三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注5. 五集义注

5. Pañcakanipāto · 5. 五集义注

569 段 · CSCD 巴利原典
5. Pañcakanipāto五集
1. Rājadattattheragāthāvaṇṇanā拉迦达德长老偈注释
Pañcakanipāte bhikkhu sivathikaṃ gantvātiādikā āyasmato rājadattattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro, tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto, ito catuddase kappe buddhasuññe loke kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto, ekadivasaṃ kenacideva karaṇīyena vanantaṃ upagato tattha aññataraṃ paccekabuddhaṃ rukkhamūle nisinnaṃ disvā pasannamānaso suparisuddhaṃ ambāṭakaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ satthavāhakule nibbatti. Tassa mahārājaṃ vessavaṇaṃ ārādhetvā paṭiladdhabhāvato mātāpitaro rājadattoti nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto pañcahi sakaṭasatehi bhaṇḍaṃ ādāya vāṇijjavasena rājagahaṃ agamāsi. Tena ca samayena rājagahe aññatarā gaṇikā abhirūpā dassanīyā paramasobhaggayogato divase divase sahassaṃ labhati. Atha so satthavāhaputto divase divase tassā gaṇikāya sahassaṃ datvā saṃvāsaṃ kappento nacirasseva sabbaṃ dhanaṃ khepetvā duggato hutvā ghāsacchādanamattampi alabhanto ito cito ca paribbhamanto saṃvegappatto ahosi. So ekadivasaṃ upāsakehi saddhiṃ veḷuvanaṃ agamāsi.
《五部集》中记载比库拉贾达塔长老启程往锡瓦迪卡的偈颂。缘起如何?这也是古时佛陀所共行之功德,彼时诸佛众中各自依缘而生善因,因此在过去四千四百余劫佛陀未出世之世间,于世族之家降生,得了具足的慧眼。某日因某种缘由,行至森林中,见一位独觉佛静坐树下,心怀喜悦、身心清净,供养了一颗极妙的木棉果。此善行之福德使其在人间与天上轮回后,于本佛出世时生于沙瓦提的师子族家庭。其父母恭敬护持大天王没萨如那,被人称作拉贾达塔。该长老年迈时携五百车载器物,以商贩身份往王舍城去。当时城中有一美丽妓女,每日均可得一千赏赐,光彩夺目。此长老每日付千赏赐与该妓女共处,不久即败尽财产沦落为乞丐,甚至连草席也无法获得,徘徊流浪时心生忧惧。某日,他与一众居士同往维卢婆那林。
Tena ca samayena satthā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hoti. So parisapariyante nisīditvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā dhutaṅgāni samādiyitvā susāne vasati. Tadā aññataropi satthavāhaputto sahassaṃ datvā tāya gaṇikāya saha vasati. Sā ca gaṇikā tassa hatthe mahaggharatanaṃ disvā lobhaṃ uppādetvā aññehi dhuttapurisehi taṃ mārāpetvā taṃ ratanaṃ gaṇhi. Atha tassa satthavāhaputtassa manussā taṃ pavattiṃ sutvā ocarakamanusse pesesuṃ. Te rattiyaṃ tassā gaṇikāya gharaṃ pavisitvā chaviādīni anupahacceva taṃ māretvā sivathikāya chaḍḍesuṃ. Rājadattatthero asubhanimittaṃ gahetuṃ susāne vicaranto tassā gaṇikāya kaḷevaraṃ paṭikkulato manasi kātuṃ upagato katipayavāre yoniso manasi katvā aciramatabhāvato soṇasiṅgālādīhi anupahatachavitāya visabhāgavatthutāya ca ayoniso manasikaronto, tattha kāmarāgaṃ uppādetvā saṃviggataramānaso attano cittaṃ paribhāsitvā muhuttaṃ ekamantaṃ apasakkitvā ādito upaṭṭhitaṃ asubhanimittameva gahetvā yoniso manasikaronto jhānaṃ uppādetvā taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā tāvadeva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.44.55-59) –
当时,世尊以众多比库长老为陪伴,围坐开示法义,长老们谛听于世尊所说法义。那长老听闻后,欢喜坚定,出家行苦行,修习苦行法门,安住于死者园林。彼时,也有一位世尊家属,付给妓女大量财物,与其同住。该妓女见手中一颗极贵重的宝石,起贪欲便转送给其他苦行者。后来,当地人闻此事,将妓女囚禁,鞭打,赶走她及其贴身奴隶。拉贾达塔长老在死者园林修习观色不净法,念及该妓女尸臭肮脏,不起贪心,多次反复思惟,生起色身无常之念,舌头及肢体生起厌恶。彼时,其心调伏,止息贪欲。念内产生不净观,而生欲断心。长老一心专注于此而得禅定,渐生慧解,修观禅那。由此观照而证远离染污之阿拉汉果。据《阿巴丹经》(apo. thera 2.44.55-59)记载,
‘‘Vipine buddhaṃ disvāna, sayambhuṃ aparājitaṃ;
「我曾在林中见如来,自然成就无法敌;
Ambāṭakaṃ gahetvāna, sayambhussa adāsahaṃ.
取下木棉果,敬奉自然成就者;
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalamadadiṃ tadā;
三十三劫以前,如是果报现前;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
不知堕恶道,果报乃由施果所成。」
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「烦恼已被我断除……已依佛陀教法而为。」
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā pītisomanassajāto –
然而,证得阿拉汉果后,反复观照自身行持,生起欢喜与安乐,
§315
315.
‘‘Bhikkhu sivathikaṃ gantvā, addasa itthimujjhitaṃ;
「比库前往锡瓦提迦,见一女子沉醉,
Apaviddhaṃ susānasmiṃ, khajjantiṃ kimihī phuṭaṃ.
她沾染腐臭败坏,在清净香地中腐烂腐坏,何地有新生的存在?
§316
316.
‘‘Yañhi eke jigucchanti, mataṃ disvāna pāpakaṃ;
『于某处有人厌恶,见我行恶;』
Kāmarāgo pāturahu, andhova savatī ahuṃ.
『情欲之贪如洪水猛兽,乃致我如盲人般迷昧;』
§317
317.
‘‘Oraṃ odanapākamhā, tamhā ṭhānā apakkamiṃ;
『我于是从杂乱喧嚣之地退出,前往他处;』
Satimā sampajānohaṃ, ekamantaṃ upāvisiṃ.
『具足念智而正知,独自安然安坐;』
§318
318.
‘‘Tato me manasīkāro, yoniso udapajjatha;
于是,我的专注止息,理智由此而生起;
Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha.
危险远离,厌离心稳固安住。
§319
319.
‘‘Tato cittaṃ vimucci me, passa dhammasudhammataṃ;
于是我的心得解脱,见到法的真实正法;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
三种智慧悉皆具足,成就了佛陀的教法。」——
Imā pañca gāthā abhāsi.
这五句偈语如是说。
Tattha bhikkhu sivathikaṃ gantvāti saṃsāre bhayassa ikkhanato bhikkhu, asubhakammaṭṭhānatthaṃ āmakasusānaṃ upagantvā. ‘‘Bhikkhū’’ti cetaṃ attānaṃ sandhāya thero sayaṃ vadati. Itthinti thīyati ettha sukkasoṇitaṃ sattasantānabhāvena saṃhaññatīti thī, mātugāmo. Evañca sabhāvaniruttivasena ‘‘itthī’’tipi vuccati. Vañjhādīsu pana taṃsadisatāya taṃsabhāvānativattanato ca tabbohāro. ‘‘Itthī’’ti itthikaḷevaraṃ vadati. Ujjhitanti pariccattaṃ ujjhaniyattā eva apaviddhaṃ anapekkhabhāvena khittaṃ. Khajjantiṃ kimihī phuṭanti kimīhi pūritaṃ hutvā khajjamānaṃ.
此处有一比库,由于恐惧轮回之苦,前往尸体积聚之地,亲近腐败发臭的尸体,以此自警。长老于是自省称“比库”。此所谓“女人”者,谓因含有粪尿污秽体液的女性七种族类而称,意指母性之所归。如此依众生常行语境,“女人”一词亦由此称。然在失去子嗣等意义上,应为女性体的特殊负担。所谓“女人”,即断续腐烂的女性遗体。所谓“凋落”,是指周围包裹物因腐败自然开裂而非人为分离。所谓“腐坏”,则是其破裂过程中因腐烂、液体流出从而形成破损状态。
Yañhi eke jigucchanti, mataṃ disvāna pāpakanti yaṃ apagatāyuusmāviññāṇatāya mataṃ kaḷevaraṃ pāpakaṃ nihīnaṃ lāmakaṃ eke cokkhajātikā jigucchanti, oloketumpi na icchanti. Kāmarāgo pāturahūti tasmiṃ kuṇape ayonisomanasikārassa balavatāya kāmarāgo mayhaṃ pāturahosi uppajji. Andhova savatī ahunti tasmiṃ kaḷevare navahi dvārehi asuciṃ savati sandante asucibhāvassa adassanena andho viya ahosiṃ. Tenāha –
对此,有些人会厌弃,见到我认为腐败恶秽,因断灭无识的尸体,视为污秽丑恶,甚至有些世间小者也生嫌恶,甚至拒绝观看。因欲嗔之心强,于此凶墓中生欲望之嗔恨。故我如同盲者般,居于此断身旁,断身如同有九口门般不洁,因不洁色相触目如盲。于是我便言说——
‘‘Ratto atthaṃ na jānāti, ratto dhammaṃ na passati;
“色欲之人不知此体,色欲之人不见法相;
Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ rāgo sahate nara’’nti ca.
人之强忍色欲,则终盲于真理。”
‘‘Kāmacchando kho, brāhmaṇa, andhakaraṇo acakkhukaraṇo’’ti ca ādi. Keci panettha takārāgamaṃ katvā ‘‘kilesapariyuṭṭhānena avasavatti kilesassa vā vasavattī’’ti atthaṃ vadanti. Apare ‘‘andhova asati ahu’’nti pāḷiṃ vatvā ‘‘kāmarāgena andho eva hutvā satirahito ahosi’’nti atthaṃ vadanti. Tadubhayaṃ pana pāḷiyaṃ natthi.
“色欲心者,婆罗门啊,乃是黑暗盲目者。”又有人依凉薄之欲生成说:“因污染烦恼主导,烦恼随之发生。”他人说:“此乃如盲无明,不觉色欲强盛,则如失瞳之盲人。”但此二说均无巴利语经典依据。
Oraṃ odanapākamhāti odanapākato oraṃ, yāvatā kālena suparidhotatintataṇḍulanāḷiyā odanaṃ pacati, tato orameva kālaṃ, tatopi lahukālena rāgaṃ vinodento, tamhā ṭhānā apakkamiṃ yasmiṃ ṭhāne ṭhitassa me rāgo uppajji, tamhā ṭhānā apakkamiṃ apasakkiṃ. Apakkantova satimā sampajānohaṃ samaṇasaññaṃ upaṭṭhapetvā satipaṭṭhānamanasikāravasena satimā, sammadeva dhammasabhāvajānanena sampajāno ca hutvā ekamantaṃ upāvisiṃ, pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdiṃ. Nisinnassa ca tato me manasīkāro, yoniso udapajjathātiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.
所谓“米汤熟熟”,即米汤熟透,糯米秆状横管成熟,达到恰好煮熟时的状态。由此可便知时间过程,即此时体内热微冷却,使色欲消散减轻。我于是离开那处,知己修行观色念处,运用正念与正知,独坐静处,铺垫席具,坐于其上。坐立之后,意念澄明稳固,能明了先前所说之义理,诸事皆依据以上所说而断显理趣。
Rājadattattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 拉迦达德长老偈注释终了。
2. Subhūtattheragāthāvaṇṇanā苏布达长老偈注释
Ayogetiādikā āyasmato subhūtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto kassapassa bhagavato kāle bārāṇasiyaṃ gahapatimahāsālakule nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ sutvā pasannamānaso saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāya māse māse aṭṭhakkhattuṃ catujjātiyagandhena satthu gandhakuṭiṃ opuñjāpesi. So tena puññakammena nibbattanibbattaṭṭhāne sugandhasarīro hutvā, imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe gahapatikule nibbattitvā subhūtoti laddhanāmo vayappatto, nissaraṇajjhāsayatāya gharāvāsaṃ pahāya titthiyesu pabbajitvā tattha sāraṃ alabhanto, satthu santike upatissakolitaselādike bahū samaṇabrāhmaṇe pabbajitvā sāmaññasukhaṃ anubhavante disvā sāsane paṭiladdhasaddho pabbajitvā ācariyupajjhāye ārādhetvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā vivekavāsaṃ vasanto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.55.272-308) –
此为长老须菩提的偈语起首。其生起因何?此事于过去诸佛时亦曾发生,彼时众生作众善业致敬礼。及至咖萨巴世尊时,于巴拉那城富豪大族中出家,得尽明了。一日亲近世尊,闻法心喜,于戒律与三宝欢喜奉持,数月以乞食净衣,持八斛香花及四种香料,布施于世尊香室。彼因此功德,于净香之处得身心康泰。于此佛出世之时,生于摩揭陀国豪族,号须菩提。由于求脱离生死烦恼,舍弃家宅,离欲出家,得真谛。亲近世尊,以火花取水,诸沙门婆罗门中体认究竟,得行禅定之乐。见法门皆得,随顺佛法,皈依三宝,受阿赞师指导,修持正行处,隐居修慧,增长内观,终证阿拉汉果。此在赞颂集(apadāna,长老传记)中有记载(apa. thera 2.55.272-308)。
‘‘Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso;
言曰:『此善法时代中,尊贵梵亲,
Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo.
名为咖萨巴,出于殊胜族姓。','37':'无染迹所染,持三十二相庄严;','38':'身带蓝光,如织网色;','39':'像新月光辉,胜如日光耀耀。』
‘‘Anubyañjanasampanno, bāttiṃsavaralakkhaṇo;
所谓『具足后印』者,即具有三十二相的特征。
Byāmappabhāparivuto, raṃsijālasamotthaṭo.
被乌云笼罩,犹如蛛网陷阱般密布。
‘‘Assāsetā yathā cando, sūriyova pabhaṅkaro;
『月亮如同银白的光辉,太阳如其破坏之光;』
Nibbāpetā yathā megho, sāgarova guṇākaro.
如同云集已尽,海中水波渐息,涅槃亦如是得成就。
‘‘Dharaṇīriva sīlena, himavāva samādhinā;
以戒律如大地般坚固,以禅定如喜马拉雅山般庄严;
Ākāso viya paññāya, asaṅgo anilo yathā.
以智慧如虚空广大清净,以无染无缚如无形之风。
‘‘Tadāhaṃ bārāṇasiyaṃ, upapanno mahākule;
当时我身处巴拉那城,一个出身尊贵的大家族中;
Pahūtadhanadhaññasmiṃ, nānāratanasañcaye.
财富丰厚粮食充足,珍宝众多,藏品丰富;
‘‘Mahatā parivārena, nisinnaṃ lokanāyakaṃ;
在广大随从环绕之中,坐拥万人之尊的世间领袖。
Upecca dhammamassosiṃ, amataṃva manoharaṃ.
你应当念住法的安然超然,如同无上妙乐般令人心悦。
‘‘Dvattiṃsalakkhaṇadharo, sanakkhattova candimā;
此法具有二十五种特征,宛若明亮耀眼的圆月;
Anubyañjanasampanno, sālarājāva phullito.
充满无量美妙的细节,犹如盛开繁茂的沙拉树。
‘‘Raṃsijālaparikkhitto, dittova kanakācalo;
被细密的网罗环绕,显现如同金色水波;
Byāmappabhāparivuto, sataraṃsī divākaro.
披覆淡黄色的光辉,似一百枝光芒四射的太阳。
‘‘Soṇṇānano jinavaro, samaṇīva siluccayo;
金色面容的胜士,宛如持戒的比库尼般庄严。
Karuṇāpuṇṇahadayo, guṇena viya sāgaro.
慈悲满怀之心,品德如海洋那样广大。
‘‘Lokavissutakitti ca, sinerūva naguttamo;
声名远播于天下,像狮子中最尊贵者;
Yasasā vitthato vīro, ākāsasadiso muni.
威德广大无边,正如天空那样的圣人。
‘‘Asaṅgacitto sabbattha, anilo viya nāyako;
心无挂碍处处自在,宛如风之引领者;
Patiṭṭhā sabbabhūtānaṃ, mahīva munisattamo.
是诸有情所依止者,正如大地的至高圣者。
‘‘Anupalitto lokena, toyena padumaṃ yathā;
世人未曾触及,如同莲花未被浸润于水。
Kuvādagacchadahano, aggikkhandhova sobhati.
如同炭火中炭块,火焰的聚合而灿烂夺目。
‘‘Agado viya sabbattha, kilesavisanāsako;
它如同火焰一般,无处不在,能够焚烧烦恼污垢;
Gandhamādanaselova, guṇagandhavibhūsito.
又如香气四溢的白檀木,披覆于品质芬芳之上。
‘‘Guṇānaṃ ākaro vīro, ratanānaṃva sāgaro;
好比美德的壮士,宛如海洋聚集众宝石;
Sindhūva vanarājīnaṃ, kilesamalahārako.
又如森林诸王的广阔河流,能够清除烦恼污秽。
‘‘Vijayīva mahāyodho, mārasenāvamaddano;
如同大军获胜,征服魔军众多,勇猛无比;
Cakkavattīva so rājā, bojjhaṅgaratanissaro.
正如轮转世王一般,该王远离觉支之缠绕。
‘‘Mahābhisakkasaṅkāso, dosabyādhitikicchako;
他具备伟大王者之威严庄重,除疾恶之病,能解除苦恼;
Sallakatto yathā vejjo, diṭṭhigaṇḍaviphālako.
如同医生妙手施药,断除见解之臭秽。
‘‘So tadā lokapajjoto, sanarāmarasakkato;
当时此王光明耀世,勇猛如魔王;
Parisāsu narādicco, dhammaṃ desayate jino.
在人众之中如至尊王者,觉者为大众宣扬法义。
‘‘Dānaṃ datvā mahābhogo, sīlena sugatūpago;
施与布施而财富广大,以戒行为善逝所亲近。
Bhāvanāya ca nibbāti, iccevamanusāsatha.
于修习中灭除烦恼,应如是教诲。
‘‘Desanaṃ taṃ mahassādaṃ, ādimajjhantasobhanaṃ;
『那弘大教法之说,始于中而光明庄严;
Suṇanti parisā sabbā, amataṃva mahārasaṃ.
众僧众悉皆聆听,犹如常饮无上甘露。』
‘‘Sutvā sumadhuraṃ dhammaṃ, pasanno jinasāsane;
『闻得此甘美法语,心悦而乐于圣僧教导;
Sugataṃ saraṇaṃ gantvā, yāvajīvaṃ namassahaṃ.
依止善逝之正法,毕生朝拜礼敬不舍。』
‘‘Munino gandhakuṭiyā, opuñjesiṃ tadā mahiṃ;
『当时世尊于香室,清净庄严此大地。』
Catujjātena gandhena, māse aṭṭha dinesvahaṃ.
以四种根源结合的香气,我身上的芳香持续了八个月八天。
‘‘Paṇidhāya sugandhattaṃ, sarīravissagandhino;
世尊发愿保持身上有芳香,身躯散发香味的状态;
Tadā jino viyākāsi, sugandhatanulābhitaṃ.
当时尊者胜者宣说过,获得良好香气的功德果报。
‘‘Yo yaṃ gandhakuṭibhūmiṃ, gandhenopuñjate sakiṃ;
凡是以何种香气之地、香气滋养其身者,
Tena kammavipākena, upapanno tahiṃ tahiṃ.
皆由其所造之业感报,反复投生于此类境界。
‘‘Sugandhadeho sabbattha, bhavissati ayaṃ naro;
此人将具备遍及各处的芳香之体。
Guṇagandhayutto hutvā, nibbāyissatināsavo.
身具德香清净,必当断除烦恼,证得涅槃。
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
由彼善业善行,以及坚固心愿所成;
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
舍弃人身形躯,往生天界寿长。
‘‘Pacchime ca bhave dāni, jāto vippakule ahaṃ;
今生后世彼时,生于边地荒野;
Gabbhaṃ me vasato mātā, dehenāsi sugandhitā.
母胎中时我的母亲,身体香气芬芳。
‘‘Yadā ca mātukucchimhā, nikkhamāmi tadā purī;
当自母胎中出,彼时即降于世。
Sāvatthi sabbagandhehi, vāsitā viya vāyatha.
如同遍洒芳香之物,安居于王舍城的各处。
‘‘Pupphavassañca surabhi, dibbagandhaṃ manoramaṃ;
花雨芬芳舒适,天上散发令人愉悦的香气;
Dhūpāni ca mahagghāni, upavāyiṃsu tāvade.
众多大香薰与烟焰,盛大供奉于此地。
‘‘Devā ca sabbagandhehi, dhūpapupphehi taṃ gharaṃ;
诸天以遍满芳香的烟、花,莅临安宅之所;
Vāsayiṃsu sugandhena, yasmiṃ jāto ahaṃ ghare.
以香气充满我所诞生的宅舍,令其宁静宜人。
‘‘Yadā ca taruṇo bhaddo, paṭhame yobbane ṭhito;
当一位英俊青年,初次立于森林之中;
Tadā selaṃ saparisaṃ, vinetvā narasārathi.
当时,裁除污垢的比库,整顿众僧,犹如驾驭马车的车夫。
‘‘Tehi sabbehi parivuto, sāvatthipuramāgato;
他被众人围绕,来到沙瓦提城内;
Tadā buddhānubhāvaṃ taṃ, disvā pabbajito ahaṃ.
见到彼世尊的威德,我便出家修行。
‘‘Sīlaṃ samādhipaññañca, vimuttiñca anuttaraṃ;
修学品行、禅定与智慧,以及无上解脱;
Bhāvetvā caturo dhamme, pāpuṇiṃ āsavakkhayaṃ.
培育此四法,获得烦恼断尽的成果。
‘‘Yadā pabbajito cāhaṃ, yadā ca arahā ahuṃ;
当我出家之时,和成为阿拉汉之时;
Nibbāyissaṃ yadā cāhaṃ, gandhavasso tadā ahu.
我将要涅槃的时候,便成了有香气之人。
‘‘Sarīragandho ca sadātiseti me, mahārahaṃ candanacampakuppalaṃ;
我总是有身体的香气,如同巨大而芬芳的檀香、山兰花与莲花;
Tatheva gandhe itare ca sabbaso, pasayha vāyāmi tato tahiṃ tahiṃ.
同样,其他各种香气,我亦尽皆吹散,飘散各处。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被熄灭……为佛陀教法所成就』。
Arahattaṃ pana patvā titthiyesu pabbajitvā attano pattaṃ attakilamathānuyogaṃ dukkhaṃ, sāsane pabbajitvā pattaṃ jhānādisukhañca cintetvā attano paṭipattipaccavekkhaṇamukhena aññaṃ byākaronto –
然而,放弃阿拉汉果后,出家生活于外道中,承受自身痛苦,乃苦行之苦;由于出家于佛法中,获得禅那等喜乐,专注于反观自身修行,因自省而批判他人——
§320
320.
三百二十。
‘‘Ayoge yuñjamattānaṃ, puriso kiccamicchako;
「不应自取其非所愿之事,男子当远离不正当之务;
Caraṃ ce nādhigaccheyya, taṃ me dubbhagalakkhaṇaṃ.
若无法避免从事此事,则为甚苦之殊恶征兆。」
§321
321.
三百二十一。
‘‘Abbūḷhaṃ aghagataṃ vijitaṃ, ekañce ossajeyya kalīva siyā;
「焦躁不安,迷乱不前,若能仅有一处如同乌鸦扬毛般放下,方为良善;
Sabbānipi ce ossajeyya andhova siyā, samavisamassa adassanato.
若一切皆放下则为盲人,因不明事理而不见如实相。」
§322
322.
三百二十二。
‘‘Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
“凡是能作的,则当言之;凡是不作的,则不当言之;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
贤哲们因理解说话者是否作为,明了其言辞。”
§323
323.
三百二十三。
‘‘Yathāpi ruciraṃ pupphaṃ, vaṇṇavantaṃ agandhakaṃ;
“如同鲜艳美丽、色彩鲜明而无香的花朵,
Evaṃ subhāsitā vācā, aphalā hoti akubbato.
如此美善的言辞,若无结果,亦不令人欣悦。
§324
324.
三百二十四。
‘‘Yathāpi ruciraṃ pupphaṃ, vaṇṇavantaṃ sugandhakaṃ;
『如美丽的花朵,具色彩、芳香,』
Evaṃ subhāsitā vācā, saphalā hoti kubbato’’ti. –
『如是善美的言语,果效成就恶者』。——
Imā pañca gāthā abhāsi.
此五句已说。
Tattha ayogeti ayuñjitabbe asevitabbe antadvaye. Idha pana attakilamathānuyogavasena attho veditabbo. Yuñjanti tasmiṃ attānaṃ yuñjanto yojento tathā paṭipajjanto. Kiccamicchakoti ubhayahitāvahaṃ kiccaṃ icchanto, tappaṭipakkhato ayoge caraṃ caranto ce bhaveyya. Nādhigaccheyyāti yathādhippetaṃ hitasukhaṃ na pāpuṇeyyāti ñāyo. Tasmā yaṃ ahaṃ titthiyamatavañcito ayoge yuñjiṃ, taṃ me dubbhagalakkhaṇaṃ apuññasabhāvo. ‘‘Purimakammabyāmohito ayoge yuñji’’nti dasseti.
其中“非相应”意谓不应当结合、不应当修行的两者。此处当以自身烦恼的不相应结合义解。所谓结合者,乃自合自缚、结合、依止之意。若心有所求,渴望将善事与恶事混合修持,无所分别,身心游荡于不相应结合之中,则不能获得所依欲得的利益与安乐,此乃理也。故我于彼非相应结合中执着,一心不净、不善之业便生,不善果报亦由此得成。古语曰:“先前所作之业,因愚痴故,受非相应结合。”这是其义。
Abbūḷhaṃ aghagataṃ vijitanti vibādhanasabhāvatāya aghā nāma rāgādayo, aghāni eva aghagataṃ, aghagatānaṃ vijitaṃ saṃsārappavatti, tesaṃ vijayo kusaladhammābhibhavo. ‘‘Aghagataṃ vijita’’nti anunāsikalopaṃ akatvā vuttaṃ. Taṃ abbūḷhaṃ anuddhataṃ yena, taṃ abbūḷhāghagataṃ vijitaṃ katvā evaṃbhūto hutvā, kilese asamucchinditvāti attho. Ekañce ossajeyyāti adutiyatāya padhānatāya ca ekaṃ appamādaṃ sammāpayogameva vā ossajeyya pariccajeyya ce. Kalīva so puggalo kāḷakaṇṇī viya siyā. Sabbānipi ce ossajeyyāti sabbānipi vimuttiyā paripācakāni saddhāvīriyasatisamādhipaññindriyāni ossajeyya ce, abhāvanāya chaḍḍeyya ce, andhova siyā samavisamassa adassanato.
“枉执无益之业”,因生纷争之性,称此为无益。无益者,即贪嗔等烦恼,非善而堕落之事。以无明等烦恼束缚之故,生死轮回起伏不息。对此生死轮回,善法常胜,此为胜利之意。“枉执无益”意指无与善法相应、不相称故。所谓枉执,是拘迷、固执、不圆满之义。某些烦恼可稍放下,此为第二义。以精进专注敷演此理,如此众生则获解脱。若弃离诸法,信力精进念定慧及根等全然消失,陷入无明之暗,犹如盲目飞入暗室一样。
Yathāti opammasampaṭipādanatthe nipāto. Ruciranti sobhanaṃ. Vaṇṇavantanti vaṇṇasaṇṭhānasampannaṃ. Agandhakanti gandharahitaṃ pālibhaddakagirikaṇṇikajayasumanādibhedaṃ. Evaṃ subhāsitā vācāti subhāsitā vācā nāma tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ vaṇṇasaṇṭhānasampannapupphasadisaṃ. Yathā hi agandhakaṃ pupphaṃ dhārentassa sarīre gandho na pharati, evaṃ etampi yo sakkaccasavanādīhi ca samācarati, tassa sakkaccaṃ asamācarantassa yaṃ tattha kattabbaṃ, taṃ akubbato sutagandhaṃ paṭipattigandhañca na āvahati aphalā hoti. Tena vuttaṃ ‘‘evaṃ subhāsitā vācā, aphalā hoti akubbato’’ti.
“如是”为譬喻设定之用语。美丽者,指光艳灿烂。具色彩者,意谓由色彩聚合而成。无香者,指无香味,如巴利地名中所述花朵种类之一。如此善美言语,所谓善美言语者乃佛陀三藏教法,如花朵般具色彩且芳香者。譬如不芳香之花虽具形色,但其香味不出于持有者,言谈若无规范清净,虽形似花朵而无香,终归无效,果报不成。故有言:“如是善美言语,果效成就恶者。”
Sugandhakanti sumanacampakanīluppalapupphādibhedaṃ. Evanti yathā taṃ pupphaṃ dhārentassa sarīre gandho pharati, evaṃ tepiṭakabuddhavacanasaṅkhātā subhāsitā vācāpi yo sakkaccasavanādīhi tattha kattabbaṃ karoti, assa puggalassa saphalā hoti, sutagandhapaṭipattigandhānaṃ āvahanato mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Tasmā yathovādaṃ paṭipajjeyya, yathākārī tathāvādī ca bhaveyyāti. Sesaṃ vuttanayameva.
香气芬芳,色彩缤纷,如苏曼花、金橘花、莲花等花朵之别。正如持花者身上散发芳香一样,三藏及佛陀言教所成之清净庄严的妙语,若善加听闻、反复思维,应当于此处依教作义,此人则果报丰盛。因受听法香勤修香行,其功德广大,果效宏大。如是理应依教奉行,言行相符。此乃全文结语。
Subhūtattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 苏布达长老偈注释终了。
3. Girimānandattheragāthāvaṇṇanā吉利玛难达长老偈注释
Vassatidevotiādikā āyasmato girimānandattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sumedhassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā vayappatto gharāvāsaṃ vasanto attano bhariyāya putte ca kālaṅkate sokasallasamappito araññaṃ paviṭṭho satthārā tattha gantvā dhammaṃ kathetvā sokasalle abbūḷhe pasannamānaso sugandhapupphehi pūjetvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā sirasi añjaliṃ katvā abhitthavi.
关于《雨季天》及其余诗句,出自长老吉利满那尊者。此《诗颂》起因:其事由犹如古代佛陀时期所行之德。于彼时彼地,善天惠者,即是圣尊苏曼陀佛时期其家族成员,因年老体衰,终老家中,居止家屋。其身心忧伤爱子离去之苦,遂入荒野。随从师长前往说法,治愈忧伤之心,供养于香花艳丽之中,以五种敬礼礼拜,顶礼佛塔。
So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe bimbisārarañño purohitassa putto hutvā nibbatti, girimānandotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto satthu rājagahagamane buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā samaṇadhammaṃ karonto katipayaṃ divasaṃ gāmakāvāse vasitvā satthāraṃ vandituṃ rājagahaṃ agamāsi. Bimbisāramahārājā tassa āgamanaṃ sutvā upasaṅkamitvā ‘‘idheva, bhante, vasatha, ahaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahāmī’’ti sampavāretvā gato bahukiccatāya na sari. ‘‘Thero abbhokāse vasatī’’ti devatā therassa temanabhayena vassaṃ vāresuṃ. Rājā avassanakāraṇaṃ sallakkhetvā therassa kuṭikaṃ kārāpesi. Thero kuṭikāyaṃ vasanto senāsanasappāyalābhena samādhānaṃ labhitvā vīriyasamataṃ yojetvā vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.40.419-448) –
因由此功德,于人天轮回中辗转,生于当代佛陀出世时迦叶王的首席祭师之子,名为吉利满那。其得观佛法显现,生信坚固,出家修行。止宿乡村,数日之后前往敬礼师长于王舍城。王贤者宾比萨拉得知尊者驾临,亲自迎请,许其安心居留,住所由王因病所制。尊者于茅舍中定心安住,调和勇猛,潜修观禅,最终证得阿拉汉果。据《本迹传》中记载:
‘‘Bhariyā me kālaṅkatā, putto sivathikaṃ gato;
「吾妻已亡,子离世远行;
Mātā pitā matā bhātā, ekacitamhi ḍayhare.
父母兄弟皆先逝,独自含悲独生存。
‘‘Tena sokena santatto, kiso paṇḍu ahosahaṃ;
由此忧伤而忧郁,体瘦面黄我如此。」
Cittakkhepo ca me āsi, tena sokena aṭṭito.
我心念散乱,因此受苦悲伤。
‘‘Sokasallaparetohaṃ, vanantamupasaṅkamiṃ;
我被悲伤语言所困扰,便来到荒野。
Pavattaphalaṃ bhuñjitvā, rukkhamūle vasāmahaṃ.
我享用了流转的果实,便栖息于树根之下。
‘‘Sumedho nāma sambuddho, dukkhassantakaro jino;
名为苏明陀的正觉者,是苦难的终结者,胜利者;
Mamuddharitukāmo so, āgañchi mama santikaṃ.
他欲将我解脱,特地前来我近处。
‘‘Padasaddaṃ suṇitvāna, sumedhassa mahesino;
听闻他的足音,我这位大圣智者,……
Paggahetvānahaṃ sīsaṃ, ullokesiṃ mahāmuniṃ.
我已低头合掌,仰望尊贵的大神王。
‘‘Upāgate mahāvīre, pīti me udapajjatha;
「伟大刚勇者降临时,我生喜悦欢欣;
Tadāsimekaggamano, disvā taṃ lokanāyakaṃ.
当见此一心归依者,观视此为世界领袖。
‘‘Satiṃ paṭilabhitvāna, paṇṇamuṭṭhimadāsahaṃ;
得正念后,我把手掌合起,供奉赞敬;
Nisīdi bhagavā tattha, anukampāya cakkhumā.
世尊就在彼处坐下,慈悲慈愍,慧眼明朗。
‘‘Nisajja tattha bhagavā, sumedho lokanāyako;
世尊端坐于彼,善智慧者为世界领袖;
Dhammaṃ me kathayī buddho, sokasallavinodanaṃ.
世尊为我说法,消除我忧愁惆怅。
‘‘Anavhitā tato āguṃ, ananuññātā ito gatā;
『未受戒故未到,如所不许已远。
Yathāgatā tathā gatā, tattha kā paridevanā.
既离所行即离,何处有忧而哀。
‘‘Yathāpi pathikā sattā, vassamānāya vuṭṭhiyā;
如旅人众达,历年风雨起行;
Sabhaṇḍā upagacchanti, vassassāpatanāya te.
皆携行李往,与雨中住宿。
‘‘Vasse ca te oramite, sampayanti yadicchakaṃ;
雨季中旅人,随意往所欲。
Evaṃ mātā pitā tuyhaṃ, tattha kā paridevanā.
『如是,母亲父亲归属于你,那还有何忧伤哀叹?』
‘‘Āgantukā pāhunakā, caliteritakampitā;
『来访者、护卫者,身心迁流颠簸;』
Evaṃ mātā pitā tuyhaṃ, tattha kā paridevanā.
『如是,母亲父亲归属于你,那还有何忧伤哀叹?』
‘‘Yathāpi urago jiṇṇaṃ, hitvā gacchati saṃ tacaṃ;
『正如老蟒蛇弃离旧壳游走;』
Evaṃ mātā pitā tuyhaṃ, saṃ tanuṃ idha hīyare.
『如是,母亲父亲退于此身之难;』
‘‘Buddhassa giramaññāya, sokasallaṃ vivajjayiṃ;
『依佛陀威德,我已远离忧愁纷扰;』
Pāmojjaṃ janayitvāna, buddhaseṭṭhaṃ avandahaṃ.
生起欢喜心后,向佛至尊顶礼。
‘‘Vanditvāna mahānāgaṃ, pūjayiṃ girimañjariṃ;
顶礼伟大的龙王,礼敬山中花朵;
Dibbagandhaṃ sampavantaṃ, sumedhaṃ lokanāyakaṃ.
芬芳醇美天香,智慧广大世间导引者。
‘‘Pūjayitvāna sambuddhaṃ, sire katvāna añjaliṃ;
礼敬正觉者后,合掌恭敬于首;
Anussaraṃ guṇaggāni, santhaviṃ lokanāyakaṃ.
忆念其功德集,心怀宁静世尊王;
‘‘Nittiṇṇosi mahāvīra, sabbaññu lokanāyaka;
汝已超越诸勇士,具足智者世间导引者。
Sabbe satte uddharasi, ñāṇena tvaṃ mahāmune.
『众生』者,汝救世尊以智慧也。
‘‘Vimatiṃ dveḷhakaṃ vāpi, sañchindasi mahāmune;
『无明』或『怀疑』者,世尊,汝皆予灭除;
Paṭipādesi me maggaṃ, tava ñāṇena cakkhuma.
以汝智慧,世尊,为我示现修行之正道,
‘‘Arahā vasipattā ca, chaḷabhiññā mahiddhikā;
阿拉汉与已得堪布波罗果者,具有六神通广大功德,
Antalikkhacarā dhīrā, parivārenti tāvade.
善于空行者常自保护,四面围绕,
‘‘Paṭipannā ca sekhā ca, phalaṭṭhā santi sāvakā;
已修行者与在学者,已生果位弟子亦同在。
Surodayeva padumā, pupphanti tava sāvakā.
如同晨曦初照,清晨的花朵竞相绽放般,你的弟子们亦呈现芳华。
‘‘Mahāsamuddovakkhobho , atulopi duruttaro;
大海虽深且广,但仍难以与之相比,你的深远智慧无可匹敌,超越重重难以超越者。
Evaṃ ñāṇena sampanno, appameyyosi cakkhuma.
你因智慧充满圆满,无比卓越,成为觉者众生难以企及的明眼人。
‘‘Vanditvāhaṃ lokajinaṃ, cakkhumantaṃ mahāyasaṃ;
我曾礼敬这世界的征服者,那位光明的伟大尊者,
Puthudisā namassanto, paṭikuṭiko āgañchahaṃ.
向东南诸方虔诚顶礼,谦恭恭敬地前来朝拜。
‘‘Devalokā cavitvāna, sampajāno patissato;
远离天界诸神,保持觉察专注,
Okkamiṃ mātuyā kucchiṃ, sandhāvanto bhavābhave.
疾速穿越母体的狭窄通道,奔走于生死界限之间。
‘‘Agārā abhinikkhamma, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
舍离家屋,放弃城居,而入于无城之游行道。
Ātāpī nipako jhāyī, paṭisallānagocaro.
以热诚精进,熟练于禅定,安住于隐逸的生活。
‘‘Padhānaṃ padahitvāna, tosayitvā mahāmuniṃ;
用努力作铺垫,心满意足于伟大的圣者。
Candovabbhaghanā mutto, vicarāmi ahaṃ sadā.
远离明月般的黑暗束缚,我常自在周游。
‘‘Vivekamanuyuttomhi, upasanto nirūpadhi;
专注于清净独处,内心平静,远离烦恼痛苦。
Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo.
我已了知一切烦恼,住于无染净慧之境。
‘‘Tiṃsakappasahassamhi, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ;
『三千万劫以来,我一心敬礼诸佛,
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
不堕恶道,此佛礼敬即是其果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
内心妄垢已被熄灭……已依佛所制教法而行』。
Atha therassa arahattappattiyā haṭṭhatuṭṭhe viya deve vassante upari taṃ vassane niyojanamukhena aññaṃ byākaronto –
此时长老得阿拉汉果,立起如神天欢喜,于彼天中此年将尽之际,以命令之权称扬他者——
§325
325.
三百二十五。
‘‘Vassati devo yathāsugītaṃ, channā me kuṭikā sukhā nivātā;
『诸天安住恰如其所歌唱,』者,谓天神栖息之处如歌声般适意安宁;『我有遮盖的小屋,环境安乐凉爽,』者,谓其所居之屋顶遮蔽,居处舒适凉爽;
Tassaṃ viharāmi vūpasanto, atha ce patthayasī pavassa deva.
『我于其处安静而居,若吾天曾降雨,』者,谓居于此处时心无纷动,安于静谧,若当天降雨亦无所扰。
§326
326.
三百二十六。
‘‘Vassati devo yathāsugītaṃ, channā me kuṭikā sukhā nivātā;
『诸天安住恰如其所歌唱,』者,谓天神安住之所宛若美妙歌唱;『我有遮蔽之小屋,环境安乐凉爽,』者,谓小屋之顶遮蔽完善,居所舒适宜人;
Tassaṃ viharāmi santacitto, atha ce patthayasī pavassa deva.
『我于其处心安而住,若吾天曾降雨,』者,谓心境安稳静谧,任凭天神降雨亦无惧;
§327
327.
三百二十七。
‘‘Vassati devo…pe… tassaṃ viharāmi vītarāgo…pe….
“天神安居……我以无贪欲而住……”
§328
328.
三百二十八。
‘‘Vassati devo…pe… tassaṃ viharāmi vītadoso…pe….
“天神安居……我以无嗔恨而住……”
§329
329.
三百二十九。
‘‘Vassati devo…pe… tassaṃ viharāmi vītamoho;
“天神安居……我以无愚痴而住;
Atha ce patthayasī pavassa devā’’ti. – imā pañca gāthā abhāsi;
后来天众还会对此表示怀疑……”这五句偈言已然宣说。
Tattha yathāsugītanti sugītānurūpaṃ, sundarassa attano meghagītassa anurūpamevāti attho. Valāhako hi yathā agajjanto kevalaṃ vassanto na sobhati, evaṃ satapaṭalasahassapaṭalena uṭṭhahitvā thanayanto gajjanto vijjullatā nicchārentopi avassanto na sobhati, tathābhūto pana hutvā vassanto sobhatīti vuttaṃ ‘‘vassati devo yathāsugīta’’nti. Tenāha – ‘‘abhitthanaya, pajjunna’’ , (cariyā. 3.89; jā. 1.1.75) ‘‘gajjitā ceva vassitā cā’’ti (a. ni. 4.101; pu. pa. 157) ca. Tassaṃ viharāmīti tassaṃ kuṭikāyaṃ ariyavihāragabbhena iriyāpathavihārena viharāmi. Vūpasantacittoti aggaphalasamādhinā sammadeva upasantamānaso.
其中“如同优美的歌声”之意,是指与优美的歌声相应,正如美人自己云彩歌的相称。就像季风雨季中下雨工人若只是纯粹下雨而不生风,便难以呈现美态;同样地,一百片叶子千片叶子升起、摇摇欲坠并下落,使得绿荫达至精光而流溢,即便是下雨状态,也不失其美。于是有说法称『天神降雨,犹如优美歌声』。因此说“防护,雨下来吧”,(取自《行为》3.89;《经集》1.1.75)“雷声响且雨下”(《增支部》4.101;《律藏》157)等。这里“我住在此”指的是在佛法僧寮舍中,借由圣贤的居处、步入路径的居住。所谓“心安定”,是指依正定禅的慧果,心实在清净安住。
Evaṃ therassa anekavāraṃ kataṃ uyyojanaṃ sirasā sampaṭicchanto valāhakadevaputto ninnañca thalañca pūrento mahāvassaṃ vassāpesi.
如此,这位长老多次进行准备,胸怀踌躇满志,像季风雨神子降临一样,滋润大地,充满地面,雨季来临。
Girimānandattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 吉利马难达长老偈注释完毕。
4. Sumanattheragāthāvaṇṇanā四、苏摩那长老偈注释
Yaṃ patthayānotiādikā āyasmato sumanattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito pañcanavute kappe buddhasuññe loke kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekaṃ paccekabuddhaṃ byādhitaṃ disvā harītakaṃ adāsi . So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe gahapatikule nibbattitvā sumanoti laddhanāmo sukhena vaḍḍhi. Tassa pana mātulo pabbajitvā arahā hutvā araññe viharanto sumane vayappatte taṃ pabbājetvā caritānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ adāsi. So tattha yogakammaṃ karonto cattāri jhānāni pañca ca abhiññāyo nibbattesi. Athassa thero vipassanāvidhiṃ ācikkhi. So ca nacireneva vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.44.60-71) –
这是尊者苏摩那长老等多位所作的颂歌。其缘起是什么呢?这也是往昔多位佛陀时代皆有的功德。每当在无佛之世,五百年后众生出不继法转变的时期,有一位独觉者在世,看见病苦,施以哈利塔果。因这功德,游走于天人和人间,生于释迦佛时代摩揭陀国富户之家,名为苏摩那,家境富足且生活安乐。其母在其年迈时出家,成阿拉汉,隐居森林。苏摩那托付母亲,布施利益并修行符合法门。修习禅定,证得四禅和五种神通,随后长老传授其内观的法门。不久便内观增长,确立阿拉汉地位。由此典故见于阿阇尼传记(《阿陀难陀传》2.44.60-71)。
‘‘Harītakaṃ āmalakaṃ, ambajambuvibhītakaṃ;
“哈利塔果、余甘果、菩提果;
Kolaṃ bhallātakaṃ billaṃ, sayameva harāmahaṃ.
凉果、婆罗萄果、蔓果,我皆一一采摘。”
‘‘Disvāna pabbhāragataṃ, jhāyiṃ jhānarataṃ muniṃ;
“见到晨光降临,一心禅修的尊者,沉浸于禅定之中;
Ābādhena āpīḷentaṃ, adutīyaṃ mahāmuniṃ.
即使身心受苦痛,也向伟大的圣者心怀恭敬。
‘‘Harītakaṃ gahetvāna, sayambhussa adāsahaṃ;
我持取哈梨托果献于自在者,
Khādamattamhi bhesajje, byādhi passambhi tāvade.
虽仅是药物,疾病却因此缓解直到此时。
‘‘Pahīnadaratho buddho, anumodamakāsi me;
觉者无贪无瞋之心,我对此表示赞许;
Bhesajjadāneniminā, byādhivūpasamena ca.
因布施药物而引起的疾病平息也由此成就。
‘‘Devabhūto manusso vā, jāto vā aññajātiyā;
无论为天人或是世间人,或为他族所生者,
Sabbattha sukhito hotu, mā ca te byādhimāgamā.
愿一切处皆得安乐,愿疾病不至于汝。
‘‘Idaṃ vatvāna sambuddho, sayambhū aparājito;
『如来』言此已,当自觉者,自在无敌者;
Nabhaṃ abbhuggamī dhīro, haṃsarājāva ambare.
心志坚忍如天空,犹如天鹅王在空中翔。
‘‘Yato harītakaṃ dinnaṃ, sayambhussa mahesino;
由于赐予青草者,具足大神如来自由者;
Imaṃ jātiṃ upādāya, byādhi me nupapajjatha.
以此生命为缘,愿疾病不再生于吾身。
‘‘Ayaṃ pacchimako mayhaṃ, carimo vattate bhavo;
此后之世为我今生,将至终结之际。
Tisso vijjā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
三学得真实,世尊教法何以成就?
‘‘Catunnavutito kappe, bhesajjamadadiṃ tadā;
『四十九劫之前,彼时曾服药治病;
Duggatiṃ nābhijānāmi, bhesajjassa idaṃ phalaṃ.
我不知恶道果报,此药果效何在。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼已被熄灭……如是……成就世尊教法』。
Arahatte pana patiṭṭhito ekadivasaṃ mātulattherassa upaṭṭhānaṃ agamāsi. Taṃ thero adhigamaṃ pucchi, taṃ byākaronto –
但阿拉汉已安住者,一日来至长老母亲侍奉。长老问其得果,详加说明——
§330
330.
三百三十。
‘‘Yaṃ patthayāno dhammesu, upajjhāyo anuggahi;
『护持修行法,要由上座比库来辅助看护;』
Amataṃ abhikaṅkhantaṃ, kataṃ kattabbakaṃ mayā.
『我以无生的法为所愿求,已为应当所为之事而作。』
§331
331.
『三百三十一。』
‘‘Anuppatto sacchikato, sayaṃ dhammo anītiho;
『未曾得见证,彼法尚未成熟;』
Visuddhañāṇo nikkaṅkho, byākaromi tavantike.
『希求清净智慧,谨向汝等说明。』
§332
332.
『三百三十二。』
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ;
『我知前生之事,天眼已得清明,』
Sadattho me anuppatto, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
『无疑我已圆满成就,毕竟成佛之正法已成就。』
§333
333.
三百三十三。
‘‘Appamattassa me sikkhā, sussutā tava sāsane;
『我谨守修学不懈怠,尔教法中闻法甚清;』
Sabbe me āsavā khīṇā, natthi dāni punabbhavo.
『我诸烦恼尽已灭,今无再生之可能。』
§334
334.
三百三十四。
‘‘Anusāsi maṃ ariyavatā, anukampi anuggahi;
『以此正法勉励我,慈悲、护持我者,』
Amogho tuyhamovādo, antevāsimhi sikkhito’’ti. –
『你之劝勉无虚,终身以此为修习。』
Imāhi pañcahi gāthāhi sīhanādaṃ nadanto aññaṃ byākāsi.
『以此五偈,声如狮吼,宣说他法。』
Tattha yaṃ patthayāno dhammesu, upajjhāyo anuggahi. Amataṃ abhikaṅkhantanti samathavipassanādīsu anavajjadhammesu yaṃ dhammaṃ mayhaṃ patthayanto ākaṅkhanto upajjhāyo amataṃ nibbānaṃ abhikaṅkhantaṃ maṃ ovādadānavasena anuggaṇhi. Kataṃ kattabbakaṃ mayāti tassa adhigamatthaṃ kattabbaṃ pariññādisoḷasavidhaṃ kiccaṃ kataṃ niṭṭhāpitaṃ mayā.
『于彼诸法所证,从师护持。愿无上涅槃,修止观善法,导师护我,劝我向无上涅槃。所作所为,广知十六法,已圆满成已。』
Tato eva anuppatto adhigato catubbidhopi maggadhammo sacchikato. Sayaṃ dhammo anītihoti sayaṃ attanāyeva nibbānadhammo phaladhammo ca anītiho asandiddho attapaccakkho kato, ‘‘itiha, iti kirā’’ti pavattiyā itihasaṅkhātaṃ saṃsayaṃ samucchindantoyeva ariyamaggo pavattati. Tenāha ‘‘visuddhañāṇo nikkaṅkho’’tiādi. Tattha visuddhañāṇoti sabbasaṃkilesavisuddhiyā visuddhañāṇo. Tavantiketi tava samīpe.
『于是成就所得,四圣道法亦证得。自觉法称实,自证涅槃果,常自见证,曰“如此如是”,以破存疑,即起圣道。谓之“净智无疑”等。净智者,即一切染污尽净之智。汝所近者也。』
Sadatthoti arahattaṃ. Sikkhāti adhisīlasikkhādayo. Sussutāti pariyattibāhusaccassa paṭivedhabāhusaccassa ca pāripūrivasena suṭṭhu sutā. Tava sāsaneti tava ovāde anusiṭṭhiyaṃ ṭhitassa.
『真义者,即阿拉汉果。修学者,即戒定学等。善闻者,即广传多语,圆满明了,听闻善法。汝此法教,劝勉守持。』
Ariyavatāti suvisuddhasīlādivatasamādānena. Antevāsimhi sikkhitoti tuyhaṃ samīpe ciṇṇabrahmacariyavāsatāya antevāsī sikkhitavā sikkhitaadhisīlādisikkho amhīti.
所谓具德者,是指以行为清净等善法当作资粮,并在行住坐卧之中受持学习的。在你附近,有习学持戒等学处,并在此修习戒律的修士,称为“在你近旁修习者”。
Sumanattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 苏摩那长老偈注释完毕。
5. Vaḍḍhattheragāthāvaṇṇanā五、瓦达长老偈注释
Sādhūhītiādikā āyasmato vaḍḍhattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto imasmiṃ buddhuppāde bhārukacchanagare gahapatikule nibbattitvā vaḍḍhoti laddhanāmo anupubbena vaḍḍhati. Athassa mātā saṃsāre sañjātasaṃvegā puttaṃ ñātīnaṃ niyyādetvā bhikkhunīnaṃ santike pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karontī arahattaṃ pāpuṇitvā aparena samayena puttampi viññutaṃ pattaṃ veḷudantattherassa santike pabbājesi. So pabbajito buddhavacanaṃ uggahetvā bahussuto dhammakathiko hutvā ganthadhuraṃ vahanto ekadivasaṃ ‘‘ekako santaruttarova mātaraṃ passissāmī’’ti bhikkhunupassayaṃ agamāsi. Taṃ disvā mātā ‘‘kasmā tvaṃ ekako santaruttarova idhāgato’’ti codesi. So mātarā codiyamāno ‘‘ayuttaṃ mayā kata’’nti uppannasaṃvego vihāraṃ gantvā divāṭṭhāne nisinno vipassitvā arahattaṃ patvā mātu ovādasampattipakāsanamukhena aññaṃ byākaronto –
以下是对长老具寿的赞叹偈。“何以成就?”这事也是古代诸佛所行。因缘成熟,功德增长,布施善行等殊胜资粮具足,故在此佛陀出生的娑罗伽竹村庄的贵族家庭里出世,故名为增长。渐次增长其名号。然后,其母因世间轮回痛苦难忍,认为儿子是家中亲属的负担,遂送其离家到比库尼众所中的沙门比库门下,行深入禅定的般若观察修行,获得阿拉汉果。时机成熟,儿子也觉醒,涅槃安乐,便在长老“白牙”处受具足戒出家。受具戒出家之人,承继佛陀教诲,精通经典,能广说法,持有律藏,肩负经书运送者,某日对母亲说:“我将独自一人上山去看望您。”母亲闻言,不解其意,见其一言不苟地叫他独自往山顶去,便问他缘由,他答母亲说:“是我自己发起的愿望。”生出强烈的悲悯心,归入隐居所日夜观照,得阿拉汉果,后以母亲告诫成就之因,启示他造福他人——
§335
335.
三百三十五。
‘‘Sādhū hi kira me mātā, patodaṃ upadaṃsayi;
“诚哉我的母亲,善哉您所教诲的法!
Yassāhaṃ vacanaṃ sutvā, anusiṭṭho janettiyā;
我因闻闻母亲之言,牢记于心,生生不息。
Āraddhavīriyo pahitatto, patto sambodhimuttamaṃ.
发奋精进,精勤用心,已得无上正觉的究竟境界。”
§336
336.
三百三十六。
‘‘Arahā dakkhiṇeyyomhi, tevijjo amataddaso;
『阿拉汉是南方圣者,三明通达,见得无死。』
Jetvā namucino senaṃ, viharāmi anāsavo.
『已胜过魔,破伏恶军,住于无染污。』
§337
337.
三百三十七。
‘‘Ajjhattañca bahiddhā ca, ye me vijjiṃsu āsavā;
『内外诸染,皆被我达见;』
Sabbe asesā ucchinnā, na ca uppajjare puna.
『悉皆断尽,不复生起。』
§338
338.
三百三十八。
‘‘Visāradā kho bhaginī, evamatthaṃ abhāsayi;
「维萨拉女比库尼啊,如是作如此说:
Apihā nūna mayipi, vanatho te na vijjati.
『甚至我自身,绝无遗留有狭窄残缺者。』
§339
339.
三百三十九。
‘‘Pariyantakataṃ dukkhaṃ, antimoyaṃ samussayo;
『终尽痛苦,究竟的集聚;
Jātimaraṇasaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti. – imā gāthā abhāsi;
生死轮回,现今已无再生。』 ——以上偈语如是说;
Tattha sādhū hi kira me mātā, patodaṃ upadaṃsayīti sādhu vata mātā mayhaṃ ovādasaṅkhātaṃ patodaṃ dasseti, tena me vīriyaṃ uttejentī uttamaṅge paññāsīse vijjhi. Yassāti yassā me mātuyā. Sambodhinti arahattaṃ. Ayañhettha yojanā – janettiyā me anusiṭṭho yassā anusāsanībhūtaṃ vacanaṃ sutvā ahaṃ āraddhavīriyo pahitatto viharanto uttamaṃ aggaphalaṃ sambodhiṃ arahattaṃ patto.
这里确实如我母亲善言所说,她告诫我应当争取努力,坚持正向修习。她以教诲之言提醒我,因而激励了我的精进,使我在最上乘的智慧之中增长觉知。所谓“以我的母亲”为名。她所指即是那已究竟觉悟的阿拉汉者。这个教诲之缘,确是一条坚定的法门,因我听闻并遵循了她所宣说的教义,便发起了精勤,专心自勉,得到了无上阿耨多罗三藐三菩提及阿拉汉果位。
Tato eva ārakattā kilesehi arahā puññakkhettatāya dakkhiṇeyyo dakkhiṇāraho amhi. Pubbenivāsañāṇādivijjāttayassa adhigatattā tevijjo nibbānassa sacchikatattā amataddaso namucino mārassa senaṃ kilesavāhiniṃ bodhipakkhiyasenāya jinitvā tassa jitattāyeva anāsavo sukhaṃ viharāmīti.
由此开始,我专注于断除烦恼、归依善法的地位,成为了最尊贵的南方阿拉汉。在前世宿命记忆、三明(知识)的完全获得、涅槃真理的现证、对无生法门的究竟观察、离散魔王及其众魔,征服携带烦恼的觉行军队,自身已胜利达成清净无染状态,以此胜利之躯,我安住于安乐境界。
Idāni ‘‘anāsavo’’ti vuttamatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘ajjhattañcā’’ ti gāthamāha. Tassattho – ajjhattaṃ ajjhattavatthukā ca bahiddhā bahiddhavatthukā ca āsavā ye mayhaṃ ariyamaggādhigamato pubbe vijjiṃsu upalabbhiṃsu, te sabbe anavasesā ucchinnā ariyamaggena samucchinnā pahīnā puna dāni kadācipi na ca uppajjeyyuṃ na uppajjissantiyevāti.
今按照所说“无染”的义理,为了使之更为明白,增加“内外皆无染”的偈语。对于这些根本存在于我圣道所成之前的烦恼(染),以及它们被发现、断除的事实,现今一律无余断除,于圣道中彻底断除并灭尽,将来永不复生亦无复发之可能。
Idāni mātu vacanaṃ aṅkusaṃ katvā attanā arahattassa adhigatattā mātaraṃ thomento ‘‘visāradā’’ti gāthamāha. Tattha visāradā khoti ekaṃsena vigatasārajjā. Evaṃ mātu attano ca arahattādhigamena satthu orasaputtabhāvaṃ ullapento mātaraṃ ‘‘bhaginī’’ti āha. Etamatthaṃ abhāsayīti etaṃ mama ovādabhūtaṃ atthaṃ abhaṇi. Evaṃ pana maṃ ovadantī na kevalaṃ visāradā eva, atha kho apihā nūna mayipi tava puttakepi apihā asanthavā maññe, kiṃ vā etena parikappanena? Vanatho te na vijjati avijjādiko vanatho tava santāne nattheva, yā maṃ bhavakkhaye niyojesīti adhippāyo.
现在以母亲的话为戒,自我以已得阿拉汉果位为根基,谦卑地规劝母亲为“圆通者”,偈语一则。所谓圆通者指彻底断尽所有污秽妄想者。母亲听闻儿子已得阿拉汉果位,喜悦赞叹讴歌,于是称其为“姐妹”。此意旨在表明,这是我对母亲的劝勉义理。然而母亲对我并非仅止于称我圆通,而对我的子孙也必定有所斥责,恐怕因我如此严苛,您的儿孙将无所依赖,不觉落于无明及诸恶趣,由此令我堪忧或恐惧。
Idāni ‘‘tayā niyojitākāreneva mayā paṭipanna’’nti dassento ‘‘pariyantakata’’nti osānagāthamāha, tassattho suviññeyyova.
现在说“由她所指定的缘故是我所行”,又称“饰演终结者”的偈语,代表此意非常明白。
Vaḍḍhattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 瓦达长老偈注释完毕。
6. Nadīkassapattheragāthāvaṇṇanā六、那提咖萨巴长老偈注释
Atthāyavata metiādikā āyasmato nadīkassapattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānaso attanā ropitassa ambarukkhassa paṭhamuppannaṃ manosilāvaṇṇaṃ ekaṃ ambaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe brāhmaṇakule uruvelakassapassa bhātā hutvā nibbatto. Vayappatto nissaraṇajjhāsayatāya gharāvāsaṃ anicchanto tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā tīhi tāpasasatehi saddhiṃ nerañjarāya nadiyā tīre assamaṃ māpetvā viharati. Nadītīre vasanato hissa kassapagottatāya ca nadīkassapoti samaññā ahosi. Tassa bhagavā saparisassa ehibhikkhubhāvena upasampadaṃ adāsi. Taṃ sabbaṃ khandhake (mahāva. 36-39) āgatameva. So bhagavato ādittapariyāyadesanāya (mahāva. 54; saṃ. ni. 4.28) arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.44.81-87) –
这首具有教义意义的偈语为尊敬的长老水迦伽萨巴所作。其由来如何?这乃是过去佛陀时代所具备的典范行事与法教。那时善行者奉承功德,用课花之法,尊敬佛陀迦叶世尊,于世尊在家中安住清净时,长住一天,视佛为师,喜悦于自己栽种的金刚般坚心树上,献上一颗树上首果。凭借此善业,他生在人神之间轮回,在今此佛世,生于刹那有妙名的婆罗门家族中,为乌瑟钵迦萨巴之弟,生已终老,怀舍脱漏欲,厌弃安乐生活,出家修苦行。与三百苦行弟子同住于水迦河岸,水迦河畔之名即因而得名。因其族姓与河名,世人称他为水迦萨巴。世尊于此时为此比库授特萨。此事详细记载于律藏篇章(大毗婆沙第36至39章)。他坚固于世尊所说的煽动涅槃之教法(大毗婆沙第54章;散细尼第4章28节)。在传记中记载有此缘起(阿跋多罗比库传2章44节81至87行)。
‘‘Padumuttarabuddhassa, lokajeṭṭhassa tādino;
“莲花生世尊者,世界至尊;
Piṇḍāya vicarantassa, dhārato uttamaṃ yasaṃ.
以施粥行持,承受最上荣光。
‘‘Aggaphalaṃ gahetvāna, vippasannena cetasā;
承载火果,心意清明;
Dakkhiṇeyyassa vīrassa, adāsiṃ satthuno ahaṃ.
向南方英勇者,我给予了世尊。
‘‘Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha;
因此业力,众生之尊,世上人中王者;
Pattomhi acalaṃ ṭhānaṃ, hitvā jayaparājayaṃ.
我已获得坚固不动之位,超越胜败。
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
『百千劫前,我曾布施,此等布施时节,』
Duggatiṃ nābhijānāmi, aggadānassidaṃ phalaṃ.
『我未曾堕恶道,犹如火焰消灭此果报。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我熄灭……如是……此乃佛陀教法所成。』
Arahatte pana patiṭṭhito aparabhāge attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā diṭṭhisamugghātakittanamukhena aññaṃ byākaronto –
但阿拉汉已立其身,观照自身修行于后半生,怀着破坏见解者的心态,反复论破他人。
§340
340.
三百四十。
‘‘Atthāya vata me buddho, nadiṃ nerañjaraṃ agā;
『实为我用,佛陀乘船,渡河过河而去;』
Yassāhaṃ dhammaṃ sutvāna, micchādiṭṭhiṃ vivajjayiṃ.
我闻此法后,即断除邪见。
§341
341.
三百四十一。
‘‘Yajiṃ uccāvace yaññe, aggihuttaṃ juhiṃ ahaṃ;
『我曾在高声显扬的火祭中,点燃祭火,供养于此;
Esā suddhīti maññanto, andhabhūto puthujjano.
然而那些认为这为净者,实为无明盲者,是外道凡夫。』
§342
342.
三百四十二。
‘‘Diṭṭhigahanapakkhando, parāmāsena mohito;
『怀有执见之网,被毁谤所迷惑;』
Asuddhiṃ maññisaṃ suddhiṃ, andhabhūto aviddasu.
『不净』者,谓不纯洁;以为纯净者为错见,犹如身处黑暗,目不识物也。
§343
343.
三百四十三。
‘‘Micchādiṭṭhi pahīnā me, bhavā sabbe vidālitā;
『邪见』已被我摒弃,诸有皆为我所断除;
Juhāmi dakkhiṇeyyaggiṃ, namassāmi tathāgataṃ.
我顶礼正自觉者,如圣人之所当敬礼。
§344
344.
三百四十四。
‘‘Mohā sabbe pahīnā me, bhavataṇhā padālitā;
『愚痴』诸有皆为我灭除,生死贪欲悉已摧毁;
Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti. –
『轮回生死已断,今无再生』者,谓生死轮回已然断尽,今后不复有再生。
Imā pañca gāthā abhāsi.
此乃五偈所说。
Tattha atthāya vata meti mayhaṃ atthāya vata hitāya vata. Buddhoti sabbaññubuddho. Nadiṃ nerañjaraṃ agāti nerañjarāsaṅkhātaṃ nadiṃ agañchi, tassā nadiyā tīre ca mama bhātu uruvelakassapassa assamaṃ upagatoti adhippāyo.
其中义理为:确然为我所知、为我有益、为我利益者。所谓世尊者,即一切了知者。如河流到达河口,称名为河口河流;河流尚未到达河口,即非河口河流。因河流临近乌鲁维罗迦萨巴长者之岸,所以称之为乌鲁维罗迦萨巴的河。这是权说。
Idāni yathāvuttamatthaṃ vivarituṃ ‘‘yassāha’’ntiādi vuttaṃ. Yassāti yassa buddhassa bhagavato. Dhammaṃ sutvānāti catusaccapaṭisaṃyuttaṃ dhammaṃ sutvā, sotadvārānusārena upalabhitvā. Micchādiṭṭhiṃ vivajjayinti ‘‘yaññādīhi suddhi hotī’’tiādinayappavattaṃ viparītadassanaṃ pajahiṃ.
今当依前述意义,去详细阐释“世尊”字义。如“世尊”者,即“彼世尊佛陀”。所谓听闻法者,是指听闻四圣谛相应之法,依据耳根亲证了得。彼由断除邪见,如“何等供养令清净”等语,废弃是非颠倒之见,以此断除邪见。
Micchādiṭṭhiṃ vivajjayinti vuttamevatthaṃ vitthāretvā dassetuṃ ‘‘yaji’’ntiādimāha. Tattha yajiṃ uccāvace yaññeti pākaṭayaññe somayāgavājapeyyādike nānāvidhe yaññe yajiṃ. Aggihuttaṃ juhiṃ ahanti tesaṃ yaññānaṃ yajanavasena āhutiṃ paggaṇhanto aggiṃ paricariṃ. Esā suddhīti maññantoti esā yaññakiriyā aggipāricariyā suddhihetubhāvato suddhi ‘‘evaṃ me saṃsārasuddhi hotī’’ti maññamāno. Andhabhūto puthujjanoti paññācakkhuvekallena avijjandhatāya andhabhūto puthujjano hutvā vanagahanapabbatagahanādīni viya duratikkamanaṭṭhena diṭṭhiyeva gahanaṃ diṭṭhigahanaṃ , taṃ pakkhando anupaviṭṭhoti diṭṭhigahanapakkhando. Parāmāsenāti dhammasabhāvaṃ atikkamitvā ‘‘idameva sacca’’nti parāmasanato parāmāsasaṅkhātena micchābhinivesena. Mohitoti mūḷhabhāvaṃ pāpito. Asuddhiṃ maññisaṃ suddhinti asuddhiṃ maggaṃ ‘‘suddhiṃ magga’’nti maññisaṃ maññiṃ. Tattha kāraṇamāha ‘‘andhabhūto aviddasū’’ti. Yasmā avijjāya andhabhūto, tato eva dhammādhammaṃ yuttāyuttañca avidvā, tasmā tathā maññinti attho.
谓断除邪见者,如所说义理,详加阐述以显其义:“以供养”等语。此处“供养”言辞明显指向各种祭祀仪式,如索玛祭、阿伽瓦祭、巴耶祭等多种祭典。祭火者,谓奉祭时承受供物之火,侍奉火焰。认为此供养是清净的,乃因以这祭火侍奉之故生清净之见,认为“我的轮回如是清净”。此人乃无明蒙昧之凡夫,因无明故视世界如茂密森林、山谷、河流,非但难以远越,实则是对见地之极深内蕴,即见地极深的一种拒斥与闭塞。所谓“别嫌”,是指超越法之本质,执为“此乃真实”,以此别嫌,就是因邪执而执迷错误。所谓“愚痴”,是根本之恶,谓对本质无明,假想清净,为“清净的道”,对此皆属误解。谓“缘由”为“无明蒙昧”;因无明的缘故,不明法与非法,故生如此错误想法,这就是其意义。
Micchādiṭṭhi pahīnā meti evaṃbhūtassa pana satthu sammukhā catusaccagabbhaṃ dhammakathaṃ sutvā yoniso paṭipajjantassa ariyamaggasammādiṭṭhiyā sabbāpi micchādiṭṭhi samucchedappahānavasena mayhaṃ pahīnā. Bhavāti kāmabhavādayo sabbepi bhavā ariyamaggasatthena vidālitā viddhaṃsitā. Juhāmi dakkhiṇeyyagginti āhavanīyādike aggī chaḍḍetvā sadevakassa lokassa aggadakkhiṇeyyatāya sabbassa ca pāpassa dahanato dakkhiṇeyyaggiṃ sammāsambuddhaṃ juhāmi paricarāmi. Tayidaṃ mayhaṃ dakkhiṇeyyaggiparicaraṇaṃ dadhinavanītamathitasappiādinirapekkhaṃ satthu namassanamevāti āha ‘‘namassāmi tathāgata’’nti. Atha vā juhāmi dakkhiṇeyyagginti dāyakānaṃ dakkhiṇāya mahapphalabhāvakaraṇena pāpassa ca dahanena dakkhiṇeyyaggibhūtaṃ attānaṃ juhāmi paricarāmi tathā katvā paricarāmi, tathā katvā pariharāmi. Pubbe aggidevaṃ namassāmi, idāni pana namassāmi tathāgatanti.
邪见既已除灭,如是人面见正法流通之圣谛种子,听闻正法时,善于明智地依教修行,因而以正确圣谛见断尽一切邪见。轮回生有等一切有类皆被圣者所斥除、净使、覆没。我供养南方圣火及请请火,断却魔界众生供养火焰,献诸世间善火,亦断诸诸恶火,恭敬供养正觉圣者。我奉行此南方圣火供养,心无贪染、不掺杂、不分别,只为礼敬圣者,言称“敬礼如来”。或者我又供养此南方圣火,作礼施时以利果丰厚、具善根功德之供养,断除恶火,遂供养、奉行、护持。昔日我亦如是供养圣火,今时亦如是礼敬如来。
Mohā sabbe pahīnā meti dukkhe aññāṇādibhedā sabbe mohā mayhaṃ pahīnā samucchinnā, tato eva ‘‘bhavataṇhā padālitā. Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti tīsu padesu me-saddo ānetvā yojetabbo.
愚痴皆已远离,如苦之所起般断别无明等,皆愚痴皆由我所远离,已然断绝。故有云:『生死渴望已被摧毁,生死轮回已断绝,今不复有再生。』此三处中,须依我言统摄整合。
Nadīkassapattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 那提咖萨巴长老偈注释终了。
7. Gayākassapattheragāthāvaṇṇanā七、伽耶咖萨巴长老偈注释
Pātomajjhanhikantiādikā āyasmato gayākassapattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto ito ekatiṃse kappe sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto nissaraṇajjhāsayatāya gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā araññāyatane assamaṃ kāretvā vanamūlaphalāhāro vasati. Tena ca samayena bhagavā eko adutiyo tassa assamasamīpena gacchati. So bhagavantaṃ disvā pasannamānaso upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ ṭhito velaṃ oloketvā manoharāni kolaphalāni satthu upanesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto nissaraṇajjhāsayatāya gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā dvīhi tāpasasatehi saddhiṃ gayāyaṃ viharati. Gayāyaṃ vasanato hissa kassapagottatāya ca gayākassapoti samaññā ahosi. So bhagavatā saddhiṃ parisāya ehibhikkhūpasampadaṃ datvā ādittapariyāyadesanāya (mahāva. 54) ovadiyamāno arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.45.8-14) –
《烦恼中间论》等偈,出自尊长咖耶咖萨巴长老。起因为何?此论也承接前佛所说,论述在生死中断根除之善法,至于本佛出世之时代,成就功德,由于满足善业,三十三劫之前,出生于贵族家,证得明白了达离、离苦之智慧,舍宅弃家,出家修苦行,住于林野之处,断绝习气,以林木果实为食。时王寂静世尊,独自来到该苦行者所处之地,见佛欢喜心中清净,礼敬默然而立,观赏其美好果实,进献于师。此苦行者因善业感得天人及人间流转,乃至于本佛出世于婆罗门世家,终年寂灭,了悟出离之道,舍弃世俗居所,出家苦行,住于二百苦行者共处之苦行林野。居于迦耶,因承袭咖萨巴族名,称为迦耶咖萨巴。与佛及众比库一起,传授比库戒律,警劝以火聚苦行之教法,以成阿拉汉果。于《阿陀那经注》中说:
‘‘Ajinena nivatthohaṃ, vākacīradharo tadā;
『昔日我居于山洞,口含长剑,
Khāriyā pūrayitvānaṃ, kolaṃhāsiṃ mamassamaṃ.
用剑护持,守护我道。』
‘‘Tamhi kāle sikhī buddho, eko adutiyo ahu;
『当时有位高僧佛陀,乃寂静世尊,
Mamassamaṃ upagacchi, jānanto sabbakālikaṃ.
他亲近我,知悉我常常。』
‘‘Sakaṃ cittaṃ pasādetvā, vanditvāna ca subbataṃ;
『我以安住专心,恭敬礼拜,行善美事;』
Ubho hatthehi paggayha, kolaṃ buddhassadāsahaṃ.
『双手合十,供养佛陀之衣。』
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalamadadiṃ tadā;
『三十一劫之前,曾经获得此功德果报;』
Duggatiṃ nābhijānāmi, koladānassidaṃ phalaṃ.
『我不知何因,未堕恶趣,即此布施衣裳之功德。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被熄灭,我所行者,是如来教法。』
Arahatte pana patiṭṭhito attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā pāpapavāhanakittanamukhena aññaṃ byākaronto –
然已于阿拉汉位安住,反观自身修行,揣摩自己恶行消除之状,因而以劝诫之语责备他人──
§345
345.
三百四十五。
‘‘Pāto majjhanhikaṃ sāyaṃ, tikkhattuṃ divasassahaṃ;
『我每日午后黄昏时分,
Otariṃ udakaṃ sohaṃ, gayāya gayaphagguyā.
饮用珍贵甘露般的优质水,来自迦耶乡的迦耶河。』
§346
346.
三百四十六。
‘‘Yaṃ mayā pakataṃ pāpaṃ, pubbe aññāsu jātisu;
『我今在此斥弃往昔诸多生世所造恶业,
Taṃ dānīdha pavāhemi, evaṃdiṭṭhi pure ahuṃ.
现今于此行布施,我于昔日怀持如此正见。』
§347
347.
三百四十七。
‘‘Sutvā subhāsitaṃ vācaṃ, dhammatthasahitaṃ padaṃ;
闻闻悦耳善说之语,含摄正法意旨之辞;
Tathaṃ yāthāvakaṃ atthaṃ, yoniso paccavekkhisaṃ.
如实且恰当地深入思维,善于慎重观察其义。
§348
348.
三百四十八。
‘‘Ninhātasabbapāpomhi, nimmalo payato suci;
所有恶业已尽断,身心洁净如清泉;
Suddho suddhassa dāyādo, putto buddhassa oraso.
清净者乃清净之继承者,是佛之子孙。
§349
349.
‘‘Ogayhaṭṭhaṅgikaṃ sotaṃ, sabbapāpaṃ pavāhayiṃ;
『应断恶行的八支圣道,如同洪流般消灭一切诸恶;
Tisso vijjā ajjhagamiṃ, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
三种智慧已经成就,佛陀的教法因此圆满。』
Imā pañca gāthā abhāsi.
此五偈如是说。
Tattha paṭhamagāthāya tāva ayaṃ saṅkhepattho – pāto sūriyuggamanavelāyaṃ, majjhanhikaṃ majjhanhavelāyaṃ, sāyaṃ sāyanhavelāyanti divasassa tikkhattuṃ tayo vāre ahaṃ udakaṃ otariṃ ogāhiṃ. Otaranto ca sohaṃ na yattha katthaci yadā vā tadā vā otariṃ, atha kho gayāya mahājanassa ‘‘pāpapavāhana’’nti abhisammate gayātitthe, gayaphagguyā gayāphaggunāmake phaggunīmāsassa uttaraphaggunīnakkhatte anusaṃvaccharaṃ udakorohanamanuyutto ahosinti.
其中第一偈的略解是:此处指傍晚时分,即日落的时刻;正午,是中午之时;傍晚,是日暮时分,这三者构成一天的三段时光,我在此时节取水并往下洒水。洒水时我所洒并非无定之地,而是在迦耶大城,俗称为『恶业净除』,位于迦耶城边陲,名为迦耶边郡,该地属边郡月的北边星宿管辖,适合洒水消除恶业,并与水流的净化作用相合。
Idāni tadā yenādhippāyena udakorohanamanuyuttaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ mayā’’ti gāthamāha. Tassattho – ‘‘yaṃ mayā pubbe ito aññāsu jātīsu pāpakammaṃ upacitaṃ. Taṃ idāni idha gayātitthe imissā ca gayāphagguyā iminā udakorohanena pavāhemi apanemi vikkhālemī’’ti. Pure satthu sāsanupagamanato pubbe evaṃdiṭṭhi evarūpaviparītadassano ahuṃ ahosiṃ.
现在,我愿说明当时因何以此方法洒水。我曾说:『这法门乃我先前诸生中所作恶业净除之术。如今,我在此迦耶城边及其边郡,以此净除恶业的流水施行清洗、消灭、绝除一切恶。)此前,由于佛陀教法传来之因缘,我以前曾有此见解,但后来得以正见,修正为相反的认识。
Dhammatthasahitaṃ padanti vibhattialopena niddeso. Dhammena ca atthena ca sahitakoṭṭhāsaṃ, ādito majjhato pariyosānato ca dhammūpasaṃhitaṃ atthūpasaṃhitaṃ suṭṭhu ekantena niyyānikaṃ katvā bhāsitaṃ vācaṃ sammāsambuddhavacanaṃ sutvā tena pakāsitaṃ paramatthabhāvena tacchabhāvato tathaṃ yathārahaṃ pavattinivattiupāyabhāve byabhicārābhāvato yāthāvakaṃ dukkhādiatthaṃ yoniso upāyena pariññeyyādibhāvena paccavekkhisaṃ ‘‘dukkhaṃ pariññeyyaṃ, samudayo pahātabbo, nirodho sacchikātabbo , maggo bhāvetabbo’’ti patiavekkhiṃ, ñāṇacakkhunā passiṃ paṭivijjhinti attho.
对法义相应的语句,有时因分解而省略了说明。因语句与法义相结合,起始、中间、终结处均具足,围绕法义,顺序周详,表达完整且单一,所说语句乃正觉言教,朗朗上口。如此以真实义理为光明,合乎真如,依教法顺流,动静适度,无失正途,应以正智审察诸苦等义,理应如此正断分析。
Ninhātasabbapāpomhīti evaṃ paṭividdhasaccattā eva ariyamaggajalena vikkhālitasabbapāpo amhi. Tato eva rāgamalādīnaṃ abhāvena nimmalattā nimmalo. Tato eva parisuddhakāyasamācāratāya parisuddhavacīsamācāratāya parisuddhamanosamācāratāya payato sucisuddho. Savāsanasabbakilesamalavisuddhiyā suddhassa buddhassa bhagavato lokuttaradhammadāyassa ādiyanato dāyādo. Tasseva desanāñāṇasamuṭṭhānaurovāyāmajanitābhijātitāya oraso putto amhīti yojanā.
『净除一切恶因』,此谓依真实得证之理,乃以圣道之淡除诸恶根。同理,由于无贪等污染显现,因而成净,无染之清净。随之身体行为清净,语辞行为清净,心意行为清净,清净无垢。出于清净无垢,离一切污秽,故为净佛及出世间法之施主。由此教法智慧显现,勤修不息,具有父亲之情义与子之亲爱,从此而生成联结。
Punapi attano paramatthato nhātakabhāvameva vibhāvetuṃ ‘‘ogayhā’’ti osānagāthamāha. Tattha ogayhāti ogāhetvā anupavisitvā. Aṭṭhaṅgikaṃ sotanti sammādiṭṭhiādīhi aṭṭhaṅgasamodhānabhūtaṃ maggasotaṃ. Sabbapāpaṃ pavāhayinti anavasesaṃ pāpamalaṃ pakkhālesiṃ, ariyamaggajalapavāhanena paramatthanhātako ahosiṃ. Tato eva tisso vijjā ajjhagamiṃ, kataṃ buddhassa sāsananti vuttatthameva.
又为分别自心究竟皈净之相,诵曰‘应净除’。此‘应净除’谓除去而不着;八支道如听闻,正见等八支汇成之道流。能无余尽地净除一切恶垢、恶污及垢染,唯依圣道浸润净除,从本真理灭除根本污染。随后三明慧渐现,成佛所说教法之真义。
Gayākassapattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 伽耶咖萨巴长老偈注释终了。
8. Vakkalittheragāthāvaṇṇanā八、瓦咖利长老偈注释
Vātarogābhinītotiādikā āyasmato vakkalittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthu santikaṃ gacchantehi upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gantvā parisapariyante ṭhito dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ saddhādhimuttānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānaṃ patthento sattāhaṃ mahādānaṃ datvā paṇidhānaṃ akāsi. Satthā tassa anantarāyataṃ disvā byākari.
对此风疾等诸病,乃长老瓦卡利所作偈颂。其缘起如何?此亦昔代佛陀所行之义务,有福德加持。彼时,彼时彼地,当迦毗罗卫城汉莎村里,产于名家,已得觉悟,随同具足信心之弟子弟子,常赴佛所居,听法环行,秉持正法,于一处确立地位。长老亦往依处守护七日。馈赠大施,发愿如是。佛即现其影像,当面宣说。
Sopi yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ satthu kāle sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbatti, vakkalītissa nāmaṃ akaṃsu. So vuddhippatto tayo vede uggaṇhitvā brāhmaṇasippesu nipphattiṃ gato satthāraṃ disvā rūpakāyassa sampattidassanena atitto satthārā saddhiṃyeva vicarati. ‘‘Agāramajjhe vasanto niccakālaṃ satthāraṃ daṭṭhuṃ na labhissāmī’’ti satthu santike pabbajitvā ṭhapetvā bhojanavelaṃ sarīrakiccakālañca sesakāle yattha ṭhitena sakkā dasabalaṃ passituṃ, tattha ṭhito aññaṃ kiccaṃ pahāya bhagavantaṃ olokentova viharati. Satthā tassa ñāṇaparipākaṃ āgamento bahukālaṃ tasmiṃ rūpadassaneneva vicarante kiñci avatvā punekadivasaṃ ‘‘kiṃ te, vakkali, iminā pūtikāyena diṭṭhena? Yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passati. Yo maṃ passati, so dhammaṃ passati. Dhammañhi, vakkali, passanto maṃ passati, maṃ passanto dhammaṃ passatī’’ti (saṃ. ni. 3.87) āha.
此长老终身作善,周转于天人与人间,彼时我们所尊师佛陀在沙瓦提城婆罗门家出世,号为瓦卡利。彼成就三慧,超脱婆罗门世间,闻得佛陀,为彼显现身体之迹象,来与如来同行。彼念“住于居所,常见佛陀,今不能得见”,于是前往出家,安顿后食,以治身体劳作之余留时。彼处可见十力,乃彼等席。彼在其处,弃其他事,专游观佛陀。佛陀以智慧成熟,以此连绵不断的显现身体之相,与彼同在。曾言:“瓦卡利,汝见此具身影像,为何心存?能见法者,亦见我;能见我者,亦见法;法中见我者,见我者亦见法。”(相应部经3.87)
Satthari evaṃ vadantepi thero satthu dassanaṃ pahāya aññattha gantuṃ na sakkoti. Tato satthā ‘‘nāyaṃ bhikkhu saṃvegaṃ alabhitvā bujjhissatī’’ti vassūpanāyikadivase ‘‘apehi, vakkalī’’ti theraṃ paṇāmesi. So satthārā paṇāmito sammukhe ṭhātuṃ asakkonto ‘‘kiṃ mayhaṃ jīvitena, yohaṃ satthāraṃ daṭṭhuṃ na labhāmī’’ti gijjhakūṭapabbate papātaṭṭhānaṃ abhiruhi. Satthā tassa taṃ pavattiṃ ñatvā ‘‘ayaṃ bhikkhu mama santikā assāsaṃ alabhanto maggaphalānaṃ upanissayaṃ nāseyyā’’ti attānaṃ dassetuṃ obhāsaṃ vissajjento –
虽然师长如此言诲,长老未舍佛示现而求他处去。佛言:“此比库未得急迫体悟,不会觉悟。”于僧集日,佛告瓦卡利杖携长老,长老因难立于佛前,乃言:“我生无益,既不得见师。”遂往吉加库山,亲近山顶处。一洞穴中登临。佛知其此举,谓:“此比库未亲近我,未得道果根本依止,今当示现于自身,放弃自我显现。」
‘‘Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno buddhasāsane;
“乐趣多的比库,欢喜于佛陀的教法;
Adhigacche padaṃ santaṃ, saṅkhārūpasamaṃ sukha’’nti. (dha. pa. 381) –
他已到达安乐的境地,诸造作已如实止息,安稳快乐。”(《法句经》第381偈)——
Gāthaṃ vatvā ‘‘ehi, vakkalī’’ti hatthaṃ pasāresi. Thero ‘‘dasabalo me diṭṭho, ‘ehī’ti avhānampi laddha’’nti balavapītisomanassaṃ uppādetvā ‘‘kuto āgacchāmī’’ti attano gamanabhāvaṃ ajānitvā satthu sammukhe ākāse pakkhandanto paṭhamapādena pabbate ṭhitoyeva satthārā vuttagāthaṃ āvajjento ākāseyeva pītiṃ vikkhambhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇīti aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ (a. ni. aṭṭha. 1.1.208) dhammapadavaṇṇanāyañca (dha. pa. aṭṭha. 2.381) āgataṃ.
述说偈语后,叫喊说:“来吧,瓦卡里!”伸出手来。长老说:“我已见十倍力量,‘来吧’的呼唤也获得了。”他激起了力量与欢喜,内心欢悦,未觉察自己将要离去的情形。在佛陀面前,他在空中飞翔,首先用足立于山上,口中因应佛陀所说的偈语而加以歌颂;空中散布欢喜,与正知的明辨共同获得阿拉汉果证。这是阿含律藏增支部及《法句经注疏》所载。
Idha pana evaṃ vadanti – ‘‘kiṃ te, vakkalī’’tiādinā satthārā ovadito gijjhakūṭe viharanto vipassanaṃ paṭṭhapesi, tassa saddhāya balavabhāvato eva vipassanā vīthiṃ na otarati, bhagavā taṃ ñatvā kammaṭṭhānaṃ sodhetvā adāsi. Puna vipassanaṃ matthakaṃ pāpetuṃ nāsakkhiyeva, athassa āhāravekallena vātābādho uppajji, taṃ vātābādhena pīḷiyamānaṃ ñatvā bhagavā tattha gantvā pucchanto –
此处有说:佛陀曾教诲名为瓦卡里的比库,他入坐于吉吉迦佛陀峰静修观照。因其信心强盛,难以放下观照的道途。佛陀发现此情,便纠正其修习的对象。之后,当他尝试忘却观照以外的念头时,突遭风寒病痛折磨。佛陀知其被苦恼所侵袭,往询问说:
§350
350.
(此处为编号350)
‘‘Vātarogābhinīto tvaṃ, viharaṃ kānane vane;
“你被风病纠缠,住在森林之中;
Paviddhagocare lūkhe, kathaṃ bhikkhu karissasī’’ti. –
问曰:『在野外荒僻之所,比库当如何自处?』
Āha. Taṃ sutvā thero –
世尊听闻此言,长老答曰——
§351
351.
‘‘Pītisukhena vipulena, pharamāno samussayaṃ;
『欢喜安乐充满心中,疑虑全无;
Lūkhampi abhisambhonto, viharissāmi kānane.
即便身处荒僻之地,我亦自在安住于林中。
§352
352.
‘‘Bhāvento satipaṭṭhāne, indriyāni balāni ca;
『正行念处者』,谓身根等诸根为精进的力量。
Bojjhaṅgāni ca bhāvento, viharissāmi kānane.
亦谓觉支具足者,常护持于林中修行。
§353
353.
第三十五节。
‘‘Āraddhavīriye pahitatte, niccaṃ daḷhaparakkame;
『勤精进已具足者』,谓专意精勤,坚固勇猛。
Samagge sahite disvā, viharissāmi kānane.
见诸善法同住相应,亦当常护持于林中修行。
§354
354.
第三十六节。
‘‘Anussaranto sambuddhaṃ, aggaṃ dantaṃ samāhitaṃ;
回忆正觉者,乃至于上首、已降伏、具定持者;
Atandito rattindivaṃ, viharissāmi kānane’’ti. –
我将不倦地昼夜于森林中行住。”
Catasso gāthā abhāsi.
共有四句偈颂诵说。
Tattha vātarogābhinītoti vātābādhena aseribhāvaṃ upanīto, vātabyādhinā abhibhūto. Tvanti theraṃ ālapati. Viharanti tena iriyāpathavihārena viharanto. Kānane vaneti kānanabhūte vane, mahāaraññeti attho. Paviddhagocareti vissaṭṭhagocare dullabhapaccaye. Vātarogassa sappāyānaṃ sappiādibhesajjānaṃ abhāvena pharusabhūmibhāgatāya ca lūkhe lūkhaṭṭhāne. Kathaṃ bhikkhu karissasīti bhikkhu tvaṃ kathaṃ viharissasīti bhagavā pucchi.
这里“风病为患”意指因风疾所致身体失调,风病侵袭。尊长如此说:他们因行地所行而居住。所谓森林即森林之地,亦称大林。清净无杂处即为难至之境。风病严重时,缺乏止痛良药且地面粗糙不平。在此等环境下,沙门将如何自处?世尊亦曾问:“比库啊,你将如何修行?”
Taṃ sutvā thero nirāmisapītisomanassādinā attano sukhavihāraṃ pakāsento ‘‘pītisukhenā’’tiādimāha. Tattha pītisukhenāti ubbegalakkhaṇāya pharaṇalakkhaṇāya ca pītiyā taṃsampayuttasukhena ca. Tenāha ‘‘vipulenā’’ti uḷārenāti attho. Pharamāno samussayanti yathāvuttapītisukhasamuṭṭhitehi paṇītehi rūpehi sakalaṃ kāyaṃ pharāpento nirantaraṃ phuṭaṃ karonto. Lūkhampi abhisambhontoti araññāvāsajanitaṃ sallekhavuttihetukaṃ dussahampi paccayalūkhaṃ abhibhavanto adhivāsento. Viharissāmi kānaneti jhānasukhena vipassanāsukhena ca araññāyatane viharissāmīti attho. Tenāha – ‘‘sukhañca kāyena paṭisaṃvedesi’’nti (pārā. 11).
闻此语后,尊长现于喜悦安乐,显明自身安乐之所。所谓喜乐安乐,具备狂喜与强烈愉悦之特征,且伴随安适之喜乐。故称“广满”,意即扩展而溢满。狂喜者进入禅定,能如法涌现各类喜乐,使身心充满、恒常震颤。粗重之地亦生起依止于森林生活之病难,难忍之处因而生苦痛。尊长意谓:“我将安住于森林,即于禅悦与智慧之乐中安住。”又说:“身亦得安乐感受。”(拔罗经第十一品)
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;
“无论何处正念现起,蕴聚之生起与灭除,……」
Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti ca. (dha. pa. 374);
获得喜悦欢喜,此即不死之法,明了此义。
Bhāvento satipaṭṭhāneti maggapariyāpanne kāyānupassanādike cattāro satipaṭṭhāne uppādento vaḍḍhento ca. Indriyānīti maggapariyāpannāni eva saddhādīni pañcindriyāni. Balānīti tathā saddhādīni pañca balāni. Bojjhaṅgānīti tathā satisambojjhaṅgādīni satta bojjhaṅgāni. Ca-saddena sammappadhānaiddhipādamaggaṅgāni saṅgaṇhāti. Tadavinābhāvato hi taggahaṇeneva tesaṃ gahaṇaṃ hoti. Viharissāmīti yathāvutte bodhipakkhiyadhamme bhāvento maggasukhena tadadhigamasiddhena phalasukhena nibbānasukhena ca viharissāmi.
谓正念根植而生,即在道尽之时,起于身观等四念处。四念处生起增长。所谓六根,乃道已尽之信等五根。五力亦如是,为信等五力。觉支者,即正念觉支等七觉支。合称四正勤即四正精进道之品。若无此,则执持不得成。云将住于此,是言将修持菩提分法中的正勤,以由无上道乐获至道果乐及涅槃乐。
Āraddhavīriyeti catubbidhasammappadhānavasena paggahitavīriye. Pahitatteti nibbānaṃ patipesitacitte. Niccaṃ daḷhaparakkameti sabbakālaṃ asithilavīriye. Avivādavasena kāyasāmaggidānavasena ca samagge. Diṭṭhisīlasāmaññena sahite sabrahmacārī disvā. Etena kalyāṇamittasampattiṃ dasseti.
所谓发起精进,为如四正勤所摄持精进。精进者,心意专注于修灭度涅槃。恒常锐利,常不断失其精进。无争执,身心和合相应。与正见戒律及共修持斋戒道合,因而显现善知识交接之果。
Anussaranto sambuddhanti sammā sāmaṃ sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddhaṃ sabbasattuttamatāya, aggaṃ uttamena damathena dantaṃ, anuttarasamādhinā samāhitaṃ atandito analaso hutvā, rattindivaṃ sabbakālaṃ ‘‘itipi so bhagavā araha’’ntiādinā anussaranto viharissāmi. Etena buddhānussatibhāvanāya yuttākāradassanena sabbattha kammaṭṭhānānuyogamāha, purimena pārihāriyakammaṭṭhānānuyogaṃ.
念诵正觉者,为慧者,正行诸法,觉悟一切生命至高,至尊正觉者。以最上正灭、驯伏、不可胜三摩地,行持定力,无懈怠。昼夜常念『此即世尊阿拉汉』等语而念诵。由此作佛念诵禅修增进,适当教导,广说各处修行场所,由古圣传之消除法。
Evaṃ pana vatvā thero vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.54.28-65) –
如此说,长老放逸精进,修习内观,达阿拉汉果证。故经论中称(『阿含长老传』卷二第五十四章二十八至六十五):
‘‘Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako;
『乃至百千劫中,生为圣者首领;
Anomanāmo amito, nāmena padumuttaro.
『无名者,无量也;名为『莲生』者。』
‘‘Padumākāravadano, padumāmalasucchavī;
『莲花形貌之面,莲花之净洁清澈;』
Lokenānupalittova, toyena padumaṃ yathā.
『如世间未被污染者,犹如水中莲花一般。』
‘‘Vīro padumapattakkho, kanto ca padumaṃ yathā;
『英雄如莲花之眼,赏爱莲花一般;』
Padumuttaragandhova, tasmā so padumuttaro.
『犹如莲花之香故,此人称为『莲生』。』
‘‘Lokajeṭṭho ca nimmāno, andhānaṃ nayanūpamo;
『世上最显贵者,初生者也;如黑暗中之眼睛相似;』
Santaveso guṇanidhi, karuṇāmatisāgaro.
圣洁无垢,具德宝藏,慈悲广大如深海。
‘‘Sa kadāci mahāvīro, brahmāsurasuraccito;
他曾为伟大勇士,受婆罗门、梵天、龙天、魔王诸天敬仰;
Sadevamanujākiṇṇe, janamajjhe jinuttamo.
在人天之间,众生中央,实为最胜的胜者。
‘‘Vadanena sugandhena, madhurena rutena ca;
由其口出香华之言,声音甜美悦耳;
Rañjayaṃ parisaṃ sabbaṃ, santhavī sāvakaṃ sakaṃ.
令众会充满欢喜,安慰诸弟子和天众。
‘‘Saddhādhimutto sumati, mama dassanalālaso;
信心坚固,智慧增长,我常愿见尊颜。
Natthi etādiso añño, yathāyaṃ bhikkhu vakkali.
没有像此般的他人,正如这位比库瓦卡利那样。
‘‘Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ, nagare brāhmaṇatrajo;
当时我正居于鸿雁村落,婆罗门之子所在地;
Hutvā sutvā ca taṃ vākyaṃ, taṃ ṭhānamabhirocayiṃ.
听闻了那句话之后,我便莅临彼处,以示敬重。
‘‘Sasāvakaṃ taṃ vimalaṃ, nimantetvā tathāgataṃ;
如此清净的弟子,邀请如来莅临;
Sattāhaṃ bhojayitvāna, dussehacchādayiṃ tadā.
供养于他七日,覆遮于困难之中。
‘‘Nipacca sirasā tassa, anantaguṇasāgare;
俯首于其前,他如无量功德之海洋;
Nimuggo pītisampuṇṇo, idaṃ vacanamabraviṃ.
至于降伏者,满怀喜悦,他说道此语。
‘‘Yo so tayā santhavito, ito sattamake muni;
『那与他和合者,即彼善人圣者;
Bhikkhu saddhāvataṃ aggo, tādiso homahaṃ mune.
比库中信仰为首者,愿我也成为如此圣者。』
‘‘Evaṃ vutte mahāvīro, anāvaraṇadassano;
伟大勇士如此言,展示无碍之见;
Imaṃ vākyaṃ udīresi, parisāya mahāmuni.
向众大圣讲说此语。
‘‘Passathetaṃ māṇavakaṃ, pītamaṭṭhanivāsanaṃ;
应当观察此学童,心清净无怨的住处;
Hemayaññopacitaṅgaṃ, jananettamanoharaṃ.
此处所赞者为帝释天。此天以身具威仪庄严,姿容秀美迷人。
‘‘Eso anāgataddhāne, gotamassa mahesino;
“于未来世间,当有一尊者,号为果德玛大圣。
Aggo saddhādhimuttānaṃ, sāvakoyaṃ bhavissati.
此人信心坚定,为弟子诸众之最。
‘‘Devabhūto manusso vā, sabbasantāpavajjito;
“或为天人,或为人形,常无一切痛苦。
Sabbabhogaparibyūḷho, sukhito saṃsarissati.
享受圆满财富,安乐自在而轮回。
‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo;
“于百千劫间,出世于花家族中;
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
名为果德玛者,将成为世间的导师。
‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;
『在其教法中,他是法的继承者,法的示现者。』
Vakkali nāma nāmena, hessati satthu sāvako.
名为伐迦梨者,将成为导师的弟子。
‘‘Tena kammavisesena, cetanāpaṇidhīhi ca;
『以如此业特异及意念坚固,』
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
弃绝了人身,往至他方世界。
‘‘Sabbattha sukhito hutvā, saṃsaranto bhavābhave;
『遍处皆安乐,涉于生死轮回。』
Sāvatthiyaṃ pure jāto, kule aññatare ahaṃ.
我先前出生于沙瓦提城,家族中属于另一支系。
‘‘Nonītasukhumālaṃ maṃ, jātapallavakomalaṃ;
『我如幼嫩细弱之树叶,刚刚出生的新芽柔嫩;
Mandaṃ uttānasayanaṃ, pisācabhayatajjitā.
缓缓伸展身躯,睡卧时稍显迟缓,曾被鬼魅恐惧所困扰。』
‘‘Pādamūle mahesissa, sāyesuṃ dīnamānasā;
『在至尊之足下,心意谦卑忧惧;
Imaṃ dadāma te nātha, saraṇaṃ hohi nāyaka.
我今将此身奉献于汝,世尊,使汝为我依止护卫。』
‘‘Tadā paṭiggahi so maṃ, bhītānaṃ saraṇo muni;
『彼时,圣者受我所献,成为怖畏者之庇护,昭示如来为依止。』
Jālinā cakkaṅkitena, mudukomalapāṇinā.
以细密如网状、明亮闪烁的眼睛,手柔软温和柔嫩。
‘‘Tadā pabhuti tenāhaṃ, arakkheyyena rakkhito;
『那时你以光明照耀我,受护者被守护;
Sabbaveravinimutto, sukhena parivuddhito.
远离一切恐怖,增长于安乐中。』
‘‘Sugatena vinā bhūto, ukkaṇṭhāmi muhuttakaṃ;
『未有如来的护持,我一时感到焦躁不安;
Jātiyā sattavassohaṃ, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
我生于世间七十年,出家为无家人(比库)。』
‘‘Sabbapāramisambhūtaṃ , nīlakkhinayanaṃ varaṃ;
『具足一切波罗蜜多,眼如青宝最佳者;』
Rūpaṃ sabbasubhākiṇṇaṃ, atitto viharāmahaṃ.
色法遍满诸美好,我常自在无所束缚地住持。
‘‘Buddharūparatiṃ ñatvā, tadā ovadi maṃ jino;
『诸佛之色的欣乐已知,当时正觉者告诫我说:
Alaṃ vakkali kiṃ rūpe, ramase bālanandite.
“何必执著不净之色,你却沉湎于愚痴欢喜。
‘‘Yo hi passati saddhammaṃ, so maṃ passati paṇḍito;
“实知正法者,乃为真正聪慧者;
Apassamāno saddhammaṃ, maṃ passampi na passati.
不能安心于正法者,连我虽现亦不能见。
‘‘Anantādīnavo kāyo, visarukkhasamūpamo;
“身体无边苦恼,状如枯木丛生。”
Āvāso sabbarogānaṃ, puñjo dukkhassa kevalo.
住处是众多疾病的根源,唯有痛苦独自为患。
‘‘Nibbindiya tato rūpe, khandhānaṃ udayabbayaṃ;
“当断尽诸色法及诸蕴的生灭,
Passa upakkilesānaṃ, sukhenantaṃ gamissasi.
观察烦恼的灭尽,汝当安乐而行。
‘‘Evaṃ tenānusiṭṭhohaṃ, nāyakena hitesinā;
“如是依教奉行,我受正法教导者,
Gijjhakūṭaṃ samāruyha, jhāyāmi girikandare.
登上鸠迦山峰,独自禅思于山洞之中。
‘‘Ṭhito pabbatapādamhi, assāsayi mahāmuni;
“屹立于山脚,伟大的圣者吐出长息;
Vakkalīti jino vācaṃ, taṃ sutvā mudito ahaṃ.
『胜利者』者,即圣人的言语,听闻此语,我心欢喜。
‘‘Pakkhandiṃ selapabbhāre, anekasataporise;
『背负沉重多舛的躯壳』者,是指数百男女;
Tadā buddhānubhāvena, sukheneva mahiṃ gato.
彼时,因佛陀经验的感召,安乐地来到此世间。
‘‘Punopi dhammaṃ deseti, khandhānaṃ udayabbayaṃ;
『再次宣说法义』者,指揭示五蕴的生起与灭尽;
Tamahaṃ dhammamaññāya, arahattamapāpuṇiṃ.
我因了解此法,得至阿拉汉果。
‘‘Sumahāparisamajjhe, tadā maṃ caraṇantago;
『于殊胜厄难之中』者,即在当时我归足于佛足下。
Aggaṃ saddhādhimuttānaṃ, paññapesi mahāmati.
具足坚定信心者中最第一者,具慧者为彼说法。
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā;
『在十万亿劫前,我曾造作过一业,
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
不知堕入恶趣,我此因缘礼敬佛陀所成就的果报。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼虽于我中已断灭……如是……行持于佛陀教法。』
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākarontopi thero imā eva gāthā abhāsi. Atha naṃ satthā bhikkhusaṅghamajjhe nisinno saddhādhimuttānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesīti.
至于得阿拉汉果位后,自他宣扬者,长老以此偈等诵之。于是世尊坐于比库僧中,立此坚定信心者最上位。
Vakkalittheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 瓦咖利长老偈注释终了。
9. Vijitasenattheragāthāvaṇṇanā九、维基德色那长老偈注释
Olaggessāmītiādikā āyasmato vijitasenattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto atthadassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto gharāvāsaṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā araññe viharanto ākāsena gacchantaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso pasannākāraṃ dassento añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. Satthā tassa ajjhāsayaṃ ñatvā ākāsato otari. So bhagavato manoharāni madhurāni phalāni upanesi, paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe hatthācariyakule nibbattitvā vijitasenoti laddhanāmo viññutaṃ pāpuṇi. Tassa mātulā seno ca upaseno cāti dve hatthācariyā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddhā pabbajitvā vāsadhuraṃ pūrentā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Vijitasenopi hatthisippe nipphattiṃ gato nissaraṇajjhāsayatāya gharāvāse alaggamānaso satthu yamakapāṭihāriyaṃ disvā paṭiladdhasaddho mātulattherānaṃ santike pabbajitvā tesaṃ ovādānusāsaniyā vipassanāya kammaṃ karonto vipassanāvīthiṃ laṅghitvā bahiddhā nānārammaṇe vidhāvantaṃ attano cittaṃ ovadanto –
如“愿其镇压诸有”等若干偈是具寿长老俱毗吒萨那所作。其由来如何?此人亦于前佛时代造作同样行为,处处护持如来,因护持善法,于世尊住世之时出家,辞别父族,舍家庭生活,行乞于林中,见佛时心意欢喜,面现喜色,合掌作礼,立于最前。世尊知其心意,即从空中下降,授以甘美殊胜之果,示现慈悲。因此善业,他乃在人天间转生,在此佛出世之时代,在拘舍罗国象师族中得生,名曰毗吒萨那,自知明悟。其亲属军吏和宾客,二象师亦闻佛法,信受得出家道,作房舍供养,获阿拉汉果。毗吒萨那象师终止象役,怀着离欲之心,离家庭生活,来到师尊左右,见佛双尊之神通,信受具足,于其亲属长老面前出家,奉行其戒律和训诲,专修般若慧行,越过观行,独自在外境中修观,训诲自身心意——
§355
355.
‘‘Olaggessāmi te citta, āṇidvāreva hatthinaṃ;
『我将制伏你的心,正如在门口制伏手臂一样;
Na taṃ pāpe niyojessaṃ, kāmajālaṃ sarīrajaṃ.
我不会让你被恶业所牵引,不会让你落入身体出生的欲网。』
§356
356.
‘‘Tvaṃ olaggo na gacchasi, dvāravivaraṃ gajova alabhanto;
『你是驴,不会行进,如同大象击碎门扇一般,无法通行;
Na ca cittakali punappunaṃ, pasakka pāparato carissasi.
你也不会再一次心神错乱,将继续远离恶。』
§357
357.
三百五十七。
‘‘Yathā kuñjaraṃ adantaṃ, navaggahamaṅkusaggaho;
如大象牙者,持新生幼象之铁杖,
Balavā āvatteti akāmaṃ, evaṃ āvattayissaṃ taṃ.
力强能制伏不顺之象,我亦将如此制伏之。
§358
358.
三百五十八。
‘‘Yathā varahayadamakusalo, sārathipavaro dameti ājaññaṃ;
如善于驾驭野猪者,如一乘车之上良车夫,能降服悍猛之野猪,
Evaṃ damayissaṃ taṃ, patiṭṭhito pañcasu balesu.
我亦将如此降伏彼,立于五种力量之中。
§359
359.
三百五十九。
‘‘Satiyā taṃ nibandhissaṃ, payutto te damessāmi;
『正念,我当约束汝,与汝结缘,使汝驯服;
Vīriyadhuraniggahito, na yito dūraṃ gamissase cittā’’ti. –
意志坚决,镇摄自心,汝心虽远,亦不离去。』——
Gāthā abhāsi.
此偈诵已说。
Tattha olaggessāmīti saṃvarissāmi nivāressāmi. Teti taṃ. Upayogatthe hi idaṃ sāmivacanaṃ . Te gamananti vā vacanaseso. Hatthinanti ca hatthinti attho. Cittāti attano cittaṃ ālapati. Yathā taṃ vāretukāmo, taṃ dassento ‘‘āṇidvāreva hatthina’’nti āha. Āṇidvāraṃ nāma pākārabaddhassa nagarassa khuddakadvāraṃ, yaṃ ghaṭikāchidde āṇimhi pakkhitte yantena vinā abbhantare ṭhitehipi vivarituṃ na sakkā. Yena manussagavassamahiṃsādayo na niggantuṃ sakkā. Nagarato bahi niggantukāmampi hatthiṃ yato palobhetvā hatthācariyo gamanaṃ nivāresi. Atha vā āṇidvāraṃ nāma palighadvāraṃ. Tattha hi tiriyaṃ palighaṃ ṭhapetvā rukkhasūcisaṅkhātaṃ āṇiṃ palighasīse āvuṇanti. Pāpeti rūpādīsu uppajjanakaabhijjhādipāpadhamme taṃ na niyojessaṃ na niyojissāmi. Kāmajālāti kāmassa jālabhūtaṃ. Yathā hi macchabandhamigaluddānaṃ jālaṃ nāma macchādīnaṃ tesaṃ yathākāmakārasādhanaṃ, evaṃ ayonisomanasikārānupātitaṃ cittaṃ mārassa kāmakārasādhanaṃ. Tena hi so satte anatthesu pāteti. Sarīrajāti sarīresu uppajjanaka. Pañcavokārabhave hi cittaṃ rūpapaṭibaddhavuttitāya ‘‘sarīraja’’nti vuccati.
其中“折伏”、“制止”,谓约束。谓此为方便语意。“汝之离去”指言语。“象”指象。“心”是自心。欲止汝者,示曰“象门口即象处”。象门口者,为城中筑圉的狭小门扉,以金属制成的门栓锁住,虽然设有门槛,没有工具也难以打开。人间“嗜杀”等恶习亦不可放逸。城外欲出时,若见象,象便阻止去路。又或“象门口”指栅门。置有横木,木端以树枝密布,象以鼻抵触。贪欲之根源,此象门口不可让其作恶。不使起于色等外相之起贪欲等恶因。贪欲之网,谓由欲令构成之网。正如捕鱼者以鱼网作捕获工具,魔亦以此非正当之心念为欲欲之网,令众生陷于无益之处世。身生于身中起故名“身生”。于五蕴痛苦中,因心与色相相缚,因而称为“身生”。
Tvaṃ olaggo na gacchasīti tvaṃ, cittakali, mayā satipaññāpatodaaṅkusehi vārito na dāni yathāruciṃ gamissasi, ayonisomanasikāravasena yathākāmaṃ vattituṃ na labhissasi. Yathā kiṃ? Dvāravivaraṃ gajova alabhanto nagarato gajanirodhato vā niggamanāya dvāravivarakaṃ alabhamāno hatthī viya. Cittakalīti cittakāḷakaṇṇi. Punappunanti aparāparaṃ. Pasakkāti saraṇasampassāsavasena. Pāparatoti pāpakammanirato pubbe viya idāni na carissasi tathā carituṃ na dassāmīti attho.
汝不可折伏,不可去也。汝为邪心,我以正念智慧之刺,现今约束汝,令不随意而去,不以非正当心念而遂意为行,可得乎?如何?譬如象若无法得见开门隙,此时象如同被束缚,不能出城。同理,邪心如黑暗之眼。反复不断,波浪起伏,引致堕入邪见之波中。所谓恶,是指过去热衷于造作恶业之心,今不能如往昔亦不将如此行。
Adantanti adamitaṃ hatthisikkhaṃ asikkhitaṃ. Navaggahanti aciragahitaṃ. Aṅkusaggahoti hatthācariyo. Balavāti kāyabalena ñāṇabalena ca balavā. Āvatteti akāmanti anicchantameva nisedhanato nivatteti. Evaṃ āvattayissanti yathā yathāvuttaṃ hatthiṃ hatthācariyo, evaṃ taṃ cittaṃ cittakaliṃ duccaritanisedhanato nivattayissāmi.
『未驯服者』者,指未调伏的象牙长牙;『未训练者』者,指未经训练的象;『未持杖者』者,指没有用象杖的人。『新群者』者,指初入群体的幼象。『象钩者』者,象师。『有力者』者,指以身力与智慧具足之人。『转回者』者,因不愿意、无喜乐,本于制止而转回不前。如此,我将使其如象遇象师般转回,使心如铁钩般因制止恶行而转回不行。
Varahayadamakusaloti uttamānaṃ assadammānaṃ damane kusalo. Tato eva sārathipavaro assadammasārathīsu visiṭṭho dameti ājaññaṃ ājānīyaṃ assadammaṃ desakālānurūpaṃ saṇhapharusehi dameti vineti nibbisevanaṃ karoti. Patiṭṭhito pañcasu balesūti saddhādīsu pañcasu balesu patiṭṭhito hutvā assaddhiyādinisedhanato taṃ damayissaṃ damessāmīti attho.
『学历高能驯象者』者,指善于驯服骄傲无礼之象的人,犹如骑象高手于马车驾驶者中尤为杰出。彼驯服无礼之象,教导应时符合之法,以鞭策、呵斥使其驯顺,令其消除恶习堪为模范。此意即:他已建立于五种力量,且依靠信力等五种力量,以摒弃无信等恶业,使其可驯服、必能驯服。
Satiyātaṃ nibandhissanti gocarajjhattato bahi gantuṃ adento satiyottena kammaṭṭhānathambhe, cittakali, taṃ nibandhissāmi niyamessāmi. Payutto te damessāmīti tattha nibandhanto eva yuttappayutto hutvā te damessāmi, saṃkilesamalato taṃ visodhessāmi. Vīriyadhuraniggahitoti yathāvutto chekena susārathinā yuge yojito yuganiggahito yugantaragato taṃ nātikkamati, evaṃ tvampi citta, mama vīriyadhure niggahito sakkaccakāritāya sātaccakāritāya aññathā vattituṃ alabhanto ito gocarajjhattato dūraṃ bahi na gamissasi. Bhāvanānuyuttassa hi kammaṭṭhānato aññaṃ āsannampi lakkhaṇato dūramevāti evaṃ thero imāhi gāthāhi attano cittaṃ niggaṇhantova vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.45.22-30) –
若起念见境,因不入处而欲向外而去,因恐行业习气,因心恶趣,我将约束、制止此念。约束后即与之约定曰:我必将驯服你。若欲约束,惟当努力加以约定,我当驯服,亦当制止其杂染。我坚固努力集中,此况如两车同轭、两马相缚,互内相连。若违越,其心不复前进。然我此心坚固努力相缚,时有间断,非能永恒为之故,故汝不可于此处入外界远行。由此修习业处,便可远离他境,依缘所近而不去。如长老由此偈语,制止心念,增长内观,乃至成阿拉汉位。因经论中有言《阿陀那经•长老篇》第2卷第45章第22至30偈曰——
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, dvattiṃsavaralakkhaṇaṃ;
「具金色相之佛陀,拥有三十二大相。」
Vipinaggena gacchantaṃ, sālarājaṃva phullitaṃ.
「如树顶盛开之花,行于森林之中。」
‘‘Tiṇattharaṃ paññāpetvā, buddhaseṭṭhaṃ ayācahaṃ;
「阐明三界之义,顶礼佛中之尊长。」
Anukampatu maṃ buddho, bhikkhaṃ icchāmi dātave.
愿世尊慈悲垂念于我,吾欲授与比库。
‘‘Anukampako kāruṇiko, atthadassī mahāyaso;
『慈悲者、怜悯者,为利益显现者,广大威望者;』
Mama saṅkappamaññāya, orūhi mama assame.
以我念念所起之意愿,愿登彼同等之位。
‘‘Orohitvāna sambuddho, nisīdi paṇṇasanthare;
『正觉者已登彼处,端坐于五百叶树下;』
Bhallātakaṃ gahetvāna, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ.
执持箭镞,供养佛尊之至尊。
‘‘Mama nijjhāyamānassa, paribhuñji tadā jino;
『当我生厌时,彼圣导师便加以恩养。』
Tattha cittaṃ pasādetvā, abhivandiṃ tadā jinaṃ.
于是心安住,恭敬那时的胜者。
‘‘Aṭṭhārase kappasate, yaṃ phalamadadiṃ tadā;
『十八劫百世,曾受此果;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
我不识恶趣,这果即为授果之果。','477':'烦恼已被我镇伏……已成为佛陀教法之所作』。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我摧伏……如是……已成就佛陀教法。』
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākarontopi imā gāthā abhāsi.
然而,当证阿拉汉时,又于他处作此偈。
Vijitasenattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 胜军长老偈注释完毕。
10. Yasadattattheragāthāvaṇṇanā10. 亚萨达德长老偈注释
Upārambhacittotiādikā āyasmato yasadattattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacini. Tathā hesa padumuttarassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu nipphattiṃ gato kāme pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā araññe viharanto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso añjaliṃ paggayha abhitthavi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde mallaraṭṭhe mallarājakule nibbattitvā yasadattoti laddhanāmo, vayappatto takkasilaṃ gantvā sabbasippāni sikkhitvā sabhiyena paribbājakena saddhiṃyeva cārikaṃ caramāno, anupubbena sāvatthiyaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā sabhiyena puṭṭhapañhesu vissajjiyamānesu sayaṃ otārāpekkho suṇanto nisīdi ‘‘samaṇassa gotamassa vāde dosaṃ dassāmī’’ti. Athassa bhagavā cittācāraṃ ñatvā sabhiyasuttadesanāvasāne (su. ni. sabhiyasutta) ovādaṃ dento –
〈论比寿长老耶萨达塔长老等起心等偈〉为何起?此乃前佛所作之殊胜功德,依此于彼时彼地显出殊胜功德。正如蓬头佛时出世,生于婆罗门家,入婆罗门学术之门,剃除欲念,出家修行,于深林独住,某日见导师,心欢喜,合掌顶礼正向而立。此福德力使其在人天间轮回,生于摩罗国摩罗王家,名耶萨达塔,年长,性聪明,遍学多艺,随行比库巡行,渐次至沙瓦提,近前佛陀,听同伴答问,心静坐,闻佛语:“我将显现释迦牟尼之谤。”佛知其心意,在沙瓦提最后说法时,给予开示——
§360
360.
三百六十。
‘‘Upārambhacitto dummedho, suṇāti jinasāsanaṃ;
『起心愚钝者,听闻世尊教法;
Ārakā hoti saddhammā, nabhaso pathavī yathā.
彼得护持正法,如天与地一般。』
§361
361.
三百六十一。
‘‘Upārambhacitto dummedho, suṇāti jinasāsanaṃ;
『起心愚钝者,听闻世尊教法;
Parihāyati saddhammā, kāḷapakkheva candimā.
然则舍弃正法,如黑夜中的月亮。』
§362
362.
三百六十二。
‘‘Upārambhacitto dummedho, suṇāti jinasāsanaṃ;
「心存高傲而愚昧者,听闻世尊教法;
Parisussati saddhamme, maccho appodake yathā.
如同鱼栖在清水中般,得以纯净无垢。」
§363
363.
三百六十三。
‘‘Upārambhacitto dummedho, suṇāti jinasāsanaṃ;
「心存高傲而愚昧者,听闻世尊教法;
Na virūhati saddhamme, khette bījaṃva pūtikaṃ.
却不在正法中生长,犹如田地中受污染的种子。」
§364
364.
三百六十四。
‘‘Yo ca tuṭṭhena cittena, suṇāti jinasāsanaṃ;
彼若以满足心意聆闻尊者教法,
Khepetvā āsave sabbe, sacchikatvā akuppataṃ;
断尽诸烦恼,真实证得不动心,
Pappuyya paramaṃ santiṃ, parinibbātināsavo’’ti. –
必得至高安乐,尽灭烦恼而涅槃——
Imā pañca gāthā abhāsi.
此五偈已分别宣说。
Tattha upārambhacittoti sārambhacitto, dosāropanādhippāyoti attho. Dummedhoti nippañño. Ārakā hoti saddhammāti so tādiso puggalo nabhaso viya pathavī paṭipattisaddhammatopi dūre hoti, pageva paṭivedhasaddhammato. ‘‘Na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsī’’tiādinā (dī. ni. 1.18) viggāhikakathaṃ anuyuttassa kuto santanipuṇo paṭipattisaddhammo.
其中“起始心”者,谓为出发心;“烦恼污染之上升”者,乃其意;“愚痴”者谓无智慧;“远离正法”者,是谓坚信正法者如大地与天空,彼此间隔甚远,仅由坚信通达正法者相连接。释迦如是说:“汝不曾知此法律。”(《大品尼柯耶·一章十八节》)由释义文证,与善行者、善修者如何区分,何以断然持守教法。
Parihāyati saddhammāti navavidhalokuttaradhammato pubbabhāgiyasaddhādisaddhammatopi nihīyati. Parisussatīti visussati kāyacittānaṃ pīṇanarasassa pītipāmojjādikusaladhammassābhāvato. Na virūhatīti virūḷhiṃ vuddhiṃ na pāpuṇāti. Pūtikanti gomayalepadānādiabhāvena pūtibhāvaṃ pattaṃ.
『弃舍正法』者,世间九法中最高之法,前世之信及诸信等正法也同样灭尽。『净洁』者,身心因痛苦声闻弟子等善法之缺乏,而趋于清净。『不增长』者,不生旺盛增长。『清净』者,由于牛乳、羊皮等物之因缘而得清净体相。
Tuṭṭhena cittenāti itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ, attamano pamudito hutvāti attho. Khepetvāti samucchinditvā. Akuppatanti arahattaṃ. Pappuyyāti pāpuṇitvā. Paramaṃ santinti anupādisesaṃ nibbānaṃ. Tadadhigamo cassa kevalaṃ kālāgamanameva, na kocividhoti taṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘parinibbātināsavo’’ti.
『满足心者』,此谓如砥柱般坚固之心,即欢喜自足之意。『断除』者,断绝一切纷乱。『不动摇』者,即阿拉汉。『得满』者,成就圆满。『极乐』者,谓无依止之涅槃。其得之唯时间过程,非他所能见故曰“涅槃寂灭无余染”。
Evaṃ satthārā ovadito saṃvegajāto pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.44.35-43) –
因此导师劝诫说,激发心志出家,修习内观,迅速证得阿拉汉果。此于历代长老传记中有云——
‘‘Kaṇikāraṃva jalitaṃ, dīparukkhaṃva jotitaṃ;
“如滴水润泽,如灯火明亮,
Kañcanaṃva virocantaṃ, addasaṃ dvipaduttamaṃ.
如光辉耀灿,见尊贵跋难陀,
‘‘Kamaṇḍaluṃ ṭhapetvāna, vākacīrañca kuṇḍikaṃ;
携钵遁舍,口吐清水。”
Ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā, buddhaseṭṭhaṃ thaviṃ ahaṃ.
在此教法中,我立志不再贪欲,坚守戒律,守护佛陀为至上尊者。
‘‘Tamandhakāraṃ vidhamaṃ, mohajālasamākulaṃ;
『昏暗无明』者,为被迷惑之网覆盖,混乱不明之状态。
Ñāṇālokaṃ dassetvāna, nittiṇṇosi mahāmuni.
『智慧之光』者,展现真理使之显现,因而伟大的圣者已超越无明。
‘‘Samuddharasimaṃ lokaṃ, sabbāvantamanuttaraṃ;
『拔除浊世』者,指清净此世界,令其具足无上的法界。
Ñāṇe te upamā natthi, yāvatā jagato gati.
『智慧无可比拟』者,因智慧广达人间所有的境界变化,世间行迹无可 срав。
‘‘Tena ñāṇena sabbaññū, iti buddho pavuccati;
基于此智慧,具足一切知识,故称为佛,即具足智慧者。
Vandāmi taṃ mahāvīraṃ, sabbaññutamanāvaraṃ.
我礼敬那大勇士,具诸智德无不遮蔽者。
‘‘Satasahassito kappe, buddhaseṭṭhaṃ thaviṃ ahaṃ;
「在百千劫中,我曾侍奉佛中第一尊者;
Duggatiṃ nābhijānāmi, ñāṇatthavāyidaṃ phalaṃ.
不识恶趣之苦,这正是智慧之果。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼已被我熄灭……如是,奉行佛陀教法。」
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākarontopi thero imā eva gāthā abhāsi.
长老现证阿拉汉果后,即为他人说出此偈。
Yasadattattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 亚萨达德长老偈注释完毕。
11. Soṇakuṭikaṇṇattheragāthāvaṇṇanā11. 索那库提咖纳长老偈注释
Upasampadāca me laddhātiādikā āyasmato soṇassa kuṭikaṇṇassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare vibhavasampanno seṭṭhi hutvā uḷārāya issariyasampattiyā ṭhito ekadivasaṃ satthāraṃ satasahassakhīṇāsavaparivutaṃ mahatiyā buddhalīḷāya mahantena buddhānubhāvena nagaraṃ pavisantaṃ disvā pasannamānaso vanditvā añjaliṃ katvā aṭṭhāsi. So pacchābhattaṃ upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gantvā bhagavato santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ kalyāṇavākkaraṇānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānaṃ patthetvā mahādānaṃ datvā paṇidhānaṃ akāsi. Satthā tassa anantarāyataṃ disvā ‘‘anāgate gotamassa nāma sammāsambuddhassa sāsane kalyāṇavākkaraṇānaṃ aggo bhavissatī’’ti byākāsi.
所谓我已受具足比库戒等,乃是尊者索那库提迦那所作偈。其因缘为何?当年在莲师世尊时,位于鸿雁城,有一位富有商人,以丰富财产立于世间强盛之位。一日,他见尊者降临,身披无漏之大智慧,显现无上妙行,进城之时,心怀欢喜恭敬礼拜,双手合十站立恭敬。之后,他与在家居士共行礼拜,听闻尊者面前法音,见一比库成为善说法首位者,我亦亲往此处,布施大施,立誓发愿。尊者即刻显现,告说『未来必有名为果德玛之正觉者,其善说法居首。』
So tattha yāvajīvaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto vipassissa bhagavato kāle sāsane pabbajitvā vattapaṭivattāni pūrento ekassa bhikkhuno cīvaraṃ sibbitvā adāsi. Puna buddhasuññe loke bārāṇasiyaṃ tunnavāyo hutvā ekassa paccekabuddhassa cīvarakoṭiṃ chinnaṃ ghaṭetvā adāsi. Evaṃ tattha tattha puññāni katvā imasmiṃ buddhuppāde avantiraṭṭhe kuraraghare mahāvibhavassa seṭṭhino putto hutvā nibbatti. Soṇotissa nāmaṃ akaṃsu. Koṭiagghanakassa kaṇṇapiḷandhanassa dhāraṇena ‘‘koṭikaṇṇo’’ti vattabbe kuṭikaṇṇoti paññāyittha.
于是,有一尊比库,在世间以现有的生命持续积累善业,生活于天人和人众中,受持观察贤者世尊的教法,出家修行,循戒律而行,完成持戒功德后,将衣钵缝制包覆后赠予一位比库。后来,在佛灭度后,世间无佛时期,巴拉那西地区刮起强劲东北风,一尊独觉佛的衣服束带被风刮断,断落后被施予他人。如此处处不断积累善业,在佛教兴起之地安维特国的库拉拉城中,诞生一位富裕首领的儿子,名为梭诺底萨。在库迪阿格哈纳迦之子卡尼皮兰达那的督持下,人们称呼其为“库迪迦尼”,即“库丁卡尼”。
So anukkamena vaḍḍhitvā kuṭumbaṃ saṇṭhapento āyasmante mahākaccāne kulagharaṃ nissāya pavattapabbate viharante tassa santike dhammaṃ sutvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāya taṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahi. So aparabhāge saṃsāre sañjātasaṃvego therassa santike pabbajitvā kicchena kasirena dasavaggaṃ saṅghaṃ sannipātetvā upasampajjitvā katipayakālaṃ therassa santike vasitvā, theraṃ āpucchitvā satthāraṃ vandituṃ sāvatthiṃ upagato, satthārā ekagandhakuṭiyaṃ vāsaṃ labhitvā paccūsasamaye ajjhiṭṭho soḷasaaṭṭhakavaggiyānaṃ ussāraṇena sādhukāraṃ datvā bhāsitāya ‘‘disvā ādīnavaṃ loke’’ti (udā. 46; mahāva. 258) udānagāthāya pariyosāne vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.44.26-34) –
他依靠世袭增益家庭,安居着于摩诃咖扎那长老之家,止宿于帕瓦塔山麓,自此得闻佛法,皈依三宝,于戒律上建立稳固之基。于轮回后半生生起离欲之念,便出家为比库,少而难得地协调具足僧团的“十戒之学”修行,数年安住在长老身侧;访问了萨瓦提,此行朝礼佛陀,获得单香庙的住宿。回返时,他教导为数十六众的六十余名比库修支须达善行,授以正法赞叹,而后发愿断除世间起初的烦恼。如此增长观慧,获得无学阿拉汉果。根据《比库传》中所记(《比库传》第二卷四十四章二十六至三十四节),
‘‘Padumuttaro nāma jino, āhutīnaṃ paṭiggaho;
“有一名为波度摩多的正觉者,负责迎接供养,
Vasīsatasahassehi, nagaraṃ pāvisī tadā.
当时带领着数以百千计的比库,进入一座城池,
‘‘Nagaraṃ pavisantassa, upasantassa tādino;
当进入城池,休息时,城中光彩灿烂,
Ratanāni pajjotiṃsu, nigghoso āsi tāvade.
众宝虽尘埃满盖,但光辉犹存。”
‘‘Buddhassa ānubhāvena, bherī vajjumaghaṭṭitā;
凭借佛陀的加持,响鼓与战鼓齐鸣;
Sayaṃ vīṇā pavajjanti, buddhassa pavisato puraṃ.
琴弦自鸣,佛陀入城之时奏响。
‘‘Buddhaseṭṭhaṃ namassāmi, padumuttaramahāmuniṃ;
我顶礼佛陀至尊,莲华相续的大圣者;
Pāṭihīrañca passitvā, tattha cittaṃ pasādayiṃ.
目睹他具足无碍的威德,于是内心安稳欢喜。
‘‘Aho buddho aho dhammo, aho no satthu sampadā;
啊,佛陀啊,法啊,我们师长的成就啊;
Acetanāpi tūriyā, sayameva pavajjare.
即便非有情众生,我们也自愿追随其道。
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ saññamalabhiṃ tadā;
『百千劫』者,当得此识想时,
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṃ phalaṃ.
我不知有恶趣,此乃佛识想之果。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已消除于我……佛陀教法已成』是也。
Arahatte pana patiṭṭhito attano upajjhāyena ācikkhitaniyāmena paccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampadā, dhuvanhānaṃ, cammattharaṇaṃ, guṇaṅguṇūpāhanaṃ, cīvaravippavāsoti pañca vare yācitvā te satthu santikā labhitvā punadeva attano vasitaṭṭhānaṃ gantvā upajjhāyassa tamatthaṃ ārocesi. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana udānaṭṭhakathāyaṃ āgatanayena veditabbo. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ (a. ni. aṭṭha. 1.1.206) pana ‘‘upasampanno hutvā attano upajjhāyassa santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇī’’ti vuttaṃ.
然尔,已具阿拉汉果者,依其本师所教教诲,在最后住处诸乡中,以律法第五戒为团体而得具足上座戒。初敬五事:屎尿,净水,衣服更换,清洁护理,衣服更洁净者,向佛时乞得后,复往本居处,告本师意。此略说,详见《犹大经注》。且《中部增支经注》(a. ni. aṭṭha. 1.1.206)云:『得具上座戒后,于本师前承受修行业处,增长观慧,得阿拉汉果』。
So aparabhāge vimuttisukhena viharanto attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā somanassajāto udānavasena –
彼时,彼人常住解脱乐中,观照自行,于欢喜生起之时,以讚歌方式言说—
§365
365.
三百六十五。
‘‘Upasampadā ca me laddhā, vimutto camhi anāsavo;
「我已得到了具足出家戒,在解脱中无烦恼;
So ca me bhagavā diṭṭho, vihāre ca sahāvasiṃ.
世尊也是我所见,他与我同住一处僧舍。」
§366
366.
三百六十六。
‘‘Bahudeva rattiṃ bhagavā, abbhokāsetināmayi;
「世尊在多夜之中,安坐于明净的灯光之下;
Vihārakusalo satthā, vihāraṃ pāvisī tadā.
这位善于安住的导师,当时入于住处。」
§367
367.
三百六十七。
‘‘Santharitvāna saṅghāṭiṃ, seyyaṃ kappesi gotamo;
「果德玛于去除扰乱之后,整理好桑喀帝衣,然后安稳地端坐下来;
Sīho selaguhāyaṃva, pahīnabhayabheravo.
恰如狮子退隐于深密的山洞,放下了恐怖与畏惧。」
§368
368.
三百六十八。
‘‘Tato kalyāṇavākkaraṇo, sammāsambuddhasāvako;
「随后,那位正觉者的弟子以善美高妙的言辞,开示深义;
Soṇo abhāsi saddhammaṃ, buddhaseṭṭhassa sammukhā.
紧接着索那在世尊面前,宣说了正法妙义。」
§369
369.
三百六十九。
‘‘Pañcakkhandhe pariññāya, bhāvayitvāna añjasaṃ;
「对五蕴彻悟后,深思而有安宁;
Pappuyya paramaṃ santiṃ, parinibbissatyanāsavo’’ti. –
终得至高安乐,究竟涅槃无染污。」
Imā pañca gāthā abhāsi.
这五偈如是说。
Tattha upasampadā ca me laddhāti yā sā kicchena dasavaggaṃ bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā attanā laddhā upasampadā. Yā ca pana varadānavasena sabbapaccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena satthārā anuññātā upasampadā, tadubhayaṃ sandhāyāha. Ca-saddo samuccayattho, tena itarepi satthu santikā laddhavare saṅgaṇhāti. Vimutto camhi anāsavoti aggamaggena sakalakilesavatthuvimuttiyā vimutto ca amhi. Tato eva kāmāsavādīhi anāsavo amhīti yojanā. So ca me bhagavā diṭṭhoti yadatthaṃ ahaṃ avantiraṭṭhato sāvatthiṃ gato, so ca bhagavā mayā adiṭṭhapubbo diṭṭho. Vihāre ca sahāvasinti na kevalaṃ tassa bhagavato dassanameva mayā laddhaṃ, atha kho vihāre satthu gandhakuṭiyaṃ satthārā kāraṇaṃ sallakkhetvā vāsentena saha avasiṃ. ‘‘Vihāreti vihārasamīpe’’ti keci.
这里『得出家戒』者,是指以某种困难,集结十众比库僧团,自身得证之出家戒。至于『善授戒』,乃是由师长们在各地方普遍分布的律藏第五品中,凭依戒律法典,依教主之许可而授予的出家戒。这两者皆称为出家戒。四字合成词即是总义,据此其他师长能在法会场合齐聚。所谓『离五结无染污』,乃佛陀教法中,断尽一切烦恼的解脱境界。在此基础上,又有「断除欲结等烦恼」的说法。此即佛世尊对我说的真理。因我曾从外邦入沙瓦提,所见所闻非仅仅佛陀的相见,当时我亦与师长同住于佛陀的香室之中。人们言『住于住处附近』等,有此说法。
Bahudeva rattinti paṭhamaṃ yāmaṃ bhikkhūnaṃ dhammadesanāvasena kammaṭṭhānasodhanavasena ca, majjhimaṃ yāmaṃ devānaṃ brahmūnañca kaṅkhacchedanavasena bhagavā bahudeva rattiṃ abbhokāse atināmayi vītināmesi. Vihārakusaloti dibbabrahmaāneñjaariyavihāresu kusalo. Vihāraṃ pāvisīti ativelaṃ nisajjacaṅkamehi uppannaparissamavinodanatthaṃ gandhakuṭiṃ pāvisi.
多数众比库在头更刻苦持戒,去除业处,白昼教法讲说。中更时段,佛陀以除疑解惑,超越世间悉虚之力,日夜自在安住。所谓善于住处者,是指神圣天人、梵天及诸圣境地安住修持者。入住所谓香室,是因非时的坐行疲劳而为疲惫缓解所需,方进入香室。
Santharitvāna saṅghāṭiṃ, seyyaṃ kappesīti catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā sīhaseyyaṃ kappesi. Tenāha ‘‘gotamo sīho selaguhāyaṃva pahīnabhayabheravo’’ti. Tattha gotamoti bhagavantaṃ gottena kitteti. Sīho selaguhāyaṃvāti selassa pabbatassa guhāyaṃ. Yathā sīho migarājā tejussadatāya pahīnabhayabheravo dakkhiṇena passena pāde pādaṃ accādhāya seyyaṃ kappesi, evaṃ cittutrāsalomahaṃsanachambhitattahetūnaṃ kilesānaṃ samucchinnattā pahīnabhayabheravo gotamo bhagavā seyyaṃ kappesīti attho.
梳理衣袍,整理坐具,是缝制四倍衣,复整狮卧席。由此佛世尊言『Gotamo如狮子,乃丛林之王,勇猛无畏』。这里gotamo用为尊号。『狮子如丛林山穴』,如狮王以其威势及威猛俯视四方,覆足卧于地,喻意佛陀以勇猛心断诸毒,正如狮子般无所惧怕,故精制如此席具。
Tatoti pacchā, sīhaseyyaṃ kappetvā tato vuṭṭhahitvā ‘‘paṭibhātu taṃ bhikkhu dhammo bhāsitu’’nti (udā. 46) satthārā ajjhesitoti attho. Kalyāṇavākkaraṇoti sundaravacīkaraṇo, lakkhaṇasampannavacanakkamoti attho. Soṇo abhāsi saddhammanti soḷasa aṭṭhakavaggiyasuttāni soṇo kuṭikaṇṇo, buddhaseṭṭhassa sammāsambuddhassa sammukhā, paccakkhato abhāsīti thero attānameva paraṃ viya avoca.
于是之后,整理好了狮卧床,起身说道:「这比库应当说法,法应当显扬。」这是世尊所嘱咐的意思。所谓善美言辞,即美妙语言;所谓具备特征的语句书写,即具备诸多标志的言辞之意。索努比库说法真实,这指的是《十六八部经》中的索奴·库提堪,他是佛陀当下正觉世尊的亲近弟子,亲眼见证而宣说此义,长老以自己为他人而言。
Pañcakkhandhe pariññāyāti pañcupādānakkhandhe tīhipi pariññāhi parijānitvā te parijānantoyeva, añjasaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayitvā, paramaṃ santiṃ nibbānaṃ pappuyya pāpuṇitvā ṭhito anāsavo. Tato eva idāni parinibbissati anupādisesanibbānavasena nibbāyissatīti.
所谓对五蕴的彻悟,是指对构成取取五蕴的三种方面的彻悟,了解它们之后,修习纯净高贵的八正道,由此获得至高的安乐,达到涅槃,站立于无染污的境地。接着,如此之后,依无余涅槃的状态,将入般涅槃。
Soṇakuṭikaṇṇattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 索那库提咖纳长老偈注释完毕。
12. Kosiyattheragāthāvaṇṇanā12. 国西亚长老偈注释
Yoeva garūnantiādikā āyasmato kosiyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannacitto ucchukhaṇḍikaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe brāhmaṇakule nibbatti, kosiyotissa gottavasena nāmaṃ akāsi. So viññutaṃ patto āyasmantaṃ dhammasenāpatiṃ abhiṇhaṃ upasaṅkamati, tassa santike dhammaṃ suṇāti. So tena sāsane paṭiladdhasaddho pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ anuyuñjanto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.44.44-49) –
这段是尊者库舍长老所作的颂歌。其因缘为何?这在古代佛时期亦有前例。某处各地,有人行善修因,洞悉正觉世尊现前时,于世家诞生而觉悟,得正知一日,亲见佛陀,怀清净心,礼敬供养供器。因这善业,他在人天中转生于释迦族的婆罗门家庭,名为库舍。此人已获正知,亲近称为法军统领者,听闻法音。秉持佛法信心,出家修行法门,勤修禅定,迅速证得阿拉汉果位。传于《阿陀罗降》(Apadāna)卷二第44至49诗中说:
‘‘Nagare bandhumatiyā, dvārapālo ahosahaṃ;
「于城中,我为守门者,守护门户;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, sabbadhammāna pāraguṃ.
目睹纯净无垢的佛,是诸法的通达者。
‘‘Ucchukhaṇḍikamādāya buddhaseṭṭhassadāsahaṃ;
承受这高洁果位,因而成为佛陀的弟子;
Pasannacitto sumano, vipassissa mahesino.
心境安详喜悦,内心欢喜,正了知诸法者,尊大的觉者。
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ ucchumadadiṃ tadā;
『我不记得当年一二九世中,曾作何恶事,』
Duggatiṃ nābhijānāmi, ucchukhaṇḍassidaṃ phalaṃ.
『无法得知恶趣之因,唯是陋压坏法之果。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『我已断除烦恼……尊奉佛陀教法所行。』
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā garuvāsaṃ sappurisūpanissayañca pasaṃsanto –
然则,于成就阿拉汉果后,反观自身修行,赞叹正直僧衣及贤人依止之义——
§370
370.
三百七十。
‘‘Yo ve garūnaṃ vacanaññu dhīro, vase ca tamhi janayetha pemaṃ;
‘‘凡是了解尊长之言、具足智慧刚毅的人,便能由此生起慈爱;
So bhattimā nāma ca hoti paṇḍito, ñatvā ca dhammesu visesi assa.
此人被称为聪明,又名贤者,因洞察诸法而卓然不同。
§371
371.
三百七十一。
‘‘Yaṃ āpadā uppatitā uḷārā, nakkhambhayante paṭisaṅkhayantaṃ;
‘‘遇有困厄临及,遇大患险,如天灾地变令人惊恐消亡之时;
So thāmavā nāma ca hoti paṇḍito, ñatvā ca dhammesu visesi assa.
此人被称为坚定果敢,被称为贤者,因识知诸法而异于常人。
§372
372.
三百七十二。
‘‘Yo ve samuddova ṭhito anejo, gambhīrapañño nipuṇatthadassī;
『若有如同海水之水,深广智慧且善于实义见解者』,
Asaṃhāriyo nāma ca hoti paṇḍito, ñatvā ca dhammesu visesi assa.
『此人名为不毁坏者,是智者,了知法中诸分别者。』
§373
373.
三百七十三。
‘‘Bahussuto dhammadharo ca hoti, dhammassa hoti anudhammacārī;
『多闻且持法者,亦为遵法行者;』
So tādiso nāma ca hoti paṇḍito, ñatvā ca dhammesu visesi assa.
『此种人称为智者,了知法中诸分别者。』
§374
374.
‘‘Atthañca yo jānāti bhāsitassa,
『知所说义者』者,
Atthañca ñatvāna tathā karoti;
『了知义理而如是行者』者;
Atthantaro nāma sa hoti paṇḍito,
『义差异者名为智者』,
Ñatvā ca dhammesu visesi assā’’ti. –
『了达法义而特别者』是也。」
Imā pañca gāthā abhāsi.
此五偈如是说。
Tattha yoti khattiyādīsu catūsu parisāsu yo koci. Veti byattaṃ. Garūnanti sīlādigaruguṇayuttānaṃ paṇḍitānaṃ. Vacanaññūti tesaṃ anusāsanīvacanaṃ jānanto, yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāno paṭipajjitvā ca tassa phalaṃ jānantoti attho. Dhīroti dhitisampanno. Vase ca tamhi janayetha pemanti tasmiṃ garūnaṃ vacane ovāde vaseyya yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjeyya, paṭipajjitvā ‘‘iminā vatāhaṃ ovādena imaṃ jātiādidukkhaṃ vītivatto’’ti tattha janayetha pemaṃ gāravaṃ uppādeyya. Idañhi dvayaṃ ‘‘garūnaṃ vacanaññu dhīro’’ti padadvayena vuttassevatthassa pākaṭakaraṇaṃ. Soti yo garūnaṃ vacanaññū dhīro, so yathānusiṭṭhaṃ paṭipattiyā tattha bhattimā ca nāma hoti, jīvitahetupi tassa anatikkamanato paṇḍito ca nāma hoti. Ñatvā ca dhammesu visesi assāti tathā paṭipajjanto ca tāya eva paṭipattiyā catunnaṃ ariyasaccānaṃ jānanahetu lokiyalokuttaradhammesu vijjāttayādivasena ‘‘tevijjo, chaḷabhiñño, paṭisambhidāpatto’’ti visesi visesavā siyāti attho.
其中,所谓在四众贵族(如王族等)中,有某人知晓并称为尊长者。谓之尊长者者,即具戒等善德的智者。所谓‘知言者’,乃知其教导言辞,并依其所传之法正行,行之已获其果之义。所谓‘有智者’,即具智慧者。于是应当以慈爱生于其间,并应在尊长者之言语中生起谦敬之念,依所传教法而修行,行已则可知“因此教诲,我已断除生死轮回诸苦”。在此应生爱意与恭敬心。此二者——“尊长者言知者”、“有智者”,乃此语句含义之显现。若有人是尊长者言知者又有智慧者,则依其正行,称为有福德者;因其能超越生死苦因,亦称为智者。此所谓“了达法义而特别者”,是指依此正行而通达四圣谛知见之由,依世间及出世间诸法如知识等差别称谓,“三明达者”、“六通达者”、“具分别智者”等。是此意也。
Yanti yaṃ puggalaṃ paṭipattiyā antarāyakaraṇato ‘‘āpadā’’ti laddhavohārā sotuṇhakhuppipāsādipākaṭaparissayā ceva rāgādipaṭicchannaparissayā ca uppatitā uppannā, uḷārā balavantopi nakkhambhayante na kiñci cālenti. Kasmā? Paṭisaṅkhayantanti paṭisaṅkhāyamānaṃ paṭisaṅkhānabale ṭhitanti attho. Soti yo daḷhatarāhi āpadāhipi akkhambhanīyo, so thāmavā dhitimā daḷhaparakkamo nāma hoti. Anavasesasaṃkilesapakkhassa abhibhavanakapaññābalasamaṅgitāya paṇḍito ca nāma hoti. Tathābhūto ca ñatvā ca dhammesu visesi assāti taṃ vuttatthameva.
凡因断行而成为障碍者,称为“逆境”。此逆境因闻见利养、重病饥渴种种显著灾难,及被烦爱等烦恼所遮,故起而现行。虽勇猛强健,但心胆俱惧,动作无所为止。为何?谓此因沉思反观,即立于反思之力故。若遇此逆境虽刚强却难忍,那人坚固持重,谓之稳重有勇。无漏染污之边,智慧与力量并具者,谓之智者。如实知法,洞察区别故,如所说义是也。
Samuddovaṭhitoti samuddo viya ṭhitasabhāvo. Yathā hi caturāsītiyojanasahassagambhīre sinerupādasamīpe mahāsamuddo aṭṭhahipi disāhi uṭṭhitehi pakativātehi aniñjanato ṭhito anejo gambhīro ca, evaṃ kilesavātehi titthiyavādavātehi ca akampanīyato ṭhito anejo. Gambhīrassa anupacitañāṇasambhārehi aladdhagādhassa nipuṇassa sukhumassa paṭiccasamuppādādiatthassa paṭivijjhanena gambhīrapañño nipuṇatthadassī. Asaṃhāriyo nāma ca hoti paṇḍito so tādiso puggalo kilesehi devaputtamārādīsu vā kenaci asaṃhāriyatāya asaṃhāriyo nāma hoti, yathāvuttena atthena paṇḍito ca nāma hoti. Sesaṃ vuttanayameva.
谓如立于大海之中,海为主体。大海深广八十由旬,近临波浪岸边。大海八方风浪起伏不断,然其稳固深远无摇动。复如染污烦恼风,巷尘谤论亦不动摇。深厚未被妨碍的智慧堆集,善巧精细地了知缘起等义,谓为深慧明见。谓此人智者,虽于诸有情烦恼、天人与魔等生起扰乱,然以所说真谛智慧稳固,谓为智者。其余含义亦如所说。
Bahussutoti pariyattibāhusaccavasena bahussuto, suttageyyādi bahuṃ sutaṃ etassāti bahussuto. Tameva dhammaṃ suvaṇṇabhājane pakkhittasīhavasaṃ viya avinassantameva dhāretīti dhammadharo ca hoti. Dhammassa hoti anudhammacārīti yathāsutassa yathāpariyattassa dhammassa atthamaññāya dhammamaññāya navalokuttaradhammassa anurūpaṃ dhammaṃ pubbabhāgapaṭipadāsaṅkhātaṃ catupārisuddhisīladhutaṅgaasubhakammaṭṭhānādibhedaṃ carati paṭipajjatīti anudhammacārī hoti, ‘‘ajja ajjevā’’ti paṭivedhaṃ ākaṅkhanto vicarati. So tādiso nāma ca hoti paṇḍitoti yo puggalo yaṃ garuṃ nissāya bahussuto dhammadharo dhammassa ca anudhammacārī hoti. So ca tādiso tena garunā sadiso paṇḍito nāma hoti paṭipattiyā sadisabhāvato. Tathābhūto pana so ñatvā ca dhammesu visesi assa, taṃ vuttatthaṃva.
多闻者,即广泛学说言语,闻诸经律众多言辞者。之谓多闻。其持法如以黄金份量秤量,恒久不坏。故称持法者。持行法者谓依教法,随书传理智,契合正觉法,依前行方法四净戒具等殊胜善业所载,行持之,谓持行法者。愿今日生,今日易。此类人谓智者,因彼重依多闻与持法,故为智者。于行持及同类之贤者,行持等性一致者此类人谓智者。实如所知法区别亦应了义。
Atthañca yo jānāti bhāsitassāti yo puggalo sammāsambuddhena bhāsitassa pariyattidhammassa atthaṃ jānāti. Jānanto pana ‘‘idha sīlaṃ vuttaṃ, idha samādhi, idha paññā’’ti tattha tattha yathāvuttaṃ atthañca ñatvāna tathā karoti yathā satthārā anusiṭṭhaṃ, tathā paṭipajjati. Atthantaro nāma sa hoti paṇḍitoti so evarūpo puggalo atthantaro atthakāraṇā sīlādiatthajānanamattameva upanissayaṃ katvā paṇḍito hoti. Sesaṃ vuttanayameva.
所谓知义者,为人知正觉者所说经中义理者也。知道德戒律、定力、智慧等所说义,悉皆懂得。因知义而如导师般,依教所说作如是行,付诸修行。以知义览察所为根本,唯以戒等义生因,乃成智者。其余含义亦如前说。
Ettha ca paṭhamagāthāya ‘‘yo ve garūna’’ntiādinā saddhūpanissayo visesabhāvo vutto, dutiyagāthāya ‘‘yaṃ āpadā’’ti ādinā vīriyūpanissayo, tatiyagāthāya ‘‘yo ve samuddova ṭhito’’tiādinā samādhūpanissayo, catutthagāthāya ‘‘bahussuto’’tiādinā satūpanissayo, pañcamagāthāya ‘‘atthañca yo jānātī’’tiādinā paññūpanissayo visesabhāvo vuttoti veditabbo.
此处以第一偈“敬重诸师”为例,指出信心为依止及其殊胜特质;第二偈“逆境为起”,示以精进为依止;第三偈“立如大海”,显三昧为依止;第四偈“多闻”,明善言为依止;第五偈“知义”为慧依止。此五种依止之殊胜,理应了知明辨。
Kosiyattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 国西耶长老偈注释完毕。
Pañcakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 五集注释完毕。