12. Soḷasanipāto · 12. 十六集义注
12. Soḷasanipāto12. 十六集
1. Puṇṇātherīgāthāvaṇṇanā1. 富那长老尼偈释
Soḷasanipāte udahārī ahaṃ sītetiādikā puṇṇāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā hetusampannatāya sañjātasaṃvegā bhikkhunīnaṃ santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā laddhappasādā pabbajitvā parisuddhasīlā tīṇi piṭakāni uggahetvā bahussutā dhammadharā dhammakathikā ca ahosi. Yathā ca vipassissa bhagavato sāsane, evaṃ sikhissa vessabhussa kakusandhassa koṇāgamanassa kassapassa ca bhagavato sāsane pabbajitvā sīlasampannā bahussutā dhammadharā dhammakathikā ca ahosi. Mānadhātukattā pana kilese samucchindituṃ nāsakkhi. Mānopanissayavasena kammassa katattā imasmiṃ buddhuppāde anāthapiṇḍikassa seṭṭhino gharadāsiyā kucchimhi nibbatti, puṇṇātissā nāmaṃ ahosi. Sā sīhanādasuttantadesanāya (ma. ni. 1.146 ādayo) sotāpannā hutvā pacchā udakasuddhikaṃ brāhmaṇaṃ dametvā seṭṭhinā sambhāvitā hutvā tena bhujissabhāvaṃ pāpitā taṃ pabbajjaṃ anujānāpetvā pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karontī na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.4.184-203) –
《十六部》中举例的诗句为『冰冷等诸』出自尊严比库尼的颂歌。她也曾在早期佛陀时代受戒，彼时诸古佛皆有成就，凡所处之处皆由解脱依止、善法因缘而生。有觉者世尊在家族中出世，生而智慧明达，因缘成熟后得悉缘起法，激发坚定修行的觉悟，因此诸比库尼近前，从闻法到获得坚定信心，出家行道，持清净戒律，通晓三藏，善解多闻，成为法的承载者与宣说者。正如觉者世尊的教法所在，同样能于释迦族、兜沙族、郭那加曼族及咖萨巴族诸佛教法中出家，具戒行，广闻多识，持法传法。然因心中慢怨障碍难以断除。在业的所作观因缘下，此比库尼出生于孤独独支达婆的富商之家，名曰波拿多释。她成道后初为声闻，后驯服曾为水净婆罗门，得悉富商的本性，近于彼家，得其许可出家，行解行法，不久即伴随正断，证得阿拉汉道。经典传记中（《比库尼律传》2.4.184-203）如是称说——
‘‘Vipassino bhagavato, sikhino vessabhussa ca;
「觉者世尊之观察者，释迦族的沙门；
Kakusandhassa munino, koṇāgamanatādino.
兜沙族的圣者，郭那加曼等诸者；
‘‘Kassapassa ca buddhassa, pabbajitvāna sāsane;
及咖萨巴佛者，于戒法中出家；
Bhikkhunī sīlasampannā, nipakā saṃvutindriyā.
比库尼戒净具足，身心安稳自持；
‘‘Bahussutā dhammadharā, dhammatthapaṭipucchikā;
多闻通达法义，堪能理法诠释；
Uggahetā ca dhammānaṃ, sotā payirupāsitā.
『护卫』者，持守教法，『闻者』者，敬重听受。
‘‘Desentī janamajjhehaṃ, ahosiṃ jinasāsane;
『在众生中宣说』是我，于世尊教法中恭敬侍奉；
Bāhusaccena tenāhaṃ, pesalā abhimaññisaṃ.
『多语』者，我以多言传播，向僧团表达尊敬。
‘‘Pacchime ca bhave dāni, sāvatthiyaṃ puruttame;
『于后世此时』者，现今在王舍城萨瓦提，
Anāthapiṇḍino gehe, jātāhaṃ kumbhadāsiyā.
诞生于无依乞食之家，是坎巴达西亚族人。
‘‘Gatā udakahāriyaṃ, sotthiyaṃ dijamaddasaṃ;
『去往』水之供应者，见证生死轮回的法灯明洁。
Sītaṭṭaṃ toyamajjhamhi, taṃ disvā idamabraviṃ.
在冷水中间，见到那水，我说道：
‘‘Udahārī ahaṃ sīte, sadā udakamotariṃ;
我以冷水为喻，常在水面之上；
Ayyānaṃ daṇḍabhayabhītā, vācādosabhayaṭṭitā.
女师长们惧怕棍杖，言语暴力之害亦令其惧怖；
‘‘Kassa brāhmaṇa tvaṃ bhīto, sadā udakamotari;
婆罗门啊，你为何惧怕，总是徘徊于水面之上？
Vedhamānehi gattehi, sītaṃ vedayase bhusaṃ.
当肉体受刺痛之际，你感受寒凉，犹如苦楚；
‘‘Jānantī vata maṃ bhoti, puṇṇike paripucchasi;
你懂得此理，果然如此，你总是在满月时节来询问我。
Karontaṃ kusalaṃ kammaṃ, rundhantaṃ katapāpakaṃ.
作恶之业者，所为皆为不善，因而受束缚，身陷所作恶业之果报。
‘‘Yo ca vuḍḍho daharo vā, pāpakammaṃ pakubbati;
‘‘无论是年迈者或年少者，若行恶业，
Dakābhisecanā sopi, pāpakammā pamuccati.
即便是以净水洒洒身，恶业亦难脱离。
‘‘Uttarantassa akkhāsiṃ, dhammatthasaṃhitaṃ padaṃ;
‘‘我曾向他说明，结合法义的教诲语句，
Tañca sutvā sa saṃviggo, pabbajitvārahā ahu.
听闻此语后，他心生精进，出家而成为阿拉汉。
‘‘Pūrentī ūnakasataṃ, jātā dāsikule yato;
‘‘满溢不足百的生灵，皆出自奴婢之家，乃从其处而来；
Tato puṇṇāti nāmaṃ me, bhujissaṃ maṃ akaṃsu te.
于是他们说：『这儿是名为普那提的地方，我将被囚禁于此。』
‘‘Seṭṭhiṃ tatonujānetvā, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
他们随后带领商人，出家成为非居士的圣士；
Na cireneva kālena, arahattamapāpuṇiṃ.
不久之后，便证得阿拉汉果。
‘‘Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā;
我将通晓神通，具足天耳根；
Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmune.
并且通晓他心的全知，我将成为大圣者。
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ;
我知晓前世的住处，具足净明的天眼；
Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.
一切染污尽已灭，现无再生之有。
‘‘Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca;
『在意义和教法的诠释中，皆应明确相应具足。』
Ñāṇaṃ me vimalaṃ suddhaṃ, buddhaseṭṭhassa vāhasā.
『我之智慧清净无染，承佛所授而显现。』
‘‘Bhāvanāya mahāpaññā, suteneva sutāvinī;
『此为修习弘达大慧，闻法如闻佛语。』
Mānena nīcakulajā, na hi kammaṃ vinassati.
『不容自高自傲，因业无损无灭。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我断……已依佛陀教法完成。』
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena –
然于阿拉汉果位已证，复自省察自身之修行，犹如清风扬起意志宏扬之歌──
§236
236.
‘‘Udahārī ahaṃ sīte, sadā udakamotariṃ;
我昔于严冬中，总常登高涉水；
Ayyānaṃ daṇḍabhayabhītā, vācādosabhayaṭṭitā.
彼妇惧怕棍棒，复畏言语恶毒。
§237
237.
‘‘Kassa brāhmaṇa tvaṃ bhīto, sadā udakamotari;
婆罗门啊，你为何时时惧怕，常涉水而进？
Vedhamānehi gattehi, sītaṃ vedayase bhusaṃ.
受触时以身体各部，感受寒冷之苦。
§238
238.
二百三十八。
‘‘Jānantī vata maṃ bhoti, puṇṇike paripucchasi;
『果尔知我者，正月时来问；
Karontaṃ kusalaṃ kammaṃ, rundhantaṃ katapāpakaṃ.
造诸善业者，断恶业者也。』
§239
239.
二百三十九。
‘‘Yo ca vuḍḍho daharo vā, pāpakammaṃ pakubbati;
『或长或少者，作恶业焚烧；'}
Dakābhisecanā sopi, pāpakammā pamuccati.
用牛脂浇洒者，也能解脱恶业。
§240
240.
二百四十。
‘‘Ko nu te idamakkhāsi, ajānantassa ajānako;
“谁啊，你曾言此，愚痴者对于愚痴者说者：
‘Dakābhisecanā nāma, pāpakammā pamuccati’.
‘所谓用牛脂浇洒者，能解脱恶业’。”
§241
241.
二百四十一。
‘‘Saggaṃ nūna gamissanti, sabbe maṇḍūkakacchapā;
“诸蟾蜍龟类，皆将往天上去，
Nāgā ca susumārā ca, ye caññe udake carā.
有诸龙蛇及诸水中游行者。
§242
242.
‘‘Orabbhikā sūkarikā, macchikā migabandhakā;
有野猪、山猪、鱼、猎鹿者，
Corā ca vajjhaghātā ca, ye caññe pāpakammino;
还有盗贼、击杀者，以及其他诸恶行者；
Dakābhisecanā tepi, pāpakammā pamuccare.
用火焰焚烧者，这些都是应当放逸的恶业；
§243
243.
‘‘Sace imā nadiyo te, pāpaṃ pubbe kataṃ vahuṃ;
「若这河流中，你过去曾多作恶业；
Puññampi mā vaheyyuṃ te, tena tvaṃ paribāhiro.
善业也不应流入于你，因故你应退避河外。」
§244
244.
‘‘Yassa brāhmaṇa tvaṃ bhīto, sadā udakamotari;
「婆罗门啊，你若畏惧，总向水上攀登，
Tameva brahme mākāsi, mā te sītaṃ chaviṃ hane.
就应归依彼梵，莫令清凉的影子伤害你。」
§245
245.
‘‘Kummaggapaṭipannaṃ maṃ, ariyamaggaṃ samānayi;
「引导我行于堕落之路者，应当使我同入圣道；
Dakābhisecanā bhoti, imaṃ sāṭaṃ dadāmi te.
以涂油之仪为换报，我赐你此油瓶。」
§246
246.
二百四十六。
‘‘Tuyheva sāṭako hotu, nāhamicchāmi sāṭakaṃ;
「愿此油瓶只归于你，我不愿他人得此油瓶；
Sace bhāyasi dukkhassa, sace te dukkhamappiyaṃ.
若你畏惧苦难，苦难则不当加诸于你。」
§247
247.
二百四十七。
‘‘Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho;
『如果你曾造作不善业，或明知或者隐瞒；』
Sace ca pāpakaṃ kammaṃ, karissasi karosi vā.
『又或者现在将要造作不善业，无论是将要造作还是正在造作。』
§248
248.
二百四十八。
‘‘Na te dukkhā pamutyatthi, upeccāpi palāyato;
『这些都不能使你从苦中解脱，即使你漠然置之而逃避；』
Sace bhāyasi dukkhassa, sace te dukkhamappiyaṃ.
『假如你害怕痛苦，或者你觉得苦是不喜爱的。』
§249
249.
二百四十九。
‘‘Upehi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammaṃ saṅghañca tādinaṃ;
「应皈依佛，应皈依法，应皈依僧，及彼三法；
Samādiyāhi sīlāni, taṃ te atthāya hehiti.
应摄持清净戒律，此为汝利益，为汝安乐。」
§250
250.
二百五十。
‘‘Upemi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammaṃ saṅghañca tādinaṃ;
「我皈依佛，我皈依法，我皈依僧，及此三法；
Samādiyāmi sīlāni, taṃ me atthāya hehiti.
我摄持清净戒律，此为我利益，为我安乐。」
§251
251.
二百五十一。
‘‘Brahmabandhu pure āsiṃ, ajjamhi saccabrāhmaṇo;
『婆罗门亲族』此前曾在一地，如今日为真实之婆罗门；
Tevijjo vedasampanno, sottiyo camhi nhātako’’ti. –
通达三明，具足吠陀知识，亦为此地众人所敬仰者。」
Imā gāthā abhāsi.
以上偈语如此说：
Tattha udahārīti ghaṭena udakaṃ vāhikā. Sīte tadā udakamotarinti sītakālepi sabbadā rattindivaṃ udakaṃ otariṃ. Yadā yadā ayyakānaṃ udakena attho, tadā tadā udakaṃ pāvisiṃ, udakamotaritvā udakaṃ upanesinti adhippāyo. Ayyānaṃ daṇḍabhayabhītāti ayyakānaṃ daṇḍabhayena bhītā. Vācādosabhayaṭṭitāti vacīdaṇḍabhayena ceva dosabhayena ca aṭṭitā pīḷitā, sītepi udakamotarinti yojanā.
此处『器皿』比喻水，『水』象征众生所依之具。在寒冷时节，水必由高处流向低处，昼夜如常不止。凡是众人需用水之时，水必流入器皿，过后水遂泛起并流出，此乃自然之势。众人因恐惧刑罚，心生惧怕。此惧怕包括言语之罚与恶行之惧，故而承受苦难乃至水流动之处千里迢迢。
Athekadivasaṃ puṇṇā dāsī ghaṭena udakaṃ ānetuṃ udakatitthaṃ gatā. Tattha addasa aññataraṃ brāhmaṇaṃ udakasuddhikaṃ himapātasamaye mahati sīte vattamāne pātova udakaṃ otaritvā sasīsaṃ nimujjitvā mante jappitvā udakato uṭṭhahitvā allavatthaṃ allakesaṃ pavedhantaṃ dantavīṇaṃ vādayamānaṃ. Taṃ disvā karuṇāya sañcoditamānasā tato naṃ diṭṭhigatā vivecetukāmā ‘‘kassa, brāhmaṇa, tvaṃ bhīto’’ti gāthamāha. Tattha kassa, brāhmaṇa, tvaṃ kuto ca nāma bhayahetuto bhīto hutvā sadāudakamotari sabbakālaṃ sāyaṃ pātaṃ udakaṃ otari. Otaritvā ca vedhamānehi kampamānehi gattehi sarīrāvayavehi sītaṃ vedayase bhusaṃ sītadukkhaṃ ativiya dussahaṃ paṭisaṃvedayasi paccanubhavasi.
某日，饱满之女仆携水瓶赴水所。她见一婆罗门于洁净水源之冰冷时刻，在断崖上放水，浸没头面，默念咒语，洗净身心，最后弹奏牙琴。见此情景，女仆心生悲悯，起念欲问其因，故作歌以询问：『婆罗门，此刻何以惧怕？何以惧生恐惧之故而常于夕夜饮寒水？水流入体，因体震颤寒冷，得感极苦之苦楚？』
Jānantī vata maṃ bhotīti, bhoti puṇṇike, tvaṃ taṃ upacitaṃ pāpakammaṃ rundhantaṃ nivāraṇasamatthaṃ kusalaṃ kammaṃ iminā udakorohanena karontaṃ maṃ jānantī vata paripucchasi.
婆罗门答曰：『你了解我乎？女仆啊，汝知我业已施行之恶行，因而现苦因果，故以此冷水之苦，能消除先前之恶业；你因了知此故，欲详细询问我矣。』
Nanu ayamattho loke pākaṭo eva. Kathāpi mayaṃ tuyhaṃ vadāmāti dassento ‘‘yo ca vuḍḍho’’ti gāthamāha. Tassattho – vuḍḍho vā daharo vā majjhimo vā yo koci hiṃsādibhedaṃ pāpakammaṃpakubbati ativiya karoti, sopi bhusaṃ pāpakammanirato dakābhisecanā sinānena tato pāpakammā pamuccati accantameva vimuccatīti.
莫非这世间的意义确实如此明显存在。正由于此，方才我向汝说明『那长者』的诗句。其意即是：无论年长者、幼小者或中年者，若有人犯有诸如伤害之类的恶业，且行为极其严重，纵使他沉溺于诸恶业，堕落于污秽中，遂受憎恶，然若之后脱离恶业，必定彻底获得解脱。
Taṃ sutvā puṇṇikā tassa paṭivacanaṃ dentī ‘‘ko nu te’’tiādimāha. Tattha ko nu te idamakkhāsi, ajānantassaajānakoti kammavipākaṃ ajānantassa te sabbena sabbaṃ kammavipākaṃ ajānato ajānako aviddasu bālo udakābhisecanahetu pāpakammato pamuccatīti, idaṃ atthajātaṃ ko nu nāma akkhāsi, na so saddheyyavacano, nāpi cetaṃ yuttanti adhippāyo.
听闻此言后，旃尼普妮迦反问他应答：『是谁呢？』诸如此类发问。其意为：是谁告诉你这等话呢？此乃缘于无明者，无知者的业果。所谓无明者所有一切业果皆为无知所造，无知者未明其因果，愚痴者仅凭水浴之故从恶业中得以解脱。这其义由此产生。然谁又能断言此话属实？此言不宜信受，更非合适之见解。
Idānissa tameva yuttiabhāvaṃ vibhāventī ‘‘saggaṃ nūna gamissantī’’tiādimāha. Tattha nāgāti vijjhasā. Susumārāti kumbhīlā. Ye caññe udake carāti ye caññepi vārigocarā macchamakaranandiyāvattādayo ca, tepi saggaṃ nūna gamissanti devalokaṃ upapajjissanti maññe, udakābhisecanā pāpakammato mutti hoti ceti attho.
于是他继续分辨推理说：『必定他们将去往天界。』此处释意为蛇类。细长者释意为鳖类。那些生活于水中的其他生物及各种水中游动的鱼类、虾蟹等，以此类推，皆必定去往天界，转生为天人。以水浴而获恶业之解脱者，实有其义。
Orabbhikāti urabbhaghātakā. Sūkarikāti sūkaraghātakā. Macchikāti kevaṭṭā. Migabandhakāti māgavikā. Vajjhaghātāti vajjhaghātakamme niyuttā.
乌鸦类者，指食乌鸦。猪类者，指猪。鱼类者，指鲸鱼。鹿捕者，指猎鹿者。杀象者，指从事杀象之恶业者。
Puññampi mā vaheyyunti imā aciravatiādayo nadiyo yathā tayā pubbe kataṃ pāpaṃ tattha udakābhisecanena sace vahuṃ nīhareyyuṃ, tathā tayā kataṃ puññampi imā nadiyo vaheyyuṃ pavāheyyuṃ. Tena tvaṃparibāhiroassa tathā sati tena puññakammena tvaṃ paribāhiro virahitova bhaveyyāti na cetaṃ yuttanti adhippāyo. Yathā vā udakena udakorohakassa puññapavāhanaṃ na hoti, evaṃ pāpapavāhanampi na hoti eva. Kasmā? Nhānassa pāpahetūnaṃ appaṭipakkhabhāvato. Yo yaṃ vināseti, so tassa paṭipakkho. Yathā āloko andhakārassa, vijjā ca avijjāya, na evaṃ nhānaṃ pāpassa. Tasmā niṭṭhamettha gantabbaṃ ‘‘na udakābhisecanā pāpato parimuttī’’ti. Tenāha bhagavā –
至于善业，也不可轻忽不视。譬如诸河流不息，若之前有恶业积集，借水浴多加冲刷，则应连带清除先前之恶业。同样，那些因善业而生于彼河流者，也当流淌而行。故此你作为外界者，即便依靠善业清洁，不可拂逆于外境，此种见解亦不足取。正如水不能为水鬼业除去善业之输送，恶业输送亦无可能除去。如之何故？因浴者业因不相对立，所毁坏者即其对立者。譬如光明灭除黑暗，如智慧灭除无明，浴者绝非恶业。不应如此轻信恶业借水浴得解脱。故必须断言：『恶业不因水浴而净除』。世尊即告诫曰——
‘‘Na udakena sucī hoti, bahvettha nhāyatī jano;
『众生无因水而得清净，虽多洗浴不能清净。'}
Yamhi saccañca dhammo ca, so sucī so ca brāhmaṇo’’ti. (udā. 9; netti. 104);
『何者是真理且为善法者，彼即清净，彼即婆罗门』，此语见于《经义》《净网》（第九条、第104条）中。
Idāni yadi pāpaṃ pavāhetukāmosi, sabbena sabbaṃ pāpaṃ mā karohīti dassetuṃ ‘‘yassa, brāhmaṇā’’ti gāthamāha. Tattha tameva brahme mākāsīti yato pāpato tvaṃ bhīto, tameva pāpaṃ brahme, brāhmaṇa, tvaṃ mā akāsi. Udakorohanaṃ pana īdise sītakāle kevalaṃ sarīrameva bādhati . Tenāha – ‘‘mā te sītaṃ chaviṃ hane’’ti, īdise sītakāle udakābhisecanena jātasītaṃ tava sarīracchaviṃ mā haneyya mā bādhesīti attho.
如今倘若欲除恶业，宜于一切恶法皆勿为，此理云：『婆罗门者，谁能示之？』言即是。此处谓：婆罗门乃无畏恶故，不为恶者。水流伤身，仅在寒冷时，此别喻云：『勿令寒冷毒蚀尔身体』，意即寒冷时水浴致使身冷病发，亦当避免。
Kummaggapaṭipannaṃ manti ‘‘udakābhisecanena suddhi hotī’’ti imaṃ kummaggaṃ micchāgāhaṃ paṭipannaṃ paggayha ṭhitaṃ maṃ. Ariyamaggaṃ samānayīti ‘‘sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā’’ti (dī. ni. 2.90; dha. pa. 183; netti. 30, 116, 124; peṭako. 29) imaṃ buddhādīhi ariyehi gatamaggaṃ samānayi, sammadeva upanesi, tasmā bhoti imaṃ sāṭakaṃ tuṭṭhidānaṃ ācariyabhāgaṃ tuyhaṃ dadāmi, taṃ paṭiggaṇhāti attho.
走上邪途者误断谓：『涂水浴即得清净』，此邪见本非正受持之法。『圣道同义』谓：『不作一切恶行，奉行善法』，乃由佛及诸圣贤所入正道。由此故，我将授于汝此令心满意足之法要，勿辞受之，此意也。
Sā taṃ paṭikkhipitvā dhammaṃ kathetvā saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhāpetuṃ ‘‘tuyheva sāṭako hotu, nāhamicchāmi sāṭaka’’nti vatvā ‘‘sace bhāyasi dukkhassā’’tiādimāha. Tassattho – yadi tuvaṃ sakalāpāyike sugatiyañca aphāsukatādobhaggatādibhedā dukkhā bhāyasi. Yadi te taṃ appiyaṃ na iṭṭhaṃ. Āvi vā paresaṃ pākaṭabhāvena appaṭicchannaṃ katvā kāyena vācāya pāṇātipātādivasena vā yadi vā raho apākaṭabhāvena paṭicchannaṃ katvā manodvāreyeva abhijjhādivasena vā aṇumattampi pāpakaṃ lāmakaṃ kammaṃ mākāsi mā kari. Atha pana taṃ pāpakammaṃ āyatiṃ karissasi, etarahi karosi vā, ‘‘nirayādīsu catūsu apāyesu manussesu ca tassa phalabhūtaṃ dukkhaṃ ito etto vā palāyante mayi nānubandhissatī’’ti adhippāyena upecca sañcicca palāyatopi te tato pāpato mutti mokkhā natthi, gatikālādipaccayantarasamavāye sati vipaccate evāti attho. ‘‘Uppaccā’’ti vā pāṭho, uppatitvāti attho. Evaṃ pāpassa akaraṇena dukkhābhāvaṃ dassetvā idāni puññassa karaṇenapi taṃ dassetuṃ ‘‘sace bhāyasī’’tiādi vuttaṃ. Tattha tādinanti diṭṭhādīsu tādibhāvappattaṃ. Yathā vā purimakā sammāsambuddhā passitabbā, tathā passitabbato tādi, taṃ buddhaṃ saraṇaṃ upehīti yojanā. Dhammasaṅghesupi eseva nayo. Tādīnaṃ varabuddhānaṃ dhammaṃ, aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ saṅghaṃ samūhanti yojanā. Tanti saraṇagamanaṃ sīlānaṃ samādānañca. Hehitīti bhavissati.
彼弃此法详细陈说而建基于三藏戒律，语曰：『但愿汝成沙塔，吾不愿成沙塔』。复云：『若忧心苦痛，则由种种恶行及贪嗔疑之苦起，令尔不欢喜，恐其痛苦也。』若尔故意或无意用身语意行杀生盗窃邪行，或暗或明依心中贪嫉等恶行，则莫作！若尔执意作恶，则尔将在四恶趣之一受苦，苦果接踵而来，尔将无法逃离，即使努力亦无解脱；此即其义。又有『起』字，释作『发生』。以不作恶则苦现消除，今忆示若尔恐苦亦当勤作善业等语。『等者』谓如见、闻、思、证等种种善法境界。犹以往圣正觉者如是应见，应虽见，仍应依止佛法、僧团保持戒律，并持守正见及善业，由此定能成就善法相信等意。
So brāhmaṇo saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhāya aparabhāge satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā ghaṭento vāyamanto na cirasseva tevijjo hutvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānento ‘‘brahmabandhū’’ti gāthamāha.
彼婆罗门由于于三藏戒律建立戒相，未久即听闻世尊教法而信受，出家修行，苦心精进，不久便成三明智者，回顾自证修道心得，赞云『婆罗门同族』。
Tassattho – ahaṃ pubbe brāhmaṇakule uppattimattena brahmabandhu nāmāsiṃ. Tathā irubbedādīnaṃ ajjhenādimattena tevijjo vedasampanno sottiyo nhātako ca nāmāsiṃ. Idāni sabbaso bāhitapāpatāya saccabrāhmaṇo paramatthabrāhmaṇo, vijjattayādhigamena tevijjo, maggañāṇasaṅkhātena vedena samannāgatattā vedasampanno, nittharasabbapāpatāya nhātako ca amhīti. Ettha ca brāhmaṇena vuttagāthāpi attanā vuttagāthāpi pacchā theriyā paccekaṃ bhāsitāti sabbā theriyā gāthā eva jātāti.
其义云：我本生于婆罗门世家，名为婆罗门同族。又如分别之闻慧等三明岸初，通达解脱，被誉名号。今全然离恶为清净婆罗门，正知得道的三明者，具有明智及道之知识，彻见一切恶绝，身心清净矣。又此婆罗门之赠诗，亦有自己与众长老分别演说之文，故所有长老诗歌皆出自彼矣。
Puṇṇātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 富那长老尼偈释已毕。
Soḷasanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 十六集释已毕。