21. Mahānipāto21. 大集
21. Mahānipāto21. 大集
1. Vaṅgīsattheragāthā1. 旺基萨长老偈
‘‘Nikkhantaṃ vata maṃ santaṃ, agārasmānagāriyaṃ;
「我已从家出家,成为无家者,
Vitakkā upadhāvanti, pagabbhā kaṇhato ime.
诸寻思却追逐我,这些来自黑暗的放肆者。
‘‘Uggaputtā mahissāsā, sikkhitā daḷhadhammino ;
「即使是乌伽族之子的大母水牛,受过训练、坚固法者,
Samantā parikireyyuṃ, sahassaṃ apalāyinaṃ.
从四周围绕我,千头不退却者。
‘‘Sacepi ettakā bhiyyo, āgamissanti itthiyo;
「即使比这更多的女人们来到,
Neva maṃ byādhayissanti , dhamme samhi patiṭṭhito.
她们也不能扰乱我,因为我已安住于法中。
‘‘Sakkhī hi me sutaṃ etaṃ, buddhassādiccabandhuno;
「确实我已从佛陀、太阳族亲属处听闻此法,
Nibbānagamanaṃ maggaṃ, tattha me nirato mano.
通往涅槃之道,我的心乐于彼处。」
‘‘Evaṃ ce maṃ viharantaṃ, pāpima upagacchasi;
「恶魔!若你在我如此住时前来;
Tathā maccu karissāmi, na me maggampi dakkhasi.
我也将如此对待死魔,你甚至连我的道路也看不到。
‘‘Aratiñca ratiñca pahāya, sabbaso gehasitañca vitakkaṃ;
舍断不喜与喜,完全舍断在家的寻;
Vanathaṃ na kareyya kuhiñci, nibbanatho avanatho sa bhikkhu.
比库不应在任何地方造作林,已无林、无林者,他是比库。
‘‘Yamidha pathaviñca vehāsaṃ, rūpagataṃ jagatogadhaṃ kiñci;
「凡此地与空,任何色所成,世间所摄者;
Parijīyati sabbamaniccaṃ, evaṃ samecca caranti mutattā.
一切无常都会衰败,智者了知此而行。
‘‘Upadhīsu janā gadhitāse, diṭṭhasute paṭighe ca mute ca;
「人们执着于诸依,于所见、所闻、所触及所思」
Ettha vinodaya chandamanejo, yo hettha na limpati muni tamāhu .
在此应除去欲与贪,他们称不执着于此者为牟尼。
‘‘Atha saṭṭhisitā savitakkā, puthujjanatāya adhammā niviṭṭhā;
「那时,六十位具寻者,凡夫性,住于非法;
Na ca vaggagatassa kuhiñci, no pana duṭṭhullagāhī sa bhikkhu.
对于已离群者无论何处,那位比库不执取粗重。
‘‘Dabbo cirarattasamāhito, akuhako nipako apihālu;
「答波长久以来得定,不欺诳、聪慧、不贪婪;
Santaṃ padaṃ ajjhagamā muni, paṭicca parinibbuto kaṅkhati kālaṃ.
牟尼证得寂静境,缘此般涅槃而等待时节。
‘‘Mānaṃ pajahassu gotama, mānapathañca jahassu asesaṃ;
「果德玛,你应舍断慢,应无余舍断慢之道;
Mānapathamhi sa mucchito, vippaṭisārīhuvā cirarattaṃ.
他迷醉于慢之道,长久以来成为追悔者。
‘‘Makkhena makkhitā pajā, mānahatā nirayaṃ papatanti;
「众生被覆障所覆,被慢所击而堕地狱;
Socanti janā cirarattaṃ, mānahatā nirayaṃ upapannā.
众生长久忧愁,被慢所击而生于地狱。」
‘‘Na hi socati bhikkhu kadāci, maggajino sammā paṭipanno;
「比库若正行道胜者,决不会悲伤;
Kittiñca sukhañcānubhoti, dhammadasoti tamāhu tathattaṃ.
他享受名声与快乐,他们称那如实者为见法者。
‘‘Tasmā akhilo idha padhānavā, nīvaraṇāni pahāya visuddho;
「因此,在此精进不动摇者,舍断诸盖而清净;
Mānañca pahāya asesaṃ, vijjāyantakaro samitāvī.
舍断一切慢,寂静者成为明行终结者。
‘‘Kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṃ me pariḍayhati;
「我被欲贪所燃烧,我的心被烧焦;
Sādhu nibbāpanaṃ brūhi, anukampāya gotama.
果德玛,请出于悲悯,善说熄灭之法。
‘‘Saññāya vipariyesā, cittaṃ te pariḍayhati;
「由于想的颠倒,你的心被烧焦;
Nimittaṃ parivajjehi, subhaṃ rāgūpasaṃhitaṃ ( ) .
应避免与贪相应的净美之相。
‘‘Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ;
「应修习须跋之心,令其专一、善等持;」
Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bhava.
「应有身至念,应成为多厌离者。」
‘‘Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;
「应修习无相,应断除慢随眠;」
Tato mānābhisamayā, upasanto carissasi.
「由此,以现观慢,你将寂静而行。」
‘‘Tameva vācaṃ bhāseyya, yāyattānaṃ na tāpaye;
「应只说那样的语言,以此不恼害自己;」
Pare ca na vihiṃseyya, sā ve vācā subhāsitā.
「也不伤害他人,那确实是善说之语。」
‘‘Piyavācameva bhāseyya, yā vācā paṭinanditā;
「应只说可爱之语,那被欢喜接受的语言;」
Yaṃ anādāya pāpāni, paresaṃ bhāsate piyaṃ.
「不取诸恶,对他人说可爱之语。」
‘‘Saccaṃ ve amatā vācā, esa dhammo sanantano;
「真实确是不死之语,这是永恒之法;
Sacce atthe ca dhamme ca, āhu santo patiṭṭhitā.
善人们确实安住于真实、利益与法。
‘‘Yaṃ buddho bhāsati vācaṃ, khemaṃ nibbānapattiyā;
「佛陀所说之语,为了安稳地证得涅槃;
Dukkhassantakiriyāya, sā ve vācānamuttamā.
为了作苦之灭尽,那确是诸语中最上者。
‘‘Gambhīrapañño medhāvī, maggāmaggassa kovido;
「具深慧之智者,精通道与非道;
Sāriputto mahāpañño, dhammaṃ deseti bhikkhunaṃ.
大慧者沙利子,为诸比库说法。
‘‘Saṅkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsati;
「他以总说而说,也以详说而说;
Sālikāyiva nigghoso, paṭibhānaṃ udiyyati .
如沙利咖鸟之鸣声,辩才涌现。」
‘‘Tassa taṃ desayantassa, suṇanti madhuraṃ giraṃ;
「当他说法时,他们听闻甜美的言语;
Sarena rajanīyena, savanīyena vaggunā;
以悦耳的、值得听闻的、善巧的声音;
Udaggacittā muditā, sotaṃ odhenti bhikkhavo.
诸比库心意高扬、喜悦,倾耳而听。
‘‘Ajja pannarase visuddhiyā, bhikkhū pañcasatā samāgatā;
「今日十五日清净日,五百位比库聚集;
Saṃyojanabandhanacchidā, anīghā khīṇapunabbhavā isī.
已断结缚之缚,无恼,已尽再生的仙人。
‘‘Cakkavattī yathā rājā, amaccaparivārito;
「犹如转轮王,为大臣们所围绕;
Samantā anupariyeti, sāgarantaṃ mahiṃ imaṃ.
遍行于四周,直至大海边缘的大地。
‘‘Evaṃ vijitasaṅgāmaṃ, satthavāhaṃ anuttaraṃ;
「如是已胜战斗的、无上的商主;
Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino.
诸弟子亲近〔他〕,〔他们是〕三明者、死魔的征服者。
‘‘Sabbe bhagavato puttā, palāpettha na vijjati;
「一切世尊之子,此中无有虚伪;
Taṇhāsallassa hantāraṃ, vande ādiccabandhunaṃ.
我礼敬渴爱之箭的破坏者、太阳族之亲。
‘‘Parosahassaṃ bhikkhūnaṃ, sugataṃ payirupāsati;
「超过一千位比库,亲近善逝;
Desentaṃ virajaṃ dhammaṃ, nibbānaṃ akutobhayaṃ.
〔他〕正在教导离尘之法、无畏之涅槃。
‘‘Suṇanti dhammaṃ vimalaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ;
「他们听闻清净之法,正等正觉者所教导的;
Sobhati vata sambuddho, bhikkhusaṅghapurakkhato.
正觉者确实辉耀,以比库僧团为前导。
‘‘‘Nāganāmo’si bhagavā, isīnaṃ isisattamo;
「『龙名』是世尊,诸仙人中最胜之仙;
Mahāmeghova hutvāna, sāvake abhivassasi.
成为大云后,你向诸弟子降雨。
‘‘Divā vihārā nikkhamma, satthudassanakamyatā;
「从日间住处出来,渴望见导师;
Sāvako te mahāvīra, pāde vandati vaṅgiso.
大雄,你的弟子旺基沙礼敬你的足。
‘‘Ummaggapathaṃ mārassa, abhibhuyya carati pabhijja khīlāni;
「征服并破坏魔的道路与桩柱后而行;
Taṃ passatha bandhapamuñcakaraṃ, asitaṃva bhāgaso pavibhajja.
看那解缚者,如同分配食物一般。
‘‘Oghassa hi nitaraṇatthaṃ, anekavihitaṃ maggaṃ akkhāsi;
「确实为了渡越瀑流,他说示了种种道;
Tasmiñca amate akkhāte, dhammadasā ṭhitā asaṃhīrā.
在那所说示的不死法中,法眼者住立不动摇。
‘‘Pajjotakaro ativijjha , sabbaṭhitīnaṃ atikkamamaddasa ;
「作光明者,洞察后,见到一切住处的超越;
Ñatvā ca sacchikatvā ca, aggaṃ so desayi dasaddhānaṃ.
知晓并现证后,他教导了十力者中的最上者。
‘‘Evaṃ sudesite dhamme, ko pamādo vijānataṃ dhammaṃ;
「法如此善说,对于了知法者,何有放逸?
Tasmā hi tassa bhagavato sāsane, appamatto sadā namassamanusikkhe.
「因此,在彼世尊的教法中,应常不放逸地礼敬、随学。
‘‘Buddhānubuddho yo thero, koṇḍañño tibbanikkamo;
「随佛觉悟的长老,精进猛烈的贡德雅,
Lābhī sukhavihārānaṃ, vivekānaṃ abhiṇhaso.
「获得乐住,常常独居。
‘‘Yaṃ sāvakena pattabbaṃ, satthu sāsanakārinā;
「凡弟子应得者,奉行导师教诫者,
Sabbassa taṃ anuppattaṃ, appamattassa sikkhato.
「一切彼已达到,不放逸地学习者。
‘‘Mahānubhāvo tevijjo, cetopariyakovido;
「大威力、三明者,善巧他心智者,
Koṇḍañño buddhadāyādo, pāde vandati satthuno.
果德玛之继承者贡德若,礼敬导师之足。
‘‘Nagassa passe āsīnaṃ, muniṃ dukkhassa pāraguṃ;
「坐于山侧,牟尼已度苦;
Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino.
诸弟子亲近须跋,三明者,魔死之破坏者。
‘‘Cetasā anupariyeti, moggallāno mahiddhiko;
「大神通者摩嘎喇那,以心遍察;
Cittaṃ nesaṃ samanvesaṃ , vippamuttaṃ nirūpadhiṃ.
探察他们之心,已解脱,无依。
‘‘Evaṃ sabbaṅgasampannaṃ, muniṃ dukkhassa pāraguṃ;
「如是具足一切支,牟尼已度苦;
Anekākārasampannaṃ, payirupāsanti gotamaṃ.
具足种种相,亲近须跋果德玛。
‘‘Cando yathā vigatavalāhake nabhe, virocati vītamalova bhāṇumā;
「犹如月亮于无云之空,光明者离垢而照耀;
Evampi aṅgīrasa tvaṃ mahāmuni, atirocasi yasasā sabbalokaṃ.
如此,盎其拉沙,你这位大牟尼,以名声超越一切世间。
‘‘Kāveyyamattā vicarimha pubbe, gāmā gāmaṃ purā puraṃ;
「我们以前游行于诗歌,从村到村,从城到城;
Athaddasāma sambuddhaṃ, sabbadhammāna pāraguṃ.
然后我们见到了正自觉者,一切法的彼岸者。
‘‘So me dhammamadesesi, muni dukkhassa pāragū;
「那位牟尼、苦的彼岸者为我说法;
Dhammaṃ sutvā pasīdimha, saddhā no udapajjatha.
听闻法后我们净信,我们的信生起了。
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, khandhe āyatanāni ca;
「听闻他的言语后,了知诸蕴、诸处,
Dhātuyo ca viditvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
以及诸界后,我出家为无家者。
‘‘Bahūnaṃ vata atthāya, uppajjanti tathāgatā;
「确实为了众多的利益,诸如来出现;
Itthīnaṃ purisānañca, ye te sāsanakārakā.
对于那些女人和男人们,他们是教法的奉行者。
‘‘Tesaṃ kho vata atthāya, bodhimajjhagamā muni;
「牟尼确实为了他们的利益,证得了菩提;
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, ye nirāmagataddasā.
对于那些比库和比库尼们,他们已见到无欲。
‘‘Sudesitā cakkhumatā, buddhenādiccabandhunā;
「具眼者、佛陀、太阳族亲,出于对众生的悲悯,
Cattāri ariyasaccāni, anukampāya pāṇinaṃ.
善说了四圣谛。
‘‘Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;
「苦、苦之集、苦之超越,
Ariyaṃ caṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.
以及导向苦寂灭的八支圣道。
‘‘Evamete tathā vuttā, diṭṭhā me te yathā tathā;
「这些如此被说,我如实地见到了它们;
Sadattho me anuppatto, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
我已达成自己的利益,已完成佛陀的教诫。
‘‘Svāgataṃ vata me āsi, mama buddhassa santike;
我到佛陀面前,确实是善来;
Suvibhattesu dhammesu, yaṃ seṭṭhaṃ tadupāgamiṃ.
在分别论的诸法中,我已达到最胜者。
‘‘Abhiññāpāramippatto, sotadhātu visodhitā;
我已达到神通的彼岸,耳界已清净;
Tevijjo iddhipattomhi, cetopariyakovido.
我具三明、得神通,善巧于心差别智。
‘‘Pucchāmi satthāramanomapaññaṃ, diṭṭheva dhamme yo vicikicchānaṃ chettā;
我问无上慧的导师,于现法中断除疑惑者;
Aggāḷave kālamakāsi bhikkhu, ñāto yasassī abhinibbutatto.
在阿嘎喇瓦,那位比库已命终,有名望、有名声,已证涅槃。
‘‘Nigrodhakappo iti tassa nāmaṃ, tayā kataṃ bhagavā brāhmaṇassa;
尼俱律陀咖波是他的名字,世尊为那位婆罗门所作;
So taṃ namassaṃ acari mutyapekho, āraddhavīriyo daḷhadhammadassī.
他怀着死亡的期待礼敬他,精进勇猛,坚固法见者。
‘‘Taṃ sāvakaṃ sakka mayampi sabbe, aññātumicchāma samantacakkhu;
「萨咖啊!我们所有人也都想了知那位弟子,那位具一切眼者;
Samavaṭṭhitā no savanāya sotā , tuvaṃ no satthā tvamanuttarosi’’.
我们的耳已准备好聆听,你是我们的导师,你是无上者。」
Chinda no vicikicchaṃ brūhi metaṃ, parinibbutaṃ vedaya bhūripañña;
「请为我们断除疑惑,请告诉我这个,请以广慧了知般涅槃者;
Majjheva no bhāsa samantacakkhu, sakkova devāna sahassanetto.
请在我们中间说,具一切眼者,如同萨咖是诸天的千眼者。」
‘‘Ye keci ganthā idha mohamaggā, aññāṇapakkhā vicikicchaṭhānā;
「凡此处任何结缚、痴道、无智之类、疑惑之处;
Tathāgataṃ patvā na te bhavanti, cakkhuñhi etaṃ paramaṃ narānaṃ.
到达如来后,它们不存在,因为这是人们的最上眼。
‘‘No ce hi jātu puriso kilese, vāto yathā abbhaghanaṃ vihāne;
「如果人确实不能像风吹散云团那样驱散诸烦恼;
Tamovassa nivuto sabbaloko, jotimantopi na pabhāseyyuṃ .
整个世间被黑暗所覆盖,即使有光明者也不能照耀。
‘‘Dhīrā ca pajjotakarā bhavanti, taṃ taṃ ahaṃ vīra tatheva maññe;
「智者们成为点灯者,我认为你也是如此,勇士!
Vipassinaṃ jānamupāgamimha, parisāsu no āvikarohi kappaṃ.
「我们来到了维巴西觉者处,请在众会中为我们显示劫。
‘‘Khippaṃ giraṃ eraya vaggu vagguṃ, haṃsova paggayha saṇikaṃ nikūja;
「请迅速发出快速的声音,如天鹅般扬起,缓缓地鸣叫;
Bindussarena suvikappitena, sabbeva te ujjugatā suṇoma.
「以清晰分别论的音声,我们都将正直地听闻你的教导。
‘‘Pahīnajātimaraṇaṃ asesaṃ, niggayha dhonaṃ vadessāmi dhammaṃ;
「我将说无余地断除生死的法,说清净的法;
Na kāmakāro hi puthujjanānaṃ, saṅkheyyakāro ca tathāgatānaṃ.
「因为这不是凡夫的欲求所能做到的,而是如来们的思量所能做到的。
‘‘Sampannaveyyākaraṇaṃ tavedaṃ, samujjupaññassa samuggahītaṃ;
「这是你完善的分别论,是正直慧者所善把握的;
Ayamañjali pacchimo suppaṇāmito, mā mohayī jānamanomapañña.
这最后的合掌已善礼敬,请勿迷惑知意慧者。
‘‘Paroparaṃ ariyadhammaṃ viditvā, mā mohayī jānamanomavīriya;
已知最上的圣法,请勿迷惑知意精进者;
Vāriṃ yathā ghammani ghammatatto, vācābhikaṅkhāmi sutaṃ pavassa.
如同在热季渴求水,我以语言渴求听闻法雨。
‘‘Yadatthikaṃ brahmacariyaṃ acarī, kappāyano kaccissataṃ amoghaṃ;
咖帕亚那所行的梵行是为了什么目的?它是否成就而不空?
Nibbāyi so ādu saupādiseso , yathā vimutto ahu taṃ suṇoma.
他是否涅槃?或者还有余依?我们想听闻他如何解脱。
‘‘‘Acchecchi taṇhaṃ idha nāmarūpe,
「他已断除对此名色的渴爱,
(Iti bhagavā) kaṇhassa sotaṃ dīgharattānusayitaṃ;
(世尊如是说)已断除长夜随眠的魔的瀑流;
Atāri jātiṃ maraṇaṃ asesaṃ’, iccabravi bhagavā pañcaseṭṭho.
他已超越生与死,无有剩余。」五位最上者中的世尊如是说。
‘‘Esa sutvā pasīdāmi, vaco te isisattama;
「听闻此语我信受,你的言语,仙人中最上者;
Amoghaṃ kira me puṭṭhaṃ, na maṃ vañcesi brāhmaṇo.
我所问的确实不空,婆罗门没有欺骗我。
‘‘Yathā vādī tathā kārī, ahu buddhassa sāvako;
「如其所说如其所行,佛陀的弟子确实如此;
Acchecchi maccuno jālaṃ, tataṃ māyāvino daḷhaṃ.
他已切断死魔之网,那魔术师所张的坚固之网。
‘‘Addasa bhagavā ādiṃ, upādānassa kappiyo;
「世尊咖毕约已见取的根源;
Accagā vata kappāno, maccudheyyaṃ suduttaraṃ.
咖巴那确实已超越了极难超越的死魔境域。
‘‘Taṃ devadevaṃ vandāmi, puttaṃ te dvipaduttama;
「我礼敬那天中之天,你的儿子,两足中最上者;
Anujātaṃ mahāvīraṃ, nāgaṃ nāgassa orasa’’nti.
随顺而生的大雄,龙之子的龙。」
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vaṅgīso thero gāthāyo · 如是具寿旺基萨长老偈
Abhāsitthāti.
已说。
Mahānipāto niṭṭhito. · 大集完
Tatruddānaṃ –
此摄颂——
Sattatimhi nipātamhi, vaṅgīso paṭibhāṇavā;
在第七集中,旺义沙是辩才者;
Ekova thero natthañño, gāthāyo ekasattatīti.
唯一位长老,无其他,偈颂七十一。
Niṭṭhitā theragāthāyo. · 长老偈完
Tatruddānaṃ –
此摄颂——
Sahassaṃ honti tā gāthā, tīṇi saṭṭhisatāni ca;
彼等偈颂有一千,三百六十;
Therā ca dve satā saṭṭhi, cattāro ca pakāsitā.
长老们有二百六十,四位已宣说。
Sīhanādaṃ naditvāna, buddhaputtā anāsavā;
作狮子吼后,诸佛子无漏者;
Khemantaṃ pāpuṇitvāna, aggikhandhāva nibbutāti.
达到安稳后,如火聚般寂灭。
Theragāthāpāḷi niṭṭhitā. · 长老偈部完