三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页经藏小部长老偈部17. 三十集

17. Tiṃsanipāto17. 三十集

211 段 · CSCD 巴利原典
17. Tiṃsanipāto17. 三十集
1. Phussattheragāthā1. 普萨长老偈
Pāsādike bahū disvā, bhāvitatte susaṃvute;
见到众多令人欢喜者,已修习自己、善防护者;
Isi paṇḍarasagotto , apucchi phussasavhayaṃ.
班达拉种姓的仙人,询问名为弗萨者。
‘‘Kiṃchandā kimadhippāyā, kimākappā bhavissare;
「什么是意欲、什么是志向、什么是决意,将会成为;
Anāgatamhi kālamhi, taṃ me akkhāhi pucchito’’.
在未来时,请你被问后告诉我」。
‘‘Suṇohi vacanaṃ mayhaṃ, isipaṇḍarasavhaya;
「听我的言语,名为班达拉的仙人;
Sakkaccaṃ upadhārehi, ācikkhissāmyanāgataṃ.
恭敬地忆持,我将告知未来。
‘‘Kodhanā upanāhī ca, makkhī thambhī saṭhā bahū;
「易怒者、怀恨者、虚伪者、顽固者、狡诈者众多;
Ussukī nānāvādā ca, bhavissanti anāgate.
热衷者、种种异论者,将会在未来。
‘‘Aññātamānino dhamme, gambhīre tīragocarā;
「于法自以为已知者,深奥法中行于岸边;
Lahukā agaru dhamme, aññamaññamagāravā.
于法轻浮不尊重,彼此互不恭敬。
‘‘Bahū ādīnavā loke, uppajjissantyanāgate;
「世间有众多过患,未来将会生起;
Sudesitaṃ imaṃ dhammaṃ, kilesessanti dummatī.
此善说之法,恶慧者将染污。
‘‘Guṇahīnāpi saṅghamhi, voharantā visāradā;
「于僧团中无德者,说话自信无畏;
Balavanto bhavissanti, mukharā assutāvino.
他们将会强势,多嘴而无闻。
‘‘Guṇavantopi saṅghamhi, voharantā yathātthato;
「于僧团中有德者,如实说话;
Dubbalā te bhavissanti, hirīmanā anatthikā.
他们将会软弱,有惭而不求利。
‘‘Rajataṃ jātarūpañca, khettaṃ vatthumajeḷakaṃ;
「银与金,田地、住处与山羊,
Dāsidāsañca dummedhā, sādiyissantyanāgate.
愚痴者将接受女奴与男奴,在未来。
‘‘Ujjhānasaññino bālā, sīlesu asamāhitā;
「愚者具有不满之想,于诸戒不安定,
Unnaḷā vicarissanti, kalahābhiratā magā.
傲慢者将游行,喜好争论的鹿。
‘‘Uddhatā ca bhavissanti, nīlacīvarapārutā;
「他们将掉举,披着蓝色衣,
Kuhā thaddhā lapā siṅgī, carissantyariyā viya.
虚伪、顽固、饶舌、傲慢,将如圣者般行。
‘‘Telasaṇṭhehi kesehi, capalā añjanakkhikā;
「以油膏涂抹头发,轻浮、眼涂眼药,
Rathiyāya gamissanti, dantavaṇṇikapārutā.
将行于街道,披着象牙色衣。
‘‘Ajegucchaṃ vimuttehi, surattaṃ arahaddhajaṃ;
「不厌恶被解脱者所厌恶的,贪染于阿拉汉的幢相;
Jigucchissanti kāsāvaṃ, odātesu samucchitā .
他们将厌恶袈裟,执着于白衣。
‘‘Lābhakāmā bhavissanti, kusītā hīnavīriyā;
「他们将是欲求利养者,懈怠、劣精进;
Kicchantā vanapatthāni, gāmantesu vasissare.
厌恶森林与荒野,他们将住在村落边缘。
‘‘Ye ye lābhaṃ labhissanti, micchājīvaratā sadā;
「凡那些将获得利养者,常耽于邪命;
Te teva anusikkhantā, bhajissanti asaṃyatā.
他们正是那些学习者,将亲近不自制者。
‘‘Ye ye alābhino lābhaṃ, na te pujjā bhavissare;
「凡那些无利养者获得利养,他们将不受尊敬;
Supesalepi te dhīre, sevissanti na te tadā.
即使那些贤者极易亲近,那时他们也不亲近。」
‘‘Milakkhurajanaṃ rattaṃ , garahantā sakaṃ dhajaṃ;
「染着于野蛮人的人群,诽谤自己的幢旗;
Titthiyānaṃ dhajaṃ keci, dhārissantyavadātakaṃ.
某些人将持有外道的幢旗,作为洁白之物。
‘‘Agāravo ca kāsāve, tadā tesaṃ bhavissati;
「那时,他们对袈裟将无恭敬;
Paṭisaṅkhā ca kāsāve, bhikkhūnaṃ na bhavissati.
比库们对袈裟将无省察。
‘‘Abhibhūtassa dukkhena, sallaviddhassa ruppato;
「被苦所征服,如箭所刺而痛苦,
Paṭisaṅkhā mahāghorā, nāgassāsi acintiyā.
龙象的省察极为可怖,不可思议。
‘‘Chaddanto hi tadā disvā, surattaṃ arahaddhajaṃ;
「六牙象那时见到善染的阿拉汉幢旗,
Tāvadeva bhaṇī gāthā, gajo atthopasaṃhitā’’.
那象即刻说出与义相应的偈颂」。
‘‘Anikkasāvo kāsāvaṃ, yo vatthaṃ paridhassati ;
「无垢者穿着袈裟衣,
Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati.
若离调御与真实,他不值得穿袈裟。
‘‘Yo ca vantakāsāvassa, sīlesu susamāhito;
「若已吐出诸垢秽,善安住于诸戒中;
Upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahati.
具足调御与真实,他确实值得穿袈裟。
‘‘Vipannasīlo dummedho, pākaṭo kāmakāriyo;
「戒坏劣慧者,明显随欲而行者;
Vibbhantacitto nissukko, na so kāsāvamarahati.
心散乱无精勤者,他不值得穿袈裟。
‘‘Yo ca sīlena sampanno, vītarāgo samāhito;
「若达上者,离贪且得定;
Odātamanasaṅkappo, sa ve kāsāvamarahati.
意与思清净者,他确实值得穿袈裟。」
‘‘Uddhato unnaḷo bālo, sīlaṃ yassa na vijjati;
「掉举、傲慢的愚者,没有戒,
Odātakaṃ arahati, kāsāvaṃ kiṃ karissati.
他应得白衣,袈裟有何用?
‘‘Bhikkhū ca bhikkhuniyo ca, duṭṭhacittā anādarā;
「比库与比库尼,心怀恶意、无恭敬,
Tādīnaṃ mettacittānaṃ, niggaṇhissantyanāgate.
对那些具慈心者,未来将会压制。
‘‘Sikkhāpentāpi therehi, bālā cīvaradhāraṇaṃ;
「即使长老们教导,愚者穿着袈裟,
Na suṇissanti dummedhā, pākaṭā kāmakāriyā.
劣慧者不会听从,公然行欲事。
‘‘Te tathā sikkhitā bālā, aññamaññaṃ agāravā;
「那些如此受教的愚者,彼此不恭敬,
Nādiyissantupajjhāye, khaḷuṅko viya sārathiṃ.
不会尊敬亲教师,如劣马对御者。
‘‘Evaṃ anāgataddhānaṃ, paṭipatti bhavissati;
「如此,未来世的行道将会是这样;
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, patte kālamhi pacchime.
对于比库们和比库尼们,当到达最后时期时。
‘‘Purā āgacchate etaṃ, anāgataṃ mahabbhayaṃ;
「在这未来的大怖畏到来之前;
Subbacā hotha sakhilā, aññamaññaṃ sagāravā.
你们应当易受教、和合,彼此互相恭敬。
‘‘Mettacittā kāruṇikā, hotha sīlesu saṃvutā;
「应当具慈心、具悲心,在诸戒中防护;
Āraddhavīriyā pahitattā, niccaṃ daḷhaparakkamā.
精进勤奋、专心致志,常常坚固精勤。
‘‘Pamādaṃ bhayato disvā, appamādañca khemato;
「见放逸为怖畏,见不放逸为安稳;
Bhāvethaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, phusantā amataṃ pada’’nti.
应修习八支圣道,触证不死之境。」
… Phusso thero…. · ……普萨长老……
2. Sāriputtattheragāthā2. 沙利子长老偈
‘‘Yathācārī yathāsato satīmā, yatasaṅkappajjhāyi appamatto;
「具念者如其行、如其念而住,调伏意向,不放逸;
Ajjhattarato samāhitatto, eko santusito tamāhu bhikkhuṃ.
乐于内在,心得定,独处而知足,他们称之为比库。
‘‘Allaṃ sukkhaṃ vā bhuñjanto, na bāḷhaṃ suhito siyā;
「无论食用湿的或干的,不应过度满足;
Ūnūdaro mitāhāro, sato bhikkhu paribbaje.
腹不过满,节制饮食,具念的比库应游方。
‘‘Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;
「四、五口食物之后,未食完即饮水;
Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno.
这足以令精勤的比库安乐住。
‘‘Kappiyaṃ taṃ ce chādeti, cīvaraṃ idamatthikaṃ ;
「如果那适当的衣遮盖身体,这衣已足够;
Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno.
这足以令精勤的比库安乐住。
‘‘Pallaṅkena nisinnassa, jaṇṇuke nābhivassati;
「对于结跏趺坐者,膝盖不会湿透;
Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno.
这足以安乐住,对于精勤的比库。
‘‘Yo sukhaṃ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato;
「从苦中见乐者,从刺中见苦者;
Ubhayantarena nāhosi, kena lokasmi kiṃ siyā.
不在两者之间,在世间以何为何?
‘‘Mā me kadāci pāpiccho, kusīto hīnavīriyo;
「愿我绝不成为恶欲者,懈怠者、劣精进者;
Appassuto anādaro, kena lokasmi kiṃ siyā.
少闻者、无恭敬者,在世间以何为何?
‘‘Bahussuto ca medhāvī, sīlesu susamāhito;
「多闻且有慧者,于诸戒善定者;
Cetosamathamanuyutto, api muddhani tiṭṭhatu.
致力于心寂止者,愿住于头顶。」
‘‘Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago;
「随从于戏论者,魔欢喜于戏论;
Virādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.
他错失了涅槃,无上的离轭安稳。
‘‘Yo ca papañcaṃ hitvāna, nippapañcapathe rato;
「舍弃戏论者,乐于无戏论之道;
Ārādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.
他证得了涅槃,无上的离轭安稳。
‘‘Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;
「无论在村落或在林野,无论在低地或在高地;
Yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ.
凡阿拉汉们住的地方,那地是可喜乐的。
‘‘Ramaṇīyāni araññāni, yattha na ramatī jano;
「可喜乐的诸林野,众人不喜乐之处;
Vītarāgā ramissanti, na te kāmagavesino.
离贪者将喜乐,他们非诸欲的寻求者。」
‘‘Nidhīnaṃva pavattāraṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ;
「如同指示宝藏者,若见到能见过失者,
Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje;
说责备语的智者,应亲近这样的贤者;
Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo.
亲近这样的人,只会更好,不会更坏。
‘‘Ovadeyyānusāseyya, asabbhā ca nivāraye;
「应劝诫、应教诫,应制止非善行;
Satañhi so piyo hoti, asataṃ hoti appiyo.
他为善人所喜爱,为恶人所不喜。
‘‘Aññassa bhagavā buddho, dhammaṃ desesi cakkhumā;
「世尊是另一位佛陀,具眼者说法;
Dhamme desiyamānamhi, sotamodhesimatthiko;
当法被宣说时,为了义利我倾听,
Taṃ me amoghaṃ savanaṃ, vimuttomhi anāsavo.
那对我不是空闻,我已解脱,无诸漏。」
‘‘Neva pubbenivāsāya, napi dibbassa cakkhuno;
「既非为了宿住智,也非为了天眼;
Cetopariyāya iddhiyā, cutiyā upapattiyā;
为了他心智、神通、死生智;
Sotadhātuvisuddhiyā, paṇidhī me na vijjati .
为了耳界清净,我没有愿求。
‘‘Rukkhamūlaṃva nissāya, muṇḍo saṅghāṭipāruto;
「依靠树根,剃发、披桑喀帝;
Paññāya uttamo thero, upatissova jhāyati.
以慧为最上的长老,伍巴帝沙正在禅修。
‘‘Avitakkaṃ samāpanno, sammāsambuddhasāvako;
「无寻地成就,正等正觉者的声闻;
Ariyena tuṇhībhāvena, upeto hoti tāvade.
具足圣默然,就在那时。
‘‘Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito;
「犹如山岩,不动、善安立;
Evaṃ mohakkhayā bhikkhu, pabbatova na vedhati.
如此,由于痴的灭尽,比库如山不动摇。
‘‘Anaṅgaṇassa posassa, niccaṃ sucigavesino;
「对于无垢的人,常求清净者;
Vālaggamattaṃ pāpassa, abbhamattaṃva khāyati.
发尖许的恶,如云般显现。
‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;
「我不欢喜死,我不欢喜生;
Nikkhipissaṃ imaṃ kāyaṃ, sampajāno patissato.
我将舍弃此身,具正知、具念。
‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;
「我不欢喜死,我不欢喜生;
Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṃ bhatako yathā.
我等待时节,如雇工(等待工资)。
‘‘Ubhayena midaṃ maraṇameva, nāmaraṇaṃ pacchā vā pure vā;
「无论如何,这对我来说只是死,不是死,无论在后或在前;
Paṭipajjatha mā vinassatha, khaṇo vo mā upaccagā.
你们应当实践,不要毁坏,时机不要错过你们。
‘‘Nagaraṃ yathā paccantaṃ, guttaṃ santarabāhiraṃ;
「犹如边境之城,内外皆受守护;
Evaṃ gopetha attānaṃ, khaṇo vo mā upaccagā;
你们应如此守护自己,时机不要错过你们;
Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā.
因为错过时机者悲伤,被投入地狱中。
‘‘Upasanto uparato, mantabhāṇī anuddhato;
「寂静、止息、言语谨慎、不掉举者,
Dhunāti pāpake dhamme, dumapattaṃva māluto.
抖落诸恶法,如风吹树叶。
‘‘Upasanto uparato, mantabhāṇī anuddhato;
「寂静、止息、言语谨慎、不掉举者,
Appāsi pāpake dhamme, dumapattaṃva māluto.
舍弃诸恶法,如风吹树叶。
‘‘Upasanto anāyāso, vippasanno anāvilo;
「寂静、无恼、明净、无浊,
Kalyāṇasīlo medhāvī, dukkhassantakaro siyā.
具善戒、有慧者,应是苦的作终结者。
‘‘Na vissase ekatiyesu evaṃ, agārisu pabbajitesu cāpi;
「不应如此信赖在家人,在出家者中也是;
Sādhūpi hutvā na asādhu honti, asādhu hutvā puna sādhu honti.
善者也会变成不善,不善者也会再变成善。
‘‘Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhañca bhikkhuno;
「欲欲与嗔恨,昏沉睡眠,比库的
Uddhaccaṃ vicikicchā ca, pañcete cittakelisā.
掉举与疑,这五者是心的污垢。
‘‘Yassa sakkariyamānassa, asakkārena cūbhayaṃ;
「对于被恭敬与不恭敬两者,
Samādhi na vikampati, appamādavihārino.
其定不动摇者,是住于不放逸者。」
‘‘Taṃ jhāyinaṃ sātatikaṃ, sukhumadiṭṭhivipassakaṃ;
「他是常修禅那者,具微细见的观者;
Upādānakkhayārāmaṃ, āhu sappuriso iti.
乐于取的灭尽,被称为善人。
‘‘Mahāsamuddo pathavī, pabbato anilopi ca;
大海、大地、山、风,
Upamāya na yujjanti, satthu varavimuttiyā.
都不能比喻导师的最上解脱。
‘‘Cakkānuvattako thero, mahāñāṇī samāhito;
随转法轮的长老,具大智、得定;
Pathavāpaggisamāno, na rajjati na dussati.
如大地般平等,不染不恚。
‘‘Paññāpāramitaṃ patto, mahābuddhi mahāmati;
已达慧波罗蜜,大慧、大意;
Ajaḷo jaḷasamāno, sadā carati nibbuto.
不愚痴如愚痴者,常住于涅槃而行。」
‘‘Pariciṇṇo mayā satthā…pe… bhavanetti samūhatā.
「我已亲近导师……(中略)……已断除有之引导。」
‘‘Sampādethappamādena , esā me anusāsanī;
「你们应以不放逸成就,这是我的教诫;」
Handāhaṃ parinibbissaṃ, vippamuttomhi sabbadhī’’ti.
「来吧!我将般涅槃,我于一切处已解脱。」
… Sāriputto thero…. · ……沙利子长老……
3. Ānandattheragāthā3. 阿难长老偈
‘‘Pisuṇena ca kodhanena ca, maccharinā ca vibhūtanandinā;
「与两舌者、嗔恨者、悭吝者、喜于虚饰者;」
Sakhitaṃ na kareyya paṇḍito, pāpo kāpurisena saṅgamo.
「贤智者不应结交,与恶人、卑劣人交往是恶的。」
‘‘Saddhena ca pesalena ca, paññavatā bahussutena ca;
「与有信者、善良者、有慧者、多闻者;」
Sakhitaṃ kareyya paṇḍito, bhaddo sappurisena saṅgamo.
「贤智者应结交,与善人、善士交往是吉祥的。」
‘‘Passa cittakataṃ bimbaṃ…pe… yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti.
「看这彩绘的形像……(中略)……它没有坚固的住立。」
‘‘Passa cittakataṃ bimbaṃ…pe… vatthehi sobhati.
「看这彩绘的形像……乃至……以衣服庄严。」
‘‘Alattakakatā …pe… no ca pāragavesino.
「涂以红漆……乃至……非寻求彼岸者。」
‘‘Aṭṭhapadakatā…pe… no ca pāragavesino.
「如棋盘所作……乃至……非寻求彼岸者。」
‘‘Añjanīva navā…pe… no ca pāragavesino.
「如新涂眼药……乃至……非寻求彼岸者。」
‘‘Bahussuto cittakathī, buddhassa paricārako;
「多闻、善说、佛陀的侍者;」
Pannabhāro visaññutto, seyyaṃ kappeti gotamo.
「已卸重担、已离系缚,果德玛准备卧床。」
‘‘Khīṇāsavo visaññutto, saṅgātīto sunibbuto;
「漏尽、已离系缚、超越结缚、善般涅槃;」
Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jātimaraṇapāragū.
「持最后身,已到生死彼岸。」
‘‘Yasmiṃ patiṭṭhitā dhammā, buddhassādiccabandhuno;
「诸法安立于其中,佛陀亲族之日者;
Nibbānagamane magge, soyaṃ tiṭṭhati gotamo.
果德玛住立于此,通往涅槃之道中。
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto;
「我从佛陀取得八十二,从比库取得二千;
Caturāsītisahassāni, ye me dhammā pavattino.
八万四千法,是我所转起的。
‘‘Appassutāyaṃ puriso, balibaddova jīrati;
「此少闻之人,如系缚之牛而老;
Maṃsāni tassa vaḍḍhanti, paññā tassa na vaḍḍhati.
其肉增长,其慧不增长。
‘‘Bahussuto appassutaṃ, yo sutenātimaññati;
「多闻者以所闻,轻蔑少闻者;
Andho padīpadhārova, tatheva paṭibhāti maṃ.
如盲人持灯,对我如是显现。
‘‘Bahussutaṃ upāseyya, sutañca na vināsaye;
「应亲近多闻者,不应使所闻失坏;
Taṃ mūlaṃ brahmacariyassa, tasmā dhammadharo siyā.
那是梵行的根本,因此应成为持法者。
‘‘Pubbāparaññū atthaññū, niruttipadakovido;
「了知前后、了知义理,精通词句;
Suggahītañca gaṇhāti, atthañcopaparikkhati.
善取所善取者,并审察其义。
‘‘Khantyā chandikato hoti, ussahitvā tuleti taṃ;
「以忍耐而成为乐欲者,努力后衡量它;
Samaye so padahati, ajjhattaṃ susamāhito.
他适时精勤,内心善等持。
‘‘Bahussutaṃ dhammadharaṃ, sappaññaṃ buddhasāvakaṃ;
「多闻、持法,具慧的佛陀声闻,
Dhammaviññāṇamākaṅkhaṃ, taṃ bhajetha tathāvidhaṃ.
期望法智者,应亲近如是之人。」
‘‘Bahussuto dhammadharo, kosārakkho mahesino;
「多闻、持法者,大仙的库藏守护者;
Cakkhu sabbassa lokassa, pūjanīyo bahussuto.
一切世间之眼,多闻者应受供养。
‘‘Dhammārāmo dhammarato, dhammaṃ anuvicintayaṃ;
「乐于法、喜于法,思惟法;
Dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu, saddhammā na parihāyati.
忆念法的比库,不会从正法退失。
‘‘Kāyamaccheragaruno , hiyyamāne anuṭṭhahe;
「执着于身体、吝啬,当衰退时不努力;
Sarīrasukhagiddhassa, kuto samaṇaphāsutā.
贪着身体之乐者,何来沙门的安乐。
‘‘Na pakkhanti disā sabbā, dhammā na paṭibhanti maṃ;
「一切方向不明朗,诸法不现前于我;
Gate kalyāṇamittamhi, andhakāraṃva khāyati.
善友逝去时,如同黑暗降临。」
‘‘Abbhatītasahāyassa, atītagatasatthuno;
「对于已离去的同伴,已逝去的导师;
Natthi etādisaṃ mittaṃ, yathā kāyagatā sati.
没有像身至念这样的朋友。
‘‘Ye purāṇā atītā te, navehi na sameti me;
「那些过去已逝去的,不与我的新者相遇;
Svajja ekova jhāyāmi, vassupetova pakkhimā.
今日我独自禅修,如雨季后的鸟。
‘‘Dassanāya abhikkante, nānāverajjake bahū;
「为了见面而前来,众多不同国土的人;
Mā vārayittha sotāro, passantu samayo mamaṃ.
不要阻止听众,让他们见我的时机。
‘‘Dassanāya abhikkante, nānāverajjake puthu;
「为了见面而前来,广大不同国土的人;
Karoti satthā okāsaṃ, na nivāreti cakkhumā.
导师给予机会,具眼者不阻止。
‘‘Paṇṇavīsativassāni, sekhabhūtassa me sato;
「二十五年间,我作为有学者,具念,
Na kāmasaññā uppajji, passa dhammasudhammataṃ.
欲想未曾生起,看法的善法性。
‘‘Paṇṇavīsativassāni, sekhabhūtassa me sato;
「二十五年间,我作为有学者,具念,
Na dosasaññā uppajji, passa dhammasudhammataṃ.
嗔想未曾生起,看法的善法性。
‘‘Paṇṇavīsativassāni, bhagavantaṃ upaṭṭhahiṃ;
「二十五年间,我须跋世尊,
Mettena kāyakammena, chāyāva anapāyinī .
以慈的身业,如影不离。
‘‘Paṇṇavīsativassāni, bhagavantaṃ upaṭṭhahiṃ;
「二十五年间,我须跋世尊,
Mettena vacīkammena, chāyāva anapāyinī.
以慈的语业,如影不离。
‘‘Paṇṇavīsativassāni, bhagavantaṃ upaṭṭhahiṃ;
「我须跋世尊二十五年;」
Mettena manokammena, chāyāva anapāyinī.
以慈心意业,如影不离身。
‘‘Buddhassa caṅkamantassa, piṭṭhito anucaṅkamiṃ;
当佛陀经行时,我在后面跟着经行;
Dhamme desiyamānamhi, ñāṇaṃ me udapajjatha.
当法被教导时,我的智生起了。
‘‘Ahaṃ sakaraṇīyomhi, sekho appattamānaso;
「我是有学者,是有所应作者,是未达心者;
Satthu ca parinibbānaṃ, yo amhaṃ anukampako.
以及对我们有悲悯的导师般涅槃。
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
「那是令人恐怖的,那是令人毛骨悚然的;
Sabbākāravarūpete, sambuddhe parinibbute.
当具一切相的正自觉者般涅槃后,
‘‘Bahussuto dhammadharo, kosārakkho mahesino;
「多闻持法者,大仙之库藏守护者;
Cakkhu sabbassa lokassa, ānando parinibbuto.
一切世间之眼,阿难陀已般涅槃。
‘‘Bahussuto dhammadharo, kosārakkho mahesino;
「多闻持法者,大仙之库藏守护者;
Cakkhu sabbassa lokassa, andhakāre tamonudo.
一切世间之眼,黑暗中之除暗者。
‘‘Gatimanto satimanto, dhitimanto ca yo isi;
「具行、具念,以及具坚固之仙人;
Saddhammadhārako thero, ānando ratanākaro.
持正法之长老,阿难陀是宝藏。
‘‘Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ;
「导师已被我奉侍,佛陀之教已完成;
Ohito garuko bhāro, natthi dāni punabbhavo’’ti.
重担已卸下,现在不再有再生。」
… Ānando thero…. · ……阿难长老……
Tiṃsanipāto niṭṭhito. · 三十集完
Tatruddānaṃ –
于此摄颂——
Phussopatisso ānando, tayotime pakittitā;
普沙、乌巴提沙、阿难陀,这三位被称颂;
Gāthāyo tattha saṅkhātā, sataṃ pañca ca uttarīti;
在那里所说的偈颂,有一百零五颂。