三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注7. 七集义注

7. Sattakanipāto · 7. 七集义注

282 段 · CSCD 巴利原典
7. Sattakanipāto七集
1. Sundarasamuddattheragāthāvaṇṇanā一、孙达罗萨穆达长老偈注释
Sattakanipāte alaṅkatātiādikā āyasmato sundarasamuddattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahe aññatarassa mahāvibhavassa seṭṭhino putto hutvā nibbatti. Samuddotissa nāmaṃ ahosi. Rūpasampattiyā pana sundarasamuddoti paññāyittha. So paṭhamavaye ṭhito bhagavato rājagahappavese buddhānubhāvaṃ disvā, paṭiladdhasaddho nissaraṇajjhāsayatāya pabbajitvā, laddhūpasampado samādinnadhutadhammo rājagahato sāvatthiṃ gantvā, kalyāṇamittassa santike vipassanācāraṃ uggahetvā, kammaṭṭhānaṃ anuyuñjanto viharati. Tassa mātā rājagahe ussavadivase aññe seṭṭhiputte sapajāpatike alaṅkatapaṭiyatte ussavakīḷaṃ kīḷante disvā, puttaṃ anussaritvā rodati. Taṃ disvā aññatarā gaṇikā rodanakāraṇaṃ pucchi. Sā tassā taṃ kāraṇaṃ kathesi. Taṃ sutvā gaṇikā ‘‘ahaṃ taṃ ānessāmi, passa tāva mama itthibhāva’’nti vatvā ‘‘yadi evaṃ taṃyeva tassa pajāpatiṃ katvā imassa kulassa sāminiṃ karissāmī’’ti tāya bahuṃ dhanaṃ datvā , vissajjitā mahatā parivārena sāvatthiṃ gantvā, therassa piṇḍāya vicaraṇaṭṭhāne ekasmiṃ gehe vasamānā divase divase aññehi therassa sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ dāpesi. Alaṅkatapaṭiyattā ca hutvā suvaṇṇapādukā āruyha attānaṃ dassesi. Athekadivasaṃ gehadvārena gacchantaṃ theraṃ disvā, suvaṇṇapādukā omuñcitvā, añjaliṃ paggayha purato gacchantī nānappakāraṃ theraṃ kāmanimantanāya nimantesi. Taṃ sutvā thero ‘‘puthujjanacittaṃ nāma cañcalaṃ, yaṃnūna mayā idāneva ussāho karaṇīyo’’ti tattheva ṭhito bhāvanaṃ ussukkāpetvā chaḷabhiñño ahosi. Taṃ sandhāya vuttaṃ –
《七法品》中〈装饰塔起题章〉长老尊者苏陀罗沙摩提的偈颂。其缘起如何?此亦先世佛曾为已多次,彼时于各地以增长功德,乃至此佛出世之时,在王舍城某大富长者之子出世,名曰苏陀罗沙摩提。因形貌资具美妙,故称之为“装饰塔”。此子初年住世,亲见世尊于王舍城贵地,目睹佛光,于坚定信心及念灭生死处之愿后,剃除发髻,受具足戒,得善法,离欲正受。由王舍城往至舍卫城,亲近善友,于其所导修明观行法,精勤修行业处,安心安住。其母于王舍城盛大欢迎日,见他在别的长者之子及罗睺罗处玩耍,念及子嗣而哭泣。见此,有一侍女问及哭因。母者述说其缘由。侍女闻之言:“我将带他去看,我妇众美色。”随后以极多财施予该母,使其放下哀痛,往舍卫城。长老居于乞食处某宅,每日与众共乞食。此侍女因装饰塔而闻名,著金革履示人。有一次见长老自门出入,脱履合掌前行,诸般以欲导其修行。长老曰:“凡夫心性多动荡,今当由我起勤精进。”即于彼处调伏心意,具足六通慧眼。由此因缘而说——
§459
459.
第四百五十九。
‘‘Alaṅkatā suvasanā, māladhārī vibhūsitā;
“装饰华美,芬芳馨香,戴花饰物,光彩照人;
Alattakakatāpādā, pādukāruyha vesikā.
穿着黄色衣裳,足上金屐,走路轻便。”
§460
460.
第四百六十。
‘‘Pādukā oruhitvāna, purato pañjalīkatā;
“金屐穿足之际,前方合掌行走;
Sā maṃ saṇhena mudunā, mhitapubbaṃ abhāsatha.
请你以柔和谦顺的态度,先前在心中默念。
§461
461.
第四百六十一。
‘‘‘Yuvāsi tvaṃ pabbajito, tiṭṭhāhi mama sāsane;
『你这位出家青年,应当立定在我的教法中,
Bhuñja mānusake kāme, ahaṃ vittaṃ dadāmi te;
享用人世的欲乐,我将财富施予于你;
Saccaṃ te paṭijānāmi, aggiṃ vā te harāmahaṃ.
我真实向你保证,倘若是火,我便代你承担。』
§462
462.
第四百六十二。
‘‘‘Yadā jiṇṇā bhavissāma, ubho daṇḍaparāyanā;
『当我们老死之时,二者皆将依杖而行,』
Ubhopi pabbajissāma, ubhayattha kaṭaggaho’’’.
『二者亦当出家,二者皆获果报。』
§463
463.
第四百六十三。
‘‘Tañca disvāna yācantiṃ, vesikaṃ pañjalīkataṃ;
『见此众生乞求,衣袍双手合十;』
Alaṅkataṃ suvasanaṃ, maccupāsaṃva oḍḍitaṃ.
『华饰芬芳鲜美,好似鱼鳔肿胀。』
§464
464.
第四百六十四。
‘‘Tato me manasīkāro, yoniso udapajjatha;
于是,我的意念由此正智地生起,悉心思惟事理;
Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha.
危险降临,内心生厌倦而安住。
§465
465.
第四百六十五条。
‘‘Tato cittaṃ vimucci me, passa dhammasudhammataṃ;
随后,我的心得以解脱,见到法之真谛;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
三种智慧皆已俱足,成就了佛陀的教法。」
Tattha māladhārīti mālādhārinī piḷandhapupphadāmā. Vibhūsitāti ūnaṭṭhānassa pūraṇavasena pupphehi ceva gandhavilepanādīhi ca vibhūsitagattā. ‘‘Alaṅkatā’’ti iminā hatthūpagagīvūpagādīhi ābharaṇehi alaṅkaraṇaṃ adhippetaṃ. Alattakakatāpādāti pariṇatajayasumanapupphavaṇṇena lākhārasena rañjitacaraṇayugaḷā. Samāsapadañhetaṃ, ‘‘alattakakatapādā’’ti vattabbe gāthāsukhatthaṃ dīghaṃ katvā vuttaṃ. Asamāsabhāve pana ‘‘tassā’’ti vacanaseso veditabbo. Pādukāruyha vesikāti ekā rūpūpajīvikā itthī yathāvuttavesā suvaṇṇapādukā paṭimuñcitvā ‘‘ṭhitā’’ti vacanaseso.
此处「缦缀」意为连结花环并以花朵装饰。称为「装饰」者,是指薄弱不立之处借花卉与香料等加以充满妆点。曰「饰」者,以象鼻或象腹装饰之物为意。所谓「染金脚趾」者,形容脚趾染以胜解花的颜色,步履染色成双。福音句意中应是别称「染金脚趾」。「穿鞋立着」的语句,应是描述一名女子着装华丽,脚穿金鞋而立。此乃女子依照约定的服饰风格,以象征尊贵的金鞋代表身份。
Pādukā oruhitvānāti pādukāhi otaritvā, suvaṇṇapādukāyo omuñcitvāti attho. Pañjalīkatāti paggahitaañjalikā sā vesī maṃ. Sāmaṃ vā vacanaparamparaṃ vinā sayameva abhāsatha. Saṇhenāti maṭṭhena. Mudunāti madhurena. ‘‘Vacanenā’’ti avuttampi vuttameva hoti, abhāsathāti, vuttattā.
“脱下鞋子”和“由鞋子下来”,意指脱离束缚;“放开金色鞋子”,这是字义所在。“合掌”是双手合拢之意,此处指《维舍摩经》中。“没有连贯的话语的传递”,专指仅口述而无连锁言语的表达。“施加力量”,指用手掌推击。“柔和”,指甜美温柔。‘以言语’一词亦是自表达而言,谓口头显现意趣。
Yuvāsitvaṃ pabbajitoti tvaṃ pabbajanto yuvā, daharoyeva hutvā pabbajitosi, nanu pabbajantena sattame dasake sampatteva pabbajitabbanti dasseti. Tiṭṭhāhi mama sāsaneti mama vacane tiṭṭha.
“你是青年出家”,表明“你”作为青年时已经出家,好似孩童时出家。由此观察,表明出家应在七至十岁时完成。又有“谨守吾命”,意即“守护吾言。”
Kiṃ pana tanti āha ‘‘bhuñja mānusake kāme’’ti kāme paribhuñjitukāmassa rūpasampatti, vayasampatti, parivārasampatti, bhogasampatti ca icchitabbā. Tattha ‘‘kuto me bhogasampattī’’ti vadeyyāti, āha ‘‘ahaṃ vittaṃ dadāmi te’’ti. ‘‘Tayidaṃ vacanaṃ kathaṃ saddahātabba’’nti maññeyyāti taṃ saddahāpentī āha ‘‘saccaṃ te paṭijānāmi, aggiṃ vā te harāmaha’’nti. ‘‘Bhuñja mānusake kāme, ahaṃ vittaṃ dadāmi te’’ti yadidaṃ mayā paṭiññātaṃ, taṃ ekaṃsena saccameva paṭijānāmi, sace me na pattiyāyasi, aggiṃ vā te harāmahaṃ aggiṃ haritvā aggipaccayaṃ sapathaṃ karomīti attho. Ubhayattha kaṭaggahoti amhākaṃ ubhinnaṃ jiṇṇakāle pabbajjanaṃ ubhayattha jayaggāho. Yaṃ mayaṃ yāva daṇḍaparāyanakālā bhoge bhuñjāma, evaṃ idhalokepi bhogehi na jīyāma, mayaṃ pacchā pabbajissāma, evaṃ paralokepi bhogehi na jīyāmāti adhippāyo. Tatoti taṃ nimittaṃ, kāmehi nimantentiyā ‘‘yuvāsi tva’’ntiādinā ‘‘yadā jiṇṇā bhavissāmā’’tiādinā ca tassā vesiyā vuttavacanahetu. Tañhi vacanaṃ aṅkusaṃ katvā thero samaṇadhammaṃ karonto sadatthaṃ paripūresi. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
关于他说“享受人间之欲”,因欲乐所有眼见之色、衰老、亲属、财富等皆应当享用。由此“我何来财富?”于是说“吾以财物施与你”。他可能思虑“如何诚信接受此语?”回应道“我确实承认此言,若你不接纳,我愿为你取火,且与火立誓”。此言体现双方承诺,即于老年出家之决定互相认可。所言乃严肃真诚的约定。二者互相维系出家至晚年,彼此成就。此因缘以“青年出家”及“年老时”之语被老修行者以教义修习,严谨贯彻整体意旨。后续多为相关解释。
Sundarasamuddattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 孙达罗萨穆达长老偈注释终。
2. Lakuṇḍakabhaddiyattheragāthāvaṇṇanā二、矮小跋提亚长老偈注释
Pare ambāṭakārāmetiādikā āyasmato lakuṇḍakabhaddiyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare mahābhoge kule nibbattitvā, vayappatto satthu santike dhammaṃ suṇanto nisinno tasmiṃ khaṇe satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ mañjussarānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā, sayampi taṃ ṭhānaṃ patthento buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā, ‘‘aho vatāhampi anāgate ayaṃ bhikkhu viya ekassa buddhassa sāsane mañjussarānaṃ aggo bhaveyya’’nti paṇidhānaṃ akāsi. Bhagavā ca tassa anantarāyataṃ disvā byākaritvā pakkāmi.
此为师长拉坤达巴提长老之颂歌起首。起因是佛陀时,波罗卫城哈恩萨瓦提城中,彼处巨富之家出生一人,年老后生起于佛法之信心。某时他听法坐下,见一比库置于平地之处,乃将大布施献于佛事,发心愿望道:“若未来亦有此比库,如佛陀时般,愿其成为众中第一。”佛陀见其志愿不断表述后,应允而出游。
So tattha yāvajīvaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto phussassa bhagavato kāle cittapattakokilo hutvā rājuyyānato madhuraṃ ambaphalaṃ tuṇḍenādāya gacchanto satthāraṃ disvā pasannamānaso ‘‘dassāmī’’ti cittaṃ uppādesi. Satthā tassa cittaṃ ñatvā pattaṃ gahetvā nisīdi. Kokilo dasabalassa patte ambapakkaṃ patiṭṭhāpesi. Satthā taṃ paribhuñji. So kokilo pasannamānaso teneva pītisukhena sattāhaṃ vītināmesi. Tena ca puññakammena mañjussaro ahosi. Kassapasammāsambuddhakāle pana cetiye āraddhe kiṃ pamāṇaṃ karoma? Sattayojanappamāṇaṃ. Atimahantametaṃ. Chayojanappamāṇaṃ. Etampi atimahantaṃ. Pañcayojanaṃ, catuyojanaṃ, tiyojanaṃ, dviyojananti vutte ayaṃ tadā jeṭṭhavaḍḍhakī hutvā ‘‘etha, bho, anāgate sukhapaṭijaggiyaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vatvā rajjuyā parikkhipanto gāvutamattake ṭhatvā ‘‘ekekaṃ mukhaṃ gāvutaṃ gāvutaṃ hotu, cetiyaṃ ekayojanāvaṭṭaṃ yojanubbedhaṃ bhavissatī’’ti āha. Te tassa vacane aṭṭhaṃsu. Iti appamāṇassa buddhassa pamāṇaṃ akāsīti. Tena pana kammena nibbattanibbattaṭṭhāne aññehi nīcatarappamāṇo hoti.
彼于生前积累善业,转生为天人或人间。在佛陀时代化身为心语雀,带着甜美的蜜果供养佛陀。佛陀见其心念,取叶坐下。心语雀以十张叶子交叠成蜜果托盘,佛陀享用。心语雀心情愉悦,七天内欢乐消遣。此善业使其成就光明。于咖萨巴佛时代,此地兴建佛塔,其广大规模长达七由旬极大。又有六至三由旬,五、四、三、二由旬诸塔,据说未来能成佛时之乐土。此处名曰最尊者杰 ती◤长老示现未来百岁后种种因缘和佛陀广阔威德。
So amhākaṃ satthu kāle sāvatthiyaṃ mahābhogakule nibbatti, bhaddiyotissa nāmaṃ ahosi. Atirassatāya pana lakuṇḍakabhaddiyoti paññāyittha. So satthu santike dhammaṃ sutvā, paṭiladdhasaddho pabbajitvā, bahussuto dhammakathiko hutvā madhurena sarena paresaṃ dhammaṃ kathesi. Athekasmiṃ ussavadivase ekena brāhmaṇena saddhiṃ rathena gacchantī aññatarā gaṇikā theraṃ disvā dantavidaṃsakaṃ hasi. Thero tassā dantaṭṭhike nimittaṃ gahetvā jhānaṃ uppādetvā, taṃ pādakaṃ katvā, vipassanaṃ paṭṭhapetvā, anāgāmī ahosi. So abhiṇhaṃ kāyagatāya satiyā viharanto ekadivasaṃ āyasmatā dhammasenāpatinā ovadiyamāno arahatte patiṭṭhahi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.55.1-33) –
他在佛陀时代生于释迦城大富之家,名为巴迪约蒂。此名因财富丰盛而得名拉坤达巴提长老。于佛陀前听闻法音,依止佛法严守信念,广学典籍,甘愿为人讲经说法,口齿清晰动听。有日,节庆之际他与一婆罗门同乘车路过,会见一比库和一优婆夷。当时这位长老见其持戒勤修,生起欢喜,生起禅定并以内观修持,自此成为不还比库。常以正念住于身行,他被一大德法军队长监督,获尊敬为阿拉汉。此尊严情形载于《长老传》中。
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā;
「名为莲华拔罗的尊者,智慧明彻,洞悉诸法;
Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako.
在这一千万劫之中,乃生诸佛的领袖。」
‘‘Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ seṭṭhiputto mahaddhano;
「当时我为富有巨产的天鹅族富豪之子,
Jaṅghāvihāraṃ vicaraṃ, saṅghārāmaṃ agacchahaṃ.
常在小步行处游走,前往僧团的精舍之中。」
‘‘Tadā so lokapajjoto, dhammaṃ desesi nāyako;
「当时那领袖佛光照世,广宣法义;
Mañjussarānaṃ pavaraṃ, sāvakaṃ abhikittayi.
为众生中的优胜者立标,广传弟子之道。」
‘‘Taṃ sutvā mudito hutvā, kāraṃ katvā mahesino;
听闻此事后,内心欢喜,于尊者处作此行为;
Vanditvā satthuno pāde, taṃ ṭhānamabhipatthayiṃ.
礼拜师尊足下,向彼处所顶礼膜拜。
‘‘Tadā buddho viyākāsi, saṅghamajjhe vināyako;
当时世尊宣说,在僧团中为导师;
Anāgatamhi addhāne, lacchase taṃ manorathaṃ.
于未来时期的聚集中,达成了彼所期愿。
‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo;
于百千劫期间,从猕猴族中生出;
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
此世尊名为果德玛,未来世间当为师表。
‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;
『彼诸法中继承者,彼为法所感召者』。
Bhaddiyo nāma nāmena, hessati satthu sāvako.
名曰比迦提者,将成为世尊之弟子。
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
凭善业及坚心专注,
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
舍弃人身,将至他世。
‘‘Dvenavute ito kappe, phusso uppajji nāyako;
二百余劫之前,有尊贵高强之圣者出现,
Durāsado duppasaho, sabbalokuttamo jino.
难遇难忍,世间第一之胜者。
‘‘Caraṇena ca sampanno, brahā uju patāpavā;
『以足步端正,姿态端直轻安;』
Hitesī sabbasattānaṃ, bahuṃ mocesi bandhanā.
此句说明其行为慈悲,利益一切众生,广泛解脱所有束缚。
‘‘Nandārāmavane tassa, ahosiṃ phussakokilo;
『在欢喜园林中,有一只鸣禽金鹃;』
Gandhakuṭisamāsanne, ambarukkhe vasāmahaṃ.
于芳香草舍相近处,栖息于天空树上。
‘‘Tadā piṇḍāya gacchantaṃ, dakkhiṇeyyaṃ jinuttamaṃ;
当时行乞时,往南方至胜利者处;
Disvā cittaṃ pasādetvā, mañjunābhinikūjahaṃ.
见之心生欢喜,恭敬作礼以净除我尘垢。
‘‘Rājuyyānaṃ tadā gantvā, supakkaṃ kanakattacaṃ;
当时,前往犀利王的马厩,携带精美的金盘,
Ambapiṇḍaṃ gahetvāna, sambuddhassopanāmayiṃ.
手持甘露果,呈献于正觉者佛陀面前。
‘‘Tadā me cittamaññāya, mahākāruṇiko jino;
当时我心生了智慧,见大慈悲的圣者,
Upaṭṭhākassa hatthato, pattaṃ paggaṇhi nāyako.
亲手接纳这供养物,领受了叶盘,领袖般的主。
‘‘Adāsiṃ haṭṭhacittohaṃ, ambapiṇḍaṃ mahāmune;
我心恭敬地将甘露果赠与伟大的圣人,
Patte pakkhippa pakkhehi, pañjaliṃ katvāna mañjunā.
将果置于叶盘上,双手合掌,做出礼敬。
‘‘Sarena rajanīyena, savanīyena vaggunā;
『由王者所驾驭,有德可敬,值得传诵,』
Vassanto buddhapūjatthaṃ, nīḷaṃ gantvā nipajjahaṃ.
『当云集供养佛陀时,我身穿蓝色袈裟,虔诚入定。』
‘‘Tadā muditacittaṃ maṃ, buddhapemagatāsayaṃ;
『彼时,我心欢喜,满怀对佛陀之爱善念;』
Sakuṇagghi upāgantvā, ghātayī duṭṭhamānaso.
『飞鸟临近,恶念昏乱,欲加杀害。』
‘‘Tato cutohaṃ tusite, anubhotvā mahāsukhaṃ;
『后来我于忉利天中获得大乐,』
Manussayonimāgacchiṃ, tassa kammassa vāhasā.
『随后化生人间,承受此业感果。』
‘‘Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso;
在这一吉祥的劫中,有名为婆罗门族裔、享有大名望的梵亲大德;
Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo.
名为咖萨巴者,由家族血统生起,是当中最杰出者。
‘‘Sāsanaṃ jotayitvā so, abhibhuyya kutitthiye;
他发扬教法,广示世间;
Vinayitvāna veneyye, nibbuto so sasāvako.
又调伏修行者,涅槃时此弟子已成就。
‘‘Nibbute tamhi lokagge, pasannā janatā bahū;
在那个涅槃之世,众生悦纳安乐,
Pūjanatthāya buddhassa, thūpaṃ kubbanti satthuno.
为供养世尊,修建塔舍,以彰显师尊功德。
‘‘Sattayojanikaṃ thūpaṃ, sattaratanabhūsitaṃ;
『高塔』者,七由旬高之塔,七宝所饰。
Karissāma mahesissa, iccevaṃ mantayanti te.
彼等如此议论,愿行此事于大王。
‘‘Kikino kāsirājassa, tadā senāya nāyako;
『谁人』者,当时迦尸国王之军帅。
Hutvāhaṃ appamāṇassa, pamāṇaṃ cetiye vadiṃ.
我曾为无量众,言我在碑塔中记量。
‘‘Tadā te mama vākyena, cetiyaṃ yojanuggataṃ;
时彼等由我语,筑塔延展至由旬,
Akaṃsu naravīrassa, nānāratanabhūsitaṃ.
为人中勇士,饰以诸宝。
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
『由此善行与坚定的意志愿心,』
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
『舍弃了人身,往往往生天界去。』
‘‘Pacchime ca bhave dāni, jāto seṭṭhikule ahaṃ;
『现在在后世,我出生于富有家族,』
Sāvatthiyaṃ puravare, iddhe phīte mahaddhane.
『在舍卫城上等之地,财力雄厚之处。』
‘‘Purappavese sugataṃ, disvā vimhitamānaso;
『刚见世尊心惊惶不安,』
Pabbajitvāna na ciraṃ, arahattamapāpuṇiṃ.
『出家不久便得阿拉汉果。』
‘‘Cetiyassa pamāṇaṃ yaṃ, akariṃ tena kammunā;
『佛塔』的规模,是我所做的功德所成就的;
Lakuṇḍakasarīrohaṃ, jāto paribhavāraho.
如同水池的水波荡起,出生时受到众人轻视而平息。
‘‘Sarena madhurenāhaṃ, pūjitvā isisattamaṃ;
我以清净庄严之身,恭敬供养安立圣者;
Mañjussarānaṃ bhikkhūnaṃ, aggattamanupāpuṇiṃ.
在众多清净修行的比库中,我成了第一。
‘‘Phaladānena buddhassa, guṇānussaraṇena ca;
因为施与世尊果实,并且忆念佛陀的功德;
Sāmaññaphalasampanno, viharāmi anāsavo.
具有大众殊胜的功德果报,清净无染,我安住其中。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我除尽……佛陀教法已成就』如是说。
Aparabhāge aññaṃ byākaronto –
在末尾部分又作他释——
§466
466.
第四百六十六条。
‘‘Pare ambāṭakārāme, vanasaṇḍamhi bhaddiyo;
『彼处在蔓陀竹林园,林间清凉之所;
Samūlaṃ taṇhamabbuyha, tattha bhaddova jhāyati.
连根拔除渴爱,如实于彼安住而禅修。
§467
467.
第四百六十七条。
‘‘Ramanteke mudiṅgehi, vīṇāhi paṇavehi ca;
「以树荫下的草席、琴瑟弦音交织为乐,
Ahañca rukkhamūlasmiṃ, rato buddhassa sāsane.
我心得欢喜,乐于如来正法之中安住。
§468
468.
四百六十八。
‘‘Buddho ce me varaṃ dajjā, so ca labbhetha me varo;
「若如来赐我至上祝福,我当获此殊胜,
Gaṇhehaṃ sabbalokassa, niccaṃ kāyagataṃ sati’’nti. –
我将善护众生普遍,并常持身念不离。」
Imā tisso gāthā abhāsi.
以上三偈已如是说。
Tattha pareti seṭṭhe adhike, visiṭṭheti attho. Adhikavācī hi ayaṃ parasaddo ‘‘paraṃ viya mattāyā’’tiādīsu viya. Ambāṭakārāmeti evaṃnāmake ārāme. So kira chāyūdakasampanno vanasaṇḍamaṇḍito ramaṇīyo hoti tena ‘‘pare’’ti visesetvā vutto. ‘‘Ambāṭakavane ambāṭakehi abhilakkhitavane’’ti ca vadanti. Vanasaṇḍamhīti vanagahane, ghananicitarukkhagacchalatāsamūhe vaneti attho. Bhaddiyoti evaṃnāmako, attānameva thero aññaṃ viya vadati. Samūlaṃ taṇhamabbuyhāti taṇhāya mūlaṃ nāma avijjā. Tasmā sāvijjaṃ taṇhaṃ aggamaggena samugghāṭetvāti attho. Tattha bhaddova jhāyatīti lokuttarehi sīlādīhi bhaddo sundaro tasmiṃyeva vanasaṇḍe katakiccatāya diṭṭhadhammasukhavihāravasena aggaphalajhānena jhāyati.
此中“pareti”有“胜过”“超越”之意,“seṭṭhe”意谓“最上”“极佳”,合译为“更加优秀”。“visiṭṭheti”意指“卓越”“突出”,是该词义所在。此语“adhikavācī”乃指该词在“声称他人为唯一”类语句中的用法。“Ambāṭakārāmeti”即名为“安巴塔卡的园林”。此园林确实以清凉之水著称,森林中树木繁茂,环境幽美,因此以“pare”(超越、特别)称之。人称“Ambāṭakavane ambāṭakehi abhilakkhitavane”者,谓此林乃以安巴塔卡树簇拥标志之地。所谓“vanasaṇḍam”即“林中的隐密处”,意指森林深荫且树木繁盛之处。长老名“Bhaddiyo”,依其自称的说法,与他人不同。语云“samūlaṃ taṇhamabbuyhāti”,谓渴爱有其根本,根本者名为无明。故此,唯有具慧者以烈火般之道火燃渴爱根本无明,予以消融。由此“bhaddova jhāyatīti”,即在此林深中,修习道德等超世法者如大熊,凭借在此林中修成的觉知与安乐的禅定,得入无上禅定。
Phalasukhena ca jhānasamāpattīhi ca vītināmetīti attano vivekaratiṃ dassetvā ‘‘ramanteke’’ti gāthāyapi byatirekamukhena tamevatthaṃ dasseti. Tattha mudiṅgehīti aṅgikādīhi murajehi. Vīṇāhīti nandinīādīhi vīṇāhi. Paṇavehīti turiyehi ramanti eke kāmabhogino, sā pana tesaṃ rati anariyā anatthasaṃhitā. Ahañcā ti ahaṃ pana, ekako buddhassa bhagavato sāsane rato, tato eva rukkhamūlasmiṃ rato abhirato viharāmīti attho.
由于享受果报的快乐和通过禅定的达成而无忧无扰,示现了自身的宁静独处。『只在一处独乐』这句诗,以不同的词面,表达了同样的意义。其中『mudiṅgehi』指用手势等动作示意;『vīṇāhi』指用竖琴等乐器表达;『paṇavehi』指用口琴等吹奏的乐器表现;这都是不同方式表现独自欢愉。此处虽说多个快乐者共同娱乐,但他们的乐趣属于不善、不正法的;而『我』则指一个人,唯独依止世尊教法而生欢喜,因此独自安住树根下,欢喜修行。这就是含义所在。
Evaṃ attano vivekābhiratiṃ kittetvā idāni yaṃ kāyagatāsatikammaṭṭhānaṃ bhāvetvā arahattaṃ patto, tassa pasaṃsanatthaṃ ‘‘buddho ce me’’ti gāthamāha. Tassattho – sace buddho bhagavā ‘‘ekāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ varaṃ yācāmī’’ti mayā yācito ‘‘atikkantavarā kho, bhikkhu, tathāgatā’’ti apaṭikkhipitvā mayhaṃ yathāyācitaṃ varaṃ dadeyya, so ca varo mamādhippāyapūrako labbhetha mayhaṃ manorathaṃ matthakaṃ pāpeyyāti thero parikappavasena vadati. ‘‘Bhante, sabbo loko sabbakālaṃ kāyagatāsatikammaṭṭhānaṃ bhāvetū’’ti ‘‘sabbalokassa niccaṃ kāyagatāsati bhāvetabbā’’ti katvā varaṃ gaṇhe ahanti dassento āha ‘‘gaṇhehaṃ sabbalokassa, niccaṃ kāyagataṃ sati’’nti. Idāni aparikkhaṇagarahāmukhena parikkhaṇaṃ pasaṃsanto –
故此自得独处欢喜而闻名。现在修持身念法门已达阿拉汉果,为表赞叹,有诗曰“buddho ce me”即“若我有佛”。此处意谓若世尊为我所求优胜法门,期盼佛能应允。此师长说:“如果能超过其他如来应当成就如此。”他心中对愿望充满信心而期盼实现。比库以赞叹之辞请求曰:“世尊,愿普遍身念法门于众生常应修持。”以此许诺求佛恩法长久受持。佛故应允令其承诺,称曰:“愿视为全世界持久身念之法”。此时以严明信心回应诸比库的支持赞叹。
§469
469.
(此处为数字编号 469,原注疏原文所列)
‘‘Ye maṃ rūpena pāmiṃsu, ye ca ghosena anvagū;
「诸人以色形而得见我,复依声音而追随我;
Chandarāgavasūpetā, na maṃ jānanti te janā.
心染欲爱烦恼浸透,彼等众生不识我。」
§470
470.
四百七十。
‘‘Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca na passati;
「内在则不自知,外在亦不观察;
Samantāvaraṇo bālo, sa ve ghosena vuyhati.
愚人四面染蔽,被流言所迷惑。」
§471
471.
四百七十一。
‘‘Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca vipassati;
「内在虽不自知,外在却能观察;
Bahiddhā phaladassāvī, sopi ghosena vuyhati.
外现显现果报者,亦被流言所迷惑。」
§472
472.
四百七十二。
‘‘Ajjhattañca pajānāti, bahiddhā ca vipassati;
『他既知内在之自性,又能洞察外在之境;
Anāvaraṇadassāvī, na so ghosena vuyhatī’’ti. –
为有无障碍观见者,彼不随意喧嚷宣扬』——
Imā catasso gāthā abhāsi.
是为四句偈颂。
Tattha ye maṃ rūpena pāmiṃsūti ye janā aviddasū mama rūpena apasādikena nihīnena ‘‘ākārasadisī paññā’’ti, dhammasarīrena ca maṃ nihīnaṃ pāmiṃsu, ‘‘orako aya’’nti hīḷentā paricchindanavasena maññiṃsūti attho. Ye ca ghosena anvagūti ye ca sattā ghosena mañjunā maṃ sambhāvanāvasena anugatā bahu maññiṃsu, taṃ tesaṃ micchā, na hi ahaṃ rūpamattena avamantabbo, ghosamattena vā na bahuṃ mantabbo, tasmā chandarāgavasūpetā, na maṃ jānanti te janāti te duvidhāpi janā chandarāgassa vasaṃ upetā appahīnachandarāgā sabbaso pahīnachandarāgaṃ maṃ na jānanti.
其中那些以貌取人,谓我形貌不佳、不受欢迎、卑微故视我为「形貌相似之愚昧者」,又从法理境界看我为卑下、愚拙者,称我为『愚顽』,意谓他们因轻蔑拆毁我之外相而误判我。反之,那些追随名声、用虚名蒙蔽我的众生,以对我怀有好感为由奉承我,皆属谬妄。毋宁我非单以形相轻贱辱没,亦非仅凭声誉多加估量;故因众生被色与欲之情所覆,被蒙蔽而不识我,虽众亦无识我;又众生于贪欲树下或欲爱渐熄者则难识我;全然离欲者亦不识我。
Avisayo tesaṃ mādiso ajjhattaṃ bahiddhā ca apariññātavatthutāyāti dassetuṃ ‘‘ajjhatta’’ntiādi vuttaṃ. Ajjhattanti attano santāne khandhāyatanādidhammaṃ. Bahiddhāti parasantāne. Atha vā ajjhattanti, mama abbhantare asekkhasīlakkhandhādiṃ. Bahiddhāti, mameva ākappasampattiyādiyuttaṃ bahiddhā rūpadhammappavattiṃ cakkhuviññāṇādippavattiñca. Samantāvaraṇoti evaṃ ajjhattañca bahiddhā ca ajānanena samantato āvaraṇayutto āvaṭañāṇagatiko. Sa ve ghosena vuyhatīti so paraneyyabuddhiko bālo ghosena paresaṃ vacanena vuyhati niyyati ākaḍḍhīyati.
此中『非向』即示意其于内外皆不明了之状态。『内』者指自身相续内诸蕴、处等诸法;『外』者指外在相续诸法诸境。又或『内』者谓我腹中所藏受戒清净诸蕴;『外』者谓我自身所呈现之具足感官相续、眼识等起。『遍覆』犹言如此内外皆由无明全被遮蔽迷绕,智慧无法透入。正因此谓其『因名声而随意喧嚷』者,即彼愚痴、无德之辈,任凭他人言辞妄声,随意理解散布,甚为执著推演。
Bahiddhā ca vipassatīti yo ca vuttanayena ajjhattaṃ na jānāti, bahiddhā pana sutānusārena ākappasampattiādiupadhāraṇena vā visesato passati. ‘‘Guṇavisesayutto siyā’’ti maññati, sopi bahiddhā phaladassāvī nayaggāhena phalamattaṃ gaṇhanto vuttanayena ghosena vuyhati, sopi mādise na jānātīti attho.
“从外面观察”者,是指虽然以教义论断者不知内在实相,但因凭借外闻教法传承,依照听闻而生之入定成就等所现之相,因缘而特别观察者。此人自计“具有品德特异”,虽然他也从外面因果显见与引导获得果报,但仅限于此,无知内里的真义。
Yo pana ajjhattañca khīṇāsavassa abbhantare asekkhasīlakkhandhādiguṇaṃ jānāti, bahiddhā cassa paṭipattisallakkhaṇena visesato guṇavisesayogaṃ passati. Anāvaraṇadassāvī kenaci anāvaṭo hutvā ariyānaṃ guṇe daṭṭhuṃ ñātuṃ samattho, na so ghosamattena vuyhati yāthāvato dassanatoti.
若有人内在已断尽烦恼,真正通晓内里出家比库戒行诸法实相,且从外面因特定修行之特征,清楚见证亲证善法相联,则为无碍之观察者,得了智见能洞察圣者品德,且不依喧声炫耀,无妄自夸真理之见解。
Lakuṇḍakabhaddiyattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 矮小跋提亚长老偈注释终。
3. Bhaddattheragāthāvaṇṇanā三、跋达长老偈注释
Ekaputtotiādikā āyasmato bhaddattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttaraṃ bhagavantaṃ bhikkhusaṅghañca satasahassaparimāṇaṃ cīvarādīhi catūhi paccayehi pūjesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ seṭṭhikule nibbatti. Nibbattamāno ca aputtakesu mātāpitūsu devatāyācanādīni katvāpi alabhantesu satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘sace, bhante, mayaṃ ekaṃ puttaṃ lacchāma, taṃ tumhākaṃ dāsatthāya dassāmā’’ti vatvā āyācitvā gatesu satthu adhippāyaṃ ñatvā aññataro devaputto khīṇāyuko hutvā ṭhito sakkena devaraññā ‘‘amukasmiṃ kule nibbattāhī’’ti āṇatto tattha nibbatti, bhaddotissa nāmaṃ akaṃsu. Taṃ sattavassuddesikaṃ jātaṃ mātāpitaro alaṅkaritvā bhagavato santikaṃ netvā ‘‘ayaṃ so, bhante, tumhe āyācitvā laddhadārako, imaṃ tumhākaṃ niyyātemā’’ti āhaṃsu. Satthā ānandattheraṃ āṇāpesi – ‘‘imaṃ pabbājehī’’ti. Āṇāpetvā ca gandhakuṭiṃ pāvisi. Thero taṃ pabbājetvā saṅkhepena vipassanāmukhaṃ ācikkhi. So upanissayasampannattā vipassanāya kammaṃ karonto sūriye anoggateyeva bhāvanaṃ ussukkāpetvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.5.54-69) –
这是尊长长老巴达的歌颂及其起因。何因何缘?他曾供养世尊及比库僧团,以一百千计数之袈裟等四种因缘赞供。因此善业,于天人及人间生生世世流转,生于释迦如来降生的沙瓦提世尊家族。生于凡夫父母之间,虽曾祈请天神赐子,却未得,随后世尊近至,某天神子已除烦恼死去,凭萨咖天帝之神力,于某世家再生,名巴达。他父母为他净饰华服,带他至世尊前,言说“此子,即尊者所祈求所得子,愿化为您的眷属”。世尊则传授阿难长老说:“当予其出家。”并予以渡入森林香舍。此长老出家后,简要宣示内法观照使。因具足内在根缘,从初晨直至日落勤修禅定,终成六通智者。此事载于“传记”(阿陀陀长老传,1.5.54-69节)中。
‘‘Padumuttarasambuddhaṃ, mettacittaṃ mahāmuniṃ;
『莲华出世正觉者,慈心广大圣冤家;』
Upeti janatā sabbā, sabbalokagganāyakaṃ.
众生群起皆归依,乃一切世界领袖。
‘‘Sattukañca baddhakañca, āmisaṃ pānabhojanaṃ;
他束缚、同时也救护众生,令断欲食而求饮者;
Dadanti satthuno sabbe, puññakkhette anuttare.
一切众生皆于世尊布施,庄严无上的福田。
‘‘Ahampi dānaṃ dassāmi, devadevassa tādino;
我亦布施,无上天王之所赞;
Buddhaseṭṭhaṃ nimantetvā, saṅghampi ca anuttaraṃ.
敬请最尊佛陀,并敬请无上僧团。
‘‘Uyyojitā mayā cete, nimantesuṃ tathāgataṃ;
如是布施所激发,敬请如来于其中;
Kevalaṃ bhikkhusaṅghañca, puññakkhettaṃ anuttaraṃ.
唯独此僧众,乃无上福田。
‘‘Satasahassapallaṅkaṃ, sovaṇṇaṃ gonakatthataṃ;
以十万金铺座,具宝贵之覆盖;
Tūlikāpaṭalikāya, khomakappāsikehi ca;
以刷子和帕底竹枝、绢织短布等为具;
Mahārahaṃ paññāpayiṃ, āsanaṃ buddhayuttakaṃ.
我设立了庄严的座位,是与佛相应的坐处。
‘‘Padumuttaro lokavidū, devadevo narāsabho;
“莲花上首,通达世间的智者,诸天之王,人中雄主;
Bhikkhusaṅghaparibyūḷho, mama dvāramupāgami.
僧团庄严环绕者,亲近我门庭而来。
‘‘Paccuggantvāna sambuddhaṃ, lokanāthaṃ yasassinaṃ;
“觉者已亲至,光耀世间之主,
Pasannacitto sumano, abhināmayiṃ saṅgharaṃ.
心清明欢喜,安稳庄严僧团。」
‘‘Bhikkhūnaṃ satasahassaṃ, buddhañca lokanāyakaṃ;
「比库有十万众,世尊为世间导师,
Pasannacitto sumano, paramannena tappayiṃ.
心清净、意欢喜,以至诚心而度化众生。」
‘‘Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho;
「莲花仙人通达世俗,承接供养之礼,
Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha.
端坐比库僧团中,朗诵此偈歌为赞。」
‘‘Yenidaṃ āsanaṃ dinnaṃ, sovaṇṇaṃ gonakatthataṃ;
「这座授予的座位,象黄金般光明,为众所用,
Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.
我将为之称颂,听我言说之声。」
‘‘Catusattatikkhattuṃ so, devarajjaṃ karissati;
『四十八年中,他将成为天王;』
Anubhossati sampattiṃ, accharāhi purakkhato.
『他将亲证幸福,毫无疑虑,且先于他人。』
‘‘Padesarajjaṃ sahassaṃ, vasudhaṃ āvasissati;
『他将统治千城之国,广覆大地;』
Ekapaññāsakkhattuñca, cakkavattī bhavissati.
『并在五十一年间,成为一切世间的王者。』
‘‘Sabbāsu bhavayonīsu, uccākulī bhavissati;
『他将处于一切众生的高贵血脉,位列崇高之家;』
So ca pacchā pabbajitvā, sukkamūlena codito;
『此后他将出家,因适宜的根由而被激励。』
Bhaddiyo nāma nāmena, hessati satthu sāvako.
名为Bhaddiyo者,必为世尊之弟子。
‘‘Vivekamanuyuttomhi, pantasenanivāsahaṃ;
我专注于分别离欲之法,常住于寂静之处。
Phalañcādhigataṃ sabbaṃ, cattaklesomhi ajjahaṃ.
已得一切果报,断除四恶缠;
‘‘Mama sabbaṃ abhiññāya, sabbaññū lokanāyako;
我以一切明达,世间通晓之主;
Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapesi maṃ.
于比库众中端坐,于此尊上立定我身。
‘‘Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime;
有四种断知,并第八解脱法。
Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
“六通真实证得,是佛陀教法之所为。”
Tassa bhagavā chaḷabhiññuppattiṃ ñatvā ‘‘ehi, bhaddā’’ti āha. So tāvadeva satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā pañjaliko satthu samīpe aṭṭhāsi, sā eva cassa upasampadā ahosi. Buddhūpasampadā nāma kiresā. Thero jātito paṭṭhāya attano pavattiyā kathanamukhena aññaṃ byākaronto –
世尊了知六通的现起,呼唤道:“来吧,贤人!”于是他走近佛陀,行礼合掌站立于佛陀面前,这就是他的受具足戒。佛陀的具戒即名为皈依。长老生起出家心之后,以自我修行为依据,以说法为宣示,教导他人——
§473
473.
四百七十三。
‘‘Ekaputto ahaṃ āsiṃ, piyo mātu piyo pitu;
“我是独子,深爱母亲与父亲;
Bahūhi vatacariyāhi, laddho āyācanāhi ca.
凭诸多行为端正,得来众人欢迎与乞求。”
§474
474.
四百七十四。
‘‘Te ca maṃ anukampāya, atthakāmā hitesino;
「他们出于对我的慈悲、怀有利益他人的心愿,
Ubho pitā ca mātā ca, buddhassa upanāmayuṃ.
父母二人,共同为佛忍受了病苦。」
§475
475.
四百七十五。
‘‘Kicchā laddho ayaṃ putto, sukhumālo sukhedhito;
「孩子得了疾病,身体柔弱,经受痛苦;
Imaṃ dadāma te nātha, jinassa paricārakaṃ.
主人啊,我们将这孩子交付给你,作为胜利者的侍者。」
§476
476.
四百七十六。
‘‘Satthā ca maṃ paṭiggayha, ānandaṃ etadabravi;
世尊受持我,说于阿难:
Pabbājehi imaṃ khippaṃ, hessatyājāniyo ayaṃ.
汝应速速出家,此人必成圣者。
§477
477.
四百七十七。
‘‘Pabbājetvāna maṃ satthā, vihāraṃ pāvisī jino;
世尊出家后,进入修行之处,胜利者也,
Anoggatasmiṃ sūriyasmiṃ, tato cittaṃ vimucci me.
处于无上无敌如日之中,从此心得解脱。
§478
478.
四百七十八。
‘‘Tato satthā nirākatvā, paṭisallānavuṭṭhito;
于是师长起身离去,敬退退隐。
Ehi bhaddāti maṃ āha, sā me āsūpasampadā.
『来吧,贤者,』他对我说,『这便是我的得度。』
§479
479.
四百七十九。
‘‘Jātiyā sattavassena, laddhā me upasampadā;
『经七十年生死轮回,我已得度;','184':'达三种无上智慧,啊,法义真实无虚』。——
Tisso vijjā anuppattā, aho dhammasudhammatā’’ti. –
三学已成,善法之正道,真是无上称叹啊。」
Imā gāthā abhāsi.
这首偈语如是宣说。
Tattha vatacariyāhīti, ‘‘evaṃ katvā puttaṃ labhissathā’’ti vuttaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ vacanaṃ sutvā, khīraṃ pāyitvā, anasanādivatacaraṇehi. Āyācanāhīti devatāyācanāhi satthuāyācanāya ca, idameva cettha kāraṇaṃ, itaraṃ thero mātāpitūnaṃ paṭipattidassanatthañceva kicchaladdhabhāvadassanatthañca vadati.
所谓阐述师言:“如是作,必得子嗣”,是闻声外道婆罗门之言后,享用乳酪饮料,以无食戒等行为相应。所谓祈请,是以请天祈请及请师为意,此处为因缘,另一则谓长老为显现父母行持的示范,亦为示现障碍及缺失行为而为说法。
Teti mātāpitaro. Upanāmayunti upanāmesuṃ.
所谓父母者,是谓生父母。所谓临终者,谓临终之人。
Sukhedhitoti sukhasaṃvaḍḍhito. Teti tuyhaṃ. Paricārakanti kiṃkāraṃ.
所谓安乐者,谓安乐而增长之。所谓此,是尔。所谓侍奉者,谓侍候。
Hessatyājāniyo ayanti ayaṃ dārako mama sāsane ājānīyo bhavissati. Tasmā khippaṃ ajjeva pabbājehīti etaṃ abravi, āha.
“此童将成为我教法中未知者,故应速即于今日出家”,是以此语所表达。
Pabbājetvānāti ānandattherena pabbājetvā. Vihāranti gandhakuṭiṃ. Anoggatasmiṃ sūriyasminti sūriye anatthaṅgateyeva. Tato cittaṃ vimucci meti tato vipassanārambhato paraṃ na cireneva khaṇena sabbāsavehi me cittaṃ vimucci, khīṇāsavo ahosiṃ.
所谓出家,是谓由长老阿难出家。行住于香亭中。处于无远无近之日阳,亦即不依日光先后时刻。由此心得解脱,进而始于内观,之后不久即断一切结使心得解脱,已无漏已。
Tatoti mama āsavakkhayato pacchā. Nirākatvāti attanā samāpannaṃ phalasamāpattiṃ appetvā tato vuṭṭhāya. Tenāha ‘‘paṭisallānavuṭṭhito’’ti. Sā me āsūpasampadāti yā maṃ uddissa ‘‘ehi, bhaddā’’ti satthu vācā pavattā, sā eva me mayhaṃ upasampadā āsi. Evaṃ jātiyā sattavassena, laddhā me upasampadāti sātisayaṃ satthārā attano kataṃ anuggahaṃ sāsanassa ca niyyānikataṃ dasseti. Tenāha ‘‘aho dhammasudhammatā’’ti.
所谓彼者,谓我于烦恼灭尽之后。所谓无反悔,是指自已完成果位之实现后,继而起身。由是称为“自身独立而起”。此为我得到出家之授戒。彼时我起身,师告诫曰:“来,善士”,此言即是为我而起的出家授戒。由此七年间,我得此戒,众多师长示现自己及教法之传承。由是称曰“法之清净善法”,
Ettha ca ‘‘cittaṃ vimucci me’’ti khīṇāsavabhāvaṃ pakāsetvāpi puna ‘‘tisso vijjā anuppattā’’ti lokiyābhiññekadesadassanaṃ chaḷabhiññabhāvavibhāvanatthaṃ. Tenāha apadāne ‘‘chaḷabhiññā sacchikatā’’ti.
此处即使说明了“我心已得解脱”之心已无染,仍复称“三明未得成就”,以便从世俗慧见分辨第六通解的现象。故于《果经》中称之为“第六通觉已实得”。
Bhaddattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴达长老偈注释完毕。
4. Sopākattheragāthāvaṇṇanā4. 索巴咖长老偈注释。
Disvāpāsādachāyāyantiādikā āyasmato sopākattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu nipphattiṃ gato kāmesu ādīnavaṃ disvā gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā ekasmiṃ pabbate viharati. Satthā āsannamaraṇaṃ taṃ ñatvā tassa santikaṃ agamāsi. So bhagavantaṃ disvā pasannacitto uḷāraṃ pītisomanassaṃ pavedento pupphamayaṃ āsanaṃ paññapetvā adāsi. Satthā tattha nisīditvā, aniccatāpaṭisaṃyuttaṃ dhammiṃ kathaṃ kathetvā tassa passantasseva ākāsena agamāsi. So pubbe gahitaṃ niccaggāhaṃ pahāya aniccasaññaṃ hadaye ṭhapetvā, kālaṅkatvā, devaloke uppajitvā, aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto, imasmiṃ buddhuppāde rājagahe sopākayoniyaṃ nibbatti. So jātiāgatena sopākoti nāmena paññāyi. Keci pana ‘‘vāṇijakule nibbatto, ‘sopāko’ti pana nāmamatta’’nti vadanti. Taṃ apadānapāḷiyā virujjhati ‘‘pacchime bhave sampatte, sopākayonupāgami’’nti vacanato.
此为长老索巴迦尊者关于影像傍千年的颂歌。其缘起为何?此乃早期佛陀弟子之事志,皆积功德,待佛降世时于婆罗门家出生,识得婆罗门的学问技艺,觉悟止息欲染之烦恼,放弃家宅居所,出家修苦行,独自隐居于某山。佛陀临终时,知其将灭,前来近侍。彼见佛,心清净欢喜,布置花座供养。佛坐其上,广说后世无常苦法,令其觉悟,随即空行而去。该长老舍弃宿业之地,将无常觉受安住于心,转世于天界,往返诸天人间,今次佛陀降生于王舍城,诞生于索巴迦之所,因此即以索巴迦名号闻名。然亦有人言其出家于商人家族,仅借索巴迦名。此说于《果经》中以「后世成就,得索巴迦生身」而定说,断除异议。
Tassa catumāsajātassa pitā kālamakāsi, cūḷapitā posesi. Anukkamena sattavassiko jāto. Ekadivasaṃ cūḷapitā ‘‘attano puttena kalahaṃ karotī’’ti kujjhitvā, taṃ susānaṃ netvā, dve hatthe rajjuyā ekato bandhitvā, tāya eva rajjuyā matamanussassa sarīre gāḷhaṃ bandhitvā gato ‘‘siṅgālādayo khādantū’’ti. Pacchimabhavikatāya dārakassa puññaphalena sayaṃ māretuṃ na visahi, siṅgālādayopi na abhibhaviṃsu. Dārako aḍḍharattasamaye evaṃ vippalapati –
其父四个月生病,祖父则养育他。其后七岁亦诞生。一日,祖父怒曰:“你与你儿子争斗!”遂施加侮辱,双手绑丝绳一端,另一端缚于人身,绳勒得紧,谓曰:“野狗们吃你!”此后虽命苦难终,但因童子种善业不得自死,野狗们亦未伤害。该童子在半夜哀叹说——
‘‘Kā gati me agatissa, ko vā bandhu abandhuno;
“我的归途何在?何人为亲人?
Susānamajjhe bandhassa, ko me abhayadāyako’’ti.
谁在绳索中央守护我?”
Satthā tāya velāya veneyyabandhave olokento dārakassa hadayabbhantare pajjalantaṃ arahattūpanissayaṃ disvā obhāsaṃ pharitvā satiṃ janetvā evamāha –
此时,佛陀返视卫塞亲属,见童子心中燃起阿拉汉之光,普照周围,生起正念,告诫说道——
‘‘Ehi sopāka mā bhāyi, olokassu tathāgataṃ;
『来吧,少年,不要害怕,要看那位如来的样相;』
Ahaṃ taṃ tārayissāmi, rāhumukheva candima’’nti.
『我必救你,犹如月亮拂晓之时。』
Dārako buddhānubhāvena chinnabandhano gāthāpariyosāne sotāpanno hutvā gandhakuṭisammukhe aṭṭhāsi. Tassa mātā puttaṃ apassantī cūḷapitaraṃ pucchitvā tenassa pavattiyā akathitāya tattha tattha gantvā vicinantī ‘‘buddhā kira atītānāgatapaccuppannaṃ jānanti, yaṃnūnāhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā mama puttassa pavattiṃ jāneyya’’nti satthu santikaṃ agamāsi. Satthā, iddhiyā taṃ paṭicchādetvā, ‘‘bhante, mama puttaṃ na passāmi, apica bhagavā tassa pavattiṃ jānātī’’ti tāya puṭṭho –
这少年凭佛陀的光明,断除缚缚,在颂语终结时成为须陀洹,于香舍前站立。此时其母未见子,问其祖父,祖父因其境遇不便言说,往返处处察访,思维曰:『佛陀确知过去未来及现在事,倘若我去见世尊,或可知我子之境况。』遂至世尊所。世尊以神通覆盖,对祖父言:『尊者,我不见其子,世尊亦不知其境。』祖父问曰:
‘‘Na santi puttā tāṇāya, na pitā nāpi bandhavā;
『无儿可护,无父亦无亲属;受人欺凌之王,无亲可依。』(此语出自《法句经·288偈)
Antakenādhipannassa, natthi ñātīsu tāṇatā’’ti. (dha. pa. 288) –
若无牵连主宰者,亲族之间便无任何束缚。
Dhammaṃ kathesi. Taṃ sutvā sā sotāpannā ahosi. Dārako arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.2.112-123) –
世尊宣说正法。彼女闻之便成须陀洹果。童子得阿拉汉果。由此故,经典中有此记载。
‘‘Pabbhāraṃ sodhayantassa, vipine pabbatuttame;
清洁的源头处,于森林群山之巅,
Siddhattho nāma bhagavā, āgacchi mama santikaṃ.
名为悉达多的世尊,来到我身边。
‘‘Buddhaṃ upagataṃ disvā, lokajeṭṭhassa tādino;
见到了亲近佛陀,这世间至尊者;
Santharaṃ santharitvāna, pupphāsanamadāsahaṃ.
告别已告别,为佛献上花供。
‘‘Pupphāsane nisīditvā, siddhattho lokanāyako;
于花座之上坐定,悉达多世尊;
Mamañca gatimaññāya, aniccatamudāhari.
示现无常真理,令我明白去向。
‘‘Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;
『众行无常』者,众行具有生起与灭亡的性质。
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho.
它们生起之后必定灭尽,诸行的止息便是安稳与快乐。
‘‘Idaṃ vatvāna sabbaññū, lokajeṭṭho narāsabho;
正如一切智者,世间至尊,人中狮子,
Nabhaṃ abbhuggamī vīro, haṃsarājāva ambare.
如英勇逸往空中翱翔之天鹅之王。
‘‘Sakaṃ diṭṭhiṃ jahitvāna, bhāvayāniccasaññahaṃ;
放弃我见,思惟无常之相,
Ekāhaṃ bhāvayitvāna, tattha kālaṃ kato ahaṃ.
我专一思惟此理,一日之间时光已过。
‘‘Dve sampattī anubhotvā, sukkamūlena codito;
『两种功德』者,已经历过,根植于幸福之本;
Pacchime bhave sampatte, sapākayonupāgamiṃ.
于后生之中获得,随因果果报而来。
‘‘Agārā abhinikkhamma, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
『舍宅出家』者,出离家门,入无家者行列;
Jātiyā sattavassohaṃ, arahattamapāpuṇiṃ.
我虽七十生命,已证阿拉汉果。
‘‘Āraddhavīriyo pahitatto, sīlesu susamāhito;
发起精进,意志坚定,戒行严整集中;
Tosetvāna mahānāgaṃ, alatthaṃ upasampadaṃ.
心悦诚服如大龙,已放弃上座受具戒的追求。
‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā;
『四十九劫以前,我当时所作的业,』
Duggatiṃ nābhijānāmi, pupphadānassidaṃ phalaṃ.
『我不知它会导致恶道,花供养所得的果报。』
‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ saññaṃ bhāvayiṃ tadā;
『四十九劫以前,我当时所生起的识,』
Taṃ saññaṃ bhāvayantassa, patto me āsavakkhayo.
『对于生起此识者,我已得断尽烦恼。』
‘‘Paṭisambhidā catasso…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『四种分辨……如是造佛陀教法。』」
Atha bhagavā iddhiṃ paṭisaṃhari. Sāpi puttaṃ disvā haṭṭhatuṭṭho tassa khīṇāsavabhāvaṃ sutvā pabbājetvā gatā. So satthāraṃ gandhakuṭicchāyāyaṃ caṅkamantaṃ upasaṅkamitvā, vanditvā anucaṅkami. Tassa bhagavā upasampadaṃ anujānitukāmo ‘‘ekaṃ nāma ki’’ntiādinā dasa pañhe pucchi. Sopi satthu adhippāyaṃ gaṇhanto sabbaññutaññāṇena saṃsandento ‘‘sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’tiādinā (khu. pā. 4.1) te pañhe vissajjesi. Teneva te kumārapañhā nāma jātā. Satthā tassa pañhabyākaraṇena ārādhitacitto upasampadaṃ anujāni. Tena sā pañhabyākaraṇūpasampadā nāma jātā. Tassimaṃ attano pavattiṃ pakāsetvā thero aññaṃ byākaronto –
于是世尊收摄神通。天子见此少年,欢喜踊跃,闻知其已断烦恼,出家而去。于是世尊走近行走于香山小屋,顶礼而后绕行。世尊欲允准其比库受具,问道:「你叫什么名?」连问十个问题。那少年承佛陀教化,以无所不知智慧回答:「众生皆依食而存」诸问,全部答尽。由此这组少年问题便得名为「少年问题」。世尊以这些问题的讲解使其欢喜,遂允准其受具。明说了自此经历后,长老又作其他解释——
§480
480.
四百八十。
‘‘Disvā pāsādachāyāyaṃ, caṅkamantaṃ naruttamaṃ;
「见那高楼阴影下,行走着人中之最;
Tattha naṃ upasaṅkamma, vandissaṃ purisuttamaṃ.
于彼不近前,却敬礼尊贵男子。
§481
481.
四百八十一。
‘‘Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, saṃharitvāna pāṇayo;
「剪裁一件僧衣,收敛护持之手;
Anucaṅkamissaṃ virajaṃ, sabbasattānamuttamaṃ.
独自行走清净,胜过一切众生。
§482
482.
四百八十二。
‘‘Tato pañhe apucchi maṃ, pañhānaṃ kovido vidū;
于是他们向我问难题,问难者通达难题之义;
Acchambhī ca abhīto ca, byākāsiṃ satthuno ahaṃ.
我不惧怕也不畏惧,向世尊说明了(答案)。
§483
483.
四百八十三。
‘‘Vissajjitesu pañhesu, anumodi tathāgato;
在众多问难者中,如来对此表示赞同,
Bhikkhusaṅghaṃ viloketvā, imamatthaṃ abhāsatha.
观看比库僧团,宣示此义的真实。
§484
484.
四百八十四。
‘‘‘Lābhā aṅgānaṃ magadhānaṃ, yesāyaṃ paribhuñjati;
『对属于迦毗罗卫国的园地所获得的利益,
Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
以及衣物和托钵食具,作为依止的床榻,
Paccuṭṭhānañca sāmīciṃ, tesaṃ lābhā’ti cābravi.
还有起坐的礼仪,这些都是所得利益。』
§485
485.
四百八十五。
‘‘‘Ajjadagge maṃ sopāka, dassanāyopasaṅkama;
『今日早晨,他为见闻正法而前来此地;
Esā ceva te sopāka, bhavatu upasampadā’’’.
这也是你的上座出家许可,愿其成就。
§486
486.
第四百八十六。
‘‘Jātiyā sattavassena, laddhāna upasampadaṃ;
「以七十岁寿命,获得出家许可;
Dhāremi antimaṃ dehaṃ, aho dhammasudhammatā’’ti. – imā gāthā abhāsi;
我保持此最后的身躯,啊,法的纯正如蜜。」——此偈宣说;
Tattha pāsādachāyāyanti gandhakuṭicchāyāyaṃ. Vandissanti, abhivandiṃ.
那里为宫殿荫蔽处,及有香气棚盖之所。众人向其敬礼,恭敬膜拜。
Saṃharitvāna pāṇayoti ubho hatthe kamalamakuḷākārena saṅgate katvā, añjaliṃ paggahetvāti attho. Anucaṅkamissanti caṅkamantassa satthuno anupacchato anugamanavasena caṅkamiṃ. Virajanti vigatarāgādirajaṃ.
意谓收拢双手如莲花蕾相会,合掌奉持。众将步行随行,师长之前,步行其后,清净无染,超越爱恨诸垢。
Pañheti kumārapañhe. Vidūti veditabbaṃ viditavā, sabbaññūti attho. ‘‘Satthā maṃ pucchatī’’ti uppajjanakassa chambhitattassa bhayassa ca setughātena pahīnattā acchambhī ca abhīto ca byākāsi.
『问』者,称为『少年之问』。『知』者,谓应当了解、应当认识者,已知也。『一切智者』义即是此。『世尊问我』者,说明起初提问者因怖畏之心、及恐惧如断桥覆没之故,遂生惶恐与惊怖之态。
Yesāyanti yesaṃ aṅgamagadhānaṃ ayaṃ sopāko. Paccayanti gilānapaccayaṃ. Sāmīcinti maggadānabījanādisāmīcikiriyaṃ.
诸有受持此经戒律之人,谓之『善守护者』。因果相续,谓以病为条件。谓以种种如戒法因缘等合适关系,相应成就故。
Ajjadaggeti da-kāro padasandhikaro, ajja agge ādiṃ katvā, ajja paṭṭhāya. ‘‘Ajjatagge’’tipi pāḷi, ajjataṃ ādiṃ katvāti attho. Dassanāyopasaṅkamāti ‘‘hīnajacco, vayasā taruṇataro’’ti vā acintetvā dassanāya maṃ upasaṅkama. Esā cevāti yā tassa mama sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsandetvā katā pañhavissajjanā. Esāyeva te bhavatu upasampadā iti ca abravīti yojanā. ‘‘Laddhā me upasampadā’’tipi pāḷi. Ye pana ‘‘laddhāna upasampada’’ntipi paṭhanti, tesaṃ sattavassenāti sattamena vassenāti attho, sattavassena vā hutvāti vacanaseso. Yaṃ panettha avuttaṃ, taṃ suviññeyyameva.
『今日起首』者,是二者连接词,含有连接词桥之意,谓以今日为先导起始。『今日起首』之意,为今日起始之事。『观看之近前来』者,如『幼童未及思虑成年之时,来此观看我』。此句说明他因全面智慧知识齐备,与我同处,遂作问答相应。就是说此为修行之正式起点。『已获上座戒』者。『已获之上戒』,意指七年、七个雨季之义,或言为七个雨季之后。若释此处含义,当能善知者。
Sopākattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 索巴咖长老偈注释完毕。
5. Sarabhaṅgattheragāthāvaṇṇanā5. 萨拉邦伽长老偈注释。
Sarehatthehītiādikā āyasmato sarabhaṅgattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahe aññatarassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, anabhilakkhitotissa kulavaṃsāgataṃ nāmaṃ ahosi. So vayappatto kāme pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā saratiṇāni sayameva bhañjitvā paṇṇasālaṃ katvā vasati. Tato paṭṭhāya sarabhaṅgotissa samaññā ahosi. Atha bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento tassa arahattūpanissayaṃ disvā, tattha gantvā, dhammaṃ desesi. So paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ patvā tattheva vasati. Athassa tāpasakāle katā paṇṇasālā jiṇṇā paluggā ahosi. Taṃ disvā manussā ‘‘kissa, bhante, imaṃ kuṭikaṃ na paṭisaṅkharothā’’ti āhaṃsu. Thero ‘‘kuṭikā yathā tāpasakāle katā, idāni tathā kātuṃ na sakkā’’ti taṃ sabbaṃ pakāsento –
『破瓦者』等为长老Sarabhanga之诗句。此句起于缘起。此人与昔日诸佛时所传行为相同,取善行为之本由。彼时生于王舍城某婆罗门家中,名不甚记载。及年老当断除诸欲,出家苦行,独自在树林中破瓦为床,搭建茅舍而住。其后被称为Sarabhanga,乃其出家圣人之名。世尊以佛眼观此世,见其阿拉汉果而前往授法。彼得正法信,遂修习内观法,短时竟证阿拉汉果,立处而住。及苦行时代所造茅舍,已腐坏破败。见此,人间问曰:「尊者,此屋何故不修葺?」尊者答曰:「茅舍是昔苦行时所建,现在已不可能再造。」一一详尽说明——
§487
487.
四百八十七。
‘‘Sare hatthehi bhañjitvā, katvāna kuṭimacchisaṃ;
『以瓦为手打破,搭建茅屋之顶帷』;
Tena me sarabhaṅgoti, nāmaṃ sammutiyā ahu.
故有“我此处当作折断”的名称,是依约定而得。
§488
488.
四百八十八。
‘‘Na mayhaṃ kappate ajja, sare hatthehi bhañjituṃ;
“今日我不应当折断谷秸在手中;如来所尊重的戒律未为许可。”——说了两句偈。
Sikkhāpadā no paññattā, gotamena yasassinā’’ti. – dve gāthā abhāsi;
其文谓:“今日我不应当折断谷秸在双手中;佛陀所尊重的戒律未为允许。”这是两句偈语。
Tattha sare hatthehi bhañjitvāti, pubbe tāpasakāle saratiṇāni mama hatthehi chinditvā tiṇakuṭiṃ katvā acchisaṃ vasiṃ, nisīdiñceva nipajjiñca. Tenāti kuṭikaraṇatthaṃ sarānaṃ bhañjanena. Sammutiyāti anvatthasammutiyā sarabhaṅgoti, nāmaṃ ahu ahosi.
其中“折断谷秸在手中”者,昔日苦行时代,我曾将禾秆用手折断,筑成草屋,安住其中,或端坐或伏卧。故为筑屋之用,折断禾秆。依约定者,指本有的慣例。所谓“sarabhaṅgoti”,此名称即由约定而来。
Na mayhaṃ kappate ajjāti ajja idāni upasampannassa mayhaṃ sare saratiṇe hatthehi bhañjituṃ na kappate na vaṭṭati. Kasmā? Sikkhāpadā no paññattā, gotamena yasassināti. Tena yaṃ amhākaṃ satthārā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, taṃ mayaṃ jīvitahetunāpi nātikkamāmāti dasseti.
“今日不应折断”者,即今日作为已受具足戒者,我不应当折断双手中的禾秆,亦不应兴作此事。缘何如此?因佛陀所尊重的戒律未对此事许可。此义指示,佛陀所授戒条我们皆尊敬,不可轻易逾越,即便为护持自身生命也不可违犯。
Evaṃ ekena pakārena tiṇakuṭikāya apaṭisaṅkharaṇe kāraṇaṃ dassetvā idāni aparenapi pariyāyena naṃ dassento –
如是以一种方法,示现谷草舍不退转的因,现在及以后虽以不同方式仍不示现,
§489
489.
四百八十九。
‘‘Sakalaṃ samattaṃ rogaṃ, sarabhaṅgo nāddasaṃ pubbe;
『诸种皆遍一切疾病,昔未曾见此坚强健壮;
Soyaṃ rogo diṭṭho, vacanakarenātidevassā’’ti. – imaṃ gāthamāha;
此疾病亲自见证,言语所说胜于天人』——此颂如此说。
Tattha sakalanti sabbaṃ. Samattanti sampuṇṇaṃ, sabbabhāgato anavasesanti attho. Roganti dukkhadukkhatādivasena rujanaṭṭhena rogabhūtaṃ upādānakkhandhapañcakaṃ sandhāya vadati. Nāddasaṃ pubbeti satthu ovādapaṭilābhato pubbe na addakkhiṃ. Soyaṃ rogo diṭṭho, vacanakarenātidevassāti sammutidevā upapattidevā visuddhidevāti sabbepi deve attano sīlādiguṇehi atikkamitvā ṭhitattā atidevassa sammāsambuddhassa ovādapaṭikarena sarabhaṅgena so ayaṃ khandhapañcakasaṅkhāto rogo vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya pañcakkhandhato diṭṭho, pariññātoti attho. Etena evaṃ attabhāvakuṭikāyampi anapekkho bāhiraṃ tiṇakuṭikaṃ kathaṃ paṭisaṅkharissatīti dasseti.
其中‘诸种’即一切。‘遍’即圆满,意谓没有残缺之处。‘疾病’指以苦乐参杂受为体之疾病,是因五蕴攀缘而起的病苦。‘昔未曾见’指过去遭遇世尊教诲以前未曾见此。‘此疾病亲见,言语所说胜于天人’意指经正觉天人悉用自性德行令其智慧清净超越,并因具足真实见解入于正见的正觉如来教诲,此病五蕴故病即经观智已见已知。由此显示内在自性身心症状舍外谷草舍如何无退转。
Idāni yaṃ maggaṃ paṭipajjantena mayā ayaṃ attabhāvarogo yāthāvato diṭṭho, svāyaṃ maggo sabbabuddhasādhāraṇo. Yena nesaṃ ovādadhammopi majjhe bhinnasuvaṇṇasadiso yatthāhaṃ patiṭṭhāya dukkhakkhayaṃ pattoti evaṃ attano arahattapaṭipattiṃ byākaronto –
如今由我正行此道亲见此自性病已确切显现,此自道为一切佛所共通之道。当以此为根基,说明自己证得苦灭之理,展示自心阿拉汉果行种种情况——
§490
490.
四百九十。
‘‘Yeneva maggena gato vipassī, yeneva maggena sikhī ca vessabhū;
『凭借何种道途成就者,即维帕西,凭借何种道途成就者,即锡基与韦萨布,
Kakusandhakoṇāgamano ca kassapo, tenañjasena agamāsi gotamo.
犹如卡库桑达、柯纳伽曼诺、咖萨巴等人,皆凭此道途而至成就者,即果德玛。』
§491
491.
四百九十一。
‘‘Vītataṇhā anādānā, satta buddhā khayogadhā;
『无渴无取,七佛皆为堪能灭除者;
Yehāyaṃ desito dhammo, dhammabhūtehi tādibhi.
此即所宣说法,依诸法性而成正理者也。』
§492
492.
第四百九十二条。
‘‘Cattāri ariyasaccāni, anukampāya pāṇinaṃ;
『四圣谛者,出于慈悲于众生;
Dukkhaṃ samudayo maggo, nirodho dukkhasaṅkhayo.
苦、苦集、苦灭、苦灭道。』
§493
493.
第四百九十三条。
‘‘Yasmiṃ nivattate dukkhaṃ, saṃsārasmiṃ anantakaṃ;
『于其中灭苦者,即于无限轮回中;
Bhedā imassa kāyassa, jīvitassa ca saṅkhayā;
身与命之分离灭绝。』
Añño punabbhavo natthi, suvimuttomhi sabbadhī’’ti. –
『无他再生』者,无他生死者也,『我已悉得解脱』者,谓依诸法已悉解脱也。
Imā gāthā abhāsi –
此偈宣说曰——
Tattha yeneva maggenāti yeneva sapubbabhāgena ariyena aṭṭhaṅgikena maggena. Gatoti paṭipanno nibbānaṃ adhigato. Vipassīti vipassī sammāsambuddho. Kakusandhāti avibhattiko niddeso. ‘‘Kakusandhakoṇāgamanā’’tipi pāṭho. Tenañjasenāti teneva añjasena ariyamaggena.
此中『因所行道』者,指圣者以前分段八支圣道所行之道,『已行』者,谓已断灭烦恼,获涅槃之谓。『明见』者,谓正觉已观见三法实相故视明。『拘拘三世』之义,即谓不杂乱,二义。『拘拘来鸟』三种读诵法。『舍那众』者,谓依彼同义灭道所行圣道也。
Anādānāti anupādānā appaṭisandhikā vā. Khayogadhāti nibbānogadhā nibbānapatiṭṭhā. Yehāyaṃ desito dhammoti yehi sattahi sammāsambuddhehi ayaṃ sāsanadhammo desito pavedito. Dhammabhūtehīti dhammakāyatāya dhammasabhāvehi, navalokuttaradhammato vā bhūtehi jātehi, dhammaṃ vā pattehi. Tādibhīti, iṭṭhādīsu tādibhāvappattehi.
『无取』者,无执著、无分别也。『灭处』者,涅槃之所依止。『众生所以可说法』者,谓是于诸圣者所说法,为诸众生所示现也。『法体』者,即法之体性,诸法法性,或为出世超越法诸因缘所生,或为法之所有相。『等类』者,谓诸同类如是义相之法。
‘‘Cattāriariyasaccānī’’tiādinā tehi desitaṃ dhammaṃ dasseti. Tattha cattārīti gaṇanaparicchedo. Ariyasaccānīti paricchinnadhammadassanaṃ. Vacanatthato pana ariyāni ca avitathaṭṭhena saccāni cāti ariyasaccāni, ariyassa vā bhagavato saccāni tena desitattā, ariyabhāvakarāni vā saccānīti ariyasaccāni. Kucchitabhāvato tucchabhāvato ca dukkhaṃ, upādānakkhandhapañcakaṃ. Taṃ dukkhaṃ samudeti etasmāti samudayo, taṇhā. Kilese mārento gacchati, nibbānatthikehi maggīyatīti vā maggo, sammādiṭṭhiādayo aṭṭha dhammā. Saṃsāracārakasaṅkhāto natthi ettha rodho, etasmiṃ vā adhigate puggalassa rodhābhāvo hoti, nirujjhati dukkhametthāti vā nirodho, nibbānaṃ. Tenāha ‘‘dukkhasaṅkhayo’’ti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge vuttanayeneva veditabbo.
『四圣谛』者,借此偈示所说法。其『四』者,为数目之概念也。『圣谛』者,谓断见谛灭谛等断真义。洎言则圣谛为圣、真人、真理也;或谓圣谛即圣者真语。或亦谓,此为圣者所说谛,或使人证圣谛之理。若从义理而说,痛苦为空、执取五蕴为苦。彼为苦集,因渴爱生,染污来害破坏。灭为涅槃,灭道为断道八正道。轮回累累无断,此段圣者不起瞋恨则称断;此为断苦,患尽灭,谓涅槃。故有『苦尽』之说。此简说,详解当根据净道谈之当体。
Yasminti yasmiṃ nirodhe nibbāne adhigate. Nivattateti ariyamaggabhāvanāya sati anantakaṃ apariyantaṃ imasmiṃ saṃsāre jātiādidukkhaṃ na pavattati ucchijjati, so nirodhoti ayaṃ dhammabhūtehi sammāsambuddhehi desito dhammoti yojanā. ‘‘Bhedā’’tiādinā ‘‘rogo diṭṭho’’ti dukkhapariññāya sūcitaṃ attano arahattappattiṃ sarūpato dasseti. ‘‘Yasmiṃ nibbattate dukkha’’nti pana pāṭhe sakalagāthāya tatthāyaṃ yojanā – yasmiṃ khandhādipaṭipāṭisaññite saṃsāre idaṃ anantakaṃ jātiādidukkhaṃ nibbattaṃ, so ito dukkhappattito añño punappunaṃ bhavanabhāvato punabbhavo. Imassa jīvitindriyassa saṅkhayā kāyasaṅkhātassa khandhapañcakassa bhedā vināsā uddhaṃ natthi, tasmā sabbadhi sabbehi kilesehi sabbehi bhavehi suṭṭhu vimutto visaṃyutto amhīti.
『于何处灭已涅槃』者,谓随正道修学所成,使无始无尽生死苦断灭,不复复起。此即诸法之体,世尊及众圣所说也。『分别苦已见病』等,表明阿拉汉果成就之相。『于何处生苦』者,谓五蕴等依缘生苦,轮回无尽生死苦续。其余诸处若百般苦生再再生死,次第散灭。此生命根本灭绝,色蕴五蕴别灭无存。故于一切诸烦恼、诸生趣已尽清净,永离忧苦者,是也。
Sarabhaṅgattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 萨拉邦伽长老偈注释完毕。
Sattakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 七集注释完毕。