三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注13. 二十集义注

13. Vīsatinipāto · 13. 二十集义注

565 段 · CSCD 巴利原典
13. Vīsatinipāto第十三 二十颂品
1. Ambapālītherīgāthāvaṇṇanā一、庵婆巴离长老尼偈注释
Vīsatinipāte kāḷakā bhamaravaṇṇasādisātiādikā ambapāliyā theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī sikhissa bhagavato sāsane pabbajitvā upasampannā hutvā bhikkhunisikkhāpadaṃ samādāya viharantī, ekadivasaṃ sambahulāhi bhikkhunīhi saddhiṃ cetiyaṃ vanditvā padakkhiṇaṃ karontī puretaraṃ gacchantiyā khīṇāsavattheriyā khipantiyā sahasā kheḷapiṇḍaṃ cetiyaṅgaṇe patitaṃ, khīṇāsavattheriyā apassitvā gatāya ayaṃ pacchato gacchantī taṃ kheḷapiṇḍaṃ disvā ‘‘kā nāma gaṇikā imasmiṃ ṭhāne kheḷapiṇḍaṃ pātesī’’ti akkosi. Sā bhikkhunikāle sīlaṃ rakkhantī gabbhavāsaṃ jigucchitvā opapātikattabhāve cittaṃ ṭhapesi. Tena carimattabhāve vesāliyaṃ rājuyyāne ambarukkhamūle opapātikā hutvā nibbatti. Taṃ disvā uyyānapālo nagaraṃ upanesi. Ambarukkhamūle nibbattatāya sā ambapālītveva voharīyittha. Atha naṃ abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ vilāsakantatādiguṇavisesasamuditaṃ disvā sambahulā rājakumārā attano attano pariggahaṃ kātukāmā aññamaññaṃ kalahaṃ akaṃsu. Tesaṃ kalahavūpasamatthaṃ tassā kammasañcoditā vohārikā ‘‘sabbesaṃ hotū’’ti gaṇikāṭṭhāne ṭhapesuṃ. Sā satthari paṭiladdhasaddhā attano uyyāne vihāraṃ katvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niyyādetvā pacchā attano puttassa vimalakoṇḍaññattherassa santike dhammaṃ sutvā pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karontī attano sarīrassa jarājiṇṇabhāvaṃ nissāya saṃvegajātā saṅkhārānaṃ aniccataṃ vibhāventī –
《二十结经》黑玛罗譬如蜂鸟般颜色等题,乃安舍利比库尼所作长老偈。此亦前佛中所述事典之权威,彼处彼时,修行菩萨于善法道中勤行,不断增长;乃于世尊教法中受具足戒,出家、受学后,于比库尼戒律安住。某一日,其比库尼众多,于寺塔同集敬礼,绕塔行礼。先行者为已断烦恼长老,忽然拾起散落于寺塔院中之游嬉用小铃。断烦恼长老见之,便责问后方行者曰:“此处小铃是何人游玩遗弃耶?”彼比库尼戒者持守清净戒律,怀孕时生厌弃念,心无关怀生死轮回态度。后于韦萨离王宫之樹下作游方僧得以出离。观其状态,适于安舍利比库尼先驱,即于彼处修持。后来见众多王子欲占有自己之游玩之物而相争,彼可调伏之比库尼便置于妓女之所。此比库尼信心坚固,乃于其园林中修道,奉献于佛前僧团,后闻法而出家,修习内观禅定,体察自身老病衰败之相,因而生起断灭诸行般若讯觉慧。
§252
252.
‘‘Kāḷakā bhamaravaṇṇasādisā, vellitaggā mama muddhajā ahuṃ;
“黑玛罗色,犹如蜂鸟颜色,洪流中我初生;
Te jarāya sāṇavākasādisā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
因老迈如枯井,其语诚实不变异。”
§253
253.
‘‘Vāsitova surabhī karaṇḍako, pupphapūra mama uttamaṅgajo;
“犹如香气四散瓮,花之满载我枝端;
Taṃ jarāyatha salomagandhikaṃ, saccavādivacanaṃ anaññathā.
此处老年如同枯萎的莎草,散发腐臭之气,直言不讳者的话中无他说别。
§254
254.
二百五十四。
‘‘Kānanaṃva sahitaṃ suropitaṃ, kocchasūcivicitaggasobhitaṃ;
犹如森林中杂生的荆棘密布,粗细各异,恰似针芒锋利交错,华彩纷呈;
Taṃ jarāya viralaṃ tahiṃ tahiṃ, saccavādivacanaṃ anaññathā.
此老年处处稀少难得,言辞真实不虚,有其必然。
§255
255.
二百五十五。
‘‘Kaṇhakhandhakasuvaṇṇamaṇḍitaṃ, sobhate suveṇīhilaṅkataṃ;
犹如黑色坚硬织物镶嵌黄金宝石,光彩照耀,其表面饰以美丽白色纹饰者;
Taṃ jarāya khalitaṃ siraṃ kataṃ, saccavādivacanaṃ anaññathā.
此处『头颅』因老化而受损,此说为真实之语,不容他解。
§256
256.
二百五十六。
‘‘Cittakārasukatāva lekhikā, sobhare su bhamukā pure mama;
『制心者如善书写者,身在我昔日之城邑光明;
Tā jarāya valibhippalambitā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
其头颅亦因老化而生皱,所言真实无他解。』
§257
257.
二百五十七。
‘‘Bhassarā surucirā yathā maṇī, nettahesumabhinīlamāyatā;
『声音如宝石之华美,眼睛似青铜镕铸雕饰;'}
Te jarāyabhihatā na sobhare, saccavādivacanaṃ anaññathā.
那些被老年所折磨的,并不光彩,正如真实之语没有别的变异。
§258
258.
二百五十八。
‘‘Saṇhatuṅgasadisī ca nāsikā, sobhate su abhiyobbanaṃ pati;
『鼻孔如同轻飘的纱盖,呈现出极为显著的红润;
Sā jarāya upakūlitā viya, saccavādivacanaṃ anaññathā.
这正如被老年所扰乱一般,真实之语没有别的变异。』
§259
259.
二百五十九。
‘‘Kaṅkaṇaṃva sukataṃ suniṭṭhitaṃ, sobhare su mama kaṇṇapāḷiyo;
『如同洁净光滑、工整编织的手镯,显现在我耳垂之上;
Tā jarāya valibhippalambitā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
此处因年老而被老妪所依附,真实正直之言无他。
§260
260.
二百六十。
‘‘Pattalīmakulavaṇṇasādisā , sobhare su dantā pure mama;
『家世如棕树般华美,牙齿洁白,我昔时美丽;
Te jarāya khaṇḍitā cāsitā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
她们因年老而残破凋零,真实正直之言无他。』
§261
261.
二百六十一。
‘‘Kānanamhi vanasaṇḍacārinī, kokilāva madhuraṃ nikūjihaṃ;
『于森林中恣意游荡的女子,如蓝鹃鸟般于丛林中发出甜美鸣声;'
Taṃ jarāya khalitaṃ tahiṃ tahiṃ, saccavādivacanaṃ anaññathā.
此处句意为『此处被老病所摧毁,实语者之说别无他义』,即指老病侵袭无可避免,实语所言毫无虚妄。
§262
262.
第二百六十二节。
‘‘Saṇhakamburiva suppamajjitā, sobhate su gīvā pure mama;
『如同枯萎干枯的干树枝般,下垂弯曲而斜卧,我的脖颈在室内显得柔弱;』
Sā jarāya bhaggā vināmitā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
『此因老病之故而使身体残破,实语者之说别无他义,』此处同样强调老病导致身体衰败,言辞真实无异。
§263
263.
第二百六十三节。
‘‘Vaṭṭapalighasadisopamā ubho, sobhare su bāhā pure mama;
『如同卷叶草般,弯曲枯黄的两臂,在室内显得柔弱;』此句描绘了老病侵袭导致两臂如枯黄卷叶草般弯曲,身体虚弱的凋敝状况。
Tā jarāya yathā pāṭalibbalitā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
如同芭蕉叶因老化而枯萎,真实而正直的话语无有他变。
§264
264.
二百六十四。
‘‘Saṇhamuddikasuvaṇṇamaṇḍitā , sobhare su hatthā pure mama;
“缨络以细密金饰点缀,华美在我屋宅之前;
Te jarāya yathā mūlamūlikā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
如其老化的根株扎根其中,真实而正直的话语无有他变。”
§265
265.
二百六十五。
‘‘Pīnavaṭṭasahibhuggatā ubho, sobhare su thanakā pure mama;
“丛生环绕的苎麻伴生其中,华美在我这院舍之前;
Thevikīva lambanti nodakā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
犹如水从壶口流出,真实正直之言无他法别。
§266
266.
二百六十六。
‘‘Kañcanassa phalakaṃva sammaṭṭhaṃ, sobhate su kāyo pure mama;
犹如金盘光辉照耀,我身前方也明朗;
So valīhi sukhumāhi otato, saccavādivacanaṃ anaññathā.
如细软之肠紧相缠绕,真实正直之言无他法别。
§267
267.
二百六十七。
‘‘Nāgabhogasadisopamā ubho, sobhare su ūrū pure mama;
如双乳犹如水乳相合,光辉于我的 thighs 处;
Te jarāya yathā veḷunāḷiyo, saccavādivacanaṃ anaññathā.
如同草茎被老病所折断,真实善巧的言说不存在其他种类。
§268
268.
二百六十八。
‘‘Saṇhanūpurasuvaṇṇamaṇḍitā, sobhare su jaṅghā pure mama;
『皮肤坚实如城墙,装饰着黄金宝石,我的小腿前部美丽端庄;
Tā jarāya tiladaṇḍakāriva, saccavādivacanaṃ anaññathā.
然而这正如老年使禾秆干枯折断一般,真实善巧的言说没有别种。』
§269
269.
二百六十九。
‘‘Tūlapuṇṇasadisopamā ubho, sobhare su pādā pure mama;
『如同同样重的天平,两者平衡,我的双脚前部端正美好;
Te jarāya phuṭitā valīmatā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
那些因老化而破裂、起皱的皮肤,实而言之无他。
§270
270.
二百七十。
‘‘Ediso ahu ayaṃ samussayo, jajjaro bahudukhānamālayo;
“这是增长的病苦,多种多苦的积聚病;
Sopalepapatito jarāgharo, saccavādivacanaṃ anaññathā’’ti. –
皮肤剥落,老病交加,实而言之无他。”——
Imā gāthāyo abhāsi.
此等颂歌如此说。
Tattha kāḷakāti kāḷakavaṇṇā. Bhamaravaṇṇasādisāti kāḷakā hontāpi bhamarasadisavaṇṇā, siniddhanīlāti attho. Vellitaggāti kuñcitaggā, mūlato paṭṭhāya yāva aggā kuñcitā vellitāti attho. Muddhajāti kesā. Jarāyāti jarāhetu jarāya upahatasobhā. Sāṇavākasādisāti sāṇasadisā vākasadisā ca, sāṇavākasadisā ceva makacivākasadisā cātipi attho. Saccavādivacanaṃ anaññathāti saccavādino avitathavādino sammāsambuddhassa ‘‘sabbaṃ rūpaṃ aniccaṃ jarābhibhūta’’ntiādivacanaṃ anaññathā yathābhūtameva, na tattha vitathaṃ atthīti.
其中“黑色”为黑色之意。“似蜂色”谓虽为黑色,却有蜂类之色,意为深蓝色。“卷状头发”意谓发根从头皮起至发梢皆为卷曲,称为卷发。生发指头发之发生。“老”谓因老致此病态、失去原有光彩。“似刺舌”既似棘状又似舌状,此为比喻,亦有似刺舌亦似蜂舌之意。“实而言之无他”,谓正语者无妄语,正自觉者言:“一切色法皆为无常,因老而受摧毁”,此义无异,且真实不虚。
Vāsitova surabhī karaṇḍakoti pupphagandhavāsacuṇṇādīhi vāsito vāsaṃ gāhāpito pasādhanasamuggo viya sugandhi. Pupphapūra mama uttamaṅgajoti campakasumanamallikādīhi pupphehi pūrito pubbe mama kesakalāpo nimmaloti attho. Tanti uttamaṅgajaṃ. Atha pacchā etarahi salomagandhikaṃ pākatikalomagandhameva jātaṃ. Atha vā salomagandhikanti meṇḍakalomehi samānagandhaṃ. ‘‘Eḷakalomagandha’’ntipi vadanti.
如同住着馨香的、盛开的花冠之中,环绕着花香、麝香等多种香气一般,诸花之香相聚交织,犹如香的宝藏。以前这类花朵盛开,我头发上的发束洁净无瑕,其意即是至上之花。此花名“至上之花”。后来便生出一种称为莎罗花香气,这香气刚好是莎罗毛发般的香。又称莎罗香,即是与头发的香气相似的香气,称之曰“艾叶香”。
Kānanaṃva sahitaṃ suropitanti suṭṭhu ropitaṃ sahitaṃ ghanasannivesaṃ uddhameva uṭṭhitaṃ ujukadīghasākhaṃ upavanaṃ viya. Kocchasūcivicitaggasobhitanti pubbe kocchena suvaṇṇasūciyā ca kesajaṭāvijaṭanena vicitaggaṃ hutvā sobhitaṃ, ghanabhāvena vā kocchasadisaṃ hutvā paṇadantasūcīhi vicitaggatāya sobhitaṃ. Tanti uttamaṅgajaṃ. Viralaṃ tahiṃ tahinti tattha tattha viralaṃ vilūnakesaṃ.
犹如树林相依,妍美地繁密生长,挺拔正直、枝条细长,宛如果园。以前由细小金色箭头与头发的纠缠,缠绕而美丽,形成光彩夺目的景象,呈现浓密的姿态,犹如树枝繁茂生长,金箭细密装饰而生辉。此花名“至上之花”。香气稀少,润泽地随风飘散,头发稀少,杂乱无章。
Kaṇhakhandhakasuvaṇṇamaṇḍitanti suvaṇṇavajirādīhi vibhūsitaṃ kaṇhakesapuñjakaṃ. Ye pana ‘‘saṇhakaṇḍakasuvaṇṇamaṇḍita’’nti paṭhanti, tesaṃ saṇhāhi suvaṇṇasūcīhi jaṭāvijaṭanena maṇḍitanti attho. Sobhate suveṇīhilaṅkatanti sundarehi rājarukkhamālā sadisehi kesaveṇīhi alaṅkataṃ hutvā pubbe virājate. Taṃ jarāya khalitaṃ siraṃ katanti taṃ tathā sobhitaṃ siraṃ idāni jarāya khalitaṃ khaṇḍitākhaṇḍitaṃ vilūnakesaṃ kataṃ.
名为黑片荣华装饰,意指用金刚石等饰物点缀的黑色发束。若有人将“重叠片状黑色与金黄装饰”诵读为“重叠片状金色装饰”,意即以金色箭头和头发纠缠作为装饰。它的美丽宛若由美丽的皇宫花环状金丝线点缀的发丝,以往曾显现辉煌。它因衰老而破坏的头发,虽已谢落,但依旧美丽;现在已老去,头发已被破坏,零乱且杂乱。
Cittakārasukatāva lekhikāti cittakārena sippinā nīlāya vaṇṇadhātuyā suṭṭhu katā lekhā viya sobhate. Su bhamukā pure mamāti sundarā bhamukā pubbe mama sobhanaṃ gatā. Valibhippalambitāti nalāṭante uppannāhi valīhi palambantā ṭhitā.
所谓“心手巧作”,指用心灵手巧制作,用蓝色矿物颜料精细涂饰的书写,其文字清晰美观。它美丽如我之前的宝石光彩夺目。所谓“眉毛互相依附”,意指在额头上出现的卷曲眉毛互相缠绕层叠。
Bhassarāti bhāsurā. Surucirāti suṭṭhu rucirā. Yathā maṇīti maṇimuddikā viya. Nettahesunti sunettā ahesuṃ. Abhinīlamāyatāti abhinīlā hutvā āyatā. Teti nettā. Jarāyabhihatāti jarāya abhihatā.
“光彩”即美丽光亮之意。“光洁”即清晰美好之意。犹如宝石指环般闪耀。虹光之色称为“净虹”,即谓之清净虹彩。头发黑光光且伸展,称为“蔓延”,意思是毛发向外扩展。听说如此形容为头发生长良好。“因老而受损坏”,意指因衰老而受伤害。
Saṇhatuṅgasadisīcāti saṇhā tuṅgā sesamukhāvayavānaṃ anurūpā ca. Sobhateti vaṭṭetvā ṭhapitaharitālavaṭṭi viya mama nāsikā sobhate. Su abhiyobbanaṃ patīti sundare abhinavayobbanakāle sā nāsikā idāni jarāya nivāritasobhatāya pariseditā viya varattā viya ca jātā.
所谓“重叠层片相似”,意指层叠的部分彼此相称,形体和谐一致。美丽的鼻梁如同环绕着绿色叶圈一般,赋予我鼻子美感。鼻子曾焕发出美丽的年轻光彩,如今因老去而失去光采,呈现凋零之象,犹如枯败凋敝的状态。
Kaṅkaṇaṃvasukataṃ suniṭṭhitanti suparikammakataṃ suvaṇṇakaṅkaṇaṃ viya vaṭṭulabhāvaṃ sandhāya vadati. Sobhareti sobhante. ‘‘Sobhante’’ti vā pāṭho. Suiti nipātamattaṃ. Kaṇṇapāḷiyoti kaṇṇagandhā. Valibhippalambitāti tahiṃ tahiṃ uppannavalīhi valitā hutvā vaṭṭaniyā paṇāmitavatthakhandhā viya bhassantā olambanti.
「Kaṅkaṇaṃvasukataṃ」者,谓环状饰物稳妥安置;「suniṭṭhitaṃ」者,谓安稳坚固;「suparikammakataṃ」者,谓工艺精良的。譬如精美金环,此处以环状物之形态为说。意指其形态圆满,聚合成环。此皆谓之光彩照人,「Sobhareti」即其光辉。「Sobhante」乃其本读,指众多宝饰之美丽光彩。其为简略词尾「suiti」,仅为助词。又「kaṇṇapāḷiyoti」者,即耳饰之香气。至于「valibhippalambitāti」,谓其由一条条产生的环状纹理相互交缠,似环形物连接并悬挂,状若轮圈般聚合并闪耀发光,悬垂相附,如同多重环带层叠交织一般。故此处形容饰物繁复华美,交缠闪耀,光彩辉煌。
Pattalīmakulavaṇṇasādisāti kadalimakulasadisavaṇṇasaṇṭhānā. Khaṇḍitāti bhedanapatanehi khaṇḍitā khaṇḍabhāvaṃ gatā. Asitāti vaṇṇabhedena asitabhāvaṃ gatā.
「Pattalīmakulavaṇṇasādisāti」,谓如蕉叶聚合同色之状。即指多片蕉叶依附汇聚呈现一体,颜色相仿而成一簇。又「khaṇḍitaṃ」者,谓因破碎、分裂或裂开而成为残缺之形态,显现破损之相。此处形容物被切断或压断,露出断面。至于「asitāti」,谓颜色变黑、变暗,呈现褐黑色或变旧色之相。此乃以色泽分辨所涉之破碎与陈旧,指其状态之转变,由完整转为破损、变色,形象具体。
Kānanamhi vanasaṇḍacārinī, kokilāva madhuraṃ nikūjihanti vanasaṇḍe gocaracaraṇena vanasaṇḍacārinī kānane anusaṃgītanivāsinī kokilā viya madhurālāpaṃ nikūjihaṃ. Tanti nikūjitaṃ ālāpaṃ. Khalitaṃ tahiṃ tahinti khaṇḍadantādibhāvena tattha tattha pakkhalitaṃ jātaṃ.
在林中生活,漫游于林缘之上者谓之「vanasaṇḍacārinī」,林间栖居游走。犹如杜鹃于密林中甜美啼唱者,「kokilāva madhuraṃ nikūjihanti」言其歌声婉转动听。此「nikūjihaṃ」即其歌唱之所,亦即啼声的表达体。林缘之境,为众多禽鸟出入之所,此处描写林间鸟声簇拥,似杜鹃甜声交织。又「tanti nikūjitaṃ ālāpaṃ」,指音韵交织的歌唱。至于「khalitaṃ tahiṃ tahinti」,意谓断续不连续,诸般断音交错,有如断裂带尖齿般割裂。此处意在形容其声音多变复杂、时断时续,如断裂之音相互交叠。
Saṇhakamburiva suppamajjitāti suṭṭhu pamajjitā saṇhā suvaṇṇasaṅkhā viya. Bhaggā vināmitāti maṃsaparikkhayena vibhūtasirājālatāya bhaggā hutvā vinatā.
「Saṇhakamburiva suppamajjitāti」者,谓其色泽如优美鲜明之光泽,被细小孔隙点缀,状如金色光环般美丽。此「saṇhā」即细小的镂孔或网孔。又「bhaggā vināmitāti」,指肉体因剥落而显现骨肉分离之状,形似裂纹的纹理,其色因失肉而显白骨状。此处比喻纹理失去覆盖,被剥落的部分露出白色底层,如同骨头显露一般。
Vaṭṭapalighasadisopamāti vaṭṭena palighadaṇḍena samasamā. Tāti tā ubhopi bāhāyo. Yathā pāṭalibbalitāti jajjarabhāvena palitapāṭalisākhāsadisā.
「Vaṭṭapalighasadisopamāti」者,谓形态状如用环状枝条制成的环,枝条相互缠绕,呈现环层相叠的样子。此「palighadaṇḍena samasamā」指环状枝干互相缠绕成为整体。又「tāti tā ubhopi bāhāyo」,说明此环有两端,即两侧凸出,形如两端开放的枝条。譬如「pāṭalibbalitāti」,意指其端部形似被压卷或弯曲的枝条,状如折断或破损。整体描绘为多数枝干环绕缠绕,末端如同破裂般分开,形态凹凸多变。
Saṇhamuddikasuvaṇṇamaṇḍitāti suvaṇṇamayāhi maṭṭhabhāsurāhi muddikāhi vibhūsitā. Yathā mūlamūlikāti mūlakakaṇḍasadisā.
「Saṇhamuddikasuvaṇṇamaṇḍitāti」者,谓饰以金色彩镶嵌的珠宝装饰,光彩闪耀如黄金铸就之花环。此处「mudikā」指戒指或环状饰物,覆盖于中部,光辉四射。类似「mūlamūlikāti」,即根茎部分的枝条状物,暗示其根基如株根节段般有层次结构,形态叠压生长。整体意在描述华美金光环绕,中有层叠的根茎状纹理,饰物精致繁复,光彩灿烂。
Pīnavaṭṭasahituggatāti pīnā vaṭṭā aññamaññaṃ sahitāva hutvā uggatā uddhamukhā. Sobhate su thanakā pure mamāti mama ubhopi thanā yathāvuttarūpā hutvā suvaṇṇakalasiyo viya sobhiṃsu. Puthutte hi idaṃ ekavacanaṃ, atītatthe ca vattamānavacanaṃ. Thevikīva lambanti nodakāti te ubhopi me thanā nodakā galitajalā veṇudaṇḍake ṭhapitaudakabhasmā viya lambanti.
“Pīna”连结着“vaṭṭā”,二者合在一起称为“uggatā”,意即向上突起、朝上。它们宛如有光彩的金饰一样华美,排列整齐,彼此相连。此处的“pīna”是指枝叶,“vaṭṭā”是指环状层叠,“uggatā”表示向上生长、突出。形容诸处井然不乱地相互接合,好似金饰的光洁辉煌。原文中的单数形式指的是过去和现在的共同用语。正如藤枝般延伸伸展不垂挂,因其上下相接,似含铜、水银盐的涂层涂在竹管般光滑面上,稳固而不滴落。
Kañcanaphalakaṃvasammaṭṭhanti jātihiṅgulakena makkhitvā ciraparimajjitasovaṇṇaphalakaṃ viya sobhate. So valīhi sukhumāhi otatoti so mama kāyo idāni sukhumāhi valīhi tahiṃ tahiṃ vitato valittacataṃ āpanno.
如同金质果实,指的是由指节大小,多年以后依然光滑灿烂的金质果实般存在。形容我的躯体此刻柔软如丝,灵活有弹性,如同珍贵的金质果实一样被链状的柔细环节紧密地缠绕并彼此相接。
Nāgabhogasadisopamāti hatthināgassa hatthena samasamā. Hattho hi idha bhuñjati etenāti bhogoti vutto. Teti ūruyo. Yathā veḷunāḷiyoti idāni veḷupabbasadisā ahesuṃ.
『状如龙象之腿』者,谓与象腿齐等也。盖此处所谓『腿』者,乃彼用以行走之物,故如是称之。『大腿』即股也。『状如竹节』者,谓彼时(诸大腿)宛如竹节之形也。
Saṇhanūpurasuvaṇṇamaṇḍitāti siniddhamaṭṭhehi suvaṇṇanūpurehi vibhūsitā. Jaṅghāti aṭṭhijaṅghāyo. Tāti tā jaṅghāyo. Tiladaṇḍakārivāti appamaṃsalohitattā kisabhāvena lūnāvasiṭṭhavisukkhatiladaṇḍakā viya ahesuṃ. Ra-kāro padasandhikaro.
“saṇhanūpurasuvaṇṇamaṇḍita”指被涂得光亮的金色宝塔装饰起来。小腿(jaṅghā)复数为aṭṭhijaṅghāyo,即八条腿。“tāti”意谓腿,这里指八条腿。形容腿部光洁如涂上红漆的盐或油润色,修长柔软若三节梅枝叶般。“ra-kāro”是指字尾呈“r”形的词尾结合处,连接脚部词词。
Tūlapuṇṇasadisopamāti mudusiniddhabhāvena simbalitūlapuṇṇapaliguṇṭhitaupāhanasadisā. Te mama pādā idāni phuṭitā phalitā, valīmatā valimanto jātā.
“tūlapuṇṇasadisopama”意为似积满熟透桑果的桑叶,也形容叶面上的饱满光泽。此光泽由白光形成好似密集桑叶结成的果穗形状。此描述指我的双脚此刻呈现涂红的状态,柔软润滑,结实而圆润地生长。
Edisoti evarūpo. Ahu ahosi yathāvuttappakāro. Ayaṃ samussayoti ayaṃ mama kāyo. Jajjaroti sithilābandho . Bahudukhānamālayoti jarādihetukānaṃ bahūnaṃ dukkhānaṃ ālayabhūto. Sopalepapatitoti so ayaṃ samussayo apalepapatito abhisaṅkhārālepaparikkhayena patito pātābhimukhoti attho. Sopi alepapatitoti vā padavibhāgo, so evattho. Jarāgharoti jiṇṇagharasadiso. Jarāya vā gharabhūto ahosi. Tasmā saccavādino dhammānaṃ yathābhūtaṃ sabhāvaṃ sammadeva ñatvā kathanato avitathavādino sammāsambuddhassa mama satthuvacanaṃ anaññathā.
“edisoti”指此形状、此模样。意谓它存在且成以此形状组合的部分。这即是“samussayoti”——这就是我的肉体。这里“jajjaroti sithilābandho”说明肉体松弛无力。“bahudukhānamālayoti”形容许多因衰老而产生的诸多苦痛聚集于身。接着“sopalepapatitoti”指这细胞组织没有打上润滑剂,因受制于老化业力,表层组织受损破裂,往下塌陷。这里“abhi-saṅkhārālepaparikkhayena patito”表明这是由身体诸多行施坚固润滑之物消亡所致。 “jarāgharoti”将身体比作老旧之房屋,意为因衰老而象屋宇般破败。由此可知,真实之法说自然法则是正确无误的,胜义谛法理如实认知,故正知正见之人不作违谬说,正自觉者的佛教教言毫无他法可异。
Evaṃ ayaṃ therī attano attabhāve aniccatāya sallakkhaṇamukhena sabbesupi tebhūmakadhammesu aniccataṃ upadhāretvā tadanusārena tattha dukkhalakkhaṇaṃ anattalakkhaṇañca āropetvā vipassanaṃ ussukkāpentī maggapaṭipāṭiyā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.4.204-219) –
如是这位长老尼以自身之本性为体,以无常为显著特征,先在三界诸法中了知无常,继之依此,分别加于苦相与无我相,并由此智慧,勤修观慧,依正道实践而得阿拉汉果。正如此在修行者传记中所说:
‘‘Yo raṃsiphusitāveḷo, phusso nāma mahāmuni;
「那条细小如髯毛般细微的毛发,名为大圣。
Tassāhaṃ bhaginī āsiṃ, ajāyiṃ khattiye kule.
我是她的姊妹,生于刹帝利世家。
‘‘Tassa dhammaṃ suṇitvāhaṃ, vippasannena cetasā;
闻听彼佛法,我以清净心意闻受。
Mahādānaṃ daditvāna, patthayiṃ rūpasampadaṃ.
曾布施大品,努力策发身色福德。
‘‘Ekatiṃse ito kappe, sikhī lokagganāyako;
三十三劫之后,成为世界之首领;
Uppanno lokapajjoto, tilokasaraṇo jino.
世尊是世间的光明,三界的依止,圣德的胜者。
‘‘Tadāruṇapure ramme, brahmaññakulasambhavā;
当时在凶恶城中,出自梵天家族;
Vimuttacittaṃ kupitā, bhikkhuniṃ abhisāpayiṃ.
怒气填心,谩骂一位比库尼。
‘‘Vesikāva anācārā, jinasāsanadūsikā;
此女如水泡般无常,品行不端,是损害圣者教法之人;
Evaṃ akkosayitvāna, tena pāpena kammunā.
世尊便以言辞加以斥责,此举由恶业所感召。
‘‘Dāruṇaṃ nirayaṃ gantvā, mahādukkhasamappitā;
于是她深入苦难地狱,承受极大痛苦。
Tato cutā manussesu, upapannā tapassinī.
随后在众生中,出生了一位名为塔帕西尼的女子。
‘‘Dasajātisahassāni, gaṇikattamakārayiṃ;
她历经一万次十生,作恶为娼,
Tamhā pāpā na muccissaṃ, bhutvā duṭṭhavisaṃ yathā.
因此恶行未得解脱,如同成为邪毒一般。
‘‘Brahmacariyamasevissaṃ, kassape jinasāsane;
但她曾恪守梵行,奉行咖萨巴世尊的教法;
Tena kammavipākena, ajāyiṃ tidase pure.
由此因果业力,在过去三界中得以出生。
‘‘Pacchime bhave sampatte, ahosiṃ opapātikā;
在后世轮回到来时,便转生为出家人。
Ambasākhantare jātā, ambapālīti tenahaṃ.
生于安波萨树丛之中,此即安波波罗的由来。
‘‘Parivutā pāṇakoṭīhi, pabbajiṃ jinasāsane;
我曾在千万营众的拥护下,依随尊者如来的教法而出家。
Pattāhaṃ acalaṃ ṭhānaṃ, dhītā buddhassa orasā.
我已获得不动的安住,以佛陀恩泽为依靠。
‘‘Iddhīsu ca vasī homi, sotadhātuvisuddhiyā;
我在神通上具有主宰力,凭借净化了的声根。
Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmuni.
依止了觉者的心意了知,我亦具足此智慧。
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ;
我熟知过去的住处,天眼已被清净开显。
Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.
一切烦恼已尽,现在无复生死。
‘‘Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca;
在义理阐说中,于速解应答亦然;
Ñāṇaṃ me vimalaṃ suddhaṃ, buddhaseṭṭhassa vāhasā.
我的智慧清净无暇,称扬世尊之威仪。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā;
烦恼已为我平伏,诸有悉皆亦断除;
Nāgīva bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavā.
如龙破除羁绊,我安住无漏境地。
‘‘Svāgataṃ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike;
我于世尊左右,真为至心得欢迎;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
三种智慧尚未圆满时,佛陀的教法是如何的呢?
‘‘Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime;
『四种分别智,以及第八种解脱』;
Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『六种神通现证,这是佛陀的教法』。
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena tā eva gāthā paccudāhāsīti.
说到证得阿拉汉果之后,回顾自己修行的实践,犹如歌颂般反复诵唱这一偈言。
Ambapālītherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 庵婆巴离长老尼偈注释完毕。
2. Rohinītherīgāthāvaṇṇanā二、罗希尼长老尼偈注释
Samaṇāti bhoti supītiādikā rohiniyā theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī ito ekanavutikappe vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā, ekadivasaṃ bandhumatīnagare bhagavantaṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pattaṃ gahetvā pūvassa pūretvā bhagavato datvā pītisomanassajātā pañcapatiṭṭhitena vandi. Sā tena puññakammena devamanussesu saṃsarantī anukkamena upacitavimokkhasambhārā hutvā imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ mahāvibhavassa brāhmaṇassa gehe nibbattitvā rohinīti laddhanāmā viññutaṃ patvā, satthari vesāliyaṃ viharante vihāraṃ gantavā dhammaṃ sutvā sotāpannā hutvā mātāpitūnaṃ dhammaṃ desetvā sāsane pasādaṃ uppādetvā te anujānāpetvā sayaṃ pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karontī na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ –
“沙门”意指师长等尊敬者,这首歌谣出自罗欣尼长老尼。她同样曾在早期佛陀时代示现法力。她依顺善法,于第九百年来到发智世尊的家族,授记成就后,瞭悟真谛。一天,她于亲戚居住的城中,见佛陀乞食,遂承接其饭食,供养前世积累功德,心生欢喜,以五种庄严法礼敬。凭此善业,她在人天轮回间辗转,最终由此免除轮回束缚。临临佛陀出世的时代,她于迦尸城一位伟大的婆罗门家中,成就觉悟,名为罗欣尼。得悉佛陀治世后,入城与佛同住,听闻法音成就初果。她广布父母之道,传法教化众生,使三宝威仪庄严,许诺其弟子们,亲自出家修行观智,终究不久便与分别智同证阿拉汉果。对此曾有言说──
‘‘Nagare bandhumatiyā, vipassissa mahesino;
『于城中亲族众多的地方,正觉大师毗婆舍那者;
Piṇḍāya vicarantassa, pūvedāsimahaṃ tadā.
当时我正游行托钵食时,感得前世善业果报。
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
因那善业与坚定的意念之心,
Tattha cittaṃ pasādetvā, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
使心安宁喜悦,我因此到达了三十余界。
‘‘Chattiṃsadevarājūnaṃ , mahesittamakārayiṃ;
又为三十八位天帝,作了壮丽庄严的宅邸;
Paññāsacakkavattīnaṃ, mahesittamakārayiṃ.
又为五十位四方诸天,也作了宏伟的宫殿。
‘‘Manasā patthitā nāma, sabbā mayhaṃ samijjhatha;
名为“心所集结”者,所有众生皆由其形成我心。
Sampattiṃ anubhotvāna, devesu manujesu ca.
在天人及人间享受财富福报。
‘‘Pacchime bhavasampatte, jāto vippakule ahaṃ;
“于后世受生之际,我于逆境中降生;
Rohinī nāma nāmena, ñātakehi piyāyitā.
名为罗河尼,亲族所疼爱。
‘‘Bhikkhūnaṃ santikaṃ gantvā, dhammaṃ sutvā yathātathaṃ;
往比库等所,听闻法义真实;
Saṃviggamānasā hutvā, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
心生激荡,出家为无居士。
‘‘Yoniso padahantīnaṃ, arahattamapāpuṇiṃ;
以正念破除诸恶,证得阿拉汉果。」
Ekanavutito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
一百零一世劫以前,我当时所行布施;
Duggatiṃ nābhijānāmi, pūvadānassidaṃ phalaṃ.
我如今不知堕入恶趣,此乃先前布施之果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已断灭于我……依佛陀教法所行』。
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā pubbe sotāpannakāle pitarā attanā ca vacanapaṭivacanavasena vuttagāthā udānavasena bhāsantī –
但于成就阿拉汉果后,观照自身修行,忆及初发心入流果时父母与自己之间,彼此言语往还之偈语,以《优陀那》文体述说,
§271
271.
‘‘Samaṇāti bhoti supi, samaṇāti pabujjhasi;
『即使成为沙门,或任意睡觉,或任意觉悟;'}
Samaṇāneva kittesi, samaṇī nūna bhavissasi.
你必定成为沙玛内人,确实将成为沙玛内尼。
§272
272.
二百七十二。
‘‘Vipulaṃ annañca pānañca, samaṇānaṃ pavecchasi;
你观察沙玛内们的食饮非常丰盛;
Rohinī dāni pucchāmi, kena te samaṇā piyā.
我现在要问你,何以你最亲爱的沙玛内?
§273
273.
二百七十三。
‘‘Akammakāmā alasā, paradattūpajīvino;
他们不求行善,懒惰,依赖施舍为生;
Āsaṃsukā sādukāmā, kena te samaṇā piyā.
「安详净欲者,汝此游方之人何以亲近?」
§274
274.
二百七十四。
‘‘Cirassaṃ vata maṃ tāta, samaṇānaṃ paripucchasi;
「父啊,尔久尔常问我关于游方者;
Tesaṃ te kittayissāmi, paññāsīlaparakkamaṃ.
今为尔述其闻,彼等五十恒持戒行之勇猛。
§275
275.
二百七十五。
‘‘Kammakāmā analasā, kammaseṭṭhassa kārakā;
「业欲无惰怠,业最上者之行为者;
Rāgaṃ dosaṃ pajahanti, tena me samaṇā piyā.
他们舍弃贪爱与嗔恨,因此于我,诸沙门可爱。
§276
276.
二百七十六。
‘‘Tīṇi pāpassa mūlāni, dhunanti sucikārino;
三恶根者,勤行清净者所破除;
Sabbaṃ pāpaṃ pahīnesaṃ, tena me samaṇā piyā.
诸恶悉除,因此于我,诸沙门可爱。
§277
277.
二百七十七。
‘‘Kāyakammaṃ suci nesaṃ, vacīkammañca tādisaṃ;
身业为净者,语业亦如是;
Manokammaṃ suci nesaṃ, tena me samaṇā piyā.
内心所起之念洁净者,故彼沙门对我最为亲爱。
§278
278.
二百七十八。
‘‘Vimalā saṅkhamuttāva, suddhā santarabāhirā;
纯净而无杂染,于内外皆清净,
Puṇṇā sukkāna dhammānaṃ, tena me samaṇā piyā.
充满善法与清净法者,故彼沙门对我最为亲爱。
§279
279.
二百七十九。
‘‘Bahussutā dhammadharā, ariyā dhammajīvino;
多闻具德而持守正法者,圣行护法者;
Atthaṃ dhammañca desenti, tena me samaṇā piyā.
他们宣说义理与法义,由此我的沙玛纳们亲爱。
§280
280.
二百八十。
‘‘Bahussutā dhammadharā, ariyā dhammajīvino;
“多闻持法者,圣者法活者;
Ekaggacittā satimanto, tena me samaṇā piyā.
一心专注具念者,由彼我的沙玛纳们亲爱。
§281
281.
二百八十一。
‘‘Dūraṅgamā satimanto, mantabhāṇī anuddhatā;
“远行具念者,思虑言语不迟滞;
Dukkhassantaṃ pajānanti, tena me samaṇā piyā.
『苦已尽者』者,终了苦者也,由此我之沙门亲爱。
§282
282.
二百八十二。
‘‘Yasmā gāmā pakkamanti, na vilokenti kiñcanaṃ;
『因村落迁离,皆不复视任何事;』
Anapekkhāva gacchanti, tena me samaṇā piyā.
彼等无所顾念而去,故我之沙门亲爱。
§283
283.
二百八十三。
‘‘Na te saṃ koṭṭhe openti, na kumbhiṃ na khaḷopiyaṃ;
『彼不启箱柜,亦不启罐器或坛器;』
Pariniṭṭhitamesānā, tena me samaṇā piyā.
「诸行已尽,因而令我比库慈爱。」
§284
284.
二百八十四。
‘‘Na te hiraññaṃ gaṇhanti, na suvaṇṇaṃ na rūpiyaṃ;
「不取金银珠宝,亦不贪恋黄金银币;
Paccuppannena yāpenti, tena me samaṇā piyā.
依凭当下所持生计,因而令我比库慈爱。」
§285
285.
二百八十五。
‘‘Nānākulā pabbajitā, nānājanapadehi ca;
「众多不同的出家人,散居于各个国土;
Aññamaññaṃ pihayanti, tena me samaṇā piyā.
彼此怀有猜忌,因此我比库们甚感亲爱。
§286
286.
二百八十六。
‘‘Atthāya vata no bhoti, kule jātāsi rohinī;
『确有益处啊,你生于罗希尼族中;
Saddhā buddhe ca dhamme ca, saṅghe ca tibbagāravā.
对佛、法、僧三宝怀有坚定信心,深具三重敬重。』
§287
287.
二百八十七。
‘‘Tuvañhetaṃ pajānāsi, puññakkhettaṃ anuttaraṃ;
『但你要明了,这是无上功德之田;'}
Amhampi ete samaṇā, paṭiggaṇhanti dakkhiṇaṃ.
我等这些沙门也接受供养。
§288
288.
二百八十八。
‘‘Patiṭṭhito hettha yañño, vipulo no bhavissati;
此处若设祭祀,其功德必然广大;
Sace bhāyasi dukkhassa, sace te dukkhamappiyaṃ.
若恐苦恼,若你感苦恼为不悦者。
§289
289.
二百八十九。
‘‘Upehi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammaṃ saṅghañca tādinaṃ;
当依止如来、法及如是僧团。
Samādiyāhi sīlāni, taṃ te atthāya hehiti.
当依法守持戒律,这对你有益且有利。
§290
290.
二百九十。
‘‘Upemi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammaṃ saṅghañca tādinaṃ;
我皈依佛,皈依法,皈依诸比库僧。
Samādiyāmi sīlāni, taṃ me atthāya hehiti.
我护持戒律,这对我有益且有利。
§291
291.
二百九十一。
‘‘Brahmabandhu pure āsiṃ, so idānimhi brāhmaṇo;
我原是梵族之人,现今成为婆罗门。
Tevijjo sottiyo camhi, vedagū camhi nhātako’’ti. –
三明之人谓之闻者,知者,洗者。
Imā gāthā paccudāhāsi.
此为偈文引述。
Tattha ādito tisso gāthā attano dhītu bhikkhūsu sammutiṃ anicchantena vuttā. Tattha samaṇāti bhoti supīti bhoti tvaṃ supanakālepi ‘‘samaṇā samaṇā’’ti kittentī samaṇapaṭibaddhaṃyeva kathaṃ kathentī supasi. Samaṇāti pabujjhasīti supanato uṭṭhahantīpi ‘‘samaṇā’’iccevaṃ vatvā pabujjhasi niddāya vuṭṭhāsi. Samaṇāneva kittesīti sabbakālampi samaṇe eva samaṇānameva vā guṇe kittesi abhitthavasi. Samaṇī nūna bhavissasīti gihirūpena ṭhitāpi cittena samaṇī eva maññe bhavissasi. Atha vā samaṇī nūna bhavissasīti idāni gihirūpena ṭhitāpi na cireneva samaṇī eva maññe bhavissasi samaṇesu eva ninnapoṇabhāvato.
其初三偈为世尊对其女弟子所发之教示,谓欲求出家众之承认而无所强求。此中沙门义为清净人,或善眠者。即使临睡时尚自称“沙门,沙门”,示其心属于皈依沙门之戒。所谓沙门,即刚醒起即称“沙门”,欲表宁静觉醒之意,乃至起时不忘此名。称沙门者,乃对诸时诸地普称清净人之名号。女子亦当视自己为沙门,即使以俗女身份立于世间,心念亦当如是为沙门。又或虽现俗女形相,然因不久后即成沙门,众亦当以沙门视之,此乃归于沙门之相续。
Pavecchasīti desi. Rohinī dāni pucchāmīti, amma rohini, taṃ ahaṃ idāni pucchāmīti brāhmaṇo attano dhītaraṃ pucchanto āha. Kena te samaṇā piyāti, amma rohini, tvaṃ sayantīpi pabujjhantīpi aññadāpi samaṇānameva guṇe kittayasi, kena nāma kāraṇena tuyhaṃ samaṇā piyāyitabbā jātāti attho.
“询问”意为询问。罗鞕尼女问:“母亲罗鞕尼啊,我如今当问汝。”婆罗门即时问其女:“何以沙门受人爱敬?”女答曰:“汝卧时起时及对他人,皆称其为沙门,此乃其德。何以故?当使汝被爱敬之从因是何?”
Idāni brāhmaṇo samaṇesu dosaṃ dhītu ācikkhanto ‘‘akammakāmā’’ti gāthamāha. Tattha akammakāmāti na kammakāmā, attano paresañca atthāvahaṃ kiñci kammaṃ na kātukāmā. Alasāti kusītā. Paradattūpajīvinoti parehi dinneneva upajīvanasīlā. Āsaṃsukāti tato eva ghāsacchādanādīnaṃ āsīsanakā. Sādukāmāti sāduṃ madhurameva āhāraṃ icchanakā. Sabbametaṃ brāhmaṇo samaṇānaṃ guṇe ajānanto attanāva parikappitaṃ dosamāha.
婆罗门今对沙门女有嫌恶,自谓“不作恶者”偈曰。所谓不作恶者者,非致作恶,亦不欲作害己他之业。懒惰者谓之懈怠。依赖他人所施以生活者谓之依赖施养。阿育者乃余遗留草覆等之居处。欲善者即欲美味佳食者。婆罗门未明了沙门诸德,反以己见生疏妄议沙门,乃于自心具斟酌而生嫉妒之心。
Taṃ sutvā rohinī ‘‘laddho dāni me okāso ayyānaṃ guṇe kathetu’’nti tuṭṭhamānasā bhikkhūnaṃ guṇe kittetukāmā paṭhamaṃ tāva tesaṃ kittane somanassaṃ pavedentī ‘‘cīrassaṃ vata maṃ, tātā’’ti gāthamāha. Tattha cirassaṃ vatāti cirena vata. Tātāti pitaraṃ ālapati. Samaṇānanti samaṇe samaṇānaṃ vā mayhaṃ piyāyitabbaṃ paripucchasi. Tesanti samaṇānaṃ. Paññāsīlaparakkamanti paññañca sīlañca ussāhañca.
罗鞕尼闻之,欣然曰:“今获机会,恳请师母说沙门之德!”欲以诸比库之德示人快乐。先前乃生喜悦,乃诵偈曰:“确实,我已久矣,父亲,汝常告诫我,若问沙门、询问沙门,何为沙门?沙门者,乃谓五十戒勇毅,及智慧戒律并精进之人也。”
Kittayissāmīti kathayissāmi. Paṭijānetvā te kittentī ‘‘akammakāmā alasā’’ti tena vuttaṃ dosaṃ tāva nibbeṭhetvā tappaṭipakkhabhūtaṃ guṇaṃ dassetuṃ ‘‘kammakāmā’’tiādimāha. Tattha kammakāmāti vattapaṭivattādibhedaṃ kammaṃ samaṇakiccaṃ paripūraṇavasena kāmenti icchantīti kammakāmā. Tattha yuttappayuttā hutvā uṭṭhāya samuṭṭhāya vāyamanato na alasāti analasā. Taṃ pana kammaṃ seṭṭhaṃ uttamaṃ nibbānāvahameva karontīti kammaseṭṭhassa kārakā. Karontā pana taṃ paṭipattiyā anavajjabhāvato rāgaṃ dosaṃ pajahanti, yathā rāgadosā pahīyanti, evaṃ samaṇā kammaṃ karonti. Tena me samaṇā piyāti tena yathāvuttena sammāpaṭipajjanena mayhaṃ samaṇā piyāyitabbāti attho.
我将说“应该称之为如此”。既已决定,称之为“作恶欲者、懈怠者”,通过此语驳斥了烦恼,指出这是染污之处,并显示出对善行的恭敬,故称为“作恶欲者”等。此处所谓“作恶欲者”,是指行为上的从起止轮转等差别来看,作为修行之士,应满足于完成行动,故名“欲求行动者”。又此人既与恶相应,与善相应,起身而行,以努力而不懈怠,即不懒惰,不散漫。此行为是最上、最高的,能够通达涅槃的因缘,即为作上行的因素。行止者通过此修习,因其无瑕疵性质而断除了贪嗔,如同断除了嗔恚烦恼一样,修行者因而行此行为。因此我说:因这修行者慈爱我,我也应以正当之法如实敬爱此修行者。
Tīṇi pāpassa mūlānīti lobhadosamohasaṅkhātāni akusalassa tīṇi mūlāni. Dhunantīti nigghātenti, pajahantīti attho. Sucikārinoti anavajjakammakārino. Sabbaṃ pāpaṃ pahīnesanti aggamaggādhigamena esaṃ sabbampi pāpaṃ pahīnaṃ.
所谓三恶根,是指由贪、嗔、痴三者所形成的三种不善根本。所谓“毁灭”,是指消灭、断除;“弃除”,是指舍弃、不污染。称为“清净善行者”,是指行持无瑕疵行为之士。借由此“最上之道”的了知与实现,断除所有不善行为,遂成已断一切恶行者。
Evaṃ ‘‘samaṇā sucikārino’’ti saṅkhepato vuttamatthaṃ vibhajitvā dassetuṃ ‘‘kāyakamma’’nti gāthamāha. Taṃ suviññeyyameva.
如此简略说“修行者为清净善行者”,依所说义理分类,证明为“身业”,故以偈颂表述。此义理非常明确易见。
Vimalā saṅkhamuttāvāti sudhotasaṅkhā viya muttā viya ca vigatamalā rāgādimalarahitā. Suddhā santarabāhirāti santarañca bāhirañca santarabāhiraṃ. Tato santarabāhirato suddhā, suddhāsayapayogāti attho. Puṇṇā sukkāna dhammānanti ekantasukkehi anavajjadhammehi paripuṇṇā, asekhehi sīlakkhandhādīhi samannāgatāti attho.
“清净无染者”,其义如净水流出般清澈纯净,无烦恼、贪欲及恼恨。称为纯净者,由内而外皆纯净不染。其义为由内至外均清净,根据清净根本大德。所谓“圆满纯净之德”,是指完全依无染的法而建立,具足戒等功德之体。
Suttageyyādibahuṃ sutaṃ etesaṃ, sutena vā uppannāti bahussutā, pariyattibāhusaccena paṭivedhabāhusaccena ca samannāgatāti attho. Tameva duvidhampi dhammaṃ dhārentīti dhammadharā. Sattānaṃ ācārasamācārasikkhāpadena arīyantīti ariyā. Dhammena ñāyena jīvantīti dhammajīvino. Atthaṃ dhammañca desentīti bhāsitatthañca desanādhammañca kathenti pakāsenti. Atha vā atthato anapetaṃ dhammato anapetañca desenti ācikkhanti.
“经典众多而被传唱者”,是指被广泛听闻和学习,具伟大流传与不同诠释能力者。被称为“双重负载法者”,意指既承载众生戒律行为之法,亦是展示教授义理的法。诸众生依此行为及规范成为尊者。称为圣者,是指能由法理认识而得到生命之宝者。其意为说明法与诠释法,亦即通过说法彰显法意,或以法义为基础进行说教。亦或为未被切实证悟而随意传说者。
Ekaggacittāti samāhitacittā. Satimantoti upaṭṭhitasatino.
所谓“专注一心”,即心念专注不散乱。所谓“具念者”,是指具有实际支持之念觉。
Dūraṅgamāti araññagatā, manussūpacāraṃ muñcitvā dūraṃ gacchantā, iddhānubhāvena vā yathārucitaṃ dūraṃ ṭhānaṃ gacchantīti dūraṅgamā. Mantā vuccati paññā, tāya bhaṇanasīlatāya mantabhāṇī. Na uddhatāti anuddhatā, uddhaccarahitā vūpasantacittā. Dukkhassantaṃ pajānantīti vaṭṭadukkhassa pariyantabhūtaṃ nibbānaṃ paṭivijjhanti.
「远行者」者,谓住于森林者,放弃与人共行而远行者,或凭神通力,依所欢喜而至远处之所,故称远行者。「智者」称为慧者,谓凭其言说善行而称慧语者。「非狂」者,谓无狂乱,心静安者。谓了知苦者,通达烦恼之尽灭涅槃者。
Na vilokenti kiñcananti yato gāmato pakkamanti, tasmiṃ gāme kañci sattaṃ vā saṅkhāraṃ vā apekkhāvasena na olokenti, atha kho pana anapekkhāva gacchanti pakkamanti.
不观视任何者,由于从乡村迁出,彼于乡村中不观视任何人或七件行法,而以不分别的心故不观,后则以不分别的心离去迁出。
Na te saṃ koṭṭhe opentīti te samaṇā saṃ attano santakaṃ sāpateyyaṃ koṭṭhe na openti na paṭisāmetvā ṭhapenti tādisassa pariggahassa abhāvato. Kumbhinti kumbhiyaṃ. Khaḷopiyanti pacchiyaṃ. Pariniṭṭhitamesānāti parakulesu paresaṃ atthāya siddhameva ghāsaṃ pariyesantā.
他们不启取所藏处者,即彼沙门不启用自所藏之室、器具,且不依止而置,因无诸此类器物。谓如瓶者,瓶其形;如碗者,反覆使用。谓圆满者,谓为他族他人之益处而觅取草料。
Hiraññanti kahāpaṇaṃ. Rūpiyanti rajataṃ. Paccuppannena yāpentīti atītaṃ ananusocantā anāgatañca apaccāsīsantā paccuppannena yāpenti attabhāvaṃ pavattenti.
「金」者,谓金属币;「银」者,谓银币。谓与现存同住者,以往不忧,未来不恐,现存之中住而行其自性。
Aññamaññaṃ pihayantīti aññamaññasmiṃ mettiṃ karonti. ‘‘Pihāyanti’’pi pāṭho, so eva attho.
互相嫉妒者,谓彼此相起嫉妒心。「嫉妒」字有此读,义同。
Evaṃ so brāhmaṇo dhītuyā santike bhikkhūnaṃ guṇe sutvā pasannamānaso dhītaraṃ pasaṃsanto ‘‘atthāya vatā’’tiādimāha.
如此,婆罗门于女儿近处,闻得比库优良品行,心欢喜,称赞其女儿道:「诚可获益」等语。
Amhampīti amhākampi. Dakkhiṇanti deyyadhammaṃ.
「我」者,「我们」也。「南方」者,指天道法。
Etthāti etesu samaṇesu. Yaññoti dānadhammo. Vipuloti vipulaphalo. Sesaṃ vuttanayameva.
「此处」者,指这些沙门出家人。「布施法」者。」「广大」者,谓其功德果报广大。余者专指前文所述内容。
Evaṃ brāhmaṇo saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhito aparabhāge sañjātasaṃvego pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahatte patiṭṭhāya attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānento ‘‘brahmabandhū’’ti gāthamāha. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva.
如是,婆罗门于归依戒律中确立,在出家后生起踊跃之心,精进增长内观,证入阿拉汉而安住,反观自身所修行法门,称呼为“梵亲”。此语出自于尊者,也有较详注释。
Rohinītherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 罗希尼长老尼偈注释完毕。
3. Cāpātherīgāthāvaṇṇanā三、咖巴长老尼偈注释
Laṭṭhihattho pure āsītiādikā cāpāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī, anukkamena upacitakusalamūlā sambhatavimokkhasambhārā hutvā imasmiṃ buddhuppāde vaṅgahārajanapade aññatarasmiṃ migaluddakagāme jeṭṭhakamigaluddakassa dhītā hutvā nibbatti, cāpātissā nāmaṃ ahosi. Tena ca samayena upako ājīvako bodhimaṇḍato dhammacakkaṃ pavattetuṃ bārāṇasiṃ uddissa gacchantena satthārā samāgato ‘‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, kaṃsi tvaṃ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesī’’ti (mahāva. 11; ma. ni. 1.285) pucchitvā –
用树枝手杖昔日所在等为前提的长老们所颂诗句。此诗亦曾为古佛说持,依各地情况因缘而有不同更替,皆为善巧方便,持心纯善,根由善法摄受佛道解脱果位。此人在佛陀住世时,于汝舍离某名麋鹿城村落,为该城长者麋鹿长者之女,名为长杖者。彼时,护卫阿阇梨为出发至菩提场转法轮前往祇园精进,诸师集会,问曰:「汝诸根净明,色浑如宝,尔为何故出家?尔师为谁?尔闻何法?」(出处:《大事经》十一章;《中尼》一卷第285页)。
‘‘Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi, sabbesu dhammesu anūpalitto;
「一切主宰,一切智慧所在,未曾背离一切法。
Sabbañjaho taṇhākkhaye vimutto, sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ. (dha. pa. 353; mahāva. 11; kathā. 405; ma. ni. 1.285);
「于所有欲望渴爱消尽后解脱,自身亲证而示现此法。」(《法句经·净除》353;《大事经》十一;《讲述》405;《中尼》一卷第285页)
‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;
『无有与我等同的老师,我无任何相似者存世;』
Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo.
『此世此天地间,无有与我相当的修行人。』
‘‘Ahañhi arahā loke, ahaṃ satthā anuttaro;
『我即是世间阿拉汉,我是无上导师;』
Ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtomhi nibbuto.
『我是一者正自觉者,已证灭度寒凉寂灭境。』
‘‘Dhammacakkaṃ pavattetuṃ, gacchāmi kāsinaṃ puraṃ;
『我将去迦尸城,宣转法轮;』
Andhībhūtasmiṃ lokasmiṃ, āhañchaṃ amatadundubhi’’nti. (mahāva. 11; kathā. 405; ma. ni. 1.285) –
『于昏迷愚痴的世间,举起不死真法之鼓。』
Satthārā attano sabbaññubuddhabhāve dhammacakkapavattane ca pavedite pasannacitto so ‘‘hupeyyapāvuso, arahasi anantajino’’ti (mahāva. 11; ma. ni. 1.285) vatvā ummaggaṃ gahetvā pakkanto vaṅgahārajanapadaṃ agamāsi. So tattha ekaṃ migaluddakagāmakaṃ upanissāya vāsaṃ kappesi. Taṃ tattha jeṭṭhakamigaluddako upaṭṭhāsi. So ekadivasaṃ dūraṃ migavaṃ gacchanto ‘‘mayhaṃ arahante mā pamajjī’’ti attano dhītaraṃ cāpaṃ āṇāpetvā agamāsi saddhiṃ puttabhātukehi. Sā cassa dhītā abhirūpā hoti dassanīyā.
导师以自己具足一切智者的觉性,且已宣说转动法轮,于心欢喜,称赞道:『贤友,你是无量智慧的阿拉汉』(《大毗婆沙论》第11卷,《大念处经》1.285页)说毕,即发心精进,于是起身离开王舍城郊外地区。到达那里后,依止于一处名为麋鹿池村的住处住下。年长的麋鹿池人侍奉他。此人一日远出猎鹿,对自己女儿嘱咐道:『勿在阿拉汉面前疏忽大意』,随即携带埋伏工具回家,同儿子共处一室。其女貌美可观,赏心悦目。
Atha kho upako ājīvako bhikkhācāravelāyaṃ migaluddakassa gharaṃ gato parivisituṃ upagataṃ cāpaṃ disvā rāgena abhibhūto bhuñjitumpi asakkonto bhājanena bhattaṃ ādāya vasanaṭṭhānaṃ gantvā bhattaṃ ekamante nikkhipitvā ‘‘sace cāpaṃ labhissāmi, jīvāmi, no ce, marissāmī’’ti nirāhāro nipajji. Sattame divase migaluddako āgantvā dhītaraṃ pucchi – ‘‘kiṃ mayhaṃ arahante na pamajjī’’ti? Sā ‘‘ekadivasameva āgantvā puna nāgatapubbo’’ti āha. Migaluddako ca tāvadevassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā ‘‘kiṃ, bhante, aphāsuka’’nti pāde parimajjanto pucchi. Upako nitthunanto parivattatiyeva. So ‘‘vadatha, bhante, yaṃ mayā sakkā kātuṃ, sabbaṃ taṃ karissāmī’’ti āha. Upako ekena pariyāyena attano ajjhāsayaṃ ārocesi. ‘‘Itaro jānāsi pana, bhante, kiñci sippa’’nti. ‘‘Na jānāmī’’ti. ‘‘Na, bhante, kiñci sippaṃ ajānantena sakkā gharaṃ āvasitu’’nti. So āha – ‘‘nāhaṃ kiñci sippaṃ jānāmi, apica tumhākaṃ maṃsahārako bhavissāmi, maṃsañca vikkiṇissāmī’’ti. Māgaviko ‘‘amhākampi etadeva ruccatī’’ti uttarasāṭakaṃ datvā attano sahāyakassa gehe katipāhaṃ vasāpetvā tādise divase gharaṃ ānetvā dhītaraṃ adāsi.
时有商贾Upako,於行僧乞之时路经过麋鹿池人家,见埋伏器,因贪欲被侵染,不能进食。挈饭离去,赴住所,将饭置侧边,心中默念:『若得罢,吾生存,若不得,则死矣』。七天后,麋鹿池人归来,问其女儿:『为何我在阿拉汉面前不应疏忽大意?』女答曰:『你须于第一日来访,等于未灭前生仇敌之日』。麋鹿池人往布施所处,脱鞋询问。Upako躬身周转,答曰:『请言之,尊者,我所能做尽皆愿为』。Upako以一段话,示其心志:『尊者,你或知其他技艺否?』答曰:『不知』。又言:『不知任何技艺尚可寄居贫人之家』。Upako答曰:『无技艺可言,然我将为肉食商人,买卖肉食』。商贾赠予黄金,安置其助手于家中数日,设法接取女儿。
Atha kāle gacchante tesaṃ saṃvāsamanvāya putto nibbatti, subhaddotissa nāmaṃ akaṃsu. Cāpā tassa rodanakāle ‘‘upakassa putta, ājīvakassa putta, maṃsahārakassa putta, mā rodi mā rodī’’tiādinā puttatosanagītena upakaṃ uppaṇḍesi. So ‘‘mā tvaṃ cāpe maṃ ‘anātho’ti maññi, atthi me sahāyo anantajino nāma, tassāhaṃ santikaṃ gamissāmī’’ti āha. Cāpā ‘‘evamayaṃ aṭṭīyatī’’ti ñatvā punappunaṃ tathā kathesiyeva. So ekadivasaṃ tāya tathā vutto kujjhitvā gantumāraddho. Tāya taṃ taṃ vatvā anunīyamānopi saññattiṃ anāgacchanto pacchimadisābhimukho pakkāmi.
时光流逝,夫妻孕育一子,名曰Subhaddo。女命乞者Upako之女,常以哀嬾歌曲劝慰Upako,言曰:『Upako之子、乞者之子、肉商之子,勿哭泣!』Upako应曰:『勿谓我为孤儿,我有弟子,无量圣者护持,我将往见之』。女知彼言意,不止言说。一天,Upako起身离去,带着她言语,未减其敬意,面向西方而去。
Bhagavā ca tena samayena sāvatthiyaṃ jetavane viharanto bhikkhūnaṃ ācikkhi – ‘‘yo, bhikkhave, ajja ‘kuhiṃ anantajino’ti idhāgantvā pucchati, taṃ mama santikaṃ pesethā’’ti. Upakopi ‘‘kuhiṃ anantajino vasatī’’ti tattha tattha pucchanto anupubbena sāvatthiṃ gantvā vihāraṃ pavisitvā vihāramajjhe ṭhatvā ‘‘kuhiṃ anantajino’’ti pucchi. Taṃ bhikkhū bhagavato santikaṃ nayiṃsu. So bhagavantaṃ disvā ‘‘jānātha maṃ bhagavā’’ti āha. ‘‘Āma, jānāmi, kuhiṃ pana tvaṃ ettakaṃ kālaṃ vasī’’ti? ‘‘Vaṅgahārajanapade, bhante’’ti. ‘‘Upaka, idāni mahallako jāto pabbajituṃ sakkhissasī’’ti? ‘‘Pabbajissāmi, bhante’’ti. Satthā aññataraṃ bhikkhuṃ āṇāpesi – ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, imaṃ pabbājehī’’ti. So taṃ pabbājesi. So pabbajito satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā bhāvanaṃ anuyuñjanto na cirasseva anāgāmiphale patiṭṭhāya kālaṃ katvā avihesu nibbatto, nibbattakkhaṇeyeva arahattaṃ pāpuṇi. Avihesu nibbattamattā satta janā arahattaṃ pattā, tesaṃ ayaṃ aññataro. Vuttañhetaṃ –
此时世尊于舍卫城祗树给孤独园内,告诸比库:『比库们,若有人今日前来问:无量圣者何处?汝等应将其引至我前』。Upako亦屡次追问:『无量圣者住何处?』遂入舍卫城,到达寺院中,于僧团间站定,问:『无量圣者何处?』诸比库引领至世尊前。见世尊,言:『世尊,吾知汝所住之所』。世尊问:『善哉!汝已居住何时?』答曰:『尊者,于王舍城郊野之地』。世尊问:『Upako,汝是否将诞生重大的男子,将要出家?』Upako答:『将出家,尊者』。世尊遣一比库迎请他,促其出家。其后,Upako即于师所前,受持修行,修习法门,不久即得非退转阿拉汉果,转瞬即获无上涅槃。共七人得此果位,彼中Upako为一。
‘‘Avihaṃ upapannāse, vimuttā satta bhikkhavo;
『已生净居天者,七位比库已解脱;』
Rāgadosaparikkhīṇā, tiṇṇā loke visattikaṃ.
『我今生降世,七比库得解脱;尘世烦恼尽除,离苦抵达彼岸。』
‘‘Upakopalagaṇḍo ca, pakkusāti ca te tayo;
『愤怒者』、『暴躁者』及『拘谨者』三者,
Bhaddiyo khaṇḍadevo ca, bāhuraggi ca siṅgiyo;
『善断者』、『断灭天』及『多臂者』长着角者,
Te hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti. (saṃ. ni. 1.105);
他们抛弃了人的肉身,投生于天界享福。」(论事1.105)
Upake pana pakkante nibbindahadayā cāpā dārakaṃ ayyakassa niyyādetvā pubbe upakena gatamaggaṃ gacchantī sāvatthiṃ gantvā bhikkhunīnaṃ santike pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karontī maggapaṭipāṭiyā arahatte patiṭṭhitā, attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā pubbe upakena attanā ca kathitagāthāyo udānavasena ekajjhaṃ katvā –
又说,婆罗门女弟子生厌世心,将其幼子托付他人,离开家乡,随往前行之路,前往沙瓦提,出家比库尼众中,修持观智功夫,遵循道法,证得阿拉汉,省察自身修行,且结合先前所学与自身所述的歌诗,以偈语汇聚成一,称为《乌达那》。
§292
292.
‘‘Laṭṭhihattho pure āsi, so dāni migaluddako;
“过去曾是粗鲁之人,今为山羚小子;
Āsāya palipā ghorā, nāsakkhi pārametave.
『痴染』者,是指邪恶且难以除灭的染污,谓内心贪爱坚固,难于超越波罗蜜多之境界。
§293
293.
二百九十三。
‘‘Sumattaṃ maṃ maññamānā, cāpi puttamatosayi;
『轻慢我者』是指轻视我及视为无用的人,虽为我子亦然;
Cāpāya bandhanaṃ chetvā, pabbajissaṃ punopahaṃ.
『舍断缚绳』者,谓割断束缚自身的缰绳,断除世间牵挂,复至出家修行。
§294
294.
二百九十四。
‘‘Mā me kujjhi mahāvīra, mā me kujjhi mahāmuni;
『莫触我者』者,不可触犯我此大勇士,亦不可伤害我此大圣贤。
Na hi kodhaparetassa, suddhi atthi kuto tapo.
无有愤怒者,则何有清净?清净不可得于愤怒之处,故此乃至苦行亦难成就。
§295
295.
‘‘Pakkamissañca nāḷāto, kodha nāḷāya vacchati;
『愤怒虽生于血管之间,然血管不为愤怒所困;以女性形态束缚者,是为修行戒律坚固之沙门。』
Bandhantī itthirūpena, samaṇe dhammajīvino.
此为对修习戒律严谨之沙门女性比库尼之喻。
§296
296.
‘‘Ehi kāḷa nivattassu, bhuñja kāme yathā pure;
『来吧,如今时节已复归,复当依旧如昔乐受欲乐。』
Ahañca te vasīkatā, ye ca me santi ñātakā.
我也就是那些亲属中所具有支配者。
§297
297.
‘‘Etto cāpe catubbhāgaṃ, yathā bhāsasi tvañca me;
彼此所谈及的四分法,如你所言,以及我所说的;
Tayi rattassa posassa, uḷāraṃ vata taṃ siyā.
在夜晚和白昼两相交替时,确实是极其猛烈的。
§298
298.
‘‘Kāḷaṅginiṃva takkāriṃ, pupphitaṃ girimuddhani;
如毒蛇一样凶猛,如山顶盛开的花朵;
Phullaṃ dālimalaṭṭhiṃva, antodīpeva pāṭaliṃ.
如盛开的石榴花般,犹如水边的蒲苇。
§299
299.
‘‘Haricandanalittaṅgiṃ, kāsikuttamadhāriniṃ;
披着麝香檀香的美丽衣裳,腰间系着珍贵的兜篼;
Taṃ maṃ rūpavatiṃ santiṃ, kassa ohāyaṃ gacchasi.
此美丽女子啊,你欲何往,抛弃我而去?
§300
300.
‘‘Sākuntikova sakuṇiṃ, yathā bandhitumicchati;
如同春鸟般的飞鸟,欲想束缚伴侣一般;
Āharimena rūpena, na maṃ tvaṃ bādhayissasi.
『我以饮食种种形象所摄取,汝不可因此而害我。』
§301
301.
‘‘Imañca me puttaphalaṃ, kāḷa uppāditaṃ tayā;
『这是我由汝而生的子果,时节已至而发出,
Taṃ maṃ puttavatiṃ santiṃ, kassa ohāya gacchasi.
其随我有子之和合,汝为了谁而弃离而去?』
§302
302.
‘‘Jahanti putte sappaññā, tato ñātī tato dhanaṃ;
『具智慧者离子,继之远亲,继之财富;』
Pabbajanti mahāvīrā, nāgo chetvāva bandhanaṃ.
大勇者出家,如同蟒蛇割断束缚般,断绝诸缚。
§303
303.
三百零三。
‘‘Idāni te imaṃ puttaṃ, daṇḍena churikāya vā;
现在,对你这孩子,无论以棍棒或小刀,
Bhūmiyaṃ vā nisumbhissaṃ, puttasokā na gacchasi.
或将你摔在地上,你都不为子之忧而悲伤。
§304
304.
三百零四。
‘‘Sace puttaṃ siṅgālānaṃ, kukkurānaṃ padāhisi;
如果你践踏了鹿群犬群的幼子;
Na maṃ puttakatte jammi, punarāvattayissasi.
『你不会再于父族中再生,必将不再回转。』
§305
305.
‘‘Handa kho dāni bhaddante, kuhiṃ kāḷa gamissasi;
『现在汝将至何处,尊者?何方时节将去?』
Katamaṃ gāmanigamaṃ, nagaraṃ rājadhāniyo.
『是哪个村落、商邑,或是城镇、王都?』
§306
306.
‘‘Ahumha pubbe gaṇino, assamaṇā samaṇamānino;
『我过去曾为部族首领,曾为沙门众中,持平等心的沙门。』
Gāmena gāmaṃ vicarimha, nagare rājadhāniyo.
我在乡村中转行,在城镇和王都中巡行。
§307
307.
三百零七。
‘‘Eso hi bhagavā buddho, nadiṃ nerañjaraṃ pati;
『这位世尊确实觉悟,来到河流与水边的居民所在;
Sabbadukkhappahānāya, dhammaṃ deseti pāṇinaṃ;
为断除一切苦恼,向众生宣说正法;
Tassāhaṃ santikaṃ gacchaṃ, so me satthā bhavissati.
我应当前往其近前,他必为我师。』
§308
308.
三百零八。
‘‘Vandanaṃ dāni me vajjāsi, lokanāthaṃ anuttaraṃ;
「今当敬礼于你,最胜世尊;
Padakkhiṇañca katvāna, ādiseyyāsi dakkhiṇaṃ.
且行绕礼后,以右手示敬拜。」
§309
309.
‘‘Etaṃ kho labbhamamhehi, yathā bhāsasi tvañca me;
「此宜由我等获得,如你所说;
Vandanaṃ dāni te vajjaṃ, lokanāthaṃ anuttaraṃ;
今当敬礼于你,最胜世尊;
Padakkhiṇañca katvāna, ādisissāmi dakkhiṇaṃ.
且行绕礼后,我将以右手示敬拜。」
§310
310.
三百一十。
‘‘Tato ca kāḷo pakkāmi, nadiṃ nerañjaraṃ pati;
『尔时此刻,我返回到那条净水清流之河,
So addasāsi sambuddhaṃ, desentaṃ amataṃ padaṃ.
见到了正觉者,他在宣说不死不灭的教法。』
§311
311.
三百一十一。
‘‘Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;
『痛苦,痛苦的生起,超越痛苦,
Ariyaṃ caṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.
圣圣八正道,断除痛苦的道理。』
§312
312.
三百一十二。
‘‘Tassa pādāni vanditvā, katvāna naṃ padakkhiṇaṃ;
「礼敬其足,绕行其身;
Cāpāya ādisitvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
挥动锡杖,出家作非城居士;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
未生三明,完成佛陀的教法。」
Imā gāthā abhāsi.
此诗句说:
Tattha laṭṭhihatthoti daṇḍahattho. Pureti pubbe paribbājakakāle caṇḍagoṇakukkurādīnaṃ pariharaṇatthaṃ daṇḍaṃ hatthena gahetvā vicaraṇako ahosi. So dāni migaluddakoti so idāni migaluddehi saddhiṃ sambhogasaṃvāsehi migaluddo māgaviko jāto. Āsāyāti taṇhāya. ‘‘Āsayā’’tipi pāṭho, ajjhāsayahetūti attho. Palipāti kāmapaṅkato diṭṭhipaṅkato ca. Ghorāti aviditavipulānatthāvahattā dāruṇato ghorā. Nāsakkhi pārametaveti tasseva palipassa pārabhūtaṃ nibbānaṃ etuṃ gantuṃ na asakkhi, na abhisambhunīti attānameva sandhāya upako vadati.
这里“laṭṭhihattho”意为手执杖。过去他作为游方者时,手持棍棒,守护如野狗等而行。今为“migaluḍḍo”,即“migaluḍḍa”,意谓与群鹿共处的杵磨师。Āsāya此词意为渴爱,“āsayā”一读,意为根本或本心。Palipāti意指被欲望、见解污染。Ghorāti表示对无明广泛而深重的恐怖和苦难。Nāsakkhi pārametā云:因自身被污染,无法亲自证得涅槃,故自己称呼为上师。
Sumattaṃ maṃ maññamānāti attani suṭṭhu mattaṃ madappattaṃ kāmagedhavasena laggaṃ pamattaṃ vā katvā maṃ sallakkhantī. Cāpā puttamatosayīti migaluddassa dhītā cāpā ‘‘ājīvakassa puttā’’tiādinā maṃ ghaṭṭentī puttaṃ tosesi keḷāyasi. ‘‘Supati maṃ maññamānā’’ti ca paṭhanti, supatīti maṃ maññamānāti attho. Cāpāya bandhanaṃ chetvāti cāpāya tayi uppannaṃ kilesabandhanaṃ chinditvā. Pabbajissaṃ punopahanti puna dutiyavārampi ahaṃ pabbajissāmi.
‘以为我失度,实则正得度’,他心存此念,用欲鬼军种般的执着,或因疏忽轻慢地缠缚于我,因此而牵累我。此牵累似为情如子,乃至如猛兽之女‘牵累’,以此偏见诽谤我,激起怨恨,生烦恼。说我‘认为自己安稳’,意谓他们误认为我自以为安稳安适。‘割断牵累’意谓割断由此牵累滋生的烦恼之缠。若我出家,必再次受其纠缠,他们说第二次我也会出家。
Idāni tassā ‘‘mayhaṃ attho natthī’’ti vadati, taṃ sutvā cāpā khamāpentī ‘‘mā me kujjhī’’ti gāthamāha. Tattha mā me kujjhīti keḷikaraṇamattena mā mayhaṃ kujjhi. Mahāvīra, mahāmunīti upakaṃ ālapati. Tañhi sā pubbepi pabbajito, idānipi pabbajitukāmoti katvā khantiñca paccāsīsantī ‘‘mahāmunī’’ti āha. Tenevāha – ‘‘na hi kodhaparetassa, suddhi atthi kuto tapo’’ti, tvaṃ ettakampi asahanto kathaṃ cittaṃ damessasi, kathaṃ vā tapaṃ carissasīti adhippāyo.
现在她说‘对我无益’,听闻此语,牵累者发出宽恕,言‘勿使我苦恼’的偈句。此处‘勿使我苦恼’意指勿以毁谤之行为令我苦恼。她称呼我为大勇者、大圣者,语者为弟子。当时她曾出家,现在仍有出家意愿并以忍耐安住,称我为‘大圣人’。我回应说‘若不先断怒,即无清净何以修道?尔等若不能忍受片刻,如何能制心?如何能持戒行道?’此即教诲之大意。
Atha nāḷaṃ gantvā jīvitukāmosīti cāpāya vutto āha – ‘‘pakkamissañca nāḷāto, kodha nāḷāya vacchatī’’ti ko idha nāḷāya vasissati, nāḷātova ahaṃ pakkamissāmeva. So hi tassa jātagāmo, tato nikkhamitvā pabbaji. So ca magadharaṭṭhe bodhimaṇḍassa āsannapadese, taṃ sandhāya vuttaṃ. Bandhantī itthirūpena, samaṇe dhammajīvinoti cāpe tvaṃ dhammena jīvante dhammike pabbajite attano itthirūpena itthikuttākappehi bandhantī tiṭṭhasi. Yenāhaṃ idāni ediso jāto, tasmā taṃ pariccajāmīti adhippāyo.
又至那罗处,因求生存,她的话曰‘虽离去那罗,怒恼即随彼去’,意指何处忍怒之处?我将离开那罗,故离去矣。那罗即他故乡,离后出家。他于摩揭陀国菩提场附近出家,于是有人对他说:‘以女性身份,作为修道人活着,即是用法生活,依法出家,汝以女性身份,依女性棒子杖,自缚自持。’因我此身为再生故,故须舍弃此身,此为指示理由。
Evaṃ vutte cāpā taṃ nivattetukāmā ‘‘ehi, kāḷā’’ti gāthamāha. Tassattho – kāḷavaṇṇatāya, kāḷa, upaka, ehi nivattassu mā pakkami, pubbe viya kāme paribhuñja, ahañca ye ca me santi ñātakā, te sabbeva tuyhaṃ mā pakkamitukāmatāya vasīkatā vasavattino katāti.
如此教诲后,牵累欲劝我回转,语曰‘快来吧,黑色人’,此因他肤色黑而称之‘黑’。牵累语谓曰:‘快回转,不要离去,像过去一样享乐欲乐,我与我的亲戚们均愿你不离去,为了使你常住安稳而发此言。’
Taṃ sutvā upako ‘‘etto cāpe’’ti gāthamāha. Tattha cāpeti cāpe. Cāpasadisaaṅgalaṭṭhitāya hi sā, cāpāti nāmaṃ labhi, tasmā, cāpāti vuccati. Tvaṃ cāpe, yathā bhāsasi, idāni yādisaṃ kathesi, ito catubbhāgameva piyasamudācāraṃ kareyyāsi. Tayi rattassa rāgābhibhūtassa purisassa uḷāraṃ vata taṃ siyā, ahaṃ panetarahi tayi kāmesu ca viratto, tasmā cāpāya vacane na tiṭṭhāmīti adhippāyo.
听后,我答牵累曰:‘这牵累者’,语中‘牵累’乃指引导者。因此名为‘牵累’。如今你言语如此,将来生活在四部众中应当有和悦的行为。如今你因激情熏染,壮胆烦恼极盛,实乃大患;我现今戒除欲念故,今后不与此牵累之言相应,此为我的意图。
Puna, cāpā, attani tassa āsattiṃ uppādetukāmā ‘‘kāḷaṅgini’’nti āha. Tattha, kāḷāti tassālapanaṃ. Aṅgininti aṅgalaṭṭhisampannaṃ. Ivāti upamāya nipāto. Takkāriṃ pupphitaṃ girimuddhanīti pabbatamuddhani ṭhitaṃ supupphitadālimalaṭṭhiṃ viya. ‘‘Ukkāgāri’’nti ca keci paṭhanti, aṅgatthilaṭṭhiṃ viyāti attho. Girimuddhanīti ca idaṃ kenaci anupahatasobhatādassanatthaṃ vuttaṃ. Keci ‘‘kāliṅgini’’nti pāṭhaṃ vatvā tassa kumbhaṇḍalatāsadisanti atthaṃ vadanti. Phullaṃ dālimalaṭṭhiṃvāti pupphitaṃ bījapūralataṃ viya. Antodīpeva pāṭalinti dīpakabbhantare pupphitapāṭalirukkhaṃ viya, dīpaggahaṇañcettha sobhāpāṭihāriyadassanatthameva.
复言牵累,欲使我生厌恶,称我为‘黑冥者’,谓‘黑’者其皮色。‘冥’者乃相似拐杖,谨慎笔直之意。此乃譬喻用法。譬如扎根满山的月橘树枝干绵延,故比喻为‘冥’。亦有说‘乌鸦棲息处’的意思,意指广布无华。又有诠释为‘黑森林’,意指某些树木丛生,宛如盛开的月橘树枝。又如南方有树木盛开,照亮四方,有奇妙美观者,此意旨在显现名称与形态相符之美。
Haricandanalittaṅginti lohitacandanena anulittasabbaṅgiṃ. Kāsikuttamadhārininti uttamakāsikavatthadharaṃ. Taṃ manti tādisaṃ maṃ. Rūpavatiṃ santinti rūpasampannaṃ samānaṃ. Kassaohāya gacchasīti kassa nāma sattassa, kassa vā hetuno, kena kāraṇena, ohāya pahāya pariccajitvā gacchasi.
『涂满赤旃檀于全身者』,谓以红旃檀香膏涂抹周身者。『着迦尸最胜者』,谓穿着最上等迦尸布衣者。『彼我』者,谓如此之我。『具色形者』者,谓容色圆满者。『舍弃何人而去』者,谓究竟是舍弃何等众生、抑或为何因缘、以何理由,而弃离、放下、抛舍而去。
Ito parampi tesaṃ vacanapaṭivacanagāthāva ṭhapetvā pariyosāne tisso gāthā. Tattha sākuntikovāti sakuṇaluddo viya. Āharimena rūpenāti kesamaṇḍanādinā sarīrajagganena ceva vatthābharaṇādinā ca abhisaṅkhārikena rūpena vaṇṇena kittimena cāturiyenāti attho. Na maṃ tvaṃ bādhayissasīti pubbe viya idāni maṃ tvaṃ na bādhituṃ sakkhissasi.
从此之后,他们之间亦有问答偈颂,置于末尾有三首偈颂。其中,『如捕鸟者』者,犹如捕鸟之猎人也。『以装扮之容貌』者,谓以梳妆打扮等修饰身体,以及衣服饰品等刻意造作之容色、仪表、矫揉之巧态,此为其义。『你将不能再扰恼我』者,谓如先前一般,你如今已不能扰恼我也。
Puttaphalanti puttasaṅkhātaṃ phalaṃ puttapasavo.
『子嗣之果』者,谓名为子嗣之果实,即儿女与牲畜也。
Sappaññāti paññavanto, saṃsāre ādīnavavibhāviniyā paññāya samannāgatāti adhippāyo. Te hi appaṃ vā mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ bhogakkhandhaṃ vā pahāya pabbajanti. Tenāha – ‘‘pabbajanti mahāvīrā, nāgo chetvāva bandhana’’nti, ayabandhanaṃ viya hatthināgo gihibandhanaṃ chinditvā mahāvīriyāva pabbajanti, na nihīnavīriyāti attho.
『Sappañña』谓有智慧者,具备智慧能断灭轮回之苦害,故为出家之主。彼等弃离亲族、财富、财物、财产,舍弃尘世出家。如说「吾等为大勇猛者,正如巨蟒断绝束缚」,此以巨蟒断家束喻勇士离家出家,非无勇者之义。
Daṇḍenāti yena kenaci daṇḍena. Churikāyāti khurena. Bhūmiyaṃ vā nisumbhissanti pathaviyaṃ pātetvā pothanavijjhanādinā vibādhissāmi. Puttasokā na gacchasīti puttasokanimittaṃ na gacchissasi.
『以棍棒』者,谓以任何一种棍棒也。『以刀』者,谓以刀刃也。『或将你摔倒在地上』者,谓摔倒于地,以击打、刺戳等方式加以伤害也。『你将不因子嗣之悲而离去』者,谓你将不因子嗣悲伤之缘故而离去也。
Padāhisīti dassasi. Puttakatteti puttakāraṇā. Jammīti tassā ālapanaṃ, lāmaketi attho.
『你给予』者,谓你给与也。『为了孩子』者,谓为孩子之缘故也。『可鄙者』者,乃对她之称呼,意为卑劣者也。
Idāni tassa gamanaṃ anujānitvā gamanaṭṭhānaṃ jānituṃ ‘‘handa kho’’ti gāthamāha.
现在了知他的去处,欲了知其去地,便称谓曰:“来看哪!”
Itaro pubbe ahaṃ aniyyānikaṃ sāsanaṃ paggayha aṭṭhāsiṃ, idāni pana niyyānike anantajinassa sāsane ṭhātukāmo, tasmā tassa santikaṃ gamissāmīti dassento ‘‘ahumhā’’tiādimāha. Tattha gaṇinoti gaṇadharā. Assamaṇāti na samitapāpā. Samaṇamāninoti samitapāpāti evaṃ saññino. Vicarimhāti pūraṇādīsu attānaṃ pakkhipitvā vadati.
另者,过去我依止他方的教法而持守,现今则欲住于流传无尽的无上圣者教法,故此显说说:“我等将往彼所。”以此说明。此处“gaṇino”者,即群众拥护者也。“Assamaṇa”非近邪恶者,“Samaṇamāninoti”者,即近于邪恶者,此乃如是的认识。“Vicarimhāti”者,于布施诸事上放弃自身称述之意。
Nerañjaraṃpatīti nerañjarāya nadiyā samīpe tassā tīre. Buddhoti abhisambodhiṃ patto, abhisambodhiṃ patvā dhammaṃ desento sabbakālaṃ bhagavā tattheva vasīti adhippāyena vadati.
“Nerañjaraṃpatīti”谓于名为Nerañjara河之滨之岸。佛者,已证得究竟正觉者,证得正觉后,常常住世,亦于现世住持其法,常以慈悲指导众生。
Vandanaṃ dāni me vajjāsīti mama vandanaṃ vadeyyāsi, mama vacanena lokanāthaṃ anuttaraṃ vadeyyāsīti attho. Padakkhiṇañca katvāna, ādiseyyāsi dakkhiṇanti buddhaṃ bhagavantaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvāpi catūsu ṭhānesu vanditvā, tato puññato mayhaṃ pattidānaṃ dento padakkhiṇaṃ ādiseyyāsi buddhaguṇānaṃ sutapubbattā hetusampannatāya ca evaṃ vadati.
“Vandanaṃ dāni me vajjāsīti”者意谓“请为我行礼”,其义为我言语之缘故,以令世尊受世间众生最胜供养也。作三匝绕行敬礼后,即以右边为首,绕佛三匝,继而在四处各礼拜,因积累功德,我得此回向,他示以供养三世佛德之先行因缘,故有此说。
Etaṃkho labbhamamhehīti etaṃ padakkhiṇakaraṇaṃ puññaṃ amhehi tava dātuṃ sakkā, na nivattanaṃ, pubbe viya kāmūpabhogo ca na sakkāti adhippāyo. Te vajjanti tava vandanaṃ vajjaṃ vakkhāmi.
“Etaṃkho labbhamamhehīti”者谓“此祝礼报答之缘,我等得以于汝给予,无返失,如同过去亦不能享欲流逸”,是故以此旨意表明。众皆称许尔之礼敬,吾今应当如实宣说。
Soti kāḷo, addasāsīti addakkhi.
『黑者』者,即黑色;『你看见了』者,即他看见了也。
Satthudesanāyaṃ saccakathāya padhānattā tabbinimuttāya abhāvato ‘‘dukkha’’ntiādi vuttaṃ, sesaṃ vuttanayameva.
为说明佛陀所说的真实法义,重点在于断除存在之无明,因而用“苦”等词及其余词语作了阐述,其余皆在言说之中加以陈述。
Cāpātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 恰帕长老尼偈注释完毕。
4. Sundarītherīgāthāvaṇṇanā四、孙达莉长老尼偈注释
Petāni bhoti puttānītiādikā sundariyā theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī ito ekatiṃsakappe vessabhussa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānasā bhikkhaṃ datvā pañcapatiṭṭhitena vandi. Satthā tassā cittappasādaṃ ñatvā anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sā tena puññakammena tāvatiṃsesu nibbattitvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cutā aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsarantī paripakkañāṇā hutvā imasmiṃ buddhuppāde bārāṇasiyaṃ sujātassa nāma brāhmaṇassa dhītā hutvā nibbatti. Tassā rūpasampattiyā sundarīti nāmaṃ ahosi. Vayappattakāle cassā kaniṭṭhabhātā kālamakāsi. Athassā pitā puttasokena abhibhūto tattha tattha vicaranto vāsiṭṭhittheriyā samāgantvā taṃ sokavinodanakāraṇaṃ pucchanto ‘‘petāni bhoti puttānī’’tiādikā dve gāthā abhāsi. Therī taṃ sokābhibhūtaṃ ñatvā sokaṃ vinodetukāmā ‘‘bahūni puttasatānī’’tiādikā dve gāthā vatvā attano asokabhāvaṃ kathesi. Taṃ sutvā brāhmaṇo ‘‘kathaṃ tvaṃ, ayye, evaṃ asokā jātā’’ti āha. Tassa therī ratanattayaguṇaṃ kathesi.
此为围绕“彼此为父母之鬼魂”等主题的一首长老尼颂。早期佛陀时代亦有此类说法,彼时众生境界常有转变,福德业力行善故得正向结果。曾于三十三劫之前,萨咖天帝时期,世尊于家中诞生,觉悟而起,游行乞食一日,看到师长,心生喜悦,布施乞钵,作五体投地礼敬。世尊知其心净,便予称善,随即去世。该长老尼承其福业,活至当时,亲证天道福报,圆满寿命后涅槃。后续轮回,转生为波罗奈迦城苏迦塔婆罗门之女,名为“美丽”。晚年时,其次子早亡,悲痛超越,世尊的长老尼回家慰问,问其子亡之故,遂作两首偈诗以释忧。长老尼知其伤心,欲解除忧苦,作多子多孙赞歌,自述无苦心境。婆罗门闻此,曰:“阿尊者,汝何以得如斯无忧?”长老尼讲解三宝功德因缘。
Atha brāhmaṇo ‘‘kuhiṃ satthā’’ti pucchitvā ‘‘idāni mithilāyaṃ viharatī’’ti taṃ sutvā tāvadeva rathaṃ yojetvā rathena mithilaṃ gantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā sammodanīyaṃ kathaṃ katvā ekamantaṃ nisīdi. Tassa satthā dhammaṃ desesi. So dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā ghaṭento vāyamanto tatiye divase arahattaṃ pāpuṇi. Atha sārathi rathaṃ ādāya bārāṇasiṃ gantvā brāhmaṇiyā taṃ pavattiṃ ārocesi. Sundarī attano pitu pabbajitabhāvaṃ sutvā, ‘‘amma, ahampi pabbajissāmī’’ti mātaraṃ āpucchi. Mātā ‘‘yaṃ imasmiṃ gehe bhogajātaṃ, sabbaṃ taṃ tuyhaṃ santakaṃ, tvaṃ imassa kulassa dāyādikā paṭipajja, imaṃ sabbabhogaṃ paribhuñja, mā pabbajī’’ti āha. Sā ‘‘na mayhaṃ bhogehi attho, pabbajissāmevāhaṃ, ammā’’ti mātaraṃ anujānāpetvā mahatiṃ sampattiṃ kheḷapiṇḍaṃ viya chaḍḍetvā pabbaji. Pabbajitvā ca sikkhamānāyeva hutvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā ghaṭentī vāyamantī hetusampannatāya ñāṇassa paripākaṃ gatattā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne –
婆罗门进而问:“师长何方人?”答曰:“现居蜜荼罗。”婆罗门闻后即驾车赴蜜荼罗,朝见世尊,礼拜庆贺,问法后退席静坐,世尊为其宣讲佛法。婆罗门听闻后坚信不疑,出家修习观慧,精进三天后成阿拉汉。遂驾车回巴拉那西,将此事告诉妻子。美丽听其出家志愿者,便向母亲询问。母亲告以家中剩余财物归她,嘱其管理妥善,劝勿出家。妻子答:“我心非贪恋财物,当出家。”由此,她舍弃托盘般的富贵财物,出家,成为在学尼,修习观察禅,增强正智,修行观慧至渐入圣智之彼岸,并具解脱分辨,证得阿拉汉果。于是此事在传记中如此记载——
‘‘Piṇḍapātaṃ carantassa, vessabhussa mahesino;
“沿途乞食行走者,乃伟大的韦萨婆世尊,
Kaṭacchubhikkhamuggayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ.
背负破旧饭钵,侍奉佛陀至尊,
‘‘Paṭiggahetvā sambuddho, vessabhū lokanāyako;
完成守受誓戒,韦萨婆,世间导者。”
Vīthiyā saṇṭhito satthā, akā me anumodanaṃ.
众生所敬仰的导师被阻隔,唯独我不加称赞。
‘‘Kaṭacchubhikkhaṃ datvāna, tāvatiṃsaṃ gamissasi;
‘给予了某种施舍后,你将前往忉利天;
Chattiṃsadevarājūnaṃ, mahesittaṃ karissasi.
你要为三十三天诸天王,主持主宰之权。
‘‘Paññāsaṃ cakkavattīnaṃ, mahesittaṃ karissasi;
你要为五十名转轮圣王,担任最高权威;
Manasā patthitaṃ sabbaṃ, paṭilacchasi sabbadā.
凭借心念通达一切,永远洞悉无遗。
‘‘Sampattiṃ anubhotvāna, pabbajissasi kiñcanā;
在享受了财富之后,你将放下世俗而出家;
Sabbāsave pariññāya, nibbāyissasināsavā.
断除一切烦恼,余漏皆灭者,必成涅槃。
‘‘Idaṃ vatvāna sambuddho, vessabhū lokanāyako;
世尊如是说:‘如来、世间导师,
Nabhaṃ abbhuggamī vīro, haṃsarājāva ambare.
如英勇骑士冲入云层,翩若天鹅翔空。
‘‘Sudinnaṃ me dānavaraṃ, suyiṭṭhā yāgasampadā;
我一生中乐于布施,善持供养仪轨;
Kaṭacchubhikkhaṃ datvāna, pattāhaṃ acalaṃ padaṃ.
施舍饥者之食后,稳立无动摇脚。
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
三十三劫以前,我当时所行布施,
Duggatiṃ nābhijānāmi, bhikkhādānassidaṃ phalaṃ.
我不知恶道的果报,唯知此乃受施之果。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼被我除灭……如是……已成佛陀教法所立』,如是说。
Arahattaṃ pana patvā phalasukhena nibbānasukhena ca viharantī aparabhāge ‘‘satthu purato sīhanādaṃ nadissāmī’’ti upajjhāyaṃ āpucchitvā bārāṇasito nikkhamitvā sambahulāhi bhikkhunīhi saddhiṃ anukkamena sāvatthiṃ gantvā satthu santikaṃ upasaṅkamitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā satthārā katapaṭisanthārā satthu orasadhītubhāvādivibhāvanena aññaṃ byākāsi. Athassā mātaraṃ ādiṃ katvā sabbo ñātigaṇo parijano ca pabbaji. Sā aparabhāge attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā pitarā vuttagāthaṃ ādiṃ katvā udānavasena –
然而,得阿拉汉果,安住于果乐与涅槃乐之中,后来在前半生间,于上师之前曾发誓:『我必发出狮子吼』。于是向上师问询后,离开巴拉那西,与众多比库尼同行,顺次经由萨伐提,前往上师所处,礼敬佛陀,独立一旁。佛陀以佛陀及教法弟子们的品德等为鉴,向她阐述其他释义。然后她断绝了与母亲等初亲属,所有亲族和熟识的人皆遁出家门。在后半生中反观自己的修行,开始诵说先父所言偈语开端,随即如乌达那经典所记——
§313
313.
‘‘Petāni bhoti puttāni, khādamānā tuvaṃ pure;
『苍魂啊,你们这些儿子,曾在尘世有所乞食,
Tuvaṃ divā ca ratto ca, atīva paritappasi.
你日日夜夜,深感悲悯不已。』
§314
314.
‘‘Sājja sabbāni khāditvā, sataputtāni brāhmaṇī;
『正当时,婆罗门女师已将诸子悉皆养育妥当,』
Vāseṭṭhi kena vaṇṇena, na bāḷhaṃ paritappasi.
『为首者是梵志之尊,以何等德行,终不令其幼子陷于困苦?』
§315
315.
‘‘Bahūni puttasatāni, ñātisaṅghasatāni ca;
『诸多儿子成百,亲族群聚振盛众多,』
Khāditāni atītaṃse, mama tuñhañca brāhmaṇa.
『过去已悉皆养育,然我婆罗门则独自清净安住。』
§316
316.
‘‘Sāhaṃ nissaraṇaṃ ñatvā, jātiyā maraṇassa ca;
「我了知了断出离,了知生死之理;
Na socāmi na rodāmi, na cāpi paritappayiṃ.
我不忧伤不哭泣,也未曾感到悲痛。」
§317
317.
‘‘Abbhutaṃ vata vāseṭṭhi, vācaṃ bhāsasi edisiṃ;
「奇特呢,尊者,汝今天说话;
Kassa tvaṃ dhammamaññāya, giraṃ bhāsasi edisiṃ.
因何,汝晓得法义,而今演说此语?」
§318
318.
三百一十八。
‘‘Esa brāhmaṇa sambuddho, nagaraṃ mithilaṃ pati;
『此婆罗门为正觉者,治理米提拉城;
Sabbadukkhappahānāya, dhammaṃ desesi pāṇinaṃ.
为离尽诸苦,向众生宣说法。』
§319
319.
三百一十九。
‘‘Tassa brahme arahato, dhammaṃ sutvā nirūpadhiṃ;
『彼婆罗门阿拉汉,闻法已无所著;
Tattha viññātasaddhammā, puttasokaṃ byapānudiṃ.
于彼正法之中,知悉生子之忧患。』
§320
320.
三百二十。
‘‘So ahampi gamissāmi, nagaraṃ mithilaṃ pati;
『我亦将前往,前往米提拉城;
Appeva maṃ so bhagavā, sabbadukkhā pamocaye.
惟愿世尊以其无上智慧,救我脱离一切苦难。』
§321
321.
三百二十一。
‘‘Addasa brāhmaṇo buddhaṃ, vippamuttaṃ nirūpadhiṃ;
『一婆罗门见证如来,即那无碍自在的觉者;
Svassa dhammamadesesi, muni dukkhassa pāragū.
为自身教导正法,其为苦边的圣人。』
§322
322.
三百二十二。
‘‘Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;
『苦为苦的生起,苦亦能超越苦,
Ariyaṃ caṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.
圣者的六支圣道,能令苦灭绝。』
§323
323.
三百二十三。
‘‘Tattha viññātasaddhammo, pabbajjaṃ samarocayi;
『其间,识为声法者,引导出家之意,
Sujāto tīhi rattīhi, tisso vijjā aphassayi.
善发生三夜,三种智慧通达清净。』
§324
324.
三百二十四。
‘‘Ehi sārathi gacchāhi, rathaṃ niyyādayāhimaṃ;
『来吧,车夫,行驶吧,将这车驾驭出去;
Ārogyaṃ brāhmaṇiṃ vajja, pabbaji dāni brāhmaṇo;
健康对于婆罗门来说是应当的,现在婆罗门应当出家;
Sujāto tīhi rattīhi, tisso vijjā aphassayi.
苏加陀出生已有三夜,三种智慧显现无缺。』
§325
325.
三百二十五。
‘‘Tato ca rathamādāya, sahassañcāpi sārathi;
『然后,他驾驶着车,连同一千车夫;
Ārogyaṃ brāhmaṇiṃvoca, ‘pabbaji dāni brāhmaṇo;
健康者告诉婆罗门说:‘婆罗门啊,现在你应当出家修行;
Sujāto tīhi rattīhi, tisso vijjā aphassayi.
善生者三夜之间,使三种智识无所障碍。
§326
326.
第三百二十六条。
‘‘Etañcāhaṃ assarathaṃ, sahassañcāpi sārathi;
『我若无车辕,即使有千具车夫驾驭,
Tevijjaṃ brāhmaṇaṃ sutvā, puṇṇapattaṃ dadāmi te.
听闻三明咒(智能),我也将如满月般布施于你。』
§327
327.
第三百二十七条。
‘‘Tuyheva hotvassaratho, sahassañcāpi brāhmaṇi;
你虽然为一万骑兵之师,且在婆罗门众中,
Ahampi pabbajissāmi, varapaññassa santike.
我亦当出家,亲近最殊胜的智慧者。
§328
328.
‘‘Hatthī gavassaṃ maṇikuṇḍalañca, phītañcimaṃ gahavibhavaṃ pahāya;
放下象群的宝光耳环,舍弃这世间的财富富饶;
Pitā pabbajito tuyhaṃ, bhuñja bhogāni sundarī;
父亲已经出家,汝可享受美色美食;
Tuvaṃ dāyādikā kule.
你在父祖之家世为家主。
§329
329.
三百二十九、
‘‘Hatthī gavassaṃ maṇikuṇḍalañca, rammaṃ cimaṃ gahavibhavaṃ pahāya;
『象拔了牛犊的耳环,舍弃了华美长久的王宫荣华;
Pitā pabbajito mayhaṃ, puttasokena aṭṭito;
父亲已出家离世,我因失子之痛而忧伤;
Ahampi pabbajissāmi, bhātusokena aṭṭitā.
我也将出家,因弟弟的忧伤而悲伤。』
§330
330.
三百三十、
‘‘So te ijjhatu saṅkappo, yaṃ tvaṃ patthesi sundarī;
『若你欢喜那美人的意念,
Uttiṭṭhapiṇḍo uñcho ca, paṃsukūlañca cīvaraṃ;
『起立』者,表示起身;『皮呈陀』,指右膝着地之姿势;『吠陀』者,意指袒肩;『尘堆衣』者,指覆于身上的破布为衣。
Etāni abhisambhontī, paraloke anāsavā.
由此等持具备后,彼等无染者,在他方世界安住无碍。
§331
331.
三百三十一。
‘‘Sikkhamānāya me ayye, dibbacakkhu visodhitaṃ;
『修学』者,此指在学尼尊者;『天眼净明』,意谓其能洞见天眼;
Pubbenivāsaṃ jānāmi, yattha me vusitaṃ pure.
『先宿所知』即先前世所涵盖之知识;『我昔所住』,指过去所居住之处所。
§332
332.
三百三十二。
‘‘Tuvaṃ nissāya kalyāṇi, theri saṅghassa sobhane;
『汝依止于圣善,长老僧团之庄严;』
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
『三种智慧已具足,何为佛陀之教法。』
§333
333.
‘‘Anujānāhi me ayye, icche sāvatthi gantave;
『允我请求尊者,欲往舍卫城去;』
Sīhanādaṃ nadissāmi, buddhaseṭṭhassa santike.
『当面狮吼将示现,于佛至尊之侧。』
§334
334.
‘‘Passa sundari satthāraṃ, hemavaṇṇaṃ harittacaṃ;
「观看那美好的导师,身披如黄金般光辉,皮肤似翡翠般青翠;
Adantānaṃ dametāraṃ, sambuddhamakutobhayaṃ.
是驯服烦恼者,是与三界无畏的觉者。」
§335
335.
‘‘Passa sundarimāyantiṃ, vippamuttaṃ nirūpadhiṃ;
「观看那美丽无垢者,自在无缚,超越一切。
Vītarāgaṃ visaṃyuttaṃ, katakiccamanāsavaṃ.
无爱无恨,无染无欲,断尽一切业缘烦恼。」
§336
336.
‘‘Bārāṇasito nikkhamma, tava santikamāgatā;
『巴拉纳西人出城后,来到你近旁,』
Sāvikā te mahāvīra, pāde vandati sundarī.
『你的侍者那位大勇士,端坐在你脚前,礼敬你这美丽的尊者。』
§337
337.
『三三七。』
‘‘Tuvaṃ buddho tuvaṃ satthā, tuyhaṃ dhītāmhi brāhmaṇa;
『你是佛陀,你是老师,你是婆罗门的孩子;』
Orasā mukhato jātā, katakiccā anāsavā.
『你出生于口部之边,利益殊胜,没有烦恼。』
§338
338.
『三三八。』
‘‘Tassā te svāgataṃ bhadde, tato te adurāgataṃ;
『你归来者啊,受你欢迎;你离去者啊,受你不迎。』
Evañhi dantā āyanti, satthu pādāni vandikā;
这样的驯服者们降临,礼拜师足;
Vītarāgā visaṃyuttā, katakiccā anāsavā’’ti. –
无贪无恚,远离杂染,已无所为。
Imā gāthā paccudāhāsi.
此诗作结。
Tattha petānīti matāni. Bhotīti taṃ ālapati. Puttānīti liṅgavipallāsena vuttaṃ, pete putteti attho. Eko eva ca tassā putto mato, brāhmaṇo pana ‘‘cirakālaṃ ayaṃ sokena aṭṭā hutvā vicari, bahū maññe imissā puttā matā’’ti evaṃsaññī hutvā bahuvacanenāha. Tathā ca ‘‘sājja sabbāni khāditvā sataputtānī’’ti. Khādamānāti lokavohāravasena khuṃsanavacanametaṃ. Loke hi yassā itthiyā jātajātā puttā maranti, taṃ garahantā ‘‘puttakhādinī’’tiādiṃ vadanti. Atīvāti ativiya bhusaṃ. Paritappasīti santappasi, pureti yojanā. Ayañhettha saṅkhepattho – bhoti vāseṭṭhi, pubbe tvaṃ mataputtā hutvā socantī paridevantī ativiya sokāya samappitā gāmanigamarājadhāniyo āhiṇḍasi.
其中“彼饿鬼”意谓已死者。‘Bhotī’谓其所言者。《Puttā》一词因语音变化,意同饥饿者之子。唯有其子被视为此意。婆罗门人曾言:『此人久经忧伤游荡,我以为他有许多饿鬼之子』,持此认识以复数称之。亦有言:『如今已食尽一百饿鬼之子』。‘Khādamānā’即世俗语中所说之吃食,常指吮吸饮食。世间女子所生各类子女死亡,人们便斥其为『嗜食子女者』等。‘Atī’意为过度,‘Paritappa’意为忧愁,‘Pureti’意谓加增,为此处总结——在乡村、邑镇、城邦中,若你昔日为慈母而哀思、悲伤过度,因悲痛而游荡遍处。
Sājjāti sā ajja, sā tvaṃ etarahīti attho. ‘‘Sajjā’’ti vā pāṭho. Kena vaṇṇenāti kena kāraṇena.
『沙阿嘉帝』者,意谓『彼』乃今日之『彼』,即汝此刻是也。或作『沙嘉』一读。『以何颜色』者,以何缘故也。
Khāditānīti therīpi brāhmaṇena vuttapariyāyeneva vadati. Khāditāni vā byagghadīpibiḷārādijātiyo sandhāyevamāha. Atītaṃseti atītakoṭṭhāse, atikkantabhavesūti attho. Mama tuyhañcāti mayā ca tayā ca.
“Khāditāni”一词,长老们亦多遵婆罗门所传意义加以解释。其言此词乃指诸如猛虎、毒蛇等种类,故云。如来所谓“atītaṃ”者,即指过去;“atikkantabhave”者,意为超越现世之身。并云“mama tuyhañca”者,即“我与汝仍然存在”的意涵。
Nissaraṇaṃ ñatvā jātiyā maraṇassa cāti jātijarāmaraṇānaṃ nissaraṇabhūtaṃ nibbānaṃ maggañāṇena paṭivijjhitvā. Na cāpi paritappayinti na cāpi upāyāsāsiṃ, ahaṃ upāyāsaṃ na āpajjinti attho.
了知解脱之义,识破生死之生死轮回;生、老、病、死诸苦之根源已被灭除,涅槃即是真正的了脱之道理。因深谙涅槃法门,故不生忧愁惶恐。吾亦未曾遭苦恼,亦无困苦之事。
Abbhutaṃ vatāti acchariyaṃ vata. Tañhi abbhutaṃ pubbe abhūtaṃ abbhutanti vuccati. Edisinti evarūpiṃ, ‘‘na socāmi na rodāmi, na cāpi paritappayi’’nti evaṃ socanādīnaṃ abhāvadīpaniṃ vācaṃ. Kassa tvaṃ dhammamaññāyāti kevalaṃ yathā ediso dhammo laddhuṃ na sakkā, tasmā kassa nāma satthuno dhammamaññāya giraṃ bhāsasi edisanti satthāraṃ sāsanañca pucchati.
“Abbhutaṃ vatāti”意为“妙哉奇异”,谓奇异之义乃指从未有之新事物,如此称谓。此等言语相似“我不哀伤、不哭泣、不忧愁”等,皆无悲伤执着之言。询问“汝谁能通晓法义?”乃因无复得此法故有所疑,故询问导师及教法。
Nirūpadhinti niddukkhaṃ. Viññātasaddhammāti paṭividdhaariyasaccadhammā. Byapānudinti nīhariṃ pajahiṃ.
『无依』者,无苦也。『已了知正法』者,已通达圣谛之法也。『驱遣』者,移除、舍断也。
Vippamuttanti sabbaso vimuttaṃ, sabbakilesehi sabbabhavehi ca visaṃyuttaṃ. Svassāti so sammāsambuddho assa brāhmaṇassa.
“Vippamuttanti”者,为完全解脱,真正超越所有束缚。该解脱虽全然脱离一切烦恼、世间以及轮回结缚,犹如真正之正觉者。此即般涅槃之境,如婆罗门所称,谓正觉者境界。
Tatthāti tassaṃ catusaccadhammadesanāyaṃ.
“Tatthāti”者,指向彼处即为四谛法之说。
Rathaṃ niyyādayāhimanti imaṃ rathaṃ brāhmaṇiyā niyyādehi.
把马车交付过去,请婆罗门将这马车驾驭。
Sahassañcāpīti maggaparibbayatthaṃ nītaṃ kahāpaṇasahassañcāpi ādāya niyyādehīti yojanā.
所谓集结数千,为了穿越道路,有时驮着一千铜币的货物,也被称为交付,称为里程。
Assarathanti assayuttarathaṃ. Puṇṇapattanti tuṭṭhidānaṃ.
马车手称呼为驭马者,而满载式的马车称为愉悦赠予之物。
Evaṃ brāhmaṇiyā tuṭṭhidāne diyyamāne taṃ asampaṭicchanto sārathi ‘‘tuyheva hotū’’ti gāthaṃ vatvā satthu santikameva gantvā pabbaji. Pabbajite pana sārathimhi brāhmaṇī attano dhītaraṃ sundariṃ āmantetvā gharāvāse niyojentī ‘‘hatthī gavassa’’nti gāthamāha. Tattha hatthīti hatthino. Gavassanti gāvo ca assā ca. Maṇikuṇḍalañcāti maṇi ca kuṇḍalāni ca. Phītañcimaṃ gahavibhavaṃ pahāyāti imaṃ hatthiādippabhedaṃ yathāvuttaṃ avuttañca khettavatthuhiraññasuvaṇṇādibhedaṃ phītaṃ pahūtañca gahavibhavaṃ gehūpakaraṇaṃ aññañca dāsidāsādikaṃ sabbaṃ pahāya tava pitā pabbajito. Bhuñja bhogāni sundarīti sundari, tvaṃ ime bhoge bhuñjassu. Tuvaṃ dāyādikā kuleti tuvañhi imasmiṃ kule dāyajjārahāti.
婆罗门在给予愉悦赠予之物时,不满意此物,便对驾车的车夫说:“应由你持有”为题,诵唱此偈,随后即往见世尊而出家。出家后,婆罗门以他女儿美丽者招呼车夫,安排其住家,诵曰“象牛……”此处象指象,牛指牛和马,玉与耳环指宝玉与耳饰。女儿劝车夫舍弃象类及宝玉饰物,放下田地家具、银金等财物,断绝家奴奴婢与一切,告知其父已出家,劝其享用美好生活,“你是继承者,住在此家门下”。
Taṃ sutvā sundarī attano nekkhammajjhāsayaṃ pakāsentī ‘‘hatthīgavassa’’ntiādimāha.
美丽的女子听闻后,彰显自己出家决心,诵曰“象牛……”等偈。
Atha naṃ mātā nekkhammeyeva niyojentī ‘‘so te ijjhatū’’tiādinā diyaḍḍhagāthamāha. Tattha yaṃ tvaṃ patthesi sundarīti sundari tvaṃ idāni yaṃ patthesi ākaṅkhasi. So tava pabbajjāya saṅkappo pabbajjāya chando ijjhatu anantarāyena sijjhatu. Uttiṭṭhapiṇḍoti ghare ghare patiṭṭhitvā laddhabbabhikkhāpiṇḍo. Uñchoti tadatthaṃ gharapaṭipāṭiyā āhiṇḍanaṃ uddissa ṭhānañca. Etānīti uttiṭṭhapiṇḍādīni. Abhisambhontīti anibbinnarūpā jaṅghabalaṃ nissāya abhisambhavantī, sādhentīti attho.
然后其母亲为她施以出家,祝愿“愿你如意”等一段长偈。其意谓“这你看到的美丽”,“你现在期盼的美好”,愿你发出家之心,欢喜愿意,顺利无阻而出家。你应起身,去各家,行乞得到的布施。爬高是为了这个目的,在家中行住坐卧之处。就是这些,诸如起身乞食等。所谓成就,是指出家凭借尚未扑灭的膝力量登上佳境,成就之意。」
Atha sundarī ‘‘sādhu, ammā’’ti mātuyā paṭissuṇitvā nikkhamitvā bhikkhunupassayaṃ gantvā sikkhamānāyeva samānā tisso vijjā sacchikatvā ‘‘satthu santikaṃ gamissāmī’’ti upajjhāyaṃ ārocetvā bhikkhunīhi saddhiṃ sāvatthiṃ agamāsi. Tena vuttaṃ ‘‘sikkhamānāya me, ayye’’tiādi. Tattha sikkhamānāya meti sikkhamānāya samānāya mayā. Ayyeti attano upajjhāyaṃ ālapati.
于是美丽女子听闻母亲称赞“善哉,母亲”,便起身前往比库尼所居之处,来到修学尼处,具足三学三明——戒学、定学、慧学,确证如实,继而向上师说:“愿往师所。”遂与比库尼们一同来到沙瓦提。因有言说“我是修学尼,尊者”,在此“修学尼”指与我一样的修学尼。她于是称呼自己的上师为“尊者”。
Tuvaṃ nissāya kalyāṇi, theri saṅghassa sobhaneti bhikkhunisaṅghe vuddhatarabhāvena thiraguṇayogena ca saṅghattheri sobhanehi sīlādīhi samannāgatattā sobhane kalyāṇi kalyāṇamitte, ayye, taṃ nissāya mayā tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsananti yojanā.
你应依止这善慧、长老、与比库尼僧团及其严谨具足三种德行的长老们,长老们以端正的戒行等品德而威仪庄严,是为善慧,是善友、尊者。依止于此,我修学三明未曾退失,这乃佛陀教法的真实所在。
Iccheti icchāmi. Sāvatthi gantaveti sāvatthiṃ gantuṃ. Sīhanādaṃ nadissāmīti aññābyākaraṇameva sandhāyāha.
“我愿”“我渴望”,“我要去沙瓦提”,这是去沙瓦提的意思。至于“将发出狮子吼”,仅是其他用词的表达方式。
Atha sundarī anukkamena sāvatthiṃ gantvā vihāraṃ pavisitvā satthāraṃ dhammāsane nisinnaṃ disvā uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedayamānā attānameva ālapantī āha ‘‘passa sundarī’’ti. Hemavaṇṇanti suvaṇṇavaṇṇaṃ. Harittacanti kañcanasannibhattacaṃ. Ettha ca bhagavā pītavaṇṇena ‘‘suvaṇṇavaṇṇo’’ti vuccati. Atha kho sammadeva ghaṃsitvā jātihiṅgulakena anulimpitvā suparimajjitakañcanādāsasannibhoti dassetuṃ ‘‘hemavaṇṇa’’nti vatvā ‘‘harittaca’’nti vuttaṃ.
于是美女循着路来到沙瓦提,进入住处,见卧佛端坐法座,感受到踊跃欢喜的喜心,自己说:“看这个美女。”他说她是金色的。黄绿色是类似黄金的颜色。这里世尊呈现的是黄色调,被称为“黄金色”。后来确实用指头沾香膏,涂抹其身,使其显现如涂满黄金般光辉,故名“黄金色”,也称“黄绿色”。
Passa sundarimāyantinti taṃ sundarināmikaṃ maṃ bhagavā āgacchanti passa. ‘‘Vippamutta’’ntiādinā aññaṃ byākarontī pītivipphāravasena vadati.
“看,那美女带来幻象”,这是世尊对这被称为美女的女子说“看,世尊降临了”。她以“已解脱”等词,描述内心喜悦的变化。
Kuto pana āgatā, kattha ca āgatā, kīdisā cāyaṃ sundarīti āsaṅkantānaṃ āsaṅkaṃ nivattetuṃ ‘‘bārāṇasito’’ti gāthaṃ vatvā tattha ‘‘sāvikā cā’’ti vuttamatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘tuvaṃ buddho’’ti gāthamāha. Tassattho – imasmiṃ sadevake loke tuvameveko sabbaññubuddho, diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ anusāsanato tuvaṃ me satthā, ahañca khīṇāsavabrāhmaṇī bhagavā tuyhaṃ ure vāyāma janitābhijātitāya orasā, mukhato pavattadhammaghosena sāsanassa ca mukhabhūtena ariyamaggena jātattā mukhato jātā, niṭṭhitapariññātādikaraṇīyatāya katakiccā, sabbaso āsavānaṃ khepitattā anāsavāti.
“来者是何人?从何而来?这个美女是什么模样?”疑虑的人转念解开质疑,说:“她是婆罗门之地巴拉纳西来的。”为使其身份显明,说:“你是佛陀。”世尊对此应答:“在这天人世界,唯有你为一切洞察佛,知法实相如实教导,是我师,我亦是已断烦恼的婆罗门,佛陀是你心所生,天人中出世,于口中宣说法音,是教法之主。诞生于圣道,具足圆满智慧,完成必要之事,烦恼尽断,成就无漏。”
Athassā satthā āgamanaṃ abhinandanto ‘‘tassā te svāgata’’nti gāthamāha. Tassattho – yā tvaṃ mayā adhigataṃ dhammaṃ yāthāvato adhigacchi. Tassā te, bhadde sundari, idha mama santike āgataṃ āgamanaṃ suāgataṃ. Tato eva taṃ adurāgataṃ na durāgataṃ hoti. Kasmā? Yasmā evañhi dantā āyantīti, yathā tvaṃ sundari, evañhi uttamena ariyamaggadamathena dantā tato eva sabbadhi vītarāgā, sabbesaṃ saṃyojanānaṃ samucchinnattā visaṃyuttā katakiccā anāsavā satthu pādānaṃ vandikā āgacchanti, tasmā tassā te svāgataṃ adurāgatanti yojanā.
于是,上师欢喜他的到来而说:“你受到他的欢迎。”其理是:你确实从我这里正当学习到法。这里,我近侍者,你这美丽者,降临于我身边,你的到来乃至受欢迎。因此,这样的到来非劣非拙。何以故?因为你由此受驯服,如你这美丽者,凭借尊贵圣道的教导被驯服;于是始终离欲远染,众缠绵断尽,解脱自在,不染污,踞临上师足前而至,故称你为迎接,而非劣等的到来。
Sundarītherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 孙达莉长老尼偈注释完毕。
5. Subhākammāradhītutherīgāthāvaṇṇanā五、铁匠之女苏芭长老尼偈注释
Daharāhantiādikā subhāya kammāradhītāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī anukkamena sambhāvitakusalamūlā upacitavimokkhasambhārā sugatīsuyeva saṃsarantī paripakkañāṇā hutvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahe aññatarassa suvaṇṇakārassa dhītā hutvā nibbatti, rūpasampattisobhāya subhāti tassā nāmaṃ ahosi. Sā anukkamena viññutaṃ patvā, satthu rājagahappavesane satthari sañjātappasādā ekadivasaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā tassā indriyaparipākaṃ disvā ajjhāsayānurūpaṃ catusaccagabbhadhammaṃ desesi. Sā tāvadeva sahassanayapaṭimaṇḍite sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Sā aparabhāge gharāvāse dosaṃ disvā mahāpajāpatiyā gotamiyā santike pabbajitvā bhikkhunisīle patiṭṭhitā uparimaggatthāya bhāvanamanuyuñji. Taṃ ñātakā kālena kālaṃ upasaṅkamitvā kāmehi nimantentā pahūtadhanaṃ vibhavajātañca dassetvā palobhenti. Sā ekadivasaṃ attano santikaṃ upagatānaṃ gharāvāsesu kāmesu ca ādīnavaṃ pakāsentī ‘‘daharāha’’ntiādīhi catuvīsatiyā gāthāhi dhammaṃ kathetvā te nirāse katvā vissajjetvā vipassanāya kammaṃ karontī indriyāni pariyodapentī bhāvanaṃ ussukkāpetvā na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Arahattaṃ pana patvā –
称为“小孩呵呵”等者,是由受良善行为熏习的长老之歌。此类歌诗,前佛亦常作,时时宣扬佛法依缘、善法熏修、善根增长及对解脱的集合。此彼在世间流转,通达成熟智慧之者,生于此佛出世时在王舍城,乃某黄金匠之女出生后,出家成比库尼,以形相清洁莹润闻名。她由此禅法明了,在佛入城时,因对上师生起信心,当日亲近佛陀,礼敬之后安坐一隅。佛见其根门成熟,便依其意向讲授四圣谛法要。她即在那里,于千人坛中获得初果。后来在家眷邻里见其短处,便起嫉妒,诽谤她,玛哈巴嘉巴娣果德弥面前出家,持比库尼戒,修行于上乘道。其亲族时常前来用欲乐诱惑,显示大量财富,意图令她起贪欲。她一日,向身边诸在家人揭露欲界之患,并以二十四首“达哈拉呵呵”等诗歌开示法义。诸人闻者失望,便放弃而修习观法,摄净根门,精修禅定。不久她即随证阿拉汉正智。然证果后——
§339
339.
三百三十九。
‘‘Daharāhaṃ suddhavasanā, yaṃ pure dhammamassuṇiṃ;
“小孩呵呵,穿清净衣者,曾经先闻佛法;
Tassā me appamattāya, saccābhisamayo ahu.
因此我得不懈怠,证得真切之时。”
§340
340.
三百四十。
‘‘Tatohaṃ sabbakāmesu, bhusaṃ aratimajjhagaṃ;
于是我于一切欲求中,弃绝了厌恶和苦恼之中心;
Sakkāyasmiṃ bhayaṃ disvā, nekkhammameva pīhaye.
见自相身有怖畏,唯以出离心而断除之。
§341
341.
‘‘Hitvānahaṃ ñātigaṇaṃ, dāsakammakarāni ca;
舍弃亲族众生及奴仆作工之人,
Gāmakhettāni phītāni, ramaṇīye pamodite.
乡村田野皆已开阔,怡然自得,心生欢喜。
§342
342.
‘‘Pahāyahaṃ pabbajitā, sāpateyyamanappakaṃ;
「我舍弃世俗而出家,持守清净守戒无过者;
Evaṃ saddhāya nikkhamma, saddhamme suppavedite.
如是以信心出离而去,遵行被正法广为宣说之道。」
§343
343.
‘‘Netaṃ assa patirūpaṃ, ākiñcaññañhi patthaye;
「此非是其所依托之形相,亦非无所有之所依;
Yo jātarūpaṃ rajataṃ, chaḍḍetvā punarāgame.
乃是舍弃如出生般的形色,脱离再生之复归。」
§344
344.
‘‘Rajataṃ jātarūpaṃ vā, na bodhāya na santiyā;
「白银与黄金的形体,既非通达觉悟之本,亦非究竟安乐之所依;
Netaṃ samaṇasāruppaṃ, na etaṃ ariyaddhanaṃ.
此等非沙门应持之法,也非圣者之富饶。」
§345
345.
‘‘Lobhanaṃ madanañcetaṃ, mohanaṃ rajavaḍḍhanaṃ;
「贪欲、色欲,及其迷惑,俱是尘垢增长之因;
Sāsaṅkaṃ bahuāyāsaṃ, natthi cettha dhuvaṃ ṭhiti.
此为重重烦恼重负,此处无恒常之依止。」
§346
346.
‘‘Ettha rattā pamattā ca, saṃkiliṭṭhamanā narā;
“此处所说的是那些夜间昏沉、疏忽大意、心意污浊的人类;
Aññamaññena byāruddhā, puthū kubbanti medhagaṃ.
彼此互相争斗,智慧根基衰弱,陷入众多困苦之中。
§347
347.
‘‘Vadho bandho parikleso, jāni sokapariddavo;
“杀戮、奴役、纷争、纷扰,我知晓忧伤与痛苦;
Kāmesu adhipannānaṃ, dissate byasanaṃ bahuṃ.
因贪欲而支配他者的众生,显现出严重的灾难恶劣。
§348
348.
‘‘Taṃ maṃ ñātī amittāva, kiṃ vo kāmesu yuñjatha;
『那亲族如同仇敌,何故汝等沉溺于欲乐之中?』
Jānātha maṃ pabbajitaṃ, kāmesu bhayadassiniṃ.
『当知我已出家,恐怖于欲乐之法。』
§349
349.
三百四十九。
‘‘Na hiraññasuvaṇṇena, parikkhīyanti āsavā;
『烦恼如黄金金银果能不灭尽乎,不能也;』
Amittā vadhakā kāmā, sapattā sallabandhanā.
『仇敌如杀人者,欲乐如蛇,皆为缠绑之所系。』
§350
350.
三百五十。
‘‘Taṃ maṃ ñātī amittāva, kiṃ vo kāmesu yuñjatha;
「那人是我的亲属,他是我的仇敌,你们为何沉于欲乐之中?
Jānātha maṃ pabbajitaṃ, muṇḍaṃ saṅghāṭipārutaṃ.
你们应当知道,我已出家,剃除须发,披着僧衣。」
§351
351.
‘‘Uttiṭṭhapiṇḍo uñcho ca, paṃsukūlañca cīvaraṃ;
「饭食起立,坐高,穿着尘堆衣;
Etaṃ kho mama sāruppaṃ, anagārūpanissayo.
这是我的相似者,是不属于居所者的标志。」
§352
352.
‘‘Vantā mahesīhi kāmā, ye dibbā ye ca mānusā;
『被诸摩诃势(天魔王)所掩蔽的欲乐,天界人间的种种欲乐;』
Khemaṭṭhāne vimuttā te, pattā te acalaṃ sukhaṃ.
『于安全之境解脱者,即证得不动安乐之人。』
§353
353.
『三五三。』
‘‘Māhaṃ kāmehi saṃgacchiṃ, yesu tāṇaṃ na vijjati;
『吾不与那等诸欲相应,其中无引诱;』
Amittā vadhakā kāmā, aggikkhandhūpamā dukhā.
『此等欲乐如无量杀恶火般痛苦,犹如烈火焚身之苦。』
§354
354.
『三五四。』
‘‘Paripantho esa bhayo, savighāto sakaṇṭako;
『道路』者,谓恐惧,毁灭,痛苦也;
Gedho suvisamo ceso, mahanto mohanāmukho.
此为极其不平等,比库大惑迷惑之所归。
§355
355.
‘‘Upasaggo bhīmarūpo, kāmā sappasirūpamā;
『欲境』者,形状可怖,充满恶臭者也;
Ye bālā abhinandanti, andhabhūtā puthujjanā.
愚痴之人称赞此境,愚昧无知的外道众生乃至如此。
§356
356.
‘‘Kāmapaṅkena sattā hi, bahū loke aviddasū;
众生因欲欲之故,在世间中多有迷惑者,
Pariyantaṃ na jānanti, jātiyā maraṇassa ca.
不知轮回终结、以及生死之理。
§357
357.
‘‘Duggatigamanaṃ maggaṃ, manussā kāmahetukaṃ;
堕入恶趣之道,乃因欲爱而起;
Bahuṃ ve paṭipajjanti, attano rogamāvahaṃ.
许多人修行此道,招致自身病患。
§358
358.
‘‘Evaṃ amittajananā, tāpanā saṃkilesikā;
『如是,由于嗔恨生起,乃成扰乱之热。』
Lokāmisā bandhanīyā, kāmā maraṇabandhanā.
『此热因缠缚众生,乃欲望,亦即死之缚。』
§359
359.
‘‘Ummādanā ullapanā, kāmā cittappamāthino;
『狂燥激盛者,内有欲,心为烦乱。』
Sattānaṃ saṃkilesāya, khippaṃ mārena oḍḍitaṃ.
『众生之烦乱,速被杀手摧毁。』
§360
360.
‘‘Anantādīnavā kāmā, bahudukkhā mahāvisā;
『无尽苦恼之欲』者,指众多苦痛与剧烈毒害,
Appassādā raṇakarā, sukkapakkhavisosanā.
『难以安抚的烦恼』者,如同翅膀微弱之鸟的愤恨不定。
§361
361.
三百六十一。
‘‘Sāhaṃ etādisaṃ katvā, byasanaṃ kāmahetukaṃ;
『我曾行此等行为』,谓因欲而造恶业之堕落,
Na taṃ paccāgamissāmi, nibbānābhiratā sadā.
『我不再回退此道』,常怀向涅槃之坚定志趣,
§362
362.
三百六十二。
‘‘Raṇaṃ taritvā kāmānaṃ, sītibhāvābhikaṅkhinī;
舍弃战斗,超越欲乐,恒抱清凉之心;
Appamattā vihassāmi, sabbasaṃyojanakkhaye.
谨慎安住,断绝一切缠结。
§363
363.
‘‘Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, ariyaṭṭhaṅgikaṃ ujuṃ;
清净无忧,安稳圆满,正行八圣道;
Taṃ maggaṃ anugacchāmi, yena tiṇṇā mahesino.
依从此道,阿拉汉由此证得究竟。
§364
364.
‘‘Imaṃ passatha dhammaṭṭhaṃ, subhaṃ kammāradhītaraṃ;
「请观察此处所立之法,乃美善且勤修的善业功夫;
Anejaṃ upasampajja, rukkhamūlamhi jhāyati.
如无尘埃者,入于树根而修习禅定。」
§365
365.
三百六十五。
‘‘Ajjaṭṭhamī pabbajitā, saddhā saddhammasobhanā;
「今日第八日出家者,以坚固之信心烂然出现;
Vinītuppalavaṇṇāya, tevijjā maccuhāyinī.
纯净如莲花色,具足三种智慧,能断灭死苦。」
§366
366.
三百六十六。
‘‘Sāyaṃ bhujissā aṇaṇā, bhikkhunī bhāvitindriyā;
『今晚必将获得胜利啊,具足牢固根性的比库尼;』
Sabbayogavisaṃyuttā, katakiccā anāsavā.
『一切缠缚皆已断除,专勤无染之法事。』
§367
367.
‘‘Taṃ sakko devasaṅghena, upasaṅkamma iddhiyā;
『萨咖天帝及其诸天,怀神通力而来至此;』
Namassati bhūtapati, subhaṃ kammāradhītara’’nti. – imā gāthā abhāsi;
『顶礼众生的主宰者,极善行业最为笃敬。』——此偈如是开示。
Tattha daharāhaṃ suddhavasanā, yaṃ pure dhammamassuṇinti yasmā ahaṃ pubbe daharā taruṇī eva suddhavasanā suddhavatthanivatthā alaṅkatappaṭiyattā satthu santike dhammaṃ assosiṃ. Tassā me appamattāya, saccābhisamayo ahūti yasmā ca tassā me mayhaṃ yathāsutaṃ dhammaṃ paccavekkhitvā appamattāya upaṭṭhitassatiyā sīlaṃ adhiṭṭhahitvā bhāvanaṃ anuyuñjantiyāva catunnaṃ ariyasaccānaṃ abhisamayo ‘‘idaṃ dukkha’’ntiādinā (paṭi. ma. 1.32) paṭivedho ahosi.
在此,我回忆童时洁净的衣服,当年我尚为少女,衣衫洁净丰满光泽,并精心装饰,曾在世尊法前领受教法;我精勤不懈,真实心得证,因我曾于她面前,依教义反复察验,精勤守持清净戒律,研习修习诸法,进而如法领悟四圣谛之断灭苦相等真理之境界。
Tatohaṃ sabbakāmesu, bhusaṃ aratimajjhaganti tato tena kāraṇena satthu santike dhammassa sutattā saccānañca abhisamitattā manussesu dibbesu cāti sabbesupi kāmesu bhusaṃ ativiya aratiṃ ukkaṇṭhiṃ adhigacchiṃ. Sakkāyasmiṃ upādānakkhandhapañcake, bhayaṃ sappaṭibhayabhāvaṃ ñāṇacakkhunā disvā, nekkhammameva pabbajjaṃ nibbānameva, pīhaye pihayāmi patthayāmi.
于是,我在诸欲中烦恼不满极致,由此因缘,于师世尊面前听闻佛法,深信真实,信解真实,乃在人间以及天上诸处,诸欲皆极其甚深的贪嗔痴烦恼中获得激增的厌离和憎恨。于五蕴中的我见执著见,见识忍受恐惧之状,目睹了此,乃生出出家出离涅槃之志,我以憎厌远离,憎恶而远避此贪嗔之境。
Dāsakammakarāni cāti dāse ca kammakāre ca, liṅgavipallāsena hetaṃ vuttaṃ. Gāmakhettānīti gāme ca pubbaṇṇāparaṇṇaviruhanakkhettāni ca, gāmapariyāpannāni vā khettāni. Phītānīti samiddhāni. Ramaṇīyeti manuññe. Pamoditeti pamudite, bhogakkhandhe hitvāti sambandho. Sāpateyyanti santakaṃ dhanaṃ, maṇikanakarajatādipariggahavatthuṃ. Anappakanti mahantaṃ, pahāyāti yojanā. Evaṃ saddhāya nikkhammāti ‘‘hitvānahaṃ ñātigaṇa’’ntiādinā vuttappakārena mahantaṃ ñātiparivaṭṭaṃ mahantañca bhogakkhandhaṃ pahāya kammakammaphalāni ratanattayañcāti saddheyyavatthuṃ saddhāya saddahitvā gharato nikkhamma, saddhamme suppavedite sammāsambuddhena suṭṭhu pavedite ariyavinaye ahaṃ pabbajitā.
所谓奴仆主人,也称为奴仆与主人,是因性别相反而得名。所谓乡村田地,是指乡村中四季相继变化的田地,以及乡村四周所环绕的田地。所谓货物,意为燃烧着的宝物。所谓美妙,意谓悦人。所谓欢喜,是因断弃烦恼之乐而生。所谓遗产,是指金、银、宝石等财物。所谓广大,意谓放弃。如此以信为因而出家,即是离舍亲族及财产,离弃亲族众多及巨大财宝,弃绝因果律亦及珍宝,信心坚定而出家,离家在外,于正法中得闻佛所正说的圣教律则,我便从而出家。
Evaṃ pabbajitāya pana netaṃ assa patirūpaṃ, yadidaṃ chaḍḍitānaṃ kāmānaṃ paccāgamanaṃ. Ākiñcaññañhi patthayeti ahaṃ akiñcanabhāvaṃ apariggahabhāvameva patthayāmi. Yo jātarūparajataṃ, chaḍḍetvā punarāgameti yo puggalo suvaṇṇaṃ rajataṃ aññampi vā kiñci dhanajātaṃ chaḍḍetvā puna taṃ gaṇheyya, so paṇḍitānaṃ antare kathaṃ sīsaṃ ukkhipeyya?
由此出家者,其相应态度是弃绝了欲乐的回归。所谓无所有,即是弃绝财物无执著之态。我以无财物无携带为依止。若有人弃绝生来的财路,而后复还求取,或者弃绝黄金、白银或其他财物,复又收受,此人如何是智者呢?岂能断绝头颅以示聪明耶?
Yasmā rajataṃ jātarūpaṃ vā, na bodhāya na santiyā na maggañāṇāya na nibbānāya hotīti attho. Netaṃ samaṇasāruppanti etaṃ jātarūparajatādipariggahavatthu, tassa vā pariggaṇhanaṃ samaṇānaṃ sāruppaṃ na hoti. Tathā hi vuttaṃ ‘‘na kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ jātarūparajata’’ntiādi (cūḷava. 446). Na etaṃ ariyaddhananti etaṃ yathāvuttapariggahavatthu saddhādidhanaṃ viya ariyadhammamayampi dhanaṃ na hoti, na ariyabhāvāvahato. Tenāha ‘‘lobhana’’ntiādi.
因黄金或生来的财富,并非通达觉悟、安宁、道之智慧、涅槃之义。据此,并非如同沙门般,亦不是弃绝黄金、白银等财物的习俗,若有人以这种弃财为标准,则非真正沙门之等类。又说“沙门子不采纳生来的财富与黄金等”,非指宝物为圣物,且以信心为财富的法义,亦非持有圣德之象征。由此故称其为贪。
Tattha lobhananti lobhuppādanaṃ. Madananti madāvahaṃ. Mohananti sammohajananaṃ. Rajavaḍḍhananti rāgarajādisaṃvaḍḍhanaṃ. Yena pariggahitaṃ, tassa āsaṅkāvahattā saha āsaṅkāya vattatīti sāsaṅkaṃ, yena pariggahitaṃ, tassa yato kuto āsaṅkāvahanti attho. Bahuāyāsanti sajjanarakkhaṇādivasena bahuparissamaṃ. Natthi cettha dhuvaṃ ṭhitīti etasmiṃ dhane dhuvabhāvo ca ṭhitibhāvo ca natthi, cañcalamanavaṭṭhitamevāti attho.
这里所谓‘贪’,是指起贪欲。所谓‘欲惑’,是欲之根起。所谓‘迷惑’,是引生迷惑。所谓‘财欲增长’,是指对财物及爱情等之增长。被所执之物缠绕,使生依赖,即所谓依赖。被所执受种种束缚,故称为‘诸多劳苦’且多种防范。此所拥有的财宝,无有永恒不变、坚固不动之性,常如流水,变化无常,无法长存。
Ettha rattā pamattā cāti etasmiṃ dhane rattā sañjātarāgā dasakusaladhammesu satiyā vippavāsena pamattā. Saṃkiliṭṭhamanā lobhādisaṃkilesena saṃkiliṭṭhacittāva nāma honti. Tato ca aññamaññamhi byāruddhā, puthū kubbanti medhagaṃ antamaso mātāpi puttena, puttopi mātarāti evaṃ aññamaññaṃ paṭiruddhā hutvā puthū sattā medhagaṃ kalahaṃ karonti. Tenāha bhagavā – ‘‘puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ…pe… mātāpi puttena vivadati puttopi mātarā vivadatī’’tiādi (ma. ni. 1.168, 178).
此处所说‘迟钝、疏忽’,是指持有财宝者中迟钝者、憍慢者,他们因贪欲等烦恼被染污,心意不清明。彼此之间斗争不断,有如母与子争吵、子与母争吵,彼此攻讦,纷争不断。佛言:‘复次,比库们,因欲之故,在欲所因缘中,父母与子相争,子与父母相争…’(《大念处经》)
Vadhoti maraṇaṃ. Bandhoti addubandhanādibandhanaṃ. Pariklesoti hatthacchedādiparikilesāpatti. Jānīti dhanajāni ceva parivārajāni ca. Sokapariddavoti soko ca paridevo ca. Adhipannānanti ajjhositānaṃ. Dissate byasanaṃ bahunti yathāvuttavadhabandhanādibhedaṃ avuttañca domanassupāyāsādiṃ diṭṭhadhammikaṃ samparāyikañca bahuṃ bahuvidhaṃ byasanaṃ anattho kāmesu dissateva.
「杀」者,指死亡。「缚」者,谓加以束缚、捆绑等。「围困」者,包括砍断手足等之困扰之事。「知」者,谓财富与亲属皆归于于其中。「忧悲」者,忧伤与悲痛也。所谓「服役者」,即现在受压迫之人。观之,有种种灾难,如前所说之杀害、捆绑等的断绝,再加上心痛之事、身体苦楚等现象,皆为此教法中所见,从身心所现之事来看,种种灾难纷至沓来,且多种多样,无所有乐趣者,皆为欲乐之无益。
Taṃ maṃ ñātī amittāva, kiṃ vo kāmesu yuñjathāti tādisaṃ maṃ yathā kāmesu virattaṃ tumhe ñātī ñātakā samānā anatthakāmā amittā viya kiṃ kena kāraṇena kāmesu yuñjatha niyojetha. Jānātha maṃ pabbajitaṃ, kāmesu bhayadassininti kāme bhayato passantiṃ pabbajitaṃ maṃ ājānātha, kiṃ ettakaṃ tumhehi anaññātanti adhippāyo.
我亲戚仇敌如是说:「你们为何执着于欲乐?」如同我远离欲乐一般,你等亲戚、亲属都是毫无益处的仇敌,为何又因何事在欲乐中纠缠、沉溺?你们应当了解我已出家修道,已断欲乐,故对欲乐不生畏惧。你们因为畏惧欲乐,才未认识我已出家,因而称我为不识之人,真是错误的执见。
Na hiraññasuvaṇṇena, parikkhīyanti āsavāti kāmāsavādayo hiraññasuvaṇṇena na kadāci parikkhayaṃ gacchanti, atha kho tehi eva parivaḍḍhanteva. Tenāha – ‘‘amittā vadhakā kāmā, sapattā sallabandhanā’’ti. Kāmā hi ahitāvahattā mettiyā abhāvena amittā, maraṇahetutāya ukkhittāsikavadhakasadisattā vadhakā, anubandhitvāpi anatthāvahanatāya verānubandhasapattasadisattā sapattā, rāgādīnaṃ sallānaṃ bandhanato sallabandhanā.
非因黄金宝物而断除烦恼,谓欲烦恼等从未以黄金宝物得以消灭,反而仍不断增长发展。故说:『仇敌是能致杀之欲,苦难是锁链绳索』。欲乐本是伤害之根基,因其无明而生恶意,是致杀之根本,复有恶意附带,亦相联属为苦恼,如锁链般相系束缚,烦恼如绳索相连。因贪爱等粘缚之苦恼,而成了锁链之绳索。
Muṇḍanti muṇḍitakesaṃ. Tattha tattha nantakāni gahetvā saṅghāṭicīvarapārupanena saṅghāṭipārutaṃ.
「剃」者,剃除头发。以各处取下的剃刀,剃除头发及袈裟外袍之尘垢。
Uttiṭṭhapiṇḍoti vivaṭadvāre ghare ghare patiṭṭhitvā labhanakapiṇḍo. Uñchoti tadatthaṃ uñchācariyā. Anagārūpanissayoti anagārānaṃ pabbajitānaṃ upagantvā nissitabbato upanissayabhūto jīvitaparikkhāro. Tañhi nissāya pabbajitā jīvanti.
「起立乞食」者,谓于出家众处打门,向各处乞食所得之用食。所谓『摇摇欲动的行为』,即乞食行为。所谓「依止无家者」者,谓对无家众,即出家人,近前依止而居,依此为生活之依赖。以此为依赖而生存。
Vantāti chaḍḍitā. Mahesīhīti buddhādīhi mahesīhi. Khemaṭṭhāneti kāmayogādīhi anupaddavaṭṭhānabhūte nibbāne. Teti mahesayo. Acalaṃ sukhanti nibbānasukhaṃ pattā. Tasmā taṃ patthentena kāmā pariccajitabbāti adhippāyo.
「舍弃」者,谓放弃。所谓「大狮」者,举佛及圣人为大狮。所谓「安住处」者,谓由渴爱等愿望之束缚,达到涅槃之地。谓诸圣人。已成不动安住,获得涅槃之乐。故执见为当舍弃欲乐。
Māhaṃ kāmehi saṃgacchinti ahaṃ kadācipi kāmehi na samāgaccheyyaṃ. Kasmāti ce āha – ‘‘yesu tāṇaṃ na vijjatī’’tiādi, yesu kāmesu upaparikkhiyamānesu ekasmimpi anatthaparittāṇaṃ nāma natthi. Aggikkhandhūpamā mahābhitāpaṭṭhena. Dukhā dukkhamaṭṭhena.
我与欲乐结缘者众,然我从不与欲乐结缘。缘何故?若言『如草芥不可得』等,于探察欲乐者中,绝无一处有无益无利之者。欲乐如火蕴,猖狂而大痛苦,苦因苦量所生。
Paripantho esa bhayo yadidaṃ kāmā nāma aviditavipulānatthāvahattā. Savighāto cittavighātakarattā. Sakaṇṭako vinivijjhanattā. Gedho suvisamo cesoti giddhihetutāya gedho. Suṭṭhu visamo mahāpalibodho so. Duratikkamanaṭṭhena mahanto. Mohanāmukho mucchāpattihetuto.
此路遍布怖畏者,即所谓欲乐,因无知而广被生起苦害。心被搅乱而得惊怖,因根本断裂而常觉疏远,正如被螫之蛰,是称蛰蛰因。明暗不均,故大烦恼生起。由难以逾越而为大障碍,迷乱无明者故,致生昏迷。
Upasaggo bhīmarūpoti atibhiṃsanakasabhāvo, mahanto devatūpasaggo viya anatthakādidukkhāvahanato. Sappasirūpamā kāmā sappaṭibhayaṭṭhena.
欲乐如灾难猛兽,极端残暴之形态,乃大天界灾难一般,带来无益等诸苦。其形貌色泽纯净,有似极恐怖令众生惧畏。
Kāmapaṅkena sattāti kāmasaṅkhātena paṅkena sattā laggā.
欲乐泥洼之中,众生诸欲若于泥水中沉陷缠缚。
Duggatigamanaṃ magganti nirayādiapāyagāminaṃ maggaṃ. Kāmahetukanti kāmopabhogahetukaṃ. Bahunti pāṇātipātādibhedena bahuvidhaṃ. Rogamāvahanti rujjanaṭṭhena rogasaṅkhātassa diṭṭhadhammikādibhedassa dukkhassa āvahanakaṃ.
堕恶道之行路,乃通入恶趣地狱诸处之径。欲乐为其因,谓欲乐消受之因。因诸杀业之别,故生多种恶趣。病诸皆起,因苦痛及疾病种类,皆生诸苦恶果。
Evanti ‘‘amittā vadhakā’’tiādinā vuttappakārena. Amittajananāti amittabhāvassa nibbattanakā. Tāpanāti santāpanakā, tapanīyāti attho. Saṃkilesikāti saṃkilesāvahā. Lokāmisāti loke āmisabhūtā. Bandhaniyāti bandhabhūtehi saṃyojanehi vaḍḍhitabbā, saṃyojaniyāti attho. Maraṇabandhanāti bhavādīsu nibbattinimittatāya pavattakāraṇato ca maraṇavibandhanā.
如言『仇敌杀手』等,乃依此而说。仇敌产生者,谓由营造仇敌之心生起。『苦恼』谓令受苦恼之义;『苦熬』为其义。『污秽』谓生污秽业。『世间情爱』者,谓生于世间之情爱。受缚者,谓由生缚之缘所增,缚即束缚之意。生死之缚,谓因生死诸处轮转所生故,乃生死障碍之意。
Ummādanāti vipariṇāmadhammānaṃ viyogavasena sokummādakarā, vaḍḍhiyā vā uparūparimadāvahā. Ullapanāti ‘‘aho sukhaṃ aho sukha’’nti uddhaṃ uddhaṃ lapāpanakā. ‘‘Ullolanā’’tipi pāṭho, bhattapiṇḍanimittaṃ naṅguṭṭhaṃ ullolento sunakho viya āmisahetu satte uparūparilālanā, parābhavāvaññātapāpanakāti attho. Cittappamāthinoti pariḷāhuppādanādinā sampati āyatiñca cittassa pamathanasīlā. ‘‘Cittappamaddino’’ti vā pāṭho, so evattho. Ye pana ‘‘cittappamādino’’ti vadanti, tesaṃ cittassa pamādāvahāti attho. Saṃkilesāyāti vibādhanāya upatāpanāya vā. Khippaṃ mārena oḍḍitanti kāmā nāmete mārena oḍḍitaṃ kuminanti daṭṭhabbā sattānaṃ anatthāvahanato.
Ummādana者,指逆转之法,强调以分别情绪之离散而生忧愁烦乱,或增长以彼此摇动不定之状。Ullapana意为“哀叹”,即如‘啊,快乐啊,快乐啊’不断向上呼喊示现。‘Ullolana’一词,取义为饭食象征,形如足趾搓揉中食物起泡蒸腾之状,暗喻对烦恼起伏之激荡,乃堕落恶业之表现也。Cittappamāthina者,意为心之倾覆,因妄造诸恶业,令身心难以安住。亦有Cittappamaddina之说,义同。若云Cittappamādina者,则强调心之迷失散乱之状态。Saṃkilesāya指心意之烦乱,含有争讼及搅扰之意。Khippaṃ mārena oḍḍitaṃ乃指迅速被欲望驱使之状,如斯众生为欲火所困,陷入无益苦果矣。
Anantādīnavāti ‘‘lobhanaṃ madanañceta’’ntiādinā, ‘‘idha sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato’’tiādinā (ma. ni. 1.167) ca dukkhakkhandhasuttādīsu vuttanayena apariyantādīnavā bahudosā. Bahudukkhāti āpāyikādibahuvidhadukkhānubandhā. Mahāvisāti kaṭukāsayhaphalatāya halāhalādimahāvisasadisā . Appassādāti satthadhārāgatamadhubindu viya parittassādā. Raṇakarāti sārāgādisaṃvaḍḍhakā. Sukkapakkhavisosanāti sattānaṃ anavajjakoṭṭhāsassa vināsakā.
Anantādīnavā者,乃指因贪嗔之毒害及迷惑而生生不息之苦,如同冷热交替之苦,且见《大念处经》等处所说无尽诸苦。Bahudosa意指多重恶苦,含临终恶趣之种种苦难。Mahāvisāti者,喻如苦毒之烈,苦恼极深广泛无边。Appassāda指苦难之减退象征,如蜜滴逐渐消散也。Raṇakara表示所引起之嫉恨增益之苦恶。Sukkapakkha-visosanāti谓众生于正境无垢之处破坏及倾覆者也。
Sāhanti sā ahaṃ, heṭṭhā vuttanayeneva satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddhā kāme pahāya pabbajitvā ṭhitāti attho. Etādisanti evarūpaṃ vuttappakāraṃ. Katvāti iti katvā, yathāvuttakāraṇenāti attho. Na taṃ paccāgamissāmīti taṃ mayā pubbe vantakāme puna na paribhuñjissāmi. Nibbānābhiratā sadāti yasmā pabbajitakālato paṭṭhāya sabbakālaṃ nibbānābhiratā, tasmā na taṃ paccāgamissāmīti yojanā.
Sāhanti sā ahaṃ,意为“我已具足”,谓经受师尊所说之法,信心坚固,放弃馋欲,出家修行而坚立不退也。Etādisanti即谓诸如此等宣说类文。Katvā者,指“既作”,即已履行若干法度之意。Na taṃ paccāgamissāmi者意为“我不复再堕”,即已决断今后不复追寻世俗旧欲。Nibbānābhiratā,係指从出家时即怀抱对涅槃之憧憬,故不望堕回旧恶之境界,此即誓约。
Raṇaṃ taritvā kāmānanti kāmānaṃ raṇaṃ taritvā, tañca mayā kātabbaṃ ariyamaggasaṃpahāraṃ katvā. Sītibhāvābhikaṅkhinīti sabbakilesadarathapariḷāhavūpasamena sītibhāvasaṅkhātaṃ arahattaṃ abhikaṅkhantī. Sabbasaṃyojanakkhayeti sabbesaṃ saṃyojanānaṃ khayabhūte nibbāne abhiratā.
Raṇaṃ taritvā kāmān意为“超越欲乐”,谓摒弃诸欲之争斗,而自行成就圣道的断除,使内心寂静,以至阿拉汉境界之希求。Sītibhāvābhikaṅkhinī则指欲灭烦恼热情踊跃,致以清凉心境为向往,长望此种阿拉汉之心境。Sabbasaṃyojanakkhaya者,意为尽除诸缚,诸束缚皆已断除,专注于涅槃之喜乐也。
Yenatiṇṇā mahesinoti yena ariyamaggena buddhādayo mahesino saṃsāramahoghaṃ tiṇṇā, ahampi tehi gatamaggaṃ anugacchāmi, sīlādipaṭipattiyā anupāpuṇāmīti attho.
『以此度彼岸、大牟尼』者,意谓:诸佛等大牟尼,以圣道渡越轮回洪流;我亦随彼所行之道而行,以持戒等修习而趋达——此乃其义。
Dhammaṭṭhanti ariyaphaladhamme ṭhitaṃ. Anejanti paṭippassaddha ejatāya anejanti laddhanāmaṃ aggaphalaṃ. Upasampajjāti sampādetvā aggamaggādhigamena adhigantvā. Jhāyatīti tameva phalajjhānaṃ upanijjhāyati.
『住于法』者,住于圣果之法也。『无动摇』者,因平息了动摇性,故所获之最上果称为『无动摇』。『达上』者,谓成就也——以证得最高道而获得。『禅思』者,谓专注审察彼果禅那也。
Ajjaṭṭhamī pabbajitāti pabbajitā hutvā pabbajitato paṭṭhāya ajja aṭṭhamadivaso, ito atīte aṭṭhamiyaṃ pabbajitāti attho. Saddhāti saddhāsampannā. Saddhammasobhanāti saddhammādhigamena sobhanā.
「离家出家的第八日」指的是已出家者,当初出家后经过的第八个完整现行日,此后则为过去的第八日,故义云云。信解者谓具足信根。契入正法者谓因得正法而具足美好。
Bhujissāti dāsabhāvasadisānaṃ kilesānaṃ pahānena bhujissā. Kāmacchandādiiṇāpagamena aṇaṇā.
「得知饮食」意即将主人身份及各种烦恼业障加以斩断,断绝欲火等烦恼而不再受其缠绕。
Imā kira tisso gāthā pabbajitvā aṭṭhame divase arahattaṃ patvā aññatarasmiṃ rukkhamūle phalasamāpattiṃ samāpajjitvā nisinnaṃ theriṃ bhikkhūnaṃ dassetvā pasaṃsantena bhagavatā vuttā.
这三偈是说,出家后第八天就得阿拉汉果,有一位比库尼坐在树下,收成果实时被世尊看见并称赞。
Atha sakko devānamindo taṃ pavattiṃ dibbena cakkhunā disvā ‘‘evaṃ satthārā pasaṃsīyamānā ayaṃ therī yasmā devehi ca payirupāsitabbā’’ti tāvadeva tāvatiṃsehi devehi saddhiṃ upasaṅkamitvā abhivādetvā añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. Taṃ sandhāya saṅgītikārehi vuttaṃ –
之后,萨咖天帝用神眼观此事,称赞道:“因佛陀应当敬礼,这位比库尼受到天人的护持”,便与三十三天众神一同前来拜见,双手合十行跪拜礼,行跪八次。传唱此事者众,称为歌咏篇——
‘‘Taṃ sakko devasaṅghena, upasaṅkamma iddhiyā;
『萨咖天帝与众神一同,怀着神通法力前来,
Namassati bhūtapati, subhaṃ kammāradhītara’’nti.
向大地之主敬礼,是行善之人』」
Tattha tīsu kāmabhavesu bhūtānaṃ sattānaṃ pati issaroti katvā bhūtapatīti laddhanāmo sakko devarājā devasaṅghena saddhiṃ taṃ subhaṃ kammāradhītaraṃ attano deviddhiyā upasaṅkamma namassati, pañcapatiṭṭhitena vandatīti attho.
这里指的是三种欲界生命诸众生的主宰,称号为“众生主”,此尊号为萨咖天帝。萨咖天帝与众天人一同,在自己的神力护持之下,恭敬礼拜为其所喜悦的善行者。此处『五种住持者』即指这位天帝而致礼敬的含义。
Subhākammāradhītutherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 铁匠之女苏芭长老尼偈注释完毕。
Vīsatinipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 二十集注释完毕。