16. Mahānipāto · 16. 大集义注

388 段 · CSCD 巴利原典

16. Mahānipāto十六、大集

1. Sumedhātherīgāthāvaṇṇanā一、苏美达长老尼偈颂注释

Mahānipāte mantāvatiyā nagaretiādikā sumedhāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī, sakkaccaṃ vimokkhasambhāre sambhārentī koṇāgamanassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā, attano sakhīhi kuladhītāhi saddhiṃ ekajjhāsayā hutvā mahantaṃ ārāmaṃ kāretvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niyyādesi. Sā tena puññakammena kāyassa bhedā tāvatiṃsaṃ upagacchi. Tattha yāvatāyukaṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cutā yāmesu upapajji. Tato cutā tusitesu, tato cutā nimmānaratīsu, tato cutā paranimmitavasavattīsūti anukkamena pañcasu kāmasaggesu uppajjitvā tattha tattha devarājūnaṃ mahesī hutvā tato cutā kassapassa bhagavato kāle mahāvibhavassa seṭṭhino dhītā hutvā anukkamena viññutaṃ patvā sāsane abhippasannā hutvā ratanattayaṃ uddissa uḷārapuññakammaṃ akāsi.

在大部〈曼陀伐提城〉及诸部诸说中，有誉为智慧长老女比库尼的偈颂。此女比库尼，早在古佛时期已表现出应有的德行，于各处依据因缘，善为善事，以资发展。她在世尊拘那含时，于世尊诞生的家中久居，证悟无漏，证达了涅槃，遂与亲友族女同心合意，建成宏伟的园林，并将其供献于佛陀及其比库僧团。她因此善行，乃至于天界得见三十三天之生，而生生世世享福，至期满后，于夜中逝去。其后生于兜率天、忉利天、他化自在天三个欲界天，并转生于五欲天中，于诸天王中为王后。后于釋迦牟尼世尊时，成为大富豪释提桓因的女儿，因缘果报成熟而证悟涅槃，欢喜于法中，于宝三宝处行布施福德。

Tattha yāvajīvaṃ dhammūpajīvinī kusaladhammaniratā hutvā tato cutā tāvatiṃsesu nibbattitvā aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsarantī, imasmiṃ buddhuppāde mantāvatīnagare koñcassa nāma rañño dhītā hutvā nibbatti. Tassā mātāpitaro sumedhāti nāmaṃ akaṃsu. Taṃ anukkamena vuddhippattavayappattakāle mātāpitaro ‘‘vāraṇavatīnagare anikarattassa nāma rañño dassāmā’’ti sammantesuṃ. Sā pana daharakālato paṭṭhāya attano samānavayāhi rājakaññāhi dāsijanehi ca saddhiṃ bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ santike dhammaṃ sutvā cirakālato paṭṭhāya katādhikāratāya saṃsāre jātasaṃvegā sāsane abhippasannā hutvā vayappattakāle kāmehi vinivattitamānasā ahosi. Tena sā mātāpitūnaṃ ñātīnaṃ sammantanaṃ sutvā ‘‘na mayhaṃ gharāvāsena kiccaṃ, pabbajissāmaha’’nti āha. Taṃ mātāpitaro gharāvāse niyojentā nānappakārena yācantāpi saññāpetuṃ nāsakkhiṃsu. Sā ‘‘evaṃ me pabbajituṃ labbhatī’’ti khaggaṃ gahetvā sayameva attano kese chinditvā te eva kese ārabbha paṭikkūlamanasikāraṃ pavattentī tattha katādhikāratāya bhikkhunīnaṃ santike manasikāravidhānassa sutapubbattā ca asubhanimittaṃ uppādetvā tattha paṭhamajjhānaṃ adhigacchi. Adhigatapaṭhamajjhānā ca attanā gharāvāse uyyojetuṃ upagate mātāpitaro ādiṃ katvā antojanaparijanaṃ sabbaṃ rājakulaṃ sāsane abhippasannaṃ kāretvā gharato nikkhamitvā bhikkhunupassayaṃ gantvā pabbaji. Pabbajitvā ca vipassanaṃ paṭṭhapetvā sammadeva paripakkañāṇā vimuttiparipācanīyānaṃ dhammānaṃ visesitāya na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.1.1-19) –

其生时，终身不缺衣食，心专乐善法。命终后，生于三十三天中，轮回在人天福乐中。于佛陀诞生时，在曼陀伐提城生为一名为拘那含国王之女，父母称她为智慧。随因缘成熟及缘起成熟之际，其父母计划将她许配予他国王众。幼年时，她知庄严，乐欲随同年龄之公主及仆从等前往比库尼僧舍，久闻佛法，明觉世间生死轮回之苦厄，感得离欲心。闻及父母及亲族愿望劝留，她表明：「我无家内生活之愿，愿出家修行。」父母多方留阻，不能强留。于是她持剃刀亲断发丝，自起于发丝上起逆心观察。于此，因常向比库尼僧众请受修行心法，起见不净相，进而得初禅入定。得初禅后，她于舍宅被劝诱之时，父母施尽方法，最终使众亲族国王族人皆皈依法门。她由舍宅出离，至比库尼僧所，正式出家。出家后勤修内观禅定，证得成熟真知，证阿拉汉果。对此，以阿阇黎所记传赞（阿阇黎长老女传二章第一节至第十九节）称之。

‘‘Bhagavati koṇāgamane, saṅghārāmamhi navanivesamhi;

『世尊于拘那含时，居住于僧团园林新园中；』

Sakhiyo tisso janiyo, vihāradānaṃ adāsimha.

『有三友生于此处，共同施舍住处。』

‘‘Dasakkhattuṃ satakkhattuṃ, dasasatakkhattuṃ satāni ca satakkhattuṃ;

『十劫、百劫、千劫、万劫、百千劫、千百劫；』

Devesu upapajjimha, ko pana vādo manussesu.

『生于天中，我们虽生，但人中谁能争胜？』

‘‘Devesu mahiddhikā ahumha, mānusakamhi ko pana vādo;

「我是天众中的大有力者，人间中谁能与我辩论？」

Sattaratanassa mahesī, itthiratanaṃ ahaṃ āsiṃ.

「我乃七宝中的至尊，也是女宝。」

‘‘Idha sañcitakusalā, susamiddhakulappajā;

「这里聚集了善士，来自纯正富裕家族；

Dhanañjānī ca khemā ca, ahampi ca tayo janā.

达纳嘉尼、凯玛，以及我，共三人。

‘‘Ārāmaṃ sukataṃ katvā, sabbāvayavamaṇḍitaṃ;

「我们共同营造了一座美好的园林，其结构完整周全；

Buddhappamukhasaṅghassa, niyyādetvā pamoditā.

乃是将此供养呈献给佛陀及其初期僧团，众人因此欢喜赞叹。」

‘‘Yattha yatthūpapajjāmi, tassa kammassa vāhasā;

『我所投生之处』，即是该业之承载者。

Devesu aggataṃ pattā, manussesu tatheva ca.

于天界登上至高之位，于人间亦同样如此。

‘‘Imasmiṃyeva kappamhi, brahmabandhu mahāyaso;

正于此劫中，有一尊大名昭彰的婆罗门族裔，

Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo.

名为咖萨巴，他出生并曾言说广大教义。

‘‘Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro;

尊为尊者之侍从，那时他是名为那梨士罗者；

Kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame.

迦尸国王，名为基基，居于巴拉纳西之首城。

‘‘Tassāsuṃ satta dhītaro, rājakaññā sukhedhitā;

「彼时有七位女儿，皆为王女，生活安乐；

Buddhopaṭṭhānaniratā, brahmacariyaṃ cariṃsu tā.

专心依止佛陀，修行梵行戒律。

‘‘Tāsaṃ sahāyikā hutvā, sīlesu susamāhitā;

她们成为同伴，行为纯正专注于戒律；

Datvā dānāni sakkaccaṃ, agāreva vataṃ cariṃ.

广施布施，均等无差，生活如在家中一般。

‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;

由此善业及诚心之愿，

Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsūpagā ahaṃ.

舍弃了人身，往生于他世天界天众中。」

‘‘Tato cutā yāmamagaṃ, tatohaṃ tusitaṃ gatā;

“然后我离开黄昏时分的时刻，接着前往兜率天的兜率宫。

Tato ca nimmānaratiṃ, vasavattipuraṃ gatā.

然后前往拘留孜城的色界天宫。

‘‘Yattha yatthūpapajjāmi, puññakammasamohitā;

我依止于诸多善业所感之地，出于善业的迷惑；

Tattha tattheva rājūnaṃ, mahesittamahārayiṃ.

正是在那其中，为诸大王、诸大帝王所建立的地方。

‘‘Tato cutā manussatte, rājūnaṃ cakkavattinaṃ;

然后我脱离人间，正是那位帝王、世界的霸主；

Maṇḍalīnañca rājūnaṃ, mahesittamakārayiṃ.

以及众多诸王和诸大帝王所营建的宫殿。

‘‘Sampattimanubhotvāna, devesu mānusesu ca;

「因具足享受于天、人诸中，

Sabbattha sukhitā hutvā, nekajātīsu saṃsariṃ.

无所不处皆得安乐，周流于诸族群。」

‘‘So hetu so pabhavo, tammūlaṃ sāva sāsane khantī;

「此即因缘，此即根本，此教法中忍辱为基础；

Taṃ paṭhamasamodhānaṃ, taṃ dhammaratāya nibbānaṃ.

是最初的正理说明，是法的止息之道。」

‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā;

「烦恼已被我所摧伏，所有生死悉已埋没；

Nāgīva bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavā.

如龙断除羁绊，我现住于无染污中。」

‘‘Svāgataṃ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike;

「世尊至尊近前，我曾获得至善接纳；

Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

三种无上智慧现前，成就了佛陀的教法。

‘‘Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime;

四种彻悟能力存在，第八还包括自在解脱；

Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.

六种神通真实现证，佛陀教法因此被成就。」

Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena –

然而，反观自己已证阿拉汉果位之修行，

§450

450.

‘‘Mantāvatiyā nagare, rañño koñcassa aggamahesiyā;

『在曼陀瓦提城，国王孔查的第一贵妇；』

Dhītā āsiṃ sumedhā, pasāditā sāsanakarehi.

『其女名为苏美达，因喜悦法教而心悦诚服。』

§451

451.

‘‘Sīlavatī cittakathā, bahussutā buddhasāsane vinitā;

『品德高尚、心性端正，广学佛法并守戒律；』

Mātāpitaro upagamma, bhaṇati ubhayo nisāmetha.

『父母亲近她，对彼此说道：双方应息争和解。』

§452

452.

‘‘Nibbānābhiratāhaṃ , asassataṃ bhavagataṃ yadipi dibbaṃ;

『涅槃为我所希求，是不灭已至的境界，即便是超世之法，』

Kimaṅgaṃ pana tucchā kāmā, appassādā bahuvighātā.

『何必空虚之欲，令心不安，扰乱甚多？』

§453

453.

『四百五十三。』

‘‘Kāmā kaṭukā āsī, visūpamā yesu mucchitā bālā;

『欲则苦涩，犹如被荆棘包裹之血液，愚人随意放纵；』

Te dīgharattaṃ niraye, samappitā haññante dukkhitā.

『他们久陷地狱，被火焰烧炙，终致死亡，受苦无量。』

§454

454.

『四百五十四。』

‘‘Socanti pāpakammā, vinipāte pāpavaddhino sadā;

恶业流转，常增恶死；

Kāyena ca vācāya ca, manasā ca asaṃvutā bālā.

身、语、意皆不收摄，愚痴无碍。

§455

455.

第四百五十五偈。

‘‘Bālā te duppaññā, acetanā dukkhasamudayoruddhā;

愚痴者，智慧微薄，生灭苦源所起；

Desente ajānantā, na bujjhare ariyasaccāni.

彼等无知愚昧，不了知圣谛义理。

§456

456.

第四百五十六偈。

‘‘Saccāni ‘amma’buddhavaradesi, tāni te bahutarā ajānantā ye;

『阿摩诸佛所说之真实法』，尔等多为无知者所不解之义。

Abhinandanti bhavagataṃ, pihenti devesu upapattiṃ.

诸天欢喜世尊，持毁天人之生。

§457

457.

‘‘Devesupi upapatti, asassatā bhavagate aniccamhi;

『诸天之生』于常动世尊处亦非恒住，

Na ca santasanti bālā, punappunaṃ jāyitabbassa.

愚人不悟，或复生死轮回。

§458

458.

‘‘Cattāro vinipātā, duve ca gatiyo kathañci labbhanti;

「四种堕落之处，两种归趣尚可得。」

Na ca vinipātagatānaṃ, pabbajjā atthi nirayesu.

「于堕落者中，出家依教义，虽入地狱却无。」

§459

459.

‘‘Anujānātha maṃ ubhayo, pabbajituṃ dasabalassa pāvacane;

「请允我，双方皆可出家，具十力之劝说，

Appossukkā ghaṭissaṃ, jātimaraṇappahānāya.

不贪恋壶器，舍弃生死。」

§460

460.

‘‘Kiṃ bhavagate abhinandi, tena kāyakalinā asārena;

『为何尊者欢喜？』以此身身临其境，不散乱地认识；

Bhavataṇhāya nirodhā, anujānātha pabbajissāmi.

『当承认你的渴爱已灭，我当出家修行。』

§461

461.

‘‘Buddhānaṃ uppādo, vivajjito akkhaṇo khaṇo laddho;

『佛陀的生起，已超离世俗，无复轮回，得其时至；

Sīlāni brahmacariyaṃ, yāvajīvaṃ na dūseyyaṃ.

戒律与梵行，终生不败坏。』

§462

462.

‘‘Evaṃ bhaṇati sumedhā, mātāpitaro ‘na tāva āhāraṃ;

如此聪智者言：父母『尚未为我备办饮食』；

Āharissaṃ gahaṭṭhā, maraṇavasaṃ gatāva hessāmi’.

我将亲自去取，至于死囚之地也必往焉。

§463

463.

‘‘Mātā dukkhitā rodati pitā ca;

母亲忧伤哭泣，父亲亦然；

Assā sabbaso samabhihato;

忧愁完全充满全身；

Ghaṭenti saññāpetuṃ, pāsādatale chamāpatitaṃ.

欲遮挡其忧愁，然于宫殿之下却被惩罚。

§464

464.

‘‘Uṭṭhehi puttaka kiṃ soci, tena dinnāsi vāraṇavatimhi;

『起身吧，小儿子，为何忧愁？你已被赐予那如城垣般坚固之物；

Rājā anīkaratto, abhirūpo tassa tvaṃ dinnā.

国王虽常出城外巡行，你却赐予了他美好的妻子。』

§465

465.

‘‘Aggamahesī bhavissasi, anikarattassa rājino bhariyā;

『你将成为王后，是那常出城巡行国王的妻子；

Sīlāni brahmacariyaṃ, pabbajjā dukkarā puttaka.

戒律、梵行、出家之道，这些对你来说是艰难的，小儿子。』

§466

466.

‘‘Rajje āṇā dhanamissariyaṃ, bhogā sukhā daharikāsi;

『在国中，你拥有财富、财物，这是你所享有的幸福生活；

Bhuñjāhi kāmabhoge, vāreyyaṃ hotu te putta.

应当享用欲乐，不应当使儿子遭受匮乏。』

§467

467.

‘‘Atha ne bhaṇati sumedhā, mā edisikāni bhavagatamasāraṃ;

『然而，贤者又说，不应执着于现在的世间财物的本质，

Pabbajjā vā hohiti, maraṇaṃ vā me na ceva vāreyyaṃ.

应当出家修道，或死亡我亦不应畏惧。』

§468

468.

‘‘Kimiva pūtikāyamasuciṃ, savanagandhaṃ bhayānakaṃ kuṇapaṃ;

『如同污秽之躯体，却自沾染令人恐怖的恶臭馊味；』

Abhisaṃviseyyaṃ bhastaṃ, asakiṃ paggharitaṃ asucipuṇṇaṃ.

『即使被侵染糟蹋，不能磨灭，满布污秽。』

§469

469.

‘‘Kimiva tahaṃ jānantī, vikūlakaṃ maṃsasoṇitupalittaṃ;

『又如我知晓，散乱腐败之肉与血液沾污；』

Kimikulalayaṃ sakuṇabhattaṃ, kaḷevaraṃ kissa diyatīti.

『又如腐烂之鸟肉，何以将此腐尸之躯献与谁？』

§470

470.

‘‘Nibbuyhati susānaṃ, aciraṃ kāyo apetaviññāṇo;

『身与心迅速熄灭入寂静之境，迅速了悟于无生无灭，』

Chuddho kaḷiṅgaraṃ viya, jigucchamānehi ñātīhi.

『犹如除净污秽之器皿，亲属见之而生嫌恶忌憎。』

§471

471.

‘‘Chuddhūna naṃ susāne, parabhattaṃ nhāyanti jigucchantā;

『除净者入寂灭时，亲属乃至清早洗浴时皆感厌弃，』

Niyakā mātāpitaro, kiṃ pana sādhāraṇā janatā.

『父母监护者亦然，更何况平常百姓。』

§472

472.

四百七十二。

‘‘Ajjhositā asāre, kaḷevare aṭṭhinhārusaṅghāte;

“置身污秽之中，身躯如同枯枝稠密集结；

Kheḷassuccārassavaparipuṇṇe pūtikāyamhi.

满布污秽恶臭的污秽身体中，充满了玩耍的水流声响。

§473

473.

四百七十三。

‘‘Yo naṃ vinibbhujitvā, abbhantaramassa bāhiraṃ kayirā;

“若不忍受此体，内与外相反脱离，

Gandhassa asahamānā, sakāpi mātā jiguccheyya.

不堪忍受臭气，连母亲亦生厌恶。”

§474

474.

‘‘Khandhadhātuāyatanaṃ, saṅkhataṃ jātimūlakaṃ dukkhaṃ;

『蕴界境处，乃有为法，是生死根本之苦；

Yoniso anuvicinantī, vāreyyaṃ kissa iccheyyaṃ.

当以正智观之，于何者应当贪求而欲染。』

§475

475.

‘‘Divase divase tisatti, satāni navanavā pateyyuṃ kāyamhi;

『日日年年，三十又九十，至于九十之身；

Vassasatampi ca ghāto, seyyo dukkhassa cevaṃ khayo.

百年之寿亦受，再更胜于苦之灭尽。』

§476

476.

‘‘Ajjhupagacche ghātaṃ, yo viññāyevaṃ satthuno vacanaṃ;

『先行杀害者，是识知世尊所说教义之人；』

Dīgho tesaṃ saṃsāro, punappunaṃ haññamānānaṃ.

『彼等轮回久远，反复遭受被杀之苦。』

§477

477.

‘‘Devesu manussesu ca, tiracchānayoniyā asurakāye;

『于诸天人中，及三恶道魔身中，』

Petesu ca nirayesu ca, aparimitā dissante ghātā.

『饿鬼与地狱中，杀业无量无边而显现。』

§478

478.

四百七十八。

‘‘Ghātā nirayesu bahū, vinipātagatassa pīḷiyamānassa;

『受诸多生地狱之苦，堕落者多受痛苦；

Devesupi attāṇaṃ, nibbānasukhā paraṃ natthi.

即使为天亦无最高涅槃安乐。』

§479

479.

四百七十九。

‘‘Pattā te nibbānaṃ, ye yuttā dasabalassa pāvacane;

『得涅槃者，乃于十力清净具足者；

Appossukkā ghaṭenti, jātimaraṇappahānāya.

不染污，如瓦破碎，断生死者。』

§480

480.

‘‘Ajjeva tātabhinikkhamissaṃ, bhogehi kiṃ asārehi;

『正当今日出家时，何必留恋世间财乐；

Nibbinnā me kāmā, vantasamā tālavatthukatā.

我的欲望已灭尽，已如枯死的棕榈树干般干枯。』

§481

481.

‘‘Sā cevaṃ bhaṇati pitaramanīkaratto, ca yassa sā dinnā;

『那母亲如此悲哀地劝说，因她曾生养过他；

Upayāsi vāraṇavate, vāreyyamupaṭṭhite kāle.

但你当远离罪业恶行，应在适当的时机审慎修持。』

§482

482.

第四百八十二讲。

‘‘Atha asitanicitamuduke, kese khaggena chindiya sumedhā;

于是，聪慧的比库切断了污秽不净的头发，像鸟喙啄破一般；

Pāsādaṃ pidahitvā, paṭhamajjhānaṃ samāpajji.

剪断后，他成就了初禅。

§483

483.

第四百八十三讲。

‘‘Sā ca tahiṃ samāpannā, anīkaratto ca āgato nagaraṃ;

那比库成就了初禅，内心安住，来到城市中；

Pāsāde ca sumedhā, aniccasaññaṃ subhāveti.

在佛舍利塔院中，那具慧眼的比库正以无常观来净化其心。

§484

484.

‘‘Sā ca manasi karoti, anīkaratto ca āruhī turitaṃ;

「彼则在心中作念，未曾退转且迅速攀登；

Maṇikanakabhūsitaṅgo, katañjalī yācati sumedhaṃ.

身饰宝玉黄金，合掌祈请智慧。」

§485

485.

‘‘Rajje āṇā dhanamissariyaṃ, bhogā sukhā daharikāsi;

「当政者，财物丰饶，享受快乐如驹般欢跃；

Bhuñjāhi kāmabhoge, kāmasukhā dullabhā loke.

请汝享用欲乐，欲乐乃世间难得之乐。」

§486

486.

‘‘Nissaṭṭhaṃ te rajjaṃ, bhoge bhuñjassu dehi dānāni;

『你应当放弃国土，应当享用财物，应当布施施舍；

Mā dummanā ahosi, mātāpitaro te dukkhitā.

不要心生恼怒，因父母为你而忧苦。』

§487

487.

‘‘Taṃ taṃ bhaṇati sumedhā, kāmehi anatthikā vigatamohā;

『智慧明达者如此言说：对诸欲望无益，已断烦恼；

Mā kāme abhinandi, kāmesvādīnavaṃ passa.

不可欢喜欲乐，应当观察欲法的新鲜变化。』

§488

488.

‘‘Cātuddīpo rājā, mandhātā āsi kāmabhoginamaggo;

『四灯王』即指有欲之路的昏愚者，

Atitto kālaṅkato, na cassa paripūritā icchā.

无过无玷污，他的欲望不曾满足。

§489

489.

‘‘Satta ratanāni vasseyya, vuṭṭhimā dasadisā samantena;

『七宝』虽恒久存在，舒展遍布十方，

Na catthi titti kāmānaṃ, atittāva maranti narā.

人类并未停止渴求欲望，即使众生逝去亦复如是。

§490

490.

‘‘Asisūnūpamā kāmā, kāmā sappasiropamā;

『欲乐如同锋利之刀，欲乐如同毒蛇之毒；

Ukkopamā anudahanti, aṭṭhikaṅkalasannibhā.

如同焦炭烧灼人身，似铁块般紧缚纠缠。』

§491

491.

‘‘Aniccā adhuvā kāmā, bahudukkhā mahāvisā;

『欲乐本质无常，当体多苦且极坏；

Ayoguḷova santatto, aghamūlā dukhapphalā.

如同蜂群集中所聚，根基恶毒结苦果。』

§492

492.

第四百九十二。

‘‘Rukkhaphalūpamā kāmā, maṃsapesūpamā dukhā;

『欲望如同树果，

Supinopamā vañcaniyā, kāmā yācitakūpamā.

如同肉瘤般痛苦，

§493

493.

睡眠如同欺骗台，欲望像乞讨井一般。』

‘‘Sattisūlūpamā kāmā, rogo gaṇḍo aghaṃ nighaṃ;

第四百九十三。

Aṅgārakāsusadisā, aghamūlaṃ bhayaṃ vadho.

『欲望如同刺钉，疾病、疮疖、灾祸，

§494

494.

四百九十四。

‘‘Evaṃ bahudukkhā kāmā, akkhātā antarāyikā;

『诸多苦恼的欲爱，就是那些已被明示为障碍的；

Gacchatha na me bhavagate, vissāso atthi attano.

诸位当行，但于我此世尊，并无信心可寄。』

§495

495.

四百九十五。

‘‘Kiṃ mama paro karissati, attano sīsamhi ḍayhamānamhi;

『我之余者将作何为？于自身头上正受砍断；

Anubandhe jarāmaraṇe, tassa ghātāya ghaṭitabbaṃ.

随着老死之现前，必当受此杀害之果报。』

§496

496.

四百九十六。

‘‘Dvāraṃ apāpuritvānahaṃ, mātāpitaro anīkarattañca;

『大门未曾开启，父母得不到安慰；

Disvāna chamaṃ nisinne, rodante idamavocaṃ.

见我安静坐着，便哭泣而说此言。』

§497

497.

四百九十七。

‘‘Dīgho bālānaṃ saṃsāro, punappunañca rodataṃ;

『轮回长久如愚者，反复哭泣不止；

Anamatagge pitu maraṇe, bhātu vadhe attano ca vadhe.

不断遭遇父亲死亡，兄弟杀害，自身又被杀。』

§498

498.

第四百九十八。

‘‘Assu thaññaṃ rudhiraṃ, saṃsāraṃ anamataggato saratha;

『流转者如同血液，轮回无始无尽，若驾马车般奔转；

Sattānaṃ saṃsarataṃ, sarāhi aṭṭhīnañca sannicayaṃ.

众生流转于世，如马车的轮轴，八条骨骼汇聚集成。』

§499

499.

第四百九十九。

‘‘Sara caturodadhī, upanīte assuthaññarudhiramhi;

『车轮有四轴，相连贯于流动且如血般红的轮子之一；

Sara ekakappamaṭṭhīnaṃ, sañcayaṃ vipulena samaṃ.

轮轴共为一时之八根骨，汇集广泛而均匀。』

§500

500.

‘‘Anamatagge saṃsarato, mahiṃ jambudīpamupanītaṃ;

「在无顶之处流转，来到恒河流域之大地；

Kolaṭṭhimattaguḷikā, mātā mātusveva nappahonti.

如同母亲对自己母亲一样，不舍弃小儿苦痛丸。

§501

501.

五百零一。

‘‘Tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ, upanītaṃ anamataggato sara;

「带有稻草、木枝和竹片，流转于无顶之处的河流；

Caturaṅgulikā ghaṭikā, pitupitusveva nappahonti.

犹如父亲对自己父亲一般，不舍弃四脚的陶罐。

§502

502.

‘‘Sara kāṇakacchapaṃ pubbasamudde, aparato ca yugachiddaṃ;

「尸罗如同米饭谷壳般外壳，位于前方的海洋之上，其内部分则如断裂的杻索；

Siraṃ tassa ca paṭimukkaṃ, manussalābhamhi opammaṃ.

其头部往后倾斜，在人间财物中是可以类比的。」

§503

503.

‘‘Sara rūpaṃ pheṇapiṇḍopamassa, kāyakalino asārassa;

「尸罗形态犹如蜂窝中无实的蜂胶，其身体浑浊不纯；

Khandhe passa anicce, sarāhi niraye bahuvighāte.

应观察色蕴为无常，尸罗如众多痛苦所在地狱之苦所熬炼般堪受折磨。」

§504

504.

五百零四。

‘‘Sara kaṭasiṃ vaḍḍhente, punappunaṃ tāsu tāsu jātīsu;

『如同竹枝不断生长般，在诸多世中反复出现，

Sara kumbhīlabhayāni ca, sarāhi cattāri saccāni.

如同竹管般的恐惧存在，其中包含四谛真理。』

§505

505.

五百零五。

‘‘Amatamhi vijjamāne, kiṃ tava pañcakaṭukena pītena;

『在无上妙法中，汝以何等五苦之锋锐之苦，

Sabbā hi kāmaratiyo, kaṭukatarā pañcakaṭukena.

诸种欲望皆具，五苦中尤为锐利。』

§506

506.

‘‘Amatamhi vijjamāne, kiṃ tava kāmehi ye pariḷāhā;

『在无常的法中觉悟时，你被何等欲念所灼惑困扰？』

Sabbā hi kāmaratiyo, jalitā kuthitā kampitā santāpitā.

『所有欲乐皆如火焰，燃烧、搅扰、震动、痛苦难忍。』

§507

507.

‘‘Asapattamhi samāne, kiṃ tava kāmehi ye bahusapattā;

『在共犯同谋之中，你被何等欲念所牵引分散？』

Rājaggicoraudakappiyehi, sādhāraṇā kāmā bahusapattā.

『盗贼及流氓之类的同伴，常因俗欲而分散彼此。』

§508

508.

‘‘Mokkhamhi vijjamāne, kiṃ tava kāmehi yesu vadhabandho;

『火焰燃起时，汝与欲望如同同害兄弟者为何？

Kāmesu hi asakāmā, vadhabandhadukhāni anubhonti.

实则不欲欲者，承受同害兄弟所致之苦痛。』

§509

509.

‘‘Ādīpitā tiṇukkā, gaṇhantaṃ dahanti neva muñcantaṃ;

『如焚烧之干草，抓住时烧之，放开亦烧；

Ukkopamā hi kāmā, dahanti ye te na muñcanti.

欲如热火，焚烧者乃不放弃者也。』

§510

510.

五百一十。

‘‘Mā appakassa hetu, kāmasukhassa vipulaṃ jahī sukhaṃ;

『勿以微小为因，舍广泛的欲乐为乐；

Mā puthulomova baḷisaṃ, gilitvā pacchā vihaññasi.

勿如剥皮之蛮人，吞食后乃愤恨。』

§511

511.

五百一十一。

‘‘Kāmaṃ kāmesu damassu, tāva sunakhova saṅkhalābaddho;

『当使欲众受制，如同幼犬被束缚链索；

Kāhinti khu taṃ kāmā, chātā sunakhaṃva caṇḍālā.

若任其欲，诸欲则如幼犬，残忍恶劣。』

§512

512.

‘‘Aparimitañca dukkhaṃ, bahūni ca cittadomanassāni;

『苦无量也，心中愁忧多重不尽；

Anubhohisi kāmayutto, paṭinissaja addhuve kāme.

汝当体察，因欲而缠，离欲则断。』

§513

513.

‘‘Ajaramhi vijjamāne, kiṃ tava kāmehi yesu jarā;

『年老时觉察，尔所欲者孰能抗拒衰老？

Maraṇabyādhigahitā, sabbā sabbattha jātiyo.

死亡及病苦所逼，生死无处不在。』

§514

514.

‘‘Idamajaramidamamaraṃ, idamajarāmaraṃ padamasokaṃ;

「此为老，亦为非老；此为老非老，皆为苦之根源；

Asapattamasambādhaṃ, akhalitamabhayaṃ nirupatāpaṃ.

当不得以色等相接触而生，清净无畏，无烦恼者。

§515

515.

‘‘Adhigatamidaṃ bahūhi, amataṃ ajjāpi ca labhanīyamidaṃ;

「此为众多者所证得，至今亦能获得此不死；

Yo yoniso payuñjati, na ca sakkā aghaṭamānena.

善于正念增长之人，不能被怠惰所覆灭。」

§516

516.

第五百一十六条。

‘‘Evaṃ bhaṇati sumedhā, saṅkhāragate ratiṃ alabhamānā;

『智慧辩达者如此说：在行蕴中不取于爱，

Anunentī anikarattaṃ, kese ca chamaṃ khipi sumedhā.

不轻慢、不散乱，于头发和胡须都应迅速除去。』

§517

517.

第五百一十七条。

‘‘Uṭṭhāya anikaratto, pañjaliko yācatassā pitaraṃ so;

『智慧辩达者起身而行，不散乱，向其父母礼拜乞求：

Vissajjetha sumedhaṃ, pabbajituṃ vimokkhasaccadassā.

智慧辩达人应被允许出家，得见解脱真实。』

§518

518.

五百一十八。

‘‘Vissajjitā mātāpitūhi, pabbaji sokabhayabhītā;

『由父母所舍离，离苦怖之心，

Cha abhiññā sacchikatā, aggaphalaṃ sikkhamānāya.

证得神通真实，修学第一果法。』

§519

519.

五百一十九。

‘‘Acchariyamabbhutaṃ taṃ, nibbānaṃ āsi rājakaññāya;

『那涅槃非凡奇异，是王女所得，

Pubbenivāsacaritaṃ, yathā byākari pacchime kāle.

前生所行经历，如实于后世显现。』

§520

520.

‘‘Bhagavati koṇāgamane, saṅghārāmamhi navanivesamhi;

『尊者于赴舍卫城时，在僧伽林新处所中；

Sakhiyo tisso janiyo, vihāradānaṃ adāsimha.

三位同伴，束缚兴起，施舍住处。』

§521

521.

‘‘Dasakkhattuṃ satakkhattuṃ, dasasatakkhattuṃ satāni ca satakkhattuṃ;

『十万世，百万世，千万世，千万百世；

Devesu upapajjimha, ko pana vādo manussesu.

生于天中的众生中，然在人间又何言哉。』

§522

522.

‘‘Devesu mahiddhikā ahumha, mānusakamhi ko pana vādo;

「我在天界中位列大神，何论在人间争论可起？

Sattaratanassa mahesī, itthiratanaṃ ahaṃ āsiṃ.

七宝之主我曾为女，女性之宝我曾成为。」

§523

523.

‘‘So hetu so pabhavo, taṃ mūlaṃ sāva sāsane khantī;

此因此果，此根本，忍耐为此教法根本；

Taṃ paṭhamasamodhānaṃ, taṃ dhammaratāya nibbānaṃ.

此是第一解脱门，此法爱，证得涅槃。」

§524

524.

第五百二十四

‘‘Evaṃ karonti ye saddahanti, vacanaṃ anomapaññassa;

『如此行者，即是信解者，承诺于无上智慧的言说；

Nibbindanti bhavagate, nibbinditvā virajjantī’’ti. –

厌离世尊，厌离已后而清净无染』。

Imā gāthā abhāsi.

此偈已说。

Tattha mantavatiyā nagareti mantavatīti evaṃnāmake nagare. Rañño koñcassāti koñcassa nāma rañño mahesiyā kucchimhi jātā dhītā āsiṃ. Sumedhāti nāmena sumedhā. Pasāditā sāsanakarehīti satthusāsanakarehi ariyehi dhammadesanāya sāsane pasāditā sañjātaratanattayappasādā katā.

彼云：所谓曼陀瓦提城者，即名曼陀瓦提的城。国王拘尸那者，为拘尸那国王之名，王后于某地生有女儿。此女名为苏摩他，意为智慧明达者。被称为执持教法者，谓世尊及圣贤以正法藏示教，众圣教法被尊崇而成三宝庄严。

Sīlavatīti ācārasīlasampannā. Cittakathāti cittadhammakathā. Bahussutāti bhikkhunīnaṃ santike pariyattidhammassutiyutā. Buddhasāsane vinītāti evaṃ pavatti, evaṃ nivatti, iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññāti suttānugatena (dī. ni. 2.186) yonisomanasikārena tadaṅgato kilesānaṃ vinivattattā buddhānaṃ sāsane vinītā saṃyatakāyavācācittā. Ubhayo nisāmethāti tumhe dvepi mama vacanaṃ nisāmetha, mātāpitaro upagantvā bhaṇatīti yojanā.

所谓守戒者，即具有行为戒律具足者。言心义，即讲述心法。所谓多闻者，谓比库尼们亲近时得法音闻而熟知。佛法中所谓净行清修者，即依经律而行：如此修持，如此断遣，即戒、定、慧诸行依教相应。以正思维因缘，令烦恼错乱灭却，佛的教法使身语意清净无染，被称为守持教法。尔时世尊曰：‘你们两人且默然勿言，我若父母至此而言，便便达十由旬’。

Yadipi dibbanti devalokapariyāpannampi bhavagataṃ nāma sabbampi asassataṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ. Kimaṅgaṃ pana tucchā kāmāti kimaṅgaṃ pana mānusakā kāmā, te sabbepi asārakabhāvato tucchā rittā, satthadhārāyaṃ madhubindu viya appassādā, etarahi āyatiñca vipuladukkhatāya bahuvighātā.

即便是那些被天界围绕众多天人环绕的，也称为世尊者，诸法皆为无常、苦、变异之法，不常恒存。何等是无益而空虚的欲乐呢？又何等是人间的欲乐呢？它们皆因无实体性而空虚虚妄，如同蜜露一点般极为少有安乐，而现在及未来皆因其极大的苦难而多层叠加各种障碍。

Kaṭukāti aniṭṭhā. Sappaṭibhayaṭṭhena āsīvisūpamā. Yesu kāmesu. Mucchitāti ajjhositā. Samappitāti sakammunā sabbaso appitā khittā, upapannāti attho . Haññanteti bādhīyanti.

苦辣之义指苦难、不悦，谓之不善。以应当恐惧为准则，如同满布毒箭之身，牢固痛苦。愚昧贪恋于欲中而沉迷，比如被火焰烧灼。同心同意，即全身心被彻底烧毁、覆灭。生起即义。破坏、伤害即妨碍。

Vinipāteti apāye.

堕落之义即堕入地狱等恶趣。

Acetanāti attahitacetanāya abhāvena acetanā. Dukkhasamudayoruddhāti taṇhānimittasaṃsāre avaruddhā. Desenteti catusaccadhamme desiyamāne. Ajānantāti atthaṃ ajānantā. Na bujjhare ariyasaccānīti dukkhādīni ariyasaccāni na paṭibujjhanti.

无心者，谓无自利益之心而具静寂之性。苦因之断灭则是由渴欲因缘轮回被阻断。宣说者，是在四谛法中宣说。无知者，指不解义者。非聪明者，不理解圣谛苦等内容者。

Ammāti mātaraṃ pamukhaṃ katvā ālapati. Te bahutarā ajānantāti ye abhinandanti bhavagataṃ pihenti devesu upapattiṃ buddhavaradesitāni saccāni ajānantā, teyeva ca imasmiṃ loke bahutarāti yojanā.

「母」即母亲，谓偏袒母亲而辩说。彼等更多地为无知者，指喜爱、护持世尊所宣说降伏天人出生之真理者，他们被称为在此世中多数人，世间众多。

Bhavagate aniccamhīti sabbasmiṃ bhave anicce devesu upapatti na sassatā, evaṃ santepi na ca santasanti bālā na uttasanti na saṃvegaṃ āpajjanti. Punappunaṃ jāyitabbassāti aparāparaṃ upapajjamānassa.

谓世尊所说无常为世间一切存在皆无常。天界生死皆无常。即便存在，也非真正存在，愚人不能觉悟，不能安住，不能获得威仪。因而必将再次生死轮回，即不断重复生生死死。

Cattāro vinipātāti nirayo tiracchānayoni pettivisayo asurayonīti ime cattāro sukhasamussayato vinipātagatiyo. Manussadevūpapattisaññitā pana dveva gatiyo kathañci kicchena kasirena labbhanti puññakammassa dukkarattā. Nirayesūti sukharahitesu apāyesu.

地狱、饿鬼道、畜生道、阿修罗道者，此四者为不善的堕落处。此四者乃因苦因缘而堕落的去处。众生获得人间及天界者，只有两种去处，少数以微难之法获得善法因果。所谓不善者，指无益于幸福之痛苦之所。

Appossukkāti aññakiccesu nirussukkā. Ghaṭissanti vāyamissaṃ bhāvanaṃ anuyuñjissāmi, kāyakalinā asārena bhavagate kiṃ abhinanditenāti yojanā.

所谓不快乐者，即是了别他事无有快乐。譬如釜将煮沸，欲力修学，若身缓慢而无力，何以欢喜呢？此是比喻。

Bhavataṇhāya nirodhāti bhavagatāya taṇhāya nirodhahetu nirodhatthaṃ.

苦集灭道中灭谛者，谓为灭除苦谛之因──贪欲之灭；此为因灭谛，以令苦本息灭。

Buddhānaṃ uppādo laddho, vivajjito nirayūpapattiādiko aṭṭhavidho akkhaṇo, khaṇo navamo khaṇo laddhoti yojanā. Sīlānīti catupārisuddhisīlāni. Brahmacariyanti sāsanabrahmacariyaṃ. Na dūseyyanti na kopeyyāmi.

佛陀的出现为难得之事，解除轮回地狱饿鬼畜生等的八种苦难，八种苦难间或出现，见为第九难得之事。戒律者，指四正净戒。梵行者，指遵持教法梵行。戒者不污染，不发怒也不生嗔恨。

Na tāva āhāraṃ āharissaṃ gahaṭṭhāti ‘‘neva tāva ahaṃ gahaṭṭhā hutvā āhāraṃ āharissāmi, sace pabbajjaṃ na labhissāmi, maraṇavasameva gatā bhavissāmī’’ti evaṃ sumedhā mātāpitaro bhaṇatīti yojanā.

若不食此时食物，立誓曰：『除非得出家，不入家中食，否则必定死于当下。』此为明智父母对子女言说之义。

Assāti sumedhāya. Sabbaso samabhihatoti assūhi sabbaso abhihatamukho. Ghaṭenti saññāpetunti pāsādatale chamāpatitaṃ sumedhaṃ mātā ca pitā ca gihibhāvāya saññāpetuṃ ghaṭenti vāyamanti. ‘‘Ghaṭenti vāyamantī’’tipi pāṭho, so evattho.

此『阿萨』称明智者。阿萨谓全部被击打之人。釜者，此名指置于堂下将煮沸之釜。明智父母欲令子女知悉为家人者，故称釜，尝努力叫其明白。此『称釜者努力』者，有三种读法，意同悉者。

Kiṃ socitenāti ‘‘pabbajjaṃ na labhissāmī’’ti kiṃ socanena. Dinnāsi vāraṇavatimhīti vāraṇavatīnagare dinnā asi. ‘‘Dinnāsī’’ti vatvā punapi ‘‘tvaṃ dinnā’’ti vacanaṃ daḷhaṃ dinnabhāvadassanatthaṃ.

何谓『何以忧伤』，即『我将不得出家』之忧伤。称为忧伤者为何？譬如污染之城，称『你是污染者』。说『你已污染』，再说『你乃污染者』，此言为显露『污染』之实质。

Rajje āṇāti anikarattassa rajje tava āṇā pavattati. Dhanamissariyanti imasmiṃ kule patikule ca dhanaṃ issariyañca, bhogā sukhā ativiya iṭṭhā bhogāti sabbamidaṃ tuyhaṃ upaṭṭhitaṃ hatthagataṃ. Daharikāsīti taruṇī cāsi, tasmā bhuñjāhi kāmabhoge. Tena kāraṇena vāreyyaṃ hotu te puttāti yojanā.

所谓『流血』，指不正当之流血。世间种种财富，在此家族中既有善恶亦有不善，财富与拥有物、享乐、安乐超过所愿，皆归你所摄受收藏。『年轻女性』者，谓少女也，因此当享用感官之乐。因此宜生子女，此为世间习俗。

Neti mātāpitaro. Mā edisikānīti evarūpāni rajje āṇādīni mā bhavantu. Kasmāti ce āha ‘‘bhagavatamasāra’’ntiādi.

『不是』，指非父母。言『不可受此等污染等』，是说不应有此等流血等。为何？因缘是说『世尊本质』等故。

Kimivāti kimi viya. Pūtikāyanti imaṃ pūtikaḷevaraṃ. Savanagandhanti vissaṭṭhavissagandhaṃ. Bhayānakanti avītarāgānaṃ bhayāvahaṃ. Kuṇapaṃ abhisaṃviseyyaṃ bhastanti kuṇapabharitaṃ cammapasibbakaṃ, asakiṃ paggharitaṃ asucipuṇṇaṃ nānappakārassa asucino puṇṇaṃ hutvā asakiṃ sabbakālaṃ adhipaggharantaṃ ‘‘mama ida’’nti abhiniveseyyaṃ.

何谓『如是』？谓如是状况也。『浊』者，谓浊身血肉。『臭气』者，恶臭难闻。『恐怖』者，为无贪著者之恐怖。污秽者，谓负污泥臭皮革灰尘，带恶臭，含毒气，充满污秽，常以污秽自缠缚，恻隐念常有倾向于我执。

Kimiva tahaṃ jānantī, vikūlakanti ativiya paṭikkūlaṃ asucīhi maṃsapesīhi soṇitehi ca upalittaṃ anekesaṃ kimikulānaṃ ālayaṃ sakuṇānaṃ bhattabhūtaṃ. ‘‘Kimikulālasakuṇabhatta’’ntipi pāṭho, kimīnaṃ avasiṭṭhasakuṇānañca bhattabhūtanti attho. Taṃ ahaṃ kaḷevaraṃ jānantī ṭhitā. Taṃ maṃ idāni vāreyyavasena kissa kena nāma kāraṇena diyyatīti dasseti. Tassa tañca dānaṃ kimiva kiṃ viya hotīti yojanā.

『如是』，我知此身；『腐烂』者，极度腐坏；被污秽之肉、血污浸染，众多腐败之穴处，鸟类栖居食啄处，即『腐烂腐臭之鸟食肆』。经文亦曰『腐烂腐鸟食』，意指居住在此腐败腐物食处的鸟。此身我知常存，现今以自由身分受用此身，为何因何名何故得此？此显示他施之因缘。此施与报果，如此而生。

Nibbuyhati susānaṃ, aciraṃ kāyo apetaviññāṇoti ayaṃ kāyo acireneva apagataviññāṇo susānaṃ nibbuyhati upanīyati. Chuddhoti chaḍḍito. Kaḷiṅgaraṃ viyāti niratthakakaṭṭhakhaṇḍasadiso. Jigucchamānehi ñātīhīti ñātijanehipi jigucchamānehi.

有灭者，谓身体死亡。『疾速身灭识灭』者，身体迅速离开识。身体迅速离别意识，即死亡。身体灭绝，引入灭灭如灭火。『纯净』者，弃绝污秽。『无用』者，形同废弃破碎木片。亲属厌恶，也因亲属之厌恶而厌恶。

Chuddhūna naṃ susāneti naṃ kaḷevaraṃ susāne chaḍḍetvā. Parabhattanti paresaṃ soṇasiṅgālādīnaṃ bhattabhūtaṃ. Nhāyanti jigucchantāti ‘‘imassa pacchato āgatā’’ti ettakenāpi jigucchamānā sasīsaṃ nimujjantā nhāyanti, pageva phuṭṭhavanto. Niyakā mātāpitaroti attano mātāpitaropi. Kiṃ pana sādhāraṇā janatāti itaro pana samūho jigucchatīti kimeva vattabbaṃ.

洁净地用水净身，不是仅仅用水冲洗身体后弃舍。因别人的饭食如索那狮子等被弃，而受他人饭食的人便受侮辱。他们洗澡时因嫌恶说「这是后面来的」，虽然只是因这般嫌恶而垂头淤滞地洗澡，仅仅洗过之后即离开。有时称呼自己的父母为父母。至于普通百姓群体，则他者对此群体生嫌恶，究竟应如何说法，尚有思量之处。

Ajjhositāti taṇhāvasena abhiniviṭṭhā. Asāreti niccasārādisārarahite.

“阿久吒”者，因渴望之力而心生厌弃。表示没有恒久不变的本质。

Vinibbhujitvāti viññāṇavinibbhogaṃ katvā. Gandhassa asahamānāti gandhaṃ assa kāyassa asahantī. Sakāpi mātāti attano mātāpi jiguccheyya koṭṭhāsānaṃ vinibbhujjanena paṭikkūlabhāvāya suṭṭhutaraṃ upaṭṭhahanato.

「分食」者，指意识的分食。对气味不能忍受，谓其身体不能耐受气味。母亲也是因自身而嫌恶，远离脏污，因住处的分食而心生反感，由此更善地抚育和看护。

Khandhadhātuāyatananti rūpakkhandhādayo ime pañcakkhandhā, cakkhudhātuādayo imā aṭṭhārasadhātuyo, cakkhāyatanādīni imāni dvādasāyatanānīti evaṃ khandhā dhātuyo āyatanāni cāti sabbaṃ idaṃ rūpārūpadhammajātaṃ samecca sambhuyya paccayehi katattā saṅkhataṃ, tayidaṃ tasmiṃ bhave pavattamānaṃ dukkhaṃ, jātipaccayattā jātimūlakanti. Evaṃ yoniso upāyena anuvicinantī cintayantī, vāreyyaṃ vivāhaṃ, kissa kena kāraṇena icchissāmi.

五蕴、十八界、十二处等概念即色蕴等诸蕴、根、界的总称，皆由色与非色法结合而成，因缘和合而有形。此即现行的轮回生死之苦，从生的因缘而言即有生起因。若以正智精进反复思惟，分辨考察，应当选择合适的婚姻，缘何愿意如此。

‘‘Sīlāni brahmacariyaṃ, pabbajjā dukkarā’’ti yadetaṃ mātāpitūhi vuttaṃ tassa paṭivacanaṃ dātuṃ ‘‘divase divase’’tiādi vuttaṃ. Tattha divase divase tisattisatāni navanavā pateyyuṃ kāyamhīti dine dine tīṇi sattisatāni tāvadeva pītanisitabhāvena abhinavāni kāyasmiṃ sampateyyuṃ. Vassasatampi ca ghāto seyyoti nirantaraṃ vassasatampi patamāno yathāvutto sattighāto seyyo. Dukkhassa cevaṃ khayoti evaṃ ce vaṭṭadukkhassa parikkhayo bhaveyya, evaṃ mahantampi pavattidukkhaṃ adhivāsetvā nibbānādhigamāya ussāho karaṇīyoti adhippāyo.

「戒律、出家、持戒生活艰难」此乃父母所言。对此父母诸言乃应以回答回报，“每日每日”等语出现。彼时每日积累三百九十五新颖清洁之衣裳，日日都有三百余件黄色净服新造。长达数百年不断穿衣服也如是，日日三衣远胜单日三次沐浴。苦难如是得以消除，若能断除此轮回苦，当当努力修行证得涅槃，此为总目的。

Ajjhupagaccheti sampaṭiccheyya. Evanti vuttanayena. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo puggalo anamataggaṃ saṃsāraṃ aparimāṇañca vaṭṭadukkhaṃ dīpentaṃ satthuno vacanaṃ viññāya ṭhito yathāvuttaṃ sattighātadukkhaṃ sampaṭiccheyya, tena ceva vaṭṭadukkhassa parikkhayo siyāti. Tenāha – ‘‘dīgho tesaṃ saṃsāro, punappunañca haññamānāna’’nti, aparāparaṃ jātijarābyādhimaraṇādīhi bādhiyamānānanti attho.

「先前已来」者，应当断除。以此开示为引。此意为：若有人已彻知佛陀所说，断灭无量无边轮回痛苦，断尽轮回诸苦，则亦断此轮回之累。故有偈曰：“其轮回长久，反复受杀伐，长期受生死病苦，乃谓诠彼意”。

Asurakāyeti kālakañcikādi petāsuranikāye. Ghātāti kāyacittānaṃ upaghātā vadhā.

『阿修罗身』者，谓如黑暗鬼神等恶鬼类身。『杀害』者，谓身心众生之伤害、伤杀。

Bahūti pañcavidhabandhanādikammakāraṇavasena pavattiyamānā bahū anekaghātā. Vinipātagatassāti sesāpāyasaṅkhātaṃ vinipātaṃ upagatassāpi. Pīḷiyamānassāti tiracchānādiattabhāve abhighātādīhi ābādhiyamānassa. Devesupi attāṇanti devattabhāvesupi tāṇaṃ natthi rāgapariḷāhādinā sadukkhasavighātabhāvato. Nibbānasukhā paraṃnatthīti nibbānasukhato paraṃ aññaṃ uttamaṃ sukhaṃ nāma natthi lokiyasukhassa vipariṇāmasaṅkhāradukkhasabhāvattā . Tenāha bhagavā – ‘‘nibbānaṃ paramaṃ sukha’’nti (dha. pa. 203-204).

诸恶行因五种束缚等缘起而生，故有多种诸杀戮。『堕落者』者，余剩之多余恶业，业报堕落。『受苦者』者，于三恶道等中，因他害等受苦。即使天人身，亦无真我；于天上亦无我，因爱欲烦恼而受诸苦难。涅槃之乐为至上之乐，无他比涅槃乐更胜。世间乐因无常变化，俱是苦业。因此世尊云：“涅槃为极乐”。

Pattā te nibbānanti te nibbānaṃ pattāyeva nāma. Atha vā teyeva nibbānaṃ pattā. Ye yuttā dasabalassa pāvacaneti sammāsambuddhassa sāsane ye yuttā payuttā.

获涅槃者谓已得涅槃者。或谓此即涅槃之获。于正觉教法中称为合宜合出力者。

Nibbinnāti virattā. Meti mayā. Vantasamāti suvānavamathusadisā. Tālavatthukatāti tālassa patiṭṭhānasadisā katā.

『熄灭』者，谓止息无余。『聚集』者，谓树叶等因纤维密集之义，即树叶受其托持。

Athāti pacchā, mātāpitūnaṃ attano ajjhāsayaṃ pavedetvā anikarattassa ca āgatabhāvaṃ sutvā. Asitanicitamuduketi indanīlabhamarasamānavaṇṇatāya asite, ghanabhāvena nicite, simbalitūlasamasamphassatāya muduke. Kese khaggena chindiyāti attano kese sunisitena asinā chinditvā. Pāsādaṃ pidahitvāti attano vasanapāsāde sirigabbhaṃ pidhāya, tassa dvāraṃ thaketvāti attho. Paṭhamajjhānaṃ samāpajjīti khaggena chinne attano kese purato ṭhapetvā tattha paṭikkūlamanasikāraṃ pavattentī yathāupaṭṭhite nimitte uppannaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ vasībhāvaṃ āpādetvā samāpajji.

『后』者，谓因缘之后。译如：于亲属之后，告知自身意愿，见无家无所归之状。『黑暗湿润』者，谓色泽如燃烧青檀树木之暗润泽，与树皮厚密紧密相似。『头发被鹰剪断』者，谓以锐钢断头发。『关闭宫殿』者，谓锁关闭居所大门。『第一禅入定』者，谓头发被断后，前面置放头发，身心反向恭敬，凭正知而具第一禅定。

Sā ca sumedhā tahiṃ pāsāde samāpannā jhānanti adhippāyo. Aniccasaññaṃ subhāvetīti jhānato vuṭṭhahitvā jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā ‘‘yaṃkiñci rūpa’’ntiādinā (a. ni. 4.181; ma. ni. 1.244; paṭi. ma. 1.48) aniccānupassanaṃ suṭṭhu bhāveti, aniccasaññāgahaṇeneva cettha dukkhasaññādīnampi gahaṇaṃ katanti veditabbaṃ.

此慧者，亦于宫殿入定，谓禅定为根本。修无常观深广，专心于禅定中。『内观无常』者，详细思惟诸色等无常，感时苦恼，从无常观念生苦观念，进而生执断。

Maṇikanakabhūsitaṅgoti maṇivicittehi hemamālālaṅkārehi vibhūsitagatto.

所谓宝金覆盖之体者，是指用细微如宝石般的金珠链装饰而成的华丽装饰所装点着的身体。

Rajje āṇātiādi yācitākāranidassanaṃ. Tattha āṇāti ādhipaccaṃ. Issariyanti yaso vibhavasampatti. Bhogā sukhāti iṭṭhā manāpiyā kāmūpabhogā. Daharikāsīti tvaṃ idāni daharā taruṇī asi.

绳索等诸物，乃请求或乞求的象征。其中绳索代表支配权。王者是指显扬名声和财富。享受、快乐是愿意、满意的所欲之欲乐。少女们如今正处于青少年时期。

Nissaṭṭhaṃte rajjanti mayhaṃ sabbampi tiyojanikaṃ rajjaṃ tuyhaṃ pariccattaṃ, taṃ paṭipajjitvā bhoge ca bhuñjassu, ayaṃ maṃ kāmehiyeva nimantetīti mā dummanā ahosi. Dehi dānānīti yathāruciyā mahantāni dānāni samaṇabrāhmaṇesu pavattehi, mātāpitaro te dukkhitā domanassappattā tava pabbajjādhippāyaṃ sutvā tasmā kāme paribhuñjantī. Tepi upaṭṭhahantī tesaṃ cittaṃ dukkhā mocehīti evamettha padatthayojanā veditabbā.

有一条长绳缠绕于我身，长达三十由旬，此绳缠绕着你。你应顺从此道，享受一切乐趣，不必因此忧愁。应当施舍善利，以慈悲心给予众生大德舍施。你的父母闻知你发愿出家便忧虑悲伤，因你尚享欲乐。你亦应体察他们的心痛苦，令其得解脱，如此义理应当体悟。

Mā kāme abhinandīti vatthukāme kilesakāme mā abhinandi. Atha kho tesu kāmesu ādīnavaṃ dosaṃ mayhaṃ vacanānusārena passa ñāṇacakkhunā olokehi.

不可喜爱欲乐，不可欢喜执着于欲染之爱。而我将依言教观察诸欲之根本弊害。以智慧之眼察看此等欲中所生之过患烦恼。

Cātuddīpoti jambudīpādīnaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ issaro. Mandhātāti evaṃnāmo rājā, kāmabhogīnaṃ aggo aggabhūto āsi. Tenāha bhagavā – ‘‘rāhuggaṃ attabhāvīnaṃ, mandhātā kāmabhogina’’nti (a. ni. 4.15). Atitto kālaṅkatoti caturāsītivassasahassāni kumārakīḷāvasena caturāsītivassasahassāni oparajjavasena caturāsītivassasahassāni cakkavattī rājā hutvā devabhogasadise bhoge bhuñjitvā chattiṃsāya sakkānaṃ āyuppamāṇakālaṃ tāvatiṃsabhavane saggasampattiṃ anubhavitvāpi kāmehi atittova kālaṅkato. Na cassa paripūritā icchā assa mandhāturañño kāmesu āsā na ca paripuṇṇā āsi.

所谓四大洲，即指恒河下游等四大洲。所谓曼陀罗，即一位名为曼陀罗的国王，曾为名望最大的享乐王。世尊曾说：“曼陀罗是如来自性者，曼陀罗乃欲乐之王。”（引《长部》第4卷15经）他虽为一位为期八万年的国王，在天界享用神妙福乐度过三十三天岁月，然对欲乐并无满足，反成其污点。其欲望未得满足，亦非圆满。

Satta ratanāni vasseyyāti sattapi ratanāni, vuṭṭhimā devo dasadisā byāpetvā, samantena samantato purisassa rucivasena yadipi vasseyya, yathā taṃ mandhātumahārājassa evaṃ santepi na catthi titti kāmānaṃ, atittāva maranti narā. Tenāha bhagavā – ‘‘na kahāpaṇavassena, titti kāmesu vijjatī’’ti (dha. pa. 186; jā. 1.3.23).

所谓七宝，即指七种珍宝。尊贵神遍布十方，遍及各处，以其威严统摄一切众生。即使如曼陀罗大王般处于如此环境，然却对欲望无所满足，遂死去。世尊由此说：“不论多少岁月，欲望中皆无满足。”（引《法句经》186；《本生经》1.3.23）

Asisūnūpamā kāmā adhikuṭṭanaṭṭhena, sappasiropamā sappaṭibhayaṭṭhena, ukkopamā tiṇukkūpamā anudahanaṭṭhena. Tenāha ‘‘anudahantī’’ti. Aṭṭhikaṅkalasannibhā appassādaṭṭhena.

欲望如同刺芽，因其深重而具压迫感；愤怒如同满水的池塘，因其令人畏惧而有所震慑；贪婪如同微风吹拂的草地，能够燃烧且消耗生灵。因此说"能够燃烧的"。因其和丧失生命的痛苦相似，令人不快。

Mahāvisāti halāhalādimahāvisasadisā. Aghamūlāti aghassa dukkhassa mūlā kāraṇabhūtā. Tenāha ‘‘dukhapphalā’’ti.

猶如巨大的毒气般的厄运，其根源在于痛苦和罪恶的根本原因。因此说"痛苦果实"。

Rukkhapphalūpamā aṅgapaccaṅgānaṃ phalibhañjanaṭṭhena. Maṃsapesūpamā bahusādhāraṇaṭṭhena. Supinopamā ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhena māyā viya palobhanato. Tenāha ‘‘vañcaniyā’’ti, vañcakāti attho. Yācitakūpamāti yācitakabhaṇḍasadisā tāvakālikaṭṭhena.

果实如同树木的枝干，因其可分离而显得相似；肉身如同食物，普遍难得以获得；梦境如同幻影，因其具迷惑之力而令人困扰。因此说"具欺骗性的"，"欺骗者"即为其意义。乞求如同乞求的束缚，因其时间有限。

Sattisūlūpamā vinivijjhanaṭṭhena. Rujjanaṭṭhena rogo dukkhatāsulabhattā. Gaṇḍo kilesāsucipaggharaṇato. Dukkhuppādanaṭṭhena aghaṃ. Maraṇasampāpanena nighaṃ. Aṅgārakāsusadisā mahābhitāpanaṭṭhena. Bhayahetutāya ceva vadhakapahūtatāya ca bhayaṃ vadho nāma, kāmāti yojanā.

刀尖如同刺穿，因其强烈的痛苦而难以承受；因疾病而感受到的苦恼极为深重。疾病如同污垢，恰如烦恼对心灵的污染；痛苦因其滋生于罪恶而致；死亡恰如陨石般的打击；如同燃烧的炭火般的巨大的恐惧。因恐惧的根源和人们的杀戮欲望，这种痛苦便是欲望。

Akkhātā antarāyikāti ‘‘saggamaggādhigamassa nibbānagāmimaggassa ca antarāyakarā’’ti cakkhubhūtehi buddhādīhi vuttā. Gacchathāti anikarattaṃ saparisaṃ vissajjeti.

被称为"障碍者"，因其会妨碍他人获得天界、涅槃之道路，故有此称号。以此说明，"前行"的众生将会抛下群体而独自行动。

Kiṃ mama paro karissatīti paro añño mama kiṃ nāma hitaṃ karissati attano sīsamhi uttamaṅge ekādasahi aggīhi ḍayhamāne. Tenāha ‘‘anubandhe jarāmaraṇe’’ti. Tassa jarāmaraṇassa sīsaḍāhassa, ghātāya samugghātāya, ghaṭitabbaṃ vāyamitabbaṃ.

我有何可为他人做呢？他人又为何会对我有益，正在我自己身上燃烧着十三种火焰。因此说"在老与死的连结中"。对于老与死的根本，要通过极大的努力去摧毁或斩断。

Chamanti chamāyaṃ. Idamavocanti idaṃ ‘‘dīgho bālānaṃ saṃsāro’’tiādikaṃ saṃvegasaṃvattanakaṃ vacanaṃ avocaṃ.

这些人的痛苦是痛苦的本质。有人说，这句话“长久是愚人的轮回”等，是能够引起恐怖感的语言。

Dīgho bālānaṃ saṃsāroti kilesakammavipākavaṭṭabhūtānaṃ khandhāyatanādīnaṃ paṭipāṭipavattisaṅkhāto saṃsāro apariññātavatthukānaṃ andhabālānaṃ dīgho buddhañāṇenapi aparicchindaniyo. Yathā hi anupacchinnattā avijjātaṇhānaṃ aparicchinnatāyeva bhavapabandhassa pubbā koṭi na paññāyati, evaṃ parāpi koṭīti. Punappunañca rodatanti aparāparaṃ sokavasena rudantānaṃ. Imināpi avijjātaṇhānaṃ anupacchinnataṃyeva tesaṃ vibhāveti.

“长久是愚人的轮回”者，是由烦恼、业、果报所构成的五蕴、六入乃至诸法的因缘相续所生的轮回；因其未经究竟了解，属愚昧无知的愚人，即使具有佛的智慧也无法洞察断绝。犹如无明与渴爱的不间断状态难以被断绝，生死轮回的连锁隐秘众生无法觉知，彼此往来哭泣，悲伤交集。此亦显示了无明与渴爱持续未断的状态。

Assu thaññaṃ rudhiranti yaṃ ñātibyasanādinā phuṭṭhānaṃ rodantānaṃ assu ca dārakakāle mātuthanato pītaṃ thaññañca yañca paccatthikehi ghātitānaṃ rudhiraṃ. Saṃsāraṃ anamataggato saṃsārassa anu amataggattā ñāṇena anugantvāpi amataaggattā aviditaggattā iminā dīghena addhunā sattānaṃ saṃsarataṃ, aparāparaṃ saṃsarantānaṃ saṃsaritaṃ sarāhi, taṃ ‘‘kīva bahuka’’nti anussarāhi, aṭṭhīnaṃ sannicayaṃ sarāhi anussara, upadhārehīti attho.

血泪是亲属离别时因分别生起的眼泪，也是幼年因母难而流的血泪，或者死者被杀害令亲属流泪的血泪。轮回无始无终，即使通过智慧跟随其过程，也无法达到无生涅槃境界。因无明未解，众生不断在漫长的生死中流转轮回，即使认知其多重烦恼聚集的残酷状态，也难以出离。这里用“聚集”提醒人们留意集中的痛苦。

Idāni ādīnavassa bahubhāvañca upamāya dassetuṃ ‘‘sara caturodadhī’’ti gāthamāha. Tattha sara caturodadhī upanīte assuthaññarudhiramhīti imesaṃ sattānaṃ anamataggasaṃsāre saṃsarantānaṃ ekekassapi assumhi thaññe rudhiramhi ca pamāṇato upametabbe caturodadhī cattāro mahāsamudde upamāvasena buddhehi upanīte sara sarāhi. Ekakappamaṭṭhīnaṃ, sañcayaṃ vipulena samanti ekassa puggalassa ekasmiṃ kappe aṭṭhīnaṃ sañcayaṃ vepullapabbatena samaṃ upanītaṃ sara. Vuttampi cesaṃ –

现在为了显示危险之多，用比喻表达“湖中有四条河”这句诗，意指湖中有聚集的污浊水流。此处的四条河比喻无始轮回中众生的痛苦忧悲，其数量如河流汇聚般浩大。每个人在漫长世代的轮回中，积累如同八十条骨头堆积成的巨大山脉，仿佛积聚了无量的痛苦。佛陀以四条河的比喻来形容这广泛的聚合。

‘‘Ekassekena kappena, puggalassaṭṭhisañcayo;

“一个人在人世间轮回八十次的积累；

Siyā pabbatasamo rāsi, iti vuttaṃ mahesinā.

这积累如同高大山峰的数量。”这是佛陀所说。

‘‘So kho panāyaṃ akkhāto, vepullo pabbato mahā;

「如此者，峻峭高大之山，宏伟崇峻，

Uttaro gijjhakūṭassa, magadhānaṃ giribbaje’’ti. (saṃ. ni. 2.133);

位于蜥蜴峰之北，为摩揭陀国之山腹。」（《杂尼》二·133）

Mahiṃ jambudīpamupanītaṃ. Kolaṭṭhimattaguḷikā, mātā mātusveva nappahontīti jambudīpotisaṅkhātaṃ mahāpathaviṃ kolaṭṭhimattā badaraṭṭhimattā guḷikā katvā tatthekekā ‘‘ayaṃ me mātu, ayaṃ me mātumātū’’ti evaṃ vibhājiyamāne tā guḷikā mātā mātūsveva nappahonti, mātā mātūsu akhīṇāsveva pariyantikā tā guḷikā parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyyuṃ, na tveva anamatagge saṃsāre saṃsarato sattassa mātumātaroti . Evaṃ jambudīpamahiṃ saṃsārassa dīghabhāvena upamābhāvena upanītaṃ manasi karohīti.

此地为占婆洲境内，名为拘利地牙丸者。其如母亲对母亲子女一般，未曾厌弃。这占婆洲又名大地，大地以拘利地牙丸和拔陀地牙丸制成，其被分作若干部分，有一片曰『此为吾之母，彼为我母之母』如是细分，其拘利地牙丸如同母亲对母亲子女般，不会疏弃，比喻无明轮回长久不断，众生如同对母亲般眷恋，正以此意在心中生起。

Tiṇakaṭṭhasākhāpalāsanti tiṇañca kaṭṭhañca sākhāpalāsañca. Upanītanti upamābhāvena upanītaṃ. Anamataggatoti saṃsārassa anamataggabhāvato. Caturaṅgulikā ghaṭikāti caturaṅgulappamāṇāni khaṇḍāni. Pitupitusveva nappahontīti pitupitāmahesu eva tā ghaṭikā nappahonti. Idaṃ vuttaṃ hoti – imasmiṃ loke sabbaṃ tiṇañca kaṭṭhañca sākhāpalāsañca caturaṅgulikā katvā tatthekekā ‘‘ayaṃ me pitu, ayaṃ me pitāmahassā’’ti vibhājiyamāne tā ghaṭikāva parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyyuṃ, na tveva anamatagge saṃsāre saṃsarato sattassa pitupitāmahāti. Evaṃ tiṇañca kaṭṭhañca sākhāpalāsañca saṃsārassa dīghabhāvena upanītaṃ sarāhīti. Imasmiṃ pana ṭhāne –

芦苇、木材、枝条，芦苇以枝条木材相依。所谓“upañīta”即以譬喻相依而成。所谓“anamatagga”意指轮回无尽头。四指大小之小块，谓小块如四指尺幅。在父与祖父间相依不弃，恰如父与祖父间关系，这些块体依存不散。此理如世间一切芦苇、木材、枝条，大多四指大小，每一块都说『此为我父，彼为我祖父』如是分别，在无尽轮回中这个分块不会灭绝。故以此长久譬喻轮回无边深长，终而诠释此理。在此处言曰——

‘‘Anamataggoyaṃ , bhikkhave, saṃsāro, pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṃ rodantānaṃ assupassannaṃ paggharitaṃ, yaṃ vā catūsu mahāsamuddesu udaka’’ntiādikā (saṃ. ni. 2.126) – ‘anamataggapāḷi’ āharitabbā.

“众比库啊，此轮回无边无垠，昔昔亿劫不可思议，因无明蒙蔽，有烦恼业缠，长劫流转不息。尔等应思，此长劫流转中，何者为多？于此长久轮回中，凡不相应伴侣、不相依恋、哭泣悲伤、痛苦愁闷之者，乃至如大海中水流破裂，如是诸况。”（《杂尼》二·126）中所释《无边经》当引出。

Sara kāṇakacchapanti ubhayakkhikāṇaṃ kacchapaṃ anussara. Pubbasamudde aparato ca yugachiddanti puratthimasamudde aparato ca pacchimuttaradakkhiṇasamudde vātavegena paribbhamantassa yugassa ekacchiddaṃ. Siraṃ tassa ca paṭimukkanti kāṇakacchapassa sīsaṃ tassa ca vassasatassa vassasatassa accayena gīvaṃ ukkhipantassa sīsassa yugacchidde pavesanañca sara. Manussalābhamhi opammanti tayidaṃ sabbampi buddhuppādadhammadesanāsu viya manussattalābhe opammaṃ katvā paññāya sara, tassa atīva dullabhasabhāvattaṃ sārajjabhayassāpi aticcasabhāvattā. Vuttañhetaṃ – ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāsamudde ekacchiggaḷhaṃ yugaṃ pakkhipeyyā’’tiādi (ma. ni. 3.252; saṃ. ni. 5.1117).

绕行之龟壳，回忆龟之双壳。此壳自东方大海破裂，至西方南方大海处，因风力所致，壳体断裂成一片。龟头由壳体断裂处脱出。此龟寿命逾百年，因齐裂后的头龟入壳。世间法如是无常，如佛法中人间生死轮回之理。此理甚难得，甚难尽信恐怖，故有言曰：‘譬如云中人被抛入大海’，以喻众生困于轮回而极难得解脱。」（《大念处》三·252；《杂尼》五·1117）

Sara rūpaṃ pheṇapiṇḍopamassāti vimaddāsahanato pheṇapiṇḍasadisassa anekānatthasannipātato kāyasaṅkhātassa kalino, niccasārādivirahena asārassa rūpaṃ asuciduggandhaṃ jegucchapaṭikkūlabhāvaṃ sara. Khandhe passa anicceti pañcapi upādānakkhandhe hutvā abhāvaṭṭhena anicce passa ñāṇacakkhunā olokehi. Sarāhi niraye bahuvighāteti aṭṭha mahāniraye soḷasaussadaniraye ca bahuvighāte bahudukkhe mahādukkhe ca anussara.

腐烂之物如同脓肿之类，因腐败无法忍受，类似脓肿的浊乱聚合，乃因身体聚合之污秽，常带本质之远离，属无常之物，形体肮脏有臭，肮脏如烂疽隐隐生臭恶感。五蕴视为无常，将五种贪着蕴体视为聚合而成，因其无常之性以无常之慧眼观察。若视为污秽者，则堕无间地狱，名曰大苦难地狱，及十六小苦难地狱，此皆因多大苦受而生恶果。

Sara kaṭasiṃ vaḍḍhenteti punappunaṃ tāsu tāsu jātīsu aparāparaṃ uppattiyā punappunaṃ kaṭasiṃ susānaṃ āḷahanameva vaḍḍhente satte anussara. ‘‘Vaḍḍhanto’’ti vā pāḷi, tvaṃ vaḍḍhantoti yojanā. Kumbhīlabhayānīti udaraposanatthaṃ akiccakāritāvasena odarikattabhayāni. Vuttañhi ‘‘kumbhīlabhayanti kho, bhikkhave, odarikattassetaṃ adhivacana’’nti (a. ni. 4.122). Sarāhi cattārisaccānīti ‘‘idaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminipaṭipadā ariyasacca’’nti cattāri ariyasaccāni yāthāvato anussara upadhārehi.

腐烂因再生而增长，乃在一类又一类、世世生生中不断增加，犹如瘴疠腐烂之物，增长因无始尽的生死轮回。‘增长’为巴利文中连接合成意。'恐陶罐'则因腹肠有恶臭，无所事事生恐怖感。经中已言‘诸比库，当知“恐陶罐”是腹肠恐怖之比喻’（藏文4.122）。腐烂即四圣谛——“此为苦，诸苦由集，集灭道四圣谛”——真实详尽忆持。

Evaṃ rājaputtī anekākāravokāraṃ anussaraṇavasena kāmesu saṃsāre ca ādīnavaṃ pakāsetvā idāni byatirekenapi taṃ pakāsetuṃ ‘‘amatamhi vijjamāne’’tiādimāha. Tattha amatamhivijjamāneti sammāsambuddhena mahākaruṇāya upanīte saddhammāmate upalabbhamāne. Kiṃ tava pañcakaṭukena pītenāti pariyesanā pariggaho ārakkhā paribhogo vipāko cāti pañcasupi ṭhānesu tikhiṇataradukkhānubandhatāya savighātattā saupāyāsattā kiṃ tuyhaṃ pañcakaṭukena pañcakāmaguṇarasena pītena? Idāni vuttamevatthaṃ pākaṭataraṃ karontī āha – ‘‘sabbā hi kāmaratiyo, kaṭukatarā pañcakaṭukenā’’ti , ativiya kaṭukatarāti attho.

如此，诸贵族子弟等，以多种面貌随念自身，揭示欲界生死轮回的根本忧患。此时法义更以独特方式而宣说曰：‘在无上智慧显现时’。所谓‘无上智慧显现’，乃正觉世尊以大悲拥护法义而启示真理。‘五苦恼犹如苦瓜苦涩’之意为探求、收受、防护、使用与果报等五处，以苦涩甚剧之苦随缘相续生起。今此被宣说其义尤明 ——‘一切欲乐，与苦更苦的五苦俱生’ ，意谓非常苦。

Ye pariḷāhāti ye kāmā sampati kilesapariḷāhena āyatiṃ vipākapariḷāhena ca sapariḷāhā mahāvighātā. Jalitā kuthitā kampitā santāpitāti ekādasahi aggīhi pajjalitā pakkuthitā ca hutvā taṃsamaṅgīnaṃ kampanakā santāpanakā ca.

诸恶欲与诸欲乐，皆随烦恼之殖生，至未来世果报亦随之苦，皆为相似之重灾难。若以烈火焚烧，烧伤、震动、痛苦者俱有，称此为洛成诸伤的震动、痛苦现量。

Asapattamhīti sapattarahite nekkhamme. Samāneti sante vijjamāne. ‘‘Bahusapattā’’ti vatvā yehi bahū sapattā, te dassetuṃ ‘‘rājaggī’’tiādi vuttaṃ. Rājūhi ca agginā ca corehi ca udakena ca dāyādādiappiyehi ca rājaggicoraudakappiyehi sādhāraṇato tesvevopamā vuttā.

‘不沾染’者，谓未染之出离行。‘相等’者，谓出离之实现。‘多处分离’者，指诸多出离之状。故为示现曰“贵人城”等。又对诸王与火、盗贼、水、债主及不可亲近之人等，常以“贵人城盗贼水不可亲近”等相类比喻。

Yesu vadhabandhoti yesu kāmesu kāmanimittaṃ maraṇapothanādiparikkileso andubandhanādibandho ca hotīti attho. Kāmesūtiādi vuttassevatthassa pākaṭakaraṇaṃ. Tattha hīti hetuatthe nipāto. Yasmā kāmesu kāmahetu ime sattā vadhabandhanadukkhāni anubhavanti pāpuṇanti, tasmā āha – ‘‘asakāmā’’ti, kāmā nāmete asanto hīnā lāmakāti attho. ‘‘Ahakāmā’’ti vā pāṭho, so evattho. Ahāti hi lāmakapariyāyo ‘‘ahalokitthiyo nāmā’’tiādīsu viya.

‘被杀束缚’等，指诸欲中因欲缘所致之生死杀行为及束缚者，即因贪欲造作之生死诸苦之缚系。有’诸欲‘等言明其义，‘因’与‘缘’等辞作结尾。因诸欲之缘故，众生受生死束缚之苦而经历，故称“非愿者”，意谓欲望不为愿，怨不为乐。‘亦有“无愿者”言’，此亦即义。如‘非愿者’之说，其涵义如称‘非见者’等典故所示。

Ādīpitāti pajjalitā. Tiṇukkāti tiṇehi katā ukkā. Dahanti ye te muñcantīti ye sattā te kāme na muñcanti, aññadatthu gaṇhanti, te dahantiyeva, sampati āyatiñca jhāpenti.

『Ādīpitāti』者，意为燃烧、点燃。『Tiṇukkāti』者，由『tiṇehi』（三草）加成，谓以草制成之火炬。『Dahanti ye te muñcantīti』指的是点燃者，即那些未放下欲念而执著于诸欲者。彼诸众生不舍弃如是之欲，反于彼处有所取缔，则火焰犹如烧毁，燎原而行。此中暗喻欲爱如火，燃烧焚烧众生，以致身心灾劫，寿命消耗殆尽。

Mā appakassa hetūti pupphassādasadisassa parittakassa kāmasukhassa hetu vipulaṃ uḷāraṃ paṇītañca lokuttaraṃ sukhaṃ mā jahi mā chaḍḍehi. Mā puthulomova baḷisaṃ gilitvāti āmisalobhena baḷisaṃ gilitvā byasanaṃ pāpuṇanto ‘‘puthulomo’’ti laddhanāmo maccho viya kāme apariccajitvā mā pacchā vihaññasi pacchā vighāṭaṃ āpajjasi.

「勿以小因而害大」，此乃譬喻如于凋败之花施与怜惜，以致其萎谢迟缓，反获多患。比库于欲乐之因，不可轻忽而生护惜之念。欲乐虽微，其果报甚广，凌驾世间诸快乐，更胜凡俗之乐，不应轻舍之。不可譬如未剃鱼鳞之鱼，被贪欲吞噬而堕入恶趣。若沉迷于贪欲，终致苦难，名为「未剃鳞鱼」，若不离欲，则后必有怨恨及破坏，令心生悲愤，痛苦难堪。

Sunakhova saṅkhalābaddhoti yathā gaddulena baddho sunakho gaddulabandhena thambhe upanibaddho aññato gantuṃ asakkonto tattheva paribbhamati, evaṃ tvaṃ kāmataṇhāya baddho, idāni kāmaṃ yadipi kāmesu tāva damassu indriyāni damehi. Kāhinti khu taṃ kāmā, chātā sunakhaṃva caṇḍālāti khūti nipātamattaṃ. Te pana kāmā taṃ tathā karissanti, yathā chātajjhattā sapākā sunakhaṃ labhitvā anayabyasanaṃ pāpentīti attho.

如钢钉囚束者绝不能自立，如绑缚之强绳在操纵者手中难脱困境。汝亦如是，受欲火缠绕，心神网罗。今应当以心力驯服对欲之渴望，用理智与定力约束根尘感官。有人谓诸欲如恶犬，且犹骇奴之犬不会停歇，不能免除攻击之患。然欲念必将使尔苦难连累，如犬被伤害而生怨恨，从而迁致更深恶行，此即其警示之意。

Aparimitañca dukkhanti aparimāṇaṃ ‘‘ettaka’’nti paricchindituṃ asakkuṇeyyaṃ nirayādīsu kāyikaṃ dukkhaṃ. Bahūni ca cittadomanassānīti citte labbhamānāni bahūni anekāni domanassāni cetodukkhāni. Anubhohisīti anubhavissasi. Kāmayuttoti kāmehi yutto, te appaṭinissajjanto. Paṭinissaja addhuve kāmeti addhuvehi aniccehi kāmehi vinissaja apehīti attho.

无量痛苦，无边不尽，犹如恶地狱中身心苦难。又心中忧恼烦乱极多，受诸苦集于心，苦如蜂拥。『Anubhohisīti』是说，尔将亲自体验这些苦。所谓『Kāmayutto』者，即深爱欲乐，不舍弃欲。『Paṭinissaja addhuve』即断舍己爱之欲，舍离无常之欲爱，即为了避苦所行的修炼之道。

Jarāmaraṇabyādhigahitā, sabbā sabbattha jātiyoti yasmā hīnādibhedabhinnā sabbattha bhavādīsu jātiyo jarāmaraṇabyādhinā ca gahitā, tehi aparimuttā, tasmā ajaramhi nibbāne vijjamāne jarādīhi aparimuttehi kāmehi kiṃ tava payojananti yojanā.

老死及疾病皆普遍存在，不论何处何时，因生有必有死。此三者不相隔离无二不同，普遍存在于一切众生生存境地。既已超脱老死，处于涅槃不生不灭之境，则于缠绕于老人死病之欲，无所依恋，何必执着诸欲以招致苦恼乎？

Evaṃ nibbānaguṇadassanamukhena kāmesu bhavesu ca ādīnavaṃ pakāsetvā idāni nibbattitaṃ nibbānaguṇameva pakāsentī ‘‘idamajara’’ntiādinā dve gāthā abhāsi. Tattha idamajaranti idamevekaṃ attani jarābhāvato adhigatassa ca jarābhāvahetuto ajaraṃ. Idamamaranti etthāpi eseva nayo. Idamajarāmaranti tadubhayamekajjhaṃ katvā thomanāvasena vadati. Padanti vaṭṭadukkhato muccitukāmehi pabbajitabbato paṭipajjitabbato padaṃ. Sokahetūnaṃ abhāvato sokābhāvato ca asokaṃ. Sapattakaradhammābhāvato asapattaṃ. Kilesasambādhābhāvato asambādhaṃ. Khalitasaṅkhātānaṃ duccaritānaṃ abhāvena akhalitaṃ. Attānuvādādibhayānaṃ vaṭṭabhayassa ca sabbaso abhāvā abhayaṃ. Dukkhūpatāpassa kilesassāpi abhāvena nirupatāpaṃ. Sabbametaṃ amatamahānibbānameva sandhāya vadati. Tañhi sā anussavādisiddhena ākārena attano upaṭṭhahantī tesaṃ paccakkhato dassentī viya ‘‘ida’’nti avoca.

以涅槃真境洞察法性，断除欲苦之根源，由此呈现涅槃之无老无死特质。以两偈言之，所谓『老者』即内心所染之老，老乃由心老产生，非真老。『死者』亦如是。并兼以此二为一，表达者以悲切之语指示。此乃超越轮回苦海，断于老死之根本路径。由于离苦之心而心无忧愁，离除忧愁即安乐无忧。远离苦苦之聚集，获得无忧无惧之境。此外，断除心垢之习气，得无习气之境，断绝恶行之行为，即是不染业之身。亦断除自我传承的执见恐惧，完全无怖。苦与烦恼相关的业障悉皆断尽，故称此名为无上涅槃。此涅槃乃永恒不灭，纯净不可思议之境。涅槃者以此真实之证悟，亲自护持自己，并引导弟子依此正道，因此称之为『此』（Ida）者。

Avigatamidaṃbahūhi amatanti idaṃ amataṃ nibbānaṃ bahūhi anantaaparimāṇehi buddhādīhi ariyehi adhigataṃ ñātaṃ attano paccakkhaṃ kataṃ. Na kevalaṃ tehi adhigatameva sandhāya vadati, atha kho ajjāpi ca labhanīyaṃ idānipi adhigamanīyaṃ adhigantuṃ sakkā. Kena labhanīyanti āha ‘‘yo yoniso payuñjatī’’ti, yo puggalo yoniso upāyena satthārā dinnaovāde ṭhatvā yuñjati sammāpayogañca karoti, tena labhanīyanti yojanā. Na ca sakkā aghaṭamānenāti yo pana yoniso na payuñjati, tena aghaṭamānena na ca sakkā, kadācipi laddhuṃ na sakkāyevāti attho.

这不可灭者（涅槃）被许多尊者所证悟，这不可灭者也被多位无量无边的佛及圣者们所证得和亲历。它不仅仅是他们所证悟的，就此而言，如今也依然可以获得和证悟这涅槃。其获得方法者，如经所说『正思维而精进者』，即某人以正当的方式，依佛陀所传授的教诲，持守正见，依教修行，具足如实的修习方法，因此才能获得此涅槃的界限。不以无益之方法而能获得者，则因未依正思维而修持，因此无论何时均无法获得，此即其义。

Evaṃ bhaṇati sumedhāti evaṃ vuttappakārena sumedhā rājakaññā saṃsāre attano saṃvegadīpaniṃ kāmesu nibbedhabhāginiṃ dhammakathaṃ katheti. Saṅkhāragate ratiṃ alabhamānāti aṇumattepi saṅkhārapavatte abhiratiṃ avindantī. Anunentī anikarattanti anikarattaṃ rājānaṃ saññāpentī. Kese ca chamaṃ khipīti attano khaggena chinne kese ca bhūmiyaṃ khipi chaḍḍesi.

如此，苏毗陀如是说，此言作为前文所述之正见，苏毗陀乃一名王女，在世间中以自身内心火焰般的自觉心和对欲望表达了厌倦而讲说佛法。她无法从烦恼聚合体中获得乐趣，不能在任何细微的烦恼活动中找到喜好；她质疑、否定、抛弃所有凡夫王者的分别执著。她剪断了头发，舍弃了身为鸟类的羽毛，她也丢弃了对土地的依附。

Yācatassā pitaraṃ soti so anikaratto assā sumedhāya pitaraṃ koñcarājānaṃ yācati. Kinti yācatīti āha ‘‘vissajjetha sumedhaṃ, pabbajituṃ vimokkhasaccadassā’’ti, sumedhaṃ rājaputtiṃ pabbajituṃ vissajjetha, sā ca pabbajitvā vimokkhasaccadassā aviparītanibbānadassāvinī hotūti attho.

她请求父亲，父亲虽曾拒绝，但终究没有坚决排拒。苏毗陀请她的父亲，也就是猪跋罗国王，准许她，她请求说『请放弃苏毗陀，让她出家修行，证悟解脱真理』。苏毗陀出家后，亲自证得无所有改变的涅槃真理，意义即此。

Sokabhayabhītāti ñātiviyogādihetuto sabbasmāpi saṃsārabhayato bhītā ñāṇuttaravasena utrāsitā. Sikkhamānāyāti sikkhamānāya samānāya cha abhiññā sacchikatā, tato eva aggaphalaṃ arahattaṃ sacchikataṃ.

因亲人分别之故，忧愁恐惧俱生，因而由于世间所有恐惧，她心中散乱、不安，超越常人智识的智慧产生了。她作为在学尼，与其他在学者一同获得三种超知，因而最终圆满获得了顶上成果，即阿拉汉果位的证悟。

Acchariyamabbhutaṃ taṃ, nibbānaṃ āsi rājakaññāyāti rājaputtiyā sumedhāya kilesehi parinibbānaṃ acchariyaṃ abbhutañca āsi. Chaḷabhiññāva siddhiyā kathanti ce pubbenivāsacaritaṃ, yathā byākari pacchime kāleti, pacchime khandhaparinibbānakāle attano pubbenivāsapariyāpannacaritaṃ yathā byākāsi, tathā taṃ jānitabbanti.

无比惊异，此为苏毗陀王女的涅槃，因其断灭烦恼而成无上涅槃，此乃非凡且神异。关于六种超知的成就，经典中有言，前世事迹如前世种种述说，死时及涅槃时，对自身前世业因的陈述相符，当如此理解。

Pubbenivāsaṃ pana tāya yathā byākataṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘bhagavati koṇāgamane’’tiādi vuttaṃ. Tattha bhagavati koṇāgamaneti koṇāgamane sammāsambuddhe loke uppanne. Saṅghārāmamhi navanivesamhīti saṅghaṃ uddissa abhinavanivesite ārāme. Sakhiyo tisso janiyo, vihāradānaṃ adāsimhāti dhanañjānī khemā ahañcāti mayaṃ tisso sakhiyo ārāmaṃ saṅghassa vihāradānaṃ adamha.

关于前世事迹，如前所述，有以『世尊降生于拘努罗邑』等法说。此处『世尊降生拘努罗』乃指正觉佛陀在世时出现在拘努罗邑，『新建法师住处』乃是指此佛教僧伽在新建的林园中修行。三位兄弟同伴，大富翁之一富饶、善护自己及众的清福，给予了这僧团新的住处作为修行场所。

Dasakkhattuṃ satakkhattunti tassa vihāradānassa ānubhāvena dasavāre devesu upapajimha, tato manussesu upapajjitvā puna satakkhattuṃ devesu upapajjimha, tatopi manussesu upapajjitvā puna dasasatakkhattuṃ sahassavāraṃ devesu upapajjimha, tatopi manussesu upapajjitvā puna satāni satakkhattuṃ dasasahassavāre devesu upapajjimha, ko pana vādo manussesu. Evaṃ manussesu uppannavāresu kathāva natthi, anekasahassavāraṃ upapajjimhāti attho.

十天寿一百岁者，即因住持沙利子寺，十天之内出生天界，然后在人间再出生；又一百岁在天界出生，继在人间生，再于一百一千岁在天天界出生，继在人间生，再一百岁一万岁在天界出生，谁又能论说于人间呢？如是人间生多者无有可说，意谓曾生千百再生者多矣。

Devesu mahiddhikā ahumhāti devesu upapannakāle tasmiṃ tasmiṃ devanikāye mahiddhikā mahānubhāvā ahumha. Mānusakamhi ko pana vādoti manussattalābhe mahiddhikatāya kathāva natthi. Idāni tameva manussattabhāve ukkaṃsataṃ mahiddhikataṃ dassentī ‘‘sattaratanassa mahesī, itthiratanaṃ ahaṃ āsi’’nti āha. Tattha cakkaratanādīni satta ratanāni etassa santīti sattaratano, cakkavattī, tassa sattaratanassa. Chadosarahitā pañcakalyāṇā atikkantamanussavaṇṇā apattadibbavaṇṇāti evamādiguṇasamannāgamena itthīsu ratanabhūtā ahaṃ ahosiṃ.

于天界有称为所大者者，即天众生在彼一一天界中者，有所大与广大。人间世无此论可说者。今于人间者显其至大，说『七宝中我为最妙，女宝中我曾为第一』。其中七宝即轮宝等七宝，乃轮王所拥有七宝也。无瑕清净五福俱足，超人色相，非天上神所及，从此诸美集于女中宝颜，我已成者。

So hetūti yaṃ taṃ koṇāgamanassa bhagavato kāle saṅghassa vihāradānaṃ kataṃ, so yathāvuttāya dibbasampattiyā ca hetu. So pabhavo taṃ mūlanti tasseva pariyāyavacanaṃ. Sāva sāsane khantīti sā eva idha satthusāsane dhamme nijjhānakkhantī. Taṃ paṭhamasamodhānanti tadeva satthusāsanadhammena paṭhamaṃ samodhānaṃ paṭhamo samāgamo, tadeva satthusāsanadhamme abhiratāya pariyosāne nibbānanti phalūpacārena kāraṇaṃ vadati. Imā pana catasso gāthā theriyā apadānassa vibhāvanavasena pavattattā apadānapāḷiyampi saṅgahaṃ āropitā.

“此所以然者”是说，于那时世尊圣众住沙利子寺是因。是因合乎天界神力。此为其本起之因，是为因缘之言。在圣法中耐心者，谓于世尊法久忍不倦。此乃初方便，即此圣法中，初次聚会，法趣乐而终所致成灭。此四诗，为长老传记解说所作，连同传记巴利文一并汇集。

Osānagāthāya evaṃ karontīti yathā mayā purimattabhāve etarahi ca kataṃ paṭipannaṃ, evaṃ aññepi karonti paṭipajjanti. Ke evaṃ karontīti āha – ‘‘ye saddahanti vacanaṃ anomapaññassā’’ti, ñeyyapariyantikañāṇatāya paripuṇṇapaññassa sammāsambuddhassa vacanaṃ ye puggalā saddahanti ‘‘evameta’’nti okappanti, te evaṃ karonti paṭipajjanti. Idāni tāya ukkaṃsagatāya paṭipattiyā taṃ dassetuṃ ‘‘nibbindanti bhavagate, nibbinditvā virajjantī’’ti vuttaṃ. Tassattho – ye bhagavato vacanaṃ yāthāvato saddahanti, te visuddhipaṭipadaṃ paṭipajjantā sabbasmiṃ bhavagate tebhūmake saṅkhāre vipassanāpaññāya nibbindanti, nibbinditvā ca pana ariyamaggena sabbaso virajjanti, sabbasmāpi bhavagatā vimuccantīti attho. Virāge ariyamagge adhigate vimuttāyeva hontīti.

如言赞颂诗中所为之行，彼时我先前所行，今亦复如是。又问何人为如是所行者？答曰：『信受无上智慧世尊语者』，于觉慧圆满正遍知世尊语，诸人信受，由是行之。今为明此最高所行，言已于世尊生起厌离，厌离后息灭。又说者：信受世尊语者修清净道，生处处世苦行与观慧，生厌离，复从圣道全然离欲。是故诸世苦已断。所谓离欲者，乃如理圣道所趣灭者也。

Evametā therikādayo sumedhāpariyosānā gāthāsabhāgena idha ekajjhaṃ saṅgahaṃ ārūḷhā ‘‘tisattatiparimāṇā’’ti. Bhāṇavārato pana dvādhikā chasatamattā theriyo gāthā ca. Tā sabbāpi yathā sammāsambuddhassa sāvikābhāvena ekavidhā, tathā asekhabhāvena ukkhittapalighatāya saṃkiṇṇaparikkhatāya abbūḷhesikatāya niraggalatāya pannabhāratāya visaññuttatāya dasasu ariyavāsesu vuṭṭhavāsatāya ca, tathā hi tā pañcaṅgavippahīnā chaḷaṅgasamannāgatā ekārakkhā caturāpassenā paṇunnapaccekasaccā samavayasaṭṭhesanā anāvilasaṅkappā passaddhakāyasaṅkhārā suvimuttacittā suvimuttapaññā cāti evamādinā (dī. ni. 3.360) nayena ekavidhā.

此类长老释迦诸集贤智慧诗歌，今集于此，名曰『三百多诗』。讲诵者则约两百三十余名长老，诸诗歌并以正觉释迦之教示为根，梵行严整，心不杂染，外法行之独净，除五根障，具深悦希旨，住世尊法，如是种种。此中五根缺漏，六根具备，一切守护，举止端正，独具真实见，一尘不染，心清净，智慧妙明。[引自《长老传记》]以此理而立。

Sammukhāparammukhābhedato duvidhā. Yā hi satthudharamānakāle ariyāya jātiyā jātā mahāpajāpatigotamiādayo, tā sammukhāsāvikā nāma. Yā pana bhagavato khandhaparinibbānato pacchā adhigatavisesā, tā satipi satthudhammasarīrassa paccakkhabhāve satthusarīrassa apaccakkhabhāvato parammukhāsāvikā nāma. Tathā ubhatobhāgavimuttipaññāvimuttitāvasena. Idha pāḷiyāgatā pana ubhatobhāgavimuttāyeva. Tathā sāpadānanāpadānabhedato. Yāsañhi purimesu sammāsambuddhesu paccekabuddhesu sāvakabuddhesu vā puññakiriyāvasena katādhikāratāsaṅkhātaṃ atthi apadānaṃ, tā sāpadānā. Yāsaṃ taṃ natthi, tā nāpadānā. Tathā satthuladdhūpasampadā saṅghato laddhūpasampadāti duvidhā. Garudhammapaṭiggahaṇamhi laddhūpasampadā mahāpajāpatigotamī satthusantikāva laddhūpasampadattā satthuladdhūpasampadā nāma. Sesā sabbāpi saṅghato laddhūpasampadā. Tāpi ekatoupasampannā ubhatoupasampannāti duvidhā. Tattha yā tā mahāpajāpatigotamiyā saddhiṃ nikkhantā pañcasatā sākiyāniyo, tā ekatoupasampannā bhikkhusaṅghato eva laddhūpasampadattā mahāpajāpatigotamiṃ ṭhapetvā. Itarā ubhatoupasampannā ubhatosaṅghe upasampadattā.

现前与远方二分。初传师时，由阿难及大摩诃婆罗门等人，称为现前信徒。后于世尊法灭诸异受教特异者，称为远方信徒，是指圣法体相相应法体非相从属者。重视彼此别别断。过往诸正觉及辟支佛及佛弟子中，行功德众多者称为有相者。无者称为无相。又于出家获得僧伽戒法，分二种。摩诃婆罗门及其同时得，是为有相者。无相者谓无此。由此扬弃俱足法得者为得戒，复分二：大摩诃婆罗门于世尊后处得为众僧戒，昨今同得戒为二者。余皆得三皈戒。又复分二：大摩诃婆罗门同出家五百比库，是为一方同证出家。余者为双方同证。

Ehibhikkhuduko viya ehibhikkhuniduko idha na labbhati. Kasmā? Bhikkhunīnaṃ tathā upasampadāya abhāvato. Yadi evaṃ yaṃ taṃ therigāthāya subhaddāya kuṇḍalakesāya vuttaṃ –

此处如比库幼儿者，如比库尼幼女者，此处未得因此而来。何故？因比库尼们如是无达上学尼果之故。若依此而论，正如得果比库尼的新妇颂中淑篷陀与卷发者所说——

‘‘Nihacca jāṇuṃ vanditvā, sammukhā añjaliṃ akaṃ;

『屈膝行礼，合掌正面；

Ehi bhaddeti maṃ avaca, sā me āsūpasampadā’’ti. (therīgā. 109);

言曰：“请来，善哉”，此我达上学尼也。』（长老比库尼颂109）

Tathā apadānepi –

又如功德录中所载——

‘‘Āyācito tadā āha, ehi bhaddeti nāyako;

『无人索求时，导师言：“请来，善哉”；

Tadāhaṃ upasampannā, parittaṃ toyamaddasa’’nti. (apa. therī 2.3.44);

当时我已达上学尼，见迎取水而护身。”（功德录，比库尼2.3.44）

Taṃ kathanti? Nayidaṃ ehibhikkhunibhāvena upasampadaṃ sandhāya vuttaṃ. Upasampadāya pana hetubhāvato yā satthu āṇatti, sā me āsūpasampadāti vuttaṃ.

他们说的是甚么呢？这不是说『以比库身份来要求沙弥尼具足戒』之事。具足戒因其因缘，是由世尊的意旨所作，因此称为『我为具足戒』。

Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ehi, bhadde, bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ santike pabbajja upasampajjassūti maṃ avoca āṇāpesi. Sā satthu āṇā mayhaṃ upasampadāya kāraṇattā upasampadā ahosī’’ti. Eteneva apadānagāthāyapi attho saṃvaṇṇitoti daṭṭhabbo.

如经论中所说，『来吧，善男子，去比库住处，在比库尼面前出家，获得具足戒』，世尊曾对我如此说。这是由世尊的意旨为具足戒之因故。由此也可以理解经中所载的偈语含义。

Evampi bhikkhunivibhaṅge ehi bhikkhunīti idaṃ kathanti? Ehibhikkhunibhāvena bhikkhunīnaṃ upasampadāya asabhāvajotanavacanaṃ tathā upasampadāya bhikkhunīnaṃ abhāvato. Yadi evaṃ, kathaṃ ehibhikkhunīti vibhaṅge niddeso katoti? Desanānayasotapatitabhāvena. Ayañhi sotapatitatā nāma katthaci labbhamānassāpi anāhaṭaṃ hoti.

例如《比库尼律》的‘来吧，比库尼’这句，本是指以比库尼身份授予比库尼具足戒的规范语，是指因为具足戒成立比库尼的存在。若真如此，怎会在比库尼律如‘来吧，比库尼’的授戒开示中出现呢？这是因为开示是以闻法的身份为前提的。所谓‘闻法身份’，即使人没有完全入戒，也不阻碍听闻。

Yathā abhidhamme manodhātuniddese (dha. sa. 566-567) labbhamānampi jhānaṅgaṃ pañcaviññāṇasotapatitatāya na uddhaṭaṃ katthaci desanāya asambhavato. Yathā tattheva vatthuniddese hadayavatthu, katthaci alabbhamānassāpi gahaṇavasena. Tathā ṭhitakappiniddese. Yathāha –

比如《阿毗达摩》解释心元素时，入定的五蕴识得以从闻法身份中表明，不会也不可能不受开示。又比如《色界本纪》解释心界，即使未获得，也能依闻法获得。又如《立迦毗罗尼论》所说。其语曰：

‘‘Katamo ca puggalo ṭhitakappī? Ayañca puggalo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno assa, kappassa ca uḍḍayhanavelā assa, neva tāva kappo uḍḍayheyya, yāvāyaṃ puggalo na sotāpattiphalaṃ sacchikarotī’’ti (pu. pa. 17).

‘何谓立迦毗罗尼（坚持者）？此人已实践修行，得流果，达立迦毗罗尼果，且其寿命已届，无如是期寿命将达，直至此人证得流果。’（《巴利文白话》17页）

Evamidhāpi alabbhamānagahaṇavasena veditabbaṃ, parikappavacanañhetaṃ sace bhagavā bhikkhunibhāvayogyaṃ kañci mātugāmaṃ ehi bhikkhunīti vadeyya, evampi bhikkhunibhāvo siyāti. Kasmā pana bhagavā evaṃ na kathesīti? Tathā katādhikārānaṃ abhāvato. Ye pana ‘‘anāsannasannihitabhāvato’’ti kāraṇaṃ vatvā ‘‘bhikkhū eva hi satthu āsannacārī sadā sannihitāva, tasmā te ‘ehibhikkhū’ti vattabbataṃ arahanti, na bhikkhuniyo’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ. Satthu āsannadūrabhāvassa bhabbābhabbabhāvāsiddhattā. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

同样，即使未实际获得，也可依闻法而知。若世尊为了体现教义的方便，于某母族中说“来吧，比库尼”，比库尼身份就成立。为何世尊没有这样说？因当时无此诸方权属。那些说“因近世尊故而具即近处者”，说“比库只是随侍世尊常在，故称‘来吧，比库’而非比库尼”，那不过是他们的见解。世尊当时无近处不近处的分别事实。故经中已说：

‘‘Saṅghāṭikaṇṇe cepi, bhikkhave, bhikkhu gahetvā piṭṭhito piṭṭhito anubandho assa pade padaṃ nikkhipanto, so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo , atha kho so ārakāva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu na passati, dhammaṃ apassanto na maṃ passati.

「比库们，比库若于僧袍边缘处紧紧执持，前后缠绕，继而一足步足地投掷着，彼时彼比库即为贪欲缠身于欲中，强烈爱染，心意颠倒，意念污秽且恶，除去束缚力不具，心神散乱，感官沉醉。若然彼时彼人在我面前，即属嗔恨我者。因何缘故？比库们，是因为彼不见法，既不见法者，自然不见我。」

‘‘Yojanasate cepi so, bhikkhave, bhikkhu vihareyya. So ca hoti anabhijjhālu kāmesu na tibbasārāgo abyāpannacitto appaduṭṭhamanasaṅkappo upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo, atha kho so santikeva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu passati, dhammaṃ passanto maṃ passatī’’ti (itivu. 92).

「比库们，若比库行住于百由旬之处，彼时彼为无贪欲于欲界，无强烈爱染，心念洁净，无恶意念，现于戒律之中，心念清净，定一心，内摄诸感官。若彼时彼人即在我身侧，则为悦纳我者。因何缘故？比库们，彼见法，既见法者，自见我。」（此语出自《佛说四分律疏》（简称ituva）卷92）

Tasmā akāraṇaṃ desato satthu āsannānāsannatā. Akatādhikāratāya pana bhikkhunīnaṃ tattha ayogyatā. Tena vuttaṃ – ‘‘ehibhikkhuniduko idha na labbhatī’’ti. Evaṃ duvidhā.

因此，若无缘故，导师说法时，不存近远有无之分别。然比库尼于此则有不适任，即无所执掌之故。由此有言：『此处不受比库尼住持。』是故，有此二分。

Aggasāvikā, mahāsāvikā, pakatisāvikāti tividhā. Tattha khemā, uppalavaṇṇāti imā dve theriyo aggasāvikā nāma. Kāmaṃ sabbāpi khīṇāsavattheriyo sīlasuddhiādike sampādentiyo catūsu satipaṭṭhānesu supaṭṭhitacittā sattabojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā maggapaṭipāṭiyā anavasesato kilese khepetvā aggaphale patiṭṭhahanti. Tathāpi yathā saddhāvimuttato diṭṭhippattassa paññāvimuttato ca ubhatobhāgavimuttassa pubbabhāgabhāvanāvisesasiddho icchito viseso, evaṃ abhinīhāramahantatāpubbayogamahantatāhisasantāne sātisayaguṇavisesassa nipphāditattā sīlādīhi guṇehi mahantā sāvikāti mahāsāvikā. Tesuyeva pana bodhipakkhiyadhammesu pāmokkhabhāvena dhurabhūtānaṃ sammādiṭṭhisammāsamādhīnaṃ sātisayakiccānubhāvanibbattiyā kāraṇabhūtāya tajjābhinīhāratāya sakkaccaṃ nirantaraṃ cirakālasambhūtāya sammāpaṭipattiyā yathākkamaṃ paññāya samādhimhi ca ukkaṃsapāramippattiyā savisesaṃ sabbaguṇehi aggabhāve ṭhitattā tā dvepi aggasāvikā nāma. Mahāpajāpatigotamiādayo pana abhinīhāramahantatāya pubbayogamahantatāya ca paṭiladdhaguṇavisesavasena mahatiyo sāvikāti mahāsāvikā nāma. Itarā therikā tissā vīrā dhīrāti evamādikā abhinīhāramahantatādīnaṃ abhāvena pakatisāvikā nāma. Tā pana aggasāvikā viya mahāsāvikā viya ca na parimitā, atha kho anekasatāni anekasahassāni veditabbāni. Evaṃ aggasāvikādibhedato tividhā. Tathā suññatavimokkhādibhedato tividhā.

长老住持有三种，即初代住持、大住持及军团住持。此中，犹如衣钵传承者祁摩、梵花为二位长老，即属初代住持。此二长老诸欲皆尽已断除，具戒净等诸德，于四念处证得坚固定心，七觉支如实修持，法道行谛实修，无剩染除，得初代果报。然彼等因起信解解脱眼见慧解脱等双重解脱，具特殊之希愿及精进，具显赫殊胜之前缘及大相续，为闻德相纯净庄严且戒等众德盛大，即为大住持。然如是住持虽具显赫殊胜，却非限量性，故有无数众多者为之。是故以住持之别，三派分明。空处解脱等诸别分亦分三。

Paṭipadādivibhāgena catubbidhā. Indriyādhikavibhāgena pañcavidhā. Tathā paṭipattiyādivibhāgena pañcavidhā. Animittavimuttādivasena chabbidhā. Adhimuttibhedena sattavidhā. Dhurapaṭipadādivibhāgena aṭṭhavidhā. Vimuttivibhāgena navavidhā dasavidhā ca. Tā panetā yathāvuttena dhurabhedena vibhajjamānā vīsati honti, paṭipadāvibhāgena vibhajjamānā cattālīsa honti. Puna paṭipadābhedena dhurabhedena vibhajjamānā asīti honti. Atha vā suññatāvimuttādivibhāgena vibhajjamānā cattālīsādhikāni dvesatāni honti. Puna indriyādhikavibhāgena vibhajjamānā dvisatuttarasahassaṃ hontīti. Evametāsaṃ therīnaṃ attano guṇavaseneva anekabhedabhinnatā veditabbā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana heṭṭhā theragāthāsaṃvaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva gahetabboti.

依修行次第区别，分四种；依感官为主分，分五种；依修证次第分五种；依无相解脱等分，分六种；依主观解脱差别，分七种；依艰难之修行次第，分八种；依解脱之别分，九种及十种。若彼诸种依久别等细分，则有二十种，依修行别分计则四十四种，再依修行别中及空处等解脱差别计，则有四十八以上两百种，依感官等细分则有二百多千种。由此可知诸长老各依自身功德，有多种差别。此略言之，若须详者，则当依下文长老颂歌注解中详加取用。」

Sumedhātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 苏美达长老尼偈颂注释结束。

Mahānipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 大集注释结束。

Nigamanagāthā结尾偈

Ettāvatā ca –

仅此及此——

‘‘Ye te sampannasaddhammā, dhammarājassa satthuno;

「那些具足正法、法王世尊所教导的人，

Orasā mukhajā puttā, dāyādā dhammanimmitā.

如河水所生之子，法的继承者和显现者。」

‘‘Sīlādiguṇasampannā, katakiccā anāsavā;

「具足戒律及善根德性，完成任务，远离染污的，

Subhūtiādayo therā, theriyo therikādayo.

诸如须跋提尊者等长老、长老尼及其同伴。」

‘‘Tehi yā bhāsitā gāthā, aññabyākaraṇādinā;

「由他们所宣说的这些偈颂，虽有不同表达，

Tā sabbā ekato katvā, theragāthāti saṅgahaṃ.

然皆经集结统一，成为长老偈集。」

‘‘Āropesuṃ mahātherā, therīgāthāti tādino;

『弘扬者』当属长老们、长老尼们的诗颂；

Tāsaṃ atthaṃ pakāsetuṃ, porāṇaṭṭhakathānayaṃ.

为明了其义，昔日曾作此注释论述。

‘‘Nissāya yā samāraddhā, atthasaṃvaṇṇanā mayā;

我据此起因所发，作了义理详细阐说；

Sā tattha paramatthānaṃ, tattha tattha yathārahaṃ.

其义乃终极真谛，逐段逐处各自确切。

‘‘Pakāsanā paramatthadīpanī, nāma nāmato;

此注谓为终极义灯，名号分门别类；

Sampattā pariniṭṭhānaṃ, anākulavinicchayā;

于功德圆满之境，清晰无障彻底决断。

Dvānavutiparimāṇā, pāḷiyā bhāṇavārato.

此二十句，乃巴利语原文正讲之文。

‘‘Iti taṃ saṅkharontena, yaṃ taṃ adhigataṃ mayā;

『如是由修习者而成，我所悉得之义；

Puññaṃ tassānubhāvena, lokanāthassa sāsanaṃ.

依此功德之感，慈世尊教法奉行。','386':'持净行而修戒律，乃至觉行相续，','387':'愿众生皆如是，皆得解脱尊位。','388':'愿此正觉法藏，久住于世间。

‘‘Ogāhetvā visuddhāya, sīlādipaṭipattiyā;

『深入清净之中，以持戒等修行；』

Sabbepi dehino hontu, vimuttirasabhāgino.

『愿一切有情众生，皆得解脱之味为分。』

‘‘Ciraṃ tiṭṭhatu lokasmiṃ, sammāsambuddhasāsanaṃ;

『愿正自觉者之教法，久住于世间；』

Tasmiṃ sagāravā niccaṃ, hontu sabbepi pāṇino.

愿在此有威严之人，恒常成为一切众生之善良护持者。

‘‘Sammā vassatu kālena, devopi jagatīpati;

“应当如法随顺时节安住，诸天亦为世尊之护持；

Saddhammanirato lokaṃ, dhammeneva pasāsatū’’ti.

住于正法，乐于听法，令众生依正法而受教化。”

Badaratitthavihāravāsinā ācariyadhammapālattherena · 由住在巴达拉渡寺的护法老师长老所作

Katā

『已作』者

Therīgāthānaṃ atthasaṃvaṇṇanā niṭṭhitā. · 《长老尼偈》的义理阐释完毕。

Therīgāthā-aṭṭhakathā niṭṭhitā. · 《长老尼偈注》完毕。