三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注4. Catukkanipāto

4. Catukkanipāto

366 段 · CSCD 巴利原典
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Khuddakanikāye · 小部
Theragāthā-aṭṭhakathā · 长老偈注疏
(Dutiyo bhāgo)
(第二部分)
4. Catukkanipāto四集
1. Nāgasamālattheragāthāvaṇṇanā龙萨玛喇长老偈释
Alaṅkatātiādikā āyasmato nāgasamālattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto gimhasamaye sūriyātapasantattāya bhūmiyā gacchantaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso chattaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sakyarājakule nibbattitvā nāgasamāloti laddhanāmo vayappatto ñātisamāgame paṭiladdhasaddho pabbajitvā kiñci kālaṃ bhagavato upaṭṭhāko ahosi. So ekadivasaṃ nagaraṃ piṇḍāya paviṭṭho alaṅkatapaṭiyattaṃ aññataraṃ naccakiṃ mahāpathe tūriyesu vajjantesu naccantiṃ disvā, ‘‘ayaṃ cittakiriyavāyodhātuvipphāravasena karajakāyassa tathā tathā parivatti, aho aniccā saṅkhārā’’ti khayavayaṃ paṭṭhapetvā vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.46.37-48) –
此为尊者Nāgasamāla之偈,题为装饰品等。起由为何?当时在世尊波旬尊者时代,世尊出身名门之后,于狮子时代因日光炎热和大地炽热之时,见到师长步行于大地,心怀欢喜而献伞。凭此善业,游于天人唯在人中,于佛出世时于释迦世王家族出生,名为Nāgasamāla。其年老时参加亲族集会,护持世尊片时,曾拜访城市乞食。见有佩戴装饰品的舞者在大街上与他人跳舞,因见其心起兴亡法念,作是语:『此乃心行风吹变化之因,形体亦随转变,如是无常诸行』,由此憎息烦恼,发大慧观,成就阿拉汉果。此德与经中所记(《阿含经·尊者传》2.46.37-48)相合,述曰——
‘‘Aṅgārajātā pathavī, kukkuḷānugatā mahī;
『出生于肢体,生于地之上,伴随尘埃者,』
Padumuttaro bhagavā, abbhokāsamhi caṅkami.
『波旬尊者于世间行走,』
‘‘Paṇḍaraṃ chattamādāya, addhānaṃ paṭipajjahaṃ;
『手持白色伞盖,到所当至处,』
Tattha disvāna sambuddhaṃ, vitti me upapajjatha.
『见正觉者之后,愿我亦生于世。』
‘‘Marīciyotthaṭā bhūmi, aṅgārāva mahī ayaṃ;
‘日出之地为地,炽热如地似火;
Upahanti mahāvātā, sarīrassāsukhepanā.
大风吹来,扰乱身躯于苦乐之间。
‘‘Sītaṃ uṇhaṃ vihanantaṃ, vātātapanivāraṇaṃ;
昼夜寒暑交替,风寒暑热相继;
Paṭiggaṇha imaṃ chattaṃ, phassayissāmi nibbutiṃ.
我接此伞盖,触之得安止。
‘‘Anukampako kāruṇiko, padumuttaro mahāyaso;
慈悲悲悯者,莲生尊大光辉者;
Mama saṅkappamaññāya, paṭiggaṇhi tadā jino.
因我心意识别,胜者当时接受之。
‘‘Tiṃsakappāni devindo, devarajjamakārayiṃ;
三个时期我为天帝,建立天界国土;
Satānaṃ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ.
有一百二十五个天下,我成为天界主宰。
‘‘Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ;
广大无边的地区,我所管理,数量无法计算;
Anubhomi sakaṃ kammaṃ, pubbe sukatamattano.
所有的业报我皆体验,故前生积德丰厚。
‘‘Ayaṃ me pacchimā jāti, carimo vattate bhavo;
此生为我晚生,这轮回为终极;
Ajjāpi setacchattaṃ me, sabbakālaṃ dharīyati.
如今白净的袈裟常常披戴,常护持于我之身。
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ chattamadadiṃ tadā;
『曾有十万劫以来,彼时我所受的遮盖护持,』
Duggatiṃ nābhijānāmi, chattadānassidaṃ phalaṃ.
『我不曾了知恶趣果报,即此遮盖布施的功德果报。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我所熄灭……如是……我所实行者,正是佛陀教法所说。』
Arahattaṃ pana patvā –
「然而证得阿拉汉果,」
§267
267.
二百六十七。
‘‘Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā;
『庄严清净、芬芳馥郁,佩戴檀香花环,』
Majjhe mahāpathe nārī, tūriye naccati naṭṭakī.
在大路中间,有一妇人,正在第四道上舞蹈,作娼妓状。
§268
268.
二百六十八。
‘‘Piṇḍikāya paviṭṭhohaṃ, gacchanto naṃ udikkhisaṃ;
『我进入施食处,边行边抬头观看他;
Alaṅkataṃ suvasanaṃ, maccupāsaṃva oḍḍitaṃ.
其身饰庄严,香气芬芳,如鱼叉所钉死鱼般肿胀。』
§269
269.
二百六十九。
‘‘Tato me manasīkāro, yoniso udapajjatha;
『于是,我的心念逐渐生起,善巧地觉察到(此事)。』
Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha.
危难降临时应当具足防护,生厌倦则心应止住不动。
§270
270.
二百七十(节)。
‘‘Tato cittaṃ vimucci me, passa dhammasudhammataṃ;
“于是我的心得以解脱,见到了法的真实正义;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
三种智慧已具足,已了悟佛陀教法之所作。”——
Catūhi gāthāhi attano paṭipattikittanamukhena aññaṃ byākāsi.
以自己修行标识的四句偈语,阐明他人说法。
Tattha alaṅkatāti hatthūpagādiābharaṇehi alaṅkatagattā. Suvasanāti sundaravasanā sobhanavatthanivatthā. Mālinīti mālādhārinī piḷandhitapupphamālā. Candanussadāti candanānulepalittasarīrā. Majjhe mahāpathe nārī, tūriye naccati naṭṭakīti yathāvuttaṭṭhāne ekā nārī naṭṭakī nāṭakitthī nagaravīthiyā majjhe pañcaṅgike tūriye vajjante naccati, yathāpaṭṭhapitaṃ naccaṃ karoti.
其中“装饰”者,指以象牙等饰物装点;“芳香衣服”意指清凉美好且鲜艳的衣物;“挂环”者,谓手持花环或戴花环;“涂抹檀香等药”则谓身体涂抹檀香及香药。在大道中央,有一女子在第四处跳舞,她是舞女、歌女。在正街中有五人,在第四处随着鼓声跳舞,表演的舞蹈为事前安排的表演。
Piṇḍikāyāti bhikkhāya. Paviṭṭhohanti nagaraṃ paviṭṭho ahaṃ. Gacchanto naṃ udikkhisanti nagaravīthiyaṃ gacchanto parissayapariharaṇatthaṃ vīthiṃ olokento taṃ naṭṭakiṃ olokesiṃ. Kiṃ viya? Maccupāsaṃva oḍḍitanti yathā maccussa maccurājassa pāsabhūto rūpādiko oḍḍito loke anuvicaritvā ṭhito ekaṃsena sattānaṃ anatthāvaho, evaṃ sāpi appaṭisaṅkhāne ṭhitānaṃ andhaputhujjanānaṃ ekaṃsato anatthāvahāti maccupāsasadisī vuttā.
「Piṇḍikā」者,谓比库。比库进入城中曰:「我已进入。」行走时,人们并不注意他,行于城市街道,察看为脱离众难之道而行的街巷,他观看了那种舞蹈。为何如此?譬如死者被枷锁束缚,死亡之王以枷锁缚住其身,形色恶秽,四处漫游,独处一方,成为众生的无益之累,如此也有些盲目愚昧的人,站立而不反思,仅仅成为众人的无益之累,故称似死枷锁者。」
Tatoti tasmā maccupāsasadisattā. Meti mayhaṃ. Manasīkāro yoniso udapajjathāti ‘‘ayaṃ aṭṭhisaṅghāto nhārusambandho maṃsena anupalitto chaviyā paṭicchanno asuciduggandhajegucchapaṭikkūlo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo īdise vikāre dassetī’’ti evaṃ yoniso manasikāro uppajji. Ādīnavo pāturahūti evaṃ kāyassa sabhāvūpadhāraṇamukhena tassa ca taṃnissitānañca cittacetasikānaṃ udayabbayaṃ sarasapabhaṅgutañca manasi karoto tesu ca yakkharakkhasādīsu viya bhayato upaṭṭhahantesu tattha me anekākāraādīnavo doso pāturahosi. Tappaṭipakkhato ca nibbāne ānisaṃso. Nibbidā samatiṭṭhathāti nibbindanaṃ ādīnavānupassanānubhāvasiddhaṃ nibbidāñāṇaṃ mama hadaye saṇṭhāsi, muhuttampi tesaṃ rūpārūpadhammānaṃ gahaṇe cittaṃ nāhosi, aññadatthu muñcitukāmatādivasena tattha udāsīnameva jātanti attho.
对此,谓之死枷锁之人。此义我心记忆清晰。应当如理思维:「此八重聚合体乃污秽之身,依赖肢体肉身而生,被恶臭污秽缠绕,诸无常之相所覆盖,浸蚀破坏生成,以此显示此类变化。」如此理智思惟而生。即如身上之苦患,为此身心及其依赖之心意现象而生起与消亡,观想其瓶裂散碎之理,心念之中如同执著于妖魔鬼怪等恐怖,于其所依之处内心生诸多苦患。如是;此乃苦患之毒,亦为涅槃之因缘。厌离得以确立。厌离即因观苦患而生之体验,厌离观知已集于我心,暂时对诸色声等境界无心,或因不欲放逸等情故,心境皆寂静然其义即是此也。
Tatoti vipassanāñāṇato paraṃ. Cittaṃ vimucci meti lokuttarabhāvanāya vattamānāya maggapaṭipāṭiyā sabbakilesehi mama cittaṃ vimuttaṃ ahosi. Etena phaluppattiṃ dasseti. Maggakkhaṇe hi kilesā vimuccanti nāma, phalakkhaṇe vimuttāti. Sesaṃ vuttanayameva.
对此,谓由慧观所达其后境界。心得解脱,为超越世间之证道修行,凡污垢均获清净,我心解脱。由此显示果报成熟。于证道之时污垢自尽,果位显现为解脱。余当如是宣说。
Nāgasamālattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 龙萨玛喇长老偈释毕。
2. Bhaguttheragāthāvaṇṇanā2. 帕古长老偈注释
Ahaṃ middhenātiādikā āyasmato bhaguttherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthari parinibbute tassa dhātuyo pupphehi pūjesi. So tena puññakammena nimmānaratīsu nibbattitvā aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sakyarājakule nibbattitvā bhagūti laddhanāmo vayappatto anuruddhakimilehi saddhiṃ nikkhamitvā pabbajitvā bālakaloṇakagāme vasanto ekadivasaṃ thinamiddhābhibhavaṃ vinodetuṃ vihārato nikkhamma caṅkamaṃ abhiruhanto papatitvā tadeva aṅkusaṃ katvā thinamiddhaṃ vinodetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.46.49-57) –
「我曾懒惰」等诗,出自长老尊者巴古之语。起因何在?传说此事于世尊之弟子波突摩迦叶尊者期间发生,其在世尊时代名门望族出家,通达戒法,礼敬佛教之圣物花以名被尊。由此功德,生成于诸天人之中,相续至佛陀出生于释迦族后得名巴谷,生于阿奴跋达之邦,与阿奴跋达等共行出家。其时居住于巴拉固罗村,某日为消遣懈怠,从屋出入行走,跌倒后用脚钩拽住,怒斥懈怠之心以修习观法,增长慧力,最终成就阿拉汉果。此事载于《阿陀那长老传》(apa. thera 2.46.49-57)中。
‘‘Parinibbute bhagavati, padumuttare mahāyase;
「世尊般涅槃后,尊贵波突摩迦叶长老,
Pupphavaṭaṃsake katvā, sarīramabhiropayiṃ.
剪断花环,涵盖其身,敬奉心行。」
‘‘Tattha cittaṃ pasādetvā, nimmānaṃ agamāsahaṃ;
于是心安定了,我来到世间所化现之处;
Devalokagato santo, puññakammaṃ sarāmahaṃ.
往生天界,安住其中,享福行善的功德;
‘‘Ambarā pupphavasso me, sabbakālaṃ pavassati;
我有云彩花雨,常常降下;
Saṃsarāmi manusse ce, rājā homi mahāyaso.
假如在世间轮回,我为君王,盛名远扬;
‘‘Tahiṃ kusumavasso me, abhivassati sabbadā;
那里花雨滋润我,始终不断;
Tasseva pupphapūjāya, vāhasā sabbadassino.
为此花供养,献给无所不见者,供养庄严。
‘‘Ayaṃ pacchimako mayhaṃ, carimo vattate bhavo;
『这是我的后世,是我现前继续的生命;』
Ajjāpi pupphavasso me, abhivassati sabbadā.
『今日我的花雨,常常降临于我。』
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ;
『在百千劫中,我所供养的花朵,』
Duggatiṃ nābhijānāmi, dehapūjāyidaṃ phalaṃ.
『我不知是导致恶趣的果报,还是以此受生身为供养的成果。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我熄灭……如是……已于佛陀教法所成就。』
Arahattaṃ pana patvā phalasukhena nibbānasukhena ca vītināmento satthārā ekavihāraṃ anumodituṃ upagatena – ‘‘kacci tvaṃ, bhikkhu, appamatto viharasī’’ti puṭṭho attano appamādavihāraṃ nivedento –
得阿拉汉果后,放下果乐与涅槃之乐,舍卫城的一位比库,欣然接受前来赞赞的老师,询问说:『比库,你是否正念专注地安住?』并说明自己的勤勉安住。
§271
271.
二百七十一。
‘‘Ahaṃ middhena pakato, vihārā upanikkhamiṃ;
『我因昏沉被迷蔽,退入住处静止安住;
Caṅkamaṃ abhiruhanto, tattheva papatiṃ chamā.
行走时攀登高处,立时跌倒身体震动。』
§272
272.
二百七十二。
‘‘Gattāni parimajjitvā, punapāruyha caṅkamaṃ;
『遍净身体肌肉,再次外出踱步;
Caṅkame caṅkamiṃ sohaṃ, ajjhattaṃ susamāhito.
我行走于行走间,内心专注安稳。』
§273
273.
二百七十三。
‘‘Tato me manasīkāro, yoniso udapajjatha;
于是,我心念正思惟,明智地生起;
Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha.
危险远离,厌离心生起,心心处安住。
§274
274.
二百七十四。
‘‘Tato cittaṃ vimucci me, passa dhammasudhammataṃ;
于是我心解脱,见法义正法;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
三明谛皆成就,成就佛陀的教法。」
Imā catasso gāthā abhāsi.
这四句偈颂已经宣说。
Tattha middhena pakatoti kāyālasiyasaṅkhātena asattivighātasabhāvena middhena abhibhūto. Vihārāti senāsanato. Upanikkhaminti caṅkamituṃ nikkhamiṃ. Tattheva papatiṃ chamāti tattheva caṅkamasopāne niddābhibhūtatāya bhūmiyaṃ nipatiṃ. Gattāni parimajjitvāti bhūmiyaṃ patanena paṃsukitāni attano sarīrāvayavāni anumajjitvā. Punapāruyha caṅkamanti ‘‘patito dānāha’’nti saṅkocaṃ anāpajjitvā punapi caṅkamaṭṭhānaṃ āruhitvā. Ajjhattaṃ susamāhitoti gocarajjhatte kammaṭṭhāne nīvaraṇavikkhambhanena suṭṭhu samāhito ekaggacitto hutvā caṅkaminti yojanā. Sesaṃ vuttanayameva. Idameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosi.
彼处,所谓『嗜睡』,是指身行嗜睡,是因身的怠倦聚合与非存在破坏合体覆盖所表现的嗜睡。『修行』意谓军士列队行进。『出行』则意谓起行而行走。在那里,若有倒下、卧倒,则是在行走台阶时,因嗜睡所覆盖而倒向地面。所谓『身体覆被』,意味着倒地时用身体各部分包裹自身。然后再次起身行走,即所谓『倒下者当知』,即没有生起羞愧而再次登上行走处所。『内心善集中』,意指在修行场所中,因障碍遮断而得到善定,具足一心专注,安住而行走。此为完整说法。此义即为长老所没有他言所说明者。
Bhaguttheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 帕古长老偈注释完毕。
3. Sabhiyattheragāthāvaṇṇanā3. 萨毗亚长老偈注释
Parecātiādikā āyasmato sabhiyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto kakusandhassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ divāvihārāya gacchantaṃ disvā pasannamānaso upāhanaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto kassape bhagavati parinibbute patiṭṭhite suvaṇṇacetiye chahi kulaputtehi saddhiṃ attasattamo sāsane pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe viharanto visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto itare āha – ‘‘mayaṃ piṇḍapātāya gacchanto jīvite sāpekkhā homa, jīvite sāpekkhena ca na sakkā lokuttaradhammaṃ adhigantuṃ, puthujjanakālaṅkiriyā ca dukkhā. Handa, mayaṃ nisseṇiṃ bandhitvā pabbataṃ abhiruyha kāye ca jīvite ca anapekkhā samaṇadhammaṃ karomā’’ti. Te tathā akaṃsu.
此为“Parecātiā”等为尊长长老萨比亚大师所作偈颂。其起因如何?此亦曾由前古佛时代多次行持供养功德者在时代各处,承尊敬而出生于贵族之家,受教于佛陀时代,得闻佛法成就,曾于一日见佛夕归时分,怀清净欢喜心,供养于佛,并悦佛以清净欢喜。此因其福德,显现于天人及人世间,后来与咖萨巴佛时代已般涅槃尊者同住,建于舍利金塔,与六位高贵王子等同住,阿拉汉第七尊者受教出家,持行修习于森林。因不能特别证悟涅槃境界,故对他人说道:“我因乞食维持生命而犹豫,生命虽有限,难以得证超世间道理,凡夫凡事都苦痛。且我断除俗缘,登山隐居,身心无所挂碍,行持沙门之道。”诸人遂依其言行。
Atha nesaṃ mahāthero upanissayasampannattā tadaheva chaḷabhiñño hutvā uttarakuruto piṇḍapātaṃ upanesi. Itare – ‘‘tumhe, bhante, katakiccā tumhehi saddhiṃ sallāpamattampi papañco, samaṇadhammameva mayaṃ karissāma, tumhe attanā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyuñjathā’’ti vatvā piṇḍapātaṃ paṭikkhipiṃsu. Thero ne sampaṭicchāpetuṃ asakkonto agamāsi.
时来自那处的这位伟大长老因具足依止善法,于当时已证五通,北方行乞。其他人言:“尊者,你们为何一起应付谈话纷争,我们专修沙门法,我等自行随顺所见之法喜乐。”于是回绝乞食。这位尊者无法满足乞食而离去。
Tato nesaṃ eko dvīhatīhaccayena abhiññāparivāraṃ anāgāmiphalaṃ sacchikatvā tatheva vatvā tehi paṭikkhitto agamāsi. Tesu khīṇāsavatthero parinibbāyi, anāgāmī suddhāvāsesu uppajji. Itare puthujjanakālaṅkiriyameva katvā chasu kāmasaggesu anulomapaṭilomato dibbasampattiṃ anubhavitvā amhākaṃ bhagavato kāle devalokā cavitvā eko mallarājakule paṭisandhiṃ gaṇhi, eko gandhārarājakule, eko bāhiraraṭṭhe, eko rājagahe ekissā kuladārikāya kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Itaro aññatarissā paribbājikāya kucchimhi paṭisandhiṃ aggahesi. Sā kira aññatarassa khattiyassa dhītā, naṃ mātāpitaro – ‘‘amhākaṃ dhītā samayantaraṃ jānātū’’ti ekassa paribbājakassa niyyādayiṃsu. Atheko paribbājako tāya saddhiṃ vippaṭipajji. Sā tena gabbhaṃ gaṇhi. Taṃ gabbhiniṃ disvā paribbājakā nikkaḍḍhiṃsu. Sā aññattha gacchantī antarāmagge sabhāyaṃ vijāyi. Tenassa sabhiyotveva nāmaṃ akāsi. So vaḍḍhitvā paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā nānāsatthāni uggahetvā mahāvādī hutvā vādappasuto vicaranto attanā sadisaṃ adisvā nagaradvāre assamaṃ kāretvā khattiyakumārādayo sippaṃ sikkhāpento viharanto attano mātuyā itthibhāvaṃ jigucchitvā jhānaṃ uppādetvā brahmaloke uppannāya abhisaṅkharitvā dinne vīsatipañhe gahetvā te te samaṇabrāhmaṇe pucchi. Te cassa tesaṃ pañhānaṃ atthaṃ byākātuṃ nāsakkhiṃsu. Sabhiyasuttavaṇṇanāyaṃ (su. ni. aṭṭha. 2. sabhiyasuttavaṇṇanā) pana ‘‘suddhāvāsabrahmā te pañhe abhisaṅkharitvā adāsī’’ti āgataṃ.
后来此人独自于二十三岁时,证得无来果,如实住持,独自行走,且于众中说法后离去。此中有位已证尽染阿拉汉涅槃者、纯净清净着衣者出现。其他人仍为凡夫,身行染污,曾于六欲天经历正逆顺天福,后于佛时代灭度后,转生于马拉国王族中获再生。有者居于甘达拉国王族,有者居他国,有者于王舍城一名门女处重生,有者被某卫国游方士收养。此女乃某贵族王子的女儿,父母言:“我们的女儿暂时交托给他照顾。”有一游方士与她同住,怀孕。游方士见之大怒,驱逐出家士。此女他处去后,所住村落业已闻名。女儿长大,出家修行,承受多种教法,以正见辩论闻名,周游教化称为大师。与他门徒一同,于城乡游行,师长与青年贵族学艺,女因不喜女色,生起禅定,升入梵天界。日间作答诸多问讯,诸沙门婆罗门皆不能解其义理。于《长老说经论》有云:“纯净梵天曾以问题教诲之。”
Yadā pana bhagavā pavattavaradhammacakko anupubbena rājagahaṃ āgantvā veḷuvane vihāsi, tadā sabhiyo tattha gantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā te pañhe pucchi. Satthā tassa te pañhe byākāsīti sabbaṃ sabhiyasutte (su. ni. sabhiyasuttaṃ) āgatanayena veditabbaṃ. Sabhiyo pana bhagavatā tesu pañhesu byākatesu paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.46.27-31) –
当时,世尊转轮圣法刚开始,于王舍城之竹林园安住,众弟子前往见尊者,承事教法,向世尊问答。尊者为他们开示解说此《萨比亚经》全篇,谓此经应当以该来源作知。从此处弟子信受开明,出家修行内观,证得阿拉汉果。此于经传(长老传记第2章46-31节)中已述。
‘‘Kakusandhassa munino, brāhmaṇassa vusīmato;
『迦拘萨目尊者隐修者,婆罗门富有者,』
Divāvihāraṃ vajato, akkamanamadāsahaṃ.
『昼行打猎,为自己觅食。』
‘‘Imasmiṃyeva kappamhi, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
『于当前世,曾行布施之事;』
Duggatiṃ nābhijānāmi, akkamanassidaṃ phalaṃ.
『不知堕恶道,断绝此种果报。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已熄灭……于此作佛陀之教法。』
Arahā pana hutvā devadatte saṅghabhedāya parakkamante devadattapakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ ovādaṃ dento –
阿拉汉已成,天人提婆达多欲兴僧团之破坏,便训诫提婆达多党羽比库,
§275
275.
二百七十五。
‘‘Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase;
『外人不知时节,而我等恰于此得以安住;
Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā.
凡知晓此处时节者,智慧辈因此而称尊。』
§276
276.
二百七十六。
‘‘Yadā ca avijānantā, iriyantyamarā viya;
『当无知者,如同死者般往来行走;
Vijānanti ca ye dhammaṃ, āturesu anāturā.
唯有知法者,虽有病痛而心不苦楚。』
§277
277.
二百七十七。
‘‘Yaṃ kiñci sithilaṃ kammaṃ, saṃkiliṭṭhañca yaṃ vataṃ;
『一切松懈的业行,且染污之所作,』
Saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ, na taṃ hoti mahapphalaṃ.
『无坚固的清净行持,彼则非大果效者。』
§278
278.
二百七十八。
‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati;
『若在所有同修比库中,无所获尊敬,』
Ārakā hoti saddhammā, nabhaṃ puthaviyā yathā’’ti. –
『则善法已有障碍,如天空被大地所蔽。』
Catūhi gāthāhi dhammaṃ desesi.
以四偈宣说法义。
Tattha pareti paṇḍite ṭhapetvā tato aññe – ‘‘adhammaṃ dhammo’’ti ‘‘dhammaṃ adhammo’’tiādibhedakaravatthudīpanavasena vivādappasutā pare nāma. Te tattha vivādaṃ karontā ‘‘mayaṃ yamāmase uparamāma nassāma satataṃ samitaṃ maccusantikaṃ gacchāmā’’ti na jānanti. Ye ca tattha vijānantīti ye tattha paṇḍitā – ‘‘mayaṃ maccusamīpaṃ gacchāmā’’ti vijānanti. Tato sammanti medhagāti evañhi te jānantā yonisomanasikāraṃ uppādetvā medhagānaṃ kalahānaṃ vūpasamāya paṭipajjanti. Atha nesaṃ tāya paṭipattiyā te medhagā sammanti. Atha vā pare cāti ye satthu ovādānusāsaniyā aggahaṇena sāsanato bāhiratāya pare, te yāva ‘‘mayaṃ micchāgāhaṃ gahetvā ettha idha loke sāsanassa paṭiniggāhena yamāmase vāyamāmā’’ti na vijānanti, tāva vivādā na vūpasammanti, yadā pana tassa gāhassa vissajjanavasena ye ca tattha tesu vivādappasutesu adhammadhammādike adhammadhammādito yathābhūtaṃ vijānanti, tato tesaṃ santikā te paṇḍitapurise nissāya vivādasaṅkhātā medhagā sammantīti evampettha attho veditabbo.
其间有些聪明贤达者,立场不同,发生争执,彼此互称“非法就是法”、“法即非法”等等,这便是以本质反转相反的见解所生的争论之端。彼等进行争论时,实则不明白自己所言:『我们应当在夜里修行,常恒炼净,远离死亡』之意。而那些真正通达此处义理的贤达,则明了:『我们正趋近于死亡』。于是双方各自自认为聪明,发起正当的理性思考,遂求息止聪明人之间的争斗。依此修持,他们便被视为聪明贤达。又或他人因未依止佛陀教诲、教学之准则而于教外造作,便不知彼等内心之努力是持戒还是邪业,故彼时争论不得平息。但当这些顽固之辩者因智慧之人亲近,耳闻明正之理:诸违法与合法之相及其本质悉能如实辨明时,方使其辩端得已平息。这大意当如此解知。
Yadāti yasmiṃ kāle. Avijānantāti vivādassa vūpasamūpāyaṃ, dhammādhamme vā yāthāvato ajānantā. Iriyantyamarā viyāti amarā viya jarāmaraṇaṃ atikkantā viya uddhatā unnaḷā capalā mukharā vippakiṇṇavācā hutvā vattanti caranti vicaranti tadā vivādo na vūpasammateva. Vijānanti ca ye dhammaṃ, āturesu anāturāti ye pana satthu sāsanadhammaṃ yathābhūtaṃ jānanti, te kilesarogena āturesu sattesu anāturā nikkilesā anīghā viharanti, tesaṃ vasena vivādo accantameva vūpasammatīti adhippāyo.
何谓「于何时」?无知者即不明了争辩得以息止的基础,亦即无知真相之法与非法的真实分别。活着者如死者,死者又似超越老死,犹如意气高昂、躁动不安、言语杂乱、行为奔走者,是时,争辩不息。反之,真正明白佛法者,如病中无病者;理解师教如实者,断除烦恼与病苦,心无妄执,安住其中,争端即得完全息灭,此为正主张。
Yaṃkiñci sithilaṃ kammanti oliyitvā karaṇena sithilagāhaṃ katvā sāthalibhāvena kataṃ yaṃ kiñci kusalakammaṃ. Saṃkiliṭṭhanti vesīādike agocare caraṇena, kuhanādimicchājīvena vā saṃkiliṭṭhaṃ vatasamādānaṃ. Saṅkassaranti saṅkāhi saritabbaṃ, vihāre kiñci asāruppaṃ sutvā – ‘‘nūna asukena kata’’nti parehi asaṅkitabbaṃ, uposathakiccādīsu aññatarakiccavasena sannipatitampi saṅghaṃ disvā, ‘‘addhā ime mama cariyaṃ ñatvā maṃ ukkhipitukāmā sannipatitā’’ti evaṃ attano vā āsaṅkāhi saritaṃ usaṅkitaṃ parisaṅkitaṃ. Na taṃ hotīti taṃ evarūpaṃ brahmacariyaṃ samaṇadhammakaraṇaṃ tassa puggalassa mahapphalaṃ na hoti. Tassa amahapphalabhāveneva paccayadāyakānampissa na mahapphalaṃ hoti. Tasmā sallekhavuttinā bhavitabbaṃ. Sallekhavuttino ca vivādassa avasaro eva natthīti adhippāyo.
凡所为行为若松弛懈怠,遂凭松弛之执着以粗心怠惰之态度作善业,便受污秽,如恶鬼等不守正道之行;或伪装浊业,聚敛恶习。不安者即烦恼生起之处。于修道处闻及粗重不清之言,便被他人误解作恶礼因,或在优波遮他经中如法修持之人,被旁观者见作犯戒者,便生怀疑与恐惧。此等怀疑若不能去除,则此人修行不成大果,且教外无大果缘故。是故必当随时勤修以断除怀疑。而怀疑皆由争辩时机而起,此为正明。
Gāravonūpalabbhatīti anusāsaniyā apadakkhiṇaggāhibhāvena garukātabbesu sabrahmacārīsu yassa puggalassa gāravo garukaraṇaṃ na vijjati. Ārakā hoti saddhammāti so evarūpo puggalo paṭipattisaddhammatopi paṭivedhasaddhammatopi dūre hoti, na hi taṃ garū sikkhāpenti, asikkhiyamāno anādiyanto na paṭipajjati, appaṭipajjanto kuto saccāni paṭivijjhissatīti. Tenāha – ‘‘ārakā hoti saddhammā’’ti. Yathā kiṃ? ‘‘Nabhaṃ puthaviyā yathā’’ti yathā nabhaṃ ākāsaṃ puthaviyā pathavīdhātuyā sabhāvato dūre. Na kadāci sammissabhāvo. Tenevāha –
敬重不可得故,即为师训中重视礼敬的本义。于诸同修者间若心无敬重,则此人不具足敬重之行,不是真正的师法用心者,远离实证正确之修持。师者不教诲此辈,若未受教或违背师训,安何成就真实?故有云:『是为敬重如信义者』。何谓如信义?犹如天空与大地自然相离永不相和,亦复如是。
‘‘Nabhañca dūre pathavī ca dūre, pāraṃ samuddassa tadāhu dūre;
『天空亦远,土地亦远,彼岸大海亦远』;
Tato have dūrataraṃ vadanti, satañca dhammo asatañca rājā’’ti.(jā. 2.21.414);
于是他们接着说:“有真善法,也有伪假恶法,是国王统治的东西。”
Sabhiyattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 萨毗亚长老偈注释完毕。
4. Nandakattheragāthāvaṇṇanā4. 难德咖长老偈注释
Dhiratthūtiādikā āyasmato nandakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare mahāvibhavo seṭṭhi hutvā satthu santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā satasahassagghanikena vatthena bhagavantaṃ pūjetvā paṇidhānamakāsi, satthu bodhirukkhe padīpapūjañca pavatteti. So tato paṭṭhāya devamanussesu saṃsaranto kakusandhassa bhagavato kāle karavikasakuṇo hutvā madhurakūjitaṃ kūjanto satthāraṃ padakkhiṇaṃ akāsi. Aparabhāge mayūro hutvā aññatarassa paccekabuddhassa vasanaguhāya dvāre pasannamānaso divase divase tikkhattuṃ madhuravassitaṃ vassi, evaṃ tattha tattha puññāni katvā amhākaṃ bhagavato kāle sāvatthiyaṃ kulagehe nibbattitvā nandakoti laddhanāmo vayappatto satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.46.22-26) –
关于“持志”等开头的诗句,是长老南达的赞歌。事情是怎样的呢?传说在正自觉世尊迦楼底城时期,他也曾是大富长者。听闻佛陀所说法,在佛前,看到佛为比库尼开设的集会场所,他便去那里定居下来。随后以一百千群帛服供养世尊,发下愿愿,供养佛陀觉树,点灯礼敬。之后他投生在人天之间,转世成婆萨迦天,甜美地呼唤佛陀,绕佛三匝。后来化生为孔雀,居于某一别处,护持一位独觉者的洞窟,日日出现,湿润醮泽,持续供养。这样在各处积下功德,终于在世尊时期作为南达出生于舍卫城贵族之家,听闻佛法,深信受持,于出家后增长观慧,证得阿拉汉果。对此有偈颂记载于《阿陀尼长老传》二卷四十六至二十六节中。
‘‘Padumuttarabuddhassa bodhiyā pādaputtame;
“正自觉佛陀觉树的树脚,
Pasannacitto sumano, tayo ukke adhārayiṃ.
心清净欢喜,我端坐在其下。
‘‘Satasahassito kappe, sohaṃ ukkamadhārayiṃ;
跨越十万劫,仍在此端坐,
Duggatiṃ nābhijānāmi, ukkadānassidaṃ phalaṃ.
不知堕恶趣,这安坐之果实。”
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已于我中断……彼世尊教法所作』云者。
Arahā pana hutvā vimuttisukhena vītināmento satthārā bhikkhunīnaṃ ovāde āṇatto ekasmiṃ uposathadivase pañca bhikkhunisatāni ekovādeneva arahattaṃ pāpesi. Tena naṃ bhagavā bhikkhunovādakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Athekadivasaṃ theraṃ sāvatthiyaṃ piṇḍāya carantaṃ aññatarā purāṇadutiyikā itthī kilesavasena oloketvā hasi. Thero tassā taṃ kiriyaṃ disvā sarīrassa paṭikkūlavibhāvanamukhena dhammaṃ kathento –
比库尼中已有阿拉汉者,于解脱之乐中清净无垢,导师对比库尼们之劝勉已具束缚力,在一比库尼僧团受五戒之日,仅一劝诫便能令彼证阿拉汉果。是以世尊未于比库尼劝诫者之首组设立机构。有一日,长老于沙瓦提乞食时,一女经观察其烦恼色,于王城第二母道中微笑。长老见其行为,因其身缺陷而据此说法:
§279
279.
二百七十九。
‘‘Dhiratthu pūre duggandhe, mārapakkhe avassute;
『昔在城中恶臭横行,已入魔边境堕污秽;
Navasotāni te kāye, yāni sandanti sabbadā.
身具九窍众之开合,常随一切接触无间。』
§280
280.
二百八十。
‘‘Mā purāṇaṃ amaññittho, māsādesi tathāgate;
「不要遗忘以前所教诲之法,正如如来自在世间宣说佛法。
Saggepi te na rajjanti, kimaṅgaṃ pana mānuse.
即便天界诸天亦无缘失此法,更何况人间众生呢。」
§281
281.
二百八十一。
‘‘Ye ca kho bālā dummedhā, dummantī mohapārutā;
「那些愚痴愚昧无明,愚痴妄行受迷惑者,
Tādisā tattha rajjanti, mārakhittamhi bandhane.
他们正陷于魔王所织之缚,处于束缚的桎梏中。」
§282
282.
二百八十二。
‘‘Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;
所谓贪欲、嗔恨和无明这三者被清净除去,
Tādī tattha na rajjanti, chinnasuttā abandhanā’’ti. – gāthā abhāsi;
在此便不受束缚,断绝一切绳索。”——此偈文说。
Tattha dhīti jigucchanatthe nipāto, ratthūti ra-kāro padasandhikaro, dhī atthu taṃ jigucchāmi tava dhikkāro hotūti attho. Pūretiādīni tassā dhikkātabbabhāvadīpanāni āmantanavacanāni. Pūreti ativiya jegucchehi nānākuṇapehi nānāvidhaasucīhi sampuṇṇe. Duggandheti kuṇapapūritattā eva sabhāvaduggandhe. Mārapakkheti yasmā visabhāgavatthu andhaputhujjanānaṃ ayonisomanasikāranimittatāya kilesamāraṃ vaḍḍheti, devaputtamārassa ca otāraṃ paviṭṭhaṃ deti. Tasmā mārassa pakkho hoti. Tena vuttaṃ ‘‘mārapakkhe’’ti. Avassuteti sabbakālaṃ kilesāvassavanena tahiṃ tahiṃ asucinissandanena ca avassute. Idānissā navasotāni te kāye, yāni sandanti sabbadāti ‘‘akkhimhā akkhigūthako’’tiādinā (su. ni. 199) vuttaṃ asucino avassavanaṭṭhānaṃ dasseti.
此处有句“dhīti jigucchanatthe nipāto”,意指因嫌恶而不愿受事,于是用“ratthūti”一词作为连接字,意义是“我因嫌恶而弃恶”。以“pūreti”等词为起首,体现应当断除恶习的态度。这里“pūreti”意谓充满了各种脏秽,诸如多种臭气之类堆聚而成。而“duggandha”所指即是这些充斥着庙堂恶臭。称“mārapakkhe”者,因无明之物任其增长于愚昧众生心中,助长毒害,且为恶魔子降临入世制造杀机,故称为魔一方。由此可知“魔一方”之名由此而来。“avassute”指不断被烦恼污垢所污染,被污秽浸染。如今体内九窍俱全,全部互相相通,由此称谓“眼睛之瞳孔”及其它等,均为污秽积聚之处(引《杂藏经》)。
Evaṃ pana navachiddaṃ dhuvassavaṃ asucibharitaṃ kāyaṃ yathābhūtaṃ jānantī mā purāṇaṃ amaññitthoti purāṇaṃ ajānanakāle pavattaṃ hasitalapitaṃ kīḷitaṃ mā maññi, ‘‘idānipi evaṃ paṭipajjissatī’’ti mā cintehi. Māsādesi tathāgateti yathā upanissayasampattiyā purimakā buddhasāvakā āgatā, yathā vā te sammāpaṭipattiyā gatā paṭipannā, yathā ca rūpārūpadhammānaṃ tathalakkhaṇaṃ tathadhamme ca ariyasaccāni āgatā adhigatā avabuddhā, tathā imepīti evaṃ tathā āgamanādiatthena tathāgate ariyasāvake pakatisatte viya avaññāya kilesavasena ca upasaṅkamamānā māsādesi. Anāsādetabbatāya kāraṇamāha. Saggepi te na rajjanti, kimaṅgaṃ pana mānuseti sabbaññubuddhenāpi akkhānena pariyosāpetuṃ asakkuṇeyyasukhe saggepi te sāvakabuddhā na rajjanti, saṅkhāresu ādīnavassa suparidiṭṭhattā rāgaṃ na janenti, kimaṅgaṃ pana mīḷharāsisadise mānuse kāmaguṇe, tattha na rajjantīti vattabbameva natthi.
如此新生而且坚固的恶臭之身,真实了解它本相的人不会误以为是旧有之体;不要误以为这是早年未识时出现的带有欢笑、口沫和嬉戏的躯体。如今正是以此观照“我今后必定依此而行”,切莫生疑。此谓尊者月萨(Māsādesi)对如来所经的上下缘起众弟子所说的,意指诸佛弟子因具足因缘而来,已由正法修行而至彼岸,目睹色与非色法相的真实厘明,觉知诸圣谛之内涵,故此方才称为“如此此”,如佛弟子们比邻教法,未退弃烦恼及污秽而近入世间。因未接触,应当重视此劝。即使天上诸根亦不受缚,何况人间呢?即使具足全知智慧的佛弟子,也难以口头尽述;即使天上诸佛弟子亦不受束缚。因缘盛起已深明诸行无常,故无爱贪,不生于欲念污秽者中,何况短促愚顽的人间欲乐呢?此处无需更多论述。
Ye ca khoti ye pana bālyappayogato bālā, dhammojapaññāya abhāvato dummedhā, asubhe subhānupassanena ducintitacintitāya dummantī, mohena aññāṇena sabbaso paṭicchāditacittatāya mohapārutātādisā tathārūpā andhaputhujjanā, tattha tasmiṃ itthisaññite, mārakhittamhi bandhane mārena oḍḍite mārapāse, rajjanti rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhopannā tiṭṭhanti.
那些因年幼无知,愚昧不解法义,缺乏智慧,因不善不美的观想而生忧思困扰,因无明而无所见识、心意闭塞的凡夫愚迷同类,被称为“愚痴众生”,在其所在之处,便是如女众寓言,陷于魔缚、被魔所束缚、绕于魔笼,束缚困难,痴迷如秃鹰抓捕,盲目迷乱,不知所起,犹立于其间者。
Virājitāti yesaṃ pana khīṇāsavānaṃ telañjanarāgo viya dummocanīyasabhāvo rāgo sapatto viya laddhokāso dussanasabhāvo doso aññāṇasabhāvā avijjā ca ariyamaggavirāgena sabbaso virājitā pahīnā samucchinnā, tādisā aggamaggasatthena chinnabhavanettisuttā tato eva katthacipi bandhanābhāvato abandhanā tattha tasmiṃ yathāvutte mārapāse na rajjanti. Evaṃ thero tassā itthiyā dhammaṃ kathetvā gato.
所谓清净者,是指那些已经断除烦恼的比库,就如溶尽了油和膏脂的火焰,性格坚定不动摇;贪欲如火焰焚烧,嗔恨如恶臭破坏;无明如蒙蔽无识;而经由圣道之清净,无行可染,故尽被除洁、摧断、消灭。如此称谓是最尊圣导者所教之教义。因无缚绳之束,故在魔网中亦不陷。如实所述,如是长老女比库说法后而去。
Nandakattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 难德咖长老偈注释完毕。
5. Jambukattheragāthāvaṇṇanā五、占布咖长老偈注释
Pañcapaññāsātiādikā āyasmato jambukattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto tissassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthu sammāsambodhiṃ saddahanto bodhirukkhaṃ vanditvā bījanena pūjesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto sāsane pabbajitvā aññatarena upāsakena kārite ārāme āvāsiko hutvā viharati tena upaṭṭhīyamāno. Athekadivasaṃ eko khīṇāsavatthero lūkhacīvaradharo kesoharaṇatthaṃ araññato gāmābhimukho āgacchati, taṃ disvā so upāsako iriyāpathe pasīditvā kappakena kesamassūni ohārāpetvā paṇītabhojanaṃ bhojetvā sundarāni cīvarāni datvā ‘‘idheva, bhante, vasathā’’ti vasāpeti. Taṃ disvā āvāsiko issāmaccherapakato khīṇāsavattheraṃ āha – ‘‘varaṃ te, bhikkhu, iminā pāpupāsakena upaṭṭhīyamānassa evaṃ idha vasanato aṅgulīhi kese luñcitvā acelassa sato gūthamuttāhārajīvana’’nti. Evañca pana vatvā tāvadeva vaccakuṭiṃ pavisitvā pāyāsaṃ vaḍḍhento viya hatthena gūthaṃ vaḍḍhetvā vaḍḍhetvā yāvadatthaṃ khādi, muttañca pivi. Iminā niyāmena yāvatāyukaṃ ṭhatvā kālaṅkatvā niraye paccitvā puna gūthamuttāhāro vasitvā tasseva kammassa vipākāvasesena manussesu uppannopi pañca jātisatāni nigaṇṭho hutvā gūthabhakkho ahosi.
关于五十五年等的尊者娑摩伽陀长老的偈颂。其由来如何?此事亦为过去诸佛所行,那时各处皆有众善行,尊者娑摩伽陀于迦楼迦宅出生,获得觉知,信顺三世尊,于觉树顶礼,用种子供养。依此善业,在人天间轮回,于迦楼迦宅出生,获得清净觉知,随喜教法,接受出家,居于一位居士所建的寺庙,受其侍奉而安住。有一天,一位已尽断恶习的长老披着破败袈裟,为了除去头发,从荒野朝村庄而来,居士见状,恭敬地以手捧刀刮发,供食美丽袈裟,并说:“尊者,这里即为您的住处。”居士见此,忿怒地对这名破戒长老说:“比库啊,像这样被恶劣居士侍奉,白日居于此间,以指甲剔头发,像无知者,耽溺肮脏不洁的生活。”长老如此说完,即入其住房,似于盛满甜饭一般,用手增多剃刮的发量,边增多边食,直至满足而饮水。遵此规戒,尊者守至老年,时常身心毁损,堕落地狱,受苦之后复起,五百生间为逆徒,日食刮发者,成为发根食者而堕恶趣。
Puna imasmiṃ buddhuppāde manussayoniyaṃ nibbattamānopi ariyūpavādabalena duggatakūle nibbattitvā thaññaṃ vā khīraṃ vā sappiṃ vā pāyamāno, taṃ chaḍḍetvā muttameva pivati, odanaṃ bhojiyamāno, taṃ chaḍḍetvā gūthameva khādati, evaṃ gūthamuttaparibhogena vaḍḍhanto vayappattopi tadeva paribhuñjati. Manussā tato vāretuṃ asakkontā pariccajiṃsu. So ñātakehi pariccatto naggapabbajjaṃ pabbajitvā na nhāyati, rajojalladharo kesamassūni luñcitvā aññe iriyāpathe paṭikkhipitvā ekapādena tiṭṭhati, nimantanaṃ na sādiyati, māsopavāsaṃ adhiṭṭhāya puññatthikehi dinnaṃ bhojanaṃ māse māse ekavāraṃ kusaggena gahetvā divā jivhaggena lehati, rattiyaṃ pana ‘‘allagūthaṃ sappāṇaka’’nti akhāditvā sukkhagūthameva khādati, evaṃ karontassa pañcapaññāsavassāni vītivattāni mahājano ‘‘mahātapo paramappiccho’’ti maññamāno tanninno tappoṇo ahosi.
又于此佛出世时,该人作为人身转生,虽具圣者所说的天眼通,生于恶劫,喝牛奶或搽乳,弃之只饮水,吃粥,弃粥只食刮下的发根,依此刮发食物增长寿命,至老死仍依此为食。人们因无法救助,抛弃他。其与亲属分离,出家反刹,头发以泥垢沾染,剃除他处毛发,弃绝欲行,仅单足而立,拒绝邀请,实行月食禁戒,停食施与的善食,时复一日取香积,昼则嚼食草根,夜里则说“破裂的刮发,荤臭难闻”,只食干净的刮发。如此行为度过五十五年,人们称其为“大苦行者,大恶欲者”,认为其深陷痛苦,却不悔悟。
Atha bhagavā tassa hadayabbhantare ghaṭe padīpaṃ viya arahattūpanissayaṃ pajjalantaṃ disvā sayameva tattha gantvā dhammaṃ desetvā sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā, ehibhikkhūpasampadāya laddhūpasampadaṃ vipassanaṃ ussukkāpetvā arahatte patiṭṭhāpesi. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana dhammapade ‘‘māse māse kusaggenā’’ti gāthāvaṇṇanāya (dha. pa. aṭṭha. 1.jambukattheravatthu) vuttanayena veditabbo. Arahatte pana patiṭṭhito parinibbānakāle ‘‘ādito micchā paṭipajjitvāpi sammāsambuddhaṃ nissāya sāvakena adhigantabbaṃ mayā adhigata’’nti dassento –
然后世尊见其心中如灯火般明亮坚固,便前往彼处,说法,证得须陀洹圣果,安立比库戒众,调伏内观,成就阿拉汉果。此为略说。详细见法句经“月食香积”等偈颂注释中。已成阿拉汉者,涅槃时曾示现:‘即使最初受邪行,其后最终依如来所依正觉、由弟子所证得之法,应当成就。’
§283
283.
二百八十三。
‘‘Pañcapaññāsavassāni, rajojallamadhārayiṃ;
“五十五年中,身披脏衣;
Bhuñjanto māsikaṃ bhattaṃ, kesamassuṃ alocayiṃ.
月食香积饭,默视剃除发。”
§284
284.
二百八十四。
‘‘Ekapādena aṭṭhāsiṃ, āsanaṃ parivajjayiṃ;
『仅以一足而立,舍弃座具;
Sukkhagūthāni ca khādiṃ, uddesañca na sādiyiṃ.
只食固体干粮,且不寻求他物。』
§285
285.
二百八十五。
‘‘Etādisaṃ karitvāna, bahuṃ duggatigāminaṃ;
『作如是行者,往往堕入诸恶趣,
Vuyhamāno mahoghena, buddhaṃ saraṇamāgamaṃ.
在极大苦海中漂泊,去投靠佛陀。』
§286
286.
二百八十六。
‘‘Saraṇagamanaṃ passa, passa dhammasudhammataṃ;
『看那皈依的行为,所遵守的法的正道;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
三种智慧的成就,这就是佛陀教法所成就的。』
Imā catasso gāthā abhāsi.
这四句偈语如是称说。
Tattha pañcapaññāsavassāni, rajojallamadhārayinti naggapabbajjūpagamanena nhānapaṭikkhepato pañcādhikāni paññāsavassāni sarīre laggaṃ āgantukareṇusaṅkhātaṃ rajo, sarīramalasaṅkhātaṃ jallañca kāyena dhāresiṃ. Bhuñjanto māsikaṃ bhattanti rattiyaṃ gūthaṃ khādanto lokavañcanatthaṃ māsopavāsiko nāma hutvā puññatthikehi dinnaṃ bhojanaṃ māse māse ekavāraṃ jivhagge paṭhanavasena bhuñjanto alocayinti tādisacchārikāpakkhepena sithilamūlaṃ kesamassuṃ aṅgulīhi luñcāpesiṃ.
当中提到有五十五年之久,脏污污浊之物,乃因出家入道及拒绝沐浴所致。五十五年之久,外来的污秽物质,粘附于身,携带着脏物和秽水污秽。食用的是按月度定时进食,夜晚储藏食物,皆为迷惑世人而为。称为月中斋戒者,即断食一天,受持布施的食物,按月一次进食,且以断食为计算,不断食时也细察观察,在此低劣之时节,以手指刺弄松弛的发根。
Ekapādenaaṭṭhāsiṃ, āsanaṃ parivajjayinti sabbena sabbaṃ āsanaṃ nisajjaṃ parivajjesiṃ, tiṭṭhanto ca ubho hatthe ukkhipitvā ekeneva pādena aṭṭhāsiṃ. Uddesanti nimantanaṃ. Udissakatanti keci. Na sādiyinti na sampaṭicchiṃ paṭikkhipinti attho.
仅用一只脚站立,完全避开座具,坐断一切座具;站立时双手举起,用一只脚独自站立。此为示意邀请,或指向某处者,有些人称之。无所谓允许也非拒绝,乃表示无意来应允或拒绝之意。
Etādisaṃ karitvāna, bahuṃ duggatigāminanti etādisaṃ evarūpaṃ vipākanibbattanakaṃ duggatigāminaṃ bahuṃ pāpakammaṃ purimajātīsu idha ca katvā uppādetvā. Vuyhamānomahoghenāti kāmoghādinā mahatā oghena visesato diṭṭhoghena apāyasamuddaṃ patiākaḍḍhiyamāno, buddhaṃ saraṇamāgamanti tādisena puññakammacchiddena kicchena manussattabhāvaṃ labhitvā idāni puññabalena buddhaṃ ‘‘saraṇa’’nti āgamāsiṃ, ‘‘sammāsambuddho bhagavā’’ti aveccapasādena satthari pasīdiṃ. Saraṇagamanaṃ passa, passa dhammasudhammatanti āyatanagataṃ mama saraṇagamanaṃ passa, passa sāsanadhammassa ca sudhammataṃ yohaṃ tathāmicchāpaṭipannopi ekovādeneva satthārā edisaṃ sampattiṃ sampāpito. ‘‘Tisso vijjā’’tiādinā taṃ sampattiṃ dasseti tenāha (apa. thera 2.46.17-21) –
作如是诸事之后,谓有众多者堕入恶趣,谓此乃如是如斯之果报转趣恶趣者,多种恶业于前世今世此间所为、产生。谓众生于大水猛浪般欲洪流中被过去见激起之恶海所缠缚,乃至深陷堕入恶趣。已得佛果归依世尊,虽因果业薄弱难得人身,然今今得此福报之力,亲近佛道,得其庇护。观此归依佛法,心生欢喜。观依止法义纯正,观如来所行法义纯正,虽我昔日有愿今践行单一语种,然佛以此教法成就至极。谓以“三明”(三种智慧)等证得彼成就,如释禅者言(阿毗达摩长老语训二四六一七至二十一):
‘‘Tissassāhaṃ bhagavato, bodhirukkhamavandiyaṃ;
我献礼世尊彼菩提树,
Paggayha bījaniṃ tattha, sīhāsanamabījahaṃ.
撒下种子于彼处,恰似坐狮宝座上撒下种子。
‘‘Dvenavute ito kappe, sīhāsanamabījahaṃ;
二百个劫之前,撒下此种子,
Duggatiṃ nābhijānāmi, bījanāya idaṃ phalaṃ.
我不识恶趣归于何处,然此果报种子已然种下。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
熄灭烦恼者我,已行世尊教法。」
Jambukattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 占布咖长老偈注释完。
6. Senakattheragāthāvaṇṇanā六、赛那咖长老偈注释
Svāgataṃ vatātiādikā āyasmato senakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso morahatthena bhagavantaṃ pūjesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde brāhmaṇakule nibbattitvā uruvelakassapattherassa bhaginiyā kucchimhi nibbatti, senakotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu nipphattiṃ gato gharāvāsaṃ vasati. Tena ca samayena mahājano saṃvacchare saṃvacchare phaggunamāse uttaraphaggunanakkhatte ussavaṃ anubhavanto gayāyaṃ titthābhisekaṃ karoti. Tena taṃ ussavaṃ ‘‘gayāphaggū’’ti vadanti. Atha bhagavā tādise ussavadivase veneyyānukampāya gayātitthasamīpe viharati, mahājanopi titthābhisekādhippāyena tato tato taṃ ṭhānaṃ upagacchati. Tasmiṃ khaṇe senakopi titthābhisekatthaṃ taṃ ṭhānaṃ upagato satthāraṃ dhammaṃ desentaṃ disvā upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.46.9-16) –
此为具寿长老森那尊者所作的偈颂,题为「欢迎」。起因为何?此尊者于古佛时代曾担任过僧团职务,彼时处处积累善业,供养佛陀。某时在家族中出生,早慧聪明,曾于一天见到导师,心意清净欢喜,手持扇子恭敬供养世尊。因此善业,于天人及人间中轮回,生于佛出世时的婆罗门家族,之后于乌鲁韦罗咖萨巴长老的胞妹子宫中再生,名为森那。其年老时,婆罗门间的智者已不多见,他远离尘世,居家生活。那时大富有者年年于旱月及旱月星宿时节,在祇耶城进行来往众多的祭祀典礼,称此祭典为「祇耶旱月」。此后世尊于此祭典日因慈悲缘故住于祇耶近处,大众亦为祭典首领依序巡礼此地。那时森那亦为祭典目的地前来,见导师讲法,随而前往听法,心信坚固,出家修习观,渐近阿拉汉果。于是经小传记载(阿含长老传 2.46.9-16)谓:
‘‘Morahatthaṃ gahetvāna, upesiṃ lokanāyakaṃ;
『手持扇子,我供养世界之领袖;
Pasannacitto sumano, morahatthamadāsahaṃ.
心意祥和喜悦,手以扇子奉献。
‘‘Iminā morahatthena, cetanāpaṇidhīhi ca;
以此扇与定志愿力,
Nibbāyiṃsu tayo aggī, labhāmi vipulaṃ sukhaṃ.
灭火三昧已成,广大众乐获安。
‘‘Aho buddho aho dhammo, aho no satthusampadā;
啊,佛啊!啊,法啊!啊,僧宝之具足;」
Datvānahaṃ morahatthaṃ, labhāmi vipulaṃ sukhaṃ.
我付出时虽如痴愚之手,但获得广大安乐。
‘‘Tiyaggī nibbutā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā;
『我已断除三毒,得涅槃寂灭,众生诸苦皆断绝;
Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.
一切烦恼已灭尽,如今不复有再生。』『
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
三十二劫之前,我当时所作布施,
Duggatiṃ nābhijānāmi, morahatthassidaṃ phalaṃ.
不识堕于恶道,此乃痴愚之手所结之果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼已被我断尽……如是,我遵行佛陀教法。』
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā sañjātasomanasso udānavasena –
然而,证得阿拉汉果位后,回顾自身的修行实践,心生欢喜,犹如义勇军歌颂般欢欣鼓舞——
§287
287.
二百八十七。
‘‘Svāgataṃ vata me āsi, gayāyaṃ gayaphagguyā;
『真可喜悦,我已安住于此,正如同加耶城那加耶天一般;
Yaṃ addasāsiṃ sambuddhaṃ, desentaṃ dhammamuttamaṃ.
我所见的正觉者,宣说了最胜的法。』
§288
288.
二百八十八。
‘‘Mahappabhaṃ gaṇācariyaṃ, aggapattaṃ vināyakaṃ;
『伟大的光明,如众长者般的领导者,是法的先锋与引导者;
Sadevakassa lokassa, jinaṃ atuladassanaṃ.
“世间诸天,诸魔所不能及者,皆因胜解了达之世尊。”
§289
289.
二百八十九。
‘‘Mahānāgaṃ mahāvīraṃ, mahājutimanāsavaṃ;
“伟大龙王、伟大勇者,极净无染之大勇士;
Sabbāsavaparikkhīṇaṃ, satthāramakutobhayaṃ.
断除一切烦恼者,师表无所顾虑者。”
§290
290.
二百九十。
‘‘Cirasaṅkiliṭṭhaṃ vata maṃ, diṭṭhisandānabandhitaṃ;
“我昔日长期被染污,见解疑网束缚住;
Vimocayi so bhagavā, sabbaganthehi senaka’’nti. –
世尊如同护卫者般,解除我众多缠累之重。
Catasso gāthā abhāsi.
说出了四句偈赞。
Tattha svāgataṃ vata me āsīti mayā suṭṭhu āgataṃ vata āsi. Mama vā sundaraṃ vata āgamanaṃ āsi. Gayāyanti gayātitthasamīpe. Gayaphagguyāti ‘‘gayāphaggū’’ti laddhavohāre phaggunamāsassa uttaraphaggunīnakkhatte. ‘‘Ya’’ntiādi svāgatabhāvassa kāraṇadassanaṃ. Tattha yanti yasmā. Addasāsinti addakkhiṃ. Sambuddhanti sammā sāmaṃ sabbadhammānaṃ buddhattā sambuddhaṃ. Desentaṃ dhammamuttamanti uttamaṃ aggaṃ sabbaseṭṭhaṃ ekantaniyyānikaṃ dhammaṃ veneyyajjhāsayānurūpaṃ bhāsantaṃ.
其中『欢迎你啊!』这话,可谓极其贴切。确实是美好的欢迎到来,是我心中最为欢喜的到达。 “迦耶”者,指迦耶城及其附近境域。所谓迦耶缘起,即“迦耶前来者”对应于阴历的月份,表明迎接之时。‘去’等语,说明欢迎守意的由来。『去』者,意指去视所见。『世尊』者,即真正觉悟者,是一切法中一切诸法之觉者。此处记述著述最高殊胜教法,专为开示信者,言说真实至善的道理,旨在契合听者根性讲述。
Mahappabhanti mahatiyā sarīrappabhāya ñāṇappabhāya ca samannāgataṃ. Gaṇācariyanti bhikkhuparisādīnaṃ gaṇānaṃ uttamena damathena ācārasikkhāpanena gaṇācariyaṃ. Aggabhūtānaṃ sīlādīnaṃ guṇānaṃ adhigamena aggappattaṃ. Devamanussādīnaṃ paramena vinayena vinayanato, sayaṃ nāyakarahitattā ca vināyakaṃ. Kenaci anabhibhūto hutvā sakalaṃ lokaṃ abhibhavitvā ṭhitattā, pañcannampi mārānaṃ jitattā ca sadevakassa lokassa jinaṃ sadevake loke aggajinaṃ, bāttiṃsavaramahāpurisalakkhaṇaasītianubyañjanādipaṭimaṇḍitarūpakāyatāya dasabalacatuvesārajjādiguṇapaṭimaṇḍitadhammakāyatāya ca sadevakena lokena aparimeyyadassanatāya asadisadassanatāya ca atuladassanaṃ.
其所具足者有宏大光明,身体光辉灿然,智慧光芒显赫。称呼为众比库团体的导师,具足了此众的庄严领导力。乃由修习道德最胜品质而致,具最高德行。天人及人等亦出于崇敬礼遇其教诲,并为其管理治理,成为领袖般的主宰。虽无人能胜,遍摄一切诸世界而高居其中,战胜五魔且摄受魔境。是诸天人中众所共尊的胜利者,具足大丈夫的显赫尊贵身体,焕然有三十二相六十四相及其他庄严祥瑞。此身之德,超越诸天之见,具无量无边不可思议能量,能显现真伪难辨的无上神通。
Gatibalaparakkamādisampattiyā mahānāgasadisattā, nāgesupi khīṇāsavesu mahānubhāvatāya ca mahānāgaṃ. Mārasenāvimathanato mahāvikkantatāya ca mahāvīraṃ. Mahājutinti mahāpatāpaṃ mahātejanti attho. Natthi etassa cattāropi āsavāti anāsavaṃ. Sabbe āsavā savāsanā parikkhīṇā etassāti sabbāsavaparikkhīṇaṃ. Kāmaṃ sāvakabuddhā paccekabuddhā ca khīṇāsavāva, sabbaññubuddhā eva pana savāsane āsave khepentīti dassanatthaṃ ‘‘anāsava’’nti vatvā puna ‘‘sabbāsavaparikkhīṇa’’nti vuttaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘sabbe āsavā savāsanā parikkhīṇā etassāti sabbāsavaparikkhīṇa’’nti. Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ veneyyānaṃ anusāsanato satthāraṃ, catuvesārajjavisāradatāya kutocipi bhayābhāvato akutobhayaṃ, evarūpaṃ sammāsambuddhaṃ yaṃ yasmā addasāsiṃ, tasmā svāgataṃ vata me āsīti yojanā.
凭借往昔勇猛威力,乃是大龙及天人中最优者。此龙已断尽烦恼,具大智慧光明。以破除魔众之队而光彩照人,是诸勇士中首领。其名曰大愁怨、光耀无比,是重要名称。此内无四漏,断灭一切烦恼。诸漏清净断除,其已为究竟净尽者。欲界中声闻、辟支佛已断尽烦恼,唯有完全通达无上佛全体身语意慧则,尚于烦恼根源中起灭,故称此佛无漏。本词特以“无漏”来说明佛之清净圆满状态,再说成「断尽一切烦恼」,表明彻底净除。此语对断见、常见、邪见等诸颠倒态度及在真实教法中对师者的明了示引导作用极为适切,因其能消除畏惧且无任何恐惧。由此见所遇见无上正觉者,故我复言:欢迎你啊!
Idāni satthu dassanena attanā laddhaguṇaṃ dassento catutthaṃ gāthamāha. Tassattho – kañjiyapuṇṇalābu viya takkabharitacāṭi viya vasāpītapilotikā viya ca saṃkilesavatthūhi anamatagge saṃsāre cirakālaṃ saṃkiliṭṭhaṃ. Gaddulabandhitaṃ viya thambhe sārameyaṃ sakkāyathambhe diṭṭhisandānena, diṭṭhibandhanena bandhitaṃ baddhaṃ, tato vimocento ca abhijjhādīhi sabbaganthe hi maṃ senakaṃ ariyamaggahatthena, vimocayi vata so bhagavā mayhaṃ satthāti bhagavati abhippasādaṃ pavedeti.
如今以世尊所现之功德,宣说第四偈。记述者告知——彼如被荆刺刺穿、扛起亏负之担一般,如同披着破碎染污的袈裟,在漫长轮回中长期被缠累。恰似绑缚之网中被固定束缚,以执著疑见作锁炼牢笼。由此世尊以圣贤之道,将我自贪恚诸缠纡解脱开来,世尊道光显现,宛若灯塔指引我走上圣贤正道。世尊(佛)发出慰哉之语,道我之喜悦与信赖。
Senakattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 赛那咖长老偈注释完。
7. Sambhūtattheragāthāvaṇṇanā七、桑布达长老偈注释
Yo dandhakāletiādikā āyasmato sambhūtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto buddhasuññe loke candabhāgāya nadiyā tīre kinnarayoniyaṃ nibbatto. Ekadivasaṃ aññataraṃ paccekabuddhaṃ disvā pasannamānaso vanditvā katañjalī ajjunapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbattitvā sambhūtoti laddhanāmo vayappatto bhagavato parinibbānassa pacchā dhammabhaṇḍāgārikassa santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā samaṇadhammaṃ karonto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.28-36) –
这段为长老萨婆多据传谣诵的偈颂,起自长老剑达卡勒蒂等。其缘起为何?此乃前古佛教时代修持者通常所为:彼时诸修善功德者,在无佛时节流转于世间,于恒河坎达巴迦河岸,生于金翅鸟族。有一日,见一尊独觉圣人,心怀喜悦,合掌以白莲花敬奉礼拜。由此善业,游走于天人和人间间,此人于佛陀再现之后,生于佛陀世家,名号萨婆多,寿终正灭;于佛陀涅槃之后,听闻法藏,生起坚定信心,出家修行沙门法,增长内观,从而证得阿拉汉果位。此志迹记载于《长老传》(apa. thera 2.52.28-36)中。
‘‘Candabhāgānadītīre, ahosiṃ kinnaro tadā;
『坎达巴迦河岸,我曾为金翅鸟族,』
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, sayambhuṃ aparājitaṃ.
『目睹清净如来,自生自觉无敌胜,』
‘‘Pasannacitto sumano, vedajāto katañjalī;
『心意欢喜安详,合掌敬礼恭敬,』
Gahetvā ajjunaṃ pupphaṃ, sayambhuṃ abhipūjayiṃ.
『执持白莲花,礼敬自觉无生佛,』
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
『因彼善业与坚定愿心,』
Jahitvā kinnaraṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
舍弃了仙人身躯,前往塔婆提国。
‘‘Chattisakkhattuṃ devindo, devarajjamakārayiṃ;
『天王萨咖,建立了天界国土,
Dasakkhattuṃ cakkavattī, mahārajjamakārayiṃ.
转轮王则建立了广大帝国;
‘‘Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ;
国土疆域广大无量,数目难以计算;
Sukhette vappitaṃ bījaṃ, sayambhumhi aho mama.
善田中播撒的种子,是在自然大地上生长的,如此啊,这是我的果报。
‘‘Kusalaṃ vijjate mayhaṃ, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
我具足善业,出家为无家游方士。
Pūjāraho ahaṃ ajja, sakyaputtassa sāsane.
我今日努力供养,奉行释子之教法。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
谓之:『烦恼已被我治伏……于佛陀教法所行。』
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhena viharanto vassasataparinibbute bhagavati vesālikesu vajjiputtakesu dasa vatthūni paggayha ṭhitesu kākaṇḍakaputtena yasattherena ussāhitehi sattasatehi khīṇāsavehi taṃ diṭṭhiṃ bhinditvā saddhammaṃ paggaṇhantehi dhammavinayasaṅgahe kate tesaṃ vajjiputtakānaṃ uddhammaubbinayadīpane dhammasaṃvegena thero –
彼已证得阿拉汉果,得解脱乐,逾百岁已般涅槃,于婆舍黎城瓦地婆徒族中,秉持十条衣物恭立。由卡坎陀俱便尊者,励精七百位诸漏灭者,破我执见,承受正法,集摄律教。诸瓦地婆徒因其教诲,奋发向上,燃起法火,具足法念深切。长老曰——
§291
291.
二百九十一、
‘‘Yo dandhakāle tarati, taraṇīye ca dandhaye;
汝穿越林际,渡过水流,穿过此处之敌境,
Ayonisaṃvidhānena, bālo dukkhaṃ nigacchati.
若无慧眼识断,则愚者痛苦远行无益。
§292
292.
二百九十二。
‘‘Tassatthā parihāyanti, kāḷapakkheva candimā;
『于是,他们便如夜月般逐渐凋零消灭,
Āyasakyañca pappoti, mittehi ca virujjhati.
寿命也减少,同时与朋友疏远断绝。』
§293
293.
二百九十三。
‘‘Yo dandhakāle dandheti, taraṇīye ca tāraye;
『于林中之时持杖击打,于渡水之时施以援手;
Yoniso saṃvidhānena, sukhaṃ pappoti paṇḍito.
以正当的安排行事,智者便能获得安乐。』
§294
294.
二百九十四。
‘‘Tassatthā paripūrenti, sukkapakkheva candimā;
『于此处,彼者圆满成就,如同明月之光辉;
Yaso kittiñca pappoti, mittehi na virujjhatī’’ti. –
名声与声誉皆获,其间不致与友人相违。』
Imā gāthā bhaṇanto aññaṃ byākāsi.
说此偈文者,于他方作解说。
Tattha yo dandhakāle taratīti kismiñci kattabbavatthusmiṃ – ‘‘kappati nu kho, na nu kho kappatī’’ti vinayakukkucce uppanne yāva viyattaṃ vinayadharaṃ pucchitvā taṃ kukkuccaṃ na vinodeti, tāva dandhakāle tassa kiccassa dandhāyitabbasamaye tarati madditvā vītikkamaṃ karoti. Taraṇīye ca dandhayeti gahaṭṭhassa tāva saraṇagamanasīlasamādānādike, pabbajitassa vattapaṭivattakaraṇādike samathavipassanānuyoge ca taritabbe sampatte sīghaṃ taṃ kiccaṃ ananuyuñjitvā – ‘‘āgamanamāse pakkhe vā karissāmī’’ti dandhāyeyya, taṃ kiccaṃ akarontova kālaṃ vītināmeyya. Ayonisaṃvidhānenāti evaṃ dandhāyitabbe taranto taritabbe ca dandhāyanto anupāyasaṃvidhānena upāyasaṃvidhānābhāvena bālo, mandabuddhiko puggalo, sampati āyatiñca dukkhaṃ anatthaṃ pāpuṇāti.
此中『于鞭笞之际超越』,指何事当为?在律疏生起烦恼时,至彻底了解律法戒律者处,问曰:『是否能越?是否不能越?』未解烦恼未除时,于鞭笞之刻,仍倚赖拖延违犯当受鞭笞之事,放纵怠慢,遂作逾越。于可超越时,亦须谨守鞭笞之规。长者主事者,于出家人守持戒行、收容安住等,应司持制约并督促遵守律式,令其于止与观之修学中速成方便,若未遵行反令迟延,无异以『待回来或月末时自行完成』为托词,放弃本分不行是事,致使时日虚耗。此谓不善安排、不善监管,因无善巧方法,使愚迷愚钝之人,乃至成就与未来皆陷苦恼无益之境。
Tassatthā parihāyantīti tassa tathārūpassa puggalassa diṭṭhadhammikādibhedā atthā kāḷapakkhe candimā viya, parihāyanti divase divase parikkhayaṃ pariyādānaṃ gacchanti. ‘‘Asuko puggalo assaddho appasanno kusīto hīnavīriyo’’tiādinā. Āyasakyaṃ viññūhi garahitabbataṃ pappoti pāpuṇāti. Mittehi ca virujjhatīti ‘‘evaṃ paṭipajja, mā evaṃ paṭipajjā’’ti ovādadāyakehi kalyāṇamittehi ‘‘avacanīyā maya’’nti ovādassa anādāneneva viruddho nāma hoti.
所谓『于此处舍弃超越』,谓该人于其类群中如昙花一现,如同月华于黑夜暗晦中忽露现般,日日被遗弃,渐至衰败。若以『懈怠、妄言、不信、不乐、不精进』等过失,将为智者所厌弃,不得信任。且若与友人相违拒绝善言,谓之『勿行此道』者常拒不听,故与善友相违,乃为恶事。
Sesagāthādvayassa vuttavipariyāyena attho veditabbo. Keci panettha – ‘‘tarati dandhaye’’tipadānaṃ atthabhāvena bhāvanācittassa paggahaniggahe uddharanti. Taṃ pacchimagāthāsu yujjati. Purimā hi dve gāthā pabbajitakālato paṭṭhāya caritabbaṃ samaṇadhammaṃ akatvā kukkuccapakatatāya dasa vatthūni dīpetvā saṅghena nikkaḍḍhite vajjiputtake sandhāya therena vuttā. Pacchimā pana attasadise sammā paṭipanne sakatthaṃ nipphādetvā ṭhiteti.
应当通过两偈的倒反而言来了解其义。然而其中有些人,借由『超越程度』这类词句的义理,阐释于修习正念心的抓持与集纳之中。此义理附加于后续偈颂之上。先前的两偈,是根于出家之时应当守持的僧团戒律、行持清净、避免悔恨之心而作,列举十种戒条以振奋僧团,且由长老于会中宣说。后面的偈文则具有本体相同的意义,实修圆满后,能于适当场合稳定安住。
Sambhūtattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 桑布达长老偈注释完。
8. Rāhulattheragāthāvaṇṇanā八、拉胡喇长老偈注释
Ubhayenātiādikā āyasmato rāhulattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ sikkhākāmānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā senāsanavisodhanavijjotanādikaṃ uḷāraṃ puññaṃ katvā paṇidhānamakāsi. So tato cavitvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde amhākaṃ bodhisattaṃ paṭicca yasodharāya deviyā kucchimhi nibbattitvā rāhuloti laddhanāmo mahatā khattiyaparivārena vaḍḍhi, tassa pabbajjāvidhānaṃ khandhake (mahāva. 105) āgatameva. So pabbajitvā satthu santike anekehi suttapadehi suladdhovādo paripakkañāṇo vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.2.68-85) –
此偈为二偈开首,是尊者拉胡拉长老的偈颂。此偈由来如何?古代佛陀时代,有位成就甚高的正法守护者,世尊的弟子,怀着修学之心,在普陀寺家中诞生。他修得明朗觉悟,时常亲近师长,愿以最高能力辅助僧团教法。他以消除烦恼的智慧与功德,作出宏愿。其后他离开家庭,流转于天人与人间,为佛陀开示之缘。从天人天女菩萨裔出,名为拉胡拉,生于显赫贵族家,陪伴众多武士亲族成长。其出家仪式载于《律藏》之分篇。出家后,他亲近世尊,受多经语教导,语言流利,聪慧颖悟,善于修习内观禅定,终得阿拉汉果。经传中记载诸如此类。
‘‘Padumuttarassa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino;
『世尊布达陀之弟子,众生之最杰者;』
Sattabhūmamhi pāsāde, ādāsaṃ santhariṃ ahaṃ.
『我于七洲宫殿之中,奉命受持教法。』
‘‘Khīṇāsavasahassehi, parikiṇṇo mahāmuni;
『无烦恼之众生,庄严于世间大师;』
Upāgami gandhakuṭiṃ, dvipadindo narāsabho.
『前来拜访香舍之地,二脚行走之人中尊者。』
‘‘Virocento gandhakuṭiṃ, devadevo narāsabho;
天神之王,人中之雄,天尊在众比库中立下,赞诵此偈。
Bhikkhusaṅghe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha.
世尊立于比库僧中,宣讲如下歌谣。
‘‘Yenāyaṃ jotitā seyyā, ādāsova susanthato;
诸床铺以此光明照耀,犹如铁铸般坚牢,
Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.
我今将为汝们宣说,请倾听吾言。
‘‘Soṇṇamayā rūpimayā, atho veḷuriyāmayā;
以金所造,以宝所铸,或以玻璃之材,
Nibbattissanti pāsādā, ye keci manaso piyā.
凡心所乐,诸殿堂将由此而生起。
‘‘Catusaṭṭhikkhattuṃ devindo, devarajjaṃ karissati;
『四十六年』者,天帝将行天王之位的年数。
Sahassakkhattuṃ cakkavattī, bhavissati anantarā.
『一千年』者,世界主将立的时长,无间断不住。
‘‘Ekavīsatikappamhi, vimalo nāma khattiyo;
『二十一时代』中,有名为净明的王族,
Cāturanto vijitāvī, cakkavattī bhavissati.
其统治区域四面环绕森林,将成为世界主。
‘‘Nagaraṃ reṇuvatī nāma, iṭṭhakāhi sumāpitaṃ;
名为雷努瓦提城,是由喜好者所建,
Āyāmato tīṇi sataṃ, caturassasamāyutaṃ.
其面积三百由旬,约等于四千万由旬。
‘‘Sudassano nāma pāsādo, vissakammena māpito;
『Sudassano』者,名为清净宫廷,出于美工,面积广大;
Kūṭāgāravarūpeto, sattaratanabhūsito.
其形似楼阁,装饰有七宝。
‘‘Dasasaddāvivittaṃ taṃ, vijjādharasamākulaṃ;
其声响分布十方,充满神通智慧;
Sudassanaṃva nagaraṃ, devatānaṃ bhavissati.
如同清净城邑,将成为诸天所居。
‘‘Pabhā niggacchate tassa, uggacchanteva sūriye;
其光辉放射,宛若初升太阳的光芒;
Virocessati taṃ niccaṃ, samantā aṭṭhayojanaṃ.
此光常常照耀,周围八十由旬之地。
‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo;
『世纪千万之中,竹木族类出世;』
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
『有一名为果德玛的,未来为世间导师。』
‘‘Tusitā so cavitvāna, sukkamūlena codito;
『脱离了欲界天,意乐于涅槃根;』
Gotamassa bhagavato, atrajo so bhavissati.
『世尊果德玛将生,祂乃此天之子。』
‘‘Sacevaseyya agāraṃ, cakkavattī bhaveyya so;
『假使祂成为世轮王,』
Aṭṭhānametaṃ yaṃ tādī, agāre ratimajjhagā.
『此八处皆是祂宫殿,此宅中央之所乐也。』
‘‘Nikkhamitvā agāramhā, pabbajissati subbato;
『出家』者,离开房舍之后,于吉祥日出家修道。
Rāhulo nāma nāmena, arahā so bhavissati.
名为拉胡罗者,必定成为阿拉汉。
‘‘Kikīva aṇḍaṃ rakkheyya, cāmarī viya vāladhiṃ;
如同母鸡保护卵子,公鸡护卫幼雏,
Nipako sīlasampanno, mamaṃ rakkhi mahāmuni.
具德精进、戒行圆满者,请护持我,伟大圣者。
‘‘Tassāhaṃ dhammamaññāya, vihāsiṃ sāsane rato;
我以了达法义、欢喜于此教法,
Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo.
断绝一切烦恼障碍,行于无染清净境界。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼被我熄灭……如是,佛陀的教法已成就』者也。
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā aññaṃ byākaronto –
然而,在成就阿拉汉果位后,回顾自身的修行而宣说他法者──
§295
295.
二百九十五。
‘‘Ubhayeneva sampanno, rāhulabhaddoti maṃ vidū;
『我被称为二者具足者,谓为拉胡拉哈达也;
Yañcamhi putto buddhassa, yañca dhammesu cakkhumā.
无论听说佛陀的儿子,还是佛法中具慧眼者,
§296
296.
二百九十六。
‘‘Yañca me āsavā khīṇā, yañca natthi punabbhavo;
「我之所有烦恼已尽,未来再无轮回;
Arahā dakkhiṇeyyomhi, tevijjo amataddaso.
阿拉汉住于南方,我是三明通达者,证得无上无死真理。」
§297
297.
二百九十七。
‘‘Kāmandhā jālapacchannā, taṇhāchadanachāditā;
「贪欲为网所覆,渴爱为盖所遮;
Pamattabandhunā baddhā, macchāva kumināmukhe.
被懈怠之敌所缚,如鱼困于渔钩鱼嘴。」
§298
298.
二百九十八。
‘‘Taṃ kāmaṃ ahamujjhitvā, chetvā mārassa bandhanaṃ;
『我断除了欲爱,剪除了魔的束缚;』
Samūlaṃ taṇhamabbuyha, sītibhūtosmi nibbuto’’ti. –
『根本的渴爱已断,我如入冰冷已灭尽。』
Catasso gāthā abhāsi.
四句偈颂说道。
Tattha ubhayeneva sampannoti jātisampadā, paṭipattisampadāti ubhayasampattiyāpi sampanno samannāgato. Rāhulabhaddoti maṃ vidūti ‘‘rāhulabhaddo’’ti maṃ sabrahmacārino sañjānanti. Tassa hi jātasāsanaṃ sutvā bodhisattena ‘‘rāhu jāto, bandhanaṃ jāta’’nti vuttavacanaṃ upādāya suddhodanamahārājā ‘‘rāhulo’’ti nāmaṃ gaṇhi. Tattha ādito pitarā vuttapariyāyameva gahetvā āha – ‘‘rāhulabhaddoti maṃ vidū’’ti. Bhaddoti ca pasaṃsāvacanametaṃ.
此处‘双方皆具足’谓生具足与行具足,即生所具足与行所具足皆齐备。世人称我为罗睺波多是明白的,因为同学们如此称呼我。此名起于听闻我的出生教言,菩萨说『罗睺生已,束缚生已』的言说根由,摩诃罗瞿多王于是赐名为罗睺。开始父亲只是称我为罗睺波多,此名中‘波多’含有赞美意。
Idāni taṃ ubhayasampattiṃ dassetuṃ ‘‘yañcamhī’’tiādi vuttaṃ. Tattha yanti yasmā. Ca-saddo samuccayattho. Amhi putto buddhassāti sammāsambuddhassa orasaputto amhi. Dhammesūti lokiyesu lokuttaresu ca dhammesu, catusaccadhammesūti attho. Cakkhumāti maggapaññācakkhunā cakkhumā ca amhīti yojetabbaṃ.
现在,为了显示那两种成就,说了『因为我是……』等语。其中,『因为』者,「由于」之义也。『与』字表示并列之义。『我是佛陀之子』者,谓「我是正自觉者的亲生之子」。『诸法中』者,谓于世间法与出世间法中,即于四谛之法中,此为其义。『具眼者』者,应连结为「我亦以道慧之眼而为具眼者」。
Puna aparāparehipi pariyāyehi attani ubhayasampattiṃ dassetuṃ – ‘‘yañca me āsavā khīṇā’’ti gāthamāha. Tattha dakkhiṇeyyoti dakkhiṇāraho. Amataddasoti nibbānassa dassāvī. Sesaṃ suviññeyyameva.
又也通过不同的转变显示自他两项功德——他说『我的烦恼已断』这句颂诗。此中『dakkhiṇeyya』意为南方圣者。『amatadassā』指涅槃的显现或展示。其余部分只可圆熟理解。
Idāni yāya vijjāsampattiyā ca vimuttisampattiyā ca abhāvena sattakāyo kumine bandhamacchā viya saṃsāre parivattati, taṃ ubhayasampattiṃ attani dassetuṃ ‘‘kāmandhā’’ti gāthādvayamāha. Tattha kāmehi kāmesu vā andhāti kāmandhā. ‘‘Chando rāgo’’tiādivibhāgehi (cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 8) kilesakāmehi rūpādīsu vatthukāmesu anādīnavadassitāya andhīkatā. Jālapacchannāti sakalaṃ bhavattayaṃ ajjhottharitvā ṭhitena visattikājālena pakārato channā paliguṇṭhitā. Taṇhāchadanachāditāti tato eva taṇhāsaṅkhātena chadanena chāditā nivutā sabbaso paṭikujjitā. Pamattabandhunā baddhā, macchāva kumināmukheti kumināmukhe macchabandhānaṃ macchapasibbakamukhe baddhā macchā viya pamattabandhunā mārena yena kāmabandhanena baddhā ime sattā tato na nigacchanti antobandhanagatāva honti.
现在,有生命存在着智慧的具足与解脱的完成却因为无明,像鱼儿被网缠绕一样,在轮回中循环转动,这种既有智慧又得解脱的真实现象,为其显现以自现,故称为‘盲欲者’。其中,因欲或依欲致盲者,谓之盲欲者。所谓‘贪欲、嗔恚’等类别,是指被烦恼所染染的欲望,对色等具象对象的欲爱,因其目未得清净而视见为不淨,故称为盲。所谓“网盖”是指轮回整体,如同煮熟的鱼被粘稠的网状物遮盖,处于笼罩之中。所谓“渴爱所遮盖”者,是说由种种渴爱所覆盖,被全面压抑、打击粉碎。由愚痴恶友所缠缚,犹如鱼儿被鱼钩缚住,鱼钩门户即鱼网聚集处,由疏忽无觉达人所缚,如虎兵之魔,致被束缚于欲爱之缚中。此等众生因此不能离去,仍陷入其中,堕入内缚之境。
Taṃ tathārūpaṃ kāmaṃ bandhanabhūtaṃ ujjhitvā pubbabhāgapaṭipattiyā pahāya kilesamārassa bandhanaṃ chetvā, puna ariyamaggasatthena anavasesato samucchinditvā tato eva avijjāsaṅkhātena mūlena samūlaṃ, kāmataṇhādikaṃ taṇhaṃ abbuyha uddharitvā sabbakilesadarathapariḷāhābhāvato, sītibhūto saupādisesāya nibbānadhātuyā nibbuto, ahaṃ asmi homīti attho.
当如此系缚欲爱之欲被破坏后,首先抛弃以往的行为轨迹,断除烦恼圆满之系缚;之后依正圣道的导师不留余念,彻底断开欲爱无明之根本,从根本上斩断由欲与渴爱所生的渴望及其相关一切,全无杂染亦无余料,寂静、冷静地离欲灭尽、圆满涅槃之所,是谓“我灭我有”的义理。
Rāhulattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 拉胡喇长老偈注释完毕。
9. Candanattheragāthāvaṇṇanā九、旃檀那长老偈注释
Jātarūpenātiādikā āyasmato candanattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito ekatiṃse kappe buddhasuññe loke rukkhadevatā hutvā nibbatto sudassanaṃ nāma paccekabuddhaṃ pabbatantare vasantaṃ disvā pasannamānaso kuṭajapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ vibhavasampanne kule nibbattitvā candanoti laddhanāmo vayappatto gharāvāsaṃ vasanto satthu santike dhammaṃ sutvā sotāpanno ahosi. So ekaṃ puttaṃ labhitvā gharāvāsaṃ pahāya pabbajitvā vipassanāya kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe viharanto satthāraṃ vandituṃ sāvatthiṃ āgato susāne vasati. Tassa āgatabhāvaṃ sutvā purāṇadutiyikā alaṅkatapaṭiyattā dārakaṃ ādāya mahatā parivārena therassa santikaṃ gacchati – ‘‘itthikuttādīhi naṃ palobhetvā uppabbājessāmī’’ti. Thero taṃ āgacchantiṃ dūratova disvā ‘‘idānissā avisayo bhavissāmī’’ti yathāraddhaṃ vipassanaṃ ussukkāpetvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.37-43) –
“生身者”等等,是尊敬长老佛弟子赞颂的偈语。其起因?此亦是古佛在世时期所行功德事迹之一例。过去三十二劫诸佛灭度后,此地无人受生,为树神国中果德弥外道独觉仙人所居。其人见此处,心安畅快,以夷实花供养。因其所行善业,身在人天间轮转,适逢此佛出世于沙瓦提富贵之家,得名“檀陀”,年老未脱家居,亲近师长闻法后,乃得斯陀含果。得一子,舍居出家,修习内观禅法,于森林中修行,往返师所沙瓦提安住。后闻尊者来访,此长老之徒弟以往迎接并以大众装饰,带其孩童与众人簇拥入师旁,誓曰:“不为妇人之欲惑而堕落,愿出家奉道。”长老远望弟子,念道:“现今安住此地,必为正见。”满怀恭敬精进,证得上乘慧智。此事记载于长老传记(apa. thera)章节中。
‘‘Himavantassāvidūre , vasalo nāma pabbato;
“遥远寒颼风吹处,有一高山名瓦萨罗;
Buddho sudassano nāma, vasate pabbatantare.
正觉佛陀名高清净,安住于山脚之处。
‘‘Pupphaṃ hemavantaṃ mayha, vehāsaṃ agamāsahaṃ;
“极乐花开于吾前,清风徐来吹我身;
Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ.
如是我闻,世尊在彼时示现,已超越诸烦恼,断尽心中污垢。
‘‘Pupphaṃ kuṭajamādāya, sire katvāna añjaliṃ;
「我手持弯菊花,置于头上,合掌敬礼;
Buddhassa abhiropesiṃ, sayambhussa mahesino.
恭敬供养觉者,是那自觉至尊之世尊。
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ;
自三十三劫之前,我便供奉此花;
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
不知沉沦于恶趣,唯得此佛礼之殊胜果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
我所有烦恼已被熄灭……已成就世尊教法。」
Chaḷabhiñño pana hutvā ākāse ṭhatvā tassā dhammaṃ desetvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpetvā sayaṃ attanā pubbe vasitaṭṭhānameva gato. Sahāyabhikkhūhi – ‘‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, kacci tayā saccāni paṭividdhānī’’ti puṭṭho –
彼人通达六种外境后,于虚空中住立,宣说其法,并在三归依与戒律上立定,随后自行前往从前修行之处。与同行比库辩论道:“汝之根门清净无染,善友!此理真如否?”
§299
299.
二百九十九。
‘‘Jātarūpena sañchannā, dāsīgaṇapurakkhatā;
“以胎衣披盖,作为仆人之行列;
Aṅkena puttamādāya, bhariyā maṃ upāgami.
以手臂抱子,妻女亲近于我。”
§300
300.
‘‘Tañca disvāna āyantiṃ, sakaputtassa mātaraṃ;
“见此情状,往迎萨咖之母;
Alaṅkataṃ suvasanaṃ, maccupāsaṃva oḍḍitaṃ.
装饰华美,如同除去污秽后的洁净异香。
§301
301.
三百零一。
‘‘Tato me manasīkāro, yoniso udapajjatha;
于是,我的心谨慎地深入思考,明智地生起思维;
Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha.
危险与困难临近时要警觉,生出厌倦而心得以安住。
§302
302.
三百零二。
‘‘Tato cittaṃ vimucci me, passa dhammasudhammataṃ;
于是我的心获得解脱,见到了法的真实法性;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
三种慧未得成就,何为佛陀教法?
Imāhi gāthāhi attano paṭipattiṃ kathento aññaṃ byākāsi.
用这些偈文阐述自己的修行,解释他人。
Tattha jātarūpena sañchannāti jātarūpamayena sīsūpagādialaṅkārena alaṅkaraṇavasena paṭicchāditasarīrā, sabbābharaṇabhūsitāti attho. Dāsīgaṇapurakkhatāti yathārahaṃ alaṅkatapaṭiyattena attano dāsigaṇena purato katā parivāritāti attho. Aṅkena puttamādāyāti ‘‘api nāma puttampi disvā gehassitasāto bhaveyyā’’ti puttaṃ attano aṅkena gahetvā.
其中“以胎体形状覆盖”者,指以胎体形状为相的头颅、臂膀等装饰,称为用胎体形状遮盖全身,并饰以各种装饰品。“以奴仆众前行”者,指自己用妥当的装饰栓束住奴仆群,在他们之前排列成行。“以手臂持子”者,言自己以手臂抱持儿子,意谓“看见儿子也应是家中长子”。
Āyantinti āgacchantiṃ. Sakaputtassa mātaranti mama orasaputtassa jananiṃ, mayhaṃ purāṇadutiyikanti attho. Sabbamidaṃ thero attano kāmarāgasamucchedaṃ bahumaññanto vadati. Yoniso udapajjathāti ‘‘evarūpāpi nāma sampatti jarābyādhimaraṇehi abhibhuyyati, aho saṅkhārā aniccā adhuvā anassāsikā’’ti evaṃ yonisomanasikāro uppajji. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
“来临”者,意即来到。“若子者”为某一儿子,“母者”是我的妻子,意思是“我是第一世和第二世”。这位长老广泛说自己已断除贪欲,他说“正念生起,依此亦种种成就,老、病、死皆凌驾之,行无常不堪依”,此为正谨慎的思维。接下来的论述即在此基础上。
Candanattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 旃檀那长老偈注释完毕。
10. Dhammikattheragāthāvaṇṇanā十、达弥咖长老偈注释
Dhammo havetiādikā āyasmato dhammikattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle migaluddako hutvā ekadivasaṃ araññāyatane devaparisāya satthu dhammaṃ desentassa ‘‘dhammo eso vuccatī’’ti desanāya nimittaṃ gaṇhi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā dhammikoti laddhanāmo vayappatto jetavanapaṭiggahaṇe laddhappasādo pabbajitvā aññatarasmiṃ gāmakāvāse āvāsiko hutvā viharanto āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ vattāvattesu ujjhānabahulo akkhamo ahosi. Tena bhikkhū taṃ vihāraṃ chaḍḍetvā pakkamiṃsu. So ekakova ahosi. Vihārasāmiko upāsako taṃ kāraṇaṃ sutvā bhagavato taṃ pavattiṃ ārocesi. Satthā taṃ bhikkhuṃ pakkosetvā tamatthaṃ pucchitvā tena ‘‘evaṃ, bhante’’ti vutte – ‘‘nāyaṃ idāneva akkhamo, pubbepi akkhamo ahosī’’ti vatvā bhikkhūhi yācito rukkhadhammaṃ (jā. 1.1.74) kathetvā upari tassa ovādaṃ dento –
「法」等偈文,是长老法喜歌的偈。其来源为何?这在前佛时代也有记载,当时有人积累善业,恭敬学习,正当佛陀时,名叫鸡拉多者一天在林苑及天众面前,听佛宣说“此法称为法”,以此善业在人天间流转,出生在拘萨罗国婆罗门族,获得“法名”的尊称。年老时住于揭多园寺,获得法喜安居,因扰乱外来比库行为多,僧众纷纷离去,十分孤独。有一居士知晓此事,禀告世尊。世尊召见比库问其原委,比库回答:“现在虽孤独,以前亦常如此”,于是乞求示以教法(《雅语》1.1.74)。下文对此给予教导。
§303
303.
三百零三。
‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;
『法』者,护持行法者;法清净者,带来安乐;
Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī.
依止于清净法者,行法者不堕恶趣;
§304
304.
三百零四。
‘‘Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino;
『法』与『非法』,并非同时结果相同;
Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggatiṃ.
非法导向地狱,法则引至善趣;
§305
305.
三百零五。
‘‘Tasmā hi dhammesu kareyya chandaṃ, iti modamāno sugatena tādinā;
「因此,行于法中应当生起愿求」,以此欢喜,具足善趣的如来开示说;
Dhamme ṭhitā sugatavarassa sāvakā, nīyanti dhīrā saraṇavaraggagāmino.
处于法中,随顺如来之教的弟子,志向坚定,安全地依止佛法道途行进。
§306
306.
三百零六。
‘‘Vipphoṭito gaṇḍamūlo, taṇhājālo samūhato;
「如被破坏的树根,欲望之网缠绕密布;
So khīṇasaṃsāro na catthi kiñcanaṃ,
已灭烦恼者,则无所执着,无复烦恼,
Cando yathā dosinā puṇṇamāsiya’’nti. – catasso gāthā abhāsi;
犹如明月在恶风中仍圆满。」——此四偈已呈现。
Tattha dhammoti lokiyalokuttaro sucaritadhammo. Rakkhatīti apāyadukkhato rakkhati, saṃsāradukkhato ca vivaṭṭūpanissayabhūto rakkhatiyeva. Dhammacārinti taṃ dhammaṃ carantaṃ paṭipajjantaṃ. Suciṇṇoti suṭṭhu ciṇṇo kammaphalāni saddahitvā sakkaccaṃ cittīkatvā upacito. Sukhanti lokiyalokuttarasukhaṃ. Tattha lokiyaṃ tāva kāmāvacarādibhedo dhammo yathāsakaṃ sukhaṃ diṭṭhe vā dhamme upapajje vā apare vā pariyāye āvahati nipphādeti, itaraṃ pana vivaṭṭūpanissaye ṭhatvā ciṇṇo paramparāya āvahatīti vattuṃ vaṭṭati anupanissayassa tadabhāvato. Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārīti dhammacārī puggalo dhamme suciṇṇe taṃnimittaṃ duggatiṃ na gacchatīti eso dhamme suciṇṇe ānisaṃso udrayoti attho.
其中所说的法,是指世间及出世间之善法。所谓守护,是由防止痛苦所守护,同时因断除轮回之苦而自然得守护。行法者,是指修行此法、依此法而行的人。所谓纯净,是指正确清楚地选择业果,谨慎地用心,恰当修习。世间之乐,是指世间及出世间之乐。此处的世间,是指诸欲的、一切依因缘而生灭的法,它依正量而得到或于现法中或于他法中生起、增长、消灭。彼此相续而生,故称为“起伏周转”。该法若纯净,则不再生恶道,能成行法之人于此法纯净时,不由此因而入恶处。这就是法纯净的缘故。
Yasmā dhammeneva sugatigamanaṃ, adhammeneva ca duggatigamanaṃ, tasmā ‘‘dhammo adhammo’’ti ime aññamaññaṃ asaṃkiṇṇaphalāti dassetuṃ ‘‘na hi dhammo’’tiādinā dutiyaṃ gāthamāha. Tattha adhammoti dhammapaṭipakkho duccaritaṃ. Samavipākinoti sadisavipākā samānaphalā.
由于法能够导向善趣,违法则导向恶趣,故“法与违法”这两者是有所不同、结局有异的。这里所谓违法,是指背弃法、恶行。所谓同果,是指相同之果报与同等结果。
Tasmāti yasmā dhammādhammānaṃ ayaṃ yathāvutto vipākabhedo, tasmā. Chandanti kattukamyatāchandaṃ. Iti modamāno sugatena tādināti iti evaṃ vuttappakārena ovādadānena sugatena sammaggatena sammāpaṭipannena iṭṭhādīsu tādibhāvappattiyā tādināmavatā hetubhūtena modamāno tuṭṭhiṃ āpajjamāno dhammesu chandaṃ kareyyāti yojanā. Ettāvatā vaṭṭaṃ dassetvā idāni vivaṭṭaṃ dassento ‘‘dhamme ṭhitā’’tiādimāha. Tassattho – yasmā sugatassa varassa sugatesu ca varassa sammāsambuddhassa sāvakā tassa dhamme ṭhitā dhīrā ativiya aggabhūtasaraṇagāmino teneva saraṇagamanasaṅkhāte dhamme ṭhitabhāvena sakalavaṭṭadukkhatopi nīyanti nissaranti, tasmā hi dhammesu kareyya chandanti.
鉴于法与违法具有如此不同的果报,因此修习者应起希求与执愿之心。因喜乐之故,乐意于善道。由已得正觉者及其弟子之正法,以正行入道之故,具有遵守与乐欲诸善的特性,因果有因缘关系,由喜乐而得到满足,故能起希求之心。经此说明后,当前告知“诸法常住”等义。彼时说道——由正觉尊者及其弟子,以具大福德正觉者为师、依止无上正觉法而精进,故能由信顺、精进等获生诸同受苦之出离道。因此修持诸法当起希求。
Evaṃ satthārā tīhi gāthāhi dhamme desite desanānusārena yathānisinnova vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.44-50) –
如是,佛陀以三偈宣说法义,依教义循序渐进,令觉慧增长,终获阿拉汉果。此偈语曾于经文中(阿帕陀尼腊长老传,2.52.44-50)中有所记载。
‘‘Migaluddo pure āsiṃ, araññe vipine ahaṃ;
“我曾为迷途者,身处荒野森林间;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, devasaṅghapurakkhataṃ.
目睹清净佛陀,天众尊敬之主。”
‘‘Catusaccaṃ pakāsentaṃ, desentaṃ amataṃ padaṃ;
「四圣谛被阐明、被宣说,那不死之境界显现,
Assosiṃ madhuraṃ dhammaṃ, sikhino lokabandhuno.
我闻那甘美法音,旃陀罗世间之缚解者。
‘‘Ghose cittaṃ pasādesiṃ, asamappaṭipuggale;
我心因闻声响而安悦,无明未胜之愚人,
Tattha cittaṃ pasādetvā, uttariṃ duttaraṃ bhavaṃ.
心安止于彼,境界愈发显上,愈加殊胜。
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ saññamalabhiṃ tadā;
三十三劫以前,我曾得此无漏之念,
Duggatiṃ nābhijānāmi, ghosasaññāyidaṃ phalaṃ.
今不知恶道之因,此声念果功德也。」
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼被灭已,我为净净之人……于佛陀教法中所作』是也。
Tathā arahatte patiṭṭhito. Arahattaṃ pana patvā attanā adhigataṃ visesaṃ satthu nivedento carimagāthāya aññaṃ byākāsi.
如来已证阿拉汉。之后,于阿拉汉境界中所亲自证得之殊胜,乃向世尊告知,作此末偈而另说。
Tattha vipphoṭitoti vidhuto, maggañāṇena paṭinissaṭṭhoti attho. Gaṇḍamūloti avijjā. Sā hi gaṇḍati savati. ‘‘Gaṇḍoti kho, bhikkhu, pañcannetaṃ upādānakkhandhānaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 4.103; a. ni. 6.23; 8.56; 9.15; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 137) evaṃ satthārā vuttassa dukkhamūlayogato, kilesāsucipaggharaṇato, uppādajarābhaṅgehi uddhumātapakkapabhijjanato ca, gaṇḍābhidhānassa upādānakkhandhapañcakassa mūlaṃ kāraṇaṃ taṇhājālo samūhatoti taṇhāsaṅkhāto jālo maggena samugghāṭito. So khīṇasaṃsāro na catthi kiñcananti so ahaṃ evaṃ pahīnataṇhāvijjatāya parikkhīṇasaṃsāro pahīnabhavamūlattā eva na catthi, na ca upalabbhati rāgādikiñcanaṃ. Cando yathā dosinā puṇṇamāsiyanti yathā nāma cando abbhamahikādidosarahito puṇṇamāsiyaṃ paripuṇṇakāle evaṃ ahampi arahattādhigamena apetarāgādikiñcano paripuṇṇadhammakoṭṭhāso ahosinti.
其中“破除”者,谓断除;“道慧确立”者,谓道之知识已坚立;“愚痴根本”者,乃愚痴本体也。此愚痴谓乃烦恼所缠也。所谓“根”者,是名五取蕴之所属。从经文及多处经典(相应部4.103;增支部6.23,8.56,9.15;小部杂剑舍利经注137)可知,如来所说之苦的根本,与烦恼之污秽相合,携生死之老病等苦,犹如织网,称为“烦恼网”。此烦恼网乃由贪嗔等渊薮生起,因缘缘起而集结而成。断除此者即断尽轮回,彼者已灭无余,虽无余灭,然亦无余染,亦绝无贪嗔等法。如同月亮被恼怒之云遮盖,至满月洁净无云时才显现;彼如来证阿拉汉境界,虽曾有染垢,终究证清净满足之法境。
Dhammikattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 达弥咖长老偈注释完毕。
11. Sappakattheragāthāvaṇṇanā11. 萨巴咖长老偈注释
Yadābalākātiādikā āyasmato sappakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito ekatiṃse kappe mahānubhāvo nāgarājā hutvā nibbatto sambhavassa nāma paccekabuddhassa abbhokāse samāpattiyā nisinnassa mahantaṃ padumaṃ gahetvā uparimuddhani dhārento pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā sappakoti laddhanāmo viññutaṃ patto bhagavato santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā ajakaraṇiyā nāma nadiyā tīre leṇagirivihāre vasanto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.78-83) –
云何起名有德长老七法诗?此乃前世佛陀所立之功德,积生诸善,历三十三劫,曾为大功德之龙王;于无漏地处涅槃,以大莲花为尊持于头顶而顶礼供养众生。凭此功德因缘,为天人所摄生,世时生于沙瓦提婆罗门家中,名七法乃清净智慧具足者。于世尊所闻法已信解,出家受具,修行法事,住於名为阿查悔波河畔窟寺中,不久即成阿拉汉。此事载于阿含经传记(阿陀长老传2.52.78-83)。
‘‘Himavantassāvidūre, romaso nāma pabbato;
‘‘喜马拉雅山遥远之处,有名为罗摩萨之山峰;
Buddhopi sambhavo nāma, abbhokāse vasī tadā.
彼时,佛陀亦已降生,居于无漏处世间。”
‘‘Bhavanā nikkhamitvāna, padumaṃ dhārayiṃ ahaṃ;
「修习离舍后,我持莲华;
Ekāhaṃ dhārayitvāna, bhavanaṃ punarāgamiṃ.
持莲华一日,复返修习舍。」
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ;
「三十三劫以前,我曾恭敬礼敬佛陀;
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
不知堕恶趣,此乃恭敬佛陀之功德果报。」
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「烦恼已被我熄灭……所作是奉行佛陀教法。」
So arahattaṃ patvā satthāraṃ vandituṃ sāvatthiṃ āgato ñātīhi upaṭṭhīyamāno tattha katipāhaṃ vasitvā dhammaṃ desetvā ñātake saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpetvā yathāvuttaṭṭhānameva gantukāmo ahosi. Taṃ ñātakā ‘‘idheva, bhante, vasatha, mayaṃ paṭijaggissāmā’’ti yāciṃsu. So gamanākāraṃ dassetvā ṭhito attanā vasitaṭṭhānakittanāpadesena vivekābhiratiṃ pakāsento –
彼人证得阿拉汉果,来至舍卫城礼拜世尊,亲属侍奉时,在彼住数旬,宣说正法,令亲属皈依戒守,愿往适宜之处。亲属恳请道:「尊者,请于此地住。」彼人现行将行之相而立,现住之处、名称指示并示出出世独处心志,心智光明地作显现——
§307
307.
三百零七。
‘‘Yadā balākā sucipaṇḍaracchadā, kāḷassa meghassa bhayena tajjitā;
『若至少年纯洁白净,恐怖黑云遮蔽,心失镇定;
Palehiti ālayamālayesinī, tadā nadī ajakaraṇī rameti maṃ.
居于污秽所内,污秽环绕,彼时河流不作声,令我安乐。』
§308
308.
‘‘Yadā balākā suvisuddhapaṇḍarā, kāḷassa meghassa bhayena tajjitā;
『若至少年洁净澄明,恐怖黑暗云层遮蔽,心得解脱;
Pariyesati leṇamaleṇadassinī, tadā nadī ajakaraṇī rameti maṃ.
寻行洞穴或岩穴,彼时河流不作声,令我安乐。』
§309
309.
三百零九。
‘‘Kaṃ nu tattha na ramenti, jambuyo ubhato tahiṃ;
“那么在那里为何不欢喜呢?两边的番荔枝树,
Sobhentī āpagākūlaṃ, mama leṇassa pacchato.
正绽放着光彩,生长在我的住处背后。”
§310
310.
三百一十。
‘‘Tāmatamadasaṅghasuppahīnā , bhekā mandavatī panādayanti;
“如此这般,因为同群中没有酒醉者,青蛙却缓慢地呱呱叫唤;
Nājja girinadīhi vippavāsasamayo,
此时并非山川流水洪涝泛滥的季节,
Khemā ajakaraṇī sivā surammā’’ti. – catasso gāthā abhāsi;
「无所畏惧的母羊,纯洁的蛇母。」——四句偈诵说道,
Tattha yadāti yasmiṃ kāle. Balākāti balākāsakuṇikā. Sucipaṇḍaracchadāti sucisuddhadhavalapakkhā. Kāḷassa meghassa bhayena tajjitāti jalabhārabharitatāya kāḷassa añjanagirisannikāsassa pāvussakameghassa gajjato vuṭṭhibhayena nibbijjitā bhiṃsāpitā. Palehitīti gocarabhūmito uppatitvā gamissati. Ālayanti nilayaṃ attano kulāvakaṃ. Ālayesinīti tattha ālayanaṃ nilīyanameva icchantī. Tadā nadī ajakaraṇī rameti manti tasmiṃ pāvussakakāle ajakaraṇīnāmikā nadī navodakassa pūrā hārahārinī kulaṅkasā maṃ rameti mama cittaṃ ārādhetīti utupadesavisesakittanāpadesena vivekābhiratiṃ pakāsesi.
其义谓:『在此』指的是某一时间阶段;「童鸟」是指幼小的鸟雀;「洁白的羽翼覆盖」意指洁净澄明纯白的翅膀。因惧怕乌云如山堆积沉重的水气,因遭那灰暗如山的乌云闪电震怒,遂由恐惧而动摇,不安惊怖,远离强暴猎食者。『Palehīti』意为出没、时常现身于牧场之地,起而去也。『Ālayanti』指建设住处,自己的巢穴;『Ālayesinī』则是指愿意建立住处,愿心安居。彼时,河流名为无所畏惧的母羊,因在雨季河水充盈时,名取“无所畏惧”,正是因其水源无污染污秽,众生安乐,我心因此生欢喜,祈愿遵循此理。」此乃以特定语义依次解释,并辅以辨别技巧的表述。
Suvisuddhapaṇḍarāti suṭṭhu visuddhapaṇḍaravaṇṇā, asammissavaṇṇā sabbasetāti attho. Pariyesatīti maggati. Leṇanti vasanaṭṭhānaṃ. Aleṇadassinīti vasanaṭṭhānaṃ apassantī. Pubbe nibaddhavasanaṭṭhānassa abhāvena aleṇadassinī, idāni pāvussakakāle meghagajjitena āhitagabbhā pariyesati leṇanti nibaddhavasanaṭṭhānaṃ kulāvakaṃ karotīti attho.
「纯净澄白」意指「彻底洁净澄澈的颜色」,是无瑕疵的颜色,普遍化解释为纯净无染。『周遍』意指普遍遍及之义。『周遍』是道路的含义。『洞穴』乃栖息的处所;『无所见』为看不见栖息处。早前因依附栖息处而拘束,故不可见栖息处,现雨季时节因乌云雷鸣之力,带来久违的强风,故寻觅栖息的洞穴修筑巢穴是其意。
Kaṃ nu tattha…pe… pacchatoti mama vasanakamahāleṇassa pacchato pacchābhāge āpagākūlaṃ ajakaraṇīnadiyā ubhatotīraṃ tahiṃ tahiṃ ito cito ca sobhentiyo niccakālaṃ phalabhāranamitasākhā siniddhapaṇṇacchāyā jambuyo tattha tasmiṃ ṭhāne kaṃ nāma sattaṃ na ramenti nu, sabbaṃ ramentiyeva.
「kaṃ nu tattha…pe… pacchatoti」意即后来在己住宿之大洞穴后方;后方岸边有沼泽地,河流名为ajakaraṇī,河两岸时常出没苍鹭;芦苇间枝叶繁茂,树荫浓密,樱桃树生长;如此地点是否无人居住呢?实则全然无人居住;
Tāmatamadasaṅghasuppahīnāti amataṃ vuccati agadaṃ, tena majjantīti amatamadā, sappā, tesaṃ saṅgho amatamadasaṅgho, tato suṭṭhu pahīnā apagatā. Bhekā maṇḍūkiyo, mandavatī saravatiyo, panādayanti taṃ ṭhānaṃ madhurena vassitena ninnādayanti. Nājjagirinadīhi vippavāsasamayoti ajja etarahi aññāhipi pabbateyyāhi nadīhi vippavāsasamayo na hoti, visesato pana vāḷamacchasusumārādivirahitato khemā ajakaraṇī nadī. Sundaratalatitthapulinasampattiyā sivā. Suṭṭhu rammā ramaṇīyā, tasmā tattheva me mano ramatīti adhippāyo.
「tāmatamadasaṅghasuppahīnāti」称之为不朽,即无药可治之永恒,因其浸没于其中;所谓不朽之聚体,遂已纯净解脱,故曰已远离苦患。青蛙、蛤蟆常栖息于此,流水缓缓,发出柔和声音,令此地更加悦耳动听。如今非雨季,无山间河流暴涨之异象,尤其此ajajo河清澈美丽,岸沙细软,环境优美,是故心于此地怡然自乐,其意坚决决定居于此。
Evaṃ pana vatvā ñātake vissajjetvā attano vasanaṭṭhānameva gato. Suññāgārābhiratidīpanena idameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
如此叙述完毕,亲族释怀,从而回归其旧居之所。以寂静空寂之居养心,此长老无其他疑难可释疑解。
Sappakattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 萨巴咖长老偈注释完毕。
12. Muditattheragāthāvaṇṇanā12. 穆迪德长老偈注释
Pabbajintiādikā āyasmato muditattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso ekaṃ mañcamadāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe gahapatikule nibbattitvā muditoti laddhanāmo viññutaṃ pāpuṇi. Tena ca samayena taṃ kulaṃ raññā kenacideva karaṇīyena palibuddhaṃ ahosi. Mudito rājabhayābhīto palāyitvā araññaṃ paviṭṭho aññatarassa khīṇāsavattherassa vasanaṭṭhānaṃ upagacchi. Thero tassa bhītabhāvaṃ ñatvā ‘‘mā bhāyī’’ti samassāsesi. So ‘‘kittakena nu kho, bhante, kālena idaṃ me bhayaṃ vūpasamessatī’’ti pucchitvā ‘‘sattaṭṭhamāse atikkamitvā’’ti vutte – ‘‘ettakaṃ kālaṃ adhivāsetuṃ na sakkomi, pabbajissāmahaṃ, bhante, pabbājetha ma’’nti jīvitarakkhaṇatthaṃ pabbajjaṃ yāci. Thero taṃ pabbājesi. So pabbajitvā sāsane paṭiladdhasaddho bhaye vūpasantepi samaṇadhammaṃyeva rocento kammaṭṭhānaṃ gahetvā vipassanāya kammaṃ karonto – ‘‘arahattaṃ appatvā imasmā vasanagabbhā bahi na nikkhamissāmī’’tiādinā paṭiññaṃ katvā vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.36.30-33) –
出家等事是尊者穆提塔长老的颂歌。何以得名?此亦如往昔诸佛所作功德者。彼时彼地,有善德者趋近正见世尊,于其时于其家族中出生,授受具足智慧,一日供养师长,心悦诚服,给予一床单。彼以此功德业,在天人中轮回,於此佛出世的迦尸国王舍城的豪族家中出生,得名穆提,是为智已得。彼时该家族因某王后之事而覆灭。穆提因畏惧国王之惧,逃入森林,至一位已断烦恼的长老的住所。该长老知其惧怖,劝慰曰『勿畏』。彼问曰『尊者,凭何时此惧得安?』答曰『过七十八月,』彼缺乏耐心曰『斯时我不能久候,愿乞出家以护生命。』尊者即为出家。出家后,坚信教法,心不生怖,虽惧亦忍,持修止观之业,以达涅槃,曾誓『不证阿拉汉者,此处腹中将不出我。』如是勤奋观慧,终成阿拉汉。于《阿帕陀》经中曾论及此事:
‘‘Vipassino bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino;
正见世尊、世间之尊者的观察者;
Ekaṃ mañcaṃ mayā dinnaṃ, pasannena sapāṇinā.
我曾奉献一床单,手持洁净心安详;
‘‘Hatthiyānaṃ assayānaṃ, dibbayānaṃ samajjhagaṃ;
给象车和天马,
Tena mañcakadānena, pattomhi āsavakkhayaṃ.
因献此床单,我得断习气;
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ mañcamadadiṃ tadā;
过去九百七十劫,彼时彼日曾献此床单。
Duggatiṃ nābhijānāmi, mañcadānassidaṃ phalaṃ.
我不认识堕落恶道,这是恶行所成的果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
‘烦恼已被我斥尽...佛陀教法所作’如是说。
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento sahāyabhikkhūhi adhigataṃ pucchito attano paṭipannākāraṃ kathento –
既已具足阿拉汉果,体验解脱之乐,与同修比库们相应,受问时陈说自修行法。
§311
311.
‘‘Pabbajiṃ jīvikatthohaṃ, laddhāna upasampadaṃ;
我出家为生活目的,已获得比库具足戒律;
Tato saddhaṃ paṭilabhiṃ, daḷhavīriyo parakkamiṃ.
于是得到了信心,发奋精进,勇猛前进。
§312
312.
三百一十二。
‘‘Kāmaṃ bhijjatuyaṃ kāyo, maṃsapesī visīyaruṃ;
『愿我的身体溃烂腐坏,肉与筋脉破烂消散;
Ubho jaṇṇukasandhīhi, jaṅghāyo papatantu me.
双腿因疮疥相连而腐烂,我愿双腿尽皆崩裂。』
§313
313.
三百一十三。
‘‘Nāsissaṃ na pivissāmi, vihārā ca na nikkhame;
『我决不再吃、不再饮,亦不再离开住房;
Napi passaṃ nipātessaṃ, taṇhāsalle anūhate.
也不再躺下入眠,而是在渴爱之病苦中受折磨。』
§314
314.
‘‘Tassa mevaṃ viharato, passa vīriyaparakkamaṃ;
「我如此修行时,观看自己的精进勇猛。
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
三种智慧已得,佛陀教法作成。」——
Catasso gāthā abhāsi.
说了四偈。
Tattha jīvikatthoti jīvikāya atthiko jīvikappayojano. ‘‘Ettha pabbajitvā nibbhayo sukhena akilamanto jīvissāmī’’ti evaṃ jīvikatthāya pabbajinti attho. Laddhāna upasampadanti paṭhamaṃ sāmaṇerapabbajjāyaṃ ṭhito ñatticatutthena kammena upasampadaṃ labhitvā. Tato saddhaṃ paṭilabhinti tato upasampannakālato paṭṭhāya kalyāṇamitte sevanto dve mātikā, tisso anumodanā, ekaccaṃ suttaṃ, samathakammaṭṭhānaṃ, vipassanāvidhiñca uggaṇhanto buddhādīnaṃ mahānubhāvataṃ disvā – ‘‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’’ti ratanattaye saddhaṃ paṭilabhiṃ. Daḷhavīriyo parakkaminti evaṃ paṭiladdhasaddho hutvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva saccapaṭivedhāya daḷhavīriyo thiravīriyo hutvā parakkamiṃ, akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya sammadeva padahiṃ.
其中“为生活之故”者,即意为为了生计而依赖生计。此处指出,若出家修行,则能无畏、安乐、无憾地生活。得此意乃谓出家。得上座授具足戒,意味着在第四品净戒功德基础上,获得初沙玛内拉的出家许可。继而坚实皈依,得到受具戒的时间点,专心礼敬两种法宝—善知识;并研习二经:三种欢喜礼赞经、一经妙法及止观修行方法。观察佛及诸大德后,坚信「正觉世尊世尊,正法已宣,僧众纯正修行」三宝。因坚定信心修行内观之法,不久即证实真谛,且持坚定智慧勇猛,精进不懈。于断恶修善、成就善法之路,精进不辍。
Yathā pana parakkamiṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘kāma’’ntiādi vuttaṃ. Tattha kāmanti yathākāmaṃ ekaṃsato vā bhijjatu. Ayaṃ kāyoti ayaṃ mama pūtikāyo, iminā vīriyapatāpena bhijjati ce, bhijjatu chinnabhinnaṃ hotu. Maṃsapesī visīyarunti iminā daḷhaparakkamena imasmā kāyā maṃsapesiyo visīyanti ce, visīyantu ito cito viddhaṃsantu. Ubho jaṇṇukasandhīhi, jaṅghāyo papatantu meti ubhohi jaṇṇukasandhīhi saha mama ubho jaṅghāyo satthiyo ūrubandhato bhijjitvā bhūmiyaṃ papatantu. ‘‘Ma’’ntipi pāṭho, so evattho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
精进勇猛表现为何?经中称作“欲”等字。此处“欲”指欲乐能由一时逐渐腐蚀。此“身”即我的肉体若因精进断欲而被击打,则受打破坏也应为断除。若以强精进击击此躯体,则我的肉身被击而衰败。其中“肉皮”因强劲精进而被腐坏;若肉体被击打腐烂,应被彻底毁灭。我的双腿,膝骨和腿骨一起受打击,则双腿受伤倒地。此“马”为教法音节,解释即如此。以下即为后续说法。
Muditattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 穆迪德长老偈注释完毕。
Catukkanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 四集品注释完毕。