三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注16. 二十集义注

16. Vīsatinipāto · 16. 二十集义注

1208 段 · CSCD 巴利原典
16. Vīsatinipāto16. 二十集
1. Adhimuttattheragāthāvaṇṇanā1. 阿地穆达长老偈注释
Vīsatinipāte yaññatthaṃ vātiādikā āyasmato aparassa adhimuttattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto atthadassissa bhagavato kāle vibhavasampanne kule nibbattitvā viññutaṃ patto satthari parinibbute bhikkhusaṅghaṃ upaṭṭhahanto mahādānāni pavattesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde āyasmato saṃkiccattherassa bhaginiyā kucchimhi nibbatti, adhimuttotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto mātulattherassa santike pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto sāmaṇerabhūmiyaṃyeva ṭhito arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.4.84-88) –
《二十部》经藏中,为上师阿巴拉长老所作的赞歌。出自何因?此人亦如古代诸佛般,曾依教理积累善业。应缘世尊于觉悟具足成就时,生于显赫贵族之家,识悟顿达,教化比库僧团,广施大施。以此善业转生于天人、凡人,乃于本师之弟子胜长老之女,出生于某处,被授予“胜长老”之名。年届暮年,出家于其母兄长面前,修习内观,立于沙玛内拉阶位,随即证得阿拉汉果。由此,经典记载(注疏引《长老传》1.4.84-88)说——
‘‘Nibbute lokanāthamhi, atthadassīnaruttame;
『涅槃已现,世间之主,最高见证者;
Upaṭṭhahiṃ bhikkhusaṅghaṃ, vippasannena cetasā.
侍奉比库僧团,心光明彻,意平静和。』
‘‘Nimantetvā bhikkhusaṅghaṃ, ujubhūtaṃ samāhitaṃ;
『召集比库僧团,身心诚敬而庄严;
Ucchunā maṇḍapaṃ katvā, bhojesiṃ saṅghamuttamaṃ.
筑起高台宝座,设宴款待圣僧众。』
‘‘Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi, devattaṃ athamānusaṃ;
『我自何处生出?复生于天或人间。』
Sabbe satte abhibhomi, puññakammassidaṃ phalaṃ.
我主宰一切众生,此为善业所成之果报。
‘‘Aṭṭhārase kappasate, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
『十八亿劫之中,昔日所施之布施;
Duggatiṃ nābhijānāmi, ucchudānassidaṃ phalaṃ.
彼今果报安然,不堕恶趣,实为无上果。』
‘‘Paṭisambhidā catasso…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『四种般若……佛陀教法乃由此而立』。
Arahattaṃ pana patvā samāpattisukhena vītināmento upasampajjitukāmo ‘‘mātaraṃ āpucchissāmī’’ti mātu santikaṃ gacchanto antarāmagge devatāya balikammakaraṇatthaṃ maṃsapariyesanaṃ carantehi pañcasatehi corehi samāgacchi. Corā ca taṃ aggahesuṃ ‘‘devatāya bali bhavissatī’’ti. So corehi gahitopi abhīto acchambhī vippasannamukhova aṭṭhāsi. Taṃ disvā coragāmaṇiacchariyabbhutacittajāto pasaṃsanto –
虽证阿拉汉果,入无上定而妙乐安住,欲求得授沙弥戒时,往母处恭问。途经丛林,有盗贼五百聚集。盗贼谓:“此为供养天神之物。”虽被擒持,惧怖却面容安详屹立。目睹之盗徒惊奇称赞其心怀神异,曰:
§705
705.
‘‘Yaññatthaṃ vā dhanatthaṃ vā, ye hanāma mayaṃ pure;
无论何物、或财富之所,为我们昔日所杀者,
Avasesaṃ bhayaṃ hoti, vedhanti vilapanti ca.
余下皆生畏惧,感受痛苦与悲号呻吟。
§706
706.
‘‘Tassa te natthi bhītattaṃ, bhiyyo vaṇṇo pasīdati;
彼时他们无所畏惧,色相愈加庄严显赫;
Kasmā na paridevesi, evarūpe mahabbhaye’’ti. – dve gāthā abhāsi;
为何不哀悼此等大怖畏?──此二偈已被宣说。
Tattha yaññatthanti yajanatthaṃ devatānaṃ balikammakaraṇatthaṃ vā. Vā-saddo vikappanattho. Dhanatthanti sāpateyyaharaṇatthaṃ. Ye hanāma mayaṃ pureti ye satte mayaṃ pubbe hanimha. Atītatthe hi idaṃ vattamānavacanaṃ. Avaseti avase aserike katvā. Tanti tesaṃ. ‘‘Avasesanti’’pi paṭhanti. Amhehi gahitesu taṃ ekaṃ ṭhapetvā avasesānaṃ; ayameva vā pāṭho. Bhayaṃ hotīti maraṇabhayaṃ hoti. Yena te vedhanti vilapanti,cittutrāsena vedhanti , ‘‘sāmi, tumhākaṃ idañcidañca dassāma, dāsā bhavissāmā’’tiādikaṃ vadantā vilapanti.
其中『何物』者,或指祭祀之用,或为供神之功用也。『或』字为表选择之意。『财富之所』指俸禄赎取众生。『昔日所杀者』谓我们以前所杀害者。『过去』之意是此处文辞的时态。『余下』源于留余、剩余之义,意谓尚存者。『生畏惧』即为生死怖惧也。『感受痛苦与悲号』者,由心中恐惧而感知哀伤,彼等谓曰:『主人,我们将示现此物,届时当作奴仆。』等语而悲号呻吟。
Tassa teti yo tvaṃ amhehi devatāya balikammatthaṃ jīvitā voropetukāmehi ukkhittāsikehi santajjito, tassa te. Bhītattanti bhītabhāvo, bhayanti attho. Bhiyyo vaṇṇo pasīdatīti pakativaṇṇato uparipi te mukhavaṇṇo vippasīdati. Therassa kira tadā ‘‘sace ime māressanti, idānevāhaṃ anupādāya parinibbāyissāmi, dukkhabhāro vigacchissatī’’ti uḷāraṃ pītisomanassaṃ uppajji. Evarūpe mahabbhayeti edise mahati maraṇabhaye upaṭṭhite. Hetuatthe vā etaṃ bhummavacanaṃ.
他说:「那是你啊,曾与我们结缘,作为天众的使者,因求生存而勤求劳作,满怀决心,生起意志感得护持的那人。这就是对你的称呼。恐惧之心是害怕之意,恐惧即有危殆之义。恐惧外显于色,面色变化显露其善恶。长老当时曾言:‘若魔来扰,我必不执著而涅槃,痛苦负担将自消散。’于是生起明显的喜悦与欢喜。在此种极大恐怖中,临近死亡而生大恐惧。此乃因缘所致,这是真言之由来。
Idāni thero coragāmaṇissa paṭivacanadānamukhena dhammaṃ desento –
如今,长老站在盗贼家门前,以答辞示范的因缘讲法——
§707
707.
‘‘Natthi cetasikaṃ dukkhaṃ, anapekkhassa gāmaṇi;
『心中没有痛苦,彼不拘泥的俗人;
Atikkantā bhayā sabbe, khīṇasaṃyojanassa ve.
克服了所有恐怖,已断尽了缠累之根。
§708
708.
‘‘Khīṇāya bhavanettiyā, diṭṭhe dhamme yathātathe;
「因断尽有漏之住处,现见法如实相应;
Na bhayaṃ maraṇe hoti, bhāranikkhepane yathā.
故死时无生怖畏,如释重负安然。」
§709
709.
‘‘Suciṇṇaṃ brahmacariyaṃ me, maggo cāpi subhāvito;
「我清净持戒道,行途亦皆善趣;
Maraṇe me bhayaṃ natthi, rogānamiva saṅkhaye.
临死无生怖惧,如病逝后涅槃。」
§710
710.
‘‘Suciṇṇaṃ brahmacariyaṃ me, maggo cāpi subhāvito;
『纯净的出家生活』者,吾之行路清净,途径亦愈加善美;
Nirassādā bhavā diṭṭhā, visaṃ pitvāva chaḍḍitaṃ.
目见无忧无惧,如同毒物饮尽而舍弃。
§711
711.
七百一十一。
‘‘Pāragū anupādāno, katakicco anāsavo;
『彼岸行者无执著』,罔蔽无污,任事自在;
Tuṭṭho āyukkhayā hoti, mutto āghātanā yathā.
于寿命终止时心意满足,犹如被斩断者获自由。
§712
712.
七百一十二。
‘‘Uttamaṃ dhammataṃ patto, sabbaloke anatthiko;
『已得至高正法,此法对诸世无有害。』
Ādittāva gharā mutto, maraṇasmiṃ na socati.
『如脱离燃烧炉宅,於死中不生忧惧。』
§713
713.
七百一十三。
‘‘Yadatthi saṅgataṃ kiñci, bhavo vā yattha labbhati;
『众生所有聚合及得之生,有为悉无常,』
Sabbaṃ anissaraṃ etaṃ, iti vuttaṃ mahesinā.
『此义已由大神说,云此法全无自主。』
§714
714.
七百一十四。
‘‘Yo taṃ tathā pajānāti, yathā buddhena desitaṃ;
『若有彼稍微了解如来所说者』,
Na gaṇhāti bhavaṃ kiñci, sutattaṃva ayoguḷaṃ.
『则不受任何轮回之苦,正如没有被杂乱芥蒂所纠缠一般』。
§715
715.
‘‘Na me hoti ‘ahosi’nti, ‘bhavissa’nti na hoti me;
『我心中不生“我昔有过”之念,亦无“将来有”之想;』
Saṅkhārā vigamissanti, tattha kā paridevanā.
『诸行已灭,则何以忧悲?』
§716
716.
‘‘Suddhaṃ dhammasamuppādaṃ, suddhaṃ saṅkhārasantatiṃ;
『纯净的法起』者,纯净的行蕴绵延。
Passantassa yathābhūtaṃ, na bhayaṃ hoti gāmaṇi.
见者如实,游方者便无畏惧。
§717
717.
七百一十七。
‘‘Tiṇakaṭṭhasamaṃ lokaṃ, yadā paññāya passati;
『世界如禾捆』者,当智慧现前观察,
Mamattaṃ so asaṃvindaṃ, ‘natthi me’ti na socati.
我执无明未破者,于此不生忧惧言‘我无有’。
§718
718.
七百一十八。
‘‘Ukkaṇṭhāmi sarīrena, bhavenamhi anatthiko;
『我对身心生起厌恶,认为身体本属无益;』
Soyaṃ bhijjissati kāyo, añño ca na bhavissati.
『此身必当腐坏,别无第二存在。』
§719
719.
『第七百一十九。』
‘‘Yaṃ vo kiccaṃ sarīrena, taṃ karotha yadicchatha;
『诸君若意欲行何所事,尽可为之;』
Na me tappaccayā tattha, doso pemañca hehitī’’ti. –
『于此无我障碍,亦无嗔爱害害。』
Imā gāthā abhāsi.
『此偈已说。』
§720
720.
七百二十。
‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
「听闻彼语,莫大震惊寒毛皆竖;
Satthāni nikkhipitvāna, māṇavā etadabravu’’nti. –
师已远去,学童如是言」——
Ayaṃ saṅgītikārehi vuttagāthā. Ito aparā tisso corānaṃ, therassa ca vacanapaṭivacanagāthā –
此为歌唱者所述偈语。从此以后,还有三盗者及长老言语应答偈——
§721
721.
七百二十一。
‘‘Kiṃ bhadante karitvāna, ko vā ācariyo tava;
「尊者,作何所为?谁为你的师?」
Kassa sāsanamāgamma, labbhate taṃ asokatā.
谁依止此教法,便能得脱离不悦之苦。
§722
722.
七百二十二。
‘‘Sabbaññū sabbadassāvī, jino ācariyo mama;
『全知全见者,胜利者,乃吾师也;
Mahākāruṇiko satthā, sabbalokatikicchako.
大慈悲者,导师,普度众生苦难者。』
§723
723.
七百二十三。
‘‘Tenāyaṃ desito dhammo, khayagāmī anuttaro;
『因此所宣说之法,灭尽者,无上无等;'}
Tassa sāsanamāgamma, labbhate taṃ asokatā.
承接彼教法,即能获得不忧不恼。
§724
724.
第七百二十四。
‘‘Sutvāna corā isino subhāsitaṃ, nikkhippa satthāni ca āvudhāni ca;
听闻盗贼及杀人者以善言述说,如实陈列武器与兵器;
Tamhā ca kammā viramiṃsu eke, eke ca pabbajjamarocayiṃsu.
有人由此断除恶业,有人因而生出离心。
§725
725.
第七百二十五。
‘‘Te pabbajitvā sugatassa sāsane, bhāvetva bojjhaṅgabalāni paṇḍitā;
他们出家依止善知识的教法,精进修习觉支之力,成为智慧者;
Udaggacittā sumanā katindriyā, phusiṃsu nibbānapadaṃ asaṅkhata’’nti. –
心志高远且柔和,感知进入无为灭尽之境。
Imāpi saṅgītikārehi vuttagāthā.
这也是以歌唱形式所述之偈语。
Tattha natthi cetasikaṃ dukkhaṃ, anapekkhassa, gāmaṇīti gāmaṇi, apekkhāya, taṇhāya, abhāvena anapekkhassa mādisassa, lohitasabhāvo pubbo viya, cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ natthi, domanassābhāvāpadesena bhayābhāvaṃ vadati. Tenāha ‘‘atikkantā bhayā sabbe’’ti. Atikkantā bhayā sabbeti khīṇasaṃyojanassa arahato pañcavīsati mahābhayā, aññe ca sabbepi bhayā ekaṃsena atikkantā atītā, apagatāti attho.
因无所预期,心中无烦恼痛苦,称此为『行者』。因对无所期待、渴爱和憎恶皆不起反应,故心无苦痛。苦痛如初期流血状,若无痛则无忧愁,因无忧愁则无恐惧,故称无恐惧。故云『诸怖皆超越』。此『诸怖皆超越』者,即阿拉汉灭尽五分大怖,其他怖也悉超越,谓已远离逝去无余。
Diṭṭhe dhamme yathātatheti catusaccadhamme pariññāpahānasacchikiriyabhāvanāvasena maggapaññāya yathābhūtaṃ diṭṭhe. Maraṇeti maraṇahetu. Bhāranikkhepane yathāti yathā koci puriso sīse ṭhitena mahatā garubhārena saṃsīdanto tassa nikkhepane, apanayane na bhāyati, evaṃ sampadamidanti attho. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
见法如实即见法如是,乃以四圣谛、证悟正行、道之智慧,实相见法。所谓死者乃死因。重物卸下,正如有人头上顶着大重物盘坐时,卸去重负,不觉恐惧,意义亦如是。世尊昔言——
‘‘Bhārā have pañcakkhandhā, bhārahāro ca puggalo;
『五蕴即为重负,承载重负者亦为人;
Bhārādānaṃ dukhaṃ loke, bhāranikkhepanaṃ sukha’’nti. (saṃ. ni. 3.22);
世间受重负苦,卸下重负则乐。』(相应部第三章22节)
Suciṇṇanti suṭṭhu caritaṃ. Brahmacariyanti, sikkhattayasaṅgahaṃ sāsanabrahmacariyaṃ. Tato eva maggo cāpi subhāvito aṭṭhaṅgiko ariyamaggopi sammadeva bhāvito. Rogānamiva saṅkhayeti yathā bahūhi rogehi abhibhūtassa āturassa rogānaṃ saṅkhaye pītisomanassameva hoti, evaṃ khandharogasaṅkhaye maraṇe mādisassa bhayaṃ natthi.
『清净』者,真实守持善行也。『梵行』者,为修习善法、护持教法的梵行也。从此道起,即八正道圣道亦受正起修理。正如众多疾病缠身的病人,其疾病消除后,便生欢喜安乐;同理,众蕴染病消除,临死时无畏惧。
Nirassādā bhavā diṭṭhāti tīhi dukkhatāhi abhibhūtā, ekādasahi aggīhi ādittā, tayo bhavā nirassādā, assādarahitā, mayā diṭṭhā. Visaṃ pitvāva chaḍḍitanti pamādavasena visaṃ pivitvā tādisena payogena chaḍḍitaṃ viya maraṇe me bhayaṃ natthīti attho.
恒失乐者,所见为三苦所胜,十一种火焰所烧恶苦。此三为恒失乐、断忧、我见破除者,正如轻慢地弃毒药,如同服毒后弃绝毒物,以此因缘死亡时无所畏惧,是义。
Muttoāghātanā yathāti yathā corehi māraṇatthaṃ āghātanaṃ nīto kenaci upāyena tato mutto haṭṭhatuṭṭho hoti, evaṃ saṃsārapāraṃ, nibbānaṃ, gatattā pāragū, catūhipi upādānehi anupādāno, pariññādīnaṃ soḷasannaṃ kiccānaṃ katattā katakicco kāmāsavādīhi anāsavo, āyukkhayā āyukkhayahetu tuṭṭho somanassiko hoti.
如同被盗者为免死亡被胁迫,无奈弃财,从此解脱而得欢喜安乐;如是,彼已实现出离轮回,入涅槃,证得果位,远离四种取执,了知无漏,完成十六种任务,断除欲染烦恼,寿命终尽而心满意足生欢喜。
Uttamanti seṭṭhaṃ. Dhammatanti, dhammasabhāvaṃ. Arahatte siddhe sijjhanahetu iṭṭhādīsu tādibhāvaṃ. Sabbaloketi sabbalokasmimpi, dīghāyukasukhabahulatādivasena saṃyuttepi loke. Anatthikoti, anapekkho. Ādittāva gharā muttoti yathā koci puriso samantato ādittato pajjalitato gehato nissaṭo, tato nissaraṇanimittaṃ na socati, evaṃ khīṇāsavo maraṇanimittaṃ na socati.
优胜者为至上;法者为法性。于阿拉汉成就清净道理,破除贪欲等,类似火灭后熄灭之处,虽有火宅焚烧人,却不为火痛而忧愁;如是,断除烦恼者无所眷念死亡之因,故无忧惧。
Yadatthi saṅgataṃ kiñcīti yaṃkiñci imasmiṃ loke atthi, vijjati, upalabbhati saṅgataṃ, sattehi saṅkhārehi vā samāgamo, samodhānaṃ. ‘‘Saṅkhata’’ntipi pāṭho, tassa yaṃkiñci paccayehi samacca sambhuyya kataṃ, paṭiccasamuppannanti attho. Bhavo vā yattha labbhatīti yasmiṃ sattanikāye yo upapattibhavo labbhati. Sabbaṃ anissaraṃ etanti sabbametaṃ issararahitaṃ, na ettha kenaci ‘‘evaṃ hotū’’ti issariyaṃ vattetuṃ sakkā. Iti vuttaṃ mahesināti ‘‘sabbe dhammā anattā’’ti evaṃ vuttaṃ mahesinā sammāsambuddhena. Tasmā ‘‘anissaraṃ eta’’nti pajānanto maraṇasmiṃ na socatīti yojanā.
所谓有为者,即此世界中存在、显现、可得之所有;由诸存在、行法聚合、相应合成,称为因缘生起。无常意为无自主,因无有一固定实有可称之‘如是’,皆缘和合而有之。如释迦佛所说『诸法无我』,因此智者了知无常,即不为死亡之相所忧恼。
Nagaṇhāti bhavaṃ kiñcīti yo ariyasāvako ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādinā (dha. pa. 277) yathā buddhena bhagavatā desitaṃ, tathā taṃ bhavattayaṃ vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya pajānāti. So yathā koci puriso sukhakāmo divasaṃ santattaṃ ayoguḷaṃ hatthena na gaṇhāti, evaṃ kiñci khuddakaṃ vā mahantaṃ vā bhavaṃ na gaṇhāti, na tattha taṇhaṃ karotīti attho.
了知存在无自性,正如圣弟子通过佛陀所说『诸行无常』等经典,经由内观见智明了彼世间法。若有欲乐之人,整日持杖驱赶蚊虫,如是虽小或大任何有为法皆不执著,不生渴爱。
Na me hoti ‘‘ahosi’’nti ‘‘atītamaddhānaṃ ahaṃ īdiso ahosi’’nti attadiṭṭhivasena na me cittappavatti atthi diṭṭhiyā sammadeva ugghāṭitattā, dhammasabhāvassa ca sudiṭṭhattā. ‘‘Bhavissa’’nti na hoti meti tato eva ‘‘anāgatamaddhānaṃ ahaṃ ediso kathaṃ nu kho bhavissaṃ bhaveyya’’nti evampi me na hoti. Saṅkhārā vigamissantīti evaṃ pana hoti ‘‘yathāpaccayaṃ pavattamānā saṅkhārāva, na ettha koci attā vā attaniyaṃ vā, te ca kho vigamissanti , vinassissanti, khaṇe khaṇe bhijjissantī’’ti. Tattha kā paridevanāti evaṃ passantassa mādisassa tattha saṅkhāragate kā nāma paridevanā.
我没有‘我曾经存在’或‘过去时间里我这样存在’之见解,依自见而言,我没有心念回转,也无正确显露的见解,且法的体性明了无疑。‘将要存在’这念头也无,我亦不曾生起‘未来时段我将如此’的想法。如是,我没有这类心态。流转之法会消散,情况确实如此。因缘所生的流转法,会依条件发生,不存在任何我或无我,这法终将消散灭尽,时时刻刻消逝破坏。至于忧伤为何,观察如是,见到流转法消逝,就晓得那种忧伤为何而起。
Suddhanti kevalaṃ, attasārena asammissaṃ. Dhammasamuppādanti paccayapaccayuppannadhammasamuppattiṃ avijjādipaccayehi saṅkhārādidhammamattappavattiṃ. Saṅkhārasantatinti kilesakammavipākappabhedasaṅkhārapabandhaṃ. Passantassa yathābhūtanti saha vipassanāya maggapaññāya yāthāvato jānantassa.
清净者究竟纯净,自性无染。法的生起乃因缘生起,依识无明等众因缘,流转法之体性随缘变化而显现。流转法连续,是因烦恼业果差别形成的流转法缠累。观察者真实如实具足观慧与道智,方得究竟了知此义。
Tiṇakaṭṭhasamaṃ lokanti yathā araññe apariggahe tiṇakaṭṭhe kenaci gayhamāne aparassa ‘‘mayhaṃ santakaṃ ayaṃ gaṇhatī’’ti na hoti, evaṃ so asāmikatāya tiṇakaṭṭhasamaṃ saṅkhāralokaṃ yadā paññāya passati, so tattha mamattaṃ asaṃvindaṃ asaṃvindanto alabhanto akaronto. Natthi meti ‘‘ahu vata sohaṃ, taṃ me natthī’’ti na socati.
世间如同一把茅草堆,若荒野中有人占有一堆茅草,他人不会说‘这是我的’,亦无占有意念。如是,当智慧洞察流转法世界之时,彼不染著于我之念,虽不觉察亦不执著,无所取,无所有。心中了知‘我无此所有’,不生忧伤。
Ukkaṇṭhāmi sarīrenāti asārakena abhinudena dukkhena akataññunā asuciduggandhajegucchapaṭikkūlasabhāvena iminā kāyena ukkaṇṭhāmi imaṃ kāyaṃ nibbindanto evaṃ tiṭṭhāmi. Bhavenamhi anatthikoti sabbenapi bhavena anatthiko amhi, na kiñci bhavaṃ patthemi. Soyaṃ bhijjissati kāyoti ayaṃ mama kāyo idāni tumhākaṃ payogena aññathā vā aññattha bhijjissati. Añño ca na bhavissatīti añño kāyo mayhaṃ āyatiṃ na bhavissati, punabbhavābhāvato.
我厌弃身躯,因其无常故,感受无用,且因恶臭及污秽集结而难以喜爱。对此身厌烦,内心生起无愿意,因我不生此身,所以我不执著于身。今我身必灭,因你们的相续用世,此身或有转变。无他身将生于我,未来无他我身,如此生死轮回无终。
Yaṃ vo kiccaṃ sarīrenāti yaṃ tumhākaṃ iminā sarīrena payojanaṃ, taṃ karotha yadicchatha, icchatha ce. Na me tappaccayāti, taṃ nimittaṃ imassa sarīrassa tumhehi yathicchitakiccassa karaṇahetu. Tatthāti tesu karontesu ca akarontesu ca. Doso pemañca hehitīti yathākkamaṃ paṭigho anunayo na bhavissati, attano bhave apekkhāya sabbaso pahīnattāti adhippāyo. Aññapaccayā aññattha ca paṭighānunayesu asantesupi tappaccayā, ‘‘tatthā’’ti vacanaṃ yathādhigatavasena vuttaṃ.
你们有意欲对此身体所行之事,便去做吧,喜欢则为。无观我执,此身即成你们做事的因缘。因缘即在于做与不做之间。若无嗔恨与执著,心无阻碍,全然舍弃我见,即为此意。虽无我执,因他缘亦有嗔恨等不安,故说‘在此为是’的话,此乃正义所显。
Tassāti adhimuttattherassa. Taṃ vacananti ‘‘natthi cetasikaṃ dukkha’’ntiādikaṃ maraṇe bhayābhāvādidīpakaṃ, tato eva abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ vacanaṃ sutvā. Māṇavāti corā. Corā hi ‘‘māṇavā’’ti vuccanti ‘‘māṇavehi saha gacchanti katakammehi akatakammehipī’’tiādīsu (ma. ni. 2.149) viya.
此为上座长老之语,谓‘无心之苦’等现象无于死亡畏惧中现起,闻此非凡震惊之语。马那瓦以盗贼比喻:盗贼即称‘马那瓦’,同马那瓦行事者,同盗行人,依此义类(见《中部·第二百四十九经》)。
Kiṃbhadante karitvānāti, bhante, kiṃ nāma tapokammaṃ katvā. Ko vā tava ācariyo kassa sāsanaṃ, ovādaṃ nissāya ayaṃ asokatā maraṇakāle sokābhāvo labbhatīti etaṃ atthaṃ abravuṃ, pucchāvasena kathesuṃ, bhāsiṃsu.
尊者们说道:「尊者,请问什么名为苦行?何为苦行之功?你的老师是谁?他的教法为何?他以何种劝导为依据,说出『人在临终时若不悲伤,则无忧虑』之义,故以问话方式诠释,因而对答而语」。
Taṃ sutvā thero tesaṃ paṭivacanaṃ dento ‘‘sabbaññū’’tiādimāha. Tattha sabbaññūti paropadesena vinā sabbapakārena sabbadhammāvabodhanasamatthassa ākaṅkhāpaṭibaddhavuttino anāvaraṇañāṇassa adhigamena atītādibhedaṃ sabbaṃ jānātīti, sabbaññū. Teneva samantacakkhunā sabbassa dassanato sabbadassāvī. Yamhi anāvaraṇañāṇaṃ, tadeva sabbaññutaññāṇaṃ, nattheva asādhāraṇañāṇapāḷiyā virodho visayuppattimukhena aññehi asādhāraṇabhāvadassanatthaṃ ekasseva ñāṇassa dvidhā vuttattā. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ itivuttakavaṇṇanāyaṃ (itivu. aṭṭha. 38) vitthārato vuttamevāti tattha vuttanayeneva veditabbaṃ. Pañcannampi mārānaṃ vijayato jino, hīnādivibhāgabhinne sabbasmiṃ sattanikāye adhimuttavuttitāya mahatiyā karuṇāya samannāgatattā mahākāruṇiko, diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ veneyyānaṃ anusāsanato satthā, tato eva sabbalokassa kilesarogatikicchanato sabbalokatikicchako, sammāsambuddho ācariyo mamāti yojanā. Khayagāmīti nibbānagāmī.
长老闻言,答曰:「称为『诸法通达者』。所谓『诸法通达者』,者,具备劝导他人、称扬一切功德、悉知诸法之理之能力,借此通达无漏之智,乃能知晓过去与现在诸法差别,故称诸法通达者。以此通达眼遍知一切,称为全见者。于无漏慧中,即为诸法通达之智。若无此异般常智之分,则无专一智以彰显异常之法相。此理应如是理解,依此经文注解详细说明,如经所述普遍应知。胜过诸魔五种,其为诸众中最胜者,出于慈悲及悲悯之大悲心;教法真实,善巧指导如法依止真理之众生。此世尊为解脱烦恼之导师,因缘众生烦闷而忧苦世间,乃正觉者大老师、我之导师。寂灭道往者,称为涅槃归者」。
Evaṃ therena satthu sāsanassa ca guṇe pakāsite paṭiladdhasaddhā ekacce corā pabbajiṃsu, ekacce upāsakattaṃ pavedesuṃ. Tamatthaṃ dīpento dhammasaṅgāhakā ‘‘sutvāna corā’’tiādinā dve gāthā abhāsiṃsu. Tattha isinoti adhisīlasikkhādīnaṃ esanaṭṭhena isino, adhimuttattherassa. Nikkhippāti pahāya. Satthāni ca āvudhāni cāti asiādisatthāni ceva dhanukalāpādiāvudhāni ca. Tamhā ca kammāti tato corakammato.
于是,长老已清楚了解世尊教法之功德,得坚固信心。随之,一些盗贼出家修道,一些居士皈依。对此,护法者闻言盗贼二句偈语而发声赞叹。此护法者为律藏及戒法之护持人,尊为长老中之尊长。破弃旧恶,断除恶业。世尊昔时所制防卫教法器具,譬如弓箭等,皆因盗贼恶业而称此盗贼行为为恶业。
Te pabbajitvā sugatassa sāsaneti te corā sobhanagamanatādīhi sugatassa bhagavato sāsane pabbajjaṃ upagantvā. Bhāvanāvisesādhigatāya odagyalakkhaṇāya pītiyā samannāgamena udaggacittā. Sumanāti somanassappattā. Katindriyāti bhāvitindriyā. Phusiṃsūti aggamaggādhigamena asaṅkhataṃ nibbānaṃ adhigacchiṃsu. Adhimutto kira core nibbisevane katvā, te tattheva ṭhapetvā, mātu santikaṃ gantvā, mātaraṃ āpucchitvā, paccāgantvā tehi saddhiṃ upajjhāyassa santikaṃ gantvā, pabbājetvā upasampadaṃ akāsi. Atha tesaṃ kammaṭṭhānaṃ ācikkhi , te nacirasseva arahatte patiṭṭhahiṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘pabbajitvā…pe… asaṅkhata’’nti.
这些盗贼出家,向如来之教法皈依。因具足修习之特殊功德、喜悦者,心念高升,感受欢喜满足;精进修己具足六根;以最高智慧得无依止涅槃解脱,成就得阿拉汉果。据说这些盗贼入灭后,遗体安置于原处,前往母亲所在处,询问母亲身体安否,复返,与导师共往导师处,受授具足上座比库戒。继而示现修业根本,久而复得阿拉汉果证成。如经云:「出家后……得无依止涅槃」。
Adhimuttattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿地穆达长老偈注释完毕。
2. Pārāpariyattheragāthāvaṇṇanā2. 巴拉巴利亚长老偈注释
Samaṇassa ahu cintātiādikā āyasmato pārāpariyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarassa brāhmaṇamahāsālassa putto hutvā nibbatti. Tassa vayappattassa gottavasena pārāpariyotveva samaññā ahosi. So tayo vede uggahetvā brāhmaṇasippesu nipphattiṃ gato. Ekadivasaṃ satthu dhammadesanākāle jetavanavihāraṃ gantvā parisapariyante nisīdi. Satthā tassa ajjhāsayaṃ oloketvā indriyabhāvanāsuttaṃ (ma. ni. 3.453) desesi. So taṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbaji. Taṃ suttaṃ uggahetvā tadatthamanucintesi. Yathā pana anucintesi, svāyamattho gāthāsu eva āvi bhavissati. So tathā anuvicintento āyatanamukhena vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ patto. Aparabhāge attanā cintitākāraṃ pakāsento –
此为长老阿耶萨摩帕拉帕里耶尊者之偈,意即:「有一意念:何因起?此亦古佛所经历,成就更迭,於各世间生死流转,修习善业,归入如来所。今世生成在萨瓦提一大婆罗门之家,为三世弟子长阿耶萨摩。诸智慧通达此道后,归于婆罗门家中。某日,世尊于祗阵林讲法时巡视众僧,视察根尘调控制教法。此尊者闻说具足信心出家,听闻教法后深思,思考其意,亦即此偈将入经藏。经偈自成,转而依止五处观法,入不生法般若,短期内证成阿拉汉果。后来揭示所思之法相,续入深思,
§726
726.
‘‘Samaṇassa ahu cintā, pārāpariyassa bhikkhuno;
『沙门』者,是指那些放下世俗,远离烦恼,静心修行的出家人。『比库』者,是指正式受具戒,比沙门更具严格戒律的修行者。
Ekakassa nisinnassa, pavivittassa jhāyino.
『独自一人而坐』者,表示修行者孤高自守,不随外缘,专心致志于禅定之中。『清静修习禅定』者,表明此人离尘绝欲,心境安宁,专注于内心的净化。
§727
727.
七百二十七。
‘‘Kimānupubbaṃ puriso, kiṃ vataṃ kiṃ samācāraṃ;
『人何以顺序而行』者,问修道人在修行过程中,应循何次第次序,依何规律而行。『何事为所作』者,意即人自行持何行为,循何规范而修。
Attano kiccakārīssa, na ca kañci viheṭhaye.
『自己当作之事』者,指修行者所应承担的自我精进修持之法。『不违背任何人』者,表明行持不可有妨害他人、扰乱僧团之行为,应守戒律,维护和合。
§728
728.
七百二十八。
‘‘Indriyāni manussānaṃ, hitāya ahitāya ca;
『根境』者,为护持人类之利益与非利益而设;
Arakkhitāni ahitāya, rakkhitāni hitāya ca.
若不加防护,则成危害;若加防护,则成利益。
§729
729.
七百二十九。
‘‘Indriyāneva sārakkhaṃ, indriyāni ca gopayaṃ;
应以自根为护,亦应守护诸根;
Attano kiccakārīssa, na ca kañci viheṭhaye.
如是为己事所行,而不为他人作破坏。
§730
730.
七百三十。
‘‘Cakkhundriyaṃ ce rūpesu, gacchantaṃ anivārayaṃ;
若眼根于色法中无障碍流转,
Anādīnavadassāvī, so dukkhā na hi muccati.
如同无痛所显,虽是苦却无解脱。
§731
731.
‘‘Sotindriyaṃ ce saddesu, gacchantaṃ anivārayaṃ;
若耳根于声音中无障碍流转,
Anādīnavadassāvī, so dukkhā na hi muccati.
如同无痛所显,虽是苦却无解脱。
§732
732.
‘‘Anissaraṇadassāvī, gandhe ce paṭisevati;
『无依观者』者,若对香气生憎恶心者;
Na so muccati dukkhamhā, gandhesu adhimucchito.
则彼不从苦中解脱,反于香气中仍未得解脱。
§733
733.
‘‘Ambilaṃ madhuraggañca, tittakaggamanussaraṃ;
『酸甜苦』,并『苦味』,及『涩味』三者明念者;
Rasataṇhāya gadhito, hadayaṃ nāvabujjhati.
为口渴所缠绕,心不能得解脱。
§734
734.
‘‘Subhānyappaṭikūlāni , phoṭṭhabbāni anussaraṃ;
『顺美善行所遭之逆境,所触之事,宜当思惟。』
Ratto rāgādhikaraṇaṃ, vividhaṃ vindate dukhaṃ.
『激情与贪欲为苦之根本,种类繁多而生种种痛苦。』
§735
735.
‘‘Manaṃ cetehi dhammehi, yo na sakkoti rakkhituṃ;
『若人不善护持心及心所法,』
Tato naṃ dukkhamanveti, sabbehetehi pañcahi.
『则依此五因缘,种种苦受随之而来。』
§736
736.
‘‘Pubbalohitasampuṇṇaṃ, bahussa kuṇapassa ca;
「早红色满溢,且多为斑驳之色;
Naravīrakataṃ vagguṃ, samuggamiva cittitaṃ.
如人心志焚烧般动荡不安,恍如焚烧之火般猛烈。」
§737
737.
第七三七偈。
‘‘Kaṭukaṃ madhurassādaṃ, piyanibandhanaṃ dukhaṃ;
「辛辣且带甜味,令人深爱而痛苦;
Khuraṃva madhunā littaṃ, ullihaṃ nāvabujjhati.
如刀刃沾染蜂蜜,挑起伤口却无法觉察。」
§738
738.
第七三八偈。
‘‘Itthirūpe itthisare, phoṭṭhabbepi ca itthiyā;
『女性』者,指具有女性形象者,且必定为女性;
Itthigandhesu sāratto, vividhaṃ vindate dukhaṃ.
在女性身上所现之气味中,有甘美芳香,亦有种种不同的苦味。
§739
739.
第七百三十九。
‘‘Itthisotāni sabbāni, sandanti pañca pañcasu;
各种女性气味,分别散布于五处五处;
Tesamāvaraṇaṃ kātuṃ, yo sakkoti vīriyavā.
能遮蔽这些气味者,唯有具足精进的人。
§740
740.
第七百四十。
‘‘So atthavā so dhammaṭṭho, so dakkho so vicakkhaṇo;
『如是义者』者,即『以法为乐』者,如此精通,如此知达,如此巧慧,
Kareyya ramamānopi, kiccaṃ dhammatthasaṃhitaṃ.
即使在欢喜中,也当依法义所集成之事而为所作。
§741
741.
‘‘Atho sīdati saññuttaṃ, vajje kiccaṃ niratthakaṃ;
『然后收摄』者,谓摄制所作,不做无益之事,
Na taṃ kiccanti maññitvā, appamatto vicakkhaṇo.
以精进巧慧不轻慢,不以为无事而作,无所妄为。
§742
742.
‘‘Yañca atthena saññuttaṃ, yā ca dhammagatā rati;
『所依止之处为意所染著者,与所随法之欢喜;』
Taṃ samādāya vattetha, sā hi ve uttamā rati.
『以此为断,谓此为上等欢喜。』
§743
743.
『七四三。』
‘‘Uccāvacehupāyehi, paresamabhijigīsati;
『以邪恶手段,欲显现于他人;』
Hantvā vadhitvā atha socayitvā, ālopati sāhasā yo paresaṃ.
『杀害之后又伤心哀号,强行涂抹者,即为他人。』
§744
744.
『七四四。』
‘‘Tacchanto āṇiyā āṇiṃ, nihanti balavā yathā;
「正如勇猛之士能以力打击猛兽而杀死,
Indriyānindriyeheva, nihanti kusalo tathā.
与此相似,有德之人能以根路战胜别根而调伏之。」
§745
745.
‘‘Saddhaṃ vīriyaṃ samādhiñca, satipaññañca bhāvayaṃ;
「应当培养信心、精进、定力,及念慧;
Pañca pañcahi hantvāna, anīgho yāti brāhmaṇo.
分别斩断五根五力,圣人无惑而通达法义。」
§746
746.
‘‘So atthavā so dhammaṭṭho, katvā vākyānusāsaniṃ;
“若以义为著,或依教法而立言;
Sabbena sabbaṃ buddhassa, so naro sukhamedhatī’’ti. – imā gāthā abhāsi;
世尊一切诸法悉皆具足,此人因之欢喜安乐。”——此偈如此宣说;
Tattha samaṇassāti pabbajitassa. Ahūti ahosi. Cintāti dhammacintā dhammavicāraṇā. Pārāpariyassāti pārāparagottassa. ‘‘Pārācariyassā’’tipi paṭhanti. Bhikkhunoti saṃsāre bhayaṃ ikkhanasīlassa. Ekakassāti asahāyassa, etena kāyavivekaṃ dasseti. Pavivittassāti pavivekahetunā kilesānaṃ vikkhambhanena vivekaṃ āraddhassa, etena cittavivekaṃ dasseti. Tenāha ‘‘jhāyino’’ti. Jhāyinoti jhāyanasīlassa, yonisomanasikāresu yuttassāti attho. Sabbametaṃ thero attānaṃ paraṃ viya katvā vadati.
其中“沙门”者,谓已出家者。谓之“呼唤”,即是念头起也。思惟者,谓法之思维、法之探究也。“超越他类”者,指他姓彼类。称为“通行彼师”,是也。谓“比库”者,于轮回中怖惧断绝者。谓“独行者”,无依无助,正以此示身心分别隔离。谓“已离散者”,因离群之故,断烦恼而求出离,示意心之分别,故谓之“禅定者”。“禅定者”指具禅定品德、精进正念之人。长老如是自说,也谓他法不二立。
‘‘Kimānupubba’’ntiādinā taṃ cintanaṃ dasseti. Tattha paṭhamagāthāyaṃ tāva kimānupubbanti anupubbaṃ anukkamo, anupubbameva vakkhamānesu vatasamācāresu ko anukkamo, kena anukkamena te paṭipajjitabbāti attho. Puriso kiṃ vataṃ kiṃ samācāranti atthakāmo puriso samādiyitabbaṭṭhena ‘‘vata’’nti laddhanāmaṃ, kīdisaṃ sīlaṃ samācāraṃ, samācaranto, attano kiccakārī kattabbakārī assa, kañci sattaṃ na ca viheṭhaye, na bādheyyāti attho. Attano kiccaṃ nāma samaṇadhammo, saṅkhepato sīlasamādhipaññā, taṃ sampādentassa paraviheṭhanāya lesopi natthi tāya sati samaṇabhāvasseva abhāvato.
又以“何谓渐次?”等语说明其思惟:首偈中所说之“渐次”,即为渐进、顺次,谓循序渐进。因循习俗,何人依止,所由渐进修行。人者,即为人类也。所谓“(修)法为义”,指世人应守戒为本,行持正行,不伤害他七众,意即不加害人;守自业所任,正思行持,称此为“沙门之法”,简言之,即为戒定慧也。守此戒无扰乱,故“念作沙门之体”之义。
Yathāha bhagavā – ‘‘na hi pabbajito parūpaghātī, na samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto’’ti (dha. pa. 184). Ettha ca vataggahaṇena vārittasīlaṃ gahitaṃ, samācāraggahaṇena samācaritabbato cārittasīlena saddhiṃ jhānavipassanādi, tasmā vārittasīlaṃ padhānaṃ. Tatthāpi ca yasmā indriyasaṃvare siddhe sabbaṃ sīlaṃ surakkhitaṃ, sugopitameva hoti, tasmā indriyasaṃvarasīlaṃ tāva dassetukāmo indriyānaṃ arakkhaṇe rakkhaṇe ca ādīnavānisaṃse vibhāvento ‘‘indriyāni manussāna’’ntiādimāha. Tattha indriyānīti rakkhitabbadhammanidassanaṃ, tasmā cakkhādīni cha indriyānīti vuttaṃ hoti. Manussānanti rakkhaṇayogyapuggalanidassanaṃ. Hitāyāti atthāya. Ahitāyāti anatthāya. Hontīti vacanaseso. Kathaṃ pana tāniyeva hitāya ca ahitāya hontīti āha ‘‘rakkhitānī’’tiādi. Tassattho – yassa cakkhādīni indriyāni satikavāṭena apihitāni, tassa rūpādīsu abhijjhādipāpadhammapavattiyā dvārabhāvato anatthāya pihitāni, tadabhāvato atthāya saṃvattantīti.
如世尊所说:“出家者非加害他人者,亦非破坏他法者”(《法句经·184偈》)。于此以斥除恶习、成立善行,宜与禅定与正见共持,故恶戒为重。又因五根具足,诸戒皆能护持,善于守护清净,故称以根意守护戒之威德。又“根”者,即诸根之受持示现,故称“眼等六根”。“人”者,即合适守护之人也。谓守护者,有益处也;不守护者,乃无益处。故说“被护者”,即彼守护眼六根者,因眼等诸根清净而无生贪欲恶业之门,故一切法利可成。
Indriyānevasārakkhanti yasmā indriyasaṃvaro paripuṇṇo sīlasampadaṃ paripūreti, sīlasampadā paripuṇṇā samādhisampadaṃ paripūreti, samādhisampadā paripuṇṇā paññāsampadaṃ paripūreti, tasmā indriyārakkhā attahitapaṭipattiyāva mūlanti dassento āha ‘‘indriyāneva sārakkha’’nti. Satipubbaṅgamena ārakkhena saṃrakkhanto yonisomanasikārena indriyāni eva tāva sammadeva rakkhanto, yathā akusalacorā tehi tehi dvārehi pavisitvā cittasantāne kusalaṃ bhaṇḍaṃ na vilumpanti, tathā tāni pidahantoti attho. Sārakkhanti ca saṃ-saddassa sābhāvaṃ katvā vuttaṃ, ‘‘sārāgo’’tiādīsu viya. ‘‘Saṃrakkha’’nti ca pāṭho. Indriyāni ca gopayanti tasseva pariyāyavacanaṃ, pariyāyavacane payojanaṃ nettiaṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. ‘‘Attano kiccakārīssā’’ti iminā attahitapaṭipattiṃ dasseti, ‘‘na ca kañci viheṭhaye’’ti iminā parahitapaṭipattiṃ, ubhayenāpi vā attahitapaṭipattimeva dasseti parāviheṭhanassāpi attahitapaṭipattibhāvato. Atha vā padadvayenapi attahitapaṭipattiṃ dasseti puthujjanassa sekkhassa ca parahitapaṭipattiyāpi attahitapaṭipattibhāvato.
守护六根者,即指根之摄护,生起十善德之完善,具足戒之功德,戒具足则定具足,定具足则慧具足,故称“只守护根本”。于正念先导之守护,以正思维善摄六根,如盗贼入门,心藏善物不被污损,贼亦虽在门口,却不能盗取,喻六根受正护惜亦复如是。此“守护”字,乃合于实义,说法通顺,如“深厌”、“运护”之类,且“守护”语为通假说法。守护六根者,乃守护之义,详见《净行论》注解。以“自任者”乃显自利行持,以“不破坏他人者”乃显利他行持,二者俱显仍依自己利益而行,连及他人利益,达两利也。若分以二词,更显自利,令胚胎学者亦知利他及自利行持。
Evaṃ rakkhitāni indriyāni hitāya hontīti vodānapakkhaṃ saṅkhepeneva dassetvā, arakkhitāni ahitāya hontīti saṃkilesapakkhaṃ pana vibhajitvā dassento ‘‘cakkhundriyaṃ ce’’tiādimāha. Tattha cakkhundriyaṃ ce rūpesu, gacchantaṃ anivārayaṃ. Anādīnavadassāvīti yo nīlapītādibhedesu iṭṭhāniṭṭhesu rūpāyatanesu gacchantaṃ yathāruci pavattantaṃ cakkhundriyaṃ anivārayaṃ, anivārayanto appaṭibāhanto tathāpavattiyaṃ ādīnavadassāvī na hoti ce, diṭṭhadhammikaṃ samparāyikañca ādīnavaṃ dosaṃ na passati ce . ‘‘Gacchantaṃ nivāraye anissaraṇadassāvī’’ti ca pāṭho. Tattha yo ‘‘diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissatī’’ti (saṃ. ni. 4.95) vuttavidhinā diṭṭhamatteyeva ṭhatvā satisampajaññavasena rūpāyatane pavattamāno tattha nissaraṇadassāvī nāma. Vuttavipariyāyena anissaraṇadassāvī daṭṭhabbo. So dukkhā na hi muccatīti so evarūpo puggalo vaṭṭadukkhato na muccateva. Ettha ca cakkhundriyassa anivāraṇaṃ nāma yathā tena dvārena abhijjhādayo pāpadhammā anvāssaveyyuṃ, tathā pavattanaṃ, taṃ pana atthato satisampajaññassa anuṭṭhāpanaṃ daṭṭhabbaṃ. Sesindriyesupi eseva nayo. Adhimucchitoti adhimuttataṇhāya mucchaṃ āpanno. Ambilanti ambilarasaṃ. Madhuragganti madhurarasakoṭṭhāsaṃ. Tathā tittakaggaṃ. Anussaranti assādavasena taṃ taṃ rasaṃ anuvicintento. Ganthitoti rasataṇhāya tasmiṃ tasmiṃ rase ganthito bandho. ‘‘Gadhito’’ti ca paṭhanti, gedhaṃ āpannoti attho. Hadayaṃ nāvabujjhatīti ‘‘dukkhassantaṃ karissāmī’’ti pabbajjādikkhaṇe uppannaṃ cittaṃ na jānāti na sallakkheti , sāsanassa hadayaṃ abbhantaraṃ anavajjadhammānaṃ sammaddanarasataṇhāya gadhito nāvabujjhati na jānāti, na paṭipajjatīti attho.
『如是守护根门利益者,为示现善护之义,略示护法之面;为言不善护则害之,辨示染污之体,说明“若眼根”等。此中,眼根者,乃指形色。对于形色,行者不阻遏前行。所谓无漏见者,乃如蓝、黄等诸色,随喜欢好随意流转于色界处,眼根不加限制,无所阻挡,若无阻挡,亦无对治之漏见。若非漏见,视所见法为真实而依据之,则无生起烦恼之害毒。有云:‘阻遏前行者谓无漏见。’此处所谓见法界限,依《增支》4.95所说,谓正住于所见量上,以觉知明了之智,现观眼界处而能止息者,称为无漏见。反之,若无漏意,则视为有漏见。此人因苦故,难以解脱。以此类推,眼根无阻遏,犹门外未闭,贪欲等恶法潜入。若能谨守戒备,正念正知维持,方可断除此害。其它根门亦复如是。所谓过度起染狂者,为被渴望之物所惑;如汁液饮饮,甘美浓烈。复如蜜蜂嗡嗡,回味无尽。痴者复三缠卷缚于嗜欲痴渴之苦。以“缚”谓嗜欲之苦缠连束缚。谓“缚”(gadhito)者,意指被缚困。若不能觉知心念之所起,虽发心出家欲断苦灭,然无察知心之内证,不知教法内心实相,因此不能修习证悟也。
Subhānīti sundarāni. Appaṭikūlānīti manoramāni, iṭṭhāni. Phoṭṭhabbānīti upādiṇṇānupādiṇṇappabhede phasse. Rattoti rajjanasabhāvena rāgena ratto. Rāgādhikaraṇanti rāgahetu. Vividhaṃ vindate dukhanti rāgapariḷāhādivasena diṭṭhadhammikañca nirayasantāpādivasena abhisamparāyañca nānappakāraṃ dukkhaṃ paṭilabhati.
『美好者,谓生起诸现象之美妙。不可憎者,谓令人心悦之所爱与所好。所触者,是诸触受之分别。爱欲者,谓以欢喜聚合于对境。爱欲之所缘,谓爱欲之根本。种种爱欲所生之烦恼苦痛,及依缘所起受恶趣之苦报,苦谛及连续苦等,故获种种不同之苦难,且多相俱现。』
Manaṃ cetehīti manañca etehi rūpārammaṇādīhi dhammārammaṇappabhedehi ca. Nanti puggalaṃ. Sabbehīti sabbehi pañcahipi. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo puggalo manaṃ, manodvāraṃ, etehi yathāvuttehi rūpādīhi pañcahi dhammehi dhammārammaṇappabhedato ca. Tattha pavattanakapāpakammanivāraṇena rakkhituṃ, gopituṃ na sakkoti, tato tassa arakkhaṇato naṃ puggalaṃ taṃnimittaṃ dukkhaṃ anveti, anugacchati, anugacchantañca etehi pañcahipi rūpārammaṇādīhi chaṭṭhārammaṇena saddhiṃ sabbehipi ārammaṇappaccayabhūtehi anugacchatīti. Ettha cakkhundriyaṃ, sotindriyañca asampattaggāhibhāvato ‘‘gacchantaṃ anivāraya’’nti vuttaṃ itaraṃ sampattaggāhīti ‘‘gandhe ce paṭisevatī’’tiādinā vuttaṃ. Tatthāpi ca rasataṇhā ca phoṭṭhabbataṇhā ca sattānaṃ visesato balavatīti ‘‘rasataṇhāya gadhito, phoṭṭhabbāni anussarantoti’’ vuttanti daṭṭhabbaṃ.
『谓意者,即为心所念处,乃依诸色境及他法境而起之心念。谓“众”者,为诸众多众生。谓“皆”者,为此五法中诸法皆悉。此云:若有人,意念、心门及依巴利文所说五法依诸色等法此中起。于此因生恶业而不能守护防卫彼心,致其不护患苦袭便随之,其亦从此五法及第六境处依缘随生。此中眼根及耳根因不善摄受,故谓“流转而不阻遏”。别已修习善法者,或谓“对香等缘顺治护”,亦如是。况嗜欲渴望及触染者,尘世众生力较强,所谓‘嗜欲渴望缠缚,触识顺随’,是所以咸谓难断惜之由也。』
Evaṃ aguttadvārassa puggalassa chahi dvārehi chasupi ārammaṇesu asaṃvaranimittaṃ uppajjanakadukkhaṃ dassetvā svāyamasaṃvaro yasmā sarīrasabhāvānavabodhena hoti, tasmā sarīrasabhāvaṃ vicinanto ‘‘pubbalohitasampuṇṇa’’ntiādinā gāthādvayamāha. Tassattho – sarīraṃ nāmetaṃ pubbena lohitena ca sampuṇṇaṃ bharitaṃ aññena ca pittasemhādinā bahunā kuṇapena, tayidaṃ naravīrena naresu chekena sippācariyena kataṃ vaggu maṭṭhaṃ lākhāparikammādinā cittitaṃ, anto pana gūthādiasucibharitaṃ samuggaṃ viya chavimattamanoharaṃ bālajanasammohaṃ dukkhasabhāvatāya nirayādidukkhatāpanato ca kaṭukaṃ, parikappasambhavena amūlakena assādamattena madhuratāya madhurassādaṃ, tato eva piyabhāvanibandhanena piyanibandhanaṃ, dussahatāya appatītatāya ca dukhaṃ, īdise sarīre assādalobhena mahādukkhaṃ paccanubhuyyamānaṃ anavabujjhanto loko madhuragiddho khuradhārālehakapuriso viya daṭṭhabboti.
『如前云,因未关门之人于六门中位生起不防护之苦难,并且以自身守护故,乃断知身本性。故观身为‘满布鲜血’等如诗云语,云及血并行色等积累,且为众辛苦所成,无异杂尘、污秽、难悦之所汇积,犹如虾蟆泥淤,迷倒众生而生苦苦之无常火热。其因未觉察本性,犹无明众生都市倾听甘味,故难见真味苦体。故观身身体之苦阵,即犹如锐利刀锋之不善触痛之烦恼生死苦轮也,世间犹如被迷惑之人而迷失方向。』
Idāni ete cakkhādīnaṃ gocarabhūtā rūpādayo vuttā, te visesato purisassa itthipaṭibaddhā kamanīyāti tattha saṃvaro kātabboti dassento ‘‘itthirūpe’’tiādimāha. Tattha itthirūpeti itthiyā catusamuṭṭhānikarūpāyatanasaṅkhāte vaṇṇe. Api ca yo koci itthiyā nivatthassa alaṅkārassa vā gandhavaṇṇakādīnaṃ vā piḷandhanamālānaṃ vā kāyapaṭibaddho vaṇṇo purisassa cakkhuviññāṇassa ārammaṇabhāvāya upakappati, sabbametaṃ ‘‘itthirūpa’’ntveva veditabbaṃ. Itthisareti itthiyā gītalapitahasitaruditasadde. Api ca itthiyā nivatthavatthassapi alaṅkataalaṅkārassapi itthipayoganipphāditā veṇuvīṇāsaṅkhapaṇavādīnampi saddā idha itthisaraggahaṇena gahitāti veditabbā. Sabbopeso purisassa cittaṃ ākaḍḍhatīti. ‘‘Itthirase’’ti pana pāḷiyā catusamuṭṭhānikarasāyatanavasena vuttaṃ. Itthiyā kiṃkārapaṭissāvitādivasena assavaraso ceva paribhogaraso ca itthirasoti eke. Yo pana itthiyā oṭṭhamaṃsasammakkhitakheḷādiraso, yo ca tāya purisassa dinnayāgubhattādīnaṃ raso, sabbopeso ‘‘itthiraso’’tveva veditabbo. Phoṭṭhabbepi ca itthiyā kāyasamphasso, itthisarīrārūḷhānaṃ vatthālaṅkāramālādīnaṃ phasso ‘‘itthiphoṭṭhabbo’’tveva veditabbo. Ettha ca yesaṃ itthirūpe itthisareti pāḷi, tesaṃ api-saddena itthirasasaṅgaho daṭṭhabbo. Itthigandhesūti itthiyā catusamuṭṭhānikagandhāyatanesu. Itthiyā sarīragandho nāma duggandho. Ekaccā hi itthī assagandhinī hoti, ekaccā meṇḍagandhinī, ekaccā sedagandhinī, ekaccā soṇitagandhinī, tathāpi tāsu andhabālo rajjateva. Cakkavattino pana itthiratanassa kāyato candanagandho vāyati, mukhato uppalagandho, ayaṃ na sabbāsaṃ hotīti, itthiyā sarīre ārūḷho āgantuko anulimpanādigandho ‘‘itthigandho’’ti veditabbo. Sārattoti suṭṭhu ratto gadhito mucchito, idaṃ pana padaṃ ‘‘itthirūpe’’tiādīsupi yojetabbaṃ. Vividhaṃ vindate dukhanti itthirūpādīsu sarāganimittaṃ diṭṭhadhammikaṃ vadhabandhanādivasena samparāyikaṃ pañcavidhabandhanādivasena nānappakāraṃ dukkhaṃ paṭilabhati.
『今说眼等所感之色等现象,且专注人之所好。言“妇色”,即指妇女肤色。言“妇色者”,即妇女肤色之四分制处中之颜肤色。若有人好色于妇女体肤饰物,及气香声味,及佩带饰物,皆缘于此所谓妇色,谓眼识及所依色境之缘故也。所谓“妇香”,指妇女身上四分制气味阿赖耶现识所摄恶臭,虽有时有蜜香檀香等良香,然此为入世故异香,非纯净常具美好也。所谓妇声,以歌唱、吟咏、和声、琴瑟笛箫等各种乐器发出之声称妇声。谓色声香为妇色中之开合根门相。心因其缘番染,故色声香好恶所生种种烦恼苦及死苦,因见所缘有害。』
Itthisotāni sabbānīti itthiyā rūpādiārammaṇāni sabbāni anavasesāni pañca taṇhāsotāni sandanti. Pañcasūti purisassa pañcasu dvāresu. Tesanti tesaṃ pañcannaṃ sotānaṃ. Āvaraṇanti saṃvaraṇaṃ, yathā asaṃvaro na uppajjati, evaṃ satisampajaññaṃ paccupaṭṭhapetvā saṃvaraṃ pavattetuṃ yo sakkoti, so vīriyavā āraddhavīriyo akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāyāti attho.
『妇耳根诸声皆为五种烦恼之根源。此五者,谓凡夫之五门也。此亦为五根之名。所谓障碍者,为彼五根之未守令清净之障碍,如若不守护,则无止息。若能正念正知察此五门,谨守摄护,其人为勇武,乃有精进精神,依正行弃恶取善,所得善法增长,谓此义也。』
Evaṃ rūpādigocare pabbajitassa paṭipattiṃ dassetvā idāni gahaṭṭhassa dassetuṃ ‘‘so atthavā’’tiādi vuttaṃ. Tattha so atthavā so dhammaṭṭho, so dakkho so vicakkhaṇoti so puggalo imasmiṃ loke atthavā, buddhimā, dhamme ṭhito, dhamme dakkho, dhamme cheko, analaso vā vicakkhaṇo iti kattabbatāsu kusalo nāma. Kareyya ramamānopi, kiccaṃ dhammatthasaṃhitanti geharatiyā ramamānopi dhammatthasaṃhitaṃ dhammato atthato ca anapetameva taṃ taṃ kattabbaṃ. Anuppannānaṃ bhogānaṃ uppādanaṃ, uppannānaṃ paripālanaṃ, paribhogañca kareyya, aññamaññaṃ, avirodhena, aññamaññaṃ, abādhanena, tivaggatthaṃ anuyuñjeyyāti adhippāyo . Ayañca nayo yesaṃ sammāpaṭipattiavirodhena tivaggatthassa vasena vattati bimbisāramahārājādīnaṃ viya, tesaṃ vasena vutto. Na yesaṃ kesañci vasenāti daṭṭhabbaṃ.
如是,在色等境界中出家者的修行表现已显现之后,现今应当向在家人显现其修行之时,就说“他是有益的”等诸语。此中“他是有益的”者,是指此人在此世间是有益的、有智慧的、安住于法中的、通达法的、周全善巧的。因此,此人在世间为有益者,聪慧者,依止法,通达法,检查法,勤勉而周全善巧者之义。即使正当娱乐时,若有职责事相应于法义,他亦应当承担;即使在家女性娱乐时,亦能根据法义,确实、恰当地完成当行之事。未产生的享用,应当促生;已产生的享用,应当维护;并且应当互相使用、相和合、互不违逆、互不侵害,三者合而运用谓之「调柔」。而此法则,犹如昔日玛哈国王宾比萨拉诸王子所实行的法,则是以此法则为依据。非以任何派别为依归者,必当认知。
Atho sīdati saññuttanti yadi idhaloke supasaṃhitaṃ diṭṭhadhammikaṃ atthaṃ pariggahetvā ṭhitaṃ. Vajje kiccaṃ niratthakanti samparāyikattharahitaṃ anatthupasaṃhitaṃ kiccaṃ sacepi vissajjeyya pariccajeyya. Na taṃ kiccanti maññitvā, appamatto vicakkhaṇoti satiavippavāsena appamatto vicāraṇapaññāsambhavena vicakkhaṇo anatthupasaṃhitaṃ, taṃ kiccaṃ mayā na kātabbanti maññitvā vivajjeyya.
随之,若有人约束收敛,乃因此世中高度归合、观法之义已受持定立而修持。倘若所作之事无益,且为后世之用且无正当缘由,属于无益且无收敛的事情者,即使愿舍弃、远离,亦不应持作。然而,若以心不散乱、具警觉慧眼审视,依正念流转、专注诸观正慧观察,而知其无益并非本当行为,吾不当作此。
Vivajjetvā pana yañca atthena saññuttaṃ, yā ca dhammagatā rati. Taṃ samādāya vattethāti yaṃkiñci diṭṭhadhammikasamparāyikappabhedena atthena hitena saṃyuttaṃ tadubhayahitāvahaṃ, yā ca adhikusaladhammagatā samathavipassanāsahitā rati, tadubhayaṃ sammā ādiyitvā pariggahaṃ katvā vatteyya. ‘‘Sabbaṃ ratiṃ dhammarati jinātī’’ti (dha. pa. 354) vacanato sā hi ekaṃsena uttamatthassa pāpanato uttamā rati nāma.
舍弃之后,对于一切与正法法相相续之合法喜悦,应当顺受并持续行之。所谓顺受,即对于任何基于可见法之正当与不正当差别者,或善法所带来之止观利益之喜悦,均应以正当心态均如法起念、受持、修习而活用。正如《法句经》第354偈云:“一切喜悦胜法乐所生”,此乃最高意义的快乐,而非欲恶所能及者。
Yaṃ pana kāmaratisaṃyuttaṃ kiccaṃ niratthakanti vuttaṃ, tassā anatthupasaṃhitabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘uccāvacehī’’tiādi vuttaṃ. Tattha uccāvacehīti mahantehi ceva khuddakehi ca. Upāyehīti nayehi. Paresamabhijigīsatīti paresaṃ santakaṃ āharituṃ icchati, pare vā sabbathā hāpeti, jināpeti paraṃ hantvā, vadhitvā atha socayitvā, ālopati sāhasā yo paresaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo puggalo kāmahetu pare hananto, ghātento, socento sandhicchedasandhiruhanapasayhāvahārādīhi nānupāyehi paresaṃ santakaṃ harituṃ vāyamanto sāhasākāraṃ karoti, ālopati, jigīsati sāpateyyavasena pare hāpeti, tassa taṃ kiccaṃ kāmaratisannissitaṃ anatthupasaṃhitaṃ ekantanihīnanti. Etena tappaṭipakkhato dhammagatāya ratiyā ekaṃsato uttamabhāvaṃyeva vibhāveti.
关于与贪欲相续的行为被称为无益时,教言此意有所显示,即“是以伪言”。这里所谓伪言,包括无论大小之不实语。所谓手段,意指方法。所谓贪欲者,即贪求他人之物,欲夺取他人所有,妄图除去或夺取他人之所有,伤害他人,致使其悲伤,强取他人之财物或权利等一切行为。此即所说伪言——即恣意以各种手段杀害、伤害他人,令他人悲痛,裂断人际关系,强行夺取他人财物之人,因而生出勇猛之愿望,致力于逼迫伤害他人,乃属于依赖贪欲而无益之行为,完全为恶劣之事。由此,对治此种贪欲所起的恶行,正法之喜乐体现为唯一之殊胜。
Idāni yaṃ ‘‘tesamāvaraṇaṃ kātuṃ yo sakkotī’’ti indriyānaṃ āvaraṇaṃ vuttaṃ, taṃ upāyena saha vibhāvento ‘‘tacchanto āṇiyā āṇiṃ, nihanti balavā yathā’’ti āha. Yathā balavā kāyabalena, ñāṇabalena ca samannāgato tacchako rukkhadaṇḍagataṃ āṇiṃ nīharitukāmo tato balavatiṃ āṇiṃ koṭento tato nīharati, tathā kusalo bhikkhu cakkhādīni indriyāni vipassanābalena nihantukāmo indriyehi eva nihanti.
现在所说“谁能破除他们的障碍”的,是指感官之障碍。用诸方便加以分解说明:“正当者亲手执杖棒,强力之人如是拔出杖棒”。譬如有力者欲凭借体力与慧力,将杖棒从树干上拔起;于是,在具备力量后,将杖棒拔除。比库亦复如是,欲以内识等感官、慧力,用感官能力将其破除。
Katamehi panāti āha ‘‘saddha’’ntiādi. Tassattho – adhimokkhalakkhaṇaṃ saddhaṃ, paggahalakkhaṇaṃ vīriyaṃ, avikkhepalakkhaṇaṃ samādhiṃ, upaṭṭhānalakkhaṇaṃ satiṃ, dassanalakkhaṇaṃ paññanti imānipi vimuttiparipācakāni pañcindriyāni bhāvento vaḍḍhento etehi pañcahi indriyehi cakkhādīni pañcindriyāni anunayapaṭighādikilesuppattiyā dvārabhāvavihanena hantvā, ariyamaggena tadupanissaye kilese samucchinditvā, tato eva anīgho niddukkho brāhmaṇo anupādisesaparinibbānameva yāti upagacchatīti.
所谓“信”是何?其缘起——表现为坚固的专注标记者谓信,坚固的支持标记者谓精进,不变之标记谓定,守护之标记谓念,显现之标记谓慧。此五根亦复解脱之成熟门,具足五根者—以通晓真理之五根摧毁诸欲恚等烦恼之门径,并依圣道而除断烦恼,故断除后自此而无苦恼,正如婆罗门般之无缚无痕涅槃相,最终入无余涅槃入灭。
So atthavāti so yathāvutto brāhmaṇo uttamatthena samannāgatattā atthavā, taṃ sampāpake dhamme ṭhitattā dhammaṭṭho. Sabbena sabbaṃ anavasesena vidhinā anavasesaṃ buddhassa bhagavato vākyabhūtaṃ anusāsaniṃ katvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjitvā ṭhito. Tato eva so naro uttamapuriso nibbānasukhañca edhati, brūheti, vaḍḍhetīti.
因此「意有」是指如所说的那样,婆罗门因具备崇高的正义性质而有意,依止这种善法的坚定而成为法所依。对于世尊的教诫,毫无遗漏且圆满地遵循,按所示范的规范付诸实践并坚立不移。由此此人是崇高的真人,并获得涅槃的安乐,宣说而增长之。
Evaṃ therena attano cintitākāravibhāvanāvasena paṭipattiyā pakāsitattā idameva cassa aññābyākaraṇaṃ daṭṭhabbaṃ.
如此由长老亲自思惟、体证而显示出的修行方式,即应当见此为其另外的说明。
Pārāpariyattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴拉巴利亚长老偈注释完毕。
3. Telakānittheragāthāvaṇṇanā3. 得拉迦尼长老偈注释
Cirarattaṃ vatātāpītiādikā āyasmato telakānittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde satthu abhijātito puretaraṃyeva sāvatthiyaṃ aññatarasmiṃ brāhmaṇakule nibbattitvā telakānīti laddhanāmo vayappatto hetusampannatāya kāme jigucchanto gharāvāsaṃ pahāya paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā vivaṭṭajjhāsayo ‘‘ko so pāraṅgato loke’’tiādinā vimokkhapariyesanaṃ caramāno te te samaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchati, te na sampāyanti. So tena anārādhitacitto vicarati. Atha amhākaṃ bhagavati loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakke lokahitaṃ karonte ekadivasaṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahatte patiṭṭhāti. So ekadivasaṃ bhikkhūhi saddhiṃ nisinno attanā adhigatavisesaṃ paccavekkhitvā tadanusārena attano paṭipattiṃ anussaritvā taṃ sabbaṃ bhikkhūnaṃ ācikkhanto –
这是尊者铁拉칸比长老的偈颂,论述长久勤奋在世的修行。此偈来源如何?此人曾在过去佛时代任职佛法弘扬,随缘依止善法,乃于本佛时代佛出世时,生于舍卫城某婆罗门家,名铁拉칸比。因缘成熟而憎离欲乐,舍弃家居而出家为游方修行者。志向清净思惟“何者能超越此世”,游行考察多方沙门婆罗门,提问而未遇契合。因心无所依而思惟不定,后因缘际会生于世尊时代,于佛转轮圣法中受教,闻法后坚定信受而出家,修习观照法力,不久即证阿拉汉。其于一日众比库座中反省所得特胜,自觉修行所依,依此指导众僧。
§747
747.
‘‘Cirarattaṃ vatātāpī, dhammaṃ anuvicintayaṃ;
「长久勤奋,勤行法中,
Samaṃ cittassa nālatthaṃ, pucchaṃ samaṇabrāhmaṇe.
心平等者无所求,问之沙门婆罗门。」
§748
748.
‘‘Ko so pāraṅgato loke, ko patto amatogadhaṃ;
『谁已超越世间,达至无死之境;
Kassa dhammaṃ paṭicchāmi, paramatthavijānanaṃ.
我依何法而证,究竟真实的认识?』
§749
749.
‘‘Antovaṅkagato āsi, macchova ghasamāmisaṃ;
『彼如同弯弓曲折,似鱼忘却草肉;
Baddho mahindapāsena, vepacityasuro yathā.
被大象鼻索缚,惊惧如同恶龙。』
§750
750.
七百五十。
‘‘Añchāmi naṃ na muñcāmi, asmā sokapariddavā;
『我牵挂他,不愿放手,因为是我忧愁、悲伤;』
Ko me bandhaṃ muñcaṃ loke, sambodhiṃ vedayissati.
『谁能替我在世间放下这个牵绊,证悟正觉呢?』
§751
751.
七百五十一。
‘‘Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vā kaṃ, ādisantaṃ pabhaṅgunaṃ;
『是那个从未曾开始的修行者或婆罗门,那个起初就被摧毁的;』
Kassa dhammaṃ paṭicchāmi, jarāmaccupavāhanaṃ.
『我依止谁的法,期望离开衰老和死亡?』
§752
752.
七百五十二。
‘‘Vicikicchākaṅkhāganthitaṃ, sārambhabalasaññutaṃ;
『疑惑、怀疑交织束缚,执著于初发的力量而自制,』
Kodhappattamanatthaddhaṃ, abhijappappadāraṇaṃ.
『动怒生嗔无所用处,烦恼生起引发不善行为。』
§753
753.
七百五十三。
‘‘Taṇhādhanusamuṭṭhānaṃ, dve ca pannarasāyutaṃ;
『由渴爱所张开的弓,此乃十五箭俱足,』
Passa orasikaṃ bāḷhaṃ, bhetvāna yadi tiṭṭhati.
『观其锋利如裂地矛,若能穿透则能立足不动。』
§754
754.
七百五十四。
‘‘Anudiṭṭhīnaṃ appahānaṃ, saṅkappaparatejitaṃ;
「未见者之放弃,意念转移而获胜;
Tena viddho pavedhāmi, pattaṃva māluteritaṃ.
因此我被此击刺,犹如被刺破花环一般。」
§755
755.
七百五十五。
‘‘Ajjhattaṃ me samuṭṭhāya, khippaṃ paccati māmakaṃ;
「内心如烈火燃起,迅速向我袭来;
Chaphassāyatanī kāyo, yattha sarati sabbadā.
此乃六根之身,一切时恒转流游。
§756
756.
七百五十六。
‘‘Taṃ na passāmi tekicchaṃ, yo metaṃ sallamuddhare;
我不见有谁,能拿起这箭,
Nānārajjena satthena, nāññena vicikicchitaṃ.
由多方教师,而非他者,使我对其疑惑消除。
§757
757.
七百五十七。
‘‘Ko me asattho avaṇo, sallamabbhantarapassayaṃ;
谁能帮助我,解脱这箭所刺的苦痛?
Ahiṃsaṃ sabbagattāni, sallaṃ me uddharissati.
普遍地不伤害众生者,必能拔出我的箭。
§758
758.
‘‘Dhammappati hi so seṭṭho, visadosappavāhako;
『法为真王,能断烦恼浊流;
Gambhīre patitassa me, thalaṃ pāṇiñca dassaye.
于深渊下显现大地与手足。』
§759
759.
‘‘Rahadehamasmi ogāḷho, ahāriyarajamattike;
『吾身如牢笼,受贪欲垢染所困;
Māyāusūyasārambha, thinamiddhamapatthaṭe.
妄执、嫉恚、贪恋、昏沉乏力俱显现。』
§760
760.
‘‘Uddhaccameghathanitaṃ, saṃyojanavalāhakaṃ;
『躁乱如乌云密布,乃束缚之缰绳;』
Vāhā vahanti kuddiṭṭhiṃ, saṅkappā rāganissitā.
『贪爱为缘,诸念携持,载运执见,行持堕落。』
§761
761.
‘‘Savanti sabbadhi sotā, latā ubbhijja tiṭṭhati;
『时节一至,水流泛滥,蔓藤自地涌出而立;』
Te sote ko nivāreyya, taṃ lataṃ ko hi checchati.
『若有人能止水流,谁敢割断此蔓?』
§762
762.
七百六十二。
‘‘Velaṃ karotha bhaddante, sotānaṃ sannivāraṇaṃ;
『尊者,请勿迟延,切以善业护持耳根;
Mā te manomayo sotā, rukkhaṃva sahasā luve.
勿令耳根为意念迷乱,恍如树木忽然受风动摇。』
§763
763.
七百六十三。
‘‘Evaṃ me bhayajātassa, apārā pāramesato;
『正如我心生此怖畏,极为深切无边无际;
Tāṇo paññāvudho satthā, isisaṅghanisevito.
善知识以智慧束缚我,常与僧团协同侍奉。』
§764
764.
‘‘Sopānaṃ sugataṃ suddhaṃ, dhammasāramayaṃ daḷhaṃ;
『阶梯』者,善逝之法,清净之法,法要之法,坚固之法;
Pādāsi vuyhamānassa, mā bhāyīti ca mabravi.
请勿恐惧于此阶梯,因为踏上去者,永不失落。
§765
765.
‘‘Satipaṭṭhānapāsādaṃ, āruyha paccavekkhisaṃ;
『念处清净之所』者,登上此处,向内观察之;
Yaṃ taṃ pubbe amaññissaṃ, sakkāyābhirataṃ pajaṃ.
此处,昔日曾未忘失,身意爱着众生者可修习。
§766
766.
‘‘Yadā ca maggamaddakkhiṃ, nāvāya abhirūhanaṃ;
『当观察正道时,不为乘船而上,
Anadhiṭṭhāya attānaṃ, titthamaddakkhimuttamaṃ.
不执着自身,远离外道,观察至上正道。』
§767
767.
‘‘Sallaṃ attasamuṭṭhānaṃ, bhavanettippabhāvitaṃ;
『箭矢自射发之处,嘉会迷惑所染;
Etesaṃ appavattāya, desesi maggamuttamaṃ.
因其不转覆,宣说最上正道。』
§768
768.
七百六十八。
‘‘Dīgharattānusayitaṃ , cirarattamadhiṭṭhitaṃ;
“长时久坚持,长久安住;
Buddho mepānudī ganthaṃ, visadosappavāhano’’ti. – imā gāthā abhāsi;
佛陀对我说引导法,除去忧患烦恼。”——此偈如是宣说;
Tattha cirarattaṃ vatāti cirakālaṃ vata. Ātāpīti vīriyavā vimokkhadhammapariyesane āraddhavīriyo. Dhammaṃ anuvicintayanti ‘‘kīdiso nu kho vimokkhadhammo, kathaṃ vā adhigantabbo’’ti vimuttidhammaṃ anuvicinanto gavesanto. Samaṃ cittassa nālatthaṃ, pucchaṃ samaṇabrāhmaṇeti te te nānātitthiye samaṇabrāhmaṇe vimuttidhammaṃ pucchanto pakatiyā anupasantasabhāvassa cittassa samaṃ vūpasamabhūtaṃ vaṭṭadukkhavissaraṇaṃ ariyadhammaṃ nālatthaṃ nādhigacchanti attho.
其中“长时久”者,谓长久时日。所谓“热诚”是指勇猛精进、以解脱法为目标而努力精进。诸比库思惟法时:“解脱法为何如?该当如何证得?”思维探求此解脱法。内心平静时,则不适合询问外道婆罗门。外道婆罗门等各异种族之人,探求解脱法时,因其心性本不安定,不能平静,其察觉众苦之真理,不能获得正法之义理。
Koso pāraṅgatotiādi pucchitākāradassanaṃ. Tattha ko so pāraṅgato loketi imasmiṃ loke titthakārapaṭiññesu samaṇabrāhmaṇesu ko nu kho so saṃsārassa pāraṃ nibbānaṃ upagato. Ko patto amatogadhanti nibbānapatiṭṭhaṃ vimokkhamaggaṃ ko patto adhigatoti attho. Kassa dhammaṃ paṭicchāmīti kassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā ovādadhammaṃ paṭiggaṇhāmi paṭipajjāmi. Paramatthavijānananti paramatthassa vijānanaṃ, aviparītappavattinivattiyo pavedentanti attho.
所谓“何者称为圆满通达”之类疑问,是指对世界中修行外道婆罗门住持等者询问:“谁是真正通达世间者?谁已渡脱轮回?谁已抵达涅槃、获得解脱之道?谁已获得正觉?”“我向谁受持教法?”谓向何比库或婆罗门受持教法实践?“究竟真实智慧”即是对真实真实理的深入认识,指不偏离正法,反复实践而成之正见。
Antovaṅkagato āsīti vaṅkaṃ vuccati diṭṭhigataṃ manovaṅkabhāvato, sabbepi vā kilesā, antoti pana hadayavaṅkassa anto, hadayabbhantaragatakilesavaṅko vā ahosīti attho. Macchova ghasamāmisanti āmisaṃ ghasanto khādanto maccho viya, gilabaḷiso maccho viyāti adhippāyo. Baddho mahindapāsena, vepacityasuro yathāti mahindassa sakkassa pāsena baddho yathā vepacitti asurindo aserivihārī mahādukkhappatto, evamahaṃ pubbe kilesapāsena baddho āsiṃ, aserivihārī mahādukkhappattoti adhippāyo.
“内曲者”者,谓见解偏曲、心意偏曲。虽然诸烦恼一切皆称为“曲”,但“内”者是心脏内侧之曲,亦即入心深处之烦恼曲,谓心中障碍。譬如鱼啃食草芒,鱼行惑动,谓五根五欲之贪欲烦恼如鱼啃食青草。譬如被猎鹰之索所缚,心怯恐怖,譬喻被烦恼之枷锁所缚,心若如猎鹰被禽绳缚者,痛苦极大。因此古时吾曾被烦恼之枷锁束缚,心心不能自由,身心俱受大苦。此谓乃烦恼枷锁束缚之喻。
Añchāmīti ākaḍḍhāmi. Nanti kilesapāsaṃ. Na muñcāmīti na mocemi. Asmā sokapariddavāti imasmā sokaparidevavaṭṭato. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathāpāsena baddho migo sūkaro vā mocanupāyaṃ ajānanto paripphandamāno taṃ āviñchanto bandhanaṃ daḷhaṃ karoti, evaṃ ahaṃ pubbe kilesapāsena paṭimukko mocanupāyaṃ ajānanto kāyasañcetanādivasena paripphandamāno taṃ na mocesiṃ, aññadatthu taṃ daḷhaṃ karonto sokādinā paraṃ kilesaṃ eva pāpuṇinti. Ko me bandhaṃ muñcaṃ loke, sambodhiṃ vedayissatīti imasmiṃ loke etaṃ kilesabandhanena bandhaṃ muñcanto sambujjhati etenāti ‘‘sambodhī’’ti laddhanāmaṃ vimokkhamaggaṃ ko me vedayissati ācikkhissatīti attho. ‘‘Bandhamuñca’’ntipi paṭhanti, bandhā, bandhassa vā mocakaṃ sambodhinti yojanā.
『Añchāmīti』者,言我紧缚。『Nanti kilesapāsaṃ』,不解烦恼之缚。『Na muñcāmīti na mocemi』,言我不放,亦不释放。『Asmā sokapariddavāti imasmā sokaparidevavaṭṭato』,谓因烦恼忧伤之轮回所束缚。此中言说:如同猎人无知解除猎狗或野猪之缚,反加紧束使坚固,我昔日因烦恼之缚,虽知身意束缚之法而未得解脱,仍被紧缚不断;他者缘此加剧忧悲,致获恶烦恼。问我何锁脱?乃贪欲之锁,人世中赡养自觉觉者之解脱之道——正觉,令谁得以接触、证悟?此意谓:「正觉」,名号即解脱之径,「放脱缚锁」即是断绝缚锁的正觉缘起之义。此处所说「放脱缚锁」,谓缚锁或束缚之解除,即名为解脱。
Ādisantanti desentaṃ. Pabhaṅgunanti pabhañjanaṃ kilesānaṃ viddhaṃsanaṃ , pabhaṅgunaṃ vā dhammappavattiṃ ādisantaṃ kathentaṃ jarāya maccuno ca pavāhanaṃ kassa dhammaṃ paṭicchāmi. ‘‘Paṭipajjāmī’’ti vā pāṭho, so evattho. Vicikicchākaṅkhāganthitanti ‘‘ahosiṃ nu kho ahamatītamaddhāna’’ntiādinayappavattāya (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) vicikicchāya āsappanaparisappanākāravuttiyā kaṅkhāya ca ganthitaṃ. Sārambhabalasaññutanti karaṇuttariyakaraṇalakkhaṇena balappattena sārambhena yuttaṃ. Kodhappattamanatthaddhanti sabbattha kodhena yuttamanasā thaddhabhāvaṃ gataṃ abhijappappadāraṇaṃ. Icchitālābhādivasena hi taṇhā sattānaṃ cittaṃ padālentī viya pavattati. Dūre ṭhitassāpi vijjhanupāyatāya taṇhāva dhanu samupatiṭṭhati uppajjati etasmāti taṇhādhanusamuṭṭhānaṃ, diṭṭhisallaṃ. Taṃ pana yasmā vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhīti tiṃsappabhedaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘dve ca pannarasāyuta’’nti, dvikkhattuṃ pannarasabhedavantanti attho. Passa orasikaṃ bāḷhaṃ, bhetvāna yadi tiṭṭhatīti yaṃ urasambandhanīyatāya orasikaṃ bāḷhaṃ balavataraṃ bhetvāna hadayaṃ vinivijjhitvā tasmiṃyeva hadaye tiṭṭhati, taṃ passāti attānameva ālapati.
『Ādisantanti desentaṃ』,谓云众生之苦烦恼起始。『Pabhaṅgunanti pabhañjanaṃ kilesānaṃ viddhaṃsanaṃ』,意指断碎烦恼的破坏力,及引发法流转。其说破除老死烦恼,意谁承担此法?或经文译为『我行道』,义同此。『Vicikicchākaṅkhāganthitanti』,指烦恼、怀疑、疑虑聚结,如前中古卷所言『我曾否乎忘却过去此时』等怀疑,因疑惑聚结且由不安所起。『Sārambhabalasaññutanti』,谓由力量所依障碍得加强。『Kodhappattamanatthaddhanti』,谓到处被嗔恨控制,心住于恚恨状态,虽有觉知但难忍受。由此所起的渴爱(欲望)如箭矢般刺穿众生心意,即令远离亦由无明引导而生之渴爱,如弓势相引故。此是谓渴爱聚合为弓,称作『见箭』。因渴爱如箭心刺,生起二十五种见解障碍,谓有我见、常见等十见,分三十多种故说『二十五种差别』,亦合称二十七类。譬如感知胸口有刺扎,若抗拒解断,刺痛难忍,痛苦依依,身心感知即如是。
Anudiṭṭhīnaṃ appahānanti anudiṭṭhibhūtānaṃ sesadiṭṭhīnaṃ appahānakāraṇaṃ. Yāva hi sakkāyadiṭṭhi santānato na vigacchati, tāva sassatadiṭṭhiādīnaṃ appahānamevāti. Saṅkappaparatejitanti saṅkappena micchāvitakkena pare parajane nissayalakkhaṇaṃ patipatite tejitaṃ ussāhitaṃ. Tena viddho pavedhāmīti tena diṭṭhisallena yathā hadayaṃ āhacca tiṭṭhati, evaṃ viddho pavedhāmi saṅkappāmi sassatucchedādivasena ito cito ca parivaṭṭāmi. Pattaṃvamāluteritanti mālutena vāyunā eritaṃ vaṇṭato muttaṃ dumapattaṃ viya.
『Anudiṭṭhīnaṃ appahānanti』,谓抛弃不见真理者及其执着。谓于我见独存不灭之前,尚未抛弃永恒见等执着。『Saṅkappaparatejitanti』,由错误见起,伴随非正思维,在他所依止之处,失去动力而漂移。因如此所致由见所伤,持念如锥刺心,依此理基如同锥插心中而立。故曰:我以此定理作锥刺,心常绕转我所思见。此如传说中尖锐竹叶被风吹折,随风漂流之叶状,喻心随见妄散乱不定。
Ajjhattaṃ me samuṭṭhāyāti yathā loke sallaṃ nāma bāhirato uṭṭhāya ajjhattaṃ nimmathetvā bādhati, na evamidaṃ. Idaṃ pana ajjhattaṃ me mama attabhāve samuṭṭhāya so attabhāvasaññito chaphassāyatanakāyo yathā khippaṃ sīghaṃ paccati, ḍayhati. Yathā kiṃ? Aggi viya sanissayaḍāhako taṃyeva māmakaṃ mama santakaṃ attabhāvaṃ ḍahanto yattha uppanno, tattheva sarati pavattati.
『自内生起』者:世间所谓箭矢,乃从外部生起,刺入内里而造成伤害,此则不然。此乃于我自身之中、于我之个体存在中生起,而那被称为个体存在的、由六触处所构成的身体,随之迅速、急速地被煎熬、被焚烧。譬如何物?犹如火焰,依托燃料而焚烧,正燃烧着我所有的、属于我的那个个体存在,于何处生起,即于彼处流转运行。
Taṃ na passāmi tekicchanti tādisāya tikicchāya niyuttatāya tekicchaṃ sallakattaṃ bhisakkaṃ taṃ na passāmi. Yo metaṃ sallamuddhareti yo bhisakko etaṃ diṭṭhisallaṃ kilesasallañca uddhareyya, uddharanto ca nānārajjena rajjusadisasaṅkhātāya esanisalākāya pavesetvāna satthena kantitvā nāññena mantāgadappayogena vicikicchitaṃ sallaṃ tikicchituṃ sakkāti āharitvā yojetabbaṃ. Vicikicchitanti, ca nidassanamattametaṃ. Sabbassapi kilesasallassa vasena attho veditabbo.
『Taṃ na passāmi tekicchanti』,意谓我不见彼伤害,由此伤害产生之痛苦,不见也不伤害。彼持箭者为医者,若能拔除所刺及烦恼箭毒,且拔箭后进入佛所受持教诫,重获安稳,心能分析思虑,能以正见治愈疑惑箭毒,乃可完成拔箭疗治。『Vicikicchitanti』,仅假借举例说明。重点解诸烦恼箭病之治,须依诸法力治之。
Asatthoti sattharahito. Avaṇoti vaṇena vinā. Abbhantarapassayanti abbhantarasaṅkhātaṃ hadayaṃ nissāya ṭhitaṃ. Ahiṃsanti apīḷento. ‘‘Ahiṃsā’’ti ca pāṭho, ahiṃsāya apīḷanenāti attho. Ayañhettha saṅkhepattho – ko nu kho kiñci satthaṃ aggahetvā vaṇañca akaronto tato eva sabbagattāni abādhento mama hadayabbhantaragataṃ pīḷājananato anto tudanato anto ruddhanato ca paramattheneva sallabhūtaṃ kilesasallaṃ uddharissatīti.
『无刀』者,谓无有刀刃。『无疮』者,谓无有疮伤。『依于内侧』者,谓依止于称为内侧的心脏而住立。『不损害』者,谓不逼迫。另有『不损害』一读法,其义为:以不损害、以不逼迫。此处略义如下——究竟是谁,不执取任何刀刃、不造成疮伤、不损害诸肢体,却能拔除那进入我心脏内部的、就胜义而言实为箭矢的烦恼之箭?——此烦恼之箭,由于产生逼迫、由于从内刺痛、由于从内束缚,故于胜义上实为箭矢。
Evaṃ dasahi gāthāhi pubbe attanā cintitākāraṃ dassetvā punapi taṃ pakārantarena dassetuṃ ‘‘dhammappati hi so seṭṭho’’tiādimāha. Tattha dhammappatīti dhammanimittaṃ dhammahetu. Hīti nipātamattaṃ. So seṭṭhoti so puggalo uttamo. Visadosappavāhakoti yo mayhaṃ rāgādikilesassa pavāhako ucchinnako. Gambhīre patitassa me, thalaṃ pāṇiñca dassayeti ko nu kho atigambhīre saṃsāramahoghe patitassa mayhaṃ ‘‘mā bhāyī’’ti assāsento nibbānathalaṃ taṃsampāpakaṃ ariyamaggahatthañca dasseyya.
如是,尊者先以十偈初示其所自念造形,继又以另一对比重现此义,称曰「法成者为上」等。其中「法成」意指法之缘相与法之因缘。词句「此」仅为结尾语气辞。所谓「彼上者」者,即彼人之最佳也。谓放逸愚痴等烦恼之流者,为我所摄除者。彼于深陷恶趣之境,我令现法地水,促其不惧,示以涅槃之境及圣道之手,引彼断恶。
Rahadehamasmiogāḷhoti mahati saṃsārarahade ahamasmi sasīsaṃ nimujjanavasena otiṇṇo anupaviṭṭho. Ahāriyarajamattiketi apanetuṃ asakkuṇeyyo rāgādirajo mattikā kaddamo etassāti ahāriyarajamattiko, rahado. Tasmiṃ rahadasmiṃ. ‘‘Ahāriyarajamantike’’ti vā pāṭho, antike ṭhitarāgādīsu dunnīharaṇīyarāgādirajeti attho. Santadosapaṭicchādanalakkhaṇā māyā, parasampattiasahanalakkhaṇā usūyā, karaṇuttariyakaraṇalakkhaṇo sārambho, cittālasiyalakkhaṇaṃ thinaṃ, kāyālasiyalakkhaṇaṃ middhanti ime pāpadhammā patthaṭā yaṃ rahadaṃ, tasmiṃ māyāusūyasārambhathinamiddhamapatthaṭe, makāro cettha padasandhikaro vutto. Yathāvuttehi imehi pāpadhammehi patthaṭeti attho.
所谓「于狭隘身中」者,谓大苦轮回之狭隘身,已由没头沉没等波折而超越,未曾回返。所谓「不除阿利耶垢泥」指难以拔除欲等垢泥,犹如泥沙之湿地难以移动,故曰阿利耶垢泥隐秘于其中。隐秘狭隘身中,「阿利耶垢泥隐秘」或作「在垢泥之隘旁」,意谓毒欲等烦恼难以轻易割除。与贪嗔痴等恶法有关者,则为覆蔽不净之「幻」;对他法之不悦称为妒恨;造作过错为怨缘;心不安宁为懈怠;体不安宁为睡眠,诸恶法皆为恶行之根本。彼沙门于此地水,称其为恶色,故曰此乃恶地。此亦为以字连句之释义。
Uddhaccameghathanitaṃ, saṃyojanavalāhakanti vacanavipallāsena vuttaṃ, bhantasabhāvaṃ uddhaccaṃ meghathanitaṃ meghagajjitaṃ etesanti uddhaccameghathanitā. Dasavidhā saṃyojanā eva valāhakā etesanti saṃyojanavalāhakā. Vāhā mahāudakavāhasadisā rāganissitā micchāsaṅkappā asubhādīsu ṭhitā kuddiṭṭhiṃ maṃ vahanti apāyasamuddameva uddissa kaḍḍhantīti attho.
所谓「躁云集结」与「烦恼葛网」等,乃语言误用,真实义为躁乱、云雾,或云雷。十种烦恼即为葛网,谓如大水波浪般之烦恼扰乱。此乃由贪著等染污生起之错误念,以邪见自行维持,生起广大恶见,驱使我等至无间苦海,如弘水波划线般牵引,谓欲着坏灭地狱海处。
Savanti sabbadhi sotāti taṇhāsoto, diṭṭhisoto, mānasoto, avijjāsoto, kilesasototi ime pañcapisotā cakkhudvārādīnaṃ vasena sabbesu rūpādīsu ārammaṇesu savanato ‘‘rūpataṇhā…pe… dhammataṇhā’’tiādinā (vibha. 204, 232) sabbabhāgehi vā savanato sabbadhi savanti. Latāti paliveṭhanaṭṭhena saṃsibbanaṭṭhena latā viyāti latā, taṇhā. Ubbhijja tiṭṭhatīti chahi dvārehi ubbhijjitvā rūpādīsu ārammaṇesu tiṭṭhati. Te soteti taṇhādike sote mama santāne sandante maggasetubandhanena ko purisaviseso nivāreyya, taṃ latanti taṇhālataṃ, maggasatthena ko checchati chindissati.
谓一切诸漏皆如水流之声,欲流声、见流声、心流声、无明流声及烦恼流声,五漏为根,依眼门等诸根成就,遍于一切境界如声响流转。此谓贪欲如蔓藤纠缠之状,纵横盘结于诸境界。谓向内外六门流出,谓于诸境中立足。此漏即诸欲流声,与我世间相续,若「谁能遣除?」则谓其蔓延纠缠,如蔓藤缠绕身心,唯能善因教主断绝此乱。
Velaṃ karothāti tesaṃ sotānaṃ velaṃ setuṃ karotha sannivāraṇaṃ. Bhaddanteti ālapanākāradassanaṃ. Mā te manomayo sototi udakasoto oḷāriko, tassa bālamahājanenapi setuṃ katvā nivāraṇaṃ sakkā. Ayaṃ pana manomayo soto sukhumo dunnivāraṇo. So yathā udakasoto vaḍḍhanto kūle ṭhitaṃ rukkhaṃ pātetvāva nāseti, evaṃ tumhe apāyatīre ṭhite tattha sahasā pātetvā apāyasamuddaṃ pāpento mā luve mā vināseyya mā anayabyasanaṃ pāpeyyāti attho.
谓「桥梁之时」,即是令诸漏流流建筑桥梁,作障碍者。谓明智者言语之表相。非意念所造桥梁,即水声桥梁,可为乃至愚民所筑而障隔。然此意念之漏流轻薄难解,无所遮隔。犹水流于岸上,若树倒而水流不息。比此,你等立于苦海边际,若忽然倒下沉溺,教主令你莫堕,令莫溺流恶海,勿施他恶处。
Evaṃ ayaṃ thero purimattabhāve parimadditasaṅkhārattā ñāṇaparipākaṃ gatattā pavattidukkhaṃ upadhārento yathā vicikicchādike saṃkilesadhamme pariggaṇhi, tamākāraṃ dassetvā idāni jātasaṃvego kiṃkusalagavesī satthu santikaṃ gato yaṃ visesaṃ adhimucci, taṃ dassento ‘‘evaṃ me bhayajātassā’’tiādimāha. Tattha evaṃ me bhayajātassāti evaṃ vuttappakārena saṃsāre jātabhayassa apārā orimatīrato sappaṭibhayato saṃsāravaṭṭato ‘‘kathaṃ nu kho muñceyya’’nti pāraṃ nibbānaṃ, esato gavesato, tāṇo sadevakassa lokassa tāṇabhūto kilesasamucchedanī paññā āvudho etassāti paññāvudho. Diṭṭhadhammikādiatthena sattānaṃ yathārahaṃ anusāsanato satthā, isisaṅghena aggasāvakādiariyapuggalasamūhena nisevito payirupāsito isisaṅghanisevito, sopānanti desanāñāṇena suṭṭhu katattā abhisaṅkhatattā sukataṃ, upakkilesavirahitato suddhaṃ, saddhāpaññādisārabhūtaṃ dhammasāramayaṃ paṭipakkhehi acalanīyato daḷhaṃ, vipassanāsaṅkhātaṃ sopānaṃ mahoghena vuyhamānassa mayhaṃ satthā pādāsi, dadanto ca ‘‘iminā te sotthi bhavissatī’’ti samassāsento mā bhāyīti ca abravi, kathesi.
此尊者由先前本不善之性,历诸修习生成最重业力,于智慧熟苗开显时,当转生苦中因恐惧,识别杂扰业等难信法要,故言「此为我所惧生」。以此为开端,彼于轮回生死恐怖苦痛大恶轮中行困厄,苦作众生正法加护者,宜勤勤恳恳。师导汝应以阶梯般教法,谨遵奉行,力量坚固,无染无垢。众生勤修信慧法味,断见惑等,修持观察止息法阶,师示现法,以此护汝安乐,称「此则为汝安乐」,勉励勿惧流转。
Satipaṭṭhānapāsādanti tena vipassanāsopānena kāyānupassanādinā laddhabbacatubbidhasāmaññaphalavisesena catubhūmisampannaṃ satipaṭṭhānapāsādaṃ āruhitvā paccavekkhisaṃ catusaccadhammaṃ maggañāṇena patiavekkhiṃ paṭivijjhiṃ. Yaṃ taṃ pubbe amaññissaṃ, sakkāyābhirataṃ pajanti evaṃ paṭividdhasacco yaṃ sakkāye ‘‘ahaṃ mamā’’ti abhirataṃ pajaṃ titthiyajanaṃ tena parikappitaattānañca pubbe sārato amaññissaṃ. Yadā ca maggamaddakkhiṃ, nāvāya abhirūhananti ariyamagganāvāya abhiruhanūpāyabhūtaṃ yadā vipassanāmaggaṃ yāthāvato addakkhiṃ. Tato paṭṭhāya taṃ titthiyajanaṃ attānañca anadhiṭṭhāya citte aṭṭhapetvā aggahetvā titthaṃ nibbānasaṅkhātassa amatamahāpārassa titthabhūtaṃ ariyamaggadassanaṃ sabbehi maggehi sabbehi kusaladhammehi ukkaṭṭhaṃ addakkhiṃ, yāthāvato apassinti attho.
所谓念处净观者,是指借由观赡上行,依从内身观察等开悟之道而成就的四果圣般若的特殊精进,其内涵具备四种领域。登上此念处净观凌台,观照四圣谛法,凭藉正道觉知明见细察如实,遂身践行。 曾经那些未曾了解的,执着身我者所坚信的真理,就是执迷于身我而说“这是我,我所有”,异教徒群中,因其执着于此,前中所不明也。 当其洞见正道已久观,犹如船登舟而乘,随此善道而行。此时,斥弃异教徒及自我,于心中放下、断舍,坚固拔除,明确观见此道即涅槃大乐无上圣道,此道乃超越一切道,一切善法的极致,得见真谛。此义实为要旨。
Evaṃ attano anuttaraṃ maggādhigamaṃ pakāsetvā idāni tassa desakaṃ sammāsambuddhaṃ thomento ‘‘sallaṃ attasamuṭṭhāna’’ntiādimāha. Tattha sallanti diṭṭhimānādikilesasallaṃ. Attasamuṭṭhānanti ‘‘aha’’nti mānaṭṭhānatāya ‘‘attā’’ti ca laddhanāme attabhāve sambhūtaṃ. Bhavanettippabhāvitanti bhavataṇhāsamuṭṭhitaṃ bhavataṇhāsannissayaṃ. Sā hi diṭṭhimānādīnaṃ sambhavo. Etesaṃ appavattāyāti yathāvuttānaṃ pāpadhammānaṃ appavattiyā anuppādāya. Desesi maggamuttamanti uttamaṃ seṭṭhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, tadupāyañca vipassanāmaggaṃ kathesi.
如此亲证无上正道已后,今则尊敬正觉世尊,称曰“箭矢自生”之辩。此中所云箭矢者,是指由烦恼障碍视见产生的见执之箭。自生意指以自我喜我执为根基,称“我”的心理所生。此乃生成诸见念的基础。 “生住”之意,即因心念身见烦恼生起,是为境界生住。 这是由见人之生。而为其滅断之原故,则教示究竟正道,也即八正道之最胜,此法门即内观之道也,诸般讲述无不从此而发。
Dīgharattānusayitanti anamatagge saṃsāre cirakālaṃ santāne anu anu sayitaṃ kāraṇalābhena uppajjanārahabhāvena thāmagataṃ, tato ca cirarattaṃ adhiṭṭhitaṃ santānaṃ ajjhāruyha ṭhitaṃ. Ganthanti abhijjhākāyaganthādiṃ mama santāne ganthabhūtaṃ kilesavisadosaṃ pavāhano buddho bhagavā attano desanānubhāvena apānudī parijahāpesi, ganthesu hi anavasesato pahīnesu appahīno nāma kileso natthīti.
所谓久住依恋,是指生死流转无始无尽,往复不断,其由因缘互生致使生命一脉生生续续,长久不废。于此漫长生命链条中久住者,即为扎根稳固所。(生)因果不断,佛陀于其教法所降时,宣示:我断尽身心爱念中的一切见谛缚结,亲言排除烦恼之系,切断于心,赴涅槃彼岸。佛陀以说法妙音加持,洗除此结无余,故其缠结梗塞之处不复存矣。
Telakānittheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 德拉咖尼长老偈注释已结束。
4. Raṭṭhapālattheragāthāvaṇṇanā4. 拉塔巴拉长老偈注释
Passacittakatantiādikā āyasmato raṭṭhapālattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato uppattito puretarameva haṃsavatīnagare gahapatimahāsālakule nibbattitvā vayappatto pitu accayena gharāvāse patiṭṭhito ratanakoṭṭhāgārakammikena dassitaṃ aparimāṇaṃ kulavaṃsānugataṃ dhanaṃ disvā ‘‘imaṃ ettakaṃ dhanarāsiṃ mayhaṃ pituayyakapayyakādayo attanā saddhiṃ gahetvā gantuṃ nāsakkhiṃsu, mayā pana gahetvā gantuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā kapaṇaddhikādīnaṃ mahādānaṃ adāsi. So abhiññālābhiṃ ekaṃ tāpasaṃ upaṭṭhahanto tena devalokādhipacce niyojito yāvajīvaṃ puññāni katvā tato cuto devaloke nibbattitvā dibbasampattiṃ anubhavanto tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto manussaloke bhinnaṃ raṭṭhaṃ sandhāretuṃ samatthassa kulassa ekaputtako hutvā nibbatti.
光明心智等主题,为具寿长老护国者所颂诗歌。其缘起为何?乃盖佛陀调御大臣波闍波提王子时,调伏其父亲心中贪欲。彼时,王子于豪门大族生,父为国政重臣,虽富饶宫府却囿于阻碍,致聚敛财产不得自由出游。王子心生念及以财布施,如借放大远行之资。遂广行布施大方。此王子以持念禅定,承受天界护法,历代不断积累福德,虽于天界消逝,复生于人间,成为皇室子嗣,承传家风,勤修善业可谓不辍。
Tena ca samayena padumuttaro bhagavā loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakko veneyyasatte nibbānamahānagarasaṅkhātaṃ khemantabhūmiṃ sampāpesi. Atha so kulaputto anukkamena viññutaṃ patto ekadivasaṃ upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gantvā satthāraṃ dhammaṃ desentaṃ disvā pasannacitto parisapariyante nisīdi. Tena kho pana samayena satthā ekaṃ bhikkhuṃ saddhāpabbajitānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Taṃ disvā so pasannamānaso tadatthāya cittaṃ ṭhapetvā satasahassabhikkhuparivutassa bhagavato mahatā sakkārena sattāhaṃ mahādānaṃ pavattetvā paṇidhānaṃ akāsi. Satthā tassa anantarāyena ijjhanabhāvaṃ disvā ‘‘anāgate gotamassa nāma sammāsambuddhassa sāsane saddhāpabbajitānaṃ aggo bhavissatī’’ti byākāsi. So satthāraṃ bhikkhusaṅghañca vanditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. So tattha yāvatāyukaṃ puññāni katvā tato cavitvā devamanussesu saṃsaranto ito dvenavute kappe phussassa bhagavato kāle satthu vemātikabhātikesu tīsu rājaputtesu satthāraṃ upaṭṭhahantesu tesaṃ puññakiriyāya kiccaṃ akāsi.
于是,当时世尊亲现人间,开转无上正法轮,轮转大象卫城肇始涅槃之胜地——美观安乐地。其时,世尊之子因感父亲足迹,得见佛陀微妙法相,一天与信众同住教化之所,心生欢悦,静处听法。 此时世尊于比库大众中,以信心具足一人作先锋。世人见而欢喜,依于此人心中定志,发愿布施百万,比库众皆围绕世尊传法而自励。 世尊见其坚定意趣,预言未来将有新佛出世,名果德摩,为信心沙弥之尊长,领扬佛法。 斯人与僧团相礼后起,行持座位静坐。彼于诸天人间周游,诸福积集,历经两千百劫之久,于佛世间三位王子作教者之卫,完成功德。
Evaṃ tattha tattha bhave taṃ taṃ bahuṃ kusalaṃ upacinitvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kururaṭṭhe thullakoṭṭhikanigame raṭṭhapālaseṭṭhino gehe nibbatti, tassa bhinnaṃ raṭṭhaṃ sandhāretuṃ samatthe kule nibbattattā raṭṭhapāloti vaṃsānugatameva nāmaṃ ahosi. So mahatā parivārena vaḍḍhanto anukkamena yobbanapatto mātāpitūhi patirūpena dārena saṃyojito mahante ca yase patiṭṭhāpito dibbasampattisadisaṃ sampattiṃ paccanubhoti. Atha bhagavā kururaṭṭhe janapadacārikaṃ caranto thullakoṭṭhikaṃ anupāpuṇi. Taṃ sutvā raṭṭhapālo kulaputto satthāraṃ upasaṅkamitvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitukāmo sattāhaṃ bhattacchedaṃ katvā kicchena kasirena mātāpitaro anujānāpetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yācitvā satthu āṇattiyā aññatarassa therassa santike pabbajitvā yonisomanasikārena kammaṃ karonto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.2.97-111) –
如是者,彼于各世迭生间,修持众善,往生至净土。其现生于忧苦国度首都大族,王族之长辈名称护国王。据称彼因承袭家族灵验故,得名护国者,今者此王起,受历代护者富豪供养,与父母情深相重资养及威望确立,其享天贵佛乐不可名状。 时佛于忧苦国度游行,经首都,得见王子。王子闻佛法,心生虔敬,意志坚定,立愿入道七天,断食持斋,劝说家长,获若干支持。乃至托请佛教圣者,永守师戒,于尊长比库处受具足戒律,谨守如理观照精进,增长内观,最终证得阿拉汉果。故于《过去世记》典籍中有此记载。
‘‘Padumuttarassa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino;
『世尊』者,莲花上师,世间尊长也;
Varanāgo mayā dinno, īsādanto urūḷhavā.
『我』授予祭祀,即『村落祭官』,腰长者;
‘‘Setacchatto pasobhito, sakappano sahatthipo;
『洁白帐篷』光辉奕奕,与众同伎者同行;
Agghāpetvāna taṃ sabbaṃ, saṅghārāmaṃ akārayiṃ.
设立了那一切,建立了比库僧院。
‘‘Catupaññāsasahassāni, pāsāde kārayiṃ ahaṃ;
我建造了四万五千余座楼阁;
Mahoghadānaṃ karitvāna, niyyādesiṃ mahesino.
施予巨大恩德后,已禀命于圣尊。
‘‘Anumodi mahāvīro, sayambhū aggapuggalo;
「愿大勇士赞许,愿自然觉悟的尊者,
Sabbe jane hāsayanto, desesi amataṃ padaṃ.
他以笑容面对众生,宣说不死之境。
‘‘Taṃ me buddho viyākāsi, jalajuttaranāmako;
此为我佛所宣布,名为‘水莲之声’,
Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha.
坐于比库僧团中,朗诵此偈赞歌。
‘‘Catupaññāsasahassāni, pāsāde kārayī ayaṃ;
此堂建造宏伟四十五千,
Kathayissāmi vipākaṃ, suṇotha mama bhāsato.
我将宣说其成果,倾听我言辞。」
‘‘Aṭṭhārasasahassāni, kūṭāgārā bhavissare;
『十八千』者,指数量十八千,『库塔伽拉』者,指僧院建筑的房屋,将会出现。
Byamhuttamamhi nibbattā, sabbasoṇṇamayā ca te.
于『拜漫图塔摩』时出现,这些皆由纯金灿烂而成。
‘‘Paññāsakkhattuṃ devindo, devarajjaṃ karissati;
『五十开头』者,天帝将执掌天界王权;
Aṭṭhapaññāsakkhattuñca, cakkavattī bhavissati.
『五十八开头』者,世界王即将诞生。
‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo;
『劫百千』者,指一百千劫之中,『欧卡卡族』由此而生;
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
名为『果德摩』者,由此家族出世,将为世间教师。
‘‘Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito;
『离开诸天界后,由于乐根的驱使,』
Aḍḍhe kule mahābhoge, nibbattissati tāvade.
『将在极富盛大家族中,获得生起诸乐的因缘。』
‘‘So pacchā pabbajitvāna, sukkamūlena codito;
『此后出家,受乐根驱使,』
Raṭṭhapāloti nāmena, hessati satthu sāvako.
『将成为护国者,名为国王,是世尊的弟子。』
‘‘Padhānapahitatto so, upasanto nirūpadhi;
『此人专念正法,内心安住,没有烦恼;』
Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo.
『透彻了知一切烦恼,必定无烦恼地涅槃。』
‘‘Uṭṭhāya abhinikkhamma, jahitā bhogasampadā;
起身出舍,舍弃嗜欲的财富;
Kheḷapiṇḍeva bhogamhi, pemaṃ mayhaṃ na vijjati.
如同将财富投入空中,我心中无所爱恋。
‘‘Vīriyaṃ me dhuradhorayhaṃ, yogakkhemādhivāhanaṃ;
我振奋坚强的勇气,作为修习安稳的德行载具;
Dhāremi antimaṃ dehaṃ, sammāsambuddhasāsane.
在正自觉者教法中,我持守此最后身躯。
‘‘Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime;
四种分别智以及第八免死得解脱皆已成就;
Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
六种神通真实显现,佛陀教法已成就。」
Arahattaṃ pana patvā satthāraṃ anujānāpetvā mātāpitaro passituṃ thullakoṭṭhikaṃ gantvā, tattha sapadānaṃ piṇḍāya caranto pitu nivesane ābhidosikaṃ kummāsaṃ labhitvā taṃ amataṃ viya paribhuñjanto, pitarā nimantito svātanāya adhivāsetvā, dutiyadivase pitu nivesane piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā alaṅkatapaṭiyatte itthāgārajane upagantvā ‘‘kīdisā nāma tā, ayyaputta, accharāyo, yāsaṃ tvaṃ hetu brahmacariyaṃ carasī’’tiādīni (ma. ni. 2.301) vatvā, palobhanakammaṃ kātuṃ āraddhe tassa adhippāyaṃ parivattetvā aniccatādipaṭisaṃyuttaṃ dhammaṃ kathento –
对阿拉汉果德境界已证成之后,导师准许后,父母前去见他,来到父亲住处的大楼,众人聚集一起行乞供养,得一名勤劳儿童,像享用不死之食般安然享用此供养。父亲们邀请他留住家中,自在安住;翌日再赴父亲住所受供养,恭敬服侍后,前往装饰华美的女子家中,问道:『尊者子啊,这是什么名相,师父啊,是什么病因促使你修行梵行?』诸如此类的话语说起(据《柔和律注》2.301),此时他已发心营利贪欲,改变自己所依止的戒律,讲述无常等相连的法理。
§769
769.
七百六十九。
‘‘Passa cittakataṃ bimbaṃ, arukāyaṃ samussitaṃ;
『看这由心识绘成的一个映像,构成粗陋的身体,
Āturaṃ bahusaṅkappaṃ, yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti.
是身患多杂念的病态,无法永恒恒住。』
§770
770.
七百七十。
‘‘Passa cittakataṃ rūpaṃ, maṇinā kuṇḍalena ca;
『看这个由心识造作的色相,佩戴宝石耳环;
Aṭṭhiṃ tacena onaddhaṃ, saha vatthehi sobhati.
以火炭烧灼之物,附着于布帛上而显现其色。
§771
771.
七百七十一。
‘‘Alattakakatā pādā, mukhaṃ cuṇṇakamakkhitaṃ;
『不洁之足,口鼻好污秽,
Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.
乃因愚痴者之特征,而非善护他人之行。』
§772
772.
七百七十二。
‘‘Aṭṭhāpadakatā kesā, nettā añjanamakkhitā;
『足肢肮脏,头发乱乱,眼涂膏泥。』
Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.
这是由于愚痴迷惑愚癡者,不是由追求彼岸果的明智者所致。
§773
773.
第七百七十三节。
‘‘Añjanīva navā cittā, pūtikāyo alaṅkato;
新鲜的瞳子如同涂抹颜料之物,污秽的身体加以装饰;
Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.
这是由于愚痴迷惑愚癡者,不是由追求彼岸果的明智者所致。
§774
774.
第七百七十四节。
‘‘Odahi migavo pāsaṃ, nāsadā vāguraṃ migo;
猎人放下陷阱,猛兽的陷阱未被破坏;
Bhutvā nivāpaṃ gacchāma, kandante migabandhake.
成为猎物后,我们便去避难,动物们在哀鸣,像被困的兽群一般。
§775
775.
‘‘Chinno pāso migavassa, nāsadā vāguraṃ migo;
‘捕猎的绳索被割断,猎兽逃脱,像野牛摆脱了兽笼;'
Bhutvā nivāpaṃ gacchāma, socante migaluddake’’ti. – imā gāthā abhāsi;
成为猎物后,我们便去避难,猎兽在悲伤哭泣。’这就是这首偈的内容。
Tattha cittakatanti cittaṃ kataṃ cittakataṃ, vatthābharaṇamālādīhi vicittaṃ katanti attho. Bimbanti dīghādibhāvena yuttaṭṭhānesu dīghādīhi aṅgapaccaṅgehi maṇḍitaṃ attabhāvaṃ. Arukāyanti navannaṃ vaṇamukhānaṃ lomakūpānañca vasena vissandamānaasuciṃ, sabbaso ca arubhūtaṃ vaṇabhūtaṃ arūnaṃ vā kāyaṃ. Samussitanti tīhi aṭṭhisatehi samussitaṃ. Āturanti sabbakālaṃ iriyāpathantarādīhi pariharitabbatāya niccaṃ gilānaṃ. Bahusaṅkappanti bālajanena abhūtaṃ āropetvā bahudhā saṅkappitabbaṃ. Yassa natthi dhuvaṃ ṭhitīti yassa kāyassa dhuvabhāvo ṭhitisabhāvo natthi, ekaṃsato bhedanavikiraṇaviddhaṃsanadhammoyeva. Taṃ passāti samīpe ṭhitaṃ janaṃ, attānameva vā sandhāya vadati.
这里所说的『心制作』,是指心所造作、心所形成,用心创造的意义。指如织物披挂等表相,因心而成的分层含义。长相等以比喻,指身体各肢体如长形部位涂饰装饰的自相。『污秽』指皮肤及毛发被尘垢污秽,像新耕野地林间杂草与蚯蚓阴湿滋生之处。整体看身体呈现枯萎、干瘪、赤红的色相。『聚合』是指三百块骨头结合成一个整体。『病恙』是指因行动烦劳及行路等缘常伴随身体长时间疾苦不安的状态。『多念』是指幼儿或愚人不真实妄造,凭空想象提出多样设念。『不存在持久』是指无常,身心无固定常住之理;一切由分解变化而成,无恒常性,因缘生灭,就像破裂散开的物品,不复聚合成一体一般。这是对近处所见众生身体的观察,自己亦以此喻作讲说之理。
Rūpanti sarīraṃ. Sarīrampi hi ‘‘aṭṭhiñca paṭicca, nhāruñca paṭicca, maṃsañca paṭicca, cammañca paṭicca, ākāso parivārito ‘rūpantveva saṅkhaṃ gacchatī’’tiādīsu (ma. ni. 1.306) rūpanti vuccati. Maṇinā kuṇḍalena cāti sīsūpagādiābharaṇagatena maṇinā kuṇḍalena cittakataṃ. Aṭṭhiṃ tacena onaddhanti allacammena pariyonaddhaṃ atirekatisatapabhedaṃ aṭṭhiṃ passāti yojanā. Kuṇḍalena cāti ca-saddena sesābharaṇālaṅkāre saṅgaṇhāti. Saha vatthehi sobhatīti tayidaṃ rūpaṃ maṇinā cittakatampi vatthehi paṭicchāditameva sobhati, na apaṭicchāditanti attho. Ye pana ‘‘aṭṭhitacenā’’ti paṭhanti, tesaṃ aṭṭhitacenaṃ onaddhaṃ sobhati, onaddhattā aṭṭhitacenāti attho.
「色」指身体。身体乃因骨、髓、肌肉、皮肤以及所环绕空间而得成的聚合体,如《大念处经》中所说。以宝石与耳环等饰物作比,模拟心所造作之理愈加鲜明清楚。以箭矢射穿骨头来比喻身体结构的复杂精巧,能观测至以箭能射达数十里之远的距离。耳环示意部分饰物附属聚合整体装饰。以布料为例,宝石饰物自然更加光彩照人,寓意色身与心所造作总是由表及里,饰物覆盖其上而呈现光泽,而非无覆盖之意。凡念及「以箭射穿骨头」者,乃指箭头所穿透并显示骨头有射穿穿透的表现,故称「以箭射穿骨头」之义。
Alattakakatāti alattakena katarañjanā lākhāya saṃrañjitā. Pādāti caraṇā. Mukhaṃ cuṇṇakamakkhitanti mukhaṃ cuṇṇakena makkhitaṃ, yaṃ maṇḍanamanuyuttā sāsapakakkena mukhapīḷakādīni haritvā loṇamattikāya duṭṭhalohitaṃ haritvā mukhacuṇṇakavilepanaṃ karonti, taṃ sandhāya vuttaṃ. Alanti bālassa andhaputhujjanassa noca pāragavesino vaṭṭābhiratassa mohāya sammohanāya samatthaṃ tassa cittaṃ mohetuṃ pariyattaṃ, pāragavesino pana vivaṭṭābhiratassa no alaṃ na pariyattaṃ.
“Alattakakatāti”谓以布帛为装饰而成多彩花纹之物。脚(pāda)是指行走之足。面(mukha)称为涂施朱粉之处,即用朱粉装饰面部,涂抹唇边或以朱色涂饰面颊等,此类俗称“面施朱粉”,据此而说。愚人(bāla)无明昧目,非正道之人,因迷惑无明,心意被蒙蔽而迷乱,故其心不能被迷惑(moha)所扰乱,然正道之人,因其正见而心虽有蔽障,亦不迷乱乱乱。
Aṭṭhāpadakatāti aṭṭhapadākārena katā sañcitā purimabhāge kese kappetvā nalāṭassa paṭicchādanavasena katā kesaracanā aṭṭhapadaṃ nāma, yaṃ ‘‘alaka’’ntipi vuccati. Nettā añjanamakkhitāti ubhopi nayanāni anto dvīsu antesu ca yathā añjanacchāyā dissati, evaṃ añjitañjanāni.
“Aṭṭhāpadakatāti”谓用八只脚(aṭṭhapada)所编织并集聚而成的,用发丝覆于额头作为遮盖的饰物,此称为“八脚饰”,亦称“alaka”。眼(netta)用以涂抹眼睑边缘,如同涂眼影一般,故称用眼影涂抹,即所谓“涂眼影”。
Añjanīva navā cittā, pūtikāyo alaṅkatoti yathā añjanī añjananāḷikā navā abhinavā mālākammamakaradantādivasena cittā bahi maṭṭhā ujjalā dassanīyā, anto pana na dassanīyā hoti, evameva tāsaṃ kāyo nhānabbhañjanavatthālaṅkārehi alaṅkato bahi ujjalo, anto pana pūti nānappakāraasucīhi bharito tiṭṭhatīti attho.
“Añjanīva navā cittā”意指新鲜的眼影膏,如新鲜涂抹的色泽,犹如新制的眼影膏涂饰,外表明亮莹润而光鲜显现,内部却不透明,此即如同用新鲜浴油和洁净颜料装饰的身体,外光洁庄严,内含污浊杂质之理。
Odahīti oḍḍesi. Migavoti, migaluddako. Pāsanti, daṇḍavāguraṃ. Nāsadāti na saṅghaṭṭesi. Vāguranti pāsaṃ. Nivāpanti migānaṃ khādanatthāya khittaṃ tiṇādighāsaṃ. Upamā kho ayaṃ therena katā atthassa viññāpanāya. Ayañhettha attho – yathā migānaṃ māraṇatthāya daṇḍavāguraṃ oḍḍetvā tattha nivāpaṃ vikiriya migaluddake nilīne ṭhite tattheko javaparakkamasampanno cheko migo pāsaṃ aphusanto eva yathāsukhaṃ nivāpaṃ khāditvā, ‘‘vañcesi vata migo’’ti migaluddake viravante eva gacchati. Aparo migo balavā cheko javasampannova tattha gantvā nivāpaṃ khāditvā tattha tattha pāsaṃ chinditvā, ‘‘vañcesi vata migo, pāso chinno’’ti migaluddake socante eva gacchati, evaṃ mayampi pubbe puthujjanakāle mātāpitūhi āsajjanatthāya niyyādite bhoge bhuñjitvā tattha tattha asajjamānā nikkhantā. Idāni pana sabbaso chinnakilesā apāsā hutvā ṭhitā, tehi dinnabhojanaṃ bhuñjitvā tesu socantesu eva gacchāmāti.
“Odahīti”意为张开(oḍḍesi)。“Migavoti”指小鹿。被绑缚(pāsanti)意味着套上粗绳。失去鼻环(nāsadāti)则是不能自如解开。“Vāguranti”指用套索。鹿食谷草以果腹(nivāpanti),以此喻语者乃以鹿之捕获过程作比喻:小鹿因被套索捉住,进食被迫,虽议论逃脱,小鹿却因依赖而不能安然脱离,又如愚夫幼时受父母养育之恩,虽被束缚,却难以自立。末尾明示今已断除一切烦恼束缚,如同鹿脱困与饮食安宁,同时又怜悯昔日无知时的放逸行为。
Evaṃ thero migaluddakaṃ viya mātāpitaro, hiraññasuvaṇṇaṃ itthāgārañca vāgurajālaṃ viya, attanā pubbe bhuttabhoge ca idāni bhuttabhojanañca nivāpatiṇaṃ viya, attānaṃ mahāmigaṃ viya ca katvā dasseti. Imā gāthā vatvā vehāsaṃ abbhuggantvā rañño korabyassa migājinauyyāne maṅgalasilāpaṭṭe nisīdi. Therassa kira pitā sattasu dvārakoṭṭhakesu aggaḷaṃ dāpetvā malle āṇāpesi ‘‘nikkhamituṃ mā detha, kāsāyāni apanetvā setakāni nivāsethā’’ti, tasmā thero ākāsena agamāsi. Atha rājā korabyo therassa tattha nisinnabhāvaṃ sutvā taṃ upasaṅkamitvā sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ‘‘idha, bho raṭṭhapāla, pabbajanto byādhipārijuññaṃ vā jarābhogañātipārijuññaṃ vā patto pabbajati. Tvaṃ pana kiñcipi pārijuññaṃ anupagato eva kasmā pabbajito’’ti pucchi. Athassa thero, ‘‘upaniyyati loko addhuvo, atāṇo loko anabhissaro, assako loko sabbaṃ pahāya gamanīyaṃ, ūno loko atitto taṇhādāso’’ti (ma. ni. 2.305) imesaṃ catunnaṃ dhammuddesānaṃ attānaṃ vivittabhāvaṃ kathetvā tassā desanāya anugītiṃ kathento –
正如若长老如同小鹿被父母养育,昔日享受黄金、妇人及所喜爱之物,现以之为粮食安乐,如同驯服的猛兽般显示自己。此时他坐于国王花园石上,国王嘱咐奴仆守门以防强来者携带乞衣,故此长老未带僧衣出门。后国王问长老,若出家人曾染病、衰老与病痛为何出家?长老答曰:纷乱的世俗令人困惑,世人渴望转瞬即逝之乐,应舍弃一切烦恼而当行正道。以上四种佛法旨趣,长老述说其个人体悟,随着法义祈唱教诲。
§776
776.
(数字“776”表明某经文节数,无需翻译内容。)
‘‘Passāmi loke sadhane manusse, laddhāna vittaṃ na dadanti mohā;
我观于世间众生,得财富已,人皆不以迷惑而施舍;
Luddhā dhanaṃ sannicayaṃ karonti, bhiyyova kāme abhipatthayanti.
得财后多积累,更加追逐欲望。
§777
777.
第七百七十七偈。
‘‘Rājā pasayhappathaviṃ vijetvā, sasāgarantaṃ mahimāvasanto;
国王征服隐匿地,驻于大海边的广大国土;
Oraṃ samuddassa atittarūpo, pāraṃ samuddassapi patthayetha.
应渡海岸至彼岸,通向海对岸之处。
§778
778.
第七百七十八偈。
‘‘Rājā ca aññe ca bahū manussā, avītataṇhā maraṇaṃ upenti;
国王以及众多他人,因未断除渴爱而迎向死亡;
Ūnāva hutvāna jahanti dehaṃ, kāmehi lokamhi na hatthi titti.
他们身心衰弱,舍弃其身躯,世间因欲乐而无所满足。
§779
779.
七百七十九。
‘‘Kandanti naṃ ñātī pakiriya kese, ‘aho vatā no amarā’ti cāhu;
亲属为之哭泣,掰断其发,喊曰『唉,我们失去了不死者!』;
Vatthena naṃ pārutaṃ nīharitvā, citaṃ samodhāya tato ḍahanti.
用粗布将其包裹,举行火葬,以净其心志,然后焚烧之。
§780
780.
七百八十。
‘‘So ḍayhati sūlehi tujjamāno, ekena vatthena pahāya bhoge;
“于是,正被刺针刺痛,因断绝一切财物享乐;
Na mīyamānassa bhavanti tāṇā, ñātī ca mittā atha vā sahāyā.
断灭者不复有保护者,也无亲属、朋友乃至伴侣。”
§781
781.
‘‘Dāyādakā tassa dhanaṃ haranti, satto pana gacchati yenakammaṃ;
“索债者夺取他的财物,但生命则随所造业而去;
Na mīyamānaṃ dhanamanveti kiñci, puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭhaṃ.
断灭之人无所追随其财富,子女、妻妾以及国家皆无关系。”
§782
782.
‘‘Na dīghamāyuṃ labhate dhanena, na cāpi vittena jaraṃ vihanti;
『由财物得长寿者无,因财富增长衰老者不』,意思是财富不能使人得以长寿,衰老之苦亦不会因财富而免除。
Appaṃ hidaṃ jīvitamāhu dhīrā, asassataṃ vippariṇāmadhammaṃ.
『生命甚微实愚者谓,不常变异法』,即愚痴之人以为生命极其短暂,且无常变化的法则不存在。
§783
783.
783——此数字标识句节序号。
‘‘Aḍḍhā daliddā ca phusanti phassaṃ, bālo ca dhīro ca tatheva phuṭṭho;
『半聋瞽者触他界,愚者智者皆触彼』,意指半聋半瞽的盲聋之人,以及愚者和智者均会接触外境。
Bālo hi bālyā vadhitova seti, dhīro ca no vedhati phassaphuṭṭho.
『愚者犹如瞎子受杀,智者不觉触触境』,说明愚者如同被杀之瞎子般无知,智者则不为感官接触所惊扰。
§784
784.
784——此数字标识句节序号。
‘‘Tasmā hi paññāva dhanena seyyā, yāya vosānamidhādhigacchati;
『所以,智慧胜于财富。』因由此智慧,众生获得安住。
Abyositattā hi bhavābhavesu, pāpāni kammāni karoti mohā.
『愚痴者因痴迷,在生死流转中,造作恶业。』
§785
785.
七百八十五。
‘‘Upeti gabbhañca parañca lokaṃ, saṃsāramāpajja paramparāya;
『诸有由子宫生,入于他方世界,轮回流转无尽。』
Tassappapañño abhisaddahanto, upeti gabbhañca parañca lokaṃ.
『愚痴之人执迷不悟,随其迷惑再入母胎,轮回生死无止。』
§786
786.
七百八十六。
‘‘Coro yathā sandhimukhe gahīto, sakammunā haññati pāpadhammo;
『窃贼』如同被捕于门口,因自身行为而灭亡恶法,
Evaṃ pajā pecca paramhi loke, sakammunā haññati pāpadhammo.
如此众生死于彼世间,亦因自身行为而灭亡恶法。
§787
787.
第七百八十七偈。
‘‘Kāmā hi citrā madhurā manoramā, virūparūpena mathenti cittaṃ;
『欲乐』确实赏心悦目、甜美可爱,虽形貌丑恶,仍迷乱心念;
Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, tasmā ahaṃ pabbajitomhi rāja.
见其根本危险于欲乐之性,故我舍弃出家,非王非尊。
§788
788.
第七百八十八偈。
‘‘Dumapphalānīva patanti māṇavā, daharā ca vuḍḍhā ca sarīrabhedā;
如同果实纷纷坠落,学童、孩童以及年老者,皆因身体消亡而异;
Etampi disvā pabbajitomhi rāja, apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo.
见此情形,我出家为僧,较之凡夫俗人,仅持守正行更为善美。
§789
789.
七百八十九。
‘‘Saddhāyāhaṃ pabbajito, upeto jinasāsane;
我因信心而出家,秉持世尊教法,
Avañjhā mayhaṃ pabbajjā, anaṇo bhuñjāmi bhojanaṃ.
而后我出家不违法,饮食不浪费。
§790
790.
七百九十。
‘‘Kāme ādittato disvā, jātarūpāni satthato;
「见欲火炽盛燃烧,世间生死无间断;
Gabbhavokkantito dukkhaṃ, nirayesu mahabbhayaṃ.
如胎中苦难遍及,地狱大怖令人惧。」
§791
791.
七百九十一。
‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, saṃvegaṃ alabhiṃ tadā;
「了知此苦之根源,自觉慨叹心生振奋;
Sohaṃ viddho tadā santo, sampatto āsavakkhayaṃ.
彼时证悟安乐已至,断尽烦恼证得清净。」
§792
792.
七百九十二。
‘‘Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ;
『我已奉事的师长,佛陀所立法义何如?』
Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā.
『沉重难移的重担,令我众生心忡忡忧惧。』
§793
793.
‘‘Yassatthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṃ;
『因其本意而出家,舍离家中成为行者;』
So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo’’ti. – imā gāthā avoca;
『虽未获得我所期待,然所有束缚悉皆断除。』——此为偈赞所说。
Tattha passāmi loketi ahaṃ, mahārāja, imasmiṃ loke sadhane dhanasampanne aḍḍhe manusse passāmi, te pana laddhāna vittaṃ dhanaṃ labhitvā bhogasampattiyaṃ ṭhitā samaṇabrāhmaṇādīsu kassaci kiñcipi na dadanti. Kasmā? Mohā kammassakatāpaññāya abhāvato. Luddhā lobhābhibhūtā yathāladdhaṃ dhanaṃ sannicayaṃ sabbaso nicetabbaṃ nidhetabbaṃ karonti. Bhiyyova yathādhigatakāmato upari kāme kāmaguṇe ‘‘tathāhaṃ edise ca bhoge paṭilabheyya’’nti abhipatthayanti paccāsīsanti tajjañca vāyāmaṃ karonti.
我观此世间,尊王啊,于此世界有钱财富饶者半数人为人,然众所获财富享乐财产,对沙门婆罗门等无一赐予,何故?由于痴迷,业力失明智慧缺乏。得财者被贪欲所覆,按所获财富作种种积聚,广泛收藏进入库藏。更甚者,近似已得满足之人,复生更高欲望,盼望他处享用富贵,于是彼等便图谋占有,互相攀比,发奋努力。
Bhiyyo kāmapatthanāya udāharaṇaṃ dassento ‘‘rājā’’tiādimāha. Tattha pasayhappathaviṃ vijetvāti attano vaṃsānugataṃ pathaviṃ balakkārena abhivijiya. Āvasantoti pasāsento. Oraṃ samuddassāti anavasesaṃ samuddassa orabhāgaṃ labhitvāpi tena atittarūpo pāraṃ samuddassa dīpantarampi patthayeyya.
更进一步,为说明欲望增长,举例说‘国王’等称谓。此中“胜过原有领土”指凭自身家族相续的土地,用力量征服。‘居住’意谓统治。‘越过海岸’是指即使得到海的沿岸部分,也要渡海到对面岛国去。
Avītataṇhāti avigatataṇhā. Ūnāvāti aparipuṇṇamanorathāva. Kāmehi lokamhi na hatthi tittīti taṇhāvipannānaṃ imasmiṃ loke vatthukāmehi titti nāma natthi.
‘无欲火’是指已断除渴爱。‘缺乏’是指心愿未满足。众生在世间因欲望未尽,没有满足感,故称之为渴望之苦。
Kandanti nanti matapurisaṃ uddissa tassa guṇe kittentā kandanaṃ karonti. Aho vatā no amarāti cāhūti aho vata amhākaṃ ñātī amarā siyunti ca kathenti, gāthāsukhatthañhettha vatā-iti dīghaṃ katvā vuttaṃ.
‘哭泣’指为有德成熟的人称赞他美德而流泪。‘啊,我们不死’等说法,称我们亲人如不死一般,这些话为表达欣慰而作的诗句。
So ḍayhati sūlehi tujjamānoti so matasatto chavaḍāhakehi sammā jhāpetuṃ sūlehi tujjamāno. Tāṇāti parittāṇakarā.
‘烧伤’指被刺伤火烧。被刺伤时,应妥善处理伤口。‘撑伞’指手持遮挡法器以护身。
Yenakammanti yathākammaṃ. Dhananti dhanāyitabbaṃ yaṃkiñci vatthu. Puna dhananti hiraññasuvaṇṇaṃ sandhāya vadati.
‘某种行为’是指按常规行为进行。‘财富’有可积蓄者。‘财富’还指黄金珠宝等珍贵之物。
‘‘Na dīghamāyu’’ntiādinā kāmaguṇassa jarāya ca paṭikārābhāvaṃ vatvā puna tassa ekantikabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘appaṃ hī’’tiādi vuttaṃ. Phusantīti aniṭṭhaphassaṃ phusanti pāpuṇanti, tattha aḍḍhadaliddatā akāraṇanti dasseti. Phassaṃ bālo ca dhīro ca tatheva phuṭṭhoti yathā bālo iṭṭhāniṭṭhasamphassaṃ phuṭṭho, tatheva dhīro iṭṭhāniṭṭhaphassaṃ phuṭṭho hoti, na ettha bālapaṇḍitānaṃ koci viseso. Ayaṃ pana viseso, bālo hi bālyā vadhitova setīti bālapuggalo kenaci dukkhadhammena phuṭṭho socanto kilamanto urattāḷiṃ kandanto bālabhāvena vadhito pīḷitova hutvā seti sayati. Ito cito ca āvaṭṭanto vivaṭṭanto virodhento vedhati phassaphuṭṭhoti dhīro pana paṇḍito dukkhasamphassena samphuṭṭho na vedhati kampanamattampi tassa na hotīti.
‘非长寿’等语,指欲乐品质因老朽无法维系,而有损失,这样说又说明其单一性。‘触碰’者触及恶不善,获得恶果,半边旗也同理。触碰者包括愚者与智者,愚者触及妨害正确事物,智者触而不受影响,此处无愚智二别。此义是指愚者如同被杀害,心苦痛悲伤哀号呻吟而被折磨枯萎;心扉紧闭、对抗、反复对此苦触而疼痛;而智者虽遭苦触却无动摇,其痛苦的接触无法动摇其心意。
Tasmāti yasmā bālapaṇḍitānaṃ lokadhamme edisī pavatti, tasmā hi paññāva dhanena seyyā, yāya vosānamidhādhigacchatīti paññāva dhanato pāsaṃsatarā, yāya paññāya vosānaṃ bhavassa pariyosānabhūtaṃ nibbānaṃ adhigacchati. Abyositattā hīti anadhigataniṭṭhattā. Bhavābhavesūti mahantāmahantesu bhavesu.
因此,由于愚昧与聪慧之人的世俗现象得以存在,所以智慧比财富更为优胜。智慧是因所积累的财富而优越,然而智慧因能够证得此世法终止的涅槃而更受称赞。未得者谓之不实现,或谓之未得究竟的状态。所谓轮回生死,是指众多广大无量的生死世界。
Upeti gabbhañca parañca lokaṃ, saṃsāramāpajja paramparāyāti yo pāpāni katvā aparāparaṃ saṃsaraṇamāpajjitvā upeti gabbhañca parañca lokaṃ gabbhaseyyāya paralokuppattiyā ca na muccati, tassa pāpakammakārino puggalassa kiriyaṃ abhisaddahanto ‘‘attā ca me hotī’’ti pattiyāyanto aññopi appapañño bālo yathā paṭipajjitvā upeti gabbhañca parañca lokaṃ, na tato parimuccati.
有些人造作恶业后,相继不断地轮回转生,进入胎中和彼岸世界,但因受业缠绕不能解脱。对于作恶之人的生命,他们执持一个我见,认为“这是我的自我”,因而依此见继续投生。另一种愚痴而不善的人,亦随从此路,亦进入胎中与彼岸生命,但由此不能得到解脱。
Coro yathāti yathā coro pāpadhammo gharasandhiṃ chindanto sandhimukhe ārakkhakapurisehi gahito sakammunā tena attano sandhicchedakammunā kāraṇabhūtena kasādīhi tāḷanādivasena haññati rājapurisehi bādhiyyati bajjhati ca. Evaṃ pajāti evamayaṃ sattaloko idha pāpāni karitvā pecca patvā tena kammunā paramhi loke nirayādīsu haññati, pañcavidhabandhanakammakāraṇādivasena bādhiyyati.
盗贼就如同破坏盟约之人,断绝家产,反被守护者执持,因违约而受杀害、强逼、捉拿。众生亦如是,造作恶业后,终究临死,因此业业,至他方诸天、地狱等受苦,受五种束缚之因缘纠缠。
Evametāhi ekādasahi gāthāhi yathārahaṃ cattāro dhammuddese pakāsetvā idāni kāmesu saṃsāre ca ādīnavaṃ disvā saddhāya attano pabbajitabhāvaṃ pabbajitakiccassa ca matthakappattiṃ vibhāvento ‘‘kāmā hī’’tiādimāha. Tattha kāmāti vatthukāmā manāpiyā rūpādayo dhammā, kilesakāmā sabbepi rāgappabhedā. Idha pana vatthukāmā veditabbā. Te hi rūpādivasena anekappakāratāya citrā. Lokassādavasena iṭṭhākāratāya madhurā. Bālaputhujjanānaṃ manaṃ ramentīti manoramā. Virūparūpenāti vividharūpena, anekavidhasabhāvenāti attho. Te hi rūpādivasena citrā, nīlādivasena vividharūpā. Evaṃ tena virūparūpena tathā tathā assādaṃ dassetvā mathenti cittaṃ pabbajjāya abhiramituṃ na dentīti iminā appassādabahudukkhatādinā ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā tasmā taṃnimittaṃ ahaṃ pabbajito amhi. Dumapphalāni pakkakāle aparipakkakāle ca yattha katthaci parūpakkamato sarasato vā patanti, evaṃ sattā daharā ca vuḍḍhā ca sarīrassa bhedā patantiyeva. Etampi disvāti evaṃ aniccatampi paññācakkhunā disvā, na kevalaṃ appassādatāditāya ādīnavamevāti adhippāyo. Apaṇṇakanti aviraddhanakaṃ sāmaññameva samaṇabhāvova seyyo uttaritaro.
如是者,以十一偈释明如实,论述四圣谛的教义;此中现观欲界轮回的苦难,因信心而发展出比库出家之心并区分出出家修行的正当时间,谓之“欲是……”。其中“欲”指世俗之物欲,喜好美色诸法;烦恼之欲则是各种欲望的根源。此处应当认知的是对形色的喜好;这喜好因色种等多样变化而杂陈;因世俗声誉而更生好感;对愚痴俗人心生欢愉故称心;形态多异即有不同形态之义。此等因对色等的多样性,呈现形态差别,故称之为多样之非正色。因而心有所染,起生爱心,不应视为出家之宜,因其以种种不安、忧苦与疲厌等为起因。由此因缘,故我于此因缘解脱,以之为出家缘由。就如青涩果实在收获季节或未熟时,或从树枝上坠落一样,众生无论老幼,其身必有分别。同理,以慧眼观诸法无常,非唯因起不安等苦因而见此苦厄,亦非偏执于此之一端。所谓无过,谓无增法,出家乃是出世离俗的正法,由此胜于一切。
Saddhāyāti kammaṃ kammaphalaṃ buddhasubuddhataṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiñca saddahitvā. Upetojinasāsaneti satthu sāsane sammāpaṭipattiṃ upagato. Avañjhā mayhaṃ pabbajjā arahattassa adhigatattā. Tato eva anaṇo bhuñjāmi bhojanaṃ nikkilesavasena sāmibhāvato sāmiparibhogena paribhuñjanato.
所谓信心,乃是信受业、业果、佛及佛所觉悟之法、善法及圣僧之正道修行。进入彼法教示,即是正行佛陀教法之意。此信是在我出家后所获得阿拉汉证悟的因缘。于是无财富负债而安心吃饭,心清净无烦恼,享受简单的清净物资,心无分别执着。
Kāme ādittato disvāti vatthukāme kilesakāme ca ekādasahi aggīhi ādittabhāvato disvā. Jātarūpāni satthatoti katākatappabhedā sabbasuvaṇṇavikatiyo anatthāvahatāya nisitasatthato. Gabbhavokkantito dukkhanti gabbhavokkantito paṭṭhāya sabbasaṃsārapavattidukkhaṃ. Nirayesu mahabbhayanti saussadesu aṭṭhasu mahānirayesu labbhamānaṃ mahābhayañca sabbattha disvāti yojanā.
因见欲界之欲火炽盛,故谓众生烦恼之欲,视为十一种恶火燃烧。人身致命之苦有七种形状,诸种颜面不洁,失去真义而转入无用之相,旋入恶趣苦轮中。因入胎位之苦甚重,亦怖畏于胎位;在地狱、饿鬼、八寒地狱及大地狱,受极大恐惧苦难之象,且皆遍及广大空间,以界限度量衡单位远近表示。
Etamādīnavaṃ ñatvāti etaṃ kāmānaṃ ādittatādiṃ saṃsāre ādīnavaṃ dosaṃ ñatvā. Saṃvegaṃ alabhiṃ tadāti tasmiṃ satthu santike dhammassa sutakāle bhavādike saṃvegaṃ alatthaṃ. Viddho tadā santoti tasmiṃ gahaṭṭhakāle rāgasallādīhi viddho samāno idāni satthu sāsanaṃ āgamma sampatto āsavakkhayaṃ, viddho vā cattāri saccāni, paṭividdhoti attho. Sesaṃ antarantarādīsu vuttattā suviññeyyameva.
所谓了知此及其余弊害者,谓于欲乐之燃烧诸根之轮回中乘除其弊害之烦恼亦了知。未得切迫之心者,于世尊所说佛法听闻时,尚未生起离苦得乐之切迫心。此时虽有所了知,于居家时因贪嗔痴等烦恼交战而觉醒警觉,今依世尊教法所到已然生起断尽无余烦恼之觉悟,或于四圣谛之理亦能彻悟,此乃“了知”义也。余者乃经中间与不同部位所说者,理应细究明了。
Evaṃ thero rañño korabyassa dhammaṃ desetvā satthu santikameva gato. Satthā ca aparabhāge ariyagaṇamajjhe nisinno theraṃ saddhāpabbajitānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesīti.
于是长老于国王迦罗跋叶处宣说佛法,彼时即前往世尊所处之地。世尊于后时坐于圣众之中,为信受出家诸长老置立榜首。
Raṭṭhapālattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 拉塔巴拉长老偈注释已结束。
5. Mālukyaputtattheragāthāvaṇṇanā5. 马卢迦子长老偈注释
Rūpaṃdisvā sati muṭṭhātiādikā āyasmato mālukyaputtassa gāthā. Imassa āyasmato vatthu heṭṭhā chakkanipāte (theragā. 399 ādayo) vuttameva. Tā pana gāthā therena arahatte patiṭṭhitena ñātīnaṃ dhammadesanāvasena bhāsitā. Idha pana puthujjanakāle ‘‘sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetū’’ti yācitena satthārā ‘‘taṃ kiṃ maññasi, mālukyaputta, ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, na ca passasi, na ca te hoti passeyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Ye te sotaviññeyyā saddā…pe… ghāna…jivhā…kāya…manoviññeyyā dhammā aviññātā aviññātapubbā, na ca vijānāsi, na ca te hoti vijāneyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Ettha ca te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ, mute mutamattaṃ, viññāte viññātamattaṃ bhavissati. Yato kho te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṃ, sute sutamattaṃ, mute mutamattaṃ, viññāte viññātamattaṃ bhavissati, tato tvaṃ, mālukyaputta, na tena. Yato tvaṃ, mālukyaputta, na tena, tato tvaṃ, mālukyaputta, na tattha. Yato tvaṃ, mālukyaputta, na tattha, tato tvaṃ, mālukyaputta, nevidha na huraṃ na ubhayamantarena, esevanto dukkhassā’’ti (saṃ. ni. 4.95). Saṃkhittena dhamme desite tassa dhammassa sādhukaṃ uggahitabhāvaṃ pakāsentena –
此为居士长者玛陆迦子所作诗句:见色即生念等句。此诗收录于该长者篇末下方第六聚,长老诗第399节中已述。唯本诗乃阿拉汉长老以教导亲属之缘,由法门开示所宣说。然于凡夫时期,弟子请言:“善哉世尊,愿简说法。”世尊问曰:“尔以为何意?玛陆迦子,尔等所见识眼根与所见色相虽现于眼前,非尔所能究察,且尔亦不能真正见闻,尔中有无对此生起欲爱?”,答曰:“无,世尊。”世尊又言:“尔所闻识耳根及耳所闻音声、鼻嗅根所闻气味、舌触根所知味觉、身触根所觉触感、意识根所觅法境,皆未被识知,亦不真正认识,尔中有无欲爱生乎?”答曰:“无,世尊。”世尊又言:“彼处,玛陆迦子,眼所见触所闻诸法中,在所见中唯有见识量,闻中唯有闻识量,默中唯有默识量,识中唯有识识量,尔由此,则尔不为此所染,如尔不为,则尔亦不在其中,如尔不在其中,则尔不由此受困苦。”(见《相应部·尼者篇》第4卷第95节)。世尊将此简明教义妙义清楚宣示,示现良善之教义。
§794
794.
‘‘Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
见色生念时,心念执著于爱染之相;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
精神清明恭敬,心怀精进如燃烧之火。
§795
795.
七百九十五。
‘‘Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā;
「由此种种因缘,感受增长,种种由色所生的感受增多;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;
贪欲与瞋恚亦增长,心由此变得烦恼破坏;
Evamācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati.
如此累积的苦,称为苦,涅槃则名为解脱。」
§796
796.
七百九十六。
‘‘Saddaṃ sutvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
「听闻声音后,心失念,内想爱欲之相,
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
『速意心』者,了知,当下现前。
§797
797.
第七百九十七。
‘‘Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā saddasambhavā;
彼诸受感增上,种种声成随缘;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;
贪嗔悔恨俱集,心遂随之损减;
Evamācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati.
如是所感苦报,即名为涅槃。
§798
798.
第七百九十八。
‘‘Gandhaṃ ghatvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
『闻香息心』者,指断绝对香气的执著而解脱,于内心观想所爱之相。
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
『专注而精进』者,心专一不散,安住其上,恒常持守。
§799
799.
‘‘Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā gandhasambhavā;
『由此而生诸受』者,多由各种香气所生起的受感。
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;
『贪瞋心生』者,贪求与嗔恨起于心,致使心逐渐败坏。
Evamācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati.
『若能离此苦』者,若能断除此类诸苦,即名之为涅槃。
§800
800.
第八百节。
‘‘Rasaṃ bhotvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
「饮味后,念念放逸,意念亲爱之境;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
心起热动便感受苦,随之愤恚而住不去。」
§801
801.
第八百零一节。
‘‘Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rasasambhavā;
「因感受而生诸多苦楚,皆由各种味蕾所生;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;
贪欲与嗔恨,心遂由此被破坏毁伤。」
Evamācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati.
由此可知,苦因缘所生,便称为苦。
§802
802.
八百零二。
‘‘Phassaṃ phussa sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
『触境之物,触已心怀释然,思惟悦爱之相;』
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
『心神锋锐对此感受敏锐,且不为外境所动摇。』
§803
803.
八百零三。
‘‘Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā phassasambhavā;
『由此感受增长,众多因触而起的感受随之滋生;』
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;
贪欲与恚怒,能破坏心意;
Evamācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati.
如是所作之事,为苦,故称为灭尽。
§804
804.
‘‘Dhammaṃ ñatvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
『知法而生起正念,内心了知所爱之缘;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
专心热诚即觉知,觉知如实而安住。』
§805
805.
‘‘Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā dhammasambhavā;
『那时,感受增长,因多种法所生;』
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;
『贪欲与嗔恨,内心随之受损;』
Evamācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati.
『缘此生起苦苦,终极则名为灭。』
§806
806.
‘‘Na so rajjati rūpesu, rūpaṃ disvā paṭissato;
『不是执着色相,对色相既知而反观;』
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
『心意离欲而受用,此中无有仇恨驻立。』
§807
807.
‘‘Yathāssa passato rūpaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
「如是,于彼观见色,乃至亦受用诸受;」
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
「彼减损而不积聚,如是彼具念而行;」
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccati.
「如是,于彼减损苦者,近处即称为涅槃。」
§808
808.
‘‘Na so rajjati saddesu, saddaṃ sutvā paṭissato;
「彼不染著于诸声,闻声之后回念已;」
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
『Virattacitto』者,意为内心远离散乱,不被外境所染著。『Vedeti』,谓能观察、觉知。此句意为:内心远离散乱则能觉知,非远离散乱则不能安住。
§809
809.
八百零九。
‘‘Yathāssa suṇato saddaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
「如是,于彼听闻声,乃至亦受用诸受;」
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
消减而不积累,如是,彼具念而行;
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccati.
如是,于消减苦者,涅槃称为近在咫尺。
§810
810.
八百一十。
‘‘Na so rajjati gandhesu, gandhaṃ ghatvā paṭissato;
『不嗅于香气者』,即斥绝香气而不加关注,
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
意念离欲而体验之,且不为所羁绊,立止不动。
§811
811.
‘‘Yathāssa ghāyato gandhaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
譬如受损之香气,虽有感受,
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
却逐渐消散不再增益,正念如是行持;
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccati.
不受染污之苦,称为涅槃之近缘。
§812
812.
‘‘Na so rajjati rasesu, rasaṃ bhotvā paṭissato;
‘此人饮食时不会迷乱,虽饮滋味而仍觉知;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
心已厌离而了知,故此不放逸坚住不退。’
§813
813.
‘‘Yathāssa sāyato rasaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
‘正如夜晚饮食之味,虽然感受仍会消退;
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
不会滋长亦不加深,修行者正念行持如是。’
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccati.
如是,止息之苦,在于亲近涅槃之所称。
§814
814.
第八百一十四。
‘‘Na so rajjati phassesu, phassaṃ phussa paṭissato;
『彼不沉溺于触境,专注于触而留心;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
心已离欲,觉知感受,既不憎恶,亦不贪著,常住其中。』
§815
815.
第八百一十五。
‘‘Yathāssa phusato phassaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
『如同被触者于触感,亦如被服侍者于受感;
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
『Khīyati』者,消灭也;『nopacīyati』者,不增也。如此者,是人专心勤修,故言“如是修行时,此法消灭而不增。”
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccati.
如是若不增入,则名苦,因称此苦在涅槃境近侧。
§816
816.
第八百一十六偈。
‘‘Na so rajjati dhammesu, dhammaṃ ñatvā paṭissato;
「彼于诸法不染著,了知法已,正念回观;」
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
以离染之心而感受,且不执取于彼。
§817
817.
第八百一十七偈。
‘‘Yathāssa vijānato dhammaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
“如同识知法,乃至于受用感受;
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
感受消灭,非消减,正念具足则如是行;
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccatī’’ti. –
如是未生苦,在近处称为涅槃。”
Imā gāthā abhāsi.
此偈应如是说。
Tattha rūpaṃ disvāti cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ cakkhudvārena upalabhitvā. Sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karototi tasmiṃ rūpe diṭṭhamatte eva aṭṭhatvā subhanimittaṃ manasi karoto subhākāraggahaṇavasena ayoniso manasi karoto sati muṭṭhā hoti. Tathā ca sati sārattacitto vedeti taṃ rūpārammaṇaṃ ratto, giddho, gadhito hutvā anubhavati, assādeti, abhinandati. Tathābhūto ca tañca ajjhosa tiṭṭhatīti tañca rūpārammaṇaṃ ajjhosāya ‘‘sukhaṃ sukha’’nti abhinivissa gilitvā pariniṭṭhāpetvā tiṭṭhati.
彼处观见色,即识作眼所觉之色,用眼根有能力体验。正念止息时,于此色相生欢喜所嗜之相,或依所喜美相专注,或执相观取,正念因之断绝。犹如具热忱之心,乐于此色境界,贪恋、迷恋欢喜体验,得乐而安住不去。然此诸相自燃,自现,令色境界自燃“安乐安乐”,以慕情念融入,成就涅槃寂灭而常住。
Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavāti tassa evarūpassa puggalassa rūpasambhavā rūpārammaṇā sukhādibhedena anekā vedanā kilesuppattihetubhūtā vaḍḍhanti. Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññatīti piyarūpe sārajjanavasena uppajjamānāya abhijjhāya, apiyarūpe byāpajjanavasena piyarūpasseva vipariṇāmaññathābhāvāya uppajjamānāya sokādilakkhaṇāya vihesāya ca assa puggalassa cittaṃ upahaññati bādhīyati. Evamācinato dukkhanti vuttākārena taṃ taṃ vedanassādavasena bhavābhisaṅkhāraṃ ācinato vaṭṭadukkhaṃ pavattati. Tenāha bhagavā – ‘‘vedanāpaccayā taṇhā…pe… dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti (vibha. 225; saṃ. ni. 2.1). Tathābhūtassa ārā ārakā dūre nibbānaṃ vuccati, tassa taṃ dullabhanti attho. Saddaṃ sutvātiādigāthāsupi vuttanayeneva attho veditabbo. Tattha ghatvāti ghāyitvā. Bhotvāti sāyitvā. Phussāti phusitvā. Dhammaṃ ñatvāti dhammārammaṇaṃ vijānitvā.
其感受增长,因色多故。依此色相,有众多色境界缘起,缘色生诸乐苦感受。因贪欲嗔恚,心生痛毁,因喜爱色境以喜乐和合生贪;因憎恶色境以逆转异变生嗔恚;由此生忧伤等苦感,令此人心痛、受苦。如是堕入苦道,依感受苦而起轮回烦恼。故世尊说:“由感受缘起渴爱……是苦蕴集发生。”(文注经录)实如是,远离爱执寂灭称涅槃,涅槃为稀有之境。听闻声言及诸偈意亦应如是理解。文中“ghatvā”意为伤害;“bhotvā”为痛伤;“phussāti”为触受;“dhammaṃ ñatvā”为识得法相、了知法义。
Evaṃ chadvāragocare sārajjantassa vaṭṭaṃ dassetvā idāni tattha virajjantassa vivaṭṭaṃ dassento ‘‘na so rajjati rūpesū’’tiādimāha. Tattha na so rajjati rūpesu, rūpaṃ disvā paṭissatoti yo puggalo rūpaṃ disvā āpāthagataṃ rūpārammaṇaṃ cakkhudvārikena viññāṇasantānena gahetvā catusampajaññavasena sampajānakāritāya paṭissato hoti, so rūpārammaṇesu na rajjati rāgaṃ na janeti, aññadatthu virattacitto vedeti, rūpārammaṇamhi samudayādito yathābhūtaṃ pajānanto nibbindati, nibbindanto taṃ tatthuppannavedanañca virattacitto vedeti, tathābhūto ca tañca najjhosa tiṭṭhatīti taṃ rūpārammaṇaṃ sammadeva virattacittatāya ajjhosāya na tiṭṭhati ‘‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’ti taṇhāmānadiṭṭhivasena nābhinivisati.
譬如在六境之中,见到了清净众生的圆满果报,现今又示现了离染之境,便说“色身不染”等言。其意谓色身不染,所谓不染于色者,是指有一众生见色后,觉知色身的本质,眼门识知色缘缘起的过程,身具四念聪明,自觉自知,因而识知色相,未生嗔恨之心。不为色相所染,不生成爱欲。在别处,彼此离染的心则意识到色相的生起与灭已如实知晓,因而生厌恶,厌恶之人以离染心识感受彼时生起的色相及其受感,如实不假。因此正因其离染心识,离染之心不固执于“此是我、是我的,我有我”等执着渴爱见故,不生缠绵。
Yathāssa passato rūpanti assa yogino yathā tattha abhijjhādayo nappavattanti, evaṃ aniccādito rūpaṃ passantassa. Sevato cāpi vedananti taṃ ārabbha uppannaṃ vedanaṃ taṃsampayuttadhamme ca gocarasevanāya sevato cāpi. Khīyatīti sabbaṃ kilesavaṭṭaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gacchati. Nopacīyatīti na upaciyati na ācayaṃ gacchati. Evaṃ so caratī satoti evaṃ kilesāpanayanapaṭipattiyā sato sampajāno hutvā carati, viharati. Evaṃ apacinato dukkhanti vuttanayena apacayagāminiyā maggapaññāya sakalaṃ vaṭṭadukkhaṃ apacinantassa. Santike nibbāna vuccatīti saupādisesaanupādisesanibbānadhātusamīpe evāti vuccati asaṅkhatāya dhātuyā sacchikatattā. Na so rajjati saddesūtiādīsupi imināva nayena attho veditabbo.
就如一个修行者亲见色相时,贪欲愿望不生,色身无常的理趣亦随见随生。因缘所生的触境受亦如是伴随发生。如此一来,贪染烦恼循环渐渐消减,则是烦恼火灭之相。一切烦恼均被消灭,不再堆积。如是修持者,正念觉知而行,虽有苦,但苦理被断灭。依此而修者,诸轮回之苦亦断尽。涅槃恒称为无余亦有余涅槃,在涅槃现前,非可量度的涅槃境界真实现前。用此理义,由此推知“非染于声闻”等说。
Evaṃ thero imāhi gāthāhi satthu ovādassa attanā upadhāritabhāvaṃ pavedetvā uṭṭhāyāsanā satthāraṃ vanditvā gato nacirasseva vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇīti.
因此这位长老以此等偈语,说明承续于佛陀教诲的自我净化之理,起身离座,礼敬导师,后于不久,增进内观智慧,遂得阿拉汉果。
Mālukyaputtattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 马卢迦子长老偈注释已结束。
6. Selattheragāthāvaṇṇanā6. 谢拉长老偈注释
Paripuṇṇakāyotiādikā āyasmato selattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarabhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto gaṇapāmokkho hutvā tīṇi purisasatāni samādapetvā tehi saddhiṃ satthu gandhakuṭiṃ kāretvā katapariyositāya gandhakuṭiyā sabhikkhusaṅghassa bhagavato mahādānaṃ pavattetvā satthāraṃ bhikkhū ca ticīvarena acchādesi. So tena puññakammena ekaṃ buddhantaraṃ devaloke eva vasitvā tato cuto devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde aṅguttarāpesu āpaṇe nāma brāhmaṇagāme brāhmaṇakule nibbattitvā seloti laddhanāmo ahosi. So vayappatto tīsu vedesu, brāhmaṇasippesu ca nipphattiṃ gantvā tīṇi māṇavakasatāni mante vācento āpaṇe paṭivasati. Tena ca samayena satthā sāvatthito nikkhamitvā aḍḍhateḷasahi bhikkhusatehi saddhiṃ aṅguttarāpesu cārikaṃ caranto selassa, antevāsikānañca ñāṇaparipākaṃ disvā aññatarasmiṃ vanasaṇḍe viharati. Atha keṇiyo nāma jaṭilo satthu āgamanaṃ sutvā tattha gantvā saddhiṃ bhikkhusaṅghena satthāraṃ svātanāya nimantetvā sake assame pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādeti. Tasmiñca samaye selo brāhmaṇo saddhiṃ tīhi māṇavakasatehi jaṅghāvihāraṃ anuvicaranto keṇiyassa assamaṃ pavisitvā jaṭile kaṭṭhaphālanuddhanasampādanādinā dānūpakaraṇaṃ sajjente disvā, ‘‘kiṃ nu kho te, keṇiya, mahāyañño paccupaṭṭhito’’tiādiṃ pucchitvā tena ‘‘buddho bhagavā mayā svātanāya nimantito’’ti vutte ‘‘buddho’’ti vacanaṃ sutvāva haṭṭho udaggo pītisomanassajāto tāvadeva māṇavakehi saddhiṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā katapaṭisanthāro ekamantaṃ nisinno bhagavato kāye bāttiṃsamahāpurisalakkhaṇāni disvā ‘‘imehi lakkhaṇehi samannāgato rājā vā hoti cakkavattī, buddho vā loke vivaṭṭacchado, ayaṃ pana pabbajito, no ca kho naṃ jānāmi ‘buddho vā, no vā’, sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ ‘ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā , te sake vaṇṇe bhaññamāne attānaṃ pātukarontī’ti asammāsambuddho hi sammukhe ṭhatvā buddhaguṇehi abhitthavīyamāno sārajjati maṅkubhāvaṃ āpajjati avesārajjappattatāya ananuyogakkhamattā, yaṃnūnāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyya’’nti evaṃ pana cintetvā –
此为具足身德等,是尊者塞罗长老的偈语。其生平如何?据说此人世尊莲花足时代,生于婆罗门之家,兑现觉悟,已成群体解脱者,亲近佛陀三百人,诸人随从诸修行者,共同建佛陀香舍,净饰佛门香舍,为僧众施予大庄严。尊者以此善业,得生天界一佛之间,后转生人间,现于阿竭多罗村婆罗门族,名为塞罗。其老死时,超越三界六道,婆罗门社群尽灭,结合三百少年,共商共语,住于阿竭多罗村。时世尊自沙瓦提出行,携五十多比库,与塞罗同行,洞察诸住生果相,进入一处森林中栖居。后来有一名叫迦尼由陀的木匠,听闻世尊来访,邀请佛陀及众僧,就座供养丰富的饮食。时塞罗婆罗门,与三百少年同行,巡历芒果林,见迦尼由陀木匠施具捧物,问迦尼:“迦尼由陀,何事大供养奉行?”彼答:“佛陀受我邀请前来。”闻“佛陀”二字,即生欢喜,随诸少年,近佛坐处,端身凝止,观察佛陀三十二相庄严,心念道:“观见此相者,或为王者、转轮圣王,或为觉者,此生出家人,我不知其为佛还是非佛,但见婆罗门长老等几人讲论曰‘此即阿拉汉正觉者,故自称”。至此,心生疑惑和欢喜,思惟佛陀,是为一大尊胜者。
§818
818.
‘‘Paripuṇṇakāyo suruci, sujāto cārudassano;
〈偈言〉“具足身德,光明纯正,出身美善,容貌端庄;
Suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā, susukkadāṭhosi vīriyavā.
世尊身色如金,体毛柔软,精进充足。
§819
819.
八百一十九。
‘‘Narassa hi sujātassa, ye bhavanti viyañjanā;
『人中之族,形态各异,
Sabbe te tava kāyasmiṃ, mahāpurisalakkhaṇā.
悉皆具足汝身所显之大丈夫相。』
§820
820.
八百二十。
‘‘Pasannanetto sumukho, brahā uju patāpavā;
『清净目光,面容端正,身躯直挺,气宇宽弘;'}
Majjhe samaṇasaṅghassa, ādiccova virocasi.
在中间的沙门僧团里,如最初的日光般照耀。
§821
821.
‘‘Kalyāṇadassano bhikkhu, kañcanasannibhattaco;
『比库,如金子般光辉的善见者,
Kiṃ te samaṇabhāvena, evaṃ uttamavaṇṇino.
你作为沙门,为何如此具有崇高的相貌荣耀?』
§822
822.
‘‘Rājā arahasi bhavituṃ, cakkavattī rathesabho;
『王啊,应当成为阿拉汉,应成为转轮圣王,驾驭战车的雄狮。』
Cāturanto vijitāvī, jambusaṇḍassa issaro.
四方征服森林,掌控红荫树之主。
§823
823.
八百二十三。
‘‘Khattiyā bhogī rājāno, anuyantā bhavanti te;
“贵族富饶的国君,顺从他们而生;
Rājābhirājā manujindo, rajjaṃ kārehi gotamā’’ti. –
如来是诸王之王,治理国政者,果德玛。”——
Chahi gāthāhi bhagavantaṃ abhitthavi.
用六偈赞颂世尊。
Tattha paripuṇṇakāyoti abhibyattarūpānaṃ dvattiṃsāya mahāpurisalakkhaṇānaṃ paripuṇṇatāya ahīnaṅgapaccaṅgatāya ca paripuṇṇasarīro. Surucīti sundarasarīrappabho. Sujātoti ārohapariṇāhasampattiyā, saṇṭhānasampattiyā ca sunibbatto. Cārudassanoti sucirampi passantānaṃ atittijanakaṃ appaṭikkūlaṃ ramaṇīyaṃ cāru eva dassanaṃ assāti cārudassano. Keci panāhu ‘‘cārudassanoti sundaranetto’’ti. Suvaṇṇavaṇṇoti suvaṇṇasadisavaṇṇo. Asīti bhavasi, idaṃ padaṃ ‘‘paripuṇṇakāyo asī’’tiādinā sabbapadehi yojetabbaṃ. Susukkadāṭhoti suṭṭhu sukkadāṭho. Bhagavato hi dāṭhāhi candakiraṇā viya dhavalarasmiyo niccharanti. Vīriyavāti vīriyapāramīpāripūriyā caturaṅgasamannāgatavīriyādhiṭṭhānato catubbidhassa sammappadhānassa sampattiyā ca atisayayutto.
其中“满身健壮”者,谓具备了三十二相的大丈夫之相,是指身形丰满,四肢健壮,身体端正完美。‘秀丽’者,表明身形美好俊朗。‘高贵’者,是由高涨转变而来,表示结构完善,端正圆满。‘美妙显现’者,指久远并常现于世间,给人舒适无违和感,是悦目秀丽的形象。有人又称‘美妙显现’为‘美好鼻端’。 ‘金色光泽’即类金色的光辉。‘坚固牙齿’者,体现著世尊牙齿洁白如日光般明净辉映。‘精进’,指具足四种力量、圆满布施、持戒、忍辱、精进等四种精进的胜利信心和功德。
Narassa hi sujātassāti samatiṃsāya pāramīnaṃ, ariyassa vā cakkavattīvattassa paripūritattā suṭṭhu sammadeva jātassa narassa, mahāpurisassāti attho. Sabbe teti ye mahāpurisabhāvaṃ loke aggapuggalabhāvaṃ byañjayantīti byañjanāti laddhavohārasuppatiṭṭhitapādatādibāttiṃsamahāpurisalakkhaṇasaṅkhātā tambanakhatuṅganakhatādiasītianubyañjanasaṅkhātā ca rūpaguṇā, te anavasesā, tava kāyasmiṃ santīti vacanaseso.
『世人』者,谓天生之善人也是;谓修有波罗蜜多之人,也谓此圣者为转轮圣王时福德圆满,果得善生之世人,谓伟大人者之意。『一切』即所说之伟大人品性在世间,所谓先导众生之宿世大品之人,内含多种标志,详细阐述有诸如钝角、鱼钩形、钩爪等异形痕迹之相,并具形状与性质,此等标志是无缺之,常存于汝身,此为语法之表现。
Mahāpurisalakkhaṇāti pubbe vuttabyañjanāneva vacanantarena nigamento āha.
所谓伟大人之标志者,谓此前所说之标志正是其一词之含义,故别有专门文献释义。
Idāni tesu lakkhaṇesu attanā abhirucitehi lakkhaṇehi bhagavantaṃ thomento ‘‘pasannanetto’’tiādimāha. Bhagavā hi pañca vaṇṇapasādasampattiyā pasannanetto. Paripuṇṇacandamaṇḍalasadisamukhatāya sumukho. Ārohapariṇāhasampattiyā brahā. Brahmujugattatāya uju. Jutimantatāya patāpavā.
今释上述标志中,佛陀以其自喜之标志称之曰『光明广朗之最胜通达者』等。世尊具色相煌煌,光彩辉映,如满月中蓝宝石面;面容端正,供养诸天;登高广阔,具大自在;具梵天般之直净威仪;明亮绚灯,光照四方。
Idāni tameva patāpavantataṃ ādiccūpamāya vibhāvento ‘‘majjhe samaṇasaṅghassā’’tiādimāha. Tattha ādiccova virocasīti yathā ādicco uggacchanto sabbaṃ tamagataṃ vidhametvā ālokaṃ karonto virocati, evaṃ tvampi anto ceva bahi ca sabbaṃ avijjātamaṃ viddhaṃsetvā ñāṇālokaṃ karonto virocasi.
今述此光明之威仪,初说如火焰中之火,世尊云『在圣僧中间为初焰』。此中,初焰如烈火高升,燃尽黑暗,生光万物。尔时佛陀内外皆除无明濁暗,发智光明,普照世间。
Dassanīyarūpatāya aṅgīgatānaṃ dassanasampattīnaṃ āvahanato, kalyāṇehi pañcahi dassanehi samannāgatattā ca kalyāṇadassano. Uttamavaṇṇinoti uttamavaṇṇasampannassa.
称佛视仪之可观,乃由五妙观现起之缘起;具足善观之五相,故为善观看者。以其具完美光色,谓之最佳美妙。
Cakkavattīti cakkaratanaṃ vatteti, catūhi sampatticakkehi vatteti, tehi ca pare vatteti. Parahitāya iriyāpathacakkānaṃ vatto etasmiṃ atthīti cakkavattī. Atha vā catūhi acchariyadhammehi ca saṅgahavatthūhi ca samannāgamena parehi anabhibhavanīyassa āṇācakkassa vatto etasmiṃ atthītipi cakkavattī. Rathesabhoti rathikesu ājānīyausabhapuriso, mahārathikoti attho. Cāturantoti catusamuddantāya pathaviyā issaro. Vijitāvīti vijitavijayo. Jambusaṇḍassāti jambudīpassa, pākaṭena hi issariyāni dassento evamāha. Cakkavattī pana saparittadīpānaṃ catunnampi mahādīpānaṃ issarova.
『转轮圣王』者,谓驾轮之王也,亦守四德之王,权能备具,统摄他人者。此王意谓为维护众生幸福,施行正道之帝王,能统御四大神德之人众。又有妙法之合体,能超越他诸帝王,所以云转轮。『车王』者,具超群勇猛,犹如马车之霸主。『四海主』者,统辖四方大地君主也。『征服者』者,胜利者也。『占摩砂国者』者,赞为支配世界之君王。转轮圣王亦为广域海岛诸国合而为一之君主,统治四大洲中。
Khattiyāti jātikhattiyā. Bhogīti bhogiyā. Rājānoti ye keci rajjaṃ kārentā. Anuyantāti anugāmino sevakā. Rājābhirājāti rājūnaṃ pūjanīyo rājā hutvā, cakkavattīti adhippāyo. Manujindoti manussādhipati, manussānaṃ paramissaroti attho.
『刹帝利』者,谓属于刹帝利姓氏者;『富豪』者,谓享有丰裕之人。『国王』者,指能够统治国家者。『追随者』者,谓随顺而侍奉者。所谓『尊王』,乃指作为君王众人所应当敬重的君主;『转轮圣王』者,亦称为至尊统治者。『人王』者,即人间之主,统辖人众,主宰众生。
Evaṃ selena vutte bhagavā ‘‘ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā, te sake vaṇṇe bhaññamāne attānaṃ pātukarontī’’ti imaṃ selassa manorathaṃ pūrento –
世尊于此法中如是说:“那些是阿拉汉,正自觉者,他们于自我展示光明之时,使自身显现清净。”世尊以此满足此法之约愿──
§824
824.
八百二十四。
‘‘Rājāhamasmi sela, (selāti bhagavā) dhammarājā anuttaro;
“我是君王,所谓君王者,世尊谓之最高正法之王;
Dhammena cakkaṃ vattemi, cakkaṃ appaṭivattiya’’nti. – imaṃ gāthamāha;
我以法为尊驾,法之轮转不失其道。”世尊说此偈。
Tatrāyaṃ adhippāyo – yaṃ maṃ tvaṃ, sela, yācasi, ‘‘rājā arahasi bhavituṃ cakkavattī’’ti, ettha appossukko hohi, rājāhamasmi, sati ca rājatte yathā añño rājā samānopi yojanasataṃ vā anusāsati, dve tīṇi cattāri pañca yojanasatāni vā yojanasahassaṃ vā cakkavattī hutvāpi catudīpapariyantamattaṃ vā, nāhamevaṃ paricchinnavisayo. Ahañhi dhammarājā anuttaro bhavaggato avīcipariyantaṃ katvā tiriyaṃ aparimeyyalokadhātuyo anusāsāmi. Yāvatā hi apadādibhedā sattā, ahaṃ tesaṃ aggo. Na hi me koci sīlena vā…pe… vimuttiñāṇadassanena vā sadiso natthi, kuto bhiyyo. Svāhaṃ evaṃ dhammarājā anuttaro, anuttareneva catusatipaṭṭhānādibhedabodhipakkhiyasaṅkhātena dhammena cakkaṃ vattemi, ‘‘idaṃ pajahatha, idaṃ upasampajja viharathā’’tiādinā āṇācakkaṃ. ‘‘Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasacca’’ntiādinā (mahāva. 14; saṃ. ni. 5.1081) pariyattidhammena dhammacakkameva vā. Cakkaṃ appaṭivattiyanti yaṃ cakkaṃ appaṭivattiyaṃ hoti samaṇena vā…pe… kenaci vā lokasminti.
于是,世尊谓这至尊者──你所祈请我,愿作君王,成为转轮圣王,故此应无嗔恨。我自称为王,若身居君位,则虽他人同位,领治区域即便达到百余由旬,二百、三百、四百甚至五百、千由旬,成为转轮圣王,亦无断裂之地界。吾乃最高正法之王,不可逾越,管理广阔无际,涵盖三界六天下众。诸恶道众生,我为其首。无论戒德或解脱智慧,无有匹敌,我亦无须他物。因此,誓愿立为最高正法之王。凭借四种圣道之道理、四正勤等觉支,以法维系转轮之轮,宣告:“此应抛弃,此应修习,此当生活。”以此贤达之轮转,宣说圣谛之苦法。此所谓“法轮不失正道”,法轮不偏废,得以由圣者或仁人转法治世,遍及三界万方众生。
Evaṃ attānamāvikarontaṃ bhagavantaṃ disvā pītisomanassajāto selo puna daḷhīkaraṇatthaṃ –
观察到世尊自我清净无染,生起喜乐欢喜之心,
§825
825.
‘‘Sambuddho paṭijānāsi, (iti selo brāhmaṇo) dhammarājā anuttaro;
婆罗门瑟罗称曰:『正觉者,汝已觉知,法王无上,
Dhammena cakkaṃ vattemi, iti bhāsatha gotama.
果德玛,汝言:以法为轮转动。』
§826
826.
‘‘Ko nu senāpati bhoto, sāvako satthuranvayo;
『谁为将军耶,尊者?弟子是师之后裔;』
Ko tetamanuvatteti, dhammacakkaṃ pavattita’’nti. – gāthādvayamāha;
“谁遵行此法,转动法轮?”—这是两句偈语。
Tattha ko nu senāpatīti dhammarañño bhoto dhammena pavattitassa cakkassa anupavattanako senāpati ko nūti pucchi.
其中问道:“谁是军帅?”意指法王,法轮转动之主;当法轮尚未转动时,谁为引领之军帅?此为问答。
Tena ca samayena bhagavato dakkhiṇapasse āyasmā sāriputto nisinno hoti, suvaṇṇapuñjo viya siriyā sobhamāno. Taṃ dassento bhagavā –
此时,世尊南方右方,长老沙利子端坐,如同金山般光耀。世尊见之说:
§827
827.
‘‘Mayā pavattitaṃ cakkaṃ, (selāti bhagavā) dhammacakkaṃ anuttaraṃ;
“我转动已转之法轮,(世尊说)这是无上正法之法轮;
Sāriputto anuvatteti, anujāto tathāgata’’nti. – gāthamāha;
沙利子遵行此法,受教从如来。”——偈语如是说。
Tattha anujāto tathāgatanti, tathāgataṃ anujāto, tathā gatena hetunā ariyāya jātiyā jātoti attho.
此中『如来』一词所指,谓由如来而生者,即是指圣者之出世缘故而有生之义。
Evaṃ ‘‘ko nu senāpati bhoto’’ti selena vuttapañhaṃ byākaritvā yaṃ selo āha ‘‘sambuddho paṭijānāsī’’ti tattha naṃ nikkaṅkhaṃ kātukāmo ‘‘nāhaṃ paṭiññāmatteneva paṭijānāmi, api cāhaṃ iminā kāraṇena buddho’’ti ñāpetuṃ –
因此当有人以铁锁为喻问曰:『将军尔,何人乎?』对此锁所言:『觉者自悟』,于此处并无贪求其细节,乃欲以此缘明示:『我非凭自我所闻所知而悟,自因此故名为觉』;
§828
828.
‘‘Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, bhāvetabbañca bhāvitaṃ;
「应当证得者,应已证得者,应修持者,已修持者;
Pahātabbaṃ pahīnaṃ me, tasmā buddhosmi brāhmaṇā’’ti. – gāthamāha;
当舍弃者,已舍弃者,是故我是觉,婆罗门。」此为偈语所言;
Tattha abhiññeyyanti cattāri saccāni cattāri ariyasaccāni. Catunnañhi saccānaṃ ariyasaccānañca sāmaññaggahaṇametaṃ yadidaṃ abhiññeyyanti. Tattha ariyasaccesu yaṃ bhāvetabbaṃ maggasaccaṃ, yañca pahātabbaṃ samudayasaccaṃ, tadubhayaggahaṇena tesaṃ phalabhūtāni nirodhasaccadukkhasaccānipi gahitāneva honti hetuggahaṇeneva phalasiddhito. Tena tattha ‘‘sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, pariññeyyaṃ pariññāta’’nti idampi vuttameva hoti. ‘‘Abhiññeyyaṃ abhiññāta’’nti vā iminā ca sabbassapi ñeyyassa abhiññātasambuddhabhāvaṃ uddesavasena pakāsetvā tadekadesaṃ niddesavasena dassento ‘‘bhāvetabbañca bhāvita’’ntiādimāha. Atha vā ‘‘bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, pahātabbaṃ pahīna’’nti iminā attano ñāṇapahānasampadākittanamukhena taṃmūlakattā sabbepi buddhaguṇā kittitā hontīti āha ‘‘tasmā buddhosmi, brāhmaṇā’’ti. Abhiññeyyaabhiññātaggahaṇena hi sabbaso vijjāvimuttīnaṃ gahitattā saphalaṃ catusaccabhāvaṃ saddhiṃ hetusampattiyā dassento bujjhitabbaṃ sabbaṃ bujjhitvā buddho jātosmīti ñāyena hetunā attano buddhabhāvaṃ vibhāveti.
其中应证得者即四圣谛,四圣谛为普遍圣谛。此四圣谛中,应当修持者为圣谛中的道谛,应当舍弃者为圣谛中的集谛。两者互摄,则果报即灭谛及苦谛亦被涵摄其中。因缘摄取,故有果报成立。由此说明应证得者即已证得者,亦即应了了者、了了者也。或曰《应证得,应已证得》偈句,以方便显露知见具足之觉悟者的性质,且以单一旨意指示『应修持亦已修持』等,进一步说『应修持,应已修持,应舍弃,应已舍弃』乃其自智证道的标志。故作『是故我为觉,婆罗门』。借由应证得与已证得之涵摄,全面显现为离欲解脱相应的四圣谛真理,而因缘具足,理因合摄,万法皆具足,应当觉断,于是觉者之道理由此而现,故应知此觉者之出世缘由。
Evaṃ nippariyāyena attānaṃ pātukaritvā attani kaṅkhāvitaraṇatthaṃ brāhmaṇaṃ ussāhento –
如是断然了知自身,努力于自身,欲除疑惑,而发起婆罗门的精神——
§829
829.
‘‘Vinayassu mayi kaṅkhaṃ, adhimuccassu brāhmaṇa;
『在我心中有疑惑,婆罗门,愿你解除;』
Dullabhaṃ dassanaṃ hoti, sambuddhānaṃ abhiṇhaso.
『佛陀的亲证非常难得,难得见到的佛陀亲证。』
§830
830.
‘‘Yesaṃ ve dullabho loke, pātubhāvo abhiṇhaso;
『世间上何者难得,乃为亲证接触至者;』
Sohaṃ brāhmaṇa buddhosmi, sallakatto anuttaro.
我是婆罗门,是佛陀,是最胜无上之觉者。
§831
831.
‘‘Brahmabhūto atitulo, mārasenappamaddano;
『成就梵行,超越无比,未被魔王所惑;
Sabbāmitte vase katvā, modāmi akutobhayo’’ti. – gāthattayamāha;
与诸友共处,欢喜无畏。』——这句偈讽诵道;
Tattha vinayassūti vinehi chinda. Kaṅkhanti vicikicchaṃ. Adhimuccassūti adhimokkhaṃ kara ‘‘sammāsambuddho’’ti saddaha. Dullabhaṃ dassanaṃ hoti, sambuddhānanti yato kappānaṃ asaṅkhyeyyampi buddhasuñño loko hoti. Sallakattoti, rāgādisallakattano. Brahmabhūtoti seṭṭhabhūto. Atituloti tulaṃ atīto, nirupamoti attho. Mārasenappamaddanoti ‘‘kāmā te paṭhamā senā’’ti (su. ni. 438; mahāni. 28; cūḷani. nandamāṇavapucchāniddesa 47) evaṃ āgatāya mārasenāya pamaddano. Sabbāmitteti khandhakilesābhisaṅkhāramaccudevaputtamārasaṅkhāte sabbapaccatthike . Vase katvāti attano vase katvā. Modāmi akutobhayoti kutoci nibbhayo samādhisukhena, phalanibbānasukhena ca modāmi.
此处所谓律,谓以戒断。犹豫者,疑惑者。欲超脱者,作决断而宣称“正自觉者”之名。觉者之见难得,因世间多是无佛之时,有无数阿僧祇劫而无佛出现。所谓“无染”者,即无贪欲等烦恼;“成就梵行”者,乃最上士之行。所谓“超越无比”即超越平等,义即卓绝。所谓“未被魔王所惑”,意即魔军乃“贪欲为首的众军”,此处指被魔王所迷惑之心。诸友指烦恼、蕴、行等烦乱因缘,皆如恶魔子孙面前弃之不顾。以自我为主,与诸魔为对立。所谓“与诸友共处”,即与自身诸烦恼相处;“欢喜无畏”,即因无怖畏自在入寂灭之乐故欢喜。
Evaṃ vutte selo brāhmaṇo tāvadeva bhagavati sañjātapasādo pabbajjāpekkho hutvā –
如是梵行告成,婆罗门便于世尊处生起至诚善意,渴望出家。
§832
832.
第八百三十二节。
‘‘Idaṃ bhonto nisāmetha, yathā bhāsati cakkhumā;
『这位尊者,请安静,如眼明者所说;
Sallakatto mahāvīro, sīhova nadatī vane.
此人忠诚勇猛,犹如森林中咆哮的狮子。』
§833
833.
第八百三十三节。
‘‘Brahmabhūtaṃ atitulaṃ, mārasenappamaddanaṃ;
『此人已证无上梵行,无与伦比,无魔不能动摇;
Ko disvā nappasīdeyya, api kaṇhābhijātiko.
谁见了他不会欢喜,即便是本性黑暗难驯者。』
§834
834.
‘‘Yo maṃ icchati anvetu, yo vā nicchati gacchatu;
“欲随我者从,欲止者去,
Idhāhaṃ pabbajissāmi, varapaññassa santike’’ti. –
我今当出家,善慧比库所从。”
Gāthattayamāha. Yathā taṃ paripākagatāya upanissayasampattiyā codiyamāno.
此中有偈二句。以其已成熟时,由缘具足而发起指示之意。
Tattha kaṇhābhijātikoti, nīcajātiko, tamotamaparāyaṇabhāve ṭhito.
其中所谓黑贱生者者,即出身卑贱,沉迷于贪欲愚痴堕落状态者。
Tato tepi māṇavakā hetusampannatāya tattheva pabbajjāpekkhā hutvā –
于是这些童子亦因具足此因缘,同时立于此处于出家之待。
§835
835.
第八三五节。
‘‘Etaṃ ce ruccati bhoto, sammāsambuddhasāsanaṃ;
「若诸位欢喜世尊所宣说的正觉教法,
Mayampi pabbajissāma, varapaññassa santike’’ti. –
我等亦当出家,愿在贤明德行者身边亲近。」
Gāthamāhaṃsu, yathā taṃ tena saddhiṃ katādhikārā kulaputtā.
这偈语由当时与之同会、有教权的贵族子弟们唱诵,
Atha selo tesu māṇavakesu tuṭṭhacitto te dassento pabbajjañca yācamāno –
其中特别一人名叫塞罗,在众学童中心生欢喜,见诸人如此请求出家,
§836
836.
第八三六节。
‘‘Brāhmaṇā tisatā ime, yācanti pañjalīkatā;
『婆罗门中有三百人,合十双手恭敬地请求说:』
Brahmacariyaṃ carissāma, bhagavā tava santike’’ti. – gāthamāha;
『我们将修习梵行,要在世尊您面前修学。』——诗句如是说。
Tato bhagavā yasmā selo heṭṭhā vuttanayena padumuttarassa bhagavato kāle tesaṃyeva tiṇṇaṃ purisasatānaṃ gaṇajeṭṭho hutvā ropitakusalamūlo, idāni pacchimabhavepi tesaṃyeva ācariyo hutvā nibbatto, ñāṇañcassa tesañca paripakkaṃ, ehibhikkhubhāvassa ca upanissayo atthi, tasmā te sabbeva ehibhikkhubhāvena pabbajjāya pabbājento –
于是,由于戒律的严明,根据莲华上尊者世尊所说的戒律,在这三百位男人的团体中,他成为他们的长老,是种善根的培植者,如今在未来世中,他仍旧作为他们的导师而得圆满,智慧亦成熟,现今比库出家之因缘成立,因此他们都以比库身分出家——
§837
837.
‘‘Svākhātaṃ brahmacariyaṃ, (selāti bhagavā) sandiṭṭhikamakālikaṃ;
『于此所行之梵行乃已广显、现观、即时之法,』(戒律)世尊说,
Yattha amoghā pabbajjā, appamattassa sikkhato’’ti. – gāthamāha;
『是一种不徒然、对少不疏忽的具足修习。』——诗句如此称说。
Tattha sandiṭṭhikanti paccakkhaṃ. Akālikanti maggānantaraphaluppattito na kālantare pattabbaphalaṃ. Yatthāti yaṃnimittā . Maggabrahmacariyanimittā hi pabbajjā amoghā anipphalā, yatthāti vā yasmiṃ sāsane appamattassa sativippavāsarahitassa tīsu sikkhāsu sikkhato.
于此所说之处,“现观”的性质为立见之现前。所谓“无时性”,即指道果相续得现,不应求于时间间隔。所谓“缘起”,即依其因缘。譬如依修行道之因缘,佛弟子出家若不勤勉,则无功德无果报;所谓“缘起”亦即于此教法中,如修习三种训诂(戒、定、慧)而勤勉者,必得利益。
Evañca vatvā ‘‘etha, bhikkhavo’’ti bhagavā avoca. Tāvadeva te sabbe iddhimayapattacīvaradharā hutvā saṭṭhivassikattherā viya bhagavantaṃ abhivādetvā parivāresuṃ. So evaṃ pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto sattame divase sapariso arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.40.208-303) –
如此说毕,世尊告诸比库:「如今,此处!」诸比库皆披覆神通威仪的袈裟,犹如得六十载岁长老,向佛顶礼,然后聚集在周围。他即是这样出家,勤修观慧,于第七日与同伴一道,证得阿拉汉果。故于授记录中曾言(《阿含注疏》(Thera 1.40.208-303))曰—
‘‘Nagare haṃsavatiyā, vīthisāmī ahosahaṃ;
「于城中,曾为天鹅苑宫的隙路长官;
Mama ñātī samānetvā, idaṃ vacanamabraviṃ.
我日日召诸亲眷,告之此言:
‘‘Buddho loke samuppanno, puññakkhetto anuttaro;
世间如来已现,应为最上功德之净土;
Āsi so sabbalokassa, āhutīnaṃ paṭiggaho.
他为众生所敬奉,承诺奉献之受者。」
‘‘Khattiyā negamā ceva, mahāsālā ca brāhmaṇā;
‘‘此中有贵族及游方者,也有婆罗门中的大族;
Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṃ akaṃsu te.
他们心意欢喜,意乐坦然,实行善法利行。
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
又有乘象者、携带盾甲者,车夫及护卫,
Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṃ akaṃsu te.
他们心意欢喜,意乐坦然,实行善法利行。
‘‘Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
还有王子及婆罗门中的长者,
Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṃ akaṃsu te.
他们心意欢喜,意乐坦然,实行善法利行。
‘‘Āḷārikā kappakā ca, nhāpakā mālakārakā;
『扦杷利迦』者,即采集树叶枝条的女工,『卡帕迦』者,即制器的工匠,『尼哈帕』者,为洗浴的侍者,『玛拉迦拉迦』者,为佩带饰物者。
Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṃ akaṃsu te.
彼等心意清净欢喜,且实施洁净功德。
‘‘Rajakā pesakārā ca, cammakārā ca nhāpitā;
『拉闍迦』者,为梳头发者,『佩萨迦拉』者,为作油膏者,『查摩迦拉』者,为洗浴者,彼等皆受此洁净事行。
Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṃ akaṃsu te.
其心安乐欢喜,利益众生如法施行洁净善业。
‘‘Usukārā bhamakārā, cammakārā ca tacchakā;
『优苏迦拉』者,为理发者,『巴摩迦拉』者,为剃发者,『查摩迦拉』与『塔查迦』者,亦为洗浴服侍之工。
Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṃ akaṃsu te.
彼等心念清净欢欣,皆修持善净功德。
‘‘Kammārā soṇṇakārā ca, tipulohakarā tathā;
铁匠与金匠,还有制铜匠,
Pasannacittā sumanā, pūgadhammaṃ akaṃsu te.
心意澄明且欢喜,他们为此施行无过的善业。
‘‘Bhatakā ceṭakā ceva, dāsakammakarā bahū;
农夫、车夫,以及从事奴隶劳作的众多人,
Yathāsakena thāmena, pūgadhammaṃ akaṃsu te.
也都凭着各自能力,为此施行无过的善业。
‘‘Udahārā kaṭṭhahārā, kassakā tiṇahārakā;
搬运水的人、挑木材的人和收割稻草的人,
Yathāsakena thāmena, pūgadhammaṃ akaṃsu te.
也都凭着各自能力,为此施行无过的善业。
‘‘Pupphikā mālikā ceva, paṇṇikā phalahārakā;
『花』与『花环』,又『叶子』与『果食』;
Yathāsakena thāmena, pūgadhammaṃ akaṃsu te.
他们各自依其力量,分别做成供养物。
‘‘Gaṇikā kumbhadāsī ca, pūvikā macchikāpi ca;
又『妓女』与『水罐持者』,还有『厨妇』与『捕鱼者』;
Yathāsakena thāmena, pūgadhammaṃ akaṃsu te.
他们依各自的力量,分别做成供养物。
‘‘Etha sabbe samāgantvā, gaṇaṃ bandhāma ekato;
现在大家都集合一处,我们要统一组织起来,
Adhikāraṃ karissāma, puññakkhette anuttare.
将管理最高功德田地。
‘‘Te me sutvāna vacanaṃ, gaṇaṃ bandhiṃsu tāvade;
那众人听闻我此言,即时束缚起众。
Upaṭṭhānasālaṃ sukataṃ, bhikkhusaṅghassa kārayuṃ.
为比库僧团造建了适宜的侍舍。
‘‘Niṭṭhāpetvāna taṃ sālaṃ, udaggo tuṭṭhamānaso;
将此侍舍竣工之后,他心满是欢喜;
Pareto tehi sabbehi, sambuddhamupasaṅkamiṃ.
随后与众人一道,前往恭敬如来。
‘‘Upasaṅkamma sambuddhaṃ, lokanāthaṃ narāsabhaṃ;
前往恭敬世尊,世上之主,众人之首;
Vanditvā satthuno pāde, idaṃ vacanamabraviṃ.
顶礼师足之后,乃如是说言。
‘‘Ime tīṇi satā vīra, purisā ekato gaṇā;
这三百位勇士,众人聚集在一起;
Upaṭṭhānasālaṃ sukataṃ, niyyādenti tuvaṃ muni.
你这尊者奉献建设住宿处,
‘‘Bhikkhusaṅghassa purato, sampaṭicchatva cakkhumā;
在比库僧团之前,洞明觉察;
Tiṇṇaṃ satānaṃ purato, imā gāthā abhāsatha.
在三百位勇士之前,朗诵这偈言。
‘‘Tisatāpi ca jeṭṭho ca, anuvattiṃsu ekato;
三百多位长者也一齐跟随,
Sampattiñhi karitvāna, sabbe anubhavissatha.
同成就彼,皆将亲身体验。
‘‘Pacchime bhave sampatte, sītibhāvamanuttaraṃ;
『后世得成时,凉意极为殊胜;』
Ajaraṃ amataṃ santaṃ, nibbānaṃ phassayissatha.
『无老无死,涅槃圣境,必将亲触体验。』
‘‘Evaṃ buddho viyākāsi, sabbaññū samaṇuttaro;
『如是,佛陀宣说,遍见天人,超越比库;』
Buddhassa vacanaṃ sutvā, somanassaṃ pavedayiṃ.
『闻佛语已,我心喜悦,欢欢畅畅。』
‘‘Tiṃsakappasahassāni, devaloke ramiṃ ahaṃ;
『三万余劫,我曾游乐于天界;』
Devādhipo pañcasataṃ, devarajjamakārayiṃ.
『诸天之主五百,我使之立,统治诸天国。』
‘‘Sahassakkhattuṃ rājā ca, cakkavattī ahosahaṃ;
『我曾经是千百位国王,称为转轮圣王;』
Devarajjaṃ karontassa, mahādevā avandisuṃ.
『在担任天王时,众大天神前来朝敬。』
‘‘Idha mānusake rajjaṃ, parisā honti bandhavā;
『于人间治理国土时,众多亲族为臣属;』
Pacchime bhave sampatte, vāseṭṭho nāma brāhmaṇo.
『在后世成就以后,有一婆罗门名曰瓦塞多。』
‘‘Asītikoṭi nicayo, tassa putto ahosahaṃ;
『儿子有三千七百万之众,』
Selo iti mamaṃ nāmaṃ, chaḷaṅge pāramiṃ gato.
『我名为色罗,已到六波罗蜜之彼岸。』
‘‘Jaṅghāvihāraṃ vicaraṃ, sasissehi purakkhato;
「行于小腿之上,伏于膝盖之前;
Jaṭābhārikabharitaṃ, keṇiyaṃ nāma tāpasaṃ.
头戴头巾披发,名为苦行者。」
‘‘Paṭiyattāhutiṃ disvā, idaṃ vacanamabraviṃ;
「见欲献祭,便说此语:
Āvāho vā vivāho vā, rājā vā te nimantito.
不论是娶妻或嫁娶,有君王邀请你。」
‘‘Āhutiṃ yiṭṭhukāmohaṃ, brāhmaṇe devasammate;
「愿献祭祷,尊敬婆罗门及天人;
Na nimantemi rājānaṃ, āhutī me na vijjati.
我不邀请诸王,因我无祭品。」
‘‘Na catthi mayhamāvāho, vivāho me na vijjati;
『我无妻子,亦无婚配;』
Sakyānaṃ nandijanano, seṭṭho loke sadevake.
『萨迦族中诞生的我,是一切天众中最尊贵者。』
‘‘Sabbalokahitatthāya , sabbasattasukhāvaho;
『为利益天下、令众生皆得安乐,』
So me nimantito ajja, tassetaṃ paṭiyādanaṃ.
『今天我被邀请于此,此乃我接受的邀请。』
‘‘Timbarūsakavaṇṇābho, appameyyo anūpamo;
『体貌如三脉树皮般苍白,端庄无比、无可比拟;』
Rūpenāsadiso buddho, svātanāya nimantito.
『其形貌无人能及,佛陀乃被邀请自出家门。』
‘‘Ukkāmukhapahaṭṭhova, khadiraṅgārasannibho;
『其面如山崩裂露出的碎石,色泽似于黄檀木炎烧之色浓烈』,
Vijjūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
『其大勇者犹如智慧无比的英雄,正是我的佛陀来召唤我。』
‘‘Pabbatagge yathā acci, puṇṇamāyeva candimā;
『如同山巅满盈的月光,光明普照无缺,』
Naḷaggivaṇṇasaṅkāso, so me buddho nimantito.
『其色相无杂无暇,如同水中的莲花清净明净,』正是我的佛陀来召唤我。
‘‘Asambhīto bhayātīto, bhavantakaraṇo muni;
『不畏惧且超越恐惧,具有自主意愿的圣者,』
Sīhūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
『其勇猛如狮子王般勇猛无敌,正是我的佛陀来召唤我。』
‘‘Kusalo buddhadhammehi, apasayho parehi so;
善能于佛法者,不与他人争胜;
Nāgūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
如大勇士般不动摇者,此乃我所敬迎之佛。
‘‘Saddhammācārakusalo, buddhanāgo asādiso;
信顺正法行者,如无可比之佛龙;
Usabhūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
犹如雄牛般大勇士,此乃我所敬迎之佛。
‘‘Anantavaṇṇo amitayaso, vicittasabbalakkhaṇo;
具无量色相,无穷光明,善现各种相者;
Sakkūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
如天帝般的大勇士,此乃我所敬迎之佛。
‘‘Vasī gaṇī patāpī ca, tejassī ca durāsado;
「威严者、具统御力者、行持坚忍者、光明闪耀者,难以征服者;
Brahmūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
如同梵天大勇士,彼即是我所依止的佛陀。」
‘‘Pattadhammo dasabalo, balātibalapārago;
「具着基本法则者、具十种力量者、超越力中之力者,
Dharaṇūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
如同大地之勇士,彼即是我所依止的佛陀。」
‘‘Sīlavīcisamākiṇṇo, dhammaviññāṇakhobhito;
「德行纯熟者、智慧周密者、具法眼者,
Udadhūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
如同大海般勇猛者,彼即是我所依止的佛陀。」
‘‘Durāsado duppasaho, acalo uggato brahā;
『难近难忍者,不动无上者,夸慢傲慢者;』
Nerūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
『无匹无类的大勇士者,是我所敬仰的佛陀。』
‘‘Anantañāṇo asamasamo, atulo aggataṃ gato;
『无量智慧无等者,超绝群伦者,远超群雄者;』
Gaganūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
『如虚空广大之大勇士者,是我所敬仰的佛陀。』
‘‘Patiṭṭhā bhayabhītānaṃ, tāṇo saraṇagāminaṃ;
『众生所依所护者,怖畏者之安稳者;』
Assāsako mahāvīro, so me buddho nimantito.
『安息者大勇士,是我所敬仰的佛陀。』
‘‘Āsayo buddhimantānaṃ, puññakkhettaṃ sukhesinaṃ;
『众生心地』者,智慧之地,功德之所,幸福之所也;
Ratanākaro mahāvīro, so me buddho nimantito.
『宝宝制造者』者,大勇士,我所敬邀之佛也。
‘‘Assāsako vedakaro, sāmaññaphaladāyako;
『息息者』者,苦感者,给予般若果报者;
Meghūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
『云喻者』者,大勇士,我所敬邀之佛也。
‘‘Lokacakkhu mahātejo, sabbatamavinodano;
『世界之眼』者,广大光明,普遍喜乐者;
Sūriyūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
『日喻者』者,大勇士,我所敬邀之佛也。
‘‘Ārammaṇavimuttīsu, sabhāvadassano muni;
『所缘解脱者』者,具法相的圣人;
Candūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
如月一般的广大勇士,此即我所皈依的佛。
‘‘Buddho samussito loke, lakkhaṇehi alaṅkato;
佛在世间具足诸相,庄严无比;
Appameyyo mahāvīro, so me buddho nimantito.
无量广大勇士,此即我所皈依的佛。
‘‘Yassa ñāṇaṃ appameyyaṃ, sīlaṃ yassa anūpamaṃ;
其智慧无量无边,其戒行无可匹敌;
Vimutti asadisā yassa, so me buddho nimantito.
其解脱不可思议,此即我所皈依的佛。
‘‘Yassa dhīti asadisā, thāmo yassa acintiyo;
「那种意念坚定不动摇,称为沉静;那种心念不生散乱,称为寂止;
Yassa parakkamo jeṭṭho, so me buddho nimantito.
那种勇猛精进、品德高尚者,就是我所归依的佛陀。」
‘‘Rāgo doso ca moho ca, visā sabbe samūhatā;
「贪欲、瞋恚与愚痴,诸恶烦恼皆已熄灭,
Agadūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
如同无药可比的大勇士,就是我所归依的佛陀。」
‘‘Klesabyādhibahudukkha-sabbatamavinodano;
「烦恼病苦极其繁多,诸损忧皆已消除,
Vejjūpamo mahāvīro, so me buddho nimantito.
如同妙医无所不愈的大勇士,就是我所归依的佛陀。」
‘‘Buddhoti bho yaṃ vadesi, ghosopeso sudullabho;
『佛陀』此称何等,悠扬音声难得闻;
Buddho buddhoti sutvāna, pīti me udapajjatha.
闻『佛陀』此名后,内心生起欢喜悦乐。
‘‘Abbhantaraṃ agaṇhantaṃ, pīti me bahi nicchare;
此乐不为间断灭,欢喜充满外溢出;
Sohaṃ pītimano santo, idaṃ vacanamabraviṃ.
我满怀欢喜安乐,遂发此言宣说:
‘‘Kahaṃ nu kho so bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho;
『云何世尊何处,乃是世间第一人?
Tattha gantvā namassissaṃ, sāmaññaphaladāyakaṃ.
我当亲至而礼拜,彼乃出世善果者。』
‘‘Paggayha dakkhiṇaṃ bāhuṃ, vedajāto katañjalī;
将右臂举起,双手合掌,
Ācikkhi me dhammarājaṃ, sokasallavinodanaṃ.
祈请法王降临,消除忧愁和痛苦。
‘‘Udentaṃva mahāmeghaṃ, nīlaṃ añjanasannibhaṃ;
如同升腾的巨云,深蓝且似涂青,
Sāgaraṃ viya dissantaṃ, passasetaṃ mahāvanaṃ.
显现为大海,亦如广大森林,值得观望。
‘‘Ettha so vasate buddho, adantadamako muni;
此处栖居着世尊,降伏猛兽的圣贤,
Vinayanto ca veneyye, bodhento bodhipakkhiye.
教化不可轻慢之人,启发觉悟的有缘众生。
‘‘Pipāsitova udakaṃ, bhojanaṃva jighacchito;
『如同渴欲水饮,犹如渴望食粮;』
Gāvī yathā vacchagiddhā, evāhaṃ viciniṃ jinaṃ.
『犹如牛复犊哺乳,我亦如是亲近觉者。』
‘‘Ācāraupacāraññū, dhammānucchavisaṃvaraṃ;
『对于仪轨礼节精通,对于法的纯净守护;』
Sikkhāpemi sake sisse, gacchante jinasantikaṃ.
『我以此为教,随顺比库比库尼,诣彼觉者所。』
‘‘Durāsadā bhagavanto, sīhāva ekacārino;
『世尊庄严难接近,犹如孤单狮子;』
Pade padaṃ nikkhipantā, āgaccheyyātha māṇavā.
『逐步迈足踏实,必令众生追随』。
‘‘Āsīviso yathā ghoro, migarājāva kesarī;
『恶意』如猛虎,猛兽中之狮王;
Mattova kuñjaro dantī, evaṃ buddhā durāsadā.
如醉象之牙,也如佛陀难以接近。
‘‘Ukkāsitañca khipitaṃ, ajjhupekkhiya māṇavā;
『愤怒』与『急躁』,是无知的表现;
Pade padaṃ nikkhipantā, upetha buddhasantikaṃ.
步步践踏,欺凌佛陀周围众生。
‘‘Paṭisallānagarukā, appasaddā durāsadā;
如同城市之守护者,少言寡语而难接近;
Durūpasaṅkamā buddhā, garū honti sadevake.
不喜尘世喧扰者,佛即是所有天神的尊重。
‘‘Yadāhaṃ pañhaṃ pucchāmi, paṭisammodayāmi vā;
『当我提问,或表示赞同时,』
Appasaddā tadā hotha, munibhūtāva tiṭṭhatha.
『当时应无喧闹,安然立如圣人。』
‘‘Yaṃ so deseti sambuddho, khemaṃ nibbānapattiyā;
『如来所宣说者,即为通达涅槃安稳之法;』
Tamevatthaṃ nisāmetha, saddhammasavanaṃ sukhaṃ.
『应安住于此,聆听正法乃至欢喜。』
‘‘Upasaṅkamma sambuddhaṃ, sammodiṃ muninā ahaṃ;
『我亲近如来,得到圣人赞许;』
Taṃ kathaṃ vītisāretvā, lakkhaṇe upadhārayiṃ.
『于是细察如何表述,并据特征加以阐明。』
‘‘Lakkhaṇe dve ca kaṅkhāmi, passāmi tiṃsalakkhaṇe;
『对三相中,有两种疑问,我观望着』,
Kosohitavatthaguyhaṃ, iddhiyā dassayī muni.
『隐秘如藏匿善法般的内境,由圣者以神通显现。』
‘‘Jivhaṃ ninnāmayitvāna, kaṇṇasote ca nāsike;
『舌头已被轻轻按下,耳根、鼻窍亦然;』
Paṭimasi nalāṭantaṃ, kevalaṃ chādayī jino.
『覆盖整个上嘴唇的人,完全是胜利者。』
‘‘Tassāhaṃ lakkhaṇe disvā, paripuṇṇe sabyañjane;
『见此相完整现于面部,我已心生欢喜;』
Buddhoti niṭṭhaṃ gantvāna, saha sissehi pabbajiṃ.
『于是遂以“佛陀”名号终了,随同弟子而出家。』
‘‘Satehi tīhi sahito, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
具三种念相随,弃家出家成无家者;
Aḍḍhamāse asampatte, sabbe pattāmha nibbutiṃ.
未满半年未圆满,我皆得证涅槃。
‘‘Ekato kammaṃ katvāna, puññakkhette anuttare;
一方作业于无上善地,
Ekato saṃsaritvāna, ekato vinivattayuṃ.
一方流转轮回,一方回转离去。
‘‘Gopānasiyo datvāna, pūgadhamme vasiṃ ahaṃ
我以守门役赠予,居于客舍之中,
Tena kammena sukatena, aṭṭha hetū labhāmahaṃ.
凭此善业因缘,我今得八种因缘。
‘‘Disāsu pūjito homi, bhogā ca amitā mama;
「我受诸方敬礼,享有无量福报;
Patiṭṭhā homi sabbesaṃ, tāso mama na vijjati.
诸种安乐皆具足,世间无有等者。」
‘‘Byādhayo me na vijjanti, dīghāyuṃ pālayāmi ca;
「疾病不复生,我亦长寿无碍;
Sukhumacchaviko homi, āvāse patthite vase.
细致安稳安住,住于远离世尘之所。」
‘‘Aṭṭha gopānasī datvā, pūgadhamme vasiṃ ahaṃ;
「我布施八种密藏,住于满盈清净之法;
Paṭisambhidārahattañca, etaṃ me aparaṭṭhamaṃ.
我具解脱智慧,此为我至上殊胜境界。」
‘‘Sabbavositavosāno, katakicco anāsavo;
『所有染污皆已断尽,无所未做而未净除者;』
Aṭṭha gopānasī nāma, tava putto mahāmuni.
『八岁童子名为阿塔囉巴纳西,是尔汝圣子,伟大圣者。』
‘‘Pañca thambhāni datvāna, pūgadhamme vasiṃ ahaṃ;
『我曾施与五根柱,住于胀肚殿,』
Tena kammena sukatena, pañca hetū labhāmahaṃ.
『因斯善业,我得五种因缘。』
‘‘Acalo homi mettāya, anūnaṅgo bhavāmahaṃ;
『我恒持不动之慈爱,身无少染,』
Ādeyyavacano homi, na dhaṃsemi yathā ahaṃ.
『我为可受者之言语,言语恰当,不损害如我者。』
‘‘Abhantaṃ hoti me cittaṃ, akhilo homi kassaci;
『心境宁静』者,我心得以安住;『无间断』者,我于任何人前皆无缺失。
Tena kammena sukatena, vimalo homi sāsane.
由此善业清净,我在此教法中保持纯净无垢。
‘‘Sagāravo sappatisso, katakicco anāsavo;
『有敬意』、『行为端正』、『行事已毕』、『无烦恼』者,
Sāvako te mahāvīra, bhikkhu taṃ vandate muni.
你是伟大的弟子,勇猛精进的,比库向贤者顶礼。
‘‘Katvā sukatapallaṅkaṃ, sālāyaṃ paññapesahaṃ;
完成善业的垫席,我在讲堂中勤修智慧;
Tena kammena sukatena, pañca hetū labhāmahaṃ.
凭借此善业清净,我获得五种因缘。
‘‘Ucce kule pajāyitvā, mahābhogo bhavāmahaṃ;
『我于高贵之家出生,愿成大富豪;』
Sabbasampattiko homi, maccheraṃ me na vijjati.
『我具足一切财富,然无忧恼之事生;』
‘‘Gamane patthite mayhaṃ, pallaṅko upatiṭṭhati;
『旅途中,当我卧倒床上;』
Saha pallaṅkaseṭṭhena, gacchāmi mama patthitaṃ.
『与床上主人同去,我的旅途已至;』
‘‘Tena pallaṅkadānena, tamaṃ sabbaṃ vinodayiṃ;
『因这床上事物,令一切全然欢悦;』
Sabbābhiññābalappatto, thero vandati taṃ muni.
『具足诸多通达能力,长老敬礼那圣者。』
‘‘Parikiccattakiccāni, sabbakiccāni sādhayiṃ;
『那些分内的工作,所有的工作皆当完成;』
Tena kammena sukatena, pāvisiṃ abhayaṃ puraṃ.
『因此善业的推动,进入无畏之城。』
‘‘Pariniṭṭhitasālamhi , paribhogamadāsahaṃ;
『在功德圆满的时候,未曾辜负所享受;』
Tena kammena sukatena, seṭṭhattaṃ ajjhupāgato.
『因此善业的推动,达至至高。』
‘‘Ye keci damakā loke, hatthiasse damenti ye;
『世间所有的猛兽,当挥爪猛咬的,』
Karitvā kāraṇā nānā, dāruṇena damenti te.
『皆因行事不同,多种令人畏惧的因缘所致。』
‘‘Na hevaṃ tvaṃ mahāvīra, damesi naranāriyo;
『不然,你这伟大的勇士,人们并非以这种方式被驯服,』
Adaṇḍena asatthena, damesi uttame dame.
『你没有用杖棒和虚妄去驯服,而是用尊贵的驯服法。』
‘‘Dānassa vaṇṇe kittento, desanākusalo muni;
『诵扬施舍华美的赞美,善于宣讲的圣者,』
Ekapañhaṃ kathentova, bodhesi tisate muni.
『如同用一个问题宣说,启发三界觉悟的圣者。』
‘‘Dantā mayaṃ sārathinā, suvimuttā anāsavā;
『我们这些由驾驭者所驯服者,出离束缚,无染污,』
Sabbābhiññābalapattā, nibbutā upadhikkhaye.
『已经具足一切神通力,已成灭尽烦恼者,超越俗累。』
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
『一百千劫中,我曾布施过的那时』,
Atikkantā bhayā sabbe, sālādānassidaṃ phalaṃ.
『众生皆超越恐怖,这便是布施树果报。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我熄灭……如是……履行了佛陀之教法。』
Arahattaṃ pana patvā satthāraṃ upasaṅkamitvā aññaṃ byākaronto –
然而,当证得阿拉汉果,近侍师长者而又有所解释——
§838
838.
‘‘Yaṃ taṃ saraṇamāgamha, ito aṭṭhame cakkhuma;
『应当皈依彼,至于今世第八尊明眼者;』
Sattarattena bhagavā, dantāmha tava sāsane’’ti. –
世尊,以七宝庄严之意,谓我等在您的教法中已被调伏。
Gāthamāha . Tassattho – pañcahi cakkhūhi cakkhuma bhagavā yasmā mayaṃ ito atīte aṭṭhame divase taṃ saraṇaṃ agamimha. Tasmā sattarattena tava sāsane damakena dantā amha, aho te saraṇagamanassa ānubhāvoti. Tato paraṃ –
偈文说:其意谓——世尊以五种眼目洞察一切,因为我们在八天前已至彼皈依。在此,凭七宝庄严,您使我们心志调伏,令人心服。唉,这皈依之体验真是殊胜。以后又作偈曰——
§839
839.
‘‘Tuvaṃ buddho tuvaṃ satthā, tuvaṃ mārābhibhū muni;
『汝为佛,汝为师,汝乃尊严的圣者,
Tuvaṃ anusaye chetvā, tiṇṇo tāresimaṃ pajaṃ.
汝断除无明,渡脱此众生。』
§840
840.
‘‘Upadhī te samatikkantā, āsavā te padālitā;
『你已超越了所有烦恼,浊毒已被斩断;』
Sīhova anupādāno, pahīnabhayabheravo’’ti. –
『如同狮子无所依止,已经破除了恐惧和胆怯。』
Imāhi dvīhi gāthāhi abhitthavitvā osānagāthāya satthāraṃ vandanaṃ yācati –
通过这两首颂歌完成表示,颂歌的目的是祈请师长护念,表达恭敬。
§841
841.
‘‘Bhikkhavo tisatā ime, tiṭṭhanti pañjalīkatā;
『比库众三百,结手端立;』
Pāde vīra pasārehi, nāgā vandantu satthuno’’ti.
『勇士展足稳立,愿如来得众龙敬礼』。
Tattha tuvaṃ buddhoti tvameva imasmiṃ loke sabbaññubuddho. Diṭṭhadhammikādiatthena sattānaṃ anusāsanato tvameva satthā. Sabbesaṃ mārānaṃ abhibhavanato mārābhibhū. Munibhāvato muni. Anusayechetvāti kāmarāgādike anusaye ariyamaggasatthena chinditvā. Tiṇṇoti sayaṃ saṃsāramahoghaṃ tiṇṇo, desanāhatthena imaṃ pajaṃ sattakāyaṃ tāresi. Upadhīti khandhūpadhiādayo sabbe upadhī. Adupādānoti sabbaso pahīnakāmupādānādiko. Evaṃ vatvā thero sapariso satthāraṃ abhivandatīti.
于彼时,汝自称为佛者,实为此世界中了知一切的全知者。以见法等义引导众生者,实为诸师。胜过一切魔王者,乃为魔王的制伏者。以圣人之德,乃为圣人。所谓断除习气者,是于欲、嗔等习气,依圣道之师截断之意。所谓已胜,谓已自胜出生死之流,已断彼流,以教法之钩索渡此众生之身。所谓缚者,五蕴等名为缚。所谓无缚,谓已断除一切欲取等缚约。如是宣说时,尊者及其僧团向师致敬。
Selattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 谢喇长老偈注释完毕。
7. Kāḷigodhāputtabhaddiyattheragāthāvaṇṇanā七、迦离果达子跋地亚长老偈注释
Yātaṃme hatthigīvāyātiādikā āyasmato bhaddiyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro padumuttarassa bhagavato kāle mahābhogakule nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ suṇanto satthārā ekaṃ bhikkhuṃ uccākulikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapiyamānaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā paṇidhānaṃ akāsi. Satthāpissa anantarāyena samijjhanabhāvaṃ disvā byākāsi. Sopi taṃ byākaraṇaṃ sutvā uccākulikasaṃvattanikaṃ kammaṃ pucchitvā dhammassavanassa kārāpanaṃ, dhammamaṇḍape āsanadānaṃ, bījanīdānaṃ, dhammakathikānaṃ pūjāsakkārakaraṇaṃ, uposathāgāre paṭissayadānanti evamādiṃ yāvajīvaṃ bahupuññaṃ katvā tato cuto devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato aparabhāge amhākaṃ bhagavato uppattiyā puretaraṃ bārāṇasiyaṃ kuṭumbiyaghare nibbatto sambahule paccekabuddhe piṇḍāya caritvā ekasmiṃyeva ṭhāne samāgantvā bhattavissaggaṃ karonte disvā tattha pāsāṇaphalakāni attharitvā pādodakādiṃ upaṭṭhapento yāvajīvaṃ upaṭṭhahi.
此为尊者钵迪耶长老所作歌偈,开头有“已生象鼻吼”等词。其因何事?此人曾于前佛时代,于贵族家族中出生于莲花上,被认得觉知,得一日听闻佛陀法后见到法师在高台上教化僧众,便托付寺院兼主持,捐赠丰厚福报七天。佛陀得此示现未阻碍,告诉其后续事。听此说者,问及主持台上礼仪责任及施法、建法坛、敬供法师、设立梵行戒会等善业,乃终身积造功德。之后取生于天界与人间之间,世尊之时代之前,出生在巴拉那西一显赫之家。现为众多辟支佛之一,托钵乞食,于一地方安顿,守护池水等至老命终。
So ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthunagare sākiyarājakule nibbatti, bhaddiyotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto anuruddhādīhi pañcahi khattiyehi saddhiṃ satthari anupiyambavane viharante satthu santike pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Taṃ satthā aparabhāge jetavane ariyagaṇamajjhe nisinno uccākulikānaṃ bhikkhūnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. So phalasukhena nibbānasukhena ca vītināmento araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi. Taṃ sutvā bhikkhū satthu ārocesuṃ – ‘‘āyasmā bhaddiyo kāḷigodhāya putto abhikkhaṇaṃ ‘aho sukhaṃ, aho sukha’nti vadati, anabhirato maññe brahmacariyaṃ caratī’’ti. Satthā taṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhaddiya, abhikkhaṇaṃ ‘aho sukhaṃ, aho sukha’nti vadasī’’ti pucchi. So ‘‘saccaṃ bhagavā’’ti paṭijānitvā ‘‘pubbe me, bhante, rajjaṃ kārentassa susaṃvihitārakkho ahosiṃ, tathāpi bhīto ubbiggo ussaṅkito vihāsiṃ. Idāni pana pabbajito abhīto anubbiggo anussaṅkito viharāmī’’ti vatvā –
彼者历经不同觉者轮回,于此佛法初兴之时,在咖毕拉城,沙迦国王族中出生,名为钵迪耶。其与五位贵族弟兄同修,住于师附近,出家修道,即证阿拉汉果。彼师于佛法初兴之时,在祇树给孤独园,诸长老比库高台安置。彼者于涅槃乐中灭尽烦恼,于林间树下空屋中,常自赞叹“啊真快乐,啊真快乐”。比库们闻之,问钵迪耶为何常说此语,疑其无心出家。师劝之说实情:“尊者钵迪耶乃迦梨馘陀之子,常称此语,实出于欢喜”。其自述:“昔时我为国王护卫,虽恐惧交加,仍持戒修行。今已出家,无恐无惧,安心安住。”
§842
842.
‘‘Yātaṃ me hatthigīvāya, sukhumā vatthā padhāritā;
“我离象鼻吼时,柔软衣服披身;
Sālīnaṃ odano bhutto, sucimaṃsūpasecano.
食用细米饭,食用优良肉食。”
§843
843.
843. 「调伏世间的贪忧」——此处,「贪」者,即五种欲乐之贪也;「忧」者,即忧愁苦恼也。此二者合称「贪忧」。「调伏」者,即以正念之力,令此贪忧于所缘境中不得生起也。
‘‘Sojja bhaddo sātatiko, uñchāpattāgate rato;
「勇猛善男子,常勤不懈,喜好高坐;
Jhāyati anupādāno, putto godhāya bhaddiyo.
专注禅修无执着,此子为堪佐之福德。
§844
844.
844. 「热诚」者,即精进也。谓以猛利之精进,燃烧诸烦恼也。「正知」者,即于行住坐卧、进退屈伸一切威仪中,以慧明了照见也。「具念」者,即具足正念,于所缘境不忘失、不散乱也。此三者为念处修习之前行资粮,缺一不可。
‘‘Paṃsukūlī sātatiko, uñchāpattāgate rato;
「披尘衣者,常勤不懈,喜好高坐;
Jhāyati anupādāno, putto godhāya bhaddiyo.
专注禅修无执着,此子为堪佐之福德。」
§845
845.
第八百四十五条。
‘‘Piṇḍapātī sātatiko…pe….
『常持供养者』,指于比库昼夜不断供养及布施,修行者不间断保持恒常奉献之行。
§846
846.
第八百四十六条。
‘‘Tecīvarī sātatiko…pe….
『持三衣者』,指比库常持三衣不离身,正于衣业生清净心,示现恭敬温和,依教奉持,不放逸。
§847
847.
第八百四十七条。
‘‘Sapadānacārī sātatiko…pe….
『净行持者』,指比库行住坐卧,无论何处,身口意纯净正直,不犯戒律,庄严梵行,勤修善法。
§848
848.
848. 如是,此比库于身随观身而住——云何为「于身」?谓此色身,即四大所造之身;「随观」者,谓以无常、苦、无我之观慧,反复观察、照见也;「而住」者,谓安住于此观察之中,不散乱、不间断也。
‘‘Ekāsanī sātatiko…pe….
『独坐热勤』者,谓于一处独自久坐,持七觉支之正勤,具足敬意不退转,恒修不懈,心不散乱,身不放逸,守护明觉,调伏诸根,外不乱动,内不妄想,恒恒精进不懈怠,故名。
§849
849.
849. 「于内」者,谓观自身也;「于外」者,谓观他身也;「于内外」者,谓交替观察自身与他身也。此三种观察方式,皆为令修行者之念处修习得以圆满成就。
‘‘Pattapiṇḍī sātatiko…pe….
『拂食热勤』者,谓在饭后不久,心念专注,恒持七觉支之正勤,正勤于净持护持,守护正住,不放逸于浊恶身语,断除不善心念,趣向禅定,心清净清明,行如法精进,故名。
§850
850.
850. 「生法」者,谓于身中生起之诸法,即色身之生起相也;「灭法」者,谓于身中灭去之诸法,即色身之坏灭相也;「生灭法」者,谓同时观见生起与坏灭二相也。如是观察,令修行者如实了知身之无常本质。
‘‘Khalupacchābhattī sātatiko…pe….
『外食热勤』者,谓于外出取食时,持七觉支之正勤,心恒静虑,谨守戒戒,断杀盗邪淫,止恶口恶意,常自勤修,身口意清净,断烦恼业,修行道法不懈怠,故名。
§851
851.
851. 「有身」——此「有身之念」者,谓唯为了知之故、唯为念之故而安立也,非依凭、非执取,于世间亦无所贪著。如是,此比库无所依止而住,于世间亦无所执取也。
‘‘Āraññiko sātatiko…pe….
『行林者』者,恒修其行,无论何处,悉皆专心持恒。
§852
852.
‘‘Rukkhamūliko sātatiko…pe….
『树根住者』者,恒常安住于树根之所在,修习不懈,心不散乱。
§853
853.
‘‘Abbhokāsī sātatiko…pe….
『广坐者』者,恒久而广泛地安住于坐处,修持不放逸,心念坚固。
§854
854.
‘‘Sosāniko sātatiko…pe….
「常修恸哭者也,持之以恒不懈怠,能够感召世间,令心生安稳、令众生生起晒心愿,因之得利益。」
§855
855.
‘‘Yathāsanthatiko sātatiko…pe….
「如实观察者也,持之以恒不懈怠,以正确知见观照诸法,如实了达生灭无常,因之成就解脱定。」
§856
856.
‘‘Nesajjiko sātatiko…pe….
「不动摇者也,持之以恒不懈怠,心不堕落不离善法,坚定胜解其理义,故得安稳。」
§857
857.
‘‘Appiccho sātatiko…pe….
『虽常有欲望者』,此指常存欲求之心者,即饥渴不已之凡夫;此处含示贪欲恒久而未得满足,身心无安之状态。
§858
858.
‘‘Santuṭṭho sātatiko…pe….
『虽常满足者』,指内心常自觉满足者,虽有欲求但不执著于不足,心安稳足,比之前者则心平静且少烦恼。
§859
859.
‘‘Pavivitto sātatiko…pe….
『虽远离者』,指已远离欲望牵挂者,内心清净无染,远离贪著,获得清明解脱,为修行中逐渐达至解脱的重要阶段。
§860
860.
‘‘Asaṃsaṭṭho sātatiko…pe….
「不烦恼且恒时勤奋者,……」
§861
861.
‘‘Āraddhavīriyo sātatiko…pe….
「精进已起且恒时者,……」
§862
862.
‘‘Hitvā satapalaṃ kaṃsaṃ, sovaṇṇaṃ satarājikaṃ;
「舍弃铁铸的铜器,舍弃金制的百象皇冠;」
Aggahiṃ mattikāpattaṃ, idaṃ dutiyābhisecanaṃ.
我以陶土盘为涂抹物,这是第二次涂抹。
§863
863.
八百六十三。
‘‘Ucce maṇḍalipākāre, daḷhamaṭṭālakoṭṭhake;
『在高起的圆形平台边缘,坚固的砖墙堆砌,其结构严密;
Rakkhito khaggahatthehi, uttamaṃ vihariṃ pure.
以锋利的剑柄作护卫,居住于城中最高处。』
§864
864.
八百六十四。
‘‘Sojja bhaddo anutrāsī, pahīnabhayabheravo;
『正直善良者,毫无恐惧与惊怖;』
Jhāyati vanamogayha, putto godhāya bhaddiyo.
修习如入林中果实者,正如子归于母,福德安乐之意。
§865
865.
第八百六十五。
‘‘Sīlakkhandhe patiṭṭhāya, satiṃ paññañca bhāvayaṃ;
「以戒法为根本而安住,增长正念与智慧;
Pāpuṇiṃ anupubbena, sabbasaṃyojanakkhaya’’nti. –
逐渐获得至此,断除一切束缚。」
Imāhi gāthāhi satthu purato sīhanādaṃ nadi.
以上偈语如狮子吼般,于尊者面前宣说。
Tattha yātaṃ me hatthigīvāyāti, bhante, pubbe mayā gacchantenāpi hatthigīvāya hatthikkhandhe nisīditvā yātaṃ caritaṃ. Vatthāni pariharantenāpi sukhumā sukhasamphassā kāsikavatthavisesā dhāritā. Odanaṃ bhuñjantenāpi tivassikānaṃ purāṇagandhasālīnaṃ odano tittirakapiñjarādinā sucinā maṃsena upasittatāya sucimaṃsūpasecano bhutto, tathāpi taṃ sukhaṃ na mayhaṃ cittaparitosakaraṃ ahosi, yathā etarahi vivekasukhanti dassento āha ‘‘sojja bhaddo’’tiādi. Ettha ca hatthiggahaṇeneva assarathayānāni, vatthaggahaṇena sabbarājālaṅkārā, odanaggahaṇena sabbabhojanavikati gahitāti veditabbaṃ. Sojjāti so ajja etarahi pabbajjāyaṃ ṭhito. Bhaddoti sīlādiguṇehi samannāgatattā bhaddo. Sātatikoti samaṇadhamme diṭṭhadhammasukhavihāre sātaccayutto. Uñchāpattāgate ratoti uñchācariyāya patte āgate pattapariyāpanne abhirato, teneva santuṭṭhoti adhippāyo. Jhāyatīti phalasamāpattijhānena jhāyati. Putto godhāyāti kāḷigodhāya nāma khattiyāya putto. Bhaddiyoti evaṃnāmo attānameva thero aññaṃ viya katvā vadati.
尊者,我曾前往象喙处,坐于象喙之处的象身,行持如是。执持衣物,体贴细软,犹如帷幔特制之衣。即使食用三个月前陈存之老香米配苦厌鸟禽栏中优良肉食,仍未令我心生安乐乐趣,如清净独处乐所显露。尊者称为「修行安乐」者是也。此为掌握象鼻时,有车驾之物的护持,执持衣物即具足诸种王者饰物,执持食物持有全饮食之具,皆应知晓。今「修行」者者意为现今立于出家道中者。福德者,具戒法等德堪称福乐者。齐心同道者,指世尊之所证得随顺圣道之安乐所在。于僻地高明居所而乐,于有违戒者而乐尽,因故满足身心得安,是为随顺福乐。修习,乃以达果禅定为修习者。子归母者,谓为名为“黑牛”之士族子弟。称“福德”,是尊者自名,而非异人所称也。
Gahapaticīvaraṃ paṭikkhipitvā paṃsukūlikaṅgasamādānena paṃsukūliko. Saṅghabhattaṃ paṭikkhipitvā piṇḍapātikaṅgasamādānena piṇḍapātiko. Atirekacīvaraṃ paṭikkhipitvā tecīvarikaṅgasamādānena tecīvariko. Loluppacāraṃ paṭikkhipitvā sapadānacārikaṅgasamādānena sapadānacārī. Nānāsanabhojanaṃ paṭikkhipitvā ekāsanikaṅgasamādānena ekāsaniko. Dutiyakabhājanaṃ paṭikkhipitvā pattapiṇḍikaṅgasamādānena pattapiṇḍiko. Atirittabhojanaṃ paṭikkhipitvā khalupacchābhattikaṅgasamādānena khalupacchābhattiko. Gāmantasenāsanaṃ paṭikkhipitvā āraññikaṅgasamādānena āraññiko. Channavāsaṃ paṭikkhipitvā rukkhamūlikaṅgasamādānena rukkhamūliko. Channarukkhamūlāni paṭikkhipitvā abbhokāsikaṅgasamādānena abbhokāsiko. Nasusānaṃ paṭikkhipitvā sosānikaṅgasamādānena sosāniko. Senāsanaloluppaṃ paṭikkhipitvā yathāsanthatikaṅgasamādānena yathāsanthatiko. Sayanaṃ paṭikkhipitvā nesajjikaṅgasamādānena nesajjiko. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato pana dhutaṅgakathā visuddhimagge (visuddhi. 1.22 ādayo) vuttanayeneva gahetabbā.
舍宅用的衣服舍弃后,取用以尘堆衣服同类制成的衣服,就称为尘堆衣服。舍弃供养僧团用的饭食衣服后,取用布施食物所制的衣服,就称为布施食物衣服。舍弃多余的衣服后,取用三衣的衣服,就称为三衣服。舍弃游玩闲逸的行为后,取用步行随行的行为,就称为步行随行者。舍弃多样姿势饮食方式后,取用单一坐姿饮食的行为,就称为单坐者。舍弃第二餐食后,取用铺敷端坐的行为,就称为铺敷端坐者。舍弃过量的饮食后,取用薄暮晚餐的行为,就称为薄暮晚餐者。舍弃村镇营舍后,取用林中栖居的行为,就称为林居者。舍弃蓬遮之所后,取用树根下的行为,就称为树根下者。舍弃树根盖物后,取用露天居住的行为,就称为露天居住者。舍弃鼻塞药后,取用吸鼻药的行为,就称为吸鼻者。舍弃营舍闲逸后,取用适当的营舍行为,就称为适宜营舍者。舍弃卧息后,取用不卧息的行为,就称为不卧息者。此处略述其义。详细论说当依《清净道论》(清净·1.22节)所述方法取用。
Ucceti uccādiṭṭhāne, uparipāsādatāya vā ucce. Maṇḍalipākāreti maṇḍalākārena pākāraparikkhitte. Daḷhamaṭṭālakoṭṭhaketi thirehi aṭṭālehi dvārakoṭṭhakehi ca samannāgate, nagareti attho.
『高处』者,谓位于高地,或因楼阁居上而称为高处。『圆形城墙所围绕』者,谓以圆形城墙周匝围绕之处。『具坚固瞭望楼与城门楼』者,谓具备坚固之瞭望楼台与城门楼阁——此即城邑之义。
Satiṃ paññañcāti ettha satisīsena samādhiṃ vadati. Phalasamāpattinirodhasamāpattiyo sandhāya ‘‘satiṃ paññañca bhāvaya’’nti vutto. Sesaṃ tattha tattha vuttanayattā uttānameva.
“Satiṃ paññañcāti”此处所谓的念与智慧,乃指以禅定伴随念心修习。因在果报得见、修断烦恼,并止灭三昧诸法之群果的成就中,谓之“令念慧生”。余下犹如前文所述,逐处皆有详细说明。
Evaṃ thero satthu sammukhā sīhanādaṃ nadi. Taṃ sutvā bhikkhū abhippasannā ahesuṃ.
如是,长老位尊者于佛陀前如狮子吼般宣说。闻此法音,众比库心生欢喜增信。
Kāḷigodhāputtabhaddiyattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 迦离果达子跋地亚长老偈注释完毕。
8. Aṅgulimālattheragāthāvaṇṇanā八、鸯掘魔罗长老偈注释
Gacchaṃ vadesītiādikā āyasmato aṅgulimālattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kosalarañño purohitassa bhaggavassa nāma brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti. Tassa jātadivase sakalanagare āvudhāni pajjaliṃsu, rañño ca maṅgalāvudhaṃ sayanapīṭhe ṭhapitaṃ pajjali, taṃ disvā rājā bhīto saṃviggo niddaṃ na labhi. Purohito tāyaṃ velāyaṃ nakkhattayogaṃ ullokento ‘‘coranakkhattena jāto’’ti sanniṭṭhānamakāsi. So vibhātāya rattiyā rañño santikaṃ gato sukhaseyyaṃ pucchi. Rājā ‘‘kuto, ācariya, sukhaseyyaṃ, rattiyaṃ mayhaṃ maṅgalāvudhaṃ pajjali, tassa ko nu kho vipāko bhavissatī’’ti? ‘‘Mā bhāyi, mahārāja, mayhaṃ ghare dārako jāto. Tassa ānubhāvena sakalanagarepi āvudhāni pajjaliṃsū’’ti. ‘‘Kiṃ bhavissati, ācariyā’’ti? ‘‘Dārako coro bhavissatī’’ti. ‘‘Kiṃ ekacārī coro, udāhu gaṇajeṭṭhako’’ti? ‘‘Ekacāriko, deva’’. ‘‘Kiṃ naṃ māremā’’ti? ‘‘Ekacāriko ce, paṭijaggatha tāva na’’nti āha. Tassa nāmaṃ karontā yasmā jāyamāno rañño cittaṃ vihesento jāto, tasmā hiṃsakoti katvā pacchā diṭṭhaṃ adiṭṭhanti viya ahiṃsakoti vohariṃsu.
《行住语义》等多首颂歌为尊者指头珠的由来而作。何以为起?此亦昔昔佛如来所行宣说之事也。彼时世尊于萨伐底城萨拉国王佛比婆龙婆罗门之子,胎生出世。生辰之日,城中众人燃放兵器玩具庆祝;王者于寝座佩戴吉祥兵器,见此画面大恐惧心惊睡不安。祭司当时观星象,预言曰“此乃盗贼之星降生”。祭司夜归王侧,问王曰:“尊王,您为何在夜寝座佩戴吉祥兵器?其将有何果报?”祭司曰:“大王请无忧,吾家中婴孩降生,因其缘故城中点燃兵器玩具。”王曰:“将来如何?”祭司答曰:“婴孩将成盗贼。”王问曰:“单个盗贼?譬如老大?”祭司曰:“单个盗贼,天神也。”王曰:“为何不杀?”祭司言:“若杀当生忿恚,故未杀。”因婴孩降生即生怨恨动摇王意,故众见其既非杀害、亦已非不杀,行止不一。
So vayappatto pubbakammabalena sattannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhāreti. Tassidaṃ pubbakammaṃ – buddhasuññe loke kassako hutvā nibbatto ekaṃ paccekabuddhaṃ vassodakena tintaṃ allacīvaraṃ sītapīḷitaṃ attano khettabhūmiṃ upagataṃ disvā ‘‘puññakkhettaṃ me upaṭṭhita’’nti somanassajāto aggiṃ katvā adāsi. So tassa kammassa balena nibbattanibbattaṭṭhāne thāmajavabalasampanno ca hutvā imasmiṃ pacchimattabhāve sattannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhāreti. So takkasilaṃ gantvā disāpāmokkhassa ācariyassa santike dhammantevāsī hutvā sippaṃ uggaṇhato ācariyabrāhmaṇaṃ tassa bhariyañca sakkaccaṃ paṭijaggati. Tenassa sā brāhmaṇī gehe labbhamānena bhattādinā saṅgahaṃ karoti. Taṃ asahamānā aññe māṇavā ācariyena saddhiṃ bhedaṃ akaṃsu. Brāhmaṇo tesaṃ vacanaṃ dve tayo vāre asaddahanto hutvā pacchā saddahitvā ‘‘mahābalo māṇavo, na sakkā kenaci mārāpetuṃ, upāyena naṃ māressāmī’’ti cintetvā niṭṭhitasippaṃ attano nagaraṃ gantuṃ āpucchantaṃ māṇavaṃ āha – ‘‘tāta ahiṃsaka, niṭṭhitasippena nāma antevāsinā ācariyassa garudakkhiṇā dātabbā, taṃ mayhaṃ dehī’’ti. ‘‘Sādhu, ācariya, kiṃ dassāmī’’ti? ‘‘Manussānaṃ sahassadakkhiṇahatthaṅgaliyo ānehī’’ti. Brāhmaṇassa kira ayamassa adhippāyo – bahūsu māriyamānesu ekantato eko naṃ māreyyāti . Taṃ sutvā ahiṃsako attano ciraparicitaṃ nikkaruṇataṃ purakkhatvā sannaddhapañcāvudho kosalarañño vijite jālinaṃ vanaṃ pavisitvā mahāmaggasamīpe pabbatantare vasanto pabbatasikhare ṭhatvā maggena gacchante manusse oloketvā vegena gantvā aṅguliyo gahetvā rukkhagge olambesi. Tā gijjhāpi kākāpi khādiṃsu, bhūmiyaṃ nikkhittā pūtibhāvaṃ agamaṃsu. Evaṃ gaṇanāya aparipūramānāya laddhā laddhā aṅguliyo suttena ganthitvā mālaṃ katvā yaññopacitaṃ viya aṃse olambesi. Tato paṭṭhāya aṅgulimālotvevassa samaññā ahosi.
此人年少时,因前生业力具足,能胜过十七头象力。其前世为无佛出世之时,乃一独觉,此人见山中有甘露三衣、凉爽被单,护持其田地,欢喜称曰“此为福田”。为此业力,乃此转生。今处于此次转生,因修习莲花掌力,具足泰山之力,拥有此西方之势力。彼人凭智慧,经常往访日出之禅师,研习教法,修炼技能,谨慎礼敬师长及其妻子。因其贤良,师家以饮食衣物相助。其他学徒因不满其特优,离群而居。师长数周不理会他人之恶,后方才和解,称赞其为伟大神力者,不可被魔王击败,只当用智慧度敌。此人打定主意持不杀生法,携带五件僧具入王城,进入王苑林,在大道山间栖居,住于山峰,朝圣大路上观察众生,快步前进,持指珠悬挂树枝,诸猴乌鸦为食,地面净洁无秽。因长久不满未获完全满足,以绳结加串指珠,作成绕颈之物,仿佛供养仪式。由此经由持珠,名称定为指珠者。
Evaṃ tasmiṃ manusse mārente maggo avaḷañjo ahosi. So magge manusse alabhanto gāmūpacāraṃ gantvā nilīyitvā āgatāgate manusse māretvā aṅguliyo gahetvā gacchati. Taṃ ñatvā manussā gāmato apakkamiṃsu, gāmā suññā ahesuṃ, tathā nigamā janapadā ca. Evaṃ tena so padeso ubbāsito ahosi. Aṅgulimālassa ca ekāya ūnā sahassaaṅguliyo saṅgahā ahesuṃ. Atha manussā taṃ corupaddavaṃ kosalarañño ārocesuṃ. Rājā pātova nagare bheriṃ carāpesi, ‘‘sīghaṃ aṅgulimālacoraṃ gaṇhāma, balakāyo āgacchatū’’ti. Taṃ sutvā aṅgulimālassa mātā mantāṇī nāma brāhmaṇī tassa pitaraṃ āha – ‘‘putto kira te coro hutvā idañcidañca karoti, taṃ ‘īdisaṃ mā karī’ti saññāpetvā ānehi, aññathā naṃ rājā ghāteyyā’’ti. Brāhmaṇo ‘‘na mayhaṃ tādisehi puttehi attho, rājā yaṃ vā taṃ vā karotū’’ti āha . Atha brāhmaṇī puttasinehena pātheyyaṃ gahetvā ‘‘mama puttaṃ saññāpetvā ānessāmī’’ti maggaṃ paṭipajji.
如是在人世间,魔王死时之路乃是一条陡峭之路。获得此路之人,遍行乡村,隐匿来来往往之间,杀害人众,持有人指,行走四方。众人知晓此事后,便离开村庄,村落变得空寂,同样集镇邦国亦然。于是这个地区陷于动乱。指环之贼手中,竟积聚了不足一千枚手指。人众将此盗贼之祸告知萨拉国王。国王当即在城中敲起战鼓,说:『快去擒拿指环贼,勇士们快来!』闻此,指环贼之母,名唤满荼女婆罗门,告知其父曰:『儿子确是盗贼,且作恶行为,须令其止息,否则国王必杀之。』婆罗门言:『吾对此等子无所关心,国王欲如何便如何。』于是一心挚爱儿子的婆罗门,带上路途,意图假托我子身份,将其引领归来。
Bhagavā ‘‘ayaṃ ‘aṅgulimālaṃ ānessāmī’ti gacchati, sace sā gamissati, aṅgulimālo ‘aṅgulisahassaṃ pūressāmī’ti mātarampi māressati. So ca pacchimabhaviko, sacāhaṃ na gamissaṃ, mahājāni abhavissā’’ti ñatvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto sayameva pattacīvaraṃ gahetvā aṅgulimālaṃ uddissa tiṃsayojanikaṃ maggaṃ padasāva paṭipajjamāno antarāmagge gopālakādīhi vāriyamānopi jālinaṃ vanaṃ upagacchi. Tasmiñca khaṇe tassa mātā tena diṭṭhā, so mātaraṃ dūratova disvā ‘‘mātarampi māretvā ajja ūnaṅguliṃ pūressāmī’’ti asiṃ ukkhipitvā upadhāvi. Tesaṃ ubhinnaṃ antare bhagavā attānaṃ dassesi. Aṅgulimālo bhagavantaṃ disvā ‘‘kiṃ me mātaraṃ vadhitvā aṅguliyā gahitena? Jīvatu me mātā, yaṃnūnāhaṃ imaṃ samaṇaṃ jīvitā voropetvā aṅguliṃ gaṇheyya’’nti ukkhittāsiko bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi, yathā pakatiiriyāpathena gacchantampi attānaṃ aṅgulimālo sabbathāmena dhāvantopi na sakkoti sampāpuṇituṃ. So parihīnajavo ghurughurupassāsī kacchehi sedaṃ muñcanto padaṃ uddharitumpi asakkonto khāṇu viya ṭhito bhagavantaṃ ‘‘tiṭṭha tiṭṭha, samaṇā’’ti āha. Bhagavā gacchantova ‘‘ṭhito ahaṃ, aṅgulimāla, tvañca tiṭṭhā’’ti āha. So ‘‘ime kho samaṇā sakyaputtiyā saccavādino, ayaṃ samaṇo gacchantoyeva ‘ṭhito ahaṃ, aṅgulimāla, tvañca tiṭṭhā’ti āha, ahañcamhi ṭhito, ko nu kho imassa adhippāyo, pucchitvā naṃ jānissāmī’’ti bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
世尊知婆罗门思虑:『此人将带回指环贼,若此人随其去,指环贼母亦必杀戮这所有之手指。其后世将沉沦,无复圆满。』于是,世尊一切施舍毕后,自取袈裟,向指环贼所在三十由旬路程前去,脚步轻捷,接近有牧童们驱赶的林区。此时其母亲见到,远观之,执刀叫喊:『母必杀汝,令空指环!』二者对峙之时,世尊使现演示自身。指环贼见世尊,心问:『我因杀母夺手指而得利乎?愿母长命,待我生存时,必以我助持圣僧之手指。』遂跳起,背对世尊而随之奔走。此时世尊凝聚神通力,使其无论何处行进,即使快跑亦难及到。指环贼精疲力竭,呼吸粗重,解脱紧束,起身却站立不稳,如同落坑,呼喊曰:『立止,立止,沙门!』世尊刚行几步便说:『指环贼,吾已立止,汝亦应立止。』指环贼曰:『此为释迦族沙门,言实之人也。其向我言“我已立止,指环贼,你也应立止”,我亦已立止。此统帅何人,未问我即不知?』便以偈言答世尊——
§866
866.
(此处为回文句编号,原文编号866)
‘‘Gacchaṃ vadesi samaṇa ṭhitomhi, mamañca brūsi ṭhitamaṭṭhitoti;
“我行,我言:沙门已立止,我也言:我亦立止;
Pucchāmi taṃ samaṇa etamatthaṃ, kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhī’’ti.
我问汝,沙门,此意何为:汝何以立止,我应立止?”
Tattha samaṇāti bhagavantaṃ ālapati. Mamanti maṃ. Kathanti kenākārena. Ayañhettha attho – samaṇa, tvaṃ gacchantova samāno ‘‘ṭhitomhī’’ti vadesi. Mamañca ṭhitaṃyeva ‘‘aṭṭhito’’ti brūsi, vadesi. Kāraṇenettha bhavitabbaṃ, tasmā taṃ samaṇaṃ ahaṃ evamatthaṃ pucchāmi. Kathaṃ kenākārena tvaṃ ṭhito ahosi, ahañca aṭṭhitomhīti. Evaṃ vutte bhagavā –
当此之时,“沙门”即是世尊,对彼言语,令其知义。意思如下:沙门尔时行止,言立止;我亦称立止,并告之。因故必如此问之。于是问曰:汝何因何故立止,我因何故立止?世尊作如是解说——
§867
867.
‘‘Ṭhito ahaṃ aṅgulimāla sabbadā, sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ;
『我立于指环杀手阿ṅgulimāla之前,常常在一切众生中安置惩罚杖;你则在手中未得觉察,因此我立于你之前。』
Tuvañca pāṇesu asaññatosi, tasmā ṭhitohaṃ tuvamaṭṭhitosī’’ti. –
这样的偈语由世尊现在说。
Gāthāya taṃ ajjhabhāsi.
其中,『我立于指环杀手阿ṅgulimāla之前,常常在一切众生中安置惩罚杖』者,谓阿ṅgulimāla我常恒于一切时间,于起始、中间、末端,以及在所有时节、所有所在众生之中,恒立惩罚杖,所立杖具足惭愧与慈悲,两重安置,非他转变,便如是立。『你则在手中未得觉察』者,汝在众生中无觉观,具血红双手,持杖而住,不具慈悲,故为无觉者如流浪者立。于是于诸去处中行游,汝虽以行路姿态立于诸处,我则以所说之法立。指环杀手如实具足功德光辉,如水面浮油,一切天下普遍覆载,世尊之名闻名远扬,种种因缘成就,慧业成熟,生起『此即世尊』之游喜与欢悦心,生起『此乃大狮吼,此大响声,余无能及,堪比此人,觉得此乃沙门果德玛之响声,乃由我集结众僧,世尊已来于此』之思惟——
Tattha ṭhito ahaṃ, aṅgulimāla, sabbadā, sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍanti, aṅgulimāla, ahaṃ sabbadā sabbakāle ādimajjhapariyosānesu tasathāvarabhedesu sabbesu sattesu daṇḍaṃ nidhāya nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, tato aññathā avattanato evarūpeneva ṭhito. Tuvañca pāṇesu asaññatosīti tvaṃ pana sattesu saññamarahito asi, luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno, tasmā asaññato virativasena aṭṭhito. Tato eva tāsu tāsu gatīsu paribbhamanatopi tuvaṃ idāni iriyāpathena ṭhitopi aṭṭhito asi, ahaṃ pana vuttappakārena ṭhitoti. Tato aṅgulimālo yathābhuccaguṇappabhāvitassa jalatale telassa viya sakalaṃ lokaṃ abhibyāpetvā ṭhitassa bhagavato kittisaddassa sutapubbattā hetusampattiyā ñāṇassa ca paripākagatattā ‘‘ayaṃ so bhagavā’’ti sañjātapītisomanasso ‘‘mahā ayaṃ sīhanādo, mahantaṃ gajjitaṃ, nayidaṃ aññassa bhavissati, samaṇassa maññe gotamassa etaṃ gajjitaṃ, diṭṭho vatamhi mahesinā sammāsambuddhena, mayhaṃ saṅgahakaraṇatthaṃ bhagavā idhāgato’’ti cintetvā –
于此,『我已立于此,鸯掘魔罗,常时,对一切众生放下了刑杖』——鸯掘魔罗,我常时、在一切时,于始、中、末三段,对动静两类一切有情,放下刑杖,已放刑杖、已置兵刃,有惭、有悲悯,由于不异于此而转,故以如此之相而立。『而汝于众生不自制』——然汝对有情缺乏自制,凶残、手染鲜血,深陷于杀害与残戮,无有悲悯,故于离杀之戒行上,[乃]未立。正因如此,汝流转于种种趣中,今虽以威仪之相而立,实则未立;而我如前所述之方式而立。」 于是,鸯掘魔罗,由于世尊之名声已如在水面上扩展之油,遍覆整个世间,因宿昔曾闻彼名声,加之因缘具足,智慧亦已臻于成熟,遂生起喜与悦,忆念道:「此即彼世尊。」復思惟:「此乃大狮子吼,是大雷震,此不会是别人,想是沙玛纳果德玛之雷震。我今得见大圣者、正自觉者,世尊为摄受我之故,来至此处。」思惟已——
§868
868.
‘‘Cirassaṃ vata me mahito mahesī, mahāvanaṃ samaṇo paccapādi;
‘我的尊大国王啊,长期以来,出家人在这片广大的森林中独自修行;
Sohaṃ cajissāmi sahassapāpaṃ, sutvāna gāthaṃ tava dhammayutta’’nti. –
我将断除无量的恶业,听闻你这包含佛法的偈语之后。’
Imaṃ gāthaṃ abhāsi.
说了这一偈颂。
Tattha cirassaṃ vatāti cirakālena vata. Meti mayhaṃ anuggahatthāya. Mahitoti sadevakena lokena mahatiyā pūjāya pūjito. Mahante sīlakkhandhādiguṇe esi, gavesīti mahesī. Mahāvanaṃ samaṇo paccapādīti imaṃ mahāraññaṃ samitasabbapāpo bhagavā paṭipajji. Sohaṃ cajissāmi sahassapāpaṃ, sutvāna gāthaṃ tava dhammayuttanti sohaṃ dhammayuttaṃ dhammūpasaṃhitaṃ tava gāthaṃ suṇiṃ. Sohaṃ taṃ sutvāna ‘‘cirassampi cirakālenapi saṅgataṃ paricitaṃ pāpasahassaṃ pajahissa’’nti cintetvā idāni naṃ aññadatthu pariccajissāmīti attho. Evaṃ pana vatvā yathā paṭipajji, yathā ca bhagavatā anuggahito, taṃ dassetuṃ –
其中“长期以来”者,谓因久远时期也。此为自己记忆之方便语。所谓“尊大”者,乃指在诸天及世间众生中因广泛的戒行品德而受敬重者。称为“大”,意为具诸善根法门者也。“广大森林中的出家人”示其在此广阔深林中,彻底断除一切恶业。由此偈意言:‘我听闻您所述的法句,我必断除无量恶业。’此表达了断恶修善之决心,也示范了如来教法所引发的内心改变。意在依世尊教导,效法正法的行持。
§869
869.
梵语原文第869句。
‘‘Icceva coro asimāvudhañca, sobbhe papāte narake anvakāsi;
‘那个窃贼以及穿戴铁甲者,在不净之地苦受地狱之苦;’
Avandi coro sugatassa pāde, tattheva pabbajjamayāci buddhaṃ.
强盗向如来足下顶礼,随即请求出家为僧。
§870
870.
第八百七十。
‘‘Buddho ca kho kāruṇiko mahesi, yo satthā lokassa sadevakassa;
“佛陀实乃慈悲伟大尊者,是世间与天众之师;
Tamehi bhikkhūti tadā avoca, eseva tassa ahu bhikkhubhāvo’’ti.
彼时即对强盗言道:‘于彼便得比库身份’。”
Saṅgītikārā imā dve gāthā ṭhapesuṃ.
乐师们将此两偈收入歌咏中。
Tattha iccevāti iti eva evaṃ vatvā anantarameva. Coroti aṅgulimālo. Asinti khaggaṃ. Āvudhanti sesāvudhaṃ. Sobbheti samantato chinnataṭe. Papāteti ekato chinnataṭe. Naraketi bhūmiyā phalitavivare. Idha pana tīhipi padehi yattha patitaṃ aññena gahetuṃ na sakkā, tādisaṃ pabbatantarameva vadati. Anvakāsīti anu akāsi, pañcavidhampi attano āvudhaṃ anu khipi chaḍḍesi, tāni chaḍḍetvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā ‘‘pabbājetha maṃ, bhante’’ti āha. Tena vuttaṃ ‘‘avandi coro sugatassa pāde, tattheva pabbajjamayāci buddha’’nti. Evaṃ tena pabbajjāya yācitāya satthā tassa purimakammaṃ olokento ehibhikkhubhāvāya hetusampattiṃ disvā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā – ‘‘ehi, bhikkhu, svākhāto dhammo, cara brahmacariyaṃ, sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti āha. Sā eva ca tassa pabbajjā upasampadā ca ahosi. Tenāha ‘‘tamehi bhikkhūti tadā avoca, eseva tassa ahu bhikkhubhāvo’’ti.
其中‘icce’意为‘如此如此’,即‘如此言说’;‘coro’意为‘强盗’,即手持指环之盗贼;‘asinti’谓刃具;‘āvudhanti’谓携带剩余兵器;‘sobbheti’谓从四面断去;‘papāteti’谓从一面断去;‘naraketi’谓坠入如深坑之地狱。此处所谓‘三处脚’,指落脚之三处足点,若他人无法接触之处,即可称为山谷之类。‘anvakāsi’意为‘跟随从’,不仅携带五种兵器,还放下并抛弃他种兵器,继而跪于佛足与头前,说:“请允我出家,尊者!”由此成就“强盗顶礼如来足、当即请出家”的故事。经此出家请求,佛陀审视其前世业因,见其具备成为比库之因缘,遂伸右手言:“来吧,比库!戒法已广宣,行持清净,正是苦难了结之道。”从此该强盗得于出家与具足戒律。故曰:“对彼曰‘比库’,彼时言之,彼即成比库。”
Evaṃ thero satthu santike ehibhikkhubhāvena pabbajjaṃ upasampadañca labhitvā vipassanāya kammaṃ karonto arahattaṃ patvā vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento pītisomanassajāto udānavasena –
如是,长老在世尊面前,作为比库,得受出家法及具足沙弥戒,修作观照行持,证得阿拉汉果,亲证解脱之乐,心得欢喜安乐,如同大喜般发出欢呼。
§871
871.
第八百七十一偈。
‘‘Yo ca pubbe pamajjitvā, pacchā so nappamajjati;
‘‘曾经贪眠于昔时,后来不再放逸;
Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā.
其明亮世界如光照耀,如同被遮盖的明月放光。
§872
872.
第八百七十二偈。
‘‘Yassa pāpaṃ kataṃ kammaṃ, kusalena pidhīyati;
‘‘其作恶业已造,善业将之束缚;
Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā.
明月照亮世间,宛如脱离云层的皓月。
§873
873.
第八百七十三。
‘‘Yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane;
『诚然,年少的比库,修习佛陀教法;
Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā’’ti. – gāthattayaṃ abhāsi;
明月般照亮世间,宛如脱离云层的皓月』此两句偈语如是说。
Tassattho – yo puggalo gahaṭṭho vā pabbajito vā kalyāṇamittasaṃsaggato pubbe pāpamittasaṃsaggena vā attano vā paṭisaṅkhānābhāvena pamajjitvā sammāpaṭipattiyaṃ pamādaṃ āpajjitvā , pacchā kalyāṇamittasaṃsaggena yoniso ummujjanto nappamajjati, sammā paṭipajjati, samathavipassanaṃ anuyuñjanto tisso vijjā cha abhiññā pāpuṇāti, so abbhādīhi mutto cando viya okāsalokaṃ attanā adhigatāhi vijjābhiññāhi imaṃ khandhādilokaṃ obhāsetīti.
针对此处——无论是在家人或已出家者,若先与恶友往来,因背离承诺而懈怠,未得正行;后来与善友相交,勤习正法,便不懈怠,修行正道,修止观二禅,终得三明及六神通;如皎洁明月脱离云雾般,凭自行得之的智慧与神通,明照五蕴诸法世界。
Yassa puggalassa kataṃ upacitaṃ pāpakammaṃ kammakkhayakarena lokuttarakusalena avipākārahabhāvassa āharitattā vipākuppādane dvārapidhānena pidhīyati thakīyati. Sesaṃ vuttanayameva.
某人所作恶业,由于具有断恶业功德的世间出世间善功德,不成熟的无果状态,因而在恶果生起时被双重门闩紧闭,无法通达,札实定住。余下者如上所述。
Daharoti taruṇo, tenassa yogakkhamasarīrataṃ dasseti. So hi uppannaṃ vātātapaparissayaṃ abhibhavitvā yogaṃ kātuṃ sakkoti. Yuñjati buddhasāsane sikkhattaye yuttappayutto hoti, sakkaccaṃ sampādetīti attho.
少年具有潜力,显示其身心具备修习之资。因其能战胜由风热等不适带来的苦恼,故有能力修习瑜伽。他依教修学时,必能与所当修习者相应,谨慎地圆满其力,此即其意义所在。
Evaṃ pītisomanassajāto vimuttisukhena viharanto yadā nagaraṃ piṇḍāya pavisati, tadā aññenapi khitto leḍḍu therassa kāye nipatati, aññenapi khitto daṇḍo tasseva kāye nipatati. So bhinnena pattena vihāraṃ pavisitvā satthu santikaṃ gacchati. Satthā taṃ ovadati ‘‘adhivāsehi, tvaṃ brāhmaṇa, adhivāsehi, tvaṃ brāhmaṇa, yassa kho, tvaṃ brāhmaṇa, kammassa vipākena bahūni vassasahassāni niraye pacceyyāsi, tassa, tvaṃ brāhmaṇa, kammassa vipākaṃ diṭṭheva dhamme paṭisaṃvedesī’’ti. Atha thero anodhiso sabbasattesu mettacittaṃ upaṭṭhapetvā –
如是,当心生喜悦欢喜而出离乐住时,入城乞食。此时他如同断为残缺的块体堕于老长者体上,又如同断裂的杖堕于其体上,或许投宿他处,仍前往佛陀所处。佛陀教导他说:‘婆罗门,当你寄居他所时,须知因过去业力,你将以无数千年在地狱受报,故你能见业报现前。’然后,长老安慰诸众,具慈心地说——
§874
874.
‘‘Disāpi me dhammakathaṃ suṇantu, disāpi me yuñjantu buddhasāsane;
愿诸方闻法,愿诸方共修佛法,
Disāpi me te manuje bhajantu, ye dhammamevādapayanti santo.
愿诸人随顺法义,所有宣说者心安而行,
§875
875.
‘‘Disā hi me khantivādānaṃ, avirodhappasaṃsinaṃ;
“我在这里宣说忍辱之语,言辞无怨无违,
Suṇantu dhammaṃ kālena, tañca anuvidhīyantu.
愿众生随时聆听此法,并依教而行。
§876
876.
第八百七十六偈。
‘‘Na hi jātu so mamaṃ hiṃse, aññaṃ vā pana kañci naṃ;
从未有人加害于我,也未曾我害他人;
Pappuyya paramaṃ santiṃ, rakkheyya tasathāvare.
愿得极乐安宁,护持于此清净境界。
§877
877.
第八百七十七偈。
‘‘Udakañhi nayanti nettikā, usukārā damayanti tejanaṃ;
『水』者,鼻孔引导之物,『沙巴』者,扰乱眼力之物,『荆棘』者,约束火力之物;
Dāruṃ damayanti tacchakā, attānaṃ damayanti paṇḍitā.
『轮槛』者,驯服木材之物,『贤者』者,则能驯服自身者。
§878
878.
‘‘Daṇḍeneke damayanti, aṅkusebhi kasāhi ca;
多以杖棒驯服者,以钩子及锁链驯服;
Adaṇḍena asatthena, ahaṃ dantomhi tādinā.
非杖非锁者,我以此类手段自我驯服。
§879
879.
‘‘Ahiṃsakoti me nāmaṃ, hiṃsakassa pure sato;
『非杀者』者,吾之名称也,盖谓我前生常行非杀;
Ajjāhaṃ saccanāmomhi, na naṃ hiṃsāmi kañci naṃ.
如今我真实如是称,绝不杀害任何众生。
§880
880.
八百八十。
‘‘Coro ahaṃ pure āsiṃ, aṅgulimāloti vissuto;
『盗贼』者,我前生者也,名为指环项链,
Vuyhamāno mahoghena, buddhaṃ saraṇamāgamaṃ.
乘大船驰行,归依于佛。
§881
881.
八百八十一。
‘‘Lohitapāṇi pure āsiṃ, aṅgulimāloti vissuto;
『红手者』曾居于城中,被称为指环者;
Saraṇagamanaṃ passa, bhavanetti samūhatā.
应当见此避难之行,虽满为生命聚集。
§882
882.
八百八十二。
‘‘Tādisaṃ kammaṃ katvāna, bahuṃ duggatigāminaṃ;
作此等业,趋向多恶趣;
Phuṭṭho kammavipākena, anaṇo bhuñjāmi bhojanaṃ.
触及业果,我无债而受食。
§883
883.
八百八十三。
‘‘Pamādamanuyuñjanti, bālā dummedhino janā;
『轻慢』者,愚痴愚昧之人所从事也。
Appamādañca medhāvī, dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati.
『谨慎』者,智者守护财富如守护珍宝也。
§884
884.
第八百八十四偈。
‘‘Mā pamādamanuyuñjetha, mā kāmaratisanthavaṃ;
『勿轻慢于他,勿追逐欲乐之过患;』
Appamatto hi jhāyanto, pappoti paramaṃ sukhaṃ.
『谨慎者专心思惟,得至极乐之果报。』
§885
885.
第八百八十五偈。
‘‘Svāgataṃ nāpagataṃ, netaṃ dummantitaṃ mama;
『受欢迎者』非不欢迎者,此非我所作恶行;
Savibhattesu dhammesu, yaṃ seṭṭhaṃ tadupāgamaṃ.
于各种法中,最胜者是此法所在。
§886
886.
‘‘Svāgataṃ nāpagataṃ, netaṃ dummantitaṃ mama;
『受欢迎者』非不欢迎者,此非我所作恶行;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
三学得未成就,佛陀教法已成就。
§887
887.
‘‘Araññe rukkhamūle vā, pabbatesu guhāsu vā;
『在森林中树根旁,或在山中洞穴里;』
Tattha tattheva aṭṭhāsiṃ, ubbiggamanaso tadā.
『当时意念专注正住于彼地。』
§888
888.
『第八百八十八。』
‘‘Sukhaṃ sayāmi ṭhāyāmi, sukhaṃ kappemi jīvitaṃ;
『我安住于乐处,我安然度生;』
Ahatthapāso mārassa, aho satthānukampito.
『断除魔王之索,啊!受世尊慈悲。』
§889
889.
『第八百八十九。』
‘‘Brahmajacco pure āsiṃ, udicco ubhato ahu.
『梵天种族起初曾在城中生存,东面两侧皆有人居住。』
Sojja putto sugatassa, dhammarājassa satthuno.
『我是世尊的善子,法王师尊的子嗣。』
§890
890.
『第八百九十段。』
‘‘Vītataṇho anādāno, guttadvāro susaṃvuto;
『无渴爱、无贪着,心门关闭而善护清净;』
Aghamūlaṃ vadhitvāna, patto me āsavakkhayo.
『已斩断恶根,达至染污的灭尽。』
§891
891.
『第八百九十一段。』
‘‘Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ;
『我所侍奉的师长,佛陀的教法如何?』
Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā’’ti. – imā gāthā abhāsi;
『沉重的负担已经放下,烦恼业障被摧毁』——此偈如此说。
Tattha disāpīti mayhaṃ disāpi amittā paccatthikāpi ye maṃ evaṃ upavadanti ‘‘yathā mayaṃ aṅgulimālassa vasena ñātiviyogadukkhaparetā dukkhaṃ pāpuṇāma, evaṃ aṅgulimālopi dukkhaṃ pāpuṇātū’’ti. Me dhammakathaṃ suṇantūti mayā satthu santike sutaṃ catusaccadhammapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ suṇantu . Yuñjantūti sutvā ca tadatthāya paṭipajjantu. Te manuje bhajantūti tādise sappurise kalyāṇamitte bhajantu sevantu. Ye dhammamevādapayanti santoti ye sappurisā kusaladhammameva, uttarimanussadhammameva, nibbattitalokuttaradhammameva ca ādapenti samādapenti gaṇhāpenti.
这里‘方向’是指于我而言的方向,以及为敌对的相反之义,那些因我而被称为‘像我一样被分别为敌’者譬如,‘正如我们因阿阇梨的手铐而远离亲友,忍受离别之苦,手铐之苦亦如是使人受苦。’诸人听闻佛法,我在师长面前曾听闻四圣谛法的讲说。闻而欢喜,乃契入其义。人们亲近、侍奉贤士善友。唯有宣说佛法者被称为贤人。那些之贤人教授善法者,乃世上最高人法,超出世间诸法,超出缘生世、超越世外之法皆敬受、尊重、奉行。
Khantivādānanti adhivāsanakhantimeva vadantānaṃ tato eva avirodhappasaṃsinanti kenaci avirodhabhūtāya mettāya eva pasaṃsanasīlānaṃ. Suṇantu dhammaṃkālenāti yuttappayuttakāle tesaṃ santike dhammaṃ suṇantu. Tañca anuvidhīyantūti tañca yathāsutaṃ dhammaṃ sammadeva uggahitvā anukarontu dhammānudhammaṃ paṭipajjantūti attho.
所谓忍让言论,乃指忍耐而不起执着的忍让。由此忍受而无反对之意,唯凭慈心赞叹善行。听闻佛法之时,当在合适之时、合适之处,于他们面前听法。且遵守佛法,依教奉行。其意义正是如此:依如所闻,将法端正宣说,随顺教法,勤于实践佛法。
Na hi jātu so mamaṃ hiṃseti so mayhaṃ diso paccatthiko jātu, ekaṃseneva maṃ na hiṃse, na bādheyya. Aññaṃ vā pana kañci nanti na kevalaṃ maṃyeva, aññaṃ vāpi kañci sattaṃ na hiṃseyya, pappuyya paramaṃ santinti, paramaṃ uttamaṃ santiṃ nibbānaṃ pāpuṇeyya, pāpuṇitvā ca rakkheyya tasathāvareti sabbe ca satte paramāya rakkhāya rakkheyya, sissaṃ puttaṃ viya paripāleyyāti attho.
世间无有生灵曾专以我为敌,或有者亦乃因缘相对,不会一味损害我。亦不伤害,不困扰我。若有人害他人,决非只害我一人。即便有害众多者,亦不会伤害全部生灵。因护持极上安乐,得至涅槃。涅槃之至极安乐获得后,当如守护亲儿一般守护一切众生。
Evaṃ thero imāhi gāthāhi pare pāpato parimocento parittakiriyaṃ nāma katvā attano paṭipattiṃ pakāsento ‘‘udakaṃ hī’’ti gāthamāha. Tattha pathaviyā thalaṭṭhānaṃ khaṇitvā ninnaṭṭhānaṃ pūretvā mātikaṃ vā katvā rukkhadoṇiṃ vā ṭhapetvā attanā icchikicchitaṭṭhānaṃ udakaṃ nentīti nettikā, udakahārino. Tejananti kaṇḍaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – nettikā attano ruciyā udakaṃ nayanti, usukārāpi tāpetvā vaṅkābhāvaṃ harantā tejanaṃ usuṃ damayanti, ujukaṃ karonti, tacchakāpi nemiādīnaṃ atthāya tacchantā dāruṃ damayanti attano ruciyā ujuṃ vā vaṅkaṃ vā karonti. Evaṃ ettakaṃ ārammaṇaṃ katvā paṇḍitā sappaññā ariyamaggaṃ uppādentā attānaṃ damenti, arahattappattā pana ekantadantā nāma hontīti.
尊者以此偈句,表现从恶习中解脱、斩断毁坏行为,彰显自己的修行,称曰『水哭』之偈。此处指采掘土地上的水源,挖洞凿穴、筑堤构成池塘与水塘,用以自娱自乐,故名净水取用者。此辈为除病治疾,扭转曲直,去除杂秽而澄净之人。曰能引水于所好处,虽有荆棘刺伤,仍能驾驭水流,驾御风力疾风,使水流顺畅。亦能修治木材,使之正直或稍弯,乃至修筑器具以用。贤者以此为启发,打造圣道,调伏自身,而成阿拉汉果者,即谓独持其行不误。
Idāni purisadammasārathinā satthārā attano damitākāraṃ kataññutañca pakāsento ‘‘daṇḍeneke’’tiādikā pañca gāthā abhāsi. Tattha daṇḍeneke damayantīti rājarājamahāmattādayo daṇḍena, hatthiassādinā balakāyena ca paccatthikādike damenti, gopālādayo ca gāvādike daṇḍena yaṭṭhiyā damenti. Hatthācariyā hatthiṃ aṅkusehi, assācariyā asse kasāhi ca damenti. Adaṇḍena asatthena, ahaṃ dantomhi tādināti ahaṃ pana iṭṭhādīsu tādibhāvappattena sammāsambuddhena vinā eva daṇḍena, vinā satthena, nihitadaṇḍanihitasatthabhāvena danto damito nibbisevano gato amhi.
现在,一位善于引导他人的老师,宣示了自己的驯服行为与知恩之心,朗诵了以“以杖鞭厉”等为题的五首偈颂。其中,“以杖鞭厉”者,是指诸如国王、大臣等以杖杖来驯服臣属,以及象骑士用象以力量制伏敌人之类,非常直接的手段。牧人以杖棒对牛羊进行管束,象师以钩杖管治大象,驴师则以绳索驾驭驴子。无杖之法者,乃指非依靠器械以理服众者。我虽无鞭笞之具,不以强制手段,而凭正觉佛陀赋予的正法与师范,自内心已然降伏、驯化了烦恼,证得灭尽,步入涅槃。
Ahiṃsakotime nāmaṃ, hiṃsakassa pure satoti satthārā samāgamato pubbe hiṃsakassa me samānassa ahiṃsakoti nāmamattaṃ ahosi. Ajjāhanti idāni panāhaṃ ‘‘ahiṃsako’’ti saccanāmo avitathanāmo amhi. Tasmā na naṃ hiṃsāmi kañcipi sattaṃ na hiṃsāmi na bādhemi, nanti nipātamattaṃ.
“无害者”乃名,也就是说,过去众生起善念时,心念无害故而得名“无害者”。而今日,世尊说“无害者”为真实庄严不欺之名称。故此,佛陀并未伤害任何众生,不杀生,不伤害任何生命,亦无任何作恶妄为,故其名声不受玷污。
Vissutoti ‘‘pāṇātipātī luddo lohitapāṇī’’tiādinā paññāto. Mahoghenāti kāmoghādinā mahatā oghena, tassa oghassa vicchedakaraṃ buddhaṃ saraṇaṃ buddhasaṅkhātaṃ saraṇaṃ agamaṃ upagacchiṃ.
“为刹那所灭者”意即以“杀生者是蛮横者、血手者”等语句所示知也。“大波罗密”指诸有欲痴烦恼所致的一切大洪流。对此祸害隽断断之者,即是那现前佛,为其佛号及归依所依所至。
Lohitapāṇīti pāṇamatipātanena paresaṃ lohitena ruhirena makkhitapāṇi. Saraṇagamanaṃ passāti mahapphalaṃ mama saraṇagamanaṃ passāti attānamevālapati.
“血手”指以杀害他人为业,手染血迹为血手者。归依之义,如人亲自领受极大福报归依佛法,遂得安乐。
Tādisaṃ kammanti anekasatapurisavadhaṃ dāruṇaṃ tathārūpaṃ pāpakammaṃ. Phuṭṭho kammavipākenāti pubbe katassa pāpakammassa vipākena phuṭṭho, sabbaso pahīnakammo vipākamattaṃ paccanubhonto. Atha vā phuṭṭho kammavipākenāti upanissayabhūtassa kusalakammassa phalabhūtena lokuttaramaggena, lokuttarakammasseva vā phalena vimuttisukhena phuṭṭho. Sabbaso kilesānaṃ khīṇattā anaṇo bhuñjāmi bhojanaṃ, bhojanāpadesena cattāropi paccaye vadati.
此等恶业乃诸多众生所造,极其残酷,性质相同。所谓“业报显现”者,即先前为作恶业而遭受业相之显现,尽断恶业烦恼而未显业报之境界亦得经历。又或“业报显现”者,因有上缘善业之果而由世间至出世间之果报,于出世解脱之乐中显现。于一切烦恼断尽后,无垢食者般地自在享食,其无垢依止乃四因缘也。
Idāni pubbe attano pamādavihāraṃ garahāmukhena pacchā appamādapaṭipattiṃ pasaṃsanto tattha ca paresaṃ ussāhaṃ janento ‘‘pamādamanuyuñjantī’’tiādikā gāthā abhāsi. Tattha bālāti bālyena samannāgatā idhalokaparalokatthaṃ ajānantā. Dummedhinoti nippaññā, te pamāde ādīnavaṃ apassantā pamādaṃ anuyuñjanti pavattenti, pamādeneva kālaṃ vītināmenti. Medhāvīti dhammojapaññāya samannāgato pana paṇḍito kulavaṃsāgataṃ seṭṭhaṃ uttamaṃ sattaratanadhanaṃ viya appamādaṃ rakkhati. Yathā hi ‘‘uttamaṃ dhanaṃ nissāya bhogasampattiṃ pāpuṇissāma, puttadāraṃ posessāma, sugatimaggaṃ sodhessāmā’’ti dhane ānisaṃsaṃ passantā dhanaṃ rakkhanti; evaṃ paṇḍitopi ‘‘appamādaṃ nissāya paṭhamajjhānādīni paṭilabhissāmi , maggaphalāni pāpuṇissāmi, tisso vijjā cha abhiññā sampādessāmī’’ti appamāde ānisaṃsaṃ passanto dhanaṃ seṭṭhaṃva appamādaṃ rakkhatīti attho.
现如今,曾深知自己过去之放逸生活,自责而恪守正行者,赞叹无放逸而精进者,且生起对他人坚持精进之勉励,并宣说诸如“当随精进”的偈语。那些愚者,因无智而不知此世与彼世之理,轻慢精进而继续放逸,最终消耗时日。然聪明者具足智慧,如以正思惟名闻者,犹如显贵世家之首领,珍护其无放逸如守宝藏。正如有识之人念及“倚赖无上财富终获丰饶,养育儿女,扫除病患”而守护财物,贤人亦念持“依靠无放逸,初禅等得以成就,获圣果,成三明三悟”,视无放逸为至善财富而加以守护,此即其意。
Mā pamādanti pamādaṃ mā anuyuñjetha pamādena kālaṃ mā vītināmayittha. Kāmaratisanthavanti vatthukāmesu, kilesakāmesu ca ratisaṅkhātaṃ taṇhāsanthavampi mā anuyuñjetha mā vindittha mā paṭilabhittha. Appamatto hīti upaṭṭhitasatitāya appamatto puggalo jhāyanto jhāyanappasuto paramaṃ uttamaṃ nibbānasukhaṃ pāpuṇāti.
不可疏忽,勿修习疏忽之法;不可轻慢,勿轻慢以致时间虚度。欲乐沉迷者,热衷于色欲及烦恼之欲,对此欲爱之渴望亦不可依顺,不可获得,不可生起。应谨慎者即是所护之人,修习禅定,禅定成熟者,能证得最上极乐之涅槃。
Svāgataṃ nāpagatanti yaṃ tadā mama satthu santike āgataṃ āgamanaṃ, satthu vā tasmiṃ mahāvane āgamanaṃ, taṃ svāgataṃ svāgamanaṃ nāpagataṃ, atthato apetaṃ vigataṃ na hoti. Netaṃ dummantitaṃ mamāti yaṃ tadā mayā ‘‘satthu santike pabbajissāmī’’ti mantitaṃ, idampi mama na dummantitaṃ, sumantitameva. Kasmā? Savibhattesu dhammesūti sāvajjānavajjādivasena pakārato vibhattesu dhammesu yaṃ seṭṭhaṃ uttamaṃ pavaraṃ nibbānaṃ. Tadupāgamaṃ tadeva upagacchinti attho.
所谓归依,非指当时至我的师长处,或师长于大林中之到来,而是指真正意涵得以实现之归依。非谓昔日我曾思『当归依于师长』乃愚昧,而是极为惠智之思想。何以故?因诸修行分科中,涅槃为诸修法之上上、最胜、最极者。归依即是涅槃之旨归,义理得以具足。
‘‘Tadā puthujjanakāle payogāsayavipannatāya araññādīsu dukkhaṃ vihāsiṃ, idāni payogāsayasampannatāya tattha sukhaṃ viharāmī’’ti sukhavihārabhāvañceva ‘‘pubbe jātimattena brāhmaṇo, idāni satthu orasaputtatāya brāhmaṇo’’ti paramatthabrāhmaṇabhāvañca dassento ‘‘araññe’’tiādimāha. Tattha sukhaṃ sayāmīti sayantopi sukhaṃ sukhena nidukkhena cittutrāsādīnaṃ abhāvena cetodukkharahito sayāmi. Ṭhāyāmīti ṭhāmi . Ahatthapāso mārassāti kilesamārādīnaṃ agocaro. Aho satthānukampitoti satthārānukampito aho.
昔在凡夫时期由于烦恼散乱,隐居林野受苦,现在因烦恼断灭,得安乐自在。此安乐之态,乃昔日生生世世婆罗门的境界,如今转为正法弟子之境界,称为最高婆罗门者而示现。所谓林野,即安乐处也。即便卧寝亦为安乐,安乐中无忧无怖,心无恐惧。止住即是安住。断绝魔索等烦恼,魔亦无所触及。谓师长慈悲之情,深切感叹云「啊,师长之慈悲也」。
Brahmajaccoti brāhmaṇajātiko. Udicco ubhatoti mātito ca pitito ca ubhato udito saṃsuddhagahaṇiko. Sesaṃ tattha tattha vuttanayameva.
所谓婆罗门出生者,即婆罗门族裔。天之母与父称为双亲,双亲乃天上天界纯洁之所在。此意于各处如是诠说。
Aṅgulimālattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 鸯掘魔罗长老偈注释完毕。
9. Anuruddhattheragāthāvaṇṇanā九、阿努儒达长老偈注释
Pahāyamātāpitarotiādikā āyasmato anuruddhattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro padumuttarassa bhagavato kāle vibhavasampanno kuṭumbiko hutvā nibbatti. So ekadivasaṃ vihāraṃ gantvā satthu santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ dibbacakkhukānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā satasahassabhikkhuparivārassa bhagavato sattāhaṃ mahādānaṃ pavattetvā sattame divase bhagavato, bhikkhusaṅghassa ca uttamāni vatthāni datvā paṇidhānamakāsi. Satthāpissa anantarāyena samijjhanabhāvaṃ disvā ‘‘anāgate gotamassa nāma sammāsambuddhassa sāsane dibbacakkhukānaṃ aggo bhavissatī’’ti byākāsi. Sopi tattha puññāni karonto satthari parinibbute niṭṭhite sattayojanike suvaṇṇacetiye anekasahassehi dīparukkhehi dīpakapallikāhi ca ‘‘dibbacakkhuñāṇassa upanissayapaccayo hotū’’ti uḷāraṃ dīpapūjaṃ akāsi.
舍弃父母等者,乃长老阿努儒达长者之偈诗。缘何称此?昔时于诸佛中,帕杜摩陀尊者于世尊在世之时,富裕且具有人家。其一日往访精舍,聆听正法,见师安坐,乃至目睹天眼第一比库安坐其中。时彼起意撰写偈诗,款待众多千比库,施予殊胜礼物。至第七日,布施最上衣物于僧团,立下心愿。见师无所障碍,预知未来当有一正觉者名为悉达多,将为天眼第一。彼时亦行善事。师长涅槃后,彼于七由旬远的黄金佛塔,树立无量油灯宝灯,供养以示缘起天眼之义,盛大灯供礼拜。
Evaṃ yāvajīvaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato kāle bārāṇasiyaṃ kuṭumbikagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthari parinibbute niṭṭhite yojanike kanakathūpe bahū kaṃsapātiyo kāretvā sappimaṇḍassa pūretvā majjhe ekekaṃ guḷapiṇḍaṃ ṭhapetvā mukhavaṭṭiyā mukhavaṭṭiṃ phusāpento cetiyaṃ parikkhipāpetvā attanā ekaṃ mahatiṃ kaṃsapātiṃ kāretvā sappimaṇḍassa pūretvā sahassavaṭṭiyo jālāpetvā sīse ṭhapetvā sabbarattiṃ cetiyaṃ anupariyāyi.
如是修诸善业,经历天人往返轮转,于释迦牟尼佛时,降生于巴拉那城富裕之家,得证道果。寺庙内立多铜瓶,装满宝石,以布满白坛中央,安置一糖丸,绕坛一圈,然后复放一大铜瓶于坛边,设千坛网状环绕其首,夜以继日环绕佛塔。
Evaṃ tasmimpi attabhāve yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā tato cuto devaloke nibbattitvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto anuppanne buddhe bārāṇasiyaṃyeva duggatakule nibbatti, annabhārotissa nāmaṃ ahosi. So sumanaseṭṭhissa nāma gehe kammaṃ karonto jīvati. So ekadivasaṃ upariṭṭhaṃ nāma paccekabuddhaṃ nirodhasamāpattito vuṭṭhāya gandhamādanapabbatato ākāsenāgantvā bārāṇasīnagaradvāre otaritvā cīvaraṃ pārupitvā nagare piṇḍāya pavisantaṃ disvā pasannacitto pattaṃ gahetvā attano atthāya ṭhapitaṃ ekaṃ bhāgabhattaṃ patte pakkhipitvā paccekabuddhassa dātukāmo ārabhi. Bhariyāpissa attano bhāgabhattaṃ tattheva pakkhipi. So taṃ netvā paccekabuddhassa hatthe ṭhapesi. Paccekabuddho taṃ gahetvā anumodanaṃ katvā pakkāmi. Taṃ disvā rattiṃ sumanaseṭṭhissa chatte adhivatthā devatā ‘‘aho dānaṃ paramadānaṃ, upariṭṭhe, suppatiṭṭhita’’nti mahāsaddena anumodi. Taṃ sutvā sumanaseṭṭhi ‘‘evaṃ devatāya anumoditaṃ idameva uttamadāna’’nti cintetvā tattha pattiṃ yāci. Annabhāro pana tassa pattiṃ adāsi. Tena pasannacitto sumanaseṭṭhi tassa sahassaṃ datvā ‘‘ito paṭṭhāya tuyhaṃ sahatthena kammakaraṇakiccaṃ natthi, patirūpaṃ gehaṃ katvā niccaṃ vasāhī’’ti āha.
由此,在本身的生命中长久地造作善业,之后身亡而转生于天界,住持到年老为止,然后再度身亡,出生于尚未出现佛陀的恶劣世间,即位于巴拉那西。其名为安纳婆罗提,他是生活在须摩那世尊家中、从事善业而得生存之人。他有一日,禅定断灭境入,于甘陀摩山起身,从空中来到巴拉那西城门,卸下法衣,进入城中乞食。见他色心安详,手持一张布,布上置放一份专为自己准备的饭食,欲赠与那独觉佛。其妻亦将丈夫的饭食当场置放。此人以手持布,将饭食赠与独觉佛。独觉佛接受后心悦诚服,并离去。天神见此夜晚为须摩那世尊敷盖华盖,天人耳闻宏声称赞曰:“啊,此乃最佳布施,殊胜至极,坐得安稳!”须摩那世尊闻此称许,心想:“此物既蒙天神赞许,确为最佳布施”,遂乞得此布。安纳婆罗提心怀欢喜,赠与千块此布,并告曰:“由此起,耶舍,你没有作业之忧,应建造相称之宅,常住安居。”
Yasmā nirodhato vuṭṭhitassa paccekabuddhassa dinnapiṇḍapāto taṃdivasameva uḷārataravipāko hoti, tasmā taṃdivasaṃ sumanaseṭṭhi rañño santikaṃ gacchanto taṃ gahetvā agamāsi. Rājā pana taṃ ādaravasena olokesi. Seṭṭhi ‘‘mahārāja, ayaṃ oloketabbayuttoyevā’’ti vatvā tadā tena katapuññaṃ attanāpissa sahassaṃ dinnabhāvaṃ kathesi. Taṃ sutvā rājā tussitvā sahassaṃ datvā asukasmiṃ nāma ṭhāne gehaṃ katvā vasā’’ti gehaṭṭhānamassa āṇāpesi. Tassa taṃ ṭhānaṃ sodhāpentassa mahantiyo nidhikumbhiyo uṭṭhahiṃsu. Tā disvā so rañño ārocesi. Rājā sabbaṃ dhanaṃ uddharāpetvā rāsikataṃ disvā ‘‘ettakaṃ dhanaṃ imasmiṃ nagare kassa gehe atthī’’ti? ‘‘Na kassaci, devā’’ti. ‘‘Tena hi ayaṃ annabhāro imasmiṃ nagare mahādhanaseṭṭhi nāma hotū’’ti taṃdivasameva tassa seṭṭhichattaṃ ussāpesi.
由于断灭境独觉佛所受布施之果,仅在一昼夜即有显著善果,当日须摩那世尊携带之际,往见国王。国王以恭敬目光观望,布施者曰:“大王,此人值得观望。”继而述说此人所造功德乃成持守布施千块之因缘。国王闻后欢喜,将千块布赐予他,并于阿素迦地区建造宅舍供其居住。宅地广阔富饶,有大量珍宝藏匿其中。国王见之告知臣仆,询问曰:“此地如此富饶,城中何人居有如此宅第?”答曰:“无他人,唯有天神。”国王言:“故此,安纳婆罗提被称为城中大财主。”就在当天,该慈氏之伞被高高升起高悬。
So tato paṭṭhāya yāvajīvaṃ kusalakammaṃ katvā tato cuto devamanussesu saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthunagare sukkodanasakkassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi, anuruddhotissa nāmaṃ ahosi. So mahānāmassa sakkassa kaniṭṭhabhātā, satthu cūḷapitu putto paramasukhumālo mahāpuñño tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu alaṅkatanāṭakitthīhi parivuto devo viya sampattiṃ anubhavanto suddhodanamahārājena ussāhitehi sakyarājūhi satthu parivāratthaṃ pesitehi bhaddiyakumārādīhi anupiyambavane viharantaṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā satthu santike pabbajitvā antovasseyeva dibbacakkhuṃ nibbattetvā, puna dhammasenāpatissa santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā cetiyaraṭṭhe pācīnavaṃsadāyaṃ gantvā samaṇadhammaṃ karonto sattamahāpurisavitakke vitakketvā aṭṭhamaṃ jānituṃ nāsakkhi. Tassa taṃ pavattiṃ ñatvā satthā aṭṭhamaṃ mahāpurisavitakkaṃ kathetvā catupaccayasantosabhāvanārāmapaṭimaṇḍitaṃ mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ deseti. So desanānusārena vipassanaṃ vaḍḍhetvā abhiññāpaṭisambhidāparivāraṃ arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.1.421-433) –
此人随后依然于人天间生死轮回,至佛陀产生时,于咖毗罗卫城娑婆帝国的须跋陀娑须弥山下的释迦牟尼佛家中再度投胎,名为阿奴律陀者。此人为大名天帝之幼弟,佛家细心呵护的幼童,是大功德者,生于三座华美雕饰的楼阁中,享受如天神般的富裕,由宿王激励,及释迦族诸王供养。此人曾至佛陀座前出家,在一夏安居期间证得天眼通。复于法军将军座前修习道业,进至佛塔城南,修行沙门法,以至于止息八种大人物思维,无法窥见第八思维之境。知悉法门修行之进展后,佛陀说法第八大人物思维,宣说缘起、满意解脱之道,安住于显赫尊荣之家族传承中。故其依礼修习,修长慧观,增长了观慧,得证般若解脱与阿拉汉果报。此事记载于《阿陀本传记》中。
‘‘Sumedhaṃ bhagavantāhaṃ, lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ;
“世尊曾言‘我见到须摩那,世间第一,众生之首;
Vūpakaṭṭhaṃ viharantaṃ, addasaṃ lokanāyakaṃ.
常聚集于隐密处所,见知世间之领袖。”
‘‘Upagantvāna sambuddhaṃ, sumedhaṃ lokanāyakaṃ;
“既亲近正觉者须摩那,世间领导者;
Añjaliṃ paggahetvāna, buddhaseṭṭhamayācahaṃ.
合掌合十礼敬之后,恭请佛陀为最上尊者。
‘‘Anukampa mahāvīra, lokajeṭṭha narāsabha;
“大勇猛者,慈悲广博者,世间诸尊男中之王;
Padīpaṃ te padassāmi, rukkhamūlamhi jhāyato.
我将为汝示灯明,灯置树根处而观想。
‘‘Adhivāsesi so dhīro, sayambhū vadataṃ varo;
“智慧持者,堪能安住,称为自觉者之尊;
Dumesu vinivijjhitvā, yantaṃ yojiyahaṃ tadā.
隐身于密林之中,当时我曾缚彼驯服其驭。
‘‘Sahassavaṭṭiṃ pādāsiṃ, buddhassa lokabandhuno;
“我曾为佛世间之护持者,踏遍万重厚地。
Sattāhaṃ pajjalitvāna, dīpā vūpasamiṃsu me.
我点燃了七天的灯火,灯光在我这里平息下来。
‘‘Tena cittappasādena, cetanāpaṇidhīhi ca;
因此,借由心的欢喜和坚固的意志,
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, vimānamupapajjahaṃ.
舍弃了人间的身躯,我乘坐飞行器而去。
‘‘Upapannassa devattaṃ, byamhaṃ āsi sunimmitaṃ;
所降临的天界景象,确实美妙极了,极其安详;
Samantato pajjalati, dīpadānassidaṃ phalaṃ.
周围普照闪耀,这就是灯光所致的果报。
‘‘Samantā yojanasataṃ, virocesimahaṃ tadā;
当时我发光照耀了方圆百由旬之遥;
Sabbe deve abhibhomi, dīpadānassidaṃ phalaṃ.
我统摄一切天人,成为给予光明果报的天帝。
‘‘Tiṃsakappāni devindo, devarajjamakārayiṃ;
三十劫中,我为天界之主;
Na maṃ kecītimaññanti, dīpadānassidaṃ phalaṃ.
无人曾怀疑我得此给予光明的果报。
‘‘Aṭṭhavīsatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ;
我曾作八十二劫的轮转圣王;
Divā rattiñca passāmi, samantā yojanaṃ tadā.
昼夜观察周围,视野达千万由旬。
‘‘Sahassalokaṃ ñāṇena, passāmi satthu sāsane;
依佛陀圣法,以智慧洞察无数天界。
Dibbacakkhumanuppatto, dīpadānassidaṃ phalaṃ.
天眼现起者,是赐给予光明的果报。
‘‘Sumedho nāma sambuddho, tiṃsakappasahassito;
“名为苏迷陀的正觉者,生于三万劫之前;
Tassa dīpo mayā dinno, vippasannena cetasā.
此光由我所赐,乃出于清净的心。
‘‘Paṭisambhidā catasso…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
“四种洞察……等,谓佛之教法已成就。”
Atha naṃ satthā aparabhāge jetavanamahāvihāre ariyagaṇamajjhe nisinno dibbacakkhukānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dibbacakkhukānaṃ yadidaṃ anuruddho’’ti (a. ni. 1.180, 192).
后来师尊在杰逾南大林寺中,于圣众中央坐时,于天眼中诸第一处所示现曰:“此为我弟子中,天眼第一比库,名为阿奴鲁达。”
So vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedī viharanto ekadivasaṃ attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā pītisomanassajāto udānavasena ‘‘pahāya mātāpitaro’’tiādikā gāthā abhāsi. Keci pana ‘‘therassa pabbajjaṃ arahattappattiñca pakāsentehi saṅgītikārehi ādito catasso gāthā bhāsitā. Tato parā therassa ariyavaṃsapaṭipattiyā ārādhitacittena bhagavatā bhāsitā. Itarā sabbāpi tena tena kāraṇena thereneva bhāsitā’’ti vadanti. Iti sabbathāpi imā gāthā therena bhāsitāpi, theraṃ uddissa bhāsitāpi therassa cetā gāthāti veditabbā. Seyyathidaṃ –
彼时他体会解脱之乐,观照自己修行一天,生起欢喜愉悦,于偈中称曰:“抛弃父母”等诸句。然亦有人称“师长出家及阿拉汉得证之事”,以歌咏形式启发群诵,此皆由高僧以不同因缘口授欢说。故此诸偈亦广被师长宣说,应知此诸偈乃是为指导长老们,而长老们的内心偈文也由师说出。譬如如是——
§892
892.
‘‘Pahāya mātāpitaro, bhaginī ñātibhātaro;
『舍弃父母、姐妹、亲族,』
Pañca kāmaguṇe hitvā, anuruddhova jhāyati.
『放下五种欲乐,像修成正觉者一样专心禅定。』
§893
893.
‘‘Sameto naccagītehi, sammatāḷappabodhano;
『同习歌舞乐音,热衷于胡琴鼓乐,』
Na tena suddhimajjhagaṃ, mārassa visaye rato.
『从未进入清净心田,沉溺于魔境之中。』
§894
894.
八百九十四。
‘‘Etañca samatikkamma, rato buddhassa sāsane;
『超越此法,乐于佛陀之教法;』
Sabboghaṃ samatikkamma, anuruddhova jhāyati.
『超越一切烦恼,如同阿努若禅那专注。』
§895
895.
八百九十五。
‘‘Rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā;
『色、声、味、香、触及意有所爱之法;』
Ete ca samatikkamma, anuruddhova jhāyati.
『所以上述诸法悉皆超越,如同阿努若禅那专注。』
§896
896.
‘‘Piṇḍapātamatikkanto, eko adutiyo muni;
「越过托钵饭食者,第一也是唯一的圣者,
Esati paṃsukūlāni anuruddho anāsavo.
无欲无染的那位经得起尘土污秽之苦的尊者。」
§897
897.
‘‘Vicinī aggahī dhovi, rajayī dhārayī muni;
「用竹筒盛水、以涤洗衣服、穿戴袈裟的圣者,
Paṃsukūlāni matimā, anuruddho anāsavo.
明智者安如不动,远离烦恼无染的尊者。」
§898
898.
第八百九十八偈。
‘‘Mahiccho ca asantuṭṭho, saṃsaṭṭho yo ca uddhato;
『土地所有者若对土地不满足,不安而烦恼,
Tassa dhammā ime honti, pāpakā saṃkilesikā.
其心品行便染有恶,污浊不净。』
§899
899.
第八百九十九偈。
‘‘Sato ca hoti appiccho, santuṭṭho avighātavā;
『而若具足正念,欲望少少,满足且无伤害,
Pavivekarato vitto, niccamāraddhavīriyo.
远离杂扰,居于独处,恒修精进,常发奋勇。』
§900
900.
第九百节。
‘‘Tassa dhammā ime honti, kusalā bodhipakkhikā;
『此诸法者,是善觉支,
Anāsavo ca so hoti, iti vuttaṃ mahesinā.
是无漏者,已由世尊之说。』
§901
901.
第九百零一节。
‘‘Mama saṅkappamaññāya, satthā loke anuttaro;
『以我意念了知,世尊于世间无上;
Manomayena kāyena, iddhiyā upasaṅkami.
以心化身力,神通而亲近来。』
§902
902.
‘‘Yadā me ahu saṅkappo, tato uttari desayi;
『当我有决意时,便会宣说殊胜教诲;
Nippapañcarato buddho, nippapañcamadesayi.
不造烦恼而如实宣说,不造烦恼而如实开示。』
§903
903.
‘‘Tassāhaṃ dhammamaññāya, vihāsiṃ sāsane rato;
『因此我洞彻法义,安住于教法中欢喜恭敬;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
具足三无漏学,已经完成了佛陀的教法。』
§904
904.
九百零四。
‘‘Pañcapaññāsavassāni, yato nesajjiko ahaṃ;
『我已远离五十多年的烦恼,』
Pañcavīsativassāni, yato middhaṃ samūhataṃ.
『远离二十五年中昏沉合蔽之苦。』
§905
905.
九百零五。
‘‘Nāhu assāsapassāsā, ṭhitacittassa tādino;
『无有吸气呼气,适合内心坚定者;』
Anejo santimārabbha, cakkhumā parinibbuto.
『不退转者开始安住,于清彻觉慧中证灭尽。』
§906
906.
‘‘Asallīnena cittena, vedanaṃ ajjhavāsayi;
『以非我所缘之心,了达受的真相;','1046':'正如光明一样,涅槃是心的解脱。』
Pajjotasseva nibbānaṃ, vimokkho cetaso ahu.
犹如火炬之熄灭,心得解脱。
§907
907.
‘‘Ete pacchimakā dāni, munino phassapañcamā;
『这些就是后世尊者,所说的五种触;','1049':'于觉者般涅槃后,别无他法存在。』
Nāññe dhammā bhavissanti, sambuddhe parinibbute.
般涅槃后的正自觉者,将不会有其他诸法。
§908
908.
‘‘Natthi dāni punāvāso, devakāyasmi jālini;
「现在已无他住处,天身之身已被束缚;
Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo.
生死轮回已断绝,现在已无再生。」
§909
909.
‘‘Yassa muhuttena sahassadhā, loko saṃvidito sabrahmakappo;
「以千倍于一瞬间的时数,世间被诸佛所知晓,与诸大梵同时存;
Vasī iddhiguṇe cutūpapāte, kāle passati devatā sa bhikkhu.
具备支配意力与神通的比库,在其命终时刻,天神能够见证此事。」
§910
910.
第九百一十条。
‘‘Annabhāro pure āsiṃ, daliddo ghāsahārako;
『我曾在过去世为食物的负担,食用枯草,任劳役;
Samaṇaṃ paṭipādesiṃ, upariṭṭhaṃ yasassinaṃ.
我修行为沙门,名声显赫响亮。』
§911
911.
第九百一十一条。
‘‘Somhi sakyakule jāto, anuruddhoti maṃ vidū;
『我生于萨迦族中,众所知晓名为阿努鲁达;
Upeto naccagītehi, sammatāḷappabodhano.
被乐舞歌唱环绕,赞誉为善解人意之者。』
§912
912.
第九百一十二偈。
‘‘Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ, satthāraṃ akutobhayaṃ;
『当时我见到了正觉者、导师,彼无所畏,
Tasmiṃ cittaṃ pasādetvā, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
心神安乐之后,出离舍宅,行游乡野。』
§913
913.
第九百一十三偈。
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, yattha me vusitaṃ pure;
『我知过去世所住之处,自己曾居之地,
Tāvatiṃsesu devesu, aṭṭhāsiṃ sakkajātiyā.
在欲界天众中,我曾作为萨咖天帝降生。』
§914
914.
九百一十四。
‘‘Sattakkhattuṃ manussindo, ahaṃ rajjamakārayiṃ;
『七十年间,我作为人间之主,执掌王国;
Cāturanto vijitāvī, jambusaṇḍassa issaro;
以四十岁之龄,征服丛林,成为乳香树林的统治者;
Adaṇḍena asatthena, dhammena anusāsayiṃ.
无以杖棒威严,非以恶行,而是以佛法教化众生。』
§915
915.
九百一十五。
‘‘Ito satta tato satta, saṃsārāni catuddasa;
『从此七年,再七年,历经十四生死轮回;
Nivāsamabhijānissaṃ, devaloke ṭhito tadā.
当时,他住在天界中,已知自所居所。
§916
916.
九百十六。
‘‘Pañcaṅgike samādhimhi, sante ekodibhāvite;
『于五种静虑中,令心住于一境;
Paṭippassaddhiladdhamhi, dibbacakkhu visujjhi me.
于修持安隐得力时,我的天眼清净明达。』
§917
917.
九百十七。
‘‘Cutūpapātaṃ jānāmi, sattānaṃ āgatiṃ gatiṃ;
『我知晓众生的生死轮转,来去行迹。』
Itthabhāvaññathābhāvaṃ, jhāne pañcaṅgike ṭhito.
女人的本性与非本性,在禅那五支中得以确立。
§918
918.
第九百一十八节。
‘‘Pariciṇṇo mayā satthā…pe… bhavanetti samūhatā.
『师长已被我供养……依此……已集聚具足清净行为。』
§919
919.
第九百一十九节。
‘‘Vajjīnaṃ veḷuvagāme, ahaṃ jīvitasaṅkhayā;
『在伐尸国的维卢窝村,我因命终;
Heṭṭhato veḷugumbasmiṃ, nibbāyissaṃ anāsavo’’ti.
在底下的沙堆中,我将无烦恼地涅槃。』
Tattha pahāyāti pajahitvā. Mātāpitaroti mātarañca pitarañca. Ayañhettha adhippāyo – yathā aññe keci ñātipārijuññena vā bhogapārijuññena vā abhibhūtā pabbajanti, pabbajitā ca kiccantarapasutā viharanti, na evaṃ mayaṃ. Mayaṃ pana mahantaṃ ñātiparivaṭṭaṃ, mahantañca bhogakkhandhaṃ pahāya kāmesu nirapekkhā pabbajitāti. Jhāyatīti ārammaṇūpanijjhānaṃ lakkhaṇūpanijjhānañcāti, duvidhampi jhānaṃ anuyutto viharati.
这里所说的「舍弃」是放下的意思。父母是指母亲和父亲。在这之中有一个主要的统摄原则──就如其他人因亲属束缚或财产束缚而被困住,出家后仍受各种牵绊而生活;但我们并不是如此。我们恰恰是舍弃了庞大的亲属关系和庞大的财产团体,对欲乐无所挂碍地出家修行。所谓「禅那」涵盖入念、专注、止息的特征,共包含两种:禅那用以修持而住持禅定。
Sameto naccagītehīti naccehi ca gītehi ca samaṅgībhūto, naccāni passanto gītāni suṇantoti attho. ‘‘Sammato’’ti ca paṭhanti, naccagītehi pūjitoti attho. Sammatāḷappabodhanoti sammatāḷasaddehi paccūsakāle pabodhetabbo. Na tena suddhimajjhaganti tena kāmabhogena saṃsārasuddhiṃ nādhigacchiṃ. Mārassa visaye ratoti kilesamārassa visayabhūte kāmaguṇe rato. ‘‘Kilesamārassa visayabhūtena kāmaguṇabhogena saṃsārasuddhi hotī’’ti evaṃdiṭṭhiko ahutvāti attho. Tenāha ‘‘etañca samatikkammā’’tiādi. Tattha etanti etaṃ pañcavidhampi kāmaguṇaṃ. Samatikkammāti samatikkamitvā, anapekkho chaḍḍetvāti attho. Sabboghanti kāmoghādikaṃ sabbampi oghaṃ.
「合于舞曲歌声」是指与舞蹈和歌唱调和,使之和谐统一。观看舞蹈并聆听歌曲的意义如此。有读者解释为「被舞曲歌声尊敬」的意思。所谓「合于舞曲歌声」者,是舞曲声响应当被及时唤醒觉知。并非因此达到清净中心。魔界的对象享乐指贪染魔境的欲乐对象。持有错误见解,认为「染魔的欲乐对象带来世间清净」,即陷于此见。于是说「这也已超越」等。所谓「此」指五种欲乐性质。所谓「超越」意谓超越它、舍弃它而不生执取。所谓「诸乐」指诸种欲乐等一切波浪。
Pañca kāmaguṇe sarūpato dassetuṃ ‘‘rūpā saddā’’tiādi vuttaṃ. Tattha manoramāti lobhanīyaṭṭhena manaṃ ramayantīti manoramā, manāpiyāti vuttaṃ hoti. Yathāha ‘‘katame pañca manāpiyā rūpā, manāpiyā saddā’’tiādi (ma. ni. 3.328 atthato samānaṃ).
五种欲乐当显现其本质,称为「色声」等。在此,「美好」指由贪欲所动,欢喜念头令心悦乐。所谓「悦」即使心生欢喜。例如「何者为五种悦色、悦声」等(中部义疏3.328诸同)。
Piṇḍapātamatikkantoti piṇḍapātaggahaṇaṃ atikkanto, piṇḍapātaggahaṇato nivattentoti attho. Ekoti ekākī apacchāsamaṇo. Adutiyoti nittaṇho. Taṇhā hi purisassa dutiyo nāma. Yathāha ‘‘taṇhādutiyo puriso’’ti (itivu. 15, 105; mahāni. 191). Esatīti pariyesati.
超越托钵的意思是超越托钵的执持,回避托钵的执持。独住者意谓独自一人不邀约同伴的沙门。第二者是意欲。渴爱即是人的第二个名字。比如说「渴爱为人的第二者」之类(优婆塞戒15,105;大尼柯耶191)。「搜寻」意为寻求、探索。
Vicinīti esantova tattha tattha saṅkārakūṭādike paṃsukūluppattiṭṭhāne vicini. Aggahīti vicinitvā asucimakkhitampi ajigucchanto gaṇhi. Dhovīti, vikkhālesi. Rajayīti dhovitvā gahitaṃ sibbitvā kappiyarajanena rajayi. Dhārayīti rajitvā kappabinduṃ datvā dhāresi, nivāsesi ceva pārupi ca.
「观察」的意思与「在那里、那里,在行住坐卧等脏秽产生处寻查」相近。收集的意思是观察后拿起杂乱肮脏的。洗涤者即是清洗、去除污秽。染色是洗浸、染色,把东西绞干后用红土染色。保持是染色后交付染料,得以维持,居住,穿着和睡卧等。
Idāni pācīnavaṃsadāye satthārā dinnaovādaṃ tassa ca attanā matthakappattabhāvaṃ dīpento ‘‘mahiccho ca asantuṭṭho’’tiādikā gāthā abhāsi. Tattha mahicchoti mahatiyā paccayicchāya samannāgato, uḷāruḷāre bahū ca paccaye icchantoti attho. Asantuṭṭhoti nissantuṭṭho, yathālābhasantosādinā santosena virahito. Saṃsaṭṭhoti gihīhi ceva pabbajitehi ca ananulomikena saṃsaggena saṃsaṭṭho. Uddhatoti ukkhitto. Tassāti ‘‘mahiccho’’tiādinā vuttapuggalassa. Dhammāti mahicchatā asantoso, saṃsaṭṭhatā vikkhepoti īdisā. Lāmakaṭṭhena pāpakā. Saṃkilesikāti tassa cittassa malīnabhāvakaraṇato saṃkilesikā dhammā honti.
现在,先辈们于最后世代中给出的教诲,以及其自身实际担当的状况发出昭示:「贪爱者且不满足」等偈语。所谓「贪爱者」是指具足强烈渴求因缘的人,意味在各种因缘中多有渴爱。所谓「不满足」即不满足,没有满足感,虽然有所得,却无欢喜陪伴。所谓「纠缠」指与在家人或出家众产生非正当的纠缠。所谓「傲慢」是指傲慢张扬。由「贪爱、不满足、纠缠、傲慢」所致的是心灵污浊,使其心所作俱是有染污之法。
Satoca hoti appicchoti yadā panāyaṃ puggalo kalyāṇamitte sevanto bhajanto payirupāsanto saddhammaṃ suṇanto yoniso manasi karonto satimā ca mahicchataṃ pahāya appiccho ca hoti. Asantosaṃ pahāya santuṭṭho, cittassa vighātakaraṃ vikkhepaṃ pahāya avighātavā avikkhitto samāhito, gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāya pavivekarato, vivekābhiratiyā nibbidāya dhammapītiyā vitto sumano tuṭṭhacitto, sabbaso kosajjapahānena āraddhavīriyo.
当一个人具有真实知足、少欲之心时,当他亲近善友、侍奉伙伴、尊重、听闻正法、以智慧而专注于心,且具念力,弃弃贪婪,真正知足。他断除不满足而生的欲求,内心得到满足,远离心中的纷扰和烦恼,抛弃心乱如麻,遂得安静无扰而专注。离群索居,远离喧嚣,因乐于独处而喜悦、成长觉受法喜,心满意足且快乐。他彻底断除身心的懈怠,精进努力修行。
Tassa evaṃ appicchatādiguṇasamannāgatassa ime satipaṭṭhānādayo sattatiṃsappabhedā tividhavipassanāsaṅgahā kosallasambhūtaṭṭhena kusalā, maggapariyāpannā bodhipakkhikā dhammā honti. So tehi samannāgato sabbaso āsavānaṃ khepanena aggamaggakkhaṇato paṭṭhāya anāsavo ca hoti. Iti evaṃ vuttaṃ mahesinā sammāsambuddhena pācīnavaṃsadāye mahāpurisavitakke matthakaṃ pāpanavasenāti adhippāyo.
由此如是少欲且具足善德之人,具备此三十三种不同之修习方法,集聚三种断慧所成之妙善技能,这是具足智慧、遍通、成熟的证道法门,属于菩提分支的诸法。具足这样的法门,便能根除一切染污,于正道速入最佳殊胜之途,证得无染垢之境。由此伟大神通的正觉者如是宣说,作为后世修习者的遵循,断除心中恶念。
Mamasaṅkappamaññāyāti ‘‘apicchassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassā’’tiādinā (a. ni. 8.30) mahāpurisavitakkavasena āraddhaṃ, te ca matthakaṃ pāpetuṃ asamatthabhāvena ṭhitaṃ mama saṅkappaṃ jānitvā. Manomayenāti manomayena viya, manasā nimmitasadisena pariṇāmitenāti attho. Iddhiyāti ‘‘ayaṃ kāyo idaṃ cittaṃ viya hotū’’ti evaṃ pavattaadhiṭṭhāniddhiyā.
所谓我见心念者,是指以“大乘正念”为因,以“非贪欲之念”为名,如经典中所言“比库啊,此法非贪之法”等,具体指引为破除内心贪念之大乘正念。‘意念为心事相’,意为心随意念成长变化。‘神通’指的是“身体与心仿佛转化为异境”的变化能力,此乃正念坚定而成的神通之一。
Yadāme ahu saṅkappoti yasmiṃ kāle mayhaṃ ‘‘kīdiso nu kho aṭṭhamo mahāpurisavitakko’’ti parivitakko ahosi. Tato mama saṅkappamaññāya iddhiyā upasaṅkamīti yojanā. Uttari desayīti ‘‘nippapañcārāmassāyaṃ, bhikkhave, dhammo nippapañcaratino, nāyaṃdhammo papañcārāmassa papañcaratino’’ti (a. ni. 8.30) imamaṭṭhamaṃ mahāpurisavitakkaṃ pūrento upari desayi. Taṃ pana desitaṃ dhammaṃ desento āha ‘‘nippapañcarato buddho, nippapañcamadesayī’’ti. Papañcā nāma rāgādayo kilesā, tesaṃ vūpasamatāya, tadabhāvato ca lokuttaradhammā nippapañcā nāma. Tasmiṃ nippapañce rato abhirato sammāsambuddho yathā taṃ pāpuṇāmi, tathā tādisaṃ dhammaṃ adesayi, sāmukkaṃsikaṃ catusaccadhammadesanaṃ pakāsayīti attho.
当我的心念成熟时,我会反思自己:“这第八种大乘正念如何运作呢?”于是以觉通之力亲近这念头,乐于随之而行。佛陀随后在经典中教导说:‘此法已无他境、无他执,此法非造作,非迷乱’。这里所说的‘无他执’,指无于染欲、嗔恚等五盖之著迷,故称为‘断除五盖’。对断除五盖持乐的正觉者,正传四圣谛教理,名曰‘无杂染’。
Tassāhaṃ dhammamaññāyāti tassā satthu desanāya dhammaṃ jānitvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjanto vihāsiṃ sikkhattayasaṅgahe sāsane rato abhirato hutvāti attho.
我说‘法念’因此意谓我因闻受比库所说之法,依教修行,日夜安住于修学团体,乐于践行佛法,欢喜其行。
Satthārā attano samāgamaṃ tena sādhitamatthaṃ dassetvā idāni attano pabbajitakālato paṭṭhāya āraddhavīriyataṃ, kāye anapekkhatāya seyyasukhapassasukhānaṃ pariccāgaṃ, appamiddhakālato paṭṭhāya āraddhavīriyatañca dassento ‘‘pañcapaññāsavassānī’’ti gāthamāha. Tattha yato nesajjiko ahanti yato paṭṭhāya ‘‘yogānukūlatā kammaṭṭhānapariyuṭṭhitasappurisacariyā sallekhavuttī’’ti evamādiguṇe disvā nesajjiko ahosiṃ tāni pañcapaññāsa vassāni. Yato middhaṃ samūhatanti yato paṭṭhāya mayā niddā pariccattā tāni pañcavīsativassāni. ‘‘Therassa pañcapaññāsāya vassesu nesajjikassa sato ādito pañcavīsativassāni niddā nāhosi, tato paraṃ sarīrakilamathena pacchimayāme niddā ahosī’’ti vadanti.
佛陀向弟子示现其证悟之时,现今依其出家时所行,宣示精勤努力。他不贪恋身体安乐,包括卧床和舒适,修行时不懈怠,常起精进心。对此他以偈语说:“已过五十五年精勤不懈。”所谓“不懈怠”,即是观察并发现修业合适之因缘人群修行精进,保持约束生起坚固之念。诸如观察自己睡眠积聚则过二十五年经年不睡,正觉者则在五十五年中保持不懈怠。据说,长老在五十五年间内无睡眠贪欲烦恼之染,后来因身躯劳累而稍有睡眠。
‘‘Nāhu assāsapassāsā’’ tiādikā tisso gāthā satthu parinibbānakāle bhikkhūhi ‘‘kiṃ bhagavā parinibbuto’’ti puṭṭho parinibbānabhāvaṃ pavedento āha. Tattha nāhu assāsapassāsā, ṭhitacittassa tādinoti anulomapaṭilomato anekākāravokārā sabbā samāpattiyo samāpajjitvā vuṭṭhāya sabbapacchā catutthajjhāne ṭhitacittassa tādino buddhassa bhagavato assāsapassāsā nāhu nāhesunti attho. Etena yasmā catutthajjhānaṃ samāpannassa kāyasaṅkhārā nirujjhanti. Kāyasaṅkhārāti ca assāsapassāsā vuccanti, tasmā catutthajjhānakkhaṇato paṭṭhāya assāsapassāsā nāhesunti dasseti. Taṇhāsaṅkhātāya ejāya abhāvato anejo, samādhismiṃ ṭhitattā vā anejo. Santimārabbhāti anupādisesaṃ nibbānaṃ ārabbha paṭicca sandhāya. Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Parinibbutoti parinibbāyi. Ayañhettha attho – nibbānārammaṇacatutthajjhānaphalasamāpattiṃ samāpajjitvā tadanantarameva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutoti.
三句 ‘‘无吸无呼’’等,这是世尊涅槃时比库们问说『世尊涅槃后状况如何』时,世尊说明涅槃之相的偈语。其义在于,无所谓吸气呼气、心念停驻等现象,这种由顺逆流转、形形色色的全体定境都已圆满成就之后,身起于第四禅时心念停驻者并无吸气呼气之相,佛陀亦无此相。不二者,因第四禅成就时,身行停止。所谓身行即呼吸。故从第四禅断除之刻起,无所谓吸气呼气之相。因渴爱所造行灭尽,或由禅定成就那样止息,乃无余依地开始无依止涅槃。具眼者,以五眼通达慧眼。涅槃者,即已圆满涅槃之意。其义即此:在涅槃静止、第四禅果已成立、并随即无依止的涅槃性界成就之时,即称为涅槃寂灭。
Asallīnenāti alīnena asaṃkuṭitena suvikasiteneva cittena. Vedanaṃ ajjhavāsayīti sato sampajāno hutvā māraṇantikaṃ vedanaṃ adhivāsesi, na vedanānuvattī hutvā ito cito ca samparivatti. Pajjotasseva nibbānaṃ, vimokkho cetaso ahūti yathā telañca paṭicca, vaṭṭiñca paṭicca pajjalanto pajjoto padīpo tesaṃ parikkhaye nibbāyati. Nibbuto ca katthaci gantvā na tiṭṭhati, aññadatthu antaradhāyati, adassanameva gacchati; evaṃ kilesābhisaṅkhāre nissāya pavattamāno khandhasantāno tesaṃ parikkhaye nibbāyati, nibbuto ca katthaci gantvā na tiṭṭhati, aññadatthu antaradhāyati, adassanameva gacchatīti dasseti. Tena vuttaṃ ‘‘nibbanti dhīrā yathāyaṃ padīpo’’ti (khu. pā. 6.15), ‘‘accī yathā vātavegena khittā’’ti (su. ni. 1080) ca ādi.
“无波动”是指心无染污、纯净而圆满,非粗糙生起之意。痛苦平息是指具觉察正知而调伏致死的苦痛,并非苦痛拖延离开后又反复回转。譬如灯火熄灭,心中解脱,正如灯油与灯芯燃尽,火灭灯熄。涅槃者虽往某处,然不住留,临时隐没,唯消失不显而去。此义示意,因烦恼汇聚而生的五蕴现象界系灭尽而涅槃,即行动已终止且不留存,临时隐退如幻而去。故有言:“智者灭尽,如灯息焰”,“火焰似被风吹灭”等经典偈辞示证此理。
Eteti parinibbānakkhaṇe satthu santāne pavattamānānaṃ dhammānaṃ attano paccakkhatāya vuttaṃ. Pacchimakā tato paraṃ cittuppādābhāvato. Dānīti etarahi. Phassapañcamāti phassapañcamakānaṃ dhammānaṃ pākaṭabhāvato vuttaṃ. Tathā hi cittuppādakathāyampi phassapañcamakāva ādito vuttā. Aññe dhammāti saha nissayena aññe cittacetasikā dhammā, na parinibbānacittacetasikā. Nanu tepi na bhavissantevāti? Saccaṃ na bhavissanti, āsaṅkābhāvato pana te sandhāya ‘‘na bhavissantī’’ti na vattabbameva. ‘‘Itare pana sekkhaputhujjanānaṃ viya bhavissanti nu kho’’ti siyā āsaṅkāti tadāsaṅkānivattanatthaṃ ‘‘nāññe dhammā bhavissantī’’ti vuttaṃ.
涅槃之义为世尊涅槃时教法明确所宣,于其心念断除后复无起。于此处以布施为例。感受五处受法之明显表现而能断除心生起。又于他法,即借赖他法非出于涅槃心法与心所法。既然如此,岂无此类存在?实无,是因无贪着故,可确定此说不生。倘若否认他法生存,谓其如外人见,亦生则尚有疑虑。为解疑故,断言不生他法。
Natthidāni punāvāso, devakāyasmi jālinīti, ettha jālinīti devataṃ ālapati, devate devakāyasmiṃ devasamūhe upapajjanavasena puna āvāso āvasanaṃ idāni mayhaṃ natthīti attho. Tattha kāraṇamāha ‘‘vikkhīṇo’’tiādinā. Sā kira devatā purimattabhāve therassa pādaparicārikā, tasmā idāni theraṃ jiṇṇaṃ vuddhaṃ disvā purimasinehena āgantvā ‘‘tattha cittaṃ paṇidhehi, yattha te vusitaṃ pure’’ti devūpapattiṃ yāci. Atha ‘‘dāni natthī’’tiādinā thero tassā paṭivacanaṃ adāsi. Taṃ sutvā devatā vihatāsā tatthevantaradhāyi.
“如今无住处,身为天所居处”的由来,此处天人作所谓“住处”之语,意指天人群居所中不定而非实住。其因缘云:“已斥除”之意。此天乃前世具寿长老的足侍天人。故现今长老显老体,因前世之情念来访,请求天人再现往昔所居处。长老则回以“现已无此处”等答。闻此,天人厌烦黯然隐没。
Atha thero vehāsaṃ abbhuggantvā attano ānubhāvaṃ sabrahmacārīnaṃ pakāsento ‘‘yassa muhuttenā’’ti gāthamāha. Tassattho – yassa khīṇāsavabhikkhuno muhuttamattena eva sahassadhā sahassappakāro tisahassimahāsahassipabhedo, loko sabrahmakappo sahabrahmaloko, saṃvidito sammadeva vidito ñāto paccakkhaṃ kato, evaṃ iddhiguṇe iddhisampadāya cutūpapāte ca vasībhāvappatto so bhikkhu upagatakāle devatā passati, na tassa devatānaṃ dassane parihānīti. Therena kira jāliniyā devatāya paṭivacanadānavasena ‘‘natthi dānī’’ti gāthāya vuttāya bhikkhū jāliniṃ apassantā ‘‘kiṃ nu kho thero dhammālapanavasena kiñci ālapatī’’ti cintesuṃ. Tesaṃ cittācāraṃ ñatvā thero ‘‘yassa muhuttenā’’ti imaṃ gāthamāha.
继后,长老辞别降风,向同修比库们示现自身证验,称:“于无漏比库秉持片刻期间即有千万千万种利益加持,是世间伴同梵行世界,同受其识、知见、亲证,具足神力、神通及断尽离欲,庄严不移之状态。此时能见天人而天人不受见障蔽。”因天人对白衣比库提到长老时,疑惑其诵经教法是否可信,长老便当以 ‘‘于无漏比库之片刻’’而诵此偈加以说明。
Annabhāro pureti evaṃnāmo purimattabhāve. Ghāsahārakoti ghāsamattassa atthāya bhattiṃ katvā jīvanako. Samaṇanti samitapāpaṃ. Paṭipādesinti paṭimukho hutvā pādāsiṃ, pasādena abhimukho hutvā āhāradānaṃ adāsinti adhippāyo. Upariṭṭhanti evaṃnāmakaṃ paccekabuddhaṃ. Yasassinanti kittimantaṃ patthaṭayasaṃ. Imāya gāthāya yāva carimattabhāvā uḷārasampattihetubhūtaṃ attano pubbakammaṃ dasseti. Tenāha ‘‘somhi sakyakule jāto’’tiādi.
“昔日米谷重载”是指前世;“草食者”是指以草为食而生活者,即维持生命。出家者则为有意修行戒善。受持修行则为引导法门。而“上面高出”乃指一位特名辟支佛的名号;“有声名者”则是指声望高度之人。此偈仅显示其因果前世至今,示现自身先前善业之功德。偈中揭示:『我是释迦族中所出生』等义。
Itosattāti ito manussalokato cavitvā devaloke dibbena ādhipaccena satta. Tato sattāti tato devalokato cavitvā manussaloke cakkavattibhāvena satta. Saṃsārāni catuddasāti catuddasa bhavantarasaṃsaraṇāni. Nivāsamabhijānissanti pubbenivāsaṃ aññāsiṃ. Devaloke ṭhito tadāti tañca kho na imasmiṃyeva attabhāve, api ca kho yadā ito anantarātīte attabhāve devaloke ṭhito, tadā aññāsinti attho.
「此处之七十」者,谓从此人间界离去而往天界,由天界之神力统摄所得之七十众生。又「彼处之七十」者,谓从彼天界离去再至人间界,由世间之王法统摄所得之七十众生。轮回之数目谓十四,十四者即十四种生死流转之相,谓于不同之有情所住之处,生死流转恒常反复。所谓前生之所住,则后世之所知。至于居于天界者,非现于此身自身法中;然而当从此世无间转至彼身自身,则谓彼而知之义也。
Idāni attanā dibbacakkhuñāṇacutūpapātañāṇānaṃ adhigatākāraṃ dassento ‘‘pañcaṅgike’’tiādinā dve gāthā abhāsi. Tattha pañcaṅgike samādhimhīti abhiññāpādakacatutthajjhānasamādhimhi. So hi pītipharaṇatā, sukhapharaṇatā, cetopharaṇatā, ālokapharaṇatā , paccavekkhaṇanimittanti imehi pañcahi aṅgehi samannāgatattā pañcaṅgiko samādhīti vuccati. Santeti paṭipakkhavūpasamena aṅgasantatāya ca sante. Ekodibhāviteti ekodibhāvagate, suciṇṇe vasībhāvappatteti attho. Paṭippassaddhiladdhamhīti kilesānaṃ paṭippassaddhiyā laddhe. Dibbacakkhu visujjhi meti evaṃvidhe samādhimhi sampādite mayhaṃ dibbacakkhuñāṇaṃ visujjhi, ekādasahi upakkilesehi vimuttiyā visuddhaṃ ahosi.
今就自身以天眼观见断灭知识之获得形态,显说『五支』等两偈。其中『五支』者,谓第四禅所具之旃檀神足通,五支即是喜乐具足、心安镇、光明具足、持观之因及正念联贯之体,具此五支故称五支定。『安』者,谓与对境净净平等、心念相续不乱。『一境处定』(ekodibhāva)者,谓往一境处之意,并获自在之义。『得静定』意谓烦恼之镇息获成。天眼清净,依此定得成就,吾天眼断灭,十一种染污皆除,得解脱清净。
Cutūpapātaṃ jānāmīti sattānaṃ cutiñca upapattiñca jānāmi, jānanto ca ‘‘ime sattā amumhā lokamhā āgantvā idhūpapannā, imamhā ca lokā gantvā amumhi loke upapajjissantī’’ti sattānaṃ āgatiṃ gatiñca jānāmi, jānanto eva ca nesaṃ itthabhāvaṃ manussabhāvaṃ tato aññathābhāvaṃ aññathātiracchānabhāvañca upapattito puretarameva jānāmi. Tayidaṃ sabbampi pañcaṅgike samādhimhi sampādite evāti dassento āha ‘‘jhāne pañcaṅgike ṭhito’’ti. Tattha pañcaṅgike jhāne ṭhito patiṭṭhito hutvā evaṃ jānāmīti attho.
我知断灭者,谓知众生断灭及其生灭,知悉众生「这些众生来自彼世界现于此地,这些众生来自此世界现于彼地」之来去与往生。并且分别知晓其性别为人身或不同,或为异类不同之现象,皆如前所说,全部皆在五支定中获得。是故说:「立于禅定之五支支所」,即已终持禅定而了知义也。
Evaṃ vijjāttayaṃ dassetvā tappasaṅgena pubbe dassitampi tatiyavijjaṃ saha kiccanipphattiyā dassento ‘‘pariciṇṇo mayā satthā’’tiādinā gāthādvayamāha. Tattha vajjīnaṃ veḷuvagāmeti vajjiraṭṭhassa veḷuvagāme, vajjiraṭṭhe yattha pacchimavassaṃ upagacchi veḷuvagāme. Heṭṭhato veḷugumbasminti tattha aññatarassa veḷugumbassa heṭṭhā. Nibbāyissanti nibbāyissāmi, anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyissāmīti attho.
如是知见昭示后,承前示第三种知识连同职事体,称曰「我已侍奉世尊」之偈二章。彼时,梵志国之维卢伽村,即梵志国国王维卢伽所居之村。西部次年往访于此。下方有一沙堆名曰维卢堆,位于一沙堆之下。所言意即:我必灭度,我将灭度,究竟无执灭度之义也。
Anuruddhattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿努儒达长老偈注释完毕。
10. Pārāpariyattheragāthāvaṇṇanā十、巴拉巴利亚长老偈注释
Samaṇassaahu cintātiādikā āyasmato pārāpariyattherassa gāthā. Imassa vatthu heṭṭhā āgatameva. Tā ca gāthā satthari dharante attano puthujjanakāle manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ niggaṇhanacintāya pakāsanavasena bhāsitā. Imā pana aparabhāge satthari parinibbute attano ca parinibbāne upaṭṭhite tadā āyatiñca bhikkhūnaṃ uddhammapaṭipattiyā pakāsanavasena bhāsitā. Tattha –
谓比库称尊者波罗巴利长老思想念等偈者,此地境界下方乃前来所至之所。此两偈,为世尊在其凡夫时,于观心念及六根摄受之念,阐明道理所说。及其后来世尊般涅槃时,随侍在旁诸比库,以示高上修行之道理而宣说。内容如下:
§920
920.
‘‘Samaṇassa ahu cintā, pupphitamhi mahāvane;
『出家人有一念』:在这大片盛开的巨大树林中;
Ekaggassa nisinnassa, pavivittassa jhāyino’’ti. –
一心专注而端坐,远离纷扰,修习禅定。
Ayaṃ gāthā saṅgītikārehi ṭhapitā. Tassattho heṭṭhā vuttanayova. Ayaṃ pana sambandho – satthari aggasāvakesu ekaccesu mahātheresu ca parinibbutesu atītasatthuke pāvacane subbacesu sikkhākāmesu bhikkhūsu dullabhesu, dubbacesu micchāpaṭipattibahulesu bhikkhūsu ca jātesu supupphite mahante sālavane nisinnassa pavivittassa ekaggassa jhāyanasīlassa, samitapāpatāya samaṇassa, pārāpariyattherassa paṭipattiṃ nissāya cintā vīmaṃsā ahosīti itarā –
此偈由歌颂者所立。原文句意如此。此则牵连释义──于师长及众大长老中、已证涅槃者、往昔世尊引导的善知识、大德、教法纯正者中、在众多稀有之比库,品行纯正而非邪行者中,诞生于盛开的广大沙罗树林中,安坐清净,心念一境,专修禅定之比库;出家人因精进断除恶业,应依前辈修行者之正行而生起思维反省。此乃彼处的行为所建立之思虑检验。一派释义如是:
§921
921.
‘‘Aññathā lokanāthamhi, tiṭṭhante purisuttame;
『在世尊不同所在之地,临立为世尊者之中最上者;
Iriyaṃ āsi bhikkhūnaṃ, aññathā dāni dissati.
此乃比库所具足之持戒,经修行后现于他者不同的风貌。』
§922
922.
‘‘Sītavātaparittāṇaṃ, hirikopīnachādanaṃ;
「寒风逆袭,是羞耻与贫困的遮蔽;
Mattaṭṭhiyaṃ abhuñjiṃsu, santuṭṭhā itarītare.
他们吃的不过是粗劣的食物,而心中却满足于各自所得。
§923
923.
‘‘Paṇītaṃ yadi vā lūkhaṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ;
「无论是精良还是粗劣,无论是少量还是大量,
Yāpanatthaṃ abhuñjiṃsu, agiddhā nādhimucchitā.
只为刚好维持生命而食用,绝不贪恋放纵。」
§924
924.
‘‘Jīvitānaṃ parikkhāre, bhesajje atha paccaye;
『以生命为凭依,药物为条件,』
Na bāḷhaṃ ussukā āsuṃ, yathā te āsavakkhaye.
『但未生起强烈渴望,正如你们于烦恼断尽时。』
§925
925.
‘‘Araññe rukkhamūlesu, kandarāsu guhāsu ca;
『于森林树根、岩穴、山洞中,』
Vivekamanubrūhantā, vihaṃsu tapparāyaṇā.
『以安住寂静为修行,行住时皆勤精进。』
§926
926.
‘‘Nīcā niviṭṭhā subharā, mudū athaddhamānasā;
『低劣之人,隐没为下,懦弱且心昏沉,','1132':'无所作为,口不善言,惟随思虑终结。』
Abyāsekā amukharā, atthacintāvasānugā.
不受污染、不多言,随义思惟而趋向终结。
§927
927.
‘‘Tato pāsādikaṃ āsi, gataṃ bhuttaṃ nisevitaṃ;
『随后庄严之所建成,去往后食已毕且常居之,','1135':'油脂之滴已封止,行路无阻碍。』
Siniddhā teladhārāva, ahosi iriyāpatho.
其威仪举止,如同油流般顺畅润滑。
§928
928.
‘‘Sabbāsavaparikkhīṇā , mahājhāyī mahāhitā;
『诸漏已尽,具大禅定,利益广大;
Nibbutā dāni te therā, parittā dāni tādisā.
如是长老现已证得涅槃,现已远离种种危险。』
§929
929.
‘‘Kusalānañca dhammānaṃ, paññāya ca parikkhayā;
『善法及智慧皆已灭尽;
Sabbākāravarūpetaṃ, lujjate jinasāsanaṃ.
一切形态相续的,如来教法因此衰微。』
§930
930.
‘‘Pāpakānañca dhammānaṃ, kilesānañca yo utu;
‘对于恶法及烦恼,
Upaṭṭhitā vivekāya, ye ca saddhammasesakā.
那些已临近远离分别解脱者,以及护持正法的人,
§931
931.
‘‘Te kilesā pavaḍḍhantā, āvisanti bahuṃ janaṃ;
这些烦恼增长时,会侵袭不少人,
Kīḷanti maññe bālehi, ummattehiva rakkhasā.
我想像愚痴者玩弄一样,就如恶鬼一般戏弄世人。
§932
932.
九百三十二。
‘‘Kilesehābhibhūtā te, tena tena vidhāvitā;
『依法欲染污浸染者,种种方式皆为施行;
Narā kilesavatthūsu, sasaṅgāmeva ghosite.
众生于烦恼之所中,相互交战,即如战鼓隆响。』
§933
933.
九百三十三。
‘‘Pariccajitvā saddhammaṃ, aññamaññehi bhaṇḍare;
『舍弃不正之语,彼此和合聚处;
Diṭṭhigatāni anventā, idaṃ seyyoti maññare.
随行所见之理,彼此共识,称此为法舍。』
§934
934.
九百三十四。
‘‘Dhanañca puttaṃ bhariyañca, chaḍḍayitvāna niggatā;
「财物、儿子与妻子,舍弃后安住其中;
Kaṭacchubhikkhahetūpi, akicchāni nisevare.
即便因器具及乞食缘故,不愿在隐处生活。
§935
935.
九百三十五。
‘‘Udarāvadehakaṃ bhutvā, sayantuttānaseyyakā;
「修持空腹和断食的人,卧于席上睡眠中;
Kathā vaḍḍhenti paṭibuddhā, yā kathā satthugarahitā.
觉悟者所增长的正法言语,乃佛所赞叹的言语。」
§936
936.
‘‘Sabbakārukasippāni, cittiṃ katvāna sikkhare;
『诸多因缘造作已毕,于心成立而努力修学,』
Avūpasantā ajjhattaṃ, sāmaññatthotiacchati.
『内心由此得以平静,称此为和平安宁。』
§937
937.
‘‘Mattikaṃ telacuṇṇañca, udakāsanabhojanaṃ;
『陶器、油脂、香灰,以及水、座具、食物,』
Gihīnaṃ upanāmenti, ākaṅkhantā bahuttaraṃ.
『为在家众生所期待,希望能得多多。』
§938
938.
‘‘Dantaponaṃ kapitthañca, pupphaṃ khādaniyāni ca;
『牙龈药、萨革果,以及可食用的花朵,』
Piṇḍapāte ca sampanne, ambe āmalakāni ca.
『布施饭食丰富,芒果与余甘子果实。』
§939
939.
‘‘Bhesajjesu yathā vejjā, kiccākicce yathā gihī;
『如医生依据医药执行治病施疗,』
Gaṇikāva vibhūsāyaṃ, issare khattiyā yathā.
『如妓女以华饰丰富自身,亦如贵族以华丽器物装饰自己。』
§940
940.
‘‘Nekatikā vañcanikā, kūṭasakkhī apāṭukā;
「多种欺诈,善于伪证,不坦率,
Bahūhi parikappehi, āmisaṃ paribhuñjare.
以多样计谋,贪恋世俗享受。」
§941
941.
‘‘Lesakappe pariyāye, parikappenudhāvitā;
「以删减计谋为终结,因计谋而生出,
Jīvikatthā upāyena, saṅkaḍḍhanti bahuṃ dhanaṃ.
为了维生之道,聚集大量财富。」
§942
942.
‘‘Upaṭṭhāpenti parisaṃ, kammato no ca dhammato;
『侍奉众僧』者,是行法侍奉,非律侍奉;
Dhammaṃ paresaṃ desenti, lābhato no ca atthato.
『为他人宣讲法』者,是利益他人,非谋取自身利益。
§943
943.
‘‘Saṅghalābhassa bhaṇḍanti, saṅghato paribāhirā;
『谋取僧财者』即是从僧团中贪取财富者,
Paralābhopajīvantā, ahirīkā na lajjare.
是专取旁财而生活者,既无羞耻心又不知羞怯。
§944
944.
‘‘Nānuyuttā tathā eke, muṇḍā saṅghāṭipārutā;
「有些比库不随顺(法),剃光头,披着僧衣;
Sambhāvanaṃyevicchanti, lābhasakkāramucchitā.
他们厌弃修学,不讲求利益和敬重。
§945
945.
‘‘Evaṃ nānappayātamhi, na dāni sukaraṃ tathā;
在这种违犯多样戒律的行为中,如今已难以如此,
Aphusitaṃ vā phusituṃ, phusitaṃ vānurakkhituṃ.
不喜接触或愿守护已经触犯过的戒律。」
§946
946.
‘‘Yathā kaṇṭakaṭṭhānamhi, careyya anupāhano;
「如同荆棘丛中谨慎行走,不生懈怠;
Satiṃ upaṭṭhapetvāna, evaṃ gāme munī care.
守护念觉正念,如此,乡中圣者安住行持。」
§947
947.
‘‘Saritvā pubbake yogī, tesaṃ vattamanussaraṃ;
「修习先前诸瑜伽者,现今当谨慎遵循;
Kiñcāpi pacchimo kālo, phuseyya amataṃ padaṃ.
无论何时末劫,将触及无上解脱地。」
§948
948.
‘‘Idaṃ vatvā sālavane, samaṇo bhāvitindriyo;
「如此言说于舍卫城中,沙门已成生起内心自在之力;
Brāhmaṇo parinibbāyī, isi khīṇapunabbhavo’’ti. –
婆罗门已得涅槃,具足灭尽再生者。」
Imā gāthā thereneva bhāsitā.
这偈语正是长老所说。
Tattha iriyaṃ āsi bhikkhūnanti purisuttame lokanāthamhi sammāsambuddhe tiṭṭhante dharante etarahi paṭipattibhāvato. Aññathā aññena pakārena bhikkhūnaṃ iriyaṃ caritaṃ ahosi yathānusiṭṭhaṃ paṭipattibhāvato. Aññathā dāni dissatīti idāni pana tato aññathā bhikkhūnaṃ iriyaṃ dissati ayāthāvapaṭipattibhāvatoti adhippāyo .
其中的‘行走’二字,指的是比库们,世尊为诸上士、世间之主遍历教法时所立之规范。依此规范,比库的行为必须依照行持之相,方为正行。若非如此,便为不合实修之比库行持,现今则显示不同。现今世尊则以在此时代,比库们行持不合正法之相为准,对此加以判定。
Idāni satthari dharante yenākārena bhikkhūnaṃ paṭipatti ahosi, taṃ tāva dassetuṃ ‘‘sītavātaparittāṇa’’ntiādi vuttaṃ. Tattha mattaṭṭhiyanti taṃ mattaṃ payojanaṃ. Yāvadeva sītavātaparittāṇaṃ, yāvadeva hirīkopīnapaṭicchādanaṃ katvā cīvaraṃ paribhuñjiṃsu. Kathaṃ? Santuṭṭhā itarītare yasmiṃ tasmiṃ hīne paṇīte vā yathāladdhe paccaye santosaṃ āpannā.
现在当知,世尊所遵行的是对比库们行为适当之标准,正如古语谓‘若遇凉风防护者’等语。此处‘适度’即为适合之标准与缘由。直到如今,诸比库依然遵守凉风防护原则,乃至于于羞耻贫穷之时,仍以衣法为依赖。何以故?彼此心生满足,则对贫贱恶劣条件皆能安然乐受。
Paṇītanti uḷāraṃ sappiādinā saṃsaṭṭhaṃ, tadabhāvena lūkhaṃ. Appanti, catupañcālopamattampi. Bahuṃ yāpanatthaṃ abhuñjiṃsūti paṇītaṃ bahuṃ bhuñjantāpi yāpanamattameva āhāraṃ bhuñjiṃsu. Tato eva agiddhā gedhaṃ anāpannā. Nādhimucchitā na ajjhositā akkhabbhañjanaṃ viya sākaṭikā, vaṇalepanaṃ viya vaṇino abhuñjiṃsu.
所谓洁净,是指除去污秽和粪屎的彻底清理,借此除去脏污。略有清洁,则是指四五分的清洁程度。虽然很多人为了消除污垢而未能完全清除,但称之为洁净,即使许多人沐浴,也仅仅是达到消除污秽的程度而已。因此,火就烧不出污泥般的污秽。这些污秽没有被阻隔,没有被浸灭,就像车轮上的油污,像用灰泥涂抹的污垢一样被消耗。
Jīvitānaṃparikkhāre, bhesajje atha paccayepi jīvitānaṃ pavattiyā parikkhārabhūte bhesajjasaṅkhāte paccaye gilānapaccaye. Yathā teti yathā te purimakā bhikkhū āsavakkhaye ussukā yuttā āsuṃ, tathā te rogābhibhūtāpi gilānapaccaye bāḷhaṃ ativiya ussukā nāhesunti attho.
关于生命的维持,药物以及其他条件,均属于维持生命的必要条件,药物属于维持生命的条件之一,如同病的条件。就像先前那些在烦恼灭尽时热心精进的比库们,虽患疾病仍旧强烈精进,不会因此松懈,这其中也有其原因所在。
Tapparāyaṇāti vivekaparāyaṇā vivekapoṇā. Evaṃ catūhi gāthāhi catupaccayasantosaṃ bhāvanābhiratiñca dassentena tesaṃ ariyavaṃsapaṭipadā dassitā.
所谓隔离止息,即是内心的远离与专注。通过这四首偈语表达对四种条件的满足与调适,还显示出修习者对圣道世系的实现。
Nīcāti ‘‘mayaṃ paṃsukūlikā piṇḍapātikā’’ti attukkaṃsanaparavambhanāni akatvā nīcavuttino, nivātavuttinoti attho. Niviṭṭhāti sāsane niviṭṭhasaddhā. Subharāti appicchatādibhāvena suposā. Mudūti vattapaṭipattiyaṃ sakale ca brahmacariye mudū, suparikammakatasuvaṇṇaṃ viya viniyogakkhamā. Mudūti vā abhākuṭikā uttānamukhā pupphitamukhena paṭisanthāravuttino, sutitthaṃ viya sukhāvahāti vuttaṃ hoti. Athaddhamānasāti akathinacittā tena subbacabhāvamāha. Abyāsekāti sativippavāsābhāvato kilesabyāsekarahitā, antarantarā taṇhādiṭṭhimānādīhi avokiṇṇāti attho. Amukharāti na mukharā, na mukhena kharā vacīpāgabbhiyarahitāti vā attho. Atthacintāvasānugāti hitacintāvasānugāhitacintāvasikā, attano paresañca hitacintameva anuparivattanakā.
所谓低贱,是指未加内省愧悔,而是自以为自己如同满是脏秽的乞食者。所谓隐蔽,是指对教法生起坚定不移的信心。所谓清净,则是指修行者行为纯净,如同光洁无秽。所谓柔和,是指一切戒行柔软顺畅,如同金饰精巧妥用。柔和又可比作容貌谦和,形貌明艳悦目,犹如花开含笑。所谓心体安稳,是指内心无困顿之意,而是寂静无烦恼的整体身心状态。所谓无玷污,是因念心清净,没有烦恼杂染,内心没有贪爱,故此安立。所谓无言语,是指不出口粗言恶语,远离恶口恶说。所谓有利益之思,是指心随善思,常念自己与他人之利。
Tatoti tasmā nīcavuttādihetu. Pāsādikanti pasādajanikaṃ paṭipattiṃ passantānaṃ suṇantānañca pasādāvahaṃ. Gatanti abhikkantapaṭikkantaparivattanādigamanaṃ. Gatanti vā kāyavācāpavatti. Bhuttanti catupaccayaparibhogo. Nisevitanti gocaranisevanaṃ. Siniddhāteladhārāvāti yathā anivattitā kusalajanābhisiñcitā savantī teladhārā avicchinnā siniddhā maṭṭhā dassanīyā pāsādikā hoti, evaṃ tesaṃ ākappasampannānaṃ iriyāpatho acchiddo saṇho maṭṭho dassanīyo pāsādiko ahosi.
因此,低贱隐蔽等为其起因。所谓悦意,是指行为谦和,令人欢喜,心境安适,受人欢迎。所谓行进,是指身体和言语的往来交替。所谓受食,是指依赖四种条件而得摄食。所谓居住,是指处于适宜环境。所谓恒流油脂,是比喻如未间断的善行兴盛,如同未停止的油脂流淌,明亮、清净、悦目。因此,这些意乐满足的修行人,其行路之道明朗连贯,庄严殊胜,令人欢喜,令人爱敬。
Mahājhāyīti mahantehi jhānehi jhāyanasīlā, mahantaṃ vā nibbānaṃ jhāyantīti mahājhāyī. Tato eva mahāhitā, mahantehi hitehi samannāgatāti attho. Te therāti te yathāvuttappakārā paṭipattiparāyaṇā therā idāni parinibbutāti attho. Parittā dāni tādisāti idāni pacchime kāle tādisā tathārūpā therā parittā appakā katipayā evāti vuttaṃ hoti.
所谓大禅者,是指习于大禅定而持守其正戒修行者。大禅者亦能够证得广大涅槃。正因如此具有广大利益,具备广大利益者即是大禅者。这些即所谓长老,是指依教法修行,如实精进的年长比库,现已证得涅槃。称之为被保护者,是指他们现已安住于这等境界,如同已现于后一世的圣者,昔日曾被称为如是者,现今不过寥寥数人而已。
Kusalānañcadhammānanti vivaṭṭassa upanissayabhūtānaṃ vimokkhasambhārānaṃ anavajjadhammānaṃ. Paññāya cāti tathārūpāya paññāya ca. Parikkhayāti abhāvato anuppattito. Kāmañcettha paññāpi siyā anavajjadhammā, bahukārabhāvadassanatthaṃ panassā visuṃ gahaṇaṃ yathā puññañāṇasambhārāti. Sabbākāravarūpetanti ādikalyāṇatādīhi sabbehi ākāravarehi pakāravisesehi upetaṃ yuttaṃ jinassa bhagavato sāsanaṃ lujjati vinassatīti attho.
所谓善法者,是指那些依止涅槃解脱的缘起,是无垢无瑕的法。智慧也是同样如此,智慧具有真实正当之义。所谓灭尽,谓其因无现起而消失。这里若有欲,则智慧反成为无垢法,旨在显示其多生修行的功德,如同广博深奥的无染净慧藏。所谓一切类别与形相,是指起始于诸善早期所具诸善的类别与形相,并依诸种类别特性的区别而成,这是与胜利者世尊教法相称的,故其教义得以兴盛不坏之意。
Pāpakānañca dhammānaṃ, kilesānañca yo utūti kāyaduccaritādīnaṃ pāpadhammānaṃ lobhādīnañca kilesānaṃ yo utu yo kālo, so ayaṃ vattatīti vacanaseso. Upaṭṭhitā vivekāya, ye ca saddhammasesakāti ye pana evarūpe kāle kāyacittaupadhivivekatthāya upaṭṭhitā āraddhavīriyā, te ca sesapaṭipattisaddhammakā honti. Ayañhettha adhippāyo – suvisuddhasīlācārāpi samānā idāni ekacce bhikkhū iriyāpathasaṇṭhāpanaṃ, samathavipassanābhāvanāvidhānaṃ, mahāpalibodhūpacchedo, khuddakapalibodhūpacchedoti evamādipubbakiccaṃ sampādetvā bhāvanamanuyuñjanti. Te sesapaṭipattisaddhammakā, paṭipattiṃ matthakaṃ pāpetuṃ na sakkontīti.
又如恶法及烦恼法者,于身行为等不善之业及贪欲等烦恼,或起或灭,这就是所谓“现行恶法”。其存在是为修离欲出离的静虑。所谓达于正法之终末者,是指在此种时间、此种修身心离欲境界中修习离欲的修行人,以及由此发起精进的修行者,他们便是正法之末法修持者。此处所谓统摄法门,即包含了具足清净戒律仪范、部分比库现今于行路禅定等实习及修习止观的方法、对大止观的了知和小止观的了知等等诸法。修行者已具先行功课,故而入于正法末法,不能于正法上妄行违背此义。
Te kilesā pavaḍḍhantāti ye bhagavato orasaputtehi ca tadā parikkhayaṃ pariyādānaṃ gamitā kilesā, te etarahi laddhokāsā bhikkhūsu vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjantā. Āvisanti bahuṃ jananti kalyāṇamittarahitaṃ ayonisomanasikārabahulaṃ andhabālajanaṃ abhibhavitvā avasaṃ karontā āvisanti santānaṃ anupavisanti. Evaṃbhūtā ca te kīḷanti maññe bālehi, ummattehiva rakkhasā, yathā nāma keḷisīlā rakkhasā bhisakkarahite ummatte āvisitvā te anayabyasanaṃ āpādentā tehi kīḷanti, evaṃ te kilesā sammāsambuddhabhisakkarahite andhabāle bhikkhū āvisitvā tesaṃ diṭṭhadhammikādibhedaṃ anatthaṃ uppādentā tehi saddhiṃ kīḷanti maññe, kīḷantā viya hontīti attho.
说这些烦恼增长,是指当年世尊及其弟子灭除烦恼而得究竟解脱之时,今诸烦恼反倒在比库中增长、发展、盛大。诸多愚人无善友陪伴,念头杂乱、无顺理非理的分别多端,堕入黑暗如孩童般昏愚,被烦恼侵袭而沉沦退失繁盛的传承。他们如同疯狂之魔鬼般相戏弄,正如无赖魔鬼侵扰恶人不安的状态;这烦恼如执着魔鬼干扰深智明师弟子,令其见解生偏差及纷扰等,这就是意谓他们戏弄者戏弄,如遭戏弄一般的意义。
Tenatenāti tena tena ārammaṇabhāgena. Vidhāvitāti virūpaṃ dhāvitā asāruppavasena paṭipajjantā. Kilesavatthūsūti paṭhamaṃ uppannaṃ kilesā pacchā uppajjanakānaṃ kāraṇabhāvato kilesāva kilesavatthūni, tesu kilesavatthūsu samūhitesu. Sasaṅgāmeva ghositeti hiraññasuvaṇṇamaṇimuttādikaṃ dhanaṃ vippakiritvā ‘‘yaṃ yaṃ hiraññasuvaṇṇādi yassa yassa hatthagataṃ, taṃ taṃ tassa tasseva hotū’’ti evaṃ kāmaghosanā sasaṅgāmaghosanā nāma. Tatthāyamattho – kilesavatthūsu ‘‘yo yo kileso yaṃ yaṃ sattaṃ gaṇhāti abhibhavati, so so tassa tassa hotū’’ti kilesasenāpatinā mārena sasaṅgāme ghosite viya. Tehi tehi kilesehi abhibhūtā te bālaputhujjanā tena tena ārammaṇabhāgena vidhāvitā vositāti.
“因此”者,谓依次第修习各种法门。所谓“违顺行者”,是指以变形之理,违背正法理而行。所谓烦恼事因,是指初次攀缘已生起烦恼,后来因缘又续生之烦恼,这种烦恼复合如群聚。以战事喻之,如金银宝石财富之争夺,号为害相争;意为烦恼尤如领头烦恼之战将,号为杀戮争战。各种烦恼统摄世人,迷惑凡夫,因依此因缘,以不同染法执着,生起厌恶烦恼,故相互毒害对立。
Te evaṃ vidhāvitā kiṃ karontīti āha ‘‘pariccajitvā saddhammaṃ, aññamaññehi bhaṇḍare’’ti. Tassattho – paṭipattisaddhammaṃ chaḍḍetvā āmisakiñjakkhahetu aññamaññehi bhaṇḍare kalahaṃ karontīti. Diṭṭhigatānīti ‘‘viññāṇamattameva atthi, nattheva rūpadhammā’’ti, ‘‘yathā puggalo nāma paramatthato natthi, evaṃ sabhāvadhammāpi paramatthato natthi, vohāramattamevā’’ti ca evamādīni diṭṭhigatāni micchāgāhe anventā anugacchantā idaṃ seyyo idameva seṭṭhaṃ, aññaṃ micchāti maññanti.
若说这般违顺之人作何为呢?言曰“舍弃善法,彼此争夺”。其理是说弃绝正法行者,以贪欲作缘,彼此争执不休。所谓“断见”,谓唯有意识而无殊色法,如人不存在真我,诸法亦无终实,如同只有流转之法而已;此类执妄谬见,随其错误见解而违抗正法,故反以为此为最善、优胜,讥讽正法为虚妄。
Niggatāti gehato nikkhantā. Kaṭacchubhikkhahetūpīti kaṭacchumattabhikkhānimittampi. Taṃ dadantassa gahaṭṭhassa ananulomikasaṃsaggavasena akiccāni pabbajitena akattabbāni kammāni nisevare karonti.
“仍归于舍宅”者,即回返家中。所谓“因刀矛乞食”,谓以刀枪为助缘。由此可知,舍宅供养者,不依正道与不相应法去施,作出不合行乞之业,致使出家人不应有所为、不得行诸不善。
Udarāvadehakaṃ bhutvāti ‘‘ūnūdaro mitāhāro’’ti (theragā. 982; mi. pa. 6.5.10) vuttavacanaṃ acintetvā udarapūraṃ bhuñjitvā. Sayantuttānaseyyakāti ‘‘dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno’’ti (a. ni. 8.9; vibha. 519) vuttavidhānaṃ ananussaritvā uttānaseyyakā sayanti. Yā kathā satthugarahitāti rājakathāditiracchānakathaṃ sandhāya vadati.
所谓“腹部寒凉”即“腹部冰冷,饮食适量”,乃长老传记第982节及中部杂藏6.5.10中所述。意指不思虑此语而满足于腹中食物。所谓“仰卧睡觉”指“谨慎正念地用右目朝向狮子卧具,双脚互叠而卧”,此句出自增支部论8.9及毗婆沙论519章节。未依此规定者,便是仰卧而睡。此语所谓“师说”,即帕坦国王等传说所述故事的尾声。
Sabbakārukasippānīti sabbehi vessādīhi kārukehi kattabbāni bhattatālavaṇṭakaraṇādīni hatthasippāni. Cittiṃ katvānāti sakkaccaṃ sādaraṃ katvā. Avūpasantā ajjhattanti kilesavūpasamābhāvato gadduhanamattampi samādhānābhāvato ca ajjhattaṃ avūpasantā, avūpasantacittāti attho. Sāmaññatthoti samaṇadhammo. Atiacchatīti tesaṃ ājīvakiccapasutatāya ekadesampi aphusanato visuṃyeva nisīdati, anallīyatīti vuttaṃ hoti.
所谓“一切善业之习”指的是以各种佛教戒律为正当修持,如守护戒律、食著手等,均为必须行持的手部功夫。所谓“调伏心意”意在敬重略施,今释常以调伏心意因烦恼无法断除,连普通牲畜的尿液都不能净化,故称为心未调伏。所谓“平等法”即沙门之法。所谓“过失既深”意指阿毗达摩中说此等生命负担甚深,于一次不堪忍受之时,乃坐于清凉之地,表示放逸缺损。
Mattikanti pākatikaṃ vā pañcavaṇṇaṃ vā gihīnaṃ viniyogakkhamaṃ mattikaṃ. Telacuṇṇañcāti pākatikaṃ, abhisaṅkhataṃ vā telañca cuṇṇañca. Udakāsanabhojananti udakañca āsanañca bhojanañca. Ākaṅkhantā bahuttaranti bahuṃ piṇḍapātādiuttaruttaraṃ ākaṅkhantā ‘‘amhehi mattikādīsu dinnesu manussā daḷhabhattikā hutvā bahuṃ uttaruttaraṃ catupaccayajātaṃ dassantī’’ti adhippāyena gihīnaṃ upanāmentīti attho.
所谓“陶器”是指陶制器皿或五色瓷器,适合平民使用。所谓“油和粉末”是指经过准备的油及粉末。所谓“水、坐具及食物”指水、坐垫和进食用具。所谓“众生期望较高”意谓大众多期望递增:“我们用陶器等所给予的供养人类已经烹煮硬食,并展现诸多由四大因缘所生以外之物”,借此说明平民供养得已增加。
Dante punanti sodhenti etenāti dantaponaṃ, dantakaṭṭhaṃ. Kapitthanti kapitthaphalaṃ. Pupphanti sumanacampakādipupphaṃ. Khādanīyānīti aṭṭhārasavidhepi khajjakavisese. Piṇḍapāte ca sampanneti vaṇṇādisampayutte odanavisese. ‘‘Ambe āmalakāni cā’’ti ca-saddena mātuluṅgatālanāḷikerādiphalāni avuttāni saṅgaṇhāti. Sabbattha gihīnaṃ upanāmenti ākaṅkhantā bahuttaranti yojanā.
所谓“洗牙、洁牙”指牙棒或牙木。所谓“木瓜”即木瓜果实。所谓“花”指苏摩、欷摩迦及其余花朵。所谓“十八种食物”专指专门的各种米饭菜肴。所谓“供养充足”指色、味俱全,专指调理粥饭。所谓“芒果、酸橙等”指诸多未举例的水果如椰子等,皆被集合统计。大众处处供养平民,期望日多月益,广泛供应。
Bhesajjesu yathā vejjāti gihīnaṃ bhesajjappayogesu yathā vejjā, tathā bhikkhū paṭipajjantīti adhippāyo. Kiccākicce yathā gihīti gahaṭṭhānaṃ khuddake ceva mahante ca kicce kattabbe gihī viya. Gaṇikāva vibhūsāyanti attano sarīrassa vibhūsane rūpūpajīviniyo viya. Issare khattiyā yathāti issare issariyapavattane yathā khattiyā, evaṃ kulapatī hutvā vattantīti attho.
所谓“药师”如同医生善用药物,平民亦如药师般进行各种必做事务。所谓“各种家务事”意谓大小家事均应完成,平民如同打理家业者。所谓“妓女饰物”表示她们如装饰般因美色而生计。所谓“奴隶管治“如同管理奴隶一般,贵族则管理封邑,平民管理家族,于是成为主人并持家。
Nekatikāti nikatiyaṃ niyuttā, amaṇiṃyeva maṇiṃ, asuvaṇṇaṃyeva suvaṇṇaṃ katvā paṭirūpasāciyoganiratā. Vañcanikāti kūṭamānādīhi vippalambakā. Kūṭasakkhīti ayāthāvasakkhino. Apāṭukāti vāmakā, asaṃyatavuttīti attho. Bahūhi parikappehīti yathāvuttehi aññehi ca bahūhi micchājīvappakārehi.
所谓“多宝石”指多种宝石装饰,视同宝石一般,因以假像相对待。所谓“骗人技巧”涵盖各种谎言诡计。所谓“虚伪言语”即不真实的讲话。所谓“多种不善手段”指如以不正当谋生方式谋求利益等多项恶行。
Lesakappeti kappiyalese kappiyapaṭirūpe. Pariyāyeti, paccayesu pariyāyassa yoge. Parikappeti vaḍḍhiādivikappane, sabbattha visaye bhummaṃ. Anudhāvitāti mahicchatādīhi pāpadhammehi anudhāvitā vositā. Jīvikatthā jīvikappayojanā ājīvahetukā. Upāyenāti parikathādinā upāyena paccayuppādananayena. Saṅkaḍḍhantīti saṃharanti.
“Lesakappeti”是指善恶之分,即善行的相应和恶行的相应。“Kappiyalese”指合宜与不合宜的相反形式。“Pariyāyeti”说明因缘关系的相互转变和结合。 “Parikappeti”指增损变化,在各处细微差别的展开说明。“Anudhāvitāti”是说明因恶业如贪嗔等恶法而被追随、感召和被动接受。“Jīvikatthā”是指维生的原因和维持生计的条件。“Upāyenāti”是指用方法、说法等因缘方式以促使条件产生。“Saṅkaḍḍhantīti”是指聚合或收摄的意思。
Upaṭṭhāpenti parisanti parisāya attānaṃ upaṭṭhapenti, yathā parisā attānaṃ upaṭṭhapenti, evaṃ parisaṃ saṅgaṇhantīti attho. Kammatoti kammahetu. Te hi attano kattabbaveyyāvaccanimittaṃ upaṭṭhapenti. No ca dhammatoti dhammanimittaṃ no ca upaṭṭhapenti. Yo satthārā ullumpanasabhāvasaṇṭhitāya parisāya saṅgaho anuññāto, tena na saṅgaṇhantīti attho. Lābhatoti lābhahetu, ‘‘ayyo bahussuto, bhāṇako, ‘dhammakathiko’ti evaṃ sambhāvento mahājano mayhaṃ lābhasakkāre upanayissatī’’ti icchācāre ṭhatvā lābhanimittaṃ paresaṃ dhammaṃ desenti. No ca atthatoti yo so vimuttāyatanasīse ṭhatvā saddhammaṃ kathentena pattabbo attho, na taṃdiṭṭhadhammikādibhedahitanimittaṃ dhammaṃ desentīti attho.
“Upaṭṭhāpenti”意为奉行、遵守,当对团体而言,则是照料自己并对集体负责,故有聚集、团合的意义。 “Kammatoti”指行为的原因,指比库所应履行之业行为及规矩。他们奉行的是为自己所应当从事的业因,而非法因,不是为法的缘起。“Yo satthārā ... saṅgaṇhantīti attho”指佛陀及诸天等非聚合之因,因此不称其为聚合。“Lābhatoti”指获利的因缘,教法传述者为了利益众生或因学识受人敬仰而宣说教法,但不以利益为目的而宣说解脱之法。
Saṅghalābhassa bhaṇḍantīti saṅghalābhahetu bhaṇḍanti ‘‘mayhaṃ pāpuṇāti, na tuyha’’ntiādinā kalahaṃ karonti. Saṅghato paribāhirāti, ariyasaṅghato bahibhūtā ariyasaṅghe tadabhāvato. Paralābhopajīvantāti sāsane lābhassa andhabālaputhujjanehi pare sīlādiguṇasampanne sekkhe uddissa uppannattā taṃ paralābhaṃ, parato vā dāyakato laddhabbalābhaṃ upajīvantā bhaṇḍanakārakā bhikkhū pāpajigucchāya abhāvato ahirikā samānā ca ‘‘mayaṃ paralābhaṃ bhuñjāma, parapaṭibaddhajīvikā’’tipi na lajjare na hirīyanti.
“Saṅghalābhassa bhaṇḍantīti”指因争夺僧团利益而发生纷争,因彼此争抢“这是我的、不属于你”的利益引起争执。 “Saṅghato paribāhirāti”指出世俗僧众远离圣僧团体,是因真圣僧不存在的故障。 “Paralābhopajīvantāti”意指依靠外来利益生活,即使具戒律与善德的僧人,也可能借用来自外方的供养利益。那些沉湎于不正利益且不知耻的恶劣僧侣,常自视不顾羞耻地说“我们享受外来的利益,依赖他人生活”。
Nānuyuttāti samaṇakaraṇehi dhammehi ananuyuttā. Tathāti yathā pubbe vuttā bandhanakārakādayo, tathā. Eketi ekacce. Muṇḍā saṅghāṭipārutāti kevalaṃ muṇḍitakesatāya muṇḍā pilotikakhaṇḍehi saṅghaṭitaṭṭhena ‘‘saṅghāṭī’’ti laddhanāmena cīvarena pārutasarīrā. Sambhāvanaṃyevicchanti, lābhasakkāramucchitāti lābhasakkārāsāya mucchitā ajjhositā hutvā, ‘‘pesalo dhutavādo bahussuto’’ti vā madhuravacanamanuyuttā ‘‘ariyo’’ti ca kevalaṃ sambhāvanaṃ bahumānaṃyeva icchanti esanti, na tannimitte guṇeti attho.
“Nānuyuttāti”指不相应于修行法的种种行为。 “Tathāti”如早前所说的结缚因缘等。 “Eketi ekacce”表示有些各自不同的情况。 “Muṇḍā saṅghāṭipārutāti”指仅表面剃度断发,戴着俱是仅是披挂布的僧衣。 “Sambhāvanaṃyevicchanti”指仅寻求荣誉尊重、望闻某种称赞,而非注重真实功德与品格。那些只想要表面尊重和荣誉者,非真正的功德含义。
Evanti ‘‘kusalānañca dhammānaṃ paññāya ca parikkhayā’’ti vuttanayena. Nānappayātamhīti nānappakāre bhedanadhamme payāte samakate, nānappakārena vā saṃkilesadhamme payātuṃ pavattituṃ āraddhe. Na dāni sukaraṃ tathāti idāni imasmiṃ dullabhakalyāṇamitte dullabhasappāyasaddhammassavane ca kāle yathā satthari dharante aphusitaṃ aphuṭṭhaṃ, anadhigataṃ jhānavipassanaṃ phusituṃ adhigantuṃ, phusitaṃ vā hānabhāgiyaṃ ṭhitibhāgiyameva vā ahutvā yathā visesabhāgiyaṃ hoti, tathā anurakkhituṃ pāletuṃ sukaraṃ, tathā na sukaraṃ, tathā sampādetuṃ na sakkāti attho.
『如是』者,依照前述「由于诸善法与慧的衰尽」之义而说。『趣于种种』者,谓种种分别坏灭之法已被趋赴、已被平息;或谓种种染污之法已被趋赴、已被生起运行。『如今彼事已不易』者,其义是:于今此时——善知识难遇、听闻相应正法亦难遇之时——犹如导师住世之时,凡未曾触及、未曾体验、未曾证得的禅那与观,欲加以触证、证得;或虽已触证,却使其不趋于退分、不停于住分,而令其趋于胜进分,如此守护、保持,实属不易;如此成就,亦不可得——此即其义。
Idāni attano parinibbānakālassa āsannattā saṃkhittena ovādena sabrahmacāriṃ ovadanto ‘‘yathā kaṇṭakaṭṭhānamhī’’tiādimāha. Tassattho – yathā puriso kenacideva payojanena kaṇṭakanicite padese anupāhano vicaranto ‘‘mā maṃ kaṇṭako vijjhī’’ti satiṃ upaṭṭhapetvāva vicarati, evaṃ kilesakaṇṭakanicite gocaragāme payojanena caranto muni satiṃ upaṭṭhapetvāna satisampajaññayutto appamattova careyya kammaṭṭhānaṃ avijahantoti vuttaṃ hoti.
“Idāni attano parinibbānakālassa āsannattā”指出这是关于自身临终之时的简略教诲,其中劝导出家人如同“有刺的枯树枝”般应谨慎自持。用譬喻说明当行者处于烦恼如带刺荆棘的环境,却应如圣者般安心守护正念正智,不怠慢业处,未违正行的修持规范。
Saritvā pubbake yogī, tesaṃ vattamanussaranti purimake yoge bhāvanāya yuttatāya yogī āraddhavipassake saritvā tesaṃ vattaṃ āgamānusārena sammāpaṭipattibhāvanāvidhiṃ anussaranto dhuranikkhepaṃ akatvā yathāpaṭipajjanto. Kiñcāpi pacchimo kāloti yadipāyaṃ atītasatthuko carimo kālo, tathāpi yathādhammameva paṭipajjanto vipassanaṃ ussukkāpento phuseyya amataṃ padaṃ nibbānaṃ adhigaccheyya.
忆念先贤瑜伽士之所行,现今瑜伽修习以前者所述,专为修习身心安立而成的瑜伽士,正于正观而精勤修习。观行依止先贤所行,循其教法,照实修行,不作轻逸懈怠。如法如律踏步修行。即便至终末之时,即今已过之世尊教诲之末,亦依教理修习正观,勤勉努力,宜能触达不死之境界,得无上涅槃。
Idaṃ vatvāti, yathādassitaṃ saṃkilesavodānesu imaṃ paṭipattividhiṃ kathetvā. Ayañca osānagāthā saṅgītikārehi therassa parinibbānaṃ pakāsetuṃ vuttāti veditabbā.
如是说。正如先前示现于污染净化之修法中,此修习方法被论述说明。又此吠陀歌谣,由众比库诵唱,为彰显上尊长老涅槃之事,亦宜应知晓。
Pārāpariyattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴拉巴利亚长老偈注释完毕。
Vīsatinipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 二十集注释完毕。