三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注15. 四十集义注

15. Cattālīsanipāto · 15. 四十集义注

193 段 · CSCD 巴利原典
15. Cattālīsanipāto十五、四十偈品
1. Isidāsītherīgāthāvaṇṇanā一、伊西达西长老尼偈释
Cattālīsanipāte nagaramhi kusumanāmetiādikā isidāsiyā theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave purisattabhāve ṭhatvā vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī carimabhavato sattame bhave akalyāṇasannissayena paradārikakammaṃ katvā, kāyassa bhedā niraye nibbattitvā tattha bahūni vassasatāni niraye paccitvā, tato cutā tīsu jātīsu tiracchānayoniyaṃ nibbattitvā tato cutā dāsiyā kucchismiṃ napuṃsako hutvā nibbatti. Tato pana cutā ekassa daliddassa sākaṭikassa dhītā hutvā nibbatti. Taṃ vayappattaṃ giridāso nāma aññatarassa satthavāhassa putto attano bhariyaṃ katvā gehaṃ ānesi. Tassa ca bhariyā atthi sīlavatī kalyāṇadhammā. Tassaṃ issāpakatā sāmino tassā viddesanakammaṃ akāsi. Sā tattha yāvajīvaṃ ṭhatvā kāyassa bhedā imasmiṃ buddhuppāde ujjeniyaṃ kulapadesasīlācārādiguṇehi abhisammatassa vibhavasampannassa seṭṭhissa dhītā hutvā nibbatti, isidāsītissā nāmaṃ ahosi.
第四品城内名为花园者,以及婆罗门尼等比库尼的歌。此类在早期佛处时亦有其职,彼时于彼处诸众生中,立于人身形态,转轮之依凭以贤善治事。末世众生因不善因缘,造作侵犯他人之凶恶业,身毁坏后堕地狱,受无数百年地狱苦报。其后命终于三界转生,堕至畜生道。再命终后,成为奴婢中一名阉割者。此后死去,转生为一贫穷车夫的女儿。该车夫名叫吉达萨,为一名出家导师之子,娶妻回家。妻子具戒行,善行。因妒忌,此主人行捉奸之事。彼妻终生坚守清净身断业,生于佛世时,生于名门望族,具戒行等美德,尊贵富饶,成为最优女儿,被称为婆罗门尼·伊悉陀施迦。
Taṃ vayappattakāle mātāpitaro kularūpavayavibhavādisadisassa aññatarassa seṭṭhiputtassa adaṃsu. Sā tassa gehe patidevatā hutvā māsamattaṃ vasi. Athassā kammabalena sāmiko virattarūpo hutvā taṃ gharato nīhari. Taṃ sabbaṃ pāḷito eva viññāyati. Tesaṃ tesaṃ pana sāmikānaṃ aruccaneyyatāya saṃvegajātā pitaraṃ anujānāpetvā, jinadattāya theriyā santike pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karontī nacirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā, phalasukhena nibbānasukhena ca vītināmentī ekadivasaṃ pāṭaliputtanagare piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā mahāgaṅgāyaṃ vālukapuline nisīditvā bodhittheriyā nāma attano sahāyattheriyā pubbapaṭipattiṃ pucchitā tamatthaṃ gāthābandhavasena vissajjesi ‘‘ujjeniyā puravare’’tiādinā. Tesaṃ pana pucchāvissajjanānaṃ sambandhaṃ dassetuṃ –
该老妇去世时,其父母乃家族威望及财富之主的某位商人之子,收养她。她在该家为婢女,曾暂住于家。后来因业力之故,其主人形态变丑,逐出家门。此事皆已完全被知晓。该等众多主人之非美貌,使得父母准许她出家修行。于尊者耆那达多处受具足戒,修习观心法,遂不久与之共证正等觉阿拉汉果,得法乐涅槃乐安乐。于一日于巴塔厘子城化缘,食毕后坐于大河边沙洲,曾被名为菩提尊者的辅助长老问及前行事由,因缘歌赋因此完成曰“尊贵女伊悉陀施迦”。
§402
402.
(序号)四百零二。
‘‘Nagaramhi kusumanāme, pāṭaliputtamhi pathaviyā maṇḍe;
「在城中名为花园处,巴塔厘子地界中心;
Sakyakulakulīnāyo, dve bhikkhuniyo hi guṇavatiyo.
释迦家族之贵族群,有二贤德的比库尼。」
§403
403.
(序号)四百零三。
‘‘Isidāsī tattha ekā, dutiyā bodhīti sīlasampannā ca;
「此处有三者:第一者为耆婆尼,即持守戒律具足者;第二者为正觉者,即具正觉之胜德者;
Jhānajjhāyanaratāyo, bahussutāyo dhutakilesāyo.
第三者是爱好禅定、勤修禅那者,以及多闻聆听,断除障碍者。」
§404
404.
‘‘Tā piṇḍāya caritvā, bhattatthaṃ kariya dhotapattāyo;
「此三人托钵乞食,洒水洁净其衣;
Rahitamhi sukhanisinnā, imā girā abbhudīresu’’nti. –
安坐于清净处,此言论说甚为惊异。」
Imā tisso gāthā saṅgītikārehi ṭhapitā.
此三偈乃由唱颂者所承载立定。
§405
405.
‘‘Pāsādikāsi ayye, isidāsi vayopi te aparihīno;
『尊者啊,虽现已年迈,你的心志仍不退转;
Kiṃ disvāna byālikaṃ, athāsi nekkhammamanuyuttā.
见了病苦之后,便作出离、修习精进。』
§406
406.
‘‘Evamanuyuñjiyamānā sā, rahite dhammadesanākusalā;
『如此修行着,她放弃了不善法的说法;
Isidāsī vacanamabravi, suṇa bodhi yathāmhi pabbajitā.
她说出如是信解之语——你世尊啊,请听,正如我出家时所受教诲。』
Ito paraṃ vissajjanagāthā.
此后者为止息歌颂。
§407
407.
第四〇七。
‘‘Ujjeniyā puravare, mayhaṃ pitā sīlasaṃvuto seṭṭhi;
『乌耶尼优城最尊贵者,我之父亲品行端正,乃富商也;
Tassamhi ekadhītā, piyā manāpā ca dayitā ca.
其有一女,既可爱又受敬重,且深为所宠爱。』
§408
408.
第四〇八。
‘‘Atha me sāketato varakā, āgacchumuttamakulīnā;
『后我与萨盖德来者——四姓贵族中最高者。』
Seṭṭhī pahūtaratano, tassa mamaṃ suṇumadāsi tāto.
富翁财产丰厚,故此束缚于我,孩子。
§409
409.
第四百零九。
‘‘Sassuyā sasurassa ca, sāyaṃ pātaṃ paṇāmamupagamma;
‘因怨家与岳父,傍晚及清晨前来行礼;
Sirasā karomi pāde, vandāmi yathāmhi anusiṭṭhā.
以头触足,礼敬如我所遵守。
§410
410.
第四百一十。
‘‘Yā mayhaṃ sāmikassa, bhaginiyo bhātuno parijano vā;
‘若我主人的姊妹、兄弟或亲近之人;
Tamekavarakampi disvā, ubbiggā āsanaṃ demi.
见有一人独自一席者,便即起意让座。
§411
411.
四百一十一。
‘‘Annena ca pānena ca, khajjena ca yañca tattha sannihitaṃ;
我用食物与饮水,并用剩饭残羹,还有其他所有同坐的各种供养,
Chādemi upanayāmi ca, demi ca yaṃ yassa patirūpaṃ.
我以覆盖遮蔽,也护持保护,给予那合乎礼节的应有事物。
§412
412.
四百一十二。
‘‘Kālena upaṭṭhahitvā, gharaṃ samupagamāmi ummāre;
于是我恭恭敬敬侍奉,亲近病患,到其居所探望。
Dhovantī hatthpāde, pañjalikā sāmikamupemi.
用水洗净双脚,结手合掌向师长顶礼。
§413
413.
第四百一十三条。
‘‘Kocchaṃ pasādaṃ añjaniñca, ādāsakañca gaṇhitvā;
『用棉花敷净眼目及眉毛,拂拭并冷却,
Parikammakārikā viya, sayameva patiṃ vibhūsemi.
如同进行仪轨一般,我自己亲自恭敬侍奉导师。』
§414
414.
第四百一十四条。
‘‘Sayameva odanaṃ sādhayāmi, sayameva bhājanaṃ dhovantī;
『我亲自烧煮粥饭,亲自洗净食器;
Mātāva ekaputtakaṃ, tathā bhattāraṃ paricarāmi.
我侍奉着母亲独子,以及家主。
§415
415.
第四百一十五。
‘‘Evaṃ maṃ bhattikataṃ, anurattaṃ kārikaṃ nihatamānaṃ;
如此,我为饮食所供养,痛苦于被辜负、受责备时,
Uṭṭhāyikaṃ analasaṃ, sīlavatiṃ dussate bhattā.
在起身期间不懈怠,有戒德的家主难以忍受。
§416
416.
第四百一十六。
‘‘So mātarañca pitarañca, bhaṇati āpucchahaṃ gamissāmi;
他称呼母亲和父亲,说:『我将去拜访。』
Isidāsiyā na saha vacchaṃ, ekāgārehaṃ saha vatthuṃ.
在此教法中,圣者并未与牛犊同处一间屋舍中。
§417
417.
‘‘Mā evaṃ putta avaca, isidāsī paṇḍitā paribyattā;
『勿如此,汝儿!圣者为智慧者,受讥讽责备;
Uṭṭhāyikā analasā, kiṃ tuyhaṃ na rocate putta.
不起身,懒惰不勤,汝儿因何不怜悯乎?』
§418
418.
‘‘Na ca me hiṃsati kiñci, na cahaṃ isidāsiyā saha vacchaṃ;
『我并未对牛犊加以伤害,我也未与圣者共处一室;』
Dessāva me alaṃ me, apucchāhaṃ gamissāmi.
「这些不是我的,不属于我,我没有询问,将要离去。」
§419
419.
四百十九。
‘‘Tassa vacanaṃ suṇitvā, sassu sasuro ca maṃ apucchiṃsu;
「听闻他的言辞后,母亲与岳父也询问我说:
Kissa tayā aparaddhaṃ, bhaṇa vissaṭṭhā yathābhūtaṃ.
『你犯了什么过失?请如实且完整地告诉我们。』
§420
420.
四百二十。
‘‘Napihaṃ aparajjhaṃ kiñci, napi hiṃsemi na bhaṇāmi dubbacanaṃ;
「我确实没有犯任何过失,也没有说伤害他人的恶语。」
Kiṃ sakkā kātuyye, yaṃ maṃ viddessate bhattā.
为何那些饭食会伤害我呢?
§421
421.
四百二十一。
‘‘Te maṃ pitugharaṃ paṭinayiṃsu, vimanā dukhena adhibhūtā;
他们驱逐我离开父亲的家,因苦恼而生起愤恨;
Puttamanurakkhamānā, jitāmhase rūpiniṃ lakkhiṃ.
为了保护子女,克服肉体的疲惫与痛苦。
§422
422.
四百二十二。
‘‘Atha maṃ adāsi tāto, aḍḍhassa gharamhi dutiyakulikassa;
于是父亲给了我,为继承家业的次子,在家中一处房屋;
Tato upaḍḍhasuṅkena, yena maṃ vindatha seṭṭhi.
于是,因那位富商所报知而被捕的罪犯。
§423
423.
四百二十三。
‘‘Tassapi gharamhi māsaṃ, avasiṃ atha sopi maṃ paṭiccharayi;
‘‘在那家中度过一个月后,后来即使该人也照顾我;
Dāsīva upaṭṭhahantiṃ, adūsikaṃ sīlasampannaṃ.
如同女仆一般侍奉,品行端正,未曾污秽,具足善行。
§424
424.
四百二十四。
‘‘Bhikkhāya ca vicarantaṃ, damakaṃ dantaṃ me pitā bhaṇati;
‘‘当我作为比库外出托钵时,我的父亲说我是驯服且已调伏的,像驯犬一般。”
Hohisi me jāmātā, nikkhipa poṭṭhiñca ghaṭikañca.
母亲啊,请你来吧,将后背和缸子拿过来。
§425
425.
四百二十五。
‘‘Sopi vasitvā pakkhaṃ, atha tātaṃ bhaṇati ‘dehi me poṭṭhiṃ;
他坐下后,父亲说:『给我后背吧;
Ghaṭikañca mallakañca, punapi bhikkhaṃ carissāmi’.
还有缸子和小篮子,我还要乞食。』
§426
426.
四百二十六。
‘‘Atha naṃ bhaṇatī tāto, ammā sabbo ca me ñātigaṇavaggo;
于是父亲对他说:『母亲,我所有亲属都归为一类;'}
Kiṃ te na kīrati idha, bhaṇa khippaṃ taṃ te karihiti.
对你来说在这里有什么不利的吗?快说吧,我会立刻为你处理。
§427
427.
四百二十七。
‘‘Evaṃ bhaṇito bhaṇati, yadi me attā sakkoti alaṃ mayhaṃ;
『如是说者如是说:假使我能自主,拥有一切;
Isidāsiyā na saha vacchaṃ, ekagharehaṃ saha vatthuṃ.
与伊斯达悉亚意愿不同,共同生活于一屋之内。』
§428
428.
四百二十八。
‘‘Vissajjito gato so, ahampi ekākinī vicintemi;
『已被放弃者已离去,我亦独自静思。』
Āpucchitūna gacchaṃ, marituye vā pabbajissaṃ vā.
『被询问时,当去,或将出家者,归入死者。』
§429
429.
第四百二十九。
‘‘Atha ayyā jinadattā, āgacchī gocarāya caramānā;
『尔时,尊女吉那达塔,来至牧场,行走其中;』
Tāta kulaṃ vinayadharī, bahussutā sīlasampannā.
『父亲家族持戒人,博闻多闻,具足品行者也。』
§430
430.
第四百三十。
‘‘Taṃ disvāna amhākaṃ, uṭṭhāyāsanaṃ tassā paññāpayiṃ;
『见彼者,起坐于彼处,向彼尊女说教;』
Nisinnāya ca pāde, vanditvā bhojanamadāsiṃ.
坐下之后,恭敬礼拜,供给食物。
§431
431.
‘‘Annena ca pānena ca, khajjena ca yañca tattha sannihitaṃ;
以饭食与饮水,并以饼干及所有现有之物,
Santappayitvā avacaṃ, ayye icchāmi pabbajituṃ.
令我满足,低声说:师父,我愿意出家。
§432
432.
‘‘Atha maṃ bhaṇatī tāto, idheva puttaka carāhi tvaṃ dhammaṃ;
接着对我说:孩子,就在这里生活,应持守法门;
Annena ca pānena ca, tappaya samaṇe dvijātī ca.
以此抑制饮水,以此约束外道二姓者修行者。
§433
433.
四百三十三。
‘‘Athahaṃ bhaṇāmi tātaṃ, rodantī añjaliṃ paṇāmetvā;
『今我启说,尊者们,我将说法,双手合掌,悲悯而如是说:
Pāpañhi mayā pakataṃ, kammaṃ taṃ nijjaressāmi.
此恶业我已了知,我当遣除彼恶业。』
§434
434.
四百三十四。
‘‘Atha maṃ bhaṇatī tāto, pāpuṇa bodhiñca aggadhammañca;
『继而尊者们对我说,获得觉悟及第一善法者。』
Nibbānañca labhassu, yaṃ sacchikarī dvipadaseṭṭho.
愿那被两足尊最真实觉者证得涅槃。
§435
435.
‘‘Mātāpitū abhivāda, yitvā sabbañca ñātigaṇavaggaṃ;
『归敬父母,恭敬致礼,过尽一切亲属族类;
Sattāhaṃ pabbajitā, tisso vijjā aphassayiṃ.
我出家七年,通达三种学问无障碍。』
§436
436.
‘‘Jānāmi attano satta, jātiyo yassayaṃ phalavipāko;
『我知自身之七法,生死轮回及其果报;
Taṃ tava ācikkhissaṃ, taṃ ekamanā nisāmehi.
你所教诲的,就是专心一意安静地守护的。
§437
437.
四百三十七。
‘‘Nagaramhi erakacche, suvaṇṇakāro ahaṃ pahūtadhano;
『在城中有一位金匠,我是富有之人;
Yobbanamadena matto, so paradāraṃ asevihaṃ.
年少时迷醉于酒色,我便与他人妻通。』
§438
438.
四百三十八。
‘‘Sohaṃ tato cavitvā, nirayamhi apaccisaṃ ciraṃ;
『我随后离开那里,长期堕入地狱;』
Pakko tato ca uṭṭhahitvā, makkaṭiyā kucchimokkamiṃ.
接着,跋拘便起身,奔向猿猴群中集中处。
§439
439.
第四百三十九。
‘‘Sattāhajātakaṃ maṃ, mahākapi yūthapo nillacchesi;
『七日生经中,那位大猿王在族群里安排整齐;
Tassetaṃ kammaphalaṃ, yathāpi gantvāna paradāraṃ.
这就是其业果报,如同他前往他乡,成为他人奴仆。』
§440
440.
第四百四十。
‘‘Sohaṃ tato cavitvā, kālaṃ karitvā sindhavāraññe;
『于是我离开那里,在时机成熟时,入到湿婆森林。』
Kāṇāya ca khañjāya ca, eḷakiyā kucchimokkamiṃ.
既是盲者,既是跛者,便以竹片搔指甲。
§441
441.
四百四十一。
‘‘Dvādasa vassāni ahaṃ, nillacchito dārake parivahitvā;
『我曾供养一名男童,十二年不曾辍舍;
Kimināvaṭṭo akallo, yathāpi gantvāna paradāraṃ.
他无所困惑,无饥渴,就如往往前往他乡的异乡人。』
§442
442.
四百四十二。
‘‘Sohaṃ tato cavitvā, govāṇijakassa gāviyā jāto;
『我乃由此离去,生于牛商之家;』
Vaccho lākhātambo, nillacchito dvādase māse.
言语如同荆棘丛生,弯曲缠绕,犹如十二个月之久的藤蔓缠绕不息。
§443
443.
四百四十三。
‘‘Voḍhūna naṅgalamahaṃ, sakaṭañca dhārayāmi;
『我牢牢抓住缰绳和车辕,竭力驾驭。』
Andhovaṭṭo akallo, yathāpi gantvāna paradāraṃ.
『如同盲眼骑着驴,虽不明智,却依然前往他人家园。』
§444
444.
四百四十四。
‘‘Sohaṃ tato cavitvā, vīthiyā dāsiyā ghare jāto;
『我由此离开,出家,出身于仆役之家;』
Neva mahilā na puriso, yathāpi gantvāna paradāraṃ.
妇女与男子不同,譬如到他人处去,不可同看。
§445
445.
四百四十五。
‘‘Tiṃsativassamhi mato, sākaṭikakulamhi dārikā jātā;
三十三年中,我生于车匠之家一女,
Kapaṇamhi appabhoge, dhanikapurisapātabahulamhi.
家境贫乏,居于富有商人之旁。
§446
446.
四百四六。
‘‘Taṃ maṃ tato satthavāho, ussannāya vipulāya vaḍḍhiyā;
自此随着传教者而起,为庄严广大的增长;
Okaḍḍhati vilapantiṃ, acchinditvā kulagharasmā.
「割裂哀号者,截断家宅。」
§447
447.
第四百四十七。
‘‘Atha soḷasame vasse, disvā maṃ pattayobbanaṃ kaññaṃ;
「于是第十六年,见我为得正觉之女,
Orundhatassa putto, giridāso nāma nāmena.
奥润陀塔之子,名为吉里达沙。」
§448
448.
第四百四十八。
‘‘Tassapi aññā bhariyā, sīlavatī guṇavatī yasavatī ca;
「又其一妻德行具足,有品行、有才能、有声誉者。」
Anurattā bhattāraṃ, tassāhaṃ viddesanamakāsiṃ.
我曾向无所贪慕者阐释佛陀。
§449
449.
第四百四十九。
‘‘Tassetaṃ kammaphalaṃ, yaṃ maṃ apakīritūna gacchanti;
『这便是业果,因他人对我不敬而来;
Dāsīva upaṭṭhahantiṃ, tassapi anto kato mayā’’ti.
仆役般地侍奉我,而我亦终究已了结。』
Tattha nagaramhi kusumanāmeti ‘‘kusumapura’’nti evaṃ kusumasaddena gahitanāmake nagare, idāni taṃ nagaraṃ pāṭaliputtamhīti sarūpato dasseti. Pathaviyā maṇḍeti sakalāya pathaviyā maṇḍabhūte. Sakyakulakulīnāyoti sakyakule kuladhītaro, sakyaputtassa bhagavato sāsane pabbajitatāya evaṃ vuttaṃ.
在此城中名为‘花城’,以‘花’为名,叫做‘花城’的城池,现今这城即为巴嗒黎子城,其形观之整齐。‘遍地’乃指整个大地,涵盖全境。‘释迦族世家’则谓释迦世家中的世女,依释迦子世尊之教法出家如是称说。
Tatthāti tāsu dvīsu bhikkhunīsu. Bodhīti evaṃnāmikā therī. Jhānajjhāyanaratāyoti lokiyalokuttarassa jhānassa jhāyane abhiratā. Bahussutāyoti pariyattibāhusaccena bahussutā. Dhutakilesāyoti aggamaggena sabbaso samugghātitakilesā. Bhattatthaṃ kariyāti bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā. Rahitamhīti janarahitamhi vivittaṭṭhāne. Sukhanisinnāti pabbajjāsukhena vivekasukhena ca sukhanisinnā. Imā girāti idāni vuccamānā sukhā lāpanā. Abbhudīresunti pucchāvissajjanavasena kathayiṃsu.
此指二比库尼中之她。“菩提”为其名。称“禅中浸醉”者,乃指对世俗与出世禅那修习的热衷。称“多闻”者,是因其广博闻知以众多经传著称。称“断染污”者,是指已彻底以根本戒律熄灭一切烦恼毒垢。称“料理伙食”者,表明其已完成伙食职责。称“无人民”者,指居于无人的隐静处。称“安适坐着”者,是说其出家安住的宁静与清凉喜乐。此种诗句,今日被称作“安乐的歌”,以为问答游戏般的传述方式流行。
‘‘Pāsādikāsī’’ti gāthā bodhittheriyā pucchāvasena vuttā. ‘‘Evamanuyuñjiyamānā’’ti gāthā saṅgītikāreheva vuttā. ‘‘Ujjeniyā’’tiādikā hi sabbāpi isidāsiyāva vuttā. Tattha pāsādikāsīti rūpasampattiyā passantānaṃ pasādāvahā asi. Vayopi te aparihīnoti tuyhaṃ vayopi na parihīno, paṭhamavaye ṭhitāsīti attho. Kiṃ disvāna byālikanti kīdisaṃ byālikaṃ dosaṃ gharāvāse ādīnavaṃ disvā. Athāsi nekkhammamanuyuttāti athāti nipātamattaṃ, nekkhammaṃ pabbajjaṃ anuyuttā asi.
『美妙欢喜』这首歌谣,是觉长者(女)以问句形式说的。『如此修习』此歌谣是在唱诵场合宣说的。『优越者』等词,皆是出自善巧观察者之口。其中文字『美妙欢喜』意指具形色之功德,令见者欢喜悦服。至于年龄,虽有,但不逾越你;你如今亦未逾越年老,即在第一年中所立的意思。为何看见而忧愁呢?有何伤害之忧?年老孱弱之伤害,因见家中之忧患而生。此后便安心修行,是指已断除烦恼,专心出家修行。
Anuyuñjiyamānāti pucchiyamānā, sā isidāsīti yojanā. Rahiteti suññaṭṭhāne. Suṇa bodhi yathāmhi pabbajitāti bodhittheri ahaṃ yathā pabbajitā amhi, taṃ taṃ purāṇaṃ suṇa suṇāhi.
『修习』意指被问询之义,是『观察者』此词所涵盖的内涵。『离欲』指空处、无所有之境。觉长者说:‘如我出家般,你们亦应如实出家,善闻此教,善乐闻法。’
Ujjeniyā puravareti ujjenīnāmake avantiraṭṭhe uttamanagare. Piyāti ekadhītubhāvena piyāyitabbā. Manāpāti sīlācāraguṇena manavaḍḍhanakā. Dayitāti anukampitabbā.
『优越者』即指古地前国东方,名叫优越城。『可爱』意谓一期母亲般当爱护敬重。『称赞』则是以戒律行为品德令心增长。『喜爱』是应被慈悲关爱。
Athāti pacchā mama vayappattakāle. Me sāketato varakāti sāketanagarato mama varakā maṃ vārentā āgacchuṃ. Uttamakulīnāti tasmiṃ nagare aggakulikā, yena te pesitā, so seṭṭhi pahūtaratano. Tassa mamaṃ suṇhamadāsi tātoti tassa sāketaseṭṭhino suṇisaṃ puttassa bhariyaṃ katvā mayhaṃ pitā maṃ adāsi.
『于是』指我年迈之后。她从尸迦国(即舍卫城)来的贤人,是舍卫城的贤人,常来探望我。『高贵出身』指该城首领氏族,派遣她来。该首领为富有的富商。她听到我消息,便使人代我当家,因首领有子,为我妻,父亲将我送来。
Sāyaṃ pātanti sāyanhe pubbaṇhe ca. Paṇāmamupagamma sirasā karomīti sassuyā sasurassa ca santikaṃ upagantvā sirasā paṇāmaṃ karomi, tesaṃ pāde vandāmi. Yathāmhi anusiṭṭhāti tehi yathā anusiṭṭhā amhi, tathā karomi, tesaṃ anusiṭṭhiṃ na atikkamāmi.
傍晚、晚上、早晨皆如此。我向父母作揖,怀着敬意,前往婆家见我的婆母、婆丈献上头礼,向众脚敬礼。正如他们所教,我依样奉行,未曾违背教诲。
Tamekavarakampīti ekavallabhampi. Ubbiggāti tasantā. Āsanaṃ demīti yassa puggalassa yaṃ anucchavikaṃ, taṃ tassa demi.
单独珍视,即一心所爱。『激荡』谓安详的宁静。『舍座』是指某人所拥有的所坐之处,我即授予他。
Tatthāti parivesanaṭṭhāne. Sannihitanti sajjitaṃ hutvā vijjamānaṃ. Chādemīti upacchādemi, upacchādetvā upanayāmi ca, upanetvā demi, dentīpi yaṃ yassa patirūpaṃ, tadeva demīti attho.
此处意为临近之地。‘临近’者,指装备妥当且已就位等待之意。‘覆盖’意为覆以,以遮盖,含有覆盖后加以带领、推进之义。‘给予’则指将适合其用途的物品给予他人,此即意旨所在。
Ummāreti dvāre. Dhovantī hatthapādeti hatthapāde dhovinī āsiṃ, dhovitvā gharaṃ samupagamāmīti yojanā.
‘涌出’指门口的涌现。‘清洗’意谓洗涤手足,清洗过后返回住所,此为相应之意。
Kocchanti massūnaṃ kesānañca ullikhanakocchaṃ. Pasādanti gandhacuṇṇādimukhavilepanaṃ. ‘‘Pasādhana’’ntipi pāṭho, pasādhanabhaṇḍaṃ. Añjaninti añjananāḷiṃ. Parikammakārikā viyāti aggakulikā vibhavasampannāpi patiparicārikā ceṭikā viya.
‘梳理’指理顺头发及周身毛发。‘修饰’指用香粉等涂抹面部。‘修饰器具’意为装饰用具。‘眼药膏’即涂抹用药膏,似用于头部或面部的针管状用具。‘伎俩’虽为主导者,但也能成为辅助使用者的工具,类似发夹般用以辅助整理。
Sādhayāmīti pacāmi. Bhājananti lohabhājanañca. Dhovantī paricarāmīti yojanā.
‘完成’意指炊事熟食。‘炊事’指为使用铁器准备食物。‘清洗’则指洗涤和服侍之意。
Bhattikatanti katasāmibhatikaṃ. Anurattanti anurattavantiṃ. Kārikanti tassa tasseva iti kattabbassa kārikaṃ. Nihatamānanti apanītamānaṃ. Uṭṭhāyikanti uṭṭhānavīriyasampannaṃ. Analasanti tato eva akusītaṃ. Sīlavatinti sīlācārasampannaṃ. Dussateti dussati, kujjhitvā bhaṇati.
‘食器’指制作铜汤匙的器皿。‘起娶’意谓娶妻或加以缠绕固定。‘伎俩’指该特定动作。‘被置之物’即被带去的物品。‘勇猛’表示精进勇猛精神。‘懒惰’则指恶劣行为。‘守戒者’意指有戒行之人。‘责骂’指指责、咒骂他人。
Bhaṇati āpucchahaṃ gamissāmīti ‘‘ahaṃ tumhe āpucchitvā yattha katthaci gamissāmī’’ti so mama sāmiko attano mātarañca pitarañca bhaṇati. Kiṃ bhaṇatīti ce āha – ‘‘isidāsiyā na saha vacchaṃ, ekāgārehaṃ saha vatthu’’nti. Tattha vacchanti vasissaṃ.
‘说话’意即询问,我将与汝等同行之言。对话中该同伴谓我以主人的身份与自身之父母言语。问其所言,其答曰:‘无与太子同处之地,唯独于此小室有小猪。’此猪则居于此处。
Dessāti appiyā. Alaṃ meti payojanaṃ me tāya itthīti attho . Apucchāhaṃ gamissāmīti yadi me tumhe tāya saddhiṃ saṃvāsaṃ icchatha, ahaṃ tumhe apucchitvā videsaṃ pakkamissāmi.
意为『她说不喜欢我』。这里的『alaṃ meti payojanaṃ me tāya itthīti attho』是指对方说『对我而言,她是个障碍』的意思。又云『若你们愿与我同住,我会先询问你们,然后离开这个地方去外地』。
Tassāti mama bhattuno. Kissāti kiṃ assa tava sāmikassa. Tayā aparaddhaṃ byālikaṃ kataṃ.
这里说『这是我的奴仆』。又问『你的主人怎么样?』指的是『你做了什么过错使你的女仆被虐待?』
Napihaṃ aparajjhanti napi ahaṃ tassa kiñci aparajjhiṃ. Ayameva vā pāṭho. Napi hiṃsemīti napi bādhemi. Dubbacananti duruttavacanaṃ. Kiṃ sakkā kātuyyeti kiṃ mayā kātuṃ ayye sakkā. Yaṃ maṃ viddessate bhattāti yasmā akāraṇeneva bhattā mayhaṃ viddessate viddessaṃ cittappakopaṃ karoti.
说『我没有犯错,她也没有对我做错事。这只是常规处理而已。我并未去伤害她或欺负她。她的话是恶语,是恶毒的言语。尊者,我能够做什么呢?你能让我做什么呢?因为她无故诬陷我是主人,对我怀有嫉恨心,所以我心生忿怒。』
Vimanāti domanassikā. Puttamanurakkhamānāti attano puttaṃ mayhaṃ sāmikaṃ cittamanurakkhaṇena anurakkhantā. Jitāmhase rūpiniṃ lakkhinti jitā amhase jitā vatāmha rūpavatiṃ siriṃ, manussavesena carantiyā siridevatāya parihīnā vatāti attho.
此处解释『嫉妒』指的是生起苦恼的情绪。『看护儿子』是指女仆自己照看她的孩子,说『因我主人的心护念,保护着我的孩子。』又述及夺得美色、财富的意义,及人类生活中如神所失去地位的寓意。
Aḍḍhassa gharamhi dutiyakulikassāti paṭhamasāmikaṃ upādāya dutiyassa aḍḍhassa kulaputtassa gharamhi maṃ adāsi, dento ca tato paṭhamasuṅkato upaḍḍhasuṅkena adāsi. Yena maṃ vindatha seṭṭhīti yena suṅkena maṃ paṭhamaṃ seṭṭhi vindatha paṭilabhi, tato upaḍḍhasuṅkenāti yojanā.
说『在另一所房子里,是第二个主人的儿子给了我房子,先是他自己家的房子,再是其他所属庄园的房子。得到给我的房子后,那块庄园的土地也随之给我了。』其中『upadāya』是『寄托、依靠』之意。
Sopīti dutiyasāmikopi. Maṃ paṭiccharayīti maṃ nīhari, so maṃ gehato nikkaḍḍhi. Upaṭṭhahantinti dāsī viya upaṭṭhahantiṃ upaṭṭhānaṃ karontiṃ. Adūsikanti adubbhanakaṃ.
称『然后又是第二个主人的儿子藏匿我,将我从家里驱逐出去。』又用仆人服侍的比喻说『他像仆人一样地服侍我』。『adūsika』意为行为不善恶。
Damakanti kāruññādhiṭṭhānatāya paresaṃ cittassa damakaṃ. Yathā pare kiñci dassanti, evaṃ attano kāyaṃ vācañca dantaṃ vūpasantaṃ katvā paradattabhikkhāya vicaraṇakaṃ. Jāmātāti duhitupati. Nikkhipa poṭṭhiñca ghaṭikañcāti tayā paridahitaṃ pilotikākhaṇḍañca bhikkhākapālañca chaḍḍehi.
驯服是由慈悲的坚定所成,是对他人心念的驯化。正如别人所示现的样子,如此使自己的身体、语言都柔顺收敛,温和安静,之后持用铲子在乞食时走动。Jāmātāti 指女婿。置放瓮罐等物,是他女人用来传递火种,烧毁稻壳碎屑及托钵和乞食碗。
Sopi vasitvā pakkhanti sopi bhikkhako puriso mayā saddhiṃ addhamāsamattaṃ vasitvā pakkāmi.
他也住下之后离去,我这比库男子与他共同暂住半个月后也离开。
Atha naṃ bhaṇatī tātoti taṃ bhikkhakaṃ mama pitā mātā sabbo ca me ñātigaṇo vaggavaggo hutvā bhaṇati. Kathaṃ? Kiṃ te na kīrati idha tuyhaṃ kiṃ nāma na kirati na sādhiyati, bhaṇa khippaṃ. Taṃ te karihitīti taṃ tuyhaṃ karissati.
然后他称呼我为“父亲”,说这比库是我的父亲、母亲,我所有亲戚都成了一个部族,分批而成。他怎么说呢?他说:“你为何不做呢?这里你什么都不做,不称呼你的名字,不赞成你,说快些说,这是让你做的事情,他将为你完成。”
Yadi me attā sakkotīti yadi mayhaṃ attā attādhīno bhujisso ca hoti, alaṃ mayhaṃ isidāsiyā tāya payojanaṃ natthi, tasmā na saha vacchaṃ na saha vasissaṃ, ekaghare ahaṃ tāya saha vatthunti yojanā.
如果我是萨咖,即我是自己和我的主人所服侍的,那我没有为弟子们作功德利益,所以我既不与他同住也不与他同居,在一个屋檐下与他同住十里之外。
Vissajjito gato soti so bhikkhako pitarā vissajjito yathāruci gato. Ekākinīti ekikāva. Āpucchitūna gacchanti mayhaṃ pitaraṃ vissajjetvā gacchāmi. Marituyeti marituṃ. Vāti vikappatthe nipāto.
被放弃后即离去,谁是比库?父亲被放弃,按照喜好离去。孤独者如一座孤峰。向被询问者前去,放弃亲父后跟随去。我妻死了,死亡之意。Vāti 是变化词尾。
Gocarāyāti bhikkhāya, tāta-kulaṃ āgacchīti yojanā.
“Gocarāya”指比库,意思是朝圣者,土木之家家族的到来表示分离。
Tanti taṃ jinadattattheriṃ. Uṭṭhāyāsanaṃ tassā paññāpayinti uṭṭhahitvā āsanaṃ tassā theriyā paññāpesiṃ.
众女颂歌那尊大长老。她起身,示意他起身;长老以示意传达给她的座位。
Idhevāti imasmiṃ eva gehe ṭhitā. Puttakāti sāmaññavohārena dhītaraṃ anukampento ālapati. Carāhi tvaṃ dhammanti tvaṃ pabbajitvā caritabbaṃ brahmacariyādidhammaṃ cara. Dvijātīti brāhmaṇajātī.
此所谓「此处」即「本宅中」;子者,指出于平常言说而慈悲其女儿之人。汝应修习佛法;汝既出家,须行戒律与出家修行之法。婆罗门种姓称为「二姓」。
Nijjaressāmīti jīrāpessāmi vināsessāmi.
「我将逐出、本意消灭」者,指愿灭除老朽衰败。
Bodhinti saccābhisambodhiṃ, maggañāṇanti attho. Aggadhammanti phaladhammaṃ, arahattaṃ. Yaṃ sacchikarīdvipadaseṭṭhoti yaṃ maggaphalanibbānasaññitaṃ lokuttaradhammaṃ dvipadānaṃ seṭṭho sammāsambuddho sacchi akāsi, taṃ labhassūti yojanā.
「觉悟」指证得真理之完全觉悟;「觉道之智」是其义意;「最上法」即果德;「阿拉汉」为果德谓语。世尊为世间双足最高之正觉者,成就此真理,此真理是世间超越诸法者,故称之。此即量程。
Sattāhaṃ pabbajitāti pabbajitā hutvā sattāhena. Aphassayinti phusiṃ sacchākāsiṃ.
「七日出家」者,即成出家者七日;「不见」即用肉眼观察所见。
Yassayaṃ phalavipākoti yassa pāpakammassa, ayaṃ sāmikassa amanāpabhāvasaṅkhāto nissandaphalabhūto vipāko. Taṃ tava ācikkhissanti taṃ kammaṃ tava kathessāmi. Tanti ācikkhiyamānaṃ tameva kammaṃ, taṃ vā mama vacanaṃ. Ekamanāti ekaggamanā. Ayameva vā pāṭho.
「果报现前」者,指恶业所生果报现前显现。此为无主无托之现量果报。尔其教诲曰此业,我将述说此法。此为独一无二精专。此即此句经文。
Nagaramhi erakaccheti evaṃnāmake nagare. So paradāraṃ asevihanti so ahaṃ parassa dāraṃ aseviṃ.
「某地」者,指名为「依拉卡吉」的城镇。在此城中,他与他人妻发生性关系,我则与他人妻交合。
Ciraṃ pakkoti bahūni vassasatasahassāni nirayagginā daḍḍho. Tato ca uṭṭhahitvāti tato nirayato vuṭṭhito cuto. Makkaṭiyā kucchimokkaminti vānariyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhiṃ.
他长期经受许多无数百千年的地狱烈火灼烧,然后从地狱起身而去。这被称为猴类聚集之处,即猿猴在树梢相会之地。
Yūthapoti yūthapati. Nillacchesīti purisabhāvassa lakkhaṇabhūtāni bījakāni nillacchesi nīhari. Tassetaṃ kammaphalanti tassa mayhaṃ etaṃ atīte katassa kammassa phalaṃ. Yathāpi gantvāna paradāranti yathā taṃ paradāraṃ atikkamitvā.
「部族首领」者,是族群之主。「剥夺」者,是指人的本性标志的种子被剥除。他的业报即我今所说,是他过往业力的果报。正如他去强奸他人妻,亦如他被他人越过强奸一样。
Tatoti makkaṭayonito. Sindhavāraññeti sindhavaraṭṭhe araññaṭṭhāne. Eḷakiyāti ajiyā.
「是也」者,指猴族之子。悉达伐兰农林者,指悉达伐兰国中的森林地带。「阿利迦」者,即指阿迦。
Dārake parivahitvāti piṭṭhiṃ āruyha kumārake vahitvā. Kimināvaṭṭoti abhijātaṭṭhāne kimiparigatova hutvā aṭṭo aṭṭito. Akalloti gilāno, ahosīti vacanaseso.
「护送儿童」者,是指背负负担将童子送行。「何以为途」者,意指居于出生地,如同环绕转移之意。」「呕吐」意指生病;「我在」是言语残余。
Govāṇijakassāti gāviyo vikkiṇitvā jīvakassa. Lākhātamboti lākhārasarattehi viya tambehi lomehi samannāgato.
「卖牛者」者,是指将牛卖给基瓦咖者。 「帖伽坦波」者,谓其毛发如同染色的丝线般浓密。
Voḍhūnāti vahitvā. Naṅgalanti sīraṃ, sakaṭañca dhārayāmīti attho . Andhovaṭṭoti kāṇova hutvā aṭṭo pīḷito.
『负载而去』者,乃「携带、运走」之义。『犁』者,即「犁铧」也;「亦持有车辆」,此为其义。『如盲者转圈』者,犹如独眼瞎子,被逼迫、压榨而团团转也。
Vīthiyāti nagaravīthiyaṃ. Dāsiyā ghare jātoti gharadāsiyā kucchimhi jāto. ‘‘Vaṇṇadāsiyā’’tipi vadanti. Neva mahilā na purisoti itthīpi purisopi na homi, jātinapuṃsakoti attho.
『vīthiyā』者,城中街道也。『生于婢女之家』者,生于家中婢女之腹中也。亦有说『vaṇṇadāsī』(色婢)者。『非女非男』者,我既非女人亦非男人,谓生来即为中性人也。
Tiṃsativassamhimatoti napuṃsako hutvā tiṃsavassakāle mato. Sākaṭikakulamhīti sūtakakule. Dhanikapurisapātabahulamhīti iṇāyikānaṃ purisānaṃ adhipatanabahule bahūhi iṇāyikehi abhibhavitabbe.
『于三十岁时死去』者,以中性人之身,于三十岁时死去也。『于车夫家族中』者,于操车运之家族中也。『多有富人前来踩踏』者,债主之男人频繁登门逼债,为众多债主所压迫也。
Ussannāyāti upacitāya. Vipulāyāti mahatiyā. Vaḍḍhiyāti iṇavaḍḍhiyā. Okaḍḍhatīti avakaḍḍhati. Kulagharasmāti mama jātakulagehato.
『盛多』者,积聚也。『众多』者,巨大也。『增长』者,债务之增长也。『牵引』者,即拖拉也。『从家族之家』者,从我出生之家族的家宅也。
Orundhatassa puttoti assa satthavāhassa putto, mayi paṭibaddhacitto nāmena giridāso nāma avarundhati attano pariggahabhāvena gehe karoti.
『阻拦之子』者,即那位商队主之子,名曰吉利达沙,其心系缚于我,以占有我为己有之方式,将我关置于家中。
Anurattā bhattāranti bhattāraṃ anuvattikā. Tassāhaṃ viddesanamakāsinti tassa bhattuno taṃ bhariyaṃ sapattiṃ viddesanakammaṃ akāsiṃ. Yathā taṃ so kujjhati, evaṃ paṭipajjiṃ.
『顺从丈夫』者,即随顺丈夫者也。『我对他施以离间之行』者,即我对那位丈夫的那位妻子——共妻——施行了离间之业。我依照使彼丈夫发怒之方式而行事。
Yaṃmaṃ apakīritūna gacchantīti yaṃ dāsī viya sakkaccaṃ upaṭṭhahantiṃ maṃ tattha tattha patino apakiritvā chaḍḍetvā anapekkhā apagacchanti. Etaṃ tassā mayhaṃ tadā katassa paradārikakammassa sapattiṃ viddesanakammassa ca nissandaphalaṃ. Tassapi anto kato mayāti tassapi tathā anunayapāpakakammassa dāruṇassa pariyanto idāni mayā aggamaggaṃ adhigacchantiyā kato, ito paraṃ kiñci dukkhaṃ natthīti. Yaṃ panettha antarantarā na vibhattaṃ, taṃ vuttanayattā uttānatthameva.
被我轻慢而离去的那个,被视为奴婢般,谁整日在侧侍我,那人于是便弃绝仇家,抛弃舍弃,不加分别而离去。这是她与我当时的所作,与他人通奸之事的同类业,只是无依无果之业。虽有其终,我说『这终已成』,即如是恶业的结局,极其痛苦的结果,现在由我获得前行之道,已作终止,从此以后不会再有任何苦了。至于这里面间断不生的苦,便当照所说,只为正面意图而说。
Isidāsītherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 伊西达西长老尼偈释终。
Cattālīsanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 四十偈品释终。