8. Aṭṭhakanipāto · 8. 八集义注
8. Aṭṭhakanipāto八、八集
1. Sīsūpacālātherīgāthāvaṇṇanā一、西苏巴遮拉长老尼偈注释
Aṭṭhakanipāte bhikkhunī sīlasampannātiādikā sīsūpacālāya theriyā gāthā. Imissāpi vatthu cālāya theriyā vatthumhi vuttanayameva. Ayampi hi āyasmato dhammasenāpatissa pabbajitabhāvaṃ sutvā sayampi ussāhajātā pabbajitvā katapubbakiccā vipassanaṃ paṭṭhapetvā, ghaṭentī vāyamantī nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Arahattaṃ patvā phalasamāpattisukhena viharantī ekadivasaṃ attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā katakiccāti somanassajātā udānavasena –
此为八支部中比库尼具戒德者等头目，据此说法长老偈。此处亦如比库尼头目所说之事。此亦如长老法军领袖闻得出家之义后，自生精进出家，先修前行功课，行观照，努力不懈，不久即证阿拉汉果。证得阿拉汉后，安隐而乐，闲居一日，回顾自修行业，欢喜生起而发呤曰——
§196
196.
‘‘Bhikkhunī sīlasampannā, indriyesu susaṃvutā;
「比库尼具戒德，根尘皆调伏；
Adhigacche padaṃ santaṃ, asecanakamojava’’nti. – gāthamāha;
已得安稳处，无染无忧惧。」此为偈曰：
Tattha sīlasampannāti parisuddhena bhikkhunisīlena samannāgatā paripuṇṇā. Indriyesu susaṃvutāti manacchaṭṭhesu indriyesu suṭṭhu saṃvutā, rūpādiārammaṇe iṭṭhe rāgaṃ, aniṭṭhe dosaṃ, asamapekkhane mohañca pahāya suṭṭhu pihitindriyā. Asecanakamojavanti kenaci anāsittakaṃ ojavantaṃ sabhāvamadhuraṃ sabbassāpi kilesarogassa vūpasamanosadhabhūtaṃ ariyamaggaṃ, nibbānameva vā. Ariyamaggampi hi nibbānatthikehi paṭipajjitabbato kilesapariḷāhābhāvato ca padaṃ santanti vattuṃ vaṭṭati.
谓具戒德者，具纯净比库尼戒，周备圆满。根尘调伏者，于六入处神志善伏，喜于可悦色境，弃厌恶境，不等视境及无明，能善守护根。无染无忧惧者，谓有某等不染污旺盛的、性甚甘甜的、消除一切烦恼病的贤圣圣道，或涅槃也。圣道亦当行于灭除烦恼渴爱而得安稳处者，则谓极安稳之处，乃是圣道应当修习，烦恼无有之处，谓此处谓安稳易持，故称为安稳处。
§197
197.
‘‘Tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā;
“忉利天、夜摩天及须毗特天诸天众，
Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino;
生于非想净处诸天，乃是主宰天王所辖诸天，
Tattha cittaṃ paṇīdhehi, yattha te vusitaṃ pure’’ti. –
当于彼处安住心念，忆念他们在昔日所居之所。”
Ayaṃ gāthā kāmasaggesu nikantiṃ uppādehīti tattha uyyojanavasena theriṃ samāpattiyā cāvetukāmena mārena vuttā.
此偈言出欲界诸天之居止，是故以激发她比库尼修证受用为由，谓魔王而说。
Tattha sahapuññakārino tettiṃsa janā yattha upapannā, taṃ ṭhānaṃ tāvatiṃsanti. Tattha nibbattā sabbepi devaputtā tāvatiṃsā. Keci pana ‘‘tāvatiṃsāti tesaṃ devānaṃ nāmamevā’’ti vadanti. Dvīhi devalokehi visiṭṭhaṃ dibbaṃ sukhaṃ yātā upayātā sampannāti yāmā. Dibbāya sampattiyā tuṭṭhā pahaṭṭhāti tusitā. Pakatipaṭiyattārammaṇato atirekena ramitukāmatākāle yathārucite bhoge nimminitvā ramantīti nimmānaratino. Cittaruciṃ ñatvā parehi nimmitesu bhogesu vasaṃ vattentīti vasavattino. Tattha cittaṃ paṇīdhehīti tasmiṃ tāvatiṃsādike devanikāye tava cittaṃ ṭhapehi, upapajjanāya nikantiṃ karohi. Cātumahārājikānaṃ bhogā itarehi nihīnāti adhippāyena tāvatiṃsādayova vuttā. Yattha te vusitaṃ pureti yesu devanikāyesu tayā pubbe vutthaṃ. Ayaṃ kira pubbe devesu uppajjantī, tāvatiṃsato paṭṭhāya pañcakāmasagge sodhetvā puna heṭṭhato otarantī, tusitesu ṭhatvā tato cavitvā idāni manussesu nibbattā.
彼处有共同种善根者三十三众生所处之地，即是忉利天。函数众皆为天子。然有谓“忉利天”者，特指此诸天名也。忉利天分别为二天界，有殊胜天界，极乐超越，称为夜摩天。彼天因其圣德欢喜称须毗特天。又因显现与共趣果比乐染光景之故称为非想净处天。诸术语皆为训诂，意在劝善心安住此忉利天等天宫，修证生天。四大天宫之福祉他处不及，是忉利天等悉有其福所依。昔时此处诸天所居之地曾于古昔记录，彼乃诸天宫中。如是昔时天生于忉利之处，以五欲天净处之相别立，后降于须毗天，暂栖斯土，今托生于人间。
Taṃ sutvā therī – ‘‘tiṭṭhatu, māra, tayā vuttakāmaloko. Aññopi sabbo loko rāgaggiādīhi āditto sampajjalito. Na tattha viññūnaṃ cittaṃ ramatī’’ti kāmato ca lokato ca attano vinivattitamānasataṃ dassetvā māraṃ tajjentī –
闻此，长老尼言：“魔王当住之所，乃尔所说欲界所天。其他诸界亦尽被欲贪等熏然，没有智慧清净之心栖息之处。”乃示现其心已转，舍离魔意，自净自守。
§198
198.
Yāmā ca‘‘tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā;
时辰共有三十八种，这三十八种时辰以及诸天所居的三十三天，
Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino.
还有喜好造化作乐的天人，这些天人是主宰天的天众。
§199
199.
‘‘Kālaṃ kālaṃ bhavā bhavaṃ, sakkāyasmiṃ purakkhatā;
常常于时节之中生起身心，于身内漫行，
Avītivattā sakkāyaṃ, jātimaraṇasārino.
身内流转不息，是生死之流转的本质。
§200
200.
‘‘Sabbo ādīpito loko, sabbo loko padīpito;
「一切世间皆如被火所燃，一切世间如被火所点燃；
Sabbo pajjalito loko, sabbo loko pakampito.
一切世间虽被点燃，却亦皆动摇不安。」
§201
201.
‘‘Akampiyaṃ atuliyaṃ, aputhujjanasevitaṃ;
「不动摇、不易动、不为外人所扰动，
Buddho dhammamadesesi, tattha me nirato mano.
佛陀宣说此法，我心专注于彼。」
§202
202.
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, vihariṃ sāsane ratā;
『我闻此语，欢喜住于佛法中；
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
三种智慧已得具足，成就了佛陀的教法。』
§203
203.
‘‘Sabbattha vihatā nandī, tamokkhandho padālito;
『诸处欢喜皆已断绝，黑暗之块破碎崩溃；
Evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antakā’’ti. –
恶者啊，应知如此，你已被杀，灭尽无余。』
Imā gāthā abhāsi.
此偈文已宣说。
Tattha kālaṃ kālanti taṃ taṃ kālaṃ. Bhavā bhavanti bhavato bhavaṃ. Sakkāyasminti khandhapañcake. Purakkhatāti purakkhārakārino. Idaṃ vuttaṃ hoti – māra, tayā vuttā tāvatiṃsādayo devā bhavato bhavaṃ upagacchantā aniccatādianekādīnavākule sakkāye patiṭṭhitā, tasmā tasmiṃ bhave uppattikāle, vemajjhakāle, pariyosānakāleti tasmiṃ tasmiṃ kāle sakkāyameva purakkhatvā ṭhitā. Tato eva avītivattā sakkāyaṃ nissaraṇābhimukhā ahutvā sakkāyatīrameva anuparidhāvantā jātimaraṇasārino rāgādīhi anugatattā punappunaṃ jātimaraṇameva anussaranti, tato na vimuccantīti.
其时，时者，各别时也。生者生于其生。所谓身者，即五蕴聚。先行者，谓其前行造作者。是故有偈言：魔，因之而说，诸天如他夜叉等天众，皆依此身之存在而来。彼身因无常等多苦缠绕而立故，于此身之生、住、坏、灭各时，身常先行于此时。于是即不回转，由身缘毁弃之向，常随身行，依从嫉恚等烦恼之因，复复忆念生死，无以解脱也。
Sabbo ādīpito lokoti, māra, na kevalaṃ tayā vuttakāmalokoyeva dhātuttayasaññito, sabbopi loko rāgaggiādīhi ekādasahi āditto. Tehiyeva punappunaṃ ādīpitatāya padīpito. Nirantaraṃ ekajālībhūtatāya pajjalito. Taṇhāya sabbakilesehi ca ito cito ca kampitatāya calitatāya pakampito.
曰众生皆为魔所燃，而非唯于彼所说之贪欲世界三界故；乃至诸界悉被贪爱之火点燃，共有十一种火焰燃烧。由于此等反复燃烧，世间恒为火焰所燃。因渴爱及诸烦恼种种，身心摇动不定，纷乱漂流动摇。
Evaṃ āditte pajjalite pakampite ca loke kenacipi kampetuṃ cāletuṃ asakkuṇeyyatāya akampiyaṃ, guṇato ‘‘ettako’’ti tuletuṃ asakkuṇeyyatāya attanā sadisassa abhāvato ca atuliyaṃ. Buddhādīhi ariyehi eva gocarabhāvanābhigamato sevitattā aputhujjanasevitaṃ. Buddho bhagavā maggaphalanibbānappabhedaṃ navavidhaṃ lokuttaradhammaṃ mahākaruṇāya sañcoditamānaso adesesi sadevakassa lokassa kathesi pavedesi. Tattha tasmiṃ ariyadhamme mayhaṃ mano nirato abhirato, na tato vinivattatīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
于是被燃烧、动摇之世间，向任何人皆难以令其动摇、起动。然自身亦无足以令自己超越动摇之德，亦不如彼他者。唯有佛及圣者以出世善法，依止修行而能超越俗人。佛以伟大悲愿，深入三十七菩提分法，说明解脱之道、涅槃、超越世间之法，慈悲教诲诸天人世界。于此圣法中，我心引乐不退转。此乃后续所说之义。
Sīsūpacālātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 西苏巴遮拉长老尼偈注释完毕。
Aṭṭhakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 八集注释完毕。