成长过程中,这主枝侧枝没有损害,我就是根据守护此树的岁月来认知的。”两人继续追问,伯劳鸟说:“我在这里陪伴猴子时,坐地摇动舌头,啄食无忧树幼枝嫩叶,凭此判断自己的守护时长。”其他人也像上前询问伯劳鸟,问其年龄基准如何界定。它答说:“以前在一处得病的地方,曾有一株大无忧树,我曾食其果实,游说至此树下,这样我便计算了自己的年数。故此,我是你们之中年长者。”
Evaṃ vutte makkaṭo ca hatthī ca tittirapaṇḍitaṃ āhaṃsu ‘‘samma, tvaṃ amhehi mahallakataro, ito paṭṭhāya mayaṃ tava sakkāragarukāramānanavandanapūjanāni ceva abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammāni ca karissāma, ovāde ca te ṭhassāma, tvaṃ pana ito paṭṭhāya amhākaṃ ovādānusāsaniṃ dadeyyāsī’’ti. Tato paṭṭhāya tittiro tesaṃ ovādaṃ adāsi, sīlesu patiṭṭhāpesi, sayampi sīlāni samādiyi. Te tayopi janā pañcasu sīlesu patiṭṭhāya aññamaññaṃ sagāravā sappatissā sabhāgavuttino hutvā jīvitapariyosāne devalokaparāyaṇā ahesuṃ. Tesaṃ tiṇṇaṃ samādānaṃ tittiriyaṃ brahmacariyaṃ nāma ahosi.
如此说道后,猴子与大象对伯劳鸟这位智者说:“贤伯劳鸟,你为我们中年长者,因此,我们将对你施行依次排位敬礼、端茶、旬礼、拜礼和合掌等合宜仪式,也将恭敬地遵行劝诫。你反之亦当监督我们,给予开导。”伯劳鸟从容接受他们的劝诫,遵守戒律,自身修持五戒。三人皆执守五戒,彼此恭敬,处处谦恭,平和共处,终生无争,乐道于天界。他们三人修成的这条道称为伯劳鸟的梵行法门。
Te hi nāma, bhikkhave, tiracchānagatā aññamaññaṃ sagāravā sappatissā vihariṃsu, tumhe evaṃ svākhāte dhammavinaye pabbajitvā kasmā aññamaññaṃ agāravā apatissā viharatha. Anujānāmi, bhikkhave, ito paṭṭhāya tumhākaṃ yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ, yathāvuḍḍhaṃ aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, na ito paṭṭhāya ca navakatarena vuḍḍhataro senāsanena paṭibāhitabbo, yo paṭibāheyya, āpattidukkaṭassāti evaṃ satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
比库们,众生本处于三恶道,彼此却能和睦共处,不显失敬。你们既然已出家受五戒律,何以今后还当彼此无礼、不恭敬?我准许你们,从今以后,依次施行恰当礼敬、互相拜见、合掌施礼,同时对长座、长水、长饭团的座位也当恰当维护。但不可以年龄稍小者代替守护年长座位,如有人违犯,则为罪恶。世尊如是应化开示,昔日觉者已成正觉,授此偈曰:
§37
37.
‘‘Ye vuḍḍhamapacāyanti, narā dhammassa kovidā;
“恒常礼敬年长者,乃明法门之人;
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatī’’ti.
于现法中获称赞,来世亦登善处。”
Tattha ye vuḍḍhamapacāyantīti jātivuḍḍho, vayovuḍḍho, guṇavuḍḍhoti tayo vuḍḍhā. Tesu jātisampanno jātivuḍḍho nāma, vaye ṭhito vayovuḍḍho nāma , guṇasampanno guṇavuḍḍho nāma. Tesu guṇasampanno vayovuḍḍho imasmiṃ ṭhāne ‘‘vuḍḍho’’ti adhippeto. Apacāyantīti jeṭṭhāpacāyikakammena pūjenti. Dhammassa kovidāti jeṭṭhāpacāyanadhammassa kovidā kusalā. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Pāsaṃsāti pasaṃsārahā. Samparāye ca suggatīti samparetabbe imaṃ lokaṃ hitvā gantabbe paralokepi tesaṃ sugatiyeva hotīti. Ayaṃ panettha piṇḍattho – bhikkhave, khattiyā vā hontu brāhmaṇā vā vessā vā suddā vā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā tiracchānagatā vā, ye keci sattā jeṭṭhāpacitikamme chekā kusalā guṇasampannānaṃ vayovuḍḍhānaṃ apacitiṃ karonti, te imasmiñca attabhāve jeṭṭhāpacitikārakāti pasaṃsaṃ vaṇṇanaṃ thomanaṃ labhanti, kāyassa ca bhedā sagge nibbattantīti.
此处所谓诸增长者者,即出生增长、年岁增长、品质增长三种增长。其中文壮者名为出生增长,寿长者名为年岁增长,具有善性者名为品质增长。在这三者中,具品质增长的年岁增长者,于此处名为“增长”。谓尊长增长者,即以尊长敬事之业而供养。通达法者,即尊长敬事业之通达人,能作善业者。这里所谓既见法义,即于本质上是此含义。赞叹者,即赞扬称誉者。至于后世乐土之趣者,是指应当舍弃此世,往生彼世乐土的义理。这里“比库们,当知,不论是士族、婆罗门、婆塞、首陀罗,抑或在家、出家、畜生、鬼神,只要众生中有以尊长敬事业为善行,具善性且年长者施行尊长敬事者,于此义上皆称为尊长敬事行者,彼等因此得赞叹、称扬,也得身断无常后生天界乐处。”
Evaṃ satthā jeṭṭhāpacitikammassa guṇaṃ kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā hatthināgo moggallāno ahosi, makkaṭo sāriputto, tittirapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
因此,世尊论述尊长敬事业的功德,经过深思熟虑后,举出生成故事例证说:“当时象王摩诃迦罗那,猕猴沙利弗多,以及山鸡般地特多,自我皆为此此。”
Tittirajātakavaṇṇanā sattamā. · 《鹧鸪本生》注释第七。
[38] 8. Bakajātakavaṇṇanā
[38] 八、驴子生成故事述说
Nāccantaṃnikatippaññoti idaṃ satthā jetavane viharanto cīvaravaḍḍhakaṃ bhikkhu ārabbha kathesi. Eko kira jetavanavāsiko bhikkhu yaṃkiñci cīvare kattabbaṃ chedanaghaṭṭanavicāraṇasibbanādikaṃ kammaṃ, tattha sukusalo. So tāya kusalatāya cīvaraṃ vaḍḍheti, tasmā ‘‘cīvaravaḍḍhako’’ tveva paññāyittha. Kiṃ panesa karotīti? Jiṇṇapilotikāsu hatthakammaṃ dassetvā suphassikaṃ manāpaṃ cīvaraṃ katvā rajanapariyosāne piṭṭhodakena rajitvā saṅkhena ghaṃsitvā ujjalaṃ manuññaṃ katvā nikkhipati. Cīvarakammaṃ kātuṃ ajānantā bhikkhū ahate sāṭake gahetvā tassa santikaṃ āgantvā ‘‘mayaṃ cīvaraṃ kātuṃ na jānāma, cīvaraṃ no katvā dethā’’ti vadanti. So ‘‘cīvaraṃ āvuso kariyamānaṃ cirena niṭṭhāti, mayā katacīvarameva atthi, ime sāṭake ṭhapetvā taṃ gaṇhitvā gacchathā’’ti nīharitvā dasseti. Te tassa vaṇṇasampattimeva disvā antaraṃ ajānantā ‘‘thira’’nti saññāya ahatasāṭake cīvaravaḍḍhakassa datvā taṃ gaṇhitvā gacchanti. Taṃ tehi thokaṃ kiliṭṭhakāle uṇhodakena dhoviyamānaṃ attano pakatiṃ dasseti, tattha tattha jiṇṇaṭṭhānaṃ paññāyati, te vippaṭisārino honti. Evaṃ āgatāgate pilotikāhi vañcento so bhikkhu sabbattha pākaṭo jāto.
所谓不求近邻智慧者,是指住在祗树精舍的世尊讲述增加法衣的比库。一名祗树精舍的比库,虽然对裁制、更换、修补衣物等技术工艺并不通晓,却因其善巧,布施法衣得以增长;因此被誉为“增衣者”。彼比库做了何事?他在老旧布衣上展示手工艺,于雨季最后用净水涮洗污秽,染成明显洁净,做得整齐清净且通人色彩后放置。无知者欲作衣服时,抓走他的旧牌子,跑来对他说:“我们不会做衣服,请将衣服给我们。”彼曰:“衣物寿终正寝,唯有我所有衣物尚存,尔等可取旧牌子,挂于衣物上,携去即可。”无知者见其德业,心生肯定,以为真确,然后将旧标牌交给这增衣者,携去。后来,那残破污秽处被雨水冲洗,露出心中种种老旧伤痕,令他们生起疑惑。因此此比库时常被指责愚显,诚然如此。
Yathā cesa jetavane, tathā aññatarasmiṃ gāmakepi eko cīvaravaḍḍhako lokaṃ vañceti. Tassa sambhattā bhikkhū ‘‘bhante, jetavane kira eko cīvaravaḍḍhako evaṃ lokaṃ vañcetī’’ti ārocesuṃ. Athassa etadahosi ‘‘handāhaṃ, taṃ nagaravāsikaṃ vañcemī’’ti pilotikacīvaraṃ atimanāpaṃ katvā surattaṃ rajitvā taṃ pārupitvā jetavanaṃ agamāsi. Itaro taṃ disvāva lobhaṃ uppādetvā ‘‘bhante, imaṃ cīvaraṃ tumhehi kata’’nti pucchi. ‘‘Āmāvuso’’ti. ‘‘Bhante, imaṃ cīvaraṃ mayhaṃ detha, tumhe aññaṃ labhissathā’’ti? ‘‘Āvuso, mayaṃ gāmavāsikā dullabhapaccayā, imāhaṃ tuyhaṃ datvā attanā kiṃ pārupissāmī’’ti? ‘‘Bhante, mama santike ahatasāṭakā atthi, te gahetvā tumhākaṃ cīvaraṃ karothā’’ti. ‘‘Āvuso, mayā ettha hatthakammaṃ dassitaṃ, tayi pana evaṃ vadante kiṃ sakkā kātuṃ, gaṇhāhi na’’nti tassa pilotikacīvaraṃ datvā ahatasāṭake ādāya taṃ vañcetvā pakkāmi. Jetavanavāsikopi taṃ cīvaraṃ pārupitvā katipāhaccayena uṇhodakena dhovanto jiṇṇapilotikabhāvaṃ disvā lajjito ‘‘gāmavāsicīvaravaḍḍhakena kira jetavanavāsiko vañcito’’ti tassa vañcitabhāvo saṅghamajjhe pākaṭo jāto.
如彼时彼地祗树精舍一般,其他村落亦有一比库被称做“增衣者”,以此欺骗大众。周围比库曾言:“尊者,祗树精舍有比库如此骗人。”而此比库答曰:“我将欺骗那城里人。”遂将增衣牌弄得极为美观,涂上朱红,装饰后前往祗树精舍。其他比库见状心生贪欲,便问:“尊者,此衣是尔等所作乎?”答曰:“是的,阿伽维。”又问:“尊者,此衣可授予我等否?”答曰:“兄弟们,我是乡下人,授予尔等,尔等又能如何装饰?”又言:“尊者,我有残旧牌子,取去用以作衣。”答曰:“兄弟们,我已示范手艺,你所言何事可作,我不可。”遂将牌子给他们,接纳残牌去欺骗。祗树精舍的比库见此,洗涤残牌,显现污孽之状,惭愧而言:“乡村增衣者,竟欺骗祗树比库。”此事于僧团中公开。
Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ taṃ kathaṃ kathentā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchi. Te tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā ‘‘na, bhikkhave, jetavanavāsī cīvaravaḍḍhako idāneva aññe vañceti, pubbepi vañcesiyeva. Na gāmavāsikenāpi idāneva esa jetavanavāsī cīvaravaḍḍhako vañcito, pubbepi vañcitoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
某日,比库聚集僧众议论此事。世尊来临,问曰:“诸比库,此时谁等聚集议论何事?”众人如实答。世尊言:“诸比库,此时祗树精舍增衣者仍在作他骗,早前亦如此。乡下人今非昔比,祗树增衣者亦非新骗,早有所骗。”由此揭露其过往恶行。
Atīte ekasmiṃ araññāyatane bodhisatto aññataraṃ padumasaraṃ nissāya ṭhite varaṇarukkhe rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tadā aññatarasmiṃ nātimahante sare nidāghasamaye udakaṃ mandaṃ ahosi, bahū cettha macchā honti. Atheko bako te macche disvā ‘‘ekena upāyena ime macche vañcetvā khādissāmī’’ti gantvā udakapariyante cintento nisīdi. Atha naṃ macchā disvā ‘‘kiṃ, ayya, cintento nisinnosī’’ti pucchiṃsu. ‘‘Tumhākaṃ cintento nisinnomhī’’ti. ‘‘Kiṃ amhākaṃ cintesi, ayyā’’ti? ‘‘‘Imasmiṃ sare udakaṃ parittaṃ, gocaro mando, nidāgho ca mahanto, idānime macchā kiṃ nāma karissantī’ti tumhākaṃ cintento nisinnomhī’’ti. ‘‘Atha kiṃ karoma, ayyā’’ti? ‘‘Tumhe sace mayhaṃ vacanaṃ kareyyātha , ahaṃ vo ekekaṃ mukhatuṇḍakena gahetvā ekaṃ pañcavaṇṇapadumasañchannaṃ mahāsaraṃ netvā vissajjeyya’’nti. ‘‘Ayya, paṭhamakappikato paṭṭhāya macchānaṃ cintanakabako nāma natthi, tvaṃ amhesu ekekaṃ khāditukāmosī’’ti. ‘‘Nāhaṃ tumhe mayhaṃ saddahante khādissāmi’’. ‘‘Sace pana sarassa atthibhāvaṃ mayhaṃ na saddahatha, ekaṃ macchaṃ mayā saddhiṃ saraṃ passituṃ pesethā’’ti. Macchā tassa saddahitvā ‘‘ayaṃ jalepi thalepi samattho’’ti ekaṃ kāḷamahāmacchaṃ adaṃsu ‘‘imaṃ gahetvā gacchathā’’ti. So taṃ gahetvā netvā sare vissajjetvā sabbaṃ saraṃ dassetvā puna ānetvā tesaṃ macchānaṃ santike vissajjesi. So tesaṃ macchānaṃ sarassa sampattiṃ vaṇṇesi. Te tassa kathaṃ sutvā gantukāmā hutvā ‘‘sādhu, ayya, amhe gaṇhitvā gacchāhī’’ti āhaṃsu.
过去,在某一森林静处,有一位菩萨依凭一处莲花池旁的优良防护树,成为那树的护树神。那时,在某一不太大、炎热的池塘里,水量稀少,许多鱼都生活在那里。有一条狐狸看到这些鱼,心想:『用一个计策,让这些鱼上钩,我都捕食掉。』于是,狐狸来到池塘边坐下,专心思考如何捕捉它们。鱼们看到狐狸,便问:『尊者,你为何坐着思考?』狐狸答曰:『我也在思考你们的事。』鱼儿又问:『你在想什么呢,尊者?』狐狸答:『这里的池塘周围水浅又有限,天气炎热,这些鱼将要如何生存,你们正思考的就是此事吧。』鱼儿问:『那我们该怎么办呢,尊者?』狐狸说:『如果你们听从我的话,我会用嘴巴的两颊含住你们每一条鱼,移到一处有五彩莲花覆盖的深潭中,然后放生你们。』鱼儿说:『尊者,我们从未听说过你这样一种捕食鱼的方法,不过我们都很想吃鱼,你是想要吃我们每一条吗?』狐狸说:『不,我愿意为你们设想。但若你们不信我,至少让那一条鱼跟我一起去看看池塘的情况。』鱼儿信服,于是他们选了一条黑色大鱼,说:『跟我们一起去吧。』狐狸带着这条鱼,游走池塘四周,观察每个角落,再带回去给鱼群解释池塘现状。狐狸详细地描述鱼群的现状和环境条件。鱼儿们听后,都生起愿望说:『好,我们跟您一起去吧。』
Bako paṭhamaṃ taṃ kāḷamahāmacchameva gahetvā saratīraṃ netvā saraṃ dassetvā saratīre jāte varaṇarukkhe nilīyitvā taṃ viṭapantare pakkhipitvā tuṇḍena vijjhanto jīvitakkhayaṃ pāpetvā maṃsaṃ khāditvā kaṇṭake rukkhamūle pātetvā puna gantvā ‘‘vissaṭṭho, me so maccho, añño āgacchatū’’ti etenupāyena ekekaṃ gahetvā sabbe macche khāditvā puna āgato ekaṃ macchampi nāddasa. Eko panettha kakkaṭako avasiṭṭho. Bako tampi khāditukāmo hutvā ‘‘bho, kakkaṭaka, mayā sabbete macchā netvā padumasañchanne mahāsare vissajjitā, ehi tampi nessāmī’’ti. ‘‘Maṃ gahetvā gacchanto kathaṃ gaṇhissasī’’ti? ‘‘Ḍaṃsitvā gaṇhissāmī’’ti. ‘‘Tvaṃ evaṃ gahetvā gacchanto maṃ pātessasi, nāhaṃ tayā saddhiṃ gamissāmī’’ti. ‘‘Mā bhāyi, ahaṃ taṃ suggahitaṃ gahetvā gamissāmī’’ti. Kakkaṭako cintesi ‘‘imassa macche netvā sare vissajjanaṃ nāma natthi. Sace pana maṃ sare vissajjessati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce vissajjessati, gīvamassa chinditvā jīvitaṃ harissāmī’’ti.
狐狸首先带着那条黑色大鱼,游到池塘边,向着防护树潜入树荫里,将黑鱼扔进灌木丛中,用嘴尾刺破鱼肚导致其生命消逝,然后吃肉。之后返回说:『胆怯了,那鱼已死了,还有其他鱼快来吧。』狐狸如此一条条捕捉鱼,吃光了所有鱼,回来发现塘里连一条鱼也没有了。有一只猴子留在那里。狐狸也想捕食猴子,说:『猴子,我已经将所有鱼都带走放生至那莲花覆盖的深潭了,到你这里也会安然无恙的,过来让我捕捉吧。』猴子问:『你拿了我又如何捉住呢?』狐狸答:『咬住就能捉住。』猴子说:『你咬着我,定会掉下去,我不和你一起去。』狐狸说:『别害怕,我会牢牢抓住你。』猴子心里琢磨:『这狐狸把鱼都带到深潭去放了,我愿它也能放我这里一马。要不然我撕开它的喉咙,夺回性命。』
Atha naṃ evamāha ‘‘samma baka, na kho tvaṃ suggahitaṃ gahetuṃ sakkhissasi, amhākaṃ pana gahaṇaṃ suggahaṇaṃ , sacāhaṃ aḷehi tava gīvaṃ gahetuṃ labhissāmi, tava gīvaṃ suggahitaṃ katvā tayā saddhiṃ gamissāmī’’ti. So taṃ ‘‘vañcetukāmo esa ma’’nti ajānanto ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Kakkaṭako attano aḷehi kammārasaṇḍāsena viya tassa gīvaṃ suggahitaṃ katvā ‘‘idāni gacchā’’ti āha. So taṃ netvā saraṃ dassetvā varaṇarukkhābhimukho pāyāsi. Kakkaṭako āha ‘‘mātula, ayaṃ saro etto, tvaṃ pana ito kiṃ nesī’’ti? Bako ‘‘na te mātulo ahaṃ, na bhaginiputtosi vata me tva’’nti vatvā ‘‘tvaṃ ‘esa maṃ ukkhipitvā vicaranto mayhaṃ dāso’ti saññaṃ karosi maññe, passetaṃ varaṇarukkhassa mūle kaṇṭakarāsiṃ, yathā me te sabbe macchā khāditā, tampi tatheva khādissāmī’’ti āha. Kakkaṭako ‘‘ete macchā attano bālatāya tayā khāditā, ahaṃ pana te maṃ khādituṃ na dassāmi, taññeva pana vināsaṃ pāpessāmi. Tvañhi bālatāya mayā vañcitabhāvaṃ na jānāsi, marantā ubhopi marissāma, ahaṃ te sīsaṃ chinditvā bhūmiyaṃ khipissāmī’’ti vatvā kammārasaṇḍāsena viya aḷehi tassa gīvaṃ nippīḷesi. So vivaṭena mukhena akkhīhi assunā paggharantena maraṇabhayatajjito ‘‘sāmi, ahaṃ taṃ na khādissāmi, jīvitaṃ me dehī’’ti āha. ‘‘Yadi evaṃ otaritvā maṃ sarasmiṃ vissajjehī’’ti. So nivattitvā sarameva otaritvā kakkaṭakaṃ sarapariyante paṅkapiṭṭhe ṭhapesi, kakkaṭako kattarikāya kumudanāḷaṃ kappento viya tassa gīvaṃ kappetvā udakaṃ pāvisi.
狐狸说:『好吧,猴子,你可别逃跑。我牵住你的手,轻轻握住你的喉咙,你要乖乖跟我走。』猴子不了解狐狸的意图,只说一句『好吧』以示同意。狐狸如同大师一样抓住猴子的喉咙说:『现在走吧。』就这样带着猴子游到池塘边显示全景。狐狸问猴子:『姑姑,这就是池塘,你还往哪里去呢?』猴子说:『我非你的姑姑,也非你的亲人,只是你把我抓住当作奴隶罢了。你看那防护树根处刺多,鱼都被刺死了,我也会如此被捕杀的。』狐狸说:『鱼因幼小被刺死,我不会害你,但是我也会遭罪。我不愿认同你幼稚欺骗,彼此同死都不得好。我会砍断你的头,抛到地上。』说着用尾巴大力挤压猴子的喉咙。猴子张开嘴,用眼睛表达死亡恐惧,说:『主人,我不会吃你,我要活着。』狐狸答:『若你肯顺从,我便放你回池塘。』猴子回去跳入池塘,躺在泥淖里,狐狸挥刀割断根部通向猴子喉咙的茎管,让水进入。
Taṃ acchariyaṃ disvā varaṇarukkhe adhivatthā devatā sādhukāraṃ dadamānā vanaṃ unnādayamānā madhurassarena imaṃ gāthamāha –
护树神见此,感到非常惊奇,便向防护树告解,赞叹其德行,呼唤森林苏醒。于是口诵如下甘美之歌——
§38
38.
‘‘Nāccantaṃ nikatippañño, nikatyā sukhamedhati;
『智慧近者不轻视,智近者善于安宁;','624':'贤者爱护自己的亲近,像猴子般敏捷。』
Ārādheti nikatippañño, bako kakkaṭakāmivā’’ti.
智慧浅薄者,如螃蟹之爱鱼,终难成就。
Tattha nāccantaṃ nikatippañño, nikatyā sukhamedhatīti nikati vuccati vañcanā, nikatippañño vañcanapañño puggalo tāya nikatyā nikatiyā vañcanāya na accantaṃ sukhamedhati, niccakāle sukhasmiṃyeva patiṭṭhātuṃ na sakkoti, ekaṃsena pana vināsaṃ pāpuṇātiyevāti attho. Ārādhetīti paṭilabhati. Nikatippaññoti kerāṭikabhāvaṃ sikkhitapañño pāpapuggalo attanā katassa pāpassa phalaṃ ārādheti paṭilabhati vindatīti attho. Kathaṃ? Bako kakkaṭakāmiva, yathā bako kakkaṭakā gīvacchedaṃ pāpuṇāti, evaṃ pāpapuggalo attanā katapāpato diṭṭhadhamme vā samparāye vā bhayaṃ ārādheti paṭilabhatīti imamatthaṃ pakāsento mahāsatto vanaṃ unnādento dhammaṃ desesi.
这里所说的“近智”是指通晓近因近果的智慧。所谓“近智生欺骗”,即能巧妙地以近因近果的理解施行欺诳之诈。所谓“近智之人欺骗”,是指此类人以自家的近因近果(即自己所造之恶行缘起的果报)为依据施行欺骗,但却不能彻底获得安乐享受,也不能在常时常中安住于安乐。反而会导致单方面的灭亡,这是其本义。所谓“获得”,是指得到、取得。所谓“近智”,是指修习恶法的愚人,借由自身的恶业所得果报而获得此物,即恶果得到,是“获得”、“察见”的含意。比如怎么理解?好比野猪与猴子,野猪像猴子一样得到芒果的果实,恶人也如是,因自身恶业现在或未来生世中生起恐怖,恶果由此而得。以上义理正说明此事,佛陀于是开示广大林中法义。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva gāmavāsicīvaravaḍḍhakenesa vañcito, atītepi vañcitoyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā so bako jetavanavāsī cīvaravaḍḍhako ahosi, kakkaṭako gāmavāsī cīvaravaḍḍhako, rukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀说:“比库们,不是现在刚刚因乡村居民的衣服增多而受骗,过去同样也受到欺骗。”佛陀依据这一教法,说出这一法义,回忆归纳解释本生故事说:“当时那时,野猪是住在揭林的,衣服增多的是野猪,猴子是乡村居民衣服增多者,而树神则是我自己。”
Bakajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《鹭鸶本生》注释第八。
[39] 9. Nandajātakavaṇṇanā
出于对南达本生故事的解释,佛陀住在揭林时,开始对长老沙利弗的信奉者讲说。传闻中,有一位比库名叫苏巴乔,善于言辞,常以对长老极大热诚而予以协助。有一回,该长老前来走访导师,于是御行南方部落乡村。一比库随其至,心存傲慢不理长老教诲,言:“朋友,这个该做。”虽言如此,却恰成长老对立面。长老对此不知其心。该比库巡视乡村后,再回到揭林。长老告知如来:“尊者,我有一位信仰者,在某处如同捕蜂网一样被困,且傲慢,言‘这个该做’,因此与我对立。”佛陀则说:“沙利弗呀,此比库现在正修此戒,早前他赴某处时确实如捕蜂网被困,去了则为对立、敌对。”忍受佛言请求,长老追忆往昔情境。
Maññesovaṇṇayo rāsīti idaṃ satthā jetavane viharanto sāriputtattherassa saddhivihārikaṃ ārabbha kathesi. So kira bhikkhu subbaco ahosi vacanakkhamo, therassa mahantenussāhena upakāraṃ karoti. Athekaṃ samayaṃ thero satthāraṃ āpucchitvā cārikaṃ caranto dakkhiṇāgirijanapadaṃ agamāsi. So bhikkhu tattha gatakāle mānatthaddho hutvā therassa vacanaṃ na karoti ‘‘āvuso, idaṃ nāma karohī’’ti vutte pana therassa paṭipakkho hoti. Thero tassa āsayaṃ na jānāti. So tattha cārikaṃ caritvā puna jetavanaṃ āgato. So bhikkhu therassa jetavanavihāraṃ āgatakālato paṭṭhāya puna tādisova jāto. Thero tathāgatassa ārocesi ‘‘bhante, mayhaṃ eko saddhivihāriko ekasmiṃ ṭhāne satena kītadāso viya hoti, ekasmiṃ ṭhāne mānatthaddho hutvā ‘idaṃ nāma karohī’ti vutte paṭipakkho hotī’’ti. Satthā ‘‘nāyaṃ, sāriputta, bhikkhu idāneva evaṃsīlo, pubbepesa ekaṃ ṭhānaṃ gato satena kītadāso viya hoti. Ekaṃ ṭhānaṃ gato paṭipakkho paṭisattu hotī’’ti vatvā therena yācito atītaṃ āhari.
过去于巴拉那城,当菩萨自古降生于一贵族家族复诞时,有一名家庭帮佣,是家中年长之人,妻子年轻。她依靠此人得回婴儿。彼帮佣思虑:“此女年轻,如若她藉我买些男子,必然导致财富毁坏,不会分给我儿子。我若不将这财产流失于地,会如何好呢?”遂召唤一名名叫难陀的奴仆,入林中某处埋藏财宝,自以为计较告诫:“父亲啊,难陀,你将此财埋藏,务必告知勿弃置。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ kuṭumbiyakule paṭisandhiṃ gaṇhi. Tasseko sahāyako kuṭumbiko sayaṃ mahallako, bhariyā panassa taruṇī. Sā taṃ nissāya puttaṃ paṭilabhi. So cintesi ‘‘ayaṃ itthī taruṇattā mamaccayena kañcideva purisaṃ gahetvā imaṃ dhanaṃ vināseyya, puttassa me na dadeyya, yaṃnūnāhaṃ imaṃ dhanaṃ pathavigataṃ kareyya’’nti ghare nandaṃ nāma dāsaṃ gahetvā araññaṃ gantvā ekasmiṃ ṭhāne taṃ dhanaṃ nidahitvā tassa ācikkhitvā ‘‘tāta, nanda, imaṃ dhanaṃ mamaccayena mayhaṃ puttassa ācikkheyyāsi, mā ca naṃ pariccajasī’’ti ovaditvā kālamakāsi.
不久,婴孩因缘渐增长。母亲告诫:“父亲啊,你的父亲将难陀奴仆带去埋财,将宝藏送来,盖起家中。”一天,难陀说:“大舅,有父亲与兄长埋财?”“有,主人。”、“在哪里埋?”“林中,主人。”“带我去吧。”遂提取粗竹筐,前往约定之处。难陀攀援宝藏所在之台,依宝藏为凭借生起傲慢,称呼少年:“奴仆子丘提卡,你从何处得此财?”少年呵斥之。闻恶言如不闻,少年取财回返,并在两三天后返回。难陀仿佛以恶言回敬少年。少年遂诳骗恶言,来到菩萨所在,报告一切经过:“大父啊,为何如此?”
Puttopissa anukkamena vayappatto jāto. Atha naṃ mātā āha – ‘‘tāta, tava pitā nandaṃ dāsaṃ gahetvā dhanaṃ nidhesi, taṃ āharāpetvā kuṭumbaṃ saṇṭhapehī’’ti. So ekadivasaṃ nandaṃ āha – ‘‘mātula, atthi kiñci mayhaṃ pitarā dhanaṃ nidahita’’nti. ‘‘Āma, sāmī’’ti. ‘‘Kuhiṃ taṃ nidahita’’nti. ‘‘Araññe, sāmī’’ti. ‘‘Tena hi gacchāmā’’ti kuddālapiṭakaṃ ādāya nidhiṭṭhānaṃ gantvā ‘‘kahaṃ mātula, dhana’’nti āha. Nando āruyha dhanamatthake ṭhatvā dhanaṃ nissāya mānaṃ uppādetvā ‘‘are dāsiputta ceṭaka, kuto te imasmiṃ ṭhāne dhana’’nti kumāraṃ akkosati. Kumāro tassa pharusavacanaṃ sutvā asuṇanto viya ‘‘tena hi gacchāmā’’ti taṃ gahetvā paṭinivattitvā puna dve tayo divase atikkamitvā agamāsi, nando tatheva akkosati. Kumāro tena saddhiṃ pharusavacanaṃ avatvāva nivattitvā ‘‘ayaṃ dāso ito paṭṭhāya ‘dhanaṃ ācikkhissāmī’ti gacchati, gantvā pana maṃ akkosati, tattha kāraṇaṃ na jānāmi, atthi kho pana me pitu sahāyo kuṭumbiko, taṃ paṭipucchitvā jānissāmī’’ti bodhisattassa santikaṃ gantvā sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘kiṃ nu kho, tāta, kāraṇa’’nti pucchi.
其子亦随岁月渐渐长大成人。其时,母亲告之曰:『孩儿,汝父携仆难德藏匿财宝,汝当取回,以持家业。』彼某日告难德曰:『舅父,吾父可曾藏有财物?』难德答曰:『是的,主人。』彼问:『藏于何处?』难德答曰:『在林中,主人。』彼曰:『那我们去吧。』遂携锄头与篮筐,前往藏宝之地,问曰:『财物在何处,舅父?』难德登上财宝之上,立于其顶,倚仗财宝而生傲慢,骂那少年道:『哼,婢女之子,贱奴!汝在此处哪来的财物?』少年听闻其粗恶之语,佯作未闻,说道:『那我们回去吧。』便带着他返回,过了两三日再去,难德依旧如此谩骂。少年未与其交恶语,便自行折返,心想:『此仆自此起,说要告知财物所在而同往,到了却辱骂于我,其中缘由我不明白。然而我父有一位旧交好友,我当前去询问。』于是前往菩萨处,将事情经过一一禀明,问道:『父亲,这究竟是何缘故?』
Bodhisatto ‘‘yasmiṃ te, tāta, ṭhāne ṭhito nando akkosati, tattheva te pitu santakaṃ dhanaṃ, tasmā yadā te nando akkosati, tadā naṃ ‘ehi re dāsa, kiṃ akkosasī’ti ākaḍḍhitvā taṃ ṭhānaṃ bhinditvā kulasantakaṃ dhanaṃ nīharitvā dāsaṃ ukkhipāpetvā dhanaṃ āharā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
菩萨云:「尔时,汝父难陀立于彼处,责骂汝。即于彼处,汝父守护族中财富,故当父责尔时,尔不须迎接,问曰:‘来乎,奴仆,汝何故谤责?’继而将此处破坏,夺取族中财富,驱逐奴仆,攫取财物。」如是宣说后,诵此偈曰:
§39
39.
‘‘Maññe sovaṇṇayo rāsi, sovaṇṇamālā ca nandako;
『我念黄金堆积,黄金项链亦有,难陀所守,』
Yattha dāso āmajāto, ṭhito thullāni gajjatī’’ti.
『其处有奴生,立于彼处出粗言』。
Tattha maññeti evaṃ ahaṃ jānāmi. Sovaṇṇayoti sundaro vaṇṇo etesanti sovaṇṇāni. Kāni tāni? Rajatamaṇikañcanapavāḷādīni ratanāni. Imasmiñhi ṭhāne sabbānetāni ‘‘suvaṇṇānī’’ti adhippetāni, tesaṃ rāsi sovaṇṇayo rāsi. Sovaṇṇamālā cāti tuyhaṃ pitusantakā suvaṇṇamālā ca etthevāti maññāmi. Nandako yattha dāsoti yasmiṃ ṭhāne ṭhito nandako dāso. Āmajātoti ‘‘āma, ahaṃ vo dāsī’’ti evaṃ dāsabyaṃ upagatāya āmadāsisaṅkhātāya dāsiyā putto. Ṭhito thullāni gajjatīti ‘‘so yasmiṃ ṭhāne ṭhito thullāni pharusavacanāni vadati, tattheva te kulasantakaṃ dhanaṃ, evaṃ ahaṃ taṃ maññāmī’’ti bodhisatto kumārassa dhanaggahaṇūpāyaṃ ācikkhi.
对此,我意解说如是:黄金者,色美之意,是所谓黄金。何者为黄金?即是银、宝石、金属等诸宝。在此处,诸宝统称为『黄金』,其堆积即称为黄金之堆。黄金项链者,谓尔父所守护之黄金项链,此处亦是黄金。难陀者,所在处有奴隶,难陀谓奴隶。奴隶生者,谓‘奴役者,我为尔奴’如是称呼由奴隶母所生之奴隶儿。立于彼处出粗言者,谓立此处而出恶言,此处为尔所守之族中财产。菩萨如是思惟此少年守护财富之因缘,教诲之。
Kumāro bodhisattaṃ vanditvā gharaṃ gantvā nandaṃ ādāya nidhiṭṭhānaṃ gantvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjitvā taṃ dhanaṃ āharitvā kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā bodhisattassa ovāde ṭhito dānādīni puññāni katvā jīvitapariyosāne yathākammaṃ gato.
少年敬礼菩萨后,返家携难陀,至其藏处,依规行事,取回财物,安顿家族,承菩萨教诲,立时行布施等善行,于命终时,了达当行之事。
Satthā ‘‘pubbepesa evaṃsīloyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā nando sāriputtassa saddhivihāriko ahosi, paṇḍitakuṭumbiko pana ahameva ahosi’’nti.
佛言:『前世正如是品德』,复载此法教诲,接续其义理,故释此生起,曰:『尔时难陀乃沙利佛之信泊行者,然博学家则唯我一人也。』
Nandajātakavaṇṇanā navamā. · 难德本生注释,第九。
[40] 10. Khadiraṅgārajātakavaṇṇanā
[40] 第十、红刺金合欢炭火本生注释
Kāmaṃ patāmi nirayanti idaṃ satthā jetavane viharanto anāthapiṇḍikaṃ ārabbha kathesi. Anāthapiṇḍiko hi vihārameva ārabbha catupaññāsakoṭidhanaṃ buddhasāsane pariccajitvā vikiritvā ṭhapetvā tīṇi ratanāni aññattha ratanasaññameva anuppādetvā satthari jetavane viharante devasikaṃ tīṇi mahāupaṭṭhānāni gacchati. Pātova ekavāraṃ gacchati, katapātarāso ekavāraṃ, sāyanhe ekavāraṃ. Aññānipi antarantarupaṭṭhānāni hontiyeva. Gacchanto ca ‘‘kiṃ nu kho ādāya āgatoti sāmaṇerā vā daharā vā hatthampi me olokeyyu’’nti tucchahattho nāma na gatapubbo. Pātova gacchanto yāguṃ gāhāpetvā gacchati, katapātarāso sappinavanītamadhuphāṇitādīnipi, sāyanhasamaye gandhamālāvatthādihatthoti. Evaṃ divase divase pariccajantassa panassa pariccāge pamāṇaṃ natthi.
世尊住于祇树给孤独园时,曾说此地堕落于欲界地狱。因缘是:给孤独长居处一开始便舍弃佛陀教法的四千五百万财富,乱用它,将三宝置于异处,而不再供养。他只存有对宝物的概念,未再创造。在此园中世尊常以天神身份出入,晨起一次,午时一次,傍晚一次,且有其他时段的间断供养亦然。供养时,无论是沙玛内还是童子,都会观看他所携之物及手中持物。清晨其行祭祀并前往,午时携带香膏、牛油、蜜等,傍晚则带有香花装饰物,日复一日,供养行持不断,且减少无数。
Bahū vohārūpajīvinopissa hatthato paṇṇe āropetvā aṭṭhārasakoṭisaṅkhyaṃ dhanaṃ iṇaṃ gaṇhiṃsu, te mahāseṭṭhi na āharāpeti. Aññā panassa kulasantakā aṭṭhārasa koṭiyo nadītīre nidahitvā ṭhapitā aciravatodakena nadīkūle bhinne mahāsamuddaṃ paviṭṭhā, tā yathāpihitalañchi tāva lohacāṭiyo aṇḍavakucchiyaṃ pavaṭṭantā vicaranti. Gehe panassa pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ niccabhattaṃ nibaddhameva hoti. Seṭṭhino hi gehaṃ bhikkhusaṅghassa catumahāpathe khatapokkharaṇisadisaṃ, sabbabhikkhūnaṃ mātāpituṭṭhāne ṭhitaṃ. Tenassa gharaṃ sammāsambuddhopi gacchati, asītimahātherāpi gacchantiyeva. Sesabhikkhūnaṃ pana gacchantānañca āgacchantānañca pamāṇaṃ natthi. Taṃ pana gharaṃ sattabhūmakaṃ sattadvārakoṭṭhakapaṭimaṇḍitaṃ, tassa catutthe dvārakoṭṭhake ekā micchādiṭṭhikā devatā vasati, sā sammāsambuddhe gehaṃ pavisante attano vimāne ṭhātuṃ na sakkoti, dārake gahetvā otaritvā bhūmiyaṃ tiṭṭhati. Asītimahātheresupi avasesattheresupi pavisantesu ca nikkhamantesu ca tatheva karoti. Sā cintesi ‘‘samaṇe gotame ca sāvakesu cassa imaṃ gehaṃ pavisantesu mayhaṃ sukhaṃ nāma natthi, niccakālaṃ otaritvā otaritvā bhūmiyaṃ ṭhātuṃ na sakkhissāmi. Yathā ime etaṃ gharaṃ na pavisanti, tathā mayā kātuṃ vaṭṭatī’’ti. Athekadivasaṃ sayanūpagatasseva mahākammantikassa santikaṃ gantvā obhāsaṃ pharitvā aṭṭhāsi. ‘‘Ko etthā’’ti ca vutte ‘‘ahaṃ catutthadvārakoṭṭhake nibbattadevatā’’ti āha. ‘‘Kasmā āgatāsī’’ti? ‘‘Kiṃ tumhe seṭṭhissa kiriyaṃ na passatha, attano pacchimakālaṃ anoloketvā dhanaṃ nīharitvā samaṇaṃ gotamaṃyeva pūjeti, neva vaṇijjaṃ payojeti, na kammante paṭṭhapeti, tumhe seṭṭhiṃ tathā ovadatha, yathā attano kammantaṃ karoti. Yathā ca samaṇo gotamo sasāvako imaṃ gharaṃ na pavisati, tathā karothā’’ti. Atha naṃ so āha ‘‘bāladevate, seṭṭhi dhanaṃ vissajjento niyyānike buddhasāsane vissajjeti, so sace maṃ cūḷāyaṃ gahetvā vikkiṇissati, nevāhaṃ kiñci kathessāmi, gaccha tvaṃ’’nti. Sā punekadivasaṃ seṭṭhino jeṭṭhaputtaṃ upasaṅkamitvā tatheva ovadi, sopi taṃ purimanayeneva tajjesi. Seṭṭhinā pana saddhiṃ kathetuṃyeva na sakkoti.
有许多人生活奢侈浪费,自手取金张挂叶,聚集八千多万财富,这些大富豪却不摄取。还有他人族裔众多,十八亿人在河边安营,筑坝引水入大海,犹如生锈破碎的铁钉倒置乱转。家中五十名比库自动供应日常食粮。诸大长老们如四大道路旁的莲蓬池一样,有佛陀居住及八十位长老同行。往来比库众数量不可计。此家有七重土地、七门环绕,第四门洞有魔见天神居住,彼时他不能入世尊建筑,往返地面停留。诸长老来往进出亦如是。魔想:“果德玛与弟子入此家,不得安乐,长久不能进出居住。倘若此家无入者,我便得以占有。”某日,大魔王夜间访佛,现身光明十八丈。佛问:“谁是?”答曰:“我是位于第四门洞的邪见魔神。”魔问:“为何到此?”魔曰:“你察看此长户主,内省下午时分藏匿财富,赞敬世尊果德玛,不挑商贩,不设业事,你宜劝诫主人依行为而行。倘若世尊弟子不入此家,你们当行此法。”世尊答:“魔王呀!主人舍财,赴正法故舍财;若他拿此财买卖,我绝不言语,你可去吧。”翌日魔王到长户主人处劝诫,其子长者亦劝诫彼,然主人坚决不与魔协商。
Seṭṭhinopi nirantaraṃ dānaṃ dentassa vohāre akarontassa āye mandībhūte dhanaṃ parikkhayaṃ agamāsi. Athassa anukkamena dāliddiyappattassa paribhogasāṭakasayanabhojanānipi purāṇasadisāni na bhaviṃsu. Evaṃbhūtopi bhikkhusaṅghassa dānaṃ deti, paṇītaṃ pana katvā dātuṃ na sakkoti . Atha naṃ ekadivasaṃ vanditvā nisinnaṃ satthā ‘‘dīyati pana te, gahapati, kule dāna’’nti pucchi. So ‘‘dīyati, bhante, tañca kho kaṇājakaṃ bilaṅgadutiya’’nti āha. Atha naṃ satthā ‘‘gahapati, ‘lūkhaṃ dānaṃ demī’ti mā cittaṃ saṅkocayittha . Cittasmiñhi paṇīte buddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ dinnadānaṃ lūkhaṃ nāma na hoti. Kasmā? Vipākamahantattā’’ti āha. Cittañhi paṇītaṃ kātuṃ sakkontassa dānaṃ lūkhaṃ nāma natthīti cetaṃ evaṃ veditabbaṃ –
此长户主人不断布施,不做欺诈事情,然年老时财富日渐枯竭。结果连贫寒贫户聚睡地和粗粮饭亦无以为继。虽如此,仍布施供养比库众,布施虽优良而不能施舍充足。一日佛尊敬之坐而问:“族中布施还给否?”答:“有给,尊者,但给的是二等贫民。”佛告:“长者,不要心生轻慢。众善布施之施,正觉、辟支佛及如来弟子所授予的施舍,不称为粗劣。何以故?因果成熟故。”对此善心之布施不当视为粗劣,此理应了知——
‘‘Natthi citte pasannamhi, appakā nāma dakkhiṇā;
“心不清净者,少施为粗;
Tathāgate vā sambuddhe, atha vā tassa sāvake. (vi. va. 804);
于如来及正觉者,或其弟子亦然。 (大集经卷六.页804)
‘‘Na kiratthi anomadassisu, pāricariyā buddhesu appakā;
『不应当以无法测度的高贵使者为师,也不应当以佛陀的侍从为侍者;』
Sukkhāya aloṇikāya ca, passa phalaṃ kummāsapiṇḍiyā’’ti.
『只应当观察那无染清净之果,像辛勤乞食的乞士一样。』
Aparampi naṃ āha ‘‘gahapati, tvaṃ tāva lūkhaṃ dānaṃ dadamāno aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ desi, ahaṃ velāmakāle sakalajambudīpaṃ unnaṅgalaṃ katvā satta ratanāni dadamāno pañca mahānadiyo ekoghapuṇṇaṃ katvā viya ca mahādānaṃ pavattayamāno tisaraṇagataṃ vā pañcasīlarakkhanakaṃ vā kañci nālatthaṃ, dakkhiṇeyyapuggalā nāma evaṃ dullabhā. Tasmā ‘lūkhaṃ me dāna’nti mā cittaṃ saṅkocayitthā’’ti evañca pana vatvā velāmasuttaṃ (a. ni. 9.20) kathesi.
后来有人说道:『居士啊,你现在随意布施,并宣讲八荣圣人教法,但我平时遍行整个南赡部洲,布施七珍宝,又如注满大海五大河流的伟大布施,开示三宝护持五戒的事,却无一例无一人能及。故不可轻视我等的布施,不要自心收敛。』他如此说道,称作《劫时经》(A. Ni. 9.20)。
Atha kho sā devatā issarakāle seṭṭhinā saddhiṃ kathetumpi asakkontī ‘‘idānāyaṃ duggatattā mama vacanaṃ gaṇhissatī’’ti maññamānā aḍḍharattasamaye sirigabbhaṃ pavisitvā obhāsaṃ pharitvā ākāse aṭṭhāsi. Seṭṭhi taṃ disvā ‘‘ko eso’’ti āha. ‘‘Ahaṃ mahāseṭṭhi catutthadvārakoṭṭhake adhivatthā, devatā’’ti. ‘‘Kimatthamāgatāsī’’ti? ‘‘Tuyhaṃ ovādaṃ kathetukāmā hutvā āgacchāmī’’ti. ‘‘Tena hi kathehī’’ti. Mahāseṭṭhi tvaṃ pacchimakālaṃ na cintesi, puttadhītaro na olokesi, samaṇassa te gotamassa sāsane bahuṃ dhanaṃ vippakiṇṇaṃ, so tvaṃ ativelaṃ dhanavissajjanena vā vaṇijjādikammānaṃ akaraṇena vā samaṇaṃ gotamaṃ nissāya duggato jāto, evaṃbhūtopi samaṇaṃ gotamaṃ na muñcasi, ajjapi te samaṇā gharaṃ pavisantiyeva. Yaṃ tāva tehi nītaṃ, taṃ na sakkā paccāharāpetuṃ, gahitaṃ gahitameva hotu, ito paṭṭhāya pana sayañca samaṇassa gotamassa santikaṃ mā gamittha, sāvakānañcassa imaṃ gharaṃ pavisituṃ mā adāsi, samaṇaṃ gotamaṃ nivattitvāpi anolokento attano vohāre ca vaṇijjañca katvā kuṭumbaṃ saṇṭhapehī’’ti. Atha naṃ so evamāha ‘‘ayaṃ tayā mayhaṃ dātabbaovādo’’ti. ‘‘Āma, ayyā’’ti. Tādisānaṃ devatānaṃ satenapi sahassenapi satasahassenapi akampanīyo ahaṃ dasabalena kato. Mama hi saddhā sineru viya acalā suppatiṭṭhitā, mayā niyyānike ratanasāsane dhanaṃ vissajjitaṃ, ayuttaṃ te kathitaṃ, buddhasāsane pahāro dinno, evarūpāya anācārāya dussīlāya kāḷakaṇṇiyā saddhiṃ tayā mama ekagehe vasanakiccaṃ natthi, sīghaṃ mama gehā nikkhamitvā aññattha gacchāti.
当时有天神在黄昏时分与居士相伴交流,不得如愿说出真言,自以为今后我的话语必将实现。半夜时分,这天神呈现华丽光辉,悬浮空中。居士见之问曰:‘此为谁?’答曰:‘我是大师族裔大居士的第四门前卫士,天神也。’居士问:‘汝来何为?’天神答:‘愿受你指示,于行道广布而来。’居士说:‘以此经告,不要执念黄昏时刻,不察视子女,勿因财富而远离沙门果德玛教法;切莫因财富埋没,或从商贾职业弃离沙门果德玛;即便如此,亦不可舍弃沙门果德玛!今日沙门亦定当入宅。你所有所得不可复取,所有所得即应放下。今后你亦不可再来沙门果德玛处,勿让僧侣入家,请勿准弟子入宅安住,沙门果德玛归去后,不可窥视其舍宅,勿用财富经营商场,维持家业。’居士于是说道:‘此当由汝我相约而定。’‘是矣,主人。’如是天神连千千万万亦不可动摇,我用十方神力护持。我的信如坚柱不会动摇,我已于诸宝教法中放下财富,超过千万布施,与佛法相应,弃恶行恶德恶业,与此恶行恶品恶人同住之家无半刻安乐,速当出家他往去了。
Sā sotāpannassa ariyasāvakassa vacanaṃ sutvā ṭhātuṃ asakkontī attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā dārake hatthena gahetvā nikkhami. Nikkhamitvā ca pana aññattha vasanaṭṭhānaṃ alabhamānā ‘‘seṭṭhiṃ khamāpetvā tattheva vasissāmī’’ti cintetvā nagarapariggāhakadevaputtassa santikaṃ gantvā taṃ vanditvā aṭṭhāsi. ‘‘Kenaṭṭhena āgatāsī’’ti ca vutte ‘‘ahaṃ sāmi, attano bālatāya anupadhāretvā anāthapiṇḍikena seṭṭhinā saddhiṃ kathesiṃ, so maṃ kujjhitvā vasanaṭṭhānā nikkaḍḍhi, maṃ seṭṭhissa santikaṃ netvā khamāpetvā vasanaṭṭhānaṃ me dethā’’ti. ‘‘Kiṃ pana tayā seṭṭhi vutto’’ti ‘‘ito paṭṭhāya buddhupaṭṭhānaṃ saṅghupaṭṭhānaṃ mā kari, samaṇassa gotamassa gharappavesanaṃ mā adāsī’’ti ‘‘evaṃ me vutto, sāmī’’ti. Ayuttaṃ tayā vuttaṃ, sāsane pahāro dinno, ‘‘ahaṃ taṃ ādāya seṭṭhino santikaṃ gantuṃ na ussahāmī’’ti. Sā tassa santikā saṅgahaṃ alabhitvā catunnaṃ mahārājānaṃ santikaṃ agamāsi.
那位断烦恼初果圣弟子听了此语不能停留,只得前往自己所居之所,抱起幼子便离去。出外后到另一处宿所时,想到‘若能放过那居士,我便常住于彼’。随后到城中供应官的儿子处,拜见后立于一旁。问曰:‘汝从何来?’答曰:‘我主人从幼年起不亲近他人,常与给孤独长老商议。长老挖我住所,我托长老开释房舍。’问曰:‘彼居士如何称呼汝?’答曰:‘不可侵犯佛教法,不准沙门果德玛入家。’答信汝主所言,与法相应,我不愿随他去见居士。她之后去见四大国王。我亦随之去。
Tehipi tatheva paṭikkhittā sakkaṃ devarājaṃ upasaṅkamitvā taṃ pavattiṃ ācikkhitvā ‘‘ahaṃ, deva, vasanaṭṭhānaṃ alabhamānā dārake hatthena gahetvā anāthā vicarāmi, tumhākaṃ siriyā mayhaṃ vasanaṭṭhānaṃ dāpethā’’ti suṭṭhutaraṃ yāci. Sopi naṃ āha ‘‘tayā ayuttaṃ kataṃ, jinasāsane pahāro dinno, ahampi taṃ nissāya seṭṭhinā saddhiṃ kathetuṃ na sakkomi, ekaṃ pana te seṭṭhissa khamanūpāyaṃ kathessāmī’’ti. ‘‘Sādhu, deva, kathehī’’ti. Mahāseṭṭhissa hatthato manussehi paṇṇe āropetvā aṭṭhārasakoṭisaṅkhyaṃ dhanaṃ gahitaṃ atthi, tvaṃ tassa āyuttakavesaṃ gahetvā kañci ajānāpetvā tāni paṇṇāni ādāya katipayehi yakkhataruṇehi parivāritā ekena hatthena paṇṇaṃ, ekena lekhaniṃ gahetvā tesaṃ gehaṃ gantvā gehamajjhe ṭhitā attano yakkhānubhāvena te uttāsetvā ‘‘idaṃ tumhākaṃ iṇapaṇṇaṃ, amhākaṃ seṭṭhi attano issarakāle tumhe na kiñci āha, idāni duggato jāto, tumhehi gahitakahāpaṇāni dethā’’ti attano yakkhānubhāvaṃ dassetvā sabbāpi tā aṭṭhārasa hiraññakoṭiyo sādhetvā seṭṭhissa tucchakoṭṭhake pūretvā aññaṃ aciravatinadītīre nidahitaṃ dhanaṃ nadīkūle bhinne samuddaṃ paviṭṭhaṃ atthi, tampi attano ānubhāvena āharitvā tucchakoṭṭhake pūretvā, aññampi asukaṭṭhāne nāma assāmikaṃ aṭṭhārasakoṭimattameva dhanaṃ atthi, tampi āharitvā tucchakoṭṭhake pūrehi, imāhi catupaññāsakoṭīhi imaṃ tucchakoṭṭhakapūrakaṃ daṇḍakammaṃ katvā mahāseṭṭhiṃ khamāpehīti.
四大国王随后如法离去,来到天帝萨咖处上报此事,告曰:‘我抱着幼子流离失所,临此住宿,请赐我幸运护持。’天帝答曰:‘汝已布施千万,与佛法相合,我亦不能违犯天神戒律,不能断绝与居士商议,只可说可宽恕居士方法。’‘善哉,请说。’那大居士拥有五百双手持着无数金银,有十八亿之财富储藏。不让他人知晓,金钱用手托着,一手执律书,有众多天神护法,稳守宅中,曰:‘此乃尔等之藏金,我主未曾言语,此时已堕恶道,尔等所盗金银付还。’他遣护神示现,所有十八亿金银,充满小宅,另有财富存放河边海底。我亦遣护神收集,填满宅门,另有十七亿金银藏于阿修罗木地。我以四十五亿金银补足短缺,完成赦罪业,遂宽恕大居士。
Sā ‘‘sādhu, devā’’ti tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā vuttanayeneva sabbaṃ dhanaṃ āharitvā koṭṭhake pūretvā aḍḍharattasamaye seṭṭhissa sirigabbhaṃ pavisitvā obhāsaṃ pharitvā ākāse aṭṭhāsi. ‘‘Ko eso’’ti vutte ‘‘ahaṃ te mahāseṭṭhi catutthadvārakoṭṭhake adhivatthā andhabāladevatā, mayā mahāmohamūḷhāya buddhaguṇe ajānitvā purimesu divasesu tumhehi saddhiṃ kiñci kathitaṃ atthi, taṃ me dosaṃ khamatha. Sakkassa hi me devarājassa vacanena tumhākaṃ iṇaṃ sodhetvā aṭṭhārasa koṭiyo, samuddaṃ gatā aṭṭhārasa koṭiyo, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne assāmikadhanassa aṭṭhārasa koṭiyoti catupaṇṇāsa koṭiyo āharitvā tucchakoṭṭhakapūraṇena daṇḍakammaṃ kataṃ, jetavanavihāraṃ ārabbha parikkhayaṃ gatadhanaṃ sabbaṃ sampiṇḍitaṃ, vasanaṭṭhānaṃ alabhamānā kilamāmi, mayā aññāṇatāya kathitaṃ manasi akatvā khamatha mahāseṭṭhī’’ti āha.
她听闻『善哉,天人』这句话后,立即把所有财物召集起来,装满了仓库。夜间,她进入上家施主家中的宝座,放光现形,立于空中。有人问『这是谁?』她答曰『我是你这富商的四门仓库之主,盲愚无知的天神。因我被大迷惑所覆,未曾识得佛陀的功德,你们昔日所共说的言论我不知,恳请宽恕我的过失。因萨咖天帝的命令,我将你们的交税审净,十八亿库资,渡海十八亿资金,各地分别拥有的邑产共计五十三亿之数款,都收集起来,虚空仓满地板。施行堪治之法,开始了耶提瓦纳禅林的整理,聚敛尽去散失之财。我赖无智之故,未曾牢记,请宽宥我,富商大人』。
Anāthapiṇḍiko tassā vacanaṃ sutvā cintesi ‘‘ayaṃ devatā ‘daṇḍakammañca me kata’nti vadati, attano ca dosaṃ paṭijānāti, satthā imaṃ vinetvā attano guṇe jānāpessati, sammāsambuddhassa naṃ dassessāmī’’ti. Atha naṃ āha ‘‘amma, devate, sacesi maṃ khamāpetukāmā, satthu santike maṃ khamāpehī’’ti. Sādhu evaṃ karissāmi, ‘‘satthu pana maṃ santikaṃ gahetvā gacchāhī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti vatvā vibhātāya rattiyā pātova taṃ gahetvā satthu santikaṃ gantvā tāya katakammaṃ sabbaṃ tathāgatassa ārocesi. Satthā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘idha, gahapati, pāpapuggalopi yāva pāpaṃ na paccati , tāva bhadrāni passati. Yadā panassa pāpaṃ paccati, tadā pāpameva passati. Bhadrapuggalopi yāva bhadraṃ na paccati, tāva pāpāni passati. Yadā panassa bhadraṃ paccati, tadā bhadrameva passatī’’ti vatvā imā dhammapade dve gāthā abhāsi –
给孤独长者闻此语,即思惟『此天人言道已行刑法,且已承认自身过失。导师若能度其罪,示知自己功德,我等自当见证,是正觉者将给予示现』。于是他说『天人,请赦免我,我愿在导师面前受罪』。天人答言『善哉,我必如此行,你须携我往导师处』。长者言『我愿依此』。天人说『善哉』后,于夜半被接往佛前,呈说此罪行。导师闻之,言『居士,恶人临未觉其恶时,尚能见善。若觉恶已,则唯见恶不见善。善人临未觉其善时,尚能见恶。若觉善已,则唯见善不见恶』。说毕,宣说《法句经》中两偈——
‘‘Pāpopi passatī bhadraṃ, yāva pāpaṃ na paccati;
『即便恶人见善,尚未觉恶时;」
Yadā ca paccatī pāpaṃ, atha pāpo pāpāni passati.
当觉恶已时,唯见恶中之恶。』
‘‘Bhadropi passatī pāpaṃ, yāva bhadraṃ na paccati;
『善人见恶,尚未觉其善;」
Yadā ca paccatī bhadraṃ, atha bhadro bhadrāni passatī’’ti. (dha. pa. 119-120);
当觉善已时,唯见善中之善。』(《法句经》119-120偈)
Imāsañca pana gāthānaṃ pariyosāne sā devatā sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Sā cakkaṅkitesu satthu pādesu nipatitvā ‘‘mayā, bhante, rāgarattāya dosapaduṭṭhāya mohamūḷhāya avijjandhāya tumhākaṃ guṇe ajānantiyā pāpakaṃ vacanaṃ vuttaṃ, taṃ me khamathā’’ti satthāraṃ khamāpetvā mahāseṭṭhimpi khamāpesi.
此处众颂结束时,有一位天女因得声闻果而现身。她跪伏在世尊脚前,说:‘世尊,因我染著贪欲愤恨及邪见愚痴,未能了解诸贤德,曾说过恶语。愿世尊慈悲恕罪。’世尊饶恕她,连大居士也赦免了她。
Tasmiṃ samaye anāthapiṇḍiko satthu purato attano guṇaṃ kathesi ‘‘bhante, ayaṃ devatā ‘buddhupaṭṭhānādīni mā karohī’ti vārayamānāpi maṃ vāretuṃ nāsakkhi, ‘dānaṃ na dātabba’nti imāya vāriyamānopahaṃ dānaṃ adāsimeva, nūna esa, bhante, mayhaṃ guṇo’’ti. Satthā ‘‘tvaṃ khosi gahapati sotāpanno ariyasāvako acalasaddho visuddhadassano, tuyhaṃ imāya appesakkhadevatāya vārentiyā avāritabhāvo na acchariyo . Yaṃ pana pubbe paṇḍitā anuppanne buddhe aparipakkañāṇe ṭhitā kāmāvacarissarena mārena ākāse ṭhatvā ‘sace dānaṃ dassasi, imasmiṃ niraye paccissasī’ti asītihatthagambhīraṃ aṅgārakāsuṃ dassetvā ‘mā dānaṃ adāsī’ti vāritāpi padumakaṇṇikāmajjhe ṭhatvā dānaṃ adaṃsu, idaṃ acchariya’’nti vatvā anāthapiṇḍikena yācito atītaṃ āhari.
当时给孤独长者曾在世尊前称赞自德,说:‘世尊,这位天女虽劝戒我“不要修佛陀所起诸法”,欲止我行善,未能令我放弃。她劝我“布施不可为”,但我仍坚持布施,故此她的确是我的优点。’世尊言:‘你是声闻弟子,坚定信受清净智慧,不能因这天女的劝止而不行善,非令人惊异。先前有贤达在不现觉佛前,以不成熟智慧,住欲行,借魔力立于空中,对他人说:“若布施将见地狱”,并在莲华中立,阻止施舍,众施人皆停止布施,他被给孤独长者请求后,取回过去善行。’
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto bārāṇasiseṭṭhissa kule nibbattitvā nānappakārehi sukhūpakaraṇehi devakumāro viya saṃvaḍḍhiyamāno anukkamena viññutaṃ patvā soḷasavassakāleyeva sabbasippesu nipphattiṃ patto. So pitu accayena seṭṭhiṭṭhāne ṭhatvā catūsu nagaradvāresu catasso dānasālāyo, majjhe nagarassa ekaṃ, attano nivesanadvāre ekanti cha dānasālāyo kāretvā mahādānaṃ deti, sīlaṃ rakkhati, uposathakammaṃ karoti.
过去在巴拉那西,菩萨世尊出生于巴拉那西最贵族家族。彼时他像天子一样,滋长于多种享乐之中,十六年后于各手艺俱备时,成就涅槃。他父亲大富豪建四个城门,在四门各建一施舍堂,城中间母邸门口建一施舍堂,合计六个施舍堂,用以广施。菩萨严格守持戒律,行使优婆塞戒,作闭关供养。
Athekadivasaṃ pātarāsavelāya bodhisattassa nānaggarase manuññabhojane upanīyamāne eko paccekabuddho sattāhaccayena nirodhā vuṭṭhāya bhikkhācāravelaṃ sallakkhetvā ‘‘ajja mayā bārāṇasiseṭṭhissa gehadvāraṃ gantuṃ vaṭṭatī’’ti nāgalatādantakaṭṭhaṃ khāditvā anotattadahe mukhadhovanaṃ katvā manosilātale ṭhito nivāsetvā vijjulatāsadisaṃ kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ pārupitvā iddhimayamattikāpattaṃ ādāya ākāsenāgantvā bodhisattassa bhatte upanītamatte gehadvāre aṭṭhāsi. Bodhisatto taṃ disvāva āsanā vuṭṭhāya nipaccakāraṃ dassetvā parikammakārakaṃ olokesi. ‘‘Kiṃ karomi, sāmī’’ti ca vutte ‘‘ayyassa pattaṃ āharathā’’ti āha. Taṅkhaṇaññeva māro pāpimā vikampamāno uṭṭhāya ‘‘ayaṃ paccekabuddho ito sattame divase āhāraṃ labhi, ajja alabhamāno vinassissati, imañca vināsessāmi, seṭṭhino ca dānantarāyaṃ karissāmī’’ti taṅkhaṇaññeva āgantvā antaravatthumhi asītihatthamattaṃ aṅgārakāsuṃ nimmini. Sā khadiraṅgārapuṇṇā sampajjalitā sajotibhūtā avīcimahānirayo viya khāyittha. Taṃ pana māpetvā sayaṃ ākāse aṭṭhāsi. Pattāharaṇatthāya gacchamāno puriso taṃ disvā mahābhayappatto nivatti. Bodhisatto ‘‘kiṃ, tāta, nivattosī’’ti pucchi. Ayaṃ sāmi antaravatthumhi mahatī aṅgārakāsu sampajjalitā sajotibhūtāti . Athañño athaññoti evaṃ āgatāgatā sabbepi bhayappattā vegena palāyiṃsu.
某日晚饭时,菩萨身旁一独觉佛出现,七天闭关后诵持戒律,言:“今日我将往巴拉那西贵族家门。”他啖食龙齿树上啃食之物,洗口腔,立于石台,用法力飞空,来到菩萨食处门口站立。菩萨见之起座示意,察看其行。独觉佛问:“主人,我可取席?”菩萨允之。忽有恶魔摩罗摇动惊惧言:“此独觉佛第七天得饮食,今日未得必灭,我将破坏此地,亦将阻止贵族布施。”遂腾空飞入,如三十掌长火焰般烧烧焰地,状如无间狱中火热。恶魔被天力止住,立于空中。取席人见此大骇而退却。菩萨问:“孩儿,汝何故回避?”此指恶魔烧灼空中火焰。其他诸尘沙魔亦随而来,均大骇急速逃离。
Bodhisatto cintesi ‘‘ajja mayhaṃ dānantarāyaṃ kātukāmo vasavattī māro uyyutto bhavissati, na kho pana jānāti mārasatena mārasahassenapi mayhaṃ akampiyabhāvaṃ, ajja dāni mayhaṃ vā mārassa vā balamahantataṃ, ānubhāvamahantataṃ jānissāmī’’ti taṃ yathāsajjitameva bhattapātiṃ sayaṃ ādāya gehā nikkhamma aṅgārakāsutaṭe ṭhatvā ākāsaṃ ulloketvā māraṃ disvā ‘‘kosi tva’’nti āha. ‘‘Ahaṃ, māro’’ti. ‘‘Ayaṃ aṅgārakāsu tayā nimmitā’’ti? ‘‘Āma, mayā’’ti . ‘‘Kimatthāyā’’ti. ‘‘Tava dānassa antarāyakaraṇatthāya ca paccekabuddhassa ca jīvitanāsanatthāyā’’ti. Bodhisatto ‘‘neva te ahaṃ attano dānassa antarāyaṃ, na paccekabuddhassa jīvitantarāyaṃ kātuṃ dassāmi, ajja dāni mayhaṃ vā tuyhaṃ vā balamahantataṃ, ānubhāvamahantataṃ jānissāmī’’ti aṅgārakāsutaṭe ṭhatvā ‘‘bhante, paccekabuddha ahaṃ imissā aṅgārakāsuyā adhosīso patamānopi na nivattissāmi, kevalaṃ tumhe mayā dinnaṃ bhojanaṃ paṭiggaṇhathā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
菩萨思惟:“今日我因布施之事,欲兴起大热恶魔摩罗,然其未知我及佛陀及诸魔力,我今日自知我与魔力的强大及威能。”遂随所能取食而出舍宅,立于火烧地,望空见魔,问:“尔是谁?”答曰:“我是魔。”问:“此火焰是尔所生乎?”答:“是我所造。”问:“为何而造?”答:“为破坏你的布施,亦为断灭独觉佛之生命。”菩萨言:“我不会为尔之布施或独觉佛之生命制造障碍,今日自知我与尔力量皆大。”立于火烧之处,谓魔言:“独觉佛今日自此火烧地起,也不退避,只接受你所施之食。”菩萨诵歌曰——
§40
40.
‘‘Kāmaṃ patāmi nirayaṃ, uddhaṃpādo avaṃsiro;
“我堕地狱中,生上生下世系;……」
Nānariyaṃ karissāmi, handa piṇḍaṃ paṭiggahā’’ti.
我要做出不同的行为,请看,我要接受供养饭食。
Tatthāyaṃ piṇḍattho – bhante, paccekavarabuddha sacepahaṃ tumhākaṃ piṇḍapātaṃ dento ekaṃseneva imaṃ nirayaṃ uddhaṃpādo avaṃsiro hutvā patāmi, tathāpi yadidaṃ adānañca asīlañca ariyehi akattabbattā anariyehi ca kattabbattā ‘‘anariya’’nti vuccati, ‘‘na taṃ anariyaṃ karissāmi , handa imaṃ mayā dīyamānaṃ piṇḍaṃ paṭiggaha paṭiggaṇhāhī’’ti. Ettha ca handāti vossaggatthe nipāto.
这里所谓“供养饭食”说——尊者,如果我是独觉圣者,若今一日你们中有一人给予我供养饭食,我侨独一人如同上升地狱的罪人那样陡然堕落堕入恶趣,我虽如此,但取受礼物及作恶是不应由圣人为的,而应由不善人为之,故称之为“不善”。我不会做不善事,请收下我现在这份液饭吧。”其中“请”字是表达赠与的助词。
Evaṃ vatvā bodhisatto daḷhasamādānena bhattapātiṃ gahetvā aṅgārakāsumatthakena pakkhanto, tāvadeva asītihatthagambhīrāya aṅgārakāsuyā talato uparūparijātaṃ satapattapupphitaṃ ekaṃ mahāpadumaṃ uggantvā bodhisattassa pāde sampaṭicchi. Tato mahātumbamattā reṇu uggantvā mahāsattassa muddhani ṭhatvā sakalasarīraṃ suvaṇṇacuṇṇasamokiṇṇamiva akāsi. So padumakaṇṇikāya ṭhatvā nānaggarasabhojanaṃ paccekabuddhassa patte patiṭṭhāpesi. So taṃ paṭiggahetvā anumodanaṃ katvā pattaṃ ākāse khipitvā passantasseva mahājanassa sayampi vehāsaṃ abbhuggantvā nānappakāraṃ valāhakapantiṃ maddamāno viya himavantameva gato. Māropi parājito domanassaṃ patvā attano vasanaṭṭhānameva gato. Bodhisatto pana padumakaṇṇikāya ṭhitakova mahājanassa dānasīlasaṃvaṇṇanena dhammaṃ desetvā mahājanena parivuto attano nivesanameva pavisitvā yāvajīvaṃ dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
如此说完,菩萨以坚定的禅定,取食饭食,避开火炭毒炎,至大象深林之中,在火热焦躁之下,从烧焦火下升出一朵百叶莲花并开出了百朵花,菩萨脚踏此莲花。继而从大叶中升起花粉,撒落于伟大的身躯,金粉如雨覆盖。菩萨站于此莲花之上,将如莲叶般细碎黄金撒于独觉佛的饭毡上。独觉佛接受后,赞叹此毡并将毡投空中,随后如同一阵清风,扬尘四散,直往寒山而去。菩萨未被忧愁击败,仍在自己住处继续生活。菩萨如同立于莲花之上,以护持大众布施戒德,向众生宣说法教,随众而行,维持自身布施功德,直到生命终结,依法圆满离去。
Satthā ‘‘nayidaṃ, gahapati, acchariyaṃ, yaṃ tvaṃ evaṃ dassanasampanno etarahi devatāya na kampito, pubbe paṇḍitehi katameva acchariya’’nti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā paccekabuddho tattheva parinibbāyi, māraṃ parājetvā padumakaṇṇikāya ṭhatvā paccekabuddhassa piṇḍapātadāyako bārāṇasiseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
佛说:“这,居士,是奇异之事,你今已得见,天神亦不动摇,之前圣哲中也无此奇异之事。”说完此法说,回忆往事,讲述本生故事:“当时独觉佛在彼成就般涅槃,战胜魔王,立于莲花之上,独觉佛供养者为巴罗那首富,此人便是我。”
Khadiraṅgārajātakavaṇṇanā dasamā. · 佉地罗炭本生注释,第十。
Kulāvakavaggo catuttho. · 鸟巢品,第四。
Tassuddānaṃ –
其摘要如是——
Kulāvakañca naccañca, sammodamacchavaṭṭakaṃ;
有族人鸟及舞蹈者,绰号‘再次鱼之林’;
Sakuṇaṃ tittiraṃ bakaṃ, nandañca khadiraṅgāranti.
有鸟类,鹬鸟、鹳鸟,还有刚刚抓来的那只帕提那鸟。
5. Atthakāmavaggo
第五品 欲求品
[41] 1. Losakajātakavaṇṇanā
【41】第一品 洛萨迦比库传注
Yoatthakāmassāti idaṃ satthā jetavane viharanto losakatissattheraṃ nāma ārabbha kathesi. Ko panesa losakatissatthero nāmāti? Kosalaraṭṭhe eko attano kulanāsako kevaṭṭaputtako alābhī bhikkhu. So kira nibbattaṭṭhānetā cavitvā kosalaraṭṭhe ekasmiṃ kulasahassavāse kevaṭṭagāme ekissā kevaṭṭiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassa paṭisandhiggahaṇadivase taṃ kulasahassaṃ jālahatthaṃ nadiyañca taḷākādīsu ca macche pariyesantaṃ ekaṃ khuddakamacchampi nālattha. Tato paṭṭhāya ca te kevaṭṭā parihāyantiyeva. Tasmiñhi kucchigateyeva nesaṃ gāmo satta vāre agginā daḍḍho, satta vāre raññā daṇḍito. Evaṃ anukkamena duggatā jātā. Te cintayiṃsu ‘‘pubbe amhākaṃ evarūpaṃ natthi, idāni pana parihāyāma, amhākaṃ antare ekāya kāḷakaṇṇiyā bhavitabbaṃ, dve bhāgā homā’’ti pañca pañca kulasatāni ekato ahesuṃ. Tato yattha tassa mātāpitaro, sova koṭṭhāso parihāyati, itaro vaḍḍhati. Te tampi koṭṭhāsaṃ dvidhā, tampi dvidhāti evaṃ yāva tameva kulaṃ ekaṃ ahosi, tāva vibhajitvā tesaṃ kāḷakaṇṇibhāvaṃ ñatvā pothetvā nikkaḍḍhiṃsu.
所谓『欲求』,是指出世间导师住于诘多伽林时,讲说名为洛萨迦比库的长老的事迹。那么洛萨迦比库是谁呢?他是拘薩罗国中自己的家族已绝灭的孤儿,出身于克伐帝子支系,后来成为不求世间利得的比库。他曾舍弃宁静修行地,回到拘薩罗国,在某一家族为数千户村落的克伐帝村内,与另一支克伐帝族群发生冲突。冲突当天,数千家族的庄稼被毁坏,河流、水池等地方的鱼类也未留下一只。继而那批克伐帝族人便放逐他们。此村在七天之内被火烧毁,七天内被国王惩罚。以此类推,恶劣之事接连发生。族人们担心道:『原先我们中间没有这样的事,现在却遭此祸害。我们中间须有人担当大人头目,分为两派。』于是将上千家族整合起来,使之成为两个集团。家族长老们讨论哪里应该被豁免、哪里该增益。双方亦将地区分为两,大致如此,直到原本的家族成了一体,他们便觉察到双方之间有了大敌之意,遂起誓决裂,彼此遮掩真情,暗中分道扬镳。
Athassa mātā kicchena jīvamānā paripakke gabbhe ekasmiṃ ṭhāne vijāyi. Pacchimabhavikasattaṃ na sakkā nāsetuṃ, antoghaṭe padīpo viya tassa hadaye arahattassa upanissayo jalati. Sā taṃ dārakaṃ paṭijaggitvā ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle ekamassa kapālakaṃ hatthe datvā ‘‘putta, etaṃ gharaṃ pavisā’’ti pesetvā palātā. So tato paṭṭhāya ekakova hutvā tattha tattha bhikkhaṃ pariyesitvā ekasmiṃ ṭhāne sayati, na nhāyati, na sarīraṃ paṭijaggati, paṃsupisācako viya kicchena jīvikaṃ kappeti. So anukkamena sattavassiko hutvā ekasmiṃ gehadvāre ukkhalidhovanassa chaḍḍitaṭṭhāne kāko viya ekekaṃ bhattasitthaṃ uccinitvā khādati.
这时,有一位母亲,尚处孕期,艰难生活着。在临产那一刻,她无法忍受死亡之苦,心中犹如暗夜孤灯,唯依靠涅槃之境为依凭。她收拾一位幼儿,包裹妥当,带着孩子走动,并向他手上放一只小碗,说:『孩子,你进去这房子。』孩子听后,进去后寂静无声,既不沐浴,也不理裸身,似羽毛鬼魂般勉强维生。如此生活了七年,孤独地居于窑洞入口,被人如乌鸦般一一抢夺食物。
Atha naṃ dhammasenāpati sāvatthiyaṃ piṇḍāya caramāno disvā ‘‘ayaṃ satto atikāruññappatto , kataragāmavāsiko nu kho’’ti tasmiṃ mettacittaṃ vaḍḍhetvā ‘‘ehi, re’’ti āha. So āgantvā theraṃ vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṃ thero ‘‘kataragāmavāsikosi, kahaṃ vā te mātāpitaro’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ, bhante, nippaccayo, mayhaṃ mātāpitaro maṃ nissāya ‘kilantamhā’ti maṃ chaḍḍetvā palātā’’ti. ‘‘Api pana pabbajissasī’’ti. ‘‘Bhante, ahaṃ tāva pabbajeyyaṃ, mādisaṃ pana kapaṇaṃ ko pabbājessasī’’ti? ‘‘Ahaṃ pabbājessāmī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante, pabbājethā’’ti. Thero tassa khādanīyabhojanīyaṃ datvā taṃ vihāraṃ netvā sahattheneva nhāpetvā pabbājetvā paripuṇṇavassaṃ upasampādesi. So mahallakakāle ‘‘losakatissatthero’’ti paññāyittha appapuñño appalābho. Tena kira asadisadānepi kucchipūro na laddhapubbo, jīvitaghaṭanamattameva labhati. Tassa hi patte ekasmiṃyeva yāguuḷuṅke dinne patto samatittiko viya hutvā paññāyati. Atha manussā ‘‘imassa patto pūro’’ti heṭṭhā yāguṃ denti. Tassa patte yāguṃ dānakāle manussānaṃ bhājane yāgu antaradhāyatītipi vadanti. Khajjakādīsupi eseva nayo.
此时,持戒守法的僧众领袖,步行赴沙瓦提乞食,看见他,心生慈悲,询问道:『此人实在苦难,住于何村?』怀慈悲心呼唤他:『来吧!』他来到,向长老顶礼叩拜久立。长老问道:『你住何村?父母何处?』他说:『尊者,我是孤儿,父母弃我于田间,称我为废人而抛弃。』长老问:『你愿出家吗?』他答:『尊者,我想出家,但怕自己懒惰,谁来带领出家呢?』长老说:『我来带领你出家。』他说:『很好,尊者,愿受教诲。』于是长老给了他副食正餐,带他去精舍,即刻沐浴,送入比库戒,至满年受比库戒典礼。他修习期间,被人尊称为洛萨迦比库,所得福报少,所得财物甚微。以至贪欲难断,寿命减少。一次,他得到一条鱼,就当胜过渡河者之事。后来有人说:『这条鱼实为丰富所得。』送鱼时,人们盛赞此行为。有些贫穷遗民的做法亦类似。
So aparena samayena vipassanaṃ vaḍḍhetvā aggaphale arahatte patiṭṭhitopi appalābhova ahosi. Athassa anupubbena āyusaṅkhāresu parihīnesu parinibbānadivaso sampāpuṇi. Dhammasenāpati āvajjento tassa parinibbānabhāvaṃ ñatvā ‘‘ayaṃ losakatissatthero ajja parinibbāyissati, ajja mayā etassa yāvadatthaṃ āhāraṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti taṃ ādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Thero taṃ nissāya tāva bahumanussāya sāvatthiyā hatthaṃ pasāretvā vandanamattampi nālattha. Atha naṃ thero ‘‘gacchāvuso, āsanasālāya nisīdā’’ti uyyojetvā gato. Taṃ āgatameva manussā ‘‘ayyo, āgato’’ti āsane nisīdāpetvā bhojesi. Theropi ‘‘imaṃ losakassa dethā’’ti laddhāhāraṃ pesesi. Taṃ gahetvā gatā losakatissattheraṃ asaritvā sayameva bhuñjiṃsu. Atha therassa uṭṭhāya vihāraṃ gamanakāle losakatissatthero āgantvā theraṃ vandi, thero nivattitvā ṭhitakova ‘‘laddhaṃ te, āvuso, bhatta’’nti pucchi. Labhissāma no, bhanteti. Thero saṃvegapatto kālaṃ olokesi, kālo atikkanto. Thero ‘‘hotāvuso, idheva nisīdā’’ti losakattheraṃ āsanasālāyaṃ nisīdāpetvā kosalarañño nivesanaṃ agamāsi. Rājā therassa pattaṃ gāhāpetvā ‘‘bhattassa akālo’’ti pattapūraṃ catumadhuraṃ dāpesi. Thero taṃ ādāya gantvā ‘‘ehāvuso, tissa imaṃ catumadhuraṃ bhuñjā’’ti vatvā pattaṃ gahetvā aṭṭhāsi. So there gāravena lajjanto na paribhuñjati. Atha naṃ thero ‘‘ehāvuso tissa, ahaṃ imaṃ pattaṃ gahetvāva ṭhassāmi, tvaṃ nisīditvā paribhuñja. Sace ahaṃ pattaṃ hatthato muñceyyaṃ, kiñci na bhaveyyā’’ti āha. Athāyasmā losakatissatthero aggasāvake dhammasenāpatimhi pattaṃ gahetvā ṭhite catumadhuraṃ paribhuñji. Taṃ therassa ariyiddhibalena parikkhayaṃ na agamāsi. Tadā losakatissatthero yāvadatthaṃ udarapūraṃ katvā paribhuñji, taṃ divasaṃyeva ca anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Sammāsambuddho santike ṭhatvā sarīranikkhepaṃ kāresi, dhātuyo gahetvā cetiyaṃ kariṃsu.
随后这位比库以观智增长,虽已证得最上果位阿拉汉,然仍感罕得此果。此时其寿命所余无多,将至涅槃之日。法军帅知其涅槃将至,于是请辞,说:“此为洛萨卡提萨那尊者今日涅槃,今日我当为其尽力供养。”遂带其往舍卫城乞食。尊者凭依诸多世人,在舍卫城施手供养,唯未施礼拜。尊者对其言:“汝且前往,友啊,坐于饭厅。”诸人迎尊者至饭厅,令坐食。尊者称:“此是洛萨卡提萨那大长老的食饭。”众人接食,随后侍者远离,尊者端坐享用。后尊者起身将往静处,洛萨卡提萨那尊者迎至,礼拜尊者。尊者返座,仿佛站立,问:“已得食乎?朋友。”尊者答:“应得,尊者。”尊者深察时际,度过时期。尊者言:“朋友,住此地吧。”遂使洛萨卡提萨那尊者入坐饭厅,随后前往国王宫。王执席对尊者言:“食价正当。”进奉一盘四味佳果。尊者受持,言:“朋友,仍请享用此四味甜果。”进食八分之一。因尊者庄重害羞,不施欺侮。后尊者言:“朋友,我执此盘而站立,汝坐享用。若我手放下此盘,必无不祥。”于是洛萨卡提萨那尊者于菩萨法军帅前,执盘伺立,食用四味甜果。依尊者圣力,不生厌患。尊者吃尽腹满,且在当夜无漏涅槃涅槃。正觉者临近时,行尸体供奉,取舍利塔建成。
Tadā bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannipatitvā ‘‘āvuso, aho losakatissatthero appapuñño appalābhī, evarūpena nāma appapuññena appalābhinā kathaṃ ariyadhammo laddho’’ti kathentā nisīdiṃsu. Satthā dhammasabhaṃ gantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchi. Te ‘‘imāya nāma, bhante’’ti ārocayiṃsu. Satthā ‘‘bhikkhave, eso bhikkhu attano alābhibhāvañca ariyadhammalābhibhāvañca attanāva akāsi. Ayañhi pubbe paresaṃ lābhantarāyaṃ katvā appalābhī jāto, ‘‘aniccaṃ, dukkhaṃ, anattā’’ti vipassanāya yuttabhāvassa balena ariyadhammalābhī jāto’’ti vatvā atītaṃ āhari.
当时比库们集会法行,议论说:“朋友啊,洛萨卡提萨那尊者功德稀少,所得果报也罕,凭此微薄功德何以获圣法?”世尊前来法会,问曰:“比库们,此地众说所缘为何?”众答:“尊者,此即所议。”世尊说:“比库们,此比库自身成就所得之功德,及证得圣法,全凭本人。昔日彼为他人利益曾为微薄,而后凭观想无常、苦、无我三法,因观智之力,得圣法果。”以此往昔作证。
Atīte kira kassapasammāsambuddhakāle aññataro bhikkhu ekaṃ kuṭumbikaṃ nissāya gāmakāvāse vasati pakatatto sīlavā vipassanāya yuttappayutto. Atheko khīṇāsavatthero samavattavāsaṃ vasamāno anupubbena tassa bhikkhuno upaṭṭhākakuṭumbikassa vasanagāmaṃ sampatto. Kuṭumbiko therassa iriyāpatheyeva pasīditvā pattaṃ ādāya gharaṃ pavesetvā sakkaccaṃ bhojetvā thokaṃ dhammakathaṃ sutvā theraṃ vanditvā ‘‘bhante, amhākaṃ dhuravihārameva gacchatha, mayaṃ sāyanhasamaye āgantvā passissāmā’’ti āha. Thero vihāraṃ gantvā nevāsikattheraṃ vanditvā āpucchitvā ekamantaṃ nisīdi. Sopi tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘laddho te, āvuso, bhikkhāhāro’’ti pucchi. ‘‘Āma, laddho’’ti. ‘‘Kahaṃ laddho’’ti? ‘‘Tumhākaṃ dhuragāme kuṭumbikaghare’’ti. Evañca pana vatvā attano senāsanaṃ pucchitvā paṭijaggitvā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā jhānasukhena phalasukhena ca vītināmento nisīdi.
昔卡萨巴正觉时期,有一比库寄居一村庄于一户人家,闻慧具足,守戒良好,善于观智。一位证尽无漏的长老,居于同地,前来此比库家中,于路上停驻。该村户主见尊者来临,呈上座席,入室供食,听法少语,礼敬长老说:“尊者,吾等闲居之所尚未完备,愿于暮时来访。”比库往祠院,礼敬那长老,询文后同坐。相互问候:“尊者,食膳获受乎?”答:“是,已得。”问其所住处,答:“在你村庄,户人之家。”如是言毕,问及修行处,得以察明,收衣而坐,忘却禅悦与果乐。
Sopi kuṭumbiko sāyanhe gandhamālañceva padīpeyyañca gāhāpetvā vihāraṃ gantvā nevāsikattheraṃ vanditvā ‘‘bhante, eko āgantukatthero atthi, āgato nu kho’’ti pucchi. ‘‘Āma, āgato’’ti. ‘‘Idāni kaha’’nti. ‘‘Asukasenāsane nāmā’’ti. So tassa santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ nisinno dhammakathaṃ sutvā sītalavelāya cetiyañca bodhiñca pūjetvā dīpe jāletvā ubhopi jane nimantetvā gato. Nevāsikattheropi kho ‘‘ayaṃ kuṭumbiko paribhinno, sacāyaṃ bhikkhu imasmiṃ vihāre vasissati, na maṃ esa kismiñci gaṇayissatī’’ti there anattamanataṃ āpajjitvā ‘‘imasmiṃ vihāre etassa avasanākāro mayā kātuṃ vaṭṭatī’’ti tena upaṭṭhānavelāya āgatena saddhiṃ kiñci na kathesi. Khīṇāsavatthero tassa ajjhāsayaṃ jānitvā ‘‘ayaṃ thero mama kule vā gaṇe vā apalibuddhabhāvaṃ na jānātī’’ti attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā jhānasukhena phalasukhena vītināmesi.
村户主暮时像燃香花环般安置座席,进祠院礼敬那长老,说:“尊者,有位外来尊者。”问之:“是否来临?”答:“是,已至。”问其住所,答:“名为阿苏卡之小屋。”他前往拜见礼敬,坐一旁听法,凉风轻拂,供奉舍利塔及菩提树,点灯招待众人后离开。那长老心中想:“这村户凡夫攀附以外尊者,自身于此祠院平时生活无人计较。”因而生心无我,意谓:“我当安排其处住。”趁照料之时,默然无言。证尽无漏之长老洞察其心说:“此长老不识我族姓、不晓我善心得失。”于是仍归本所住,忘却禅悦果乐。
Nevāsikopi punadivase nakhapiṭṭhena gaṇḍiṃ paharitvā nakhena dvāraṃ ākoṭetvā kuṭumbikassa gehaṃ agamāsi. So tassa pattaṃ gahetvā paññattāsane nisīdāpetvā ‘‘āgantukatthero kahaṃ, bhante’’ti pucchi. ‘‘Nāhaṃ tava kulūpakassa pavattiṃ jānāmi, gaṇḍiṃ paharantopi dvāraṃ ākoṭentopi pabodhetuṃ nāsakkhiṃ, hiyyo tava gehe paṇītabhojanaṃ bhuñjitvā jīrāpetuṃ asakkonto idāni niddaṃ okkantoyeva bhavissati, tvaṃ pasīdamāno evarūpesuyeva ṭhānesu pasīdasī’’ti āha – ‘‘khīṇāsavattheropi attano bhikkhācāravelaṃ sallakkhetvā sarīraṃ paṭijaggitvā pattacīvaramādāya ākāse uppatitvā aññattha agamāsi. So kuṭumbiko nevāsikattheraṃ sappimadhusakkharābhisaṅkhataṃ pāyāsaṃ pāyetvā pattaṃ gandhacuṇṇehi ubbaṭṭetvā puna pūretvā ‘‘bhante, so thero maggakilanto bhavissati, idamassa harathā’’ti adāsi. Itaro apaṭikkhipitvāva gahetvā gacchanto ‘‘sace so bhikkhu imaṃ pāyāsaṃ pivissati, gīvāyaṃ gahetvā nikkaḍḍhiyamānopi na gamissati. Sace panāhaṃ imaṃ pāyāsaṃ manussānaṃ dassāmi, pākaṭaṃ me kammaṃ bhavissati. Sace udake opilāpessāmi, udakapiṭṭhe sappi paññāyissati . Sace bhūmiyaṃ chaḍḍessāmi, kākasannipātena paññāyissati. Kattha nu kho imaṃ chaḍḍeyya’’nti upadhārento ekaṃ jhāmakkhettaṃ disvā aṅgāre viyūhitvā tattha pakkhipitvā upari aṅgārehi paṭicchādetvā vihāraṃ gato taṃ bhikkhuṃ adisvā cintesi ‘‘addhā so bhikkhu khīṇāsavo mama ajjhāsayaṃ viditvā aññattha gato bhavissati, aho mayā udarahetu ayuttaṃ kata’’nti tāvadevassa mahantaṃ domanassaṃ udapādi. Tato paṭṭhāyeva ca manussapeto hutvā na cirasseva kālaṃ katvā niraye nibbatti.
翌日,外来尊者以指甲击打腮部,以指甲敲门,入户。拿下席子使坐,说:“外来尊者安在?”答:“我不知你之家事,敲打门击打腮亦不能惊醒,今见你正安然坐着。”又说:“证尽无漏之长老正值修行,遗体安置,披袈裟升空往他处去了。”那户主倍赠用蜂蜜及花香涂抹席子,数次填充,且言:“此长老必成正道,现今宜珍之。”另人持取去时说:“若比库饮此甜饭,护喉者不得外出。若我示人此饭,必生明显业果。若泼于水,水边众生自知。若弃于地,乌鸦群集明知。何处应弃?”遂取一禅地,将饭藏于炭火内,覆以灰块隐蔽,往祠院而去。思量:“此比库已证无漏,知我心意,必往他处,令我腹中苦恼。”于是即刻死于人道,少时后堕恶趣。
So bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā pakkāvasesena paṭipāṭiyā pañcajātisatesu yakkho hutvā ekadivasampi udarapūraṃ āhāraṃ na labhi. Ekadivasaṃ pana gabbhamalaṃ udarapūraṃ labhi. Puna pañcajātisatesu sunakho ahosi. Tadāpi ekadivasaṃ bhattavamanaṃ udarapūraṃ labhi, sesakāle pana tena udarapūro āhāro nāma na laddhapubbo. Sunakhayonito pana cavitvā kāsiraṭṭhe ekasmiṃ gāme duggatakule nibbatti. Tassa nibbattito paṭṭhāya taṃ kulaṃ paramaduggatameva jātaṃ, jātito uddhaṃ udakakañjikāmattampi na labhi. Tassa pana ‘‘mittavindako’’ti nāmaṃ ahosi. Mātāpitaro chātakadukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkontā ‘‘gaccha kāḷakaṇṇī’’ti taṃ pothetvā nīhariṃsu. So apaṭisaraṇo vicaranto bārāṇasiṃ agamāsi. Tadā bodhisatto bārāṇasiyaṃ disāpāmokkho ācariyo hutvā pañca māṇavakasatāni sippaṃ vāceti. Tadā bārāṇasivāsino duggatānaṃ paribbayaṃ datvā sippaṃ sikkhāpenti. Ayampi mittavindako bodhisattassa santike sippaṃ sikkhati. So pharuso anovādakkhamo taṃ taṃ paharanto vicarati, bodhisattena ovadiyamānopi ovādaṃ na gaṇhāti. Taṃ nissāya āyopissa mando jāto.
此比库受无数千百载苦报,曾为恶趣之夜叉,受五百次坠生,绝一日腹中无食。一日腹中得胎瘤。复五百次受苦。还曾为恶鬼,每日得食生呕,期满后得食称不上饱。恶鬼之身离去后,堕生迦尸国一村贫苦家。其地极恶苦,生为“友人寻者”名。父母无法忍受丧其儿苦,遂弃他,放逐村外。彼漫游无依,入波罗奈城。时菩萨为其当地导师,教以五百人手艺言论。当地住民,弃恶道者,授此手艺。此亦友人寻者亲近菩萨而受教。彼为恶且坚执,不听劝诫。故依斯所,生为痴哑者。
Atha so māṇavakehi saddhiṃ bhaṇḍitvā ovādaṃ aggaṇhanto tato palāyitvā āhiṇḍanto ekaṃ paccantagāmaṃ patvā bhatiṃ katvā jīvati. So tattha ekāya duggatitthiyā saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi. Sā taṃ nissāya dve dārake vijāyi. Gāmavāsino ‘‘amhākaṃ susāsanaṃ dussāsanaṃ āroceyyāsī’’ti mittavindakassa bhatiṃ datvā taṃ gāmadvāre kuṭikāya vasāpesuṃ. Taṃ pana mittavindakaṃ nissāya te paccantagāmavāsino sattakkhattuṃ rājadaṇḍaṃ agamaṃsu, sattakkhattuṃ nesaṃ gehāni jhāyiṃsu, sattakkhattuṃ taḷākaṃ bhijji. Te cintayiṃsu ‘‘amhākaṃ pubbe imassa mittavindakassa anāgamanakāle evarūpaṃ natthi, idāni panassa āgatakālato paṭṭhāya parihāyāmā’’ti taṃ pothetvā nīhariṃsu.
于是他与村民们一同讲述训诫,接受训诫后便逃离,进入一座后方村庄,点燃灯火生活。在那里,他与一个邪行人一同居住。该邪行人依靠他生育了两个孩子。村民们给了那灯火名叫“看破人的灯”,在村口小屋里居住。村民们凭这“看破人”所依,举起了七十支王权之杖,七十家住户放下房屋,七十片伞盖撕毁。他们思忖说:“从前没有过像‘看破人’这样的邪行人,现在他已来了,应当联合起来消灭他”,于是收篮收网退开了。
So attano dārake gahetvā aññattha gacchanto ekaṃ amanussapariggahaṃ aṭaviṃ pāvisi. Tatthassa amanussā dārake ca bhariyañca māretvā maṃsaṃ khādiṃsu. So tato palāyitvā tato tato āhiṇḍanto ekaṃ gambhīraṃ nāma paṭṭanagāmaṃ nāvāvissajjanadivaseyeva patvā kammakārako hutvā nāvaṃ abhiruhi. Nāvā samuddapiṭṭhe sattāhaṃ gantvā sattame divase samuddamajjhe ākoṭetvā ṭhapitā viya aṭṭhāsi. Te kāḷakaṇṇisalākaṃ cāresuṃ, sattakkhattuṃ mittavindakasseva pāpuṇi. Manussā tassekaṃ veḷukalāpaṃ datvā hatthe gahetvā samuddapiṭṭhe khipiṃsu, tasmiṃ khittamatte nāvā agamāsi. Mittavindako veḷukalāpe nipajjitvā samuddapiṭṭhe gacchanto kassapasammāsambuddhakāle rakkhitasīlassa phalena samuddapiṭṭhe ekasmiṃ phalikavimāne catasso devadhītaro paṭilabhitvā tāsaṃ santike sukhaṃ anubhavamāno sattāhaṃ vasi. Tā pana vimānapetiyo sattāhaṃ sukhaṃ anubhavanti, sattāhaṃ dukkhaṃ. Sattāhaṃ dukkhaṃ anubhavituṃ gacchamānā ‘‘yāva mayaṃ āgacchāma, tāva idheva hohī’’ti vatvā agamaṃsu.
他带着自己的孩子离开,往别处去,进入一座无人居住的森林。在那里,他们杀死了森林中的恶人和恶妻,吃食肉身。之后,他又逃跑,来到一座叫深广的城镇,在新船下船后,成为工匠,登上船只。船只沿海边航行七天,第七天船停在海中央,犹如被设障固定在那里。那帮恶人像黑眼狼一样徘徊,七十支王权杖又落在“看破人”处。人们给了“看破人”一把篾篮,手执着放到海边,船就在海面搁浅了。看破人依靠篾篮沿海边行走,在咖萨巴正觉佛时代,得到保护戒律的果报,于海边一处树盖瓦楼屋中,与四位天女同住,幸福安乐卧住七天。天女们在这七天中享受快乐,在接下来的七天则受苦。正当他们去经历苦楚时,说:“直到我们回来之前,就在这里吧”,于是离去了。
Mittavindako tāsaṃ gatakāle veḷukalāpe nipajjitvā purato gacchanto rajatavimāne aṭṭha devadhītaro labhi. Tatopi paraṃ gacchanto maṇivimāne soḷasa, kanakavimāne dvattiṃsa devadhītaro labhi. Tāsampi vacanaṃ akatvā parato gacchanto antaradīpake ekaṃ yakkhanagaraṃ addasa. Tatthekā yakkhinī ajarūpena vicarati. Mittavindako tassā yakkhinibhāvaṃ ajānanto ‘‘ajamaṃsaṃ khādissāmī’’ti taṃ pāde aggahesi, sā yakkhānubhāvena taṃ ukkhipitvā khipi. So tāya khitto samuddamatthakena gantvā bārāṇasiyaṃ parikhāpiṭṭhe ekasmiṃ kaṇṭakagumbamatthake patitvā pavaṭṭamāno bhūmiyaṃ patiṭṭhāsi. Tasmiñca samaye tasmiṃ parikhāpiṭṭhe rañño ajikā caramānā corā haranti. Ajikagopakā ‘‘core gaṇhissāmā’’ti ekamantaṃ nilīnā aṭṭhaṃsu. Mittavindako pavaṭṭitvā bhūmiyaṃ ṭhito tā ajikā disvā cintesi ‘‘ahaṃ samudde ekasmiṃ dīpake ajikaṃ pāde gahetvā tāya khitto idha patito. Sace idāni ekaṃ ajikaṃ pāde gahessāmi, sā maṃ parato samuddapiṭṭhe vimānadevatānaṃ santike khipissatī’’ti. So evaṃ ayoniso manasikaritvā ajikaṃ pāde gaṇhi, sā gahitamattā viravi. Ajikagopakā ito cito ca āgantvā taṃ gahetvā ‘‘ettakaṃ kālaṃ rājakule ajikakhādako esa coro’’ti taṃ koṭṭetvā bandhitvā rañño santikaṃ nenti.
看破人在他们去的时候,依靠篾篮沿海边前行,来到一座银楼屋,见八位天女。之后又前往宝楼屋,见十六位天女,再到黄金楼屋,见三十二位天女。后来他没有说话,前往一座内陆小岛,见一座夜叉城。那里有一位形容枯槁的夜叉女正在游走。看破人不识她夜叉身份,想要杀死她吃肉,就抓住了她脚,她乘夜叉神力跳起飞走了。他被她踢落,在海边的巴拉那西附近,掉入一处荆棘洞穴,努力爬升,重新立足于地。此时盗贼抢走了国王的火炬。守火者说:“去抓小偷”,紧急聚集起来八人。看破人翻山越岭站立,见到了守火者,心想:“我曾在某海岛脚下拿着火炬站立,如今若再拿火炬,火炬女神必会赶来踢我。”他心念不正,抓起火炬一把,立即跑开。守火者仓促赶来,抓住他,说:“这位盗火贼,盗著国王家火炬如此久。”将他捆绑,押送到国王处。
Tasmiṃ khaṇe bodhisatto pañcasatamāṇavakaparivuto nagarā nikkhamma nhāyituṃ gacchanto mittavindakaṃ disvā sañjānitvā te manusse āha – ‘‘tātā, ayaṃ amhākaṃ antevāsiko, kasmā naṃ gaṇhathā’’ti? ‘‘Ajikacorako, ayya, ekaṃ ajikaṃ pāde gaṇhi, tasmā gahito’’ti. ‘‘Tena hetaṃ amhākaṃ dāsaṃ katvā detha, amhe nissāya jīvissatī’’ti. Te, ‘‘sādhu ayyā’’ti taṃ vissajjetvā agamaṃsu. Atha naṃ bodhisatto ‘‘mittavindaka, tvaṃ ettakaṃ kālaṃ kahaṃ vasī’’ti pucchi. So sabbaṃ attanā katakammaṃ ārocesi. Bodhisatto ‘‘atthakāmānaṃ vacanaṃ akaronto evaṃ dukkhaṃ pāpuṇātī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
这时,佛陀转生为五百人男子,离开城镇去洗浴,见到了看破人,认出他是本地人,便问众人:“大叔,这人是我乡里人,为什么不抓他?”众人回答说:“此人偷火炬,抓住了一个火炬女神交给我们,当作奴仆,我们依靠他生活。”众人说:“好吧”,放了他,让他离去。佛陀问看破人:“你为何辜负众生?”他详述了自己的所作所为。佛陀说:“无益者不听劝告,必将受苦。”说完而唱颂曰——
§41
41.
‘‘Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
“凡是不为利益者、出于同情而做,绝不违背佛法;
Ajiyā pādamolamba, mittako viya socatī’’ti.
即使失去脚掌,如同朋友一样悲伤。”
Tattha atthakāmassāti vuḍḍhiṃ icchantassa. Hitānukampinoti hitena anukampamānassa. Ovajjamānoti mudukena hitacittena ovadiyamāno. Na karoti sāsananti anusiṭṭhaṃ na karoti, dubbaco anovādako hoti. Mittako viya socatīti yathāyaṃ mittavindako ajikāya pādaṃ gahetvā socati kilamati, evaṃ niccakālaṃ socatīti imāya gāthāya bodhisatto dhammaṃ desesi.
此处“Atthakāmassa”者,欲增进者之意。“Hitānukampino”者,因利益故而生慈悲者也。“Ovajjamāno”者,柔和利益心之人所劝诫。若“不作教法”者,谓未依教行,又常妄言不劝诫者。譬如朋友失意而忧伤,犹如朋友以杖扶其揉脚而伤痛,恒时悲恸者。以此诗句,菩萨乃宣说法义。
Evaṃ tena therena ettake addhāne tīsuyeva attabhāvesu kucchipūro laddhapubbo. Yakkhena hutvā ekadivasaṃ gabbhamalaṃ laddhaṃ, sunakhena hutvā ekadivasaṃ bhattavamanaṃ, parinibbānadivase dhammasenāpatissānubhāvena catumadhuraṃ laddhaṃ. Evaṃ parassa lābhantarāyakaraṇaṃ nāma mahādosanti veditabbaṃ. Tasmiṃ pana kāle sopi ācariyo mittavindakopi yathākammaṃ gato.
如是,经一长老,于三种生命阶段之大海中,各得一宝。化为夜叉,一日得胎中污秽;化为猪,一日得腐熟食物;于般涅槃日,因法军长辅佐,得四甘露。如此,为他人获取利益而成恶业者,名为大罪,须当知晓。时至此,导师及朋友亦依当法行。
Satthā ‘‘evaṃ, bhikkhave, attano appalābhibhāvañca ariyadhammalābhibhāvañca sayameva esa akāsī’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mittavindako losakatissatthero ahosi, disāpāmokkhācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊说:“比库!以自身在所得与圣法所得上自证,此乃我空无碍也。”遂引发诵法思惟,续编故事,解说生起——“当时,马哈摩嘎喇那长老乃瞌睡之人,授释迦离世密码者,正是我。”
Losakajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 露萨咖本生注释,第一。
[42] 2. Kapotajātakavaṇṇanā
[42] 2. 鹤子本生故事解说
Yo atthakāmassāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ lolabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tassa lolabhāvo navakanipāte kākajātake āvi bhavissati. Tadā pana taṃ bhikkhū ‘‘ayaṃ, bhante, bhikkhu lolo’’ti satthu ārocesuṃ. Atha naṃ satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu lolosī’’ti pucchi. ‘‘Āma, bhante’’ti. Satthā ‘‘pubbepi tvaṃ bhikkhu lolo lolakāraṇā jīvitakkhayaṃ patto, paṇḍitāpi taṃ nissāya attano vasanaṭṭhānā parihīnā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
一者,世尊住于祗树给孤独园时,对一贪心比库说法。其贪性,于新集之乌鸦本生中有出。时诸比库共语:“此比库贪心甚重。”世尊问:“汝确为贪否?”答“是也”。世尊说:“昔日汝亦贪色,因贪欲致命,智慧亦因宿业受损。”说近期之劣行。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto pārāvatayoniyaṃ nibbatti. Tadā bārāṇasivāsino puññakāmatāya tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne sakuṇānaṃ sukhavasanatthāya thusapacchiyo olambenti. Bārāṇasiseṭṭhinopi bhattakārako attano mahānase ekaṃ thusapacchiṃ olambetvā ṭhapesi, bodhisatto tattha vāsaṃ kappesi. So pātova nikkhamitvā gocare caritvā sāyaṃ āgantvā tattha vasanto kālaṃ khepesi. Athekadivasaṃ eko kāko mahānasamatthakena gacchanto ambilānambilamacchamaṃsānaṃ dhūpanavāsaṃ ghāyitvā lobhaṃ uppādetvā ‘‘kaṃ nu kho nissāya imaṃ macchamaṃsaṃ labhissāmī’’ti avidūre nisīditvā pariggaṇhanto sāyaṃ bodhisattaṃ āgantvā mahānasaṃ pavisantaṃ disvā ‘‘imaṃ pārāvataṃ nissāya macchamaṃsaṃ labhissāmī’’ti punadivase pātova āgantvā bodhisattassa nikkhamitvā gocaratthāya gamanakāle piṭṭhito piṭṭhito agamāsi. Atha naṃ bodhisatto ‘‘kasmā tvaṃ, samma, amhehi saddhiṃ carasī’’ti āha. ‘‘Sāmi, tumhāhaṃ kiriyā mayhaṃ ruccati, ito paṭṭhāya tumhe upaṭṭhahissāmī’’ti. ‘‘Samma, tumhe aññagocarā, mayaṃ aññagocarā, tumhehi amhākaṃ upaṭṭhānaṃ dukkara’’nti. ‘‘Sāmi, tumhākaṃ gocaraggahaṇakāle ahampi gocaraṃ gahetvā tumhehi saddhiṃyeva gamissāmī’’ti. ‘‘Sādhu, kevalaṃ te appamattena bhavitabba’’nti evaṃ bodhisatto kākaṃ ovaditvā gocaraṃ caranto tiṇabījādīni khādati. Bodhisattassa pana gocaraggahaṇakāle kāko gantvā gomayapiṇḍaṃ apanetvā pāṇake khāditvā udaraṃ pūretvā bodhisattassa santikaṃ āgantvā ‘‘sāmi, tumhe ativelaṃ caratha, atibahubhakkhena nāma bhavituṃ na vaṭṭatī’’ti vatvā bodhisattena gocaraṃ gahetvā sāyaṃ āgacchantena saddhiṃyeva mahānasaṃ pāvisi. Bhattakārako ‘‘amhākaṃ kapoto aññampi gahetvā āgato’’ti kākassapi pacchiṃ ṭhapesi. Tato paṭṭhāya dve janā vasanti.
昔时,菩萨在波罗奈国,出家为婆罗门,生于婆罗门家庭。那时波罗奈人,为追求功德,养鸟之家,架设鸟笼栖之处。波罗奈大商亦为食官,设一鸟笼以供鸟憩宿,菩萨在此居住。彼时,菩萨每天出入牧野,夕归饮食,一日有乌鸦来,嘴啄鱼肉馥郁之味,起贪欲思:“何处得此佳肴?”鸦远处栖坐,待夕时,菩萨归来,便藏匿躲藏。次日早来,又蹲而守候。菩萨出门牧野时,鸦从后跟随。菩萨问:“汝何故与我们同行?”鸦答:“主人,我喜汝行为,故愿伴随,彼此异处难陪护。”菩萨言:“汝来牧场时,我亦同来。”鸦说:“唯愿尔等专心勤勉。”菩萨劝诫鸦后,一同外出牧畜,食草籽等。牧场时,鸦飞至,衔牛粪食之,腹饱来至菩萨侧,说:“主,此处行时勿迟缓,勿贪食太多。”说毕,菩萨引鸦入牧草场,与之同行。食官言:“我鸟儿如主亦为他人带鸟归来。”于是二人同栖一处。
Athekadivasaṃ seṭṭhissa bahuṃ macchamaṃsaṃ āhariṃsu. Taṃ ādāya bhattakārako mahānase tattha tattha olambesi. Kāko taṃ disvā lobhaṃ uppādetvā ‘‘sve gocarabhūmiṃ agantvā mayā idameva khāditabba’’nti rattiṃ nitthunanto nipajji. Punadivase bodhisatto gocarāya gacchanto ‘‘ehi, samma, kākā’’ti āha. ‘‘Sāmi, tumhe gacchatha, mayhaṃ kucchirogo atthī’’ti. ‘‘Samma, kākānaṃ kucchirogo nāma na kadāci bhūtapubbo, rattiṃ tīsu yāmesu ekekasmiṃ yāme mucchitā honti, dīpavaṭṭiṃ gilitakāle pana nesaṃ muhuttaṃ titti hoti, tvaṃ imaṃ macchamaṃsaṃ khāditukāmo bhavissasi, ehi manussaparibhogo nāma tumhākaṃ dupparibhuñjiyo, mā evarūpaṃ akāsi, mayā saddhiṃyeva gocarāya gacchāhī’’ti. ‘‘Na sakkomi, sāmī’’ti. ‘‘Tena hi paññāyissasi sakena kammena, lobhavasaṃ agantvā appamatto hohī’’ti taṃ ovaditvā bodhisatto gocarāya gato.
有一天,村中望族家中取来了许多鱼肉。厨师端着这些食物,逐处依靠着大鼻子鸟(意指乌鸦)。乌鸦看到后生起贪欲,说道:「既然自己来到这里的地界,今夜就该吃这个。」它整夜守候着。翌日,菩萨正在前往村庄的途中,说:「来吧,乌鸦们。」它们说:「主啊,你去吧,我身患咳嗽。」菩萨说:「确实如此,乌鸦的咳嗽从来没有出现过,夜间三更时分各自昏睡,点灯的时候会短暂醒来。你若想吃这鱼肉,来吧,人类的恶话者,你们难以善自分享,不要做这样的事,愿与你们同行到村庄去。」菩萨告诫它说:「我不敢。」菩萨又说:「因此你会因行为而获得智慧,生贪欲却不精进,应该谨慎。」说完便前往村庄。
Bhattakārako nānappakāraṃ macchamaṃsavikatiṃ sampādetvā usumanikkhamanatthaṃ bhājanāni thokaṃ vivaritvā rasaparissāvanakaroṭiṃ bhājanamatthake ṭhapetvā bahi nikkhamitvā sedaṃ puñchamāno aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe kāko pacchito sīsaṃ ukkhipitvā bhattagehaṃ olokento tassa nikkhantabhāvaṃ ñatvā ‘‘ayaṃdāni mayhaṃ manorathaṃ pūretvā maṃsaṃ khādituṃ kālo, kiṃ nu kho mahāmaṃsaṃ khādāmi, udāhu cuṇṇikamaṃsa’’nti cintetvā ‘‘cuṇṇikamaṃsena nāma khippaṃ kucchiṃ pūretuṃ na sakkā, mahantaṃ maṃsakhaṇḍaṃ āharitvā pacchiyaṃ nikkhipitvā khādamāno nipajjissāmī’’ti pacchito uppatitvā rasakaroṭiyaṃ nilīyi. Sā ‘‘kirī’’ti saddamakāsi. Bhattakārako taṃ saddaṃ sutvā ‘‘kiṃ nu kho eta’’nti paviṭṭho kākaṃ disvā ‘‘ayaṃ duṭṭhakāko mahāseṭṭhino pakkamaṃsaṃ khāditukāmo, ahaṃ kho pana seṭṭhiṃ nissāya jīvāmi, na imaṃ bālaṃ, kiṃ me iminā’’ti dvāraṃ pidhāya kākaṃ gahetvā sakalasarīre pattāni luñcitvā allasiṅgīveraloṇajīrakādayo koṭṭetvā ambilatakkena āloḷetvā tenassa sakalasarīraṃ makkhetvā taṃ kākaṃ pacchiyaṃ khipi. So adhimattavedanābhibhūto nitthunanto nipajji.
厨师用各种不同方式切割鱼肉,摆放陈设,准备晚餐供奉,放置鱼肉盘,然后外出。此时,一只乌鸦忿忿然啄起头骨,观察那消失的厨师,心想:「现在是我满足愿望吃肉的时候了。虽然吃大块肉难喂入口,但若吃细碎肉也难以满足,要拿来大块肉煮熟,待凉了再吃。」它有此烦恼后,吞下鱼肉块,鸣叫「啼啼」。厨师听声赶来,看见乌鸦说:「这只恶乌鸦妄图吃富户的肉,我靠着世主生活,怎可容忍这愚昧之举?」说着关门抓住乌鸦,将全身羽毛抓扯,嘴巴、鸡冠、眼屎等处猛击,以辛辣芥末揉搓其全身,然后将其杀死。乌鸦满身痛苦,死时仰卧倒下。
Bodhisatto sāyaṃ āgantvā taṃ byasanappattaṃ disvā ‘‘lolakāka, mama vacanaṃ akatvā tava lobhaṃ nissāya mahādukkhaṃ pattosī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
傍晚时分,菩萨回到家中,见到这遭逢劫难的乌鸦,说:「贪婪乌鸦啊,你违背我的教诲,因你的贪念招致了巨大苦难。」说完,便诵唱此偈:
§42
42.
‘‘Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
「愿利益众生、不生恶念者,不违背戒律法,
Kapotakassa vacanaṃ akatvā, amittahatthatthagatova setī’’ti.
犹如鸽子不违誓言,非友非敌,正如如来的行为。」
Tattha kapotakassa vacanaṃ akatvāti pārāvatassa hitānusāsanavacanaṃ akatvā. Amittahatthatthagatova setīti amittānaṃ anatthakārakānaṃ dukkhuppādakapuggalānaṃ hatthatthaṃ hatthapathaṃ gato ayaṃ kāko viya so puggalo mahantaṃ byasanaṃ patvā anusocamāno setīti.
这里所说鸽子不违誓言,意指违背利益众生教诲的话语。因非友非敌之人,乃是不善损害他人者,像这乌鸦一样,因其劣行而招至大苦难,故悲叹祷念。
Bodhisatto imaṃ gāthaṃ vatvā ‘‘idāni mayā ca imasmiṃ ṭhāne na sakkā vasitu’’nti aññattha gato. Kākopi tattheva jīvitakkhayaṃ patto. Atha naṃ bhattakārako saddhiṃ pacchiyā gahetvā saṅkāraṭṭhāne chaḍḍesi.
觉菩萨说了这偈子后,言道:「如今我在此处已不能住持。」于是他另谋他途。那时乌鸦也正值生命终尽。然后,护卫者同食共饮,将他遗弃在修行之处。
Satthāpi ‘‘na tvaṃ bhikkhu idāneva lolo, pubbepi loloyeva, tañca pana te lolyaṃ nissāya paṇḍitāpi sakāvāsā parihīnā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne so bhikkhu anāgāmiphalaṃ patto. Satthā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kāko lolabhikkhu ahosi, pārāvato pana ahameva ahosi’’nti.
世尊又说:「你这比库并非今日才愚痴,过去即已愚痴,因你的愚痴,使同伴智者们的居所也失去。」听闻此法义理,世尊明示真实的道理。此事法尽后,那比库未得不退转果。世尊随之思惟,呈现出缘起故事,说道:「那时那乌鸦为愚痴比库,我则是鸦群中之最。」
Kapotajātakavaṇṇanā dutiyā. · 鸽本生注释,第二。
[43] 3. Veḷukajātakavaṇṇanā
【43】第三、麦穗子本生赞述
Yoatthakāmassāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ dubbacabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tañhi bhagavā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu dubbacosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘na tvaṃ bhikkhu idāneva dubbaco, pubbepi dubbacoyeva, dubbacattāyeva ca paṇḍitānaṃ vacanaṃ akatvā sappamukhe jīvitakkhayaṃ patto’’ti vatvā atītaṃ āhari.
有一人称为渴求利益者,即是世尊在伽耶竹林居时,曾开始对一名行为恶劣的比库说法。世尊问曰:「实则你这比库本质是恶名之人。」答曰:「实言,世尊。」世尊便言:「你非今日才是恶名比库,过去便曾是恶名之辈,由于不尊重智者所说,道义被抛弃,最终亲自遭遇生死灭尽之果。」于是引出过去因缘。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe mahābhogakule nibbatto viññutaṃ patvā kāmesu ādīnavaṃ nekkhamme cānisaṃsaṃ disvā kāme pahāya himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā kasiṇaparikammaṃ katvā pañcābhiññā aṭṭha samāpattiyo ca uppādetvā jhānasukhena vītināmento aparabhāge mahāparivāro pañcahi tāpasasatehi parivuto gaṇassa satthā hutvā vihāsi. Atheko āsivisapotako attano dhammatāya caranto aññatarassa tāpasassa assamapadaṃ patto. Tāpaso tasmiṃ puttasinehaṃ uppādetvā taṃ ekasmiṃ veḷupabbe sayāpetvā paṭijaggati. Tassa veḷupabbe sayanato ‘‘veḷuko’’tveva nāmaṃ akaṃsu. Taṃ puttasinehena paṭijagganato tāpasassa ‘‘veḷukapitā’’tveva nāmaṃ akaṃsu.
过去时,在波罗奈国,婆罗门王朝末代时代,觉菩萨生于迦尸国豪族之家。觉悟后透见贪欲苦难,决定舍弃欲界,入山修行出家。已完成十种神通与八种禅定成果,以禅定安住快乐之中。后期乃有一大弟子团,由五百名苦行者围绕而成。其间,有位苦行者染恶习,生嗔恨,堕至恶道。他因嗔恨种子,于某日出生为一乌鸦幼雏,卧在一座荆棘树上而得名为「麦穗乌鸦」。因其母亲名为麦穗者,故称为「麦穗之子」。
Tadā bodhisatto ‘‘eko kira tāpaso āsivisaṃ paṭijaggatī’’ti sutvā taṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ āsivisaṃ paṭijaggasī’’ti pucchitvā ‘‘sacca’’nti vutte ‘‘āsivisena saddhiṃ vissāso nāma natthi, mā evaṃ jaggāhī’’ti āha. ‘‘So me ācariya putto, nāhaṃ tena vinā vattituṃ sakkhissāmī’’ti. ‘‘Tena hi etasseva santikā jīvitakkhayaṃ pāpuṇissasī’’ti. Tāpaso bodhisattassa vacanaṃ na gaṇhi, āsivisampi jahituṃ nāsakkhi. Tato katipāhaccayeneva sabbe tāpasā phalāphalatthāya gantvā gataṭṭhāne phalāphalassa sulabhabhāvaṃ disvā dve tayo divase tattheva vasiṃsu, veḷukapitāpi tehi saddhiṃ gacchanto āsivisaṃ veḷupabbeyeva sayāpetvā pidahitvā gato. So puna tāpasehi saddhiṃ dvīhatīhaccayena āgantvā ‘‘veḷukassa gocaraṃ dassāmī’’ti veḷupabbaṃ ugghāṭetvā ‘‘ehi, puttaka, chātakosī’’ti hatthaṃ pasāresi. Āsiviso dvīhatīhaṃ nirāhāratāya kujjhitvā pasāritahatthaṃ ḍaṃsitvā tāpasaṃ tattheva jīvitakkhayaṃ pāpetvā araññaṃ pāvisi. Tāpasā taṃ disvā bodhisattassa ārocesuṃ. Bodhisatto tassa sarīrakiccaṃ kāretvā isigaṇassa majjhe nisīditvā isīnaṃ ovādavasena imaṃ gāthamāha –
那时觉菩萨听闻有一位苦行者染恶习而堕落,便前去斥责他说:「实则你是生恶习之苦行者。」问曰:「实否?」答曰:「实然。」苦行者说:「我与恶习并无信任,勿如此称呼。」觉菩萨言:「与恶习相亲近,必导致生命灭亡。」苦行者不肯理会觉菩萨言辞,且无力断除恶习。由此双方争执,众苦行者为利益果报,纷纷往返于此地。两三日中,彼处就如有关清净果报之地。麦穗乌鸦与苦行者同往,共卧荆棘树旁。苦行者又与苦行共整,宣称「我将示你麦穗之所栖」。掀开荆棘树枝,说:「来,孩子,你是百鸟之王。」恶习者厌食两三天,挠伤伸手,抓伤苦行者,当场身陷生死,入入森林。苦行者见之,告知觉菩萨。觉菩萨施设身体,坐于苦行者之中,以正教导之语,作颂曰——
§43
43.
‘‘Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
『若为有利益者、慈悲愿利诸方者,虽遭谤诋亦不违犯此教法;』
Evaṃ so nihato seti, veḷukassa yathā pitā’’ti.
『如此彼者就如橙树之父般,虽陷泥淖亦心安理得。』
Tattha evaṃ so nihato setīti yo hi isīnaṃ ovādaṃ na gaṇhāti, so yathā esa tāpaso āsivisamukhe pūtibhāvaṃ patvā nihato seti, evaṃ mahāvināsaṃ patvā nihato setīti attho. Evaṃ bodhisatto isigaṇaṃ ovaditvā cattāro brahmavihāre bhāvetvā āyupariyosāne brahmaloke uppajji.
其中此义指彼虽受击打,而不为所破坏,此因譬如苦行者入铁锈伤口而致化脓、溃烂受破害,如是也谓彼大毁灭之中仍未灭亡。正如菩萨劝导行者诸多,经修四梵行于寿终时生于梵天。
Satthā ‘‘na tvaṃ bhikkhu idāneva dubbaco, pubbepi dubbacoyeva, dubbacabhāveneva ca āsivisamukhe pūtibhāvaṃ patto’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā veḷukapitā dubbacabhikkhu ahosi, sesaparisā buddhaparisā, gaṇasatthā pana ahameva ahosi’’nti.
佛世尊言:『汝非今是比库之恶劣者,昔昔亦非恶,恶本即因如铁锈伤口受化脓烂痛而成恶。』闻此法教后,随后新演说故事,曰:『当时橙树之父是不善比库,群僧席佛随其众首也唯我一人。』
Veḷukajātakavaṇṇanā tatiyā. · 竹本生注释,第三。
[44] 4. Makasajātakavaṇṇanā
第四章 猕猴王本生释义记述。
Seyyo amittoti idaṃ satthā magadhesu cārikaṃ caramāno aññatarasmiṃ gāmake bālagāmikamanusse ārabbha kathesi. Tathāgato kira ekasmiṃ samaye sāvatthito magadharaṭṭhaṃ gantvā tattha cārikaṃ caramāno aññataraṃ gāmakaṃ sampāpuṇi. So ca gāmako yebhuyyena andhabālamanussehiyeva ussanno. Tatthekadivasaṃ te andhabālamanussā sannipatitvā ‘‘bho, amhe araññaṃ pavisitvā kammaṃ karonte makasā khādanti, tappaccayā amhākaṃ kammacchedo hoti, sabbeva dhanūni ceva āvudhāni ca ādāya gantvā makasehi saddhiṃ yujjhitvā sabbamakase vijjhitvā chinditvā ca māressāmā’’ti mantayitvā araññaṃ gantvā ‘‘makase vijjhissāmā’’ti aññamaññaṃ vijjhitvā ca paharitvā ca dukkhappattā āgantvā antogāme ca gāmamajjhe ca gāmadvāre ca nipajjiṃsu.
『最善之敌』者也。如是世尊在摩揭陀国行游时,至舍卫城中一游方村人对众说法。彼村人多盲愚人,时数盲愚相聚,曰:『来!我等同入林中狩猎,食猕猴。此狩猎为我等因缘,诸业断尽。皆携弓箭武器,随猕猴战斗,悉皆围猎,斩杀殆尽。』遂入林,彼此分散打杀,带来苦痛,入村与村门处蹲伏伺机。
Satthā bhikkhusaṅghaparivuto taṃ gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Avasesā paṇḍitamanussā bhagavantaṃ disvā gāmadvāre maṇḍapaṃ kāretvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā satthāraṃ vanditvā nisīdiṃsu. Satthā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne patitamanusse disvā te upāsake pucchi ‘‘bahū ime gilānā manussā, kiṃ etehi kata’’nti? ‘‘Bhante, ete manussā ‘makasayuddhaṃ karissāmā’ti gantvā aññamaññaṃ vijjhitvā sayaṃ gilānā jātā’’ti. Satthā ‘‘na idāneva andhabālamanussā ‘makase paharissāmā’ti attānaṃ paharanti, pubbepi ‘makasaṃ paharissāmā’ti paraṃ paharaṇakamanussā ahesuṃyevā’’ti vatvā tehi manussehi yācito atītaṃ āhari.
教师随比库僧团进入该村托钵。众多贤智人见到世尊后,于村口设立讲厅,供养以佛为首的比库僧团大供养,恭敬礼拜教师后坐下。教师见村中散落坐着的人,问这等侍者说:“这些生病的人多吗?这是因何所致?”答曰:“尊者,这些人走到一处,彼此砍杀,结果自己便成了病人。”教师言:“现在并非愚癡盲昧的人互相攻击,而是在过去也有互相攻击的愚昧人。”说此后,请他们收集过去的事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto vaṇijjāya jīvikaṃ kappeti. Tadā kāsiraṭṭhe ekasmiṃ paccantagāme bahū vaḍḍhakī vasanti. Tattheko khalitavaḍḍhakī rukkhaṃ tacchati, athassa eko makaso tambalohathālakapiṭṭhisadise sīse nisīditvā sattiyā paharanto viya sīsaṃ mukhatuṇḍakena vijjhi. So attano santike nisinnaṃ puttaṃ āha – ‘‘tāta, mayhaṃ sīsaṃ makaso sattiyā paharanto viya vijjhati, vārehi na’’nti. ‘‘Tāta, adhivāsehi, ekappahāreneva taṃ māressāmī’’ti. Tasmiṃ samaye bodhisattopi attano bhaṇḍaṃ pariyesamāno taṃ gāmaṃ patvā tassā vaḍḍhakisālāya nisinno hoti. Atha so vaḍḍhakī puttaṃ āha – ‘‘tāta, imaṃ makasaṃ vārehī’’ti. So ‘‘vāressāmi, tātā’’ti tikhiṇaṃ mahāpharasuṃ ukkhipitvā pitu piṭṭhipasse ṭhatvā ‘‘makasaṃ paharissāmī’’ti pitu matthakaṃ dvidhā bhindi, vaḍḍhakī tattheva jīvitakkhayaṃ patto.
过去在巴拉那城,菩萨经营商贾谋生。当时在卡西国有一西乡,住着许多大蚊子。一只雄蚊子吃食树叶,头上有铜铜翅膀般的斑纹,坐着像用尖钉敲击头部的样子,啄破头面。雄蚊子对身边儿子说:“儿啊,有蚊子像用尖钉敲打我的头,很痛,你用箭射杀它吧。”儿曰:“父亲,只须一支箭便能杀它。”此时菩萨巡游至此村,坐在蚊子巢旁的大叶树下。雄蚊子对儿子说:“儿啊,我用箭射杀这只蚊子。”说完礼拿锋利长箭,站稳支撑箭弦,将箭尾二分为二,射中蚊子所在,蚊子竟于当场殒命。
Bodhisatto tassa taṃ kammaṃ disvā ‘‘paccāmittopi paṇḍitova seyyo. So hi daṇḍabhayenapi manusse na māressatī’’ti cintetvā imaṃ gāthamāha –
菩萨见其行为,思惟说:“因缘果报比智慧更尊胜。即使受刑恐吓,人亦难杀害他人。”便作如是偈言:
§44
44.
‘‘Seyyo amitto matiyā upeto, na tveva mitto mativippahīno;
“朋友虽不友,有智慧反更好;朋友如愚人,放逐不如无。”
‘Makasaṃ vadhissa’nti hi eḷamūgo, putto pitu abbhidā uttamaṅga’’nti.
“为杀蚊者愚痴,儿伤父殊甚。”
Tattha seyyoti pavaro uttamo. Matiyā upetoti paññāya samannāgato. Eḷamūgoti lālāmukho bālo. Putto pitu abbhidā uttamaṅganti attano bālatāya puttopi hutvā pitu uttamaṅgaṃ matthakaṃ ‘‘makasaṃ paharissāmī’’ti dvidhā bhindi. Tasmā bālamittato paṇḍitaamittova seyyoti imaṃ gāthaṃ vatvā bodhisatto uṭṭhāya yathākammaṃ gato. Vaḍḍhakissapi ñātakā sarīrakiccaṃ akaṃsu.
其中“朋友”意指高贵优长,“有智慧”是具足智慧;“愚痴”是无知愚蠢;“儿伤父”者比喻儿子因愚痴而伤害父亲最为恶劣。因此,愚昧朋友不如有智慧朋友。说此偈后,菩萨起身依教而行。蚊子亲族亦因被害而遭受损伤。
Satthā ‘‘evaṃ upāsakā pubbepi ‘makasaṃ paharissāmā’ti paraṃ paharaṇakamanussā ahesuṃyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā gāthaṃ vatvā pakkanto paṇḍitavāṇijo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊说『以往,居士们曾言“我们将要殴打仆人”,于是实际上付诸殴打』。由此引出如是教法说,进而阐发,于是展开本生故事,解说说:“当时,智慧商人吟说一偈云‘当老师即将离去之时,我便是那智者商人’”。
Makasajātakavaṇṇanā catutthā. · 《蚊子本生》注释第四。
[45] 5. Rohiṇijātakavaṇṇanā
【45】第五:鹿女生经注解
Seyyoamittotiidaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ anāthapiṇḍikaseṭṭhino dāsiṃ ārabbha kathesi. Anāthapiṇḍikassa kira ekā rohiṇī nāma dāsī ahosi. Tassā vīhipaharaṇaṭṭhāne āgantvā mahallikā mātā nipajji, taṃ makkhikā parivāretvā sūciyāvijjhamānā viya khādanti. Sā dhītaraṃ āha – ‘‘amma, makkhikā maṃ khādanti, etā vārehī’’ti. Sā ‘‘vāressāmi, ammā’’ti musalaṃ ukkhipitvā ‘‘mātu sarīre makkhikā māretvā vināsaṃ pāpessāmī’’ti mātaraṃ musalena paharitvā jīvitakkhayaṃ pāpesi. Taṃ disvā ‘‘mātā me matā’’ti rodituṃ ārabhi. Taṃ pavattiṃ seṭṭhissa ārocesuṃ. Seṭṭhi tassā sarīrakiccaṃ kāretvā vihāraṃ gantvā sabbaṃ taṃ pavattiṃ satthu ārocesi. Satthā ‘‘na kho, gahapati, esā ‘mātu sarīre makkhikā māressāmī’ti idāneva musalena paharitvā mātaraṃ māresi, pubbepi māresiyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
世尊身处祇树林中,对孤独长者首领的一名女仆展开说法云:“孤独长者有一名女仆,名叫鹿女。她来到粮仓处后,母亲蹲伏在那里,群蜂围绕着它,像针刺一样啃咬。她告诫女儿:『母亲啊,蜜蜂咬我,快赶走它们』。女儿手持杵杵击答说:『我会赶走它们,母亲』,并以杵击母亲,称如果杀死母亲蜂,则会损恶果。她击打母亲致死后,母亲开始哭泣说:『母亲啊,是我的母亲』。这情况传报至长者首领处。首领安排护理母亲身体,前往住所,并将此情详细告知世尊。世尊告诫说:『乡绅啊,这并非“以杵杀死母亲蜂”,而且正是因用杵击打母亲才杀死了母,过去也是如此』。如此论述,指出过去也曾出现杀母情景。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto seṭṭhikule nibbattitvā pituaccayena seṭṭhiṭṭhānaṃ pāpuṇi. Tassāpi rohiṇīyeva nāma dāsī ahosi. Sāpi attano vīhipaharaṇaṭṭhānaṃ āgantvā nipannaṃ mātaraṃ ‘‘makkhikā me, amma, vārehī’’ti vuttā evameva musalena paharitvā mātaraṃ jīvitakkhayaṃ pāpetvā rodituṃ ārabhi. Bodhisatto taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘amittopi hi imasmiṃ loke paṇḍitova seyyo’’ti cintetvā imaṃ gāthamāha –
过去时,迦毗罗卫城中,婆罗门族长布拉马达塔时代,菩萨出生于商贾之家,由父亲死后得以承继乡绅产业。当时也有名为鹿女的女仆,来到仓库的蜂巢处,蹲伏的母亲被蜜蜂如针刺般啃咬,她说:“蜜蜂咬我,母亲,快赶走它们”,女儿以杵击打致其母亲身亡,母亲开始哭泣。菩萨听闻此事,认为:“朋友中智者甚好。”于是诵出此偈:
§45
45.
‘‘Seyyo amitto medhāvī, yañce bālānukampako;
『智者朋友更胜,悲悯愚人众;
Passa rohiṇikaṃ jammiṃ, mātaraṃ hantvāna socatī’’ti.
你看那鹿女的窝,杀母后而哀伤。』
Tattha medhāvīti paṇḍito ñāṇī vibhāvī. Yañce bālānukampakoti ettha yanti liṅgavipallāso kato, ceti nāmatthe nipāto. Yo nāma bālo anukampako, tato sataguṇena sahassaguṇena paṇḍito amitto hontopi seyyoyevāti attho. Atha vā yanti paṭisedhanatthe nipāto, no ce bālānukampakoti attho. Jamminti lāmikaṃ dandhaṃ. Mātaraṃ hantvāna socatīti ‘‘makkhikā māressāmī’’ti mātaraṃ hantvā idāni ayaṃ bālā sayameva rodati paridevati. Iminā kāraṇena imasmiṃ loke amittopi paṇḍito seyyoti bodhisatto paṇḍitaṃ pasaṃsanto imāya gāthāya dhammaṃ desesi.
此中‘聪慧者’者,谓智慧者、明辨者。若谓此处谓愚昧者出于慈悲,那则是标志错误,属于名相颠倒。所谓愚昧者慈悲者,意即虽为愚人,然其所具足的贤良德行、甚至多达千倍而与贤者无异,亦可算为贤者。然而,若谓此是为了反驳,则非愚昧者慈悲也。举如贼为乡野盗匪,昔日杀害母亲而悲伤者,即“苍蝇杀母亲”之说。杀母亲者,今乃愚者,自哀伤而哀痛。由此因缘,世间乃至敌人亦可算贤者,觉悟者称赞贤者,并以此偈宣说法义。
Satthā ‘‘na kho, gahapati, esā idāneva ‘makkhikā māressāmī’ti mātaraṃ ghātesi, pubbepi ghātesiyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mātāyeva mātā ahosi, dhītāyeva dhītā, mahāseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
世尊告曰:“不也,居士,此人现时‘苍蝇杀母亲’而杀之,乃是宿命所致,前世亦如是。”由此牵引法教,推演前生故事,揭示“昔为母亲之母,女儿之女,大富长者则是我”的因缘。
Rohiṇijātakavaṇṇanā pañcamā. · 《罗希尼本生》注释第五。
[46] 6. Ārāmadūsakajātakavaṇṇanā
【46】六、园林破坏者本生故事解说
Na ve anatthakusalenāti idaṃ satthā aññatarasmiṃ kosalagāmake viharanto uyyānadūsakaṃ ārabbha kathesi. Satthā kira kosalesu cārikaṃ caramāno aññataraṃ gāmakaṃ sampāpuṇi. Tattheko kuṭumbiko tathāgataṃ nimantetvā attano uyyāne nisīdāpetvā buddhappamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā ‘‘bhante, yathāruciyā imasmiṃ uyyāne vicarathā’’ti āha. Bhikkhū uṭṭhāya uyyānapālaṃ gahetvā uyyāne vicarantā ekaṃ aṅgaṇaṭṭhānaṃ disvā uyyānapālaṃ pucchiṃsu ‘‘upāsaka, imaṃ uyyānaṃ aññattha sandacchāyaṃ, imasmiṃ pana ṭhāne na koci rukkho vā gaccho vā atthi, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti? ‘‘Bhante, imassa uyyānassa ropanakāle eko gāmadārako udakaṃ siñcanto imasmiṃ ṭhāne rukkhapotake ummūlaṃ katvā mūlappamāṇena udakaṃ siñci . Te rukkhapotakā milāyitvā matā. Iminā kāraṇena idaṃ ṭhānaṃ aṅgaṇaṃ jāta’’nti. Bhikkhū satthāraṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā ‘‘na, bhikkhave, so gāmadārako idāneva ārāmadūsako, pubbepi ārāmadūsakoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
不是无益或无善,此为世尊在某次往迦毗罗卫国旅行时,于某一村落起始论述园林破坏者故事。世尊行经迦毗罗卫某村,遇一户人家,邀请如来坐卧其园,并施与佛及僧团重施。“尊者,请随意游览此园。”比库等起身,带领园林看守,游于园中。发现一空场所,访其原因:“修士,此园中空地无树无木,原因为何?”答曰:“昔有一乡村男子浇水时,拔除树根浇水,树叶腐烂,致此空地成场。”比库们向世尊进献此事。世尊言:“非也,比库,这乡村男子现为园林破坏者,过去亦为园林破坏者。”由此引出往昔故事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bārāṇasiyaṃ nakkhattaṃ ghosayiṃsu. Nakkhattabherisaddasavanakālato paṭṭhāya sakalanagaravāsino nakkhattanissitakā hutvā vicaranti. Tadā rañño uyyāne bahū makkaṭā vasanti. Uyyānapālo cintesi ‘‘nagare nakkhattaṃ ghuṭṭhaṃ, ime vānare ‘udakaṃ siñcathā’ti vatvā ahaṃ nakkhattaṃ kīḷissāmī’’ti jeṭṭhakavānaraṃ upasaṅkamitvā ‘‘samma vānarajeṭṭhaka, imaṃ uyyānaṃ tumhākampi bahūpakāraṃ, tumhe ettha pupphaphalapallavāni khādatha, nagare nakkhattaṃ ghuṭṭhaṃ, ahaṃ nakkhattaṃ kīḷissāmi. Yāvāhaṃ āgacchāmi, tāva imasmiṃ uyyāne rukkhapotakesu udakaṃ siñcituṃ sakkhissathā’’ti pucchi. ‘‘Sādhu, siñcissāmī’’ti. ‘‘Tena hi appamattā hothā’’ti udakasiñcanatthāya tesaṃ cammakuṭe ca dārukuṭe ca datvā gato. Vānarā cammakuṭe ceva dārukuṭe ca gahetvā rukkhapotakesu udakaṃ siñcanti. Atha ne vānarajeṭṭhako evamāha ‘‘bhonto vānarā, udakaṃ nāma rakkhitabbaṃ, tumhe rukkhapotakesu udakaṃ siñcantā uppāṭetvā uppāṭetvā mūlaṃ oloketvā gambhīragatesu mūlesu bahuṃ udakaṃ siñcatha, agambhīragatesu appaṃ, pacchā amhākaṃ udakaṃ dullabhaṃ bhavissatī’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tathā akaṃsu.
昔日在频婆娑罗国,梵天达多王统治时,宣告星宿之事。因星宿守护声响,诸众居民依星宿生活。时王园林中栖息众多猴子,园林守护想:“城中星宿隐匿,群猴自言‘洒水浇灌’,今我将游戏星宿。”王召游戏猴群首领,告曰:“尊敬的猴王,此园林对你们极为有益,尔等可食此处花果枝叶。城中星宿隐匿,我将游玩星宿。待我归来,尔等可于此园树根处洒水。”答应“善,定洒水。”为洒水,给予猴们蜂蜡制的器皿与木制器皿。猴子以器皿盛水洒于树根。猴王言:“诸猴,须护水,当洒水于树根处,勿扰根部,勿过少,否后我等水将难得。”众猴称善,遵教行。
Tasmiṃ samaye eko paṇḍitapuriso rājuyyāne te vānare tathā karonte disvā evamāha ‘‘bhonto vānarā, kasmā tumhe rukkhapotake uppāṭetvā uppāṭetvā mūlappamāṇena udakaṃ siñcathā’’ti? Te ‘‘evaṃ no vānarajeṭṭhako ovadatī’’ti āhaṃsu. So taṃ vacanaṃ sutvā ‘‘aho vata bho bālā apaṇḍitā, ‘atthaṃ karissāmā’ti anatthameva karontī’’ti cintetvā imaṃ gāthamāha –
此时一位智者路过王宫园林,见诸猴如此行,问曰:“猴王啊,尔等为何揭开树根,按以水量浇灌?”猴王答曰:“正如我言。”听后,智者思惟:“嗟乎!愚人不智慧,欲行此事却无益。”于是作此偈 –
§46
46.
‘‘Na ve anatthakusalena, atthacariyā sukhāvahā;
“不因无益不善,而因利益行为而得安乐;
Hāpeti atthaṃ dummedho, kapi ārāmiko yathā’’ti.
愚痴者却使利益消失,如同猿猴守护园林却作祸害一样。”
Tattha veti nipātamattaṃ. Anatthakusalenāti anatthe anāyatane kusalena, atthe āyatane kāraṇe akusalena vāti attho. Atthacariyāti vuḍḍhikiriyā. Sukhāvahāti evarūpena anatthakusalena kāyikacetasikasukhasaṅkhātassa atthassa cariyā na sukhāvahā, na sakkā āvahitunti attho. Kiṃkāraṇā? Ekanteneva hi hāpeti atthaṃ dummedhoti, bālapuggalo ‘‘atthaṃ karissāmī’’ti atthaṃ hāpetvā anatthameva karoti. Kapi ārāmiko yathāti yathā ārāme niyutto ārāmarakkhanako makkaṭo ‘‘atthaṃ karissāmī’’ti anatthameva karoti, evaṃ yo koci anatthakusalo, tena na sakkā atthacariyaṃ āvahituṃ, so ekaṃsena atthaṃ hāpetiyevāti. Evaṃ so paṇḍito puriso imāya gāthāya vānarajeṭṭhakaṃ garahitvā attano parisaṃ ādāya uyyānā nikkhami.
此处仅止于句末助词。所谓无益不善者,意指于无益处境中的不善行为;所谓利益行为者,意指于利益处境中所行之善。无益不善为增长之行;得安乐者,指因不善身心行为而得称为利益之行为,实则非安乐,亦不可引导他人。因何故?诚然“愚者因愚痴而使利益消失”,愚人自言“我当为益”,却破坏利益而行无益,如猿猴守护园林,名为看护,实则危害,亦复如是。故凡一切不善之人,不能引导他人从事利益行为,唯能单独使利益消失。智慧之人则以此偈歌譬喻猿王,携众离开园林。
Satthāpi ‘‘na, bhikkhave, esa gāmadārako idāneva ārāmadūsako, pubbepi ārāmadūsakoyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā vānarajeṭṭhako ārāmadūsakagāmadārako ahosi, paṇḍitapuriso pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀亦说:“比库们,此人非今时新近毁坏园林者,而是从前即为毁坏园林者。”佛以此法勘破,遂探讨本生故事,说:“当时此猿王即为毁坏园林者,但智者却是我自己。”
Ārāmadūsakajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《毁园者本生》注释第六。
[47] 7. Vāruṇidūsakajātakavaṇṇanā
【47】7. 瓦鲁尼毁坏者本生记述
Na ve anatthakusalenāti idaṃ satthā jetavane viharanto vāruṇidūsakaṃ ārabbha kathesi. Anāthapiṇḍikassa kira sahāyo eko vāruṇivāṇijo tikhiṇaṃ vāruṇiṃ yojetvā hiraññasuvaṇṇādīni gahetvā vikkiṇanto mahājane sannipatite ‘‘tāta, tvaṃ mūlaṃ gahetvā vāruṇiṃ dehī’’ti antevāsikaṃ āṇāpetvā sayaṃ nhāyituṃ agamāsi. Antevāsiko mahājanassa vāruṇiṃ dento manusse antarantarā loṇasakkharā āharāpetvā khādante disvā ‘‘ayaṃ surā aloṇikā bhavissati, loṇamettha pakkhipissāmī’’ti surācāṭiyaṃ nāḷimattaṃ loṇaṃ pakkhipitvā tesaṃ suraṃ adāsi. Te mukhaṃ pūretvā pūretvā chaḍḍetvā ‘‘kiṃ te kata’’nti pucchiṃsu. ‘‘Tumhe suraṃ pivitvā loṇaṃ āharāpente disvā loṇena yojesi’’nti. ‘‘Evarūpaṃ nāma manāpaṃ vāruṇiṃ nāsesi bālā’’ti taṃ garahitvā uṭṭhāyuṭṭhāya pakkantā. Vāruṇivāṇijo āgantvā ekampi adisvā ‘‘vāruṇipāyakā kahaṃ gatā’’ti pucchi, so tamatthaṃ ārocesi. Atha naṃ ācariyo ‘‘bāla, evarūpā nāma te surā nāsitā’’ti garahitvā imaṃ kāraṇaṃ anāthapiṇḍikassa ārocesi. Anāthapiṇḍiko ‘‘atthidāni me idaṃ kathāpābhata’’nti jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā etamatthaṃ ārocesi. Satthā ‘‘na esa, gahapati, idāneva vāruṇidūsako, pubbepi vāruṇidūsakoyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
所谓不因无益不善者,如佛陀住世时,在捷达伦园中,讲述毁坏瓦鲁尼果实者。相传给孤独长者有一位帮手,是名叫瓦鲁尼的商贩,挑选发霉的瓠瓜,带着黄金等贵重物品来到集市。时有人对他呼唤:“小子,请拿根茎和瓠瓜过来!”他领命送来后,自己去洗净。送来的瓠瓜由集市中人入口互相传递,但感到苦涩咸涩,便说:“此酒要变成无盐之苦酒,我就往盐里投毒。”于是投放苦涩盐水给他们喝。诸人满口苦涩,纷纷吐出,便问他:“你做了什么?”他说:“因你们喝了酒,又拿盐来投放,故此盐与酒便和合了。”他们骂他说:“愚蠢无知者毁坏自己钟爱的瓠瓜。”于是怒起起身离去。瓦鲁尼商贩回来,见无一幸免,便问:“瓠瓜蜜液去哪里了?”商贩便诉说此故。彼时导师对他说:“愚人啊,你这么毁坏甘露酒了。”于是告诉给给孤独长者。长者说:“事物本有此理,我现在正有这话要讲。”遂往捷达伦园礼敬佛陀,并向他报告此事。佛言:“此商贩非目前才毁坏瓠瓜酒,就如从前也是毁坏者。”说毕,佛应其请,详述过去生动。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto bārāṇasiyaṃ seṭṭhi ahosi. Taṃ upanissāya eko vāruṇivāṇijo jīvati. So tikhiṇaṃ suraṃ yojetvā ‘‘imaṃ vikkiṇāhī’’ti antevāsikaṃ vatvā nhāyituṃ gato. Antevāsiko tasmiṃ gatamatteyeva surāya loṇaṃ pakkhipitvā imināva nayena suraṃ vināsesi. Athassa ācariyo āgantvā taṃ kāraṇaṃ ñatvā seṭṭhissa ārocesi. Seṭṭhi ‘‘anatthakusalā nāma bālā ‘atthaṃ karissāmā’ti anatthameva karontī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
过去在巴拉那西有一位名叫婆罗门达特的王国建造者,未来佛那时在巴拉那西为一富商。依止于此,有一名水神商人生活着。他酿制了烈酒,准备出售,于是把酒作为商品摆放在店铺门口,打算待客饮用。客人在那里喝酒时,预先用酒浸渍盐巴,借此方式将酒毒害而致毁坏。后来他的老师来到,知道了这件事情,就告知富商。富商说:“愚蠢的人做了无益之事,假作将有所用,反而造作无益。”于是说出以下偈曰——
§47
47.
‘‘Na ve anatthakusalena, atthacariyā sukhāvahā;
“非无益愚人为利作,利益行持致安乐;
Hāpeti atthaṃ dummedho, koṇḍañño vāruṇiṃ yathā’’ti.
愚者犹如水神恒盗,除害利益如盐溺。”
Tattha koṇḍañño vāruṇiṃ yathāti yathā ayaṃ koṇḍaññanāmako antevāsiko ‘‘atthaṃ karissāmī’’ti loṇaṃ pakkhipitvā vāruṇiṃ hāpesi parihāpesi vināsesi, evaṃ sabbopi anatthakusalo atthaṃ hāpetīti bodhisatto imāya gāthāya dhammaṃ desesi.
此处“犹如水神恒盗”意谓这位名叫犹水神的顾客,因先用盐浸酒,故以无益作利,将酒毁灭,正如一切愚昧无益者破坏利益。未来佛藉此偈宣说此法。
Satthāpi ‘‘na esa gahapati idāneva vāruṇidūsako, pubbepi vāruṇidūsakoyevā’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā vāruṇidūsako idānipi vāruṇidūsakova ahosi, bārāṇasiseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
导师亦说:“这富商当时并非为水神盗贼,而是之前亦如水神盗贼一般。”并探察这故事的缘起,印证道理,曰:“当时水神盗贼现在仍为盗贼,而巴拉那西富商则独自为善者。”
Vāruṇidūsakajātakavaṇṇanā sattamā. · 《败酒者本生》注释第七。
[48] 8. Vedabbajātakavaṇṇanā
【48】 8. 维达巴贾本生经解说
Anupāyena yo atthanti idaṃ satthā jetavane viharanto dubbacabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tañhi bhikkhuṃ satthā ‘‘na tvaṃ bhikkhu idāneva dubbaco, pubbepi dubbacoyeva, teneva ca kāraṇena paṇḍitānaṃ vacanaṃ akatvā tiṇhena asinā dvidhā katvā chinno hutvā magge nipatittha, tañca ekakaṃ nissāya purisasahassaṃ jīvitakkhayaṃ patta’’nti vatvā atītaṃ āhari.
世尊无所巧计地住于捷达林时,见一比库行为恶劣,便向其说法。世尊谓彼比库:『汝今非比库身为恶劣,昔日亦复如是。此因缘也,违犯智者教言,三毒熏心,作两重罪,断截不净,堕于道中。遂凭此失身之因,致一千人为伴,堕入生命灭绝。』以此言辞,勾陈过去业缘。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente ekasmiṃ gāmake aññataro brāhmaṇo vedabbaṃ nāma mantaṃ jānāti. So kira manto anaggho mahāraho, nakkhattayoge laddhe taṃ mantaṃ parivattetvā ākāse ullokite ākāsato sattaratanavassaṃ vassati. Tadā bodhisatto tassa brāhmaṇassa santike sippaṃ uggaṇhāti. Athekadivasaṃ brāhmaṇo bodhisattaṃ ādāya kenacideva karaṇīyena attano gāmā nikkhamitvā cetaraṭṭhaṃ agamāsi, antarāmagge ca ekasmiṃ araññaṭṭhāne pañcasatā pesanakacorā nāma panthaghātaṃ karonti. Te bodhisattañca vedabbabrāhmaṇañca gaṇhiṃsu. Kasmā panete ‘‘pesanakacorā’’ti vuccanti? Te kira dve jane gahetvā ekaṃ dhanāharaṇatthāya pesenti, tasmā ‘‘pesanakacorā’’tveva vuccanti. Tepi ca pitāputte gahetvā pitaraṃ ‘‘tvaṃ amhākaṃ dhanaṃ āharitvā puttaṃ gahetvā yāhī’’ti vadanti. Etenupāyena mātudhītaro gahetvā mātaraṃ vissajjenti, jeṭṭhakaniṭṭhe gahetvā jeṭṭhabhātikaṃ vissajjenti, ācariyantevāsike gahetvā antevāsikaṃ vissajjenti. Te tasmiṃ kāle vedabbabrāhmaṇaṃ gahetvā bodhisattaṃ vissajjesuṃ.
昔时婆罗门达特在巴拉那西国治国,一村中有婆罗门名为维达婆,知一咒。其咒甚殊胜,乃大火炬,遇星宿汇合时,变咒腾空而上,藏于空中七宝屋内,藏置七年。那时菩萨近婆罗门,教授妙术。一日婆罗门携菩萨离村,往他处,途中一荒野,有五百盗贼作乱。彼盗贼聚集攻袭菩萨与维达婆罗门。何以故,名为盗贼?因彼盗贼以二人掠取财物故,故号盗贼。且父子相携,父曰:“尔携我财,持子同行。”以此谋略,母子相执,母弃之;长幼执持,长弃幼;师徒相悦,徒弃师。时盗贼执维达婆罗门,而放菩萨。
Bodhisatto ācariyaṃ vanditvā ‘‘ahaṃ ekāhadvīhaccayena āgamissāmi, tumhe mā bhāyittha, apica kho pana mama vacanaṃ karotha, ajja dhanavassāpanakanakkhattayogo bhavissati, mā kho tumhe dukkhaṃ asahantā mantaṃ parivattetvā dhanaṃ vassāpayittha. Sace vassāpessatha, tumhe ca vināsaṃ pāpuṇissatha, ime ca pañcasatā corā’’ti evaṃ ācariyaṃ ovaditvā dhanatthāya agamāsi. Corāpi sūriye atthaṅgate brāhmaṇaṃ bandhitvā nipajjāpesuṃ. Taṅkhaṇaññeva pācīnalokadhātuto paripuṇṇacandamaṇḍalaṃ uṭṭhahi. Brāhmaṇo nakkhattaṃ olokento ‘‘dhanavassāpanakanakkhattayogo laddho, kiṃ me dukkhena anubhūtena, mantaṃ parivattetvā ratanavassaṃ vassāpetvā corānaṃ dhanaṃ datvā yathāsukhaṃ gamissāmī’’ti cintetvā core āmantesi ‘‘bhonto corā, tumhe maṃ kimatthāya gaṇhathā’’ti? ‘‘Dhanatthāya, ayyā’’ti. ‘‘Sace vo, dhanena attho, khippaṃ maṃ bandhanā mocetvā sīsaṃ nhāpetvā ahatavatthāni acchādetvā gandhehi vilimpāpetvā pupphāni pilandhāpetvā ṭhapethā’’ti. ‘‘Corā tassa kathaṃ sutvā tathā akaṃsu’’.
菩萨敬禀师曰:“我将独自往,不必畏惧。但望尔转述我言,今以财富星宿交会,富饶之时将至。勿怀忧苦,转咒供财。若施财,汝必获享安乐;若复奢奢,则灭亡将至。盗贼纵火焚烧,在日食时拘系婆罗门,暴打而苦刑。彼婆罗门见星际交汇,心念:‘财富星宿交合已得,我将转咒,积财奉盗贼,安心行去。’遂呼盗贼曰:“汝等盗贼,何因执我?”盗贼答曰:“为财故,尊者。”婆罗门曰:“如若尔因财,速释我身,沐首皂面,隐蔽伤处,涂香花饰。”盗贼闻命,遂从其意行之。
Brāhmaṇo nakkhattayogaṃ ñatvā mantaṃ parivattetvā ākāsaṃ ullokesi, tāvadeva ākāsato ratanāni patiṃsu. Corā taṃ dhanaṃ saṅkaḍḍhitvā uttarāsaṅgesu bhaṇḍikaṃ katvā pāyiṃsu. Brāhmaṇopi tesaṃ pacchatova agamāsi. Atha te core aññe pañcasatā corā gaṇhiṃsu. ‘‘Kimatthaṃ amhe gaṇhathā’’ti ca vuttā ‘‘dhanatthāyā’’ti āhaṃsu. ‘‘Yadi vo dhanena attho, etaṃ brāhmaṇaṃ gaṇhatha, eso ākāsaṃ ulloketvā dhanaṃ vassāpesi, amhākampetaṃ eteneva dinna’’nti. Corā core vissajjetvā ‘‘amhākampi dhanaṃ dehī’’ti brāhmaṇaṃ gaṇhiṃsu. Brāhmaṇo ‘‘ahaṃ tumhākaṃ dhanaṃ dadeyyaṃ, dhanavassāpanakanakkhattayogo pana ito saṃvaccharamatthake bhavissati. Yadi vo dhanenattho, adhivāsetha, tadā dhanavassaṃ vassāpessāmī’’ti āha. Corā kujjhitvā ‘‘ambho, duṭṭhabrāhmaṇa, aññesaṃ idāneva dhanaṃ vassāpetvā amhe aññaṃ saṃvaccharaṃ adhivāsāpesī’’ti tiṇhena asinā brāhmaṇaṃ dvidhā chinditvā magge chaḍḍetvā vegena anubandhitvā tehi corehi saddhiṃ yujjhitvā te sabbepi māretvā dhanaṃ ādāya puna dve koṭṭhāsā hutvā aññamaññaṃ yujjhitvā aḍḍhateyyāni purisasatāni ghātetvā etena upāyena yāva dve janā avasiṭṭhā ahesuṃ, tāva aññamaññaṃ ghātayiṃsu. Evaṃ taṃ purisasahassaṃ vināsaṃ pattaṃ.
婆罗门知财富星宿运转,转咒视空,遂见空中王宝闪现。盗贼将财团结,储于上衫内,藏匿封闭。婆罗门从后至盗贼处。盗贼又聚集五百盗贼众。问何为聚盗?答曰:“为财故。”婆罗门曰:“若因财,纳我于中,此星空所看,财富将丰,勿使我厄难。”盗贼放婆罗门曰:“我等与汝同享财富。”婆罗门曰:“我与汝财奉后续之财富星交,汝当安居,财富因星而增。”盗贼嗔恨曰:“恶婆罗门,今施财富我,我等将他盗财以徒居。”三毒熏心,用三毒斧,腰斩婆罗门,断其道归,迅速追随盗贼,同死戮,取财分箱,互相为敌,八百两千人相斩杀,直至仅余两人。彼二人又互相杀戮。由彼谋略,获成千人灭绝。
Te pana dve janā upāyena taṃ dhanaṃ āharitvā ekasmiṃ gāmasamīpe gahanaṭṭhāne dhanaṃ paṭicchādetvā eko khaggaṃ gahetvā rakkhanto nisīdi, eko taṇḍule gahetvā bhattaṃ pacāpetuṃ gāmaṃ pāvisi. Lobho ca nāmesa vināsamūlamevāti dhanasantike nisinno cintesi ‘‘tasmiṃ āgate idaṃ dhanaṃ dve koṭṭhāsā bhavissanti, yaṃnūnāhaṃ taṃ āgatamattameva khaggena paharitvā ghāteyya’’nti. So khaggaṃ sannayhitvā tassa āgamanaṃ olokento nisīdi. Itaropi cintesi ‘‘taṃ dhanaṃ dve koṭṭhāsā bhavissanti, yaṃnūnāhaṃ bhatte visaṃ pakkhipitvā taṃ purisaṃ bhojetvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā ekakova dhanaṃ gaṇheyya’’nti. So niṭṭhite bhatte sayaṃ bhuñjitvā sesake visaṃ pakkhipitvā taṃ ādāya tattha agamāsi. Taṃ bhattaṃ otāretvā ṭhitamattameva itaro khaggena dvidhā chinditvā taṃ paṭicchannaṭṭhāne chaḍḍetvā tañca bhattaṃ bhuñjitvā sayampi tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi. Evañca taṃ dhanaṃ nissāya sabbeva vināsaṃ pāpuṇiṃsu.
然此时彼二人计盗财,藏于村近深林暗处,一人持刀守卫,一人持米煮食入村。贪者心念:“今财多重,我以刀守护,若有人来取,必刺杀之。”守刀者坐视来人。煮饭者思:“此财众多,我投毒米,倚赖杀人取财。”食尽,他以刀断二,弃藏处中,独自食用,亦于彼处死灭。以此财为缘,众皆遭灭亡。
Bodhisattopi kho ekāhadvīhaccayena dhanaṃ ādāya āgato tasmiṃ ṭhāne ācariyaṃ adisvā vippakiṇṇaṃ pana dhanaṃ disvā ‘‘ācariyena mama vacanaṃ akatvā dhanaṃ vassāpitaṃ bhavissati, sabbehi vināsaṃ pattehi bhavitabba’’nti mahāmaggena pāyāsi. Gacchanto ācariyaṃ mahāmagge dvidhā chinnaṃ disvā ‘‘mama vacanaṃ akatvā mato’’ti dārūni uddharitvā citakaṃ katvā ācariyaṃ jhāpetvā vanapupphehi pūjetvā purato gacchanto jīvitakkhayaṃ patte pañcasate, purato aḍḍhateyyasateti anukkamena avasāne dve jane jīvitakkhayaṃ patte disvā cintesi ‘‘imaṃ dvīhi ūnaṃ purisasahassaṃ vināsaṃ pattaṃ, aññehi dvīhi corehi bhavitabbaṃ, tepi santhambhituṃ na sakkhissanti, kahaṃ nu kho te gatā’’ti gacchanto tesaṃ dhanaṃ ādāya gahanaṭṭhānaṃ paviṭṭhamaggaṃ disvā gacchanto bhaṇḍikabaddhassa dhanassa rāsiṃ disvā ekaṃ bhattapātiṃ avattharitvā mataṃ addasa. Tato ‘‘idaṃ nāma tehi kataṃ bhavissatī’’ti sabbaṃ ñatvā ‘‘kahaṃ nu kho so puriso’’ti vicinanto tampi paṭicchannaṭṭhāne apaviddhaṃ disvā ‘‘amhākaṃ ācariyo mama vacanaṃ akatvā attano dubbacabhāvena attanāpi vināsaṃ patto, aparampi tena purisasahassaṃ vināsitaṃ, anupāyena vata akāraṇena attano vuḍḍhiṃ patthayamānā amhākaṃ ācariyo viya mahāvināsameva pāpuṇissantī’’ti cintetvā imaṃ gāthamāha –
菩萨一日执财来至彼地,见师忽拓散财物,谓若违我言,财必灭绝,诸人当败。行至大道,见二处断裂,察知违约,采拾木材封堵。礼拜师而去。前行见五百盗贼死于命终,前方八百已灭。思维道:“此二千余人灭绝,余盗贼尚存,难以遏止,其往何处?”持所获财入深林,见盗贼财物编结,剖一饭旗,揭看所想。心中念:“此即盗贼所为也。”详观后,见盗贼现身,良知既显,念曰:“我师言果不虚,因我不善,致自身及众盗贼生大灭亡。非巧计而为,因无智亦自灭亡,我师亦将遭此大祸。”遂以此意作诗曰——
§48
48.
‘‘Anupāyena yo atthaṃ, icchati so vihaññati;
“以无方策欲求利益者,必然自损害;
Cetā haniṃsu vedabbaṃ, sabbe te byasanamajjhagū’’ti.
心意皆应当被摧毁,他们皆陷于堕落之中。”
Tattha so vihaññatīti so anupāyena ‘‘attano atthaṃ vuḍḍhiṃ sukhaṃ icchāmī’’ti akāle vāyāmaṃ karonto puggalo vihaññati kilamati mahāvināsaṃ pāpuṇāti. Cetāti cetaraṭṭhavāsino corā. Haniṃsu vedabbanti vedabbamantavasena ‘‘vedabbo’’ti laddhanāmaṃ brāhmaṇaṃ haniṃsu. Sabbe te byasanamajjhagūti tepi ca anavasesā aññamaññaṃ ghātayamānā byasanaṃ adhigacchiṃsu paṭilabhiṃsūti.
这里所谓自损害者,即无方策者自言“我欲自身利益增长快乐”,若无时机而强行努力,其人必自损害堕落,遭大破坏。心意者谓心处住者如盗贼。所谓摧毁应破者,乃指行凶害命婆罗门。皆陷于堕落者,亦即彼此无余地互相杀害,遂成堕落,互获承受。
Evaṃ bodhisatto ‘‘yathā amhākaṃ ācariyo anupāyena aṭṭhāne parakkamaṃ karonto dhanaṃ vassāpetvā attanāpi jīvitakkhayaṃ patto, aññesañca vināsapaccayo jāto, evameva yo aññopi anupāyena attano atthaṃ icchanto vāyāmaṃ karissati, sabbo so attanā ca vinassissati, paresañca vināsapaccayo bhavissatī’’ti vanaṃ unnādento devatāsu sādhukāraṃ dadamānāsu imāya gāthāya dhammaṃ desetvā taṃ dhanaṃ upāyena attano gehaṃ āharitvā dānādīni puññāni karonto yāvatāyukaṃ ṭhatvā jīvitapariyosāne saggapathaṃ pūrayamāno agamāsi.
如是,菩萨言:“如我等尊师以无方策在境地上妄作强暴,掠夺财富,致自身命终,缘他人所灭;若他人亦以无方策欲自身利益而努力,必自灭亡,且他人灭其缘起。”菩萨振奋丛林,给予天众赞叹,以此偈赞法,运用巧方带回财富布施以积善业,坚守至命终,乃往天道。
Satthāpi ‘‘na tvaṃ bhikkhu idāneva dubbaco, pubbepi dubbacova, dubbacattā pana mahāvināsaṃ patto’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā vedabbabrāhmaṇo dubbacabhikkhu ahosi, antevāsiko pana ahameva ahosi’’nti.
师又说:“汝今非坏比库,先前亦非坏者;然因坏行,致大破坏。”听此法说,作意思维,便思考本生事迹,说:“当时应破婆罗门坏比库,最后本人乃是当者。”
Vedabbajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《韦达巴本生》注释第八。
[49] 9. Nakkhattajātakavaṇṇanā
〔49〕第九 假星本生故事释义
Nakkhattaṃpatimānentanti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ ājīvakaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kirekaṃ kuladhītaraṃ janapade eko kulaputto attano puttassa vāretvā ‘‘asukadivase nāma gaṇhissāmī’’ti divasaṃ ṭhapetvā tasmiṃ divase sampatte attano kulūpakaṃ ājīvakaṃ pucchi ‘‘bhante, ajja mayaṃ ekaṃ maṅgalaṃ karissāma, sobhanaṃ nu kho nakkhatta’’nti. So ‘‘ayaṃ maṃ paṭhamaṃ apucchitvāva divasaṃ ṭhapetvā idāni paṭipucchati, hotu, sikkhāpessāmi na’’nti kujjhitvā ‘‘ajja asobhanaṃ nakkhattaṃ, mā ajja maṅgalaṃ karittha, sace karissatha, mahāvināso bhavissatī’’ti āha. Tasmiṃ kule manussā tassa saddahitvā taṃ divasaṃ na gacchiṃsu. Nagaravāsino sabbaṃ maṅgalakiriyaṃ katvā tesaṃ anāgamanaṃ disvā ‘‘tehi ajja divaso ṭhapito, no ca kho āgatā, amhākampi bahu vayakammaṃ kataṃ, kiṃ no tehi, amhākaṃ dhītaraṃ aññassa dassāmā’’ti yathākateneva maṅgalena dhītaraṃ aññassa kulassa adaṃsu.
有一位纲领星的主人指的是世尊,在揭林住持时,对一位外方的行商发起劝勉。有一时,有一名沙瓦提城落第贵族的女子,为了自己的儿子而许诺说:“若明日期间如山星吉祥,我必迎娶。”她在当天立下宿愿。当日,这位女子问其家属所聘外方行商:“尊者,今日我们若做一件吉祥事,那明山星是否美好?”该行商回答说:“昨日还未曾问,今日才问,愿以命教传授,今日乃不吉之山星,莫宜行吉事,否则将生大祸。”听闻此言,家中人信从,于是当天不出门。城中居民也都作了吉祥事,见其家不出门,便议论说:“今日虽立宿愿,但未至,应当察看原因,我们也完成许多事,不如借鉴其子给其它家族带来吉祥。”于是便按照所请,女子被嫁往他族。
Itare punadivase āgantvā ‘‘detha no dārika’’nti āhaṃsu. Atha ne sāvatthivāsino ‘‘janapadavāsino nāma tumhe gahapatikā pāpamanussā divasaṃ ṭhapetvā avaññāya na āgatā, āgatamaggeneva paṭigacchatha , amhehi aññesaṃ dārikā dinnā’’ti paribhāsiṃsu. Te tehi saddhiṃ kalahaṃ katvā dārikaṃ alabhitvā yathāgatamaggeneva gatā. Tenapi ājīvakena tesaṃ manussānaṃ maṅgalantarāyassa katabhāvo bhikkhūnaṃ antare pākaṭo jāto. Te bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannipatitā ‘‘āvuso, ājīvakena kulassa maṅgalantarāyo kato’’ti kathayamānā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchi. Te ‘‘imāya nāmā’’ti kathayiṃsu. ‘‘Na, bhikkhave, idāneva ājīvako tassa kulassa maṅgalantarāyaṃ karoti, pubbepi esa tesaṃ kujjhitvā maṅgalantarāyaṃ akāsiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
又在某天,他们来了,说:“将女子给我们吧。”对此沙瓦提居民回应说:“你们这些城里来的户主是不善之人,立宿愿当日没有来,还不如照原路返回,我们这里已有女子给其他人了。”双方遂因此争执,女子没能得到,便照原路返回。然而行商因这帮人阻碍吉祥事的施行,且在比库们中间激起纠纷。比库们集会议论:“朋友们,正是行商阻扰其族的吉祥事完成。”世尊来到问道:“身心安乐否?如今诸位聚集讨论何事”?他们告知原委。世尊说:“比库们啊,此刻此行商正阻挠其家族的吉祥事,往昔他便曾因阻挡而造作祸乱。”如此回顾往事而说。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente nagaravāsino janapadavāsīnaṃ dhītaraṃ vāretvā divasaṃ ṭhapetvā attano kulūpakaṃ ājīvakaṃ pucchiṃsu ‘‘bhante, ajja amhākaṃ ekā maṅgalakiriyā, sobhanaṃ nu kho nakkhatta’’nti. So ‘‘ime attano ruciyā divasaṃ ṭhapetvā idāni maṃ pucchantī’’ti kujjhitvā ‘‘ajja nesaṃ maṅgalantarāyaṃ karissāmī’’ti cintetvā ‘‘ajja asobhanaṃ nakkhattaṃ, sace karotha, mahāvināsaṃ pāpuṇissathā’’ti āha. Te tassa saddahitvā na gamiṃsu. Janapadavāsino tesaṃ anāgamanaṃ ñatvā ‘‘te ajja divasaṃ ṭhapetvāpi na āgatā, kiṃ no tehi, aññesaṃ dhītaraṃ dassāmā’’ti aññesaṃ dhītaraṃ adaṃsu. Nagaravāsino punadivase āgantvā dārikaṃ yāciṃsu. Janapadavāsino ‘‘tumhe nagaravāsino nāma chinnahirikā gahapatikā, divasaṃ ṭhapetvā dārikaṃ na gaṇhittha, mayaṃ tumhākaṃ anāgamanabhāvena aññesaṃ adamhā’’ti. Mayaṃ ājīvakaṃ paṭipucchitvā ‘‘‘nakkhattaṃ na sobhana’nti nāgatā, detha no dārika’’nti. ‘‘Amhehi tumhākaṃ anāgamanabhāvena aññesaṃ dinnā, idāni dinnadārikaṃ kathaṃ puna ānessāmā’’ti.
曾于往昔在巴拉奈西,城内居民为其诸侯女立宿愿,那时一位家族的行商被询问:“尊者,今日我们的一件吉祥事,明山星是否吉祥?”该行商答说:“他们因喜欢今日立宿愿,才向我问此。”他嗔怒说:“今日非吉日,若让他们行吉事,将致大祸。”众人听闻,便不前往。城民知其不来,便议论说:“他们今日置宿愿,尚且不至,我们何以将女嫁他人?”于是将女子嫁给了他族。后来城中居民来求女子,城民斥责道:“你们是城中无羞之户主,立宿愿日却不接女子,我们因你们屡次失约,将女赐他族。”他们劝行商答曰:“山星不吉,我们不接,还请给予女子。”“因你们屡屡失约,将女子赠别处,如今已给,如何再取回?”
Evaṃ tesu aññamaññaṃ kalahaṃ karontesu eko nagaravāsī paṇḍitapuriso ekena kammena janapadaṃ gato tesaṃ nagaravāsīnaṃ ‘‘mayaṃ ājīvakaṃ pucchitvā nakkhattassa asobhanabhāvena nāgatā’’ti kathentānaṃ sutvā ‘‘nakkhattena ko attho, nanu dārikāya laddhabhāvova nakkhatta’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
彼此争讼不休之中,有一位城中的智士,曾以一法到他乡,听闻行商因山星不吉而拒绝女子入门,便说:“山星有什么不吉?明明女子得以嫁临日,这山星岂不是为其所赐?”于是作诗如下:
§49
49.
‘‘Nakkhattaṃ patimānentaṃ, attho bālaṃ upaccagā;
「主宰山星者,愚者忧虑多;
Attho atthassa nakkhattaṃ, kiṃ karissanti tārakā’’ti.
事有事因山星生,群星又何为。」
Tattha patimānentanti olokentaṃ, ‘‘idāni nakkhattaṃ bhavissati, idāni nakkhattaṃ bhavissatī’’ti āgamayamānaṃ. Attho bālaṃ upaccagāti etaṃ nagaravāsikaṃ bālaṃ dārikāpaṭilābhasaṅkhāto attho atikkanto. Attho atthassa nakkhattanti yaṃ atthaṃ pariyesanto carati, so paṭiladdho atthova atthassa nakkhattaṃ nāma. Kiṃ karissanti tārakāti itare pana ākāse tārakā kiṃ karissanti, kataraṃ atthaṃ sādhessantīti attho. Nagaravāsino kalahaṃ katvā dārikaṃ alabhitvāva agamaṃsu.
彼处注视著地面,心念:‘现在星辰将出现,今夜星辰将显现’。此为启示之言。此义超越愚人所能理解,为此城中的愚昧少年少女所显现的义理超越常人。该义云‘星辰’,者指探求义理游历而得之者,便是如获星辰之义。所谓诸星者,其他天空之星何所作为?何义得成?即是此义。城中居民吵闹不断,如同姑娘未得宠爱般愤懑离去。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, esa ājīvako idāneva kulassa maṅgalantarāyaṃ karoti, pubbepi akāsiyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā ājīvako etarahi ājīvakova ahosi, tānipi kulāni etarahi kulāniyeva, gāthaṃ vatvā ṭhito paṇḍitapuriso pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀告诫众比库曰:“不是啊,比库们,这是现在此时世间正遭家族大难,先前亦曾发生过。”于是将此法宣说,回忆前世故事,阐明:“彼时家族虽遭大难,今亦犹如家族未变,智者吟诗立立,我正是那智者。”
Nakkhattajātakavaṇṇanā navamā. · 《星宿本生》注释第九。
[50] 10. Dummedhajātakavaṇṇanā
[50] 第十 卑愚者本生注解
Dummedhānanti idaṃ satthā jetavane viharanto lokatthacariyaṃ ārabbha kathesi. Sā dvādasakanipāte mahākaṇhajātake (jā. 1.12.61 ādayo) āvi bhavissati.
所谓‘愚者’,乃尊者当年在揭林园讲述开示世间行事之法时所称之名。此经出于十二篇集中的大黑本生(1.12.61首段)将得现身。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa rañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassa mātukucchito nikkhantassa nāmaggahaṇadivase ‘‘brahmadattakumāro’’ti nāmaṃ akaṃsu. So soḷasavassuddesiko hutvā takkasilāyaṃ sippaṃ uggaṇhitvā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṃ gantvā aṭṭhārasannaṃ vijjaṭṭhānānaṃ nipphattiṃ pāpuṇi, athassa pitā oparajjaṃ adāsi. Tasmiṃ samaye bārāṇasivāsino devatāmaṅgalikā honti, devatā namassanti, bahū ajeḷakakukkuṭabhūkarādayo vadhitvā nānappakārehi pupphagandhehi ceva maṃsalohitehi ca balikammaṃ karonti. Bodhisatto cintesi ‘‘idāni sattā devatāmaṅgalikā, bahuṃ pāṇavadhaṃ karonti, mahājano yebhuyyena adhammasmiṃyeva niviṭṭho, ahaṃ pitu accayena rajjaṃ labhitvā ekampi akilametvā upāyeneva pāṇavadhaṃ kātuṃ na dassāmī’’ti. So ekadivasaṃ rathaṃ abhiruyha nagarā nikkhanto addasa ekasmiṃ mahante vaṭarukkhe mahājanaṃ sannipatitaṃ, tasmiṃ rukkhe nibbattadevatāya santike puttadhītuyasadhanādīsu yaṃ yaṃ icchati, taṃ taṃ patthentaṃ. So taṃ disvā rathā oruyha taṃ rukkhaṃ upasaṅkamitvā gandhapupphehi pūjetvā udakena abhisekaṃ katvā rukkhaṃ padakkhiṇaṃ katvā devatāmaṅgaliko viya hutvā devataṃ namassitvā rathaṃ abhiruyha nagaraṃ pāvisi. Tato paṭṭhāya imināva niyāmena antarantare tattha gantvā devatāmaṅgaliko viya pūjaṃ karoti.
往昔,婆罗门博学王在巴拉那西治理国政时,菩萨作国王之大妃之子,诞生于母妃宫殿。幼时名为‘婆罗门王子’。年满十六,博学多材,技艺精通,熟察三界,及十八种知识圆满,其父乃登王位。时巴拉那西民中诸天福祉充盈,天众顶礼致敬,杀鸡驱鼠,散布花香与血食以供祭祀。菩萨思惟:「时有诸天福祉,广行杀生,众生堕入恶道,我将继承父业,虽无人阻我,亦不轻易杀生。」一日乘车出城,见一大榕树下集众群众。树神灵护持,观看世间子女及财宝。菩萨见此,乘车靠近树下,供以香花,洒水洒浴,以示敬重,绕树而行,作如同树神敬奉天众般,顶礼树神,继而驾车入城。此后循此规矩,于彼处如天众般敬奉祭祀。
So aparena samayena pitu accayena rajje patiṭṭhāya catasso agatiyo vajjetvā dasa rājadhamme akopento dhammena rajjaṃ kārento cintesi ‘‘mayhaṃ manoratho matthakaṃ patto, rajje patiṭṭhitomhi. Yaṃ panāhaṃ pubbe ekaṃ atthaṃ cintayiṃ, idāni taṃ matthakaṃ pāpessāmī’’ti amacce ca brāhmaṇagahapatikādayo ca sannipātāpetvā āmantesi ‘‘jānātha bho mayā kena kāraṇena rajjaṃ patta’’nti? ‘‘Na jānāma, devā’’ti. ‘‘Api vohaṃ asukaṃ nāma vaṭarukkhaṃ gandhādīhi pūjetvā añjaliṃ paggahetvā namassamāno diṭṭhapubbo’’ti. ‘‘Āma, devā’’ti. Tadāhaṃ patthanaṃ akāsiṃ ‘‘sace rajjaṃ pāpuṇissāmi, balikammaṃ te karissāmī’’ti. ‘‘Tassā me devatāya ānubhāvena idaṃ rajjaṃ laddhaṃ, idānissā balikammaṃ karissāmi, tumhe papañcaṃ akatvā khippaṃ devatāya balikammaṃ sajjethā’’ti. ‘‘Kiṃ kiṃ gaṇhāma, devā’’ti? Bho ahaṃ devatāya āyācamāno ‘‘ye mayhaṃ rajje pāṇātipātādīni pañca dussīlakammāni dasa akusalakammapathe samādāya vattissanti, te ghātetvā antavaṭṭimaṃsalohitādīhi balikammaṃ karissāmī’’ti āyāciṃ. Tasmā tumhe evaṃ bheriṃ carāpetha ‘‘amhākaṃ rājā uparājakāleyeva evaṃ āyāci ‘sacāhaṃ rajjaṃ pāpuṇissāmi, ye me rajje dussīlā bhavissanti, te sabbe ghātetvā balikammaṃ karissāmī’ti, so idāni pañcavidhaṃ dussīlakammaṃ dasavidhaṃ akusalakammapathaṃ samādāya vattamānānaṃ dussīlānaṃ sahassaṃ ghātetvā tesaṃ hadayamaṃsādīni gāhāpetvā devatāya balikammaṃ kātukāmo, evaṃ nagaravāsino jānantū’’ti. Evañca pana vatvā ‘‘yedāni ito paṭṭhāya dussīlakamme vattissanti, tesaṃ sahassaṃ ghātetvā yaññaṃ yajitvā āyācanato muccissāmī’’ti etamatthaṃ pakāsento imaṃ gāthamāha –
菩萨继承父王位后,排除四恶政,纠正十王法,安心治国,思惟:「我如愿以偿得王位,然以往所思之事今日将受报。」时众婆罗门及地主聚集,问曰:「陛下得王有何因由?」菩萨答曰:「不知啊,天众曾用香花甘露敬礼一株大榕树。」菩萨又言:「若我得国,我必为树神施行反业。」「是也,天众。」菩萨向天众立誓:「我将杜绝在国中五种杀生及十种恶业之行为,若有人作此恶,我必以杀护反恶。」天众命众民遵守其誓言:「我王立此誓,欲杀诸有恶行为者,以洁净国土。现在五恶杀生十恶不善之行日见流行,诸民应知此意。」于是菩萨发表此偈,明示此义:
§50
50.
‘‘Dummedhānaṃ sahassena, yañño me upayācito;
‘‘愚痴之人,数以千计,向我乞求祭祀;
Idāni khohaṃ yajissāmi, bahu adhammiko jano’’ti.
现今我将为之主持祭祀,此人是多作非义之人。’’
Tattha dummedhānaṃ sahassenāti ‘‘idaṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭati, idaṃ na vaṭṭatī’’ti ajānanabhāvena, dasasu vā pana akusalakammapathesu samādāya vattanabhāvena duṭṭhā medhā etesanti dummedhā, tesaṃ dummedhānaṃ nippaññānaṃ bālapuggalānaṃ gaṇitvā gahitena sahassena. Yañño me upayācitoti mayā devataṃ upasaṅkamitvā ‘‘evaṃ yajissāmī’’ti yañño yācito. Idāni khohaṃ yajissāmīti so ahaṃ iminā āyācanena rajjassa paṭiladdhattā idāni yajissāmi. Kiṃkāraṇā? Idāni hi bahu adhammiko jano, tasmā idāneva naṃ gahetvā balikammaṃ karissāmīti.
此中所谓‘愚痴之人数以千计’,是指因无知之心,无法辨识‘此业应行,彼业不应行’,又因执着于十恶业中某些业道而固执,故称为愚痴。愚痴即无智慧,乃愚昧之辈,计数已达千人。所谓‘向我乞求祭祀’者,是因我亲自前往诸神处请求曰‘我将为尔等主持祭祀’。‘现今我将为之主持祭祀’,是我因这请求获得准许,于此时即行祭祀。由何故?因当时有众多不善之人,因而当下不采取逆缘,而从善道事奉。
Amaccā bodhisattassa vacanaṃ sutvā ‘‘sādhu, devā’’ti dvādasayojanike bārāṇasinagare bheriṃ carāpesuṃ. Bheriyā āṇaṃ sutvā ekampi dussīlakammaṃ samādāya ṭhito ekapurisopi nāhosi. Iti yāva bodhisatto rajjaṃ kāresi, tāva ekapuggalopi pañcasu dasasu vā dussīlakammesu ekampi kammaṃ karonto na paññāyittha. Evaṃ bodhisatto ekapuggalampi akilamento sakalaraṭṭhavāsino sīlaṃ rakkhāpetvā sayampi dānādīni puññāni katvā jīvitapariyosāne attano parisaṃ ādāya devanagaraṃ pūrento agamāsi.
众多未成佛道之菩萨闻其语曰‘善哉,天众’,在离巴拉那城十二由旬之外,护卫军营巡查。卫兵听闻后,未曾采纳一件不善业,连一人也不存。迄今,菩萨实行政事,未有一人入五、十种不善业中作业而不觉悟。如此,菩萨虽无量众生中,不仅保全戒律,且自己亦施予福报,于生命终结时携带随侍,胜入天界满载而归。
Satthāpi ‘‘na, bhikkhave, tathāgato idāneva lokassa atthaṃ carati, pubbepi cariyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadāparisā buddhaparisā ahesuṃ, bārāṇasirājā pana ahameva ahosi’’nti.
导师告诫曰:‘‘比库们,实际上如来在当时乃至以往皆为世间利益而作,如是法义演说,继而考察研究,因缘而生,故起此本生故事——‘当时有佛弟子众会,巴拉那城的国王正是我自己。’”
Dummedhajātakavaṇṇanā dasamā. · 《愚钝者本生》注释,第十。
Atthakāmavaggo pañcamo. · 求益品,第五。
Tassuddānaṃ –
其集要总结如下—
Losakatissakapota, veḷukaṃ makasampi ca;
鸽子放飞,沙砾与蚂蚁也同样;
Rohiṇī ārāmadūsaṃ, vāruṇīdūsavedabbaṃ;
月亮如同园林毒蛇,恰似风神之恶鬼般令人畏惧;
Nakkhattaṃ dummedhaṃ dasāti.
星辰愚昧且有十种含义。
Paṭhamo paṇṇāsako. · 第一五十集。
6. Āsīsavaggo
第六节 福报章
[51] 1. Mahāsīlavajātakavaṇṇanā
【51】一.大戒养生经释义
Āsīsethevapurisoti idaṃ satthā jetavane viharanto ossaṭṭhavīriyaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tañhi satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ossaṭṭhavīriyosī’’ti pucchi. ‘‘Āma, bhante’’ti ca vutte ‘‘kasmā tvaṃ bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā vīriyaṃ ossaji, pubbe paṇḍitā rajjā parihāyitvāpi attano vīriye ṭhatvāva naṭṭhampi yasaṃ puna uppādayiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
所谓大戒养生经,谓此世尊在揭树林时,见一位精进断欲的比库,于是向其说法。此世尊问曰:「诚哉,尔比库,汝实为禁欲精进者乎?」比库答曰:「是的,尊者。何以故?昔日智者虽舍弃王位,以自身力量坚立戒律,不一定显扬名闻,我亦是如是精进断欲。」于是言说过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto rañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatto. Tassa nāmaggahaṇadivase ‘‘sīlavakumāro’’ti nāmaṃ akaṃsu. So soḷasavassuddesikova sabbasippesu nipphattiṃ patvā aparabhāge pitu accayena rajje patiṭṭhito mahāsīlavarājā nāma ahosi dhammiko dhammarājā. So nagarassa catūsu dvāresu catasso, majjhe ekaṃ, nivesanadvāre ekanti niccaṃ cha dānasālāyo kārāpetvā kapaṇaddhikānaṃ dānaṃ deti, sīlaṃ rakkhati, uposathakammaṃ karoti, khantimettānuddayasampanno aṅke nisinnaṃ puttaṃ paritosayamāno viya sabbasatte paritosayamāno dhammena rajjaṃ kāreti. Tasseko amacco antepure padubbhitvā aparabhāge pākaṭo jāto. Amaccā rañño ārocesuṃ. Rājā pariggaṇhanto attanā paccakkhato ñatvā taṃ amaccaṃ pakkosāpetvā ‘‘andhabāla ayuttaṃ te kataṃ, na tvaṃ mama vijite vasituṃ arahasi, attano dhanañca puttadāre ca gahetvā aññattha yāhī’’ti raṭṭhā pabbājesi. So nikkhamitvā kāsiraṭṭhaṃ atikkamma kosalajanapadaṃ gantvā kosalarājānaṃ upaṭṭhahanto anukkamena rañño abbhantariko vissāsiko jāto.
往昔,在巴拉纳西,梵授王治国之时,菩萨投生于王之首席王后腹中。于命名之日,人们为其取名曰『戒瓦王子』。他约在十六岁时,便于一切技艺皆达精通。此后,父亲薨逝,他继承王位,成为名叫大戒善王的国王,是一位依法而治的法王。他在城的四方城门各设一所,城中央设一所,自宅门前设一所,共长设六所布施堂,为贫苦旅人施予布施,持守戒律,奉行伍波萨他,具足忍辱、慈悲与怜悯,如同抚慰坐于膝上之子般,令一切众生欢喜,依法治国。其时,有一位大臣在宫廷内叛逆,后来事情败露。诸大臣向国王禀报。国王亲自调查,以自身亲眼证知,召来该大臣,说道:『愚昧瞎子,汝所为不当,汝不宜住于我国土之内,携汝自身之财物及妻儿,他往他处去吧。』遂将其驱逐出境。该大臣离去后,越过迦尸国土,前往国萨拉地方,侍奉国萨拉王,久而久之,成为国王亲近信赖之人。
So ekadivasaṃ kosalarājānaṃ āha – ‘‘deva bārāṇasirajjaṃ nāma nimmakkhikamadhupaṭalasadisaṃ, rājā atimuduko, appeneva balavāhanena sakkā bārāṇasirajjaṃ gaṇhitu’’nti. Rājā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘bārāṇasirajjaṃ nāma mahā, ayañca ‘appeneva balavāhanena sakkā bārāṇasirajjaṃ gaṇhitu’nti āha, kiṃ nu kho pana payuttakacoro siyā’’ti cintetvā ‘‘payuttakosi maññe’’ti āha. ‘‘Nāhaṃ, deva, payuttako, saccameva vadāmi. Sace me na saddahatha, manusse pesetvā paccantagāmaṃ hanāpetha, te manusse gahetvā attano santikaṃ nīte dhanaṃ datvā vissajjessatī’’ti. Rājā ‘‘ayaṃ ativiya sūro hutvā vadati, vīmaṃsissāmi tāvā’’ti attano purise pesetvā paccantagāmaṃ hanāpesi. Manussā te core gahetvā bārāṇasirañño dassesuṃ. Rājā te disvā ‘‘tātā, kasmā gāmaṃ hanathā’’ti pucchi. ‘‘Jīvituṃ asakkontā, devā’’ti vutte rājā ‘‘atha kasmā mama santikaṃ nāgamittha, itodāni paṭṭhāya evarūpaṃ kammaṃ mā karitthā’’ti tesaṃ dhanaṃ datvā vissajjesi. Te gantvā kosalarañño taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. So ettakenāpi gantuṃ avisahanto puna majjhejanapadaṃ hanāpesi. Tepi core rājā tatheva dhanaṃ datvā vissajjesi. So ettakenāpi agantvā puna pesetvā antaravīthiyaṃ vilumpāpesi, rājā tesampi corānaṃ dhanaṃ datvā vissajjesiyeva. Tadā kosalarājā ‘‘ativiya dhammiko rājā’’ti ñatvā ‘‘bārāṇasirajjaṃ gahessāmī’’ti balavāhanaṃ ādāya niyyāsi.
某日,他对国萨拉国王说道:『陛下,巴拉纳西的王国,宛如毫无蝇虫的纯净蜜糖,其国王极为宽仁,只需少许兵马便可夺取巴拉纳西王国。』国王听闻此言后,心想:『巴拉纳西王国疆域辽阔,此人却说只需少许兵马便可夺取,此人莫非是派遣盗贼之人?』遂说道:『我以为你是那种人。』那人说:『陛下,我并非那种人,我说的句句属实。若您不信,可派人前往边境村落劫掠,待那些人被逮捕押送至彼王跟前,彼王必赐予财物后释放他们。』国王心想:『此人说话极为大胆,且容我试探一番。』便遣派自己的人马前往边境村落劫掠。那些人抓住那些盗贼带去呈见巴拉纳西国王。国王见到他们后问道:『孩子们,你们为何劫掠村落?』他们回答说:『陛下,我们无以为生。』国王听后说:『那为何不来我处?从今往后,切莫再做此类行为。』便赐予财物后将他们释放。他们返回后,将此事经过禀报国萨拉国王。国萨拉国王仅凭这点仍不敢出兵,又命人劫掠中部地区。彼王照样赐予财物后释放了那些盗贼。国萨拉国王仍未出兵,再度派遣人马在城间道路上劫掠,彼王同样赐予那些盗贼财物后释放了他们。此时,国萨拉国王得知:『此王极为如法。』便决定:『我要夺取巴拉纳西王国。』遂率领兵马出征。
Tadā pana bārāṇasirañño mattavāraṇepi abhimukhaṃ āgacchante anivattanadhammā asaniyāpi sīse patantiyā asantasanasabhāvā sīlavamahārājassa ruciyā sati sakalajambudīpe rajjaṃ gahetuṃ samatthā sahassamattā abhejjavarasūrā mahāyodhā honti. Te ‘‘kosalarājā āgacchatī’’ti sutvā rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘deva, kosalarājā kira ‘bārāṇasirajjaṃ gaṇhissāmī’ti āgacchati, gacchāma, naṃ amhākaṃ rajjasīmaṃ anokkantameva pothetvā gaṇhāmā’’ti vadiṃsu. Rājā ‘‘tātā, maṃ nissāya aññesaṃ kilamanakiccaṃ natthi, rajjatthiko rajjaṃ gaṇhātu, māgamitthā’’ti nivāresi. Kosalarājā rajjasīmaṃ atikkamitvā janapadamajjhaṃ pāvisi. Amaccā punapi rājānaṃ upasaṅkamitvā tatheva vadiṃsu, rājā purimanayeneva nivāresi. Kosalarājā bahinagare ṭhatvā ‘‘rajjaṃ vā detu yuddhaṃ vā’’ti sīlavamahārājassa sāsanaṃ pesesi. Rājā taṃ sutvā ‘‘natthi mayā saddhiṃ yuddhaṃ, rajjaṃ gaṇhātū’’ti paṭisāsanaṃ pesesi. Punapi amaccā rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘deva, na mayaṃ kosalarañño nagaraṃ pavisituṃ dema, bahinagareyeva naṃ pothetvā gaṇhāmā’’ti āhaṃsu, rājā purimanayeneva nivāretvā nagaradvārāni vivarāpetvā saddhiṃ amaccasahassena mahātale pallaṅkamajjhe nisīdi.
然而当时,巴拉纳西国王麾下有约一千名精锐勇士,骁勇无畏,即便面对发狂的战象冲来也绝不退却,即便刀剑落在头上也无所畏惧。这些人乃是戒德大王所钟爱之人,若有意愿,足可夺取整个阎浮提的王国。他们听说国萨拉国王到来,便前往觐见国王说道:『陛下,国萨拉国王据说正率军前来意欲夺取巴拉纳西王国,请让我们出击,在他尚未越入我方王国边界之时便将其擒获。』国王说:『孩子们,不必为我而让他人受苦,欲取王国者,取去便是,你们不要前往。』遂将他们制止。国萨拉国王越过国境,进入国内腹地。大臣们再度觐见国王,说了同样的话,国王仍以同样的方式制止了他们。国萨拉国王屯兵城外,向戒德大王传递信息:『或交出王国,或与我交战。』国王听闻后回复道:『我不与你交战,请取王国去吧。』大臣们再度觐见国王说:『陛下,我们不允许国萨拉国王进入城内,请让我们在城外将其擒获。』国王仍以同样的方式制止他们,命人打开城门,与一千名大臣一同坐在大厅宝座之上。
Kosalarājā mahantena balavāhanena bārāṇasiṃ pāvisi. So ekampi paṭisattuṃ apassanto rañño nivesanadvāraṃ gantvā amaccagaṇaparivuto apārutadvāre nivesane alaṅkatapaṭiyattaṃ mahātalaṃ āruyha nisinnaṃ nirāparādhaṃ sīlavamahārājānaṃ saddhiṃ amaccasahassena gaṇhāpetvā ‘‘gacchatha, imaṃ rājānaṃ saddhiṃ amaccehi pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā āmakasusānaṃ netvā galappamāṇe āvāṭe khanitvā yathā ekopi hatthaṃ ukkhipituṃ na sakkoti, evaṃ paṃsuṃ pakkhipitvā nikhanatha, rattiṃ siṅgālā āgantvā etesaṃ kātabbayuttakaṃ karissantī’’ti āha. Manussā corarañño āṇaṃ sutvā rājānaṃ saddhiṃ amaccehi pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā nikkhamiṃsu. Tasmimpi kāle sīlavamahārājā corarañño āghātamattampi nākāsi. Tesupi amaccesu evaṃ bandhitvā nīyamānesu ekopi rañño vacanaṃ bhindituṃ samattho nāma nāhosi. Evaṃ suvinītā kirassa parisā. Atha te rājapurisā sāmaccaṃ sīlavamahārājānaṃ āmakasusānaṃ netvā galappamāṇe āvāṭe khanitvā sīlavamahārājānaṃ majjhe , ubhosu passesu sesaamacceti evaṃ sabbepi āvāṭesu otāretvā paṃsuṃ ākiritvā ghanaṃ ākoṭetvā agamaṃsu. Tadā sīlavamahārājā amacce āmantetvā ‘‘corarañño upari kopaṃ akatvā mettaṃ eva bhāvetha, tātā’’ti ovadi.
国萨拉国王率领大批兵马进入巴拉纳西城。他未见到任何抵抗,来到国王寝宫门前,见寝宫大门敞开,大厅内陈设庄严,戒德大王携一千名大臣端坐其上,毫无过失。国萨拉国王带领群臣将他们全部逮捕,命令道:『去,将此国王连同诸大臣双手反缚,押往生葬场,掘坑至颈部之深,使他们无一人能举起手臂,填土夯实,待入夜后,豺狼前来,自会对他们做当做之事。』众人听从贼王命令,将国王连同诸大臣双手反缚后押出。即便在此时,戒德大王对贼王也未生起分毫瞋恚。那些大臣们被如此绑缚押送之时,也没有任何一人违背国王的话语,可见他的眷属受到了何等善好的调教。于是那些王臣便将戒德大王连同诸大臣押往生葬场,掘坑至颈部之深,将戒德大王置于中间,两侧依次为其余大臣,将他们全部放入坑中,填土夯实后离去。此时戒德大王告诫诸大臣说:『孩子们,对贼王不要生起瞋恚,只当修习慈心。』
Atha aḍḍharattasamaye ‘‘manussamaṃsaṃ khādissāmā’’ti siṅgālā āgamiṃsu. Te disvā rājā ca amaccā ca ekappahāreneva saddamakaṃsu, siṅgālā bhītā palāyiṃsu. Te nivattitvā olokentā pacchato kassaci anāgamanabhāvaṃ ñatvā puna paccāgamiṃsu. Itarepi tatheva saddamakaṃsu. Evaṃ yāvatatiyaṃ palāyitvā puna olokentā tesu ekassapi anāgamanabhāvaṃ ñatvā ‘‘vajjhappattā ete bhavissantī’’ti sūrā hutvā nivattitvā puna tesu saddaṃ karontesupi na palāyiṃsu. Jeṭṭhakasiṅgālo rājānaṃ upagañchi, sesā siṅgālā sesānaṃ amaccānaṃ santikaṃ agamaṃsu. Upāyakusalo rājā tassa attano santikaṃ āgatabhāvaṃ ñatvā ḍaṃsituṃ okāsaṃ dento viya gīvaṃ ukkhipitvā taṃ gīvāya ḍaṃsamānaṃ hanukaṭṭhikena ākaḍḍhitvā yante pakkhipitvā viya gāḷhaṃ gaṇhi, nāgabalena raññā hanukaṭṭhikena ākaḍḍhitvā gīvāya gāḷhaṃ gahitasiṅgālo attānaṃ mocetuṃ asakkonto maraṇabhayatajjito mahāviravaṃ viravi. Avasesā siṅgālā tassa taṃ aṭṭassaraṃ sutvā ‘‘ekena purisena suggahito bhavissatī’’ti amacce upasaṅkamituṃ asakkontā maraṇabhayatajjitā sabbe palāyiṃsu. Rañño hanukaṭṭhikena daḷhaṃ katvā gahitasiṅgāle aparāparaṃ sañcarante paṃsu sithilā ahosi. Sopi siṅgālo maraṇabhayabhīto catūhi pādehi rañño uparibhāge paṃsuṃ apabyūhi, rājā paṃsuno sithilabhāvaṃ ñatvā siṅgālaṃ vissajjetvā nāgabalo thāmasampanno aparāparaṃ sañcaranto ubho hatthe ukkhipitvā āvāṭamukhavaṭṭiyaṃ olubbha vātacchinnavalāhako viya nikkhamitvā ṭhito amacce assāsetvā paṃsuṃ viyūhitvā sabbe uddharitvā amaccaparivuto āmakasusāne aṭṭhāsi.
到了午夜时分,豺狼们前来,意欲食人肉。国王与诸大臣见到它们,同时齐声呐喊,豺狼们受惊逃窜。它们回头张望,见无人追来,便再度返回。众人再度同声呐喊。如此三度逃窜后,它们回头张望,见无一人追来,便想:『这些人必是将死之人。』壮起胆来,不再逃窜,即便众人再度出声也不逃跑了。领头的豺狼走近国王,其余豺狼则各自走近其余大臣。善于方便的国王,察知它走近自己,便仰起脖颈,佯装给它咬颈的机会,待它咬颈之时,用颌骨将其夹住,如机械钳制般牢牢抓住。以象王般之力,国王用颌骨夹住豺狼的颈部,牢牢抓住。那只被颈部夹住无法挣脱的豺狼,受死亡恐惧逼迫,放声嗥叫。其余豺狼听到它那嗥叫声,以为:『它已被某人牢牢抓住了。』无法靠近诸大臣,皆受死亡恐惧驱使,全部逃窜。被国王用颌骨牢牢夹住的豺狼来回挣扎,土便松动了。那只豺狼因惧怕死亡,用四肢将国王上方的泥土向旁扒开,国王察觉泥土松动,便放开豺狼,这位具有象王之力与体力充沛者,来回挣扎,将双臂举出,抓住坑口边缘,如被风吹散的乌云般跃出坑外,站立起来,安慰诸大臣,拨开泥土,将他们全部救出,与诸大臣一同站在生葬场中。
Tasmiṃ samaye manussā ekaṃ matamanussaṃ āmakasusāne chaḍḍentā dvinnaṃ yakkhānaṃ sīmantarikāya chaḍḍesuṃ. Te yakkhā taṃ matamanussaṃ bhājetuṃ asakkontā ‘‘na mayaṃ imaṃ bhājetuṃ sakkoma, ayaṃ sīlavarājā dhammiko, esa no bhājetvā dassati, etassa santikaṃ gacchāmā’’ti taṃ matamanussaṃ pāde gahetvā ākaḍḍhantā rañño santikaṃ gantvā ‘‘deva, amhākaṃ imaṃ matakaṃ bhājetvā dehī’’ti āhaṃsu. ‘‘Bho yakkhā, ahaṃ imaṃ tumhākaṃ bhājetvā dadeyyaṃ, aparisuddho panamhi, nhāyissāmi tāvā’’ti. Yakkhā corarañño ṭhapitaṃ vāsitaudakaṃ attano ānubhāvena āharitvā rañño nhānatthāya adaṃsu. Nhatvā ṭhitassa saṃharitvā ṭhapite corarañño sāṭake āharitvā adaṃsu, te nivāsetvā ṭhitassa catujjātiyagandhasamuggaṃ āharitvā adaṃsu, gandhe vilimpitvā ṭhitassa suvaṇṇasamugge maṇitālavaṇṭesu ṭhapitāni nānāpupphāni āharitvā adaṃsu. Pupphāni piḷandhitvā ṭhitakāle ‘‘aññaṃ kiṃ karomā’’ti pucchiṃsu. Rājā attano chātakākāraṃ dassesi, te gantvā corarañño sampāditaṃ nānaggarasabhojanaṃ āharitvā adaṃsu, rājā nhātānulitto sumaṇḍitappasādhito nānaggarasabhojanaṃ bhuñji. Yakkhā corarañño ṭhapitaṃ vāsitapānīyaṃ suvaṇṇabhiṅkāreneva suvaṇṇasarakenapi saddhiṃ āhariṃsu. Athassa pānīyaṃ pivitvā mukhaṃ vikkhāletvā hatthe dhovitvā ṭhitakāle corarañño sampāditaṃ pañcasugandhikasuparibhāvitaṃ tambūlaṃ āharitvā adaṃsu. Taṃ khāditvā ṭhitakāle ‘‘aññaṃ kiṃ karomā’’ti pucchiṃsu. Gantvā corarañño ussīsake nikkhittaṃ maṅgalakhaggaṃ āharathāti. Tampi gantvā āhariṃsu. Rājā taṃ khaggaṃ gahetvā taṃ matamanussaṃ ujukaṃ ṭhapāpetvā matthakamajjhe asinā paharitvā dve koṭṭhāse katvā dvinnaṃ yakkhānaṃ samavibhattameva vibhajitvā adāsi, datvā ca pana khaggaṃ dhovitvā sannayhitvā aṭṭhāsi. Atha te yakkhā manussamaṃsaṃ khāditvā suhitā hutvā tuṭṭhacittā ‘‘aññaṃ te, mahārāja, kiṃ karomā’’ti pucchiṃsu. Tena hi tumhe attano ānubhāvena maṃ corarañño sirigabbhe otāretha, ime ca amacce attano attano gehesu patiṭṭhāpethāti. Te ‘‘sādhu devā’’ti sampaṭicchitvā tathā akaṃsu.
就在此时,众人将一名死人抛弃在生葬场,恰好抛在两个亚卡的界域交界处。那两个亚卡无法分配那具死人,便商议道:『我们无法分配此人,这位戒德国王持戒如法,请他为我们分配后给予我们,我们去他跟前吧。』遂拖拽着那具死人的双脚,走到国王跟前说:『陛下,请将此死人为我们分配后赐予我们。』国王说:『亚卡们,我可以为你们分配给予,然而我身体不净,且容我先沐浴。』亚卡们以自身神力取来贼王所备的香水,给国王沐浴之用。国王沐浴毕站立时,他们又取来收放好的贼王的衣裳给他,他穿好衣裳站立时,他们又取来内置四种香料的香盒给他,他涂抹香料站立时,他们又取来置于金盒中金柄扇上的各种花卉给他。他佩戴好花卉站立时,他们问道:『还有何事可为?』国王示意自己饥饿,他们便前往取来贼王所备的各色美味饮食给他,国王沐浴涂香、庄严装饰后,享用了各色美味饮食。亚卡们还用金瓶连同金杯一并取来贼王所备的香饮水。国王饮水漱口、洗手毕站立时,他们又取来贼王所备的以五种香料充分薰制的嚼料给他。他嚼食毕站立时,他们问道:『还有何事可为?』国王说:『去将放在贼王枕边的吉祥剑取来。』他们前往将剑取来。国王取剑,命人将那具死人扶正,从头顶正中一剑劈下,分作两半,平均分配给两个亚卡,分毕,将剑拭净,佩带在身上站立。那两个亚卡吃完人肉,吃饱喝足,欢喜满意,问道:『大王,还有何事可为?』国王说:『那么,请你们以自身神力,将我引入贼王的宝库,并将这些大臣们各自安置在自己家中。』他们回答:『好的,陛下。』欣然应允,如是而行。
Tasmiṃ samaye corarājā alaṅkatasirigabbhe sirisayanapiṭṭhe nipanno niddāyati. Rājā tassa pamattassa niddāyantassa khaggatalena udaraṃ pahari. So bhīto pabujjhitvā dīpālokena sīlavamahārājānaṃ sañjānitvā sayanā uṭṭhāya satiṃ upaṭṭhapetvā ṭhito rājānaṃ āha ‘‘mahārāja, evarūpāya rattiyā gahitārakkhe pihitadvāre bhavane ārakkhamanussehi nirokāse ṭhāne khaggaṃ sannayhitvā alaṅkatapaṭiyatto kathaṃ nāma tvaṃ imaṃ sayanapiṭṭhaṃ āgatosī’’ti. Rājā attano āgamanākāraṃ sabbaṃ vitthārato kathesi. Taṃ sutvā corarājā saṃviggamānaso ‘‘mahārāja, ahaṃ manussabhūtopi samāno tumhākaṃ guṇe na jānāmi, paresaṃ lohitamaṃsakhādakehi pana kakkhaḷehi pharusehi yakkhehi tava guṇā ñātā, na dānāhaṃ, narinda , evarūpe sīlasampanne tayi dubbhissāmī’’ti khaggaṃ ādāya sapathaṃ katvā rājānaṃ khamāpetvā mahāsayane nipajjāpetvā attanā khuddakamañcake nipajjitvā pabhātāya rattiyā uṭṭhite sūriye bheriṃ carāpetvā sabbaseniyo ca amaccabrāhmaṇagahapatike ca sannipātāpetvā tesaṃ purato ākāse puṇṇacandaṃ ukkhipanto viya sīlavarañño guṇe kathetvā parisamajjheyeva puna rājānaṃ khamāpetvā rajjaṃ paṭicchāpetvā ‘‘mahārāja, ito paṭṭhāya tumhākaṃ uppanno corūpaddavo mayhaṃ bhāro, mayā gahitārakkhā tumhe rajjaṃ karothā’’ti vatvā pesuññakārakassa āṇaṃ kāretvā attano balavāhanaṃ ādāya sakaraṭṭhameva gato.
当时,盗王卧于饰有华丽王冠的丝绸床榻上,沉睡安眠。那沉睡不觉的王被锐利的刀刃击打腹部。王惊恐醒来,举起灯光,认识到是道德高尚的大王,经起身定心,向大王说:“大王,在这夜晚,有守卫把守、门户紧闭的宫殿防卫场所,刀刃早已磨好安放,装饰锋利的刀刃,你是如何来到这卧榻上的?”王详细说明自己进入宫中的经过。盗王听闻后,心中恐惧:“大王,虽然我出身人世,也不懂您的品德,更不知您是被血肉盛食、且身硬如铁的恶鬼所识别。我不能放过品行如此端正的大王,必将为难你。”于是他持刀起誓,宽恕了王,将其安置于大床上,自己退坐于小树丛中。天明夜起,太阳出时他吹响号角,召集所有军队及贵族婆罗门地主,众人云集。他们好似满月升空,讲述着道德高尚的美德,以此化解恩怨,再次宽恕大王,归还王权,言道:“大王,请从此以后由你守护国家,一旦发生盗窃之事,将由我承担责任。你务必驾驭好国家。”说毕,派遣使者,并载着自己的战车,立即前往萨迦他城。
Sīlavarājāpi kho alaṅkatapaṭiyatto setacchattassa heṭṭhā sarabhapādake kañcanapallaṅke nisinno attano sampattiṃ oloketvā ‘‘ayañca evarūpā sampatti amaccasahassassa ca jīvitapaṭilābho mayi vīriyaṃ akaronte na kiñci abhavissa, vīriyabalena panāhaṃ naṭṭhañca imaṃ yasaṃ paṭilabhiṃ, amaccasahassassa ca jīvitadānaṃ adāsiṃ, āsacchedaṃ vata akatvā vīriyameva kattabbaṃ. Katavīriyassa hi phalaṃ nāma evaṃ samijjhatī’’ti cintetvā udānavasena imaṃ gāthamāha –
这位品德高尚的国王坐于华盖之下的黄金座垫上,观察自己的财富,心想:“拥有如此财富和数千大臣为生计奔忙,如果我不竭力去守护,将一无所成。凭借我的精力和力量,虽然不能驱逐所有阻碍我的敌人,但我将维护已得的荣耀,也给予大臣们生活保障。只要不损害佛法,精进勤勉乃应当为之。勤勉者的成果便是如此显现。”思虑间,他如是赋偈歌称颂:
§51
51.
‘‘Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
“正如忍受者,智者不应心生厌离;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahū’’ti.
我见自身如此,随愿如实发生。”
Tattha āsīsethevāti ‘‘evāhaṃ vīriyaṃ ārabhanto imamhā dukkhā muccissāmī’’ti attano vīriyabalena āsaṃ karotheva. Na nibbindeyya paṇḍitoti paṇḍito upāyakusalo yuttaṭṭhāne vīriyaṃ karonto ‘‘ahaṃ imassa vīriyassa phalaṃ na labhissāmī’’ti na ukkaṇṭheyya, āsacchedaṃ kareyyāti attho. Passāmi vohaṃ attānanti ettha voti nipātamattaṃ , ahaṃ ajja attānaṃ passāmi. Yathā icchiṃ tathā ahūti ahañhi āvāṭe nikhāto tamhā dukkhā muccitvā puna attano rajjasampattiṃ icchiṃ, so ahaṃ imaṃ sampattiṃ pattaṃ attānaṃ passāmi. Yathevāhaṃ pubbe icchiṃ, tatheva me attā jātoti. Evaṃ bodhisatto ‘‘aho vata bho sīlasampannānaṃ vīriyaphalaṃ nāma samijjhatī’’ti imāya gāthāya udānaṃ udānetvā yāvajīvaṃ puññāni katvā yathākammaṃ gato.
谓“忍受者如是”:即“我以勇猛精进,必能脱离此苦”。“智者不应厌离”,指智者善于权巧妙行,合宜时施力,不应心生悲观灰心,亦有所成就;“我见自身如此”是语法上的终结词,表达现时心态。其意即:我今日观照自性,依愿如实而现。如此菩萨曾如是称叹:“阿,品德高尚者之勇猛精进果真显现!”以此偈歌即兴赞扬,终其生涯广行善业,合于法理。
Satthāpi imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu arahatte patiṭṭhāsi. Satthā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā paduṭṭhāmacco devadatto ahosi, amaccasahassaṃ buddhaparisā, sīlavamahārājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀听闻此法义,予以宣说真理,至真理圆满之时,一位修行精进的比库证得阿拉汉果。佛陀继而考察此法韵流,寻找相应本生故事,言道:“当时,坏孩子名曰提婆达多,乃佛陀万众弟子之一,国王正是那具大德的品德高尚者。”
Mahāsīlavajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 《大具戒者本生》注释,第一。
[52] 2. Cūḷajanakajātakavaṇṇanā
【第52品】第二篇小迦纳迦本生故事解说
Vāyametheva purisoti idaṃ satthā jetavane viharanto ossaṭṭhavīriyamevārabbha kathesi. Tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ mahājanakajātake (jā. 2.22.123 ādayo) āvi bhavissati. Janakarājā pana setacchattassa heṭṭhā nisinno imaṃ gāthamāha –
赛塔凡那中,世尊坐于斋树下,起身示现勇猛精进,开始讲述。所说内容皆收载于《大迦纳迦本生经》中(本生经2.22.123等节)将出现。迦纳国王则坐于白伞之下,唱诵此偈:
§52
52.
‘‘Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
『这人确能努力,我见贤者不烦厌;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhata’’nti.
内观自身正如水,水过水面显真实。』
Tattha vāyamethevāti vāyāmaṃ karotheva. Udakā thalamubbhatanti udakato thalamuttiṇṇaṃ thale patiṭṭhitaṃ attānaṃ passāmīti. Idhāpi ossaṭṭhavīriyo bhikkhu arahattaṃ patto, janakarājā sammāsambuddhova ahosīti.
此中「努力」意为如同竭力努力。水过水面,即水从上流过,下水面仍然如实显现自身。此处比喻勇猛精进的比库已得阿拉汉果,迦纳国王即是正觉者之意。
Cūḷajanakajātakavaṇṇanā dutiyā. · 《小迦那咖本生》注释,第二。
[53] 3. Puṇṇapātijātakavaṇṇanā
【第53品】第三篇丰足生本生故事解说
Tathevapuṇṇā pātiyoti idaṃ satthā jetavane viharanto visavāruṇiṃ ārabbha kathesi. Ekaṃ samayaṃ sāvatthiyaṃ surādhuttā sannipatitvā mantayiṃsu – ‘‘surāmūlaṃ no khīṇaṃ, kahaṃ nu kho labhissāmā’’ti. Atheko kakkhaḷadhutto āha ‘‘mā cintayittha, attheko upāyo’’ti. ‘‘Kataro upāyo nāmā’’ti? ‘‘Anāthapiṇḍiko aṅgulimuddikā piḷandhitvā maṭṭhasāṭakanivattho rājupaṭṭhānaṃ gacchati, mayaṃ surāpātiyaṃ visaññīkaraṇaṃ bhesajjaṃ pakkhipitvā āpānaṃ sajjetvā nisīditvā anāthapiṇḍikassa āgamanakāle ‘ito ehi mahāseṭṭhī’ti pakkositvā taṃ suraṃ pāyetvā visaññībhūtassa aṅgulimuddikā ca sāṭake ca gahetvā surāmūlaṃ karissāmā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tathā katvā seṭṭhissa āgamanakāle paṭimaggaṃ gantvā ‘‘sāmi, ito tāva āgacchatha , ayaṃ amhākaṃ santike atimanāpā surā, thokaṃ pivitvā gacchathā’’ti vadiṃsu. Sotāpanno ariyasāvako kiṃ suraṃ pivissati, anatthiko samānopi pana ‘‘ime dhutte pariggaṇhissāmī’’ti tesaṃ āpānabhūmiṃ gantvā tesaṃ kiriyaṃ oloketvā ‘‘ayaṃ surā imehi iminā nāma kāraṇena yojitā’’ti ñatvā ‘‘ito dāni paṭṭhāya ime ito palāpessāmī’’ti cintetvā āha – ‘‘hare duṭṭhadhuttā, tumhe ‘surāpātiyaṃ bhesajjaṃ pakkhipitvā āgatāgate pāyetvā visaññī katvā vilumpissāmā’ti āpānamaṇḍalaṃ sajjetvā nisinnā kevalaṃ imaṃ suraṃ vaṇṇetha, ekopi taṃ ukkhipitvā pivituṃ na ussahati. Sace ayaṃ ayojitā assa, imaṃ tumheva piveyyāthā’’ti te dhutte tajjetvā tato palāpetvā attano gehaṃ gantvā ‘‘dhuttehi katakāraṇaṃ tathāgatassa ārocessāmī’’ti cintento jetavanaṃ gantvā ārocesi. Satthā ‘‘idāni tāva gahapati te dhuttā taṃ vañcetukāmā jātā, pubbe pana paṇḍitepi vañcetukāmā ahesu’’nti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
如是,满盈的酒在此失去,于世尊住持的耶脱伐那林中,于卫城降雨季时开始讲说。曾有时,沙瓦帝城的醉酒者聚集在一处,共同策划议论:「酒根已断绝,我们今后从哪里还可获得酒呢?」其中一位粗暴醉鬼说:「勿须忧虑,我有妙计。」众人问:「何为妙计?」他说:「施主给孤独于手指上戴着戒指,腰间束着盔甲,前往王宫护卫。我们将带上解酒的医药,自己沐浴整理后坐下,等候给孤独至。届时当对他说‘请到这里来,尊贵的大施主’,借故引他饮酒。收取戒指和腰铠,便可铸造酒根。」众皆称善,喜悦应允。依计行事,护卫到时前来,他们顺路迎接,讥讽道:「主人,请来些,眼前这人酒性过甚,刚喝一小口便去。」一个入流圣弟子岂能饮酒?固然不饮,但他亦思惟:「诸醉鬼我当管教。」于是察看护卫的行为,知其酒根由此而生,心念:「从今起当断此酒根。」遂言:「酒鬼们,你们以解酒医药往返引诱,饮后便染酒性污秽,围坐于此,将酒根独自撒溢,以致无人能提起饮用。若此酒根得不到控制,你们便会饮此了。」醉鬼们闻言惊恐,随即施以方开,回家思忖:「不能容许这等醉鬼作乱,我当向世尊举报。」遂往耶脱伐那林向世尊报告。世尊谓其:「今时此地主人即是饮酒作乱之辈,过去亦多有智者饮酒作乱。」
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto bārāṇasiseṭṭhi ahosi. Tadāpete dhuttā evameva sammantetvā suraṃ yojetvā bārāṇasiseṭṭhissa āgamanakāle paṭimaggaṃ gantvā evameva kathayiṃsu. Seṭṭhi anatthikopi hutvā te pariggaṇhitukāmo gantvā tesaṃ kiriyaṃ oloketvā ‘‘idaṃ nāmete kātukāmā, palāpessāmi ne ito’’ti cintetvā evamāha ‘‘bhonto, dhuttā suraṃ pivitvā rājakulaṃ gantuṃ nāma ayuttaṃ, rājānaṃ disvā puna āgacchanto jānissāmi, tumhe idheva nisīdathā’’ti rājupaṭṭhānaṃ gantvā paccāgañchi. Dhuttā ‘‘ito etha, sāmī’’ti. Sopi tattha gantvā bhesajjena saṃyojitā surāpātiyo oloketvā evamāha ‘‘bhonto dhuttā tumhākaṃ kiriyā mayhaṃ na ruccati, tumhākaṃ surāpātiyo yathāpūritāva ṭhitā, tumhe kevalaṃ suraṃ vaṇṇetha, na pana pivatha. Sacāyaṃ manāpā assa, tumhepi piveyyātha, imāya pana visasaṃyuttāya bhavitabba’’nti tesaṃ manorathaṃ bhindanto imaṃ gāthamāha –
从前,在跋阇尼城时,菩萨行时代为婆罗门婆罗多政权者,为此城富商。酒鬼们照常聚集,带上酒根,于富商到来时,而径路迎接,讲说如前。富商虽无福报,仍欲考察,观察酒鬼行径,思念道:「此非自愿所为,我将责骂,且告知不要再如此。」遂言:「尊者,酒鬼喝酒后去王宫,不熟悉朝廷,往返时我必观察,并知之。尔等此处坐定。」酒鬼们答应。于是富商往王宫,酒鬼随行,查看配制好的解酒医药,告语:「尊者,酒鬼们所为我不悦,彼等只懂赞美酒,未尝饮用。若有真酒,此处必有味美之处,尔等也应饮用,而非止于赞美。」打破他们的愿望,吟诵此偈言——
§53
53.
‘‘Tatheva puṇṇā pātiyo, aññāyaṃ vattate kathā;
「亦如满盈的酒,流传着另一番说法;
Ākāraṇena jānāmi, na cāyaṃ bhaddikā surā’’ti.
因缘所知,我知此酒非佳酿。」
Tattha tathevāti yathā mayā gamanakāle diṭṭhā, idānipi imā surāpātiyo tatheva puṇṇā. Aññāyaṃ vattate kathāti yā ayaṃ tumhākaṃ surāvaṇṇanakathā vattati, sā aññāva abhūtā atacchā. Yadi hi esā surā manāpā assa, tumhepi piveyyātha, upaḍḍhapātiyo avasisseyyuṃ. Tumhākaṃ pana ekenāpi surā na pītā. Ākāraṇena jānāmīti tasmā iminā kāraṇena jānāmi. Na cāyaṃ bhaddikā surāti ‘‘nevāyaṃ bhaddikā surā, visasaṃyojitāya etāya bhavitabba’’nti dhutte niggaṇhitvā yathā na puna evarūpaṃ karonti, tathā te tajjetvā vissajjesi. So yāvajīvaṃ dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
此处所谓亦如满盈,正如我旅行所见,至今此酒根亦同样满盈。所谓另一说,指你们对酒根之赞美是另一种说法,本非实有。若此酒真有味美,尔等应饮之,会留下清醒的痕迹。尔等却未尝一饮。故此因缘明了,我知其非佳酿。谓非佳酿者,意即「此酒不应被赞美,应当断绝,免致沉溺。」此前劝诫已尽,尔等因这缘故戒除,不复造此恶业。故我已依教而行,生平以施为善,完成应行之事。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā dhuttā etarahi dhuttā, bārāṇasiseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
世尊以此法语教导后,又引以往故事为例,曰:「昔时,酒鬼即昔时酒鬼,富商则是当时的富商我自己。」
Puṇṇapātijātakavaṇṇanā tatiyā. · 《满钵本生》注释,第三。
[54] 4. Kiṃphalajātakavaṇṇanā
第四章 释果树本生经解说
Nāyaṃrukkho durāruhāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ phalakusalaṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi. Eko kira sāvatthivāsī kuṭumbiko buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā attano ārāme nisīdāpetvā yāgukhajjakaṃ datvā uyyānapālaṃ āṇāpesi ‘‘bhikkhūhi saddhiṃ uyyāne vicaritvā ayyānaṃ ambādīni nānāphalāni dehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā bhikkhūsaṅghamādāya uyyāne vicaranto rukkhaṃ ulloketvāva ‘‘etaṃ phalaṃ āmaṃ, etaṃ na supakkaṃ, etaṃ supakka’’nti jānāti. Yaṃ so vadati, taṃ tatheva hoti. Bhikkhū gantvā tathāgatassa ārocesuṃ ‘‘bhante, ayaṃ uyyānapālo phalakusalo bhūmiyaṃ ṭhitova rukkhaṃ ulloketvā ‘etaṃ phalaṃ āmaṃ, etaṃ na supakkaṃ, etaṃ supakka’nti jānāti. Yaṃ so vadati, taṃ tatheva hotī’’ti. Satthā ‘‘na, bhikkhave, ayameva uyyānapālo phalakusalo, pubbe paṇḍitāpi phalakusalāyeva ahesu’’nti vatvā atītaṃ āhari.
此树非难攀登。世尊当住于竹林精舍时,曾对一位善于辨果的近事男起说。传言有一居于舍卫城的家庭主,往往供养佛及比库僧,并使僧团在他自家园林中安座。此人赠送一种叫做羊角饭的食物,召请园林守护,言:“与比库们共游园中,汝等能辨园中诸种果实熟熟未熟各异。”守护听闻称善,带领僧团游园,抬头观树,说:“此果熟,此果尚未熟,此果已熟。”他所言正合实情。比库们往问如来:“尊者,此守护善于辨果,视地中树木言此果熟此果未熟,此所言是否真如其说?”世尊言:“比库们,此人正是园林守护,历代智者亦为善果者,故能如此,明白其义。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto satthavāhakule nibbattitvā vayappatto pañcahi sakaṭasatehi vaṇijjaṃ karonto ekasmiṃ kāle mahāvattaniaṭaviṃ patvā aṭavimukhe ṭhatvā sabbe manusse sannipātāpetvā ‘‘imissā aṭaviyā visarukkhā nāma honti, visapattāni, visapupphāni, visaphalāni, visamadhūni hontiyeva, pubbe tumhehi aparibhuttaṃ, yaṃ kiñci pattaṃ vā pupphaṃ vā phalaṃ vā pallavaṃ vā maṃ aparipucchitvā mā khādathā’’ti āha. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā aṭaviṃ otariṃsu. Aṭavimukhe ca ekasmiṃ gāmadvāre kiṃphalarukkho nāma atthi, tassa khandhasākhāpalāsapupphaphalāni sabbāni ambasadisāneva honti. Na kevalaṃ vaṇṇasaṇṭhānatova, gandharasehipissa āmapakkāni phalāni ambaphalasadisāneva, khāditāni pana halāhalavisaṃ viya taṅkhaṇaññeva jīvitakkhayaṃ pāpenti. Purato gacchantā ekacce lolapurisā ‘‘amburukkho aya’’nti saññāya phalāni khādiṃsu, ekacce ‘‘satthavāhaṃ pucchitvāva khādissāmā’’ti hatthena gahetvā aṭṭhaṃsu. Te satthavāhe āgate ‘‘ayya, imāni ambaphalāni khādāmā’’ti pucchiṃsu. Bodhisatto ‘‘nāyaṃ ambarukkho’’ti ñatvā ‘‘kiṃ phalarukkho nāmesa, nāyaṃ ambarukkho, mā khāditthā’’ti vāretvā ye khādiṃsu. Tepi vamāpetvā catumadhuraṃ pāyetvā niroge akāsi.
过往昔时,在波罗奈国中,未来佛刚入世为师承之后,年少时开展生意,运营五百辆车的商队,有一回跌入大森林,立于林边,召集众生说:“此森林中众多果树,如毒刺毒花、毒果、毒蜜,皆汝等未曾接触过,凡有落叶、花、果实、嫩叶,切勿未问就食。”众生闻言皆称善,便退出森林。林边有一山村门口有树,名为释果树,其所有树干、枝叶、嫩芽、花果皆成一片青绿,且散发果实汁液香气。此果非仅色泽鲜美,连香味亦浓郁甘甜,但果实尝之口味似毒,食后命短如涂毒药。过去有人见此树,说“这是蜜果树”,便采食。有人问师承是否可食,师承说“非蜜果树,所谓释果树,不可食用。”彼食者便吐出毒果,饮四种甘露水,终得无疾。
Pubbe pana imasmiṃ rukkhamūle manussā nivāsaṃ kappetvā ‘‘ambaphalānī’’ti saññāya imāni visaphalāni khāditvā jīvitakkhayaṃ pāpuṇanti. Punadivase gāmavāsino nikkhamitvā matamanusse disvā pāde gaṇhitvā paṭicchannaṭṭhāne chaḍḍetvā sakaṭehi saddhiṃyeva sabbaṃ tesaṃ santakaṃ gahetvā gacchanti. Te taṃ divasampi aruṇuggamanakāleyeva ‘‘mayhaṃ balibaddo bhavissati, mayhaṃ sakaṭaṃ, mayhaṃ bhaṇḍa’’nti vegena taṃ rukkhamūlaṃ gantvā manusse niroge disvā ‘‘kathaṃ tumhe imaṃ rukkhaṃ ‘nāyaṃ ambarukkho’ti jānitthā’’ti pucchiṃsu. Te ‘‘mayaṃ na jānāma, satthavāhajeṭṭhako no jānātī’’ti āhaṃsu. Manussā bodhisattaṃ pucchiṃsu ‘‘paṇḍita, kinti katvā tvaṃ imassa rukkhassa anambarukkhabhāvaṃ aññāsī’’ti? So ‘‘dvīhi kāraṇehi aññāsi’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
从前有人曾栖于此树根下,误以为是蜜果树,因食其毒果而致命。次日村民出门,看到有人藏匿于隐蔽处,携带车辎重,皆携带他人所藏财物。行至临近日暮,心念速回,谓自身财物必将受牢困,遂急速返至树根处,见人无病困,便问何以知此树名为释果树?众人答言不知,唯知代师承者知晓。众人问未来佛:“夫君大德,尔如何断定此树为非蜜果树?”世尊以二因缘告知,偈言——
§54
54.
‘‘Nāyaṃ rukkho durāruho, napi gāmato ārakā;
“此树非难攀,亦不是乡中树;
Ākāraṇena jānāmi, nāyaṃ sāduphalo dumo’’ti.
因缘明知之,此乃非佳果。”
Tattha nāyaṃ rukkho durāruhoti ayaṃ visarukkho na dukkhāruho, ukkhipitvā ṭhapitanisseṇī viya sukhenārohituṃ sakkāti vadati. Napi gāmato ārakāti gāmato dūre ṭhitopi na hoti, gāmadvāre ṭhitoyevāti dīpeti. Ākāraṇena jānāmīti iminā duvidhena kāraṇenāhaṃ imaṃ rukkhaṃ jānāmi. Kinti? Nāyaṃ sāduphalo dumoti. Sace hi ayaṃ madhuraphalo ambarukkho abhavissa, evaṃ sukhāruḷhe avidūre ṭhite etasmiṃ ekampi phalaṃ na tiṭṭheyya, phalakhādakamanussehi niccaṃ parivutova assa. Evaṃ ahaṃ attano ñāṇena paricchinditvā imassa visarukkhabhāvaṃ aññāsinti mahājanassa dhammaṃ desetvā sotthigamanaṃ gato.
那里,并非所有树木都难以攀登,所谓茂密树林并非苦难之地,树木可以被拔起后如同立起的椅子一般,能够轻易地攀登。即使远离村庄,树木仍然不失其存在,于村庄入口处常立不倒,明示此理。由于缘故,故此我称知此树有二因。为何如此?此树不结好果实,若是这棵树结甜美果实,作为树林之树定会幸福地结实荣盛,果实不可能单独留存,必为果食人等常绕其周围。我凭借自己的智慧察明此茂密树之真相,向众大德宣说此法,遂获利益脱离烦恼。
Satthāpi ‘‘evaṃ, bhikkhave, pubbe paṇḍitāpi phalakusalā ahesu’’nti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā parisā buddhaparisā ahesuṃ, satthavāho pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀也说:“比库们,以前智者们皆擅长结善果。”时,佛带领弟子庄严因果教法,考究故事由来,道:“当时佛弟子众多,唯有我为佛法传播之主。”
Kiṃphalajātakavaṇṇanā catutthā. · 《什么果本生》注释,第四。
[55] 5. Pañcāvudhajātakavaṇṇanā
【55】第五 详细解说《五兵故事》
Yoalīnena cittenāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ossaṭṭhavīriyaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tañhi bhikkhuṃ satthā āmantetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ossaṭṭhavīriyosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhagavā’’ti vutte ‘‘bhikkhu pubbe paṇḍitā vīriyaṃ kātuṃ yuttaṭṭhāne vīriyaṃ katvā rajjasampattiṃ pāpuṇiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
大力修行者以殊胜坚定之心,于祇树给孤独园住持,开始劝勉一位懈怠怠惰的比库。佛召唤比库,问曰:“诚哉,汝为懈怠怠惰之比库耶?”答曰:“诚然,世尊。”佛言:“比库们过去皆为智者,能于适当时机努力精进,因而获得帝王之位。”遂述说往昔事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa rañño aggamahesiyā kucchismiṃ nibbatti. Tassa nāmaggahaṇadivase aṭṭhasate brāhmaṇe sabbakāmehi santappetvā lakkhaṇāni pucchiṃsu. Lakkhaṇakusalā brāhmaṇā lakkhaṇasampattiṃ disvā ‘‘puññasampanno, mahārāja, kumāro tumhākaṃ accayena rajjaṃ pāpuṇissati, pañcāvudhakamme paññāto pākaṭo jambudīpe aggapuriso bhavissatī’’ti byākariṃsu. Rājā brāhmaṇānaṃ vacanaṃ sutvā kumārassa nāmaṃ gaṇhanto ‘‘pañcāvudhakumāro’’ti nāmaṃ akāsi. Atha naṃ viññutaṃ patvā soḷasavassuddese ṭhitaṃ rājā āmantetvā ‘‘tāta, sippaṃ uggaṇhāhī’’ti āha. ‘‘Kassa santike uggaṇhāmi, devā’’ti? ‘‘Gaccha, tāta, gandhāraraṭṭhe takkasilanagare disāpāmokkhassa ācariyassa santike uggaṇha, idañcassa ācariyabhāgaṃ dajjeyyāsī’’ti sahassaṃ datvā uyyojesi. So tattha gantvā sippaṃ sikkhitvā ācariyena dinnaṃ pañcāvudhaṃ gahetvā ācariyaṃ vanditvā takkasilanagarato nikkhamitvā sannaddhapañcāvudho bārāṇasimaggaṃ paṭipajji.
往昔,在巴拉那西,菩萨尚为婆罗门,多时执政者名为梵达多王后宫中的第一皇后在某处怀孕诞下他。胎名确定之日,八百婆罗门以丰盛欢庆宴会,使王愉悦,婆罗门们询问胎相。相法高明的婆罗门见其相俱足,告王曰:“大王,此皇子福德充足,必将继承王位,擅长持五兵之术,智慧明朗,是珍稀宝贵之人,必为贵国之首领。”王闻婆罗门言,取名为“持五兵者皇子”。此子成长显才,十六岁时,国王召唤曰:“儿子,应习武艺。”子答:“于何处习武?诸天尊。”王曰:“往甘达罗国之铁城,投靠名为提萨巴摩克的老师,在其前修学。此乃老师之份内职责。”王给予大量赏赐并派遣其往。彼至后修习武艺,受师赐予五兵装备,敬礼师长,从铁城出发,披挂整齐,踏上前往巴拉那西之路。
So antarāmagge silesalomayakkhena nāma adhiṭṭhitaṃ ekaṃ aṭaviṃ pāpuṇi. Atha naṃ aṭavimukhe manussā disvā ‘‘bho māṇava, mā imaṃ aṭaviṃ pavisa, silesalomayakkho nāmettha atthi, so diṭṭhadiṭṭhe manusse jīvitakkhayaṃ pāpetī’’ti vārayiṃsu. Bodhisatto attānaṃ takkento asambhītakesarasīho viya aṭaviṃ pāvisiyeva. Tasmiṃ aṭavimajjhaṃ sampatte so yakkho tālamatto hutvā kūṭāgāramattaṃ sīsaṃ pattappamāṇāni akkhīni, dakalimakuḷamattā dve dāṭhā ca māpetvā setamukho kabarakucchi nīlahatthapādo hutvā bodhisattassa attānaṃ dassetvā ‘‘kahaṃ yāsi, tiṭṭha bhakkhosi me’’ti āha. Atha naṃ bodhisatto ‘‘yakkha, ahaṃ attānaṃ takketvā idha paviṭṭho, tvaṃ appamatto hutvā maṃ upagaccheyyāsi. Visapītena hi sarena taṃ vijjhitvā ettheva pātessāmī’’ti santajjetvā halāhalavisapītaṃ saraṃ sannayhitvā muñci, so yakkhassa lomesuyeva allīyi. Tato aññaṃ, tato aññanti evaṃ paññāsa sare muñci, sabbe tassa lomesuyeva allīyiṃsu. Yakkho sabbepi te sare phoṭetvā attano pādamūleyeva pātetvā bodhisattaṃ upasaṅkami.
途中,菩萨抵达一片由名叫诃利莎洛摩的夜叉管理的森林。一日,有人见此林立刻阻止曰:“人啊,不可入此森林,名为誓理夜叉,常在此地,见人必导致其失命。”菩萨自知本性如勇猛狮王般无畏,毅然进入森林。森林中心,夜叉化作熟睡之状,头似屋顶大小,眼睛如高楼大小,嘴呈白色,有锋利牙齿,手臂如蓝色大象之腿。见菩萨显真身,言曰:“汝往哪里?站住,为我进食。”菩萨告曰:“夜叉,吾入此由吾智慧驱使,愿夜叉谨护,不可接近。若夜叉中毒,此毒之丝将缠绕夜叉。”随即吐出杀人毒液丝,缠绕他。夜叉丝缠身,如同夜叉全身遍布毒丝。夜叉的每一处毛孔皆被丝缠绕。夜叉中毒倒地,寻求菩萨。
Bodhisatto punapi taṃ tajjetvā khaggaṃ kaḍḍhitvā pahari, tettiṃsaṅgulāyato khaggo lomesuyeva allīyi. Atha naṃ kaṇayena pahari, sopi lomesuyeva allīyi. Tassa allīnabhāvaṃ ñatvā muggarena pahari, sopi lomesuyeva allīyi. Tassa allīnabhāvaṃ ñatvā kuntena pahari, sopi lomesuyeva allīyi. Tassa allīnabhāvaṃ ñatvā ‘‘bho yakkhana, te ahaṃ ‘pañcāvudhakumāro nāmā’ti sutapubbo, ahaṃ tayā adhiṭṭhitaṃ aṭaviṃ pavisanto na dhanuādīni takketvā paviṭṭho, attānaṃyeva pana takketvā paviṭṭho, ajja taṃ pothetvā cuṇṇavicuṇṇaṃ karissāmī’’ti unnādento attānaṃ takketvā dakkhiṇahatthena yakkhaṃ pahari, hattho lomesuyeva allīyi. Vāmahatthena pahari, sopi allīyi. Dakkhiṇapādena pahari, sopi allīyi. Vāmapādena pahari, sopi allīyi. ‘‘Sīsena taṃ pothetvā cuṇṇavicuṇṇaṃ karissāmī’’ti sīsena pahari, tampi lomesuyeva allīyi. So pañcoḍḍito pañcasu ṭhānesu baddho olambantopi nibbhayo nissārajjova ahosi.
菩萨者,复割断戟,弃之于地,三十三指长的戟如同毛发般纠缠。之后用小杵打之,戟亦如毛发缠绕。知其缠绕之相,用锤击打,戟仍如毛发缠绕。知其缠绕之性,用杵击打,戟依旧如毛发纠结。又知缠绕之相,谓曰:“嗟乎,夜叉,我先前闻‘五百少年名’之语,曾由彼建立密林,入林不伤弓箭等物,入而识己反识彼。今日我将破碎此戟。”自声称许后,自击击之,以右手击打夜叉,手如毛发纠缠。以左手击打,仍如毛发缠绕。以右足击打,亦如毛发缠绕。以左足击打,仍缠绕不解。谓曰:“将以首击破碎此戟。”以首击打,戟仍如毛发缠绕。此夜叉受困于五处,纵攀附之,仍无畏无惧,似已超越生死解脱。
Yakkho cintesi ‘‘ayaṃ eko purisasīho purisājānīyo, na purisamattova, mādisena nāmassa yakkhena gahitassa santāsamattampi na bhavissati, mayā imaṃ maggaṃ hanantena ekopi evarūpo puriso na diṭṭhapubbo, kasmā nu kho esa na bhāyatī’’ti. So taṃ khādituṃ avisahanto ‘‘kasmā nu kho, tvaṃ māṇava, maraṇabhayaṃ na bhāyasī’’ti pucchi. ‘‘Kiṃkāraṇā, yakkha, bhāyissāmi. Ekasmiñhi attabhāve ekaṃ maraṇaṃ niyatameva, apica mayhaṃ kucchimhi vajirāvudhaṃ atthi. Sace maṃ khādissasi, taṃ āvudhaṃ jīrāpetuṃ na sakkhissasi, taṃ te antāni khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā jīvitakkhayaṃ pāpessati. Iti ubhopi nassissāma, iminā kāraṇenāhaṃ na bhāyāmī’’ti. Idaṃ kira bodhisatto attano abbhantare ñāṇāvudhaṃ sandhāya kathesi. Taṃ sutvā yakkho cintesi ‘‘ayaṃ māṇavo saccameva bhaṇati, imassa purisasīhassa sarīrato muggabījamattampi maṃsakhaṇḍaṃ mayhaṃ kucchi jīretuṃ na sakkhissati, vissajjessāmi na’’nti maraṇabhayatajjito bodhisattaṃ vissajjetvā ‘‘māṇava, purisasīho tvaṃ, na te ahaṃ maṃsaṃ khādissāmi, tvaṃ ajja rāhumukhā muttacando viya mama hatthato muccitvā ñātisuhajjamaṇḍalaṃ tosento yāhī’’ti āha.
夜叉心念:“此一人狮,识达人知者,非凡人也。由魔夜叉所执名号,亦难以令人心安。唯我以杀道,此路无人能比,故此人不惧我。”欲吞之,不得。夜叉问曰:“汝何等人,何不畏死?”答曰:“何故夜叉,我将畏惧?众生各有一死,且我臂有铁器。如汝食我,此武器将令汝身裂体断命绝。我等俱死,故我不畏死。”此言即菩萨于心间以智武喻自述。夜叉闻此思想:“此人诚实言,身如人狮,即使筋骨连成一体,亦不能毁我肉体,故我将释之。”发于畏死之念,释放菩萨曰:“人狮汝也,我不食汝。今日如满月出云,我当以手中放汝,愿尔抱亲族而去。”
Atha naṃ bodhisatto āha – ‘‘yakkha, ahaṃ tāva gacchissāmi, tvaṃ pana pubbepi akusalaṃ katvā luddo lohitapāṇi pararuhiramaṃsabhakkho yakkho hutvā nibbatto. Sace idhāpi ṭhatvā akusalameva karissasi, andhakārā andhakārameva gamissasi, maṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya pana na sakkā tayā akusalaṃ kātuṃ, pāṇātipātakammaṃ nāma niraye tiracchānayoniyaṃ pettivisaye asurakāye ca nibbatteti, manussesu nibbattanibbattaṭṭhāne appāyukasaṃvattanikaṃ hotī’’ti evamādinā nayena pañcannaṃ dussīlyakammānaṃ ādīnavaṃ, pañcannaṃ sīlānaṃ ānisaṃsañca kathetvā nānākāraṇehi yakkhaṃ tajjetvā dhammaṃ desetvā dametvā nibbisevanaṃ katvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā tassāyeva naṃ aṭaviyā balipaṭiggāhakaṃ devataṃ katvā appamādena ovaditvā aṭavito nikkhamitvā aṭavimukhe manussānaṃ ācikkhitvā sannaddhapañcāvudho bārāṇasiṃ gantvā mātāpitaro disvā aparabhāge rajje patiṭṭhāya dhammena rajjaṃ kārento dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
菩萨复告曰:“夜叉,我今将去。汝昔作恶,重手染血,残食人肉,尔时已灭。若尔今存,亦复作恶,将至黑暗深处而去。尔未可作恶,因尔杀生业必堕地狱、畜生、恶鬼。人中之堕,不生寿命少。故我当以此教勉尔,示五恶业之害果,及五戒之因缘。以此法导夜叉,驯服证灭,立五戒于汝。随种种因缘,教导其行。初令夜叉立戒,作森林守护神。勤勉劝誡,出森林时,宜示人间。集齐五百弟子,至巴拉那城。遇见亲众,后应以法治国,行布施作福,安稳前行。”
Satthāpi imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
佛陀召集传法,成为正觉者后,宣说偈言——
§55
55.
‘‘Yo alīnena cittena, alīnamanaso naro;
“内心污秽者,心志污秽之人;
Bhāveti kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
修习善法者,获致安乐之境;
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhaya’’nti.
顺次而得,谓诸缚尽灭。
Tatrāyaṃ piṇḍattho – yo puriso alīnena asaṃkuṭitena cittena pakatiyāpi alīnamano alīnajjhāsayova hutvā anavajjaṭṭhena kusalaṃ sattatiṃ sabodhipakkhiyabhedaṃ dhammaṃ bhāveti vaḍḍheti, visālena cittena vipassanaṃ anuyuñjati catūhi yogehi khemassa nibbānassa pattiyā, so evaṃ sabbasaṅkhāresu ‘‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’’ti tilakkhaṇaṃ āropetvā taruṇavipassanato paṭṭhāya uppanne bodhipakkhiyadhamme bhāvento anupubbena ekasaṃyojanampi anavasesetvā sabbasaṃyojanakkhayakarassa catutthamaggassa pariyosāne uppannattā ‘‘sabbasaṃyojanakkhayo’’ti saṅkhyaṃ gataṃ arahattaṃ pāpuṇeyyāti.
此处的主要意旨是:若有人以未被污染、无散乱之心,虽心意尚未完熟,却已远离污秽,且心念清净不垢惜,勤修善法,精进修行正觉诸法众妙,增长诸觉支法;以广大清明之心,修习内观观照,依四种禅定,达至安全涅槃之境,此人即在一切造作法上分别三法印:「诸行无常、诸受苦、诸法无我」,从青年时期开始以内观发展正见,逐渐断除一切结缚,达到诸缚断灭之果,圆满第四圣道的终结,被谓成就无漏阿拉汉果。
Evaṃ satthā arahattena dhammadesanāya kūṭaṃ gahetvā matthake cattāri saccāni pakāsesi, saccapariyosāne so bhikkhu arahattaṃ pāpuṇi. Satthā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā yakkho aṅgulimālo ahosi, pañcāvudhakumāro pana ahameva ahosi’’nti.
于是世尊以阿拉汉为悟道者的教导,深义为根本,开示四谛真理,阐明无漏果德,佛陀示现真谛之本义,令比库于真理圆满时得阿拉汉果。世尊续以因缘,举本生故事加以明鉴:“当时有天魔名为手指环,吾乃五岁天童。”
Pañcāvudhajātakavaṇṇanā pañcamā. · 《五武器本生》注释,第五。
[56] 6. Kañcanakkhandhajātakavaṇṇanā
第六。金集蕴缘起本生故事述略。
Yopahaṭṭhena cittenāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Eko kira sāvatthivāsī kulaputto satthu dhammadesanaṃ sutvā ratanasāsane uraṃ datvā pabbaji. Athassa ācariyupajjhāyā ‘‘āvuso, ekavidhena sīlaṃ nāma, duvidhena, tividhena, catubbidhena, pañcavidhena, chabbidhena, sattavidhena, aṭṭhavidhena, navavidhena, dasavidhena, bahuvidhena sīlaṃ nāma. Idaṃ cūḷasīlaṃ nāma, idaṃ majjhimasīlaṃ nāma, idaṃ mahāsīlaṃ nāma. Idaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ nāma, idaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ nāma, idaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ nāma, idaṃ paccayapaṭisevanasīlaṃ nāmā’’ti sīlaṃ ācikkhanti. So cintesi ‘‘idaṃ sīlaṃ nāma atibahu, ahaṃ ettakaṃ samādāya vattituṃ na sakkhissāmi, sīlaṃ pūretuṃ asakkontassa ca nāma pabbajjāya ko attho, ahaṃ gihī hutvā dānādīni puññāni ca karissāmi, puttadārañca posessāmī’’ti. Evañca pana cintetvā ‘‘bhante, ahaṃ sīlaṃ rakkhituṃ na sakkhissāmi, asakkontassa ca nāma pabbajjāya ko attho, ahaṃ hīnāyāvattissāmi, tumhākaṃ pattacīvaraṃ gaṇhathā’’ti āha.
所谓心转,是指当时世尊住于祇树给孤独园,向一位比库说法。一位住沙瓦提的贵族子弟,闻佛法后生起希求珍宝的心,将心著笃投身出家。其师父告诫说:“朋友,戒律(戒)有十种分类法,有二种、三种、四种、五种、六种、七种、八种、九种、十种及多种说法。此为小戒,中戒,大戒;此为巴提摩迦守戒,根门控戒,正业清戒,因缘断除戒等。”彼比库思量:“戒律繁多,我力不足以全守。若不足以摄护戒者,出家又有何益?我宜还俗以行布施等功德,养育子孙。”思量至此,言曰:“尊长,我不能护戒,若不能护戒何必出家,恐为下流,我愿取你们随身袈裟。”
Atha naṃ āhaṃsu ‘‘āvuso evaṃ sante dasabalaṃ vanditvāva yāhī’’ti te taṃ ādāya satthu santikaṃ dhammasabhaṃ agamaṃsu. Satthā disvāva ‘‘kiṃ, bhikkhave, anatthikaṃ bhikkhuṃ ādāya āgatatthā’’ti āha. Bhante, ayaṃ bhikkhu ‘‘ahaṃ sīlaṃ rakkhituṃ na sakkhissāmī’’ti pattacīvaraṃ niyyādeti, atha naṃ mayaṃ gahetvā āgatamhāti. ‘‘Kasmā pana tumhe, bhikkhave, imassa bhikkhuno bahuṃ sīlaṃ ācikkhatha. Yattakaṃ esa rakkhituṃ sakkoti, tattakameva rakkhissati. Ito paṭṭhāya tumhe etaṃ mā kiñci avacuttha, ahamettha kattabbaṃ jānissāmi, ehi tvaṃ bhikkhu, kiṃ te bahunā sīlena, tīṇiyeva sīlāni rakkhituṃ sakkhissasī’’ti? ‘‘Rakkhissāmi, bhante’’ti. Tena hi tvaṃ ito paṭṭhāya kāyadvāraṃ vacīdvāraṃ manodvāranti tīṇi dvārāni rakkha, mā kāyena pāpakammaṃ kari, mā vācāya, mā manasā. ‘‘Gaccha mā hīnāyāvatti, imāni tīṇiyeva sīlāni rakkhā’’ti. Ettāvatā so bhikkhu tuṭṭhamānaso ‘‘sādhu, bhante, rakkhissāmi imāni tīṇi sīlānī’’ti satthāraṃ vanditvā ācariyupajjhāyehi saddhiṃyeva agamāsi. So tāni tīṇi sīlāni pūrentova aññāsi ‘‘ācariyupajjhāyehi mayhaṃ ācikkhitaṃ sīlampi ettakameva, te pana attano abuddhabhāvena maṃ bujjhāpetuṃ nāsakkhiṃsu, sammāsambuddho attano buddhasubuddhatāya anuttaradhammarājatāya ettakaṃ sīlaṃ tīsuyeva dvāresu pakkhipitvā maṃ gaṇhāpesi, avassayo vata me satthā jāto’’ti vipassanaṃ vaḍḍhetvā katipāheneva arahatte patiṭṭhāsi.
于是师属告诫他:“朋友,若这样,请恭敬着十力,持以行之。”彼受袈裟,往佛弟子僧处谛听。佛见而问:“比库们,何故携此无益之人?他言不能护戒,是故舍衣,汝等以何故多向彼说戒?”彼人将袈裟交付,得入僧众。佛告比库等:“此辈诸戒中,若彼能护持便护持,不能护则不护。尔等莫向其诳,余当于此演说,应行之法。听我告汝,比库!汝等应护三门戒,护身门、语门、意门,勿以身造恶,勿以语恶行,勿以心恶念。往行,勿令下流,三门戒应护持。”彼比库心欢喜,说:“善哉,尊者!我护持此三戒。”遂礼拜世尊,和师父同行。修持此三戒,渐进增长,彼知“师父于我所说戒分,吾浅陋力不能解,唯有正觉佛力以无上法门,将此少戒三门置我,于此令我及众集会。实为吾师所生,令我益增觉智”,由是开示内观,增长正见,数月间,证得阿拉汉境界,牢固立于无余涅槃。
Taṃ pavattiṃ ñatvā dhammasabhāyaṃ sannipatitā bhikkhū ‘‘āvuso, taṃ kira bhikkhuṃ ‘bahusīlāni rakkhituṃ na sakkomī’ti hīnāyāvattantaṃ sabbāni sīlāni tīhi koṭṭhāsehi saṅkhipitvā gāhāpetvā satthā arahattaṃ pāpesi, aho buddhānaṃ balaṃ nāma acchariya’’nti buddhaguṇe kathentā nisīdiṃsu. Atha satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘bhikkhave, atigarukopi bhāro koṭṭhāsavasena bhājetvā dinno lahuko viya hoti, pubbepi paṇḍitā mahantaṃ kañcanakkhandhaṃ labhitvā ukkhipituṃ asakkontā vibhāgaṃ katvā ukkhipitvā agamaṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
了解此事后,众比库聚集在法会中说道:「比库们,这个显然是因为此比库‘无法保护多种戒律’而退于劣道,遂将一切戒律聚集三层结集并牢记,因此师尊犯了阿拉汉戒,唉,佛陀的威力真是奇特啊。」他们谈论着佛陀的功德而坐下。世尊来到,问道:「比库们,现在在座者为何谈论此事?」回答说:「世尊,与重担一样,虽被制伏的烦恼障碍所分割,却转变为轻盈,此前智者们曾获得广大金块,却因为不能提升而分割抛弃。」世尊说完带出了过往因缘。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ gāmake kassako ahosi. So ekadivasaṃ aññatarasmiṃ chaḍḍitagāmake khette kasiṃ kasati. Pubbe ca tasmiṃ gāme eko vibhavasampanno seṭṭhi ūrumattapariṇāhaṃ catuhatthāyāmaṃ kañcanakkhandhaṃ nidahitvā kālamakāsi. Tasmiṃ bodhisattassa naṅgalaṃ lagitvā aṭṭhāsi. So ‘‘mūlasantānakaṃ bhavissatī’’ti paṃsuṃ viyūhanto taṃ disvā paṃsunā paṭicchādetvā divasaṃ kasitvā atthaṅgate sūriye yuganaṅgalādīni ekamante nikkhipitvā ‘‘kañcanakkhandhaṃ gaṇhitvā gacchissāmī’’ti taṃ ukkhipituṃ nāsakkhi. Asakkonto nisīditvā ‘‘ettakaṃ kucchibharaṇāya bhavissati, ettakaṃ nidahitvā ṭhapessāmi, ettakena kammante payojessāmi, ettakaṃ dānādipuññakiriyāya bhavissatī’’ti cattāro koṭṭhāse akāsi. Tassevaṃ vibhattakāle so kañcanakkhandho sallahuko viya ahosi. So taṃ ukkhipitvā gharaṃ netvā catudhā vibhajitvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
过去在巴拉那西,婆罗门达德王治下,菩萨于一村名为迦舍的地方为田地工作。一天,他在一废弃村落的田地里耕种。该村先前有一富有的地主商人,他拥有肥硕的四肢并埋藏着大量黄金块。他在此耕耘八天。菩萨想:「此人将成为根柢世系。」他整理土壤,掩盖土壤后犁地,放置犁杖等工具在一边并说:「我将收拾好这块黄金块后离去。」然而他不能拔起。于是他坐下说:「这些将用作驮担,这些我埋藏并安置起来,这些我将用作耕作工具,这些则作为布施和功德修行。」分拆地后,这些黄金块变得轻便如微尘。他拔出黄金块,回家后将其四等分,施行布施和功德,顺理成章而离去。
Iti bhagavā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
于是世尊在成佛后开示了此法,吟诵道—
§56
56.
‘‘Yo pahaṭṭhena cittena, pahaṭṭhamanaso naro;
「心念清净的人,心志坚定的人;
Bhāveti kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
修习善法,通达安乐之境;
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhaya’’nti.
渐渐获得,断除诸缚,究竟解脱。」
Tattha pahaṭṭhenāti vinīvaraṇena. Pahaṭṭhamanasoti tāya eva vinīvaraṇatāya pahaṭṭhamānaso, suvaṇṇaṃ viya pahaṃsitvā samujjotitasappabhāsacitto hutvāti attho.
此处‘pahaṭṭhenāti’指护障之意。‘Pahaṭhamanaso’是由于该护障之故心意稍微明朗清净,犹如金色辉煌、光明闪耀的心念,故此义。
Evaṃ satthā arahattakūṭena desanaṃ niṭṭhāpetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kañcanakkhandhaladdhapuriso ahameva ahosi’’nti.
如此,世尊在阿拉汉团体中完结说法后,又继而回顾前缘,讲述一则因缘故事,开示‘‘当时这位拥有金块的人,正是我本人’’的缘起。
Kañcanakkhandhajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《金块本生》注释,第六。
[57] 7. Vānarindajātakavaṇṇanā
[57] 7. 猴王子因缘传说注解
Yassetecaturo dhammāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanaṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi samaye satthā ‘‘devadatto vadhāya parisakkatī’’ti sutvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva devadatto mayhaṃ vadhāya parisakkati, pubbepi parisakkiyeva, tāsamattampi pana kātuṃ nāsakkhī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此四法者,即此法——当时世尊住在竹林中,针对天人迦罗陀多之死,开始简略地说明缘起。彼时世尊闻知‘迦罗陀多之死近在眼前’,即告诫众比库:‘诸比库,迦罗陀多今正当被我所杀,虽以前亦曾被杀,但那时候尚不能施行杀业。’说完此语,将过往因缘引述出来。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kapiyoniyaṃ nibbattitvā vuḍḍhimanvāya assapotakappamāṇo thāmasampanno ekacaro hutvā nadītīre viharati. Tassā pana nadiyā vemajjhe eko dīpako nānappakārehi ambapanasādīhi phalarukkhehi sampanno. Bodhisatto nāgabalo thāmasampanno nadiyā orimatīrato uppatitvā dīpakassa orato nadīmajjhe eko piṭṭhipāsāṇo atthi, tasmiṃ nipatati, tato uppatitvā tasmiṃ dīpake patati. Tattha nānappakārāni phalāni khāditvā sāyaṃ teneva upāyena paccāgantvā attano vasanaṭṭhāne vasitvā punadivasepi tatheva karoti. Iminā niyāmena tattha vāsaṃ kappeti.
过往时,在巴拉那城有一婆罗门名布拉摩达,犹如觉者般转生为猿王之子,怀有童年之殊胜资质。其时,他身长八丈,实力异常壮健,独自一人住于河岸边。河中有一灯塔,四周常供丰盛果品。猿王子以强大之力,挥摇灯塔旁的石头,此石头落河中水中,复返回灯塔,再次重复此行为。依此规律定期驻留于此。
Tasmiṃ pana kāle eko kumbhīlo sapajāpatiko tassā nadiyā vasati. Tassa bhariyā bodhisattaṃ aparāparaṃ gacchantaṃ disvā bodhisattassa hadayamaṃse dohaḷaṃ uppādetvā kumbhīlaṃ āha – ‘‘mayhaṃ kho, ayya, imassa vānarindassa hadayamaṃse dohaḷo uppanno’’ti. Kumbhīlo ‘‘sādhu, bhadde, lacchasī’’ti vatvā ‘‘ajja taṃ sāyaṃ dīpakato āgacchantameva gaṇhissāmī’’ti gantvā piṭṭhipāsāṇe nipajji.
当其时,一只名为坤比罗的野猪,与其妻子住于河中。野猪见到猿王子频频接近自己之心脏,便生出怒意,对猿子说:‘尊敬的先生啊,这猴王子所指我心脏的痛处,确实已出现。’坤比罗野猪说完此语,称赞‘‘真好,贵客’’而去,并立即潜入河中石头所在之处。
Bodhisatto divasaṃ caritvā sāyanhasamaye dīpake ṭhitova pāsāṇaṃ oloketvā – ‘‘ayaṃ pāsāṇo idāni uccataro khāyati, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti cintesi. Tassa kira udakappamāṇañca pāsāṇappamāṇañca suvavatthāpitameva hoti. Tenassa etadahosi ‘‘ajja imissā nadiyā udakaṃ neva hāyati, na ca vaḍḍhati, atha ca panāyaṃ pāsāṇo mahā hutvā paññāyati, kacci nu kho ettha mayhaṃ gahaṇatthāya kumbhīlo nipanno’’ti. So ‘‘vīmaṃsāmi tāva na’’nti tattheva ṭhatvā pāsāṇena saddhiṃ kathento viya ‘‘bho pāsāṇā’’ti vatvā paṭivacanaṃ alabhanto yāvatatiyaṃ ‘‘bho pāsāṇā’’ti āha. Pāsāṇo kiṃ paṭivacanaṃ dassati. Punapi vānaro ‘‘kiṃ bho pāsāṇa, ajja mayhaṃ paṭivacanaṃ na desī’’ti āha. Kumbhīlo ‘‘addhā aññesu divasesu ayaṃ pāsāṇo vānarindassa paṭivacanaṃ adāsi, dassāmi dānissa paṭivacana’’nti cintetvā ‘‘kiṃ, bho vānarindā’’ti āha. ‘‘Kosi tva’’nti? ‘‘Ahaṃ kumbhīlo’’ti. ‘‘Kimatthaṃ ettha nipannosī’’ti? ‘‘Tava hadayamaṃsaṃ patthayamāno’’ti. Bodhisatto cintesi ‘‘añño me gamanamaggo natthi, ajja mayā esa kumbhīlo vañcetabbo’’ti. Atha naṃ evamāha ‘‘samma kumbhīla, ahaṃ attānaṃ tuyhaṃ pariccajissāmi, tvaṃ mukhaṃ vivaritvā maṃ tava santikaṃ āgatakāle gaṇhāhī’’ti. Kumbhīlānañhi mukhe vivaṭe akkhīni nimmīlanti. So taṃ kāraṇaṃ asallakkhetvā mukhaṃ vivari, athassa akkhīni pithīyiṃsu. So mukhaṃ vivaritvā akkhīni nimmīletvā nipajji. Bodhisatto tathābhāvaṃ ñatvā dīpakā uppatito gantvā kumbhīlassa matthake akkamitvā tato uppatito vijjulatā viya vijjotamāno paratīre aṭṭhāsi.
菩萨一日行行至傍晚时分,立于火炬旁,凝视石头,心念道:“这块石头如今比往昔更高涨,被侵蚀,究竟什么原因呢?”据说这块石头和水的量一样,皆被妥善保持。因此他生发疑惑:“今日这江水既无减少,又无增长,而此石却渐大,上升增高,难道我附近有啮齿类动物跑到这里藏身吗?”他思量:“我就先观察一下吧。”于是与石头相对,口中如同对话般念诵“哦,石头啊”,却未获回应,数度重复“哦,石头啊”。这石头究竟有何回应呢?猿猴又问道:“石头哪,今日我未能告诉你回应吗?”啮齿动物答曰:“不久前几天内此石曾回应猿猴王,我愿意告诉你回应。”于是问:“怎么说,猿猴王?”答:“我是啮齿动物。”问:“因何而伏于此?”答:“是因为看护着你的心肝。”菩萨心念:“我已无他去处,今日必须诱导此啮齿动物。”遂对其说道:“啊,啮齿之儿,我将舍弃自己,你开口时接我至你身边。”啮齿的眼睛闭合以示应允。于是因着此因缘睁开眼,眼泪盈眶。睁开口闭眼,伏下身躯。菩萨察知此情,点燃火炬而去,点燃火炬后如虹光耀眼,立于江岸。
Kumbhīlo taṃ acchariyaṃ disvā ‘‘iminā vānarindena atiaccherakaṃ kata’’nti cintetvā ‘‘bho vānarinda, imasmiṃ loke catūhi dhammehi samannāgato puggalo paccāmitte adhibhavati. Te sabbepi tuyhaṃ abbhantare atthi maññe’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
啮齿动物见此奇异景象,心念道:“此猿猴王行极大善事。”又思:“哦,猿猴王,世间具足四种德行者居住人间,能在朋友中称尊。我想,你必在此中名列前茅。”于是对菩萨称颂,吟唱偈语——
§57
57.
‘‘Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava;
“若有四种德行,猿猴王如你般;
Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṃ so ativattatī’’ti.
真实之法、坚忍与舍,所见所闻超越常。”
Tattha yassāti yassa kassaci puggalassa. Eteti idāni vattabbe paccakkhato niddisati. Caturo dhammāti cattāro guṇā. Saccanti vacīsaccaṃ, ‘‘mama santikaṃ āgamissāmī’’ti vatvā musāvādaṃ akatvā āgatoyevāti etaṃ te vacīsaccaṃ. Dhammoti vicāraṇapaññā, ‘‘evaṃ kate idaṃ nāma bhavissatī’’ti esā te vicāraṇapaññā atthi. Dhitīti abbocchinnaṃ vīriyaṃ vuccati, etampi te atthi. Cāgoti attapariccāgo, tvaṃ attānaṃ pariccajitvā mama santikaṃ āgato. Yaṃ panāhaṃ gaṇhituṃ nāsakkhiṃ, mayhamevesa doso. Diṭṭhanti paccāmittaṃ. So ativattatīti yassa puggalassa yathā tava, evaṃ ete cattāro dhammā atthi, so yathā maṃ ajja tvaṃ atikkanto, tatheva attano paccāmittaṃ atikkamati abhibhavatīti. Evaṃ kumbhīlo bodhisattaṃ pasaṃsitvā attano vasaṭṭhānaṃ gato.
这里“若有”指某一特定人。今当作出具体说明。所谓四种德行,是指四种美德。真实者为言语实在,譬如说“你将至我处”,未行谎语,凭此人而定为真实。法者即思虑智慧,意谓“如是之后此必成就”此即思行慧。坚忍意指无间断之勇力。舍为施舍,意即舍弃自己之意,“你舍我至”。若我无力守护即属过失;他者有见谓因缘所至无明破除。所见彼方超越,意指某人如你今日跨越彼界,犹如超越敌对,他亦跨越其所依止之者。遂由此四种德行,啮齿动物赞叹菩萨,遂回入其住处。
Satthāpi ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva mayhaṃ vadhāya parisakkati, pubbepi parisakkiyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kumbhīlo devadatto ahosi, bhariyāssa ciñcamāṇavikā, vānarindo pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀亦说:“比库们,天人迭瓦达特如今正谋害我,早先亦曾谋害。”以此法语,归纳反思,承续本生故事谓:“当时啮齿动物迭瓦达特是,妻子正跪地哀求,而猿猴王即是我自己。”
Vānarindajātakavaṇṇanā sattamā. · 《猴王本生》注释,第七。
[58] 8. Tayodhammajātakavaṇṇanā
〔第五十八〕第八品 三法故事解说
Yassa ete tayo dhammāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanamevārabbha kathesi.
此三法者,世尊住于树林中,为天人迭瓦答谋杀事缘始而说。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente devadatto vānarayoniyaṃ nibbattitvā himavantappadese yūthaṃ pariharanto attānaṃ paṭicca jātānaṃ vānarapotakānaṃ ‘‘vuḍḍhippattā ime yūthaṃ parihareyyu’’nti bhayena dantehi ḍaṃsitvā tesaṃ bījāni uppāṭeti. Tadā bodhisattopi taññeva paṭicca ekissā vānariyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Atha sā vānarī gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ ñatvā attano gabbhaṃ anurakkhamānā aññaṃ pabbatapādaṃ agamāsi. Sā paripakkagabbhā bodhisattaṃ vijāyi. So vuḍḍhimanvāya viññutaṃ patto thāmasampanno ahosi. So ekadivasaṃ mātaraṃ pucchi ‘‘amma, mayhaṃ pitā kaha’’nti? ‘‘Tāta, asukasmiṃ nāma pabbatapāde yūthaṃ pariharanto vasatī’’ti. ‘‘Amma, tassa maṃ santikaṃ nehī’’ti. ‘‘Tāta, na sakkā tayā pitu santikaṃ gantuṃ. Pitā hi te attānaṃ paṭicca jātānaṃ vānarapotakānaṃ yūthapariharaṇabhayena dantehi ḍaṃsitvā bījāni uppāṭetī’’ti. ‘‘Amma, nehi maṃ tattha, ahaṃ jānissāmī’’ti. Sā puttaṃ ādāya tassa santikaṃ agamāsi.
过去,在巴拉那城,婆罗门执政者名为忉达多,转生为猿类身,居于喜马拉雅山脚,带领族群生活。他因畏惧他猿群以牙齿咬断种子而毁坏,故斩断它们的种子。时,菩萨亦因依赖此事,结识一猿母于犄角处。此猿母知悉腹中孕育已成,保护胎儿,往他山脚去。已成熟胎中的菩萨得以出世,成为老猿,具智慧与忍耐力。有一日,他问母曰:“母亲,我父亲在哪里?”母答:“孩子,他居于疾病之山脚,领族群生活。”菩萨言:“母亲,我不能亲近他。”母言:“父亲因恐惧群族领养,遭牙齿咬断种子,不能接近你。”菩萨曰:“母亲,非也,我自能知之。”于是母携幼子到父处。
So vānaro attano puttaṃ disvāva ‘‘ayaṃ vaḍḍhanto mayhaṃ yūthaṃ pariharituṃ na dassati, idāneva māretabbo’’ti ‘‘etaṃ āliṅganto viya gāḷhaṃ pīḷetvā jīvitakkhayaṃ pāpessāmī’’ti cintetvā ‘‘ehi, tāta, ettakaṃ kālaṃ kahaṃ gatosī’’ti bodhisattaṃ āliṅganto viya nippīḷesi. Bodhisatto pana nāgabalo thāmasampanno, sopi naṃ nippīḷesi, athassa aṭṭhīni bhijjanākārappattāni ahesuṃ. Athassa etadahosi ‘‘ayaṃ vaḍḍhanto maṃ māressati, kena nu kho upāyena puretaraññeva māreyya’’nti. Tato cintesi ‘‘ayaṃ avidūre rakkhasapariggahito saro atthi, tattha naṃ rakkhasena khādāpessāmī’’ti. Atha naṃ evamāha ‘‘tāta, ahaṃ mahallako, imaṃ yūthaṃ tuyhaṃ niyyādemi, ajjeva taṃ rājānaṃ karomi, asukasmiṃ nāma ṭhāne saro atthi, tattha dve kumudiniyo, tisso uppaliniyo, pañca paduminiyo ca pupphanti, gaccha, tato pupphāni āharā’’ti. So ‘‘sādhu, tāta, āharissāmī’’ti gantvā sahasā anotaritvā samantā padaṃ paricchindanto otiṇṇapadaññeva addasa, na uttiṇṇapadaṃ. So ‘‘iminā sarena rakkhasapariggahitena bhavitabbaṃ, mayhaṃ pitā attanā māretuṃ asakkonto rakkhasena maṃ khādāpetukāmo bhavissati , ahaṃ imañca saraṃ na otarissāmi, pupphāni ca gahessāmī’’ti nirudakaṭṭhānaṃ gantvā vegaṃ gahetvā uppatitvā parato gacchanto nirudake okāse ṭhitāneva dve pupphāni gahetvā paratīre pati. Paratīratopi orimatīraṃ āgacchanto tenevupāyena dve gaṇhi. Evaṃ ubhosu passesu rāsiṃ karonto pupphāni ca gaṇhi, rakkhasassa ca āṇaṭṭhānaṃ na otari.
见其子后,父曰:“此子长大,不愿守护我族,今当杀之。”思惟间谓:“若抱他如紧握,必致生命终结。”乃如抱抱般紧压菩萨。菩萨虽骨头疼痛,有智慧与忍耐,未受压折。心思:“子将杀我,但何法可先杀子于森林?”思虑:“此处不远有护卫,有湖泊,可令护卫食杀他。”于是告子曰:“我为长者,将族群交付于汝,今即为王。疾病之地有湖,湖中有二莲花,三菱花,五莲花盛开,去采花来。”子曰:“善,父亲,我当采来。”即往越过山岭周界,见湖水分为上下两岸,见下岸未被越岸。子曰:“此湖水,有护卫守护,为护卫所有,父亲不能下潜,我不越此湖,且采花。”遂往干旱处快速而行,到处采莲花,折取两朵,越前岸而回,来至前岸时以相同方法握持两花。如此双手堆积花朵,且采花,护卫无法下潜湖。
Athassa ‘‘ito uttari ukkhipituṃ na sakkhissāmī’’ti tāni pupphāni gahetvā ekasmiṃ ṭhāne rāsiṃ karontassa so rakkhaso ‘‘mayā ettakaṃ kālaṃ evarūpo paññavā acchariyapuriso na diṭṭhapubbo, pupphāni ca nāma yāvadicchakaṃ gahitāni, mayhañca āṇaṭṭhānaṃ na otarī’’ti udakaṃ dvidhā bhindanto udakato uṭṭhāya bodhisattaṃ upasaṅkamitvā ‘‘vānarinda, imasmiṃ loke yassa tayo dhammā atthi, so paccāmittaṃ abhibhavati, te sabbepi tava abbhantare atthi maññe’’ti vatvā bodhisattassa thutiṃ karonto imaṃ gāthamāha –
护卫曰:“我不能由此上下湖。”继续采花堆积时,护卫分裂水面,起水浪冲击,起身侵近菩萨,言:“猿王,世上得三法者主宰一切,诸法均在汝体内。”言毕,称赞菩萨,作此偈曰——
§58
58.
‘‘Yassa ete tayo dhammā, vānarinda yathā tava;
“此三法所有,如同猿王存于汝体中;
Dakkhiyaṃ sūriyaṃ paññā, diṭṭhaṃ so ativattatī’’ti.
善巧犹如日中慧,见者能超越彼岸。
Tattha dakkhiyanti dakkhabhāvo, sampattabhayaṃ vidhamituṃ jānanapaññāya sampayuttauttamavīriyassetaṃ nāmaṃ. Sūriyanti sūrabhāvo, nibbhayabhāvassetaṃ nāmaṃ. Paññāti paññāpadaṭṭhānāya upāyapaññāyetaṃ nāmaṃ.
其中,『能干』者,能干之性质也,此乃与能够消除所遭之危难的智慧相应之最上精进之名称。『勇猛』者,勇猛之性质也,此乃无所畏惧之性质之名称。『智慧』者,此乃以慧为立足处之方便智慧之名称。
Evaṃ so dakarakkhaso imāya gāthāya bodhisattassa thutiṃ katvā ‘‘imāni pupphāni kimatthaṃ harasī’’ti pucchi. ‘‘Pitā maṃ rājānaṃ kātukāmo, tena kāraṇena harāmī’’ti. ‘‘Na sakkā tādisena uttamapurisena pupphāni vahituṃ ahaṃ vahissāmī’’ti ukkhipitvā tassa pacchato pacchato agamāsi. Athassa pitā dūratova taṃ disvā ‘‘ahaṃ imaṃ ‘rakkhasabhattaṃ bhavissatī’ti pahiṇiṃ, so dānesa rakkhasaṃ pupphāni gāhāpento āgacchati, idānimhi naṭṭho’’ti cintento sattadhā hadayaphālanaṃ patvā tattheva jīvitakkhayaṃ patto. Sesavānarā sannipatitvā bodhisattaṃ rājānaṃ akaṃsu.
如此,此守护者以此偈赞叹菩萨,问曰:「这诸花何所用耶?」菩萨答曰:「父为王者欲难,故采此花。」守护者又言:「如此高贵之人,我不能携此花,然我将携之。」遂夺花而后继而去。其父远见之,心念:「我今当以‘将成守护王族’之名摆设,彼携此花行,今其已亡。」遂念种种忧惧而死。余众聚合诛杀菩萨,以献王。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā yūthapati devadatto ahosi, yūthapatiputto pana ahameva ahosi’’nti.
世尊既说此法,说完后,乃引出本生故事-「当时乡长为德瓦达多,然乡长子位即为吾。」
Tayodhammajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《三法本生》注释,第八。
[59] 9. Bherivādakajātakavaṇṇanā
[59] 第九。熊吠本生故事解说。
Dhame dhameti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ dubbacabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tañhi bhikkhuṃ satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu dubbacosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhagavā’’ti vutte ‘‘na tvaṃ bhikkhu idāneva dubbaco, pubbepi dubbacoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊在揭林园居住时,见一颇为恶劣比库,乃布施此法言教。对比库问曰:「汝确为恶僧乎?」比库答:「诚然,世尊,我今非恶僧,然旧时恶僧犹然。」世尊于是回忆往昔事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto bherivādakakule nibbattitvā gāmake vasati. So ‘‘bārāṇasiyaṃ nakkhattaṃ ghuṭṭha’’nti sutvā ‘‘samajjamaṇḍale bheriṃ vādetvā dhanaṃ āharissāmī’’ti puttaṃ ādāya tattha gantvā bheriṃ vādetvā bahudhanaṃ labhi. So taṃ ādāya attano gāmaṃ gacchanto corāṭaviṃ patvā puttaṃ nirantaraṃ bheriṃ vādentaṃ vāresi ‘‘tāta, nirantaraṃ avādetvā maggapaṭipannassa issarassa bheriṃ viya antarantarā vādehī’’ti so pitarā vāriyamānopi ‘‘bherisaddeneva core palāpessāmī’’ti vatvā nirantarameva vādesi. Corā paṭhamaññeva bherisaddaṃ sutvā ‘‘issarabherī bhavissatī’’ti palāyitvā ati viya ekābaddhaṃ saddaṃ sutvā ‘‘nāyaṃ issarabherī bhavissatī’’ti āgantvā upadhārentā dveyeva jane disvā pothetvā vilumpiṃsu. Bodhisatto ‘‘kicchena vata no laddhaṃ dhanaṃ ekābaddhaṃ katvā vādento nāsesī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
从前,在巴拉纳西,菩提萨在一户制作铜锣的铁匠之家诞生,住于乡间。听闻说「巴拉纳西的铜锣非常名贵」,便带着儿子前往,击打铜锣以求财富。儿子击铜锣赚得许多钱财,他携带铜锣回乡。途中遇到盗贼袭击,儿子不断击铜锣,盗贼便嘲笑说:「父亲啊,你儿子既然一路敲打铜锣,就像行道者持铜锣时一样慷慨宣扬。」即便父亲劝阻,也不停止敲打。盗贼听到铜锣声,以为有士兵护送,仓皇逃去。随后盗贼发现事实非如此,便返回,看到两人,抢夺并殴打他们。菩提萨说:「这财物是用辛苦得来的,若把它击打成单音,岂不是毁坏了吗?」于是他说了一偈──
§59
59.
‘‘Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṃ;
持之得百,过度则灭。
Dhantena hi sataṃ laddhaṃ, atidhantena nāsita’’nti.
此处“法”指应为法,不应为非法,应投掷铜锣钱财不得过度。过度则为恶行,此铜锣敲击即为行动。为何如此?因过度敲击铜锣是不善行为,现在我们的恶习正在形成,是可怕的累赘。持铜锣者得财如城中富户,铜锣敲击的财富却少得可怜。过度则灭,现在儿子不听话,此就是荒野恶行,因这个过度而全失一切。
Tattha dhame dhameti dhameyya no na dhameyya, bheriṃ vādeyya no na vādeyyāti attho. Nātidhameti atikkamitvā pana nirantarameva katvā na vādeyya. Kiṃkāraṇā? Atidhantañhi pāpakaṃ, nirantaraṃ bherivādanaṃ idāni amhākaṃ pāpakaṃ lāmakaṃ jātaṃ. Dhantena hi sataṃ laddhanti nagare dhamantena bherivādanena kahāpaṇasataṃ laddhaṃ. Atidhantena nāsitanti idāni pana me puttena vacanaṃ akatvā yadidaṃ aṭaviyaṃ atidhantaṃ, tena atidhantena sabbaṃ nāsitanti.
尊者在传播此法,反复思惟,解释此缘起故事──「当时儿子是一名不良比库,我是他的父亲。」
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā putto dubbacabhikkhu ahosi, pitā pana ahameva ahosi’’nti.
导师引出此法义开示,连接前后文脉,会通本生故事:『当时那难以教诫的比库,即是那[故事中之]儿子;而父亲,则正是我自己。』
Bherivādakajātakavaṇṇanā navamā. · 《击鼓者本生》注释,第九。
[60] 10. Saṅkhadhamajātakavaṇṇanā
【第六十则】第十节 吹螺本生故事注释
Dhamedhameti idaṃ satthā jetavane viharanto dubbacamevārabbha kathesi.
此处,世尊住于祇树给孤独园时,起初在极恶劣的环境里开始宣说法教。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto saṅkhadhamakakule nibbattitvā bārāṇasiyaṃ nakkhatte ghuṭṭhe pitaraṃ ādāya saṅkhadhamanakammena dhanaṃ labhitvā āgamanakāle corāṭaviyaṃ pitaraṃ nirantaraṃ saṅkhaṃ dhamantaṃ vāresi. So ‘‘saṅkhasaddena core palāpessāmī’’ti nirantarameva dhami, corā purimanayeneva āgantvā vilumpiṃsu. Bodhisatto purimanayeneva gāthaṃ abhāsi –
过去,当婆罗门达特为帝释王治理国事时,菩萨出世在牛犊之地诞生,随后抵达婆罗门达特所在的巴拉那西城。彼时,菩萨机缘巧合得以携带其父至牛犊地,以制造法螺鼓的技艺获得财富。归途中,父亲常如盗贼一样,连续不断地敲响法螺鼓。菩萨心言:「我要用法螺鼓声制止盗贼的言语。」于是他持续击打法螺鼓,那盗贼就如前行者般来了,向前行者发出咒语。菩萨对前行者唱出了讽刺的偈语——
§60
60.
‘‘Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṃ;
「法鼓呼唤,勿过度敲击,过敲乃恶劣;
Dhantenādhigatā bhogā, te tāto vidhamī dhama’’nti.
用鼓声获得的财富,父亲啊,我要用法鼓击毁它。」
Tattha te tāto vidhamī dhamanti te saṅkhaṃ dhamitvā laddhabhoge mama pitā punappunaṃ dhamanto vidhami viddhaṃsesi vināsesīti.
其中所言「父亲啊,我要用法鼓击毁它」指的是用敲响的法螺鼓砸破所得财富,表明父亲不断敲响法螺鼓,以此损坏并摧毁财富。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā pitā dubbacabhikkhu ahosi, putto panassa ahameva ahosi’’nti.
世尊以此法教启示,经过反复思考后,对此生起了相应的因缘故事,即「当时父亲为恶劣的比库,唯有我作为其子」。
Saṅkhadhamajātakavaṇṇanā dasamā. · 螺法本生注疏,第十。
Āsīsavaggo chaṭṭho. · 祝愿品,第六。
Tassuddānaṃ –
其总结如下—
Mahāsīlavajanakaṃ, puṇṇapāti ca kiṃphalaṃ;
大具威德者,其功德果报虽满盈而高尚;
Pañcāvudhakañcanakkhandhaṃ, vānarindaṃ tayodhammaṃ;
五种兵器组成的金刚块,如猿王具备三种特质;
Bherivādasaṅkhadhamanti.
具壮严庄重声威犹如雷鸣般震慑众生。
7. Itthivaggo
第七品 女部
[61] 1. Asātamantajātakavaṇṇanā
【第六十一】第一 说不实生起经的注解
Asālokitthiyo nāmāti idaṃ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tassa vatthu ummādantijātake āvi bhavissati. Taṃ pana bhikkhuṃ satthā ‘‘bhikkhu itthiyo nāma asātā asatiyo lāmikā pacchimikā, tvaṃ evarūpaṃ lāmikaṃ itthiṃ nissāya kasmā ukkaṇṭhitosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
“无视妇女”者,此谓世尊在杰答林中游行时,因一比库生嗔而向其开示。此比库因狂癫生,于是世尊告诫曰:“比库,妇女名为不真实、不稳定、阴险、诡诈者。尔何因依此类诡诈妇女而生嗔耶?”言毕,引其过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto gandhāraraṭṭhe takkasilāyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto tīsu vedesu sabbasippesu ca nipphattiṃ patto disāpāmokkho ācariyo ahosi. Tadā bārāṇasiyaṃ ekasmiṃ brāhmaṇakule puttassa jātadivase aggiṃ gahetvā anibbāyantaṃ ṭhapayiṃsu. Atha naṃ brāhmaṇakumāraṃ soḷasavassakāle mātāpitaro āhaṃsu ‘‘putta, mayaṃ tava jātadivase aggiṃ gahetvā ṭhapayimha. Sace brahmalokaparāyaṇo bhavitukāmo, tvaṃ aggiṃ ādāya araññaṃ pavisitvā aggiṃ bhagavantaṃ namassamāno brahmalokaparāyaṇo hohi. Sace agāraṃ ajjhāvasitukāmo, takkasilaṃ gantvā disāpāmokkhassa ācariyassa santike sippaṃ uggaṇhitvā kuṭumbaṃ saṇṭhapehī’’ti. Māṇavo ‘‘nāhaṃ sakkhissāmi araññe aggiṃ paricarituṃ, kuṭumbameva saṇṭhapessāmī’’ti mātāpitaro vanditvā ācariyabhāgaṃ sahassaṃ gahetvā takkasilaṃ gantvā sippaṃ uggaṇhitvā paccāgamāsi.
过去时,菩萨在婆罗奈国甘达那领域,诞生于婆罗门家族,具足智慧,通晓三界和众多技艺,成为具德师长。彼时婆罗奈一婆罗门家有幼子诞生,生日时点燃火堆但不灭。十六岁时父母告诫曰:“子啊,我们曾于尔诞生日点火堆。若欲往梵天界,应携火入林,顶礼世尊,而得往彼。若欲居家,则访智慧师长,习艺建立家庭。”少年答:“我不敢持火入林,我愿建立家庭。”遂受父母敬礼,携师资千文,访师练习技艺后归。
Mātāpitaro panassa anatthikā gharāvāsena, araññe aggiṃ paricarāpetukāmā honti. Atha naṃ mātā itthīnaṃ dosaṃ dassetvā araññaṃ pesetukāmā ‘‘so ācariyo paṇḍito byatto sakkhissati me puttassa itthīnaṃ dosaṃ kathetu’’nti cintetvā āha – ‘‘uggahitaṃ te, tāta, sippa’’nti. ‘‘Āma, ammā’’ti. ‘‘Asātamantopi te uggahito’’ti. ‘‘Na uggahito, ammā’’ti. ‘‘Tāta, yadi te asātamanto na uggahito, kiṃ nāma te sippaṃ uggahitaṃ, gaccha, uggaṇhitvā ehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti puna takkasilābhimukho pāyāsi. Tassapi ācariyassa mātā mahallikā vīsativassasatikā . So taṃ sahatthā nhāpento bhojento pāyento paṭijaggati. Aññe manussā naṃ tathā karontaṃ jigucchanti. So cintesi ‘‘yaṃnūnāhaṃ araññaṃ pavisitvā tattha mātaraṃ paṭijagganto vihareyya’’nti. Athekasmiṃ vivitte araññe udakaphāsukaṭṭhāne paṇṇasālaṃ kāretvā sappitaṇḍulādīni āharāpetvā mātaraṃ ukkhipitvā tattha gantvā mātaraṃ paṭijagganto vāsaṃ kappesi.
父母虽无益,欲其入林守火。母见其对妇女怀有恶念,虑其伤师声誉,便言:“师既是圣贤,定能知我子对妇女之恶。”少年答曰:“甚好,母,我技艺已具。”母复言:“虽不善,汝技艺已具何名?速去取之。”少年应诺,向师处请求所需,师母是二十余岁女,悉心养育,饮食服侍。人见此异,感羞厌恶。少年遂思:“我入林后,当善待母亲。”于是于孤林水源旁设有蓬屋,置盛米饭等,迎接母亲,同行并供养于林中。
Sopi kho māṇavo takkasilaṃ gantvā ācariyaṃ apassanto ‘‘kahaṃ ācariyo’’ti pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā tattha gantvā vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṃ ācariyo ‘‘kiṃ nu kho, tāta, atisīghaṃ āgatosī’’ti? ‘‘Nanu ahaṃ tumhehi asātamanto nāma na uggaṇhāpito’’ti? ‘‘Ko pana te asātamante uggaṇhitabbe katvā kathesī’’ti? ‘‘Mayhaṃ mātā ācariyā’’ti. Bodhisatto cintesi ‘‘asātamanto nāma koci natthi, imassa pana mātā imaṃ itthidose jānāpetukāmā bhavissatī’’ti. Atha naṃ ‘‘sādhu, tāta, dassāmi te asātamante, tvaṃ ajja ādiṃ katvā mama ṭhāne ṭhatvā mama mātaraṃ sahatthā nhāpento bhojento pāyento paṭijaggāhi, hatthapādasīsapiṭṭhisambāhanādīni cassā karonto ‘ayye jaraṃ pattakālepi tāva te evarūpaṃ sarīraṃ, daharakāle kīdisaṃ ahosī’ti hatthapādaparikammādikaraṇakāle hatthapādādīnaṃ vaṇṇaṃ katheyyāsi. Yañca te mama mātā katheti, taṃ alajjanto aniguhanto mayhaṃ āroceyyāsi, evaṃ karonto asātamante lacchasi, akaronto na lacchasī’’ti āha. So ‘‘sādhu ācariyā’’ti tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya sabbaṃ yathāvuttavidhānaṃ akāsi.
少年访师,问:“师安在?”闻师言踪,前往顶礼,久立。师言:“比库,此尔至速乎?”少年答:“我未曾对师不敬。”师问:“何故诋毁技艺?”答曰:“吾母惧有人知吾恶习,欲诬我。”菩萨思:“谁无恶习?惟因母欲显恶意而生此事。”遂言:“善哉子,我当示汝技艺。汝当于我处,依及时,示母关怀之举,如洗浴饮食相助,并手足按摩,谓‘老年亦如幼时’。依母言行,不愧于人也。”少年喜领教,从而依言行事。
Athassā tasmiṃ māṇave punappunaṃ vaṇṇayamāne ‘‘ayaṃ mayā saddhiṃ abhiramitukāmo bhavissatī’’ti andhāya jarājiṇṇāya abbhantare kileso uppajji . Sā ekadivasaṃ attano sarīravaṇṇaṃ kathayamānaṃ māṇavaṃ āha ‘‘mayā saddhiṃ abhiramituṃ icchasī’’ti? ‘‘Ayye, ahaṃ tāva iccheyyaṃ, ācariyo pana garuko’’ti. ‘‘Sace maṃ icchasi, puttaṃ me mārehī’’ti. ‘‘Ahaṃ ācariyassa santike ettakaṃ sippaṃ uggaṇhitvā kilesamattaṃ nissāya kinti katvā ācariyaṃ māressāmī’’ti. ‘‘Tena hi sace tvaṃ maṃ na pariccajasi, ahameva naṃ māressāmī’’ti. Evaṃ itthiyo nāma asātā lāmikā pacchimikā, tathārūpe nāma vaye ṭhitā rāgacittaṃ uppādetvā kilesaṃ anuvattamānā evaṃ upakārakaṃ puttaṃ māretukāmā jātā. Māṇavo sabbaṃ taṃ kathaṃ bodhisattassa ārocesi.
此时少年再三称颂师曰:“吾与师同喜。”然因盲老之故,烦恼起。某日论说身体容色,欲共喜乐。师曰:“我欲然,但师严。”少年曰:“欲则杀我子。”师曰:“我已习技,于师所当杀邪恶者。”少年曰:“尔若不舍我,我必杀尔。”如是,妇女为恶诡诈之人,其子亦欲杀助。少年如是详述菩萨恩德。
Bodhisatto ‘‘suṭṭhu te, māṇava, kataṃ mayhaṃ ārocentenā’’ti vatvā mātu āyusaṅkhāraṃ olokento ‘‘ajjeva marissatī’’ti ñatvā ‘‘ehi, māṇava, vīmaṃsissāma na’’nti ekaṃ udumbararukkhaṃ chinditvā attano pamāṇena kaṭṭharūpakaṃ katvā sasīsaṃ pārupitvā attano sayanaṭṭhāne uttānaṃ nipajjāpetvā rajjukaṃ bandhitvā antevāsikaṃ āha – ‘‘tāta, pharasuṃ ādāya gantvā mama mātu saññaṃ dehī’’ti. Māṇavo gantvā ‘‘ayye, ācariyo paṇṇasālāyaṃ attano sayanaṭṭhāne nipanno, rajjusaññā me baddhā, imaṃ pharasuṃ ādāya gantvā sace sakkosi, mārehi na’’nti āha. ‘‘Tvaṃ pana maṃ na pariccajissasī’’ti? ‘‘Kiṃkāraṇā pariccajissāmī’’ti? Sā pharasuṃ ādāya pavedhamānā uṭṭhāya rajjusaññāya gantvā hatthena parāmasitvā ‘‘ayaṃ me putto’’ti saññāya kaṭṭharūpakassa mukhato sāṭakaṃ apanetvā pharasuṃ ādāya ‘‘ekappahāreneva māressāmī’’ti gīvāyameva paharitvā ‘‘dha’’nti sadde uppanne rukkhabhāvaṃ aññāsi. Atha bodhisattena ‘‘kiṃ karosi, ammā’’ti vutte sā ‘‘vañcitāmhī’’ti tattheva maritvā patitā. Attano kira paṇṇasālāya nipannāyapi taṅkhaṇaññeva tāya maritabbameva.
菩萨曰:“善哉,子,汝所说。”视母寿命已尽,知今日必死,谓曰:“来,子,我们审视。”折断无花果树,雕成木刀,磨利,置寝所,倚床躺卧,系绳曰:“子,当持刀来,示母形体。”少年至,见系绳,持刀而言:“师,师寝于蓬屋,绳系我手。持刀者若能杀我,杀之。”师曰:“尔不舍我乎?”答:“何故舍?”妇女起欲杀,起绳索,试用手推促曰:“此我子也。”木刀抵面,出声“达”,忽见为树。菩萨问:“母欲何为?”答曰:“欺我。”即死。死时身于蓬屋,犹为痛苦所苦。
So tassā matabhāvaṃ ñatvā sarīrakiccaṃ katvā āḷāhanaṃ nibbāpetvā vanapupphehi pūjetvā māṇavaṃ ādāya paṇṇasāladvāre nisīditvā ‘‘tāta, pāṭiyekko asātamanto nāma natthi, itthiyo asātā nāma, tava mātā ‘asātamantaṃ uggaṇhā’ti mama santikaṃ pesayamānā itthīnaṃ dosaṃ jānanatthaṃ pesesi. Idāni pana te paccakkhameva mama mātu doso diṭṭho, iminā kāraṇena ‘itthiyo nāma asātā lāmikā pacchimikā’ti jāneyyāsī’’ti taṃ ovaditvā uyyojesi. Sopi ācariyaṃ vanditvā mātāpitūnaṃ santikaṃ agamāsi. Atha naṃ mātā pucchi ‘‘tāta, uggahito te asātamanto’’ti? ‘‘Āma, ammā’’ti. ‘‘Idāni kiṃ karissasi, pabbajitvā aggiṃ vā paricarissasi, agāramajjhe vā vasissasī’’ti? Māṇavo ‘‘mayā, amma, paccakkhato itthīnaṃ dosā diṭṭhā , agārena me kiccaṃ natthi, pabbajissāmaha’’nti attano adhippāyaṃ pakāsento imaṃ gāthamāha –
因此,男子知道母亲的本性后,完成了身体的清洁工作,熄灭了染污,供养着森林中的花朵,怀抱少年,坐在榕树门下,说:『父亲啊,名为“无法共处者”的恶妇不存在,女人无称为“恶妇”,你母亲称“无法共处者”以除女人过失,我向你身边传告是为令你获知女人的过失。如今你的母亲的过失已显现,因由此你应知道“女人名为‘恶妇’,是婆罗门的后裔”』。他说完便劝诫激励了少年。少年亦礼敬师长,去了父母处。于是,母亲问:「孩子,那个“无法共处者”被揭发了么?」他说:「是的,母亲。」母亲问:“现在你将如何?出家修行或侍奉火供,或住在家中?”少年说:「母亲,因已见女人的过失,我在家无事可做,将出家修道。」言明了自己的决心,并说了这偈语:
§61
61.
‘‘Asā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;
『恶女名不可共处,时机未曾显现时;
Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;
犹如闹市众声喧嚣,皆因愚昧众乱作;
Tā hitvā pabbajissāmi, vivekamanubrūhaya’’nti.
抛弃她们我当出家,独处清净心安乐。』
Tattha asāti asatiyo lāmikā. Atha vā sātaṃ vuccati sukhaṃ, taṃ tāsu natthi. Attani paṭibaddhacittānaṃ asātameva dentītipi asā, dukkhā dukkhavatthubhūtāti attho. Imassa panatthassa sādhanatthāya idaṃ suttaṃ āharitabbaṃ –
此处,“不可共处者”意指恶妇。或称“快乐”,然于恶妇中无此快乐。于自身立志坚定者起“不可共处”的念头,知为“恶者”,时为苦的缘起。为了解释这层义理,故当引此经:
‘‘Māyā cetā marīcī ca, soko rogo cupaddavo;
『幻术、心术与胡言,忧伤病苦与烦恼;」
Kharā ca bandhanā cetā, maccupāsā guhāsayā;
粗重的心灵束缚,是由对生死的爱欲暗藏形成的;
Tāsu yo vissase poso, so naresu narādhamo’’ti. (jā. 2.21.118);
依靠此等束缚的人,乃是世间最下劣之人。
Lokitthiyoti loke itthiyo. Velā tāsaṃ na vijjatīti amma, tāsaṃ itthīnaṃ kilesuppattiṃ patvā velā saṃvaro mariyādā pamāṇaṃ nāma natthi. Sārattā ca pagabbhā cāti velā ca etāsaṃ natthi, pañcasu kāmaguṇesu sārattā allīnā, tathā kāyapāgabbhiyena, vācāpāgabbhiyena, manopāgabbhiyenāti tividhena pāgabbhiyena samannāgatattā pagabbhā cetā. Etāsañhi abbhantare kāyadvārādīni patvā saṃvaro nāma natthi, lolā kākapaṭibhāgāti dasseti. Sikhī sabbaghaso yathāti amma, yathā jālasikhāya ‘‘sikhī’’ti saṅkhaṃ gato aggi nāma gūthagatādibhedaṃ asucimpi, sappimadhuphāṇitādibhedaṃ sucimpi, iṭṭhampi aniṭṭhampi yaṃ yadeva labhati, sabbaṃ ghasati khādati, tasmā ‘‘sabbaghaso’’ti vuccati. Tatheva tā itthiyopi hatthimeṇḍagomeṇḍādayo vā hontu hīnajaccā hīnakammantā, khattiyādayo vā hontu uttamakammantā, hīnukkaṭṭhabhāvaṃ acintetvā lokassādavasena kilesasanthave uppanne yaṃ yaṃ labhanti, sabbameva sevantīti sabbaghasasikhisadisā honti. Tasmā sikhī sabbaghaso yathā, tathevetāti veditabbā.
所谓妇女,乃是世间的妇女。若无时节的约束,则妇女中堕染烦恼者生长,时节,约束和拘谨的标准因此无有。所谓本质和开始,是指这类女子中因五欲而失理智的急躁;又如身体、言语、心念三种着相俱足的急躁。她们于内部,陷于对身体之门等欲之中,缺乏约束,这正是轻狂好动、喧哗吵闹的表现。头发鬃毛杂乱不堪,如同被火焚烧或脏污所染,蜂蜜和蜂螫所见的脏污,这些她们所得到的一切喜恶皆吞食无遗,因而得名「杂乱毛发」。从高贵家族到低贱阶层,诸如贱生者、业力低劣者,无论王族或平民,因不顾低贱之本性,按世俗恶习染污烦恼肇生之后,所获皆用来侍奉,故称为杂乱毛发,正如前述头发所比,故当如此了知。
Tāhitvā pabbajissāmīti ahaṃ tā lāmikā dukkhavatthubhūtā itthiyo hitvā araññaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajissāmi. Vivekamanubrūhayanti kāyaviveko cittaviveko upadhivivekoti tayo vivekā, tesu idha kāyavivekopi vaṭṭati cittavivekopi. Idaṃ vuttaṃ hoti – ahaṃ, amma, pabbajitvā kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo ca pañcābhiññā ca uppādetvā gaṇato kāyaṃ, kilesehi ca cittaṃ vivecetvā imaṃ vivekaṃ brūhento vaḍḍhento brahmalokaparāyaṇo bhavissāmi, alaṃ me agārenāti. Evaṃ itthiyo garahitvā mātāpitaro vanditvā himavantaṃ pavisitvā pabbajitvā vuttappakāraṃ vivekaṃ brūhento brahmalokaparāyaṇo ahosi.
“放弃一切,我将出家”,此妇女因身心俱苦,弃恶而卧林中,准备剃度为沙门。独处中有身心离欲、心念离欲、法离欲三种清静离断,这里有身体远离欲念及心远离欲念二种清净状态。所谓我说:“我这妇女,出家后修习业起处,成就八种定境及五种神通,令身心断除烦恼,增长此清净,志愿往生梵天界者,决不再归家”,如此妇人弃恶,敬养父母,入喜马拉雅山中出家,修习所说清净,志趣向梵天。
Satthāpi ‘‘evaṃ bhikkhu itthiyo nāma asātā lāmikā pacchimikā dukkhadāyikā’’ti itthīnaṃ aguṇaṃ kathetvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Satthā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mātā bhaddakāpilānī, pitā mahākassapo ahosi, antevāsiko ānando, ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
师长曾言:“这名妇女乃虚伪、不贞、嗜苦、堕落之辈”,指谴责妇女之恶行,说出真相。待真相讲尽,此比库坚立于须陀洹果。师长继而探究前缘,诵说一则本生故事──那时其母是婆沙迦比,父亲是大咖萨巴,兄弟是阿难,而自己正是其师长。
Asātamantajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 不乐咒本生注疏,第一。
[62] 2. Aṇḍabhūtajātakavaṇṇanā
【62】 2. 卵生本生故事的记述
Yaṃ brāhmaṇo avādesīti idaṃ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitamevārabbha kathesi. Tañhi satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘sacca’’nti vutte ‘‘bhikkhu itthiyo nāma arakkhiyā, pubbe paṇḍitā itthiṃ gabbhato paṭṭhāya rakkhantāpi rakkhituṃ nāsakkhiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
有一婆罗门心生瞋恨,世尊在祇树给孤独园精进讲法时,便由此起了瞋恚,便说话责难。世尊因问他:「比库,你确实生瞋恨了吗?」这婆罗门答:「确实如此。」世尊说:「婆罗门,其妇女是无有护持的,过去那些智者尽管守护妇女,却尚且不能护持她们。」世尊言毕,引发回想过去事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiṃ nibbattitvā vayappatto sabbasippesu nipphattiṃ patvā pitu accayena rajje patiṭṭhāya dhammena rajjaṃ kāresi. So purohitena saddhiṃ jūtaṃ kīḷati. Kīḷanto pana –
回忆过去,有一时在巴拉那西,菩萨施行婆罗门政权,成为最高君主。年老后,身体逐渐衰败,终究精疲力竭,靠父亲庇护才稳固政权。此时,他与御前祭司合奏歌舞。歌舞之时唱道:
‘‘Sabbā nadī vaṅkagatī, sabbe kaṭṭhamayā vanā;
「诸河流皆曲折逶迤,诸树木尽皆纠缠交缠;
Sabbitthiyo kare pāpaṃ, labhamāne nivātake’’ti. (jā. 2.21.308) –
众妇女作恶业,遇见敌人即遭灾祸。」(摘自耶舍经2.21.308)
Imaṃ jūtagītaṃ gāyanto rajataphalake suvaṇṇapāsake khipati. Evaṃ kīḷanto pana rājā niccaṃ jināti, purohito parājīyati.
他唱着结伴歌,佩戴银制臂环、金制护臂。如此歌舞时,国王常获胜,御前祭司则屡屡失败。
So anukkamena ghare vibhave parikkhayaṃ gacchante cintesi ‘‘evaṃ sante sabbaṃ imasmiṃ ghare dhanaṃ khīyissati, pariyesitvā purisantaraṃ agataṃ ekaṃ mātugāmaṃ ghare karissāmī’’ti. Athassa etadahosi ‘‘aññaṃ purisaṃ diṭṭhapubbaṃ itthiṃ rakkhituṃ na sakkhissāmi, gabbhato paṭṭhāyekaṃ mātugāmaṃ rakkhitvā taṃ vayappattaṃ vase ṭhapetvā ekapurisikaṃ katvā gāḷhaṃ ārakkhaṃ saṃvidahitvā rājakulato dhanaṃ āharissāmī’’ti. So ca aṅgavijjāya cheko hoti, athekaṃ duggatitthiṃ gabbhiniṃ disvā ‘‘dhītaraṃ vijāyissatī’’ti ñatvā taṃ pakkosāpetvā paribbayaṃ datvā ghareyeva vasāpetvā vijātakāle dhanaṃ datvā uyyojetvā taṃ kumārikaṃ aññesaṃ purisānaṃ daṭṭhuṃ adatvā itthīnaṃyeva hatthe datvā posāpetvā vayappattakāle taṃ attano vase ṭhapesi. Yāva cesā vaḍḍhati, tāva raññā saddhiṃ jūtaṃ na kīḷi. Taṃ pana vase ṭhapetvā brāhmaṇo ‘‘mahārāja, jūtaṃ kīḷāmā’’ti āha. Rājā ‘‘sādhū’’ti purimaniyāmeneva kīḷi. Purohito rañño gāyitvā pāsakaṃ khipanakāle ‘‘ṭhapetvā mama māṇavika’’nti āha. Tato paṭṭhāya purohito jināti, rājā parājīyati.
后来他心生思虑,想道:「若然如此,家中财物必将耗尽。寻求他处,必得一处完整的妇女村,便可在家中安置。」于是他自言:「此前所见的异人,我无法护持其妇女。只有保护怀孕的妇女和母乡,等待其成长成长期,再以一男性身份坚牢守护,用坚固护持保护她们,并从王室取得财富。」他以占卜之术为助手,见到有无法投胎的胎儿,知道将来女儿必当嫁人,即遣送她离开家门,托付她入他人家中养育,女儿成婚时给予财产,供养侍奉她。待其老年将她带回自己住所。只要她增长,他便不与国王合奏歌舞。其将财产安置于家中,婆罗门对国王说:「陛下,我们一同歌舞吧。」国王答:「可喜可贺。」御前祭司在王侧唱歌掷臂环时说:「我已将其安置于我的学徒。」随后护持的人获胜,王者失败。
Bodhisatto ‘‘imassa ghare ekapurisikāya ekāya itthiyā bhavitabba’’nti pariggaṇhāpento atthibhāvaṃ ñatvā ‘‘sīlamassā bhindāpessāmī’’ti ekaṃ dhuttaṃ pakkosāpetvā ‘‘sakkhissasi purohitassa itthiyā sīlaṃ bhinditu’’nti āha. ‘‘Sakkomi, devā’’ti. Athassa rājā dhanaṃ datvā ‘‘tena hi khippaṃ niṭṭhāpehī’’ti taṃ pahiṇi. So rañño santikā dhanaṃ ādāya gandhadhūmacuṇṇakappūrādīni gahetvā tassa gharato avidūre sabbagandhāpaṇaṃ pasāresi. Purohitassapi gehaṃ sattabhūmakaṃ sattadvārakoṭṭhakaṃ hoti, sabbesu dvārakoṭṭhakesu itthīnaṃyeva ārakkhā. Ṭhapetvā pana brāhmaṇaṃ añño puriso gehaṃ pavisituṃ labhanto nāma natthi, kacavarachaḍḍanapacchimpi sodhetvāyeva pavesenti. Taṃ māṇavikaṃ purohitoyeva daṭṭhuṃ labhati. Tassā ca ekā paricārikā itthī atthi. Athassā sā paricārikā gandhapupphamūlaṃ gahetvā gacchantī tassa dhuttassa āpaṇasamīpena gacchati. So ‘‘ayaṃ tassā paricārikā’’ti suṭṭhu ñatvā ekadivasaṃ taṃ āgacchantiṃ disvā āpaṇā uṭṭhāya gantvā tassā pādamūle patitvā ubhohi hatthehi pāde gāḷhaṃ gahetvā ‘‘amma, ettakaṃ kālaṃ kahaṃ gatāsī’’ti paridevi, avasesāpi payuttakadhuttā ekamantaṃ ṭhatvā ‘‘hatthapādamukhasaṇṭhānehi ca ākappena ca mātāputtā ekasadisāyevā’’ti āhaṃsu. Sā itthī tesu tesu kathentesu attano asaddahitvā ‘‘ayaṃ me putto bhavissatī’’ti sayampi rodituṃ ārabhi. Te ubhopi kanditvā roditvā aññamaññaṃ āliṅgetvā aṭṭhaṃsu.
菩萨观于:『此家中应有一位独身男性,且该人当为女性』,了知此义,乃一日对一女淫徒言说:『我必断其戒』,发此毒誓,又言:『汝将见证祭司之女,破戒之事』。淫徒答曰:『可也,天众』。其后国君予以钱财,言:『尔宜速速成就此事』,遂遣之。彼往国王近处,取香烟、硝粉等物品,将这些芬芳药物展开布于该家不远处。祭司之家乃七层居室,七扇门楼,诸门楼皆由女性守护。设障碍以使他人不可入,唯有经得批准者及拆除门障后方可入内。此淫徒见状,幸得见祭司之仆女一人。彼女持香花根行,趋近淫徒,淫徒知之。于一日其来至,淫徒起身行至其足下,倒地,双手紧抓其足,哀叹曰:『母亲,尔去何时?』其余妇人聚居一隅,言曰:『用手掌与足掌接触,犹如父母亲临一处』。妇人中者一边说一边不听他人劝戒,言:『此为我子必成之命』,自己亦啼哭。众人皆泣,相拥痛哭,累积八人。
Atha so dhutto āha ‘‘amma, kahaṃ vasasī’’ti? ‘‘Kinnarilīlāya vasamānāya rūpasobhaggappattāya purohitassa daharitthiyā upaṭṭhānaṃ kurumānā vasāmi, tātā’’ti. ‘‘Idāni kahaṃ yāsi, ammā’’ti? ‘‘Tassā gandhamālādīnaṃ atthāyā’’ti. ‘‘Amma, kiṃ te aññattha gatāya, ito paṭṭhāya mameva santikā harā’’ti mūlaṃ aggahetvāva bahūni tambūlatakkolakādīni ceva nānāpupphāni ca adāsi. Māṇavikā bahūni gandhapupphādīni disvā ‘‘kiṃ, amma, ajja amhākaṃ brāhmaṇo pasanno’’ti āha. ‘‘Kasmā evaṃ vadasī’’ti? ‘‘Imesaṃ bahubhāvaṃ disvā’’ti. Na brāhmaṇo bahumūlaṃ adāsi, mayā panetaṃ mayhaṃ puttassa santikā ābhatanti. Tato paṭṭhāya sā brāhmaṇena dinnamūlaṃ attanā gahetvā tasseva santikā gandhapupphādīni āharati. Dhutto katipāhaccayena gilānālayaṃ katvā nipajji. Sā tassa āpaṇadvāraṃ gantvā taṃ adisvā ‘‘kahaṃ me putto’’ti pucchi. ‘‘Puttassa te aphāsukaṃ jāta’’nti? Sā tassa nipannaṭṭhānaṃ gantvā nisīditvā piṭṭhiṃ parimajjantī ‘‘kiṃ te, tāta, aphāsuka’’nti pucchi. So tuṇhī ahosi. ‘‘Kiṃ na kathesi puttā’’ti? ‘‘Amma, marantenāpi tuyhaṃ kathetuṃ na sakkā’’ti. ‘‘Tāta, mayhaṃ akathetvā kassa katheyyāsi, kathehi, tātā’’ti. ‘‘Amma, mayhaṃ aññaṃ aphāsukaṃ natthi, tassā pana māṇavikāya vaṇṇaṃ sutvā paṭibaddhacittosmi , taṃ labhanto jīvissāmi, alabhanto idheva marissāmī’’ti. ‘‘Tāta, mayhaṃ esa bhāro, mā tvaṃ etaṃ nissāya cintayī’’ti taṃ assāsetvā bahūni gandhapupphādīni ādāya māṇavikāya santikaṃ gantvā ‘‘putto me, amma, mama santikā tava vaṇṇaṃ sutvā paṭibaddhacitto jāto, kiṃ kātabba’’nti? ‘‘Sace ānetuṃ sakkotha, mayā katokāsoyevā’’ti.
淫徒问曰:『母亲,尔居何所?』妇曰:『我居于金翅鸟乐园,为一貌美祭司之幼女侍候,父亲』。淫徒复问:『今后尔将往何处,母亲?』答曰:『为香花等物效用耳』。淫徒云:『母亲,尔若去他处,则于此处守护仅属我矣』,即持根部而献多种槟榔、荷叶及各色花朵。侍女看见诸多香花,问曰:『母亲,今日我等婆罗门是否悦意?』母答曰:『何以尔如此语?』答曰:『见其多样品相』。婆罗门未曾赋予多量香根,是我心惧儿于此方近处不安。继而妇人由他处携取婆罗门所赠香根,带至侍女近旁献鲜花。淫徒将数束花束成店,浸湿而俯身。淫徒进入他处,入门时询问:『吾子何处?』答曰:『尔子生疱疹也』。妇往疾患处,坐而搔痒,问曰:『父亲尔之疮为何?』彼默然不语。妇又问:『何故不告吾子?』答曰:『母亲,即使死时亦不能告尔』。妇曰:『父亲,不告我者他人将告尔,快告诉我吧』。答曰:『母亲,我无他疮,然闻侍女色相,心生誓愿,得此即生,失此则死在此地』。妇言:『父亲,此有重责,不宜徒生忧虑』,以安慰之,遂携众多香花,往侍女近处,语曰:『吾子因汝色相生誓愿,所为何事?』答曰:『如能取来,我自然可为』。
Sā tassā vacanaṃ sutvā tato paṭṭhāya tassa gehassa kaṇṇakaṇṇehi bahuṃ kacavaraṃ saṅkaḍḍhitvā ārakkhitthiyā upari chaḍḍesi. Sā tena aṭṭīyamānā apeti. Itarā teneva niyāmena yā yā kiñci katheti, tassā tassā upari kacavaraṃ chaḍḍesi. Tato paṭṭhāya pana sā yaṃ yaṃ āharati vā harati vā, taṃ taṃ na kāci sodhetuṃ ussahati. Tasmiṃ kāle sā taṃ dhuttaṃ pupphapacchiyaṃ nipajjāpetvā māṇavikāya santikaṃ abhihari. Dhutto māṇavikāya sīlaṃ bhinditvā ekāhadvīhaṃ pāsādeyeva ahosi. Purohite bahi nikkhante ubho abhiramanti. Tasmiṃ āgate dhutto nilīyati.
侍女闻言后,将所持花束缠绕耳部,作为障蔽物后舍弃。其他人据此常规,对妇所言甚多,妇亦以瓦片覆盖其身。妇复不愿清理所有所获。时至,淫徒采摘花枝,携至侍女处献上。淫徒破坏侍女戒律,居于一座单室小楼内,祭司出外,二人相悦。淫徒潜入其中。
Atha naṃ sā ekāhadvīhaccayena ‘‘sāmi, idāni tayā gantuṃ vaṭṭatī’’ti āha. ‘‘Ahaṃ brāhmaṇaṃ paharitvā gantukāmo’’ti. Sā ‘‘evaṃ hotū’’ti dhuttaṃ nilīyāpetvā brāhmaṇe āgate evamāha ‘‘ahaṃ, ayya, tumhesu vīṇaṃ vādentesu naccituṃ icchāmī’’ti. ‘‘Sādhu, bhadde, naccassū’’ti vīṇaṃ vādesi. ‘‘Tumhesu olokentesu lajjāmi, mukhaṃ pana vo sāṭakena bandhitvā naccissāmī’’ti. ‘‘Sace lajjasi, evaṃ karohī’’ti. Māṇavikā ghanasāṭakaṃ gahetvā tassa akkhīni pidahamānā mukhaṃ bandhi. Brāhmaṇo mukhaṃ bandhāpetvā vīṇaṃ vādesi. Sā muhuttaṃ naccitvā ‘‘ayya, ahaṃ te ekavāraṃ sīse paharitukāmā’’ti āha. Itthilolo brāhmaṇo kiñci kāraṇaṃ ajānanto ‘‘paharāhī’’ti āha, māṇavikā dhuttassa saññaṃ adāsi. So saṇikaṃ āgantvā brāhmaṇassa piṭṭhipasse ṭhatvā sīse kapparena pahari, akkhīni patanākārappattāni ahesuṃ, sīse gaṇḍo uṭṭhahi. So vedanāṭṭo hutvā ‘‘āhara te hattha’’nti āha. Māṇavikā attano hatthaṃ ukkhipitvā tassa hatthe ṭhapesi. Brāhmaṇo ‘‘hattho muduko, pahāro pana thaddho’’ti āha . Dhutto brāhmaṇaṃ paharitvā nilīyi. Māṇavikā tasmiṃ nilīne brāhmaṇassa mukhato sāṭakaṃ mocetvā telaṃ ādāya sīsaṃ parisambāhi. Brāhmaṇe bahi nikkhante puna sā itthī dhuttaṃ pacchiyaṃ nipajjāpetvā nīhari.
某日晚,淫徒言:『主人,现乃尔可往处』,答曰:『我欲攻击婆罗门而行走』。妇曰:『如是』欲缠绕淫徒,待婆罗门至时,言曰:『尊者,我愿与你们这些演奏者同乐』。演奏者答曰:『好,贵人,请起舞』。淫徒羞怯,曰:『观诸君恐羞辱,故将以围巾遮面舞蹈』。演奏曰:『既羞怯,即行如尔』。侍女取密织围巾遮眼,婆罗门遮面而奏乐。侍女即时起舞,言曰:『尊者,我愿为您守护一切』。不知原因婆罗门言曰:『受我守护』。侍女给予淫徒信号。婆罗门逐渐接近,施掌击头,眼眶受伤呈片状,头部肿胀。婆罗门痛苦,言:『取手』。侍女举手还击,婆罗门谓曰:『手愚钝,重击却迟钝』。淫徒击打婆罗门后潜匿。侍女潜隐中,将围巾从婆罗门面前解下,以油涂摩头部。婆罗门出门后,妇复潜覆淫徒。
So rañño santikaṃ gantvā sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Rājā attano upaṭṭhānaṃ āgataṃ brāhmaṇaṃ āha ‘‘jūtaṃ kīḷāma brāhmaṇā’’ti? ‘‘Sādhu, mahārājā’’ti. Rājā jūtamaṇḍalaṃ sajjāpetvā purimanayeneva jūtagītaṃ gāyitvā pāsake khipati. Brāhmaṇo māṇavikāya tapassa bhinnabhāvaṃ ajānanto ‘‘ṭhapetvā mama māṇavika’’nti āha. Evaṃ vadantopi parājitoyeva. Rājā jinitvā ‘‘brāhmaṇa, kiṃ vadesi, māṇavikāya te tapo bhinno, tvaṃ ‘mātugāmaṃ gabbhato paṭṭhāya rakkhanto sattasu ṭhānesu ārakkhaṃ karonto rakkhituṃ sakkhissāmī’ti maññasi, mātugāmo nāma kucchiyaṃ pakkhipitvā carantenāpi rakkhituṃ na sakkā, ekapurisikā itthī nāma natthi, tava māṇavikā ‘naccitukāmāmhī’ti vatvā vīṇaṃ vādentassa tava sāṭakena mukhaṃ bandhitvā attano jāraṃ tava sīse kapparena paharāpetvā uyyojesi, idāni kiṃ kathesī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
淫徒至国王前,将一切经过述说。王问其侍奉者来者曰:『何处嬉戏?婆罗门耶?』答曰:『善哉,陛下』。王设华蓍阵,配乐鼓舞,唱歌嬉戏,酒饮痛饮。婆罗门不知侍女戒律早破,言:『我已置我侍女』,即使如此告御史。王获胜,言曰:『婆罗门,尔有何言?侍女戒律破坏,尔岂思:‘母亲村寨在胎中守护七处,守护不能堪,独身男子无有,女性难寻,尔侍女欲舞,妨碍演奏且以围巾遮面,肆意以掌击头,现今如何言耶?』即而诵诗曰:
§62
62.
‘‘Yaṃ brāhmaṇo avādesi, vīṇaṃ samukhaveṭhito;
『婆罗门言者,琴声面前喧哗;
Aṇḍabhūtābhatā bhariyā, tāsu ko jātu vissase’’ti.
“受孕并怀胎的妻子,对于她们,究竟有谁能够信任呢?”
Tattha yaṃ brāhmaṇo avādesi, vīṇaṃ samukhaveṭhitoti yena kāraṇena brāhmaṇo ghanasāṭakena saha mukhena veṭhito hutvā vīṇaṃ vādesi, taṃ kāraṇaṃ na jānātīti attho. Tañhi sā vañcetukāmā evamakāsi. Brāhmaṇo pana taṃ itthiṃ bahumāyābhāvaṃ ajānanto mātugāmassa saddahitvā ‘‘maṃ esā lajjatī’’ti evaṃsaññī ahosi, tenassa aññāṇabhāvaṃ pakāsento rājā evamāha, ayametthādhippāyo . Aṇḍabhūtābhatā bhariyāti aṇḍaṃ vuccati bījaṃ, bījabhūtā mātukucchito anikkhantakāleyeva ābhatā ānītā, bhatāti vā puṭṭhāti attho. Kā sā? Bhariyā pajāpati pādaparicārikā. Sā hi bhattavatthādīhi bharitabbatāya, bhinnasaṃvaratāya, lokadhammehi bharitatāya vā ‘‘bhariyā’’ti vuccati. Tāsu ko jātu vissaseti jātūti ekaṃsādhivacanaṃ, tāsu mātukucchito paṭṭhāya rakkhiyamānāsupi evaṃ vippakāraṃ āpajjantīsu bhariyāsu ko nāma paṇḍito puriso ekaṃsena vissase, ‘‘nibbikārā esā mayī’’ti ko saddaheyyāti attho. Asaddhammavasena hi āmantakesu nimantakesu vijjamānesu mātugāmo nāma na sakkā rakkhitunti.
在这里,婆罗门所论者曰:“在琴前安放琴弦。”婆罗门以沉重的物体堵住琴口,然后弹琴。对此原因他并不知晓。这正是那位想要欺骗他的人所故意为之。婆罗门却不知这女子心怀妄念,听闻母族之语,便自以为“她是我妻”,因而产生了错误的分别。国王对此便解释说:“这就是当权者的话。所谓‘受孕并怀胎的妻子’,意谓种子即种子胎,种子胎指母腹中尚未出生时所携带的种子,‘怀胎’即腹中孕育之义。何谓‘妻子’?便是妻室、夫人、侍女。因她们承载食物等必需品,持有保护分断约束,并遵守世间法度,故称为‘妻子’。那么究竟有谁能够信任呢?‘信任’为片语,意谓对她们以母体之保护而存护者,即使彼此关系有所变改,也有谁是智者的男子能够单一信任,认为‘她不会背叛我’呢?意义在此。因不合于法者多在爱欲者中出现,故称母族女子不可保护。”
Evaṃ bodhisatto brāhmaṇassa dhammaṃ desesi. Brāhmaṇo bodhisattassa dhammadesanaṃ sutvā nivesanaṃ gantvā taṃ māṇavikaṃ āha – ‘‘tayā kira evarūpaṃ pāpakammaṃ kata’’nti? ‘‘Ayya, ko evamāha, na karomi, ‘ahameva pahariṃ, na añño koci’. Sace na saddahatha, ahaṃ ‘tumhe ṭhapetvā aññassa purisassa hatthasamphassaṃ na jānāmī’ti saccakiriyaṃ katvā aggiṃ pavisitvā tumhe saddahāpessāmī’’ti. Brāhmaṇo ‘‘evaṃ hotū’’ti mahantaṃ dārurāsiṃ kāretvā aggiṃ katvā taṃ pakkosāpetvā ‘‘sace attano saddahasi, aggiṃ pavisāhī’’ti āha.
于是,菩萨便向婆罗门宣说法义。婆罗门听闻菩萨所说的法后,前往居所对那学童说:“她果真如此做恶行吗?”学童答曰:“尊者,是谁如此言说?我不如此,我只自伤害自己,绝无伤害他人。若不相信,只要我宣誓‘你们若设置陷阱,我不知他人之手的把持’,火焰中进入,我愿使你们信。”婆罗门说:“愿如此。”遂筑大柴堆,生火焰,命令他进入:“若你有信心,便入火吧。”
Māṇavikā attano paricārikaṃ paṭhamameva sikkhāpesi ‘‘amma, tava puttaṃ tattha gantvā mama aggiṃ pavisanakāle hatthaggahaṇaṃ kātuṃ vadehī’’ti. Sā gantvā tathā avaca. Dhutto āgantvā parisamajjhe aṭṭhāsi. Sā māṇavikā brāhmaṇaṃ vañcetukāmā mahājanamajjhe ṭhatvā ‘‘brāhmaṇa, taṃ ṭhapetvā aññassa purisassa hatthasamphassaṃ nāma na jānāmi, iminā saccena ayaṃ aggi mā maṃ jhāpesī’’ti aggiṃ pavisituṃ āraddhā. Tasmiṃ khaṇe dhutto ‘‘passatha bho purohitabrāhmaṇassa kammaṃ, evarūpaṃ mātugāmaṃ aggiṃ pavesāpetī’’ti gantvā taṃ māṇavikaṃ hatthe gaṇhi. Sā hatthaṃ vissajjāpetvā purohitaṃ āha – ‘‘ayya, mama saccakiriyā bhinnā, na sakkā aggiṃ pavisitu’’nti. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti? ‘‘Ajja mayā evarūpā saccakiriyā katā ‘ṭhapetvā mama sāmikaṃ aññassa purisassa hatthasamphassaṃ na jānāmī’ti , idāni camhi iminā purisena hatthe gahitā’’ti. Brāhmaṇo ‘‘vañcito ahaṃ imāyā’’ti ñatvā taṃ pothetvā nīharāpesi. Evaṃ asaddhammasamannāgatā kiretā itthiyo tāva mahantampi pāpakammaṃ katvā attano sāmikaṃ vañcetuṃ ‘‘nāhaṃ evarūpaṃ kammaṃ karomī’’ti divasampi sapathaṃ kurumānā nānācittāva honti. Tena vuttaṃ –
学童头一回训练其侍女说:“母亲,当你的儿子前来时,请用手势示意,我好入火中。”她来到火处如此回答。忽一怒者来到中间站立。那侍女因欲欺骗婆罗门,于大众之中说:“婆罗门啊,我不知他人之手的把持,此誓言真实,此火不得烧我。”此时忽怒者说:“看哪,这个祭祀婆罗门的恶行,如此母族之女欲令火火焰熄灭。”便抓住那侍女的手。她弃手对祭祀说:“尊者,我的誓言破坏了,我不能入火。”祭祀问:“何故?”她答:“今日我设此誓言‘我不知我的主人被他人之手所持’,现今我已被此男子手握住。”婆罗门知道被欺骗,故将她打发走。如此,自不合法之女子,纵行恶事,对主人作大欺骗,虽誓言做数日,内心不一。故有云:
‘‘Corīnaṃ bahubuddhīnaṃ, yāsu saccaṃ sudullabhaṃ;
“窃盗之人多善智慧,真言难得可遇;
Thīnaṃ bhāvo durājāno, macchassevodake gataṃ. (jā. 2.21.347);
女子本性坚硬如狮,犹如鱼入水中凋零。”(阐述于《阇罗谐经》第2卷第21章第347节)
‘‘Musā tāsaṃ yathā saccaṃ, saccaṃ tāsaṃ yathā musā;
『虚假如真实,真实如虚假』,
Gāvo bahi tiṇasseva, omasanti varaṃ varaṃ.
犊牛如离开草场一样,自由而自在。
‘‘Coriyo kathinā hetā, vāḷā ca lapasakkharā;
『盗贼多原因顽固,头发杂乱言语轻佻,』
Na tā kiñci na jānanti, yaṃ manussesu vañcana’’nti. (jā. 2.21.332, 334);
他们皆不知晓于人间何为欺诈。
Satthā ‘‘evaṃ arakkhiyo mātugāmo’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Satthāpi anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā bārāṇasirājā ahameva ahosi’’nti.
世尊因此称『如失护的母群羊』,以此法语开示真实,令渴望解脱的比库于初果坚立。世尊又追述其因缘,释此本生故事曰『时巴拉那城王吾即是焉』。
Aṇḍabhūtajātakavaṇṇanā dutiyā. · 卵生本生注疏,第二。
[63] 3. Takkapaṇḍitajātakavaṇṇanā
【63】三、智慧者本生注释
Kodhanā akataññū cāti idaṃ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuññevārabbha kathesi. Tañhi satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘sacca’’nti vutte ‘‘itthiyo nāma bhikkhu akataññū mittadubbhā, kasmā tā nissāya ukkaṇṭhitosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
因嗔恚而无知恩者,世尊在祇树给孤独园时,见一位因怨恨而烦恼的比库,便开始对他说法。世尊对他说:“诚然,你这比库是因烦恼而苦恼吗?”问毕,比库答曰“诚然”。世尊于是说:“这些妇女名为无知恩的比库,是恶友,因何依赖她们而烦恼呢?”说毕,使他回忆过往。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto isipabbajjaṃ pabbajitvā gaṅgātīre assamaṃ māpetvā samāpattiyo ceva abhiññāyo ca nibbattetvā jhānasukhena viharati. Tasmiṃ samaye bārāṇasiseṭṭhino dhītā duṭṭhakumārī nāma caṇḍā ahosi pharusā, dāsakammakare akkosati paribhāsati paharati. Atha naṃ ekadivasaṃ parivāramanussā gahetvā ‘‘gaṅgāya kīḷissāmā’’ti agamaṃsu. Tesaṃ kīḷantānaññeva sūriyatthaṅgamanavelā jātā, megho uṭṭhahi, manussā meghaṃ disvā ito cito ca vegena palāyiṃsu. Seṭṭhidhītāyapi dāsakammakarā ‘‘ajja amhehi etissā piṭṭhiṃ passituṃ vaṭṭatī’’ti taṃ antoudakasmiṃyeva chaḍḍetvā uttariṃsu. Devo pāvassi, sūriyopi atthaṅgato, andhakāro jāto. Te tāya vināva gehaṃ gantvā ‘‘kahaṃ sā’’ti vutte ‘‘gaṅgāto tāva uttiṇṇā, atha naṃ na jānāma kahaṃ gatā’’ti. Ñātakā vicinitvāpi na passiṃsu.
过去在巴拉那西时,菩萨为梵达人布罗达多王治理国政,出家于世尊门下,渡过恒河来到阿速摩,既断诸结,得诸神通,安然享受禅悦。彼时巴拉那西贵族之女,名毒婴贪烈,性情粗暴,常虐待奴仆,责骂、辱骂并击打他们。某日,她携带奴仆至外游说:“今日我们到河边嬉戏去。”正逢日入西山,忽然云起,众人见云即速逃离,甚至连贵族之女的奴仆也弃河水而去。忽而天神降雨,日落逢黑暗,众人不带她回家,曰:“她已由河中上岸,不知所往。”亲属虽寻至,未能见之。
Sā mahāviravaṃ viravantī udakena vuyhamānā aḍḍharattasamaye bodhisattassa paṇṇasālāsamīpaṃ pāpuṇi. So tassā saddaṃ sutvā ‘‘mātugāmassa saddo eso, parittāṇamassā karissāmī’’ti tiṇukkaṃ ādāya nadītīraṃ gantvā taṃ disvā ‘‘mā bhāyi, mā bhāyī’’ti assāsetvā nāgabalo thāmasampanno bodhisatto nadiṃ taramāno gantvā taṃ ukkhipitvā assamapadaṃ ānetvā aggiṃ katvā adāsi. Sīte vigate madhurāni phalāphalāni upanāmesi. Tāni khāditvā ṭhitaṃ ‘‘kattha vāsikāsi, kathañca gaṅgāya patitāsī’’ti pucchi. Sā taṃ pavattiṃ ārocesi. Atha naṃ ‘‘tvaṃ idheva vasā’’ti paṇṇasālāya vasāpento dvīhatīhaṃ sayaṃ abbhokāse vasitvā ‘‘idāni gacchā’’ti āha. Sā ‘‘imaṃ tāpasaṃ sīlabhedaṃ pāpetvā gahetvā gamissāmī’’ti na gacchati. Atha gacchante kāle itthikuttaṃ itthilīlaṃ dassetvā tassa sīlabhedaṃ katvā jhānaṃ antaradhāpesi. So taṃ gahetvā araññeyeva vasati. Atha naṃ sā āha ‘‘ayya, kiṃ no araññavāsena, manussapathaṃ gamissāmā’’ti? So taṃ ādāya ekaṃ paccantagāmakaṃ gantvā takkabhatiyā jīvikaṃ kappetvā taṃ poseti. Tassa takkaṃ vikkiṇitvā jīvatīti ‘‘takkapaṇḍito’’ti nāmaṃ akaṃsu. Athassa gāmavāsino paribbayaṃ datvā ‘‘amhākaṃ suyuttaduyuttakaṃ ācikkhanto ettha vasā’’ti gāmadvāre kuṭiyaṃ vāsesuṃ.
她广大惧怕,濡湿浸水,于半夜时抵达菩萨近旁的莲花精舍。菩萨闻其声,心语:“此声来自贫苦乡里,吾当为其解忧。”乃取稻草束成筏,渡河接其至彼岸,灭火献于她。又献新鲜美果。女食毕立定,问菩萨:“你住何处?如何掉入河中?”女述其因。菩萨请她即住莲花精舍两年。女不去。稍后又现身显其妇女游戏,及其失持戒律,导致禅定消失。菩萨收其护持,住于深林中。女前往后村一同伴,务农牧生计。女卖所获米,故人呼其“懂钱者”。村民赠其棚屋,令其住之。
Tena ca samayena corā pabbatā oruyha paccantaṃ paharanti. Te ekadivasaṃ taṃ gāmaṃ paharitvā gāmavāsikehiyeva bhaṇḍikā ukkhipāpetvā gacchantā tampi seṭṭhidhītaraṃ gahetvā attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā sesajane vissajjesuṃ. Corajeṭṭhako pana tassā rūpe bajjhitvā taṃ attano bhariyaṃ akāsi. Bodhisatto ‘‘itthannāmā kaha’’nti pucchi. ‘‘Corajeṭṭhakena gahetvā attano bhariyā katā’’ti ca sutvāpi ‘‘na sā tattha mayā vinā vasissati, palāyitvā āgacchissatī’’ti tassā āgamanaṃ olokento tattheva vasi.
彼时盗贼攀山环绕来袭。某日,盗贼袭村,掠夺村民家畜与货物,抢走贵族之女,带至其所,与其妻共处。菩萨问何处,答曰:“被盗贼带走为其妻。”虽有亲属搜寻,却未见其踪迹。
Seṭṭhidhītāpi cintesi ‘‘ahaṃ idha sukhaṃ vasāmi, kadāci maṃ takkapaṇḍito kiñcideva nissāya āgantvā ito ādāya gaccheyya, atha etasmā sukhā parihāyissāmi, yannūnāhaṃ sampiyāyamānā viya taṃ pakkosāpetvā ghātāpeyya’’nti. Sā ekaṃ manussaṃ pakkositvā ‘‘ahaṃ idha dukkhaṃ jīvāmi, takkapaṇḍito āgantvā maṃ ādāya gacchatū’’ti sāsanaṃ pesesi. So taṃ sāsanaṃ sutvā saddahitvā tattha gantvā gāmadvāre ṭhatvā sāsanaṃ pesesi. Sā nikkhamitvā taṃ disvā ‘‘ayya, sace mayaṃ idāni gacchissāma, corajeṭṭhako anubandhitvā ubhopi amhe ghātessati, rattibhāge gacchissāmā’’ti taṃ ānetvā bhojetvā koṭṭhake nisīdāpetvā sāyaṃ corajeṭṭhakassa āgantvā suraṃ pivitvā mattakāle ‘‘sāmi, sace imāya velāya tava sattuṃ passeyyāsi, kinti naṃ kareyyāsī’’ti āha. ‘‘Idañcidañca karissāmīti’’. ‘‘Kiṃ pana so dūre, nanu koṭṭhake nisinno’’ti? Corajeṭṭhako ukkaṃ ādāya tattha gantvā taṃ disvā gahetvā gehamajjhe pātetvā kapparādīhi yathāruciṃ pothesi. So pothiyamānopi aññaṃ kiñci avatvā ‘‘kodhanā akataññū ca, pisuṇā mittabhedikā’’ti ettakameva vadati. Coro taṃ pothetvā bandhitvā nipajjāpetvā sāyamāsaṃ bhuñjitvā sayi. Pabuddho jiṇṇāya surāya puna taṃ pothetuṃ ārabhi, sopi tāneva cattāri padāni vadati.
贵族之女忧虑自说:“我住此处安稳,若懂钱者来访,我何时离去?若来刺杀我,我恐受害。”女邀一凡人至,警告他自己生活困苦,请他带去护持。凡人列门坐下讲法,女遂出门赴盗贼家中,宴饮共乐直至入夜。盗贼回家见女,女劝盗贼:“若此时有仇敌至,你当如何处置?”盗贼答应会应付。女遂暗中作法施行。盗贼见洞中有人,拾得书卷,并毁坏之,其言语恶毒,咒骂好友,称他们“嗔恚无知,恶意分裂朋友”。盗贼藏匿书卷,夜宿。翌日醉酒后又取出,轻言四句。
Coro cintesi ‘‘ayaṃ evaṃ pothiyamānopi aññaṃ kiñci avatvā imāneva cattāri padāni vadati, pucchissāmi na’’nti tassā suttabhāvaṃ ñatvā taṃ pucchi ‘‘ambho tvaṃ evaṃ pothiyamānopi kasmā etāneva padāni vadasī’’ti? Takkapaṇḍito ‘‘tena hi suṇāhī’’ti taṃ kāraṇaṃ ādito paṭṭhāya kathesi. ‘‘Ahaṃ pubbe araññavāsiko eko tāpaso jhānalābhī, svāhaṃ etaṃ gaṅgāya vuyhamānaṃ uttāretvā paṭijaggiṃ. Atha maṃ esā palobhetvā jhānā parihāpesi, svāhaṃ araññaṃ pahāya etaṃ posento paccantagāmake vasāmi, athesā corehi idhānītā ‘ahaṃ dukkhaṃ vasāmi, āgantvā maṃ netū’ti mayhaṃ sāsanaṃ pesetvā idāni tava hatthe pātesi, iminā kāraṇenāhaṃ evaṃ kathemī’’ti. Coro cintesi ‘‘yā esā evarūpe guṇasampanne upakārake evaṃ vippaṭipajji, sā mayhaṃ kataraṃ nāma upaddavaṃ na kareyya, māretabbā esā’’ti so takkapaṇḍitaṃ assāsetvā taṃ pabodhetvā khaggaṃ ādāya nikkhamma ‘‘etaṃ purisaṃ gāmadvāre ghātessāmī’’ti vatvā tāya saddhiṃ bahigāmaṃ gantvā ‘‘etaṃ hatthe gaṇhā’’ti taṃ tāya hatthe gāhāpetvā khaggaṃ ādāya takkapaṇḍitaṃ paharanto viya taṃ dvidhā chinditvā sasīsaṃ nhāpetvā takkapaṇḍitaṃ katipāhaṃ paṇītena bhojanena santappetvā idāni kahaṃ gamissasī’’ti āha. Takkapaṇḍito ‘‘gharāvāsena me kiccaṃ natthi, isipabbajjaṃ pabbajitvā tattheva araññe vasissāmī’’ti āha. ‘‘Tena hi ahampi pabbajissāmī’’ti ubhopi pabbajitvā taṃ araññāyatanaṃ gantvā pañca abhiññā aṭṭha ca samāpattiyo nibbattetvā jīvitapariyosāne brahmalokūpagā ahesuṃ.
盗贼思量:“此书卷虽毁,然仍说出这四语,何不问问?”知其本质后,问曰:“水,你为何在被毁书卷时仍说此四语?”懂钱者答:“我昔为独处林中修苦行者,亲见你此人在河中制造筏子渡河。你因欲望而弃舍禅定,我亦舍林,与盗贼合居。盗贼来此告我‘我生活困苦,若来请你护持,愿护君’,故今此书为你所持。我由此缘故如此陈说。”盗贼思忖:“此女德行如此殊胜,助人而不作乱,勿杀她。”乃安慰懂钱者,携刀同行,欲守护此人。懂钱者说:“我已无家可归,出家修道,住于深林。”盗贼也出家,二人俱往林中,得五种神通、八种成就,寿终后往梵天界。
Satthā imāni dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
世尊在讲说这两件事后,经过详细推究和联系,成就正觉,乃说此偈:
§63
63.
‘‘Kodhanā akataññū ca, pisuṇā mittabhedikā;
「不动怒、不忿怒、恶口伤害友伴;
Brahmacariyaṃ cara bhikkhu, so sukhaṃ na vihāhisī’’ti.
比库须严持梵行,乃得安乐不住恶。」
Tatrāyaṃ piṇḍattho – bhikkhu itthiyo nāmetā kodhanā, uppannaṃ kodhaṃ nivāretuṃ na sakkonti. Akataññū ca, atimahantampi upakāraṃ na jānanti. Pisuṇā ca, piyasuññabhāvakaraṇameva kathaṃ kathenti. Mittabhedikā, mitte bhindanti, mittabhedanakathaṃ kathanasīlāyeva , evarūpehi pāpadhammehi samannāgatā etā. Kiṃ te etāhi, brahmacariyaṃ cara bhikkhu, ayañhi methunavirati parisuddhaṭṭhena brahmacariyaṃ nāma, taṃ cara. So sukhaṃ na vihāhisīti so tvaṃ etaṃ brahmacariyavāsaṃ vasanto jhānasukhaṃ maggasukhaṃ phalasukhañca na vihāhisi, etaṃ sukhaṃ na vijahissati, etasmā sukhā na parihāyissasīti attho. ‘‘Na parihāhisī’’tipi pāṭho, ayamevattho.
此处的意义是,说比库和女性不以「动怒」为名,因为她们虽然生起怒气,却不能止息怒气。又“不忿怒”者,即便给予极大帮助也不知恩报。所谓“恶口”者,即只说令爱失的言辞。所谓“伤害友伴”者,即分裂同伴,专讲坏朋友的言语,固守此恶行。这些恶行俱具之人即是此类型。比库啊,你应持守清净无夫妇行为之梵行,即所谓无夫妇戒生活。你若行此,不可得安乐,何以故?尔当在修行住持禅那之喜、道之喜、果之喜时不住此安乐,故此安乐不舍你,彼安乐永不失去。」所谓“不舍”者,即是本意。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Satthā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā corajeṭṭhako ānando ahosi, takkapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
世尊引领此法教诲,彰显真谛,于正法终结时,使渴望得果的比库安住于初果。世尊举出本生故事解释说:「那时盗贼首领是阿难,智慧通达者却是我。」
Takkapaṇḍitajātakavaṇṇanā tatiyā. · 逻辑学者本生注疏,第三。
[64] 4. Durājānajātakavaṇṇanā
[64] 四、恶君本生故事说辞
Māsu nandi icchati manti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi. Eko kira sāvatthivāsī upāsako tīsu saraṇesu pañcasu ca sīlesu patiṭṭhito buddhamāmako, dhammamāmako, saṅghamāmako, bhariyā panassa dussīlā pāpadhammā. Yaṃ divasaṃ micchācāraṃ carati, taṃ divasaṃ satakītadāsī viya hoti, micchācārassa pana akatadivase sāminī viya hoti caṇḍā pharusā. So tassā bhāvaṃ jānituṃ na sakkoti, atha tāya ubbāḷho buddhūpaṭṭhānaṃ na gacchati. Atha naṃ ekadivasaṃ gandhapupphādīni ādāya āgantvā vanditvā nisinnaṃ satthā āha – ‘‘kiṃ nu kho tvaṃ, upāsaka, sattaṭṭha divase buddhūpaṭṭhānaṃ nāgacchasī’’ti. Gharaṇī me, bhante, ekasmiṃ divase satakītadāsī viya hoti, ekasmiṃ divase sāminī viya caṇḍā pharusā. Ahaṃ tassā bhāvaṃ jānituṃ na sakkomi, svāhaṃ tāya ubbāḷho buddhūpaṭṭhānaṃ nāgacchāmīti. Athassa vacanaṃ sutvā satthā ‘‘upāsaka, ‘mātugāmassa bhāvo nāma dujjāno’ti pubbepi te paṇḍitā kathayiṃsu, tvaṃ pana taṃ bhavasaṅkhepagatattā sallakkhetuṃ na sakkosī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
肉食使人欢喜的思想,谓在揭伽园内,世尊住时,曾对一位居士说话。曾有一位居住于沙瓦提的居士,奉行三皈依和五戒,尊奉佛、法、僧为师,而其妻却是恶行不善之人。那女当天若造不正行为,如同一百个奴婢一般;而其无所作为之日,则如同严苛暴虐的女主人。彼居士不能了知她的状态,亦不愿亲近苦行布施的世尊。世尊某日带着香花等供品前来,入座后问曰:「居士啊,你为何七十多日不来佛前礼拜?」彼答言:「长者,我的妻子有时如一百奴婢般劳碌,有时又如严厉凶狠的女主人。我不能了知她的心态,故不敢前来礼佛。」世尊闻此,便说:「居士,先贤曾言:‘母乡女子本性难善’,你却不能以善慧加以调伏。」言毕,应其请求,将过去之事启示于彼身。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto disāpāmokkho ācariyo hutvā pañca māṇavakasatāni sippaṃ sikkhāpeti. Atheko tiroraṭṭhavāsiko brāhmaṇamāṇavako āgantvā tassa santike sippaṃ uggaṇhanto ekāya itthiyā paṭibaddhacitto hutvā taṃ bhariyaṃ katvā tasmiṃyeva bārāṇasinagare vasanto dve tisso velāyo ācariyassa upaṭṭhānaṃ na gacchati. Sā panassa bhariyā dussīlā pāpadhammā. Micchācāraṃ ciṇṇadivase dāsī viya hoti, aciṇṇadivase sāminī viya hoti caṇḍā pharusā. So tassā bhāvaṃ jānituṃ asakkonto tāya ubbāḷho ākulacitto ācariyassa upaṭṭhānaṃ na gacchati. Atha naṃ sattaṭṭha divase atikkamitvā āgataṃ ‘‘kiṃ, māṇava , na paññāyasī’’ti ācariyo pucchi. So ‘‘bhariyā maṃ, ācariya, ekadivasaṃ icchati pattheti, dāsī viya nihatamānā hoti. Ekadivasaṃ sāminī viya thaddhā caṇḍā pharusā, ahaṃ tassā bhāvaṃ jānituṃ na sakkomi, tāya ubbāḷho ākulacitto tumhākaṃ upaṭṭhānaṃ nāgatomhī’’ti. Ācariyo ‘‘evametaṃ, māṇava, itthiyo nāma anācāraṃ ciṇṇadivase sāmikaṃ anuvattanti, dāsī viya nihatamānā honti. Anāciṇṇadivase pana mānatthaddhā hutvā sāmikaṃ na gaṇenti. Evaṃ itthiyo nāmetā anācārā dussīlā, tāsaṃ bhāvo nāma dujjāno, tāsu icchantīsupi anicchantīsupi majjhatteneva bhavitabba’’nti vatvā tassovādavasena imaṃ gāthamāha –
过去,菩萨时代,婆罗门达特王国,菩萨为说法导师,教导五百少年百艺。一日,一外邦婆罗门学子来到,受教技艺,与一女子订婚,随后居于婆罗门城市中。该女子恶劣不善,为恶行不正之妻。女子造作不正行为时如奴婢般苦苦劳作,不作恶时则凶狠严厉。该男子无法了知女子心性,心生烦恼,不愿侍奉导师。导师七十多日后再问曰:「少年啊,你为何不觉悟?」答曰:「老师,妻子时作奴婢苦劳,有时如凶狠妈妈婆,我不能了解她的心境,故不敢侍奉您。」导师告诫曰:「女子若作恶,日造奴婢之状,不恶时则扮演主人。若心性横逆,难以计较。此等女子本性恶劣,心既难善,乃中间位置,望你以正念持戒调伏。」并以偈语告诫之,
§64
64.
‘‘Mā su nandi icchati maṃ, mā su soci na micchati;
『莫使欢喜我,莫使忧惧我,
Thīnaṃ bhāvo durājāno, macchassevodake gata’’nti.
三女子心如暴君,犹如鱼儿水中游。』
Tattha mā su nandi icchati manti su-kāro nipātamattaṃ, ‘‘ayaṃ itthī maṃ icchati pattheti, mayi sinehaṃ karotī’’ti mā tussi. Mā su soci na micchatīti ‘‘ayaṃ maṃ na icchatī’’tipi mā soci, tassā icchamānāya nandiṃ, na icchamānāya ca sokaṃ akatvā majjhattova hohīti dīpeti. Thīnaṃ bhāvo durājānoti itthīnaṃ bhāvo nāma itthimāyāya paṭicchannattā durājāno. Yathā kiṃ? Macchassevodake gatanti yathā macchassa gamanaṃ udakena paṭicchannattā dujjānaṃ, teneva so kevaṭṭe āgate udakena gamanaṃ paṭicchādetvā palāyati, attānaṃ gaṇhituṃ na deti, evameva itthiyo mahantampi dussīlakammaṃ katvā ‘‘mayaṃ evarūpaṃ na karomā’’ti attanā katakammaṃ itthimāyāya paṭicchādetvā sāmike vañcenti . Evaṃ itthiyo nāmetā pāpadhammā durājānā, tāsu majjhattoyeva sukhito hotīti.
其中,“莫使欢喜我”者,意即“此女子欲我喜爱”,又“莫使忧惧我”者,即“此女子不欲我忧惧”。此言指女子欲喜乐则欢喜我,不欲则莫加忧惧,以此心中得安。所谓“三女子心如暴君”,指女子心性中遮蔽真理,乃表面善良背后恶劣。譬如鱼游水中,虽藏匿行迹,水流流动难以捉摸。女子虽表面造作善行,实则暗藏恶行,欺骗丈夫,无故制造不和。犹如恶人遇到犹豫不决之人,遂乘机逃跑,不令抓获。女子作恶之心极大,其中心虽善恶交杂,然实为恶劣。故中间者亦得安乐。
Evaṃ bodhisatto antevāsikassa ovādaṃ adāsi. Tato paṭṭhāya so tassā upari majjhattova ahosi. Sāpissa bhariyā ‘‘ācariyena kira me dussīlabhāvo ñāto’’ti tato paṭṭhāya na anācāraṃ cari. Sāpi tassa upāsakassa itthī ‘‘sammāsambuddhena kira mayhaṃ durācārabhāvo ñāto’’ti tato paṭṭhāya pāpakammaṃ nāma na akāsi.
如是,菩萨向末世者作此教诫。又于其所处中间留连安住。若男子妻子作恶不善,他闻老师言不敢作恶,自觉受戒不作不善之行。若居士之妻,闻正觉者言自身不善之事,也不作恶行。
Satthāpi imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne so upāsako sotāpattiphale patiṭṭhahi, satthā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā jayampatikāyeva idāni jayampatikā, ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊携带此法的宣说,揭示真实,当真实的说明完毕,信徒即于得见须陀洹果时坚立。世尊详加言明,呈示前世今生因果,说:“当时正是王族之主,现今亦为王族之主,而师长却唯有我一人。”
Durājānajātakavaṇṇanā catutthā. · 恶王本生注疏,第四。
[65] 5. Anabhiratijātakavaṇṇanā
【65】第五章 无喜爱故事之解说
Yathā nadī ca pantho cāti idaṃ satthā jetavane viharanto tathārūpaṃyeva upāsakaṃ ārabbha kathesi. So pana pariggaṇhanto tassā dussīlabhāvaṃ ñatvā bhaṇḍito cittabyākulatāya sattaṭṭha divase upaṭṭhānaṃ nāgamāsi. So ekadivasaṃ vihāraṃ gantvā tathāgataṃ vanditvā nisinno ‘‘kasmā sattaṭṭha divasāni nāgatosī’’ti vutte ‘‘bhariyā me, bhante, dussīlā, tassā upari byākulacittatāya nāgatomhī’’ti āha. Satthā ‘‘upāsaka, itthīsu ‘anācārā etā’ti kopaṃ akatvā majjhatteneva bhavituṃ vaṭṭatīti pubbepi te paṇḍitā kathayiṃsu, tvaṃ pana bhavantarena paṭicchannattā taṃ kāraṇaṃ na sallakkhesī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
如同河流与道路,世尊安住祇树精舍,亦如是开始对信徒宣说此理。此徒察知她行为恶劣,心意烦乱,于七十八日间未尝服侍。某日入居,顶礼如来而坐,问曰:“何以七十八日不服侍?”答曰:“尊者,我妻恶劣,缘其烦乱心故我疏远。”世尊言:“居士,女子中所谓不正行为,先贤曾说,不宜生诸忿怒,应居于中道,此你过去所求因缘勿忘。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto purimanayeneva disāpāmokkho ācariyo ahosi. Athassa antevāsiko bhariyāya dosaṃ disvā byākulacittatāya katipāhaṃ anāgantvā ekadivasaṃ ācariyena pucchito taṃ kāraṇaṃ nivedesi. Athassa ācariyo ‘‘tāta, itthiyo nāma sabbasādhāraṇā , tāsu ‘dussīlā etā’ti paṇḍitā kopaṃ na karontī’’ti vatvā ovādavasena imaṃ gāthamāha –
过去,在巴拉那城执掌婆罗门法政时,菩提萨埵如同东方之曙光般,为众所钦敬。其妻因心怀嫌怨,日生忧闷。几日后,受世尊询问,以此因缘陈说。世尊语曰:“善男子,女子本皆平凡,智者见曰‘此等恶妇’,必不生嗔恚。”言毕,开示如下偈颂——
§65
65.
‘‘Yathā nadī ca panto ca, pānāgāraṃ sabhā papā;
“如江河与道路,自有众多住民;
Evaṃ lokitthiyo nāma, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitā’’ti.
世间女子虽众,智者不生嗔恚。”
Tattha yathā nadīti yathā anekatitthā nadī nhānatthāya sampattasampattānaṃ caṇḍālādīnampi khattiyādīnampi sādhāraṇā, na tattha koci nhāyituṃ na labhati nāma. ‘‘Pantho’’tiādīsupi yathā mahāmaggopi sabbesaṃ sādhāraṇo , na koci tena gantuṃ na labhati. Pānāgārampi surāgehaṃ sabbesaṃ sādhāraṇaṃ, yo yo pātukāmo, sabbo tattha pavisateva. Puññatthikehi tattha tattha manussānaṃ nivāsatthāya katā sabhāpi sādhāraṇā, na tattha koci pavisituṃ na labhati. Mahāmagge pānīyacāṭiyo ṭhapetvā katā papāpi sabbesaṃ sādhāraṇā, na tattha koci pānīyaṃ pivituṃ na labhati. Evaṃ lokitthiyo nāmāti evameva tāta māṇava imasmiṃ loke itthiyopi sabbasādhāraṇāva, teneva ca sādhāraṇaṭṭhena nadīpanthapānāgārasabhāpapāsadisā. Tasmā nāsaṃ kujjhanti paṇḍitā, etāsaṃ itthīnaṃ ‘‘lāmikā etā anācārā dussīlā sabbasādhāraṇā’’ti cintetvā paṇḍitā chekā buddhisampannā na kujjhantīti.
其处如水流之状,如多处迥异河流,专供沐浴所用,且分别具足,丑陋商贾亦及豪族武士,一切皆属平常大众,在其处无人得以沐浴。又如道路,诸大通道乃至一般小径,都是平常路途,无一人得以通行。再如酒坊、宿舍,皆属普通之所,凡有所欲者,人人皆能进入。更有积善之处,人群安住为居所所设的会所,也都是平常之所,无一人不可入。大路旁筑酒坊,恶人众多,人人均为平常之所,无一人不可饮用。众生虽有男女之别,然依其平常之理,故有道路、水流、酒坊、会所等皆为大众共有之所。由此故,此中贤哲不嗔恨,谓此女众「颇为放荡,行为违背戒律,皆属平凡常人」而贤哲贤慧,故不嗔恨。
Evaṃ bodhisatto antevāsikassa ovādaṃ adāsi, so taṃ ovādaṃ sutvā majjhatto ahosi. Bhariyāpissa ‘‘ācariyena kiramhi ñātā’’ti tato paṭṭhāya pāpakammaṃ na akāsi. Tassapi upāsakassa bhariyā ‘‘satthārā kiramhi ñātā’’ti tato paṭṭhāya pāpakammaṃ na akāsi.
如是,菩萨于入灭之际赐下戒言,闻此戒言后心生恭敬。其妻闻言谓「老师既是亲族」,因而不作恶行。又其信士之妻亦谓「导师乃我近亲」,故亦不作恶。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne upāsako sotāpattiphale patiṭṭhahi. Satthāpi anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā jayampatikāva etarahi jayampatikā, ācariyabrāhmaṇo pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀传授此法使其真实昭显,完结真实后,信士证得初果声闻。佛亦追忆往昔,勘察本生故事,言曰:「当时我为胜利之王,如今为胜利之王,而导师婆罗门即是我。」
Anabhiratijātakavaṇṇanā pañcamā. · 不乐本生注释第五
[66] 6. Mudulakkhaṇajātakavaṇṇanā
[66] 六、苦栗特征本生故事注释
Ekā icchā pure āsīti idaṃ satthā jetavane viharanto saṃkilesaṃ ārabbha kathesi. Eko kira sāvatthivāsī kulaputto satthu dhammadesanaṃ sutvā ratanasāsane uraṃ datvā pabbajitvā paṭipannako yogāvacaro avissaṭṭhakammaṭṭhāno hutvā ekadivasaṃ sāvatthiyaṃ piṇḍāya caranto ekaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ itthiṃ disvā subhavasena indriyāni bhinditvā olokesi. Tassa abbhantare kileso cali, vāsiyā ākoṭitakhīrarukkho viya ahosi. So tato paṭṭhāya kilesavasiko hutvā neva kāyassādaṃ na cittassādaṃ labhati, bhantamigasappaṭibhāgo sāsane anabhirato parūḷhakesalomanakho kiliṭṭhacīvaro ahosi. Athassa indriyavikāraṃ disvā sahāyakā bhikkhū ‘‘kiṃ nu kho te, āvuso, na yathā porāṇāni indriyānī’’ti pucchiṃsu. Anabhiratosmi, āvusoti.
曾有一意,古时有一人者,彼时佛陀居于祇树林,开始宣说烦恼。传说昔有一萨瓦提城之姓子,闻闻佛陀法,受持正法如珍宝,出家修行为瑜伽行者,远离世间扰乱,早起一日,行乞途中见一佳人,女子衣饰华丽,仪态端庄,眼神美好犹如美玉细心观照。其内心烦恼起动,如乡下住家门前不结实果实之涩树。继而心生烦恼,于后成染污心,既无身安亦无心安,乃林中恶兽对群者,性情恶劣,衣服污秽不净。时同伴比库见其意念情绪变动,便问曰:「尊者,此非昔日之众根乎?」答曰:「我今心生厌恶。」
Atha naṃ te satthu santikaṃ nayiṃsu. Satthā ‘‘kiṃ, bhikkhave, anicchamānaṃ bhikkhuṃ ādāya āgatatthā’’ti pucchi. ‘‘Ayaṃ, bhante, bhikkhu anabhirato’’ti? ‘‘Saccaṃ bhikkhū’’ti. ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. ‘‘Ko taṃ ukkaṇṭhāpesī’’ti? ‘‘Ahaṃ, bhante, piṇḍāya caranto ekaṃ itthiṃ disvā indriyāni bhinditvā olokesiṃ, atha me kileso cali, tenamhi ukkaṇṭhito’’ti. Atha naṃ satthā ‘‘anacchariyametaṃ bhikkhu, yaṃ tvaṃ indriyāni bhinditvā visabhāgārammaṇaṃ subhavasena olokento kilesehi kampito, pubbe pañcābhiññā aṭṭhasamāpattilābhino jhānabalena kilese vikkhambhetvā visuddhacittā gaganatalacarā bodhisattāpi indriyāni bhinditvā visabhāgārammaṇaṃ olokayamānā jhānā parihāyitvā kilesehi kampitā mahādukkhaṃ anubhaviṃsu. Na hi sineruuppāṭanakavāto hatthimattaṃ muṇḍapabbataṃ, mahājambuummūlakavāto chinnataṭe virūḷhagacchakaṃ, mahāsamuddaṃ vā pana sosanakavāto khuddakataḷākaṃ kismiñcideva gaṇeti, evaṃ uttamabuddhīnaṃ nāma visuddhacittānaṃ bodhisattānaṃ aññāṇabhāvakarā kilesā tayi kiṃ lajjissanti, visuddhāpi sattā saṃkilissanti, uttamayasasamaṅginopi āyasakyaṃ pāpuṇantī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
后众人引其赴圣所。佛陀问曰:「比库们,此为何起意欲之比库?」答曰:「此比库厌恶如实。」佛陀曰:「实是如此。」复问曰:「谁令汝忧恼?」答曰:「我一日在行乞中见一佳人,眼神清明,见其感观境界即心生烦恼,乃忧恼也。」继而佛陀言:「此比库殊非平凡,其断绝诸欲断灭阿毗达摩烦恼之慧及八种定现前,曾证五等神通及八种悉达成就,凭禅定之力曾压伏烦恼。觉者菩萨时亦断除六根见清净无染之境,禅定尽灭烦恼忧恼,受极大痛苦。果无火焰吹动大象之毛,无风吹大树之叶,无波涛动海中小莲叶,如此清净慧明觉者菩萨之烦恼岂会耻辱?即便得到至尊声誉亦当以平等怀摄牟尼圣者所知悉。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe ekassa mahāvibhavassa brāhmaṇassa kule nibbattitvā viññutaṃ patto sabbasippānaṃ pāraṃ gantvā kāme pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā kasiṇaparikammaṃ katvā pañca abhiññā ca aṭṭha samāpattiyo ca uppādetvā jhānasukhena vītināmento himavantappadese vāsaṃ kappesi. So ekasmiṃ kāle loṇambilasevanatthāya himavantā otaritvā bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase katasarīrapaṭijaggano rattavākamayaṃ nivāsanapārupanaṃ saṇṭhāpetvā ajinacammaṃ ekasmiṃ aṃse katvā jaṭāmaṇḍalaṃ bandhitvā bhikkhābhājanamādāya bārāṇasiyaṃ bhikkhāya caramāno rañño gharadvāraṃ sampāpuṇi. Rājā tassa iriyāpatheyeva pasīditvā pakkosāpetvā mahārahe āsane nisīdāpetvā paṇītena khādanīyabhojanīyena santappetvā katānumodanaṃ uyyāne vasanatthāya yāci. So sampaṭicchitvā rājagehe bhuñjitvā rājakulaṃ ovadamāno tasmiṃ uyyāne soḷasa vassāni vasi.
过去在巴拉那斯城,有一个名为婆罗达塔的国王执政时,觉者出生在迦尸国一位极为富有的婆罗门家庭中。他证得了诸多技艺的完满,超越一切,放弃了欲乐,出家修行,通过对遍净的修习完成了五种禅定功德和八种神通成就后,安住于喜马拉雅山脉地区的隐居处。有一次,为了取食盐,他从喜马拉雅山走下到巴拉那斯,在宫苑居住,清晨沐浴生起诸多仪轨,装饰身形,造作一张小床,系好发髻,持钵乞食,并于巴拉那斯乞食行脚,途中一日他来到国王的宫门。国王见他在路上,感到高兴,吩咐将他迎入王座,供养以美味佳肴,示以赞许,因他常居宫苑花园中乞食,因此他便在此地住下,当时制止尸体腐败的措施也已施行,夜里吟唱咏诵,布置住所整洁。国王悉心供养,教导王室诸人,于花园中他安住了十六年。
Athekadivasaṃ rājā kupitaṃ paccantaṃ vūpasametuṃ gacchanto mudulakkhaṇaṃ nāma aggamahesiṃ ‘‘appamattā ayyassa upaṭṭhānaṃ karohī’’ti vatvā agamāsi. Bodhisatto rañño gatakālato paṭṭhāya attano ruccanavelāya rājagehaṃ gacchati. Athekadivasaṃ mudulakkhaṇā bodhisattassa āhāraṃ sampādetvā – ‘‘ajja ayyo cirāyatī’’ti gandhodakena nhāyitvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā mahātale cūḷasayanaṃ paññāpetvā bodhisattassa āgamanaṃ olokayamānā nipajji. Bodhisattopi attano velaṃ sallakkhetvā jhānā vuṭṭhāya ākāseneva rājanivesanaṃ agamāsi. Mudulakkhaṇā vākacīrasaddaṃ sutvāva ‘‘ayyo, āgato’’ti vegena uṭṭhahi, tassā vegena uṭṭhahantiyā maṭṭhasāṭako bhassi. Tāpasopi sīhapañjarena pavisanto deviyā visabhāgarūpārammaṇaṃ indriyāni bhinditvā subhavasena olokesi. Athassa abbhantare kileso cali, vāsiyā pahaṭakhīrarukkho viya ahosi. Tāvadevassa jhānaṃ antaradhāyi, chinnapakkho kāko viya ahosi. So ṭhitakova āhāraṃ gahetvā abhuñjitvāva kilesakampito pāsādā oruyha uyyānaṃ gantvā paṇṇasālaṃ pavisitvā phalakattharaṇasayanassa heṭṭhā āhāraṃ ṭhapetvā visabhāgārammaṇena baddho kilesagginā ḍayhamāno nirāhāratāya sussamāno satta divasāni phalakattharaṇe nipajji.
有一天,国王怒气冲冲地前去平息后方,于是派遣名为木突罗迦那的首相嘱咐说:“务必照料好尊者。”觉者察觉国王将至,于日中时分前往王宫。某日木突罗迦那备齐食物,告辞说“今日尊者可久住”,为觉者沐浴净身,用香水涂抹,装饰妆饰,为他铺设一张配饰精美的小床,观看觉者来临,便俯身跪拜。觉者亦量度自己的时辰,起身入定,飞速去往宫中。木突罗迦那一听觉者到来,大声呼唤“尊者来了”,迅速起身致意。苦行者进入狮笼,神态庄严地断除感官烦恼,观察优异。内心烦恼荡然无存,如干枯的树枝般枯萎。他禅定顿失,似折断翅膀的乌鸦。觉者取食后未尽食,离座,入花园中,进入凉亭,放置食物于带果脖枕之下。在断烦恼之火燃烧中,断食修习禅定,彻底静坐七日于带果脖枕旁。
Sattame divase rājā paccantaṃ vūpasametvā āgato nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā nivesanaṃ agantvāva ‘‘ayyaṃ passissāmī’’ti uyyānaṃ gantvā paṇṇasālaṃ pavisitvā taṃ nipannakaṃ disvā ‘‘ekaṃ aphāsukaṃ jātaṃ maññe’’ti paṇṇasālaṃ sodhāpetvā pāde parimajjanto ‘‘kiṃ, ayya, aphāsuka’’nti pucchi. ‘‘Mahārāja aññaṃ me aphāsukaṃ natthi, kilesavasena panamhi paṭibaddhacitto jāto’’ti. ‘‘Kahaṃ paṭibaddhaṃ te, ayya, citta’’nti? ‘‘Mudulakkhaṇāya, mahārājā’’ti. ‘‘Sādhu ayya, ahaṃ mudulakkhaṇaṃ tumhākaṃ dammī’’ti tāpasaṃ ādāya nivesanaṃ pavisitvā deviṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ katvā tāpasassa adāsi. Dadamānoyeva ca mudulakkhaṇāya saññamadāsi ‘‘tayā attano balena ayyaṃ rakkhituṃ vāyamitabba’’nti. ‘‘Sādhu, deva, rakkhissāmī’’ti. Tāpaso deviṃ gahetvā rājanivesanā otari.
第七天,国王怒气消退而归,绕城一周,前往住所,说:“我要来看这位尊者。”入花园,进入凉亭,见其安卧,认为他生病了,便打扫凉亭,用脚擦拭。问:“尊者,何以病卧?”答曰:“大王,我没有别的病,只因内心起伏烦恼缠绕。”王问:“你心生何等烦恼?”答曰:“木突罗迦那先生。”王说:“好哉,我要将木突罗迦那献给你。”苦行者受赠,装饰妆饰,然后授予木突罗迦那权力让他以自身之力保护尊者。苦行者答言:“好哉,天神,我必守护。”苦行者持女神,往王宫外去。
Atha naṃ mahādvārato nikkhantakāle ‘‘ayya, amhākaṃ ekaṃ gehaṃ laddhuṃ vaṭṭati, gaccha, rājānaṃ gehaṃ yācāhī’’ti āha. Tāpaso gantvā gehaṃ yāci. Rājā manussānaṃ vaccakuṭikiccaṃ sādhayamānaṃ ekaṃ chaḍḍitagehaṃ dāpesi. So deviṃ gahetvā tattha agamāsi, sā pavisituṃ na icchati. ‘‘Kiṃkāraṇā na pavisasī’’ti? ‘‘Asucibhāvenā’’ti. Idāni ‘‘kiṃ karomī’’ti. ‘‘Paṭijaggāhi na’’nti vatvā rañño santikaṃ pesetvā ‘‘gaccha, kuddālaṃ āhara, pacchiṃ āharā’’ti āharāpetvā asuciñca saṅkārañca chaḍḍāpetvā gāmayaṃ āharāpetvā limpāpetvā punapi ‘‘gaccha, mañcaṃ āhara, pīṭhaṃ āhara, attharaṇaṃ āhara, cāṭiṃ āhara, ghaṭaṃ āharā’’ti ekamekaṃ āharāpetvā puna udakāharaṇādīnaṃ atthāya āṇāpesi. So ghaṭaṃ ādāya udakaṃ āharitvā cāṭiṃ pūretvā nhānodakaṃ sajjetvā sayanaṃ atthari. Atha naṃ sayane ekato nisinnaṃ dāṭhikāsu gahetvā ‘‘tava samaṇabhāvaṃ vā brāhmaṇabhāvaṃ vā na jānāsī’’ti oṇametvā attano abhimukhaṃ ākaḍḍhi. So tasmiṃ kāle satiṃ paṭilabhi, ettakaṃ pana kālaṃ aññāṇī ahosi. Evaṃ aññāṇakaraṇā kilesā nāma. ‘‘Kāmacchandanīvaraṇaṃ, bhikkhave, andhakaraṇaṃ aññāṇakaraṇa’’ntiādi (saṃ. ni. 5.221) cettha vattabbaṃ.
苦行者从大门出时,有人说:“尊者,我们有一所孤寡空屋,适合你住,快去向国王请求吧。”他遂前往请求。国王准备了人间言语工具,赐予一所房屋废墟。他把女神带至此处,但女神不愿进入,问其原因,答曰:“因污秽。”他思考“不知当作何法”,于是被遣往王前,受命采购两把小刀和多种工具,拆除污秽毁坏,清扫屋舍,将其打理干净,还备水盛器以便洗浴,装满了浴池水。之后,他端坐于床边,拿出撒蒂卡尔修行所需器具,念诵,并窥察自己面相,发现无法认清自己是沙门道者或婆罗门道者,遂动心忏悔。此时得正念,虽仍迟钝不明,然而这种不明察即是烦恼。世尊曰:“诸比库,此迷惑即为无明之以欲著作遮蔽。”此处当讲此理。
So satiṃ paṭilabhitvā cintesi ‘‘ayaṃ taṇhā vaḍḍhamānā mama catūhi apāyehi sīsaṃ ukkhipituṃ na dassati, ajjeva mayā imaṃ rañño niyyādetvā himavantaṃ pavisituṃ vaṭṭatī’’ti. So taṃ ādāya rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘mahārāja, tava deviyā mayhaṃ attho natthi, kevalaṃ me imaṃ nissāya taṇhā vaḍḍhitā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
得正念后,他思惟:“此渴爱增长,我将难以从四恶处中拔除头颅,今日由我委身,进入喜马拉雅山脉,这事必成。”遂携授言前往国王处,说:“大王,你之女神对我无益,唯有我因渴爱增长而依赖于此。”并以偈语称述:
§66
66.
‘‘Ekā icchā pure āsi, aladdhā mudulakkhaṇaṃ;
“昔时有一欲,未得木突罗迦那;……”
Yato laddhā aḷārakkhī, icchā icchaṃ vijāyathā’’ti.
因由获得所渴爱之物时,便生起欲求。
Tatrāyaṃ piṇḍattho – mahārāja, mayhaṃ imaṃ tava deviṃ mudulakkhaṇaṃ alabhitvā pure ‘‘aho vatāhaṃ etaṃ labheyya’’nti ekā icchā āsi, ekāva taṇhā uppajji. Yato pana me ayaṃ aḷārakkhī visālanettā sobhanalocanā laddhā, atha me sā purimikā icchā gehataṇhaṃ upakaraṇataṇhaṃ upabhogataṇhanti uparūpari aññaṃ nānappakāraṃ icchaṃ vijāyatha janesi uppādesi. Sā kho pana me evaṃ vaḍḍhamānā icchā apāyato sīsaṃ ukkhipituṃ na dassati, alaṃ me imāya, tvaññeva tava bhariyaṃ gaṇha, ahaṃ pana himavantaṃ gamissāmīti tāvadeva naṭṭhaṃ jhānaṃ uppādetvā ākāse nisinno dhammaṃ desetvā rañño ovādaṃ datvā ākāseneva himavantaṃ gantvā puna manussapathaṃ nāma nāgamāsi, brahmavihāre pana bhāvetvā aparihīnajjhāno brahmaloke nibbatti.
这里文义是——大王啊,先前我未得你这位女神——马哈摩嘎喇那天女,曾有一愿望生起,随之而生的是一种渴爱。可当我获得这位容貌庄严、目光清净的天女时,她便激发了我男女之爱、生家欲、享乐欲,交错生起种种不同的欲望,且相互教导滋长。虽然她的欲望日益增长,但她却不会去作断头之类不可挽回的恶事。于是我心想:这女乃你的妻,应由你来持守;而我则去往喜马拉雅山,乘起定境,坐在虚空中演说法,奉献国王教诫后,即虚空往喜马拉雅山去,又复入人间名为龙界,亦修习梵行,了无退失而生于梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne so bhikkhu arahattaphale patiṭṭhahi. Satthāpi anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, mudulakkhaṇā uppalavaṇṇā, isi pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀导引此法说,实话示现,实话会终结时,该比库得以证得阿拉汉果。佛陀复追忆起过去生,叙述因缘,谓“当时国王名为难陀,容颜如莲花,沙门却是我自己。”
Mudulakkhaṇajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 柔相本生注释第六
[67] 7. Ucchaṅgajātakavaṇṇanā
【67】第七。乌察迦生经注释。
Ucchaṅgedeva me puttoti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ jānapaditthiṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye kosalaraṭṭhe tayo janā aññatarasmiṃ aṭavimukhe kasanti. Tasmiṃ samaye antoaṭaviyaṃ corā manusse vilumpitvā palāyiṃsu. Manussā te core pariyesitvā apassantā taṃ ṭhānaṃ āgamma ‘‘tumhe aṭaviyaṃ vilumpitvā idāni kassakā viya hothā’’ti ‘‘te corā ime’’ti bandhitvā ānetvā kosalarañño adaṃsu. Athekā itthī āgantvā ‘‘acchādanaṃ me detha, acchādanaṃ me dethā’’ti paridevantī punappunaṃ rājanivesanaṃ pariyāti. Rājā tassā saddaṃ sutvā ‘‘gacchatha, detha imissā acchādana’’nti āha. Manussā sāṭakaṃ gahetvā adaṃsu. Sā taṃ disvā ‘‘nāhaṃ etaṃ acchādanaṃ yācāmi , sāmikacchādanaṃ yācāmī’’ti āha. Manussā gantvā rañño ārocayiṃsu ‘‘na kiresā idaṃ acchādanaṃ katheti, sāmikacchādanaṃ kathetī’’ti. Atha naṃ rājā pakkosāpetvā ‘‘tvaṃ kira sāmikacchādanaṃ yācasī’’ti pucchi. Āma, deva, itthiyā hi sāmiko acchādanaṃ nāma, sāmike hi asati sahassamūlampi sāṭakaṃ nivatthā itthī naggāyeva nāma. Imassa panatthassa sādhanatthaṃ –
乌察迦生者,我佛陀在祇树给孤独园时,曾于某地国土开始述说此事。那时在迦舍罗国,三个人在森林边缘的某处作恶。当时森林内,人似盗贼般闯入,逃离人间。人等违盗被搜寻未得,遂来到森林边缘,“你们闯入森林,如同盗贼一般”有人责备,立刻抓获这些盗贼,送至迦舍罗国王处处死。后来有一妇女前来,以悲心反复求王:“请给我盖帐”。王闻此言道:“去吧,给这女人盖帐。”人便拿出芒草铺设她所需,妇女见后说:“我不求这盖帐,我求丈夫的盖帐。”人离去,告知国王“此非她所求,是丈夫帳。”王便遣人问她“你果真求丈夫盖帐乎?”她曰“是的,天子,此妇女所求乃丈夫之盖帐也。盖帐本身乃芒草至根生作,犹如女子裸体而名。”其意为——
‘‘Naggā nadī anūdakā, naggaṃ raṭṭhaṃ arājakaṃ;
“裸体为水中河流,裸体为无法无天之国;
Itthīpi vidhavā naggā, yassāpi dasa bhātaro’’ti. (jā. 2.22.1840) –
“此女虽为寡妇,然其仍有十兄弟。”(出自《长部》2.22.1840)
Idaṃ suttaṃ āharitabbaṃ.
此经文当被采录。
Rājā tassā pasanno ‘‘ime te tayo janā ke hontī’’ti pucchi. ‘‘Eko me, deva, sāmiko, eko bhātā, eko putto’’ti. Rājā ‘‘ahaṃ te tuṭṭho, imesu tīsu ekaṃ demi, kataraṃ icchasī’’ti pucchi. Sā āha ‘‘ahaṃ, deva, jīvamānā ekaṃ sāmikaṃ labhissāmi, puttampi labhissāmiyeva, mātāpitūnaṃ pana me matattā bhātāva dullabho, bhātaraṃ me dehi, devā’’ti. Rājā tussitvā tayopi vissajjesi. Evaṃ taṃ ekikaṃ nissāya te tayo janā dukkhato muttā. Taṃ kāraṇaṃ bhikkhusaṅghe pākaṭaṃ jātaṃ. Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannipatitā ‘‘āvuso, ekaṃ itthiṃ nissāya tayo janā dukkhato muttā’’ti tassā guṇakathāya nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, esā itthī idāneva te tayo jane dukkhā moceti, pubbepi mocesiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
国王对此女子甚为满意,问道:“你有这三个人是何等关系?”女子答:“有一位是我的丈夫,是天神,一位是兄长,一位是儿子。”国王又说:“我很高兴,既然有这三人在此,我给你其中一人,你愿取哪一位?”女子答:“陛下,我活着时当得一丈夫,儿子亦得;然我父母母亲兄弟对我难得,我愿得兄长,陛下请赐我兄长吧。”国王大笑,遂也赐给她三者之一。由于女子只依单一亲人而放下忧苦,那三人由此获得解脱。此事乃明确示现于僧团中。有一日,众比库汇集法会,说道:“众友,因一女子,三个人得以解脱忧苦。”佛陀到场,问比库们:“今时因何事聚集?”回答说:“世尊,因这女之事。”佛告曰:“此女乃是因此三人,现今解脱苦恼,昔时亦曾解脱。”(含示前因)
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente tayo janā aṭavimukhe kasantīti sabbaṃ purimasadisameva. Tadā pana raññā ‘‘tīsu janesu kaṃ icchasī’’ti vutte sā āha – ‘‘tayopi dātuṃ na sakkotha, devā’’ti? ‘‘Āma, na sakkomī’’ti. ‘‘Sace tayo dātuṃ na sakkotha, bhātaraṃ me dethā’’ti. ‘‘Puttaṃ vā sāmikaṃ vā gaṇha, kiṃ te bhātarā’’ti ca vuttā ‘‘ete nāma deva sulabhā, bhātā pana dullabho’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
昔日在巴拉那希,有人施行婆罗门达特王权,三人居于林边时,依旧讲述前因。那时王后问女:“这三人中你愿得谁?”她答:“这三人皆难以给予,陛下啊。”对曰:“诚然,我不能给。”女子言:“若这三人皆不能给,赐我兄长罢。”又问:“儿子、丈夫你取何者?”女子言:“天神虽易得,但兄长甚难得。”遂作此颂曰——
§67
67.
‘‘Ucchaṅge deva me putto, pathe dhāvantiyā pati;
“我的儿子虽为天神,奔走于路途,
Tañca desaṃ na passāmi, yato sodariyamānaye’’ti.
因而我未曾见彼方国,彼方乃我之姊妹所居。”
Tattha ucchaṅge, deva, me puttoti deva, mayhaṃ putto ucchaṅgeyeva. Yathā hi araññaṃ pavisitvā ucchaṅge katvā ḍākaṃ uccinitvā tattha pakkhipantiyā ucchaṅge ḍākaṃ nāma sulabhaṃ hoti, evaṃ itthiyā puttopi sulabho ucchaṅge ḍākasadisova. Tena vuttaṃ ‘‘ucchaṅge, deva, me putto’’ti. Pathe dhāvantiyā patīti maggaṃ āruyha ekikāya gacchamānāyapi hi itthiyā pati nāma sulabho, diṭṭhadiṭṭhoyeva hoti. Tena vuttaṃ ‘‘pathe dhāvantiyā patī’’ti. Tañca desaṃ na passāmi, yato sodariyamānayeti yasmā pana me mātāpitaro natthi, tasmā idāni taṃ mātukucchisaṅkhātaṃ aññaṃ desaṃ na passāmi. Yato ahaṃ samāne udare jātattā saudariyasaṅkhātaṃ bhātaraṃ āneyyaṃ, tasmā bhātaraṃyeva me dethāti.
文中所说‘那儿的女儿啊,是我的儿子’,此处称为‘女儿’,实则是‘儿子’;这是因为如入丛林后,将自己的儿子称为‘女儿’,便如盗贼暗中借此暗语般,‘女儿’这词隐含着儿子之义。同样,此处称‘女儿为儿子’,因其易通如盗贼之暗号,故言‘那儿的女儿,是我的儿子’。行路奔跑中,越过小河涉水,尽管行者名叫‘女儿河’,却易通同其含义,故云‘奔跑涉水过女儿河’。我未曾见过那地方,因无兄弟姐妹,父母又不在身边,所以如今只认识‘母腹之称’,对其他地方皆不知晓。因我生于同母胎中,生有兄弟,故现只承认兄弟罢了。
Rājā ‘‘saccaṃ esā vadatī’’ti tuṭṭhacitto tayopi jane bandhanāgārato ānetvā adāsi, sā tayopi te gahetvā gatā.
国王说:“真实如此,她说的话无错。”心满意足,便把她从监狱中带了出来交给你们,她也由你们带走而去。
Satthāpi ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesā ime tayo jane dukkhato mocesiyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘atīte cattārova etarahi cattāro, rājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊也说:“比库们,现在不是说三个人过去生死苦难中得解脱吗?”说完这法教导,回顾考察,依因缘续起解析本生故事说:“过去之时,正好是四个人,如今也是四个人,我国王正是那时的我。”
Ucchaṅgajātakavaṇṇanā sattamā. · 膝本生注释第七
[68] 8. Sāketajātakavaṇṇanā
【68】第八 沙盖德本生故事注解
Yasmiṃmano nivisatīti idaṃ satthā sāketaṃ nissāya añjanavane viharanto ekaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi. Bhagavato kira bhikkhusaṅghaparivutassa sāketaṃ piṇḍāya pavisanakāle eko sāketanagaravāsī mahallakabrāhmaṇo nagarato bahi gacchanto antaradvāre dasabalaṃ disvā pādesu patitvā gopphakesu gāḷhaṃ gahetvā ‘‘tāta, nanu nāma puttehi jiṇṇakāle mātāpitaro paṭijaggitabbā, kasmā ettakaṃ kālaṃ amhākaṃ attānaṃ na dassesi? Mayā tāva diṭṭhosi, mātaraṃ pana passituṃ ehī’’ti satthāraṃ gahetvā attano gehaṃ agamāsi. Satthā tattha gantvā nisīdi paññatte āsane saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Brāhmaṇīpi āgantvā satthu pādesu patitvā ‘‘tāta, ettakaṃ kālaṃ kahaṃ gatosi, nanu nāma mātāpitaro mahallakakāle upaṭṭhātabbā’’ti paridevi. Puttadhītaropi ‘‘etha, bhātaraṃ vandathā’’ti vandāpesi. Ubho tuṭṭhamānasā mahādānaṃ adaṃsu. Satthā bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā tesaṃ dvinnampi janānaṃ jarāsuttaṃ (su. ni. 810 ādayo) kathesi. Suttapariyosāne ubhopi anāgāmiphale patiṭṭhahiṃsu. Satthā uṭṭhāyāsanā añjanavanameva agamāsi.
伊始,以此为缘,世尊因缘托依於沙盖德,在眼药林中住宿期间,曾对一位婆罗门说法。世尊言,当时彼时,当比库僧团行乞至沙盖德,城中一位大婆罗门外出路口见十名士兵跌倒于脚下,紧抓他们的紧身衣服,说:“父亲啊,子女尚幼,父母当时当守护,何以你们长时不见我等?”遂带领师长回家。世尊随之前往,居于特设之座,与比库僧团共坐。婆罗门妻子至,跌跤于师足前,悲悯道:“父亲啊,长久何处去?父母当年应守护子女啊。”其子女亦前来致敬。两方心满意足,行最胜布施。世尊用毕食事,向他们两人解说老死无常之法。经闻法缘,两方皆受生生不退转果。世尊起座,回至眼药林。
Bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, brāhmaṇo ‘tathāgatassa pitā suddhodano, mātā mahāmāyā’ti jānāti, jānantova saddhiṃ brāhmaṇiyā tathāgataṃ ‘amhākaṃ putto’ti vadati, satthāpi adhivāseti. Kiṃ nu kho kāraṇa’’nti? Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘bhikkhave, ubhopi te attano puttameva ‘putto’ti vadantī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
比库们集会议论,如何发问说:“朋友啊,婆罗门知晓‘如来的父亲为须达多,母亲是摩诃摩耶’,婆罗门妻亦知道而称呼如来‘吾辈子弟’,但世尊却否认此名义,何故如是?”世尊闻言告众:“比库们,其二者亦称自己的儿子为儿子。”说毕,复诵过去故事。
Bhikkhave, ayaṃ brāhmaṇo atīte nirantaraṃ pañca jātisatāni mayhaṃ pitā ahosi, pañca jātisatāni cūḷapitā, pañca jātisatāni mahāpitā. Esāpi brāhmaṇī nirantarameva pañca jātisatāni mātā ahosi, pañca jātisatāni cūḷamātā, pañca jātisatāni mahāmātā. Evāhaṃ diyaḍḍhajātisahassaṃ brāhmaṇassa hatthe saṃvaḍḍho, diyaḍḍhajātisahassaṃ brāhmaṇiyā hatthe saṃvaḍḍhoti tīṇi jātisahassāni kathetvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
比库啊,这位婆罗门在过去无数生中,是我的父亲,过去无数生中是我的小父,过去无数生中是我的大父。那位婆罗门尼持续在无数生中,是我的母亲,过去无数生中是我的小母,过去无数生中是我的大母。就这样,我双手持有千五百生的婆罗门,双手持有千五百生的婆罗门尼,合计三千生,成了佛后这样说偈曰——
§68
68.
‘‘Yasmiṃ mano nivisati, cittañcāpi pasīdati;
“心所依止之处安住,心亦因此而宁静;
Adiṭṭhapubbake pose, kāmaṃ tasmimpi vissase’’ti.
在未观察前的状态中,乐于此处,信赖此处。”
Tattha yasmiṃ mano nivisatīti yasmiṃ puggale diṭṭhamatteyeva cittaṃ patiṭṭhāti. Cittañcāpi pasīdatīti yasmiṃ diṭṭhamatte cittaṃ pasīdati, mudukaṃ hoti. Adiṭṭhapubbake poseti pakatiyā tasmiṃ attabhāve adiṭṭhapubbepi puggale. Kāmaṃ tasmimpi vissaseti anubhūtapubbasineheneva tasmimpi puggale ekaṃsena vissase, vissāsaṃ āpajjatiyevāti attho.
‘心所依止之处安住’者,谓于此人身中,心立于所见之境。‘心亦因此而宁静’者,于所见之境心生清净,柔顺温和。‘未观察前的状态’者,乃自在本性之前,存于其人之中。‘乐于此处’者,意谓凭过去所受之乐,于此人生起专一信赖,获得信心。
Evaṃ satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā brāhmaṇo ca brāhmaṇī ca ete eva ahesuṃ, putto pana ahameva ahosi’’nti.
于是世尊将此法教导诸人,经过详尽思维而展开此故事,乃释曰:“当时婆罗门与婆罗门尼正是他们,儿子却唯有我一人。”
Sāketajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 沙盖德本生注释第八
[69] 9. Visavantajātakavaṇṇanā
【第六十九则】第九节 毒蛇本生故事注释
Dhiratthu taṃ visaṃ vantanti idaṃ satthā jetavane viharanto dhammasenāpatiṃ ārabbha kathesi. Therassa kira piṭṭhakhajjakakhādanakāle manussā saṅghassa bahuṃ piṭṭhakhādanīyaṃ gahetvā vihāraṃ agamaṃsu, bhikkhusaṅghassa gahitāvasesaṃ bahu atirittaṃ ahosi. Manussā ‘‘bhante, antogāmagatānampi gaṇhathā’’ti āhaṃsu. Tasmiṃ khaṇe therassa saddhivihāriko daharo antogāme hoti, tassa koṭṭhāsaṃ gahetvā tasmiṃ anāgacchante ‘‘atidivā hotī’’ti therassa adaṃsu. Therena tasmiṃ paribhutte daharo agamāsi. Atha naṃ thero ‘‘mayaṃ, āvuso, tuyhaṃ ṭhapitakhādanīyaṃ paribhuñjimhā’’ti āha. So ‘‘madhuraṃ nāma, bhante, kassa appiya’’nti āha. Mahātherassa saṃvego uppajji. So ito paṭṭhāya ‘‘piṭṭhakhādanīyaṃ na khādissāmī’’ti adhiṭṭhāsi. Tato paṭṭhāya kira sāriputtattherena piṭṭhakhādanīyaṃ nāma na khāditapubbaṃ. Tassa piṭṭhakhādanīyaṃ akhādanabhāvo bhikkhusaṅghe pākaṭo jāto. Bhikkhū taṃ kathaṃ kathentā dhammasabhāyaṃ nisīdiṃsu. Atha satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘bhikkhave, sāriputto ekavāraṃ jahitakaṃ jīvitaṃ pariccajantopi puna na gaṇhātiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
请坚忍,此毒害之事肇因于此。世尊当时住于吉野林中,担任法阵领袖,开始讲说教法。长老于食用后背虫时,因众人承接大量此类可食用之虫,纷纷来住僧舍,僧团之所居过于拥挤杂乱。人们说:“尊者,请也收纳外来的众生。”当时,一名有信心而年少的弟子正好外出,因抓住那虫群,见其往外爬行便说:“它们夜间出现。”长老于是赶走那被骚扰之少年。随后长老告诫他说:“吾等朋友,让你所收的食虫自便享用吧。”少年说:“尊者,若有甜美自是大家之所喜。”长老心起激动,自此立誓:“以后不再食用后背虫。”之后,据长老沙利弗(沙利夫长老)观察,此后从未食过后背虫。僧团中显现不食此虫之决心。比库们议论此事,坐于法会。此时世尊来到,问道:“比库们,此刻诸位为何聚集于此?”获报言:“世尊,此事如是。”世尊曰:“比库们,沙利弗长老虽曾一度放弃生命,然而今已不再捕捉此类虫害,真乃难得之事。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto visavejjakule nibbattitvā vejjakammena jīvikaṃ kappesi. Athekaṃ janapadamanussaṃ sappo ḍaṃsi, tassa ñātakā pamādaṃ akatvā khippaṃ vejjaṃ ānayiṃsu . Vejjo āha ‘‘kiṃ tāva osadhena, paribhāvetvā visaṃ harāmi, daṭṭhasappaṃ āvāhetvā daṭṭhaṭṭhānato teneva visaṃ ākaḍḍhāpemī’’ti. ‘‘Sappaṃ āvāhetvā visaṃ ākaḍḍhāpehī’’ti. So sappaṃ āvāhetvā ‘‘tayā ayaṃ daṭṭho’’ti āha. ‘‘Āma, mayā’’ti . ‘‘Tayā daṭṭhaṭṭhānato tvaññeva mukhena visaṃ ākaḍḍhāhī’’ti. ‘‘Mayā ekavāraṃ jahitakaṃ puna na gahitapubbaṃ, nāhaṃ mayā jahitavisaṃ ākaḍḍhissāmī’’ti. So dārūni āharāpetvā aggiṃ katvā āha ‘‘sace attano visaṃ nākaḍḍhasi, imaṃ aggiṃ pavisā’’ti. Sappo ‘‘api aggiṃ pavisissāmi, nevattanā ekavāraṃ jahitavisaṃ paccāharissāmī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
过去时,当菩萨在巴拉那西,正值婆罗门统治时期,诞生于织女家族,依医术谋生。时有一邻近国境,毒蛇出没繁多,其亲属戒慎恐惧,不敢怠慢,迅速引来医师。医师说:“为何以药轻视毒物而夺取性命?你须带毒蛇来,对症下药以破除毒性。”众人说:“带来毒蛇以解除其毒。”医师取蛇,说:“此蛇有毒。”众人复云:“其毒因其口而起。”医师答:“我单次放弃死命,今后不再催促毒蛇放毒。”医师收集柴木点火,说:“若你不解除毒性即将入火中。”毒蛇回应:“即便入火,我亦不复为毒蛇放毒。”遂吟诵此偈――
§69
69.
‘‘Dhiratthu taṃ visaṃ vantaṃ, yamahaṃ jīvitakāraṇā;
“请坚忍此毒害,我因生命缘分而忍受;
Vantaṃ paccāharissāmi, mataṃ me jīvitā vara’’nti.
忍受后我必报还,吾生命乃为珍宝。”
Tattha dhiratthūti garahatthe nipāto. Taṃ visanti yamahaṃ jīvitakāraṇā vantaṃ visaṃ paccāharissāmi, taṃ vantaṃ visaṃ dhiratthu. Mataṃ me jīvitā varanti tassa visassa apaccāharaṇakāraṇā yaṃ aggiṃ pavisitvā maraṇaṃ, taṃ mama jīvitato varanti attho.
“坚忍”二字为加强语气。坚忍者,即我因生命之因而忍受此毒害,我必将此毒害回避不受。吾视生命为至宝,故坚忍回避毒害。此毒害因入火而致死,生命视为珍宝意在此。
Evañca pana vatvā aggiṃ pavisituṃ pāyāsi. Atha naṃ vejjo nivāretvā taṃ purisaṃ osadhehi ca mantehi ca nibbisaṃ arogaṃ katvā sappassa sīlāni datvā ‘‘ito paṭṭhāya mā kañci viheṭhesī’’ti vatvā vissajjesi.
菩萨在此立誓忍受毒害,准备进入火中。医师阻止,劝导此人以草药与法术使其康复,并给予毒蛇恩惠戒律,嘱咐:“从此以后,莫再伤害任何人。”于是予以宽释放生。
Satthāpi ‘‘na, bhikkhave, sāriputto ekavāraṃ jahitakaṃ jīvitampi pariccajanto puna gaṇhātī’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā sappo sāriputto ahosi, vejjo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊亦说:「比库们,沙利耶单独一次舍弃了生命之后,又重新接受生命。」此讲法已显现,于跟随观照中,详细阐释单独一次舍弃生命的意思,于是解释此生起因:「当时沙利耶是狗,而我是医生。」
Visavantajātakavaṇṇanā navamā. · 毒本生注释第九
[70] 10. Kuddālajātakavaṇṇanā
[70] 第十讲《镰刀本生故事注释》
Nataṃ jitaṃ sādhu jitanti idaṃ satthā jetavane viharanto cittahatthasāriputtaṃ ārabbha kathesi. So kira sāvatthiyaṃ eko kuladārako. Athekadivasaṃ kasitvā āgacchanto vihāraṃ pavisitvā ekassa therassa pattato siniddhaṃ madhuraṃ paṇītabhojanaṃ labhitvā cintesi ‘‘mayaṃ rattindivaṃ sahatthena nānākammāni kurumānāpi evarūpaṃ madhurāhāraṃ na labhāma, mayāpi samaṇena bhavitabba’’nti . So pabbajitvā māsaḍḍhamāsaccayena ayoniso manasikaronto kilesavasiko hutvā vibbhamitvā puna bhattena kilamanto āgantvā pabbajitvā abhidhammaṃ uggaṇhi. Imināva upāyena cha vāre vibbhamitvā pabbajito. Tato sattame bhikkhubhāve sattappakaraṇiko hutvā bahū bhikkhū dhammaṃ vācento vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Athassa sahāyakā bhikkhū ‘‘kiṃ nu kho, āvuso cittahattha, pubbe viya te etarahi kilesā na vaḍḍhantī’’ti parihāsaṃ kariṃsu. ‘‘Āvuso, abhabbo dāni ahaṃ ito paṭṭhāya gihibhāvāyā’’ti.
「胜利者」评价曰:勝利既已,善胜乃尔。此为世尊在竹林精舍中,开始说法于智者沙利耶。彼时,沙利耶为舍卫城中一户家之子某一世。某日独自前来精舍,进入后承接长老座位,获得美味甘甜的法食,他思惟:「纵使日夜携手行多种劳作,却无此甘美饮食予我,今我亦应成为沙门。」于是弃家出家,逾半载不当理智地念忧,染污缠身后蜕变,又污秽身心,相继再度出家,专心学习法义。这样反复误入误出,终于第六次出家。至第七比库果位,成为七俱利伽罗多,众多比库宣讲教法,增长内观智,达阿拉汉果。其伴随比库群嘲讽曰:「智者沙利耶,你前世如今心境,岂不使烦恼增上?」答曰:「诸君,我今难为持家人所择也。」
Evaṃ tasmiṃ arahattaṃ patte dhammasabhāyaṃ kathā udapādi ‘‘āvuso, evarūpassa nāma arahattassa upanissaye sati āyasmā cittahatthasāriputto chakkhattuṃ uppabbajito, aho mahādoso puthujjanabhāvo’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘bhikkhave, puthujjanacittaṃ nāma lahukaṃ dunniggahaṃ, ārammaṇavasena gantvā allīyati, ekavāraṃ allīnaṃ na sakkā hoti khippaṃ mocetuṃ, evarūpassa cittassa damatho sādhu. Dantameva hi taṃ sukhaṃ āvahati.
于是这位阿拉汉果位者在教法大会说道:「诸位,如此阿拉汉果的依止,智者沙利耶受具足戒律而出家,哎呀,愚夫之性甚大罪过。」世尊莅临,问曰:「诸比库,此时你们缘何议论?」答曰:「名之如上。」世尊言曰:「比库们,愚夫之心轻薄难以把持,如贪欲之流,流转不息,一旦受垢染,不能迅速解脱,持心驯服此心善良。驯顺心灵,实乃乐所在。」
‘‘Dunniggahassa lahuno, yatthakāmanipātino;
「难以把持之轻薄心,是其所染之爱欲如雨垢下;
Cittassa damatho sādhu, cittaṃ dantaṃ sukhāvahaṃ’’. (dha. pa. 35);
心若得到驯服,便成安乐自由。」(《法句经》第35偈)
Tassa pana dunniggahatāya pubbe paṇḍitā ekaṃ kuddālakaṃ nissāya taṃ jahituṃ asakkontā lobhavasena chakkhattuṃ uppabbajitvā sattame pabbajitabhāve jhānaṃ uppādetvā taṃ lobhaṃ niggaṇhiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊因前世未能断除贪欲之故,曾有贤者因依倚一柄锄头,不能舍弃而动心生烦,随贪欲力量起心出家,至第七次出家之际,开发了禅定,能降伏此贪欲,故以此说,感召其过去。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto paṇṇikakule nibbattitvā viññutaṃ pāpuṇi, ‘‘kuddālapaṇḍito’’tissa nāmaṃ ahosi. So kuddālakena bhūmiparikammaṃ katvā ḍākañceva alābukumbhaṇḍaeḷālukādīni ca vapitvā tāni vikkiṇanto kapaṇajīvikaṃ kappesi. Tañhissa ekaṃ kuddālakaṃ ṭhapetvā aññaṃ dhanaṃ nāma natthi. So ekadivasaṃ cintesi ‘‘kiṃ me gharāvāsena, nikkhamitvā pabbajissāmī’’ti. Athekadivasaṃ kuddālakaṃ paṭicchannaṭṭhāne ṭhapetvā isipabbajjaṃ pabbajitvā taṃ kuddālakaṃ anussaritvā lobhaṃ chindituṃ asakkonto kuṇṭhakuddālakaṃ nissāya uppabbaji. Evaṃ dutiyampi, tatiyampīti cha vāre taṃ kuddālakaṃ paṭicchannaṭṭhāne nikkhipitvā pabbajito ceva uppabbajito ca.
过去,有菩萨生于巴拉那国婆罗门族帕涅迦家,成就智慧,得名“锄头智者”。他用锄头耕种田地,收获中亦兼卖各类瓶器瓢盂,为生计而勤劳。因只有这一柄锄头,没有其他财富。有一日,他思惟“离开家居,我要出家。”即于一日将锄头藏于隐密处,出家为沙弥。念及锄头无法摒弃贪欲,不能斩除执著,遂凭依一柄弯曲之锄头,第二次入出家门。如此反复第二、第三……数周,将锄头藏于隐秘处,既出家又再修学入道。
Sattame pana vāre cintesi ‘‘ahaṃ imaṃ kuṇṭhakuddālakaṃ nissāya punappunaṃ uppabbajito, idāni naṃ mahānadiyaṃ pakkhipitvā pabbajissāmī’’ti nadītīraṃ gantvā ‘‘sacassa patitaṭṭhānaṃ passissāmi, punāgantvā uddharitukāmatā bhaveyyā’’ti taṃ kuddālakaṃ daṇḍe gahetvā nāgabalo thāmasampanno sīsassa uparibhāge tikkhattuṃ āvijjhitvā akkhīni nimmīletvā nadīmajjhe khipitvā ‘‘jitaṃ me jitaṃ me’’ti tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadi. Tasmiṃ khaṇe bārāṇasirājā paccantaṃ vūpasametvā āgato nadiyā sīsaṃ nhāyitvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito hatthikkhandhena gacchamāno taṃ bodhisattassa saddaṃ sutvā ‘‘ayaṃ puriso ‘jitaṃ me jitaṃ me’ti vadati, ko nu kho etena jito, pakkosatha na’’nti pakkosāpetvā ‘‘bho purisa, ahaṃ tāva vijitasaṅgāmo idāni jayaṃ gahetvā āgacchāmi, tayā pana ko jito’’ti pucchi. Bodhisatto ‘‘mahārāja, tayā saṅgāmasatampi saṅgāmasahassampi saṅgāmasatasahassampi jinantena dujjitameva kilesānaṃ ajitattā. Ahaṃ pana mama abbhantare lobhaṃ niggaṇhanto kilese jini’’nti kathentoyeva mahānadiṃ oloketvā āpokasiṇārammaṇaṃ jhānaṃ nibbattetvā sampattānubhāvo ākāse nisīditvā rañño dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
第七周时,他思维:“我频频凭这柄弯钩锄头出家,如今将它投入大河中,再出家。”于是渡河,欲见确实失落处,再来寻取。携锄头木杆,被恶蛇所缠绕,横刺头颅上方,眼睛溢血流泪,投于河中,自言“我已胜已胜”,发声如狮吼。此刻,巴拉那王从后方来,入水洗头,满身华饰,执象杵,行至彼处,闻菩萨声言:“此人呼‘我已胜已胜’,谁能胜之,不欺骗否?”王问:“善男子,我方刚结束战争,携胜利归来,谁为胜者?”菩萨答:“大王,虽有万千战争、千百战争、千千百百战争,然烦恼未被战胜依然难治。惟我于内心断除贪欲,胜过诸恶烦恼。”说毕,极目远眺大河,安住禅定,坐于空中,为王宣讲法义,作如是偈:
§70
70.
‘‘Na taṃ jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ avajīyati;
“不是真正胜利的,是那种胜利被贬抑;
Taṃ kho jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ nāvajīyatī’’ti.
真正胜利的是,那种胜利未被贬抑。”
Tattha na taṃ jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ avajīyatīti yaṃ paccāmitte parājinitvā raṭṭhaṃ jitaṃ paṭiladdhaṃ punapi tehi paccāmittehi avajīyati, taṃ jitaṃ sādhujitaṃ nāma na hoti. Kasmā? Puna avajīyanato. Aparo nayo – jitaṃ vuccati jayo. Yo paccāmittehi saddhiṃ yujjhitvā adhigato jayo puna tesu jinantesu , parājayo hoti, so na sādhu na sobhano. Kasmā? Yasmā puna parājayova hoti. Taṃ kho jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ nāvajīyatīti yaṃ kho pana paccāmitte nimmathetvā jitaṃ puna tehi nāvajīyati, yo vā ekavāraṃ laddho jayo na puna parājayo hoti, taṃ jitaṃ sādhu jitaṃ sobhanaṃ, so jayo sādhu sobhano nāma hoti. Kasmā? Puna nāvajīyanato. Tasmā, tvaṃ mahārāja, satakkhattumpi sahassakkhattumpi satasahassakkhattumpi saṅgāmasīsaṃ jinitvāpi saṅgāmayodho nāma na hosi. Kiṃkāraṇā? Attano kilesānaṃ ajitattā. Yo pana ekavārampi attano abbhantare kilese jināti, ayaṃ uttamo saṅgāmasīsayodhoti ākāse nisinnakova buddhalīlāya rañño dhammaṃ desesi. Uttamasaṅgāmayodhabhāvo panettha –
此处以“胜利被贬抑”非善胜。何以故?因战胜敌人而获国土,若再被同敌人所败,则非真正胜利。凡与敌交战获胜,后又被敌徒手击败,即非善美之胜。何故?因常遭失败也。故真胜利者,是在战败时未失去而仍长存;若一获胜,复未被失败,此谓善美且殊胜之胜利。诸王纵有七百、千、百万战功击败敌国,非真战胜者,何以故?因彼愁烦、烦恼未被克服。然若有人即便一时断除内心烦恼,即是至尊战胜者,宛若佛陀演示天上戏法般,为国王宣扬法义。此处所谓“至尊战胜者”是:
‘‘Yo sahassaṃ sahassena, saṅgāme mānuse jine;
“能够以无数无数之众,于战斗中胜过世人者,
Ekañca jeyyamattānaṃ, sa ve saṅgāmajuttamo’’ti. (dha. pa. 103) –
即为胜过一切胜士者,此人是战斗中最胜者。”(法句经 103)——
Idaṃ suttaṃ sādhakaṃ.
此经为修学者所用。
Rañño pana dhammaṃ suṇantasseva tadaṅgappahānavasena kilesā pahīnā, pabbajjāya cittaṃ nami. Rājabalassapi tatheva kilesā pahīyiṃsu. Rājā ‘‘idāni tumhe kahaṃ gamissathā’’ti bodhisattaṃ pucchi. ‘‘Himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajissāmi, mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi ahampi pabbajissāmī’’ti bodhisatteneva saddhiṃ nikkhami, balakāyo brāhmaṇagahapatikā sabbā seniyoti sabbopi tasmiṃ ṭhāne sannipatito mahājanakāyo raññā saddhiṃyeva nikkhami. Bārāṇasivāsinopi ‘‘amhākaṃ kira rājā kuddālapaṇḍitassa dhammadesanaṃ sutvā pabbajjābhimukho hutvā saddhiṃ balakāyena nikkhanto, mayaṃ idha kiṃ karissāmā’’ti dvādasayojanikāya bārāṇasiyā sakalanagaravāsino nikkhamiṃsu. Dvādasayojanikā parisā ahosi. Taṃ ādāya bodhisatto himavantaṃ pāvisi.
当时国王听闻此法,如同断绝烦恼之时,烦恼已被断除,于出家业中心意谦下。国王国权之强盛亦令烦恼断尽。国王问菩萨:“如今汝等将往何处?” 菩萨答曰:“必当入胜雪山,行孤独出家,启请陛下。” 菩萨与众人同出,男女众如婆罗门、居士皆持众兵器,皆于彼处聚集。巴拉那西居民亦言:“我等闻王听闻口才高明之法教,皆向出家,亦与众兵同伴,共行出家,今我等将为何事?”两万余户巴拉那西百姓俱行出家。由此众会,菩萨遂入胜雪山。
Tasmiṃ khaṇe sakkassa devarañño nisinnāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So āvajjamāno ‘‘kuddālapaṇḍito mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto’’ti disvā ‘‘mahāsamāgamo bhavissati, vasanaṭṭhānaṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti vissakammaṃ āmantetvā ‘‘tāta, kuddālapaṇḍito mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto , vasanaṭṭhānaṃ laddhuṃ vaṭṭati, tvaṃ himavantappadesaṃ gantvā same bhūmibhāge dīghato tiṃsayojanaṃ vitthārato pannarasayojanaṃ assamapadaṃ māpehī’’ti āha. So ‘‘sādhu, devā’’ti paṭissuṇitvā gantvā tathā akāsi. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana hatthipālajātake āvi bhavissati. Idañca hi tañca ekaparicchedameva. Vissakammopi assamapade paṇṇasālaṃ māpetvā dussadde mige ca sakuṇe ca amanusse ca paṭikkamāpetvā tena tena disābhāgena ekapadikamaggaṃ māpetvā attano vasanaṭṭhānameva agamāsi. Kuddālapaṇḍitopi taṃ parisaṃ ādāya himavantaṃ pavisitvā sakkadattiyaṃ assamapadaṃ gantvā vissakammena māpitaṃ pabbajitaparikkhāraṃ gahetvā paṭhamaṃ attanā pabbajitvā pacchā parisaṃ pabbājetvā assamapadaṃ bhājetvā adāsi. Satta rājāno satta rajjāni chaḍḍayiṃsu. Tiṃsayojanaṃ assamapadaṃ pūri. Kuddālapaṇḍito sesakasiṇesupi parikammaṃ katvā brahmavihāre bhāvetvā parisāya kammaṭṭhānaṃ ācikkhi. Sabbe samāpattilābhino hutvā brahmavihāre bhāvetvā brahmalokaparāyaṇā ahesuṃ. Ye pana tesaṃ pāricariyaṃ akaṃsu, te devalokaparāyaṇā ahesuṃ.
当时萨咖天帝王坐于殿上,示现炎热之象。彼见且曰:“口才高明者菩萨出家远行。”乃预告曰:“将有盛会,得衣所需兴盛起来。汝,当往雪山地域,于平坦大地,长三十由旬,广十五由旬,四平八稳之地测量边界。” 菩萨闻命,乃往行之。此处略去详述,诸多内容可见象王子出世故事。天帝亦以菩萨所携弟子会众为度量,测量静坐布施之境,遣四方鸟兽、非人等,集于独一大道。菩萨携众入雪山,以天帝助力,至大地长三十由旬处由天帝测量,取得出家所需诸物与装备,首度自行出家,后遣众众出家,于大地广三十由旬处分散。七国诸王放弃七国,三十由旬处为城市。口才高明者菩萨完成礼仪后,于梵天宫中修习与众,教导僧团法业。诸修习者皆成就梵天净土果位。亲近者亦得天上之乐。
Satthā ‘‘evaṃ, bhikkhave, cittaṃ nāmetaṃ kilesavasena allīnaṃ dummocayaṃ hoti, uppannā lobhadhammā duppajahā, evarūpepi paṇḍite aññāṇe karontī’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne keci sotāpannā ahesuṃ, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Satthāpi anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, parisā buddhaparisā, kuddālapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
世尊说:“如是,比库们,心若为烦恼所染,若被愚痴覆盖,常生恼怒,生贪爱难以断除,如此德高之智者,便引导他人。世尊以此正法教诲显露真理。真理究竟之时,亦有些出离流果者,些一次果位者,些无余果位者,些得阿拉汉者。世尊复思惟,进而说起故事:当时王安陀生,佛众围,口才高明者菩萨即是我也。”
Kuddālajātakavaṇṇanā dasamā. · 锄本生注释第十
Itthivaggo sattamo. · 女品第七。
Tassuddānaṃ –
其颂曰——
Asātamantaṇḍabhūtaṃ , takkapaṇḍi durājānaṃ;
言其无真理、似胎中死婴,具智慧却心智迟钝;
Anabhirati mudulakkhaṇaṃ, ucchaṅgampi ca sāketaṃ;
不乐柔和之德,恃高傲自恣于沙盖德,
Visavantaṃ kuddālakanti.
为任性之人所厌恶。
8. Varuṇavaggo
第八品 水神品
[71] 1. Varuṇajātakavaṇṇanā
一、水神本生故事序说
Yopubbe karaṇīyānīti idaṃ satthā jetavane viharanto kuṭumbikaputtatissattheraṃ ārabbha kathesi. Ekasmiṃ kira divase sāvatthivāsino aññamaññasahāyakā tiṃsamattā kulaputtā gandhapupphavatthādīni gahetvā ‘‘satthu dhammadesanaṃ suṇissāmā’’ti mahājanaparivutā jetavanaṃ gantvā nāgamāḷakasālamāḷakādīsu thokaṃ nisīditvā sāyanhasamaye satthari surabhigandhavāsitāya gandhakuṭito nikkhamitvā dhammasabhaṃ gantvā alaṅkatabuddhāsane nisinne saparivārā dhammasabhaṃ gantvā satthāraṃ gandhapupphehi pūjetvā cakkaṅkitatalesu phullapadumasassirikesu pādesu vanditvā ekamantaṃ nisinnā dhammaṃ suṇiṃsu.
过去应当作的事者,世尊于祇树给孤独园住持时,从比库长老库多比迦布塔提那处开始陈说。有一天,舍卫城居民三十余众,携带香花、香木等,彼此互助,集聚于祇树园。众人或散坐于那蛇树、蔓树等树下,傍晚时分,伴随着清香芳果之气,师长出门,身披香气之袈裟,前往法会会场。师长安坐于庄严的佛像前,众弟子围坐参与法会。众人以香花敬礼师长,顶礼观想如莲花叶上之花瓣,足迹之处。坐于一旁,聆听法音。
Atha nesaṃ etadahosi ‘‘yathā yathā kho mayaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāma, pabbajeyyāmā’’ti. Te tathāgatassa dhammasabhāto nikkhantakāle tathāgataṃ upasaṅkamitvā vanditvā pabbajjaṃ yāciṃsu, satthā tesaṃ pabbajjaṃ adāsi. Te ācariyupajjhāye ārādhetvā upasampadaṃ labhitvā pañca vassāni ācariyupajjhāyānaṃ santike vasitvā dve mātikā paguṇaṃ katvā kappiyākappiyaṃ ñatvā tisso anumodanā uggaṇhitvā cīvarāni sibbetvā rajitvā ‘‘samaṇadhammaṃ karissāmā’’ti ācariyupajjhāye āpucchitvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīditvā ‘‘mayaṃ, bhante, bhavesu ukkaṇṭhitā jātijarābyādhimaraṇabhayabhītā, tesaṃ no saṃsāraparimocanatthāya kammaṭṭhānaṃ kathethā’’ti yāciṃsu. Satthā tesaṃ aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu sappāyaṃ vicinitvā kammaṭṭhānaṃ kathesi. Te satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā satthāraṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pariveṇaṃ gantvā ācariyupajjhāye oloketvā pattacīvaramādāya ‘‘samaṇadhammaṃ karissāmā’’ti nikkhamiṃsu.
随后他们心生此念:「我们应当随着世尊所说法,依教修行,出家求道。」时值如来结束法会,弟子们前往如来面前顶礼,恳请出家。世尊受其请,赐予出家法。诸弟子恭敬护持导师法,得道授具戒后,五年安住于导师近旁,勤修精进。二人撰写文稿,辨析可行不可行之法,三人欢喜赞叹。剪辑袈裟,擦洗整齐,恭问导师说:「我们愿作沙门道法。」获许可后,跪拜顶礼,于一隅端坐,专心听法。
Atha nesaṃ abbhantare eko bhikkhu nāmena kuṭumbikaputtatissatthero nāma kusīto hīnavīriyo rasagiddho. So evaṃ cintesi ‘‘ahaṃ neva araññe vasituṃ, na padhānaṃ padahituṃ, na bhikkhācariyāya yāpetuṃ sakkhissāmi, ko me gamanena attho, nivattissāmī’’ti so vīriyaṃ ossajitvā te bhikkhū anugantvā nivatti. Tepi kho bhikkhū kosalesu cārikaṃ caramānā aññataraṃ paccantagāmaṃ gantvā taṃ upanissāya ekasmiṃ araññāyatane vassaṃ upagantvā antotemāsaṃ appamattā ghaṭentā vāyamantā vipassanāgabbhaṃ gāhāpetvā pathaviṃ unnādayamānā arahattaṃ patvā vutthavassā pavāretvā ‘‘paṭiladdhaguṇaṃ satthu ārocessāmā’’ti tato nikkhamitvā anupubbena jetavanaṃ patvā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā ācariyupajjhāye disvā tathāgataṃ daṭṭhukāmā satthu santikaṃ gantvā vanditvā nisīdiṃsu. Satthā tehi saddhiṃ madhurapaṭisanthāraṃ akāsi. Te katapaṭisanthārā attanā paṭiladdhaguṇaṃ tathāgatassa ārocesuṃ, satthā te bhikkhū pasaṃsi. Kuṭumbikaputtatissatthero satthāraṃ tesaṃ guṇakathaṃ kathentaṃ disvā sayampi samaṇadhammaṃ kātukāmo jāto. Tepi kho bhikkhū ‘‘mayaṃ, bhante, tameva araññavāsaṃ gantvā vasissāmā’’ti satthāraṃ āpucchiṃsu. Satthā ‘‘sādhū’’ti anujāni. Te satthāraṃ vanditvā pariveṇaṃ agamaṃsu.
其间,有比库名为库多比迦布塔提那,心志低沉,意志薄弱,怠怠散散,身受困顿,思惟:「我既不能安住林野,不能持重精进修行,亦难合乎比库戒律,何用久行?当回归吧。」遂气力消退,追随众比库退去。另有比库游行于寇萨国境,因缘至彼村落,依傍所在林野修行一个雨季,调伏自身,观察内心,起观慧,有证果阿拉汉意,雨季毕,发愿:「当以所获福德供养世尊。」退去时,前往祇树园,修整袈裟,还俗导师所在,欲见如来。长老同机悄声议论,彼此展示修学心得,前往面见世尊,顶礼坐下。世尊与他们亲切互答。比库欲舍林野所住,世尊赞同。众比库向世尊请愿曰:「愿往该林安住。」世尊默许,众顶礼而去。
Atha so kuṭumbikaputtatissatthero rattibhāgasamanantare accāraddhavīriyo hutvā ativegena samaṇadhammaṃ karonto majjhimayāmasamanantare ālambanaphalakaṃ nissāya ṭhitakova niddāyanto parivattitvā pati, ūruṭṭhikaṃ bhijji, vedanā mahantā jātā. Tesaṃ bhikkhūnaṃ taṃ paṭijaggantānaṃ gamanaṃ na sampajji. Atha ne upaṭṭhānavelāyaṃ āgate satthā pucchi ‘‘nanu tumhe, bhikkhave, ‘sve gamissāmā’ti hiyyo āpucchitthā’’ti? ‘‘Āma, bhante, apica kho pana amhākaṃ sahāyako kuṭumbikaputtatissatthero akāle ativegena samaṇadhammaṃ karonto niddābhibhūto parivattitvā patito, ūruṭṭhissa bhinnaṃ, taṃ nissāya amhākaṃ gamanaṃ na sampajjī’’ti. Satthā ‘‘na, bhikkhave, idānevesa attano hīnavīriyabhāvena akāle ativegena vīriyaṃ karonto tumhākaṃ gamanantarāyaṃ karoti, pubbepesa tumhākaṃ gamanantarāyaṃ akāsiyevā’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
其时,库多比迦布塔提那于夜间忽感无力,疲惫至极,作息不安,辗转反侧,筋痛剧烈。比库不知其异,时至早晨,如来问曰:「汝等曾言‘将归林野’否?」众答曰:「是也。只是随伴者库多比迦布塔提那,昨夜勉强修行,不觉跌卧,股骨断裂,致使我们行动不便。」世尊言:「今汝等因其力不足而勤加精进,反倒阻碍你们行路,昔日尚未有此阻碍。」教诲后,允其向来之往事。
Atīte gandhāraraṭṭhe takkasilāyaṃ bodhisatto disāpāmokkho ācariyo hutvā pañca māṇavakasatāni sippaṃ uggaṇhāpesi. Athassa te māṇavā ekadivasaṃ dāruṃ āharaṇatthāya araññaṃ gantvā dārūni uddhariṃsu. Tesaṃ antare eko kusītamāṇavo mahantaṃ varuṇarukkhaṃ disvā ‘‘sukkharukkho eso’’ti saññāya ‘‘muhuttaṃ tāva nipajjitvā pacchā rukkhaṃ abhiruhitvā dārūni pātetvā ādāya gamissāmī’’ti uttarisāṭakaṃ pattharitvā nipajjitvā kākacchamāno niddaṃ okkami. Itare māṇavakā dārukalāpe bandhitvā ādāya gacchantā taṃ pādena piṭṭhiyaṃ paharitvā pabodhetvā agamaṃsu. Kusītamāṇavo uṭṭhāya akkhīni puñchitvā puñchitvā avigataniddova varuṇarukkhaṃ abhiruhitvā sākhaṃ gahetvā attano abhimukhaṃ ākaḍḍhitvā bhañjanto bhijjitvā uṭṭhitakoṭiyā attano akkhiṃ bhindāpetvā ekena hatthena taṃ pidhāya ekena hatthena alladārūni bhañjitvā rukkhato oruyha dārukalāpaṃ bandhitvā ukkhipitvā vegena gantvā tehi pātitānaṃ dārūnaṃ upari pātesi.
过去,在迦梨陀国甘达拉,有一位智者布施师,任儿女教师,教授大百徒弟。一天,弟子们为取柴禾进森林,纷纷采集木材。其中一名懈怠学童见一茂密大树,谓曰:「此树干枯。」遂准备潜行攀爬,稍作停留,继而摘枝折木,悄然伐断枝桠。其他儿童则将柴束束缚,备好归途。懈怠学童上树折枝,分打打断树枝,攀下装入柴堆,迅速赶路,超越同行同伴,将所折柴堆撒落于途。
Taṃ divasañca janapadagāmake ekaṃ kulaṃ ‘‘sve brāhmaṇavācanakaṃ karissāmā’’ti ācariyaṃ nimantesi. Ācariyo māṇavake āha ‘‘tātā, sve ekaṃ gāmakaṃ gantabbaṃ, tumhe pana nirāhārā na sakkhissatha gantuṃ, pātova yāguṃ pacāpetvā tattha gantvā attanā laddhakoṭṭhāsañca amhākaṃ pattakoṭṭhāsañca sabbamādāya āgacchathā’’ti. Te pātova yāgupacanatthāya dāsiṃ uṭṭhāpetvā ‘‘khippaṃ no yāguṃ pacāhī’’ti āhaṃsu. Sā dārūni gaṇhantī upari ṭhitāni allavaruṇadārūni gahetvā punappunaṃ mukhavātaṃ dadamānāpi aggiṃ ujjāletuṃ asakkontī sūriyaṃ uṭṭhāpesi. Māṇavakā ‘‘atidivā jāto, idāni na sakkā gantu’’nti ācariyassa santikaṃ agamiṃsu. Ācariyo ‘‘kiṃ, tātā, na gatatthā’’ti? ‘‘Āma, ācariya na gatamhā’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti? ‘‘Asuko nāma kusītamāṇavo amhehi saddhiṃ dārūnamatthāya araññaṃ gantvā varuṇarukkhamūle niddāyitvā pacchā vegena rukkhaṃ āruyha akkhiṃ bhindāpetvā allavaruṇadārūni āharitvā amhehi ānītadārūnaṃ upari pakkhipi. Yāgupācikā tāni sukkhadārusaññāya gahetvā yāva sūriyuggamanā ujjāletuṃ nāsakkhi. Iminā no kāraṇena gamanantarāyo jāto’’ti. Ācariyo māṇavena katakammaṃ sutvā ‘‘andhabālānaṃ kammaṃ nissāya evarūpā parihāni hotī’’ti vatvā imaṃ gāthaṃ samuṭṭhāpesi –
当天,村民召集全族,说:「我们当实行婆罗门家法。」师命徒弟曰:「童子们,应往一村庄,然你等困乏,不能往返,先准备祭品,护持所得粮食,带回集合。」孩童便拾柴,时值烈日炎炎,频受烈风吹袭,火光难起,太阳渐渐升高。村民谓:「此时日炎热,不宜前往。」至师处,复言:「因懈怠懒惰之学童,潜入林中睡眠,后迅疾攀树折枝,掷于我们所集柴束上,祭火难以点着,因之阻碍前行。」听闻此因,师叹曰:「愚昧无知者所为,故致此种祸害。」乃作诗曰——
§71
71.
‘‘Yo pubbe karaṇīyāni, pacchā so kātumicchati;
『若有人先前当行之事,后来却欲更改,』
Varuṇakaṭṭhabhañjova, sa pacchā manutappatī’’ti.
『如同折断的树枝,他事后懊悔痛恨。』
Tattha sa pacchā manutappatīti yo koci puggalo ‘‘idaṃ pubbe kattabbaṃ, idaṃ pacchā’’ti avīmaṃsitvā pubbe karaṇīyāni paṭhamameva kattabbakammāni pacchā karoti, ayaṃ varuṇakaṭṭhabhañjo amhākaṃ māṇavako viya so bālapuggalo pacchā anutappati socati paridevatīti attho.
此处所说他事后懊悔者,谓某人『此乃先当行事,此为后来之事』,未能清净决定,先前当行之业一经生起后便实行,之后反悔。此人譬如折断的树枝,蠢童般幼稚,事后懊悔悲伤,哀叹怨悔,意涵此义。
Evaṃ bodhisatto antevāsikānaṃ imaṃ kāraṇaṃ kathetvā dānādīni puññāni karitvā jīvitapariyosāne yathākammaṃ gato.
如是,菩萨于八地最后阶段,考虑此因,行布施等善业,经历生命终尽如法而往。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, idānevesa tumhākaṃ antarāyaṃ karoti, pubbepi akāsiyevā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā akkhibhedaṃ patto māṇavo ūrubhedaṃ pattabhikkhu ahosi, sesamāṇavā buddhaparisā, ācariyabrāhmaṇo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊告比库曰:『不,比库们,正是从前所造业现时成为你们障碍,正如过去所行。』此法义之说经通达后,追忆现法继起,举例故事说明:『彼时,童子未折指头,长者比库却折断臂膀;余童俱在佛众,唯我为师婆罗门。』
Varuṇajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 瓦儒那本生注释第一。
[72] 2. Sīlavanāgarājajātakavaṇṇanā
〔72〕2. 具戒瓦纳迦国王本生故事解说
Akataññussa posassāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Dhammasabhāyañhi bhikkhū ‘‘āvuso, devadatto akataññū tathāgatassa guṇe na jānātī’’ti kathentā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva devadatto akataññū, pubbepi akataññūyeva, na kadāci mayhaṃ guṇaṃ jānātī’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
慈悲喜乐的世尊在树林中住处,向德瓦达塔开始说法。比库们聚集在法会上,说:“比库们,德瓦达塔为人忘恩负义,不识如来圣者的优良德行。”世尊来到他们处,询问:“此时诸比库,身体端正,为什么坐在说法处?”他们答:“此人名叫德瓦达塔。”世尊言:“诸比库,此时德瓦达塔确实忘恩负义,以往也是如此,从未认识到我的优良品质。”他被要求后,便宣布过去的事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantappadese hatthiyoniyaṃ nibbatti. So mātukucchito nikkhanto sabbaseto ahosi rajatapuñjasannibho, akkhīni panassa maṇiguḷasadisāni, paññāyamānāni pañca pasādāni ahesuṃ, mukhaṃ rattakambalasadisaṃ, soṇḍā rattasuvaṇṇabindupaṭimaṇḍitaṃ rajatadāmaṃ viya, cattāro pādā katalākhārasaparikammā viya. Evamassa dasahi pāramīhi alaṅkato rūpasobhaggappatto attabhāvo ahosi. Atha naṃ viññutaṃ pattaṃ sakalahimavante vāraṇā sannipatitvā upaṭṭhahantā vicariṃsu. Evaṃ so asītisahassavāraṇaparivāro himavantappadese vasamāno aparabhāge gaṇe dosaṃ disvā gaṇamhā kāyavivekāya ekakova araññe vāsaṃ kappesi. Sīlavantatāya ca panassa ‘‘sīlavanāgarājā’’ tveva nāmaṃ ahosi.
过去,在波罗奈国,有一位名叫婆罗门达特的王,菩萨转世为象的后代,诞生于喜马拉雅山脉。此菩萨由母亲怀胎后降生,一身洁净纯白,体如凝金银堆积,双目似宝石光彩明亮,具足五种坚毅庄严,脸如血色毯毯,触须上镶金渍斑,四肢似瓷器细致无暇。由十多种波罗蜜庄严具足,形相光彩出众,自相光明彰显。后来,诸波旬聚集在喜马拉雅山,侍从环绕,观察其长成。菩萨见群体中有恶意便只身隐居于一处森林中。由于他的品德修养殊胜,人称“有德守护众生的善法君王”。
Atheko bārāṇasivāsiko vanacarako himavantaṃ pavisitvā attano ājīvabhaṇḍakaṃ gavesamāno disā vavatthāpetuṃ asakkonto maggamūḷho hutvā maraṇabhayabhīto bāhā paggayha paridevamāno vicarati. Bodhisatto tassa taṃ balavaparidevitaṃ sutvā ‘‘imaṃ purisaṃ dukkhā mocessāmī’’ti kāruññena codito tassa santikaṃ agamāsi. So taṃ disvāva bhīto palāyi. Bodhisatto taṃ palāyantaṃ disvā tattheva aṭṭhāsi. So puriso bodhisattaṃ ṭhitaṃ disvā aṭṭhāsi . Bodhisatto puna agamāsi, so puna palāyitvā tassa ṭhitakāle ṭhatvā cintesi ‘‘ayaṃ vāraṇo mama palāyanakāle tiṭṭhati, ṭhitakāle āgacchati, nāyaṃ mayhaṃ anatthakāmo, imamhā pana maṃ dukkhā mācetukāmo bhavissatī’’ti sūro hutvā aṭṭhāsi. Bodhisatto taṃ upasaṅkamitvā ‘‘kasmā bho tvaṃ purisa, paridevamāno vicarasī’’ti pucchi. ‘‘Sāmi, disā vavatthāpetuṃ asakkonto maggamūḷho hutvā maraṇabhayenā’’ti. Atha naṃ bodhisatto attano vasanaṭṭhānaṃ netvā katipāhaṃ phalāphalehi santappetvā ‘‘bho, purisa, mā bhāyi, ahaṃ taṃ manussapathaṃ nessāmī’’ti attano piṭṭhe nisīdāpetvā manussapathaṃ pāyāsi.
有一位住在波罗奈的独行猎人,进入喜马拉雅山,寻觅猎物,因无法辨识方向而迷失,恐惧死亡,忧心忡忡,抽出利剑四处游走。菩萨听闻他的无助和恐惧,生起慈悲心,前来安慰他说:“我必助你解除痛苦。”猎人见状害怕而逃离。菩萨随即止步。猎人见菩萨立于原地,亦止步思索:“此人正是我逃跑时遇见的,而现在又来到这里,想必他不会伤害我,反而将使我脱离痛苦。”他鼓起勇气站立。菩萨走近问他:“施主,何以忧心悲伤而游走?”猎人答:“主啊,我因迷失方向,恐惧死亡而无助。”菩萨带领他到住处,用若干果实供养,安慰他说:“施主,不必恐惧,我将引导你归于人道。”于是猎人安心坐下,开始接受教导。
Atha kho so mittadubbhī puriso ‘‘sace koci pucchissati, ācikkhitabbaṃ bhavissatī’’ti bodhisattassa piṭṭhe nisinnoyeva rukkhanimittaṃ pabbatanimittaṃ upadhārentova gacchati. Atha naṃ bodhisatto araññā nīharitvā bārāṇasigāmimahāmagge ṭhapetvā ‘‘bho purisa, iminā maggena gaccha, mayhaṃ pana vasanaṭṭhānaṃ pucchitopi apucchitopi mā kassaci ācikkhī’’ti taṃ uyyojetvā attano vasanaṭṭhānaṃyeva agamāsi. Atha so puriso bārāṇasiṃ gantvā anuvicaranto dantakāravīthiṃ patvā dantakāre dantavikatiyo kurumāne disvā ‘‘kiṃ pana bho, jīvadantampi labhitvā gaṇheyyāthā’’ti? ‘‘Bho, kiṃ vadesi, jīvadanto nāma matahatthidantato mahagghataro’’ti. ‘‘Tena hi ahaṃ vo jīvadantaṃ āharissāmī’’ti pātheyyaṃ gahetvā kharakakacaṃ ādāya bodhisattassa vasanaṭṭhānaṃ agamāsi.
这时,那位心怀恶意的猎人心生一念:“若有人向我发问,我便告知以警戒他们。”于是他坐在菩萨背后,树下或山边伪装探听。菩萨离开森林,去往波罗奈村的大路上,嘱咐他说:“施主,沿此路行走。无论有人来问起我住处,切勿启示。”猎人照办,前往波罗奈,途中看到猎犬筑巢,母犬正哄育幼犬。猎人见状说:“既然如此,我当猎取活犬牙。”猎人拾起利器,朝猎人住处方向走去。
Bodhisatto taṃ disvā ‘‘kimatthaṃ āgatosī’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ, sāmi, duggato kapaṇo jīvituṃ asakkonto tumhe dantakhaṇḍaṃ yācitvā sace dassatha, taṃ ādāya gantvā vikkiṇitvā tena mūlena jīvissāmī’’ti āgatoti. ‘‘Hotu bho, dantaṃ te dassāmi, sace dantakappanatthāya kakacaṃ atthī’’ti. ‘‘Kakacaṃ gahetvā āgatomhi sāmī’’ti. ‘‘Tena hi dante kakacena kantitvā ādāya gacchā’’ti bodhisatto pāde samiñjitvā gonisinnakaṃ nisīdi. So dvepi aggadante chindi. Bodhisatto te dante soṇḍāya gahetvā ‘‘bho purisa, nāhaṃ ‘ete dantā mayhaṃ appiyā amanāpā’ti dammi, imehi pana me dantehi sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena sabbadhammapaṭivedhanasamatthā sabbaññutaññāṇadantāva piyatarā, tassa me idaṃ dantadānaṃ sabbaññutaññāṇapaṭivijjhanatthāya hotū’’ti sabbaññutaññāṇassa ārādhanaṃ katvā dantayugalaṃ adāsi.
菩萨见他来到,问道:“尊者,汝何来此?”猎人答:“施主,我为恶人,贫穷无力生存,向你请求犬牙,若得见示,我得牙后就能卖财,用以生存。”菩萨获知其来意,言:“愿如汝愿。犬牙必示于汝。若需刮取利器,我有之。”他说:“我已带来利器,请为我示范。”菩萨便用脚轻触树皮,示意利器之用。猎人割断两颗犬牙,菩萨自取一根触须,说:“施主,我不会弃绝这些牙齿,它们虽小却具有无数倍智慧,能通达法理,以此牙齿为修智之资,故将犬牙双枝赠于你。”
So taṃ ādāya gantvā vikkiṇitvā tasmiṃ mūle khīṇe puna bodhisattassa santikaṃ gantvā ‘‘sāmi, tumhākaṃ dante vikkiṇitvā laddhamūlaṃ mayhaṃ iṇasodhanamattameva jātaṃ, avasesadante dethā’’ti āha. Bodhisatto ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā purimanayeneva kappāpetvā avasesadante adāsi. So tepi vikkiṇitvā puna āgantvā ‘‘sāmi, jīvituṃ na sakkomi, mūladāṭhā me dethā’’ti āha. Bodhisatto ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā purimanayeneva nisīdi. So pāpapuriso mahāsattassa rajatadāmasadisaṃ soṇḍaṃ maddamāno kelāsakūṭasadisaṃ kumbhaṃ abhiruhitvā ubho dantakoṭiyo paṇhiyā paharanto maṃsaṃ viyūhitvā kumbhaṃ āruyha kharakakacena mūladāṭhā kappetvā pakkāmi. Bodhisattassa dassanūpacāraṃ vijahanteyeva pana tasmiṃ pāpapurise catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā ghanapathavī sineruyugandharādayo mahābhāre duggandhajegucchāni gūthamuttādīni ca dhāretuṃ samatthāpi tassa aguṇarāsiṃ dhāretuṃ asakkontī viya bhijjitvā vivaraṃ adāsi. Tāvadeva avīcimahānirayato aggijālā nikkhamitvā taṃ mittadubbhipurisaṃ kulasantakena kambalena pārupantī viya parikkhipitvā gaṇhi.
猎人取牙后卖出,买得一根长而消毒的树根,再回到菩萨处说:“施主,我卖牙得根,此可清洁口腔。”菩萨赞许之后,回以一根替换前牙。猎人再卖出牙齿,归来谓曰:“施主,我无力生存,牙根已断裂。”菩萨点赞,然后坐下继续讲说。恶人携带银白色胡须,手拿大圆罐,攀爬崖壁,守护牙齿。菩萨以无上视觉观察其行踪。虽其身负恶名,藏匿数十万由浓稠尘埃、污秽、臭气构成的重苦之地,他却难以隐藏其恶业。于是炎狱地狱中火焰冲天,高热炽盛,世尊以烈火将这恶人之类族裹于毯中,投掷火中,象征其恶因果报应深重。
Evaṃ tassa pāpapuggalassa pathaviṃ paviṭṭhakāle tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā rukkhadevatā ‘‘akataññū mittadubbhī puggalo cakkavattirajjaṃ datvāpi tosetuṃ na sakkā’’ti vanaṃ unnādetvā dhammaṃ desayamānā imaṃ gāthamāha –
如此,那恶劣之人踏入大地时,在那林中,树神说:『不知恩义、恶友之人,即使赋予帝王之位,也不可能令他心满意足』。于是掀动森林,宣说佛法时,以此偈语说道——
§72
72.
‘‘Akataññussa posassa, niccaṃ vivaradassino;
『不知恩情者饱受苦难,常常显露愤怒;
Sabbaṃ ce pathaviṃ dajjā, neva naṃ abhirādhaye’’ti.
若他践踏大地,无人愿亲近他。』
Tattha akataññussāti attano kataguṇaṃ ajānantassa. Posassāti purisassa. Vivaradassinoti chiddameva okāsameva olokentassa. Sabbaṃ ce pathaviṃ dajjāti sacepi tādisassa puggalassa sakalaṃ cakkavattirajjaṃ, imaṃ vā pana mahāpathaviṃ parivattetvā pathavojaṃ dadeyya. Neva naṃ abhirādhayeti evaṃ karontopi evarūpaṃ kataguṇaviddhaṃsakaṃ koci paritosetuṃ vā pasādetuṃ vā na sakkuṇeyyāti attho.
此处“不知恩义”者,指自己善劣不能自知者;“苦难”者,谓此人为人。“显露愤怒”者,即目光如断裂之孔而四下扫视者。若此人整体践踏这片大地,或转而支配这片广大土地,纵使如此行,也无一人愿亲近或安慰如斯不知恩情、无恩守之人,意旨如此。
Evaṃ sā devatā vanaṃ unnādetvā dhammaṃ desesi. Bodhisatto yāvatāyukaṃ ṭhatvā yathākammaṃ agamāsi.
如此,那位树神掀动森林而宣说佛法。菩萨在年幼时曾屹立于此,依教奉行。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva akataññū, pubbepi akataññūyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā mittadubbhī puggalo devadatto ahosi, rukkhadevatā sāriputto, sīlavanāgarājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛说:“比库们,天神德达多现今是无恩者,过去也是无恩者。”说此法语后,引出事由,述说本生故事:当时恶友之人为天神德达多,树神为沙利佛,持戒的城主为我——此意也。
Sīlavanāgarājajātakavaṇṇanā dutiyā. · 戒龙王本生注释第二。
[73] 3. Saccaṃkirajātakavaṇṇanā
【第73节】三、真实经传的注解
Saccaṃ kirevamāhaṃsūti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanaṃ ārabbha kathesi. Bhikkhusaṅghasmiñhi dhammasabhāyaṃ nisīditvā ‘‘āvuso, devadatto satthu guṇaṃ na jānāti, vadhāyayeva parisakkatī’’ti devadattassa aguṇaṃ kathente satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva devadatto mayhaṃ vadhāya parisakkati, pubbepi parisakkiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此经文说:世尊住在维卢伽那林园中,为天子提婆达多谋害事宜而开始了论说。在比库僧团的法会中,世尊坐着,说:“朋友,提婆达多不明了佛陀之德,只顾谋害罢了。”于是谈论提婆达多的非德。世尊忽然到来,问:“身体起立,比库们,此时为何坐着谈论此事?”比库们答:“以此名义。”世尊说:“诸比库,现今提婆达多正策划谋害我,往昔他也是这样施行谋害的。”由此引出过往故事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente tassa duṭṭhakumāro nāma putto ahosi kakkhaḷo pharuso pahaṭāsīvisūpamo, anakkositvā vā apaharitvā vā kenaci saddhiṃ na katheti. So antojanassa ca bahijanassa ca akkhimhi patitarajaṃ viya, khādituṃ āgatapisāco viya ca amanāpo ahosi ubbejanīyo. So ekadivasaṃ nadīkīḷaṃ kīḷitukāmo mahantena parivārena nadītīraṃ agamāsi. Tasmiṃ khaṇe mahāmegho uṭṭhahi, disā andhakārā jātā. So dāsapessajanaṃ āha ‘‘etha bhaṇe, maṃ gahetvā nadīmajjhaṃ netvā nhāpetvā ānethā’’ti. Te taṃ tattha netvā ‘‘kiṃ no rājā karissati, imaṃ pāpapurisaṃ ettheva māremā’’ti mantayitvā ‘‘ettha gaccha kāḷakaṇṇī’’ti udake naṃ opilāpetvā paccuttaritvā tīre aṭṭhaṃsu. ‘‘Kahaṃ kumāro’’ti ca vutte ‘‘na mayaṃ kumāraṃ passāma, meghaṃ uṭṭhitaṃ disvā udake nimujjitvā purato āgato bhavissatī’’ti. Amaccā rañño santikaṃ agamaṃsu. Rājā ‘‘kahaṃ me putto’’ti pucchi. Na jānāma deva, meghe uṭṭhite ‘‘purato āgato bhavissatī’’ti saññāya āgatamhāti. Rājā dvāraṃ vivarāpetvā ‘‘nadītīraṃ gantvā vicinathā’’ti tattha tattha vicināpesi, koci kumāraṃ nāddasa.
从前,荒乱时节于巴拉那城统治的婆罗门达特有一恶子,名为顽劣、粗暴、棘刺般凶狠,无论是被遗弃还是被掳去,都不与他人为伍。其如同活埋在尘埃中的畸形孤儿,饥不择食,贪婪无厌,丑陋扰乱众人。一日此恶子欲于河边嬉戏,周围水波浩荡,忽然乌云密布,四方暗黑。其吩咐奴仆将他捉入水中,洗浴净身带回。奴仆们遂将他带入水中,说:“国王会怎样处置这恶人,我们不知。”遂带他到河中心的竹筏上,淹没水中,循原路返回岸边。众人问:“那少年在哪里?”答曰:“我们不见他。”因见乌云密布致使误以为他先渡过水来。有人到国王面前报告,国王问:“我儿子在哪里?”无人知晓。国王开放宫门,派人到河边搜寻,但都没见少年。
Sopi kho meghandhakāre deve vassante nadiyā vuyhamāno ekaṃ dārukkhandhaṃ disvā tattha nisīditvā maraṇabhayatajjito paridevamāno gacchati. Tasmiṃ pana kāle bārāṇasivāsī eko seṭṭhi nadītīre cattālīsakoṭidhanaṃ nidahitvāva maranto dhanataṇhāya dhanapiṭṭhe sappo hutvā nibbatti. Aparo tasmiṃyeva padese tiṃsa koṭiyo nidahitvā dhanataṇhāya tattheva undūro hutvā nibbatti. Tesaṃ vasanaṭṭhānaṃ udakaṃ pāvisi. Te udakassa paviṭṭhamaggeneva nikkhamitvā sotaṃ chindantā gantvā taṃ rājakumārena abhinisinnaṃ dārukkhandhaṃ patvā eko ekaṃ koṭiṃ, itaro itaraṃ āruyha khandhapiṭṭheyeva nipajjiṃsu. Tassāyeva kho pana nadiyā tīre eko simbalirukkho atthi, tattheko suvapotako vasati. Sopi rukkho udakena dhotamūlo nadīpiṭṭhe pati, suvapotako deve vassante uppatitvā gantuṃ asakkonto gantvā tasseva khandhassa ekapasse nilīyi. Evaṃ te cattāro janā ekato vuyhamānā gacchanti.
彼时乌云密布天色暗黑,诸天雨降,河水翻腾。神祇中有一者,见一木筏漂流,便于筏上坐而忧惧死命。此时,巴拉那城有一大富商,在河岸烧毁四千一百万财富,因贪财之苦,死后堕为狗。另一富商亦于附近焚烧三千万,因财欲熏心,死后堕为豺。狗与豺均入水,其尾巴盘伏于水底。二者共行,途经河岸,与筏上少年相遇。河边有一大菩提树,树旁有一清净的天人,树根被水浸,天人欲过水但不能,只得依附树枝。四人同处河边。
Bodhisattopi kho tasmiṃ kāle kāsiraṭṭhe udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā vuḍḍhippatto isipabbajjaṃ pabbajitvā ekasmiṃ nadīnivattane paṇṇasālaṃ māpetvā vasati. So aḍḍharattasamaye caṅkamamāno tassa rājakumārassa balavaparidevanasaddaṃ sutvā cintesi ‘‘mādise nāma mettānuddayasampanne tāpase passante etassa purisassa maraṇaṃ ayuttaṃ, udakato uddharitvā tassa jīvitadānaṃ dassāmī’’ti. So taṃ ‘‘mā bhāyi, mā bhāyī’’ti assāsetvā udakasotaṃ chindanto gantvā taṃ dārukkhandhaṃ ekāya koṭiyā gahetvā ākaḍḍhanto nāgabalo thāmasampanno ekavegena tīraṃ patvā kumāraṃ ukkhipitvā tīre patiṭṭhāpesi. Tepi sappādayo disvā ukkhipitvā assamapadaṃ netvā aggiṃ jāletvā ‘‘ime dubbalatarā’’ti paṭhamaṃ sappādīnaṃ sarīraṃ sedetvā pacchā rājakumārassa sarīraṃ sedetvā tampi arogaṃ katvā āhāraṃ dentopi paṭhamaṃ sappādīnaṃyeva datvā pacchā tassa phalāphalāni upanāmesi. Rājakumāro ‘‘ayaṃ kūṭatāpaso maṃ rājakumāraṃ agaṇetvā tiracchānagatānaṃ sammānaṃ karotī’’ti bodhisatte āghātaṃ bandhi.
当时,菩萨生于迦萨国上层婆罗门家族,长大成家后出家,住于一河边建造五十间房屋。每日黄昏漫步,听闻王子惊恐呼号,便生起慈悲念头:此人具慈悲善德,今死易想,若我能从水中救出,示以施生命福德。于是劝慰王子勿惊,破水前行,携木筏一只,用神力迅速登岸,救起王子安置岸边。三块芦苇显现,菩萨以芦苇覆身烧火疗伤,王子认为:“此苦行者为我施以尊敬与护念,非凡人可及。”
Tato katipāhaccayena sabbesupi tesu thāmabalappattesu nadiyā oghe pacchinne sappo tāpasaṃ vanditvā āha ‘‘bhante, tumhehi mayhaṃ mahāupakāro kato, na kho panāhaṃ daliddo, asukaṭṭhāne me cattālīsa hiraññakoṭiyo nidahitvā ṭhapitā, tumhākaṃ dhanena kicce sati sabbampetaṃ dhanaṃ tumhākaṃ dātuṃ sakkomi, taṃ ṭhānaṃ āgantvā ‘dīghā’ti pakkoseyyāthā’’ti vatvā pakkāmi. Undūropi tatheva tāpasaṃ nimantetvā ‘‘asukaṭṭhāne ṭhatvā ‘undūrā’ti pakkoseyyāthā’’ti vatvā pakkāmi. Suvapotako pana tāpasaṃ vanditvā ‘‘bhante, mayhaṃ dhanaṃ natthi, rattasālīhi pana vo atthe sati asukaṃ nāma mayhaṃ vasanaṭṭhānaṃ, tattha gantvā ‘suvā’ti pakkoseyyātha, ahaṃ ñātakānaṃ ārocetvā anekasakaṭapūramattā rattasāliyo āharāpetvā dātuṃ sakkomī’’ti vatvā pakkāmi. Itaro pana mittadubbhī ‘‘dhammasudhammatāya kiñci avatvā gantuṃ ayuttaṃ, evaṃ taṃ attano santikaṃ āgataṃ māressāmī’’ti cintetvā ‘‘bhante, mayi rajje patiṭṭhite āgaccheyyātha, ahaṃ vo catūhi paccayehi upaṭṭhahissāmī’’ti vatvā pakkāmi. So gantvā na cirasseva rajje patiṭṭhāsi.
菩萨凭若干积累而得强大神通,火燃尽后拜谢苦行者:“诸位,为我曾悉皆助缘,虽我非富,有四十四百万金钱悉皆焚烧,若尔以后有财富,我愿为尔所施。”言毕起身。豺亦来劝请:“我立于枯木处,望尔作‘豺’名,方肯去,俾我得以安息。”清净天人亦致敬劝说:“我无钱财,惟赌米尚存,盼尔来到名为‘清净’之处,我将邀亲人觅来粮米以供施。”另一怀嫉好友之人心念:“若我得此法味,不惜千万,恐此恶人临我,使我遭害。”遂许诺将赴国都,将以四种条件成为其护持者。其后不久于王城安住。
Bodhisatto ‘‘vīmaṃsissāmi tāva ne’’ti paṭhamaṃ sappassa santikaṃ gantvā avidūre ṭhatvā ‘‘dīghā’’ti pakkosi. So ekavacaneneva nikkhamitvā bodhisattaṃ vanditvā ‘‘bhante, imasmiṃ ṭhāne cattālīsa hiraññakoṭiyo, tā sabbāpi nīharitvā gaṇhathā’’ti āha. Bodhisatto ‘‘evamatthu, uppanne kicce jānissāmī’’ti taṃ nivattetvā undūrassa santikaṃ gantvā saddamakāsi. Sopi tatheva paṭipajji. Bodhisatto tampi nivattetvā suvassa santikaṃ gantvā ‘‘suvā’’ti pakkosi. Sopi ekavacaneneva rukkhaggato otaritvā bodhisattaṃ vanditvā ‘‘kiṃ, bhante, mayhaṃ ñātakānaṃ santikaṃ gantvā himavantappadesato tumhākaṃ sayaṃjātasālī āharāpemī’’ti pucchi. Bodhisatto ‘‘atthe sati jānissāmī’’ti tampi nivattetvā ‘‘idāni rājānaṃ pariggaṇhissāmī’’ti gantvā rājuyyāne vasitvā punadivase ākappasampattiṃ katvā bhikkhācāravattena nagaraṃ pāvisi. Tasmiṃ khaṇe so mittadubbhī rājā alaṅkatahatthikkhandhavaragato mahantena parivārena nagaraṃ padakkhiṇaṃ karoti. So bodhisattaṃ dūratova disvā ‘‘ayaṃ so kūṭatāpaso mama santike bhuñjitvā vasitukāmo āgato, yāva parisamajjhe attano mayhaṃ kataguṇaṃ nappakāseti, tāvadevassa sīsaṃ chindāpessāmī’’ti purise olokesi. ‘‘Kiṃ karoma, devā’’ti ca vutte ‘‘esa kūṭatāpaso maṃ kiñci yācitukāmo āgacchati maññe, etassa kāḷakaṇṇitāpasassa maṃ passituṃ adatvāva etaṃ gahetvā pacchābāhaṃ bandhitvā catukke catukke paharantā nagarā nikkhāmetvā āghātane sīsamassa chinditvā sarīraṃ sūle uttāsethā’’ti āha. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā gantvā niraparādhaṃ mahāsattaṃ bandhitvā catukke catukke paharantā āghātanaṃ netuṃ ārabhiṃsu. Bodhisatto pahaṭapahaṭaṭṭhāne ‘‘amma, tātā’’ti akanditvā nibbikāro imaṃ gāthamāha –
菩萨言「我尚需审察」时,起初前往沙利子所在之处,稍远而立,发言曰「长远」以示意。沙利子仅一言离去,顶礼菩萨曰:「善男子,此地有四十四万两黄金,望汝悉数收取。」菩萨应道:「正当此事,若发生工作当知。」遂回返往怛则处说与他。彼亦如之奉行。菩萨亦回返后往须跋婆处,发言「须跋婆」,彼亦仅一言,绕树而去,顶礼菩萨问曰:「上师,我等亲族将至喜马拉雅山脉之处,请您亲自采集稻谷。」菩萨答曰:「若合时,我必知之。」遂回返说「现在将判察国王」,往王园居处,次日处理事务,持比库戒进入城中。此时,亲友怀怨之王装饰象衣合围,绕城巡行。见远处菩萨,心念曰:「此为欺诈者,欲窃我财,如不及时缉拿,必割其头以谢天。」对人言曰:「吾当如何?诸天!」闻声答曰:「此欺诈者欲乞求我,我以其黑眼不察,袭取后将捆绑,分四等分挨打,逐出城外,斩断其头,身架尖矛。」诸天言「善哉」,遂去。拘禁大盗,四等分持矛击杀。菩萨于广场高声呼唤曰:「母亲,父亲」,寂静而作此偈言——
§73
73.
‘‘Saccaṃ kirevamāhaṃsu, narā ekacciyā idha;
「人们诚然如是言:世间鲜有人真诚;
Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ seyyo, na tvevekacciyo naro’’ti.
浮木虽漂流可用,却非人人俱备。」
Tattha saccaṃ kirevamāhaṃsūti avitathameva kira evaṃ vadanti. Narā ekacciyā idhāti idhekacce paṇḍitapurisā. Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ seyyoti nadiyā vuyhamānaṃ sukkhadāruṃ niplavitaṃ uttāretvā thale ṭhapitaṃ seyyo sundarataro. Evañhi vadamānā te purisā saccaṃ kira vadanti. Kiṃkāraṇā? Tañhi yāgubhattādīnaṃ pacanatthāya, sītāturānaṃ visibbanatthāya, aññesampi ca parissayānaṃ haraṇatthāya upakāraṃ hoti. Na tvevekacciyo naroti ekacco pana mittadubbhī akataññū pāpapuriso oghena vuyhamāno hatthena gahetvā uttārito na tveva seyyo. Tathā hi ahaṃ imaṃ pāpapurisaṃ uttāretvā imaṃ attano dukkhaṃ āharinti. Evaṃ pahaṭapahaṭaṭṭhāne imaṃ gāthamāha.
是中所谓人们诚然如是言者,实乃诚然而不虚妄也。人们鲜有人即贤哲明人也。浮木漂流,是水中干木上岸摆立更为坚固美好。如此言者即真。何以故?此可助祭祀献供,亦能疗治病痛,亦助他人患难时抢救。然非人人为人,亦有恶交忘恩者,乘浪而行,手执木上岸,非真正坚固。正如我提此恶人上岸,乃招自己苦恼。于广场高声呼唤如是偈言。
Taṃ sutvā ye tattha paṇḍitapurisā, te āhaṃsu ‘‘kiṃ pana, bho pabbajita, tayā amhākaṃ rañño atthi koci guṇo kato’’ti? Bodhisatto taṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘evamimaṃ mahoghato uttārento ahameva attano dukkhaṃ akāsiṃ, ‘na vata me porāṇakapaṇḍitānaṃ vacanaṃ kata’nti anussaritvā evaṃ vadāmī’’ti āha. Taṃ sutvā khattiyabrāhmaṇādayo nagaravāsino ‘‘svāyaṃ mittadubbhī rājā evaṃ guṇasampannassa attano jīvitadāyakassa guṇamattampi na jānāti, taṃ nissāya kuto amhākaṃ vuḍḍhi, gaṇhatha na’’nti kupitā samantato uṭṭhahitvā ususattipāsāṇamuggarādippahārehi hatthikkhandhagatameva naṃ ghātetvā pāde gahetvā kaḍḍhitvā parikhāpiṭṭhe chaḍḍetvā bodhisattaṃ abhisiñcitvā rajje patiṭṭhāpesuṃ.
闻此,贤哲明人问曰:「比库,当知,君王于我们中有何功德耶?」菩萨述事曰:「乘恶浪上岸者,招致苦难,我自愧未曾从古贤语领受教诲,如是言。」闻之,士族众市民语曰:「原来恶交国王,不识自身行善方能护命,依此谁能护我等成长?勿理之。」遂怒而从各处起身,手持利石武器杀害菩萨,毁足斩臂,以刺钉割辱,密谋谋害国政。
So dhammena rajjaṃ kārento puna ekadivasaṃ sappādayo pariggaṇhitukāmo mahantena parivārena sappassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā ‘‘dīghā’’ti pakkosi. Sappo āgantvā vanditvā ‘‘idaṃ te sāmi dhanaṃ gaṇhā’’ti āha. Rājā cattālīsahiraññakoṭidhanaṃ amacce paṭicchāpetvā undūrassa santikaṃ gantvā ‘‘undūrā’’ti pakkosi. Sopi āgantvā vanditvā tiṃsakoṭidhanaṃ niyyādesi. Rājā tampi amacce paṭicchāpetvā suvassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā ‘‘suvā’’ti pakkosi. Sopi āgantvā pāde vanditvā ‘‘kiṃ, sāmi, sāliṃ āharāmī’’ti āha. Rājā ‘‘sālīhi atthe sati āharissasi, ehi gacchāmā’’ti sattatiyā hiraññakoṭīhi saddhiṃ te tayopi jane gāhāpetvā nagaraṃ gantvā pāsādavare mahātalaṃ āruyhaṃ dhanaṃ saṅgopetvā sappassa vasanatthāya suvaṇṇanāḷiṃ, undūrassa phalikaguhaṃ, suvassa suvaṇṇapañjaraṃ kārāpetvā sappassa ca suvassa ca bhojanatthāya devasikaṃ kañcanataṭṭake madhulāje, undūrassa gandhasālitaṇḍule dāpesi, dānādīni ca puññāni karoti. Evaṃ te cattāropi janā yāvajīvaṃ samaggā sammodamānā viharitvā jīvitakkhaye yathākammaṃ agamaṃsu.
菩萨依法治国,次日欲视四城财物,至须跋婆处曰「长远」。须跋婆来迎,顶礼曰:「主,此为主财物,请收。」国王留四十四万两黄金于臣子,遂往怛则处曰「怛则」。彼亦来迎顶礼,令交三十万两黄金。国王仍令使臣前往须跋婆处曰「须跋婆」,彼亦至,跪地顶礼曰:「主,悉数稻谷送来。」国王曰:「持谷方知用途,随吾同行。」七十万两黄金随众民进入城中,登上宫殿大堂,收藏财物,修建金铠、刻铭牌堂,使华丽金笼,供须跋婆及菩萨食用;又建香室赠与须跋婆,布施功德如是。四众同心欢喜生活,至老死各自归依去处。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva mayhaṃ vadhāya parisakkati, pubbepi parisakkiyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā duṭṭharājā devadatto ahosi, sappo sāriputto, undūro moggallāno, suvo ānando, pacchā rajjappatto dhammarājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊曾说:“诸比库,天人提婆达多如今正谋害我,此前也多次谋害。”说完这话,讲授此法后,继而推演,启发《本生经》的义理——“当时恶王提婆达多为恶,阿赖沙利普陀、援多罗马哈摩嘎喇那、苏婆、阿难皆在,后来作为正法王者,唯有我一人。”“
Saccaṃkirajātakavaṇṇanā tatiyā. · 真实作本生注释第三。
[74] 4. Rukkhadhammajātakavaṇṇanā
第四 树法本生经释义
Sādhūsambahulā ñātīti idaṃ satthā jetavane viharanto udakakalahe attano ñātakānaṃ mahāvināsaṃ paccupaṭṭhitaṃ ñatvā ākāsena gantvā rohiṇīnadiyā upari pallaṅkena nisīditvā nīlaraṃsiṃ vissajjetvā ñātake saṃvejetvā ākāsā oruyha nadītīre nisinno taṃ kalahaṃ ārabbha kathesi. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana kuṇālajātake (jā. 2.21.kuṇālajātaka) āvi bhavissati. Tadā pana satthā ñātake āmantetvā ‘‘mahārājā , tumhe ñātakā, ñātakehi nāma samaggehi sammodamānehi bhavituṃ vaṭṭati. Ñātakānañhi sāmaggiyā sati paccāmittā okāsaṃ na labhanti, tiṭṭhantu tāva manussabhūtā, acetanānaṃ rukkhānampi sāmaggiṃ laddhuṃ vaṭṭati. Atītasmiñhi himavantappadese mahāvāto sālavanaṃ pahari, tassa pana sālavanassa aññamaññaṃ rukkhagacchagumbalatāhi sambandhattā ekarukkhampi pātetuṃ asakkonto matthakamatthakeneva agamāsi. Ekaṃ pana aṅgaṇe ṭhitaṃ sākhāviṭapasampannampi mahārukkhaṃ aññehi rukkhehi asambandhattā ummūletvā bhūmiyaṃ pātesi, iminā kāraṇena tumhehipi samaggehi sammodamānehi bhavituṃ vaṭṭatī’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
诸多亲属和睦之事,记载于此。世尊当时住在竹林精舍,因水战之事,亲人遭巨灾。世尊知晓此事,飞升空中,坐于罗瞿河之上,以蒲团安坐,令亲属安慰忧伤,乘空而起,坐于河边,开始讲述此纷争。此事简略述说,详细内容则见《铜杵本生经》。当时世尊召集亲属,谓:“大王啊,汝等亲属,亲属间应当和睦相处,团结欢喜。亲属若有和合,仇敌便无可乘机。且让他们暂时待在人间吧,树木无知亦当和睦共处。在过去的喜马拉雅山中,大风摧折羯罗树林,树木因交缠彼此,彼此相联,故而无法倒下,渐次向下延伸。然有枝条高耸庭院中央,虽有叶片茂盛,却与旁树无丝毫关联,故狂风将其折断,坠地。因这缘故,你们应当和睦相处,和合欢喜。”后众亲属奉命,前来讲述过去之事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente paṭhamaṃ uppanno vessavaṇo mahārājā cavi, sakko aññaṃ vessavaṇaṃ ṭhapesi. Etasmiṃ vessavaṇe parivatte pacchā nibbattavessavaṇo ‘‘rukkhagacchagumbalatānaṃ attano attano ruccanaṭṭhāne vimānaṃ gaṇhantū’’ti sāsanaṃ pesesi. Tadā bodhisatto himavantappadese ekasmiṃ sālavane rukkhadevatā hutvā nibbatti. So ñātake āha ‘‘tumhe vimānāni gaṇhantā aṅgaṇe ṭhitarukkhesu mā gaṇhatha, imasmiṃ pana sālavane mayā gahitavimānaṃ parivāretvā ṭhitavimānāni gaṇhathā’’ti. Tattha bodhisattassa vacanakarā paṇḍitadevatā bodhisattassa vimānaṃ parivāretvā ṭhitavimānāni gaṇhiṃsu. Apaṇḍitā pana devatā ‘‘kiṃ amhākaṃ attho araññavimānehi, mayaṃ manussapathe gāmanigamarājadhānidvāresu vimānāni gaṇhissāma. Gāmādayo hi upanissāya vasamānā devatā lābhaggayasaggappattā hontī’’ti manussapathe aṅgaṇaṭṭhāne nibbattamahārukkhesu vimānāni gaṇhiṃsu.
过去在巴拉那城,婆罗门达特氏建立国都,首任恶王为“威萨吠那”大王去世,萨咖更替另一威萨吠那大王。新威萨吠那命令树木王群主持各自宫殿,任其管理。有一天,菩萨在喜马拉雅山中一林中降生为树神,告诫亲属:“汝等勿在庭院树上经营宫殿,应在我所守护的疏林之上占据宫殿。”菩萨之命令智树神已传达,诸树便依此吩咐,惟愚痴树神反问:“荒野林宫有何益处?我等当在村镇仙神住处树上造宫。”遂于村庄附近巨大树木上建宫。
Athekasmiṃ divase mahatī vātavuṭṭhi uppajji. Vātassa atibalavatāya daḷhamūlā vanajeṭṭhakarukkhāpi saṃbhaggasākhāviṭapā samūlā nipatiṃsu. Taṃ pana aññamaññaṃ sambandhanena ṭhitaṃ sālavanaṃ patvā ito cito ca paharanto ekarukkhampi pātetuṃ nāsakkhi. Bhaggavimānā devatā nippaṭisaraṇā dārake hatthesu gahetvā himavantaṃ gantvā attano pavattiṃ sālavanadevatānaṃ kathayiṃsu. Tā tāsaṃ evaṃ āgatabhāvaṃ bodhisattassa ārocesuṃ. Bodhisatto ‘‘paṇḍitānaṃ vacanaṃ aggahetvā nippaccayaṭṭhānaṃ gatā nāma evarūpāva hontī’’ti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
某日,狂风骤起,劲风吹攘,连大树最结实根干枝叶也被吹断。树木因相互纠缠倒伏,摧折患难。天宫神祇逃避藏匿,怀抱幼儿,前往喜马拉雅山避难,向树神们述说遭遇。诸神皆说此般情况,菩萨转告:“汝等智者所言无误,此类情况屡屡发生。”以此教诲开示,菩萨说法而颂此偈——
§74
74.
‘‘Sādhū sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā;
“羡慕多恩亲属,即便树木亦属森林子孙。”
Vāto vahati ekaṭṭhaṃ, brahantampi vanappati’’nti.
风聚集吹拂,也有枝条随风摇摆的意思。
Tattha sambahulā ñātīti cattāro upādāya tatuttari satasahassampi sambahulā nāma, evaṃ sambahulā aññamaññaṃ nissāya vasantā ñātakā. Sādhūti sobhanā pasatthā, parehi appadhaṃsiyāti attho. Api rukkhā araññajāti tiṭṭhantu manussabhūtā, araññe jātarukkhāpi sambahulā aññamaññūpatthambhena ṭhitā sādhuyeva. Rukkhānampi hi sapaccayabhāvo laddhuṃ vaṭṭati. Vāto vahati ekaṭṭhanti puratthimādibhedo vāto vāyanto aṅgaṇaṭṭhāne ṭhitaṃ ekaṭṭhaṃ ekakameva ṭhitaṃ brahantampi vanappatiṃ sākhāviṭapasampannaṃ mahārukkhampi vahati, ummūletvā pātetīti attho. Bodhisatto imaṃ kāraṇaṃ kathetvā āyukkhaye yathākammaṃ gato.
这里所谓众多亲属者,是指四类依止对象,其中超过一百千的亲属也称为众多亲属,如此众多的亲属彼此相依而住。所谓美好者,乃指光明端正、适用有益;他者则暂时归依。虽说树木生于森林,乃为人所共居,森林中新生的树木因彼此相互扶持而稳固端正。树木因彼此依存之故,自然互相成长兴盛。风聚集吹拂,即是从前方等分相异的风在院中聚集,树枝茂密的高大乔木随风摇动,枝杈重重坠落。菩萨闻此因缘,随寿命终结依教修行而去。
Satthāpi ‘‘evaṃ, mahārājā, ñātakānaṃ tāva sāmaggiyeva laddhuṃ vaṭṭati, samaggā sammodamānā piyasaṃvāsameva vasathā’’ti imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā devatā buddhaparisā ahesuṃ, paṇḍitadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊对大王说:「亲属们现今犹如和合相待,共同生活,如同和睦同喜,令人欢愉安住。」世尊由此敷演此法说,深入观照,引发生喻故事,续说:『当时诸天佛护众现前,我则为智慧护法之天。』
Rukkhadhammajātakavaṇṇanā catutthā. · 树法本生注释第四。
[75] 5. Macchajātakavaṇṇanā
【第七十五则】第五节 鱼本生故事注释
Abhitthanayapajjunnāti idaṃ satthā jetavane viharanto attanā vassāpitavassaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiṃ kira samaye kosalaraṭṭhe devo na vassi, sassāni milāyanti, tesu tesu ṭhānesu taḷākapokkharaṇisarāni sussanti. Jetavanadvārakoṭṭhakasamīpe jetavanapokkharaṇiyāpi udakaṃ chijji. Kalalagahanaṃ pavisitvā nipanne macchakacchape kākakulalādayo kaṇayaggasadisehi tuṇḍehi koṭṭetvā nīharitvā nīharitvā vipphandamāne khādanti.
所谓坚硬毒刺,即当世尊住于祇树给孤独园时,自身开始雨季。曾有一时期,迦毗罗卫国无降雨,雨季错乱,池塘水源渐干。祇树园附近的池塘水也枯竭。水草丛生处,青蛙、鱼、螃蟹等水生动物因无水源争斗,痛苦挣扎吞食彼此。
Satthā macchakacchapānaṃ taṃ byasanaṃ disvā mahākaruṇāya ussāhitahadayo ‘‘ajja mayā devaṃ vassāpetuṃ vaṭṭatī’’ti pabhātāya rattiyā sarīrapaṭijagganaṃ katvā bhikkhācāravelaṃ sallakkhetvā mahābhikkhusaṅghaparivuto buddhalīlāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pavisitvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto sāvatthito vihāraṃ gacchanto jetavanapokkharaṇiyā sopāne ṭhatvā ānandattheraṃ āmantesi ‘‘ānanda, udakasāṭikaṃ āhara, jetavanapokkharaṇiyaṃ nhāyissāmī’’ti. ‘‘Nanu, bhante, jetavanapokkharaṇiyaṃ udakaṃ chinnaṃ, kalalamattameva avasiṭṭha’’nti? ‘‘Ānanda, buddhabalaṃ nāma mahantaṃ, āhara tvaṃ udakasāṭika’’nti. Thero āharitvā adāsi. Satthā ekenantena udakasāṭikaṃ nivāsetvā ekenantena sarīraṃ pārupitvā ‘‘jetavanapokkharaṇiyaṃ nhāyissāmī’’ti sopāne aṭṭhāsi. Taṅkhaṇaññeva sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So ‘‘kiṃ nu kho’’ti āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā vassavalāhakadevarājānaṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta, satthā ‘jetavanapokkharaṇiyaṃ nhāyissāmī’ti dhurasopāne ṭhito, khippaṃ sakalakosalaraṭṭhaṃ ekameghaṃ katvā vassāpehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ekaṃ valāhakaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā meghagītaṃ gāyanto pācīnalokadhātuabhimukho pakkhandi. Pācīnadisābhāge khalamaṇḍalamattaṃ ekaṃ meghapaṭalaṃ uṭṭhāya satapaṭalaṃ sahassapaṭalaṃ hutvā abhitthanantaṃ vijjulatā nicchārentaṃ adhomukhaṃ ṭhapitaudakakumbhākārena vassamānaṃ sakalakosalaraṭṭhaṃ mahoghena viya ajjhotthari. Devo acchinnadhāraṃ vassanto muhutteneva jetavanapokkharaṇiṃ pūresi, dhurasopānaṃ āhacca udakaṃ aṭṭhāsi.
世尊见青蛙等水生物遭受困苦,发大悲心,起誓今日必降雨。晨昏用身振作,乞食完毕,携僧伽环绕,游行于求食场,赴娑婆世界祇树园托钵。完成后,停留于祇树园池塘台阶上,召唤阿难长老说:「阿难,取来水瓢,我们为池塘沐浴。」阿难辩说:「尊者,祇树园池塘水已断,仅剩泥水。」世尊言:「阿难,佛力广大,取来水瓢。」长老遂取水昭示。世尊用一瓢水持净身,站于阶上欲浴。此时天空即显青蛙皮、莲叶座之暖意。世尊心念:「如何?」知晓原由,便责令雨神王降临:「尊者,世尊立于池塘阶上将浴,速令迦毗罗国同一云层降雨。」雨神获旨,奏乐应声,乘云南来。南方云层浩荡翻腾腾起,一百层云飞扬开合。晦暗天空布满暴风烛光,洒落倒立的水瓶水滴,盛大暴雨如洪流般遮盖着整个迦毗罗国。天神连续不断地降雨,短时间内便再充满祇树园池塘,尊者立于阶上,水已蓄满。
Satthā pokkharaṇiyaṃ nhāyitvā surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā sugatamahācīvaraṃ ekaṃsaṃ katvā bhikkhusaṅghaparivuto gantvā gandhakuṭipariveṇe paññattavarabuddhāsane nisīditvā bhikkhusaṅghena vatte dassite uṭṭhāya maṇisopānaphalake ṭhatvā bhikkhusaṅghassa ovādaṃ datvā uyyojetvā surabhigandhakuṭiṃ pavisitvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappetvā sāyanhasamaye dhammasabhāyaṃ sannipatitānaṃ bhikkhūnaṃ ‘‘passathāvuso, dasabalassa khantimettānuddayasampattiṃ, vividhasassesu milāyantesu nānājalāsayesu sussantesu macchakacchapesu mahādukkhaṃ pāpuṇantesu kāruññaṃ paṭicca ‘mahājanaṃ dukkhā mocessāmī’ti udakasāṭikaṃ nivāsetvā jetavanapokkharaṇiyā dhurasopāne ṭhatvā muhuttena sakalakosalaraṭṭhaṃ mahoghena opilāpento viya devaṃ vassāpetvā mahājanaṃ kāyikacetasikadukkhato mocetvā vihāraṃ paviṭṭho’’ti kathāya vattamānāya gandhakuṭito nikkhamitvā dhammasabhaṃ āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, tathāgato idāneva mahājane kilamante devaṃ vassāpeti, pubbe tiracchānayoniyaṃ nibbattitvā maccharājakālepi vassāpesiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
导师在池塘边沐浴后,清理耳朵,整理身体包裹,束缚身体,单独披上世尊大袈裟,环绕比库僧团前往香亭,入座在预设良好、适宜的佛坐处,随僧团行礼后起身,站立于宝石阶梯之上,给予僧团教诲,声张劝勉;随后进入芬芳之香亭,右侧设置狮子宝座。傍晚时分,聚集于法会的比库们中说道:「朋友们啊,应当观见,依靠十种力量得忍耐力、慈悲心、各种感官的协和、在各种交往中保持清净,以及在蚊虫叮咬之苦中获得极大的慈悲心。因缘如此,‘伟大的众生将脱离苦难’。」置水瓢于地,立于揭林池塘台阶上,片刻间似乎为浇润整个迦尸国,像雨天天人洒水般,令众生获得身心痛苦的解脱,然后进入住处。正在此时,芬香亭离开,进入法会,问道:「各位比库,身体困顿者,现在坐下听法乎?」答曰:「以此名义。」又曰:「非也,比库们,现今如来在伟大的众生中降雨助生,曾已从恶道再度转生,与蚊虫之王共降雨。」说完,将过去事迹叙述完毕。
Atīte imasmiṃyeva kosalaraṭṭhe imissā sāvatthiyā imasmiṃyeva jetavanapokkharaṇiṭṭhāne ekā valligahanaparikkhittā kandarā ahosi. Tadā bodhisatto macchayoniyaṃ nibbattitvā macchagaṇaparivuto tattha paṭivasati. Yathā pana idāni, evameva tadāpi tasmiṃ raṭṭhe devo na vassi, manussānaṃ sassāni milāyiṃsu, vāpitaḷākakandarādīsu udakaṃ chijji, macchakacchapā kalalagahanaṃ pavisiṃsu. Imissāpi kandarāya macchakacchapā kalalagahanaṃ pavisitvā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne nilīyiṃsu. Kākādayo tuṇḍena koṭṭetvā nīharitvā khādiṃsu.
过去在此迦尸国境内萨瓦提城,正是在此揭林池塘旁,有一处以攀藤植物围绕的水塘。那时菩提萨埵转生为鱼类,环绕鱼群栖居于此水中。如今与彼相同,昔时此境内无雨,众人经历夏季炎热,水池与沼泽干涸,蚊虫与蛙群纷纷进入藤蔓缠绕的水塘,成为集群栖息之处。蚊虫蛙群进入池塘各处后,分别潜藏。乌鸦等用喙互相攻击,捕食躲藏者。
Bodhisatto ñātisaṅghassa taṃ byasanaṃ disvā ‘‘imaṃ tesaṃ dukkhaṃ ṭhapetvā maṃ añño mocetuṃ samattho nāma natthi, saccakiriyaṃ katvā devaṃ vassāpetvā ñātake maraṇadukkhā mocessāmī’’ti kāḷavaṇṇaṃ kaddamaṃ dvidhā viyūhitvā nikkhamitvā añjanarukkhasāraghaṭikavaṇṇo mahāmaccho sudhotalohitaṅgamaṇiguḷasadisāni akkhīni ummīletvā ākāsaṃ ulloketvā pajjunnadevarājassa saddaṃ datvā ‘‘bho pajjunna, ahaṃ ñātake nissāya dukkhito, tvaṃ mayi sīlavante kilamante kasmā devaṃ na vassāpesi? Mayā samānajātikānaṃ khādanaṭṭhāne nibbattitvā taṇḍulappamāṇampi macchaṃ ādiṃ katvā khāditapubbo nāma natthi, aññopi me pāṇo jīvitā na voropitapubbo, iminā saccena devaṃ vassāpetvā ñātisaṅghaṃ me dukkhā mocehī’’ti vatvā paricārakaceṭakaṃ āṇāpento viya pajjunnadevarājānaṃ ālapanto imaṃ gāthamāha –
菩提萨埵见亲属族群受此苦难,思惟曰:「此等众生痛苦难忍,没有其他能够救济者,我乃发誓持真言,呼请天神降雨,令亲族得以脱离死亡苦难。」乃身着黑色袈裟,面涂朱砂,双目似水晶般明亮,仰望天空,向智天神发声曰:「天尊智天,我因亲属忧苦而悲伤,尔为何不为我施雨?我曾转生为同类,在粮食所在曾捕食鱼虾,未曾伤害任何生灵。愿天尊因我此誓降雨,使我亲族得以解除痛苦。」遂如期待恭敬状,向智天神述说此言,并吟诵如下咏歌——
§75
75.
‘‘Abhitthanaya pajjunna, nidhiṃ kākassa nāsaya;
「智天尊,请毁灭乌鸦的仓库;
Kākaṃ sokāya randhehi, mañca sokā pamocayā’’ti.
乌鸦在伤心中哀鸣,请使其免受悲伤。」
Tattha abhitthanaya pajjunnāti pajjunno vuccati megho, ayaṃ pana meghavasena laddhanāmaṃ vassavalāhakadevarājānaṃ ālapati. Ayaṃ kirassa adhippāyo – devo nāma anabhitthananto vijjulatā anicchārento vassantopi na sobhati, tasmā tvaṃ abhitthananto vijjulatā nicchārento vassāpehīti. Nidhiṃ kākassa nāsayāti kākā kalalaṃ pavisitvā ṭhite macche tuṇḍena koṭṭetvā nīharitvā khādanti, tasmā tesaṃ antokalale macchā ‘‘nidhī’’ti vuccanti, taṃ kākasaṅghassa nidhiṃ devaṃ vassāpento udakena paṭicchādetvā nāsehīti. Kākaṃ sokāya randhehīti kākasaṅgho imissā kandarāya udakena puṇṇāya macche alabhamāno socissati, taṃ kākagaṇaṃ tvaṃ imaṃ kandaraṃ pūrento sokāya randhehi, sokassatthāya macchassa assāsatthāya devaṃ vassāpehi. Yathā antonijjhānalakkhaṇaṃ sokaṃ pāpuṇāti, evaṃ karohīti attho, mañca sokā pamocayāti ettha ca-kāro sampiṇḍanattho, mañca mama ñātake ca sabbeva imamhā maraṇasokā mocehīti.
其中「智天」一词指名为智天的云龙王,是天神中以雨云优势权力而称名的雨龙王。此神之特征是:他常用云盖笼罩,性情无情无欲,雨时不令降临光华。因此说:「你应因无情无欲而降雨。」至于「毁灭乌鸦仓库」,意言乌鸦进入水塘中,站立于水中,用嘴相互击打捕食鱼虾。因而此地鱼虾聚集称为「仓库」。乌鸦群称为乌鸦的「仓库」,天神降雨淹没此仓库,将其毁灭。至于「乌鸦在哀伤中哀鸣」,乃因乌鸦在池塘水满时,所捉的鱼虾将因无法捕获而悲伤鸣叫。故天神降雨令池塘充盈,令乌鸦哀伤,喻意破除悲苦,佛法中即是帮助众生离苦得乐。于是说「请令乌鸦哀伤犹如断崖下的凉风,让你解脱忧悲。」此义旨在于劝导佛法带给众生从死亡哀伤中脱离的功用。
Evaṃ bodhisatto paricārakaceṭakaṃ āṇāpento viya pajjunnaṃ ālapitvā sakalakosalaraṭṭhe mahāvassaṃ vassāpetvā mahājanaṃ maraṇadukkhā mocetvā jīvitapariyosāne yathākammaṃ gato.
如是,菩萨护法者如持灯者般,提着明灯,遍行整个拘萨罗国。在大雨季度经期间,解脱大众于生死痛苦,临命终结,遂依本分而去。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, tathāgato idāneva devaṃ vassāpeti, pubbe macchayoniyaṃ nibbattopi vassāpesiyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā macchagaṇā buddhaparisā ahesuṃ, pajjunnadevarājā ānando, maccharājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊告诫说:“比库们,如来此时并非只今降临来呵护众生,过去曾为鱼类所作雨季护持。”说罢,启示此法义,追忆过去生,说明昔日情形:“当时鱼群即是佛的弟子,护法神王名为阿难,鱼王而我本人便是。”
Macchajātakavaṇṇanā pañcamā. · 鱼本生注释第五。
[76] 6. Asaṅkiyajātakavaṇṇanā
第六 却不受数限生本起记
Asaṅkiyomhigāmamhīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ sāvatthivāsiṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi. So kira sotāpanno ariyasāvako kenacideva karaṇīyena ekena sakaṭasatthavāhena saddhiṃ maggaṃ paṭipajjitvā ekasmiṃ araññaṭṭhāne sakaṭāni mocetvā khandhāvārabandhe kate satthavāhassa avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle caṅkamati. Athattano kālaṃ sallakkhetvā pañcasatā corā ‘‘khandhāvāraṃ vilumpissāmā’’ti dhanumuggarādihatthā taṃ ṭhānaṃ parivārayiṃsu. Upāsakopi caṅkamatiyeva. Corā naṃ disvā ‘‘addhā esa khandhāvārarakkhako bhavissati, imassa niddaṃ okkantakāle vilumpissāmā’’ti ajjhottharituṃ asakkontā tattha tattheva aṭṭhaṃsu. Sopi upāsako paṭhamayāmepi majjhimayāmepi pacchimayāmepi caṅkamantoyeva aṭṭhāsi. Paccūsakāle jāte corā okāsaṃ alabhantā gahite pāsāṇamuggarādayo chaḍḍetvā palāyiṃsu.
所谓无量生,本是这样。当时世尊住在祗树给孤独园,于舍卫国,有一居士起首说法。据言此人为了净行,已入初果缘,在某次修道时,放下车轴绳索,弃除束缚,步行至远近林中,停宿于树根。随后,盗贼五百人誓言:“待将破坏此轴索圈禁之处。”以弓箭及铁杖包围现场。居士依旧步行。盗贼不见其踪,议论曰:“这里必有护轴索之人,且趁其睡眠之时,乘机破坏。”随即偷偷离开。该居士早晚及午时,皆于彼处徘徊。盗贼时机成熟,未遇占便宜者,丢弃石杖等器械潜逃离去。
Upāsakopi attano kammaṃ niṭṭhāpetvā puna sāvatthiṃ āgantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘bhante, attānaṃ rakkhamānā pararakkhakā hontī’’ti pucchi. ‘‘Āma, upāsaka, attānaṃ rakkhanto parampi rakkhati, paraṃ rakkhanto attānampi rakkhatī’’ti. So ‘‘yāva subhāsitañcidaṃ, bhante, bhagavatā, ahaṃ ekena satthavāhena saddhiṃ maggaṃ paṭipanno rukkhamūle caṅkamanto ‘maṃ rakkhissāmī’ti sakalasatthaṃ rakkhi’’nti āha. Satthā ‘‘upāsaka, pubbepi paṇḍitā attānaṃ rakkhantā paraṃ rakkhiṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
此居士完成使命,重返舍卫,礼拜世尊,问曰:“尊者,我守护自身者,他人亦是护他者乎?”世尊答:“是的,居士,护己者亦护他人,护他者亦护自己。”居士言:“尊者,曾得闻世尊教导,我以一车之绳索同行于道中,步止树下,自许‘护我全体’。”世尊说:“居士,以前智者亦护己并护他。”于是依其请求,世尊说出往昔事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto kāmesu ādīnavaṃ disvā isipabbajjaṃ pabbajitvā himavante vasanto loṇambilasevanatthāya janapadaṃ āgantvā janapadacārikaṃ caranto ekena satthavāhena saddhiṃ maggaṃ paṭipajjitvā ekasmiṃ araññaṭṭhāne satthe niviṭṭhe satthato avidūre jhānasukhena vītināmento aññatarasmiṃ rukkhamūle caṅkamanto aṭṭhāsi. Atha kho pañcasatā corā ‘‘sāyamāsabhattassa bhuttakāle taṃ sakaṭasatthaṃ vilumpissāmā’’ti āgantvā parivārayiṃsu. Te taṃ tāpasaṃ disvā ‘‘sace ayaṃ amhe passissati, satthavāsikānaṃ ārocessati, etassa niddūpagatavelāya vilumpissāmā’’ti tattheva aṭṭhaṃsu. Tāpaso sakalampi rattiṃ caṅkamiyeva. Corā okāsaṃ alabhitvā gahitagahite muggarapāsāṇe chaḍḍetvā sakaṭasatthavāsīnaṃ saddaṃ datvā ‘‘bhonto, satthavāsino sace esa rukkhamūle caṅkamanakatāpaso ajja nābhavissa, sabbe mahāvilopaṃ pattā abhavissatha, sve tāpasassa mahāsakkāraṃ kareyyāthā’’ti vatvā pakkamiṃsu.
过去,菩萨生于阇耶那婆罗门族,生于婆罗门家中,历尽年长,见欲求之祸,遂出家于山林间,为服盐担使命,行至诸郡国,遍行巡游,同行一车之绳索。于某深林安处,离世尊不远,安然享受禅定之乐,徘徊树根。五百盗贼集结,道:“在夜晚饭后破坏车之绳索。”至,围住之。见此苦行者曰:“若被他人见此,必扰乱世尊侍者,趁其睡眠之时破坏之。”遂等皆夜游。贼盗未得时机,遗弃所持石杖等器械,给守道尊者留下警觉且敬重之言,继而离散。
Te pabhātāya rattiyā corehi chaḍḍite muggarapāsāṇādayo disvā bhītā bodhisattassa santikaṃ gantvā vanditvā ‘‘bhante, diṭṭhā vo corā’’ti pucchiṃsu. ‘‘Āmāvuso, diṭṭhā’’ti. ‘‘Bhante, ettakevo core disvā bhayaṃ vā sārajjaṃ vā na uppajjī’’ti? Bodhisatto ‘‘āvuso core disvā bhayaṃ nāma sadhanassa hoti, ahaṃ pana niddhano, svāhaṃ kiṃ bhāyissāmi. Mayhañhi gāmepi araññepi vasantassa bhayaṃ vā sārajjaṃ vā natthī’’ti vatvā tesaṃ dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
那些清晨与夜晚,有些强盗放弃了,见到铁杵等器具,便心生恐惧。他们前往菩萨近前,礼敬后问曰:“尊者,盗贼现身于汝前否?”“是的,诸位,我已见之。”“尊者,见诸如此盗贼,是否生起恐惧或畏惧?”菩萨答曰:“诸位,见盗贼必然生怖惧,然我已证涅槃,何以畏惧?吾与乡村与森林,无恐惧与畏惧。”言毕,为他们宣说此义,以偈颂作结——
§76
76.
‘‘Asaṅkiyomhi gāmamhi, araññe natthi me bhayaṃ;
“在无畏乡村中,森林亦无我怖惧;
Ujumaggaṃ samāruḷho, mettāya karuṇāya cā’’ti.
我登直路正道,施以慈悲与慈爱。”
Tattha asaṅkiyomhi gāmamhīti saṅkāya niyutto patiṭṭhitoti saṅkiyo, na saṅkiyo asaṅkiyo. Ahaṃ gāme vasantopi saṅkāya appatiṭṭhitattā asaṅkiyo nibbhayo nirāsaṅkoti dīpeti. Araññeti gāmagāmūpacāravinimutte ṭhāne. Ujumaggaṃ samāruḷho, mettāya karuṇāya cāti ahaṃ tikacatukkajjhānikāhi mettākaruṇāhi kāyavaṅkādivirahitaṃ ujuṃ brahmalokagāmimaggaṃ āruḷhoti vadati. Atha vā parisuddhasīlatāya kāyavacīmanovaṅkavirahitaṃ ujuṃ devalokamaggaṃ āruḷhomhīti dassetvā tato uttari mettāya karuṇāya ca patiṭṭhitattā ujuṃ brahmalokamaggampi āruḷhomhītipi dasseti. Aparihīnajjhānassa hi ekantena brahmalokaparāyaṇattā mettākaruṇādayo ujumaggā nāma.
此中“无畏乡村”意指心无疑虑约束,不受怀疑缠绕,非疑谓无疑。即使居于乡村,因疑虑未建立,故称无畏、无怖、无疑。森林指乡村及森林自由往来的境所。“登直路正道,施以慈悲与慈爱”意谓我借三、四念柱的慈爱悲心,断除身语意之邪曲,登上直道,乃梵天界之路。又或以清净戒行为体语如实无曲,登上天界大道。此亦表明以无损止禅孤高专注于梵天行,方称直路。因无分别定境专心皈依梵天之心,慈悲等称此直路。
Evaṃ bodhisatto imāya gāthāya dhammaṃ desetvā tuṭṭhacittehi tehi manussehi sakkato pūjito yāvajīvaṃ cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbatti.
菩萨以此偈颂说法,令诸人欢喜心悦服,生生世世,奉持此四梵住,修学成就,乃升梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā satthavāsino buddhaparisā ahesuṃ, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀得此法义,历审思惟,便作本生故事,叙言:“当时佛陀弟子众已集结,然惟我独作苦行者。”
Asaṅkiyajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《无疑虑本生》注释第六。
[77] 7. Mahāsupinajātakavaṇṇanā
[77] 第七 大睡眠故事经注解
Lābūnisīdantīti idaṃ satthā jetavane viharanto soḷasa mahāsupine ārabbha kathesi. Ekadivasaṃ kira kosalamahārājā rattiṃ niddūpagato pacchimayāme soḷasa mahāsupine disvā bhītatasito pabujjhitvā ‘‘imesaṃ supinānaṃ diṭṭhattā kiṃ nu kho me bhavissatī’’ti maraṇabhayatajjito sayanapiṭṭhe nisinnakova rattiṃ vītināmesi.
所谓大睡眠故事是指世尊住在杰提村时开始宣说的。有一日,寇舍大王夜晚入睡,正值深夜,他见到了十六个大睡眠者,心中生起恐惧,因恐惧而起身思虑说:“看见这些沉睡之人,我将会遭遇什么呢?”于是他忧惧死亡,仿佛坐于床席上度过整夜。
Atha naṃ pabhātāya rattiyā brāhmaṇapurohitā upasaṅkamitvā ‘‘sukhaṃ sayittha, mahārājā’’ti pucchiṃsu. ‘‘Kuto me ācariyā sukhaṃ, ajjāhaṃ paccūsasamaye soḷasa mahāsupine passiṃ, somhi tesaṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya bhayappatto’’ti. ‘‘Vadetha, mahārāja, sutvā jānissāmā’’ti vuttaṃ brāhmaṇānaṃ diṭṭhasupine kathetvā ‘‘kiṃ nu kho me imesaṃ diṭṭhakāraṇā bhavissatī’’ti pucchi. Brāhmaṇā hatthe vidhuniṃsu. ‘‘Kasmā hatthe vidhunathā’’ti ca vutte ‘‘kakkhaḷā, mahārāja, supinā’’ti. ‘‘Kā tesaṃ nipphatti bhavissatī’’ti? ‘‘Rajjantarāyo jīvitantarāyo bhogantarāyoti imesaṃ tiṇṇaṃ antarāyānaṃ aññataro’’ti. ‘‘Sappaṭikammā, appaṭikammā’’ti? ‘‘Kāmaṃ ete supinā atipharusattā appaṭikammā, mayaṃ pana te sappaṭikamme karissāma, ete paṭikkamāpetuṃ asakkontānaṃ amhākaṃ sikkhitabhāvo nāma kiṃ karissatī’’ti. ‘‘Kiṃ pana katvā paṭikkamāpessathā’’ti? ‘‘Sabbacatukkena yaññaṃ yajissāma, mahārājā’’ti. Rājā bhītatasito ‘‘tena hi ācariyā mama jīvitaṃ tumhākaṃ hatthe hotu, khippaṃ me sotthiṃ karothā’’ti āha. Brāhmaṇā ‘‘bahuṃ dhanaṃ labhissāma, bahuṃ khajjabhojjaṃ āharāpessāmā’’ti haṭṭhatuṭṭhā ‘‘mā cintayittha, mahārājā’’ti rājānaṃ samassāsetvā rājanivesanā nikkhamitvā bahinagare yaññāvāṭaṃ katvā bahū catuppadagaṇe thūṇūpanīte katvā pakkhigaṇe samāharitvā ‘‘idañcidañca laddhuṃ vaṭṭatī’’ti punappunaṃ sañcaranti.
翌日黎明,夜间,婆罗门祭司前来问道:“大王,请安睡了吗?”大王答:“今日凌晨时分,在十六个大睡眠者那里看见他们,因见时所见起了恐惧。”祭司说:“请告诉我,我将听闻后了解。”婆罗门们说:“你见到了哪些睡眠者?什么原因导致这样?”他们聚集双手跪拜。“为何跪拜?”祭司答:“大王,这些是顽固的睡眠者。”“这些人将会如何终结?”“生王无道、生命阻碍、财富阻碍是这三者中某一者。”“他们是全然作恶还是部分作恶?”“他们贪欲极重,作恶严重,但我们将使他们行善。他们无力抗拒,是我们教化的对象,能作何应对?”“若要令他们回头改过,你们将怎样做?”“全面用祭祀仪式来感化他们,大王。”大王害怕地说:“老师啊,我的生死全在你们手中,务请速速救我。”婆罗门回答:“我们将获大量财富,饮食丰盛。”他们起立说:“大王,请勿忧虑。”说完,便离开王宫前往居城,设坛祭祀,搭起诸多四柱帐篷,聚合诸群翼众,往返巡视,反复说:“某些事某些事可得。”
Atha kho mallikā devī taṃ kāraṇaṃ ñatvā rājānaṃ upasaṅkamitvā pucchi ‘‘kiṃ nu kho, mahārāja, brāhmaṇā punappunaṃ sañcarantī’’ti? ‘‘Sukhitā, tvaṃ bhadde, amhākaṃ kaṇṇamūle āsīvisaṃ carantaṃ na jānāsī’’ti. ‘‘Kiṃ etaṃ, mahārājā’’ti? Mayā evarūpā dussupinā diṭṭhā, brāhmaṇā ‘‘tiṇṇaṃ antarāyānaṃ aññataro paññāyatī’’ti vatvā ‘‘‘tesaṃ paṭighātāya yaññaṃ yajissāmā’ti vatvā punappunaṃ sañcarantī’’ti. ‘‘Kiṃ pana te, mahārāja, sadevake loke aggabrāhmaṇo supinapaṭikammaṃ pucchito’’ti? ‘‘Kataro panesa, bhadde, sadevake loke aggabrāhmaṇo’’ti. ‘‘Sadevake loke aggapuggalaṃ sabbaññuṃ visuddhaṃ nikkilesaṃ mahābrāhmaṇaṃ na jānāsi. So hi bhagavā supinantaraṃ jāneyya, gaccha tvaṃ puccha taṃ, mahārājā’’ti. ‘‘Sādhu, devī’’ti rājā vihāraṃ gantvā satthāraṃ vanditvā nisīdi.
之后,玛丽嘉王后知悉此事,前往问大王:“大王啊,婆罗门为何反复巡视?”大王答:“尊敬的,你不知他们混居于我们耳根之下。”王后问:“这为何呢,大王?”大王曰:“我见此等恶睡者,婆罗门称‘这三种障碍之一会被感应’,说‘为他们做祭祀’故而反复巡视。”王后问:“那么,大王啊,天界诸有大婆罗门是否察问针对睡眠者的对策?”“正是,夫天界诸大婆罗门。”“你不认识天界中广智清净无垢的大婆罗门吗?世尊通晓睡眠者间内在,且你应去问之,大王。”大王说:“善哉,王后。”遂前往修行处,敬礼世尊,恭敬地坐下。
Satthā madhurassaraṃ nicchāretvā ‘‘kiṃ nu kho, mahārāja, atippagova āgatosī’’ti āha. Ahaṃ, bhante, paccūsasamaye soḷasa mahāsupine disvā bhīto brāhmaṇānaṃ ārocesiṃ. Brāhmaṇā ‘‘kakkhaḷā, mahārāja , supinā, etesaṃ paṭighātatthāya sabbacatukkena yaññaṃ yajissāmā’’ti yaññaṃ sajjenti, bahū pāṇā maraṇabhayatajjitā, tumhe ca sadevake loke aggapuggalā, atītānāgatapaccuppannaṃ upādāya natthi so ñeyyadhammo, yo vo ñāṇamukhe āpāthaṃ nāgacchati. ‘‘Etesaṃ me supinānaṃ nipphattiṃ kathetha bhagavā’’ti. ‘‘Evametaṃ, mahārāja, sadevake loke maṃ ṭhapetvā añño etesaṃ supinānaṃ antaraṃ vā nipphattiṃ vā jānituṃ samattho nāma natthi, ahaṃ te kathessāmi, apica kho tvaṃ diṭṭhadiṭṭhaniyāmeneva supine kathehī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti rājā diṭṭhaniyāmeneva kathento –
世尊含笑默然,问曰:“大王啊,那位超越牛群的使者来了否?”大王答:“世尊,今晨见十六名恶睡者,心生恐惧,召唤婆罗门。婆罗门说:“这些是极其顽固的睡眠者,因他们的阻碍,我们将以全面的祭祀来感化他们。”许多人愁怨恐惧。世尊说:“诸位你们为世间诸天中的大人,未有因过去、未来、现在而生厌者。你们何故在智慧面前生怨恨?此为罕有法令。请为我论述这些睡眠者的结局吧。”世尊又言:“如此,大王,在诸天中居住,除了我无人能知这些睡眠者的始末,我将告诉你。但你应依见所见而讲这些睡眠故事。”大王说:“善哉,世尊。”便依所见开始叙述。
‘‘Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca,
“牛群,树木,牛马及耕牛,……」
Asso kaṃso siṅgālī ca kumbho;
狮子、犀牛、鸽子、壶;
Pokkharaṇī ca apākacandanaṃ.
池塘与染成紫色的檀香木。
‘‘Lābūni sīdanti silā plavanti, maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti;
"木柱屹立,石块耸立,莲花漂浮,青蛙、蟾蜍吞食;
Kākaṃ suvaṇṇā parivārayanti, tasā vakā eḷakānaṃ bhayā hī’’ti. –
乌鸦色如金,成群环绕,它们害怕蔷薇灌木的枝叶"——
Imaṃ mātikaṃ nikkhipitvā kathesi.
示现此种类比后,进行了说明。
(1) Ahaṃ, bhante, ekaṃ tāva supinaṃ evaṃ addasaṃ – cattāro añjanavaṇṇā kāḷausabhā ‘‘yujjhissāmā’’ti catūhi disāhi rājaṅgaṇaṃ āgantvā ‘‘usabhayuddhaṃ passissāmā’’ti mahājane sannipatite yujjhanākāraṃ dassetvā naditvā gajjitvā ayujjhitvāva paṭikkantā. Imaṃ paṭhamaṃ supinaṃ addasaṃ, imassa ko vipākoti? ‘‘Mahārāja, imassa vipāko neva tava, na mama kāle bhavissati, anāgate pana adhammikānaṃ kapaṇarājūnaṃ adhammikānañca manussānaṃ kāle loke viparivattamāne kusale ossanne, akusale ussanne, lokassa parihāyanakāle devo na sammā vassissati, meghapādā pacchijjissanti, sassāni milāyissanti, dubbhikkhaṃ bhavissati, vassitukāmā viya catūhi disāhi meghā uṭṭhahitvā itthikāhi ātape patthaṭānaṃ vīhiādīnaṃ temanabhayena antopavesitakāle purisesu kuddālapiṭakahatthesu āḷibandhanatthāya nikkhantesu vassanākāraṃ dassetvā gajjitvā vijjulatā nicchāretvā te usabhā viya ayujjhitvā avassitvāva palāyissanti. Ayametassa vipāko. Tuyhaṃ pana tappaccayā koci antarāyo natthi, anāgataṃ ārabbha diṭṭho supino esa, brāhmaṇā pana attano jīvitavuttiṃ nissāya kathayiṃsū’’ti evaṃ satthā supinassa nipphattiṃ kathetvā āha ‘‘dutiyaṃ kathehi, mahārājā’’ti.
(一)我曾见一场这样的梦,尊者:四只黑色的乌牛,立于四方,进入王宫说,“我们将要战斗”,呈现要打一场牛战的景象。众人聚集,吼叫、鸣叫,像对立的牛互相抵抗。我见了这初梦,它会有什么结果?
“尊贵的国王,这梦的果报不属于你,也不在我时代,而是在未来,恶劣的邪臣国王与不正当人类时代颠倒时,善业退灭,恶业兴盛,世间沉沦时,诸天不会正当降临,云脚会向后退,干枯的树枝会折断,会有饥荒。如同观四方时欲作雨的云,顶着烈日,懒于下雨般,当人们因安全而隐居时,男人们手持农具开始耕种,将显现雨季的相貌。那时像乌牛一样的牛,会因争斗而吼叫,狂暴着,尽管不愿战斗,终将逃离。这正是梦的结果。你这里没有任何影响的阻碍,但这未来的梦已被目睹,沙门婆罗门们却只谈论自己的生计。”
佛陀如此解说初梦以后说:“伟大的国王,请讲第二个梦。”
(2) Dutiyāhaṃ, bhante, evaṃ addasaṃ – khuddakā rukkhā ceva gacchā ca pathaviṃ bhinditvā vidatthimattampi ratanamattampi anuggantvāva pupphanti ceva phalanti ca. Imaṃ dutiyaṃ addasaṃ, imassa ko vipākoti? Mahārāja, imassāpi vipāko lokassa parihāyanakāle manussānaṃ parittāyukakāle bhavissati. Anāgatasmiñhi sattā tibbarāgā bhavissanti, asampattavayāva kumāriyo purisantaraṃ gantvā utuniyo ceva gabbhiniyo ca hutvā puttadhītāhi vaḍḍhissanti. Khuddakarukkhānaṃ pupphaṃ viya hi tāsaṃ utunibhāvo, phalaṃ viya ca puttadhītaro bhavissanti. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, tatiyaṃ kathehi, mahārājāti.
第二,尊者,我曾见过如此景象:小树木或行走、或生长在大地上,它们随适合的时机开花结果。此乃第二所见,问此景象之果报为何?世尊,此果报也将在未来,即世界毁灭之时,以及众生寿命减少之际发生。届时众生将贪欲强烈,少女不成熟且成年男子交合,孕妇怀胎,子女随之增长。小树之花犹如他们的青春,果实则如子女。由此可知,他们无未来恐怖,且请继续讲述第三事,世尊。
(3) Gāviyo, bhante, tadahujātānaṃ vacchakānaṃ khīraṃ pivantiyo addasaṃ. Ayaṃ me tatiyo supino, imassa ko vipākoti? Imassāpi vipāko anāgate eva manussānaṃ jeṭṭhāpacāyikakammassa naṭṭhakāle bhavissati. Anāgatasmiñhi sattā mātāpitūsu vā sassusasuresu vā lajjaṃ anupaṭṭhāpetvā sayameva kuṭumbaṃ saṃvidahantāva ghāsacchādanamattampi mahallakānaṃ dātukāmā dassanti, adātukāmā na dassanti. Mahallakā anāthā asayaṃvasī dārake ārādhetvā jīvissanti tadahujātānaṃ vacchakānaṃ khīraṃ pivantiyo mahāgāviyo viya. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, catutthaṃ kathehi, mahārājāti.
第三,尊者,我曾见牛群中刚出生的犊牛饮奶。此乃第三所见,问其果报为何?这果报也将在未来,即人类执掌长寿者活动消失的时候出现。届时众生将失去对父母与婆婆的敬重,自行离散家庭,为了满足家仆的给予欲望而展现虚假的关怀,更有不愿施予者。那些失去依靠的孤儿将由家仆养活,如同饮乳的犊牛般亲近。由此可知,他们也无今世恐惧,请继续讲述第四事,世尊。
(4) Dhuravāhe, bhante, ārohapariṇāhasampanne mahāgoṇeyugaparamparāya ayojetvā taruṇe godamme dhure yojente addasaṃ. Te dhuraṃ vahituṃ asakkontā chaḍḍetvā aṭṭhaṃsu, sakaṭāni nappavaṭṭiṃsu. Ayaṃ me catuttho supino, imassa ko vipākoti? Imassāpi vipāko anāgate eva adhammikarājūnaṃ kāle bhavissati. Anāgatasmiñhi adhammikakapaṇarājāno paṇḍitānaṃ paveṇikusalānaṃ kammaṃ nittharaṇasamatthānaṃ mahāmattānaṃ yasaṃ na dassanti. Dhammasabhāyaṃ vinicchayaṭṭhānepi paṇḍite vohārakusale mahallake amacce na ṭhapessanti, tabbiparītānaṃ pana taruṇataruṇānaṃ yasaṃ dassanti, tathārūpe eva vinicchayaṭṭhāne ṭhapessanti, te rājakammāni ceva yuttāyuttañca ajānantā neva taṃ yasaṃ ukkhipituṃ sakkhissanti, na rājakammāni nittharituṃ. Te asakkontā kammadhuraṃ chaḍḍessanti, mahallakāpi paṇḍitāmaccā yasaṃ alabhantā kiccāni nittharituṃ samatthāpi ‘‘kiṃ amhākaṃ etehi, mayaṃ bāhirakā jātā, abbhantarikā taruṇadārakā jānissantī’’ti uppannāni kammāni na karissanti, evaṃ sabbathāpi tesaṃ rājūnaṃ hāniyeva bhavissati, dhuraṃ vahituṃ asamatthānaṃ vacchadammānaṃ dhure yojitakālo viya, dhuravāhānañca mahāgoṇānaṃ yugaparamparāya ayojitakālo viya bhavissati. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, pañcamaṃ kathehi, mahārājāti.
第四,尊者,我曾见驮重者驮载青铜轮轴连续出现,无法连结形成轮轴,八个轮子散乱无法转动。此乃第四所见,问其果报为何?此果报未来将现于不正法国王在位时代。届时那些不正法王是无道之君,不懂贤明之臣的才能与功绩,贪恋权势却不获真正荣耀。在正法集会或判断场合,德行贤明的大臣不会被重用,反被虚伪者所居,国政无人明了,既不能护持国运,也不能正理政事。士卒不服从,贤臣无心做事,生出“为了这些外人,我们是生外地的,年轻官员不了解内情”等观念,因而不作为。这样一切方面将出现国王的衰败,就如同不成轮子无法驮载那样,驮载车辆亦无法使用,且连继承的贵族也失去资格。由此可知,他们无当世恐惧,请继续讲述第五事,世尊。
(5) Bhante, ekaṃ ubhatomukhaṃ assaṃ addasaṃ, tassa dvīsu passesu yavasaṃ denti, so dvīhi mukhehi khādati. Ayaṃ me pañcamo supino, imassa ko vipākoti? Imassāpi anāgate adhammikarājakāleyeva vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi adhammikā bālarājāno adhammike lolamanusse vinicchaye ṭhapessanti, te pāpapuññesu anādarā bālā sabhāyaṃ nisīditvā vinicchayaṃ dentā ubhinnampi atthapaccatthikānaṃ hatthato lañjaṃ gahetvā khādissanti asso viya dvīhi mukhehi yavasaṃ. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, chaṭṭhaṃ kathehi, mahārājāti.
第五,尊者,我曾见一头有两张嘴的驴,在两个嘴里吐出谷粒,且用两个嘴分别进食。此乃第五所见,问其果报为何?此果报同样将来临于不正法国王的时代。届时不正之幼君与残暴人将坐镇,邪恶者聚集,丧失敬意,混杂丑言坐于议会,恶徒以手中的武器掠杀互相敌视的人,如同这两嘴的驴张口高声吃谷物。由此可知,他们亦无当世恐惧,请继续讲述第六事,世尊。
(6) Bhante, mahājano satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ sammajjitvā ‘‘idha passāvaṃ karohī’’ti ekassa jarasiṅgālassa upanāmesi, taṃ tattha passāvaṃ karontaṃ addasaṃ. Ayaṃ me chaṭṭho supino, imassa ko vipākoti? Imassāpi vipāko anāgateyeva bhavissati. Anāgatasmiñhi adhammikā vijātirājāno jātisampannānaṃ kulaputtānaṃ āsaṅkāya yasaṃ na dassanti, akulīnānaṃyeva dassanti. Evaṃ mahākulāni duggatāni bhavissanti, lāmakakulāni issarāni. Te ca kulīnapurisā jīvituṃ asakkontā ‘‘ime nissāya jīvissāmā’’ti akulīnānaṃ dhītaro dassanti, iti tāsaṃ kuladhītānaṃ akulīnehi saddhiṃ saṃvāso jarasiṅgālassa suvaṇṇapātiyaṃ passāvakaraṇasadiso bhavissati. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, sattamaṃ kathehīti.
第六,尊者,我曾见大批富有百万人持有饰金穗,向一头老年公牛吹奏号角,那牛在那里吹奏号音。我曾见此场景,问其果报为何?这果报也将在未来出现。届时不正法国王的世代中,那些出身贵族、门第子弟将疏远真正誉赏荣耀,只亲近下贱者。因而大贵族将堕落,低贱者称霸。贵族中无法生存的贫贱人将支持这些下贱者,因而贵族与下贱人合居,宛如在老牛吹号之地吹奏号音的聚会所。由此看来,他们也无当世恐惧,且请讲述第七事,世尊。
(7) Bhante, eko puriso rajjuṃ vaṭṭetvā vaṭṭetvā pādamūle nikkhipati, tena nisinnapīṭhassa heṭṭhā sayitā ekā chātasiṅgālī tassa ajānantasseva taṃ khādati, evāhaṃ addasaṃ. Ayaṃ me sattamo supino, imassa ko vipākoti? Imassāpi anāgateyeva vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi itthiyo purisalolā surālolā alaṅkāralolā visikhālolā āmisalolā bhavissanti dussīlā durācārā, tā sāmikehi kasigorakkhādīni kammāni katvā kicchena kasirena sambhataṃ dhanaṃ jārehi saddhiṃ suraṃ pivantiyo mālāgandhavilepanaṃ dhārayamānā antogehe accāyikampi kiccaṃ anoloketvā gehe parikkhepassa uparibhāgenapi chiddaṭṭhānehipi jāre upadhārayamānā sve vapitabbayuttakaṃ bījampi koṭṭetvā yāgubhattakhajjakādīni sampādetvā khādamānā vilumpissanti heṭṭhāpīṭhake nipannachātasiṅgālī viya vaṭṭetvā vaṭṭetvā pādamūle nikkhittarajjuṃ. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, aṭṭhamaṃ kathehīti.
第七,尊者,我曾见一个人绕着绳索转动,后将绳索缠绕在脚下。坐垫之下躺卧的一只虎猫,趁他不知觉时去咬伤他。我曾见此事,此乃我第七所见,问其果报为何?果报也将在未来发生。届时女人对于男子会情欲骚扰,男子沉迷酒色,爱好装饰与逞强,且恶毒多舛。他们与商贩、畜牧保护者等共同行恶,费尽心机攫取财物。饮酒、佩戴花饰及涂抹香脂,在家中虐待奴婢,甚至将适合播种的种子毁坏,猎取野味和细软果子吃喝,像那躺在坐垫下的虎猫一样绕着绳索转动并受害。由此果知,他们无当前恐惧。以上诸事皆述,世尊。
(8) Bhante, rājadvāre bahūhi tucchakumbhehi parivāretvā ṭhapitaṃ ekaṃ mahantaṃ pūritakumbhaṃ addasaṃ. Cattāropi pana vaṇṇā catūhi disāhi catūhi anudisāhi ca ghaṭehi udakaṃ āharitvā āharitvā pūritakumbhameva pūrenti, pūritapūritaṃ udakaṃ uttaritvā palāyati, tepi punappunaṃ tattheva udakaṃ āsiñcanti, tucchakumbhe pana olokentāpi natthi. Ayaṃ me aṭṭhamo supino, imassa ko vipākoti? Imassāpi anāgateyeva vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi loko parihāyissati, raṭṭhaṃ nirojaṃ bhavissati, rājāno duggatā kapaṇā bhavissanti. Yo issaro bhavissati, tassa bhaṇḍāgāre satasahassamattā kahāpaṇā bhavissanti, te evaṃ duggatā sabbe jānapade attanova kamme kāressanti, upaddutā manussā sake kammante chaḍḍetvā rājūnaññeva atthāya pubbaṇṇāparaṇṇāni vapantā rakkhantā lāyantā maddantā pavesentā ucchukhettāni karontā yantāni karontā yantāni vāhentā phāṇitādīni pacantā pupphārāme ca phalārāme ca karontā tattha tattha nipphannāni pubbaṇṇādīni āharitvā rañño koṭṭhāgārameva pūressanti, attano gehesu tucchakoṭṭhe olokentāpi na bhavissanti, tucchakumbhe anoloketvā pūritakumbhe pūraṇasadisameva bhavissati. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, navamaṃ kathehīti.
(八)比库,见到王宫大门外,被众多空瓮围绕着,置放着一个巨大的盛满水的瓮。四面用四种颜色,四个方向,四个次方向的瓮,盛取水来灌满这只大瓮。盛满后溢出的水便流出逃散,它们又反复在同处洒水,而空瓮看去却不见一滴水。此乃我第八个梦,此梦之果报为何?此中果报必于未来即现,将来世界将被废弃,国土成为荒芜,诸多国王为恶行所败坏。若有主宰者,当其宝藏中百万银钱将消失不见,诸恶劣国民将作恶戕害众生,人们抛弃善行,弃绝国王,仅为利己反覆挥霍,生命凋零而死,荒凉的田地被作恶之人肆意践踏,胡作非为,烧毁器具,折断器物,采摘花果园中果实及花朵,在处处被毁坏的园地抢夺贡品,仅填满王宫宝库,自己屋舍中观之却无一丝货物,若观盛满瓮者亦将如盛水瓮一般充满。现在你们却无恐怖感,接下来第九梦说什么呢?
(9) Bhante, ekaṃ pañcavaṇṇapadumasañchannaṃ gambhīraṃ sabbato titthaṃ pokkharaṇiṃ addasaṃ. Samantato dvipadacatuppadā otaritvā tattha pānīyaṃ pivanti. Tassā majjhe gambhīraṭṭhāne udakaṃ āvilaṃ, tīrappadesesu dvipadacatuppadānaṃ akkamaṭṭhāne acchaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ. Evāhaṃ addasaṃ. Ayaṃ me navamo supino, imassa ko vipākoti? Imassāpi anāgateyeva vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi rājāno adhammikā bhavissanti, chandādivasena agatiṃ gacchantā rajjaṃ kāressanti, dhammena vinicchayaṃ nāma na dassanti, lañjavittakā bhavissanti dhanalolā, raṭṭhavāsikesu nesaṃ khantimettānuddayā nāma na bhavissanti, kakkhaḷā pharusā ucchuyante ucchugaṇṭhikā viya manusse pīḷentā nānappakārena baliṃ uppādentā dhanaṃ gaṇhissanti. Manussā balipīḷitā kiñci dātuṃ asakkontā gāmanigamādayo chaḍḍetvā paccantaṃ gantvā vāsaṃ kappessanti, majjhimajanapado suñño bhavissati, paccanto ghanavāso seyyathāpi pokkharaṇiyā majjhe udakaṃ āvilaṃ pariyante vippasannaṃ. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, dasamaṃ kathehīti.
(九)比库,见到一处被五彩莲花覆盖的深湖,四面有水禽群聚而栖,在湖中戏水饮水。湖中央深处水混浊,湖岸边水清净透明无浊。我曾见此梦,这是我第九个梦,此梦果报为何?此梦之果报亦必于未来现起。在那未来,诸国王不以法治国,沉溺于欲望等恶,执政无良治国无序,不遵公平正法,朝臣贪婪且无度,国中居民无忍耐慈悲,言语粗暴暴虐如毒虫一般,祸害百姓,兴起种种剥削,抢夺财富。民众被剥削欺压,不能给予任何财物,乡村市镇纷纷废弃荒芜,中部城市水污浊不洁净。由此可见,这便是梦境所指之果报。你们却无恐惧感,接下去第十梦说些什么?
(10) Bhante, ekissāyeva kumbhiyā paccamānaṃ odanaṃ apākaṃ addasaṃ ‘‘apāka’’nti vicāretvā vibhajitvā ṭhapitaṃ viya tīhākārehi paccamānaṃ, ekasmiṃ passe atikilinno hoti, ekasmiṃ uttaṇḍulo, ekasmiṃ supakkoti. Ayaṃ me dasamo supino, imassa ko vipākoti? Imassāpi anāgateyeva vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi rājāno adhammikā bhavissanti, tesu adhammikesu rājayuttāpi brāhmaṇagahapatikāpi negamajānapadāpīti samaṇabrāhmaṇe upādāya sabbe manussā adhammikā bhavissanti, tato tesaṃ ārakkhadevatā, balipaṭiggāhikā devatā, rukkhadevatā, ākāsaṭṭhadevatāti evaṃ devatāpi adhammikā bhavissanti. Adhammikarājūnañca rajje vātā visamā kharā vāyissanti, te ākāsaṭṭhavimānāni kampessanti, tesu kampitesu devatā kupitā devaṃ vassituṃ na dassanti, vassamānopi sakalaraṭṭhe ekappahārena na vassissati, vassamānopi sabbattha kasikammassa vā vappakammassa vā upakārako hutvā na vassissati. Yathā ca raṭṭhe, evaṃ janapadepi gāmepi ekataḷākepi ekasarepi ekappahāreneva na vassissati, taḷākassa uparibhāge vassanto heṭṭhābhāge na vassissati, heṭṭhā vassanto upari na vassissati. Ekasmiṃ bhāge sassaṃ ativassena nassissati, ekasmiṃ avassanena milāyissati, ekasmiṃ sammā vassamāno sampādessati. Evaṃ ekassa rañño rajje vuttasassā tippakārā bhavissanti ekakumbhiyā odano viya. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, ekādasamaṃ kathehīti.
(十)比库,见到第三只陶罐中熟饭煮熟,有“煮熟饭”之称,将其分成三部分放置,有一处饭过于湿黏,有一处饭粒松散,有一处饭粒适中。这是我第十个梦,此梦果报为何?此梦果报亦必出现在未来。未来诸国王为不正之人,且其臣属及婆罗门同为不正,无论是沙门还是婆罗门,人人皆不行正法,其守护神、财富守护神、树神、空中神等诸神明亦将堕落为不正。恶劣国王治理的国家风雨不调,风暴雷鸣,诸神震怒不降雨且降雨时亦不能滋润诸地。国家及其乡村无法正常降雨,山区与低谷雨水错乱,有处过旱,有处过湿,正常降雨而又得水土保持的情况甚少。如此国中,将出现粮食供给不均,犹如煮熟饭中各区分布不同一样。现在你们却不惧怕,这就是第十梦的内容。
(11) Bhante, satasahassagghanikaṃ candanasāraṃ pūtitakkena vikkiṇante addasaṃ. Ayaṃ me ekādasamo supino, imassa ko vipākoti? Imassāpi anāgateyeva mayhaṃ sāsane parihāyante vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi paccayalolā alajjī bhikkhū bahū bhavissanti, te mayā paccayaloluppaṃ nimmathetvā kathitadhammadesanaṃ cīvarādicatupaccayahetu paresaṃ desessanti, paccayehi mucchitā nissaraṇapakkhe ṭhitā nibbānābhimukhaṃ katvā desetuṃ na sakkhissanti, kevalaṃ ‘‘padabyañjanasampattiñceva madhurasaddañca sutvā mahagghāni cīvarādīni dassanti’’ iccevaṃ desessanti. Apare antaravīthicatukkarājadvārādīsu nisīditvā kahāpaṇaaḍḍhakahāpaṇapādamāsakarūpādīnipi nissāya desessanti. Iti mayā nibbānagghanakaṃ katvā desitaṃ dhammaṃ catupaccayatthāya ceva kahāpaṇaḍḍhakahāpaṇādīnaṃ atthāya ca vikkiṇitvā desentā satasahassagghanakaṃ candanasāraṃ pūtitakkena vikkiṇantā viya bhavissanti. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, dvādasamaṃ kathehīti.
(十一)比库,见到售卖有百千斤沉香的香料摊位。这是我第十一个梦,此梦果报为何?此梦之果报必于未来出现在我教法中。未来将有许多无羞耻的比库因缘邪曲,他们承受我教法后,却误导他人,讲说有关衣钵与四种因缘的邪说,执迷于因缘已断者一心指向涅槃,却不肯以法净解开示真义,只讲说“他说法似乎含有字义之财宝甜美之音,却只显现衣钵等品相”,这种邪说更将发生于街巷各处、十字路口、王宫门口,依靠贫贱之人如卖中两钱五钱鞋袜等物品者而讲说,犹如售卖沉香百千斤之类烟火似的。如此将有贩卖邪说者。现在你们亦无惧,此为第十二梦说法。
(12) Bhante, tucchalābūni udake sīdantāni addasaṃ, imassa ko vipākoti? Imassapi anāgate adhammikarājakāle loke viparivattanteyeva vipāko bhavissati. Tadā hi rājāno jātisampannānaṃ kulaputtānaṃ yasaṃ na dassanti, akulīnānaṃyeva dassanti, te issarā bhavissanti, itare daliddā. Rājasammukhepi rājadvārepi amaccasammukhepi vinicchayaṭṭhānepi tucchalābusadisānaṃ akulīnānaṃyeva kathā osīditvā ṭhitā viya niccalā suppatiṭṭhitā bhavissati. Saṅghasannipātesupi saṅghakammagaṇakammaṭṭhānesu ceva pattacīvarapariveṇādivinicchayaṭṭhānesu ca dussīlānaṃ pāpapuggalānaṃyeva kathā niyyānikā bhavissati, na lajjibhikkhūnanti evaṃ sabbathāpi tucchalābusīdanakālo viya bhavissati. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, terasamaṃ kathehīti.
(十二)比库,见到水面上漂浮的污秽漂浮物。这是我第十二个梦,此梦果报为何?此梦果报显于未来不正治理的王时代,诸国王不护敬生贵族,只宠信卑贱之人,国中贵族衰败。国王前及王宫门前、朝堂政务处等,污秽污浊之辈议论卑贱之人之事,呈现停滞状态,犹如污秽漂浮物静止。布萨集会、僧团公事处及衣钵四围等处,也将弥漫无德及恶人议论。不是羞耻比库而是污秽漂浮物常聚此地,你们亦无恐惧,这是第十三梦的内容。
(13) Bhante, mahantamahantā kūṭāgārappamāṇā ghanasilā nāvā viya udake plavamānā addasaṃ, imassa ko vipākoti? Imassapi tādiseyeva kāle vipāko bhavissati. Tadā hi adhammikarājāno akulīnānaṃ yasaṃ dassanti, te issarā bhavissanti, kulīnā duggatā. Tesu na keci gāravaṃ karissanti, itaresuyeva karissanti. Rājasammukhe vā amaccasammukhe vā vinicchayaṭṭhāne vā vinicchayakusalānaṃ ghanasilāsadisānaṃ kulaputtānaṃ kathā na ogāhitvā patiṭṭhahissati. Tesu kathentesu ‘‘kiṃ ime kathentī’’ti itare parihāsameva karissanti. Bhikkhusannipātesupi vuttappakāresu ṭhānesu neva pesale bhikkhū garukātabbe maññissanti, nāpi tesaṃ kathā pariyogāhitvā patiṭṭhahissati, silānaṃ plavanakālo viya bhavissati. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, cuddasamaṃ kathehīti.
(十三)比库,见到巨大伟岸的如船身般坚硬的石屋漂浮水面。这是我第十三个梦,此梦果报为何?此梦果报显现于类似的时代。那时恶劣国王尊崇卑贱者,反映某些贵族的名誉,卑贱者为尊贵者作恶。贵族之间彼此不敬,而对他族则相互尊敬。王朝前朝堂及朝政善士居住处,不采信恶不轨谈论。佛教集会处及教义盛行处,也不认为比库是尊贵,漠视其言论,石屋漂流水面如浮舟,代表政局混乱无定。你们却无惧,此为第十四梦内容。
(14) Bhante , khuddakamadhukapupphappamāṇā maṇḍūkiyo mahantamahante kaṇhasappe vegena anubandhitvā uppalanāḷe viya chinditvā chinditvā maṃsaṃ khāditvā gilantiyo addasaṃ, imassa ko vipākoti? Imassapi loke parihāyante anāgate eva vipāko bhavissati. Tadā hi manussā tibbarāgajātikā kilesānuvattakā hutvā taruṇataruṇānaṃ attano bhariyānaṃ vase vattissanti, gehe dāsakammakarādayopi gomahiṃsādayopi hiraññasuvaṇṇampi sabbaṃ tāsaññeva āyattaṃ bhavissati. ‘‘Asukaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ vā paricchadādijātaṃ vā kaha’’nti vutte ‘‘yattha vā tattha vā hotu, kiṃ tuyhiminā byāpārena, tvaṃ mayhaṃ ghare santaṃ vā asantaṃ vā jānitukāmo jāto’’ti vatvā nānappakārehi akkositvā mukhasattīhi koṭṭetvā dāsaceṭake viya attano vase katvā attano issariyaṃ pavattessanti. Evaṃ madhukapupphappamāṇānaṃ maṇḍūkapotikānaṃ āsīvise kaṇhasappe gilanakālo viya bhavissati. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, pannarasamaṃ kathehīti.
尊者,像小蜜蜂采花那样,青蛙们成群结队迅速跟随黑蟾蜍,仿佛折断了香蒲茎般,将肉吃光、吞噬。你看见了这些,那果报会是什么呢?世间也同样,人们消亡时,将来必定有果报。彼时,人们因烦恼浓烈,承受剧烈的生苦,年轻时便为自己和妻子养育子女,承担家业,家中奴仆和劳动者,以及耕牛等畜生、金银财宝,无不归属于他们。有人问:“生病了的金银财宝乃至死后所获得的财宝哪里去了?”曾说:“无论在何处,只因你对我家的贪执,无论你在家中安静或不安静,都想了解。”如此,他们以各种方式吵闹,争执激烈,像打仗一样互相仇恨,为自己家园制造纷争,维护权势。因此,小蜜蜂采花般的青蛙族群遭到黑蟾蜍吞食,陷入毁灭时期。由此可见,这些毫无恐惧可言。至多十五句讨论其事。
(15) Bhante, dasahi asaddhammehi samannāgataṃ gāmagocaraṃ kākaṃ kañcanavaṇṇatāya ‘‘suvaṇṇā’’ti laddhanāme suvaṇṇarājahaṃse parivārente addasaṃ, imassa ko vipākoti? Imassāpi anāgate dubbalarājakāleyeva vipāko bhavissati. Anāgatasmiñhi rājāno hatthisippādīsu akusalā yuddhesu avisāradā bhavissanti, te attano rajjavipattiṃ āsaṅkamānā samānajātikānaṃ kulaputtānaṃ issariyaṃ adatvā attano pādamūlikanhāpakakappakādīnaṃ dassanti, jātigottasampannā kulaputtā rājakule patiṭṭhaṃ alabhamānā jīvikaṃ kappetuṃ asamatthā hutvā issariye ṭhite jātigottahīne akulīne upaṭṭhahantā vicarissanti, suvaṇṇarājahaṃsehi kākassa parivāritakālo viya bhavissati. Itonidānampi te bhayaṃ natthi, soḷasamaṃ kathehīti.
尊者,我见到十种不可说的恶事聚集出现,在村落范围中,有一只乌鸦因鲜艳的金色被称为“金乌”,围绕着金乌王天鹅转圈。请问那果报是什么呢?将来也必定出现恶劣的国王时期。未来诸侯在象牙制品等不善战争中没有经验,他们急于施加国难,放弃自己的权势,看到同辈贵族的生死,失去生机,无法维持生活,依靠掌权者而无法延续祖传血统,反而成为不入流的无门无族之人,四处游荡,惊惶逃避,如同被金乌王天鹅环绕一般。由此可见,这些毫无恐惧之处。至多十六句讨论其事。
(16) Bhante, pubbe dīpino eḷake khādanti, ahaṃ pana eḷake dīpino anubandhitvā murumurūti khādante addasaṃ. Athaññe tasā vakā eḷake dūratova disvā tasitā tāsappattā hutvā eḷakānaṃ bhayāpalāyitvā gumbagahanādīni pavisitvā nilīyiṃsu, evāhaṃ addasaṃ, imassa ko vipākoti? Imassapi anāgate adhammikarājakāleyeva vipāko bhavissati. Tadā hi akulīnā rājavallabhā issarā bhavissanti, kulīnā apaññātā duggatā. Te rājavallabhā rājānaṃ attano kathaṃ gāhāpetvā vinicchayaṭṭhānādīsu balavanto hutvā kulīnānaṃ paveṇiāgatāni khettavatthādīni ‘‘amhākaṃ santakāni etānī’’ti abhiyuñjitvā tesu ‘‘na tumhākaṃ, amhāka’’nti āgantvā vinicchayaṭṭhānādīsu vivadantesu vettalatādīhi paharāpetvā gīvāyaṃ gahetvā apakaḍḍhāpetvā ‘‘attano pamāṇaṃ na jānātha, amhehi saddhiṃ vivadatha, idāni vo rañño kathetvā hatthapādacchedanādīni kāressāmā’’ti santajjessanti. Te tesaṃ bhayena attano santakāni vatthūni ‘‘tumhākaṃyevetāni gaṇhathā’’ti niyyādetvā attano gehāni pavisitvā bhītā nipajjissanti. Pāpabhikkhūpi pesale bhikkhū yathāruci viheṭhessanti, te pesalā bhikkhū paṭisaraṇaṃ alabhamānā araññaṃ pavisitvā gahanaṭṭhānesu nilīyissanti. Evaṃ hīnajaccehi ceva pāpabhikkhūhi ca upaddutānaṃ jātimantakulaputtānañceva pesalabhikkhūnañca eḷakānaṃ bhayena tasavakānaṃ palāyanakālo viya bhavissati. Itonidānampi te bhayaṃ natthi. Ayampi hi supino anāgataṃyeva ārabbha diṭṭho. Brāhmaṇā pana na dhammasudhammatāya tayi sinehena kathayiṃsu, ‘‘bahudhanaṃ labhissāmā’’ti āmisāpekkhatāya jīvitavuttiṃ nissāya kathayiṃsūti.
尊者,过去谷仓的田鼠吃谷子;如今看到谷子上田鼠追逐吃食,鸣叫不止。我见到另外的田鼠远远看到田鼠们开始打斗,惊慌逃逸,进入茂密的洞穴,隐藏起来。我想,这果报是什么呢?在未来不正当的国王时代,也必有此果报。那时,杂乱的人占据王的权力,无知而堕入恶行。他们结党营私,强夺别族子弟的田地庄园,说“这是我们的农场”,抵挡反对者之言,彼此争吵,甚至拳脚相加,打斗到用刀剑砍杀,彼此残杀,说:“你们不明白自己的分量,与我们一起争斗吧。现在我们将依王命执行斩手断脚等刑罚。”他们因恐惧,把他们的产业分给他们说“这是你们的,拿去吧”,然后自己回到宅中,害怕地蜷伏。恶比库们以恶意挑唆善比库犯错误,善比库避难进入森林幽深处隐藏。如此因低贵出身和恶善比库的威胁,族人家子弟和森林比库都因畏惧而像仓鼠逃窜。这些也毫无恐惧。此说也论尽十六句。
Evaṃ satthā soḷasannaṃ mahāsupinānaṃ nipphattiṃ kathetvā ‘‘na kho, mahārāja, etarahi tvaññeva ime supine addasa, porāṇakarājānopi addasaṃsu. Brāhmaṇāpi nesaṃ evameva ime supine gahetvā yaññamatthake khipiṃsu, tato paṇḍitehi dinnanayena gantvā bodhisattaṃ pucchiṃsu. Porāṇakā paṇḍitāpi nesaṃ ime supine kathentā imināva niyāmena kathesu’’nti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
佛陀如此讲述这十六个睡梦中的大梦幻的终结,说:“大王啊,你现在亲眼所见的这些梦境,古代国王们也曾见过。婆罗门们也同样抓住这些梦境,赶赴供献,在学者的推动下前往,向未来觉者询问。古代学者们对此也曾议论说这梦有规定,你应当如此说。”遂以此要求觉者告知过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ceva samāpattiyo ca nibbattetvā himavantappadese jhānakīḷaṃ kīḷanto viharati. Tadā bārāṇasiyaṃ brahmadatto imināva niyāmena ime supine disvā brāhmaṇe pucchi. Brāhmaṇā evameva yaññaṃ yajituṃ ārabhiṃsu. Tesu purohitassa antevāsikamāṇavo paṇḍito byatto ācariyaṃ āha – ‘‘ācariya, tumhehi mayaṃ tayo vede uggaṇhāpitā, nanu tesu ekaṃ māretvā ekassa sotthikammassa kāraṇaṃ nāma natthī’’ti. Tāta, iminā upāyena amhākaṃ bahudhanaṃ uppajjissati, tvaṃ pana rañño dhanaṃ rakkhitukāmo maññeti. Māṇavo ‘‘tena hi, ācariya, tumhe tumhākaṃ kammaṃ karotha, ahaṃ tumhākaṃ santike kiṃ karissāmī’’ti vicaranto rañño uyyānaṃ agamāsi.
过去,觉者在巴拉那西的婆罗门达迦王朝出生,长大成人后出家,得到三摩地和神通,隐居喜马拉雅山中打禅。那时巴拉那西的婆罗门达迦王朝正依此规矩做牺牲祭祀。有一位婆罗门学者问导师:‘导师,我们三人都有了多次生死轮回,难道杀一个并无利益吗?’这婆罗门学者说:‘因此,导师,你们应当做你们的业,我该在你们旁边做什么呢?’于是那人进入王的园林。
Taṃ divasameva bodhisattopi taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘ajja mayi manussapathaṃ gate mahājanassa bandhanā mokkho bhavissatī’’ti ākāsena gantvā uyyāne otaritvā suvaṇṇapaṭimā viya maṅgalasilātale nisīdi. Māṇavo bodhisattaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīditvā paṭisanthāramakāsi. Bodhisattopi tena saddhiṃ madhurapaṭisanthāraṃ katvā ‘‘kiṃ nu kho, māṇava, rājā dhammena rajjaṃ kāretī’’ti pucchi. ‘‘Bhante, rājā nāma dhammiko, apica kho taṃ brāhmaṇā atitthe pakkhandāpe’’nti. Rājā soḷasa supine disvā brāhmaṇānaṃ ārocesi. Brāhmaṇā ‘‘yaññaṃ yajissāmā’’ti āraddhā. Kiṃ nu kho, bhante, ‘‘ayaṃ nāma imesaṃ supinānaṃ nipphattī’’ti rājānaṃ saññāpetvā tumhākaṃ mahājanaṃ bhayā mocetuṃ na vaṭṭatīti. Mayaṃ kho, māṇava, rājānaṃ na jānāma, rājāpi amhe na jānāti. Sace pana idhāgantvā puccheyya, katheyyāmassa mayanti. Māṇavo ‘‘ahaṃ, bhante, taṃ ānessāmi, tumhe mamāgamanaṃ udikkhantā muhuttaṃ nisīdathā’’ti bodhisattaṃ paṭijānāpetvā rañño santikaṃ gantvā ‘‘mahārāja, eko ākāsacāriko tāpaso tumhākaṃ uyyāne otaritvā ‘tumhehi diṭṭhasupinānaṃ nipphattiṃ kathessāmī’ti tumhe pakkosatī’’ti āha.
当天觉者知道那个原因,说:“今日我入人道,众生得到解脱。”他飞入天空,降落于园内如黄金雕塑下的吉祥石地。婆罗门学者向觉者走近,拜敬后坐到一旁作答。觉者以甘甜答语说:“你认为国王是否依法治理国政?”学者答:“尊者,国王是依法之人,但那婆罗门却时常诽谤他。”国王见到十六个睡梦已起,告诉婆罗门:“开始祭祀吧。”婆罗门说:“我们会开始。”尊者,这就称为这些睡梦的终结。国王未能令民众解除恐惧。我等向学者说:“我们不认识国王,国王也不了解我们。若来此地请问,稍后我会讲述。”学者答:“尊者,我将带他前来。你来时稍候片刻。”觉者回答,前往国王宫殿说:“大王,有一位空行者苦行者将告诉你这梦境的终结,望你们听取。”
Rājā tassa kathaṃ sutvā tāvadeva mahantena parivārena uyyānaṃ gantvā tāpasaṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno pucchi ‘‘tumhe kira, bhante, mayā diṭṭhasupinānaṃ nipphattiṃ jānāthā’’ti? ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi kathethā’’ti. ‘‘Kathemi, mahārāja, yathādiṭṭhe tāva supine maṃ sāvehī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti rājā –
国王听闻此语后,便同那伟大的侍从一道,前往花园,向苦行者致敬,独自端坐,问道:「尊者啊,你们都知道我所见诸梦如何终结吗?」答曰:「是的,大王。」问:「是因何故如此说?」答曰:「我这样说,大王:依照所见,梦中我仍保持清醒不昏睡。」国王说:「善哉,尊者。」
§77
77.
‘‘Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca,
「犊牛、树木、牛群与母牛,
Asso kaṃso siṅgālī ca kumbho;
驴、青铜、羚羊,以及水缸,
Pokkharaṇī ca apākacandanaṃ.
池塘、沈香树,
‘‘Lābūni sīdanti silā plavanti, maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti;
石头沉淀,浮漂漂浮,青蛙吞食黑蟾蜍,
Kākaṃ suvaṇṇā parivārayanti, tasā vakā eḷakānaṃ bhayā hī’’ti. –
乌鸦成群围绕,它们是蝌蚪害怕的敌人。」
Vatvā pasenadiraññā kathitaniyāmeneva supine kathesi.
述说巴谢那帝者在梦中讲述与森林王有关之规律。
Bodhisattopi tesaṃ idāni satthārā kathitaniyāmeneva vitthārato nipphattiṃ kathetvā pariyosāne sayaṃ idaṃ kathesi –
菩萨当时依诸师所讲之规律,详尽展开陈述后,自己说此话——
‘‘Vipariyāso vattati nayidha matthī’’ti;
“此处正作转换之论。”
Tatrāyamattho – ayaṃ, mahārāja, imesaṃ supinānaṃ nipphatti. Yaṃ panetaṃ tesaṃ paṭighātatthāya yaññakammaṃ vattati, taṃ vipariyāso vattati viparītato vattati, vipallāsena vattatīti vuttaṃ hoti. Kiṃkāraṇā? Imesañhi nipphatti nāma lokassa viparivattanakāle, akāraṇassa kāraṇanti gahaṇakāle, kāraṇassa akāraṇanti chaḍḍanakāle, abhūtassa bhūtanti gahaṇakāle, bhūtassa abhūtanti jahanakāle, alajjīnaṃ ussannakāle, lajjīnañca parihīnakāle bhavissati. Nayidha matthīti idāni pana tava vā mama vā kāle idha imasmiṃ purisayuge vattamāne etesaṃ nipphatti natthi. Tasmā etesaṃ paṭighātāya vattamānaṃ yaññakammaṃ vipallāsena vattati, alaṃ tena. Natthi te itonidānaṃ bhayaṃ vā chambhitattaṃ vāti mahāpuriso rājānaṃ samassāsetvā mahājanaṃ bandhanā mocetvā puna ākāse ṭhatvā rañño ovādaṃ datvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā ‘‘ito paṭṭhāya, mahārāja, brāhmaṇehi saddhiṃ ekato hutvā pasughātayaññaṃ mā yajī’’ti dhammaṃ desetvā ākāseneva attano vasanaṭṭhānaṃ agamāsi. Rājāpi tassa ovāde ṭhito dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
此处之意是:诸位大王,此处所说诸梦乃梦境之终结。若此终结发生于对抗目的的仪式之时,便称之为转换,即相反变化之意,谓其发生以倒转之相行。何故如此?此终结于世间病变时期出现,于无故起因之时收摄,起因消失时抛弃,未成已成时摄受,成已转坏时废弃,羞耻消失时兴盛,羞耻复现时毁坏。今尔大王,在尔我生存时,如此终结并无发生。故此对抗目的所作之仪式由其倒转,此乃虚妄。无邪之恐怖与畏惧皆无,伟大人王舍弃国土解众生缚,升空而立,授予君王训诫,在五戒上立定,“应从此地起,和婆罗门合力,不应礼献杀生之仪式”,宣讲法义后,回至本居。国王遵令,行善布施,遂行其道。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘supinapaccayā te bhayaṃ natthi, haretaṃ yañña’’nti yaññaṃ hāretvā mahājanassa jīvitadānaṃ datvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, māṇavo sāriputto, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
世尊受此法训后说:『因具梦相,汝无须恐惧,去除此仪式吧。』遂去祭祀,布施众生生命,随后叙述缘起故事——『当时国王安乐,沙利子为学童,然我当为苦行者。』
Parinibbute pana bhagavati saṅgītikārakā ‘‘usabhā’’tiādīni tīṇi padāni aṭṭhakathaṃ āropetvā ‘‘lābūnī’’tiādīni cattāri padāni ekaṃ gāthaṃ katvā ekakanipātapāḷiṃ āropesunti.
然而世尊涅槃后,歌手们将“牛角”声之三节词附于注疏,“求利”诸词为四节,合成一偈,赋于单节篇章之中。
Mahāsupinajātakavaṇṇanā sattamā. · 《大梦本生》注释第七。
[78] 8. Illisajātakavaṇṇanā
【78】第八讲:伊利萨经注解
Ubho khañjāti idaṃ satthā jetavane viharanto macchariyakosiyaseṭṭhiṃ ārabbha kathesi. Rājagahanagarassa kira avidūre sakkāraṃ nāma nigamo ahosi, tattheko macchariyakosiyo nāma seṭṭhi asītikoṭivibhavo paṭivasati. So tiṇaggena telabindumattampi neva paresaṃ deti, na attanā paribhuñjati. Iti tassa taṃ vibhavajātaṃ neva puttadārādīnaṃ, na samaṇabrāhmaṇānaṃ atthaṃ anubhoti, rakkhasapariggahitapokkharaṇī viya aparibhogaṃ tiṭṭhati.
这两人皆为跛脚者,当时世尊住于竹林园中,见到麦查里雅·寇西耶商主,于是开始述说。传说王舍城不远处有名为萨卡拉的贸易集市,那里住了一位名叫麦查里雅寇西耶的富商,财富拥有八千万的庄严。他以三垄田地和一滴油脂都不施舍他人,也不自用。如此财富生起,不亲近儿女,也不为沙门婆罗门们所利用,好似一口被守护的蓄水池,处于不可享用状态。
Satthā ekadivasaṃ paccūsasamaye mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya sakalalokadhātuyaṃ bodhaneyyabandhave olokento pañcacattālīsayojanamatthake vasantassa tassa seṭṭhino sapajāpatikassa sotāpattiphalassa upanissayaṃ addasa. Tato purimadivase pana rājānaṃ upaṭṭhātuṃ rājagehaṃ gantvā rājūpaṭṭhānaṃ katvā āgacchanto ekaṃ chātajjhattaṃ janapadamanussaṃ kummāsapūraṃ kapallapūvaṃ khādantaṃ disvā tattha pipāsaṃ uppādetvā attano gharaṃ gantvā cintesi ‘‘sacāhaṃ ‘kapallapūvaṃ khāditukāmomhī’ti vakkhāmi, bahū mayā saddhiṃ khāditukāmā bhavissanti, evaṃ me bahūni taṇḍulasappimadhuphāṇitādīni parikkhayaṃ gamissanti, na kassaci kathessāmī’’ti taṇhaṃ adhivāsento vicarati. So gacchante gacchante kāle uppaṇḍupaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto jāto . Tato taṇhaṃ adhivāsetuṃ asakkonto gabbhaṃ pavisitvā mañcakaṃ upagūhitvā nipajji. Evaṃgatopi dhanahānibhayena kassaci kiñci na kathesi.
世尊一日清晨,因大慈悲心而起身,环视整个世间诸天,见到富商的庄园面积约四十五由旬,作为其妻子萨巴甲蒂的初果得证的依托。次日,他前往王府侍候国王,路经一居民村落,见一处树林有人在吃枣核花蜜,生起渴爱,返家默思:‘我要说“我想吃枣核花蜜”,许多人也想吃,那样我的许多米、牛奶、蜂蜜等将减少,没人会同我说话。’他存此渴爱思量。渐行渐远,途中生出畏惧,不能忍受渴爱,便藏身于一处仰卧棚中,沉默不语,因害怕失财而无人敢言。
Atha naṃ bhariyā upasaṅkamitvā piṭṭhiṃ parimajjitvā ‘‘kiṃ te sāmi, aphāsuka’’nti pucchi. ‘‘Na me kiñci aphāsukaṃ atthī’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho te rājā kupito’’ti? ‘‘Rājāpi me na kuppatī’’ti. ‘‘Atha kiṃ te puttadhītāhi vā dāsakammakarādīhi vā kiñci amanāpaṃ kataṃ atthī’’ti? ‘‘Evarūpampi natthī’’ti. ‘‘Kismiñci pana te taṇhā atthī’’ti? Evaṃ vuttepi dhanahānibhayena kiñci avatvā nissaddova nipajji. Atha naṃ bhariyā ‘‘kathehi, sāmi, kismiṃ te taṇhā’’ti āha. So vacanaṃ parigilanto viya ‘‘atthi me ekā taṇhā’’ti āha. ‘‘Kiṃ taṇhā, sāmī’’ti? ‘‘Kapallapūvaṃ khāditukāmomhī’’ti. ‘‘Atha kimatthaṃ na kathesi, kiṃ tvaṃ daliddo, idāni sakalasakkāranigamavāsīnaṃ pahonake kapallapūve pacissāmī’’ti? ‘‘Kiṃ te etehi, te attano kammaṃ katvā khādissantī’’ti? ‘‘Tena hi ekaracchavāsīnaṃ pahonake pacāmī’’ti. Jānāmahaṃ tava mahaddhanabhāvanti. ‘‘Tena hi imasmiṃ gehamatte sabbesaṃ pahonakaṃ katvā pacāmī’’ti. ‘‘Jānāmahaṃ tava mahajjhāsayabhāva’’nti. ‘‘Tena hi te puttadāramattasseva pahonakaṃ katvā pacāmī’’ti. ‘‘Kiṃ pana te etehī’’ti? ‘‘Tena hi tuyhañca mayhañca pahonakaṃ katvā pacāmī’’ti. ‘‘Tvaṃ kiṃ karissasī’’ti? ‘‘Tena hi ekasseva te pahonakaṃ katvā pacāmī’’ti. ‘‘Imasmiṃ ṭhāne paccamānaṃ bahū paccāsīsanti, sakalataṇḍule ṭhapetvā bhinnataṇḍule ca uddhanakapallādīni ca ādāya thokaṃ khīrasappimadhuphāṇitañca gahetvā sattabhūmikassa pāsādassa uparimatalaṃ āruyha paca, tatthāhaṃ ekakova nisīditvā khādissāmī’’ti. Sā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā gahetabbaṃ gāhāpetvā pāsādaṃ āruyha dāsiyo vissajjetvā seṭṭhiṃ pakkosāpesi. So ādito paṭṭhāya dvārāni pidahanto sabbadvāresu sūcighaṭikāni datvā sattamatalaṃ abhiruhitvā tatthapi dvāraṃ pidahitvā nisīdi. Bhariyāpissa uddhane aggiṃ jāletvā kapallakaṃ āropetvā pūve pacituṃ ārabhi.
这时他的妻子走来,用身躯覆住他,问:“夫君,你不说话吗?”他答:“我无话可说。”她问:“王是否向你发怒?”他说:“王并无愠怒。”又问:“那你的子女、奴仆等是否有什么不顺?”他说:“此类事情皆无。”她进一步问:“为什么你有渴爱?”他仍沉默。她再问:“说说看,你的渴爱为何?”他似乎犹豫后,答:“我渴爱食枣核花蜜。”她说:“为何不开口?你何等愚昧!如今整个萨卡拉集市的居民都在弃用枣核花蜜。”他说:“凭他们,我也在此积累因缘,共同食用枣核花蜜。”她说:“那我知你富有财富了。”他答:“所以我在家中,凡事都用枣核花蜜来烹制。”她说:“我知道你怀有豪情壮志。”他答:“我以子女般的关怀来用枣核花蜜。”她问:“还有什么?”他说:“也以你和我共同烹用。”她问:“你将如何?”他说:“我只一人烹食。”他说:“这里的人纷纷前来乞求,都带来枣芯、碎枣核和无花果等,取来牛奶、蜂蜜、花蜜,上到七层高楼去烹,我便独自坐着进食。”妻子听了说:“好极了。”遂将盛具收好,上楼去,将奴仆召来遣开,去见富商。富商披衣关闭门户,各门装上针孔锁,登上七层,仍关门坐下。妻子在花园点火,架设枣核,用以烹食。
Atha satthā pātova mahāmoggallānattheraṃ āmantesi, ‘‘eso, moggallāna, rājagahanagarassa avidūre sakkāranigame macchariyakosiyaseṭṭhi ‘kapallapūve khādissāmī’ti aññesaṃ dassanabhayena sattabhūmike pāsāde kapallapūve pacāpeti. Tvaṃ tattha gantvā taṃ seṭṭhiṃ dametvā nibbisevanaṃ katvā ubhopi jayampatike pūve ca khīrasappimadhuphāṇitādīni ca gāhāpetvā attano balena jetavanaṃ ānehi. Ajjāhaṃ pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ vihāreyeva nisīdissāmi, pūveheva bhattakiccaṃ karissāmī’’ti. Thero ‘‘sādhu, bhante’’ti satthu vacanaṃ sampaṭicchitvā tāvadeva iddhibalena taṃ nigamaṃ gantvā tassa pāsādassa sīhapañjaradvāre sunivattho supāruto ākāseyeva maṇirūpakaṃ viya aṭṭhāsi.
此时世尊来到尊长大摩诃迦旃延比库处,告知说:“迦旃延!王舍城不远处的萨卡拉集市,富商麦查里雅寇西耶以他视众人恐惧的法门,在七层高楼上用枣核花蜜烹食。你去到那里,降服那富商,建立休憩处,将牛奶、蜂蜜、花蜜置于集市,用你力量,引他来竹林园。如今我与五百比库同住此处,我将在集市料理膳食。”比库答:“善哉,比库!”领受世尊之教,乃以神通力往该市场,锁住富商所居宝阁狮子牢门,身如宝珠悬空立起。
Mahāseṭṭhino theraṃ disvāva hadayamaṃsaṃ kampi. So ‘‘ahaṃ evarūpānaññeva bhayena imaṃ ṭhānaṃ āgato, ayañca āgantvā vātapānadvāre ṭhito’’ti gahetabbagahaṇaṃ apassanto aggimhi pakkhittaloṇasakkharā viya dosena taṭataṭāyanto evamāha ‘‘samaṇa, ākāse ṭhatvā tvaṃ kiṃ labhissasi, ākāse apade padaṃ dassetvā caṅkamantopi neva labhissasī’’ti. Thero tasmiṃyeva ṭhāne aparāparaṃ caṅkami. Seṭṭhi ‘‘caṅkamanto kiṃ labhissasi, ākāse pallaṅkena nisīdamānopi na labhissasiyevā’’ti āha. Thero pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Atha naṃ ‘‘nisinno kiṃ labhissasi, āgantvā vātapānaummāre ṭhitopi na labhissasī’’ti āha. Atha thero ummāre aṭṭhāsi. Atha naṃ ‘‘ummāre ṭhito kiṃ labhissasi, dhūmāyantopi na labhissasiyevā’’ti āha. Thero dhūmāyi, sakalapāsādo ekadhūmo ahosi, seṭṭhino akkhīnaṃ sūciyā vijjhanakālo viya jāto. Gehajjhāyanabhayena pana naṃ ‘‘pajjalantopi na labhissasī’’ti avatvā cintesi ‘‘ayaṃ samaṇo suṭṭhu laggo, aladdhā na gamissati, ekamassa pūvaṃ dāpessāmī’’ti bhariyaṃ āha – ‘‘bhadde, ekaṃ khuddakapūvaṃ pacitvā samaṇassa datvā uyyojehi na’’nti. Sā thokaññeva piṭṭhaṃ kapallapātiyaṃ pakkhipi, mahāpūvo hutvā sakalapātiṃ pūretvā uddhumāto aṭṭhāsi.
当富商见到比库,心惊肉跳,心想:“我因恐惧才至此处,又立于风火之门前。”观察把手,如烈火般红光闪耀,逐句训诂道:“沙门!你空中站立,能得何获?立于半空,又不能见前方而行。”比库在原处前后行走。富商曰:“你行走能得何获?坐于空床亦无所得。”比库坐下。又曰:“坐着能得何获?你见风火熏扰而立亦无得。”比库立。又问:“立着能得何获?烟熏亦无得。”比库吐烟,宝阁顿时浓烟弥漫,富商眼见晓悟如点针刺时。虽怕离家,但想:“即然着火,我亦无得,沙门智慧应能久存,必然不会离去,我先馈送一点枣核花蜜,予沙门吧。”妻子手中取枣核,抛入火,火越烧越旺,宝阁充满火焰而立。
Seṭṭhi taṃ disvā ‘‘bahu tayā piṭṭhaṃ gahitaṃ bhavissatī’’ti sayameva dabbikaṇṇena thokataraṃ piṭṭhaṃ gahetvā pakkhipi, pūvo purimapūvato mahantataro jāto. Evaṃ yaṃ yaṃ pacati, so so mahantamahantova hoti. So nibbinno bhariyaṃ āha ‘‘bhadde, imassa ekaṃ pūvaṃ dehī’’ti. Tassā pacchito ekaṃ pūvaṃ gaṇhantiyā sabbe ekābaddhā allīyiṃsu. Sā seṭṭhiṃ āha ‘‘sāmi, sabbe pūvā ekato laggā, visuṃ kātuṃ na sakkomī’’ti. ‘‘Ahaṃ karissāmī’’ti sopi kātuṃ nāsakkhi. Ubho janā koṭiyaṃ gahetvā kaḍḍhantāpi viyojetuṃ nāsakkhiṃsuyeva. Athassa pūvehi saddhiṃ vāyamantasseva sarīrato sedā mucciṃsu, pipāsā ca pacchijji. Tato bhariyaṃ āha ‘‘bhadde, na me pūvehi attho , pacchiyā saddhiṃyeva imassa bhikkhussa dehī’’ti. Sā pacchiṃ ādāya theraṃ upasaṅkamitvā sabbe pūve therassa adāsi. Thero ubhinnampi dhammaṃ desesi, tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇe kathesi, ‘‘atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭha’’nti dānādīnaṃ phalaṃ gaganatale puṇṇacandaṃ viya dassesi.
富商见此便言:“由你所持之物必将愈加沉重。”自己当即用手指掷出所持较重之物,前后先后出生较为庞大者。如是无论何物被烹煮,便皆显得愈发宏大。其妻见状说:“贤者,此物唯有一大块在前。”已熟之时,由一大块分割开来,诸块联结成块。她对富商言:“主啊,诸块虽联结一体,我力不足以分开。”彼亦不能分割。两人抓持着绳索,拉扯欲断,竟无力分离。既而和合努力之躯体互相融合,渴爱却随之生起。于是妻曰:“贤者,我对大块无益,只取后边之大块赐此比库。”她持后块而至,献与长老。众块悉数献给比库。长老对二人均开示法义,讲说三宝之德,“所施有果,所喜亦有果”,献施之功德如满月高悬于天般显现。
Taṃ sutvā pasannacitto seṭṭhi ‘‘bhante, āgantvā imasmiṃ pallaṅke nisīditvā pūve paribhuñjathā’’ti āha. Thero ‘‘mahāseṭṭhi, sammāsambuddho ‘pūve khādissāmī’ti pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ vihāre nisinno, tumhākaṃ ruciyā sati seṭṭhibhariyaṃ pūve ca khīrādīni ca gaṇhāpetha, satthu santikaṃ gamissāmā’’ti āha. ‘‘Kahaṃ pana, bhante, etarahi satthā’’ti? ‘‘Ito pañcacattālīsayojanamatthake jetavanamahāvihāre’’ti. ‘‘Bhante, kālaṃ anatikkamitvā ettakaṃ addhānaṃ kathaṃ gamissāmā’’ti? ‘‘Mahāseṭṭhi tumhākaṃ ruciyā sati ahaṃ vo attano iddhibalena nessāmi, tumhākaṃ pāsāde sopānasīsaṃ attano ṭhāneyeva bhavissati, sopānapariyosānaṃ pana jetavanadvārakoṭṭhake bhavissati, uparipāsādā heṭṭhāpāsādaṃ otaraṇakālamattena vo jetavanaṃ nessāmī’’ti. So ‘‘sādhu, bhante’’ti sampaṭicchi. Thero sopānasīsaṃ tattheva katvā ‘‘sopānapādamūlaṃ jetavanadvārakoṭṭhake hotū’’ti adhiṭṭhāsi, tathevāhosi.
闻此,富商心悦诚服,向长老称请:“尊者,乞来此地垫坐,享用此物。”长老答曰:“大富商者,正觉者与五比库共处于此,因你们的喜好,奉献富商之妻以此大块及乳食,我们将造访师长。”富商问:“尊者,佛陀现今何处?”答曰:“距此约五十四由旬,住于揭德林大寺中。”又问:“时光尚未逾越,我们将如何前往?”答曰:“大富商者,只因汝喜好,我将凭神力护送汝等。汝宫阶梯顶端亦为吾所在,阶梯完结处则处于揭德林南门阁楼。且我将以时刻短暂之速度护送汝等至揭德林。”富商喜乐,许诺应允。长老即于阶梯顶端立誓:“阶梯顶端当成揭德林南门阁楼。”即应誓言。
Iti thero seṭṭhiñca seṭṭhibhariyañca uparipāsādā heṭṭhāotaraṇakālato khippataraṃ jetavanaṃ sampāpesi. Te ubhopi satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā kālaṃ ārocesuṃ. Satthā bhattaggaṃ pavisitvā paññattavarabuddhāsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Mahāseṭṭhi buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dakkhiṇodakaṃ adāsi, seṭṭhibhariyā tathāgatassa patte pūve patiṭṭhāpesi. Satthā attano yāpanamattaṃ gaṇhi, pañcasatā bhikkhūpi tatheva gaṇhiṃsu. Seṭṭhi khīrasappimadhuphāṇitasakkharādīni dadamāno agamāsi. Satthā pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ bhattakiccaṃ niṭṭhāpesi. Mahāseṭṭhipi saddhiṃ bhariyāya yāvadatthaṃ khādi, pūvānaṃ pariyosānameva na paññāyati, sakalavihāre bhikkhūnañca vighāsādānañca dinnepi na pariyanto paññāyati. ‘‘Bhante, pūvā parikkhayaṃ na gacchantī’’ti bhagavato ārocesuṃ. Tena hi jetavanadvārakoṭṭhake chaḍḍethāti. Atha ne dvārakoṭṭhakassa avidūre pabbhāraṭṭhāne chaḍḍayiṃsu. Ajjatanāpi taṃ ṭhānaṃ ‘‘kapallapūvapabbhāro’’tveva paññāyati. Mahāseṭṭhi saddhiṃ bhariyāya bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Bhagavā anumodanaṃ akāsi. Anumodanāpariyosāne ubhopi sotāpattiphale patiṭṭhāya satthāraṃ vanditvā dvārakoṭṭhake sopānaṃ āruyha attano pāsādeyeva patiṭṭhahiṃsu . Tato paṭṭhāya mahāseṭṭhi asītikoṭidhanaṃ buddhasāsaneyeva vikiri.
于是长老与富商及富商妻,自阶梯上下迅速抵达揭德林。彼二人同访圣者,顶礼而问时间。尊者入堂,静坐于佛陀特设座位,连同僧团同坐。大富商赠予佛陀方及南水,富商妻于前室为如来安排所居之处。圣者度己而住,五百比库亦集聚如法。富商施以乳糜、蜂蜜、甘蔗等。圣者与五众比库同食。大富商及妻尽力而食,然前室食粮有限,且诸僧众尚受扰乱,故不足以消尽。世尊告曰:“诸块尚未胀大。”因诸块在揭德林南楼垂重而坠。又二块不远处置于门阁外坡,今之地仍名为“树叶垂坡”。大富商与妻同访世尊,静立一旁,佛陀予以赞许。赞许毕,彼二人皆获初果,拜访尊者后,登门阶而归,立于其宫中。自此大富商在佛法中获无量财富。
Punadivase sammāsambuddhe sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā jetavanaṃ āgamma bhikkhūnaṃ sugatovādaṃ datvā gandhakuṭiṃ pavisitvā paṭisallīne sāyanhasamaye dhammasabhāyaṃ sannipatitā bhikkhū ‘‘passathāvuso, mahāmoggallānattherassānubhāvaṃ, anupahacca saddhaṃ anupahacca bhoge macchariyaseṭṭhiṃ muhutteneva dametvā nibbisevanaṃ katvā pūve gāhāpetvā jetavanaṃ ānetvā satthu sammukhaṃ katvā sotāpattiphale patiṭṭhāpesi, aho mahānubhāvo thero’’ti therassa guṇakathaṃ kathentā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘bhikkhave, kuladamakena nāma bhikkhunā kule aviheṭhetvā akilametvā pupphato reṇuṃ gaṇhantena bhamarena viya upasaṅkamitvā buddhaguṇe jānāpetabba’’nti vatvā theraṃ pasaṃsanto –
次日,正觉者往沙瓦提乞食,后还至揭德林,授予比库们善说教诲。傍晚时分,诸比库聚集法会中,议论大长老摩嘎剌那之德行,称赞其于一时制伏了贪欲盛难大富商,致令其断灭烦恼而获得初果,在揭德林示现圣果。诸比库们在座谈论赞歌时,圣者亲临,问:“诸比库,尔等此时何以会聚?”得答曰:“因闻大德长老于此时光临。”圣者乃言:“应以善根觉知,赞叹修习无害于家族之比库,其如蜜蜂采集花粉般,亲近如来德行。”
‘‘Yathāpi bhamaro pupphaṃ, vaṇṇagandhamaheṭhayaṃ;
“犹如蜜蜂于花间,采集色香味之甘露;
Paleti rasamādāya, evaṃ gāme munī care’’ti. (dha. pa. 49) –
因吸取甘露,不离花中,贤者常行于村中。”(出自《方等相应部·诗句 49)—
Imaṃ dhammapade gāthaṃ vatvā uttaripi therassa guṇaṃ pakāsetuṃ ‘‘na bhikkhave, idāneva moggallānena macchariyaseṭṭhi damito, pubbepi taṃ dametvā kammaphalasambandhaṃ jānāpesiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
诵读此法句偈后,为了彰显北方长老的功德,说道:『比库们,如今正是由摩诃摩伽莲闻名的鱼商家驯服的;先前亦被其驯服,正如知道业报相应果报一般。』于是忆念过去。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bārāṇasiyaṃ illiso nāma seṭṭhi ahosi asītikoṭivibhavo purisadosasamannāgato khañjo kuṇī visamakkhimaṇḍalo assaddho appasanno maccharī, neva aññesaṃ deti, na sayaṃ paribhuñjati. Rakkhasapariggahitapokkharaṇī viyassa gehaṃ ahosi. Mātāpitaro panassa yāva sattamā kulaparivaṭṭā dāyakā dānapatino. So seṭṭhiṭṭhānaṃ labhitvāyeva kulavaṃsaṃ nāsetvā dānasālaṃ jhāpetvā yācake pothetvā nikkaḍḍhitvā dhanameva saṇṭhāpesi.
在过去,婆罗门婆罗门陀在巴拉那城州设立政权时,有一位名为伊利瑟的富商。他财富达到八千万的财富量,兼具男子美德,身体瘦弱弯曲,眉毛杂乱不齐,长相丑陋,不受他人信赖,性情淡漠,不善自理。家中有魔鬼守护的池塘。他父母至七代皆为施主布施者。此富商一旦获得富贵未毁灭家族,建立布施所,下设乞食处,驱逐乞丐,仅积蓄财富。
So ekadivasaṃ rājūpaṭṭhānaṃ gantvā attano gharaṃ āgacchanto ekaṃ maggakilantaṃ jānapadamanussaṃ, ekaṃ surāvārakaṃ, ādāya pīṭhake nisīditvā ambilasurāya kosakaṃ pūretvā pūretvā pūtimacchakena uttaribhaṅgena pivantaṃ disvā suraṃ pātukāmo hutvā cintesi ‘‘sacāhaṃ suraṃ pivissāmi, mayi pivante bahū pivitukāmā bhavissanti, evaṃ me dhanaparikkhayo bhavissatī’’ti. So taṇhaṃ adhivāsento vicaritvā gacchante gacchante kāle adhivāsetuṃ asakkonto vihatakappāso viya paṇḍusarīro ahosi dhammanisanthatagatto jāto. Athekadivasaṃ gabbhaṃ pavisitvā mañcakaṃ upagūhitvā nipajji. Tamenaṃ bhariyā upasaṅkamitvā piṭṭhiṃ parimajjitvā ‘‘kiṃ te, sāmi, aphāsuka’’nti pucchi. Sabbaṃ heṭṭhā kathitaniyāmeneva veditabbaṃ. ‘‘Tena hi ekasseva te pahonakaṃ suraṃ karomī’’ti pana vutte ‘‘gehe surāya kāriyamānāya bahū paccāsīsanti, antarāpaṇato āharāpetvāpi na sakkā idha nisinnena pivitu’’nti māsakamattaṃ datvā antarāpaṇato surāvārakaṃ āharāpetvā ceṭakena gāhāpetvā nagarā nikkhamma nadītīraṃ gantvā mahāmaggasamīpe ekaṃ gumbaṃ pavisitvā surāvārakaṃ ṭhapāpetvā ‘‘gaccha tva’’nti ceṭakaṃ dūre nisīdāpetvā kosakaṃ pūretvā suraṃ pātuṃ ārabhi.
有一日,他前往国王宫殿后回家,携带一瓶劣质酒和水,坐于座位上,过滤酒中杂质,饮用后见酒味苦,便生起欲望心,思惟:『如果我饮酒,将来有许多同饮之人出现,我的财富可能因此耗尽。』他尝试压制渴爱,边行边思,因无法抑制而陷入如被枷锁束缚,身心清明,生起具足正法觉知。有时进入胎内,隐藏在床铺中眠息。其妻亲近前来,轻拍背部询问:「主人,为何不安?」应知自下所说之事皆该被理解。其答道:「因为我只是使你喝这劣酒,家中此举已招致许多人反感,即使施予替代饮品,也不如坐而饮用方便。」他递给妻子一月用量的酒,并将酒用瓶密封,由侍者携带出城,至河畔处大路旁一僧房安置酒瓶,告侍者「去吧」,自己坐远处,添满瓶中酒和水,开始饮用。
Pitā panassa dānādīnaṃ puññānaṃ katattā devaloke sakko hutvā nibbatti. So tasmiṃ khaṇe ‘‘pavattati nu kho me dānaggaṃ, udāhu no’’ti āvajjento tassa appavattiṃ ñatvā, puttassa kulavaṃsaṃ nāsetvā dānasālaṃ jhāpetvā yācake nikkaḍḍhitvā macchariyabhāve patiṭṭhāya ‘‘aññesaṃ dātabbaṃ bhavissatī’’ti bhayena gumbaṃ pavisitvā ekakasseva suraṃ pivanabhāvañca disvā ‘‘gacchāmi, naṃ saṅkhobhetvā dametvā kammaphalasambandhaṃ jānāpetvā dānaṃ dāpetvā devaloke nibbattanārahaṃ karomī’’ti manussapathaṃ otaritvā illisaseṭṭhinā sadisaṃ khañjaṃ kuṇiṃ visamacakkhumaṇḍalaṃ attabhāvaṃ nimminitvā bārāṇasinagaraṃ pavisitvā rañño nivesanadvāre ṭhatvā attano āgatabhāvaṃ ārocāpetvā ‘‘pavisatū’’ti vutte pavisitvā rājānaṃ vanditvā aṭṭhāsi. Rājā ‘‘kiṃ, mahāseṭṭhi, avelāya āgatosī’’ti āha. ‘‘Āma, āgatomhi, deva ghare me asītikoṭimattaṃ dhanaṃ atthi, taṃ devo āharāpetvā attano bhaṇḍāgāraṃ pūrāpetū’’ti. ‘‘Alaṃ mahāseṭṭhi, tava dhanato amhākaṃ gehe bahutaraṃ dhana’’nti. ‘‘Sace, deva, tumhākaṃ kammaṃ natthi, yathāruciyā dhanaṃ gahetvā dānaṃ dammī’’ti. ‘‘Dehi, mahāseṭṭhī’’ti. So ‘‘sādhu, devā’’ti rājānaṃ vanditvā nikkhamitvā illisaseṭṭhino gehaṃ agamāsi, sabbe upaṭṭhākamanussā parivāresuṃ, ekopi ‘‘nāyaṃ, illiso’’ti jānituṃ samattho nāma natthi.
他的父亲因其布施功德而转世天界为天帝萨咖。有一时刻,天帝询问:「我的布施福德是否仍在延续?不然如何?」察觉儿子毁灭家族,成立布施场,驱逐乞丐,确立作恶众生身份,天帝忧惧,决定进入该酒商家庭。现身瘦弱弯曲丑陋男子形象,缠绕着明暗混合的眉毛,来到巴拉那城,站于国王寝殿门口,宣告自己来意:「请允许我入内。」获准后,向国王敬礼,王问其来意:「尊贵富商,为何无故来临?」答曰:「我确实来到此,有天上所求八千万财富,愿其被天帝取走,充实其库房。」国王曰:「尊贵富商,你家财富多于我辈家中。」答:「若天帝无福德,我必照心愿取财布施。」国王令他行事,他则答:「善哉,天众。」完成之后,离开前往该富商家中,众人看到伴随男子称呼其为伊利瑟富商,家中所有侍从也无法识别其真伪。
So gehaṃ pavisitvā antoummāre ṭhatvā dovārikaṃ pakkosāpetvā ‘‘yo añño mayā samānarūpo āgantvā ‘mametaṃ geha’nti pavisituṃ āgacchati, taṃ piṭṭhiyaṃ paharitvā nīhareyyāthā’’ti vatvā pāsādaṃ āruyha mahārahe āsane nisīditvā seṭṭhibhariyaṃ pakkosāpetvā sitākāraṃ dassetvā ‘‘bhadde, dānaṃ demā’’ti āha. Tassa taṃ vacanaṃ sutvāva seṭṭhibhariyā ca puttadhītaro ca dāsakammakarā ca ‘‘ettakaṃ kālaṃ dānaṃ dātuṃ cittameva natthi, ajja pana suraṃ pivitvā muducitto hutvā dātukāmo jāto bhavissatī’’ti vadiṃsu. Atha naṃ seṭṭhibhariyā ‘‘yathāruciyā detha, sāmī’’ti āha. Tena hi bherivādakaṃ pakkosāpetvā ‘‘‘suvaṇṇarajatamaṇimuttādīhi atthikā illisaseṭṭhissa gharaṃ gacchantū’nti sakalanagare bheriṃ carāpehī’’ti. Sā ca tathā kāresi. Mahājano pacchipasibbakādīni gahetvā gehadvāre sannipati. Sakko sattaratanapūre gabbhe vivarāpetvā ‘‘tumhākaṃ dammi, yāvadicchakaṃ gahetvā gacchathā’’ti āha. Mahājano dhanaṃ nīharitvā mahātale rāsiṃ katvā ābhatabhājanāni pūretvā gacchati.
他进家后,于内院站立,吩咐守门人:「若他人形似我而来欲入此宅,即驱逐并赶出。」登上厅堂,坐于尊座,召见富商妻子,展现洁白面容,说:「请施舍善财。」妻子闻言即与儿女仆役议论:「此时不适合布施,但今日饮酒后,心情愉悦,愿施舍。」遂答:「愿依尊意施舍。」随即派人以铜锣警示,宣布:「携黄金白银宝石等财物,前往伊利瑟富商家。」众人听命如是行。来自远方的大众携众物至宅门汇聚。天帝于胎中揭示财宝,告诫群众:「我交付你们,取多少随意。」大众取财,埋藏于地,分发端正食物后离去。
Aññataro janapadamanusso illisaseṭṭhino goṇe tasseva rathe yojetvā sattahi ratanehi pūretvā nagarā nikkhamma mahāmaggaṃ paṭipajjitvā tassa gumbassa avidūrena rathaṃ pesento ‘‘vassasataṃ jīva, sāmi, illisaseṭṭhi, taṃ nissāya idāni me yāvajīvaṃ kammaṃ akatvā jīvitabbaṃ jātaṃ, taveva ratho, taveva goṇā, taveva gehe satta ratanāni, neva mātarā dinnāni, na pitarā, taṃ nissāya laddhāni, sāmī’’ti seṭṭhino guṇakathaṃ kathento gacchati. So taṃ saddaṃ sutvā bhītatasito cintesi ‘‘ayaṃ mama nāmaṃ gahetvā idañcidañca vadati, kacci nu kho mama dhanaṃ raññā lokassa dinna’’nti gumbā nikkhamitvā goṇe ca rathañca sañjānitvā ‘‘are, ceṭaka, mayhaṃ goṇā, mayhaṃ ratho’’ti vatvā gantvā goṇe nāsārajjuyaṃ gaṇhi, gahapatiko rathā oruyha ‘‘are, duṭṭhaceṭaka, illisamahāseṭṭhi sakalanagarassa dānaṃ deti, tvaṃ kiṃ ahosī’’ti pakkhanditvā asaniṃ pātento viya khandhe paharitvā rathaṃ ādāya agamāsi. So puna kampamāno uṭṭhāya paṃsuṃ puñchitvā puñchitvā vegena gantvā rathaṃ gaṇhi, gahapatiko rathā otaritvā kesesu gahetvā oṇāmetvā kapparapahārehi koṭṭetvā gale gahetvā āgatamaggābhimukhaṃ khipitvā pakkāmi. Ettāvatāssa surāmado chijji. So kampamāno vegena nivesanadvāraṃ gantvā dhanaṃ ādāya gacchante mahājane disvā ‘‘ambho kiṃ nāmetaṃ, kiṃ rājā mama dhanaṃ vilumpāpetī’’ti taṃ taṃ gantvā gaṇhāti, gahitagahitā paharitvā pādamūleyeva pātenti. So vedanāppatto gehaṃ pavisituṃ ārabhi. Dvārapālā ‘‘are, duṭṭhagahapati, kahaṃ pavisasī’’ti vaṃsapesikāhi pothetvā gīvāyaṃ gahetvā nīhariṃsu.
后来,有一城中人托付伊利瑟富商一辆马车,马车装饰七宝,出城沿大道行驶,不远处将马车送达一仓库。富商诉状:「尊贵富商,因托付于你,我获生平所愿,无须再行造作业报。」他听后惧怕,思维:「此人若说我给了全国王室财富,难保无祸。」随即离开仓库,将马车送还给托付人,称:「车和马匹乃我所有。」到家后,防卫门卫怒斥:「你这个恶户主,凭什么进入?」他被推倒,跌至地面,感受痛苦后入内开始行事。门卫护卫怒斥:「你这恶户主,往哪里去?」用棒驱赶,逼退门外。
So ‘‘ṭhapetvā idāni rājānaṃ natthi me añño koci paṭisaraṇo’’ti rañño santikaṃ gantvā ‘‘deva, mama gehaṃ tumhe vilumpāpethā’’ti āha. Nāhaṃ seṭṭhi vilumpāpemi, nanu tvameva āgantvā ‘‘sace tumhe na gaṇhatha, ahaṃ mama dhanaṃ dānaṃ dassāmī’’ti nagare bheriṃ carāpetvā dānaṃ adāsīti. Nāhaṃ , deva, tumhākaṃ santikaṃ āgacchāmi, kiṃ tumhe mayhaṃ macchariyabhāvaṃ na jānātha, ahaṃ tiṇaggena telabindumpi na kassaci demi. Yo dānaṃ deti, taṃ pakkosāpetvā vīmaṃsatha, devāti. Rājā sakkaṃ pakkosāpesi, dvinnaṃ janānaṃ visesaṃ neva rājā jānāti, na amaccā. Macchariyaseṭṭhi ‘‘kiṃ, deva, ayaṃ seṭṭhi, ahaṃ seṭṭhī’’ti āha. ‘‘Mayaṃ na sañjānāma, atthi te koci sañjānanako’’ti? ‘‘Bhariyā me, devā’’ti. Bhariyaṃ pakkosāpetvā ‘‘kataro te sāmiko’’ti pucchiṃsu. Sā ‘‘aya’’nti sakkasseva santike aṭṭhāsi. Puttadhītaro dāsakammakare ca pakkosāpetvā pucchiṃsu, sabbepi sakkasseva santike tiṭṭhanti.
于是我立誓说:“如今我无他依靠护持。”于是前往国王那里,对国王说:“天神啊,愿你不要玷污我的舍宅。”我不玷污臣子,然而你亲自来到,若你不接受,我便将我的财富布施给人。”于是国王在城中敲鼓宣布布施。我说:“不,天神啊,我不来你这里,你莫非不知我无贪求的本性?我连一小滴油都不会施与别人。施舍者,应当被辨别检验,才称为天神。”国王便向萨咖天帝求证。对两个人的特异,国王并不知情,也无同党。贪婪的大臣说:“天神啊,这位大臣是谁?我就是这个大臣。”众人说:“我们不知,你中有了解者吗?”他说:“是我的妻子,天神啊。”众人将妻子带出,问:“你的主人是谁?”她说:“这位。”于是都站在萨咖天帝面前。子女及仆人也被带来询问,所有人都站在萨咖天帝前。
Puna seṭṭhi cintesi ‘‘mayhaṃ sīse piḷakā atthi, kesehi paṭicchannā, taṃ kho pana kappako eva jānāti, taṃ pakkosāpessāmī’’ti. So ‘‘kappako maṃ, deva, sañjānāti, taṃ pakkosāpethā’’ti āha. Tasmiṃ pana kāle bodhisatto tassa kappako ahosi. Rājā taṃ pakkosāpetvā ‘‘illisaseṭṭhiṃ jānāsī’’ti pucchi. ‘‘Sīsaṃ oloketvā jānissāmi, devā’’ti. ‘‘Tena hi dvinnampi sīsaṃ olokehī’’ti. Tasmiṃ khaṇe sakko sīse piḷakaṃ māpesi. Bodhisatto dvinnampi sīsaṃ olokento piḷakā disvā ‘‘mahārāja, dvinnampi sīse piḷakā attheva, nāhaṃ etesu ekassāpi illisabhāvaṃ sañjānituṃ sakkomī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
大臣又思忖:“我脑中有一疤,被头发遮盖,唯国王知晓,我要向他求证。”他说:“天神啊,是国王知道,愿你去询问他。”当时菩萨是那国王。国王求证后说:“我将看你的头。”他说:“天神,我将让您观头。”国王也观察两人头颅。当时萨咖天帝量度头上的疤痕。菩萨看过两人头颅,见有疤痕,说:“大王,两人头上确有疤痕,我无一人患有疤痕。”之后他吟诵偈语——
§78
78.
‘‘Ubho khañjā ubho kuṇī, ubho visamacakkhukā;
「两人皆驼背,两人皆膀短,双双眼缺宽,」
Ubhinnaṃ piḷakā jātā, nāhaṃ passāmi illisa’’nti.
「都长了疤痕,我不见疤痕。」
Tattha ubhoti dvepi janā. Khañjāti kuṇṭhapādā. Kuṇīti kuṇṭhahatthā. Visamacakkhukāti visamakkhimaṇḍalā kekarā. Piḷakāti dvinnampi ekasmiṃyeva sīsapadese ekasaṇṭhānāva piḷakā jātā. Nāhaṃ passāmīti ahaṃ ‘‘imesu ayaṃ nāma illiso’’ti na passāmi, ekassāpi illisabhāvaṃ na jānāmīti avoca.
此处,两者即两人。驼背谓脚驼,膀短谓手臂短。视为眼周不均者,裂痕瘤块。疤痕谓两人头颅处出现单一肿块。 "我不见"者谓:“这些被称为疤痕的,我不见,也不识一人患疤痕。”
Bodhisattassa vacanaṃ sutvā seṭṭhi kampamāno dhanasokena satiṃ paccupaṭṭhāpetuṃ asakkonto tattheva pati. Tasmiṃ khaṇe sakko ‘‘nāhaṃ, mahārāja , illiso, sakkohamasmī’’ti mahatiyā sakkalīlāya ākāse aṭṭhāsi. Illisassa mukhaṃ puñchitvā udakena siñciṃsu, so uṭṭhāya sakkaṃ devarājānaṃ vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṃ sakko āha ‘‘illisa, idaṃ dhanaṃ mama santakaṃ, na tava. Ahañhi te pitā, tvaṃ mama putto. Ahaṃ dānādīni puññāni katvā sakkattaṃ patto, tvaṃ pana me vaṃsaṃ upacchinditvā adānasīlo hutvā macchariye patiṭṭhāya dānasālāyo jhāpetvā yācake nikkaḍḍhitvā dhanameva saṇṭhāpesi. Taṃ neva tvaṃ paribhuñjasi, na aññesaṃ desi, rakkhasapariggahitaṃ viya tiṭṭhati. Sace me dānasālā pākatikā katvā dānaṃ dassasi, iccetaṃ kusalaṃ. No ce dassasi, sabbaṃ te dhanaṃ antaradhāpetvā iminā indavajirena te sīsaṃ chinditvā jīvitakkhayaṃ pāpessāmī’’ti. Illisaseṭṭhi maraṇabhayena santajjito ‘‘ito paṭṭhāya dānaṃ dassāmī’’ti paṭiññaṃ adāsi. Sakko tassa paṭiññaṃ gahetvā ākāse nisinnova dhammaṃ desetvā taṃ sīlesu patiṭṭhāpetvā sakaṭṭhānameva agamāsi. Illisopi dānādīni puññāni katvā saggaparāyaṇo ahosi.
闻菩萨言语,大臣震动,因财忧失不能持心,立刻回家。当时萨咖天帝说:“大王,我非疤痕者,我乃萨咖天。”以天力戏耍升空。天帝察看疤痕后,用水洒净其面。菩萨起身向萨咖天帝礼拜立正。萨咖天帝告说:“疤痕者,这财产为我所守护,不归你。我是你的父,你是我的子。我曾积累福德得天位,而你切断我的后裔,杀害施主,转为无德,建立贪婪形象,造设乞讨处,行乞索财。你既不享用此财,也不教他人,犹如恶鬼守护。如若你办布施之会,示现布施,此乃善法。若不示现,我必用天雷劈碎你头,令你死无生处。”大臣因死恐惧,发誓说:“我还活着时必行布施。”誓约既定,大臣精神恍惚进屋。当时萨咖天帝说:“我非疤痕者,我是萨咖。”以大神力戏耍升空。天帝舐疤以水洗净,起身顶礼。萨咖天帝说:“疤痕者,此财为我所守。父我也,你为子。我因布施得天位,而你返回无德,行恶作乱,藏财如乞丐,建立乞舍。你既不享用,不传授,守护如恶鬼。如若你办布施会,显布施法,此乃善法。若不显布施,我必用天雷断你头,令你死无生。”大臣恐死,发誓往后必行布施。天帝收受誓言,在空中坐化,住于戒法,名为萨咖者。大臣依誓行布施,得生天国。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva moggallāno macchariyaseṭṭhiṃ dameti, pubbepesa iminā damitoyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā illiso macchariyaseṭṭhi ahosi, sakko devarājā mahāmoggallāno, rājā ānando, kappako pana ahameva ahosi’’nti.
世尊言:『比库们,如今摩嘎剌那正驯服渔业大商人,此前亦曾以此驯服过他。』于是,世尊宣传此法,深入说明后,阐释本生故事曰:『彼时,伊利萨是渔业大商人,萨咖天帝为大摩嘎剌那,王为阿难,国师正是咖毕那。』
Illisajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《伊利萨本生》注释第八。
[79] 9. Kharassarajātakavaṇṇanā
【第79节】第九,虎王本生注释
Yato viluttā ca hatā ca gāvoti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ amaccaṃ ārabbha kathesi. Kosalarañño kira eko amacco rājānaṃ ārādhetvā paccantagāme rājabaliṃ labhitvā corehi saddhiṃ ekato hutvā ‘‘ahaṃ manusse ādāya araññaṃ pavisissāmi, tumhe gāmaṃ vilumpitvā upaḍḍhaṃ mayhaṃ dadeyyāthā’’ti vatvā pageva manusse sannipātetvā araññaṃ gantvā coresu āgantvā gāviyo ghātetvā maṃsaṃ khāditvā gāmaṃ vilumpitvā gatesu sāyanhasamaye mahājanaparivuto āgacchati. Tassa na cirasseva taṃ kammaṃ pākaṭaṃ jātaṃ. Manussā rañño ārocesuṃ. Rājā taṃ pakkosāpetvā dosaṃ patiṭṭhāpetvā suniggahitaṃ niggahetvā aññaṃ gāmabhojakaṃ pesetvā jetavanaṃ gantvā bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Bhagavā ‘‘na, mahārāja, idāneva esa evaṃsīlo, pubbepi evaṃsīloyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
因牛群分散殆尽,世尊在揭德林时,讲述一则青年人故事。话说有一位迦毗罗卫国王,曾派一少年接引他国王至后村获得王土,少年与盗贼同伙合谋,称:『我携人进入森林,汝等掠夺乡村,赐我部分。』遂率人劫掠、杀戮、烧毁村庄,日落时,众人围绕大城而来。此恶业不久即现果报。人群告知王情,王责令捉拿,安置惩戒后派他入他村居住。世尊对此事说明:『国王啊,现在此人品行恶劣,然过去亦是如此。』因而请求得其前德。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente ekassa amaccassa paccantagāmaṃ adāsi. Sabbaṃ purimasadisameva. Tadā pana bodhisatto vaṇijjāya paccante vicaranto tasmiṃ gāmake nivāsaṃ kappesi. So tasmiṃ gāmabhojake sāyanhasamaye mahājanaparivārena bheriyā vajjamānāya āgacchante ‘‘ayaṃ duṭṭhagāmabhojako corehi saddhiṃ ekato hutvā gāmaṃ vilumpāpetvā coresu palāyitvā aṭaviṃ paviṭṭhesu idāni upasantūpasanto viya bheriyā vajjamānāya āgacchatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
昔时巴拉那西,婆罗门达特建立王国,曾将后村赐于一童子,土地全与昔时相同。菩萨当时正游商旅于彼村,宿于村主处。晚暮时分,村主随众人围绕大城,述说此孩:『此人同盗贼为伍,扰乱村庄后弃逃,藏身森林,现如败北狼群围攻哺乳牲畜般,聚众围围。』说罢,吟诵一偈曰——
§79
79.
‘‘Yato viluttā ca hatā ca gāvo, daḍḍhāni gehāni jano ca nīto;
『因牛群散尽,被杀害牲畜盈室,民众流离失所;
Athāgamā puttahatāya putto, kharassaraṃ ḍiṇḍimaṃ vādayanto’’ti.
忽有恶子杀父,狂扰虎虎如嚣啸。』
Tattha yatoti yadā. Viluttā ca hatā cāti vilumpitvā bandhitvā ca nītā, maṃsaṃ khādanatthāya ca hatā. Gāvoti gorūpāni. Daḍḍhānīti aggiṃ datvā jhāpitāni. Jano ca nītoti karamaraggāhaṃ gahetvā nīto. Puttahatāya puttoti hataputtāya putto, nillajjoti attho. Chinnahirottappassa hi mātā nāma natthi, iti so tassā jīvantopi hataputtaṭṭhāne tiṭṭhatīti hataputtāya putto nāma hoti. Kharassaranti thaddhasaddaṃ. Ḍiṇḍimanti paṭahabheriṃ.
其中,『被杀』者谓被割断、被砍杀、被绑缚带走,为食肉之故而被杀。『牛』者谓牛类。『被点燃』者谓点燃火焰且熄灭。『被带走』者谓被手腕捉持而带走。『被杀子者』谓其子被杀者,『无耻』为其义。因断绝羞耻之心,其母名为已灭,因此该母的生命在无耻子被杀之地依然存在,所以称其子为被杀子。『蝗虫』者谓发出震动声者。『鼓声』者谓击打响声者。
Evaṃ bodhisatto imāya gāthāya taṃ paribhāsi. Na cireneva ca tassa taṃ kammaṃ pākaṭaṃ jātaṃ, athassa rājā dosānurūpaṃ niggahaṃ akāsi.
由此,正觉者以此偈语表达此事。并非长久以来其业果已经明显显现,后来其王因其过失而对他施加了相应的惩罚。
Satthā ‘‘na, mahārāja, idānevesa evaṃsīlo, pubbepi evaṃsīloyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā amacco idāni amaccoyeva, gāthāya udāhārakapaṇḍitamanusso pana ahameva ahosi’’nti.
师长说:“不,世尊,此刻正是其有德之时,过去亦同样有德。”如是说后,引导其发出教诲,连接因缘而阐述此生本事。曰:“彼时父亲现在亦如当时,唯有此偈语所举的学识者世间俞人即是我。”
Kharassarajātakavaṇṇanā navamā. · 《粗声本生》注释第九。
[80] 10. Bhīmasenajātakavaṇṇanā
第十 章 毗摩诃善王本事解说
Yaṃ te pavikatthitaṃ pureti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ vikatthitaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Eko kira bhikkhu ‘‘āvuso, amhākaṃ jātisamā jāti, gottasamaṃ gottaṃ nāma natthi, mayaṃ evarūpe nāma mahākhattiyakule jātā, gottena vā dhanena vā kulappadesena vā amhehi sadiso nāma natthi, amhākaṃ suvaṇṇarajatādīnaṃ anto natthi, dāsakammakarāpi no sālimaṃsodanaṃ bhuñjanti, kāsikavatthaṃ nivāsenti, kāsikavilepanaṃ vilimpanti. Mayaṃ pabbajitabhāvena etarahi evarūpāni lūkhāni bhojanāni bhuñjāma, lūkhāni cīvarāni dhāremā’’ti theranavamajjhimānaṃ bhikkhūnaṃ antare vikatthento jātiādivasena vambhento khuṃsento vicarati. Athassa eko bhikkhu kulappadesaṃ pariggaṇhitvā taṃ vikatthanabhāvaṃ bhikkhūnaṃ ārocesi. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannipatitā ‘‘āvuso, asuko nāma bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā vikatthento vambhento khuṃsento vicaratī’’ti etassa aguṇaṃ kathayiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, so bhikkhu idāneva vikatthento vambhento khuṃsento vicarati, pubbepi vikatthento vambhento khuṃsento vicarī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊在揭林园时,闻知有一比库嘲笑另一比库,说:“诸比库皆同一族,世系相同,无分别名号。我们生于此大刹利家族中,族谱、财产、家业上皆无相似之人。我们金银珠宝无所有,奴仆不食膻肉,居住草席洁净,涂抹粉末而不污秽。现因出家生活,乃竟食污秽食物、披污秽衣物。”彼群比库在长老中间嘲讽彼比库,扭曲事实,轻视他。忽一比库查验族谱,揭露此妄言谬论,告诫众比库:“朋友阿,名为阿苏固的比库因此出家教团,一直嘲讽他人,扭曲事实,轻蔑别人。”世尊来到时问:“如今诸比库皆于此谈话聚集否?”答曰:“是,尊者。现今此人阿苏固比库仍旧扭曲事实,轻蔑他人,过去亦是如此。”世尊继而详述其往昔事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ nigamagāme udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ disāpāmokkhassa ācariyassa santike tayo vede aṭṭhārasa vijjaṭṭhānāni uggahetvā sabbasippesu nipphattiṃ patvā cūḷadhanuggahapaṇḍito nāma ahosi. So takkasilāto nikkhamitvā sabbasamayasippāni pariyesamāno mahiṃsakaraṭṭhaṃ agamāsi. Imasmiṃ pana jātake bodhisatto thokaṃ rasso oṇatākāro ahosi. So cintesi ‘‘sacāhaṃ kañci rājānaṃ upasaṅkamissāmi, so ‘evaṃ rassasarīro tvaṃ kiṃ amhākaṃ kammaṃ karissasī’ti vakkhati, yaṃnūnāhaṃ ārohapariṇāhasampannaṃ abhirūpaṃ ekaṃ purisaṃ phalakaṃ katvā tassa piṭṭhicchāyāya jīvikaṃ kappeyya’’nti. So tathārūpaṃ purisaṃ pariyesamāno bhīmasenassa nāmekassa tantavāyassa tantavītaṭṭhānaṃ gantvā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘samma, tvaṃ kinnāmosī’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ bhīmaseno nāmā’’ti? ‘‘Kiṃ pana tvaṃ evaṃ abhirūpo upadhisampanno hutvā imaṃ lāmakakammaṃ karosī’’ti? ‘‘Jīvituṃ asakkonto’’ti. ‘‘Samma, mā etaṃ kammaṃ kari, sakalajambudīpe mayā sadiso dhanuggaho nāma natthi. Sace panāhaṃ kañci rājānaṃ passeyyaṃ, so maṃ ‘evaṃrasso ayaṃ kiṃ amhākaṃ kammaṃ karissatī’ti kopeyya, tvaṃ rājānaṃ disvā ‘ahaṃ dhanuggaho’ti vakkhasi. Rājā te paribbayaṃ datvā vuttiṃ nibaddhaṃ dassati. Ahaṃ te uppannakammaṃ karonto tava piṭṭhicchāyāya jīvissāmi. Evaṃ ubhopi sukhitā bhavissāma. Karohi mama vacana’’nti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.
往昔在巴拉奈国,博达萨位于一南方村庄,出生于婆罗门之家,年长后承学智慧,得十八种知识,熟谙各种技艺成为小大师。学成后离开婆罗门之家,遍访诸艺,来到狮子国。时彼生身如丝线形状,念及“我若前往会见某王,必会问我‘尔身此如丝线状,何业致之?’我当为其编制一美丽衣物,使其在树荫下生活。”遂寻觅此人,至名为毗摩诃善(Bhīmasena)的弓弦工匠处,与之相会商议:“尔即毗摩诃善乎?”“为尔何为如是名贵手艺以致作此绵薄工作?”“原因是不堪生命之重。”“善莫作此业。世间无与我同等弓者。若我遭遇某王,王咨“尔以此如丝线身何所为?”则尔告知王我乃弓工。若王恼怒,则尔自言我为弓者,王必因其持有者之名向我示范庄重之礼。于此,我将继续生存于王之樹蔭下,我们皆当安乐,尔应赞同我言。”他应言“善哉”。
Atha naṃ ādāya bārāṇasiṃ gantvā sayaṃ cūḷūpaṭṭhāko hutvā taṃ purato katvā rājadvāre ṭhatvā rañño ārocāpesi. ‘‘Āgacchantū’’ti vutte ubhopi pavisitvā rājānaṃ vanditvā aṭṭhaṃsu. ‘‘Kiṃkāraṇā āgatatthā’’ti ca vutte bhīmaseno āha – ‘‘ahaṃ dhanuggaho, mayā sadiso sakalajambudīpe dhanuggaho natthī’’ti. ‘‘Kiṃ pana labhanto maṃ upaṭṭhahissasī’’ti? ‘‘Aḍḍhamāse sahassaṃ labhanto upaṭṭhahissāmi, devā’’ti. ‘‘Ayaṃ te puriso kiṃ hotī’’ti? ‘‘Cūḷūpaṭṭhāko, devā’’ti. ‘‘Sādhu upaṭṭhahā’’ti. Tato paṭṭhāya bhīmaseno rājānaṃ upaṭṭhahati. Uppannakiccaṃ panassa bodhisattova nittharati.
于是他领受之后,往巴拉那城去,自作小护卫,站在国王前面,于王门立足,向国王稟告说:「请陛下前来。」言毕,二人进入后,向国王行礼礼请。国王问:「来者为谁?」时,彼当强兵答曰:「我是弓箭手,相貌与我相似者,在整个蔑婆地没有弓箭手能与我相比。」国王问:「那么你得到什么,将来侍奉我?」答曰:「我若得八百个月,将侍奉陛下,诸天护持。」国王问:「此人是何人?」答曰:「是小护卫。」国王说:「好,汝可侍奉。」于是强兵调派小护卫侍奉国王所需。其当时所面对的任务,犹如菩萨般怡然完成。
Tena kho pana samayena kāsiraṭṭhe ekasmiṃ araññe bahūnaṃ manussānaṃ sañcaraṇamaggaṃ byaggho chaḍḍāpeti, bahū manusse gahetvā gahetvā khādati. Taṃ pavattiṃ rañño ārocesuṃ. Rājā bhīmasenaṃ pakkosāpetvā ‘‘sakkhissasi, tāta, naṃ byagghaṃ gaṇhitu’’nti āha. ‘‘Deva, kiṃ dhanuggaho nāmāhaṃ , yadi byagghaṃ gahetuṃ na sakkomī’’ti. Rājā tassa paribbayaṃ datvā uyyojesi. So gharaṃ gantvā bodhisattassa kathesi. Bodhisatto ‘‘sādhu, samma, gacchā’’ti āha. ‘‘Tvaṃ pana na gamissasī’’ti? ‘‘Āma na gamissāmi, upāyaṃ pana te ācikkhissāmī’’ti. ‘‘Ācikkha, sammā’’ti. Tvaṃ byagghassa vasanaṭṭhānaṃ sahasā ekakova mā agamāsi, janapadamanusse pana sannipātetvā ekaṃ vā dve vā dhanusahassāni gāhāpetvā tattha gantvā byagghassa uṭṭhitabhāvaṃ ñatvā palāyitvā ekaṃ gumbaṃ pavisitvā urena nipajjeyyāsi, jānapadāva byagghaṃ pothetvā gaṇhissanti, tehi byagghe gahite tvaṃ dantehi ekaṃ valliṃ chinditvā koṭiyaṃ gahetvā matabyagghassa santikaṃ gantvā ‘‘bho, kenesa, byaggho mārito, ahaṃ imaṃ byagghaṃ goṇaṃ viya valliyā bandhitvā rañño santikaṃ nessāmī’ti valliatthāya gumbaṃ paviṭṭho, mayā valliyā anābhatāya eva kenesa mārito’’ti katheyyāsi. Atha te jānapadā bhītatasitā ‘‘sāmi, mā rañño ācikkhī’’ti bahuṃ dhanaṃ dassanti, byaggho tayā gahito bhavissati, raññopi santikā bahuṃ dhanaṃ labhissasīti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā bodhisattena kathitaniyāmeneva byagghaṃ gahetvā araññaṃ khemaṃ katvā mahājanaparivuto bārāṇasiṃ āgantvā rājānaṃ disvā ‘‘gahito me, deva, byaggho, araññaṃ khemaṃ kata’’nti āha. Rājā tuṭṭho bahuṃ dhanaṃ adāsi. Punekadivasaṃ ‘‘ekamaggaṃ mahiṃso chaḍḍāpetī’’ti ārocesuṃ, rājā tatheva bhīmasenaṃ pesesi. Sopi bodhisattena dinnanayena byagghaṃ viya tampi gahetvā āgañchi, rājā puna bahuṃ dhanaṃ adāsi, mahantaṃ issariyaṃ jātaṃ. So issariyamadamatto bodhisattaṃ avamaññaṃ katvā tassa vacanaṃ na gaṇhāti, ‘‘nāhaṃ taṃ nissāya jīvāmi, kiṃ tvaññeva puriso’’tiādīni pharusavacanāni vadati.
彼时,在迦尸国一处森林,有老虎呵斥百姓,拦截道路,抓捕许多人而食之。此事上报国王,国王派遣强兵说:「勇士啊,尔能捕获此虎乎?」彼答曰:「陛下,吾有名弓箭手,若虎行捕者非我莫属。」王随即给他保护并任命其职。他回家告知菩萨,菩萨说:「好,正合适,去吧。」强兵问:「汝可不去乎?」答曰:「是,我不去,但当告诉尔计策。」菩萨说:「好,正宜。」强兵俄然不见虎踪,他厚积民众集中,筹集成一千两千弓箭,前往老虎出没之处。识得虎势即弃逃,躲进一间小屋内,施以牢笼困虎。众民见此,欲捕获老虎;虎被擒时,强兵用牙齿咬断藤蔓,将小屋牢牢系缚,携虎至国王前说:「尊主,此虎已系牢,吾如牧牛者笼之入城。」此事使众民惊恐恐惧,示以大量财物。老虎将被擒,国王得多资财。其人称善。之后与菩萨协力带虎归林,宣告森林已安全。国王大喜,赏赐丰厚。日复一日,有巨象闯入森林,国王遣强兵调度。彼人如同捉虎般,捕获巨象,还得许多财富,展现极大威仪。彼自视高傲,轻蔑菩萨,拒听其言,出言粗暴言语辱骂。
Atha katipāhaccayena eko sāmantarājā āgantvā bārāṇasiṃ uparundhitvā ‘‘rajjaṃ vā detu, yuddhaṃ vā’’ti rañño sāsanaṃ pesesi. Rājā ‘‘yujjhāhī’’ti bhīmasenaṃ pesesi. So sabbasannāhasannaddho rājavesaṃ gahetvā susannaddhassa vāraṇassa piṭṭhe nisīdi. Bodhisattopi tassa maraṇabhayena sabbasannāhasannaddho bhīmasenasseva pacchimāsane nisīdi. Vāraṇo mahājanaparivuto nagaradvārena nikkhamitvā saṅgāmasīsaṃ pāpuṇi. Bhīmaseno yuddhabherisaddaṃ sutvāva kampituṃ āraddho. Bodhisatto ‘‘idānesa hatthipiṭṭhito patitvā marissatī’’ti hatthikkhandhato apatanatthaṃ bhīmasenaṃ yottena parikkhipitvā gaṇhi, bhīmaseno sampahāraṭṭhānaṃ disvā maraṇabhayatajjito sarīravaḷañjena hatthipiṭṭhiṃ dūsesi. Bodhisatto ‘‘na kho te bhīmasena purimena pacchimaṃ sameti, tvaṃ pubbe saṅgāmayodho viya ahosi, idāni hatthipiṭṭhiṃ dūsesī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
后来,有众多护卫,一位地方王子来到了巴拉那城,向国王发起挑战,表达「愿意割让王国,或战斗到底」的态度。国王派遣强兵应战。强兵身披全副武装,佩带国王战袍,坐于被保护的堡垒之中。菩萨亦因畏惧死亡,穿戴护具,坐于强兵的对面。堡垒外围民众聚集,从城门出发兵器相接。强兵听得战马嘶鸣声,立即惊恐颤抖。菩萨见状,托住摔倒倒地的强兵,支持其肩膀,以免伤亡。见强兵为避免死伤而弄脏护臂,劝慰道:「强兵啊,你前后不合适,过去如同战争之事,现今你又弄脏护臂。」说罢,菩萨吟诵此诗:
§80
80.
‘‘Yaṃ te pavikatthitaṃ pure, atha te pūtisarā sajanti pacchā;
「你先前口出虚言,今因你言中有污秽;
Ubhayaṃ na sameti bhīmasena, yuddhakathā ca idañca te vihañña’’nti.
两者不相符,强兵啊,你的战争话语如今更具毒害。」
Tattha yaṃ te pavikatthitaṃ pureti yaṃ tayā pubbe ‘‘kiṃ tvaṃyeva puriso, nāhaṃ puriso, ahampi saṅgāmayodho’’ti vikatthitaṃ vambhanavacanaṃ vuttaṃ, idaṃ tāva ekaṃ. Atha te pūtisarā sajanti pacchāti atha te ime pūtibhāvena saraṇabhāvena ca ‘‘pūtisarā’’ti laddhanāmā sarīravaḷañjadhārā sajanti vaḷañjanti paggharanti. Pacchāti tato pure vikatthitato aparabhāge, idāni imasmiṃ saṅgāmasīseti attho. Ubhayaṃ na sameti bhīmasenāti idaṃ bhīmasena ubhayaṃ na sameti. Kataraṃ? Yuddhakathā ca idañca te vihaññanti, yā ca pure kathitā yuddhakathā, yañca te idāni vihaññaṃ kilamatho hatthipiṭṭhidūsanākārappatto vighātoti attho.
此处所说先前之虚妄言,是你以前说:「你不是人,我才是人,我们俩像战争。」此为欺骗的谎言。如今你自污秽之言,心灵受荼毒,肉体因弄脏护臂而受苦。此为两者不和谐之象。此句中所言「两者不合」即指强兵内外不一致;「战争话语」指过去与现在的言语矛盾,现今因污秽及护臂损伤而生烦恼纷争。
Evaṃ bodhisatto taṃ garahitvā ‘‘mā bhāyi, samma, kasmā mayi ṭhite vihaññasī’’ti bhīmasenaṃ hatthipiṭṭhito otāretvā ‘‘nhāyitvā gehameva gacchā’’ti uyyojetvā ‘‘ajja mayā pākaṭena bhavituṃ vaṭṭatī’’ti saṅgāmaṃ pavisitvā unnaditvā balakoṭṭhakaṃ bhinditvā sapattarājānaṃ jīvaggāhaṃ gāhāpetvā bārāṇasirañño santikaṃ agamāsi. Rājā tuṭṭho bodhisattassa mahantaṃ yasaṃ adāsi. Tato paṭṭhāya ‘‘cūḷadhanuggahapaṇḍito’’ti sakalajambudīpe pākaṭo ahosi. So bhīmasenassa paribbayaṃ datvā sakaṭṭhānameva pesetvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
如是,菩萨知晓此事后,对比摩森以大手掌推开说:「莫惧怕,正真地说,为什么对我起恶念呢?」然后他激励他道:「沐浴后便回家去。」又说:「今日我必定公开发生争斗。」于是他进入战阵,激起波澜,击破军阵,杀戮七王,抓获生命。后来他来到巴拉那西国王面前。国王欢喜,赏赐菩萨极大荣耀。从此他被全恒河岛称为「小盾智者」。他将比摩森交付给侍从,只派遣他去运货车,做了功德,照常离去。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, idānevesa bhikkhu vikattheti, pubbepi vikatthiyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bhīmaseno vikatthitabhikkhu ahosi, cūḷadhanuggahapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
佛说:「比库们,今时这位比库并非变节者,早先也未曾变节。」于是他引导出这段法句,结合起因加以说明:当时比摩森为变节比库,而真正的小盾智者正是我自己。」
Bhīmasenajātakavaṇṇanā dasamā. · 《毗摩斯那本生》注释第十。
Varuṇavaggo aṭṭhamo. · 瓦卢那品第八。
Tassuddānaṃ –
此文末名目是——
Varuṇaṃ sīlavanāgaṃ, saccaṃkira rukkhadhammaṃ;
温润如水的如龙具戒者,诚实清净如树之法;
Maccharājā asaṅkiyaṃ, mahāsupinaillisaṃ;
蚊王无数,长眠沉睡的猛兽;
Kharassaraṃ bhīmasenanti.
正是喀拉萨拉比摩森。
9. Apāyimhavaggo
第九品 地狱品
[81] 1. Surāpānajātakavaṇṇanā
第一章 醉饮故事解说
Apāyimhaanaccimhāti idaṃ satthā kosambiṃ upanissāya ghositārāme viharanto sāgatattheraṃ ārabbha kathesi. Bhagavati hi sāvatthiyaṃ vassaṃ vasitvā cārikāgamanena bhaddavatikaṃ nāma nigamaṃ sampatte gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino ca satthāraṃ disvā vanditvā ‘‘mā, bhante, bhagavā ambatitthaṃ agamāsi, ambatitthe jaṭilassa assame ambatitthako nāma nāgo āsīviso ghoraviso, so bhagavantaṃ viheṭheyyā’’ti vārayiṃsu. Bhagavāpi tesaṃ kathaṃ asuṇanto viya tesu yāvatatiyaṃ vārayamānesupi agamāsiyeva.
‘地狱在下方’之意,如来尊者依止于国桑比,于举声安住的园林中,开始宣说这章节。因为世尊曾于沙瓦提度夏,在出行游化时至名为善住的市镇。牧人、畜农、商贾以及车辆人等见到尊者,便礼拜并请说:“尊敬的世尊,请不要进入水中渡口。渡口处有名为赤龙的危险恶龙,凶猛可怖,若它攻击佛陀,该如何是好?”世尊如听未闻般,虽被劝阻仍顺其意前行。
Tatra sudaṃ bhagavā bhaddavatikāya avidūre aññatarasmiṃ vanasaṇḍe viharati. Tena kho pana samayena buddhūpaṭṭhāko sāgato nāma thero pothujjanikāya iddhiyā samannāgato taṃ assamaṃ upasaṅkamitvā tassa nāgarājassa vasanaṭṭhāne tiṇasanthārakaṃ paññāpetvā pallaṅkena nisīdi. Nāgo makkhaṃ asahamāno dhūmāyi, theropi dhūmāyi. Nāgo pajjali, theropi pajjali. Nāgassa tejo theraṃ na bādhati, therassa tejo nāgaṃ bādhati. Evaṃ so khaṇena taṃ nāgarājānaṃ dametvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpetvā satthu santikaṃ agamāsi.
当时,世尊离善住不远,住于某树林空地。此时,有位名为萨咖德的长老,具俗人般神通力,前往赤龙居住之处,为其割肯干草作为卧榻,端坐其上。赤龙隐忍呕气,其上长老亦呕气。赤龙吐火,长老亦吐火。赤龙的火焰不伤长老,长老的火焰亦不伤赤龙。就这样,长时间调伏了这赤龙,使其服顺,树立于戒律、皈依,回至世尊处。
Satthā bhaddavatikāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā kosambiṃ agamāsi. Sāgatattherena nāgassa damitabhāvo sakalajanapadaṃ patthari. Kosambinagaravāsino satthu paccuggamanaṃ katvā satthāraṃ vanditvā sāgatattherassa santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ ṭhitā evamāhaṃsu ‘‘bhante, yaṃ tumhākaṃ dullabhaṃ, taṃ vadeyyātha, tadeva mayaṃ paṭiyādessāmā’’ti. Thero tuṇhī ahosi. Chabbaggiyā panāhaṃsu ‘‘āvuso, pabbajitānaṃ nāma kāpotikā surā dullabhā ceva manāpā ca. Sace tumhe therassa pasannā, kāpotikaṃ suraṃ paṭiyādethā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā satthāraṃ svātanāya nimantetvā nagaraṃ pavisitvā attano attano gehe ‘‘therassa dassāmā’’ti kāpotikaṃ suraṃ pasannaṃ paṭiyādetvā theraṃ nimantetvā ghare ghare pasannaṃ suraṃ adaṃsu. Thero pivitvā surāmadamatto nagarato nikkhamanto dvārantare patitvā vilapamāno nipajji.
世尊于善住自在而住,随后前往国桑比。赤龙受萨咖德长老调伏,已顺服整乡人。桑比城居民迎接世尊,礼拜之后,前往拜访萨咖德长老,礼拜后以一旁站立,对他说:“长老,请告知你们难得之事,我们定当听受。”长老寂静不语。众人再三请求:“朋友们,出家众如鸽子般善乐酒美酒。如果你们喜欢长老,愿意为他赐予鸽子饮酒。”众人称善后,邀请世尊进入城中,回各自家中,以喜悦心请饮喜悦的鸽子美酒,长老饮后醉,未熄尽酒意,离开城门时跌倒哭泣,卧倒于地。
Satthā katabhattakicco nagarā nikkhamanto theraṃ tenākārena nipannaṃ disvā ‘‘gaṇhatha, bhikkhave, sāgata’’nti gāhāpetvā ārāmaṃ agamāsi . Bhikkhū therassa sīsaṃ tathāgatassa pādamūle katvā taṃ nipajjāpesuṃ, so parivattitvā pāde tathāgatābhimukhe katvā nipajji. Satthā bhikkhū paṭipucchi ‘‘kiṃ nu kho, bhikkhave, yaṃ pubbe sāgatassa mayi gāravaṃ, taṃ idāni atthī’’ti? ‘‘Natthi, bhante’’ti. ‘‘Bhikkhave, ambatitthakaṃ nāgarājānaṃ ko damesī’’ti. ‘‘Sāgato, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ panetarahi, bhikkhave, sāgato udakadeḍḍūbhakampi dametuṃ sakkuṇeyyā’’ti. ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Api nu kho, bhikkhave, evarūpaṃ pātuṃ yuttaṃ, yaṃ pivitvā evaṃvisaññī hotī’’ti. ‘‘Ayuttaṃ, bhante’’ti. Atha kho bhagavā theraṃ garahitvā bhikkhū āmantetvā ‘‘surāmerayapāne pācittiya’’nti (pāci. 327) sikkhāpadaṃ paññāpetvā uṭṭhāyāsanā gandhakuṭiṃ pāvisi.
世尊担任施粥者,城中出城人见长老沦落至此,便叫喊:“来吧,比库们,萨咖德!”出家比库们割断长老的头发,跪于佛足,并使长老转面面对佛陀而俯伏。佛陀问比库们:“比库们,昔日你们对萨咖德长老的敬意现在还有吗?”比库们答:“没有,世尊。”佛陀问:“那扶持赤龙的主是谁?”答:“是萨咖德。”佛陀又问:“比库们,现在萨咖德能制服水中蛟龙吗?”答:“不能,世尊。”佛陀再问:“饮酒是否当所应有,饮后如此迷乱?”答:“不当,世尊。”于是世尊叫萨咖德长老起身,并召比库们,对他们宣说“饮酒为戒违”,戒训已订,随即起座进入香舍。
Dhammasabhāyaṃ sannipatitā bhikkhū surāpānassa avaṇṇaṃ kathayiṃsu ‘‘yāva mahādosañcetaṃ, āvuso, surāpānaṃ nāma, tāva paññāsampannaṃ nāma iddhimantaṃ sāgataṃ yathā satthu guṇamattampi na jānāti, tathā akāsī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva suraṃ pivitvā pabbajitā visaññino honti, pubbepi ahesuṃyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
诸比库聚集于法会上,谈论酒饮之不善,言道:「酒饮此恶,众友,此恶如大恼恨积聚,正如名为有智慧、具有神通的萨咖,其于世尊功德之量亦不能知晓,酒饮之人亦复如是。」世尊来到,问曰:「诸比库,此时你等为何坐于此间谈论此事?」答曰:「尊者,此谓酒饮者,眼前饮酒而出家者心生昏乱,然先前亦有此类之人。」世尊言说,令众忆昔事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca uppādetvā jhānakīḷaṃ kīḷanto himavantappadese vasati pañcahi antevāsikasatehi parivuto. Atha naṃ vassānasamaye sampatte antevāsikā āhaṃsu ‘‘ācariya, manussapathaṃ gantvā loṇambilaṃ sevitvā āgacchāmā’’ti. ‘‘Āvuso, ahaṃ idheva vasissāmi, tumhe pana gantvā sarīraṃ santappetvā vassaṃ vītināmetvā āgacchathā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti ācariyaṃ vanditvā bārāṇasiṃ gantvā rājuyyāne vasitvā punadivase bahidvāragāmeyeva bhikkhāya caritvā suhitā hutvā punadivase nagaraṃ pavisiṃsu. Manussā sampiyāyamānā bhikkhaṃ adaṃsu. Katipāhaccayena ca raññopi ārocesuṃ ‘‘deva, himavantato pañcasatā isayo āgantvā uyyāne vasanti ghoratapā paramadhitindriyā sīlavanto’’ti. Rājā tesaṃ guṇe sutvā uyyānaṃ gantvā vanditvā katapaṭisanthāro vassānaṃ catumāsaṃ tattheva vasanatthāya paṭiññaṃ gahetvā nimantesi, te tato paṭṭhāya rājageheyeva bhuñjitvā uyyāne vasanti.
昔时,菩提萨埵作巴拉那西国王时,生于拘尸那国北部婆罗门家族,名为婆罗门达特,年老后出家,修成三摩地与神通,游戏于喜马拉雅山地,周围有五百名同住弟子。雨季将至,诸弟子告曰:「老师,前往人间之道,沐盐浴,归来吧。」师言:「我今仍住此地,汝等前往,人间享身,度过雨季后再归。」弟子敬礼老师,前往巴拉那西,居于王园。次日外出乞食,于乡村作比库,和睦相处。人与人亲近,供养比库。少时后,王亦闻其善行,闻言曰:「有天人,五百名,来自喜马拉雅山,居于园中,端严洁净,具足戒德。」国王闻其德,往园礼敬,议定契约,令比库住于园中,亲自筹备食事,于园中生活。
Athekadivasaṃ nagare surānakkhattaṃ nāma ahosi. Rājā ‘‘pabbajitānaṃ surā dullabhā’’ti bahuṃ uttamasuraṃ dāpesi. Tāpasā suraṃ pivitvā uyyānaṃ gantvā surāmadamattā hutvā ekacce uṭṭhāya nacciṃsu, ekacce gāyiṃsu, naccitvā gāyitvā khārikādīni avattharitvā niddāyitvā surāmade chinne pabujjhitvā taṃ attano vippakāraṃ disvā ‘‘na amhehi pabbajitasāruppaṃ kata’’nti roditvā paridevitvā ‘‘mayaṃ ācariyena vinābhūtattā evarūpaṃ pāpakammaṃ karimhā’’ti taṅkhaṇaññeva uyyānaṃ pahāya himavantaṃ gantvā paṭisāmitaparikkhārā ācariyaṃ vanditvā nisīditvā ‘‘kiṃ nu kho, tātā, manussapathe bhikkhāya akilamamānā sukhaṃ vasittha, samaggavāsañca pana vasitthā’’ti pucchitā ‘‘ācariya, sukhaṃ vasimha, apica kho pana mayaṃ apātabbayuttakaṃ pivitvā visaññībhūtā satiṃ paccupaṭṭhāpetuṃ asakkontā naccimha ceva gāyimha cā’’ti etamatthaṃ ārocentā imaṃ gāthaṃ samuṭṭhāpetvā āhaṃsu –
某日,城中有名唤苏拉那卡塔的宴会者,王言:「出家人饮酒难得。」于是赐予大量美酒。比库们饮酒,至园中饮酒致醉,有些起立舞蹈,有些歌唱,伴以鼓乐旋律,然后醉眠。饮酒醉后觉醒,见此自己之行为,悲哀哭泣曰:「不是如出家比库般行事。」哀伤又言:「如无尊师指导,我们如此行恶。」遂抛弃园内,前往喜马拉雅山,敬礼禅林老师坐下。老师问:「孩儿们,出家人在世间道上同处是否安乐?若同住一家如何?」比库答:「老师,我们安住甚乐,但因饮酒皆生昏乱,不能正守念,不能如法修行,乃至歌舞。」因而说出此偈:
§81
81.
‘‘Apāyimha anaccimha, agāyimha rudimha ca;
「我们不安,不能歌舞,不能唱歌,也不能哭泣;
Visaññīkaraṇiṃ pitvā, diṭṭhā nāhumha vānarā’’ti.
饮酒致昏乱,自我意识消亡,仿佛看见非人之猿猴。」
Tattha apāyimhāti suraṃ pivimha. Anaccimhāti taṃ pivitvā hatthapāde lāḷentā naccimha. Agāyimhāti mukhaṃ vivaritvā āyatakena sarena gāyimha. Rudimha cāti puna vippaṭisārino ‘‘evarūpaṃ nāma amhehi kata’’nti rodimha ca. Visaññīkaraṇiṃ pitvā, diṭṭhā nāhumha vānarāti evarūpaṃ saññāvināsanato visaññīkaraṇiṃ suraṃ pivitvā ‘‘etadeva sādhu, yaṃ vānarā nāhumhā’’ti. Evaṃ te attano aguṇaṃ kathesuṃ.
此中,所谓不安者,谓饮酒后踉跄跳舞不能自持;不能歌唱者,谓张口歌唱声音散乱;不能哭泣者,是因极大悲伤而泣;饮酒致昏乱者,谓感官迷乱行为失常;自我意识消亡,谓内心认知消失;如见非人之猿,谓此状态如同心智失常。诸比库因自己之过失说此愚行,引发自省。
Bodhisatto ‘‘garusaṃvāsarahitānaṃ nāma evarūpaṃ hotiyevā’’ti te tāpase garahitvā ‘‘puna evarūpaṃ mākaritthā’’ti tesaṃ ovādaṃ datvā aparihīnajjhāno brahmalokaparāyaṇo ahosi.
菩提萨埵曾谓“无恐怖住者乃名如是”,彼等苦行者因而加以摒弃,又给予彼等劝诫曰“勿复作如是相”,从而已无懈怠之念,志向梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi. Ito paṭṭhāya hi ‘‘anusandhiṃ ghaṭetvā’’ti idampi na vakkhāma. Tadā isigaṇo buddhaparisā ahosi, gaṇasatthā pana ahameva ahosinti.
世尊摄取此法教诲,编成本生故事加以阐发。此后更作详尽考察,称为“追本穷源”,今复不复赘述。彼时有僧团,众多比库;而僧众之首,唯我为也。
Surāpānajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 《饮酒本生》注释第一
[82] 2. Mittavindakajātakavaṇṇanā
[82] 二、密塔维达迦本生之注疏
Atikkammaramaṇakanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ dubbacabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Imassa pana jātakassa kassapasammāsambuddhakālikaṃ vatthu, taṃ dasakanipāte mahāmittavindakajātake (jā. 1.1.82; 1.5.100 ādayo) āvi bhavissati. Tadā pana bodhisatto imaṃ gāthamāha –
所谓越界喜欢者者,是世尊在诃多林中住时,向一位恶劣比库而说。此本生故事属释迦正自觉时期传说,收于十大篇之一大密塔维达迦本生(见本生经一章82;五章100始)。当时菩提萨埵作此偈曰——
§82
82.
‘‘Atikkamma ramaṇakaṃ, sadāmattañca dūbhakaṃ;
越界喜欢者,常放任喝酒,
Svāsi pāsāṇamāsīno, yasmā jīvaṃ na mokkhasī’’ti.
喜于山石居,因其命命不脱也。」
Tattha ramaṇakanti tasmiṃ kāle phalikassa nāmaṃ, phalikapāsādañca atikkantosīti dīpeti. Sadāmattañcāti rajatassa nāmaṃ, rajatapāsādañca atikkantosīti dīpeti. Dūbhakanti maṇino nāmaṃ, maṇipāsādañca atikkantosīti dīpeti. Svāsīti so asi tvaṃ. Pāsāṇamāsīnoti khuracakkaṃ nāma pāsāṇamayaṃ vā hoti rajatamayaṃ vā maṇimayaṃ vā, taṃ pana pāsāṇamayameva. So ca tena āsīno atiniviṭṭho ajjhotthaṭo. Tasmā pāsāṇena āsīnattā ‘‘pāsāṇāsīno’’ti vattabbe byañjanasandhivasena makāraṃ ādāya ‘‘pāsāṇamāsīno’’ti vuttaṃ. Pāsāṇaṃ vā āsīno, taṃ khuracakkaṃ āsajja pāpuṇitvā ṭhitoti attho. Yasmā jīvaṃ na mokkhasīti yasmā khuracakkā yāva te pāpaṃ na khīyati, tāva jīvantoyeva na muccissasi, taṃ āsīnosīti.
其中,『拉玛纳咖』者,彼时水晶之名称也,意即汝已越过水晶宫殿。『萨达玛担』者,银之名称也,意即汝已越过银宫殿。『杜巴咖』者,宝珠之名称也,意即汝已越过宝珠宫殿。『汝彼剑』者,即彼剑乃汝也。『坐于石上』者——所谓轮刀,或由石所成,或由银所成,或由宝珠所成,然此轮刀乃由石所成。彼以此轮刀为座,深深陷入,被其所覆压。因坐于石上,本应说『坐于石者』,然依辅音连声规则取『玛』字,故说为『坐于石玛者』。或解为:坐于石上,意即逼近彼轮刀、触及而立于其上之义。『只要汝尚存活,便不得解脱』者——只要汝之罪业未尽灭,自轮刀之上,汝活着便不得解脱,汝正坐于其上也。
Imaṃ gāthaṃ vatvā bodhisatto attano vasanaṭṭhānaṃyeva gato. Mittavindakopi khuracakkaṃ ukkhipitvā mahādukkhaṃ anubhavamāno pāpakamme parikkhīṇe yathākammaṃ gato.
说完此偈,菩萨即前往自己的居所。未生怨者Mittavindaka亦因铁轮遭掷而遭受极大苦难,恶业已尽遂按法而逝。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mittavindako dubbacabhikkhu ahosi, devarājā pana ahameva ahosi’’nti.
导师取此法句引出本生故事,说:“当时Mittavindaka为恶劣比库,而天王(devarāja)正是我本人。”
Mittavindakajātakavaṇṇanā dutiyā. · 《密德温德咖本生》注释第二
[83] 3. Kāḷakaṇṇijātakavaṇṇanā
【83】三、黑眼本生故事解说
Mittohave sattapadena hotīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ anāthapiṇḍikassa mittaṃ ārabbha kathesi. So kira anāthapiṇḍikena saddhiṃ sahapaṃsukīḷiko ekācariyasseva santike uggahitasippo nāmena kāḷakaṇṇī nāma. So gacchante kāle duggato hutvā jīvituṃ asakkonto seṭṭhissa santikaṃ agamāsi. So taṃ samassāsetvā paribbayaṃ datvā attano kuṭumbaṃ paṭicchāpesi. So seṭṭhino upakārako hutvā sabbakiccāni karoti. Taṃ seṭṭhissa santikaṃ āgatakāle ‘‘tiṭṭha, kāḷakaṇṇi, nisīda, kāḷakaṇṇi, bhuñja kāḷakaṇṇī’’ti vadanti. Athekadivasaṃ seṭṭhino mittāmaccā seṭṭhiṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu ‘‘mahāseṭṭhi, mā etaṃ tava santike kari, ‘tiṭṭha, kāḷakaṇṇi, nisīda kāḷakaṇṇi, bhuñja kāḷakaṇṇī’ti hi iminā saddena yakkhopi palāyeyya, na cesa tayā samāno, duggato durūpeto, kiṃ te iminā’’ti. Anāthapiṇḍiko ‘‘nāmaṃ nāma vohāramattaṃ, na taṃ paṇḍitā pamāṇaṃ karonti, sutamaṅgalikena nāma bhavituṃ na vaṭṭati, na sakkā mayā nāmamattaṃ nissāya sahapaṃsukīḷikaṃ sahāyaṃ pariccajitu’’nti tesaṃ vacanaṃ anādāya ekadivasaṃ attano bhogagāmaṃ gacchanto taṃ geharakkhakaṃ katvā agamāsi.
在伙伴之间如兄弟般相亲相爱的情况下,于逝世七日后,导师在竹林精舍内向安那阇披地迦的一位友人述说此事。此人名为黑眼(kāḷakaṇṇī),乃一僧侣,生活清贫,不是师长身边的助理,因而得名。
后来他因时运不济,陷入困境,难以生存,前往富有长者处求助。该长者被其助益,照顾其家务。当他到长者处时,长者召唤道:“站立,黑眼,坐下,黑眼,吃饭,黑眼。”
某日,该长者的仆人劝他:“伟大的长者,无需再见此人。若以此语气呼喊,甚至恶鬼亦将逃避,不容此人存在。何必如此呢?”
安那阇披地迦答曰:“其名号不过言语称呼,智者不看其名,不会带来吉祥,我亦不可因名号舍弃黑眼助理。”
他不顾众人劝告,某日离去自家住处,成为家庭看守。
Corā ‘‘seṭṭhi kira bhogagāmaṃ gato, gehamassa vilumpissāmā’’ti nānāvudhahatthā rattibhāge āgantvā gehaṃ parivāresuṃ. Itaropi corānaññeva āgamanaṃ āsaṅkamāno aniddāyantova nisīdi. So corānaṃ āgatabhāvaṃ ñatvā manusse pabodhetuṃ ‘‘tvaṃ saṅkhaṃ dhama, tvaṃ mudiṅgaṃ vādehī’’ti mahāsamajjaṃ karonto viya sakalanivesanaṃ ekasaddaṃ kāresi. Corā ‘‘suññaṃ gehanti dussutaṃ amhehi, attheva idha mahāseṭṭhī’’ti pāsāṇamuggarādīni tattheva chaḍḍetvā palāyiṃsu.
盗贼听闻“长者去了家中”,于是携带多种武器于夜半潜入,包围住宅。其他盗贼亦陆续到来,躁动不安而坐立难安。
知道盗贼已来,人们为了告知彼此,用鼓钹敲击发出响声,大声呼喊彼此名号,犹如喧闹的集会声响,令盗贼皆震怖惧逃。
盗贼见家中空无一人,家具散乱不整,便弃舍而逃了。
Punadivase manussā tattha tattha chaḍḍite pāsāṇamuggarādayo disvā saṃvegappattā hutvā ‘‘sace ajja evarūpo buddhisampanno gharavicārako nābhavissa, corehi yathāruciyā pavisitvā sabbaṃ gehaṃ viluttaṃ assa, imaṃ daḷhamittaṃ nissāya seṭṭhino vuḍḍhi jātā’’ti taṃ pasaṃsitvā seṭṭhissa bhogagāmato āgatakāle sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocayiṃsu. Atha ne seṭṭhi avoca ‘‘tumhe evarūpaṃ mama geharakkhakaṃ mittaṃ nikkaḍḍhāpetha, sacāyaṃ tumhākaṃ vacanena mayā nikkaḍḍhito assa, ajja me kuṭumbaṃ kiñci nābhavissa, nāmaṃ nāma appamāṇaṃ, hitacittameva pamāṇa’’nti tassa uttaritaraṃ paribbayaṃ datvā ‘‘atthi dāni me idaṃ kathāpābhata’’nti satthu santikaṃ gantvā ādito paṭṭhāya sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Satthā ‘‘na kho, gahapati, idāneva kāḷakaṇṇimitto attano mittassa ghare kuṭumbaṃ rakkhati, pubbepi rakkhiyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
复次某一日,人们看到那儿废弃的石块及鳄鱼等,因而心生忧惧,便说:『假如今天没有像此般具足智慧,能保护家宅的人,那些盗贼就会随心所欲地进入,把全家掠夺一空。倚赖这位坚定的朋友,庄主的家业就能增长。』众人听闻此语,在庄主聚宅归来时,将此事全都告知。庄主便说:『诸位,要除掉我这般护宅的朋友吧,我正是被你们的话语所哄骗而被驱逐的。今日我的家业全无,只剩无量名字而已,以善心为限度罢了。』他随即送上更多馈赠,前往世尊处,恭敬地降伏身心,将此事悉数陳白。世尊告诫说:『庄主,现在这黑眼睛朋友当下就保护自己的家宅与家人,过去也是一直守护的。』于是应请他带回了过去的事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto mahāyaso seṭṭhi ahosi. Tassa kāḷakaṇṇī nāma mittoti sabbaṃ paccuppannavatthusadisameva. Bodhisatto bhogagāmato āgato taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘sace mayā tumhākaṃ vacanena evarūpo mitto nikkaḍḍhito assa, ajja me kuṭumbaṃ kiñci nābhavissā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
过去在巴拉那西,有一位名叫梵达德的诸侯,未来佛时名望甚高的庄主。庄主名为黑眼睛朋友,称谓与当下完全一样。未来佛从居所归来,听闻此事,便说:『如果我因你们的言语而驱逐了这位朋友,今天我的家园或许也不会成空。』于是宣说此偈:
§83
83.
‘‘Mitto have sattapadena hoti, sahāyo pana dvādasakena hoti;
『朋友应有七分,伙伴则有十二分;
Māsaḍḍhamāsena ca ñāti hoti, tatuttariṃ attasamopi hoti;
亲属如半个月,且还有比这更多自性;
Sohaṃ kathaṃ attasukhassa hetu, cirasanthutaṃ kāḷakaṇṇiṃ jaheyya’’nti.
我怎能舍弃黑眼睛朋友,那是幸福长久的原因。』
Tattha haveti nipātamattaṃ. Mettāyatīti mitto, mettaṃ paccupaṭṭhāpeti, sinehaṃ karotīti attho. So panesa sattapadena hoti, ekato sattapadavītihāragamanamattena hotīti attho. Sahāyo pana dvādasakena hotīti sabbakiccāni ekato karaṇavasena sabbiriyāpathesu saha gacchatīti sahāyo. So panesa dvādasakena hoti, dvādasāhaṃ ekato nivāsena hotīti attho. Māsaḍḍhamāsena cāti māsena vā aḍḍhamāsena vā. Ñāti hotīti ñātisamo hoti. Tatuttarinti tato uttariṃ ekato vāsena attasamopi hotiyeva. Jaheyyanti ‘‘evarūpaṃ sahāyaṃ kathaṃ jaheyya’’nti mittassa guṇaṃ kathesi. Tato paṭṭhāya puna koci tassa antare vattā nāma nāhosīti.
此处“haveti”为虚词之意。朋友是指施行慈爱,行于善业的伙伴。七分意为一个朋友常怀七分真诚与往来;伙伴十二分乃指无论何事,做事皆以一体精力与伙伴同往。十二分也意为以一处共居十二年。半个月是指半个月或整月,亲属即类于亲族。比这更多表示甚至比亲人还亲近。舍弃是指如何舍弃这般伴侣,赞扬黑眼睛朋友的美德。接着再次确定,彼此间确无其他纷争事端。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kāḷakaṇṇī ānando ahosi, bārāṇasiseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
师长带来这法的宣说,同时解说了本生故事,说:“那时,秃头安那多是他,而巴拉纳城的世第一富商正是我。”
Kāḷakaṇṇijātakavaṇṇanā tatiyā. · 《黑耳本生》注释第三
[84] 4. Atthassadvārajātakavaṇṇanā
〔八十四〕第四、义门问题本生注释
Ārogyamiccheparamañca lābhanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ atthakusalaṃ kulaputtaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyañhi ekassa mahāvibhavassa seṭṭhino putto jātiyā sattavasso paññavā atthakusalo. So ekadivasaṃ pitaraṃ upasaṅkamitvā atthassa dvārapañhaṃ nāma pucchi, so taṃ na jānāti. Athassa etadahosi ‘‘ayaṃ pañho atisukhumo, ṭhapetvā sabbaññubuddhaṃ añño upari bhavaggena, heṭṭhā ca avīcinā paricchinne lokasannivāse etaṃ pañhaṃ kathetuṃ samattho nāma natthī’’ti. So puttamādāya bahuṃ mālāgandhavilepanaṃ gāhāpetvā jetavanaṃ gantvā satthāraṃ pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisinno bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ayaṃ, bhante, dārako paññavā atthakusalo maṃ atthassa dvārapañhaṃ nāma pucchi, ahaṃ taṃ pañhaṃ ajānanto tumhākaṃ santikaṃ āgato, sādhu me, bhante, bhagavā taṃ pañhaṃ kathetū’’ti. Satthā ‘‘pubbepāhaṃ, upāsaka, iminā kumārakenetaṃ pañhaṃ puṭṭho, mayā cassa kathito, tadā naṃ esa jānāti, idāni pana bhavasaṅkhepagatattā na sallakkhetī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
渴望健康和极胜利益的,有一位师长在祇树给孤独园居住,他着手教说一个利巧的王子。有一个出生于舍卫城、家富显赫的富商之子,年约七岁,聪慧且善于利益法。有一天他走近父亲,问了一个关于利益的门户问题,父亲却不知解答。后来父亲心想:“这个问题太过微妙,放在一切智者之上,更在诸佛以上,且世间环境险恶阻碍,我怎么能给出合适的解答呢?”这孩子捧起他许多花环香料,来到给孤独园,拜敬师长,坐在一旁对佛陀说:“尊者,这孩子聪明善于利益法,曾问我一门利益的问题,我不懂答,我来请佛陀为我解答。”佛陀说:“过去这问题是由这孩子之父问过,是我曾经答过,但当时他未能了知,如今因宿世因缘已成熟,此时才能领会。”佛陀应其请示,讲述了过去之事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto mahāvibhavo seṭṭhi ahosi. Athassa putto sattavassiko jātiyā paññavā atthakusalo. So ekadivasaṃ pitaraṃ upasaṅkamitvā ‘‘tāta, atthassa dvāraṃ nāma ki’’nti atthassa dvārapañhaṃ pucchi. Athassa pitā taṃ pañhaṃ kathento imaṃ gāthamāha –
从前有一位名为婆罗门达陀的富贵发达的菩萨,他曾是巴拉纳城的世间富商。他的儿子年约七岁,聪明且善于利益。有一天,儿子走近父亲,问:“父亲,利益之门为何?”父亲解答了这个问题,并唱道:
§84
84.
‘‘Ārogyamicche paramañca lābhaṃ, sīlañca vuddhānumataṃ sutañca;
“渴求健康及极胜利益,并且守戒、增长所闻法;
Dhammānuvattī ca alīnatā ca, atthassa dvārā pamukhā chaḷete’’ti.
遵行法则而不堕落,利益之门主要有六。”
Tattha ārogyamicche paramañca lābhanti ca-kāro nipātamattaṃ. Tāta, paṭhamameva ārogyasaṅkhātaṃ paramaṃ lābhaṃ iccheyyāti imamatthaṃ dīpento evamāha. Tattha ārogyaṃ nāma sarīrassa ceva cittassa ca arogabhāvo anāturatā. Sarīre hi rogāture neva aladdhaṃ bhogalābhaṃ uppādetuṃ sakkoti, na laddhaṃ paribhuñjituṃ, anāture pana ubhayampetaṃ sakkoti. Citte ca kilesāture neva aladdhaṃ jhānādibhedaṃ lābhaṃ uppādetuṃ sakkoti, na laddhaṃ puna samāpattivasena paribhuñjituṃ. Etasmiṃ anārogye sati aladdhopi lābho na labbhati, laddhopi niratthako hoti, asati panetasmiṃ aladdhopi lābho labbhati, laddhopi sātthako hotīti ārogyaṃ paramo lābho nāma. Taṃ sabbapaṭhamaṃ icchitabbaṃ. Idamekaṃ atthassa dvāranti ayamettha attho. Sīlañcāti ācārasīlaṃ. Iminā lokacārittaṃ dasseti. Vuddhānumatanti guṇavuddhānaṃ paṇḍitānaṃ anumataṃ. Iminā ñāṇasampannānaṃ garūnaṃ ovādaṃ dasseti. Sutañcāti kāraṇanissitaṃ sutaṃ. Iminā imasmiṃ loke atthanissitaṃ bāhusaccaṃ dasseti. Dhammānuvattī cāti tividhassa sucaritadhammassa anuvattanaṃ. Iminā duccaritadhammaṃ vajjetvā sucaritadhammassa anuvattanabhāvaṃ dasseti. Alīnatā cāti cittassa alīnatā anīcatā. Iminā cittassa asaṅkocataṃ paṇītabhāvaṃ uttamabhāvaṃ dasseti. Atthassa dvārā pamukhā chaḷeteti attho nāma vuḍḍhi, tassa vuḍḍhisaṅkhātassa lokiyalokuttarassa atthassa ete pamukhā uttamā cha dvārā upāyā adhigamamukhānīti.
此中修习身心健康者,得最大利益者。因初始时观所称健康者,实为最大收益,此义故启示云。健康,即身心无病之状态。身体若患病,则不能创造受用利益,亦不能充分享用;未病则两者皆能。心若染污则不能由禅定等法获得利益,已得时亦不能以禅定利益圆满享用。此中无病时,即使无所得,所得时却毫无益处;无无病时,即使无所得,却有所利益。由此视健康为极大利益,此乃首要所求。此为一切利益之门,故称“门”。此门开时,称为“增益”,其增益有世俗与出世间两义。这些门即六种最主要门径,导引至正确方法的获得。所谓戒律,即行为戒律,此戒能显示世间所行。由此善行获准,为智慧增长之所依,于众智者中受尊重,示以师长之教诲。所谓闻者,即缘事所闻,是因缘所依之言教。此言教昭示世间真相。所谓循法,即追随三乘善行法。此者表现抛弃恶行之法而追随善行之态。所谓异心,即心之另类所性。此展示心之无拘无缚,引发清净贤善之态。有此种门,以六为首。所谓“六门”者,谓诸种法门为出入之门,引领至正确方法。因此此处所说者,即诸法出入门,推动世俗与出世间利益之增进也。
Evaṃ bodhisatto puttassa atthassa dvārapañhaṃ kathesi. So tato paṭṭhāya tesu chasu dhammesu vatti. Bodhisattopi dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
佛陀于是以菩萨为子,阐说利益之门此诸问题。由此讲解,菩萨初次出发,于六事中修行。在此之后,菩萨施行布施等善业,依教而行,圆满成就。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā puttova paccuppannaputto, mahāseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
世尊宣说此法时,举出本生故事佐证。言当时彼子如是现身,状如现生子。彼时大富长者本人正是菩萨。
Atthassadvārajātakavaṇṇanā catutthā. · 《义之门本生》注释第四
[85] 5. Kiṃpakkajātakavaṇṇanā
[85] 五、齐帕加本生故事解说
Āyatiṃ dosaṃ nāññāyāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Aññataro kira kulaputto buddhasāsane uraṃ datvā pabbajito ekadivasaṃ sāvatthiyaṃ piṇḍāya caranto ekaṃ alaṅkataitthiṃ disvā ukkaṇṭhi. Atha naṃ ācariyupajjhāyā satthu santikaṃ ānayiṃsu. Satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘sacca’’nti vutte ‘‘pañca kāmaguṇā nāmete bhikkhu paribhogakāle ramaṇīyā. So pana tesaṃ paribhogo nirayādīsu paṭisandhidāyakattā kiṃpakkaphalaparibhogasadiso hoti. Kiṃpakkaphalaṃ nāma vaṇṇagandharasasampannaṃ, khāditaṃ pana antāni khaṇḍitvā jīvitakkhayaṃ pāpeti. Pubbe bahū bālajanā tassa dosaṃ adisvā vaṇṇagandharasesu bajjhitvā taṃ phalaṃ paribhuñjitvā jīvitakkhayaṃ pāpuṇiṃsū’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
某日佛陀在竹林精舍,启示一位心怀不安的比库。说有一寺院中,一名出家青年,放弃家业,行乞于沙瓦提一日。偶遇一树果实累累,形态及香味俱佳,却恶毒难食。佛陀称此果实为齐帕加果,内藏恶毒,吞食者必致生命断灭。过去有多童年曾因其恶毒,吞食果实致死断命。于是乞求佛陀讲解往事典故,明示其义理。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto satthavāho hutvā pañcahi sakaṭasatehi pubbantāparantaṃ gacchanto aṭavimukhaṃ patvā manusse sannipātetvā ‘‘imissā aṭaviyā visarukkhā nāma atthi, mā kho maṃ anāpucchā pubbe akhāditapubbāni phalāphalāni khāditthā’’ti ovadi. Manussā aṭaviṃ atikkamitvā aṭavimukhe ekaṃ kiṃpakkarukkhaṃ phalabhāraoṇamitasākhaṃ addasaṃsu. Tassa khandhasākhāpattaphalāni saṇṭhānavaṇṇarasagandhehi ambasadisāneva. Tesu ekacce vaṇṇagandharasesu bajjhitvā ambaphalasaññāya phalāni khādiṃsu, ekacce ‘‘satthavāhaṃ pucchitvā khādissāmā’’ti gahetvā aṭṭhaṃsu. Bodhisatto taṃ ṭhānaṃ patvā ye gahetvā ṭhitā, te phalāni chaḍḍāpetvā, ye khādamānā aṭṭhaṃsu, te vamanaṃ kāretvā tesaṃ bhesajjaṃ adāsi. Tesu ekacce arogā jātā, paṭhamameva khāditvā ṭhitā pana jīvitakkhayaṃ pattā. Bodhisattopi icchitaṭṭhānaṃ sotthinā gantvā lābhaṃ labhitvā puna sakaṭṭhānameva āgantvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
过去巴拉那西国,布拉曼达提为国王,菩萨时为佛法使者,携带五百牛车,往来行进至森林边缘。遇群人劝曰:“此森林有果树名为叉罗果,汝勿无故采摘旧落果实。”人众穿过森林至边缘,见一株心叶树,枝叶繁茂,果实宜人,且香气浓郁。部分人采摘果实试食,有人誓言“若佛法使者许可,方食此果。”菩萨至树前,见有人采摘停妥,有人食果吐出。菩萨为其施药疗治。有些人虽健康,但初食后生命终结。菩萨苦修故地,获安稳与利益,复携福德回至五百牛车,上行善业,依教行于正道。
Satthā taṃ vatthuṃ kathetvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
师以说法根本,成正觉者因而宣说此偈曰——
§85
85.
‘‘Āyatiṃ dosaṃ nāññāya, yo kāme paṭisevati;
“若无识长时之愤恚者,谁能于欲欲自守护?
Vipākante hananti naṃ, kiṃpakkamiva bhakkhita’’nti.
当苦果至彼即杀之,似已食毒者所得。”
Tattha āyatiṃ dosaṃ nāññāyāti anāgate dosaṃ na aññāya, ajānitvāti attho. Yo kāme paṭisevatīti yo vatthukāme ca kilesakāme ca paṭisevati. Vipākante hananti nanti te kāmā taṃ purisaṃ attano vipākasaṅkhāte ante nirayādīsu uppannaṃ nānappakārena dukkhena saṃyojayamānā hananti. Kathaṃ? Kiṃpakkamiva bhakkhitanti, yathā paribhogakāle vaṇṇagandharasasampattiyā manāpaṃ kiṃpakkaphalaṃ anāgatadosaṃ adisvā bhakkhitaṃ ante hanati, jīvitakkhayaṃ pāpeti, evaṃ paribhogakāle manāpāpi kāmā vipākakāle hanantīti desanaṃ yathānusandhiṃ pāpetvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Sesaparisāyapi keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahanto ahesuṃ.
此中“无识长时之愤恚”者,即未来愤恚不知也。所谓“自守护欲”者,谓护自己所执著之物及烦恼之欲。苦果至者,谓此人种种业果成熟之际。则此欲之果报毁灭于地狱等苦处,因各种痛苦缠缚而灭杀。何以故?如食毒物时,享用香华美味,虽未知其为毒,然果报将至时则致命身亡。由此,比喻欲乐因毒害未来未觉,尝用时享受,果报时即毁灭生命。依此修说,法义尽现。法讲终了后,一心渴望求道之比库,得生生秘果。余比库中,有成须陀洹果者,有一来果者,有不还果者,有阿拉汉者。
Satthāpi imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā parisā buddhaparisā ahosi, satthavāho pana ahameva ahosi’’nti.
师继此法讲,举此因缘作本生传说曰——“当时众会即佛众,行法者实为我也。”
Kiṃpakkajātakavaṇṇanā pañcamā. · 《何翼本生》注释第五
[86] 6. Sīlavīmaṃsakajātakavaṇṇanā
【第86节】六、戒鉴本生传说别释
Sīlaṃkireva kalyāṇanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ sīlavīmaṃsakaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi. So kira kosalarājānaṃ nissāya jīvati tisaraṇaṃ gato akhaṇḍapañcasīlo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū. Rājā ‘‘ayaṃ sīlavā’’ti tassa atirekasammānaṃ karoti. So cintesi ‘‘ayaṃ rājā mayhaṃ aññehi brāhmaṇehi atirekasammānaṃ karoti, ativiya maṃ garuṃ katvā passati, kiṃ nu kho esa mama jātigottakulappadesasippasampattiṃ nissāya imaṃ sammānaṃ karoti, udāhu sīlasampattiṃ, vīmaṃsissāmi tāvā’’ti. So ekadivasaṃ rājūpaṭṭhānaṃ gantvā gharaṃ āgacchanto ekassa heraññikassa phalakato anāpucchitvā ekaṃ kahāpaṇaṃ gahetvā agamāsi, heraññiko brāhmaṇe garubhāvena kiñci avatvā nisīdi. Punadivase dve kahāpaṇe gaṇhi, heraññiko tatheva adhivāsesi. Tatiyadivase kahāpaṇamuṭṭhiṃ aggahesi, atha naṃ heraññiko ‘‘ajja te tatiyo divaso rājakuṭumbaṃ vilumpantassā’’ti ‘‘rājakuṭumbavilumpakacoro me gahito’’ti tikkhattuṃ viravi. Atha naṃ manussā ito cito ca āgantvā ‘‘ciraṃdāni tvaṃ sīlavā viya vicarī’’ti dve tayo pahāre datvā bandhitvā rañño dassesuṃ.
在揭德林中,世尊曾称赞品行为善。彼时世尊对一位行持品德的婆罗门展开讲说。该婆罗门依附迦毗罗卫国王生活,皈依三宝,持守断绝五戒,并通晓三种感受。国王称赞他为有德之人,并加以特别尊重。婆罗门思忖:“这位国王对我不同于其他婆罗门,给予特别尊敬,十分看重我。这是否因为我的种族血统、家族背景、出生出身所致?或者仅因我的品德高尚?我要细细衡量。”某日,他至王宫探访侍卫,未发一言从侍卫处接过一钱铜币离去。侍卫对婆罗门尊敬有加,邀请他坐下。次日,他收取两钱,侍卫同样陪伴。他第三日多手取铜币后,侍卫愤怒斥责:“今日是你第三天盗窃王室财物!”婆罗门辩称:“我是王室财物窃贼。”双方激烈争辩。人众见状纷纷赶来,说:“你长期在世间如守持品德般生活。”三钱铜币先后被没收捆绑,呈于国王前。
Rājā vippaṭisārī hutvā ‘‘kasmā, brāhmaṇa, evarūpaṃ dussīlakammaṃ karosī’’ti vatvā ‘‘gacchatha, tassa rājāṇaṃ karothā’’ti āha. Brāhmaṇo ‘‘nāhaṃ, mahārāja, coro’’ti āha. Atha ‘‘kasmā rājakuṭumbikassa phalakato kahāpaṇe gaṇhī’’ti? ‘‘Etaṃ mayā tayi mama atisammānaṃ karonte ‘kiṃ nu kho rājā mama jātiādīni nissāya atisammānaṃ karoti, udāhu sīlaṃ nissāyā’ti vīmaṃsanatthāya kataṃ, idāni pana mayā ekaṃsena ñātaṃ. Yathā sīlameva nissāya tayā mama sammāno kato, na jātiādīni. Tathā hi me idāni rājāṇaṃ kāresi, svāhaṃ iminā kāraṇena ‘imasmiṃ loke sīlameva uttamaṃ sīlaṃ pamukha’nti sanniṭṭhānaṃ gato. Imassa panāhaṃ sīlassa anucchavikaṃ karonto gehe ṭhito kilese paribhuñjanto na sakkhissāmi kātuṃ, ajjeva jetavanaṃ gantvā satthu santike pabbajissāmi, pabbajjaṃ me detha, devā’’ti vatvā rājānaṃ anujānāpetvā jetavanābhimukho pāyāsi.
国王大怒,问婆罗门:“为何作此恶行?”又说:“去吧,为国王效劳。”婆罗门答曰:“大王,我非盗贼。”国王问:“为何盗取王室财物?”婆罗门答:“为使国王尊重我‘是否因我出生家族缘故,而加重敬意?还是因品德缘故?’我曾细察品德,今才得知此事。凭此品德,我被尊重,而非因家族出身。如今我将忠告国王说,‘世间以品德为最上,品德为首’。我若在家中放纵烦恼,无法修行,今日即往揭德林,依止世尊出家,请求受具足戒。”国王受教许可,他遂面向揭德林而去。
Atha naṃ ñātisuhajjabandhavā sannipatitvā nivāretuṃ asakkontā nivattiṃsu. So satthu santikaṃ gantvā pabbajjaṃ yācitvā pabbajjañca upasampadañca labhitvā avissaṭṭhakammaṭṭhāno vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘bhante, mayhaṃ pabbajjā matthakaṃ pattā’’ti aññaṃ byākāsi. Tassa taṃ aññabyākaraṇaṃ bhikkhusaṅghe pākaṭaṃ jātaṃ. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ sannipatitā bhikkhū ‘‘āvuso, asuko nāma rañño upaṭṭhākabrāhmaṇo attano sīlaṃ vīmaṃsitvā rājānaṃ āpucchitvā pabbajitvā arahatte patiṭṭhito’’ti tassa guṇaṃ kathayamānā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāni ayameva brāhmaṇo attano sīlaṃ vīmaṃsitvā pabbajitvā attano patiṭṭhaṃ akāsi, pubbepi paṇḍitā attano sīlaṃ vīmaṃsitvā pabbajitvā attano patiṭṭhaṃ kariṃsū’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
亲族好友集会,欲阻止他出家失败离散。婆罗门至世尊前,求受出家及具足戒,心清净、专心观照,渐增慧解,证得阿拉汉。随后他向世尊禀言:“师,我已得出家果位。”这事为僧团所知。某日众比库集会,相谓:“善男子,为国王侍从婆罗门,曾细察其品德,向国王询问,获得出家证阿拉汉果位。”世尊至问:“此婆罗门名为何?果作何事?”答:“比库们,他刚细察品德出家证位。昔日聪慧者亦如是,细察品德,出家证位。”世尊请求听闻往事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa purohito ahosi dānādhimutto sīlajjhāsayo akhaṇḍapañcasīlo. Rājā sesabrāhmaṇehi atirekaṃ tassa sammānaṃ karotīti sabbaṃ purimasadisameva. Bodhisatte pana bandhitvā rañño santikaṃ nīyamāne ahituṇḍikā antaravīthiyaṃ sappaṃ kīḷāpentā naṅguṭṭhe gaṇhanti, gīvāya gaṇhanti, gale veṭhenti. Bodhisatto te disvā ‘‘mā, tātā, evaṃ sappaṃ naṅguṭṭhe gaṇhatha, mā gīvāya gaṇhatha, mā gale veṭhetha. Ayañhi vo ḍaṃsitvā jīvitakkhayaṃ pāpeyyā’’ti āha. Ahituṇḍikā ‘‘ayaṃ, brāhmaṇa, sappo sīlavā ācārasampanno tādiso dussīlo na hoti, tvaṃ pana attano dussīlatāya anācārena rājakuṭumbavilumpakacoroti bandhitvā nīyasī’’ti āhaṃsu.
昔时在巴拉那西,菩提萨埵为国王作礼仪首领,布施持戒,持守断绝五戒。国王与诸婆罗门皆加尊敬,与当时旧事相符。菩提萨埵于国王面前被绑束,蒙面行走,围绕骚扰,掐颈扯衣,破坏咽喉。萨埵劝诫:“诸兄弟,勿以手掐,勿扯衣领,勿抓脖颈,否则将招致身亡恶报。”骚扰者答曰:“此婆罗门持戒守律,品行端正,何至于恶?你因品行不善,故被捆绑。”
So cintesi ‘‘sappāpi tāva aḍaṃsantā aviheṭhentā ‘sīlavanto’ti nāmaṃ labhanti, kimaṅgaṃ pana manussabhūtā. Sīlameva imasmiṃ loke uttamaṃ, natthi tato uttaritara’’nti. Atha naṃ netvā rañño dassesuṃ. Rājā ‘‘kiṃ idaṃ, tātā’’ti pucchi. ‘‘Rājakuṭumbavilumpako coro, devā’’ti. ‘‘Tena hissa rājāṇaṃ karothā’’ti. Brāhmaṇo ‘‘nāhaṃ, mahārāja, coro’’ti āha. ‘‘Atha kasmā kahāpaṇe aggahesī’’ti ca vutte purimanayeneva sabbaṃ ārocento ‘‘svāhaṃ iminā kāraṇena ‘imasmiṃ loke sīlameva uttamaṃ, sīlaṃ pāmokkha’nti sanniṭṭhānaṃ gato’’ti vatvā ‘‘tiṭṭhatu tāva idaṃ, āsīvisopi tāva aḍaṃsanto aviheṭhento ‘sīlavā’ti vattabbataṃ labhati. Imināpi kāraṇena sīlameva uttamaṃ, sīlaṃ pavara’’nti sīlaṃ vaṇṇento imaṃ gāthamāha –
婆罗门思虑:“纵然众人偏见称谓‘品行端正’,人身难得。品德于此世为最上无上,没有比此更高。”遂向国王呈现。国王问:“此为何事?”答:“王室骚乱之贼,天神也。”国王曰:“为此为何仍尊你?”婆罗门答:“非贼。昔日已说:‘世间以品德为上,品德为首。’故此尊敬。今仍立此言。故应让其存在。即使魔众亦久忍辱称其‘品行端正’。品德故为最尊贵。”婆罗门颂唱偈语称赞品德:
§86
86.
‘‘Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ;
「品行诚为美善,品德世间无上;……」
Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññatī’’ti.
你看这凶恶的大蛇,它虽有戒律,却不会杀害他人。
Tattha sīlaṃ kirevāti kāyavācācittehi avītikkamasaṅkhātaṃ ācārasīlameva. Kirāti anussavavasena vadati. Kalyāṇanti sundarataraṃ. Anuttaranti jeṭṭhakaṃ sabbaguṇadāyakaṃ. Passāti attanā diṭṭhakāraṇaṃ abhimukhaṃ karonto katheti. Sīlavāti na haññatīti ghoravisopi samāno aḍaṃsanaaviheṭhanamattakena sīlavāti pasaṃsaṃ labhati, na haññati na vihaññatīti. Imināpi kāraṇena sīlameva uttamanti.
这里所说的戒律,指的是身语意三业不越矩的行为戒律。‘kireti’是称赞的说法。‘kalyāṇa’表示更为美善。‘anuttara’表示最尊贵、普施种种美德。‘passati’表示自己亲自观察成因而加以述说。‘sīlāti na haññatī’明说即使面临凶猛凶暴的敌手,因戒律的约束,而仅限于阻遏攻击,而非杀害,所以戒律获得赞誉,不致害人。由此原因,戒律被说明为至高无上。
Evaṃ bodhisatto imāya gāthāya rañño dhammaṃ desetvā kāme pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā himavantaṃ pavisitvā pañcābhiññā aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
如是,菩萨借此偈颂向国王讲说法教,舍弃爱欲,得到出家,入山林雪山,证得五种神通,完成八种禅定,超越往生梵天之界,最终成就。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, rājaparisā buddhaparisā, purohito pana ahameva ahosi’’nti.
世尊宣说此法教,因缘由此,因果相续地讲述过去世事——‘当时王为安那多,王宫与佛弟子及比库团众皆聚集,当时正我是其宫廷祭司’。
Sīlavīmaṃsakajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《戒观察者本生》注释第六
[87] 7. Maṅgalajātakavaṇṇanā
第七 章 吉祥本生故事序言
Yassa maṅgalā samūhatāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto ekaṃ sāṭakalakkhaṇabrāhmaṇaṃ ārabbha kathesi. Rājagahavāsiko kireko brāhmaṇo kotuhalamaṅgaliko tīsu ratanesu appasanno micchādiṭṭhiko aḍḍho mahaddhano mahābhogo, tassa samugge ṭhapitaṃ sāṭakayugaṃ mūsikā khādiṃsu. Athassa sīsaṃ nhāyitvā ‘‘sāṭake āharathā’’ti vuttakāle mūsikāya khāditabhāvaṃ ārocayiṃsu. So cintesi ‘‘sace idaṃ mūsikādaṭṭhaṃ sāṭakayugaṃ imasmiṃ gehe bhavissati, mahāvināso bhavissati. Idañhi avamaṅgalaṃ kāḷakaṇṇisadisaṃ puttadhītādīnaṃ vā dāsakammakarādīnaṃ vā na sakkā dātuṃ. Yo hi idaṃ gaṇhissati, sabbassa mahāvināso bhavissati, āmakasusāne taṃ chaḍḍāpessāmi, na kho pana sakkā dāsakammakarādīnaṃ hatthe dātuṃ. Te hi ettha lobhaṃ uppādetvā imaṃ gahetvā vināsaṃ pāpuṇeyyuṃ, puttassa taṃ hatthe dassāmī’’ti. So puttaṃ pakkosāpetvā tamatthaṃ ārocetvā ‘‘tvampi naṃ, tāta, hatthena aphusitvā daṇḍakena gahetvā āmakasusāne chaḍḍetvā sīsaṃ nhāyitvā ehī’’ti pesesi.
这段菩萨讲说吉祥之义,故事缘起:有一位居于竹林之中的上师,在王舍城为一名著三种福宝的婆罗门说法。这位婆罗门因心怀贪婪而对三宝不满,且持有错误见,贫穷无业,却拥有巨额财富。有一天,婆罗门饲养的老鼠咬坏了他所储存的双套陷阱。婆罗门洗头时有人告知“陷阱坏了”,老鼠已咬坏。婆罗门深虑:“若老鼠在此屋中得此陷阱,将造成大灾难。这是大凶,像黑犬咬人一般,子女仆人都无法控制。谁拿了这个,必导致大灾祸,我会用盾牌拔除它,绝不容许仆人将其拿着。那些因贪心抓了它的,必遭灭亡,我将现示于子女手中。”婆罗门遂吩咐儿子,说:“你也去,儿呀,空手不要拿,用杖抓拿后弃之荒野,洗头后回来吧。”
Satthāpi kho taṃ divasaṃ paccūsasamaye bodhaneyyabandhave olokento imesaṃ pitāputtānaṃ sotāpattiphalassa upanissayaṃ disvā migavīthiṃ gahetvā migaluddako viya gantvā āmakasusānadvāre nisīdi chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjento. Māṇavopi pitu vacanaṃ sampaṭicchitvā ajagarasappaṃ viya taṃ yugasāṭakaṃ yaṭṭhikoṭiyā gahetvā āmakasusānadvāraṃ pāpuṇi. Atha naṃ satthā ‘‘kiṃ karosi māṇavā’’ti āha. ‘‘Bho gotama, idaṃ sāṭakayugaṃ mūsikādaṭṭhaṃ kāḷakaṇṇisadisaṃ halāhalavisūpamaṃ, mama pitā ‘añño etaṃ chaḍḍento lobhaṃ uppādetvā gaṇheyyā’ti bhayena maṃ pahiṇi, ahametaṃ chaḍḍetvā sīsaṃ nhāyissāmīti āgatomhi, bho gotamā’’ti. ‘‘Tena hi chaḍḍehī’’ti. Māṇavo chaḍḍesi, satthā ‘‘amhākaṃ dāni vaṭṭatī’’ti tassa sammukhāva gaṇhi. ‘‘Avamaṅgalaṃ, bho gotama, etaṃ kāḷakaṇṇisadisaṃ, mā gaṇhi mā gaṇhī’’ti tasmiṃ vārayamāneyeva taṃ gahetvā veḷuvanābhimukho pāyāsi.
世尊在那天清晨觉悟时,观看这家父子诸人,见到他们得到了须陀洹果的依据,于是走上权路,如同猎狗穿行,抵达乳母笑声之门,坐下安歇于七宝佛光之中。那孩童听从父亲的话,像蚺蛇的生气,携带那紫色布袋用大绳绳系住,到了乳母笑声之门。之后世尊问他:“孩童,你在做什么?”他说:“尊者,甘露这紫色布袋是鼠齿、黑眼如毒沫之人所持,我父亲因恐惧说‘若有人放弃贪心持此,则让其获得’,我便来放下此袋,想要洗净头颅,尊者 Gotama。”世尊说:“那就放下吧。”孩童放下袋子,世尊说:“现在为我所持。”孩童当面将袋接过。孩童说:“不吉利啊,尊者Gotama,此为黑眼鼠齿之物,不要拿着,不要拿着。”正当阻止时,他便拿着前往竹林。
Māṇavo vegena gantvā pitu ārocesi ‘‘tāta, mayā āmakasusāne chaḍḍitaṃ sāṭakayugaṃ samaṇo gotamo ‘amhākaṃ vaṭṭatī’ti mayā vāriyamānopi gahetvā veḷuvanaṃ gato’’ti. Brāhmaṇo cintesi ‘‘taṃ sāṭakayugaṃ avamaṅgalaṃ kāḷakaṇṇisadisaṃ, taṃ vaḷañjento samaṇopi gotamo nassissati, vihāropi nassissati, tato amhākaṃ garahā bhavissati, samaṇassa gotamassa aññe bahū sāṭake datvā taṃ chaḍḍāpessāmī’’ti. So bahū sāṭake gāhāpetvā puttena saddhiṃ veḷuvanaṃ gantvā satthāraṃ disvā ekamantaṃ ṭhito evamāha ‘‘saccaṃ kira vo, bho gotama, āmakasusāne sāṭakayugaṃ gahita’’nti? ‘‘Saccaṃ, brāhmaṇā’’ti. ‘‘Bho gotama, taṃ sāṭakayugaṃ avamaṅgalaṃ, tumhe taṃ paribhuñjamānā nassissatha, sakalavihāropi nassissati. Sace vo nivāsanaṃ vā pārupanaṃ vā nappahoti, ime sāṭake gahetvā taṃ chaḍḍāpethā’’ti. Atha naṃ satthā ‘‘mayaṃ brāhmaṇa pabbajitā nāma, amhākaṃ āmakasusāne antaravīthiyaṃ saṅkāraṭṭhāne nhānatitthe mahāmaggeti evarūpesu ṭhānesu chaḍḍitā vā patitā vā pilotikā vaṭṭati, tvaṃ pana na idāneva evaṃladdhiko, pubbepi evaṃladdhikoyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
孩童急忙走去,向父亲报告说:“父亲,我在乳母笑声处放下的紫色布袋,被沙门Gotama说‘为我所持’,于是我又带着它去了竹林。”婆罗门思虑道:“那紫色布袋不吉利,黑眼鼠齿之物,若将其收下,沙门Gotama必将灭亡,住处亦会灭亡,随后我们必被憎恶。若将此紫色布袋交给他,他必放弃它。”于是他携多袋与儿同行至竹林,见到了尊者,站于一旁,如是说:“尊者Gotama,真确的是你在乳母笑声处收取此紫色布袋吗?”尊者答:“确实如此,婆罗门。”婆罗门说:“尊者Gotama,那紫色布袋不吉利,太阴沉,我等放着你的,当会灭亡,你住处亦灭亡。若无住房或帐蓬时,务必放下此袋。”世尊言:“我等是婆罗门出家人,乳母笑声处是我们修炼洗浴处,池塘及类似场所此喻之处都放置及遗弃此物。你虽现得如此宝物,往昔亦如是。”言毕,应其请示,讲述过去事迹。
Atīte magadharaṭṭhe rājagahanagare dhammiko magadharājā rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto ekasmiṃ udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā himavante vasamāno ekasmiṃ kāle himavantato nikkhamitvā rājagahanagare rājuyyānaṃ patvā tattha vasitvā dutiyadivase bhikkhācāratthāya nagaraṃ pāvisi. Rājā taṃ disvā pakkosāpetvā pāsāde nisīdāpetvā bhojetvā uyyāneyeva vasanatthāya paṭiññaṃ gaṇhi. Bodhisatto rañño nivesane bhuñjitvā uyyāne vasati. Tasmiṃ kāle rājagahanagare dussalakkhaṇabrāhmaṇo nāma ahosi. Tassa samugge ṭhapitaṃ sāṭakayuganti sabbaṃ purimasadisameva.
过去于摩揭陀国王舍城,有王为正法之王。彼时菩萨出生于北方婆罗门家,得知实相后,行比库出家,入禅定,成就神通。隐居喜马拉雅山,在某时刻从喜马拉雅出发,抵达王舍城市皇宫,在那里住下,第二天为行僧事进入城中。国王见后,召唤他至殿,宴请供养,使居于园林之中。菩萨在王室食毕,住于园林。此时在王舍城有一恶名婆罗门,他所置紫色布袋与先前之物相同。
Māṇave pana susānaṃ gacchante bodhisatto paṭhamataraṃ gantvā susānadvāre nisīditvā tena chaḍḍitaṃ sāṭakayugaṃ gahetvā uyyānaṃ agamāsi. Māṇavo gantvā pitu ārocesi. Pitā ‘‘rājakulūpako tāpaso nasseyyā’’ti bodhisattassa santikaṃ gantvā ‘‘tāpasa, tayā gahitasāṭake chaḍḍehi, mā nassī’’ti āha. Tāpaso ‘‘amhākaṃ susāne chaḍḍitapilotikā vaṭṭati, na mayaṃ kotuhalamaṅgalikā, kotuhalamaṅgalaṃ nāmetaṃ na buddhapaccekabuddhabodhisattehi vaṇṇitaṃ, tasmā paṇḍitena nāma kotuhalamaṅgalikena na bhavitabba’’nti brāhmaṇassa dhammaṃ desesi. Brāhmaṇo dhammaṃ sutvā diṭṭhiṃ bhinditvā bodhisattaṃ saraṇaṃ gato. Bodhisattopi aparihīnajjhāno brahmalokaparāyaṇo ahosi.
孩童正前往园林中时,菩萨先到达,坐于园门,持着那个紫色布袋,进入园中。孩童去见父亲报告。父说:“王室修行者若亡则不吉利。”他往菩萨处说:“修行者阿难,请放下你手中的紫色布袋,莫使之灭亡。”修行者曰:“在我园中,此袋漂荡,不是我好奇的凶兆,这凶兆不应由如佛、缘觉及菩萨们所称道,因此不应为有学者如愚癡者所采纳。”婆罗门闻法,破坏了错误见解,投奔菩萨。菩萨心不动摇,志向梵天界。
Satthāpi imaṃ atītaṃ āharitvā abhisambuddho hutvā brāhmaṇassa dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
世尊领悟过去一切,成佛后,说予婆罗门法义,作此偈言——
§87
87.
‘‘Yassa maṅgalā samūhatā, uppātā supinā ca lakkhaṇā ca;
“何者诸善事汇聚,降生诸善人,且具征相?”
So maṅgaladosavītivatto, yugayogādhigato na jātumetī’’ti.
此人已断诸恶因果,从不生于此世。
Tattha yassa maṅgalā samūhatāti yassa arahato khīṇāsavassa diṭṭhamaṅgalaṃ, sutamaṅgalaṃ, mutamaṅgalanti ete maṅgalā samucchinnā. Uppātā supinā ca lakkhaṇā cāti ‘‘evarūpo candaggāho bhavissati, evarūpo sūriyaggāho bhavissati, evarūpo nakkhattaggāho bhavissati, evarūpo ukkāpāto bhavissati, evarūpo disāḍāho bhavissatī’’ti ime pañca mahāuppātā, nānappakārā supinā, subhagalakkhaṇaṃ, dubbhagalakkhaṇaṃ, itthilakkhaṇaṃ, purisalakkhaṇaṃ, dāsilakkhaṇaṃ, dāsalakkhaṇaṃ, asilakkhaṇaṃ, hatthilakkhaṇaṃ, assalakkhaṇaṃ, usabhalakkhaṇaṃ, āvudhalakkhaṇaṃ, vatthalakkhaṇanti evamādikāni lakkhaṇāni ime ca diṭṭhiṭṭhānā yassa samūhatā, na etehi uppātādīhi attano maṅgalaṃ vā avamaṅgalaṃ vā pacceti. So maṅgaladosavītivattoti so khīṇāsavo sabbamaṅgaladose vītivatto atikkanto pajahitvā ṭhito. Yugayogādhigatoti ‘‘kodho ca upanāho ca, makkho ca paḷāso cā’’tiādinā (vibha. 833) nayena dve dve ekato āgatakilesā yugā nāma. Kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogoti ime saṃsāre yojanabhāvato cattāro yogā nāma. Te yuge ca yoge cāti yugayoge adhigato abhibhavitvā gato vītivatto samatikkanto khīṇāsavo bhikkhu. Na jātumetīti puna paṭisandhivasena ekaṃseneva imaṃ lokaṃ na eti nāgacchatīti.
所谓吉祥即是圣者断灭垢染的见受闻等吉祥,诸吉祥悉数消除。生起及潜伏之兆者,如此月亏之象,如此日亏之象,如此星亏之象,如此雷击之象,如此诸方相凌之象。此五大生起,形态各异,有潜伏象、佳相、恶相、雌性相、雄性相、奴仆相、仆从相、不善相、大象相、马相、负重相、穿着相等诸相,如此类相,乃见所现之处。若集于此,亦不以此等生起相等为自吉祥或逆吉祥。故谓已断诸垢,远离诸吉祥恶因,超越烦恼安立者。所谓缘合结者,如「嗔恨与怨恨」「贪恋与蔽昧」等,二二成对之垢结名为缘合。在此三界因缘关系中有四种缘合,名为欲缘、行缘、见缘、无明缘。于此缘合缘中,胜解通达、超越除尽烦恼之比库,复不再生。终不再因续转生于此世界。
Evaṃ satthā imāya gāthāya brāhmaṇassa dhammaṃ desetvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne brāhmaṇo saddhiṃ puttena sotāpattiphale patiṭṭhahi. Satthā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā eteva pitāputtā idāni pitāputtā ahesuṃ, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
师以此偈向婆罗门宣说法义,陈显诸真理。真理展现之时,婆罗门与子同发初果信。师引往生事迹,为其说:“当昔父子俱在,如今此二皆为父子,我独为苦行人。”
Maṅgalajātakavaṇṇanā sattamā. · 吉祥本生注释,第七。
[88] 8. Sārambhajātakavaṇṇanā
[88] 第八 薩蘭巴经注疏
Kalyāṇimeva muñceyyāti idaṃ satthā jetavane viharanto omasavādasikkhāpadaṃ (pāci. 15) ārabbha kathesi. Dvepi vatthūni heṭṭhā nandivisālajātake vuttasadisāneva. Imasmiṃ pana jātake bodhisatto gandhāraraṭṭhe takkasilāyaṃ aññatarassa brāhmaṇassa sārambho nāma balibaddo ahosi. Satthā idaṃ atītavatthuṃ kathetvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
「只应当持善净心」──师在揭林精舍住时,于斥恶戒学处开始此说。此后有两事,次于南地大象经中说法相似。此生本佛曾在犍陀罗国,成为一贤者名为萨兰巴的婆罗门。师于彼往昔事迹而说,成佛后由此偈言:
§88
88.
‘‘Kalyāṇimeva muñceyya, na hi muñceyya pāpikaṃ;
只当断善,不应断恶;
Mokkho kalyāṇiyā sādhu, mutvā tappati pāpika’’nti.
“解脱是善法,是美好之事,舍弃则断除恶行。”
Tattha kalyāṇimeva muñceyyāti catudosavinimuttaṃ kalyāṇiṃ sundaraṃ anavajjaṃ vācameva muñceyya vissajjeyya katheyya. Na hi muñceyya pāpikanti pāpikaṃ lāmikaṃ paresaṃ appiyaṃ amanāpaṃ na muñceyya na katheyya. Mokkhokalyāṇiyā sādhūti kalyāṇavācāya vissajjanameva imasmiṃ loke sādhu sundaraṃ bhaddakaṃ. Mutvā tappati pāpikanti pāpikaṃ pharusavācaṃ muñcitvā vissajjetvā kathetvā so puggalo tappati socati kilamatīti.
此中所谓善法,当当舍弃者,是断尽一切束缚、清净美好、无过失的话语。唯有言辞善美方可舍弃、放弃、宣说。恶行不舍弃者,是恶劣、低贱、他人不喜、不悦纳者,非舍弃亦非宣说。所谓解脱是善,指此世间舍弃善言而放弃之;言已舍弃恶行,则恶劣粗鄙言辞亦应舍弃、放弃、宣说。若有人舍弃此,则断除烦恼,悲伤亦灭尽,如痴迷消散般。
Evaṃ satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā brāhmaṇo ānando ahosi, brāhmaṇī uppalavaṇṇā, sārambho pana ahameva ahosi’’nti.
如是,佛陀乃宣说此法、阐释此教,揭示因果故事,言:“当时婆罗门名曰阿难,婆罗门妻为优昙华色,而我正是沙门沙汰也。”
Sārambhajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 争斗本生注释,第八。
[89] 9. Kuhakajātakavaṇṇanā
【第89卷】 九、谬误故事解说
Vācāvakira te āsīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kuhakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Kuhakavatthu uddālakajātake āvi bhavissati.
诸言语歉逊之人,即是本师在揭德林中生活时,对一诡谲比库所说之语。谬误故事出现在《引出故事》一经中。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente ekaṃ gāmakaṃ upanissāya eko kūṭajaṭilo kuhakatāpaso vasati. Eko kuṭumbiko tassa araññe paṇṇasālaṃ kāretvā tattha naṃ vāsento attano gehe paṇītāhārena paṭijaggati. So taṃ kūṭajaṭilaṃ ‘‘sīlavā eso’’ti saddahitvā corabhayena suvaṇṇanikkhasataṃ tassa paṇṇasālaṃ netvā bhūmigataṃ katvā ‘‘idaṃ olokeyyāsi, bhante’’ti āha. Atha naṃ tāpaso ‘‘pabbajitānaṃ nāma, āvuso, evarūpaṃ kathetuṃ, na vaṭṭati, amhākaṃ pana parasantake lobho nāma natthī’’ti āha. So ‘‘sādhu, bhante’’ti tassa vacanaṃ saddahitvā pakkāmi. Duṭṭhatāpaso ‘‘sakkā ettakena jīvitu’’nti katipāhaṃ atikkamitvā taṃ suvaṇṇaṃ gahetvā antarāmagge ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā āgantvā paṇṇasālāyameva vasitvā punadivase tassa gehe bhattakiccaṃ katvā evamāha ‘‘āvuso, mayaṃ tumhe nissāya ciraṃ vasimha, aticiraṃ ekasmiṃ ṭhāne vasantānaṃ manussehi saddhiṃ saṃsaggo hoti, saṃsaggo ca nāma pabbajitānaṃ malaṃ, tasmā gacchāmaha’’nti vatvā tena punappunaṃ yāciyamānopi nivattituṃ na icchi. Atha naṃ so ‘‘evaṃ sante gacchatha, bhante’’ti yāva gāmadvāraṃ anugantvā nivatti. Tāpasopi thokaṃ gantvāva ‘‘imaṃ kuṭumbikaṃ mayā vañcetuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā jaṭānaṃ antare tiṇaṃ ṭhapetvā paṭinivatti. Kuṭumbiko ‘‘kiṃ, bhante, nivattitthā’’ti pucchi. Āvuso tumhākaṃ gehacchadanato me jaṭāsu ekatiṇaṃ laggaṃ, adinnādānañca nāma pabbajitānaṃ na vaṭṭati, taṃ ādāya āgatomhīti. Kuṭumbiko ‘‘chaḍḍetvā gacchatha, bhante’’ti vatvā ‘‘tiṇasalākampi nāma parasantakaṃ na gaṇhāti, aho kukkuccako me ayyo’’ti pasīditvā vanditvā uyyojesi.
往昔时,当人巴拉纳西境内,婆罗门达特子治理王国,某村落中,有一独居婆罗门苦行者,其发束缚盘乱如茅草。某家庭主人于其林中建有一片板舍,彼居而不往己宅,备以精洁饮食而供养之。主人称彼苦行者“德行具足”以示敬重。因恐偷盗,主人为其板舍周围施以金链环绕,并筑入土下,谓曰“此处当视察,尊者”。苦行者答曰:“出家人者,朋友,此如我等不应妄言,吾等无私欲利,而众人之欲本非我所有。”主人言曰:“善哉,尊者。”遂辞而去。恶意苦行者自语:“凭此微物可度日。”遂将金链偷取,藏于发束中。后又返舍照料,日复一日,谓曰:“兄弟们,依我长期居住,众人同处一处生起纠葛,纠葛即出家人之污秽,故应离去。”言毕,乞求而不愿回转。苦行者遂答曰:“既然如此,则去吧,尊者。”遂返至村头。苦行者心思忖度:“欲诈此家庭可行否?”遂于发束中置一束茅草。家庭主人问曰:“为何,尊者,归来?”苦行者答曰:“因你的屋顶茅草落下,出家人名为不取他人之物,我拾得归还。”主人言曰:“放下即去,尊者。”言毕,弃去茅草,心喜曰:“善哉,吾师实为狡诈。”遂顶礼而起身离去。
Tadā pana bodhisattena bhaṇḍatthāya paccantaṃ gacchantena tasmiṃ nivesane nivāso gahito hoti. So tāpasassa vacanaṃ sutvāva ‘‘addhā iminā duṭṭhatāpasena imassa kiñci gahitaṃ bhavissatī’’ti kuṭumbikaṃ pucchi ‘‘atthi pana te, samma, kiñci etassa tāpasassa santike nikkhitta’’nti? ‘‘Atthi, samma, suvaṇṇanikkhasata’’nti. ‘‘Tena hi gaccha, taṃ upadhārehī’’ti . So paṇṇasālaṃ gantvā taṃ adisvā vegenāgantvā ‘‘natthi, sammā’’ti āha. ‘‘Na te suvaṇṇaṃ aññena gahitaṃ, teneva kuhakatāpasena gahitaṃ, ehi, taṃ anubandhitvā gaṇhāmā’’ti vegena gantvā kūṭatāpasaṃ gaṇhitvā hatthehi ca pādehi ca pothetvā suvaṇṇaṃ āharāpetvā gaṇhiṃsu. Bodhisatto suvaṇṇaṃ disvā ‘‘nikkhasataṃ haramāno asajjitvā tiṇamatte sattosī’’ti vatvā taṃ garahanto imaṃ gāthamāha –
当时,菩萨为了取宝,走到后面,在那居处内,住处已被占有。彼时,他一闻苦行者的话语,心念称:‘这恶劣苦行必定不会为他得到任何所有。’于是他问家人:‘你们那里果真有些什么东西,确实是这苦行者存放的吗?’家人答言:‘确有其事,是金的一百块。’菩萨于是说:‘那便去取,丢开那个负担。’他便迅速前往宝仓,看见后急速走去,说:‘没有了,确实没有了。’他说:‘你的金子不是被别人占用了,而是被那个虚假苦行者占用了。快来,跟我去取回那金子。’他急速前往,将虚假的苦行者抓获,用手脚捉紧,置于地上,夺取金子归还。当菩萨见到金子时,心谓:‘夺取这百块金,忍耐如稻草薄弱的蛆虫。’他轻蔑地念诵着这偈颂——
§89
89.
‘‘Vācāva kira te āsi, saṇhā sakhilabhāṇino;
“你言辞确实存在,像野兽般残忍无耻;
Tiṇamatte asajjittho, no ca nikkhasataṃ hara’’nti.
稻草薄弱般无法忍耐,可你却不夺取百块金子。”
Tattha vācāva kira te āsi, saṇhā sakhilabhāṇinoti ‘‘pabbajitānaṃ tiṇamattampi adinnaṃ ādātuṃ na vaṭṭatī’’ti evaṃ sakhilaṃ muduvacanaṃ vadantassa vācā eva kira te saṇhā āsi, vacanamattameva maṭṭhaṃ ahosīti attho. Tiṇamatte asajjitthoti kūṭajaṭila ekissā tiṇasalākāya kukkuccaṃ kurumāno tvaṃ satto āsatto laggo ahosi. No ca nikkhasataṃ haranti imaṃ pana nikkhasataṃ haranto asatto nillaggova jātosīti.
这里“你言辞确实存在,像野兽般残忍无耻”,是用来形容那活泼无礼者所说的,如同恶狗一般残忍无耻。所谓“稻草薄弱无法忍耐”,指的是苦行者内心怀着扑朔迷离的恶念,心中生起强烈不满烦恼,行为表现为如野兽般轻薄不定。至于“不夺取百块金”,说明那个虚假的苦行者表面上虽抓取着这种金子,但其实心态极不稳定并如无依靠的幼兽出生。
Evaṃ bodhisatto taṃ garahitvā ‘‘mā puna, kūṭajaṭila, evarūpamakāsī’’ti ovādaṃ datvā yathākammaṃ gato.
如此菩萨讥谤那虚伪行者,告诫道:“不要再如此荒唐不堪了,可恶的虚假苦行者。”言毕,按情理离去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idānevesa bhikkhu kuhako, pubbepi kuhakoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kūṭatāpaso kuhakabhikkhu ahosi, paṇḍitapuriso pana ahameva ahosi’’nti.
世尊讲授此法义后说:“比库们,现在并非此处的比库是愚痴者,过去也是如此愚痴。”随即从前世本生故事引证——“那时虚假的苦行者是一名愚痴的比库,而我自身则是一位智慧的人。”
Kuhakajātakavaṇṇanā navamā. · 欺诳本生注释,第九。
[90] 10. Akataññujātakavaṇṇanā
【90】第十品 不作记经注释
Yo pubbe katakalyāṇoti idaṃ satthā jetavane viharanto anāthapiṇḍikaṃ ārabbha kathesi. Tassa kireko paccantavāsiko seṭṭhi adiṭṭhasahāyo ahosi. So ekadā paccante uṭṭhānakabhaṇḍassa pañca sakaṭasatāni pūretvā kammantikamanusse āha – ‘‘gacchatha, bho, imaṃ bhaṇḍaṃ sāvatthiṃ netvā amhākaṃ sahāyakassa anāthapiṇḍikamahāseṭṭhissa paccagghena vikkiṇitvā paṭibhaṇḍaṃ āharathā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā sāvatthiṃ gantvā mahāseṭṭhiṃ disvā paṇṇākāraṃ datvā taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Mahāseṭṭhi ‘‘svāgataṃ vo’’ti tesaṃ āvāsañca paribbayañca dāpetvā sahāyakassa sukhaṃ pucchitvā bhaṇḍaṃ vikkiṇitvā paṭibhaṇḍaṃ dāpesi. Te paccantaṃ gantvā tamatthaṃ attano seṭṭhissa ārocesuṃ.
译文:
世尊于祇树给孤独园住持时,曾讲说一则过去美善之事。那时,有一位来自彼方的富豪侍从相助。有一日,他将南方珍藏的五百车货物装满于仓库,便对旁人说:“诸位,请带这货物去舍卫城,交给吾等主人给孤独长老富商,按约转卖后取货回来。”众人听了,答道“善哉”,便赴舍卫,见到那富商后献上五百张钞票,通报此事。富商欢迎他们,使住处与仓库供养,询问侍从安适,收下货物售出后又还给他们运载货物。他们去返南方,向主人汇述此事。
Aparabhāge anāthapiṇḍikopi tatheva pañca sakaṭasatāni tattha pesesi. Manussā tattha gantvā paṇṇākāraṃ ādāya paccantavāsikaseṭṭhiṃ passiṃsu. So ‘‘kuto āgacchathā’’ti pucchitvā ‘‘sāvatthito tumhākaṃ sahāyakassa anāthapiṇḍikassa santikā’’ti vutte ‘‘anāthapiṇḍikoti kassaci purisassa nāmaṃ bhavissatī’’ti parihāsaṃ katvā paṇṇākāraṃ gahetvā ‘‘gacchatha tumhe’’ti uyyojesi, neva nivāsaṃ, na paribbayaṃ dāpesi. Te sayameva bhaṇḍaṃ vikkiṇitvā paṭibhaṇḍaṃ ādāya sāvatthiṃ āgantvā seṭṭhissa taṃ pavattiṃ ārocesuṃ.
译文:
随后,给孤独长老亦以同样方式在彼方发出五百车货物。有居民前去,带着钞票见那来自彼方的富商。富商问:“你们从何来?”答曰:“为给孤独主人侍从所遣。”他笑言:“给孤独者将是某一人名。”收纳钞票后说:“你们去吧”,却未赏赐住处与仓库。众人自行售出货物,取回交予主人,又赴舍卫报告此事。
Atha so paccantavāsī punapi ekavāraṃ tatheva pañca sakaṭasatāni sāvatthiṃ pesesi, manussā paṇṇākāraṃ ādāya mahāseṭṭhiṃ passiṃsu. Te pana disvā anāthapiṇḍikassa manussā ‘‘mayaṃ, sāmi, etesaṃ nivāsañca bhattañca paribbayañca jānissāmā’’ti vatvā tesaṃ sakaṭāni bahinagare tathārūpe ṭhāne mocāpetvā ‘‘tumhe idheva vasatha, amhākaṃ vo ghare yāgubhattañca paribbayo ca bhavissatī’’ti gantvā dāsakammakare sannipātetvā majjhimayāmasamanantare pañca sakaṭasatāni vilumpitvā nivāsanapārupanānipi nesaṃ acchinditvā goṇe palāpetvā sakaṭāni vicakkāni katvā bhūmiyaṃ ṭhapetvā cakkānipi gaṇhitvāva agamaṃsu. Paccantavāsino nivāsanamattassapi sāmikā ahutvā bhītā vegena palāyitvā paccantameva gatā. Seṭṭhimanussāpi tamatthaṃ mahāseṭṭhino ārocesuṃ. So ‘‘atthi dānidaṃ kathāpābhata’’nti satthu santikaṃ gantvā ādito paṭṭhāya sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Satthā ‘‘na kho, gahapati, so paccantavāsī idāneva evaṃsīlo, pubbepi evaṃsīloyeva ahosī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
译文:
那来自彼方的人复次再一次照样送出五百车货于舍卫,人们领取钞票见到给孤独长老。富商见此,告众人:“我等清楚此居处与食宿之事。”便于城市中某处释放车货,令他们留于此地,且令仆役集会并打扰交错之间,将五百车盏倒翻、毁坏住处门扉,驱赶商队,巧妙拆卸车货,堆置于地,捣毁车轮然后逃离。彼地居民甚至无有主的住所,惧怕迅速逃走而向彼方去了。那一方富商闻此重大失事,亲往师处,向世尊诉说一切经过。世尊告之:“伯豪,此来自彼方的人如今守持清净戒律,过去亦常如是。”应请之下,世尊摹述过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto bārāṇasiyaṃ mahāvibhavo seṭṭhi ahosi. Tasseko paccantavāsiko seṭṭhi adiṭṭhasahāyo ahosi. Sabbaṃ atītavatthu paccuppannavatthusadisameva bodhisatto pana attano manussehi ‘‘ajja amhehi idaṃ nāma kata’’nti ārocite ‘‘paṭhamaṃ attano kataṃ upakāraṃ ajānantā pacchā evarūpaṃ labhantiyevā’’ti vatvā sampattaparisāya dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
译文:
过去时,有一位菩萨在巴拉那西奉行婆罗门国政,成为该地有力的富商。有一位来自彼方的富商侍从相助一方。过去与现在事物同时存在之际,菩萨对其人说:“今日我们所作如是事,过去不识此恩,故而后来获得此殊胜。”他以众多弟子教示佛法,便唱诵此一偈言——
§90
90.
‘‘Yo pubbe katakalyāṇo, katattho nāvabujjhati;
译文:
“若不明白前世所作之善,是何所成就,
Pacchā kicce samuppanne, kattāraṃ nādhigacchatī’’ti.
后事既起,即不能得作事者。
Tatrāyaṃ piṇḍattho – khattiyādīsu yo koci puriso pubbe paṭhamataraṃ aññena katakalyāṇo katūpakāro katattho nipphāditakicco hutvā taṃ parena attani kataṃ kalyāṇañceva atthañca na jānāti, so pacchā attano kicce samuppanne tassa kiccassa kattāraṃ nādhigacchati na labhatīti.
此处所谓事主者——若有伯罗门、士族等男子,先前曾由他人行过善事或恶事,且该事已成已毕,后来对他人所造之善法与利未能知晓者,则于自己事起之后,不得得为该事之作事者,即不得取得该事主之位。
Evaṃ bodhisatto imāya gāthāya dhammaṃ desetvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
如是,菩萨以此偈教诲法义,行施诸善业,随顺所应而去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā paccantavāsī idānīpi paccantavāsīyeva, bārāṇasiseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
世尊开示此法时,引发本生故事,言:“当时为后代之人,如今亦是后代,在巴拉那城我是最贵者。”
Akataññujātakavaṇṇanā dasamā. · 忘恩本生注释,第十。
Apāyimhavaggo navamo. · 无畏品,第九。
Tassuddānaṃ –
其题解为——
Surāpānaṃ mittavindaṃ, kāḷakaṇṇī atthadvāraṃ;
酒饮之人者,交友不明者;黑目之者,为利之门;
Kiṃpakkasīlavīmaṃsaṃ, maṅgalañcāpi sārambhaṃ;
何谓品德检查,何谓吉祥及其起始?
Kuhakaṃ akataññū cāti.
此为虚妄、不自知也。
10. Littavaggo
第十章 纺织卷
[91] 1. Littajātakavaṇṇanā
【91】一、纺织本生故事述略
Littaṃparamena tejasāti idaṃ satthā jetavane viharanto apaccavekkhitaparibhogaṃ ārabbha kathesi. Tasmiṃ kira kāle bhikkhū cīvarādīni labhitvā yebhuyyena apaccavekkhitvā paribhuñjanti. Te cattāro paccaye apaccavekkhitvā paribhuñjamānā yebhuyyena nirayatiracchānayonito na muccanti. Satthā taṃ kāraṇaṃ ñatvā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena dhammiṃ kathaṃ kathetvā apaccavekkhitaparibhoge ādīnavaṃ dassetvā ‘‘bhikkhave, bhikkhunā nāma cattāro paccaye labhitvā apaccavekkhitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭati, tasmā ito paṭṭhāya cattāro paccaye paccavekkhitvā paribhuñjeyyāthā’’ti paccavekkhanavidhiṃ dassento ‘‘idha pana, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevati sītassa paṭighātāyā’’tiādinā (ma. ni. 1.23; a. ni. 6.58) nayena tantiṃ ṭhapetvā ‘‘bhikkhave, cattāro paccaye evaṃ paccavekkhitvā paribhuñjituṃ vaṭṭati, apaccavekkhitvā paribhogo nāma halāhalavisaparibhogasadiso. Porāṇakā hi apaccavekkhitvā dosaṃ ajānitvā visaṃ paribhuñjitvā vipākante mahādukkhaṃ anubhaviṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
因纺织之明光,乃世尊住于揭德林时,于衣物等之不正审察使用,起而宣说。其时,诸比库虽获衣物等,以各自行之不正察,胡乱耗用。以此四种因缘,不正察用,致为欲火所缠,不得解脱。世尊知此因由,便多方为比库说法,指明不正施用的害处,言曰:『比库们,持有以四种因缘得来的衣物,不正察着用,实不可行故。故当以此为戒,应正察而用之。』并为示现不正察之禁戒法门,开示道理,如言「比库应善审察衣物之洁净以防寒冷侵袭」,诸般戒训纷陈(见中部律1.23;增支部律6.58),以此而定三结,言曰:『比库们,唯有以此四种因缘,依正察而用,方可行;不正察用则犹如吃毒药炼钢。昔时比库不察恶业,与恶人共用毒物,致坏报而受大苦,今当远离此患。」
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto aññatarasmiṃ mahābhogakule nibbattitvā vayappatto akkhadhutto ahosi. Athāparo kūṭakkhadhutto bodhisattena saddhiṃ kīḷanto attano jaye vattamāne keḷimaṇḍalaṃ na bhindati, parājayakāle pana akkhaṃ mukhe pakkhipitvā ‘‘akkho naṭṭho’’ti keḷimaṇḍalaṃ bhinditvā pakkamati. Bodhisatto tassa taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘hotu, jānissāmettha patirūpakāraṇa’’nti akkhe ādāya attano ghare halāhalavisena rañjitvā punappunaṃ sukkhāpetvā te ādāya tassa santikaṃ gantvā ‘‘ehi, samma, akkhehi kīḷāmā’’ti āha. So ‘‘sādhu, sammā’’ti keḷimaṇḍalaṃ sajjetvā tena saddhiṃ kīḷanto attano parājayakāle ekaṃ akkhaṃ mukhe pakkhipi. Atha naṃ bodhisatto tathā karontaṃ disvā ‘‘gilāhi tāva, pacchā idaṃ nāmetanti jānissasī’’ti codetuṃ imaṃ gāthamāha –
昔时,在巴拉那国由婆罗门王布拉玛达多统治时,有一位菩提萨埵生于贵族富家,已至年老而誉满天下。后来,又有一位眼疾者与菩提萨埵戏耍;彼时菩提萨埵的队伍不散,若败即将一只眼睛投入口中而言:「眼不见了」,随即破散该队。菩提萨埵知其缘由,便言:「好,让我来学此戏法。」乃取其眼睛,于己宅以毒药染之,反复熬制,复而再涂。将此眼睛带至彼人,命曰:「来,用配对的眼睛与我戏耍。」彼答:「好、确实如此。」与之戏耍时,自己败时,也将一只眼睛投入口中。见菩提萨埵如是,便言:「病尚未愈,事后你当知晓。」于是诵念此偈:
§91
91.
‘‘Littaṃ paramena tejasā, gilamakkhaṃ puriso na bujjhati;
『淋』者,指极其强烈的炎热。『毕鲁瑪焦』意为诽谤、妄言之人不能觉悟。
Gila re gila pāpadhuttaka, pacchā te kaṭukaṃ bhavissatī’’ti.
『诽谤啊诽谤,恶劣不洁之人,之后必将味苦难堪』。
Tattha littanti makkhitaṃ rañjitaṃ. Paramena tejasāti uttamatejasampannena halāhalavisena. Gilanti gilanto. Akkhanti guḷakaṃ. Na bujjhatīti ‘‘ayaṃ me gilato idaṃ nāma karissatī’’ti na jānāti. Gila reti gilāhi are. Gilāti punapi codento vadati. Pacchā te kaṭukaṃ bhavissatīti imasmiṃ te akkhe gilite pacchā etaṃ visaṃ tikhiṇaṃ bhavissatīti attho.
这里『淋』指被毒所染,被玷污。『极其炎热』指具有极强的威力与毒性,犹如剧烈的毒气。『诽谤』指恶行所产生的污秽。『毕鲁瑪』指的是比喻如小毒丸。『不觉悟』即“不明白自己被毒所染”的意思,不知己所作恶的后果。『淋』言下之意是使人陷入烦恼痛苦。『之后必苦』即指此毒之后会形成极剧的痛苦。其义在于说明恶语伤害极剧,必致恶果。
So bodhisattassa kathentasseva visavegena mucchito akkhīni parivattetvā khandhaṃ nāmetvā pati. Bodhisatto ‘‘idānissa jīvitadānaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti osadhaparibhāvitaṃ vamanayogaṃ datvā vametvā sappiphāṇitamadhusakkarādayo khādāpetvā arogaṃ katvā ‘‘puna evarūpaṃ mā akāsī’’ti ovaditvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
此处说,菩萨如是以毒气的猛烈,吐出摇动双眼,摧折其身,名为“破坏五蕴”。菩萨说道:‘此时应当以生命为代价。’于药物中投入呕吐的手段,托吐恶毒,再施以蜜糖等甜美食物,令身康健;又谆谆告诫:‘以后勿复如是为。’如此布施等善行,依正法修行而去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘bhikkhave, apaccavekkhitaparibhogo nāma apaccavekkhitvā katavisaparibhogasadiso hotī’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā paṇḍitadhutto ahameva ahosiṃ, kūṭadhutto panettha na kathīyati, yathā ca ettha, evaṃ sabbattha. Yo pana imasmiṃ kāle na paññāyati, so na kathīyatevā’’ti.
佛陀说完此法教导,说:『诸比库,轻视回顾之行为乃名为“轻视回顾”,其行为正如不曾回顾。』于是引发本生故事,谓:‘当时我自己为智者之佼佼,欺骗者却不叙于此,犹如此处,普遍皆然。今有不理解此理者,便无人能述之。』
Littajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 涂抹本生注释,第一。
[92] 2. Mahāsārajātakavaṇṇanā
[92] 2. 大帝王本生经注释
Ukkaṭṭhesūramicchantīti idaṃ satthā jetavane viharanto āyasmantaṃ ānandattheraṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye kosalarañño itthiyo cintayiṃsu ‘‘buddhuppādo nāma dullabho, tathā manussapaṭilābho, paripuṇṇāyatanatā ca. Mayañca imaṃ dullabhaṃ khaṇasamavāyaṃ labhitvāpi attano ruciyā vihāraṃ gantvā dhammaṃ vā sotuṃ buddhapūjaṃ vā kātuṃ dānaṃ vā dātuṃ na labhāma, mañjūsāya pakkhittā viya vasāma, rañño kathetvā amhākaṃ dhammaṃ desetuṃ anucchavikaṃ ekaṃ bhikkhuṃ pakkosāpetvā tassa santike dhammaṃ sossāma, tato yaṃ sakkhissāma, taṃ uggaṇhissāma, dānādīni ca puññāni karissāma. Evaṃ no ayaṃ khaṇapaṭilābho saphalo bhavissatī’’ti. Tā sabbāpi rājānaṃ upasaṅkamitvā attanā cintitakāraṇaṃ kathayiṃsu. Rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.
“欲得超越者”之语,是世尊住于祗树给孤独园时,开始对具寿阿难长老说的。彼时,迦毗罗卫国王子女等思惟道:“佛陀涅槃,实为难逢,如人得佛实难,且正法已圆满庄严。我们即使得此难得之瞬间能亲赴喜好之所,听法礼佛,作布施,若不能得此,犹如月中折枝。愿如王所说,指示一比库来我等面前讲法,我们共同倾听学习,承受法语,施行布施功德。如此此瞬间得法,将结善果。”尔后众人皆至国王前呈述此意。国王称赞“善哉!”,悉皆赞同。
Athekadivasaṃ rājā uyyānakīḷaṃ kīḷitukāmo uyyānapālaṃ pakkosāpetvā ‘‘uyyānaṃ sodhehī’’ti āha. Uyyānapālo uyyānaṃ sodhento satthāraṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ disvā rañño santikaṃ gantvā ‘‘suddhaṃ, deva, uyyānaṃ, apicettha aññatarasmiṃ rukkhamūle bhagavā nisinno’’ti āha. Rājā ‘‘sādhu, samma, satthu santike dhammampi sossāmā’’ti alaṅkatarathaṃ abhiruhitvā uyyānaṃ gantvā satthu santikaṃ agamāsi.
一日,国王欲游乐园玩耍,召园丁嘱咐“请收拾园地”。园丁清理园地时,见到树下世尊坐处,便赴王前禀告:“园地已洁净,天尊也坐于某树下。”国王欣然称赞“善哉!如此周正。既然尊者圣迹在侧,吾等亦当聆听教法。”遂乘胜美车入园,亲近世尊。
Tasmiñca samaye chattapāṇi nāmeko anāgāmī upāsako satthu santike dhammaṃ suṇamāno nisinno hoti. Rājā taṃ disvā āsaṅkamāno muhuttaṃ ṭhatvā puna ‘‘sacāyaṃ pāpako bhaveyya, na satthu santike nisīditvā dhammaṃ suṇeyya, apāpakena iminā bhavitabba’’nti cintetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Upāsako buddhagāravena rañño paccuṭṭhānaṃ vā vandanaṃ vā na akāsi, tenassa rājā anattamano ahosi. Satthā tassa anattamanabhāvaṃ ñatvā upāsakassa guṇaṃ kathesi ‘‘ayaṃ, mahārāja, upāsako bahussuto āgatāgamo kāmesu vītarāgo’’ti rājā ‘‘na iminā orakena bhavitabbaṃ, yassa satthā guṇaṃ vaṇṇetī’’ti cintetvā ‘‘upāsaka, vadeyyāsi yena te attho’’ti āha. Upāsako ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Rājā satthu santike dhammaṃ sutvā satthāraṃ padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
当时,有一名持伞者,是非出离果之居士,坐于世尊前倾听法语。国王见之心生疑虑,立起思惟:此人可恶,岂能坐近圣人侧听法不负罪障,必有恶因,乃进世尊处,礼敬后退坐一旁。持伞者无礼国王,国王心生不悦,世尊洞察国君心意,便赞其过往功德:“大王,该居士多产利根,随顺来往,断除欲爱。”国王思惟:“既然如此,彼不可恶,世尊所赞,当让居士说法以利大众。”遂对居士说:“居士,请说汝意。”对方答“善哉!”国王因闻法起身绕世尊行,继而退去。
So ekadivasaṃ uparipāsāde mahāvātapānaṃ vivaritvā ṭhito taṃ upāsakaṃ bhuttapātarāsaṃ chattamādāya jetavanaṃ gacchantaṃ disvā pakkosāpetvā evamāha ‘‘tvaṃ kira, upāsaka, bahussuto, amhākañca itthiyo dhammaṃ sotukāmā ceva uggahetukāmā ca, sādhu vatassa sace tāsaṃ dhammaṃ vāceyyāsī’’ti. ‘‘Deva, gihīnaṃ nāma rājantepure dhammaṃ desetuṃ vā vācetuṃ vā nappatirūpaṃ, ayyānaṃ eva patirūpa’’nti. Rājā ‘‘saccaṃ esa vadatī’’ti uyyojetvā itthiyo pakkosāpetvā ‘‘bhadde, ahaṃ tumhākaṃ dhammadesanatthāya ca dhammavācanatthāya ca satthu santikaṃ gantvā ekaṃ bhikkhuṃ yācāmi, asītiyā mahāsāvakesu kataraṃ yācāmī’’ti āha. Tā sabbāpi mantetvā dhammabhaṇḍāgārikaṃ ānandattherameva ārocesuṃ. Rājā satthu santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ nisinno evamāha ‘‘bhante, amhākaṃ gehe itthiyo ānandattherassa santike dhammaṃ sotuñca uggaṇhituñca icchanti, sādhu vata sace thero amhākaṃ gehe dhammaṃ deseyya ceva vāceyya cā’’ti. Satthā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā theraṃ āṇāpesi. Tato paṭṭhāya rañño itthiyo therassa santike dhammaṃ suṇanti ceva uggaṇhanti ca.
又一日,世尊开阔上殿,遥见该居士持伞,途经祗树下,便招呼道:“汝是多产利根之居士,吾国女性皆愿听法学法,汝若能倡言恒说,实为善事。”居士答言:“王室妇女向非贱民,非王属,受法宣教尚有障碍。”国王曰:“此言诚然。”于是召集女性贵族,说:“诸善友,今为汝等听法说法,故请允吾至世尊前,请一比库法师,吾于三时大比库中向彼乞求。”众皆谏言,唯请祗树竹林寺最有学识之长老阿难者。国王亲近世尊,礼敬坐一侧,说:“尊者,我国女性盼近尊前受法及讲法,若长老能为说法演说,实为善事。”世尊称善,召阿难长老赴前。国王就座,妻女悉往听法及学习。
Athekadivasaṃ rañño cūḷāmaṇi naṭṭho. Rājā tassa naṭṭhabhāvaṃ sutvā amacce āṇāpesi ‘‘sabbe antovaḷañjanake manusse gahetvā cūḷāmaṇiṃ āharāpethā’’ti. Amaccā mātugāme ādiṃ katvā cūḷāmaṇiṃ paripucchantā adisvā mahājanaṃ kilamenti. Taṃ divasaṃ ānandatthero rājanivesanaṃ paviṭṭho. Yathā tā itthiyo pubbe theraṃ disvāva haṭṭhatuṭṭhā dhammaṃ suṇanti ceva uggaṇhanti ca, tathā akatvā sabbā domanassappattāva ahesuṃ. Tato therena ‘‘kasmā tumhe ajja evarūpā jātā’’ti pucchitā evamāhaṃsu ‘‘bhante, rañño cūḷāmaṇiṃ pariyesāmāti amaccā mātugāme upādāya antovaḷañjanake kilamenti, na jānāma kassa ‘kiṃ bhavissatī’ti, tenamha domanassappattā’’ti. Thero ‘‘mā cintayitthā’’ti tā samassāsetvā rañño santikaṃ gantvā paññattāsane nisīditvā ‘‘maṇi kira te, mahārāja, naṭṭho’’ti pucchi. ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Asakkhi pana taṃ āharāpetu’’nti. ‘‘Bhante, sabbaṃ antojanaṃ gahetvā kilamentopi na sakkomi āharāpetu’’nti. ‘‘Mahārāja, mahājanaṃ akilametvāva āharaṇūpāyo atthī’’ti. ‘‘Kataro, bhante’’ti? ‘‘Piṇḍadānaṃ, mahārājā’’ti. ‘‘Kataraṃ piṇḍadānaṃ, bhante’’ti? ‘‘Mahārāja, yattakesu āsaṅkā atthi, te gahetvā ekekassa ekekaṃ palālapiṇḍaṃ vā mattikāpiṇḍaṃ vā datvā ‘imaṃ paccūsakāle āharitvā asukaṭṭhāne nāma pātethā’ti vattabbaṃ. Yena gahito bhavissati, so tasmiṃ pakkhipitvā āharissati. Sace paṭhamadivaseyeva pātenti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce pātenti, dutiyadivasepi tatiyadivasepi tatheva kātabbaṃ. Evaṃ mahājano ca na kilamissati, maṇiñca labhissasī’’ti evaṃ vatvā thero agamāsi.
又一日,国王失去佩带之小宝珠。得知失宝后,命其外亲护卫道:“尽取城中诸杂宝,寻此小宝珠。”外亲至母家彻查,寻遍福众,但无所得。当天,阿难长老入王宫。以往女性见长老起立学法听法,今未如故,皆不悦。长老问其由,女等答曰:“尊者,国王命外亲出入母家,悉查杂宝,寻小宝珠,却不知归属,故忧心烦恼。”长老慰勉曰:“勿忧,今日当问国王。”遂入王侧座,问曰:“国王,此宝珠实失否?”王答:“是。”长老曰:“惟愿无力取回。”王言:“有大群众侍,我虽令查寻,未必能得。”长老说:“大王,最善行乃布施。何等布施?众生心怀疑虑者,给予一一布施,或以土块施与,说‘请于此时节收受,勿令恶处疾病临身。’受者将收藏,若首日收后,有此福德,次日复作,三日依之,福德延续,众人亦不失此功,宝珠复归于王。”说毕起身而去。
Rājā vuttanayeneva tayo divase dāpesi, neva maṇiṃ āhariṃsu. Thero tatiyadivase āgantvā ‘‘kiṃ, mahārāja, pātito maṇī’’ti pucchi. ‘‘Na pātenti, bhante’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, mahātalasmiṃyeva paṭicchannaṭṭhāne mahācāṭiṃ ṭhapāpetvā udakassa pūrāpetvā sāṇiṃ parikkhipāpetvā ‘sabbe antovaḷañjanakamanussā ca itthiyo ca uttarāsaṅgaṃ katvā ekekova antosāṇiṃ pavisitvā hatthaṃ dhovitvā āgacchantū’ti vadehī’’ti thero imaṃ upāyaṃ ācikkhitvā pakkāmi. Rājā tathā kāresi. Maṇicoro cintesi ‘‘dhammabhaṇḍāgāriko imaṃ adhikaraṇaṃ ādāya maṇiṃ adassetvā osakkissatīti aṭṭhānametaṃ, pātetuṃ dāni vaṭṭatī’’ti maṇiṃ paṭicchannaṃ katvā ādāya antosāṇiṃ pavisitvā cāṭiyaṃ pātetvā nikkhami. Sabbesaṃ nikkhantakāle udakaṃ chaḍḍetvā maṇiṃ addasaṃsu. Rājā ‘‘theraṃ nissāya mahājanaṃ akilametvāva me maṇi laddho’’ti tussi, antovaḷañjanakamanussāpi ‘‘theraṃ nissāya mahādukkhato muttamhā’’ti tussiṃsu. ‘‘Therassānubhāvena rañño cūḷāmaṇi laddho’’ti therassānubhāvo sakalanagare ceva bhikkhusaṅghe ca pākaṭo jāto.
国王依言行事,三日均施设施,未得宝珠。第三日,阿难入前复问:“大王,宝珠得否?”王答:“未得。”阿难即教王:“于藏宝处掩盖宝珠,置大帐篷,蓄水、撒盐,使众集会时男女皆净手入内,行此仪式。”国王依教而为。盗宝者见此情形,自思“藏若不现,临近遮掩之地,盗食必难获。”遂伺机藏匿宝珠。近日,宝珠遗失处水尽散露,国王发现宝珠。国王言:“仗长老之力与众众施设施,我得宝珠。”城中与僧众亦闻长老感力显现。
Dhammasabhāyaṃ sannisinnā bhikkhū therassa guṇaṃ vaṇṇayiṃsu ‘‘āvuso, ānandatthero attano bahussutatāya paṇḍiccena upāyakusalatāya mahājanaṃ akilametvā upāyeneva rañño maṇiṃ dassesī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāni ānandeneva parahatthagataṃ bhaṇḍaṃ dassitaṃ, pubbepi paṇḍitā mahājanaṃ akilametvā upāyeneva tiracchānahatthagataṃ bhaṇḍaṃ dassayiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
比库们聚集于法会之中,称扬长老的功德,说:「尊者阿难多因多闻聪慧且善权巧,能够摄伏众生正如大王仅凭权巧展示宝珠一样。」世尊来到后,问:「比库们,因何而聚集谈论?」答曰:「这是关于阿难多的。」世尊言:「不,比库们,刚才阿难多刚刚示现净手施物,古时彼圣贤亦以权巧显示陷害之器。」语毕,回顾从前。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sabbasippesu nipphattiṃ patto tasseva amacco ahosi. Athekadivasaṃ rājā mahantena parivārena uyyānaṃ gantvā vanantarāni vicaritvā udakakīḷaṃ kīḷitukāmo maṅgalapokkharaṇiṃ otaritvā itthāgārampi pakkosi. Itthiyo attano attano sīsūpagagīvūpagādīni ābharaṇāni omuñcitvā uttarāsaṅgesu pakkhipitvā samuggapiṭṭhesu ṭhapetvā dāsiyo paṭicchāpetvā pokkharaṇiṃ otariṃsu. Athekā uyyānamakkaṭī sākhantare nisinnā deviṃ piḷandhanāni omuñcitvā uttarāsaṅge pakkhipitvā samuggapiṭṭhe ṭhapayamānaṃ disvā tassā muttāhāraṃ piḷandhitukāmā hutvā dāsiyā pamādaṃ olokayamānā nisīdi, dāsīpi taṃ rakkhamānā tahaṃ tahaṃ oloketvā nisinnāyeva niddāyituṃ ārabhi. Makkaṭī tassā pamādabhāvaṃ ñatvā vātavegena otaritvā mahāmuttāhāraṃ gīvāya paṭimuñcitvā vātavegena uppatitvā sākhantare nisīditvā aññāsaṃ makkaṭīnaṃ dassanabhayena ekasmiṃ rukkhasusiraṭṭhāne ṭhapetvā upasantūpasantā viya taṃ rakkhamānā nisīdi.
从前,当菩提萨埵在波罗奈国作王时,精通诸业,技艺圆满,原本是君主。一天,王携众随从进入园林,游走树林,欲玩赏水上游戏,来到吉祥池边,并布置女眷住处。女子们卸下首饰,把头饰和胸饰等华丽装饰放置上衣,穿戴整齐,站立四周,奴婢准备护卫并伺候池水。忽有一只猴子坐于园中树枝间,见女子们卸下装饰放在上衣旁边,又安置于四周,猴子便起了夺取珠宝的念头,奴婢担忧不止,便坐下观察。奴婢守护着女人,警觉地审视四方准备防范猴子的行为,猴子察觉她的疏忽,风疾跃起,夺去大首饰的链子,凭风势逃离,猴子守护珠宝,似安静守候于树枝上。
Sāpi kho dāsī paṭibujjhitvā muttāhāraṃ apassantī kampamānā aññaṃ upāyaṃ adisvā ‘‘puriso deviyā muttāhāraṃ gahetvā palāto’’ti mahāviravaṃ viravi. Ārakkhamanussā tato tato sannipatitvā tassā vacanaṃ sutvā rañño ārocayiṃsu. Rājā ‘‘coraṃ gaṇhathā’’ti āha. Purisā uyyānā nikkhamitvā ‘‘coraṃ gaṇhatha, coraṃ gaṇhathā’’ti ito cito ca olokenti. Atheko jānapado balikārakapuriso taṃ saddaṃ sutvā kampamāno palāyi. Taṃ disvā rājapurisā ‘‘ayaṃ coro bhavissatī’’ti anubandhitvā taṃ gahetvā pothetvā ‘‘are, duṭṭhacora, evaṃ mahāsāraṃ nāma piḷandhanaṃ avaharissasī’’ti paribhāsiṃsu. So cintesi ‘‘sacāhaṃ ‘na gaṇhāmī’ti vakkhāmi, ajja me jīvitaṃ natthi, pothentāyeva maṃ māressanti, sampaṭicchāmi na’’nti. So ‘‘āma, sāmi, gahitaṃ me’’ti āha. Atha naṃ bandhitvā rañño santikaṃ ānayiṃsu. Rājāpi naṃ pucchi ‘‘gahitaṃ te mahāsārapiḷandhana’’nti? ‘‘Āma, devā’’ti . ‘‘Idāni taṃ kaha’’nti. ‘‘Deva, mayā mahāsāraṃ nāma mañcapīṭhampi na diṭṭhapubbaṃ, seṭṭhi pana maṃ mahāsārapiḷandhanaṃ gaṇhāpesi, sohaṃ taṃ gahetvāva tassa adāsiṃ, so naṃ jānātī’’ti.
这时,守护的奴婢注意到猴子拿走珠宝,身躯震颤,寻找他法,想要夺回,决意「男子若是得了女子的珠宝,将逃脱」而心惊胆战。多方守护随即聚集,听从她言令,王说道:「捉住贼。」仆人们出园寻找,「捉住贼人,捉住贼人」,慌忙打量前后。有一村民听到声响,惊恐逃离,被守护的人告知:「此人是贼。」随即逮捕囚禁,王问:「这是你抢的珠宝吗?」答曰:「是的,主啊。」王问:「此物从何处得来?」答:「主,此珠宝是不久前未见过的,我是买主所给,我持有此物但买主不知情。」
Rājā seṭṭhiṃ pakkosāpetvā ‘‘gahitaṃ te imassa hatthato mahāsārapiḷandhana’’nti pucchi. ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Kahaṃ ta’’nti. ‘‘Purohitassa me dinna’’nti. Purohitampi pakkosāpetvā tatheva pucchi, sopi sampaṭicchitvā ‘‘gandhabbassa me dinna’’nti āha. Tampi pakkosāpetvā ‘‘purohitassa hatthato te mahāsārapiḷandhanaṃ gahita’’nti pucchi. ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Kahaṃ ta’’nti. ‘‘Kilesavasena me vaṇṇadāsiyā dinna’’nti. Tampi pakkosāpetvā pucchi, sā ‘‘na gaṇhāmī’’ti āha. Te pañca jane pucchantānaññeva sūriyo atthaṃ gato. Rājā ‘‘idāni vikālo jāto, sve jānissāmā’’ti te pañca jane amaccānaṃ datvā nagaraṃ pāvisi.
王派遣使者召来买主,问:「这珠宝是你的么?」答:「是,主。」王进一步问:「在哪里?」答:「我送给祭司。」使者召祭司来,祭司也确认:「这珠宝送给了香薰天神。」然后使者再次拜访香薰天神,说:「祭司将这珠宝给了你。」答:「是的,主。」王问:「在哪里?」答:「我送给一奴隶女控装饰者。」随后召见此控装饰女,女说:「我不曾拿过。」五人相互提问解释,太阳已西下,王留五人看守,之后进入城中。
Bodhisatto cintesi – ‘‘idaṃ piḷandhanaṃ antovaḷañje naṭṭhaṃ, ayañca gahapatiko bahivaḷañjo, dvārepi balavārakkho, tasmā antovaḷañjanakānampi taṃ gahetvā palāyituṃ na sakkā. Evaṃ neva bahivaḷañjanakānaṃ, na anto, uyyāne vaḷañjanakānaṃ gahaṇūpāyo dissati. Iminā duggatamanussena ‘seṭṭhissa me dinna’nti kathentena attano mokkhatthāya kathitaṃ bhavissati, seṭṭhināpi ‘purohitassa me dinna’nti kathentena ‘ekato hutvā nittharissāmī’ti cintetvā kathitaṃ bhavissati, purohitenāpi ‘gandhabbassa me dinna’nti kathentena ‘bandhanāgāre gandhabbaṃ nissāya sukhena vasissāmā’ti cintetvā kathitaṃ bhavissati, gandhabbenāpi ‘vaṇṇadāsiyā me dinna’nti kathentena ‘ekantena anukkaṇṭhitā bhavissāmā’ti cintetvā kathitaṃ bhavissati, imehi pañcahipi corehi na bhavitabbaṃ, uyyāne makkaṭā bahū, piḷandhanena ekissā makkaṭiyā hatthe āruḷhena bhavitabba’’nti. So rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘mahārāja, core amhākaṃ niyyādetha, mayaṃ taṃ kiccaṃ sodhessāmā’’ti āha. Rājā ‘‘sādhu, paṇḍita, sodhehī’’ti tassa niyyādesi.
菩提萨埵心想:「这项珠宝因内外羁绊难以离弃,庄园门口守卫森严,不可逃离。外部守卫与内部围堵之法难施。因恶人出言‘买主送我’而成羁绊,买主又将祭司送礼视作保证,祭司以天神住所为安处,天神依控装饰女为确保,五贼中无人可弃。林园内多猴子,珠宝应由猴抓持。」于是向王进呈建议:「陛下,放我们去捉贼,我们会调查清楚。」王答应说:「贤士,请你们行事。」
Bodhisatto attano dāsapurise pakkosāpetvā te pañca jane ekasmiṃyeva ṭhāne vasāpetvā samantā ārakkhaṃ katvā kaṇṇaṃ datvā ‘‘yaṃ te aññamaññaṃ kathenti, taṃ mayhaṃ ārocethā’’ti vatvā pakkāmi. Te tathā akaṃsu. Tato manussānaṃ sannisinnavelāya seṭṭhi taṃ gahapatikaṃ āha – ‘‘are, duṭṭhagahapati, tayā ahaṃ, mayā vā tvaṃ kahaṃ diṭṭhapubbo, kadā te mayhaṃ piḷandhanaṃ dinna’’nti āha. So ‘‘sāmi mahāseṭṭhi, ahaṃ mahāsāraṃ nāma rukkhasārapādakaṃ mañcapīṭhampi na jānāmi, ‘taṃ nissāya pana mokkhaṃ labhissāmī’ti evaṃ avacaṃ, mā me kujjha, sāmī’’ti āha. Purohitopi seṭṭhiṃ āha ‘‘mahāseṭṭhi, tvaṃ iminā attano adinnakameva mayhaṃ kathaṃ adāsī’’ti? ‘‘Mayampi dve issarā, amhākaṃ ekato hutvā ṭhitakāle kammaṃ khippaṃ nipphajjissatī’’ti kathesinti. Gandhabbopi purohitaṃ āha ‘‘brāhmaṇa, kadā tayā mayhaṃ piḷandhanaṃ dinna’’nti? ‘‘Ahaṃ taṃ nissāya vasanaṭṭhāne sukhaṃ vasissāmī’’ti kathesinti. Vaṇṇadāsīpi gandhabbaṃ āha ‘‘are duṭṭhagandhabba, ahaṃ kadā tava santikaṃ gatapubbā, tvaṃ vā mama santikaṃ āgatapubbo, kadā te mayhaṃ piḷandhanaṃ dinna’’nti? Bhagini kiṃkāraṇā kujjhasi, ‘‘amhesu pañcasu ekato vasantesu gharāvāso bhavissati, anukkaṇṭhamānā sukhaṃ vasissāmā’’ti kathesinti. Bodhisatto payojitamanussānaṃ santikā taṃ kathaṃ sutvā tesaṃ tathato acorabhāvaṃ ñatvā ‘‘makkaṭiyā gahitapiḷandhanaṃ upāyeneva pātessāmī’’ti geṇḍumayāni bahūni piḷandhanāni kāretvā uyyāne makkaṭiyo gāhāpetvā hatthapādagīvāsu geṇḍupiḷandhanāni piḷandhāpetvā vissajjesi. Itarā makkaṭī piḷandhanaṃ rakkhamānā uyyāne eva nisīdi.
菩提萨埵召集五名仆人,使其同住一处,保持巡逻戒备,耳聪目明,嘱咐:「凡彼此传话者,请告知我。」五人照办。适逢有人聚集时,买主见首领问:「恶贼,此珠宝先前何时见于我?」答曰:「尊者,我不知此称为大宝珠的树枝床榻,唯打算依此得解脱,愿主勿怪。」祭司问买主如何得到珠宝,买主答:「仅因我自己的私欲而得。」祭司委托天神,天神告知控装饰者「我何时到你处?你何时到我处?我何时给你珠宝?」控装饰者答:「五贼同住于此家,彼此皆欢喜安居。」菩提萨埵听闻众生如此言辞,明白此五人实为贼,便制做众多猴形珠宝,置于林园,猴子守护宝物,安然坐守于园中。
Bodhisatto manusse āṇāpesi ‘‘gacchatha tumhe, uyyāne sabbā makkaṭiyo upadhāretha, yassā taṃ piḷandhanaṃ passatha, taṃ uttāsetvā piḷandhanaṃ gaṇhathā’’ti. Tāpi kho makkaṭiyo ‘‘piḷandhanaṃ no laddha’’nti tuṭṭhapahaṭṭhā uyyāne vicarantiyo tassā santikaṃ gantvā ‘‘passa amhākaṃ piḷandhana’’nti āhaṃsu. Sā makkaṭī asahamānā ‘‘kiṃ iminā geṇḍupiḷandhanenā’’ti muttāhāraṃ piḷandhitvā nikkhami. Atha naṃ te purisā disvā piḷandhanaṃ chaḍḍāpetvā āharitvā bodhisattassa adaṃsu. So taṃ ādāya rañño dassetvā ‘‘idaṃ te deva piḷandhanaṃ, te pañcapi acorā, idaṃ pana uyyāne makkaṭiyā ābhata’’nti āha. ‘‘Kathaṃ pana te, paṇḍita, makkaṭiyā hatthaṃ āruḷhabhāvo ñāto, kathaṃ te gahita’’nti? So sabbaṃ ācikkhi. Rājā tuṭṭhamānaso ‘‘saṅgāmasīsādīsu nāma sūrādayo icchitabbā hontī’’ti bodhisattassa thutiṃ karonto imaṃ gāthamāha –
菩萨对人们教诲说:“你们前往园中,把所有猴子都驱赶起来,看到那挑衅者后,将其赶走并拘捕。”这些猴子却说:“我们未曾见到挑衅者。”于是它们高兴地在园中游走,来到那里对菩萨说:“看,我们的挑衅者。”那只猴ess不服气,便抓住了挑衅者,撕咬捕获后逃走。随后人们见到猴子,放弃了挑衅者,将其带给菩萨。菩萨携带此物去见国王,对他说:“这是诸天所赐的挑衅者,你有五种德行,这园中却为猴子所害。”国王问:“贤者啊,猴子如何能抓得这挑衅者?又如何将其拘捕?”菩萨详尽说明。国王心悦诚服,赞叹菩萨说:“在战斗士及诸勇士等处,应当渴求此物。”于是唱诵这偈曰:
§92
92.
‘‘Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṃ;
“于阵地上渴望勇士,于谋士中无热心;
Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍita’’nti.
爱于美食美饮,生时乃为明智。”
Tattha ukkaṭṭheti upakaṭṭhe, ubhatobyūḷhe saṅgāme sampahāre vattamāneti attho. Sūramicchantīti asaniyāpi matthake patamānāya apalāyinaṃ sūraṃ icchanti, tasmiṃ khaṇe evarūpo saṅgāmayodho patthetabbo hoti. Mantīsu akutūhalanti kattabbākattabbakiccaṃ sammantanakāle uppanne mantīsu yo akutūhalo avikiṇṇavāco mantaṃ na bhindati, taṃ icchanti, tādiso tesu ṭhānesu patthetabbo hoti. Piyañca annapānamhīti madhure annapāne paccupaṭṭhite sahaparibhuñjanatthāya piyapuggalaṃ patthenti, tādiso tasmiṃ kāle patthetabbo hoti. Atthe jāte ca paṇḍitanti atthagambhīre dhammagambhīre kismiñcideva kāraṇe vā pañhe vā uppanne paṇḍitaṃ vicakkhaṇaṃ icchanti. Tathārūpo hi tasmiṃ samaye patthetabbo hotīti.
其中“阵地上”即作战阵地,“谋士”意指谋划时合议者。渴望勇士,是指在战争将至、敌强势来袭时,士兵不退缩,愿出战的勇士。无热心于谋臣者,指在计划战事时,若谋士心不专注分散,则令人不悦,反之愿得到专一不乱的谋士,这样的人适宜委以重任。爱于美食美饮,指喜好甘甜美味之物,能让人愉快的饮食,此时适合招待亲朋。生时乃为明智,意指在生命存续期间,对于某种疑难或原因,渴求通达明达的智者,这样之人于当时合适被选拔重用。
Evaṃ rājā bodhisattaṃ vaṇṇetvā thometvā ghanavassaṃ vassento mahāmegho viya sattāhi ratanehi pūjetvā tassovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato, bodhisattopi yathākammaṃ gato.
国王如此描述菩萨后,大雨如注,云层厚重,供养以七宝,极尽礼敬,秉承言教修持布施功德,各依法行。菩萨亦依教而行。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā therassa guṇaṃ kathetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
世尊接受此法说,称扬长老的功德,详述此本生故事曰:“当时国王是安那陀,而智者长者正是吾自己。”
Mahāsārajātakavaṇṇanā dutiyā. · 大萨拉本生注释第二。
[93] 3. Vissāsabhojanajātakavaṇṇanā
【93】三、信食本生故事解说
Navissase avissattheti idaṃ satthā jetavane viharanto vissāsabhojanaṃ ārabbha kathesi. Tasmiṃ kira samaye yebhuyyena bhikkhū ‘‘mātarā no dinnaṃ, pitarā no dinnaṃ, bhātarā, bhaginiyā, cūḷamātarā, cūḷapitarā, mātulena, mātulāniyā dinnaṃ. Amhākaṃ gihikālepi bhikkhukālepi ete dātuṃ yuttarūpāvā’’ti ñātīhi dinne cattāro paccaye vissatthā hutvā apaccavekkhitvā paribhuñjanti. Satthā taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘bhikkhūnaṃ mayā dhammadesanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti bhikkhū sannipātāpetvā ‘‘bhikkhave, bhikkhunā nāma ñātīhipi aññātīhipi dinnake cattāro paccaye paccavekkhitvāva paribhogo kātabbo. Apaccavekkhitvā paribhogaṃ katvā hi kālaṃ kurumāno bhikkhu yakkhapetaattabhāvato na muccati, apaccavekkhitaparibhogo nāmesa visaparibhogasadiso. Visañhi vissāsikena dinnakampi avissāsikena dinnakampi māretiyeva. Pubbepi vissāsena dinnaṃ visaṃ paribhuñjitvā jīvitakkhayaṃ pattā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此处记载:当时世尊住在祇树给孤独园中,开始讲述信食经。那时有些比库们说:“母亲没有给我们食物,父亲没有给我们食物,兄弟姐妹、姨母、叔父、小叔父、姑母、舅母,也没有给予。无论是在家时或出家时,他们都不合适给予我们。”因亲属不给食,四种缘故由此成为不信食者,因此忍受贫困。而世尊知道这一因缘后聚集比库们,告诫说:“比库们,亲属之间的给予,当以四种缘故悉心鉴察后予以使用。若没有鉴察便使用,正像毒药一样。毒药是因人误食而死,无论接受的人是否信任,其中含毒者都能致命。先前因信而得到的恩惠,若又用毒害来消耗,终致生命消灭。”说毕,指出过去的事实。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto mahāvibhavo seṭṭhi ahosi. Tasseko gopālako kiṭṭhasambādhasamaye gāvo gahetvā araññaṃ pavisitvā tattha gosālaṃ katvā rakkhanto vasati. Seṭṭhino ca kālena kālaṃ gorasaṃ āharati. Athassa gosālāya avidūre sīho nivāsaṃ gaṇhi. Gāvīnaṃ sīhasantāsena milātānaṃ khīraṃ mandaṃ ahosi. Atha naṃ ekadivasaṃ sappiṃ ādāya āgataṃ seṭṭhi pucchi ‘‘kiṃ nu kho, samma gopālaka, mandaṃ sappī’’ti? So taṃ kāraṇaṃ ācikkhi. ‘‘Atthi pana, samma, tassa sīhassa katthaci paṭibandho’’ti? ‘‘Atthissa sāmi, ekāya migamātukāya saddhiṃ saṃsaggo’’ti. ‘‘Sakkā pana taṃ gāhāpetu’’nti? ‘‘Sakkā, sāmī’’ti. ‘‘Tena hi taṃ gahetvā tassā nalāṭato paṭṭhāya sarīre lomāni visena punappunaṃ rajitvā sukkhāpetvā dve tayo divase atikkāmetvā taṃ migamātukaṃ vissajjehi, so tassā sinehena sarīraṃ lehitvā jīvitakkhayaṃ pāpuṇissati. Athassa cammanakhadāṭhā ceva vasañca maṃsañca gahetvā āgaccheyyāsī’’ti halāhalavisaṃ datvā uyyojesi.
过去时代,在婆罗门国巴罗奈城,有一位名叫婆罗达多的富有市井首领,他是大有威德的菩萨。有一牧牛人,每当收牛后进入林中,在那里建成牛舍照料牛群。市井首领时常带着牛群前来购买牛奶。在他牛舍附近住着一只狮子。因狮子平时安然平和,牛群在它威吓下降低戒心,牛奶微微减少。某日,牧牛人带来牛奶,市井首领问:“为什么牛奶减少了?”牧牛人告诉原因:“确实有狮子常来骚扰它们。”首领问:“能不能赶走它?”牧牛人回答:“可以,尊者。狮子与獐母共住一地。”首领说:“那便能驱赶。”说完,用毒药施以毒害。将毒药涂抹在獐母身上,经过两三天后,獐母死去。狮子因与獐母相亲,身躯被毒反复沾染,最终死亡。牧牛人拿皮革等进献给菩萨。菩萨知道此因缘后,用毒药扰乱牧牛人先行相法。
So gopālako jālaṃ khipitvā upāyena taṃ migamātukaṃ gaṇhitvā tathā akāsi. Sīho taṃ disvāva balavasinehena tassā sarīraṃ lehitvā jīvitakkhayaṃ pāpuṇi. Gopālakopi cammādīni gahetvā bodhisattassa santikaṃ agamāsi. Bodhisatto taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘paresu sineho nāma na kātabbo, evaṃ balasampannopi sīho migarājā kilesavasena saṃsaggaṃ nissāya migamātukāya sarīraṃ lehanto visaparibhogaṃ katvā jīvitakkhayaṃ patto’’ti vatvā sampattaparisāya dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
牧牛人张挂陷阱,用计抓住獐母,照顾使其复原。狮子见状出于强烈爱护心,用己身涂抹身体上毒药,终身亡。牧牛人带着皮革等物去见菩萨。菩萨了知此因缘告诫说:“不可因他欲作恶,恐怖的狮子即使强健,因与獐母交合身染邪秽,致使自己亡身。真正有情相应不可取毒害。”随后于集会中宣说此教义,吟诵偈语--
§93
93.
‘‘Na vissase avissatthe, vissatthepi na vissase;
“不可信于不可信,可信者亦不可信;
Vissāsā bhayamanveti, sīhaṃva migamātukā’’ti.
信任必生恐怖,犹如狮子依恋獐母。”
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – yo pubbe sabhayo attani avissattho ahosi, tasmiṃ avissatthe, yo pubbepi nibbhayo attani vissāsikoyeva, tasmiṃ vissatthepi na vissase, neva vissāsaṃ kareyya. Kiṃkāraṇā? Vissāsā bhayamanveti, yo hi mittepi amittepi vissāso, tato bhayameva āgacchati. Kathaṃ? Sīhaṃva migamātukā, yathā mittasanthavavasena katavissāsāya migamātukāya santikā sīhassa bhayaṃ anveti, upagataṃ sampattanti attho. Yathā vā vissāsavasena sīhaṃ migamātukā anvetā upagatātipi attho.
此处所谓汇聚义即:过去所有众生中若无在自身安住者,则在此安住者若曾信赖自身者,在此信赖者亦不怀疑、不失信。何以故?信心随恐惧而生,若对友与敌皆有信赖,则恐惧亦随之而至。为何如此?如狮子为兽群之母,兽群因朋友相依信赖,近狮子时虽遇狮威恐,亦有保护安稳之利益;同理,信赖之处,狮子虽来侵袭,亦有利护。如此,则信赖致使狮子(恐惧)随行,虽敌亦利也。
Evaṃ bodhisatto sampattaparisāya dhammaṃ desetvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
佛陀如是带领弟子法会,宣说正法,广行布施诸功德,随宜而去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mahāseṭṭhi ahameva ahosi’’nti.
佛陀以此法教诲引导,示现本生故事曰:“当时我即为大富商”。
Vissāsabhojanajātakavaṇṇanā tatiyā. · 信食本生注释第三。
[94] 4. Lomahaṃsajātakavaṇṇanā
[94] 第四节 鸳鸯本生释义
Sotattososinno cevāti idaṃ satthā vesāliṃ upanissāya pāṭikārāme viharanto sunakkhattaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye sunakkhatto satthu upaṭṭhāko hutvā pattacīvaramādāya vicaramāno korakkhattiyassa dhammaṃ rocento dasabalassa pattacīvaraṃ niyyādetvā korakkhattiyaṃ nissāya vasati. Tassa kālakañjikaasurayoniyaṃ nibbattakāle gihi hutvā ‘‘natthi samaṇassa gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhānaṃ. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito, na so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’’ti (ma. ni. 1.146) vesāliyaṃ tiṇṇaṃ pākārānaṃ antare vicaranto satthu avaṇṇaṃ bhāsati.
有‘耳疾之人’,此辞表明佛陀住在舍卫城附属波剌迦尼寺时,开始说法。某时,寺中侍者携带袈裟游行,呵斥族中一名猴子族长,取其十臂袈裟放置猴子处而住。彼时,时值夜鬼魔王族降生,乃人而非沙门的佛陀君临之处无对等法,佛陀说法清净、洒脱、审慎、亲证,所说之法皆利世间,且无辜陷痛苦灭尽。舍卫城三围牆之间,佛陀游行而宣说清净法语。
Athāyasmā sāriputto piṇḍāya caranto tassevaṃ avaṇṇaṃ bhāsantassa sutvā piṇḍapātapaṭikkanto tamatthaṃ bhagavato ārocesi. Bhagavā ‘‘kodhano, sāriputta, sunakkhatto moghapuriso, kodhavasenevamāha, kodhavasenāpi pana ‘na so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti vadanto ajānitvāpi mayhaṃ guṇameva bhāsati. Na kho pana so moghapuriso mayhaṃ guṇaṃ jānāti. Mayhañhi, sāriputta, cha abhiññā nāma atthi, ayampi me uttarimanussadhammova. Dasabalañāṇāni atthi, catuvesārajjañāṇaṃ atthi, catuyoniparicchedakañāṇaṃ atthi, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ atthi, ayampi me uttarimanussadhammova. Evaṃ uttarimanussadhammasamannāgataṃ pana maṃ yo evaṃ vadeyya ‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammo’ti, so taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti evaṃ attano vijjamānaṃ uttarimanussadhammassa guṇaṃ kathetvā ‘‘sunakkhatto kira, sāriputta, korakkhattiyassa dukkarakārikāya micchātape pasanno, micchātape pasīdantena pana mayi eva pasīdituṃ vaṭṭati. Ahañhi ito ekanavutikappamatthake ‘atthi nu kho ettha sāro’ti bāhirakaṃ micchātapaṃ vīmaṃsanto caturaṅgasamannāgataṃ brahmacariyavāsaṃ vasiṃ, tapassī sudaṃ homi paramatapassī, lūkho sudaṃ homi paramalūkho, jegucchī sudaṃ homi paramajegucchī, pavivitto sudaṃ homi paramapavivitto’’ti vatvā therena yācito atītaṃ āhari.
时长老沙利子乞食回来,闻佛言此清净言辞,入室禀告世尊。世尊曰:“沙利子,此‘耳疾之人’乃愚痴愚人,是为嗔怒者,虽乎有此言论,然未知真理而赞成我品德。此譬喻未觉者,未知我有六种超慧、四方国主智慧、四生类观察慧、五种出世间分析慧,是我超世慧具足。若有人称‘舍卫波剌迦尼无此超世慧’,是弃绝其语弃绝心弃绝见,以彼在地狱中受苦。如此,由愤怒沙利子言曰‘耳疾者乃猴族难制,恶习依止’,然爱我者更当信我。余入世间九十九劫已久,外除恶习,具足四相戒行,无比于世间,苦修苦行坚忍,是至高苦行者,是猥秽者,是尚污秽者,是洁净者。佛言毕,长老请说过去事迹。
Atīte ekanavutikappamatthake bodhisatto ‘‘bāhirakatapaṃ vīmaṃsissāmī’’ti ājīvakapabbajjaṃ pabbajitvā acelako ahosi rajojalliko, pavivitto ahosi ekavihārī. Manusse disvā migo viya palāyi, mahāvikatibhojano ahosi, vacchakagomayādīni paribhuñji, appamādavihāratthāya araññe ekasmiṃ bhiṃsanake vanasaṇḍe vihāsi. Tasmimpi viharanto himapātasamaye antaraṭṭhake rattiṃ vanasaṇḍā nikkhamitvā abbhokāse viharitvā sūriye uggate vanasaṇḍaṃ pavisati. So yathā rattiṃ abbhokāse himodakena tinto, tatheva divā vanasaṇḍato paggharantehi udakabindūhi temayi. Evaṃ ahorattaṃ sītadukkhaṃ anubhoti. Gimhānaṃ pana pacchime māse divā abbhokāse viharitvā rattiṃ vanasaṇḍaṃ pavisati. So yathā divā abbhokāse ātapena pariḷāhappatto, tatheva rattiṃ nivāte vanasaṇḍe pariḷāhaṃ pāpuṇāti, sarīrā sedadhārā muccanti. Athassa pubbe assutapubbā ayaṃ gāthā paṭibhāsi –
过去第九十九劫时,有一位正觉菩萨念想:“我将考察外道苦行者。”于是生起出家心,受持生天戒律,成为无染污名者,常持清净,独自一处住。被人类看到,如同飞逃的野兽。因饮食丰盛,食用麂子和羚羊等肉食,为了谨慎修行,隐居在丛林中一片险恶深重的森林荒野之地。正当他栖居时,在寒冬时节的夜间,他自森林深处出入于空旷处,在太阳升起时进入森林。他夜间在露天地上以冰凉的寒水洗浴,白天在森林间以露水沾湿身躯,日夜体会寒冷之苦。夏末的最后一个月,他白天呆在露天地,夜晚入森林深处。他白天因酷热而感到极度烦恼,夜晚在风静的森林中感受凉爽,身体的疲惫和热痛得以缓解。先前有一首闻所未闻的偈语现起于他心中,谛听诵出——
§94
94.
‘‘Sotatto sosinno ceva, eko bhiṃsanake vane;
「风寒湿痛伤我身,孤独栖居在险林;赤裸无衣无庇盖,我是无欲苦行人。」
Naggo na caggimāsīno, esanāpasuto munī’’ti.
风寒湿痛伤我身,孤独栖居在险林;赤裸无衣无庇盖,我是无欲苦行人。
Tattha sotattoti sūriyasantāpena suṭṭhu tatto. Sosinnoti himodakena susinno suṭṭhu tinto. Eko bhiṃsanake vaneti yattha paviṭṭhānaṃ yebhuyyena lomāni haṃsanti, tathārūpe bhiṃsanakevanasaṇḍe eko adutiyova ahosinti dīpeti. Naggo na caggimāsīnoti naggo ca na ca aggimāsīno. Tathā sītena pīḷiyamānopi neva nivāsanapārupanaṃ vā ādiyiṃ, na ca aggiṃ āgamma nisīdinti dīpeti. Esanāpasutoti abrahmacariyepi tasmiṃ brahmacariyasaññī hutvā ‘‘brahmacariyamevetaṃ esanā gavesanā upāyo brahmalokassā’’ti evaṃ tāya brahmacariyesanāya pasuto anuyutto ussukkaṃ āpanno ahosinti dasseti. Munīti ‘‘muni kho esa monatthāya paṭipanno’’ti evaṃ lokena sambhāvito ahosinti dīpeti.
其中“风寒湿”指太阳暴烈下之痛苦感受;“湿伤”指以冰水沐浴后之冰凉作用;“孤独在险林”是指进入使毛发竖立的森林深处独居。如同野兽出没的凶险森林,唯有独居一人,显得格外孤寂。赤裸无衣无庇盖,是指既无衣服遮体,也不需遮盖避炎寒。以寒冷笼罩时,既不寻求回去屋中,也不去点火取暖。所谓“无欲”者,亦即此处无贪欲之修行者,以为这种苦行即为求得梵天界的唯一途径。于是痴迷于此苦行方法,带着渴望与执着,表示已投身于此。被世人认为:“此人乃专心苦行的闭关圣者。”
Evaṃ caturaṅgasamannāgataṃ brahmacariyaṃ caritvā bodhisatto maraṇakāle upaṭṭhitaṃ nirayanimittaṃ disvā ‘‘idaṃ vatasamādānaṃ niratthaka’’nti ñatvā taṅkhaṇaññeva taṃ laddhiṃ bhinditvā sammādiṭṭhiṃ gahetvā devaloke nibbatti.
正是在具足四种功德的梵行生活中,菩萨临终时见到堕入地狱之因缘,了知“此苦生死之所得完全无益”,遂即舍断此得失,摄持正见,往生天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘ahaṃ tena samayena so ājīvako ahosi’’nti.
世尊由此说法,宣说此生,指出“我当时曾出家为苦行者”,以此证明。
Lomahaṃsajātakavaṇṇanā catutthā. · 毛竖本生注释第四。
[95] 5. Mahāsudassanajātakavaṇṇanā
【第五篇 大须达善经缘起注】
Aniccā vata saṅkhārāti idaṃ satthā parinibbānamañce nipanno ānandattherassa ‘‘mā, bhante, bhagavā imasmiṃ khuddakanagarake’’tyādivacanaṃ (dī. ni. 2.210) ārabbha kathesi. Tathāgate hi jetavane viharante sāriputtatthero kattikapuṇṇamāyaṃ nāḷakagāmake jātovarake parinibbāyi, mahāmoggallāno kattikamāsasseva kāḷapakkhaamāvasiyaṃ. Evaṃ parinibbute aggasāvakayuge ‘‘ahampi kusinārāyaṃ parinibbāyissāmī’’ti anupubbena cārikaṃ caramāno tattha gantvā yamakasālānamantare uttarasīsake mañcake anuṭṭhānaseyyāya nipajji. Atha naṃ āyasmā ānandatthero ‘‘mā, bhante, bhagavā imasmiṃ khuddakanagarake visame ujjaṅgalanagarake, sākhānagarake parinibbāyi, aññesaṃ campārājagahādīnaṃ mahānagarānaṃ aññatarasmiṃ bhagavā parinibbāyatū’’ti yāci. Satthā ‘‘mā, ānanda, imaṃ ‘khuddakanagarakaṃ, ujjaṅgalanagarakaṃ sākhānagaraka’nti vadehi, ahañhi pubbe sudassanacakkavattirājakāle imasmiṃ nagare vasiṃ, tadā idaṃ dvādasayojanikena ratanapākārena parikkhittaṃ mahānagaraṃ ahosī’’ti vatvā therena yācito atītaṃ āharanto mahāsudassanasuttaṃ (dī. ni. 2.241 ādayo) kathesi.
“诸行无常”,这句话,是世尊在般涅槃前安住涅槃时,对尊者阿难说的开示开端。经中言:“莫,尊者,世尊于此小城……”,这等语句(《长部增支第二百一十经》)即由此开始宣说。事实如是:如来住于祇树给孤独园时,尊者沙利子于阴历十月圆月这一天,于竹林村的居士林中入般涅槃;而大马哈摩嘎喇那则于同月的黑半月圆寂。般涅槃已成,第一代弟子时代有人说:“我也必将涅槃于拘尸那罗。”阿难等初行游化至此地,至双舍利塔之间,来到上禅树下(又名“乌达那眠处”),躺卧休息。此时,尊者阿难劝曰:“莫,尊者,世尊实在此小城——严峻猛野城、分枝城——中涅槃;非如他处如琼枝国王城等大城有诸多弟子涅槃。”世尊答曰:“阿难,你应言此处‘小城、严峻猛野城、分枝城’,吾在过去须达善转轮圣王时代,此城曾存在,那时是一处由十二由旬宝壁环绕的盛大城市。”说毕,依尊者所请,世尊逐出昨日已存的《大须达善经》,开始宣说(见《长部增支》第二百四十一经起)。
Tadā pana mahāsudassanaṃ sudhammapāsādā otaritvā avidūre sattaratanamaye tālavane paññattasmiṃ kappiyamañcake dakkhiṇena passena anuṭṭhānaseyyāya nipannaṃ disvā ‘‘imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni kusāvatirājadhānippamukhāni, ettha chandaṃ karohī’’ti subhaddāya deviyā vutte mahāsudassano ‘‘mā devi evaṃ avaca, atha kho ‘ettha chandaṃ vinehi, mā apekkhaṃ akāsī’ti evaṃ maṃ ovadā’’ti vatvā ‘‘kiṃkāraṇā, devā’’ti pucchito ‘‘ajjāhaṃ kālakiriyaṃ karissāmī’’ti. Atha naṃ devī rodamānā akkhīni puñchitvā kicchena kasirena tathā vatvā rodi paridevi. Sesāpi caturāsītisahassaitthiyo rodiṃsu parideviṃsu. Amaccādīsupi ekopi adhivāsetuṃ nāsakkhi, sabbepi rodiṃsu. Bodhisatto ‘‘alaṃ, bhaṇe, mā saddamakatthā’’ti sabbe nivāretvā deviṃ āmantetvā ‘‘mā tvaṃ devi rodi, mā paridevi. Tilaphalamattopi hi saṅkhāro nicco nāma natthi, sabbepi aniccā bhedanadhammā evā’’ti vatvā deviṃ ovadanto imaṃ gāthamāha –
彼时,大须达善从宝玉华严殿堂下来,不远处在由七宝构成的栋廊椰林中一处可居卧具上向南望去,见四十八座众多城邑,俱是拘尸那国都城的属城群。天女苏拔陀因此劝慰他说:“汝,天女,莫如是说,应当于此自在意愿。”大须达善答曰:“莫女,莫如说,应弃此意愿,不应对我期盼。”天女问曰:“何故如此,众天?”须达善答曰:“今我将行时至,行役已至极。”天女闻此,涕泪盈眶,口中哭泣悲叹。其余四十八城的人民亦皆号哭悲叹,连平民也无一得以停留,普遍皆哭泣哀惧。菩萨谓曰:“善哉,我言:莫使汝语中有怨言。”令众止息,向天女告诫:“汝莫哭泣哀悲。诸行无常,非恒常法,终究破坏灭灭,故皆无常。”向天女宣说偈言——
§95
95.
‘‘Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;
“诸行无常啊,一切行法随生灭,
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho’’ti.
生时必灭尽,灭为乃得乐。”
Tattha aniccā vata saṅkhārāti bhadde subhaddādevi, yattakā kehici paccayehi samāgantvā katā khandhāyatanādayo saṅkhārā, sabbe te aniccāyeva nāma. Etesu hi rūpaṃ aniccaṃ…pe… viññāṇaṃ aniccaṃ. Cakkhu aniccaṃ…pe… dhammā aniccā. Yaṃkiñci saviññāṇakaṃ aviññāṇakaṃ ratanaṃ, sabbaṃ taṃ aniccameva. Iti ‘‘aniccā vata saṅkhārā’’ti gaṇha. Kasmā? Uppādavayadhamminoti, sabbe hete uppādadhammino ceva vayadhammino ca uppajjanabhijjanasabhāvāyeva, tasmā ‘‘aniccā’’ti veditabbā. Yasmā ca aniccā, tasmā uppajjitvā nirujjhanti, uppajjitvā ṭhitiṃ patvāpi nirujjhantiyeva. Sabbeva hete nibbattamānā uppajjanti nāma, bhijjamānā nirujjhanti nāma. Tesaṃ uppāde satiyeva ca ṭhiti nāma hoti, ṭhitiyā satiyeva bhaṅgo nāma hoti, na hi anuppannassa ṭhiti nāma , nāpi ṭhitaṃ abhijjanakaṃ nāma atthi. Iti sabbepi saṅkhārā tīṇi lakkhaṇāni patvā tattha tattheva nirujjhanti, tasmā sabbepime aniccā khaṇikā ittarā adhuvā pabhaṅguno calitā samīritā anaddhaniyā payātā tāvakālikā nissārā, tāvakālikaṭṭhena māyāmarīcipheṇasadisā. Tesu bhadde subhaddādevi, kasmā sukhasaññaṃ uppādesi, evaṃ pana gaṇha tesaṃ vūpasamo sukhoti, sabbavaṭṭavūpasamanato tesaṃ vūpasamo nāma nibbānaṃ, tadevekaṃ ekantato sukhaṃ, tato aññaṃ sukhaṃ nāma natthīti.
此处“诸行无常”者,善哉苏拔陀天女!指依某些条件而合同聚合而成的五蕴、六入等行法,统称诸行且无常。因为其中色法本无常……至识法无常。从眼根到法界,皆无常。无论分为有情无情所有一切诸宝皆为无常,名为“诸行无常”。为何?谓虽皆依因缘而生起,行法带有生起亦具灭坏之性,所以称无常。且因无常故,必生起后亦必灭。诸行法因缘生起时即有生存,因缘转灭时即有灭亡。非新生者无生存,亦无已存者无灭亡。如此诸行法皆具三相:生起、住、灭,真正生起即为灭时。因诸行法皆瞬息无常,彼无常变化如梦幻泡影蜃气泡似幻影,过电火光明如幻影。善哉苏拔陀天女!何以故生起憍慢?缘此诸行安稳故故生起乃被称为乐,彼种乐谓涅槃乐,是唯一宁静安稳之乐,此外无有别乐可名也。
Evaṃ mahāsudassano amatamahānibbānena desanāya kūṭaṃ gahetvā avasesassapi mahājanassa ‘‘dānaṃ detha, sīlaṃ rakkhatha, uposathakammaṃ karothā’’ti ovādaṃ datvā devalokaparāyaṇo ahosi.
如是,世尊大光明庄严者,以无上涅槃果教诲为最高,于山冈中讲说,即便众多众生住处结束时,仍劝诫曰:『应当布施,应当守持戒律,应当行持八关齋戒。』如此教诲后,世尊心向极乐天。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā subhaddā devī rāhulamātā ahosi, pariṇāyakaratanaṃ rāhulo, sesaparisā buddhaparisā, mahāsudassano pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀引导群生广宣法义,启示本生故事时说:『当时,善慧夫人为拉胡拉之母,拉胡拉已具成熟资质,佛弟子众亦已齐备,而大光明庄严者,则是我自己。』
Mahāsudassanajātakavaṇṇanā pañcamā. · 大善见本生注释第五。
[96] 6. Telapattajātakavaṇṇanā
第六,油布树本生注释
Samatittikaṃ anavasesakanti idaṃ satthā sumbharaṭṭhe sedakaṃ nāma nigamaṃ upanissāya aññatarasmiṃ vanasaṇḍe viharanto janapadakalyāṇisuttaṃ ārabbha kathesi. Tatra hi bhagavā –
这是一则不特定时间的故事。世尊依止在苏婆罗国名为舍陀迦的城镇中某处林边,兴起善法,宣说名为『乡邑善良』的经文。在此,世尊说:
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ‘janapadakalyāṇī janapadakalyāṇī’ti kho, bhikkhave, mahājanakāyo sannipateyya, sā kho panassa janapadakalyāṇī paramapāsāvinī nacce, paramapāsāvinī gīte. ‘Janapadakalyāṇī naccati gāyatī’ti kho, bhikkhave, bhiyyosomattāya mahājanakāyo sannipateyya. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo. Tamenaṃ evaṃ vadeyya ‘‘ayaṃ te, ambho purisa, samatittiko telapatto antarena ca mahājanakāyassa antarena ca janapadakalyāṇiyā pariharitabbo, puriso ca taṃ ukkhittāsiko piṭṭhito piṭṭhito anubandhissati ‘yattheva naṃ thokampi chaḍḍessasi, tattheva te sīsaṃ pātessāmī’’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṃ telapattaṃ amanasikaritvā bahiddhā pamādaṃ āhareyyā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. Upamā kho myāyaṃ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. Ayamevettha attho – ‘samatittiko telapatto’ti kho, bhikkhave, kāyagatāyetaṃ satiyā adhivacanaṃ. Tasmātiha , bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘kāyagatā no sati bhāvitā bhavissati susamāraddhā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti (saṃ. ni. 5.386) –
『比库们,比库们,譬如当众大型聚会赞誉“乡邑善良,乡邑善良”时,乡邑善良的女神跳舞,精通舞蹈歌唱。“乡邑善良跳舞吟唱”时,众多百姓更积极集聚。此时有一人来,渴望生存,厌恶死亡,求乐避苦。对彼人说:“彼,男人啊,此油布树是乡邑百姓及女神间的防护树。若此人轻忽不慎,背后紧随严厉因果定报,即不能放弃树上任何枝叶,否则头颅必失。”诸比库当思惟:这人是否轻视此树而漫不经心在外散慢?答曰“不然,尊者”。此喻的意旨,是指“专注身念”之语,用以宣示身念须常念。如是,比库们,应当如此受学:“若身念得修习,将生清明之道。”正应如此受学。』(出自相应部集5.386)
Idaṃ janapadakalyāṇisuttaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kathesi.
此乡邑善良经义旨所有中,专为阐说正法。
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – janapadakalyāṇīti janapadamhi kalyāṇī uttamā chasarīradosarahitā pañcakalyāṇasamannāgatā. Sā hi yasmā nātidīghā, nātirassā, nātikisā, nātithūlā, nātikāḷā, nāccodātā, atikkantā mānusakavaṇṇaṃ, apattā dibbavaṇṇaṃ, tasmā chasarīradosarahitā. Chavikalyāṇaṃ, maṃsakalyāṇaṃ, nhārukalyāṇaṃ, aṭṭhikalyāṇaṃ, vayokalyāṇanti imehi pana pañcahi kalyāṇehi samannāgatattā pañcakalyāṇasamannāgatā nāma. Tassā hi āgantukobhāsakiccaṃ nāma natthi, attano sarīrobhāseneva dvādasahatthe ṭhāne ālokaṃ karoti, piyaṅgusāmā vā hoti suvaṇṇasāmā vā. Ayamassā chavikalyāṇatā. Cattāro panassā hatthapādā mukhapariyosānañca lākhārasaparikammakataṃ viya rattapavāḷarattakambalasadisaṃ hoti. Ayamassā maṃsakalyāṇatā. Vīsati nakhapattāni maṃsato amuttaṭṭhāne lākhārasapūritāni viya, muttaṭṭhāne khīradhārāsadisāni. Ayamassā nhārukalyāṇatā. Dvattiṃsa dantā suphusitā sudhotavajirapanti viya khāyanti. Ayamassā aṭṭhikalyāṇatā. Vīsativassasatikāpi pana samānā soḷasavassuddesikā viya hoti nibbalipalitā. Ayamassā vayokalyāṇatā.
此处讲述三种美善的义理。所谓「国土之美善」者,是指国土内具备的最优美之条件,如体魄健壮且无疾病的人民等五种美德。因为这些人民身材不过长,亦不过胖,不偷窃,不吵闹,肤色超越一般人间色彩,不沾染天色,故称为健康无病之体。所谓「肉体美善」、「皮肤美善」、『骨骼美善』、『年龄美善』,此五者合称为五种美善。此五种美善中无来语等杂音,且其本身之色泽在十二部位施展光明,或似蝇翅或似金光,此即为皮肤美善。其四肢及手足、口唇边缘如同锦缎软布覆盖,此为肉体美善。二十指甲如同满布玉石,肉体之下如乳酪覆盖,此为皮肤美善。三十二牙整齐坚固,犹如光洁锋利的金刚,此为骨骼美善。虽有二十五十年纪,但气色不失,犹如十六岁年少貌美,此为年龄美善。
Paramapāsāvinīti ettha pana pasavanaṃ pasavo, pavattīti attho. Pasavo eva pāsāvo, paramo pāsāvo paramapāsāvo, so assā atthīti paramapāsāvinī. Nacce ca gīte ca uttamappavatti seṭṭhakiriyā. Uttamameva naccaṃ naccati, gītañca gāyatīti vuttaṃ hoti.
所谓「至高牢固」者,此处指牢固、坚固,延续不断之意。牢固即为坚固,最高者即为至高牢固。此牢固即作罢、阻止之义,扩展意涵为最坚固之牢固。又说歌舞奏乐为最佳之持续,此最佳者即为最高,故谓「最佳者唱歌舞」。
Atha puriso āgaccheyyāti na attano ruciyā āgaccheyya, ayaṃ panettha adhippāyo – athevaṃ mahājanamajjhe janapadakalyāṇiyā naccamānāya ‘‘sādhu sādhū’’ti sādhukāresu aṅguliphoṭanesu celukkhepesu ca pavattamānesu taṃ pavattiṃ sutvā rājā bandhanāgārato ekaṃ corapurisaṃ pakkosāpetvā nigaḷāni chinditvā samatittikaṃ suparipuṇṇaṃ telapattaṃ tassa hatthe datvā ubhohi hatthehi daḷhaṃ gāhāpetvā ekaṃ asihatthaṃ purisaṃ āṇāpesi ‘‘etaṃ gahetvā janapadakalyāṇiyā samajjaṭṭhānaṃ gaccha. Yattheva cesa pamādaṃ āgamma ekampi telabinduṃ chaḍḍeti, tatthevassa sīsaṃ chindā’’ti. So puriso asiṃ ukkhipitvā taṃ tajjento tattha nesi. So maraṇabhayatajjito jīvitukāmatāya pamādavasena taṃ amanasikaritvā sakimpi akkhīni ummīletvā taṃ janapadakalyāṇiṃ na olokesi. Evaṃ bhūtapubbamevetaṃ vatthu, sutte pana parikappavasenetaṃ vuttanti veditabbaṃ.
接着说『有人来到此处』,此非出于自身喜好而来,是此地最高权力才有能力如此。于众民中跳舞歌唱之际,听闻众人连声称「善哉善哉」,于善行中指责之、轻拍之时,王因监狱禁闭积愤,命令派遣一盗贼杀破囚笼后截断其手,授与制有浓密油脂之布,令其双手紧握后押送一铁手男子,说「带此人至国土之美善起始处。若他因粗心放下一滴油脂,必锯断其颅脑」。此人举铁棒施力劈砍,驱赶押送。因惧死及欲生心,粗心大意未察看国土美善,闭目不视。此类状况过去早有发生,经典中亦说应知之。
Upamākho myāyanti ettha pana telapattassa tāva kāyagatāsatiyā opammasaṃsandanaṃ katameva. Ettha pana rājā viya kammaṃ daṭṭhabbaṃ, asi viya kilesā, ukkhittāsikapuriso viya māro, telapattahattho puriso viya kāyagatāsatibhāvako vipassakayogāvacaro. Iti bhagavā ‘‘kāyagatāsatiṃ bhāvetukāmena bhikkhunā telapattahatthena tena purisena viya satiṃ avissajjetvā appamattena kāyagatāsati bhāvetabbā’’ti imaṃ suttaṃ āharitvā dassesi.
所谓禅定观念,此即以油布裹身之体行禅思者之类。此处如国王观察此般情形,铁棒代表心之烦恼,举棒施力者如魔王,执油布者如行身念者,修习慧观者。世尊因育身念而生慈愿,故以此比况教导比库。世尊说「比库若欲修习身念,应如持执油布之男子般,勿失正念,勤于用心修习身念」。由此开示此法经文。
Bhikkhū imaṃ suttañca atthañca sutvā evamāhaṃsu – ‘‘dukkaraṃ, bhante, tena purisena kataṃ tathārūpiṃ janapadakalyāṇiṃ anoloketvā telapattaṃ ādāya gacchantenā’’ti. Satthā ‘‘na, bhikkhave, tena dukkaraṃ kataṃ, sukaramevetaṃ. Kasmā? Ukkhittāsikena purisena santajjetvā nīyamānatāya. Yaṃ pana pubbe paṇḍitā appamādena satiṃ avissajjetvā abhisaṅkhataṃ dibbarūpampi indriyāni bhinditvā anoloketvāva gantvā rajjaṃ pāpuṇiṃsu, etaṃ dukkara’’nti vatvā atītaṃ āhari.
比库们听闻经文及义理,即说「尊者,以该铁棒男子所为,观看此国土美善而不察视,拿着脂布前往,实属艰难困苦」。世尊语「比库们,此事非困难,正因其因举棒之心,故能约束管理。何以故?从前智者以正念不失,分辨诸声及神通,并向他每日观察至王城,此即艰难」这样讲述往事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa rañño puttasatassa sabbakaniṭṭho hutvā nibbatti, so anupubbena viññutaṃ pāpuṇi. Tadā ca rañño gehe paccekabuddhā bhuñjanti, bodhisatto tesaṃ veyyāvaccaṃ karoti. So ekadivasaṃ cintesi ‘‘mama bahū bhātaro, lacchāmi nu kho ahaṃ imasmiṃ nagare kulasantakaṃ rajjaṃ, udāhu no’’ti? Athassa etadahosi ‘‘paccekabuddhe pucchitvā jānissāmī’’ti. So dutiyadivase paccekabuddhesu āgatesu dhamakaraṇaṃ ādāya pānīyaṃ parissāvetvā pāde dhovitvā telena makkhetvā tesaṃ antarakhajjakaṃ khāditvā nisinnakāle vanditvā ekamantaṃ nisinno tamatthaṃ pucchi. Atha naṃ te avocuṃ – kumāra, na tvaṃ imasmiṃ nagare rajjaṃ labhissasi, ito pana vīsayojanasatamatthake gandhāraraṭṭhe takkasilānagaraṃ nāma atthi, tattha gantuṃ sakkonto ito sattame divase rajjaṃ lacchasi. Antarāmagge pana mahāvattaniaṭaviyaṃ paripantho atthi, taṃ aṭaviṃ pariharitvā gacchantassa yojanasatiko maggo hoti, ujukaṃ gacchantassa paññāsa yojanāni honti. So hi amanussakantāro nāma. Tattha yakkhiniyo antarāmagge gāme ca sālāyo ca māpetvā upari suvaṇṇatārakavicittavitānaṃ mahārahaseyyaṃ paññāpetvā nānāvirāgapaṭasāṇiyo parikkhipitvā dibbālaṅkārehi attabhāvaṃ maṇḍetvā sālāsu nisīditvā āgacchante purise madhurāhi vācāhi saṅgaṇhitvā ‘‘kilantarūpā viya paññāyatha, idhāgantvā nisīditvā pānīyaṃ pivitvā gacchathā’’ti pakkositvā āgatāgatānaṃ āsanāni datvā attano rūpalīlāvilāsehi palobhetvā kilesavasike katvā attanā saddhiṃ ajjhācāre kate tattheva ne lohitena paggharantena khāditvā jīvitakkhayaṃ pāpenti. Rūpagocaraṃ sattaṃ rūpeneva gaṇhanti, saddagocaraṃ madhurena gītavāditasaddena, gandhagocaraṃ dibbagandhehi, rasagocaraṃ dibbena nānaggarasabhojanena, phoṭṭhabbagocaraṃ ubhatolohitakūpadhānehi dibbasayanehi gaṇhanti. Sace indriyāni bhinditvā tā anoloketvā satiṃ paccupaṭṭhāpetvā gamissasi, sattame divase tattha rajjaṃ lacchasīti.
过往故事为:在巴拉那西,菩萨做王儿子,成为各处最贵者。渐次长大,诸见清明。当时国王家中隐居有独觉佛,菩萨为其侍者。他一天思虑如何得此城邦。念及「诸多兄弟,我是否能得此城邑国者?」于是起意准备明天向独觉佛请教。次日携水至独觉佛处洗足涂油,献饮恭敬,坐定问之。独觉佛告曰:王城难得,你应前往北方地方迦萨之国,有城名为达迦斯拉。七天即可达此城。有一道路绕经密林,绕行更远路者五十余由旬。该处名阿魔难陀,是夜叉王国,村镇中筑楼,有黄金星点纹理华盖,设大秘密宝藏,以不同色旅读经涂描,在殿堂中坐卧迎迎而笑。凡男女接触者皆洁净,往来男女皆言辞亲密,如「病人一般智慧浅显,来此休息饮水再行」,将座位予进,将自身长于色相乐趣,以此恶性染污,将自己与僧团分离,在那里用鲜血涂抹之,毒害生命而自毁。七种界以色界取其庄严,以声界以美妙歌乐庄严,以香界以天香庄严,以味界以神圣食物庄严,以触界以红双宝床庄严。若断除根戒而不察视,正念护持地前行,至第七天可得此城。
Bodhisatto ‘‘hotu, bhante, tumhākaṃ ovādaṃ gahetvā kiṃ tā olokessāmī’’ti paccekabuddhehi parittaṃ kārāpetvā parittavālukañceva parittasuttañca ādāya paccekabuddhe ca mātāpitaro ca vanditvā nivesanaṃ gantvā attano purise āha – ‘‘ahaṃ takkasilāyaṃ rajjaṃ gahetuṃ gacchāmi, tumhe idheva tiṭṭhathā’’ti. Atha naṃ pañca janā āhaṃsu ‘‘mayampi anugacchāmā’’ti. ‘‘Na sakkā tumhehi anugantuṃ, antarāmagge kira yakkhiniyo rūpādigocare manusse evañcevañca rūpādīhi palobhetvā gaṇhanti, mahā paripantho, ahaṃ pana attānaṃ takketvā gacchāmī’’ti. ‘‘Kiṃ pana, deva, mayaṃ tumhehi saddhiṃ gacchantā attano piyāni rūpādīni olokessāma, mayampi tatheva gamissāmā’’ti. Bodhisatto ‘‘tena hi appamattā hothā’’ti te pañca jane ādāya maggaṃ paṭipajji.
菩萨言:『世尊,愿受教诲,承汝教导,我当观察何事?』于是独觉尊等各自拈出护法经文,如同护宝之沙,随身携带,礼敬独觉尊及父母,入住处所,对亲属说:“我将掌管此智慧王国,尔曹且留于此。”时五人谓之:“我等亦当随行。”菩萨答曰:“尔等不可随行,途经中道,鬼魅及形色诸境,皆为人所贪取,路途极险,而吾独秉慧自行。”五人复言:“天者,既偕尔行,愿观尔所爱之形色,亦同行。”菩萨曰:“尔等应勤慎。”于是五人受命,循途而行。
Yakkhiniyo gāmādīni māpetvā nisīdiṃsu. Tesu rūpagocaro puriso tā yakkhiniyo oloketvā rūpārammaṇe paṭibaddhacitto thokaṃ ohīyi. Bodhisatto ‘‘kiṃ bho, thokaṃ ohīyasī’’ti āha. ‘‘Deva, pādā me rujjanti, thokaṃ sālāyaṃ nisīditvā āgacchāmī’’ti. ‘‘Ambho, etā yakkhiniyo, mā kho patthesī’’ti. ‘‘Yaṃ hoti, taṃ hotu, na sakkomi, devā’’ti. ‘‘Tena hi paññāyissasī’’ti itare cattāro ādāya agamāsi. Sopi rūpagocarako tāsaṃ santikaṃ agamāsi. Tā attanā saddhiṃ ajjhācāre kate taṃ tattheva jīvitakkhayaṃ pāpetvā purato gantvā aññaṃ sālaṃ māpetvā nānātūriyāni gahetvā gāyamānā nisīdiṃsu, tattha saddagocarako ohīyi. Purimanayeneva tampi khāditvā purato gantvā nānappakāre gandhakaraṇḍake pūretvā āpaṇaṃ pasāretvā nisīdiṃsu, tattha gandhagocarako ohīyi. Tampi khāditvā purato gantvā nānaggarasānaṃ dibbabhojanānaṃ bhājanāni pūretvā odanikāpaṇaṃ pasāretvā nisīdiṃsu, tattha rasagocarako ohīyi. Tampi khāditvā purato gantvā dibbasayanāni paññāpetvā nisīdiṃsu, tattha phoṭṭhabbagocarako ohīyi. Tampi khādiṃsu, bodhisatto ekakova ahosi.
鬼魅远离村落而坐。村中有人形色身处,鬼魅观之,专心入色相,不理琐事。菩萨问:“尊者,何故掷置琐事?”答言:“天啊,足痛,我坐于树下稍作休息,待痛缓解后即行。”菩萨曰:“天啊,此鬼勿近。”答曰:“若如此,随意便是,天哉,我不能近前。”余四众奉命而至,亦有色相身,近彼同行。彼以自身协同同修,彼时亦获生命终结,向前往另处设树,采集各类涂料,欢唱就座,侧耳应和。前面有人食用,向前行,备各种芳香篮,铺开垫席坐下,侧耳应和。又有人吃食,往前,备诸天味膳,摆放陶缸,坐定,侧耳应和。所食毕,菩萨独处。
Athekā yakkhinī ‘‘atikharamanto vatāyaṃ, ahaṃ taṃ khāditvāva nivattissāmī’’ti bodhisattassa pacchato pacchato agamāsi. Aṭaviyā parabhāge vanakammikādayo yakkhiniṃ disvā ‘‘ayaṃ te purato gacchanto puriso kiṃ hotī’’ti pucchiṃsu. ‘‘Komārasāmiko me, ayyā’’ti. ‘‘Ambho, ayaṃ evaṃ sukumālā pupphadāmasadisā suvaṇṇavaṇṇā kumārikā attano kulaṃ chaḍḍetvā bhavantaṃ takketvā nikkhantā, kasmā etaṃ akilametvā ādāya na gacchasī’’ti? ‘‘Nesā, ayyā, mayhaṃ pajāpati, yakkhinī esā, etāya me pañca manussā khāditā’’ti. ‘‘Ayyā, purisā nāma kuddhakāle attano pajāpatiyo yakkhiniyopi karonti petiniyopī’’ti. Sā gacchamānā gabbhinivaṇṇaṃ dassetvā puna sakiṃ vijātavaṇṇaṃ katvā puttaṃ aṅkena ādāya bodhisattaṃ anubandhi, diṭṭhadiṭṭhā purimanayeneva pucchanti. Bodhisattopi tatheva vatvā gacchanto takkasilaṃ pāpuṇi. Sā puttaṃ antaradhāpetvā ekikāva anubandhi. Bodhisatto nagaradvāraṃ gantvā ekissā sālāya nisīdi. Sā bodhisattassa tejena pavisituṃ asakkontī dibbarūpaṃ māpetvā sālādvāre aṭṭhāsi.
有一鬼魅喃喃自语曰:“极苦之风,我食此即将归返。”频至菩萨后。林缘处见鬼魅女部,问曰:“此人行为何往?”答曰:“敬婆罗门,此少女貌美,花香染身,金色光辉,弃族独往智慧国。”问:“何故带此不洁之物?”答:“此乃我之家妇,鬼魅女,是我五人所食。”答曰:“妇人中男子逢困时,诸鬼魅与鬼母常行恶事。”其女展腹妊娠变化,携子挈臂追随菩萨,彼此相见,此亦复如前,他行至智慧国。女藏子,独行随从。菩萨往城门外一堂而坐。彼女不许菩萨入室,以天形显现立门前阻止。
Tasmiṃ samaye takkasilarājā uyyānaṃ gacchanto taṃ disvā paṭibaddhacitto hutvā ‘‘gaccha, imissā sassāmikaassāmikabhāvaṃ jānāhī’’ti manussaṃ pesesi. So taṃ upasaṅkamitvā ‘‘sassāmikāsī’’ti pucchi. ‘‘Āma, ayya, ayaṃ me sālāya nisinno sāmiko’’ti. Bodhisatto ‘‘nesā mayhaṃ pajāpati, yakkhinī esā, etāya me pañca manussā khāditā’’ti āha. Sāpi ‘‘purisā nāma ayyā kuddhakāle yaṃ icchanti, taṃ vadantī’’ti āha. So ubhinnampi vacanaṃ rañño ārocesi. Rājā ‘‘assāmikabhaṇḍaṃ nāma rājasantakaṃ hotī’’ti yakkhiniṃ pakkosāpetvā ekahatthipiṭṭhe nisīdāpetvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā pāsādaṃ abhiruyha taṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi.
时智慧王行入园林,见他人专注,语人曰:“前往,汝当晓此为娑婆国主。”人与之近问:“此家内郎否?”对曰:“是,我室坐主人。”菩萨言:“不是我妻,是我妻鬼魅女,我五人所食。”彼女言:“男子逢困,所言皆假。”王闻两言,惩治鬼女,下令禁足,令坐单手席,绕城巡行,登皇殿安置于最尊处。
So nhātavilitto sāyamāsaṃ bhuñjitvā sirīsayanaṃ abhiruhi. Sāpi yakkhinī attano upakappanakaṃ āhāraṃ āharitvā alaṅkatapaṭiyattā sirisayane raññā saddhiṃ nipajjitvā rañño rativasena sukhaṃ samappitassa nipannakāle ekena passena parivattitvā parodi. Atha naṃ rājā ‘‘kiṃ, bhadde, rodasī’’ti pucchi. ‘‘Deva, ahaṃ tumhehi magge disvā ānītā, tumhākañca gehe bahū itthiyo, ahaṃ sapattīnaṃ antare vasamānā kathāya uppannāya ‘ko tuyhaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā gottaṃ vā jātiṃ vā jānāti, tvaṃ antarāmagge disvā ānītā nāmā’ti sīse gahetvā nippīḷiyamānā viya maṅku bhavissāmi. Sace tumhe sakalarajje issariyañca āṇañca mayhaṃ dadeyyātha, koci mayhaṃ cittaṃ kopetvā kathetuṃ na sakkhissatī’’ti . ‘‘Bhadde, mayhaṃ sakalaraṭṭhavāsino na kiñci honti, nāhaṃ etesaṃ sāmiko. Ye pana rājāṇaṃ kopetvā akattabbaṃ karonti, tesaññevāhaṃ sāmiko. Iminā kāraṇena na sakkā tuyhaṃ sakalaraṭṭhe vā nagare vā issariyañca āṇañca dātu’’nti. ‘‘Tena hi, deva, sace raṭṭhe vā nagare vā āṇaṃ dātuṃ na sakkotha, antonivesane antovaḷañjanakānaṃ upari mama vasaṃ vattanatthāya āṇaṃ dethā’’ti. Rājā dibbaphoṭṭhabbena baddho tassā vacanaṃ atikkamituṃ asakkonto ‘‘sādhu, bhadde, antovaḷañjanakesu tuyhaṃ āṇaṃ dammi, tvaṃ ete attano vase vattāpehī’’ti āha. Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā rañño niddaṃ okkantakāle yakkhanagaraṃ gantvā yakkhe pakkositvā attanā rājānaṃ jīvitakkhayaṃ pāpetvā aṭṭhimattaṃ sesetvā sabbaṃ nhārucammamaṃsalohitaṃ khādi, avasesā yakkhā mahādvārato paṭṭhāya antonivesane kukkuṭakukkure ādiṃ katvā sabbe khāditvā aṭṭhimattasese akaṃsu.
王沐浴衣冠整饰,宴毕登寝床,鬼魅女备其所食,与王调柔相处。王快意遂眠,醒转回视。王问:“善哉,妇人胡为流涕?”答:“我见汝途,闻尔家庭多女,暗怀疑言,疑有亲人知其名姓,当鬼视之,如同被压迫之人,若汝赐国邑诸权势,必无愤恚谤话。”王曰:“国民无事,我非之主。若国王多暴行,吾即为主。故不能赐尔权势。”妇言:“若国城不赐,当赐我幽居之所,便于我得以栖息。”王被鬼神之力困,不得违令,曰:“善哉,汝得幽居之地,自为居所。”女应诺。王眠时往鬼城,遣鬼斩杀王之命。鬼分食骨肉,余鬼守门户,切割杀戮禽兽,各尽吞食。
Punadivase dvāraṃ yathāpihitameva disvā manussā pharasūhi kavāṭāni koṭṭetvā anto pavisitvā sabbaṃ nivesanaṃ aṭṭhikaparikiṇṇaṃ disvā ‘‘saccaṃ vata so puriso āha ‘nāyaṃ mayhaṃ pajāpati, yakkhinī esā’ti. Rājā pana kiñci ajānitvā taṃ gahetvā attano bhariyaṃ akāsi, sā yakkhe pakkositvā sabbaṃ janaṃ khāditvā gatā bhavissatī’’ti āhaṃsu. Bodhisattopi taṃ divasaṃ tassāyeva sālāyaṃ parittavālukaṃ sīse katvā parittasuttañca parikkhipitvā khaggaṃ gahetvā ṭhitakova aruṇaṃ uṭṭhāpesi. Manussā sakalarājanivesanaṃ sodhetvā haritūpalittaṃ katvā upari gandhehi vilimpitvā pupphāni vikiritvā pupphadāmāni osāretvā dhūmaṃ datvā navamālā bandhitvā sammantayiṃsu ‘‘ambho, yo puriso dibbarūpaṃ māpetvā pacchato āgacchantiṃ yakkhiniṃ indriyāni bhinditvā olokanamattampi na akāsi, so ativiya uḷārasatto dhitimā ñāṇasampanno, tādise purise rajjaṃ anusāsante sabbaraṭṭhaṃ sukhitaṃ bhavissati, taṃ rājānaṃ karomā’’ti. Atha sabbe amaccā ca nāgarā ca ekacchandā hutvā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā ‘‘deva, tumhe imaṃ rajjaṃ kārethā’’ti nagaraṃ pavesetvā ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñcitvā takkasilarājānaṃ akaṃsu. So cattāri agatigamanāni vajjetvā dasa rājadhamme akopetvā dhammena rajjaṃ kārento dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
翌日门仍旧,人以利兵攻门,入室,见所居场所已遍布骨肉。曰:“确实此人与吾妻鬼魅女。”国王不察,接领妻子。鬼魅女遣鬼,吞噬众生,离去。菩萨于当日于堂,顶戴护法经,斥其咒语,挺立如火焰。人灭净宫殿,敷绿苔,用芳香缕烟,散花献香,缚九环以敬迎之。曰:“彼入以天身,未尝触杀鬼魅,即极智慧勇猛,善护国政,诸国皆安乐,为王所敬。”诸臣及民一意前来供养菩萨,入城,封其珍宝,宴会祭祀,拥戴王权。菩萨除去四种退失,奉行十王法,行正法,布施善行,随力而行,慰导大众。
Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
觉者承载已逝过去之法,于证悟正觉成为佛后,诵说此偈曰:
§96
96.
‘‘Samatittikaṃ anavasesakaṃ, telapattaṃ yathā parihareyya;
“如同油叶一般彻底超越,不容残留而应舍弃;
Evaṃ sacittamanurakkhe, patthayāno disaṃ agatapubba’’nti.
修习正念守护心念,观察当行,莫向过去各方流去。”
Tattha samatittikanti antomukhavaṭṭilekhaṃ pāpetvā samabharitaṃ. Anavasesakanti anavasiñcanakaṃ aparissāvanakaṃ katvā. Telapattanti pakkhittatilatelapattaṃ. Parihareyyāti hareyya, ādāya gaccheyya. Evaṃ sacittamanurakkheti taṃ telabharitaṃ pattaṃ viya attano cittaṃ kāyagatāsatiyā gocare ceva sampayuttasatiyā cāti ubhinnaṃ antare pakkhipitvā yathā muhuttampi bahiddhā gocare na vikkhipati, tathā paṇḍito yogāvacaro rakkheyya gopeyya. Kiṃkāraṇā? Etassa hi –
其中“彻底超越”指切断内外烦恼轮回之际,晦暗而圆满也;“不容残留”指无遗留、无浸润、无掩盖义;“油叶”指扇开似油叶之翼;“舍弃”意谓应当拿起而行去。由此“修习正念守护心念”者,譬如怀抱油脂之叶,心念身体禅那识、觉知相应而常守护,不为内外所散转,恰如智者、禅行者净守护之。其故为何?有偈曰:
‘‘Dunniggahassa lahuno, yatthakāmanipātino;
“勤谨不懈者微弱,诸欲波折轻易转;
Cittassa damatho sādhu, cittaṃ dantaṃ sukhāvaha’’nti. (dha. pa. 35);
善护心念戒护心,心已制伏幸福极。”(《德行经·偈》第三十五)
Tasmā –
因此——
‘‘Sududdasaṃ sunipuṇaṃ, yatthakāmanipātinaṃ;
『极难观察且极为巧妙,专为欲望束缚所设计的;
Cittaṃ rakkhetha medhāvī, cittaṃ guttaṃ sukhāvahaṃ’’. (dha. pa. 36);
智慧者应当护持心念,心念隐秘而能带来安乐。』(法句经第36偈)
Idañhi –
此——
‘‘Dūraṅgamaṃ ekacaraṃ, asarīraṃ guhāsayaṃ;
『远离世俗、独行孤寂、无躯体的隐秘所;
Ye cittaṃ saṃyamessanti, mokkhanti mārabandhanā’’. (dha. pa. 37);
那些能够调伏心念者,便能解脱魔王的缚锁。』(法句经第37偈)
Itarassa pana –
又有他人说——
‘‘Anavaṭṭhitacittassa, saddhammaṃ avijānato;
『不知正法者,其心无所住,
Pariplavapasādassa, paññā na paripūrati’’. (dha. pa. 38);
因心动荡不安,智慧不能圆满』。(《法句经》38偈)
Thirakammaṭṭhānasahāyassa pana –
对辅佐三业修习者说——
‘‘Anavassutacittassa , ananvāhatacetaso;
『心不坚固,心无承担,
Puññapāpapahīnassa, natthi jāgarato bhayaṃ’’. (dha. pa. 39);
善恶业已消灭,无觉醒时的恐惧。』(《法句经》39偈)
Tasmā etaṃ –
因此,这是说——
‘‘Phandanaṃ capalaṃ cittaṃ, dūrakkhaṃ dunnivārayaṃ;
『心意浮动不定,难以远离混乱;
Ujuṃ karoti medhāvī, usukārova tejanaṃ’’. (dha. pa. 33);
聪明人使之正直,犹如刀光明亮。』(译自《法句经》33偈)
Evaṃ ujuṃ karonto sacittamanurakkhe.
由此,聪明人正行,使心正直而保持清明。
Patthayānodisaṃ agatapubbanti imasmiṃ kāyagatāsatikammaṭṭhāne kammaṃ ārabhitvā anamatagge saṃsāre agatapubbaṃ disaṃ patthento pihento vuttanayena sakaṃ cittaṃ rakkheyyāti attho. Kā panesā disā nāma? –
修习内身念处,依此善业起始,心守护者应当谨守自己之心,以免逆转轮回,于无数劫难涉恶道,下诮信此意。所谓守护的「方位」为甚?——
‘‘Mātāpitā disā pubbā, ācariyā dakkhiṇā disā;
『父母之方为前方,师长之方为右方;
Puttadārā disā pacchā, mittāmaccā ca uttarā.
子女在南方,朋友同伴在北方。
‘‘Dāsakammakarā heṭṭhā, uddhaṃ samaṇabrāhmaṇā;
“奴仆奴婢居于下方,游方沙门婆罗门居于上方;
Etā disā namasseyya, alamatto kule gihī’’ti. (dī. ni. 3.273) –
这些方向应当敬礼,藉此辨别家族贵贱之家。”(《长部·尼迦耶》第3章273节)
Ettha tāva puttadārādayo ‘‘disā’’ti vuttā.
此处仅称子女之类为“方向”。
‘‘Disā catasso vidisā catasso, uddhaṃ adho dasa disā imāyo;
“方向共计四种,地域亦四种,上下共十个方向;
Katamaṃ disaṃ tiṭṭhati nāgarājā, yamaddasā supine chabbisāṇa’’nti. (jā. 1.16.104) –
诸王居于何方?乃卧时方位共有二十六处。”(《本生经》卷1第16故事104节)
Ettha puratthimādibhedā disāva ‘‘disā’’ti vuttā.
此处谓东方等诸方位,即名为『方位』。
‘‘Agārino annadapānavatthadā, avhāyikā tampi disaṃ vadanti;
『非居士者』谓饭食饮水及用具之施与者,亦称为『方』;
Esā disā paramā setaketu, yaṃ patvā dukkhī sukhino bhavantī’’ti. (jā. 1.6.9) –
此方为至高之白幢,众生因依止此方而得苦乐。――引自《生经》1.6.9
Ettha pana nibbānaṃ ‘‘disā’’ti vuttaṃ. Idhāpi tadeva adhippetaṃ. Tañhi ‘‘khayaṃ virāga’’ntiādīhi dissati apadissati, tasmā ‘‘disā’’ti vuccati. Anamatagge pana saṃsāre kenaci bālaputhujjanena supinenapi agatapubbatāya agatapubbā disā nāmāti vuttaṃ. Taṃ patthayantena kāyagatāsatiyā yogo karaṇīyoti.
此处则以涅槃为『方』而言。此处所示即指涅槃之主宰,分别见于『灭尽、离欲』等。故称之为『方』。在无量劫生死中,有愚昧凡夫,即便睡梦中亦未曾逝去之远古方位,名为『未过去方』。对此须修习身念专注之瑜伽。
Evaṃ satthā nibbānena desanāya kūṭaṃ gahetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājaparisā buddhaparisā ahosi, rajjappattakumāro pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀以涅槃之教理,结合故事加以宣说:「当时宫廷众臣及佛众俱在,而系王子者唯我一人。」
Telapattajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 油叶本生注释第六。
[97] 7. Nāmasiddhijātakavaṇṇanā
【第七】《名称成就生》经注解
Jīvakañcamataṃ disvāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ nāmasiddhikaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Eko kira kulaputto nāmena pāpako nāma. So sāsane uraṃ datvā pabbajito bhikkhūhi ‘‘ehāvuso, pāpaka, tiṭṭhāvuso, pāpakā’’ti vuccamāno cintesi ‘‘loke pāpakaṃ nāma lāmakaṃ kāḷakaṇṇibhūtaṃ vuccati, aññaṃ maṅgalapaṭisaṃyuttaṃ nāmaṃ āharāpessāmī’’ti. So ācariyupajjhāye upasaṅkamitvā ‘‘bhante, mayhaṃ nāmaṃ avamaṅgalaṃ, aññaṃ me nāmaṃ karothā’’ti āha. Atha naṃ te evamāhaṃsu – ‘‘āvuso, nāmaṃ nāma paṇṇattimattaṃ, nāmena kāci atthasiddhi nāma natthi, attano nāmeneva santuṭṭho hohī’’ti. So punappunaṃ yāciyeva. Tassāyaṃ nāmasiddhikabhāvo bhikkhusaṅghe pākaṭo jāto. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ sannisinnā bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, asuko kira bhikkhu nāmasiddhiko maṅgalaṃ nāmaṃ āharāpetī’’ti. Atha satthā dhammasabhaṃ āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, so idāneva, pubbepi nāmasiddhikoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
看到诸如吉德者的事情后,世尊住在揭德林中,开始谈论一位名为那摩悉底迦的比库。传说中有一名叫帕帕卡的族子,他在教法中挂起胸牌而出家,诸比库称他为“朋友,帕帕卡”,“你站立者,帕帕卡”等,他心中思虑:“世间称名为‘帕帕卡’,即‘恶者’,其眼为黑着色,我当另取与吉祥相应的别名。”于是他对上师恭敬地说:“尊者,我的名声不祥,请赐我其他的名字。”上师于是对他说:“朋友,名字不过是称谓,没有任何意义成就,应当安心于自己的名字。”他多次恳求。随后这名取名的现象在比库僧团中显现。某日比库们聚集在法会中议论道:“朋友,确有一位比库这名真正成就而带来吉祥。”随后世尊来到法会,问:“诸比库,汝等此时为何议论?”回答:“是此名也。”世尊言:“诸比库,此名自古以来便有,是源远流长的名字。”
Atīte takkasilāyaṃ bodhisatto disāpāmokkho ācariyo hutvā pañca māṇavakasatāni mante vācesi. Tasseko māṇavo pāpako nāma nāmena. So ‘‘ehi, pāpaka, yāhi, pāpakā’’ti vuccamāno cintesi ‘‘mayhaṃ nāmaṃ avamaṅgalaṃ, aññaṃ nāmaṃ āharāpessāmī’’ti. So ācariyaṃ upasaṅkamitvā ‘‘ācariya, mayhaṃ nāmaṃ avamaṅgalaṃ, aññaṃ me nāmaṃ karothā’’ti āha. Atha naṃ ācariyo avoca ‘‘gaccha, tāta, janapadacārikaṃ caritvā attano abhirucitaṃ ekaṃ maṅgalanāmaṃ gahetvā ehi, āgatassa te nāmaṃ parivattetvā aññaṃ nāmaṃ karissāmī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti pātheyyaṃ gahetvā nikkhanto gāmena gāmaṃ caranto ekaṃ nagaraṃ pāpuṇi. Tattha ceko puriso kālakato jīvako nāma nāmena. So taṃ ñātijanena āḷāhanaṃ nīyamānaṃ disvā ‘‘kiṃ nāmako esa puriso’’ti pucchi. ‘‘Jīvako nāmeso’’ti. ‘‘Jīvakopi maratī’’ti? ‘‘Jīvakopi marati, ajīvakopi marati, nāmaṃ nāma paṇṇattimattaṃ, tvaṃ bālo maññe’’ti. So taṃ kathaṃ sutvā nāme majjhatto hutvā antonagaraṃ pāvisi.
过去,理智深厚的菩萨曾是地方导师,教导众人约五百人。其中有一名学童,名为帕帕卡。他被称作“来吧,帕帕卡,去吧,帕帕卡”,心中思维:“我的名字不吉祥,我当换取他名。”于是他到导师面前说:“尊师,我的名字不吉祥,请赐予别名。”导师答曰:“去吧,孩子,出外行走各地,找一个自己称心的吉祥名来。待你回来时,我会为你改名。”他欢喜接受,出发游历乡村,来到一城市。此处有一名暴徒,名为吉德者。暴徒之亲戚看见他被拉着,问:“此人名为何?”答:“名为吉德者。”问:“吉德者也死吗?”答:“吉德者死,非吉德者亦死,名字终不过称谓,你这愚人忽误。”听闻此言,他心中惊疑,隐入城内。
Athekaṃ dāsiṃ bhatiṃ adadamānaṃ sāmikā dvāre nisīdāpetvā rajjuyā paharanti, tassā ca ‘‘dhanapālī’’ti nāmaṃ hoti. So antaravīthiyā gacchanto taṃ pothiyamānaṃ disvā ‘‘kasmā imaṃ pothethā’’ti pucchi. ‘‘Bhatiṃ dātuṃ na sakkotī’’ti. ‘‘Kiṃ panassā nāma’’nti? ‘‘Dhanapālī nāmā’’ti. Nāmena dhanapālī samānāpi bhatimattaṃ dātuṃ na sakkotīti dhanapāliyopi adhanapāliyopi duggatā honti, nāmaṃ nāma paṇṇattimattaṃ, tvaṃ bālo maññeti. So nāme majjhattataro hutvā nagarā nikkhamma maggaṃ paṭipanno antarāmagge maggamūḷhapurisaṃ disvā ‘‘ambho kiṃ karonto vicarasī’’ti pucchi. ‘‘Maggamūḷhomhi, sāmī’’ti. ‘‘Kiṃ pana te nāma’’nti? ‘‘Panthako nāmā’’ti. ‘‘Panthakopi maggamūḷho hotī’’ti? ‘‘Panthakopi apanthakopi maggamūḷho hoti, nāmaṃ nāma paṇṇattimattaṃ tvaṃ pana bālo maññeti’’. So nāme atimajjhatto hutvā bodhisattassa santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ, tāta, nāmaṃ rocetvā āgatosī’’ti vutte ‘‘ācariya, jīvakāpi nāma maranti ajīvakāpi, dhanapāliyopi duggatā honti adhanapāliyopi, panthakāpi maggamūḷhā honti apanthakāpi, nāmaṃ nāma paṇṇattimattaṃ, nāmena siddhi natthi, kammeneva siddhi. Alaṃ mayhaṃ aññena nāmena, tadeva me nāmaṃ hotū’’ti āha. Bodhisatto tena diṭṭhañca katañca saṃsandetvā imaṃ gāthamāha –
一时间,一女佣在门前坐着喂养牛,手拿绳索,此女名为财护。她徘徊巷弄,见一人读书,问:“为何读此书?”答:“我不能供养牛。”问:“你的名字为何?”答:“我名财护。”因名字虽为财护,但同名者均不能于养牛上成功,故财护与非财护均属恶道,名字不过称谓,你这愚者误认名字有能成就。那人心境中点偏,离开城门,行走道路,见一野路疯子。问:“你做何处?”答:“我是路盲。”问:“你名为何?”答:“名为盲人。”答:“盲人也是路盲?”答:“盲人和非盲人都是路盲,名字终不过称谓,你却自认愚昧。”那人心境极偏,前往菩萨处说:“师父,我因名号而来请教。”菩萨答:“孩子,吉德者虽死,非吉德者也死;财护者俱陷恶道,非财护亦然;路盲者确实盲,非路盲亦盲。名字终归称谓,名字无成就,唯业有成就。何必执著他名,使我得此名即可。”菩萨了悟彼执著之见,讥诮吟诵此偈:
§97
97.
‘‘Jīvakañca mataṃ disvā, dhanapāliñca duggataṃ;
看到吉德者,见财护堕入恶道;
Panthakañca vane mūḷhaṃ, pāpako punarāgato’’ti.
在林中盲目路盲者,恶者复兴愚顽。
Tattha punarāgatoti imāni tīṇi kāraṇāni disvā puna āgato, ra-kāro sandhivasena vutto.
所谓‘复兴’,是根据三种原因所见之复兴,以声韵连接而述。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa nāmasiddhikoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā nāmasiddhiko idānipi nāmasiddhikoyeva, ācariyaparisā buddhaparisā, ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊引领此法说时称:“比库们,现在并非恰恰为感名声而生之事。”于是宣说了一则本生故事——“当时亦非仅为取得名声而生,比库僧团、佛僧团俱在,唯有我这位老师亲历其中。”
Nāmasiddhijātakavaṇṇanā sattamā. · 名成就本生注释第七。
[98] 8. Kūṭavāṇijajātakavaṇṇanā
【第八节】库塔商人本生故事解说
Sādhukho paṇḍito nāmāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kūṭavāṇijaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyañhi dve janā ekato vaṇijjaṃ karontā bhaṇḍaṃ sakaṭenādāya janapadaṃ gantvā laddhalābhā paccāgamiṃsu. Tesu kūṭavāṇijo cintesi ‘‘ayaṃ bahū divase dubbhojanena dukkhaseyyāya kilanto, idāni attano ghare nānaggarasehi yāvadatthaṃ subhojanaṃ bhuñjitvā ajīrakena marissati. Athāhaṃ imaṃ bhaṇḍaṃ tayo koṭṭhāse katvā ekaṃ tassa dārakānaṃ dassāmi, dve koṭṭhāse attanā gahessāmī’’ti. So ‘‘ajja bhājessāma, sve bhājessāmā’’ti bhaṇḍaṃ bhājetuṃ na icchi. Atha naṃ paṇḍitavāṇijo akāmakaṃ nippīḷetvā bhājāpetvā vihāraṃ gantvā satthāraṃ vanditvā katapaṭisanthāro ‘‘atipapañco te kato, idhāgantvāpi cirena buddhupaṭṭhānaṃ āgatosī’’ti vutte taṃ pavattiṃ bhagavato ārocesi. Satthā ‘‘na kho so, upāsaka, idāneva kūṭavāṇijo, pubbepi kūṭavāṇijoyeva. Idāni pana taṃ vañcetukāmo jāto, pubbe paṇḍitepi vañcetuṃ ussahī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
『贤善智者』之名,指的是一位法师,他在捷达林安居时起一桩库塔商人生意。沙瓦提城中有两人共同经营商贸,载货乘车返乡,全然获利。他们中有一库塔商人思虑:“此人多日因饮食不洁而卧病,现今回到家中尽享美食,定将免疫疾病而寿终正寝。今我将此货物分为三部分之一,赠予一孩童,余两部分自藏。”孩童不愿即刻分货,彼时智者商人虽不情愿,仍迫使其分货,之后回禅林,礼拜世尊,并将此情敬述世尊。世尊告语:“非也,居士,此时库塔商人,早先即为库塔商人所为。今虽渴望欺诈,但先贤亦曾奋力加以欺骗。”以此言传示过去之事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto bārāṇasiyaṃ vāṇijakule nibbatti, nāmaggahaṇadivase cassa ‘‘paṇḍito’’ti nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto aññena vāṇijena saddhiṃ ekato hutvā vaṇijjaṃ karoti, tassa ‘‘atipaṇḍito’’ti nāmaṃ ahosi. Te bārāṇasito pañcahi sakaṭasatehi bhaṇḍaṃ ādāya janapadaṃ gantvā vaṇijjaṃ katvā laddhalābhā puna bārāṇasiṃ āgamiṃsu. Atha nesaṃ bhaṇḍabhājanakāle atipaṇḍito āha ‘‘mayā dve koṭṭhāsā laddhabbā’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti? ‘‘Tvaṃ paṇḍito, ahaṃ atipaṇḍito. Paṇḍito ekaṃ laddhuṃ arahati, atipaṇḍito dve’’ti. ‘‘Nanu amhākaṃ dvinnaṃ bhaṇḍamūlakampi goṇādayopi samasamāyeva, tvaṃ kasmā dve koṭṭhāse laddhuṃ arahasī’’ti. ‘‘Atipaṇḍitabhāvenā’’ti. Evaṃ te kathaṃ vaḍḍhetvā kalahaṃ akaṃsu.
过去,尊者菩萨于巴拉那西国担任婆罗门王朝时期,出生于商人家庭,其名在成交日被称为“贤者”。他成长后与另一商人合力经商,因而称为“超贤人”。商人们载货数百件回乡,作交易获利后再返回巴拉那西。交易时,超贤人言:“我得两部分货物。”他人问之因由,他答:“你为贤者,我为超贤者。贤者获得一份,超贤者得两份。”众问:“众人皆依货物数量平等分配,何以你得两份?”答曰:“因超贤者身份之故。”如此,双方便激起争执。
Tato atipaṇḍito ‘‘attheko upāyo’’ti cintetvā attano pitaraṃ ekasmiṃ susirarukkhe pavesetvā ‘‘tvaṃ amhesu āgatesu ‘atipaṇḍito dve koṭṭhāse laddhuṃ arahatī’ti vadeyyāsī’’ti vatvā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā ‘‘samma, mayhaṃ dvinnaṃ koṭṭhāsānaṃ yuttabhāvaṃ vā ayuttabhāvaṃ vā esā rukkhadevatā jānāti, ehi, taṃ pucchissāmā’’ti taṃ tattha netvā ‘‘ayye rukkhadevate, amhākaṃ aṭṭaṃ pacchindā’’ti āha. Athassa pitā saraṃ parivattetvā ‘‘tena hi kathethā’’ti āha. ‘‘Ayye, ayaṃ paṇḍito, ahaṃ atipaṇḍito. Amhehi ekato vohāro kato, tattha kena kiṃ laddhabbanti. Paṇḍitena eko koṭṭhāso, atipaṇḍitena pana dve koṭṭhāsā laddhabbā’’ti. Bodhisatto evaṃ vinicchitaṃ aṭṭaṃ sutvā ‘‘idāni devatābhāvaṃ vā adevatābhāvaṃ vā jānissāmī’’ti palālaṃ āharitvā susiraṃ pūretvā aggiṃ adāsi, atipaṇḍitassa pitā jālāya phuṭṭhakāle aḍḍhajjhāmena sarīrena upari āruyha sākhaṃ gahetvā olambanto bhūmiyaṃ patitvā imaṃ gāthamāha –
后超贤人思忖“该有一法可行”,入一荒树林中隐没,谓其父曰:“你应向众宣称,‘超贤者得两份货’的事。”菩萨于是近前,言:“有一树神知我们二人无论和合或不和,你可来询问。”现树神前,菩萨问:“树神啊,我们共有八匹马,如何分配获利?”树神摇叶作声。父亲答曰:“我是超贤者,他为贤者,我们共有八匹马,任凭他如何分配,贤者只拿一份,而超贤者获两份。”菩萨听后了知有神力存在,遂点燃火把,拂散树叶,树神降身,执枝坠地,说出偈语:
§98
98.
‘‘Sādhu kho paṇḍito nāma, na tveva atipaṇḍito;
“贤者名号诚美,非是超贤名称;
Atipaṇḍitena puttena, manamhi upakūḷito’’ti.
因儿子过于聪慧,内心生起了嫉妒。
Tattha sādhu kho paṇḍito nāmāti imasmiṃ loke paṇḍiccena samannāgato kāraṇākāraṇaññū puggalo sādhu sobhano. Atipaṇḍitoti nāmamattena atipaṇḍito kūṭapuriso na tveva varaṃ. Manamhi upakūḷitoti thokenamhi jhāmo, aḍḍhajjhāmakova muttoti attho. Te ubhopi majjhe bhinditvā samaññeva koṭṭhāsaṃ gaṇhitvā yathākammaṃ gatā.
在此世间,所谓贤者者,为具足智慧,能分别有因无因之理者,为贤明而出众之人,是为贤者。所谓过于聪慧者,是指聪慧过甚,如同虚伪之人,并非真正上乘。嫉妒心生于内心,有如狭隘昏暗之地,如同囚笼被释放。此两者之间做了区分,分别聚合如屋脊般结构,依适当方式展开解说。
Satthā ‘‘pubbepi esa kūṭavāṇijoyevā’’ti imaṃ atītaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kūṭavāṇijo paccuppannepi kūṭavāṇijoyeva, paṇḍitavāṇijo pana ahameva ahosi’’nti.
老师曾说:‘过去他就是奸诈的商人’,借此引出过去故事,并指出‘彼时奸诈商人在现在仍如奸诈之辈,至于贤明商人,则唯有我自为也。’
Kūṭavāṇijajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 《骗商本生》注释,第八。
[99] 9. Parosahassajātakavaṇṇanā
[99] 第九讲 《他乡千人经》注释
Parosahassampisamāgatānanti idaṃ satthā jetavane viharanto puthujjanapucchāpañcakaṃ ārabbha kathesi . Vatthu sarabhajātake (jā. 1.13.134 ādayo) āvi bhavissati. Ekasmiṃ pana samaye bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannipatitvā ‘‘āvuso, dasabalena saṃkhittena kathitaṃ dhammasenāpati sāriputto vitthārena byākāsī’’ti therassa guṇaṃ kathayamānā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, sāriputto idāneva mayā saṃkhittena bhāsitaṃ vitthārena byākaroti, pubbepi byākāsiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
‘他乡千人’一词作意指,在祗树给孤独园时,世尊开始对俗人五问展开开示。对应的原典是《如实自在王经》卷第一之一百三十四段所在。在一时,诸比库集会于法座,会中有人说:‘尊者沙利叶是以十力,长于简明阐述法善德之法军师。’诸长老听闻称赞,悉皆坐下。世尊到来问曰:‘此时谁在座宣说?’答云:‘此法名谁?’世尊告知:‘诸比库,尊者沙利叶现今将我前所讲简明内容广泛阐述,亦复过去曾讲也。’以此引出往昔教导。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā kāme pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā pañcābhiññā aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā himavante vihāsi. Parivāropissa pañca tāpasasatāni ahesuṃ. Athassa jeṭṭhantevāsiko vassārattasamaye upaḍḍhaṃ isigaṇaṃ ādāya loṇambilasevanatthāya manussapathaṃ agamāsi. Tadā bodhisattassa kālakiriyāsamayo jāto. Atha naṃ antevāsikā ‘‘ācariya, kataro vo guṇo laddho’’ti adhigamaṃ pucchiṃsu. So ‘‘natthi kiñcī’’ti vatvā ābhassarabrahmaloke nibbatti. Bodhisattā hi arūpasamāpattilābhino hutvāpi abhabbaṭṭhānattā āruppe na nibbattanti. Antevāsikā ‘‘ācariyassa adhigamo natthī’’ti āḷāhane sakkāraṃ na kariṃsu.
过去,菩萨于巴拉那西的梵达师王国中降生,为北方婆罗门家族,通晓各种技艺,断绝欲望,出家受具足戒。成就五种神通及八种禅定,修行后住于喜马拉雅山中。其弟子有五百苦行者。同年雨季,长住弟子携带盐渍蔬菜,为供养人身而入人间。此时菩萨为做神通表演之时。随后长住弟子问道:‘师傅,何等功德得来?’菩萨答曰:‘无有别事。’说毕即进入光明梵天界。因菩萨虽得无色界成就,但因无住处,故不于无色处生。长住弟子因问功德未得,故无礼起争。
Jeṭṭhantevāsiko āgantvā ‘‘kahaṃ ācariyo’’ti pucchitvā ‘‘kālakato’’ti sutvā ‘‘api ācariyaṃ adhigamaṃ pucchitthā’’ti āha. ‘‘Āma, pucchimhā’’ti. ‘‘Kiṃ kathesī’’ti? ‘‘Natthi kiñcīti tena vuttaṃ, athassa amhehi sakkāro na kato’’ti āhaṃsu. Jeṭṭhantevāsiko ‘‘tumhe ācariyassa vacanatthaṃ na jānātha, ākiñcaññāyatanasamāpattilābhī ācariyo’’ti āha. Te tasmiṃ punappunaṃ kathentepi na saddahiṃsu. Bodhisatto taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘andhabālā mama jeṭṭhantevāsikassa vacanaṃ na saddahanti. Imaṃ tesaṃ kāraṇaṃ pākaṭaṃ karissāmī’’ti brahmalokā āgantvā assamapadamatthake mahantenānubhāvena ākāse ṭhatvā jeṭṭhantevāsikassa paññānubhāvaṃ vaṇṇento imaṃ gāthamāha –
大长老居士前来,问道:「老师在哪里?」听闻答曰:「此时此刻。」又言:「他们曾询问得见老师。」答曰:「是的,我们已问过。」又言:「你们不懂老师言辞意旨,他是获得无所依止所住者。」他们虽再三谈论此事,仍不信受。菩萨晓知此故,言:「我大长老居士言语不被信受,因缘我将明证之。」遂往梵天界,于空中端坐,借助伟大神力,赞叹大长老居士智慧,赋诗曰-
§99
99.
‘‘Parosahassampi samāgatānaṃ, kandeyyuṃ te vassasataṃ apaññā;
「哪怕聚集千万众人,若无智慧,百年如泪淋;
Ekova seyyo puriso sapañño, yo bhāsitassa vijānāti attha’’nti.
唯有一人智达义理,能明所语者之意。」
Tattha parosahassampīti atirekasahassampi. Samāgatānanti sannipatitānaṃ bhāsitassa atthaṃ jānituṃ asakkontānaṃ bālānaṃ. Kandeyyuṃ te vassasataṃ apaññāti te evaṃ samāgatā apaññā ime bālatāpasā viya vassasatampi vassasahassampi rodeyyuṃ parideveyyuṃ, rodamānāpi pana atthaṃ vā kāraṇaṃ vā neva jāneyyunti dīpeti. Ekova seyyo puriso sapaññoti evarūpānaṃ bālānaṃ parosahassatopi eko paṇḍitapurisova seyyo varataroti attho. Kīdiso sapaññoti? Yo bhāsitassa vijānāti atthaṃ ayaṃ jeṭṭhantevāsiko viyāti.
此处所谓千万众人,即超过一千人。聚集者乃无法了解所言义理的愚昧人,百年亦如同泪水流淌,常常哭泣悲哀,却不知言语含义或其因缘。唯有一位明智之人,乃众愚中最胜,智者优于千万愚者。何谓智者?即能知晓所言含义者,此乃大长老居士之意。
Evaṃ mahāsatto ākāse ṭhitova dhammaṃ desetvā tāpasagaṇaṃ bujjhāpetvā brahmalokameva gato. Tepi tāpasā jīvitapariyosāne brahmalokaparāyaṇā ahesuṃ.
如是,尊大菩萨立于空中宣说法义,觉悟苦行者,之后便往梵天界。那三苦行者于生命终结时,皆归于梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā jeṭṭhantevāsiko sāriputto ahosi, mahābrahmā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊宣说此法,作此本生故事说-「当时大长老居士为沙利佛,伟大梵天便是我自己。」
Parosahassajātakavaṇṇanā navamā. · 《千余本生》注释,第九。
[100] 10. Asātarūpajātakavaṇṇanā
第十品 不如实形出生论述
Asātaṃ sātarūpenāti idaṃ satthā kuṇḍiyanagaraṃ upanissāya kuṇḍadhānavane viharanto koliyarājadhītaraṃ suppavāsaṃ upāsikaṃ ārabbha kathesi. Sā hi tasmiṃ samaye satta vassāni kucchinā gabbhaṃ pariharitvā sattāhaṃ mūḷhagabbhā ahosi, adhimattā vedanā pavattiṃsu. Sā evaṃ adhimattavedanābhibhūtāpi ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā, yo evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti. Suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho, yo evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno. Susukhaṃ vata nibbānaṃ, yattheva rūpaṃ dukkhaṃ natthī’’ti (udā. 18) imehi tīhi vitakkehi adhivāsesi. Sā sāmikaṃ pakkosetvā tañca attano pavattiṃ vandanasāsanañca ārocetuṃ satthu santikaṃ pesesi. Satthā vandanasāsanaṃ sutvāva ‘‘sukhinī hotu suppavāsā koliyadhītā, sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijāyatū’’ti āha. Saha vacaneneva pana bhagavato suppavāsā koliyadhītā sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijāyi. Athassā sāmiko gehaṃ gantvā taṃ vijātaṃ disvā ‘‘acchariyaṃ vata, bho’’ti ativiya tathāgatassa ānubhāvena acchariyabbhutacittajāto ahosi.
所谓不如实形者,意思是说世尊依止于瞿昙城、居于瞿昙树林时,曾对瞿昙国王的女儿肃帕瓦萨说法。她当时怀胎七个月,怀的是畸胎,孕育七天后肿胀痛苦特别强烈。她虽被剧痛折磨,却仍然念诵『正遍知者世尊,实实在在为断此种痛苦说法;正遍知者世尊的弟子僧团,实际修习断此种痛苦之道;涅槃极乐,果真没有形体之苦』(出经第18),以此三重思惟作念安住。她告别世尊与僧团,遣使前往世尊所,想以此自己境况致敬于世尊、礼敬佛法。世尊闻其礼敬佛法,即说:『肃帕瓦萨,当愿汝安乐!当愿汝康健!当愿汝诞育健全儿!』以此语祝福肃帕瓦萨。及至肃帕瓦萨遵世尊言愿,果然诞育健全健康之子。其使者回家,见到此事,因世尊神力而大为惊愕。
Suppavāsāpi puttaṃ vijāyitvā sattāhaṃ buddhappamukhassa saṅghassa dānaṃ dātukāmā puna nimantanatthāya taṃ pesesi. Tena kho pana samayena mahāmoggallānassa upaṭṭhākena buddhappamukho saṅgho nimantito hoti. Satthā suppavāsāya dānassa okāsadānatthāya theraṃ tassa santikaṃ pesetvā taṃ saññāpetvā sattāhaṃ tassā dānaṃ paṭiggahesi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Sattame pana divase suppavāsā puttaṃ sīvalikumāraṃ maṇḍetvā satthārañceva bhikkhusaṅghañca vandāpesi. Tasmiṃ paṭipāṭiyā sāriputtattherassa santikaṃ nīte thero tena saddhiṃ ‘‘kacci te, sīvali, khamanīya’’nti paṭisanthāramakāsi. So ‘‘kuto me, bhante, sukhaṃ, svāhaṃ satta vassāni lohitakumbhiyaṃ vasi’’nti therena saddhiṃ evarūpaṃ kathaṃ kathesi. Suppāvāsā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘sattāhajāto me putto anubuddhena dhammasenāpatinā saddhiṃ mantetī’’ti somanassappattā ahosi. Satthā ‘‘api nu suppavāse aññepi evarūpe putte icchasī’’ti āha. ‘‘Sace, bhante, evarūpe aññe satta putte labheyyaṃ, iccheyyamevāha’’nti. Satthā udānaṃ udānetvā anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sīvalikumāropi kho sattavassikakāleyeva sāsane uraṃ datvā pabbajitvā paripuṇṇavasso upasampadaṃ labhitvā puññavā lābhaggappatto hutvā pathaviṃ unnādetvā arahattaṃ patvā puññavantānaṃ antare etadaggaṭṭhānaṃ pāpuṇi.
肃帕瓦萨诞子后七日,想要供养佛陀及尊属弟子众,于是遣使邀请。彼时由大摩诃迦连侍者主持,佛陀及尊属僧众应邀而来。世尊为此供养婆罗门长老,受请书符,七日持戒共受此施。第七日,肃帕瓦萨携子悉伐利库马,供养佛陀及僧众。依此礼仪,长老沙利子与世尊同席,长老向佛陀请问:「悉伐利,当知受戒之苦轻重吗?」长老答曰:「世尊,我在罗侯国居住七年,忍受红罐布胎之苦。」听此言,肃帕瓦萨欢喜称赞「我之七日子由觉者教化,一心管理法军」,世尊问他:「悉伐利,尔若欲生此种子,意愿何如?」答曰:「世尊,若有此种子,我即愿得。」世尊说法赞许,欢喜称扬。悉伐利以七年期间护律布施得功德,成净行具足僧,出家得上座戒,现已成阿拉汉,涤除世间垢秽,得最胜法位。
Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannipatitvā ‘‘āvuso, sīvalitthero nāma evarūpo mahāpuñño patthitapatthano pacchimabhavikasatto satta vassāni lohitakumbhiyaṃ vasitvā sattāhaṃ mūḷhagabbhabhāvaṃ āpajji, aho mātāputtā mahantaṃ dukkhaṃ anubhaviṃsu, kiṃ nu kho kammaṃ akaṃsū’’ti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā tatthāgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘bhikkhave, sīvalino mahāpuññatova satta vassāni lohitakumbhiyaṃ nivāso ca sattāhaṃ mūḷhagabbhabhāvappatti ca attanā katakammamūlakāva, suppavāsāyapi satta vassāni kucchinā gabbhapariharaṇadukkhañca sattāhaṃ mūḷhagabbhadukkhañca attanā katakammamūlakamevā’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
一天诸比库集会法会中议论起:「诸比库,名为悉伐利长老者,为大神通大功德者,居住七年于罗侯国,承受红罐胎苦时,自身造作本业。肃帕瓦萨亦住七年,承受畸胎之苦,也是自造业果。」佛陀到来,问众:「汝等皆坐此议事乎?」答称「是,世尊。」世尊说:「名为悉伐利者,确是大神通长老,居于罗侯七年,承受红罐胎苦,且自所作业果。肃帕瓦萨亦如是,七年承受畸胎苦,皆为自业所感。」此言令众安心,感念过往功德。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā pitu accayena rajjaṃ patvā dhammena rajjaṃ kāresi. Tasmiṃ samaye kosalamahārājā mahantena balenāgantvā bārāṇasiṃ gahetvā rājānaṃ māretvā tasseva aggamahesiṃ attano aggamahesiṃ akāsi. Bārāṇasirañño pana putto pitu maraṇakāle niddhamanadvārena palāyitvā balaṃ saṃharitvā bārāṇasiṃ āgantvā avidūre nisīditvā tassa rañño paṇṇaṃ pesesi ‘‘rajjaṃ vā detu yuddhaṃ vā’’ti. So ‘‘yuddhaṃ demī’’ti paṭipaṇṇaṃ pesesi. Rājakumārassa pana mātā taṃ sāsanaṃ sutvā ‘‘yuddhena kammaṃ natthi, sabbadisāsu sañcāraṃ pacchinditvā bārāṇasinagaraṃ parivāretu, tato dārūdakabhattaparikkhayena kilantamanussaṃ nagaraṃ vināva yuddhena gaṇhissasī’’ti paṇṇaṃ pesesi. So mātu sāsanaṃ sutvā satta divasāni sañcāraṃ pacchinditvā nagaraṃ rundhi, nāgarā sañcāraṃ alabhamānā sattame divase tassa rañño sīsaṃ gahetvā kumārassa adaṃsu. Kumāro pana nagaraṃ pavisitvā rajjaṃ gahetvā jīvitapariyosāne yathākammaṃ gato.
当时,释迦牟尼佛前世菩萨正在波罗奈国事王婆罗门菩萨之女结婚,成婚后年老临终时,交付王位,率贤人与众志成城,摒弃父仇,以法正治天下。那时拘萨罗大国王以大兵力入波罗奈,取王位,杀了前王,但亡国王之子逃出,被忠臣藏于隐密之处,遣信托书求援曰:「愿给王国或议和。」敌王允其议和,然其母闻佛法,劝曰:「战争非善事,四方游历后包围波罗奈城,用攻坚打击劳苦百姓,虽无战事难以夺取王国。」其子遵母言,七日四处巡游包围国城。国民得见其勇猛,七日而杀敌王,子复国。该王进入王城,统治渐衰随顺常法而终。
So etarahi satta divasāni sañcāraṃ pacchinditvā nagaraṃ rundhitvā gahitakammanissandena satta vassāni lohitakumbhiyaṃ vasitvā sattāhaṃ mūḷhagabbhabhāvaṃ āpajji. Yaṃ pana so padumuttarassa bhagavato pādamūle ‘‘lābhīnaṃ aggo bhaveyya’’nti mahādānaṃ datvā patthanaṃ akāsi, yañca vipassibuddhakāle nāgarehi saddhiṃ sahassagghanakaṃ guḷadadhiṃ datvā patthanamakāsi, tassānubhāvena lābhīnaṃ aggo jāto. Suppavāsāpi ‘‘nagaraṃ rundhitvā gaṇha, tātā’’ti pesitabhāvena satta vassāni kucchinā gabbhaṃ pariharitvā sattāhaṃ mūḷhagabbhā jātā.
是时,此子于七天内游历包围城市,袭获城池,因业缘住七年于罗侯,七天经历畸胎之苦。彼时他曾为世尊弟子优波笈多供养佛足,布施极大,奏请出家。与毗婆尸佛时代居众给予成就福报。肃帕瓦萨亦于七年时忍受畸胎之苦,终得善果。
Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
世尊取来了过去,并且于此成了正觉者,诵曰:
§100
100.
‘‘Asātaṃ sātarūpena, piyarūpena appiyaṃ;
『无常以亲近之相,慈爱以非亲之相;
Dukkhaṃ sukhassa rūpena, pamattamativattatī’’ti.
痛苦以快乐之相,愚昧而过患蔓延』。
Tattha asātaṃ sātarūpenāti amadhurameva madhurapatirūpakena. Pamattamativattatīti asātaṃ appiyaṃ dukkhanti etaṃ tividhampi etena sātarūpādinā ākārena sativippavāsavasena pamattaṃ puggalaṃ ativattati abhibhavati ajjhottharatīti attho. Idaṃ bhagavatā yañca te mātāputtā iminā gabbhapariharaṇagabbhavāsasaṅkhātena asātādinā pubbe nagararundhanasātādipatirūpakena ajjhotthaṭā, yañca idāni sā upāsikā punapi sattakkhattuṃ evarūpaṃ asātaṃ appiyaṃ dukkhaṃ pemavatthubhūtena puttasaṅkhātena sātādipatirūpakena ajjhotthaṭā hutvā tathā avaca, taṃ sabbampi sandhāya vuttanti veditabbaṃ.
其中“无常以亲近之相”者,即用不甘甜的甘甜相表示。所谓“愚昧而过患蔓延”,谓无常和非亲之苦,皆由这三种亲近相所成。以此亲近相为因,由知、嗔、慢引发,愚痴蔓延,越过人身控制,压迫并提升,因此意。此处世尊所说,对于那些因避胎腹、从前破城的无常亲近相而心生痛苦者,现今这位居士因子之相而由慈爱亲近相所成,复以痛苦为相,因而升起痛苦,如是说的,涉及诸事必须通晓。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā nagaraṃ rundhitvā rajjappattakumāro sīvali ahosi, mātā suppavāsā, pitā pana bārāṇasirājā ahameva ahosi’’nti.
世尊取此法说,讲述了本生:『当时城破,挂绳系钩小儿希瓦利,母亲衣着得体,父亲则是巴拉那城王,我亲是。』
Asātarūpajātakavaṇṇanā dasamā. · 《不悦色本生》注释,第十。
Littavaggo dasamo. · 《书写品》第十。
Tassuddānaṃ –
明论概要—
Littatejaṃ mahāsāraṃ, vissāsa lomahaṃsanaṃ;
明亮光辉、广博深远,令毛发竖立、心生敬畏;
Sudassana telapattaṃ, nāmasiddhi kūṭavāṇijaṃ;
清晰显著、如光照般,名声显著如聚宝商人;
Parosahassa asātarūpanti.
他人不能及其真貌。
Majjhimapaṇṇāsako niṭṭhito. · 《中五十》完毕。
11. Parosatavaggo
第十一.他报品
[101] 1. Parosatajātakavaṇṇanā
(第101节)第一.他报生经的释义说明
§101
101.
一百零一。
‘‘Parosatañcepi samāgatānaṃ, jhāyeyyuṃ te vassasataṃ apaññā;
『既然外乡聚集者,虽修禅定仍无智慧,长达百年;
Ekova seyyo puriso sapañño, yo bhāsitassa vijānāti attha’’nti. –
最优胜者唯有一人,即通晓所说义理之聪慧男士。』
Idaṃ jātakaṃ vatthuto ca veyyākaraṇato ca samodhānato ca parosahassajātakasadisameva. Kevalañhettha ‘‘jhāyeyyu’’nti padamattameva viseso. Tassattho – vassasatampi apaññā jhāyeyyuṃ olokeyyuṃ upadhāreyyuṃ, evaṃ olokentāpi pana atthaṃ vā kāraṇaṃ vā na passanti, tasmā yo bhāsitassa atthaṃ jānāti, so ekova sapañño seyyoti.
此为与他乡千余生本一样之本生故事,内容、诠释及文字皆相同。唯此处『修禅』一词特别。其义即是——即便闭目禅定百年,观察、备案、观察对象,亦未能洞见其义因缘;唯有通晓言语义理者,乃真正聪明人。
Parosatajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 《百余本生》注释,第一。
[102] 2. Paṇṇikajātakavaṇṇanā
【102】二、叶贩本生注释
Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ paṇṇikaṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi. So kira sāvatthivāsī upāsako nānappakārāni mūlapaṇṇādīni ceva lābukumbhaṇḍādīni ca vikkiṇitvā jīvikaṃ kappeti. Tassekā dhītā abhirūpā pāsādikā ācārasīlasampannā hirottappasamannāgatā kevalaṃ niccappahasitamukhā. Tassā samānakulesu vāreyyatthāya āgatesu so cintesi ‘‘imissā vāreyyaṃ vattati, ayañca niccappahasitamukhā. Kumārikādhamme pana asati kumārikāya parakulaṃ gatāya mātāpitūnaṃ garahā hoti, ‘atthi nu kho imissā kumārikādhammo, natthī’ti vīmaṃsissāmi na’’nti. So ekadivasaṃ dhītaraṃ pacchiṃ gāhāpetvā paṇṇatthāya araññaṃ gantvā vīmaṃsanavasena kilesasannissito viya hutvā rahassakathaṃ kathetvā taṃ hatthe gaṇhi. Sā gahitamattāva rodantī kandantī ‘‘ayuttametaṃ, tāta, udakato aggipātubhāvasadisaṃ, mā evarūpaṃ karothā’’ti āha. ‘‘Amma, mayā vīmaṃsanatthāya tvaṃ hatthe gahitā, na ca kilesavasena. Vadehi, atthi dāni te kumārikādhammo’’ti. ‘‘Āma, tāta, atthi . Mayā hi lobhavasena na koci puriso olokitapubbo’’ti. So dhītaraṃ assāsetvā gharaṃ netvā maṅgalaṃ katvā parakulaṃ pesetvā ‘‘satthāraṃ vandissāmī’’ti gandhamālādihattho jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā pūjetvā ekamantaṃ nisīdi, ‘‘cirassamāgatosī’’ti ca vutte tamatthaṃ bhagavato ārocesi. Satthā ‘‘upāsaka, kumārikā ciraṃ paṭṭhāya ācārasīlasampannāva, tvaṃ pana na idāneva evaṃ vīmaṃsasi, pubbepi vīmaṃsiyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
世尊曾于揭德林游住时,为当时有一叶贩近事男开示:此人居于沙瓦提,靠售卖各类树叶及陶器谋生。其独女美丽端庄,行为品德佳,心无猜疑,常带着安详欢喜的笑容。父想:『此叶贩的女儿极其柔顺温和,但女子之情未至,若察其事真伪,或会被父母轻视,必当辨察女之本性是否属实』。某日他在傍晚送走女儿后,独自进入森林,暗自反省,写秘密对话,反复思量,对女儿印象深刻,心存疑虑。女儿哭泣喊:“父亲,这价值万钱的东西,好比被水火俱毁,莫作此事!”女儿说:“母亲,你若为我辩护,当下即做,不带妄念。”父亲受劝遣回家,吉祥礼佛,去揭德林觐见世尊,向佛请教女儿本性之事实。世尊告知:“比库,叶贩女朗朗有德,行为端正。你不应立刻以怀疑视之,应往昔未曾怀疑时去观,已获了解。”此言应允,父亲从佛所处学得过往之真知。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto araññe rukkhadevatā hutvā nibbatti. Atheko bārāṇasiyaṃ paṇṇikaupāsakoti atītavatthu paccuppannasadisameva. Tena pana sā vīmaṃsanatthāya hatthe gahitamattā paridevamānā imaṃ gāthamāha –
过去在巴拉那舍国,有一位名为梵天达特的国王,当时的觉者在树林中,变作树神而现起。这里有一位被称为巴拉那舍的商人信徒,他的过去事迹与现事相同。为了考察此事,手持树枝的他悲伤地吟诵了这首偈颂:
§102
102.
一百零二。
‘‘Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇaṃ, so me pitā dubbhi vane karoti;
‘因为受苦痛所触,他的父亲在恶林中折磨他;
Sā kassa kandāmi vanassa majjhe, yo tāyitā so sahasaṃ karotī’’ti.
我为何在林中哭泣?因为疼痛的人竟一起施加痛苦。’
Tattha yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇanti kāyikacetasikehi dukkhehi phuṭṭhāya tāyitā paritāyitā patiṭṭhā bhaveyya. So me pitā dubbhi vane karotīti so mayhaṃ dukkhaparitāyako pitāva imasmiṃ vane evarūpaṃ mittadubbhi kammaṃ karoti, attano jātāya dhītari vītikkamaṃ kātuṃ maññatīti attho. Sā kassa kandāmīti kassa rodāmi, ko me patiṭṭhā bhavissatīti dīpeti. Yo tāyitā so sahasaṃ karotīti yo mayhaṃ tāyitā rakkhitā avassayo bhavituṃ arahati, so pitāyeva sāhasikakammaṃ karotīti attho.
其中“因为受苦痛所触”是指身心之苦触境而受痛,因而身心疲惫而产生坚固立场。说“他的父亲在恶林中折磨他”表明我这受苦之父,在此林中对我施行恶友似的恶业,此意在于我认为作为他的子女应当逃离这痛苦。‘我为何哭泣?’即谁来听我哭,谁会为我成立立场。‘因为疼痛的人一起加剧’意味着,保护我受苦的亲人若能变得强健,便对父亲施勇猛行为。
Atha naṃ pitā assāsetvā ‘‘amma, rakkhitattāsī’’ti pucchi. ‘‘Āma, tāta rakkhito me attā’’ti. So taṃ gharaṃ netvā maṇḍetvā maṅgalaṃ katvā parakulaṃ pesesi.
然后他父亲不忍心,问道:“母亲,会保护(他)吗?”答曰:“是的,父亲,你的儿子已被保护。”父亲于是领他回家,净化之,供以吉祥礼,派遣他到远处去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne upāsako sotāpattiphale patiṭṭhahi.
教师带来此法的宣说,将真理陈述明白,举出生起之例,至真理尽时,居士安住于初果果位。
Tadā pitā etarahi pitāva, dhītā ca etarahi dhītāva, taṃ kāraṇaṃ paccakkhato diṭṭharukkhadevatā pana ahameva ahosinti.
当时父亲在此即是父亲,女儿在此即是女儿,原因明了,树神以此为自己所有。
Paṇṇikajātakavaṇṇanā dutiyā. · 《叶商本生》注释,第二。
[103] 3. Verijātakavaṇṇanā
【103】三、勇者生起经义疏
Yattha verī nivisatīti idaṃ satthā jetavane viharanto anāthapiṇḍikaṃ ārabbha kathesi. Anāthapiṇḍiko kira bhogagāmaṃ gantvā āgacchanto antarāmagge core disvā ‘‘antarāmagge vasituṃ na yuttaṃ, sāvatthimeva gamissāmī’’ti vegena goṇe pājetvā sāvatthimeva āgantvā punadivase vihāraṃ gato satthu etamatthaṃ ārocesi. Satthā ‘‘pubbepi gahapati paṇḍitā antarāmagge core disvā antarā avilambamānā attano vasanaṭṭhānameva gamiṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
所谓勇者之处,是指教师在祇树给孤独园时,开始对给孤独说法。彼时给孤独往还于便道,见盗贼于林莽中,心念‘不宜住于林莽,速当往沙瓦提’。遂急步越过山冈,来到沙瓦提次日返园,向尊者陈说此事。尊者答曰‘往昔祥家智者亦见盗贼于林莽,遂不久留,而当往自己居所处’。于是答言请教师释前事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto mahāvibhavo seṭṭhi hutvā ekaṃ gāmakaṃ nimantanaṃ bhuñjanatthāya gantvā paccāgacchanto antarāmagge core disvā antarāmagge avasitvāva vegena goṇe pājento attano gehameva āgantvā nānaggarasehi bhuñjitvā mahāsayane nisinno ‘‘corānaṃ hatthato muccitvā nibbhayaṭṭhānaṃ attano gehaṃ āgatomhī’’ti udānavasena imaṃ gāthamāha –
往昔于巴拉那西,有菩萨于婆罗门族群中,显赫富有,为一村民邀请赴宴,宴毕返路间见盗贼于林莽,遂入林莽,勇速越过山冈,到达家中,安坐舒适,用喻语说‘已当手除盗贼,安立无畏处,返家矣’。于是以一偈如此言——
§103
103.
一百零三。
‘‘Yattha verī nivisati, na vase tattha paṇḍito;
『仇敌止息之处,智者不住所在』,
Ekarattaṃ dirattaṃ vā, dukkhaṃ vasati verisū’’ti.
『常孤独或常伴侣,仇敌之所苦苦常住』。
Tattha verīti veracetanāsamaṅgipuggalo. Nivisatīti patiṭṭhāti. Na vase tattha paṇḍitoti so verīpuggalo yasmiṃ ṭhāne patiṭṭhito hutvā vasati, tattha paṇḍito paṇḍiccena samannāgato na vaseyya. Kiṃkāraṇā? Ekarattaṃ dirattaṃ vā, dukkhaṃ vasati verisūti, verīnañhi antare vasanto ekāhampi dvīhampi dukkhameva vasatīti attho.
此处『仇敌』者,谓具有仇恨意识的众生。『止息』意为安立、安住。谓仇敌存在之地,智者虽具智慧而不居于彼。何故?因仇敌之中常有孤独或成双,唯存苦恼;故智者不与其共处。
Evaṃ mahāsatto udānaṃ udānetvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
如是,大施主行善后,随其所应,圆满归去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā ahameva bārāṇasiseṭṭhi ahosi’’nti.
师尊摄受此法教诲,展开本生故事——『当时我即巴拉那西富商』如是言。
Verijātakavaṇṇanā tatiyā. · 《韦利本生》注释,第三。
[104] 4. Mittavindakajātakavaṇṇanā
【104】四、友伴执着者本生故事解说
Catubbhi aṭṭhajjhagamāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ dubbacabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā mittavindakajātake vuttanayena vitthāretabbaṃ. Idaṃ pana jātakaṃ kassapabuddhakālikaṃ. Tasmiñhi kāle uracakkaṃ ukkhipitvā niraye paccamāno eko nerayikasatto ‘‘bhante, kiṃ nu kho pāpakammaṃ akāsi’’nti bodhisattaṃ pucchi. Bodhisatto ‘‘tayā idañcidañca pāpakammaṃ kata’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
『四种八刺伤行』,这是世尊在祇树给孤独园住处时,针对一位顽劣难化的比库,开示的教言。其事由下所述之弥多维竟生子喻经中所出,应详加阐释。这本生故事发生于咖萨巴佛时代。当时有一狮子跳上木棍后堕入地狱,其中有一个狱卒问菩萨曰:「尊者,他究竟造作何恶业?」菩萨答曰:「此人造作了几个恶业。」说罢便吟诵一偈曰——
§104
104.
‘‘Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa;
『四种八刺伤行,八加上十六,
Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;
十六与三十二,这恶轮转不休,
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti.
因渴爱驱使着,轮子旋转于头。』
Tattha catubbhi aṭṭhajjhagamāti samuddantare catasso vimānapetiyo labhitvā tāhi asantuṭṭho atricchatāya parato gantvā aparā aṭṭha adhigatosīti attho. Sesapadadvayepi eseva nayo. Atricchaṃ cakkamāsadoti evaṃ sakalābhena asantuṭṭho atra atra icchanto parato parato lābhaṃ patthento idāni cakkamāsado idaṃ uracakkaṃ pattosi. Tassa te evaṃ icchāhatassa posassa taṇhāya hatassa upahatassa tava cakkaṃ bhamati matthake. Pāsāṇacakkaṃ, ayacakkanti imesu dvīsu khuradhāraṃ ayacakkaṃ tassa matthake punappunaṃ patanavasena bhamantaṃ disvā evamāha. Vatvā ca pana attano devalokameva gato. Sopi nerayikasatto attano pāpe khīṇe yathākammaṃ gato.
此处所谓四种八刺伤行,是指四个天界众生因得到四架战车却不满意,因妄念所使,反复地到处追求怨憎所爱,因此得了八样法。刺伤者合成二组,也是同理。所谓恶轮转不休,是指以如此方式贪欲极盛,反复轮回头顶车轮不断旋转。石轮与铁轮,乃二铁轮尖锐的车轮,旋转在头上。此处说他注视这车轮反复落下,便说:「有此车轮。」亦即说明此人今生往自他天界。此人即使在地狱中,也如实按照所作恶业受报而去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mittavindako dubbacabhikkhu ahosi, devaputto pana ahameva ahosi’’nti.
师长带来了此法的宣说,讲述了生世故事,在其中说:“当时那个寻找朋友的人,是恶劣的比库,而我正是天子。”
Mittavindakajātakavaṇṇanā catutthā. · 《密德温德咖本生》注释,第四。
[105] 5. Dubbalakaṭṭhajātakavaṇṇanā
【105】五、软弱木头生的缘起叙述
Bahumpetaṃvane kaṭṭhanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ uttasitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira sāvatthivāsī eko kulaputto satthu dhammadesanaṃ sutvā pabbajitvā maraṇabhīruko ahosi, rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu vātassa vā vījantassa sukkhadaṇḍakassa vā patantassa pakkhicatuppadānaṃ vā saddaṃ sutvā maraṇabhayatajjito mahāravaṃ ravanto palāyati. Tassa hi ‘‘maritabbaṃ mayā’’ti satimattampi natthi. Sace hi so ‘‘ahaṃ marissāmī’’ti jāneyya, na maraṇaṃ bhāyeyya. Maraṇassatikammaṭṭhānassa pana tassa abhāvitattāva bhāyati . Tassa so maraṇabhīrukabhāvo bhikkhusaṅghe pākaṭo jāto.
师长多次在树林中苦修,住在祗树给孤独园,开始对一位发怒的比库说法。此人确是住在萨瓦提的某家子,在听闻师长的法讲后出家,却惧死恐亡,昼夜栖息于荒林、风中飘零的干枯枝杈或坠落的鸟羽声,闻声即惊恐怒吼逃散。他心中毫无‘我必死’的念头。若他知道‘我必死’,便不必惧怕死。他惧怕只是对死亡念想的无明,因而怕死的状态,在比库僧团中明显呈现。
Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, asuko nāma bhikkhu maraṇabhīruko maraṇaṃ bhāyati, bhikkhunā nāma ‘avassaṃ mayā maritabba’nti maraṇassatikammaṭṭhānaṃ bhāvetuṃ vaṭṭatī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte taṃ bhikkhuṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ maraṇabhīruko’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhave, mā etassa bhikkhuno anattamanā hotha, nāyaṃ idāneva maraṇabhīruko, pubbepi maraṇabhīrukoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
某日,法会中,比库们议论说:“朋友,名为阿素寇的比库畏死,他对僧团说‘我必死’,他应修习对死亡念想。”师长到来,问曰:“此时诸比库对何事议论?”大家答言“此名为‘阿素寇’的比库。”师长点出此人曰:“你确实畏死吗?”他答:“是,尊者。”师长告诫诸比库:“不要对此比库心生轻慢,他现在是畏死者,只是过去也是畏死者。”如是引领过去事例。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavante rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tasmiṃ kāle bārāṇasirājā attano maṅgalahatthiṃ āneñjakāraṇaṃ sikkhāpetuṃ hatthācariyānaṃ adāsi. Taṃ āḷāne niccalaṃ bandhitvā tomarahatthā manussā parivāretvā āneñjakāraṇaṃ kārenti. So taṃ kāraṇaṃ kāriyamāno vedanaṃ adhivāsetuṃ asakkonto āḷānaṃ bhinditvā manusse palāpetvā himavantaṃ pāvisi. Manussā taṃ gahetuṃ asakkontā nivattiṃsu. So tattha maraṇabhīruko ahosi, vātasaddāni sutvā kampamāno maraṇabhayatajjito soṇḍaṃ vidhunitvā vegena palāyati, āḷāne bandhitvā āneñjakāraṇaṃ karaṇakālo viyassa hoti, kāyassādaṃ vā cittassādaṃ vā alabhanto kampamāno vicarati.
从前,菩萨住在波罗奈国时,作为树神降生于喜马拉雅山中。有一次波罗奈国王为其祥瑞象造尼绢,特意吩咐象师教育象队。象被树木的藤蔓紧紧缠绕,树神用象鼻缠绕藤蔓并将人驱散。不能承受痛苦,树神折断藤蔓逃走,进入喜马拉雅山。人们无法捕捉,纷纷回退。树神在此时变得畏死,因听风声而战栗,心生恐怖,刮掉胡须,迅疾逃逸。藤蔓缠绕时,进行缠绕的时刻临近,他乃得身心全然震颤,处于恐怖中徘徊。
Rukkhadevatā taṃ disvā khandhaviṭape ṭhatvā imaṃ gāthamāha –
树神见状,立于分出的树枝上,朗诵偈语说:
§105
105.
‘‘Bahumpetaṃ vane kaṭṭhaṃ, vāto bhañjati dubbalaṃ;
“在林中许多多枝条,风吹动脆弱之物;
Tassa ce bhāyasi nāga, kiso nūna bhavissasī’’ti.
若你惧怕那守护之龙,必定终将衰老病弱。”
Tatthāyaṃ piṇḍattho – yaṃ etaṃ dubbalaṃ kaṭṭhaṃ puratthimādibhedo vāto bhañjati, taṃ imasmiṃ vane bahuṃ sulabhaṃ, tattha tattha saṃvijjati. Sace tvaṃ tassa bhāyasi, evaṃ sante niccaṃ bhīto maṃsalohitakkhayaṃ patvā kiso nūna bhavissasi, imasmiṃ pana vane tava bhayaṃ nāma natthi, tasmā ito paṭṭhāya mā bhāyīti.
此处『意思关系』为——那被风吹动的脆弱树枝,是林中自前方等处生起的风所摇动的。在此林中常有许多此类枝条,于各处皆有落下。如果你因此害怕,常常害怕,就会导致肉身血骨消亡,身体衰弱。但是在此林中你的恐惧其实不存在,因此不必由此害怕。
Evaṃ devatā tassa ovādaṃ adāsi, sopi tato paṭṭhāya nibbhayo ahosi.
是以天神给予此劝诫,他也因而安心无惧。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā nāgo ayaṃ bhikkhu ahosi, rukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
师长传授此法教,说明真理,并以此缘起本生故事,真理终于显明时,此比库定立于初果——“当时此龙即是此比库,树神乃是我自己。”
Dubbalakaṭṭhajātakavaṇṇanā pañcamā. · 《弱木本生》注释,第五。
[106] 6. Udañcanījātakavaṇṇanā
[106] 第六:乌丹吉尼本生故事解说
Sukhaṃ vata maṃ jīvantanti idaṃ satthā jetavane viharanto thullakumārikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Vatthu terasakanipāte cūḷanāradakassapajātake (jā. 1.13.40 ādayo) āvi bhavissati. Taṃ pana bhikkhuṃ satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhagavā’’ti vutte ‘‘kattha te cittaṃ paṭibaddha’’nti pucchi. So ‘‘ekissā thullakumārikāyā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘ayaṃ te bhikkhu anatthakārikā, pubbepi tvaṃ etaṃ nissāya sīlabyasanaṃ patvā kampanto vicaramāno paṇḍite nissāya sukhaṃ labhī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊在揭德林安住时,一日开始讲述幼女渴望美丽的故事,称此生活确实令人快乐。该故事将收载于《三十三品》的《小那罗达咖萨巴本生经》(编号1.13.40,篇首部分)。当时有一比库,向世尊说道:“尊者,你果真是渴望(觉悟)的吗?”世尊回答:“确实,世尊如此。”比库又问:“你的心专注于何处?”世尊答道:“专注于某一幼女。”世尊随即告诫该比库说:“此比库无益于你,之前你曾依止持戒习气,因动摇而迷惑未悟,今应依止智者而得受益。”世尊如此说,把过去的事情讲述给他听。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārenteti atītavatthupi cūḷanāradakassapajātakeyeva āvi bhavissati. Tadā pana bodhisatto sāyaṃ phalāphale ādāya āgantvā paṇṇasālādvāraṃ vivaritvā pavisitvā puttaṃ cūḷatāpasaṃ etadavoca ‘‘tāta, tvaṃ aññesu divasesu dārūni āharasi, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ āharasi, aggiṃ karosi, ajja pana ekampi akatvā kasmā dummukho pajjhāyanto nipannosī’’ti? ‘‘Tāta, tumhesu phalāphalatthāya gatesu ekā itthī āgantvā maṃ palobhetvā ādāya gantuṃ ārabhi, ahaṃ pana ‘tumhehi vissajjito gamissāmī’ti na gacchiṃ, asukaṭṭhāne pana naṃ nisīdāpetvā āgatomhi, idāni gacchāmahaṃ tātā’’ti. Bodhisatto ‘‘na sakkā etaṃ nivattetu’’nti ñatvā ‘‘tena hi, tāta, gaccha, esā pana taṃ netvā yadā macchamaṃsādīni vā khāditukāmā bhavissati, sappiloṇataṇḍulādīhi vā panassā attho bhavissati, tadā ‘idañcidañcāharā’ti taṃ kilamessati. Tadā mayhaṃ guṇaṃ saritvā palāyitvā idheva āgaccheyyāsī’’ti vissajjesi. So tāya saddhiṃ manussapathaṃ agamāsi. Atha naṃ sā attano vasaṃ gametvā ‘‘maṃsaṃ āhara, macchaṃ āharā’’ti yena yena atthikā hoti, taṃ taṃ āharāpeti. Tadā so ‘‘ayaṃ maṃ attano dāsaṃ viya kammakāraṃ viya ca katvā pīḷetī’’ti palāyitvā pitu santikaṃ āgantvā pitaraṃ vanditvā ṭhitakova imaṃ gāthamāha –
从前,巴拉那西城的婆罗门达特曾为国王。如同《小那罗达咖萨巴本生经》的故事一般。过去,佛陀作为菩萨,傍晚时携带果品回家,推开书房门进去,对儿子说:“孩子,日前你采集木材、饮水、饮食、点火,而今却一件未做,为何错误地坐着思考烦恼?”他答说:“父亲,有一位妇人来到你们那里,因贪恋我而前来引诱,我不去,因为不在适当之地坐着接她。若她来了,我便去,父亲。”菩萨知道后说:“这无法挽回。你去吧。她引诱那时,当她想吃鱼肉或软饭时,以此为诱因,她会诽谤那女子。那时你应怀抱我的美德而逃离,立即回到这里。”菩萨如此教诲。随后那女子跟随他走过人间大道。他回家后自语:“他像我的仆人和工匠一样使我受苦,”于是逃离去见父亲,拜见其父,并站立如实吟诵此偈:
§106
106.
‘‘Sukhaṃ vata maṃ jīvantaṃ, pacamānā udañcanī;
「哦,真是安乐啊,我活着时,汲水桶正在煮沸;」
Corī jāyappavādena, telaṃ loṇañca yācatī’’ti.
小偷因出生罪孽,请求油和盐。”
Tattha sukhaṃ vata maṃ jīvantanti tāta, tumhākaṃ santike maṃ sukhaṃ jīvantaṃ. Pacamānāti tāpayamānā pīḷayamānā, yaṃ yaṃ vā khāditukāmā hoti, taṃ taṃ pacamānā. Udakaṃ añcanti etāyāti udañcanī, cāṭito vā kūpato vā udakaussiñcanaghaṭikāyetaṃ nāmaṃ. Sā pana udañcanī viya, udakaṃ viya ghaṭikā, yena yenatthikā hoti, taṃ taṃ ākaḍḍhatiyevāti attho . Corī jāyappavādenāti ‘‘bhariyā’’ti nāmena ekā corī maṃ madhuravacanena upalāpetvā tattha netvā telaṃ loṇañca yañca aññaṃ icchati, taṃ sabbaṃ yācati, dāsaṃ viya kammakāraṃ viya ca katvā āharāpetīti tassā aguṇaṃ kathesi.
彼时确实有人因我而感到安乐,亲近诸位者中我亦得安乐生活。所谓烹煮,谓正加热、加压力;凡欲食用何物,即烹煮何物。所谓浇水,即为浸水,或自倾洒,或自井取水,或用水壶洒,此为名称。浸水者如同水壶,容器随用途各异,浇水即为分配。所谓盗贼谤诬,谓以“妻子”为名,一盗妇以甜言诱我,致使其见不得处油盐任何所欲之物悉数乞求,为奴役使役般地强取其不善之行。
Atha naṃ bodhisatto assāsetvā ‘‘hotu, tāta, ehi tvaṃ mettaṃ bhāvehi, karuṇaṃ bhāvehī’’ti cattāro brahmavihāre ācikkhi, ācikkhitvā kasiṇaparikammaṃ ācikkhi. So na cirasseva abhiññā ca samāpattiyo ca uppādetvā brahmavihāre bhāvetvā saddhiṃ pitarā brahmaloke nibbatti.
于是菩提萨埵劝说之曰:“成就吧,父亲,来修习慈心,修慈悲。”乃教导四梵住,示现法门,并于梵行修习基思纳法器。修行不久,证得神通与等觉之果,在梵行境界中,与父辈共同证入梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi.
师长以此佛法教诲,宣示真谛,举出故事说明真理,由真理圆满时,该比库于初果稳立。
‘‘Tadā thullakumārikāva etarahi thullakumārikā. Cūḷatāpaso ukkaṇṭhitabhikkhu ahosi, pitā pana ahameva ahosi’’nti.
当时犹如年长少女,现为年长少女。小塔婆曾为焦虑之比库,父亲则为我本人。
Udañcanījātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《水瓶本生》注释,第六。
[107] 7. Sālittakajātakavaṇṇanā
【第七】沙利塔迦生故事注解
Sādhūkho sippakaṃ nāmāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ haṃsapaharanakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kireko sāvatthivāsī kulaputto sālittakasippe nipphattiṃ patto. ‘‘Sālittakasippa’’nti sakkharākhipanasippaṃ vuccati. So ekadivasaṃ dhammaṃ sutvā sāsane uraṃ datvā pabbajitvā upasampadaṃ labhi, na pana sikkhākāmo, na paṭipattisādhako ahosi. So ekadivasaṃ ekaṃ daharabhikkhuṃ ādāya aciravatiṃ gantvā nhāyitvā nadītīre aṭṭhāsi. Tasmiṃ samaye dve setahaṃsā ākāsena gacchanti. So taṃ daharaṃ āha ‘‘imaṃ pacchimahaṃsaṃ sakkharāya akkhimhi paharitvā pādamūle pātemī’’ti. Itaro ‘‘kathaṃ pātessasi, na sakkhissasi paharitu’’nti āha. Itaro ‘‘tiṭṭhatu tāvassa orato akkhi, parato akkhimhi taṃ paharāmī’’ti. Idāni pana tvaṃ asantaṃ kathesīti. ‘‘Tena hi upadhārehī’’ti ekaṃ tikhiṇasakkharaṃ gahetvā aṅguliyā pariyante katvā tassa haṃsassa pacchato khipi. Sā ‘‘ru’’nti saddaṃ akāsi, haṃso ‘‘parissayena bhavitabba’’nti nivattitvā saddaṃ sotuṃ ārabhi. Itaro tasmiṃ khaṇe ekaṃ vaṭṭasakkharaṃ gahetvā tassa nivattitvā olokentassa parabhāge akkhiṃ pahari. Sakkharā itarampi akkhiṃ vinivijjhitvā gatā. Haṃso mahāravaṃ ravanto pādamūleyeva pati. Tato tato bhikkhū āgantvā garahitvā ‘‘ananucchavikaṃ te kata’’nti satthu santikaṃ netvā ‘‘bhante, iminā idaṃ nāma kata’’nti tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā taṃ bhikkhuṃ garahitvā ‘‘na, bhikkhave, idānevesa etasmiṃ sippe kusalo, pubbepi kusaloyeva ahosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
善巧榜样者,名为此师,于揭林安居,始讲述一偷鹅比库之事。此人乃稍微住在沙瓦提之家出身之沙利塔迦希班子(沙利塔迦希班子意为糖制品制作者)。此‘沙利塔迦希班子’谓为制糖者职业名。此人一日听闻法教,生信心,弃俗出家,受具足戒,不过不希求学习教法,不专心修行功德。一日带一孩比库速赴河边沐浴,当时空中有两只白鹅飞翔。彼称道:“我以糖块击此白鹅眼,欲使它跌落于我足下。”其他者曰:“你如何能使它跌?不能随意击打。”又有者曰:“你仍站被击眼一方,他方则由我击。”此时你勿心生不和者曰。此人取锐利糖块,用手指绕此鹅背后略击。鹅发声“呃”,鹅曰“应谨慎。”遂默听声音。别人瞬间取一团糖块,击鹅背部,并注视鹅眼部有所反应之处再击。糖块击透其目。鹅大声哀鸣,跌于足下。诸比库闻讯来赶来问曰:“未久前你做何未当之事?”引导至师长面前,言其所作。师长训诫此比库曰:“当前此人于此希班内技艺精熟,且往昔亦是如此。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa amacco ahosi. Tasmiṃ kāle rañño purohito atimukharo hoti bahubhāṇī, tasmiṃ kathetuṃ āraddhe aññe okāsameva na labhanti. Rājā cintesi ‘‘kadā nu kho etassa vacanupacchedakaṃ kañci labhissāmī’’ti. So tato paṭṭhāya tathārūpaṃ ekaṃ upadhārento vicarati. Tasmiṃ kāle bārāṇasiyaṃ eko pīṭhasappī sakkharākhipanasippe nipphattiṃ patto hoti. Gāmadārakā taṃ rathakaṃ āropetvā ākaḍḍhamānā bārāṇasinagaradvāramūle eko viṭapasampanno mahānigrodho atthi, tattha ānetvā samparivāretvā kākaṇikādīni datvā ‘‘hatthirūpakaṃ kara, assarūpakaṃ karā’’ti vadanti. So sakkharā khipitvā khipitvā nigrodhapaṇṇesu nānārūpāni dasseti, sabbāni paṇṇāni chiddāvachiddāneva ahesuṃ.
过去,在巴拉那西城,菩提萨埵的父亲名为梵陀帝王。那时,国王的祭司言辞过于锋利,口才极佳,且善于多言,因而众僧无法反驳其所言。国王心想:“什么时候,方能找到能驳斥他言论的人呢?”于是,他便身披袍衣独自行走。此时,在巴拉那西城,有一只名为比陀萨比的蜜蜂落入蜂蜜罐中。村中孩童将这蜜蜂置于车上,带到城门处,有一株高大无比的菩提树。孩童们将蜜蜂带到树下,用树叶环绕,并献上小麦粒等食物,请求说:“请做大象状吧,做驴状吧。”蜜蜂迅速挥动翅膀,在菩提树叶上显现出各种形状,所有叶片仿佛被切割一般。
Atha bārāṇasirājā uyyānaṃ gacchanto taṃ ṭhānaṃ pāpuṇi. Ussāraṇābhayena sabbe dārakā palāyiṃsu, pīṭhasappī tattheva nipajji. Rājā nigrodhamūlaṃ patvā rathe nisinno pattānaṃ chiddatāya chāyaṃ kabarakabaraṃ disvā olokento sabbesaṃ pattānaṃ chiddabhāvaṃ disvā ‘‘kenetāni evaṃ katānī’’ti pucchi. ‘‘Pīṭhasappinā, devā’’ti. Rājā ‘‘imaṃ nissāya brāhmaṇassa vacanupacchedaṃ kātuṃ sakkā bhavissatī’’ti cintetvā ‘‘kahaṃ, bhaṇe, pīṭhasappī’’ti pucchi. Vicinantā mūlantare nipannaṃ disvā ‘‘ayaṃ, devā’’ti āhaṃsu. Rājā naṃ pakkosāpetvā parisaṃ ussāretvā pucchi ‘‘amhākaṃ santike eko mukharabrāhmaṇo atthi, sakkhissasi taṃ nissaddaṃ kātu’’nti. Nāḷimattā ajalaṇḍikā labhanto sakkhissāmi, devāti. Rājā pīṭhasappiṃ gharaṃ netvā antosāṇiyaṃ nisīdāpetvā sāṇiyaṃ chiddaṃ kāretvā brāhmaṇassa chiddābhimukhaṃ āsanaṃ paññapetvā nāḷimattā sukkhā ajalaṇḍikā pīṭhasappissa santike ṭhapāpetvā brāhmaṇaṃ upaṭṭhānakāle āgataṃ tasmiṃ āsane nisīdāpetvā kathaṃ samuṭṭhāpesi. Brāhmaṇo aññesaṃ okāsaṃ adatvā raññā saddhiṃ kathetuṃ ārabhi. Athassa so pīṭhasappī sāṇicchiddena ekekaṃ ajalaṇḍikaṃ pacchiyaṃ pavesento viya tālutalamhiyeva pāteti, brāhmaṇo āgatāgataṃ nāḷiyaṃ telaṃ pavesento viya gilati, sabbā parikkhayaṃ gamiṃsu. Tassetā nāḷimattā ajalaṇḍikā kucchiṃ paviṭṭhā aḍḍhāḷhakamattā ahesuṃ.
接着,巴拉那西国王漫步到那处园林。因害怕骚扰,所有孩童四散逃开,蜜蜂亦当即落下。国王坐立在菩提树根,观看那被“切割”叶片的阴影,细察所有叶子如同被切割时,便问:“这些事是如何做成的?”有人回答说:“是比陀萨比做的,天神啊。”国王心想:“倘若依此可反驳婆罗门的言辞,那该多好。”遂呼唤说:“比陀萨比,你在何处?”查找树根下之蜜蜂,人们说道:“在这里,天神们。”国王不敢驱赶,反而请其出面反驳,说:“我们这里有一阿拉汉婆罗门智者,如果肯沉默,掌控局面就能完成。”比陀萨比答应,表示将获得清冽甘泉。国王于是将蜜蜂引入室内,使其入座,将其颈部割断,并设立座席面向婆罗门,将甘泉盛在蜜蜂附近。比陀萨比到场后坐定,婆罗门欲展开辩论,却不寻常地在一一割断蜜蜂颈部后,再次进入甘泉,仿佛吞食甘露般,终至全身枯萎。甘泉被蜜蜂喉入灌注,蜜蜂变得疾苦如受残害。
Rājā tāsaṃ parikkhīṇabhāvaṃ ñatvā āha – ‘‘ācariya, tumhe atimukharatāya nāḷimattā ajalaṇḍikā gilantā kiñci na jānittha, ito dāni uttari jīrāpetuṃ na sakkhissatha. Gacchatha, piyaṅgudakaṃ pivitvā chaḍḍetvā attānaṃ arogaṃ karothā’’ti brāhmaṇo tato paṭṭhāya pihitamukho viya hutvā kathentenāpi saddhiṃ akathanasīlo ahosi. Rājā ‘‘iminā me kaṇṇasukhaṃ kata’’nti pīṭhasappissa satasahassuṭṭhānake catūsu disāsu cattāro gāme adāsi. Bodhisatto rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘deva, sippaṃ nāma loke paṇḍitehi uggahitabbaṃ, pīṭhasappinā sālittakamattenāpi ayaṃ sampatti laddhā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
国王察觉蜜蜂凋零之状,语大教师曰:“诸位啊,由于比陀萨比口才过于锋利,饮此甘泉后不觉有异,从今以后,将不能长寿。你们去吧,饮此甘泉后放弃染污,令自己康健。”教师从旁观望,满口不乐言辞,如同被严令缄默。国王感叹:“此言真是悦耳。”遂将其在百千庄园中四方四邑分发。菩提萨埵来到国王前说:“天啊,技艺名为世间智者之归纳,比陀萨比即使造作轻薄言辞,亦能获得丰厚成就。”说罢,唱诵此偈:
§107
107.
‘‘Sādhuṃ kho sippakaṃ nāma, api yādisa kīdisaṃ;
“优秀的技艺名为,虽谓何类何种;
Passa khañjappahārena, laddhā gāmā catuddisā’’ti.
观察断腿蜜蜂,已获四方村落。”
Tattha passa khañjappahārenāti passa, mahārāja, iminā khañjapīṭhasappinā ajalaṇḍikāpahārena catuddisā cattāro gāmā laddhā, aññesaṃ sippānaṃ ko ānisaṃsaparicchedoti sippaguṇaṃ kathesi.
彼处,世尊说:「陛下,应观此处去除碍手。」以此去除碍手之法,持杖者被称作长杖持者,于无拘束之处去除障碍。由此,四方获得四村落。对此,世尊论述何等手艺为果报之因、手艺功德的分类,予以说明。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā pīṭhasappī ayaṃ bhikkhu ahosi, rājā ānando, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
世尊以此法教化,述说本生故事之缘起曰:「当时此持杖者为比库,是阿难王,然而贤慧长者惟我一人。」
Sālittakajātakavaṇṇanā sattamā. · 《萨利德咖本生》注释,第七。
[108] 8. Bāhiyajātakavaṇṇanā
【108】八、外方本生经注释
Sikkheyyasikkhitabbānīti idaṃ satthā vesāliṃ upanissāya mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ viharanto ekaṃ licchaviṃ ārabbha kathesi. So kira licchavirājā saddho pasanno buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā attano nivesane mahādānaṃ pavattesi. Bhariyā panassa thūlaṅgapaccaṅgā uddhumātakanimittasadisā anākappasampannā ahosi. Satthā bhattakiccāvasāne anumodanaṃ katvā vihāraṃ gantvā bhikkhūnaṃ ovādaṃ datvā gandhakuṭiṃ pāvisi. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, tassa nāma licchavirañño tāva abhirūpassa tādisā bhariyā thūlaṅgapaccaṅgā anākappasampannā, kathaṃ so tāya saddhiṃ abhiramatī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, esa idāneva, pubbepi thūlasarīrāya eva itthiyā saddhiṃ abhiramī’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
「应学而须习者」,言此时世尊依托于王舍城大林,住于茅庐禅堂中,起首说道一利钵罗人。彼利钵罗王信乐悦纳,向佛弟子僧团前来,施予大布施于其住所。其妻体形饱满粗壮,腿较长,有如举重之人,性情粗鲁不善。世尊用膳终毕,称是赞同,继而离去,召集比库们嘱咐之,入香室内。比库众聚,论道如何唤起法会。世尊至曰:「诸比库,今此处利钵罗王之妻容貌如是,体形饱满粗壮且粗鲁无礼,彼何以与之相悦同欢?」世尊即来,说:「比库们,此刻不在其处,有此议论者也。」问及名讳,答曰「是她。」世尊言:「诸比库,此妇昔日已曾同昔日身形庞大的女子合悦,彼时即得此因缘。」于是应比库所请,说起过去事由。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa amacco ahosi. Athekā janapaditthī thūlasarīrā anākappasampannā bhatiṃ kurumānā rājaṅgaṇassa avidūrena gacchamānā sarīravaḷañjapīḷitā hutvā nivatthasāṭakena sarīraṃ paṭicchādetvā nisīditvā sarīravaḷañjaṃ muñcitvā khippameva uṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe bārāṇasirājā vātapānena rājaṅgaṇaṃ olokento taṃ disvā cintesi ‘‘ayaṃ evarūpe aṅgaṇaṭṭhāne sarīravaḷañjaṃ muñcamānā hirottappaṃ appahāya nivāsaneneva paṭicchannā hutvā sarīravaḷañjaṃ mocetvā khippaṃ uṭṭhitā, imāya nirogāya bhavitabbaṃ, etissā vatthu visadaṃ bhavissati, visade pana vatthusmiṃ eko putto labbhamāno visado puññavā bhavissati, imaṃ mayā aggamahesiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti. So tassā apariggahitabhāvaṃ ñatvā āharāpetvā aggamahesiṭṭhānaṃ adāsi. Sā tassa piyā ahosi manāpā, na cirasseva ekaṃ puttaṃ vijāyi. So panassā putto cakkavattī rājā ahosi.
昔时在巴拉那城,菩萨正当建立婆罗门国。其父王乃于是地高祖。曾有一人,具有体形饱满粗壮且粗鲁无礼之女,正在治理一诸多天下之地,欲展现王国管理权,行走未觉世之人际疏远的王族广场。其身臭秽不洁,身体附着污垢,停坐于石椅,隐蔽身臭秽。当此时刻,巴拉那王以风吹然观望王庭,见彼状况,心生念:「此人在诸诸须弥山脚下之广场,除却妒恨恚怒,弃除羞耻,遮掩污秽速起,请速兴起。以此清净之处为基,必成清净之土。于此清净之地,若得一子,其必福德充满,我将臻于最高愿望,并庆乐之。」王懂得彼女的不可得,将此托付以成就最高之愿境。彼女因此得所欢喜,不久诞一子。此子终成一大、正统的王者。
Bodhisatto tassā sampattiṃ disvā tathārūpaṃ vacanokāsaṃ labhitvā ‘‘deva, sikkhitabbayuttakaṃ nāma sippaṃ kasmā na sikkhitabbaṃ, yatra hi nāmāyaṃ mahāpuññā hirottappaṃ appahāya paṭicchannākārena sarīravaḷañjaṃ kurumānā tumhe ārādhetvā evarūpaṃ sampattiṃ pattā’’ti vatvā sikkhitabbayuttakānaṃ sippānaṃ vaṇṇaṃ kathento imaṃ gāthamāha –
菩萨见此功德,得到相应时机,说:「天众啊!何者是应当学习及努力的手艺?实则,当弃除妒恨恚怒,以遮掩之法埋蔽身臭秽。诸位当生起欢喜,得此功德。」尔后,讴歌有关应当学习及努力的手艺及其类别,作此偈赞曰——
§108
108.
一百零八。
‘‘Sikkheyya sikkhitabbāni, santi sacchandino janā;
『应该学习应当受学之事,有乐欲之人们存在;
Bāhiyā hi suhannena, rājānamabhirādhayī’’ti.
外面的人以美好品德称赞国王。』
Tattha santi sacchandino janāti tesu tesu sippesu sacchandā janā atthiyeva. Bāhiyāti bahijanapade jātā saṃvaḍḍhā itthī. Suhannenāti hirottappaṃ appahāya paṭicchannenākārena hannaṃ suhannaṃ nāma, tena suhannena. Rājānamabhirādhayīti devaṃ abhirādhayitvā imaṃ sampattiṃ pattāti. Evaṃ mahāsatto sikkhitabbayuttakānaṃ sippānaṃ guṇaṃ kathesi.
此中『有乐欲之人』者,于种种技艺中有乐欲的人们确实存在。『外面』者,由于在外方之地发生增上,女字。『以美好品德』则是指以隐藏不发露的方式放弃嗔恨而忍让,称为美好品德,借由此美好品德称赞国王。所谓称赞国王,是说称赞天帝,借此获得利益。如此,伟大圣者称扬那些应当受学、同于求学者的技艺和德行。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā jayampatikā etarahipi jayampatikāva, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
老师领受此法教后,举出本生故事阐发——『当时,胜利者在其他地方亦如胜利者一般,而智慧的老人则唯有我自己。』
Bāhiyajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 巴希亚本生注释第八。
[109] 9. Kuṇḍakapūvajātakavaṇṇanā
【一百零九】第九,钵囊果前生故事注释。
Yathanno puriso hotīti idaṃ satthā sāvatthiyaṃ viharanto mahāduggataṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyañhi kadāci ekameva kulaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ deti, kadāci tīṇi cattāri ekato hutvā, kadāci gaṇabandhanena, kadāci vīthisabhāgena, kadāci sakalanagaraṃ chandakaṃ saṃharitvā. Tadā pana vīthibhattaṃ nāma ahosi. Atha manussā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa yāguṃ datvā ‘‘khajjakaṃ āharathā’’ti āhaṃsu. Tadā paneko paresaṃ bhatikārako duggatamanusso tassaṃ vīthiyaṃ vasamāno cintesi ‘‘ahaṃ yāguṃ dātuṃ na sakkhissāmi, khajjakaṃ pana dassāmī’’ti saṇhasaṇhaṃ kuṇḍakaṃ vaḍḍhāpetvā udakena temetvā akkapaṇṇena veṭhetvā kukkuḷe pacitvā ‘‘idaṃ buddhassa dassāmī’’ti taṃ ādāya gantvā satthu santike ṭhito ‘‘khajjakaṃ āharathā’’ti ekasmiṃ vacane vuttamatte sabbapaṭhamaṃ gantvā taṃ pūvaṃ satthu patte patiṭṭhāpesi, satthā aññehi dīyamānaṃ khajjakaṃ aggahetvā tameva pūvakhajjakaṃ paribhuñji.
如世尊在沙瓦提住世时,有一人修行背离正路,世尊于是开始开示教化。沙瓦提城内,曾有一时,有一处只属于佛陀领导的比库僧团施舍的地,有时只施予一族,有时分四处同施,有时以团体组织,有时以街巷分割,有时聚合整个城市庄严之物。当时那地被称为街巷食地。后来有人给佛陀领导的比库僧团供献祭品,并说“请取食剩饭”。于是有一为人恶劣的奴隶,住在此街巷食地,心想“我不能给祭品,但可给剩饭”,于是将破裂的水瓮加水,重新涂抹在瓦片上,煮熟后携带,来到世尊面前站立,唯说一句“请取此剩饭”,然后将祭品送至佛前,供奉设立此地。世尊接过他所给的剩饭,自己享用那先前被赠予的剩饭。
Tasmiṃyeva pana khaṇe ‘‘sammāsambuddhena kira mahāduggatassa kuṇḍakakhajjakaṃ ajigucchitvā amataṃ viya paribhutta’’nti sakalanagaraṃ ekakolāhalaṃ ahosi. Rājarājamahāmattādayo antamaso dovārike upādāya sabbeva sannipatitvā satthāraṃ vanditvā mahāduggataṃ upasaṅkamitvā ‘‘handa bho, sataṃ gahetvā, dve satāni gahetvā, pañca satāni gahetvā amhākaṃ pattiṃ dehī’’ti vadiṃsu. So ‘‘satthāraṃ paṭipucchitvā jānissāmī’’ti satthu santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesi. Satthā ‘‘dhanaṃ gahetvā vā aggahetvā vā sabbasattānaṃ pattiṃ dehī’’ti āha. So dhanaṃ gahetuṃ ārabhi. Manussā diguṇacatugguṇaaṭṭhaguṇādivasena dadantā nava hiraññakoṭiyo adaṃsu. Satthā anumodanaṃ katvā vihāraṃ gantvā bhikkhūhi vatte dassite sugatovādaṃ datvā gandhakuṭiṃ pāvisi. Rājā sāyanhasamaye mahāduggataṃ pakkosāpetvā seṭṭhiṭṭhānena pūjesi.
就在此时,人们纷纷说道“正觉妙哉,以剩饭供养成就无上的不死之境”,整个城市为之震动。诸王大臣们聚集于皇宫门口,一同合掌礼敬世尊,恭敬地来到这剩饭聚集之处,说:“请收下百个,或二百,或五百,为我们护持。”世尊答应称:“你们询问之后我自会知晓。”于是来到佛前,指出缘由。世尊言:“无论拿钱或其他首领之物,都为众生所护持”。后来人们连日以数倍加增,至九千万金单位供养。世尊赞叹后,入室与比库们同住,讲述觉者之教义,国王傍晚时分供养剩饭并加以崇敬。
Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, satthā mahāduggatena dinnaṃ kuṇḍakapūvaṃ ajigucchanto amataṃ viya paribhuñji, mahāduggatopi bahudhanañca seṭṭhiṭṭhānañca labhitvā mahāsampattiṃ patto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva mayā ajigucchantena tassa kuṇḍakapūvo paribhutto, pubbepi rukkhadevatāya hutvā paribhuttoyeva, tadāpi cesa maṃ nissāya seṭṭhiṭṭhānaṃ alatthevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
比库们召集法会,对世尊言:“尊者,以剩饭供养之后,犹如不死境界般被覆蔽,且因剩饭获得丰厚财产,享大福德。”世尊到来,问比库们:“你们为何议论?”比库答:“称此剩饭如是”。世尊言:“诸比库,此乃我现时所化作之剩饭,以前曾为树神所护,如今我依此福报获诸财富”——如此说并述说过往。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ ṭhāne eraṇḍarukkhe rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tadā tasmiṃ gāmake manussā devatāmaṅgalikā honti. Athekasmiṃ chaṇe sampatte manussā attano attano rukkhadevatānaṃ balikammaṃ akaṃsu. Atheko duggatamanusso te manusse rukkhadevatā paṭijaggante disvā ekaṃ eraṇḍarukkhaṃ paṭijaggi. Te manussā attano attano devatānaṃ nānappakārāni mālāgandhavilepanādīni ceva khajjabhojjāni ca ādāya gacchiṃsu. So pana kuṇḍakapūvañceva uḷuṅkena ca udakaṃ ādāya gantvā eraṇḍarukkhassa avidūre ṭhatvā cintesi ‘‘devatā nāma dibbakhajjakāni khādanti, mayhaṃ devatā imaṃ kuṇḍakapūvaṃ na khādissati, kiṃ imaṃ akāraṇena nāsemi, ahameva naṃ khādissāmī’’ti tatova nivatti. Bodhisatto khandhaviṭape ṭhatvā ‘‘bho purisa, sace tvaṃ issaro bhaveyyāsi, mayhaṃ madhurakhajjakaṃ dadeyyāsi. Tvaṃ pana duggato, ahaṃ tava pūvaṃ na khāditvā aññaṃ kiṃ khādissāmi, mā me koṭṭhāsaṃ nāsehī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
过去时,菩萨于巴拉那城作梵世多时,曾为一处油棕树之树神。彼时村中人天是祥和之象。某时,有一恶劣人见诸人奉献树神,遂自喜心起,观视此油棕树,思量自己不食天神所嗜之殊胜食物,故意舍弃该处,自言必以此物为食。菩萨立于山谷中,言“人啊,若你为尊者,应令我得甘甜剩饭。你乃恶人,我不食你先前剩饭,亦不食他物,勿生妄语。”说此偈言——
§109
109.
‘‘Yathanno puriso hoti, tathannā tassa devatā;
“如其为人,亦应获天神;
Āharetaṃ kuṇḍapūvaṃ, mā me bhāgaṃ vināsayā’’ti.
「请将水盆里的水喝掉,勿使我的份额遭受毁坏。」
Tattha yathannoti yathārūpabhojano hoti. Tathannāti tassa purisassa devatāpi tathārūpabhojanāva hoti. Āharetaṃ kuṇḍapūvanti etaṃ kuṇḍakena pakkapūvaṃ ānehi, mayhaṃ bhāgaṃ mā vināsehīti.
此处所谓『如常依止』,谓人以相应之食物饱食,依此而止;如是,彼人之护卫神亦同样以相应之饮食为食。『请将水盆里的水喝掉』,意即用小水盆装水来供养,劝请勿使我所得之分被毁坏。
So nivattitvā bodhisattaṃ oloketvā balikammamakāsi. Bodhisatto tato ojaṃ paribhuñjitvā ‘‘purisa, tvaṃ kimatthaṃ maṃ paṭijaggasī’’ti āha. ‘‘Duggatomhi, sāmi, taṃ nissāya duggatabhāvato muccitukāmatāya paṭijaggāmī’’ti. ‘‘Bho purisa, mā cintayi, tayā kataññussa katavedino pūjā katā, imaṃ eraṇḍaṃ parikkhipitvā nidhikumbhiyo gīvāya gīvaṃ āhaccaṭhitā. Tvaṃ rañño ācikkhitvā sakaṭehi dhanaṃ āharāpetvā rājaṅgaṇe rāsiṃ kārehi, rājā te tussitvā seṭṭhiṭṭhānaṃ dassatī’’ti vatvā bodhisatto antaradhāyi. So tathā akāsi. Rājāpi tassa seṭṭhiṭṭhānaṃ adāsi. Iti so bodhisattaṃ nissāya mahāsampattiṃ patvā yathākammaṃ gato.
彼人回去后,观视菩提萨埵,作复返之事。菩提萨埵于是用力气周旋,曰:『人啊,你为何指控我?』答曰:『夫人,我由困境之来,欲求超脱困境,故而来指控。』菩提萨埵言:『善哉人乎!莫忧虑,彼感恩之人以善行回报,供养于我,将此扁豆投入,埋藏于钱囊,再以腰带绑缚好。尔还朝见国王,携带财物,众多在市场上积聚财富,国王喜悦,示以富贵之所。』言毕,菩提萨埵便遁去依止此大富,遂成其所为。国王亦于其富贵之所予以赠与。由此,菩提萨埵因大财富而顺利成行。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā duggato etarahi duggatova, eraṇḍarukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
佛师讲此法,乃因绕叙此本生故事:『昔时困境正如今日之困境,而扁豆树神则为吾身。』
Kuṇḍakapūvajātakavaṇṇanā navamā. · 糠饼本生注释第九。
[110] 10. Sabbasaṃhārakapañhajātakavaṇṇanā
〔110〕第十,『总毁灭者之问本生』释义
Sabbasaṃhārakonatthīti ayaṃ sabbasaṃhārakapañho sabbākārena umaṅgajātake āvi bhavissatīti.
总毁灭者之意,此问缘于全然毁灭之疑惑,将于相应『乌芒果本生』中出现。
Sabbasaṃhārakapañhajātakavaṇṇanā dasamā. · 一切收摄之问本生注释第十。
Parosatavaggo ekādasamo. · 百余品第十一。
Tassuddānaṃ –
其综括(总颂)——
Parosatampi paṇṇikaṃ, verī ca mittavindakaṃ;
他者亦有箴言,恨敌者识友敌;
Dubbalañca udañcanī, sālittampi ca bāhiyaṃ;
软弱而怯懦者,也有鲜明外露;
Kuṇḍakapūvasabbasaṃhārakanti.
即为全称名为剧烈痛苦之总集者。
12. Haṃcivaggo
第十二品 鸟类品
[111] 1. Gadrabhapañhajātakavaṇṇanā[111] 一、驴问本生注释
Haṃcituvaṃ evamaññasīti ayampi gadrabhapañho mahāumaṅgajātakeyeva (jā. 2.22.590 ādayo) āvi bhavissati.
亦有论曰:『鸟类如是』,此亦如马驹之疑难,出自大榆树王子本生经(本生经第2卷,第22章节590节),必将出现。
Gadrabhapañhajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 驴问本生注释第一。
[112] 2. Amarādevīpañhajātakavaṇṇanā〔一一二〕二、阿玛拉黛维问本生注释
Yena sattubilaṅgā cāti ayampi amarādevipañho nāma tattheva āvi bhavissati.
由于生命体上的污秽显现,故此亦称为无死的天王那样的存在,理所当然地出现。
Amarādevīpañhajātakavaṇṇanā dutiyā. · 阿玛拉黛维问本生注释第二。
[113] 3. Siṅgālajātakavaṇṇanā〔一一三〕三、豺本生注释
Saddahāsisiṅgālassāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi samaye bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannipatitvā ‘‘āvuso, devadattena pañca bhikkhusatāni ādāya gayāsīsaṃ gantvā ‘yaṃ samaṇo gotamo karoti, na so dhammo. Yamahaṃ karomi, ayameva dhammo’ti te bhikkhū attano laddhiṃ gāhāpetvā ṭhānappattaṃ musāvādaṃ katvā saṅghaṃ bhinditvā ekasīmāya dve uposathā katā’’ti devadattassa aguṇakathaṃ kathentā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva musāvādī, pubbepi musāvādīyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊曾住于维卢伽那林中,此时,天子迦叶达多开始宣说。那时,比库们聚集于法会中,对彼天子说:『朋友,带着五位比库,到迦叶达多处去,宣称“那沙门果德玛所作之法,并非正法。 我所作之法,才是真法。”于是他们坚称己见,捏造虚伪之言,违背正法,破坏僧团,因而一次法会内进行了两次守斋。』他们如此妄语毀谤迦叶达多而坐。世尊到来,问道:“汝等为何今集于此议论?”他们回答:“名曰‘如此’,但诸比库,此迦叶达多现在乃至自昔皆是妄语者。”世尊遂论及过往事迹以示明白。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto susānavane rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tadā bārāṇasiyaṃ nakkhattaṃ ghuṭṭhaṃ ahosi. Manussā ‘‘yakkhabalikammaṃ karomā’’ti tesu tesu caccararacchādiṭṭhānesu macchamaṃsādīni vippakiritvā kapālakesu bahuṃ suraṃ ṭhapayiṃsu. Atheko siṅgālo aḍḍharattasamaye niddhamanena nagaraṃ pavisitvā macchamaṃsaṃ khāditvā suraṃ pivitvā punnāgagacchantaraṃ pavisitvā yāva aruṇuggamanā niddaṃ okkami. So pabujjhitvā ālokaṃ disvā ‘‘idāni nikkhamituṃ na sakkā’’ti maggasamīpaṃ gantvā adissamāno nipajjitvā aññe manusse disvāpi kiñci avatvā ekaṃ brāhmaṇaṃ mukhadhovanatthāya gacchantaṃ disvā cintesi ‘‘brāhmaṇā nāma dhanalolā honti, imaṃ dhanena palobhetvā yathā maṃ upakacchakantare katvā uttarāsaṅgena paṭicchādetvā nagarā nīharati, tathā karissāmī’’ti. So manussabhāsāya ‘‘brāhmaṇā’’ti āha. So nivattitvā ‘‘ko maṃ pakkosatī’’ti āha. ‘‘Ahaṃ, brāhmaṇā’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti. ‘‘Brāhmaṇa, mayhaṃ dve kahāpaṇasatāni atthi. Sace maṃ upakacchakantare katvā uttarāsaṅgena paṭicchādetvā yathā na koci passati, tathā nagarā nikkhāmetuṃ sakkosi, tuyhaṃ te kahāpaṇe dassāmī’’ti. Brāhmaṇo dhanalobhena ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā taṃ tathā katvā ādāya nagarā nikkhamitvā thokaṃ agamāsi. Atha naṃ siṅgālo pucchi ‘‘kataraṭṭhānaṃ, brāhmaṇā’’ti? ‘‘Asukaṃ nāmā’’ti. ‘‘Aññaṃ thokaṃ ṭhānaṃ gacchā’’ti. Evaṃ punappunaṃ vadanto mahāsusānaṃ patvā ‘‘idha maṃ otārehī’’ti āha. Tattha naṃ otāresi. Atha siṅgālo ‘‘tena hi, brāhmaṇa, uttarisāṭakaṃ pattharā’’ti āha. So dhanalobhena ‘‘sādhū’’ti patthari. Atha naṃ ‘‘imaṃ rukkhamūlaṃ khaṇāhī’’ti pathavikhaṇane yojetvā brāhmaṇassa uttarisāṭakaṃ abhiruyha catūsu kaṇṇesu ca majjhe cāti pañcasu ṭhānesu sarīranissandaṃ pātetvā makkhetvā ceva temetvā ca susānavanaṃ pāvisi. Bodhisatto rukkhaviṭape ṭhatvā imaṃ gāthamāha –
过往,菩提萨埵于跋难陀国之婆罗门统治者布拉马达塔王朝中,曾作为灵树神灵出世于须莎那林。彼时,跋难陀国出现星辰减弱之征兆。人们认为遭遇了恶妖作祟,遂纷纷于旋绕山谷及城邑祭祀,焚烧鱼肉等物,设诸伏侍以致众多天神生怒。某时,一只豺狼半夜入城,食肉饮酒,来到蓬勃河,直至晨曦露现便沉睡。它觉醒后,看见光明,想:“现今不能出行。”于是接近道路,隐匿身形,见他人而未表现,遇见一婆罗门正去涮洗口,心念:“婆罗门贪财,我将借此财产,悄悄将他捆绑起来,遮掩于上衣,下令他隐没于城中,如此行事。”它以人语喊曰“婆罗门”。那人回声问:“谁在呼唤我?”“我,婆罗门。” “作何事?”“我有二百钱,若将汝捆绑且掩盖上衣中,令无人察觉,则汝可出城,我将给予此财。”婆罗门因贪财随即称善,按约行事,带着财货出城,却留下空腹。豺狼重问:“属何地,婆罗门?”答曰:“阿速迦。”再指另一部地方命其去。豺狼反复说话,忽至敏锐自报:“此地我被设局陷阱狡诈。”但并未被捕。豺狼遂言:“因尔,婆罗门,北方石质地段所设陷阱。”婆罗门贪念称善,立即设置陷阱。其后豺狼挖掘根株,掘地填压,将婆罗门之北方陷阱重新覆盖,攀登至四耳处,身躯依托于五处,且涂以蜜糖,前往须莎那林。菩提萨埵立于树荫下,以偈语宣说曰—
§113
113.
‘‘Saddahāsi siṅgālassa, surāpītassa brāhmaṇa;
“婆罗门饮酒后,豺狼信赖此;
Sippikānaṃ sataṃ natthi, kuto kaṃsasatā duve’’ti.
百把箭矢无用,何来千箭两把?”
Tattha saddahāsīti saddahasi, ayameva vā pāṭho, pattiyāyasīti attho. Sippikānaṃ sataṃ natthīti etassa hi sippikāsatampi natthi. Kuto kaṃsasatā duveti dve kahāpaṇasatāni panassa kuto evāti.
其中「saddahāsi」是「saddahasi」的变形,这句话本身也是一种经文的读诵形式,意思是「这是这段的正解」。关于「pattiyāyā」的含义,指的是该词的意义或解释。因为「sippikānaṃ sataṃ natthi」的意思是这里根本没有出现过一百个小铜币。那为何又说「kaṃsasatā duetī」两百个小铜币呢?这里使用了「dve kahāpaṇasatāni」即两个一百货币的说法,且也仅是这么说的而已,没有确切来源。
Bodhisatto imaṃ gāthaṃ vatvā ‘‘gaccha, brāhmaṇa, tava sāṭakaṃ dhovitvā nhāyitvā attano kammaṃ karohī’’ti vatvā antaradhāyi. Brāhmaṇo tathā katvā ‘‘vañcito vatamhī’’ti domanassappatto pakkāmi.
当时菩提萨埵背诵这偈语后,说道:「婆罗门,你去把织布机洗净,沐浴后,自己努力行持善业。」说罢,他便消失了。那婆罗门照做,心生不悦,说:「我被欺骗了。」于是忧愁而离去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā siṅgālo devadatto ahosi, rukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
师长带来了这段法的宣讲,并解释此生起源:「那时,豺狐为天人所育,而我是树神。」
Siṅgālajātakavaṇṇanā tatiyā. · 豺本生注释第三。
[114] 4. Mitacintījātakavaṇṇanā
【114】第四章:适度思惟本生故事解说
Bahucintī appacintīti idaṃ satthā jetavane viharanto dve mahallakatthere ārabbha kathesi. Te kira janapade ekasmiṃ araññāvāse vassaṃ vasitvā ‘‘satthu dassanatthāya gacchissāmā’’ti pātheyyaṃ sajjetvā ‘‘ajja gacchāma, sve gacchāmā’’ti māsaṃ atikkāmetvā puna pātheyyaṃ sajjetvā tatheva māsaṃ, puna māsanti evaṃ attano kusītabhāvena ceva nivāsaṭṭhāne ca apekkhāya tayo māse atikkāmetvā tato nikkhamma jetavanaṃ gantvā sabhāgaṭṭhāne pattacīvaraṃ paṭisāmetvā satthāraṃ passiṃsu. Atha ne bhikkhū pucchiṃsu ‘‘ciraṃ vo, āvuso, buddhupaṭṭhānaṃ akarontānaṃ, kasmā evaṃ cirāyitthā’’ti? Te tamatthaṃ ārocesuṃ. Atha nesaṃ so ālasiyakusītabhāvo bhikkhusaṅghe pākaṭo jāto. Dhammasabhāyampi tesaṃ bhikkhūnameva ālasiyabhāvaṃ nissāya kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte te pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, alasā kusītā’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idānevete alasā, pubbepi alasā ceva nivāsaṭṭhāne ca sālayā sāpekkhā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
密多观和肖少观长老两位大师,在祇树给孤独园同住时,开始讨论。传说他们住在同一个国中森林隐居,度过雨季,约定说:「要去看见世尊讲法。」于是等到当天彼此约定「今天出发,各自回去」,过了一月,再约定又出发,再过一月,反复三个月以自身懒惰心情和对住所的依恋等待。后来出外,前往祇树给孤独园,在集会处领受袈裟,见到了世尊。于是僧众问道:「诸位长老,既长久没有精进修习佛法,因何如此久延迟?」他们如实答言原因。此后,众人知道其懒惰懈怠之态度在僧团中已经显现。法会中诸僧众因其懒惰情形而议论纷纷,世尊来到后问道:「身心安然否,诸比库?现正坐于讲法处。」答道:「这是他们名叫……」世尊指出:「诚然,你们懈怠懒惰。」答曰:「确实如此,世尊。」世尊继言:「诸比库,不仅是此时此地懒惰,过去许多时候,在处所和舍利塔旁也有懈怠。」由此引发反思过去情形。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bārāṇasinadiyaṃ tayo macchā ahesuṃ, bahucintī, appacintī, mitacintīti tesaṃ nāmāni. Te araññato manussapathaṃ āgamiṃsu. Tattha mitacintī itare dve evamāha ‘‘ayaṃ manussapatho nāma sāsaṅko sappaṭibhayo, kevaṭṭā nānappakārāni jālakuminādīni khipitvā macche gaṇhanti, mayaṃ araññameva gacchāmā’’ti. Itare dve janā alasatāya ceva āmisagiddhatāya ca ‘‘ajja gacchāma, sve gacchāmā’’ti tayo māse atikkāmesuṃ. Atha kevaṭṭā nadiyaṃ jālaṃ khipiṃsu. Bahucintī ca appacintī ca gocaraṃ gaṇhantā purato gacchanti. Te attano andhabālatāya jālagandhaṃ asallakkhetvā jālakucchimeva pavisiṃsu. Mitacintī pacchato āgacchanto jālagandhaṃ sallakkhetvā tesañca jālakucchiṃ paviṭṭhabhāvaṃ ñatvā ‘‘imesaṃ kusītānaṃ andhabālānaṃ jīvitadānaṃ dassāmī’’ti cintetvā bahipassena jālakucchiṭṭhānaṃ gantvā jālakucchiṃ phāletvā nikkhantasadiso hutvā udakaṃ āluḷento jālassa purato patitvā puna jālakucchiṃ pavisitvā pacchimabhāgena phāletvā nikkhantasadiso udakaṃ āluḷento pacchimabhāge pati. Kevaṭṭā ‘‘macchā jālaṃ phāletvā gatā’’ti maññamānā jālakoṭiyaṃ gahetvā ukkhipiṃsu. Te dvepi macchā jālato muccitvā udake patiṃsu. Iti tehi mitacintiṃ nissāya jīvitaṃ laddhaṃ.
过去在巴拉那城治国的婆罗门达特时代,有三条鱼在巴拉那河中,名曰多思、多虑和适度思虑。它们从林中来到人行道。适度思虑对另外两条鱼说道:「这条人行道充满争斗、恐怖之事,渔人会用各种种类渔网很快捕获鱼虾。我们还是回林中过日子吧。」另外两鱼因懒惰及愚痴,答曰:「今天离开,回去常住也好。」它们越过三个月。于是渔人投网于河中。多思、多虑都捕获鱼群,向前游去。它们因愚昧不察,没意识到渔网的恶臭,便钻进了网窠。适度思虑从后面游来,察觉到网窠的臭味,明白其他两鱼被愚笨所害,想着「我要表现这懒惰鱼的生命价值」。它从外面去到网居读,拆破了网,仿佛离开了一样,跌入水中,又潜入网内,向西边破网,蹿出水面后落水,重返网内,在网的另一边破网后又潜水,再度回去。渔人误以为鱼已离去,便抓起渔网将其跳跃起来。两条鱼都从网中脱出,跳入水中。由此,三条鱼因适度思虑得以保命。
Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
世尊取来这段已往之经文,成就正觉后,说此偈言:
§114
114.
《一一四》
‘‘Bahucintī appacintī, ubho jāle abajjhare;
多虑者虑过度,少虑者虑不足,二者如同网中鱼获;适度思虑能使解脱,二者遂于此处合而为一。
Mitacintī pamocesi, ubho tattha samāgatā’’ti.
多虑者,谓因思虑众多而名为多虑(思虑众多之意);此外,此词亦可引伸为二法:二者皆以此为法则。二者遂于此处合而为一者,即指以适当思虑为依止而成住之生,且于水边二者依适度思虑共聚之理。
Tattha bahucintīti bahucintanatāya vitakkabahulatāya evaṃladdhanāmo. Itaresupi dvīsu ayameva nayo. Ubho tattha samāgatāti mitacintiṃ nissāya laddhajīvitā tattha udake puna ubhopi janā mitacintinā saddhiṃ samāgatāti attho.
如此,世尊取此法教,阐明真实义理,亦作生世故事之开示。在真实教法终结之时,多虑者与少虑者二种俱存,唯有适度思虑者自成其境。
Evaṃ satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne mahallakā bhikkhū sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Tadā bahucintī ca appacintī ca ime dve ahesuṃ, mitacintī pana ahameva ahosinti.
如此,导师讲说此法之后,开示了诸谛,并作本生会通。诸谛宣说完毕之时,诸年老比库证入了须陀洹果。彼时,多思者与少思者乃是此二人,而适度思者则正是我自己。
Mitacintījātakavaṇṇanā catutthā. · 思量适度者本生注释第四。
[115] 5. Anusāsikajātakavaṇṇanā
[115] 五、规诫者生经注释
Yāyaññe manusāsatīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ anusāsikaṃ bhikkhuniṃ ārabbha kathesi. Sā kira sāvatthivāsinī ekā kuladhītā pabbajitvā upasampannakālato paṭṭhāya samaṇadhamme ananuyuttā āmisagiddhā hutvā yattha aññā bhikkhuniyo na gacchanti, tādise nagarassa ekadese piṇḍāya carati. Athassā manussā paṇītapiṇḍapātaṃ denti. Sā rasataṇhāya bajjhitvā ‘‘sace imasmiṃ padese aññāpi bhikkhuniyo piṇḍāya carissanti, mayhaṃ lābho parihāyissati. Yathā etaṃ padesaṃ aññā nāgacchanti, evaṃ mayā kātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā bhikkhunūpassayaṃ gantvā ‘‘ayye, asukaṭṭhāne caṇḍo hatthī, caṇḍo asso, caṇḍo meṇḍo, caṇḍo kukkuro carati, saparissayaṭṭhānaṃ, mā tattha piṇḍāya caritthā’’ti bhikkhuniyo anusāsati. Tassā vacanaṃ sutvā ekā bhikkhunīpi taṃ padesaṃ gīvaṃ parivattetvā na olokesi. Tassā ekasmiṃ divase tasmiṃ padese piṇḍāya carantiyā vegenekaṃ gehaṃ pavisantiyā caṇḍo meṇḍako paharitvā ūruṭṭhikaṃ bhindi. Manussā vegena upadhāvitvā dvidhā bhinnaṃ ūruṭṭhikaṃ ekato bandhitvā taṃ bhikkhuniṃ mañcenādāya bhikkhunūpassayaṃ nayiṃsu. Bhikkhuniyo ‘‘ayaṃ aññā bhikkhuniyo anusāsitvā sayaṃ tasmiṃ padese carantī ūruṭṭhikaṃ bhindāpetvā āgatā’’ti parihāsaṃ akaṃsu. Tampi tāya katakāraṇaṃ na cirasseva bhikkhusaṅghe pākaṭaṃ ahosi.
世尊于耶多伽林中住时,有人说道:世尊曾发起对一位比库尼的规诫。这位比库尼住于沙瓦提,出身世家,受具足戒后远离俗侣而修行于那处不与他比库尼同往乞食的地方,独行于城郊乞食。当地人悉心施舍给她。她因渴爱食味而生忧,念及若此地他比库尼亦来乞食,则自己施舍恐将受损,思量既然此地他人不来,她便不必让步。于是前往比库尼众处劝诫曰:阿姨,此处有凶猛的象、凶猛的驴、凶猛的野牛及凶猛的狗,且诸处皆有害兽,不宜于此乞食。闻其言后,有一比库尼对该处不加理睬。某日那些在此乞食的比库尼,有一位疾速入某家,凶猛野牛攻击致其两腿骨折。人们急忙扶持,将其绑缚后送至比库尼众处医治。比库尼们讥讽道:「此比库尼规诫他人而自身却在此乞食,结果两腿骨折而来。」其事不久即于比库僧团中显露。
Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū ‘‘āvuso, asukā anusāsikā bhikkhunī aññaṃ anusāsitvā sayaṃ tasmiṃ padese caramānā caṇḍena meṇḍakena ūruṃ bhindāpesī’’ti tassā aguṇakathaṃ kathesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesā aññe anusāsatiyeva, sayaṃ pana na vattati, niccakālaṃ dukkhameva anubhotī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
某日于法会时,比库们说:「朋友们,那位规诫他的比库尼,规诫他人时自己却在彼处行乞,被凶猛的野牛折断双腿。」当时世尊到来,问道:「诸比库,这等事你们也在谈论乎?」答曰:「此比库尼名为规诫者,并非同时,而是过去曾规诫他人,但她自身常受苦难。」世尊闻之,述说了她过去世的事,
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto araññe sakuṇayoniyaṃ nibbattitvā vayappatto sakuṇajeṭṭhako hutvā anekasakuṇasahassaparivāro himavantaṃ pāvisi. Tassa tattha vasanakāle ekā caṇḍasakuṇikā mahāvattanimaggaṃ gantvā gocaraṃ gaṇhāti. Sā tattha sakaṭehi patitāni vīhimuggabījādīni labhitvā ‘‘yathā idāni imaṃ padesaṃ aññe sakuṇā nāgacchanti, tathā karissāmī’’ti cintetvā sakuṇasaṅghassa ovādaṃ deti ‘‘vattanimahāmaggo nāma sappaṭibhayo, hatthiassādayo ceva caṇḍagoṇayuttayānādīni ca sañcaranti, sahasā uppatitumpi na sakkā hoti, na tattha gantabba’’nti. Sakuṇasaṅgho tassā ‘‘anusāsikā’’teva nāmaṃ akāsi.
过去世中,菩萨在跋罗那国由婆罗门族建立之邦林中,于鹫鸟余孽之处出生,年老时为大鹫长者,率众千余鹫鸟进入喜马山。时有一只凶猛的鹫鸟,巡游大山路,食谷物等,念:「如今此地他鹫鸟未至,我当如是行。」便向鹫鸟群演说:「大山路极为险恶,狮象等猛兽出没,突发危险不可轻易涉足,万不可前往。」鹫鸟群遂称其为「规诫者」。
Sā ekadivasaṃ vattanimahāmagge carantī atimahāvegena āgacchantassa yānassa saddaṃ sutvā nivattitvā oloketvā ‘‘dūre tāvā’’ti caratiyeva. Atha naṃ yānaṃ vātavegena sīghameva sampāpuṇi, sā uṭṭhātuṃ nāsakkhi, cakkena dvidhā chinditvā gatā. Sakuṇajeṭṭhako sakuṇe samānento taṃ adisvā ‘‘anusāsikā na dissati, upadhāretha na’’nti āha. Sakuṇā upadhārentā taṃ mahāmagge dvidhā chinnaṃ disvā sakuṇajeṭṭhakassa ārocesuṃ. Sakuṇajeṭṭhako ‘‘sā aññā sakuṇikā vāretvā sayaṃ tattha caramānā dvidhā chinnā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
一日,凶猛鹫鸟巡游大山路,闻车辆声,回顾察看,谓行者道:「离此尚远。」其后车辆疾驶而至,鹫鸟惊恐欲起而不能,双眼受伤飞去。大鹫长者等鹫鸟见状,说:「规诫者不见了,当扶持它。」鸟众扶持受伤鹫鸟,告知长者。长者言:「另一只鹫鸟驱赶规诫者,致其双腿受伤。」又作偈言:
§115
115.
‘‘Yāyaññe manusāsati, sayaṃ loluppacārinī;
『那种能够教诲他人的,是自己也热衷于贪欲的;','1671':'自己怀有恶业,目不能见。』
Sāyaṃ vipakkhikā seti, hatā cakkena sāsikā’’ti.
傍晚时分,其敌方之物侧卧于地,被镰刀之轮所斩杀。
Tattha yāyaññe manusāsatīti yakāro padasandhikaro, yā aññe anusāsatīti attho. Sayaṃ loluppacārinīti attanā loluppacārinī samānā. Sāyaṃ vipakkhikā setīti sā esā vihatapakkhā hutvā mahāmagge sayati. Hatā cakkena sāsikāti yānacakkena hatā sāsikā sakuṇikāti.
这里,『能够教诲他人』为连接词语,『教诲他人』为其义;『自己热衷于贪欲』是指自身同样具有热衷贪欲的习性。『自己怀有恶业』是指此鸟翅已折断,仆伏于大路。『目不能见』是说眼睛失明,无法看见,『鸟儿』是指一类飞禽。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā anusāsikā sakuṇikā ayaṃ anusāsikā bhikkhunī ahosi, sakuṇajeṭṭhako pana ahameva ahosi’’nti.
世尊引导说法时,取此故事为引喻,言:『当时能够教导的这只鸟是教导人众的比库尼,而我自己是这只鸟的长老。』
Anusāsikajātakavaṇṇanā pañcamā. · 训诫者本生注释第五。
[116] 6. Dubbacajātakavaṇṇanā
【116】 六.恶行故事解说
Atikaramakarācariyāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ dubbacabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tassa vatthu navakanipāte gijjhajātake (jā. 1.9.1 ādayo) āvi bhavissati. Satthā pana taṃ bhikkhuṃ āmantetvā ‘‘bhikkhu na tvaṃ idāneva dubbaco, pubbepi dubbacoyeva. Dubbacabhāveneva paṇḍitānaṃ ovādaṃ akaronto sattippahārena jīvitakkhayaṃ pattosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
“恶行者”指的是世尊在祗树给孤独园时,开始论说一名恶行比库的故事。此事目次见于诺伽故事集之《莱耶出家童子》篇〔jā. 1.9.1 ādayo〕。世尊劝导此比库说:‘比库啊,你现在才成恶行者,早前即已是恶行之人。以恶行之相,不听贤智之劝,终至生命断灭。’说毕,引导回顾过去之因缘。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto laṅghanaṭakayoniyaṃ paṭisandhiṃ gahetvā vayappatto paññavā upāyakusalo ahosi. So ekassa laṅghanakassa santike sattilaṅghanasippaṃ sikkhitvā ācariyena saddhiṃ sippaṃ dassento vicarati. Ācariyo panassa catunnaṃyeva sattīnaṃ laṅghanasippaṃ jānāti, na pañcannaṃ. So ekadivasaṃ ekasmiṃ gāmake sippaṃ dassento surāmadamatto ‘‘pañca sattiyo laṅghissāmī’’ti paṭipāṭiyā ṭhapesi. Atha naṃ bodhisatto āha ‘‘ācariya, tvaṃ pañcasattilaṅghanasippaṃ na jānāsi, ekaṃ sattiṃ hara. Sace laṅghissasi, pañcamāya sattiyā viddho marissasī’’ti. So suṭṭhu mattatāya ‘‘tvañhi mayhaṃ pamāṇaṃ na jānāsī’’ti tassa vacanaṃ anādiyitvā catasso laṅghitvā pañcamāya sattiyā daṇḍake madhukapupphaṃ viya āvuto paridevamāno nipajji. Atha naṃ bodhisatto ‘‘paṇḍitānaṃ vacanaṃ akatvā imaṃ byasanaṃ pattosī’’ti imaṃ gāthamāha –
过去在巴拉那西,菩提萨埵于婆罗门达特所建国时,承接了越界出生之地的连接关系,年长且智慧通达,善于权巧方便。他在一次越界的地点附近,修习了三十次越界戒律,随导师同修,示范教导此技艺。导师只知四戒越界戒,无知五戒越界戒。某日他于一乡村示范技艺时,醉酒而说『将越五戒』的约定。菩提萨埵告说:“导师,您不了解五戒之越界戒,拿去一戒,若您违犯,必死于第五戒之鞭刑。”他醉酒极甚,不理会其言,犯了四戒,中第五戒如蜂蝇缠绕一般,痛苦而低头悲泣。菩提萨埵说:“不从智者言,故招此祸。”于是说出一偈:
§116
116.
‘‘Atikaramakarācariya , mayhampetaṃ na ruccati;
“越戒师,老师,我不欢喜此事;
Catutthe laṅghayitvāna, pañcamāyasi āvuto’’ti.
越第四戒后,痛苦缠绕第五戒。”
Tattha atikaramakarācariyāti ācariya ajja tvaṃ atikaraṃ akari, attano karaṇato atirekaṃ karaṇaṃ akarīti attho. Mayhampetaṃ na ruccatīti mayhaṃ antevāsikassapi samānassa etaṃ tava karaṇaṃ na ruccati, tena te ahaṃ paṭhamameva kathesinti dīpeti. Catutthe laṅghayitvānāti catutthe sattithale apatitvā attānaṃ laṅghayitvā. Pañcamāyasi āvutoti paṇḍitānaṃ vacanaṃ aggaṇhanto idāni pañcamāya sattiyā āvutosīti. Idaṃ vatvā ācariyaṃ sattito apanetvā kattabbayuttakaṃ akāsi.
此处“越戒师”意即“老师,如今你犯了过失,自己做了超出所应之举动。”“不欢喜此事”指连与你地位相等的邻人,亦不欢喜你所为,所以我初次即告诫。越第四戒者,谓你于第四戒地面堕落,自越自身。“痛苦缠绕第五戒”是说智者之言不遵,故招第五戒鞭打到身,现已被责罚。说罢,老师取杖,执法严正行事。
Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā ācariyo ayaṃ dubbaco ahosi, antevāsiko pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀承受此往昔故事说法时自述:“当时老师为恶辈,但我身为邻人。”
Dubbacajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 难教本生注释,第六。
[117] 7. Tittirajātakavaṇṇanā
【117】七。鹫王本生释义
Accuggatātibalatāti idaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaṃ ārabbha kathesi. Tassa vatthu terasakanipāte takkāriyajātake (jā. 1.13.104 ādayo) āvi bhavissati. Satthā pana ‘‘na, bhikkhave, kokāliko idāneva attano vācaṃ nissāya naṭṭho, pubbepi naṭṭhoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此处述曰:世尊当时于祗树给孤独园修行,因遭猛烈凶恶之风,即刻开始讲说此经。其缘起将见于《三十二相品》中“工巧本生”(本生经第1卷13经104节)所载。世尊曾告诸比库:『比库们,如今的鹫王非借赖自己之语而显显扬,过去亦非如此。』说毕,于过往中取出事理。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā kāme pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā pañcābhiññā aṭṭha samāpattiyo nibbattesi. Himavantappadese sabbo isigaṇo sannipatitvā taṃ ovādācariyaṃ katvā parivāresi. So pañcannaṃ isisatānaṃ ovādācariyo hutvā jhānakīḷaṃ kīḷanto himavante vasati. Tadā eko cettha paṇḍurogī tāpaso kuṭhāriṃ gahetvā kaṭṭhaṃ phāleti. Atheko mukharatāpaso tassa santike nisīditvā ‘‘idha pahāraṃ dehi, idha pahāraṃ dehī’’ti taṃ tāpasaṃ rosesi. So kujjhitvā ‘‘na dāni me tvaṃ dāruphālanasippaṃ sikkhāpanakācariyo’’ti tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ukkhipitvā naṃ ekappahāreneva jīvitakkhayaṃ pāpesi. Bodhisatto tassa sarīrakiccaṃ kāresi. Tadā assamato avidūre ekasmiṃ vammikapāde eko tittiro vasati. So sāyaṃ pātaṃ tasmiṃ vammikamatthake ṭhatvā mahāvassitaṃ vassati. Taṃ sutvā eko luddako ‘‘tittirena bhavitabba’’nti cintetvā saddasaññāya tattha gantvā taṃ vadhitvā ādāya gato.
过去,菩萨在波罗奈国出身高贵的婆罗门家族,中学出世间艺术技艺。后来厌弃所有技艺,断除诸欲,出家修行。由此而成五种神通八种禅定。于喜马拉雅山一带,众苦行比库集合,奉其为教导师,围绕护持。彼成为五苦行比库之导师,专研禅定之戏。时代骤逢一位贫病苦行者,持斧劈木。又一钝刀苦行者坐于彼近,怒责其曰:『此处劈伐,劈伐这里!』苦行者恼怒曰:『尔今非我木杈、果枝、技艺导师!』遂拔出三支锋利斧头,一斧击打即断其命。菩萨于彼行自我劳作。彼时,距离不远一芒蝗腿上住有一鹫鸟。傍晚其立于芒蝗之尖,居住甚久。闻此,一穷少年思惟曰:『当取此鹫。』忆声往至处,将其猎杀并携归。
Bodhisatto tassa saddaṃ asuṇanto ‘‘asukaṭṭhāne tittiro vasati, kiṃ nu kho tassa saddo na sūyatī’’ti tāpase pucchi. Te tassa tamatthaṃ ārocesuṃ. So ubhopi tāni kāraṇāni saṃsandetvā isigaṇamajjhe imaṃ gāthamāha –
菩萨未闻此声,遂向苦行者问曰:『芒枝之间立鹫,彼声难道不会响亮乎?』苦行者详略述其缘故。菩萨因二因缘而疑惑,于苦行比库众中,颂诵此偈言:
§117
117.
‘‘Accuggatātibalatā, ativelaṃ pabhāsitā;
『猛烈凶恶之风,极期耀显盛明;
Vācā hanati dummedhaṃ, tittiraṃ vātivassita’’nti.
言语能伤害愚痴之人,如同风雨打击鹬鸟一般。
Tattha accuggatāti atiuggatā. Atibalatāti punappunaṃ bhāsanena atibalasabhāvā. Ativelaṃ pabhāsitāti atikkantavelā pamāṇātikkamena bhāsitā. Tittiraṃ vātivassitanti yathā tittiraṃ ativassitaṃ hanati, tathā evarūpā vācā dummedhaṃ bālapuggalaṃ hanatīti.
其中“过于凶猛”意为极端凶猛;“过于强悍”则指反复用言辞表现出极端强悍的本性;“过于及时发作”表明言语超越了适当的时间限度;“鹬鸟遭受风雨打击”的比喻,说明言语如同风雨般伤害愚昧愚顽之人。
Evaṃ bodhisatto isigaṇassa ovādaṃ datvā cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
如此,菩萨遵从善知识的教诲,修习四梵行,最终得以往生梵天世界。
Satthā ‘‘na, bhikkhave, kokāliko idāneva attano vacanaṃ nissāya naṭṭho, pubbepi naṭṭhoyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mukharatāpaso kokāliko ahosi, isigaṇo buddhaparisā, gaṇasatthā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊说:“比库们,kokālika今时此刻还未因自身所说之语而陨灭,过去亦未陨灭。”于是以此法语教授,随之引出本生故事,说明当时kokālika以口舌的厉害著称,是善知识及佛陀弟子,也是众教主所在的首领。
Tittirajātakavaṇṇanā sattamā. · 鹧鸪本生注释,第七。
[118] 8. Vaṭṭajātakavaṇṇanā
[118] 第八章 娑落树本生传说说解
Nācintayantopurisoti idaṃ satthā jetavane viharanto uttaraseṭṭhiputtaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira uttaraseṭṭhi nāma ahosi mahāvibhavo. Tassa bhariyāya kucchiyaṃ eko puññavā satto brahmalokā cavitvā paṭisandhiṃ gahetvā vayappatto abhirūpo pāsādiko ahosi brahmavaṇṇī. Atha ekadivasaṃ sāvatthiyaṃ kattikachaṇe nakkhatte ghuṭṭhe sabbo loko nakkhattanissito ahosi. Tassa sahāyakā aññe seṭṭhiputtā sapajāpatikā ahesuṃ. Uttaraseṭṭhiputtassa pana dīgharattaṃ brahmaloke vasitattā kilesesu cittaṃ na allīyati. Athassa sahāyakā ‘‘uttaraseṭṭhiputtassapi ekaṃ itthiṃ ānetvā nakkhattaṃ kīḷissāmā’’ti sammantayitvā taṃ upasaṅkamitvā ‘‘samma, imasmiṃ nagare kattikachaṇo ghuṭṭho, tuyhampi ekaṃ itthiṃ ānetvā nakkhattaṃ kīḷissāmā’’ti āhaṃsu. ‘‘Na me attho itthiyā’’ti ca vuttepi punappunaṃ nibandhitvā sampaṭicchāpetvā ekaṃ vaṇṇadāsiṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ katvā tassa gharaṃ netvā ‘‘tvaṃ seṭṭhiputtassa santikaṃ gacchā’’ti sayanigharaṃ pesetvā nikkhamiṃsu. Taṃ sayanigharaṃ paviṭṭhampi seṭṭhiputto neva oloketi, nālapati. Sā cintesi ‘‘ayaṃ evaṃ rūpasobhaggappattaṃ uttamavilāsasampannaṃ maṃ neva oloketi, nālapati, idāni naṃ attano itthikuttalīlāya olokāpessāmī’’ti itthilīlaṃ dassentī pahaṭṭhākārena aggadante vivaritvā hasitaṃ akāsi. Seṭṭhiputto oloketvā dantaṭṭhike nimittaṃ gaṇhi. Athassa aṭṭhikasaññā uppajji, sakalampi taṃ sarīraṃ aṭṭhikasaṅkhalikā viya paññāyi. So tassā paribbayaṃ datvā ‘‘gacchā’’ti uyyojesi.
“不惹是非的人居住城中”——世尊在揭林精舍讲述此事,正是讲述住于拘尸那城的富贵人家东主之子。传闻该城东主名为乌塔拉塞提,家势显赫。其妻子名库奇娅,得福德以往生梵天界投生,老成美丽、庄严。某年十月,有整夜皆星光辉映,整个世界依赖星宿运转。其仆人及其他富豪子弟聚集成群,称为迦母婆阇。乌塔拉塞提东主长久居于梵天界,心性不被烦恼染污。仆人们商议:“乌塔拉塞提若招来一位女子共度星夜娱乐如何?”遂至其前说:“是的,今夜彼城逢星群,令汝招一女伴同赏星辰。”东主答曰:“我不需要女子。”尽管如此,却百般阻挠,最后赠送一色彩鲜明、饰满宝饰的女子形象,送至其住所,并嘱托:“你去见东主。”女子至其住所,东主既未瞥视亦不召唤。想道:“如此风姿绰约、美丽华贵的女子,我竟不观视,或不召见,如今应观她舞弄之姿。”于是女子施展舞姿,将头簪轻扬,露出笑颜。东主注视她牙齿洁白如象牙之状,其内生起骨识,视其身躯如骨链环绕般。于是派遣侍从送她至外面,谓曰:“去吧!”
Taṃ tassa gharā otiṇṇaṃ eko issaro antaravīthiyaṃ disvā paribbayaṃ datvā attano gharaṃ nesi, sattāhe vītivatte nakkhattaṃ ositaṃ. Vaṇṇadāsiyā mātā dhītu āgamanaṃ adisvā seṭṭhiputtānaṃ santikaṃ gantvā ‘‘kahaṃ sā’’ti pucchi. Te uttaraseṭṭhiputtassa gharaṃ gantvā ‘‘kahaṃ sā’’ti pucchiṃsu. ‘‘Taṅkhaṇaññeva tassā paribbayaṃ datvā uyyojesi’’nti. Athassā mātā rodantī ‘‘dhītaraṃ me na passāmi, dhītaraṃ me samānethā’’ti uttaraseṭṭhiputtaṃ ādāya rañño santikaṃ agamāsi. Rājā aṭṭaṃ vinicchinanto ‘‘ime te seṭṭhiputtā vaṇṇadāsiṃ ānetvā tuyhaṃ adaṃsū’’ti pucchi. ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Idāni sā kaha’’nti? ‘‘Na jānāmi, taṅkhaṇaññeva naṃ uyyojesi’’nti. ‘‘Idāni taṃ samānetuṃ sakkosī’’ti? ‘‘Na sakkomi, devā’’ti. Rājā ‘‘sace samānetuṃ na sakkoti, rājāṇamassa karothā’’ti āha. Atha naṃ pacchābāhaṃ bandhitvā ‘‘rājāṇaṃ karissāmā’’ti gahetvā pakkamiṃsu. ‘‘Seṭṭhiputtaṃ kira vaṇṇadāsiṃ samānetuṃ asakkontaṃ rājā rājāṇaṃ kāretī’’ti sakalanagaraṃ ekakolāhalaṃ ahosi. Mahājano ure hatthe ṭhapetvā ‘‘kiṃ nāmetaṃ, sāmi, attano te ananucchavikaṃ laddha’’nti paridevati. Seṭṭhipi puttassa pacchato pacchato paridevanto gacchati.
当时,那人越过自家屋舍,看到了一位独自的主人位于屋内通道之间,便将房舍托付他人,自己带着家属离开。过了七天,星辰发生了异常变异。那人母亲见到女儿回来了,便前往商人子弟那里询问『她在哪里?』他们前往北边商人子弟的家也问『她在哪里?』回答道『只是托付了她护送,并已解救出她了』。母亲哭泣着说『我没见到我的女儿,愿它与我同在』,于是带着北边商人子弟前往国王面前。国王细细审问,问道『这些商人子弟带来了你的女儿吗?』回答说『是,陛下』。国王又问『那她现在在哪里?』答曰『我不知道,只是托付那人解救了她』。国王说『现在他能否让她回来?』答曰『不能,陛下』。于是国王说道『若不能让她回来,就由国王出面解决吧』。随后将其押送拘禁说『我们将替国王办此事』。于是整个城市一片骚动,人人都说『商人子弟无法使被托付人所带之女回归,国王则请国王处理此事』。众人愤怒,将手放在胸口感叹说『这主人啊,竟失去了自己亲近的宝贝』。商人子弟则后悔不断地跟随其后。
Seṭṭhiputto cintesi ‘‘idaṃ mayhaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ agāre vasanabhāvena uppannaṃ. Sace ito muccissāmi, mahāgotamasammāsambuddhassa santike pabbajissāmī’’ti. Sāpi kho vaṇṇadāsī taṃ kolāhalasaddaṃ sutvā ‘‘kiṃsaddo nāmeso’’ti pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā vegena otaritvā ‘‘ussaratha, ussaratha, sāmī, maṃ rājapurisānaṃ daṭṭhuṃ dethā’’ti attānaṃ dassesi. Rājapurisā taṃ disvā mātaraṃ paṭicchāpetvā seṭṭhiputtaṃ muñcitvā pakkamiṃsu. So sahāyakaparivutova nadiṃ gantvā sasīsaṃ nhāyitvā gehaṃ gantvā bhuttapātarāso mātāpitaro vanditvā pabbajjaṃ anujānāpetvā cīvarasāṭake ādāya mahantena parivārena satthu santikaṃ gantvā vanditvā pabbajjaṃ yācitvā pabbajjañca upasampadañca labhitvā avissaṭṭhakammaṭṭhāno vipassanaṃ vaḍḍhetvā na cirasseva arahatte patiṭṭhāsi.
商人子弟思忖说『我因在家中住着而生出这种烦恼。如果能从这里解脱,必然到正自觉者佛陀比库座前出家修行』。那位女儿闻听骚动声音,问道『是什么声音?』听闻事情经过后,迅速跑来对他说『快走,快走,大人,陛下的臣民要前来抓你』。那些国王的臣子看到她的母亲被牵制,就放走了商人子弟。商人子弟如同有侍从陪伴一般,顺流而下洗去灰尘,回到家中,其父母敬礼,准许他出家。商人子弟披上袈裟,结伴前往伟大的导师所在,顶礼求出家。由此得授比库戒,精勤修习正见禅定的观智,不久即证阿拉汉果位,安住于道。
Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ sannipatitā bhikkhū ‘‘āvuso, uttaraseṭṭhiputto attano bhaye uppanne sāsanassa guṇaṃ jānitvā ‘imamhā dukkhā muccamāno pabbajissāmī’ti cintetvā tena sucintitena maraṇamutto ceva, pabbajito ca aggaphale patiṭṭhito’’ti tassa guṇakathaṃ kathesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, uttaraseṭṭhiputtova attano bhaye uppanne ‘iminā upāyena imamhā dukkhā muccissāmī’ti cintetvā maraṇabhayā mutto, atīte paṇḍitāpi attano bhaye uppanne ‘iminā upāyena imamhā dukkhā muccissāmā’ti cintetvā maraṇabhayato mucciṃsuyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
某一天,参加佛法聚会的比库们说『朋友们,北边商人子弟,因惧怕自身的困苦,深知教法精义,心中萌发‘若能逃离这烦恼,便出家’的念头,思虑周全后遂决定舍弃生死,选择出家且已证得崇高果位』,讲述其善行。佛陀来到说『比库们,这里有人因恐惧生死而坐于此讲述』,问『这名字是什么?』回答说『不是,诸比库们,这位北边商人子弟因惧怕烦恼,思维‘藉此方法定能脱离诸苦’,故舍命离世。以往智者们亦因恐惧而舍命脱离诸苦』,这就是过去的事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto cutipaṭisandhivasena parivattanto vaṭṭakayoniyaṃ nibbatti. Tadā eko vaṭṭakaluddako araññā bahū vaṭṭake āharitvā gehe ṭhapetvā gocaraṃ datvā mūlaṃ gahetvā āgatāgatānaṃ hatthe vaṭṭake vikkiṇanto jīvikaṃ kappeti. So ekadivasaṃ bahūhi vaṭṭakehi saddhiṃ bodhisattampi gahetvā ānesi. Bodhisatto cintesi ‘‘sacāhaṃ iminā dinnaṃ gocarañca pānīyañca paribhuñjissāmi, ayaṃ maṃ gahetvā āgatānaṃ manussānaṃ dassati. Sace pana na paribhuñjissāmi, ahaṃ milāyissāmi, atha maṃ milāyantaṃ disvā manussā na gaṇhissanti. Evaṃ me sotthi bhavissati, imaṃ upāyaṃ karissāmī’’ti. So tathā karonto milāyitvā aṭṭhicammamatto ahosi. Manussā taṃ disvā na gaṇhiṃsu. Luddako bodhisattaṃ ṭhapetvā sesesu vaṭṭakesu parikkhīṇesu pacchiṃ nīharitvā dvāre ṭhapetvā bodhisattaṃ hatthatale katvā ‘‘kiṃ nu kho ayaṃ vaṭṭako’’ti cintetvā oloketuṃ āraddho. Athassa pamattabhāvaṃ ñatvā bodhisatto pakkhe pasāretvā uppatitvā araññameva gato. Aññe vaṭṭakā taṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho na paññāyasi, kahaṃ gatosī’’ti pucchitvā ‘‘luddakena gahitomhī’’ti vutte ‘‘kinti katvā muttosī’’ti pucchiṃsu. Bodhisatto ‘‘ahaṃ tena dinnaṃ gocaraṃ aggahetvā pānīyaṃ apivitvā upāyacintāya mutto’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
过去,佛菩萨转世为婆罗门种姓,居住在巴拉那西的布拉摩达特国。那时,有个小贩儿童在森林中收集许多布料,带到家中安排好,出卖布料以谋生。他每日带回大量布料给菩萨。菩萨心想『如果我享受这些布料与饮水,受赠者便视我为人。若我不享用,便会被视为卑鄙,人们不接受我。如此我得以安全,我要采用此计策』。照此行动后身染伤寒。人们看到不接纳他。小贩把菩萨安置,待布料耗尽后便撤走布料,放在门口,菩萨坐于地上思虑『这布料是什么』想要观察。佛知道其懈怠,便起身前往森林。另一些小贩看到便问『你为何不理解?往哪里去?』菩萨答『我因受赠布料,饮其饮料,采用方法脱苦离生』,并说了这偈语──
§118
118.
‘‘Nācintayanto puriso, visesamadhigacchati;
『不思虑之人,获得特殊成就;
Cintitassa phalaṃ passa, muttosmi vadhabandhanā’’ti.
『思惟者果见,解脱我断死缚』。
Tatthāyaṃ piṇḍattho – puriso dukkhaṃ patvā ‘‘iminā nāma upāyena imamhā dukkhā muccissāmī’’ti acintayanto attano dukkhā mokkhasaṅkhātaṃ visesaṃ nādhigacchati. Idāni pana mayā cintitakammassa phalaṃ passa. Teneva upāyena muttosmi vadhabandhanā, maraṇato ca bandhanato ca muttosmi ahanti. Evaṃ bodhisatto attanā katakāraṇaṃ ācikkhi.
这里所说『论点』是:有人遭受苦难时,心念『以此方法,必能脱离此苦』,若未深思熟虑,无法获得其解脱的特别境界。但现在你看我因认真思惟所获成果,正是用此法解脱了杀生业力的束缚。因死与束缚亦被解脱。如此,菩提萨埵自述自己所为因缘。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā maraṇamutto vaṭṭako ahameva ahosi’’nti.
世尊宣说此法时,引出本生故事,言『当时我即是脱离死亡的华盖者』。
Vaṭṭajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 鹌鹑本生注释,第八。
[119] 9. Akālarāvijātakavaṇṇanā
【第九】无时不至生本生故事述义
Amātāpitarasaṃvaddhoti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ akālarāviṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira sāvatthivāsī kulaputto sāsane pabbajitvā vattaṃ vā sikkhaṃ vā na uggaṇhi. So ‘‘imasmiṃ kāle mayā vattaṃ kātabbaṃ, imasmiṃ kāle upaṭṭhātabbaṃ, imasmiṃ kāle uggahetabbaṃ, imasmiṃ kāle sajjhāyitabba’’nti na jānāti, paṭhamayāmepi majjhimayāmepi pacchimayāmepi pabuddhapabuddhakkhaṇeyeva mahāsaddaṃ karoti, bhikkhū niddaṃ na labhanti. Dhammasabhāyaṃ bhikkhū ‘‘āvuso, asuko nāma bhikkhu evarūpe ratanasāsane pabbajitvā vattaṃ vā sikkhaṃ vā kālaṃ vā akālaṃ vā na jānātī’’ti tassa aguṇakathaṃ kathesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha , bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idānevesa akālarāvī, pubbepi akālarāvīyeva, kālākālaṃ ajānanabhāvena ca gīvāya vaṭṭitāya jīvitakkhayaṃ patto’’ti vatvā atītaṃ āhari.
有云因失父母而怨恨,世尊在祇树给孤独园时,谈论一个不识时节的比库。此比库为沙瓦提人家子,出家闻法,但不明白时间,违背戒律修行,不知『此时应修此法,此时应精进,此时应思惟,此时应入定』,不论初中后期或觉悟时刻皆不知,时常喧哗,使他比库无法入眠。法会上比库说『诸位兄弟,虽出家尊宝法,却不知何时修行何时精进』,议论其恶德。世尊来问『诸比库,此时以上座处坐着,正做何事?』答曰『比库,此人近日常犯时节错乱,生此体贼,终至死亡』,世尊便述说过往缘起。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto sabbasippesu pāraṃ gantvā bārāṇasiyaṃ disāpāmokkho ācariyo hutvā pañcasate māṇave sippaṃ vāceti. Tesaṃ māṇavānaṃ eko kālarāvī kukkuṭo atthi, te tassa vassitasaddena uṭṭhāya sippaṃ sikkhanti. So kālamakāsi. Te aññaṃ kukkuṭaṃ pariyesantā caranti. Atheko māṇavako susānavane dārūni uddharanto ekaṃ kukkuṭaṃ disvā ānetvā pañjare ṭhapetvā paṭijaggati. So susāne vaḍḍhitattā ‘‘asukavelāya nāma vassitabba’’nti ajānanto kadāci atirattiṃ vassati, kadāci aruṇuggamane. Māṇavā tassa atirattiṃ vassitakāle sippaṃ sikkhantā yāva aruṇuggamanā sikkhituṃ na sakkonti, niddāyamānā gahitaṭṭhānampi na passanti. Atipabhāte vassitakāle sajjhāyassa okāsameva na labhanti. Māṇavā ‘‘ayaṃ atirattiṃ vā vassati atipabhāte vā, imaṃ nissāya amhākaṃ sippaṃ na niṭṭhāyissatī’’ti taṃ gahetvā gīvaṃ vaṭṭetvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā ‘‘akālarāvī kukkuṭo amhehi ghātito’’ti ācariyassa kathesuṃ. Ācariyo ‘‘ovādaṃ aggahetvā saṃvaḍḍhitabhāvena maraṇaṃ patto’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
过去世,菩提萨埵生于跋难陀王统治的巴罗奈国,出身高贵婆罗门,老成技艺通达,游历诸艺,最后在巴罗奈为东方启蒙师,教五百学童技艺。其中有一技艺学童名为无时不至生之凶鸟,是一只公鸡。诸学童依其叫声起床,学习技艺。其它学童寻找别的公鸡。某学童在树丛中拾获一公鸡,笼养驯养,常鸣叫,因不识时节,有时过早下雨,有时日出后不雨。学童们在过早下雨时仍练工,因睡眠不佳,亦无法练到日出时分。雨多时亦在晨课时无心听讲。学童感言:『此凶公鸡乱时作雨,我们无法修成技艺』,述说给老师听。老师曰:『听我训诫,这死于时不至生者』,继而唱诵一偈……
§119
119.
‘‘Amātāpitara-saṃvaddho, anācerakule vasaṃ;
『不亲近父母者,住于无礼之家;
Nāyaṃ kālaṃ akālaṃ vā, abhijānāti kukkuṭo’’ti.
不知适时与不适时,犹如茫然之鸡』。
Tattha amātāpitarasaṃvaddhoti mātāpitaro nissāya tesaṃ ovādaṃ aggahetvā saṃvaḍḍho. Anācerakule vasanti ācariyakulepi avasamāno, ācārasikkhāpakaṃ kañci nissāya avasitattāti attho. Nāyaṃ kālaṃ akālaṃ vāti ‘‘imasmiṃ kāle vassitabbaṃ, imasmiṃ na vassitabba’’nti evaṃ vassitabbayuttakaṃ kālaṃ vā akālaṃ vā esa kukkuṭo na jānāti, ajānanabhāveneva jīvitakkhayaṃ pattoti. Idaṃ kāraṇaṃ dassetvā bodhisatto yāvatāyukaṃ ṭhatvā yathākammaṃ gato.
此处“不亲近父母”者,谓父母依凭其教诲却不奉行,故称依凭。所谓“住于无礼之家”者,即居于无师道之家,依托某师道教导而居于不当场所也。“不知适时与不适时”意指『此时应当作、此时不应当作』之时机,正当与不当时,犹如此鸡不知所应,因无知而堕于命终。菩萨当此因缘,坚立恒久,循正法教学习修行故。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā akālarāvī kukkuṭo ayaṃ bhikkhu ahosi, antevāsikā buddhaparisā, ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊引此法说,出示本生故事赞曰:『当时此不识时机之鸡即为比库,终了之时居于佛弟子僧众中,而教学者正是我自身』。
Akālarāvijātakavaṇṇanā navamā. · 非时鸣本生注释,第九。
[120] 10. Bandhanamokkhajātakavaṇṇanā
【一二〇】十、解脱束缚本生经说法
Abaddhātattha bajjhantīti idaṃ satthā jetavane viharanto ciñcamāṇavikaṃ ārabbha kathesi. Tassā vatthu dvādasakanipāte mahāpadumajātake (jā. 1.12.106 ādayo) āvi bhavissati. Tadā pana satthā ‘‘na, bhikkhave, ciñcamāṇavikā idāneva maṃ abhūtena abbhācikkhati, pubbepi abbhācikkhiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
未受缚因而沉睡者,世尊住在竹林精舍时,动念说法示现此事。其缘起将见于《莲花王大本生经》中的十二本生经之一。然当时世尊云:『比库们,这沉睡者如今正以不曾有过的事指示我,然从前我亦曾指示过。』如是说而摄取往事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto purohitassa gehe nibbattitvā vayappatto pitu accayena tasseva purohito ahosi. Tena aggamahesiyā varo dinno hoti ‘‘bhadde, yaṃ icchasi, taṃ vadeyyāsī’’ti. Sā evamāha ‘‘na mayhaṃ añño varo nāma dullabho, ito pana te paṭṭhāya aññā itthī kilesavasena na oloketabbā’’ti. So paṭikkhipitvā punappunaṃ nippīḷiyamāno tassā vacanaṃ atikkamituṃ asakkonto sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya soḷasasu nāṭakitthisahassesu kilesavasena ekitthimpi na olokesi.
昔日在巴拉那西,菩萨前世为婆罗门导师家中人,年老父亲逝世后,即承袭为该导师。为此获赐封为首领祭师,受命教诲高贵者。师曰:『善哉,如汝所愿,尽可言说。』女答曰:『我无他良师,不可轻视他女之污垢恶习。』师虽拒却多番劝导,终不得破其心意。后为证明其意志,专注守护十六种舞妓中之污垢者,对他余女一一未观视。
Athassa paccanto kuppi, paccante ṭhitā yodhā corehi saddhiṃ dve tayo saṅgāme katvā ‘‘ito uttari mayaṃ na sakkomā’’ti rañño paṇṇaṃ pesesuṃ. Rājā tattha gantukāmo balakāyaṃ saṃharitvā taṃ pakkosāpetvā ‘‘bhadde, ahaṃ paccantaṃ gacchāmi, tattha nānappakārāni yuddhāni honti, jayaparājayopi anibaddho, tādisesu ṭhānesu mātugāmo dupparihāro, tvaṃ idheva nivattāhī’’ti āha. Sā ‘‘na sakkā, deva, mayā nivattitu’’nti punappunaṃ raññā paṭikkhittā āha ‘‘tena hi ekekaṃ yojanaṃ gantvā mayhaṃ sukhadukkhajānanatthaṃ ekekaṃ manussaṃ peseyyāthā’’ti. Rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā bodhisattaṃ nagare ṭhapetvā mahantena balakāyena nikkhamitvā gacchanto yojane yojane ekekaṃ purisaṃ ‘‘amhākaṃ ārogyaṃ ārocetvā deviyā sukhadukkhaṃ jānitvā āgacchā’’ti pesesi. Sā āgatāgataṃ purisaṃ ‘‘rājā kimatthaṃ taṃ pesetī’’ti pucchitvā ‘‘tumhākaṃ sukhadukkhajānanatthāyā’’ti vutte ‘‘tena hi ehī’’ti tena saddhiṃ asaddhammaṃ paṭisevati. Rājā dvattiṃsayojanamaggaṃ gacchanto dvattiṃsa jane pesesi, sā sabbehipi tehi saddhiṃ tatheva akāsi.
时有叛军从四面聚集,与守卫士兵在三处发生三场战斗,誓言『此后朝北,吾等不可。』王令来使率兵收回诱引,告曰:『善哉,我往后方,彼处斗争纷纭,胜败未决,彼边境地难以管制,妇女易受侵扰,汝宜留此。』女答:『不可,王呵,我不能离去。』再三拒王,曰:『若离,一里一里送一男为知苦乐者。』王答以赞许,令菩萨安置城市,率壮士出发,逐里送男,言曰:『此人通报妇女之苦乐,故遣来。』该女问送来之人缘由,答曰:『为汝等知苦乐所遣。』由此同王悖逆。王随之行二十二由旬,送二十二人,女亦皆同进。
Rājā paccantaṃ vūpasametvā janapadaṃ samassāsetvā puna āgacchantopi tatheva dvattiṃsa jane pesesi, sā tehipi saddhiṃ tatheva vippaṭipajjiyeva. Rājā āgantvā jayakkhandhāvāraṭṭhāne ṭhatvā ‘‘nagaraṃ paṭijaggāpetū’’ti bodhisattassa paṇṇaṃ pesesi. Bodhisatto sakalanagaraṃ paṭijaggāpetvā rājanivesanaṃ paṭijaggāpento deviyā vasanaṭṭhānaṃ agamāsi. Sā bodhisattassa rūpasobhaggappattaṃ kāyaṃ disvā saṇṭhātuṃ asakkontī ‘‘ehi , brāhmaṇa, sayanaṃ abhiruhā’’ti āha. Bodhisatto ‘‘mā evaṃ avaca, rājāpi garu, akusalampi bhāyāmi, na sakkā mayā evaṃ kātu’’nti āha. ‘‘Catusaṭṭhiyā pādamūlikānaṃ neva rājā garu, na akusalaṃ bhāyanti. Taveva rājā garu, tvaṃyeva ca akusalaṃ bhāyasī’’ti. ‘‘Āma, devi, sace tesampi evaṃ bhaveyya, na evarūpaṃ kareyyuṃ’’. ‘‘Ahaṃ pana jānamāno evarūpaṃ sāhasiyakammaṃ na karissāmī’’ti. ‘‘Kiṃ bahuṃ vippalapasi, sace me vacanaṃ na karosi, sīsaṃ te chindāpessāmī’’ti. ‘‘Tiṭṭhatu tāva ekasmiṃ attabhāve sīsaṃ, attabhāvasahassepi sīse chijjante na sakkā mayā evarūpaṃ kātu’’nti. Sā ‘‘hotu, jānissāmī’’ti bodhisattaṃ tajjetvā attano gabbhaṃ pavisitvā sarīre nakhavaḷañjaṃ dassetvā telena gattāni abbhañjitvā kiliṭṭhavatthaṃ nivāsetvā gilānālayaṃ katvā dāsiyo āṇāpesi ‘raññā kahaṃ devī’ti vutte ‘gilānā’ti katheyyāthā’’ti.
王安抚边境,镇压叛军后复归国,仍遣二十二人,女亦同进作战。王至胜利关隘,令菩萨送礼。菩萨巡行全城,敕令王宫,使女前往住处。女见菩萨体貌非凡无法近身,唤曰:『婆罗门,来此安寝。』菩萨答曰:『勿如此语,王呵,我亦惧恶业,不能如此为。』女曰:『四百六十四脚根者,王非惧,非恶。王你惧,汝亦惧恶。』菩萨应道:『善哉,若彼亦如此,则不作彼事。』女又曰:『我决不作冒犯大罪事。』菩萨曰:『汝若不遵言,则当斩首。』女曰:『愿试,纵有千我身皆斩亦不能作此事。』女心决断,即入胎内,示胎中脐血,用油涂搽,以脏布捂掩,号役人问王后何处,答曰“脏布处。”
Bodhisattopi rañño paṭipathaṃ agamāsi. Rājā nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā pāsādaṃ āruyha deviṃ apassanto ‘‘kahaṃ, devī’’ti pucchi. ‘‘Gilānā, devā’’ti. Sopi sirigabbhaṃ pavisitvā tassā piṭṭhiṃ parimajjanto ‘‘kiṃ te, bhadde, aphāsuka’’nti pucchi. Sā tuṇhī ahosi. Tatiyavāre rājānaṃ oloketvā ‘‘tvampi, mahārāja, jīvasi nāma, mādisāpi itthiyo sassāmikāyeva nāmā’’ti āha. ‘‘Kiṃ etaṃ, bhadde’’ti? Tumhehi nagaraṃ rakkhanatthāya ṭhapito purohito ‘‘tumhākaṃ nivesanaṃ paṭijaggāmī’’ti idhāgantvā attano vacanaṃ akarontiṃ maṃ paharitvā attano manaṃ pūretvā gatoti. Rājā aggimhi pakkhittaloṇasakkharā viya kodhena taṭataṭāyanto sirigabbhā nikkhamitvā dovārikapādamūlikādayo pakkosāpetvā ‘‘gacchatha, bhaṇe, purohitaṃ pacchābāhaṃ bandhitvā vajjhabhāvappattaṃ katvā nagarā nīharitvā āghātanaṃ netvā sīsamassa chindathā’’ti āha. Te vegena gantvā taṃ pacchābāhaṃ bandhitvā vajjhabheriṃ carāpesuṃ.
菩萨亦到王宫。王巡行城中,上楼望女,问曰:『何处,女呵?』答曰『脏布处,天呵。』王入胎,摇脐,问其不语之故。女却静默。第三次望王曰:『汝亦生存,王呵,女亦如君之夫人。』王问『为何,女呵?』昔为守城之婆罗门,语曰:『汝等守护住处,来此宫殿,我对己言语。』打击心意,心生忿怒,出胎展足,怒语诅咒:“汝出城杀师,割头。”众急行,束缚该女禁闭。
Bodhisatto cintesi – ‘‘addhā tāya duṭṭhadeviyā rājā puretarameva paribhinno, ajja dānāhaṃ attano baleneva attānaṃ mocessāmī’’ti. So te purise āha ‘‘bho, tumhe maṃ mārentā rañño dassetvāva mārethā’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti? ‘‘Ahaṃ rājakammiko, bahu me kammaṃ kataṃ, bahūni mahānidhiṭṭhānāni jānāmi, rājakuṭumbaṃ mayā vicāritaṃ. Sace maṃ rañño na dassessatha, bahudhanaṃ nassissati, mayā rañño sāpateyye ācikkhite pacchā kātabbaṃ karothā’’ti. Te taṃ rañño dassayiṃsu. Rājā taṃ disvāva ‘‘kasmā bho, brāhmaṇa, mayi lajjaṃ na akāsi, kasmā te evarūpaṃ pāpakammaṃ kata’’nti āha. ‘‘Mahārāja, ahaṃ sotthiyakule jāto, mayā kunthakipillikamattopi pāṇātipāto na katapubbo, tiṇasalākamattampi adinnaṃ nādinnapubbaṃ, lobhavasena paresaṃ itthī akkhīni ummīletvāpi na olokitapubbā, hassavasenāpi musā na bhāsitapubbā, kusaggenāpi majjaṃ na pītapubbaṃ, ahaṃ tumhesu niraparādho. Sā pana bālā lobhavasena maṃ hatthe gahetvā mayā paṭikkhittā maṃ tajjetvā attanā kataṃ pāpaṃ uttānaṃ katvā mama ācikkhitvā antogabbhaṃ paviṭṭhā. Ahaṃ niraparādho, paṇṇaṃ gahetvā pana āgatā catusaṭṭhi janā sāparādhā, te pakkosāpetvā ‘‘tāya vo vacanaṃ kataṃ, na kata’’nti puccha, devāti. Rājā te catusaṭṭhi jane bandhāpetvā deviṃ pakkosāpetvā ‘‘tayā etehi saddhiṃ pāpaṃ kataṃ, na kata’’nti pucchi. ‘‘Kataṃ, devā’’ti vutte te pacchābāhaṃ bandhāpetvā ‘‘imesaṃ catusaṭṭhijanānaṃ sīsāni chindathā’’ti āṇāpesi.
菩萨念曰:『彼恶妇扰乱王宫,今我当以己力解脱之。』先对人言:“尔等若欲杀我者,先显王所见。”问“为何?”答曰:“我为王仆,作多善业,深知国事。已察王室,若王不见我,多财富毁损。依王嘱咐,我自当行事。”众遂指示王。王见之曰:“婆罗门,为何不忤我?何故作恶?”答曰:“王呵,我出身正族,从未犯杀生等恶业,亦未夺人所有,未用谎言,未饮酒,行正道,无罪。彼愚刹那因贪心,将我所拒,施残杀,入腹中。吾无罪,虽为御女锦衣之使,受四百六十四人冤屈,彼反问:“此罪何为?为与不为?”王遂囚禁四百六十四人女,将彼女扣问:“与彼等共作恶否?”答曰:“作了。”遂斩彼众女之头。
Atha naṃ bodhisatto āha – ‘‘natthi, mahārāja, etesaṃ doso, devī attano ruciṃ kārāpesi. Niraparādhā ete, tasmā nesaṃ khamatha. Tassāpi doso natthi, itthiyo nāma methunadhammena atittā. Jātisabhāvo hi esa. Etāsaṃ khamitabbayuttameva hoti. Tasmā etissāpi khamathā’’ti nānappakārena rājānaṃ saññāpetvā te catusaṭṭhipi jane tañca bālaṃ mocāpetvā sabbesaṃ yathāsakāni ṭhānāni dāpesi. Evaṃ te sabbe mocetvā sakaṭṭhāne patiṭṭhāpetvā bodhisatto rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘mahārāja, andhabālānaṃ nāma avatthukena vacanena abandhitabbayuttakāpi paṇḍitā pacchābāhaṃ baddhā, paṇḍitānaṃ kāraṇayuttena vacanena pacchābāhaṃ baddhāpi muttā. Evaṃ bālā nāma abandhitabbayuttakepi bandhāpenti, paṇḍitā baddhepi mocentī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
于是,那位将成佛者说道:「大王,这些人没有过错,女子是取悦于自己。她们无罪,因此应当原谅她们。她们也无过失,因为女人本性是配偶之道,这是生命的本质。原谅她们是理所应当的,因此应当赦免这些人。」以各种方式劝诫国王后,他将那四十六个人和那孩子释放,并按照能力将各类场所悉数分施给他们。这样,这些人全都获释,在车站安顿妥当。将成佛者前往国王处说:「大王,愚人因无法忍受难听之言而受缚,智者则因适当原因被言语束缚,后来还被解放。如此,愚人因难忍之言而受缚,智者虽受束缚终获释放。」说罢这偈语:
§120
120.
‘‘Abaddhā tattha bajjhanti, yattha bālā pabhāsare;
「未受缚者则断线,愚人在明亮之处发光;
Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsare’’ti.
即使受缚也能获释,智者在明亮之处发光。」
Tattha abaddhāti abandhitabbayuttā. Pabhāsareti pabhāsanti vadanti kathenti.
其中『未受缚』指的是未被难忍言语所束缚。『发光』意指光明显现,谓之说话表述。
Evaṃ mahāsatto imāya gāthāya rañño dhammaṃ desetvā ‘‘mayā imaṃ dukkhaṃ agāre vasanabhāvena laddhaṃ, idāni me agārena kiccaṃ natthi, pabbajjaṃ me anujāna, devā’’ti pabbajjaṃ anujānāpetvā assumukhaṃ ñātijanaṃ mahantañca vibhavaṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā himavante vasanto abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
如此,这位大圣者以此偈语为国王讲法,说:「我因居于家中而受诸苦,如今我在家中无事可做,准许我出家吧,诸天!」获准出家后,他面向亲族离开巨大财产,出家至圣山中,止观禅定俱成,灭度得证,赴向梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā duṭṭhadevī ciñcamāṇavikā ahosi, rājā ānando, purohito pana ahameva ahosi’’nti.
世尊摄取此法之宣说而举例本生故事,谓曰:『彼时恶魔之族为人毁伤,王名为安那多,然其祭司独为一人。』
Bandhanamokkhajātakavaṇṇanā dasamā. · 解缚本生注释,第十。
Haṃcivaggo dvādasamo. · 鹅品,第十二。
Tassuddānaṃ –
其总序云:
Gadrabhapañhā amarā, siṅgālaṃ mitacinti ca;
「山崩疑难尽破除,狮子忧虑俱消除;
Anusāsikadubbacaṃ, tittiraṃ vaṭṭakaṃ puna;
教诲虽艰难坚持有,鹚鸟皈依成众善;
Akālarāvi bandhananti.
及时无暇束缚断。」
13. Kusanāḷivaggo
第十三 枯山树品卷
[121] 1. Kusanāḷijātakavaṇṇanā
【121】一、苽沙那狸本生经注解
Karesarikkhoti idaṃ satthā jetavane viharanto anāthapiṇḍikassa mittaṃ ārabbha kathesi. Anāthapiṇḍikassa hi mittasuhajjañātibandhavā ekato hutvā ‘‘mahāseṭṭhi ayaṃ tayā jātigottadhanadhaññādīhi neva sadiso, na uttaritaro, kasmā etena saddhiṃ santhavaṃ karosi, mā karohī’’ti punappunaṃ nivāresuṃ. Anāthapiṇḍiko pana ‘‘mittasanthavo nāma hīnehipi samehipi atirekehipi kattabboyevā’’ti tesaṃ vacanaṃ aggahetvā bhogagāmaṃ gacchanto taṃ kuṭumbarakkhakaṃ katvā agamāsīti sabbaṃ kāḷakaṇṇivatthusmiṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Idha pana anāthapiṇḍikena attano ghare pavattiyā ārocitāya satthā ‘‘gahapati, mitto nāma khuddako natthi, mittadhammaṃ rakkhituṃ samatthabhāvovettha pamāṇaṃ, mitto nāma attanā samopi hīnopi seṭṭhopi gahetabbo. Sabbepi hete attano pattabhāraṃ nittharantiyeva, idāni tāva tvaṃ attano nīcamittaṃ nissāya kuṭumbassa sāmiko jāto, porāṇā pana nīcamittaṃ nissāya vimānasāmikā jātā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
所谓卡雷耶斯里柯者,谓此师住于揭多伐那,取无孤独施主为友而说法。因无孤独施主与其亲友一心同住,彼等多次劝止曰:「大富长者,你所随属的族姓财物等,绝无相似者,何故与这人亲近来往?莫为之。」无孤独施主却答曰:「朋友之助当分三法:亲疏、相近、超越,俱应办理。」于是他领命令众,出门赴市,断绝友谊。由此事体在诸黑眼物中,如所陈述应当知晓。且无孤独施主因家中现行之事告师曰:「长者,朋友者乃小者无有,亲疏不同,宜择能护持朋友者。所有缘故,都系自己负担自身重任。如今你依靠低贱亲友,成了家主;先前因依靠低贱亲友,乃成屋主。」言毕,彼应请而带回旧事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto rañño uyyāne kusanāḷigacche devatā hutvā nibbatti. Tasmiṃyeva ca uyyāne maṅgalasilaṃ nissāya ujugatakkhandho parimaṇḍalasākhāviṭapasampanno rañño santikā laddhasammāno rucamaṅgalarukkho atthi, ‘‘mukhako’’tipi vuccati. Tasmiṃ eko mahesakkho devarājā nibbatti. Bodhisattassa tena saddhiṃ mittasanthavo ahosi. Tadā rājā ekasmiṃ ekatthambhake pāsāde vasati, tassa so thambho cali. Athassa calitabhāvaṃ rañño ārocesuṃ. Rājā vaḍḍhakī pakkosāpetvā ‘‘tātā, mama ekatthambhakassa maṅgalapāsādassa thambho calito, ekaṃ sāratthambhaṃ āharitvā taṃ niccalaṃ karothā’’ti āha. Te ‘‘sādhu, devā’’ti rañño vacanaṃ sampaṭicchitvā tadanucchavikaṃ rukkhaṃ pariyesamānā aññattha adisvā uyyānaṃ pavisitvā taṃ mukhakarukkhaṃ disvā rañño santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ, tātā, diṭṭho vo tadanucchaviko rukkho’’ti vutte ‘‘diṭṭho, deva, apica taṃ chindituṃ na visahāmā’’ti āhaṃsu. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti? Mayañhi aññattha rukkhaṃ apassantā uyyānaṃ pavisimha, tatrapi ṭhapetvā maṅgalarukkhaṃ aññaṃ na passāma. Iti naṃ maṅgalarukkhatāya chindituṃ na visahāmāti. Gacchatha, taṃ chinditvā pāsādaṃ thiraṃ karotha, mayaṃ aññaṃ maṅgalarukkhaṃ karissāmāti. Te ‘‘sādhū’’ti balikammaṃ gahetvā uyyānaṃ gantvā ‘‘sve chindissāmā’’ti rukkhassa balikammaṃ katvā nikkhamiṃsu.
往昔在巴拉那城,有名为梵达特的国王在宫苑中树立苽沙那狸树,变成天象。宫苑中央立着一棵盛茂相连枝叶成圆环的高大吉祥树,号曰「目迦阔」。其时有一位大神王天生于此,菩萨与之为友。国王居于宫殿单柱楼阁,当柱摇动时,告遣大臣曰:「大臣,我单柱吉祥殿柱摇动,取一坚实柱当固之。」诸臣以「善哉,天臣」从命,寻枝叶他处见不到,入苑发现吉祥树,至国王前曰:「殿下,见此枝叶。」国王答曰:「见之,但奈何断之,吾不许。」问其由时,天臣曰:「我们未见他处树枝,往苑中比对,不能见他吉祥树。」故不许断此吉祥树。「去断之,固柱,我等将取他吉祥树。」诸臣答曰「善」,备好工具至园中说「自己断。」斩除枝叶出发。
Rukkhadevatā taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘sve mayhaṃ vimānaṃ nāsessanti, dārake gahetvā kuhiṃ gamissāmī’’ti gantabbaṭṭhānaṃ apassantī puttake gīvāya gahetvā parodi. Tassā sandiṭṭhasambhattā rukkhadevatā āgantvā ‘‘kiṃ eta’’nti pucchitvā taṃ kāraṇaṃ sutvā sayampi vaḍḍhakīnaṃ paṭikkamanūpāyaṃ apassantiyo taṃ parissajitvā rodituṃ ārabhiṃsu. Tasmiṃ samaye bodhisatto ‘‘rukkhadevataṃ passissāmī’’ti tattha gantvā taṃ kāraṇaṃ sutvā ‘‘hotu, mā cintayittha, ahaṃ rukkhaṃ chindituṃ na dassāmi, sve vaḍḍhakīnaṃ āgatakāle mama kāraṇaṃ passathā’’ti tā devatā samassāsetvā punadivase vaḍḍhakīnaṃ āgatavelāya kakaṇṭakavesaṃ gahetvā vaḍḍhakīnaṃ purato gantvā maṅgalarukkhassa mūlantaraṃ pavisitvā taṃ rukkhaṃ susiraṃ viya katvā rukkhamajjhena abhiruhitvā khandhamatthakena nikkhamitvā sīsaṃ kampayamāno nipajji. Mahāvaḍḍhakī taṃ kakaṇṭakaṃ disvā rukkhaṃ hatthena paharitvā ‘‘susirarukkho eso nissāro, hiyyo anupadhāretvāva balikammaṃ karimhā’’ti ekaghanaṃ mahārukkhaṃ garahitvā pakkāmi. Rukkhadevatā bodhisattaṃ nissāya vimānassa sāminī jātā.
树神知其因由,念曰:「自己无家可住,若带幼树,往何处去?」悲伤离开。此时树神被见,问及缘由。听闻后,众树神对长者悲伤拒绝去处,遂哭泣。当菩萨见之,谓曰:「树神,我将目睹你。」入园见因由曰:「勿忧,我不见有断树意,长者来时我自见缘故。」又聚集树神,菩萨装荆棘前往,潜入吉祥树根中盘坐,头颤如鼓。大长者见荆棘,手击树曰:「此为颤动树,今日应速乐成斩枝。」大树怒击,欲拒。树神因菩萨作主人成树所有。
Tassā paṭisanthāratthāya sandiṭṭhasambhattā bahū devatā sannipatiṃsu. Rukkhadevatā ‘‘vimānaṃ me laddha’’nti tuṭṭhacittā tāsaṃ devatānaṃ majjhe bodhisattassa guṇaṃ kathayamānā ‘‘bho, devatā, mayaṃ mahesakkhā hutvāpi dandhapaññatāya imaṃ upāyaṃ na jānimha, kusanāḷidevatā pana attano ñāṇasampattiyā amhe vimānasāmike akāsi, mitto nāma sadisopi adhikopi hīnopi kattabbova. Sabbepi hi attano thāmena sahāyakānaṃ uppannaṃ dukkhaṃ nittharitvā sukhe patiṭṭhāpentiyevā’’ti mittadhammaṃ vaṇṇetvā imaṃ gāthamāha –
为接待菩萨,众多天神聚集。树神喜言:「我得此宫殿,满心欢喜。」为众天神叙述菩萨功德曰:「诸天,我虽大神王,然而愚昧无知此法门。苽沙那狸树神,凭觉知智慧为我们成就宫殿。朋友者,等同、有差别、低贱者,俱应办理。总之,依自身,以坚定负责息诸苦,安立快乐。」遂作赞歌曰——
§121
121.
‘‘Kare sarikkho atha vāpi seṭṭho, nihīnako vāpi kareyya eko;
『若作杖者,或作更佳者,或作卑劣者,其当唯一人作』,
Kareyyumete byasane uttamatthaṃ, yathā ahaṃ kusanāḷi rucāya’’nti.
『应作此等破坏者中最上者,如我喜爱苦蔞草者』,
Tattha kare sarikkhoti jātiādīhi sadisopi mittadhammaṃ kareyya. Atha vāpi seṭṭhoti jātiādīhi adhikopi kareyya. Nihīnako vāpi kareyya ekoti eko jātiādīhi hīnopi mittadhammaṃ kareyya. Tasmā sabbepi ete mittā kātabbāyevāti dīpeti. Kiṃkāraṇā? Kareyyumetebyasane uttamatthanti sabbepete sahāyassa byasane uppanne attano attano pattabhāraṃ vahamānā uttamatthaṃ kareyyuṃ, kāyikacetasikadukkhato taṃ sahāyakaṃ moceyyumevāti attho. Tasmā hīnopi mitto kātabboyeva, pageva itare. Tatridaṃ opammaṃ – yathā ahaṃ kusanāḷi rucāyanti, yathā ahaṃ rucāyaṃ nibbattadevatā ayañca kusanāḷidevatā, appesakkhāpi mittasanthavaṃ karimha, tatrapāhaṃ mahesakkhāpi samānā attano uppannadukkhaṃ bālatāya anupāyakusalatāya harituṃ nāsakkhiṃ, imaṃ pana appesakkhampi samānaṃ paṇḍitadevataṃ nissāya dukkhato muttomhi. Tasmā aññehipi dukkhā muccitukāmehi samavisiṭṭhabhāvaṃ anoloketvā hīnopi paṇḍito mitto kātabboti.
谓此处『作杖者』者,应依出身等与之相似的朋友法来作;『或作更佳者』者,应依出身等较高者来作;『或作卑劣者』者,应依出身等虽低劣却是朋友法者来做一人。因此『众皆应作朋友』之意明确。何以故?所谓『作此等破坏者中最上者』意即在所有伴侣之间因共持分担其各自担负的重担,破除身心苦难,应当作最优的者。故此卑劣者亦当作朋友,其他同此义。此处有譬喻:如我喜爱苦蔞草,虽我与苦蔞草神明为友,于是我虽对较少的朋友和较多的朋友之间有差异,昔者即使大朋友亦不能因我固执拙劣的苦难而拯救我,此中稍少的朋友却凭慧根依靠智者之神而解忧脱苦。于是于欲解诸苦者中亦应视为明智者,卑劣者亦应作朋友。
Rucādevatā imāya gāthāya devasaṅghassa dhammaṃ desetvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā saddhiṃ kusanāḷidevatāya yathākammaṃ gatā.
苦蔞草神借此偈赞教天众,布施法教,历尽年岁,结伴同行苦蔞草神。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rucādevatā ānando ahosi, kusanāḷidevatā pana ahameva ahosi’’nti.
教师承此法说,导引本生故事,谓『彼时苦蔞草神为欢喜,苦蔞草神实为我』。
Kusanāḷijātakavaṇṇanā paṭhamā. · 《姑萨那离本生》义注第一。
[122] 2. Dummedhajātakavaṇṇanā
【122】二、愚人本生故事解说
Yasaṃladdhāna dummedhoti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Dhammasabhāyañhi bhikkhū ‘‘āvuso devadatto, tathāgatassa puṇṇacandasassirikamukhaṃ asītānubyañjanadvattiṃsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ byāmappabhāparikkhittaṃ āveḷāveḷābhūtā yamakayamakabhūtā ghanabuddharasmiyo vissajjentaṃ paramasobhaggappattaṃ attabhāvañca oloketvā cittaṃ pasādetuṃ na sakkoti, usūyameva karoti. ‘Buddhā nāma evarūpena sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena samannāgatā’ti vuccamāne vaṇṇaṃ sahituṃ na sakkoti, usūyameva karotī’’ti devadattassa aguṇakathaṃ kathayiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave , idāneva devadatto mama vaṇṇe bhaññamāne usūyaṃ karoti, pubbepi akāsiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊在韦罗伽那林中独自住持时,开始责备天人弟子迦楼罗达多。比库众于法会中说:「居士迦楼罗达多,汝虽见如来满月庄严头面,身具赤色光环,显现伟丈夫之相,环绕金色光芒,分明现现甚多重相,光明灿烂如密集云团,不断放耀极为殊胜华美,却不能令心生欢喜,但起嫉妒心。所谓佛陀者,当具如是持戒、禅定、智慧、解脱及解脱慧见,尔等闻是形象时不能称赞,唯起嫉妒。」诸比库如此指责迦楼罗达多之非德。世尊来到,问曰:「比库啊,此处为何论辩聚集?」比库答曰:「此人名迦楼罗达多,今正称述吾言,然起嫉妒,与昔日行为相同。」乃引出过去事迹。
Atīte magadharaṭṭhe rājagahanagare ekasmiṃ magadharāje rajjaṃ kārente bodhisatto hatthiyoniyaṃ nibbattitvā sabbaseto ahosi heṭṭhā vaṇṇitasadisāya rūpasampattiyā samannāgato. Atha naṃ ‘‘lakkhaṇasampanno aya’’nti so rājā maṅgalahatthiṃ akāsi. Athekasmiṃ chaṇadivase sakalanagaraṃ devanagaraṃ viya alaṅkārāpetvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ maṅgalahatthiṃ abhiruhitvā mahantena rājānubhāvena nagaraṃ padakkhiṇaṃ akāsi. Mahājano tattha tattha ṭhatvā maṅgalahatthino rūpasobhaggappattaṃ sarīraṃ disvā ‘‘aho rūpaṃ, aho gati, aho līḷā, aho lakkhaṇasampatti, evarūpo nāma sabbasetavaravāraṇo cakkavattirañño anucchaviko’’ti maṅgalahatthimeva vaṇṇesi.
过去时代,在摩揭陀国王舍城,有一位菩萨转生为大象,通体洁白,具齐全色身之相。国王见此,称赞曰:「此象具诸殊胜之相。」有一日国王骑乘此吉祥大象,象身华美庄严,装饰犹如天城。如此吉祥象巡游城邑,众多人民驻足观赏,见其体态美妙、步态优雅、勤灵显祥,赞叹言:「啊!此色彩,啊!此往来,啊!此神通,啊!此殊胜相,此乃天下宝象,乃一切国家主宰之守护。」
Rājā maṅgalahatthissa vaṇṇaṃ sutvā sahituṃ asakkonto usūyaṃ uppādetvā ‘‘ajjeva taṃ pabbatapāde pātetvā jīvitakkhayaṃ pāpessāmī’’ti hatthācariyaṃ pakkosāpetvā ‘‘kinti katvā tayā ayaṃ nāgo sikkhāpito’’ti āha. ‘‘Susikkhāpito, devā’’ti. ‘‘Na susikkhito, dusikkhito’’ti. ‘‘Susikkhito, devā’’ti. ‘‘Yadi susikkhito , sakkhissasi naṃ vepullapabbatamatthakaṃ āropetu’’nti. ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Tena hi ehī’’ti sayaṃ otaritvā hatthācariyaṃ āropetvā pabbatapādaṃ gantvā hatthācariyena hatthipiṭṭhiyaṃ nisīditvāva hatthimhi vepullapabbatamatthakaṃ āropite sayampi amaccagaṇaparivuto pabbatamatthakaṃ abhiruhitvā hatthiṃ papātābhimukhaṃ kāretvā ‘‘tvaṃ ‘mayā esa susikkhāpito’ti vadesi, tīhiyeva tāva naṃ pādehi ṭhapehī’’ti āha. Hatthācariyo piṭṭhiyaṃ nisīditvāva ‘‘bho tīhi pādehi tiṭṭhā’’ti hatthissa paṇhikāya saññaṃ adāsi, mahāsatto tathā akāsi. Puna rājā ‘‘dvīhi purimapādehiyeva ṭhapehī’’ti āha, mahāsatto dve pacchimapāde ukkhipitvā purimapādehi aṭṭhāsi. ‘‘Pacchimapādehiyevā’’ti vuttepi dve purimapāde ukkhipitvā pacchimapādehi aṭṭhāsi, ‘‘ekenā’’ti vuttepi tayo pāde ukkhipitvā ekeneva aṭṭhāsi. Athassa apatanabhāvaṃ ñatvā ‘‘sace pahosi, ākāse naṃ ṭhapehī’’ti āha.
国王闻此象受赞,不胜欢喜生嫉,于是怒斥象师曰:「今日若此象于山脚坠落,我必断其性命!」乃遣象师问象曰:「此象受过良好教导乎?」象师答曰:「诸天呵,象已受良好教导。」国王反云:「非良好,是劣习。」象师言:「良好,诸天呵!」王言:「若良好,则汝当令象登巍峨山峰。」象师允诺,即自行登山,坐于象背,令象登峰。抵山后,象师对象言:「尔谓己受良好教导,当以三足安立。」象师坐于背上,象遂以三足站立,显证教导良善。国王谓象师:「以二前足站立。」象师以二后足代换,两前足撑地。王又云:「以二后足站立。」象师变换姿势,又云:「以一足立。」象师以三足站立。知象将跌落,王说:「若磴失,宜空中立。」
Ācariyo cintesi – ‘‘sakalajambudīpe iminā sadiso susikkhito hatthī nāma natthi, nissaṃsayaṃ panetaṃ esa papāte pātetvā māretukāmo bhavissatī’’ti. So tassa kaṇṇamūle mantesi ‘‘tāta, ayaṃ rājā taṃ papāte pātetvā māretukāmo, na tvaṃ etassa anucchaviko. Sace te ākāsena gantuṃ balaṃ atthi, maṃ yathānisinnaṃyeva ādāya vehāsaṃ abbhuggantvā bārāṇasiṃ gacchā’’ti. Puññiddhiyā samannāgato mahāsatto taṅkhaṇaññeva ākāse aṭṭhāsi. Hatthācariyo ‘‘mahārāja, ayaṃ hatthī puññiddhiyā samannāgato, na tādisassa mandapuññassa dubbuddhino anucchaviko, paṇḍitassa puññasampannassa rañño anucchaviko, tādisā nāma mandapuññā evarūpaṃ vāhanaṃ labhitvā tassa guṇaṃ ajānantā tañceva vāhanaṃ avasesañca yasasampattiṃ nāsentiyevā’’ti vatvā hatthikkhandhe nisinnova imaṃ gāthamāha –
象师思虑道:「大地球上无此良好教导象,必将于此处坠落而死。」师心念自身职事,谓大象曰:「大象,此君国王欲使你坠落而杀,非汝真正主人。若汝有空中自由之力,随我下云雾,返巴拉那城。」大象庄严具福德,立于空中。象师告国王曰:「大王,此象具大福德,非一般无福之劣象,乃贤明国王真正座骑。汝若无明,不知其德,致使失去此座骑,名声亦将消亡。」说罢,师安坐象肩,歌诵偈颂。
§122
122.
‘‘Yasaṃ laddhāna dummedho, anatthaṃ carati attano;
心得荣誉者,愚痴行其身;
Attano ca paresañca, hiṃsāya paṭipajjatī’’ti.
自己和他人都从事伤害行为。
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – mahārāja, tādiso dummedho nippañño puggalo parivārasampattiṃ labhitvā attano anatthaṃ carati. Kiṃkāraṇā? So hi yasamadamatto kattabbākattabbaṃ ajānanto attano ca paresañca hiṃsāya paṭipajjati. Hiṃsā vuccati kilamanaṃ dukkhuppādanaṃ, tadatthāya eva paṭipajjatīti.
此处的要点是──伟大的国王,如此愚昧无知的人,在得到众多家产后反而为自己招来祸害。原因何在?因为此人不明白该做该不做,既不懂得规矩,便对自己和他人行伤害。所谓伤害,就是带来痛苦的恶业,因此他故意行此伤害。
Evaṃ imāya gāthāya rañño dhammaṃ desetvā ‘‘tiṭṭha dāni tva’’nti vatvā ākāse uppatitvā bārāṇasinagaraṃ gantvā rājaṅgaṇe ākāse aṭṭhāsi. Sakalanagaraṃ saṅkhubhitvā ‘‘amhākaṃ rañño ākāsena setavaravāraṇo āgantvā rājaṅgaṇe ṭhito’’ti ekakolāhalaṃ ahosi. Vegena raññopi ārocesuṃ. Rājā nikkhamitvā ‘‘sace mayhaṃ upabhogatthāya āgatosi, bhūmiyaṃ patiṭṭhāhī’’ti āha. Bodhisatto bhūmiyaṃ patiṭṭhāsi, ācariyo otaritvā rājānaṃ vanditvā ‘‘kuto āgatosi, tātā’’ti vutte ‘‘rājagahato’’ti vatvā sabbaṃ pavattiṃ ārocesi. Rājā ‘‘manāpaṃ te, tāta, kataṃ idhāgacchantenā’’ti tuṭṭhahaṭṭho nagaraṃ sajjāpetvā vāraṇaṃ maṅgalahatthiṭṭhāne ṭhapetvā sakalarajjaṃ tayo koṭṭhāse katvā ekaṃ bodhisattassa adāsi, ekaṃ ācariyassa, ekaṃ attanā aggahesi. Bodhisattassa āgatakālato paṭṭhāyeva pana rañño sakalajambudīpe rajjaṃ hatthagatameva jātaṃ. So jambudīpe aggarājā hutvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ agamāsi.
如是,以此偈颂为王宣说法义,说道“现在你要忍耐”,然后升空飞行,前往巴拉纳西城,于王宫空中停立。城中众人纷纷讨论:“我们国王于天空出现护城白蛇,降临王宫”,引起一片哗然。王迅速闻讯出门,对说:“若你来此为我享用,我为你立足之地。”菩萨于地为他立足,老师下阶后拜王,对他说:“您从何而来,尊首。”答曰“自王舍城”,详述来意。王高兴说道:“令你满意吧,尊首,既然来此,地已安置。”于是王整顿城邑,在护城白蛇神的象征处安置护符,将三千城邦划成三部分:一份给菩萨,一份给老师,一份自己持有。菩萨到来之时,即成为整个犍陆地上三界邦国的领袖,作为犍陆地最高王,布施种种功德,依当行事前往。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā magadharājā devadatto ahosi, bārāṇasirājā sāriputto, hatthācariyo ānando, hatthī pana ahameva ahosi’’nti.
师长宣说此法后,阐明本生:“当时摩揭陀王是迭瓦达德,巴拉纳西王是沙利子,象夫是阿难,而我亲自为象。”
Dummedhajātakavaṇṇanā dutiyā. · 《愚钝者本生》义注第二。
[123] 3. Naṅgalīsajātakavaṇṇanā
〔123〕三、娜羯梨本生经注解
Asabbatthagāmiṃvācanti idaṃ satthā jetavane viharanto lāḷudāyittheraṃ ārabbha kathesi. So kira dhammaṃ kathento ‘‘imasmiṃ ṭhāne idaṃ kathetabbaṃ, imasmiṃ ṭhāne idaṃ na kathetabba’’nti yuttāyuttaṃ na jānāti, maṅgale avamaṅgalaṃ vadanto ‘‘tirokuṭṭesu tiṭṭhanti, sandhisiṅghāṭakesu cā’’ti idaṃ avamaṅgalaṃ maṅgalaṃ katvā anumodanaṃ katheti. Avamaṅgalesu anumodanaṃ karonto ‘‘bahū devā manussā ca, maṅgalāni acintayu’’nti vatvā ‘‘evarūpānaṃ maṅgalānaṃ satampi sahassampi kātuṃ samatthā hothā’’ti vadati. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū ‘‘āvuso, lāḷudāyī yuttāyuttaṃ na jānāti, sabbattha abhāsitabbavācaṃ bhāsatī’’ti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, lāḷudāyī idāneva dandhaparisakkano yuttāyuttaṃ na jānāti, pubbepi evarūpo ahosi, niccaṃ lāḷakoyeva eso’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此处说,有位师长常于祇树给孤独园,开始对长老拉罗陀曰法。师长说,此地有一法应当宣说,有一法不应宣说,但拉罗陀不通晓辨别何谓合宜何谓不合宜。他曾谈论吉祥与不吉祥,说“住在十方,披戴象皮衣的人”,这是不吉利而自称吉利的。后来他又赞说多有天人众生思想吉祥事。由此推断:“若有此种吉祥,至少应能造就千百般吉祥。”有一日众比库于法会中议论:“朋友们,拉罗陀不明辨合宜与不合宜,却随处言说本不应说之语。”师长到来,闻此说:“比库们,现在对说法应当收敛身心。”问其故,答曰:“拉罗陀今日刚刚失去威严,不明辨合宜与否。以前也如此,只热衷于牵头挑拨。”于是收摄过去事迹予以明辨。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇamahāsālakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā bārāṇasiyaṃ disāpāmokkho ācariyo hutvā pañca māṇavakasatāni sippaṃ vācesi. Tadā tesu māṇavesu eko dandhaparisakkano lāḷako māṇavo dhammantevāsiko hutvā sippaṃ uggaṇhāti, dandhabhāvena pana uggaṇhituṃ na sakkoti. Bodhisattassa pana upakāro hoti, dāso viya sabbakiccāni karoti. Athekadivasaṃ bodhisatto sāyamāsaṃ bhuñjitvā sayane nipanno taṃ māṇavaṃ hatthapādapiṭṭhiparikammāni katvā gacchantaṃ āha ‘‘tāta, mañcapāde upatthambhetvā yāhī’’ti. Māṇavo ekaṃ pādaṃ upatthambhetvā ekassa upatthambhakaṃ alabhanto attano ūrumhi ṭhapetvā rattiṃ khepesi.
过去,在巴拉那西城统治婆罗门国的菩萨,生于婆罗门大家族,年长后智慧坚固,能够解除一切技艺,成为巴拉那西地区的四方自由教师,教导五百学童技艺。那时这些学童中,有一名擅长棍棒技艺的顽童,虽然精通技艺,却因身体残疾无法操棒。菩萨反而对他关怀备至,像奴仆一样替他完成各样事情。有一天,菩萨吃过傍晚餐后躺卧,扶持那名学童以手脚支撑着行动,并对他说:“孩子,应扶稳床脚而去。” 那学童扶着一只脚,找到了一个支撑物搁置在自己的大腿上,这样过夜。
Bodhisatto paccūsasamaye uṭṭhāya taṃ disvā ‘‘kiṃ, tāta, nisinnosī’’ti pucchi. ‘‘Ācariya, ekassa mañcapādassa upatthambhakaṃ alabhanto ūrumhi ṭhapetvā nisinnomhī’’ti. Bodhisatto saṃviggamānaso hutvā ‘‘ayaṃ ati viya mayhaṃ upakāro, ettakānaṃ pana māṇavakānaṃ antare ayameva dandho sippaṃ sikkhituṃ na sakkoti, kathaṃ nu kho ahaṃ imaṃ paṇḍitaṃ kareyya’’nti cintesi. Athassa etadahosi ‘‘attheko upāyo, ahaṃ imaṃ māṇavaṃ dāruatthāya paṇṇatthāya ca vanaṃ gantvā āgataṃ ‘ajja te kiṃ diṭṭhaṃ, kiṃ kata’nti pucchissāmi. Atha me ‘idaṃ nāma ajja mayā diṭṭhaṃ, idaṃ kata’nti ācikkhissati. Atha naṃ ‘tayā diṭṭhañca katañca kīdisa’nti pucchissāmi, so ‘evarūpaṃ nāmā’ti upamāya ca kāraṇena ca kathessati. Iti naṃ navaṃ navaṃ upamañca kāraṇañca kathāpetvā iminā upāyena paṇḍitaṃ karissāmī’’ti. So taṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta māṇava, ito paṭṭhāya dāruatthāya vā paṇṇatthāya vā gataṭṭhāne yaṃ te tattha diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā bhuttaṃ vā pītaṃ vā khāditaṃ vā hoti, taṃ āgantvā mayhaṃ āroceyyāsī’’ti āha.
菩萨次日早起,见状便问:“孩子,你在坐着吗?”学童答:“老师,我得了一根支撑床脚的木棍,扶着木棍坐着。”菩萨心绪动摇,思惟道:“此人对我帮助太大,然而如此残废之人却不能习得棍棒技艺,我如何教他学会呢?”遂生一计策,说:“我带你到森林去,为木材及叶子用途探访,问他‘今日见何物?作何事?’他会指点说‘这名为今日所见,作此事。’我再问‘你所见所作为何形状?’他会答‘如此此形。’如此以比喻和缘由反复说明,我可令他变成能干之人。”说罢,便交代学童道:“孩子,去林中采木材和树叶的地方,若见闻何物或闻何事,请带回告诉我。”
So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ekadivasaṃ māṇavehi saddhiṃ dāruatthāya araññaṃ gato tattha sappaṃ disvā āgantvā ‘‘ācariya, sappo me diṭṭho’’ti ārocesi. ‘‘Sappo nāma, tāta, kīdiso hotī’’ti? ‘‘Seyyathāpi naṅgalīsā’’ti. ‘‘Sādhu, tāta, manāpā te upamā āhaṭā, sappā nāma naṅgalīsasadisāva hontī’’ti. Atha bodhisatto ‘‘māṇavakena manāpā upamā āhaṭā, sakkhissāmi naṃ paṇḍitaṃ kātu’’nti cintesi. Māṇavo puna ekadivasaṃ araññe hatthiṃ disvā ‘‘hatthī me ācariya diṭṭho’’ti āha. ‘‘Hatthī nāma, tāta, kīdiso’’ti? ‘‘Seyyathāpi, naṅgalīsā’’ti. Bodhisatto ‘‘hatthissa soṇḍā naṅgalīsasadisā honti, dantādayo evarūpā ca evarūpā ca. Ayaṃ pana bālatāya vibhajitvā kathetuṃ asakkonto soṇḍaṃ sandhāya kathesi maññe’’ti tuṇhī ahosi. Athekadivasaṃ nimantane ucchuṃ labhitvā ‘‘ācariya, ajja mayaṃ ucchu khādimhā’’ti āha. ‘‘Ucchu nāma kīdiso’’ti vutte ‘‘seyyathāpi naṅgalīsā’’ti āha. Ācariyo ‘‘thokaṃ patirūpaṃ kāraṇaṃ kathesī’’ti tuṇhī jāto.
学童答道:“好。”说罢,与其他学童一同前往森林觅木材。回来后,学童告诉菩萨:“老师,我见到了蜜蜂。”“蜜蜂是什么样的?”“就像蜜蜂。”菩萨说:“好,孩子,你的比喻很合适,蜜蜂就如同蜜蜂。”菩萨念及学童已能比喻,思惟:“必应让他更加聪慧。”又一日,学童见到大象,说:“老师,我见到了一头大象。”“大象是什么样?”“就像蜜蜂一样。”菩萨心中暗笑:“此人不能区分,拿蜜蜂来形容大象,无奈为他解释须聚焦大象特征,棘手难以教导。”日复一日,学童带来碾碎的盐,说:“老师,今日我们吃了盐。”“盐是什么样?”“就如蜜蜂。”老师默然不语,说:“你制造了一种错误之因。”
Punekadivasaṃ nimantane ekacce māṇavā guḷaṃ dadhinā bhuñjiṃsu, ekacce khīrena. So āgantvā ‘‘ācariya, ajja mayaṃ dadhinā khīrena ca bhuñjimhā’’ti vatvā ‘‘dadhikhīraṃ nāma kīdisaṃ hotī’’ti vutte ‘‘seyyathāpi naṅgalīsā’’ti āha. Ācariyo ‘‘ayaṃ māṇavo ‘sappo naṅgalīsasadiso’ti kathento tāva sukathitaṃ kathesi, ‘hatthī naṅgalīsasadiso’ti kathentenāpi soṇḍaṃ sandhāya lesena kathitaṃ. ‘Ucchu naṅgalīsasadisa’nti kathanepi leso atthi, ‘dadhikhīrāni pana niccaṃ paṇḍarāni pakkhittabhājanasaṇṭhānānī’ti idha sabbena sabbaṃ upamaṃ na kathesi, na sakkā imaṃ lāḷakaṃ sikkhāpetu’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
又一日,学童带来蜂蜜与牛奶,说:“老师,今日我们吃蜂蜜和牛奶。”“蜂蜜是什么样?”“就如蜜蜂。”老师说:“这孩子口中说‘蜜蜂如蜜蜂’,以前说‘大象如蜜蜂’‘盐如蜜蜂’都是比喻。说蜂蜜如蜜蜂也是比喻,但对牛奶,说‘白色如棚列白色牛的乳汁’则更具适切性,故此我无法教导这顽童。”于是诵念偈语——
§123
123.
‘‘Asabbatthagāmiṃ vācaṃ, bālo sabbattha bhāsati;
『胡言乱语,愚者处处言说;
Nāyaṃ dadhiṃ vedi na naṅgalīsaṃ, dadhippayaṃ maññati naṅgalīsa’’nti.
此处所言奶酪无法辨识,也不能称为奶干;奶酪之物被误认为是奶干。
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – yā vācā opammavasena sabbattha na gacchati, taṃ asabbatthagāmiṃ vācaṃ bālo dandhapuggalo sabbattha bhāsati, ‘‘dadhi nāma kīdisa’’nti puṭṭhopi ‘‘seyyathāpi, naṅgalīsā’’ti vadateva. Evaṃ vadanto nāyaṃ dadhiṃ vedi na naṅgalīsaṃ. Kiṃkāraṇā? Dadhippayaṃ maññati naṅgalīsaṃ, yasmā ayaṃ dadhimpi naṅgalīsameva maññati. Atha vā dadhīti dadhimeva, payanti khīraṃ, dadhi ca payañca dadhippayaṃ. Yasmā dadhikhīrānipi ayaṃ naṅgalīsameva maññati, ediso cāyaṃ bālo, kiṃ imināti antevāsikānaṃ dhammakathaṃ kathetvā paribbayaṃ datvā taṃ uyyojesi.
这里所要归纳的意思是——那些言语以比喻比拟方式无处不去传递时,那种无所不至的语言正如愚人和糊涂人无处不说『奶酪是哪样?』之言;甚至有人说『宛如奶干一般』。如此言说者,把奶酪误认不出为奶干。是什么原因呢?即因此奶酪被误认为奶干,因为这奶酪正被视为与奶干相同;又或者说,这被称为奶酪的物质,与乳汁与奶干是相续变异的关系。此奶酪连同牛奶和牛奶所成的乳酪,都误认为奶干。同样地,这愚人之所以作此言,是因他们在传授教法时,误解断章取意,混淆概念,因而给出错误教导。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā lāḷakamāṇavo lāḷudāyī ahosi, disāpāmokkho ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
尊者(世尊)在启示这一教法后,援引了本生故事中的记载——『当时那少年怯懦幼童名为怯懦子,而真正的引导者(师长)正是我自己』。
Naṅgalīsajātakavaṇṇanā tatiyā. · 《犁具本生》义注第三。
[124] 4. Ambajātakavaṇṇanā
[124] 第四部分:雹生经注释
Vāyamethevapurisoti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ vattasampannaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira sāvatthivāsī kulaputto sāsane uraṃ datvā pabbajito vattasampanno ahosi, ācariyupajjhāyavattāni pānīyaparibhojanīyauposathāgārajantāgharādivattāni ca sādhukaṃ karoti, cuddasasu mahāvattesu asītikhandhakavattesu ca paripūrakārīyeva hoti, vihāraṃ sammajjati, pariveṇaṃ vitakkamāḷakaṃ vihāramaggaṃ sammajjati, manussānaṃ pānīyaṃ deti. Manussā tassa vattasampattiyaṃ pasīditvā pañcasatamattāni dhuvabhattāni adaṃsu, mahālābhasakkāro uppajji. Taṃ nissāya bahūnaṃ phāsuvihāro jāto. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, asuko nāma bhikkhu attano vattasampattiyā mahantaṃ lābhasakkāraṃ nibbattesi, etaṃ ekaṃ nissāya bahūnaṃ phāsuvihāro jāto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave , etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepāyaṃ bhikkhu vattasampanno, pubbepetaṃ ekaṃ nissāya pañca isisatāni phalāphalatthāya araññaṃ agantvā eteneva ānītaphalāphalehi yāpesu’’nti vatvā atītaṃ āhari.
世尊在祇树给孤独园中讲说:有一住持风范完整的比库,他是萨瓦提城的族子,因皈依教法而于僧团中出家,持守教戒,谨守师长与辅导者的规定,负责饮用水、食物、斋日、宿舍、敬老等事,表现良善。在十四个大规矩和八十条小规矩中认真遵守,是修持清净的楷模,住持道场整洁,环境清雅幽静,维持僧众的饮饮食食。因为此人的勤勉令众生赞誉称誉,曾经产生许多佳美居处。他一天诸比库在僧会中议论说:“朋友,名叫阿苏柯的比库因其生活富裕获得很大财富,这主要是因有许多优良住所为其依靠。”诸比库在前来时,尊者问道:“闲聊到哪里了,比库们?”,答说:“关于阿苏柯,世尊。”尊者说:“不,比库们,如今过去有一位富有的比库,因五个应当奉献的果实来到这荒野,用这些奉献果实养活了自己。”说毕,尊者即引述过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto isipabbajjaṃ pabbajitvā pañcasataisiparivāro pabbatapāde vihāsi. Tadā himavante caṇḍo nidāgho ahosi, tattha tattha pānīyāni chijjiṃsu, tiracchānā pānīyaṃ alabhamānā kilamanti. Atha tesu tāpasesu eko tāpaso tesaṃ pipāsadukkhaṃ disvā ekaṃ rukkhaṃ chinditvā doṇiṃ katvā pānīyaṃ ussiñcitvā doṇiṃ pūretvā tesaṃ pānīyaṃ adāsi. Bahūsu sannipatitvā pānīyaṃ pivantesu tāpasassa phalāphalatthāya gamanokāso nāhosi. So nirāhāropi pānīyaṃ detiyeva. Migagaṇā cintesuṃ ‘‘ayaṃ amhākaṃ pānīyaṃ dento phalāphalatthāya gantuṃ okāsaṃ na labhati, nirāhāratāya ativiya kilamati, handamayaṃ katikaṃ karomā’’ti. Te katikaṃ akaṃsu ‘‘ito paṭṭhāya pānīyaṃ pivanatthāya āgacchantena attano balānurūpena phalāphalaṃ gahetvāva āgantabba’’nti. Te tato paṭṭhāya ekeko tiracchāno attano attano balānurūpena madhuramadhurāni ambajambupanasādīnigahetvāva āgacchati. Ekassa atthāya ābhataṃ phalāphalaṃ aḍḍhateyyasakaṭabhārappamāṇaṃ ahosi. Pañcasatatāpasā tadeva paribhuñjanti. Atirekaṃ chaḍḍiyittha.
从前,在巴拉那西,有位名梵达特的王子转生为菩萨,他出身北方婆罗门家族,年老后出家为沙门,带领五百名沙门在山脚下修行。当时喜怒躁热,水源干涸,饮用水缺乏,野兽争夺水源。此时,有一位苦行者看到这些苦行者口渴难耐,便折断一棵树做成水槽,收集雨水,分给他们饮用。众苦行者聚集一起喝水,因争水饮用,他们无法获得滋养果实,伤痕累累。但这苦行者仍旧毫不介意,继续奉献饮水。野兽群体思考:“这个人本想为我们提供饮水果实,却因争夺水源无由而受苦,令我们不得安宁,我们不如伤害他。”于是它们将他咬伤。苦行者便离开此地,各自凭力量采集甜美的菴堕果等果实。因这五百苦行者就此获享果实,过活安居。多余的水已弃置不用。
Bodhisatto taṃ disvā ‘‘ekaṃ nāma vattasampannaṃ nissāya ettakānaṃ tāpasānaṃ phalāphalatthāya agantvā yāpanaṃ uppannaṃ, vīriyaṃ nāma kātabbamevā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
菩萨见此,言:「有一个名为圆满修行的人,依止此等苦行者,为获其果得已生起精进,努力是必须行持的。」说此偈语——
§124
124.
‘‘Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
「当努力者是人,智者勿生厌离;
Vāyāmassa phalaṃ passa, bhuttā ambā anītiha’’nti.
当见努力之果,犹如食乳般甘美。」
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – paṇḍito attano vattapūraṇādike kammasmiṃ vāyametheva, na ukkaṇṭheyya. Kiṃkāraṇā? Vāyāmassa nipphalatāya abhāvato. Iti mahāsatto ‘‘vāyāmo nāmesa saphalova hotī’’ti isigaṇaṃ ālapanto ‘‘vāyāmassa phalaṃ passā’’ti āha. Kīdisaṃ? Bhuttā ambā anītihaṃ. Tattha ambāti desanāmattaṃ, tehi pana nānappakārāni phalāphalāni ābhatāni. Tesu sampannatarānaṃ ussannatarānaṃ vā vasena ‘‘ambā’’ti vuttaṃ. Ye imehi pañcahi isisatehi sayaṃ araññaṃ agantvā ekassa atthāya ānītā ambā bhuttā, idaṃ vāyāmassa phalaṃ. Tañca kho pana anītihaṃ, ‘‘iti āha iti āhā’’ti evaṃ itihītihena gahetabbaṃ na hoti, paccakkhameva taṃ phalaṃ passāti. Evaṃ mahāsatto isigaṇassa ovādaṃ adāsi.
此处略解:智者在完成自己业事时,当勤修努力,不应失望。何故?因努力若无成就,即为未成熟故。菩萨曰:『努力的名称就是如实带来丰硕之果』,论士们说:「当见努力之果」,何谓「食乳般甘美」?此处「乳」指教言之意,但有多种不同之果报显现,诸果之中最圆满兴盛者被称为「乳」。这些由五十余论士自行入林独修所得的「乳」,即努力之果。然而此果非凭空所得,非凭传说而随意据说,乃亲自当下顿见之果。于是菩萨给予论士们此劝诫。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā vattasampanno tāpaso ayaṃ bhikkhu ahosi, gaṇasatthā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊依此法义演说此因缘经文,于是赞叹说:『当时此修行之人是苦行圆满者,我自己则为教团领袖。』
Ambajātakavaṇṇanā catutthā. · 《芒果本生》义注第四。
[125] 5. Kaṭāhakajātakavaṇṇanā
〔125〕五、鹤王本生注释
Bahumpiso vikattheyyāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ vikatthakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tassa vatthu heṭṭhā kathitasadisameva.
许多人欲使其歪曲变乱,此乃世尊在祇树给孤独园时,起首对一名歪曲经文的比库讲说的内容。此中被说之事亦与所说内容完全相同。
Atīte pana bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto mahāvibhavo seṭṭhi ahosi. Tassa bhariyā puttaṃ vijāyi, dāsīpissa taṃ divasaññeva puttaṃ vijāyi. Te ekatova vaḍḍhiṃsu. Seṭṭhiputte lekhaṃ sikkhante dāsopissa phalakaṃ vahamāno gantvā teneva saddhiṃ lekhaṃ sikkhi, gaṇanaṃ sikkhi, dve tayo vohāre akāsi. So anukkamena vacanakusalo vohārakusalo yuvā abhirūpo ahosi, nāmena kaṭāheko nāma. So seṭṭhighare bhaṇḍāgārikakammaṃ karonto cintesi ‘‘na maṃ ime sabbakālaṃ bhaṇḍāgārikakammaṃ kāressanti, kiñcideva dosaṃ disvā tāḷetvā bandhitvā lakkhaṇena aṅketvā dāsaparibhogenapi paribhuñjissanti. Paccante kho pana seṭṭhissa sahāyako seṭṭhi atthi, yaṃnūnāhaṃ seṭṭhissa vacanena lekhaṃ ādāya tattha gantvā ‘ahaṃ seṭṭhiputto’ti vatvā taṃ seṭṭhiṃ vañcetvā tassa dhītaraṃ gahetvā sukhaṃ vaseyya’’nti. So sayameva paṇṇaṃ gahetvā ‘‘ahaṃ asukaṃ nāma mama puttaṃ tava santikaṃ pahiṇiṃ, āvāhavivāhasambandho nāma mayhañca tayā, tuyhañca mayā saddhiṃ patirūpo, tasmā tvaṃ imassa dārakassa attano dhītaraṃ datvā etaṃ tattheva vasāpehi, ahampi okāsaṃ labhitvā āgamissāmī’’ti likhitvā seṭṭhisseva muddikāya lañjetvā yathārucitaṃ paribbayañceva gandhavatthādīni ca gahetvā paccantaṃ gantvā seṭṭhiṃ disvā vanditvā aṭṭhāsi.
过去,在巴拉那西时,菩萨正运作婆罗门释迦族国政,乃大富长者。其妻子生子,女佣当天也生子,他们一同成长。长者之子在学习书写时,揹着女佣之盘子去训练写字,学会了书写与算数,还做了二三种交易。他年轻俊美,语言流利,交易巧妙,名为鹤王。他在长者家中管理仓库存货,心想:「他们不会一直让我做仓库的事,必见缺点惩治我,用记号标记,甚至虐待我。唯有长者有助手,若我凭长者之言带书前往,称我是长者之子,欺骗长者,使其女儿成为我的妻子,我便能生活安逸。」于是他取盘子,写道:「我病了,是你(长者)儿子。请招呼我与你与我共同合适民婚关系,因此我将此书交于长者,请他收妥。」他又顺带香料等装入,回去见长者,敬礼而立。
Atha naṃ seṭṭhi ‘‘kuto āgatosi, tātā’’ti pucchi. ‘‘Bārāṇasito’’ti. ‘‘Kassa puttosī’’ti? ‘‘Bārāṇasiseṭṭhissā’’ti. ‘‘Kenatthenāgatosī’’ti? Tasmiṃ khaṇe kaṭāhako ‘‘idaṃ disvā jānissathā’’ti paṇṇaṃ adāsi. Seṭṭhi paṇṇaṃ vācetvā ‘‘idānāhaṃ jīvāmi nāmā’’ti tuṭṭhacitto dhītaraṃ datvā patiṭṭhāpesi. Tassa parivāro mahanto ahosi. So yāgukhajjakādīsu vā vatthagandhādīsu vā upanītesu ‘‘evampi nāma yāguṃ pacanti, evaṃ khajjakaṃ, evaṃ bhattaṃ, aho paccantavāsikā nāmā’’ti yāguādīni garahati. ‘‘Ime paccantavāsibhāveneva ahatasāṭake vaḷañjituṃ na jānanti, gandhe pisituṃ, pupphāni ganthituṃ na jānantī’’ti vatthakammantikādayo garahati.
长者问他:「你从哪里来,儿子?」他说:「我从巴拉那西来。」问:「你是谁儿子?」他说:「巴拉那西长者之子。」又问:「何故来此?」鹤王这时给盘子说:「看见这你当知。」长者读后欢喜说:「此刻我生存,有名有姓。」于是接纳其女儿,家中子女众多。他挑剔烧膏与衣物香臭等,说:「烧膏就是如此做,烧制糕饼亦然,唉,后居之人啊。」他鄙视烧膏厨者说:「这些后居之人,连烧焦之乳猪都不懂分辨,香臭不知如何处理,鲜花不懂装饰。」
Bodhisattopi dāsaṃ apassanto ‘‘kaṭāhako na dissati, kahaṃ gato, pariyesatha na’’nti samantā manusse payojesi. Tesu eko tattha gantvā taṃ disvā sañjānitvā attānaṃ ajānāpetvā āgantvā bodhisattassa ārocesi. Bodhisatto taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘ayuttaṃ tena kataṃ, gantvā naṃ gahetvā āgacchissāmī’’ti rājānaṃ āpucchitvā mahantena parivārena nikkhami. ‘‘Seṭṭhi kira paccantaṃ gacchatī’’ti sabbattha pākaṭo jāto. Kaṭāhako ‘‘seṭṭhi kira āgacchatī’’ti sutvā cintesi ‘‘na so aññena kāraṇena āgacchissati, maṃ nissāyevassa āgamanena bhavitabbaṃ. Sace panāhaṃ palāyissāmi, puna āgantuṃ na sakkā bhavissati. Atthi panesa upāyo. Mama sāmikassa paṭipathaṃ gantvā dāsakammaṃ katvā tameva ārādhessāmī’’ti. So tato paṭṭhāya parisamajjhe evaṃ bhāsati ‘‘aññe bālamanussā attano bālabhāvena mātāpitūnaṃ guṇaṃ ajānantā tesaṃ bhojanavelāya apacitikammaṃ akatvā tehi saddhiṃyeva bhuñjanti, mayaṃ pana mātāpitūnaṃ bhojanakāle paṭiggahaṃ upanema, kheḷamallakaṃ upanema, bhājanāni upanema, pānīyampi bījanimpi gahetvā upatiṭṭhāmā’’ti yāva sarīravaḷañjanakāle udakakalasaṃ ādāya paṭicchannaṭṭhānagamanā sabbaṃ dāsehi sāmikānaṃ kattabbakiccaṃ pakāsesi.
菩萨见到这奴隶,说:「鹤王不见了,哪里去?请你去寻找。」于是人们各处派遣,他中有一人到处走,见到奴隶后,认出而告知菩萨。菩萨听闻此事说:「既造此罪孽,去找他若得必定带回。」便向长者请示,偕大随从离去。众人皆知长者去寻找奴隶。鹤王想:「他非因他人去,一定因我招来。若我逃跑,将无再来之能。还有计策,我循主之行径,做奴隶之事,便可请求之。」于是他站起,在街头密语道:「有些愚钝人不解他父母之德,吃饭时不敬,如此与他们同坐吃饭,我倒敬护父母,给他们游戏玩具、食物、饮水及种子,直到其身体涂油药时,背着水桶暗中走动,了知所有主人之差事。」
So evaṃ parisaṃ uggaṇhāpetvā bodhisattassa paccantasamīpaṃ āgatakāle sasuraṃ avoca ‘‘tāta, mama kira pitā tumhākaṃ dassanatthāya āgacchati, tumhe khādanīyabhojanīyaṃ paṭiyādāpetha, ahaṃ paṇṇākāraṃ gahetvā paṭipathaṃ gamissāmī’’ti. So ‘‘sādhu, tātā’’ti sampaṭicchi. Kaṭāhako bahuṃ paṇṇākāramādāya mahantena parivārena gantvā bodhisattaṃ vanditvā paṇṇākāraṃ adāsi. Bodhisattopi paṇṇākāraṃ gahetvā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā pātarāsakāle khandhāvāraṃ nivāsetvā sarīravaḷañjanatthāya paṭicchannaṭṭhānaṃ pāvisi. Kaṭāhako attano parivāraṃ nivattetvā kalasaṃ ādāya bodhisattassa santikaṃ gantvā udakakiccapariyosāne pādesu patitvā ‘‘sāmi, ahaṃ tumhākaṃ yattakaṃ icchatha, tattakaṃ dhanaṃ dassāmi, mā me yasaṃ antaradhāpayitthā’’ti āha. Bodhisatto tassa vattasampadāya pasīditvā ‘‘mā bhāyi, natthi te mama santikā antarāyo’’ti samassāsetvā paccantanagaraṃ pāvisi. Mahanto sakkāro ahosi, kaṭāhakopissa nirantaraṃ dāsena kattabbakiccaṃ karoti. Atha naṃ ekāya velāya sukhanisinnaṃ paccantaseṭṭhi āha ‘‘mahāseṭṭhi, mayā tumhākaṃ paṇṇaṃ disvāva tumhākaṃ puttassa dārikā dinnā’’ti bodhisatto kaṭāhakaṃ puttameva katvā tadanucchavikaṃ piyavacanaṃ vatvā seṭṭhiṃ tosesi. Tato paṭṭhāya kaṭāhakassa mukhaṃ ulloketuṃ samattho nāma nāhosi.
于是他结伴同侪,到菩萨前面,向菩萨的岳父说:「父亲,我父前来见你,请你给我食品,我带许多食物随行。」他说:「善哉,父亲。」鹤王携食物,偕大随从到菩萨处,献食,菩萨取食与他同宴,下厨房安居,涂抹身体药膏,进入隐藏处。鹤王召回群从,取水桶至菩萨身边,饮水完毕后跪于足下,说:「主人,你要什么,我必为你获得财富,请勿让我荣耀消失。」菩萨懂得他的心意,说:「勿忧,我在你身边毫无阻碍。」于是入住乡间,众皆尊敬,鹤王常为奴隶作事。有一日,正安眠时,长者在他面前说:「伟大长者,见到你的食品即将给你儿媳。」菩萨视之,作鹤王之子,作此称颂言辞,令长者高兴。然后鹤王口笨无法仰视。
Athekadivasaṃ mahāsatto seṭṭhidhītaraṃ pakkositvā ‘‘ehi, amma, sīse me ūkā vicināhī’’ti vatvā taṃ āgantvā ūkā gahetvā ṭhitaṃ piyavacanaṃ vatvā ‘‘kathehi, amma, kacci te mama putto sukhadukkhesu appamatto , ubho janā sammodamānā samaggavāsaṃ vasathā’’ti pucchi. ‘‘Tāta, mahāseṭṭhi tumhākaṃ puttassa añño doso natthi, kevalaṃ āhāraṃ garahatī’’ti. ‘‘Amma, niccakālamesa dukkhasīlova, apica te ahaṃ tassa mukhabandhanamantaṃ dassāmi, taṃ tvaṃ sādhukaṃ uggaṇhitvā mama puttassa bhojanakāle garahantassa uggahitaniyāmeneva purato ṭhatvā vadeyyāsī’’ti gāthaṃ uggaṇhāpetvā katipāhaṃ vasitvā bārāṇasimeva agamāsi. Kaṭāhakopi bahuṃ khādanīyabhojanīyaṃ ādāya anumaggaṃ gantvā bahudhanaṃ datvā vanditvā nivatti. So bodhisattassa gatakālato paṭṭhāya atirekamānī ahosi. So ekadivasaṃ seṭṭhidhītāya nānaggarasabhojanaṃ upanetvā kaṭacchuṃ ādāya parivisantiyā bhattaṃ garahituṃ ārabhi. Seṭṭhidhītā bodhisattassa santike uggahitaniyāmeneva imaṃ gāthamāha –
有一日,一位大富翁将其长女召唤,说道:「来,母亲,我头痛难忍。」母亲于是带他去医治,站定后慈爱地说:「说说看,母亲,你的儿子是否对快乐与痛苦不分明,二人和睦相处,和谐同住?」他说:「父亲,大富翁啊,你儿子没有别的过错,只是常嗜食物。」母亲回复:「母亲,这实乃恒久的痛苦恶习,我还要向你展现其口缝之绳,你应善加珍视,像管束吾儿用餐时的缰绳规矩一般,站在其前方叮嘱劝导。」言毕吟诵诗偈,住了数日,便前往巴拉纳西。某日他也携许多可食之物,随着大军前往,捐赠大量财物,礼敬后回转。彼时菩萨行至此处时,稍显恼怒。某日他带着纳迦城宴请,携刀具准备用餐时,长女便以管束之规劝诫他说:
§125
125.
‘‘Bahumpi so vikattheyya, aññaṃ janapadaṃ gato;
「即使他遍处为非行,前往他乡,
Anvāgantvāna dūseyya, bhuñja bhoge kaṭāhakā’’ti.
跟踪追寻污浊,享受他乡的财富。」
Tattha bahumpi so vikattheyya, aññaṃ janapadaṃ gatoti yo attano jātibhūmito aññaṃ janapadaṃ gato hoti, yatthassa jātiṃ na jānanti, so bahumpi vikattheyya, vambhanavacanaṃ vañcanavacanaṃ vadeyya. Anvāgantvāna dūseyyāti imaṃ tāva vāraṃ sāmikassa paṭipathaṃ gantvā dāsakiccassa katattā kasāhi paharitvā piṭṭhicammuppāṭanato ca lakkhaṇāhananato ca muttosi. Sace anācāraṃ karosi, puna aññasmiṃ āgamanavāre tava sāmiko anvāgantvāna dūseyya, imaṃ gehaṃ anuāgantvā kasābhighātehi ceva lakkhaṇāhananena ca jātippakāsanena ca taṃ dūseyya upahaneyya. Tasmā imaṃ anācāraṃ pahāya bhuñja bhoge kaṭāhaka, mā pacchā attano dāsabhāvaṃ pākaṭaṃ kāretvā vippaṭisārī ahosīti ayamettha seṭṭhino adhippāyo.
此处即指「即使他行为恶劣,前往非本出生地的他乡」之义。所谓本出生之地不知者,若趋往他国,则其行为恶劣,言辞虚伪欺骗。所谓「跟踪追寻污秽」,意味着若依从此行径,依着主人路线完成奴役之事;或遭殴打,撕衣剥皮,面色损伤等。若作恶事,必遭此果。若再返入他处主家,则主人因其恶行,又令跟踪谩骂,殴打法,损面容,显著种族差异。故当断除此不正行为,享用美食之人啊,切莫后来露出奴仆身份,反而自失名誉。此说乃是长官对他人的教诲。
Seṭṭhidhītā pana etamatthaṃ ajānantī uggahitaniyāmena byañjanameva payirudāhāsi. Kaṭāhako ‘‘addhā seṭṭhinā mama kulaṃ ācikkhitvā etissā sabbaṃ kathitaṃ bhavissatī’’ti tato paṭṭhāya puna bhattaṃ garahituṃ na visahi, nihatamāno yathāladdhaṃ bhuñjitvā yathākammaṃ gato.
长女不解此理,仅以管束规矩来示意。他责备说:「既然长官诫我族人,愿一切都被说清楚。」说罢便停下不再用餐,倒下后依常理用餐,随后离去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā kaṭāhako vikatthakabhikkhu ahosi, bārāṇasiseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀在宣说这法时,引出了生经,解释说:“当时有一个刀匠比库颠倒解说,巴拉那城的富商却正是这位”。
Kaṭāhakajātakavaṇṇanā pañcamā. · 《锅本生》义注第五。
[126] 6. Asilakkhaṇajātakavaṇṇanā
[126] 六、剑相本生经注疏
Tathevekassa kalyāṇanti idaṃ satthā jetavane viharanto kosalarañño asilakkhaṇapāṭhakaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi. So kira kammārehi rañño asīnaṃ āhaṭakāle asiṃ upasiṅghitvā asilakkhaṇaṃ udāharati. So yesaṃ hatthato lābhaṃ labhati, tesaṃ asiṃ ‘‘lakkhaṇasampanno maṅgalasaṃyutto’’ti vadati. Yesaṃ hatthato lābhaṃ na labhati, tesaṃ asiṃ ‘‘avalakkhaṇo’’ti garahati. Atheko kammāro asiṃ katvā kosiyaṃ sukhumaṃ maricacuṇṇaṃ pakkhipitvā rañño asiṃ āhari. Rājā brāhmaṇaṃ pakkosāpetvā ‘‘asiṃ vīmaṃsā’’ti āha. Brāhmaṇassa asiṃ ākaḍḍhitvā upasiṅghantassa maricacuṇṇāni nāsaṃ pavisitvā khipitukāmataṃ uppādesuṃ. Tassa khipantassa nāsikā asidhārāya paṭihatā dvidhā chijji. Tassevaṃ nāsikāya chinnabhāvo bhikkhusaṅghe pākaṭo jāto. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, rañño kira asilakkhaṇapāṭhako asiṃ upasiṅghanto nāsikaṃ chindāpesī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva so brāhmaṇo asiṃ upasiṅghanto nāsikāchedaṃ patto, pubbepi pattoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
正如此,世尊于祇树给孤独园,面对迦毗罗国王,开始讲述无相记的婆罗门。他说,那婆罗门曾在铁匠匠人打铁时,贴近国王所在的炉边,用铁作为喻体讲解无相记。对于那些亲手得利者,说铁具有特征,具足吉祥相;未亲手得利者,则曰无相。他讲述一铁匠制成铁器后,将细微的胡椒粉洒在铁上,献给国王。国王派人召唤婆罗门审视铁器。婆罗门加压铁器,想使胡椒粉掉落,但粉尘却进入鼻孔,引起欲使甩去的念头。该念头所导致的鼻孔炎症,被真实切除成两半。这因鼻孔割裂而形成的伤口,大众僧团中显现出来。某日法会,僧众议论说:“诸位,比库,国王所供无相记婆罗门鼻孔被割掉”。世尊来问:“比库们,现在为何议事?”被如此报道,世尊又说:“这婆罗门刚刚被割去鼻孔,早前也曾被割去”,由此说明过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente tassa asilakkhaṇapāṭhako brāhmaṇo ahosīti sabbaṃ paccuppannavatthusadisameva. Rājā pana tassa vejje datvā nāsikākoṭiṃ phāsukaṃ kārāpetvā lākhāya paṭināsikaṃ kāretvā puna taṃ upaṭṭhākameva akāsi. Bārāṇasirañño pana putto natthi, ekā dhītā ceva bhāgineyyo ca ahesuṃ. So ubhopi te attano santikeyeva vaḍḍhāpesi. Te ekato vaḍḍhantā aññamaññaṃ paṭibaddhacittā ahesuṃ. Rājāpi amacce pakkosāpetvā ‘‘mayhaṃ bhāgineyyopi imassa rajjassa sāmikova, dhītaraṃ etasseva datvā abhisekamassa karomī’’ti vatvā puna cintesi ‘‘mayhaṃ bhāgineyyo sabbathāpi ñātakoyeva, etassa aññaṃ rājadhītaraṃ ānetvā abhisekaṃ katvā dhītaraṃ aññassa rañño dassāmi, evaṃ no ñātakā bahū bhavissanti, dvinnampi rajjānaṃ mayameva sāmikā bhavissāmā’’ti. So amaccehi saddhiṃ sammantetvā ‘‘ubhopete visuṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti bhāgineyyaṃ aññasmiṃ nivesane, dhītaraṃ aññasmiṃ vāsesi.
回顾过去,此婆罗门曾在巴拉那城治理婆罗门国时即为无相记婆罗门,这因应当前状况而叙述。国王赠他针线,为其订做十亿根鼻孔线,制成昂贵的鼻梁装饰,再次派人照顾。他虽无儿子,但育有一女和侄子。他们二人都在国王面前同长。二人彼此心意相藏。国王召集臣子说:“我的侄子也应视为这国的主人,将女儿嫁予他,行立摄礼。我也思虑整体亲戚,应带来另一王女给侄子行立摄礼,以免亲戚众多,使我们二人独霸此国。”遂与臣子们商议,“他们二人应同日举行集会。”侄子住在另一宅,女儿居于不同处所。
Te soḷasavassuddesikabhāvaṃ pattā ativiya paṭibaddhacittā ahesuṃ. Rājakumāro ‘‘kena nu kho upāyena mātuladhītaraṃ rājagehā nīharāpetuṃ sakkā bhaveyyā’’ti cintento ‘‘attheko upāyo’’ti mahāikkhaṇikaṃ pakkosāpetvā tassā sahassabhaṇḍikaṃ datvā ‘‘kiṃ mayā kattabba’’nti vutte ‘‘amma, tayi karontiyā anipphatti nāma natthi, kiñcideva kāraṇaṃ vatvā yathā mama mātulo rājā dhītaraṃ antogehā nīharāpeti, tathā karohī’’ti āha. Sādhu, sāmi, ahaṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vakkhāmi ‘‘deva, rājadhītāya upari kāḷakaṇṇī atthi, ettakaṃ kālaṃ nivattitvā olokentopi natthi, ahaṃ rājadhītaraṃ asukadivase nāma rathaṃ āropetvā bahuāvudhahatthe purise ādāya mahantena parivārena susānaṃ gantvā maṇḍalapīṭhikāya heṭṭhāmañce matamanussaṃ nipajjāpetvā uparimañce rājadhītaraṃ ṭhapetvā gandhodakaghaṭānaṃ aṭṭhuttarasatena nhāpetvā kāḷakaṇṇiṃ pavāhessāmī’’ti evaṃ vatvā rājadhītaraṃ susānaṃ nessāmi, tvaṃ amhākaṃ tattha gamanadivase amhehi puretarameva thokaṃ maricacuṇṇaṃ ādāya āvudhahatthehi attano manussehi parivuto rathaṃ abhiruyha susānaṃ gantvā rathaṃ susānadvāre ekapadese ṭhapetvā āvudhahatthe manusse susānavanaṃ pesetvā sayaṃ susāne maṇḍalapīṭhikaṃ pasāretvā matako viya paṭikujjo hutvā nipajja. Ahaṃ tattha āgantvā tava upari mañcakaṃ attharitvā rājadhītaraṃ ukkhipitvā mañce sayāpessāmi, tvaṃ tasmiṃ khaṇe maricacuṇṇaṃ nāsikāya pakkhipitvā dve tayo vāre khipeyyāsi. Tayā khipitakāle mayaṃ rājadhītaraṃ pahāya palāyissāma. Atha tvaṃ rājadhītaraṃ sīsaṃ nhāpetvā sayampi sīsaṃ nhāyitvā taṃ ādāya attano nivesanaṃ gaccheyyāsīti. So ‘‘sādhu sundaro upāyo’’ti sampaṭicchi.
二人已十六岁,志向坚定。太子思惟道:“如何才能设法将母舅之女带出王宫?”遂派遣护卫,授以千银钵盂,问曰:“我应作何?”答曰:“母亲与侄子间无嫌隙,若因某事令母舅国王将女儿逐出宫门,你亦可如此行。”太子说:“善哉善哉,我亲近国王,言说此事:‘天尊,王女得病,我愿乘车将其抬载,诸多兵仗,人众簇拥,使其安卧于殿下床榻,以杠床于上层设王女端坐,洒八十八甝净香水,驱逐瘟疫。’我如此言,携王女安卧床上。尔时你携胡椒粉在鼻孔撒下,三周内她将痊愈。撒粉时,我们将放下王女逃离。后来你为王女洗头,吾亦洗,随后携她回居。此策善也。”此策得准。
Sāpi gantvā rañño tamatthaṃ ārocesi, rājāpi sampaṭicchi. Rājadhītāyapi taṃ antaraṃ ācikkhi, sāpi sampaṭicchi. Sā nikkhamanadivase kumārassa saññaṃ datvā mahantena parivārena susānaṃ gacchantī ārakkhamanussānaṃ bhayajananatthaṃ āha – ‘‘mayā rājadhītāya mañce ṭhapitakāle heṭṭhāmañce matapuriso khipissati, khipitvā ca heṭṭhāmañcā nikkhamitvā yaṃ paṭhamaṃ passissati , tameva gahessati, appamattā bhaveyyāthā’’ti. Rājakumāro puretaraṃ gantvā vuttanayeneva tattha nipajji. Mahāikkhaṇikā rājadhītaraṃ ukkhipitvā maṇḍalapīṭhikāṭhānaṃ gacchantī ‘‘mā bhāyī’’ti saññāpetvā mañce ṭhapesi. Tasmiṃ khaṇe kumāro maricacuṇṇaṃ nāsāya pakkhipitvā khipi. Tena khipitamatteyeva mahāikkhaṇikā rājadhītaraṃ pahāya mahāravaṃ ravamānā sabbapaṭhamaṃ palāyi, tassā palātakālato paṭṭhāya ekopi ṭhātuṃ samattho nāma nāhosi, gahitagahitāni āvudhāni chaḍḍetvā sabbe palāyiṃsu. Kumāro yathāsammantitaṃ sabbaṃ katvā rājadhītaraṃ ādāya attano nivesanaṃ agamāsi.
他继往前去告知国王目的,国王也赞同。王女知悉此事,亦喜悦。女儿出门时,托付侍卫,言道:“我设床于殿下下层,若有男子可赶走此床,赶走后她将见第一个,便会迎娶,务必警觉。”太子往前前行,卧于其所。太子将王女抬至床上,放置沉香粉于鼻。随即太子逃匿。护卫撒胡椒粉于王女鼻后,快速离散,为引起大恐慌,惊吓众人。护卫丢弃兵器,全部逃走。太子按计划作完一切,携王女返居。
Ikkhaṇikā gantvā taṃ kāraṇaṃ rañño ārocesi. Rājā ‘‘pakatiyāpi sā mayā tassevatthāya puṭṭhā, pāyāse chaḍḍitasappi viya jāta’’nti sampaṭicchitvā aparabhāge bhāgineyyassa rajjaṃ datvā dhītaraṃ mahādeviṃ kāresi. So tāya saddhiṃ samaggavāsaṃ vasamāno dhammena rajjaṃ kāresi. Sopi asilakkhaṇapāṭhako tasseva upaṭṭhāko ahosi. Tassekadivasaṃ rājūpaṭṭhānaṃ āgantvā paṭisūriyaṃ ṭhatvā upaṭṭhahantassa lākhā vilīyi, paṭināsikā bhūmiyaṃ pati. So lajjāya adhomukho aṭṭhāsi. Atha naṃ rājā parihasanto ‘‘ācariya, mā cintayittha, khipitaṃ nāma ekassa kalyāṇaṃ hoti, ekassa pāpakaṃ. Tumhehi khipitena nāsikā chijjīyittha, mayaṃ pana khipantā mātuladhītaraṃ labhitvā rajjaṃ pāpuṇimhā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
立刻前去,将此事报告国王。国王说:『就算是亲近之人,我也因其事而弃之,如同抛弃粥样的污秽一样。』斟酌后,国王将国土分割一部分,赐予弟弟与女儿大德维。于是他与她一同和睦同住,以法治国。他本人亦担任无记号法文的诵读者,专心辅助国政。有一日,国王来访侍者,打击他使其后退,官员们散去,地面显露。他羞愧地垂首站立。此时国王笑着对他说:『老师,不必担忧,迅速确实是对一人的好事,也是对一人的恶事。若尔等迅速,将鼻子砍断,我等迅速得到了舅父和侄女便统治了国土。』说罢,即说此偈——
§126
126.
‘‘Tathevekassa kalyāṇaṃ, tathevekassa pāpakaṃ;
『对一人是好事,对一人是恶事;
Tasmā sabbaṃ na kalyāṇaṃ, sabbaṃ vāpi na pāpaka’’nti.
所以不是一切是好事,也不是一切是恶事。』
Tattha tathevekassāti tadevekassa. Ayameva vā pāṭho. Dutiyapadepi eseva nayo.
其中“对一人”意即针对某个人说。此为原文读法。第二句亦同法。
Iti so imāya gāthāya taṃ kāraṇaṃ āharitvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
于是他以此偈指明缘由,行善积福,终归如法而逝。
Satthā imāya desanāya lokasammatānaṃ kalyāṇapāpakānaṃ anekaṃsikabhāvaṃ pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā asilakkhaṇapāṭhakova etarahi asilakkhaṇapāṭhako, bhāgineyyarājā pana ahameva ahosi’’nti.
导师在此教法中,示现于世界上公认的善恶之人,以多角度现相,揭露生死因果,因而调伏生死,讲述因缘故事说法──『当时这个时代的无善标记者如读者,现在亦如是无善标记者,王子果真是我』如是说道。
Asilakkhaṇajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《剑相本生》义注第六。
[127] 7. Kalaṇḍukajātakavaṇṇanā
第七品 伽兰陀迦本生故事注释
Tedesā tāni vatthūnīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ vikatthakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tattha dvepi vatthūni kaṭāhakajātakasadisāneva.
这几则故事,乃指在祇树给孤独园中,世尊住世时,开始讲述给一位口才拙劣的比库听说。其间内容包含两则,均与伽兰陀迦本生故事相关联。
Idha panesa bārāṇasiseṭṭhino dāso kalaṇḍuko nāma ahosi. Tassa palāyitvā paccantavāsiseṭṭhino dhītaraṃ gahetvā mahantena parivārena vasanakāle bārāṇasiseṭṭhi pariyesāpetvāpi tassa gataṭṭhānaṃ ajānanto ‘‘gaccha, kalaṇḍukaṃ pariyesā’’ti attanā puṭṭhaṃ sukapotakaṃ pesesi. Sukapotako ito cito ca vicaranto taṃ nagaraṃ pāpuṇi. Tasmiñca kāle kalaṇḍuko nadīkīḷaṃ kīḷitukāmo bahuṃ mālāgandhavilepanañceva khādanīyabhojanīyāni ca gāhāpetvā nadiṃ gantvā seṭṭhidhītāya saddhiṃ nāvaṃ āruyha udake kīḷati. Tasmiñca padese nadīkīḷaṃ kīḷantā issarajātikā tikhiṇabhesajjaparibhāvitaṃ khīraṃ pivanti, tena tesaṃ divasabhāgampi udake kīḷantānaṃ sītaṃ na bādhati. Ayaṃ pana kalaṇḍuko khīragaṇḍūsaṃ gahetvā mukhaṃ vikkhāletvā taṃ khīraṃ nuṭṭhubhati. Nuṭṭhubhantopi udake anuṭṭhubhitvā seṭṭhidhītāya sīse nuṭṭhubhati. Sukapotakopi nadītīraṃ gantvā ekissā udumbarasākhāya nisīditvā oloketvā kalaṇḍukaṃ sañjānitvā seṭṭhidhītāya sīse nuṭṭhubhantaṃ disvā ‘‘are, kalaṇḍuka dāsa, attano jātiñca vasanaṭṭhānañca anussara, khīragaṇḍūsaṃ gahetvā mukhaṃ vikkhāletvā jātisampannāya sukhasaṃvaḍḍhāya seṭṭhidhītāya sīse mā nuṭṭhubhi, attano pamāṇaṃ na jānāsī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
此时,在巴拉那城有一位名叫伽兰陀迦的奴隶。他逃亡后,寄居于西巴拉那城的一个奴隶主的女儿名下。当时,大户人家寻找伽兰陀迦的下落,自己因未知他踪影而自言:“去找伽兰陀迦吧”,并先派遣一只幼鸽飞往城中。幼鸽迅速飞行,来到城里。此时伽兰陀迦在河边游玩,身披花环、洒满芳香涂抹品,进食着美食美味,与奴隶主的女儿一同登上船只,在水中嬉戏。在那地方,有一群河中玩耍的伊萨拉族人,饮用的是特制疗愈用的牛乳,用此牛乳洗浴玩水,牛乳的凉意不会害怕泳者。这时伽兰陀迦取了牛乳喷洒于面,猛烈地擦洗那乳液。擦洗时仍在水中,擦洗时触及奴隶主之女头部。幼鸽飞到河岸,在一根榕树枝上栖息,观察并认出伽兰陀迦擦洗牛乳,见其擦洗奴隶主女头时,就对奴隶主女说:“喂,伽兰陀迦奴隶,记住你的出身和你所处的地位,不要因取了牛乳而擦洗面部,在出身显贵、修好善业的奴隶主女头上擦洗,不知量了。”然后吟唱此偈言──
§127
127.
‘‘Te desā tāni vatthūni, ahañca vanagocaro;
『这些地方是那些事物,我则乃丛林畜者;
Anuvicca kho taṃ gaṇheyyuṃ, piva khīraṃ kalaṇḍukā’’ti.
于是有人说:『你去取些,喝牛奶冰冻的小点心。』
Tattha te desā tāni vatthūnīti mātukucchiṃ sandhāya vadati. Ayametthādhippāyo – yattha te vasitaṃ, na te khattiyadhītādīnaṃ kucchidesā. Yattha vāsi patiṭṭhito, na tāni khattiyadhītādīnaṃ kucchivatthūni. Atha kho dāsikucchiyaṃ tvaṃ vasi ceva patiṭṭhito cāti. Ahañca vanagocaroti tiracchānabhūtopi etamatthaṃ jānāmīti dīpeti. Anuvicca kho taṃ gaṇheyyunti evaṃ anācāraṃ caramānaṃ mayā gantvā ārocite anuvicca jānitvā tava sāmikā tāḷetvā ceva lakkhaṇāhatañca katvā taṃ gaṇheyyuṃ, gahetvā gamissanti, tasmā attano pamāṇaṃ ñatvā seṭṭhidhītāya sīse anuṭṭhubhitvā piva khīraṃ. Kalaṇḍukāti taṃ nāmenālapati.
这里所说的“那些地方和物品”,指的是母亲的膝部。此处的主旨是:你所住之处,非如阇耶众女等之膝肱之所;你所住的地方既非为阇耶众女膝部的物品,亦非侍婢的膝肱。又说:你所住、安身于仆人妇膝的地方。又我知道狩猎场,和异形生物也是如此意。于是,他行此不正行为时,我前去教诲他,指责其不轨行为,舍弃他的主人,用捶击等刑罚使他明白,让人去拘捕他。因而他应当自知分量,尊敬阇耶众女,如敬其头顶,饮用牛奶。所谓“牛奶冰冻小点心”名由此而来。
Kalaṇḍukopi suvapotakaṃ sañjānitvā ‘‘maṃ pākaṭaṃ kareyyā’’ti bhayena ‘‘ehi, sāmi, kadā āgatosī’’ti āha. Suko ‘‘na esa maṃ hitakāmatāya pakkosati, gīvaṃ pana me vaṭṭetvā māretukāmo’’ti ñatvāva ‘‘na me tayā attho’’ti tato uppatitvā bārāṇasiṃ gantvā yathādiṭṭhaṃ seṭṭhino vitthārena kathesi. Seṭṭhi ‘‘ayuttaṃ tena kata’’nti vatvā gantvā tassa āṇaṃ kāretvā bārāṇasimeva naṃ ānetvā dāsaparibhogena paribhuñji.
那冰冻小点心被认知为质美之物,他因惧怕说:『请主人来,此人何时归来?』遂说道:『此人非为害我之心而来,但意欲割我舌头。』知道无益于我,因此离开,往巴拉那西。依所见亲自详述给商人听。商人说:『用一万钱买下。』遂取他套索,至巴拉那西将其带回,予以奴仆般的服侍。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kalaṇḍuko ayaṃ bhikkhu ahosi, bārāṇasiseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
老师引此教法,举此本生作说明——“当时这个冰冻小点心是比库,而商人是我。”
Kalaṇḍukajātakavaṇṇanā sattamā. · 咖兰杜咖本生注疏 第七
[128] 8. Biḷāravatajātakavaṇṇanā
[128] 第八章 比拉拉瓦塔本生的注释
Yove dhammaṃ dhajaṃ katvāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kuhakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā tassa kuhakabhāve ārocite ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa kuhakoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
有云“因执持佛法如旗帜”,是老师在祇树给孤独园时,展开谈论一位外道比库的故事。彼时老师指其外道本性已显,说:“比库们,这人只不过是早先那位外道。”遂追溯其以往事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto mūsikayoniyaṃ paṭisandhiṃ gahetvā vuḍḍhimanvāya mahāsarīro sūkaracchāpakasadiso hutvā anekasatamūsikāhi parivuto araññe viharati. Atheko siṅgālo ito cito ca vicaranto taṃ mūsikayūthaṃ disvā ‘‘imā mūsikā vañcetvā khādissāmī’’ti cintetvā mūsikānaṃ āsayassa avidūre sūriyābhimukho vātaṃ pivanto ekena pādena aṭṭhāsi. Bodhisatto gocarāya caramāno taṃ disvā ‘‘sīlavā eso bhavissatī’’ti tassa santikaṃ gantvā ‘‘bhante, tvaṃ ko nāmo’’ti pucchi. ‘‘Dhammiko nāmā’’ti. ‘‘Cattāro pāde bhūmiyaṃ aṭhapetvā kasmā ekeneva ṭhitosī’’ti. ‘‘Mayi cattāro pāde pathaviyaṃ ṭhapente pathavī vahituṃ na sakkoti, tasmā ekeneva tiṭṭhāmī’’ti. ‘‘Mukhaṃ vivaritvā kasmā ṭhitosī’’ti? ‘‘Mayaṃ aññaṃ na bhakkhayāma, vātameva bhakkhayāmā’’ti. ‘‘Atha kasmā sūriyābhimukho tiṭṭhasī’’ti? ‘‘Sūriyaṃ namassāmī’’ti. Bodhisatto tassa vacanaṃ sutvā ‘‘sīlavā eso bhavissatī’’ti tato paṭṭhāya mūsikagaṇena saddhiṃ sāyaṃ pātaṃ tassa upaṭṭhānaṃ gacchati.
过去在巴拉那西城,菩萨世尊受命治理婆罗门王位时,承继了老鼠的种族转世,化为身躯广大如同野猪般的巨大身形,形貌似野猪盖软骨,居住于森林中,被数百只老鼠环绕。一只公鬣狗从远处游走过来,见到这鼠群,心想『这些鼠如果诱骗了,我便吃掉它们』,于是察觉到老鼠们的所在之处,不远处在朝日方向饮风,单脚站立。菩萨世尊行走于视野之中,见状便说『此者必定是有威德的』,便走近问曰『尊者,足下贵名何称?』答曰『名为法者』。又问『为何四足并地,却单足而立?』答曰『我们四足虽踏土地,然土地难以承载我重,故单足独立』。复问『为何展颜而立?』答曰『我们不食他物,只吞风气』。又问『为何面向旭日而立?』答曰『以太阳致敬』。菩萨闻其言,谓曰『此必是具德者』,于是临别时,与鼠群同住,护持直至傍晚。
Athassa upaṭṭhānaṃ katvā gamanakāle siṅgālo sabbapacchimaṃ mūsikaṃ gahetvā maṃsaṃ khāditvā ajjhoharitvā mukhaṃ puñchitvā tiṭṭhati. Anupubbena mūsikagaṇo tanuko jāto. Mūsikā ‘‘pubbe amhākaṃ ayaṃ āsayo nappahoti, nirantarā tiṭṭhāma. Idāni sithilā, evampi āsayo na pūrateva, kiṃ nu kho eta’’nti bodhisattassa taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Bodhisatto ‘‘kena nu kho kāraṇena musikā tanuttaṃ gatā’’ti cintento siṅgāle āsaṅkaṃ ṭhapetvā ‘‘vīmaṃsissāmi na’’nti upaṭṭhānakāle sesamūsikā purato katvā sayaṃ pacchato ahosi. Siṅgālo tassa upari pakkhandi, bodhisatto attano gahaṇatthāya taṃ pakkhandantaṃ disvā nivattitvā ‘‘bho siṅgāla, idaṃ te vatasamādānaṃ na dhammasudhammatāya, paresaṃ pana vihiṃsanatthāya dhammaṃ dhajaṃ katvā carasī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
护持之时,当出行时,那鬣狗捕获了所有西部老鼠,食其肉,然后舔拭面部伫立。较轻细小的老鼠群生出。老鼠述曰『以前这寓所未曾毁坏,我们一直栖息于此。如今衰败,如此寓所难以充盈,此非理想之境』,对菩萨述说此事。菩萨思惟问曰『老鼠为何变得稀少?』于是留心观察鬣狗,立下疑心。起护持之心时,将剩余的老鼠保护于前,自身则居后。鬣狗向菩萨飞扑,菩萨为保护所居,回转说『嘿鬣狗,此处属你,不宜破坏法的庄严,但你却为害他人,毁坏法章』,言讫,诵此偈曰——
§128
128.
‘‘Yo ve dhammaṃ dhajaṃ katvā, nigūḷho pāpamācare;
“那等破坏法章者,必作恶行隐伏;
Vissāsayitvā bhūtāni, biḷāraṃ nāma taṃ vata’’nti.
欺骗人众生者,犹如猞猁恶兽。”
Tattha yo veti khattiyādīsu yo kocideva. Dhammaṃ dhajaṃ katvāti dasakusalakammapathadhammaṃ dhajaṃ karitvā, kūṭaṃ karonto viya ussāpetvā dassentoti attho. Vissāsayitvāti ‘‘sīlavā aya’’nti saññāya sañjātavissāsāni katvā. Biḷāraṃ nāma taṃ vatanti taṃ evaṃ dhammaṃ dhajaṃ katvā raho pāpāni karontassa vataṃ kerāṭikavataṃ nāma hotīti attho.
此处‘那等’意指含有王族诸等,‘破坏法章’乃指犯十善业道法,偏偏制造纷乱,点燃烦恼显露之义。‘欺骗人众生’乃谓以‘有德者’名义生起欺妄信念,然而私行恶业,正如野兽猞猁之甚恶也。
Mūsikarājā kathentova uppatitvā tassa gīvāyaṃ patitvā hanukassa heṭṭhā antogalanāḷiyaṃ ḍaṃsitvā galanāḷiṃ phāletvā jīvitakkhayaṃ pāpesi. Mūsikagaṇo nivattitvā siṅgālaṃ ‘‘muru murū’’ti khāditvā agamāsi. Paṭhamāgatāva kirassa maṃsaṃ labhiṃsu, pacchā āgatā na labhiṃsu. Tato paṭṭhāya mūsikagaṇo nibbhayo jāto.
老鼠王传说中说,老鼠出现后落在狐狸的喉咙上,咬破了狐狸喉咙下方的食道,割断喉管,导致狐狸生命消尽。老鼠群返回,吃掉了狐狸发出的“木噜木噜”声后离去。最初到来的老鼠获得了肉食,后来到者却未能获得。于是老鼠群安心无惧而生。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā siṅgālo kuhakabhikkhu ahosi, mūsikarājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀引入此法教义后,释义本生故事说道:“当时狐狸是一位诡诈的比库,而老鼠王本人即是我。”
Biḷāravatajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 猫本生注疏 第八
[129] 9. Aggikabhāradvājajātakavaṇṇanā
九、火聚波罗多迦本生故事注释
Nāyaṃsikhā puññahetūti idaṃ satthā jetavane viharanto kuhakaññeva bhikkhuṃ ārabbha kathesi.
“不是因为恶习而起福德”――佛陀住在揭树林,向一位诡诈女比库讲解此义。
Atītasmiñhi bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto mūsikarājā hutvā araññe vasati. Atheko siṅgālo davaḍāhe uṭṭhite palāyituṃ asakkonto ekasmiṃ rukkhe sīsaṃ āhacca aṭṭhāsi. Tassa sakalasarīre lomāni jhāyiṃsu, rukkhaṃ āhacca ṭhitaṭṭhāne pana matthake cūḷā viya thokāni lomāni aṭṭhaṃsu. So ekadivasaṃ soṇḍiyaṃ pānīyaṃ pivanto chāyaṃ olokento cūḷaṃ disvā ‘‘uppannaṃ dāni me bhaṇḍamūla’’nti araññe vicaranto taṃ mūsikādariṃ disvā ‘‘imā mūsikā vañcetvā khādissāmī’’ti heṭṭhā vuttanayeneva avidūre aṭṭhāsi. Atha naṃ bodhisatto gocarāya caranto disvā ‘‘sīlavā aya’’nti saññāya upasaṅkamitvā ‘‘tvaṃ kinnāmosī’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ aggikabhāradvājo nāmā’’ti. ‘‘Atha kasmā āgatosī’’ti? ‘‘Tumhākaṃ rakkhanatthāyā’’ti. ‘‘Kinti katvā amhe rakkhissasī’’ti? ‘‘Ahaṃ aṅguṭṭhagaṇanaṃ nāma jānāmi, tumhākaṃ pātova nikkhamitvā gocarāya gamanakāle ‘ettakā’ti gaṇetvā paccāgamanakālepi gaṇessāmi, evaṃ sāyaṃ pātaṃ gaṇento rakkhissāmī’’ti. ‘‘Tena hi rakkha mātulā’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā nikkhamanakāle ‘‘eko dve tayo’’ti gaṇetvā paccāgamanakālepi tatheva gaṇetvā sabbapacchimaṃ gahetvā khādati. Sesaṃ purimasadisameva.
过去时代在巴拉那西,菩萨修行时作为老鼠王,栖居于森林中。有一天,一只狐狸因失火仓皇逃命,躲进一棵树上,伏身不动。全身毛发竖起,贴着树干处头部毛如针状。有一日,狐狸饮水后仰望阴影,见针状毛起曰:“这正是我的藏身处。”行走森林中看到这些老鼠,说:“这些老鼠若能欺骗我,我就吃掉它们。”说完不久便隐藏在那里。菩萨路过识别出它为正直者,走近问:“你是谁?”狐狸答:“我名火聚波罗多迦。”问:“你为何而来?”答:“为护卫你们。”问:“你将如何保护我们?”答:“我懂得用手指点数,出门时你们走过时数数‘一个、两个、三个’,返回时也数数,如此黄昏时点数,便可护卫。”菩萨说:“很好。”狐狸于是出门点数“一个、两个、三个”,回时亦然点数,随后吃去最后的老鼠。剩余的老鼠与前相同。
Idha pana mūsikarājā nivattitvā ṭhito ‘‘bho aggikabhāradvāja, nāyaṃ tava dhammasudhammatāya matthake cūḷā ṭhapitā, kucchikāraṇā pana ṭhapitā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
此时老鼠王返回立于原处,说:“火聚波罗多迦啊,不仅你头上的针状毛竖起,小刺也竖立。”随后吟诵此偈语——
§129
129.
‘‘Nāyaṃ sikhā puññahetu, ghāsahetu ayaṃ sikhā;
『这顶髻并非福德因,亦非草木因,此顶髻非能数指,愿你勿成焦炭』,
Nāguṭṭhigaṇanaṃ yāti, alaṃ te hotu aggikā’’ti.
即『愿你不去数指,不至毁坏焦炭』。
Tattha nāguṭṭhigaṇanaṃ yātīti ‘‘aṅguṭṭhigaṇanā’’ti aṅguṭṭhagaṇanā vuccati, ayaṃ mūsikagaṇo aṅguṭṭhagaṇanaṃ na gacchati na upeti na pūreti, parikkhayaṃ gacchatīti attho. Alaṃ te hotu aggikāti siṅgālaṃ nāmena ālapanto āha. Ettāvatā te alaṃ hotu, na ito paraṃ mūsike khādissasi . Amhehi vā tayā saddhiṃ saṃvāso alaṃ hotu, na mayaṃ idāni tayā saddhiṃ vasissāmātipi attho. Sesaṃ purimasadisameva.
于此『不去数指』意谓『不数指头』,所谓数指乃称『指头计数』,此鼠族既不数指,也不接近邻居,更不充盈家业,乃至灭亡之义。『愿你不成焦炭』语乃仿唱名为『狮狒』者言。仅此而已,愿你勿往他处鼠群觅食。愿你与我同住,也愿你与我暂共居,此亦含义。余言与前句同。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā siṅgālo ayaṃ bhikkhu ahosi, mūsikarājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊在引出此法说时,乃解说生王故事曰:『当时此狮狒为比库,鼠王乃我本人』。
Aggikabhāradvājajātakavaṇṇanā navamā. · 火婆罗德瓦迦本生注疏 第九
[130] 10. Kosiyajātakavaṇṇanā
【一三〇】十、拘尸咄生故事解说
Yathāvācā ca bhuñjassūti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ sāvatthiyaṃ mātugāmaṃ ārabbha kathesi. Sā kirekassa saddhāsampannassa upāsakabrāhmaṇassa brāhmaṇī dussīlā pāpadhammā rattiṃ aticaritvā divā kiñci kammaṃ akatvā gilānālayaṃ dassetvā nitthunamānā nipajjati. Atha naṃ brāhmaṇo ‘‘kiṃ te bhadde aphāsuka’’nti pucchi. ‘‘Vātā me vijjhantī’’ti. ‘‘Atha kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Siniddhamadhurāni paṇītapaṇītāni yāgubhattatelādīnī’’ti. Brāhmaṇo yaṃ yaṃ sā icchati, taṃ taṃ āharitvā deti, dāso viya sabbakiccāni karoti. Sā pana brāhmaṇassa gehaṃ paviṭṭhakāle nipajjati, bahi nikkhantakāle jārehi saddhiṃ vītināmeti.
如是则彼世尊在祇树给孤独园中时,开始说一则故事,是关于一位住在舍卫城郊外母村的一位婆罗门女。此女是坚信善法的近事婆罗门女,性格恶劣,作恶多端,她晚上胡作非为,白天无所作为,表现出病态,表现出无所依归的衰败状态。后来那婆罗门问她:“贤女,何事令汝如此瘦弱?”她答曰:“我是腹中风痛。”婆罗门问:“那你今何物食用?”她答:“我吃过磨碎的蜜糖、精炼的酥油和其他美味的祭祀食物。”此婆罗门便将她所喜悦的一切供养给予她,像仆人一样为她施行一切。然而她每当进入婆罗门家中时便沉入昏睡,待外出时则伴疟疾之苦蜷缩不动。
Atha brāhmaṇo ‘‘imissā sarīre vijjhanavātānaṃ pariyanto na paññāyatī’’ti ekadivasaṃ gandhamālādīni ādāya jetavanaṃ gantvā satthāraṃ pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisīditvā ‘‘kiṃ, brāhmaṇa, na paññāyasī’’ti vutte ‘‘bhante, brāhmaṇiyā kira me sarīre vātā vijjhanti, svāhaṃ tassā sappitelādīni ceva paṇītapaṇītabhojanāni ca pariyesāmi, sarīramassā ghanaṃ vippasannacchavivaṇṇaṃ jātaṃ, vātarogassa pana pariyanto na paññāyati. Ahaṃ taṃ paṭijaggantova idhāgamanassa okāsaṃ na labhāmī’’ti āha. Satthā brāhmaṇiyā pāpabhāvaṃ ñatvā ‘‘brāhmaṇa, ‘evaṃ nipannassa mātugāmassa roge avūpasamante idañcidañca bhesajjaṃ kātuṃ vaṭṭatī’ti pubbepi te paṇḍitehi kathitaṃ, bhavasaṅkhepagatattā pana na sallakkhesī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
后来婆罗门说:“此身中腹风缠绕极致,反复不为察知。”遂某日携带香花等来到祇树给孤独园,顶礼世尊并致敬,独坐一旁问:“婆罗门啊,何事令汝不觉察?”她答曰:“世尊,婆罗门女腹中风痛确实缠绕,虽然我为她搜集好酥油、蜜糖和美味食品,身体现象清晰透明,色泽明朗,但腹中风病至极难判断。我此次特地长途跋涉方来此,未曾得闲察知。”世尊知晓此婆罗门女恶行,告诫婆罗门:“婆罗门,‘如是堕落的母村女子之病,若能适当平息,也可施以某种药方。’此事先前已被多智者如是说明,诸法生灭难免,却未定有明确由来。”说毕而嘱请彼人取过去(药方)于前。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇamahāsālakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā bārāṇasiyaṃ disāpāmokkho ācariyo ahosi. Ekasatarājadhānīsu khattiyakumārā ca brāhmaṇakumārā ca yebhuyyena tasseva santike sippaṃ uggaṇhanti. Atheko janapadavāsī brāhmaṇamāṇavo bodhisattassa santike tayo vede aṭṭhārasa ca vijjāṭṭhānāni uggaṇhitvā bārāṇasiyaṃyeva kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā divase divase dvattikkhattuṃ bodhisattassa santikaṃ āgacchati . Tassa brāhmaṇī dussīlā ahosi pāpadhammāti sabbaṃ paccuppannavatthusadisameva.
从前在巴耆尼达邦,菩萨生于婆罗门大族,年少长大,学识渊博,通晓各种手艺,成为巴耆尼达重要区域之导师。诸多国都中,王侯贵族或婆罗门子弟等,都悉心向师学习诸手艺。曾有一个城中婆罗门少年,学习菩萨各项十八种知识,每日两次前来拜访,与其家族同住于巴耆尼达。此婆罗门女性格恶劣,作恶多端,皆为现世现象所显。
Bodhisatto pana ‘‘iminā kāraṇena ovādagahaṇāya okāsaṃ na labhāmī’’ti vutte ‘‘sā māṇavikā imaṃ vañcetvā nipajjatī’’ti ñatvā ‘‘tassā rogānucchavikaṃ bhesajjaṃ ācikkhissāmī’’ti cintetvā āha ‘‘tāta, tvaṃ ito paṭṭhāya tassā sappikhīrarasādīni mā adāsi, gomutte pana pañcapaṇṇāni phalādīni ca pakkhipitvā koṭṭetvā navatambalohabhājane pakkhipitvā lohagandhaṃ gāhāpetvā rajjuṃ vā yottaṃ vā rukkhaṃ vā lataṃ vā gahetvā ‘idaṃ te rogassa anucchavikabhesajjaṃ, idaṃ vā piva, uṭṭhāya vā tayā bhuttabhattassa anucchavikaṃ kammaṃ karohī’’ti vatvā imaṃ gāthaṃ vadeyyāsi. ‘‘Sace bhesajjaṃ na pivati, atha naṃ rajjuyā vā yottena vā rukkhena vā latāya vā katici pahāre paharitvā kesesu gahetvā ākaḍḍhitvā kapparena potheyyāsi, sā taṅkhaṇaññeva uṭṭhāya kammaṃ karissatī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā vuttaniyāmeneva bhesajjaṃ katvā ‘‘bhadde, imaṃ bhesajjaṃ pivā’’ti āha. ‘‘Kena te idaṃ ācikkhita’’nti? ‘‘Ācariyena, bhadde’’ti. ‘‘Apanehi taṃ, na pivissāmī’’ti. Māṇavo ‘‘na tvaṃ attano ruciyā pivissasī’’ti rajjuṃ gahetvā ‘‘attano rogassa anucchavikaṃ bhesajjaṃ vā piva, yāgubhattānucchavikaṃ kammaṃ vā karohī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
然菩萨心念:“因这缘故,我无暇照顾她。”言毕又思:“此人弃绝人类,屡屡沉溺,我当指点她药方。”遂对一长者说:“父亲啊,你勿将炼乳、蜜糖等给予她,反以牛奶、各种果品五叶果等稍作投掷,向她发怒,也可投掷含铁粉的新鲜饭食,并握以铁锈、绳索、索条、树枝或藤蔓,言说:‘此为汝病之配合药物,饮之或起身行动,或加作业。’若她不饮,则以绳索、索条、树枝或藤蔓轻打背部或搓捻头发,并用刀子割划施以鞭刑,使其迅速起身行事。”如此告诫后,他赞叹“善哉”,便依言施药,“贤人,饮此药。”婆罗门女问:“此药为何教授于我?”答曰:“由老师所示。”女曰:“我不饮此药。”少年拽起绳索说:“你不可出于私欲服食,而应饮此治病药,或行祀祭中附随之业。”遂诵此偈言——
§130
130.
‘‘Yathāvācā ca bhuñjassu, yathābhuttañca byāhara;
“饮食如辞,依所服食行;
Ubhayaṃ te na sameti, vācā bhuttañca kosiye’’ti.
这两者你都不合适,既不合适于言语,也不合适于饮食。
Tattha yathāvācā ca bhuñjassūti yathā te vācā, tathā bhuñjassu, ‘‘vātā me vijjhantī’’ti vācāya anucchavikameva katvā bhuñjassūti attho. ‘‘Yathāvācaṃ vā’’tipi pāṭho yujjati, ‘‘yathāvācāyā’’tipi paṭhanti, sabbattha ayameva attho. Yathābhuttañca byāharāti yaṃ yathā te bhuttaṃ, tassa anucchavikameva byāhara, ‘‘arogamhī’’ti vatvā gehe kattabbaṃ karosīti attho. ‘‘Yathābhūtañcā’’tipi pāṭho, atha vā arogamhīti yathābhūtameva vatvā kammaṃ karohīti attho. Ubhayaṃ te na sameti, vācābhuttañca kosiyeti yā ca te ayaṃ vācā ‘‘vātā maṃ vijjhantī’’ti yañca te idaṃ paṇītabhojanaṃ bhuttaṃ, idaṃ ubhayampi tuyhaṃ na sameti, tasmā uṭṭhāya kammaṃ karohi. ‘‘Kosiye’’ti taṃ gottenālapati.
这里『饮食』与『言语』皆应遵守你的所言,即你所说的话,亦应遵循;若说『我腹中气动』这类言语,则当视为表述的附加说明,照此饮食。『或者如此说』的读本亦有,『照你所说的话』亦有,皆是同一意思。正如以你所饮食的方式来实行,必依其附加说明,例若说『身体无病』则应在家中照此去做,含义为以真实的身体状态去从事。若读『如实』,或解为秉持真实而行此业。你两者皆不合适,言语与饮食皆不适合,就像你说的『腹中气动』这话,以及你吃的可口食物都不相称,所以应起身去行事。『不合适』这词是『获悉』的音变。
Evaṃ vutte kosiyabrāhmaṇadhītā ‘‘ācariyena ussukkaṃ āpannakālato paṭṭhāya na sakkā mayā esa vañcetuṃ, uṭṭhāya kammaṃ karissāmī’’ti uṭṭhāya kammaṃ akāsi. ‘‘Ācariyena me dussīlabhāvo ñāto, idāni na sakkā ito paṭṭhāya puna evarūpaṃ kātu’’nti ācariye gāravena pāpakammatopi viramitvā sīlavatī ahosi. Sāpi brāhmaṇī ‘‘sammāsambuddhena kiramhi ñātā’’ti sattharipi gāravena na puna anācāraṃ akāsi.
如是说,那婆罗门之女因尊敬师长,因起了紧急时刻而起身,认为『因尊敬老师,现无法欺瞒我,将起身去做这事』,于是起身去做了。她认为『因老师知我有恶业,现在不可在此行此恶业』,因对老师敬重放弃罪业,便成为持戒清净者。她也是婆罗门女,想『由正觉尊者所作,我是其亲属』,因对佛陀尊者的敬重,亦不再作不正行为。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā jayampatikā idāni jayampatikāva, ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊听闻此法,于生时举例讲述本生故事,云『当时为征服者,现在亦为征服者,但老师是我本人』。
Kosiyajātakavaṇṇanā dasamā. · 国西亚本生注疏 第十
Kusanāḷivaggo terasamo. · 库萨那离品 第十三
Tassuddānaṃ –
其摘要是——
Kusanāḷi ca dummedhaṃ, naṅgalīsambakaṭāhaṃ;
库萨纳利与愚钝之人,倚赖长杆挂钩者;
Asilakkhaṇakalaṇḍukaṃ, biḷāraggikakosiyanti.
不善之特征图饰,即指带有悖逆之相的饰物。
14. Asampadānavaggo
第十四品 不善品
[131] 1. Asampadānajātakavaṇṇanā
【第131节】一、不善出生之释义
Asampadānenitarītarassāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi kāle bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso devadatto, akataññū tathāgatassa guṇaṃ na jānātī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva devadatto akataññū, pubbepi akataññūyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊在灵鹫山住持之时,曾起首向德瓦达谈论佛陀的不善业。彼时,比库们在佛法集会中议论,说:『朋友德瓦达,这位如来忘恩负义,不知知恩报德。』佛陀闻言而来,问道:『诸比库,众生安身处此处言论集会乎?』答曰:『有此名。』佛告比库:『如今此德瓦达不知恩,过去亦然不知恩也。』于是引现过去事相说之。
Atīte magadharaṭṭhe rājagahe ekasmiṃ magadharaññe rajjaṃ kārente bodhisatto tasseva seṭṭhi ahosi asītikoṭivibhavo saṅkhaseṭṭhīti nāmena. Bārāṇasiyaṃ pīḷiyaseṭṭhi nāma asītikoṭivibhavova ahosi. Te aññamaññaṃ sahāyakā ahesuṃ. Tesu bārāṇasiyaṃ pīḷiyaseṭṭhissa kenacideva kāraṇena mahantaṃ bhayaṃ uppajji, sabbaṃ sāpateyyaṃ parihāyi. So daliddo appaṭisaraṇo hutvā bhariyaṃ ādāya saṅkhaseṭṭhiṃ paccayaṃ katvā bārāṇasito nikkhamitvā padasāva rājagahaṃ patvā saṅkhaseṭṭhissa nivesanaṃ agamāsi. So taṃ disvāva ‘‘sahāyo me āgato’’ti parissajitvā sakkārasammānaṃ katvā katipāhaṃ vītināmetvā ekadivasaṃ ‘‘samma, kenaṭṭhena āgatosī’’ti pucchi. ‘‘Bhayaṃ me, samma, uppannaṃ, sabbaṃ dhanaṃ parikkhīṇaṃ, upatthambho me hohī’’ti. ‘‘Sādhu samma, mā bhāyī’’ti bhaṇḍāgāraṃ vivarāpetvā cattālīsa hiraññakoṭiyo dāpetvā sesampi paricchadaparivāraṃ sabbaṃ attano santakaṃ saviññāṇakaṃ aviññāṇakaṃ majjhe bhinditvā upaḍḍhameva adāsi. So taṃ vibhavaṃ ādāya puna bārāṇasiṃ gantvā nivāsaṃ kappesi.
过去时代,摩揭陀国王舍城的摩揭陀林中,有一菩萨时为王公,是一拥有三千万财富的商人,名号为“城主”。巴拉那西城有一名为皮利商主者,亦富有三千万财富,彼此相辅为助。期间,巴拉那西的皮利商主因某事生出极大恐惧,尽皆变卖财产抛弃。不被接纳,遂携妻离家,赴王舍城投靠城主。城主见之,便以敬重仪礼招待,清除数千债务,留其一日,询故曰:「汝是从何而来?」答曰:「心生恐惧,财产净尽,唯愿得庇护。」城主言:「好哉,莫惊恐。」开仓库以赐财四千四百万金币,并悉数派人护送其妻,分开中间与无间地,令其安心居住。商主承资产后返巴拉那西。
Aparabhāge saṅkhaseṭṭhissapi tādisameva bhayaṃ uppajji. So attano paṭisaraṇaṃ upadhārento ‘‘sahāyassa me mahāupakāro kato, upaḍḍhavibhavo dinno. Na so maṃ disvā pariccajissati, tassa santikaṃ gamissāmī’’ti cintetvā bhariyaṃ ādāya padasāva bārāṇasiṃ gantvā bhariyaṃ āha ‘‘bhadde, tava mayā saddhiṃ antaravīthiyā gamanaṃ nāma na yuttaṃ, mayā pesitayānamāruyha mahantena parivārena pacchā āgamissasi. Yāva yānaṃ pesemi, tāva idheva hohī’’ti vatvā taṃ sālāya ṭhapetvā sayaṃ nagaraṃ pavisitvā seṭṭhissa gharaṃ gantvā ‘‘rājagahanagarato tumhākaṃ sahāyo saṅkhaseṭṭhi nāma āgato’’ti ārocāpesi. So ‘‘āgacchatū’’ti pakkosāpetvā taṃ disvā neva āsanā vuṭṭhāsi, na paṭisanthāraṃ akāsi, kevalaṃ ‘‘kimatthaṃ āgatosī’’ti pucchi. ‘‘Tumhākaṃ dassanatthaṃ āgatomhī’’ti. ‘‘Nivāso te kahaṃ gahito’’ti? ‘‘Na tāva nivāsaṭṭhānaṃ atthi, seṭṭhigharaṇimpi sālāya ṭhapetvāva āgatomhī’’ti. ‘‘Tumhākaṃ idha nivāsaṭṭhānaṃ natthi, nivāpaṃ gahetvā ekasmiṃ ṭhāne pacāpetvā bhuñjitvā gacchatha, puna amhākaṃ gharaṃ mā pavisathā’’ti vatvā ‘‘mayhaṃ sahāyassa dussante bandhitvā ekaṃ bahalapalāpatumbaṃ dehī’’ti dāsaṃ āṇāpesi. Taṃ divasaṃ kira so rattasālīnaṃ sakaṭasahassamattaṃ ophunāpetvā koṭṭhāgāraṃ pūrāpesi, cattālīsakoṭidhanaṃ gahetvā āgato akataññū mahācoro sahāyakassa tumbamatte palāpe dāpesi. Dāso pacchiyaṃ ekaṃ palāpatumbaṃ pakkhipitvā bodhisattassa santikaṃ agamāsi.
城主后亦生同样恐惧。于是备下退路,自言:「助我者大有恩德,所赐名贵财富不可轻弃。若被见我,必弃我,人当去其所。」携妻赴巴拉那西,叮嘱妻曰:「善哉,尔与我同往之径不要穿巷而行,当乘我遣使车辆,众随护送,至所乘地,由其车辆返还。乘车之前之所皆留置。」于是置彼住所,入城访问城主,报曰:「摩揭陀城中,有名城主者,来访汝也。」城主呼人迎接。见来访者,非起身迎而问:“来者何故?”对曰:“为见汝而来。”问其所处,答曰:“尚无住所,在城主居所旁设馆而住。”言:“汝此无住所,当取旅馆一处,作而进食,莫入我家。”因而托付仆人道:“我与助者交恶,故赠此大布袋一具。”彼日此人用布袋装载一千万金物,填满仓库。携四千四百万财富之不知恩大盗将布袋托付仆人,然后至菩萨处。
Bodhisatto cintesi – ‘‘ayaṃ asappuriso mama santikā cattālīsakoṭidhanaṃ labhitvā idāni palāpatumbaṃ dāpesi, gaṇhāmi nu kho, na gaṇhāmī’’ti? Athassa etadahosi ‘‘ayaṃ tāva akataññū mittadubbhī katavināsakabhāvena mayā saddhiṃ mittabhāvaṃ bhindi. Sacāhaṃ etena dinnaṃ palāpatumbaṃ lāmakattā na gaṇhissāmi, ahampi mittabhāvaṃ bhindissāmi. Andhabālā parittakaṃ laddhaṃ aggaṇhantā mittabhāvaṃ vināsenti, ahaṃ pana etena dinnaṃ palāpatumbaṃ gahetvā mama vasena mittabhāvaṃ patiṭṭhāpessāmī’’ti. So palāpatumbaṃ dussante bandhitvā pāsādā oruyha sālaṃ agamāsi. Atha naṃ bhariyā ‘‘kiṃ te, ayya, laddha’’nti pucchi. ‘‘Bhadde amhākaṃ sahāyo pīḷiyaseṭṭhi palāpatumbaṃ datvā amhe ajjeva vissajjesī’’ti. Sā ‘‘ayya, kimatthaṃ aggahesi, kiṃ etaṃ cattālīsakoṭidhanassa anucchavika’’nti rodituṃ ārabhi. Bodhisattopi ‘‘bhadde, mā rodi, ahaṃ tena saddhiṃ mittabhāvabhedanabhayena mama vasena mittabhāvaṃ patiṭṭhāpetuṃ gaṇhiṃ, tvaṃ kiṃkāraṇā rodasī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
菩萨思惟道:『此非善人,彼时我拥有四千四百万财富,如今正向我乞讨草席,我是否收受?若不收受?』于是他发觉:『此人因嫉妒我,心怀恶意,怀有害友之心,破坏我与友谊的本质。我若轻视这赠送的草席,必将断绝友谊,我也必将破坏友谊。愚昧无知之人得此保全之物,却毁坏友谊;我则将因持受这赠草席而维系自己的友谊。』于是他握紧草席,缚束后登临高台,进入大厅。其妻问曰:『大人,何物得来?』他说:『贤者,这是我伙伴比利雅塞提世主赠予的草席,我等今日将予以处置。』妻问:『大人何为持此?此等草席乃四千四百万财产的微不足道部分?』欲哭不止。菩萨劝曰:『贤者,勿悲,我为免友谊破碎之忧,护持我之友谊而收此草席,汝何因而悲?』而作此偈言——
§131
131.
‘‘Asampadānenitarītarassa, bālassa mittāni kalībhavanti;
「因无诚信之人,朋友变作恶友;愚人之交,堕入低劣。」
Tasmā harāmi bhusaṃ aḍḍhamānaṃ, mā me mitti jīyittha sassatāya’’nti.
「故我接受半匹草席,愿友情永不破败。」
Tattha asampadānenāti asampādānena. Akāralope sandhi, aggahaṇenāti attho. Itarītarassāti yassa kassaci lāmakālāmakassa. Bālassa mittāni kalībhavantīti dandhassa apaññassa mittāni kalīni kāḷakaṇṇisadisāni honti, bhijjantīti attho. Tasmā harāmi bhusaṃ aḍḍhamānanti tena kāraṇena ahaṃ sahāyena dinnaṃ ekapalāpatumbaṃ harāmi gaṇhāmīti dasseti. ‘‘Māna’’nti hi aṭṭhannaṃ nāḷīnaṃ nāmaṃ, catunnaṃ aḍḍhamānaṃ, catasso ca nāḷiyo tumbo nāma. Tena vuttaṃ ‘‘palāpatumba’’nti. Mā me mitti jīyittha sassatāyanti mama sahāyena saddhiṃ mitti mā bhijjittha, sassatāva ayaṃ hotūti attho.
其中“无诚信者”意为“无诚信、堕落者”。“受取”意为“握紧、持取”。“恶友”指某人之为恶劣恶友。愚者之交低劣意指无智弱怯的朋友如同坠入颓败黑暗之地,易被破坏。故言“我接受半匹草席”,由此显明我为保全友谊,收受伙伴所赠的半匹草席。“草席”名为“玛那”,即由八根细管编织而成,四组两根相合称为“草席”。“愿友情永不破败”示意我与伙伴之友情无被破坏,久远可存。
Evaṃ vuttepi seṭṭhibhariyā rodateva. Tasmiṃ khaṇe saṅkhaseṭṭhinā pīḷiyaseṭṭhissa dinno kammantadāso sālādvārena āgacchanto seṭṭhibhariyāya rodanasaddaṃ sutvā sālaṃ pavisitvā attano sāmike disvā pādesu nipatitvā roditvā kanditvā ‘‘kimatthaṃ idhāgatattha, sāmī’’ti pucchi. Seṭṭhi sabbaṃ ārocesi. Kammantadāso ‘‘hotu, sāmi, mā cintayitthā’’ti ubhopi assāsetvā attano gehaṃ netvā gandhodakena nhāpetvā bhojetvā ‘‘sāmikā, vo āgatā’’ti sesadāse sannipātetvā dassetvā katipāhaṃ vītināmetvā sabbe dāse gahetvā rājaṅgaṇaṃ gantvā uparavaṃ akāsi. Rājā pakkosāpetvā ‘‘kiṃ eta’’nti pucchi, te sabbaṃ taṃ pavattiṃ rañño ārocesuṃ.
偈语毕,世主妻哭泣。刹那间,有工头使者携比利雅塞提世主之命,手持柱杖进入厅堂。听见哭声,入殿见主,跪地垂首,边哭边言:『夫君,此为何故?』世主详述始末。工头使者告曰:『请勿忧虑,夫君。』二人相互劝慰后,世主遣使将工头差遣,沐浴净身、服食饮水,复以口谕吩咐其妻曰:『夫人,你们来了。』继命诸差役集合,将遗留之财产清点完毕,收揽诸工头,往王府呈报。王闻讯大怒,问:『此为何事?』众差悉数陈述所发生之事。
Rājā tesaṃ vacanaṃ sutvā ubhopi seṭṭhī pakkosāpetvā saṅkhaseṭṭhiṃ pucchi ‘‘saccaṃ kira tayā mahāseṭṭhi pīḷiyaseṭṭhissa cattālīsakoṭidhanaṃ dinna’’nti? ‘‘Āma, mahārāja, mama sahāyassa maṃ takketvā rājagahaṃ āgatassa na kevalaṃ dhanaṃ, sabbaṃ vibhavajātaṃ saviññāṇakaṃ aviññāṇakaṃ dve koṭṭhāse katvā samabhāge adāsinti. Rājā ‘‘saccameta’’nti pīḷiyaseṭṭhiṃ pucchi. ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Tayā panassa taññeva takketvā āgatassa atthi koci sakkāro vā sammāno vā kato’’ti. So tuṇhī ahosi. Api pana te etassa palāpatumbamattaṃ dussante pakkhipāpetvā dāpitaṃ atthīti. Tampi sutvā tuṇhīyeva ahosi. Rājā ‘‘kiṃ kātabba’’nti amaccehi saddhiṃ mantetvā taṃ paribhāsitvā ‘‘gacchatha, pīḷiyaseṭṭhissa ghare sabbaṃ vibhavaṃ saṅkhaseṭṭhissa dethā’’ti āha. Bodhisatto ‘‘mahārāja, mayhaṃ parasantakena attho natthi, mayā dinnamattameva pana dāpethā’’ti āha. Rājā bodhisattassa santakaṃ dāpesi. Bodhisatto sabbaṃ attano dinnavibhavaṃ paṭilabhitvā dāsaparivuto rājagahameva gantvā kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
国王听闻两位富商的话,便分别召集他们,询问道:“实如此吗?尊贵的富商比利业富商确实布施了四千四百万的财物吗?”他说:“是的,大王,我的助手按照您的吩咐,从降临王舍城时起,不仅仅布施了财物,而是分割了全部的财富,其中包括有形和无形之物,分作两部分,平均布施。”国王于是说道:“确实如此。”便询问比利业富商:“是否神明也因此对你表示了尊敬或礼遇?”比利业富商保持沉默。不过,那些只看到表面传闻的人,误解并诽谤他所布施的意图。听闻此语,他仍保持沉默。国王于是召集众臣议论,商量后对他们说:“去比利业富商家中,将全部财富交给萨迦富商吧。”菩萨回答:“大王,因我无所有,只有刚刚布施的财物,请将这些财物布施给我。”国王于是赏赐给菩萨果期之物。菩萨接受全部自己布施的财富,带着侍者回到王舍城,安置家人,行布施及累积善行,依教奉行。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā pīḷiyaseṭṭhi devadatto ahosi, saṅkhaseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀导引出此法义,解说此生起源的经中说:“当时,比利业富商是迦叶天子,而我是萨迦富商。”
Asampadānajātakavaṇṇanā paṭhamā. · 不施与本生注疏 第一
[132] 2. Bhīrukajātakavaṇṇanā
【132】二、胆怯者本生传说
Kusalūpadese dhitiyā daḷhāya cāti idaṃ satthā jetavane viharanto ajapālanigrodhe māradhītānaṃ palobhanasuttantaṃ ārabbha kathesi. Bhagavatā hi ādito paṭṭhāya vuttaṃ –
在修习善法之地,于第三处,坚定修心,佛陀当时住于揭树林仙人树下,开始讲说降魔者所作贪欲之断灭经文。世尊据先教说法起首宣说:
‘‘Daddallamānā āgañchuṃ, taṇhā ca aratī ragā;
“心生懈怠而来,贪欲、厌恶与愤恨;
Tā tattha panudī satthā, tūlaṃ bhaṭṭhaṃva māluto’’ti. (saṃ. ni. 1.161);
佛陀在此却如同被棉絮覆被,远离诸苦。”(律藏·尼柯耶1.161)
Evaṃ yāva pariyosānā tassa suttantassa kathitakāle dhammasabhāyaṃ sannipatitā bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, sammāsambuddho māradhītaro anekasatānipi dibbarūpāni māpetvā palobhanatthāya upasaṅkamantiyo akkhīnipi ummīletvā na olokesi, aho buddhabalaṃ nāma acchariya’’nti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva mayhaṃ sabbāsave khepetvā sabbaññutaṃ sampattassa māradhītānaṃ anolokanaṃ nāma acchariyaṃ, ahañhi pubbe bodhiñāṇaṃ pariyesamāno sakilesakālepi abhisaṅkhataṃ dibbarūpaṃ indriyāni bhinditvā kilesavasena anoloketvāva gantvā mahārajjaṃ pāpuṇi’’nti vatvā atītaṃ āhari.
如是,当时此经已说毕,于法会中聚集比库者,皆共问说:『比库们,正自觉者如来对魔王之子,虽略胜百众天形,因贪欲而近前而视,却闭目不观,实在不可思议,啊,佛力真奇妙!』世尊至,于法会中止步问曰:『现在诸比库啊,尔时辩说者聚集乎?』对答曰:『是,世尊,如今我已断除一切烦恼,圆满具足般涅槃,魔子诸天虽集,我不观视,此乃奇异。昔我在觉悟之前求觉知时,虽处污秽之时,亦破除宿业种种天形神器,断诸烦恼而不观,便去至大王国度。』世尊说毕,忆持此事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto bhātikasatassa kaniṭṭho ahosīti sabbaṃ heṭṭhā takkasilājātake vuttanayeneva vitthāretabbaṃ. Tadā pana takkasilānagaravāsīhi bahinagare sālāyaṃ bodhisattaṃ upasaṅkamitvā yācitvā rajjaṃ paṭicchāpetvā abhiseke kate takkasilānagaravāsino nagaraṃ devanagaraṃ viya, rājabhavanañca indabhavanaṃ viya alaṅkariṃsu. Tadā bodhisatto nagaraṃ pavisitvā rājabhavane pāsāde mahātale samussitasetacchattaṃ ratanavarapallaṅkaṃ abhiruyha devarājalīlāya nisīdi, amaccā ca brāhmaṇagahapatikādayo ca khattiyakumārā ca sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā parivāretvā aṭṭhaṃsu, devaccharāpaṭibhāgā soḷasasahassanāṭakitthiyo naccagītavāditakusalā uttamavilāsasampannā naccagītavāditāni payojesuṃ. Gītavāditasaddena rājabhavanaṃ meghatthanitapūritā mahāsamuddakucchi viya ekaninnādaṃ ahosi. Bodhisatto taṃ attano sirisobhaggaṃ olokayamānova cintesi ‘‘sacāhaṃ tāsaṃ yakkhinīnaṃ abhisaṅkhataṃ dibbarūpaṃ olokessaṃ, jīvitakkhayaṃ patto abhavissaṃ, imaṃ sirisobhaggaṃ na olokessaṃ. Paccekabuddhānaṃ pana ovāde ṭhitabhāvena idaṃ mayā sampatta’’nti. Evañca pana cintetvā udānaṃ udānento imaṃ gāthamāha –
从前,菩提萨埵在巴拉那城为梵达特王治国期间为弟弟幼子,此事与下文塔卡斯里经录载相同。时菩提萨埵由傣克西兰城居民,徙至巴拉那城邻近村落,登居堂舍,乞求统治权,受封即皇帝之仪式,居民装饰城市犹如天宫,宫殿如帝王府邸。菩提萨埵入城坐至王宫高座,铺彩绣绣盖被,坐于天王戏乐之位,宾客婆罗门及贵族幼子各备妙饰环绕,天界女奴章节家眷有数千余,善于歌舞及乐器,演奏齐鸣犹如洪海崩涛。菩提萨埵观自身顶光,思念曰:『待我观视这护法众魔女所化的神通天形,如有灭命之时,唯此头光不望。此事我曾以私修辟支佛之身份而得,乃我所作。』怀此意念,即发出欢喜深宣。
§132
132.
‘‘Kusalūpadese dhitiyā daḷhāya ca, anivattitattā bhayabhīrutāya ca;
「善护众所依,坚固志气强,决断不回避,惧怖不敢临;
Na rakkhasīnaṃ vasamāgamimhase, sa sotthibhāvo mahatā bhayena me’’ti.
不居魔众境,此乃安乐所,我因大惧怖,得此安乐所。」
Tattha kusalūpadeseti kusalānaṃ upadese, paccekabuddhānaṃ ovādeti attho. Dhitiyā daḷhāya cāti daḷhāya dhitiyā ca, thirena abbocchinnanirantaravīriyena cāti attho. Anivattitattā bhayabhīrutāya cāti bhayabhīrutāya anivattitatāya ca. Tattha bhayanti cittutrāsamattaṃ parittabhayaṃ. Bhīrutāti sarīrakampanappattaṃ mahābhayaṃ. Idaṃ ubhayampi mahāsattassa ‘‘yakkhiniyo nāmetā manussakhādikā’’ti bheravārammaṇaṃ disvāpi nāhosi. Tenāha ‘‘anivattitattā bhayabhīrutāya cā’’ti. Bhayabhīrutāya abhāveneva bheravārammaṇaṃ disvāpi anivattanabhāvenāti attho. Na rakkhasīnaṃ vasamāgamimhaseti yakkhakantāre tāsaṃ rakkhasīnaṃ vasaṃ na agamimha. Yasmā amhākaṃ kusalūpadese dhiti ca daḷhā ahosi, bhayabhīrutābhāvena ca anivattanasabhāvā ahumhā, tasmā rakkhasīnaṃ vasaṃ na agamimhāti vuttaṃ hoti. Sa sotthibhāvo mahatā bhayena meti so mayhaṃ ayaṃ ajja mahatā bhayena rakkhasīnaṃ santikā pattabbena dukkhadomanassena sotthibhāvo khemabhāvo pītisomanassabhāvoyeva jātoti.
此中所谓护众即善法所依也。坚固志气者,谓以坚定之志,不退转且恒生力。决断不回避者,彼具惧怖及不退转性故名。谓惧怖者,心震惶且有周避之恐惧;恐怖者,则身体战栗所生极大惧怖。诸天为大有力之众,虽见「魔女」名状具怖侮姿,然不沾恐畏,故说其有「惧怖不敢临」。言以勇决及怖畏情无则,当见魔女怖难怖互秽常恼相从也。又谓不居魔众境者,谓鬼神之域非我所入也。以我坚固志气、有惧怖之无,则魔众之境不与我混也。由此故,我得此安乐境所,遂成安乐身心欢喜之处。
Evaṃ mahāsatto imāya gāthāya dhammaṃ desetvā dhammena rajjaṃ kāretvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
如是大有德者以此偈赞说佛法,宣扬佛法,治理国政,行施诸善业,如法而行,安然过去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘ahaṃ tena samayena takkasilaṃ gantvā rajjappattakumāro ahosi’’nti.
世尊承受此法教,完成此生,曾说:‘我当时由于智慧昏沉,堕落至王子境界’。
Bhīrukajātakavaṇṇanā dutiyā. · 《胆怯者本生》注释,第二。
[133] 3. Ghatāsanajātakavaṇṇanā
【133】三、葫芦座本生传说简述
Khemaṃyahinti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So hi bhikkhu satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā paccantaṃ gantvā ekaṃ gāmakaṃ upanissāya araññasenāsane vassaṃ upagañchi. Tassa paṭhamamāseyeva piṇḍāya paviṭṭhassa paṇṇasālā jhāyittha. So vasanaṭṭhānābhāvena kilamanto upaṭṭhākānaṃ ācikkhi. Te ‘‘hotu, bhante, paṇṇasālaṃ karissāma, kasāma tāva, vapāma tāvā’’tiādīni vadantā temāsaṃ vītināmesuṃ. So senāsanasappāyābhāvena kammaṭṭhānaṃ matthakaṃ pāpetuṃ nāsakkhi. So nimittamattampi anuppādetvā vutthavasso jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘kiṃ nu kho te, bhikkhu, kammaṭṭhānaṃ sappāyaṃ jāta’’nti pucchi. So ādito paṭṭhāya asappāyabhāvaṃ kathesi. Satthā ‘‘pubbe kho, bhikkhu, tiracchānāpi attano sappāyāsappāyaṃ ñatvā sappāyakāle vasitvā asappāyakāle vasanaṭṭhānaṃ pahāya aññattha agamaṃsu, tvaṃ kasmā attano sappāyāsappāyaṃ na aññāsī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
此时世尊在揭德林静住,开始向一名比库讲说。彼比库毕竟在佛所修道,退居背後,依村庄,住于旷野林中一处宿舍,住了一年雨安居。初月即得供养,入禅定于百叶堂中。因无住所之故,勤于事奉他众。他等说:“愿成法幢,愿酿酒,愿作饭”等语,度过一整月。彼比库因宿舍简陋,无法专心修行,不起作相,雨季终结后还返揭德林,敬礼世尊,独自坐于一旁。世尊与之相应问曰:“比库啊,你的修行之所,是否美好?”彼回答述过,称不美好。世尊曰:“比库,你过去已了知三恶道中自境的安不安,安之时则住,不安时则舍去他处。今你何以不知自处之安不安?”于是劝令忆及往昔。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sakuṇayoniyaṃ nibbattitvā viññutaṃ patvā sobhaggappatto sakuṇarājā hutvā ekasmiṃ araññāyatane jātassaratīre sākhāviṭapasampannaṃ bahalapattapalāsaṃ mahārukkhaṃ upanissāya saparivāro vāsaṃ kappesi. Bahū sakuṇā tassa rukkhassa udakamatthake patthaṭasākhāsu vasantā sarīravaḷañjaṃ udake pātenti. Tasmiñca jātassare caṇḍo nāgarājā vasati. Tassa etadahosi ‘‘ime sakuṇā mayhaṃ nivāse jātassare sarīravaḷañjaṃ pātenti, yaṃnūnāhaṃ udakato aggiṃ uṭṭhāpetvā rukkhaṃ jhāpetvā ete palāpeyya’’nti. So kuddhamānaso rattibhāge sabbesaṃ sakuṇānaṃ sannipatitvā rukkhasākhāsu nipannakāle paṭhamaṃ tāva uddhanāropitaṃ viya udakaṃ pakkudhāpetvā dutiyavāre dhūmaṃ uṭṭhāpetvā tatiyavāre tālakkhandhappamāṇaṃ jālaṃ uṭṭhāpesi. Bodhisatto udakato jālaṃ uṭṭhahamānaṃ disvā ‘‘bho, sakuṇā, agginā ādittaṃ nāma udakena nibbāpenti, idāni pana udakameva ādittaṃ. Na sakkā amhehi idha vasituṃ, aññattha gamissāmā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
过去佛在波罗奈国悉心治理时,生于鸟族,觉悟后成为鸟王,栖居于林中一处湖畔,依高大枝椏繁盛、枝叶茂密的庞大树木而居,及其群鸟亦居于树上水边的枝脉。那年诞生时,有猛龙栖居于湖畔。猛龙即想:“这些鸟在我住所湖畔水边枝头栖息,我必从水中生火,灼烧此树,使诸鸟失所”。于是意气奋发,夜间抽水喷出;次夜起烟;第三夜织出火网。觉者见水火网起,语鸟类曰:“诸鸟啊,火由水激起,水火相斥,吾辈不能久处此地,须另往他所”。随说此偈:
§133
133.
‘‘Khemaṃ yahiṃ tattha arī udīrito, dakassa majjhe jalate ghatāsano;
『安全之地』者,即那处水面上升起的波浪之地,在水中居于水波之间;
Na ajja vāso mahiyā mahīruhe, disā bhajavho saraṇājja nobhaya’’nti.
云云即刻并无土地可居,诸方四面皆为空无依止,无所畏惧。
Tattha khemaṃ yahiṃ tattha arī udīritoti yasmiṃ udakapiṭṭhe khemabhāvo nibbhayabhāvo, tasmiṃ attapaccatthiko sapatto uṭṭhito. Dakassāti udakassa. Ghatāsanoti aggi. So hi ghataṃ asnāti, tasmā ‘‘ghatāsano’’ti vuccati. Na ajja vāsoti ajja no vāso natthi. Mahiyā mahīruheti mahiruho vuccati rukkho, tasmiṃ imissā mahiyā jāte rukkheti attho. Disā bhajavhoti disā bhajatha gacchatha. Saraṇājja no bhayanti ajja amhākaṃ saraṇato bhayaṃ jātaṃ, paṭisaraṇaṭṭhānato bhayaṃ uppannanti attho.
其中,「安稳之处,彼处敌已起」者,谓于水面上安稳无畏之处,自身之敌、对手已然崛起。「达咖萨」者,即水之意。「火」者,食酥之物也——彼食酥,故称「食酥者」。「今日无住处」者,今日我等已无住处。「大地所生之树」者,「大地所生」即谓树木,其义为:生长于此大地之树。「分赴诸方」者,即往诸方而去。「今日我等之归依生起恐惧」者,今日于我等之归依处生起恐惧,其义为:于所依止之处生起畏惧。
Evaṃ vatvā bodhisatto attano vacanakare sakuṇe ādāya uppatitvā aññattha gato. Bodhisattassa vacanaṃ aggahetvā ṭhitasakuṇā jīvitakkhayaṃ pattā.
如是言说之后,发心成佛者携说法者之鸟,起身往他处去。因遵从菩萨之言,守鸟者终究服命以至于生命终止。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu arahatte patiṭṭhāsi.
世尊宣示此法,展示真理,出现如是生死轮回故事。至真理终极,则比库安住于阿拉汉位。
Tadā bodhisattassa vacanakarā sakuṇā buddhaparisā ahesuṃ, sakuṇarājā pana ahameva ahosinti.
彼时,菩萨之说者鸟与佛众随侍汇集,唯有鸟王自称亦为佛。
Ghatāsanajātakavaṇṇanā tatiyā. · 《食油者本生》注释,第三。
[134] 4. Jhānasodhanajātakavaṇṇanā
第134节 四、禅定净修经注解
Yesaññinoti idaṃ satthā jetavane viharanto saṅkassanagaradvāre attanā saṃkhittena pucchitapañhassa dhammasenāpatino vitthārabyākaraṇaṃ ārabbha kathesi. Tatridaṃ atītavatthu – atīte kira bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto araññāyatane kālaṃ karonto antevāsikehi pucchito ‘‘nevasaññīnāsaññī’’ti āha…pe… tāpasā jeṭṭhantevāsikassa kathaṃ na gaṇhiṃsu. Bodhisatto ābhassarato āgantvā ākāse ṭhatvā imaṃ gāthamāha –
世尊曾住于耶达伽纳的僧舍城门外,他以简略方式亲自回答所问问题,随后担任教法总帅,详细展开讲解。此地记载过往旧闻,谓佛陀在昔日于巴拉那西由婆达多国王时代,于静林修行时遭内住众人问及“非识者与非非识者”之论……为此,佛陀光明炯炯,从天而降,立空中,宣说以下偈语——
§134
134.
134. 【经文】『于树根下』等——此处,『树根下』者,即前往森林中树木根部之处也。『空旷处』者,即无人之地也。此二处,乃以无障碍、易于独处而宜于修行故,世尊特举此二处以示修行之所也。『如是修习』者,谓依前所说之法而修习也。『热诚、正知、具念,调伏世间的贪忧』——此中,『热诚』者,即精进之力也;『正知』者,即以慧观察也;『具念』者,即以念守护也;『调伏世间的贪忧』者,谓以此三法,调伏于五蕴之世间所生起之贪欲与忧恼也。此乃四念处修习之总括要义也。
‘‘Ye saññino tepi duggatā, yepi asaññino tepi duggatā;
“有视相者,皆堕恶道;无视相者,亦堕恶道;
Etaṃ ubhayaṃ vivajjaya, taṃ samāpattisukhaṃ anaṅgaṇa’’nti.
断除两者,是得究竟乐,安立无染之境”,
Tattha ye saññinoti ṭhapetvā nevasaññānāsaññāyatanalābhino avasese sacittakasatte dasseti. Tepi duggatāti tassā samāpattiyā alābhato tepi duggatā nāma. Yepi asaññinoti asaññabhave nibbatte acittakasatte dasseti. Tepi duggatāti tepi imissāyeva samāpattiyā alābhato duggatāyeva nāma. Etaṃ ubhayaṃ vivajjayāti etaṃ ubhayampi saññibhavañca asaññibhavañca vivajjaya pajahāti antevāsikaṃ ovadati. Taṃ samāpattisukhaṃ anaṅgaṇanti taṃ nevasaññānāsaññāyatanasamāpattilābhino santaṭṭhena ‘‘sukha’’nti saṅkhaṃ gataṃ jhānasukhaṃ anaṅgaṇaṃ niddosaṃ balavacittekaggatāsabhāvenapi taṃ anaṅgaṇaṃ nāma jātaṃ.
其中“有视相者”是指执持色相识见者,乃至得无识无非识境后依然有所分别的心识状态;称作堕恶道,是因此境界虽得禅定入趣,却非究竟解脱。所谓“无视相者”,是指无色相识的止息者,即心识完全息灭状态,亦表现为堕入寂灭恶趣。断除两者,意即断除有相识无相识二种状态,舍弃彼此执着,佛陀开示内住众人,将此二境界放下。所谓“是得究竟乐”,是指达成无色无识相入灭功德,那种净妙安乐无染污无瑕疵且坚稳团结之清净境界,即称无染净境,此便是此名的由来。
Evaṃ bodhisatto dhammaṃ desetvā antevāsikassa guṇaṃ kathetvā brahmalokameva agamāsi. Tadā sesatāpasā jeṭṭhantevāsikassa saddahiṃsu.
如是,菩提萨埵说法之后,对曾为长行者的修行者的功德加以阐述,之后便往梵天界去。当时,随之而来的长行者与之共鸣。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā jeṭṭhantevāsiko sāriputto, mahābrahmā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊接受这佛法的宣说后,回答了一个缘起故事,谓:“当时,那位长行者是沙利子,而大梵天正是我自己。”
Jhānasodhanajātakavaṇṇanā catutthā. · 《禅那清净本生》注释,第四。
[135] 5. Candābhajātakavaṇṇanā
第五节 〈月光童子本生经〉注疏
Candābhanti idaṃ satthā jetavane viharanto saṅkassanagaradvāre therasseva pañhabyākaraṇaṃ ārabbha kathesi. Atīte kira bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto araññāyatane kālaṃ karonto antevāsikehi pucchito ‘‘candābhaṃ sūriyābha’’nti vatvā ābhassare nibbatto. Tāpasā jeṭṭhantevāsikassa na saddahiṃsu. Bodhisatto ābhassarato āgantvā ākāse ṭhito imaṃ gāthamāha –
所谓月光童子,是指世尊在祇树给孤独园中,临近斯瓦城门的长老面前,开始问答般地阐释经义。过去,据说在巴拉那西时期,梵达特正治国时,菩提萨埵在林中修行。曾向这些长行者问及‘月光与日光何者为明?’云云,日光晓之,月光则不信服。菩提萨埵降临光辉,立于空中,吟诵此偈曰:
§135
135.
135. 【经文】『如实了知』——此中,『如实』者,谓依诸法之真实自性而知,非依颠倒妄见而知也。『了知』者,谓以观智现观也。此处所说之如实了知,乃以观慧穿透诸法之无常、苦、无我三相而知也。凡修习念处者,必须如实了知所缘之法,方能生起真正之观智,趣向解脱之道也。
‘‘Candābhaṃ sūriyābhañca, yodha paññāya gādhati;
‘月光与日光,战士以智慧争辩;’
Avitakkena jhānena, hoti ābhassarūpago’’ti.
无念的禅定,乃是有光明现前的禅定。
Tattha candābhanti odātakasiṇaṃ dasseti. Sūriyābhanti pītakasiṇaṃ. Yodha paññāya gādhatīti yo puggalo idha sattaloke idaṃ kasiṇadvayaṃ paññāya gādhati, ārammaṇaṃ katvā anupavisati, tattheva patiṭṭhahati . Atha vā candābhaṃ sūriyābhañca, yodha paññāya gādhatīti yattakaṃ ṭhānaṃ candābhā ca sūriyābhā ca patthaṭā, tatthake ṭhāne paṭibhāgakasiṇaṃ vaḍḍhetvā taṃ ārammaṇaṃ katvā jhānaṃ nibbattento ubhayampetaṃ ābhaṃ paññāya gādhati nāma. Tasmā ayampettha atthoyeva. Avitakkena jhānena, hoti ābhassarūpagoti so puggalo tathā katvā paṭiladdhena dutiyena jhānena ābhassarabrahmalokūpago hotīti.
此中“月光”是指白芒遍遍的光相,太阳光则是黄色光相。若有修识慧者,能以智慧涵摄这两种光相,先作作意安住后而入禅定,此时便能确立其境界。又或修识慧者能以智慧涵摄月光与太阳光,若其所处之处具有月光与太阳光相,增上分明的光相,此处便生起称为对应相的禅定;住持此境界,生起禅定而以智慧涵摄此二光相,谓之双光萃聚。故此处,即是此义。所谓无念禅定,有光明现前者,那人如是作,为得第二禅也,即得光明之梵天界往生。
Evaṃ bodhisatto tāpase bodhetvā jeṭṭhantevāsikassa guṇaṃ kathetvā brahmalokameva gato.
如是觉者,证得苦行禅定,度过长夜,将此功德周详说示,便往生于梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā jeṭṭhantevāsiko sāriputto, mahābrahmā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊承受此法宣说,举出本生事例作证——“当时此长夜苦行者乃是沙利子,大梵天则是我自己。”
Candābhajātakavaṇṇanā pañcamā. · 《月光本生》注释,第五。
[136] 6. Suvaṇṇahaṃsajātakavaṇṇanā
【136】第六 金天鹅本生故事注释
Yaṃ laddhaṃ tena tuṭṭhabbanti idaṃ satthā jetavane viharanto thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyañhi aññataro upāsako bhikkhunisaṅghaṃ lasuṇena pavāretvā khettapālaṃ āṇāpesi ‘‘sace bhikkhuniyo āgacchanti, ekekāya bhikkhuniyā dve tayo bhaṇḍike dehī’’ti. Tato paṭṭhāya bhikkhuniyo tassa gehampi khettampi lasuṇatthāya gacchanti. Athekasmiṃ ussavadivase tassa gehe lasuṇaṃ parikkhayaṃ agamāsi. Thullanandā bhikkhunī saparivārā gehaṃ gantvā ‘‘lasuṇenāvuso attho’’ti vatvā ‘‘natthayye, yathābhataṃ lasuṇaṃ parikkhīṇaṃ, khettaṃ gacchathā’’ti vuttā khettaṃ gantvā na mattaṃ jānitvā lasuṇaṃ āharāpesi. Khettapālo ujjhāyi ‘‘kathañhi nāma bhikkhuniyo na mattaṃ jānitvā lasuṇaṃ harāpessantī’’ti? Tassa kathaṃ sutvā yā tā bhikkhuniyo appicchā, tāpi, tāsaṃ sutvā bhikkhūpi, ujjhāyiṃsu. Ujjhāyitvā ca pana bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhagavā thullanandaṃ bhikkhaniṃ garahitvā ‘‘bhikkhave, mahiccho puggalo nāma vijātamātuyāpi appiyo hoti amanāpo, appasanne pasādetuṃ, pasannānaṃ vā bhiyyosomattāya pasādaṃ janetuṃ, anuppannaṃ vā lābhaṃ uppādetuṃ, uppannaṃ vā pana lābhaṃ thiraṃ kātuṃ na sakkoti. Appiccho pana puggalo appasanne pasādetuṃ, pasannānaṃ vā bhiyyosomattāya pasādaṃ janetuṃ, anuppannaṃ vā lābhaṃ uppādetuṃ, uppannaṃ vā pana lābhaṃ thiraṃ kātuṃ sakkotī’’tiādinā nayena bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ dhammaṃ kathetvā ‘‘na, bhikkhave, thullanandā idāneva mahicchā, pubbepi mahicchāyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
为了满足众人,世尊居住于祇树给孤独园时,曾说说长那拉吒比库尼的故事。有一名舍卫国在家居士,用辛辣之言讥诮比库尼众,派遣田地看守人。其言:“若比库尼来了,应分给每人二三件器皿。”于是比库尼众便为采摘辣物走访其家与田地。某日大旱,田地中辛辣物竟枯萎了。长那拉吒比库尼带众来到那地主家,言:“朋友,这辛辣无用了。”地主答:“没有了,辣物已枯萎,你应去田里查看。”地主进田后,不知适度,便采摘了辛辣物。田地主管愤恨道:“为何比库尼们不过度,却去采摘了?”此言闻知,那些比库尼缺乏节制,诸比库们亦因此生气。愤怒之后,世尊便将此事说于比库众:“比库们,贪婪者无论何时皆非亲友,无礼、不和悦者难以令他人欢喜,亦不能生更胜和悦,既未得利亦难持之长久;但有节制人,则能令众和悦,生更胜和悦,得未得之利,皆能持久无缺。”如是以此法,世尊谆谆教诲比库众:“如今长那拉吒此人贪婪,自古以来皆是如此。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto aññatarasmiṃ brāhmaṇakule nibbatti. Tassa vayappattassa samānajātikā kulā pajāpatiṃ āhariṃsu. Tassā nandā nandāvatī sundarīnandāti tisso dhītaro ahesuṃ. Tāsu patikulaṃ agatāsuyeva bodhisatto kālaṃ katvā suvaṇṇahaṃsayoniyaṃ nibbatti, jātissarañāṇañcassa uppajji. So vayappatto suvaṇṇasañchannaṃ sobhaggappattaṃ mahantaṃ attabhāvaṃ disvā ‘‘kuto nu kho cavitvā ahaṃ idhūpapanno’’ti āvajjento ‘‘manussalokato’’ti ñatvā puna ‘‘kathaṃ nu kho me brāhmaṇī ca dhītaro ca jīvantī’’ti upadhārento ‘‘paresaṃ bhatiṃ katvā kicchena jīvantī’’ti ñatvā cintesi ‘‘mayhaṃ sarīre sovaṇṇamayāni pattāni koṭṭanaghaṭṭanakhamāni, ito tāsaṃ ekekaṃ pattaṃ dassāmi, tena me pajāpati ca dhītaro ca sukhaṃ jīvissantī’’ti. So tattha gantvā piṭṭhivaṃsakoṭiyaṃ nilīyi, brāhmaṇī ca dhītaro ca bodhisattaṃ disvā ‘‘kuto āgatosi, sāmī’’ti pucchiṃsu. ‘‘Ahaṃ tumhākaṃ pitā kālaṃ katvā suvaṇṇahaṃsayoniyaṃ nibbatto tumhe daṭṭhuṃ āgato. Ito paṭṭhāya tumhākaṃ paresaṃ bhatiṃ katvā dukkhajīvikāya jīvanakiccaṃ natthi, ahaṃ vo ekekaṃ pattaṃ dassāmi, taṃ vikkiṇitvā sukhena jīvathā’’ti ekaṃ pattaṃ datvā agamāsi. So eteneva niyāmena antarantarā āgantvā ekekaṃ pattaṃ deti, brāhmaṇī ca dhītaro ca aḍḍhā sukhitā ahesuṃ.
从前,释迦牟尼世尊在舍卫国的婆罗门世家中转生为一位菩萨。她年老时,同辈兄弟姐妹抚养了婆罗门夫人。此人名为南达,南达瓦提和顺美南达是她的三个女儿。在这些子女中,那位菩萨早已往生于彼世,转生于金天鹅族中,同时拥有生死轮回知识。她年长时,见自己披挂金色光辉、威仪庄严,于是心生疑问:“我从哪里来,怎么出现在这里?”了然自己从人间来,便又忧虑:“婆罗门夫人和子女们还活着吗?”她知道他们活在他处,便思惟:“我身陈列的这层金色光芒,仿佛金盘、金瓶般珍贵,今后我将依次让他们见到这金光,以使婆罗门夫人及子女们安乐生活。”于是她来到地族聚居的区域,将身体收敛成一团,婆罗门夫人和子女们见到菩萨,便问道:“尊者,您从何处来?”菩萨回答:“我是贵众的父亲,早已死去,如今转生为金天鹅族。我来这里只为让你们见到我,就此之后你们活着难以维持生计,我将依次给你们送去金翅,使你们得以安乐生活。”说罢,将一只金翅送给他们,随即离去。依此规矩她不断来往,逐一送去金翅,使婆罗门夫人及子女们半数安乐。
Athekadivasaṃ sā brāhmaṇī dhītaro āmantesi ‘‘ammā, tiracchānānaṃ nāma cittaṃ dujjānaṃ. Kadāci vo pitā idha nāgaccheyya, idānissa āgatakāle sabbāni pattānipi luñcitvā gaṇhāmā’’ti. Tā ‘‘evaṃ no pitā kilamissatī’’ti na sampaṭicchiṃsu. Brāhmaṇī pana mahicchatāya puna ekadivasaṃ suvaṇṇahaṃsarājassa āgatakāle ‘‘ehi tāva, sāmī’’ti vatvā taṃ attano santikaṃ upagataṃ ubhohi hatthehi gahetvā sabbapattāni luñci. Tāni pana bodhisattassa ruciṃ vinā balakkārena gahitattā sabbāni bakapattasadisāni ahesuṃ. Bodhisatto pakkhe pasāretvā gantuṃ nāsakkhi. Atha naṃ sā mahācāṭiyaṃ pakkhipitvā posesi. Tassa puna uṭṭhahantāni pattāni setāni sampajjiṃsu. So sañjātapatto uppatitvā attano vasanaṭṭhānameva gantvā na puna āgamāsi.
有一天,这婆罗门夫人对子女们说:“母亲啊,野猪的心性恶劣,如果你们父亲来到此地,定会把所有金翅都啃烂拿走。”他们便回答说:“父亲不会那么做的。”某日婆罗门夫人怀着恶意,在金天鹅王来到时,对准他喊道:“过来吧,大人!”然后逼近亲手抓住,扒扯下所有金翅。这使菩萨十分不欢喜,徒然被夺得所有金翅,状如鸭翅。菩萨试图离开,却无力远行。后来,婆罗门夫人将金翅抛入大寺中保存。菩萨醒来后,取回白色金翅,返回原处安住,不复来访。
Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, thullanandā idāneva mahicchā, pubbepi mahicchāyeva , mahicchatāya ca pana suvaṇṇamhā parihīnā. Idāni pana attano mahicchatāya eva lasuṇamhāpi parihāyissati, tasmā ito paṭṭhāya lasuṇaṃ khādituṃ na labhissati. Yathā ca thullanandā, evaṃ taṃ nissāya sesabhikkhuniyopi. Tasmā bahuṃ labhitvāpi pamāṇameva jānitabbaṃ, appaṃ labhitvā pana yathāladdheneva santoso kātabbo, uttari na patthetabba’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
佛陀曾以此往事告诫比库们说:“不,诸比库!那时的脱蘭南達(Thullanandā)已经对婆罗门夫人怀有恶意,之前即是如此。且其恶意已将金翅破坏。现在她对婆罗门夫人也怀有怨恨,因此以后不会再获得金翅。如此,脱蘭南達及其时代的比库尼们也将随之遭受恶果。所以,多得时应知足,少得时应以现有为满足,不应贪求更多。”说毕,佛陀诵唱了这偈语——
§136
136.
136. 【经文】此段乃广释修习念处所得之利益也。修习念处者,能净化有情,超越愁悲,灭除苦忧,证得正道,现证涅槃。此七种利益,乃由修习四念处所直接生起者也。其中,『净化有情』者,谓令心清净,远离贪嗔痴垢也;『超越愁悲』者,谓超越内心之愁叹与悲泣也;『灭除苦忧』者,谓灭除身苦与心忧也;『证得正道』者,谓证得八支圣道也;『现证涅槃』者,谓于现世亲身证得涅槃也。
‘‘Yaṃ laddhaṃ tena tuṭṭhabbaṃ, atilobho hi pāpako;
“得于所获当满足,贪心过盛恶不善;
Haṃsarājaṃ gahetvāna, suvaṇṇā parihāyathā’’ti.
虽得金翅亦损害,沾染夺取如野狼。”
Tattha tuṭṭhabbanti tussitabbaṃ.
此中应当满足,应当忍受。
Idaṃ pana vatvā satthā anekapariyāyena garahitvā ‘‘yā pana bhikkhunī lasuṇaṃ khādeyya, pācittiya’’nti (pāci. 794) sikkhāpadaṃ paññāpetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā brāhmaṇī ayaṃ thullanandā ahosi, tisso dhītaro idāni tissoyeva bhaginiyo, suvaṇṇahaṃsarājā pana ahameva ahosi’’nti.
但是说到这里,世尊多种多样地归纳说明,指出『何者比库尼食用蒜为应当悔戒者』,并宣布戒律戒言:“然比库尼若食蒜,须悔戒。”于是以此戒律为引子,举出本生故事加以印证——“那时此婆罗门女子名叫图拉南达,有三子,如今这三人正是她的三个女儿,而那时正是金鹅王,我自己成为了那金鹅王。”
Suvaṇṇahaṃsajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 《金鹅本生》注释,第六。
[137] 7. Babbujātakavaṇṇanā
[137] 七、蜂蜜本生说明
Yattheko labhate babbūti idaṃ satthā jetavane viharanto kāṇamātusikkhāpadaṃ (pāci. 230 ādayo) ārabbha kathesi. Sāvatthiyañhi kāṇamātā nāma dhītuvasena pākaṭanāmā upāsikā ahosi sotāpannā ariyasāvikā. Sā dhītaraṃ kāṇaṃ aññatarasmiṃ gāmake samānajātikassa purisassa adāsi. Kāṇā kenacideva karaṇīyena mātu gharaṃ agamāsi. Athassā sāmiko katipāhaccayena dūtaṃ pāhesi ‘‘āgacchatu kāṇā, icchāmi kāṇāya āgamana’’nti. Kāṇā dūtassa vacanaṃ sutvā ‘‘amma, gamissāmī’’ti mātaraṃ āpucchi. Kāṇamātā ‘‘ettakaṃ kālaṃ vasitvā kathaṃ tucchahatthāva gamissasī’’ti pūvaṃ paci. Tasmiṃyeva khaṇe eko piṇḍacāriko bhikkhu tassā nivesanaṃ agamāsi, upāsikā taṃ nisīdāpetvā pattapūraṃ pūvaṃ dāpesi. So bhikkhu nikkhamitvā aññassa ācikkhi, tassapi tatheva dāpesi. Sopi nikkhamitvā aññassa ācikkhi, tassapi tathevāti evaṃ catunnaṃ janānaṃ dāpesi . Yathāpaṭiyattaṃ pūvaṃ parikkhayaṃ agamāsi, kāṇāya gamanaṃ na sampajji. Athassā sāmiko dutiyampi, tatiyampi dūtaṃ pāhesi. Tatiyaṃ pāhento ca ‘‘sace kāṇā nāgacchissati, ahaṃ aññaṃ pajāpatiṃ ānessāmī’’ti pāhesi. Tayopi vāre teneva upāyena gamanaṃ na sampajji, kāṇāya sāmiko aññaṃ pajāpatiṃ ānesi. Kāṇā taṃ pavattiṃ sutvā rodamānā aṭṭhāsi.
世尊住在揭德林时,开始演说名为侃那母戒律(巴吉帝亚第230条),即讲述一蜂蜜之事。沙瓦提城中,侃那母是一位以女徒身份闻名的在家女居士,已得初果圣法证。她将女婿侃那赐给了某一乡村与她同族的男子。侃那因某缘故竟不回母家。其夫派遣信使多次招呼说:“请回来吧,侃那,我希望你回家。”侃那听后回复信使:“母亲,我即将去。”侃那母早先反问:“你住了这么久,怎么却打算离家回去?”同一瞬间,一位托钵乞食的比库来到其住处,侃那母让他入座并先赐予饭食。乞食比库用完食后,给予另一人,如此传递四人。乞食比库后来离去并告知他人亦然,以此类推,四人皆同分享饭食。乞食比库初识情形后离去,却未见侃那成行返家。丈夫又派第二、第三个信使,第三个信使告诫:“若侃那不来,我将另娶他人。”此后三次均无结果,侃那夫另娶余人。侃那闻此消息痛哭而立。
Satthā taṃ kāraṇaṃ ñatvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kāṇamātāya nivesanaṃ gantvā paññattāsane nisīditvā kāṇamātaraṃ pucchi ‘‘kissāyaṃ kāṇā rodatī’’ti? ‘‘Iminā nāma kāraṇenā’’ti ca sutvā kāṇamātaraṃ samassāsetvā dhammiṃ kathaṃ kathetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ agamāsi. Atha tesaṃ catunnaṃ bhikkhūnaṃ tayo vāre yathāpaṭiyattapūvaṃ gahetvā kāṇāya gamanassa upacchinnabhāvo bhikkhusaṅghe pākaṭo jāto. Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, catūhi nāma bhikkhūhi tayo vāre kāṇamātāya pakkapūvaṃ khāditvā kāṇāya gamanantarāyaṃ katvā sāmikena pariccattaṃ dhītaraṃ nissāya mahāupāsikāya domanassaṃ uppādita’’nti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva te cattāro bhikkhū kāṇamātāya santakaṃ khāditvā tassā domanassaṃ uppādesuṃ, pubbepi uppādesuṃyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
世尊知晓此事,于晨时起身,着袈裟携钵前往侃那母处,坐于指定座位,问其“侃那何故哭泣?”侃那母答:“正因此因故。”世尊于侃那母哀叹安慰后,起身往其它处所住。四比库得到这消息后,于三周时间重复以前的流程,侃那不再成行,僧团中由此生波讼。一日,比库们聚集法会,议论如何发言:“诸位,比库中,有四人三周前曾与侃那母同食,其后侃那返家失败,致使侃那夫生怨,这令那位大居士心生忧伤。”世尊至此,问道:“身心安康乎,比库们?今何所议?”诸比库言:“世尊,此名四比库三周前与侃那母同食,致其苦恼,是之前已然,世尊复讲先事。”
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto pāsāṇakoṭṭakakule nibbattitvā vayappatto pariyodātasippo ahosi. Kāsiraṭṭhe ekasmiṃ nigame eko mahāvibhavo seṭṭhi ahosi, tassa nidhānagatāyeva cattālīsa hiraññakoṭiyo ahesuṃ. Athassa bhariyā kālaṃ katvā dhanasinehena gantvā dhanapiṭṭhiyaṃ mūsikā hutvā nibbatti. Evaṃ anukkamena sabbampi taṃ kulaṃ abbhatthaṃ agamāsi, vaṃso upacchijji. So gāmopi chaḍḍito apaṇṇattikabhāvaṃ agamāsi. Tadā bodhisatto tasmiṃ purāṇagāmaṭṭhāne pāsāṇe uppāṭetvā koṭṭeti. Atha sā mūsikā gocarāya caramānā bodhisattaṃ punappunaṃ passantī uppannasinehā hutvā cintesi ‘‘mayhaṃ dhanaṃ bahu nikkāraṇena nassissati, iminā saddhiṃ ekato hutvā idaṃ dhanaṃ datvā maṃsaṃ vikkiṇāpetvā khādissāmī’’ti. Sā ekadivasaṃ ekaṃ kahāpaṇaṃ mukhena ḍaṃsitvā bodhisattassa santikaṃ agamāsi. So taṃ disvā piyavācāya samālapanto ‘‘kiṃ nu kho, amma, kahāpaṇaṃ gahetvā āgatāsī’’ti āha. Tāta, imaṃ gahetvā attanāpi paribhuñja, mayhampi maṃsaṃ āharāti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā kahāpaṇaṃ ādāya gharaṃ gantvā ekena māsakena maṃsaṃ kiṇitvā āharitvā tassā adāsi. Sā taṃ gahetvā attano nivāsaṭṭhānaṃ gantvā yathāruciyā khādi. Tato paṭṭhāya imināva niyāmena divase divase bodhisattassa kahāpaṇaṃ deti, sopissā maṃsaṃ āharati.
往昔博罗奈国,在婆罗门王布拉玛达特治下,菩萨出身于石砌城家族,寿终宁静,号为净慧长老。迦尸国一村庄有一富商,财富约有四十四亿金币。其妻子经常往返金银库,仿佛老鼠出没,惹生忧虑。于是该富商弃绝家乡,迁至荒野之地,筑石房居住。此时菩萨开启石门,居于旧村镇。那女人常来牧牛,时常见菩萨,生起爱欲,思惟:“我如果与他一同住处,以此财富资助他,再卖肉食养活自己如何?”一日她口中咬着一块肉来到菩萨处。菩萨见其到,语以安详言辞:“母亲,你为何叼着肉来?”她答:“父亲,拿着此肉给自己食用,也给我肉吃。”菩萨赞叹“善哉”,接过肉块回家,过一月买肉食再次供养她。她取肉,回到住所照自己意愿食用。今后日日奉送此肉,菩萨同时摄受此肉食。
Athekadivasaṃ taṃ mūsikaṃ biḷāro aggahesi. Atha naṃ sā evamāha ‘‘mā, samma, maṃ māresī’’ti. Kiṃkāraṇā na māressāmi? Ahañhi chāto maṃsaṃ khāditukāmo, na sakkā mayā na māretunti. Kiṃ pana ekadivasameva maṃsaṃ khāditukāmosi, udāhu niccakālanti? ‘‘Labhamāno niccakālampi khāditukāmomhī’’ti. ‘‘Yadi evaṃ ahaṃ te niccakālaṃ maṃsaṃ dassāmi, vissajjehi ma’’nti. Atha naṃ biḷāro ‘‘tena hi appamattā hohī’’ti vissajjesi. Tato paṭṭhāya sā attano ābhataṃ maṃsaṃ dve koṭṭhāse katvā ekaṃ biḷārassa deti, ekaṃ sayaṃ khādati. Atha naṃ ekadivasaṃ aññopi biḷāro aggahesi, tampi tatheva saññāpetvā attānaṃ vissajjāpesi. Tato paṭṭhāya tayo koṭṭhāse katvā khādanti. Puna añño aggahesi, tampi tatheva saññāpetvā attānaṃ mocāpesi. Tato paṭṭhāya cattāro koṭṭhāse katvā khādanti. Puna añño aggahesi, tampi tatheva saññāpetvā attānaṃ mocāpesi. Tato paṭṭhāya pañca koṭṭhāse katvā khādanti. Sā pañcamaṃ koṭṭhāsaṃ khādamānā appāhāratāya kilantā kisā ahosi appamaṃsalohitā
昔日一日,有一只老鼠猫被捕获。它对捕者说:“不要,善哉,请不要杀我。有什么缘故让我不能被杀呢?我因渴望吃肉而来,只是我不能杀人。况且,你一天只给我一点肉,是不是为了常时供应?”答曰:“即使是常时供应,我也愿给你肉。如果我给你常时肉,你应答允放我走。”老鼠猫说:“你要稍加警惕。”于是放生了它。那女子将自己带来的肉分成两份,一份给老鼠猫,一份自己食用。后来又捕获另一只老鼠猫,亦照样放生。女子将肉分成三份,它们共同吃。再捕一只,分成四份吃,再捕一只,分成五份吃。正在吃第五份时,它因食不洁净,皮肤变得污秽满是肉色与血色斑斑。
Bodhisatto taṃ disvā ‘‘amma, kasmā milātāsī’’ti vatvā ‘‘iminā nāma kāraṇenā’’ti vutte ‘‘tvaṃ ettakaṃ kālaṃ kasmā mayhaṃ nācikkhi, ahamettha kātabbaṃ jānissāmī’’ti taṃ samassāsetvā suddhaphalikapāsāṇena guhaṃ katvā āharitvā ‘‘amma, tvaṃ imaṃ guhaṃ pavisitvā nipajjitvā āgatāgatānaṃ pharusāhi vācāhi santajjeyyāsī’’ti āha. Sā guhaṃ pavisitvā nipajji. Atheko biḷāro āgantvā ‘‘dehi, ajja me maṃsa’’nti āha. Atha naṃ mūsikā ‘‘are, duṭṭhabiḷāra, kiṃ te ahaṃ maṃsahārikā, attano puttānaṃ maṃsaṃ khādā’’ti tajjesi. Biḷāro phalikaguhāya nipannabhāvaṃ ajānanto kodhavasena mūsikaṃ gaṇhissāmī’’ti sahasāva pakkhanditvā hadayena phalikaguhāyaṃ pahari. Tāvadevassa hadayaṃ bhijji, akkhīni nikkhamanākārappattāni jātāni. So tattheva jīvitakkhayaṃ patvā ekamantaṃ paṭicchannaṭṭhāne pati. Etenūpāyena aparopi aparopīti cattāropi janā jīvitakkhayaṃ pāpuṇiṃsu. Tato paṭṭhāya mūsikā nibbhayā hutvā bodhisattassa devasikaṃ dve tayo kahāpaṇe deti. Evaṃ anukkamena sabbampi dhanaṃ bodhisattasseva adāsi. Te ubhopi yāvajīvaṃ mettiṃ abhinditvā yathākammaṃ gatā.
菩萨见状说道:“母亲,为什么你要与之为伍呢?”告之原因:“因你如此久留,我便知此处一定有缘由,我应做必要之事。”于是用锐利石块筑洞,告母亲:“你进去蜗居,于往来恶口之人中得安宁。”母亲进入洞穴,隐居内中。一只老鼠猫来访,求肉食。老鼠猫告之:“坏猫哪,我乃食肉者,你吃的是你儿子的肉。”母亲不知事理,怒气上升,猛击老鼠猫心脏,致其心破,眼出于眶,生命即终,倒于密室一角。由此手段,此种手段,四种手段,众生均因其命终者获得。然后母亲无畏,将菩萨跟随给出两个或三个铜币。由此因缘,所有财物均给于菩萨。他们彼此一生相爱,不相违逆,安稳而行。
Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha –
佛陀继承此过往成佛,唱诵偈曰——
§137
137.
137. 此乃结语偈颂之注疏也。【经文】『此道』者,即四念处之道也,乃唯一之道,非有两途也。所谓『唯一之道』,并非谓修行只有此一法门,而是谓此道乃直趣目标、不经迂回之正直之道也。犹如通往某城之笔直大道,虽有他道,然此道最为直捷也。复次,『唯一』亦可解为:此道乃修行者独自修行之道,须自力精进,不能依赖他人代为修行也。此偈乃世尊总结全经之要义,以激励诸比库精勤修习四念处也。
‘‘Yattheko labhate babbu, dutiyo tattha jāyati;
“谁得一窝兔子,后又生一子;
Tatiyo ca catuttho ca, idaṃ te babbukā bila’’nti.
第三第四后来到,这就是你的兔巢。”
Tattha yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Babbūti biḷāro. Dutiyo tattha jāyatīti yattha eko mūsikaṃ vā maṃsaṃ vā labhati, dutiyopi tattha biḷāro jāyati uppajjati, tathā tatiyo ca catuttho ca. Evaṃ te tadā cattāro biḷārā ahesuṃ. Hutvā ca pana divase divase maṃsaṃ khādantā te babbukā idaṃ phalikamayaṃ bilaṃ urena paharitvā sabbepi jīvitakkhayaṃ pattāti.
此处“yatthāti”者,谓“在某处”。“Babbūti biḷāro”意为“穴居者是猫”。又有“dutiyo tattha jāyatīti”,意即“次在其地生者”,谓“一处若有一鼠或肉,紧接着此处亦生起猫,如是第三、第四亦然”。如此,当时此地共有四只猫。日复一日,这些穴居猫咬食肉食,并以尾击穴口,致使全体生灵终归灭亡。
Evaṃ satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā cattāro biḷārā cattāro bhikkhū ahesuṃ, mūsikā kāṇamātā, pāsāṇakoṭṭakamaṇikāro pana ahameva ahosi’’nti.
如是尊者闻此故事,遂以此法义兴起缘起,说明过去世有四猫,即四比库;而老鼠为母,石头则为寄居宝石,唯我本人为主尊。
Babbujātakavaṇṇanā sattamā. · 《巴布本生》注释,第七。
[138] 8. Godhājātakavaṇṇanā
138. 第八篇·巨蜥本生故事注疏
Kiṃ te jaṭāhi dummedhāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kuhakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu heṭṭhā kathitasadisameva.
当曰:“为何于此愚痴?”此尊者在揭林住处,对一虚伪比库开示,以下述事缘如实叙述。
Atīte pana bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto godhāyoniyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Tadā eko pañcābhiñño uggatapo tāpaso ekaṃ paccantagāmaṃ nissāya araññāyatane paṇṇasālāyaṃ vasati, gāmavāsino tāpasaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahanti. Bodhisatto tassa caṅkamanakoṭiyaṃ ekasmiṃ vammike vasati, vasanto ca pana divase divase dve tayo vāre tāpasaṃ upasaṅkamitvā dhammūpasaṃhitaṃ atthūpasaṃhitañca vacanaṃ sutvā tāpasaṃ vanditvā vasanaṭṭhānameva gacchati. Aparabhāge tāpaso gāmavāsino āpucchitvā pakkāmi. Pakkamante ca pana tasmiṃ sīlavatasampanne tāpase añño kūṭatāpaso āgantvā tasmiṃ assamapade vāsaṃ kappesi. Bodhisatto ‘‘ayampi sīlavā’’ti sallakkhetvā purimanayeneva tassa santikaṃ agamāsi.
往昔时,波罗奈耶国王婆罗门致力于政权建设,菩萨于猎狗之胎再生。彼时,一位具五通的出离者苦修者,住于乡村西边林苑的五十座大厅中,村民恭敬此苦修者。菩萨寄居于蚁巢旁之一处,日日定期拜访三五苦修者,聆听法义及义理后,礼敬起身回住所。暮时,苦修者被村民问讯并离去,返途中遇一德行具足苦修者,后者也于犀牛所处处所居住。菩萨称此人为“亦具德行”,当即面前前来。
Athekadivasaṃ nidāghasamaye akālameghe vuṭṭhe vammikehi makkhikā nikkhamiṃsu, tāsaṃ khādanatthaṃ godhā āhiṇḍiṃsu. Gāmavāsino nikkhamitvā makkhikākhādakā godhā gahetvā siniddhasambhārasaṃyuttaṃ ambilānambilaṃ godhāmaṃsaṃ sampādetvā tāpasassa adaṃsu. Tāpaso godhāmaṃsaṃ khāditvā rasataṇhāya baddho ‘‘idaṃ maṃsaṃ atimadhuraṃ, kissa maṃsaṃ nāmeta’’nti pucchitvā ‘‘godhāmaṃsa’’nti sutvā ‘‘mama santikaṃ mahāgodhā āgacchati, taṃ māretvā maṃsaṃ khādissāmī’’ti cintesi. Cintetvā ca pana bhājanañca sappiloṇādīni ca āharāpetvā ekamante ṭhapetvā muggaramādāya kāsāvena paṭicchādetvā paṇṇasālādvāre bodhisattassa āgamanaṃ olokayamāno upasantūpasanto viya hutvā nisīdi bodhisatto sāyanhasamaye ‘‘tāpasassa santikaṃ gamissāmī’’ti nikkhamitvā upasaṅkamantova tassa indriyavippakāraṃ disvā cintesi ‘‘nāyaṃ tāpaso aññesu divasesu nisīdanākārena nisinno, ajjesa maṃ olokentopi duṭṭhindriyo hutvā oloketi, pariggaṇhissāmi na’’nti. So tāpasassa heṭṭhāvāte ṭhatvā godhāmaṃsagandhaṃ ghāyitvā ‘‘iminā kūṭatāpasena ajja godhāmaṃsaṃ khāditaṃ bhavissati, tenesa rasataṇhāya baddho ajja maṃ attano santikaṃ upasaṅkamantaṃ muggarena paharitvā maṃsaṃ pacitvā khāditukāmo bhavissatī’’ti tassa santikaṃ anupagantvāva paṭikkamitvā vicarati.
某日暮时,忽然无云时节,蚁巢外飞出诸蝇,猎狗饥饿引诱蝇至。村民驱赶蝇虫,猎狗捕获并备好熟肉,献于苦修者。苦修者食之,感味生渴,问此肉为何?答曰“猎狗肉”。苦修者念曰:“我附近有大猎狗,若击杀则得肉食”。继而备有酒浆食物,置于一隅,乃用棒覆以瓦,站于厅口,观察苦修者来临。傍晚时分,苦修者将往我处,菩萨观察苦修者变化,思量:“彼非日常端坐,其今日观察我亦心邪,决不接纳。”遂立于苦修者下方,嗅猎狗肉香,断定:“今日猎狗肉必被此苦修者食,遂因渴味,今日我若棒打苦修者,致肉煮熟,欲食之。”思及此即不接近苦修者而退避,心中深思。
Tāpaso bodhisattassa anāgamanabhāvaṃ ñatvā ‘‘iminā ‘ayaṃ maṃ paharitukāmo’ti ñātaṃ bhavissati, tena kāraṇena nāgacchati, anāgacchantassāpissa kuto muttī’’ti muggaraṃ nīharitvā khipi. So tassa agganaṅguṭṭhameva āsādesi. Bodhisatto vegena vammikaṃ pavisitvā aññena chiddena sīsaṃ ukkhipitvā ‘‘ambho kūṭajaṭila, ahaṃ tava santikaṃ upasaṅkamanto ‘sīlavā’ti saññāya upasaṅkamiṃ, idāni pana te mayā kūṭabhāvo ñāto, tādisassa mahācorassa kiṃ iminā pabbajjāliṅgenā’’ti vatvā taṃ garahanto imaṃ gāthamāha –
修行者觉知菩萨不存在归来的状态,便想『这个人欲加害于我』,知道此事必然发生,因此不前去。对于那个不归来的人,又从何处得以解脱呢?于是拔出矛迅速刺击。他只触及菩萨的食指。菩萨迅速进入蚁穴,将另一只手折断,掷地断头后对他说:『哎呀,愚痴的层岩住持,我以你持戒清净的名义靠近你。现在你却被我识破你如巢穴般的本性。对于如此贼盗,凭借这出家戒律有何用处呢?』藐视他而说道以下偈语——
§138
138.
138. 此乃巨蜥本生故事之注疏也。昔日,世尊为菩萨时,曾转生为巨蜥。此本生故事之因缘,乃世尊在某处住时,就某事而为比库们宣说此前世故事也。此故事之要义,乃藉巨蜥之事迹,以阐明智慧与方便善巧之重要性也。凡遭遇困难险境时,当以智慧观察形势,以方便善巧化解危难,而非鲁莽行事也。世尊以此本生故事,教导比库们应具足智慧与善巧,以应对修行道上所遇之种种障碍也。
‘‘Kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ te ajinasāṭiyā;
『你头发怎会愚痴?你毒蛇发怎生可畏?
Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasī’’ti.
你内心深奥难测,外表却浑浊堕罪。』
Tattha kiṃ te jaṭāhi dummedhāti ambho dummedha, nippañña etā pabbajitena dhāretabbā jaṭā, pabbajjāguṇarahitassa kiṃ te tāhi jaṭāhīti attho. Kiṃ te ajinasāṭiyāti ajinasāṭiyā anucchavikassa saṃvarassa abhāvakālato paṭṭhāya kiṃ te ajinasāṭiyā. Abbhantaraṃ te gahananti tava abbhantaraṃ hadayaṃ rāgadosamohagahanena gahanaṃ paṭicchannaṃ. Bāhiraṃ parimajjasīti so tvaṃ abbhantare gahane nhānādīhi ceva liṅgagahanena ca bāhiraṃ parimajjasi, taṃ parimajjanto kañjikapūritalābu viya visapūritacāṭi viya āsīvisapūritavammiko viya gūthapūritacittaghaṭo viya ca bahimaṭṭhova hosi, kiṃ tayā corena idha vasantena, sīghaṃ ito palāyāhi, no ce palāyasi, gāmavāsīnaṃ te ācikkhitvā niggahaṃ kārāpessāmīti.
此处“你头发愚痴”中,愚痴意指愚笨无智,这般头发者应由一个无戒无智的出家人留下。若无戒德的出家人,其头发又有何用?“你毒蛇发”指无守护的放逸行为久积导致意念失控。“你内心深奥”是指你内心深处被贪嗔痴等烦恼隐藏。“外表浑浊”是说你内心深藏的污秽以沐浴等形式在外显露,就像蒙尘的衣服、被粪涂满的手、被毒蛇咬的蚁穴、被污秽盖住的心罐,外表就像污秽重重。对于你这盗贼,现在住在这里的我劝你快逃,不然若逃不了,我将通报村民拘捕你。
Evaṃ bodhisatto kūṭatāpasaṃ tajjetvā vammikameva pāvisi, kūṭatāpasopi tato pakkāmi.
于是菩萨摈弃伪修行者,进入蚁穴,而伪修行者随后离去。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kūṭatāpaso ayaṃ kuhako ahosi, purimo sīlavantatāpaso sāriputto, godhāpaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
世尊宣说此法,援引本生传记作如下说明:「当时,自负狂妄的是愚顽之火,先前修持善法之火者是沙利子,犹如智者的是我本人。」
Godhājātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 鬣蜥本生注释,第八。
[139] 9. Ubhatobhaṭṭhajātakavaṇṇanā
第九章 双面对峙本生传记释义
Akkhī bhinnā paṭo naṭṭhoti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Tadā kira dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, seyyathāpi nāma chavālātaṃ ubhatopadittaṃ majjhe gūthagataṃ nevāraññe kaṭṭhatthaṃ pharati, na gāme kaṭṭhatthaṃ pharati, evameva devadatto evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā ubhato bhaṭṭho ubhato paribāhiro jāto, gihiparibhogā ca parihīno, sāmaññatthañca na paripūretī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva ubhato bhaṭṭho hoti, atītepi ubhato bhaṭṭho ahosiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
有一次,世尊在林中安住,说起提婆达多。当时比库们聚集法会,激烈辩论说:「朋友们,正如水中的河蚌,口朝内而非外产珠,非村中而是林中结珍珠,提婆达多也如是,虽出家修道,但他立场矛盾,内外不一,放弃俗世享受,却未能真正成就沙门之目的。」世尊亲临,问:「你们为何聚集于此议论?」答曰:「据说,提婆达多现在立场矛盾,过去也是如此。」世尊于是述说过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tadā ekasmiṃ gāmake bāḷisikā vasanti. Atheko bāḷisiko baḷisaṃ ādāya daharena puttena saddhiṃ yasmiṃ sobbhe pakatiyāpi bāḷisikā macche gaṇhanti, tattha gantvā baḷisaṃ khipi. Baḷiso udakapaṭicchanne ekasmiṃ khāṇuke laggi. Bāḷisiko taṃ ākaḍḍhituṃ asakkonto cintesi ‘‘ayaṃ baḷiso mahāmacche laggo bhavissati, puttakaṃ mātu santikaṃ pesetvā paṭivissakehi saddhiṃ kalahaṃ kārāpemi, evaṃ ito na koci koṭṭhāsaṃ paccāsīsissatī’’ti. So puttaṃ āha ‘‘gaccha, tāta, amhehi mahāmacchassa laddhabhāvaṃ mātu ācikkhāhi, ‘paṭivissakehi kira saddhiṃ kalahaṃ karohī’ti vadehī’’ti. So puttaṃ pesetvā baḷisaṃ ākaḍḍhituṃ asakkonto rajjucchedanabhayena uttarisāṭakaṃ thale ṭhapetvā udakaṃ otaritvā macchalobhena macchaṃ upadhārento khāṇukehi paharitvā dvepi akkhīni bhindi. Thale ṭhapitasāṭakaṃpissa coro hari. So vedanāppatto hutvā hatthena akkhīni uppīḷayamāno gahetvā udakā uttaritvā kampamāno sāṭakaṃ pariyesati.
过去时,佛陀在巴拉那城修行时,曾化为树神。某村有渔夫妇居住。渔夫携儿与渔夫妇共捕鱼,渔夫妇于鱼群中捕获小鱼后,将鱼抛弃。渔夫贪鱼入水坑,渔夫妇无力抓住,心想:「此渔夫定获大鱼,应送子母到母亲处,求子共戏,今后无人敢侵我渔场。」渔夫派儿子前去,说:「孩子啊,你去告诉母亲,渔夫得大鱼,愿与父母共斗争。」儿子去后,渔夫仍不能抓住渔夫妇,惧怕砍断绳索,在树梢上竖起斗笠,跳入水中,以贪鱼心抢鱼,打碎渔夫妇两眼。树梢的斗笠被偷。但渔夫痛苦不堪,用手捂眼,捞水寻找斗笠时颤抖不止。
Sāpissa bhariyā ‘‘kalahaṃ katvā kassaci apaccāsīsanabhāvaṃ karissāmī’’ti ekasmiṃyeva kaṇṇe tālapaṇṇaṃ piḷandhitvā ekaṃ akkhiṃ ukkhalimasiyā añjetvā kukkuraṃ aṅkenādāya paṭivissakagharaṃ agamāsi. Atha naṃ ekā sahāyikā evamāha ‘‘ekasmiṃyeva te kaṇṇe tālapaṇṇaṃ piḷandhitaṃ, ekaṃ akkhi añjitaṃ, piyaputtaṃ viya kukkuraṃ aṅkenādāya gharato gharaṃ gacchasi, kiṃ ummattikāsi jātā’’ti. ‘‘Nāhaṃ ummattikā, tvaṃ pana maṃ akāraṇena akkosasi paribhāsasi, idāni taṃ gāmabhojakassa santikaṃ gantvā aṭṭha kahāpaṇe daṇḍāpessāmī’’ti evaṃ kalahaṃ katvā ubhopi gāmabhojakassa santikaṃ agamaṃsu. Kalahe visodhiyamāne tassāyeva matthake daṇḍo pati. Atha naṃ bandhitvā ‘‘daṇḍaṃ dehī’’ti pothetuṃ ārabhiṃsu.
渔夫妻说:「若有争斗,我必责罚干涉者。」某次她挟椰叶揉搓,拔出一只眼珠,拿着狗去责问干涉者。女伴说:「你揉搓椰叶,拔眼珠,挟狗行走如疯癫。」她答曰:「我非疯癫,你无故责骂我。如今我将去村人处索赔八个钱币。」双方来至村人面前。争讼清理,刹那间她头部遭鞭打。随后二人被捆绑,命令交罚。
Rukkhadevatā gāme tassā imaṃ pavattiṃ, araññe cassā patino taṃ byasanaṃ disvā khandhantare ṭhitā ‘‘bho purisa, tuyhaṃ udakepi kammanto paduṭṭho thalepi, ubhatobhaṭṭho jāto’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
树神见村中此事,居林中皈依者观察此苦难后,于树下曰:「啊,为人,你水中行为恶劣,地上亦如是,双面对峙。」继而吟诵此偈曰—
§139
139.
‘‘Akkhī bhinnā paṭo naṭṭho, sakhigehe ca bhaṇḍanaṃ;
『眼睛已破,皮已脱落,在情人与家中有破坏;
Ubhato paduṭṭhā kammantā, udakamhi thalamhi cā’’ti.
双方都进行不当行为,水中和地面上皆有其事』。
Tattha sakhigehe ca bhaṇḍananti sakhī nāma sahāyikā, tassā ca gehe tava bhariyāya bhaṇḍanaṃ kataṃ, bhaṇḍanaṃ katvā bandhitvā pothetvā daṇḍaṃ dāpiyati. Ubhato paduṭṭhā kammantāti evaṃ tava dvīsupi ṭhānesu kammantā paduṭṭhāyeva bhinnāyeva. Kataresu dvīsu? Udakamhi thalamhi cāti, akkhibhedena paṭanāsena ca udake kammantā paduṭṭhā, sakhigehe bhaṇḍanena thale kammantā paduṭṭhāti.
此处所谓情人与家中破坏者者,指名为情妇之同伴,她在你家中替你的妻子行破坏行为,即破坏后捆绑,然后放入罐中,并给予惩罚。说双方都进行不当行为,是指你两处地方的行为即是此种不当。是哪些两个地方?即水中与地面上。所谓水与地,是借眼睛破裂、皮肤脱落的比喻,指在水中进行不当行为,以及在家中通过破坏的行为在地面上进行不当行为。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā bāḷisiko devadatto ahosi, rukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
师尊耸起此法说,启发了本生故事,说明『当时,那个愚钝无知的天神名叫德瓦达多,而树神是我自己』。
Ubhatobhaṭṭhajātakavaṇṇanā navamā. · 两边供养本生注释,第九。
[140] 10. Kākajātakavaṇṇanā
[140] 第十、乌鸦本生故事注释
Niccaṃ ubbiggahadayāti idaṃ satthā jetavane viharanto ñātatthacariyaṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu dvādasakanipāte bhaddasālajātake (jā. 1.12.13 ādayo) āvi bhavissati.
一时,世尊住在揭迦园中,着手为亲族行持讲说义理。适逢十二部集中的布达沙罗生经中,缘起故事将作展开。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kākayoniyaṃ nibbatti. Athekadivasaṃ rañño purohito bahinagare nadiyaṃ nhāyitvā gandhe vilimpitvā mālaṃ piḷandhitvā varavatthanivattho nagaraṃ pāvisi. Nagaradvāratoraṇe dve kākā nisinnā honti. Tesu eko ekaṃ āha – ‘‘samma, ahaṃ imassa brāhmaṇassa matthake sarīravaḷañjaṃ pātessāmī’’ti. Itaro ‘‘mā te etaṃ rucci, ayaṃ brāhmaṇo issaro, issarajanena ca saddhiṃ veraṃ nāma pāpakaṃ. Ayañhi kuddho sabbepi kāke vināseyyā’’ti. ‘‘Na sakkā mayā na kātu’’nti. ‘‘Tena hi paññāyissasī’’ti vatvā itaro kāko palāyi. So toraṇassa heṭṭhābhāgaṃ sampatte brāhmaṇe olambakaṃ cālento viya tassa matthake vaccaṃ pātesi. Brāhmaṇo kujjhitvā kākesu veraṃ bandhi.
从前在巴拉那西城,菩萨尚未成佛时转生为乌鸦族。某日,国王的太傅沐浴河水后,浑身沾染香气与污垢,随后入城。城门牌楼下停着两只乌鸦,其中一只说:“好吧,我愿在这婆罗门头上洒下体液污物。”另一只劝阻道:“不要,你不宜如此,此婆罗门乃有势者,若他发怒,必将带来祸害,我们都将灭亡。”第一只回言:“我无法做到。”第二只说:“那定有智慧能办此事。”于是第二只乌鸦飞走。第一只乌鸦来到牌楼下,像吊着的似的在婆罗门头顶撒尿,婆罗门十分震怒,遂对乌鸦动恻怛之恨。
Tasmiṃ kāle ekā bhatiyā vīhikoṭṭikadāsī vīhiṃ gehadvāre ātape pattharitvā rakkhantī nisinnāva niddaṃ okkami. Tassā pamādaṃ ñatvā eko dīghalomako eḷako āgantvā vīhiṃ khādi, sā pabujjhitvā taṃ disvā palāpesi. Eḷako dutiyampi, tatiyampi tassā tatheva niddāyanakāle āgantvā vīhiṃ khādi. Sāpi taṃ tikkhattuṃ palāpetvā cintesi ‘‘ayaṃ punappunaṃ khādanto upaḍḍhavīhiṃ khādissati, bahu me chedo bhavissati, idānissa puna anāgamanakāraṇaṃ karissāmī’’ti. Sā alātaṃ gahetvā niddāyamānā viya nisīditvā vīhikhādanatthāya eḷake sampatte uṭṭhāya alātena eḷakaṃ pahari, lomāni aggiṃ gaṇhiṃsu. So sarīre jhāyante ‘‘aggiṃ nibbāpessāmī’’ti vegena gantvā hatthisālāya samīpe ekissā tiṇakuṭiyā sarīraṃ ghaṃsi, sā pajjali. Tato uṭṭhitā jālā hatthisālaṃ gaṇhi. Hatthisālāsu jhāyantīsu hatthipiṭṭhāni jhāyiṃsu, bahū hatthī vaṇitasarīrā ahesuṃ. Vejjā hatthī aroge kātuṃ asakkontā rañño ārocesuṃ. Rājā purohitaṃ āha ‘‘ācariya, hatthivejjā hatthī tikicchituṃ na sakkonti, api kiñci bhesajjaṃ jānāsī’’ti. ‘‘Jānāmi, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Kākavasā, mahārājā’’ti. Rājā ‘‘tena hi kāke māretvā vasaṃ āharathā’’ti āha. Tato paṭṭhāya kāke māretvā vasaṃ alabhitvā tattha tattheva rāsiṃ karonti, kākānaṃ mahābhayaṃ uppajji.
当时有一位女佣人守护粮仓闷坐于门前,睡着了。她失察,一只长尾老鼠接连三次来仓库偷食。女佣惊起赶跑老鼠,心想:“他如屡次偷食,终将啃坏仓库,我将被解雇,又不再有人来这里。”遂拿起钹状器具,坐定像入定般敲击,以火烧鼠毛。老鼠心想:“我要扑灭火。”迅速跑到象舍附近一草亭内,钻入象鼻中,象便点燃火焰。女佣起身架设网罩于象舍,象群中正在入定之象敲击象掌,许多象身光鲜柔润。医象因无法治愈,便报告国王。国王对太傅说:“师傅,象医说象不能治好象,有什么药物可知?”答曰:“知道,陛下,是用乌鸦粪便。”国王吩咐:“用此杀乌鸦,取其粪便。”遂组织人马捕杀乌鸦,收乌鸦糞做累积资源,乌鸦遂生大恐怖。
Tadā bodhisatto asītikākasahassaparivāro mahāsusāne vasati. Atheko kāko gantvā kākānaṃ uppannabhayaṃ bodhisattassa ārocesi. So cintesi ‘‘ṭhapetvā maṃ añño mayhaṃ ñātakānaṃ uppannabhayaṃ harituṃ samattho nāma natthi, harissāmi na’’nti dasa pāramiyo āvajjetvā mettāpāramiṃ purecārikaṃ katvā ekavegena pakkhanditvā vivaṭamahāvātapānena pavisitvā rañño āsanassa heṭṭhā pāvisi. Atha naṃ eko manusso gahitukāmo ahosi. Rājā ‘‘saraṇaṃ paviṭṭho, mā gaṇhī’’ti vāresi. Mahāsatto thokaṃ vissamitvā mettāpāramiṃ āvajjetvā heṭṭhāsanā nikkhamitvā rājānaṃ āha – ‘‘mahārāja, raññā nāma chandādivasena agantvā rajjaṃ kāretuṃ vaṭṭati. Yaṃ yaṃ kammaṃ kattabbaṃ hoti, sabbaṃ nisamma upadhāretvā kātuṃ vaṭṭati. Yañca kayiramānaṃ nipphajjati, tadeva kātuṃ vaṭṭati, na itaraṃ. Sace hi rājāno yaṃ kayiramānaṃ na nipphajjati, taṃ karonti, mahājanassa maraṇabhayapariyosānaṃ mahābhayaṃ uppajjati . Purohito veravasiko hutvā musāvādaṃ abhāsi, kākānaṃ vasā nāma natthī’’ti. Taṃ sutvā rājā pasannacitto bodhisattassa kañcanabhaddapīṭhaṃ dāpetvā tattha nisinnassa pakkhantarāni satapākasahassapākatelehi makkhāpetvā kañcanataṭṭake rājārahaṃ subhojanaṃ bhojāpetvā pānīyaṃ pāyetvā suhitaṃ vigatadarathaṃ mahāsattaṃ etadavoca ‘‘paṇḍita, tvaṃ ‘kākānaṃ vasā nāma natthī’ti vadesi, kena kāraṇena nesaṃ vasā na hotī’’ti bodhisatto ‘‘iminā ca iminā ca kāraṇenā’’ti sakalanivesanaṃ ekaravaṃ katvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
当时菩萨有七万乌鸦族群,安居在大树林中。一只乌鸦飞来报告乌鸦群生起恐怖。菩萨思惟道:“设若我仍在,便无力解除亲族乌鸦生起之恐怖,我便不愿承担。”随即发起十种波罗蜜,先修慈波罗蜜,遂独自飞进狂风暴雨中,进入国王座位下。此时有一人欲捕菩萨,被国王喝止曰:“既然求庇护,莫伤害他。”大士心无所忧,宣布慈波罗蜜已成,离座对国王说:“陛下,应以殷勤等日来治理国政,所作一切勤恳务必如实承担,必做之事务必完成,如若官员未能完成,将引发民众重大恐怖。太傅辟林为居所,妄语说乌鸦无栖息地。”闻言国王欢喜,赏赐黄金宝座,使菩萨坐于其下,又用百羽苍蝇犀角虱涌涂身,赏美食、佳饮以慰勉。大士于是告说:「贤者常秉持愤怒心,四处擅作威严残害众生,何况此人呢?今我应专注驯服诸乌鸦,使其消除恐怖。」随后说出偈颂。
§140
140.
‘‘Niccaṃ ubbiggahadayā, sabbalokavihesakā;
「复次,常怀慈愍心,遍行诸世界;
Tasmā nesaṃ vasā natthi, kākānamhāka ñātina’’nti.
因此,‘他们当中没有亲属,因乌鸦与人无血缘关系’。
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – mahārāja, kākā nāma niccaṃ ubbiggamānasā bhayappattāva viharanti, sabbalokassa ca vihesakā, khattiyādayo manussepi itthipurisepi kumārakumārikādayopi viheṭhentā kilamentāva vicaranti, tasmā imehi dvīhi kāraṇehi nesaṃamhākaṃ ñātīnaṃ kākānaṃ vasā nāma natthi. Atītepi na bhūtapubbā, anāgatepi na bhavissatīti.
这里的简要意涵是——大王,所谓乌鸦,常常带着吓人的声音生活,是万世间的损害者。武士等诸人及男女孩童等也随意戏弄它们,追赶驱逐它们,因此这两种原因之故,在这些人中间,没有乌鸦的亲属。过去不存在,未来亦不会存在。
Evaṃ mahāsatto imaṃ kāraṇaṃ uttānaṃ katvā ‘‘mahārāja, raññā nāma anisamma anupadhāretvā kammaṃ na kattabba’’nti rājānaṃ bodhesi. Rājā tussitvā bodhisattaṃ rajjena pūjesi. Bodhisatto rajjaṃ raññoyeva paṭidatvā rājānaṃ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā sabbasattānaṃ abhayaṃ yāci. Rājā tassa dhammadesanaṃ sutvā sabbasattānaṃ abhayaṃ datvā kākānaṃ nibaddhadānaṃ paṭṭhapesi. Divase divase taṇḍulambaṇassa bhattaṃ pacitvā nānaggarasehi omadditvā kākānaṃ dīyati, mahāsattassa pana rājabhojanameva dīyittha.
于是,大觉者根据此因由,起身告诫国王说:‘大王,国王不应不合规矩擅自废除义务而不履行职责。’国王很高兴,尊敬尊奉大觉者。大觉者接掌政权,设立国王五戒,保障众生安全。国王听闻正法开示,赐予众生平安,并供养乌鸦的绳索。每天煮制米饭,用银器盛饭施与乌鸦,但大觉者只享用国王的宫廷宴食。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bārāṇasirājā ānando ahosi, kākarājā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀接受此法要后,讲述了此生平故事——‘彼时巴拉那西城主是阿难,乌鸦王则为我自己。’
Kākajātakavaṇṇanā dasamā. · 乌鸦本生注释,第十。
Asampadānavaggo cuddasamo. · 不施品,第十四。
Tassuddānaṃ –
其结句是——
Asampadānabhīrukaṃ, ghatāsanajhānasodhaṃ;
‘没有资质而怀疑不安,住着瓦罐而净习禅定’;
Candābhaṃ suvaṇṇahaṃsaṃ, babbugodhubhatobhaṭṭhaṃ;
月光辉映如金天鹅,栖息于莲池中,水波荡漾。
Kākarājāti te dasāti.
此中有乌鸦十只。
15. Kakaṇṭakavaggo
第十五章 乌鸦章节
[141] 1. Godhājātakavaṇṇanā
【141】第一则 鹳鸟本生故事释义
Napāpajanasaṃsevīti idaṃ satthā veḷuvane viharanto ekaṃ vipakkhaseviṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu mahiḷāmukhajātake kathitasadisameva.
“不与恶道执着”——此乃世尊在竹林安住时,于一名偏执恶见的比库展开的开示。即彼时所说的《母门本生》的现行事例。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto godhāyoniyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. So vayappatto nadītīre mahābile anekagodhāsataparivāro vāsaṃ kappesi. Tassa putto godhāpillako ekena kakaṇṭakena saddhiṃ santhavaṃ katvā tena saddhiṃ sammodamāno viharanto ‘‘kakaṇṭakaṃ parissajissāmī’’ti avattharati. Tassa tena saddhiṃ vissāsaṃ godhārājassa ārocesuṃ. Godhārājā puttaṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta, tvaṃ aṭṭhāne vissāsaṃ karosi, kakaṇṭakā nāma nīcajātikā, tehi saddhiṃ vissāso na kattabbo. Sace tvaṃ tena saddhiṃ vissāsaṃ karissasi, taṃ kakaṇṭakaṃ nissāya sabbampetaṃ godhākulaṃ vināsaṃ pāpuṇissati, ito paṭṭhāya etena saddhiṃ vissāsaṃ mā akāsī’’ti āha. So karotiyeva. Bodhisatto punappunaṃ kathentopi tassa tena saddhiṃ vissāsaṃ vāretuṃ asakkonto ‘‘avassaṃ amhākaṃ etaṃ kakaṇṭakaṃ nissāya bhayaṃ uppajjissati, tasmiṃ uppanne palāyanamaggaṃ sampādetuṃ vaṭṭatī’’ti ekena passena vātabilaṃ kārāpesi.
过去在巴拉那城,当婆罗门达特建立王国时,菩提萨埵与鹳鸟之族结为盟约。彼时年长者在大河岸边大石旁与众多鹳鸟群居。其子鹳鸟幼儿与一只乌鸦结成友谊,同伴相依共处,幼鹳鸟说道:“我们应驱逐乌鸦。”以此友谊的信赖影响鹳鸟王。鹳鸟王召来其子训诫道:“儿啊,你与乌鸦相结信任是不当之举,乌鸦是卑劣贱族,不应信赖。倘若你与其信任,将以乌鸦为依托,整个鹳鸟族将遭毁灭。谨记勿与其结信。”幼鹳鸟虽承诺,但反复思量难以断绝信任,忧心其依托乌鸦恐生祸患,遂以风吹恶风驱逐乌鸦。
Puttopissa anukkamena mahāsarīro ahosi, kakaṇṭako pana purimappamāṇoyeva. Itaro ‘‘kakaṇṭakaṃ parissajissāmī’’ti antarantarā avattharatiyeva, kakaṇṭakassa pabbatakūṭena avattharaṇakālo viya hoti. So kilamanto cintesi ‘‘sace ayaṃ aññāni katipayāni divasāni maṃ evaṃ parissajissati, jīvitaṃ me natthi, ekena luddakena saddhiṃ ekato hutvā imaṃ godhākulaṃ vināsessāmī’’ti. Athekadivasaṃ nidāghasamaye meghe vuṭṭhe vammikamakkhikā uṭṭhahiṃsu, tato tato godhā nikkhamitvā makkhikāyo khādanti. Eko godhāluddako godhābilaṃ bhindanatthāya kuddālaṃ gahetvā sunakhehi saddhiṃ araññaṃ pāvisi. Kakaṇṭako taṃ disvā ‘‘ajja attano manorathaṃ pūressāmī’’ti taṃ upasaṅkamitvā avidūre nipajjitvā ‘‘bho purisa , kasmā araññe vicarasī’’ti pucchi. So ‘‘godhānaṃ atthāyā’’ti āha. ‘‘Ahaṃ anekasatānaṃ godhānaṃ āsayaṃ jānāmi, aggiñca palālañca ādāya ehī’’ti taṃ tattha netvā ‘‘imasmiṃ ṭhāne palālaṃ pakkhipitvā aggiṃ datvā dhūmaṃ katvā samantā sunakhe ṭhapetvā sayaṃ mahāmuggaraṃ gahetvā nikkhantā nikkhantā godhā paharitvā māretvā rāsiṃ katvā yāhī’’ti evañca pana vatvā ‘‘ajja paccāmittassa piṭṭhiṃ passissāmī’’ti ekasmiṃ ṭhāne sīsaṃ ukkhipitvā nipajji. Luddakopi palāladhūmaṃ akāsi, dhūmo bilaṃ pāvisi, godhā dhūmandhā maraṇabhayatajjitā nikkhamitvā palāyituṃ āraddhā. Luddako nikkhantaṃ nikkhantaṃ paharitvā māresi, tassa hatthato muttā sunakhā gaṇhiṃsu. Godhānaṃ mahāvināso uppajji.
一只孔雀作为子代,身体异常巨大,但雏鸟却与以往的规格相同。另一只孔雀心想“我要放弃这只雏鸟”,不久便开始生出厌弃之意,如同放弃山峰上的高峰一样。它在游荡时,心念起:“如果这只幼鸟未来若干天中真的被我如此弃置,我的生命将无有价值。只要靠一只小幼鸟,我与它一同合而为一,共同毁灭这片孔雀林。”某日在炎热时节,天空中云起,蚂蝗和蚊虫纷纷飞起,时而振翅,时而飞出巢穴,捕食这群孔雀。一只幼鸟为了破开孔雀洞,拿着喙一同与幼鸟们进入森林。孔雀见状,心想“今日我要满足自己的愿望”,便走近幼鸟,隐没不远问道:“喂,人啊,何故于森林中流窜?”幼鸟答言:“是为孔雀的利益。”孔雀言:“我知有数百只孔雀居住,也携带火与烟来到此处。”说罢,布置火烟于此地,在周围以幼鸟为践踏者,自己持大棒,从林中来回游走,殴打孔雀,将其杀戮,堆积成堆,继而离去。孔雀幼鸟亦施烟火,火烟进入洞穴,孔雀因烟火和死亡恐怖而惊恐离开。幼鸟追踪出来,殴打并杀死孔雀,幼鸟们用爪子抓住其前肢。由此孔雀产生劳劫,遭遇大毁灭。
Bodhisatto ‘‘kakaṇṭakaṃ nissāya bhayaṃ uppanna’’nti ñatvā ‘‘pāpapurisasaṃsaggo nāma na kattabbo, pāpe nissāya hitasukhaṃ nāma natthi, ekassa pāpakakaṇṭakassa vasena ettakānaṃ godhānaṃ vināso jāto’’ti vātabilena palāyanto imaṃ gāthamāha –
菩提萨埵知晓“因依附于孔雀,故生出恐怖”,又明白“不可与恶人结交,因恶人结交中无利益无快乐;住于恶人中,孔雀之大量毁灭即由此产生”,于是起风逃遁,吟诵此歌-
§141
141.
‘‘Na pāpajanasaṃsevī, accantasukhamedhati;
“不与恶人结交,自得极乐;
Godhākulaṃ kakaṇṭāva, kaliṃ pāpeti attāna’’nti.
就像孔雀不依附于孔雀群,凶恶自毁身。”
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – pāpajanasaṃsevī puggalo accantasukhaṃ ekantasukhaṃ nirantarasukhaṃ nāma na edhati na vindati na paṭilabhati. Yathā kiṃ? Godhākulaṃ kakaṇṭāva. Yathā kakaṇṭakato godhākulaṃ sukhaṃ na labhati, evaṃ pāpajanasaṃsevī puggalo sukhaṃ na labhati. Pāpajanaṃ pana sevanto ekanteneva kaliṃ pāpeti attānaṃ, kali vuccati vināso, ekanteneva pāpasevī attānañca aññe ca attanā saddhiṃ vasante vināsaṃ pāpeti. Pāḷiyaṃ pana ‘‘phalaṃ pāpeyyā’’ti likhanti. Taṃ byañjanaṃ aṭṭhakathāyaṃ natthi, atthopissa na yujjati. Tasmā yathāvuttameva gahetabbaṃ.
此处归纳解说-所谓不与恶人结交者,其人不获得专一长久之恒常乐果。如何?就如孔雀不依附于孔雀群,不得享受孔雀群之乐;同理,不与恶人来往者,不得享受真乐。反之,若仅依附恶人,必然沾染恶行,自坏身心。恶即是毁灭,恶人同时对自己及他人均造成毁灭。巴利文中记为“恶果应得”,但此意不合经义、说理,故应依教义实取正解。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kakaṇṭako devadatto ahosi, bodhisattassa putto anovādako godhāpillako vipakkhasevī bhikkhu, godhārājā pana ahameva ahosi’’nti.
世尊将此法义宣说,继而讲述本生故事——『当时,毒蛇王是天人德达多,发愿为菩萨之子,劝导众生的是服务于毒蛇的比库,至于毒蛇王本身,我正是那一位』。
Godhājātakavaṇṇanā paṭhamā. · 鬣蜥本生注释,第一。
[142] 2. Siṅgālajātakavaṇṇanā
【142】二、锡伽罗本生故事注释
Etañhite durājānanti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanaṃ ārabbha kathesi. Dhammasabhāyañhi bhikkhūnaṃ kathaṃ sutvā satthā ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva mayhaṃ vadhāya parisakkati, pubbepi parisakkiyeva, na ca maṃ māretuṃ asakkhi, sayameva pana kilanto’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此处谓残暴国王者,当此世尊在娑厘林中住时,开始因谋杀天人德达多而引发纷争。闻于法会中比库如此论说:『比库们,德达多此刻正策划要杀我,我早知此事,过去亦曾多次密谋,但他无力杀我,我却身心俱疲。』
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto siṅgālayoniyaṃ nibbattitvā siṅgālarājā hutvā siṅgālagaṇaparivuto susānavane vihāsi. Tena samayena rājagahe ussavo ahosi, yebhuyyena manussā suraṃ pivanti, surāchaṇoyeva kireso. Athettha sambahulā dhuttā bahuṃ surañca maṃsañca āharāpetvā maṇḍitapasādhitā gāyitvā gāyitvā surañca pivanti, maṃsañca khādanti. Tesaṃ paṭhamayāmāvasāne maṃsaṃ khīyi, surā pana bahukāva. Atheko dhutto ‘‘maṃsakhaṇḍaṃ dehī’’ti āha. ‘‘Maṃsaṃ khīṇa’’nti ca vutte ‘‘mayi ṭhite maṃsakkhayo nāma natthī’’ti vatvā ‘‘āmakasusāne matamanussamaṃsaṃ khādanatthāya āgate siṅgāle māretvā maṃsaṃ āharissāmī’’ti muggaraṃ gahetvā niddhamanamaggena nagarā nikkhamitvā susānaṃ gantvā muggaraṃ gahetvā matako viya uttāno nipajji. Tasmiṃ khaṇe bodhisatto siṅgālagaṇaparivuto tattha gato taṃ disvā ‘‘nāyaṃ matako’’ti ñatvāpi ‘‘suṭṭhutaraṃ upaparikkhissāmī’’ti tassa adhovātena gantvā sarīragandhaṃ ghāyitvā tathatovassa amatakabhāvaṃ ñatvā ‘‘lajjāpetvā naṃ uyyojessāmī’’ti gantvā muggarakoṭiyaṃ ḍaṃsitvā ākaḍḍhi, dhutto muggaraṃ na vissaji, upasaṅkamantampi na olokento naṃ gāḷhataraṃ aggahesi. Bodhisatto paṭikkamitvā ‘‘bho purisa, sace tvaṃ matako bhaveyyāsi, na mayi muggaraṃ ākaḍḍhante gāḷhataraṃ gaṇheyyāsi, iminā kāraṇena tava matakabhāvo vā amatakabhāvo vā dujjāno’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
过去,在跋兰耶城由婆罗门妙达所统治之时,菩萨转生为锡伽罗族之王,君临锡伽罗众部,安居于娑厘林中。彼时王宫酒宴频繁,人皆如饮天水般畅饮美酒,饮酒拜肉是一种乐事。宴席尾声,肉食耗尽,而美酒尚余很多。有一盗贼说:「给我一些肉块吧。」他说:「肉已耗尽。」于是回应:「我在废弃寺刹,欲杀锡伽罗者取肉食。」遂携棍棒,於城外寺刹出现,卧倒如同头颅。菩萨见其随众锡伽罗围绕,识其非头颅,但暂且细察,俯身嗅其体臭,知其真实无死,默念:「羞辱他无需与他为伍。」遂用棍棒袭击盗贼。盗贼不放手,且不回视,愈加严厉抓扯。菩萨就此回击:「汝设为头颅,若真是我头颅,莫将棍棒握紧,也莫用力抓我。因汝难辨头颅与非头颅,以此因由汝头颅状态不明。」乃吟诵偈颂——
§142
142.
‘‘Etañhi te durājānaṃ, yaṃ sesi matasāyikaṃ;
「此乃汝辈残暴王者所留之残酷残暴习性;
Yassa te kaḍḍhamānassa, hatthā daṇḍo na muccatī’’ti.
『你持杖击打却无杖可释放』者,谓此杖握于手中时不可释手之义。
Tattha etañhi te durājānanti etaṃ kāraṇaṃ tava duviññeyyaṃ. Yaṃ sesi matasāyikanti yena kāraṇena tvaṃ matasāyikaṃ sesi, matako viya hutvā sayasi. Yassa te kaḍḍhamānassāti yassa tava daṇḍakoṭiyaṃ gahetvā kaḍḍhiyamānassa hatthato daṇḍo na muccati, so tvaṃ tathato matako nāma na hosīti.
此处所谓『恶君』,因汝无法辨别此理。所谓『余自床者』,乃以此因汝自作自受,如同床榻一般。『你持杖击打』者,谓你手握杖棒击打之时,杖棒不离手,故汝果真非所谓的自床也。
Evaṃ vutte so dhutto ‘‘ayaṃ mama amatakabhāvaṃ jānātī’’ti uṭṭhāya daṇḍaṃ khipi, daṇḍo virajjhi. Dhutto ‘‘gaccha, viraddho dānisi mayā’’ti āha. Bodhisatto nivattitvā ‘‘bho purisa, maṃ virajjhantopi tvaṃ aṭṭha mahāniraye soḷasa ca ussadaniraye aviraddhoyevā’’ti vatvā pakkāmi. Dhutto kiñci alabhitvā susānā nikkhamitvā parikhāyaṃ nhāyitvā āgatamaggeneva nagaraṃ pāvisi.
如是语毕,曰:『此乃我非自床之迹象』,便起身投杖,杖即淨净。称呼者曰:『去吧,此赠我之杖已衰损』。菩萨回转而语:『啊男子,汝虽杖已失,却为八大地狱及十六小灭尽狱所不及之者』,言毕而去。称呼者无所获,带上饮食出门,沐浴净身后,如路引一般返入城中。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā dhutto devadatto ahosi, siṅgālarājā pana ahameva ahosi’’nti.
师持此法语及本生故事说法:『当时称呼者是迭瓦达德,鹿王则是我自己』。
Siṅgālajātakavaṇṇanā dutiyā. · 豺本生注释,第二。
[143] 3. Virocajātakavaṇṇanā
三、光明本生故事注释
Lasī ca te nipphalitāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattassa gayāsīse sugatālayassa dassitabhāvaṃ ārabbha kathesi. Devadatto hi parihīnajjhāno lābhasakkāraparihīno ‘‘attheko upāyo’’ti cintetvā satthāraṃ pañca vatthūni yācitvā alabhamāno dvinnaṃ aggasāvakānaṃ saddhivihārike adhunā pabbajite dhammavinayamhi akovide pañcasate bhikkhū gahetvā gayāsīsaṃ gantvā saṅghaṃ bhinditvā ekasīmāyaṃ āveṇikaṃ saṅghakammaṃ akāsi. Satthā tesaṃ bhikkhūnaṃ ñāṇaparipākakālaṃ ñatvā dve aggasāvake pesesi. Te disvā devadatto tuṭṭhamānaso rattiṃ dhammaṃ desayamāno ‘‘buddhalīlaṃ karissāmī’’ti sugatālayaṃ dassento ‘‘vigatathinamiddho kho, āvuso sāriputta, bhikkhusaṅgho, paṭibhātu taṃ bhikkhūnaṃ dhammīkathā, piṭṭhi me āgilāyati, tamahaṃ āyamissāmī’’ti vatvā niddaṃ upagato . Dve aggasāvakā tesaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ desetvā maggaphalehi pabodhetvā sabbe ādāya veḷuvanameva paccāgamiṃsu.
尔时师在竹林中,现观迭瓦达德于俱舍那林中示现。迭瓦达德无所执著,断绝获利念,思量『此生唯一之道』,请求师借五物,后得两大弟子之信行加持,新出家五百比库随师去俱舍那林,分裂僧团,设一界限作聚落,行僧团仪式。师知其五百比库觉悟成熟,遣二大弟子之二人。二大弟子见迭瓦达德欣然,夜间说法,曰:『吾当演佛戏』,展现俱舍那林,曰:『沙利子,吾僧团无昏沉懈怠,且能显现比库们法讲解,令我欢喜,于今我要去也』。二大弟子为五百比库演法,启示道果,众皆受教后返往竹林。
Kokāliko vihāraṃ tucchaṃ disvā devadattassa santikaṃ gantvā ‘‘āvuso devadatta, parisaṃ te bhinditvā dve aggasāvakā vihāraṃ tucchaṃ katvā gatā, tvaṃ pana niddāyasiyevā’’ti vatvā uttarāsaṅgamassa apanetvā bhittiyaṃ piṭṭhikaṇṭakaṃ phusanto viya paṇhiyā naṃ hadaye pahari. Tāvadevassa mukhato lohitaṃ uggañchi. So tato paṭṭhāya gilāno ahosi. Satthā theraṃ pucchi ‘‘sāriputta, tumhākaṃ gatakāle devadatto kiṃ akāsī’’ti? Bhante, devadatto amhe disvā ‘‘buddhalīlaṃ karissāmī’’ti sugatālayaṃ dassetvā mahāvināsaṃ pattoti. Satthā ‘‘na kho sāriputta, devadatto idāneva mama anukaronto vināsaṃ patto, pubbepi pattoyevā’’ti vatvā therena yācito atītaṃ āhari.
寇迦利见他居所荒废,遂往天达多近处,语曰:「朋友天达多,众聚因你破散,两位尊者舍弃住处离去,而你却沉眠不觉。」说罢,将上衣裹颈,如触针刺般击打其心。天达多口出鲜血,从此患病。世尊问长老:「沙利佛,汝时天达多何所为?」长老答曰:「尊者,天达多见我们,言将为佛戏显出圣者之家,遂大败坏。」世尊言:「沙利佛,天达多如今模仿我而招致灭亡,昔日亦然。」嘱托长老引出往昔事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kesarasīho hutvā himavantappadese kañcanaguhāyaṃ vāsaṃ kappesi. So ekadivasaṃ kañcanaguhāya nikkhamitvā vijambhitvā catuddisaṃ oloketvā sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkanto mahāmahiṃsaṃ vadhitvā varamaṃsaṃ khāditvā ekaṃ saraṃ otaritvā maṇivaṇṇassa udakassa kucchiṃ pūretvā guhaṃ sandhāya pāyāsi. Atheko siṅgālo gocarappasuto sahasāva sīhaṃ disvā palāyituṃ asakkonto sīhassa purato pādesu patitvā nipajji. ‘‘Kiṃ, jambukā’’ti ca vutte ‘‘ahaṃ te, sāmi, pāde upaṭṭhātukāmo’’ti āha. Sīho ‘‘sādhu ehi, maṃ upaṭṭhaha, varamaṃsāni taṃ khādāpessāmī’’ti vatvā siṅgālaṃ ādāya kañcanaguhaṃ agamāsi. Siṅgālo tato paṭṭhāya sīhavighāsaṃ khādati. So katipāhaccayeneva thūlasarīro ahosi.
昔时菩萨正当在人间,作婆罗门王时,于瓦拉纳西统治。彼时菩萨为狮子,以希曼他山地黄金洞中兀居。一日初出洞外,巡视四方,狮吼响彻,驱逐猎物,捕获大野兽,食美肉,饮宝水,潜归洞穴安歇。忽有一豺狼,因猎物受阻,见狮骤至,惊惧不及,跌于狮前。狮语曰:「汝何为,豺狼,我愿为汝守足。」狮遂领豺狼入黄金洞中。豺狼在狮翼下食兽肉,渐长体形,壮实无比。
Atha naṃ ekadivasaṃ guhāya nipannakova sīho āha ‘‘gaccha jambuka, pabbatasikhare ṭhatvā pabbatapāde sañcarantesu hatthiassamahiṃsādīsu yassa maṃsaṃ khāditukāmosi, taṃ oloketvā āgantvā ‘asukamaṃsaṃ khāditukāmomhī’ti vatvā maṃ vanditvā ‘viroca, sāmī’ti vadāhi, ahaṃ taṃ vadhitvā madhuramaṃsaṃ khāditvā tuyhampi dassāmī’’ti. Siṅgālo pabbatasikharaṃ abhiruhitvā nānappakāre mige oloketvā yasseva maṃsaṃ khāditukāmo hoti, kañcanaguhaṃ pavisitvā tameva sīhassa ārocetvā pādesu patitvā ‘‘viroca, sāmī’’ti vadati. Sīho vegena pakkhanditvā sacepi mattavaravāraṇo hoti, tattheva naṃ jīvitakkhayaṃ pāpetvā sayampi varamaṃsaṃ khādati, siṅgālassapi deti. Siṅgālo kucchipūraṃ maṃsaṃ khāditvā guhaṃ pavisitvā niddāyati. So gacchante gacchante kāle mānaṃ vaḍḍhesi ‘‘ahampi catuppadova, kiṃkāraṇā divase divase parehi posiyamāno viharāmi, ito paṭṭhāya ahampi hatthiādayo hanitvā maṃsaṃ khādissāmi, sīhopi migarājā ‘viroca, sāmī’ti vuttameva padaṃ nissāya varavāraṇe vadheti, ahampi sīhena ‘viroca, jambukā’ti maṃ vadāpetvā ekaṃ varavāraṇaṃ vadhitvā maṃsaṃ khādissāmī’’ti.
一日狮子对豺狼说:「汝往山顶巡视,察看我将要捕食象牛等野兽,归来告我,言:‘狩猎肉将易得’。」豺狼登顶多方侦察,识得将捕猎之兽,入洞语狮,跪言:「狩猎肉就绪!」狮迅速出击,若有疑虑不决,便终成死地,自食美肉,并与豺狼分食。豺狼食肉充盈,归隐洞中安息。其间体力渐长,常自励言:「我亦具四足,日复一日与他人同住,明日出后必夺象牛等肉,狮依凭‘狩猎肉来,豺狼’语,自信破敌,食肉无疑。」
So sīhaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘sāmi, mayā dīgharattaṃ tumhehi vadhitavaravāraṇānaṃ maṃsaṃ khāditaṃ, ahampi ekaṃ varavāraṇaṃ māretvā maṃsaṃ khāditukāmo, tasmā tumhehi nipannaṭṭhāne kañcanaguhāyaṃ nipajjissāmi, tumhe pabbatapāde vicarantaṃ varavāraṇaṃ oloketvā mama santikaṃ āgantvā ‘viroca, jambukā’ti vadetha, ettakamattasmiṃ maccheraṃ mā karitthā’’ti. Atha naṃ sīho āha ‘‘na, tvaṃ jambuka, vāraṇe vadhituṃ samatthe sīhakule uppanno, vāraṇaṃ vadhitvā maṃsaṃ khādanasamattho siṅgālo nāma loke natthi, mā te etaṃ rucci, mayā vadhitavaravāraṇānaññeva maṃsaṃ khāditvā vasā’’ti. So evaṃ vuttepi viramituṃ na icchi, punappunaṃ yāciyeva. Sīho taṃ vāretuṃ asakkonto sampaṭicchitvā ‘‘tena hi mama vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā nipajjā’’ti jambukaṃ kañcanaguhāyaṃ nipajjāpetvā sayaṃ pabbatapāde mattavaravāraṇaṃ oloketvā guhādvāraṃ gantvā ‘‘viroca, jambukā’’ti āha. Siṅgālo kañcanaguhāya nikkhamitvā vijambhitvā catuddisaṃ oloketvā tikkhattuṃ vassitvā ‘‘mattavaravāraṇassa kumbhe patissāmī’’ti pakkhanditvā virajjhitvā pādamūle pati. Vāraṇo dakkhiṇapādaṃ ukkhipitvā tassa sīsaṃ akkami, sīsaṭṭhīni cuṇṇavicuṇṇāni ahesuṃ. Athassa sarīraṃ vāraṇo pādena saṅgharitvā rāsiṃ katvā upari laṇḍaṃ pātetvā koñcanādaṃ nadanto araññaṃ pāvisi.
狮接近豺狼言:「主啊,我长久以来由汝守护所猎兽肉皆入口中,今日我将杀一野兽,肉食之。故当汝巡游山脚,荐‘狩猎肉来,豺狼’语,我即至,汝勿戏弄我。」狮又曰:「不,狮王裔狩获如来无能之豺狼,唯有我能食杀后肉。勿戏我,我喜食彼兽。」豺狼固执,多次请求不服,狮未能制止,遂亲自入山洞,侦查野兽踪迹,哀告「狩猎肉来,豺狼」,豺狼出洞巡视四方,历三年,立志守护食肉之巢穴。狮尾抬足,击碎头骨,碎骨散洒。狮体被踢击,头盖支离破碎,逃入森林。
Bodhisatto imaṃ pavattiṃ disvā ‘‘idāni viroca, jambukā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
菩萨见此情形,语曰:「今且听我,‘狩猎肉来,豺狼’。」而诵此偈曰—
§143
143.
‘‘Lasī ca te nipphalitā, matthako ca padālito;
『疠』者,苦毒也;『糜烂』者,破损散乱也。
Sabbā te phāsukā bhaggā, ajja kho tvaṃ virocasī’’ti.
所有的你(行为)都是枯萎退坏的,今日你确实憔悴了。」
Tattha lasīti matthaluṅgaṃ. Nipphalitāti nikkhantā. Evaṃ bodhisatto imaṃ gāthaṃ vatvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā yathākammaṃ gato.
于此,『疠』指苦毒,『糜烂』谓消散离散。如此,菩萨讲此偈后,坚立到底,依教奉行。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā siṅgālo devadatto ahosi, sīho pana ahameva ahosi’’nti.
世尊引此教法,演说本生事,云:『当时豺狼为天给舍施主,而狮子乃我本尊也。』
Virocajātakavaṇṇanā tatiyā. · 毗罗咖本生注释 第三
[144] 4. Naṅguṭṭhajātakavaṇṇanā
[144] 第四 无指戒本生经说
Bahumpetaṃ asabbhi jātavedāti idaṃ satthā jetavane viharanto ājīvakānaṃ micchātapaṃ ārabbha kathesi. Tadā kira ājīvakā jetavanapiṭṭhiyaṃ nānappakāraṃ micchātapaṃ caranti. Sambahulā bhikkhū tesaṃ ukkuṭikappadhānavaggulivatakaṇṭakāpassayapañcātapatapanādibhedaṃ micchātapaṃ disvā bhagavantaṃ pucchiṃsu ‘‘atthi nu kho, bhante, imaṃ micchātapaṃ nissāya kusalaṃ vā vuḍḍhi vā’’ti. Satthā ‘‘na, bhikkhave, evarūpaṃ micchātapaṃ nissāya kusalaṃ vā vuḍḍhi vā atthi, pubbe paṇḍitā ‘evarūpaṃ tapaṃ nissāya kusalaṃ vā vuḍḍhi vā bhavissatī’ti saññāya jātaggiṃ gahetvā araññaṃ pavisitvā aggijuhanādivasena kiñci vuḍḍhiṃ apassantā aggiṃ udakena nibbāpetvā kasiṇaparikammaṃ katvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇā ahesu’’nti vatvā atītaṃ āhari.
昔日世尊住于祇树给孤独园时,于阿洹众中,宣说阿洹众习行的种种不善苦行。据说当时阿洹众於祇树园围居,行多种不善苦行,如攀树、伍聚荆棘、苦行横行等。诸多比库见此种不善苦行如同荆棘丛生、五十种火灾燃烧等苦难,乃向世尊请问:「尊者,依此不善苦行,是否有善法或增长呢?」世尊答曰:「比库们,以此类不善苦行作意,不会有善法或增长。过去贤者已认识于此类苦行不会得善或增长,便带着此认识深入山林,不着火者火灭、水灭,作遍相修行,达于神通解脱,往生梵天世界。」说毕,回忆过去。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto udiccabrāhmaṇakule nibbatti. Tassa jātadivase mātāpitaro jātaggiṃ gahetvā ṭhapesuṃ. Atha naṃ soḷasavassakāle etadavocuṃ ‘‘mayaṃ te, putta, jātadivase aggiṃ gaṇhimha. Sacesi agāraṃ ajjhāvasitukāmo, tayo vede uggaṇha. Atha brahmalokaṃ gantukāmo, aggiṃ gahetvā araññaṃ pavisitvā aggiṃ paricaranto mahābrahmānaṃ ārādhetvā brahmalokaparāyaṇo hohī’’ti. So ‘‘na mayhaṃ agārena attho’’ti aggiṃ gahetvā araññaṃ pavisitvā assamapadaṃ māpetvā aggiṃ paricaranto araññe vihāsi. So ekadivasaṃ paccantagāmake godakkhiṇaṃ labhitvā taṃ goṇaṃ assamapadaṃ netvā cintesi ‘‘aggibhagavantaṃ gomaṃsaṃ khādāpessāmī’’ti. Athassa etadahosi ‘‘idha loṇaṃ natthi, aggibhagavā aloṇaṃ khādituṃ na sakkhissati, gāmato loṇaṃ āharitvā aggibhagavantaṃ saloṇakaṃ khādāpessāmī’’ti. So taṃ tattheva bandhitvā loṇatthāya gāmakaṃ agamāsi. Tasmiṃ gate sambahulā luddakā taṃ ṭhānaṃ āgatā. Goṇaṃ disvā vadhitvā maṃsaṃ pacitvā khāditvā naṅguṭṭhañca jaṅghañca cammañca tattheva chaḍḍetvā avasesamaṃsaṃ ādāya agamaṃsu.
过去在巴拉那西,菩萨出身于高贵婆罗门之家,名曰布拉玛达塔王国时期出生。其诞生之日,父母携其新生,安置于火中。当他十六岁时,父母对他说:“孩子,我们今日将你安置于火中。如果你愿意守护家园,就请点燃三种火炬。然后你愿往梵天界,持火入林,供养大梵天,应当以持火入梵天界为归依。”他说:“我无意守护家业。”于是取火入林,设立保护止境,持火守护,居于深林。一天,他在东村得到一头牛,牵至保护止境。他思忖:“要以火神之火喂食火神。”随即心念生起:“此处无盐,火神不能食无盐之物,须自乡村带盐来,为火神喂食撒有盐的牛肉。”于是立刻缚住牛,携盐赴村。村中众多野狗闻讯而来。见到牛后,将其杀害,煮肉后食用,并将蹄、腿、皮当场丢弃,携带剩肉而归。
Brāhmaṇo āgantvā naṅguṭṭhādimattameva disvā cintesi ‘‘ayaṃ aggibhagavā attano santakampi rakkhituṃ na sakkoti, maṃ pana kadā rakkhissati. Iminā aggiparicaraṇena niratthakena bhavitabbaṃ, natthi itonidānaṃ kusalaṃ vā vuḍḍhi vā’’ti. So aggiparicariyāya vigatacchando ‘‘hambho aggibhagavā, tvaṃ attanopi santakaṃ rakkhituṃ asakkonto maṃ kadā rakkhissasi, maṃsaṃ natthi, ettakenapi tussāhī’’ti naṅguṭṭhādīni aggimhi pakkhipanto imaṃ gāthamāha –
一婆罗门来到,见到蹄等残留,思惟:“此火神即使连自身保护者也不能守护,我岂能获得其保护呢?若以此无用的饲养火神之法,必然没有功德增长。”他因厌弃供养火神,发出念语:“唉,火神啊,你连自己保护者都不能保护,我怎能指望你护我?无肉可食,你这也不过是勉强的热情罢了。”他将蹄等投入火中,诵此偈赞曰——
§144
144.
‘‘Bahumpetaṃ asabbhi jātaveda, yaṃ taṃ vāladhinābhipūjayāma;
“多宠辱不洁恶鬼焰,吾等敬奉以伏其害;
Maṃsārahassa natthajja maṃsaṃ, naṅguṭṭhampi bhavaṃ paṭiggahātū’’ti.
无肉者无肉可食用,只应取蹄护身土。”
Tattha bahumpetanti ettakampi bahuṃ. Asabbhīti asappurisa asādhujātika. Jātavedāti aggiṃ ālapati. Aggi hi jātamattova vediyati paññāyati pākaṭo hoti, tasmā ‘‘jātavedo’’ti vuccati. Yaṃ taṃ vāladhinābhipūjayāmāti yaṃ ajja mayaṃ attanopi santakaṃ rakkhituṃ asamatthaṃ bhagavantaṃ vāladhinā abhipūjayāma, etampi tava bahumevāti dasseti. Maṃsārahassāti maṃsaṃ arahassa tuyhaṃ natthi ajja maṃsaṃ. Naṅguṭṭhampi bhavaṃ paṭiggahātūti attano santakaṃ rakkhituṃ asakkonto bhavaṃ imaṃ sajaṅghacammaṃ naṅguṭṭhampi paṭiggaṇhātūti.
其中“多宠”意指“多种”,多重。 “不洁”指邪恶、非正统之徒。 “Jātaveda”谓火神,即火焰所感知者。火焰如同生命一般敏锐明了,因此称为“Jātaveda”。“敬奉以伏其害”即敬奉火神,意在说:“今日我等虽无力自护,此火神愿护吾等,敬奉火神次数众多。”“无肉者无肉可食用”意指今日无肉可食,火神虽缺肉无肉则不能喂食。 “只应取蹄护身土”言虽缺肉,但连火神都不能保护自身的人,连蹄也应取以防护身躯,暗示火神即使不能守护,其余部分仍须应对防范。
Evaṃ vatvā mahāsatto aggiṃ udakena nibbāpetvā isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
如此说完,伟大的尊者以水灭火,出家为沙门,达成神通与证果,灭尽烦恼,乃至归向梵天界。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘nibbutaggitāpaso ahameva tena samayenā’’ti.
世尊宣说此法,举示本生故事而证实曰:‘我于当时即为涅槃境界的火灭者’。
Naṅguṭṭhajātakavaṇṇanā catutthā. · 难古塔本生注释 第四
[145] 5. Rādhajātakavaṇṇanā
第五讲 赖达本生故事释义
Na tvaṃ rādha vijānāsīti idaṃ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu indriyajātake āvi bhavissati. Satthā pana taṃ bhikkhuṃ āmantetvā ‘‘bhikkhu mātugāmo nāma arakkhiyo, ārakkhaṃ ṭhapetvā rakkhantāpi rakkhituṃ na sakkonti. Tvampi pubbe etaṃ ārakkhaṃ ṭhapetvā rakkhantopi rakkhituṃ nāsakkhi, idāni kathaṃ rakkhissasī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
“你不识得赖达”——住于迦毗罗卫城的世尊对弟子说。这乃从古已有之的第二次因缘的感召。类似情节将出现于感官本生中。世尊召请此比库,告之曰:“名为守护母城的比库,设有防护而守护者,然守护时未必能够护持。你过去曾护持防护而不得守护,今当如何守护?”于是回顾过去事迹。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sukayoniyaṃ nibbatti. Kāsiraṭṭhe eko brāhmaṇo bodhisattañca kaniṭṭhabhātarañcassa puttaṭṭhāne ṭhapetvā posesi. Tesu bodhisattassa ‘‘poṭṭhapādo’’ti nāmaṃ ahosi, itarassa ‘‘rādho’’ti. Tassa pana brāhmaṇassa bhariyā anācārā hoti dussīlā. So vohāratthāya gacchanto ubhopi bhātaro āha – ‘‘tātā, sace vo mātā brāhmaṇī anācāraṃ ācarati, vāreyyātha na’’nti. Bodhisatto āha ‘‘sādhu, tāta, vāretuṃ sakkontā vāreyyāma, asakkontā tuṇhī bhavissāmā’’ti. Evaṃ brāhmaṇo brāhmaṇiṃ sukānaṃ niyyādetvā vohāratthāya gato.
当年于巴拉那西城建国时,菩萨化身于幸福的沙门家族。于迦尸国有一婆罗门,将菩萨置于幼弟弟弟之下抚养。菩萨名曰“波陀跋陀”,兄名曰“赖达”。该婆罗门的妻子行止不端,品行败坏。两兄弟同游,为免恶行,兄对弟曰:“父亲若知你母行不端,岂能容忍?”菩萨答,“多谢兄长,若能劝得,我愿劝之,若不能,则净静莫为。”婆罗门兄遂将其妻有利可图的事务托付出外。
Tassa pana gatadivasato paṭṭhāya brāhmaṇī aticarituṃ āraddhā, pavisantānañca nikkhamantānañca anto natthi, tassā kiriyaṃ disvā rādho bodhisattaṃ āha – ‘‘bhātika, amhākaṃ pitā ‘sace vo mātā anācāraṃ ācarati, vāreyyāthā’ti vatvā gato, idāni cesā anācāraṃ ācarati, vārema na’’nti. Bodhisatto ‘‘tāta, tvaṃ attano abyattatāya bālabhāvena evaṃ vadesi, mātugāmaṃ nāma ukkhipitvā carantāpi rakkhituṃ na sakkonti. Yaṃ kammaṃ kātuṃ na sakkā, na taṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
其妻日后欲作恶,归家后内外严密无隙。赖达见此事迹,告菩萨曰:“兄长视为父亲,若母行不端,须劝之改正。”菩萨答曰:“兄长凭自己无能与愚痴说如此话,母亲所守的护卫也不能持守。不能做的事,强做无益。”于是作诗说:
§145
145.
一百四十五。
‘‘Na tvaṃ rādha vijānāsi, aḍḍharatte anāgate;
‘你不曾知道,乞怜,未来将至之时;
Abyayataṃ vilapasi, virattā kosiyāyane’’ti.
你在哭泣无尽的悲伤,于已离弃的拘尸耶境内。’
Tattha na tvaṃ rādha vijānāsi, aḍḍharatte anāgateti tāta rādha, tvaṃ na jānāsi, aḍḍharatte anāgate paṭhamayāmeyeva ettakā janā āgatā, idāni ko jānāti, kittakāpi āgamissanti. Abyayataṃ vilapasīti tvaṃ abyattavilāpaṃ vilapasi. Virattā kosiyāyaneti mātā no kosiyāyanī brāhmaṇī virattā amhākaṃ pitari nippemā jātā. Sacassā tasmiṃ sineho vā pemaṃ vā bhaveyya, na evarūpaṃ anācāraṃ kareyyāti imamatthaṃ etehi byañjanehi pakāsesi.
此处‘你不曾知道,乞怜,未来将至之时’中,‘乞怜’意谓‘你不知’,‘未来将至’是指第一批这样的人已经到来,如今谁能预知,将还有更多人来临。‘无尽的悲伤哭泣’指的是你发出无限的哀号。‘已离弃的拘尸耶境内’意指那个婆罗门的母亲已离世,不再爱怜我们的父亲。若存真情或爱意,当不会做出这般不道德之事,此义即由这些标志显明。
Evaṃ pakāsetvā ca pana brāhmaṇiyā saddhiṃ rādhassa vattuṃ na adāsi. Sāpi yāva brāhmaṇassa anāgamanā yathāruciyā vicari. Brāhmaṇo āgantvā poṭṭhapādaṃ pucchi – ‘‘tāta, kīdisī vo mātā’’ti. Bodhisatto brāhmaṇassa sabbaṃ yathābhūtaṃ kathetvā ‘‘kiṃ te, tāta, evarūpāya dussīlāyā’’ti vatvā ‘‘tāta, amhehi mātuyā dosassa kathitakālato paṭṭhāya na sakkā idha vasitu’’nti brāhmaṇassa pāde vanditvā saddhiṃ rādhena uppatitvā araññaṃ agamāsi.
婆罗门妇女这样说明之后,并未同乞怜辩论。她一直随婆罗门,按照愿意的方式行走。婆罗门回来后向乞怜问道:‘乞怜,你的母亲如何?’觉者如实告诉婆罗门一切,言及‘乞怜,你这般恶行妓女’,并说‘婆罗门,由于母亲的过失,我们不能在此停留’,随即向婆罗门双足施礼,依乞怜起身同去,进入林中。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā brāhmaṇo ca brāhmaṇī ca eteyeva dve janā ahesuṃ, rādho ānando, poṭṭhapādo pana ahameva ahosi’’nti.
师者传授此法教,显示真理,真理讲毕,使愤怒的比库坚定成为初果阿拉汉。‘那时婆罗门和婆罗门妇女一共是这两人,而乞怜即是我。’
Rādhajātakavaṇṇanā pañcamā. · 拉达本生注释 第五
[146] 6. Samuddakākajātakavaṇṇanā
[146] 六、海鸦本生故事注释
Apinu hanukā santāti idaṃ satthā jetavane viharanto sambahule mahallake bhikkhū ārabbha kathesi. Te kira gihikāle sāvatthiyaṃ kuṭumbikā aḍḍhā mahaddhanā aññamaññasahāyakā ekato hutvā puññāni karontā satthu dhammadesanaṃ sutvā ‘‘mayaṃ mahallakā, kiṃ no gharāvāsena, satthu santike ramaṇīye buddhasāsane pabbajitvā dukkhassantaṃ karissāmā’’ti sabbaṃ sāpateyyaṃ puttadhītādīnaṃ datvā assumukhaṃ ñātisaṅghaṃ pahāya satthāraṃ pabbajjaṃ yācitvā pabbajiṃsu. Pabbajitvā pana pabbajjānurūpaṃ samaṇadhammaṃ na kariṃsu, mahallakabhāvena dhammampi na pariyāpuṇiṃsu, gihikāle viya pabbajitakālepi vihārapariyante paṇṇasālaṃ kāretvā ekatova vasiṃsu. Piṇḍāya carantāpi aññattha agantvā yebhuyyena attano puttadārasseva gehaṃ gantvā bhuñjiṃsu. Tesu ekassa purāṇadutiyikā sabbesampi mahallakattherānaṃ upakārā ahosi, tasmā sesāpi attanā laddhaṃ āhāraṃ gahetvā tassāyeva gehe nisīditvā bhuñjanti. Sāpi tesaṃ yathāsannihitaṃ sūpabyañjanaṃ deti. Sā aññatarena rogena phuṭṭhā kālamakāsi. Atha te mahallakattherā vihāraṃ gantvā aññamaññaṃ gīvāsu gahetvā ‘‘madhurahattharasā upāsikā kālakatā’’ti vihārapaccante rodantā vicariṃsu. Tesaṃ saddaṃ sutvā ito cito ca bhikkhū sannipatitvā ‘‘āvuso, kasmā rodathā’’ti pucchiṃsu. Te ‘‘amhākaṃ sahāyassa purāṇadutiyikā madhurahattharasā kālakatā amhākaṃ ativiya upakārā, ‘idāni kuto tathārūpiṃ labhissāmā’ti iminā kāraṇena rodimhā’’ti āhaṃsu.
当时有一位名叫阿毗努·哈奴迦的长者,住在杰塔林园中,和众多的长者比库们共同生活。他们在家时,是出自富有的沙瓦提人家族,彼此同心协力,行善积德。听闻世尊在场说法后,便发愿说道:“我们这些长者,既不能长久居家,何不出家呢?在世尊身边,依教修行,断除苦恼。”于是他们将所有家财房产,包括子女,全部布施于亲戚朋友,放下家属,恳请世尊允许出家,便出家了。出家后,他们却未遵照出家法修行,亦未完成佛法精进。就如在家时一般,出家之后仍于居处旁建造五十个房间,聚在一起生活。虽然托钵乞食,间或离开乞处,有时回到自己的家中,与子女共食。在他们当中,一位年长的女性为众长者带来全副照顾。其他人得到食物后,也将食物带给她,坐在她家中用餐。她曾染病中风。不久,这些长者来到住处,互相抱怨啼哭,有人念叨“善巧的居士妇人生病了死去了”,在屋前相对啼泣。听见哭声,比库们聚集,彼此问讯:“友人,何故哭泣?”他们回答:“我们的同伴那位年长的女性居士妇人生病死去,她对我们多有帮助。现在我们因她而哭泣,谁还能再得到如此朋友呢?”
Tesaṃ taṃ vippakāraṃ disvā bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, iminā nāma kāraṇena mahallakattherā aññamaññaṃ gīvāsu gahetvā vihārapaccante rodantā vicarantī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idānevete tassā kālakiriyāya rodantā vicaranti, pubbepete imaṃ kākayoniyaṃ nibbattitvā samudde mataṃ nissāya ‘samuddaudakaṃ ussiñcitvā etaṃ nīharissāmā’ti vāyamantā paṇḍite nissāya jīvitaṃ labhiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
听闻此事,比库们在法会中议论纷纷,说:“诸位友人,因这缘故,众长者互相抱怨,聚于住处前哭泣游走。”世尊来到,问道:“比库们,现在你们在说什么?”众人说:“尊者,她们因这位年长女性的病逝哭泣游走。她是从早先那只乌鸦族中诞生,生活倚靠海水莲花所生,即将放弃海水莲花,试图获得海水岸边的生命。”世尊说完,便为他们宣说往昔因缘。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto samuddadevatā hutvā nibbatti. Atheko kāko attano bhariyaṃ kākiṃ ādāya gocaraṃ pariyesamāno samuddatīraṃ agamāsi . Tasmiṃ kāle manussā samuddatīre khīrapāyāsamacchamaṃsasurādīhi nāgabalikammaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha so kāko balikammaṭṭhānaṃ gantvā khīrādīni disvā saddhiṃ kākiyā khīrapāyāsamacchamaṃsādīni bhuñjitvā bahuṃ suraṃ pivi. Te ubhopi surāmadamattā ‘‘samuddakīḷaṃ kīḷissāmā’’ti velante nisīditvā nhāyituṃ ārabhiṃsu athekā ūmi āgantvā kākiṃ gahetvā samuddaṃ pavesesi. Tameko maccho maṃsaṃ khāditvā ajjhohari. Kāko ‘‘bhariyā me matā’’ti rodi paridevi. Athassa paridevanasaddaṃ sutvā bahū kākā sannipatitvā ‘‘kiṃkāraṇā rodasī’’ti pucchiṃsu. ‘‘Sahāyikā vo velante nhāyamānā ūmiyā haṭā’’ti. Te sabbepi ekaravaṃ ravantā rodiṃsu. Atha nesaṃ etadahosi ‘‘idaṃ samuddaudakaṃ nāma amhākaṃ kiṃ pahosi, udakaṃ ussiñcitvā samuddaṃ tucchaṃ katvā sahāyikaṃ nīharissāmā’’ti. Te mukhaṃ pūretvā pūretvā udakaṃ bahi chaḍḍenti, loṇūdakena ca gale sussamāne uṭṭhāyuṭṭhāya thalaṃ gantvā vissamanti.
从前,巴拉那西国有一统治者名为梵达多时,菩萨曾投生为海神。一天,一只乌鸦携带其配偶,出外觅食,来到海边。彼时人为食,宰杀鱼、牛、乳饭、鱼肉等,做成海神祭祀品,准备起航。那只乌鸦饥饿,见到祭祀品,与其妻共食,饮大量酒。二者酒醉后,坐在海边边聊天,忽然有一只猴子进来抓走乌鸦妻子,跳入海中。乌鸦大声哭喊:“那是我妻子!”听见其哭声,许多乌鸦飞来,询问理由。乌鸦们回答:“友伴在海边喝酒沐浴时,猴子抢走了她。”众乌鸦悲号哀哭。后来众乌鸦相议说:“这是海莲花,若喝完海水,便能驱除猴子。”它们便将水倒入嘴中,再吐出,又用盐水清理嗓子,站起并前后走动,颓然痛苦。
Te hanūsu kilantesu mukhesu sukkhantesu akkhīsu rattesu dīnā kilantā hutvā aññamaññaṃ āmantetvā ‘‘ambho, mayaṃ samuddaudakaṃ gahetvā bahi pātema, gahitagahitaṭṭhānaṃ puna udakena pūrati, samuddaṃ tucchaṃ kātuṃ na sakkhissāmā’’ti vatvā imaṃ gāthamāhaṃsu –
它们在喙、嘴巴、眼睛、爪子等处干裂、破损,彼此劝说说:“朋友们,我们喝了这海水莲花,却又吐出,屋前的积水重新灌满,我们无法使海水莲花无效。”于是它们吟诵这句偈语—
§146
146.
‘‘Api nu hanukā santā, mukhañca parisussati;
“难道真的有秃鹫存在吗?它的嘴巴岂能干枯?”
Oramāma na pārema, pūrateva mahodadhī’’ti.
“我们毫无惧怕,正如大海一样深广。”
Tattha api nu hanukā santāti api no hanukā santā, api amhākaṃ hanukā kilantā. Oramāma na pāremāti mayaṃ attano balena mahāsamuddaudakaṃ ākaḍḍhāma osārema, tucchaṃ pana naṃ kātuṃ na sakkoma. Ayañhi pūrateva mahodadhīti.
“这里所谓‘难道真的有秃鹫存在吗’,是指我们的秃鹫确实存在,这是我们自身的秃鹫。‘我们毫无惧怕’,是说我们用自身之力扼住了大海的波浪,宁愿漂流其上,但无力将其完全平息。所谓‘正如大海一样深广’也是这个意思。”
Evañca pana vatvā sabbepi te kākā ‘‘tassā kākiyā evarūpaṃ nāma tuṇḍaṃ ahosi, evarūpāni vaṭṭakkhīni, evarūpaṃ chavisaṇṭhānaṃ, evarūpo madhurasaddo. Sā no imaṃ corasamuddaṃ nissāya naṭṭhā’’ti bahuṃ vippalapiṃsu. Te evaṃ vippalapamāne samuddadevatā bheravarūpaṃ dassetvā palāpesi, evaṃ tesaṃ sotthi ahosi.
“诸如此类说法之后,所有这些乌鸦齐声说:‘那只乌鸦嘴巴就是这样形状,有这样的翅膀,有这样的尾羽,有这样的甜美叫声。它正立于这片珍贵的盗贼海洋之上。’他们因这一说法极为震惊。在他们震惊之时,海神显现出凶猛之相,喝退了他们,于是他们获得了安全。”
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kākī ayaṃ purāṇadutiyikā ahosi, kāko mahallakatthero, sesakākā sesamahallakattherā, samuddadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
“世尊提出这样的法语后,以果报故事为引,说明道——‘那只乌鸦过去是第二代古老乌鸦,是大乌鸦长者,小乌鸦及小乌鸦长者则是他的后裔,而海神正是我自己。’”
Samuddakākajātakavaṇṇanā chaṭṭhā. · 海鸦本生注释 第六
[147] 7. Puppharattajātakavaṇṇanā
“〔第七品〕 花尘故事注释”
Nayidaṃdukkhaṃ aduṃ dukkhanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. So hi bhagavatā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhito’’ti vutte ‘‘sacca’’nti vatvā ‘‘kena ukkaṇṭhāpitosī’’ti ca puṭṭho ‘‘purāṇadutiyikāyā’’ti vatvā ‘‘madhurahattharasā, bhante, sā itthī, na sakkomi taṃ vinā vasitu’’nti āha. Atha naṃ satthā ‘‘esā te bhikkhu anatthakārikā, pubbepi tvaṃ etaṃ nissāya sūle uttāsito etaññeva patthayamāno kālaṃ katvā niraye nibbatto, idāni naṃ kasmā puna patthesī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
此苦非彼苦,世尊在迦耶竹林精舍时,对一位心生忧恼的比库开示。因为世尊曾语:“确实你比库心生忧恼,”被问及“因何而忧恼?”答曰:“昔日我有二妻,大丈夫的掌上明珠,此女性情柔顺,我不能使其离开。”于是世尊谓他:“此女对你无益,曾因你倚靠尖刺自免于痛苦,如今何以重问?”从而引他回忆过去。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ākāsaṭṭhadevatā ahosi. Atha bārāṇasiyaṃ kattikarattivārachaṇo sampatto hoti, nagaraṃ devanagaraṃ viya alaṅkariṃsu. Sabbo jano khaṇakīḷānissito ahosi. Ekassa pana duggatamanussassa ekameva ghanasāṭakayugaṃ ahosi. So taṃ sudhotaṃ dhovāpetvā obhañjāpetvā satavalikaṃ sahassavalikaṃ kāretvā ṭhapesi. Atha naṃ bhariyā evamāha ‘‘icchāmahaṃ, sāmi, ekaṃ kusumbharattaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā tava kaṇṭhe laggā kattikarattivāraṃ caritu’’nti. ‘‘Bhadde, kuto amhākaṃ daliddānaṃ kusumbhaṃ, suddhavatthaṃ nivāsetvā kīḷāhī’’ti? ‘‘Kusumbharattaṃ alabhamānā chaṇakīḷaṃ na kīḷissāmi, tvaṃ aññaṃ itthiṃ gahetvā kīḷassū’’ti. ‘‘Bhadde, kiṃ maṃ pīḷesi, kuto amhākaṃ kusumbha’’nti? ‘‘Sāmi, purisassa icchāya sati kiṃ nāma natthi, nanu rañño kusumbhavatthusmiṃ bahu kusumbha’’nti. ‘‘Bhadde , taṃ ṭhānaṃ rakkhasapariggahitapokkharaṇisadisaṃ, balavārakkhā, na sakkā upasaṅkamituṃ, mā te etaṃ rucci, yathāladdheneva tussassū’’ti. ‘‘Sāmi, rattibhāge andhakāre sati purisassa agamanīyaṭṭhānaṃ nāma natthī’’ti. Iti so tāya punappunaṃ kathentiyā kilesavasena tassā vacanaṃ gahetvā ‘‘hotu bhadde, mā cintayitthā’’ti taṃ samassāsetvā rattibhāge jīvitaṃ pariccajitvā nagarā nikkhamitvā rañño kusumbhavatthuṃ gantvā vatiṃ madditvā antovatthuṃ pāvisi. Ārakkhamanussā vatisaddaṃ sutvā ‘‘coro coro’’ti parivāretvā gahetvā paribhāsitvā koṭṭetvā bandhitvā pabhātāya rattiyā rañño dassesuṃ. Rājā ‘‘gacchatha, naṃ sūle uttāsethā’’ti āha. Atha naṃ pacchābāhaṃ bandhitvā vajjhabheriyā vajjamānāya nagarā nikkhamāpetvā sūle uttāsesuṃ. Balavavedanā pavattanti, kākā sīse nilīyitvā kaṇayaggasadisehi tuṇhehi akkhīni vijjhanti.
过去在巴拉那城,菩提萨埵时为空中天众。当时巴拉那城汇聚工匠,大作工匠区,如天城般装饰。众人皆沉溺于下作游戏。其中有一恶劣之人,拥有厚重的盔甲车队。他清洗衣物,修饰护甲,制造千层盾牌。妻子言:“尊者,我愿安置一茎藏红花,穿戴盔甲区游行。”他曰:“尊者,何来我们贫者藏红花?洁净之衣,不宜嬉戏。”妻曰:“尊者,我不会玩弄藏花游戏,你可另择妇人娱乐。”他再问何故受苦,答曰:“因男子有欲望,藏红花虽多,但我非王者藏红花。”他告曰:“该地似护法之池,强力守护,非可轻易进入,不如安心度日。”妻曰:“夜间黑暗,男子无来处。”他重复妻语,便放下生计,离城往王者藏红花处玩乐,夜宿胡同。守护人闻其围抢,呼喊“贼!”将其擒拿拘押。国王语:“去,勿使他起身逃脱。”稍后拘押,派守卫前去开门,护城者施加暴痛。乌鸦钻头,洞穿眼睛,眼中涌血。
So tathārūpampi dukkhaṃ amanasikaritvā tameva itthiṃ anussaritvā ‘‘tāya nāmamhi ghanapuppharattavatthanivatthāya kaṇṭhe āsattabāhuyugaḷāya saddhiṃ kattikarattivārato parihīno’’ti cintetvā imaṃ gāthamāha –
他因类似苦恼,摒除忧虑,回想那女子,心想:“因女性名下,重负似厚花车与盾,护甲车俱毁。”思及此而作诗:
§147
147.
一四七首。
‘‘Nayidaṃ dukkhaṃ aduṃ dukkhaṃ, yaṃ maṃ tudati vāyaso;
“此非苦,非彼苦,年华摧残我;
Yaṃ sāmā puppharattena, kattikaṃ nānubhossatī’’ti.
彼如一般如花车,俱受荆棘磨。”
Tattha nayidaṃ dukkhaṃ aduṃ dukkhaṃ, yaṃ maṃ tudati vāyasoti yañca idaṃ sūle lagganapaccayaṃ kāyikacetasikadukkhaṃ, yañca lohamayehi viya tuṇḍehi vāyaso tudati, idaṃ sabbampi mayhaṃ na dukkhaṃ, aduṃ dukkhaṃ etaṃyeva pana me dukkhanti attho. Kataraṃ? Yaṃ sāmā puppharattena, kattikaṃ nānubhossatīti, yaṃ sā piyaṅgusāmā mama bhariyā ekaṃ kusumbharattaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā evaṃ ghanapuppharattena vatthayugena acchannā mama kaṇṭhe gahetvā kattikarattivāraṃ nānubhavissati, idaṃ mayhaṃ dukkhaṃ, etadeva hi maṃ bādhatīti? So evaṃ mātugāmaṃ ārabbha vippalapantoyeva kālaṃ katvā niraye nibbatti.
这里所说的「痛苦」并非众生所受的剧烈苦楚,也不是类似风吹打的痛苦,更不是由针刺所引起身心的苦楚。我们体察到的如铁棒击打般的疼痛,也不是我所经历的痛苦。本来的痛苦,是由于与自己亲爱之人共处时,因花期已过无法再次闻到鲜花的香气而生起的悲伤。譬如,妻子留下了一朵枯萎的金莲花,仅剩一朵残花被绑缚着挂于颈项,未能享受鲜花雨季的美丽与欢喜,这种失去愉悦的感受,便是真正的痛苦。因此,那个回家的女子因这份心伤而悲痛不已,在受苦时间已毕之后,堕入恶道之中。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā jayampatikāva idāni jayampatikā, taṃ kāraṇaṃ paccakkhaṃ katvā ṭhitā ākāsaṭṭhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
佛陀宣说此法后,并举以往生的故事来佐证——“当时,就如同将来胜利者之名为胜利者一般,我当时站立时空之上的诸天,正是我自己。”
Puppharattajātakavaṇṇanā sattamā. · 花夜本生注释 第七
[148] 8. Siṅgālajātakavaṇṇanā
(编者注)第八篇 狮子族生经解说
Nāhaṃpunaṃ na ca punanti idaṃ satthā jetavane viharanto kilesaniggahaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira pañcasatamattā sahāyakā mahāvibhavā seṭṭhiputtā satthu dhammadesanaṃ sutvā sāsane uraṃ datvā pabbajitvā jetavane antokoṭisanthāre vihariṃsu. Athekadivasaṃ tesaṃ aḍḍharattasamaye kilesanissito saṅkappo uppajji. Te ukkaṇṭhitvā attanā jahitakilese puna gaṇhituṃ cittaṃ uppādayiṃsu. Atha satthā aḍḍharattasamanantare sabbaññutaññāṇadaṇḍadīpakaṃ ukkhipitvā ‘‘katarāya nu kho ratiyā jetavane bhikkhū viharantī’’ti bhikkhūnaṃ ajjhāsayaṃ olokento tesaṃ bhikkhūnaṃ abbhantare kāmarāgasaṅkappassa uppannabhāvaṃ aññāsi. Satthā ca nāma ekaputtikā itthī attano puttaṃ viya, ekacakkhuko puriso cakkhuṃ viya attano sāvake rakkhati. Pubbaṇhādīsu yasmiṃ yasmiṃ samaye tesaṃ kilesā uppajjanti, te tesaṃ kilese tato paraṃ vaḍḍhituṃ adatvā tasmiṃ tasmiṃyeva samaye niggaṇhāti. Tenassa etadahosi ‘‘ayaṃ cakkavattirañño antonagareyeva corānaṃ uppannakālo viya vattati, idāneva tesaṃ dhammadesanaṃ katvā te kilese niggaṇhitvā arahattaṃ dassāmī’’ti. So surabhigandhakuṭito nikkhamitvā madhurassarena ‘‘ānandā’’ti āyasmantaṃ dhammabhaṇḍāgārikaṃ ānandattheraṃ āmantesi. Thero ‘‘kiṃ, bhante’’ti āgantvā vanditvā aṭṭhāsi. ‘‘Ānanda, yattakā bhikkhū antokoṭisanthāre viharanti, sabbeva gandhakuṭipariveṇe sannipātehī’’ti. Evaṃ kirassa ahosi ‘‘sacāhaṃ teyeva pañcasate bhikkhū pakkosāpessāmi. ‘Satthārā no abbhantare kilesānaṃ uppannabhāvo ñāto’ti saṃviggamānasā dhammadesanaṃ sampaṭicchituṃ na sakkhissantī’’ti. Tasmā ‘‘sabbe sannipātehī’’ti āha. Thero ‘‘sādhu, bhante’’ti avāpuraṇaṃ ādāya pariveṇena pariveṇaṃ āhiṇḍitvā sabbe bhikkhū gandhakuṭipariveṇe sannipātetvā buddhāsanaṃ paññapesi.
佛陀在祇树给孤独园中,再三不说关于染污束缚的教义。据说,当时释迦族中有约五百名随侍助理、富有的商贾之子,在听闻佛陀的法后,放弃家业出家,到祇树给孤独园位于城中亭阁的僧舍中修行。某日,于午刻时分,他们生起了执著心念。因不满于自己已断除的烦恼,反而又起心动念欲复取烦恼。佛陀当下便应当知道,观察这些比库们的内心,有染欲之念产生。佛陀自己比喻为一位独子的母亲,一只独眼之人保护着他的眼睛,就如佛陀守护着他的弟子们。每当滴水成溪,累积形成大河时,烦恼便生起,继而增长无量无边。佛陀由此知晓:“此地如同四方诸盗尚未得手之时,此刻正是盗贼出没的时间。适当宣说法,将令彼等断除烦恼,显现阿拉汉。”于是佛陀自香气弥漫的居所中出来,以柔和之声呼唤具德长老阿难多。禅师问讯佛陀后,佛陀说:“阿难,这些比库们正集聚在城中亭阁的僧舍中。正因如此,我现在命令五百名比库出巡,传达佛陀法句:‘诸君应知烦恼念头在众比库心中产生。’因其意志动摇,未能坚定专注于佛法。因此我命令诸位皆集聚于此。”禅师答:“善哉,尊者。”遂带领僧众,从一处僧舍遍及诸处集会,为佛正法竭力宣传。
Satthā pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya silāpathaviyaṃ patiṭṭhahamāno sineru viya paññatte buddhāsane nisīdi āveḷāveḷā yamakayamakā chabbaṇṇaghanabuddharasmiyo vissajjento. Tāpi rasmiyo pātimattā chattamattā kūṭāgārakucchimattā chijjitvā chijjitvā gaganatale vijjulatā viya sañcariṃsu, aṇṇavakucchiṃ khobhetvā bālasūriyuggamanakālo viya ahosi. Bhikkhusaṅghopi satthāraṃ vanditvā garucittaṃ paccupaṭṭhapetvā rattakambalasāṇiyā parikkhipanto viya parivāretvā nisīdi. Satthā brahmassaraṃ nicchārento bhikkhū āmantetvā ‘‘na, bhikkhave, bhikkhunā nāma kāmavitakkaṃ byāpādavitakkaṃ vihiṃsāvitakkanti ime tayo akusalavitakke vitakketuṃ vaṭṭati. Anto uppannakileso hi ‘parittako’ti avamaññituṃ na vaṭṭati, kileso nāma paccāmittasadiso. Paccāmitto ca khuddako nāma natthi, okāsaṃ labhitvā vināsameva pāpeti, evameva appamattakopi kileso uppajjitvā vaḍḍhituṃ labhanto mahāvināsaṃ pāpeti. Kileso nāmesa halāhalavisūpamo uppāṭitacchavigaṇḍasadiso āsīvisapaṭibhāgo asaniaggisadiso allīyituṃ na yutto āsaṅkitabbo. Uppannuppannakkhaṇeyeva paṭisaṅkhānabalena bhāvanābalena yathā muhuttampi hadaye aṭṭhatvā paduminipattā udakabindu viya vivaṭṭati, evaṃ pajahitabbo. Porāṇakapaṇḍi tāpi appamattakampi kilesaṃ garahitvā yathā puna abbhantare nuppajjati, evaṃ niggaṇhiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
佛陀展开坐榻,端正体态,似立于坚固石地,如日月轮回般闪耀于庄严佛法之中,光芒射出。光芒洒落如伞盖、殿堂、楼阁被连连削裂,若空中惊雷般四散穿行,好似春雷催促破土而出。尽管比库们朝拜佛陀,内心却承受着沉重之念,披着夜衣如覆雪似地将身体包覆安坐。佛陀放声告诫比库们:“比库们,欲念、嗔恚、害意这三种不善念头,理应被肃除。烦恼念头须被视为保护伞而非藐视。烦恼无所谓对手,但一旦得机即能毁灭一切。即使如微末,烦恼一旦生起增长,终究带来极大破坏。烦恼犹如剧毒、腐烂的污秽之物,非要压制不可。我们应以决心,修习努力,随时于心中清除烦恼,如同莲花初开池水滴般,须时刻不忘。古贤虽有学问,也须警觉,免得烦恼再生,务必斩断根本,永断复生。”说罢,佛陀讲述了过去经历与教训。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto siṅgālayoniyaṃ paṭisandhiṃ gahetvā araññe nadītīre nivāsaṃ kappesi. Atheko jarahatthī gaṅgātīre kālamakāsi. Siṅgālo gocarappasuto taṃ matahatthisarīraṃ disvā ‘‘mahā me gocaro uppanno’’ti gantvā taṃ soṇḍe ḍaṃsi, naṅgalīsāya daṭṭhakālo viya ahosi. So ‘‘natthettha khāditabbayuttaka’’nti dantesu ḍaṃsi, thambhe daṭṭhakālo viya ahosi. Kaṇṇe ḍaṃsi, suppakoṭiyaṃ daṭṭhakālo viya ahosi. Udare ḍaṃsi, kusūle daṭṭhakālo viya ahosi. Pāde ḍaṃsi, udukkhale daṭṭhakālo viya ahosi. Naṅguṭṭhe ḍaṃsi, musale daṭṭhakālo viya ahosi. So ‘‘etthāpi natthi khāditabbayuttaka’’nti sabbattha assādaṃ alabhanto vaccamagge ḍaṃsi, mudupūve daṭṭhakālo viya ahosi. So ‘‘laddhaṃ dāni me imasmiṃ sarīre mudu khāditabbayuttakaṭṭhāna’’nti tato paṭṭhāya khādanto antokucchiṃ pavisitvā vakkahadayādīni khāditvā pipāsitakāle lohitaṃ pivitvā nipajjitukāmakāle udaraṃ pattharitvā nipajjati.
过去,在巴拉那西时,菩萨名为梵达多,接受狮子族的续世,隐居于森林河边。一时,有一头年老的象立于恒河畔。狮子因养育农耕兽群,发现这头象身体已有伤痕,心中欢喜,言道“我已得了一块美味的猎物。”便扑向象鼻咬噬,象鼻伤开,痛苦如被刺。狮子又咬耳、肩、腹、腿、膝、牙齿间隙,象受伤部位如被当作猎物般,任由狮子咬噬。狮子自言“这里是最柔软适口之处”,便继续咬食。随后,象入洞穴,穿透胸腹,喝血解渴,欲往下倒地。这段描述表现狮子对猎物的残忍与象的痛苦。
Athassa etadahosi – ‘‘idaṃ hatthisarīraṃ mayhaṃ nivāsasukhatāya gehasadisaṃ, khāditukāmatāya sati pahūtamaṃsaṃ, kiṃ dāni me aññattha kamma’’nti so aññattha agantvā hatthikucchiyaṃyeva maṃsaṃ khāditvā vasati. Gacchante gacchante kāle nidāghe vātasamphassena ceva sūriyarasmisantāpena ca taṃ kuṇapaṃ sussitvā valiyo gaṇhi, siṅgālassa paviṭṭhadvāraṃ pihitaṃ, antokucchiyaṃ andhakāro ahosi. Siṅgālassa lokantarikanivāso viya jāto. Kuṇape sussante maṃsampi sussi, lohitampi pacchijji. So nikkhamanadvāraṃ alabhanto bhayappatto hutvā sandhāvanto ito cito ca paharitvā nikkhamanadvāraṃ pariyesamāno vicarati. Evaṃ tasmiṃ ukkhaliyaṃ piṭṭhapiṇḍi viya antokucchiyaṃ paccamāne katipāhaccayena mahāmegho pāvassi. Atha naṃ kuṇapaṃ temetvā uṭṭhāya pakatisaṇṭhānena aṭṭhāsi. Vaccamaggo vivaṭo hutvā tārakā viya paññāyi. Siṅgālo taṃ chiddaṃ disvā ‘‘idāni me jīvitaṃ laddha’’nti yāva hatthisīsā paṭikkamitvā vegena pakkhanditvā vaccamaggaṃ sīsena paharitvā nikkhami. Tassa sañchannasarīrattā sabbalomāni vaccamagge allīyiṃsu. So tālakkhandhasadisena nillomena sarīrena ubbiggacitto muhuttaṃ dhāvitvā nivattitvā nisinno sarīraṃ oloketvā ‘‘idaṃ dukkhaṃ mayhaṃ na aññena kataṃ, lobhahetu pana lobhakāraṇā lobhaṃ nissāya mayā etaṃ kataṃ, ito dāni paṭṭhāya na lobhavasiko bhavissāmi, puna hatthisarīraṃ nāma na pavisissāmī’’ti saṃviggahadayo hutvā imaṃ gāthamāha –
当时,他心中生起这样的念头:『这头大象身体是我居住安乐的处所,是我饱食满足之所,已经积累了大量食肉,我现在还能去别处做什么呢?』于是,他舍别处不顾,就在那里以象鼻抓取肉食而安住。行走时,遇到时节的疾风吹袭,又被日光烘烤,使得身上的肉枯干,身体瘦弱,象鼻弯曲,象牙洞门被遮蔽,内膛一片黑暗。如同生于萨咖的天界一般。当肉枯干时,肉中连血液也干涸。他彼时未获得出口而感到恐惧,惊跳兼顾,走动寻找出路。正如肩上背着沉重负担的行者,大雨骤降袭来。于是他从这枯乾如被剥去皮的象背上站起,稳稳地站立。象牙出口打开,犹如天上明星放光。看到那被毁破的象牙,他内心说道:『如今我的生命获得了保障。』于是他迅速躲开被折断的象牙,用头撞击出口处,开始离开。因其身体被覆盖之毛发均被擦破,在象牙出口处皮肤破裂。他像带有皮肤病的象,以脱落的毛发叩击着身体,曾奔走片刻又返回,坐下观视自己的身体,言道:『这痛苦是我自己造成的,非他人所为。贪欲的根本是贪者,正是依靠贪欲,我做了这些事。自此以后,我将远离贪念,绝不再进入象身。』他心生坚决,作诗颂曰:
§148
148.
‘‘Nāhaṃ punaṃ na ca punaṃ, na cāpi apunappunaṃ;
『我绝不再来,亦绝不复返,永不反复无常;我已弃绝象身,因恐惧而决断如此。』
Hatthibondiṃ pavekkhāmi, tathā hi bhayatajjito’’ti.
这里的“反复无常”只是词的形式。该诗在整体意义上是说——我从此绝不再入象身,因为在此过程中心生恐惧,死亡的惧怕令我心生震动,激起决断。
Tattha na cāpi apunappunanti a-kāro nipātamatto. Ayaṃ panetissā sakalāyapi gāthāya attho – ahañhi ito puna, tato ca punāti vuttavārato puna tatopi ca punappunaṃ vāraṇasarīrasaṅkhātaṃ hatthibondiṃ na pavekkhāmi. Kiṃkāraṇā? Tathā hi bhayatajjito, tathā hi ahaṃ imasmiññeva pavesane bhayatajjito maraṇabhayena santāsaṃ saṃvegaṃ āpāditoti.
说完这话后,他就逃离了,虽然再次入象身,或后续入他象身,却不再关注他身。由此,他心远离贪欲,不再为贪所染。
Evañca pana vatvā tatova palāyitvā puna taṃ vā aññaṃ vā hatthisarīraṃ nivattitvāpi na olokesi. Tato paṭṭhāya na lobhavasiko ahosi.
从此他断除贪欲,心不再染著贪念。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘bhikkhave, anto uppannakilesassa nāma vaḍḍhituṃ adatvā tattha tattheva naṃ niggaṇhituṃ vaṭṭatī’’ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi. Saccapariyosāne pañcasatāpi te bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu, avasesesu keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino ahesuṃ. Tadā siṅgālo ahameva ahosinti.
世尊引领此法教说:「比库们,内在产生的染污名为无法增长,是故应当恰当地摒除它。」说毕昭示真谛,进而发起缘起故事。真谛告毕,即使五百比库达到了阿拉汉果,余者或成须陀洹果,或斯陀含果,或阿那含果。是时豺狼自喻曰:「我即是彼。」
Siṅgālajātakavaṇṇanā aṭṭhamā. · 豺本生注释 第八
[149] 9. Ekapaṇṇajātakavaṇṇanā
[149] 九、独叶本生故事注释
Ekapaṇṇo ayaṃ rukkhoti idaṃ satthā vesāliṃ upanissāya mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ viharanto vesālikaṃ duṭṭhalicchavikumāraṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi kāle vesālinagaraṃ gāvutagāvutantare tīhi pākārehi parikkhittaṃ tīsu ṭhānesu gopuraṭṭālakayuttaṃ paramasobhaggappattaṃ. Tattha niccakālaṃ rajjaṃ kāretvā vasantānaññeva rājūnaṃ satta sahassāni satta satāni satta ca rājāno honti, tattakāyeva uparājāno, tattakā senāpatino, tattakā bhaṇḍāgārikā. Tesaṃ rājakumārānaṃ antare eko duṭṭhalicchavikumāro nāma ahosi kodhano caṇḍo pharuso sāhasiko, daṇḍena ghaṭṭitaāsīviso viya niccaṃ pajjalito kodhena. Tassa purato dve tīṇi vacanāni kathetuṃ samattho nāma natthi. Taṃ neva mātāpitaro, na ñātayo, na mittasuhajjā sikkhāpetuṃ sakkhiṃsu. Athassa mātāpitūnaṃ etadahosi ‘‘ayaṃ kumāro atipharuso sāhasiko, ṭhapetvā sammāsambuddhaṃ añño imaṃ vinetuṃ samattho nāma natthi, buddhaveneyyena bhavitabba’’nti. Te taṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā vanditvā āhaṃsu ‘‘bhante, ayaṃ kumāro caṇḍo pharuso kodhena pajjalati, imassa ovādaṃ dethā’’ti.
此一叶者,谓树叶也。世尊当时住于韦沙离,倚靠大林,在楼阁斋堂,开始说出韦沙离一恶少年的事。那时韦沙离城,被三重城墙环绕,设有三个要地,各有城门楼及大范围美丽牢固的护城河。城中常设政权,历代国王七千七百位,均有副王、军队统帅及国库长掌管。其中文武王子中,一恶少名为恶少心,性暴烈刚强,若烈火般常被愤怒焚烧。此恶少无论父母、近亲、友党,皆无法教育调伏。其母告父曰:「此子极为凶暴强横,若请正觉世尊降伏他,余人恐无此能。」于是诸母携子至世尊前,恭敬问曰:「尊者,此少暴烈、凶猛、火焰般染怒,愿陀诫之。」
Satthā taṃ kumāraṃ ovadi – ‘‘kumāra, imesu nāma sattesu caṇḍena pharusena sāhasikena viheṭhakajātikena na bhavitabbaṃ, pharusavāco ca nāma vijātamātuyāpi pitunopi puttadārassapi bhātibhaginīnampi pajāpatiyāpi mittabandhavānampi appiyo hoti amanāpo, ḍaṃsituṃ āgacchanto sappo viya, aṭaviyaṃ uṭṭhitacoro viya, khādituṃ āgacchanto yakkho viya ca ubbejanīyo hutvā dutiyacittavāre nirayādīsu nibbattati. Diṭṭheyeva ca dhamme kodhano puggalo maṇḍitapasādhitopi dubbaṇṇova hoti, puṇṇacandasassirikampissa mukhaṃ jālābhihatapadumaṃ viya malaggahitakañcanādāsamaṇḍalaṃ viya ca virūpaṃ hoti duddasikaṃ. Kodhaṃ nissāya hi sattā satthaṃ ādāya attanāva attānaṃ paharanti, visaṃ khādanti, rajjuyā ubbandhanti, papātā papatanti. Evaṃ kodhavasena kālaṃ katvā nirayādīsu uppajjanti, viheṭhakajātikāpi diṭṭheva dhamme garahaṃ patvā kāyassa bhedā nirayādīsu uppajjanti, puna manussattaṃ labhitvā vijātakālato paṭṭhāya rogabahulāva honti. Cakkhurogo sotarogotiādīsu ca rogesu ekato uṭṭhāya ekasmiṃ patanti, rogena aparimuttāva hutvā niccaṃ dukkhitāva honti, tasmā sabbesu sattesu mettacittena hitacittena muducittena bhavitabbaṃ. Evarūpo hi puggalo nirayādibhayehi na parimuccatī’’ti. So kumāro satthu ovādaṃ sutvā ekovādeneva nihatamāno danto nibbisevano mettacitto muducitto ahosi. Aññaṃ akkosantampi paharantampi nivattitvā na olokesi, uddhaṭadāṭho viya sappo, aḷacchinno viya kakkaṭako, chinnavisāṇo viya ca usabho ahosi.
世尊告诫此少:「少儿,你不可因猛毒、猛烈、暴躁及破坏之生而生恶行。暴怒之言,不但母亲、父亲及子孙亲缘、兄弟姐妹与妻室友人,皆感不快厌恶。暴怒若警犬,丛林盗贼,食尸恶鬼,恶心激发者,终堕地狱。尸眼所见,怒人即使以玉制雕刻,如绘莲花金网般精致,仍形状丑陋且令人嫌恶。众生因怒而害己害人,如毒蛇一般啮咬,束缚于绳索,频频跌倒堕落。由怒常造恶,堕于地狱,恶行不断累积,复生人间,时长病患等众苦。或患眼疾、耳疾等病,身心不安穷苦难忍。故诸众生当以慈心、善心及喜悦心对待。此等人不从地狱痛苦得解脱。」此少闻世尊劝告,顿时被劝服,心柔和并慈悲喜悦。即便他人骂他打他,他亦不回击,变为谦逊,恰似警犬内敛,恶猿惭愧,断箭折戟,弱驴般柔顺。
Tassa taṃ pavattiṃ ñatvā bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, duṭṭhalicchavikumāraṃ sucirampi ovaditvā neva mātāpitaro, na ñātimittādayo dametuṃ sakkhiṃsu, sammāsambuddho pana taṃ ekovādeneva dametvā nibbisevanaṃ katvā mattavaravāraṇaṃ viya samuggahitāneñjakāraṇaṃ akāsi. Yāva subhāsitaṃ cidaṃ – ‘hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. Assadamakena…pe… godamakena…pe… dakkhiṇaṃ vā. Tathāgatena hi, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati, rūpī rūpāni passati. Ayamekā disā…pe… so vuccati ‘yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti (ma. ni. 3.312). Na hi, āvuso, sammāsambuddhena sadiso purisadammasārathī nāma atthī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idānevesa mayā ekovādeneva damito, pubbepāhaṃ imaṃ ekovādeneva damesi’’nti vatvā atītaṃ āhari.
诸比库了知此事,僧团中议论纷纷:「朋友们,彼恶少虽长期被劝戒,父母亲属均未能转化其性,唯有正觉世尊以单一句谕使之灭亡恶念,断绝恶行,似猛兽受缰束引导。就如经中所说:『象踢法如象踢之鞭,仅行一方,无论前后、东西南北。以此类推……正觉世尊如是正法导师,遍行八方,心明目见。此谓‘不二教主’。』亲爱的,世尊正觉绝无匹敌。」世尊来临,问曰:「比库们,现在谁入座讲说?」答曰:「以此者为名。」世尊曰:「此人已由我一语单说调伏,之前亦以一语单说为教训。」遂追述过往事例。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ tayo vede sabbasippāni ca uggahetvā kiñci kālaṃ gharāvāsaṃ vasitvā mātāpitūnaṃ accayena isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā himavante vāsaṃ kappesi. Tattha ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya janapadaṃ gantvā bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase sunivattho supāruto tāpasākappasampanno bhikkhāya nagaraṃ pavisitvā rājaṅgaṇaṃ pāpuṇi. Rājā sīhapañjarena olokento taṃ disvā iriyāpathe pasīditvā ‘‘ayaṃ tāpaso santindriyo santamānaso yugamattadaso, padavāre padavāre sahassatthavikaṃ ṭhapento viya sīhavijambhitena āgacchati. Sace santadhammo nāmeko atthi, imassa tenabbhantare bhavitabba’’nti cintetvā ekaṃ amaccaṃ olokesi. So ‘‘kiṃ karomi, devā’’ti āha. Etaṃ ‘‘tāpasaṃ ānehī’’ti. So ‘‘sādhu, devā’’ti bodhisattaṃ upasaṅkamitvā vanditvā hatthato bhikkhābhājanaṃ gahetvā ‘‘kiṃ, mahāpuññā’’ti vutte ‘‘bhante, rājā taṃ pakkosatī’’ti āha. Bodhisatto ‘‘na mayaṃ rājakulūpakā, hemavantikā nāmamhā’’ti āha. Amacco gantvā tamatthaṃ rañño ārocesi. Rājā ‘‘añño amhākaṃ kulūpako natthi, ānehi na’’nti āha. Amacco gantvā bodhisattaṃ vanditvā yācitvā rājanivesanaṃ pavesesi.
过往时,波罗奈国住持婆罗门种之菩萨诞生。其已老迈且具智慧,精通三藏诸技艺。居家短暂后,离家出家随学父母,证得神通通达胜地,于喜马拉雅山住持。久住后,为食盐所需,入乡入国,经波罗奈,居王宫,晨昏修行苦行,忍耐自律,受具足苦行等成就。行至城市时,见国王巡视宫殿时威仪庄严,形如狮子群,气度庄重严肃,身披狮皮似威震众生。若有和善之法,定当存于其间。国王见一小童,邀问众天神:「我该如何?」答曰:「引来苦行者。」国王感悦,菩萨前来,顶礼并以手持食饭。菩萨言:「非我等王室子弟,名为喜马之地人。」小童去后,报告国王。国王曰:「无他同伴,速请至此。」小童去后,拜会菩萨,请入王宫。
Rājā bodhisattaṃ vanditvā samussitasetacchatte kañcanapallaṅke nisīdāpetvā attano paṭiyattaṃ nānaggarasabhojanaṃ bhojetvā ‘‘kahaṃ, bhante, vasathā’’ti pucchi. ‘‘Hemavantikā mayaṃ, mahārājā’’ti. ‘‘Idāni kahaṃ gacchathā’’ti? ‘‘Vassārattānurūpaṃ senāsanaṃ upadhārema, mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, amhākaññeva uyyāne vasathā’’ti paṭiññaṃ gahetvā sayampi bhuñjitvā bodhisattaṃ ādāya uyyānaṃ gantvā paṇṇasālaṃ māpetvā rattiṭṭhānadivāṭṭhānāpi kāretvā pabbajitaparikkhāre datvā uyyānapālaṃ paṭicchāpetvā nagaraṃ pāvisi. Tato paṭṭhāya bodhisatto uyyāne vasati. Rājāpissa divase divase dvattikkhattuṃ upaṭṭhānaṃ gacchati.
国王向菩萨顶礼后,于用金椅遮蔽阳光的安乐座上使其安坐,供养了菩萨所亲近的象明贵食,问道:『尊者,您今将住何处?』答曰:『我等在喜马拉雅南麓,陛下。』又问:『今当往何处去?』答曰:『请陛下为我们准备适合雨季的营帐。』于是尊者接受了所安置的住所,亲自进食后,携带菩萨前往园中,搭设了凉棚,昼夜轮流值守,并赠予出家人所需的法器,委托园丁守护,遂入城。此后菩萨留居园中,每日为王服侍两次。
Tassa pana rañño duṭṭhakumāro nāma putto ahosi caṇḍo pharuso, neva naṃ rājā dametuṃ asakkhi, na sesañātakā. Amaccāpi brāhmaṇagahapatikāpi ekato hutvā ‘‘sāmi, mā evaṃ kari, evaṃ kātuṃ na labbhā’’ti kujjhitvā kathentāpi kathaṃ gāhāpetuṃ nāsakkhiṃsu. Rājā cintesi ‘‘ṭhapetvā mama ayyaṃ himavantatāpasaṃ añño imaṃ kumāraṃ dametuṃ samattho nāma natthi, soyeva naṃ damessatī’’ti. So kumāraṃ ādāya bodhisattassa santikaṃ gantvā ‘‘bhante, ayaṃ kumāro caṇḍo pharuso , mayaṃ imaṃ dametuṃ na sakkoma, tumhe naṃ ekena upāyena sikkhāpethā’’ti kumāraṃ bodhisattassa niyyādetvā pakkāmi. Bodhisatto kumāraṃ gahetvā uyyāne vicaranto ekato ekena, ekato ekenāti dvīhiyeva pattehi ekaṃ nimbapotakaṃ disvā kumāraṃ āha – ‘‘kumāra, etassa tāva rukkhapotakassa paṇṇaṃ khāditvā rasaṃ jānāhī’’ti? So tassa ekaṃ pattaṃ khāditvā rasaṃ ñatvā ‘‘dhī’’ti saha kheḷena bhūmiyaṃ nuṭṭhābhi. ‘‘Kiṃ etaṃ, kumārā’’ti vutte ‘‘bhante, idānevesa rukkho halāhalavisūpamo, vaḍḍhanto pana bahū manusse māressatī’’ti taṃ nimbapotakaṃ uppāṭetvā hatthehi parimadditvā imaṃ gāthamāha –
然国王有一名恶少王子,性情暴戾粗暴,国王既无法管教,朝臣诸大婆罗门及豪族也同感无奈,一致奉劝:“陛下,勿行此道,这等事不可为。”但都无法令其悔改。国王思量:“既置此人使尊者——喜马拉雅苦行者受侍这恶少王子,别无他人能驯服,唯尊者可遣自驯。”于是尊者带着这恶少王子来到菩萨面前,说:“尊者,此王子刚暴粗狠,我等无法教化,愿尊者单独以妙法度他。”说毕遣王子予菩萨。菩萨带领此子,漫步园中,或独处时见两片柠檬树叶,便对王子曰:“王子,你尝食此叶,看其味乎?”王子食叶,领知味道,笑说:“好极了。”重玩耍中起身。菩萨问:“何事令王子发笑?”王子答曰:“尊者,此树犹如有毒毒针,不断增长,将害许多人。”即拆开此柠檬叶,捏于手中,唱诵如下偈颂:
§149
149.
‘‘Ekapaṇṇo ayaṃ rukkho, na bhūmyā caturaṅgulo;
『此树叶单而薄,非地四方大;
Phalena visakappena, mahāyaṃ kiṃ bhavissatī’’ti.
果实带毒性,未来必大害。』
Tattha ekapaṇṇoti ubhosu passesu ekekapaṇṇo. Na bhūmyā caturaṅguloti bhūmito caturaṅgulamattampi na vaḍḍhito. Phalenāti phalarasena. Visakappenāti halāhalavisasadisena. Evaṃ khuddakopi samāno evarūpena tittakena paṇṇena samannāgatoti attho. Mahāyaṃ kiṃ bhavissatīti yadā panāyaṃ vuddhippatto mahā bhavissati, tadā kiṃ nāma bhavissati, addhā manussamārako bhavissatīti etaṃ uppāṭetvā madditvā chaḍḍesinti āha.
关于『叶单』理应于两叶分别而视为单之意;『非地四方大』谓叶片寸小,不及地面四方之尺寸;『果实』则指其汁液;『带毒性』意即含有如毒蘑菇一样的毒液。如此即使是最细小的叶片俱能证明此毒性。『未来必大害』谓此树在长大成熟之日,必然成为折磨众生的严重祸患。其文被拆解吟唱后即被释去。
Atha naṃ bodhisatto etadavoca ‘‘kumāra, tvaṃ imaṃ nimbapotakaṃ ‘idāneva evaṃtittako, mahallakakāle kiṃ bhavissati, kuto imaṃ nissāya vuḍḍhī’ti uppāṭetvā madditvā chaḍḍesi? Yathā tvaṃ etasmiṃ paṭipajji, evameva tava raṭṭhavāsinopi ‘ayaṃ kumāro daharakāleyeva evaṃ caṇḍo pharuso, mahallakakāle rajjaṃ patvā kiṃ nāma karissati, kuto amhākaṃ etaṃ nissāya vuḍḍhī’ti tava kulasantakaṃ rajjaṃ adatvā nimbapotakaṃ viya taṃ uppāṭetvā raṭṭhā pabbājanīyakammaṃ karissanti, tasmā nimbarukkhapaṭibhāgataṃ hitvā ito paṭṭhāya khantimettānuddayasampanno hohī’’ti. So tato paṭṭhāya nihatamāno nibbisevano khantimettānuddayasampanno hutvā bodhisattassa ovāde ṭhatvā pitu accayena rajjaṃ patvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ agamāsi.
于是,菩提萨埵对他说:「小子,你现在就像这棵菩提树苗一般,刚刚长成,现在长大了,将来会怎样呢?你为什么要生气怨恨而丢弃它呢?正如你此刻如此行事,于你们国民而言,这个孩子在幼年时是如此刚猛凶暴,到了壮年时若失去国政,将会如何?凭什么依赖我们而成长呢?」于是你的家族头目放弃了国政,如同丢弃这棵菩提树苗一般,将其砍伐,准备让它以废弃树木之身,离开国土,放弃王权。因而你应当放下树木的依归,转身离去,修习忍辱慈爱。”于是他依言而行,被杀死后入灭,具足忍辱慈爱之德,遵照菩提萨埵的教诲站立,父亲死后放弃了国政,施舍了功德,适当履行了该行之事返回。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idānevesa duṭṭhalicchavikumāro mayā damito, pubbepāhaṃ etaṃ damesiṃyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā duṭṭhakumāro ayaṃ licchavikumāro ahosi, rājā ānando, ovādadāyakatāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
世尊宣说此法后说:「比库们,那正是由我降伏的那个顽劣而有恶意的利吒小子,过去我亦曾降服他。」说完诵示了本生故事——那时此顽劣小子正是利吒小子,尊者安那多为王,但承担降伏的辛劳正是我自己。」
Ekapaṇṇajātakavaṇṇanā navamā. · 《一叶本生注释》第九。
[150] 10. Sañjīvajātakavaṇṇanā
【150】第十 苏醒本生故事说明释文
Asantaṃyo paggaṇhātīti idaṃ satthā veḷuvane viharanto ajātasattussa rañño asantapaggahaṃ ārabbha kathesi. So hi buddhānaṃ paṭikaṇṭakabhūte dussīle pāpadhamme devadatte pasīditvā taṃ asantaṃ asappurisaṃ paggayha ‘‘tassa sakkāraṃ karissāmī’’ti bahuṃ dhanaṃ pariccajitvā gayāsīse vihāraṃ kāretvā tasseva vacanaṃ gahetvā pitaraṃ dhammarājānaṃ sotāpannaṃ ariyasāvakaṃ ghātetvā attano sotāpattimaggassa upanissayaṃ bhinditvā mahāvināsaṃ patto. So hi ‘‘devadatto pathaviyaṃ paviṭṭho’’ti sutvā ‘‘kacci nu kho mampi pathavī gileyyā’’ti bhītatasito rajjasukhaṃ na labhati, sayane assādasukhaṃ na vindati, tibbakāraṇābhitunno hatthipoto viya kampamāno vicarati. So pathaviṃ phalamānaṃ viya, avīcijālaṃ nikkhamantiṃ viya, pathaviyā attānaṃ giliyamānaṃ viya, ādittāya lohapathaviyā uttānakaṃ nipajjāpetvā ayasūlehi koṭiyamānaṃ viya ca samanupassi. Tenassa pahaṭakukkuṭasseva muhuttampi kampamānassa avatthānaṃ nāma nāhosi. So sammāsambuddhaṃ passitukāmo khamāpetukāmo pañhaṃ pucchitukāmo ahosi, attano pana aparādhamahantatāya upasaṅkamituṃ na sakkoti.
不平静地攫取——这位师父当时住在犀角树林,开始讲不平静地攫取的故事,是关于阿闍世王的——他讲到,当时佛陀为众生如荆棘的恶行之源,堕落到恶行之地后,持守正法的天人发愿说:「我将尊重他。」遂舍去大量财富,在迦耶山峡建造寺院,听命于他的话。然后他杀害了作为父亲的尊严、真理之王和得果的聖弟子,断绝了自己得聖道的基础,堕入巨大毁灭之中。听到「天人德得已深入大地」之言后,忧惧地想:「如果大地要吞噬我,我怎能获得国政欢乐?床上的安乐也无所觅,因恶业重重如象脚陷泥般颤抖四处游走。」他如落果摇落一般,像挣脱禁锢的苦海逃离,如被烧焦的地面上掉落上升落下的重铁针一样生看自己。连轻微如公鸡振翅般的动静也无立足之处。他欲见正觉者、宽恕者,想问问题,却因自觉罪大难近而不敢前往。
Athassa rājagahanagare kattikarattivāre sampatte devanagaraṃ viya nagare alaṅkate mahātale amaccagaṇaparivutassa kañcanāsane nisinnassa jīvakaṃ komārabhaccaṃ avidūre nisinnaṃ disvā etadahosi ‘‘jīvakaṃ gahetvā sammāsambuddhassa santikaṃ gamissāmi, na kho pana sakkā mayā ujukameva vattuṃ ‘ahaṃ, samma jīvaka, sayaṃ gantuṃ na sakkomi, ehi maṃ satthu santikaṃ nehī’ti, pariyāyena pana rattisampadaṃ vaṇṇetvā ‘kaṃ nu khvajja mayaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā payirupāseyyāma, yaṃ no payirupāsataṃ cittaṃ pasīdeyyā’ti vakkhāmi, taṃ sutvā amaccā attano attano satthārānaṃ vaṇṇaṃ kathessanti, jīvakopi sammāsambuddhassa vaṇṇaṃ kathessati. Atha naṃ gahetvā satthu santikaṃ gamissāmī’’ti. So pañcahi padehi rattiṃ vaṇṇesi ‘‘lakkhaññā vata bho dosinā ratti, abhirūpā vata bho dosinā ratti, dassanīyā vata bho dosinā ratti, pāsādikā vata bho dosinā ratti, ramaṇīyā vata bho dosinā ratti, kaṃ nu khvajja mayaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā payirupāseyyāma, yaṃ no payirupāsataṃ cittaṃ pasīdeyyā’’ti (dī. ni. 1.150).
当时在王舍城王宫工匠集市盛况之际,犹如天宫般装饰的大殿中,一位年长的大臣近侍基瓦卡婆子坐在不远处,看见此情景,心生念头说:「我要带基瓦卡到正觉者处去。不然我不能如实说‘我基瓦卡我自己无法前去,问师父来此’。」经过反复谋划,一宿详情赞叹道:「这的确是恼恨之夜,十分美丽之夜,实乃可见之夜,端庄之夜,怡人的夜。我怎么能去顶礼祭拜一位沙门或婆罗门,使其心中安稳?」闻此言,大臣们争相谈论各自师父的长处,基瓦卡也谈及正觉者的长处。然后说:「我将带他去见师父。」他夜里用五句话描写这夜晚:“此时夜晚确是忿怒之夜,俊美之夜,壮观之夜,端庄之夜,可爱之夜。我怎么去顶礼一位沙门或婆罗门,使其心生悦服?”(见《增支部·第一卷·150经》)
Atheko amacco pūraṇakassapassa vaṇṇaṃ kathesi, eko makkhaligosālassa, eko ajitakesakambalassa, eko pakudhakaccāyanassa, eko sañcayassa belaṭṭhaputtassa, eko nāṭaputtanigaṇṭhassāti . Rājā tesaṃ kathaṃ sutvā tuṇhī ahosi. So hi jīvakasseva mahāamaccassa kathaṃ paccāsīsati. Jīvakopi ‘‘raññā maṃ ārabbha kathiteyeva jānissāmī’’ti avidūre tuṇhī nisīdi. Atha naṃ rājā āha ‘‘tvaṃ pana, samma jīvaka, kiṃ tuṇhī’’ti? Tasmiṃ khaṇe jīvako uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ‘‘eso, deva, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho amhākaṃ ambavane viharati saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi. Taṃ kho pana bhagavantaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato’’ti nava arahādiguṇe vatvā jātito paṭṭhāya pubbanimittādibhedaṃ bhagavato ānubhāvaṃ pakāsetvā ‘‘taṃ bhagavantaṃ devo payirupāsatu, dhammaṃ suṇātu, pañhaṃ pucchatū’’ti āha.
其中一位大臣述说布勒纳咖萨巴,一位述说麦迦利果萨,另一位述说阿吉塔凯萨甘巴拉,还有一位述说薄屈哈迦赦那,另有一位述说散杂薄塔婆拉跋陀,另一位述说朝市之子。王听完他们的说法后默然无语,因为他想知道基瓦卡大臣的解释。基瓦卡也默默坐着说:「国王将来若出言,我自当知道。」王便问:「基瓦卡,你为何沉默?」基瓦卡即起身,合掌向世尊致敬,说:「尊者,天人中世尊、阿拉汉、正觉者,即与八千五百比库同住此地,我等已闻此声威,知其妙德。现今新出世的阿拉汉们,我已学习了他们的美德。」详细叙述了前世因缘,揭示了世尊最初显现的功德,并说:「愿天人礼敬世尊,闻法,问答。」
Rājā sampuṇṇamanoratho hutvā ‘‘tena hi, samma jīvaka, hatthiyānāni kappāpehī’’ti yānāni kappāpetvā mahantena rājānubhāvena jīvakambavanaṃ gantvā tattha maṇḍalamāḷe bhikkhusaṅghaparivutaṃ tathāgataṃ disvā santavīcimajjhe mahānāvaṃ viya niccalaṃ bhikkhusaṅghaṃ ito cito ca anuviloketvā ‘‘evarūpā nāma me parisā na diṭṭhapubbā’’ti iriyāpatheyeva pasīditvā saṅghassa añjaliṃ paggaṇhitvā thutiṃ katvā bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno sāmaññaphalapañhaṃ pucchi. Athassa bhagavā dvīhi bhāṇavārehi paṭimaṇḍitaṃ sāmaññaphalasuttaṃ (dī. ni. 1.150 ādayo) kathesi. So suttapariyosāne attamano bhagavantaṃ khamāpetvā uṭṭhāyāsanā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Satthā acirapakkantassa rañño bhikkhū āmantetvā ‘‘khatāyaṃ, bhikkhave, rājā, upahatāyaṃ, bhikkhave, rājā. Sacāyaṃ , bhikkhave, rājā issariyassa kāraṇā pitaraṃ dhammikaṃ dhammarājānaṃ jīvitā na voropessatha, imasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ uppajjissatha. Devadattaṃ nissāya asantapaggahaṃ katvā sotāpattiphalā parihīno’’ti āha.
国王心愿圆满之后,对耆婆迦说:『凭此,耆婆迦,设立有肩乘载之车;以此设立各种车辎重,然后随着大国王的随从来到迦叶比库林园,在那以众比库围绕的如来见前,于静坐会众之中,如大船稳固不动,周遭遍观无方,观察四方往来进出的比库众,叹言:“这样规模的僧团,我前未曾见过。”在经过道上看见形状如是,便对僧团合掌顶礼,称赞称誉世尊,恭敬礼拜后,独自就坐,询问沙门果实之问。于是世尊分两次论述完整的沙门果实法经(《长部》收录),讲罢后,安然请众宽恕,起身绕座一周后离去。世尊离开不久,国王召集比库们嘱咐曰:“比库们,国王已往生,国王已离世。真正的国王,世间法度之施主,父亲者,决不舍弃“法王”之生命,应在此处安心不染,生起清净无垢的法眼。依赖魔子韦陀跋陀,即断流生果。”
Punadivase bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, ajātasattu kira asantapaggahaṃ katvā dussīlaṃ pāpadhammaṃ devadattaṃ nissāya pitughātakakammassa katattā sotāpattiphalā parihīno, devadattena nāsito rājā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, ajātasattu idāneva asantapaggahaṃ katvā mahāvināsaṃ patto, pubbepesa asantapaggaheneva attānaṃ nāsesī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
翌日,比库们在法会中议论纷纷说:“诸友,据说未生怨已依不善之魔业,现行恶行,依魔子韦陀跋陀所作杀父之业,断绝了断流生果。国王被魔子所害。”世尊来时问:“诸比库,此时你们聚集于此为何议论?”他们应答:“是关于未生怨。”世尊说:“未生怨从如今起犯不善业,导致大灭亡,过去也曾因不善之业,自毁自身。”说罢,令众忆过去诸事。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto mahāvibhave brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā bārāṇasiyaṃ disāpāmokkho ācariyo hutvā pañca māṇavakasatāni sippaṃ vācesi. Tesu māṇavesu eko sañjīvo nāma māṇavo atthi, bodhisatto tassa matakuṭṭhāpanakamantaṃ adāsi. So uṭṭhāpanakamantameva gahetvā paṭibāhanamantaṃ pana aggahetvāva ekadivasaṃ māṇavehi saddhiṃ dāruatthāya araññaṃ gantvā ekaṃ matabyagghaṃ disvā māṇave āha ‘‘bho, imaṃ matabyagghaṃ uṭṭhāpessāmī’’ti. Māṇavā ‘‘na sakkhissasī’’ti āhaṃsu. ‘‘Passantānaññeva vo taṃ uṭṭhāpessāmī’’ti. ‘‘Sace, māṇava, sakkosi, uṭṭhāpehī’’ti. Evañca pana vatvā te māṇavā rukkhaṃ abhiruhiṃsu. Sañjīvo mantaṃ parivattetvā matabyagghaṃ sakkharāhi pahari, byaggho uṭṭhāya vegenāgantvā sañjīvaṃ galanāḷiyaṃ ḍaṃsitvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā tattheva pati, sañjīvopi tattheva pati. Ubhopi ekaṭṭhāneyeva matā nipajjiṃsu.
过去,在巴拉那崖时,有菩萨大威德出生婆罗门家,虽年高已老,仍往踏根部学诸工艺,成为巴拉那崖师,教百种技艺。此中有一学童名叫散吉波,菩萨赠其一木制跪垫。散吉波不接而却置地上,邀众同学前往森林,见一母虎,说:“让我们起此母虎瞋恨。”众学生说:“不能啊!”菩萨说:“若你们能,我便表示你们能起此憎恨。”于是学生们攀树,散吉波转身一杖打母虎,母虎起身奔走,袭击散吉波首颈,致其身亡。散吉波死于虎咬,虎亦即刻死亡。二者尸骨合葬于一处。
Māṇavā dārūni ādāya āgantvā taṃ pavattiṃ ācariyassa ārocesuṃ. Ācariyo māṇave āmantetvā ‘‘tātā, asantapaggahakārā nāma ayuttaṭṭhāne sakkārasammānaṃ karontā evarūpaṃ dukkhaṃ paṭilabhantiyevā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
学生们带着木器去了,向师告发此恶行。师向学生们说:“愚痴者作恶行,必遭无量痛苦障碍。”遂念诵偈语说:
§150
150.
‘‘Asantaṃ yo paggaṇhāti, asantaṃ cūpasevati;
“接近者虽不合,不善者亦亲近;
Tameva ghāsaṃ kurute, byaggho sañjīviko yathā’’ti.
“它就是做出那样的伤害,如同猛虎复活那样。”
Tattha asantanti tīhi duccaritehi samannāgataṃ dussīlaṃ pāpadhammaṃ. Yo paggaṇhātīti khattiyādīsu yo koci evarūpaṃ dussīlaṃ pabbajitaṃ vā cīvarādisampadānena, gahaṭṭhaṃ vā uparajjasenāpatiṭṭhānādisampadānena paggaṇhāti, sakkārasammānaṃ karotīti attho. Asantaṃ cūpasevatīti yo ca evarūpaṃ asantaṃ dussīlaṃ upasevati bhajati payirupāsati. Tameva ghāsaṃ kuruteti tameva asantapaggaṇhakaṃ so dussīlo pāpapuggalo ghasati saṃkhādati vināsaṃ pāpeti. Kathaṃ? Byaggho sañjīviko yathāti, yathā sañjīvena māṇavena mantaṃ parivattetvā matabyaggho sañjīviko jīvitasampadānena sampaggahito attano jīvitadāyakaṃ sañjīvameva jīvitā voropetvā tattheva pātesi, evaṃ aññopi yo asantapaggahaṃ karoti, so dussīlo taṃ attano sampaggāhakameva vināseti. Evaṃ asantasampaggāhakā vināsaṃ pāpuṇantīti.
其中所说之不安者,是指具备三种恶行的不善之人恶业,即作恶不良者。所谓“接受”,乃指无论出身王族等何等身份,若采纳这类不善恶行,即便凭借袈裟等服饰供养、或凭仗家产、爵位、军团长指挥官等身份资历而接纳,应予尊崇敬礼,便称为接纳。所谓“不安而近侍”,是指近侍这种不安恶行者,与之交往、亲近、依止。正如“它就是做出那样的伤害”,意指这类不安被接纳者即是不善与恶人,彼等则如同吞食草割的猛虎般,啮噬、摧毁、破坏。如何破坏呢?正如“猛虎复活”之喻,譬如被复活的猛虎,甚者追随亦如猛虎复活,凭其生命诸资而振作强盛,甚至反噬使自己濒死,因而立即殒灭。如此他人若接纳不安者,不善者便以此他者为其依赖并导致毁灭。由此证知,不安者所依赖之人必遭毁灭。
Bodhisatto imāya gāthāya māṇavānaṃ dhammaṃ desetvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
菩萨依此偈言,向人说法,修福施诸功德,随其所当而去(往生)。
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā matabyagghuṭṭhāpanako māṇavo ajātasattu ahosi, disāpāmokkho ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
世尊将此法教导后,回答一生故事:彼时名为猛虎侍从者之学童乃未生怨君,东方王师则是世尊自己。
Sañjīvajātakavaṇṇanā dasamā. · 《桑吉瓦本生注释》第十。
Kakaṇṭakavaggo pannarasamo. · 《变色蜥品》第十五。
Tassuddānaṃ –
其摘要为——
Godhasiṅgālavirocaṃ, naṅguṭṭharādhakākañca;
“如赤狮辉煌,远离凶恶青蛙”
Puppharattañca siṅgālaṃ, ekapaṇṇañca sañjīvaṃ.
『红花』与『豺狼』,『单叶』与『再生』。
Atha vagguddānaṃ –
接着是品类(章节)总标题——
Apaṇṇako sīlavaggo, kuruṅgo ca kulāvako;
『无过失』『戒品』,『羚羊』与『巢穴』;
Atthakāmo ca āsīso, itthīvaruṇapāyimhā.
『欲利益』与『祝愿』,『女人』至『伐楼拿饮』。
Litto parosataṃ haṃci, kusanāḷā sampadāno;
『涂油者』超百数,『吉祥草茎』『圆满』;
Kakaṇṭako pannarasa, satapaṇṇāsa jātakāti.
『变色蜥蜴』十五,共一百五十本生。
Ekakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 一集注释结束。
(Paṭhamo bhāgo niṭṭhito). · 第一部结束。