三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注2. 二集义注

2. Dukanipāto · 2. 二集义注

286 段 · CSCD 巴利原典
2. Dukanipāto2. 二颂品
1. Abhirūpanandātherīgāthāvaṇṇanā1. 阿毗卢巴难德长老尼偈释
Dukanipāte āturaṃ asuciṃ pūtintiādikā abhirūpanandāya sikkhamānāya gāthā. Ayaṃ kira vipassissa bhagavato kāle bandhumatīnagare gahapatimahāsālassa dhītā hutvā satthu santike dhammaṃ sutvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhitā satthari parinibbute dhātucetiyaṃ ratanapaṭimaṇḍitena suvaṇṇacchattena pūjaṃ katvā, kālaṅkatvā sagge nibbattitvā aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthunagare khemakassa sakkassa aggamahesiyā kucchismiṃ nibbatti. Nandātissā nāmaṃ ahosi. Sā attabhāvassa ativiya rūpasobhaggappattiyā abhirūpā dassanīyā pāsādikā abhirūpanandātveva paññāyittha. Tassā vayappattāya vāreyyadivaseyeva varabhūto sakyakumāro kālamakāsi. Atha naṃ mātāpitaro akāmaṃ pabbājesuṃ.
此为《双部诗句》中关于病人污秽腐臭等令其悦色者,正在学习中的偈颂。此乃确实于毗婆尸世尊时代,发生于班都摩迪那城一富户大臣之女,于世尊面前闻法后,安立于皈依及戒律之中,尊师涅槃时,于舍利塔宝塔以金顶华盖供养,然后往生天上,依次转生于诸善趣,如同圣者一般,乃在佛陀降生前之咖毕拉瓦图城,生于吉祥天王凯玛迦尸王后之王妃子宫内。名曰难陀蒂莎。彼女色身极为清丽端庄,因悦色尤显,智慧亦由悦色生起。其年满时,恰在月中,如同释迦族子孙之时节。然其父母不愿放逸其心,故不令其出家。
Sā pabbajitvāpi rūpaṃ nissāya uppannamadā ‘‘satthā rūpaṃ vivaṇṇeti garahati anekapariyāyena rūpe ādīnavaṃ dassetī’’ti buddhupaṭṭhānaṃ na gacchati. Bhagavā tassā ñāṇaparipākaṃ ñatvā mahāpajāpatiṃ āṇāpesi ‘‘sabbāpi bhikkhuniyo paṭipāṭiyā ovādaṃ āgacchantū’’ti. Sā attano vāre sampatte aññaṃ pesesi. Bhagavā ‘‘vāre sampatte attanāva āgantabbaṃ, na aññā pesetabbā’’ti āha. Sā satthu āṇaṃ laṅghituṃ asakkontī bhikkhunīhi saddhiṃ buddhupaṭṭhānaṃ agamāsi. Bhagavā iddhiyā ekaṃ abhirūpaṃ itthirūpaṃ māpetvā puna jarājiṇṇaṃ dassetvā saṃvegaṃ uppādetvā –
彼女虽出家,依傍其色身生起自负之心,谓「尊者不悦色,以多重比喻示现色之缺陷。」因而不上尊师之教导。世尊知其智慧成熟,遣大迦叶尊者告诉摩诃巴耆婆提「诸比库尼当依律行,勤行而修持。」其女於月满日,遣他人接引。世尊告曰:「至月满日,当自行到来,不宜让他人迎接。」彼女因不能超越尊师谆谆教诲,便与比库尼同修,来到了世尊处。世尊神通显现,使其显现一端庄美丽之女形象,然后又显老病之貌,以激发其内心震动:
§19
19.
‘‘Āturaṃ asuciṃ pūtiṃ, passa nande samussayaṃ;
『观病人之污秽腐烂,难陀啊,应生疑惧;
Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ.
应观心为不美之境,专心合一而安住。
§20
20.
‘‘Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;
应修无相禅定,断彼慢心之障;
Tato mānābhisamayā, upasantā carissasī’’ti. –
然后慢习消除后,应当如实而安住。』——
Imā dve gāthā abhāsi. Tāsaṃ attho heṭṭhā vuttanayo eva. Gāthāpariyosāne abhirūpanandā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne –
此中两偈已说。其义就在下面所说的经文上。偈终时称欢喜阿拉汉果。故经中云:
‘‘Nagare bandhumatiyā, bandhumā nāma khattiyo;
『在城中有名为班都摩提娅者,彼为士族王子;
Tassa rañño ahuṃ bhariyā, ekajjhaṃ cārayāmahaṃ.
彼王有妻,吾与其同一室共处。』
‘‘Rahogatā nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā;
『隐秘地而坐,彼时如是思惟:
Ādāya gamanīyañhi, kusalaṃ natthi me kataṃ.
若持彼至行,吾无所造善业。』
‘‘Mahābhitāpaṃ kaṭukaṃ, ghorarūpaṃ sudāruṇaṃ;
『极大悔恨苦痛,状甚凶险难忍;』
Nirayaṃ nūna gacchāmi, ettha me natthi saṃsayo.
我必定要堕入地狱,这里我毫无疑惑。
‘‘Evāhaṃ cintayitvāna, pahaṃsetvāna mānasaṃ;
我这样思惟过,心已下决:
Rājānaṃ upagantvāna, idaṃ vacanamabraviṃ.
亲近国王,向他陈说这话。
‘‘Itthī nāma mayaṃ deva, purisānugatā sadā;
我等妇女常为天人,常跟随男人。
Ekaṃ me samaṇaṃ dehi, bhojayissāmi khattiya.
请赐我一位沙门,我将供养他,他是贵族。
‘‘Adāsi me mahārājā, samaṇaṃ bhāvitindriyaṃ;
大王赐予我一位修习根尘具足的沙门;
Tassa pattaṃ gahetvāna, paramannena pūrayiṃ.
他取了那个盘子,用饭菜盛满。
‘‘Pūrayitvā paramannaṃ, sahassagghanakenahaṃ;
盛满饭菜后,对着数千的天王,
Vatthayugena chādetvā, adāsiṃ tuṭṭhamānasā.
用布帛覆盖,心满意足地奉献。
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
以如此善行,和善良的意愿与决心,
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
抛弃了人身,前往天界寿命三万年。
‘‘Sahassaṃ devarājūnaṃ, mahesittamakārayiṃ;
为一千位天王,创造了极大的福德功德。
Sahassaṃ cakkavattīnaṃ, mahesittamakārayiṃ.
在千百个世间主宰中,我成为其中最尊贵的伟大皇者。
‘‘Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ;
广袤无边的诸邦领域,数量无可胜数;
Nānāvidhaṃ bahuṃ puññaṃ, tassa kammaphalā tato.
其中积累了种种多种的殊胜善行,这些都是其业果的根源。
‘‘Uppalasseva me vaṇṇā, abhirūpā sudassanā;
我的容貌如同蓝色莲花一般,色泽鲜艳美丽,形态优美端庄;
Itthī sabbaṅgasampannā, abhijātā jutindharā.
女性具足各种美好肢体,并且这些都是与生俱来的天赋,威仪庄重;
‘‘Pacchime bhavasampatte, ajāyiṃ sākiye kule;
在后世中生起时,我出生于释迦族姓之家。
Nārīsahassapāmokkhā, suddhodanasutassahaṃ.
我与净饭王子和千名妇女一起出家解脱。
‘‘Nibbinditvā agārehaṃ, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
我对家已生厌弃,出家成为非居士,
Sattamiṃ rattiṃ sampatvā, catusaccaṃ apāpuṇiṃ.
经过七夜苦行,证得四圣谛。
‘‘Cīvarapiṇḍapātañca, paccayañca senāsanaṃ;
我不能测量袈裟、托钵布施和住所,
Parimetuṃ na sakkomi, piṇḍapātassidaṃ phalaṃ.
也难衡量托钵布施所得这果报。
‘‘Yaṃ mayhaṃ purimaṃ kammaṃ, kusalaṃ janitaṃ muni;
我过去所造之善业,是由圣人所生。
Tuyhatthāya mahāvīra, pariciṇṇaṃ bahuṃ mayā.
尊敬的长老大勇士啊,我曾作多方的侍从,侍奉于他。
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
三十三劫之前,我曾施与布施,彼时曾做此事;
Duggatiṃ nābhijānāmi, piṇḍapātassidaṃ phalaṃ.
我不复知受此布施之果报,堕入恶趣之中。
‘‘Duve gatī pajānāmi, devattaṃ atha mānusaṃ;
我现今晓知有二种归趣,一者天道,一者人道;
Aññaṃ gatiṃ na jānāmi, piṇḍapātassidaṃ phalaṃ.
唯不知除此之外别有他趣,此乃布施得果之报。
‘‘Ucce kule pajānāmi, tayo sāle mahādhane;
我知晓生于显赫之家,有三种难得的根基,所拥财富甚多;
Aññaṃ kulaṃ na jānāmi, piṇḍapātassidaṃ phalaṃ.
我不知他人家族,此为乞食果报。
‘‘Bhavābhave saṃsaritvā, sukkamūlena coditā;
经生死轮回,因苦乐根所激起;
Amanāpaṃ na passāmi, somanassakataṃ phalaṃ.
我不见不欢喜,此为欢悦之果。
‘‘Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā;
在神通上我能自在,通晓天界的耳根;
Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmune.
对心念的回溯了知,我能自在,大智者。
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ;
我了知前世住处,天眼清净明朗;
Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.
诸种烦恼已尽,现今无再生之事。
‘‘Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca;
『于意义法义之言诠释及即时理解,如实无异;
Ñāṇaṃ mama mahāvīra, uppannaṃ tava santike.
吾大勇士,汝面前所生之慧已现。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼已在我中熄灭……如是……佛陀教法已然成就。』
Arahattaṃ patvā pana sā sayampi udānavasena tāyeva gāthā abhāsi, idameva cassā aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
然当证得阿拉汉果时,此人亦如《吼声经》中所唱,吟诵同样诗句,指出此为他人所不能发说之义。
Abhirūpanandātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿毗卢巴难德长老尼偈释已毕。
2. Jentātherīgāthāvaṇṇanā2. 禅德长老尼偈释
Yeime satta bojjhaṅgātiādikā jentāya theriyā gāthā. Tassā atītaṃ paccuppannañca vatthu abhirūpanandāvatthusadisaṃ. Ayaṃ pana vesāliyaṃ licchavirājakule nibbattīti ayameva viseso. Satthārā desitaṃ dhammaṃ sutvā desanāpariyosāne arahattaṃ patvā attanā adhigataṃ visesaṃ paccavekkhitvā pītivasena –
此等为七觉支等,长老及长老尼所作之偈。这偈具过去与现在之事迹,如同美好愉悦之事。此人乃韦萨离邑利沙弗王族中人,故此乃其特异。闻佛所说法,到了说法之终,证得阿拉汉,以自己证得之殊胜法作回顾,心境欢喜——
§21
21.
‘‘Ye ime satta bojjhaṅgā, maggā nibbānapattiyā;
「这七种觉支,是通向道果涅槃的方便法门;
Bhāvitā te mayā sabbe, yathā buddhena desitā.
皆由我悉心修习,正如佛陀所宣说者。」
§22
22.
‘‘Diṭṭho hi me so bhagavā, antimoyaṃ samussayo;
「世尊已为我所见,是断尽一切烦恼的最终安乐;
Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti. –
轮回已被根除,今后无复生死。」
Imā dve gāthā abhāsi.
——此处宣说两句偈语。
Tattha ye ime satta bojjhaṅgāti ye ime satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātā bodhiyā yathāvuttāya dhammasāmaggiyā , bodhissa vā bujjhanakassa taṃsamaṅgino puggalassa aṅgabhūtattā ‘‘bojjhaṅgā’’ti laddhanāmā satta dhammā. Maggā nibbānapattiyāti nibbānādhigamassa upāyabhūtā. Bhāvitā te mayā sabbe, yathā buddhena desitāti te sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā sabbepi mayā yathā buddhena bhagavatā desitā, tathā mayā uppāditā ca vaḍḍhitā ca.
此中所谓七觉支者,即由念、法观、精进、喜、安、定、舍等七种支分组成的觉支,乃依正法的和合所成,为觉悟者及如来之生起的支分,名为「觉支」七法。所谓通向道果涅槃,是指达致涅槃的诸方便。七觉支悉由我修习,依佛所说即如来尊者所宣说之三十二道品,全皆我所生起、增长、成就。
Diṭṭho hi me so bhagavāti hi-saddo hetuattho. Yasmā so bhagavā dhammakāyo sammāsambuddho attanā adhigataariyadhammadassanena diṭṭho, tasmā antimoyaṃ samussayoti yojanā. Ariyadhammadassanena hi buddhā bhagavanto aññe ca ariyā diṭṭhā nāma honti, na rūpakāyadassanamattena. Yathāha – ‘‘yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passatī’’ti (saṃ. ni. 3.87) ca ‘‘sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī’’ti (ma. ni. 1.20; saṃ. ni. 3.1) ca ādi. Sesaṃ vuttanayameva.
“我已见彼世尊”此语之意为谓已得所见。因为彼世尊为具足法体、正自觉者,以自己所悟之圣法见所见,故称“已见”。是以“终极界”乃此真理之范围。圣法见乃佛及众圣者视之所证,并非单由外身相观。譬如说:“废弃者,汝能见法者,亦能见我”,以及“听闻者啊,为圣弟子者,于圣者之见法通达”等语,悉出于此理。余下不过复述而已。
Jentātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 禅德长老尼偈释已毕。
3. Sumaṅgalamātutherīgāthāvaṇṇanā3. 苏曼嘎喇母长老尼偈释
Sumuttikātiādikā sumaṅgalamātāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ daliddakule nibbattitvā vayappattā aññatarassa naḷakārassa dinnā paṭhamagabbheyeva pacchimabhavikaṃ puttaṃ labhi. Tassa sumaṅgaloti nāmaṃ ahosi. Tato paṭṭhāya sā sumaṅgalamātāti paññāyittha. Yasmā panassā nāmagottaṃ na pākaṭaṃ, tasmā ‘‘aññatarā therī bhikkhunī apaññātā’’ti pāḷiyaṃ vuttaṃ. Sopissā putto viññutaṃ patto pabbajitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā sumaṅgalattheroti pākaṭo ahosi. Tassa mātā bhikkhunīsu pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karontī ekadivasaṃ gihikāle attanā laddhadukkhaṃ paccavekkhitvā saṃvegajātā vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā udānentī –
“素母迦”等名,乃对长老尼之赞颂诗篇。此诗亦见于过去诸佛时代之作品,彼时常栽种善树,此乃本佛出世之沙瓦提贫贱族中初胎婴子,后来得一名曰素母迦。此后此名转辈传,遂尊为“素母迦尊者”。因其姓氏未明,故称“某长老尼不为人知”。其子若生已觉悟,随即受戒并以智慧通达,成就阿拉汉果,遂明朗其名为“素母迦长老尼”。此母亲于比库尼众中出家,专修三学,日一观照己得苦;由此生起慕行,发展观慧,最终与智慧通达俱证阿拉汉果,称为出离者。
§23
23.
‘‘Sumuttikā sumuttikā, sādhumuttikāmhi musalassa;
“苏母迪迦、苏母迪迦,在说斫木时真善巧,
Ahiriko me chattakaṃ vāpi, ukkhalikā me deḍḍubhaṃ vāti.
我无羞耻,无论雨遮亦无破洞之布盖。”
§24
24.
‘‘Rāgañca ahaṃ dosañca, cicciṭi cicciṭīti vihanāmi;
“我断贪恨嗔,忍辱精勤行,常行放逸戒,
Sā rukkhamūlamupagamma, ‘aho sukha’nti sukhato jhāyāmī’’ti. –
至于树根发露,心中生喜悦,心住于安乐。”
Imā dve gāthā abhāsi.
这两偈句说了。
Tattha sumuttikāti sumuttā. Ka-kāro padapūraṇamattaṃ, suṭṭhu muttā vatāti attho. Sā sāsane attanā paṭiladdhasampattiṃ disvā pasādavasena, tassā vā pasaṃsāvasena āmantetvā vuttaṃ ‘‘sumuttikā sumuttikā’’ti. Yaṃ pana gihikāle visesato jigucchati, tato vimuttiṃ dassentī ‘‘sādhumuttikāmhī’’tiādimāha. Tattha sādhumuttikāmhīti sammadeva muttā vata amhi. Musalassāti musalato. Ayaṃ kira daliddabhāvena gihikāle sayameva musalakammaṃ karoti, tasmā evamāha. Ahiriko meti mama sāmiko ahiriko nillajjo, so mama na ruccatīti vacanaseso. Pakatiyāva kāmesu virattacittatāya kāmādhimuttānaṃ pavattiṃ jigucchantī vadati. Chattakaṃ vāpīti jīvitahetukena karīyamānaṃ chattakampi me na ruccatīti attho. Vā-saddo avuttasamuccayattho, tena peḷācaṅkoṭakādiṃ saṅgaṇhāti. Veḷudaṇḍādīni gahetvā divase divase chattādīnaṃ karaṇavasena dukkhajīvitaṃ jigucchantī vadati. ‘‘Ahitako me vāto vātī’’ti keci vatvā ahitako jarāvaho gihikāle mama sarīre vāto vāyatīti atthaṃ vadanti. Apare pana ‘‘ahitako paresaṃ duggandhataro ca mama sarīrato vāto vāyatī’’ti atthaṃ vadanti. Ukkhalikā me deḍḍubhaṃ vātīti me mama bhattapacanabhājanaṃ cirapārivāsikabhāvena aparisuddhatāya udakasappagandhaṃ vāyati, tato ahaṃ sādhumuttikāmhīti yojanā.
此中,『完全解脱』者,乃善得解脱也。『咖』字仅为补足音节之用,其义为『真是善妙解脱』。彼长老尼见自己在教法中所获得的成就,出于净信之故,或为赞叹该成就之故,呼唤自身而说『完全解脱,完全解脱』。而彼在家时所特别厌离之事,为显示从中得解脱,故说『我善妙解脱』等。此中,『我善妙解脱』者,我真是正正当当地解脱了。『从杵』者,从杵之苦役而脱。据传,彼因贫困,在家时须亲自操持舂米之役,故如此说。『我丈夫无惭』者,言我的丈夫无惭、无耻,令我不欢喜,此为语义之省略。彼本因自性对欲染心已然淡薄,厌离那些耽溺于欲乐者之所作所为,故如此说。『乃至阳伞』者,其义为:为谋生计而制作的阳伞,亦令我不欢喜。『或』字含摄未尽之义,藉此摄取竹篓、提篮等物。彼厌离每日取竹竿等物制作阳伞等苦苦度日之生计,故如此说。有人读作『于我有损之风吹来』,并诠释其义为:在家时,令身衰老、于我有损之风,吹拂于我的身体。另有人则诠释为:比旁人更为腥臭难闻之气味,从我的身体散发而出。『我的饭锅散发出蛤蟆臭气』者,其义为:我的煮饭之器因久置不净,散发出水腥之气,我从此善妙解脱,语意当如此连贯。
Rāgañca ahaṃ dosañca, cicciṭi cicciṭīti vihanāmīti ahaṃ kilesajeṭṭhakaṃ rāgañca dosañca cicciṭi cicciṭīti iminā saddena saddhiṃ vihanāmi vināsemi, pajahāmīti attho. Sā kira attano sāmikaṃ jigucchantī tena divase divase phāliyamānānaṃ sukkhānaṃ veḷudaṇḍādīnaṃ saddaṃ garahantī tassa pahānaṃ rāgadosapahānena samaṃ katvā avoca. Sā rukkhamūlamupagammāti sā ahaṃ sumaṅgalamātā vivittaṃ rukkhamūlaṃ upasaṅkamitvā. Sukhato jhāyāmīti sukhanti jhāyāmi, kālena kālaṃ samāpajjantī phalasukhaṃ nibbānasukhañca paṭisaṃvediyamānā phalajjhānena jhāyāmīti attho. Aho sukhanti idaṃ panassā samāpattito pacchā pavattamanasikāravasena vuttaṃ, pubbābhogavasenātipi yujjateva.
我亦憎怒恼,称作「cicciṭi cicciṭīti」、意谓憎恚,谓我以此言声与之共讨伐、毁坏、断绝、抛弃。此乃我厌恶自身主人,日常听见疾苦之声音如杵棒等恼心不悦,令我断除贪嗔,遂言此辞。她进到树根下,谓我为「sumangalamātā」(吉祥母),就安住于树根旁。『sukhato jhāyāmīti』者,即「安乐而禅定」,教义言随时间逐渐入熟,体验果乐涅槃乐称为果禅定。呜呼,此乃我得此安乐,获此安乐境界;虽后续仍随修习,闻说此义,方生以往亲近之念。
Sumaṅgalamātutherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 苏曼嘎喇母长老尼偈注释完毕。
4. Aḍḍhakāsitherīgāthāvaṇṇanā4. 阿塔咖西长老尼偈注释
Yāva kāsijanapadotiādikā aḍḍhakāsiyā theriyā gāthā. Ayaṃ kira kassapassa dasabalassa kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā bhikkhunīnaṃ santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddhā pabbajitvā bhikkhunisīle ṭhitaṃ aññataraṃ paṭisambhidāppattaṃ khīṇāsavattheriṃ gaṇikāvādena akkositvā, tato cutā niraye paccitvā imasmiṃ buddhuppāde kāsikaraṭṭhe uḷāravibhave seṭṭhikule nibbattitvā vuddhippattā pubbe katassa vacīduccaritassa nissandena ṭhānato paribhaṭṭhā gaṇikā ahosi. Nāmena aḍḍhakāsī nāma. Tassā pabbajjā ca dūtena upasampadā ca khandhake āgatāyeva. Vuttañhetaṃ –
这乃为「亚达卡西」长老及他人所作关于『卡西之地』的偈句。此女在大咖萨巴时代出世,生于贵族家中,见闻佛陀教法,生起坚定信心,出家比库尼,持守比库尼戒,成就某种特殊的证悟,因粗俗的歌妓行为被指责,后死后堕地狱,在佛陀出世、卡西王国兴旺时期,于最富饶富庶的商人家中转生,因其先世不当言语行为而受罚,遂生活所及处皆乖离尊敬,她名为亚达卡西。其出家及具足上座戒均由使者于律藏中所载。
Tena kho pana samayena aḍḍhakāsī gaṇikā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā ca sāvatthiṃ gantukāmā hoti ‘‘bhagavato santike upasampajjissāmī’’ti. Assosuṃ kho dhuttā – ‘‘aḍḍhakāsī kira gaṇikā sāvatthiṃ gantukāmā’’ti. Te magge pariyuṭṭhiṃsu. Assosi kho aḍḍhakāsī gaṇikā ‘‘dhuttā kira magge pariyuṭṭhitā’’ti. Bhagavato santike dūtaṃ pāhesi – ‘‘ahañhi upasampajjitukāmā, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dūtenapi upasampādetu’’nti (cūḷava. 430).
当时这名亚达卡西歌妓女出家为比库尼。她想要赴舍卫城一见世尊并受具足戒,众听闻后说:“亚达卡西歌妓要到舍卫城去呀。”众纷纷取笑,亚达卡西亦回应:“我已受众人取笑了。”她向世尊派去使者说:“我愿受具足戒,怎能修行呢?”于是世尊在这个因缘条件下就此事转达比库们:“我允许,以使者亦可受具足戒。”(小经430)
Evaṃ laddhūpasampadā pana vipassanāya kammaṃ karontī na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.4.168-183) –
于此受具戒后,该比库尼勤于内观禅修,用功不久便获得平等的正念阿拉汉果。于《阿巴丹》(佛陀圣贤传,母比库尼篇第2卷4章168至183节)中有记载此事。
‘‘Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso;
『在此善劫中,有一位出身婆罗门族、德望宏扬的梵亲大德,』
Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo.
『名为咖萨巴,此人是贤士,品行高洁。』
‘‘Tadāhaṃ pabbajitvāna, tassa buddhassa sāsane;
『当时我出家,皈依那位佛陀的教法,』
Saṃvutā pātimokkhamhi, indriyesu ca pañcasu.
『奉持律仪严谨,五根——眼、耳、鼻、舌、身——均得制御。』
‘‘Mattaññunī ca asane, yuttā jāgariyepi ca;
『不饮醉酒,安住节制,勤于觉醒不懈怠,』
Vasantī yuttayogāhaṃ, bhikkhuniṃ vigatāsavaṃ.
『保持适宜的调和瑜伽,我修习无染垢的比库尼生活。』
‘‘Akkosiṃ duṭṭhacittāhaṃ, gaṇiketi bhaṇiṃ tadā;
『我曾怀恶意,称她为妓女』,我当时如此说:
Tena pāpena kammena, nirayamhi apaccisaṃ.
由于此恶业,我堕入地狱。
‘‘Tena kammāvasesena, ajāyiṃ gaṇikākule;
那个业的结果,我生于妓女之家;
Bahusova parādhīnā, pacchimāya ca jātiyaṃ.
如同众多过犯者,生于逆劣的家庭。
‘‘Kāsīsu seṭṭhikulajā, brahmacārībalenahaṃ;
我曾在迦尸城的贵族家庭,因持戒修行坚定;
Accharā viya devesu, ahosiṃ rūpasampadā.
如同天神众生一般,身体清净美丽。
‘‘Disvāna dassanīyaṃ maṃ, giribbajapuruttame;
「看到那座山中最著名的巴赖巴卓峰,
Gaṇikatte nivesesuṃ, akkosanabalena me.
我被住在妓院中的人用辱骂之力激怒。
‘‘Sāhaṃ sutvāna saddhammaṃ, buddhaseṭṭhena desitaṃ;
听闻那由佛陀世尊所宣说的正法,
Pubbavāsanasampannā, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
承先世因缘,决定离家出家,舍弃俗世生活。
‘‘Tadūpasampadatthāya, gacchantī jinasantikaṃ;
为了达到出家的人所应有的解脱境界,前往诸尊者——圣者之所,
Magge dhutte ṭhite sutvā, labhiṃ dūtopasampadaṃ.
遵循正道,持守戒律,获得出家人的解脱。
‘‘Sabbakammaṃ parikkhīṇaṃ, puññaṃ pāpaṃ tatheva ca;
所有业行俱已承受完毕,善恶皆如是消散;
Sabbasaṃsāramuttiṇṇā , gaṇikattañca khepitaṃ.
超越一切轮回,放弃卖淫的行径。
‘‘Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā;
我乃诸神通的主人,拥有天眼之根。
Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmune.
在心识的高明知见上,我是尊贵的觉者。
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ;
我了知过去世事,天眼已得净明;
Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.
诸烦恼皆已断尽,今已无来生之相。
‘‘Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca;
『在义理教说中,于自发反应亦复如是;』
Ñāṇaṃ mama mahāvīra, uppannaṃ tava santike.
『智慧吾大勇士,此已现于汝前。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti. (apa. therī 2.4.168-183);
『我已焚烧诸烦恼……乃至……已作佛陀之教所应作』。(长老尼譬喻 2.4.168-183)
Arahattaṃ pana patvā udānavasena –
但成阿拉汉之后,如同偈语所言——
§25
25.
‘‘Yāva kāsijanapado, suṅko me tattako ahu;
『至于城邑诸地方,髓骨坚硬如铁;』
Taṃ katvā negamo agghaṃ, aḍḍhenagghaṃ ṭhapesi maṃ.
作此城邑坚固墙垣,筑起坚硬围护我身。
§26
26.
‘‘Atha nibbindahaṃ rūpe, nibbindañca virajjahaṃ;
于是我对色(形色)生起厌离,因厌离而淡灭,
Mā puna jātisaṃsāraṃ, sandhāveyyaṃ punappunaṃ;
不再重新起念欲望于生死轮回之中;
Tisso vijjā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
三种智慧已真实证得,佛陀的教法已完成。」
Imā gāthā abhāsi.
此偈(诗)如是宣说。
Tattha yāva kāsijanapado, suṅko me tattako ahūti kāsīsu janapadesu bhavo suṅko kāsijanapado, so yāva yattako, tattako mayhaṃ suṅko ahu ahosi. Kittako pana soti? Sahassamatto. Kāsiraṭṭhe kira tadā suṅkavasena ekadivasaṃ rañño uppajjanakaāyo ahosi sahassamatto, imāyapi purisānaṃ hatthato ekadivasaṃ laddhadhanaṃ tattakaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘yāva kāsijanapado, suṅko me tattako ahū’’ti. Sā pana kāsisuṅkaparimāṇatāya kāsīti samaññaṃ labhi. Tattha yebhuyyena manussā sahassaṃ dātuṃ asakkontā tato upaḍḍhaṃ datvā divasabhāgameva ramitvā gacchanti, tesaṃ vasenāyaṃ aḍḍhakāsīti paññāyittha. Tena vuttaṃ – ‘‘taṃ katvā negamo agghaṃ, aḍḍhenagghaṃ ṭhapesi ma’’nti. Taṃ pañcasatamattaṃ dhanaṃ agghaṃ katvā negamo nigamavāsijano itthiratanabhāvena anagghampi samānaṃ aḍḍhena agghaṃ nimittaṃ aḍḍhakāsīti samaññāvasena maṃ ṭhapesi, tathā maṃ voharīti attho.
其间所谓的耆阇那国境内,确信我有一千的份额;耆阇那乃是迦尸国(在迦尸城属地)中的一国,其境内我有一千的份额。数量如何计算呢?大约一千。彼时迦尸国,作为一国之王的升起岁数,大约为一千年左右,那时人们单日所得财迦数,是我所拥有份额的一半。由此说起「耆阇那国境内,我有一千的份额」乃是确当之说。迦尸由于耆阇那出产量大,故以耆阇那国名为该产量之通称。其间多数人为布施而不能多给,故由富人拓殖耕种,均分日所得财产,得半数财为布施。对本质认知即称之为半数。由此有语曰:“做成布施,这是布施,置于半数布施者之中。”数量约五百的财富视为布施,从中作为布施之标志置于半数财富之中,称为半数布施,以此资养我,这便是其义。
Atha nibbindahaṃ rūpeti evaṃ rūpūpajīvinī hutvā ṭhitā. Atha pacchā sāsanaṃ nissāya rūpe ahaṃ nibbindiṃ ‘‘itipi rūpaṃ aniccaṃ, itipidaṃ rūpaṃ dukkhaṃ, asubha’’nti passantī tattha ukkaṇṭhiṃ. Nibbindañca virajjahanti nibbindantī cāhaṃ tato paraṃ virāgaṃ āpajjiṃ. Nibbindaggahaṇena cettha taruṇavipassanaṃ dasseti, virāgaggahaṇena balavavipassanaṃ. ‘‘Nibbindanto virajjati virāgā vimuccatī’’ti hi vuttaṃ. Mā puna jātisaṃsāraṃ, sandhāveyyaṃ punappunanti iminā nibbindanavirajjanākāre nidasseti. Tisso vijjātiādinā tesaṃ matthakappattiṃ, taṃ vuttanayameva.
于是我因色而生厌离,生活于色相之中而立。后来依教法,观色生起厌离,思惟“这色是无常,这色是苦,这色是不净”,于中生起憎憔。由此厌离而淡灭者,我即称之为念厌与心淡灭。厌离得持名为见小出世间之慧,淡灭得持名为见大出世间之慧。曾有言曰:“厌离则淡灭,淡灭则解脱”。「不复应起生死轮回」者,即由此厌离与淡灭之相显得明朗。三种智慧等由此而成,此即所说之理。
Aḍḍhakāsitherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿塔咖西长老尼偈注释完毕。
5. Cittātherīgāthāvaṇṇanā5. 吉德长老尼偈注释
Kiñcāpi khomhi kisikātiādikā cittāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī ito catunnavutikappe candabhāgāya nadiyā tīre kinnarayoniyaṃ nibbatti. Sā ekadivasaṃ ekaṃ paccekabuddhaṃ rukkhamūle nisinnaṃ disvā pasannamānasā naḷapupphehi pūjaṃ katvā vanditvā añjaliṃ paggahetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Sā tena puññakammena devamanussesu saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde rājagahe gahapatimahāsālakule nibbattitvā viññutaṃ patvā satthu rājagahappavesane paṭiladdhasaddhā pacchā mahāpajāpatigotamiyā santike pabbajitvā mahallikākāle gijjhakūṭapabbataṃ abhiruhitvā samaṇadhammaṃ karontī vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne –
我曾有一心,名为忯忯,诸梵行者歌颂之。在古佛时代亦常有这般德行,在各处世间作为折伏因缘,生善法。其时,历四十九劫,位于恒河岸边,生于仙音鸟族。某日她见一独觉者坐于树下,心清净,供养以芦花,礼敬合掌环绕而去。由此善业,生于天人及人世,遇此佛出世时,在王舍城豪族之家,由信解得度;后于大婆伽婆提果德弥处出家,晨兴攀缘吉吉罗池山修习沙门法,增长观慧,证悟三明,成阿拉汉果。经此于法语录中说:
‘‘Candabhāgānadītīre , ahosiṃ kinnarī tadā;
‘恒河岸边,昔时有位仙女;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, sayambhuṃ aparājitaṃ.
见净洁佛陀,自动成就,未曾被败。
‘‘Pasannacittā sumanā, vedajātā katañjalī;
心清净意乐,合掌敬礼,
Naḷamālaṃ gahetvāna, sayambhuṃ abhipūjayiṃ.
持芦花环饰,顶礼自动觉者。
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
凭善业因心愿,
Jahitvā kinnarīdehaṃ, agacchiṃ tidasaṃ gatiṃ.
舍弃了仙女身躯,我前往无忧无束的境界。
‘‘Chattiṃsadevarājūnaṃ, mahesittamakārayiṃ;
我曾造作三十八位天帝的威严,
Dasannaṃ cakkavattīnaṃ, mahesittamakārayiṃ;
又曾造作十位世界统治者的威严;
Saṃvejetvāna me cittaṃ, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
当我内心被感动时,我出家行无家道人道。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā;
烦恼在我心中已被熄除,所有生死因缘皆已断灭;
Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.
一切烦恼火焰尽已熄灭,此后不复有再生之苦。
‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ;
「第四百年,于彼时,我曾以花供养;
Duggatiṃ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṃ phalaṃ.
我不知堕入恶趣,唯因供花得此果报。」
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「烦恼已断,吾于如来教法中行持如是。」
Sā pana arahattaṃ patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā –
彼者于得阿拉汉果后,反复观照自身修行,
§27
27.
‘‘Kiñcāpi khomhi kisikā, gilānā bāḷhadubbalā;
吾中有何何人,病弱老衰贫弱者?
Daṇḍamolubbha gacchāmi, pabbataṃ abhirūhiya.
惩罚欲得而去,攀登山峰而行。」
§28
28.
‘‘Saṅghāṭiṃ nikkhipitvāna, pattakañca nikujjiya;
『放下袈裟衣,折叠肩布,』
Sele khambhesimattānaṃ, tamokhandhaṃ padāliyā’’ti. –
『坐于板凳石基上,用指以脚拨弄暗沉集结的尘垢。』
Imā dve gāthā abhāsi.
这两偈已说。
Tattha kiñcāpi khomhi kisikāti yadipi ahaṃ jarājiṇṇā appamaṃsalohitabhāvena kisasarīrā amhi. Gilānā bāḷhadubbalāti dhātvādivikārena gilānā, teneva gelaññena ativiya dubbalā. Daṇḍamolubbha gacchāmīti yattha katthaci gacchantī kattarayaṭṭhiṃ ālambitvāva gacchāmi. Pabbataṃ abhirūhiyāti evaṃ bhūtāpi vivekakāmatāya gijjhakūṭapabbataṃ abhiruhitvā.
其意有云:『无论我老迈衰弱如同无光红铁之体,甚至身滞软瘫,皆由持守正法而未泄弃。疾病如幼儿柔弱,因体液失调而生病,亦因软弱之故甚为衰弱。执杖行走,随处行去,借助杖杆以支撑犹如依靠树根行走。攀登山峰,意在求静修,正如登上蛙峰山。』
Saṅghāṭiṃnikkhipitvānāti santaruttarā eva hutvā yathāsaṃhataṃ aṃse ṭhapitaṃ saṅghāṭiṃ hatthapāse ṭhapetvā. Pattakañca nikujjiyāti mayhaṃ valañjanamattikāpattaṃ adhomukhaṃ katvā ekamante ṭhapetvā. Sele khambhesimattānaṃ, tamokhandhaṃ padāliyāti pabbate nisinnā iminā dīghena addhunā apadālitapubbaṃ mohakkhandhaṃ padāletvā, teneva ca mohakkhandhapadālanena attānaṃ attabhāvaṃ khambhesiṃ, mama santānaṃ āyatiṃ anuppattidhammatāpādanena vikkhambhesinti attho.
『放下袈裟』即由南向北将裁缝缝合之袈裟衣整齐叠放,置于左手;『折叠肩布』指我将染色泥器的小盘倒置,置于一侧;『坐于板凳石基』,则是坐于山上,过去曾用一根长棍拨弄着沉重之无明结集体,藉由拨弄这些无明结,使自己不陷于此影响,令自己及其族谱得以维续,免除灭失之理。
Cittātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 吉德长老尼偈注释完毕。
6. Mettikātherīgāthāvaṇṇanā6. 美提咖长老尼偈注释
Kiñcāpi khomhi dukkhitātiādikā mettikāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinantī siddhatthassa bhagavato kāle gahapatikule nibbattitvā viññutaṃ patvā satthu cetiye ratanena paṭimaṇḍitāya mekhalāya pūjaṃ akāsi. Sā tena puññakammena devamanussesu saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇamahāsālakule nibbatti. Sesaṃ anantare vuttasadisaṃ. Ayaṃ pana paṭibhāgakūṭaṃ abhiruhitvā samaṇadhammaṃ karontī vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.1.20-25) –
『无论我苦恼』诸如此类,是由圣女者以铁钉诵唱的偈语。此偈典以前诸佛皆曾作,分别不同世中,因果依存,赞扬功德。在成就圣果世尊时期,生于王舍城的居士之家,见闻世尊至圣塔,以供奉饰腰带行礼。她因这功德,流转于诸天人间,乃至此佛出世之际,于王舍城婆罗门大种族中生。稍后,登临邻山,与行者共行修习禅定及正断,到达阿拉汉果。此事载于《阿陀那》经中(《阿陀那·比库尼传》 2.1.20至25偈)。
‘‘Siddhatthassa bhagavato, thūpakārāpikā ahuṃ;
『悉达多世尊』,我成为了宝塔的建造者;
Mekhalikā mayā dinnā, navakammāya satthuno.
这条腰带是我所供养,献给新成道的师尊。
‘‘Niṭṭhite ca mahāthūpe, mekhalaṃ punadāsahaṃ;
大宝塔既然建成,我再次献上腰带,
Lokanāthassa munino, pasannā sehi pāṇibhi.
献给世间之主、那位圣贤,用清净欢喜的双手。
‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ mekhalamadaṃ tadā;
当时已经过去八十四劫,这条腰带也由那时开始,
Duggatiṃ nābhijānāmi, thūpakārassidaṃ phalaṃ.
我不知造宝塔者为恶所致的果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「『烦恼已被我熄灭……已随顺佛陀教法而行』如是说。」
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena –
然而,在证得阿拉汉果后,观照自身所行,随《疾经》云——
§29
29.
‘‘Kiñcāpi khomhi dukkhitā, dubbalā gatayobbanā;
「即使我稍有忧愁,身心疲惫年老衰败;
Daṇḍamolubbha gacchāmi, pabbataṃ abhirūhiya.
我仍执杖行走,攀登高山。」
§30
30.
‘‘Nikkhipitvāna saṅghāṭiṃ, pattakañca nikujjiya;
「脱下僧袍,将袍角盘折起来;
Nisinnā camhi selamhi, atha cittaṃ vimucci me;
端坐于石上,心已获得解脱。」
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
“三种智慧未具足,谓佛陀教法为何?”
Imā dve gāthā abhāsi.
这里诵说了两偈。
Tattha dukkhitāti rogābhibhavena dukkhitā sañjātadukkhā dukkhappattā. Dubbalāti tāya ceva dukkhappattiyā, jarājiṇṇatāya ca balavirahitā. Tenāha ‘‘gatayobbanā’’ti, addhagatāti attho.
此处所说“忧苦”,是指因病痛所生之忧苦,即生起的痛苦。所谓“衰弱”,是指因此痛苦及老病所致的无力无能。因此有“已到老年”,意即至暮年之意。
Atha cittaṃ vimucci meti selamhi pāsāṇe nisinnā camhi, atha tadanantaraṃ vīriyasamatāya sammadeva yojitattā maggapaṭipāṭiyā sabbehipi āsavehi mama cittaṃ vimucci. Sesaṃ vuttanayameva.
次说“心得解脱”:譬如岩石上坐着石块,又继续借助于勇猛之力而得到正确相应的道之修行,诸结皆除,我心亦解脱。此乃结论说法。
Mettikātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 美提咖长老尼偈注释完毕。
7. Mittātherīgāthāvaṇṇanā7. 密德长老尼偈注释
Cātuddasiṃ pañcadasintiādikā aparāya mittāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī vipassissa bhagavato kāle khattiyakule nibbattitvā viññutaṃ patvā bandhumassa rañño antepurikā hutvā vipassissa bhagavato sāvikaṃ ekaṃ khīṇāsavattheriṃ disvā pasannamānasā hutvā tassā hatthato pattaṃ gahetvā paṇītassa khādanīyabhojanīyassa pūretvā mahagghena sāṭakayugena saddhiṃ adāsi. Sā tena puññakammena devamanussesu saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ sakyarājakule nibbattitvā viññutaṃ patvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddhā upāsikā ahosi. Sā aparabhāge mahāpajāpatigotamiyā santike pabbajitvā katapubbakiccā vipassanāya kammaṃ karontī na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.1.46-59) –
这是一首十四或十五句开头的典故。此偈与此前诸佛时代所作的类似,各有其区别,皆论及贤劫中修慧者、净除烦恼。佛陀时,生于王族贵胄,修成正觉后,临终舍弃亲族,证得无余阿拉汉,见一位断尽烦恼的比库尼,心生欢喜,亲手授衣,填满其所食主食及副食,合掌敬礼同坐修行。她因此善业,在人天中流转,生于佛诞生之时,生于咖毕拉媳之沙伽雅王室,证得正觉觉者之慧,奉持佛法,信解坚固,成为居士。后来在玛哈巴嘉巴娣果德弥面前剃度,依教奉行修慧诸行,不久即随同婆罗门至正觉境界。此乃《阿婆.比库尼传录》所载。
‘‘Nagare bandhumatiyā, bandhumā nāma khattiyo;
“在城中者名为班都摩提,班都摩是婆罗门……”
Tassa rañño ahuṃ bhariyā, ekajjhaṃ cārayāmahaṃ.
那国王有一位妻子,我独自一人守护她。
‘‘Rahogatā nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā;
我隐秘地坐下,当时如此思惟:
Ādāya gamanīyañhi, kusalaṃ natthi me kataṃ.
承受着前往之行,我未曾作出善行。
‘‘Mahābhitāpaṃ kaṭukaṃ, ghorarūpaṃ sudāruṇaṃ;
这使我极度懊悔痛苦,十分苦烈阴毒且可怖难受,
Nirayaṃ nūna gacchāmi, ettha me natthi saṃsayo.
我必定要堕地狱,这一点我毫无疑问。
‘‘Rājānaṃ upasaṅkamma, idaṃ vacanamabraviṃ;
我走近国王,向他陈述此语:
Ekaṃ me samaṇaṃ dehi, bhojayissāmi khattiya.
「请给我一位沙门,我将为他供养,贵族。」
‘‘Adāsi me mahārājā, samaṇaṃ bhāvitindriyaṃ;
「大王将一位具足修行根本的沙门赠与我。」
Tassa pattaṃ gahetvāna, paramannena pūrayiṃ.
「我承接那顶衣,盛满珍馐美食。」
‘‘Pūrayitvā paramannaṃ, gandhālepaṃ akāsahaṃ;
「盛满食物后,又用香膏涂擦。」
Jālena pidahitvāna, vatthayugena chādayiṃ.
「用网罩住,盖上布帛包裹。」
‘‘Ārammaṇaṃ mamaṃ etaṃ, sarāmi yāvajīvitaṃ;
「这是我此生侍奉的事业,我将终生供养。」
Tattha cittaṃ pasādetvā, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
在那里,心意安定下来,我前往塔瓦廷萨天。
‘‘Tiṃsānaṃ devarājūnaṃ, mahesittamakārayiṃ;
我为三十位天帝作威德喜,将心中所思如愿呈现。
Manasā patthitaṃ mayhaṃ, nibbattati yathicchitaṃ.
我以心所观,依自己意愿成就其事。
‘‘Vīsānaṃ cakkavattīnaṃ, mahesittamakārayiṃ;
我为二十位转轮圣王作威德喜,
Ocitattāva hutvāna, saṃsarāmi bhavesvahaṃ.
因其时机适当,应当如此,我便在世间流转。
‘‘Sabbabandhanamuttāhaṃ , apetā me upādikā;
我已断尽一切束缚,没有任何烦恼缠绕于心。
Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.
诸漏尽已,如今已无再生。
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
『在十九亿劫中,我曾施与利益者;
Duggatiṃ nābhijānāmi, piṇḍapātassidaṃ phalaṃ.
我不曾堕于恶趣,此乃行乞果报。','197':'烦恼已被我摧伏……已成就佛陀教法。』(《阿泼·长老尼传》2.1.46-59)
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti. (apa. therī 2.1.46-59);
『我已焚烧诸烦恼……乃至……已作佛陀之教所应作』。(长老尼譬喻 2.1.46-59)
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā pītisomanassajātā udānavasena –
成就阿拉汉果后,反观自行,生起欢喜喜悦,如同歌颂般——
§31
31.
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
『十四、十五日,以及月中第八日;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
「有神通的护卫两翼,成就八支善法。」
§32
32.
‘‘Uposathaṃ upāgacchiṃ, devakāyābhinandinī;
「于斋日到来之时,天身欢喜聚集;
Sājja ekena bhattena, muṇḍā saṅghāṭipārutā;
一道饭食新鲜供应,头陀衣被整齐覆盖;
Devakāyaṃ na patthehaṃ, vineyya hadaye dara’’nti. – imā dve gāthā abhāsi;
我不应伤害天身,应于心中戒持不伤。」——此二偈宣说。
Tattha cātuddasiṃ pañcadasinti catuddasannaṃ pūraṇī cātuddasī, pañcadasannaṃ pūraṇī pañcadasī, taṃ cātuddasiṃ pañcadasiñca, pakkhassāti sambandho. Accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ. Yā ca pakkhassa aṭṭhamī, tañcāti yojanā. Pāṭihāriyapakkhañcāti pariharaṇakapakkhañca cātuddasīpañcadasīaṭṭhamīnaṃ yathākkamaṃ ādito antato vā pavesaniggamavasena uposathasīlassa pariharitabbapakkhañca terasīpāṭipadasattamīnavamīsu cāti attho. Aṭṭhaṅgasusamāgatanti pāṇātipātā veramaṇiādīhi aṭṭhahi aṅgehi suṭṭhu samannāgataṃ. Uposathaṃ upāgacchinti upavāsaṃ upagamiṃ, upavasinti attho. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –
其则谓十四与十五日,即十四日夜满、十四日、十五日及十五日夜满,十四日与十五日,皆有关联。此乃紧密结合之用语。所谓「翼」是第八日,亦即连接。所谓有神通护卫翼者,即为守护戒律的翼,十四日、十五日及第八日,或起始或终结,皆为斋戒守持不应违反之翼。八支完善者,即恪守诸如不杀生等八项戒律。斋日到来,即到斋戒之义。此是初心所说——
‘‘Pāṇaṃ na hane na cādinnamādiye, musā na bhāse na ca majjapo siyā;
「手不杀生,不取非施;勿妄言语,不淹没自己。」
Abrahmacariyā virameyya methunā, rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.
应断绝戒行中的性行为,夜晚不食腐败的食物。
‘‘Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare, mañce chamāyaṃ va sayetha santhate;
不可佩戴花饰,也不施用香料,应如卧具般安静地卧卧。
Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ, buddhena dukkhantagunā pakāsita’’nti. (su. ni. 402-403);
此即八支洁戒日,世尊已显明其苦难与恶性也。(见《杂事》卷第402至403经)。
Devakāyābhinandinīti tatrūpapattiākaṅkhāvasena cātumahārājikādiṃ devakāyaṃ abhipatthentī uposathaṃ upāgacchinti yojanā. Sājja ekenabhattenāti sā ahaṃ ajja imasmiṃyeva divase ekena bhattabhojanakkhaṇena. Muṇḍā saṅghāṭipārutāti muṇḍitakesā saṅghāṭipārutasarīrā ca hutvā pabbajitāti attho. Devakāyaṃ na patthehanti aggamaggassa adhigatattā kañci devanikāyaṃ ahaṃ na patthaye. Tenevāha – ‘‘vineyya hadaye dara’’nti, cittagataṃ kilesadarathaṃ samucchedavasena vinetvāti attho. Idameva cassā aññābyākaraṇaṃ ahosi.
因缘缘故,有欲望得见天身而踊喜者,必于四大王天等天界之身前,赴持戒日礼拜。『一日一食』者,今日此日仅以一餐食足之义。剃发着袈裟者,意谓剃除头发,着袈裟披身者,谓已出家之意。天身不见于违犯正道之人身中,我不看见破戒堕落之天身。由此说:「断除心中所染尘垢。」意谓为断除内心执着之烦恼而为净化之义。除此,别无他说。
Mittātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 密德长老尼偈注释完毕。
8. Abhayamātutherīgāthāvaṇṇanā8. 阿帕亚母长老尼偈注释
Uddhaṃpādatalātiādikā abhayamātāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave puññāni upacinantī tissassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānasā pattaṃ gahetvā kaṭacchumattaṃ bhikkhaṃ adāsi. Sā tena puññakammena devamanussesu saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde tādisena kammanissandena ujjeniyaṃ padumavatī nāma nagarasobhiṇī ahosi. Rājā bimbisāro tassā rūpasampattiādike guṇe sutvā purohitassa ācikkhi – ‘‘ujjeniyaṃ kira padumavatī nāma gaṇikā ahosi, tamahaṃ daṭṭhukāmomhī’’ti. Purohito ‘‘sādhu, devā’’ti mantabalena kumbhīraṃ nāma yakkhaṃ āvahetvā yakkhānubhāvena rājānaṃ tāvadeva ujjenīnagaraṃ nesi. Rājā tāya saddhiṃ ekarattiṃ saṃvāsaṃ kappesi. Sā tena gabbhaṃ gaṇhi. Rañño ca ārocesi – ‘‘mama kucchiyaṃ gabbho patiṭṭhahī’’ti. Taṃ sutvā rājā naṃ ‘‘sace putto bhaveyya, vaḍḍhetvā mamaṃ dassehī’’ti vatvā nāmamuddikaṃ datvā agamāsi. Sā dasamāsaccayena puttaṃ vijāyitvā nāmaggahaṇadivase abhayoti nāmaṃ akāsi. Puttañca sattavassikakāle ‘‘tava pitā bimbisāramahārājā’’ti rañño santikaṃ pahiṇi. Rājā taṃ puttaṃ passitvā puttasinehaṃ paṭilabhitvā kumārakaparihārena vaḍḍhesi. Tassa saddhāpaṭilābho pabbajjā visesādhigamo ca heṭṭhā āgatoyeva. Tassa mātā aparabhāge puttassa abhayattherassa santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddhā bhikkhunīsu pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karontī nacirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.1.60-70) –
这是颂赞勇猛母比库尼的歌诗。此颂亦见诸古佛时代,各有其事迹:昔时比苏陀佛时代,有一比库尼婆罗门出生于贵族家庭,洞悉时运,出家行乞,经一日慧观见导师,虔诚心悦,轻手仅持钵施食。此等善业力所熏感,令天人男女流转此生起佛法,由此法力辉映,境界洁净如莲花城市名曰乌琰。国王宾比萨拉闻此女之美德,于朝议中说:「乌琰城有一名花户,我欲一见。」宫中师命请来护法夜叉神,同时天神随行,国王共处一室通宵。此比库尼遂怀孕。国王问曰:「我之私室有孕否?」女闻言对曰:「如是,若真生子,愿见吾为大王。」遂获名阿跋跋。十月怀胎,生男孩,命名「阿跋跋」。男孩七岁时,至国王面前曰:「我父为大王宾比萨拉。」国王见其子深感亲爱,给予照料,儿增长无碍。因其信心坚固,出家受具戒得特殊成就,后于母亲之辅导下,归依比库,修习观慧,短时即得阿拉汉果。此事载于《比库尼传》(apadāna)第二卷第1章第60至70偈。
‘‘Piṇḍacāraṃ carantassa, tissanāmassa satthuno;
「持钵乞食者,名曰比苏陀佛弟子;…」
Kaṭacchubhikkhaṃ paggayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ.
我将持带有束缚之苦的食物,献于诸佛之尊世尊。
‘‘Paṭiggahetvā sambuddho, tisso lokagganāyako;
『悉已受持,正觉者为三界主领;
Vīthiyā saṇṭhito satthā, akā me anumodanaṃ.
导师如同大路交汇处安住,然无我之许可赞同。』
‘‘Kaṭacchubhikkhaṃ datvāna, tāvatiṃsaṃ gamissasi;
『施予有束缚之苦的食物后,你将往往至三十三天;
Chattiṃsadevarājūnaṃ, mahesittaṃ karissasi.
为三十三位天王中的尊长,行使王权。』
‘‘Paññāsaṃ cakkavattīnaṃ, mahesittaṃ karissasi;
『你将为五十位下界诸王中的尊长,担任领袖位置;
Manasā patthitaṃ sabbaṃ, paṭilacchasi sabbadā.
诸法皆为心所摄受,汝恒常洞察一切。
‘‘Sampattiṃ anubhotvāna, pabbajissasi kiñcanā;
“体验完备之功德,汝将出家离俗;
Sabbāsave pariññāya, nibbāyissasināsavā.
洞见诸使伏皆尽,汝将灭尽烦恼之根。
‘‘Idaṃ vatvāna sambuddho, tisso lokagganāyako;
“如是所说世尊,三界之王导引,
Nabhaṃ abbhuggamī vīro, haṃsarājāva ambare.
此勇士飞升空中,若天鹅王翔于虚空。
‘‘Sudinnaṃ me dānavaraṃ, suyiṭṭhā yāgasampadā;
“予今所受利养丰盛,福德庄严,施舍如雨,护持恒久,
Kaṭacchubhikkhaṃ datvāna, pattāhaṃ acalaṃ padaṃ.
布施化缘之后,我证得了坚定不动的正位。
‘‘Dvenavute ito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
『二百年前,我当时曾布施那物;
Duggatiṃ nābhijānāmi, bhikkhādānassidaṃ phalaṃ.
我不知这布施能使我离恶趣,获得果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「烦恼已从我心除……经已依止佛陀教法所成。」』
Arahattaṃ pana patvā attano puttena abhayattherena dhammaṃ kathentena ovādavasena yā gāthā bhāsitā, udānavasena sayampi tā eva paccudāharantī –
然而得阿라汉果已后,我儿得长老无畏者宣讲法教,教诲训导时所唱诵的偈语,以颂句形式述说,我亦以偈颂相应举证——
§33
33.
‘‘Uddhaṃ pādatalā amma, adho ve kesamatthakā;
「脚掌向上,我向上举起,头发向下垂落」;
Paccavekkhassumaṃ kāyaṃ, asuciṃ pūtigandhikaṃ.
回顾自己身躯,观其不净、散发腐臭之气。
§34
34.
‘‘Evaṃ viharamānāya, sabbo rāgo samūhato;
『如是修行时,诸贪欲皆已熄灭;
Pariḷāho samucchinno, sītibhūtāmhi nibbutā’’ti. – āha;
渴爱已遭消除,实为凉灭,终获解脱。』— 此谓。
Tattha paṭhamagāthāya tāva ayaṃ saṅkhepattho – amma padumavati, pādatalato uddhaṃ kesamatthakato adho nānappakāraasucipūritāya asuciṃ sabbakālaṃ pūtigandhavāyanato pūtigandhikaṃ, imaṃ kucchitānaṃ āyatanatāya kāyaṃ sarīraṃ ñāṇacakkhunā paccavekkhassūti. Ayañhi tassā puttena ovādadānavasena bhāsitā gāthā.
此处以第一偈为总说——据母莲华所示,足底至上、头发末端至下方,各种形态皆满是不净且充满腐臭之气,此身乃因贪恋之处所聚合的身体,由慧眼观察而得知。此偈是其子以劝诫之辞所言。
Sā taṃ sutvā arahattaṃ patvā udānentī ācariyapūjāvasena tameva gāthaṃ paṭhamaṃ vatvā attano paṭipattiṃ kathentī ‘‘evaṃ viharamānāyā’’ti dutiyaṃ gāthamāha.
其母闻之证得阿拉汉,具足感恩心并尊敬导师,诵读此第一偈后,述说修行法门曰『如是修行』,而作第二偈。
Tattha evaṃ viharamānāyāti evaṃ mama puttena abhayattherena ‘‘uddhaṃ pādatalā’’tiādinā dinne ovāde ṭhatvā sabbakāyaṃ asubhato disvā ekaggacittā tattha bhūtupādāyabhede rūpadhamme tappaṭibaddhe vedanādike arūpadhamme pariggahetvā tattha tilakkhaṇaṃ āropetvā aniccānupassanādivasena viharamānāya. Sabbo rāgo samūhatoti vuṭṭhānagāminivipassanāya maggena ghaṭitāya maggapaṭipāṭiyā aggamaggena sabbo rāgo mayā samūhato samugghāṭito. Pariḷāho samucchinnoti tato eva sabbo kilesapariḷāho sammadeva ucchinno, tassa ca samucchinnattā eva sītibhūtā saupādisesāya nibbānadhātuyā nibbutā amhīti.
所云『如是修行』即我子阿毗柯长老以『足底向上』等形象为例劝说,令诸恶身尽现、专心一意观其实体,断除色触等诸苦,摒弃无色法,以三相观察涵盖无常及其它,依止修行。『诸贪欲皆熄灭』是指由观行入正见之道,修行路径得成就,其行普遍根除贪欲、彻底揭破。『渴爱已遭消除』指污染尽灭,余余无漏涅槃之体已如凉灭般获得真正解脱。
Abhayamātutherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿帕亚母长老尼偈注释完毕。
9. Abhayātherīgāthāvaṇṇanā9. 阿帕亚长老尼偈注释
Abhaye bhiduro kāyotiādikā abhayattheriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinantī sikhissa bhagavato kāle khattiyamahāsālakule nibbattitvā viññutaṃ patvā aruṇarañño aggamahesī ahosi. Rājā tassā ekadivasaṃ gandhasampannāni satta uppalāni adāsi. Sā tāni gahetvā ‘‘kiṃ me imehi piḷandhantehi. Yaṃnūnāhaṃ imehi bhagavantaṃ pūjessāmī’’ti cintetvā nisīdi. Bhagavā ca bhikkhācāravelāyaṃ rājanivesanaṃ pāvisi . Sā bhagavantaṃ disvā pasannamānasā paccuggantvā tehi pupphehi pūjetvā pañcapatiṭṭhitena vandi. Sā tena puññakammena devamanussesu saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde ujjeniyaṃ kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā abhayamātusahāyikā hutvā tāya pabbajitāya tassā sinehena sayampi pabbajitvā tāya saddhiṃ rājagahe vasamānā ekadivasaṃ asubhadassanatthaṃ sītavanaṃ agamāsi. Satthā gandhakuṭiyaṃ nisinnova tassā anubhūtapubbaṃ ārammaṇaṃ purato katvā tassā uddhumātakādibhāvaṃ pakāsesi. Taṃ disvā saṃvegamānasā aṭṭhāsi. Satthā obhāsaṃ pharitvā purato nisinnaṃ viya attānaṃ dassetvā –
无畏比都罗是比库尼长老,她的颂歌详述身体等事。此颂歌同样曾由古代佛弟子们作出,依次论述人生苦义,赞扬功德。她出生于护佛时期的刹帝利大家族,世尊成道后到达阿噜那林野,成为尊贵的女首领。国王某日赠给她七束芬芳莲花,她接过后坐下思忖:『这些莲花何用呢?不如用来敬礼世尊。』世尊行脚时进入王宫,她见世尊,心怀欣喜恭敬,随从众人以鲜花奉敬,五体投地礼拜。由于此功德,她于人天中轮转后,于佛陀出现的世代出家修行,了达真理,成为无畏母亲的助缘者。她亦出家,与之同住王舍城一日,因见不善景象而入凉林。世尊坐于香涧,面向她,将她以往所体悟的观照显现于前,展现其出家前的状态。见此之后,她心生激励而站立。世尊发光,宛如光明照耀于前,示现自我,言说道——
§35
35.
‘‘Abhaye bhiduro kāyo, yattha sattā puthujjanā;
『无畏比都罗比库尼的身躯,诸众生和凡夫所依,
Nikkhipissāmimaṃ dehaṃ, sampajānā satīmatī.
愿以正念觉知,弃置此身不挂碍。
§36
36.
‘‘Bahūhi dukkhadhammehi, appamādaratāya me;
我虽遭多苦悲,然不懈怠修行;
Taṇhakkhayo anuppatto, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
断灭渴爱已成,全成佛陀教法。』——
Imā gāthā abhāsi. Sā gāthāpariyosāne arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.1.71-90) –
此颂歌展现完毕。于颂歌终结时,她证得阿拉汉果。于《阿帕陀经注》(apa. therī 2.1.71-90)中有记载此语。
‘‘Nagare aruṇavatiyā, aruṇo nāma khattiyo;
『在城镇中,有一名叫阿鲁诺的王族青年,』
Tassa rañño ahuṃ bhariyā, vāritaṃ vārayāmahaṃ.
『他的王后便是我,我为他筑起了围墙加以保护。』
‘‘Sattamālaṃ gahetvāna, uppalā devagandhikā;
『携带着七串花环与天香莲花,』
Nisajja pāsādavare, evaṃ cintesi tāvade.
『我端坐于华美宫殿之中,如此思惟着。』
‘‘Kiṃ me imāhi mālāhi, sirasāropitāhi me;
『这些戴在我头上的花环,为何而设?』
Varaṃ me buddhaseṭṭhassa, ñāṇamhi abhiropitaṃ.
『愿我得于佛陀至尊的加持,于智慧上而蒙恩宠。』
‘‘Sambuddhaṃ paṭimānentī, dvārāsanne nisīdahaṃ;
我在门口坐下,面向正觉者的像,
Yadā ehiti sambuddho, pūjayissaṃ mahāmuniṃ.
当正觉者到来时,我将供养大圣者。
‘‘Kakudho vilasantova, migarājāva kesarī;
正如猛虎怒吼,狮王怒发,
Bhikkhusaṅghena sahito, āgacchi vīthiyā jino.
与比库僧团同行,诸胜者行于街道。
‘‘Buddhassa raṃsiṃ disvāna, haṭṭhā saṃviggamānasā;
见到佛陀的光辉,心惧几乎失措,
Dvāraṃ avāpuritvāna, buddhaseṭṭhamapūjayiṃ.
关闭门户,崇敬顶礼佛陀至尊。
‘‘Satta uppalapupphāni, parikiṇṇāni ambare;
七朵莲花,圆满洁净,散布于天空之中;
Chadiṃ karonto buddhassa, matthake dhārayanti te.
它们遮掩着世尊,托持于其顶上。
‘‘Udaggacittā sumanā, vedajātā katañjalī;
心高洁欢喜,出自真情,双手合十;
Tattha cittaṃ pasādetvā, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
在那里心生欢喜,我即前往赞礼。
‘‘Mahānelassa chādanaṃ, dhārenti mama muddhani;
以广大的莲叶为遮盖,托持于我的手中;
Dibbagandhaṃ pavāyāmi, sattuppalassidaṃ phalaṃ.
我吹起天香,献上这七朵莲花的果实。
‘‘Kadāci nīyamānāya, ñātisaṅghena me tadā;
‘曾几何时,正当受戒时,我得一亲族僧团相属守护;
Yāvatā parisā mayhaṃ, mahānelaṃ dharīyati.
那僧众至我处犹如大海汹涌澎湃,广博承载我心。
‘‘Sattati devarājūnaṃ, mahesittamakārayiṃ;
我曾降伏七十位天帝,将他们置于最大主宰之座;
Sabbattha issarā hutvā, saṃsarāmi bhavābhave.
成为无上支配者,于生死轮回中周行无阻。
‘‘Tesaṭṭhi cakkavattīnaṃ, mahesittamakārayiṃ;
又降服六位世界统治者,安置于最高权威之位;
Sabbe mamanuvattanti, ādeyyavacanā ahuṃ.
众皆依从我,我则是他们必当服从的主宰。
‘‘Uppalasseva me vaṇṇo, gandho ceva pavāyati;
“犹如莲花自有颜色芬芳,香气自然流布;
Dubbaṇṇiyaṃ na jānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
我不识其丑陋,唯知此果乃佛供养之果。
‘‘Iddhipādesu kusalā, bojjhaṅgabhāvanāratā;
“善修意力支,勤习觉支增上;
Abhiññāpāramippattā, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
证得超越神通,佛供养此为果。
‘‘Satipaṭṭhānakusalā, samādhijhānagocarā;
“善修念处行,禅定静虑所依;
Sammappadhānamanuyuttā, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
正精进相应行,此即佛供养之果。”
‘‘Vīriyaṃ me dhuradhorayhaṃ, yogakkhemādhivāhanaṃ;
『我力勤精进,护持安心修行;』
Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.
『诸烦恼已断尽,如今无复轮回。』
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ;
『从一千三十亿劫之前,供养过那一朵花;』
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
『未知有恶趣,佛供养便如是果。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti. (apa. therī 2.1.71-90);
『烦恼在我已断……如是,奉行佛陀教法。』
Arahattaṃ pana patvā udānentī tā eva gāthā parivattitvā abhāsi.
然而已获阿拉汉果之后,于此词句反复唱诵,转变为此偈而宣说。
Tattha abhayeti attānameva ālapati. Bhiduroti bhijjanasabhāvo, aniccoti attho. Yattha sattā puthujjanāti yasmiṃ khaṇena bhijjanasīle asuciduggandhajegucchapaṭikkūlasabhāve kāye ime andhaputhujjanā sattā laggā laggitā. Nikkhipissāmimaṃ dehanti ahaṃ pana imaṃ dehaṃ pūtikāyaṃ puna anādānena nirapekkhā khipissāmi chaḍḍessāmi. Tattha kāraṇamāha ‘‘sampajānā satīmatī’’ti.
这里「无畏」指自我内心之无怖,使自己安心。所谓「破坏」是破坏之性,「无常」是其意义。因众生多属凡夫,对破坏具习性,如身具污秽恶臭、恶秽肮脏之相,这般盲目凡夫众生在身上相互缠绕,彼此依附。若问我,自己则将此身视为污秽之物,决断放弃丝毫不留恋、不偏袒,必定舍弃弃除。原因于此,即所谓「正知智者」。
Bahūhi dukkhadhammehīti jātijarādīhi anekehi dukkhadhammehi phuṭṭhāyāti adhippāyo. Appamādaratāyāti tāya eva dukkhotiṇṇatāya paṭiladdhasaṃvegattā satiavippavāsasaṅkhāte appamāde ratāya. Sesaṃ vuttanayameva. Ettha ca satthārā desitaniyāmena –
言众多苦法者,谓生老等诸多苦法已显现,即总称为「苦」之道理。所谓「精进不懈」是因为通过苦之极辛而激发加速、引发警觉,於精进无了断之断念乐趣。此即如前述所言。且佛陀以开示众生之规约,告诫曰——
‘‘Nikkhipāhi imaṃ dehaṃ, appamādaratāya te;
「舍弃此身,宜以精进者为之;
Taṇhakkhayaṃ pāpuṇāhi, karohi buddhasāsana’’nti. –
当达渴爱熄灭,积极践行佛法。」——
Pāṭho , theriyā vuttaniyāmeneva pana saṃgītiṃ āropitattā. Appamādaratāya teti appamādaratāya tayā bhavitabbanti attho.
此语为长老及比库尼所诵之法令。所谓「精进不懈」正是发愿应当成就精进之义。
Abhayātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿巴雅长老尼偈注释完毕。
10. Sāmātherīgāthāvaṇṇanā十、萨玛长老尼偈注释
Catukkhattuṃpañcakkhattuntiādikā sāmāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā sugatīsuyeva saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde kosambiyaṃ gahapatimahāsālakule nibbattitvā sāmātissā nāmaṃ ahosi. Sā viññutaṃ pattā sāmāvatiyā upāsikāya piyasahāyikā hutvā tāya kālaṅkatāya sañjātasaṃvegā pabbaji. Pabbajitvā ca sāmāvatikaṃ ārabbha uppannasokaṃ vinodetuṃ asakkontī ariyamaggaṃ gaṇhituṃ nāsakkhi. Aparabhāge āsanasālāya nisinnassa ānandattherassa ovādaṃ sutvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā tato sattame divase saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.
四十二或五十二年的长老时代所著之诗歌。此亦为先佛时代们所作功课,循序论述诸佛教法,依善缘缘起,妙导菩萨转世;于此佛陀降生之迦湿弥族土生大富商之家,历史熠熠。其名为萨玛提沙。彼女有智慧,与僧尼关系亲近,是其挚友。在身体污秽困顿时间,心生不安而出家。出家后始修萨玛提沙之道,起步虽有忧虑而无力缓解,未能掌握圣道。及至某日,于安坐厅堂,听受喜乐长老阿难之谆谆教诲,就此启动内观修习,至第七日遂获现证阿拉汉果。
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā taṃ pakāsentī –
断尽烦恼果已成阿拉汉,回观自身修行过程,将其昭然显明,
§37
37.
‘‘Catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ, vihārā upanikkhamiṃ;
言道:『四时与五时,静室之中内敛;
Aladdhā cetaso santiṃ, citte avasavattinī;
心已得安乐,念处自得安住;
Tassā me aṭṭhamī ratti, yato taṇhā samūhatā.
于我第八夜,渴爱已被灭尽。
§38
38.
‘‘Bahūhi dukkhadhammehi, appamādaratāya me;
多被苦法所困,而我极勤精进;
Taṇhakkhayo anuppatto, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
渴爱灭尽已成,佛陀教法我已成就。』
Udānavasena imā dve gāthā abhāsi.
此处由《乌达那经》解说成两偈。
Tattha catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ, vihārā upanikkhaminti ‘‘mama vasanakavihāre vipassanāmanasikārena nisinnā samaṇakiccaṃ matthakaṃ pāpetuṃ asakkontī utusappāyābhāvena nanu kho mayhaṃ vipassanā maggena ghaṭṭetī’’ti cintetvā cattāro pañca cāti nava vāre vihārā upassayato bahi nikkhamiṃ. Tenāha ‘‘aladdhā cetaso santiṃ, citte avasavattinī’’ti. Tattha cetaso santinti ariyamaggasamādhiṃ sandhāyāha. Citte avasavattinīti vīriyasamatāya abhāvena mama bhāvanācitte na vasavattinī. Sā kira ativiya paggahitavīriyā ahosi. Tassā me aṭṭhamī rattīti yato paṭṭhāya ānandattherassa santike ovādaṃ paṭilabhiṃ, tato paṭṭhāya rattindivamatanditā vipassanāya kammaṃ karontī rattiyaṃ catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ vihārato nikkhamitvā manasikāraṃ pavattentī visesaṃ anadhigantvā aṭṭhamiyaṃ rattiyaṃ vīriyasamataṃ labhitvā maggapaṭipāṭiyā kilese khepesinti attho. Tena vuttaṃ – ‘‘tassā me aṭṭhamī ratti, yato taṇhā samūhatā’’ti. Sesaṃ vuttanayameva.
经中述说:约四五天之间,于四众僧舍范畴内思惟修行——『我身处于住处,心专注于内观观照,坐于修行之处,无法如愿完成沙门之事,因缺乏迅速努力之力。然我实依内观之道修持,此难题岂非因努力不足所致?』思量后,于九日内不断在僧舍修习,而后外出。时说『未获内心安乐,心未得调伏』。此中所指内心安乐,谓圣道禅定聚会之心。所谓心未得调伏,是指因缺乏精进力,心于修习法门不持久,不能安住。此时努力甚为急切。至我第八夜,得悉长老安难陀教诲后,开始实行夜半至四更、五更时出舍修行,以心专注发挥内观,虽未得殊胜证悟,于第八夜中获平衡精进,遵行圣道,断减烦恼。此理旨在说明:『第八夜我因集尽渴爱』。余下内容即此陈说。
Sāmātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 萨玛长老尼偈注释完毕。
Dukanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 二集注释完毕。