三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注12. Dvādasakanipāto

12. Dvādasakanipāto

108 段 · CSCD 巴利原典
12. Dvādasakanipāto十二集
1. Sīlavattheragāthāvaṇṇanā一、戒具长老偈释
Dvādasakanipāte sīlamevātiādikā āyasmato sīlavattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahe bimbisārarañño putto hutvā nibbatti, sīlavātissa nāmaṃ ahosi. Taṃ vayappattaṃ rājā ajātasattu māretukāmo caṇḍaṃ mattahatthiṃ āropetvā nānāvidhehi upāyehi upakkamantopi māretuṃ nāsakkhi pacchimabhavikassa arahattaṃ appatvā antarā jīvitantarāyābhāvato. Tassa pavattiṃ disvā bhagavā mahāmoggallānattheraṃ āṇāpesi – ‘‘sīlavakumāraṃ ānehī’’ti. Thero iddhibalena saddhiṃ hatthinā taṃ ānesi. Kumāro hatthito oruyha bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Bhagavā tassa ajjhāsayānurūpaṃ dhammaṃ desesi. So dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ patvā kosalaraṭṭhe vasati. Atha naṃ ajātasattu ‘‘mārethā’’ti purise āṇāpesi. Te therassa santikaṃ gantvā ṭhitā therena kathitaṃ dhammakathaṃ sutvā sañjātasaṃvegā pasannacittā hutvā pabbajiṃsu. Thero tesaṃ –
《十二部集》中关于戒律的开头等事,乃具寿长老持戒者的偈颂。此偈如何产生?此前古佛皆有行此责任,各处因缘以断恶修善为基础。在此世尊出世,在王舍城时,摩婆梨国王的儿子出生,名为戒王。此王欲杀戒王,驾猛象以暴力欲杀之,用种种方法尝试,然皆不能杀,后因王戒王得阿拉汉果,生死间无碍不死。世尊知此情形,召请大马哈摩嘎喇那长老,说:“将戒子带来。”长老以神通力,与象同来,将戒王带至世尊前。戒王骑象至,礼拜世尊,独坐一旁。世尊依戒王心志开示佛法。其闻佛法,信心坚定,出家修行观慧,速得阿拉汉果,曾居国萨拉。后未生怨王召戒王为人。戒王往见长老,听闻长老宣讲佛法,生信心欢喜,遂也出家修行。长老等对他们说——
§608
608.
‘‘Sīlamevidha sikkhetha, asmiṃ loke susikkhitaṃ.
“戒律应如是修学,此世间最胜之修学。
Sīlañhi sabbasampattiṃ, upanāmeti sevitaṃ.
戒乃诸事圆满,所依所遵常修持。
§609
609.
‘‘Sīlaṃ rakkheyya medhāvī, patthayāno tayo sukhe;
“智慧者须护持戒,静坐三昧三乐依。”
Pasaṃsaṃ vittilābhañca, pecca sagge pamodanaṃ.
赞誉与财富的获得,以及往生天上的欢喜。
§610
610.
‘‘Sīlavā hi bahū mitte, saññamenādhigacchati;
“行为端正者交友众多,由于正见而获得受持;
Dussīlo pana mittehi, dhaṃsate pāpamācaraṃ.
品行恶劣者则因恶友而破坏恶行。
§611
611.
‘‘Avaṇṇañca akittiñca, dussīlo labhate naro;
“不善色、不善名声,品行恶劣的人得到这些;
Vaṇṇaṃ kittiṃ pasaṃsañca, sadā labhati sīlavā.
品德、名誉与称赞,持戒者常得此三者。
§612
612.
‘‘Ādi sīlaṃ patiṭṭhā ca, kalyāṇānañca mātukaṃ;
持戒为根本和立基,是善良之本,
Pamukhaṃ sabbadhammānaṃ, tasmā sīlaṃ visodhaye.
是一切法的首要,因此当净持戒。
§613
613.
‘‘Velā ca saṃvaraṃ sīlaṃ, cittassa abhihāsanaṃ;
戒亦是时节的克制,是心的防护。
Titthañca sabbabuddhānaṃ, tasmā sīlaṃ visodhaye.
一切佛陀的学派各有不同,因此应当以戒为清净之因。
§614
614.
第六百一十四条。
‘‘Sīlaṃ balaṃ appaṭimaṃ, sīlaṃ āvudhamuttamaṃ;
「戒即是无上力量,戒乃至高无比;
Sīlamābharaṇaṃ seṭṭhaṃ, sīlaṃ kavacamabbhutaṃ.
戒是最尊贵的宝饰,戒是绝妙的护身铠甲。」
§615
615.
第六百一十五条。
‘‘Sīlaṃ setu mahesakkho, sīlaṃ gandho anuttaro;
「戒是胜大的桥梁,戒是无上芬芳;
Sīlaṃ vilepanaṃ seṭṭhaṃ, yena vāti disodisaṃ.
戒律乃最佳涂饰,借此能够通达诸方正道。
§616
616.
第六百一十六。
‘‘Sīlaṃ sambalamevaggaṃ, sīlaṃ pātheyyamuttamaṃ;
「戒律为基础之根本,戒律当奉为至上;
Sīlaṃ seṭṭho ativāho, yena yāti disodisaṃ.
戒律最为尊贵庄严,借此能够通达诸方正道。」
§617
617.
第六百一十七。
‘‘Idheva nindaṃ labhati, peccāpāye ca dummano;
「在此处乃受人非议,且恶往恶来互相谤毁;
Sabbattha dummano bālo, sīlesu asamāhito.
凡处皆愚昧者为愚人,品行上缺乏专注者。
§618
618.
六百一十八。
‘‘Idheva kittiṃ labhati, pecca sagge ca summano;
在此教法中,善名声得于世间,亦得于天上;
Sabbattha sumano dhīro, sīlesu susamāhito.
凡处皆欢喜者为智者,品行上善于专注者。
§619
619.
六百一十九。
‘‘Sīlameva idha aggaṃ, paññavā pana uttamo;
品行在此为首,智慧则更为上胜;
Manussesu ca devesu, sīlapaññāṇato jaya’’nti. –
在人类与天人中,由于具足戒律与智慧而获得胜利。
Imāhi gāthāhi dhammaṃ desesi.
以这几句颂歌宣说法义。
Tattha sīlamevidha sikkhetha, asmiṃ loketi idhāti, nipātamattaṃ, imasmiṃ sattaloke atthakāmo kulaputto cārittavārittādibhedaṃ ādito sīlameva sikkheyya, sikkhanto ca naṃ susikkhitaṃ akhaṇḍādibhāvāpādanena suṭṭhu sikkhitaṃ suparisuddhaṃ paripuṇṇañca katvā sikkheyya. Asmiṃloketi vā imasmiṃ saṅkhāraloke sikkhitabbadhammesu sīlaṃ ādito sikkheyya. Diṭṭhisampattiyāpi sīlassa patiṭṭhābhāvato āha ‘‘sīlaṃ hī’’tiādi. Tattha hīti kāraṇavacanaṃ. Yasmā sīlaṃ sevitaṃ paricitaṃ rakkhitaṃ manussasampatti, dibbasampatti, nibbānasampattīti etaṃ sabbasampattiṃ taṃsamaṅgino sattassa upanāmeti āvahati.
其中说戒者应当如此修习,所谓“在此世间”是指出自词汇的意义。在这个世间七界中,有情众生欲求利益者,即贵族之子应当以戒律为起始修习,修习时也当防护此戒令不受破坏,并应善修纯净圆满,方得修习。所谓“在此世间”,或说“在此众行世界”,即应以戒律为最初修习之法。由于见解成熟,戒律得到确立,故有言“戒即是好”等。此处“好”乃原因之辞。因戒律被实行、亲近、守护,乃人间福德、天上福德及涅槃福德的集成,犹如众生的完全成就,能令众生得到利益与安乐。
Sīlaṃ sabbasampattiṃ upanāmetīti saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassento ‘‘sīlaṃ rakkheyyā’’tiādimāha. Tattha rakkheyyāti gopeyya. Pāṇātipātādito hi viramanto vattapaṭivattañca pūrento paṭipakkhābhibhavanato taṃ rakkhati nāma. Medhāvīti paññavā, idaṃ tassa rakkhanupāyadassanaṃ ñāṇabalena hissa samādānaṃ avikopanañca hoti. Patthayānoti icchanto. Tayo sukheti tīṇi sukhāni. Sukhanimittaṃ vā ‘‘sukha’’nti adhippetaṃ. Pasaṃsanti kittiṃ, viññūhi vā pasaṃsanaṃ. Vittilābhanti tuṭṭhilābhaṃ. ‘‘Vittalābha’’nti ca paṭhanti, dhanalābhanti attho. Sīlavā hi appamattatāya mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Peccāti kālaṅkatvā. Sagge pamodananti devaloke iṭṭhehi kāmaguṇehi, modanañca patthayamānoti sambandho. Idhaloke pasaṃsaṃ vittilābhaṃ paraloke dibbasampattiyā modanañca icchanto sīlaṃ rakkheyyāti yojanā.
所谓戒律是众多福德的集成,简略而言即为“应当守护戒律”等意。此处“守护”即护持。譬如不杀生等恶行若能断除,循行正道而生,名为守护戒律。所谓智者,是智慧过人的称谓。此守护戒律之法,是凭智慧与信心、专心致志、不愤不躁的三力修持。‘渴望’是指期望、心志。‘三种快乐’乃三种安乐。作安乐之缘的说法,即用“安乐”为主词。赞叹者称誉,以及智者称赞。获得财富,满足获得。亦能被称为“获得财富”,是指得到财物利益。具足戒行者,勤谨不掉举,能获得巨大财富之果。犯戒者,污秽其时。天界中因喜欢美妙之欲乐而快乐,此外因喜悦而助长安乐,形成关联。在此世间,赞美、获得财富满足;于他世有天福安乐。故期望戒律安护,彼此相联。
Saññamenāti kāyādīnaṃ saṃyamena. Saṃyato hi kāyaduccaritādīhi kañci aviheṭhento abhayadānaṃ dadanto piyamanāpatāya mittāni ganthati. Dhaṃsateti apeti. Pāpamācaranti pāṇātipātādipāpakammaṃ karonto. Dussīlañhi puggalaṃ atthakāmā sattā na bhajanti, aññadatthu parivajjenti.
所谓观想,是指对身等五盖之自制。身等五盖若被制伏,便不会作恶,反而能布施无畏、结结善缘以得众友。所谓“夺取”,乃是强取他物。诸人作恶者,施以杀生等恶业。恶行者不被好事之众生所亲近,反而被其他处所排斥。
Avaṇṇanti aguṇaṃ, sammukhā garahaṃ vā. Akittinti, ayasaṃ asilokaṃ. Vaṇṇanti guṇaṃ. Kittinti silokaṃ patthaṭayasataṃ. Pasaṃsanti sammukhā thomanaṃ.
“恶貌”即恶之相状;“对面难受”指令人生厌之态度。称为“无名”,忿恨而堕入无光之境。称之为“色”,即具足美德可堪称道者。称之为“名”,即一百种美德的集合。赞歎为“对面欣喜欢乐”。
Ādīti mūlaṃ. Sīlañhi kusalānaṃ dhammānaṃ ādi. Yathāha – ‘‘tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddha’’nti (saṃ. ni. 5.369). Patiṭṭhāti adhiṭṭhānaṃ. Sīlañhi sabbesaṃ uttarimanussadhammānaṃ patiṭṭhā. Tenāha – ‘‘sīle patiṭṭhāyā’’tiādi (saṃ. ni. 1.23; 192; peṭako. 22; mi. pa. 2.1.9). Kalyāṇānañca mātukanti samathavipassanādīnaṃ kalyāṇadhammānaṃ mātubhūtaṃ , janakanti, attho. Pamukhaṃ sabbadhammānanti, sabbesaṃ pāmojjādīnaṃ anavajjadhammānaṃ pamukhaṃ mukhabhūtaṃ, pavattidvāranti attho. Tasmāti ādibhāvādito. Visodhayeti akkhaṇḍādibhāvena sampādeyya.
“根本”者,戒律者,善法诸法之始。譬如经中言:「比库,汝当于善法初始,净之究竟。何谓善法之始?即戒律纯净也。」(相应部典1190)“基础”者,坚立也。戒即一切上妙人法之立基。由此言:「以戒立基」等。(相应部典23、192;派多经22;中部经论2.1.9)“善母”者,善法之生育母,指修止观等诸善法之母。“根本诸法”谓诸法之始、开启之端,诸法之源头。此义随文中种种引申,分别为诸无垢善法之根基、诸法之门径、激励生起之因。故“有始有终”,“净”等,当以圆满无间成就之意解。
Velāti duccaritehi anatikkamanīyaṭṭhena velā, sīmāti attho . Velāyati vā dussilyaṃ calayati viddhaṃsetīti velā. Saṃvaraṃ sīlaṃ kāyaduccaritādīnaṃ uppattidvārassa pidahanato. Abhihāsananti tosanaṃ avippaṭisārahetutāya cittassābhippamodanato. Titthañca sabbabuddhānanti sāvakabuddhā, paccekabuddhā, sammāsambuddhāti sabbesaṃ buddhānaṃ kilesamalappavāhane nibbānamahāsamuddāvagāhaṇe ca titthabhūtañca.
“时节”者,不堪恶行而不当逾越之节令也。“边界”者,时节之义。“时节”即恶中动摇、扰乱之意。戒守者阻止恶业生起之门,断绝恶根。欢喜者心生喜悦且无退失故。“诸佛教派”者,声闻佛、辟支佛、正觉佛也,诸佛皆以断烦恼而入涅槃故谓之教派之本。
Sīlaṃ balaṃ appaṭimanti mārasenappamaddane asadisaṃ balaṃ senāthāmo ca. Āvudhamuttamanti saṃkilesadhammānaṃ chedane uttamaṃ paharaṇaṃ. Guṇasarīropasobhanaṭṭhena ābharaṇaṃ. Seṭṭhanti sabbakālaṃ uttamaṃ dabbañca. Sapāṇaparittānato kavacamabbhutaṃ. ‘‘Abbhida’’nti ca paṭhanti, abhejjanti attho.
戒之力不可轻视,于灭魔力超绝,不可比拟,堪任将军。戒是断染垢之利剑,至上兵器。戒是品质宝石之装饰,世时常为第一之宝器。护身符相似,为刀剑防护罩。所谓『拔除』,即斩断否定之义。
Apāyamahoghātikkamane saṃsāramahoghātikkamane ca kilesehi asaṃsīdanaṭṭhena setu. Mahesakkhoti mahabbalo. Gandho anuttaroti paṭivātaṃ sabbadisāsu vāyanato anuttaro gandho sabbajanamanoharattā. Tenāha ‘‘yena vāti disodisa’’nti yena sīlagandhena taṃsamaṅgī disodisaṃ sabbā disā vāyati. ‘‘Disodisā’’tipi pāḷi, dasa disāti attho.
堕落与轮回如大深渊,戒为未染烦恼的桥梁。大力者所谓戒力。香气无与伦比者,意喻戒香,遍布四方之风吹送,是诸众生喜悦之根本。经言:「以此香风吹遍诸方。」“诸方”即十方之义。
Sambalamevagganti sambalaṃ nāma puṭabhattaṃ. Yathā puṭabhattaṃ gahetvā maggaṃ gacchanto puriso antarāmagge jighacchādukkhena na kilamati, evaṃ sīlasampannopi suddhaṃ sīlasambalaṃ gahetvā saṃsārakantāraṃ paṭipanno gatagataṭṭhāne na kilamatīti sīlaṃ aggaṃ sambalaṃ nāma. Tathā sīlaṃ pātheyyamuttamaṃ corādīhi asādhāraṇattā tattha tattha icchitabbasampattinipphādanato ca. Atikkāmento taṃ taṃ ṭhānaṃ yathicchitaṭṭhānaṃ vā vāheti sampāpetīti ativāho, yānaṃ. Kenaci anupaddutaṃ hutvā icchitaṭṭhānappattihetutāya sīlaṃ seṭṭhaṃ ativāho. Yenāti yena ativāhena yāti disodisanti agatiṃ gatiñcāpi taṃ taṃ disaṃ sukheneva gacchati.
“守护”别名为“锅裹布”或“披帛”?譬如披布倾心守护行道之人,不为饥渴苦难所伤;戒虽为守护,亦是护持,使行者在流转危难中不污秽堕落,故戒为至上守护。戒可超越盗贼等极难之境。常得持守,如愿往来所欲之地,故名“通行车”。戒者若无失误,达所欲处即为至胜“通行车”。“以此通行车”者,随通行轨迹晴明盛行,行向安乐之地。
Idheva nindaṃ labhatīti idhalokepi dummano rāgādīhi dūsitacitto ‘‘dussīlo pāpadhammo’’ti nindaṃ garahaṃ labhati. Pecca paralokepi apāye ‘‘purisattakali avajātā’’tiādinā yamapurisādīhi ca nindaṃ labhati. Na kevalaṃ nindameva labhati, atha kho sabbattha dummano bālo idhaloke duccaritacaraṇena dūsitacitto paraloke kammakāraṇādivasena dukkhuppattiyāti sabbattha bālo dummano hoti. Kathaṃ? Sīlesu asamāhito sammā sīlesu na ṭhapitacitto appatiṭṭhitacitto.
此地受侮辱:地上世界中恶人因贪嗔等心作恶而遭诟病称恶行恶法。死后地狱中,恶人受谓“恶重出生”等地狱众评判,受恶名之责。非独受谤闻,且于今生受恶作当招恶果,死后因业苦恶遇,故世间及彼岸皆愚痴恶人。如何证之?对戒律不专注,正戒未立,心不安住,即为愚痴者。
Idheva kittiṃ labhatīti idhalokepi sumano ‘‘sappuriso sīlavā kalyāṇadhammo’’ti kittiṃ labhati. Pecca paralokepi sagge ‘‘ayaṃ sappuriso sīlavā kalyāṇadhammo. Tathā hi devānaṃ sahabyataṃ upapanno’’tiādinā kittiṃ labhati. Na kevalaṃ kittimeva labhati, atha kho dhīro dhitisampanno sīlesu suṭṭhu samāhito appitacitto supatiṭṭhitacitto sabbattha idhaloke sucaritacaraṇena, paraloke sampattipaṭilābhena sumano somanassappatto hoti. Sīlameva idha agganti duvidhaṃ sīlaṃ lokiyaṃ lokuttaranti. Tattha lokiyaṃ tāva kāmaloke khattiyamahāsālādīsu, devaloke brahmaloke ca upapattivisesaṃ āvahati, lābhībhāvādikassa ca kāraṇaṃ hoti. Lokuttaraṃ pana sakalampi vaṭṭadukkhaṃ atikkāmetīti sīlaṃ aggameva. Tathā hi vuttaṃ –
在此即获得名誉,故此世间也欢喜称诵「贤人有善行」而获得名誉。彼岸世界及天界亦称赞说:「此人为贤,具善行。实乃天众同伴所生。」等因而获得名誉。名誉非独此一故,而是智者具坚定意志,对品行精勤调伏,心无嗔憎,安住正念,普遍于此世持善业,彼岸因此获得成就、收益,故心欢喜满足。品行至为重要,分为世间品行与出世品行。世间品行则仅于欲界中,於诸王侯、豪族及天界、梵天界有别样出生相,且为受益者生起因缘。出世品行则超越一切轮回之苦,即为品行的最宗。正如经中所说——
‘‘Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;
「以低下的梵行,生于王族;
Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhatī’’ti. (jā. 1.8.75);
以中等的生天界;以最高者净化拔除。」(《爪哇经》一八七五)
Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘‘lābhī assaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti (ma. ni. 1.65), ‘‘sīlesvevassa paripūrakārī’’ti (ma. ni. 1.65), ‘‘ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā’’ti (a. ni. 8.35; dī. ni. 3.337) ca.
若欲愿想,比库们,应当心念:「其衣服乞食座具及病药治疗等生活必需,由比库集持以饱足此品行」;「唯品行成就者供养无亏损」;「愿阿难尊者说,品行清净助长其心之所愿」等。
Lokuttarasīlassa pana sabbaso pahīnapaṭipakkhassa sattamabhavato paṭṭhāya saṃsāradukkhaṃ vinivattentassa aggabhāve vattabbameva natthi. Paññavā pana uttamoti ‘‘paññavā pana puggalo uttamo paramo seṭṭhoyevā’’ti puggalādhiṭṭhānena paññāya eva seṭṭhabhāvaṃ vadati. Idāni sīlapaññānaṃ seṭṭhabhāvaṃ kiccato dassento ‘‘sīlapaññāṇato jaya’’nti āha. Jayanti ca liṅgavipallāso daṭṭhabbo, ahūti vā vacanaseso. Tattha pajānanaṭṭhena paññāṇaṃ, sīlato paññāṇato ca paṭipakkhajayo. Na hi sīlena vinā paññā sambhavati, paññāya ca vinā sīlaṃ kiccakaraṃ, aññamaññopakārakañcetaṃ. Vuttañhi ‘‘sīlaparidhotā paññā, paññāparidhotaṃ sīla’’nti (dī. ni. 1.317) manussesu ca devesūti idaṃ nesaṃ ṭhānavisesadassanaṃ. Tattha hi tāni savisesāni vattanti, samādhi panettha sīlapakkhiko paññāya adhiṭṭhānabhāvato, paññāpakkhiko vā bhāvetabbato sīlādhiṭṭhānato ca.
但出世品行若尽被舍离,则必生七界轮回之苦,无法根本断除流转之苦。智者乃称“智者乃最上,第一,人中之最优”,以人格为基准,以智体现其上胜地位。如今显现品行智慧之卓越,将谓「以品行智慧而胜利」。此胜利中有词义误用及指代不明之处,唯以理解为准,品行与智慧相应相依而勝。无品行不生智慧,无智慧品行亦不成熟,乃彼此相资助之义。言有云:「品行所覆为智慧,智慧所覆为品行」(《长部净戒经》一三一七)此可于人及天界特定境域中通用成说。经中复说:品行之专一修持成就三昧,亦为智慧之所依;智慧之修持亦须品行之持守。
Evaṃ thero tesaṃ bhikkhūnaṃ sīlamukhena dhammaṃ desento attano suvisuddhasīlādiguṇatādīpanena aññaṃ byākāsi.
因如是,长老以众比库之品行为门户,演说法义,令自具清净品行及种种功德,藉此照明他人,善宣佛法。
Sīlavattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 戒具长老偈释毕。
2. Sunītattheragāthāvaṇṇanā二、善意长老偈释
Nīcekulamhītiādikā āyasmato sunītattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinitvā devamanussesu saṃsaranto buddhassa suññakāle kulagehe nibbattitvā vayappatto bālajanehi saddhiṃ kīḷāpasuto hutvā vicaranto ekaṃ paccekabuddhaṃ gāme piṇḍāya carantaṃ disvā, ‘‘kiṃ tuyhaṃ sabbaso vaṇitasarīrassa viya sakalaṃ kāyaṃ paṭicchādetvā bhikkhācaraṇena, nanu nāma kasivāṇijjādīhi jīvikā kappetabbā? Tāni ce kātuṃ na sakkosi, ghare ghare muttakarīsādīni nīharanto pacchā vatthusodhanena jīvāhī’’ti akkosi. So tena kammena niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena manussalokepi bahūni jātisatāni pupphachaḍḍakakule nibbattitvā tathā jīvikaṃ kappesi. Imasmiñca buddhuppāde pupphachaḍḍakakule eva nibbatto ukkārasodhanakammena jīvikaṃ kappeti ghāsacchādanamattampi alabhanto.
所谓下贱出身,是尊者苏尼陀长老所作的偈颂。何以故?这一点也同古代诸佛相同,皆因其权柄之过,在各处积累功德,感人天人往返轮回。佛般涅槃时,他出生于贫贱家中,被愚痴儿童嘲笑戏弄。一次,游行乞食于村落时,遇见一位独觉佛,对其说:“汝以全身如对待美女之态,遮盖全身行乞乞食,难道不该靠耕作或诸如纺织商贩般谋生乎?若不能作此,则退而耕作,靠耕耘清理土地为生。”以此恶业,堕入地狱,尽其业报成熟之后于人间经过多生,多次投生于施放花瓣的树下,也如此度生,靠耕种清理杂草维生,即便仅获得草叶为遮盖之物。
Atha bhagavā pacchimayāme buddhāciṇṇaṃ mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya buddhacakkhunā lokaṃ volokento sunītassa hadayabbhantare ghaṭe padīpaṃ viya pajjalantaṃ arahattūpanissayaṃ disvā vibhātāya rattiyā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya bhikkhusaṅghaparivuto rājagahaṃ piṇḍāya paviṭṭho. Yassaṃ vīthiyaṃ sunīto ukkārasodhanakammaṃ karoti, taṃ vīthiṃ paṭipajji. Sunītopi tattha tattha vighāsuccārasaṅkārādikaṃ rāsiṃ katvā piṭakesu pakkhipitvā kājenādāya pariharanto bhikkhusaṅghaparivutaṃ satthāraṃ āgacchantaṃ disvā sārajjamāno sambhamākulahadayo gamanamaggaṃ nilīyanokāsañca alabhanto kājaṃ bhittipasse ṭhapetvā ekena passena anupavisanto viya bhittiṃ allīno pañjaliko aṭṭhāsi. ‘‘Bhittichiddena apakkamitukāmo ahosī’’tipi vadanti.
之后,世尊于暮色时分成就广大悲慈定,起身以佛眼观察世间,见尊者苏尼陀心内如同罐中灯火般明亮,显现出阿拉汉涅槃之依止。夜深临晨时分,穿着袈裟,随僧众环绕王舍城乞食。苏尼陀于街头行清理杂草,行走于此道。苏尼陀时常制造纯净无瑕之物,收集整理并置于藏经中,布施劳作所得,护持僧团。如见来师心怀诚敬,内心清净柔和,行进端正,整齐地耐心安座,犹如一人默默端坐于墙边,被称作“因墙障故希图离去”者。
Satthā tassa samīpaṃ patvā ‘‘ayaṃ attano kusalamūlasañcoditaṃ upagataṃ maṃ sārajjamāno jātiyā kammassa ca nihīnatāya sammukhībhāvampi lajjati, handassa vesārajjaṃ uppādessāmī’’ti karavīkarutamañjunā sakalanagaraninnādavara-gambhīrena brahmassarena ‘‘sunītā’’ti ālapitvā ‘‘kiṃ imāya dukkhajīvikāya pabbajituṃ sakkhissatī’’ti āha. Sunīto tena satthu vacanena amatena viya abhisitto uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedento ‘‘bhagavā, sace mādisāpi idha pabbajjaṃ labhanti, kasmāhaṃ na pabbajissāmi, pabbājetha maṃ bhagavā’’ti āha . Satthā ‘‘ehi, bhikkhū’’ti āha. So tāvadeva ehibhikkhubhāvena pabbajjaṃ upasampadañca labhitvā iddhimayapattacīvaradharo vassasaṭṭhikatthero viya hutvā satthu santike aṭṭhāsi. Bhagavā taṃ vihāraṃ netvā kammaṭṭhānaṃ ācikkhi. So paṭhamaṃ aṭṭha samāpattiyo, pañca ca abhiññāyo nibbattetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā chaḷabhiñño ahosi. Taṃ sakkādayo devā brahmāno ca upasaṅkamitvā namassiṃsu. Tena vuttaṃ –
佛陀落座其侧时说:“此人因内心正根激励,诚心恭敬,我观此人,对于过去所造业之恶因,现今生起羞愧之心,乃欲断除,如其如此,将来当可成就清净行。”于是一口清净言语,庄严宏亮,称曰“苏尼陀”。又问曰:“此人能否舍家出家?”苏尼陀被此际佛语所触动,如获不死甘露,内心充满欢喜。对佛言:“世尊,若有人在此得出家,何故我不能出家?请世尊度我出家。”佛陀曰:“来吧,比库们。”即以佛教比库身份出家,得具足具大小威神及袈裟,久历六十年如长老般,在佛前安住。佛为其示现修行法门。尊者初成八项定果,次成五种神通,证得涅槃,增进内观,成为六通者。天神及梵天诸神来礼敬他。于是有偈云——
‘‘Tā devatā sattasatā uḷārā, brahmā ca indo upasaṅkamitvā;
“诸天七百患者,梵王及天帝至,
Ājānīyaṃ jātijarābhibhūtaṃ, sunītaṃ namassanti pasannacittā’’tiādi.
往生者出生及老死,诸天心满光辉,敬礼苏尼陀。”
Bhagavā taṃyeva devasaṅghapurakkhataṃ disvā sitaṃ katvā pasaṃsanto ‘‘tapena brahmacariyenā’’ti gāthāya dhammaṃ desesi. Atha naṃ sambahulā bhikkhū sīhanādaṃ nadāpetukāmā, ‘‘āvuso sunīta, kasmā kulā tvaṃ pabbajito, kathaṃ vā pabbajito, kathañca saccāni paṭivijjhī’’ti pucchiṃsu. So taṃ sabbaṃ pakāsento –
世尊看到这位天众护持者,称赞其纯洁,赞说:「以苦修出家」。此时,众多比库欲发出狮子吼,问曰:“苏尼陀,比库啊,汝何缘出家?何以如此真实地实行?”苏尼陀即将一切说明清楚。
§620
620.
六百二十。
‘‘Nīce kulamhi jātohaṃ, daliddo appabhojano;
『我生于卑贱之家,贫困且难得食;
Hīnakammaṃ mamaṃ āsi, ahosiṃ pupphachaḍḍako.
我的行为低劣,曾为采摘花朵之人。
§621
621.
六百二十一。
‘‘Jigucchito manussānaṃ, paribhūto ca vambhito;
我为人所嫌弃,遭人轻视欺辱;
Nīcaṃ manaṃ karitvāna, vandissaṃ bahukaṃ janaṃ.
心怀卑下,曾对众多的人行礼赞敬。』
§622
622.
六百二十二。
‘‘Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ, bhikkhusaṅghapurakkhataṃ;
昔者,见到了正觉者,出家众之首领,
Pavisantaṃ mahāvīraṃ, magadhānaṃ puruttamaṃ.
进入了伟大的勇士,他是摩揭陀国的上等人。
§623
623.
六百二十三。
‘‘Nikkhipitvāna byābhaṅgiṃ, vandituṃ upasaṅkamiṃ;
放下了身躯,前来顶礼,
Mameva anukampāya, aṭṭhāsi purisuttamo.
为我而生起慈悲,站立着这位最尊贵的人。
§624
624.
第六百二十四条。
‘‘Vanditvā satthuno pāde, ekamantaṃ ṭhito tadā;
『顶礼师足之后,我立于一侧;
Pabbajjaṃ ahamāyāciṃ, sabbasattānamuttamaṃ.
我请求出家,为诸有情之最胜。』
§625
625.
第六百二十五条。
‘‘Tato kāruṇiko satthā, sabbalokānukampako;
于是慈悲的师,悲恻于一切世间;
‘Ehi bhikkhū’ti maṃ āha, sā me āsūpasampadā.
呼唤曰:「来吧,比库!」这是我获得的慰藉。
§626
626. ‘‘Sohaṃ eko araññasmiṃ, viharanto atandito.
626. 我独自一人在树林中,安住时无懈怠。
Akāsiṃ satthu vacanaṃ, yathā maṃ ovadī jino.
我遵行了世尊的教诲,正如圣者以我为教导者所嘱。
§627
627.
第六百二十七条。
‘‘Rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ, pubbajātimanussariṃ;
夜间初更,我念及过去诸生;
Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ, dibbacakkhuṃ visodhayiṃ;
夜间中更,我净除天眼之障碍;
Rattiyā pacchime yāme, tamokhandhaṃ padālayiṃ.
夜间末更,我破除黑暗藏聚。
§628
628.
六百二十八。
‘‘Tato ratyāvivasāne, sūriyuggamanaṃ pati; (Jā. 1.11.79);
『于是情欲熄灭之时,太阳升起之际;』(《缘起经》1.11.79)
Indo brahmā ca āgantvā, maṃ namassiṃsu pañjalī.
『因陀罗与梵天亦纷纷前来,向我顶礼合掌。』
§629
629.
六百二十九。
‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;
『敬礼你,智慧超群的圣人,敬礼你,世间至善的人;』
Yassa te āsavā khīṇā, dakkhiṇeyyosi mārisa.
『你的烦恼已尽,右守护者魔王,你堪受敬礼。』
§630
630.
第六百三十节。
‘‘Tato disvāna maṃ satthā, devasaṅghapurakkhataṃ;
「于是看到我这位导师,乃天众尊长,
Sitaṃ pātukaritvāna, imamatthaṃ abhāsatha.
乃以清净之身加持,宣说此教义旨。
§631
631.
第六百三十一节。
‘‘Tapena brahmacariyena, saṃyamena damena ca;
「修持苦行禁欲,持戒自制,
Etena brāhmaṇo hoti, etaṃ brāhmaṇamuttama’’nti. –
便成就梵行,在彼乃至为最上之婆罗门。」
Imāhi gāthāhi sīhanādaṃ nadi.
以此偈语如狮子吼般响亮。
Tattha nīceti lāmake sabbanihīne. Uccanīcabhāvo hi nāma sattānaṃ upādāyupādāya, ayaṃ pana sabbanihīne pukkusakule uppannataṃ dassento ‘‘nīce kulamhi jāto’’ti āha. Tena vuttaṃ – ‘‘nīceti lāmake sabbanihīne’’ti. Daliddoti duggato, daliddāpi keci kadāci ghāsacchādanassa lābhino, akasiravuttino honti, ahaṃ pana sabbakālaṃ kasiravuttitāya hīno uddhanaṃ upaṭṭhapitaukkhaliko dassanayuttaṃ thevakampi apassiṃ yevāti dassento ‘‘appabhojano’’ti āha. Nīcakulikā daliddāpi keci anīcakammājīvā honti, mayhaṃ pana na tathāti dassento āha ‘‘hīnakammaṃ mamaṃ āsī’’ti. Kīdisanti ce? Ahosiṃ pupphachaḍḍako, hatthavikalassa hatthavāti viya upacāravasenāyaṃ imassa samaññā ahosi yadidaṃ ‘‘pupphachaḍḍako’’ti. Milātapupphasantharavaṇṇatāya vā ukkārabhūmiyā evaṃ vutto.
其中『低贱者』称谓那些全然卑贱的人。所谓的高低,乃众生之执著于血统门第的分别。这一说法是指在优良家族中出生,故说『出身低贱家族』。因此才有『低贱者称谓全然卑贱者』之说。贫穷,乃是堕落之态,有时贫穷者虽然获得草席遮盖,衣服破烂,却非真正贫穷,唯苦于生计,常被世界看低,因此称为『食物不足』。低贱出身的贫穷者,有些虽不干犯低贱之业,唯独我感受不到如此,故言『我的业低贱』。如果问为何?譬如称为『花匠』,好比左手残缺者因方便分别而得此名。此称号缘于其采集枯萎花朵之貌或土地乾裂之色,故称。
Jigucchitoti jātiyā ceva kammunā ca hīḷito. Manussānanti manussehi. Paribhūtoti avaññāto. Vambhitoti khuṃsito. Nīcaṃ manaṃ karitvānāti aññe manusse sineruṃ viya ukkhipitvā tesaṃ pādapaṃsutopi attānaṃ nihīnaṃ katvā pavattiyā nīcaṃ nihīnaṃ manaṃ katvā. Vandissaṃbahukaṃ jananti puthumahājanaṃ diṭṭhadiṭṭhakāle vandiṃ sirasi añjaliṃ karonto paṇāmiṃ.
羞愧,即以出生和业行为惭愧。『人类』指的是众生中的人类。被欺辱,谓被轻视。『欺骗』即被剥夺。因怀有卑贱心念,常如被同类轻侮般被踢打,连其足迹也视为不净,由此流转于卑贱之境界。众人中有多数人心生敬意,遇见而顶礼合十,恭敬礼拜。
Athāti adhikārantaradīpane nipāto. Addasāsinti addakkhiṃ. Magadhānanti magadhā nāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhiyā ‘‘magadhāna’’nti vutto, magadhajanapadassāti attho. Puruttamanti uttamaṃ nagaraṃ.
此为对权力差别之阐明。『看到』者,即观察见闻。『摩揭陀』乃一族名,意指其王子出自该族群。其住所仅一城,此城乃称『摩揭陀』之地,意指摩揭陀国。『首都』即最尊贵城池。
Byābhaṅginti kājaṃ. Pabbajjaṃ ahamāyācinti, ‘‘sunīta, pabbajituṃ sakkhissasī’’ti satthārā okāse kate ahaṃ pabbajjaṃ ayāciṃ. Āsūpasampadāti ‘‘ehi, bhikkhū’’ti satthu vacanamattena āsi upasampadā. Yathā maṃ ovadīti ‘‘evaṃ samathapubbaṅgamaṃ vipassanaṃ bhāvehī’’ti yathā maṃ ovadi, tathā satthuno vacanaṃ akāsiṃ paṭipajjiṃ. Rattiyātiādi tassā paṭipattiyā rasadassanaṃ. Tattha pubbenivāsañāṇaṃ anāgataṃsañāṇañca bahukiccanti ‘‘paṭhamaṃ yāmaṃmajjhimaṃ yāma’’nti accantasaṃyogavasena upayogavacanaṃ vuttaṃ. Na tathā āsavakkhayañāṇaṃ ekābhisamayavasena pavattanatoti ‘‘pacchime yāme’’ti bhummavasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Indoti sakko devarājā. Brahmāti mahābrahmā. Indabrahmaggahaṇena aññesaṃ kāmadevānaṃ brahmūnañca āgamanaṃ vuttamevāti daṭṭhabbaṃ. Ukkaṭṭhaniddeso hesa yathā ‘‘rājā āgato’’ti. Namassiṃsūti kāyena vācāya ca namakkāraṃ akaṃsu.
所谓『断裂』,即出家之事。『求出家』者,恳请许可出家。经师于适当时刻嘱咐我『修行要端正,如法先调止观』,我听后依教奉行。『夜间』等词说明修行光景。此中包括了对前世记忆与未来知识的多种功能。所谓『初更、中更』等,是表示时间连接的用法。观察三毒段灭的智慧非因一时顿悟,而是渐进完成,称为『晚更』。『因陀』即天帝萨咖。『梵天』即大梵天。据传,此二者之来往与丘园逗留均有记载。『显现命令』,如『王来临』之状。致礼时身体语言口头皆有敬意。
Tattha kāyena kataṃ namakkāraṃ dassento ‘‘pañjalī’’ti vatvā vācāya kataṃ dassetuṃ ‘‘namo te’’tiādi vuttaṃ. Devasaṅghapurakkhatanti devaggahaṇena upapattidevabhāvato brahmānopi gahitā. Sitaṃ pātukaritvānāti attano ovādassa mahapphalataṃ devabrahmūnañca guṇasampattiṃ nissāya satthā sitaṃ pātvākāsi. Pātukaronto ca na aññe viya dante vidaṃseti, mukhādhānaṃ pana thokaṃ vivarati, tattakena ca abhibhūtadibbaphalikamuttarasmiyo avahasitatārakāsasimarīciyo susukkadāṭhasambhavā ghanarasmiyo nikkhamitvā tikkhattuṃ satthu mukhaṃ padakkhiṇaṃ karonti, taṃ disvā pacchato gacchantāpi satthā sitaṃ pātvākāsīti sañjānanti.
其中显现出的身体敬礼是合掌,语辞问候则是诸如『向您致敬』等话语。『天众前导者』指天众奉行守护之神,由天界降临。『沐浴清净』,是依如来训诲及众神赞扬净洁的功德,世尊示现沐浴圣洁之仪。沐浴者非凡人,口中吞食而非像他人咬碎牙齿,口唇内含细枝。光芒辐射于其上,超越日月星辰如织密光彩,从而围绕世尊旋转,转至世尊面前。这一景象目睹者虽离去,仍知世尊完成了沐浴仪式。
Tapenāti indriyasaṃvarena, ‘‘dhutadhammasamādānenā’’ti keci. Saṃyamenāti sīlena. Damenāti paññāya. Brahmacariyenāti avasiṭṭhaseṭṭhacariyāya. Etenāti yathāvuttena tapādinā. Brāhmaṇo hoti bāhitapāpabhāvato. Etanti tapādi yathāvuttaṃ. Brāhmaṇamuttamanti uttamaṃ brāhmaṇaṃ, brāhmaṇesu vā uttamaṃ sabbaseṭṭhaṃ, ahūti vacanaseso. Brāhmaṇanti vā brahmaññamāha, evaṃ uttamaṃ brahmaññaṃ, na jaccādīti adhippāyo. Na hi jātikulapadesagottasampattiādayo ariyabhāvassa kāraṇaṃ, adhisīlasikkhādayo eva pana kāraṇaṃ. Tenāha –
“禁欲”是通过根摄护而成,所谓“以除垢法的摄持”为之。有时“自制”是指持戒。“制伏”是以智慧而成。“出世行”是指贯彻最高的出世生活。由此可知,禁欲乃依前所说的精进而成。婆罗门乃因为其远离恶业之性格而得名。此即称‘禁欲者’如所言。所谓至高婆罗门,是指诸婆罗门中最尊胜最上者,此语意含完整。婆罗门之名实指其具足最上智慧功德,非因出生或家族族姓等。实体无常,族属门户以及血统并非圣贤之因,唯有高贵之戒行教诲是真正之因。故谓——
‘‘Yathā saṅkāraṭhānasmiṃ, ujjhitasmiṃ mahāpathe;
‘如同极高大路上的垒石堆垛,
Padumaṃ tattha jāyetha, sucigandhaṃ manoramaṃ.
莲花由此而生,芬芳清洁,令人喜悦。
‘‘Evaṃ saṅkārabhūtesu, andhabhūte puthujjane;
如此在造作的立场上,愚昧的凡夫,
Atirocati paññāya, sammāsambuddhasāvako’’ti. (dha. pa. 58-59);
却因智慧而光明,正觉之弟子即是如此。’(《相应部·法句经》58-59)
Evaṃ thero tehi bhikkhūhi pucchitamatthaṃ imāhi gāthāhi vissajjento sīhanādaṃ nadīti.
于是长老们通过这样的偈语,应问所求,止息如狮吼般的咆哮声。”
Sunītattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 善意长老偈释毕。
Dvādasakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 十二集释毕。