三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注6. 六集义注

6. Chakkanipāto · 6. 六集义注

486 段 · CSCD 巴利原典
6. Chakkanipāto六集
1. Uruvelakassapattheragāthāvaṇṇanā伍卢韦拉咖萨巴长老偈注释
Chakkanipāte disvāna pāṭihīrānītiādikā āyasmato uruvelakassapattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā, vayappatto satthu santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ mahāparisānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā, sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā mahādānaṃ datvā paṇidhānamakāsi. Bhagavā cassa anantarāyataṃ disvā, ‘‘anāgate gotamabuddhassa sāsane mahāparisānaṃ aggo bhavissatī’’ti byākāsi.
见《六部经》的《失去光明章》等,记载乌鲁维利迦萨巴长老的诗偈。其因缘为何?这情形乃过去诸佛所为的功德之事。彼时,在莲花长老如来时代,有人出身名门,年老体衰,听法于世尊附近。见世尊安坐于比库大众的最高阶层之中,他亦依此而定居,捐赠大施,立下誓愿。世尊见其即将往生,曾预言:“未来的过去果德玛如来教法中,此人将成为比库众之首领。”
So tattha yāvajīvaṃ puññāni katvā tato cavitvā devamanussesu saṃsaranto ito dvānavutikappamatthake phussassa bhagavato vemātikakaniṭṭhabhātā hutvā nibbatti. Aññepissa dve kaniṭṭhabhātaro ahesuṃ. Te tayopi buddhappamukhaṃ saṅghaṃ paramāya pūjāya pūjetvā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ bhagavato nibbattito puretarameva bārāṇasiyaṃ brāhmaṇakule bhātaro hutvā, anukkamena nibbattā gottavasena tayopi kassapā eva nāma jātā. Te vayappattā tayo vede uggaṇhiṃsu. Tesaṃ jeṭṭhabhātikassa pañca māṇavakasatāni parivāro, majjhimassa tīṇi, kaniṭṭhassa dve. Te attano ganthe sāraṃ olokentā diṭṭhadhammikameva atthaṃ disvā pabbajjaṃ rocesuṃ. Tesu jeṭṭhabhātā attano parivārena saddhiṃ uruvelaṃ gantvā isipabbajjaṃ pabbajitvā uruvelakassapo nāma jāto mahāgaṅgānadīvaṅke pabbajito nadīkassapo nāma jāto, gayāsīse pabbajito gayākassapo nāma jāto.
该比库生前耗费功德,逝后在天人与人间中轮回,在两万多劫后,于世尊威光所及范围内得生为末子兄弟中的长子。还有两弟兄。三人均敬仰佛陀法师,尽力修善,轮回于天人间。早前他们皆出生于巴拉那西婆罗门家族为兄弟,依次逝去生出为家族后世,以族姓名为咖萨巴。三人死后被判定为命运使者,长兄有五百学生追随,中间者有三百,幼弟有两百。审视自身家族根源,见义理清楚,遂生起出家意愿。长兄随着家属同赴乌鲁维利舍,出家为沙门,名为乌鲁维利迦萨巴;次兄在恒河边出家名为那帝迦萨巴;幼弟在伽耶山出家名为伽耶迦萨巴。
Evaṃ tesu isipabbajjaṃ pabbajitvā tattha tattha vasantesu bahūnaṃ divasānaṃ accayena amhākaṃ bodhisatto mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā, paṭividdhasabbaññutaññāṇo anukkamena dhammacakkaṃ pavattetvā, pañcavaggiyatthere arahatte patiṭṭhāpetvā yasappamukhe pañcapaññāsa sahāyake vinetvā saṭṭhi arahante ‘‘caratha, bhikkhave, cārika’’nti vissajjetvā, bhaddavaggiye vinetvā uruvelakassapassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā vasanatthāya agyāgāraṃ pavisitvā , tattha katanāgadamanaṃ ādiṃ katvā aḍḍhuḍḍhasahassehi pāṭihāriyehi uruvelakassapaṃ saparisaṃ vinetvā pabbājesi. Tassa pabbajitabhāvaṃ ñatvā itarepi dve bhātaro saparisā āgantvā satthu santike pabbajiṃsu. Sabbeva ehibhikkhū iddhimayapattacīvaradharā ahesuṃ.
这三人在乌鲁维利舍出家后,历经许多日子共同生活,在我们菩萨大出离者时代,菩萨的重要觉悟即将成就,发起法轮,任命阿拉汉五长老建寺。在尊敬袈裟五十五位弟子前,告诫说:“行吧,比库们,行脚修行”。在比达伽弟子中宣扬戒律,前往乌鲁维利舍居所,为住处目的进入无知之家,致力演练违犯禁戒的约束,带领上万苦行者及其近侍,命令大众供养赞助。比库们了解其出家之意,其他两弟兄也至,随侍来访,皆于世尊前出家。诸比库皆具神通,身披法座袈裟。
Satthā taṃ samaṇasahassaṃ ādāya gayāsīsaṃ gantvā piṭṭhipāsāṇe nisinno ādittapariyāyadesanāya sabbe arahatte patiṭṭhāpesi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.54.251-295) –
世尊引领那千名沙门至伽耶山,坐于石席,以火供养,以广泛演说阿拉汉教法。对此功德庄严,有经文载说(《功德铭·长老篇2.54.251-295》):
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbalokavidū muni;
“名为莲花者圣者,智慧通达遍知世间诸法;
Ito satasahassamhi, kappe uppajji cakkhumā.
从今起一百千劫中,世间将再生明眼者。”
‘‘Ovādako viññāpako, tārako sabbapāṇinaṃ;
『戒导者』者,是告知者,是一切众生的拯救者。
Desanākusalo buddho, tāresi janataṃ bahuṃ.
『善说法者』者,是善于开示的世尊,度脱许多大众。
‘‘Anukampako kāruṇiko, hitesī sabbapāṇinaṃ;
『慈悲者』者,具大悲心,善为一切众生谋利的良友。
Sampatte titthiye sabbe, pañcasīle patiṭṭhapi.
于盛会中所有比库,皆依五戒精进。
‘‘Evaṃ nirākulaṃ āsi, suññataṃ titthiyehi ca;
因此,对于盛会无有搅扰,盛会中空寂无碍。
Vicittaṃ arahantehi, vasībhūtehi tādibhi.
是为阿拉汉所观,是诸圣者所控制而成就者。
‘‘Ratanānaṭṭhapaññāsaṃ, uggato so mahāmuni;
『五十种宝石』者,伟大的圣者已兴起,称为摩诃牟尼。
Kañcanagghiyasaṅkāso, bāttiṃsavaralakkhaṇo.
其身貌如黄金炼器之光辉,具有三十七相的庄严特征。
‘‘Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade;
此摩诃牟尼寿命达数千万年,迄今犹然存在。
Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
他屹立于世间,济度了广大众生。
‘‘Tadāhaṃ haṃsavatiyā, brāhmaṇo sādhusammato;
当时,我正与鸿雁群栖,身为婆罗门,深获称许。
Upecca lokapajjotaṃ, assosiṃ dhammadesanaṃ.
远离世间世俗之光,我聆听了法的开示。」
‘‘Tadā mahāparisatiṃ, mahāparisasāvakaṃ;
那时,众多大众,众多弟子们,
Ṭhapentaṃ etadaggamhi, sutvāna mudito ahaṃ.
他们聚集在这第一座堂中,我闻已心生欢喜。
‘‘Mahatā parivārena, nimantetvā mahājinaṃ;
由众多侍从陪伴,恭敬请来这位大仁者;
Brāhmaṇānaṃ sahassena, sahadānamadāsahaṃ.
以千名婆罗门及众多供养者同献供养。
‘‘Mahādānaṃ daditvāna, abhivādiya nāyakaṃ;
在广施大献之后,敬礼尊长;
Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho, idaṃ vacanamabraviṃ.
一人独自立于一侧,恭敬庄严,说出此语。
‘‘Tayi saddhāya me vīra, adhikāraguṇena ca;
「凭此三种信心,我具足勇健及权能,
Parisā mahatī hotu, nibbattassa tahiṃ tahiṃ.
愿众僧团广大,处处生起无边广大;
‘‘Tadā avoca parisaṃ, gajagajjitasussaro;
当时众生启示,如象群团嘶鸣,
Karavīkaruto satthā, etaṃ passatha brāhmaṇaṃ.
师长悲悯悲怜,宣说请看此婆罗门。
‘‘Hemavaṇṇaṃ mahābāhuṃ, kamalānanalocanaṃ;
其为黄金色,臂臂伟岸,目如莲花;
Udaggatanujaṃ haṭṭhaṃ, saddhavantaṃ guṇe mama.
身体高挺健硕,心意坚定,具我所喜欢的善德。」
‘‘Esa patthayate ṭhānaṃ, sīhaghosassa bhikkhuno;
“此处即是狮子吼者比库所宣说的法地,
Anāgatamhi addhāne, lacchase taṃ manorathaṃ.
在未来世间,你必得此心愿所求。”
‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo;
“于百千劫之久,因缘聚合之际,
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
名为果德玛者,必生于世,成为世间的师长。”
‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;
“在彼法中,有其继承人,乃法的缘起者;
Kassapo nāma gottena, hessati satthu sāvako.
名为咖萨巴者,必为师长的弟子。”
‘‘Ito dvenavute kappe, ahu satthā anuttaro;
自此二千九百劫以来,曾有一位无上导师;
Anūpamo asadiso, phusso lokagganāyako.
无可比拟不相类,确为世界之首领。
‘‘So ca sabbaṃ tamaṃ hantvā, vijaṭetvā mahājaṭaṃ;
他摧毁一切黑暗,剥除大荆棘;
Vassate amataṃ vuṭṭhiṃ, tappayanto sadevakaṃ.
安住不死之境,熄灭诸天之忧。
‘‘Tadā hi bārāṇasiyaṃ, rājāpaccā ahumhase;
当时在巴拉那西城,有一位国王;
Bhātaromha tayo sabbe, saṃvisaṭṭhāva rājino.
其三弟兄俱在,与大王共居一室。
‘‘Vīraṅgarūpā balino, saṅgāme aparājitā;
『勇士形象威猛,力量充足,战斗中无敌;』
Tadā kupitapaccanto, amhe āha mahīpati.
『当时怒气满怀的敌人对我们,称呼为诸王。』
‘‘Etha gantvāna paccantaṃ, sodhetvā aṭṭavībalaṃ;
『来到敌后,彻底清除八方的暴力;』
Khemaṃ vijiritaṃ katvā, puna dethāti bhāsatha.
『完成安全和净化之后,再度宣示。』
‘‘Tato mayaṃ avocumha, yadi deyyāsi nāyakaṃ;
『于是我们说道,假如你任命领袖;』
Upaṭṭhānāya amhākaṃ, sādhayissāma vo tato.
『将为你的侍从,助你成就事业。』
‘‘Tato mayaṃ laddhavarā, bhūmipālena pesitā;
尔时我等获得宝物,由地守护者所派遣,
Nikkhittasatthaṃ paccantaṃ, katvā punarupecca taṃ.
将坐具安置在后方,完成之后又回到了原处。
‘‘Yācitvā satthupaṭṭhānaṃ, rājānaṃ lokanāyakaṃ;
恳求导师慈护,祈求国王世间导师,
Munivīraṃ labhitvāna, yāvajīvaṃ yajimha taṃ.
得到了这位尊者圣贤,终生以此供养。
‘‘Mahagghāni ca vatthāni, paṇītāni rasāni ca;
献上广大莹洁的纺织品,珍贵美味的饮食,
Senāsanāni rammāni, bhesajjāni hitāni ca.
华美的座位安置,惠施良药诸般利益。
‘‘Datvā sasaṅghamunino, dhammenuppāditāni no;
「付与俱行尊者,所生法之持者,非为己有;
Sīlavanto kāruṇikā, bhāvanāyuttamānasā.
具戒行慈悲心,专念修习禅定中。」
‘‘Saddhā paricaritvāna, mettacittena nāyakaṃ;
「勤持信心已,怀慈心导师故;
Nibbute tamhi lokagge, pūjaṃ katvā yathābalaṃ.
于彼世尊涅槃后,尽其所能行礼敬。」
‘‘Tato cutā santusitaṃ, gatā tattha mahāsukhaṃ;
「于是从容满意意,往彼极大安乐所;
Anubhūtā mayaṃ sabbe, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
我等皆曾亲证,此佛礼敬之功德。」
‘‘Māyākāro yathā raṅge, dassesi vikatiṃ bahuṃ;
『幻术形象如同戏台上的景象,展现出种种错乱破败的景象;』
Tathā bhave bhamantohaṃ, videhādhipatī ahuṃ.
『我则如同被困于幻觉中、无实体的主宰者。』
‘‘Guṇācelassa vākyena, micchādiṭṭhigatāsayo;
『因听信纺织者的言语,陷入了错误见的念头;』
Narakaṃ maggamārūḷho, rucāya mama dhītuyā.
『便攀缘于通往地狱的道路,这乃是我的女儿所喜好的。』
‘‘Ovādaṃ nādiyitvāna, brahmunā nāradenahaṃ;
『未听受梵天及那罗延的劝告,』
Bahudhā saṃsito santo, diṭṭhiṃ hitvāna pāpikaṃ.
『多次陷入波折而安然无恙,抛弃了恶见邪见。』
‘‘Pūrayitvā visesena, dasa kammapathānihaṃ;
「将十种业道圆满充实,
Hitvāna dehamagamiṃ, saggaṃ sabhavanaṃ yathā.
断除此有现身,出生于天界各处,
‘‘Pacchime bhave sampatte, brahmabandhu ahosahaṃ;
于后世果报既成时,我成为梵族亲属;
Bārāṇasiyaṃ phītāyaṃ, jāto vippamahākule.
生于巴拉那西城这一祥和山谷中,
‘‘Maccubyādhijarābhīto, ogāhetvā mahāvanaṃ;
恐惧死亡、疾病及老衰,离开大森林,
Nibbānaṃ padamesanto, jaṭilesu paribbajiṃ.
安心至涅槃境界,于乱发之中出家游行。」
‘‘Tadā dve bhātaro mayhaṃ, pabbajiṃsu mayā saha;
当时有两兄弟与我一同行出家,
Uruvelāyaṃ māpetvā, assamaṃ nivasiṃ ahaṃ.
他们护持我到乌鲁维拉,我在那里安住。
‘‘Kassapo nāma gottena, uruvelanivāsiko;
其中一人名为咖萨巴,世系清白,居于乌鲁维拉,
Tato me āsi paññatti, uruvelakassapo iti.
因而我称呼他为乌鲁维拉咖萨巴。
‘‘Nadīsakāse bhātā me, nadīkassapasavhayo;
我的兄弟们住在河岸边,谓之河咖萨巴之族,
Āsī sakāsanāmena, gayāyaṃ gayākassapo.
他们个个都以各自名字称呼,在伽耶称为伽耶咖萨巴。
‘‘Dve satāni kaniṭṭhassa, tīṇi, majjhassa bhātuno;
『两百』者,指最下位者;『三百』者,指中级弟子的师兄弟;
Mama pañca satānūnā, sissā sabbe mamānugā.
『我之弟子之下至少有五百,所有弟子皆随顺于我。』
‘‘Tadā upecca maṃ buddho, katvāna vividhāni me;
『当时世尊弃我于外,为我成就多种法门;』
Pāṭihīrāni lokaggo, vinesi narasārathi.
『他如众生之驭使,消灭人间之敌。』
‘‘Sahassaparivārena, ahosiṃ ehibhikkhuko;
『因千人之围绕,我乃比库翔集;』
Teheva saha sabbehi, arahattamapāpuṇiṃ.
『彼等与我同在,皆得究竟阿拉汉果。』
‘‘Te cevaññe ca bahavo, sissā maṃ parivārayuṃ;
「他们之中有许多人常在我左右侍奉,
Bhāsituñca samatthohaṃ, tato maṃ isisattamo.
我亦能言说教法,因此他们称我是最明哲者。」
‘‘Mahāparisabhāvasmiṃ, etadagge ṭhapesi maṃ;
「我是这个伟大僧团中的一员,他将我置于顶端;
Aho buddhe kataṃ kāraṃ, saphalaṃ me ajāyatha.
啊,世尊成就了伟大的事业,使我的修行获得圆满。」
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「我已断除烦恼……如是……成就了佛陀的教法。」
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā sīhanādaṃ nadanto –
既证阿拉汉果后,复审视自身的修行,发出如狮子的吼声——
§375
375.
三百七十五。
‘‘Disvāna pāṭihīrāni, gotamassa yasassino;
『见诸坚固城郭,即果德玛名扬四方;
Na tāvāhaṃ paṇipatiṃ, issāmānena vañcito.
我未曾屈服于世上欲望,未被贪求所惑。』
§376
376.
三百七十六。
‘‘Mama saṅkappamaññāya, codesi narasārathi;
『因我误解他的谋划,那个善于驾驭众人的人激怒了我;
Tato me āsi saṃvego, abbhuto lomahaṃsano.
由此我生起震惊慌乱,肌毛竖立,心惊胆裂。』
§377
377.
三百七十七。
‘‘Pubbe jaṭilabhūtassa, yā me siddhi parittikā;
『先前我处于纠缠烦恼之中,那时我的觉悟功德尚未确立,
Tāhaṃ tadā nirākatvā, pabbajiṃ jinasāsane.
我便断除彼苦恼,依止于世尊教法而出家。』
§378
378.
三百七十八。
‘‘Pubbe yaññena santuṭṭho, kāmadhātupurakkhato;
『先前我以祭祀而满足,身处欲界以前,
Pacchā rāgañca dosañca, mohañcāpi samūhaniṃ.
后来又同时俱具贪爱、瞋恚与愚痴。』
§379
379.
三百七十九。
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ;
『我了知前世所居住之处,天眼已得清净,
Iddhimā paracittaññū, dibbasotañca pāpuṇiṃ.
具神通力,知他心念,亦闻天界之声。』
§380
380.
三百八十。
‘‘Yassa catthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṃ;
『为其目的而出家,断除俗家与非俗家之所;
So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo’’ti. –
于我而言,此乃利益已臻,无有一切束缚尽灭。』
Imā cha gāthā abhāsi.
这六偈已说。
Tattha disvāna pāṭihīrānīti nāgarājadamanādīni aḍḍhuḍḍhasahassāni pāṭihāriyāni disvā. ‘‘Pāṭihīraṃ, pāṭiheraṃ, pāṭihāriya’’nti hi atthato ekaṃ, byañjanameva nānaṃ. Yasassino’’ti ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā sadevake loke yathābhuccaṃ patthaṭakittisaddassa. Na tāvāhaṃ paṇipatinti yāva maṃ bhagavā ‘‘neva kho tvaṃ, kassapa, arahā, nāpi arahattamaggaṃ samāpanno, sāpi te paṭipadā natthi, yāya tvaṃ arahā vā assa, arahattamaggaṃ vā samāpanno’’ti na tajjesi, tāva ahaṃ na paṇipātanaṃ akāsiṃ. Kiṃkāraṇā? Issāmānena vañcito, ‘‘imassa mayi sāvakattaṃ upagate mama lābhasakkāro parihāyissati, imassa eva vaḍḍhissatī’’ti evaṃ parasampattiasahanalakkhaṇāya issāya ceva, ‘‘ahaṃ gaṇapāmokkho bahujanasammato’’ti evaṃ abbhunnatilakkhaṇena mānena ca vañcito, palambhito hutvāti attho.
于彼处见到奇异事物,即从镇国夜叉等处,发现了数千种奇异现象。‘奇异、奇异现象、奇异事物’其实本质是一,如种种符号般。世间天众中,像‘光明之者’等名号随缘出现。由此我未曾顶礼,直至世尊告我:“卡萨巴,你既非阿拉汉,也未证阿拉汉道,你亦无修行成就,不可礼拜。”我未退让的缘故为何?因嫉妒心被蒙蔽,自觉弟子身份成就被夺,尊荣必失,反被增加。彼此因不忍受对方成功,生起嫉妒;更因“我是群体领袖,众人公认”之骄慢执着,导致被欺骗拖延,陷于困顿之意。
Mama saṅkappamaññāyāti mayhaṃ micchāsaṅkappaṃ jānitvā, yaṃ yaṃ bhagavā uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ dasseti, taṃ taṃ disvā ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo’’ti cintetvāpi ‘‘na tveva kho arahā yathā aha’’nti evaṃ pavattaṃ micchāvitakkaṃ jānantopi ñāṇaparipākaṃ āgamento ajjhupekkhitvā pacchā nerañjarāya majjhe samantato udakaṃ ussāretvā reṇuhatāya bhūmiyā caṅkamitvā tena ābhatanāvāya ṭhito tadāpi ‘‘mahiddhiko’’tiādikaṃ cintetvā puna ‘‘na tveva kho arahā yathā aha’’nti pavattitaṃ micchāsaṅkappaṃ ñatvāti attho. Codesi narasārathīti tadā me ñāṇaparipākaṃ ñatvā ‘‘neva kho tvaṃ arahā’’tiādinā purisadammasārathi satthā maṃ codesi niggaṇhi. Tato me āsi saṃvego, abbhuto lomahaṃsanoti tato yathāvuttacodanāhetu ettakaṃ kālaṃ abhūtapubbatāya abbhuto lomahaṃsanavasena pavattiyā lomahaṃsano ‘‘anarahāva samāno ‘arahā’ti maññi’’nti saṃvego sahottappo ñāṇuppādo mayhaṃ ahosi.
所谓我心念错误,指我知晓自己存有错见。每见世尊以超凡人道之力展现神通,心念虽思‘此世尊力大、出众’,终究念中仍存“非我阿拉汉,非如我者”之错念。尽管知道此误念,智识成熟时,心意仍不平稳。旋即悟出无明仍存,故不离根本烦恼,仍受困扰。于是世尊以善导引导我,我心震悚毛竖,激励守正,促使我在不息思惟中,生起智命,实现自觉。此时生生不息的烦恼即“除非你是阿拉汉,不可自称阿拉汉”,生起强烈觉悟。
Jaṭilabhūtassāti tāpasabhūtassa. Siddhīti lābhasakkārasamiddhi. Parittikāti appamattikā. Tāhanti taṃ ahaṃ. Tadāti bhagavato codanāya saṃveguppattikāle. Nirākatvāti apanetvā chaḍḍetvā, anapekkho hutvāti attho. ‘‘Iddhīti bhāvanāmayaiddhī’’ti vadanti. Tadayuttaṃ tadā tassa ajhānalābhībhāvato. Tathā hi vuttaṃ ‘‘kāmadhātupurakkhato’’ti.
“已成烦恼”者,指已产生热忿之苦。所谓成就即因获得利益尊荣而起之骄慢。守护即勤谨防护之意。此乃因为世尊戒定慧成就之功德所致。『神通』乃指修习法门所获之神通力。皆由定力与修习相应所生。正如言“由欲界引导”是也。
Yaññena santuṭṭhoti ‘‘yaññaṃ yajitvā saggasukhaṃ anubhavissāmi, alamettāvatā’’ti yaññayajanena santuṭṭho niṭṭhitakiccasaññī. Kāmadhātupurakkhatoti kāmasugatiṃ ārabbha uppannataṇho yaññayajanena kāmalokaṃ purakkhatvā ṭhito. So ce yañño pāṇātipātapaṭisaṃyutto hoti, na tena sugatiṃ sakkā laddhuṃ. Na hi akusalassa iṭṭho kanto vipāko nibbattati. Yā pana tattha dānādikusalacetanā, tāya sati paccayasamavāye sugatiṃ gaccheyya. Pacchāti tāpasapabbajjāto pacchā satthu ovādena tāpasaladdhiṃ pahāya catusaccakammaṭṭhānānuyogakāle. Samūhaninti vipassanaṃ ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā rāgañca dosañca mohañca anavasesato samugghātesiṃ.
所谓赞叹,是指施主以“我祭祀此祭必得天上幸福,永无灭尽”为心而心安,视为已完成善业之见。由此欲界之乐作为引领,生起随祭主行进之渴爱。如果此祭伴有杀生之罪,则不能得善道。因为恶业必生恶果。然此处若存布施等善意念,则凭此善因缘,得往善趣。后来出家苦行,弃掉苦行荣誉,依佛教导践行四圣谛修习法门。降伏妄念集聚,藉禅修践行,断除贪恚痴三毒,不起杂乱念头。
Yasmā panāyaṃ thero ariyamaggena rāgādayo samūhanantoyeva chaḷabhiñño ahosi, tasmā taṃ attano chaḷabhiññabhāvaṃ dassento ‘‘pubbenivāsaṃ jānāmī’’tiādimāha. Tattha pubbenivāsaṃ jānāmīti attano paresañca pubbenivāsaṃ atītāsu jātīsu nibbattakkhandhe khandhapaṭibaddhe ca pubbenivāsañāṇena hatthatale āmalakaṃ viya paccakkhato jānāmi bujjhāmi. Dibbacakkhu visodhitanti dibbacakkhuñāṇaṃ visodhitaṃ, pakaticakkhunā āpāthagataṃ pakatirūpaṃ viya dibbaṃ mānusampi dūraṃ tiroṭṭhitaṃ atisukhumañca rūpaṃ vibhāvetuṃ samatthañāṇaṃ bhāvanāya mayā visuddhaṃ katvā paṭiladdhanti attho. Iddhimāti adhiṭṭhāniddhivikubbaniddhiādīhi iddhīhi iddhimā, iddhividhañāṇalābhīti attho. Sarāgādibhedassa paresaṃ cittassa jānanato paracittaññū, cetopariyañāṇalābhīti vuttaṃ hoti. Dibbasotañca pāpuṇinti dibbasotañāṇañca paṭilabhiṃ.
正因为此长老在圣道上对贪嗔等烦恼了知清楚,故展现其通达六种智慧,表示说:“我了知前生所处。”此处所谓“了知前生”,即以对自他前生所有生死轮回,依五蕴系缠之认识,透彻知晓、觉悟。当通达天眼净明时,能以天眼之智分辨清楚,看到远离世人所及之微妙境界,也能分别形态。此乃我修习三十七道品,已净除通灵之智。所谓神通,即因信心坚定、专注修持而得之神通,自有成就。于别心境界了知心识分别,即得心识清净智慧,以此能知他心,被称为他心通。又能得天耳之慧,听闻天语所称。
Some attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayoti yo sabbesaṃ saṃyojanānaṃ khayabhūto khayena vā laddhabbo, so sadattho paramattho ca mayā ariyamaggādhigamena adhigatoti. Evametāya gāthāya therassa aññābyākaraṇaṃ ahosīti veditabbo.
有些义理未曾成就,所谓『一切结的断灭』,即一切结已断尽,或断尽而得者,此义为常义、最高义,乃由吾通过圣道证得。由此可知,长老的这首偈颂中无他义表达。
Uruvelakassapattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 伍卢韦拉咖萨巴长老偈注释终。
2. Tekicchakārittheragāthāvaṇṇanā德基叉咖利长老偈注释
Atihitāvīhītiādikā āyasmato tekicchakārittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito ekanavute kappe vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā vejjasatthe nipphattiṃ gato. Vipassissa bhagavato upaṭṭhākaṃ asokaṃ nāma theraṃ byādhitaṃ arogamakāsi, aññesañca sattānaṃ rogābhibhūtānaṃ anukampāya bhesajjaṃ saṃvidahi.
此为『弃离之家』等词始自长老忒迦卡述说的偈颂。其缘起为何?此亦如过去诸佛所行之功德所种,继此后于九十九劫之后,正觉佛毗婆尸时,出生于王族之家,觉悟之后,赴药师处涅槃。毗婆尸佛所侍者名阿索迦长老,病后康复,为怜悯诸多受病缠者,备制妙药。
So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde subuddhassa nāma brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti. Tassa tikicchakehi gabbhakāle parissayaṃ apaharitvā paripālitatāya tekicchakārīti nāmaṃ akaṃsu. So attano kulānurūpāni vijjāṭṭhānāni sippāni ca sikkhanto vaḍḍhati. Tadā cāṇakko subuddhassa paññāveyyattiyaṃ kiriyāsu upāyakosallañca disvā, ‘‘ayaṃ imasmiṃ rājakule patiṭṭhaṃ labhanto maṃ abhibhaveyyā’’ti issāpakato raññā candaguttena taṃ bandhanāgāre khipāpesi. Tekicchakārī pitu bandhanāgārappavesanaṃ sutvā bhīto palāyitvā sāṇavāsittherassa santikaṃ gantvā attano saṃvegakāraṇaṃ therassa kathetvā pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā abbhokāsiko nesajjiko ca hutvā viharati, sītuṇhaṃ agaṇento samaṇadhammameva karoti, visesato brahmavihārabhāvanamanuyuñjati. Taṃ disvā māro pāpimā ‘‘na imassa mama visayaṃ atikkamituṃ dassāmī’’ti vikkhepaṃ kātukāmo sassānaṃ nipphattikāle khettagopakavaṇṇena therassa santikaṃ gantvā taṃ nippaṇḍento –
此长老以彼福德业,于天人间轮回转生,乃以正觉如来之弟子婆罗门子身而出生。医者们于胚胎期间悉心照料,称之为『弃离之家』。长老精进习学与修练家传之艺技及智慧。时刹那宰相见其智慧明达,机巧善施,谓曰:『此当立足于此王室,定能胜我。』遂由嫉妒,王后辟梨氏将其囚禁于铁牢。弃离之家之父闻囚禁,恐惧逃离,至沙纳婆砂长老处,诉其因果受迫,遂出家修行,承受道业,安住禅定精进,不与外境造作,清寒度日,专勤修习梵行。魔王见此,起恶念,谓:『此非我领域,岂容逾越?』遂伪装为农夫,趋至长老前诘责其曰——
§381
381.
‘‘Atihitā vīhi, khalagatā sālī;
『弃离之家,秉持珍贵稻谷;
Na ca labhe piṇḍaṃ, kathamahaṃ kassa’’nti. – āha; Taṃ sutvā thero –
但无食施,我当依赖谁者乎?』——言毕;长老闻之——
§382
382.
三百八十二。
‘‘Buddhamappameyyaṃ anussara pasanno, pītiyā phuṭasarīro hohisi satatamudaggo.
「当常怀念世尊不可企及,心中祥和,由喜乐而身心清净,恒常生起清净之觉。」
§383
383.
三百八十三。
‘‘Dhammamappameyyaṃ …pe… satatamudaggo.
「当常怀念佛法不可企及,心中祥和,由喜乐而身心清净,恒常生起清净之觉。」
§384
384.
三百八十四。
‘‘Saṅghamappameyyaṃ…pe… satatamudaggo’’ti. – āha; Taṃ sutvā māro –
「当常怀念僧团不可企及,心中祥和,由喜乐而身心清净,恒常生起清净之觉。」——说此后,魔王闻听此言——
§385
385.
三百八十五。
‘‘Abbhokāse viharasi, sītā hemantikā imā ratyo;
『你居住于室内,正值寒冷黄冬之月;
Mā sītena pareto vihaññittho, pavisa tvaṃ vihāraṃ phusitaggaḷa’’nti. –
切勿因寒冷而外出伤害自己,应进入静室,远离扰乱之境』,如是说。
Āha. Atha thero –
于是,长老答曰——
§386
386.
三百八十六。
‘‘Phusissaṃ catasso appamaññāyo, tāhi ca sukhito viharissaṃ;
『我将用坚定不移的正念覆盖四方,并由此安住于快乐之中;
Nāhaṃ sītena vihaññissaṃ, aniñjito viharanto’’ti. – āha;
“我不会因寒冷而心生愤怒,也不会心怀敌意而生活。” —— 说的是此意;
Tattha atihitā vīhīti vīhayo koṭṭhāgāraṃ atinetvā ṭhapitā, tattha paṭisāmitā khalato vā gharaṃ upanītāti attho. Vīhiggahaṇena cettha itarampi dhaññaṃ saṅgaṇhāti. Sālī pana yebhuyyena vīhito pacchā paccantīti āha. Khalagatā sālīti khalaṃ dhaññakaraṇaṭṭhānaṃ gatā, tattha rāsivasena maddanacāvanādivasena ṭhitāti attho. Padhānadhaññabhāvadassanatthañcettha sālīnaṃ visuṃ gahaṇaṃ, ubhayenapi gāme, gāmato bahi ca dhaññaṃ paripuṇṇaṃ ṭhitanti dasseti. Na ca labhe piṇḍanti evaṃ sulabhadhaññe subhikkhakāle ahaṃ piṇḍamattampi na labhāmi. Idāni kathamahaṃ kassanti ahaṃ kathaṃ karissāmi, kathaṃ jīvissāmīti parihāsakeḷiṃ akāsi.
这里所谓“屋舍”,是指越过库房堆栈而建造的结构,就在那里安置妥当,还要被称为“库房中的屋舍”。从库房的存储来看,也有人在那里储藏其它谷物。所谓“晚种稻米”,是指某个季节种植的稻米已经成熟与晚季相对应。所谓“去藏处的稻米”,即越过仓库的储粮场所,稳固存在。因为这反映的是稻谷的两种储藏状态,既有村庄内的仓储,也有村庄外的堆积。在丰盛的盛时我却不能得到施食的布施粮食,如此之易获得的谷物我也得不到。如今我将如何行乞、如何生活呢?这引发了我戏谑般的困惑。
Taṃ sutvā thero ‘‘ayaṃ varāko attanā attano pavattiṃ mayhaṃ pakāsesi, mayā pana attanāva attā ovaditabbo, na mayā kiñci kathetabba’’nti vatthuttayānussatiyaṃ attānaṃ niyojento ‘‘buddhamappameyya’’ntiādinā tisso gāthā abhāsi. Tattha buddhamappameyyaṃ anussara pasannoti savāsanāya avijjāniddāya accantavigamena, buddhiyā ca vikasitabhāvena buddhaṃ bhagavantaṃ pamāṇakarānaṃ rāgādikilesānaṃ abhāvā aparimāṇaguṇasamaṅgitāya appameyyapuññakkhettatāya ca appameyyaṃ. Okappanalakkhaṇena abhippasādena pasanno, pasannamānaso ‘‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho’’tiādinā (ma. ni. 1.74; saṃ. ni. 5.997) anussara anu anu buddhārammaṇaṃ satiṃ pavattehi, pītiyā phuṭasarīro hohisi. Satatamudaggoti anussarantova pharaṇalakkhaṇāya pītiyā satataṃ sabbadā phuṭasarīro pītisamuṭṭhānapaṇītarūpehi ajjhotthaṭasarīro ubbegapītiyā udaggo kāyaṃ udaggaṃ katvā ākāsaṃ laṅghituṃ samattho ca bhaveyyāsi, buddhānussatiyā buddhārammaṇaṃ uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedeyyāsi. Yato sītuṇhehi viya jighacchāpipāsāhipi anabhibhūto hohisīti attho.
长老听闻此语,便言:“这个乞丐自己启发了我对自己本来本性的认知,本应由我自己来教诲自己,并无须从人处听得什么。”于是,他安住在布施粮食的回忆之中,默念着“无上佛陀”的三句偈语。念诵“无上佛陀”时,他内心喜悦宁静,好像除去无明的黑暗,智慧得以绽放,看到佛陀具足无量功德,以无量功德庄严具足的佛陀为依止。因其专注欢喜的念想,内心欢欣,悦喜身体便活跃欢畅。常常回忆佛陀,心得欢喜,欢喜源源而生,所感乐趣深入身心。身心欢喜达到极致,仿佛高峰超越时间空间,能腾空而起。这种对佛陀相好庄严的回忆使他深受欢喜与喜乐体验。这正如寒冷天气中,但志气和渴望未被击败一样。
Dhammanti ariyaṃ lokuttaradhammaṃ. Saṅghanti ariyaṃ paramatthasaṅghaṃ. Sesaṃ vuttanayameva. Anussarāti panettha ‘‘svākkhāto bhagavatā dhammo’’tiādinā dhammaṃ, ‘‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’’tiādinā saṅghaṃ anussarāti yojetabbaṃ.
法者,是圣世间之最高法。僧者,是殊胜究竟之圣僧。余下的仅此如是说。此处“回忆”是指应当联结“世尊善说已久之法”,以及“佛陀弟子僧团行持善法”等法与僧之回忆。
Evaṃ therena ratanattayaguṇānussaraṇe niyojanavasena attani ovadite puna māro vivekavāsato naṃ vivecetukāmo hitesībhāvaṃ viya dassento ‘‘abbhokāse viharasī’’ti pañcamaṃ gāthamāha. Tassattho – tvaṃ, bhikkhu, abbhokāse kenaci apaṭicchanne vivaṭaṅgaṇe viharasi iriyāpathe kappesi. Hemantikā himapātasamaye pariyāpannā imā sītā rattiyo vattanti. Tasmā sītena pareto abhibhūto hutvā mā vihaññittho vighātaṃ mā āpajji mā kilami. Phusitaggaḷaṃ pihitakavāṭaṃ senāsanaṃ pavisa, evaṃ te sukhavihāro bhavissatīti.
因此,长老因思念舍利子三宝之德,努力担任自我规劝的职责。他于魔王孤寂时节,显现慈悲意趣,言说“你当在空旷处安住”的第五句偈语。意即比库,你应当在某处无阻断且宽敞清净的空旷处安住,并勤修步行。冬季霜降时节漫延严寒漫长寒夜纷至。故你莫以寒冷而心怀敌意,不要生搅扰心,不要招致恶业。你应当进入有屏障遮挡的茅棚或帐篷,安住其中,如此就会过得安稳、快乐。
Taṃ sutvā thero ‘‘na mayhaṃ senāsanapariyesanāya payojanaṃ, etthevāhaṃ sukhavihārī’’ti dassento ‘‘phusissa’’ntiādinā chaṭṭhaṃ gāthamāha. Tattha phusissaṃ catasso appamaññāyoti appamāṇagocaratāya ‘‘appamaññā’’ti laddhavohāre cattāro brahmavihāre phusissaṃ phusissāmi, kālena kālaṃ samāpajjissāmi. Tāhi ca sukhito viharissanti tāhi appamaññāhi sukhito sañjātasukho hutvā viharissaṃ cattāropi iriyāpathe kappessāmīti. Tena mayhaṃ sabbakāle sukhameva, na dukkhaṃ. Yato nāhaṃ sītena vihaññissaṃ antaraṭṭhakepi himapātasamaye ahaṃ sītena na kilamissāmi, tasmā aniñjito viharanto cittassa iñjitakāraṇānaṃ byāpādādīnaṃ suppahīnattā paccayuppanniñjanāya ca abhāvato samāpattisukheneva sukhito viharissāmīti. Evaṃ thero imaṃ gāthaṃ vadantoyeva vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.18.39-44) –
听闻此言,长老答曰:“我无意寻觅僧帐,我确实安住自在,”于是唱第六偈言:“我当居身于茅棚,我将修习四种无边慈法。时至便入彼定,慈乐同住同安然。由此稳乐无苦乐,寒冷时节绝不作。”因我不会因寒冷而心生愤怒,纵人生卒皆如寒霜降时节,我必不以寒冷为害。故虽安住而心无怨愤,烦恼减少,成就清净安适,亦能安乐自在。依此,长老思想清净,正念增长,遂证阿拉汉果。对此,在藏经录中亦有记载(apa. thera 1.18.39-44)。
‘‘Nagare bandhumatiyā, vejjo āsiṃ susikkhito;
『在城市中,众多亲属里,我作为医师,受过良好训练;』
Āturānaṃ sadukkhānaṃ, mahājanasukhāvaho.
『对病患及痛苦之人,我能带来广大人民的安乐;』
‘‘Byādhitaṃ samaṇaṃ disvā, sīlavantaṃ mahājutiṃ;
『见一位病中沙弥,品行端正且光明耀眼;』
Pasannacitto sumano, bhesajjamadadiṃ tadā.
『心情清净愉悦,他当时给予我药剂;』
‘‘Arogo āsi teneva, samaṇo saṃvutindriyo;
『那时那沙弥确实健康无病,身心感官受束缚;』
Asoko nāma nāmena, upaṭṭhāko vipassino.
『他名为无忧,是明见者的侍者。』
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ osadhamadāsahaṃ;
『一千万劫之前,我曾受持此药』者,
Duggatiṃ nābhijānāmi, bhesajjassa idaṃ phalaṃ.
『不知恶趣,我不晓此药果报』也;
‘‘Ito ca aṭṭhame kappe, sabbosadhasanāmako;
『从此第八劫起,有一名曰全药王者;』『
Sattaratanasampanno, cakkavattī mahapphalo.
具七宝,具足善法,是大功德世间转轮圣王。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『我已灭除烦恼……如此……依佛法而行』也。
Ettha ca bindusārarañño kāle imassa therassa uppannattā tatiyasaṅgītiyaṃ imā gāthā saṅgītāti veditabbā.
此处当知,于此长老于滴水般沙罗林时,世尊弟子三唱之时,出现此三句偈歌唱。
Tekicchakārittheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 德基叉咖利长老偈注释终。
3. Mahānāgattheragāthāvaṇṇanā大龙长老偈注释
Yassa sabrahmacārīsūtiādikā āyasmato mahānāgattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto kakusandhassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ kakusandhaṃ bhagavantaṃ araññaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle jhānasukhena nisinnaṃ disvā pasannamānaso tassa dāḷimaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sākete madhuvāseṭṭhassa nāma brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, mahānāgotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto bhagavati sākete añjanavane viharante āyasmato gavampatittherassa pāṭihāriyaṃ disvā paṭiladdhasaddho therasseva santike pabbajitvā tassovāde ṭhatvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.45.1-7) –
此为对尊大长老摩诃那迦陀赞颂『论世尊诸余出家人等』的记载。其起源如何?此亦如古佛所行,彼时彼处,因果转换胜缘善巧增长。彼时天魔迦郁衍尊者在人间时,生于王族之家,得悟解脱,一日天魔迦郁衍尊者离开世尊所在之森林,在一株树下安坐,入禅那之乐,心境清明,见到清净悦目的石榴果,便予奉献。由此功德,往生天人之间,转世为此佛出世之时,在舍卫城名叫麦陀跋阇婆罗门之子,号摩诃那迦陀。彼得解脱,常住舍卫城安阇那林,见尊贵长老牦牟跋提尊者显神通,获得信心,亲近受教,便于其前出家,证阿拉汉果。于《阿陀陀那经纶》(apadāna, 2.45.1-7)中如此记载:
‘‘Kakusandho mahāvīro, sabbadhammāna pāragū;
『迦郁衍伟大英雄,远离一切诸法难逾越;
Gaṇamhā vūpakaṭṭho so, agamāsi vanantaraṃ.
众聚中,辩才无碍,入山林遁世而去。','159':'手持种子与藤蔓,进入山林深处;
‘‘Bījamiñjaṃ gahetvāna, latāya āvuṇiṃ ahaṃ;
『取种仁,我以藤蔓缠绕之;』
Bhagavā tamhi samaye, jhāyate pabbatantare.
彼时世尊正修习禅定于群山森间。','161':'我见那天中之王,以清净心观照之。'
‘‘Disvānahaṃ devadevaṃ, vippasannena cetasā;
『我见天中天,以清净之心;』
Dakkhiṇeyyassa vīrassa, bījamiñjamadāsahaṃ.
吾于南方英勇者,未曾施与种子如意果。
‘‘Imasmiṃyeva kappamhi, yaṃ miñjamadadiṃ tadā;
“就在此一劫中,当时我所施予之种子,
Duggatiṃ nābhijānāmi, bījamiñjassidaṃ phalaṃ.
不知其堕于恶趣,本欲此种结得果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼已被我断,所作佛陀教法事。”
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhena viharanto thero chabbaggiye bhikkhū sabrahmacārīsu gāravaṃ akatvā viharante disvā tesaṃ ovādadānavasena –
长老在断尽阿拉汉果后,安住于解脱之乐,在六百六十比库众及所有比库僧侣中,见彼辈不奉敬重,因而以规劝训诲之力,行于其中,
§387
387.
‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati;
『若于诸出家人中,不能得尊敬,』
Parihāyati saddhammā, maccho appodake yathā.
『则放弃正法,如鱼出水难存活,』
§388
388.
三百八十八。
‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati;
『若于诸出家人中,不能得尊敬,』
Na virūhati saddhamme, khette bījaṃva pūtikaṃ.
『则不生起正法,如田地中无生长种子之营养,』
§389
389.
三百八十九。
‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati;
『于诸出家众中,若得不到敬重,』
Ārakā hoti nibbānā, dhammarājassa sāsane.
『则不能成就涅槃,无缘于法王的教法。』
§390
390.
‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo upalabbhati;
『于诸出家众中,若能得到敬重,』
Na vihāyati saddhammā, maccho bavhodake yathā.
『则不离正法,如鱼得水,安乐自在。』
§391
391.
‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo upalabbhati;
『于一切持梵行者中,若得受敬重者,』
So virūhati saddhamme, khette bījaṃva bhaddakaṃ.
『彼便如田中良种,滋长于正法之中。』
§392
392.
‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo upalabbhati;
『于一切持梵行者中,若得受敬重者,』
Santike hoti nibbānaṃ, dhammarājassa sāsane’’ti. –
『彼于无上涅槃最亲近,住于正法君王教法中。』
Imā cha gāthā abhāsi.
『此六偈已然说道。』
Tattha sabrahmacārīsūti samānaṃ brahmaṃ sīlādidhammaṃ carantīti sabrahmacārino, sīladiṭṭhisāmaññagatā sahadhammikā, tesu. Gāravoti garubhāvo sīlādiguṇanimittaṃ garukaraṇaṃ. Nūpalabbhatīti na vijjati na pavattati, na upatiṭṭhatīti attho. Nibbānāti kilesānaṃ nibbāpanato kilesakkhayāti attho. Dhammarājassāti satthuno. Satthā hi sadevakaṃ lokaṃ yathārahaṃ lokiyalokuttarena dhammena rañjeti tosetīti dhammarājā. Ettha ca ‘‘dhammarājassa sāsane’’ti iminā nibbānaṃ nāma dhammarājasseva sāsane , na aññattha. Tattha yo sabrahmacārīsu gāravarahito, so yathā nibbānā ārakā hoti, tathā dhammarājassa sāsanatopi ārakā hotīti dasseti. Bavhodaketi bahuudake. Santike hoti nibbānanti nibbānaṃ tassa santike samīpe eva hoti. Sesaṃ vuttanayameva. Imā eva ca therassa aññābyākaraṇagāthā ahesuṃ.
关于同修们,有言同修者,即是在同一修行比库众中共同持守戒律等法者,是同法的比库众,戒律见解相契合者。在这些人中,“尊敬”者,是指因戒律等善法品德的缘故而产生敬重。所谓“不生起”的意思是没有产生、没有出现、没有立起。所谓涅槃,是除去污垢烦恼,称为污垢灭尽的意思。法王是对导师的称呼。导师是恰如其分用俗世及出世间法教化供养众生者,故称法王。这里“在法王法中”,指这涅槃是属于法王的教法,没有别的涵义。若同修无有敬重之心,则其如涅槃之境同样无护卫,如此可见对法王教法的敬持亦如护持涅槃。所谓“大水”,意指浩瀚之水。称涅槃临近,即涅槃在其近旁,涅槃就是在其近处。以上即为结语。这些正长老们没有其他的阐释偈颂。
Mahānāgattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 大那咖长老偈注释完毕。
4. Kullattheragāthāvaṇṇanā4. 咖喇长老偈注释
Kullo sivathikantiādikā āyasmato kullattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kuṭumbiyakule nibbattitvā kulloti laddhanāmo viññutaṃ patto satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbaji. So ca rāgacaritattā tibbarāgajātiko hoti. Tenassa abhikkhaṇaṃ kilesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Athassa satthā cittācāraṃ ñatvā asubhakammaṭṭhānaṃ datvā, ‘‘kulla, tayā abhiṇhaṃ susāne cārikā caritabbā’’ti āha. So susānaṃ pavisitvā uddhumātakādīni tāni tāni asubhāni disvā taṃ muhuttaṃ asubhamanasikāraṃ uppādetvā susānato nikkhantamattova kāmarāgena abhibhuyyati. Puna bhagavā tassa taṃ pavattiṃ ñatvā ekadivasaṃ tassa susānaṭṭhānaṃ gatakāle ekaṃ taruṇitthirūpaṃ adhunā mataṃ avinaṭṭhacchaviṃ nimminitvā dasseti. Tassa taṃ diṭṭhamattassa jīvamānavisabhāgavatthusmiṃ viya sahasā rāgo uppajjati. Atha naṃ satthā tassa pekkhantasseva navahi vaṇamukhehi paggharamānāsuciṃ kimikulākulaṃ ativiya bībhacchaṃ duggandhaṃ jegucchaṃ paṭikkūlaṃ katvā dassesi. So taṃ pekkhanto virattacitto hutvā aṭṭhāsi. Athassa bhagavā obhāsaṃ pharitvā satiṃ janento –
「库罗·悉伐提迦」等是尊长库罗比库的偈语。何故产生此偈?此偈由过去佛所立的戒律场所,因往生善业,得名库罗,谓其闻法信解,乃皈依出家行列者。其心因染恚起毒欲,如此为最毒恶行。其烦恼常萦心中。导师知其心行,赐与不净修习教授,教诫道:“库罗,应修持清净行。”彼入修清净处,见忧母等事诸不净景象,遂生不净觌想,当时由不净观致心起染欲而胜。世尊了知其业果,当日彼至修清净处时,化现一青年女像,予以称誉,保持无损的清净衣服。彼见人像如生命化身,心中骤然生起强烈爱欲。师乃当其观视时,现于九新林之口,持缚着不洁、污秽、污泥混杂、极为恶臭、令人厌恶之物,示现其不净。彼观此景遂心生厌恶而心转息,立住清净处。世尊显示光明,觉知其正念——
‘‘Āturaṃ asuciṃ pūtiṃ, passa kulla samussayaṃ;
『病态的污秽腐败,观之库罗毫无疑义;
Uggharantaṃ paggharantaṃ, bālānaṃ abhinandita’’nti. –
伤害伤害,愚人所喜乐。』
Āha . Taṃ sutvā thero sammadeva sarīrasabhāvaṃ upadhārento asubhasaññaṃ paṭilabhitvā tattha paṭhamaṃ jhānaṃ nibbattetvā taṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇitvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā –
闻此偈语,尊长当即护养身体本性,获得不净观念,遂于此处入初禅而灭,割断贪欲,增长观照,证得阿拉汉果,之后反观自身修行轨迹——
§393
393.
‘‘Kullo sivathikaṃ gantvā, addasa itthimujjhitaṃ;
『完全瘦弱病入膏肓』,其所见乃女被强制沉迷之状;
Apaviddhaṃ susānasmiṃ, khajjantiṃ kimihī phuṭaṃ.
在腐坏的火葬场中,身体腐蚀分解,此处的显现何其明显。
§394
394.
‘‘Āturaṃ…pe… bālānaṃ abhinanditaṃ.
『病人……此处略……愚人所欢喜者』。
§395
395.
‘‘Dhammādāsaṃ gahetvāna, ñāṇadassanapattiyā;
『执持正法继承者,得知见智慧之证。』
Paccavekkhiṃ imaṃ kāyaṃ, tucchaṃ santarabāhiraṃ.
审视此身,内外皆空。
§396
396.
三百九十六。
‘‘Yathā idaṃ tathā etaṃ, yathā etaṃ tathā idaṃ;
『如是此者,如是彼者,如是彼者,如是此者;
Yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho.
如是下者,如是上者,如是上者,如是下者。』
§397
397.
三百九十七。
‘‘Yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā;
『如是昼者,如是夜者,如是夜者,如是昼者。』
Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure.
如以前者然,亦如后来者然;如后来者然,亦如以前者然。
§398
398.
‘‘Pañcaṅgikena turiyena, na ratī hoti tādisī;
『五节之中有第四者,彼人不生此类爱好;
Yathā ekaggacittassa, sammā dhammaṃ vipassato’’ti. –
如同专心者,正觉观法。』
Udānavasena imā gāthā abhāsi.
此偈以颂语体呈现。
Tattha kulloti attānameva thero paraṃ viya katvā vadati.
其中“库罗”者,意为自己,如长老自己而设,继而言他人也。
Āturanti nānappakārehi dukkhehi abhiṇhaṃ paṭipīḷitaṃ. Asucinti sucirahitaṃ jegucchaṃ paṭikkūlaṃ. Pūtinti duggandhaṃ. Passāti sabhāvato olokehi. Kullāti ovādakāle bhagavā theraṃ ālapati. Udānakāle pana thero sayameva attānaṃ vadati. Samussayanti sarīraṃ. Uggharantanti uddhaṃ vaṇamukhehi asuciṃ savantaṃ. Paggharantanti adho vaṇamukhehi samantato ca asuciṃ savantaṃ. Bālānaṃ abhinanditanti bālehi andhaputhujjanehi diṭṭhitaṇhābhinandanāhi ‘‘ahaṃ mama’’nti abhinivissa nanditaṃ.
生病的人受多种病苦,时时受苦痛折磨。身体污秽长久不净,令人厌恶反感。发出恶臭。以其本性被感官所见为不净丑陋。修行导师在劝诫老比库时说。苏醒时,老比库自语自念。身体增生病痛。向上吐出污秽,从口中散发不净恶臭。向下吐出污秽,从口中四面散发不净恶臭。愚人以盲目凡夫的见解,因执著我见而欢喜自己说『我是我的』而欢乐。
Dhammādāsanti dhammamayaṃ ādāsaṃ. Yathā hi sattā adāsena attano mukhe kāye vā guṇadose passanti, evaṃ yogāvacaro yena attabhāve saṃkilesavodānadhamme yāthāvato passati, taṃ vipassanāñāṇaṃ idha ‘‘dhammādāsa’’nti vuttaṃ. Taṃ ñāṇadassanassa maggañāṇasaṅkhātassa dhammacakkhussa adhigamāya attano santāne uppādetvā. Paccavekkhiṃ imaṃ kāyanti imaṃ karajakāyaṃ niccasārādivirahato tucchaṃ attaparasantānānaṃ vibhāgato santarabāhiraṃ ñāṇacakkhunā patiavekkhiṃ passiṃ.
观察法的过程称为观察法此法。因为众生能通过观察自身口中身体等的优劣,正确地见知由五蕴污垢所生的诸法,如同修习禅定者通过观察发现自体中污垢之起灭变化,这便是观智,此处称为观察法的智能。此智能与觉知真理的道智、法轮眼相契合,内在生起后审视此身体及“四大”等诸法,舍弃无有常性等虚妄观念,从内外反复清楚观察照见。
Yathā pana paccavekkhiṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘yathā ida’’ntiādi vuttaṃ. Tattha yathā idaṃ tathā etanti yathā idaṃ mayhaṃ sarīrasaṅkhātaṃ asubhaṃ āyuusmāviññāṇānaṃ anapagamā nānāvidhaṃ māyopamaṃ kiriyaṃ dasseti, tathāva etaṃ matasarīraṃ pubbe tesaṃ dhammānaṃ anapagamā ahosi. Yathā etaṃ etarahi matasarīraṃ tesaṃ dhammānaṃ apagamā na kiñci kiriyaṃ dasseti, tathā idaṃ mama sarīrampi tesaṃ dhammānaṃ apagamā nassatevāti. Yathā ca idaṃ mama sarīraṃ etarahi susāne na mataṃ na sayitaṃ, na uddhumātakādibhāvaṃ upagataṃ, tathā etaṃ etarahi matasarīrampi pubbe ahosi. Yathā panetaṃ etarahi matasarīraṃ susāne sayitaṃ uddhumātakādibhāvaṃ upagataṃ, tathā idaṃ mama sarīrampi bhavissati. Atha vā yathā idaṃ mama sarīraṃ asuci duggandhaṃ jegucchaṃ paṭikkūlaṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattā, tathā etaṃ matasarīrampi. Yathā vā etaṃ matasarīraṃ asuciādisabhāvañceva aniccādisabhāvañca, tathā idaṃ mama sarīrampi. Yathā adho tathā uddhanti yathā nābhito adho heṭṭhā ayaṃ kāyo asuci duggandho jeguccho paṭikkūlo anicco dukkho anattā ca, tathā uddhaṃ nābhito upari asuciādisabhāvo ca. Yathā uddhaṃ tathā adhoti yathā ca nābhito, uddhaṃ asuciādisabhāvo, tathā adho nābhito heṭṭhāpi.
对于反观此身体的缘由,称为『缘如是』等。此谓此身体由诸法组成,其不净之相表现为生命识续不断,且呈现多样的幻象及变化,如同以前此身体是由诸法组成,过去曾无业力之现象显现;现在此身体不再具备过往诸法的显现,表现为无所变化,如今此我身体随诸法消灭灭灭;若现今此我身无新生、无衰败、无起伏变化现象,则过去此身复归其本质。若现今身体清净、柔软、适于卧眠、无起伏变异,则过去此身体必定如是。又或者现今此我身不净、恶臭、讨厌、违逆、不常、苦、无我,则过去此身体亦如是。若过去身体及此身均具不净无常之相,则现今此我身体也同此理。上下体相对如下腹与上腹,此身不净、恶臭、讨厌、违逆、不常、苦、无我,上体亦具不净等相。上下相对而言,上体现不净等相时,下体亦然。
Yathādivā tathā rattinti yathā ayaṃ kāyo divā ‘‘akkhimhā akkhigūthako’’tiādinā (su. ni. 199) asuci paggharati, tathā rattimpi. Yathā rattiṃ tathā divāti yathā ca rattiṃ ayaṃ kāyo asuci paggharati, tathā divāpi, nayimassa kālavibhāgena aññathābhāvoti attho. Yathā pure tathā pacchāti yathā ayaṃ kāyo pure pubbe taruṇakāle asuci duggandho jeguccho paṭikkūlo, tathā ca pacchā jiṇṇakāle. Yathā ca pacchā jiṇṇakāle asuciādisabhāvo, tathā pure taruṇakālepi . Yathā vā pure atītakāle saviññāṇakāle asuciādisabhāvo ca aniccādisabhāvo ca, tathā pacchā anāgatakāle aviññāṇakāleti evampettha attho veditabbo.
又如昼夜交替,昼时此身体因眼睛及身体感官污秽而恶臭,该理亦于夜间如是。夜间之状亦如昼间。此昼夜变化是时间区分不同而异。过去与未来亦是如此,过去身体于青年时不净、恶臭、讨厌、违逆、不常、苦、无我,未来老年时亦如是。若未来老年具不净等相,则过去年轻期亦然。若过去过往时代之身体及其无明意识状态具不净及无常性质,则未来未知意识时代亦当具此义,应如此体认。
Pañcaṅgikena turiyenāti ‘‘ātataṃ vitataṃ ātatavitataṃ ghanaṃ susīra’’nti evaṃ pañcaṅgikena pañcahi aṅgehi samannāgatena turiyena paricariyamānassa kāmasukhasamaṅgino issarajanassa tādisī tathārūpā rati sukhassādo na hoti. Yathā ekaggacittassa, sammā dhammaṃ vipassatoti samathavipassanaṃ yuganaddhaṃ katvā indriyānaṃ ekarasabhāvena vīthipaṭipannāya vipassanāya khandhānaṃ udayabbayaṃ passantassa yogāvacarassa yādisā dhammarati, tassā kalampi kāmarati na upetīti. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
所谓五法相为“四大”、“心”、“所缘”的集合,依次描述为沾染、扩散、粘附、密集、坚固,如此五法相具足时,则无明染污者不能获得性欲之相似快乐。譬如心专注清明,正断法眼相,止观并行,诸根同调,通达色心蕴之升起及灭除变化,修习者依止观世尊所说法,所生乐趣非欲乐所能及。世尊为此作言–
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;
『无论何处生起正念,诸蕴起落亦随之现,…』
Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374);
『获得快乐欢喜,了知不死之法』者,此义也。
Imā eva ca therassa aññābyākaraṇagāthāpi ahesuṃ.
这同一位长老的其他未曾解释的偈颂,亦是如此。
Kullattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 咖喇长老偈注释完毕。
5. Mālukyaputtattheragāthāvaṇṇanā5. 马卢咖子长老偈注释
Manujassātiādikā āyasmato mālukyaputtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kosalarañño aggāsanikassa putto hutvā nibbatti. Tassa mātā mālukyā nāma, tassā vasena mālukyaputtotveva paññāyittha. So vayappatto nissaraṇajjhāsayatāya gharāvāsaṃ pahāya paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā vicaranto satthu santike dhammaṃ sutvā sāsane paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. So ñātīsu anukampāya ñātikulaṃ agamāsi. Taṃ ñātakā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisitvā dhanena palobhetukāmā mahantaṃ dhanarāsiṃ purato upaṭṭhapetvā ‘‘idaṃ dhanaṃ tava santakaṃ, vibbhamitvā iminā dhanena puttadāraṃ paṭijagganto puññāni karohī’’ti yāciṃsu. Thero tesaṃ ajjhāsayaṃ viparivattento ākāse ṭhatvā –
开头称为『人子』者,是尊者玛路迦子长老的偈颂。缘何得名?此位长老亦在前佛时代作过诸多功德,承此福业,在此佛世间生于祇树给孤独园、迦毗罗卫城的国王家,成为王子。他的母亲名为玛路迦,以她居所为名称呼为玛路迦子。年长时,出离世俗,舍弃家居,出家修道,行走游方。于佛所闻法,信受教法,出家修习观慧,迅速成就具足六通。他以慈悲心往来亲属家中。亲属们以好的食物供养他,出于爱欲和财富渴求,在其前设立巨额财富,言道:“此为你的遗产,你当以此财富布施儿女,增长功德。”长老反思其意念翻转,立于空中谓:
§399
399.
‘‘Manujassa pamattacārino, taṇhā vaḍḍhati māluvā viya;
『人子们,因放逸行为,贪欲如葱芽增长;
So plavatī hurā huraṃ, phalamicchaṃva vanasmi vānaro.
其行为如猿猴攀登跳跃,犹如山林中无果的野猴。』
§400
400.
第四百节。
‘‘Yaṃ esā sahate jammī, taṇhā loke visattikā;
「于世间所生之渴爱,经久难忍,
Sokā tassa pavaḍḍhanti, abhivaṭṭhaṃva bīraṇaṃ.
其忧苦增长,恰似荒野之风暴。
§401
401.
第四百一节。
‘‘Yo cetaṃ sahate jammiṃ, taṇhaṃ loke duraccayaṃ;
「若心承受于世间之难忍渴爱,
Sokā tamhā papatanti, udabindūva pokkharā.
其忧苦如水珠般,纷纷坠落。」
§402
402.
第四百零二。
‘‘Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo, yāvantettha samāgatā;
我对汝等说,汝等应当欢喜,既已齐聚于此;
Taṇhāya mūlaṃ khaṇatha, usīratthova bīraṇaṃ;
应当断除渴爱之根本,犹如折断干枯的藤条;
Mā vo naḷaṃva sotova, māro bhañji punappunaṃ.
不可如流水中的蔓草,任魔反复摧毁。
§403
403.
第四百零三。
‘‘Karotha buddhavacanaṃ, khaṇo vo mā upaccagā;
当行如佛所说,片刻勿使离散。
Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā.
那些越过深坑的人,确实在地狱中哀号悲叹。
§404
404.
第四百零四。
‘‘Pamādo rajo pamādo, pamādānupatito rajo;
『疏忽是毒性,疏忽是毒性,毒性由疏忽而生;
Appamādena vijjāya, abbahe sallamattano’’ti. –
若无疏忽却具慧眼,则断除忧患自身安隐。』——
Imāhi chahi gāthāhi dhammaṃ deseti.
用这六偈宣说此法。
Tattha manujassāti sattassa. Pamattacārinoti sativossaggalakkhaṇena pamādena pamattacārissa, neva jhānaṃ, na vipassanā , na maggaphalāni vaḍḍhanti. Yathā pana rukkhaṃ saṃsibbantī pariyonandhantī tassa vināsāya māluvā latā vaḍḍhati, evamassa cha dvārāni nissāya rūpādīsu punappunaṃ uppajjamānā taṇhā vaḍḍhati. Vaḍḍhamānāva yathā māluvā latā attano apassayabhūtaṃ rukkhaṃ ajjhottharitvā pāteti, evaṃ taṇhāvasikaṃ puggalaṃ apāye nipāteti. So plavatīti so taṇhāvasiko puggalo aparāparaṃ bhavābhave uplavati dhāvati. Yathā kiṃ? Phalamicchaṃva vanasmi vānaro yathā rukkhaphalaṃ icchanto vānaro vanasmiṃ dhāvanto rukkhassa ekaṃ sākhaṃ gaṇhāti, taṃ muñcitvā aññaṃ gaṇhāti, taṃ muñcitvā aññanti ‘‘sākhaṃ alabhitvā nisinno’’ti vattabbataṃ nāpajjati; evameva taṇhāvasiko puggalo hurā huraṃ dhāvanto ‘‘ārammaṇaṃ alabhitvā taṇhāya appavattiṃ patto’’ti vattabbataṃ nāpajjati.
其中称『人』是指众生。所谓疏忽者,以失念为标志,疏忽行为者,禅定不生,正观不生,圣道圣果亦不增长。如同被藤蔓缠绕枯树,由于缠绕而受困导致树枯亡,亦如欲业因眼等色境的反复起现,生起渴爱不断滋长。渴爱增长,就像藤蔓缠绕自己,令枯木倒伏,死灭一样,该渴爱主导之人堕入恶趣。此人漂荡徘徊,在生死流转中奔走不已。如何呢?如同林中猴子,因贪求果实,在林中奔走,一会儿抓住一枝放下,接着又抓另一枝,不会停留说「抓住枝头坐下了」;同样渴爱主导人奔波不停,虽得入门安住,却不可能真正断除渴爱。
Yanti yaṃ puggalaṃ. Esā lāmakabhāvena jammī visāhāratāya visamūlatāya visaphalatāya visaparibhogatāya rūpādīsu visattatāya āsattatāya ca visattikāti saṅkhaṃ gatā chadvārikā taṇhā sahate abhibhavati tassa puggalassa. Yathā nāma vane punappunaṃ vassante deve abhivaṭṭhaṃ bīraṇaṃ bīraṇatiṇaṃ vaḍḍhati, evaṃ vaṭṭamūlakā sokā abhivaḍḍhanti vuddhiṃ āpajjantīti attho.
凡有所作之人,因其生命短暂、基础不稳固、效果不彰显、享受不纯正、色等诸法不清洁、不安稳等故,这些烦恼之渴爱便乘虚侵袭、控制其人。正如山林间每逢雨季反复轮转,众果树丛生,且枝叶繁茂成长,忧愁依根而起,逐渐增长,生起增盛,亦复如是。
Yo cetaṃ…pe… duraccayanti yo pana puggalo evaṃ vuttappakāraṃ atikkamituṃ pajahituṃ dukkaratāya duraccayaṃ taṇhaṃ sahate abhibhavati, tamhā puggalā vaṭṭamūlakā sokā papatanti. Yathā nāma pokkhare padumapatte patitaṃ udabindu na patiṭṭhāti, evaṃ na patiṭṭhahantīti attho.
若有人心生此种恶念,又难行难舍,非能轻易超越,因而承受难行之恶念之渴爱,则此类依果烦恼为根之忧愁必定增长。譬如莲花之上浮水滴落,无法立稳,亦复彼人无法安立,故有此义。
Taṃ vo vadāmīti tena kāraṇena ahaṃ tumhe vadāmi. Bhaddaṃ voti bhaddaṃ tumhākaṃ hotu, mā taṇhaṃ anuvattapuggalo viya vibhavaṃ anatthaṃ pāpuṇāthāti attho. Yāvantettha samāgatāti imasmiṃ ṭhāne yattakā sannipatitā, tattakā. Kiṃ vadasīti ce? Taṇhāya mūlaṃ khaṇatha imissā chadvārikataṇhāya mūlaṃ kāraṇaṃ avijjādikilesaggahanaṃ arahattamaggañāṇakudālena khaṇatha samucchindatha. Kiṃ viyāti? Usīratthova bīraṇaṃ yathā usīrena atthiko puriso mahantena kudālena bīraṇāparanāmaṃ usīraṃ nāma tiṇaṃ khaṇati, evamassa mūlaṃ khaṇathāti attho. Mā vo naḷaṃva sotova, māro bhañji punappunanti tumhe nadītīre jātaṃ naḷaṃ mahāvegena āgato nadīsoto viya kilesamāro maccumāro devaputtamāro ca punappunaṃ mā bhañjīti attho.
由此故我为汝说。愿为佳,愿汝善,莫如渴爱随行之人,而获无益之荣华富贵。此处众集,谓诸众相聚处,是谓因缘所生。汝问何意?答曰:应当断除渴爱根本,此六门对应之渴爱根本,乃因无明等烦恼聚结所成。应以阿拉汉道之智慧火钩斩断之。斩断意谓如农夫以大镰刀割禾根,如是割断渴爱根本。莫如狂涛急水,如魔反复破坏,不可轻视。汝应如河畔流水,不被魔或死敌反复破坏。
Tasmā karotha buddhavacanaṃ ‘‘jhāyatha, bhikkhave, mā pamādatthā’’tiādinā (ma. ni. 1.215) vuttaṃ buddhassa bhagavato vacanaṃ karotha, yathānusiṭṭhaṃ paṭipattiyā sampādetha. Khaṇo vo māupaccagāti yo hi buddhavacanaṃ na karoti, taṃ puggalaṃ ayaṃ buddhuppādakkhaṇo patirūpadesavāse uppattikkhaṇo sammadiṭṭhiyā paṭiladdhakkhaṇo channaṃ āyatanānaṃ avekallakkhaṇoti sabbopi khaṇo atikkamati, so khaṇo mā tumhe atikkamatu. Khaṇātītāti ye hi taṃ khaṇaṃ atītā, ye vā puggale so khaṇo atīto, te nirayamhi samappitā tattha nibbattā cirakālaṃ socanti.
故尔当行佛陀之言,如经典所说:“比库,修习禅定,勿生懈怠”等。依佛所传正法依教奉行。汝等勿堕此“此刻不归”之境,所谓不从佛言者,此人如觉者离世时之众相无常所呈现之虚假假象,已成定智,此刻已过,勿复堕入。已过之刻、或人,必在地狱受苦,长久哀哭。
Pamādo rajoti rūpādīsu ārammaṇesu sativossaggalakkhaṇo pamādo, saṃkilesasabhāvattā rāgarajādimissatāya ca rajo. Pamādānupatito rajoti yo hi koci rajo nāma rāgādiko, so sabbo pamādānupatito pamādavaseneva uppajjati. Appamādenāti appamajjanena appamādapaṭipattiyā. Vijjāyāti aggamaggavijjāya. Abbahe sallamattanoti attano hadayanissitaṃ rāgādisallaṃ uddhareyya samūhaneyyāti.
懈怠即随眠懵懂,能令心对色等缘境失去清明觉知,故为懈怠。因有染污之性,生成贪等烦恼之疾。如断净之污渍由污垢生出,亦复因懈怠产生忧虑等忧伤。无懈怠者,即恒持不沉沦与专注修习。
Mālukyaputtattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 马卢咖子长老偈注释完毕。
6. Sappadāsattheragāthāvaṇṇanā6. 萨巴达萨长老偈注释
Paṇṇavīsatītiādikā āyasmato sappadāsattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ suddhodanamahārājassa purohitaputto hutvā nibbatti, tassa sappadāsoti nāmaṃ ahosi. So vayappatto satthu ñātisamāgame paṭiladdhasaddho pabbajitvā kilesābhibhavena cetosamādhiṃ alabhanto brahmacariyaṃ caritvā saṃvegajāto pacchā satthaṃ āharanto yoniso manasikāraṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇitvā aññaṃ byākaronto –
二十五等本为长老萨帕达所作颂歌。缘何生起?此亦前佛时代之行事,因善依止业生良好果报,于本佛出世时,出身迦毗罗卫国净头大王之大祭司之子,故名萨帕达。其渐老,曾于佛亲戚集会中得信,出家修道,克服烦恼,得心定,行持梵行,坚定专注,后化佛弟子,增长正念,究竟至阿拉汉果。传述如下——
§405
405.
四百零五。
‘‘Paṇṇavīsati vassāni, yato pabbajito ahaṃ;
「我从出家以来,已经历经二十五个雨季;
Accharāsaṅghātamattampi, cetosantimanajjhagaṃ.
即便片刻心志受冲击,内心却恒常安稳宁静。
§406
406.
四百零六。
‘‘Aladdhā cittassekaggaṃ, kāmarāgena aṭṭito;
我获得心意专注,断除了欲爱;
Bāhā paggayha kandanto, vihārā upanikkhamiṃ.
抱臂啼哭,进入静室修行。
§407
407.
四百零七。
‘‘Satthaṃ vā āharissāmi, ko attho jīvitena me;
『我将要带来针,活着还有何用?
Kathañhi sikkhaṃ paccakkhaṃ, kālaṃ kubbetha mādiso.
如何整修训练,勿使时日荒废。
§408
408.
四百零八。
‘‘Tadāhaṃ khuramādāya, mañcakamhi upāvisiṃ;
那时我手持针,坐于床榻上;
Parinīto khuro āsi, dhamaniṃ chettumattano.
针已弯曲,乃为刺破血脉之故。
§409
409.
‘‘Tato me manasīkāro, yoniso udapajjatha;
于是我内心的注意力,便恰当地生起;
Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha.
灾难和危险临近时,要生起厌离并安住于此。
§410
410.
‘‘Tato cittaṃ vimucci me, passa dhammasudhammataṃ;
于是我的心得以解脱,看到了法的真实本质;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
三种智慧已得成就,这是佛陀教法的究竟成就。」
Imā gāthā abhāsi.
本经偈言已说。
Tattha paṇṇavīsativassāni, yato pabbajito ahanti yato paṭṭhāya ahaṃ pabbajito tānimāni paṇṇavīsativassāni. Accharāsaṅghātamattampi, cetosantimanajjhaganti sohaṃ ettakaṃ kālaṃ brahmacariyaṃ caranto accharāsaṅghātamattampi aṅguliphoṭanamattampi khaṇaṃ cetosantiṃ cetaso samādhānaṃ na labhiṃ.
其中,二十五年之中,有时出家学习,有时独自修行,在这二十五年间,虽不过于文字纷乱程度,但心意散乱不安。我修习清净生活,即使文字纷乱、指甲碎裂等小苦也不能令心神安定。
Evaṃ pana aladdhā cittassekaggataṃ, tattha kāraṇamāha ‘‘kāmarāgena aṭṭito’’ti. Tattha aṭṭitoti pīḷito, abhibhūtoti attho. Bāhā paggayha kandantoti ‘‘idamidha ativiya ayuttaṃ vattati, yadāhaṃ niyyānike sāsane pabbajitvā attānaṃ kilesapaṅkato uddharituṃ na sakkomī’’ti uddhaṃmukho bāhā paggayha kandamāno. Vihārā upanikkhaminti vasanakavihārato bahi nikkhanto.
然而,心意未得集中时,原因说是“因贪欲而困扰”。困扰即受苦、被压迫之意。张开双臂哭叫说:“此处过于痛苦,每当我于出家教法中出家,因不能自拔烦恼污垢而心烦意乱。”出入住宿处指的是从居处出去到室外。
Yenādhippāyena nikkhanto, taṃ dassetuṃ ‘‘satthaṃ vā āharissāmī’’tiādi vuttaṃ. Tattha satthaṃ vā āharissāmīti vā-saddo vikappanattho. Tena ‘‘rukkhā vā papatissāmi, ubbandhitvā vā marissāmī’’tiādike maraṇappakāre saṅgaṇhāti. Sikkhanti adhisīlasikkhaṃ. Paccakkhanti paccācikkhanto pariccajanto. ‘‘Paccakkhā’’tipi pāḷi, paccakkhāyāti attho. Kālanti maraṇaṃ. Kathañhi nāma mādiso sikkhāpaccakkhānena kālaṃ kareyyāti attho. Sikkhāpaccakkhānañhi ariyassa vinaye maraṇaṃ nāma. Yathāha bhagavā – ‘‘maraṇañhetaṃ , bhikkhave, yo sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattatī’’ti (ma. ni. 3.63). ‘‘Sikkhaṃ paccakkhā’’ti pana pāṭhe kathañhi nāma mādiso sikkhaṃ paccakkhāya kālaṃ kareyya, sikkhāsamaṅgī eva pana hutvā kālaṃ kareyya? Tasmā satthaṃ vā āharissāmi, ko attho jīvitena meti yojanā.
当以何方法出外,语有“或带去薪柴”等说法。此处“或带去薪柴”语言有歧义。由此推测,死亡的多种方式有如“让树倒下致死”“受缠绕而死”等。此后修习戒律。辞别时反复辞别、放弃世间。所谓“辞别”,指辞别就是离别。时间指死亡。问如何以辞别即死亡,这是一圣者戒律中的死亡。正如佛言——“比库们,因死亡而修戒为戒约束。”但经文中“修戒辞别”又如何成为死亡?必是修习戒律完整,适时死亡。故有“或带去薪柴”等说法,生命与此无关。
Tadāhanti yadā kilesābhibhavena samaṇadhammaṃ kātuṃ asamatthatāya jīvite nibbindanto tadā. Khuranti nisitakhuraṃ, khurasadisaṃ vā satthakaṃ. Mañcakamhi upāvisinti paresaṃ nivāraṇabhayena ovarakaṃ pavisitvā mañcake nisīdiṃ. Parinītoti upanīto, gale ṭhapitoti adhippāyo. Dhamaninti ‘‘kaṇṭhe dhamaniṃ, kaṇṭhadhamaniṃ galavalaya’’ntipi vadanti. Chettunti chindituṃ.
当时因烦恼极盛,厌离修行生活、对生命生厌倦。故用锋利的剃刀,即座刀或适用剃刀,坐于床上,避开众人恐惧,入床坐。所谓“剃刀”,意为置于颈上的利器。所谓“绑缚”,有压迫缠绕之意。所谓“切断”,意为截断。
Tato me manasīkāro, yoniso udapajjathāti ‘‘yadāhaṃ marissāmī’’ti kaṇṭhe dhamaniṃ chindituṃ khuraṃ upanesiṃ, tato paraṃ ‘‘arogaṃ nu kho me sīla’’nti paccavekkhantassa akkhaṇḍaṃ acchiddaṃ suparisuddhaṃ sīlaṃ disvā pīti uppajji, pītimanassa kāyo passambhi, passaddhakāyassa nirāmisaṃ sukhaṃ anubhavantassa cittassa samāhitatāya vipassanāvasena yoniso manasikāro uppajji. Atha vā tatoti kaṇṭhe khurassa upanayato vaṇe jāte uppannaṃ vedanaṃ vikkhambhento vipassanāya vasena yonisomanasikāro uppajji. Idāni tato paraṃ maggaphalapaccavekkhaṇañāṇaṃ uppannabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘ādīnavo pāturahū’’tiādi vuttaṃ. Taṃ heṭṭhā vuttatthameva.
于是我生起慎重思惟,心想“我将死时”,取出剃刀割断颈上束缚。此时思考又转向“难道我的戒律还健康无染?”观见戒律不坏、不割断、完美清净,生喜悦心。喜悦使身体安稳,安稳身体生无味快乐,心得安定,观慧生正念思惟由此生起。或者当时割颈刀贴脖戴于头上引发苦感,转于观慧、正念思惟中,生起善巧思念。此时生起正见观察“魔障逼近”等说法,依下文说法如是。此为前面所说内容的解释。
Sappadāsattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 萨帕达萨长老偈注释已完成。
7. Kātiyānattheragāthāvaṇṇanā七、咖帝亚那长老偈注释
Uṭṭhehītiādikā āyasmato kātiyānattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarassa kosiyagottassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatto, mātugottavasena pana kātiyānoti laddhanāmo vayappatto sāmaññakānittherassa gihisahāyo theraṃ disvā pabbajito samaṇadhammaṃ karonto rattiṃ ‘‘niddābhibhavaṃ vinodessāmī’’ti caṅkamaṃ āruhi. So caṅkamanto niddāya abhibhūto pacalāyamāno paripatitvā tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipajji, satthā tassa taṃ pavattiṃ disvā sayaṃ tattha gantvā ākāse ṭhatvā ‘‘kātiyānā’’ti saññaṃ adāsi. So satthāraṃ disvā uṭṭhahitvā vanditvā saṃvegajāto aṭṭhāsi. Athassa satthā dhammaṃ desento –
起身等语,为具寿长老咖提亚诺的诗句。咖是何者?此者亦为前佛时代所作职事者,彼于各处积集功德,於此佛出世时,于舍卫城乃一婆罗门族子道出涅槃,成为母族方之咖提亚诺。此名由来已久,年老已至。此咖提亚诺作为沙门降俗长老之家侍从,见此长老即起而出家,行持沙门教法,夜间步行以消除睡意。行步之间,睡意被压制,身躯疲乏而倒于地面,并无延迟地陨落于此地。世尊见其情况,亲至空中立定,给予名号“咖提亚诺”。见此长老,起身敬礼,生起奋发,下立。然后世尊为其宣说法义——
§411
411.
第四百十一偈。
‘‘Uṭṭhehi nisīda kātiyāna, mā niddābahulo ahu jāgarassu;
起身坐下,咖提亚诺,勿多贪眠,当保持觉醒;
Mā taṃ alasaṃ pamattabandhu, kūṭeneva jinātu maccurājā.
勿以懒惰疏忽为友,如同死亡之王使你俘获。
§412
412.
第四百十二偈。
‘‘Seyyathāpi mahāsamuddavego, evaṃ jātijarāti vattate taṃ;
如同大海之波涛,以此生老病死为流转故。
So karohi sudīpamattano tvaṃ, na hi tāṇaṃ tava vijjateva aññaṃ.
所以你应当如火炬般行持,确实你的内心中不存在他者。
§413
413.
四百一十三。
‘‘Satthā hi vijesi maggametaṃ, saṅgā jātijarābhayā atītaṃ;
师长果真破除此道,俱生死老死怖已超越;
Pubbāpararattamappamatto, anuyuñjassu daḷhaṃ karohi yogaṃ.
须先弃除先前和后续的疏忽,坚固精进,努力修习禅定。
§414
414.
四百一十四。
‘‘Purimāni pamuñca bandhanāni, saṅghāṭikhuramuṇḍabhikkhabhojī;
抛弃旧有的绊缚,即比库的袈裟、剃发与食具;
Mā khiḍḍāratiñca mā niddaṃ, anuyuñjittha jhāya kātiyāna.
『勿嬉戏玩耍亦勿睡眠,应当勤修禅定以断烦恼』。
§415
415.
‘‘Jhāyāhi jināhi kātiyāna, yogakkhemapathesu kovidosi;
『禅定者,是断除烦恼者,贤者于修道安隐之境中,精妙善行;
Pappuyya anuttaraṃ visuddhiṃ, parinibbāhisi vārināva joti.
达至无上清净,似以水轮灯火来完成涅槃真义』。
§416
416.
‘‘Pajjotakaro parittaraṃso, vātena vinamyate latāva;
『如灯明者护其周围,蔓草遇风而徐缓低垂;』
Evampi tuvaṃ anādiyāno, māraṃ indasagotta niddhunāhi;
你也应当如是,不要放纵,让魔王因自己的族类而被灭亡;
So vedayitāsu vītarāgo, kālaṃ kaṅkha idheva sītibhūto’’ti. –
他在诸感受中已无爱恋,对时节毫无疑念,现已心如寒冰般清凉。”
Imā gāthā abhāsi.
这首颂语如是宣说。
Tattha uṭṭhehīti niddūpagamanato uṭṭhahanto uṭṭhānavīriyaṃ karohi. Yasmā nipajjā nāma kosajjapakkhiyā, tasmā mā sayi. Nisīdāti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā nisīda. Kātiyānāti taṃ nāmena ālapati. Mā niddābahulo ahūti niddābahulo niddābhibhūto mā ahu. Jāgarassūti jāgara, jāgariyamanuyutto hohi. Mā taṃ alasanti jāgariyaṃ ananuyuñjantaṃ taṃ alasaṃ kusītaṃ pamattabandhu maccurājā kūṭeneva adduhanena viya nesādo migaṃ vā pakkhiṃ vā jarārogehi mā jinātu mā abhibhavatu, mā ajjhottharatūti attho.
其中「起来」者,因灭除沉眠而起,应勤起修精进。因为“安住”为四念处法,故不可卧倒。所谓坐者,指弃置床榻,挺直身躯,正面树立正念而坐下。所谓「看护人」以此名喻之。不可多眠,不可多眠成于多眠者当勿成。所谓觉者,指兴起觉知,紧随觉者。不可为懒惰者,务求勤觉,勿学懈怠。懒惰者是懒散,放逸而事无成者,谓如恶友死王乘用棍棒驱赶猎户之状,不受结取,不懈怠,不应放逸,不应懈怠勤行,这是涵义。
Seyyathāpīti seyyathā api. Mahāsamuddavegoti mahāsamuddassa ūmivego. Evanti yathā nāma mahāsamuddaūmivego uparūpari uṭṭhahanto taṃ abhikkamituṃ asakkontaṃ purisaṃ abhibhavati, evaṃ jāti jarā ca kosajjābhibhūtaṃ taṃ ativattate uparūpari ajjhottharati. So karohīti so tvaṃ, kātiyāna, catūhi oghehi anajjhottharaṇīyaṃ arahattaphalasaṅkhātaṃ sudīpaṃ attano karohi attano santāne uppādehi. Na hi tāṇaṃ tava vijjateva aññanti hīti hetuatthe nipāto. Yasmā tato aggaphalato aññaṃ tava tāṇaṃ nāma idha vā huraṃ vā na upalabbhati, tasmā taṃ arahattasaṅkhātaṃ sudīpaṃ karohīti.
所谓“例如”是“譬如”。所谓大海波澜者,即大海之波浪急流。正如大海波浪涌起,不能越过其上行进的勇者,便被浪击倒;如是生、老等法被贪著所主宰,超越于其上的勇者方能起立。谓你应当,以观照力量自我承担住世间苦难之四浪(生、老、病、死),承当不可逾越之四浪,应行进于阿拉汉果的明灯。不可自恃有他灯助你,故此谓你承担此阿拉汉所成明灯。
Satthā hi vijesi maggametanti yaṃ sādhetuṃ avisahantā yato parājitā puthū aññatitthiyā, tadetaṃ tassa sudīpassa kāraṇabhūtaṃ pañcavidhasaṅgato jātiādibhayato ca atītaṃ ariyamaggaṃ devaputtamārādike abhibhavitvā tuyhaṃ satthā vijesi sādhesi. Yasmā satthu santakaṃ nāma sāvakena adhigantabbaṃ na vissajjetabbaṃ, tasmā tassa adhigamāya pubbarattāpararattaṃ purimayāmaṃ pacchimayāmañca , appamatto sato sampajāno hutvā anuyuñja yogaṃ bhāvanaṃ daḷhañca karohi.
师者必定能导入圣道。此道难成,不可自弃。若他教外道不胜,唯此五种原因成此明灯,超越生死之怖畏,过去世出世间圣道,能够压伏诸天、魔王等敌。你若得师者所传不应舍弃,故昔今未来,精进具足正念正知,勤修禅定,坚定行之,以达圣道。
Purimāni pamuñca bandhanānīti purimakāni gihikāle ābaddhāni gihibandhanāni kāmaguṇabandhanāni pamuñca vissajjehi, tattha anapekkho hohi. Saṅghāṭikhuramuṇḍabhikkhabhojīti saṅghāṭidhārī khurena katasiramuṇḍo bhikkhāhārabhojī, tividhampetaṃ purimabandhanapamokkhassa khiḍḍāratiniddānanuyogassa ca kāraṇavacanaṃ. Yasmā tvaṃ saṅghāṭipāruto muṇḍo bhikkhāhāro jīvati, tasmā te kāmasukhānuyogo khiḍḍāratiniddānuyogo ca na yuttoti tato purimāni pamuñca bandhanāni khiḍḍāratiṃ niddañca mānuyuñjitthāti yojanā. Jhāyāti jhāyassu ārammaṇūpanijjhānaṃ anuyuñja.
过去的束缚得以放解,是指以前婚姻关系中所系缚的家务束缚、欲望性质的束缚得以解除和放弃。对此不应生起依赖心。所谓袈裟、钵盂及剃度,是指身披袈裟、持钵盂、剃度的比库,此三者乃是从昔日束缚得解脱而来的体现,是讥讽游戏、厌离及睡眠三因的缘起。因为你着袈裟剃度,作为比库而活,因此你不应缠绕于感官欲乐及讥诮、厌离、睡眠等因缘,故应放弃过去的种种束缚,即不应执著于讥讽、厌离、睡眠等。应当勤精进修习禅定,并专心摄持修行对象。
Taṃ pana anuyuñjanto yena jhānena jhāyato kilesā sabbaso jitā honti, taṃ lakkhaṇūpanijjhānaṃ anuyuñjāti dassento ‘‘jhāyāhi jināhī’’ti āha. Yogakkhemapathesu kovidosīti catūhi yogehi khemassa nibbānassa pathabhūtesu bodhipakkhiyadhammesu kusalo cheko asi, tasmā bhāvanaṃ ussukkāpento anuttaraṃ uttararahitaṃ, visuddhiṃ nibbānaṃ arahattañca pappuyya pāpuṇitvā pana tvaṃ parinibbāhisi. Vārināva jotīti mahatā salilavuṭṭhinipātena aggikhandho viya ariyamaggavuṭṭhinipātena parinibbāyissati.
专注于此而修习禅定者,因禅定而令烦恼完全克服,此人亦当修习专注于禅定的特征安住,即禅定的表相修习。经教中称之为“应禅定以胜利”。于瑜伽与安稳道中,智者谓能熟练于四种禅定与成就解脱涅槃的诸法,故应精勤修习禅定,超越最胜及超胜诸境界,令自身清净,得致涅槃与阿拉汉果。此后便完成证入般涅槃。如大水暴起时火焰随之熄灭般,圣道亦如是被圆满完成,从而进入涅槃。
Pajjotakaroti pajjotiṃ karo padīpo. Parittaraṃsoti khuddakacciko. Vinamyateti vinamīyati apaniyyati. Latāvāti valli viya. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā vaṭṭiādipaccayavekallena parittaraṃso mandapabho padīpo appikā latā vā vātena vidhamiyyati viddhaṃsiyyati, evaṃ tuvampi. Kosiyagottatāya, indasagotta, indasamānagottaṃ. Māraṃ tassa vase anāvattanā anupādānato ca anādiyāno, niddhunāhi vidhamehi viddhaṃsehi. Evaṃ pana viddhaṃsamāno so tvaṃ vedayitāsu sabbāsu vedanāsu vigatacchandarāgo idheva imasmiṃyeva attabhāve sabbakilesadarathapariḷāhābhāvena sītibhūto nibbuto attano parinibbānakālaṃ kaṅkha āgamehīti . Evaṃ satthārā anupādisesaṃ nibbānaṃ pāpetvā desanāya katāya thero desanāvasāne vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Arahattaṃ pana patvā satthārā desitaniyāmeneva imā gāthā abhāsi. Tā eva imā gāthā therassa aññābyākaraṇañca jātā.
“点燃”意为“点火”,燈火犹为光明。旁边的“藤蔓”,指细长的小枝。反复斥责,意谓被斥责、规范、驯服。藤蔓即为攀缘之物。此言出于:就如藤蔓等因风而折断毁坏,灯火若失风也会熄灭破损,依此类似。你当想象自己是属于瓦提族、因陀罗族及因陀罗同族者。魔界对其并无引诱,因不贪着、不执取,而无始以来无被迷惑,借助灭除等方法亦无破坏。因如是破坏皆不存在,你于此处诸感受中,不再对任何感受抱持欲乐厌恶,依自己本性生起的烦恼烧尽,清凉灭尽。于自身临终时,应无疑惑,安然进入无缠缚的涅槃。是以如来提出无余涅槃的教法,长老们在教法结束时因观照加深,而证得阿拉汉果位。阿拉汉果位成就后,如来亦唱诵此偈,且长老们也作过该偈之别释。
Kātiyānattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 咖帝亚那长老偈注释已完成。
8. Migajālattheragāthāvaṇṇanā八、弥嘎迦拉长老偈注释
Sudesitotiādikā āyasmato migajālattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ visākhāya mahāupāsikāya putto hutvā nibbatti, migajālotissa nāmaṃ ahosi. So vihāraṃ gantvā abhiṇhaso dhammassavanena paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā aññaṃ byākaronto –
“被善宣说者”等,是具寿长老麦迦贾拉的诗句。其缘起如何?此亦如古佛教时代多有修习者,各自积聚功德,在此佛出世时,生于舍卫城维萨迦节的大优婆塞子名为麦迦贾拉。此人行至住处,闻法后坚定信解而出家修习内观,增长智慧证得阿拉汉果后,作出另解释曰——
§417
417.
‘‘Sudesito cakkhumatā, buddhenādiccabandhunā;
“被美善宣说者,由于佛及其弟子的觉眼所明照;
Sabbasaṃyojanātīto, sabbavaṭṭavināsano.
断尽一切结缚者,灭尽一切轮回者。
§418
418.
第四百一十八。
‘‘Niyyāniko uttaraṇo, taṇhāmūlavisosano;
出离者,渡越者,渴爱根本的断除者;
Visamūlaṃ āghātanaṃ, chetvā pāpeti nibbutiṃ.
破坏恶根,摧毁业障,斩断后得解脱者。
§419
419.
第四百一十九。
‘‘Aññāṇamūlabhedāya, kammayantavighāṭano;
由于智慧根本的破坏,断绝造作与障碍者;
Viññāṇānaṃ pariggahe, ñāṇavajiranipātano.
识之所依赖,为智慧之火的熄灭之因。
§420
420.
四百二十。
‘‘Vedanānaṃ viññāpano, upādānappamocano;
受之显现,为断除取着之资;
Bhavaṃ aṅgārakāsuṃva, ñāṇena anupassano.
生如炭火般炽烈,以智慧不生起执著。
§421
421.
四百二十一。
‘‘Mahāraso sugambhīro, jarāmaccunivāraṇo;
大势深广,能息老死之患;
Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, dukkhūpasamano sivo.
圣八正道,是断除苦恼的良药。
§422
422.
‘‘Kammaṃ kammanti ñatvāna, vipākañca vipākato;
『了知行为者即为业,了知果报者即为果;
Paṭiccuppannadhammānaṃ, yathāvālokadassano;
明了依止显现诸法,依其所观正见见之;
Mahākhemaṅgamo santo, pariyosānabhaddako’’ti. – imā gāthā abhāsi;
是大利益之聚集,终极之善,』此偈如是说。
Tattha sudesitoti suṭṭhu desito, veneyyajjhāsayānurūpaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthānaṃ yāthāvato vibhāvanavasena desitoti attho. Atha vā sudesitoti sammā desito, pavattinivattīnaṃ tadubhayahetūnañca aviparītato pakāsanavasena bhāsito svākhyātoti attho. Cakkhumatāti maṃsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu, buddhacakkhu, samantacakkhūti imehi pañcahi cakkhūhi cakkhumatā. Buddhenāti sabbaññubuddhena. Ādiccabandhunāti ādiccagottena. Duvidho hi loke khattiyavaṃso – ādiccavaṃso, somavaṃsoti. Tattha ādiccavaṃso, okkākarājavaṃsoti jānitabbaṃ. Tato sañjātatāya sākiyā ādiccagottāti bhagavā ‘‘ādiccabandhū’’ti vuccati. Atha vā ādiccassa bandhūtipi bhagavā ādiccabandhu, svāyamattho heṭṭhā vuttoyeva. Kāmarāgasaṃyojanādīnaṃ sabbesaṃ saṃyojanānaṃ samatikkamanabhāvato sabbasaṃyojanātīto tato eva kilesakammavipākavaṭṭānaṃ vināsanato viddhaṃsanato sabbavaṭṭavināsano, saṃsāracārakato niyyānato niyyāniko, saṃsāramahoghato samuttaraṇaṭṭhena uttaraṇo, kāmataṇhādīnaṃ sabbataṇhānaṃ mūlaṃ avijjaṃ ayoniso manasikārañca visoseti sukkhāpetīti taṇhāmūlavisosano, tiṇṇampi vedānaṃ sampaṭivedhassa viddhaṃsanato visassa dukkhassa kāraṇattā visamūlaṃ, sattānaṃ byasanuppattiṭṭhānatāya āghātanaṃ kammaṃ kilesaṃ vā chetvā samucchinditvā nibbutiṃ nibbānaṃ pāpeti.
其中“如实宣说”者,即是正当所说,依教法意义依照正见谛理如实详解所说也。又“如实宣说”者,亦谓正当、圆满所说,说明此道行、果因两者因缘互依,非相反而真实宣说之意。所谓“慧眼”者,即肉眼、天眼、慧眼、佛眼、遍观察慧眼五眼也。谓“佛”者,即全知全明之佛也。阿提婆族者,即阿提婆出身之族也。世间有两种王族:阿提婆族与素摩族,须知阿提婆族即迦叶王族。由此出世释迦族,故称世尊为“阿提婆族”。或佛自称“阿提婆族”的本义亦是如是。由断除欲爱缠缚诸烦恼一切结,超越诸结者,断尽一切业缘之果报轮回,所得为无欲根本无明随顺观念灭,宁静清净,苦断灭根除,终必灭尽,乃至超越生死轮回,彻底出离,消灭烦恼业果,斩断阻碍,入涅槃者也。
Aññāṇassa mūlaṃ ayoniso manasikāro āsavā ca ‘‘āsavasamudayā avijjāsamudayo’’ti (ma. ni. 1.103) hi vuttaṃ, tassa bhedāya vajirūpamañāṇena bhindanatthāya. Atha vā ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādivacanato (vibha. 225-226; saṃ. ni. 2.1) aññāṇaṃ mūlaṃ etassāti aññāṇamūlaṃ, bhavacakkaṃ, tassa maggañāṇavajirena padālanatthaṃ desitoti sambandho. Kammayantavighāṭanoti kammaghaṭitassa attabhāvayantassa viddhaṃsano. Viññāṇānaṃ pariggaheti kāmabhavādīsu yathāsakakammunā viññāṇaggahaṇe upaṭṭhiteti vacanaseso. Tattha tattha hi bhave paṭisandhiyā gahitāya taṃtaṃbhavanissitaviññāṇānipi gahitāneva honti. Ñāṇavajiranipātanoti ñāṇavajirassa nipāto, ñāṇavajiraṃ nipātetvā tesaṃ padāletā. Lokuttaradhammo hi uppajjamāno sattamabhavādīsu uppajjanārahāni viññāṇāni bhindattameva uppajjatīti.
无明之根本为不善巧的思惟,烦恼称为“烦恼之生即无明之生”,此语见《中部》一〇三,经文已引。于此分别,如大铁剑破断相似,意在破断无明根本。复又因“无明为行之因”等语(见《广释》《集论》二之一),说无明为无明根本,轮回之根,由智慧之剑斩破之义也。所谓业造除断者,是断已造之业的自性。识集者,指依业力所聚的识等,譬如由贪欲等业所摄受的识聚体。识因缘重续,上续识与此续识相续,从而构成生死流转。智慧剑降伏即智慧剑之宣告,表智慧剑的击杀与斩断之意。世间法体无常生灭,诸识由轮回根本生起而生,又随轮回断灭而断。
Vedanānaṃ viññāpanoti sukhādīnaṃ tissannaṃ vedanānaṃ yathākkamaṃ dukkhasallāniccavasena yāthāvato pavedako. Upādānappamocanoti kāmupādānādīhi catūhipi upādānehi cittasantānassa vimocako. Bhavaṃ aṅgārakāsuṃva, ñāṇena anupassanoti kāmabhavādinavavidhampi bhavaṃ ekādasahi aggīhi ādittabhāvato sādhikaporisaṃ aṅgārakāsuṃ viya maggañāṇena anupaccakkhato dassetā.
受的表达,谓准确宣说诸受之苦、乐等三苦、非永恒等特性。断除取者者,是弃舍身心对贪爱等四种取执,使心获得解脱。生死如烧炭般,因无明所见种种贪欲生死,故像十一种烈火焚烧一切生死,谓以修得之道之智慧识照破而显现。
Santapaṇītabhāvato atittikaraṭṭhena mahāraso pariññādivasena vā mahākiccatāya sāmaññaphalavasena mahāsampattitāya ca mahāraso, anupacitasambhārehi duravagāhatāya alabbhaneyyapatiṭṭhatāya ca suṭṭhu gambhīro jarāmaccunivāraṇo, āyatiṃ bhavābhinipphattiyā nivattanena jarāya maccuno ca paṭisedhako. Idāni yathāvuttaguṇavisesayuttaṃ dhammaṃ sarūpato dassento ‘‘ariyo aṭṭhaṅgiko’’ti vatvā punapi tassa katipaye guṇe vibhāvetuṃ ‘‘dukkhūpasamano sivo’’tiādimāha. Tassattho – parisuddhaṭṭhena ariyo, sammādiṭṭhiādiaṭṭhadhammasamodhānatāya aṭṭhaṅgiko, nibbānagavesanaṭṭhena maggo sakalavaṭṭadukkhavūpasamanaṭṭhena dukkhavūpasamano, khemaṭṭhena sivo.
由度难之心、严厉威严或精进勤奋、修习圣果之功德与广博成就,以及强盛热忱,辅以调治不善之病、远离恶行、深厚坚固,能防止老死损害,如强烈火焰焚烧炭堆;因长时烦恼轮回的消停,能逆转衰老与死亡,予以抗拒。此时,恰如显露法相般明示世尊无上正遍知八正道,为断除苦集等义理之良医,以除病苦疗效卓著,故称为“苦灭而善”,是证明。该处谓世尊洁净圣者,是八圣法中圆满具足,专注于正见等正法,寻求涅槃之道以灭除十方轮回苦,故为苦灭而善,安全安稳者也。
Yathā ito bāhirakasamaye asammāsambuddhapaveditattā kammavipāko vipallāso siyāti evaṃ avipallāsetvā paṭiccuppannadhammānaṃ paṭiccasamuppannesu dhammesu kammaṃ kammanti vipākañca vipākato ñatvāna pubbabhāgañāṇena jānanahetu sassatucchedaggāhānaṃ vidhamanena yāthāvato ālokadassano takkarassa lokuttarañāṇālokassa dassano. Kenaci kañci kadācipi anupaddutattā mahākhemaṃ nibbānaṃ gacchati satte gameti cāti mahākhemaṅgamo, sabbakilesadarathapariḷāhavūpasamanato santo, akuppāya cetovimuttiyā anupādisesāya ca nibbānadhātuyā pāpanena pariyosānabhaddako sudesito cakkhumatāti yojanā.
正如此前所说,外道邪师所说的业果有颠倒谬误;以不颠倒者观诸现行因缘法,解业及果报相,先知知识等,摄取修除断,了了显现圣法之境界。某时某人,为不污染销量求极安稳涅槃而来,谓“极安稳者之集会”,因其能灭除所有烦恼及惹恼安住无动,心解脱且无染着,非有所断,乃是无染涅槃法性,称其为理想明眼者。
Evaṃ thero nānānayehi ariyadhammaṃ pasaṃsanto tassa dhammassa attanā adhigatabhāvaṃ aññāpadesena pakāsesi.
如此,长老多方称赞圣法,亲证所证之理趣,唯以言辞现显。
Migajālattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 弥嘎迦拉长老偈注释已完成。
9. Purohitaputtajentattheragāthāvaṇṇanā九、国师之子坚达长老偈注释
Jātimadena mattohantiādikā āyasmato jentattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kosalarañño purohitassa putto hutvā nibbatti, tassa jentoti nāmaṃ ahosi. So vayappatto jātimadena bhogaissariyarūpamadena ca matto aññe hīḷento garuṭṭhāniyānampi apacitiṃ akaronto mānathaddho vicarati. So ekadivasaṃ satthāraṃ mahatiyā parisāya parivutaṃ dhammaṃ desentaṃ disvā upasaṅkamanto ‘‘sace maṃ samaṇo gotamo paṭhamaṃ ālapissati, ahampi ālapissāmi; no ce, nālapissāmī’’ti cittaṃ uppādetvā upasaṅkamitvā ṭhito bhagavati paṭhamaṃ anālapante sayampi mānena anālapitvā gamanākāraṃ dassesi. Taṃ bhagavā –
此为尊长长老因生死执著疯狂等所著之颂歌。其由来如何?即曾为前佛所作,各处积累善业,在此佛产生时,于萨瓦提城居于迦尸国王舍城王之宫师子座,名曰诤达。年长因生死疯狂,酗酒等毁坏品行,不敬重师长及贵人。某日见导师具大众教授法义,便起意若解脱尊者果德摩先开口讲话,自己亦当起首;若不然,则不发言。于是望见世尊先开口,自己却因傲慢不肯开言,遂以轻慢态度示意离去。于是世尊便……
‘‘Na mānaṃ brāhmaṇa sādhu, atthikassīdha brāhmaṇa;
『不要以为婆罗门是圣人,婆罗门的所在乃是此处,』
Yena atthena āgacchi, tamevamanubrūhaye’’ti. (saṃ. ni. 1.201) –
『以有何利益而来,正当依此利益而思惟』。——(《集句尼耶·卷一·201)』
Gāthāya ajjhabhāsi. So ‘‘cittaṃ me samaṇo gotamo jānātī’’ti abhippasanno bhagavato pādesu sirasā nipatitvā paramanipaccākāraṃ katvā –
对此偈语,世尊刚刚开示。于是他满怀善愿,在师足前,头面合掌,作极深礼,
‘‘Kesu na mānaṃ kayirātha, kesu cassa sagāravo;
说:『不要为谁生起傲慢,也不要轻慢任何人;
Kyassa apacitā assu, kyassu sādhu supūjitā’’ti. –
谁不受尊敬,谁反被适当敬重,』——
Pucchi. Tassa bhagavā –
有人问时,世尊回答说——
‘‘Mātari pitari cāpi, atho jeṭṭhamhi bhātari;
「父母及兄长,继而为师,沙门婆罗门诸师皆居其列;
Ācariye catutthamhi, samaṇabrāhmaṇesu ca.
在四等尊者中,乃至沙门婆罗门为师。
‘‘Tesu na mānaṃ kayirātha, tesu assa sagāravo;
於彼不应生慢心,应深心敬重;
Kyassa apacitā assu, tyassu sādhu supūjitā.
彼若不受敬重,则应善加恭敬礼拜。
‘‘Arahante sītibhūte, katakicce anāsave;
阿拉汉已断除烦恼,身心清凉,彼虽从事诸事,
Nihacca mānaṃ atthaddho, te namasse anuttare’’ti. (saṃ. ni. 1.201) –
断绝慢心,为无上故而顶礼敬拜。」(训诂法义 第1卷201)
Pañhaṃ vissajjento dhammaṃ desesi. So tāya desanāya sotāpanno hutvā pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto arahattaṃ patvā attano paṭipattikittanamukhena aññaṃ byākaronto –
舍弃疑惑而宣讲法者。于是,以此教法使人初果得生,出家之后,修行观智之业,证得阿拉汉果,随后以自己修行为标竿,宣说他法──
§423
423.
四百二十三。
‘‘Jātimadena mattohaṃ, bhogaissariyena ca;
「我因生死而为癫狂,亦为嗜欲所困;
Saṇṭhānavaṇṇarūpena, madamatto acārihaṃ.
以缀合杂色为饰,沉溺于迷醉不能自制。
§424
424.
四百二十四。
‘‘Nāttano samakaṃ kañci, atirekañca maññisaṃ;
「我无所等,亦无过多自负;
Atimānahato bālo, patthaddho ussitaddhajo.
过度自负者为愚痴者,依赖愚痴如废弃之胎。
§425
425.
四百二十五。
‘‘Mātaraṃ pitarañcāpi, aññepi garusammate;
『母与父以及其他被尊重者,
Na kañci abhivādesiṃ, mānatthaddho anādaro.
无人致以敬礼,只因无礼无尊重。』
§426
426.
四百二十六。
‘‘Disvā vināyakaṃ aggaṃ, sārathīnaṃ varuttamaṃ;
『见首领为第一,杰出之引导者,'}
Tapantamiva ādiccaṃ, bhikkhusaṅghapurakkhataṃ.
如同烈日所照耀,尊贵者比库僧团之先行者。
§427
427.
四百二十七。
‘‘Mānaṃ madañca chaḍḍetvā, vippasannena cetasā;
『应当舍弃傲慢与狂妄,心意清明而安心;
Sirasā abhivādesiṃ, sabbasattānamuttamaṃ.
以首恭敬礼拜,诸有情众中为最上者。』
§428
428.
四百二十八。
‘‘Atimāno ca omāno, pahīnā susamūhatā;
『过度骄傲且怨愤,心绪昏乱而迷乱;』
Asmimāno samucchinno, sabbe mānavidhā hatā’’ti. –
“我被骄傲所聚集,所有的人类种类被我所摧毁”——
Imā gāthā abhāsi.
此偈言说如下。
Tattha jātimadena mattohanti ahaṃ udicce brāhmaṇakule nibbatto, ‘‘na mādiso ubhato sujāto añño atthī’’ti kulamānena matto mānathaddho acārinti yojanā. Bhogaissariyena cāti vibhavena ādhipaccena ca hetubhūtena bhogasampadañca issariyasampadañca paṭicca uppannamadena matto ahaṃ acārinti yojanā. Saṇṭhānavaṇṇarūpenāti saṇṭhānaṃ ārohapariṇāhasampatti, vaṇṇo odātasāmatādichavisampatti, rūpaṃ aṅgapaccaṅgasobhā. Idhāpi vuttanayena yojanā veditabbā. Madamattoti vuttappakārato aññenapi madena matto.
其中“出生贵族”中那些自负于家族的人因自我妄想而为所困扰。我出生于北方婆罗门族,因家族骄傲念头而受糟糕行为牵引,认为“没有比自己家族更好的了”,由此生起狂妄无法自制。依赖财富与权势,以及财富丰盛、权势加持的因缘而骄奢淫逸,因而沉迷于不善业行。这里的“结构色彩”意指家族的兴盛、荣耀与美名,家族的形象如强盛雄伟的结构、华美装饰一般显现。此处骄傲同理应知晓。所谓骄慢者,依照通行解释,是被他人骄慢所迷惑的人。
Nāttanosamakaṃ kañcīti attano samakaṃ sadisaṃ jātiādīhi samānaṃ atirekaṃ vā kañci na maññisaṃ na maññiṃ, mayā samānampi na maññiṃ, kuto adhikanti adhippāyo. Atimānahato bāloti bālo ahaṃ tato bālabhāvato atimānena khatūpahatakusalācāro, tato eva patthaddho ussitaddhajo thambhavasena garūnampi nipaccakārassa akaraṇato bhusaṃ thaddho anonamanathaddhajāto ussitamānaddhajo.
“没有与我平等者”是指不存在与自己平等或类似的出生背景、血统等,既不存在相同也没有超过自己的。身怀极端骄傲的人,是愚痴者。愚痴者因其极端骄傲而破坏善行,污损自己;由此自己反遭损害,陷于垢污,恣意撒泼,愚痴无知,骄慢自大。
Vuttamevatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘mātara’’ntiādi vuttaṃ. Tattha aññeti jeṭṭhabhātuādike, samaṇabrāhmaṇe ca. Garusammateti garūti sammate garuṭṭhāniye. Anādaroti ādararahito.
将此意思进一步表明,“母亲”这一语句的含义也曾被阐述。此处的“他者”指比自己资深年长的人,例如长辈、婆罗门或沙门。所谓被认为尊重,意即被普遍承认受到敬重。所谓“不敬”,指没有敬重之意。
Disvā vināyakaṃ agganti evaṃ mānathaddho hutvā vicaranto diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi veneyyānaṃ vinayanato sayambhutāya nāyakabhāvato ca vināyakaṃ. Sadevake loke sīlādiguṇehi seṭṭhabhāvato aggaṃ. Purisadammānaṃ accantatāya damanato sārathīnaṃ varuttamaṃ, ativiya uttamaṃ byāmappabhādiobhāsena ādiccamiva tapantaṃ, obhāsantaṃ bhikkhusaṅghapurakkhataṃ dhammaṃ desentaṃ sabbasattānaṃ uttamaṃ satthāraṃ disvā buddhānubhāvena santajjito ‘‘ahameva seṭṭho, aññe hīnā’’ti pavattamānaṃ bhogamadādimadañca chaḍḍetvā pahāya vippasannena cetasā sirasā abhivādesinti yojanā. Kathaṃ panāyaṃ mānathaddho samāno satthu dassanamattena mānaṃ pahāsīti? Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Satthu dassanamattena mānaṃ na pahāsi ‘‘na mānaṃ, brāhmaṇa, sādhū’’tiādikāya pana desanāya mānaṃ pahāsi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘mānaṃ madañca chaḍḍetvā, vippasannena cetasā. Sirasā abhivādesi’’nti. Vippasannena cetasāti ca itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ daṭṭhabbaṃ.
见到领袖神之后,内心骄慢便消散。他行走时放下对诸见的不切实际坚持,因修持戒行美德,成为世间诸神中的首领,品德优胜。对人类首领完全驯服,言语恭敬庄严,如彩虹般美丽辉映。宣扬佛法,成为最高导师,众生的最上依止,见佛陀的光辉后,内心安静,放下对身份、利益的贪恋,肃然起敬向前致敬。这是内心自谦之喜。为何心骄能够随着福德与圣者的教示而放下?这不能单凭表面而观。心骄虽然未完全放下,但因闻佛陀法中“非尊骂婆罗门”的教诲而逐渐减弱。为此曾言:“放下骄慢与傲慢,以宁静之心,肃然恭敬。”此处“宁静之心”“肃然恭敬”表明女性特质的尊重态度,应如此行持。
‘‘Ahameva seṭṭho’’ti pavatto māno atimāno. ‘‘Ime pana nihīnā’’ti aññe hīnato dahantassa māno ‘‘omāno’’ti vadanti. ‘‘Seyyohamasmī’’ti pana aññaṃ atikkamitvā attānaṃ seyyato dahantassa pavatto seyyamāno atimāno. ‘‘Hīnohamasmī’’ti pavatto hīnamāno omāno. Pahīnā susamūhatāti heṭṭhimamaggehi pahīnā hutvā aggamaggena suṭṭhu samugghāṭitā. Asmimānoti ‘‘esohamasmī’’ti khandhe ‘‘aha’’nti gahaṇavasena pavattamāno. Sabbeti na kevalaṃ atimānaomānaasmimānā eva, atha kho seyyassa seyyamānādayo navavidhā antarabhedena anekavidhā ca sabbe mānavidhā mānakoṭṭhāsā hatā aggamaggena samugghāṭitāti.
“我是最上者”者,所生的心慢为极重的自恃。余人谓“他们卑贱”者,乃心慢中轻蔑他者、妄自鄙视者,称为“漫慢”。“我超过他者”者,则是超越他人,自认为最胜,譬如最上者而自恃,于被火焰焚烧者生起最上者的心慢,谓之“最胜自恃”。“我是卑贱者”则生起卑贱、轻视的心慢,谓之“漫慢”。“已舍离,俱集善道”者,谓已舍弃下劣的道迹,亲近善道,良好相续地勤修善道。由此“此心”者,谓心蕴内的自我中心感,谓“我”者,以密缄的方式生起自视之心。诸种心慢不唯有超越、漫慢及自我中心三者,而是诸种并属,具各种区别并多样,诸种心慢俱已消除,被善道所灭绝并妥善覆盖、摄护住。
Purohitaputtajentattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 国师之子坚达长老偈注释已结束。
10. Sumanattheragāthāvaṇṇanā十、苏摩那长老偈注释
Yadānavo pabbajitotiādikā āyasmato sumanattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle mālākārakule nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ sikhiṃ bhagavantaṃ passitvā pasannamānaso sumanapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde aññatarassa upāsakassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi. So ca upāsako āyasmato anuruddhattherassa upaṭṭhāko ahosi. Tassa ca tato pubbe jātājātā dārakā mariṃsu. Tena so ‘‘sacāhaṃ idāni ekaṃ puttaṃ labhissāmi, ayyassa anuruddhattherassa santike pabbājessāmī’’ti cittaṃ uppādesi. So ca dasamāsaccayena jāto arogoyeva hutvā anukkamena vaḍḍhento sattavassiko ahosi, taṃ pitā therassa santike pabbājesi. So pabbajitvā tato paripakkañāṇattā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño hutvā theraṃ upaṭṭhahanto ‘‘pānīyaṃ āharissāmī’’ti ghaṭaṃ ādāya iddhiyā anotattadahaṃ agamāsi. Atheko micchādiṭṭhiko nāgarājā anotattadahaṃ paṭicchādento sattakkhattuṃ bhogena parikkhipitvā upari mahantaṃ phaṇaṃ katvā sumanassa pānīyaṃ gahetuṃ okāsaṃ na deti. Sumano garuḷarūpaṃ gahetvā taṃ nāgarājaṃ abhibhavitvā pānīyaṃ gahetvā therassa vasanaṭṭhānaṃ uddissa ākāsena gacchati. Taṃ satthā jetavane nisinno tathā gacchantaṃ disvā dhammasenāpatiṃ āmantetvā, ‘‘sāriputta, imaṃ passā’’tiādinā catūhi gāthāhi tassa guṇe abhāsi. Atha sumanatthero –
以下颂诗记载尊者苏摩纳长老有关新出家人经历。问:如何发生?此事亦为过往佛陀等所演示。彼时,众生于其处皆积集功德,待佛教法成熟之时,依止佛陀,历劫受修,终得果证。尊者苏摩纳曾经一天,见证佛陀,心怀欢喜,献花礼敬。凭此功德,转生于天人及人间,后投生一信徒之家。其信徒成为尊者阿努鲁达长老的侍者,彼时,其先前多次轮回历经生死诸子尽亡。苏摩纳心起念:『今我得一子,当令其于尊者阿努鲁达面前出家。』子生十月,身体健康,日渐成长七十年,依父诫命于长老面前出家。出家后,增进智慧,修持观慧,早成六通,侍奉长老时,说:“我去汲水。”取水罐,以神通秘密前往火焰未及处。此时,有一恶见的龙王,隐匿火焰,七十年享福,竖起巨大蛇身,阻止苏摩纳取水。苏摩纳现巨鹰形状,摄伏龙王,取水献于长老之所。佛陀坐于祇树下,见此情景,召来法军司令沙利佛吩咐说:“沙利佛,看此。”以四偈赞叹其德。之后,尊者苏摩纳曰——
§429
429.
‘‘Yadā navo pabbajito, jātiyā sattavassiko;
“新出家时,寿至七十;
Iddhiyā abhibhotvāna, pannagindaṃ mahiddhikaṃ.
证得神通,猛如巨蟒。
§430
430.
四三零。”
‘‘Upajjhāyassa udakaṃ, anotattā mahāsarā;
「上师的水,实为甘淳;
Āharāmi tato disvā, maṃ satthā etadabravi.
我见此物后,导师对我如此说:
§431
431.
‘‘Sāriputta imaṃ passa, āgacchantaṃ kumārakaṃ;
「沙利子,看这将至的小王子;
Udakakumbhamādāya, ajjhattaṃ susamāhitaṃ.
他取来水罐,内心坚定专注。
§432
432.
‘‘Pāsādikena vattena, kalyāṇairiyāpatho;
『以宝塔庄严之水』者,意指品行端正光明之道,乃善行正业。
Sāmaṇeronuruddhassa, iddhiyā ca visārado.
『沙玛内拉阿努儒达者』指善于显现神通的修行者,尤指具足神通熟练者。
§433
433.
‘‘Ājānīyena ājañño, sādhunā sādhukārito;
『不以世俗所得为乐』者,乃指不以世间名利为所系,以善行为善者。
Vinīto anuruddhena, katakiccena sikkhito.
『谦恭忍耐增长者』,指以谦恭忍让心增长,友善善行而受教。
§434
434.
‘‘So patvā paramaṃ santiṃ, sacchikatvā akuppataṃ;
『于是得至究竟安宁,真实证得不动摇;』
Sāmaṇero sa sumano, mā maṃ jaññāti icchatī’’ti. –
『沙玛内拉名为苏摩诺,愿勿渴望认我。』
Aññābyākaraṇavasena cha gāthā abhāsi.
『又以不同释义再吟诵此偈。』
Tattha ādito dve gāthā sumanatthereneva bhāsitā, itarā catasso taṃ pasaṃsantena satthārā bhāsitā. Tā sabbā ekajjhaṃ katvā sumanatthero pacchā aññābyākaraṇavasena abhāsi. Tattha pannagindanti nāgarājaṃ. Tatoti tattha, yadā navo pabbajito jātiyā sattavassiko iddhibalena mahiddhikaṃ nāgarājaṃ abhibhavitvā anotattadahato upajjhāyassa pānīyaṃ āharāmi, tasmiṃ kāleti attho.
此处起首两偈与苏摩纳长老如出一辙,余下四句则为称赞此长老众师所作。将诸句合为一处,苏摩纳长老继之以别解义而唱。此中“盘那金”谓龙王。意即:当有新出家者,出身七十岁,具大神通力,于龙王处施展神变,而非真实所杀,随侍长老所持饮水,我即此意。
Maṃ uddissa mayhaṃ satthā etadabravi, taṃ dassento, ‘‘sāriputta, imaṃ passā’’tiādimāha. Ajjhattaṃ susamāhitanti visayajjhattabhūtena aggaphalasamādhinā suṭṭhu samāhitaṃ.
导师以我为中心,告示我说:「沙利子,当见此。」内心安定,意境不外散,持正集中的究竟禅定,修习纯熟。
Pāsādikena vattenāti passantānaṃ pasādāvahena ācāravattena, karaṇatthe idaṃ karaṇavacanaṃ. Kalyāṇairiyāpathoti sampanniriyāpatho. Pāsādikena vattenāti vā itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ. Samaṇassa bhāvo sāmaṇyaṃ, sāmaññanti attho. Tadatthaṃ īrati pavattatīti sāmaṇero, samaṇuddeso. Iddhiyā ca visāradoti iddhiyampi byatto sukusalo. Ājānīyenāti purisājānīyena. Attahitaparahitānaṃ sādhanato sādhunā katakiccena anuruddhena sādhu ubhayahitasādhako, suṭṭhu vā ājañño kārito damito. Aggavijjāya vinīto asekkhabhāvāpādanena sikkhito sikkhāpitoti attho.
『赞成』此语,意指以温和清净行为感召信众,故用此作为行为动词。佛教七善道即称善行道。『赞成』兼指具实体特征,可作为行为词用。『沙门』之意为普遍存在之修行者。因此此地“沙门”指修道目的。通达神通且技艺精巧者即擅通神变。『不为生死所缚』者意谓超越生死束缚。自利利他皆因得正见与正行而得成就,称赞师长,依大智慧修行,恭敬顺服,具修行之善。此即为意。
So sāmaṇero sumano paramaṃ santiṃ nibbānaṃ patvā aggamaggādhigamena adhigantvā sacchikatvā attapaccakkhaṃ katvā akuppataṃ arahattaphalaṃ appicchabhāvassa paramukkaṃsagatattā mā maṃ jaññāti maṃ ‘‘ayaṃ khīṇāsavo’’ti vā ‘‘chaḷabhiñño’’ti vā kocipi mā jāneyyāti icchati abhikaṅkhatīti.
那位沙玛内拉名为苏曼诺,经过了至上的安宁,达到了涅槃,通过依因次第的究竟正道获得证悟,亲证自身,亲自体认,达到了不动摇的阿拉汉果位,具有断除贪欲的无余功德。希望无人知晓我,以免有人称我为“已断除烦恼者”或“具足六通者”,因而有所妄念,这是他的心愿。
Sumanattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 苏摩那长老偈注释已结束。
11. Nhātakamunittheragāthāvaṇṇanā十一、沐浴牟尼长老偈注释
Vātarogābhinītotiādikā āyasmato nhātakamunissa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto vijjāṭṭhānādīsu nipphattiṃ gato nhātakalakkhaṇayogena nhātakoti paññāyittha. So tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā rājagahassa tiyojanappamāṇe ṭhāne araññāyatane nīvārehi yāpento aggiṃ paricārayamāno vasati. Tassa satthā ghaṭe viya padīpaṃ hadayabbhantare pajjalantaṃ arahattūpanissayaṃ disvā assamapadaṃ agamāsi. So bhagavantaṃ disvā haṭṭhatuṭṭho attano upakappananiyāmena āhāraṃ upanesi. Taṃ bhagavā paribhuñji. Evaṃ tayo divase datvā catutthadivase ‘‘bhagavā tumhe paramasukhumālā, kathaṃ iminā āhārena yāpethā’’ti āha. Tassa satthā ariyasantosaguṇaṃ pakāsento dhammaṃ desesi. Tāpaso taṃ sutvā sotāpanno hutvā pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Bhagavā taṃ arahatte patiṭṭhapetvā gato. So pana tattheva viharanto aparabhāge vātābādhena upadduto ahosi. Satthā tattha gantvā paṭisanthāramukhena tassa vihāraṃ pucchanto –
题为〈风病缠身〉等,是尊者纳塔库穆尼所作的诗节。其来由为何?这事同样出现在前佛时代,当时某位长者于各个世代积累功德,临近佛陀出世时,于拘尸那城婆罗门家诞生,长大后证入无漏智慧等依止处,遂得超脱,因而以“纳塔卡”(意即洁净者)为名。他出家苦行,在拘尸那城外三由旬之地的林野隐处,用柴草维护火焰,守护火种。他的老师见其心如壶中灯火在胸中燃亮,成为阿拉汉依止,于是不离其左右,奉养饮食。奉养三天后,第四天世尊问他说:“你们是极细微的法子,如何借此火来生活?”尊者便开示圣洁而圆满的法门。他闻法后成了须陀洹,遂出家修行,成正觉果德。世尊在其阿拉汉位成立后离去。但他仍留于彼地,后来患上风病痛苦。世尊前来探望,面见后问其住所,
§435
435.
‘‘Vātarogābhinīto tvaṃ, viharaṃ kānane vane;
“你患风病缠身,栖居密林深宅,住于隐蹊陋巷,沙玛内尔将如何生活?”这是诗节;尊者接着说:
Paviddhagocare lūkhe, kathaṃ bhikkhu karissasī’’ti. – gāthamāha; Atha thero –
『在荒僻的行乞处,粗陋艰苦,比库啊,你将如何度日?』——如是说偈。尔时,长老——
§436
436.
‘‘Pītisukhena vipulena, pharitvāna samussayaṃ;
「以广大欢喜安乐充满散布忧患,
Lūkhampi abhisambhonto, viharissāmi kānane.
即便有荆棘刺入,也将在树林中安然住持。」
§437
437.
第四三七偈。
‘‘Bhāvento satta bojjhaṅge, indriyāni balāni ca;
「七觉支生起,诸根皆有力量;
Jhānasokhummasampanno, viharissaṃ anāsavo.
具足禅定精细之相,我将无染惭愧而修行。」
§438
438.
第四三八偈。
‘‘Vippamuttaṃ kilesehi, suddhacittaṃ anāvilaṃ;
『无烦恼者』者,离垢染,心清净不染污;
Abhiṇhaṃ paccavekkhanto, viharissaṃ anāsavo.
常自观照,行者无染污而安住。
§439
439.
第四三九偈。
‘‘Ajjhattañca bahiddhā ca, ye me vijjiṃsu āsavā;
『内外所有』者,所有烦恼皆了知于我;
Sabbe asesā ucchinnā, na ca uppajjare puna.
悉皆断尽,无余无复生起。
§440
440.
第四四零偈。
‘‘Pañcakkhandhā pariññātā, tiṭṭhanti chinnamūlakā;
五蕴已被了知,必然止住其根本;
Dukkhakkhayo anuppatto, natthi dāni punabbhavo’’ti. –
苦的灭尽已成就,现在不复有再生。
Imāhi sesagāthāhi attano vihāraṃ satthu pavedesi.
通过这几句余韵,向世尊宣说自己的修行境界。
Tattha jhānasokhummasampannoti jhānasukhumabhāvena samannāgato. Jhānasukhumaṃ nāma arūpajjhānaṃ, tasmā aṭṭhasamāpattilābhimhīti vuttaṃ hoti. Tena attano ubhatobhāgavimuttitaṃ dasseti. Apare panāhu – ‘‘sokhummanti aggamaggaphalesu adhipaññāsikkhā adhippetā, tato jhānaggahaṇena attano ubhatobhāgavimuttitaṃ vibhāvetī’’ti. Vippamuttaṃ kilesehīti paṭippassaddhivimuttiyā sabbakilesehi vimuttaṃ, tato eva suddhacittaṃ, anāvilasaṅkappatāya anāvilaṃ, tīhipi padehi arahattaphalacittameva vadati. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Imameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
其中述及具足禅那微细之乐。禅那乐称为无色禅乐,因此说达八支禅果。由此显现其于内外二边皆得解脱。又有他处言:「微细者,在最高禅果中乃是依止正智修学所生,次由禅定而显其二边解脱。」所谓通达解脱,即由止息烦恼而净灭诸染,故谓心清净,意无玷污,三次第均称为阿拉汉果德之心。以上所述,皆为此长老别无他解说。
Nhātakamunittheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 沐浴牟尼长老偈注释已结束。
12. Brahmadattattheragāthāvaṇṇanā十二、梵授长老偈注释
Akkodhassātiādikā āyasmato brahmadattattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kosalarañño putto hutvā nibbatti, brahmadattotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto jetavanamahe buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto saha paṭisambhidāhi chaḷabhiñño ahosi. Taṃ ekadivasaṃ nagare piṇḍāya carantaṃ aññataro brāhmaṇo akkosi. Thero taṃ sutvāpi tuṇhībhūto piṇḍāya caratiyeva, brāhmaṇo punapi akkosiyeva. Manussā evaṃ akkosantampi naṃ ‘‘ayaṃ thero na kiñci bhaṇatī’’ti āhaṃsu. Taṃ sutvā thero tesaṃ manussānaṃ dhammaṃ desento –
此为具寿尊者梵达长老之颂。起由何事?这是历代佛陀众弟子所为,在各世转生中积集福报,此生在此佛兴起时为舍卫城拘萨罗王之子,名为梵达多。彼老年时在大佛之林精舍中见佛现前,信心坚定,出家修慧,修行禅定,与阅法三昧俱足,具六通。某日于城市托钵时有一婆罗门辱骂之。长老闻之虽心安然,仍托钵行乞。婆罗门又复辱骂。人闻其辱骂亦言:「此长老无所言语。」长老闻此对众生宣说佛法曰—
§441
441.
‘‘Akkodhassa kuto kodho, dantassa samajīvino;
“无瞋者从何起瞋恚,驯服者如同重生般;
Sammadaññā vimuttassa, upasantassa tādino.
正知解脱者内心宁静,平息者具此种安稳。”
§442
442.
第四百四十二。
‘‘Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṃ paṭikujjhati;
“同样由此恶人,愤怒时心多反感;
Kuddhaṃ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.
但少反感愤怒者,能于争斗中得胜利。”
§443
443.
第四百四十三。
‘‘Ubhinnamatthaṃ carati, attano ca parassa ca;
「行为两种目的者,即为自己与他人,」
Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā, yo sato upasammati.
「明了他人受苦而狭隘的情况者,具正念则能调伏身心。」
§444
444.
‘‘Ubhinnaṃ tikicchantaṃ taṃ, attano ca parassa ca;
「同时疗治自身与他者之患者,」
Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā. (saṃ. ni. 1.189);
「愚人则以此为愚昧,不识法之所宜者也。(合集·尼柰陀篇1.189)」
§445
445.
‘‘Uppajje te sace kodho, āvajja kakacūpamaṃ;
『倘若汝生愤恨,如同点燃的枯柴』者,指心中若有嗔恨,如枯柴易燃,喻其猛烈迅速。
Uppajje ce rase taṇhā, puttamaṃsūpamaṃ sara.
『倘若生欲渴,如同嫩肉之液』者,喻渴爱如幼嫩肉的汁液,柔软易溶,象征欲望之强烈与柔软。
§446
446.
第四百四十六。
‘‘Sace dhāvati cittaṃ te, kāmesu ca bhavesu ca;
『倘若汝心驰赴欲乐及世间境界,』谓心若奔向欲界与世俗之境,
Khippaṃ niggaṇha satiyā, kiṭṭhādaṃ viya duppasu’’nti. –
当速以正念缚之,如同驯服难驯之野牛。』比喻须迅速以正念制止散乱心,若难驾驭之恶牛。
Imā gāthā abhāsi.
此偈已然陈述。
Tattha akkodhassāti kodharahitassa maggena samucchinnakodhassa. Kuto kodhoti kuto nāma hetu kodho uppajjeyya, tassa uppattikāraṇaṃ natthīti attho. Dantassāti uttamena damena aggamaggadamathena dantassa. Samajīvinoti kāyavisamādīni sabbaso pahāya kāyasamādīnaṃ vasena samaṃ jīvantassa sattaṭṭhāniyena sampajaññena sammadeva vattantassa. Sammadaññā vimuttassāti sammā aññāya abhiññeyyādike dhamme jānitvā sabbāsavehi vippamuttassa. Tato eva sabbakilesadarathapariḷāhavūpasamena upasantassa. Iṭṭhādīsu tādilakkhaṇappattiyā tādino khīṇāsavassa kuto kodhoti aññāpadesena thero attano kodhābhāvaṃ tassa ca kāraṇāni vatvā idāni kodhe akodhe ca ādīnavānisaṃsadassanena dhammaṃ kathento ‘‘tassevā’’tiādimāha. Tattha yo kuddhaṃ paṭikujjhatīti yo puggalo attano upari kuddhaṃ kupitaṃ puggalaṃ paṭikujjhati, tasseva tena paṭikujjhanapaccakkosanapaṭippaharaṇādinā pāpiyo idhaloke viññūgarahādivasena paraloke nirayadukkhādivasena abhaddakataraṃ akalyāṇataraṃ hoti. Kujjhanena pana akuddhassa pāpaṃ hotīti vattabbameva natthi. Keci pana ‘‘yo akuddhaṃ paṭikuddhaṃ ārabbha kujjhatī’’ti atthaṃ vadanti. Kuddhaṃ appaṭikujjhantoti yo pana kuddhaṃ puggalaṃ ‘‘ayaṃ kuddho kodhapareto’’ti ñatvā na paṭikujjhati khamati, so dujjayaṃ kilesasaṅgāmaṃ jeti nāma. Na kevalañcassa kilesasaṅgāmajayo eva, atha kho ubhayahitapaṭipattimpīti dassento āha ‘‘ubhinnamatthaṃ…pe… upasammatī’’ti. Yo paraṃ puggalaṃ saṅkupitaṃ kuddhaṃ ‘‘kodhapareto’’ti ñatvā taṃ mettāyanto ajjhupekkhanto vā sato sampajāno hutvā upasammati khamati na paṭippharati. So attano ca parassa cāti ubhinnaṃ ubhayalokasukhāvahaṃ atthaṃ hitaṃ carati.
此处所谓不瞋,是指依止无瞋之道,即已断除瞋恨的路径。为何会生起瞋恨?所谓「何因何缘」生起瞋恨,是指没有产生产生瞋恨的缘由。所谓抑制,是指以最上乘的节制之道,发挥最高统御力而调伏的状态。所谓同住,是指舍弃身体的污秽全部,以身体清净之法安住于纯净的生活,具足七个稳定处以及正现实智,堂堂正正地生活。所谓正知解脱,是指依正知所观察的法,知道如实,无所遮碍,断尽一切烦恼而得解脱。因此,对于具足断除一切烦恼障碍现象的安然安住者,有平息烦恼污染的安定和止息。针对善不善等类别的特征现象,已灭除烦恼的比库,以不同的说法表明自己已无瞋恚。在此讲述,长老说到自己没有瞋恚的心状态,并且说明造成其无瞋的原因,于是现在在讲解瞋恚与无瞋这二者的有害所在。所谓「瞋恚者,反瞋恚」者,是指人对自己瞋恚、气愤的个体,则反过来瞋恚、气愤该个个体,因而通过反瞋恚所产生的果报,罪业使其今生及来世,受痛苦苦报、狱苦等恶道果报,产生恶劣、不善之果。对于反瞋恚之人,但对无瞋者则无此恶果。亦有些说法谓「非瞋恚者反瞋恚者」,是指对瞋恚个体了知其极重邪恶、其为瞋恚者,而不反瞋恚而能宽恕他者,此乃克胜恶战,是名胜利。并非止于一方取得恶战的胜利,反而是两方都获益,此二者皆胜利,所谓「二利」。此处意指对他因怒气而激动的个体,若能慈心、平心静虑、正念正知地加以缓和,则自他双方都获益,皆得利益。
Ubhinnaṃ tikicchantaṃ tanti taṃ attano ca parassa cāti ubhinnaṃ dvinnaṃ kodhabyādhitikicchāya tikicchantaṃ khamantaṃ puggalaṃ ye janā dhammassa ariyācāradhamme akusalā, te bālā ‘‘ayaṃ aviddasu yo attānaṃ akkosantassa paharantassa kiñci na karotī’’ti maññanti , taṃ tesaṃ ayoniso maññananti adhippāyo. ‘‘Tikicchana’’ntipi paṭhanti, tikicchanasabhāvanti attho.
对二者都加以治疗,此谓治疗本人与他者的怒气病患。对于懂得、亲近真实教法、圣者行为的众人而言,那些不了解的人则误解其为“这凡夫对自己生气、反而阻止自己”,“什么也不做”,谁知这其实是愚痴的错误见解。所谓「治疗」,意即治疗的本性,常称为此意。
Evaṃ therena vuccamānaṃ dhammaṃ sutvā akkosakabrāhmaṇo saṃviggo pasannacitto ca hutvā theraṃ khamāpetvā tasseva santike pabbaji. Thero tassa kammaṭṭhānaṃ dento ‘‘imassa mettābhāvanā yuttā’’ti mettākammaṭṭhānaṃ datvā kodhapariyuṭṭhānādīsu paccavekkhaṇādividhiṃ dassento ‘‘uppajje te’’tiādimāha. Tattha uppajje te saceti sace te kammaṭṭhānaṃ anuyuñjantassa kañci puggalaṃ nissāya ciraparicayo kodho uppajjeyya, tassa vūpasamāya –
听闻长老如此所说,愠怒的婆罗门既为惭愧,心生欢喜,便在长老面前请罪,并当下剃去头发出家。长老将修习法授予其法门:「此乃与慈心修习相应」,于是教授了慈心修习的法门,并指示如何观照愤怒生起之处,称言:「若愤怒生起……」等语。若愤怒生起,是指若依止某人修习久而接触,则会随之生起愤怒心绪,此时当修止息法——
‘‘Ubhatodaṇḍakena cepi, bhikkhave, kakacena corā ocarakā aṅgamaṅgāni okanteyyuṃ, tatrāpi yo mano padūseyya, na me so tena sāsanakaro’’ti (ma. ni. 1.232) –
「即使敌手用双棒抽击,强盗撕扯肢体,若心生污秽,自己绝不会依行这正法。」这是佛说的例喻,于中表达即使身体遭受极恶折磨,如果心不生瞋恚,则未违教法之义(出自中部1.232)。
Satthārā vuttaṃ kakacūpamaṃ ovādaṃ āvajjehi. Uppajje ce rase taṇhāti sace te madhurādibhede rase taṇhā abhilāso uppajjeyya, tassa vūpasamāya –
佛陀师长教诲此棍棒之喻,劝勉众弟子。如若生起便如渴求,若心起恶,或者对甘美等异味起渴爱,则随所起心再来烦恼;对此应修止息之法——
‘‘Puttamaṃsaṃ jāyampatikā yathā kantāranittharaṇatthameva khādiṃsu, na rasataṇhāya evaṃ kulaputtopi pabbajito piṇḍapātaṃ paṭisevati…pe… phāsuvihāro cā’’ti (saṃ. ni. 2.63 atthato samānaṃ) –
「就如幼虎生长爪牙,专为穿越丛林而生;即便是世尊之子,虽出家乞食,亦应如是,行正法严守规戒……」此意同出于增支部经第二卷63节,义理相近。
Evaṃ vuttaṃ puttamaṃsūpamovādaṃ sara anussara.
如是说,劝诫之言入于子般嫩湯中,复于心中思惟。
Sace dhāvati te cittanti ayoniso manasi karoto tava cittaṃ kāmesu pañcakāmaguṇesu chandarāgavasena, kāmabhavādīsu bhavesu bhavapatthanāvasena sace dhāvati sarati javati. Khippaṃ niggaṇha satiyā, kiṭṭhādaṃviya duppasunti tathā dhāvituṃ adento yathā nāma puriso kiṭṭhādaṃ sassakhādakaṃ duppasuṃ duṭṭhagoṇaṃ yottena thambhe bandhitvā attano vase vatteti, evaṃ satiyā satiyottena sammādhithambhe bandhanto khippaṃ sīghameva niggaṇha, yathā kilesavigamena nibbisevanaṃ hoti, tathā damehīti. Keci pana ‘‘thero puthujjanova hutvā akkosaṃ adhivāsento tesaṃ manussānaṃ ariyaguṇe pakāsento dhammaṃ kathetvā pacchā dvīhi gāthāhi attānaṃ ovadanto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā aññaṃ byākaronto imāyeva gāthā abhāsī’’ti vadanti.
如果你的心奔流,如同不合宜地用心,执著于五欲之五种本性,有对欲爱之渴望,迷于欲界生死,意图于生死之轮回;若心奔流,快速流转。应迅速以正念收摄心,犹如枷锁缚骨般极难承受,因此棘刺般难忍,若入不及防而奔流,正如人被荆棘树枝缚住,被荆棘缠绕阻绝自身自由,不能安住,必须用枷锁束缚;用正念如枷锁紧缚心意,迅速且坚固,以达断除烦恼净灭涅槃,如此应当降伏。然有些人说,长老成为外道,以恼怒占据,以显扬人天之圣德,述说法义,继而用两偈自我劝诫,促进内观增长,成阿拉汉后反说他人,而宣说此偈。」
Brahmadattattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 梵与长老偈注释已毕。
13. Sirimaṇḍattheragāthāvaṇṇanā13. 吉祥满长老偈注释
Channamativassatītiādikā āyasmato sirimaṇḍattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde saṃsumāragire brāhmaṇakule nibbattitvā sirimaṇḍoti laddhanāmo vayappatto bhesakalāvane bhagavati viharante satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā laddhūpasampado samaṇadhammaṃ karonto ekasmiṃ uposathadivase pātimokkhuddesaṭṭhāne nisinno nidānuddesassa pariyosāne ‘‘āvikatā hissa phāsu hotī’’ti (mahāva. 134) pāḷiyā atthaṃ upadhārento āpannaṃ āpattiṃ anāvikatvā paṭicchādento uparūpari āpattiyo āpajjati, tenassa na phāsu hoti, āvikatvā pana yathādhammaṃ paṭikarontassa phāsu hotīti imamatthaṃ manasi katvā ‘‘aho satthu sāsanaṃ suvisuddha’’nti laddhappasādo tathā uppannaṃ pītiṃ vikkhambhetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā pasannamānaso bhikkhūnaṃ ovādaṃ dento –
此为长老西利曼陀尊者关于不覆雨持戒等开示的偈语。起由为何?此与古佛时代所行权柄相同,各处于世间施行功德积集,乃至此佛出世时,于须摩罗山中婆罗门家得名西利曼陀,年长且游于比库僧林之间,亲近世尊,闻法受持,得正信心出家,获得比库戒,奉行沙门戒律,于某次伍波萨他日座于巴帝摩卡诵读处,循序讲解清净忏悔经文之终结句云:「忏悔应毫无阻碍,」此语在大毗婆沙经134经文中意旨如是:若有犯过但未悔除,则会接连再犯,使忏悔不畅;若忏悔诚实则忏悔畅通。基于此旨念,生起喜悦与安心增长内观,成就阿拉汉,反省自修行为,为比库行者们开示劝勉——
§447
447.
(引用前文第447条)
‘‘Channamativassati, vivaṭaṃ nātivassati;
『不覆雨即不多雨,』
Tasmā channaṃ vivaretha, evaṃ taṃ nātivassati.
『因此应当遮蔽,不使淋湿,否则将多雨。』
§448
448.
四百四十八。
‘‘Maccunābbhāhato loko, jarāya parivārito;
『此世间为死所击倒,老病环绕;
Taṇhāsallena otiṇṇo, icchādhūpāyito sadā. (saṃ. ni. 1.66);
恒被渴鬼的箭射中,欲望为火常燃。』(相应部第1卷第66经)
§449
449.
四百四十九。
‘‘Maccunābbhāhato loko, parikkhitto jarāya ca;
『此世间为死所击倒,且被老病围绕;
Haññati niccamattāṇo, pattadaṇḍova takkaro.
恒常受损害,如同被鞭杖击打的罪人。』
§450
450.
第四百五十。
‘‘Āgacchantaggikhandhāva, maccu byādhi jarā tayo;
「五蕴来去不息,死亡、疾病、衰老三者皆随之而来;
Paccuggantuṃ balaṃ natthi, javo natthi palāyituṃ.
无能抵抗其侵袭,生命迅速流逝不可逃避。」
§451
451.
第四百五十一。
‘‘Amoghaṃ divasaṃ kayirā, appena bahukena vā;
「无益地虚度一日,管它多少日子;
Yaṃ yaṃ vijahate rattiṃ, tadūnaṃ tassa jīvitaṃ.
夜间丧失多少,那时生命便随之消逝。」
§452
452.
‘‘Carato tiṭṭhato vāpi, āsīnasayanassa vā;
无论行走、站立,或是坐卧;
Upeti carimā ratti, na te kālo pamajjitu’’nti. –
即使度过整整一夜,也不可懈怠懈慢。」
Imā gāthā abhāsi.
这节偈语阐明如下:
Tattha channanti chāditaṃ yathābhūtaṃ avivaṭaṃ appakāsitaṃ duccaritaṃ. Ativassatīti āpattivassañceva kilesavassañca ativiya vassati. Āpattiyā hi chādanaṃ alajjibhāvādinā tādisova, chādanena tato aññathāva punapi tathārūpaṃ tato vā pāpiṭṭhataraṃ āpattiṃ āpajjeyyāti chādanaṃ vassanassa kāraṇaṃ vuttaṃ. Vivaṭanti pakāsitaṃ appaṭicchannaṃ. Nātivassatīti ettha atīti upasaggamattaṃ, na vassatīti attho. Avassanañcettha vuttavipariyāyena veditabbaṃ cittasantānassa visodhitattā. Tasmāti vuttamevatthaṃ kāraṇabhāvena paccāmasati, channassa duccaritassa āpattivassādīnaṃ ativassanato vivaṭassa ca avassanatoti attho. Channaṃ vivarethāti puthujjanabhāvena chādanādhippāye uppannepi taṃ ananuvattitvā vivaretha āvikareyya, yathādhammaṃ paṭikareyya. Evanti vivaraṇena yathādhammaṃ paṭipattiyā. Tanti taṃ channaṃ duccaritaṃ. Nātivassati āpattivassaṃ kilesavassañca na vassati, suddhante puggalaṃ patiṭṭhapetīti attho.
其中“channa”意为遮蔽、覆盖,指事实上的遮盖、没有展开、隐匿、恶行。所谓“ativassati”,是指过度雨季,或比喻为过度的烦恼与污染。因烦恼之故,所谓遮蔽也是羞耻心等缺乏的状态。遮蔽之因述为烦恼的滋生,因而导致无异于原先恶行的恶性行为,甚至更严重的不善业障由此产生。 “vivaṭanti”意为展开、显露,指未加遮盖之意。此处“nātivassati”非单称雨季过多,而是加了否定前缀“na”,意为无过多,不泛滥。此处“avassana”的反语表明心识流已彻底净化。因此,正如前文所言,因遮蔽之恶行及烦恼、污染过盛,则为“过多”;反之,遮蔽不善则是展开展示之义。用凡夫立场而言,即使因遮盖法的威势,仍要杜绝恶行,反其道而行之,这是合正法的行为。如此详尽阐释,使得遮蔽(channa)为恶行。所谓“nātivassati”即烦恼、污染未泛滥,心识完成清净的真义。
Idāni ‘‘ekaṃsena sīghaṃyeva ca attā sodhetabbo, appamādo kātabbo’’ti tassa kāraṇaṃ saṃvegavatthuṃ dassento ‘‘maccunābbhāhato loko’’tiādimāha. Tattha maccunābbhāhato lokoti ayaṃ sabbopi sattaloko coro viya coraghātakena, sabbavaṭṭanipātinā maccunā maraṇena abhihato, na tassa hatthato muccati. Jarāya parivāritoti ayaṃ loko uppādato uddhaṃ maraṇūpanayanarasāya jarāya parivārito ajjhotthaṭo, jarāsaṅghātaparimukkoti attho. Taṇhāsallena otiṇṇoti sarīrassa anto nimuggena visapītakhurappena viya upādānalakkhaṇena taṇhāsaṅkhātena sallena otiṇṇo hadayabbhantare ogāḷho. Taṇhā hi pīḷājananato anto tudanato duruddhārato ca ‘‘sallo’’ti vuccati. Icchādhūpāyitoti ārammaṇābhipatthanalakkhaṇāya icchāya santāpito. Taṃ visayaṃ icchanto hi puggalo yadicchitaṃ visayaṃ labhanto vā alabhanto vā tāya eva anudahanalakkhaṇāya icchāya santatto pariḷāhappatto hoti. Sadāti sabbakālaṃ, idañca padaṃ sabbapadesu yojetabbaṃ.
今释「应当及时且速速净除自己,不能有轻慢懈怠」之因,说明世间如同临死之人一般,自由难得。此“maccunābbhāhata loko”意谓一切有情世界皆如盗贼重重环绕,时时被杀戮,即以死亡断绝轮回,而非手刃可获自由。所谓“老死环绕”,即世间生起种种老、病、死之苦,无常逼迫,犹如被困境逼入绝路。甘露渴望已超越(otiṇṇa),指身心作用已临终入灭状态,犹如毒刺刺入体内,因贪欲结缚形成欲的锋利锁链。痛苦持续且深重,称为“sallo”,即痛苦之刺。意志被欲望攫取,心中困苦无已。造业者常住在此苦境,因而本文告诫,应时时勤修戒定慧,时刻留心自身,不可放逸。
Parikkhitto jarāya cāti na kevalaṃ maccunā abbhāhatoyeva, atha kho jarāya ca parikkhitto. Jarāya samavaruddho jarāpākāraparikkhitto, na taṃ samatikkamatīti attho. Haññati niccamattāṇoti atāṇo asaraṇo hutvā niccakālaṃ jarāmaraṇehi haññati vibādhīyati. Yathā kiṃ? Pattadaṇḍova takkaro yathā takkaro coro katāparādho vajjhappatto atāṇo rājāṇāya haññati, evamayaṃ loko jarāmaraṇehīti dasseti.
被老死所包围者,不仅仅是由于死亡的现前,也确实是因老而被包围。所谓被老死包围者,是指被老死所围绕、伴随而生的,不是指已超越老死者。『老』是指持续的伤害,不能得到依止,长久在老死的诸苦中受损害而受苦。比如说如何呢?好比被茅杆击打,茅杆虽轻,但因击打而伤害;又如盗贼行恶,被君王处罚而致死一样,如此这般,这个世间显示为老死所困。
Āgacchantaggikhandhāvāti mahāvane ḍayhamāne taṃ abhibhavantā mahantā aggikkhandhā viya maccu byādhi jarāti ime tayo anudahanaṭṭhena aggikkhandhā imaṃ sattalokaṃ abhibhavantā āgacchanti , tesaṃ pana paṭibalo hutvā paccuggantuṃ abhibhavituṃ balaṃ ussāho natthi, imassa lokassa, javo natthi palāyituṃ javantesu, ajjhottharantesu. Yattha te nābhibhavanti, piṭṭhiṃ dassetvā tato palāyitumpi imassa lokassa jaṅghājavo natthi, evaṃ attanā asamattho māyādīhi upāyehi appaṭikāre tividhe balavati paccāmitte niccupaṭṭhite kiṃ kātabbanti ce? Amoghaṃdivasaṃ kayirā, appena bahukena vāti appena antamaso gaddūhanamattampi kālaṃ pavattitena bahukena vā sakalaṃ ahorattaṃ pavattitena vipassanāmanasikārena amoghaṃ avañjhaṃ divasaṃ kareyya, yasmā yaṃ yaṃ vijahate rattiṃ, tadūnaṃ tassa jīvitaṃ ayaṃ satto yaṃ yaṃ rattiṃ vijahati nāseti khepeti, tadūnaṃ tena ūnaṃ tassa sattassa jīvitaṃ hoti. Etena rattikkhayo nāma jīvitakkhayo tassa anivattanatoti dasseti. Tenāha –
所谓来势汹汹的火堆,是指大火烧灼森林,那大火就是死亡、疾病、老死这三者,它们以火堆般的力量统治这三界。它们虽然有强大的势力,但却无能力迅速到达、支配每一个众生,在此人世间,既无离去的速度,也无飞快逃离的能力。火堆既照见四周,若要逃离也没有速度,因此这些魔幻的手段无法阻挡众生终日终夜被它们所迫,若说应当采取什么对策,便是勤行无退,每日用正念明观,正如夜间睡去者,其生命因熄灭火光而消亡,故夜的消逝即为生命的消逝,轮回难免。由此世尊说:
‘‘Yamekarattiṃ paṭhamaṃ, gabbhe vasati māṇavo;
『有一种只在转眼之间存在的生命,如同胎中孕育的胎儿;
Abbhuṭṭhitova so yāti, sa gacchaṃ na nivattatī’’ti. (jā. 1.15.363);
它如乱流般去往,无所返回。』(生法感应经1.15.363)
Na kevalaṃ rattivaseneva, atha kho iriyāpathavasenāpi jīvitakkhayo upadhāretabboti āha ‘‘carato’’tiādi. Caratoti gacchantassa. Tiṭṭhatoti ṭhitaṃ kappentassa. Āsīnasayanassa vāti āsīnassa sayanassa vā, nisinnassa nipajjantassa vāti attho. ‘‘Āsīdana’’ntipi paṭhanti, tattha sāmiatthe upayogavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Upeti carimā rattīti carimakacittasahitā ratti upagacchati, rattiggahaṇañcettha desanāsīsamattaṃ. Gamanādīsu yena kenaci iriyāpathena samaṅgībhūtassa carimakāloyeva, tenevassa iriyāpathakkhaṇā jīvitaṃ khepetvā eva gacchanti, tasmā na te kālo pamajjituṃ nāyaṃ tuyhaṃ pamādaṃ āpajjituṃ kālo ‘‘imasmiṃ nāma kāle maraṇaṃ na hotī’’ti aviditattā. Vuttaṃ hi –
不仅是夜晚的消逝导致生命终结,行走、停留、坐卧等各状态的生命也会终结。『行走』指正在行进;『站立』指已止息;『坐卧』指坐着或躺着,此皆依然代表生命的各状态。『止息』一词在此需理解为上下文连贯意义。这里所说的转瞬生命,是与心相伴随的瞬间存在。因行走等诸根触时,生命轮转流动,故这些众生的生命终不能懈怠,也不能误染此世的轻慢观念,不能生起轻慢念,于是不知时节,即无知而说『此时无死亡』。其实经中说:
‘‘Animittamanaññātaṃ, maccānaṃ idha jīvitaṃ;
『生命无明显特征,死亡变难识;此处众生生命难辨察。』
Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṃyuta’’nti. (su. ni. 579);
『耕作之地虽狭小,与苦相连』(经集579偈);
Tasmā evaṃ attānaṃ ovaditvā appamattena tīsu sikkhāsu anuyogo kātabboti adhippāyo.
因此,应当以警觉不懈的心,专注于三巴耶法(即三种修行),作为奋进的根本原则(adhippāya)。
Sirimaṇḍattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 吉祥满长老偈注释已毕。
14. Sabbakāmittheragāthāvaṇṇanā14. 一切欲长老偈注释
Dvipādakotiādikā āyasmato sabbakāmittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato sāsane uppannaṃ abbudaṃ sodhetvā paṭipākatikaṃ ṭhapentaṃ ekaṃ theraṃ disvā, ‘‘ahampi anāgate ekassa buddhassa sāsane abbudaṃ sodhetvā paṭipākatikaṃ ṭhapetuṃ samattho bhaveyya’’nti patthanaṃ paṭṭhapetvā tadanurūpāni puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde aparinibbute eva bhagavati vesāliyaṃ khattiyakule nibbattitvā sabbakāmoti laddhanāmo vayappatto ñātakehi dārapariggahaṃ kārito nissaraṇajjhāsayatāya gharāvāsaṃ jigucchanto dhammabhaṇḍāgārikassa santike pabbajitvā samaṇadhammaṃ karonto upajjhāyena saddhiṃ vesāliṃ upagato ñātigharaṃ agamāsi. Tattha naṃ purāṇadutiyikā pativiyogadukkhitā kisā dubbaṇṇā analaṅkatā kiliṭṭhavatthanivasanā vanditvā rodamānā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Taṃ disvā therassa karuṇāpurassaraṃ mettaṃ upaṭṭhāpayato anubhūtārammaṇe ayonisomanasikāravasena sahasā kileso uppajji.
有关“二足行者”等诸句,出自长老萨洛卡米特萨的颂歌。其由来为:传说在世尊波旬佛法中,莲华上师觉悟导师的教法发旺,有一尊长老出现,他发誓,“我未来亦能证悟一佛教法,确立清净之行持”。为此他积累善业,生生世世在人天间轮回,于佛涅槃之后世出世叫做韦萨利王族,性情果断,广受称誉,乐于亲近亲属,识透生死患难,厌恶王宫生活,于法匠大师身边出家修行,秉持沙门法行,同行导师从韦萨利前来,回到亲戚之家。在那里,其旧二妻因苦楚分离,容貌憔悴,不名誉且住于肮脏之处,长老见之,生起大慈悲与无碍慈心,不正当意念顿起,烦恼俱生。
So tena kasāhi tāḷito ājānīyo viya sañjātasaṃvego tāvadeva susānaṃ gantvā, asubhanimittaṃ uggahetvā, tattha paṭiladdhajhānaṃ pādakaṃ katvā, vipassanaṃ vaḍḍhetvā, arahattaṃ pāpuṇi. Athassa sasuro alaṅkatapaṭiyattaṃ dhītaraṃ ādāya mahatā parivārena naṃ uppabbājetukāmo vihāraṃ agamāsi. Thero tassā adhippāyaṃ ñatvā attano kāmesu virattabhāvaṃ sabbattha ca anupalittataṃ pakāsento –
于是他被束缚之绳制住,如未出世者般,即刻心生强烈冲动,前往净处,以不净相作为依止,在彼处入得禅定基础,增进观照,达至阿拉汉果。后来他带着其岳父装饰华丽的女儿,为避免兼及他人,独自进入僧院。知晓自身誓愿,断除欲念,遍处显现离欲之德。
§453
453.
‘‘Dvipādakoyaṃ asuci, duggandho parihīrati;
“二足行者,此不净,恶臭,令人厌恶”
Nānākuṇapaparipūro, vissavanto tato tato.
此处满布各种坑洼凹陷,形成众多坑洞。
§454
454.
第四百五十四。
‘‘Migaṃ nilīnaṃ kūṭena, baḷiseneva ambujaṃ;
如同水鸟隐没于芦苇丛中莲花,其位坚固,犹如莲瓣凝聚;
Vānaraṃ viya lepena, bādhayanti puthujjanaṃ.
如同猴子用泥涂抹,使外行人遭受妨害。
§455
455.
第四百五十五。
‘‘Rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā;
形色、声音、味觉、香气、触觉皆极为美妙悦人;
Pañca kāmaguṇā ete, itthirūpasmi dissare.
这五种欲望的性质,特指女性形色相上的欲望。
§456
456.
第四百五十六。
‘‘Ye etā upasevanti, rattacittā puthujjanā;
那些夜心专注于此的外道凡夫,
Vaḍḍhenti kaṭasiṃ ghoraṃ, ācinanti punabbhavaṃ.
在可怕的引诱中增长,渴求再生轮回。
§457
457.
第四百五十七。
‘‘Yo cetā parivajjeti, sappasseva padā siro;
若有人远离此心,头顶即如有良友相伴;
Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattati.
世俗间嗜饮酒者,仍能够保持正念而不堕落。
§458
458.
‘‘Kāmesvādīnavaṃ disvā, nekkhammaṃ daṭṭhu khemato;
「见欲乐之新恶,已经观察出出离从安隐;
Nissaṭo sabbakāmehi, patto me āsavakkhayo’’ti. –
断绝一切欲望后,我已得到烦恼断尽。」
Imā gāthā abhāsi.
此偈已说。
Tattha dvipādakoti yadipi apādakādayopi kāyā asucīyeva, adhikāravasena pana ukkaṭṭhaparicchedena vā evaṃ vuttaṃ. Yasmā vā aññe asucibhūtāpi kāyā loṇambilādīhi abhisaṅkharitvā manussānaṃ bhojanepi upanīyanti, na pana manussakāyo, tasmā asucitarasabhāvamassa dassento ‘‘dvipādako’’ti āha. Ayanti tadā upaṭṭhitaṃ itthirūpaṃ sandhāyāha. Asucīti asuci eva, na ettha kiñcipi sucīti attho. Duggandho parihīratīti duggandho samāno pupphagandhādīhi saṅkharitvā pariharīyati. Nānākuṇapaparipūroti kesādianekappakārakuṇapabharito. Vissavanto tato tatoti pupphagandhādīhissa jegucchabhāvaṃ paṭicchādetuṃ vāyamantānampi taṃ vāyāmaṃ nipphalaṃ katvā navahi dvārehi kheḷasiṅghāṇikādīni lomakūpehi ca sedajallikaṃ ‘vissavantoyeva parihīratī’ti sambandho.
其中『双足者』意指那些如同双足动物般身臭污秽者,但仅就身份上或由深重的缺陷描述而言如此。有时其他污秽体亦由盐水等污物沾染,人们将之作为食物奉上,但其身躯非人形体,故称之为『双足者』。次乃对主人形相的描述。所谓不净即是不洁,没有任何洁净的义理。恶臭乃是形容恶臭,与鲜花香气等异类气味混合而掩盖之。头发满布疤痕,形态各异。身体脏污至极,即使努力以花香等掩盖恶臭的尝试,也终不能成功。于是尽力遮盖,然而无效,以震颤毛发、摇晃皮肤形成样状,还是持续着恶臭,其情况乃是以『覆盖者即恶臭』为关系所表达。
Evaṃ jegucchopi samāno cāyaṃ kāyo kūṭādīhi viya migādike attano rūpādīhi andhaputhujjane vañcetiyevāti dassento ‘‘miga’’ntiādimāha. Tattha migaṃ nilīnaṃ kūṭenāti pāsavākarādinā kūṭena nilīnaṃ, paṭicchannaṃ katvā migaṃ viya nesādo. Vakkhamāno hi iva-saddo idhāpi ānetvā yojetabbo. Baḷiseneva ambujanti ambujaṃ macchaṃ āmisabaddhena baḷisena viya bāḷisiko. Vānaraṃ viya lepenāti rukkhasilādīsu pakkhittena makkaṭalepena makkaṭaṃ viya migaluddo andhaputhujjanaṃ vañcento bādhentīti.
如是,即使猛兽虽同迁走,此身却如荆棘之聚,猛兽等用其自有的形色欺诈凡夫,误导他们,因此说有“猛兽”等。此处“猛兽”意指被荆棘缠绕者,如同被束缚的荆棘包裹,以荆棘为索,掩盖自身,像猛兽被缚住一样。言语亦如此,要将喻体含义引入。比喻如执钩捕莲者,用系带的钩索捕捉莲花,如同捕捉鱼类。以恶胶涂于木枝等处,猿猴被粘住,猿侣误导凡夫,从而扰乱其心。
Ke pana bādhentīti āha. ‘‘Rūpā saddā’’tiādi. Rūpādayo hi pañca kāmakoṭṭhāsā visesato visabhāgavatthusannissayā vipallāsūpanissayena ayonisomanasikārena parikkhittānaṃ andhaputhujjanānaṃ mano ramento kilesavatthutāya anatthāvahabhāvato te bādhenti nāma. Tena vuttaṃ ‘‘rūpā saddā…pe… itthirūpasmi dissare’’ti.
问谓何故称“扰乱”?答曰:即色与声等。色声等五欲界,尤其是其属性皆假,依于不真实之法而成,因非正念所摄,故导致凡夫心生误解。凡夫只顾色声等的乐趣,而由烦恼所缘因,招致无益之境,此乃他们被扰乱之由。于是昔人有言:“色声……等,现于此色像中”。
Itthiggahaṇañcettha adhikāravasena katanti veditabbaṃ. Tenevāha ‘‘ye etā upasevantī’’tiādi. Tassattho – ye puthujjanā etā itthiyo rattacittā rāgābhibhūtacittā upabhogavatthusaññāya upasevanti. Vaḍḍhenti kaṭasiṃ ghoranti te jātiādīhi nirayādīhi ca ghoraṃ, bhayānakaṃ, andhabālehi abhiramitabbato kaṭasisaṅkhātaṃ saṃsāraṃ punappunaṃ uppattimaraṇādinā vaḍḍhenti. Tenāha ‘‘ācinanti punabbhava’’nti.
此处“色相”指称,须以权宜之义理解。依此故云:“诸凡夫若持这些色相”,即指那些无学凡夫,心染夜色,心被贪欲所覆,因感识享乐之相,以之为向,渐生增长,终至受生诸苦境,如地狱等恶趣痛苦。因凡夫愚昧,反复轮回于生死中,此即“业障诸凡夫观乐心,致苦业之由”故也。故有言曰:“彼复得再生”。
Yo cetāti yo pana puggalo etā itthiyo tattha chandarāgassa vikkhambhanena vā samucchindanena vā attano pādena sappassa siraṃ viya parivajjeti, so sabbaṃ lokaṃ visajitvā ṭhitattā loke visattikāsaṅkhātaṃ taṇhaṃ sato hutvā samativattati.
或者有若何者?答曰:谓某人,遭妄欲及嗔恨之困扰,心如被破坏、凌辱,若以自足为足般以践踏己头。此人胜过一切众生,坚立于世,斩断世间之渴爱,于贪欲燃尽时,诸苦随之消灭。
Kāmesvādīnavaṃ disvāti ‘‘aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā’’tiādinā (pāci. 417; cūḷava. 65; ma. ni. 1.234) vatthukāmesu kilesakāmesu anekākāravokāraṃ ādīnavaṃ, dosaṃ, disvā. Nekkhammaṃ daṭṭhu khematoti kāmehi bhavehi ca nikkhantabhāvato nekkhammaṃ, pabbajjaṃ , nibbānañca, khemato, anupaddavato, daṭṭhu, disvā. Sabbakāmehipi tebhūmakadhammehi nissaṭo visaṃyutto. Sabbepi tebhūmakā dhammā kāmanīyaṭṭhena kāmā, tehi ca thero visaṃyutto. Tenāha ‘‘patto me āsavakkhayo’’ti.
见欲乐之异样,谓“犹如由土石所成之欲乐,多苦多险”,此言欲乐不净,多种形态,生诸恶性,以此见其毒害及过患。见出离安稳,观察欲乐及诸有为法,使心离欲、有所舍断,得解脱、出家及涅槃之安稳,依此证知三果,远离世俗。诸欲乐皆为此地,故离之清净。长老亦于欲地无染,故说:“我已断除烦恼”。
Evaṃ thero ādito pañcahi gāthāhi dhammaṃ kathetvā chaṭṭhagāthāya aññaṃ byākāsi. Taṃ sutvā sasuro ‘‘ayaṃ sabbattha anupalitto, na sakkā imaṃ kāmesu patāretu’’nti yathāgatamaggeneva gato. Theropi vassasataparinibbute bhagavati upasampadāya vīsavassasatiko pathabyā thero hutvā, vesālikehi vajjiputtehi uppāditaṃ sāsanassa abbudaṃ sodhetvā, dutiyaṃ dhammasaṅgītiṃ saṅgāyitvā ‘‘anāgate dhammāsokakāle uppajjanakaṃ abbudaṃ sodhehī’’ti tissamahābrahmānaṃ āṇāpetvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.
如是,长老用五句法歌说法,续以六句继续解释。其祖师闻此,谓此法全而不缺,难以入欲境中传扬,故为合适之法。该长老生于佛涅槃百载,授具足比库戒,终身自守戒律,护持佛法之殊胜,复唱第二首法歌说戒律严谨。之后受大梵天佛号安慰,得无余涅槃之果,圆满般涅槃。
Sabbakāmittheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 一切欲长老偈注释已毕。
Chakkanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 六集注释已毕。