16. Vīsatinipāto16. 二十集
16. Vīsatinipāto16. 二十集
1. Adhimuttattheragāthā1. 阿迪穆德长老偈
‘‘Yaññatthaṃ vā dhanatthaṃ vā, ye hanāma mayaṃ pure;
「为了祭祀或为了财富,我们以前所杀的那些;
Avasesaṃ bhayaṃ hoti, vedhanti vilapanti ca.
残余的恐怖存在,他们颤抖且悲泣。
‘‘Tassa te natthi bhītattaṃ, bhiyyo vaṇṇo pasīdati;
「你没有恐惧,你的容色更加明净;
Kasmā na paridevesi, evarūpe mahabbhaye.
为何你不悲伤,在如此的大恐怖中。
‘‘Natthi cetasikaṃ dukkhaṃ, anapekkhassa gāmaṇi;
「没有心的苦,对于无所期待者,村长;
Atikkantā bhayā sabbe, khīṇasaṃyojanassa ve.
一切恐怖已超越,对于诸结已尽者。
‘‘Khīṇāya bhavanettiyā, diṭṭhe dhamme yathātathe;
「对于有的引导已尽,在现法中如实见;
Na bhayaṃ maraṇe hoti, bhāranikkhepane yathā.
在死时没有恐怖,如同放下重担。
‘‘Suciṇṇaṃ brahmacariyaṃ me, maggo cāpi subhāvito;
「我的梵行已善行,道也已善修习;
Maraṇe me bhayaṃ natthi, rogānamiva saṅkhaye.
我对死亡无恐惧,如诸病的灭尽。
‘‘Suciṇṇaṃ brahmacariyaṃ me, maggo cāpi subhāvito;
「我的梵行已善行,道也已善修习;
Nirassādā bhavā diṭṭhā, visaṃ pitvāva chaḍḍitaṃ.
诸有已见无味,如饮毒后已吐出。
‘‘Pāragū anupādāno, katakicco anāsavo;
「已到彼岸、无执取,已作所作、无诸漏;
Tuṭṭho āyukkhayā hoti, mutto āghātanā yathā.
满足于寿命的灭尽,如从束缚中解脱。
‘‘Uttamaṃ dhammataṃ patto, sabbaloke anatthiko;
「已达最上法性,于一切世间无所求;
Ādittāva gharā mutto, maraṇasmiṃ na socati.
如从燃烧的家中解脱,于死亡不悲伤。
‘‘Yadatthi saṅgataṃ kiñci, bhavo vā yattha labbhati;
「凡有任何积聚之物,或于任何处获得有,
Sabbaṃ anissaraṃ etaṃ, iti vuttaṃ mahesinā.
大牟尼说:「这一切都是无主宰的。」
‘‘Yo taṃ tathā pajānāti, yathā buddhena desitaṃ;
「若如是了知彼,如佛所教导;」
Na gaṇhāti bhavaṃ kiñci, sutattaṃva ayoguḷaṃ.
他不执取任何有,犹如烧热的铁丸。
‘‘Na me hoti ‘ahosi’nti, ‘bhavissa’nti na hoti me;
「我不会有『我曾是』,我不会有『我将是』;
Saṅkhārā vigamissanti, tattha kā paridevanā.
诸行将灭尽,于此何须悲。
‘‘Suddhaṃ dhammasamuppādaṃ, suddhaṃ saṅkhārasantatiṃ;
清净的法生起,清净的诸行相续;
Passantassa yathābhūtaṃ, na bhayaṃ hoti gāmaṇi.
村长,如实见者无恐怖。
‘‘Tiṇakaṭṭhasamaṃ lokaṃ, yadā paññāya passati;
「当以慧观见世间如草木相同时,
Mamattaṃ so asaṃvindaṃ, ‘natthi me’ti na socati.
他不发现我所,不悲伤『我无所有』。
‘‘Ukkaṇṭhāmi sarīrena, bhavenamhi anatthiko;
「我厌离身体,我不欲求诸有;
Soyaṃ bhijjissati kāyo, añño ca na bhavissati.
此身将破坏,不会再有另一个。
‘‘Yaṃ vo kiccaṃ sarīrena, taṃ karotha yadicchatha;
「你们对身体有何事要做,随你们所欲而做;
Na me tappaccayā tattha, doso pemañca hehiti’’.
因那个对我不会有嗔恨与爱。」
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
听闻他那言语,令人惊奇、身毛竖立;
Satthāni nikkhipitvāna, māṇavā etadabravuṃ.
诸学童放下刀剑,说了这些:
‘‘Kiṃ bhadante karitvāna, ko vā ācariyo tava;
「尊者!做了什么,谁是你的导师;
Kassa sāsanamāgamma, labbhate taṃ asokatā’’.
来到谁的教诫,能获得那无忧?」
‘‘Sabbaññū sabbadassāvī, jino ācariyo mama;
「一切知者、一切见者、胜者是我的导师;
Mahākāruṇiko satthā, sabbalokatikicchako.
大悲者、导师、一切世间的医者。
‘‘Tenāyaṃ desito dhammo, khayagāmī anuttaro;
「由他宣说此法,导向灭尽、无上;
Tassa sāsanamāgamma, labbhate taṃ asokatā’’.
来到他的教诫,能获得那无忧。」
Sutvāna corā isino subhāsitaṃ, nikkhippa satthāni ca āvudhāni ca;
盗贼们听闻仙人的善说后,放下刀剑与武器;
Tamhā ca kammā viramiṃsu eke, eke ca pabbajjamarocayiṃsu.
有些人从那业中退出,有些人则请求出家。
Te pabbajitvā sugatassa sāsane, bhāvetva bojjhaṅgabalāni paṇḍitā;
他们在善逝的教法中出家后,诸贤智者修习诸觉支与诸力,
Udaggacittā sumanā katindriyā, phusiṃsu nibbānapadaṃ asaṅkhatanti.
心高尚、意喜悦、诸根已作,触无为涅槃足处。
…Adhimutto thero…. · ……阿迪穆德长老……
2. Pārāpariyattheragāthā2. 巴拉巴利亚长老偈
‘‘Samaṇassa ahu cintā, pārāpariyassa bhikkhuno;
「沙门有此思惟,彼岸此岸的比库,
Ekakassa nisinnassa, pavivittassa jhāyino.
独坐一人,远离而禅修者。
‘‘Kimānupubbaṃ puriso, kiṃ vataṃ kiṃ samācāraṃ;
「人依何次第,何戒何行,
Attano kiccakārīssa, na ca kañci viheṭhaye.
自己作应作事,而不恼害任何人。
‘‘Indriyāni manussānaṃ, hitāya ahitāya ca;
「诸人的诸根,为利益与不利益,
Arakkhitāni ahitāya, rakkhitāni hitāya ca.
不守护则不利益,守护则利益。」
‘‘Indriyāneva sārakkhaṃ, indriyāni ca gopayaṃ;
「应当守护诸根,应当保护诸根;
Attano kiccakārīssa, na ca kañci viheṭhaye.
作自己应作之事,不应恼害任何人。
‘‘Cakkhundriyaṃ ce rūpesu, gacchantaṃ anivārayaṃ;
「若眼根在诸色中行,不加阻止;
Anādīnavadassāvī, so dukkhā na hi muccati.
不见过患者,他确实不从苦解脱。
‘‘Sotindriyaṃ ce saddesu, gacchantaṃ anivārayaṃ;
「若耳根在诸声中行,不加阻止;
Anādīnavadassāvī, so dukkhā na hi muccati.
不见过患者,他确实不从苦解脱。
‘‘Anissaraṇadassāvī , gandhe ce paṭisevati;
「不见出离者,若耽著于诸香;
Na so muccati dukkhamhā, gandhesu adhimucchito.
他不从苦解脱,于诸香中迷醉。
‘‘Ambilaṃ madhuraggañca, tittakaggamanussaraṃ;
「酸的、甜的、苦的、辛辣的,
Rasataṇhāya gadhito, hadayaṃ nāvabujjhati.
被味渴爱所缚,心不能觉悟。
‘‘Subhānyappaṭikūlāni, phoṭṭhabbāni anussaraṃ;
「随念净好的、不可厌的诸触,
Ratto rāgādhikaraṇaṃ, vividhaṃ vindate dukhaṃ.
染著者因贪欲之因,遭受种种苦。
‘‘Manaṃ cetehi dhammehi, yo na sakkoti rakkhituṃ;
「凡不能以这些法守护心者,
Tato naṃ dukkhamanveti, sabbehetehi pañcahi.
苦从那里随逐他,以这一切五法。
‘‘Pubbalohitasampuṇṇaṃ, bahussa kuṇapassa ca;
「充满脓血,多有尸体,
Naravīrakataṃ vagguṃ, samuggamiva cittitaṃ.
人的身体所造,可厌,如堆积的粪坑。」
‘‘Kaṭukaṃ madhurassādaṃ, piyanibandhanaṃ dukhaṃ;
「苦涩却有甜味,快乐是痛苦的束缚;
Khuraṃva madhunā littaṃ, ullihaṃ nāvabujjhati.
如同涂了蜜的剃刀,舔舐者不觉察。
‘‘Itthirūpe itthisare, phoṭṭhabbepi ca itthiyā;
「于女人的色、女人的声,以及女人的触,
Itthigandhesu sāratto, vividhaṃ vindate dukhaṃ.
于女人的香染着者,遭遇种种的苦。
‘‘Itthisotāni sabbāni, sandanti pañca pañcasu;
「一切女人之流,五五地流动;
Tesamāvaraṇaṃ kātuṃ, yo sakkoti vīriyavā.
能够遮止它们的,是那精进者。
‘‘So atthavā so dhammaṭṭho, so dakkho so vicakkhaṇo;
「他是有利益者,他是住于法者,他是善巧者,他是有慧者;
Kareyya ramamānopi, kiccaṃ dhammatthasaṃhitaṃ.
即使欢喜,也应行与法义相应的义务。」
‘‘Atho sīdati saññuttaṃ, vajje kiccaṃ niratthakaṃ;
「而且,与无益相应者会沉沦,在过失中的作为是无意义的;
‘Na taṃ kicca’nti maññitvā, appamatto vicakkhaṇo.
「认为『这不是应作的』,不放逸者、有智慧者。
‘‘Yañca atthena saññuttaṃ, yā ca dhammagatā rati;
「凡与利益相应的,以及随顺于法的喜乐;
Taṃ samādāya vattetha, sā hi ve uttamā rati.
「应受持那个而行,那确实是最上的喜乐。
‘‘Uccāvacehupāyehi, paresamabhijigīsati;
「以种种高低的方便,他征服他人;
Hantvā vadhitvā atha socayitvā, ālopati sāhasā yo paresaṃ.
「杀害、屠戮、然后使悲伤,以暴力夺取他人之物者。
‘‘Tacchanto āṇiyā āṇiṃ, nihanti balavā yathā;
「如同木匠以楔子打入楔子,有力者如是打入;
Indriyānindriyeheva , nihanti kusalo tathā.
「善巧者亦如是,以诸根制伏诸根。」
‘‘Saddhaṃ vīriyaṃ samādhiñca, satipaññañca bhāvayaṃ;
「修习信、精进、定,以及念与慧,
Pañca pañcahi hantvāna, anīgho yāti brāhmaṇo.
以五灭五后,婆罗门无恼而行。
‘‘So atthavā so dhammaṭṭho, katvā vākyānusāsaniṃ;
「他有利益、住于法,作了言教教诫;
Sabbena sabbaṃ buddhassa, so naro sukhamedhatī’’ti.
以一切完全觉悟者,那人获得安乐」。
…Pārāpariyo thero…. · ……巴拉巴利亚长老……
3. Telakānittheragāthā3. 德拉咖尼长老偈
‘‘Cirarattaṃ vatātāpī, dhammaṃ anuvicintayaṃ;
「长久以来,我热诚地思惟法,
Samaṃ cittassa nālatthaṃ, pucchaṃ samaṇabrāhmaṇe.
心未得平静,我询问沙门婆罗门:
‘‘‘Ko so pāraṅgato loke, ko patto amatogadhaṃ;
「『谁是世间的到彼岸者?谁已达不死之境?
Kassa dhammaṃ paṭicchāmi, paramatthavijānanaṃ’.
我应接受谁的法,以了知最上义?』
‘‘Antovaṅkagato āsi, macchova ghasamāmisaṃ;
「他已入于钩内,如鱼吞钩饵;
Baddho mahindapāsena, vepacityasuro yathā.
被因陀罗之索缚,如韦巴吉帝阿修罗。
‘‘Añchāmi naṃ na muñcāmi, asmā sokapariddavā;
「我牵引他不放,从此愁忧悲叹;
Ko me bandhaṃ muñcaṃ loke, sambodhiṃ vedayissati.
谁能为我解此缚于世间,将证悟正觉。
‘‘Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vā kaṃ, ādisantaṃ pabhaṅgunaṃ.
「沙门或婆罗门,何者能指示破坏者。
Kassa dhammaṃ paṭicchāmi, jarāmaccupavāhanaṃ.
我将承受谁之法,老死之流。
‘‘Vicikicchākaṅkhāganthitaṃ, sārambhabalasaññutaṃ;
「为疑惑疑结所缚,为愤怒力所束缚;
Kodhappattamanatthaddhaṃ, abhijappappadāraṇaṃ.
为嗔恨所击、傲慢、反复咒诅破坏。」
‘‘Taṇhādhanusamuṭṭhānaṃ , dve ca pannarasāyutaṃ ;
「渴爱之箭所射出,又加上二十五,
Passa orasikaṃ bāḷhaṃ, bhetvāna yadi tiṭṭhati.
看那强烈的内在,破除后是否能住立。
‘‘Anudiṭṭhīnaṃ appahānaṃ, saṅkappaparatejitaṃ;
「未舍断诸邪见,被寻所征服,
Tena viddho pavedhāmi, pattaṃva māluteritaṃ.
被那所射中我颤抖,如叶被风吹动。
‘‘Ajjhattaṃ me samuṭṭhāya, khippaṃ paccati māmakaṃ;
「于我内生起,迅速煮熟我的,
Chaphassāyatanī kāyo, yattha sarati sabbadā.
六触处之身,在那里总是忆念。
‘‘Taṃ na passāmi tekicchaṃ, yo metaṃ sallamuddhare;
「我不见那医师,能为我拔出此箭,
Nānārajjena satthena , nāññena vicikicchitaṃ.
以种种尘垢之刀,或以其他疑惑。
‘‘Ko me asattho avaṇo, sallamabbhantarapassayaṃ;
「谁能为我拔除箭,那支深入内部的箭,
Ahiṃsaṃ sabbagattāni, sallaṃ me uddharissati.
伤害我一切肢体的箭,谁能为我拔除那支箭。
‘‘Dhammappati hi so seṭṭho, visadosappavāhako;
「确实,那位法主最胜,能冲走诸垢,
Gambhīre patitassa me, thalaṃ pāṇiñca dassaye.
对已陷入深处的我,愿他指示陆地与手。
‘‘Rahadehamasmi ogāḷho, ahāriyarajamattike;
「我已沉没于湖中,于难以拔起的泥土中,
Māyāusūyasārambha, thinamiddhamapatthaṭe.
于虚伪、嫉妒、愤怒,于昏沉睡眠所覆盖之处。
‘‘Uddhaccameghathanitaṃ, saṃyojanavalāhakaṃ;
「被掉举之云所雷鸣,被结缚之云所覆盖,
Vāhā vahanti kuddiṭṭhiṃ , saṅkappā rāganissitā.
诸流带走邪见,依于贪的诸寻思。」
‘‘Savanti sabbadhi sotā, latā ubbhijja tiṭṭhati;
「诸流于一切处流动,蔓藤生起而住立;
Te sote ko nivāreyya, taṃ lataṃ ko hi checchati.
谁能阻止那些流,谁能断除那蔓藤。
‘‘Velaṃ karotha bhaddante, sotānaṃ sannivāraṇaṃ;
「尊者,请努力阻止诸流;
Mā te manomayo soto, rukkhaṃva sahasā luve.
莫让意所成之流,如树突然倾倒。
‘‘Evaṃ me bhayajātassa, apārā pāramesato;
「如是对我这生起恐惧者,从此岸到彼岸;
Tāṇo paññāvudho satthā, isisaṅghanisevito.
依靠慧武器的导师,亲近仙人僧团。
‘‘Sopāṇaṃ sugataṃ suddhaṃ, dhammasāramayaṃ daḷhaṃ;
「善逝清净的阶梯,坚固的法精髓所成;
Pādāsi vuyhamānassa, ‘mā bhāyī’ti ca mabravi.
对被拖走者伸出脚,并对我说『莫怖畏』。」
‘‘Satipaṭṭhānapāsādaṃ, āruyha paccavekkhisaṃ;
「登上须跋之宫殿,我观察,
Yaṃ taṃ pubbe amaññissaṃ, sakkāyābhirataṃ pajaṃ.
那些我以前认为,乐着于有身的众生。
‘‘Yadā ca maggamaddakkhiṃ, nāvāya abhirūhanaṃ;
「当我看见道,如同登上船只,
Anadhiṭṭhāya attānaṃ, titthamaddakkhimuttamaṃ.
不依止自我,我看见了最上的渡口。
‘‘Sallaṃ attasamuṭṭhānaṃ, bhavanettippabhāvitaṃ;
「从自己生起的箭,由有之导引所生起,
Etesaṃ appavattāya , desesi maggamuttamaṃ.
为了这些的不生起,他教导了最上之道。
‘‘Dīgharattānusayitaṃ, cirarattamadhiṭṭhitaṃ;
「长夜随眠的,长时执持的,
Buddho mepānudī ganthaṃ, visadosappavāhano’’ti.
佛陀为我除去了结,他是毒之流的驱除者。」
…Telakāni thero…. · ……德拉咖尼长老……
4. Raṭṭhapālattheragāthā4. 拉踏巴喇长老偈
‘‘Passa cittakataṃ bimbaṃ, arukāyaṃ samussitaṃ;
「看这彩绘的形像,伤痕累累的身体堆积而成;
Āturaṃ bahusaṅkappaṃ, yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti.
病弱、多思惟,它没有坚固的住立。
‘‘Passa cittakataṃ rūpaṃ, maṇinā kuṇḍalena ca;
看这彩绘的色身,以宝珠与耳环装饰;
Aṭṭhiṃ tacena onaddhaṃ, saha vatthehi sobhati.
骨头被皮肤包裹,与衣服一起显得美丽。
‘‘Alattakakatā pādā, mukhaṃ cuṇṇakamakkhitaṃ;
双足涂以红色,面容敷以粉末;
Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.
足以迷惑愚人,但不能迷惑寻求彼岸者。
‘‘Aṭṭhapadakatā kesā, nettā añjanamakkhitā;
头发编成八辫,双眼涂以眼药;
Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.
足以迷惑愚人,但不能迷惑寻求彼岸者。
‘‘Añjanīva navā cittā, pūtikāyo alaṅkato;
「如新的眼药膏,装饰着腐臭的身体;
Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.
足以迷惑愚人,但不能迷惑寻求彼岸者。
‘‘Odahi migavo pāsaṃ, nāsadā vāguraṃ migo;
「猎人已放下陷阱,鹿未落入罗网;
Bhutvā nivāpaṃ gacchāma, kandante migabandhake.
我们吃了诱饵后离去,让捕鹿者哭泣。
‘‘Chinno pāso migavassa, nāsadā vāguraṃ migo;
「猎人的陷阱已断,鹿未落入罗网;
Bhutvā nivāpaṃ gacchāma, socante migaluddake.
我们吃了诱饵后离去,让猎鹿者悲伤。
‘‘Passāmi loke sadhane manusse, laddhāna vittaṃ na dadanti mohā;
「我见世间有财富的人们,得到财富后因愚痴而不布施;
Luddhā dhanaṃ sannicayaṃ karonti, bhiyyova kāme abhipatthayanti.
贪婪地积聚财富,更加渴求诸欲。」
‘‘Rājā pasayhappathaviṃ vijetvā, sasāgarantaṃ mahimāvasanto;
「国王以武力征服大地,居住于广大、直至海洋为界的领土;
Oraṃ samuddassa atittarūpo, pāraṃ samuddassapi patthayetha.
在海洋的此岸不满足,也会渴望海洋的彼岸。
‘‘Rājā ca aññe ca bahū manussā, avītataṇhā maraṇaṃ upenti;
「国王和其他许多人,未离渴爱而趋向死亡;
Ūnāva hutvāna jahanti dehaṃ, kāmehi lokamhi na hatthi titti.
他们未满足而舍弃身体,在世间对诸欲没有满足。
‘‘Kandanti naṃ ñātī pakiriya kese, aho vatā no amarāti cāhu;
「亲族们散发而哭泣他,说:『啊!愿我们不死!』
Vatthena naṃ pārutaṃ nīharitvā, citaṃ samodhāya tato ḍahanti.
以布包裹他而抬出,堆积火葬堆后,然后焚烧。
‘‘So ḍayhati sūlehi tujjamāno, ekena vatthena pahāya bhoge;
「他被刺棒刺戳而被烧,仅以一布舍弃财富;
Na mīyamānassa bhavanti tāṇā, ñātī ca mittā atha vā sahāyā.
对于正在死去者,亲族、朋友或同伴都不能成为依怙。
‘‘Dāyādakā tassa dhanaṃ haranti, satto pana gacchati yena kammaṃ;
「继承人们取走他的财富,但有情则随其业而去;
Na mīyamānaṃ dhanamanveti kiñci, puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭhaṃ.
死时财富不随任何事物而去,儿子、妻子、财富与国土亦不随去。
‘‘Na dīghamāyuṃ labhate dhanena, na cāpi vittena jaraṃ vihanti;
「不以财富获得长寿,也不以财产驱除老;
Appappaṃ hidaṃ jīvitamāhu dhīrā, asassataṃ vippariṇāmadhammaṃ.
诸智者说此生命短暂,是无常的、变易法。
‘‘Aḍḍhā daliddā ca phusanti phassaṃ, bālo ca dhīro ca tatheva phuṭṭho;
「富者与贫者触到触,愚者与智者同样被触到;
Bālo hi bālyā vadhitova seti, dhīro ca no vedhati phassaphuṭṭho.
愚者因愚痴而被击倒躺卧,但智者被触所触不颤动。
‘‘Tasmā hi paññāva dhanena seyyā, yāya vosānamidhādhigacchati;
「因此,慧胜于财富,依此慧在此世达到究竟;
Abyositattā hi bhavābhavesu, pāpāni kammāni karoti mohā.
因未达究竟,在诸有中,由于痴而造作诸恶业。」
‘‘Upeti gabbhañca parañca lokaṃ, saṃsāramāpajja paramparāya;
「他进入母胎与他世,依次第而入于轮回;
Tassappapañño abhisaddahanto, upeti gabbhañca parañca lokaṃ.
彼无慧者信受之,进入母胎与他世。
‘‘Coro yathā sandhimukhe gahīto, sakammunā haññati pāpadhammo;
「犹如盗贼在门口被捉,以自业而被杀,恶法者;
Evaṃ pajā pecca paramhi loke, sakammunā haññati pāpadhammo.
如是众生死后在他世,以自业而被杀,恶法者。
‘‘Kāmā hi citrā madhurā manoramā, virūparūpena mathenti cittaṃ;
「诸欲确实杂色、甘美、可意,以种种形色扰乱心;
Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, tasmā ahaṃ pabbajitomhi rāja.
见诸欲功德中的过患,因此我出家了,大王。
‘‘Dumapphalānīva patanti māṇavā, daharā ca vuḍḍhā ca sarīrabhedā;
「犹如树果落下,学童们,年少者与年长者,身坏时;
Etampi disvā pabbajitomhi rāja, apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo.
见此之后我出家了,大王,无疑的沙门法确实更胜。」
‘‘Saddhāyāhaṃ pabbajito, upeto jinasāsane;
「我以信出家,进入胜者教;
Avajjhā mayhaṃ pabbajjā, anaṇo bhuñjāmi bhojanaṃ.
我的出家无过失,我无债地受用食物。
‘‘Kāme ādittato disvā, jātarūpāni satthato;
「见诸欲如燃烧,见金银如刀剑;
Gabbhavokkantito dukkhaṃ, nirayesu mahabbhayaṃ.
见入胎之苦,见地狱之大怖畏。
‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, saṃvegaṃ alabhiṃ tadā;
「知此过患后,我当时获得悚惧;
Sohaṃ viddho tadā santo, sampatto āsavakkhayaṃ.
我当时被刺激,已达诸漏尽。
‘‘Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ;
「我已亲近导师,已作佛陀之教;
Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā.
已放下重担,有之结缚已根除。」
‘‘Yassatthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṃ;
「为了那个目的而出家,从在家到无家;
So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo’’ti.
我已达成那个目的,一切结的灭尽。」
… Raṭṭhapālo thero…. · ……拉踏巴喇长老……
5. Mālukyaputtattheragāthā5. 马卢咖子长老偈
‘‘Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
「见色后念失落,作意可爱相,
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhossa tiṭṭhati.
以染着心感受,并且内住于彼。
‘‘Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā;
「他的诸受增长,众多从色生;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;
贪与恼害,心被损害;
Evamācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati.
如此积集苦,说远离涅槃。
‘‘Saddaṃ sutvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
「闻声后念失落,作意可爱相;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhossa tiṭṭhati.
他以染着心感受,并住于执取它。
‘‘Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā saddasambhavā;
「他的诸受增长,众多由声而生;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;
贪欲与恼害,他的心被损害;
Evamācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati.
如此积集苦者,被说为远离涅槃。
‘‘Gandhaṃ ghatvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
「嗅香后念失去,作意可爱相者,
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhossa tiṭṭhati.
他以染着心感受,并住于执取它。
‘‘Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā gandhasambhavā;
「他的诸受增长,众多由香而生;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;
贪欲与恼害,他的心被损害;
Evamācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati.
如此积集苦者,被称为远离涅槃。
‘‘Rasaṃ bhotvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
「受用味后念失去,作意可爱相;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhossa tiṭṭhati.
以染着心感受,他住于执取那个。
‘‘Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rasasambhavā;
「他的诸受增长,众多从味生起;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;
贪欲与恼害,心被损害;
Evamācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati.
如此积集苦者,被称为远离涅槃。
‘‘Phassaṃ phussa sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
「触了触后念失去,作意可爱相;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhossa tiṭṭhati.
以染着心感受,他住于执取那个。
‘‘Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā phassasambhavā;
「他的诸受增长,由触所生的众多[受];
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;
贪欲与恼害,他的心被损害;
Evamācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati.
如此积集苦者,被称为远离涅槃。
‘‘Dhammaṃ ñatvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
「已知法而失念,作意可爱相者;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhossa tiṭṭhati.
以染着心感受,且住于执取彼。
‘‘Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā dhammasambhavā;
「他的诸受增长,由法所生的众多[受];
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;
贪欲与恼害,他的心被损害;
Evamācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati.
如此积集苦者,被称为远离涅槃。」
‘‘Na so rajjati rūpesu, rūpaṃ disvā patissato;
「见色后具念者,他不染着于诸色;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhossa tiṭṭhati.
以离染之心感受,他不住着于彼。
‘‘Yathāssa passato rūpaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
「当他如此见色时,亦如此接触受,
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
损减而不增长,如此具念者行;
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccati.
如此损减苦者,涅槃被称为近。
‘‘Na so rajjati saddesu, saddaṃ sutvā patissato;
「闻声后具念者,他不染着于诸声;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhossa tiṭṭhati.
以离染之心感受,他不住着于彼。
‘‘Yathāssa suṇato saddaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
「当他如此闻声时,亦如此接触受,
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
损减而不增长,如此他具念而行;
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccati.
如此损减苦,涅槃被称为近在眼前。
‘‘Na so rajjati gandhesu, gandhaṃ ghatvā patissato;
「他不贪著于诸香,嗅香后正念;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhossa tiṭṭhati.
以离贪之心感受,他不住于其中。
‘‘Yathāssa ghāyato gandhaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
「当他如此嗅香,以及受用受时,
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
损减而不增长,如此他具念而行;
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccati.
如此损减苦,涅槃被称为近在眼前。
‘‘Na so rajjati rasesu, rasaṃ bhotvā patissato;
「他不贪著于诸味,尝味后正念;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhossa tiṭṭhati.
离贪之心感受,他不执着于它而住。
‘‘Yathāssa sāyarato rasaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
「如他享受味,亦受用诸受;
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
损减而不增长,如是具念而行;
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccati.
如是损减苦,涅槃被称为近。
‘‘Na so rajjati phassesu, phassaṃ phussa patissato;
「他不染着于诸触,触已触而忆念;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhossa tiṭṭhati.
离贪之心感受,他不执着于它而住。
‘‘Yathāssa phusato phassaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
「如他触诸触,亦受用诸受;
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
损减而不增长,如是具念而行;
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccati.
如此损减苦者,涅槃被称为近在眼前。
‘‘Na so rajjati dhammesu, dhammaṃ ñatvā patissato;
「了知法后具念者,他不贪染于诸法;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhossa tiṭṭhati.
以离贪之心感受,他不住于那(受)。
‘‘Yathāssa vijānato dhammaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
「如其了知法,以及随行受,
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
(苦)被损减而不积集,如此具念者行;
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccati’’.
如此损减苦者,涅槃被称为近在眼前。」
… Mālukyaputto thero…. · ……马卢咖子长老……
6. Selattheragāthā6. 谢喇长老偈
‘‘Paripuṇṇakāyo suruci, sujāto cārudassano;
「身体圆满可爱,善生相好庄严;
Suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā, susukkadāṭhosi vīriyavā .
世尊具金色身,具极白齿有精进力。
‘‘Narassa hi sujātassa, ye bhavanti viyañjanā;
「对于善生的男子,凡是有的特征,
Sabbe te tava kāyasmiṃ, mahāpurisalakkhaṇā.
一切那些在你身上,都是大人相。
‘‘Pasannanetto sumukho, brahā uju patāpavā;
「眼目清净、面容端好、梵行者、正直、有威力,
Majjhe samaṇasaṅghassa, ādiccova virocasi.
在沙门僧团中,你如太阳般照耀。
‘‘Kalyāṇadassano bhikkhu, kañcanasannibhattaco;
「容貌美好的比库,肤色如黄金,
Kiṃ te samaṇabhāvena, evaṃ uttamavaṇṇino.
像你这样具有最上色相的,为何要过沙门生活?
‘‘Rājā arahasi bhavituṃ, cakkavattī rathesabho;
「你应该成为国王,转轮王、车中之牛,
Cāturanto vijitāvī, jambusaṇḍassa issaro.
征服四方,阎浮洲的主宰。」
‘‘Khattiyā bhogī rājāno , anuyantā bhavanti te;
「诸刹帝利王享受财富,他们是随从;
Rājābhirājā manujindo, rajjaṃ kārehi gotama’’.
王中之王、人中之主,果德玛,请行王政。」
‘‘Rājāhamasmi sela, (selāti bhagavā) dhammarājā anuttaro;
「些喇,我是王,(世尊说)无上的法王;
Dhammena cakkaṃ vattemi, cakkaṃ appaṭivattiyaṃ’’.
我以法转轮,不可逆转之轮。」
‘‘Sambuddho paṭijānāsi, (iti selo brāhmaṇo) dhammarājā anuttaro;
「你自称正等正觉者,(些喇婆罗门如是说)无上的法王;
‘Dhammena cakkaṃ vattemi’, iti bhāsatha gotama.
『我以法转轮』,果德玛,你如是说。
‘‘Ko nu senāpati bhoto, sāvako satthuranvayo ;
「尊者的将军是谁,是师的随行弟子;
Ko tetamanuvatteti, dhammacakkaṃ pavattitaṃ’’.
谁随转你所转的法轮?」
‘‘Mayā pavattitaṃ cakkaṃ, (selāti bhagavā) dhammacakkaṃ anuttaraṃ;
「我所转之轮,(世尊说:)无上的法轮;
Sāriputto anuvatteti, anujāto tathāgataṃ.
沙利子随转,随从如来。
‘‘Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, bhāvetabbañca bhāvitaṃ;
「应遍知者已遍知,应修习者已修习;
Pahātabbaṃ pahīnaṃ me, tasmā buddhosmi brāhmaṇa.
应断者我已断,因此我是佛陀,婆罗门。
‘‘Vinayassu mayi kaṅkhaṃ, adhimuñcassu brāhmaṇa;
「你应除去对我的疑惑,应信受,婆罗门;
Dullabhaṃ dassanaṃ hoti, sambuddhānaṃ abhiṇhaso.
正等正觉者的见面是难得的,不常有的。
‘‘Yesaṃ ve dullabho loke, pātubhāvo abhiṇhaso;
「在世间中,他们的出现是难得的,不常有的;
Sohaṃ brāhmaṇa buddhosmi, sallakatto anuttaro.
我就是那位佛陀,婆罗门,无上的外科医师。
‘‘Brahmabhūto atitulo, mārasenappamaddano;
「已成梵天、无与伦比、魔军的粉碎者;
Sabbāmitte vase katvā, modāmi akutobhayo’’.
已降伏一切敌,我欢喜无所畏惧。」
‘‘Idaṃ bhonto nisāmetha, yathā bhāsati cakkhumā;
「诸贤请听,具眼者如何说;
Sallakatto mahāvīro, sīhova nadatī vane.
拔箭者、大雄,如狮子在林中吼。
‘‘Brahmabhūtaṃ atitulaṃ, mārasenappamaddanaṃ;
「已成梵天、无与伦比、魔军的粉碎者;
Ko disvā nappasīdeyya, api kaṇhābhijātiko.
谁见了而须跋信,即使是黑种姓出身者。
‘‘Yo maṃ icchati anvetu, yo vā nicchati gacchatu;
「想要的人请跟随我,不想要的人请离去;
Idhāhaṃ pabbajissāmi, varapaññassa santike’’.
我将在此出家,在具最上慧者的面前。」
‘‘Etaṃ ce ruccati bhoto, sammāsambuddhasāsanaṃ;
「若此令尊欢喜,正等正觉者的教法;
Mayampi pabbajissāma, varapaññassa santike.
我们也将出家,在具最上慧者的面前。
‘‘Brāhmaṇā tisatā ime, yācanti pañjalīkatā;
「这三百位婆罗门,合掌恳请;
‘Brahmacariyaṃ carissāma, bhagavā tava santike’’’.
『我们将行梵行,世尊,在您的面前』」。
‘‘Svākhātaṃ brahmacariyaṃ, (selāti bhagavā) sandiṭṭhikamakālikaṃ;
「善说的梵行,(世尊说:「些喇」)现见的、无时的;
Yattha amoghā pabbajjā, appamattassa sikkhato’’.
在那里,出家不空过,对于不放逸的学习者」。
‘‘Yaṃ taṃ saraṇamāgamha , ito aṭṭhame cakkhuma;
「我们归依那归依处,从今日起第八日,具眼者;
Sattarattena bhagavā, dantāmha tava sāsane.
七夜之间,世尊,我们在您的教法中被调伏」。
‘‘Tuvaṃ buddho tuvaṃ satthā, tuvaṃ mārābhibhū muni;
「你是佛陀,你是导师,你是降伏魔的牟尼;
Tuvaṃ anusaye chetvā, tiṇṇo tāresimaṃ pajaṃ.
你已断除随眠,已度者,度此众生。
‘‘Upadhī te samatikkantā, āsavā te padālitā;
「你的依已超越,你的漏已破坏;
Sīhova anupādāno, pahīnabhayabheravo.
如狮子无执取,已舍弃恐怖畏惧。
‘‘Bhikkhavo tisatā ime, tiṭṭhanti pañjalīkatā;
「这三百位比库,合掌而立;
Pāde vīra pasārehi, nāgā vandantu satthuno’’ti.
英雄,请伸出足,让龙众礼敬导师。」
… Selo thero…. · ……谢喇长老……
7. Kāḷigodhāputtabhaddiyattheragāthā7. 咖离果达子跋地亚长老偈
‘‘Yātaṃ me hatthigīvāya, sukhumā vatthā padhāritā;
「我已去象颈处,已穿上细软的衣服;
Sālīnaṃ odano bhutto, sucimaṃsūpasecano.
已食用稻米饭,配以净肉汁。
‘‘Sojja bhaddo sātatiko, uñchāpattāgate rato;
「今日贤善者常行,乐于托钵所得;
Jhāyati anupādāno, putto godhāya bhaddiyo.
无取着而禅修,果德玛之子贤善者。
‘‘Paṃsukūlī sātatiko, uñchāpattāgate rato;
「尘堆衣者常行,乐于托钵所得;
Jhāyati anupādāno, putto godhāya bhaddiyo.
无取着而禅修,果德玛之子贤善者。
‘‘Piṇḍapātī sātatiko…pe….
「乞食者常行……(中略)……
‘‘Tecīvarī sātatiko…pe….
「三衣者常行……(中略)……
‘‘Sapadānacārī sātatiko…pe….
「次第行乞者常行……(中略)……
‘‘Ekāsanī sātatiko…pe….
「一座食者常行……(中略)……
‘‘Pattapiṇḍī sātatiko…pe….
「常行持钵食者……」
‘‘Khalupacchābhattī sātatiko…pe….
「常行拒绝食后之食者……」
‘‘Āraññiko sātatiko…pe….
「常行阿兰若住者……」
‘‘Rukkhamūliko sātatiko…pe….
「常行树下住者……」
‘‘Abbhokāsī sātatiko…pe….
「常行露地住者……」
‘‘Sosāniko sātatiko…pe….
「常行冢间住者……」
‘‘Yathāsanthatiko sātatiko…pe….
「常行随处住者……」
‘‘Nesajjiko sātatiko…pe….
「常行不卧者……」
‘‘Appiccho sātatiko…pe….
「少欲者是常行者……
‘‘Santuṭṭho sātatiko…pe….
「知足者是常行者……
‘‘Pavivitto sātatiko…pe….
「远离者是常行者……
‘‘Asaṃsaṭṭho sātatiko…pe….
「不混杂者是常行者……
‘‘Āraddhavīriyo sātatiko…pe….
「精进者是常行者……
‘‘Hitvā satapalaṃ kaṃsaṃ, sovaṇṇaṃ satarājikaṃ;
「舍弃了百巴喇的铜钵,百拉基咖的金钵;
Aggahiṃ mattikāpattaṃ, idaṃ dutiyābhisecanaṃ.
我取了陶钵,这是第二次灌顶。
‘‘Ucce maṇḍalipākāre, daḷhamaṭṭālakoṭṭhake;
「在高高的圆形围墙,坚固的楼阁房舍;
Rakkhito khaggahatthehi, uttasaṃ vihariṃ pure.
以前住在城中时,被持刀剑者守护,恐惧而住。
‘‘Sojja bhaddo anutrāsī, pahīnabhayabheravo;
「今日贤善者无畏,已断除恐怖畏惧;
Jhāyati vanamogayha, putto godhāya bhaddiyo.
深入森林禅修,果德玛之子贤善者。
‘‘Sīlakkhandhe patiṭṭhāya, satiṃ paññañca bhāvayaṃ;
安立于戒蕴,修习念与慧;
Pāpuṇiṃ anupubbena, sabbasaṃyojanakkhaya’’nti.
次第地达到一切结的灭尽。」
… Bhaddiyo kāḷigodhāya putto thero…. · ……跋地亚咖离果达之子长老……
8. Aṅgulimālattheragāthā8. 盎古离马喇长老偈
‘‘Gacchaṃ vadesi samaṇa ‘ṭṭhitomhi’, mamañca brūsi ṭhitamaṭṭhitoti;
「沙门,你行走时说『我已站立』,却对我这站立者说『未站立』;
Pucchāmi taṃ samaṇa etamatthaṃ, ‘kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhi’’’.
沙门,我问你这个意义:『为何你站立而我未站立?』」
‘‘Ṭhito ahaṃ aṅgulimāla sabbadā, sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ;
「鸯古利马喇,我常常站立,对一切众生放下刀杖;
Tuvañca pāṇesu asaññatosi, tasmā ṭhitohaṃ tuvamaṭṭhitosi’’.
「你对诸有情不自制,因此我站立,你未站立。」
‘‘Cirassaṃ vata me mahito mahesī, mahāvanaṃ samaṇo paccapādi ;
「确实久矣,大仙对我尊重,沙门来到大林;
Sohaṃ cajissāmi sahassapāpaṃ, sutvāna gāthaṃ tava dhammayuttaṃ’’.
「听闻你如法的偈颂,我将舍弃千种恶。」
Icceva coro asimāvudhañca, sobbhe papāte narake anvakāsi ;
如是盗贼将刀剑武器,连同坑穴投入地狱;
Avandi coro sugatassa pāde, tattheva pabbajjamayāci buddhaṃ.
盗贼礼敬善逝之足,就在那里向佛请求出家。
Buddho ca kho kāruṇiko mahesi, yo satthā lokassa sadevakassa;
佛陀确实是具悲悯的大仙,他是含天界世间的导师;
‘Tamehi bhikkhū’ti tadā avoca, eseva tassa ahu bhikkhubhāvo.
「来吧,比库」当时如是说,这即是他的比库身份。
‘‘Yo ca pubbe pamajjitvā, pacchā so nappamajjati;
「若人先前放逸,其后不放逸;
Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā.
他照亮此世间,犹如脱离云的月亮。
‘‘Yassa pāpaṃ kataṃ kammaṃ, kusalena pidhīyati ;
「凡已作恶业者,以善业覆盖;
Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā.
他照亮此世间,犹如脱离云的月亮。
‘‘Yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane;
「凡年轻的比库,致力于佛陀的教法;
Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā.
他照亮此世间,犹如脱离云的月亮。
‘‘Disāpi me dhammakathaṃ suṇantu, disāpi me yuñjantu buddhasāsane;
「愿他们听闻我的法语,愿他们致力于佛陀的教法;
Disāpi me te manuje bhajantu, ye dhammamevādapayanti santo.
愿他们亲近那些人,那些寂静者教导法。
‘‘Disā hi me khantivādānaṃ, avirodhappasaṃsinaṃ;
「愿他们听闻宣说忍辱者,赞叹不对抗者;
Suṇantu dhammaṃ kālena, tañca anuvidhīyantu.
愿他们适时听闻法,并且随顺奉行。
‘‘Na hi jātu so mamaṃ hiṃse, aññaṃ vā pana kiñcanaṃ ;
「他确实绝不会伤害我,或任何其他人;
Pappuyya paramaṃ santiṃ, rakkheyya tasathāvare.
达到最上寂静后,愿他保护强者与弱者。
‘‘Udakañhi nayanti nettikā, usukārā namayanti tejanaṃ;
「引水者引导水,制箭者矫正箭;
Dāruṃ namayanti tacchakā, attānaṃ damayanti paṇḍitā.
木匠弯曲木材,智者调御自己。
‘‘Daṇḍeneke damayanti, aṅkusebhi kasāhi ca;
「有些人以棍棒调御,以钩、以鞭;
Adaṇḍena asatthena, ahaṃ dantomhi tādinā.
无棍棒、无刀剑,我被如此者所调伏。
‘‘‘Ahiṃsako’ti me nāmaṃ, hiṃsakassa pure sato;
「『无害者』是我的名字,虽然以前我是伤害者;
Ajjāhaṃ saccanāmomhi, na naṃ hiṃsāmi kiñcanaṃ .
今日我是真实名者,我不伤害任何事物。
‘‘Coro ahaṃ pure āsiṃ, aṅgulimāloti vissuto;
我以前是盗贼,以鸯掘利摩罗而闻名;
Vuyhamāno mahoghena, buddhaṃ saraṇamāgamaṃ.
被大瀑流冲走,我归依了佛陀。
‘‘Lohitapāṇi pure āsiṃ, aṅgulimāloti vissuto;
我以前是血手者,以鸯掘利摩罗而闻名;
Saraṇagamanaṃ passa, bhavanetti samūhatā.
请看归依,有之引导已被根除。
‘‘Tādisaṃ kammaṃ katvāna, bahuṃ duggatigāminaṃ;
造作了如此之业,许多导向恶趣;
Phuṭṭho kammavipākena, anaṇo bhuñjāmi bhojanaṃ.
被业果报所触,我无债地享用食物。
‘‘Pamādamanuyuñjanti, bālā dummedhino janā;
愚痴劣慧之人,随从于放逸;
Appamādañca medhāvī, dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati.
智者应守护不放逸,如守护最上的财富。
‘‘Mā pamādamanuyuñjetha, mā kāmaratisanthavaṃ ;
「不要从事放逸,不要亲近欲乐,
Appamatto hi jhāyanto, pappoti paramaṃ sukhaṃ.
不放逸而修禅那者,证得最上的乐。
‘‘Svāgataṃ nāpagataṃ, netaṃ dummantitaṃ mama;
「善来而非恶来,这不是我的恶思量;
Savibhattesu dhammesu, yaṃ seṭṭhaṃ tadupāgamaṃ.
在诸分别论法中,应亲近最上者。
‘‘Svāgataṃ nāpagataṃ, netaṃ dummantitaṃ mama;
「善来而非恶来,这不是我的恶思量;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
三明已证得,佛陀的教诫已完成。
‘‘Araññe rukkhamūle vā, pabbatesu guhāsu vā;
「在林野、树下,或在山中、洞窟,
Tattha tattheva aṭṭhāsiṃ, ubbiggamanaso tadā.
在那里,我就站在那里,当时心意惊恐。
‘‘Sukhaṃ sayāmi ṭhāyāmi, sukhaṃ kappemi jīvitaṃ;
「我安乐地卧、安乐地立,我安乐地度过生活;
Ahatthapāso mārassa, aho satthānukampito.
魔的手索已无,啊!受到导师的悲悯。
‘‘Brahmajacco pure āsiṃ, udicco ubhato ahu;
「我以前是梵种姓,是北方人,两者皆是;
Sojja putto sugatassa, dhammarājassa satthuno.
今日是善逝之子,法王导师之子。
‘‘Vītataṇho anādāno, guttadvāro susaṃvuto;
「离渴爱、无执取,守护诸门、善防护;
Aghamūlaṃ vadhitvāna, patto me āsavakkhayo.
杀灭苦之根,我已达到诸漏尽。
‘‘Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ;
「我已亲近导师,已作佛陀之教诫;」
Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā’’ti.
「已放下重担,有的引导已被根除。」
… Aṅgulimālo thero…. · ……盎古离马喇长老……
9. Anuruddhattheragāthā9. 阿努儒达长老偈
‘‘Pahāya mātāpitaro, bhaginī ñātibhātaro;
「舍弃了母亲、父亲、姊妹、亲戚、兄弟;
Pañca kāmaguṇe hitvā, anuruddhova jhāyatu.
舍离了五种欲功德,阿奴卢塔如是禅修。
‘‘Sameto naccagītehi, sammatāḷappabodhano;
「与歌舞相伴,以鼓掌声音为乐;
Na tena suddhimajjhagaṃ , mārassa visaye rato.
我以此未证得清净,乐于魔的境域。
‘‘Etañca samatikkamma, rato buddhassa sāsane;
「超越了这些,乐于佛陀的教导;
Sabboghaṃ samatikkamma, anuruddhova jhāyati.
超越了一切洪流,阿奴卢塔如是禅修。
‘‘Rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā;
「色、声、味、香,以及可意的触;
Ete ca samatikkamma, anuruddhova jhāyati.
超越了这些,阿奴卢塔修习禅那。
‘‘Piṇḍapātapaṭikkanto, eko adutiyo muni;
「从乞食返回,独自无伴的牟尼;
Esati paṃsukūlāni, anuruddho anāsavo.
阿奴卢塔寻找尘堆衣,无漏者。
‘‘Vicinī aggahī dhovi, rajayī dhārayī muni;
「牟尼拣选、拾取、洗涤、染色、穿着
Paṃsukūlāni matimā, anuruddho anāsavo.
尘堆衣,有慧者阿奴卢塔,无漏者。
‘‘Mahiccho ca asantuṭṭho, saṃsaṭṭho yo ca uddhato;
「多欲且不知足,与人混杂且掉举者;
Tassa dhammā ime honti, pāpakā saṃkilesikā.
这些法是他的,恶的、染污的。
‘‘Sato ca hoti appiccho, santuṭṭho avighātavā;
「具念且少欲,知足、无障碍者;
Pavivekarato vitto, niccamāraddhavīriyo.
乐于远离,常精进勇猛。
‘‘Tassa dhammā ime honti, kusalā bodhipakkhikā;
「他具有这些法,善的菩提分;
Anāsavo ca so hoti, iti vuttaṃ mahesinā.
他是无漏者,大仙如是说。」
‘‘Mama saṅkappamaññāya, satthā loke anuttaro;
「了知我的意向,世间无上的导师;
Manomayena kāyena, iddhiyā upasaṅkami.
以意生身,以神通来到。」
‘‘Yadā me ahu saṅkappo, tato uttari desayi;
「当我有意向时,他教导更上;
Nippapañcarato buddho, nippapañcamadesayi.
佛陀乐于无戏论,教导无戏论。」
‘‘Tassāhaṃ dhammamaññāya, vihāsiṃ sāsane rato;
「了知他的法,我住于乐于教法中;」
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
三明已证得,佛陀的教诫已完成。
‘‘Pañcapaññāsavassāni , yato nesajjiko ahaṃ;
五十五年,自从我不坐卧以来;
Pañcavīsativassāni, yato middhaṃ samūhataṃ.
二十五年,自从昏沉被破除以来。
‘‘Nāhu assāsapassāsā, ṭhitacittassa tādino;
入出息不存在了,对于那位心已住立、如如不动者;
Anejo santimārabbha, cakkhumā parinibbuto.
无烦恼、依于寂静,具眼者般涅槃了。
‘‘Asallīnena cittena, vedanaṃ ajjhavāsayi;
以不退缩的心,他忍受了受;
Pajjotasseva nibbānaṃ, vimokkho cetaso ahu.
如灯火的熄灭,心的解脱发生了。
‘‘Ete pacchimakā dāni, munino phassapañcamā;
这些是牟尼最后的,以触为第五的诸法;
Nāññe dhammā bhavissanti, sambuddhe parinibbute.
当正自觉者般涅槃时,将不会有其他诸法。
‘‘Natthi dāni punāvāso, devakāyasmi jālini;
现在不再有重返,在天身中,渣利尼;
Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo.
生的轮回已尽,现在不再有后有。
‘‘Yassa muhuttena sahassadhā, loko saṃvidito sabrahmakappo;
于须臾间,世间连同梵天界被了知千次;
Vasī iddhiguṇe cutūpapāte, kāle passati devatā sa bhikkhu .
自在于神通功德、死生,那位比库适时见到诸天人。
‘‘Annabhāro pure āsiṃ, daliddo ghāsahārako;
我以前是负担食物者,贫穷的乞食者;
Samaṇaṃ paṭipādesiṃ, upariṭṭhaṃ yasassinaṃ.
我供养了沙门,上首的有名声者。
‘‘Somhi sakyakule jāto, anuruddhoti maṃ vidū;
我生于萨咖族,人们知道我为阿奴卢塔;
Upeto naccagītehi, sammatāḷappabodhano.
具足舞蹈歌唱,被认可的鼓掌赞叹。
‘‘Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ, satthāraṃ akutobhayaṃ;
「然后我见到正自觉者,无所畏惧的导师;
Tasmiṃ cittaṃ pasādetvā, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
对他净信了心后,我出家成为非家者。
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, yattha me vusitaṃ pure;
「我知道前世,我过去所住之处;
Tāvatiṃsesu devesu, aṭṭhāsiṃ sakkajātiyā .
在三十三天的天人中,我生为萨咖。
‘‘Sattakkhattuṃ manussindo, ahaṃ rajjamakārayiṃ;
「我七次成为人中之王,统治王国;
Cāturanto vijitāvī, jambusaṇḍassa issaro;
征服四方,阎浮洲的主宰;
Adaṇḍena asatthena, dhammena anusāsayiṃ.
不用刑杖,不用刀剑,以法来教诫。」
‘‘Ito satta tato satta, saṃsārāni catuddasa;
「从此七次到彼七次,十四次的轮回;
Nivāsamabhijānissaṃ, devaloke ṭhitā tadā.
我忆念住处,那时住立于天界。
‘‘Pañcaṅgike samādhimhi, sante ekodibhāvite;
「于五支的定,寂静、专一、修习;
Paṭippassaddhiladdhamhi, dibbacakkhu visujjhi me.
获得轻安时,我的天眼清净了。
‘‘Cutūpapātaṃ jānāmi, sattānaṃ āgatiṃ gatiṃ;
「我知道死生,诸有情的来与去;
Itthabhāvaññathābhāvaṃ, jhāne pañcaṅgike ṭhito.
此有与异有,住立于五支禅那。
‘‘Pariciṇṇo mayā satthā…pe… bhavanetti samūhatā.
「我已亲近导师……(中略)……有之结缚已被摧毁。
‘‘Vajjīnaṃ veḷuvagāme, ahaṃ jīvitasaṅkhayā;
「在跋耆人的韦卢瓦村,我命终时;
Heṭṭhato veḷugumbasmiṃ, nibbāyissaṃ anāsavo’’ti.
在下方的竹林中,我将无漏地般涅槃。
… Anuruddho thero…. · ……阿努儒达长老……
10. Pārāpariyattheragāthā10. 巴拉巴利亚长老偈
Samaṇassa ahu cintā, pupphitamhi mahāvane;
在大林盛开花朵时,沙门有此思惟;
Ekaggassa nisinnassa, pavivittassa jhāyino.
独坐专一,远离而禅修者。
‘‘Aññathā lokanāthamhi, tiṭṭhante purisuttame;
「当世间怙主、最上士住世时;
Iriyaṃ āsi bhikkhūnaṃ, aññathā dāni dissati.
比库们的威仪是一种,现在所见却是另一种。
‘‘Sītavātaparittānaṃ, hirikopīnachādanaṃ;
「寒风少许,以惭愧腰布为遮蔽;
Mattaṭṭhiyaṃ abhuñjiṃsu, santuṭṭhā itarītare.
他们知足地受用适量,彼此满足。
‘‘Paṇītaṃ yadi vā lūkhaṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ;
「无论精美或粗劣,无论少或多;
Yāpanatthaṃ abhuñjiṃsu, agiddhā nādhimucchitā.
他们为了维持而食用,不贪求、不迷醉。
‘‘Jīvitānaṃ parikkhāre, bhesajje atha paccaye;
「对于生命的资具、药物以及必需品,
Na bāḷhaṃ ussukā āsuṃ, yathā te āsavakkhaye.
他们不过度热衷,如同那些漏尽者。
‘‘Araññe rukkhamūlesu, kandarāsu guhāsu ca;
「在林野、树下、山洞、岩窟中,
Vivekamanubrūhantā, vihaṃsu tapparāyanā.
增长远离,以此为依归而住。
‘‘Nīcā niviṭṭhā subharā, mudū atthaddhamānasā;
「谦卑、隐居、善持、柔软、不傲慢之心,
Abyāsekā amukharā, atthacintā vasānugā.
不涂油、不多言、思惟义理、随顺而住。
‘‘Tato pāsādikaṃ āsi, gataṃ bhuttaṃ nisevitaṃ;
「从那时起,行、食、受用都是令人净信的;
Siniddhā teladhārāva, ahosi iriyāpatho.
威仪如油流般平稳。
‘‘Sabbāsavaparikkhīṇā, mahājhāyī mahāhitā;
「一切漏已尽,大禅修者、大利益者;
Nibbutā dāni te therā, parittā dāni tādisā.
那些长老们现已般涅槃,如此者现在稀少。
‘‘Kusalānañca dhammānaṃ, paññāya ca parikkhayā;
「由于诸善法与慧的衰减;
Sabbākāravarūpetaṃ, lujjate jinasāsanaṃ.
具足一切行相的胜者教法正在崩坏。
‘‘Pāpakānañca dhammānaṃ, kilesānañca yo utu;
「诸恶法与诸烦恼的时节;
Upaṭṭhitā vivekāya, ye ca saddhammasesakā.
现起为了远离,以及那些正法的残余者。
‘‘Te kilesā pavaḍḍhantā, āvisanti bahuṃ janaṃ;
「那些增长的烦恼,侵入众多人;
Kīḷanti maññe bālehi, ummattehiva rakkhasā.
「我想愚人们与亚卡们如疯狂般嬉戏。
‘‘Kilesehābhibhūtā te, tena tena vidhāvitā;
「他们被诸烦恼所征服,被那些(烦恼)所驱使;
Narā kilesavatthūsu, sasaṅgāmeva ghosite.
「人们在诸烦恼的事物中,如同宣告有战争一般。
‘‘Pariccajitvā saddhammaṃ, aññamaññehi bhaṇḍare;
「舍弃了正法,彼此争论;
Diṭṭhigatāni anventā, idaṃ seyyoti maññare.
「追求诸见,认为『这个更好』。
‘‘Dhanañca puttaṃ bhariyañca, chaḍḍayitvāna niggatā;
「舍弃了财富、儿子和妻子而出家;
Kaṭacchubhikkhahetūpi, akicchāni nisevare.
「即使为了破碗乞食之因,也应亲近无苦之事。
‘‘Udarāvadehakaṃ bhutvā, sayantuttānaseyyakā;
「食用填满腹部之物后,仰卧而眠;」
Kathaṃ vattenti paṭibuddhā, yā kathā satthugarahitā.
他们如何说那被导师所呵责的言论,那些已觉悟者?
‘‘Sabbakārukasippāni , cittiṃ katvāna sikkhare;
「一切工巧技艺,在顶峰上作画;
Avūpasantā ajjhattaṃ, sāmaññatthoti acchati .
内在未寂静,却自称为沙门性。
‘‘Mattikaṃ telacuṇṇañca, udakāsanabhojanaṃ;
「泥土、油粉,水、座位、食物;
Gihīnaṃ upanāmenti, ākaṅkhantā bahuttaraṃ.
他们向在家人献上,希求更多。
‘‘Dantaponaṃ kapitthañca, pupphaṃ khādaniyāni ca;
「齿木、象苹果,花、可副食物;
Piṇḍapāte ca sampanne, ambe āmalakāni ca.
当钵食已圆满时,芒果、余甘子。
‘‘Bhesajjesu yathā vejjā, kiccākicce yathā gihī;
「如医生于诸药,如在家人于应作与不应作;
Gaṇikāva vibhūsāyaṃ, issare khattiyā yathā.
如妓女装饰自己,如刹帝利对主人。
‘‘Nekatikā vañcanikā, kūṭasakkhī apāṭukā;
「不诚实、欺诈者,伪证者、不坦率者;
Bahūhi parikappehi, āmisaṃ paribhuñjare.
以众多的计谋,享用利养。
‘‘Lesakappe pariyāye, parikappenudhāvitā;
「以微小的计谋、方便,被计谋所驱使;
Jīvikatthā upāyena, saṅkaḍḍhanti bahuṃ dhanaṃ.
为了生计,以手段,聚集许多财富。
‘‘Upaṭṭhāpenti parisaṃ, kammato no ca dhammato;
「他们须跋大众,是为了业,而非为了法;
Dhammaṃ paresaṃ desenti, lābhato no ca atthato.
他们为他人说法,是为了利得,而非为了义利。
‘‘Saṅghalābhassa bhaṇḍanti, saṅghato paribāhirā;
「他们宣说僧团的利养,却在僧团之外;
Paralābhopajīvantā, ahirīkā na lajjare.
依他人所得而活命,无惭者不知羞耻。
‘‘Nānuyuttā tathā eke, muṇḍā saṅghāṭipārutā;
「有些剃发、披桑喀帝者,并非如此精勤;
Sambhāvanaṃyevicchanti, lābhasakkāramucchitā.
他们只求恭敬,迷醉于利养恭敬。
‘‘Evaṃ nānappayātamhi, na dāni sukaraṃ tathā;
「如此种种行道中,现在不易如此:
Aphusitaṃ vā phusituṃ, phusitaṃ vānurakkhituṃ.
或触未触之法,或守护已触之法。
‘‘Yathā kaṇṭakaṭṭhānamhi, careyya anupāhano;
「如在荆棘丛中,无鞋者应行;
Satiṃ upaṭṭhapetvāna, evaṃ gāme munī care.
现起正念,牟尼应如此行于村中。
‘‘Saritvā pubbake yogī, tesaṃ vattamanussaraṃ;
「瑜伽者忆念先前诸人,随念他们的行仪;
Kiñcāpi pacchimo kālo, phuseyya amataṃ padaṃ.
即使到了最后时刻,也应触证不死之境。
‘‘Idaṃ vatvā sālavane, samaṇo bhāvitindriyo;
在娑罗林中说此已,诸根已修习的沙门,
Brāhmaṇo parinibbāyī, isi khīṇapunabbhavo’’ti.
婆罗门般涅槃了,仙人已尽再生。
… Pārāpariyo thero…. · ……巴拉巴利亚长老……
Vīsatinipāto niṭṭhito. · 二十集完
Tatruddānaṃ –
此处摄颂——
Adhimutto pārāpariyo, telakāni raṭṭhapālo;
阿地目多、巴拉巴利亚、帖喇咖尼、拉他巴喇;
Mālukyaselo bhaddiyo, aṅguli dibbacakkhuko.
马卢咖、些喇、跋地亚、安古利、天眼者。
Pārāpariyo dasete, vīsamhi parikittitā;
巴拉巴利亚有十经,二十经中已称说;
Gāthāyo dve satā honti, pañcatālīsa uttarinti.
偈颂有二百,另加四十五。