4. Catukkanipāto · 4. 四集义注
4. Catukkanipāto四、四集
1. Bhaddākāpilānītherīgāthāvaṇṇanā一、跋达咖毕拉尼长老尼偈注释
Catukkanipāte putto buddhassa dāyādotiādikā bhaddāya kāpilāniyā theriyā gāthā. Sā kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā satthu santike dhammaṃ suṇantī satthāraṃ ekaṃ bhikkhuniṃ pubbenivāsaṃ anussarantīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā adhikārakammaṃ katvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā yāvajīvaṃ puññāni katvā tato cutā devamanussesu saṃsarantī anuppanne buddhe bārāṇasiyaṃ kulagehe nibbattitvā patikulaṃ gantvā, ekadivasaṃ attano nanandāya saddhiṃ kalahaṃ karontī tāya paccekabuddhassa piṇḍapāte dinne ‘‘ayaṃ imassa dānaṃ datvā uḷārasampattiṃ labhissatī’’ti paccekabuddhassa hatthato pattaṃ gahetvā bhattaṃ chaḍḍetvā kalalassa pūretvā adāsi. Mahājano garahi – ‘‘bāle, paccekabuddho te kiṃ aparajjhī’’ti? Sā tesaṃ vacanena lajjamānā puna pattaṃ gahetvā kalalaṃ nīharitvā dhovitvā gandhacuṇṇena ubbaṭṭetvā catumadhurassa pūretvā upari āsittena padumagabbhavaṇṇena sappinā vijjotamānaṃ paccekabuddhassa hatthe ṭhapetvā ‘‘yathā ayaṃ piṇḍapāto obhāsajāto, evaṃ obhāsajātaṃ me sarīraṃ hotū’’ti patthanaṃ paṭṭhapesi. Sā tato cavitvā sugatīsuyeva saṃsarantī kassapabuddhakāle bārāṇasiyaṃ mahāvibhavassa seṭṭhino dhītā hutvā nibbatti. Pubbakammaphalena duggandhasarīrā manussehi jigucchitabbā hutvā saṃvegajātā attano ābharaṇehi suvaṇṇiṭṭhakaṃ kāretvā bhagavato cetiye patiṭṭhapesi, uppalahatthena ca pūjaṃ akāsi. Tenassā sarīraṃ tasmiṃyeva bhave sugandhaṃ manoharaṃ jātaṃ. Sā patino piyā manāpā hutvā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā tato cutā sagge nibbatti. Tatthāpi yāvajīvaṃ dibbasukhaṃ anubhavitvā, tato cutā bārāṇasirañño dhītā hutvā tattha devasampattisadisaṃ sampattiṃ anubhavantī cirakālaṃ paccekabuddhe upaṭṭhahitvā, tesu parinibbutesu saṃvegajātā tāpasapabbajjāya pabbajitvā uyyāne vasantī jhānāni bhāvetvā brahmaloke nibbattitvā tato cutā sāgalanagare kosiyagottassa brāhmaṇakulassa gehe nibbattitvā mahatā parihārena vaḍḍhitvā vayappattā mahātitthagāme pipphalikumārassa gehaṃ nītā. Tasmiṃ pabbajituṃ nikkhante mahantaṃ bhogakkhandhaṃ mahantañca ñātiparivaṭṭaṃ pahāya pabbajjatthāya nikkhamitvā pañca vassāni titthiyārāme pavisitvā aparabhāge mahāpajāpatigotamiyā santike pabbajjaṃ upasampadañca labhitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā na cirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.3.244-313) –
四部经中,《佛陀子女如是说》等诸首长巴伽利尼长老诗偈。此长老乃莲上尊者世尊时代,在鸿萨瓦提城贵族之家出家。其智慧开显后,常听闻佛陀法,在佛所亲近,从前世今生不断思忆着佛陀及佛所住处。见此大志已建立,遂行弘法事,自己亦应当继承前辈而立志,以此生命全力行善。爾后,臨终时游走于天人、人与世间,未生菩提时,在巴拉那西城贵族之家出家,弃绝污秽,某日与其养母争吵。那日为独觉佛乞食,谓其说:“汝献此施,将得丰厚财宝。”独觉佛手持钵盂,弃食,盛满清洁水递付。众人讥笑曰:“孩童,独觉佛岂不觉醒?”其因言语害羞,再取钵盂,倾水洗涤,涂以香粉,盛满四味甘露水,以莲花色泽和光华鲜明之独觉佛手上安置,言说:“如这供养现光辉,我之身亦当现光辉。”于是离去,生于善趣。于迦斯迦婆佛时代,于巴拉那西最富有族长之家为女,出生。因前行业恶臭身体,人身难受,生烦恼后以金器饰其身,供奉佛塔,以蓝花手行礼。由是身体于此世间生出芬芳美妙。后与夫关系和悦,终身行善,尔后升天。其升天后成为巴拉那西大王之女,在天上享受天乐,长久在独觉佛左右侍奉。因厌离,发露苦行出家,在园中修习禅定,生天界而去。后于沙诃拉城婆罗门族中出生,入大城,由护持中受大劫难,年老移居大迦诃罗村皮披利库玛之家。欲出家时,舍弃珍贵财物及亲属,为出家进入修行之地五年。后于佛陀在摩揭陀国王舍城大迦叶尼沙利子长老旁受具足戒,修习观行,不久证果阿拉汉。此事见于律藏及注释经载(阿补注长老篇第二册244至313偈)
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū;
『莲上尊者』名为净士,通达一切法门彼岸。
Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako.
自此千百劫中,尊为教化领袖。
‘‘Tadāhu haṃsavatiyaṃ, videho nāma nāmato;
当时于鸿萨瓦提,世无侵害之主。
Seṭṭhī pahūtaratano, tassa jāyā ahosahaṃ.
为富有财富之长者,彼即我之父母。
‘‘Kadāci so narādiccaṃ, upecca saparijjano;
有时舍弃妻儿,背离亲近妻子。
Dhammamassosi buddhassa, sabbadukkhabhayappahaṃ.
你若拥护佛陀的法,能断除一切苦及怖畏。
‘‘Sāvakaṃ dhutavādānaṃ, aggaṃ kittesi nāyako;
“你为弟子正理证言,作为上首作了标识;
Sutvā sattāhikaṃ dānaṃ, datvā buddhassa tādino.
听闻七夕施舍之事,尽当日为佛行供养。
‘‘Nipacca sirasā pāde, taṃ ṭhānamabhipatthayiṃ;
屈身以首足触地,心志专注于此地;
Sa hāsayanto parisaṃ, tadā hi narapuṅgavo.
彼时世间贵人,笑对众人之中。
‘‘Seṭṭhino anukampāya, imā gāthā abhāsatha;
为大德的慈悲心,诵唱了这偈语;
Lacchase patthitaṃ ṭhānaṃ, nibbuto hohi puttaka.
愿汝安住于所念之义,且得安息,善哉,吾子。
‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo;
一百千劫间,生于家族之中;
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
果德玛者,名本姓氏,世间之导师将现。
‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;
其法为继承,他为法之现相;
Kassapo nāma gottena, hessati satthu sāvako.
咖萨巴者,名字本姓,必为导师之弟子。
‘‘Taṃ sutvā mudito hutvā, yāvajīvaṃ tadā jinaṃ;
闻此认识欢喜,终其生当乐此圣者。
Mettacitto paricari, paccayehi vināyakaṃ.
以慈心恭敬侍奉,不可有依赖障碍。
‘‘Sāsanaṃ jotayitvāna, so madditvā kutitthiye;
『当弘扬教法后,勿令其生傲慢嫉妒;
Veneyyaṃ vinayitvā ca, nibbuto so sasāvako.
应持戒律敬护,彼得涅槃之弟子。','23':'彼涅槃于世间顶点,为尊师奉事故;
‘‘Nibbute tamhi lokagge, pūjanatthāya satthuno;
『于彼世间最上者般涅槃之后,为供养导师;』
Ñātimitte samānetvā, saha tehi akārayi.
集亲友同族之人,亲近共行其事。','25':'建一七由旬高塔,宝石凝成巍然;
‘‘Sattayojanikaṃ thūpaṃ, ubbiddhaṃ ratanāmayaṃ;
『七由旬高之塔,耸立,以珍宝所成;』
Jalantaṃ sataraṃsiṃva, sālarājaṃva phullitaṃ.
如跳跃的火焰一般跳动,如盛开的沙罗王花般绽放。
‘‘Sattasatasahassāni, pātiyo tattha kārayi;
在那处为护法者供设七万千灯火;
Naḷaggī viya jotantī, rataneheva sattahi.
它们如明亮的灯芯,就如宝石中显现光彩一般,焕然闪耀。
‘‘Gandhatelena pūretvā, dīpānujjalayī tahiṃ;
以香油注满,点燃灯火;
Pūjanatthāya mahesissa, sabbabhūtānukampino.
为供养至尊者,慈悲于一切众生者而设。
‘‘Sattasatasahassāni, puṇṇakumbhāni kārayi;
又造了七万千满溢的水瓶;
Rataneheva puṇṇāni, pūjanatthāya mahesino.
宝石本自圆满完备,是为了尊敬大神者而设。
‘‘Majjhe aṭṭhaṭṭhakumbhīnaṃ, ussitā kañcanagghiyo;
“中间有八个大瓮,这些大瓮镀以金色光泽;
Atirocanti vaṇṇena, saradeva divākaro.
它们以其色泽超越众物,宛如季节中的太阳光辉。
‘‘Catudvāresu sobhanti, toraṇā ratanāmayā;
“四门处装饰着华丽的宝石楼门,
Ussitā phalakā rammā, sobhanti ratanāmayā.
瓮口镶嵌着宝石盘饰,如花园中美丽的景象。
‘‘Virocanti parikkhittā, avaṭaṃsā sunimmitā;
“它们被环形围绕整齐排列,边缘圆润规整;
Ussitāni paṭākāni, ratanāni virocare.
飘扬的旗帜闪耀着宝石的光辉。
‘‘Surattaṃ sukataṃ cittaṃ, cetiyaṃ ratanāmayaṃ;
『颜色鲜明、形状美好之心』,是宝石构成的圣地。
Atirocati vaṇṇena, sasañjhova divākaro.
它以颜色超群,宛如黄昏时分的太阳般辉煌。
‘‘Thūpassa vediyo tisso, haritālena pūrayi;
塔形祭坛有三道围栏,用孔雀石涂饰充满之。
Ekaṃ manosilāyekaṃ, añjanena ca ekikaṃ.
一部分为水晶石,一部分以朱砂涂抹。
‘‘Pūjaṃ etādisaṃ rammaṃ, kāretvā varavādino;
赞叹者以此类供养盛观,庄严崇敬之礼。
Adāsi dānaṃ saṅghassa, yāvajīvaṃ yathābalaṃ.
为僧团施与布施,应尽其生生世世,以所能及之力而行。
‘‘Sahāva seṭṭhinā tena, tāni puññāni sabbaso;
与善主同在者,凭彼得满种种功德;
Yāvajīvaṃ karitvāna, sahāva sugatiṃ gatā.
终其一生行此,彼与善主同往安乐之境。
‘‘Sampattiyonubhotvāna, devatte atha mānuse;
享受福乐之后,无论天界或人间;
Chāyā viya sarīrena, saha teneva saṃsariṃ.
身为荫蔽,如影随形,随其同转轮回。
‘‘Ekanavutito kappe, vipassī nāma nāyako;
于九百九十劫后,名为毗婆尸者,乃领袖之圣者;
Uppajji cārudassano, sabbadhammavipassako.
生起了妙善的见,了知诸法的观察者。
‘‘Tadāyaṃ bandhupatiyaṃ, brāhmaṇo sādhusammato;
当时,这位婆罗门是善称赞之人,受众人认可;
Aḍḍho santo guṇenāpi, dhanena ca suduggato.
虽然他因品德而被尊重,且富有,但极为难接近。
‘‘Tadāpi tassāhaṃ āsiṃ, brāhmaṇī samacetasā;
彼时我正与婆罗门意念平等,处于同一心境;
Kadāci so dijavaro, saṅgamesi mahāmuniṃ.
曾有一时辰,他在白昼警醒,亲自往会见那大圣者。
‘‘Nisinnaṃ janakāyamhi, desentaṃ amataṃ padaṃ;
当他坐于人群之中,宣说那不死之境界;
Sutvā dhammaṃ pamudito, adāsi ekasāṭakaṃ.
听闻法后欢喜踊跃,奉献了一块钱币。
‘‘Gharamekena vatthena, gantvānetaṃ sa mabravi;
他说:『用这个房屋里的布,拿着这个我去吧;
Anumoda mahāpuññaṃ, dinnaṃ buddhassa sāṭakaṃ.
赞叹这大功德者,献给佛陀的一块钱币。』
‘‘Tadāhaṃ añjaliṃ katvā, anumodiṃ supīṇitā;
那时我合掌恭敬,赞叹内心欢喜充满;
Sudinno sāṭako sāmi, buddhaseṭṭhassa tādino.
这块钱币被佛陀世尊收受,正如他理应获得。
‘‘Sukhito sajjito hutvā, saṃsaranto bhavābhave;
欢喜安立而自在,历经生死轮回不息。
Bārāṇasipure ramme, rājā āsi mahīpati.
在巴拉纳西城中的花园内,有一位王者,乃是大地之主。
‘‘Tadā tassa mahesīhaṃ, itthigumbassa uttamā;
当时,王后是位极为尊贵的夫人,属于妇人中杰出的女性;
Tassāti dayitā āsiṃ, pubbasnehena bhattuno.
她亦是王者所深深爱护的妻子,早已与其先前结下情谊。
‘‘Piṇḍāya vicarante te, aṭṭha paccekanāyake;
他们为乞食而行走,分别化为八位独立的领袖,
Disvā pamudito hutvā, datvā piṇḍaṃ mahārahaṃ.
见此景象,心中大欢喜,遂施与巨大财物作为供养。
‘‘Puno nimantayitvāna, katvā ratanamaṇḍapaṃ;
然后再度邀请来宾,在宝石楼阁中设宴款待。
Kammārehi kataṃ pattaṃ, sovaṇṇaṃ vata tattakaṃ.
由匠人所制的器皿,那确实是金制的器皿。
‘‘Samānetvāna te sabbe, tesaṃ dānamadāsi so;
将它们一一聚集起来,他将这些器皿施予供养者;
Soṇṇāsane paviṭṭhānaṃ, pasanno sehi pāṇibhi.
进入金殿中,手中欢喜持捧这些施物。
‘‘Tampi dānaṃ sahādāsiṃ, kāsirājenahaṃ tadā;
他当时与迦尸国王一同施行此施;
Punāhaṃ bārāṇasiyaṃ, jātā kāsikagāmake.
后来我又在巴拉那西出生,居于迦尸城镇。
‘‘Kuṭumbikakule phīte, sukhito so sabhātuko;
家族兴盛,生活安乐,他与族亲皆现欢愉。
Jeṭṭhassa bhātuno jāyā, ahosiṃ supatibbatā.
作为长兄的弟弟出生,我以温良恭敬的态度对待。
‘‘Paccekabuddhaṃ disvāna, kaniyassa mama bhattuno;
见到辟支佛后,想着这小弟弟是我的食主;
Bhāgannaṃ tassa datvāna, āgate tamhi pāvadiṃ.
将食物分给他后,在他来到之时便勉励他:
‘‘Nābhinandittha so dānaṃ, tato tassa adāsahaṃ;
“我不赞叹他的布施,随后就给他食物;
Ukhā āniya taṃ annaṃ, puno tasseva so adā.
他挖掘稻穗,取来那食物,又再将食物给他;
‘‘Tadannaṃ chaḍḍayitvāna, duṭṭhā buddhassahaṃ tadā;
他弃舍那食物后,我当时同恶劣的佛弟子结怨;
Pattaṃ kalalapuṇṇaṃ taṃ, adāsiṃ tassa tādino.
那位比库将一块布满灰尘和污渍的布匹,赠与了当时的那位比库。
‘‘Dāne ca gahaṇe ceva, apace padusepi ca;
他说:『无论布施或托钵,无论清洁或不洁,
Samacittamukhaṃ disvā, tadāhaṃ saṃvijiṃ bhusaṃ.
我见到诸多同心的面容,便以此而生欢喜。』
‘‘Puno pattaṃ gahetvāna, sodhayitvā sugandhinā,
他再次取那块布,清洗干净,并以香气熏染,
Pasannacittā pūretvā, saghataṃ sakkaraṃ adaṃ.
以欢喜的心充满,举起齐整的布匹供养。
‘‘Yattha yatthūpapajjāmi, surūpā homi dānato;
无论我到何处,授与布施时,我都保持清净庄严;
Buddhassa apakārena, duggandhā vadanena ca.
因佛陀的恩德,也因口中恶臭。
‘‘Puna kassapavīrassa, nidhāyantamhi cetiye;
‘又因咖萨巴长老,在舍利塔中安置时,
Sovaṇṇaṃ iṭṭhakaṃ varaṃ, adāsiṃ muditā ahaṃ.
赐予了最优美的黄金瓮,我欢喜地如此奉献。
‘‘Catujjātena gandhena, nicayitvā tamiṭṭhakaṃ;
‘以四种异香,熏染瓮内,令其定香;
Muttā duggandhadosamhā, sabbaṅgasusamāgatā.
将所有恶臭之物全部清除,犹如净化整个身躯般。
‘‘Satta pātisahassāni, rataneheva sattahi;
‘共七万共七百的宝物;
Kāretvā ghatapūrāni, vaṭṭīni ca sahassaso.
造满陶罐,并制成千形器皿。
‘‘Pakkhipitvā padīpetvā, ṭhapayiṃ sattapantiyo;
将其投掷点燃,排列成七列;
Pūjanatthaṃ lokanāthassa, vippasannena cetasā.
这乃是为了礼敬世尊,以清净欢喜的心而行。
‘‘Tadāpi tamhi puññamhi, bhāginīyi visesato;
即使在那功德中,尤为特别的是女弟子;
Puna kāsīsu sañjāto, sumittā iti vissuto.
她曾在迦尸城再生,被尊崇为苏密陀。
‘‘Tassāhaṃ bhariyā āsiṃ, sukhitā sajjitā piyā;
我是她的妻子,安乐地与心爱的人共处。
Tadā paccekamunino, adāsiṃ ghanaveṭhanaṃ.
那时,我向独觉比库供养了厚实的裹身衣。
‘‘Tassāpi bhāginī āsiṃ, moditvā dānamuttamaṃ;
我亦有一位姐妹,欢喜地布施此最上供养;
Punāpi kāsiraṭṭhamhi, jāto koliyajātiyā.
又于迦尸国,生为迦留族人。
‘‘Tadā koliyaputtānaṃ, satehi saha pañcahi;
当时,迦留族诸子,七人与五人同在;
Pañca paccekabuddhānaṃ, satāni samupaṭṭhahi.
五位独觉比库,百余人围绕侍立。
‘‘Temāsaṃ tappayitvāna, adāsi ca ticīvare;
之后,熬炼他们,施予三衣。
Jāyā tassa tadā āsiṃ, puññakammapathānugā.
彼时,其生起乃依善业道而现。
‘‘Tato cuto ahu rājā, nando nāma mahāyaso;
尔后世尊涅槃,国王难陀继位,难陀名号,荣耀广大;
Tassāpi mahesī āsiṃ, sabbakāmasamiddhinī.
王后亦在,具足一切欲乐成就。
‘‘Tadā rājā bhavitvāna, brahmadatto mahīpati;
当此国王成就成为,名曰梵达多,国土主人;
Padumavatīputtānaṃ, paccekamuninaṃ tadā.
其时为莲华城子之单独圣者;
‘‘Satāni pañcanūnāni, yāvajīvaṃ upaṭṭhahiṃ;
历五十载岁,终生侍奉之。
Rājuyyāne nivāsetvā, nibbutāni ca pūjayiṃ.
于王舍城居住,礼敬已涅槃者。
‘‘Cetiyāni ca kāretvā, pabbajitvā ubho mayaṃ;
建造佛塔之后,我们二人皆出家;
Bhāvetvā appamaññāyo, brahmalokaṃ agamhase.
修习无上正等正觉,因此未往梵天界。
‘‘Tato cuto mahātitthe, sujāto pipphalāyano;
后来生于大海彼岸,善逝者皮婆罗延,
Mātā sumanadevīti, kosigotto dijo pitā.
母名素漫陀魏提,父为阇逻吉多。
‘‘Ahaṃ madde janapade, sākalāya puruttame;
我于摩帝氏国,居于都城最高处;
Kappilassa dijassāsiṃ, dhītā mātā sucīmati.
「在迦毗利城的白昼,我的女儿与母亲洁净端庄。」
‘‘Gharakañcanabimbena, nimminitvāna maṃ pitā;
「父亲用炉火炼制的金铜镜,向我映现;
Adā kassapadhīrassa, kāmehi vajjitassamaṃ.
这位咖萨巴长者因欲望被彻底抛弃,无所牵挂。」
‘‘Kadāci so kāruṇiko, gantvā kammantapekkhako;
「曾有时候,他慈悲善心,前往观察作业之处;
Kākādikehi khajjante, pāṇe disvāna saṃviji.
他见到乌鸦等鸟儿在地上啄食,亲手捡拾食物以活其命。」
‘‘Gharevāhaṃ tile jāte, disvānātapatāpane;
「当家人在家中生下稻粒,见有日晒之处,我便亲自将其晾晒。」
Kimī kākehi khajjante, saṃvegamalabhiṃ tadā.
那时因何缘故颠倒困惑,乃至心中升起急迫乞求?
‘‘Tadā so pabbajī dhīro, ahaṃ tamanupabbajiṃ;
彼时那出家人坚定不移,我乃随其而出家;
Pañca vassāni nivasiṃ, paribbājavate ahaṃ.
五载之间常住,遍行游化无定所。
‘‘Yadā pabbajitā āsi, gotamī jinaposikā;
彼时曾有一出家女,名为果德弥,是圣者所教;
Tadāhaṃ tamupagantvā, buddhena anusāsitā.
我往诣彼,受佛所训诲。
‘‘Na cireneva kālena, arahattamapāpuṇiṃ;
不久过不长时间,遂获阿拉汉果。
Aho kalyāṇamittattaṃ, kassapassa sirīmato.
何等为善缘之友,于咖萨巴尊者尊严隆重者。
‘‘Suto buddhassa dāyādo, kassapo susamāhito;
闻佛遗教之继承者,是咖萨巴安住禅定所成者;
Pubbenivāsaṃ yo vedi, saggāpāyañca passati.
先世宿命悉知者,见生天往生之果报者。
‘‘Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni;
乃至到达生死灭尽,阿毗曇通达圣智之圣者;
Etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo.
以此三种学问,婆罗门称为三智者。
‘‘Tatheva bhaddākāpilānī, tevijjā maccuhāyinī;
如同善迦毗罗尼女众,以三智灭除死亡。
Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jitvā māraṃ savāhanaṃ.
持守最终的身躯,战胜魔王的诱使。
‘‘Disvā ādīnavaṃ loke, ubho pabbajitā mayaṃ;
在见到世间的诸多恶患时,我们两位出家人便发起誓愿;
Tyamha khīṇāsavā dantā, sītibhūtāmha nibbutā.
在此已无烦恼,已降伏欲望,已得凉爽,涅槃已成。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti. (apa. therī 2.3.244-313);
我内心的烦恼已被熄灭……如是,圣者法已成就。」(阿波迦长老尼传第2卷第3章244-313行)
Arahattaṃ pana patvā pubbenivāsañāṇe ciṇṇavasī ahosi. Tattha sātisayaṃ katādhikārattā aparabhāge taṃ satthā jetavane ariyagaṇamajjhe nisinno bhikkhuniyo paṭipāṭiyā ṭhānantaresu ṭhapento pubbenivāsaṃ anussarantīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Sā ekadivasaṃ mahākassapattherassa guṇābhitthavanapubbakaṃ attano katakiccatādivibhāvanamukhena udānaṃ udānentī –
至于堪称阿拉汉者,因断知前世所住故已不再轮回。基于守戒与禅定的精进,在后期时,尊者于祇树给孤独园中,与众出家尼师一同,依修行次第,依次在不同处所,为回忆过去生所住之地,设立了围栏。她于某日,面诵大咖萨巴长老前林林业所赋之偈,以上述功德、职责及种种差别,唱出偈语—
§63
63.
‘‘Putto buddhassa dāyādo, kassapo susamāhito;
「世尊之子嗣,咖萨巴专注清净;
Pubbenivāsaṃ yovedi, saggāpāyañca passati.
『忆先世』者,即知先世生处,亦见天道果报。
§64
64.
‘‘Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni;
『于是得生灭果』者,是指圣人已证生死灭尽,具足神通的智觉称为『智者』。
Etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo.
『以此三智』者,即凭这三种智慧,婆罗门成为全智者(具足三明)。
§65
65.
‘‘Tatheva bhaddākāpilānī, tevijjā maccuhāyinī;
『如是福德迦毗拉妻女』者,是说善福迦毗拉家之女,乃杀死死敌的三明者。
Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhanaṃ.
『持此最后身命,胜过魔军首领』,谓持有最后一世身体,战胜引魔来袭者。
§66
66.
‘‘Disvā ādīnavaṃ loke, ubho pabbajitā mayaṃ;
『见世间危险,两方皆出家者为我所见』,意即观察到世间危害,双边均有出家众。
Tyamha khīṇāsavā dantā, sītibhūtāmha nibbutā’’ti. –
『我们是已断诸漏者,已降伏所难者,已安住涅槃者。』
Imā gāthā abhāsi.
此偈如此说。
Tattha putto buddhassa dāyādoti buddhānubuddhabhāvato sammāsambuddhassa anujātasuto tato eva tassa dāyabhūtassa navalokuttaradhammassa ādānena dāyādo kassapo lokiyalokuttarehi samādhīhi suṭṭhu samāhitacittatāya susamāhito. Pubbenivāsaṃ yovedīti yo mahākassapatthero pubbenivāsaṃ attano paresañca nivutthakkhandhasantānaṃ pubbenivāsānussatiñāṇena pākaṭaṃ katvā avedi aññāsi paṭivijjhi. Saggāpāyañca passatīti chabbīsatidevalokabhedaṃ saggaṃ catubbidhaṃ apāyañca dibbacakkhunā hatthatale āmalakaṃ viya passati.
其意谓,所谓佛子者,是指佛之法嗣,缘佛之觉悟而成为正自觉者的后裔。由此,作为此后裔的那位大迦叶长老,因承受了新生世间超越法的遗产,能于世俗及出世间禅定中,心意得以善调收摄,故心境安静稳固。所谓能知宿世,指大迦叶长老通过对自己和他人宿命轮转流转的记忆能力,已经彻底明了过去诸行的流转轨迹。所谓能观天道及地狱,谓其借由天眼通见到三十三天等六十三天界众生的四种天上境界,以及四类地狱受苦之相,见之如同地面榛树之显现。
Atho jātikkhayaṃ pattoti tato paraṃ jātikkhayasaṅkhātaṃ arahattaṃ patto. Abhiññāya abhivisiṭṭhena ñāṇena abhiññeyyaṃ dhammaṃ abhijānitvā pariññeyyaṃ parijānitvā , pahātabbaṃ pahāya , sacchikātabbaṃ sacchikatvā vosito niṭṭhaṃ patto katakicco. Āsavakkhayapaññāsaṅkhātaṃ monaṃ pattattā muni.
继而至生死终结,乃生死灭尽状态,即证得称为阿拉汉的果位。凭借到达了最高之神通和智慧,洞悉所应证法,彻底了知当舍当守真理,已然证实真实,于完成所应成就之业后,已入涅槃寂灭。此乃断尽烦恼所成之寂静,是明智者得证之寂灭境界。
Tatheva bhaddākāpilānīti yathā mahākassapo etāhi yathāvuttāhi tīhi vijjāhi tevijjo maccuhāyī ca, tatheva bhaddākāpilānī tevijjā maccuhāyinīti. Tato eva dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhananti attānameva paraṃ viya katvā dasseti.
同样,如善名迦比拉(大迦叶)所言,他依凭三种智慧,成为得证诸法的三明智者,断除生死,亦如彼所说“善名迦比拉是三明智者有灭生死者”。由此,他守护最后一身,超越魔罗,引导魔罗亲自退却,如同其他那样显现其自我。
Idāni yathā therassa paṭipatti ādimajjhapariyosānakalyāṇā, evaṃ mamapīti dassentī ‘‘disvā ādīnava’’nti osānagāthamāha. Tattha tyamha khīṇāsavā dantāti te mayaṃ mahākassapatthero ahañca uttamena damena dantā sabbaso khīṇāsavā ca amha. Sītibhūtāmha nibbutāti tato eva kilesapariḷāhābhāvato sītibhūtā saupādisesāya nibbānadhātuyā nibbutā ca amha bhavāmāti attho.
然而,当时长老们修行达到初至中斋戒净行之善法,彼辈显现为“已见初之过患”,且发出此怨叹偈。所谓‘我们是已断诸漏者’,是说我们是以最高之驯伏力,归于无漏的迦叶长老;‘已降伏所难者’,意指我们已绝除烦恼之激烈苦恼;‘已安住涅槃者’,乃是表明自此以后已成就余染尽灭之涅槃境界,永断生死轮回。
Bhaddākāpilānītherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 跋达咖毕拉尼长老尼偈注释完毕。
Catukkanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 四集注释完毕。