三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注9. 提米喇品义注

9. Timiravaggo · 9. 提米喇品义注

26 段 · CSCD 巴利原典
9. Timiravaggo9. 帝弥拉品
1. Timirapupphiyattheraapadānavaṇṇanā1. 帝弥拉普披亚长老譬喻注释
Candabhāgānadītīretiādikaṃ āyasmato timirapupphiyattherassa apadānaṃ. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle ekasmiṃ kulagehe nibbatto vuddhippatto gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā vasanto kāmesu ādīnavaṃ disvā gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā candabhāgāya nadiyā samīpe vasati, vivekakāmatāya himavantaṃ gantvā nisinnaṃ siddhatthaṃ bhagavantaṃ disvā vanditvā tassa guṇaṃ pasīditvā timirapupphaṃ gahetvā pūjesi. So tena puññena devesu ca manussesu ca sampattimanubhavanto saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kulagehe nibbatto vuddhimanvāya satthari pasīditvā pabbajito nacirasseva arahā ahosi.
所谓“Candabhāgānadītīreti”等语,是尊者黑花比库的本生事迹。其缘起如何?这也是古代诸佛所曾作的殊胜功德,他们在各自时代中,通过业缘、条件、相应功德而得成就。正如世尊释迦牟尼佛,某时在一王族之家出家,本智渐长,安住舍宅中,洞见欲界之危害,见舍宅不可靠,便舍弃家居,发起修苦行而出家,之后居住在恒河(Candabhāga)河畔。为求隐逸之乐,向喜马拉雅山前行,遇见坐禅的世尊释迦牟尼佛,礼敬其德,并于其前献上黑花供养。凭此功德,他享有人天两界的丰饶,轮回转生于此佛出现时代,一次生于某王族,慧业增长,见佛欢喜,乃即出家,不久便得阿拉汉果。
§1
1. So aparabhāge pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento candabhāgānadītīretiādimāha. Tassattho heṭṭhā vuttova. Anubhotaṃ vajāmahanti gaṅgāya āsanne vasanabhāvena sabbattha rammabhāvena gaṅgāto heṭṭhā sotānusārena ahaṃ vajāmi gacchāmi tattha tattha vasāmīti attho. Nisinnaṃ samaṇaṃ disvāti samitapāpattā sositapāpattā samaṇasaṅkhātaṃ sammāsambuddhaṃ disvāti attho.
第一:后篇述前因,他于河畔水边修持往昔功德而生喜乐,显露先世经行的行迹,称为“Candabhāgānadīti”等。其义如下:‘居住于靠近恒河的地方,时时以清净快乐自娱自乐,顺流而下,游历各处定居。’这意谓,见一位坐禅比库,即觉法行端正无犯,见此名为释迦牟尼的正觉者也。
§2
2.Evaṃ cintesahaṃ tadāti ayaṃ bhagavā sayaṃ tiṇṇo sabbasatte tārayissati saṃsārato uttāreti sayaṃ kāyadvārādīhi damito ayaṃ bhagavā pare dameti.
第二:于是心有所念,即‘此佛亲自成道,能超越一切众生,将度脱轮回;此佛已克制身口,能治伏他者,实为难得。’
§3
3. Sayaṃ assattho assāsampatto, kilesapariḷāhato mutto sabbasatte assāseti, santabhāvaṃ āpāpeti. Sayaṃ santo santakāyacitto paresaṃ santakāyacittaṃ pāpeti. Sayaṃ mutto saṃsārato muccito pare saṃsārato mocayissati. So ayaṃ bhagavā sayaṃ nibbuto kilesaggīhi nibbuto paresampi kilesaggīhi nibbāpessatīti ahaṃ tadā evaṃ cintesinti attho.
第三:自觉无生,断除烦恼,解脱一切众生,已离欲境,是至圣之相。自证安乐身心,令他人亦得安乐;自已解脱于轮回,必亦解脱他者。此佛自已涅槃断除烦恼,亦将令他人断除烦恼,我当如此思惟,意涵如是。
§4
4.Gahetvā timirapupphanti sakalaṃ vanantaṃ nīlakāḷaraṃsīhi andhakāraṃ viya kurumānaṃ khāyatīti timiraṃ pupphaṃ taṃ gahetvā kaṇṇikāvaṇṭaṃ gahetvā matthake sīsassa upari ākāse okiriṃ pūjesinti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
第四:持黑花即黑暗之花,采自群山深林,花色如深青紫黑,似黑暗笼罩之状。采得此黑暗花,置于头上或顶部,向天空献礼敬,具此意义。剩余之义同上文所述。
Timirapupphiyattheraapadānavaṇṇanā samattā. · 帝弥拉普披亚长老譬喻注释完毕。
2. Gatasaññakattheraapadānavaṇṇanā2. 嘎德桑雅咖长老譬喻注释
Jātiyāsattavassohantiādikaṃ āyasmato gatasaññakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto tissassa bhagavato kāle ekasmiṃ kulagehe nibbatto purākatavāsanāvasena saddhājāto sattavassikakāleyeva pabbajito bhagavato paṇāmakaraṇeneva pākaṭo ahosi. So ekadivasaṃ atīva nīlamaṇippabhāni naṅgalakasitaṭṭhāne uṭṭhitasattapupphāni gahetvā ākāse pūjesi. So yāvatāyukaṃ samaṇadhammaṃ katvā tena puññena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kulagehe nibbatto viññutaṃ patto satthari pasīditvā pabbajito nacirasseva arahā ahosi.
所谓“Jātiyāsattavassohantiādikaṃ”等,是尊者业报识之比库的本生事迹。此事亦如古佛之殊胜功德,他们在各自时代,借依条件、缘起及功德而得成就。释迦牟尼佛时代,某时于一王族之中出家,起先虽生根大师身份,却信心生起,时至七十岁便出家,世尊也为其皈依证实。某日于极蓝宝石光华间处,举起七十朵晨盛的水莲花,朝天供养。凭此功德,他在人天间轮回,享福无量,于此佛出现时代生于王族中,觉知慧增,敬仰正法,遂出家,不久成就阿拉汉。
§10
10. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento jātiyā sattavassohantiādimāha. Tattha jātiyā sattavassoti mātugabbhato nikkhantakālato paṭṭhāya paripuṇṇasattavassikoti attho. Pabbajiṃ anagāriyanti agārassa hitaṃ āgāriyaṃ kasivāṇijjādikammaṃ natthi āgāriyanti anagāriyaṃ, buddhasāsane pabbajiṃ ahanti attho.
于是他在后半生回顾自己过去所造的业,心生欢喜,显现出前世行持的善业。关于“出生七十岁”等说法,指的是从母胎出生起历经周全的七十岁。称“出家”为非居士者,因非居士者即非居住家宅的人。非居士者没有从事如农商贩等营业。这即是佛法中所说的出家涵义。
§12
12.Sugatānugataṃ magganti buddhena gataṃ maggaṃ. Atha vā sugatena desitaṃ dhammānudhammapaṭipattipūraṇavasena haṭṭhamānaso tuṭṭhacitto pūjetvāti sambandho. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
跟随善知识之路者,即是由佛所达之道路。又由佛所宣说的法得以遵行圆满,从而令人欢喜满足、恭敬敬仰。这里强调余下的教法都是为利益众生而展开的。
Gatasaññakattheraapadānavaṇṇanā samattā. · 嘎德桑雅咖长老譬喻注释完毕。
3. Nipannañjalikattheraapadānavaṇṇanā3. 尼般南迦利咖长老譬喻注释
Rukkhamūlenisinnohantiādikaṃ āyasmato nipannañjalikattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro anekesu bhavesu vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto tissassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto vuddhippatto pabbajitvā rukkhamūlikaṅgaṃ pūrayamāno araññe viharati. Tasmiṃ samaye kharo ābādho uppajji, tena pīḷito paramakāruññappatto ahosi. Tadā bhagavā tassa kāruññena tattha agamāsi. Atha so nipannakova uṭṭhituṃ asakkonto sirasi añjaliṃ katvā bhagavato paṇāmaṃ akāsi. So tato cuto tusitabhavane uppanno tattha sampattimanubhavitvā evaṃ cha kāmāvacarasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kulagehe nibbatto vuddhippatto satthari pasīditvā pabbajito nacirasseva arahā ahosi, purākatapuññavasena nipannañjalikattheroti pākaṭo.
这是尊者阿陀那伽利迦长老在树根上坐禅等因缘的佛事。此尊者曾在多世间中修习佛法,因净业成熟,于佛在世时于其家中安住,后出家生活,于林中以树根为座,修行止息。当时生硬的病痛出现,他极为痛苦,但因生起大悲心,世尊特别来访安慰。尊者感念未起,头顶合掌礼拜世尊。之后他往忉利天宫,享受诸乐,感得此生诸欲得圆满。在此佛出世期间,该尊者于世家成熟出家,即刻成阿拉汉,因先前善业成熟故,也称为阿陀那伽利迦老者。
§16
16. So aparabhāge attano puññasampattiyo oloketvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento rukkhamūle nisinnohantiādimāha. Tattha ruhati paṭiruhati uddhamuddhaṃ ārohatīti rukkho, tassa rukkhassa mūle samīpeti attho. Byādhito paramena cāti paramena adhikena kharena kakkhaḷena byādhinā rogena byādhito, byādhinā ahaṃ samannāgatoti attho. Paramakāruññappattomhīti paramaṃ adhikaṃ kāruññaṃ dīnabhāvaṃ dukkhitabhāvaṃ pattomhi araññe kānaneti sambandho.
于是他在后半生观察自己的福德成就,心生欢喜,展开前世善业功德显现。如说“坐于树根上等”,树根指树的根部或附近。所谓病苦,是指以极重、牢固且严重的病痛所苦恼。他自觉自己已患病中,所以称为“病苦者”。“生起大悲心”意指生起极大悲悯、伤心难过的心,于林中即密林深处诸广义相关。
§20
20.Pañcevāsuṃ mahāsikhāti sirasi piḷandhanatthena sikhā vuccati cūḷā. Maṇīti jotamānaṃ makuṭaṃ tassa atthīti sikho, cakkavattino ekanāmakā pañceva cakkavattino āsuṃ ahesunti attho. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
大头发者所谓五根头发,是指头上五根头发称为“发”,小的则称为“小发”。“宝珠”是指光彩闪耀的王冠,这即头发的意义。即有名称“独一无二之统治者”,意指成为五王头领的意思。这里强调整体意义皆为利益大众。
Nipannañjalikattheraapadānavaṇṇanā samattā. · 卧合掌长老本生譬喻注释完毕。
4. Adhopupphiyattheraapadānavaṇṇanā4. 下花长老本生譬喻注释
Abhibhū nāma so bhikkhūtiādikaṃ āyasmato adhopupphiyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro anekesu bhavesu vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbatto vuddhippatto gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā aparabhāge kāmesu ādīnavaṃ disvā taṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā pañcābhiññāaṭṭhasamāpattilābhī iddhīsu ca vasībhāvaṃ patvā himavantasmiṃ paṭivasati. Tassa sikhissa bhagavato abhibhū nāma aggasāvako vivekābhirato himavantamagamāsi. Atha so tāpaso taṃ aggasāvakattheraṃ disvā therassa ṭhitapabbataṃ āruhanto pabbatassa heṭṭhātalato sugandhāni vaṇṇasampannāni satta pupphāni gahetvā pūjesi. Atha so thero tassānumodanamakāsi. Sopi tāpaso sakassamaṃ agamāsi. Tattha ekena ajagarena pīḷito aparabhāge aparihīnajjhāno teneva upaddavena upadduto kālaṃ katvā brahmalokaparāyano hutvā brahmasampattiṃ chakāmāvacarasampattiñca anubhavitvā manussesu manussasampattiyo ca khepetvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kulagehe nibbatto vuddhippatto bhagavato dhammaṃ sutvā pasannamānaso pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi. So aparabhāge attano katapuññanāmena adhopupphiyattheroti pākaṭo.
此尊者名为阿比胡者,是下方荣华尊者的传记事迹。此尊者在历世中积累无尽功德,净业成熟,于佛在世时于其家中安住,后放弃尘世欲乐,舍弃家宅而出家。得成五种神通殊胜全具,包括十八种成就威力,住于喜马拉雅山。尊敬佛弟子阿比胡更具智慧,专心远离俗务,往喜马拉雅山修苦行。后来他登上山峰,从山脚采集七株香花,以其庄严加以礼敬。尊者随即施以赞誉,苦行者平等到来。后曾受一条大蟒蛇攻击,受重伤后精神愈发坚定。并随即修持天界梵行,进得梵乐成就。在人间断除爱染,将人间与天界的福德圆满积聚。于这佛出世期间,生于世家,得福德成熟,听闻佛法后以欢喜心出家,迅速成阿拉汉。此后以其后半生功德累积之名,称为下方荣华尊者,事迹昭彰。
§22
22. So ekadivasaṃ attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento abhibhū nāma so bhikkhūtiādimāha. Tattha sīlasamādhīhi pare abhibhavatīti abhibhū, khandhamārādimāre abhibhavati ajjhottharatīti vā abhibhū, sasantānaparasantānagatakilese abhibhavati viheseti viddhaṃsetīti vā abhibhū. Bhikkhanasīlo yācanasīloti bhikkhu, chinnabhinnapaṭadharoti vā bhikkhu. Abhibhū nāma aggasāvako so bhikkhūti attho, sikhissa bhagavato aggasāvakoti sambandho.
22. 如是,一日之间回想自己昔日的行为,因由欢喜而生,显现过去所作恶行,称其为“须婆”的比库。据说,“须婆”者,即由于具有戒定,超越他者,故称“须婆”;又若如肉身合和的有为法被称为“蔽恶”,当天魔、五蕴此等敌害被克服,自上而下离欲称为“须婆”;或者灭绝嫉恚、憎恨之秽污,能够除害净除者,亦称“须婆”。“比库德戒”者即比库戒律,“乞求戒”者即乞食持戒,比库或具断灭或不灭行为。称他为“须婆”,即是世尊的首席弟子之意,谓于师尊世尊诸多首席弟子中之最高者。此即所谓首席弟子之连接关系。
§27
27.Ajagaro maṃ pīḷesīti tathārūpaṃ sīlasampannaṃ jhānasampannaṃ tāpasaṃ pubbe katapāpena verena ca mahanto ajagarasappo pīḷesi. So teneva upaddavena upadduto aparihīnajjhāno kālaṃ katvā brahmalokaparāyaṇo āsi. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
27. 与大蛇所苦之事亦然,彼先前以具戒具禅具苦行者所造之恶业,因憎恨结缘,大恶大毒之大蛇便袭击之。由此苦难所迫,苦行不坠,经久禅定,故最终得往生梵天界。其余一切诸处,也都是称其为“高贵者”者。
Adhopupphiyattheraapadānavaṇṇanā samattā. · 下花长老本生譬喻注释完毕。
5. Raṃsisaññakattheraapadānavaṇṇanā5. 光想长老本生譬喻注释
Pabbate himavantamhītiādikaṃ āyasmato raṃsisaññakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tesu tesu bhavesu vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbatto vuddhimanvāya gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā kāmesu ādīnavaṃ disvā gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā ajinacammadharo himavantamhi vāsaṃ kappesi. Tasmiṃ samaye vipassī bhagavā himavantamagamāsi. Atha so tāpaso tamupagataṃ bhagavantaṃ disvā tassa bhagavato sarīrato nikkhantachabbaṇṇabuddharaṃsīsu pasīditvā añjaliṃ paggayha pañcaṅgena namakkāramakāsi. So teneva puññena ito cuto tusitādīsu dibbasampattiyo anubhavitvā aparabhāge manussasampattiyo ca anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto vuddhimanvāya gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā tatthādīnavaṃ disvā gehaṃ pahāya pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
此为尊者蓝色眼识长老所传述的《喜玛崙山》专题本事迹。此长老,在先佛时代亦有众多功德,不断成就清净功德。临近如来在世时,于家族中修习佛法,安住家中,断除对欲的危害,最终离家出家,披上粗糙兽皮衣,隐居于喜玛崙山中。那时,如来Vipassī Buddha来到喜玛崙山,苦行者见到具足舍利俱足六十二相、完美净相之如来,心悦诚服,合掌敬礼。因其前世功德,离世后得天界享乐,后转生为人,临近本佛出世时,于家族里修习佛法,远离欲害,舍弃家业,出家修道,不久即成阿拉汉。
§30
30. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento pabbate himavantamhītiādimāha. Tattha pabbateti pakārena brūhati vaḍḍhetīti pabbato, himo assa atthīti himavanto, himavanto ca so pabbato cāti himavantapabbato. Himavantapabbateti vattabbe gāthāvacanasukhatthaṃ ‘‘pabbate himavantamhī’’ti vuttaṃ. Tasmiṃ himavantamhi pabbate vāsaṃ kappesiṃ pure ahanti sambandho. Sesaṃ sabbattha nayānusārena uttānamevāti.
30. 于后来,由于回忆自身先前善恶所作,而又因欢喜生起,彰显先前三业所作恶行,便名之为“喜玛崙山”。所谓喜玛崙山者,意指山峦高大广大也称为“山”,积雪也称为“喜玛崙”,故合称“喜玛崙山”。当时此尊者曾于喜玛崙山安住。因其缘故,又普遍称其为“高贵者”。
Raṃsisaññakattheraapadānavaṇṇanā samattā. · 光想长老本生譬喻注释完毕。
6. Dutiyaraṃsisaññakattheraapadānavaṇṇanā6. 第二光想长老本生譬喻注释
Pabbatehimavantamhītiādikaṃ āyasmato dutiyaraṃsisaññakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katakusalo uppannuppannabhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto phussassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto vuddhippatto gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā tattha dosaṃ disvā taṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavantapabbate vasanto vākacīranivasano vivekasukhena viharati. Tasmiṃ samaye so phussaṃ bhagavantaṃ taṃ padesaṃ sampattaṃ disvā tassa sarīrato nikkhantachabbaṇṇabuddharaṃsiyo ito cito vidhāvantiyo daṇḍadīpikānikkhantavipphurantamiva disvā tasmiṃ pasanno añjaliṃ paggahetvā vanditvā cittaṃ pasādetvā teneva pītisomanassena kālaṃ katvā tusitādīsu nibbatto tattha cha kāmāvacarasampattiyo ca anubhavitvā aparabhāge manussasampattiyo ca anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto vuddhippatto pubbavāsanāvasena pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
此为尊者第二号蓝色眼识长老所传述的《喜玛崙山》专题本事迹。此长老,在先佛世中亦极善于造业,恒出功德清净。临近佛陀出世时,于家族中修习佛法,安住家中,见到烦恼即舍弃,舍弃家业,出家修道,居于喜玛崙山中,以寂静恒安为乐。时彼见布萨佛(Phussa Buddha)驻于彼境,见其身体散发清净光明,满具六十二相,如天灯一般,因心敬礼,生欢喜心。持戒修行久,往天道界,后转生为人,临近本佛出世时,于家族中修习佛法,得增长慧解脱,远离欲害,舍弃家业,出家修道,不久即证阿拉汉。
§35
35. So aparabhāge pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento pabbate himavantamhītiādimāha. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.
35. 于后来,回顾先前所作恶业,由欢喜生起,现显其先前三业恶行,称为“喜玛崙山”等称号。此称号皆以高贵义而行之。
Dutiyaraṃsisaññakattheraapadānavaṇṇanā samattā. · 第二光想长老譬喻注释完毕。
7. Phaladāyakattheraapadānavaṇṇanā7. 施果长老譬喻注释
Pabbate himavantamhītiādikaṃ āyasmato phaladāyakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katakusalasambhāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto phussassa bhagavato kāle ekasmiṃ kulagehe nibbatto sukhappatto taṃ sabbaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā kharājinacammadhārī hutvā viharati. Tasmiñca samaye phussaṃ bhagavantaṃ tattha sampattaṃ disvā pasannamānaso madhurāni phalāni gahetvā bhojesi. So teneva kusalena devalokādīsu puññasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kulagehe nibbatto vuddhimanvāya satthari pasīditvā pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
此为长老果陀陀雅迦尊者关于喜马拉雅山等地的传记故事。此尊者于过去佛世亦曾修习善法聚集,彼时在诸个世间中,因缘具足,故能成就各类善业福报,次第因缘分散。他于佛陀现法时,于某一世家中得安住与乐受,舍弃一切,离开苦行之身,出家为比库,身披犀革衣坐行修行。当时见到尊者佛陀现前,心欢喜柔和,采食甘美果实。凭此善行,他得享天界等处果报。在佛陀于一世家中出世后,因智慧开显,生起欢喜,决意出家,不久便得阿拉汉果。
§39
39. So aparabhāge attano pubbakammaṃ anussaritvā pubbacaritāpadānaṃ pakāsento pabbate himavantamhītiādimāha. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.
三十九、尊者果陀陀雅迦于前半生回忆自业,宣说过往生活行为的传记,题曰“喜马拉雅山等地”。此传记内容皆经下文所述,归于高上之义。
Phaladāyakattheraapadānavaṇṇanā samattā. · 施果长老譬喻注释完毕。
8. Saddasaññakattheraapadānavaṇṇanā8. 声想长老譬喻注释
Pabbate himavantamhītiādikaṃ āyasmato saddasaññakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto phussassa bhagavato kāle ekasmiṃ kulagehe nibbatto vuddhippatto saddhājāto tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavantamhi araññāvāse vasanto attano anukampāya upagatassa bhagavato dhammaṃ sutvā dhammesu cittaṃ pasādetvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā aparabhāge kālaṃ katvā tusitādīsu chasu kāmāvacarasampattiyo ca manussesu manussasampattiyo ca anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kulagehe nibbatto vuddhimanvāya saddhājāto pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi.
此为长老悉达三迦尊者论述喜马拉雅山等地的传记。此尊者过去佛多次成就大功德,因缘成熟,故享恶趣外善业善果及天界福报。于佛陀现法时,在某一世家中出生,生起智慧与信心,选择出家苦行。于喜马拉雅山中住禅林,闻闻佛陀教法,生起欢喜,专心修习。坚守至老,修行无间。于后半生持戒精进,修行止观,遂于忉利天等诸善趣乐处所得人生果报。于佛陀再出世时,在某一家族出生,因信心坚固,再度出家,修增上观察,最终证得阿拉汉果。
§43
43. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento pabbate himavantamhītiādimāha. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.
四十三、尊者悉达三迦于后半生忆念先前所作业,述说自先世往行善果传记,题曰“喜马拉雅山等地”。此传记内容皆归于高上之义。
Saddasaññakattheraapadānavaṇṇanā samattā. · 声想长老譬喻注释完毕。
9. Bodhisiñcakattheraapadānavaṇṇanā9. 灌菩提长老譬喻注释
Vipassissa bhagavatotiādikaṃ āyasmato bodhisiñcakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro anekāsu jātīsu vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbatto sāsane pabbajitvā vattapaṭipattiyā sāsanaṃ sobhayanto mahājane bodhipūjaṃ kurumāne disvā anekāni pupphāni sugandhodakāni ca gāhāpetvā pūjesi. So tena puññena devaloke nibbatto cha kāmāvacarasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto vuddhimanvāya saddhājāto pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
此为长老菩提沁叉尊者对尊者毗婆尸迦佛的传记。此尊者在诸多过去佛的多生轮回中,积修善业,成就各种福报。佛陀现前时于家中出生,出家持戒,精勤修行,庄严教法,供养大众见证成道。菩提沁叉尊者观见佛陀,怀喜乐心,采纳多种花香水供养祭祀,因福力而享天界果报。于佛陀再世时在家出生,生起坚信,继而出家,不久证得阿拉汉果。
§46
46. So arahā hutvā jhānaphalasukhena vītināmetvā pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento vipassissa bhagavatotiādimāha. Tattha visesaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ passatīti vipassī, visesena bhabbābhabbajane passatīti vā vipassī, vipassanto catusaccaṃ passanadakkhanasīloti vā vipassī, tassa vipassissa bhagavato mahābodhimaho ahūti sambandho. Tatrāpi mahābodhīti bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ, tamettha nisinno bhagavā paṭivijjhatīti kaṇikārapādaparukkhopi bodhicceva vuccati, mahito ca so devabrahmanarāsurehi bodhi ceti mahābodhi, mahato buddhassa bhagavato bodhīti vā mahābodhi, tassa maho pūjā ahosīti attho. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
四十六、尊者为阿拉汉后,体会禅那成果的安乐,舍弃先前所作业,回忆往昔善果故事,称颂毗婆尸迦佛的传记。此处着重述说佛陀所见极致真实之理——涅槃。尊者称毗婆尸迦为那位能正确分别来世诸法因果的观察者,其观察切中四圣谛之理,故名为毗婆尸迦佛。佛陀于四圣谛的修断等阶,称为“圆满觉悟”,此称号来源于佛陀坐地觉悟时,落叶亦称觉者之体;众天人及梵天恶魔亦尊称此觉为“大觉”,取其广大无量。亦称为“佛陀之大觉”,此名意指至高荣耀。因此,传记之末结论皆成就了崇高意义。
Bodhisiñcakattheraapadānavaṇṇanā samattā. · 菩提洒水长老譬喻注释完毕。
10. Padumapupphiyattheraapadānavaṇṇanā10. 莲花供养长老譬喻注释
Pokkharavanaṃpaviṭṭhotiādikaṃ āyasmato padumapupphiyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto phussassa bhagavato kāle ekasmiṃ kulagehe nibbatto vuddhimanvāya padumasampannaṃ ekaṃ pokkharaṇiṃ pavisitvā bhisamuḷāle khādanto pokkharaṇiyā avidūre gacchamānaṃ phussaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso tato padumāni ocinitvā ākāse ukkhipitvā bhagavantaṃ pūjesi, tāni pupphāni ākāse vitānaṃ hutvā aṭṭhaṃsu. So bhiyyosomattāya pasannamānaso pabbajitvā vattapaṭipattisāro samaṇadhammaṃ pūretvā tato cuto tusitabhavanamalaṃ kurumāno viya tattha uppajjitvā kamena cha kāmāvacarasampattiyo ca manussasampattiyo ca anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto vuddhippatto saddhājāto pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
此为具寿长老莲花华所作《行迹传略》之开篇。此亦为往昔诸佛所作的上行事迹。在彼处,因缘自在转,福德增长,临佛时于一贵族之家诞生。一日,此具慧长老入莲花池,吃莲藕,莲花池近处行走时,见佛欢喜满意,乃采莲花向天抛掷以礼敬佛。莲花散布空中,共有八朵。由此心甚欢喜,出家修道,道心坚固,奉行沙门法,后来仿佛犹如生于忉利天宫中,从而生起感欲与人间福乐之享受。由于于佛陀时代贵族之家生起信心,出家修行,不久即成阿拉汉。
§51
51. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento pokkharavanaṃ paviṭṭhotiādimāha. Tattha pakārena naḷadaṇḍapattādīhi kharantīti pokkharā, pokkharānaṃ samuṭṭhitaṭṭhena samūhanti pokkharavanaṃ, padumagacchasaṇḍehi maṇḍitaṃ majjhaṃ paviṭṭho ahanti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
第五十一章 彼后回忆自己过往功德,生起欢喜,公开先前行迹。其言:“入莲花池”等词义,莲花池即以数根莲茎交织成之池,莲花池是莲花所聚集之处,中心貌似有座岛。‘池’常指高起之地。
Padumapupphiyattheraapadānavaṇṇanā samattā. · 莲花供养长老譬喻注释完毕。
Navamavaggavaṇṇanā samattā. · 第九品注释完毕。