3. Tikanipāto · 3. 三集义注
3. Tikanipāto三、三集
1. Aṅgaṇikabhāradvājattheragāthāvaṇṇanā一、盎伽尼咖帕拉德瓦迦长老偈注释
Tikanipāte ayoni suddhimanvesanti āyasmato aṅgaṇikabhāradvājattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito ekatiṃse kappe sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānaso pañcapatiṭṭhitena vanditvā añjaliṃ paggaṇhi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde himavantasamīpe ukkaṭṭhe nāma nagare vibhavasampannassa brāhmaṇassa gehe nibbattitvā aṅgaṇikabhāradvājoti laddhanāmo vayappatto vijjāsippesu nipphattiṃ gato nekkhammajjhāsayatāya paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā amaraṃ tapaṃ caranto tattha tattha vicaranto sammāsambuddhaṃ janapadacārikaṃ carantaṃ disvā pasannamānaso satthu santike dhammaṃ sutvā taṃ micchātapaṃ pahāya sāsane pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.23.48-51) –
此为三归部中,阿耆尼迦婆罗达迦长老的颂歌,记述其清净的出生。何以生起此事?此乃过去诸佛时代所行的功德之事。在那个诸佛教法各时各处,业果相续不绝。当时他在一百三十五劫之前,世尊拈华时,生于世尊家族,父母双亡,终得出家,智慧觉悟。有一日见到世尊乞食,心欢喜敬礼于世尊具足五戒,以虔诚合掌奉持。由此善业,轮回于天人之间,今生生于喜马拉雅附近,一富有婆罗门家,名曰阿耆尼迦婆罗达迦。年老后,于学问趣味中息灭,出家入道,修行苦行而不死,行游各处,见世尊行住于其地,心欢喜于世尊面前,听闻法义,断除邪见,皈依教法出家,修行内观功夫,短时即成六通。此事载于长老传记(apa. thera 1.23.48-51)中。
‘‘Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ, vessabhuṃ vijitāvinaṃ;
吾礼敬骏勇无比之乌沙波,胜利无敌之毗舍布,
Pasannacitto sumano, buddhaseṭṭhamavandahaṃ.
心净意柔满悦喜,顶礼尊胜世尊,
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā;
在一百三十五劫之前,当时所行之功德,
Duggatiṃ nābhijānāmi, vandanāya idaṃ phalaṃ.
吾不识恶趣来生果报,唯见此礼敬所果,
‘‘Catuvīsatikappamhi, vikatānandanāmako;
二十四劫之间,名为恶乐者,
Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo.
具足七宝之尊,乃大力之轮王。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「欲使我内烦恼消散……于佛陀教法所为者」云。
Chaḷabhiñño pana hutvā vimuttisukhena viharanto ñātīnaṃ anukampāya attano jātibhūmiṃ gantvā bahū ñātake saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpetvā tato nivattitvā kururaṭṭhe kuṇḍiyassa nāma nigamassa avidūre araññe vasanto kenacideva karaṇīyena uggārāmaṃ gato uttarāpathato āgatehi sandiṭṭhehi brāhmaṇehi samāgato tehi, ‘‘bho bhāradvāja, kiṃ disvā brāhmaṇānaṃ samayaṃ pahāya imaṃ samayaṃ gaṇhī’’ti pucchito tesaṃ ito buddhasāsanato bahiddhā suddhi natthīti dassento –
虽具六通,住于解脱安乐中,怀慈悲于亲属,往自身生地,向多亲属及护持戒律之所,建立奉持,尔后返心,于酷卢国库尼达村不远荒野,有一行者以何法而往净林?自北道来,遇见婆罗门,与彼集会,曰:「婆罗门伯拉达迦,见何舍弃婆罗门时,取此时耶?」彼以此示外道外无清净佛法之理――
§219
219.
第二一九偈。
‘‘Ayoni suddhimanvesaṃ, aggiṃ paricariṃ vane;
「探求非生洁净,奉事火于林中;
Suddhimaggaṃ ajānanto, akāsiṃ amaraṃ tapa’’nti. – paṭhamaṃ gāthamāha;
不知洁净之道,行无死苦行。」――初偈云。
Tattha ayonīti ayoniso anupāyena. Suddhinti saṃsārasuddhiṃ bhavanissaraṇaṃ. Anvesanti gavesanto. Aggiṃ paricariṃ vaneti ‘‘ayaṃ suddhimaggo’’ti adhippāyena araññāyatane aggihutasālāyaṃ agyāgāraṃ katvā āhutiṃ paggaṇhanto aggidevaṃ paricariṃ vede vuttavidhinā pūjesiṃ. Suddhimaggaṃ ajānanto, akāsiṃ amaraṃ tapanti suddhiyā nibbānassa maggaṃ ajānanto aggiparicaraṇaṃ viya pañcatapatappanādiattakilamathānuyogaṃ ‘‘suddhimaggo’’ti maññāya akāsiṃ acariṃ paṭipajjiṃ.
此中「非道」者,谓非善巧之行。所谓纯净,乃轮回之纯净、出世间之净。探求者、寻找者,仿佛奉事火焰,谓“此为纯净之道”而由其主导,以林中修行处为火供堂,作不灭之炉,持受供养,尊敬此火法。虽不识纯净之道,却行不死火炼,误以为此为纯净之道,实际行于五重苦难、毒害及烦恼之苦,如火供养般,而不善行、荒废正道修行。
Evaṃ thero assamato assamaṃ gacchanto viya vede vuttavidhinā aggiparicaraṇādinā anuṭṭhāya suddhiyā appattabhāvena bahiddhā suddhiyā abhāvaṃ dassetvā idāni imasmiṃyeva sāsane suddhi ca mayā adhigatāti dassento –
复如长老寂灭入灭般,循诸火供奉法依教奉行时,因未得纯净,外现无纯净之相,今于此教法中示现我已得纯净——
§220
220.
二百二十。
‘‘Taṃ sukhena sukhaṃ laddhaṃ, passa dhammasudhammataṃ;
「彼以乐得乐,观法真实;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. – dutiyagāthamāha;
三明悉现成,就此佛陀教。」——二诗歌中之结句。
Tattha tanti yassatthāya suddhiṃ anvesanto tassa maggaṃ ajānanto aggiṃ paricariṃ amaraṃ tapaṃ acariṃ, taṃ nibbānasukhaṃ sukhena samathavipassanāya sukhāya paṭipadāya attakilamathānuyogaṃ anupagamma mayā laddhaṃ pattaṃ adhigataṃ. Passa dhammasudhammatanti satthu sāsanadhammassa sudhammataṃ aviparītaniyyānikadhammasabhāvaṃ passa jānāhīti dhammālapanavasena vadati, attānaṃ vā ālapati. Tassa laddhabhāvaṃ pana dassento –
此处「二十」者,意为探求之缘故。彼不知道而寻纯净,误奉火炼为不死修行,然我已得涅槃之乐,乃安般观定慧之乐之修行,未染烦恼而得证。谓观法真实者,即是理解如来教法真谛、不违缘起变化之法性。此为语录中所言,其自言自语。以此意境显示已得之乐。
‘‘Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
『三种智慧未曾具足,如何有佛陀的教法』。
Āha , taṃ vuttatthameva. Evaṃ suddhiyā adhigatattā ‘‘ito paṭṭhāyāhaṃ paramatthato brāhmaṇo’’ti dassento –
说的是上文即说之义。正是以清净的慧眼所证得,『自此之后,我能从究竟意义上说“我为婆罗门”』,由此显现,
§221
221.
‘‘Brahmabandhu pure āsiṃ, idāni khomhi brāhmaṇo;
『我曾是梵亲族,在今世成为婆罗门,』
Tevijjo nhātakocamhi, sottiyo camhi vedagū’’ti. – tatiyaṃ gāthamāha;
『三明通达入浴行处,善闻之等悉通其义』。——第三偈言,
Tassattho – ito pubbe jātimattena brāhmaṇabhāvato brāhmaṇānaṃ samaññāya brahmabandhu nāma āsiṃ. Bāhitapāpattā pana idāni kho arahattādhigamena paramatthato brāhmaṇo ca amhi. Ito pubbe bhavasañcayakarānaṃ tissannaṃ vedasaṅkhātānaṃ vijjānaṃ ajjhayanena samaññāmattena tevijjo nāma hutvā idāni bhavakkhayakarāya vijjāya vasena tissannaṃ vijjānaṃ adhigatattā paramatthato tevijjo ca amhi. Tathā ito pubbe bhavassādagadhitāya nhātakavatanipphattiyā samaññāmattena nhātako nāma hutvā idāni aṭṭhaṅgikamaggajalena suvikkhālitakilesamalatāya paramatthato nhātako camhi. Ito pubbe avimuttabhavassādamantajjhānena vohāramattato sottiyo nāma hutvā idāni suvimuttabhavassādadhammajjhānena paramatthato sottiyo camhi. Ito pubbe appaṭinissaṭṭhapāpadhammānaṃ vedānaṃ gatamattena vedagū nāma hutvā idāni vedasaṅkhātena maggañāṇena saṃsāramahoghassa vedassa catusaccassa ca pāraṃ gatattā adhigatattā ñātattā paramatthato vedagū jātoti. Taṃ sutvā brāhmaṇā sāsane uḷāraṃ pasādaṃ pavedesuṃ.
其义谓:从此之前,因种族出身之故,我们梵亲族以同姓相认,名为梵亲族;虽因业障所致而堕落,今因证得阿拉汉道,究竟意义上亦成婆罗门。前世因修行积累三种智慧所涵盖的知识而得此同姓相认之称谓,现因熄灭生死轮回之智慧的力量维系,故成为究竟智慧通达者。又以前世由八正道之修习,清净无染,称为入浴者,今因禅定拔除烦恼,故成净浴者。又以前世因内念观照断除烦恼,无明所覆故,得号称善闻,今因明彻无碍智慧之故,成究竟善闻者。又以前世由于断除恶行所生诸感受,故称为感知通达者,今由明了缘起与苦灭之道,破除轮回之毒,故成为究竟感知智慧通达者。闻此义后,婆罗门因对教法生起广大欢喜,称扬庆贺。
Aṅgaṇikabhāradvājattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 盎伽尼咖帕拉德瓦迦长老偈注释完。
2. Paccayattheragāthāvaṇṇanā二、巴吒亚长老偈注释
Pañcāhāhaṃpabbajitoti āyasmato paccayattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito ekanavute kappe vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ vinatāya nāma nadiyā tīre gacchantaṃ disvā pasannamānaso manuññadassanāni mahantāni udumbaraphalāni ocinitvā upanāmesi. So tena puññakammena sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ bhaddakappe kassape bhagavati loke uppajjitvā pavattavaradhammacakke veneyyajanānuggahaṃ karonte tassa sāsane pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā bhāvanamanuyuñjanto ekadivasaṃ saṃsāradukkhaṃ cintetvā
此为具寿比库曾经出家的歌。其缘起为何?此事亦曾发生于早期佛陀时代,当时有德行之人不断累积功德,历经九千九百劫,在如来时代于其宗族中出生,成就了清净觉悟。一日他见导师在名为落那的河岸前行,心怀欢喜,观人状如大樹结果般美好,便以此果敬献。因此功德,他如诸善趣者一般,在本吉祥劫中,于尊者咖萨巴佛时代,应世间法而生,于转法轮的时刻投生于婆罗门族,皈依佛法,修习内观,行精进修持。一日静坐,心念世间轮回之苦。
Ativiya sañjātasaṃvego vihāre nisinno ‘‘arahattaṃ appatvā ito na nikkhamissāmī’’ti cittaṃ adhiṭṭhāya vāyamanto ñāṇassa aparipakkattā vipassanaṃ ussukkāpetuṃ nāsakkhi. So kālaṅkatvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rohitanagare khattiyakule nibbattitvā paccayoti laddhanāmo vayappatto pitu accayena rajje patiṭṭhito ekadivasaṃ mahārājabaliṃ kātuṃ ārabhi. Tattha mahājano sannipati. Tasmiṃ samāgame tassa pasādañjananatthaṃ satthā mahājanassa pekkhantasseva ākāse vessavaṇena nimmite ratanamayakūṭāgāre ratanamayasīhāsane nisīditvā dhammaṃ desesi. Mahato janakāyassa dhammābhisamayo ahosi. Taṃ dhammaṃ sutvā paccayarājāpi rajjaṃ pahāya purimahetusañcodito pabbaji. So yathā kassapassa bhagavato kāle paṭiññaṃ akāsi, evaṃ paṭiññaṃ katvā vihāraṃ pavisitvā vipassanaṃ vaḍḍhento ñāṇassa paripākaṃ gatattā tāvadeva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.39.15-20) –
他生起极大的迫切感,居住于僧舍中,心念坚固,“未得阿拉汉果,今后不会离开此处”,虽心志坚定,智慧尚未成熟,未能激发内观禅定之火。然而,他因生世间所染污,被护法天神与人辈所伴随,生于罗诃城的贵族,族属士族,得名拉丹。据说,他为父王尽孝竭力治国,曾发百日之王献供。在人群众多的集会中,为讷谛大神布施财富。彼时圣人于天上宝阁、宝狮宝座端坐,为大众宣说正法,因正法教导盛行造就广大众生。闻法后,拉丹王离开政权,出家修行,精进照耀佛陀之时,终得阿拉汉果。传记云(阿婆.长老传1.39.15-20):
‘‘Vinatānadiyā tīre, vihāsi purisuttamo;
“在落那河岸,威仪伟岸之人静坐,
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, ekaggaṃ susamāhitaṃ.
见清净的觉者,如法专注,身心清净。”
‘‘Tasmiṃ pasannamānaso, kilesamaladhovane;
“彼时欢喜无染,行于烦恼荒林,
Udumbaraphalaṃ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ.
手持落那果,献予佛陀。”
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalamadadiṃ tadā;
『一劫之前,我曾行此果,』『享受其果,』
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
『不识恶趣,乃知果给予之果实如此。』
‘‘Imamhi bhaddake kappe, saṃviggamānamānaso;
『于此善劫,怀凛然之心,』
Kassapassa bhagavato, sāsane pabbajiṃ ahaṃ.
「于咖萨巴世尊教法中,我发愿出家。」
‘‘Tathā pabbajito santo, bhāvanaṃ anuyuñjisaṃ;
『如是出家而安静者,精勤修习禅修,』
Na vihārā nikkhamissaṃ, iti katvāna mānasaṃ.
『心生决断,发愿不久离开修行处』。
‘‘Uttamatthaṃ asampatto, na ca pattomhi tāvade;
「得不到最高之意,无论何时也未曾获得;
Idāni pana ñāṇassa, paripākena nibbuto;
但如今因慧命成熟,已断尽烦恼;
Pattomhi acalaṃ ṭhānaṃ, phusitvā accutaṃ padaṃ.
我已至不动之境,触及无障之步。」
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「烦恼已被我熄灭……已完成世尊之教法。」
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattikittanamukhena aññaṃ byākaronto –
已证阿拉汉,借自身修行实例,向他人说明—
§222
222.
‘‘Pañcāhāhaṃ pabbajito, sekho appattamānaso;
五日间我受持出家戒,作为学道者,意念未散失;
Vihāraṃ me paviṭṭhassa, cetaso paṇidhī ahu.
我心坚定地入住於此僧舍,专心不移。
§223
223.
二二三(节)。
‘‘Nāsissaṃ na pivissāmi, vihārato na nikkhame;
我绝不饮酒,出入行住亦戒禁;
Napi passaṃ nipātessaṃ, taṇhāsalle anūhate.
我亦不观视他人堕落,不纵欲望之渴。
§224
224.
二二四(节)。
‘‘Tassa mevaṃ viharato, passa vīriyaparakkamaṃ;
‘因为我这样修行,请看这份勇猛精进;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
三明圆满具足,成就了佛陀的教法’——
Imā tisso gāthā abhāsi.
这三偈如是宣说。
Tattha pañcāhāhaṃ pabbajitoti pañcāho ahaṃ, pabbajito hutvā pañcāho, pabbajitadivasato pañcamo aho niṭṭhitoti attho. Sekho appattamānasoti adhisīlasikkhādīnaṃ sikkhanato sekho. Anavasesato mānaṃ siyati samucchindatīti mānaso, aggamaggo, taṃnibbattito mānasato āgataṃ mānasaṃ, arahattaṃ, taṃ, so vā appatto etenāti appattamānaso. Vihāraṃ me paviṭṭhassa, cetaso paṇidhī ahūti evaṃ sekhassa me vasanakavihāraṃ ovarakaṃ paviṭṭhassa sato evarūpo idāni vuccamānākāro cetopaṇidhi ahosi, evaṃ mayā cittaṃ paṇihitanti attho.
其中我称自己为五分之一的出家者:我即是这五分之一,成为出家人后这五分之一,在出家那日这第五份已成,否则便是未成者。‘行者未成’者是指行持戒律等修学却未成熟的行者。‘无我慢’是指心念断除我慢,心识念生无我慢境界,此称为阿拉汉,若无此即谓未成者。『我已入正精进住处,心志坚定』是指心意安住。像这样持续安住、维持心志的,这是我的行住处的真相。
Nāsissantiādinā cittapaṇidhiṃ dasseti. Tattha nāsissanti yaṃkiñci bhojanaṃ na bhuñjissaṃ na bhuñjissāmi taṇhāsalle mama hadayagate anūhate anuddhateti evaṃ sabbapadesu yojetabbaṃ. Na pivissāmīti yaṃkiñci pātabbaṃ na pivissāmi. Vihārato na nikkhameti imasmā idāni mayā nisinnagabbhato na nikkhameyyaṃ. Napi passaṃ nipātessanti mama sarīrassa dvīsu passesu ekampi passaṃ kāyakilamathavinodanatthaṃ na nipātessaṃ, ekapassenapi na nipajjissāmīti attho.
‘不饮酒’等词显现了心志限制。‘不饮酒’即不饮用任何可饮之物。‘不食’即不食任何食物,不食欲毒,心轮已净,适用一切处所。‘不饮’即不饮任何可饮物。‘修行中不外出’是说此时盘坐不离开。‘身体不会坠病’乃因不使身体有侵害,住一处不下垂,不能离去,即是不外出的意思。
Tassa mevaṃ viharatoti tassa me evaṃ cittaṃ paṇidhāya daḷhavīriyādhiṭṭhānaṃ katvā vipassanānuyogavasena viharato. Passa vīriyaparakkamanti vidhinā īrayitabbato ‘‘vīriyaṃ’’ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato ‘‘parakkamo’’ti ca laddhanāmaṃ ussoḷhībhūtaṃ vāyāmaṃ passa jānāhi. Yassa panānubhāvena mayā tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsananti vuttatthameva.
‘因此我修行’即持续修行,心定意坚,具足强劲勇猛,依止正见以观照。如‘勇猛精进’从修行方式来分析,其名含“精进”即努力前进,“勇猛”即不退转、刚强,解释了这名号的意义。以此心行,我得三明圆满,成就佛陀教法,正所谓所说。
Paccayattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴吒亚长老偈注释完。
3. Bākulattheragāthāvaṇṇanā三、巴古拉长老偈注释
Yopubbe karaṇīyānīti āyasmato bākulattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi kira atīte ito kappasatasahassādhikassa asaṅkhyeyyassa matthake anomadassissa bhagavato uppattito puretarameva brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto tayo vede uggahetvā tattha sāraṃ apassanto ‘‘samparāyikatthaṃ gavesissāmī’’ti isipabbajjaṃ pabbajitvā pabbatapāde viharanto pañcābhiññāaṭṭhasamāpattilābhī hutvā viharanto buddhuppādaṃ sutvā satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhito satthu udarābādhe uppanne araññato bhesajjāni āharitvā taṃ vūpasametvā tattha puññaṃ ārogyatthāya pariṇāmetvā tato cuto brahmaloke nibbattitvā ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ devamanussesu saṃsaranto padumuttarabuddhakāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbatto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ appābādhānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayaṃ taṃ ṭhānantaraṃ ākaṅkhanto paṇidhānaṃ katvā yāvajīvaṃ kusalaṃ upacinitvā sugatīsuyeva saṃsaranto vipassissa bhagavato nibbattito puretarameva bandhumatīnagare brāhmaṇakule nibbatto purimanayeneva isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānābhiññālābhī hutvā pabbatapāde vasanto buddhuppādaṃ sutvā satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhito bhikkhūnaṃ tiṇapupphakaroge uppanne taṃ vūpasametvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto brahmaloke nibbattitvā ekanavutikappe devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato kāle bārāṇasiyaṃ kulagehe nibbattitvā gharāvāsaṃ vasanto ekaṃ jiṇṇaṃ vinassamānaṃ mahāvihāraṃ disvā tattha uposathāgārādikaṃ sabbaṃ āvasathaṃ kāretvā tattha bhikkhusaṅghassa sabbaṃ bhesajjaṃ paṭiyādetvā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ bhagavato uppattito puretarameva kosambiyaṃ seṭṭhigehe nibbatti. So arogabhāvāya mahāyamunāya nhāpiyamāno dhātiyā hatthato macchena gilito macche kevaṭṭahatthagate bārāṇasiseṭṭhibhariyāya vikkiṇitvā gahite phāliyamānepi puññabalena arogoyeva hutvā tāya puttoti gahetvā posiyamāno taṃ pavattiṃ sutvā janakehi mātāpitūhi ‘‘ayaṃ amhākaṃ putto, detha no putta’’nti anuyoge kate raññā ‘‘ubhayesampi sādhāraṇo hotū’’ti dvinnaṃ kulānaṃ dāyādabhāvena vinicchayaṃ katvā ṭhapitattā bākuloti laddhanāmo vayappatto hutvā mahatiṃ sampattiṃ anubhavanto āsītiko hutvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā sattāhameva puthujjano ahosi, aṭṭhame aruṇe saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.40.386-411) –
此为具寿巴库拉长老所颂之偈曰:何等事迹乎?此比库实为无数凡夫曾历时无量无边亿万劫以前,生于安努摩达世尊所出之世。其时彼初降生于婆罗门之家,年老之后先后生三子,见此情形而不悦说:“愿觅涅槃归处。”遂从俗脱出,出家于山野之足下,得五种神通之完满,常于世尊足迹处住持,闻说佛陀出世之事,亲往佛所,听佛法,归依三宝。后于师病发,出城入林,采集药草以疗师病,并奉行净息调伏。其后逝入梵天界,复于无数诸天人与人中轮回。至于莲华初现之佛陀时代,生于鸿沙城家中。见佛设立一比库,无疾病,安立于众人之首,心欲如愿,立宗誓,终其一生行善,有如妙果,于诸圣徒中轮回。复于净信觉者离世之后,降生于婆罗门之家,出家于古摩地那城,得禅定与神通,常于山林彼足窝安住,闻佛陀出世之事,亲往佛前,礼敬三宝,住于比库众中。遇三宝病患,以药疗治,终身清净,逾百年后逝入梵天界。复于九十载回归人天之际,生于迦斯离师家,居家安宅,见老旃陀尊者所住大寺,设立斋堂及宿处,为比库众施药疗治,一生勤修善业,度过佛陀一代。亦曾于我们世尊降生之际,生于娑婆世界,居舍于国舍城佼佼者之家。彼因枯颇病,由大迦掘摩借鱼以疗,数鱼更续而愈痊。彼遂授以子名,由父母王各赞曰:“此乃吾等之子,付归汝育养。”二家共育,遂名巴库拉。彼年老时,具足大财富,见佛陀亲近,受法闻教,信心坚定而出家。仅七日,凡夫即脱离三界,八日黎明与智者共证阿拉汉果。此事载于《阿婆陀经注疏》(apa.thera 1.40.386-411)中。
‘‘Himavantassāvidūre , sobhito nāma pabbato;
『喜马乎罗山之遥远处,有名为苏毗托之山;』
Assamo sukato mayhaṃ, sakasissehi māpito.
『我与诸同辈俱处于此,心意欢悦而亲近于彼。』
‘‘Maṇḍapā ca bahū tattha, pupphitā sindhuvārakā;
『多有会堂立于彼处,繁花似海。』
Kapitthā ca bahū tattha, pupphitā jīvajīvakā.
『多有杜梨树立于彼处,开花鲜艳。』
‘‘Nigguṇḍiyo bahū tattha, badarāmalakāni ca;
『多有无刺栒子树及枣树之类。』
Phārusakā alābū ca, puṇḍarīkā ca pupphitā.
粗糙而宽大的叶子,莲花也盛开着。
‘‘Āḷakā beluvā tattha, kadalī mātuluṅgakā;
那里有茎杆如竹子般挺拔,有像芭蕉和木苏的植物;
Mahānāmā bahū tattha, ajjunā ca piyaṅgukā.
那里有许多高大的树木,还有梵天树与五叶树。
‘‘Kosambā saḷalā nimbā, nigrodhā ca kapitthanā;
柯桑巴树、沙拉树、槟榔树以及榕树等也都在那里;
Ediso assamo mayhaṃ, sasissohaṃ tahiṃ vasiṃ.
世尊在此时住于我此处东方,也就是我所居之处。
‘‘Anomadassī bhagavā, sayambhū lokanāyako;
无生者、世尊阿诺摩达悉如来,自生自觉,是世间的领袖;
Gavesaṃ paṭisallānaṃ, mamassamamupāgami.
寻求隐退生活,如同来到与我相等者。
‘‘Upetamhi mahāvīre, anomadassimahāyase;
「居于此处,勇猛的大勇士,非凡光明的至尊;
Khaṇena lokanāthassa, vātābādho samuṭṭhahi.
顷刻之间,世主遭遇风疾之苦。
‘‘Vicaranto araññamhi, addasaṃ lokanāyakaṃ;
徘徊于森林中,见到了世界之主;
Upagantvāna sambuddhaṃ, cakkhumantaṃ mahāyasaṃ.
亲近了觉者,具眼慧的大尊者。
‘‘Iriyañcāpi disvāna, upalakkhesahaṃ tadā;
亲见其行止,当时我即观察起住迹象;
Asaṃsayañhi buddhassa, byādhi no udapajjatha.
无疑地,世尊的病难以生起。
‘‘Khippaṃ assamamāgañchiṃ, mama sissāna santike;
我迅速地来到我弟子的近前;
Bhesajjaṃ kattukāmohaṃ, sisse āmantayiṃ tadā.
当时我渴望为弟子制作药方,便告知弟子们。
‘‘Paṭissuṇitvāna me vākyaṃ, sissā sabbe sagāravā;
弟子们全都怀着尊敬聆听我言语;
Ekajjhaṃ sannipatiṃsu, satthugāravatā mama.
他们一致聚集,满怀敬重于我这老师。
‘‘Khippaṃ pabbatamāruyha, sabbosadhamahāsahaṃ;
我即速攀登山岭,携带众多良药草。
Pānīyayogaṃ katvāna, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ.
断除手业之后,向佛陀世尊表示敬意。
‘‘Paribhutte mahāvīre, sabbaññulokanāyake;
『伟大的勇士啊,众所尊敬的觉者,世间智慧的领导者;
Khippaṃ vāto vūpasami, sugatassa mahesino.
速疾如风而平息苦难,是善逝的大尊者。','87':'安详沉静地注视着,极为显赫的无上目光;
‘‘Passaddhaṃ darathaṃ disvā, anomadassī mahāyaso;
「察见清净柔和,光明殊胜,名声广大,」
Sakāsane nisīditvā, imā gāthā abhāsatha.
坐于面前,朗诵了这句偈颂。
‘‘Yo me pādāsi bhesajjaṃ, byādhiñca samayī mama;
『为我而制足药,治愈我身之疾病。』
Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.
我今当为汝述说,善听我所言说。
‘‘Kappasatasahassāni, devaloke ramissati;
“千万年久,天界安乐居,
Vādite tūriye tattha, modissati sadā ayaṃ.
第四天中,常作喜乐自得。
‘‘Manussalokamāgantvā , sukkamūlena codito;
“来至人间,因福根滋生,
Sahassakkhattuṃ rājā ca, cakkavattī bhavissati.
千百岁王,定成转轮圣王。
‘‘Pañcapaññāsakappamhi, anomo nāma khattiyo;
“五十五万年中,有一名叫阿诺摩的王族;
Cāturanto vijitāvī, jambumaṇḍassa issaro.
四方尽已征服,荣为山枣林的统治者。
‘‘Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo;
具足七宝,堪为世界君主,势力广大;
Tāvatiṃsepi khobhetvā, issaraṃ kārayissati.
即使惹恼三十三天,亦能使其臣服为主。
‘‘Devabhūto manusso vā, appābādho bhavissati;
天生或人身,寿命不长;
Pariggahaṃ vivajjetvā, byādhiṃ loke tarissati.
舍弃所有执着,将苦难排除于世间之外。
‘‘Aparimeyye ito kappe, okkākakulasambhavo;
远古不可计数的劫之前,丘并家族的出身者;
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
名为果德玛的人成为世间的导师。
‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;
他是法的继承者,是教法的示现者;
Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo.
藉由断尽一切烦恼,他将无烦恼地涅槃。
‘‘Kilese jhāpayitvāna, taṇhāsotaṃ tarissati;
他将摧毁烦恼,度渡渴爱之流;
Bākulo nāma nāmena, hessati satthu sāvako.
名为跋阇罗的人,将成为世尊的弟子。
‘‘Idaṃ sabbaṃ abhiññāya, gotamo sakyapuṅgavo;
萨迦族尊贵的果德玛洞察这一切;
Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapessati.
比库僧团清坐之后,将於此处宣说。
‘‘Anomadassī bhagavā, sayambhū lokanāyako;
世尊无上光明,如来自觉,是世间之主;
Vivekānuvilokento, mamassamamupāgami.
观察离欲之境界,亲近于与我等相似者。
‘‘Upāgataṃ mahāvīraṃ, sabbaññuṃ lokanāyakaṃ;
伟大英勇者已到来,具足一切智慧,是世间统帅;
Sabbosadhena tappesiṃ, pasanno sehi pāṇibhi.
我以诸良药治愈,欢喜地以双手恭敬。
‘‘Tassa me sukataṃ kammaṃ, sukhette bījasampadā;
为此我所造善业,是良田丰茂的种子成就。
Khepetuṃ neva sakkomi, tadā hi sukataṃ mama.
我绝不能忍受这种事,因为那时对我来说是苦楚不堪。
‘‘Lābhā mama suladdhaṃ me, yohaṃ addakkhi nāyakaṃ;
‘我的利益极为难得,唯有我所见之导师;
Tena kammāvasesena, pattomhi acalaṃ padaṃ.
由彼所作业之结局,我得到了坚固不动的立足。’
‘‘Sabbametaṃ abhiññāya, gotamo sakyapuṅgavo;
‘得知此一切事,果德玛,萨伽族之尊长,
Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapesi maṃ.
在比库团中坐下,将我安置于此高处。’
‘‘Aparimeyye ito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā;
‘无量无边,无数无尽的未来世中,我那时所造之业,
Duggatiṃ nābhijānāmi, bhesajjassa idaṃ phalaṃ.
我不识邪趣,这药的果报不为我所知。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我熄灭……如是……为佛陀教法所成就』者是也。
Arahattaṃ pana patvā ekadivasaṃ satthārā attano sāvake paṭipāṭiyā ṭhānantare ṭhapentena appābādhānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapito so parinibbānasamaye saṅghamajjhe bhikkhūnaṃ ovādamukhena aññaṃ byākaronto –
虽已得阿拉汉果,但世尊在一天之内,依照自身弟子修行规范,于无外伤重病之时,在最高位上安坐,临般涅槃时,于比库僧中以恳切劝诫言辞,开示彼此告别——
§225
225.
‘‘Yo pubbe karaṇīyāni, pacchā so kātumicchati;
『先前作过的业,后来欲行时,
Sukhā so dhaṃsate ṭhānā, pacchā ca manutappati.
乐受破坏之处,后来心生愧悔。』
§226
226.
‘‘Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
『于所作者,则当称说;所不作者,不当称说;』
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
贤者们知晓此语乃由无所作为之事而发声。
§227
227.
‘‘Susukhaṃ vata nibbānaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ;
『涅槃实为极乐,乃正自觉者所宣说;
Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, yattha dukkhaṃ nirujjhatī’’ti. – gāthāttayamabhāsi;
无忧无垢安稳处,是苦尽止之所』,如是二偈宣说。
Tattha yo pubbe karaṇīyāni, pacchā so kātumicchatīti yo puggalo pubbe puretaraṃ jarārogādīhi anabhibhūtakāleyeva kātabbāni attano hitasukhāvahāni kammāni pamādavasena akatvā pacchā so kātabbakālaṃ atikkamitvā kātuṃ icchati. Soti ca nipātamattaṃ. Tadā pana jarārogādīhi abhibhūtattā kātuṃ na sakkoti, asakkonto ca sukhā so dhaṃsate ṭhānā, pacchā ca manutappatīti so puggalo sukhā ṭhānā saggato nibbānato ca tadupāyassa anuppāditattā parihāyanto ‘‘akataṃ me kalyāṇa’’ntiādinā (ma. ni. 3.248; netti. 120) pacchā ca anutappati vippaṭisāraṃ āpajjati. Ma-kāro padasandhikaro. Ahaṃ pana karaṇīyaṃ katvā eva tumhe evaṃ vadāmīti dassento ‘‘yañhi kayirā’’ti dutiyaṃ gāthamāha.
这里所谓“前者应作,后者若欲作”,即有一人先前因应当作而未作,后来因年老病苦等未能克服的时候才作,于自他利益安乐的行为因疏忽而没做,后来已过当作的时机,却又希望作。此“作”者仅指语词形式。然当时因年老病苦压倒,不能作,不能作的便在安乐处毁坏,之后悔恨;因安乐处被毁,归于天界涅槃,因未生此善法而失落,便怨叹说“我未作善”,等等,后来后悔生苦恼。此为不作之恶果。吾乃告诉你们所谓应该作的事,如第二颂所说“所作者为”。
Tattha parijānantīti ‘‘ettako aya’’nti paricchijja jānanti na bahuṃ maññantīti attho. Sammāpaṭipattivasena hi yathāvādī tathākārī eva sobhati, na tato aññathā. Karaṇīyapariyāyena sādhāraṇato vuttamatthaṃ idāni sarūpato dassetuṃ ‘‘susukhaṃ vatā’’tiādinā tatiyaṃ gāthamāha. Tassattho – sammā sāmaṃ sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddhena bhagavatā desitaṃ sabbaso sokahetūnaṃ abhāvato asokaṃ vigatarāgādirajattā virajaṃ catūhi yogehi anupaddutattā khemaṃ nibbānaṃ suṭṭhu sukhaṃ vata, kasmā? Yattha yasmiṃ nibbāne sakalaṃ vaṭṭadukkhaṃ nirujjhati accantameva vūpasamatīti.
这里“知悉者”意谓“了解此类事者”,不以为多。因为正行持者真实如语,形为真实,无他异样,故说“行应作”以普通话意显示其内容,道“甚为安乐”,于是第三颂如此称说。意旨为——正法所教,世尊所现,诸法平等,断尽烦恼,清净无染,四禅具足,自守安稳涅槃,何故?因为涅槃中一切轮回之苦断尽,绝尽止息,所以究竟安乐。
Bākulattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴咖喇长老偈注释完毕。
4. Dhaniyattheragāthāvaṇṇanā4. 达尼亚长老偈注释
Sukhañcejīvituṃ iccheti āyasmato dhaniyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso naḷamālāya pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe kumbhakārakule nibbattitvā dhaniyoti laddhanāmo vayappatto kumbhakārakammena jīvati. Tena ca samayena satthā dhaniyassa kumbhakārassa sālāyaṃ nisīditvā pukkusātissa kulaputtassa chadhātuvibhaṅgasuttaṃ (ma. ni. 3.342 ādayo) desesi. So taṃ sutvā katakicco ahosi. Dhaniyo tassa parinibbutabhāvaṃ sutvā ‘‘niyyānikaṃ vata buddhasāsanaṃ, yattha ekarattiparicayenāpi vaṭṭadukkhato muñcituṃ sakkā’’ti paṭiladdhasaddho pabbajitvā kuṭimaṇḍanānuyutto viharanto kuṭikaraṇaṃ paṭicca bhagavatā garahito saṅghike senāsane vasanto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.48.1-7) –
愿长老达尊愿得安乐生存的偈语。其起因?同样以往佛弟子有此德业,各处修行福报。此尊在佛时代乡村出生,懂得时节,曾一日见导师,心欢喜,以花环供养。以此功德在人天间转世,今生于王舍城瓮匠家生,名为达尊,以瓮匠之业为生。那时导师坐于达尊家客厅,教诲年轻僧侣关于护法戒律之典故。达尊闻此法,得以方便行事。达尊见导师涅槃,依教法生信解,出家修行,住草庐,勤修止观,得阿拉汉果。此事载于护法传记(Apa. Thera 2.48.1-7)。
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, āhutīnaṃ paṭiggahaṃ;
“金色佛陀,受请香供。”
Vipinaggena gacchantaṃ, addasaṃ lokanāyakaṃ.
“行于林中山顶,见诸世界之主。”
‘‘Naḷamālaṃ gahetvāna, nikkhamanto ca tāvade;
“手持花环,离去无残余。”
Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ.
于是我见道已成正觉者,已断绝界碍,远离烦恼。
‘‘Pasannacitto sumano, naḷamālamapūjayiṃ;
意清净欢喜,恭敬献以花环之饰;
Dakkhiṇeyyaṃ mahāvīraṃ, sabbalokānukampakaṃ.
向南方尊大勇士,慈悲普度一切众生。
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ mālamabhiropayiṃ;
此花环供过去三十三劫间,
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
我未曾识此供养所致诸惡趣之别离,唯因供养佛陀得此果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼已被我熄灭……如是……我已奉行佛之教法。」
Arahattaṃ pana patvā ye bhikkhū dhutaṅgasamādhānena attānaṃ ukkaṃsetvā saṅghabhattādiṃ sādiyante aññe bhikkhū avajānanti, tesaṃ ovādadānamukhena aññaṃ byākaronto –
比库们若已证得阿拉汉果,借持行苦行三昧而自净戒体,日用衣食等供养众僧,诸比库若藐视此等,则以劝谏语调诤他人而作解释——
§228
228.
二百二十八。
‘‘Sukhañce jīvituṃ icche, sāmaññasmiṃ apekkhavā;
『欲求安乐活命者,须于僧团中具正当心;
Saṅghikaṃ nātimaññeyya, cīvaraṃ pānabhojanaṃ.
不应藐视僧宝,衣服及饮食诸供养。』
§229
229.
二百二十九。
Sukhañce jīvituṃ icche, sāmaññasmiṃ apekkhavā;
欲求安乐活命者,须于僧团中具正当心;
Ahi mūsikasobbhaṃva, sevetha sayanāsanaṃ.
应当像蛇对待鼠群一般,守护着自己的寝处。
§230
230.
二百三十。
Sukhañce jīvituṃ icche, sāmaññasmiṃ apekkhavā;
若欲安乐地生活,应当在出家修行中保持适度满足;
Itarītarena tusseyya, ekadhammañca bhāvaye’’ti. – tisso gāthā abhāsi;
彼此互相满足,专一修持正法。」——说了三句偈语;
Tattha sukhañce jīvituṃ icche, sāmaññasmiṃ apekkhavāti sāmaññasmiṃ samaṇabhāve apekkhavā sikkhāya tibbagāravo hutvā sukhaṃ jīvituṃ iccheyya ce, anesanaṃ pahāya sāmaññasukhena sace jīvitukāmoti attho . Saṅghikaṃ nātimaññeyya, cīvaraṃ pānabhojananti saṅghato ābhataṃ cīvaraṃ āhāraṃ na avamaññeyya, saṅghassa uppajjanakalābho nāma parisuddhuppādo hotīti taṃ paribhuñjantassa ājīvapārisuddhisambhavena sāmaññasukhaṃ hatthagatamevāti adhippāyo. Ahi mūsikasobbhaṃvāti ahi viya mūsikāya khatabilaṃ sevetha seveyya senāsanaṃ. Yathā nāma sappo sayamattano āsayaṃ akatvā mūsikāya aññena vā kate āsaye vasitvā yena kāmaṃ pakkamati, evamevaṃ bhikkhu sayaṃ senāsanakaraṇā saṃkilesaṃ anāpajjitvā yattha katthaci vasitvā pakkameyyāti attho.
其中所说的『若欲安乐地生活,应当在出家修行中保持适度满足』,意指在出家道中对沙门身分保持适度满足,恒持精勤修习,志愿安乐生活;若舍弃贪心忧虑,单凭修习出家之乐而生活,则是此义。不可轻慢僧团,若对僧团所用的衣服与食物嗤之以鼻,不尊敬僧团所穿所食,则必然会生起不纯洁之恶行。倘若适当利用所得生活资粮,则能获得出家生活的安乐,这是主要原则。『像蛇对待鼠群一般』,谓如蛇守护鼠洞一般,悉心守护寝处。譬如猎犬对自己的窝不离不弃,绝不允许他犬侵入,乃至驱离之;出家比库应如此,自己持守住处,不染污秽,安稳栖止,乃是其义。
Idāni vutte avutte ca paccaye yathālābhasantoseneva sāmaññasukhaṃ hoti, na aññathāti dassento āha ‘‘itarītarena tusseyyā’’ti, yena kenaci hīnena vā paṇītena vā yathāladdhena paccayena santosaṃ āpajjeyyāti attho. Ekadhammanti appamādabhāvaṃ, tañhi anuyuñjantassa anavajjaṃ sabbaṃ lokiyasukhaṃ lokuttarasukhañca hatthagatameva hoti. Tenāha bhagavā – ‘‘appamatto hi jhāyanto, pappoti vipulaṃ sukha’’nti (ma. ni. 2.352; dha. pa. 27).
刚才说的这句话及其反复讲述,都是指依缘而得的满足感,就像获得世间的快乐一样,在修行中得出家生活的乐趣,不应有他法。今以『彼此互相满足』为喻,表示依靠某种较低级或较简陋的条件而得到满足。如说『专一修持正法』,是指一心不散,专注精进者,他将必然不违犯戒律,一切世俗快乐与出世间快乐皆能亲近得享。因此世尊曾说:「真正精进者,专注禅定,必得广大安乐。」(中部尼揵经2.352;长部法句经27)
Dhaniyattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 达尼亚长老偈注释完毕。
5. Mātaṅgaputtattheragāthāvaṇṇanā5. 马当嘎子长老偈注释
Atisītanti āyasmato mātaṅgaputtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle himavantasamīpe mahato jātassarassa heṭṭhā mahati nāgabhavane mahānubhāvo nāgarājā hutvā nibbatto ekadivasaṃ nāgabhavanato nikkhamitvā vicaranto satthāraṃ ākāsena gacchantaṃ disvā pasannamānaso attano sīsamaṇinā pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe mātaṅgassa nāma kuṭumbikassa putto hutvā nibbatto mātaṅgaputtotveva paññāyittha. So viññutaṃ patto alasajātiko hutvā kiñci kammaṃ akaronto ñātakehi aññehi ca garahito ‘‘sukhajīvino ime samaṇā sakyaputtiyā’’ti sukhajīvitaṃ ākaṅkhanto bhikkhūhi kataparicayo hutvā satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā aññe bhikkhū iddhimante disvā iddhibalaṃ patthetvā satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā bhāvanaṃ anuyuñjanto chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.48.8-29) –
此为具寿长老『犍陀罗子』的颂歌。其由来为何?据说,在莲华尊者果德玛世尊时,有一大雪山之下,有一巨大的龙宫,世尊于彼化身为大威神龙王,圆寂后一日,出于龙宫,行走巡视,见到世尊出空中而去,心清朗喜悦,便以头上的宝石向尊者顶礼供养。由于此功德,龙身受天人所生,转轮圣王果德玛佛出现时,于拘萨罗国成为名为犍陀罗家族之子,生于犍陀罗子身。彼因觉悟而得智慧,非凡出生,不造恶业,虽为亲族所轻侮,心怀吉祥,自称『此为安乐行者,为释迦子弟之沙门』。渴望安乐生活,与比库亲近,听闻佛法,生坚定信心,出家为道者。见他比库们具神通力,遂于佛前受持法门,勤行修习,成就第六神通。此缘由载于《长老法句经》(Apadāna)第2卷48章8至29偈。
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū;
『莲华尊者名为净觉者,彼通达一切法门,
Vivekakāmo sambuddho, gacchate anilañjase.
渴求离欲之乐,正觉者行无瑕污清净无染。』
‘‘Avidūre himavantassa, mahājātassaro ahu;
『于雪山不远处,有大神龙现身,
Tattha me bhavanaṃ āsi, puññakammena saṃyutaṃ.
彼有龙宫所居,因善行所资缘而得。』
‘‘Bhavanā abhinikkhamma, addasaṃ lokanāyakaṃ;
『离龙宫出外,亲见世尊为众生之导师;'}
Indīvaraṃva jalitaṃ, ādittaṃva hutāsanaṃ.
如同被水浇洒的莲花,又如被火焚烧的炭灰。
‘‘Vicinaṃ naddasaṃ pupphaṃ, pūjayissanti nāyakaṃ;
『众生将以散布香气的鲜花,恭敬供养尊贵的导师;
Sakaṃ cittaṃ pasādetvā, avandiṃ satthuno ahaṃ.
并使心意安悦,恭敬礼敬世尊。』
‘‘Mama sīse maṇiṃ gayha, pūjayiṃ lokanāyakaṃ;
『我则取头上的宝珠,供养这世间领袖;
Imāya maṇipūjāya, vipāko hotu bhaddako.
愿此珍宝的供养,结成殊胜的善果。』
‘‘Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho;
『莲花尊者——世界智者,承受并接受诸供养;」
Antalikkhe ṭhito satthā, imaṃ gāthaṃ abhāsatha.
世尊立于空中,说诵此偈。
‘‘So te ijjhatu saṅkappo, labhassu vipulaṃ sukhaṃ;
『愿此念念之心成就,得大广大安乐;
Imāya maṇipūjāya, anubhohi mahāyasaṃ.
以此宝珠供养,感得大恩尊敬。』
‘‘Idaṃ vatvāna bhagavā, jalajuttamanāmako;
世尊说毕,被称为水莲之首者;
Agamāsi buddhaseṭṭho, yattha cittaṃ paṇīhitaṃ.
佛陀至此,是智慧最高者,心已安住。
‘‘Saṭṭhikappāni devindo, devarajjamakārayiṃ;
六十劫以来,天帝成就天界之业;
Anekasatakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ.
有数百代之久,我曾为世界统治者。
‘‘Pubbakammaṃ sarantassa, devabhūtassa me sato;
我今忆念过去一切善业,在我作为天人之时;
Maṇi nibbattate mayhaṃ, ālokakaraṇo mamaṃ.
珍宝光辉因缘而生发,照耀我的身躯。
‘‘Chaḷasītisahassāni , nāriyo me pariggahā;
有六万余妇女侍奉我,
Vicittavatthābharaṇā, āmukkamaṇikuṇḍalā.
佩戴各色华丽装饰,珠玉耳环美轮美奂。
‘‘Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā;
身形庄严,安详端正,中正美妙而和善。
Parivārenti maṃ niccaṃ, maṇipūjāyidaṃ phalaṃ.
他们常围绕我,这供养之果实。
‘‘Soṇṇamayā maṇimayā, lohitaṅkamayā tathā;
是由黄金制成,是由宝石制成,也同样由朱红宝石制成;
Bhaṇḍā me sukatā honti, yadicchasi piḷandhanā.
我的器具华美,如果你想要可以拆卸。
‘‘Kūṭāgārā gahā rammā, sayanañca mahārahaṃ;
有供奉用的建筑、住宅和游戏场所,以及宽敞的卧具;
Mama saṅkappamaññāya, nibbattanti yadicchakaṃ.
由我的意念所生,随你所愿而现。
‘‘Lābhā tesaṃ suladdhañca, ye labhanti upassutiṃ;
那些获得此供养的人,所获之利也易得且圆满;
Puññakkhettaṃ manussānaṃ, osadhaṃ sabbapāṇinaṃ.
功德田是人类所具有的,药草是所有众生的宝贵资源。
‘‘Mayhampi sukataṃ kammaṃ, yohaṃ adakkhi nāyakaṃ;
‘愿我也能造作善业,我愿亲近善知识;
Vinipātā pamuttomhi, pattomhi acalaṃ padaṃ.
这样我必得解脱,永获安稳之所。
‘‘Yaṃ yaṃ yonūpapajjāmi, devattaṃ atha mānusaṃ;
‘无论我投生于何处,无论为天人或为人,
Divasañceva rattiñca, āloko hoti me sadā.
白昼黑夜,光明常照于我。
‘‘Tāyeva maṇipūjāya, anubhotvāna sampadā;
‘因此以宝珠供养,亲身经历圆满的功德;
Ñāṇāloko mayā diṭṭho, pattomhi acalaṃ padaṃ.
我已见智慧之光,已得稳固的解脱果位。
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ maṇiṃ abhipūjayiṃ;
‘‘在百万劫中,我曾供养过这宝珠;
Duggatiṃ nābhijānāmi, maṇipūjāyidaṃ phalaṃ.
我不知堕入恶趣,供奉宝珠若有功德果报,
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
则烦恼已被消除……我已完成佛陀教法的奉行。”
Chaḷabhiñño pana hutvā puggalādhiṭṭhānavasena kosajjaṃ garahanto attano ca vīriyārambhaṃ kittento –
成为六通之人后,凭着对众生的仁爱之心,轻视安逸生活,励精图治,广为称扬自身的精进努力——
§231
231.
二百三十一。
‘‘Atisītaṃ atiuṇhaṃ, atisāyamidaṃ ahu;
「极寒且极热,极暑也为如此;
Iti vissaṭṭhakammante, khaṇā accenti māṇave.
因此,在完整的行为中,人们不会片刻停歇。」
§232
232.
第二百三十二。
‘‘Yo ca sītañca uṇhañca, tiṇā bhiyyo na maññati;
「若有人不认为冷热,甚至草木更甚;
Karaṃ purisakiccāni, so sukhā na vihāyati.
他为人事劳作,便不会安适度日。」
§233
233.
第二百三十三。
‘‘Dabbaṃ kusaṃ poṭakilaṃ, usīraṃ muñjapabbajaṃ;
「副食如草、苦根、莲蓬及茅草,香根如甘蔗依止。」
Urasā panudissāmi, vivekamanubrūhaya’’nti. – gāthāttayamāha;
「我心向往幽居寂处,庄严隐逸之所。」——此二偈如是说。
Tattha atisītanti himapātavaddalādinā ativiya sītaṃ, idaṃ ahūti ānetvā sambandho. Atiuṇhanti dhammaparitāpādinā ativiya uṇhaṃ, ubhayenapi utuvasena kosajjavatthumāha. Atisāyanti divasassa pariṇatiyā atisāyaṃ, sāyaggahaṇeneva cettha pātopi saṅgayhati , tadubhayena kālavasena kosajjavatthumāha. Itīti iminā pakārena. Etena ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhunā kammaṃ kattabbaṃ hotī’’tiādinā (a. ni. 8.80; dī. ni. 3.334) vuttaṃ kosajjavatthuṃ saṅgaṇhāti. Vissaṭṭhakammanteti pariccattayogakammante. Khaṇāti buddhuppādādayo brahmacariyavāsassa okāsā. Accentīti atikkamanti. Māṇaveti satte. Tiṇā bhiyyo na maññatīti tiṇato upari na maññati, tiṇaṃ viya maññati, sītuṇhāni abhibhavitvā attanā kattabbaṃ karoti. Karanti karonto. Purisakiccānīti vīrapurisena kattabbāni attahitaparahitāni. Sukhāti sukhato, nibbānasukhatoti adhippāyo. Tatiyagāthāya attho heṭṭhā vuttoyeva.
其中“极寒”者,指因冰雹、寒风等极度寒冷,此为俗语。“带来供养”是指导因缘关系。极热者,因修习佛法而感极度热,双季节中亦如酷暑,此乃肺喉状物。极晡者,指白昼的演变,即极昼,此处亦如晌午。以上诸词即此义。依此法,以「比库,应当造作业」等(阿毗尼柯经8.80;长部律藏3.334)语句为据,归纳宣说肺喉状物。释义中“Vissaṭṭhakammante”为“由特定事项缘起之业。”“Khaṇāti”为“突显、突出”。“Accentīti”为“超越、超过”。“Māṇaveti”为“人。”“Tiṇā bhiyyo na maññatīti”为“不再计较草芥之微。”修习风寒后,勤作业事。造作为“作业,造作之意。”“Purisakiccānīti”为勇士所当作,利益己人及他人。“Sukhāti”为诸乐,“Nibbānasukhatīti”为涅槃乐的胜义。第三偈义,在上述已解。
Mātaṅgaputtattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 马当嘎子长老偈注释完毕。
6. Khujjasobhitattheragāthāvaṇṇanā6. 库基亚索比德长老偈注释
Ye cittakathī bahussutāti āyasmato khujjasobhitattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ bhagavantaṃ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ gacchantaṃ disvā pasannamānaso dasahi gāthāhi abhitthavi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde pāṭaliputtanagare brāhmaṇakule nibbatti, ‘‘sobhito’’tissa nāmaṃ ahosi. Thokaṃ khujjadhātukatāya pana khujjasobhitotveva paññāyittha. So vayappatto satthari parinibbute ānandattherassa santike pabbajitvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.49-58) –
「‘念头辩说极广博’是长老俱胁蘇比所作偈。其由来为何?昔时,于佛陀时代,莲华上座入家修行,得通达智慧。有一日,见佛偕大比库僧团同行,心清净欢喜,口中朗诵十偈赞叹。因其此功德,生于天人及人间。于佛起世,生于婆罗门家,名为‘苏比多’,因体态僵直,智慧称‘俱胁苏比’。老年时在证得阿难长老涅槃前,剃度出家,成就六通。此事载于长老传(阿帕多)2.47.49-58中。」
‘‘Kakudhaṃ vilasantaṃva, devadevaṃ narāsabhaṃ;
「犹如光辉辉耀的金冠,天神之中尊贵人王,
Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, ko disvā na pasīdati.
夜中行车之人,见此景象心无不悦。」
‘‘Tamandhakāraṃ nāsetvā, santāretvā bahuṃ janaṃ;
「捨棄了那黑暗,護持了眾多眾生;以智慧之光明照耀,誰見之不歡喜呢?」
Ñāṇālokena jotantaṃ, ko disvā na pasīdati.
「以智慧之光明照耀,誰見之不歡喜呢?」
‘‘Vasīsatasahassehi, nīyantaṃ lokanāyakaṃ;
「以數百千眾多護持著世間之主;
Uddharantaṃ bahū satte, ko disvā na pasīdati.
救拔眾多眾生,誰見之不歡喜呢?」
‘‘Āhanantaṃ dhammabheriṃ, maddantaṃ titthiye gaṇe;
「遍行法力莊嚴,導引群比库;
Sīhanādaṃ vinadantaṃ, ko disvā na pasīdati.
發出獅子般威猛之聲,誰見之不歡喜呢?」
‘‘Yāvatā brahmalokato, āgantvāna sabrahmakā;
从梵天界上,众多梵众来到此处,
Pucchanti nipuṇe pañhe, ko disvā na pasīdati.
他们向善问答之者询问问题,有谁见之而不欢喜呢?
‘‘Yassañjaliṃ karitvāna, āyācanti sadevakā;
诸天敬白致礼后,请求为他们说法;
Tena puññaṃ anubhonti, ko disvā na pasīdati.
正因如此故,他们得享功德,有谁见此而不欢喜呢?
‘‘Sabbe janā samāgantvā, sampavārenti cakkhumaṃ;
众生皆集结而来,一同围绕着有慧眼者;
Na vikampati ajjhiṭṭho, ko disvā na pasīdati.
坚立不动如磐石,有谁见之而不欢喜呢?
‘‘Nagaraṃ pavisato yassa, ravanti bheriyo bahū;
『入城者』者,众多猛虎咆哮如雷;
Vinadanti gajā mattā, ko disvā na pasīdati.
大象纵声痛吼,谁见此状而不心生敬畏?
‘‘Vīthiyā gacchato yassa, sabbābhā jotate sadā;
『行路者』者,众光芒常照耀其四周;
Abbhunnatā samā honti, ko disvā na pasīdati.
无边光明随之,谁见此景而不生欢喜?
‘‘Byāharantassa buddhassa, cakkavāḷampi suyyati;
『行佛者』者,世界轮转如其眼中光辉;
Sabbe satte viññāpeti, ko disvā na pasīdati.
能示现众生一切法,谁见此而不生信服?
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ buddhamabhikittayiṃ;
『积劫多达十万亿劫,于是我称扬佛陀,』
Duggatiṃ nābhijānāmi, kittanāya idaṃ phalaṃ.
『我不知恶趣果报,故此说此功德果报。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『染污恶习已于我断除……依佛陀教法已成就。』」
Chaḷabhiñño pana hutvā paṭhamamahāsaṅgītikāle rājagahe sattapaṇṇiguhāyaṃ sannipatitena saṅghena ‘‘āyasmantaṃ ānandaṃ āmantehī’’ti āṇatto pathaviyaṃ nimujjitvā therassa purato uṭṭhahitvā saṅghassa sāsanaṃ ārocetvā sayaṃ puretaraṃ ākāsena gantvā sattapaṇṇiguhādvāraṃ sampāpuṇi. Tena ca samayena mārassa mārakāyikānañca paṭisedhanatthaṃ devasaṅghena pesitā aññatarā devatā sattapaṇṇiguhādvāre ṭhitā hoti, tassā khujjasobhito thero attano āgamanaṃ kathento –
然长老已具六通,初大集会时,在王舍城七十二洞集群僧中,迎请长老阿难,地面下沉,他们中有一人站起于前,宣说僧团教法,自行往前空中而去,到达七十二洞洞口。此时为抵御魔及魔女,天众被遣至洞口,其中一女天华冠鲜明,述说长老亲临之事曰:
§234
234.
二百三十四。
‘‘Ye cittakathī bahussutā, samaṇā pāṭaliputtavāsino;
『众多比库释意,居于巴达勒城,』
Tesaññataroyamāyuvā, dvāre tiṭṭhati khujjasobhito’’ti. – paṭhamaṃ gāthamāha;
此处所言『特沙猿那陀罗耶摩犹伽瓦,门口立着,驼背显耀』者,是第一偈所说。
Tattha cittakathīti vicittadhammakathikā, saṅkhipanaṃ, vitthāraṇaṃ gambhīrakaraṇaṃ uttānīkaraṇaṃ kaṅkhāvinodanaṃ dhammapatiṭṭhāpananti evamādīhi nānānayehi paresaṃ ajjhāsayānurūpaṃ dhammassa kathanasīlāti attho. Bahussutāti pariyattipaṭivedhabāhusaccapāripūriyā bahussutā. Sabbaso samitapāpatāya samaṇā. Pāṭaliputtavāsino, tesaññataroti pāṭaliputtanagaravāsitāya pāṭaliputtavāsino, tesaṃ aññataro, ayaṃ āyuvā dīghāyu āyasmā. Dvāre tiṭṭhatīti sattapaṇṇiguhāya dvāre tiṭṭhati, saṅghassa anumatiyā pavisitunti attho. Taṃ sutvā sā devatā therassa āgamanaṃ saṅghassa nivedentī –
关于『心之语』者,谓心异法之论述,或称简略、详细、深刻、提升、破疑、开设法理等,诸多此类各异见解,依他人初意,依法讲述之风范也。所谓『博闻多闻』,乃指广泛传诵、详尽阐述、辞意充足、博学多闻者。『萨婆索』谓持净恶法之沙门。『巴塔里蒲塔瓦西诺,特桑那陀罗』意为住于巴塔里蒲塔城者中的某些人,其中有大寿长老。『门口立着』意指住在七十一洞之门口,获得僧团许可而入。闻此,天人即赴长老处,向僧团报告——
§235
235.
二百三十五。
‘‘Ye cittakathī…pe… dvāre tiṭṭhati māluterito’’ti. – dutiyaṃ gāthamāha;
『以心论者……如是,门口立着,外门』者,是第二偈所说。
Tattha māluteritoti iddhicittajanitena vāyunā erito, iddhibalena āgatoti attho.
此中『外门』,指由神通之心所生之风所驱逐,意为由神力引来。
Evaṃ tāya devatāya niveditena saṅghena katokāso thero saṅghassa santikaṃ gacchanto –
被天人如此报告之后,古德长老从僧团接得机会,往僧团所在之处行去。
§236
236.
二百三十六。
‘‘Suyuddhena suyiṭṭhena, saṅgāmavijayena ca;
「凭借正战与正止,以及战斗的胜利;
Brahmacariyānuciṇṇena, evāyaṃ sukhamedhatī’’ti. –
通过断除梵行的障碍,正是由此,这有福的智者安乐。」——
Imāya tatiyagāthāya aññaṃ byākāsi.
以此第三偈加以说明。
Tattha suyuddhenāti pubbabhāge tadaṅgavikkhambhanappahānavasena kilesehi suṭṭhu yujjhanena. Suyiṭṭhenāti antarantarā kalyāṇamittehi dinnasappāyadhammadānena. Saṅgāmavijayena cāti samucchedappahānavasena sabbaso kilesābhisaṅkhāranimmathanena laddhasaṅgāmavijayena ca. Brahmacariyānuciṇṇenāti anuciṇṇena aggamaggabrahmacariyena. Evāyaṃ sukhamedhatīti evaṃ vuttappakārena ayaṃ khujjasobhito nibbānasukhaṃ phalasamāpattisukhañca edhati, anubhavatīti attho.
其中,『正战』指前文所说的与烦恼作坚固而善巧的斗争,是善巧地安住战胜烦恼。『正止』则是指间断不断地以善友所给予的善法帮助护持而保持安稳。『战斗的胜利』意谓以断绝、舍弃诸恶,即断除一切烦恼之习气,则此种凭此而得的战斗的胜利。至于『断除梵行的障碍』,表示践行至上正道的梵行得以无障碍的状态。由此有福智者就能经历如此宣说的成果:高寿华美的涅槃安乐及其圆满成就,谓之「安乐」之义。
Khujjasobhitattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 库迦索毗德长老偈注释结束。
7. Vāraṇattheragāthāvaṇṇanā七、瓦拉纳长老偈注释
Yodha koci manussesūti āyasmato vāraṇattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto ito dvānavute kappe tissassa bhagavato uppattito puretarameva brāhmaṇakule nibbattitvā brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu pāragū hutvā isipabbajjaṃ pabbajitvā catupaṇṇāsasahassānaṃ antevāsikānaṃ mante vācento vasati. Tena ca samayena tissassa bhagavato bodhisattabhūtassa tusitā kāyā cavitvā carimabhave mātukucchiṃ okkamanena mahāpathavikampo ahosi. Taṃ disvā mahājano bhīto saṃviggo naṃ isiṃ upasaṅkamitvā pathavikampanakāraṇaṃ pucchi. So ‘‘mahābodhisatto mātukucchiṃ okkami, tenāyaṃ pathavikampo, tasmā mā bhāyathā’’ti buddhuppādassa pubbanimittabhāvaṃ kathetvā samassāsesi, buddhārammaṇañca pītiṃ paṭivedesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vāraṇoti laddhanāmo vayappatto aññatarassa āraññakassa therassa santike dhammaṃ sutvā laddhappasādo pabbajitvā samaṇadhammaṃ karoti. So ekadivasaṃ buddhupaṭṭhānaṃ gacchanto antarāmagge ahinakule aññamaññaṃ kalahaṃ katvā kālaṅkate disvā ‘‘ime sattā aññamaññavirodhena jīvitakkhayaṃ pattā’’ti saṃviggamānaso hutvā bhagavato santikaṃ gato, tassa bhagavā cittācāraṃ ñatvā tadanurūpameva ovādaṃ dento –
有人名叫战士,是尊者瓦兰那长老所颂的偈。其出世因缘为:他之前世多次生于佛陀世间,皆为修福之人。由此,于第三十劫时,世尊提婆达多出世之前,亦诞生于婆罗门家中。由婆罗门家学问丰厚者教化,受沙门众启蒙,出家为比库,居住于四万五千名沙弥之间。那时,提婆达多从忉利天离开现世,因母亲死去,天亦有大地震动。大众见此震惊恐惧,乃近前提婆达多,询问大地震之故者。提婆达多答曰:「大菩萨离开母胎,由此大地震动,故勿恐惧。」即说佛诞生之前的征兆,令大众安慰,显示佛法殊胜。由此因善业,他在天人和人间轮回,今生于祇桓精舍婆罗门族中出生,名为瓦兰。某年,他得闻一位森林比库传法,信受随行,出家修行沙门法门。一天随佛出行途中,发生彼此争执,相见忧伤,思维:「这些众生因彼此争执而堕入生死轮回。」遂心神悲惧,往诣世尊所,明了其心行后,世尊依照其根机做了相应的开示。
§237
237.
二百三十七。
‘‘Yodha koci manussesu, parapāṇāni hiṃsati;
『战士有一类,在诸人中确实伤害他人的生命;
Asmā lokā paramhā ca, ubhayā dhaṃsate naro.
此等人破坏众生界,二者俱毁,乃为人类所为。』
§238
238.
二百三十八。
‘‘Yo ca mettena cittena, sabbapāṇānukampati;
『又有一类心怀慈爱,普恻怜诸众生一切生命;
Bahuñhi so pasavati, puññaṃ tādisako naro.
此类人积累无量功德,是为具有此种功德的人。』
§239
239.
二百三十九。
‘‘Subhāsitassa sikkhetha, samaṇūpāsanassa ca;
『应当学习善说法,修习沙门的随顺;
Ekāsanassa ca raho, cittavūpasamassā cā’’ti. – tisso gāthā abhāsi;
修习独处密意,及心意的安静。』——三句偈言说此义。
Tattha yodha koci manussesūti idha manussesu yo koci khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā. Manussaggahaṇañcettha ukkaṭṭhasattanidassananti daṭṭhabbaṃ. Parapāṇāni hiṃsatīti parasatte māreti vibādhati ca. Asmā lokāti idha lokato. Paramhāti paralokato. Ubhayā dhaṃsateti ubhayato dhaṃsati, ubhayalokapariyāpannahitasukhato parihāyatīti attho. Naroti satto.
其所说「人在此」者,在此指的是人类之众,即凡为人之众中,包括王族、婆罗门、商贾、奴仆、出家人等均属人类。人类社群,应显露出喧嚣纷扰之相。因为彼此会伤害他人,杀害生命,阻碍他人。此处『此世』谓世间,『彼世』谓来世;二者俱损,六趣众生因而受破坏。人即为众生。
Evaṃ parapīḷālakkhaṇaṃ pāpadhammaṃ dassetvā idāni parapīḷānivattilakkhaṇaṃ kusalaṃ dhammaṃ dassento ‘‘yo ca mettenā’’tiādinā dutiyaṃ gāthamāha. Tattha mettena cittenāti mettāsampayuttena cittena appanāpattena itarītarena vā. Sabbapāṇānukampatīti sabbe pāṇe attano orasaputte viya mettāyati. Bahuñhi so pasavati, puññaṃ tādisako naroti so tathārūpo mettāvihārī puggalo bahuṃ mahantaṃ anappakaṃ kusalaṃ pasavati paṭilabhati adhigacchati.
如上显示伤害他人的恶法业相,今又显露伤害他人之相的善法。于是说道:「那以慈心相待者……」等第二偈。此中「慈心」即心内充满慈悲之意,或专注、或间断而有;称为普遍怜悯。此爱如己之子女遍施于众生。此类善根广大深重,能获大功德。此人乃真实慈心之行者,能获得广大而无缺的善法之果。
Idāni taṃ sasambhāre samathavipassanādhamme niyojento ‘‘subhāsitassā’’tiādinā tatiyaṃ gāthamāha. Tattha subhāsitassa sikkhethāti appicchakathādibhedaṃ subhāsitaṃ pariyattidhammaṃ savanadhāraṇaparipucchādivasena sikkheyya. Samaṇūpāsanassa cāti samitapāpānaṃ samaṇānaṃ kalyāṇamittānaṃ upāsakānaṃ kālena kālaṃ upasaṅkamitvā payirupāsanañceva paṭipattiyā tesaṃ samīpacariyañca sikkheyya. Ekāsanassa ca raho cittavūpasamassa cāti ekassa asahāyassa kāyavivekaṃ anubrūhantassa raho kammaṭṭhānānuyogavasena āsanaṃ nisajjaṃ sikkheyya. Evaṃ kammaṭṭhānaṃ anuyuñjanto bhāvanañca matthakaṃ pāpento samucchedavasena kilesānaṃ cittassa vūpasamañca sikkheyya. Yāhi adhisīlasikkhādīhi kilesā accantameva vūpasantā pahīnā honti, tā maggaphalasikkhā sikkhantassa accantameva cittaṃ vūpasantaṃ nāma hotīti. Gāthāpariyosāne vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.59-72) –
现在论此诸汇聚,专注于止观法门,谓:「应学习善说法」之第三偈。此谓应当修习少分说教等多种修学法,则善说法即般若之内容乃应于听闻、记忆、探究中修习。所谓修习沙门的随顺者,即时常亲近善友与出家人,随时依教奉行,亲近乃至礼敬修道者。
‘‘Ajjhogāhetvā himavaṃ, mante vācemahaṃ tadā;
「当时我从下方起行,执持此誓愿;
Catupaññāsasahassāni, sissā mayhaṃ upaṭṭhahuṃ.
四万余弟子侍奉在我左右。
‘‘Adhitā vedagū sabbe, chaḷaṅge pāramiṃ gatā;
诸弟子皆已修习六度,遍学法门;
Sakavijjāhupatthaddhā, himavante vasanti te.
具足诸般学问,现住喜马拉雅山。
‘‘Cavitvā tusitā kāyā, devaputto mahāyaso;
乃至离开忉利天身,天子大名者;
Uppajji mātukucchismiṃ, sampajāno patissato.
于母胎中再生,正知正念而生。」
‘‘Sambuddhe upapajjante, dasasahassi kampatha;
『正觉者』降生时,地震动十万顷;
Andhā cakkhuṃ alabhiṃsu, uppajjantamhi nāyake.
盲目之眼失明了,在正觉者降生之时。
‘‘Sabbākāraṃ pakampittha, kevalā vasudhā ayaṃ;
大地唯一震动所有形象;
Nigghosasaddaṃ sutvāna, ubbijjiṃsu mahājanā.
诸大人民听闻隆隆声响,骤然起身。
‘‘Sabbe janā samāgamma, āgacchuṃ mama santikaṃ;
众人皆汇集,共同来到我的近旁;
Vasudhāyaṃ pakampittha, kiṃ vipāko bhavissati.
地震动之时,该有什么果报呢?
‘‘Avacāsiṃ tadā tesaṃ, mā bhetha natthi vo bhayaṃ;
彼时嘱咐诸人言:你们勿惧,无惧无畏;
Visaṭṭhā hotha sabbepi, uppādoyaṃ suvatthiko.
当令一切解脱,起此善法安稳之处。
‘‘Aṭṭhahetūhi samphussa, vasudhāyaṃ pakampati;
因八因缘感召,大地为之震动;
Tathā nimittā dissanti, obhāso vipulo mahā.
因缘显现如是,广大光明显现。
‘‘Asaṃsayaṃ buddhaseṭṭho, uppajjissati cakkhumā;
无疑,佛世尊当现明眼;
Saññāpetvāna janataṃ, pañcasīle kathesahaṃ.
为众宣说五戒,昭示教法众生。
‘‘Sutvāna pañcasīlāni, buddhuppādañca dullabhaṃ;
听闻具足五戒,觉者所起难得行;
Ubbegajātā sumanā, tuṭṭhahaṭṭhā ahaṃsu te.
于烦恼中生善心,心安手安彼是等。
‘‘Dvenavute ito kappe, yaṃ nimittaṃ viyākariṃ;
自两百劫之前,缘起义我未曾识;
Duggatiṃ nābhijānāmi, byākaraṇassidaṃ phalaṃ.
不知恶趣难得见,此果乃是解说成。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
贪欲尽已被镇伏……此为觉法所行持。」
Vāraṇattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 瓦拉纳长老偈注释结束。
8. Vassikattheragāthāvaṇṇanā八、瓦西咖长老偈注释
Ekopisaddho medhāvīti āyasmato vassikattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto atthadassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannacitto pilakkhaphalāni adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vassikoti laddhanāmo vayappatto satthu yamakapāṭihāriyaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā samaṇadhammaṃ karonto ābādhiko ahosi. Atha naṃ ñātakā vejjaparidiṭṭhena bhesajjavidhinā upaṭṭhahitvā arogamakaṃsu. So tamhā ābādhā vuṭṭhito saṃvegajāto bhāvanaṃ ussukkāpetvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.40-44) –
此经中一偈称为长老阿耶司摩·瓦西卡长老之语。缘何而起?此前诸佛亦如是为行,彼时彼地众生修福,入于世时遇佛,生于王族之家而悟道得禅证。一天示现导师相,怀清净心乃示彼神通果实。由此福德业力,于此佛出世时转世于迦尸国婆罗门家,称名瓦西卡,年老时见双星奇事,离家出家修行比库法而无病苦。亲族请医生以药救治,长老自慰康复,生起精进,增长禅定智慧。于《阿帕陀经》中有言(apa. thera 2.47.40-44)——
‘‘Vanantare buddhaṃ disvā, atthadassiṃ mahāyasaṃ;
『在森林之间,见到了佛陀,是有大智慧的见道者;』
Pasannacitto sumano, pilakkhassa phalaṃ adā.
『心怀清净喜悦,欢喜欢喜,接受了吉祥的果报。』
‘‘Aṭṭhārase kappasate, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
『在第十八个劫的百劫中,当时所得到的果报;』
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
『我不识恶趣,不知恶趣,是这果报因果之果。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我熄灭……如是……佛陀教法已成就。』
Chaḷabhiñño pana hutvā ākāsena ñātakānaṃ santike gantvā ākāse ṭhito dhammaṃ desetvā te saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhāpesi. Tesu keci kālaṅkatā saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhitattā sagge nibbattiṃsu. Atha naṃ satthā buddhupaṭṭhānaṃ upagataṃ ‘‘kiṃ te, vassika, ñātīnaṃ ārogya’’nti pucchi. So ñātīnaṃ attanā kataṃ upakāraṃ satthu kathento –
成为六通者后,他乘天身,亲近亲族,立于空中宣说法,令他们皈依戒律。其间有些因堕落而离开戒律,便生天上。此时世尊近前问:“汝等啊,亲族的安康如何?”他便述说自己为亲族所行的利益,供世尊宣说——
§240
240.
二百四十。
‘‘Ekopi saddho medhāvī, assaddhānīdha ñātinaṃ;
『念一心专注者,智慧充足者,在此无法信者之亲属,
Dhammaṭṭho sīlasampanno, hoti atthāya bandhunaṃ.
依教法持守,为戒德具足者,能为亲属带来利益。』
§241
241.
二百四十一。
‘‘Niggayha anukampāya, coditā ñātayo mayā;
『我因慈悲心而鼓励,其亲属受我激励,
Ñātibandhavapemena, kāraṃ katvāna bhikkhusu.
以亲属之爱怜,办具功业予比库。』
§242
242.
二百四十二。
‘‘Te abbhatītā kālaṅkatā, pattā te tidivaṃ sukhaṃ;
“他们超越了世间的污秽,获得了三天的安乐;
Bhātaro mayhaṃ mātā ca, modanti kāmakāmino’’ti. –
我弟兄和母亲,都因他们而欢喜,这些都是贪欲爱好者。”——
Tisso gāthā abhāsi.
三句偈语说完了。
Tatthāyaṃ paṭhamagāthāya attho – yo kammaphalasaddhāya ca ratanattayasaddhāya ca vasena saddho, tato eva kammassakatañāṇādiyogato medhāvī, satthu ovādadhamme navalokuttaradhamme ca ṭhitattā dhammaṭṭho, ācārasīlassa maggasīlassa phalasīlassa ca vasena sīlasampanno, so ekopi yathāvuttāya saddhāya abhāvena assaddhānaṃ idha imasmiṃ loke ‘‘amhākaṃ ime’’ti ñātabbaṭṭhena ñātīnaṃ, tathā pemabandhanena bandhanaṭṭhena ‘‘bandhū’’ti ca laddhanāmānaṃ bandhavānaṃ atthāya hitāya hotīti.
这之中,第一句偈的意思是:得到了业报坚信,同时坚定信仰三宝的那个人,便是依靠业报智慧的明智者;他信受世尊及涅槃正法、殊胜教理,内心坚定,精进于修持戒律、行为、果德等戒律,具足清净的戒德;以恰当如法的信心断除不信,能在此世识知“这些是我们的亲属”,凭亲情相知的情感联系而心生依恋;同时凭爱恋的纽带,将他们称为“亲族”和“亲眷”,因而利益于亲属及亲族。
Evaṃ sādhāraṇato vuttamatthaṃ attūpanāyikaṃ katvā dassetuṃ ‘‘niggayhā’’tiādinā itaragāthā vuttā. Tattha niggayha anukampāya, coditā ñātayo mayāti idānipi duggatā kusalaṃ akatvā āyatiṃ parikkilesaṃ puna mānubhavitthāti niggahetvā ñātayo mayā ovaditā. Ñātibandhavapemena ‘‘amhākaṃ ayaṃ bandhavo’’ti evaṃ pavattena pemena mama ovādaṃ atikkamituṃ asakkontā kāraṃ katvāna bhikkhūsu pasannacittā hutvā cīvarādipaccayadānena ceva upaṭṭhānena ca bhikkhūsu sakkārasammānaṃ katvā te abbhatītā kālaṅkatā hutvā imaṃ lokaṃ atikkantā. Puna teti nipātamattaṃ. Tidivaṃ sukhanti devalokapariyāpannasukhaṃ, sukhaṃ vā iṭṭhaṃ tidivaṃ adhigatā. ‘‘Ke pana te’’ti āha. ‘‘Bhātaro mayhaṃ mātā ca, modanti kāmakāmino’’ti. Attanā yathākāmitavatthukāmasamaṅgino hutvā abhiramantīti attho.
此意以普通语言表述,做了句法上的解释后,为了说明“聚集”的意义而采用了“niggayhā”等词,并援引了其他偈语。这里用“niggayha”表示亲属因怜悯心被召集,“你们亲属,如今虽邪途难达善道,却不再沾染业缠,未来不更受困”,即劝诫亲属;由于亲爱亲情的纽带,人们产生了“这是我们的亲人”的感觉,难以超越,故此戒律比库们行善护持、并用供养法衣等物品及照顾来表达敬重恭敬;因之,他们超越了世间的污秽而成为圣者,超越了此世界;“三天的安乐”是指天界诸天围绕环绕的安乐,或说他们得到了心意所愿三天的幸福。
Vassikattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 瓦西咖长老偈注释结束。
9. Yasojattheragāthāvaṇṇanā九、耶索迦长老偈注释
Kālapabbaṅgasaṅkāsoti āyasmato yasojattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle ārāmagopakakule nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ vipassiṃ bhagavantaṃ ākāsena gacchantaṃ disvā pasannamānaso labujaphalaṃ adāsi.
所谓时节消退者,是尊者雅梭迦长老的偈颂。何谓时节消退?这也是昔代诸佛所为的殊胜功德,彼处彼时积集善行。此处于毗婆尸世尊时代,生长于护林人家,得慧觉悟,证得通达,仅一日便见毗婆尸世尊出空而行,见之心欢喜,故得极美果报。
So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthinagaradvāre kevaṭṭagāme pañcakulasatajeṭṭhakassa kevaṭṭassa putto hutvā nibbatti, yasojotissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto attano sahāyehi kevaṭṭaputtehi saddhiṃ macchagahaṇatthaṃ aciravatiyaṃ nadiyaṃ jālaṃ khipi. Tattheko suvaṇṇavaṇṇo mahāmaccho antojālaṃ pāvisi. Taṃ te rañño pasenadissa dassesuṃ . Rājā ‘‘imassa suvaṇṇavaṇṇassa macchassa vaṇṇakāraṇaṃ bhagavā jānātī’’ti macchaṃ gāhāpetvā bhagavato dassesi. Bhagavā ‘‘ayaṃ kassapassa sammāsambuddhassa sāsane osakkamāne pabbajitvā micchā paṭipajjanto sāsanaṃ osakkāpetvā niraye nibbatto ekaṃ buddhantaraṃ niraye paccitvā tato cuto aciravatiyaṃ maccho hutvā nibbatto’’ti vatvā tassa bhaginīnañca niraye nibbattabhāvaṃ, tassa bhātikattherassa parinibbutabhāvañca teneva kathāpetvā imissā aṭṭhuppattiyā kapilasuttaṃ desesi.
他因该善业,在天人和人间轮回流转,于此佛出世时,于娑伽城门外,祇树精舍邻近的祇树村,有一比库子名伽梵多,父名祇树。彼比库年长,与同伴祇树村子同住,为捕鱼之事不久便掉入河中。河中有一色若黄金之大鱼游入渔网。时人告王巴舍那帝曰:「此鱼之色乃佛所知。」王将鱼献于世尊。世尊说:「此乃咖萨巴正觉之教法中未觉者,出家后修恶行,毁坏教法,终堕地狱。一次佛降临时于地狱受苦,后死转生迅速,如此即成大鱼而入水中。」如此叙说彼比库的妹妹堕地狱的因缘,以及比库长老转涅槃的因缘,讲述此八会事,由此宣说迦毗罗经。
Satthu desanaṃ sutvā yasojo saṃvegajāto saddhiṃ attano sahāyehi bhagavato santike pabbajitvā patirūpe ṭhāne vasanto ekadivasaṃ sapariso bhagavantaṃ vandituṃ jetavanaṃ agamāsi. Tassa āgamane senāsanapaññāpanādinā vihāre uccāsaddamahāsaddo ahosi. Taṃ sutvā ‘‘bhagavā saparisaṃ yasojaṃ paṇāmesī’’ti (udā. 23) sabbaṃ udāne āgatanayena veditabbaṃ. Paṇāmito pana āyasmā yasojo kasābhihato bhaddo assājānīyo viya saṃviggamānaso saddhiṃ parisāya vaggumudāya nadiyā tīre vasanto ghaṭento vāyamanto vipassanaṃ vaḍḍhetvā antovasseyeva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.32-39) –
闻世尊说法后,雅梭迦内心激动,遂与同伴于世尊前出家,住于适合的地方,单日与众同行往祇园礼拜世尊。其到达时,林中传来庄严而响亮的座位布置声。闻其声,众生知晓世尊及其僧众向雅梭迦顶礼。受礼的尊者雅梭迦,如胜妙明师一般,内心感应强烈,与僧众欢喜环绕,住于河畔,振奋精进修习内观察,端坐独处,短时间内获得六通神通。其事记于阿阇梨行传偈中,述说如下:
‘‘Nagare bandhumatiyā, ārāmiko ahaṃ tadā;
「我曾为城中居民,当时身为林中居士;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, gacchantaṃ anilañjase.
见纯净清净的佛,在空净无染之风中行走;
‘‘Labujaṃ phalamādāya, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ;
带来甘美的果实,呈献于佛最胜的世尊。」
Ākāseva ṭhito santo, paṭiggaṇhi mahāyaso.
在虚空中安住者,接受大威德。
‘‘Vittisañjānano mayhaṃ, diṭṭhadhammasukhāvaho;
“我得知财富的真谛,已见法中之安乐;
Phalaṃ buddhassa datvāna, vippasannena cetasā.
于佛陀所授之果,心清净无有疑惑。
‘‘Adhigañchiṃ tadā pītiṃ, vipulaṃ sukhamuttamaṃ;
“当时证得欢喜,广大无上之乐;
Uppajjateva ratanaṃ, nibbattassa tahiṃ tahiṃ.
宝物即然生成,遍处自在生起。
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
“在九十九千劫中,当时未得此果;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
我不识恶趣,这果报虽由果报所致。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「烦恼已被我除尽……成就佛陀教法所作。」
Chaḷabhiññaṃ pana samānaṃ saparisaṃ āyasmantaṃ yasojaṃ satthā pakkositvā āneñjasamāpattinā paṭisanthāramakāsi. So sabbepi dhutaṅgadhamme samādāya vattati. Tenassa sarīraṃ kisaṃ ahosi lūkhaṃ dubbaṇṇaṃ, taṃ bhagavā paramappicchatāya pasaṃsanto –
六通具足、与众同在的具寿尊者耶输陀罗,在出家入道后,对于佛陀所教诫之正法生起坚定信心。他奉行一切清净法,实际上身心何曾污秽难行?对此世尊极为赞叹,称赞曰——
§243
243.
二百四十三。
‘‘Kālapabbaṅgasaṅkāso , kiso dhamanisanthato;
「时日将尽,形体晦暗,行止萎顿;知足于饮食,心不贪婪者人也。」——这是首句的内容;
Mattaññū annapānamhi, adīnamānaso naro’’ti. – paṭhamaṃ gāthamāha;
这是首句他所诵的偈语。
Tattha kālapabbaṅgasaṅkāsoti maṃsūpacayavigamena kisadusaṇṭhitasarīrāvayavatāya dantilatāpabbasadisaṅgo, tenāha ‘‘kiso dhamanisanthato’’ti. Kisoti moneyyapaṭipadāpūraṇena kisasarīro. Dhamanisanthatoti dhamanīhi santhatagatto appamaṃsalohitatāya pākaṭīhi kaṇḍarasirāhi vitatasarīro. Mattaññūti pariyesanapaṭiggahaṇaparibhogavissajjanesu pamāṇaññū. Adīnamānasoti kosajjādīhi anabhibhūtattā alīnacitto akusītavutti. Naroti puriso, porisassa dhurassa vahanato porisalakkhaṇasampanno purisadhorayhoti adhippāyo.
其中,所谓时间和环境的相似,如同肉体中涎液的积聚相似,或牙石般的连接,故称之为“相似血管中枢”。所谓“相似”,是指通过念住之行的充足而成的相似身体。所谓“血管中枢”,是指由血管结集而成的身体,表现在极为红润的肌肤和血管显露清晰的身体。所谓“量知”,是指在寻求满足和享受时所具备的量的认识。所谓“不高心”,是指不被骄慢等情绪所支配,心地清净,不作不善行为。所谓“人”,是指拥有统治权柄,能承担主人的职责,具备主人特征和人格尊严者,即领袖。
Evaṃ thero satthārā pasaṭṭho pasaṭṭhabhāvānurūpaṃ attano adhivāsanakhantivīriyārambhavivekābhiratikittanamukhena bhikkhūnaṃ dhammaṃ kathento –
于是长老们,作为众师父的代表,依照自身的安住忍耐的精进与清净的专注,兼以思维之证实,通过开示自身的觉悟,向比库们宣说法义——
§244
244.
二百四十四。
‘‘Phuṭṭho ḍaṃsehi makasehi, araññasmiṃ brahāvane;
“受到苍蝇和蚊虫的叮咬,身处森林幽深的婆罗门林中;
Nāgo saṅgāmasīseva, sato tatrādhivāsaye.
如同龙王头上的战争,牢记在那里安住。”
§245
245.
‘‘Yathā brahmā tathā eko, yathā devo tathā duve;
“如同梵天独一无二,如同诸天众多成二,
Yathā gāmo tathā tayo, kolāhalaṃ tatuttari’’nti. –
如同村落成三,此中喧嚣胜过众多。”——
Imā dve gāthā abhāsi.
此为两偈之言。
Tattha nāgo saṅgāmasīsevāti yathā nāma ājāneyyo hatthināgo yuddhamaṇḍale asisattitomarādippahāre adhivāsetvā parasenaṃ viddhaṃseti, evaṃ bhikkhu araññasmiṃ brahāvane araññāniyaṃ ḍaṃsādiparissaye sato sampajāno adhivāseyya, adhivāsetvā ca bhāvanābalena mārabalaṃ vidhameyya.
其中如那伽于战斗场中,如同猛象诞生,居于战阵边缘,勇猛无比,所乘披坚执锐,刺杀敌手;比库亦当在静林如梵天之境,守护于林中,警觉正念而禅住,依禅修之力断除魔力。
Yathā brahmāti yathā brahmā ekako cittappakoparahito jhānasukhena niccameva sukhito viharati tathā ekoti bhikkhupi eko adutiyo vivekasukhamanubrūhento sukhaṃ viharati. Ekassa sāmaññasukhaṃ paṇītanti hi vuttaṃ. Etena ekavihārī bhikkhu ‘‘brahmasamo’’ti ovādaṃ deti. Yathā devo tathā duveti yathā devānaṃ antarantarā cittappakopopi siyā, tathā dvinnaṃ bhikkhūnaṃ sahavāse ghaṭṭanāpi bhaveyyāti sadutiyavāsena bhikkhu ‘‘devasamo’’ti vutto. Yathā gāmo tathā tayoti asmimeva pāṭhe tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ sahavāso gāmavāsasadiso vivekavāso na hotīti adhippāyo . Kolāhalaṃ tatuttarinti tato tayato upari ca bahūnaṃ saṃvāso kolāhalaṃ uccāsaddamahāsaddamahājanasannipātasadiso, tasmā ekavihārinā bhavitabbanti adhippāyoti.
如同梵天者,梵天独自一人,心无烦恼,住于禅悦中,安住舒适;比库亦独自一人,享受止息乐趣。独居之安乐,古已有言。由此独处比库称之为“与梵等同”。如同诸天成二,天人间偶有杂念起,二比库同住,有烦恼相扰,故称为“与天等同”。如同村落三处,三比库同住,非彼村落孤寂清净;而喧哗闹声甚于此处多人共住,有吵闹声、呼喊声及众人聚集之象,故独居比库当有独住之理由。
Yasojattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 耶索迦长老偈注释已完毕。
10. Sāṭimattiyattheragāthāvaṇṇanā十、萨帝马帝亚长老偈注释
Ahu tuyhaṃ pure saddhāti āyasmato sāṭimattiyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso tālavaṇṭaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā sāṭimattiyoti laddhanāmo vayappatto hetusampannatāya āraññakabhikkhūnaṃ santike pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.38.43-47) –
“汝昔日之信德”——此为具寿长老萨提玛蒂之偈。其由来为何?昔日诸前佛亦有此功德,于其世时,佛陀出世于婆罗门之家,菩萨成就,证辟支佛,成就已后,居一日,示现导师面容,心清净欢喜,供养树下。以此善业,转轮圣王于人天轮回中生起,于佛出世之摩揭陀国婆罗门家门中再生,名萨提玛蒂,寿高福厚,出家於林中,修持内观行法,成就六通。故于法本中云〔阿拔陀长老传(apa. thera 1.38.43-47)〕曰——
‘‘Siddhatthassa bhagavato, tālavaṇṭamadāsahaṃ;
『于世尊悉达多,献上塔蓝陀树叶;』
Sumanehi paṭicchannaṃ, dhārayāmi mahārahaṃ.
『用叶片细心遮盖,恭敬持守大戒。』
‘‘Catunnavutito kappe, tālavaṇṭamadāsahaṃ;
『四十九劫已过去,曾献塔蓝陀树叶;』
Duggatiṃ nābhijānāmi, tālavaṇṭassidaṃ phalaṃ.
『我不知堕恶趣,塔蓝陀此为果报。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我断灭……如是,成就佛陀教法。』
Chaḷabhiñño pana hutvā bhikkhū ovadati anusāsati bahū ca satte dhammaṃ kathetvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpesi. Aññatarañca kulaṃ assaddhaṃ appasannaṃ saddhaṃ pasannaṃ akāsi. Tena tasmiṃ kule manussā there abhippasannā ahesuṃ. Tatthekā dārikā abhirūpā dassanīyā theraṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ sakkaccaṃ bhojanena parivisati. Athekadivasaṃ māro ‘‘evaṃ imassa ayaso vaḍḍhissati, appatiṭṭho bhavissatī’’ti cintetvā therassa rūpena gantvā taṃ dārikaṃ hatthe aggahesi. Dārikā ‘‘nāyaṃ manussasamphasso’’ti ca aññāsi, hatthañca muñcāpesi. Taṃ disvā gharajano there appasādaṃ janesi. Punadivase thero taṃ kāraṇaṃ anāvajjento taṃ gharaṃ agamāsi. Tattha manussā anādaraṃ akaṃsu. Thero taṃ kāraṇaṃ āvajjento mārassa kiriyaṃ disvā ‘‘tassa gīvāyaṃ kukkurakuṇapaṃ paṭimuñcatū’’ti adhiṭṭhahitvā tassa mocanatthaṃ upagatena mārena atītadivase katakiriyaṃ kathāpetvā taṃ tajjetvā vissajjesi. Taṃ disvā gharasāmiko ‘‘khamatha, bhante, accaya’’nti khamāpetvā ‘‘ajjatagge ahameva, bhante, tumhe upaṭṭhahāmī’’ti āha. Thero tassa dhammaṃ kathento –
时,彼比库已得六通,广为劝诫,讲说法义,建立正法及戒律于众,许多人信服净心。其中一族起疑,心不安稳,有人信,有人不信。该族村女姿容甚美,定期以供养饭供养长老。一日魔王观其念曰:「此铁般之心将日益坚固,难以使动。」于是变长老形态,持手诱那女。女觉此非人间接触,放手回避。村民见状生厌烦,翌日,长老不理此事,回其住处。人众对其有所轻视。长老后又劝服,见魔王所现戏法,念:「当使其颈项似受犬犬之咬」,特意作法破除魔戏,遂解脱。村主见状,谢曰:「请恕大师,昨日我等实非善待。」长老答曰:「今日之始,吾实伴汝。」遂为其讲说佛法——
§246
246.
‘‘Ahu tuyhaṃ pure saddhā, sā te ajja na vijjati;
『你昔日曾有信心,但今时此信已不复存在;
Yaṃ tuyhaṃ tuyhamevetaṃ, natthi duccaritaṃ mama.
你所拥有的,也仅限于你自己,我这里没有任何坏行。』
§247
247.
‘‘Aniccā hi calā saddhā, evaṃ diṭṭhā hi sā mayā;
『信心本无常,变易不定,此理我已见知;
Rajjantipi virajjanti, tattha kiṃ jiyyate muni.
虽然有生灭兴衰变化,贤者对此何须执着?』
§248
248.
二百四十八。
‘‘Paccati munino bhattaṃ, thokaṃ thokaṃ kule kule;
『尊敬比库,我将一点一点地,渐次地,在各个族中求食,
Piṇḍikāya carissāmi, atthi jaṅghabalaṃ mamā’’ti. –
依靠供养行持,我有小腿的力量。』
Tisso gāthā abhāsi.
世尊说了三句偈语。
Tattha ahu tuyhaṃ pure saddhā, sā te ajja na vijjatīti, upāsaka, ito pubbe tava mayi ‘‘ayyo dhammacārī samacārī’’tiādinā saddhā ahosi, sā saddhā te tava ajja idāni na upalabbhati. Tasmā yaṃ tuyhaṃ tuyhamevetanti catupaccayadānaṃ, tuyhameva etaṃ hotu, na tena mayhaṃ attho, sammā pasannacittena hi dānaṃ nāma dātabbanti adhippāyo. Atha vā yaṃ tuyhaṃ tuyhamevetanti yaṃ tava mayi ajja agāravaṃ pavattaṃ, taṃ tuyhameva, tassa phalaṃ tayā eva paccanubhavitabbaṃ, na mayāti attho. Natthi duccaritaṃ mamāti mama pana duccaritaṃ nāma natthi maggeneva duccaritahetūnaṃ kilesānaṃ samucchinnattā.
其中有一个情形是:过去你对我有信心,如今却没有了。居士啊,以前你对我有『善行者、平等行者』等这样的信心,这信心曾在你心中存在,但现在你却找不到这信心了。因此,所谓『你之所以是你者』的四因缘,就让它归于你自己,而非属于我。因为以平静欢喜的心,施予才称为应当施予的赋予。又或者你之所以是你者,是因如今你对我生出不敬,这即属于你自己,你应当自行体会这不敬的果报,而非归于我。不存在我犯恶行而归于我的意思;不存在如道般,即存在恶行因素被斩断时的道理。
Aniccā hi calā saddhāti yasmā pothujjanikā saddhā aniccā ekantikā na hoti, tato eva calā assapiṭṭhe ṭhapitakumbhaṇḍaṃ viya, thusarāsimhi nikhātakhāṇukaṃ viya ca anavaṭṭhitā. Evaṃ diṭṭhā hi sā mayāti evaṃ bhūtā ca sā saddhā mayā tayi diṭṭhā paccakkhato viditā. Rajjantipi virajjantīti evaṃ tassā anavaṭṭhitattā eva ime sattā kadāci katthaci mittasanthavavasena rajjanti sinehampi karonti, kadāci virajjanti virattacittā honti. Tattha kiṃ jiyyate munīti tasmiṃ puthujjanānaṃ rajjane virajjane ca muni pabbajito kiṃ jiyyati, kā tassa hānīti attho.
信心本为无常而变动,因凡夫的信心无常而非专一,所以它如同河岸上安置的陶罐,又如雪上掺杂冰块,未曾固定不变。如此观察,这信心正是所谓『我有』、『我作』的,因为它们乃从我所起、我所见所知。它因无常而旺盛又衰退,众生因此有时基于爱乐而欢喜,有时则因断爱而决绝。这里『比库何以为生?』就是说在这众生欢喜与断乐之间,那出家比库还如何存活?意指『他的损失何在?』
‘‘Sace mama paccaye na gaṇhatha, kathaṃ tumhe yāpethā’’ti evaṃ mā cintayīti dassento ‘‘paccatī’’ti gāthamāha. Tassattho munino pabbajitassa bhattaṃ nāma kule kule anugharaṃ divase divase thokaṃ thokaṃ paccate, na ca tuyhaṃ eva gehe. Piṇḍikāya carissāmi, atthi jaṅghabalaṃ mamāti atthi me jaṅghabalaṃ, nāhaṃ obhaggajaṅgho na khañjo na ca pādarogī, tasmā piṇḍikāya missakabhikkhāya carissāmi, ‘‘yathāpi bhamaro puppha’’ntiādinā (dha. pa. 49; netti. 123) satthārā vuttanayena piṇḍāya caritvā yāpessāmīti dasseti.
「若不依我為因,汝等將如何維持?」如是思惟,示現「依此」偈頌。其義者,尊者比庫離家出家後,所依從的供養物,乃依家族、依血統,日復一日地斷斷續續得到供給,不在於你個人的家庭。我將依靠布施飯食,自己雙腿有力,並非跛腳、瘸腿或足病,因此我將修習依靠僧眾乞食,猶如蜜蜂於花間飛舞。如教主所言,透過如是教誨,我們將以布施維生,供養可得維持生活。
Sāṭimattiyattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 萨帝马帝亚长老偈注释已完毕。
11. Upālittheragāthāvaṇṇanā十一、伍巴离长老偈注释
Saddhāyaabhinikkhammāti āyasmato upālittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulaghare nibbatto ekadivasaṃ satthu dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ vinayadharānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā adhikārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthesi. So yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kappakagehe paṭisandhiṃ gaṇhi, upālītissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto anuruddhādīnaṃ channaṃ khattiyānaṃ pasādako hutvā tathāgate anupiyambavane viharante pabbajanatthāya nikkhamantehi chahi khattiyehi saddhiṃ nikkhamitvā pabbaji. Tassa pabbajjāvidhānaṃ pāḷiyaṃ āgatameva (cūḷava. 330).
「憑信心而出家」者,是尊者阿闍世比庫的偈頌。其生起因緣如何?當時,在世尊迦而羅城白塔村,哈紮那之家,有一比庫每日聽法,見世尊單獨執持僧律,行持尊嚴,心生欽敬,遂決定依教修行。他至死行善,於天人及人中流轉,命終於佛陀出現的時代,再生於蓮華樹苑之家,名為阿闍世。其老年時期,為保護眾多國王子孫,使諸多貴族出家供養,如是與六百貴族同出家。其出家之儀文傳自巴利傳記《小本續》中。
So pabbajitvā upasampanno satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā ‘‘mayhaṃ, bhante, araññavāsaṃ anujānāthā’’ti āha. Bhikkhu tava araññe vasantassa ekameva dhuraṃ vaḍḍhissati, amhākaṃ pana santike vasantassa ganthadhurañca vipassanādhurañca paripūressatīti. Thero satthu vacanaṃ sampaṭicchitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.1.441-595) –
他出家受具足戒,於世尊面前承接修行法門,言道:「世尊,請允我在森林居住。」長老對此稱許,謂:「比庫於森林中獨宿者,其禪定定力必將增長,我們在近處譬如修補繩索修習觀修定,方能圓滿。」比庫聽從世尊教誨,執行觀修功課,不久便證得阿羅漢。此事載於比庫傳記典籍《阿帕丹那》卷一。
‘‘Nagare haṃsavatiyā, sujāto nāma brāhmaṇo;
「迦而羅城中,名喚殊勝白種婆羅門;
Asītikoṭinicayo, pahūtadhanadhaññavā.
其資產重重累累,富有眾多財物;
‘‘Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū;
是導師,善思維,熟達三種經典。」
Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṃ gato.
关于相状和历史,他已经达到正法的彼岸,已成就到达彼岸的境地。
‘‘Paribbājā ekasikhā, gotamā buddhasāvakā;
『游方僧是一衣之学者,是果德玛佛的弟子;
Carakā tāpasā ceva, caranti mahiyā tadā.
他们当时因苦行而行住于世间,行走于大地。』
‘‘Tepi maṃ parivārenti, brāhmaṇo vissuto iti;
『那婆罗门即使如此,也环绕着我,称我是坏人;
Bahujjano maṃ pūjeti, nāhaṃ pūjemi kiñcanaṃ.
许多人敬敬奉我,而我却不敬奉任何人。』
‘‘Pūjārahaṃ na passāmi, mānatthaddho ahaṃ tadā;
『我当时不见有任何可敬的,因我并无傲慢;』
Buddhoti vacanaṃ natthi, tāva nuppajjate jino.
关于‘佛陀’一词,没有其他更为通行的称谓,唯有‘觉者’由此而生。
‘‘Accayena ahorattaṃ, padumuttaranāmako;
“速记他日昼夜不停,名曰波颇木多罗;
Sabbaṃ tamaṃ vinodetvā, loke uppajji cakkhumā.
终除尽一切黑暗,世间遂生明眼者。”
‘‘Vitthārike bāhujaññe, puthubhūte ca sāsane;
“详述广大博学,且宣说新起法典;
Upāgami tadā buddho, nagaraṃ haṃsasavhayaṃ.
当时觉者莅临此地,栖居于天鹅聚集之城。”
‘‘Pitu atthāya so buddho, dhammaṃ desesi cakkhumā;
“为众生父母之利,他以智慧弘扬法教;
Tena kālena parisā, samantā yojanaṃ tadā.
当时众僧团遍布四方数十由旬。
‘‘Sammato manujānaṃ so, sunando nāma tāpaso;
被世人公认者,即名为修行者苏纳陀;
Yāvatā buddhaparisā, pupphehacchādayī tadā.
当时诸佛弟子,以鲜花覆盖伞盖。
‘‘Catusaccaṃ pakāsente, seṭṭhe ca pupphamaṇḍape;
在极尊贵的花伞屋内,宣说四圣谛。
Koṭisatasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu.
聚集百万千万,欢庆法的熏修。
‘‘Sattarattindivaṃ buddho, vassetvā dhammavuṭṭhiyo;
佛陀历经七十七日,住于此处宣扬佛法。
Aṭṭhame divase patte, sunandaṃ kittayī jino.
第八日,胜者称扬苏难陀。
‘‘Devaloke manusse vā, saṃsaranto ayaṃ bhave;
‘‘或在天道,或在人间,皆在此轮回之中;
Sabbesaṃ pavaro hutvā, bhavesu saṃsarissati.
成为诸者之中最胜者,将于生死中周转。
‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo;
‘‘于百千劫间,鸦迦族中,
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
名为果德玛者,将为世间师。
‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;
‘‘其法之中继者,乃因缘法之主。
Mantāṇiputto puṇṇoti, hessati satthu sāvako.
曼陀尼婆多尊者被誉为圆满者,必将成为世尊的弟子。
‘‘Evaṃ kittayi sambuddho, sunandaṃ tāpasaṃ tadā;
正如世尊当时如此宣说,赞扬那修行的须那难达尊者;
Hāsayanto janaṃ sabbaṃ, dassayanto sakaṃ balaṃ.
他笑对众人,示现自身的力量。
‘‘Katañjalī namassanti, sunandaṃ tāpasaṃ janā;
众人合掌礼敬那修行的须那难达尊者;
Buddhe kāraṃ karitvāna, sodhesi gatimattano.
他恭敬佛陀的事业,净化自身的去向。
‘‘Tattha me ahu saṅkappo, sutvāna munino vacaṃ;
对此我起了念头,聆听这位圣者的言语;
Ahampi kāraṃ kassāmi, yathā passāmi gotamaṃ.
我亦当作何为,正如我见果德玛者。
‘‘Evāhaṃ cintayitvāna, kiriyaṃ cintayiṃ mama;
『我如此思惟之后,思惟我当作之行;』
Kyāhaṃ kammaṃ ācarāmi, puññakkhette anuttare.
『我当行何业,于无上善地之中?』
‘‘Ayañca pāṭhiko bhikkhu, sabbapāṭhissa sāsane;
『此复有受持戒律之比库,至于戒律所有规章法中,』
Vinaye agganikkhitto, taṃ ṭhānaṃ patthaye ahaṃ.
『其于戒律中称为最高,于此处我有所依止。』
‘‘Idaṃ me amitaṃ bhogaṃ, akkhobhaṃ sāgarūpamaṃ;
『此乃我无限的享受,如无波大海一般;』
Tena bhogena buddhassa, ārāmaṃ māpaye ahaṃ.
承此福报,我建立了一座园林。
‘‘Sobhanaṃ nāma ārāmaṃ, nagarassa puratthato;
此园名为庄严园,位于城市的东部,
Kiṇitvā satasahassena, saṅghārāmaṃ amāpayiṃ.
我筹集了百千财富,建立了僧伽园林。
‘‘Kūṭāgāre ca pāsāde, maṇḍape hammiye guhā;
设有房屋与殿堂,楼阁与深洞,
Caṅkame sukate katvā, saṅghārāmaṃ amāpayiṃ.
步行其间极为舒适,因此建立了僧伽园林。
‘‘Jantāgharaṃ aggisālaṃ, atho udakamāḷakaṃ;
有畜舍、有火堆舍及下方的蓄水池;
Nhānagharaṃ māpayitvā, bhikkhusaṅghassadāsahaṃ.
清洗浴室之后,我将其赠予比库僧团。
‘‘Āsandiyo pīṭhake ca, paribhoge ca bhājane;
供予软席坐垫与供养饮食;
Ārāmikañca bhesajjaṃ, sabbametaṃ adāsahaṃ.
并且施予园林药物,这一切皆已给予。
‘‘Ārakkhaṃ paṭṭhapetvāna, pākāraṃ kārayiṃ daḷhaṃ;
建立防护围墙,筑造坚固的障碍;
Mā naṃ koci viheṭhesi, santacittāna tādinaṃ.
嘱咐勿有人扰乱此处,务要心怀安乐如是。
‘‘Satasahassenāvāsaṃ, saṅghārāme amāpayiṃ;
以数百上千计住处,我安置于僧伽林之中。
Vepullaṃ taṃ māpayitvā, sambuddhaṃ upanāmayiṃ.
使众生心生安乐后,便引发对正觉者的敬仰。
‘‘Niṭṭhāpito mayārāmo, sampaṭiccha tuvaṃ muni;
“庄严已成我的树荫,你这圣人,务必安住其中;
Niyyādessāmi taṃ vīra, adhivāsehi cakkhuma.
我将放你出离,勇士啊,且请你明智安坐。”
‘‘Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho;
“莲华长者是世间的智者,受持供养的承诺,
Mama saṅkappamaññāya, adhivāsesi nāyako.
凭我意愿的决定,领导者将安住其中。”
‘‘Adhivāsanamaññāya, sabbaññussa mahesino;
“凭着安住的意思,智慧广大无比的至高者,
Bhojanaṃ paṭiyādetvā, kālamārocayiṃ ahaṃ.
我拒绝了饮食,清楚地宣布了时间。
‘‘Ārocitamhi kālamhi, padumuttaranāyako;
在所指定的时间,莲花出世的长者来到这里;
Khīṇāsavasahassehi, ārāmaṃ me upāgami.
与成千上万已断尽染污者一同,进入了我的静居之所。
‘‘Nisinnaṃ kālamaññāya, annapānena tappayiṃ;
凭借时间的意识,我以食饮得以安适;
Bhuttāviṃ kālamaññāya, idaṃ vacanamabraviṃ.
当饱食时,我凭时间意识,说出了这些话。
‘‘Kīto satasahassena, tattakeneva kārito;
以一百千倍的力量,这事已被确实地成就;
Sobhano nāma ārāmo, sampaṭiccha tuvaṃ muni.
此处名为苏婆那的林苑,汝已得住,尊者。
‘‘Iminārāmadānena , cetanāpaṇidhīhi ca;
以此林苑的布施,及以诸意志的坚定;
Bhave nibbattamānohaṃ, labhāmi mama patthitaṃ.
我于此生所遭遇,得以如愿所求。
‘‘Paṭiggahetvā sambuddho, saṅghārāmaṃ sumāpitaṃ;
正觉已受此林苑,精心整理完备;
Bhikkhusaṅghe nisīditvā, idaṃ vacanamabravi.
既坐于比库众中,乃宣此语如下。
‘‘Yo so buddhassa pādāsi, saṅghārāmaṃ sumāpitaṃ;
若护持世尊足者,亦护此精舍周全者;
Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.
我将陈述,请听我讲说。
‘‘Hatthī assā rathā pattī, senā ca caturaṅginī;
象群如战车翼护,军队四列整齐;
Parivāressantimaṃ niccaṃ, saṅghārāmassidaṃ phalaṃ.
日日环绕守护此地,是桑嘎林园的果实;
‘‘Saṭṭhi tūrasahassāni, bheriyo samalaṅkatā;
六万尖塔华丽装饰,威严庄严;
Parivāressantimaṃ niccaṃ, saṅghārāmassidaṃ phalaṃ.
日日环绕守护此地,是桑嘎林园的果实;
‘‘Chaḷasītisahassāni, nāriyo samalaṅkatā;
六千六百妇女庄严妍丽;
Vicittavatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā.
饰物珍宝繁复,金刚坠饰华美。
‘‘Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā;
彼持戒修禅者,色相端庄中等;
Parivāressantimaṃ niccaṃ, saṅghārāmassidaṃ phalaṃ.
常住修行周围,得此僧院果报。
‘‘Tiṃsakappasahassāni, devaloke ramissati;
三万劫中长享天福,栖居天界欢悦;
Sahassakkhattuṃ devindo, devarajjaṃ karissati.
千年天帝萨咖,治理天界国政;
‘‘Devarājena pattabbaṃ, sabbaṃ paṭilabhissati;
得此天帝之位者,诸般福德悉能具足。
Anūnabhogo hutvāna, devarajjaṃ karissati.
成为天界的主宰之后,将建立天界王权。
‘‘Sahassakkhattuṃ cakkavattī, rājā raṭṭhe bhavissati.
“千劫之久,成为国土的国王,最终成为世界之王。
Pathabyā rajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.
统治广大辽阔无边的国土,数目不可胜数。
‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo;
“在百千劫中,由鸦族出世诞生;
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
名叫果德玛,成为世间导师。
‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;
“他所宣扬的法义,是法的继承者,是法的示现者;
Upāli nāma nāmena, hessati satthu sāvako.
名为伍巴离者,将成为师尊的弟子。
‘‘Vinaye pāramiṃ patvā, ṭhānāṭhāne ca kovido;
他通达律仪的圆满十力,精通各处教法仪轨;
Jinasāsanaṃ dhārento, viharissatināsavo.
护持如来的教法,安住心无染污。
‘‘Sabbametaṃ abhiññāya, gotamo sakyapuṅgavo;
果德玛·释迦族尊者深谙此法,
Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapessati.
在比库团中定坐,立于要处。
‘‘Aparimeyyupādāya, patthemi tava sāsanaṃ;
我依止你无量的教法,坚守此道。
So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo.
此中意义已获得,即一切结缚尽除。
‘‘Yathā sūlāvuto poso, rājadaṇḍena tajjito;
譬如饥渴者被王杖所击,
Sūle sātaṃ avindanto, parimuttiṃva icchati.
虽被饥渴所苦,却希求解脱,
‘‘Tathevāhaṃ mahāvīra, bhavadaṇḍena tajjito;
我亦复如勇士,被生死之杖所击,
Kammasūlāvuto santo, pipāsāvedanaṭṭito.
深陷业杖之苦,饥渴与痛苦俱增,
‘‘Bhave sātaṃ na vindāmi, ḍayhanto tīhi aggibhi;
生中之苦未得解除,如三火焚烧般剧烈;
Parimuttiṃ gavesāmi, yathāpi rājadaṇḍito.
我寻求解脱,如同王法官严厉追求正义。
‘‘Yathā visādo puriso, visena paripīḷito;
正如忧愁满身之人,被毒气所困扰,
Agadaṃ so gaveseyya, visaghātāyupālanaṃ.
应寻找解毒药,防护抵御毒害之法。
‘‘Gavesamāno passeyya, agadaṃ visaghātakaṃ;
此人若在寻找中见到了解毒之法与防护毒害之道,
Taṃ pivitvā sukhī assa, visamhā parimuttiyā.
只要服用此药,便能安乐自在,远离痛苦获得解脱。
‘‘Tathevāhaṃ mahāvīra, yathā visahato naro;
正如勇猛之士,在毒害解除之后,我亦当如此。
Sampīḷito avijjāya, saddhammāgadamesahaṃ.
无明染污之所覆,故我受佛正法之教诲。
‘‘Dhammāgadaṃ gavesanto, addakkhiṃ sakyasāsanaṃ;
寻求法药者,我曾见过释迦族所传教法;
Aggaṃ sabbosadhānaṃ taṃ, sabbasallavinodanaṃ.
此为诸药之最上,亦为诸妙具之安怡。
‘‘Dhammosadhaṃ pivitvāna, visaṃ sabbaṃ samūhaniṃ;
曾饮法药之后,诸烦恼皆悉消弭;
Ajarāmaraṃ sītibhāvaṃ, nibbānaṃ phassayiṃ ahaṃ.
如常无老死苦,得生凉安,触及涅槃之境。
‘‘Yathā bhūtaṭṭito poso, bhūtaggāhena pīḷito;
如实之力所充满,受众生之触缘,所蒙受苦难;
Bhūtavejjaṃ gaveseyya, bhūtasmā parimuttiyā.
应当探求诸法根本,诸法断尽而得解脱。
‘‘Gavesamāno passeyya, bhūtavijjāsu kovidaṃ;
『探求中当观,善解诸法之智;
Tassa so vihane bhūtaṃ, samūlañca vināsaye.
彼智慧能灭除诸法,根本悉皆摧毁。』
‘‘Tathevāhaṃ mahāvīra, tamaggāhena pīḷito;
『如是我,勇猛勇者,被此道理所激励;
Ñāṇālokaṃ gavesāmi, tamato parimuttiyā.
求求智慧之光,为断除黑暗而行。』
‘‘Athaddasaṃ sakyamuniṃ, kilesatamasodhanaṃ;
『后来见证释迦牟尼,净除烦恼之暗澹;
So me tamaṃ vinodesi, bhūtavejjova bhūtakaṃ.
故于彼亦为娱乐,如同本来的毒蛇。
‘‘Saṃsārasotaṃ sañchindiṃ, taṇhāsotaṃ nivārayiṃ;
波罗沙漏断之,断渴欲流;
Bhavaṃ ugghāṭayiṃ sabbaṃ, bhūtavejjova mūlato.
揭示一切有者本源,如同毒蛇之根本。
‘‘Garuḷo yathā opatati, pannagaṃ bhakkhamattano;
毒鹰骤飞扑,啖食毒蛇;
Samantā yojanasataṃ, vikkhobheti mahāsaraṃ.
遍及百由旬,振掣挠身大毒蚺。
‘‘Pannagaṃ so gahetvāna, adhosīsaṃ viheṭhayaṃ;
从而执取毒蛇,迅速将其击杀;
Ādāya so pakkamati, yenakāmaṃ vihaṅgamo.
承受之后便前进,正如飞鸟欲往之处。
‘‘Tathevāhaṃ mahāvīra, yathāpi garuḷo balī;
『大勇士啊,我正如老鹰强壮;
Asaṅkhataṃ gavesanto, dose vikkhālayiṃ ahaṃ.
探寻无形之物,我于过失中有所超脱。』
‘‘Diṭṭho ahaṃ dhammavaraṃ, santipadamanuttaraṃ;
『我已见证极正之法,至上之圣行;
Ādāya viharāmetaṃ, garuḷo pannagaṃ yathā.
承受后安住于此,正如老鹰对待巨蟒。』
‘‘Āsāvatī nāma latā, jātā cittalatāvane;
『所谓贪欲,是生于心灵树林中的藤蔓;』
Tassā vassasahassena, ekaṃ nibbattate phalaṃ.
历经千年,便产生一果报。
‘‘Taṃ devā payirupāsanti, tāvadūraphale sati;
‘‘诸天尊敬侍奉此果,因念其果远胜他物;
Devānaṃ sā piyā evaṃ, āsāvatī latuttamā.
此果对诸天极为可爱,乃是渴望之顶。
‘‘Satasahassupādāya, tāhaṃ paricare muni;
‘‘我供养这圣者,如以百万奉献;
Sāyaṃ pātaṃ namassāmi, devā āsāvatiṃ yathā.
朝夕顶礼膜拜,犹如诸天供养渴爱。
‘‘Avañjhā pāricariyā, amoghā ca namassanā;
‘‘未曾废舍其供养,膜拜不落空无效;
Dūrāgatampi maṃ santaṃ, khaṇoyaṃ na virādhayi.
即便远离我而去,我的心安静,不受丝毫干扰。
‘‘Paṭisandhiṃ na passāmi, vicinanto bhave ahaṃ;
『我不见续命转生,苦恼之中反复思量;
Nirūpadhi vippamutto, upasanto carāmahaṃ.
脱离痛苦灭除烦恼,安住无忧我自在行。』
‘‘Yathāpi padumaṃ nāma, sūriyaraṃsena pupphati;
『如莲花名声远播,受日光照绽放华;
Tathevāhaṃ mahāvīra, buddharaṃsena pupphito.
我这大勇士亦如佛光,威德庄严荣光发。』
‘‘Yathā balākayonimhi, na vijjati pumo sadā;
『如同强兵营帐之中,永无懦夫存在一样;
Meghesu gajjamānesu, gabbhaṃ gaṇhanti tā sadā.
云中孕育象群者,彼等恒常承载胎儿。
‘‘Cirampi gabbhaṃ dhārenti, yāva megho na gajjati;
长久怀胎者,直到云未降下雷鸣之时;
Bhārato parimuccanti, yadā megho pavassati.
众重担获释,及至云雨滋润时。
‘‘Padumuttarabuddhassa, dhammameghena gajjato;
于莲生尊者如来,受法雷云震动;
Saddena dhammameghassa, dhammagabbhaṃ agaṇhahaṃ.
闻法雷云之声,承载法胎不舍。
‘‘Satasahassupādāya, puññagabbhaṃ dharemahaṃ;
以百万福德缔造,承载福德之胎于心。
Nappamuccāmi bhārato, dhammamegho na gajjati.
贤者啊,法的云雨不会使我受缚。
‘‘Yadā tuvaṃ sakyamuni, ramme kapilavatthave;
“世尊,当你在迦毗罗卫林中安住时;
Gajjasi dhammameghena, bhārato parimuccahaṃ.
贤者啊,我被法的云雨所震撼,则可以超脱。
‘‘Suññataṃ animittañca, tathāppaṇihitampi ca;
空无和无相,以及正当设立的法;
Caturo ca phale sabbe, dhammevaṃ vijanayiṃ ahaṃ.
以及所有四种果报,我都由此法知晓。
‘‘Aparimeyyupādāya, patthemi tava sāsanaṃ;
由于无量无边的依止,我获得了你的教法。
So me attho anuppatto, santipadamanuttaraṃ.
此是我所成就的利益,超越涅槃的安宁境界。
‘‘Vinaye pāramiṃ patto, yathāpi pāṭhiko isi;
「我已达到了律藏的究竟彼岸,犹如广博精通的长者;
Na me samasamo atthi, dhāremi sāsanaṃ ahaṃ.
我无所不包,悉心守护此教法,绝不偏废。
‘‘Vinaye khandhake cāpi, tikacchede ca pañcake;
在律藏的章节细则中,三分裁断及五仪制约,
Ettha me vimati natthi, akkhare byañjanepi vā.
我对此无所困惑,哪怕文字字母也不含糊。
‘‘Niggahe paṭikamme ca, ṭhānāṭhāne ca kovido;
对于规定与禁戒的执行,地点和时机均能巧妙把握;
Osāraṇe vuṭṭhāpane, sabbattha pāramiṃ gato.
于离弃之际提出,普遍到达彼岸境界。
‘‘Vinaye khandhake vāpi, nikkhipitvā padaṃ ahaṃ;
『若于律藏篇章中,将一条戒律安置;』
Ubhato viniveṭhetvā, rasato osareyyahaṃ.
『双重遵守戒律,依止以远离恶趣。』
‘‘Niruttiyā sukusalo, atthānatthe ca kovido;
『辩才巧妙精通语义,能为诸义妙用之师。』
Anaññātaṃ mayā natthi, ekaggo satthu sāsane.
『我无不知者,独专于世尊教法之中。』
‘‘Rūpadakkho ahaṃ ajja, sakyaputtassa sāsane;
『今日我通晓色法,于悉达多子之教法中。』
Kaṅkhaṃ sabbaṃ vinodemi, chindāmi sabbasaṃsayaṃ.
我断除一切疑惑,消释所有怀疑。
‘‘Padaṃ anupadañcāpi, akkharañcāpi byañjanaṃ;
即使是不成词的音节,或是组成音节的字母;
Nidāne pariyosāne, sabbattha kovido ahaṃ.
对因缘的始终,我无不精通遍知。
‘‘Yathāpi rājā balavā, niggaṇhitvā parantape;
正如有力的国王,镇压敌方,
Vijinitvāna saṅgāmaṃ, nagaraṃ tattha māpaye.
击败敌军之后,便宽恕了那城镇。
‘‘Pākāraṃ parikhañcāpi, esikaṃ dvārakoṭṭhakaṃ;
不仅是防御工事,还有门户与城门等设施;
Aṭṭālake ca vividhe, kāraye nagare bahū.
在城镇中,有各种各样的造作场所很多。
‘‘Siṅghāṭakaṃ caccarañca, suvibhattantarāpaṇaṃ;
『应制作狮子毛毡和蚕茧制成的、色彩鲜明且光泽良好的缸。』
Kārayeyya sabhaṃ tattha, atthānatthavinicchayaṃ.
『应在那里建造集会所,明了利害得失。』
‘‘Nigghātatthaṃ amittānaṃ, chiddāchiddañca jānituṃ;
『为了消除敌人的障碍,要认识分裂破坏的本质;』
Balakāyassa rakkhāya, senāpaccaṃ ṭhapeti so.
『为了保护有形之躯,他设立了将军。』
‘‘Ārakkhatthāya bhaṇḍassa, nidhānakusalaṃ naraṃ;
『为了守护器物,应令人为其储藏和安置计谋巧妙。』
Mā me bhaṇḍaṃ vinassīti, bhaṇḍarakkhaṃ ṭhapeti so.
‘不要让我损失财物,应该立下守护财物之人。’
‘‘Mamatto hoti yo rañño, vuddhiṃ yassa ca icchati;
‘谁是国王的家臣,且愿他兴盛;
Tassādhikaraṇaṃ deti, mittassa paṭipajjituṃ.
就让他有条件,去遵循朋友的行为。’
‘‘Uppātesu nimittesu, lakkhaṇesu ca kovidaṃ;
‘他通达于起事的因缘,通晓于特征;
Ajjhāyakaṃ mantadharaṃ, porohicce ṭhapeti so.
被立为导师、守护者、辅佐官。’
‘‘Etehaṅgehi sampanno, khattiyoti pavuccati;
‘具有这些特质的人,被称为士族。’
Sadā rakkhanti rājānaṃ, cakkavākova dukkhitaṃ.
常常守护王者,如同轮王遭遇苦难一般难过。
‘‘Tatheva tvaṃ mahāvīra, hatāmittova khattiyo;
‘‘你也同样是大勇士,宛如失去朋友的王族;
Sadevakassa lokassa, dhammarājāti vuccati.
你被称为诸天护持世间者,故被尊称为法王。
‘‘Titthiye nihanitvāna, mārañcāpi sasenakaṃ;
‘‘你斩断邪见,驱逐魔王及其军队;
Tamandhakāraṃ vidhamitvā, dhammanagaraṃ amāpayi.
破除黑暗,建立法的城邑不曾毁坏。
‘‘Sīlaṃ pākārakaṃ tattha, ñāṇaṃ te dvārakoṭṭhakaṃ;
‘‘在那里道德为其护卫,智慧如城门与城墙坚固;
Saddhā te esikā vīra, dvārapālo ca saṃvaro.
你们的信心是勇士,门卫则是守护和节制。
‘‘Satipaṭṭhānamaṭṭālaṃ, paññā te caccaraṃ mune;
『正念念处是基础,智慧则是你的宝珠,圣者。』
Iddhipādañca siṅghāṭaṃ, dhammavīthi sumāpitā.
成就力量的四种基础是披风,法道则铺设得完满。
‘‘Suttantaṃ abhidhammañca, vinayañcāpi kevalaṃ;
经典和深义以及戒律齐备完纯,
Navaṅgaṃ buddhavacanaṃ, esā dhammasabhā tava.
佛陀言教由九部分组成,这是你的法会。
‘‘Suññataṃ animittañca, vihārañcappaṇīhitaṃ;
空无与无相,以及安住皆得保持完整。
Āneñjañca nirodho ca, esā dhammakuṭī tava.
寂灭与止息者,正是法舍利阁的义。
‘‘Paññāya aggo nikkhitto, paṭibhāne ca kovido;
智慧居首,具足透达的才能,
Sāriputtoti nāmena, dhammasenāpatī tava.
以沙利弗之名,乃是你法的军帅。
‘‘Cutūpapātakusalo , iddhiyā pāramiṃ gato;
善于成就死生自在,借神通已达彼岸,
Kolito nāma nāmena, porohicco tavaṃ mune.
名为拘梨陀,是你那婆罗门,尊者啊。
‘‘Porāṇakavaṃsadharo, uggatejo durāsado;
其为古老世系之子,光明卓著且难相逢;
Dhutavādīguṇenaggo, akkhadasso tavaṃ mune.
你以磨灭邪说等功德为首,智慧明达,尊敬的仁者。
‘‘Bahussuto dhammadharo, sabbapāṭhī ca sāsane;
你广闻法学,持守法教,通达所有经文,
Ānando nāma nāmena, dhammārakkho tavaṃ mune.
名为安纳陀,即保护法的护持者,尊敬的仁者。
‘‘Ete sabbe atikkamma, pamesi bhagavā mamaṃ;
世尊超越并超越了这些人,胜过了我,
Vinicchayaṃ me pādāsi, vinaye viññudesitaṃ.
为我详尽阐释戒律,示现戒法精义。
‘‘Yo koci vinaye pañhaṃ, pucchati buddhasāvako;
凡有比库弟子,询问戒律的疑难,
Tattha me cintanā natthi, taññevatthaṃ kathemahaṃ.
于此我无所思虑,正因如此故我今行此。
‘‘Yāvatā buddhakhettamhi, ṭhapetvā taṃ mahāmuni;
只要在佛陀道场之中,设立那尊大圣人;
Vinaye mādiso natthi, kuto bhiyyo bhavissati.
律藏中并无懈怠,何由更有更为之处乎?
‘‘Bhikkhusaṅghe nisīditvā, evaṃ gajjati gotamo;
比库僧团端坐集会,如是果德玛思惟说道;
Upālissa samo natthi, vinaye khandhakesu ca.
于律中无有与乌帕利等持平者,亦无有于戒律规章中可相比者;
‘‘Yāvatā buddhabhaṇitaṃ, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ;
凡佛所说之九支佛法教义,始终依止于此。
Vinayogadhaṃ taṃ sabbaṃ, vinayamūlapassino.
对此一切律仪,由律之根本洞见而得知。
‘‘Mama kammaṃ saritvāna, gotamo sakyapuṅgavo;
‘我行善业终毕后,族姓萨迦的卓越果德玛,
Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapesi maṃ.
在比库僧团中安坐,将我安置于此。
‘‘Satasahassupādāya, imaṃ ṭhānaṃ apatthayiṃ;
承百千生命不间断,守护此处不失偏差;
So me attho anuppatto, vinaye pāramiṃ gato.
如此利益现已成就,于律中得大圆满。
‘‘Sakyānaṃ nandijanano, kappako āsahaṃ pure;
族姓萨迦的难提迦那,过去曾为开拓者;
Vijahitvāna taṃ jātiṃ, putto jāto mahesino.
放弃了生死轮回,这位王者生下了儿子。
‘‘Ito dutiyake kappe, añjaso nāma khattiyo;
『此王于第二个劫中,名为安迦,乃一位王族;
Anantatejo amitayaso, bhūmipālo mahaddhano.
其拥有无量光明与无尽威望,是大地的保护者和富有者。』
‘‘Tassa rañño ahaṃ putto, candano nāma khattiyo;
『我乃彼王之子,名为檀陀,是王族;','590':'生于一个王室家庭,且享有王位的享受。』
Jātimadenupatthaddho, yasabhogamadena ca.
由生为因,及因缘所成的诸所享受。
‘‘Nāgasatasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
『有十万龙众,身披华美装饰;'}
Tidhāpabhinnā mātaṅgā, parivārenti maṃ sadā.
母象常伴左右,环绕我身。
‘‘Sabalehi paretohaṃ, uyyānaṃ gantukāmako;
我被强者护卫,欲往园中。
Āruyha sirikaṃ nāgaṃ, nagarā nikkhamiṃ tadā.
我攀登了身披宝饰的龙,当时城市已远离。
‘‘Caraṇena ca sampanno, guttadvāro susaṃvuto;
他具备稳健步伐,喉咙门户关闭严密;
Devalo nāma sambuddho, āgacchi purato mama.
名为觉者者的圣人,来到我前。
‘‘Pesetvā sirikaṃ nāgaṃ, buddhaṃ āsādayiṃ tadā;
他遣使我攀登宝饰的龙,那时我得蒙世尊接引。
Tato sañjātakopo so, nāgo nuddharate padaṃ.
于是,所生之怒如同毒龙,未能挪开一步。
‘‘Nāgaṃ ruṇṇamanaṃ disvā, buddhe kodhaṃ akāsahaṃ;
见到毒龙奔跑,心中对佛生起难以抑制的愤怒;
Vihesayitvā sambuddhaṃ, uyyānaṃ agamāsahaṃ.
愤恨之情驱使我,便前往佛陀的园林。
‘‘Sātaṃ tattha na vindāmi, siro pajjalito yathā;
在那里我找不到安宁,头如同烧着似的;
Pariḷāhena ḍayhāmi, macchova baḷisādako.
因焦灼炽热而感到难受,宛如鱼儿在烈火中挣扎。
‘‘Sasāgarantā pathavī, ādittā viya hoti me;
海水泛滥,大地干枯,我内心如同被烈火焚烧一般;
Pitu santikupāgamma, idaṃ vacanamabraviṃ.
比库到达彼岸后,如是说法:
‘‘Āsīvisaṃva kupitaṃ, aggikkhandhaṃva āgataṃ;
『如被刺激之毒蛇般暴怒,犹如炽烈火焰聚集燃烧烈焰;
Mattaṃva kuñjaraṃ dantiṃ, yaṃ sayambhumasādayiṃ.
又似饮酒过度大象之牙,虽自生长却锐利坚固。
‘‘Āsādito mayā buddho, ghoro uggatapo jino;
我心极端痛苦之佛陀,是那严厉烈火焰的胜利者;
Purā sabbe vinassāma, khamāpessāma taṃ muniṃ.
昔日诸法皆将毁灭,但我们当宽恕那位圣者。
‘‘No ce taṃ nijjhāpessāma, attadantaṃ samāhitaṃ;
若不加以安抚那自我之牙如锋剑者,
Orena sattadivasā, raṭṭhaṃ me vidhamissati.
我将以七日之期,灭除这国。
‘‘Sumekhalo kosiyo ca, siggavo cāpi sattako;
『苏梅迦罗、拘尸耶及悉伽佛,三人皆七十岁;
Āsādayitvā isayo, duggatā te saraṭṭhakā.
诸魔王已到,彼等国家堕入恶道。』
‘‘Yadā kuppanti isayo, saññatā brahmacārino;
『当魔王发怒之时,持戒者已守护清净行;
Sadevakaṃ vināsenti, sasāgaraṃ sapabbataṃ.
他们共灭诸从犯,灭尽海洋及群山。』
‘‘Tiyojanasahassamhi, purise sannipātayiṃ;
『于一千三十里内,群人集聚相会;』
Accayaṃ desanatthāya, sayambhuṃ upasaṅkamiṃ.
因缘由此,为了说法,世自在者前来。
‘‘Allavatthā allasirā, sabbeva pañjalīkatā;
『诸众皆出于无上安乐,诸人皆合掌虔敬;
Buddhassa pāde nipatitvā, idaṃ vacanamabravuṃ.
伏于佛足,复以此言说道:』
‘‘Khamassu tvaṃ mahāvīra, abhiyācati taṃ jano;
『大勇者,请恕我,这人向您请求:
Pariḷāhaṃ vinodehi, mā no raṭṭhaṃ vināsaya.
请消释其怨恨,勿使我等国土遭灭。','621':'众生如神与人,常具守护和保卫;
‘‘Sadevamānusā sabbe, sadānavā sarakkhasā;
『众生皆如是,常有众众护持。』
Ayomayena kūṭena, siraṃ bhindeyyu me sadā.
愿以钢铁般坚硬的峰顶,常常撞破我的头颅。
‘‘Dake aggi na saṇṭhāti, bījaṃ sele na rūhati;
火焰不会燃烧石子,种子不会在岩石上发芽;
Agade kimi na saṇṭhāti, kopo buddhe na jāyati.
无火焰也不会燃烧岩石,愤怒也不产生于觉者之中。
‘‘Yathā ca bhūmi acalā, appameyyo ca sāgaro;
正如大地巍然不动,广阔的大海无量无边;
Anantako ca ākāso, evaṃ buddhā akhobhiyā.
天空无限广大,觉者亦同样无可动摇。
‘‘Sadā khantā mahāvīrā, khamitā ca tapassino;
觉者永远宽忍如大勇士,修行者始终坚忍不拔。
Khantānaṃ khamitānañca, gamanaṃ taṃ na vijjati.
忍耐者与有耐力者,其行为无所阻碍。
‘‘Idaṃ vatvāna sambuddho, pariḷāhaṃ vinodayaṃ;
世尊说完此语,消除了心中的烦恼;
Mahājanassa purato, nabhaṃ abbhuggamī tadā.
当时在众人之前,天空顿时明朗无碍。
‘‘Tena kammenahaṃ vīra, hīnattaṃ ajjhupāgato;
于是我—这勇士,远离卑劣,
Samatikkamma taṃ jātiṃ, pāvisiṃ abhayaṃ puraṃ.
超越了生死,进入了无畏之境。
‘‘Tadāpi maṃ mahāvīra, ḍayhamānaṃ susaṇṭhitaṃ;
彼时,我这大勇者,即便受苦,依然心境安稳坚固;
Pariḷāhaṃ vinodesi, sayambhuñca khamāpayiṃ.
使渴望得以消遣,也饶恕自生自发的心愿。
‘‘Ajjāpi maṃ mahāvīra, ḍayhamānaṃ tihaggibhi;
如今,伟大的勇士啊,正在燃烧着的由三聚火焰构成的身体;
Nibbāpesi tayo aggī, sītibhāvañca pāpayiṃ.
三火已被熄灭,也令其感受寒凉。
‘‘Yesaṃ sotāvadhānatthi, suṇātha mama bhāsato;
那些没有倾听的,务请聆听我所说的话;
Atthaṃ tuyhaṃ pavakkhāmi, yathā diṭṭhaṃ padaṃ mama.
我告诉你其中的意义,如同我已现见的教理。
‘‘Sayambhuṃ taṃ vimānetvā, santacittaṃ samāhitaṃ;
放下自生自发之念,安住心意专注平静;
Tena kammenahaṃ ajja, jātomhi nīcayoniyaṃ.
因此,我因这一业力,今生生于卑贱的畜生道中。
‘‘Mā vo khaṇaṃ virādhetha, khaṇātītā hi socare;
愿你们永不厌弃,因为时间虽过,但因缘不可违逆;
Sadatthe vāyameyyātha, khaṇo vo paṭipādito.
你们应当善加努力,时间终究会到来。
‘‘Ekaccānañca vamanaṃ, ekaccānaṃ virecanaṃ;
有时呕吐,有时泻下,
Visaṃ halāhalaṃ eke, ekaccānañca osadhaṃ.
有时毒物如剧毒,有时又服用药草。
‘‘Vamanaṃ paṭipannānaṃ, phalaṭṭhānaṃ virecanaṃ;
呕吐者是因果报而现,泻下者亦是因果所致;
Osadhaṃ phalalābhīnaṃ, puññakkhettaṃ gavesinaṃ.
寻求药草果实丰富、功德增长之地。
‘‘Sāsanena viruddhānaṃ, visaṃ halāhalaṃ yathā;
「如同对抗教法的毒药苦胆,
Āsīviso diṭṭhaviso, evaṃ jhāpeti taṃ naraṃ.
恶行、有害之见能如毒火灼烧人心。
‘‘Sakiṃ pītaṃ halāhalaṃ, uparundhati jīvitaṃ;
所饮之苦毒则吞没生命,
Sāsanena virujjhitvā, kappakoṭimhi ḍayhati.
藐视教法者便如燃烧千万劫之火。
‘‘Khantiyā avihiṃsāya, mettacittavatāya ca;
以忍耐、不伤害及慈心为准则;
Sadevakaṃ so tāreti, tasmā te avirādhiyā.
世尊能超越一切天人,故尔你当无所障碍。
‘‘Lābhālābhe na sajjanti, sammānanavimānane;
在得失之间不动摇,正于名闻中无所阻碍;
Pathavīsadisā buddhā, tasmā te na virādhiyā.
犹如大地四方佛陀广大无边,故尔你无所障碍。
‘‘Devadatte ca vadhake, core aṅgulimālake;
于天人所与赐予、杀人恶行,盗贼断指,以及
Rāhule dhanapāle ca, sabbesaṃ samako muni.
于拉胡罗与财主中,寂静者一切平等清净;
‘‘Etesaṃ paṭigho natthi, rāgomesaṃ na vijjati;
对此诸人无怨恨,彼等无嗔恨存在。
Sabbesaṃ samako buddho, vadhakassorasassa ca.
世尊与一切众生皆平等,亦对杀人凶手如是。
‘‘Panthe disvāna kāsāvaṃ, chaḍḍitaṃ mīḷhamakkhitaṃ;
看到道路上的尸体,衣衫毁坏,污秽沾染;
Sirasmiṃ añjaliṃ katvā, vanditabbaṃ isiddhajaṃ.
合掌顶礼,应当礼敬那如来的圣者。
‘‘Abbhatītā ca ye buddhā, vattamānā anāgatā;
历代已去过去诸佛,以及现在与未来诸佛;
Dhajenānena sujjhanti, tasmā ete namassiyā.
他们以宝相庄严熠熠生辉,所以当敬礼顶礼。
‘‘Satthukappaṃ suvinayaṃ, dhāremi hadayenahaṃ;
我以清净心,摄持正法及善行法。
Namassamāno vinayaṃ, viharissāmi sabbadā.
我恭敬地礼拜,必当恒常遵行清规戒律。
‘‘Vinayo āsayo mayhaṃ, vinayo ṭhānacaṅkamaṃ;
『戒律』者,为我之根基,戒律是立脚处与行止之所依。
Kappemi vinaye vāsaṃ, vinayo mama gocaro.
我于戒律中,安住庄严,不违弃戒律,如牧人看护牧场般护持。
‘‘Vinaye pāramippatto, samathe cāpi kovido;
我已究竟通达戒律,于止静中亦见精通。
Upāli taṃ mahāvīra, pāde vandati satthuno.
伟大的婆罗门伍巴离,对此最尊师足膝跪拜。
‘‘So ahaṃ vicarissāmi, gāmā gāmaṃ purā puraṃ;
我当游行四方,往来村邑间,恪守清净戒律而行。
Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammataṃ.
顶礼正觉者,及其清净法。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『我贪染已被净除……乃至……完成了佛陀的教法』是说。
Tattha hi naṃ satthā sayameva sakalaṃ vinayapiṭakaṃ uggaṇhāpesi. So aparabhāge bhārukacchakavatthuṃ (pārā. 78) ajjukavatthuṃ (pārā. 158) kumārakassapavatthunti imāni tīṇi vatthūni vinicchayi. Satthā ekekasmiṃ vinicchite sādhukāraṃ datvā tayopi vinicchaye aṭṭhuppattiṃ katvā theraṃ vinayadharānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. So aparabhāge ekasmiṃ uposathadivase pātimokkhuddesasamaye bhikkhū ovadanto –
此处,师尊亲自据悉整个律藏。于律藏后部分,审视用铁轮喻示(见节 78)之严厉论,和用箭头喻示(见节 158)之锋锐论,又及尊者咖萨巴论,共三论品加以评判。师尊于各论品分别加以断别给予嘉许,然后对比各别论品的权衡,制定了长老律藏集大成之最终版本。于律藏后部分,有一日戒律日,恰逢巴提摩卡经文宣读时,有比库们劝诫说——
§249
249.
‘‘Saddhāya abhinikkhamma, navapabbajito navo;
『应当以信解脱,初入出家,新受戒者刚入门;
Mitte bhajeyya kalyāṇe, suddhājīve atandite.
宜与善友同行,不染污净活,勤谨不怠惰。』
§250
250.
二百五十。
‘‘Saddhāya abhinikkhamma, navapabbajito navo;
『以信心出家,新入比库,新归依僧;
Saṅghasmiṃ viharaṃ bhikkhu, sikkhetha vinayaṃ budho.
于僧中修行,应当习学戒律,成为智慧者。』
§251
251.
二百五十一。
‘‘Saddhāya abhinikkhamma, navapabbajito navo;
『以信心出家,新入比库,新归依僧;
Kappākappesu kusalo, careyya apurakkhato’’ti. – tisso gāthā abhāsi;
在善恶业中精进,应当不懈维持生活。』——三偈如是说;
Tattha saddhāyāti saddhānimittaṃ, na jīvikatthanti attho. Saddhāyāti vā kammaphalāni ratanattayaguṇañca saddahitvā. Abhinikkhammāti gharāvāsato nikkhamitvā. Navapabbajitoti navo hutvā pabbajito, paṭhamavaye eva pabbajito. Navoti sāsane sikkhāya abhinavo daharo. Mitte bhajeyya kalyāṇe suddhājīve atanditeti ‘‘piyo garu bhāvanīyo’’tiādinā (a. ni. 7.37) vuttalakkhaṇe kalyāṇamitte, micchājīvavivajjanena suddhājīve , āraddhavīriyatāya atandite bhajeyya upasaṅkameyya, tesaṃ ovādānusāsanīpaṭiggahaṇavasena seveyya. Saṅghasmiṃ viharanti saṅghe bhikkhusamūhe vattapaṭivattapūraṇavasena viharanto. Sikkhetha vinayaṃ budhoti bodhañāṇatāsukusalo hutvā vinayapariyattiṃ sikkheyya. Vinayo hi sāsanassa āyu, tasmiṃ ṭhite sāsanaṃ ṭhitaṃ hoti. ‘‘Buddho’’ti ca paṭhanti, so evattho. Kappākappesūti kappiyākappiyesu kusalo suttavasena suttānulomavasena ca nipuṇo cheko. Apurakkhatoti na purakkhato taṇhādīhi kutoci purekkhāraṃ apaccāsīsanto hutvā vihareyya.
其中谓信,是信之所标,不是为了生活之用。所谓信,是善果报、宝贵的品德等而生起的信。所谓出家,是从家中外出。所谓新出家,是新成就出家者,指在第一阶段即出家的。所谓新人,在教法修习中是新近的青年。要与善友交往,正行清净生活,不懈怠,视之为亲爱尊重、应当培养的等(见《增支部·七章》记载),这就是善友的特征。应远离邪行过活,持守清净生活,勤于精进,当与善友交往,亲近学习,遵循戒谕引导。比库住在僧团中,与僧众共同生活,依规律轮流值日。应学习戒律,向佛陀求得教诲,成为明了戒律经义的善学者。戒律是教法的生命,有戒则法得存续。读“佛”名即应如此理。谓善恶之分,戒律是善恶的界线,依戒护持,善法自然顺理成章。所谓无危害者,是不伤害贪欲等,如此则心无忧惧,安住其间。
Upālittheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 伍巴离长老偈注释已完毕。
12. Uttarapālattheragāthāvaṇṇanā十二、乌答拉巴拉长老偈注释
Paṇḍitaṃ vata maṃ santanti āyasmato uttarapālattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato gamanamagge setuṃ kārāpesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā uttarapāloti laddhanāmo vayappatto yamakapāṭihāriyaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā samaṇadhammaṃ karoti. Tassa ekadivasaṃ ayonisomanasikāravasena anubhūtārammaṇaṃ anussarantassa kāmarāgo uppajji. So tāvadeva sahoḍḍhaṃ coraṃ gaṇhanto viya attano cittaṃ niggahetvā saṃvegajāto paṭipakkhamanasikārena kilese vikkhambhetvā vipassanāya kammaṃ karonto bhāvanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.16-20) –
众人都称赞尊敬长老北方护法尊者的偈语曰:“缘何生起?此与从前诸佛所作殊胜功德同类,于诸处所生善行,感得佛陀智慧满盈,前往佛迹设桥梁者,即是长老北方护法。彼以此功德,周流天人众生之间,于此佛起世时出生于舍卫城婆罗门家,得名北方护法,寿已长,显诸神通,获得辩才信解,出家行圣道。某一日,由于无依无念而起,随念生起欲望,如同掠夺邻居盗贼,紧缚自身意念,急速启发除染之道,勤修观慧修行,熬炼禅定,终于证得阿拉汉果。“福德传记”(《阿阇梨传》第二卷四十七至五十段)中如是记载:
‘‘Vipassino bhagavato, caṅkamantassa sammukhā;
“我于正见具慧的佛陀行走之时,
Pasannacitto sumano, setuṃ kārāpayiṃ ahaṃ.
心怀欢喜安详,愉悦自在,建立桥梁。
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ setuṃ kārayiṃ ahaṃ;
“一垂劫以来,我曾建此桥;
Duggatiṃ nābhijānāmi, setudānassidaṃ phalaṃ.
不堕恶道,这是建桥的果报。”
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
谓:『烦恼已被我摒除……诸佛所宣说之教法已成就。』
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā sīhanādaṃ nadanto –
然而,于证得阿拉汉果后,观照自身行持圆成,发出狮子吼声说道——
§252
252.
‘‘Paṇḍitaṃ vata maṃ santaṃ, alamatthavicintakaṃ;
『贤者称赞我,圣者思惟真义;
Pañca kāmaguṇā loke, sammohā pātayiṃsu maṃ.
世间五欲所引欲性,令我堕入迷惑之中。
§253
253.
‘‘Pakkhando māravisaye, daḷhasallasamappito;
「于欲界猎取恶趣之时,致命箭般紧逼而来;
Asakkhiṃ maccurājassa, ahaṃ pāsā pamuccituṃ.
我不能逃脱死王魔的束缚,难以获得解脱。」
§254
254.
第二百五十四节。
‘‘Sabbe kāmā pahīnā me, bhavā sabbe padālitā;
「我已放弃一切欲望,一切存在均已破坏;
Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti. –
生死轮回已然消灭,今后再无生死之复起。」——
Tisso gāthā abhāsi.
三句偈语如是宣说。
Tattha paṇḍitaṃ vata maṃ santanti sutacintāmayāya paññāya vasena paññāsampannampi nāma maṃ samānaṃ. Alamatthavicintakanti attano ca paresañca atthaṃ hitaṃ vicintetuṃ samatthaṃ, alaṃ vā pariyattaṃ atthassa vicintakaṃ, kilesaviddhaṃsanasamatthaṃ atthadassinaṃ vā, sabbametaṃ attano antimabhavikatāya thero vadati. Pañca kāmaguṇāti rūpādayo pañca kāmakoṭṭhāsā. Loketi tesaṃ pavattiṭṭhānadassanaṃ. Sammohāti sammohanimittaṃ ayonisomanasikārahetu. Sammohāti vā sammohanā sammohakarā. Pātayiṃsūti dhīrabhāvato pātesuṃ, lokato vā uttaritukāmaṃ maṃ loke pātayiṃsūti attho.
于此,智者果然以周密的思考与智慧降伏于我,名义上与我平等者。所谓『符号意旨思考者』,是能够思虑自身及他人的利益与幸福,或思考完全无剩的利益,或能起灭烦恼的证知者,此乃此人最终死后的状况,长老如是说。所谓五欲性,即色等五种。所谓五欲界,即五种欲界。所谓世间者,是指它们的流转与存在的体现。所谓迷惑,是造成迷惑的因,是不正当的思惟所致。迷惑还有迷惑者、作迷惑者之意。所谓灭者,是智者对灭的体证,也含世人想要超越我之意,即世人欲超越我,故谓我为灭者。
Pakkhandoti anupaviṭṭho. Māravisayeti kilesavisaye kilesamārassa pavattiṭṭhāne, tassa vasaṃ gatoti adhippāyo. Devaputtamārassa vā issariyaṭṭhāne taṃ anupavisitvā ṭhito. Daḷhasallasamappitoti daḷhaṃ thiraṃ, daḷhena vā sallena samappito, rāgasallena hadayaṃ āhacca viddho. Asakkhiṃ maccurājassa, ahaṃ pāsā pamuccitunti aggamaggasaṇḍāsena rāgādisallaṃ anavasesato uddharantoyeva rāgabandhanasaṅkhātā maccurājassa pāsā ahaṃ parimuccituṃ asakkhiṃ, tato attānaṃ pamocesiṃ.
所谓放逸者,是指未安住正道者。所谓魔的领域,是指烦恼魔之领域及魔的出处,受其支配者谓之主宰。魔王是天子魔,在其权势处未降服立定者。所谓刚锐箭矢的射中,是指内心被坚固且刚强的烦恼箭矢射中,心被恚怒箭射伤。无法抵抗魔王,我无法从缚束中解脱。通过正道的大作意努力,渐渐拔除因贪欲等烦恼所成的魔王缚锁,因而得以解脱自己。
Tato eva ca sabbe kāmā pahīnā me, bhavā sabbe padālitāti vatthārammaṇādibhedena anekabhedabhinnā sabbe kilesakāmā ariyamaggena samucchedavasena mayā pahīnā. Kilesakāmesu hi pahīnesu vatthukāmāpi pahīnā eva honti. Tathā kāmabhavakammabhavādayo bhavā sabbe maggañāṇāsinā padālitā viddhaṃsitā. Kammabhavesu hi padālitesu upapattibhavā padālitā eva honti. Evaṃ kammabhavānaṃ padālitattā eva vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavoti. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva. Idameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosi.
于是所有的欲望皆已舍弃,我所有的世间所有已尽灭。这是依于物质、色相等不同方面而别说,有多种区别,是指世间一切烦恼欲皆由圣道完全断绝。已断烦恼欲中,连世间的物质欲也皆断灭。如此,欲界存在、业生死轮回等皆依道的智慧所破坏、毁坏。诸业因所生者中被破坏的亦为断灭。由此说,业生死轮回之故障已灭,不再有复生。此即长老所说。对此长老无他多余说法。
Uttarapālattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 伍德拉巴喇长老偈注释完毕。
13. Abhibhūtattheragāthāvaṇṇanā13. 阿毗普德长老偈注释
Suṇāthañātayo sabbeti āyasmato abhibhūtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vessabhussa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto tādisena kalyāṇamittasannissayena sāsane abhippasanno ahosi. So satthari parinibbute tassa dhātuṃ gahetuṃ mahājane ussāhaṃ karonte sayaṃ sabbapaṭhamaṃ gandhodakena citakaṃ nibbāpesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde veṭhapuranagare rājakule nibbattitvā abhibhūtoti laddhanāmo pitu accayena rajjaṃ kāreti. Tasmiñca samaye bhagavā janapadacārikaṃ caranto anupubbena taṃ nagaraṃ pāpuṇi. Tato so rājā ‘‘bhagavā kira mama nagaraṃ anuppatto’’ti sutvā satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā dutiyadivase mahādānaṃ pavattesi. Bhagavā bhuttāvī tassa rañño ajjhāsayānurūpaṃ anumodanaṃ karontoyeva vitthārato dhammaṃ desesi. So dhammaṃ sutvā laddhappasādo rajjaṃ pahāya pabbajitvā arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.11-15) –
请听长老阿毗菩萨所颂的全章诗歌。发生何事?此亦同昔日诸佛所作之功德事迹,迦叶佛时代,为众生行于世上,出身王族,达到觉悟,依赖良友与教法,得以彻悟。师尊涅槃后,他努力接持遗法,向大众勇猛精进,以甘露净水供养佛像,使心宁静熄灭烦恼。因其功德,虽在人间及天界轮回,并生于当世佛出世的韦吒布拉纳城王室,得大权势,父亲去世后继承王位。当时世尊行于城郭接近王宫。他听闻王已就位,亲近佛陀,闻法,第二日行大布施。佛陀食用王的主厨所烹调食物,适合国王心意,随详述教法。王闻法欢喜,舍弃国土出家,证得阿拉汉道。如经典结语(apadāna)所述。
‘‘Dayhamāne sarīramhi, vessabhussa mahesino;
『当身体衰残时,伟大的迦叶尊者;』
Gandhodakaṃ gahetvāna, citaṃ nibbāpayiṃ ahaṃ.
『持甘露净水,供养佛像,令我心熄灭烦恼。』
‘‘Ekatiṃse ito kappe, citaṃ nibbāpayiṃ ahaṃ;
『三十三个劫以前,我曾证得涅盘;』
Duggatiṃ nābhijānāmi, gandhodakassidaṃ phalaṃ.
『我不知受堕落之苦报,此果由水与香气而成。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我熄灭……如是,我已奉行佛陀教法。』
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhena viharante tasmiṃ tassa ñātakā amaccā pārisajjā nāgarā jānapadāti sabbe samāgantvā, ‘‘bhante, kasmā tvaṃ amhe anāthe katvā pabbajito’’ti parideviṃsu. Thero te ñātipamukhe manusse paridevante disvā tesaṃ attano pabbajjakāraṇavibhāvanamukhena dhammaṃ kathento –
然于断尽阿拉汉果,具足自由之乐时,其亲族臣仆、门客、保护者、乡民、诸邦人等,皆集会而言:「尊者,何故你将我们遗弃,出家为僧?」长老见其亲属在前,且众人哀痛之色显露,乃以使其人哀伤之理由,宣说法义——
§255
255.
‘‘Suṇātha ñātayo sabbe, yāvantettha samāgatā;
『请听,诸亲族众,尔等所有来此齐集,』
Dhammaṃ vo desayissāmi, dukkhā jāti punappunaṃ.
我当为汝等宣说法,苦因再三生起者。
§256
256.
二百五十六。
‘‘Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane;
当勤奋当振作,依佛教法而修行;
Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro.
当砺除死阵,就如大象破坏荆棘。
§257
257.
二百五十七。
‘‘Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihassati;
于此法与律中,精勤而无掉失者;
Pahāya jātisaṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissatī’’ti. – tisso gāthā abhāsi;
放弃生死轮回,令苦灭尽,这是三句偈的说法;
Tattha suṇāthāti nisāmetha, idāni mayā vuccamānaṃ ohitasotā sotadvārānusārena upadhārethāti attho. Ñātayoti ñātī pamukhe katvā tesaṃ sabbesaṃ ālapanaṃ, tenāha ‘‘sabbe yāvantettha samāgatā’’ti, yāvanto yattakā ettha samāgame, etissaṃ vā mama pabbajjāya samāgatāti attho.
这里“听吧,静心吧”的意思是:“请听我说完后,再安静听受”,指顺从耳根门户,能收摄听受。〖这里〗‘亲族’意指亲近的人,既在众人面前谈论,又有全体众人的意涵,故说“所有在此聚集者”,指在场所有人,包括依我出家的众人皆在其中。
Idāni yaṃ sandhāya ‘‘suṇāthā’’ti savanāṇattikavacanaṃ kataṃ, taṃ ‘‘dhammaṃ vo desayissāmī’’ti paṭijānitvā ‘‘dukkhā jāti punappuna’’ntiādinā desetuṃ ārabhi. Tattha dukkhā jāti punappunanti jāti nāmesā gabbhokkantimūlakādibhedassa jarādibhedassa ca anekavihitassa dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato dukkhā. Sā punappunaṃ pavattamānā ativiya dukkhā.
现在因着“听吧”这句,已作了呼唤听闻的表白,接着以“我将为尔等宣说法”,并说“生死多苦复作苦”等,起头宣讲。这里“生死多苦复作苦”之苦,是指名为生的由胎中胎芽等形成的诸苦和由老死等构成的多种苦的坚实存在,故称之为苦。这生死苦苦不断轮转,非常之苦。
Tassā pana jātiyā samatikkamanatthaṃ ussāho karaṇīyoti dassento āha ‘‘ārambhathā’’tiādi. Tattha ārambhathāti ārambhadhātusaṅkhātaṃ vīriyaṃ karotha. Nikkamathāti kosajjapakkhato nikkhantattā nikkamadhātusaṅkhātaṃ taduttariṃ vīriyaṃ karotha. Yuñjatha buddhasāsaneti yasmā sīlasaṃvaro indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā satisampajaññanti imesu dhammesu patiṭṭhitānaṃ jāgariyānuyogavasena ārambhanikkamadhātuyo sampajjanti, tasmā tathābhūtā samathavipassanāsaṅkhāte adhisīlasikkhādisaṅkhāte vā bhagavato sāsane yuttappayuttā hotha. Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaroti evaṃ paṭipajjantā ca tedhātuissarassa maccurājassa vasaṃ satte netīti tassa senāsaṅkhātaṃ abalaṃ dubbalaṃ yathā nāma thāmabalūpapanno kuñjaro naḷehi kataṃ agāraṃ khaṇeneva viddhaṃseti, evameva kilesagaṇaṃ dhunātha vidhamatha viddhaṃsethāti attho.
对于超越此生死苦之目的,应当努力。说明此义时,说“当起勇猛勤奋”。所谓起勇猛,指诸勇猛之因缘起。所谓出发,指出离房舍,生起更高的勇猛。修行佛法应精进,因为持戒使欲根收敛,戒除欲望,饮食适量,正念正智等诸法皆有如是建立,借此清醒而努力,故勇猛和出发的因缘俱现。因此,应调和适当修习止观,或依佛陀教法修习持戒等相应道业。以“赶压亡灵军队,如象破草庐”比喻,勤精进者能如大象般以力破毁恶烦恼军,如此则烦恼当被根除、破坏,无力束缚,正如折断象牙上的草舍一样。
Evaṃ pana buddhasāsane ussāhaṃ karontassa ekaṃsiko jātidukkhassa samatikkamoti dassento ‘‘yo imasmi’’ntiādinā tatiyaṃ gāthamāha. Taṃ suviññeyyameva.
于是,佛教中勉励行人精进努力,专心超越生死苦,便在第三句偈中说:“唯有此法……”此偈易于称揣和理解。
Abhibhūtattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿毗普德长老偈注释完毕。
14. Gotamattheragāthāvaṇṇanā14. 果德玛长老偈注释
Saṃsaranti āyasmato gotamattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto sikhimhi bhagavati parinibbute tassa citakaṃ devamanussesu pūjentesu aṭṭhahi campakapupphehi citakaṃ pūjesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sakyarājakule nibbattitvā gotamoti gottavaseneva abhilakkhitanāmo vayappatto satthu ñātisamāgame paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.6-10) –
这是长老具寿·果德玛的偈子。如何生起的呢?这正是过去诸佛所作的殊胜功德。他在菩提树下圆寂的当下,神人用八枝玉兰花束装饰其遗体。因这种功德,神人在人间和天上尊敬他,流转于世间。传言此人曾名为“果德玛”,乃属释迦王族,出生时,曾于亲友聚会称名,此后皈依僧团,修习内观而成就了第六通。此中说于《阿阇世传》(apa. thera 2.47.6-10)中有记载。
‘‘Jhāyamānassa bhagavato, sikhino lokabandhuno;
「正在禅定中的世尊,是贤者众生的依止;
Aṭṭha campakapupphāni, citakaṃ abhiropayiṃ.
献上八朵含苞待放的玉兰花,恭敬地奉献于您。」
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ;
「三十三亿劫以来,我曾奉献此花;
Duggatiṃ nābhijānāmi, citapūjāyidaṃ phalaṃ.
我不知有任何堕入恶趣,因心中供养而获此果报。」
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「贪欲、嗔恨、痴迷等烦恼已在我心中被荡除……如此功德乃因奉行佛陀教法而成。」
Chaḷabhiñño pana hutvā vimuttisukhena viharanto ekadivasaṃ ñātakehi ‘‘kasmā, bhante, amhe pahāya pabbajito’’ti puṭṭho saṃsāre attanā anubhūtadukkhañceva idāni adhigataṃ nibbānasukhañca pakāsento –
然此比库乃具有六通者,得解脱乐趣,某一日与亲族相聚时,亲属问曰:『尊者,何故舍弃世俗而出家?』彼则回答说,今已证得涅槃的安乐,超越由轮回生死所生之苦。
§258
258.
二百五十八。
‘‘Saṃsarañhi nirayaṃ agacchissaṃ, petalokamagamaṃ punappunaṃ;
『在轮回中我屡次堕入地狱道,复又再生于饿鬼界,
Dukkhamamhipi tiracchānayoniyaṃ, nekadhā hi vusitaṃ ciraṃ mayā.
其中所受的痛苦也多生于畜生道,因长期经历诸多苦难乃至久远。』
§259
259.
二百五十九。
‘‘Mānusopi ca bhavobhirādhito, saggakāyamagamaṃ sakiṃ sakiṃ;
『人间我也曾多次堕入,生于天界色身及无色身,
Rūpadhātusu arūpadhātusu, nevasaññisu asaññisuṭṭhitaṃ.
有生于有色界,无生于无色界,或处于有感知,或处于无感知境界。』
§260
260.
‘‘Sambhavā suviditā asārakā, saṅkhatā pacalitā saderitā;
“生起者已被完全知晓,无实体可言,聚合而成,扰动而坏,彼此交替。”
Taṃ viditvā mahamahattasambhavaṃ, santimeva satimā samajjhaga’’nti. –
“了知此大生起之缘,正是念智在其中引导。”——
Tīhi gāthāhi tesaṃ dhammaṃ desesi.
佛以三句偈语说此法。
Tattha saṃsaranti anādimati saṃsāre saṃsaranto kammakilesehi pañcasu gatīsu cavanupapātavasena aparāparaṃ saṃsarantoti attho. Hīti nipātamattaṃ. Nirayaṃ agacchissanti sañjīvādikaṃ aṭṭhavidhaṃ mahānirayaṃ, kukkuḷādikaṃ soḷasavidhaṃ ussadanirayañca paṭisandhivasena upagacchiṃ . ‘‘Punappuna’’nti idaṃ idhāpi ānetabbaṃ . Petalokanti pettivisayaṃ, khuppipāsādibhedaṃ petattabhāvanti attho. Agamanti paṭisandhivasena upagacchiṃ upapajjiṃ. Punappunanti aparāparaṃ. Dukkhamamhipīti aññamaññaṃ tikhiṇakasāpatodābhighātādidukkhehi dussahāyapi. Liṅgavipallāsena hetaṃ vuttaṃ ‘‘dukkhamamhipī’’ti. Tiracchānayoniyanti migapakkhiādibhedāya tiracchānayoniyaṃ. Nekadhā hīti oṭṭhagoṇagadrabhādivasena ceva kākabalākakulalādivasena ca anekappakāraṃ anekavārañca ciraṃ dīghamaddhānaṃ mayā vusitaṃ niccaṃ utrastamānasatādivasena dukkhaṃ anubhūtaṃ. Tiracchānayoniyaṃ nibbattasatto mahāmūḷhatāya cirataraṃ tattheva aparāparaṃ parivattatīti dassanatthaṃ idha ‘‘cira’’nti vuttaṃ.
文中述及轮回无始,轮回因业烦恼五趣(天、人、阿修罗、畜生、地狱)往返生死,如轻快流水轮转不息之义。文字用“希”仅是表形式。地狱为八种火狱再生经,由恶业所感;饿鬼界则为饿鬼类别,形态贫瘠饥渴;畜生则指非人类各类众生不断轮转不止。所谓“频复重生”,即彼此交替不断生死受苦。苦难相互缠绕,谓烦恼增上激烈痛苦难以忍受。以语义倒置体诉“痛苦相互为之”,以示其紧密纠缠。三界杂流,如野兽禽鸟繁多多样性,不同种类长期相续,我(注者)亲体验其久远长时之苦,常因恐怖、恼怖而受苦难。三界众生因无明极深长久,理所当然地轮转于此无尽彼此生死中,此“久远”即指此义。
Mānusopi ca bhavobhirādhitoti manussattabhāvopi mayā tādisena kusalakammunā samavāyena abhirādhito sādhito adhigato. Kāṇakacchapopamasuttamettha (ma. ni. 3.252; saṃ. ni. 5.1117) udāharitabbaṃ. Saggakāyamagamaṃ sakiṃ sakinti saggagatisaṅkhātaṃ kāmāvacaradevakāyaṃ sakiṃ sakiṃ kadāci kadāci upapajjanavasena agacchiṃ. Rūpadhātusūti puthujjanabhavaggapariyosānesu rūpabhavesu arūpadhātusūti arūpabhavesu. Nevasaññisu asaññisuṭṭhitanti rūpārūpadhātūsu ca na kevalaṃ saññīsu eva, atha kho nevasaññīnāsaññīsu asaññīsu ca upapajja ṭhitaṃ mayāti ānetvā yojetabbaṃ. Nevasaññiggahaṇena hettha nevasaññīnāsaññībhavo gahito. Yadipime dve bhavā rūpārūpadhātuggahaṇeneva gayhanti, ye pana ito bāhirakā tattha niccasaññino bhavavimokkhasaññino ca, tesaṃ tassā saññāya micchābhāvadassanatthaṃ visuṃ gahitāti daṭṭhabbaṃ.
且有人的存在亦被视为因果业力所引发苦痛,此人存在本身即是此不善业果之显现。如《黄金龟》经所示(《中部》3.252;《相应部》5.1117)为例。天界众生因业缘得生,称为天身,与天及天生天欲众生关连,不时因缘殊胜再生。色界即欲界终结后,众生转入非有色之境,谓色界与无色界;无色界众生分别为不常有色及无色存有。非唯有一种分别,有者、非有者、不分别者皆得生。此理应明悉,非有色界非分别者,即无常变化之众生,依次续转。以“非有色一体”之说法,指非有色与无色亦分别有别。若二种存有皆系色界与无色界之众生,彼等从彼处外脱离存有之知觉,具解脱存有者感,则此等存有之分别乃为错误不正之见,应当破除。
Evaṃ dvīhi gāthāhi bhavamūlassa anupacchinnattā anādimati saṃsāre attano vaṭṭadukkhānubhavaṃ dassetvā idāni tadupacchedena vivaṭṭasukhānubhavaṃ dassento ‘‘sambhavā’’tiādinā tatiyaṃ gāthamāha. Tattha sambhavāti bhavā. Kāmabhavādayo eva hi hetupaccayasamavāyena bhavantīti idha sambhavāti vuttā. Suviditāti vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya suṭṭhu viditā. Asārakātiādi tesaṃ viditākāradassanaṃ. Tattha asārakāti niccasārādisārarahitā. Saṅkhatāti samecca sambhuyya paccayehi katā. Pacalitāti saṅkhatattā eva uppādajarādīhi pakārato calitā anavaṭṭhitā. Saderitāti sadā sabbakālaṃ bhaṅgena eritā, ittarā bhaṅgagāmino pabhaṅgunoti attho. Taṃ viditvāmahamattasambhavanti taṃ yathāvuttaṃ saṅkhatasabhāvaṃ attasambhavaṃ attani sambhūtaṃ attāyattaṃ issarādivasena aparāyattaṃ pariññābhisamayavasena ahaṃ viditvā tappaṭipakkhabhūtaṃ santimeva nibbānameva maggapaññāsatiyā satimā hutvā samajjhagaṃ adhigacchiṃ ariyamaggabhāvanāya anuppattoti. Evaṃ thero ñātakānaṃ dhammadesanāmukhena aññaṃ byākāsi.
如是,两偈中示现了生死根本未被截断,指示于无始轮回中,自身轮回之苦的体验。现于此断除苦时,表现出断除后安乐的体验,以“生起”等词句为第三偈言。此处“生起”意即“存在”。生起者,即所有存在之生起,因缘和合故而有。此处“生起”如是说。所谓慧解,乃以观智所具的道智真知而明确了此义。所谓空无用者,彼等知见之空无用相。空无用者,指无常流转之无恒定实体。所谓有为者,是指依缘和合而成,因缘各异而起作用。所谓流转者,由于无常本性及生起等性质变化不定、非稳定也。所谓破者,常被破坏、崩坏,非一贯不变;别种破坏,乃向崩坏发生趋向。本尊知其如此,谓此自性为有为之物,因其依缘所结,乃自生起,自主不失,因通达智慧于涅槃止灭乃至于无生灭之境界,具足解脱之定慧,证得圣道果位,故得长舍此塵世轮回,故释本义曰:依观照长老诸弟子法教解说,此即真义。
Gotamattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 果德玛长老偈注释完毕。
15. Hāritattheragāthāvaṇṇanā15. 哈利德长老偈注释
Yo pubbe karaṇīyānīti āyasmato hāritattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthari parinibbute tassa citakapūjāya kayiramānāya gandhena pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā hāritoti laddhanāmo vayappatto jātimānaṃ nissāya aññe vasalavādena samudācarati. So bhikkhūnaṃ santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitopi ciraparicitattā vasalasamudācāraṃ na vissajji. Athekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ sutvā sañjātasaṃvego vipassanaṃ paṭṭhapetvā attano cittappavattiṃ upaparikkhanto mānuddhaccaviggahitataṃ disvā taṃ pahāya vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.46.63-67) –
“何谓先当作?”此为具寿哈利长老颂。彼时情形如何?彼时果德玛世尊于加尔伽山出家证彻后,世尊涅槃时,其子于世尊涅槃之后,行香礼敬其身,供以香气。因其功德之业,生生世世在人天间流转,此生生世世起于佛出世斯瓦提城婆罗门家中,号曰哈利,长寿且声誉隆盛,依靠盛名而行乡里,然亦行富贵奴仆同等行为。他往往亲近比库,听闻佛法,供养后坚信佛法,不舍弃浊俗行为。某一日,于佛在世时,对佛法起了深刻忆念,修观慧,勤察自心变化,见心所生起种种烦恼如热火燃烧,故舍弃观慧修习,使自己安稳得阿拉汉果。此经教上所述也。
‘‘Citāsu kurumānāsu, nānāgandhe samāhaṭe;
“于心虔敬者,集多种香气,
Pasannacitto sumano, gandhamuṭṭhimapūjayiṃ.
心净且欢喜,顶礼香气奉献。
‘‘Satasahassito kappe, citakaṃ yamapūjayiṃ;
历无数劫,心虔诚敬香,
Duggatiṃ nābhijānāmi, citapūjāyidaṃ phalaṃ.
不识堕恶道,香供功德之果。”
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「烦恼已被我平息……已作如来的教法。」
Arahā pana hutvā vimuttisukhaṃ anubhavanto ‘‘yo pubbe karaṇīyānī’’tiādinā tīhi gāthāhi bhikkhūnaṃ ovādadānamukhena aññaṃ byākāsi. Tāsaṃ attho heṭṭhā vuttoyeva.
阿拉汉已成,体验解脱的安乐,借由『若者先当行』等三句偈语,以劝诫比库们,于此向他们阐明别义。其意即如下所述。
Hāritattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 哈利德长老偈颂注释完毕。
16. Vimalattheragāthāvaṇṇanā16. 维玛喇长老偈颂注释
Pāpamitteti āyasmato vimalattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthari parinibbute sādhukīḷanadivasesu vītivattesu satthu sarīraṃ gahetvā upāsakesu jhāpanaṭṭhānaṃ gacchantesu satthu guṇe āvajjitvā pasannamānaso sumanapupphehi pūjamakāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde bārāṇasiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā vimaloti laddhanāmo vayappatto somamittattheraṃ nissāya sāsane pabbajitvā teneva ussāhito vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.46.58-62) –
『恶友』乃尊者净长老的偈语。缘何由来?此前多位佛陀时亦做过类似事,彼时皆以善根为依。耽迦摩多尊者,世尊时代,出生于贵族之家,觉悟后入灭,于成道初日摄取佛舍利,往近侍比库处于发愤修习处,尊敬佛德,心现欢悦,以伞蓬花盛供养。因其福德,在天人及人间流转后,于本佛出世于婆罗门家族的刹那,生为净名,为长老索玛蜜达的弟子,以此教法受具足戒,勤修内观,不久便证得阿拉汉果。此义出于本生偈传(apa. thera 2.46.58-62)。
‘‘Nīharante sarīramhi, vajjamānāsu bherisu;
『于被猛虎践踏之身,忍受鞭打责难;
Pasannacitto sumano, paṭṭipupphamapūjayiṃ.
和颜悦色心生欢喜,恭敬供养荼薇之花。』
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ;
『百千劫以来,我所供养的花朵;
Duggatiṃ nābhijānāmi, dehapūjāyidaṃ phalaṃ.
“我不知恶道,不知此身供养的果报。”
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
“『烦恼已熄灭于我……佛陀教法中所实行者』。”
Arahattaṃ pana patvā attano sahāyassa bhikkhussa ovādaṃ dento –
然得阿拉汉果后,为其同伴比库作教诲说——
§264
264.
‘‘Pāpamitte vivajjetvā, bhajeyyuttamapuggalaṃ;
“应远离恶友,亲近高尚之人;
Ovāde cassa tiṭṭheyya, patthento acalaṃ sukhaṃ.
当坚守其教诲,守护不动之安乐。”
§265
265.
二百六十五。
‘‘Parittaṃ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave;
[言]『戒法像登上树干一样,就如大树座落于大海之中;』
Evaṃ kusītamāgamma, sādhujīvīpi sīdati;
『正如树木虽生于苦恶之地,贤良之命亦能安稳;』
Tasmā taṃ parivajjeyya, kusītaṃ hīnavīriyaṃ.
『因此应当远离、摒弃那些懈怠柔弱的恶劣心志。』
§266
266.
二百六十六。
‘‘Pavivittehi ariyehi, pahitattehi jhāyibhi;
『在隐处修习的圣者,身心精进而善于禅定者;』
Niccaṃ āraddhavīriyehi, paṇḍitehi sahāvase’’ti. –
恒常应当以精进者及智者为伴居。
Tisso gāthā abhāsi.
此处说三偈。
Tattha pāpamitteti akalyāṇamitte asappurise hīnavīriye. Vivajjetvāti taṃ abhajanavasena dūrato vajjetvā. Bhajeyyuttamapuggalanti sappurisaṃ paṇḍitaṃ kalyāṇamittaṃ ovādānusāsanīgahaṇavasena seveyya. Ovāde cassa tiṭṭheyyāti assa kalyāṇamittassa ovāde anusiṭṭhiyaṃ yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjanavasena tiṭṭheyya. Patthentoti ākaṅkhanto. Acalaṃ sukhanti nibbānasukhaṃ phalasukhañca. Tampi hi akuppabhāvato ‘‘acala’’nti vuccati. Sesaṃ vuttatthameva.
其中,“恶友”是指品行不善、意志薄弱的劣劣之人。所谓“离舍”,即以舍离之心从远处远离他们。所谓“应当结伴之人”,则是应当侍奉品德高尚智慧完备的善友,侍奉方式为随从其劝诫引导。所谓“劝诫”,是指应当持戒守法地遵循善友的劝诫不违背。所谓“希望接受”,是指渴望悉心接受劝诫。宁静安稳者安乐于涅槃的安乐及其果报的安乐。因为其心不动摇,所以称为“宁静”。余下义理已述。
Vimalattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 维玛喇长老偈颂注释完毕。
Tikanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 三集注释完毕。
Paṭhamo bhāgo niṭṭhito. · 第一部分完毕。