三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页经藏小部所行藏部3. 尤德汉嘉亚品

3. Yudhañjayavaggo3. 尤德汉嘉亚品

274 段 · CSCD 巴利原典
3. Yudhañjayavaggo3. 尤德汉嘉亚品
1. Yudhañjayacariyā1. 尤德汉嘉亚行
‘‘Yadāhaṃ amitayaso, rājaputto yudhañjayo;
「当我无量名声者,王子战胜者;
Ussāvabinduṃ sūriyātape, patitaṃ disvāna saṃvijiṃ.
见露珠在日光下,落下时我惊惧。
‘‘Taññevādhipatiṃ katvā, saṃvegamanubrūhayiṃ;
「以此为主导,我增长了悚惧感;
Mātāpitū ca vanditvā, pabbajjamanuyācahaṃ.
礼敬父母后,我请求出家。
‘‘Yācanti maṃ pañjalikā, sanegamā saraṭṭhakā;
「他们合掌请求我,连同城邦与国土;
‘Ajjeva putta paṭipajja, iddhaṃ phītaṃ mahāmahiṃ’.
'今日儿子请继承,兴盛繁荣的大地'。
‘‘Sarājake sahorodhe, sanegame saraṭṭhake;
「连同王族与内宫,连同城邦与国土;
Karuṇaṃ paridevante, anapekkhova pariccajiṃ.
悲伤地哀泣着,我无顾虑地舍弃了。
‘‘Kevalaṃ pathaviṃ rajjaṃ, ñātiparijanaṃ yasaṃ;
「仅仅是大地的王国、亲族随从、名声,
Cajamāno na cintesiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā.
舍弃时我不思虑,只为了菩提的缘故。
‘‘Mātāpitā na me dessā, napi me dessaṃ mahāyasaṃ;
「父母不是我所欲,大名声也不是我所欲;
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā rajjaṃ pariccaji’’nti.
一切知是我所爱,因此我舍弃了王国。」
Yudhañjayacariyaṃ paṭhamaṃ. · 尤德汉嘉亚行第一
2. Somanassacariyā2. 索马纳萨行
‘‘Punāparaṃ yadā homi, indapatthe puruttame;
「再者,当我在最胜的萨咖位时,
Kāmito dayito putto, somanassoti vissuto.
被爱的、被喜爱的儿子,以索马那沙闻名。
‘‘Sīlavā guṇasampanno, kalyāṇapaṭibhānavā;
「具戒、具足功德、善于应答,
Vuḍḍhāpacāyī hirīmā, saṅgahesu ca kovido.
恭敬长老、有惭、善巧于摄受。
‘‘Tassa rañño patikaro, ahosi kuhakatāpaso;
「那位国王的侍从,是一位欺诈的苦行者;
Ārāmaṃ mālāvacchañca, ropayitvāna jīvati.
种植园林与花园,以此维生。
‘‘Tamahaṃ disvāna kuhakaṃ, thusarāsiṃva ataṇḍulaṃ;
「我见到那欺诈者,如同无米的糠堆;
Dumaṃva anto susiraṃ, kadaliṃva asārakaṃ.
如同内部空心的树,如同无实的芭蕉。
‘‘Natthimassa sataṃ dhammo, sāmaññāpagato ayaṃ;
「他没有善法,已离沙门法;
Hirīsukkadhammajahito, jīvitavuttikāraṇā.
舍弃惭愧与善法,为了生活之故。
‘‘Kupito ahu paccanto, aṭavīhi parantihi;
「边境因森林而愤怒,与他国相连;
Taṃ nisedhetuṃ gacchanto, anusāsi pitā mamaṃ.
前往平息那里时,我父训诫我。
‘‘‘Mā pamajji tuvaṃ tāta, jaṭilaṃ uggatāpanaṃ;
「我的孩子,你不要放逸,那位结发行者是极热诚的苦行者;
Yadicchakaṃ pavattehi, sabbakāmadado hi so’.
你应随意供养,他确实是一切欲望的施予者」。
‘‘Tamahaṃ gantvānupaṭṭhānaṃ, idaṃ vacanamabraviṃ;
「我去须跋他,说了这句话;
‘Kacci te gahapati kusalaṃ, kiṃ vā te āharīyatu’.
「居士,你安好吗?要为你拿来什么吗?」
‘‘Tena so kupito āsi, kuhako mānanissito;
「因此他生气了,那位依恃慢心的骗子;
‘Ghātāpemi tuvaṃ ajja, raṭṭhā pabbājayāmi vā’.
「我今天要杀你,或者将你驱逐出国」。
‘‘Nisedhayitvā paccantaṃ, rājā kuhakamabravi;
「制止了边地之人后,国王对骗子说;
‘Kacci te bhante khamanīyaṃ, sammāno te pavattito’.
「尊者,你还能忍受吗?对你的供养已经进行了吗?」
‘‘Tassa ācikkhatī pāpo, kumāro yathā nāsiyo;
「恶人向他告发,如同鼻子被割的童子;
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, āṇāpesi mahīpati.
听闻那言语后,大地之主下令。
‘‘‘Sīsaṃ tattheva chinditvā, katvāna catukhaṇḍikaṃ;
『在那里斩首,切成四块;
Rathiyā rathiyaṃ dassetha, sā gati jaṭilahīḷitā’.
在街道上展示,这是轻蔑结发行者的结果』。
‘‘Tattha kāraṇikā gantvā, caṇḍā luddā akāruṇā;
「于是执行者前往,残暴、凶狠、无慈悲;
Mātuaṅke nisinnassa, ākaḍḍhitvā nayanti maṃ.
将坐在母亲膝上的我,拖拽带走。
‘‘Tesāhaṃ evamavacaṃ, bandhataṃ gāḷhabandhanaṃ;
「我对他们如此说,当他们紧紧捆绑时;
‘Rañño dassetha maṃ khippaṃ, rājakiriyāni atthi me’.
『请快速带我去见王,我有王事要办』。
‘‘Te maṃ rañño dassayiṃsu, pāpassa pāpasevino;
「他们将我展示给国王,那些恶者、行恶者;
Disvāna taṃ saññāpesiṃ, mamañca vasamānayiṃ.
见到那位后,我使他理解,并使他归顺于我。
‘‘So maṃ tattha khamāpesi, mahārajjamadāsi me;
「他在那里向我请求宽恕,将大王权给予我;
Sohaṃ tamaṃ dālayitvā, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
我在那里摧毁黑暗后,出家成为无家者。
‘‘Na me dessaṃ mahārajjaṃ, kāmabhogo na dessiyo;
「大王权对我不可喜,欲乐对我不可喜;
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā rajjaṃ pariccaji’’nti.
一切知对我可喜,因此我舍弃王权。」
Somanassacariyaṃ dutiyaṃ. · 索马纳萨行第二
3. Ayogharacariyā3. 阿尤嘎拉行
‘‘Punāparaṃ yadā homi, kāsirājassa atrajo;
「又一次,当我是咖西王的儿子时;
Ayogharamhi saṃvaḍḍho, nāmenāsi ayogharo.
在铁屋中成长,名为阿由喀拉。
‘‘Dukkhena jīvito laddho, saṃpīḷe patiposito;
「以苦获得生命,在压迫中被养育;
Ajjeva putta paṭipajja, kevalaṃ vasudhaṃ imaṃ.
儿子今日就修行,这整个大地。
‘‘Saraṭṭhakaṃ sanigamaṃ, sajanaṃ vanditva khattiyaṃ;
「连同国土、村落,连同人民礼敬刹帝利;
Añjaliṃ paggahetvāna, idaṃ vacanamabraviṃ.
合掌之后,我说了这句话。
‘‘‘Ye keci mahiyā sattā, hīnamukkaṭṭhamajjhimā;
「『凡是大地上的众生,下劣、高贵、中等;
Nirārakkhā sake gehe, vaḍḍhanti sakañātibhi.
在自己家中无守护者,被自己的亲族养育。
‘‘‘Idaṃ loke uttariyaṃ, saṃpīḷe mama posanaṃ;
「『这世间最殊胜的,是在压迫中养育我;
Ayogharamhi saṃvaḍḍho, appabhe candasūriye.
在无铁栏的房中成长,在无光的日月下。』
‘‘‘Pūtikuṇapasampuṇṇā, muccitvā mātu kucchito;
「充满腐烂的尸体,从母胎中被释放出来;
Tato ghoratare dukkhe, puna pakkhittayoghare.
之后在更可怕的苦中,再次被投入轭具之家。
‘‘‘Yadihaṃ tādisaṃ patvā, dukkhaṃ paramadāruṇaṃ;
「如果我在此获得如此极其可怕的苦;
Rajjesu yadi rajjāmi , pāpānaṃ uttamo siyaṃ.
如果我在诸王国中执政,我将成为诸恶中最上者。
‘‘‘Ukkaṇṭhitomhi kāyena, rajjenamhi anatthiko;
「我对身体感到厌离,我对王国无所需求;
Nibbutiṃ pariyesissaṃ, yattha maṃ maccu na maddiye’.
我将寻求涅槃,在那里死魔不能压迫我」。
‘‘Evāhaṃ cintayitvāna, viravante mahājane;
「我如此思惟后,在众多人哀号时;
Nāgova bandhanaṃ chetvā, pāvisiṃ kānanaṃ vanaṃ.
如龙象切断束缚,我进入了森林之林。
‘‘Mātāpitā na me dessā, napi me dessaṃ mahāyasaṃ;
「父母不是我的目标,大名声也不是我的目标;
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā rajjaṃ pariccaji’’nti.
一切知对我而言是可爱的,因此我舍弃了王位。」
Ayogharacariyaṃ tatiyaṃ. · 阿尤嘎拉行第三
4. Bhisacariyā4. 比萨行
‘‘Punāparaṃ yadā homi, kāsīnaṃ puravaruttame;
「再次,当我在咖西人的最上城市中,
Bhaginī ca bhātaro satta, nibbattā sotthiye kule.
姐妹和七位兄弟,出生于索提亚家族。
‘‘Etesaṃ pubbajo āsiṃ, hirīsukkamupāgato;
「我是他们当中的长子,具有惭愧;
Bhavaṃ disvāna bhayato, nekkhammābhirato ahaṃ.
见到有之可怖,我乐于出离。
‘‘Mātāpitūhi pahitā, sahāyā ekamānasā;
「父母派遣的,同心的朋友们,
Kāmehi maṃ nimantenti, ‘kulavaṃsaṃ dharehi’ti.
以诸欲邀请我:『请维持家族血统。』
‘‘Yaṃ tesaṃ vacanaṃ vuttaṃ, gihīdhamme sukhāvahaṃ;
「他们所说的话语,带来在家法的快乐;
Taṃ me ahosi kaṭhinaṃ, tatta phālasamaṃ viya.
那对我来说是困难的,如同热铁板一般。
‘‘Te maṃ tadā ukkhipantaṃ, pucchiṃsu patthitaṃ mama;
「当时他们询问正在舍弃的我,我的意愿;
‘Kiṃ tvaṃ patthayase samma, yadi kāme na bhuñjasi’.
『朋友,你希求什么,如果你不享受诸欲?』
‘‘Tesāhaṃ evamavacaṃ, atthakāmo hitesinaṃ;
「我如此对那些希求利益、寻求福祉者说;
‘Nāhaṃ patthemi gihībhāvaṃ, nekkhammābhirato ahaṃ’.
『我不希求在家生活,我乐于出离。』
‘‘Te mayhaṃ vacanaṃ sutvā, pitumātu ca sāvayuṃ;
「他们听了我的话语后,告知父母;
Mātāpitā evamāhu, ‘sabbeva pabbajāma bho’.
父母如此说:『诸位,我们全都出家吧。』
‘‘Ubho mātāpitā mayhaṃ, bhaginī ca satta bhātaro;
「我的父母双亲,以及姊妹和七位兄弟;
Amitadhanaṃ chaḍḍayitvā, pāvisimhā mahāvana’’nti.
舍弃无量财富后,我们进入了大林。」
Bhisacariyaṃ catutthaṃ. · 比萨行第四
5. Soṇapaṇḍitacariyā5. 索那班迪德行
‘‘Punāparaṃ yadā homi, nagare brahmavaḍḍhane;
「再次当我在,婆罗门增长城;
Tattha kulavare seṭṭhe, mahāsāle ajāyahaṃ.
在那里的殊胜族姓、大富豪家,我出生了。
‘‘Tadāpi lokaṃ disvāna, andhībhūtaṃ tamotthaṭaṃ;
「那时也见到世间,已成盲目、被黑暗覆盖;
Cittaṃ bhavato patikuṭati, tuttavegahataṃ viya.
心对有感到厌离,如同被急流击中一般。
‘‘Disvāna vividhaṃ pāpaṃ, evaṃ cintesahaṃ tadā;
「见到种种恶后,那时我如此思惟;
‘Kadāhaṃ gehā nikkhamma, pavisissāmi kānanaṃ’.
『何时我从家出离,将进入森林?』
‘‘Tadāpi maṃ nimantesuṃ, kāmabhogehi ñātayo;
「那时,亲族们也以欲乐之物邀请我;」
Tesampi chandamācikkhiṃ, ‘mā nimantetha tehi maṃ’.
「我也向他们表明意愿:『不要以那些来邀请我』。」
‘‘Yo me kaniṭṭhako bhātā, nando nāmāsi paṇḍito;
「我的幼弟,名叫难陀,是位智者;」
Sopi maṃ anusikkhanto, pabbajjaṃ samarocayi.
「他也随学我,赞同出家。」
‘‘Ahaṃ soṇo ca nando ca, ubho mātāpitā mama;
「我、索那和难陀,我们的父母二人;」
Tadāpi bhoge chaḍḍetvā, pāvisimhā mahāvana’’nti.
「那时也舍弃财富,进入大林。」
Soṇapaṇḍitacariyaṃ pañcamaṃ. · 索那班迪德行第五
6. Temiyacariyā6. 德弥亚行
‘‘Punāparaṃ yadā homi, kāsirājassa atrajo;
「又一次,当我是咖西王的儿子时;」
Mūgapakkhoti nāmena, temiyoti vadanti maṃ.
「以聋哑者之名,他们称我为德弥亚。」
‘‘Soḷasitthisahassānaṃ, na vijjati pumo tadā ;
「十六万六千之中,当时没有男子;
Ahorattānaṃ accayena, nibbatto ahamekako.
经过昼夜之后,我独自一人出生。
‘‘Kicchā laddhaṃ piyaṃ puttaṃ, abhijātaṃ jutindharaṃ;
「艰难地得到可爱的儿子,出身高贵、持光明者;
Setacchattaṃ dhārayitvāna, sayane poseti maṃ pitā.
持着白伞,父亲在卧床上养育我。
‘‘Niddāyamāno sayanavare, pabujjhitvānahaṃ tadā;
「在卧床上睡眠时,我当时醒来;
Addasaṃ paṇḍaraṃ chattaṃ, yenāhaṃ nirayaṃ gato.
看见白伞,因此我去了地狱。
‘‘Saha diṭṭhassa me chattaṃ, tāso uppajji bheravo;
「当我看见伞时,恐怖、可怕的畏惧生起;
Vinicchayaṃ samāpanno, ‘kathāhaṃ imaṃ muñcissaṃ’.
达到决定:『我如何从此解脱?』
‘‘Pubbasālohitā mayhaṃ, devatā atthakāminī;
「我的前世血亲,为我利益着想的天人,
Sā maṃ disvāna dukkhitaṃ, tīsu ṭhānesu yojayi.
她见我痛苦,在三处劝诫我。
‘‘‘Mā paṇḍiccayaṃ vibhāvaya, bālamato bhava sabbapāṇinaṃ;
『不要显示智慧,对一切众生表现愚痴;
Sabbo taṃ jano ocināyatu, evaṃ tava attho bhavissati’.
让所有人都轻视你,如此你的利益将会实现』。
‘‘Evaṃ vuttāyahaṃ tassā, idaṃ vacanamabraviṃ;
当她如此说时,我对她说了这句话;
‘Karomi te taṃ vacanaṃ, yaṃ tvaṃ bhaṇasi devate;
『我将遵行你的话,天人,你所说的;
Atthakāmāsi me amma, hitakāmāsi devate’.
母亲,你为我利益着想,天人,你为我福祉着想』。
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, sāgareva thalaṃ labhiṃ;
听了她的话后,我如同大海获得陆地;
Haṭṭho saṃviggamānaso, tayo aṅge adhiṭṭhahiṃ.
欢喜而惊恐的心,我确立了三支。
‘‘Mūgo ahosiṃ badhiro, pakkho gativivajjito;
「我成为哑巴、聋子、瘸子,失去了行动能力;
Ete aṅge adhiṭṭhāya, vassāni soḷasaṃ vasiṃ.
确立这些支,我住了十六年。
‘‘Tato me hatthapāde ca, jivhaṃ sotañca maddiya;
「然后他们揉捏我的手脚、舌头和耳朵;
Anūnataṃ me passitvā, ‘kāḷakaṇṇī’ti nindisuṃ.
看到我没有缺陷,他们责骂『黑耳女』。
‘‘Tato jānapadā sabbe, senāpatipurohitā;
「然后所有的国人、将军和祭司;
Sabbe ekamanā hutvā, chaḍḍanaṃ anumodisuṃ.
全都同心一意,赞同抛弃。
‘‘Sohaṃ tesaṃ matiṃ sutvā, haṭṭho saṃviggamānaso;
「我听到他们的意见,欢喜而惊恐的心;
Yassatthāya tapociṇṇo, so me attho samijjhatha.
为了那个目的我修苦行,那个目的对我已成就。
‘‘Nhāpetvā anulimpitvā, veṭhetvā rājaveṭhanaṃ;
沐浴后涂油,缠上王者的缠布;
Chattena abhisiñcitvā, kāresuṃ puraṃ padakkhiṇaṃ.
用伞盖灌顶后,他们使我右绕城市。
‘‘Sattāhaṃ dhārayitvāna, uggate ravimaṇḍale;
持续七天,当太阳圆轮升起时;
Rathena maṃ nīharitvā, sārathī vanamupāgami.
车夫用车载我出去,前往森林。
‘‘Ekokāse rathaṃ katvā, sajjassaṃ hatthamuccito ;
在一处停车后,我从手中放下弓箭;
Sārathī khaṇatī kāsuṃ, nikhātuṃ pathaviyā mamaṃ.
车夫挖掘坑穴,为了把我埋入地中。
‘‘Adhiṭṭhitamadhiṭṭhānaṃ, tajjento vividhakāraṇā;
决意已决意之事,以种种理由劝说;
Na bhindiṃ tamadhiṭṭhānaṃ, bodhiyāyeva kāraṇā.
我不破坏那决意,只是为了菩提的缘故。
‘‘Mātāpitā na me dessā, attā me na ca dessiyo;
「父母不是我的导师,自己也不是我的导师;
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā vatamadhiṭṭhahiṃ.
一切知是我所爱的,因此我坚持誓愿。
‘‘Ete aṅge adhiṭṭhāya, vassāni soḷasaṃ vasiṃ;
「坚持这些支分,我住了十六年;
Adhiṭṭhānena me samo natthi, esā me adhiṭṭhānapāramī’’ti.
在决意方面没有与我相等者,这是我的决意波罗蜜」。
Temiyacariyaṃ chaṭṭhaṃ. · 德弥亚行第六
7. Kapirājacariyā7. 咖毕王行
‘‘Yadā ahaṃ kapi āsiṃ, nadīkūle darīsaye;
「当我是猴子时,在河岸的洞穴中;
Pīḷito susumārena, gamanaṃ na labhāmahaṃ.
被鳄鱼压迫,我无法行走。
‘‘Yamhokāse ahaṃ ṭhatvā, orā pāraṃ patāmahaṃ;
「我站在那个地方,从此岸跳到彼岸;
Tatthacchi sattu vadhako, kumbhīlo luddadassano.
在那里有杀戮者、屠夫,鳄鱼凶恶可怖。
‘‘So maṃ asaṃsi ‘ehī’ti, ‘ahaṃpemī’ti taṃ vatiṃ;
「它对我说『来吧』,『我爱你』这样的话;
Tassa matthakamakkamma, parakūle patiṭṭhahiṃ.
我踏上它的头顶,站立在敌岸。
‘‘Na tassa alikaṃ bhaṇitaṃ, yathā vācaṃ akāsahaṃ;
「它所说的并非虚假,我依其言而行;
Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
没有与我的真实相等者,这是我的真实波罗蜜」。
Kapirājacariyaṃ sattamaṃ. · 咖毕王行第七
8. Saccatāpasacariyā8. 萨吒苦行者行
‘‘Punāparaṃ yadā homi, tāpaso saccasavhayo;
「又一次,当我是名为萨咖的苦行者时;
Saccena lokaṃ pālesiṃ, samaggaṃ janamakāsaha’’nti.
我以真实守护世间,使人群和合」。
Saccatāpasacariyaṃ aṭṭhamaṃ. · 萨吒苦行者行第八
9. Vaṭṭapotakacariyā9. 瓦德波德咖行
‘‘Punāparaṃ yadā homi, magadhe vaṭṭapotako;
「又一次,当我在马嘎达是瓦塔波答咖时;
Ajātapakkho taruṇo, maṃsapesi kulāvake.
未生翅膀的幼鸟,肉团住在巢中。
‘‘Mukhatuṇḍakenāharitvā , mātā posayatī mamaṃ;
「以口喙衔来,母亲养育我;
Tassā phassena jīvāmi, natthi me kāyikaṃ balaṃ.
我依她的触而活,我没有身体的力量。
‘‘Saṃvacchare gimhasamaye, davaḍāho padippati;
「一年中的夏季时,森林火燃起;
Upagacchati amhākaṃ, pāvako kaṇhavattanī.
火焰黑烟,来到我们这里。
‘‘Dhamadhamā itievaṃ, saddāyanto mahāsikhī;
「如此『达玛达玛』,发出声音的大火;
Anupubbena jhāpento, aggi mamamupāgami.
逐渐燃烧着,火来到我这里。
‘‘Aggivegabhayātītā, tasitā mātāpitā mama;
「被火势恐怖所逼,我的父母渴望;
Kulāvake maṃ chaḍḍetvā, attānaṃ parimocayuṃ.
「他们舍弃我于巢穴中,自己解脱而去。
‘‘Pāde pakkhe pajahāmi, natthi me kāyikaṃ balaṃ;
「『我舍弃脚与翅膀,我没有身体的力量;
Sohaṃ agatiko tattha, evaṃ cintesahaṃ tadā.
「我在那里无依无靠,当时我如此思惟:
‘‘‘Yesāhaṃ upadhāveyyaṃ, bhīto tasitavedhito;
「『那些我应依靠的,我恐惧、战栗、颤抖;
Te maṃ ohāya pakkantā, kathaṃ me ajja kātave.
「他们舍弃我而离去,今天我应如何做?
‘‘‘Atthi loke sīlaguṇo, saccaṃ soceyyanuddayā;
「『世间有戒德,有真实、清净、慈悲;
Tena saccena kāhāmi, saccakiriyamuttamaṃ.
「以那真实,我将作最上的真实行。
‘‘‘Āvejjetvā dhammabalaṃ, saritvā pubbake jine;
「『唤起法的力量,忆念过去的胜利者们;
Saccabalamavassāya, saccakiriyamakāsahaṃ.
依靠真实之力,我作真实语:
‘‘‘Santi pakkhā apatanā, santi pādā avañcanā;
「有翅膀却不飞,有脚却不走;
Mātāpitā ca nikkhantā, jātaveda paṭikkama’.
父母已离去,吠陀火,请退回。」
‘‘Sahasacce kate mayhaṃ, mahāpajjalito sikhī;
当我作真实语时,大火焰的火舌
Vajjesi soḷasakarīsāni, udakaṃ patvā yathā sikhī;
退去了十六伽里沙,如火舌遇到水;
Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
没有与我的真实相等者,这是我的真实波罗蜜。
Vaṭṭapotakacariyaṃ navamaṃ. · 瓦德波德咖行第九
10. Maccharājacariyā10. 马差王行
‘‘Punāparaṃ yadā homi, maccharājā mahāsare;
又,当我是大湖的鱼王时,
Uṇhe sūriyasantāpe, sare udaka khīyatha.
在炎热的太阳炙烤下,湖水干涸。
‘‘Tato kākā ca gijjhā ca, kaṅkā kulalasenakā;
「然后乌鸦与秃鹫,苍鹭与鹳鸟群,
Bhakkhayanti divārattiṃ, macche upanisīdiya.
日夜吞食,依止于鱼类。
‘‘Evaṃ cintesahaṃ tattha, saha ñātīhi pīḷito;
「如此我在那里思考,与亲族一起受逼迫:
‘Kena nu kho upāyena, ñātī dukkhā pamocaye’.
『以何方便,能使亲族从苦中解脱?』
‘‘Vicintayitvā dhammatthaṃ, saccaṃ addasa passayaṃ;
「思惟法义后,我见到了真实的依处;
Sacce ṭhatvā pamocesiṃ, ñātīnaṃ taṃ atikkhayaṃ.
住立于真谛,我解脱了亲族的那种极度损减。
‘‘Anussaritvā sataṃ dhammaṃ, paramatthaṃ vicintayaṃ;
「忆念善法,思惟胜义,
Akāsi saccakiriyaṃ, yaṃ loke dhuvasassataṃ.
我作了真实语,那在世间是坚固、恒常的。
‘‘‘Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ;
自从我忆念自己以来,自从我达到了知以来;
Nābhijānāmi sañcicca, ekapāṇampi hiṃsitaṃ.
我不知道曾故意伤害过任何一个生命。
‘‘‘Etena saccavajjena, pajjunno abhivassatu;
以此真实语,愿天降甘霖;
Abhitthanaya pajjunna, nidhiṃ kākassa nāsaya;
「雨水冲走积聚,乌鸦毁坏宝藏;」
Kākaṃ sokāya randhehi, macche sokā pamocaya’.
「以钩钓乌鸦,从钩放走鱼。」
‘‘Sahakate saccavare, pajjunno abhigajjiya;
「雷雨云轰鸣,降下真实雨,」
Thalaṃ ninnañca pūrento, khaṇena abhivassatha.
填平低洼之地,刹那间降下大雨。
‘‘Evarūpaṃ saccavaraṃ, katvā vīriyamuttamaṃ;
「作了如是真实誓愿,行了最上精进;」
Vassāpesiṃ mahāmeghaṃ, saccatejabalassito;
我降下大云雨,依靠真实之力;
Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
以真实,无人与我相等,这是我的真实波罗蜜。
Maccharājacariyaṃ dasamaṃ. · 马差王行第十
11. Kaṇhadīpāyanacariyā11. 咖纳地巴亚那行
‘‘Punāparaṃ yadā homi, kaṇhadīpāyano isi;
再者,当我是黑光仙人时;
Paropaññāsavassāni, anabhiratocariṃ ahaṃ.
五十多年,我行不乐之行。
‘‘Na koci etaṃ jānāti, anabhiratimanaṃ mama;
无人知道这个,我心中的不乐;
Ahañhi kassaci nācikkhiṃ, arati me carati mānase.
我确实未对任何人说,不乐在我心中行。
‘‘Sabrahmacārī maṇḍabyo, sahāyo me mahāisi;
同梵行者曼荼毗亚,我的同伴大仙;
Pubbakammasamāyutto, sūlamāropanaṃ labhi.
与过去业相应,得到被钉上刺柱。
‘‘Tamahaṃ upaṭṭhahitvāna, ārogyamanupāpayiṃ;
「我须跋他之后,获得了健康;
Āpucchitvāna āgañchiṃ, yaṃ mayhaṃ sakamassamaṃ.
询问之后我回来,回到我自己的茅舍。
‘‘Sahāyo brāhmaṇo mayhaṃ, bhariyaṃ ādāya puttakaṃ;
「我的朋友婆罗门,带着妻子和儿子;
Tayo janā samāgantvā, āgañchuṃ pāhunāgataṃ.
三个人一起来到,作为客人来访。
‘‘Sammodamāno tehi saha, nisinno sakamassame;
「与他们一起欢喜交谈,坐在自己的茅舍中;
Dārako vaṭṭamanukkhipaṃ, āsīvisamakopayi.
小孩把手伸进洞里,激怒了毒蛇。
‘‘Tato so vaṭṭagataṃ maggaṃ, anvesanto kumārako;
「然后那个小男孩,寻找进入洞里的路;
Āsīvisassa hatthena, uttamaṅgaṃ parāmasi.
被毒蛇的手(牙),触碰了头部。
‘‘Tassa āmasane kuddho, sappo visabalassito;
「因触摸它而愤怒,蛇充满毒力;
Kupito paramakopena, aḍaṃsi dārakaṃ khaṇe.
以极度的愤怒激怒,瞬间咬了孩子。
‘‘Sahadaṭṭho āsīvisena , dārako papati bhūmiyaṃ;
「被毒蛇咬的同时,孩子倒在地上;
Tenāhaṃ dukkhito āsiṃ, mama vāhasi taṃ dukkhaṃ.
因此我痛苦,你为我承担了那痛苦。
‘‘Tyāhaṃ assāsayitvāna, dukkhite sokasallite;
「我安慰了那些痛苦的、被忧箭刺中的人们;
Paṭhamaṃ akāsiṃ kiriyaṃ, aggaṃ saccaṃ varuttamaṃ.
首先我做了业,最上的真谛、最胜的。
‘‘‘Sattāhamevāhaṃ pasannacitto, puññatthiko acariṃ brahmacariyaṃ;
「仅仅七天我以净信心,为求福德而行梵行;
Athāparaṃ yaṃ caritaṃ mamedaṃ, vassāni paññāsasamādhikāni.
然后我所行的这梵行,五十多年。
‘‘‘Akāmako vāhi ahaṃ carāmi, etena saccena suvatthi hotu;
「我确实无欲而行,以此真实语,愿有安乐;
Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto’.
毒已被破坏,愿牺牲施者活命。」
‘‘Saha sacce kate mayhaṃ, visavegena vedhito;
「当我说真实语时,被毒力所震动;
Abujjhitvāna vuṭṭhāsi, arogo cāsi māṇavo;
他未昏迷而起身,学童成为无病者;
Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
没有与我的真实相等者,这是我的真实波罗蜜。」
Kaṇhadīpāyanacariyaṃ ekādasamaṃ. · 咖纳地巴亚那行第十一
12. Sutasomacariyā12. 苏德索马行
‘‘Punāparaṃ yadā homi, sutasomo mahīpati;
「再者,当我是苏答索马大王时;
Gahito porisādena, brāhmaṇe saṅgaraṃ sariṃ.
被众人所捉,婆罗门们在战场上。
‘‘Khattiyānaṃ ekasataṃ, āvuṇitvā karattale;
「一百位刹帝利,束缚于手掌中;」
Etesaṃ pamilāpetvā, yaññatthe upanayī mamaṃ.
使他们昏迷后,为了祭祀而带来了我。
‘‘Apucchi maṃ porisādo, ‘kiṃ tvaṃ icchasi nissajaṃ;
「那群人问我:『你想要什么报酬?
Yathāmati te kāhāmi, yadi me tvaṃ punehisi’.
我将按你的意愿去做,如果你再来我这里』。
‘‘Tassa paṭissuṇitvāna, paṇhe āgamanaṃ mama;
「答应了他之后,我承诺会再来;
Upagantvā puraṃ rammaṃ, rajjaṃ niyyādayiṃ tadā.
前往那可爱的城市,当时我交出了王位。
‘‘Anussaritvā sataṃ dhammaṃ, pubbakaṃ jinasevitaṃ;
「忆念正法百则,过去诸胜者所奉行的;
Brāhmaṇassa dhanaṃ datvā, porisādaṃ upāgamiṃ.
将财富布施给婆罗门后,我前往那群人处。
‘‘Natthi me saṃsayo tattha, ghātayissati vā na vā;
「我对此没有疑惑,无论他会杀或不会杀;
Saccavācānurakkhanto, jīvitaṃ cajitumupāgamiṃ;
守护真实语,我走向舍弃生命;
Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
没有与我真实相等者,这是我的真实波罗蜜。
Sutasomacariyaṃ dvādasamaṃ. · 苏德索马行第十二
13. Suvaṇṇasāmacariyā13. 苏瓦纳沙马行
‘‘Sāmo yadā vane āsiṃ, sakkena abhinimmito;
当我作为沙摩在林中时,被萨咖所化现;
Pavane sīhabyagghe ca, mettāyamupanāmayiṃ.
我以慈爱接近林中的狮子、老虎,
‘‘Sīhabyagghehi dīpīhi, acchehi mahisehi ca;
被狮子、老虎、豹子、熊、水牛,
Pasadamigavarāhehi, parivāretvā vane vasiṃ.
以及鹿王、野猪围绕,我住在林中。
‘‘Na maṃ koci uttasati, napi bhāyāmi kassaci;
无人对我恐惧,我也不怖畏任何人;
Mettābalenupatthaddho, ramāmi pavane tadā’’ti.
以慈爱之力支持,我当时在林中欢喜。
Suvaṇṇasāmacariyaṃ terasamaṃ. · 苏瓦纳沙马行第十三
14. Ekarājacariyā14. 埃咖王行
‘‘Punāparaṃ yadā homi, ekarājāti vissuto;
「再者,当我成为一位国王时,以一王而闻名;
Paramaṃ sīlaṃ adhiṭṭhāya, pasāsāmi mahāmahiṃ.
确立最上的戒,我统治大地。
‘‘Dasa kusalakammapathe, vattāmi anavasesato;
「我完全地行于十善业道;
Catūhi saṅgahavatthūhi, saṅgaṇhāmi mahājanaṃ.
以四摄事,我摄受大众。
‘‘Evaṃ me appamattassa, idha loke parattha ca;
「当我如此不放逸时,于此世与他世;
Dabbaseno upagantvā, acchindanto puraṃ mama.
达跋些那前来,攻破我的城市。
‘‘Rājūpajīve nigame, sabalaṭṭhe saraṭṭhake;
「在王都的村镇、有军队的地方、有车辆的地方;
Sabbaṃ hatthagataṃ katvā, kāsuyā nikhaṇī mamaṃ.
夺取一切后,他在沟渠中活埋了我。
‘‘Amaccamaṇḍalaṃ rajjaṃ, phītaṃ antepuraṃ mama;
「大臣圆满、王国繁荣,我的内宫充满喜悦;
Acchinditvāna gahitaṃ, piyaṃ puttaṃva passahaṃ;
切断后被夺取,如同强力夺取爱子;
Mettāya me samo natthi, esā me mettāpāramī’’ti.
没有与我的慈爱相等者,这是我的慈波罗蜜。」
Ekarājacariyaṃ cuddasamaṃ. · 埃咖王行第十四
15. Mahālomahaṃsacariyā15. 大罗马汉萨行
‘‘Susāne seyyaṃ kappemi, chavaṭṭhikaṃ upanidhāyahaṃ;
「我在墓地安排卧处,将尸骨枕放在那里;
Gāmaṇḍalā upāgantvā, rūpaṃ dassentinappakaṃ.
村落的人们前来,展示须跋的色身。
‘‘Apare gandhamālañca, bhojanaṃ vividhaṃ bahuṃ;
「其他人带来香与花鬘,以及种种丰富的食物;
Upāyanānūpanenti, haṭṭhā saṃviggamānasā.
他们供奉供养,心中欢喜而激动。
‘‘Ye me dukkhaṃ upaharanti, ye ca denti sukhaṃ mama;
「那些给我带来痛苦者,以及那些给我带来快乐者;
Sabbesaṃ samako homi, dayā kopo na vijjati.
我对一切众生平等,不存在慈悲与愤怒。
‘‘Sukhadukkhe tulābhūto, yasesu ayasesu ca;
「在苦乐中如秤平衡,在名誉与不名誉中,
Sabbattha samako homi, esā me upekkhāpāramī’’ti.
我在一切处平等,这是我的舍波罗蜜。」
Mahālomahaṃsacariyaṃ pannarasamaṃ. · 大罗马汉萨行第十五
Yudhañjayavaggo tatiyo. · 尤德汉嘉亚品第三
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Yudhañjayo somanasso, ayogharabhisena ca;
战胜者、苏玛那沙、阿由喀、哈拉、阿毗些那,
Soṇanando mūgapakkho, kapirājā saccasavhayo.
索那、难陀、哑者、巴咖、咖比王、萨恰桑瓦亚。
Vaṭṭako maccharājā ca, kaṇhadīpāyano isi;
瓦塔咖、玛恰王、咖尼哈、地巴亚那仙人;
Sutasomo puna āsiṃ , sāmo ca ekarājahu;
苏答索玛我又是,沙摩与埃咖拉佳。
Upekkhāpāramī āsi, iti vutthaṃ mahesinā.
「舍波罗蜜已成就」,如是大仙所说。
Evaṃ bahubbidhaṃ dukkhaṃ, sampattī ca bahubbidhā ;
如此种种苦,以及种种成就;
Bhavābhave anubhavitvā, patto sambodhimuttamaṃ.
于诸有中经历后,证得无上正觉。
Datvā dātabbakaṃ dānaṃ, sīlaṃ pūretvā asesato;
施予应施之布施,完全圆满诸戒;
Nekkhamme pāramiṃ gantvā, patto sambodhimuttamaṃ.
到达出离波罗蜜,证得无上正觉。
Paṇḍite paripucchitvā, vīriyaṃ katvāna muttamaṃ;
询问诸贤智者后,行最上精进;
Khantiyā pāramiṃ gantvā, patto sambodhimuttamaṃ.
到达忍辱波罗蜜,证得无上正觉。
Katvā daḷhamadhiṭṭhānaṃ, saccavācānurakkhiya;
作坚固决意后,守护真实语;
Mettāya pāramiṃ gantvā, patto sambodhimuttamaṃ.
以慈到达彼岸,证得无上正觉。
Lābhālābhe yasāyase, sammānanāvamānane;
于得与不得、名誉与不名誉、恭敬与不恭敬,
Sabbattha samako hutvā, patto sambodhimuttamaṃ.
于一切处平等而住,证得无上正觉。
Kosajjaṃ bhayato disvā, vīriyārambhañca khemato;
见懈怠为危险,见精进为安稳,
Āraddhavīriyā hotha, esā buddhānusāsanī.
你们应当精进勤奋,这是诸佛的教诫。
Vivādaṃ bhayato disvā, avivādañca khemato;
见诤论为危险,见无诤为安稳,
Samaggā sakhilā hotha, esā buddhānusāsanī.
你们应当和合团结,这是诸佛的教诫。
Pamādaṃ bhayato disvā, appamādañca khemato;
见放逸为危险,见不放逸为安稳,
Bhāvethaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, esā buddhānusāsanī.
应修习八支圣道,这是诸佛的教诫。
Itthaṃ sudaṃ bhagavā attano pubbacariyaṃ sambhāvayamāno buddhāpadāniyaṃ nāma dhammapariyāyaṃ abhāsitthāti.
如是,据说世尊忆念自己过去的行持,宣说了名为「佛本行」的法门。
Cariyāpiṭakaṃ niṭṭhitaṃ. · 行藏完