31. Padumakesaravaggo · 31. 莲花蕊品义注
31. Padumakesaravaggo31. 莲蕊品
1-10. Padumakesariyattheraapadānādivaṇṇanā1-10. 莲蕊长老譬喻等之解释
§1-2
1-2. Ekatiṃsatime vagge paṭhamāpadāne isisaṅghe ahaṃ pubbeti ahaṃ pubbe bodhisambhārapūraṇakāle isisaṅghe paccekabuddhaisisamūhe tesaṃ samīpe himavantapabbate mātaṅgahatthikule vāraṇo caṇḍahatthī ahosinti sambandho. Manussādayo vāretīti vāraṇo, atha vā vācāya ravati koñcanādaṃ nadatīti vāraṇo. Mahesīnaṃ pasādenāti paccekabuddhamahesīnaṃ pasādena. Paccekajinaseṭṭhesu, dhutarāgesu tādisūti lokadhammehi niccalesu paccekabuddhesu padmakesaraṃ padumareṇuṃ okiriṃ avasiñcinti sambandho.
第一至第二品第一偈语中,于炬众中,我于过去,此即于过去成就佛道之时,于炬众中,独觉佛及独觉众,在他们近旁,喜马拉雅山之母象林中,有一头强猛之野象,此为相应。人等皆欲远避此象,此象亦随语声而怒,以吼声吵闹,此谓障碍。于尊贵独觉佛所产生的敬爱,谓之尊敬独觉佛之众。于无诸欲执的独觉圣徒中,此众缘俗事不动摇,于独觉佛枯叶池、莲花尘上,践行其相,遗留痕迹,此谓相应。
Dutiyatatiyāpadānāni uttānāni.
第二、第三品的偈语为上偈。
§13-16
13-16. Catutthāpadāne mahābodhimaho ahūti vipassissa bhagavato catumaggañāṇādhārabhāvato ‘‘bodhī’’ti laddhanāmassa rukkhassa pūjā ahosīti attho. Rukkhaṭṭhasseva sambuddhoti assa bodhipūjāsamaye sannipatitassa mahājanassa sambuddho lokajeṭṭho narāsabho rukkhaṭṭho iva rukkhe ṭhito viya paññāyatīti attho. Bhagavā tamhi samayeti tasmiṃ bodhipūjākaraṇakāle bhagavā bhikkhusaṅghapurakkhato bhikkhusaṅghena parivuto. Vācāsabhimudīrayanti mudusiliṭṭhamadhurauttamaghosaṃ udīrayaṃ kathayanto nicchārento catusaccaṃ pakāsesi, desesīti attho. Saṃkhittenaca desentoti veneyyapuggalajjhāsayānurūpena desento saṃkhittena ca vitthārena ca desayīti attho. Vivaṭṭacchadoti rāgo chadanaṃ, doso chadanaṃ, moho chadanaṃ, sabbakilesā chadanā’’ti evaṃ vuttā chadanā vivaṭā ugghāṭitā viddhaṃsitā anenāti vivaṭṭacchado, sambuddho. Taṃ mahājanaṃ desanāvasena nibbāpesi pariḷāhaṃ vūpasamesīti attho. Tassāhaṃ dhammaṃ sutvānāti tassa bhagavato desentassa dhammaṃ sutvā.
第十三至十六品偈语中,第四偈中谓大觉圣者彼时正已具足四圣谛之最高智,所谓‘菩提’者,为其树之尊号,乃敬礼树之意也。树梢者,犹如成道者,彼菩提树供养时,大众聚集,觉者如树梢坚立,人中王牛,意为比喻觉者于树上端坐彰显妙智之意。彼时世尊,即于此供养时,世尊经由比库众作为领袖,受众环绕。众多比库口中放声如鸣钟,美妙威仪之音,宣说四圣谛,此谓教授之义。略言之,即教授四谛;依各人根性,详略教导。覆蔽开示,谓爱瞋痴之遮覆与揭示,诸烦恼悉被覆蔽,然觉者能揭示开脱此罩障。佛法入大流通,遂平息众生对法之渴慕烦乱,此乃指佛陀之教化令众破迷得安。吾侪闻此法,闻是世尊所说之教义也。
§20
20. Pañcamāpadāne phalahattho apekkhavāti vipassiṃ bhagavantaṃ disvā madhurāni phalāni gahetvā apekkhavā aturito saṇikaṃ assamaṃ gañchinti attho.
第二十品偈语中,第五偈意谓:成就果位之后,示现无所求心,正智世尊观察后,得见众生如采甜美果实,焉能动病?如是心境显现,谓世尊无求淡然之相,故不碍疾苦,济度群生。
Chaṭṭhasattamāpadānāni uttānāneva.
第六、第七品偈语为上偈。
§40
40. Aṭṭhamāpadāne niṭṭhite navakamme cāti sīmāya navakamme niṭṭhaṃ gate sati. Anulepamadāsahanti anupacchā sudhālepaṃ adāsiṃ, sudhāya lepāpesinti attho.
第四十品偈语中,第八偈已成,第九偈也至,限于界限之边际,已至界限之地。所谓涂抹无差别者,意为赋予净膏,涂以净脂亦然。亦即涂膏之义也。
Navamadasamāpadānāni uttānāniyevāti.
九种陶醉与九种成就,其义自明。
Ekatiṃsamavaggavaṇṇanā samattā. · 第三十一品之解释完毕。