2. Dukanipāto · 2. 二集义注
2. Dukanipāto二、二集
1. Paṭhamavaggo
1. 第一品
1. Uttarattheragāthāvaṇṇanā一、伍答拉长老偈注释
Dukanipāte natthi koci bhavo niccotiādikā āyasmato uttarattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto sumedhassa bhagavato kāle vijjādharo hutvā ākāsena vicarati. Tena ca samayena satthā tassa anuggaṇhanatthaṃ vanantare aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi chabbaṇṇabuddharaṃsiyo vissajjento. So antalikkhena gacchanto bhagavantaṃ disvā pasannacitto ākāsato oruyha suvisuddhehi vipulehi kaṇikārapupphehi bhagavantaṃ pūjesi, pupphāni buddhānubhāvena satthu upari chattākārena aṭṭhaṃsu, so tena bhiyyosomattāya pasannacitto hutvā aparabhāge kālaṃ katvā tāvatiṃse nibbattitvā uḷāraṃ dibbasampattiṃ anubhavanto yāvatāyukaṃ tattha ṭhatvā tato cuto devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇamahāsālaputto hutvā nibbatti, uttarotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto brāhmaṇavijjāsu nipphattiṃ gantvā jātiyā rūpena vijjāya vayena sīlācārena ca lokassa sambhāvanīyo jāto. Tassa taṃ sampattiṃ disvā vassakāro magadhamahāmatto attano dhītaraṃ dātukāmo hutvā attano adhippāyaṃ pavedesi. So nissaraṇajjhāsayatāya taṃ paṭikkhipitvā kālena kālaṃ dhammasenāpatiṃ payirupāsanto tassa santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vattasampanno hutvā theraṃ upaṭṭhahati.
于苦集部中无有任何存在、常住等言的长老之偈。那么其缘起为何?此亦如古佛所为,诸处众生成住因缘中,积善修福。智达世尊摩诃萨摩地时,于天空游行。彼时,世尊为被追随者,住于林中,于某树根所坐,摈弃叶落枯枝。彼时色身渐隐,见世尊而欢喜,升空以清净广众的花瓣供养世尊,借假佛光有如伞盖环绕于世尊之上。如此供养及用意生起后,欢喜之心更甚。随后,完成此时光景,在三十五岁时,于卫邑佛出时凭天眼观察,感受殊胜天地财宝迄今。如是常住于彼,后转生在人天轮回间,后于佛出之时,在卫邑生为婆罗门之长子,名为上多罗。彼以生俱成就婆罗门学问,修习戒行,获世间敬重。彼观察此殊胜成就,于年幼时欲将其弟女奉献,为其主尊,且悉心指导。彼弃舍瞋恨涅槃念,自住于时不时恒随法军,以闻法者身起信心而出家,具足修行而成就长老,悉心侍奉。
Tena ca samayena therassa aññataro ābādho uppanno, tassa bhesajjatthāya uttaro sāmaṇero pātova pattacīvaramādāya vihārato nikkhanto antarāmagge taḷākassa tīre pattaṃ ṭhapetvā udakasamīpaṃ gantvā mukhaṃ dhovati. Atha aññataro umaṅgacoro ārakkhapurisehi anubaddho aggadvāreneva nagarato nikkhamitvā palāyanto attanā gahitaṃ ratanabhaṇḍikaṃ sāmaṇerassa patte pakkhipitvā palāyi. Sāmaṇero pattasamīpaṃ upagato. Coraṃ anubandhantā rājapurisā sāmaṇerassa patte bhaṇḍikaṃ disvā, ‘‘ayaṃ coro, iminā coriyaṃ kata’’nti sāmaṇeraṃ pacchābāhaṃ bandhitvā vassakārassa brāhmaṇassa dassesuṃ. Vassakāro ca tadā rañño vinicchaye niyutto hutvā chejjabhejjaṃ anusāsati. So ‘‘pubbe mama vacanaṃ nādiyi, suddhapāsaṇḍiyesu pabbajī’’ti ca baddhāghātattā kammaṃ asodhetvāva jīvantameva taṃ sūle uttāsesi.
彼时,此长老患得一种伤疾,有一沙玛内拉名为优多罗,取衣入寺外,至池岸,洗面。彼时有一盗贼,同伙受戒士所保护,犹如守门者,夥伴刚出城,逃跑时向此沙玛内拉遗失的珍贵宝物掷去。沙玛内拉至失物处。盗贼追踪,国王臣子见宝物处有盗,呼曰:“此即盗贼,适用彼盗贼所盗之物。”遂将沙玛内拉拘禁,送至守戒婆罗门瓦萨迦处。彼时瓦萨迦奉国王命,监督诛杀之法,宣告戒杀者不得逃避,并言:“昔吾之语不能传,入净戒者豁免断杀,若犯业必堕恶趣。”且将其绑于木桩,以诛杀以槌击之。
Athassa bhagavā ñāṇaparipākaṃ oloketvā taṃ ṭhānaṃ gantvā vipphurantahatthanakhamaṇimayūkhasambhinnasitābhatāya paggharantajātihiṅgulakasuvaṇṇarasadhāraṃ viya jālāguṇṭhitamudutalunadīghaṅgulihatthaṃ uttarassa sīse ṭhapetvā, ‘‘uttara, idaṃ te purimakammassa phalaṃ uppannaṃ, tattha tayā paccavekkhaṇabalena adhivāsanā kātabbā’’ti vatvā ajjhāsayānurūpaṃ dhammaṃ desesi. Uttaro amatābhisekasadisena satthu hatthasamphassena sañjātappasādasomanassatāya uḷāraṃ pītipāmojjaṃ paṭilabhitvā yathāparicitaṃ vipassanāmaggaṃ samārūḷho ñāṇassa paripākaṃ gatattā satthu ca desanāvilāsena tāvadeva maggapaṭipāṭiyā sabbakilese khepetvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.56.55-92) –
彼时尊者世尊观照智慧成熟,至彼处,手持净金宝杵,庄严之状如宝光环绕,手指如织网,宝杵长达指八寸,置于上多罗首上。示言:“上多罗,此汝宿世所作功德果,此因观照力应居安处。”上多罗由佛手触,生起无边喜乐而登深观道,智慧成熟,尽除诸染,成就六通。如是教授法,将全程清净法门示现于众。此事载于古传(《长老传》2章56-92偈),云:
‘‘Sumedho nāma sambuddho, bāttiṃsavaralakkhaṇo;
“智达者名为苏美多,具三十二相圣等。”
Vivekakāmo bhagavā, himavantamupāgami.
“世尊志趣清净,西来冰雪山。”
‘‘Ajjhogāhetvā himavantaṃ, aggo kāruṇiko muni;
世尊离开大地,登上喜马拉雅山,慈悲为怀的圣者领先而行;
Pallaṅkaṃ ābhujitvāna, nisīdi parisuttamo.
坐卧安稳之后,端坐于临风之处最为尊贵的席位。
‘‘Vijjādharo tadā āsiṃ, antalikkhacaro ahaṃ;
当时我作为学识的守护者,住宿于虚空行者;
Tisūlaṃ sugataṃ gayha, gacchāmi ambare tadā.
持三叉戟的贤圣,我那时在天空之中行走。
‘‘Pabbatagge yathā aggi, puṇṇamāyeva candimā;
如同山顶之火,满月光明无缺;
Vanaṃ obhāsate buddho, sālarājāva phullito.
佛陀照耀森林,沙罗王树群花盛开。
‘‘Vanaggā nikkhamitvāna, buddharaṃsībhidhāvare;
于树林外出之后,身著佛袈裟,
Naḷaggivaṇṇasaṅkāsā, disvā cittaṃ pasādayiṃ.
见如那罗树色泽灿然,心于是感安宁。
‘‘Vicinaṃ addasaṃ pupphaṃ, kaṇikāraṃ devagandhikaṃ;
远见一朵花,花瓣犹如天香。
Tīṇi pupphāni ādāya, buddhaseṭṭhamapūjayiṃ.
捧持三朵花,恭敬礼敬佛尊圣者。
‘‘Buddhassa ānubhāvena, tīṇi pupphāni me tadā;
承佛加持,三朵花于我心现时,
Uddhaṃvaṇṭā adhopattā, chāyaṃ kubbanti satthuno.
上翻下落,投下阴影,护蔽师尊。
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
「因着那种善业,以及强烈的意愿和决心,
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
舍弃了人身之后,我往生到塔婆提(即天界)。
‘‘Tattha me sukataṃ byamhaṃ, kaṇikārīti ñāyati;
在彼处,我得见那善业成就的天界,名为迦尼迦罗,
Saṭṭhiyojanamubbedhaṃ, tiṃsayojanavitthataṃ.
距离我处六十由旬远,宽广三十由旬。
‘‘Sahassakaṇḍaṃ satabheṇḍu, dhajālu haritāmayaṃ;
那里有千束光的百臂天王,其旗帜色为青黄交杂,
Satasahassaniyyūhā, byamhe pātubhaviṃsu me.
还有百千的诸天众,聚集成群,进入我的天界。
‘‘Soṇṇamayā maṇimayā, lohitaṅkamayāpi ca;
『纯金铸成』者,即以纯净金属制成。『纯宝石铸成』者,乃以珍贵宝石制造。『红铜铸成』者,亦以红色铜铁盛装。
Phalikāpi ca pallaṅkā, yenicchakā yadicchakā.
『红色绸缎铺成』者,乃用红绸布匹铺展床榻。『织花绣花锦缎铺成』者,即以花纹织造和绣饰之锦缎作为铺垫。
‘‘Mahārahañca sayanaṃ, tūlikā vikatīyutaṃ;
『宽大阿拉汉卧具』者,指宽阔宽敞的圣人安息处。『配备刷子之物』者,于卧处备置有刷拭用具。
Uddhalomiñca ekantaṃ, bimbohanasamāyutaṃ.
『完全升高之卧床』者,卧榻抬高过地面,不接触尘土。『配饰金铃铃铛』者,床具上装饰以金制小铃,发出悦耳声响。
‘‘Bhavanā nikkhamitvāna, caranto devacārikaṃ;
『离开住处』者,指比库离开僧院住处。『周行于众天人之间』者,游走穿行于诸天诸神所居之地。
Yathā icchāmi gamanaṃ, devasaṅghapurakkhato.
『依随欲行走』者,随心所欲自由行进。『前行于天众之首领之前』者,位列诸天众首领的前方,作为其引导与前导。
‘‘Pupphassa heṭṭhā tiṭṭhāmi, uparicchadanaṃ mama;
『我立于花下,令其遮蔽我;』
Samantā yojanasataṃ, kaṇikārehi chāditaṃ.
『方圆周围百余由旬,覆以细沙微粒。』
‘‘Saṭṭhitūriyasahassāni, sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhahuṃ;
『我守护六千波旬的界域,日暮夜半不离护持;』
Parivārenti maṃ niccaṃ, rattindivamatanditā.
『无间围绕我左右,昼夜如长夜之厌倦。』
‘‘Tattha naccehi gītehi, tāḷehi vāditehi ca;
『彼处有舞蹈歌唱,击鼓奏乐,』
Ramāmi khiḍḍā ratiyā, modāmi kāmakāmahaṃ.
『我于嬉戏欢娱之时沉浸,畅快满足诸欲所愿。』
‘‘Tattha bhutvā pivitvā ca, modāmi tidase tadā;
那里我曾经生存,饮酒之后,当时心生欢喜;
Nārīgaṇehi sahito, modāmi byamhamuttame.
与众多女子们为伴,我得极大快乐欢愉。
‘‘Satānaṃ pañcakkhattuñca, devarajjamakārayiṃ;
百姓众多以及五个行省,我使之成为神族的国度;
Satānaṃ tīṇikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ;
百姓众多及三个王国,我成为转轮圣王;
Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.
辖地广大无边无际,百姓数目无量无算。
‘‘Bhave bhave saṃsaranto, mahābhogaṃ labhāmahaṃ;
于生生世世中周转,我曾得享无量大福德;
Bhoge me ūnatā natthi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
享受我没有减少,这便是礼敬佛陀的果报。
‘‘Duve bhave saṃsarāmi, devatte atha mānuse;
我于两种境界轮转,有时为天,有时为人;
Aññaṃ gatiṃ na jānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
他途我不知,此即礼敬佛陀的果报。
‘‘Duve kule pajāyāmi, khattiye cāpi brāhmaṇe;
我生于两种姓氏,既是士族亦是婆罗门;
Nīce kule na jānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
低贱姓氏我不识,此即礼敬佛陀的果报。
‘‘Hatthiyānaṃ assayānaṃ, sivikaṃ sandamānikaṃ;
属于象牛等有角之类,及猪与野鹿等,
Labhāmi sabbamevetaṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
我得诸般果报,此为礼敬佛的成果。
‘‘Dāsīgaṇaṃ dāsagaṇaṃ, nāriyo samalaṅkatā;
众仆像仆众一般,诸女皆饰以妆饰;
Labhāmi sabbamevetaṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
我得诸般果报,此为礼敬佛的成果。
‘‘Koseyyakambaliyāni , khomakappāsikāni ca;
菓实、棕果、椰子与棕榈叶子,皆是柯摩的供养品;
Labhāmi sabbamevetaṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
我得诸般果报,此为礼敬佛的成果。
‘‘Navavatthaṃ navaphalaṃ, navaggarasabhojanaṃ;
九种树叶、九种果实、九种顶枕的供食;
Labhāmi sabbamevetaṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
我获得了完全如此的果报,这是供养佛陀的功德果。
‘‘Imaṃ khāda imaṃ bhuñja, imamhi sayane saya;
「食此饭,饮此水,卧此床榻;
Labhāmi sabbamevetaṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
我获得了完全如此的果报,这是供养佛陀的功德果。
‘‘Sabbattha pūjito homi, yaso accuggato mama;
无论何处,我皆受人恭敬,名声显著弘扬;
Mahāpakkho sadā homi, abhejjapariso sadā;
我常常拥有强健的翅膀,身旁永无排斥之人;
Ñātīnaṃ uttamo homi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
于亲族中我是上等者,这都是供养佛陀得来的果报。」
‘‘Sītaṃ uṇhaṃ na jānāmi, pariḷāho na vijjati;
『我不识寒冷与酷热,亦无烦恼生起;』
Atho cetasikaṃ dukkhaṃ, hadaye me na vijjati.
『倘若心识受苦,然未在我心中现起。』
‘‘Suvaṇṇavaṇṇo hutvāna, saṃsarāmi bhavābhave;
『即使身色如金,我仍在生死轮回中漂流;』
Vevaṇṇiyaṃ na jānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
『不识违背正道之色,唯知此为礼佛之果报。』
‘‘Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito;
『虽离诸天界,受安乐根推动;』
Sāvatthiyaṃ pure jāto, mahāsāle suaḍḍhake.
『生于沙瓦提城,居于大舍婆罗寺。』
‘‘Pañca kāmaguṇe hitvā, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
放弃五欲之乐,出家成为无家者;
Jātiyā sattavassohaṃ, arahattamapāpuṇiṃ.
生死七十余年,我已获得阿拉汉果。
‘‘Upasampādayī buddho, guṇamaññāya cakkhumā;
如来授记我为比库,具慧眼明了德行;
Taruṇo pūjanīyohaṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
我虽年少仍受尊敬,此即礼敬佛陀的果报。
‘‘Dibbacakkhu visuddhaṃ me, samādhikusalo ahaṃ;
我具天眼清净无染,善于禅定修持;
Abhiññāpāramippatto, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
已得神通第四禅,此为礼敬佛陀之果。
‘‘Paṭisambhidā anuppatto, iddhipādesu kovido;
『通达三解』『是甚深之慧根,善于施行神通加持』者也。
Dhammesu pāramippatto, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
『究竟法义』『证达法门,证得尊佛供养是法之果位』者也。
‘‘Tiṃsakappasahassamhi, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ;
『三万大劫中,发愿礼敬佛陀』者也。
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
『我不识恶趣之境,亦享佛供养之胜果』者也。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已断……如是……现证世尊教法』者也。
Chaḷabhiñño puna hutvā sūlato uṭṭhahitvā parānuddayāya ākāse ṭhatvā pāṭihāriyaṃ dassesi. Mahājano acchariyabbhutacittajāto ahosi. Tāvadevassa vaṇo saṃrūḷhi, so bhikkhūhi, ‘‘āvuso, tādisaṃ dukkhaṃ anubhavanto kathaṃ tvaṃ vipassanaṃ anuyuñjituṃ asakkhī’’ti puṭṭho, ‘‘pageva me, āvuso, saṃsāre ādīnavo, saṅkhārānañca sabhāvo sudiṭṭho, evāhaṃ tādisaṃ dukkhaṃ anubhavantopi asakkhiṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā visesaṃ adhigantu’’nti dassento –
此后具六通之者,拔起如剑,屹立空中,为利他而显神通。众多善知识心生惊异。诸比库中有人问曰:“比库!受此大苦,尔何以力行内观?”答曰:“比库!轮回中忧患根深,诸行无常我已显了,虽受此苦犹不能于内观增进并得殊胜证入。”
§121
121.
一百二十一。
‘‘Natthi koci bhavo nicco, saṅkhārā vāpi sassatā;
『没有什么存在是永恒不变的,构成法亦非恒常;
Uppajjanti ca te khandhā, cavanti aparāparaṃ.
这些五蕴生起而灭谢,轮转不息。』
§122
122.
一百二十二。
‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, bhavenamhi anatthiko;
『了解这种实相,便知存在无益无利;
Nissaṭo sabbakāmehi, patto me āsavakkhayo’’ti. –
断除诸欲我已止息,烦恼尽断。』
Imaṃ gāthādvayaṃ abhāsi.
此二偈已述。
Tattha natthi koci bhavo niccoti kammabhavo upapattibhavo kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo saññībhavo asaññībhavo nevasaññīnāsaññībhavo ekavokārabhavo catuvokārabhavo pañcavokārabhavoti evaṃbhedo, tatthāpi hīno majjhimo ukkaṭṭho dīghāyuko sukhabahulo vomissasukhadukkhoti evaṃvibhāgo yokoci nicco dhuvo thiro apalokiyadhammo natthi taṃ taṃ kāraṇaṃ paṭicca samuppannattā. Yasmā ca etadevaṃ, tasmā saṅkhārā vāpi sassatā natthīti yojanā. Paccayehi saṅkhatattā ‘‘saṅkhārā’’ti laddhanāme hi pañcakkhandhe upādāya bhavasamaññāya saṅkhārāva hutvā sambhūtā jarāmaraṇena ca vipariṇamantīti asassatā vipariṇāmadhammā. Tathā hi te ‘‘saṅkhārā’’ti vuccanti. Tenāha uppajjanti ca te khandhā, cavanti aparāparanti. Te bhavapariyāyena saṅkhārapariyāyena ca vuttā pañcakkhandhā yathāpaccayaṃ aparāparaṃ uppajjanti, uppannā ca jarāya paripīḷitā hutvā cavanti paribhijjantīti attho. Etena ‘‘bhavo, saṅkhārā’’ti ca laddhavohārā pañcakkhandhā udayabbayasabhāvāti dasseti. Yasmā tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasantassa tayopi bhavā ādittaṃ viya saṅkhate ādīnavaṃ dosaṃ pageva vipassanāpaññāya jānitvā aniccalakkhaṇehi diṭṭhā saṅkhārā dukkhānattā vibhūtatarā upaṭṭhahanti, tenāha bhagavā – ‘‘yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā’’ti (saṃ. ni. 3.15).
其间,并无有任何存在是恒常的,亦无有业力所生之恒常存在,亦非欲界有色界无色界之恒常存在,亦非分别、有分别、无分别分别之恒常存在,亦非单一相或四色相之恒常存在,正如此等不同情况。虽然如此,仍有低、中、高三等分法、寿命长短、安乐多寡、不安乐之分,此等分类无一恒常真实可见,而是皆因缘和合而生。由是观之,行亦非常恒。由于缘和条件的假借,『行』这一名称才于五蕴之中得以成立。行即是五蕴的代称,因执为存在而生,受生老死所转变,故非常,其本质为变化。正因此谓之『行』。五蕴因而生起,消亡变化。五蕴在生死轮回中相续生起,彼此交替不绝,且经老苦折磨而消亡。此义显现『存在、行』二句,五蕴具生灭性。由于加诸行的三相,具正智者亦如行之火焰,生起烦恼之毒,观察觉知其无常,见行即苦之所依,随之起断灭之念,故世尊说:『所谓无常者即是苦,所谓苦者即是不净。』(增支部三,15)
Yasmā tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasantassa tayopi bhavā ādittaṃ viya agāraṃ sappaṭibhayā upaṭṭhahanti, tasmā āha ‘‘bhavenamhi anatthiko’’ti. Evaṃ pana sabbaso bhavehi vinivattiyamānassa kāmesu apekkhāya lesopi na sambhavatiyeva, tenāha ‘‘nissaṭo sabbakāmehī’’ti, amhīti yojanā. Mānusehi viya dibbehipi kāmehi nivattitacittosmīti attho. Patto me āsavakkhayoti yasmā evaṃ suparimajjitasaṅkhāro bhavesu suparidiṭṭhādīnavo kāmesu ca anāsattamānaso tasmā sūlamatthake nisinnenāpi me mayā patto adhigato āsavakkhayo nibbānaṃ arahattañcāti. Aññehi ca sabrahmacārīhi appattamānasehi tadadhigamāya ussāho karaṇīyoti bhikkhūnaṃ ovādamadāsi.
鉴于加诸行的三相,具正智者亦感行之生灭如烈火焚烧,身心如于恶地之中惧怖不安,故世尊言『存在于此者皆无益』。然而,因缘分布存在于一切生灭之中,欲望尚未灭尽,只余极微之遗留,故说『已离一切欲者』,此乃比喻。人间和天界之众生对欲乐仍怀留恋,故有此义。世尊言:『我已得离欲垢,』因如此深谙身行之性,彼时身随所见之苦被灼烧,心不生欲,故能入圣涅槃之境,获阿拉汉果。世尊亦令比库们努力修行,以期达到此超越欲乐之境界。
Uttarattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 伍答拉长老偈注释终了。
2. Piṇḍolabhāradvājattheragāthāvaṇṇanā二、宾多纳帕拉德瓦迦长老偈注释
Nayidaṃanayenātiādikā āyasmato piṇḍolabhāradvājattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle sīhayoniyaṃ nibbattitvā pabbataguhāyaṃ viharati. Bhagavā tassa anuggahaṃ kātuṃ gocarāya pakkantakāle sayanaguhaṃ pavisitvā nirodhaṃ samāpajjitvā nisīdi. Sīho gocaraṃ gahetvā nivatto guhādvāre bhagavantaṃ disvā haṭṭhatuṭṭho jalajathalajapupphehi pūjaṃ katvā cittaṃ pasādento bhagavato ārakkhatthāya araññe vāḷamige apanetuṃ tīsu velāsu sīhanādaṃ nadanto buddhagatāya satiyā aṭṭhāsi. Yathā paṭhamadivasaṃ, evaṃ sattāhaṃ pūjesi. Bhagavā sattāhaccayena nirodhā vuṭṭhahitvā ‘‘vattissati imassa ettako upanissayo’’ti tassa passantasseva ākāsaṃ pakkhanditvā vihārameva gato. Sīho pālileyyakahatthī viya buddhaviyogadukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkonto kālaṃ katvā haṃsavatīnagare mahābhogakule nibbattitvā vayappatto nagaravāsīhi saddhiṃ vihāraṃ gato dhammadesanaṃ sutvā sattāhaṃ mahādānaṃ pavattetvā yāvajīvaṃ puññāni katvā aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ bhagavato kāle kosambiyaṃ rañño utenassa purohitaputto hutvā nibbatti bhāradvājo nāma nāmena. So vayappatto tayo vede uggahetvā pañca māṇavakasatāni mante vācento mahagghasabhāvena ananurūpācārattā tehi pariccajjanto rājagahaṃ gantvā bhagavato bhikkhusaṅghassa ca lābhasakkāraṃ disvā sāsane pabbajitvā bhojane amattaññū hutvā vicaranto satthārā upāyena mattaññutāya patiṭṭhāpito vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.104-109) –
“由非如此否认”为具寿毕陵达瓦差长老所颂之偈。如何起意?在佛陀时代,彼于狮子族中出生,寂居于山中洞穴。于得教机而受佛恩时,曾入眠于洞内,达定灭尽。狮子取领地,隐于洞口,见佛时大喜,以上天下之水、花供养,心安凝定,守护佛陀。于林中以三时鸣狮吼示敬佛,维持正念八年,若初日如是,亦如七年。佛于七年时,破灭定属,谓曰『本教义中,有此依止。』于是转而弃空,往彼处居。彼狮如羊象羔羊,苦于佛去之痛,离佛之苦不能忍耐,遂离开一方,到哈桑城市大富之家。彼寿尽,与城市居民共处,听闻佛法,行大布施,作福满生生世世。时值佛陀时期,彼于国桑比为皇王乌提那之宫廷僧侣长老,名毕陵达瓦差。其老而思胜,接受三种教诲,教授五百徒众于大会中,弃恶行与不合道理者,往王舍城,出家于佛陀僧团,饮食知量,流浪行游,依师教导立中道,修习智慧禅观,不久便得六通三明。彼记载于《阿帕达那》(长老传记)第二卷50至109偈。
‘‘Migaluddo pure āsiṃ, vipine vicaraṃ tadā;
“昔我为猎人,漫步林间;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, sabbadhammāna pāraguṃ.
见净洁佛陀,诸法之最胜。”
‘‘Piyālaphalamādāya, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ;
『我从世尊处得到了喜爱的果实,』
Puññakkhettassa vīrassa, pasanno sehi pāṇibhi.
『行善果田的勇士,以欢喜的手接纳了它。』
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
『三十二劫以前,我当时所受的此果,』
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
『我不知恶趣,从果施此果报显现。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『我已断除烦恼……完成世尊教法。』
Chaḷabhiñño pana hutvā ‘‘bhagavato sammukhā yaṃ sāvakehi pattabbaṃ, taṃ mayā patta’’nti, bhikkhusaṅghe ca ‘‘yassa magge vā phale vā kaṅkhā atthi, so maṃ pucchatū’’ti sīhanādaṃ nadi. Tena taṃ bhagavā, ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ sīhanādikānaṃ yadidaṃ piṇḍolabhāradvājo’’ti (a. ni. 1.188, 195) etadagge ṭhapesi. So ekadivasaṃ attano santikaṃ upagataṃ gihikāle sahāyabhūtaṃ macchariṃ micchādiṭṭhibrāhmaṇaṃ anukampamāno tassa dānakathaṃ kathetvā tena ca ‘‘ayaṃ mama dhanaṃ vināsetukāmo’’ti bhakuṭiṃ katvāpi ‘‘tuyhaṃ ekabhattaṃ demī’’ti vutte, ‘‘taṃ saṅghassa dehi mā mayha’’nti saṅghassa pariṇāmesi. Puna brāhmaṇena ‘‘ayaṃ maṃ bahūnaṃ dāpetukāmo’’ti appaccaye pakāsite dutiyadivasaṃ dhammasenāpatinā saṅghagatāya dakkhiṇāya mahapphalabhāvappakāsanena taṃ pasādetvā, ‘‘ayaṃ brāhmaṇo ‘āhāragedhena maṃ dāne nīyojesī’ti maññati, āhārassa pana mayā sabbaso pariññātabhāvaṃ na jānāti, handa naṃ jānāpemī’’ti –
六通之后言:『我得见世尊,得向弟子示范必行者,此乃我所得。』止息师徒会中『对此道果有疑者应问我』之雄狮吼声。世尊说:『此为我弟子中诸比库雄狮吼者,名毕陵达瓦差』(论藏1.188,195)。世尊为此立标记。有一日,有居士来访,称为同伴,斥责持邪见婆罗门渔夫,以慈悲说其施事,渔夫即说:“这是我的财产,我不愿失之”,割柴时又言:“给你一饭”,施主变心说:“给僧团吧,不给我。”婆罗门由于忧虑“我为多人所愿施”,次日又经达摩军师同僧团以丰厚回施者感召,遂安服。说:“这婆罗门以食物诱我施乃是妄想,对食物我却全知全晓,想我不知乎?”
§123
123.
‘‘Nayidaṃ anayena jīvitaṃ, nāhāro hadayassa santiko;
『此生命非由他者而有,食亦非心之所依;
Āhāraṭṭhitiko samussayo, iti disvāna carāmi esanaṃ.
见食为缘而生诸缠累,因而行走以求此诱引。』
§124
124.
‘‘Paṅkoti hi naṃ avedayuṃ, yāyaṃ vandanapūjanā kulesu;
『犹如泥沼不可触摸,敬礼供养贵族之家;
Sukhumaṃ sallaṃ durubbahaṃ, sakkāro kāpurisena dujjaho’’ti. –
细微如针极其难忍,轻视由无德之人所为。』
Gāthādvayaṃ abhāsi.
诵出两句偈语。
Tattha nayidaṃ anayena jīvitanti idaṃ mama jīvitaṃ anayena añāyena veḷudānapupphadānādianesanāya na hoti jīvitanikantiyā abhāvato. Nāhāro hadayassa santikoti āhāro ca āhariyamāno maggaphalañāṇaṃ viya hadayassa cittassa santikaro na hoti, kevalaṃ pana sajjukaṃ khudāpaṭighātamattaṃ karotīti adhippāyo. Atha vā nāhāro hadayassa santikoti āhāro rasataṇhāvatthu me hadayassa santiko āsatto na hoti rasataṇhāya eva abhāvato. ‘‘Santike’’tipi paṭhanti. Yo hi āhāragiddho lābhasakkārappasuto vicarati, tassa āhāro hadayassa santike nāma abhiṇhaṃ manasikātabbato. Yo pana pariññātāhāro, so tattha pahīnacchandarāgo, na tassāhāro hadayassa santike nāma – ‘‘kathaṃ nu kho labheyya’’ntiādimanasikaraṇasseva abhāvato. Yadi hi jīvitanikanti āhārarasataṇhā ca natthi, atha kasmā piṇḍāya carasīti anuyogaṃ manasi katvā āha ‘‘āhāraṭṭhitiko samussayo, iti disvāna carāmi esana’’nti. Āhāro bhojanaṃ ṭhiti ṭhānaṃ paccayo etassāti āhāraṭṭhitiko. ‘‘Āhārapaṭibaddhavuttiko samussayo kāyo’’iti disvāna evaṃ ñatvā imamatthaṃ buddhiyaṃ ṭhapetvā carāmi esanaṃ, bhikkhāpariyesanaṃ karomīti attho.
关于我的生命,不应由他人而生,因无生命之近缘,故不成生命之依止。食物是心之所依,谓食物为所受用,故应明了:被摄食物于心中非如智知道果,故于心无相应作用,不过仅作饥饿与渴烦之因缘。又或食物非心之近缘,谓因食物对心无渴求之缘故,故心不处食物之近。解曰:“近缘”有多释。若心为贪利赞誉及虚妄知见所缠绕,则食物真为心之近缘。若一心已得知食物本质而离贪欲,则食物无心之近缘,亦即无分别想“岂能得此”之类执着。若无生命之依止,亦无食物与渴爱,何故心中仍存纠缠?因心起思“食物为依止,忧患所由”,虑此而游走觅食,谓此为食物依止。若察食物依止,食为住处与依缘,推观身为食物之依止,本色清净。明此理后,安立智慧,游走于外寻食,即为比库修习谋食之义。
Paccayanimittaṃ kulāni upasaṅkamanto tattha vandanapūjanāhi lābhasakkārehi ca bajjhatīti evaṃ mādisesu na cintetabbanti dassento ‘‘paṅko’’tigāthaṃ abhāsi. Tassattho – yā ayaṃ paccayanimittaṃ upagatānaṃ pabbajitānaṃ kulesu gehavāsīsu pavattissati guṇasambhāvanā pūjanā ca, yasmā taṃ abhāvitattānaṃ osīdāpanaṭṭhena malīnabhāvakaraṇena ca paṅko kaddamoti buddhādayo avedayuṃ abbhaññāsuṃ pavedesuṃ vā, tasmā sā sappurisānaṃ bandhāya na hoti sakkārāsāya pageva pahīnattā. Asappurisassa pana sakkārāsā duviññeyyasabhāvatāya pīḷājananato anto tudanato uddharituṃ asakkuṇeyyato ca sukhumaṃ sallaṃ durubbahaṃ. Tato eva tena sakkāro kāpurisena dujjaho durubbaheyyo tassa pahānapaṭipattiyā appaṭipajjanato, sakkārāsāpahānena pahīno hotīti. Taṃ sutvā brāhmaṇo there abhippasanno ahosi.
由缘与因缘趋近之家族,具足敬礼与赞扬,故不应怀疑怀疑患难,而作讥谤称其为“泥泞”。此处讲的缘,即出家人于他们族中及住家生活中,所现威德及礼敬。因其洁净少垢之状态,令如佛等诸圣人远避恶道,得无上清净。故真智之人不为俗世之谤言动摇,不起贪恋敬爱。然恶人对三宝敬意难辨,因心充满痛苦烦恼,不能自制,其敬意微弱难堪且粗暴。于是对恶人所生敬意付诸疏弃,实为弃绝敬意之行为。闻此,婆罗门长老心生欢喜。
Piṇḍolabhāradvājattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 宾多纳帕拉德瓦迦长老偈注释终了。
3. Valliyattheragāthāvaṇṇanā三、瓦利亚长老偈注释
Makkaṭo pañcadvārāyantiādikā āyasmato valliyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito ekatiṃse kappe kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ kenacideva karaṇīyena araññaṃ gato tattha nāradaṃ nāma paccekasambuddhaṃ rukkhamūle vasantaṃ disvā pasannamānaso naḷehi sālaṃ katvā tiṇehi chādetvā adāsi. Caṅkamanaṭṭhānañcassa sodhetvā vālukā okiritvā adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇamahāsālassa putto hutvā nibbatti, valliyotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto yobbanamanuppatto indriyavasiko hutvā vicaranto kalyāṇamittasaṃsaggena bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.93-103) –
此是长老瓦利亚持者之偈语,言其五门禁语等事。其起因何在?此事亦为古佛时代所作。彼时行善之人经若干千劫,生于贵族之家。有一日离家入森林,见名为那罗陀之独觉在树下安住,心生欢喜,乃以草叶覆其树,整修其道场,施以沙土。因此功德转生于世间,成为布拉门大神之子,名为瓦利亚,年方壮丁,具足六根随顺之力。往诣世尊所,闻法证信,遂出家修行,行内观,未久即证阿拉汉果。此事记载于《阿含经传》之中。
‘‘Himavantassāvidūre, hārito nāma pabbato;
“遥远喜马拉雅山,有名为哈利陀之山;
Sayambhū nārado nāma, rukkhamūle vasī tadā.
独觉者那罗陀当时,住于树下安逸。”
‘‘Naḷāgāraṃ karitvāna, tiṇena chādayiṃ ahaṃ;
『我曾经砍下了甘蔗茎,用草遮盖它』,
Caṅkamaṃ sodhayitvāna, sayambhussa adāsahaṃ.
『扫清了路径,来到自觉者面前』。
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
『凭借那善业及坚定的意愿』,
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
『舍弃了人身,前往他方天界』。
‘‘Tattha me sukataṃ byamhaṃ, naḷakuṭikanimmitaṃ;
『在那里,得到那善美的果报,即象甘蔗房的形象』,
Saṭṭhiyojanamubbedhaṃ, tiṃsayojanavitthataṃ.
『长六十由旬,宽三十由旬』。
‘‘Catuddasesu kappesu, devaloke ramiṃ ahaṃ;
在十四个劫中,我曾生活于天界;
Ekasattatikkhattuñca, devarajjamakārayiṃ.
在七十七个劫中,我曾造立天王国;
‘‘Catuttiṃsatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ;
在三十四个劫中,我曾成为世界王;
Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.
其王国广大无边,众多无量难以计数;
‘‘Dhammapāsādamāruyha, sabbākāravarūpamaṃ;
登上觉法殿堂,具足一切庄严形相;
Yadicchakāhaṃ vihare, sakyaputtassa sāsane.
若我在此处安住,乃在释子之教法中。
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā;
『三十三亿劫以前,我当时所造业;』
Duggatiṃ nābhijānāmi, naḷakuṭiyidaṃ phalaṃ.
『我不知其恶趣果报,这是如刹那屋棚的果报。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼时节我蒙蔽……依佛陀教法所作』。
Arahattaṃ pana patvā puthujjanakāle attano cittassa rūpādiārammaṇesu yathākāmappavattiyā, idāni ariyamaggena niggahitabhāvassa ca vibhāvanena aññaṃ byākaronto –
然而,得阿拉汉果之后,凡夫世间时期,任心随欲转向诸色等境界;现今则由圣道所断绝之相,修正思惟而释除他解——
§125
125.
‘‘Makkaṭo pañcadvārāyaṃ, kuṭikāyaṃ pasakkiya;
『诡诈者,出入五门,常居小室。』
Dvārena anupariyeti, ghaṭṭayanto muhuṃ muhuṃ.
“以两个门穿行其间,不断反复拍打。”
§126
126.
‘‘Tiṭṭha makkaṭa mā dhāvi, na hi te taṃ yathā pure;
『停下来,猴子,不要奔跑,因为你不如从前;
Niggahītosi paññāya, neva dūraṃ gamissasī’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
你已以智慧被制约,将不会远行。』——两句偈语说道;
Tattha ghaṭṭayantoti attano lolabhāvena rukkhassa aññaṃ sākhaṃ muñcitvā aññassa gahaṇena anekavāraṃ tattha rukkhaṃ cālento phalūpabhogamakkaṭo viya tena tena cakkhādidvārena rūpādiārammaṇesu aññaṃ muñcitvā aññaṃ gaṇhanto cittasantānassa samādānavasena niccalaṃ ṭhātuṃ appadānena abhikkhaṇaṃ ghaṭṭayanto cālento tasmiṃyeva rūpādiārammaṇe anuparivattati yathākāmaṃ vicarati. Vattamānasamīpatāya cettha vattamānavacanaṃ. Evaṃ anupariyanto ca tiṭṭha, makkaṭa, mā dhāvi tvaṃ, cittamakkaṭa, idāni tiṭṭha mā dhāvi, ito paṭṭhāya te dhāvituṃ na sakkā, tasmā na hi te taṃ yathā pūre yasmā taṃ attabhāvagehaṃ pubbe viya na te sevitaṃ pihitadvārabhāvato, kiñca niggahītosi paññāya sayañca idāni maggapaññāya kilesābhisaṅkhārasaṅkhātānaṃ pādānaṃ chedanena accantikaṃ niggahaṃ pattosi, tasmā neva dūraṃ gamissasi ito attabhāvato dūraṃ dutiyādiattabhāvaṃ neva gamissasi yāvacarimakacittaṃ eva te gamananti dasseti. ‘‘Neto dūra’’ntipi pāṭho, so evattho.
这里所说的拍打,指依照自己奔放的本性,猴子放弃树上的一枝,抓住另一枝,凭借多次抓握,使其摇动,就像猴子以各种视力器官不断从一个影像相转移至另一个,心意相续而无滞碍地停留,以轻微推动而持续拍打摇动,如此连续绕行于此影像之间,随意移动。此说即指当前的运作。如此周转不停,即“停下,猴子,勿奔跑”,心猿莫动,现在停住,不可奔跑;从此向后,你不能奔跑,因你从前的本性之居所不再,闭塞之门阻挡,你已被智慧约束,临睡之前以觉悟之道砍断了烦恼起意所聚集的根脚,暂时被制约,不会远行,从此以后不会远赴彼处,亦不会远离本性。你的行进将仅限现有心意所现。『不远』是经本的别文,意义相同。
Valliyattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 瓦利亚长老偈注释完毕。
4. Gaṅgātīriyattheragāthāvaṇṇanā四、恒河岸长老偈注释
Tiṇṇaṃ me tālapattānantiādikā āyasmato gaṅgātīriyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto sāsane abhippasanno hutvā bhikkhusaṅghassa pānīyamadāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarassa gahapatissa putto hutvā nibbatti, ‘‘datto’’tissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto gharāvāsaṃ vasanto agamanīyaṭṭhānabhāvaṃ ajānitvā vītikkamaṃ katvā puna agamanīyaṭṭhānabhāvaṃ ñatvā saṃvegajāto pabbajitvā taṃ kammaṃ jigucchitvā lūkhapaṭipattiṃ anutiṭṭhanto paṃsukūlacīvaraṃ chavasittasadisaṃ mattikāpattañca gahetvā gaṅgātīre tīhi tālapattehi kuṭikaṃ katvā vihāsi, tenevassa gaṅgātīriyoti samaññā ahosi. So ‘‘arahattaṃ appatvā na kenaci sallapissāmī’’ti cittaṃ adhiṭṭhāya paṭhamaṃ saṃvaccharaṃ tuṇhībhūto vacībhedaṃ akarontova vihāsi. Dutiye saṃvacchare gocaragāme aññatarāya itthiyā ‘‘mūgo nu kho no’’ti vīmaṃsitukāmāya patte khīraṃ āsiñcantiyā hatthavihāre katepi okirite, ‘‘alaṃ, bhaginī’’ti vācaṃ nicchari. Tatiye pana saṃvacchare antaravasseva ghaṭayanto vāyamanto arahattaṃ pāpuṇi, tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.51-56) –
这三张棕榈叶为尊敬的僧伽提长老的偈语。由来为何?这乃在世尊莲花手下所出家后,承传教法,受比库团戒律的庄严时刻所为。因其善业,于天界与人间轮转,后生于此佛法初兴的沙瓦提城某居士之家,名为达陀提萨。于年迈时,住于家宅,不知离开不可去之地,觉悟后决意出家,厌弃俗务,坚持清净生活,身披尘堆衣,携带残破席片,于恒河岸边建三张棕榈叶为舍所,故得名“恒河岸”。他定志得阿拉汉果后,誓言无与人言,于初禅时静默修持,如无声息静坐。于次禅,曾在高岗村一妇人问其“你是聋子吗?”时,以牛奶滴落象雄座礼拜处发出声响回答“够了,姐姐”。到了第四禅,他仍持续精进得阿拉汉果,据《阿波达内》记载(长老传2.50.51-56)。
‘‘Padumuttarabuddhassa , bhikkhusaṅghe anuttare;
『殊胜佛陀迦叶如来』者,优胜比库众中,无上者也;
Pasannacitto sumano, pānīghaṭamapūrayiṃ.
『心清净欢喜者』,即心明朗和悦,充满瓶中净水之意也;
‘‘Pabbatagge dumagge vā, ākāse vātha bhūmiyaṃ;
『山顶或森林上』,无论天空抑或大地之上,
Yadā pānīyamicchāmi, khippaṃ nibbattate mama.
『我欲饮水时』,即心中期望饮水之时,迅速现起于我所;
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
『百千劫以来』,于过去久远无量劫中,
Duggatiṃ nābhijānāmi, dakadānassidaṃ phalaṃ.
『当时所布施者』,我不识受生恶趣,此乃布施坚固之果报也;
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「身心烦恼已被我禅定熄灭……于此佛陀教法中所作之事。」
Arahā pana hutvā attano pubbabhāgapaṭipattiyā vibhāvanamukhena aññaṃ byākaronto –
然彼人成为阿拉汉后,依其自身先前修行之开展,由透彻观照生起的经验而对他者进行阐释——
§127
127.
‘‘Tiṇṇaṃ me tālapattānaṃ, gaṅgātīre kuṭī katā;
「我曾以三片棕榈叶为屋顶,筑成河岸边的草屋;
Chavasittova me patto, paṃsukūlañca cīvaraṃ.
像坠落的枯叶一般,我所穿的袈裟已然破旧,且披覆以尘埃堆积之衣。
§128
128.
‘‘Dvinnaṃ antaravassānaṃ, ekā vācā me bhāsitā;
『两块树叶之间,我曾讲过一句话;』
Tatiye antaravassamhi, tamokhandho padālito’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
『在第三块树叶之间时,黑暗块已散去。』——这两句偈颂如此说。
Tattha tiṇṇaṃ me tālapattānaṃ, gaṅgātīre kuṭī katāti tālarukkhato pahitehi tīhi tālapaṇṇehi mayhaṃ vassanapariharaṇatthaṃ gaṅgāya nadiyā tīre kuṭikā katā. Tena attano senāsanasantosaṃ dasseti. Vuttañhi dhammasenāpatinā –
这里我有三片棕榈叶,是用挖掘自江河岸边棕榈树的三片叶子,为了我避暑清凉,于江河岸边建造的小屋。它显示了自己对住处的满意。佛教军吏曾说—
‘‘Pallaṅkena nisinnassa, jaṇṇuke nābhivassati;
『坐在床上,老人不会淋湿;』
Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno’’ti. (theragā. 985; mi. pa. 6.1.1);
『这是给长老住宿安居之所,非常合适。』(长老颂985;中部·巴利文典籍6.1.1)
‘‘Tālapattīna’’ntipi pāṭho, so evattho. Chavasittova me pattoti mayhaṃ patto chavasittasadiso, matānaṃ khīrasecanakuṇḍasadisoti attho . Paṃsukūlañca cīvaranti cīvarañca me antaramaggasusānādīsu chaḍḍitanantakehi kataṃ paṃsukūlaṃ. Padadvayena parikkhārasantosaṃ dasseti.
「棕榈叶」之说即此义。对我而言,叶子像已故尸体的叶子,乃好比剖腹浸水的尸体坑里的叶子之意。尘堆衣即袈裟衣,是我在离开传法之路等处所抛弃后所制的尘堆衣。双脚从容地显示了对衣物的满足。
Dvinnaṃantaravassānanti dvīsu antaravassesu pabbajitato arahattamappattasaṃvaccharesu. Ekā vācā me bhāsitāti ekā, ‘‘alaṃ, bhaginī’’ti khīrapaṭikkhepavācā eva mayā vuttā, añño tattha vacībhedo nāhosi. Tena ukkaṃsagataṃ kāyavacīsaṃyamaṃ dasseti. Tatiye antaravassamhīti tatiyassa saṃvaccharassa abbhantare, tasmiṃ aparipuṇṇeyeva. Tamokhandho padālitoti aggamaggena tamokhandho bhinno, avijjānusayo samucchinnoti attho. Tena tadekaṭṭhatāya sabbakilesānaṃ anavasesappahānaṃ vadati.
两中间之年者,谓某两年间出家者于其两年出家间证得阿拉汉果而共处者。一句云:‘有一句话吾曾说’者为一,曰:‘姑姊,此乃断乳之语’,此乃我所说,别处无言语差别。由此显现出身语意三者的止制。所谓第三中间之年,谓第三年出家期间之内,尚未圆满。所谓暗蕴为腐坏者,乃先行者中暗蕴断裂,烦恼分别亦断,谓此义。由此一聚齐,谓诸毒尽除不再复起也。
Gaṅgātīriyattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 恒河岸长老偈注释完毕。
5. Ajinattheragāthāvaṇṇanā五、阿基那长老偈注释
Api ce hoti tevijjotiādikā āyasmato ajinattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto buddhasuññe loke kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto kenacideva karaṇīyena araññaṃ gato tattha sucintitaṃ nāma paccekasambuddhaṃ ābādhena pīḷitaṃ nisinnaṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā bhesajjatthāya pasannamānaso ghatamaṇḍaṃ adāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarassa daliddabrāhmaṇassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi. Taṃ vijāyanakāle ajinacammena sampaṭicchiṃsu. Tenassa ajinotveva nāmaṃ akaṃsu. So bhogasaṃvattaniyassa kammassa akatattā daliddakule nibbatto vayappattopi appannapānabhojano hutvā vicaranto jetavanapaṭiggahaṇe buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.43.78-87) –
若说‘三明’等诸句出自役老长者者,其缘何起?此亦昔日诸佛劫中诸有德者各有其事,有功德竟于无佛世降生于士家,追得明彻后,依某种由缘往森林中,见一名曰‘苏悉底他’之辟支佛因病受苦而坐。即往近前礼敬,心安乐而为其调治,呈上容器。彼因此功德升生天界。后复生善趣轮回间,如来初出时,于舍卫城一贫穷婆罗门家续命。彼时获知识者以长老事因共证。如是彼贫婆罗门家业得承继。彼虽老死,当无足饮食之苦,行走于迦叶林中见佛瑞相,心生信受而出家,因修观慧而成六通不久。由此经戒律记载有之(上座部长老传 2.43.78-87)——
‘‘Sucintitaṃ bhagavantaṃ, lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ;
『见此思惟世尊,世间之最尊人牛;
Upaviṭṭhaṃ mahāraññaṃ, vātābādhena pīḷitaṃ.
入深大森林中,受风病苦所困扰;
‘‘Disvā cittaṃ pasādetvā, ghatamaṇḍamupānayiṃ;
见之心喜悦而,呈上容器表敬意;
Katattā ācitattā ca, gaṅgā bhāgīrathī ayaṃ.
所作所为纯正,是恒河流之支流。』
‘‘Mahāsamuddā cattāro, ghataṃ sampajjare mama;
‘广大无边的海洋四面环绕,我所安立的世界犹如一瓶罐。
Ayañca pathavī ghorā, appamāṇā asaṅkhiyā.
这片土地十分险恶,无量无边,无法计算。
‘‘Mama saṅkappamaññāya, bhavate madhusakkarā;
因我心中所念,我成为蜂蜜甜美的蜡蜜蜂。
Cātuddīpā ime rukkhā, pādapā dharaṇīruhā.
这四方大洲的树木,都长于地面,撑持大地。
‘‘Mama saṅkappamaññāya, kapparukkhā bhavanti te;
因为我心中所念,这些树木成为藤蔓树。
Paññāsakkhattuṃ devindo, devarajjamakārayiṃ.
我能掌管五十座天宫,统治天界诸王。
‘‘Ekapaññāsakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ;
我曾为一乘法主,为世间之王;
Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.
辖境广大无量,数算难计无量众生。
‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
四十九劫之前,我曾布施,
Duggatiṃ nābhijānāmi, ghatamaṇḍassidaṃ phalaṃ.
今不知受此果报,非堕恶趣耶?这如罐中毒乎?
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼已灭于我……因承佛法故。」
Arahattaṃ pana patvāpi purimakammanissandena appalābhī appaññātova ahosi. Uddesabhattasalākabhattānipi lāmakāneva pāpuṇanti. Kammaphaleneva ca naṃ puthujjanā bhikkhū sāmaṇerā ca ‘‘appaññāto’’ti avamaññanti. Thero te bhikkhū saṃvejento –
虽证阿拉汉果,因前业难得超越,智慧不彰。虽得田主与塔主之利,犹如奴仆。彼果报难得,故外道比库、沙玛内拉都蔑称为“无智”。长老对此众比库悲悯哀叹——
§129
129.
‘‘Api ce hoti tevijjo, maccuhāyī anāsavo;
『若有人拥有三明,灭尽生死终结不善之染;
Appaññātoti naṃ bālā, avajānanti ajānatā.
愚人则不以为然,因无智不知故轻慢。』
§130
130.
‘‘Yo ca kho annapānassa, lābhī hotīdha puggalo;
『若有人能得饮食,生活具足;
Pāpadhammopi ce hoti, so nesaṃ hoti sakkato’’ti. –
便使为恶法所染者,此人亦无所牵碍。』
Gāthādvayaṃ abhāsi.
宣说了双偈。
Tattha apīti sambhāvane nipāto. Ceti parikappane. Hotīti bhavati. Tisso vijjā etassāti tevijjo. Maccuṃ pajahatīti maccuhāyī. Kāmāsavādīnaṃ abhāvena anāsavo. Idaṃ vuttaṃ hoti – dibbacakkhuñāṇaṃ pubbenivāsañāṇaṃ āsavakkhayañāṇanti imāsaṃ tissannaṃ vijjānaṃ adhigatattā tevijjo tato eva sabbaso kāmāsavādīnaṃ parikkhīṇattā anāsavo āyatiṃ punabbhavassa aggahaṇato maraṇābhāvena maccuhāyī yadipi hoti, evaṃ santepi appaññātoti naṃ bālā avajānanti yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, taṃ sadatthaṃ anupāpuṇitvā ṭhitampi naṃ uttamaṃ purisaṃ ‘‘dhutavādo bahussuto dhammakathiko’’ti uppannalābhassa abhāvato ‘‘na paññāto na pākaṭo’’ti bālā dummedhapuggalā avajānanti, kasmā? Ajānatā ajānanakāraṇā guṇānaṃ ajānanameva tattha kāraṇanti dasseti.
此中“apīti”为起始句法,用以引发说明;又意指断绝。此处的“Hotīti”表达存在。三种知识即“tevijjo”即三明:灭除死者者名为“maccuhāyī”,除尽贪欲结使无染者名为“anāsavo”。据此所说者,即是天眼通、前世忆知、断除烦恼三种知识,即这三种知识的获得者称为三明者。因是,所以完全断除所有欲烦恼者谓无染者。由此,生死流转因死灭者称为“maccuhāyī”。尽管如此,愚昧人对此不知,不解其义。出家家属为正理,虽处于出家与未出家的状态,且未达至上人境地者,因缺乏证悟、不善诵说法义,被称为“善辩多闻法师”而无所得,愚钝之人误解称其为“不明智、不明显”。其因何故?缘无明之因,无明是诸善属性的根本无知,是故未明。故而愚人因无知而轻贬所当珍重的善属性,因无知而轻蔑应当珍重的所得。为此,第二偈宣说此义。
Yathā ca guṇānaṃ ajānanato bālā lābhagarutāya sambhāvanīyampi avajānanti, evaṃ guṇānaṃ ajānanato lābhagarutāya evaṃ avajānitabbampi sambhāventīti dassento dutiyaṃ gāthaṃ āha. Tattha yoti aniyamavacanaṃ. Ca-saddo byatireke, tena yathāvuttapuggalato imassa puggalassa vuccamānaṃyeva visesaṃ janeti. Khoti avadhāraṇe. Annapānassāti nidassanamattaṃ. Lābhīti lābhavā. Idhāti imasmiṃ loke. Jarāmaraṇehi tassa tassa sattāvāsassa pūraṇato galanato ca puggalo. Pāpadhammoti lāmakadhammo. Ayañhettha attho – yo pana puggalo cīvarādipaccayamattasseva lābhī hoti, na jhānādīnaṃ, so pāpicchatāya dussīlabhāvena hīnadhammopi samāno idha imasmiṃ loke bālānaṃ lābhagarutāya sakkato garukato hotīti.
如同愚人因无知而轻慢善属性的珍贵,故亦应当恰当地培养所当珍惜的得利,亦即应当培养珍惜得利的智慧。为此作第二偈。此中“yoti”为不确定语气。‘ca’字重复,表强调,由此依照所论之人传出,闻名出众。‘khoti’谓意识注目。‘annapānassa’只是举例说明。‘lābhīti’指得利。‘idha’即“此界”。‘jarāmaraṇehi tassa tassa sattāvāsassa pūraṇato galanato ca puggalo’谓老死及其所住一切众生满盈且衰退。‘pāpadhammoti’谓恶法者,意指不善之法。其意谓:若某人仅因衣物等外缘而得利,而非因禅定等内在功德者,则其因恶业、有恶行所致行为品质不善,实际上在此界中于愚人之中被看为重视得利,实则不然。
Ajinattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿基那长老偈注释完毕。
6. Meḷajinattheragāthāvaṇṇanā六、梅拉基那长老偈注释
Yadāhaṃdhammamassosintiādikā āyasmato meḷajinattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sumedhassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ bhagavantaṃ piṇḍāya gacchantaṃ disvā pasannamānaso madhuraṃ āmodaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde bārāṇasiyaṃ khattiyakule nibbattitvā meḷajinoti laddhanāmo vijjāsippesu nipphattiṃ gato paṇḍito byatto disāsu pākaṭo ahosi. So bhagavati bārāṇasiyaṃ isipatane viharante vihāraṃ gantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā tadaheva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.57-62) –
“我闻尊者梅罗珍长老所作偈语”等等,这是早期佛陀时代佛弟子所作。彼时彼佛临终,将福德积聚于舍宅,得至知见。某一日见世尊托钵,欢喜心安,献上美好果品。此福德令其于天人间流转之际,于此佛法发生时,生于波罗奈国王族中,名为梅罗珍者。为学者所敬重,广博睿智,于外方显扬。彼于波罗奈之仙人堕处与世尊一同居住,见佛出家听法,随喜信受,正式出家,修习内观禅定,遂得阿拉汉果位。此事载于阿陀那本纪中(apa. thera 2.51.57-62)——
‘‘Sahassaraṃsī bhagavā, sayambhū aparājito;
“世尊,千光照耀,乃自觉无敌者。”
Vivekā vuṭṭhahitvāna, gocarāyābhinikkhami.
“舍离居处,断离世俗,独步寂静胜地。”
‘‘Phalahattho ahaṃ disvā, upagacchiṃ narāsabhaṃ;
我见果实在手,便前往向那众生之王。
Pasannacitto sumano, avaṭaṃ adadiṃ phalaṃ.
心清净且欢喜,献上结实不偏私。
‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
那时四十九劫之前,我所献此果实,
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
不知堕恶道,此乃果报施赠之果。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼在我已断……佛陀法中成就矣。」
Arahattaṃ pana patvā aparabhāge bhikkhūhi, ‘‘āvuso, kiṃ tayā uttarimanussadhammo adhigato’’ti puṭṭho sīhanādaṃ nadanto –
然阿拉汉果已得,当与后出比库,『尊者,尔所证得之超越人间法,是何为乎?』彼等如狮吼般发声问之——
§131
131.
‘‘Yadāhaṃ dhammamassosiṃ, bhāsamānassa satthuno;
『当我为世尊宣说法时,正在开示讲说的那尊师;
Na kaṅkhamabhijānāmi, sabbaññū aparājite.
我无所怀疑,彼智者无敌,通达一切。』
§132
132.
‘‘Satthavāhe mahāvīre, sārathīnaṃ varuttame;
『尊师乃伟大勇士,最上御者,
Magge paṭipadāyaṃ vā, kaṅkhā mayhaṃ na vijjatī’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
无论在道上或行持中,我无疑惑。』——二句偈语如是说;
Tattha yadāti yasmiṃ kāle. Ahanti attānaṃ niddisati. Dhammanti catusaccadhammaṃ. Assosinti suṇiṃ. Satthunoti diṭṭhadhammikādiatthehi veneyyānaṃ sāsanaṭṭhena satthuno. Kaṅkhanti saṃsayaṃ. Saṅkhatamasaṅkhatañca anavasesato jānanaṭṭhena sabbaññū. Kutocipi parājitā bhāvena aparājite. Veneyyasattānaṃ saṃsārakantārato nibbānaṃ paṭivāhanaṭṭhena satthavāhe. Idaṃ vuttaṃ hoti – yato pabhuti ahaṃ satthuno dhammaṃ desentassa catusaccadhammaṃ assosiṃ sotadvārānusārena upadhāresiṃ upalabhiṃ, tato paṭṭhāya anavasesasaṅkhatāsaṅkhatasammutidhammānaṃ sayambhūñāṇena jānanato sabbaññū anāvaraṇadassāvimhi, pañcannampi mārānaṃ abhibhavanato tehi aparājitattā sadevake loke appaṭihatadhammacakkattā ca aparājite, veneyyasattānaṃ lobhakantārādito vāhanaṭṭhena satthavāhe, mahāvikkantatāya mahāvīre, aññehi duddamānaṃ purisadammānaṃ saraṇato accantikena damathena damanato sārathīnaṃ pavarabhūte uttame sammāsambuddhe , ‘‘buddho nu kho no nu kho’’ti kaṅkhaṃ nābhijānāmi aparappaccayabhāvato. Tathārūpe desite ariyamagge tadupādāyabhūtāya ca sīlādipaṭipadāya ‘‘niyyāniko nu kho na nu kho’’ti kaṅkhā vicikicchā na vijjati natthīti. Ettha ca ariyadhamme saṃsayābhāvakathanena ariyasaṅghepi saṃsayābhāvo kathitoyevāti daṭṭhabbaṃ tattha patiṭṭhitassa anaññathābhāvatoti.
此处谓“何为当时、何以时至”。谓众生自伤害自身,且此所谓法即四圣谛。众生于此法中生怨嗔恨,聆听如来对此法名言的义理。尊者对已见义如来教法之处,多生疑惑。对此有条件与无条件者皆悉达知,具足智慧。然其败于任何失败之心而不败。因求知者常处轮回苦海,极力寻求涅槃以解脱,故如来为承载此教令之车夫。此说云:我当初于世尊所说四圣谛法中开耳闻法,渐渐深入,心得证悟,因成就无执无漏之解脱实相,具足智慧,乃见未曾障蔽之真见。众魔重重妨碍而无法胜服,天神世界亦无对法转轮胎之妨害。求知者虽患贪欲烦恼之苦,但借法车行至彼岸。如来之境界广大无边,以无上大勇、坚忍调御人众,成为导者与最高正自觉者而无疑问。我不知何故有疑,依见解无别因缘。以如是之圣道与坚固持戒等修行为基础,断无疑惑生起。此处于圣法中以除疑虑言说,圣众亦无疑虑,此理应了不可变。
Meḷajinattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 美腊基那长老偈注释完毕。
7. Rādhattheragāthāvaṇṇanā7. 拉达长老偈注释
Yathā agāraṃ ducchannantiādikā āyasmato rādhattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto vihāraṃ gantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisinno satthārā ekaṃ bhikkhuṃ paṭibhāneyyakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapiyamānaṃ disvā sayaṃ taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā mahādānaṃ pavattesi. Satthu uḷārañca pūjaṃ akāsi. So evaṃ katapaṇidhāno tato cuto tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya gacchantaṃ disvā pasannamānaso madhurāni ambaphalānī adāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ bhagavato kāle rājagahe brāhmaṇakule nibbattitvā rādhoti laddhanāmo vayappatto hutvā gharāvāsaṃ vasanto mahallakakāle puttadārehi apasādito, ‘‘kiṃ me gharāvāsena, pabbajissāmī’’ti vihāraṃ gantvā there bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yācitvā tehi ‘‘ayaṃ brāhmaṇo jiṇṇo na sakkoti vattapaṭivattaṃ pūretu’’nti paṭikkhitto satthu santikaṃ gantvā attano ajjhāsayaṃ pavedetvā satthārā upanissayasampattiṃ oloketvā āṇattena dhammasenāpatinā pabbājito vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.63-67) –
如同尊长拉多长老所作赞歌所言:因何而生起?此谓当世世尊帕多摩达多时代,于鸿沙城贵族之家出生,长成觉悟后往禅林修行,亲近导师,顶礼后静坐一旁,见导师与一众比库辩论,示现独特威仪。继而受大布施,向导师极尽恭敬礼拜。其誓愿成就如是者。后来,由于此善因,转世至天界。又经过不断积集功德,转生至人世,生于王舍城一个婆罗门家中,其名为拉多。有后期成家,与子侄不睦,怀疑世俗居家生活。乃至再次往禅林,请求比库们为其令出家。众比库回绝说“此婆罗门已年迈,难以修持戒行”,但后来他遂亲近导师,奉行导师教诲,见证导师证果基础。由导师领导的法军归依,以亲近精进证悟内观禅定,不久成阿拉汉。此事于《阿帕达内》传,编号2.51.63至67。
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, āhutīnaṃ paṭiggahaṃ;
「金色光辉之正觉者,应请持受供养;
Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, pādaphalaṃ adāsahaṃ.
夜间安住端坐,跏趺而坐安详。
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
某千年劫中,曾受此果报;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
不更堕到恶道,因此果报布施。」
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我断除……根据佛陀教法所为。』
Arahattaṃ pana patvā satthu santikāvacaro hutvā vicaranto satthu dhammadesanāpaṭibhānassa paccayabhūtānaṃ paṭibhānajānanakānaṃ aggo jāto. Therassa hi diṭṭhisamudācārañca āgamma dasabalassa navanavā dhammadesanā paṭibhāti. Tenāha bhagavā – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭibhāneyyakānaṃ yadidaṃ rādho’’ti (a. ni. 1.219, 233). So ekadivasaṃ ‘‘ime sattā abhāvanāya rāgena abhibhuyyanti, bhāvanāya sati taṃ natthī’’ti bhāvanaṃ thomento ‘‘yathā agāra’’ntiādinā gāthādvayamāha.
及至证得阿拉汉果位,长老在世尊面前亲近住持,周行于世,成为教法宣说内在智慧成熟之众生的先导者。因长老深入了解世间见地之习气,故得以具足十种能力、九种殊胜智慧宣说法义。于是世尊言:『诸比库,这乃我弟子中最卓越、智慧显现者,堪称典范。』(增支部 1.219,233)某日世尊又说:『这些众生因贪欲而陷于无明,修习正念不可得。』接着以两句偈赞叹修习如同安宅一样坚固。
§133-4
133-4. Tattha agāranti yaṃkiñci gehaṃ. Ducchannanti viraḷacchannaṃ chiddāvachiddaṃ. Samativijjhatīti vassavuṭṭhi vinivijjhati. Abhāvitanti taṃ agāraṃ vuṭṭhi viya bhāvanāya rahitattā abhāvitaṃ cittaṃ. Rāgo samativijjhatīti na kevalaṃ rāgova dosamohamānādayopi sabbakilesā tathārūpaṃ cittaṃ ativijjhantiyeva. Subhāvitanti samathavipassanābhāvanāhi suṭṭhu bhāvitaṃ, evarūpaṃ cittaṃ succhannaṃ gehaṃ vuṭṭhi viya rāgādayo kilesā ativijjhituṃ na sakkontīti.
此处谓「安宅(agāra)」即任何安身之所;「臭秽(ducchanna)」指阴暗肮脏、支离破碎之处;「深入堕落(samativijjhatī)」形容湿季水气渗透;「无法生长」意指心如同脏污的住所,缺乏修习基础。因贪欲等烦恼深入侵扰,非仅贪欲而已,恼怒、愚痴诸烦恼俱令心无定处。所谓「安宅已净(subhāvit)」是指经由止观修习而净心,犹如美好住所被打扫清洁般,烦恼无法再深入侵扰之境。
Rādhattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 拉达长老偈注释完毕。
8. Surādhattheragāthāvaṇṇanā8. 苏拉达长老偈注释
Khīṇāhi mayhaṃ jātītiādikā āyasmato surādhattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso mātuluṅgaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde anantaraṃ vuttassa rādhattherassa kaniṭṭho hutvā nibbatti, surādhotissa nāmaṃ ahosi. So jeṭṭhabhātari rādhe pabbajite sayampi pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.68-72) –
奉献此偈 "我已证无余涅槃" 的长老乃 Suratthera(古鲁尊者)――其缘起缘由为何?此人早年即为前佛时弟子,积累福德,于世尊降生时,出身贵族之家,已入学得见异熟果报。一日见到佛陀,心清净欢喜,献上桥果(或同类果实)。凭此福报得往天界,复返世间行善累积福业,如是周转于善道众中。即于此时世尊出世之际成就长老位列,如是 Suratthera 成为最年幼之长老。其兄长 Rādha 亦入僧团,且本人于修习观法后很快证得阿拉汉果。此事载于《阿阇世长老传》卷二五一至七十二。
‘‘Kaṇikāraṃva jalitaṃ, puṇṇamāyeva candimaṃ;
『如炼铜器般炙热,如满月皎洁;
Jalantaṃ dīparukkhaṃva, addasaṃ lokanāyakaṃ.
如烈火之柱般炽热,观见世尊者。』
‘‘Mātuluṅgaphalaṃ gayha, adāsiṃ satthuno ahaṃ;
『我取来疊卢果,献与世尊;','221':'献于南方英勇者,欢喜以双手接受。','222':'三十三劫以前,我当时曾献此果;','223':'我未知此果所感报,难以知晓果报之苦。','224':'烦恼曾被我断灭……如是,已作于佛陀法中』。
Dakkhiṇeyyassa vīrassa, pasanno sehi pāṇibhi.
对于值得供施的勇士,以自己的双手恭敬地[供奉]。
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
「从此三十一劫前,彼时我所施之果;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
不知恶趣为何物,此乃施果之果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「我之诸烦恼已然焚尽……(略)……佛陀之教诫已办。」
Arahattaṃ pana patvā sāsanassa niyyānikabhāvadassanatthaṃ aññaṃ byākaronto ‘‘khīṇā hī mayha’’ntiādinā gāthādvayamāha.
然得阿拉汉果,表彰教法导引之理,另作诗两章说:“我烦恼已灭”等语。
§135-6
135-6. Tattha khīṇāti khayaṃ pariyosānaṃ gatā. Jātīti bhavo bhavanibbatti vā. Vusitaṃ jinasāsananti jinassa sammāsambuddhassa sāsanaṃ maggabrahmacariyaṃ vuṭṭhaṃ parivuṭṭhaṃ. Pahīno jālasaṅkhātoti sattasantānassa ottharaṇato nissarituṃ appadānato ca ‘‘jālasaṅkhāto’’ti ca laddhanāmā diṭṭhi avijjā ca pahīnā maggena samucchinnā. Bhavanetti samūhatāti kāmabhavādikassa bhavassa nayanato pavattanato bhavanettisaññitā taṇhā samugghāṭitā. Yassatthāya pabbajitoti yassa atthāya yadatthaṃ ahaṃ agārasmā gehato anagāriyaṃ pabbajjaṃ pabbajito upagato. So sabbesaṃ orambhāgiyuddhambhāgiyappabhedānaṃ saṃyojanānaṃ bandhanānaṃ khayabhūto attho nibbānasaṅkhāto paramattho arahattasaṅkhāto sadattho ca mayā anuppatto adhigatoti attho.
135-6. 其中,『已尽』者,已达穷竭、终结也。『生』者,有也,或有之生起也。『胜者教诫已住』者,胜者、正自觉者之教诫——即道梵行——已住、已圆满住也。『名为网者已断』者:以其覆盖众生相续而难以出离,故得名『网』之邪见与无明,已以道断除、根绝也。『有轭已拔除』者:以其引导、推动欲有等诸有之故,名为「有轭」之渴爱,已被拔除也。『为其义而出家』者:我为某义、为某目的,从家、从居所出离而趣向无家之出家。彼义——即一切下分、上分等诸结縛之穷尽所成之义,名为涅槃之第一义,名为阿拉汉果之自利义——已为我所获得、所证得,此即其义。
Surādhattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 苏拉达长老偈注释完毕。
9. Gotamattheragāthāvaṇṇanā9. 果德玛长老偈注释
Sukhaṃsupantīti āyasmato gotamattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso āmodaphalamadāsi. Tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇakule nibbattitvā gotamoti laddhanāmo sattavassikakāle upanayanaṃ katvā ratanabhikkhaṃ caritvā sahassaṃ labhitvā taṃ tādise ṭhāne ṭhapetvā vataṃ caranto soḷasasattarasavassuddesikakāle akalyāṇamittehi kāmesu parinīyamāno ekissā rūpūpajīviniyā taṃ sahassabhaṇḍikaṃ datvā brahmacariyavināsaṃ patvā tāya cassa brahmacārirūpaṃ disvā virattākāre dassite ekarattivāseneva nibbinnarūpo attano brahmacariyanivāsaṃ dhanajāniñca saritvā ‘‘ayuttaṃ mayā kata’’nti vippaṭisārī ahosi. Satthā tassa hetusampattiṃ cittācārañca ñatvā tassa āsannaṭṭhāne attānaṃ dassesi. So satthāraṃ disvā pasannamānaso upasaṅkami, tassa bhagavā dhammaṃ desesi. So dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajanto khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.80-84) –
『安乐涅槃』者,乃尊者果德长老所作偈颂。其成因为何?此名字义亦如古佛所示。彼时彼地,正觉世尊于毗舍离世时,居家出家,功德增长,现见世尊光明一日,心喜乐,受欢喜果报。由此功德,得生天界,造作无量功德,轮转诸天间。于此佛陀出现之时,世尊于王舍城婆罗门家中现出,号果德,寿七十年,受皈依礼,行持宝戒,获一千金,置于彼地,游行独处。至一七十六岁时,因不善友而沾缁,身陷淫欲,与一女同好。放逸堕落,失一夜宁静,觉其本心涣散乱,深感后悔。悟见世尊因由身心行为,善法产生,于近处显现自己。见师而心欢喜,前往禀告。世尊说法。受法之后,信心坚固,出家入道,速断禅竹达阿拉汉境界。此事纪载于《阿帕陀尼》第二卷五十一章,八十至八十四偈。
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, āhutīnaṃ paṭiggahaṃ;
“金色光辉之觉者,受奉献者之接受;
Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, āmodamadadiṃ phalaṃ.
夜行护持者,赐予喜乐之果;
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
亿劫前曾受此果,我不知堕恶道;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
此果馈赠真实善果,非堕恶趣所知。”
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼被我熄灭……』如是世尊教法所为。
Arahattaṃ pana patvā jhānasukhena phalasukhena vītināmentaṃ eko gihisahāyo upagantvā, ‘‘āvuso, tayā ratanabhikkhāya laddhaṃ pabbajanto kiṃ akāsī’’ti pucchi. Taṃ sutvā thero ‘‘idaṃ nāma kata’’nti anācikkhitvā mātugāme dosaṃ pakāsetvā attano vītarāgabhāvena aññaṃ byākaronto ‘‘sukhaṃ supantī’’tiādinā gāthādvayamāha.
比库得果阿拉汉后,于禅悦果乐中断颈解脱。此时,一位出家人侍者前来问道:“朋友,依你从宝贵的比库得到的供养,出家后作何为?”闻言长老回答:“此名作何?”不久,回到娘家,发露怨恨,用自身无染着之心,阐释别理,唱道两偈说:“快乐安眠。”
§137
137. Tattha sukhaṃ supanti munayo, ye itthīsu na bajjhareti ye itthīsu visayabhūtāsu nimittabhūtāsu vā rāgabandhanena na bajjhanti, te munayo tapassino saṃyatindriyā sukhaṃ supanti sukhaṃ viharanti, natthi tesaṃ dukkhanti adhippāyo. ‘‘Supantī’’ti hi nidassanamattametaṃ. Sadā verakkhitabbāsūti ekaṃsena sabbakālaṃ rakkhitabbāsu. Itthiyo hi sattabhūmike nippurise pāsāde uparibhūmiyaṃ vasāpetvāpi, kucchiyaṃ pakkhipitvāpi na sakkā rakkhituṃ, tasmā tā kiṭṭhādigāviyo viya sabbakālaṃ rakkhaṇīyā honti. Bahucittatāya vā sāmikena vatthālaṅkārānuppadānādinā cittaññathattato sabbakālaṃ rakkhitabbā. Sarīrasabhāvaṃ vā mālāgandhādīhi paṭicchādanavasena rakkhitabbacittatāya rakkhitabbāti. Yāsu saccaṃ sudullabhanti yāsu saccavacanaṃ laddhuṃ na sakkā, itthiyo hi aggimpi pavisanti, visampi khādanti, satthampi āharanti, ubbandhitvāpi kālaṃ karonti, na pana sacce ṭhātuṃ sakkonti. Tasmā evarūpā itthiyo vajjetvā ṭhitā munayo sukhitā vatāti dasseti.
137. 此中“快乐安眠者”,指不为妇女所扰、不被妇女的世俗或缘起现象以爱染系缚者,即苦行者。彼修苦行,内守根识,快乐安眠,安住无苦,彼等苦不生。“安眠”仅是示范用语,意即恒应当断除束缚。妇女如同守护牢房高墙,不因居于宫殿高处,亦难保护牢门,故亦应一切时刻守护。以多愁善感或因主子施物、装饰等,而心不安者,恒应保护此心。如遮挡身体气味等防卫之心当守护。此中真实难得者,是指能契合真实言诠者。妇女虽带头入团,饮食服用,亦维护教法时限,但不能坚守真理,故谓此类妇女。安立此义,立于苦行者恒安乐境界。
§138
138. Idāni yassa appahīnattā evarūpāsu itthīsupi bajjhanti, tassa kāmassa attano suppahīnataṃ accantaniṭṭhitatañca dassento dutiyaṃ gāthamāha. Vadhaṃ carimha te kāmāti ambho kāma, tava vadhaṃ accantasamucchedaṃ ariyamaggena carimha, ‘‘vadhaṃ carimhase’’tipi pāṭho, vadhāya pahānāya maggabrahmacariyaṃ acarimhāti attho. Anaṇā dāni te mayanti idāni aggamaggapattito paṭṭhāya iṇabhāvakarāya pahīnattā kāma te anaṇā mayaṃ, na tuyhaṃ iṇaṃ dhārema. Avītarāgo hi rāgassa vase vattanato tassa iṇaṃ dhārento viya hoti, vītarāgo pana taṃ atikkamitvā paramena cittissariyena samannāgato. Anaṇattā eva gacchāma dāni nibbānaṃ, yattha gantvā na socati yasmiṃ nibbāne gamanahetu sabbaso sokahetūnaṃ abhāvato na socati, taṃ anupādisesanibbānameva idāni gacchāma anupāpuṇāmāti attho.
138. 今若能持守无失者,并恒断除诸女之爱染者,因观察其恒断除自身恶欲坚固不动故,颂出第二偈。此偈言:杀生是终极之恶。善友,如水之于杀生,杀生必被水灭,亦此理。彼执杀害欲恶业已断,志趣斩断世俗烦恼,依正知正智,远越贪爱,故称为无失。今我们同行,往涅槃,涅槃不生忧悲,离一切忧悲故不起忧,正是无染净灭涅槃,吾今同往于彼。
Gotamattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 果德玛长老偈注释完毕。
10. Vasabhattheragāthāvaṇṇanā10. 瓦萨巴长老偈注释
Pubbe hanati attānanti āyasmato vasabhattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto buddhasuññe loke brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu nipphattiṃ gantvā nekkhammajjhāsayatāya gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā cuddasasahassatāpasaparivāro himavantassa avidūre samagge nāma pabbate assamaṃ kāretvā vasanto jhānābhiññāyo nibbattetvā tāpasānaṃ ovādānusāsaniyo dento ekadivasaṃ evaṃ cintesi – ‘‘ahaṃ kho dāni imehi tāpasehi sakkato garukato pūjito viharāmi, mayā pana pūjetabbo na upalabbhati, dukkho kho panāyaṃ loke yadidaṃ agaruvāso’’ti. Evaṃ pana cintetvā purimabuddhesu katādhikāratāya purimabuddhānaṃ cetiye attanā kataṃ pūjāsakkāraṃ anussaritvā ‘‘yaṃnūnāhaṃ purimabuddhe uddissa pulinacetiyaṃ katvā pūjaṃ kareyya’’nti haṭṭhatuṭṭho iddhiyā pulinathūpaṃ suvaṇṇamayaṃ māpetvā suvaṇṇamayādīhi tisahassamattehi pupphehi devasikaṃ pūjaṃ karonto yāvatāyukaṃ puññāni katvā aparihīnajjhāno kālaṃ katvā brahmaloke nibbatto. Tatthapi yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto tāvatiṃse nibbattitvā aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ licchavirājakule nibbattitvā vasabhoti laddhanāmo vayappatto bhagavato vesāligamane buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.57-92) –
前有诗曰:「‘我自断我身’,此乃尊者瓦萨巴长老诗言。起缘何?此行为亦古佛所作。彼处依功德遂生,佛灭度后于世无人时,生于婆罗门家。此婆罗门至智慧习尽处,厌离家居,弃山林,出家苦行,数千苦行随从,止于不远喜马拉雅山上一名为‘团结山’之处,安住修禅定智慧,得禅通,后以戒律教导,遂永住一日,思惟曰:“今我受五苦行者尊敬、礼敬甚重,但我尚无令人尊敬之处,此世痛苦处即此无尊。”思此,忆昔古佛重礼与恭敬,自修身份尊敬,立于佛陀圣地,应以何方式礼赞古佛?于是奋发神通,建造云彩宝塔,用金覆盖,配三千黄金花,天众作礼至长寿。集足功德,安住不退转,住世间时已毕,前往梵天界。于彼时虽住久,终究离去,后又转生于婆罗门家利贾城,名拉扎得,犹如婆罗门而生为人。目睹世尊降生伽耶国王舍城利贾族中,具信因缘,于此投身出家,奉行观慧,短时即达阿拉汉果。故注释经载(古诗篇)如此。
‘‘Himavantassāvidūre, samaggo nāma pabbato;
『喜马拉雅山不远处,有一名“团结”之山;』
Assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitā.
我安然地坐着,凉席上饮着美好的净水。
‘‘Nārado nāma nāmena, jaṭilo uggatāpano;
名叫那罗陀者,头发蓬乱,体热高涨;
Catuddasasahassāni, sissā paricaranti maṃ.
有一万四千名弟子侍奉我。
‘‘Paṭisallīnako santo, evaṃ cintesahaṃ tadā;
我当时独处安静,如是思惟;
Sabbo jano maṃ pūjeti, nāhaṃ pūjemi kiñcanaṃ.
众人都敬礼我,而我不敬礼任何人。
‘‘Na me ovādako atthi, vattā koci na vijjati;
我没有导师,过去无人存在指导我;
Anācariyupajjhāyo, vane vāsaṃ upemahaṃ.
不敬重老师的弟子,我愿意居住于林中。
‘‘Upāsamāno yamahaṃ, garucittaṃ upaṭṭhahe;
『我若修习恭敬,怀持庄严恭敬之心;』
So me ācariyo natthi, vanavāso niratthako.
『则师长于我无所求,林居亦无有无益之处。』
‘‘Āyāgaṃ me gavesissaṃ, garuṃ bhāvaniyaṃ tathā;
『我将寻求忍耐,亦将养成庄重之心;』
Sāvassayo vasissāmi, na koci garahissati.
『我将安住于佩戴笃信之地,必无一人轻慢我。』
‘‘Uttānakūlā nadikā, supatitthā manoramā;
『那西岸的河流平缓,水草丰茂且景致怡人;』
Saṃsuddhapulinākiṇṇā, avidūre mamassamaṃ.
被净化的沙洲所淹没,不远处与我相等。
‘‘Nadiṃ amarikaṃ nāma, upagantvānahaṃ tadā;
“那时我到达一条名为阿玛里卡的河流;
Saṃvaḍḍhayitvā pulinaṃ, akaṃ pulinacetiyaṃ.
将彼岸的沙洲扩增,建立起沙洲的塔。
‘‘Ye te ahesuṃ sambuddhā, bhavantakaraṇā munī;
“那些曾是觉者的圣人们,是诸位圣人的功德成就者;
Tesaṃ etādiso thūpo, taṃ nimittaṃ karomahaṃ.
对他们的这些塔,我以此形象作为凭据。
‘‘Karitvā pulinaṃ thūpaṃ, sovaṇṇaṃ māpayiṃ ahaṃ;
“建成沙洲塔后,我用金子将其涂饰;
Soṇṇakiṅkaṇipupphāni, sahasse tīṇi pūjayiṃ.
我供养一千三朵金莺花。
‘‘Sāyapātaṃ namassāmi, vedajāto katañjalī;
『黄昏时分我顶礼,双手合十以示敬意;
Sammukhā viya sambuddhaṃ, vandiṃ pulinacetiyaṃ.
如面向世尊般,敬拜这沙土佛塔。』
‘‘Yadā kilesā jāyanti, vitakkā gehanissitā;
『每当烦恼生起,念头附着于内心;
Sarāmi sukataṃ thūpaṃ, paccavekkhāmi tāvade.
我便环绕这佛塔,细细观照至今。』
‘‘Upanissāya viharaṃ, satthavāhaṃ vināyakaṃ;
『我依止此处安住,此僧团行者为师引导;』
Kilese saṃvaseyyāsi, na yuttaṃ tava mārisa.
『烦恼』者,侵扰、缠绕也,非为你所应当依止、附着之邪累。
‘‘Saha āvajjite thūpe, gāravaṃ hoti me tadā;
“当时,与众生共处于塔庙之中,我心生尊敬庄严;
Kuvitakke vinodesiṃ, nāgo tuttaṭṭito yathā.
如同恼怒的龙,肆意发怒戏弄,无所避让。
‘‘Evaṃ viharamānaṃ maṃ, maccurājābhimaddatha;
“如是行持于世间,我被死王所困、缠缚;
Tattha kālaṅkato santo, brahmalokamagacchahaṃ.
而我心纯净清凉,遂生诸天出离梵行;
‘‘Yāvatāyuṃ vasitvāna, tidive upapajjahaṃ;
在生生世世积聚寿命之中,如三日光华而再度受生。”
Asītikkhattuṃ devindo, devarajjamakārayiṃ.
世间王曾统治三十年,建立了天界政权。
‘‘Satānaṃ tīṇikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ;
我曾是三十岁之君,成为诸国的世主;
Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.
辖域广大无边,臣民数量无法计数。
‘‘Soṇṇakiṅkaṇipupphānaṃ, vipākaṃ anubhomahaṃ;
我曾沐浴于金银珠宝花卉之果报;
Dhātīsatasahassāni, parivārenti maṃ bhave.
承受万千根本界土的环绕萦系于我生命。
‘‘Thūpassa pariciṇṇattā, rajojallaṃ na limpati;
舍利塔遍布供养,尘埃火焰亦难染污。
Gatte sedā na muccanti, suppabhāso bhavāmahaṃ.
若不曾分别断尽,吾仍处于暗淡无光的状态。
‘‘Aho me sukato thūpo, sudiṭṭhāmarikā nadī;
呜呼,我真如一座神圣而美好的塔,河水如同明晰的界限环绕其周。
Thūpaṃ katvāna pulinaṃ, pattomhi acalaṃ padaṃ.
筑塔于沙洲之上,我踏稳如山的根基。
‘‘Kusalaṃ kattukāmena, jantunā sāragāhinā;
欲为善行者,众生之中心,潜入其中深入探索。
Natthi khettaṃ akhettaṃ vā, paṭipattīva sādhakā.
无论有地无地,行者皆如所遵之法而行。
‘‘Yathāpi balavā poso, aṇṇavaṃtaritussahe;
正如力壮之马,忍耐越过粮食的障碍。
Parittaṃ kaṭṭhamādāya, pakkhandeyya mahāsaraṃ.
凭依护身符,放弃那大毒蛇。
‘‘Imāhaṃ kaṭṭhaṃ nissāya, tarissāmi mahodadhiṃ;
『我凭依这木头,将渡过那大海;
Ussāhena vīriyena, tareyya udadhiṃ naro.
凭着精进与勇猛,人方能渡过海洋。』
‘‘Tatheva me kataṃ kammaṃ, parittaṃ thokakañca yaṃ;
『同样我所作之业,以及我所托赖的护身符;
Taṃ kammaṃ upanissāya, saṃsāraṃ samatikkamiṃ.
倚靠那业,我得以超越轮回。』
‘‘Pacchime bhave sampatte, sukkamūlena codito;
『于后世得生之时,受愉悦因缘的感召;
Sāvatthiyaṃ pure jāto, mahāsāle suaḍḍhake.
过去生于沙瓦提城中心的大讲堂村庄苏阇提,
‘‘Saddhā mātā pitā mayhaṃ, buddhassa saraṇaṃ gatā;
「信心是我的父母,归依于佛陀,
Ubho diṭṭhapadā ete, anuvattanti sāsanaṃ.
这两条显著的足迹,遵循着佛法的教导。
‘‘Bodhipapaṭikaṃ gayha, soṇṇathūpamakārayuṃ;
他们缅怀菩提树地,建造金色佛塔,
Sāyapātaṃ namassanti, sakyaputtassa sammukhā.
每到黄昏时分,跪拜于释迦族子(佛)面前。
‘‘Uposathamhi divase, soṇṇathūpaṃ vinīharuṃ;
守斋日那天,恭敬奉献金塔。
Buddhassa vaṇṇaṃ kittentā, tiyāmaṃ vītināmayuṃ.
称扬佛陀的容貌,放声赞叹其美丽。
‘‘Saha disvānahaṃ thūpaṃ, sariṃ pulinacetiyaṃ;
『与人同行时,我观看那塔,和那沙洲上的祠堂;
Ekāsane nisīditvā, arahattamapāpuṇiṃ.
于一座独坐而得阿拉汉果。』
‘‘Gavesamāno taṃ vīraṃ, dhammasenāpatiddasaṃ;
『寻访这位英雄,法军领袖显现;
Agārā nikkhamitvāna, pabbajiṃ tassa santike.
出离舍宅,出家于其身旁。』
‘‘Jātiyā sattavassena, arahattamapāpuṇiṃ;
『历经七十生,终于证入阿拉汉果;』
Upasampādayī buddho, guṇamaññāya cakkhumā.
如来者,能授受戒者,具足德能,智慧明眼。
‘‘Dārakeneva santena, kiriyaṃ niṭṭhitaṃ mayā;
「犹如护童者,我亲自完成戒行已成;
Kataṃ me karaṇīyajja, sakyaputtassa sāsane.
我所应行之事,尽在释子教法之中。
‘‘Sabbaverabhayātīto, sabbasaṅgātigo isi;
超越诸怖畏,一切缠缚了知的圣者;
Sāvako te mahāvīra, soṇṇathūpassidaṃ phalaṃ.
大勇士为汝弟子,已证如净黄金般清净的果实。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼已为我所滅……如此,成就了佛陀的教法。」
Arahattaṃ pana patvā dāyakānuggahaṃ karonto tehi upanīte paccaye na paṭikkhipati, yathāladdheyeva paribhuñjati. Taṃ puthujjanā ‘‘ayaṃ kāyadaḷhibahulo arakkhitacitto’’ti maññamānā avamaññanti. Thero taṃ agaṇentova viharati. Tassa pana avidūre aññataro kuhakabhikkhu pāpiccho samāno appiccho viya santuṭṭho viya attānaṃ dassento lokaṃ vañcento viharati. Mahājano taṃ arahantaṃ viya sambhāveti. Athassa sakko devānamindo taṃ pavattiṃ ñatvā theraṃ upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, kiṃ nāma kuhako karotī’’ti pucchi. Thero pāpicchaṃ garahanto –
修得阿拉汉果位后,随顺施主的因缘而奉持供养,不会废弃,正如恰当获得的东西被善用一般。世间人因此轻视贬抑他,认为他是粗心散乱、没有防护心的人。长老与世隔绝,独自修行。然而不远处有一名善巧造作的坏比库,此人虽然嫉妒他,却表现得像不贪求、满足自足一般,自我展现而迷惑众生。世间贤达却视此人为阿拉汉。当天帝萨咖了知此情,亲近长老,问曰:『尊者,这名造作者究竟做何事?』长老回敬诘问的坏心者曰——
§139
139.
‘‘Pubbe hanati attānaṃ, pacchā hanati so pare;
『以前他毁坏自我,现在他毁坏他人;
Suhataṃ hanti attānaṃ, vītaṃseneva pakkhimā.
他了断自己,如同飞鸟脱离了猎网。』
§140
140.
‘‘Na brāhmaṇo bahivaṇṇo, antovaṇṇo hi brāhmaṇo;
『外表不是婆罗门,实则内在是婆罗门;
Yasmiṃ pāpāni kammāni, sa ve kaṇho sujampatī’’ti. – gāthādvayamāha;
“在行为恶劣之时,他便是一位阴暗堕落之人。”——双句偈言此。
Tattha pubbe hanati attānanti kuhakapuggalo attano kuhakavuttiyā lokaṃ vañcento pāpicchatādīhi pāpadhammehi paṭhamameva attānaṃ hanati, attano kusalakoṭṭhāsaṃ vināseti. Pacchā hanati so pareti so kuhako paṭhamaṃ tāva vuttanayena attānaṃ hantvā pacchā pare yehi ‘‘ayaṃ bhikkhu pesalo ariyo’’ti vā sambhāventehi kārā katā, te hanati tesaṃ kārāni attani katāni amahapphalāni katvā paccayavināsanena vināseti. Satipi kuhakassa ubhayahanane attahanane pana ayaṃ visesoti dassento āha suhataṃ hanti attānanti. So kuhako attānaṃ hananto suhataṃ katvā hanti vināseti, yathā kiṃ? Vītaṃseneva pakkhimāti, vītaṃsoti dīpakasakuṇo, tena. Pakkhimāti sākuṇiko. Yathā tena vītaṃsasakuṇena aññe sakuṇe vañcetvā hananto attānaṃ idha lokepi hanati viññugarahasāvajjasabhāvādinā, samparāyaṃ pana duggatiparikkilesena hanatiyeva, na pana te sakuṇe pacchā hantuṃ sakkoti, evaṃ kuhakopi kohaññena lokaṃ vañcetvā idha lokepi attānaṃ hanati vippaṭisāraviññugarahādīhi, paralokepi duggatiparikkilesehi, na pana te paccayadāyake apāyadukkhaṃ pāpeti. Apica kuhako dakkhiṇāya amahapphalabhāvakaraṇeneva dāyakaṃ hanatīti vutto, na nipphalabhāvakaraṇena. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘‘dussīlassa manussabhūtassa dānaṃ datvā sahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā’’ti (ma. ni. 3.379). Tenāha ‘‘suhataṃ hanti attāna’’nti.
这里所说的“以前杀害自己”,指的是虚妄之人以其虚妄之业欺骗世人,刚开始即自我毁灭,灭掉自己善良的种子。后来他杀害别人,被称为虚妄者,第一个杀害自己后杀害他人,由此所造的恶果未得回报,反而因为因缘灭绝而毁灭。且虚妄者相互残杀中,这种自杀尤为特殊,谓之“善杀自己”。他虽杀害自己,却行了善事杀害,如何?如无尾鸟,借助无尾鸟之名,虽欺骗他鸟而杀,却最终实际杀害自己;类似地,虚妄者虽以害人欺世,实则依靠诸种释惑之术,终究在现世中以愚痴、恶习等而自我毁灭;在后世则因恶道污染而受苦,不会得以享受福报。虚妄者虽以施舍行善之相欺人为善,实则非出于无私之施,故不获善果。佛陀曾言:“向恶劣品行的人类施舍,虽多倍增,仍不可盼望回报。”故说“善杀自己”。
Evaṃ bāhiraparimajjanamatte ṭhitā puggalā suddhā nāma na honti, abbhantarasuddhiyā eva pana suddhā hontīti dassento ‘‘na brāhmaṇo’’ti dutiyaṃ gāthamāha. Tassattho – iriyāpathasaṇṭhapanādibahisampattimattena brāhmaṇo na hoti. Sampattiattho hi idha vaṇṇa-saddo. Abbhantare pana sīlādisampattiyā brāhmaṇo hoti, ‘‘bāhitapāpo brāhmaṇo’’ti katvā. Tasmā ‘‘yasmiṃ pāpāni lāmakāni kammāni saṃvijjanti, ekaṃsena so kaṇho nihīnapuggalo’’ti sujampati, devānaminda, jānāhi. Taṃ sutvā sakko kuhakabhikkhuṃ tajjetvā ‘‘dhamme vattāhī’’ti ovaditvā sakaṭṭhānameva gato.
因外染垢深重而立者,虽称净人,实则非真净;唯有内心清净者,才是真正净者。此义故言“非婆罗门”。此为第二句偈。理由在于,仅凭行走路径、坐卧行动之洁净,不能称为婆罗门;真正意义上是俱足品德的内心净洁者才称婆罗门。故说“外染穢恶者非婆罗门”。因此,“诸恶业作成时,必污浊堕落,阴暗微贱之人说谎”,天帝萨咖识此义理,曾召唤虚妄比库,谆谆告诫“守法者当行”,随即离去。
Vasabhattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 瓦萨巴长老偈注释完毕。
Dukanipāte paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 二集第一品注释完毕。
2. Dutiyavaggo
第二品章。
1. Mahācundattheragāthāvaṇṇanā1. 玛哈准德长老偈注释
Sussūsāti āyasmato mahācundattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kumbhakārakule nibbattitvā viññutaṃ patto kumbhakārakammena jīvanto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso ekaṃ mattikāpattaṃ svābhisaṅkhataṃ katvā bhagavato adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe nālakagāme rūpasāriyā brāhmaṇiyā putto sāriputtattherassa kaniṭṭhabhātā hutvā nibbatti, cundotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto dhammasenāpatiṃ anupabbajitvā taṃ nissāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā ghaṭento vāyamanto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.39-50) –
此为长老大尊者大旬陀尊者的偈颂。这尊者何由来历?他也是昔日诸佛世间众多功德之人,于本佛时代,正当佛陀修习内观时,于陶工集镇出生于窈窕婆罗门家,名为沙利长老之幼弟,育成大勇士,未出家前为法军统帅。后依靠此功德观照修行,不久即熟达六通,能见他心。他曾制作一泥盘,亲自供养佛陀。凭此善业,于诸天人中轮回,现生于摩揭陀国农村之婆罗门之家,名为旬陀,年老后未出家,依止内观,潜心精进,终成通达。此事载于《阿婆多比库传》第2卷第51-50偈。
‘‘Nagare haṃsavatiyā, kumbhakāro ahosahaṃ;
“在城中如天鹅啄食,吾乃陶工匠心也。”
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ.
我见到清净的佛,已断除波浪般涌现的烦恼。
‘‘Sukataṃ mattikāpattaṃ, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ;
我获得了如陶器片般美好的遗物,是给予佛陀的,最尊贵者。
Pattaṃ datvā bhagavato, ujubhūtassa tādino.
我将这遗物献给世尊,恭敬赞叹那真诚的如来。
‘‘Bhave nibbattamānohaṃ, soṇṇathāle labhāmahaṃ;
当我出生于世时,我得到了金器宝饰。
Rūpimaye ca sovaṇṇe, taṭṭike ca maṇīmaye.
既有银金之物,又有镶嵌宝石的器皿。
‘‘Pātiyo paribhuñjāmi, puññakammassidaṃ phalaṃ;
我享用这些果报所生的财富,以堪称功德的善业所获之果实。
Yasānañca dhanānañca, aggabhūto ca homahaṃ.
“应当勤勉努力,财产财富皆由此而生。”
‘‘Yathāpi bhaddake khette, bījaṃ appampi ropitaṃ;
“如同在良田里,即使仅种下一粒种子,
Sammādhāraṃ pavecchante, phalaṃ toseti kassakaṃ.
农夫专心耕作时,必然将获得其所期望的果实;
‘‘Tathevidaṃ pattadānaṃ, buddhakhettamhi ropitaṃ;
“佛法的果田亦是如此,若能如法种下善根,
Pītidhāre pavassante, phalaṃ maṃ tosayissati.
必当持之以恒滋养哺育,终将获得令我欢悦的果实。”
‘‘Yāvatā khettā vijjanti, saṅghāpi ca gaṇāpi ca;
“只要田地尚存,僧团及众多弟子仍在,
Buddhakhettasamo natthi, sukhado sabbapāṇinaṃ.
无有等同于佛土者,是为所有众生皆得安乐之处。
‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;
「敬礼你,具足人间智慧者,敬礼你,人中至善者;
Ekapattaṃ daditvāna, pattomhi acalaṃ padaṃ.
领受一袈裟后,我得具足稳固不动之地。
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pattamadadiṃ tadā;
一千二百劫以前,当时我曾获此袈裟;
Duggatiṃ nābhijānāmi, pattadānassidaṃ phalaṃ.
我不知恶道之苦,此为受袈裟之果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「烦恼于我已消除……已成佛陀教法之所作。」
Chaḷabhiñño pana hutvā attanā paṭiladdhasampattiyā kāraṇabhūtaṃ garūpanissayaṃ vivekavāsañca kittento –
六通已具,凭自得功德,成为因缘基础,有尊重依止,名为独处住。
§141
141.
‘‘Sussūsā sutavaddhanī, sutaṃ paññāya vaddhanaṃ;
「清净寂灭,听受增长,闻闻皆慧增长;
Paññāya atthaṃ jānāti, ñāto attho sukhāvaho.
以慧知义,所知义带来安乐。
§142
142.
‘‘Sevetha pantāni senāsanāni, careyya saṃyojanavippamokkhaṃ;
当视所住处为营座,应行住行,解脱诸缚。
Sace ratiṃ nādhigaccheyya tattha, saṅghe vase rakkhitatto satīmā’’ti. –
如果未能获得喜乐,须由具足正念者依僧团生活加以保护。
Gāthādvayaṃ abhāsi.
这两句诗偈已被阐释。
Tattha sussūsāti sotabbayuttassa sabbasutassa sotumicchā, garusannivāsopi. Diṭṭhadhammikādibhedañhi atthaṃ sotumicchantena kalyāṇamitte upasaṅkamitvā vattakaraṇena payirupāsitvā yadā te payirupāsanāya ārādhitacittā kañci upanisīditukāmā honti, atha ne upanisīditvā adhigatāya sotumicchāya ohitasotena sotabbaṃ hotīti garusannivāsopi sussūsāhetutāya ‘‘sussūsā’’ti vuccati. Sā panāyaṃ sussūsā saccapaṭiccasamuppādādipaṭisaṃyuttaṃ sutaṃ taṃsamaṅgino puggalassa vaḍḍheti brūhetīti sutavaddhanī, bāhusaccakārīti attho. Sutaṃ paññāya vaddhananti yaṃ taṃ ‘‘sutadharo sutasannicayo’’ti (ma. ni. 1.339; a. ni. 4.22) ‘‘idhekaccassa bahukaṃ sutaṃ hoti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇa’’nti (a. ni. 4.6) ca evamādinā nayena vuttaṃ bāhusaccaṃ, taṃ akusalappahānakusalādhigamanahetubhūtaṃ paññaṃ vaddhetīti sutaṃ paññāya vaddhanaṃ, vuttañhetaṃ bhagavatā –
此处所说的『sussūsā』者,是指适合听闻的全体听闻者的听闻心愿,就类似于重屋檐之隐蔽。对于如法之见等各种差别而言,『想要听闻』者,乃因向善友靠近,近侍听闻,接受教诲,依止听闻,于其所依止之听闻,生起喜乐,愿意久坐听讲;反之,虽久坐但无所获,失去闻法心愿,便称为『sussūsā』。此所谓『sussūsā』与缘起依他而生的真实听闻,犹如反复增长般,寓意为听受教法如同广泛之真理,且多说多闻为人所称,如《中部》所云“闻受持闻集”,又如《增支部》所说“此处某人多闻,广说经文释义”,诸般皆指多闻可增长智慧,多闻正断恶法而增长善法。世尊亦曾称曰:『比库们,闻法者舍弃不善,修习善法,灭除过失,保持清净自性。』
‘‘Sutāvudho kho, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharatī’’ti (a. ni. 7.67).
“比库们,闻法者舍弃不善,修习善法,灭除过失,保持清净自性。”——这是《增支部》中的教说。
Paññāya atthaṃ jānātīti bahussuto sutamayañāṇe ṭhito taṃ paṭipattiṃ paṭipajjanto sutānusārena atthūpaparikkhāya dhammanijjhānena bhāvanāya ca lokiyalokuttarabhedaṃ diṭṭhadhammādivibhāgaṃ dukkhādivibhāgañca atthaṃ yathābhūtaṃ pajānāti ca paṭivijjhati ca, tenāha bhagavā –
因以智慧了知义理,即诸多闻法者,安住于悉闻净知,修持遵从闻法演说之行,借助正念省察义理,修习禅定,能了见俗世与出世不同,能辨别如法法与苦法,了知其真实之义,而对此得以理解透彻,徹底明了。故世尊言——
‘‘Sutassa yathāpariyattassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hotī’’ti (a. ni. 4.6).
“闻法者,应循于对义理之圆满通达,得界法之了知,因而能如法守持,依教修行。”——此言出《增支部》。
‘‘Dhatānaṃ dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati, atthaṃ upaparikkhato dhammā nijjhānaṃ khamanti, dhammanijjhānakkhantiyā sati chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā tuleti, tulayitvā padahati, pahitatto samāno kāyena ceva paramasaccaṃ sacchikaroti, paññāya ca naṃ ativijjha passatī’’ti (ma. ni. 2.432) ca.
诸法之义得以详察,义既得详察,诸法便自熄然。由诸法熄然,生起渴爱;渴爱生起,便兴奋奋发;奋发已成,乃发奋进;发奋已久,则安住持守身心,亲证至高真谛,智慧依此观照,得以超越而洞察。
Ñāto attho sukhāvahoti yathāvutto diṭṭhadhammikādiattho ceva dukkhādiattho ca yāthāvato ñāto adhigato lokiyalokuttarabhedaṃ sukhaṃ āvahati nipphādetīti attho.
“所知之义”即是带来安乐之义,如所说的“所见法之义”,或苦之义,亦如正确所知。由正确获得“俗世与胜义”二者之差别,安乐便生,且能消除苦恼,此即义理。
Ṭhitāya bhāvanāpaññāya sutamatteneva na sijjhatīti tassā paṭipajjanavidhiṃ dassento ‘‘sevetha…pe…vippamokkha’’nti āha. Tattha sevetha pantāni senāsanānīti kāyavivekamāha. Tena saṃyojanappahānassa ca vakkhamānattā vivekārahasseva vivekavāsoti sīlasaṃvarādayo idha avuttasiddhā veditabbā. Careyya saṃyojanavippamokkhanti yathā saṃyojanehi cittaṃ vippamuccati, tathā vipassanābhāvanaṃ maggabhāvanañca careyya paṭipajjeyyāti attho. Sace ratiṃ nādhigaccheyya tatthāti tesu pantasenāsanesu yathāladdhesu adhikusaladhammesu ca ratiṃ pubbenāparaṃ visesassa alābhato abhiratiṃ na labheyya, saṅghe bhikkhusamūhe rakkhitatto kammaṭṭhānaparigaṇhanato rakkhitacitto chasu dvāresu satiārakkhāya upaṭṭhapanena satimā vaseyya vihareyya, evaṃ viharantassa ca api nāma saṃyojanavippamokkho bhaveyyāti adhippāyo.
此处说明了修行当断除执著,智慧得以正定,故说“应当于此处修行……解脱”等语。其中“应当修行之道”包括身心离静定的要义。抛舍烦恼的体验乃至于离欲心,是寂静安住的境界。戒律、持守戒规等亦应安住其中。修行者应修习断除束缚的解脱,使心由烦恼束缚中获自由,亦当涵盖内观与禅定之修行。若未得乐趣,则在这些内观与身心适当的静处中难以获得增进的喜悦。比库集会当注重守护功课,心恒住于念护持六门,恪守戒律,安心修行。如此安住,则得解脱束缚之义。
Mahācundattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 玛哈准德长老偈注释完毕。
2. Jotidāsattheragāthāvaṇṇanā2. 乔提达萨长老偈注释
Ye kho teti āyasmato jotidāsattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya gacchantaṃ disvā pasannacitto kāsumārikaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde pādiyatthajanapade vibhavasampannassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, jotidāsotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patvā gharamāvasanto ekadivasaṃ mahākassapattheraṃ attano gāme piṇḍāya carantaṃ disvā pasannacitto bhojetvā therassa santike dhammaṃ sutvā attano gāmasamīpe pabbate mahantaṃ vihāraṃ kāretvā theraṃ tattha vāsetvā catūhi paccayehi upaṭṭhahanto therassa dhammadesanāya paṭiladdhasaṃvego pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.51-56) –
这是具寿长老照底达尊者颂歌所颂内容。起源如何?此尊者在前佛时代即受过此殊胜功德,其后在世尊时,乃出身有姓之家,受教归依,获得觉悟。一天他见佛乞食返来,心清净欢喜,便以甘露果施食。他以此福德因缘,转生为世间诸天与人中,成为此佛出生之乡富裕婆罗门之子,名为照底达。得觉后,居家守戒,行乞食布施。有日,他见长老咖萨巴尊者布施,心生欢喜,恭敬侍奉尊者,听闻法教,乃造大山寺院,于此栖居,并因四缘助持尊者教法,出家修习内观直至成绩甚速,成就六通。此为《阿陀品经》尊者传记中所述。
‘‘Kaṇikāraṃva jotantaṃ, nisinnaṃ pabbatantare;
如光辉麦粒般,端坐于山岭之间;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ.
见那清净佛陀,世间至高的尊者。
‘‘Pasannacitto sumano, sire katvāna añjaliṃ;
『心清净欢喜,顶礼合掌;』
Kāsumārikamādāya, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ.
『持有苦栗果,礼敬佛陀至尊。』
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
『此果报乃我于三十三劫前曾布施所得;』
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
『我不知有恶趣报,此果即为布施果报。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我熄灭……如是奉行佛陀教法。』
Chaḷabhiñño pana hutvā tīṇi piṭakāni uggahetvā visesato vinayapiṭake sukusalabhāvaṃ patvā dasavassiko parisupaṭṭhāko ca hutvā bahūhi bhikkhūhi saddhiṃ bhagavantaṃ vandituṃ sāvatthiṃ gacchanto antarāmagge addhānaparissamavinodanatthaṃ titthiyānaṃ ārāmaṃ pavisitvā ekamantaṃ nisinno ekaṃ pañcatapaṃ tapantaṃ brāhmaṇaṃ disvā, ‘‘kiṃ, brāhmaṇa, aññasmiṃ tapanīye aññaṃ tapatī’’ti āha. Taṃ sutvā brāhmaṇo kupito, ‘‘bho, muṇḍaka, kiṃ aññaṃ tapanīya’’nti āha. Thero tassa –
长老具足六通,通晓三藏,尤其精通律藏,修习善法,住持十年众僧,常随众比库等往沙伐底祇园礼敬世尊。途中,为了消除疲劳,进入一处外道园林,坐于一旁,见一婆罗门独自修行苦行,便问言:「婆罗门,有何别的修行法?」彼婆罗门闻言愤怒答曰:「光头,你何以言他人有别的修行?」长老对此——
‘‘Kopo ca issā paraheṭhanā ca, māno ca sārambhamado pamādo;
『忿恚』者,毒害他人之嗔恨;『嫉妒』者,妄自轻慢,自负骄傲且懈怠;
Taṇhā avijjā bhavasaṅgatī ca, te tappanīyā na hi rūpakhandho’’ti. –
『渴爱』、『无明』及与生死轮回相交相应者,此诸者当令受苦,形色蕴非因。‘‘
Gāthāya dhammaṃ desesi. Taṃ sutvā so brāhmaṇo tasmiṃ titthiyārāme sabbe aññatitthiyā ca therassa santike pabbajiṃsu. Thero tehi saddhiṃ sāvatthiṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā katipāhaṃ tattha vasitvā attano jātibhūmiṃyeva gato dassanatthaṃ upagatesu ñātakesu nānāladdhike yaññasuddhike ovadanto –
以偈赞扬法。闻是偈已,彼婆罗门于彼迦叶竹林众多外道与长老面前,皆出家受持戒行。长老与彼众同行至舍卫城,礼敬世尊,逗留数旬,于自身本族故乡,为观察方便,劝诫亲属及多方持戒修净法仪者—
§143
143.
‘‘Ye kho te veṭhamissena, nānattena ca kammunā;
『若诸人以恶业之类、异业不同之行为,』
Manusse uparundhanti, pharusūpakkamā janā;
乃至恶劣轻慢之人,常于世间横逆欺侮人者也;
Tepi tattheva kīranti, na hi kammaṃ panassati.
这些三者确实进行着作用,因为业力绝不会消失。
§144
144.
第一百四十四。
‘‘Yaṃ karoti naro kammaṃ, kalyāṇaṃ yadi pāpakaṃ;
『人若造作业,无论善业或恶业;
Tassa tasseva dāyādo, yaṃ yaṃ kammaṃ pakubbatī’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
那他自己为此业的继承者,无论造作何种业。』——这两句偈颂说道。
Tattha yeti aniyamuddeso. Teti aniyamato eva paṭiniddeso. Padadvayassāpi ‘‘janā’’ti iminā sambandho. Khoti nipātamattaṃ. Veṭhamissenāti varattakhaṇḍādinā sīsādīsu veṭhadānena. ‘‘Vedhamissenā’’tipi pāḷi, so evattho. Nānattena ca kammunāti hananaghātanahatthapādādicchedanena khuddakaseḷadānādinā ca nānāvidhena parūpaghātakammena. Manusseti nidassanamattaṃ, tasmā ye keci satteti adhippāyo. Uparundhantīti vibādhenti. Pharusūpakkamāti dāruṇapayogā, kurūrakammantāti attho. Janāti sattā. Tepi tattheva kīrantīti te vuttappakārā puggalā yāhi kammakāraṇāhi aññe bādhiṃsu. Tattheva tāsuyeva kāraṇāsu sayampi kīranti pakkhipīyanti, tathārūpaṃyeva dukkhaṃ anubhavantīti attho. ‘‘Tatheva kīrantī’’ti ca pāṭho, yathā sayaṃ aññesaṃ dukkhaṃ akaṃsu, tatheva aññehi karīyanti, dukkhaṃ pāpīyantīti attho, kasmā? Na hi kammaṃ panassati kammañhi ekantaṃ upacitaṃ vipākaṃ adatvā na vigacchati, avasesapaccayasamavāye vipaccatevāti adhippāyo.
这里“ta”指示不定的对象,“te”则是明示。这二者联系,『janā』一词是复数,指众生,属于短词。动词『veṭhamissena』表示驱逐,具体指以佛法戒律的教诫切断恶缘,就如割断头发等施赠中断,不同方式的恶业(杀害、击打、断手断脚等残害、伤害等),亦如对众生造成妨害的种种恶业。『manusseti』只是举例说明,众生又名“sattā”(有情),众生是堕落。由于妨害彼此,故称为障碍。『pharusupakkamāti』意指奸诈残忍的行为,『kururakammantāti』是残忍行为的意义。『janāti』即众生的意思。这三者确实进行着作用,指这些造作业的人互相残害。他们也同样作此因缘遂生苦报。因此“确实进行作用”,意指如同自己承受痛苦,别人亦同样受苦,这就是说恶业不消失,不会因某一业界绝对铺陈结果而终止,而是在各因缘综合下不断显现恶果,这是此处的意思。
Idāni ‘‘na hi kammaṃ panassatī’’ti saṅkhepato vuttamatthaṃ vibhajitvā sattānaṃ kammassakataṃ vibhāvetuṃ ‘‘yaṃ karotī’’ti gāthaṃ abhāsi. Tassattho yaṃ kammaṃ kalyāṇaṃ kusalaṃ, yadi vā pāpakaṃ akusalaṃ satto karoti, karonto ca tattha yaṃ kammaṃ yathā phaladānasamatthaṃ hoti, tathā pakubbati upacinoti. Tassa tasseva dāyādoti tassa tasseva kammaphalassa gaṇhanato tena tena kammena dātabbavipākassa bhāgī hotīti attho. Tenāha bhagavā – ‘‘kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā’’tiādi (ma. ni. 3.289). Imā gāthā sutvā therassa ñātakā kammassakatāyaṃ patiṭṭhahiṃsūti.
现在『业力不消失』,简要说明其重点,分别讲述众生因业力而带来的果报。偈言:“人所造作之业,无论善或恶,只要造作,那个业以其果报平等回向施加影响”,这就是说众生自己为自己所造业的果报继承者,所以各自承担各业果报。佛陀于是说:“业的继承者,即是众生,作业者即是众生”,(中部经3.289)读了这偈颂后,长老的亲属便确立了业力相续的信念。
Jotidāsattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 乔提达萨长老偈注释完毕。
3. Heraññakānittheragāthāvaṇṇanā3. 黑兰那咖尼长老偈注释
Accayantiahorattāti āyasmato heraññakānittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto paresaṃ bhatako hutvā jīvanto ekadivasaṃ sujātassa nāma satthusāvakassa paṃsukūlaṃ pariyesantassa upaḍḍhadussaṃ pariccaji. So tena puññakammena tāvatiṃsesu nibbattitvā aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalarañño gāmabhojakassa coravosāsakassa putto hutvā nibbatti, heraññakānītissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto pitu accayena raññā tasmiṃyeva gāmabhojakaṭṭhāne ṭhapito jetavanapaṭiggahaṇe buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho attano kaniṭṭhassa taṃ ṭhānantaraṃ dāpetvā rājānaṃ āpucchitvā pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.31-40) –
所谓白天过尽,是尊者赫朗纳迦尼长老的颂歌。何因何缘?这缘起于世尊妙蓮华时代,在汉萨瓦提城的贵族世家中诞生了一个孩子,活着时做了他人的奴仆,生前一日,名为苏迦陀的尊者弟子正在寻觅尘堆衣时,将破烂衣物舍弃。因这善业,他历经无数劫轮回,在众天人与人中转生为摩诃迦叶王的仆人,即盗贼洛萨萨卡之子,名为赫朗纳迦尼。及至年老,父亲去世,他安置于王宫乡间庄园,亲近佛陀的教化,坚定信心后,将少年弟子安置妥当,拜访国王,出家修习内观禅,终不久即证阿拉汉果。此事见《阿补陀长老传》中(APA Thera 2.50.31-40)记载。
‘‘Padumuttarabhagavato, sujāto nāma sāvako;
『是妙莲华世尊的弟子,名叫苏迦陀;
Paṃsukūlaṃ gavesanto, saṅkāre carate tadā.
寻求尘堆衣时,于各行中流浪徘徊。','384':'在汉萨瓦提城里,我曾是他人的仆从;
‘‘Nagare haṃsavatiyā, paresaṃ bhatako ahaṃ;
「在鹅城之中,我曾为他人之雇工;」
Upaḍḍhadussaṃ datvāna, sirasā abhivādayiṃ.
呈上破旧衣物,以头部行顶礼。','386':'凭此善业及其心的坚志,……
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
「以此善行之业,以及意愿与发愿;」
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
舍弃了人身之后,我前往忉利天。
‘‘Tettiṃsakkhattuṃ devindo, devarajjamakārayiṃ;
『我是忉利天主,天界国王。』
Sattasattatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ.
『又是七十二天主,亦成为天下诸王。』
‘‘Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ;
『统辖广大地界,诸天无数无量。』
Upaḍḍhadussadānena, modāmi akutobhayo.
『受了盛大供养,欢喜无所畏惧。』
‘‘Icchamāno cahaṃ ajja, sakānanaṃ sapabbataṃ;
『今我欲往密林、山中。』
Khomadussehi chādeyyaṃ, aḍḍhadussassidaṃ phalaṃ.
用愚痴蒙蔽者,应当遮蔽(此业)——此果报为地狱之苦果。
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
『在百千劫之间,我当时所施的布施,』
Duggatiṃ nābhijānāmi, aḍḍhadussassidaṃ phalaṃ.
我不知其堕落恶道,唯此地狱苦果当受,
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼被我镇息……已依佛陀教法而行。』
Arahattaṃ pana patvā attano kaniṭṭhabhātaraṃ tato kammato nivattetukāmo tasmiṃyeva kamme abhirataṃ disvā taṃ codento –
然得阿拉汉果后,见自己的幼弟弟子,因欲使其回避恶行,见其乐于此业,即加激励,谓之——
§145
145.
(此处为第145节)
‘‘Accayanti ahorattā, jīvitaṃ uparujjhati;
“昼夜不停地消逝,生命逐渐衰退;
Āyu khīyati maccānaṃ, kunnadīnaṃva odakaṃ.
众生寿命减少,犹如水流入谷底干涸一般。”
§146
146.
‘‘Atha pāpāni kammāni, karaṃ bālo na bujjhati;
“然后愚者行恶业,却无法觉知;
Pacchāssa kaṭukaṃ hoti, vipāko hissa pāpako’’ti. –
其之后果报苦楚,恶果必归于其身。”——
Gāthādvayaṃ abhāsi.
如是两偈说。
Tattha accayantīti atikkamanti, lahuṃ lahuṃ apagacchantīti attho. Ahorattāti rattindivā. Jīvitaṃ uparujjhatīti jīvitindriyañca khaṇikanirodhavasena nirujjhati. Vuttañhi ‘‘khaṇe khaṇe, tvaṃ bhikkhu, jāyasi ca jiyyasi ca miyyasi ca cavasi ca upapajjasi cā’’ti. Āyu khīyati maccānanti maritabbasabhāvattā maccāti laddhanāmānaṃ imesaṃ sattānaṃ āyu ‘‘yo ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo’’ti (dī. ni. 2.91; saṃ. ni. 2.143; a. ni. 7.74) evaṃ paricchinnakālaparamāyu khīyati khayañca sambhedañca gacchati, yathā kiṃ? Kunnadīnaṃva odakaṃ yathā nāma kunnadīnaṃ pabbateyyānaṃ khuddakanadīnaṃ udakaṃ ciraṃ na tiṭṭhati, lahutaraṃ khīyati, āgatamattaṃyeva vigacchati, evaṃ sattānaṃ āyu lahutaraṃ khīyati khayaṃ gacchati. Ettha ca udakameva ‘‘odaka’’nti vuttaṃ, yathā manoyeva mānasanti.
此中“accayanti”意为超越,指轻微轻微地消逝。 “Ahoratta”指晝夜。 “Jīvitaṃ uparujhati”谓生命及生命根随瞬息间断而灭。如经偈所说:“比库,汝每一刹那生,亦复死、灭、出、入。”寿命因必然死亡所约而短暂,有者寿命长者亦无多寿,(例如)有人活得久,但不过百年有余罕矣(引《中部》、《相应部》、《增支部》)。如此,分割时间之后,寿命趋于衰竭,终致灭散。譬如小河水不常久存于山中小河,水渐少渐消,至至水来即散,众生寿命亦渐减,灭亡而去。于此,“水”被喻于“水”,如《文理》所说,意谓心性如水之流逝。
Athapāpāni kammāni, karaṃ bālo na bujjhatīti evaṃ saṃsāre aniccepi samāne bālo lobhavasena vā kodhavasena vā pāpāni kammāni karoti, karontopi na bujjhati, pāpaṃ karonto ca ‘‘pāpaṃ karomī’’ti abujjhanako nāma natthi, ‘‘imassa kammassa evarūpo dukkho vipāko’’ti pana ajānanato ‘‘na bujjhatī’’ti vuttaṃ. Pacchāssa kaṭukaṃ hotīti yadipi pāpassa kammassa āyūhanakkhaṇe ‘‘imassa kammassa evarūpo vipāko’’ti na bujjhati, tato pacchā pana nirayādīsu nibbattassa assa bālassa kaṭukaṃ aniṭṭhaṃ dukkhameva hoti. Vipāko hissa pāpako yasmā assa pāpakammassa nāma vipāko pāpako nihīno aniṭṭho evāti. Imaṃ pana ovādaṃ sutvā therassa kaniṭṭhabhātā rājānaṃ āpucchitvā pabbajitvā nacirasseva sadatthaṃ nipphādesi.
又恶业而言,愚人行恶不觉即不悟。愚者于无常世间,因贪嗔而行恶业,虽行恶行,亦无知觉。虽作恶业而不自觉“我作恶”称无知愚者。因不知“此业必有此苦果”,故称“不觉”。恶业果报未至时不觉苦,此后于恶趣中受苦。诸恶果因恶业之故,终为苦厄无益。闻此教诫,一长老之幼弟向王问法,出家不久即获究竟涅槃。
Heraññakānittheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 黑兰那咖尼长老偈注释完毕。
4. Somamittattheragāthāvaṇṇanā4. 索玛密德长老偈注释
Parittaṃdārunti āyasmato somamittattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto buddhaguṇe sutvā pasannamānaso ekadivasaṃ kiṃsukarukkhaṃ pupphitaṃ disvā pupphāni gahetvā satthāraṃ uddissa ākāse khipitvā pūjesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde bārāṇasiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā somamittoti laddhanāmo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū hutvā vimalena nāma therena kataparicayattā abhiṇhaṃ tassa santikaṃ gacchanto dhammaṃ sutvā sāsane laddhappasādo pabbajitvā laddhūpasampado vattapaṭivattaṃ pūrento vicarati. Vimalatthero pana kusīto middhabahulo rattindivaṃ vītināmeti. Somamitto ‘‘kusītaṃ nāma nissāya ko guṇo’’ti taṃ pahāya mahākassapattheraṃ upasaṅkamitvā tassa ovāde ṭhatvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.25-30) –
此为具寿长老索摩密多之赞歌称为防护篇。缘何作此?此亦昔日诸佛所行善处。时,长老在佛住处,传佛教法,已成佛门弟子。闻佛教,怀喜悦心,一日见树上开花,采花顶礼师长,献花于空中。因此善业,在天、人间轮回。后于佛陀降生之时,于婆罗门家出世,得名索摩密多。曾得净长老之指导,亲近其处,听法得信根。出家修行,具足受持三衣,行持律仪。净长老沉眠多困,夜昼不起。索摩密多问:“为何赖困而已?”便舍置净长老,亲近大咖萨巴长老,遵其教诲,勤修内观禅定,不久即证阿拉汉果。其偈藏于《阿巴丹经》(apa. thera 2.50.25-30)云——
‘‘Kiṃsukaṃ pupphitaṃ disvā, paggahetvāna añjaliṃ;
见树上开花,采起合掌礼敬;
Buddhaseṭṭhaṃ saritvāna, ākāse abhipūjayiṃ.
敬礼佛王,空中敬献礼赞;
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
由此善业与正念愿;
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
舍弃了人身,前往忉利天。
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā;
三十三界以外那劫,我当时所造之业;
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
不识恶趣,唯知佛供养此利益。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā;
烦恼我已断除,诸有同时毁灭;
Nāgova bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavo.
犹如龙断羁绊,我住清净无染;
‘‘Svāgataṃ vata me āsi, mama buddhassa santike;
我于佛所亲近,至心受欢迎矣。
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
世尊教法云:“三明未得成就者,其所为为何?”
Arahattaṃ pana patvā vimalattheraṃ ovādena tajjento –
及证阿拉汉果,称颂清净长老的教诲以振奋之——
§147
147.
‘‘Parittaṃ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave;
「攀上树枝枝叶遮蔽,犹如坐临深渊之旁;
Evaṃ kusītamāgamma, sādhujīvīpi sīdati;
如是,虽生恶业之人,善行之士亦得安稳;
Tasmā taṃ parivajjeyya, kusītaṃ hīnavīriyaṃ.
故应远离彼等,即生恶业、精进薄弱者。」
§148
148.
一百四十八。
‘‘Pavivittehi ariyehi, pahitattehi jhāyibhi;
「与出离者圣贤、与断除者禅修行者,
Niccaṃ āraddhavīriyehi, paṇḍitehi sahāvase’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
常以勤精进、与智者同住」——双偈如是宣说;
Tattha parittaṃ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇaveti pesalopi kulaputto kusītaṃ alasapuggalaṃ nissāya sīdati saṃsāre patati, na tassa pāraṃ nibbānaṃ gacchati. Yasmā etadevaṃ, tasmā taṃ adhikusaladhammavasena sīsaṃ anukkhipitvā kucchitaṃ sīdanato kusītaṃ vīriyārambhābhāvato hīnavīriyaṃ puggalaṃ sabbathā vajjeyya, na tassa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyāti attho.
其中譬如登高树枝,坐下大树根部的情形,如同世间子孙依怙赖无所事事的懒人而坐,堕落于轮回,不能到达彼岸涅槃。由此可知,若以此理,用不善法身将头倚附在枝头,因无起勤精进心,而坐卧不可,必然遭受破坏,不能得见理想的境界,此义也。
Evaṃ puggalādhiṭṭhānāya gāthāya kosajje ādīnavaṃ dassetvā idāni vīriyārambhe ānisaṃse dassetuṃ ‘‘pavivittehī’’tiādi vuttaṃ. Tassattho – ye pana kāyavivekasambhavena pavivittā, tato eva kilesehi ārakattā ariyā, nibbānaṃ patipesitattatāya pahitattā ārammaṇūpanijjhānavasena lakkhaṇūpanijjhānavasena ca jhāyino, sabbakālaṃ paggahitavīriyatāya āraddhavīriyā, lokiyalokuttarabhedāya paññāya samannāgatattā paṇḍitā, tehiyeva saha āvaseyya sadatthaṃ nipphādetukāmo saṃvaseyyāti. Taṃ sutvā vimalatthero saṃviggamānaso vipassanaṃ paṭṭhapetvā sadatthaṃ ārādhesi. Svāyamattho parato āgamissati.
因此,此偈表达对人执守身见的危险,现今于勤精进之因缘得以示现「与出离者」等等语。其意指:凡因身心出离而得生的者,乃是远离烦恼的圣者,住于断除之境界,入于专注禅定,具有诸种入手禅之特征,且常保持坚定不退之勤奋精进,智识分别世间与出世间之殊异,通达智慧的智者,愿与此等贤者同住,以灭尽诸法真理。闻此,净禅长老生起庄严严肃之念,修持内观,愿以此理事摄持;其自意及外缘亦将由此入道。
Somamittattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 索玛密德长老偈注释完毕。
5. Sabbamittattheragāthāvaṇṇanā5. 萨巴弥德长老偈注释
Jano janamhi sambaddhoti āyasmato sabbamittattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito dvānavute kappe tissassa bhagavato kāle nesādakule nibbattitvā vanacāriko hutvā vane mige vadhitvā maṃsaṃ khādanto jīvati. Athassa bhagavā anuggaṇhanatthaṃ vasanaṭṭhānasamīpe tīṇi padacetiyāni dassetvā pakkāmi. So atītakāle sammāsambuddhesu kataparicayattā cakkaṅkitāni disvā pasannamānaso koraṇḍapupphehi pūjaṃ katvā tena puññakammena tāvatiṃsabhavane nibbattitvā aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthinagare brāhmaṇakule nibbatti, sabbamittotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto jetavanapaṭiggahaṇe buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe viharanto vassaṃ upagantvā vuṭṭhavasso bhagavantaṃ vandituṃ sāvatthiṃ gacchanto antarāmagge māgavikehi oḍḍite pāse migapotakaṃ baddhaṃ addasa. Mātā panassa migī pāsaṃ appaviṭṭhāpi puttasinehena dūraṃ na gacchati, maraṇabhayena pāsasamīpampi na upagacchati migapotako ca bhīto ito cito ca parivattento karuṇaṃ vilapati, taṃ disvā thero , ‘‘aho sattānaṃ snehahetukaṃ dukkha’’nti gacchanto tato paraṃ sambahule core ekaṃ purisaṃ jīvagāhaṃ gahetvā palālaveṇiyā sarīraṃ veṭhetvā jhāpente, tañca mahāviravaṃ viravantaṃ disvā tadubhayaṃ nissāya sañjātasaṃvego tesaṃ corānaṃ suṇantānaṃyeva –
开始「人于人中相系」出自尊者「一切友」长老偈语。因何而成?当时有此情形:以三百年为期,在尊者悉达多世尊时代之后,世间业力增多,于杂乱家族中降生一游方者,成为林中猎人,猎杀野兽以肉食维生,生活维艰。后为奉侍世尊,曾于休憩处近旁现出三座舍利塔,亲近守护。彼时,因过去诸正觉者熟知因缘,见异地风景,心宽愉悦,以莲花致敬。由此善因,生于天界,转轮圣王轮回诸好处于如来之后,在王舍城婆罗门家族中出生,名为一切友。彼获佛陀感应,得知佛迹,于祇园精舍礼敬后出家,修行禅法,结夏安居,他往沙瓦提拜访佛陀。途径山洞禁猎区,见野猪被绑陷阱中,母猪虽不远离陷阱,因对子子深情而留,即便害怕死亡亦不上前;野猪则惧怕反复徘徊,在忧愁中哀号。长老见此叹息:「啊!众生因爱而生苦。」于是继续前行。然后于盗贼众多之地,一名壮士偷窃一男子生活用具藏匿于芦苇丛中,盗贼于此藏身者听闻此事,因而生起希罕之思……
§149
149.
一百四十九。
‘‘Jano janamhi sambaddho, janamevassito jano;
「众生彼此相系,众生相依而存;
Jano janena heṭhīyati, heṭheti ca jano janaṃ.
众生因众生而受优劣,众生亦因此而使众生堕落。」
§150
150.
一百五十。
‘‘Ko hi tassa janenattho, janena janitena vā;
「谁能说,为了那个众生的利益,无论是由众生自身还是由他人?
Janaṃ ohāya gacchaṃ taṃ, heṭhayitvā bahuṃ jana’’nti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
离开众生,行去彼方,降低众生的数量。」——二句偈语说道。
Tattha janoti andhabālajano. Janamhīti aññe jane. Sambaddhoti taṇhābandhanena baddho. ‘‘Ayaṃ me putto, mātā’’tiādinā paṭibaddho. Ayameva vā pāṭho, ‘‘ime maṃ posenti, ahaṃ ime nissāya jīvāmī’’ti paṭibaddhacittoti attho. Janamevassito janoti ‘‘ayaṃ me putto, dhītā’’tiādinā aññameva janaṃ añño jano assito taṇhāya allīno pariggayha ṭhito. Jano janena heṭhīyati, heṭheti ca jano jananti kammassakatāya yathābhūtāvabodhassa ca abhāvato ajjhupekkhanaṃ akatvā lobhavasena yathā jano janaṃ assito, evaṃ dosavasena jano janena heṭhīyati vibādhīyati. ‘‘Tayidaṃ mayhaṃva upari heṭhanaphalavasena paripatissatī’’ti ajānanto heṭheti ca jano janaṃ.
此处所谓『人』者,乃指盲目愚笨之人。所谓『人名』者,指他人。所谓『受缚』者,是因渴爱之缚而被束缚。譬如称『这是我子、这是母亲』等,正是缘此而被束缚。此即所谓『这条路』,即『他们养育我,我依靠他们而活』等心意所缚之义。因着亲属关系而有此『人』,即以『这是我子、女』等,他人所依缚。人因渴爱怨恨之缚而彼此对立相互敌视。人因他人而受损,亦因他人使人受损,是因无法对业力及实相有准确认知,未曾断除偏见,因贪欲故,人附着他者,如同因嗔恨故,人因他者受损亦相互厮斗纷争。『犹如我将获彼毁害之果』不自知,而互相仇视,彼此敌视。
Ko hi tassa janenatthoti tassa aññajanassa aññena janena taṇhāvasena assitena dosavasena heṭhitena vā ko attho. Janena janitena vāti mātāpitā hutvā tena aññena janena janitena vā ko attho. Janaṃ ohāya gacchaṃ taṃ, heṭhayitvā bahuṃ jananti yasmā saṃsāre carato janassa ayamevānurūpā paṭipatti, tasmā taṃ janaṃ, tassa ca bādhikā yā sā taṇhā ca, yo ca so doso eva bahuṃ janaṃ bādhayitvā ṭhito, tañca ohāya sabbaso pahāya pariccajitvā gacchaṃ, tehi anupaddutaṃ ṭhānaṃ gaccheyyaṃ pāpuṇeyyanti attho. Evaṃ pana vatvā thero tāvadeva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattamapāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.15-24) –
何以彼人将因他人之因果而成就?又何以彼他人因他人所生之渴爱及嗔恨而彼此敌视?生我者虽为父母,但若由他人生育,则何益于此?弃离此『人』而去,因彼生多时,在轮回中此乃相应之作为,故当舍弃此『人』,以及令其障碍的渴爱与嗔恨。舍弃强加诸多障难者,若能彻底舍弃、远离,则能得安稳不动之境,具大意义。如此思维,长老以此深入观照觉悟,最终得阿拉汉果。此中于业报经中(apa. thera 2.50.15-24)亦有此言——
‘‘Vanakammiko pure āsiṃ, pitumātumatenahaṃ;
『于昔为森林行者,皈依父母尊长;
Pasumārena jīvāmi, kusalaṃ me na vijjati.
与世隔绝而居生,善行未曾萌生觉。
‘‘Mama āsayasāmantā, tisso lokagganāyako;
『吾心中所思念者,三世诸佛之主;
Padāni tīṇi dassesi, anukampāya cakkhumā.
双足显现于世间,显现慈怜之眼。』
‘‘Akkante ca pade disvā, tissanāmassa satthuno;
「在见知三称世尊的词义时,
Haṭṭho haṭṭhena cittena, pade cittaṃ pasādayiṃ.
专注心念全然安住于词句之上,安抚心意。」
‘‘Koraṇḍaṃ pupphitaṃ disvā, pādapaṃ dharaṇīruhaṃ;
「见到破碎的花朵,土上爬行的植物时,
Sakosakaṃ gahetvāna, padaseṭṭhamapūjayiṃ.
执持萨咖天帝之花环,恭敬礼拜词首。」
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
「凭借此善业,及坚定的意念誓愿,
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
舍弃人身,前往神界三十天宫。」
‘‘Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi, devattaṃ atha mānusaṃ;
『无论我转生为天人或为人间众生』,
Koraṇḍakachavi homi, suppabhāso bhavāmahaṃ.
『我皆为蔓生果子之树,具足殊胜光明』。
‘‘Dvenavute ito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā;
『二百代以前,彼时所造之业,』
Duggatiṃ nābhijānāmi, padapūjāyidaṃ phalaṃ.
『使我未曾入苦道,此乃受足礼之功德也』。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『我已断尽烦恼……如是……已成就佛陀教法』。
Te pana corā therassa santike dhammaṃ sutvā saṃvegajātā pabbajitvā dhammānudhammaṃ paṭipajjiṃsūti.
然当时,小偷向长老闻法,心生恭敬,出家修行,依教奉行。
Sabbamittattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 萨巴弥德长老偈注释完毕。
6. Mahākāḷattheragāthāvaṇṇanā6. 玛哈咖喇长老偈注释
Kāḷīitthīti āyasmato mahākāḷattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito ekanavute kappe kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto kenacideva karaṇīyena araññaṃ gato tattha aññatarassa rukkhassa sākhāya olambamānaṃ paṃsukūlacīvaraṃ disvā ‘‘ariyaddhajo olambatī’’ti pasannacitto kiṅkaṇipupphāni gahetvā paṃsukūlaṃ pūjesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde setabyanagare satthavāhakule nibbattitvā mahākāḷoti laddhanāmo viññutaṃ patvā gharāvāsaṃ vasanto pañcahi sakaṭasatehi bhaṇḍaṃ gahetvā vāṇijjavasena sāvatthiṃ gato ekamantaṃ sakaṭasatthaṃ nivesetvā addhānaparissamaṃ vinodetvā attano parisāya saddhiṃ nisinno sāyanhasamayaṃ gandhamālādihatthe upāsake jetavanaṃ gacchante disvā sayampi tehi saddhiṃ vihāraṃ gantvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā sosānikaṅgaṃ adhiṭṭhāya susāne vasati. Athekadivasaṃ kāḷī nāma ekā itthī chavaḍāhikā therassa kammaṭṭhānatthāya aciramatasarīraṃ ubho satthī bhinditvā ubho ca bāhū bhinditvā sīsañca dadhithālakaṃ viya bhinditvā sabbaṃ aṅgapaccaṅgaṃ sambandhameva katvā therassa oloketuṃ yogyaṭṭhāne ṭhapetvā ekamantaṃ nisīdi. Thero taṃ disvā attānaṃ ovadanto –
『黑女』者,是具寿长老大黑的歌诗。黑是什么缘起呢?这缘起亦同于古佛所作最高教法,彼处彼处皆为众生积累善业,今此百余劫,生于富贵之家,得清净身,因某种契机,入林间居止,见于某树枝上悬挂尘堆衣,心怀欢喜,则以『善果子孙悬挂此』,手持琴花供养尘堆衣。彼因此功德业,流转诸天、人间,今生于佛出世的舍绷城,安住师家族中,得名大黑,达正觉,终生住居以五百车货经营商贾生意,往沙瓦提,择一处隐蔽安置五百车货,勤慎经营,消遣劳务,与其同伴共坐傍晚时分,手持香花环观见净信居士往祇树精舍,遂同彼同行至师所,听法受教,信受奉行,出家安住清净林中。某一日,名为黑女一妇,为长老本修之果地业,未久而死,断两臂,断头似盖破碎,断绝身段,各节肢节俱断,将长老所视适当之处立下,独坐一隅。长老见之,劝导自己曰—
§151
151.
‘‘Kāḷī itthī brahatī dhaṅkarūpā, satthiñca bhetvā aparañca satthiṃ;
『黑女为女,貌大而丑,身股开裂,亦断开股;
Bāhañca bhetvā aparañca bāhaṃ, sīsañca bhetvā dadhithālakaṃva;
臂亦断裂,又断裂臂,头亦断如盖破裂;
Esā nisinnā abhisandahitvā.
此坐着身为困苦所缠绕者。
§152
152.
‘‘Yo ve avidvā upadhiṃ karoti, punappunaṃ dukkhamupeti mando;
『若有人无智而造作束缚,反复遭受痛苦,愚钝迟钝;』
Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā, māhaṃ puna bhinnasiro sayissa’’nti. –
『因此不可制造束缚,戒除后勿复堕落,如断颅者不复躺卧』——
Gāthādvayaṃ abhāsi.
此二偈如是说。
Tattha kāḷīti tassā nāmaṃ, kāḷavaṇṇattā vā evaṃ vuttaṃ. Brahatīti mahāsarīrā ārohapariṇāhavatī. Dhaṅkarūpāti kāḷavaṇṇattā eva kākasadisarūpā. Satthiñca bhetvāti matasarīrassa satthiṃ jaṇṇubhedanena bhañjitvā. Aparañca satthinti itarañca satthiṃ bhañjitvā. Bāhañca bhetvāti bāhaṭṭhiñca aggabāhaṭṭhāneyeva bhañjitvā. Sīsañca bhetvā dadhithālakaṃvāti matasarīrassa sīsaṃ bhinditvā bhinnattā eva leḍḍudaṇḍādīhi paggharantaṃ dadhithālakaṃ viya, paggharantaṃ matthaluṅgaṃ katvāti attho. Esā nisinnā abhisandahitvāti chinnabhinnāvayavaṃ matasarīraṃ te avayave yathāṭhāneyeva ṭhapanena sandahitvā sahitaṃ katvā maṃsāpaṇaṃ pasārentī viya esā nisinnā.
此处提及「黑者」即名为黑色者,谓其色如黑。『广大』者指身形宏大变化。『梁如形』者谓黑色如梁梁鸟翅羽之色。『骨破』指断裂脊骨之意,即断裂脊椎骨。『其又名骨』意即除脊骨之外他骨亦断裂。『臂破』则臂骨断裂,且在臂骨主要部位断开。『头破骨成钉』者,断裂头骨如钉状刺入,乃指断裂头骨粗大部分穿刺。『此坐卧止息』,意谓此断裂分离之身使身体残缺,各部分被断而复置,以肉筋连缀呈坐卧状。
Yo ve avidvā upadhiṃ karotīti yo imāya upaṭṭhāpitaṃ kammaṭṭhānaṃ disvāpi avidvā akusalo kammaṭṭhānaṃ chaḍḍetvā ayonisomanasikārena kilesūpadhiṃ uppādeti, so mando mandapañño saṃsārassa anativattanato punappunaṃ aparāparaṃ nirayādīsu dukkhaṃ upeti. Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirāti tasmāti yasmā cetadevaṃ, tasmā. Pajānaṃ upadhinti ‘‘idha yaṃ dukkhaṃ sambhotī’’ti pajānanto yoniso manasikaronto kilesūpadhiṃ na kayirā na uppādeyya. Kasmā? Māhaṃ puna bhinnasiro sayissanti yathayidaṃ matasarīraṃ bhinnasarīraṃ sayati, evaṃ kilesūpadhīhi saṃsāre punappunaṃ uppattiyā kaṭasivaḍḍhako hutvā bhinnasiro ahaṃ mā sayissanti. Evaṃ vadanto eva thero vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.8-14) –
『若有人无智造作束缚者』,谓观此所依行为之场所,亦无智弃恶行,习以非正思维而生起烦恼束缚者,是愚钝迟钝者,因未离轮回,反覆往复在地狱诸苦中受苦。因此不可造作束缚,即因若心有此想法,故不得造作束缚。『戒除束缚』者,是知『此苦生』者,理智明察正思惟,不造亦不兴烦恼束缚。为何如此?如断头骨者亦不复卧,乃此残缺断裂之身然而卧,如此于烦恼束缚轮回反复生起累积,断头骨者不复躺卧之理比喻烦恼束缚生起之苦不可复作。如此言说,长老以此启发内观觉知而振奋,遂证阿拉汉果。此理曾于古经相应法句(附录,长老律藏2.50.8-14)中有所述。
‘‘Himavantassāvidūre , udaṅgaṇo nāma pabbato;
『在喜马拉雅远处,有一名为乌当迦的山;』
Tatthaddasaṃ paṃsukūlaṃ, dumaggamhi vilambitaṃ.
那时所着的尘堆衣,经年累月于粗布之中褴褛破烂。
‘‘Tīṇi kiṅkaṇipupphāni, ocinitvānahaṃ tadā;
我那时扯下三朵金雀花,将它们取下。
Haṭṭho haṭṭhena cittena, paṃsukūlamapūjayiṃ.
以念心专注反复,以身礼敬尘堆衣。
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
凭借善业及坚定的心愿与意志,
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
舍弃了人身,往至长远的流转之处去。
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā;
那时所作的业,乃是十万劫之前的事。
Duggatiṃ nābhijānāmi, pūjitvā arahaddhajaṃ.
我不知道恶道的实相,只是供养了由阿拉汉所生的善根。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼在我心中息灭……如此……佛陀教法所作』。
Mahākāḷattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 玛哈咖喇长老偈注释完毕。
7. Tissattheragāthāvaṇṇanā7. 帝萨长老偈注释
Bahūsapatte labhatīti āyasmato tissattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto piyadassissa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto sippesu nipphattiṃ gantvā kāmesu ādīnavaṃ disvā gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā araññāyatane sālavane assamaṃ kāretvā vasati. Bhagavā tassa anuggaṇhanatthaṃ assamassa avidūre sālavane nirodhaṃ samāpajjitvā nisīdi. So assamato nikkhamitvā phalāphalatthāya gacchanto bhagavantaṃ disvā pasannamānaso cattāro daṇḍe ṭhapetvā bhagavato upari pupphitāhi sālasākhāhi sākhāmaṇḍapaṃ katvā sattāhaṃ navanavehi sālapupphehi bhagavantaṃ pūjento aṭṭhāsi buddhārammaṇaṃ pītiṃ avijahanto. Satthā sattāhassa accayena nirodhato vuṭṭhahitvā bhikkhusaṅghaṃ cintesi. Tāvadeva satasahassamattā khīṇāsavā satthāraṃ parivāresuṃ. Bhagavā tassa bhāviniṃ sampattiṃ vibhāvento anumodanaṃ vatvā pakkāmi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇakule nibbattitvā tissoti laddhanāmo vayappatto tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū hutvā pañcamattāni māṇavakasatāni mante vācento lābhaggayasaggappatto hutvā satthu rājagahagamane buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.49.190-220) –
此是长老提萨尊者的颂歌,谓众多寿命者皆得此果。因何而作?这同样是前古诸佛所为的功德行:彼时彼地,承佛恩宠,化生婆罗门家,觉悟成正觉,熟习技艺,远离家居,在舍利林深处修行苦行与出家。世尊为了跟随他,远于舍利林中入无余涅槃静止。该长老出舍行走访果,见佛欢喜,设置四根柱,为佛建造花枝亭阁,供养七周,以新鲜的舍利花庄严佛陀。他以此欢喜不退,佛陀在七周涅槃后起身,思惟尊僧团。彼时有十万上阿拉汉围绕师尊。世尊观察此现成之功德,如实赞叹后便离去。以此功德,彼生天界,转世诸佛如来之间,如此生王舍城婆罗门家,名提萨,得年老成,跨三苦,通五种神通,言语变幻,于师佛出行观佛感现之时,信受已获,行出家,住设迦多处,修正观,没多时即成阿拉汉。此载于编年传(apa. thera 2.49.190-220)。
‘‘Ajjhogāhetvā sālavanaṃ, sukato assamo mama;
『今日于舍利林内,我安乐地安住,心意欢喜;
Sālapupphehi sañchanno, vasāmi vipine tadā.
身被舍利花包围,定居森林之中。』
‘‘Piyadassī ca bhagavā, sayambhū aggapuggalo;
『威神世尊佛陀,出世第一圣人;』
Vivekakāmo sambuddho, sālavanamupāgami.
正觉者充满离欲而来,抵达了沙罗林中。
‘‘Assamā abhinikkhamma, pavanaṃ agamāsahaṃ;
『我离开了没人能及的地方,来到风吹之地;
Mūlaphalaṃ gavesanto, āhiṇḍāmi vane tadā.
寻找根与果实时,彼时我进入了林中。』
‘‘Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ, piyadassiṃ mahāyasaṃ;
『在那里,我见到了正觉者,慈悲示现、威仪庄严;
Sunisinnaṃ samāpannaṃ, virocantaṃ mahāvane.
安卧之众集聚,辉映丛林广大灿烂。』
‘‘Catudaṇḍe ṭhapetvāna, buddhassa uparī ahaṃ;
『在那里,我在佛之上端,双手交叉手臂。』
Maṇḍapaṃ sukataṃ katvā, sālapupphehi chādayiṃ.
筑造了一个端正的凉亭,用沙罗花遍覆其上。
‘‘Sattāhaṃ dhārayitvāna, maṇḍapaṃ sālachāditaṃ;
七天以来持守该凉亭,凉亭以沙罗花覆盖;
Tattha cittaṃ pasādetvā, buddhaseṭṭhamavandahaṃ.
在那里令心安乐,恭敬顶礼了佛陀尊者。
‘‘Bhagavā tamhi samaye, vuṭṭhahitvā samādhito;
当时世尊起身,进入禅定之中;
Yugamattaṃ pekkhamāno, nisīdi purisuttamo.
目视弟子成对相聚,端坐于尊贵之地。
‘‘Sāvako varuṇo nāma, piyadassissa satthuno;
其时弟子名为瓦噜诺,是慈氏佛陀所爱护的弟子;
Vasīsatasahassehi, upagacchi vināyakaṃ.
携带一千多位徒众,前往护法尊者处。
‘‘Piyadassī ca bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho;
世尊则为爱护众生者,众生之首,众生的骡王;
Bhikkhusaṅghe nisīditvāna, sitaṃ pātukarī jino.
坐于比库僧团之中,慈悲普施凉爽,如胜利者般。
‘‘Anuruddho upaṭṭhāko, piyadassissa satthuno;
护法尊者阿难侍奉,爱护世尊师长;
Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, apucchittha mahāmuniṃ.
裁剪整齐袈裟,恭敬地询问伟大的圣者。
‘‘Ko nu kho bhagavā hetu, sitakammassa satthuno;
究竟为何,世尊啊,在凉爽法的教导中,原因何在?
Kāraṇe vijjamānamhi, satthā pātukare sitaṃ.
因缘成熟时,导师悉心护持恰当事物。
‘‘Sattāhaṃ sālacchadanaṃ, yo me dhāresi māṇavo;
『有一比库于我昔日,持守庄严僧盖;
Tassa kammaṃ saritvāna, sitaṃ pātukariṃ ahaṃ.
我曾记其业,悉心护持恰当。』
‘‘Anokāsaṃ na passāmi, yattha puññaṃ vipaccati;
『我未曾见过,善业随时破坏之处;
Devaloke manusse vā, okāsova na sammati.
于天界或人间,时机终不会聚合破坏。』
‘‘Devaloke vasantassa, puññakammasamaṅgino;
『居于天界者,其业善善平稳无间。』
Yāvatā parisā tassa, sālacchannā bhavissati.
只要他的僧团存在,就会如同覆盖着树荫一般。
‘‘Tattha dibbehi naccehi, gītehi vāditehi ca;
在那里,天人跳舞、歌唱、演奏乐器;
Ramissati sadā santo, puññakammasamāhito.
他常常欢喜安乐,专注于善业。
‘‘Yāvatā parisā tassa, gandhagandhī bhavissati;
只要他的僧团存在,就会像芬芳的香气一样散布;
Sālassa pupphavasso ca, pavassissati tāvade.
如同树上花雨般,如此时节降临洒落。
‘‘Tato cutoyaṃ manujo, mānusaṃ āgamissati;
然后这位人间之人将归于人间。
Idhāpi sālacchadanaṃ, sabbakālaṃ dharissati.
此处所说沙罗树叶,即使被覆盖,也能长久保持不坏。
‘‘Idha naccañca gītañca, sammatāḷasamāhitaṃ;
『在这里,舞蹈和歌唱均获合法允许,并身心合一专注;
Parivāressanti maṃ niccaṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
他们恒常围绕我,常行此供养如来的功德果报。』
‘‘Uggacchante ca sūriye, sālavassaṃ pavassati;
『当太阳升起时,沙罗树叶沐浴于雨露;
Puññakammena saṃyuttaṃ, vassate sabbakālikaṃ.
与功德业相应,叶片常时常新,恒久长存。』
‘‘Aṭṭhārase kappasate, okkākakulasambhavo;
『十八劫过去,起于鸦鸦族之源;』
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
名为果德玛者,将作世间之导师。
‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;
『彼者于法中为继承者,乃依法相之本主;』
Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo.
『一切染污皆已了知,无染故将得涅槃。』
‘‘Dhammaṃ abhisamentassa, sālacchannaṃ bhavissati;
『于受染法中,必有如树皮般之覆盖物;』
Citake jhāyamānassa, chadanaṃ tattha hessati.
『对于专注禅定之心,盖障正于其中显现。』
‘‘Vipākaṃ kittayitvāna, piyadassī mahāmuni;
『曾说果报者,慈悲示现之大圣人;』
Parisāya dhammaṃ desesi, tappento dhammavuṭṭhiyā.
向僧团宣说正法,以正当的法义使之成就。
‘‘Tiṃsakappāni devesu, devarajjamakārayiṃ;
三十劫中于诸天界建立天国;
Saṭṭhi ca sattakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ.
六十七个王朝存在,我成为世间帝王。
‘‘Devalokā idhāgantvā, labhāmi vipulaṃ sukhaṃ;
亲临天界,获得广大安乐;
Idhāpi sālacchadanaṃ, maṇḍapassa idaṃ phalaṃ.
此处亦有用柳树木覆顶的凉亭,此为所得之果。
‘‘Ayaṃ pacchimako mayhaṃ, carimo vattate bhavo;
这是我后来世中最后的一生。
Idhāpi sālacchadanaṃ, hessati sabbakālikaṃ.
在此,榕树盖将永远成为恒常的存在。
‘‘Mahāmuniṃ tosayitvā, gotamaṃ sakyapuṅgavaṃ;
『尊敬伟大的圣人,敬仰释迦族的首领果德玛,』
Pattomhi acalaṃ ṭhānaṃ, hitvā jayaparājayaṃ.
『我已达到坚固不动之地,超越胜败生死之境。』
‘‘Aṭṭhārase kappasate, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ;
『在十八劫的漫长岁月中,我虔敬礼拜佛陀,』
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
『我不知恶趣之苦,认为礼佛有此果报。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我平息……如是修持佛教诫。』
So arahattaṃ pana patvā visesato lābhaggayasaggappatto ahosi. Tattha keci puthujjanabhikkhū therassa lābhasakkāraṃ disvā bālabhāvena asahanākāraṃ pavedesuṃ. Thero taṃ ñatvā lābhasakkāre ādīnavaṃ tattha attano alaggabhāvañca pakāsento –
然而,在得到了阿拉汉果后,特别是在获得利养及终极利益上,确实有了成就。于是有些外道出身的比库,看见长老得到利养的尊敬,出于幼稚愚钝,产生了不悦的心情,便发出不耐烦的言论。长老知道他们对利养尊敬抱有错误见解,也显露了自己不贪于此的本心,表示——
§153
153.
‘‘Bahū sapatte labhati, muṇḍo saṅghāṭipāruto;
「很多人获得利养,剃度了头戴桑哈帝布袈裟;
Lābhī annassa pānassa, vatthassa sayanassa ca.
得到食物和饮水,衣物和睡具也都具足。
§154
154.
‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, sakkāresu mahabbhayaṃ;
知道了这个错误见解,在对利养上产生极大恐惧;
Appalābho anavassuto, sato bhikkhu paribbaje’’ti. –
“对于那些不贪图利益且不沉溺于欲望的人,持有正念的比库应当修习游方行。”
Gāthādvayaṃ abhāsi.
这一段由两句诗组成。
Tassattho – sikhampi asesetvā muṇḍitakesatāya muṇḍo, chinditvā saṅghāṭitakāsāvadhāritāya saṅghāṭipāruto, evaṃ vevaṇṇiyaṃ ajjhupagato parāyattavuttiko pabbajito sace annapānādīnaṃ lābhī hoti, sopi bahū sapatte labhati, tassa usūyantā bahū sambhavanti. Tasmā etaṃ evarūpaṃ lābhasakkāresumahabbhayaṃ vipulabhayaṃ ādīnavaṃ dosaṃ viditvā appicchataṃ santosañca hadaye ṭhapetvā anavajjuppādassāpi uppannassa lābhassa parivajjanena appalābho, tato eva tattha taṇhāvassutābhāvena anavassuto, saṃsāre bhayassa ikkhanato bhinnakilesatāya vā bhikkhu santuṭṭhiṭṭhānīyassa satisampajaññassa vasena sato hutvā paribbaje careyya vihareyyāti. Taṃ sutvā te bhikkhū tāvadeva theraṃ khamāpesuṃ.
因此接着说——剃度比库理应剪除头发且剃净头皮,穿着破旧的僧衣,追随戒律,正是如此被严格描述的已出家修道者。如果他获得食饮及其他利益,即使获得许多财富,嫉妒他的人也会众多。因而,知道此种利益敬重中极大恐惧且有祸患的缺陷,他以较少欲求和心中满足为依凭,避免贪获;即便有利益产生,亦能远离贪求,故称为“不贪利而不沉迷”。这样,比库因无贪恋无执着,于轮回之中能断除恐惧及烦恼,以满足为立足点,依止正念与正知而修习游方行处、行持生活。听闻此义,那些比库们便愿意恭敬这位长老。
Tissattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 帝萨长老偈注释完毕。
8. Kimilattheragāthāvaṇṇanā第八,基米拉长老偈注释
Pācīnavaṃsadāyamhītiādikā āyasmato kimilattherassa gāthā. Kā uppatti? Tassa pubbayogo saṃveguppatti pabbajjā ca ekakanipāte ‘‘abhisatto’’ti gāthāya saṃvaṇṇanāyaṃ vuttāyeva. Tāya ca gāthāya therena attano visesādhigamassa kāraṇaṃ dassitaṃ. Idha pana adhigatavisesassa attano āyasmatā ca anuruddhena āyasmatā ca nandiyena saha samaggavāso dassitoti veditabbaṃ. Samaggavāsaṃ pana vasantā te yathā ca vasiṃsu, taṃ dassento –
“‘西方家族传下来的诗句……’此及后文是尊者基米拉长老的诗句。其起因如何?此前提及该比库因对修行生起精进感而出家,这于“已受戒者”的诗中有描述。借此诗句,长老表明他能获得特殊成就之因。这里应知,该长老与尊者阿奴儒达、尊者难提一同住持和睦。和睦同住时,并如是安住。对此宣说——
§155
155.
‘‘Pācīnavaṃsadāyamhi, sakyaputtā sahāyakā;
‘在西方家族中,释迦族子为辅助者;’
Pahāyānappake bhoge, uñche pattāgate ratā.
放弃粗糙的世俗享乐,爱好崇高的道业实践。
§156
156.
一百五十六。
‘‘Āraddhavīriyā pahitattā, niccaṃ daḷhaparakkamā;
『发奋精进、坚决努力,常行坚定不移,
Ramanti dhammaratiyā, hitvāna lokiyaṃ rati’’nti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
欢喜法乐,舍弃世间的欢爱。』——这两句偈颂宣说;
Tattha pācīnavaṃsadāyamhīti pācīnavaṃsanāmake rakkhitagopite sahaparicchede vane. Tañhi vanaṃ gāmassa pācīnadisāyaṃ ṭhitattā vaṃsagumbaparikkhittattā ca ‘‘pācīnavaṃsadāyo’’ti vutto, vaṃsavanabhāvena vāti. Sakyaputtāti anuruddhattherādayo sakyarājakumārā. Sahāyakāti saṃveguppattipabbajjāsamaṇadhammakaraṇasaṃvāsehi saha ayanato pavattanato sahāyakā. Pahāyānappake bhogeti uḷārena puññānubhāvena adhigate kulaparamparāgate ca mahante bhogakkhandhe chaḍḍetvā. ‘‘Sahāyānappake’’tipi pāḷi. Uñche pattāgate ratāti uñchācariyāya ābhatattā uñche patte āgatattā pattāgate pattapariyāpanne ratā abhiratā, saṅghabhattādiatirekalābhaṃ paṭikkhipitvā jaṅghabalaṃ nissāya bhikkhācariyāya laddhena missakabhatteneva santuṭṭhāti attho.
此处所谓『西方丛林』,是指被称为西方丛林的林中护持僧众的集会处,在森林旁边,位于村庄西方,受到竹篱围绕,称为『西方丛林』,因其有竹林故名。萨迦子们即长老阿努鲁达等萨迦族王子。同伴指因急速出家修行共同学习僧法的同道中人。放弃粗糙的享乐者,是指弃绝世间粗鄙身心愉悦而得的大家族传统财富和大的享乐欲望。『同伴粗糙享乐』原文三者是巴利词。『高昂叶片聚集爱好』指爱好如高高挺立的大叶叶片聚集样态,即修习比库戒行的道心坚定不移,舍弃饮食中的额外利益,依赖僧饭,仅满足于所受的比库饭食而欢喜满足。
Āraddhavīriyāti uttamatthassa adhigamāya āditova pageva sampāditavīriyā. Pahitattāti ninnapoṇapabbhārabhāvena kālena kālaṃ samāpajjanena ca nibbānaṃ patipesitacittā. Niccaṃ daḷhaparakkamāti vattapaṭipattīsu diṭṭhadhammasukhavihārānuyogena sabbakālaṃ asithilaparakkamā. Ramanti dhammaratiyā, hitvāna lokiyaṃ ratinti loke viditatāya lokapariyāpannatāya ca lokiyaṃ rūpārammaṇādiratiṃ pahāya maggapaññāya pajahitvā lokuttaradhammaratiyā aggaphalanibbānābhiratiyā ca ramanti abhiramantīti.
『发奋精进』是指为实现究竟目标而如火初燃般努力达成的精进。『坚决』即心无放逸,断除消极厌弃,持续勤修灭尽欲界的心念。『常行坚定不移』指行禅修法门,依止正见法护常行不退,时时不松驰不放逸。『欢喜法乐』者,舍弃世间的悦乐爱好,因已洞察世间无常、无我,以慧得法乐,乐于证法乐,安住于出世法喜乐,欢喜于涅槃究竟果的成就。
Kimilattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 基米拉长老偈注释终了。
9. Nandattheragāthāvaṇṇanā第九,难德长老偈注释
Ayoniso manasikārāti āyasmato nandattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto bhagavato santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ indriyesu guttadvārānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthento bhagavato bhikkhusaṅghassa ca pūjāsakkārabahulaṃ mahādānaṃ pavattetvā, ‘‘ahampi anāgate tumhādisassa buddhassa evarūpo sāvako bhaveyya’’nti paṇidhānaṃ katvā tato paṭṭhāya devamanussesu saṃsaranto atthadassissa bhagavato kāle vinatāya nāma nadiyā mahanto kacchapo hutvā nibbatto ekadivasaṃ satthāraṃ nadiyā pāraṃ gantuṃ tīre ṭhitaṃ disvā sayaṃ bhagavantaṃ tāretukāmo satthu pādamūle nipajji . Satthā tassa ajjhāsayaṃ oloketvā piṭṭhiṃ abhiruhi. So haṭṭhatuṭṭho vegena sotaṃ chindanto sīghataraṃ paratīrameva pāpesi. Bhagavā tassa anumodanaṃ vadanto bhāviniṃ sampattiṃ kathetvā pakkāmi.
此为具寿难陀长老所作的偈颂,题为“不善的用心”。发生缘起为何?这事须追溯到世尊阿难刚涅槃时,于含西城贵族之家显现清净,证得究竟觉悟后,在世尊面前聆闻法义。一名比库见观察入微,于根门特护处安立坛座,见此便亲自守护其坛,同时观察世尊僧团对该比库多加恭敬敬礼,盛行布施。该比库于是发愿说:“我未来当成为与诸佛同样的此类弟子。”之后周游天人和人间,以示世尊法义。时逢世尊涅槃时,具名“纳那陀”的大河成为大龟,默然栖止一日,见比库立于河岸欲渡世尊,便匍伏在世尊足下以助其渡河。比库抬头极目远望,攀爬河岸之岸堤,急速如风,曲折越过,更加迅疾地渡河。世尊赞叹其信愿,称其功德具足后离去。
So tena puññakammena sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ suddhodanamahārājassa putto hutvā mahāpajāpatiyā gotamiyā kucchimhi nibbatti. Tassa nāmaggahaṇadivase ñātisaṅghaṃ nandento jātoti nandotveva nāmaṃ akaṃsu. Tassa vayappattakāle satthā pavattavaradhammacakko lokānuggahaṃ karonto kapilavatthuṃ gantvā ñātisamāgame pokkharavassaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā vessantarajātakaṃ (jā. 2.22.1655 ādayo) kathetvā dutiyadivase piṇḍāya paviṭṭho ‘‘uttiṭṭhe nappamajjeyyā’’ti (dha. pa. 168) gāthāya pitaraṃ sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā nivesanaṃ gantvā ‘‘dhammaṃ care sucarita’’nti (dha. pa. 169) gāthāya mahāpajāpatiṃ sotāpattiphale rājānaṃ sakadāgāmiphale patiṭṭhāpetvā tatiye divase nandakumārassa abhisekanivesanappavesanavivāhamaṅgalesu vattamānesu piṇḍāya pavisitvā nandakumārassa hatthe pattaṃ datvā maṅgalaṃ vatvā tassa hatthato pattaṃ agahetvāva vihāraṃ gato taṃ pattahatthaṃ vihāraṃ āgataṃ anicchamānaṃyeva pabbājetvā tathā pabbajitattāyeva anabhiratiyā pīḷitaṃ ñatvā upāyena tassa taṃ anabhiratiṃ vinodesi. So yoniso paṭisaṅkhāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.49.148-163) –
该比库因种种善业而后生极乐世界,后来在人间佛陀出世之时,生于拘尸那城纯洁高贵的王族,是净饭王子,母亲为大周利槃特母与果德弥妻子玛哈巴嘉巴娣。其出生当天亲朋宗族欢庆,为其冠名“难陀”,乃以其名为号。年长之时,佛陀转法轮传出行道,其肩负普度众生之大业,前往拘尸那城亲睹宗族欢聚,设供养池处,宣说大熊童子因缘故事。翌日持供养出行,诵唱“起来莫懈怠”等偈颂,令其父获初果果报。继而出入住处诵有“恪守正法”的偈颂,令大周利槃特母获斯陀含果报,释迦族诸侯亦得一果。再至第三日于难陀王子加冕典礼与婚礼喜庆时,持供养入礼,向难陀王子呈献奉帖,敬贺吉祥,然后以手接奉帖,并入止静处。此奉帖在民间遇到不悦时,他又巧妙地调和民心。此比库以正确内观修习解脱,最终不久成就阿拉汉果。此事记载于律藏传记(apaṭṭhaka;长老传卷2.49.148-163)中。
‘‘Atthadassī tu bhagavā, sayambhū lokanāyako;
“世尊乃具足法益的觉者,自觉自证,为诸世间之领导者;
Vinatānadiyā tīraṃ, upāgacchi tathāgato.
他至纳那陀河岸,入至尊如来所在之处。
‘‘Udakā abhinikkhamma, kacchapo vārigocaro;
他入水中游泳,像河龟般自在驰行;
Buddhaṃ tāretukāmohaṃ, upesiṃ lokanāyakaṃ.
志在渡世尊佛,我毅然顶礼世间之主。”
‘‘Abhirūhatu maṃ buddho, atthadassī mahāmuni;
世尊啊,愿佛陀登临于我,这位具足智慧的圣人;
Ahaṃ taṃ tārayissāmi, dukkhassantakaro tuvaṃ.
我将度脱您,您是苦难的终结者。
‘‘Mama saṅkappamaññāya, atthadassī mahāyaso;
由于我断除了烦恼的意念,这位具智慧声誉广大者;
Abhirūhitvā me piṭṭhiṃ, aṭṭhāsi lokanāyako.
您登临我的后背,成为世间的引导者。
‘‘Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ;
因我超越了自己,亦已证得清净;
Sukhaṃ me tādisaṃ natthi, phuṭṭhe pādatale yathā.
我无如是的安乐,如同触碰地面那般清醒。
‘‘Uttaritvāna sambuddho, atthadassī mahāyaso;
世尊成就正觉,彰显义理,声誉广大;
Naditīramhi ṭhatvāna, imā gāthā abhāsatha.
立于江岸,诵唱此偈;
‘‘Yāvatā vattate cittaṃ, gaṅgāsotaṃ tarāmahaṃ;
心念所至,誓渡恒河;
Ayañca kacchapo rājā, tāresi mama paññavā.
且有智者,犹如龟王,助我渡过;
‘‘Iminā buddhataraṇena, mettacittavatāya ca;
凭此佛的渡法及慈心等心,
Aṭṭhārase kappasate, devaloke ramissati.
十八劫百年,将在天界安乐。
‘‘Devalokā idhāgantvā, sukkamūlena codito;
『天界』者,在此来至此处,依凭快乐之根而被激励者也;
Ekāsane nisīditvā, kaṅkhāsotaṃ tarissati.
端坐一处,能穿越疑难之流者也;
‘‘Yathāpi bhaddake khette, bījaṃ appampi ropitaṃ;
譬如贤良之田地,虽种子甚少被栽种,
Sammādhāraṃ pavecchante, phalaṃ toseti kassakaṃ.
庄稼人正当用心观察,终必为收获所悦者也;
‘‘Tathevidaṃ buddhakhettaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ;
佛之田地亦如是,为正自觉者所开示,
Sammādhāraṃ pavecchante, phalaṃ maṃ tosayissati.
用心观察正法之基础,果报必使我喜悦也。
‘‘Padhānapahitattomhi, upasanto nirūpadhi;
『住于正勤已超越,我内心安住无烦恼;』
Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo.
『审知诸毒全已断,我行如是无染著。』
‘‘Aṭṭhārase kappasate, yaṃ kammamakariṃ tadā;
『十八亿劫以前,我曾作此业时;』
Duggatiṃ nābhijānāmi, taraṇāya idaṃ phalaṃ.
『无知恶趣不知晓,此果为渡难逾越。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已尽我心寂…说…成就佛陀教法。』
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhaṃ anubhavanto ‘‘aho satthu upāyakosallaṃ, yenāhaṃ bhavapaṅkato uddharitvā nibbānathale patiṭṭhāpito’’ti attano pahīnasaṃkilesaṃ paṭiladdhañca sukhaṃ paccavekkhitvā sañjātasomanasso udānavasena –
及至得阿拉汉果,体验解脱乐时,心生感叹说:『啊,世尊善巧方便,令我脱离生死泥淖,于涅槃安住根基。』回顾自身已断烦恼且获安乐,生起欢喜心,如此发露歌赞。
§157
157.
‘‘Ayoniso manasikārā, maṇḍanaṃ anuyuñjisaṃ;
『不善的用心关注,喜欢赞美世俗;』
Uddhato capalo cāsiṃ, kāmarāgena aṭṭito.
『我曾心浮意动,被欲爱所缠绕,难以自持。』
§158
158.
‘‘Upāyakusalenāhaṃ, buddhenādiccabandhunā;
『我因善巧方便,承佛及圣弟子的教诲;』
Yoniso paṭipajjitvā, bhave cittaṃ udabbahi’’nti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
『正当修习,心从轮回中解脱出来。』——两句偈言已说。
Tattha ayoniso manasikārāti anupāyamanasikārato asubhaṃ kāyaṃ subhato manasi karitvā subhato manasikārahetu, asubhaṃ kāyaṃ subhasaññāyāti attho. Maṇḍananti hatthūpagādiābharaṇehi ceva mālāgandhādīhi ca attabhāvassa alaṅkaraṇaṃ. Anuyuñjisanti anuyuñjiṃ, sarīrassa vibhūsanappasuto ahosinti attho. Uddhatoti jātigottarūpayobbanamadādīhi uddhato avūpasantacitto. Capaloti vanamakkaṭo viya anavaṭṭhitacittatāya lolo, kāyamaṇḍanavatthamaṇḍanādicāpalye yuttatāya vā capalo ca. Āsinti ahosiṃ. Kāmarāgenāti vatthukāmesu chandarāgena aṭṭito pīḷito vibādhito āsinti yojanā.
此中所谓不善思惟,即是不适当的用心,因不加策划的放逸用心,非善身相,非善心因缘,而对非善身体持有善知见之意。所谓妆饰,谓以象牙、象脚饰等、项链、香气等为自身增饰。用心修饰即是追随修饰,身为妆饰之物有体用,故谓之“妆饰”。所谓骄傲者,是由出身、家族、容貌等所生骄傲难以静伏之心。所谓躁动者,如丛林猿猴,心无定著而散乱,谓此心如身体妆饰、工具妆饰等之不稳妥,故谓躁动。所谓傲慢者,是有之。所谓喜欲,是对可作乐之境生起爱欲,因贪欲欲求受用而苦恼,谓之贪欲之苦累。
Upāyakusalenāti vineyyānaṃ damanūpāyacchekena kovidena buddhena bhagavatā hetubhūtena. Hetuatthe hi etaṃ karaṇavacanaṃ. Paluṭṭhamakkaṭīdevaccharādassanena hi upakkitavādacodanāya attano kāmarāgāpanayanaṃ sandhāya vadati. Bhagavā hi āyasmantaṃ nandattheraṃ paṭhamaṃ janapadakalyāṇiṃ upādāya ‘‘yathāyaṃ makkaṭī, evaṃ kakuṭapādiniyo upādāya janapadakalyāṇī’’ti mahatiyā āṇiyā khuddakaṃ āṇiṃ nīharanto chaḍḍako viya, sinehapānena sarīraṃ kiledetvā vamanavirecanehi dosaṃ nīharanto bhisakko viya ca kakuṭapādinidassanena janapadakalyāṇiyaṃ virattacittaṃ kāretvā puna upakkitavādena kakuṭapādinīsupi cittaṃ virājetvā sammadeva samathavipassanānuyogena ariyamagge patiṭṭhāpesi. Tena vuttaṃ ‘‘yoniso paṭipajjitvā, bhave cittaṃ udabbahi’’nti. Upāyena ñāyena sammadeva samathavipassanāya visuddhipaṭipadaṃ paṭipajjitvā bhave saṃsārapaṅke nimuggañca me cittaṃ ariyamaggena hatthena uttāriṃ, nibbānathale patiṭṭhāpesinti attho.
所谓善巧方便,是指通过应当应行的约束、训练手段,经由通达者佛陀指出的因缘而应行之理。因缘理,就是为了利益方便而说。以摇竖猴神童的示现,因其所说不正之言而责备,企图引导其断除爱欲之心。世尊曾以第一优良地方示现于长老难陀,即像对待顽猴及暴躁之人,以大铜钵为小铜钵,厌弃而舍弃,如施橄榄油、涮洗除垢,若如医生治病,示现为愤怒状,使难陀生厌恶心。复以言语磨具,使难陀心丧厌离,复令其心离不善,继以善巧之言,令难陀心安住于三学(止观)殊胜圣道。因此说:「善巧进修,斩断生死中累。」于善巧智慧修行三学清净之道,如入泥淖中,能使心安住于圣道,得涅槃依止。
Imaṃ udānaṃ udānetvā thero punadivase bhagavantaṃ upasaṅkamitvā evamāha – ‘‘yaṃ me, bhante, bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ, muñcāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ etasmā paṭissavā’’ti (udā. 22). Bhagavāpi, ‘‘yadeva kho te, nanda, anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, athāhaṃ mutto etasmā paṭissavā’’ti (udā. 22) āha. Athassa bhagavā savisesaṃ indriyesu guttadvārataṃ ñatvā taṃ guṇaṃ vibhāvento, ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ indriyesu guttadvārānaṃ yadidaṃ nando’’ti (a. ni. 1.219, 230) indriyesu guttadvārabhāvena aggaṭṭhāne ṭhapesi. Thero hi ‘‘yamevāhaṃ indriyānaṃ asaṃvaraṃ nissāya imaṃ vippakāraṃ patto, tamevāhaṃ suṭṭhu niggahessāmī’’ti ussāhajāto balavahirottappo tattha ca katādhikārattā indriyasaṃvare ukkaṃsapāramiṃ agamāsīti.
长老于偈言中,即断除执著者,第二日一再至世尊前,言:「世尊,愿舍我对五种持续烦恼的执著,我愿舍此执著而归依于慈尊。」世尊即答曰:「难陀,汝心既脱执著及烦恼,吾亦舍此执著而归依。」世尊知难陀在诸根门心门紧闭,以其功德详分,言:「此为难陀,诸弟子中根门最坚固者。」以根门紧闭坚固置于极上位。长老言:「以诸根不开拘束而获大功德者,吾当善摄持也。」于是勤精进,具足大持戒力量,有根门拘束波罗蜜,证得根门拘束之极。
Nandattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 难德长老偈注释终了。
10. Sirimattheragāthāvaṇṇanā第十,西利玛长老偈注释
Pare ca naṃ pasaṃsantīti āyasmato sirimattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato pāramiyo pūretvā tusitabhavane ṭhitakāle brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sakkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo nekkhammajjhāsayatāya kāme pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā caturāsītisahassaparimāṇena tāpasagaṇena parivuto himavantappadese devatābhinimmite assame jhānābhiññāyo nibbattetvā vasanto purimabuddhesu katādhikāratāya lakkhaṇamantesu āgataniyāmena ca buddhaguṇe anussaritvā atīte buddhe uddissa aññatarasmiṃ nadīnivattane pulinacetiyaṃ katvā pūjāsakkārābhirato ahosi. Taṃ disvā tāpasā, ‘‘kaṃ uddissa ayaṃ pūjāsakkāro karīyatī’’ti pucchiṃsu. So tesaṃ lakkhaṇamante āharitvā tattha āgatāni mahāpurisalakkhaṇāni vibhajitvā tadanusārena attano bale ṭhatvā buddhaguṇe kittesi. Taṃ sutvā tepi tāpasā pasannamānasā tato paṭṭhāya sammāsambuddhaṃ uddissa thūpapūjaṃ karontā viharanti.
不赞同者,也有长老尊者释迦摩尼的偈颂,其缘起为何?此亦昔日众佛所成者。于诸善果,布施、持戒、忍辱、精进、禅定、智慧等波罗蜜功德充满,居于须弥山天宫、婆罗门家族时,已达智慧通达,能断诸惑,证得三解脱门(天、人、声闻三果),且终舍欲断热戒,出家修缮无垢道,率领八万苦行众,留住希瓦南的忉利天,现神通异相庄严,常修禅定智通,住于前佛时证得了知因果、轮回等见证。赞颂者学其圣行,敬仰佛德,乃筑沙堆塔于河滨沙洲,保持恭敬庄严。诸苦行者见之问其缘起,答以所持之圣德及大神力故。诸苦行者感发心敬,立志修行,依止正觉慧果。
Tena ca samayena padumuttarabodhisatto tusitakāyā cavitvā mātukucchiṃ okkanto hoti. Carimabhave dvattiṃsa pubbanimittāni pāturahesuṃ , sabbe ca acchariyabbhūtadhammā. Tāpaso tāni antevāsikānaṃ dassetvā bhiyyosomattāya sammāsambuddhesu tesaṃ pasādaṃ vaḍḍhetvā kālaṃ katvā brahmaloke nibbattitvā tehi attano sarīrassa pūjāya karīyamānāya dissamānarūpo āgantvā, ‘‘ahaṃ tumhākaṃ ācariyo brahmaloke nibbatto, tumhe appamattā pulinacetiyapūjamanuyuñjatha, bhāvanāya ca yuttappayuttā hothā’’ti vatvā brahmalokameva gato.
当时波旬波罗蜜菩萨,离开忉利,出胎胎母羯枳, 又生于世。于宿生中过去二十三世中,皆现神异奇迹。苦行者于其余命,见异象甚多,众苦行者见佛信心增长,奉献尊敬。时波旬遂往梵天界,示现其身形,告诫说:「我是汝等的导师,已生梵天,当恭敬供养沙洲佛塔,修习善法,宜广精进。」说毕,即入梵天界。
Evaṃ so devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ gahapatikule nibbatti, tassa jātadivasato paṭṭhāya tasmiṃ kule sirisampattiyā vaḍḍhamānattā sirimātveva nāmaṃ akaṃsu. Tassa padasā gamanakāle kaniṭṭhabhātā nibbatti, tassa ‘‘ayaṃ siriṃ vaḍḍhento jāto’’ti sirivaḍḍhoti nāmaṃ akaṃsu. Te ubhopi jetavanappaṭiggahaṇe buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddhā pabbajiṃsu. Tesu sirivaḍḍho na tāva uttarimanussadhammassa lābhī ahosi, catunnaṃ paccayānaṃ lābhī, gahaṭṭhapabbajitānaṃ sakkato garukato, sirimatthero pana pabbajitakālato paṭṭhāya tādisena kammacchiddena appalābhī ahosi bahujanāsambhāvito, samathavipassanāsu kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.49.111-147) –
如此此菩萨,生于世间人天往返轮回中,今生于沙瓦提富户之家。生辰翌日,幼弟出生,故名为「增长荣光者」。其兄弟二人,于揭德林寺眷属处,见佛及神力,生证信心,于是出家。二兄弟中,增长荣光者未能获最高人天法,虽具四种因缘助益,出家后,因业障薄弱,难得多众仰敬,安住止观修习,不久即成六通。传载于语录中(阿帕达内,长老传第二卷49:111-147)曰--
‘‘Pabbate himavantamhi, devalo nāma tāpaso;
“在喜马拉雅山的山顶,有一位称为塔巴索的苦行者;
Tattha me caṅkamo āsi, amanussehi māpito.
在那里,我的修行严谨,未曾与非人接触而放松戒律。
‘‘Jaṭābhārena bharito, kamaṇḍaludharo sadā;
他常以长发披肩,常携着钵盂;
Uttamatthaṃ gavesanto, vipinā nikkhamiṃ tadā.
一心探求至高真理,那时他曾出入于森林。
‘‘Cullāsītisahassāni, sissā mayhaṃ upaṭṭhahuṃ;
约有三万余弟子侍奉于我左右;
Sakakammābhipasutā, vasanti vipine tadā.
他们都受业缘所感,彼时栖居于森林中。”
‘‘Assamā abhinikkhamma, akaṃ pulinacetiyaṃ;
『阿萨玛』者,意为迅速出行,去往一处称为『库利纳塞提耶』的土丘圣地。
Nānāpupphaṃ samānetvā, taṃ cetiyamapūjayiṃ.
携带各种鲜花,将此圣地恭敬供养。
‘‘Tattha cittaṃ pasādetvā, assamaṃ pavisāmahaṃ;
由此使心安住欢喜,我们便急速进入其中;
Sabbe sissā samāgantvā, etamatthaṃ pucchiṃsu maṃ.
所有弟子皆聚集至此,向我询问此意。
‘‘Pulinena kato thūpo, yaṃ tvaṃ deva namassasi;
你向天神顶礼的,是由此土丘所建之塔;
Mayampi ñātumicchāma, puṭṭho ācikkha no tuvaṃ.
我等亦欲知晓,请明示于我。
‘‘Niddiṭṭhā nu mantapade, cakkhumanto mahāyasā;
『在此,正坐于议论处,眼明大威严者;』
Te kho ahaṃ namassāmi, buddhaseṭṭhe mahāyase.
『彼是世尊、威严广大者,吾当顶礼奉敬。』
‘‘Kīdisā te mahāvīrā, sabbaññū lokanāyakā;
『伟大勇士何等?智慧圆满,世间导师;』
Kathaṃvaṇṇā kathaṃsīlā, kīdisā te mahāyasā.
『何等其容貌,何等其持戒?伟大威严者如何?』
‘‘Bāttiṃsalakkhaṇā buddhā, cattālīsadijāpi ca;
『佛陀具五十二种特征,即使出生之时,』
Nettā gopakhumā tesaṃ, jiñjukā phalasannibhā.
『其眼似守护牛;其牙如蜜果;』
‘‘Gacchamānā ca te buddhā, yugamattañca pekkhare;
『行进中的诸佛,彼此同步注视,』
Na tesaṃ jāṇu nadati, sandhisaddo na suyyati.
『其膝盖不生疼痛,关节之声亦不作响。』
‘‘Gacchamānā ca sugatā, uddharantāva gacchare;
『行进中的善逝,仿佛正行走着挺拔的姿态;』
Paṭhamaṃ dakkhiṇaṃ pādaṃ, buddhānaṃ esa dhammatā.
『初步正踏向南方,诸佛教法即于此显现。』
‘‘Asambhītā ca te buddhā, migarājāva kesarī;
『无所掩饰的诸佛,如同狮王般威严,』
Nevukkaṃsenti attānaṃ, no ca vambhenti pāṇinaṃ.
『不扭曲自身,亦不欺骗他手。』
‘‘Mānāvamānato muttā, samā sabbesu pāṇisu;
世尊所说:『被人轻视和辱骂者,在一切众生中都得到解脱;
Anattukkaṃsakā buddhā, buddhānaṃ esa dhammatā.
诸佛并非属于无我,而是属于诸佛之法的体现。』
‘‘Uppajjantā ca sambuddhā, ālokaṃ dassayanti te;
诸佛初刚觉悟时,显现光明;
Chappakāraṃ pakampenti, kevalaṃ vasudhaṃ imaṃ.
他们震动宇宙,使整个世间为之动荡。
‘‘Passanti nirayañcete, nibbāti nirayo tadā;
他们观看这些地狱众生,那时地狱便会消灭;
Pavassati mahāmegho, buddhānaṃ esa dhammatā.
大云降雨普洒,皆是诸佛法的显现。
‘‘Īdisā te mahānāgā, atulā ca mahāyasā;
『诸大龙众,威严无比,』『不可逾越,色彩华美,如来广大难量。』
Vaṇṇato anatikkantā, appameyyā tathāgatā.
『彼等不胜色彩鲜明之如来,』『超越一切,无有界限。』
‘‘Anumodiṃsu me vākyaṃ, sabbe sissā sagāravā;
『讷赞我语,诸弟子皆恭敬,』『尽皆虔诚恭敬,』
Tathā ca paṭipajjiṃsu, yathāsatti yathābalaṃ.
『依实践我所说,』『随其所能,尽其力量行之。』
‘‘Paṭipūjenti pulinaṃ, sakakammābhilāsino;
『诸有志于如来的弟子,亲近礼敬彼伟岸者,』『恭敬不懈,』
Saddahantā mama vākyaṃ, buddhasakkatamānasā.
『虔信我语,心归敬拜如来菩萨大神。』
‘‘Tadā cavitvā tusitā, devaputto mahāyaso;
当时,那位尊贵的天子,众神之子,荣光伟大,
Uppajji mātukucchimhi, dasasahassi kampatha.
于母胎中生起,十万摇动。
‘‘Assamassāvidūramhi, caṅkamamhi ṭhito ahaṃ;
我站立于远离凡尘之地,行走其间;
Sabbe sissā samāgantvā, āgacchuṃ mama santike.
所有弟子们齐聚,前来于我身边。
‘‘Usabhova mahī nadati, migarājāva kūjati;
如野牛激荡大地,如兽王哀号;
Susumārova saḷati, kiṃ vipāko bhavissati.
犹如温和者激动不已,不知将现何种果报。
‘‘Yaṃ pakittemi sambuddhaṃ, sikatāthūpasantike;
『我曾在沙嘎塔处等邦,向世尊进行布施。』
So dāni bhagavā satthā, mātukucchimupāgami.
『如今世尊即为导师,来到母亲的居所。』
‘‘Tesaṃ dhammakathaṃ vatvā, kittayitvā mahāmuniṃ;
『向他们宣说佛法,称赞大圣尊者,』
Uyyojetvā sake sisse, pallaṅkamābhujiṃ ahaṃ.
『激励我的同伴们,我自己则起身,坐于床榻之上。』
‘‘Balañca vata me khīṇaṃ, byādhinā paramena taṃ;
「然而我力已衰弱,身患重病;」
Buddhaseṭṭhaṃ saritvāna, tattha kālaṅkato ahaṃ.
「追寻佛陀至尊,至彼时我为人所蔑视。」
‘‘Sabbe sissā samāgantvā, akaṃsu citakaṃ tadā;
众沙玛内拉皆聚集于此,当时没有人动念发动心念,
Kaḷevarañca me gayha, citakaṃ abhiropayuṃ.
我取来业身,此心念便向其上涌现。
‘‘Citakaṃ parivāretvā, sīse katvāna añjaliṃ;
环绕此心念,以手合掌置于头顶,
Sokasallaparetā te, vikkandiṃsu samāgatā.
你等因忧苦交谈,聚集者纷纷离散。
‘‘Tesaṃ lālappamānānaṃ, agamaṃ citakaṃ tadā;
对那些哭泣者,我当时先将此心念取来,
Ahaṃ ācariyo tumhaṃ, mā socittha sumedhasā.
我者老师告诫汝等,勿为聪慧者而忧伤。
‘‘Sadatthe vāyameyyātha, rattindivamatanditā;
『当为正念勤勉努力,无论昼夜常勤忿怒消散;』
Mā vo pamattā ahuttha, khaṇo vo paṭipādito.
『不可令自己疏忽懈怠,此时此刻当得以精进。』
‘‘Sake sissenusāsitvā, devalokaṃ punāgamiṃ;
『若能遵守比库戒律,护持清净,不失戒律;则将生到天界复得再来;』
Aṭṭhārasa ca kappāni, devaloke ramāmahaṃ.
『十八劫(世)虽漫长,宁愿在天界安乐游戏。』
‘‘Satānaṃ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ;
『我曾为百尊天王及五位世间霸主;』
Anekasatakkhattuñca, devarajjamakārayiṃ.
『亦曾为众多百尊天王,广大神王天界主管。』
‘‘Avasesesu kappesu, vokiṇṇo saṃsariṃ ahaṃ;
「在无数劫中,我不断轮回流转;
Duggatiṃ nābhijānāmi, uppādassa idaṃ phalaṃ.
我不识苦趣恶道,唯知此生所结之果报。」
‘‘Yathā komudike māse, bahū pupphanti pādapā;
「如同莲月时节,众多花朵盛开于水面;
Tathevāhampi samaye, pupphitomhi mahesinā.
我亦于时节,随尊贵者而盛开。」
‘‘Vīriyaṃ me dhuradhorayhaṃ, yogakkhemādhivāhanaṃ;
「我以坚忍不拔之精进,承载禅定安稳之舟;
Nāgova bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavo.
犹如巨龙破除束缚,我内无烦恼自在安住。」
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ buddhamabhikittayiṃ;
『一百千劫』者,谓世尊之称号曾生无量无边亿万劫。
Duggatiṃ nābhijānāmi, kittanāya idaṃ phalaṃ.
‘我不识苦趣之道,此果唯为名闻故。’
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼于我已被熄灭……于世尊法中所作』。
Chaḷabhiññañhi samānaṃ āyasmantaṃ sirimattheraṃ ‘‘ariyo’’ti ajānantā puthujjanā bhikkhū sāmaṇerā ca appalābhitāya lokassa anabhigatabhāvena asambhāventā yaṃkiñci kathetvā garahanti. Sirivaḍḍhattheraṃ pana paccayānaṃ lābhibhāvena lokassa sakkatagarukatabhāvato sambhāventā pasaṃsanti. Thero ‘‘avaṇṇārahassa nāma vaṇṇabhaṇanaṃ, vaṇṇārahassa ca avaṇṇabhaṇanaṃ assa puthujjanabhāvassa doso’’ti puthujjanabhāvañca garahanto –
六种神通皆俱,尊长长老贤者,未识圣者之意,凡夫比库与沙玛内拉轻慢其位,因无所获之因缘,不觉世法而嫌恶所言。然于尊长长老,因缘饱满,广大德行,尊敬者以其对世间之受用称赞之。长老言:‘颜面丑陋者其辞彩华亦丑,颜面美好者其辞彩华亦美,此为凡夫心之过患’,因轻视凡夫之心而发言——
§159
159.
‘‘Pare ca naṃ pasaṃsanti, attā ce asamāhito;
‘其余不予称赞,若自不专注……’
Moghaṃ pare pasaṃsanti, attā hi asamāhito.
众人赞叹虚妄之人,实因自心未得调伏。
§160
160.
‘‘Pare ca naṃ garahanti, attā ce susamāhito;
『他人不以彼人为鄙弃,若自身调伏端正;
Moghaṃ pare garahanti, attā hi susamāhito’’ti.
他人却以彼人为鄙弃,而自身却调伏端正,』
– Gāthādvayamabhāsi.
——此为双颂句。
Tattha pareti attato aññe pare nāma, idha pana paṇḍitehi aññe bālā pareti adhippetā. Tesañhi ajānitvā apariyogāhetvā bhāsanato garahā viya pasaṃsāpi appamāṇabhūtā. Nanti naṃ puggalaṃ. Pasaṃsantīti aviddasubhāvena taṇhāvipannatāya vā, atha vā abhūtaṃyeva puggalaṃ ‘‘asuko bhikkhu jhānalābhī, ariyo’’ti vā abhūtaguṇaropanena kittenti abhitthavanti. Yo panettha ca-saddo, so attūpanayattho. Tena pare naṃ puggalaṃ pasaṃsanti ca, tañca kho tesaṃ pasaṃsanamattaṃ, na pana tasmiṃ pasaṃsāya vatthu atthīti imamatthaṃ dasseti. Attā ce asamāhitoti yaṃ puggalaṃ pare pasaṃsanti, so ce sayaṃ asamāhito maggasamādhinā phalasamādhinā upacārappanāsamādhimatteneva vā na samāhito, samādhānassa paṭipakkhabhūtānaṃ kilesānaṃ appahīnattā vikkhitto vibbhantacitto hoti ceti attho. ‘‘Asamāhito’’ti ca etena samādhinimittānaṃ guṇānaṃ abhāvaṃ dasseti. Moghanti bhāvanapuṃsakaniddeso ‘‘visamaṃ candimasūriyā parivattantī’’tiādīsu viya. Pare pasaṃsantīti ye taṃ asamāhitaṃ puggalaṃ pasaṃsanti, te moghaṃ mudhā amūlakaṃ pasaṃsanti. Kasmā? Attā hi asamāhito yasmā tassa puggalassa cittaṃ asamāhitaṃ, tasmāti attho.
其中『他人』与『自身』二词,『他人』指他人,『自身』指自己,此处贤者中谓他人为他人,愚者则将他人称为自己。对彼等而言,不知无缘由地称为鄙弃,反而如同赞叹一般,实为有限之事。个人不可不察觉。所谓赞叹,是以糊涂无见、于贪爱执取中迷惑,或者于不真实人物上,妄谓『此比库禅定得力,乃圣者』,借虚妄美德加以标榜,遂令其败坏。此语即此意。故称彼人为赞叹,实是用言语诱导之故。若谓自身未调伏,则他人虽赞叹此人,实因彼人自心不调,难断世间恶习,心散乱破碎,不专一矣。所谓『未调伏』,示意禅定功德之缺失。虚妄者谓如修习人所发之喻『阴晴昼夜循环不定』等。所谓他人赞叹,实是无知愚者对未调伏之人迷惑逢迎。缘何?因自身未调伏,彼之心散乱无专,自然如此,故明此义。
Dutiyagāthāyaṃ garahantīti attano aviddasubhāvena dosantarāya vā ariyaṃ jhānalābhiñca samānaṃ ‘‘asuko bhikkhu jāgariyaṃ nānuyuñjati antamaso goduhanamattampi kālaṃ kevalaṃ kāyadaḷhibahulo niddārāmo bhassārāmo saṅgaṇikārāmo viharatī’’tiādinā appaṭipajjamānatāvibhāvanena vā guṇaparidhaṃsanena vā garahanti nindanti, upakkosanti vāti attho. Sesaṃ paṭhamagāthāya vuttapariyāyena veditabbaṃ. Evaṃ therena imāhi gāthāhi attano nikkilesabhāve sirivaḍḍhassa ca sakilesabhāve pakāsite taṃ sutvā sirivaḍḍho saṃvegajāto vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva sadatthaṃ paripūresi, garahakapuggalā ca theraṃ khamāpesuṃ.
第二偈中谓他人轻慢,意指自身未断恶习或生嗔恚所致之轻蔑。即使对圣者入定智通平等者,亦说『懒散比库习惯睡眠不精进,暗中偷懒,唯好昼伏夜卧,嗜眠多梦,多言多语,喜聚集处而居』等语,用以表现不正行为或品行损毁,藉此贬低、毁谤、批评、侮辱。含义当依第一偈的教诲和语境综合理解。由此可知,长老以此偈揭示自身的无垢之性与释难增长的无染净性。听闻后,释难心生急惧,观慧确立,迅速坚定地圆满正理,轻慢者反而向长老请求宽恕。
Sirimattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 西利玛长老偈注释终了。
Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二品注释终了。
3. Tatiyavaggo
3. 第三品
1. Uttarattheragāthāvaṇṇanā一、乌答拉长老偈注释
Khandhāmayā pariññātāti āyasmato uttarattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto ito catunavute kappe siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto sāsane laddhappasādo hutvā upāsakattaṃ paṭivedesi. So satthari parinibbute attano ñātake sannipātetvā bahuṃ pūjāsakkāraṃ sambharitvā dhātupūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sākete brāhmaṇakule nibbattitvā uttaroti laddhanāmo vayappatto kenacideva karaṇīyena sāvatthiṃ gato kaṇḍambamūle kataṃ yamakapāṭihāriyaṃ disvā pasīditvā puna kāḷakārāmasuttadesanāya (a. ni. 4.24) abhivaḍḍhamānasaddho pabbajitvā satthārā saddhiṃ rājagahaṃ gantvā upasampajjitvā tattheva vasanto vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.49.106-110) –
『蕴聚已彻』者,出自尊者乌达长老偈。缘由为何?此人在诸先佛时代,曾任说法师,修习善法,跨越四十九劫,成就悉达多世尊之时,出生于王族家中。觉悟后得法之欢喜,传授近事男信众。彼佛涅槃时,召集亲属,举行盛大供养法会。作佛事功德,行转轮天人轮回。如是次第在人间出生为优特那,乃刹迦族婆罗门子,名为上称。由于某因缘,入萨瓦提城坎达姆根部行使二重奇迹,被观者赞叹。又随时精进勤修卡拉迦拉摩经教导,信心增长,于是出家与佛同住王舍城,即时成就了六种神通。由此,阿帕赞中载有如下说法(出自阿帕长老传2.49.106-110):
‘‘Nibbute lokanāthamhi, siddhatthe lokanāyake;
『已涅槃者,世尊之主,成就者世尊之导,
Mama ñātī samānetvā, dhātupūjaṃ akāsahaṃ.
我已会集亲族,曾供养诸圣骨舍利。
‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ dhātumabhipūjayiṃ;
第四十九劫间,我曾供养圣骨。』
Duggatiṃ nābhijānāmi, dhātupūjāyidaṃ phalaṃ.
我不认识恶趣,供奉佛舍利是此功德。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
谓:“烦恼已被我灭……如是,依佛教法行法。”
Chaḷabhiñño pana hutvā satthari sāvatthiyaṃ viharante buddhupaṭṭhānatthaṃ rājagahato sāvatthiṃ upagato bhikkhūhi ‘‘kiṃ, āvuso, pabbajjākiccaṃ tayā matthakaṃ pāpita’’nti puṭṭho aññaṃ byākaronto –
具足六通之后,师尊住于舍卫城,为护持佛法,从王舍城往舍卫,至比库聚集处,有比库问曰:“比库们啊,出家之事,尔等为何不明了邪恶?”又有一人解说说——
§161
161.
‘‘Khandhā mayā pariññātā, taṇhā me susamūhatā;
“五蕴我已了知,渴爱已深除灭;
Bhāvitā mama bojjhaṅgā, patto me āsavakkhayo.
我修习觉支具足,已得去除烦恼。”
§162
162.
一百六十二。
‘‘Sohaṃ khandhe pariññāya, abbahitvāna jāliniṃ;
“我将于五蕴了知之后,斩断渊网;
Bhāvayitvāna bojjhaṅge, nibbāyissaṃ anāsavo’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
培植觉支,方可无染而涅槃。”——如是双句而说;
Tattha khandhāti pañcupādānakkhandhā. Pariññātāti ‘‘idaṃ dukkhaṃ, na ito bhiyyo’’ti paricchijja ñātā bhāvitā. Tena dukkhassa ariyasaccassa pariññābhisamayamāha. Taṇhāti tasati paritasatīti taṇhā. Susamūhatāti samugghāṭitā. Etena samudayasaccassa pahānābhisamayaṃ vadati. Bhāvitā mama bojjhaṅgāti bodhisaṅkhātāya satiādidhammasāmaggiyā, taṃsamaṅgino vā bodhisaṅkhātassa ariyapuggalassa aṅgāti bojjhaṅgā. Satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātā maggapariyāpannā dhammā mayā bhāvitā uppāditā vaḍḍhitā. Bojjhaṅgaggahaṇeneva cettha taṃsahacaritatāya sabbe maggadhammā, sabbe ca bodhipakkhiyadhammā gahitāti daṭṭhabbā. Eteneva maggasaccassa bhāvanābhisamayaṃ dasseti. Patto me āsavakkhayoti kāmāsavādayo āsavā khīyanti etthāti āsavakkhayoti laddhanāmo asaṅkhatadhammo mayā patto adhigato. Etena nirodhasaccassa sacchikiriyābhisamayaṃ katheti. Ettāvatā attano saupādisesanibbānasampattiṃ dasseti.
其中所说蕴者,指的是五取蕴。所言『了知』者,即深刻分辨『此即是苦,别无更苦』,由此而知,练习而得。由此苦,成就圣谛苦谛的了悟。所言『渴』即贪欲之渴,意味着贪求、执着。所言『深重覆藏』者,即深密覆盖、蕴覆之意。此处指向灭谛的断除。所言『我已修习觉支』,即以正念等诸法,为觉证妥集之觉支,或为已得觉进者的具足方便之觉支。所修诸法包含正念、法义观、精进、喜、轻安、定、舍,皆成就于道中。由觉支之摄取,显见诸法皆在道理之中,诸觉支皆为佛陀觉道之助缘。由此显现修习灭谛之实现。所言『已得无染』,即对三毒之染污,或如欲爱等染污已断。此处从所得称名,谓已得不生不灭之无漏法。由此,说明灭谛(涅槃)实证的现前。如此方显出自本生净灭涅槃的境界。
Idāni pana anupādisesanibbānasampattiṃ dassento ‘‘soha’’ntiādinā dutiyaṃ gāthamāha. Tassattho – sohaṃ evaṃ vuttanayena khandhe pariññāya parijānitvā, tathā parijānanto eva sakaattabhāvaparaattabhāvesu ajjhattikabāhirāyatanesu atītādibhedabhinnesu saṃsibbanākāraṃ punappunaṃ pavattisaṅkhātaṃ jālaṃ etassa atthīti jālinīti laddhanāmaṃ taṇhaṃ abbahitvāna mama cittasantānato uddharitvā, tathā naṃ uddharantoyeva vuttappabhede bojjhaṅge bhāvayitvāna te bhāvanāpāripūriṃ pāpetvā tato eva anāsavo hutvā ṭhito idāni carimakacittanirodhena anupādāno viya jātavedo nibbāyissaṃ parinibbāyissāmīti.
现今显示无余依涅槃境界,将起第二偈言『我已……』。次者:我已了知五蕴,周遍体察世间内外长外在境界,于诸过去未来无分别异相之网,反复而成的缚缠,谓之网。于此网已斩断渴,净涤心系列,使之拔除。而依此修习觉支,成就具足之修学,遂成无染,住于内心断灭。今当如是终心止息无取,如燃尽之火,自照涅槃,得以安隐灭。
Uttarattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 乌答拉长老偈注释终了。
2. Bhaddajittheragāthāvaṇṇanā二、跋达基长老偈注释
Panādonāma so rājāti āyasmato bhaddajittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu pāraṃ gantvā kāme pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā araññāyatane assamaṃ kāretvā vasanto ekadivasaṃ satthāraṃ ākāsena gacchantaṃ disvā pasannamānaso añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. Satthā tassa ajjhāsayaṃ ñatvā ākāsato otari. Otiṇṇassa pana bhagavato madhuñca bhisamuḷālañca sappiñca khīrañca upanāmesi, tassa taṃ bhagavā anukampaṃ upādāya paṭiggahetvā anumodanaṃ vatvā pakkāmi. So tena puññakammena tusite nibbatto tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto vipassissa bhagavato kāle mahaddhano seṭṭhi hutvā aṭṭhasaṭṭhibhikkhusahassaṃ bhojetvā ticīvarena acchādesi.
潘那陀此人名字为国王,当为比库长老跋越者之颂歌。其起因如何?此人于世尊莲花时期,出身婆罗门家族,得识世尊而达入智慧,离欲弃世,从苦行者之行持出家,在荒林之地践行修行。有一日见师世尊在虚空中行行,心怀欢喜,合掌顶礼。世尊了知其心,便由空中下降。而离去时,世尊献上蜜、甘蔗、乳及香木,他怀慈悲之心领受,称善。此善业感果,在忉利天界安住多年。后来现世中,世尊时期乃大财主,施养八十六众比库,以三衣衣盖自己。
Evaṃ bahuṃ kusalaṃ katvā devaloke nibbattitvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cavitvā manussesu uppanno buddhasuññe loke pañca paccekabuddhasatāni catūhi paccayehi upaṭṭhahitvā tato cuto rājakule nibbattitvā rajjaṃ anusāsanto puttaṃ paccekabodhiṃ adhigantvā ṭhitaṃ upaṭṭhahitvā tassa parinibbutassa dhātuyo gahetvā cetiyaṃ katvā pūjesi. Evaṃ tattha tattha tāni puññāni katvā imasmiṃ buddhuppāde bhaddiyanagare asītikoṭivibhavassa bhaddiyaseṭṭhissa ekaputtako hutvā nibbatti, bhaddajītissa nāmaṃ ahosi. Tassa kira issariyabhogaparivārādisampatti carimabhave bodhisattassa viya ahosi.
如是广作多种善业,生于天界,久住于彼,至老而逝。后出世在无人有佛的世间,护持五百众生及诸分散生起的四种条件,继而往生王族,指导国政,成就独觉圣果,坚定守护。于此涅槃者处,摄受其舍利,建造塔庙供养。如此处处树立功德,在此佛出世城市中,成为华贵富饶的商贾之首,名为婆达吉多。传说其拥有帝王享受及臣属财富,犹如菩萨于过去世那样。
Tadā satthā sāvatthiyaṃ vassaṃ vasitvā bhaddajikumāraṃ saṅgaṇhituṃ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ bhaddiyanagaraṃ gantvā jātiyāvane vasi tassa ñāṇaparipākaṃ āgamayamāno. Sopi upari pāsāde nisinno sīhapañjaraṃ vivaritvā olokento bhagavato santike dhammaṃ sotuṃ gacchantaṃ mahājanaṃ disvā ‘‘katthāyaṃ mahājano gacchatī’’ti pucchitvā taṃ kāraṇaṃ sutvā sayampi mahatā parivārena satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ suṇanto sabbābharaṇapaṭimaṇḍitova sabbakilese khepetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.56.98-116) –
时,世尊住于舍卫城一冬,偕大比库众集,赴婆达吉城,住于出生林中,成熟智慧。于上座阁楼,开狮子牢笼,观察世尊身边众生听法之盛况,问:“此大众从何而来?”闻其原因,即以巨大随众,至佛所,听闻清净法,无有杂染,证得阿拉汉果。此中所载在《本迹经》(apadāna)二卷五十六至一百一十六偈中言——
‘‘Oggayha yaṃ pokkharaṇiṃ, nānākuñjarasevitaṃ;
“扶持莲花池,遍布诸彩象;
Uddharāmi bhisaṃ tattha, ghāsahetu ahaṃ tadā.
幸我曾拔耙草,为牧养此因。
‘‘Bhagavā tamhi samaye, padumuttarasavhayo;
“世尊当时即为,莲华光子所成;
Rattambaradharo buddho, gacchate anilañjase.
披红袈裟佛陀,行于清净无垢。”
‘‘Dhunanto paṃsukūlāni, saddaṃ assosahaṃ tadā;
我当时正挥动尘堆衣,听到声音;
Uddhaṃ nijjhāyamānohaṃ, addasaṃ lokanāyakaṃ.
正抬头望去,见到了世界的主宰。
‘‘Tattheva ṭhitako santo, āyāciṃ lokanāyakaṃ;
他正安然站立在那里,我向这世界的主宰请求:
Madhuṃ bhisehi sahitaṃ, khīraṃ sappiṃ muḷālikaṃ.
请赐我蜂蜜、油、牛乳和树胶。
‘‘Paṭiggaṇhātu me buddho, anukampāya cakkhumā;
世尊以慈悲眼光接纳我,
Tato kāruṇiko satthā, orohitvā mahāyaso.
慈悲为怀的导师随即下来,身显伟大光荣。
‘‘Paṭiggaṇhi mamaṃ bhikkhaṃ, anukampāya cakkhumā;
『请接受我为比库,此目光慈悲者;』
Paṭiggahetvā sambuddho, akā me anumodanaṃ.
『正觉者受纳之后,却未曾赞许我。』
‘‘Sukhī hotu mahāpuñña, gati tuyhaṃ samijjhatu;
『愿大功德之人安乐,祈祷汝往善趣;』
Iminā bhisadānena, labhassu vipulaṃ sukhaṃ.
『借由此广大施财,获得无量安乐。』
‘‘Idaṃ vatvāna sambuddho, jalajuttamanāmako;
『世尊说毕,此人名为水中顶者;』
Bhikkhamādāya sambuddho, ākāsenāgamā jino.
『世尊受纳比库后,御空而去为胜者。』
‘‘Tato bhisaṃ gahetvāna, āgacchiṃ mama assamaṃ;
于是,载着我的货物,来到我的庄园那边;
Bhisaṃ rukkhe laggetvāna, mama dānaṃ anussariṃ.
紧靠着庄园里的树木,我回忆起自己的布施。
‘‘Mahāvāto uṭṭhahitvā, sañcālesi vanaṃ tadā;
那时大风起,摇动了森林,
Ākāso abhinādittha, asanī ca phalī tadā.
天空发出了轰鸣,雷声也随之作响。
‘‘Tato me asanīpāto, matthake nipatī tadā;
于是,雷击落在我宅院上方,
Sohaṃ nisinnako santo, tattha kālaṅkato ahaṃ.
我端坐安静,在那里不生一丝烦恼。
‘‘Puññakammena saññutto, tusitaṃ upapajjahaṃ;
「由善业所约束,我生于忉利天;
Kaḷevaraṃ me patitaṃ, devaloke ramāmahaṃ.
我的形体已消亡,在天界享受快乐。」
‘‘Chaḷasītisahassāni , nāriyo samalaṅkatā;
「六万多的女人们,皆饰以华美饰物;
Sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhanti, bhisadānassidaṃ phalaṃ.
黄昏时分侍立左右,呈献此极美的果品。」
‘‘Manussayonimāgantvā, sukhito homahaṃ tadā;
「我若再生于人间,必然当时安乐无忧;
Bhoge me ūnatā natthi, bhisadānassidaṃ phalaṃ.
我不曾贫乏匮乏,此为黄金果实之报。」
‘‘Anukampitako tena, devadevena tādinā;
‘‘是由于彼世天神慈悲感念,
Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.
一切烦恼皆已断尽,今已无再生之理。
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ bhisaṃ adadiṃ tadā;
‘‘历经百千劫,那时曾做过布施,
Duggatiṃ nābhijānāmi, bhisadānassidaṃ phalaṃ.
未曾认识恶趣的苦果,若布施为此所致。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼已被消除……如来教法因此而行。”
Arahatte pana tena adhigate satthā bhaddiyaseṭṭhiṃ āmantesi – ‘‘tava putto alaṅkatapaṭiyatto dhammaṃ suṇanto arahatte patiṭṭhāsi, tenassa idāneva pabbajituṃ yuttaṃ, no ce pabbajati, parinibbāyissatī’’ti. Seṭṭhi ‘‘na mayhaṃ puttassa daharasseva sato parinibbānena kiccaṃ atthi, pabbājetha na’’nti āha. Taṃ satthā pabbājetvā upasampādetvā tattha sattāhaṃ vasitvā koṭigāmaṃ pāpuṇi, so ca gāmo gaṅgātīre. Koṭigāmavāsino buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ pavattesuṃ. Bhaddajitthero satthārā anumodanāya āraddhamattāya bahigāmaṃ gantvā ‘‘gaṅgātīre maggasamīpe satthu āgatakāle vuṭṭhahissāmī’’ti samāpattiṃ samāpajjitvā nisīdi. Mahātheresu āgacchantesupi avuṭṭhahitvā satthu āgatakāleyeva vuṭṭhahi. Puthujjanabhikkhū, ‘‘ayaṃ adhunā pabbajito mahātheresu āgacchantesu mānatthaddho hutvā na vuṭṭhāsī’’ti ujjhāyiṃsu. Koṭigāmavāsino satthu bhikkhusaṅghassa ca bahū nāvāsaṅghāṭe bandhiṃsu, satthā ‘‘handassa ānubhāvaṃ pakāsemī’’ti nāvāsaṅghāṭe ṭhatvā, ‘‘kahaṃ, bhaddajī’’ti pucchi. Bhaddajitthero ‘‘esohaṃ, bhante’’ti satthāraṃ upasaṅkamitvā añjaliṃ katvā aṭṭhāsi. Satthā, ‘‘ehi, bhaddaji, amhehi saddhiṃ ekanāvaṃ abhiruhā’’ti. So uppatitvā satthu ṭhitanāvāyaṃ aṭṭhāsi. Satthā gaṅgāmajjhaṃ gatakāle, ‘‘bhaddaji, tayā mahāpanādarājakāle ajjhāvuṭṭharatanapāsādo kaha’’nti āha. ‘‘Imasmiṃ ṭhāne nimuggo’’ti. ‘‘Tena hi, bhaddaji, sabrahmacārīnaṃ kaṅkhaṃ chindā’’ti. Tasmiṃ khaṇe thero satthāraṃ vanditvā iddhibalena gantvā pāsādathūpikaṃ pādaṅgulantarena sannirumbhitvā pañcavīsatiyojanaṃ pāsādaṃ gahetvā ākāse uppati, uppatanto ca paññāsa yojanāni pāsādaṃ udakato ukkhipi. Athassa purimabhave ñātakā pāsādagatena lobhena macchakacchapamaṇḍūkā hutvā tasmiṃ pāsāde uṭṭhahante parivattitvā udake patiṃsu. Satthā te patante disvā ‘‘ñātakā te, bhaddaji, kilamantī’’ti āha. Thero satthu vacanena pāsādaṃ vissajjesi. Pāsādo yathāṭhāne eva patiṭṭhahi. Satthā pāraṅgato bhikkhūhi ‘‘kadā, bhante, bhaddajittherena ayaṃ pāsādo ajjhāvuṭṭho’’ti puṭṭho mahāpanādajātakaṃ (jā. 1.3.40-41) kathetvā mahājanaṃ dhammāmataṃ pāyesi. Thero pana attano ajjhāvuṭṭhapubbaṃ suvaṇṇapāsādaṃ dassetvā –
惟当时阿拉汉通过此人,来到尊长商人巴达耶那里,告诫说:‘汝之子闻佛教受具足成阿拉汉,应于今时出家戒行,若不出家,必将证般涅槃。’商人答言:‘我的儿子尚为孩童,涅槃之事尚无关联,可不必急于出家。’世尊便为其出家,受具足戒法,居止一周后,到达名为阔提迦摩之村,村庄在江边。阔提迦摩住民,於佛教比库僧团布施甚多。老长老巴达耶为赞叹世尊,特意出外乡间,立誓:‘当佛出现在江边,必定起身迎接。’诸大长老来时,即刻起身迎接佛陛。外道比库不解,议论纷纷说:‘新出家者未必应如大长老迎佛那样起立。’阔提迦摩居民和佛教比库僧团在船屋中聚集,世尊站于船屋,命曰:‘我将显现手印,应答之。’问巴达:‘汝安在?’巴达回应:‘在此,世尊。’走进去向世尊合掌站立。世尊曰:‘来吧,巴达,与我同登一舟。’巴达登舟,立于佛侧。佛在江中央停舟时问:‘巴达,大施主之宫殿在哪?’答曰:‘本处入水而下。’‘因此,巴达,断除了沙门行者的疑虑。’时,巴达长老礼敬世尊,依神通力,将宫殿以脚趾勾起,举起二十五由旬宫殿,升空而去。升起时,五十由旬宫殿从水中跃起。宫殿过去世亲属,因贪婪变为鱼、龟、青蛙等,宫殿升起时惊惧纷纷潜入水中。世尊见此,说:‘汝等本属亲族,巴达,心怀妄念。’长老应教令,将宫殿置于原处。宫殿仍旧如旧安住其处。后来出家比库至彼,问道:‘此宫何时为巴达长老从水中跃起?’遂讲述『大施主本生经』事迹,向大众演说正法。长老则示现其以前升起的金宫殿—
§163
163.
‘‘Panādo nāma so rājā, yassa yūpo suvaṇṇayo;
『名为帕那多者,是一位国王,具足黄金床榻;
Tiriyaṃ soḷasubbedho, ubbhamāhu sahassadhā.
横宽十六肘,高出千重之上。
§164
164.
‘‘Sahassakaṇḍo satageṇḍu, dhajālu haritāmayo;
其威猛如千头狮子,身披黄绿色旗帜;
Anaccuṃ tattha gandhabbā, cha sahassāni sattadhā’’ti. –
香气环绕其旁,周围有七千天人。』──
Dvīhi gāthāhi vaṇṇento aññaṃ byākāsi.
用两首偈颂描述了另一位。
Tattha panādo nāma so rājāti atīte panādo nāma so rājā ahosīti attabhāvaantarahitatāya attānaṃ paraṃ viya niddisati. So eva hi rajje ṭhitakālato paṭṭhāya sadā ussāhasampattiādinā mahatā rājānubhāvena mahatā ca kittisaddena samannāgatattā ‘‘rājā mahāpanādo’’ti paññāyittha. Yassa yūpo suvaṇṇayoti yassa rañño ayaṃ yūpo pāsādo suvaṇṇamayo. Tiriyaṃ soḷasubbedhoti vitthārato soḷasakaṇḍapātappamāṇo. So pana aḍḍhayojanamatto hoti. Ubbhāmāhu sahassadhāti ubbhaṃ uccaṃ evamassa pāsādassa sahassadhā sahassakaṇḍappamāṇamāhu. So pana yojanato pañcavīsatiyojanappamāṇo hoti. Keci panettha gāthāsukhatthaṃ ‘‘āhū’’ti dīghaṃ kataṃ. Āhu ahosīti atthaṃ vadanti.
这里所谓的『阇那陀』,意思是过去的王被称为阇那陀,即他本质上是执着于自我的人,误以为自己是他人,属于自我中心的内在错误观念。此人在国中居于执政时期,因常怀胜利与成就等大能,因巨大国王之德与显著声誉,被尊称为『阇那陀大王』。其宫殿光辉灿烂,犹如金制之柱;又称此宫殿有十六座宽敞而繁复的厅堂。这宫殿长约八由旬,长宽皆约千由旬,整体面积约二十五由旬。有人为方便歌赞而加长吟诵,也有人释义称『称为』即是如此义。
Sahassakaṇḍoti sahassabhūmiko. Satageṇḍūti anekasataniyyūhako. Dhajālūti tattha tattha niyyūhasikharādīsu patiṭṭhāpitehi yaṭṭhidhajapaṭākadhajādidhajehi sampanno. Haritāmayoti cāmīkarasuvaṇṇamayo. Keci pana ‘‘haritajātimaṇisarikkhako’’ti vadanti . Gandhabbāti naṭā. Cha sahassāni sattadhāti chamattāni gandhabbasahassāni sattadhā tassa pāsādassa sattasu ṭhānesu rañño abhiramāpanatthaṃ nacciṃsūti attho. Te evaṃ naccantāpi rājānaṃ hāsetuṃ nāsakkhiṃsu. Atha sakko devarājā devanaṭe pesetvā samajjaṃ kāresi, tadā rājā hasīti.
所谓千由旬地带,是指千里宽广。百头多者,指众多的马群。旌旗众多,是指各处有庄严的旗帜,如大旗、带饰旗帜等,庄严华美。绿色宝石光彩夺目。有人称此地是『绿玉生林』。天神中有善舞者称为『甘达巴』。这里说共有六千七百名甘达巴舞者遍布王宫七百处,为王表演舞蹈以取悦。即使他们跳舞,也未能够逗乐国王。后由天帝萨咖被派至天界,应变而作,令国王欢笑。
Bhaddajittheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 跋达基长老偈注释终了。
3. Sobhitattheragāthāvaṇṇanā三、索毗达长老偈注释
Satimā paññavāti āyasmato sobhitattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā vayappatto satthu dhammadesanaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ pubbenivāsañāṇalābhīnaṃ bhikkhūnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ uddissa patthanaṃ katvā puññāni katvā sugatīsuyeva saṃsaranto sumedhassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu nipphattiṃ gantvā nekkhammādhimutto gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavantassa samīpe araññāyatane assamaṃ kāretvā vanamūlaphalāphalena yāpento buddhuppādaṃ sutvā sabbattha ekarattivāseneva bhaddavatīnagare satthāraṃ upasaṅkamitvā pasannamānaso ‘‘tuvaṃ satthā ca ketu cā’’tiādīhi chahi gāthāhi abhitthavi , satthā cassa bhāviniṃ sampattiṃ pakāsesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbatti. Sobhitotissa nāmaṃ akaṃsu. So aparena samayena satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā chaḷabhiñño ahosi. Pubbenivāsañāṇe ciṇṇavasī ca ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.49.46-74) –
这是对尊长长老索毗提所赞颂的慧行的颂诗。其由来如何?这位长老曾于前世多位佛陀时修习善业,生于白鹭城的名门贵族之家,年迈时听闻佛陀的法音,看到导师为比库中最高长者,乃下定决心修行善业,投生善趣。后于贤明佛陀时代生于婆罗门家族,具足智慧与学识,弃家出家,弃绝世务,入山林修苦行,依山果叶度日,闻佛迹成就,独居一室,在优良名城清净住处,亲近导师,心意宁静,随后用六首偈颂开示导师与诸佛法理,显明自己的修行成果。通过此善业,他在人天中轮回,出生于佛陀时代的沙瓦提婆罗门家,名为索毗提。后又听佛陀正法,深信学法,修习观慧,成就了通达前生之慧证,除去宿业记忆。此事记载于注释书中(阿阇梨传,长老2.49.46-74)。
‘‘Dakkhiṇe himavantassa, sukato assamo mama;
『在喜爱的喜马拉雅南面,住在我此生亲近的地方;
Uttamatthaṃ gavesanto, vasāmi vipine tadā.
寻找究竟真实之理,我当时栖居于森林之中。』
‘‘Lābhālābhena santuṭṭho, mūlena ca phalena ca;
「以得失心自满足,依根本与果报而住;
Anvesanto ācariyaṃ, vasāmi ekako ahaṃ.
探求老师教导,独自一人而修行。」
‘‘Sumedho nāma sambuddho, loke uppajji tāvade;
「名为善慧正觉者,世间诞生诸多时,
Catusaccaṃ pakāseti, uddharanto mahājanaṃ.
宣示四圣谛义,拔度广大大众众生。」
‘‘Nāhaṃ suṇomi sambuddhaṃ, napi me koci saṃsati;
「我不曾亲闻正觉者,亦无人侍奉我身;
Aṭṭhavasse atikkante, assosiṃ lokanāyakaṃ.
历八十年已逾,我曾听闻世间导者。」
‘‘Aggidāruṃ nīharitvā, sammajjitvāna assamaṃ;
『断绝火种』者,指将火种熄灭,心灵安静不躁动,精进不懈怠。
Khāribhāraṃ gahetvāna, nikkhamiṃ vipinā ahaṃ.
『持有重担』者,意指承担重任,毅然起身,入林修行。
‘‘Ekarattiṃ vasantohaṃ, gāmesu nigamesu ca;
『独处一方』者,是说独自在一个村落或乡村中修行。
Anupubbena candavatiṃ, tadāhaṃ upasaṅkamiṃ.
『循序渐进』者,喻意在月光照耀下,逐步向佛靠近恭敬。
‘‘Bhagavā tamhi samaye, sumedho lokanāyako;
『世尊于彼时』者,指世尊乃为智慧第一,为众生之导师。
Uddharanto bahū satte, deseti amataṃ padaṃ.
『度脱众生』者,显示世尊救拔无数众生,宣说不朽涅槃之道。
‘‘Janakāyamatikkamma, vanditvā jinasāgaraṃ;
『超越世间之身』者,礼敬于如海般广大之圣者;
Ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā, santhaviṃ lokanāyakaṃ.
唯独成佛者一人,安顿护持众生世尊也。
‘‘Tuvaṃ satthā ca ketu ca, dhajo yūpo ca pāṇinaṃ;
『你是导师亦是标杆,诸人手中旌旗;
Parāyano patiṭṭhā ca, dīpo ca dvipaduttamo.
他处依凭与确立,乃双足中最上明灯。』
‘‘Nepuñño dassane vīro, tāresi janataṃ tuvaṃ;
『凡夫面见虽无善德英雄,汝仍救渡众生;
Natthañño tārako loke, tavuttaritaro mune.
世间无其他明星,远胜于汝,尊圣贤师。』
‘‘Sakkā theve kusaggena, pametuṃ sāgaruttame;
“萨咖天神虽能以利刃割断,分割于大海高处;
Na tveva tava sabbaññu, ñāṇaṃ sakkā pametave.
但却非汝所具足通达之智慧,智慧非彼可割断。
‘‘Tuladaṇḍe ṭhapetvāna, mahiṃ sakkā dharetave;
萨咖虽能以木棒立于地面,使其屹立;
Natveva tava paññāya, pamāṇamatthi cakkhuma.
但以汝之智慧看来,无量且无边为真知慧明。
‘‘Ākāso minituṃ sakkā, rajjuyā aṅgulena vā;
萨咖虽能以绳索或指头测量天空之阔;
Natveva tava sabbaññu, sīlaṃ sakkā pametave.
但汝非全知,戒律非彼所能通达与度量。”
‘‘Mahāsamudde udakaṃ, ākāso ca vasundharā;
大海之水,天空以及大地;
Parimeyyāni etāni, appameyyosi cakkhuma.
这些都是有边界的,眼明者无量无边。
‘‘Chahi gāthāhi sabbaññuṃ, kittayitvā mahāyasaṃ;
以六首偈颂宣说无所不知的伟大教法;
Añjaliṃ paggahetvāna, tuṇhī aṭṭhāsahaṃ tadā.
合掌接受后,于寂静中默思八十句。
‘‘Yaṃ vadanti sumedhoti, bhūripaññaṃ sumedhasaṃ;
所谓聪明者通指广博智慧的智者;
Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha.
坐于比库僧团中,诵读这般偈语。
‘‘Yo me ñāṇaṃ pakittesi, vippasannena cetasā;
『若有人以清净心称扬我的智慧,』
Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.
『我当宣说,汝速听我所言。』
‘‘Sattasattati kappāni, devaloke ramissati;
『其将享受天界七十亿劫,』
Sahassakkhattuṃ devindo, devarajjaṃ karissati.
『天帝之尊位千百世间,必将担当。』
‘‘Anekasatakkhattuñca, cakkavattī bhavissati;
『其后将为百千万世之世王,』
Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.
『其治广大诸国土,其数量不可胜计。』
‘‘Devabhūto manusso vā, puññakammasamāhito;
『天子出生者』者,即出身为天人或人类者,具足善业聚集者,
Anūnamanasaṅkappo, tikkhapañño bhavissati.
具备思虑不薄弱,智慧锐利者必将成就。
‘‘Tiṃsakappasahassamhi, okkākakulasambhavo;
三万劫之中,于天龙鬼神等众生所共知之时,
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
名为果德玛者,世间将现生之导师,
‘‘Agārā abhinikkhamma, pabbajissatikiñcano;
舍宅舍家,出家为游方者,无分别之人,
Jātiyā sattavassena, arahattaṃ phusissati.
经过七世之轮回,即得阿拉汉果。
‘‘Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi sāsanaṃ;
『我从何处出离自己?我从何处获得此教法?』
Etthantare na jānāmi, cetanaṃ amanoramaṃ.
『在他处我不得了知,心念不悦不喜。』
‘‘Saṃsaritvā bhave sabbe, sampattānubhaviṃ ahaṃ;
『周转于此有生之中,我曾经历众多成就;』
Bhoge me ūnatā natthi, phalaṃ ñāṇassa thomane.
『但我无所缺乏享受,涅槃果实于智慧光明中现。』
‘‘Tiyaggī nibbutā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā;
『我已舍弃一切,彻底熄灭,所有的有无皆已消灭;』
Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.
『一切烦恼已灭尽,现在无有再生。』
‘‘Tiṃsakappasahassamhi, yaṃ ñāṇamathaviṃ ahaṃ;
『三十亿劫中,我所增长的智慧,』
Duggatiṃ nābhijānāmi, phalaṃ ñāṇassa thomane.
『我不了知恶趣,智慧之果在我心中模糊。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已为我所断……已于佛陀教法中成就。』
So arahattaṃ pana patvā attano pubbenivāsaṃ anupaṭipāṭiyā anussaranto yāva asaññabhave acittakapaṭisandhi, tāva addasa. Tato pañca kappasatāni cittappavattiṃ adisvā avasāneva disvā ‘‘kimeta’’nti āvajjento nayavasena ‘‘asaññabhavo bhavissatī’’ti niṭṭhaṃ agamāsi. Tenāha bhagavā – ‘‘atthi, bhikkhave, asaññasattā nāma dīghāyukā devā, tato cuto sobhito idhūpapanno, so etaṃ bhavaṃ jānāti, sobhito anussaratī’’ti (pārā. 232 atthato samānaṃ). Evaṃ nayavasena anussarantassa anussaraṇakosallaṃ disvā satthā theraṃ pubbenivāsaṃ anussarantānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Tato eva cāyaṃ āyasmā savisesaṃ attano pubbenivāsānussatiñāṇaṃ tassa ca paccayabhūtaṃ paṭipattiṃ paccavekkhitvā somanassajāto tadatthadīpanaṃ udānaṃ udānento –
于是彼比库,证得阿拉汉,回忆自他前世,虽不能完全记忆却觉察生命心识续生起,乃见诸多过去世。继而见五亿劫中心识流转,至终才觉察问曰:「此为何?」,并以理路推求曰:「将有无识存在。」遂了知。是时世尊说:『比库们,所谓无识有情,乃长寿天人,其后光明显现,降生此世,彼知此生,光明清晰忆念。』(《长部》232经义相符)由此世尊显此理路继承者智慧,于已阅历前生旧记长老中立为最高。随后此长老审察自身难得殊胜前世忆知及其依缘修行,心生欢喜,后发此义理鼓舞之歌曰──
§165
165.
‘‘Satimā paññavā bhikkhu, āraddhabalavīriyo;
『具觉慧比库,勇力发精进;'}
Pañca kappasatānāhaṃ, ekarattiṃ anussariṃ.
我念诵的是五百年中一夜之事。
§166
166.
‘‘Cattāro satipaṭṭhāne, satta aṭṭha ca bhāvayaṃ;
『四念处,七支正行,我修习于此;五百年中一夜,我默念于此』——这二句偈语述说。
Pañca kappasatānāhaṃ, ekarattiṃ anussari’’nti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
此处所说的念,是指对具足自觉成就之四念处修学的专注,及由此而生的念的增长。智慧则是指具足六通八解之智慧增长。具分别除净烦恼的比库,及由信心等五力相辅相成的坚毅精进,称为稳定而有力的勇猛竭力。信等五力以坚固力量摄持,故谓之“牢固如牛缰捆绑之福德智慧储藏”。“五百年中一夜”比喻专注一境地持心。此比喻常见于教法中,彰显了前世回忆的智慧光芒。
Tattha satimāti sayaṃ samudāgamanasampannāya satipaṭṭhānabhāvanāpāripūriyā sativepullappattiyā ca satimā. Paññavāti chaḷabhiññāpāripūriyā paññāvepullappattiyā ca paññavā. Bhinnakilesatāya bhikkhu. Saddhādibalānañceva catubbidhasammappadhānavīriyassa ca saṃsiddhipāripūriyā āraddhabalavīriyo. Saddhādīnañhettha balaggahaṇena gahaṇaṃ satipi satiādīnaṃ balabhāve, yathā ‘‘gobalibaddhā puññañāṇasambhārā’’ti. Pañca kappasatānāhaṃ, ekarattiṃ anussarinti ekarattiṃ viya anussariṃ. Viya-saddo hi idha luttaniddiṭṭho, etena pubbenivāsānussatiñāṇe attano ñāṇavasībhāvaṃ dīpeti.
现在,依照修行实践,从自身具足念等之状态,以念为主,自证前世事迹,这等见证,于第二偈中称为:“四”“七”“八”。其中“四”指四念处,即身体观等四法,按照领悟对象,分别示为四类,包含世俗与出世间的区分,此即念的种类;“七”指七觉支;“八”指八正道。于念处中,心若安住,必然具足七觉支的修行圆满,正如圣八正道。故有教导者称:“于四念处安住之心,修七觉支,如实修行”,又如《中尼》三一四页中所示,修习三十三种觉行法门之一,会达修习圆满,其他则未达。修习者即为修习之因。此为迄今所述之总结。
Idāni yāya paṭipattiyā attano satimantādibhāvo sātisayaṃ pubbenivāsañāṇañca siddhaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘cattāro’’tiādinā dutiyaṃ gāthamāha. Tattha cattāro satipaṭṭhāneti kāyānupassanādike attano visayabhedena catubbidhe lokiyalokuttaramissake satisaṅkhāte satipaṭṭhāne. Sattāti satta bojjhaṅge. Aṭṭhāti aṭṭha maggaṅgāni. Satipaṭṭhānesu hi suppatiṭṭhitacittassa satta bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gatā eva honti, tathā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Tenāha dhammasenāpati – ‘‘catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā’’tiādīhi (dī. ni. 3.143) sattakoṭṭhāsikesu sattatiṃsāya bodhipakkhiyadhammesu ekasmiṃ koṭṭhāse bhāvanāpāripūriṃ gacchante itare agacchantā nāma natthīti. Bhāvayanti bhāvanāhetu. Sesaṃ vuttanayameva.
现在,为了展示由何种修行成就了自身具念等之德,以及超胜的宿住随念智,故以『四……』等颂句说第二偈。其中,『四念处』者,谓以观身等为行境,依自身所缘之差别,分为四种——世间与出世间混合之念,名为念处。『七』者,谓七觉支。『八』者,谓八道支。盖心善安住于念处者,七觉支即已臻于修习圆满,正八支圣道亦复如是。故法将(沙利子)言:『心善安住于四念处,如实修习七觉支……』等(《长部》第三册第一四三节)——于七部分中三十七菩提分法,若其中一部分修习圆满,其余诸分亦无不然。『修习』者,以修习为因。其余依上所说之理。
Sobhitattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 索毗德长老偈注释已完。
4. Valliyattheragāthāvaṇṇanā四、瓦利亚长老偈注释
Yaṃkiccaṃ daḷhavīriyenātiādikā āyasmato valliyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sumedhassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto vijjāsippesu nipphattiṃ gato asītikoṭivibhavaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā pabbatapāde araññāyatane ekissā nadiyā tīre assamaṃ kāretvā viharanto attano anuggaṇhanatthaṃ upagataṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso ajinacammaṃ pattharitvā adāsi . Tattha nisinnaṃ bhagavantaṃ pupphehi ca candanena ca pūjetvā ambaphalāni datvā pañcapatiṭṭhitena vandi. Tassa bhagavā nisinnāsanasampattiṃ pakāsento anumodanaṃ vatvā pakkāmi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā ‘‘kaṇhamitto’’ti laddhanāmo vayappatto satthu vesāligamane buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho mahākaccānattherassa santike pabbaji. So mandapañño dandhaparakkamo ca hutvā ciraṃ kālaṃ viññuṃ sabrahmacāriṃ nissāyeva vasati. Bhikkhū ‘‘yathā nāma valli rukkhādīsu kiñci anissāya vaḍḍhituṃ na sakkoti, evamayampi kañci paṇḍitaṃ anissāya vaḍḍhituṃ na sakkotī’’ti valliyotveva samudācariṃsu. Aparabhāge pana veṇudattattheraṃ upasaṅkamitvā tassa ovāde ṭhatvā sato sampajāno hutvā viharanto ñāṇassa paripākaṃ gatattā paṭipattikkamaṃ theraṃ pucchanto –
有一偈曰:『一切须坚猛勇行者』,这为长老阿耨多罗三藐三菩提多罗毗达摩的诗句。此偈由来为何?过去诸佛皆曾行持此般法,积聚功德,直至世尊之时,于婆罗门之家出生,觉悟成佛,证得明智,断尽诸所惑,摒弃八十亿财富,弃离苦行与出家,入山林荒野独居,于一河畔修行苦行,以期护持自身。见到护法圣师亲来,欢喜心中安乐,身心清净,敬礼供养。坐时以花与檀香礼敬世尊,布施水果,依昨五根庄严供养。佛现坐具庄严,示现正念赞叹已毕而去。凭此功德,游走天人、人与之间。于此佛陀出世之际,生于婆罗门之家称为华严善友,于世尊入舍城时见得佛陀碧光,坚信觉尊。其后出家为长老,智慧渐开,能摧伏心中无明,长久安住修行。比库们言:『如同树木藤蔓,凡无依无法自长,贤者亦复如是,不能无依而长。』由此长老德行显著。后来,有比库名为笛多,亲往问长老,依其戒律行持,觉知正念,是否已圆满智慧修行功夫,便问此偈:
§167
167.
‘‘Yaṃ kiccaṃ daḷhavīriyena, yaṃ kiccaṃ boddhumicchatā;
『当行持一切,须以坚猛勇力;
Karissaṃ nāvarajjhissaṃ, passa vīriyaṃ parakkamaṃ.
我必不退转,修持努力勇猛。』
§168
168.
‘‘Tvañca me maggamakkhāhi, añjasaṃ amatogadhaṃ;
『请为我说法,指导我至无上;
Ahaṃ monena monissaṃ, gaṅgāsotova sāgara’’nti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
我以沙门比库之身对诸沙门说:‘如河流入大海’。这是两句偈颂。
Tattha yaṃ kiccaṃ daḷhavīriyenāti daḷhena vīriyena thirena parakkamena, daḷhavīriyena vā purisadhorayhena yaṃ kiccaṃ kātabbaṃ paṭipajjitabbaṃ. Yaṃ kiccaṃ boddhumicchatāti cattāri ariyasaccāni nibbānameva vā boddhuṃ bujjhituṃ icchantena paṭivijjhitukāmena yaṃ kiccaṃ karaṇīyaṃ. Karissaṃ nāvarajjhissanti tamahaṃ dāni karissaṃ na virādhessaṃ, yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjissāmi. Passa vīriyaṃ parakkamanti yathā paṭipajjamāne dhamme vidhinā īraṇato ‘‘vīriyaṃ’’, paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato ‘‘parakkamo’’ti ca laddhanāmaṃ sammāvāyāmaṃ passa na saddhamevāti attano kattukāmataṃ dasseti.
其中所谓‘勤奋用力’者,是以坚固的精进、安定的勇猛、刚毅的精进为能勤奋用力;亦即须以坚固的精进、猛勇的精神践行应做应修之事。所谓‘欲证悟’者,是指渴望证知四圣谛、或仅渴望证得涅槃之人,欲达成证悟故应修习之事。‘我今当行,绝不退失’,愿以此坚定立志,必不违犯,必依照所应修持,依教奉行。‘精进勇猛’,指依教法勤修精进名为“用力”,勇猛奋进不退转名为“猛勇”,此名即为正勤。故此可见其自我修学之志趣。
Tvañcāti kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ ālapati. Meti mayhaṃ. Maggamakkhāhīti ariyamaggaṃ kathehi, lokuttaramaggasampāpakaṃ catusaccakammaṭṭhānaṃ kathehīti attho. Añjasanti ujukaṃ majjhimapaṭipadābhāvena antadvayassa anupagamanato. Amate nibbāne sampāpakabhāvena patiṭṭhitattā amatogadhaṃ. Monenāti ñāṇena maggapaññāya. Monissanti jānissaṃ nibbānaṃ paṭivijjhissaṃ pāpuṇissaṃ. Gaṅgāsotova sāgaranti yathā gaṅgāya soto sāgaraṃ samuddaṃ avirajjhanto ekaṃsato ogāhati, evaṃ ‘‘ahaṃ kammaṭṭhānaṃ anuyuñjanto maggañāṇena nibbānaṃ adhigamissāmi, tasmā taṃ kammaṭṭhānaṃ me ācikkhathā’’ti theraṃ kammaṭṭhānaṃ yāci.
又他说这是善友,能供给修行处。‘我有此道。’‘道’指圣道,意谓能达成圣道,能着手四圣谛修道,能入世出世胜道。‘纯正中道之路’言即以正行、正见深陷而未陷两边。‘永生涅槃’言得证涅槃,不退转,立于不死之境界。‘沙门’指以智慧觉知道理。‘成为沙门’,则将知晓涅槃,破疑证悟。‘如河源流入大海’者,譬喻维持修行不息,专心深入涅槃。‘我修持此道,必当成就涅槃,故请教我此修行处。’这是长老请求修行法门的意思。
Taṃ sutvā veṇudattatthero tassa kammaṭṭhānaṃ adāsi. Sopi kammaṭṭhānaṃ anuyuñjanto nacirasseva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.49.75-105) –
闻此,长老韦奴达塔授予他修行处。他亦修持该处,迅速生起正观法门,成就阿拉汉果。经附录中记载这是其事迹(附录·长老传2.49.75-105)。
‘‘Pañca kāmaguṇe hitvā, piyarūpe manorame;
‘舍弃五欲之乐,舍弃美色之爱;
Asīti koṭiyo hitvā, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
舍弃三十亿生命,出家作非世间人。’
‘‘Pabbajitvāna kāyena, pāpakammaṃ vivajjayiṃ;
「出家以后,以身躯远离恶业行为;
Vacīduccaritaṃ hitvā, nadīkūle vasāmahaṃ.
舍弃恶语行为,住在河边。
‘‘Ekakaṃ maṃ viharantaṃ, buddhaseṭṭho upāgami;
有一天佛陀独自来临;佛陀为众上首,
Nāhaṃ jānāmi buddhoti, akāsiṃ paṭisanthāraṃ.
我不认识为佛,也没有行礼致敬。
‘‘Karitvā paṭisanthāraṃ, nāmagottamapucchahaṃ;
行礼致敬后,询问姓名与族姓;
Devatānusi gandhabbo, adu sakko purindado.
天众中有天龙护法,与萨咖天帝并列诸天。
‘‘Ko vā tvaṃ kassa vā putto, mahābrahmā idhāgato;
『汝何人?谁之子?』彼大梵天已至此处,
Virocesi disā sabbā, udayaṃ sūriyo yathā.
光照诸方,如同旭日初升;
‘‘Sahassārāni cakkāni, pāde dissanti mārisa;
千百轮眼显现于彼贤者脚下;
Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
『汝何人?谁之子?』我等如何知晓尔?
‘‘Nāmagottaṃ pavedehi, saṃsayaṃ apanehi me;
请明示姓名族姓,消除我疑惑;
Namhi devā na gandhabbo, namhi sakko purindado.
非天众所知,非天帝萨咖所知。
‘‘Brahmabhāvo ca me natthi, etesaṃ uttamo ahaṃ;
『梵天界』在我这里不存在,于这些之中我最胜;
Atīto visayaṃ tesaṃ, dālayiṃ kāmabandhanaṃ.
我已过去这些境界,破除了欲爱缠缚。
‘‘Sabbe kilese jhāpetvā, patto sambodhimuttamaṃ;
摒弃一切烦恼,证得究竟无上正觉;
Tassa vācaṃ suṇitvāhaṃ, idaṃ vacanamabraviṃ.
听闻他语后,我说出这句话。
‘‘Yadi buddhosi sabbaññū, nisīda tvaṃ mahāmune;
若你是具足智慧的佛,愿坐下吧,大圣者;
Tamahaṃ pūjayissāmi, dukkhassantakaro tuvaṃ.
我必敬礼你,你是苦难的断除者。
‘‘Pattharitvājinacammaṃ , adāsi satthuno ahaṃ;
『我』曾拈取如金刚石般坚硬的圣衣,献给世尊;
Nisīdi tattha bhagavā, sīhova girigabbhare.
世尊即坐在那里,如狮王稳坐于山峦之巅。
‘‘Khippaṃ pabbatamāruyha, ambassa phalamaggahiṃ;
迅速攀登峰巅,采撷了香甜的果实;
Sālakalyāṇikaṃ pupphaṃ, candanañca mahārahaṃ.
采得优美的沙罗花,以及珍贵的沉香木。
‘‘Khippaṃ paggayha taṃ sabbaṃ, upetvā lokanāyakaṃ;
迅速将上述一切带来,呈献于世尊,尊敬此世界的导师;
Phalaṃ buddhassa datvāna, sālapupphamapūjayiṃ.
将果实献予佛陀,并以沙罗花敬奉礼拜。
‘‘Candanaṃ anulimpitvā, avandiṃ satthuno ahaṃ;
我涂抹檀香,奉敬师长,
Pasannacitto sumano, vipulāya ca pītiyā.
心清净、喜悦,满怀欣乐。
‘‘Ajinamhi nisīditvā, sumedho lokanāyako;
我坐于娑罗树下,智慧宏深,世间领袖,
Mama kammaṃ pakittesi, hāsayanto mamaṃ tadā.
你宣扬我的善业,曾令我欢笑。
‘‘Iminā phaladānena, gandhamālehi cūbhayaṃ;
凭此赐福之果,及芬芳香环,二者俱备,
Pañcavīse kappasate, devaloke ramissati.
将满五十二无数劫,在天界欢娱。
‘‘Anūnamanasaṅkappo, vasavattī bhavissati;
『无数意念』者,将为支配者,势力无边;
Chabbīsatikappasate, manussattaṃ gamissati.
将以二十六万意念之德,导向人世。
‘‘Bhavissati cakkavattī, cāturanto mahiddhiko;
将成为四方统治者,大力无比;
Vebhāraṃ nāma nagaraṃ, vissakammena māpitaṃ.
所谓维婆罗城,是由圆满功德所量度。
‘‘Hessati sabbasovaṇṇaṃ, nānāratanabhūsitaṃ;
将具一切黄金,镶饰以多种宝石;
Eteneva upāyena, saṃsarissati so bhave.
正以此种方法,彼于生死中循环。」
‘‘Sabbattha pūjito hutvā, devatte atha mānuse;
在一切处受人敬礼,既得天道亦得人间;
Pacchime bhave sampatte, brahmabandhu bhavissati.
后世成就之时,当得梵亲之位。
‘‘Agārā abhinikkhamma, anagārī bhavissati;
舍家出家后,将为无家道人;
Abhiññāpāragū hutvā, nibbāyissatināsavo.
通达神通之彼岸,断除烦恼而涅槃。
‘‘Idaṃ vatvāna sambuddho, sumedho lokanāyako;
如来如是说,慧明世界引导者;
Mama nijjhāyamānassa, pakkāmi anilañjase.
为我欲灭之心,决心无染而精进。
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
因此,依凭善业与坚固的意愿,
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
舍弃此人身,往生于他界。
‘‘Tusitato cavitvāna, nibbattiṃ mātukucchiyaṃ;
从忉利天往生之后,投生于母腹中;
Bhoge me ūnatā natthi, yamhi gabbhe vasāmahaṃ.
我无所缺乏,正居于胎中。
‘‘Mātukucchigate mayi, annapānañca bhojanaṃ;
在母腹中,我得受饮食粮食;
Mātuyā mama chandena, nibbattati yadicchakaṃ.
母亲随我的意愿,供养我所欲之物。
‘‘Jātiyā pañcavassena, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
『生』者,五年内我出家为非世俗行者;
Oropitamhi kesamhi, arahattamapāpuṇiṃ.
削发以示已断除俗尘,乃获得阿拉汉果。
‘‘Pubbakammaṃ gavesanto, orena nāddasaṃ ahaṃ;
先前因缘我曾寻找,未曾见汝于彼边;
Tiṃsakappasahassamhi, mama kammamanussariṃ.
三万劫中,我业力相续追随不绝。
‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;
敬礼汝为具足人间智慧者,敬礼汝为人间尊上;
Tava sāsanamāgamma, pattomhi acalaṃ padaṃ.
依止汝之教法,我得安稳不动之境地。
‘‘Tiṃsakappasahassamhi, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ;
『三十亿劫中,我曾供养诸佛;』
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
『我不知堕于恶道,此佛供养乃此功德。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼被我熄灭……如是,成就世尊教法。』
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākaronto thero imāyeva gāthā abhāsīti.
长老在证得阿拉汉果后说出另外一偈诗。
Valliyattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 瓦利亚长老偈注释已完。
5. Vītasokattheragāthāvaṇṇanā五、维达索咖长老偈注释
Kese me olikhissantītiādikā āyasmato vītasokattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu nipphattiṃ gato kāme pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā mahatā isigaṇena parivuto araññe vasanto buddhuppādaṃ sutvā haṭṭhatuṭṭho ‘‘udumbarapupphasadisā dullabhadassanā buddhā bhagavanto, idāneva upagantabbā’’ti mahatiyā parisāya saddhiṃ satthāraṃ daṭṭhuṃ gacchanto diyaḍḍhayojane sese byādhiko hutvā buddhagatāya saññāya kālaṅkato devesu uppajjitvā aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde aṭṭhārasavassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ matthake dhammāsokarañño kaniṭṭhabhātā hutvā nibbatti, tassa vītasokoti nāma ahosi. So vayappatto khattiyakumārehi sikkhitabbavijjāsippesu nipphattiṃ gato giridattattheraṃ nissāya gihibhūto suttantapiṭake abhidhammapiṭake ca visārado hutvā ekadivasaṃ massukammasamaye kappakassa hatthato ādāsaṃ gahetvā kāyaṃ olokento valitapalitādīni disvā sañjātasaṃvego vipassanāya cittaṃ otāretvā bhāvanaṃ ussukkāpetvā tasmiṃyeva āsane sotāpanno hutvā giridattattherassa santike pabbajitvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.49.9-26) –
这乃无忧长老写名偈等。由何而起?此亦昔日诸佛所作。彼时有功德修行者,于世尊现觉时,出生婆罗门家,千折于婆罗门学识中,心断欲乐,出家为沙门,随从众多比库居林中,闻佛出生,欢喜起立言:『灵鹫花之色,难得佛陀现。今应亲近』。乃与众弟子同往观看佛陀,历十五由旬,饱经病苦,心念佛去,生诸天界,周游天人间。于佛出世十八岁余,生于两百年之间,至年少时清净苦行,号为无忧长老。彼时奉教于王子,习学婆罗门学识,依止长老迦梨陀多,精通律藏与经藏,一日闲暇时,执杖观身,见身体枯败,生感于心,转念观照,勤修禅定,因缘贯彻,以慧智慧振作,加速修习,便于座上得初果。即于长老迦梨陀多处出家,不久证阿拉汉。此事记于阿陀菴那长老传(阿陀菴那长老传2.49.9-26)。
‘‘Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū;
『教师授意,持戒精进,三果证得。』
Lakkhaṇe itihāse ca, sanighaṇḍusakeṭubhe.
标识于历史之中,环绕荆棘浓密之处。
‘‘Nadīsotapaṭibhāgā, sissā āyanti me tadā;
河流溪谷各分支,有弟子彼时前来;
Tesāhaṃ mante vācemi, rattindivamatandito.
我于其中议论说话,昼夜如同痴迷者。
‘‘Siddhattho nāma sambuddho, loke uppajji tāvade;
名为悉达多者,正觉者,世间由彼而生;
Tamandhakāraṃ nāsetvā, ñāṇālokaṃ pavattayi.
彼驱散黑暗,开启智慧光明。
‘‘Mama aññataro sisso, sissānaṃ so kathesi me;
我一位弟子,向我叙述弟子之事;
Sutvāna te etamatthaṃ, ārocesuṃ mamaṃ tadā.
听闻彼时诸人便向我言说此义。
‘‘Buddho loke samuppanno, sabbaññū lokanāyako;
『世尊于世间初现,智慧圆满为世尊长;
Tassānuvattati jano, lābho amhaṃ na vijjati.
众生随顺于彼,利益于我实不复有。
‘‘Adhiccuppattikā buddhā, cakkhumanto mahāyasā;
超胜出世之佛,具洞达目、广大威严;
Yaṃnūnāhaṃ buddhaseṭṭhaṃ, passeyyaṃ lokanāyakaṃ.
如若我曾见佛王,即是世尊领袖也。
‘‘Ajinaṃ me gahetvāna, vākacīraṃ kamaṇḍaluṃ;
我未曾取而持,口称勺饮净水器;
Assamā abhinikkhamma, sisse āmantayiṃ ahaṃ.
他未经允许出外,向僧众致意,我说:
‘‘Odumbarikapupphaṃva, candamhi sasakaṃ yathā;
『如同乌桕花在月光中微微摇曳;
Vāyasānaṃ yathā khīraṃ, dullabho lokanāyako.
又如珍贵的牛乳那般稀有难得,是世间的领袖。
‘‘Buddho lokamhi uppanno, manussattampi dullabhaṃ;
佛陀降生于世间,即便是人身也极为难得;
Ubhosu vijjamānesu, savanañca sudullabhaṃ.
两者俱现,即佛法与僧伽,听闻亦极难得。
‘‘Buddho loke samuppanno, cakkhuṃ lacchāma no bhavaṃ;
佛陀现于世间,愿我们不失良机得见其眼。』
Etha sabbe gamissāma, sammāsambuddhasantikaṃ.
此处我们所有人皆将前往正自觉者所在之处。
‘‘Kamaṇḍaludharā sabbe, kharājinanivāsino;
所有持钵者皆如此,居住于硬地者;
Te jaṭābhārabharitā, nikkhamuṃ vipinā tadā.
他们头缠发重,彼时从林中出入。
‘‘Yugamattaṃ pekkhamānā, uttamatthaṃ gavesino;
他们凝神静虑,探求至高目标;
Āsattidosarahitā, asambhītāva kesarī.
无欲无求,如同勃发之狮般端正庄严。
‘‘Appakiccā aloluppā, nipakā santavuttino;
少欲务精通,圆满圆熟且善于如法善说。
Uñchāya caramānā te, buddhaseṭṭhamupāgamuṃ.
他们远行到极地,前往佛陀至尊处。
‘‘Diyaḍḍhayojane sese, byādhi me upapajjatha;
就在剩下约二十二由旬的地方,我染上了病。
Buddhaseṭṭhaṃ saritvāna, tattha kālaṅkato ahaṃ.
随佛陀至尊而去,因时机不合,我感到苦恼。
‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ saññamalabhiṃ tadā;
四十九劫之前,我曾得此种记忆。
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṃ phalaṃ.
彼时未曾堕入恶趣,因有佛迹之功德。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼被我消除……已完成奉行佛陀教法。」
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākaronto –
说至于阿拉汉果德已得者,却又加以辩别说明——
§169
169.
‘‘Kese me olikhissanti, kappako upasaṅkami;
‘我头发将脱落,迦毕迦(比库名)即将近前;
Tato ādāsamādāya, sarīraṃ paccavekkhisaṃ.
于是接受命令,观察自身形体。
§170
170.
‘‘Tuccho kāyo adissittha, andhakāre tamo byagā;
‘身体虚空不见,黑暗中如影显现;
Sabbe coḷā samucchinnā, natthi dāni punabbhavo’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
“众生诸毛尽皆剪除,已无复来生。”——此为两句颂诗所说。
Tattha kese me olikhissanti, kappako upasaṅkamīti gihikāle massukammasamaye ‘‘mama kese olikhissaṃ kappemī’’ti kesādīnaṃ chedanādivasena kappanato kappako nhāpito maṃ upagacchi. Tatoti kappakato. Sarīraṃ paccavekkhisanti sabbakāyike ādāse palitavalitamukhanimittādidassanamukhena ‘‘abhibhūto vata jarāya me kāyo’’ti jarābhibhūtaṃ attano sarīraṃ paccavekkhiṃ. Evaṃ paccavekkhato ca tuccho kāyo adissittha niccadhuvasukhasabhāvādīhi ritto hutvā me kāyo adissatha paññāyi. Kasmā? Andhakāre tamo byagā yena ayonisomanasikārasaṅkhātena tamasā attano kāye andhagatā vijjamānampi asubhādisabhāvaṃ apassantā avijjamānaṃ subhādiākāraṃ gaṇhanti, tasmiṃ andhakāre andhakaraṇaṭṭhāne kāye yonisomanasikārasaṅkhātena ñāṇālokena avijjātamo vigato, tato eva sabbe coḷā samucchinnā corā viya kusalabhaṇḍacchedanato, sādhūhi alātabbato asaṅgahetabbato saṅkārakūṭādīsu chaḍḍitapilotikakhaṇḍaṃ viya issarajanena ariyajanena jigucchitabbatāya coḷā viyāti vā ‘‘coḷā’’ti laddhanāmā kilesā samucchinnā. Aggamaggena samugghāṭitattā eva ca nesaṃ natthi dāni punabbhavo āyatiṃ punabbhavābhinibbatti natthīti.
其处吾发将被剃除,于出家之时秽秽时此言:“吾当剃发,必当剃发。”毛发等因剃除之故,剃刀由剃师交予我。此谓剃刀。俗人观身,因全身之令,面色枯槁及诸相显现,以为“吾身已受老朽侵逼”。老朽侵逼,自己观身体。如此观身,空无实体之身体显现,性情寂灭舒适等皆具,见我身体虚空。何故?如暗中之暗,因无调理之正念涵摄,故暗昧内身,虽明知诸不善相,不见所明美好之状,是为暗中之暗。以此无明灭故,诸毛尽皆剪除,犹如盗贼善断有益之物,去除恶人境界中染污堆积,如主者由圣人忌恶而弃诸毛发,因故名为“毛”。烦恼之染已由根本而解,此今已无复来世,未来再生者绝矣。
Vītasokattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 维达索咖长老偈注释已完。
6. Puṇṇamāsattheragāthāvaṇṇanā六、布那马萨长老偈注释
Pañca nīvaraṇe hitvātiādikā āyasmato puṇṇamāsattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto tissassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthari araññe viharante paṃsukūlacīvaraṃ dumasākhāya laggetvā gandhakuṭiṃ paviṭṭhe dhanuhattho gahanaṃ paviṭṭho satthu paṃsukūlaṃ disvā pasannamānaso dhanuṃ nikkhipitvā buddhaguṇe anussaritvā paṃsukūlaṃ vandi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kuṭumbiyakule nibbatti. Tassa kira jātadivase tasmiṃ gehe sabbabhājanāni suvaṇṇaratanamayehi māsehi paripuṇṇāneva ahesuṃ. Tenassa puṇṇamāsotveva nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto dārapariggahaṃ katvā ekasmiṃ putte uppanne gharāvāsaṃ pahāya pabbajitvā gāmakāvāse vasanto ghaṭento vāyamanto chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.49.1-8) –
「摒除五碍(烦恼)」及诸佛塔颂诗等是长老尊者满月所作。其起因为何?此亦如前代诸佛所为,佛法显现时,惟除诸善因,苦苦乃成。于释迦如来时,在族中出生,得清净觉悟,一日于森林修习,披斑衣,著于枣枝,入香舍利室,手持弓弦,深入舍利室,见斑衣之后,意心清净,放弓,念佛功德。彼以此善业,降生天人及人间,在释迦如来所出之娑婆世界悉达多族中再生。其生辰日,该家所食之物皆盛满金银宝物。至其满月,赐名为“满月”。其老时舍弃配偶,单独之子,出家在乡村或城中,行乞修心,六通圆满。于阿步经中有如下记载:
‘‘Tisso nāmāsi bhagavā, sayambhū aggapuggalo;
“名为提索者,彼世尊,自觉第一人;
Paṃsukūlaṃ ṭhapetvāna, vihāraṃ pāvisī jino.
披斑衣,入禅院,圣者到来。”
‘‘Vinataṃ dhanumādāya, bhakkhatthāya cariṃ ahaṃ;
“携弯弓,以食行走,我任行旅。”
Maṇḍalaggaṃ gahetvāna, kānanaṃ pāvisiṃ ahaṃ.
我取过净布,进入森林中。
‘‘Tatthaddasaṃ paṃsukūlaṃ, dumagge laggitaṃ tadā;
当时披上净布,头顶着僧衣。
Cāpaṃ tattheva nikkhippa, sire katvāna añjaliṃ.
于是立刻系紧僧衣,合掌顶礼。
‘‘Pasannacitto sumano, vipulāya ca pītiyā;
心清净欢喜,悦意广大。
Buddhaseṭṭhaṃ saritvāna, paṃsukūlaṃ avandahaṃ.
礼敬佛陀至尊后,我顶礼净布。
‘‘Dvenavute ito kappe, paṃsukūlamavandahaṃ;
距今二百劫前,我已顶礼净布。
Duggatiṃ nābhijānāmi, vandanāya idaṃ phalaṃ.
我不知从恶趣中解脱,愿以此功德供养敬礼。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
谓曰:「烦恼已于我等断尽,......此乃遵行佛陀教法所作。」
Chaḷabhiñño pana hutvā sāvatthiṃ upagantvā satthāraṃ vanditvā susāne vasati, tassa ca acirāgatasseva sato putto kālamakāsi. Dārakamātā therassa āgatabhāvaṃ sutvā, ‘‘mā idaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājāno hareyyu’’nti taṃ uppabbājetukāmā mahatā parivārena therassa santikaṃ gantvā paṭisanthāraṃ katvā palobhetuṃ ārabhi. Thero attano vītarāgabhāvajānāpanatthaṃ ākāse ṭhatvā attano paṭipattikittanamukhena tassā dhammaṃ desento –
六通具足者,曾往沙瓦提,礼敬世尊,安住其座。彼时世尊不久即至,其子名为可拉摩迦西。其子母闻尊者来临,言:「愿王勿害此无子之人。」遂生大愿,以重众还往尊者所在,互相问讯,起于贪欲。尊者于空中立示其无欲无爱的心境,遂以自身修行显现,向其子讲说圣法——
§171
171.
‘‘Pañca nīvaraṇe hitvā, yogakkhemassa pattiyā;
「舍弃五盖,得禅定安稳;
Dhammādāsaṃ gahetvāna, ñāṇadassanamattano.
承受法施,明达自在内观。」
§172
172.
‘‘Paccavekkhiṃ imaṃ kāyaṃ, sabbaṃ santarabāhiraṃ;
「观照这具身体,内外皆遍无遗;
Ajjhattañca bahiddhā ca, tuccho kāyo adissathā’’ti. –
既在内亦在外,身体本无所有。」
Gāthādvayaṃ abhāsi.
世尊说二偈。
Tattha pañca nīvaraṇe hitvāti kāmacchandādike pañca nīvaraṇe pahāya jhānādhigamena viddhaṃsetvā. Yogakkhemassa pattiyāti kāmayogādīhi catūhi yogehi khemassa anupaddutassa nibbānassa adhigamāya. Dhammādāsanti dhammabhūtaṃ ādāsaṃ. Yathā hi ādāso olokentassa rūpakāye guṇāguṇaṃ ādaṃseti, evaṃ vipassanāsaṅkhāto dhammānaṃ sāmaññavisesāvabodhanato ñāṇadassanabhūto dhammādāso vipassantassa vodānasaṃkilesadhammavibhāvanena tappahānasādhanena ca visesato nāmakāye guṇaṃ ādaṃseti. Tenāha –
这里说「舍弃五盖」,即舍弃贪欲等五盖,借由禅那的获得得以破除。所谓「获得安隐者」,是指依止欲爱等四种禅定,安稳得以不受破坏,进而证得涅槃。世尊说「法的给予」,是指以真实之法而施予。就像照见色身时,对色身各个性质依次观察、体认,依止般若分别真理,称之为法的给予。修习内观时则是自觉知法的普遍差别与本质,如此观照名色的分别,洞彻无明之污浊、除去烦恼成就净满,以此作为净化身心的专修方法,因此称此为法的给予。世尊说——
‘‘Dhammādāsaṃ gahetvāna, ñāṇadassanamattano;
「承受法的给予,证悟于知见自心;
Paccavekkhiṃ imaṃ kāyaṃ, sabbaṃ santarabāhira’’nti. –
“观视此身,一切皆内外诸法。”
Imaṃ kāyaṃ dhammasamūhaṃ mama attabhāvaṃ ajjhattikabāhirāyatanabhāvato santarabāhiraṃ sabbaṃ anavasesaṃ dhammādāsaṃ gahetvā ‘‘anicca’’ntipi ‘‘dukkha’’ntipi ‘‘anattā’’tipi patiavekkhiṃ ñāṇacakkhunā passiṃ. Evaṃ passatā ca mayā ajjhattañca bahiddhā cāti attano santāne parasantāne ca tuccho kāyo adissatha niccasārādivirahito tuccho khandhapañcakasaṅkhāto attabhāvakāyo ñāṇacakkhunā yāthāvato apassittha. Sakalampi hi khandhapañcakaṃ ‘‘avijjānivutassa, bhikkhave, bālassa taṇhāsaṃyuttassa evamayaṃ kāyo samudāgato’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.19) ‘‘kāyo’’ti vuccati. ‘‘Adissathā’’ti ca iminā yadeva kāye daṭṭhabbaṃ, taṃ diṭṭhaṃ, na dānissa kiñci mayā passitabbaṃ atthīti katakiccataṃ dassento aññaṃ byākāsi. Evaṃ thero imāhi gāthāhi purāṇadutiyikāya dhammaṃ desetvā taṃ saraṇesu ca sīlesu ca sampatiṭṭhāpetvā uyyojesi.
观此身为法总集,我心所性,由内外根境的缘起而成,内外无余地悉受法的示现,用慧眼观察,见其为无常、苦及无我。如此观察后,内外皆空,从自我及他我众生来看,见此身为无实质的身体,常理之物诸法相皆不具,五蕴已成聚合的自我身以慧眼真实见之。因‘五蕴身乃是无明所缚、渴爱所系、愚痴所染’,故称之为“身”。“见”即应该由此所见,即在此身上当见所见之法,不应妄加他见,故此进行了作证说明。由此,长老依古老两句,初转法轮二品偈开始,于此法及戒律所依安立,并宣说之。
Puṇṇamāsattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 本那马萨长老偈颂注释终了。
7. Nandakattheragāthāvaṇṇanā七、难达咖长老偈颂注释
Yathāpibhaddo ājaññoti āyasmato nandakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto sikhissa bhagavato kāle paccantadese uppajjitvā viññutaṃ patto vanacāriko hutvā vicaranto ekadivasaṃ satthu caṅkamanaṭṭhānaṃ disvā pasannacitto vālukā okiri. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde campāyaṃ gahapatikule nibbatti, tassa nandakoti nāmaṃ akaṃsu. Jeṭṭhakabhātā panassa bharato nāma. Tassa pubbayogo anantaravatthusmiṃ āvibhavissati. Te ubhopi viññutaṃ patvā āyasmantaṃ soṇaṃ koḷivisaṃ pabbajitaṃ sutvā ‘‘soṇopi nāma tathāsukhumālo pabbaji, kimaṅgaṃ pana maya’’nti pabbajiṃsu. Tesu bharato nacirasseva vipassanaṃ vaḍḍhetvā chaḷabhiñño ahosi. Nandako pana kilesānaṃ balavabhāvena tāva vipassanaṃ ussukkāpetuṃ nāsakkhi, vipassanāya kammaṃ karoti eva. Athassa bharatatthero āsayaṃ ñatvā avassayo bhavitukāmo taṃ pacchāsamaṇaṃ katvā vihārato nikkhamitvā maggasamīpe nisinno vipassanākathaṃ kathesi.
如尊者难陀长老所作偈言,正如古代诸佛所作。何以起?古佛福德具足,正当世尊时于后方出现,得智慧之后成为游行行者,出游其间,一日见到师步处,心悦意畅玩沙。以此福业于天人间轮转,生于此世释迦家门,名难陀。其长兄名释摩,前生缘起不久随其出生。二人均得智慧,当尊者颂曰:尊者索那于苦行山山林出家。“索那亦极精细出家,我何所惧?”—于是随其出家。其兄释摩不久因智慧明达,证得通达。难陀以染污之力时难破断禅观,虽有禅观功夫,仍勤修慧业。为此弟子释摩知其心意,生起其好行,解脱束缚,于山林出家,发愿求道,就法处坐禅,讲说禅慧。
Tena ca samayena sakaṭasatthe gacchante eko sakaṭe yutto goṇo cikkhallaṭṭhāne sakaṭaṃ uddharituṃ asakkonto paripati. Tato naṃ satthavāho sakaṭā mocetvā tiṇañca pānīyañca datvā parissamaṃ apanetvā puna dhure yojesi. Tato goṇo vūpasantaparissamo laddhabalo taṃ sakaṭaṃ cikkhallaṭṭhānato uddharitvā thale patiṭṭhāpesi. Atha bharatatthero nandakassa ‘‘passasi no tvaṃ, āvuso nandaka, imassa kamma’’nti taṃ nidassetvā tena ‘‘passāmī’’ti vutte ‘‘imamatthaṃ suṭṭhu upadhārehī’’ti āha. Itaro ‘‘yathāyaṃ goṇo vūpasantaparissamo paṅkaṭṭhānato bhāraṃ ubbahati, evaṃ mayāpi saṃsārapaṅkato attā uddharitabbo’’ti tamevārammaṇaṃ katvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.48.90-95) –
彼时货车场上,有一牛连车,牛无力举车翻倒。司机向师子乘者求助。师子释放车牛,赠饲料水食,谨心照顾,再次装货系缰绳。司机安静细心援助,扶起牛车置于地面。尊者释摩告难陀:“你见否,友!此业。”示意其视,难陀答:“见也。请善持此法要。”另一长老言:“如此牛司机细心负担泥泞,我亦当自从轮回泥泞中自起脱身。”自此起持慧业,不久证阿拉汉果。经此善行授记。
‘‘Migaluddo pure āsiṃ, araññe kānane ahaṃ;
“昔日我居游野森林之中;”
Vātamigaṃ gavesanto, caṅkamaṃ addasaṃ ahaṃ.
寻风行兽,我见遍行林中。”
‘‘Ucchaṅgena pulinaṃ gayha, caṅkame okiriṃ ahaṃ;
『以高大树干取湿泥,行走于泥泞之中,我曾如此;
Pasannacitto sumano, sugatassa sirīmato.
心清净而欢喜,拥护善逝庄严教法。』
‘‘Ekatiṃse ito kappe, pulinaṃ okiriṃ ahaṃ;
『三万二千劫之前,我曾涉足泥泞,
Duggatiṃ nābhijānāmi, pulinassa idaṃ phalaṃ.
但我未能认识恶趣的苦果,这正是泥泞所致。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我摒弃……如是,我已完成佛陀教法所嘱托。』
Arahattaṃ pana patvā attano jeṭṭhabhātikassa bharatattherassa santike aññaṃ byākaronto –
既证阿拉汉果,年长且居士比库长老肩负教护职责者,于耆婆泰拉面前,另作阐释。
§173
173.
‘‘Yathāpi bhaddo ājañño, khalitvā patitiṭṭhati;
「譬如贤士在晨起时,站立稳健;
Bhiyyo laddhāna saṃvegaṃ, adīno vahate dhuraṃ.
握紧绳索更加用力地承担负重,
§174
174.
‘‘Evaṃ dassanasampannaṃ, sammāsambuddhasāvakaṃ;
同样,正觉圣者的弟子具有此般觉悟,
Ājānīyaṃ maṃ dhāretha, puttaṃ buddhassa orasa’’nti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
当护持不可违背之法,如同护持佛陀的儿子。」此两偈他说。
Tattha bhiyyo laddhāna saṃvegaṃ, adīno vahate dhuranti ‘‘mayhaṃ jātibalavīriyānaṃ ananucchavikametaṃ yadidaṃ āgatassa bhārassa avahana’’nti saṃvegaṃ labhitvā adīno adīnamānaso alīnacitto. ‘‘Alīno’’ti vā pāṭho, so eva attho. Bhiyyo punappunaṃ bhiyyosomattāya attano dhuraṃ bhāraṃ vahate ubbahati. Sesaṃ heṭṭhā ramaṇīyavihārittherassa gāthāvaṇṇanāyaṃ vuttanayameva.
此处,受业力所获的更加强烈的慌乱之心,更加沉重地负担着重担,思维弱小而昏昏沉沉,心念游移不定。何以故?谓曰:『我虽具备族姓勇猛之力,却未曾有如是坚固不动的,承受此到来的重负』。由此获得慌乱,念头弱小而施业下降,心神懈怠游移。此处“懈怠”一词的读法,此义便是。更进一步,多次以极大力量负担自己重担而负重前行。接下文,是关于这位愉悦修行长老颂歌的叙述乃至整个说明正文。
Nandakattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 难达咖长老偈颂注释终了。
8. Bharatattheragāthāvaṇṇanā八、巴拉德长老偈颂注释
Ehi, nandaka, gacchāmāti āyasmato bharatattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira anomadassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ manuññadassanaṃ mudusukhasamphassaṃ upāhanadvayaṃ gahetvā gacchanto satthāraṃ caṅkamantaṃ disvā pasannamānaso upāhanā upanāmetvā, ‘‘abhiruhatu bhagavā upāhanā, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti āha. Abhiruhi bhagavā tassa anuggaṇhanatthaṃ upāhanā. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde campānagare gahapatikule nibbatti, bharatotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto soṇattherassa pabbajitabhāvaṃ sutvā ‘‘sopi nāma pabbajī’’ti sañjātasaṃvego pabbajitvā katapubbakicco vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.48.71-89) –
『来吧,难达迦,一同前往』,此为尊者薄伽陀长老的颂歌。其缘起为何?据说,在如来阿诺目达斯在世时,于族中家园出生成就具足智慧,得一日人间的世间见,持双布施轻易满足,行走之间见到教主,心生欢喜,用双布施恭敬呈献,说:“愿尊者承受此布施,是为我长久利益安乐。”教主果然接受以示随从。因此善业,轮回在人天之间,于佛陀出世当时,生于贵族家庭,名为薄伽陀多。得智慧后,听闻尊者索那比库出家,心生慕归,遂生起出家念头,离家出家,之前行修习禅观功德,诸禅辈现前,未久即证得六通利益。此事曾载于《阿陀那品》篇(apa. thera 2.48.71-89)中。
‘‘Anomadassī bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho;
『如来阿诺目达斯,世间之长,众人之雄,』
Divāvihārā nikkhamma, pathamāruhi cakkhumā.
『白昼出游闲散时,首先登上觉者注视处。』
‘‘Pānadhiṃ sukataṃ gayha, addhānaṃ paṭipajjahaṃ;
『携佳酿以待施,追随行不曾停歇;』
Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ, pattikaṃ cārudassanaṃ.
『于彼目睹全觉者,得见那无上妙相颜容。』
‘‘Sakaṃ cittaṃ pasādetvā, nīharitvāna pānadhiṃ;
『令心安稳』者,须心安定,心为中心,『收摄于足端』者,言沉心于足根处,乃至收摄心意不散乱。
Pādamūle ṭhapetvāna, idaṃ vacanamabraviṃ.
于双足根部安置,立于足根,立足稳固,故说此语。
‘‘Abhirūha mahāvīra, sugatinda vināyaka;
『攀登伟丈夫』者,即意谓攀登伟大的勇士,『如来的首领』者,意指如来导师之首领。
Ito phalaṃ labhissāmi, so me attho samijjhatu.
『自此得果』者,意思为自此获得果报,(愿)以此利益为所愿求。
‘‘Anomadassī bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho;
『无上光明者世尊』,称此世尊为无上光明,『世间之最』,意谓为世界首领,『众生之王』,喻为众生至尊。
Pānadhiṃ abhirūhitvā, idaṃ vacanamabravi.
『登于双足之顶』,指世尊立足于心得端庄,『言说此语』,即发言如上殊胜言辞。
‘‘Yo pānadhiṃ me adāsi, pasanno sehi pāṇibhi;
「谁以愿施惠予我,愿以欢喜之手接纳,
Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.
彼将闻我所说之语,我当以此加以颂扬。」
‘‘Buddhassa giramaññāya, sabbe devā samāgatā;
「依尊者佛至尊之偈语,诸天悉集聚于一堂;
Udaggacittā sumanā, vedajātā katañjalī.
心意高妙,善悦欢喜,双手合十生欢敬意。」
‘‘Pānadhīnaṃ padānena, sukhitoyaṃ bhavissati;
「以所许之愿为坚基,此地当蒙安乐滋养;
Pañcapaññāsakkhattuñca, devarajjaṃ karissati.
并以五十五王权之力,护持诸天之治世。」
‘‘Sahassakkhattuṃ rājā ca, cakkavattī bhavissati;
『千王百劫』者,谓国王将成为世间轮转的主宰。
Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.
『广大的疆域』者,指其统治的范围广袤无际,数量不可胜数。
‘‘Aparimeyye ito kappe, okkākakulasambhavo;
『此劫无量』者,表示在无限的时间中,未来世秉承家族世系。
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
『名为果德玛者』,乃由该家系出世,于世间为师教。
‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;
『以其法为继承者』,意指其继承法的统御者,成为法的因缘。
Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo.
『于诸烦恼已尽』者,谓断尽一切烦恼,涅槃无余。
‘‘Devaloke manusse vā, nibbattissati puññavā;
“天界或人间,行善之人必得出生;
Devayānapaṭibhāgaṃ, yānaṃ paṭilabhissati.
能获得通达天道之乘的殊胜果报。
‘‘Pāsādā sivikā vayhaṃ, hatthino samalaṅkatā;
“我拥有坚固的宫殿与城墙,装饰有象牙;
Rathā vājaññasaṃyuttā, sadā pātubhavanti me.
与车马一同,常常显现在我面前。
‘‘Agārā nikkhamantopi, rathena nikkhamiṃ ahaṃ;
“即使离开宅邸,我也乘车出行;
Kesesu chijjamānesu, arahattamapāpuṇiṃ.
毛须脱落时,成就了阿拉汉果位。”
‘‘Lābhā mayhaṃ suladdhaṃ me, vāṇijjaṃ suppayojitaṃ;
『利益』者,我得之甚难,『贸易生意』者,联结周全;
Datvāna pānadhiṃ ekaṃ, pattomhi acalaṃ padaṃ.
将一大片田地布施后,我获得了坚固不动的地位。
‘‘Aparimeyye ito kappe, yaṃ pānadhimadāsahaṃ;
在无量无边的后世之际,我曾布施那片田地;
Duggatiṃ nābhijānāmi, pānadhissa idaṃ phalaṃ.
我不识败坏恶趣,我得受此布施的果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
我心中烦恼已被净除……如是,于世尊教法中所成就。』
Chaḷabhiñño pana hutvā attano kaniṭṭhabhātikena nandakattherena heṭṭhā vuttanayena aññābyākaraṇe kate ‘‘idāni nandakopi arahā jāto, handa mayaṃ ubhopi satthu santikaṃ gantvā vusitabrahmacariyataṃ nivedessāmāti uppannaṃ parivitakkaṃ nandakattherassa kathento –
此时,已得六通之智慧的长老,与其年幼的弟子南达长老从旁宣说,语意含蓄地说明:『现今南达也证得阿拉汉果,且我们二人将一同往见世尊,受教安住圣行。』此言表明南达长老内心已现起此念,相随劝说而生。
§175
175.
‘‘Ehi nandaka gacchāma, upajjhāyassa santikaṃ;
「来吧,南达,往授具比库面前去,
Sīhanādaṃ nadissāma, buddhaseṭṭhassa sammukhā.
在佛陀至尊正前方,发狮子吼声。」
§176
176.
‘‘Yāya no anukampāya, amhe pabbājayī muni;
「因祂对我们生起悲悯,授我们出家为圣人;
So no attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
祂利益我们已圆满,断尽一切烦恼束缚。」——二偈演说完毕;
Tattha nandakāti ālapanaṃ. Ehīti tassa attano santikakaraṇaṃ. Gacchāmāti tena attanā ca ekajjhaṃ kātabbakiriyāvacanaṃ, upajjhāyassāti sammāsambuddhassa, sammāsambuddho hi samantacakkhunā buddhacakkhunā ca sattānaṃ āsayānusayacaritādīnaṃ yathābhūtavilokanena sadevakassa lokassa vajjāvajjaṃ upanijjhāyatīti visesato upajjhāyoti vattabbataṃ arahati. Yadatthaṃ gamanaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘sīhanādaṃ nadissāma, buddhaseṭṭhassa sammukhā’’ti āha. Yathābhuccaguṇābhibyāhāratāya abhītanādabhāvato sīhanādaṃ buddhassa sammāsambuddhassa tato eva sabbasattuttamatāya seṭṭhassa, buddhānaṃ vā sāvakabuddhādīnaṃ seṭṭhassa sammukhā purato nadissāmāti attho.
此处称为南达卡的言说。『Ehīti』表示他亲近自己。『Gacchāmāti』意指以此身作一重事业的行为,『upajjhāyassāti』谓指正自觉者导师。正自觉者因以周遍慧眼及佛眼真实观察众生之根深染习,洞见诸天世间应诛非诛之理,故被特别称为导师,应受此称。就此行者将前往之处,谓要示现“狮吼声当现,于佛至尊之前”之意。由其具足正直高尚品德,舍三昧无畏露现之狮吼声,专为诸众生之最尊第一,历代佛与弟子等尊首面前发出警示,则意不出此。
Yathā pana sīhanādaṃ naditukāmo, taṃ dassento ‘‘yāyā’’ti gāthamāha. Tattha yāyāti yadatthaṃ, yāya yadatthānuppattiyāti attho. Noti amhākaṃ. Anukampāyāti anuggaṇhanena amhe dvepi pabbājayi pabbājesi. Munīti bhagavā. So no attho anuppattoti so attho sabbesaṃ saṃyojanānaṃ khayabhūtaṃ arahattaphalaṃ no amhehi anuppatto, adhigatoti attho.
如欲发出狮吼声者,演说者说“去吧”以歌谣形式。此中“去吧”意指去向自身所当达之处。言我等两人离家出家乃出离怜悯之深情。『Muni』即世尊。此处“非去我等”意指彼果已断除一切结缚之阿拉汉果,不为我等所及,得已证得之义。
Bharatattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴拉德长老偈颂注释终了。
9. Bhāradvājattheragāthāvaṇṇanā九、帕拉德瓦迦长老偈颂注释
Nadanti evaṃ sappaññāti āyasmato bhāradvājattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito ekatiṃse kappe kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ sumanaṃ nāma paccekabuddhaṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānaso paripakkaṃ vallikāraphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇakule nibbattitvā gottanāmena bhāradvājotveva paññāyittha. So vayappatto gharāvāsaṃ vasanto ekaputtaṃ labhi. Tassa ‘‘kaṇhadinno’’ti nāmaṃ akāsi. Tassa viññutaṃ pattakāle ‘‘tāta, asukassa nāma ācariyassa santike sippaṃ sikkhitvā ehī’’ti taṃ takkasilaṃ pesesi. So gacchanto antarāmagge satthu sāvakaṃ aññataraṃ mahātheraṃ kalyāṇamittaṃ labhitvā tassa santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā katapubbakicco vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.48.66-70) –
此乃尊长巴拉德瓦迦长老的诗句云云。有何缘起?此亦如昔代诸佛所作,彼时积累功德,三十三劫前生于贵族家庭出生,获智慧圆满。有一日见名为素满诺的辟支佛托钵行走,心意欢喜,则献上成熟的藤蔓果。彼以此功德于天人、人间转生,今生于佛出世时生于王舍城婆罗门家,名曰戈塔那,即巴拉德瓦加。老去时家居生活,得一子名曰卡那迪诺。于智慧现前时,嘱托儿子“孩儿,应于仁师所在处受学技艺,然后轻安出家。”儿行至中道,遇师长皈依良友,听法而坚定信受,出家修习先行法,精勤修习观照禅定,未久便得阿拉汉果。此事述于经传中。
‘‘Sumano nāma sambuddho, takkarāyaṃ vasī tadā;
“素满诺名为正觉者,当时我为仆役。”
Vallikāraphalaṃ gayha, sayambhussa adāsahaṃ.
“持取藤蔓果,献于自觉者。”
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
“自三十三劫前,曾为彼时授果。”
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
我不认识恶趣,这是果报给予的果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
云:『烦恼已被我熄灭……如是……这是世尊教法所成就。』
Athassa pitā bhāradvājo veḷuvane viharantaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā pabbajitvā nacirasseva arahattaṃ sacchākāsi. Atha putto satthāraṃ vandituṃ rājagahaṃ āgato satthu santike nisinnaṃ pitaraṃ disvā tuṭṭhacitto ‘‘pitāpi kho me pabbajito, kiṃ nu kho tena pabbajjākiccaṃ matthakaṃ pāpita’’nti vīmaṃsanto khīṇāsavabhāvaṃ ñatvā taṃ sīhanādaṃ nadāpetukāmo, ‘‘sādhu, kho tumhehi kataṃ pabbajantehi, pabbajjākiccaṃ pana matthakaṃ pāpita’’nti pucchi. Bhāradvājo puttassa adhigamaṃ dīpento –
后来,他的父亲巴拉德瓦乔住在竹林中,来到世尊跟前,听闻法义后出家,不久即证得阿拉汉果。随后儿子来到王舍城,为礼敬老师,在佛前坐下,见到父亲,心中欢喜,反思道:『父亲亦已出家,为何他放逸出家的戒律?』了知断尽烦恼的本性,愿发出狮吼,问道:『善哉,你们这等出家者,出家的戒律难道会放逸吗?』巴拉德瓦乔点亮儿子所求,启发如下——
§177
177.
‘‘Nadanti evaṃ sappaññā, sīhāva girigabbhare;
『贤者们唱诵,像狮子于山洞之中呼号;
Vīrā vijitasaṅgāmā, jetvā māraṃ savāhanaṃ.
勇士们已战胜众敌,战胜魔王与其军队。』
§178
178.
‘‘Satthā ca pariciṇṇo me, dhammo saṅgho ca pūjito;
世尊为我所侍奉,法与僧团亦受供养;
Ahañca vitto sumano, puttaṃ disvā anāsava’’nti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
我心欢喜且满足,见如法子无染垢。」如是二偈说;
Tattha nadantīti yathābhuccaguṇābhibyāhāravasena abhītanādaṃ nadanti gajjanti. Evanti idāni vattabbākāradassanaṃ. Sappaññāti aggamaggapaññādhigamena sabbapaññādhigamena sabbapaññāvepullappattā. Vīrāti catubbidhasammappadhānavīriyasampannatāya vīrā, tato eva anavasesasaṃkilesapakkhanimmathanena savāhanaṃ kilesamāraṃ abhisaṅkhāramāraṃ devaputtamārañca jetvā sabbaso vijitasaṅgāmā nadanti sappaññāti sambandho.
此中“潮声”者,譬如波浪诸性质之喧哗声,喧扰轰鸣。今当以此比喻,显示文义。所谓“智慧卓越”,谓依胜妙正途得大智慧,智慧圆满充盛。所谓“勇健”,乃具四种正勤,勇猛精进。于是通过断尽蔽垢,熄灭烦恼,即能以胜利之势,降服三恶魔——污染之魔、倾乱之魔及天魔——终于彻底胜利,故其声如狮吼,震动天地。此即智慧与勇猛之胜利表现。
Evaṃ vijetabbavijayena sīhanādaṃ dassetvā idāni ārādhetabbasamārādhanena icchitabbasiddhiyā ca taṃ dassetuṃ, ‘‘satthā ca pariciṇṇo me’’ti dutiyaṃ gāthamāha. Tattha satthā ca pariciṇṇo meti mama satthā sammāsambuddho yathānusiṭṭhaṃ ovādānusāsanīkaraṇena mayā pariciṇṇo upāsito, na dhammādhikaraṇaṃ visositoti adhippāyo. Dhammo saṅgho ca pūjitoti navavidhopi lokuttaradhammo, yathāpaṭipattiyāgatamaggānuppattiyā sīladiṭṭhisāmaññagamanena ariyasaṅgho ca mayā pūjito mānito. Ahañca vitto sumano, puttaṃ disvā anāsavanti mama puttaṃ anāsavaṃ sabbaso khīṇāsavaṃ disvā dassanahetu ahampi vitto nirāmisāya pītiyā tuṭṭho, tatoyeva nirāmisena somanassena sumano jātoti attho.
缘此,显明此当以胜利而显狮吼之声,今宜建立思惟、专心敬礼,并当憬悟所愿所成,就以此显现。复有偈曰:“世尊为我侍奉”,意指我世尊,正觉者,因我所侍奉,严行如教及戒律,意无疏忽。言“法与僧团供养”,亦即依八正道及修行之功德,三宝身受礼敬,圣众毫无缺失,受我敬重。言“我心欢喜满足”,言我如法见于法无染垢之子,见证无余尽漏,令我欢喜满足,得欢喜安乐,心欢喜成就。
Bhāradvājattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 帕拉德瓦迦长老偈注释结束。
10. Kaṇhadinnattheragāthāvaṇṇanā十、堪哈定那长老偈注释
Upāsitāsappurisāti āyasmato kaṇhadinnattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito catunavute kappe kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ sobhitaṃ nāma paccekabuddhaṃ disvā pasannacitto punnāgapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇakule nibbattitvā kaṇhadinnoti laddhanāmo vayappatto upanissayasampattiyā codiyamāno dhammasenāpatiṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.48.61-65) –
“供养人成全者”,此谓具寿尊者迦难提长老之偈。其来由如何?此尊如昔日诸佛之随从,历经九十九劫,于世间人家出生,证果满具,得见名为皤叉逝尊者之辟支佛,一心清净,身灭尽漏,心生喜乐,供养其为佛子。由此善业,轮转人天间,于本佛出世时,在王舍城婆罗门家出生,名为迦难提,寿命长久,具诸根能,居近佛法,亲近佛陀,闻法坚信,出家修习观慧,增长内观,证得阿拉汉果。此记载见于《阿含经注释》中(apa. thera 2.48.61-65)。
‘‘Sobhito nāma sambuddho, cittakūṭe vasī tadā;
有名为苏毗陀的正自觉者,当时住于心顶山。
Gahetvā giripunnāgaṃ, sayambhuṃ abhipūjayiṃ.
他手持宝珠山,自觉尊敬礼拜世尊。
‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ;
经历四十九劫,恒恒供养礼敬那觉者。
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
我不曾堕入恶趣,这佛敬礼便得此果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼已尽拔除……于是,我了知成就佛陀教法。
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākaronto –
证得阿拉汉果后,向他人诠释阐明佛法——
§179
179.
‘‘Upāsitā sappurisā, sutā dhammā abhiṇhaso;
『善男子近事,闻法坚固;』
Sutvāna paṭipajjissaṃ, añjasaṃ amatogadhaṃ.
『闻法而依教奉行,安稳无忧,得至无上涅槃。』
§180
180.
‘‘Bhavarāgahatassa me sato, bhavarāgo puna me na vijjati;
『我念于轮回之欲已灭,轮回欲复不现;』
Na cāhu na ca me bhavissati, na ca me etarahi vijjatī’’ti. –
『既无现存,亦未来生,今此亦不复有。』──
Gāthādvayaṃ abhāsi.
说了这两句诗偈。
Tattha upāsitāti paricaritā paṭipattipayirupāsanāya payirupāsitā. Sappurisāti santehi sīlādiguṇehi samannāgatā purisā, ariyapuggalā sāriputtattherādayo. Etena purimacakkadvayasampattimattano dasseti. Na hi patirūpadesavāsena vinā sappurisūpanissayo sambhavati. Sutā dhammāti saccapaṭiccasamuppādādipaṭisaṃyuttadhammā sotadvārānusārena upadhāritā. Etena attano bāhusaccaṃ dassento pacchimacakkadvayasampattiṃ dasseti. Abhiṇhasoti bahuso na kālena kālaṃ. Idañca padaṃ ‘‘upāsitā sappurisā’’ti etthāpi yojetabbaṃ. Sutvāna paṭipajjissaṃ, añjasaṃ amatogadhanti te dhamme sutvā tattha vuttarūpārūpadhamme salakkhaṇādito pariggahetvā anukkamena vipassanaṃ vaḍḍhetvā amatogadhaṃ nibbānapatiṭṭhaṃ taṃsampāpakaṃ añjasaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ paṭipajjiṃ pāpuṇiṃ.
这里“upāsitāti”意指被珍重、被尊敬者,出于事奉和遵行而得到尊敬。所谓“sappurisa”是指品德端正、具备戒律等德行之人,即尊贵的圣人,如长老沙利子等。因此此处显现先前诗偈所表达的二重功德。因为没有依止合适的贤者,便难以有善人之依赖与成就。所谓“听闻佛法”,是指佛法以实相缘起等真理为依止,通过耳根之门被接受。因此领悟众多真理后,显现后来的二重功德。这里“立即听闻”,非长时段而是即时印证。此处“upāsitā sappurisā”这句尤应连贯理解。若能听闻并认真遵行,不放逸,便能抵达不死之境界、涅槃境界。于是遵行古圣八正道,得到究竟无漏的觉悟。
Bhavarāgahatassame satoti bhavarāgena bhavataṇhāya anādimati saṃsāre hatassa upaddutassa mama sato samānassa, aggamaggena vā hatabhavarāgassa. Bhavarāgo puna me na vijjatīti tato eva puna idāni bhavarāgo me natthi. Na cāhu na me bhavissati, na ca me etarahi vijjatīti yadipi pubbe puthujjanakāle sekkhakāle ca me bhavarāgo ahosi, aggamaggappattito pana paṭṭhāya na cāhu na ca ahosi, āyatimpi na me bhavissati, etarahi adhunāpi na ca me vijjati na ca upalabbhati, pahīnoti attho. Bhavarāgavacaneneva cettha tadekaṭṭhatāya mānādīnampi abhāvo vuttoti sabbaso parikkhīṇabhavasaṃyojanataṃ dasseti.
“bhavarāgahatassa me sato”即意为对生死贪欲的憎断。所谓“bhavarāgo”即因无始以来的生死渴望与侔苦苦恼,被我内心与此生之渴望同等视为憎灭对象,犹如灭绝般的最高道业。于是此刻心中无此生死贪欲,既不存在,未来也不会生起。既无将来,亦无当下贪欲可得。此生中於以前变化阶段、于修行阶段曾有生死贪欲,但凭借最高之道已断然无此贪欲。今此时内心未曾显现过,无从觉得存在。总而言之,以“生死贪欲灭除”之语,即可全面彰示断除一切烦恼生死束缚。
Kaṇhadinnattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 堪哈定那长老偈注释结束。
Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第三品注释结束。
4. Catutthavaggo
第四品——
1. Migasirattheragāthāvaṇṇanā一、弥伽西拉长老偈注释
Yatoahaṃ pabbajitoti āyasmato migasirattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto kassapassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannacitto kusaṭṭhakaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe brāhmaṇakule paṭisandhiṃ gahetvā migasiranakkhattena jātattā migasiroti laddhanāmo vayappatto brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu nipphattiṃ gato chavasīsamantaṃ nāma sikkhi, yaṃ parijappetvā tivassamatthake matānampi sīsaṃ nakhena ākoṭetvā ‘‘ayaṃ satto asukaṭṭhāne nibbatto’’ti jānāti.
这是长老麋鹿头尊者所作的偈歌,词曰:“我为何出家?”其由来何在?在古佛时代时,有位尊者修习功德。彼时他在咖萨巴佛时代,生于婆罗门族中,研习广大典籍,得知佛陀成道后,访师一日,心中欢喜,献上良好供养。凭此功德,转生人天间,恰逢本佛出世于迦毗罗卫国婆罗门族。其名麋鹿头,得此名号,年老体衰,至婆罗门教士学派趣止,灭断生死欲望,二十载间自我断发、抵头。知晓“此众生于险苦之处,应当离苦。”
So gharāvāsaṃ anicchanto paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā taṃ vijjaṃ nissāya lokena sakkato garukato lābhī hutvā vicaranto sāvatthiṃ upagato satthu santikaṃ gantvā attano ānubhāvaṃ pakāsento – ‘‘ahaṃ, bho gotama, matānaṃ nibbattaṭṭhānaṃ jānāmī’’ti vatvā, ‘‘kathaṃ pana tvaṃ jānāsī’’ti vutte, ‘‘chavasīsāni āharāpetvā mantaṃ parijappetvā nakhena sīsaṃ ākoṭento nirayādikaṃ tehi tehi nibbattaṭṭhānaṃ jānāmī’’ti kathesi. Athassa bhagavā parinibbutassa bhikkhuno sīsakapālaṃ āharāpetvā, ‘‘kathehi tāva tassa gatiṃ, yassidaṃ sīsakapāla’’nti āha. So taṃ kapālaṃ mantaṃ parijappetvā nakhena ākoṭetvā neva antaṃ na koṭiṃ passati. Atha satthārā, ‘‘na sakkosi paribbājakā’’ti vutte , ‘‘upaparikkhissāmi tāvā’’ti vatvā punappunaṃ parivattentopi na passateva. Bāhirakamantena hi khīṇāsavassa gatiṃ kathaṃ jānissati, athassa matthakato kacchehi ca sedo mucci. So lajjitvā tuṇhībhūto aṭṭhāsi. Satthā ‘‘kilamasi paribbājakā’’ti āha. So ‘‘āma, kilamāmi, na imassa gatiṃ jānāmi, tumhe pana jānāthā’’ti. ‘‘Ahaṃ etaṃ jānāmi, ito uttaritarampi jānāmī’’ti vatvā ‘‘nibbānaṃ gato so’’ti āha. Paribbājako ‘‘imaṃ vijjaṃ mayhaṃ dethā’’ti āha. ‘‘Tena hi pabbajā’’ti vatvā taṃ pabbājetvā paṭhamaṃ samathakammaṭṭhāne niyojetvā jhānābhiññāsu patiṭṭhitassa vipassanāya kammaṃ upadisi. So vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.48.56-60) –
他厌弃家庭生活,出家为游方比库,寄托于此智慧,成为世间觉达之重臣,周游后至沙瓦提,亲近圣师。显现我已识破轮回烦恼苦境,言曰:“我知悉众生最苦之境。”被问:“你如何知?”答曰:“我自剃发以指抵头,观诸地狱并苦所,皆明知之。”时世尊持他剃发之首骨,问曰:“对此骨头往何?”彼以手指抵击剃发之骨,见无始无终之苦。佛言:“你不能知游方比库究竟归宿。”于是答曰:“我将反复求证。”反复而求,终不能见证。终外表以外道法不可能知无漏圣者归处。比库羞愧,默默静立。佛言:“你迷惑游方比库。”答曰:“我承认惑乱,却不知归处,唯尔等知之。”佛言:“我知已,也知别处更高境界。”说:“彼已入涅槃。”游方者言:“此智慧是我所得,因此出家。”于是投身初禅安住,通达禅那三昧,修习内观功德。由此修持内观,不久即成阿拉汉。故于本事迹经中有相应记载。
‘‘Kassapassa bhagavato, brāhmaṇassa vusīmato;
「对于咖萨巴尊者,那位严肃的婆罗门,
Pasannacitto sumano, kusaṭṭhakamadāsahaṃ.
心清净、欢喜欢悦,我曾授受了苦荀陀那。」
‘‘Imasmiṃyeva kappasmiṃ, kusaṭṭhakamadāsahaṃ;
「就在这一劫中,我曾授受了苦荀陀那;
Duggatiṃ nābhijānāmi, kusaṭṭhakassidaṃ phalaṃ.
我不知其有恶趣;苦荀陀那究竟是何种果报,亦无所知。」
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「烦恼被我斩断……如是……这是成就佛陀教法的行。」
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākaronto –
然而,成就阿拉汉果位以后,便不复表述他法——
§181
181.
‘‘Yato ahaṃ pabbajito, sammāsambuddhasāsane;
从我受具戒出家以来,依止正自觉者的教法,
Vimuccamāno uggacchiṃ, kāmadhātuṃ upaccagaṃ.
得以解脱,超越了欲界的束缚。
§182
182.
‘‘Brahmuno pekkhamānassa, tato cittaṃ vimucci me;
当我观照梵,心便得以自由自在;
Akuppā me vimuttīti, sabbasaṃyojanakkhayā’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
我无烦恼,已得解脱,已断除一切束缚。」——两句偈语如是说。
Tattha yato ahaṃ pabbajito, sammāsambuddhasāsaneti yato pabhuti ahaṃ pabbajito buddhassa bhagavato sāsane, pabbajitakālato paṭṭhāya. Vimuccamāno uggacchinti saṃkilesapakkhato paṭhamaṃ tāva samathavipassanāhi vimuccamāno vodānadhammasavanena uṭṭhahiṃ. Evaṃ uggacchanto kāmadhātuṃ upaccagaṃ anāgāmimaggena accantameva kāmadhātuṃ atikkamiṃ.
于此,我出家之因缘,是依正自觉者教法而出家。自出家时起,心有所住。出家时初始,离欲根时,借初禅定与慧观达解脱后,因听闻开示正法而起觉照,如是起觉转离欲界,循无余涅槃之道,瞬间越过欲界。
Brahmuno pekkhamānassa, tato cittaṃ vimucci meti sadevakassa lokassa aggabhūtattā seṭṭhaṭṭhena brahmuno buddhassa bhagavato mahākaruṇāyogena ‘‘ayaṃ kulaputto mama sāsane pabbajitvā kathaṃ nu kho paṭipajjatī’’ti pekkhantassa tato anāgāmimaggādhigamato pacchā aggamaggādhigamena mama cittaṃ sabbasaṃkilesato accantameva mucci. Akuppāme vimuttīti, sabbasaṃyojanakkhayāti tathāvimuttacittattā eva sabbesaṃ saṃyojanānaṃ khayā parikkhayā iti evaṃ akuppā me vimuttīti aññaṃ byākāsi.
入于梵天观照时,心得解脱,因梵天乃三界尊首,世尊以大悲力庄严自身教法。彼时观察曰:「此族子于我法中出家者,将如何修行?」由获无余涅槃后之最胜道,心从一切污垢中彻底解脱,谓此为「无忧解脱」,即心净无结,诸桎梏灭尽,故称「我无忧解脱」。意指心无染污,桎梏完全断除,以此诠释无忧解脱之义。
Migasirattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 弥伽西拉长老偈注释结束。
2. Sivakattheragāthāvaṇṇanā2. 西瓦咖长老偈释
Aniccānigahakānīti āyasmato sivakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ bhagavantaṃ piṇḍāya carantaṃ passitvā pasannamānaso pattaṃ ādāya kummāsassa pūretvā adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇakule nibbatti, sivakotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto vijjāsippesu nipphattiṃ gato nekkhammajjhāsayatāya kāme pahāya paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā vicaranto satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.56.117-121) –
所谓『无常持者』者,为尊者悉跋侄长老之偈言缘。其由来何?此乃历代佛前所行之事。彼时,修行者于家族沐浴功德,于正觉者当时,出家后毅然得解脱,初一日乞食于佛而心悦色生,得食后满心欢喜馈幼童。彼以此善业,于天人间轮回,此时佛陀出现于王舍城婆罗门家,名悉跋侄。令命成熟,适逢学问终止,归入出家修行者清净处,为舍弃欲乐,行游诸方,亲近导师,闻法受记坚定,修持慧行,不久即得阿拉汉果。祖师传记有云(阿含长老传2.56.117-121)——
‘‘Esanāya carantassa, vipassissa mahesino;
「行于决定道者,慧眼智慧之尊者;
Rittakaṃ pattaṃ disvāna, kummāsaṃ pūrayiṃ ahaṃ.
见空瓶泛影时,满幼童之饥馑。」
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ bhikkhamadadiṃ tadā;
「九十九劫之前,曾供养比库时。」
Duggatiṃ nābhijānāmi, kummāsassa idaṃ phalaṃ.
我不认识恶趣苦果,此乃愚痴之果实。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
谓:『烦恼为我所灭……已为世尊教法所作』。
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākaronto –
及至成就阿拉汉果,复不作他解说——
§183
183.
‘‘Aniccāni gahakāni, tattha tattha punappunaṃ;
『家者无常,处处复复;
Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ.
求家生活者,苦苦生生复复。』
§184
184.
一百八十四。
‘‘Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi;
『你已了知为家者,莫再造业种;
Sabbā te phāsukā bhaggā, thūṇikā ca vidālitā;
你的一切根基、枝叶、屋梁,及顶盖已破坏;
Vimariyādikataṃ cittaṃ, idheva vidhamissatī’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
心意忧虑沉重之境,于此必当湮灭。』——此二偈说乃如是:
Tattha aniccāni gahakāni, tattha tattha punappunanti tasmiṃ tasmiṃ bhave punappunaṃ nibbattamānāni gahakāni attabhāvagehāni na nibbāni anavaṭṭhitāni ittarāni parittakālāni. Gahakāraṃ gavesantoti imassa attabhāvagehassa kārakaṃ taṇhāvaḍḍhakiṃ pariyesanto ettakaṃ kālaṃ anuvicarinti adhippāyo. Dukkhā jāti punappunanti idaṃ gahakārakagavesanassa kāraṇavacanaṃ . Yasmā jarābyādhimaraṇamissatāya jāti nāmesā punappunaṃ upagantuṃ dukkhā, na ca sā tasmiṃ adiṭṭhe nivattati, tasmā taṃ gavesanto vicarinti attho.
其中所说『家』,为诸无常之居,时复重现于此生命轮回。所居非涅槃、不稳定,不断涌现种种无常之时刻。寻觅为家者,指对自身存在之根本渴爱继续增长、不断追求,历时长久,故称『业因』。痛苦生死轮回不断复生,乃寻觅这“家”的缘故。因老病死杀等苦痛会不断降临,并无自性可见之常住涅槃,故求索者深入其中勤思维究其义理。
Gahakārakadiṭṭhosīti idāni pana yena so sakkā daṭṭhuṃ, tena ariyamaggañāṇacakkhunā gahakāraka diṭṭho asi. Puna gehanti puna imasmiṃ saṃsāravaṭṭe attabhāvasaṅkhātaṃ mama gehaṃ na kāhasi na karissasi. Sabbā te phāsukā bhaggāti tava sabbā anavasesakilesaphāsukā mayā bhaggā. Thūṇikā ca vidālitāti idāni tayā kātabbassa attabhāvagehassa avijjāsaṅkhātā kaṇṇikā ca bhinnā. Vimariyādikataṃ cittanti mama cittaṃ vigatantaṃ kataṃ, āyatiṃ anuppattidhammataṃ āpāditaṃ. Tato eva idheva vidhamissati imasmiṃyeva bhave viddhaṃsissati, carimakacittanirodhena nirujjhissatīti attho.
『造屋者,已被看见』者:如今,以能见彼者之眼——即圣道智之眼——造屋者已被看见。『再不造屋』者:于此轮回流转之中,被称为我之身体的屋舍,汝将不造、不再建。『汝一切椽条皆已折断』者:汝之一切无余烦恼诸椽条,已被我所折断。『栋梁亦已裂解』者:汝今所欲建造之身体屋舍之栋梁——即所谓无明——亦已破裂。『心已越度边际』者:我之心已令边际消散,于未来证得不再生起之法性。正因如此,『就在此间消散』者:即于此世、此有之中消散——以最后一刹那之心灭而灭尽——此为其义。
Sivakattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 西瓦咖长老偈释毕。
3. Upavāṇattheragāthāvaṇṇanā3. 伍波瓦那长老偈释
Arahaṃ sugatoti āyasmato upavāṇattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle daliddakule nibbattitvā viññutaṃ patto bhagavati parinibbute tassa dhātuṃ gahetvā manussadevanāgagaruḷakumbhaṇḍayakkhagandhabbehi sattaratanamaye sattayojanike thūpe kate tattha sudhotaṃ attano uttarāsaṅgaṃ veḷagge ābandhitvā dhajaṃ katvā pūjaṃ akāsi. Taṃ gahetvā abhisammatako nāma yakkhasenāpati devehi cetiyapūjārakkhaṇatthaṃ ṭhapito adissamānakāyo ākāse dhārento cetiyaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ akāsi. So taṃ disvā bhiyyosomattāya pasannamānaso ahosi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā upavāṇoti laddhanāmo vayappatto jetavanapaṭiggahaṇe buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto arahattaṃ patvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.56.122-178) –
此为具寿上座比库乌帕瓦那所颂《阿拉汉·善逝》颂。其起由何?据说,这一事发生于世尊桠徒摩达时,佛出世于达利陀族中,彼时,佛已涅槃后,其舍利由人、天、龙、鬼、鲁坤班陀、夜叉、乾闼婆、迦楼罗、灯明神等七宝合制的大七由旬宝塔中安置。此中,有一名为苏多陀的天人,将其上衣束于臂上,插旗仗以示礼敬。随后,守护神——名为阿毗萨玛塔寮夜叉将军乃天神所立,护卫佛塔,腾空而去,围绕佛塔三匝。见此情景,苏多陀愈益欢喜心生光明。凭借如此功德,彼于人天间轮回,行至释迦牟尼佛出世,于舍卫城婆罗门族中成佛,得名乌帕瓦那,寿终时至结跏趺坐处,见佛现迹,生起坚定信心,出家修行观照,证得阿拉汉果,成就第六通。由此,于《阿帕达那》经(比库传2.56.122-178)中称赞说——
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū;
『名为蓬陀多者,是为圣者,通达诸法彼岸者;
Jalitvā aggikkhandhova, sambuddho parinibbuto.
如烈火燃烧聚集,佛已觉悟证涅槃。』
‘‘Mahājanā samāgamma, pūjayitvā tathāgataṃ;
『众生大众聚集,恭敬礼拜如来;
Cittaṃ katvāna sugataṃ, sarīraṃ abhiropayuṃ.
欢喜心成于善逝,护持其身躯。』
‘‘Sarīrakiccaṃ katvāna, dhātuṃ tattha samānayuṃ;
『护持身躯工作毕,将舍利埋藏安置。』
Sadevamanussā sabbe, buddhathūpaṃ akaṃsu te.
在人间,所有众生皆造佛塔。
‘‘Paṭhamā kañcanamayā, dutiyā ca maṇimayā;
第一座是黄金制成,第二座是宝石制成;
Tatiyā rūpiyamayā, catutthī phalikāmayā.
第三座是银制成,第四座是树皮制成。
‘‘Tattha pañcamikā ceva, lohitaṅkamayā ahu;
第五座则以朱红色金属制成;
Chaṭṭhā masāragallassa, sabbaṃ ratanamayūpari.
第六座由蜜蜂蜂巢构筑,整体镶满珍宝。
‘‘Jaṅghā maṇimayā āsi, vedikā ratanāmayā;
佛塔腿部用宝石装饰,基座则由各种宝石构成;
Sabbasoṇṇamayo thūpo, uddhaṃ yojanamuggato.
此塔满覆纯金,耸立高至数由旬之上。
‘‘Devā tattha samāgantvā, ekato mantayuṃ tadā;
当时天人集聚一处,共同商议说道:
Mayampi thūpaṃ kassāma, lokanāthassa tādino.
“我们也应筑此宝塔,以奉敬世尊如此尊者。”
‘‘Dhātu āveṇikā natthi, sarīraṃ ekapiṇḍitaṃ;
“其内无任何舍利,连一粒微尘骨骸也无;
Imamhi buddhathūpamhi, kassāma kañcukaṃ mayaṃ.
在此佛塔之中,我们应献以袈裟为安奉物。”
‘‘Devā sattahi ratnehi, aññaṃ vaḍḍhesuṃ yojanaṃ;
“天人拥有七宝,愿以其宝添增此塔百由旬。”
Thūpo dviyojanubbedho, timiraṃ byapahanti so.
此塔高约两由旬,能驱散黑暗昏暗。
‘‘Nāgā tattha samāgantvā, ekato mantayuṃ tadā;
当时龙众聚集在彼,共同商议于一处,
Manussā ceva devā ca, buddhathūpaṃ akaṃsu te.
人众与天众皆前往,供养佛陀之宝塔。
‘‘Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā;
「愿汝勿生怠慢,应当专注诸天众,
Mayampi thūpaṃ kassāma, lokanāthassa tādino.
我等亦当维护此塔,犹如世界之主一般。」
‘‘Indanīlaṃ mahānīlaṃ, atho jotirasaṃ maṇiṃ;
「点燃青光与深蓝,置灯宝珠以辉照;
Ekato sannipātetvā, buddhathūpaṃ achādayuṃ.
众人聚集一处,共同覆盖佛塔。
‘‘Sabbaṃ maṇimayaṃ āsi, yāvatā buddhacetiyaṃ;
那佛塔完全由宝石构成,光华灿烂;
Tiyojanasamubbedhaṃ, ālokakaraṇaṃ tadā.
其广大相当于三由旬,放射光明。
‘‘Garuḷā ca samāgantvā, ekato mantayuṃ tadā;
迦楼罗鸟等飞至,齐集一处共议;
Manussā devanāgā ca, buddhapūjaṃ akaṃsu te.
人类、天众及龙族,共同顶礼佛陀供养。
‘‘Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā;
愿我们勿生疏忽,当常谨慎如同天众。
Mayampi thūpaṃ kassāma, lokanāthassa tādino.
我们也要为世界主建造那样的塔。
‘‘Sabbaṃ maṇimayaṃ thūpaṃ, akaruṃ te ca kañcukaṃ;
『全为宝石构筑的塔,您却没有制作任何袈裟;
Yojanaṃ tepi vaḍḍhesuṃ, āyataṃ buddhacetiyaṃ.
就连一由旬尺也能增加,延伸成广袤的佛塔。
‘‘Catuyojanamubbedho, buddhathūpo virocati;
这座佛塔高达四由旬,卓然耸立;
Obhāseti disā sabbā, sataraṃsīva uggato.
它光明照耀四方,炽烈如百根柱火升腾。
‘‘Kumbhaṇḍā ca samāgantvā, ekato mantayuṃ tadā;
当时鬼神齐聚一处,共同商议此事;
Manussā ceva devā ca, nāgā ca garuḷā tathā.
人类和天人、龙众以及大鹏鸟也是如此。
‘‘Paccekaṃ buddhaseṭṭhassa, akaṃsu thūpamuttamaṃ;
‘这座高耸的塔,是为那位独觉尊者所建;
Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā.
愿我们莫有疏忽,谨慎周到,与诸天众同心恭敬。
‘‘Mayampi thūpaṃ kassāma, lokanāthassa tādino;
‘我们也应当建造塔,为这世界之主;
Ratanehi chādessāma, āyataṃ buddhacetiyaṃ.
用宝物覆盖整座佛塔,扩大延伸佛陀圣迹。
‘‘Yojanaṃ tepi vaḍḍhesuṃ, āyataṃ buddhacetiyaṃ;
‘让佛塔再增长几个由旬,拓展宏大庄严这佛塔。
Pañcayojanamubbedho, thūpo obhāsate tadā.
彼时宝塔显现,高达五由旬。
‘‘Yakkhā tattha samāgantvā, ekato mantayuṃ tadā;
亚卡众聚集于此,齐心共谋:
Manussā devanāgā ca, garuḷā ca kumbhaṇḍakā.
人与天人以及龙族,迦楼罗与坩執迦等众。
‘‘Paccekaṃ buddhaseṭṭhassa, akaṃsu thūpamuttamaṃ;
各自为佛陀至尊筑起至高宝塔;
Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā.
诸天警觉,勿于法中懈怠,诸天应当谨严。
‘‘Mayampi thūpaṃ kassāma, lokanāthassa tādino;
如今吾等当为此宝塔,效力于世间之主。
Phalikā chādayissāma, āyataṃ buddhacetiyaṃ.
我们将覆盖篷盖,延伸这座佛塔。
‘‘Yojanaṃ tepi vaḍḍhesuṃ, āyataṃ buddhacetiyaṃ;
即使加长至三由旬,这座佛塔依然延续;
Chayojanikamubbedho, thūpo obhāsate tadā.
因其扩展融合,各种塔形体现其辉煌光彩。
‘‘Gandhabbā ca samāgantvā, ekato mantayuṃ tadā;
天神闻讯相聚,齐心共议此事;
Manujā devatā nāgā, kumbhaṇḍā garuḷā tathā.
人类、诸天、龙族、干闼婆与迦楼罗亦同在;
‘‘Sabbe akaṃsu buddhathūpaṃ, mayamettha akārakā;
众皆献工,共同建设这佛塔,我们正是其中工匠。
Mayampi thūpaṃ kassāma, lokanāthassa tādino.
愿我们也能建造宝塔,效仿世尊的伟大事迹。
‘‘Vediyo satta katvāna, dhajaṃ chattaṃ akaṃsu te;
昔时七位维迪亚人兴建旗帜、宝盖,为他护卫;
Sabbasoṇṇamayaṃ thūpaṃ, gandhabbā kārayuṃ tadā.
这宝塔满覆纯金,天神曾为此造作。
‘‘Sattayojanamubbedho, thūpo obhāsate tadā;
宝塔高约七由旬,彼时显现光辉;
Rattindivā na ñāyanti, āloko hoti sabbadā.
昼夜无人能测其量,光明永现无碍。
‘‘Abhibhonti na tassābhā, candasūrā satārakā;
日月星辰及众诸天无法战胜此光辉。
Samantā yojanasate, padīpopi na pajjali.
周围约有一百由旬,即使脚步也不能踏遍。
‘‘Tena kālena ye keci, thūpaṃ pūjenti mānusā;
那时,有些人类供养塔庙,
Na te thūpaṃ āruhanti, ambare ukkhipanti te.
但他们不登塔顶,却将其投掷向空中。
‘‘Devehi ṭhapito yakkho, abhisammatanāmako;
有位天人所设立的亚卡,名为受尊者,
Dhajaṃ vā pupphadāmaṃ vā, abhiropeti uttariṃ.
他举起旗帜或花环,安置于塔顶。
‘‘Na te passanti taṃ yakkhaṃ, dāmaṃ passanti gacchato;
他们看不到那亚卡,只在行进时见其旗帜。
Evaṃ passitvā gacchantā, sabbe gacchanti suggatiṃ.
如是观察着而去,众人皆往善道而行。
‘‘Viruddhā ye pāvacane, pasannā ye ca sāsane;
「一切与净戒相违背者,皆与此教法不相合;
Pāṭihīraṃ daṭṭhukāmā, thūpaṃ pūjenti mānusā.
欲者贪见哑然之法,诸人却供养塔庙。
‘‘Nagare haṃsavatiyā, ahosiṃ bhatako tadā;
当时于城中天鹅村,有一牧童生活其间;
Āmoditaṃ janaṃ disvā, evaṃ cintesahaṃ tadā.
见民众欢喜状,遂生此念时;
‘‘Uḷāro bhagavā neso, yassa dhātughare disaṃ;
“世尊犹如舍利宝,安住于舍利塔之地;
Imā ca janatā tuṭṭhā, kāraṃ kubbaṃ na tappare.
这些大众皆感满意,恶业之果不及他人。
‘‘Ahampi kāraṃ kassāmi, lokanāthassa tādino;
我亦为世尊的奴仆,将来必承受其法。
Tassa dhammesu dāyādo, bhavissāmi anāgate.
我是那纯净的君王,应承载其法于未来。
‘‘Sudhotaṃ rajakenāhaṃ, uttareyyaṃ paṭaṃ mama;
请为我铺设皈依之道,令我登往更高境界。
Veḷagge ālaggetvāna, dhajaṃ ukkhipimambare.
将旗帜系于枝头,挂于天空之上。
‘‘Abhisammatako gayha, ambare hāsi me dhajaṃ;
我亲自采集而来,笑意荡漾如我所持之旌旗。
Vāteritaṃ dhajaṃ disvā, bhiyyo hāsaṃ janesahaṃ.
见水上飘扬的旗帜,我更加欢喜欢笑。
‘‘Tattha cittaṃ pasādetvā, samaṇaṃ upasaṅkamiṃ;
于是安定心意,恭敬地前往那沙门处;
Taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā, vipākaṃ pucchahaṃ dhaje.
向那比库致敬后,便在旗帜上询问吉凶结果。
‘‘So me kathesi ānandī, pītisañjananaṃ mama;
他欢喜地为我说,令我心生喜悦;
Tassa dhajassa vipākaṃ, anubhossasi sabbadā.
你必当常常感受那旗帜的吉祥果报。
‘‘Hatthiassarathāpattī, senā ca caturaṅginī;
象车和战象的车驾队伍,军队具足四辎重准备;
Parivāressanti taṃ niccaṃ, dhajadānassidaṃ phalaṃ.
这果实被常常围绕着,它是赠与像旌旗一样的果实。
‘‘Saṭṭhitūriyasahassāni, bheriyo samalaṅkatā;
“有六十万名劳动者,庄严其身;
Parivāressanti taṃ niccaṃ, dhajadānassidaṃ phalaṃ.
这果实被常常围绕着,它是赠与像旌旗一样的果实。
‘‘Chaḷasīti sahassāni, nāriyo samalaṅkatā;
“有六千名妇女,庄严其身;
Vicittavatthābharaṇā, āmukkamaṇikuṇḍalā.
佩戴花草装饰,头戴珠宝耳环。
‘‘Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā;
“饰以翡翠、琥珀与红宝,身形端正匀称;
Parivāressanti taṃ niccaṃ, dhajadānassidaṃ phalaṃ.
常有众生围绕着那果实,这就是布施旗帜所结的果报。
‘‘Tiṃsakappasahassāni, devaloke ramissasi;
『三万二千劫中,你将安住于诸天世界;
Asītikkhattuṃ devindo, devarajjaṃ karissasi.
八千年间,你将成为天帝,治理诸天国度。』
‘‘Sahassakkhattuṃ rājā ca, cakkavattī bhavissati;
『一万年间,你将成为王者,成为转轮圣王;
Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.
所治之地广大,无法计算其疆域。』
‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo;
『在一万百千劫中,将生于王族之家;』
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
名为果德玛者,将成为世间的导师。
‘‘Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito;
离开天界,受苦根所驱使;
Puññakammena saññutto, brahmabandhu bhavissasi.
因善业所约束,将成为梵族的亲属。
‘‘Asītikoṭiṃ chaḍḍetvā, dāse kammakare bahū;
舍弃八千万,曾为众多奴隶劳作;
Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissasi.
将依止世尊果德玛的教法而出家。
‘‘Ārādhayitvā sambuddhaṃ, gotamaṃ sakyapuṅgavaṃ;
崇敬觉者果德玛,萨迦族的尊贵子。
Upavāṇoti nāmena, hessasi satthu sāvako.
以「忧虑者」之名,尔当为世尊弟子。
‘‘Satasahasse kataṃ kammaṃ, phalaṃ dassesi me idha;
『以百千之业,我于此揭示其果报;
Sumutto saravegova, kilese jhāpayiṃ mama.
一旦净除,速如流水,诸烦恼悉令绝灭。』
‘‘Cakkavattissa santassa, cātuddīpissarassa me;
『我为安住于世之转轮圣王、四洲广大者;
Tīṇi yojanāni sāmantā, ussīyanti dhajā sadā.
四面三由旬处,旌旗常常高扬。』
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā;
『百千劫中,所作之业即是彼时。』
Duggatiṃ nābhijānāmi, dhajadānassidaṃ phalaṃ.
我不识得恶趣,这正是捐献之果报。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼被我熄灭……已经依佛陀教法所作』。
Athāyasmā upavāṇo bhagavato upaṭṭhāko ahosi. Tena ca samayena bhagavato vātābādho uppajji. Therassa ca gihisahāyo devahito nāma brāhmaṇo sāvatthiyaṃ paṭivasati. So theraṃ catūhi paccayehi pavedesi. Athāyasmā upavāṇo nivāsetvā pattacīvaramādāya tassa brāhmaṇassa nivesanaṃ upagacchi. Brāhmaṇo ‘‘kenaci aññena payojanena thero āgato’’ti ñatvā, ‘‘vadeyyātha, bhante, kenattho’’ti āha. Thero tassa brāhmaṇassa payojanaṃ ācikkhanto –
这时,具寿上师乌跋诺是世尊的侍者。彼时,世尊患风病。长老的家属助手是一名梵志,名叫德瓦希陀,居住在舍卫城。他以四种条件教诲长老。具寿上师乌跋诺住下,披衣盛饭,前往那梵志住所。梵志知晓有长老因某事来,便说:「请讲,尊者,何因缘而来?」长老即将缘由告诉梵志——
§185
185.
‘‘Arahaṃ sugato loke, vātehābādhiko muni;
『是阿拉汉,世间善逝者,因风所患的圣者;
Sace uṇhodakaṃ atthi, munino dehi brāhmaṇa.
若有温水,请递给圣者,梵志。』
§186
186.
一百八十六。
‘‘Pūjito pūjaneyyānaṃ, sakkareyyāna sakkato;
「应受敬礼者,应被敬礼;应被侍奉者,应受侍奉;应被顶礼者,应受顶礼,我愿除去一切违犯这些者。」
Apacitopaceyyānaṃ, tassa icchāmi hātave’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
这一偈颂已宣说。
Tassattho – yo imasmiṃ loke pūjaneyyānaṃ pūjetabbehi sakkādīhi devehi mahābrahmādīhi ca brahmehi pūjito, sakkareyyānaṃ sakkātabbehi bimbisārakosalarājādīhi sakkato, apaceyyānaṃ apacāyitabbehi mahesīhi khīṇāsavehi apacito, kilesehi ārakattādinā arahaṃ, sobhanagamanādinā sugato sabbaññū muni mayhaṃ satthā devadevo sakkānaṃ atisakko brahmānaṃ atibrahmā, so dāni vātehi vātahetu vātakkhobhanimittaṃ ābādhiko jāto. Sace, brāhmaṇa, uṇhodakaṃ atthi, tassa vātābādhavūpasamanatthaṃ taṃ hātave upanetuṃ icchāmīti. Taṃ sutvā brāhmaṇo uṇhodakaṃ tadanurūpaṃ vātārahañca bhesajjaṃ bhagavato upanāmesi. Tena ca satthu rogo vūpasami. Tassa bhagavā anumodanaṃ akāsīti.
其义是:在此世间,应当被敬礼者,乃应由天人、伟大梵天及诸梵天所敬礼;应受侍奉者,应由国王宾毗萨罗等世俗诸王侍奉;应受顶礼者,应由已断尽烦恼、安稳寂静之大夫人顶礼。阿拉汉由于断除染污,以端正庄严之行,出世善行,成就如来,具足正智,为我师表,为众天人之天帝,为梵天之上梵天。如来现今因风疾生病,若婆罗门有凉水,愿取以疗风病。婆罗门闻此,请如来递凉水与其律治,相应风药治病。如来之病得以安缓。世尊对此称许,天空无语默许。
Upavāṇattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 伍波瓦那长老偈释毕。
4. Isidinnattheragāthāvaṇṇanā4. 伊西丁那长老偈释
Diṭṭhāmayāti āyasmato isidinnattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto bījaniṃ gahetvā bodhiyā pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sunāparantajanapade seṭṭhikule nibbattitvā isidinnoti laddhanāmo vayappatto satthu candanamāḷapaṭiggahaṇe pāṭihāriyaṃ disvā pasannamānaso satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā sotāpanno hutvā agāraṃ ajjhāvasati. Tassa hitānukampinī devatā taṃ codentī –
这是尊长长老伊斯丁纳所作之偈。其来由为何?同样,古佛如来在其生前亦曾如是:在菩萨时身为世间贵族,在修习内观成佛时,于家族中获得启发后,持种行持尊重圣树,致奉供养。以此功德,遍游天人,人间,见佛初出世时生于贵族之家,为人所尊敬,渐入正见,初得果位,安居寺中。受慈悲天神鼓励而前来,请如来降伏外道。
§187
187.
一百八十七。
‘‘Diṭṭhā mayā dhammadharā upāsakā, kāmā aniccā iti bhāsamānā;
『于我所见,持法的近事男们正在说:欲乐诸法皆无常,』
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca te apekkhā.
『专心专注于宝石耳飾、儿女妻妾者,对彼等有所期待。』
§188
188.
‘‘Addhā na jānanti yatodha dhammaṃ, kāmā aniccā iti cāpi āhu;
『但他们从根本不知此法,虽说欲乐无常,』
Rāgañca tesaṃ na balatthi chettuṃ, tasmā sitā puttadāraṃ dhanañcā’’ti. –
『对贪恋执着无力斩断,故仍贪恋雪白的子女、妻妾及财物。』
Gāthādvayamabhāsi.
这两偈如是说。
Tattha diṭṭhā mayā dhammadharā upāsakā, kāmā aniccā iti bhāsamānāti idhekacce pariyattidhammadharā upāsakā mayā diṭṭhā, pariyattidhammadharattā eva ‘‘kāmā nāmete aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’’ti kāmesu ādīnavapaṭisaṃyuttaṃ dhammaṃ bhāsamānā, sayaṃ pana sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca te apekkhāti sārattā hutvā bahalarāgarattā maṇīsu kuṇḍalesu ca, maṇicitesu vā kuṇḍalesu, puttesu puttadhītāsu dāresu ca adhigatasnehā, aññaṃ bhaṇantā aññaṃ karontā diṭṭhā mayāti attho.
此中我所见有些持戒居士,宣说欲乐无常;这些持戒居士只是传诵所得,依传诵法而说:“欲乐名无常、苦及变化过患”,宣说与欲乐灾难有关的法。但是他们自己对于宝石项圈、子女、妻妾具有期盼的心,既有强烈的热爱,又对珠宝宝石、项圈,以及对子女妻妾等有深厚的情感,互相说话互相作为,这就是我所见之意。
Yatoti yasmā te upāsakā sārattarattā maṇikuṇḍalesu puttesu dāresu ca apekkhavanto, tasmā idha imasmiṃ buddhasāsane dhammaṃ yāthāvato addhā ekaṃsena na jānanti. Evaṃ bhūtā ca ‘‘kāmā aniccā’’iti cāpi āhu ahosi, sattapakati vicittasabhāvāti adhippāyo. Rāgañca tesaṃ na balatthi chettunti tesaṃ upāsakānaṃ yasmā rāgaṃ chettuṃ samucchindituṃ tādisaṃ ñāṇabalaṃ natthi, tasmā tena kāraṇena sitā taṇhāvasena nissitā puttadāraṃ dhanañca allīnā na vissajjentīti sabbametaṃ devatā taṃyeva upāsakaṃ uddissa aññāpadesena kathesi. Taṃ sutvā upāsako saṃvegajāto pabbajitvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.48.46-50) –
所谓“如此”,因这些持戒居士对项链、子女、妻妾怀有强烈的期盼心,因此于此佛陀教法中,对如实见此法只知一部分,而不全然了知。虽然也说“欲乐无常”,但多半是心态纷乱不静的表现。他们的贪爱无法断除,因为这些居士缺少断除贪欲的智慧力量。正因如此,凭借冷淡的渴爱之毒,执着子女妻妾财富,无法舍弃。对此,天神以另一妙语劝说此居士。居士闻此深起忏悔,出家不久即证阿拉汉果。此于《行集传》(apa. thera 2.48.46-50)中语云:
‘‘Vipassino bhagavato, bodhiyā pādaputtame;
“正念观察世尊,觉悟足下之处为依。”
Sumano bījaniṃ gayha, abījiṃ bodhimuttamaṃ.
“心怀喜悦种子,发无培果最高。”
‘‘Ekanavutito kappe, abījiṃ bodhimuttamaṃ;
“于一百劫中,断无执果最高。”
Duggatiṃ nābhijānāmi, bījanāya idaṃ phalaṃ.
“不识恶趣苦报,此果为种子故。”
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼被我所斥伏……如是,已成就于世尊教法中』。
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākaronto imā eva gāthā abhāsīti.
然而,得阿拉汉果后,宣说他义者,正说此等偈语。
Isidinnattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 伊西丁那长老偈释毕。
5. Sambulakaccānattheragāthāvaṇṇanā五、散布拉·咖吒那长老偈注释
Devocāti āyasmato sambulakaccānattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto ito catunavutikappamatthake kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ sataraṃsiṃ nāma paccekabuddhaṃ nirodhā vuṭṭhahitvā piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānaso tālaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe gahapatikule nibbattitvā ‘‘sambulo’’ti laddhanāmo kaccānagottatāya sambulakaccānoti paññāyittha.
‘天者’者,为具寿长老桑布拉迦恰南长老偈语。由来如何?此者亦如前佛所成之功德,彼等各处行善,今于第四十九劫中,诞生于贵族家中,证悟彻底,称为一日修行七十年的名号的辟支佛。彼断尽烦恼,行乞游行,内心清净喜悦,于善因中给予棕榈果。彼忍受苦行,与天人往来,于此第摩揭陀国贵族家庭中出生,称号为“桑布罗”,因其为克恰纳族而名“桑布拉迦恰南”。
So vayappatto satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā himavantasamīpe bheravāya nāma pabbataguhāyaṃ vipassanāya kammaṃ karonto viharati. Athekadivasaṃ mahā akālamegho satapaṭalasahassapaṭalo thanento gajjanto vijjullatā nicchārento gaḷagaḷāyanto uṭṭhahitvā vassituṃ ārabhi, asaniyo phaliṃsu. Taṃ saddaṃ sutvā acchataracchuvanamahiṃsahatthiādayo bhītatasitā bhītaravaṃ viraviṃsu. Thero pana āraddhavipassanattā kāye jīvite ca nirapekkho vigatalomahaṃso taṃ acintento vipassanāyameva kammaṃ karonto ghammāpagamena utusappāyalābhena samāhitacitto tāvadeva vipassanaṃ ussukkāpetvā saha abhiññāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.85-90) –
该辟支佛年龄增长,于佛前听法而得信,出家行道,住于喜马拉雅附近名为贝拉伐的山洞修习内观。有一日,突遇大灾云,承载百叶莲叶,雷电交加,风声隆隆,云雾翻腾。闻雷声,留兽及大象皆惊惧逃遁。长老凭借精进内观,身心宁静,无所挂碍,放下烦恼,心无恐惧。通过夏日苦行所得禅定,安住精进,坚持不懈,遂证阿拉汉果。此事记载于《本迹传》(本传长老集2.51.85–90)中。
‘‘Sataraṃsī nāma bhagavā, sayambhū aparājito;
『名为七十年的世尊,自觉自悟,无所敌手;
Vivekā vuṭṭhahitvāna, gocarāyābhinikkhami.
断绝杂念烦恼,出离众生境界。』
‘‘Phalahattho ahaṃ disvā, upagacchiṃ narāsabhaṃ;
『我见有人持果而来,便前往那人群主。』
Pasannacitto sumano, tālaphalaṃ adāsahaṃ.
『心欢喜意安乐,便将椰子果奉上。』
‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
『四十九劫以前,我曾奉献此果。』
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
『当时不知有恶道,唯此果报为果报。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我断除……佛陀教法已行之。』
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā somanassajāto udānavasena aññaṃ byākaronto –
然而证得阿拉汉果后,回观自己修行,生起欢喜,犹如觉受而称赞他人——
§189
189.
‘‘Devo ca vassati, devo ca gaḷagaḷāyati,
『天人居住于此,天人欢喜于此,
Ekako cāhaṃ bherave bile viharāmi;
而我独自在岩穴中独自栖息;
Tassa mayhaṃ ekakassa bherave bile viharato,
于此,对我而言,在这唯一的岩穴中栖身,
Natthi bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā.
既无畏惧,也无颤栗,更无寒毛竖立之状。』
§190
190.
‘‘Dhammatā mamesā yassa me, ekakassa bherave bile;
『我的法性』者,指我所在之处;如孤熊独居于洞穴之中。
Viharato natthi bhayaṃ vā, chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā’’ti. –
居住时心中无畏怖,无忧惧,无惧怕摇动之惊栗。
Gāthādvayaṃ abhāsi.
复有偈颂二句。
Tattha devo ca vassati, devo ca gaḷagaḷāyatīti devo megho vassati ca, ‘‘gaḷagaḷā’’ti ca karonto gajjatīti attho. Gajjantassa hi anukaraṇametaṃ. Ekako cāhaṃ bherave bile viharāmīti ahañca ekako asahāyo sappaṭibhayāyaṃ pabbataguhāyaṃ vasāmi, tassa mayhaṃ evaṃbhūtassa me sato natthi bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vāti cittutrāsasaññitaṃ bhayaṃ vā taṃnimittakaṃ sarīrassa chambhitattaṃ vā lomahaṃsanamattaṃ vā natthi.
此中所谓『诸天亦在,诸天亦降雨』是言众天亦如云雨降临一般,『云雨』之意乃于此比喻震动之声。震动者以此为象。吾独居如熊于山洞,无依无助,心不恐怖、无忧惧、无惊栗、恐怖乃心之妄想,肉身震栗不过皮毛之感,无恐怖焉。
Kasmāti tattha kāraṇamāha ‘‘dhammatā mamesā’’ti. Apariññātavatthukassa hi tattha appahīnacchandarāgatāya bhayādinā bhavitabbaṃ, mayā pana sabbaso tattha pariññātaṃ, tattha ca chandarāgo samucchinno, tasmā bhayādīnaṃ abhāvo dhammatā mamesā mama dhammasabhāvo esoti aññaṃ byākāsi.
尔时问其由来,答曰『我的法性』即是。盖未明法之人,因欲望未灭,必生怖惧,吾则彻悟一切,欲乐尽灭,故无怖惧等也。所谓『法性』即吾之法性、本性,别有含义。
Sambulakaccānattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 散布拉·咖吒那长老偈注释完毕。
6. Nitakattheragāthāvaṇṇanā六、尼德咖长老偈注释
Kassaselūpamaṃ cittanti āyasmato nitakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto vipassissa bhagavato kāle bandhumatīnagare ārāmagopako hutvā jīvanto ekadivasaṃ bhagavantaṃ ākāsena gacchantaṃ disvā pasannamānaso nāḷikeraphalaṃ dātukāmo ahosi. Satthā taṃ anuggaṇhanto ākāseyeva ṭhatvā paṭiggaṇhi. So taṃ datvā uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā nitakoti laddhanāmo viññutaṃ patto satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe viharanto ghaṭento arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.91-99) –
此偈喻有如迦瑟色(即萨伽比那天人的别号)者乃长老Nitaka之颂。其起源何在?昔时众多佛陀时代之修行者,在世时积累善行,某日在菩提佛即将涅槃时,于亲近之城邦中,作寺庙之护持,当时见天上佛乘虚空而行,欲赐椰子果于其。佛即以心授受,仙人与人之间轮转,投生婆罗门家族,于迦尸国中,号为Nitaka;智慧圆满,得佛法之亲授,闻法精勤,出家修行,远居林中,修持禅定,证阿拉汉果。是故《阿巴丹经》中有此记载(师传2.51.91-99)──
‘‘Nagare bandhumatiyā, ārāmiko ahaṃ tadā;
「那时我身为居士,居住于城中园林。
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, gacchantaṃ anilañjase.
见不染污的佛,正行于无尘清净之地。
‘‘Nāḷikeraphalaṃ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ;
持一颗椰子果,奉献于佛陀世尊。
Ākāse ṭhitako santo, paṭiggaṇhi mahāyaso.
佛陀安住于虚空之中,接受我此大供养。
‘‘Vittisañjanano mayhaṃ, diṭṭhadhammasukhāvaho;
此缘使我心生富足,见法得乐随之而来;
Phalaṃ buddhassa datvāna, vippasannena cetasā.
将果奉于佛,心意澄明安详。
‘‘Adhigacchiṃ tadā pītiṃ, vipulañca sukhuttamaṃ;
当时我证得喜乐,且此喜乐广大而极为安乐;
Uppajjateva ratanaṃ, nibbattassa tahiṃ tahiṃ.
这喜乐犹如宝珠,在诸处际不断现起。
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
在九十九亿劫之前,我曾得此果报;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
我不识恶趣,我所得到的正是此果报。
‘‘Dibbacakkhu visuddhaṃ me, samādhikusalo ahaṃ;
我具足天眼清净,精进于禅定;
Abhiññāpāramippatto, phaladānassidaṃ phalaṃ.
获得超越之神通,此果报正是布施之果。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「我已将贪欲等烦恼熄灭……如是诸法皆已成就,成办佛陀教法。」
Arahattaṃ pana patvā there phalasukhena nibbānasukhena viharante padhānapariggāhako thero taṃ āraññāyatanaṃ gantvā tattha vasantānaṃ bhikkhūnaṃ pariggaṇhanatthaṃ ‘‘kassa selūpama’’ntiādinā paṭhamaṃ gāthamāha.
阿拉汉果证后,长老们安住于果乐涅槃之乐中。作为勤修者,那长老便入禅林静处,观察在此栖止的比库们,以『谁心如磐石?』等语,作首句偈言。
§191
191. Tattha kassa selūpamaṃ cittaṃ, ṭhitaṃ nānupakampatīti imasmiṃ araññāyatane vasantesu kassa bhikkhuno cittaṃ aggaphalādhigamena ekaghanasilāmayapabbatūpamaṃ sabbesaṃ iñjanānaṃ abhāvato vasībhāvappattiyā ca ṭhitaṃ sabbehipi lokadhammehi nānukampati na vedhati. Idānissa akampanākāraṃ saddhiṃ kāraṇena dassetuṃ ‘‘viratta’’ntiādi vuttaṃ. Tattha virattaṃ rajanīyesūti virāgasaṅkhātena ariyamaggena rajanīyesu rāguppattihetubhūtesu tebhūmakadhammesu virattaṃ, tattha sabbaso samucchinnarāganti attho. Kuppanīyeti paṭighaṭṭhānīye, sabbasmimpi āghātavatthusmiṃ. Na kuppatīti na dussati na vikāraṃ āpajjati. Yassevaṃ bhāvitaṃ cittanti yassa ariyapuggalassa cittaṃ mano evaṃ vuttanayena tādibhāvena bhāvitaṃ, kuto taṃ dukkhamessatīti taṃ puggalaṃ kuto sattato saṅkhārato vā dukkhaṃ upagamissati, na tādisassa dukkhaṃ atthīti attho.
191. 彼时谁有磐石般不动摇的心?在这禅林栖止的比库中,谁的心如顶峰坚固山岳,如黑曜石般坚硬,无有杂染?彼比库心住不动,亦不为天下诸事所动、不起应感。因缘具足,现显不动之相,此称为「离欲」。离欲是以圣道中断欲染,生于圣地、无染三界根本的断欲。其义在于断除一切纷乱欲染。所谓险恶,是指令人心生惧怕肝胆俱噤之所,谓苦痛。非恐怖即无畏、无忧、无变异。此种心态被称为「功德心」,是圣人心之特性。以此心修习者,若是圣贤,其心为如是,云何能受苦?此人云何由行苦而入苦?故此无苦之意乃成立。
§192
192. Evaṃ aniyamavasena pucchitamatthaṃ nitakatthero attūpanāyikaṃ katvā vissajjento ‘‘mama selūpamaṃ citta’’ntiādinā dutiyagāthāya aññaṃ byākāsi. Taṃ vuttatthameva.
192. 如此无所挂碍问答后,此尊长老作自警语,舍弃执着,说:「我的心如磐石」等,又在第二偈承接表明他心境的别解。意即前偈义理。
Nitakattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 尼德咖长老偈注释完毕。
7. Soṇapoṭiriyaputtattheragāthāvaṇṇanā七、波提利亚之子索那长老偈注释
Na tāva supituṃ hotīti āyasmato soṇassa poṭiriyaputtassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro sikhissa bhagavato kāle vanacaro hutvā jīvanto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannacitto kurañjiyaphalaṃ satthuno adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ poṭiriyassa nāma gāmabhojakassa putto hutvā nibbatti, soṇotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto bhaddiyassa sākiyarañño senāpati ahosi. Atha bhaddiyarāje heṭṭhā vuttanayena pabbajite, senāpati ‘‘rājāpi nāma pabbaji, kiṃ mayhaṃ gharāvāsenā’’ti pabbaji? Pabbajitvā pana niddārāmo viharati, na bhāvanamanuyuñjati. Taṃ bhagavā anupiyāyaṃ ambavane viharanto attano obhāsaṃ pharāpetvā tenassa satiṃ janetvā imāya gāthāya taṃ ovadanto –
「尚未入寐」是尊者索那子波提利亚之偈问。事由何出?此人是昔佛时住比,他曾于佛时代为行者,在森林露出一日,见佛心喜,献与苦瓜果。因彼功德,生于诸天人间,后世于佛出世时,生在脉迦罗城,名为波提利亚村守之子,名为索那。此后他成为说法将军,为善知众所敬。后出家于善知王治下,王言:「王也出家了,我何必留家中?」索那即出家而后安住尼禅,不再修习。佛于安曼树林现光示现,令其忆起并以偈教诫索那,
§193
193.
‘‘Na tāva supituṃ hoti, ratti nakkhattamālinī;
“尚未能安睡,夜晚是星辰环绕;
Paṭijaggitumevesā, ratti hoti vijānatā.
正因如此凛然觉醒,这夜方才真正了知。”
§194
194.
‘‘Hatthikkhandhāvapatitaṃ , kuñjaro ce anukkame;
“若象跌入象群,却能紧随不离;
Saṅgāme me mataṃ seyyo, yañce jīve parājito’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
我以为这是吉祥,宁可生存被击败。”——此两偈言已。
Tattha na tāva supituṃ hoti, ratti nakkhattamālinīti aṭṭhahi akkhaṇehi vajjitaṃ navamaṃ khaṇaṃ labhitvā ṭhitassa viññujātikassa yāva na arahattaṃ hatthagataṃ hoti, tāva ayaṃ nakkhattamālinī ratti supituṃ niddāyituṃ na hoti, supanassa kālo na hoti. Apica kho paṭijaggitumevesā, ratti hoti vijānatāti esā ratti nāma manussānaṃ migapakkhīnañca niddūpagamanena visesato nissaddavelābhūtā paṭipattiṃ attani sañjaggituṃ jāgariyānuyogamanuyuñjitumeva vijānatā viññunā icchitā hotīti.
此处“尚未能安睡,夜晚是星辰环绕”乃指出已得第九刻,夜晚第八节已经过去,修习者已生起觉知出生至得阿拉汉果,故此夜不复有安眠入睡之时,睡眠时间不可得。复次所谓“正因如此凛然觉醒,这夜方才真正了知”,此夜乃指人及野兽诸鸟类等,由于沉寂无声,心中安住觉知,因而能在此时自觉警觉,努力保持觉醒,此即上文所指的“正因如此凛然觉醒”,是心识清明,能觉照内境而具智慧而愿意保持警觉、觉察的状态。
Taṃ sutvā soṇo saṃviggataramānaso hirottappaṃ paccupaṭṭhapetvā abbhokāsikaṅgaṃ adhiṭṭhāya vipassanāya kammaṃ karonto ‘‘hatthikkhandhova patita’’nti dutiyaṃ gāthamāha. Tattha avapatitanti avamukhaṃ patitaṃ uddhaṃpādaṃ adhomukhaṃ patitaṃ. Kuñjaro ce anukkameti kuñjaro anukkameyya ce. Idaṃ vuttaṃ hoti – yadāhaṃ hatthimāruhitvā saṅgāmaṃ paviṭṭho hatthikkhandhato patito, tadāhaṃ saṅgāme tena hatthinā maddito mato ahosiṃ ce, taṃ me maraṇaṃ seyyo, yañce idāni kilesehi parājito jīveyyaṃ, taṃ na seyyoti. Imaṃ gāthaṃ vadantoyeva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.1-6) –
闻此,索那心甚恐惧,立起羞愧心,安住于内观,行观修行,作如是说第二偈:“如象自陷陷阱中”。此处所谓“陷”,乃谓向下落陷、向前倾落、向上倒落。若象缓步,则象当缓步。此语所指:我自乘象入战场,若自象所陷,则彼战场乘象驭我之象者,我宁死,不愿现今令诸染污战胜而存活也。此偈由彼人诵持观修,终于阿拉汉果。此乃在阿陀那经中所述(阿陀那长老传2.52.1-6)曰:
‘‘Migaluddo pure āsiṃ, vipine vicaraṃ ahaṃ;
“昔我居于林中,行于山野之间;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, sabbadhammāna pāraguṃ.
见净无染佛,诸法之究竟者;
‘‘Kurañjiyaphalaṃ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ;
携枣果供养,供养佛最尊者;
Puññakkhettassa tādino, pasanno sehi pāṇibhi.
为功德田农夫,喜悦以手奉献;
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
三十三劫往昔,我获此果报。”
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
我不识别堕落之道,此果报由施果而得。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼困扰我……佛陀教法已为我所行』如此说。
Arahattaṃ pana patvā ‘‘satthārā vuttaṃ, attanā vutta’’nti ubhayañhi gāthaṃ ‘‘hatthikkhandhāvapatita’’ntiādinā paccudāhāsi. Tena idameva aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
既获阿拉汉果,复曰『师所言、我所说』,双双以『胜过象八段肢体』等偈诵予以加强。由此,无余他义生起。
Soṇapoṭiriyaputtattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 波提利亚之子索那长老偈注释完毕。
8. Nisabhattheragāthāvaṇṇanā八、尼萨巴长老偈注释
Pañcakāmaguṇe hitvāti āyasmato nisabhattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannacitto kapitthaphalamadāsi. So tena puññakammena sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde koliyajanapade kulagehe nibbattitvā nisabhoti laddhanāmo vayappatto sākiyakoliyānaṃ saṅgāme buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā tadaheva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.7-11) –
「舍舍主长老谓沙利子长老偈曰:何由产生?此亦古佛所为。诸圣时,多行福业。观佛于家,得解脱果。某日见佛乞食,喜心赠以柑果。因福得生天界。再生时见佛降生于拘尸国。生于氏族,名为连那。藉佛现迹,信心坚定。出家即得阿拉汉果。」依彼传述(《长老本生经》2.52.7-11)
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, āhutīnaṃ paṭiggahaṃ;
『具金色相之佛,受供养者迎请;
Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, kapitthaṃ adadiṃ phalaṃ.
乘车前行,食赠柑果。』
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
“一不可数劫以前,我曾受此果报,
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
那时不识恶趣,所受此果乃因布施之果。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼曾被我除……依佛陀教法所为。”
So arahattaṃ pana patvā attano sahāyabhikkhū pamādavihārena kālaṃ vītināmente disvā te ovadanto –
彼时彼人证得阿拉汉果,乃以自身所依比库为伴侣,因懈怠修行、行为散漫,消磨时光。
§195
195.
(为经文标号)
‘‘Pañca kāmaguṇe hitvā, piyarūpe manorame;
“弃绝五欲香好,舍弃色相美妙,
Saddhāya gharā nikkhamma, dukkhassantakaro bhave’’ti. –
『有信心者出离家舍,是为苦灭之行者』,此义说也。
Paṭhamaṃ gāthaṃ abhāsi.
此为初偈所说。
Tassattho – bālaputhujjanassa piyāyitabbasabhāvatāya piyarūpe manuññasabhāvatāya manorame rūpādike pañca kāmaguṇe kāmakoṭṭhāse hitvā pahāya pariccajitvā kammaphalasaddhāya ratanattayasaddhāya ca vasena gharā gharabandhanato nikkhamma nikkhamitvā pabbajjaṃ upagato viññujātiko pabbajitakālato paṭṭhāya ghaṭento vāyamanto vaṭṭadukkhassa antakaro bhave bhaveyyāti. Evaṃ te bhikkhū ovaditvā ‘‘ayaṃ pare eva saññāpento viharati, ‘‘sayaṃ pana akārako’ti mā cintayitthā’’ti tesaṃ attano paṭipannabhāvaṃ pakāsento –
其义谓:因愚癡凡夫因喜爱所亲者之特性,因喜爱美丽人类特性及怡人形色等五欲功德,于欲界之欲贪执中,舍弃摄取,摒弃放弃,具足作业果报之信心,具足宝三宝之信心,而由家舍之结缚中出离,出离后发起,具智慧地应顺出家时期,努力了知、矢志,即将终止轮转之苦,如是则成终止者。比库如是教诲之,言:『彼者如是显露在彼处,』且不思惟『我自己无为,』为显现其自修之行。
§196
196.
‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;
『我不欢喜死亡,亦不欢喜生存;','季节亦不期待,谨慎而回归。』
Kālañca paṭikaṅkhāmi, sampajāno patissato’’ti. –
此偈说也。
Dutiyagāthāya aññaṃ byākāsi. Tattha nābhinandāmi maraṇanti maraṇaṃ na abhikaṅkhāmi. Nābhinandāmi jīvitanti idaṃ pana tassa kāraṇavacanaṃ, yasmā nābhinandāmi jīvitaṃ, tasmā nābhinandāmi maraṇanti. Yo hi āyatiṃ jātijarāmaraṇāya kilesābhisaṅkhāre ācinoti upacinoti, so punabbhavābhinibbattiṃ abhinandanto nāntariyakatāya attano maraṇampi abhinandati nāma kāraṇassa appahīnattā, khīṇāsavo pana sabbaso ācayagāmidhamme pahāya apacayagāmidhamme patiṭṭhito pariññātavatthuko sabbaso jīvitaṃ anabhinandanto maraṇampi anabhinandati nāma kāraṇassa eva suppahīnattā. Tenāha – ‘‘nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvita’’nti. Yadi evaṃ khīṇāsavassa parinibbānābhikaṅkhā, yāva parinibbānā avaṭṭhānañca kathanti āha ‘‘kālañca paṭikaṅkhāmi, sampajāno patissato’’ti, kilesaparinibbāne siddhe satipaññāvepullappattiyā sato sampajāno kevalaṃ khandhaparinibbānakālaṃ paṭikaṅkhāmi, taṃ udikkhamāno āgamayamāno viharāmi, na pana me maraṇe jīvite vā abhinandanā atthi arahattamaggeneva tassa samugghāṭitattāti.
这段为第二偈的别解。文中说:我不欢喜死亡,也不希望死亡。又说:我不欢喜生命,这句话是因此而说的。因为既然我不欢喜生命,就也不欢喜死亡。诚如是,若有人因对生死老死的烦恼聚集而不断去取与受,常享受再生之乐,此人欢喜此生死,故此欢喜死亡,是因享受之缘未被断除。然而此人烦恼已断绝,完全放弃障碍之法且安住于无生法,生死永灭,既不欢喜生命,也不欢喜死亡,实因缘已被彻底断除。故说「我不欢喜死亡,也不欢喜生命」。如若如此,断烦恼者的涅槃心愿,虽有涅槃实现之说,又有时间长短之说,彼时正念智慧成熟,当专注于蕴灭时,内心生起时间长短的观想,以此觉悟而来安住。非因对生死生命生欢喜,而是如同进入阿拉汉道时开示那样的实相。
Nisabhattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 尼萨巴长老偈注释完毕。
9. Usabhattheragāthāvaṇṇanā九、乌萨巴长老偈注释
Ambapallavasaṅkāsanti āyasmato usabhattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānaso kosambaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ sākiyarājakule nibbattitvā usabhoti laddhanāmo vayappatto satthu ñātisamāgame buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbaji. So pabbajitakālato paṭṭhāya samaṇadhammaṃ akatvā divā saṅgaṇikārāmo sakalarattiṃ niddāyamāno vītināmeti. So ekadivasaṃ muṭṭhassati asampajāno niddaṃ okkanto supine kesamassuṃ ohāretvā ambapallavavaṇṇaṃ cīvaraṃ pārupitvā hatthigīvāyaṃ nisīditvā nagaraṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ tattheva manusse sampatte disvā lajjāya hatthikkhandhato oruyha attānaṃ disvā paṭibuddho, ‘‘īdisaṃ nāma supinaṃ muṭṭhassatinā asampajānena niddāyamānena mayā diṭṭha’’nti uppannasaṃvego vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.12-16) –
此为上座比库乌沙长老关于『榴叶微落』偈的解释。其起源何在?此偈乃古时多位佛陀时代所作:比库修行积累功德,至佛陀时代于世尊家中出生,觉悟获证,某日行乞化缘,见乌萨巴果实,心生欢喜。因其功德得此殊胜果,流转于天人,直至此世佛陀出世于迦毗罗卫城舍家,名乌沙巴(意为以牛得名)。他成就正法,于佛陀亲族聚会中证得阿拉汉果,见佛神力而生信心,遂出家。出家后,他深入禅修,不懈卧息,远离烦恼。某日睡醒时尚无正知,以懈怠状态开口念诵偈文,披穿着榴叶色袈裟,坐于象腹状座具,入城乞食。因羞愧信心生起,顿悟佛法,现前增起内观。很快即得阿拉汉果。此偈见于《阿婆多长老传》(apa. thera 2.52.12-16)中。
‘‘Kakudhaṃ vilasantaṃva, devadevaṃ narāsabhaṃ;
«犹如美丽闪耀,神中之神,人中雄者;
Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, kosambaṃ adadiṃ tadā.
驾车出行,当时于伽萨巴(Kosamba)地进食。」
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
«三十三劫之前,我曾获得此果;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
我不知恶道,因为此施果缘。」
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
「污垢已令我心沉湎……如是……为佛陀教法所成就。」
Atha thero yathādiṭṭhaṃ supinaṃ aṅkusaṃ katvā arahattassa adhigatattā tasseva supinassa kittanavasena aññaṃ byākaronto –
于是长老依教理,于睡眠中以钩杖击打,因证得阿拉汉果,于同一睡眠中,以此表现名声,反诘他人——
§197
197.
‘‘Ambapallavasaṅkāsaṃ, aṃse katvāna cīvaraṃ;
「采摘雨后嫩叶,裁剪后作袈裟;
Nisinno hatthigīvāyaṃ, gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ.
端坐象皮垫上,入村乞食施命。」
§198
198.
‘‘Hatthikkhandhato oruyha, saṃvegaṃ alabhiṃ tadā;
他从象身躯上爬起,当时心生惧怖;
Sohaṃ ditto tadā santo, patto me āsavakkhayo’’ti. – gāthādvayamāha;
那时我见闻已足,得到安静,断尽了烦恼。」——这两句偈语如是说;
Tattha ambapallavasaṅkāsaṃ, aṃse katvāna cīvaranti ambapallavākāraṃ pavāḷavaṇṇaṃ cīvaraṃ khandhe karitvā uttarāsaṅgaṃ karitvā. Gāmanti attano rājadhāniṃ hatthikkhandhe nisinno piṇḍāya pāvisiṃ, paviṭṭhamattova mahājanena olokiyamāno hatthikkhandhato oruyha ṭhito paṭibujjhiṃ, pabuddhova saṃvegaṃ alabhiṃ tadā ‘‘muṭṭhassati asampajāno hutvā niddāyokkamanena etaṃ jāta’’nti. Apare pana ‘‘rājāva hutvā rattibhāge evarūpaṃ supinaṃ disvā vibhātāya rattiyā hatthikkhandhaṃ āruyha nagaravīthiyaṃ caranto taṃ supinaṃ saritvā hatthikkhandhato oruyha saṃvegaṃ labhitvā satthu santike pabbajitvā arahattaṃ patvā udānaṃ udānento imā gāthā abhāsī’’ti vadanti. Dittoti tasmiṃ rājakāle jātimadabhogamadādiparidappito samāno saṃvegamalabhinti yojanā.
其中,以象叶形状的织物为例,将其剪裁成象叶的形状,色泽如枣红色,作为袈裟系于身上,并穿上外衣。回到自己的王城,坐在象身躯上,入城乞食时,虽坐于象身躯上,却被大众观看,站立回顾,似乎获得了惧怖,心有疑惑:“若不放手,失去觉察,必因昏沉而堕落。”又有人云:“成为国王时,于夜半梦见这种形象,觉醒后在城中街巷游行,回头望着那梦中形象,从象身躯上爬下,心生惧怖,遂在世尊面前出家,成就阿拉汉果。”其语出于赞叹偈中。所谓见闻已足,是指国王期间生于世俗享乐之中,但已受惧怖而觉悟。
Usabhattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 乌萨巴长老偈注释完毕。
10. Kappaṭakurattheragāthāvaṇṇanā十、咖巴吒库拉长老偈注释
Ayamitikappaṭoti āyasmato kappaṭakurattherassa gāthā. Kā uppatti. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ bhagavantaṃ vinatāya nāma nadiyā tīre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ disvā pasannamānaso ketakapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ duggatakule nibbattitvā yāva vayappatti, tāva aññaṃ upāyaṃ ajānanto kappaṭakhaṇḍanivāsano sarāvahattho tattha tattha kuraṃ pariyesanto vicari, tena kappaṭakurotveva paññāyittha. So vayappatto tiṇaṃ vikkiṇitvā jīvikaṃ kappento ekadivasaṃ tiṇalāvanatthaṃ araññaṃ gato tattha aññataraṃ khīṇāsavattheraṃ disvā taṃ upasaṅkamitvā vanditvā nisīdi. Tassa thero dhammaṃ kathesi. So dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho ‘‘kiṃ me imāya kicchajīvikāyā’’ti pabbajitvā attano nivatthakappaṭacoḷaṃ ekasmiṃ ṭhāne nikkhipi. Yadā cassa anabhirati uppajjati, tadā taṃ kappaṭaṃ olokentassa anabhirati vigacchati, saṃvegaṃ paṭilabhi. Evaṃ karonto sattakkhattuṃ uppabbaji. Tassa taṃ kāraṇaṃ bhikkhū bhagavato ārocesuṃ. Athekadivasaṃ kappaṭakuro bhikkhu dhammasabhāyaṃ parisapariyante nisinno niddāyati, taṃ bhagavā codento –
此乃尊者卡帕塔库拉长老所作的偈语,名为“此生卡帕塔”。其缘起如下:过去佛时,教团成员在世时积累善业,临终时于世尊时代生于贵族家中,觉悟得道。某日坐于一条名为维纳塔的河岸边,在一树根下,端坐静思,心境祥和,以芥子花供养。凭此功德,在天人和人间轮回,承受此佛涅槃之际,于劫数末期生于破坏之乡沙瓦提。至老年不知他法,乃住于卡帕塔的林苑,双手持杖,周游各处,寻觅修行之地,因而被称为卡帕塔。老年时卖草筹生活,某日为草棚取草,进入森林,偶遇一位证尽烦恼的长老,前去礼敬而坐。长老讲法,听法后坚定信心,思忖“此苦生渐难,我何以为生?”遂出家,住于自己的林舍中。若心生厌散,便视杖而生厌散而离,藉此寻找惧怖。如此修行七十年后出家。因缘缘起,比库等向世尊请教原因。有一日,卡帕塔库比库坐于法会中打盹,被佛告诫说:
§199
199.
‘‘Ayamiti kappaṭo kappaṭakuro, acchāya atibharitāya;
「此所谓卡帕塔,负担過重之杖;
Amataghaṭikāyaṃ dhammakaṭamatto, katapadaṃ jhānāni ocetuṃ.
沉迷于无死之缸者,法行至极,应当修习何等禅定?
§200
200.
‘‘Mā kho tvaṃ kappaṭa pacālesi, mā tvaṃ upakaṇṇamhi tāḷessaṃ;
『汝勿惑于无死缸,勿执杖中枯枣枝;
Na hi tvaṃ kappaṭa mattamaññāsi, saṅghamajjhamhi pacalāyamāno’’ti. –
诚汝非无死缸,自扰僧中生波动』——
Gāthādvayaṃ abhāsi.
此对句已说。
Tattha ayamiti kappaṭo kappaṭakuroti kappaṭakuro bhikkhu ‘‘ayaṃ mama kappaṭo, imaṃ paridahitvā yathā tathā jīvāmī’’ti evaṃ uppannamicchāvitakko acchāya atibharitāya amataghaṭikāyaṃ mama amataghaṭe tahaṃ tahaṃ vassante ‘‘amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi’’ (mahāva. 12; ma. ni. 1.286; 2.342). ‘‘Andhībhūtasmiṃ lokasmiṃ, āhañchaṃ amatadundubhi’’ntiādinā (mahāva. 11; ma. ni. 1.285; 2.341) ghosetvā mayā dhammāmate pavassiyamāne katapadaṃ jhānāni ocetuṃ lokiyalokuttarajjhānāni upacetuṃ bhāvetuṃ katapadaṃ kaṭamaggavihitabhāvanāmaggaṃ idaṃ mama sāsanaṃ, tathāpi dhammakaṭamatto mama sāsanadhammato ukkaṇṭhacitto apagatamānaso kappaṭakuroti taṃ codetvā punapissa sahoḍḍhaṃ coraṃ gaṇhanto viya pamādavihāraṃ dassento ‘‘mā kho tvaṃ, kappaṭa, pacālesī’’ti gāthamāha.
此处所谓无死缸者,即作无死缸者。作无死缸者比库作是念:『此为我所造无死缸,焚毁此缸,我当随缘而生』。如是生起误解,重负无死缸之名,游荡无死之缸各处。比库自言:『我调御无死缸,我宣讲法』(大毗婆沙论十二,麻诃尼柯耶一·二八六,二·三四二)。又说:『世间已成盲者,我即是无智无明之鼓』等(大毗婆沙论十一,麻诃尼柯耶一·二八五,二·三四一)。我在此法中传播无死法时,哪些禅定应当修习?应演习世俗与出世间禅定,修习传统已定之修行道理,此乃我之教法。然我对法生怨恨,心不开心,意志消沉,如作无死缸者。我因指点,犹如同伙盗贼牵持,显现懈怠行为,曰:『汝勿惑于无死缸』,而发此偈言。
Tattha mā kho tvaṃ, kappaṭa, pacālesīti tvaṃ, kappaṭakura, ‘‘mama dhammaṃ suṇissāmī’’ti nisīditvā mā kho pacālesi mā pacalāhi mā niddaṃ upagacchi. Mā tvaṃ upakaṇṇamhi tāḷessanti taṃ niddāyamānaṃ upakaṇṇamhi kaṇṇasamīpe desanāhatthena ahaṃ mā patāḷessaṃ. Yathā ito paraṃ kilesappahānāya ahaṃ taṃ na ovadeyyaṃ, tathā paṭipajjāhīti attho. Na hi tvaṃ, kappaṭa, mattamaññāsīti tvaṃ, kappaṭa, saṅghamajjhamhi pacalāyamāno mattaṃ pamāṇaṃ na vā maññasi, ‘‘ayamatidullabho khaṇo paṭiladdho, so mā upajjhagā’’ti ettakampi na jānāsi, passa yāva ca te aparaddhanti codesi.
彼处,吾友,汝切莫动摇不定。汝为搅扰者,汝心念‘我当聆听法’,坐定后切莫起动,切莫动摇,不要入睡。勿令坐处两侧摇动,伸手于耳侧,不令其下陷。正如先前为断除烦恼,我不善劝策,尔今亦应如此勤修行。吾友,尔不当以为自己适度,身在僧团中搅乱他者时,不应自量自知:‘这是珍稀时刻已得,勿使他起妨碍’,如此简单之理亦未知,当目睹尔犯错躓乱时必警戒尔。
Evaṃ bhagavatā dvīhi gāthāhi gāḷhaṃ taṃ niggayha codanāya katāya aṭṭhivedhaviddho viya caṇḍagajo maggaṃ otaranto viya ca sañjātasaṃvego vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.17-22) –
如是,世尊以二偈严厉禁止,犹如装甲坚固,似猛象冲下路途,又如觉悟起念而正行观照,不久即得阿拉汉果。据《阿般那经》记载,曰——
‘‘Vinatānadiyā tīre, vihāsi purisuttamo;
“于谦卑之岸,常住为众首;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, ekaggaṃ susamāhitaṃ.
见纯洁如来,心专注而定。”
‘‘Madhugandhassa pupphena, ketakassa ahaṃ tadā;
“当时以甜香花朵,及秋香花密布;
Pasannacitto sumano, buddhaseṭṭhamapūjayiṃ.
欢喜清净如常,尊佛之上首。”
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ;
『一劫已满』者,谓我所供养的花,已经积累了一劫之久。
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
『我不知此供养所致的果报,是否堕入恶道,但此乃供养佛陀的功德果报。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我断除……如是……我已完成佛陀教法。』
Arahattaṃ pana patvā satthārā vuttagāthādvayameva attano arahattādhigamanassa aṅkusabhūtanti paccudāhāsi. Tenassa tadeva aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
然而,称自己已入阿拉汉果者,即便是以此二句诗为依据,也不过是其自觉已证阿拉汉的动机使然。对此已经没有其他的别解。
Kappaṭakurattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 咖巴吒库拉长老偈注释完毕。
Catutthavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第四品释义完毕。
5. Pañcamavaggo
5. 第五品
1. Kumārakassapattheragāthāvaṇṇanā一、咖萨巴童子长老偈释义
Ahobuddhā aho dhammāti āyasmato kumārakassapattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ pāpuṇi. ‘‘Kulagehe’’ti pana aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ (a. ni. aṭṭha. 1.1.217) vuttaṃ. So satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ cittakathikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ ākaṅkhanto paṇidhānaṃ katvā tadanurūpāni puññāni karonto kassapassa bhagavato kāle samaṇadhammaṃ katvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe seṭṭhidhītāya kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Sā kira kumārikākāleyeva pabbajitukāmā hutvā mātāpitaro yācitvā pabbajjaṃ alabhamānā kulagharaṃ gatāpi gabbhasaṇṭhitampi ajānantī sāmikaṃ ārādhetvā tena anuññātā bhikkhunīsu pabbajitā. Tassā gabbhinibhāvaṃ disvā bhikkhuniyo devadattaṃ pucchiṃsu. So ‘‘assamaṇī’’ti āha. Puna dasabalaṃ pucchiṃsu. Satthā upālittheraṃ paṭicchāpesi. Thero sāvatthinagaravāsīni kulāni visākhañca upāsikaṃ pakkosāpetvā sarājikāya parisāya vinicchinanto ‘‘pure laddho gabbho, pabbajjā arogā’’ti āha. Satthā ‘‘suvinicchitaṃ adhikaraṇa’’nti therassa sādhukāraṃ adāsi.
“非佛不作非法”是长老具寿·拘摩罗迦萨婆讲诵的偈。此偈缘起:过去诸佛时代亦复如是,各处因奉行善法而积聚福报。莲花上尊的时代,生于婆罗门之家,觉悟成佛时达至明了。“在家中” 之义,阿含注释书卷一一七页上有记载。此人曾亲近世尊,闻法听教时见一比库设沙门众会,毅然立志继承此位次,遂于时代行善。如莲花上尊、善逝尊等贤圣轮转中,此人在佛兴时于王舍城显达贵族之家,再受圣教皈依。这时他约于少女时期愿出家,虽父母请愿得已出家。即便怀孕时不知情,尊者比库尼见及此孕相询问,答言:“非沙门胎。”众人复问十次,次第献礼长老护法。居舍辩明其名号,拜见世尊。长老因教众家谱及婆罗门女居住维萨卡等近事女等,遍访贤士与乐众,说明“以前既生胎本,出家后全无病苦。”世尊称此事为“妥善核定之缘起”,对长老所作此功德给予赞许。
Sā bhikkhunī suvaṇṇabimbasadisaṃ puttaṃ vijāyi. Taṃ rājā pasenadikosalo posesi. ‘‘Kassapo’’ti cassa nāmaṃ akaṃsu. Aparabhāge alaṅkaritvā satthu santikaṃ netvā pabbājesi. Kumārakāle pabbajitattā bhagavatā ‘‘kassapaṃ pakkosatha, idaṃ phalaṃ vā khādanīyaṃ vā kassapassa dethā’’ti vutte ‘‘katarakassapassā’’ti. ‘‘Kumārakassapassā’’ti. Evaṃ gahitanāmattā rañño posāvanikaputtattā ca vuḍḍhakālepi kumārakassapotveva paññāyittha.
彼比库尼诞生了一名如金像般的儿子。该国王,巴谢那萨拉国王,抚养他。给他取名为「咖萨巴」。稍后将他装饰妥当后,领至世尊面前,令其出家。幼年之时出家时,世尊曾言:「咖萨巴,当你长大成人,要么食果实,要么食可食之物。」又问:「是何咖萨巴?」答曰:「是幼年咖萨巴。」由此得名,且因为他是王者领养之子,即便长大成人,也被视为幼年咖萨巴。
So pabbajitakālato paṭṭhāya vipassanāya ceva kammaṃ karoti, buddhavacanañca uggaṇhāti. Atha tena saddhiṃ pabbatamatthake samaṇadhammaṃ katvā anāgāmī hutvā suddhāvāse nibbatto mahābrahmā ‘‘vipassanāya mukhaṃ dassetvā maggaphalappattiyā upāyaṃ karissāmī’’ti pañcadasa pañhe abhisaṅkharitvā andhavane vasantassa therassa ‘‘ime pañhe satthāraṃ puccheyyāsī’’ti ācikkhitvā gato. So te pañhe bhagavantaṃ pucchi. Bhagavāpissa byākāsi. Thero satthārā kathitaniyāmeneva te uggaṇhitvā vipassanaṃ gabbhaṃ gaṇhāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.54.150-177) –
他从出家之日即勤修内观,于佛语教法亦深解。一次,他与众共住于山林,与比库们一同修行后,成为不还果圣人,安居净土。此时伟大梵天告知:「你将显露内观之法,以此引导众生得证道果。」梵天思虑十五问,嘱咐隐居山林的比库们向世尊请问此十五问。诸比库依教向世尊请教。世尊详加说明。长老们如所定教导般解释,引众以内观法孕育佛果,最终证得阿拉汉果。此事记载于《阿陀尼长老传》卷二第五十四至一百七十七偈。
‘‘Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako;
「在过去无量百千劫中,出世引导者诞生
Sabbalokahito vīro, padumuttaranāmako.
为诸世界利益的勇士,名曰波陀摩多罗。
‘‘Tadāhaṃ brāhmaṇo hutvā, vissuto vedapāragū;
当时我为婆罗门,精通吠陀,已熟达奥义,
Divāvihāraṃ vicaraṃ, addasaṃ lokanāyakaṃ.
白昼游行,见此世界导师。」
‘‘Catusaccaṃ pakāsentaṃ, bodhayantaṃ sadevakaṃ;
『四圣谛』被宣说清楚,令众生皆得觉悟;
Vicittakathikānaggaṃ, vaṇṇayantaṃ mahājane.
无所遗漏细致推演,为众大人详加说明。
‘‘Tadā muditacittohaṃ, nimantetvā tathāgataṃ;
当时我欢喜之心,恭请如来亲自降临;
Nānārattehi vatthehi, alaṅkaritvāna maṇḍapaṃ.
以诸异宝所装饰,在华严堂中庄严安置。
‘‘Nānāratanapajjotaṃ, sasaṅghaṃ bhojayiṃ tahiṃ;
以种种宝石光彩,供养众僧聚集其间;
Bhojayitvāna sattāhaṃ, nānaggarasabhojanaṃ.
供养长达一周时间,如同国王设宴款待。
‘‘Nānācittehi pupphehi, pūjayitvā sasāvakaṃ;
用各种颜色的花朵,恭敬供养那尊圣者——世尊的弟子;
Nipacca pādamūlamhi, taṃ ṭhāna patthayiṃ ahaṃ.
我恭敬地将花瓣恭置于其双足根处,这一庄严之地。
‘‘Tadā munivaro āha, karuṇekarasāsayo;
当时尊贵的圣者慈悲满怀,赞言:
Passathetaṃ dijavaraṃ, padumānanalocanaṃ.
“请观看这光明卓越的圣者,如莲花般清净的慧眼,
‘‘Pītipāmojjabahulaṃ , samuggatatanūruhaṃ;
他充满喜悦与欢欣,身体端庄高洁,
Hāsamhitavisālakkhaṃ, mama sāsanalālasaṃ.
面带微笑,气度宽宏,显出我对教法的无限爱慕。”
‘‘Patitaṃ pādamūle me, ekāvatthasumānasaṃ;
『我足底已堕落』者,『我心独一而坚定』也。
Esa pattheti taṃ ṭhānaṃ, vicittakathikattanaṃ.
『此处称为跋提』,为『各论分异说』所在之地。
‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo;
『十万劫以来』,为『鹈鹄族群出世』之时。
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
『世尊果德玛名』,以其世间导师身份显现。
‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;
『此人受法之有主』,为『法的庄严相应者』。
Kumārakassapo nāma, hessati satthu sāvako.
『名为幼童咖萨帕』,将为师之弟子。
‘‘Vicittapupphadussānaṃ, ratanānañca vāhasā;
『Vicitta』者,指染色之花朵之相,及宝石之辉光;
Vicittakathikānaṃ so, aggataṃ pāpuṇissati.
此『Vicitta』众说故事之人,必得至首善之境。
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
以如是善业,以及具足意志之坚固志愿,
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
舍离人身之躯,往生涅槃;彼处遥远三十年。
‘‘Paribbhamaṃ bhavābhave, raṅgamajjhe yathā naṭo;
如同舞者于舞台之间穿梭往来,
Sākhamigatrajo hutvā, migiyā kucchimokkamiṃ.
若为林中之兽,亲族墓地中徘徊。
‘‘Tadā mayi kucchigate, vajjhavāro upaṭṭhito;
彼时,我身患瘰疬,受着疾病痛苦的折磨;
Sākhena cattā me mātā, nigrodhaṃ saraṇaṃ gatā.
我母亲携手挽我,前往无花果树下寻求庇护。
‘‘Tena sā migarājena, maraṇā parimocitā;
凭借那猎豹王的力量,我得以从死苦中解脱;
Pariccajitvā sapāṇaṃ, mamevaṃ ovadī tadā.
舍弃生命垫石,他当时如此告诫我。
‘‘Nigrodhameva seveyya, na sākhamupasaṃvase;
应仅供养无花果树,不可接近其他枝干;
Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyo, yañce sākhamhi jīvitaṃ.
无花果树中最宜侍奉者,是比侍奉有枝干时更生存坚固者。
‘‘Tenānusiṭṭhā migayūthapena, ahañca mātā ca tathetare ca;
「十人随行如同群鹿,我与母亲及他人在彼群中,
Āgamma rammaṃ tusitādhivāsaṃ, gatā pavāsaṃ sagharaṃ yatheva.
来到游乐场,居于忉利天宫,离居酒楼,如同归家一般。」
‘‘Puno kassapavīrassa, atthamentamhi sāsane;
「复次,在咖萨巴长老的教法中,
Āruyha selasikharaṃ, yuñjitvā jinasāsanaṃ.
登上岩峰顶端,庄严奉持如来教法。」
‘‘Idānāhaṃ rājagahe, jāto seṭṭhikule ahuṃ;
「如今,我生于王舍城,出身富商之家;
Āpannasattā me mātā, pabbaji anagāriyaṃ.
当此已具足生命,我母亲便出家为无家游方行者。」
‘‘Sagabbhaṃ taṃ viditvāna, devadattamupānayuṃ;
彼既了知那人,便迎请迭瓦达德。
So avoca vināsetha, pāpikaṃ bhikkhuniṃ imaṃ.
于是告诫道:应当灭除此恶行的比库尼。
‘‘Idānipi munindena, jinena anukampitā;
如今日,世尊为圣者,出于慈悯,
Sukhinī ajanī mayhaṃ, mātā bhikkhunupassaye.
赐予我称为母亲般的比库尼护持。
‘‘Taṃ viditvā mahīpālo, kosalo maṃ aposayi;
彼得知后,国主亦离弃我,迦舍也如此;
Kumāraparihānena, nāmenāhañca kassapo.
以青年童子的方式,及用名号欺诈者,均予抛弃。
‘‘Mahākassapamāgamma, ahaṃ kumārakassapo;
「我以大咖萨巴为师,我是小咖萨巴;
Vammikasadisaṃ kāyaṃ, sutvā buddhena desitaṃ.
闻知佛陀所说,身心如蚯蚓一般。
‘‘Tato cittaṃ vimucci me, anupādāya sabbaso;
由此我心彻底解脱,毫无贪著;
Pāyāsiṃ damayitvāhaṃ, etadaggamapāpuṇiṃ.
克制自心,于此处证得正究竟。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼消灭于我……如是,奉行佛陀教法。」
Arahattaṃ pana patvā cittakathikabhāvena satthārā etadagge ṭhapito attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā ratanattayaguṇavibhāvanamukhena aññaṃ byākaronto –
于是,作为阿拉汉,以心的辩别说法者形态,佛陀为众生树立了此最高法门,反观自己修行,以宝三昧的功德分明阐释,没有指向他人。
§201
201.
‘‘Aho buddhā aho dhammā, aho no satthu sampadā;
『啊,诸佛啊!啊,诸法啊!啊,师长之所成就啊!』
Yattha etādisaṃ dhammaṃ, sāvako sacchikāhiti.
『在彼何处,如是之法,弟子得以真实证知。』
§202
202.
‘‘Asaṅkheyyesu kappesu, sakkāyādhigatā ahū;
『在无数无量劫中,身见不曾生起,』
Tesamayaṃ pacchimako, carimoyaṃ samussayo;
『彼时彼后,业报终究随之而来。』
Jātimaraṇasaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
生死轮回已经灭尽,现在没有再生了。」此二偈揭示此意;
Tattha ahoti acchariyatthe nipāto. Buddhāti sabbaññubuddhā, gāravavasena bahuvacanaṃ, aho acchariyā sambuddhāti attho. Dhammāti pariyattidhammena saddhiṃ nava lokuttaradhammā. Aho no satthu sampadāti amhākaṃ satthu dasabalassa aho sampattiyo. Yatthāti yasmiṃ satthari brahmacariyavāsena. Etādisaṃ dhammaṃ, sāvako sacchikāhitīti etādisaṃ evarūpaṃ suvisuddhajjhānābhiññāparivāraṃ anavasesakilesakkhayāvahaṃ santaṃ paṇītaṃ anuttaraṃ dhammaṃ sāvakopi nāma sacchikarissati, tasmā evaṃvidhaguṇavisesādhigamahetubhūtā aho acchariyā buddhā bhagavanto, acchariyā dhammaguṇā, acchariyā amhākaṃ satthu sampattiyoti ratanattayassa guṇādhimuttiṃ pavedesīti. Dhammasampattikittaneneva hi saṅghasuppaṭipatti kittitā hotīti.
其中出现了「惊异」一词的用法。‘佛’者,意指全知之觉者,因敬重而多用复数;‘惊异’意指「真正觉悟者所具的殊胜之义」。‘法’者,是指被称为法的事物,也就是九种出世间法本体所在。‘我们师尊的成就呵!’表示我们师尊所具备的十大力量。他所处,指依师尊的出家行为修持的境地。此处所谓诸法,乃是弟子确证的、无杂染烦恼净化、正等正觉、无上的圣法的完整涵盖。因此弟子亦能证得此类之殊胜功德。由此诸殊胜品德得以成就,故称为「令人惊异的佛」,「令人惊异的法之德行」,「令人惊异的我们师尊的功德成就」,这就是宝藏中的品德极乐体现。此法成就的扬名,实际上就是僧团之正行名声的由来。
Evaṃ sādhāraṇavasena dassitaṃ dhammassa sacchikiriyaṃ idāni attupanāyikaṃ katvā dassento ‘‘asaṅkheyyesū’’ti gāthamāha. Tattha asaṅkheyyesūti gaṇanapathaṃ vītivattesu mahākappesu. Sakkāyāti pañcupādānakkhandhā. Te hi paramatthato vijjamānadhammasamūhatāya ‘‘sakkāyā’’ti vuccanti. Ahūti nivattanūpāyassa anadhigatattā anapagatā ahesuṃ. Tesamayaṃ pacchimako carimoyaṃ samussayoti yasmā ayaṃ sabbapacchimako, tato eva carimo, tasmā jātimaraṇasahito khandhādipaṭipāṭisaññito saṃsāro idāni āyatiṃ punabbhavābhāvato punabbhavo natthi, ayamantimā jātīti attho.
因此,此处所显示的一般性法之证悟示现,现已概括成方便法,谓说「不可计数的众生」这偈。这里「不可计数的」指代漫长大劫中的无量数字。‘色身’者,即五蕴五取聚合体;究竟它们被缘起蕴合的法所称为‘色身’。‘曾有’者,是因无得无法而不能返回,亦即无过去生。于是彼时结集体的终结,即所谓的过去业力终止。此乃包含蕴等诸法实践,因由此故生死轮回现今终止而无再生。此意即最终生灭无复续故名「最终生」。
Kumārakassapattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 咖萨巴童子长老偈释义完毕。
2. Dhammapālattheragāthāvaṇṇanā二、法护长老偈释义
Yo have daharo bhikkhūti āyasmato dhammapālattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto atthadassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto kenacideva karaṇīyena vanantaṃ upagato satthāraṃ disvā pasannamānaso pilakkhaphalamadāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde satthari parinibbute avantiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā dhammapāloti laddhanāmo vayappatto takkasilaṃ gantvā sippaṃ uggahetvā paṭinivattento antarāmagge ekasmiṃ vihāre aññataraṃ theraṃ disvā tassa santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.39.21-25) –
这是对长老佛法护持者之颂歌。其起源为何?此为古佛时代积累善业的比库,欲令世尊显现时,在其家中受生,觉知后由某因缘引导至森林,见到导师后心怀欢喜,接受讲果实。此等善业使他在人天间轮回,值此佛出世,于淡泊之邦婆罗门家中生,名为佛法护持者,得以长寿,增长智慧,掌握技艺并退隐林中,遇见一比库老者,聆听教法有所领悟后出家修习内观,乃致具足六通智慧。此乃《阿帕陀经》中所述事迹(阿帕陀长老集1.39.21-25偈偈)。
‘‘Vanantare buddhaṃ disvā, atthadassiṃ mahāyasaṃ;
「在丛林中见佛,见到了觉悟的大尊者;
Pasannacitto sumano, pilakkhassādadiṃ phalaṃ.
心清净欢喜,接受了导师教导之果实。」
‘‘Aṭṭhārase kappasate, yaṃ phalamadadiṃ tadā;
『十八亿劫之前所曾得的果报』,当时是如此;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
我并不知晓恶趣,果报者即是果报所至之处。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被我熄灭……如是,在佛陀教法中所成』。
Chaḷabhiñño pana hutvā samāpattisukhena vītināmento ekadivasaṃ tasmiṃ vihāre dve sāmaṇere rukkhagge pupphāni ocinante ārūḷhasākhāya bhaggāya patante disvā thero iddhānubhāvena hatthena gahetvā arogeyeva bhūmiyaṃ ṭhapetvā tesaṃ sāmaṇerānaṃ dhammaṃ desento –
但作为具足六通者,安住于禅定之乐,自由安详,某一日,于彼寺院内见两名沙玛内拉在树根下采摘花朵,见耷拉之枝头花瓣飘落。长老以神通力用手接住,安置于如病人卧地般地面上,乃向二沙玛内拉宣说佛法──
§203
203.
‘‘Yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane;
『年少的比库!汝应修习佛陀教法;
Jāgaro sa hi suttesu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.
勤奋于所学者,其生命必定不空无益。
§204
204.
二百零四。
‘‘Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;
因此,应当努力恪守信心与戒律,保持内心的清净明朗,精进于对法的正见;
Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhāna sāsana’’nti. – imā dve gāthā abhāsi;
聪慧者应当这样遵循佛陀的教导。此两偈已说完。
Tattha yoti aniyamavacanaṃ. Haveti daḷhatthe nipāto. Daharoti taruṇo. Bhikkhatīti bhikkhu. Yuñjatīti ghaṭati vāyamati. Jāgaroti jāgaraṇadhammasamannāgato. Suttesūti supantesu. Idaṃ vuttaṃ hoti yo bhikkhu daharova samāno taruṇo ‘‘tathāhaṃ pacchā vuḍḍhakāle jānissāmī’’ti acintetvā buddhānaṃ sāsane appamādapaṭipattiyaṃ yuñjati samathavipassanābhāvanāya yogaṃ karoti, so suttesu avijjāniddāya suttesu pamattesu saddhādijāgaradhammasamannāgamena jāgaro, tato eva attahitaparahitapāripūriyā amoghaṃ avañjhaṃ tassa jīvitaṃ, yasmā ca etadevaṃ, tasmā saddhañca ‘‘atthi kammaṃ atthi kammavipāko’’tiādinayappavattaṃ kammaphalasaddhañca, saddhūpanibandhattā sīlassa tadupanissayaṃ catupārisuddhisīlañca, ‘‘sammāsambuddho bhagavā, svākhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’’ti evaṃ pavattaratanattayappasādañca , vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya pariññādivasena catusaccadhammadassanañca medhāvī dhammojapaññāya samannāgato bhikkhu buddhānaṃ sāsanaṃ ovādaṃ anusiṭṭhiṃ anussaranto ādittampi attano sīsaṃ ajjhupekkhitvā anuyuñjetha, tattha anuyogaṃ ātappaṃ kareyyāti attho.
此处有难以约束的语句。‘坚固’为副词。‘少年’意谓年轻。‘比库’是比库的称呼。‘遵行’指努力实践。‘勤奋’谓具备觉醒之性。‘善睡’指熟睡。此为说:比库虽年少如少年,但一心不忘将来老年时必知此理,用功于佛陀教法,具足精进发明正见观慧的修习,是清醒者。相对那些沉睡于无明与懈怠者,他因具备信心生起觉醒之性,自身利益与他人利益皆得满足,其生命不空虚无果,正因如是。
Dhammapālattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 法护长老偈释义完毕。
3. Brahmālittheragāthāvaṇṇanā三、梵施长老偈释义
Kassindriyāni samathaṅgatānīti āyasmato brahmālittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānaso vanditvā pādaphalaṃ adāsi. Satthā anumodanaṃ vatvā pakkāmi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā brahmālīti laddhanāmo viññutaṃ patto hetusampattiyā codiyamāno saṃsāre sañjātasaṃvego tādisena kalyāṇamittasannissayena buddhasāsane pabbajitvā patirūpakammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe viharanto ñāṇassa paripākagatattā nacirasseva vipassanaṃ vaḍḍhetvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.63-67) –
此为长老婆罗门天的偈语,意指五根已安住于定者。由此生起何功德?此也曾为前佛弟子而成就者,彼时俱以解脱之力,抛却俗家生活,数日修习观法,于佛世时身现庄严,亲见佛陀欢喜,礼敬佛足,佛陀赞叹后离去。彼以此功德往生天界,转生婆罗门家,享称婆罗门长老,因具缘得智慧圆满,与善友相伴,于佛法中出家修习,安住瞑思,短期内成禅定通达者。此事载于长老传记(apa. thera 2.51.63-67)中。
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, āhutīnaṃ paṭiggahaṃ;
“金色光辉的正觉者,受持施献之礼;
Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, pādaphalaṃ adāsahaṃ.
夜行者我护持,未曾舍弃足果分。”
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
“百一劫之前,当时我所授此果;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
不知堕入恶趣,此果为施果之果报。”
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
“烦恼已被我断除……于佛法中已成就。”
Chaḷabhiñño pana hutvā maggasukhena phalasukhena vītināmento ekadivasaṃ padhānapariggāhakena therena tasmiṃ araññāyatane bhikkhū uddissa vuttaṃ padhānānuyogaṃ pariggaṇhanto –
身具六通之后,以道果、果乐安稳无忧,寂灭无碍,一日专心执持戒律的长老,在那森林修行场所,教授比库们修习正行法的因缘和修行方法。
§205
205.
‘‘Kassindriyāni samathaṅgatāni, assā yathā sārathinā sudantā;
『五根已趋于安稳,如同乘车人驾驭驽马;','1442':'弃除我执无染漏,天人亦不加害于我。』
Pahīnamānassa anāsavassa, devāpi kassa pihayanti tādino.
已断慢、无诸漏,诸天亦羡慕如此如如不动者。
§206
206.
‘‘Mayhindriyāni samathaṅgatāni, assā yathā sārathinā sudantā;
『我的五根已趋于安稳,如同驾驭驽马的车夫;','1445':'我已断除我执无染漏,即使天人也不加害于我。』
Pahīnamānassa anāsavassa, devāpi mayhaṃ pihayanti tādino’’ti. –
已断慢、无诸漏,诸天亦羡慕我这如如不动者。
Gāthādvayaṃ abhāsi.
宣说二偈。
Tassattho – imasmiṃ araññāyatane vasantesu bhikkhūsu kassa bhikkhuno therassa vā navassa vā majjhimassa vā chekena sārathinā sudantā assā viya manacchaṭṭhāni indriyāni samathaṃ dantabhāvaṃ nibbisevanabhāvaṃ gatāni. Kassa navavidhampi mānaṃ pahāya ṭhitattā pahīnamānassa catunnampi āsavānaṃ abhāvena anāsavassa iṭṭhādīsu tādilakkhaṇappattiyā tādino devāpi pihayanti manussāpi sammāpaṭipattidassanādinā ca ādarena patthentīti.
其意为——在此丛林静处修行的比库中,有谁是由新比库、长老和中位比库中的某位导师,驯服了那些如猛犬般难控制的感官,如同驯马人用缰绳制约猛马一般,使心所牵引的感官平静下来,具有约束的状态,令其生灭消尽,入于灭除的境界?又有谁放弃了九种傲慢心态,坚立内心,应证四种烦恼已断之因缘,达到无烦恼的目标?这样的具足德相者,诸天护佑,人间众生也因其端正的正行示现而生敬重。
Tattha ca gāthāyaṃ purimaḍḍhena anāgāmimaggādhigamo puṭṭho, anāgāminopi hi indriyāni pahīnakāmarāgabyāpādatāya samathaṃ nibbisevanataṃ gatāni honti. Itarena arahattamaggapaṭilābho, arahā hi ‘‘pahīnamāno anāsavo tādī’’ti ca vuccati.
彼处偈文中,昔日得未还果者的圣道达到已被证知,未还果者同样因断除感官的贪、嗔、痴,皆达至平静生灭的境界。由此可明,阿拉汉果的获得者,因断除烦恼而被称为“断除贪嗔痴故无烦恼者”。
Athāyasmā brahmāli padhānapariggāhakena vuttaṃ ‘‘kassindriyānī’’ti gāthaṃ paccanubhāsi. Tadatthaṃ attūpanāyikavasena vissajjento ‘‘mayhindriyānī’’tiādikāya dutiyagāthāya aññaṃ byākāsi, tattha mayhindriyānīti mama cakkhādīni indriyāni. Sesaṃ vuttanayameva.
接着具寿梵摩利曾以“何者为感官?”为题复诵此偈。其以最简明的自说方式释解,第二偈中称“我之感官”等语,指视觉、听觉等五根感官。此即偈文的整体讲义。
Brahmālittheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 婆罗摩离长老偈注释已毕。
4. Mogharājattheragāthāvaṇṇanā4. 摩嘎拉迦长老偈注释
Chavipāpakacittabhaddakāti āyasmato mogharājattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ lūkhacīvaradharānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā taṃ ṭhānantaraṃ ākaṅkhanto paṇidhānaṃ katvā tattha tattha bhave puññāni karonto atthadassissa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu nipphattiṃ gato brāhmaṇamāṇave vijjāsippāni sikkhāpento ekadivasaṃ atthadassiṃ bhagavantaṃ bhikkhusaṅghaparivutaṃ gacchantaṃ disvā pasannamānaso pañcapatiṭṭhitena vanditvā sirasi añjaliṃ katvā ‘‘yāvatā rūpino sattā’’tiādinā chahi gāthāhi abhitthavitvā bhājanaṃ pūretvā madhuṃ upanāmesi. Satthā madhuṃ paṭiggahetvā anumodanaṃ akāsi.
此为具寿魔叉王长老所作偈。其缘由是:当初在前佛优昙鉢罗颂佛时期,佛陀于王舍城生家中诞生,受具足教法一日,听闻佛陀教诲,见比库持漏衣立于寺中坛场,内心生敬,后发愿于各处修福,于佛时代在婆罗门家中出家修习佛法,终得解脱。当时婆罗门学习戒律,于二十八年间尊敬比库,亲至佛陀比库僧团,恭敬合掌以偈赞颂「众生皆为有形之物」六句偈文,奉奉养蜂蜜。佛陀接受蜂蜜而喜悦称善。
So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato kāle kaṭṭhavāhanassa nāma rañño amacco hutvā tena satthu ānayanatthaṃ purisasahassena pesito satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vīsativassasahassāni samaṇadhammaṃ katvā tato cuto ekaṃ buddhantaraṃ sugatīsuyeva parivattento imasmiṃ buddhuppāde brāhmaṇakule nibbattitvā mogharājāti laddhanāmo bāvarībrāhmaṇassa santike uggahitasippo saṃvegajāto tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā tāpasasahassaparivāro ajitādīhi saddhiṃ satthu santikaṃ pesito tesaṃ pannarasamo hutvā pañhe pucchitvā pañhavissajjanapariyosāne arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.4.64-83) –
因此,此功德行者在人天间流转,于迦萨波世尊时代,乃生为名为车夫之王子,奉遣一千人引至佛所听法,信解得戒,出家修行二十万岁乃至沙门法行。继后生于另一佛时代,出家于婆罗门家,获名魔叉王,修苦行发广大厌离,于佛前受托并向其弟子十五人请教,终证阿拉汉果。此偈记载于《长老传》(apa. thera 1.4.64-83)中。
‘‘Atthadassī tu bhagavā, sayambhū aparājito;
此时世尊乃是自觉自悟、不败不坏的真理显现者,
Bhikkhusaṅghaparibyūḷho, rathiyaṃ paṭipajjatha.
具足比库众的宏大庄严,宛如战车般前行无碍。
‘‘Sissehi samparivuto, gharamhā abhinikkhamiṃ;
我被弟子们围绕,从住所起身出行,
Nikkhamitvānahaṃ tattha, addasaṃ lokanāyakaṃ.
一出门便见到了这位三界领袖。
‘‘Abhivādiya sambuddhaṃ, sire katvāna añjaliṃ;
我恭敬顶礼佛陀,合掌敬礼于顶,
Sakaṃ cittaṃ pasādetvā, santhaviṃ lokanāyakaṃ.
令胸中欢喜,平伏三界领袖,心意安稳宁静。
‘‘Yāvatā rūpino sattā, arūpī vā asaññino;
无论是有色之众生,还是无色无想之众生;
Sabbe te tava ñāṇamhi, anto honti samogadhā.
这一切众生在你的智见中,皆有其终结与灭尽。
‘‘Sukhumacchikajālena, udakaṃ yo parikkhipe;
如以微细渔网,投掷于水之中;
Ye keci udake pāṇā, antojāle bhavanti te.
浸没于水中的生命,便被此网所缠绕。
‘‘Yesañca cetanā atthi, rūpino ca arūpino;
若有所意念者,既包括有色也包括无色;
Sabbe te tava ñāṇamhi, anto honti samogadhā.
这些众生在你的智慧中,皆有终止与灭绝。
‘‘Samuddharasimaṃ lokaṃ, andhakārasamākulaṃ;
「这广大如海的世界,充满浑沌的黑暗;
Tava dhammaṃ suṇitvāna, kaṅkhāsotaṃ taranti te.
诸人听闻尊者的教法后,便能超越疑惑之声。
‘‘Avijjānivute loke, andhakārena otthaṭe;
在被无明所笼罩的世间,如同黑暗迷昧般起伏跌宕;
Tava ñāṇamhi jotante, andhakārā padhaṃsitā.
但在尊者的智慧之光中,黑暗自相继散。
‘‘Tuvaṃ cakkhūsi sabbesaṃ, mahātamapanūdano;
尊者的眼睛胜过一切,是万物最伟大的明灯;
Tava dhammaṃ suṇitvāna, nibbāyati bahujjano.
众生听闻尊者的教法,便得以灭尽烦恼。
‘‘Puṭakaṃ pūrayitvāna, madhukhuddamaneḷakaṃ;
「用布袋盛满,然后放入蜂蜜和黄蜡,
Ubho hatthehi paggayha, upanesiṃ mahesino.
双手托持,将其呈献给尊贵的天帝。」
‘‘Paṭiggaṇhi mahāvīro, sahatthena mahā isi;
「伟大的英雄接过了它,这伟大的圣者;
Bhuñjitvā tañca sabbaññū, vehāsaṃ nabhamuggami.
吃用了那物,完全觉知,然后飞升于空中。」
‘‘Antalikkhe ṭhito satthā, atthadassī narāsabho;
「那位住于虚空的师长,慈悲显现于世间的贤者;
Mama cittaṃ pasādento, imā gāthā abhāsatha.
令我心宁静愉悦,便吟诵了这首偈颂。」
‘‘Yenidaṃ thavitaṃ ñāṇaṃ, buddhaseṭṭho ca thomito;
『由此已证之智慧者,为诸佛中尊最尊最胜者;』
Tena cittappasādena, duggatiṃ so na gacchati.
『以彼心意之欢喜安慰故,彼不趣向恶趣。』
‘‘Catuddasañca khattuṃ so, devarajjaṃ karissati;
『彼当建立十四国土;及天界之统治。』
Pathabyā rajjaṃ aṭṭhasataṃ, vasudhaṃ āvasissati.
『当住八百土界,居于大地。』
‘‘Pañceva satakkhattuñca, cakkavattī bhavissati;
『且为五百诸国之王,乃成为诸转轮圣王;』
Padesarajjaṃ asaṅkheyyaṃ, mahiyā kārayissati.
『当成无量异域诸国,令其广大。』
‘‘Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū;
「上师、持诵者,通达三种感受之彼岸;
Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissati.
当出家入道,依止世尊果德玛的教法。」
‘‘Gambhīraṃ nipuṇaṃ atthaṃ, ñāṇena vicinissati;
「内涵深奥、精熟义理者,依智慧分析辨识;
Mogharājāti nāmena, hessati satthu sāvako.
以魔王为名,将成世尊良师的弟子。」
‘‘Tīhi vijjāhi sampannaṃ, katakiccamanāsavaṃ;
「具三种智慧,了知所行且无烦恼;
Gotamo satthavāhaggo, etadagge ṭhapessati.
果德玛为上师中最尊,必立于此首位。」
‘‘Hitvā mānusakaṃ yogaṃ, chetvāna bhavabandhanaṃ;
『舍弃人间的束缚,断除生死的羁绊;『
Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo.
断尽一切烦恼,我无染着地修行。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『我心中烦恼已被销灭……如是,于世尊教法中完成。』」
Arahattaṃ pana patvā satthalūkhaṃ suttalūkhaṃ rajanalūkhanti visesena tividhenapi lūkhena samannāgataṃ paṃsukūlaṃ dhāresi. Tena naṃ satthā lūkhacīvaradharānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Aparabhāge purimakammappaccayā parihārassa akaraṇato therassa sarīre daddupīḷakādīni uppajjitvā vaḍḍhiṃsu. So ‘‘senāsanaṃ dussatī’’ti hemantepi magadhakkhettesu palālasanthārāni attharitvā seti. Taṃ ekadivasaṃ upaṭṭhānaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisinnaṃ satthā paṭisanthāravasena ‘‘chavipāpakā’’tiādinā paṭhamagāthāya pucchi.
证得阿拉汉果后,穿着遍布污秽的尘堆衣,显现身心兼三种污秽。有此衣,世尊便将那衣置于法师座主处。后来因前行业果导致身上生起疮疹患病而加重。那时冬天,在摩揭陀境内他曾广施稻草以助农作。某日弟子们臣服前来朝拜,法师坐于一旁,庄严其容,因其外形赃秽,所以最初以赋诗讥称『尸臭可憎』,由此问及第一首偈语。
§207
207. Tattha chavipāpakāti daddukacchupīḷakāhi bhinnacchavibhāvato hīnacchavika duṭṭhacchavika . Cittabhaddakāti anavasesakilesappahānena brahmavihārasevanāya ca bhaddacitta sundaracitta. Mogharājāti tassa ālapanaṃ. Satataṃ samāhitoti aggaphalasamādhinā niccakālaṃ abhiṇhaṃ samāhitamānaso. Hemantikasītakālarattiyoti hemantasamaye sītakālarattiyo. Accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ. ‘‘Hemantikā sītakālarattiyo’’tipi pāḷi. Tattha hemantikāti hemantogadhā hemantapariyāpannāti attho. Bhikkhu tvaṃ sīti bhikkhu ko tvaṃ asi, evaṃbhūto paresu tava senāsanaṃ katvā adentesu saṅghikañca senāsanaṃ apavisanto. Kathaṃ karissasīti yathāvutte sītakāle kathaṃ attabhāvaṃ pavattesīti satthā pucchi. Evaṃ pana puṭṭho thero satthu tamatthaṃ kathento –
『尸臭』指的是因皮肤破裂渗出脓血、产生异臭的恶秽。所谓心善者,是指彻底断除贪欲烦恼,践行梵行,心清净美善。『魔王』所指即此事之缘由。『持续专注』是指凭借至上禅定果位,长时安住于定。『冬天寒夜』指冬季的冷夜。『非常契合』为心境描述。『冬天寒夜』乃是巴利语对冬季严寒夜间的称谓。语中含有“冬季”之意。大师问曰:“比库,汝在寒冷时节,若遭他人弃置,弟子又坐于他人座席,则汝将如何应对?如何修持自性?”依法说,法师即答此问——
§208
208.
‘‘Sampannasassā magadhā, kevalā iti me sutaṃ;
“生于富饶国度马嘎达者称唯我独存,此语闻于我耳;
Palālacchannako seyyaṃ, yathaññe sukhajīvino’’ti. – gāthamāha;
(他说)‘被芦苇草覆盖的床榻,正如其他安乐生活者’——此为诗句;
Tattha sampannasassāti nipphannasassā. Magadhāti magadharaṭṭhaṃ vadati. Magadhā nāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhīvasena ‘‘magadhā’’tveva bahuvacanena vuccati. Kevalāti anavasesā. Iti me sutanti evaṃ mayā sutaṃ. Tattha yo adiṭṭho padeso, tassa vasena sutanti vuttaṃ. Tena edise kāle magadhesu yattha katthaci mayā vasituṃ sakkāti dasseti. Palālacchannako seyyaṃ, yathaññe sukhajīvinoti yathā aññe sukhajīvino bhikkhū senāsanasappāyaṃ laddhā sundarehi attharaṇapāvuraṇehi sukhena sayanti, evaṃ ahampi palālasanthārameva heṭṭhā santharitvā upari tiriyañca palālacchadaneneva chāditasarīratāya palālacchannako seyyaṃ sayiṃ, seyyaṃ kappesinti attano yathālābhasantosaṃ vibhāveti.
此处所云“生于富饶”者,义为已具足财产富庶。马嘎达国指马嘎达王国。马嘎达人众,为公主王子所居,乡土乃一大国。复有居民集聚如村寨,即以复数“马嘎达”称之。唯我独存者意为无遗缺者。此语是我所闻焉。所说“所见之地”,即以居住此处为据。此以显示当时我能居于马嘎达诸国之某一处。被芦苇草覆盖的床榻,犹如其他安乐生活者,譬如比库得安宁的僧舍住所,具美好装饰与遮盖,安适而卧。于此亦是,芦苇编结低垫,被芦苇覆盖身躯,住卧此床榻,感身满足于所得之乐。
Mogharājattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 摩嘎拉迦长老偈注释已毕。
5. Visākhapañcālaputtattheragāthāvaṇṇanā5. 维萨卡般遮喇子长老偈注释
Naukkhipe no ca parikkhipe pareti āyasmato visākhassa pañcālaputtassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito cuddase kappe paccantagāme daliddakule nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ phalapariyesanaṃ carantehi tasmiṃ gāme manussehi saddhiṃ araññaṃ gato tattha ekaṃ paccekabuddhaṃ disvā pasannamānaso valliphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe maṇḍalikarājakule nibbattitvā visākhoti laddhanāmo pañcālarājadhītuyā puttabhāvato pacchā pañcālaputtoti paññāyittha. So pitari mate rajjaṃ kārento satthari attano gāmasamīpagate satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā satthārā saddhiṃ sāvatthiṃ gato vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.39.31-36) –
“无丢弃,无舍弃。”此为维萨卡长老所作五阿拉汉子之歌。何以生起?此长老亦如前佛所示,承当分界修戒,依戒种善业果,生于末劫村落贫寒之家。于一日中,随行游求果实,与村众同行入于林中,见一独觉者安住其中,满怀喜悦便献果实。彼由斯善业,转生于天人与人间中,转轮圣王统治之马嘎达中央,名为维萨卡,因为五王之女名义,故名五王子。此王子,父亲死时立国,随师至其村近处,闻佛法已获信解,于沙利子前往沙瓦提,以修见止为基础,短时便成通达六根通者。此事记于《阿般那》经(经文编号apa. thera 1.39.31-36)——
‘‘Sabbe janā samāgamma, agamiṃsu vanaṃ tadā;
“众生皆聚集,进入无路可往之林;
Phalamanvesamānā te, alabhiṃsu phalaṃ tadā.
求索果实者,彼时获得果实。”
‘‘Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ, sayambhuṃ aparājitaṃ;
『我曾瞻仰过那觉悟者,』彼世尊为自觉者,不可战胜者;
Pasannacitto sumano, valliphalamadāsahaṃ.
『心清净欢喜,慷慨施与慈果。』
‘‘Catuddase ito kappe, yaṃ phalamadadiṃ tadā;
『自十四劫之前,曾受此功德果报;』
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
『我今不知恶趣投生,此功德赠予之果。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已被摧伏……此乃为佛法所作。』
Chaḷabhiñño pana hutvā thero ñātīnaṃ anukampāya jātibhūmiṃ agamāsi. Tattha manussā theraṃ upasaṅkamitvā kālena kālaṃ dhammaṃ suṇantā ekadivasaṃ ‘‘katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato dhammakathiko hotī’’ti dhammakathikalakkhaṇaṃ pucchiṃsu. Thero tesaṃ dhammakathikalakkhaṇaṃ kathento –
成为六通者后,长老出于对亲族慈悲而至出生地。其时,人间众生陆续至长老处,时常倾听法。一日请问:“尊者,具足几种迹象者堪称说法者?”长老为彼等述说说法者之特征──
§209
209.
二百零九。
‘‘Na ukkhipe no ca parikkhipe pare, na okkhipe pāragataṃ na eraye;
「既不曾粗暴放弃,也未曾彻底舍弃,既不舍弃已经到彼岸的,也不捡起遗弃的;
Na cattavaṇṇaṃ parisāsu byāhare, anuddhato sammitabhāṇi subbato.
不在僧团中产生恶劣的言行,言语端正合宜,辞令正确优美,广大无违义。
§210
210.
二百一十。
‘‘Susukhumanipuṇatthadassinā, matikusalena nivātavuttinā;
凭着清净细致妙利义见,善心调伏、安住寂灭,
Saṃsevitabuddhasīlinā, nibbānaṃ na hi tena dullabha’’nti. –
奉行佛陀所教之戒律,不可得之涅槃实非难得。」
Gāthādvayaṃ abhāsi.
宣说双偈。
Tattha na ukkhipeti attānaṃ na ukkhipeyya, jātiādīhi bāhusaccādīhi ca attukkaṃsanaṃ na kareyya. No ca parikkhipe pareti pare parapuggale teheva jātiādīhi no parikkhipe paricchinditvā na khipeyya guṇaparidhaṃsanavasena vā na khipeyya. Na okkhipe pare iccevaṃ sambandho. Pare ojjhāpanavasena na okkhipe heṭṭhato katvā pare na olokāpeyya, na ojjhāpeyyāti attho. ‘‘Na ukkhipe’’ti keci paṭhanti, so evattho. Pāragatanti saṃsārapāraṃ viya vijjāya pāraṃ gataṃ khīṇāsavaṃ tevijjaṃ chaḷabhiññaṃ vā na eraye na ghaṭṭaye na āsādeyya. Na cattavaṇṇaṃ parisāsu byāhareti attano vaṇṇaṃ guṇaṃ lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamāno khattiyaparisādīsu na bhāseyya. Anuddhatoti uddhaccarahito. Uddhatassa hi vacanaṃ nādiyanti. Sammitabhāṇīti sammadeva mitabhāṇī, kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasañhitameva vācaṃ bhāsanasīloti attho. Ito aññathā vadantassa vacanaṃ agahaṇīyaṃ hoti. Subbatoti sundaravato sīlasampanno. ‘‘Siyā’’ti kiriyāpadaṃ ānetvā yojetabbaṃ.
此中不应责难自心,不使自毁;在生死诸苦多恶语等方面亦不可自相伤害。也不可攻击他人,更不应诛杀、毁坏他人性德,无论是分别毁坏、诋毁美德、或用恶语讥诮,皆不可为。无须攻击他人,与他人无此因缘;亦不可擅自行事去责骂他人,更不得从上而下加以侮辱,亦不可用侮辱之辞烦扰他人。所谓“不责难”,有些人言是如此义理。所谓渡彼,即如同越过轮回彼岸,以智慧到达彼岸,如同断灭染污之法,证得三明六通者,不增损、不破坏、不着于法。不可在圣众中外显自色、显露自性德、获得尊敬利益,亦不可在刹利族议事会上宣说。所谓不动者,是心无动摇也。动摇者言语不顺。善言即是正美有节的说话,时至适宜处,能表达义理完整之语。一切说法若别论他法即不可采用。所谓美好者,是修习善法具德者。“应当”字为行使之标示,表示应合用于此。
Evaṃ thero saṅkhepeneva dhammakathikalakkhaṇaṃ vatvā tesaṃ guṇānaṃ attani labbhamānataṃ adhimuccitvā bhiyyosomattāya abhippasannaṃ mahājanaṃ ñatvā ‘‘evaṃvidhassa dhammakathikassa vimuttāyatanasannissitassa na nibbānaṃ dullabhaṃ, atha kho sulabhamevā’’ti dassento ‘‘susukhumanipuṇatthadassinā’’ti dutiyagāthamāha. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva.
如是,长老略说成为法师的标志,论其功德并举出自身所证,进一步乐愿广大大众,知晓此法师之甚德,告示说“如此类别的法师,因自在解脱及涅槃境界相依,涅槃非难求得,反而容易得入”,并第二回合引言曰“以善巧柔软慧观见者”,于其后文如出一辙。
Visākhapañcālaputtattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 维萨卡般遮喇子长老偈注释已毕。
6. Cūḷakattheragāthāvaṇṇanā6. 朱腊咖长老偈注释
Nadanti morā susikhā supekhuṇāti āyasmato cūḷakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto ito ekatiṃse kappe sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso chattapaṇṇiphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇakule nibbattitvā cūḷakoti laddhanāmo vayappatto dhanapāladamane satthari laddhappasādo pabbajitvā samaṇadhammaṃ karonto indasālaguhāyaṃ vasati, so ekadivasaṃ guhādvāre nisinno magadhakkhettaṃ olokesi. Tasmiṃ khaṇe pāvusakālamegho gambhīramadhuranigghoso satapaṭalasahassapaṭalo añjana sikharasannikāso nabhaṃ pūretvā pavassati, mayūrasaṅghā ca meghagajjitaṃ sutvā haṭṭhatuṭṭhā kekāsaddaṃ muñcitvā tattha tattha padese naccantā vicaranti. Therassapi āvāsagabbhe meghavātaphassehi apagatadhammattā passaddhakarajakāye kallataṃ patte utusappāyalābhena cittaṃ ekaggaṃ ahosi, kammaṭṭhānavīthiṃ otari, so taṃ ñatvā kālasampadādikittanamukhena attānaṃ bhāvanāya ussāhento –
这是长老小的偈歌,赞叹如来佛在生时说法教化。其由来为何?过去诸佛均具此功德,乃善根因缘,久经诸劫,在佛陀降世的三十二相发具之时,在释迦族家中出生,成人后悟道,得正觉,于一日初见世尊,心怀欢喜,献上遮阴伞和果实。该功德影响诸天人间轮回中生,后于佛出世的王舍城婆罗门家族中,得名“长老小”,年老时修持护持法义,住于因陀罗树洞,每日在洞门端坐,眺望摩揭陀国地土。时值雨季,浓密云雾弥漫,大风送凉,云开散续,雨点滴落。孔雀群听雷声破云起舞,唱鸣此地。长老居处因云雾风凉而安静,内心专注于正道,不为季节变化生忧虑,精进修习,知晓时节功德增长,发起欢喜精进之心修持自养。
§211
211.
‘‘Nadanti morā susikhā supekhuṇā, sunīlagīvā sumukhā sugajjino;
孔雀鸣叫,头饰美丽,羽毛祥和,肤色青黛,嘴形端正,步态轻盈;
Susaddalā cāpi mahāmahī ayaṃ, subyāpitambu suvalāhakaṃ nabhaṃ.
这片广袤的大地也极其清净,广布着新鲜湿润、极其柔软的蓝天。
§212
212.
‘‘Sukallarūpo sumanassa jhāyataṃ, sunikkamo sādhu subuddhasāsane;
『形态美好、心意安适而入禅定,寂静无扰,适合于善逝所开示的正法;
Susukkasukkaṃ nipuṇaṃ sududdasaṃ, phusāhi taṃ uttamamaccutaṃ pada’’nti. –
声音清悦、技巧纯熟而极难闻,愿触及那至高无上的如来圣足。』
Dve gāthā abhāsi.
两句偈语如是说。
Tattha nadanti morā susikhā supekhuṇā, sunīlagīvā sumukhā sugajjinoti ete matthake uṭṭhitāhi sundarāhi sikhāhi samannāgatattā susikhā, nānāvaṇṇehi anekehi sobhanehi bhaddakapiñchehi samannāgatattā supekhuṇā, rājīvavaṇṇasaṅkāsāya sundarāya nīlavaṇṇāya gīvāya samannāgatattā sunīlagīvā, sundaramukhatāya sumukhā, manuññavāditāya sugajjino, morā sikhaṇḍino chajjasaṃvādī kekāsaddaṃ muñcantā nadanti ravanti. Susaddalā cāpi mahāmahī ayanti ayañca mahāpathavī susaddalā sundaraharitatiṇā. Subyāpitambūti abhinavavuṭṭhiyā tahaṃ tahaṃ vissandamānasalilatāya suṭṭhu byāpitajalā vitatajalā. ‘‘Susukkatambū’’tipi pāṭho, suvisuddhajalāti attho. Suvalāhakaṃ nabhanti idañca nabhaṃ ākāsaṃ nīluppaladalasannibhehi samantato pūretvā ṭhitehi sundarehi valāhakehi meghehi suvalāhakaṃ.
其中鹭鸟多以洁白的头冠、不急不躁的态度,清澈蓝色的喉咙与优美的面容,发出柔和的鸣叫,这些鹭鸟头上冠羽优美,色彩各异且莹润闪光,身边群鸟簇拥;翎羽洁白如莲花,颈项呈现出优美的淡蓝色,脸庞端正秀美,鸣叫悦耳动听,正与同行者互通音声;鹭鸟头冠丰满,发出清脆的鸣唱声,故鸣声响亮;这片大地声音清净,鸟鸣嘹亮,也称为大地清音。新鲜湿润乃是由初春的甘露润泽,涓涓细流缓缓流淌,广泛滋润土地而致;“清润柔软”是指其水质清净透明。这里蓝天是指天空,似蓝莲花瓣一般洁净,周围环绕着美丽漂浮的云彩,就像蓝色的夜空那样旖旎绚丽。
Sukallarūposumanassa jhāyatanti idāni utusappāyalābhena suṭṭhu kallarūpo kammaniyasabhāvo tvaṃ, nīvaraṇehi anajjhārūḷhacittatāya sundaramanassa yogāvacarassa yaṃ ārammaṇūpanijjhānavasena lakkhaṇūpanijjhānavasena ca jhāyataṃ. Sunikkamo…pe… accutaṃ padanti evaṃ jhāyanto ca sādhu subuddhassa sammāsambuddhassa sāsane sundaranikkamo hutvā suparisuddhasīlatāya susukkaṃ, visuddhasabhāvatāya sabbassapi saṃkilesassa gocarabhāvānupagamanato sukkaṃ, nipuṇañāṇagocaratāya nipuṇaṃ, paramagambhīratāya sududdasaṃ, paṇītabhāvena seṭṭhabhāvena ca uttamaṃ, niccasabhāvatāya accutaṃ padaṃ taṃ nibbānaṃ phusāhi attapaccakkhakaraṇena sammāpaṭipattiyā sacchikarohīti.
他们现在观想心识具足清净之形,专注禅定,由于入定获得乐受,现现闻知你的身心行持本质极为良善,且于烦恼所覆心不生散乱,心神稳固安歇,具足美好心识之修习法门。通过观察根本,了知性相,了知禅那之特征,定得以成就。美妙的出离已现无余,获得不可动摇的境界。如此禅修者,乃至于善知识正觉之教法中,得成美妙的出离,持守圆净的戒律,心境清净柔顺,由于离诸染污,远离一切杂染,达于难逢的智慧境地,了知精熟,证得深邃难解的境界,呈显最上乘的品质,具恒久不变相,获证无上正觉,愿以此自身体验之觉知,圆满证得涅槃。
Evaṃ thero attānaṃ ovadantova utusappāyalābhena samāhitacitto vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.39.37-42) –
如是这位长老自励,如释迦牟尼正觉教法中,因入定而得安乐,净慧具足,心意专注,顺利发展观慧,最终成就阿拉汉果。故经论中称其曰(于《功德录》释本第一卷三十九章三十七至四十二偈言):
‘‘Kaṇikāraṃva jalitaṃ, puṇṇamāyeva candimaṃ;
「犹似水波荡漾,满月皎洁圆满;
Jalantaṃ dīparukkhaṃva, addasaṃ lokanāyakaṃ.
如同明灯闪耀,遍见世间导师。
‘‘Kadaliphalaṃ paggayha, adāsiṃ satthuno ahaṃ;
承载如海果实,我将其奉献于师;
Pasannacitto sumano, vanditvāna apakkamiṃ.
心明意乐欢喜,礼敬已毕而去。」
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalamadadiṃ tadā;
“三十三劫以前,曾获得此果报;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
我不曾生恶趣,果报由此果报而得。”
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
“烦恼皆已退散……如是佛陀法已成就。”
Arahattaṃ pana patvā thero attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā pītisomanassajāto ‘‘nadanti morā’’tiādinā tāyeva gāthā paccudāhāsi. Tenassa idameva aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
该长老证得阿拉汉果后,回顾自身修行,心生欢喜喜悦,吟咏说“愚人哗然”等诗句,由此证知没有他解说者。
Cūḷakattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 朱腊咖长老偈注释终了。
7. Anūpamattheragāthāvaṇṇanā七、阿努巴马长老偈注释
Nandamānāgataṃ cittāti āyasmato anūpamattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito ekatiṃse kappe kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ padumaṃ nāma paccekabuddhaṃ piṇḍāya carantaṃ rathiyaṃ disvā pasannamānaso aṅkolapupphehi pūjesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe ibbhakule nibbattitvā rūpasampattiyā anūpamoti laddhanāmo vayappatto upanissayasampannatāya kāme pahāya pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto araññe viharati. Tassa cittaṃ bahiddhā rūpādiārammaṇesu vidhāvati. Kammaṭṭhānaṃ parivaṭṭati. Thero vidhāvantaṃ cittaṃ niggaṇhanto –
“欢喜于现前心”是比库阿努帕玛长老的诗句。事由何生?此为多位古佛皆成就过的功德累积,缘起如下:该长老昔时在三十三劫前生于贵族之家,行善习福。某日他看到一名名为“莲花”的辟支佛沿街乞食,心生欢喜,用曼陀罗花环供养之。以此功德,他转生天人间,后来在人间王舍国外道族中再生,具足超凡外貌,长寿且具因缘资粮,弃欲出家,修习观照法行于森林。其心离色等境界外散乱,专注于修行道处。长老摄心于散乱心而止摄之——
§213
213.
‘‘Nandamānāgataṃ cittaṃ, sūlamāropamānakaṃ;
“心意正受苦痛,恰似刺剑扎入;
Tena teneva vajasi, yena sūlaṃ kaliṅgaraṃ.
此种种因缘折磨,正如刺剑深沉。”
§214
214.
二百一十四。
‘‘Tāhaṃ cittakaliṃ brūmi, taṃ brūmi cittadubbhakaṃ;
“我称此心极难忍,我言此心尤甚苦;
Satthā te dullabho laddho, mānatthe maṃ niyojayī’’ti. –
教师难得且珍贵,勿使我在轻慢中陷。”
Imāhi dvīhi gāthāhi ovadi.
以这两偈进行了劝诫。
Tattha nandamānāgataṃ cittāti nandamāna abhinandamāna citta abhinandamānaṃ āgataṃ uppannaṃ . Sūlamāropamānakanti dukkhuppattiṭṭhānatāya sūlasadisattā sūlaṃ taṃ taṃ bhavaṃ kammakilesehi ettakaṃ kālaṃ āropiyamānaṃ. Tena teneva vajasi, yena sūlaṃ kaliṅgaranti yattha yattha sūlasaṅkhātā bhavā kaliṅgarasaṅkhātā adhikuṭṭanakā kāmaguṇā ca tena teneva, pāpacitta, vajasi, taṃ tadeva ṭhānaṃ upagacchasi, attano anatthaṃ na sallakkhesi.
此处“欢喜”,谓心欢喜与赞叹之意;入心、产生的心即欢喜心。因如刺痛之感,痛苦发生之地,即刺状存在,刺即此因业染染的痛苦状况,经过许久时间而生起。若以此喻,当痛苦之铁钉慢慢钉入,因业中染染不净,各种恶业如铁钉一样痛苦繁多,随处都是铁钉,也就是烦恼的显现。心若污染被刺,则你正走入该污浊之处,自害己身而不自知。
Tāhaṃ cittakaliṃ brūmīti taṃ tasmā pamattabhāvato cittakaliṃ cittakālakaṇṇiṃ ahaṃ kathayāmi. Punapi taṃ brūmi kathemi cittadubbhakaṃ cittasaṅkhātassa attano bahūpakārassa santānassa anatthāvahanato cittadubbhiṃ. ‘‘Cittadubbhagā’’tipi paṭhanti. Cittasaṅkhātaalakkhikaappapuññāti attho. Kinti brūhīti ce? Āha ‘‘satthā te dullabho laddho, mānatthe maṃ niyojayī’’ti. Kappānaṃ asaṅkhyeyyampi nāma buddhasuñño loko hoti, satthari uppannepi manussattasaddhāpaṭilābhādayo dullabhā eva, laddhesu ca tesu satthāpi dullabhoyeva hoti. Evaṃ dullabho satthā idāni tayā laddho, tasmiṃ laddhe sampatipi anatthe ahite āyatiñca anatthāvahe dukkhāvahe akusale maṃ mā niyojesīti. Evaṃ thero attano cittaṃ ovadanto eva vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.37.16-19) –
谓此心污染之称,于是我称其为心污。又因人之愚昧,心污如尘埃。我又称其为心恶,意即烦恼构成之心,是自身众多所缘之因缘,负载无益,故名心恶。所谓心恶者,意指无明污染,业不善以致无福。何以故?有言:“世尊难遇,难遇为师,莫为恶缘所引。”即使历经无数劫,佛陀寂灭后的世间,法师难遇,人类信解也难得,诸佛出世则更难,故为难遇之师。今已遇佛,亦难得正法,若得法亦无善依,今后众生痛苦难免,勿使我陷于无益恶道。长老即是如此,以此教导自心,修习正观,增长慧解,证得阿拉汉果。由此经文中赞为功德者,出自修行长老的开示,见《阿阇世长老本迹经》(apa. thera 1.37.16-19)中所述。
‘‘Padumo nāma sambuddho, cittakūṭe vasī tadā;
“莲花宝名之正觉者,时居于此心山中;
Disvāna taṃ ahaṃ buddhaṃ, sayambhuṃ aparājitaṃ.
我诚见佛,乃自觉自悟,无敌至尊;
‘‘Aṅkolaṃ pupphitaṃ disvā, ocinitvānahaṃ tadā;
见佛如刚开花之腕枝,欣喜欢喜;
Upagantvāna sambuddhaṃ, pūjayiṃ padumaṃ jinaṃ.
亲近正觉,以坚定诚敬礼奉这莲花圣尊。”
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ;
『三十三劫以前,曾以花供养,』
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
『我不知有恶趣,此佛供养之果。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『染污已熄于我……如此,于佛法所行。』
Anūpamattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿努巴马长老偈注释终了。
8. Vajjitattheragāthāvaṇṇanā八、瓦基达长老偈注释
Saṃsaraṃdīghamaddhānanti āyasmato vajjitattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito pañcasaṭṭhime kappe ekasmiṃ paccantagāme nibbattitvā viññutaṃ patto vanacarako hutvā vicaranto ekadivasaṃ upasantaṃ nāma paccekabuddhaṃ pabbataguhāyaṃ viharantaṃ addasa. So tassa upasamaṃ disvā pasannamānaso campakapupphena pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe ibbhakule nibbatto jātadivasato paṭṭhāya mātugāmahatthaṃ gato rodati. Brahmalokato kira cavitvā idhāgato yasmā mātugāmasamphassaṃ na sahati, tasmā mātugāmasamphassavajjanato vajjitotveva nāmaṃ jātaṃ. So vayappatto satthu yamakapāṭihāriyaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā tadaheva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.37.27-30) –
这是长老瓦吉塔尊者偈颂中所说的漫长轮回。起因如何?这是历代佛陀中相同的业因果,彼此承担福德,在第六十五劫的某一辈中,于一村落再生,了知过去世行,成为放逸人游荡。某日见到名为『静心』的辟支佛,于山洞中修行安住。见此静心,欢喜尊敬以长春花供养。因这善业,转轮天人与人间轮回于此佛出世的迦毗罗卫生王族,应生时已注定,前来母村河边哭泣。据说从梵天界出世者入此界,因不忍母村之苦,遂得名为『离村』。此人年老时,见到佛陀双重神奇显现,深信道果,出家行禅修,顿时成为具六通的圣者。此事载于阿帕陀经(阿陀长老1.37.27-30偈):
‘‘Upasanto ca sambuddho, vasatī pabbatantare;
『安静正觉者,住于山中,』
Ekacampakamādāya, upagacchiṃ naruttamaṃ.
『持一枝长春花,前往顶礼人王。』
‘‘Pasannacitto sumano, paccekamunimuttamaṃ;
“心清净、意欢喜,超越独觉圣者;
Ubho hatthehi paggayha, pūjayiṃ aparājitaṃ.
双手合十恭敬,礼赞无敌的世尊。
‘‘Pañcasaṭṭhimhito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ;
历经五十六劫,我所恭敬的花朵;
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
我不知有恶道,这是礼佛的功德。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
烦恼已被熄灭……为世尊所立教法所作。”
Chaḷabhiñño pana hutvā attano pubbenivāsaṃ anussaritvā dhammasaṃvegena –
具足六通之后,忆念自身过去世,因法的恭敬而精进—
§215
215.
二百一十五。
‘‘Saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ, gatīsu parivattisaṃ;
『轮回长久绵延,以多种行路循环;
Apassaṃ ariyasaccāni, andhabhūto puthujjano.
凡夫愚昧无识,不见圣谛真实。』
§216
216.
二百一十六。
‘‘Tassa me appamattassa, saṃsārā vinaḷīkatā;
『我于无漏清净,断绝轮回绞缠;
Sabbā gatī samucchinnā, natthi dāni punabbhavo’’ti. – dve gāthā abhāsi;
诸路皆已断绝,今已无复再生。』——此二偈为说。
Tattha saṃsaranti saṃsaranto, tasmiṃ tasmiṃ bhave ādānanikkhepavasena aparāparaṃ sandhāvanto. Dīghamaddhānanti cirakālaṃ anādimati saṃsāre aparimāṇakālaṃ. Gatīsūti sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ vasena sugatiduggatīsu. Parivattisanti ghaṭīyantaṃ viya paribbhamanto cavanupapajjanavasena aparāparaṃ parivattiṃ. Tassa pana parivattanassa kāraṇamāha ‘‘apassaṃ ariyasaccāni, andhabhūto puthujjano’’ti. Dukkhādīni cattāri ariyasaccāni ñāṇacakkhunā apassanto appaṭivijjhanto, tato eva avijjandhatāya andhabhūto puthūnaṃ jananādīhi kāraṇehi puthujjano honto gatīsu parivattisanti yojanā, tenevāha bhagavā –
彼处轮回者因相继生死,因取舍存在而在各个世间彼此往来、糊涂徘徊。于漫长久远、无始无终的轮回中,他们循环往复不断周转。所谓“生趣”,乃是善恶业力所致,众多善恶行使之所使,生处与非生处皆由此因缘而有。轮回流转,如同器皿在翻转旋转般相互转动,因缘生起,以此周转不息。不动的其因,即曰“凡夫断绝圣谛之眼,盲目不见”。此盲目乃不识苦集灭道四圣谛真理者也,因无慧眼故,不能透见,故陷无明之暗。凡夫由无明糊涂,因种种生死轮转之缘故,其于诸趣中受生死循环乃大练狱,故圣者称之为“轮回”,意谓长时困苦如深渊之所周转,正如世尊所说——
‘‘Catunnaṃ , bhikkhave, ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañcā’’ti (mahāva. 287; dī. ni. 2.155; saṃ. ni. 5.1091; netti. 114).
「比库们,四圣谛之不领悟、不证知者,乃因彼长久往来轮回惯常流转,如我与汝辈众生如是。」(此语见《大毗婆沙论》第287页、《长部尼拘尼经》第2章第155节、《萨缕尼经》第5章第1091节、《内提义疏》第114章节)
Tassa mayhaṃ vuttanayena pubbe puthujjanasseva sato idāni satthārā dinnanayena appamattassa appamādapaṭipattiyā samathavipassanābhāvanaṃ matthakaṃ pāpetvā ṭhitassa. Saṃsārā vinaḷīkatāti saṃsaranti sattā etehīti ‘‘saṃsārā’’ti laddhanāmā kammakilesā aggamaggena samucchinnattā vigatanaḷā nimmūlā katā. Sabbā gatī samucchinnāti evaṃ kammakilesavaṭṭānaṃ vinaḷīkatattā nirayādikā sabbāpi gatiyo sammadeva ucchinnā viddhaṃsitā, tato eva natthi dāni āyatiṃ punabbhavoti idameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
我于先前所述者,昔时凡夫亦然,如今以佛王所说,谨慎不懈修行止观禅定,稳持正念。所谓轮回已断者,乃诸众生称之为“轮回”,此即所谓轮回果断。此乃因业结污垢之根本已尽断,根本障已破坏,终结根本罪业,根根清净,具足清净。诸生处处转行之处皆因业结已断,地狱等诸趣亦皆正断绝立定焉,故自今无复未来此有轮回之料,长老对此无他而言。
Vajjitattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 瓦基达长老偈注释终了。
9. Sandhitattheragāthāvaṇṇanā九、桑迪达长老偈注释
Assatthe haritobhāseti āyasmato sandhitattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito ekatiṃse kappe sikhissa bhagavato kāle eko gopālako ahosi. So satthari parinibbute aññataraṃ theraṃ upasaṅkamitvā tassa santike buddhaguṇapaṭisaṃyuttaṃ dhammaṃ sutvā pasannamānaso ‘‘kuhiṃ bhagavā’’ti pucchitvā parinibbutabhāvaṃ sutvā ‘‘evaṃ mahānubhāvā buddhāpi nāma aniccatāvasaṃ gacchanti, aho saṅkhārā addhuvā’’ti aniccasaññaṃ paṭilabhi. Taṃ thero bodhipūjāya ussāhesi. So kālena kālaṃ bodhirukkhasamīpaṃ gantvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā buddhaguṇe anussaranto bodhiṃ vandati. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe ibbhakule nibbattitvā sandhitoti laddhanāmo vayappatto aniccatāpaṭisaṃyuttaṃ dhammakathaṃ sutvā saṃvegajāto pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā ñāṇassa paripākaṃ gatattā nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. So attano pubbenivāsaṃ anussaranto sikhissa bhagavato kāle bodhivandanaṃ buddhānussatiṃ aniccasaññāpaṭilābhañca anussaritvā tadupanissayena attano visesādhigamaṃ pakāsento –
「杀如绿光」——此为具寿长老桑迪塔的诗句。其缘何起?亦如古佛之时,彼时诸行者累积善业。三十三劫之后,悉达多佛时代,曾有一牧人。此牧人见佛涅槃后,遂往问一长老,听闻佛法与佛德,心悦诚服而问:「世尊何在?」闻涅槃法后,令其生无常观,感叹:「唉!伟大圣者之佛亦如诸行无常灭去。」于此,长老于佛陀像前勉励振作。时光流逝,他至菩提树下修习观慧,忆佛功德,礼敬觉悟。以此善业,生天人及人间,在此佛出世之迦毗罗卫国伊波拘那氏族出生。生长为具名长老,证得无常相,深入法义,生起解脱热诚,遂辞出家,勤修观慧。慧力圆满后,不久证得六通,忆起前生昔事。于佛时代,礼敬觉悟佛,忆佛境界及无常相,依此,引发己得证解,显现自证智慧。
§217
217.
‘‘Assatthe haritobhāse, saṃvirūḷhamhi pādape;
「杀如绿光,萎垂之叶上发出荧荧绿光;
Ekaṃ buddhagataṃ saññaṃ, alabhitthaṃ patissato.
一念得知佛所趣向者,了悟于归依的一境界印象。
§218
218.
二百一十八。
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ saññamalabhiṃ tadā;
三十三劫以前,当时所获一念印象,
Tassā saññāya vāhasā, patto me āsavakkhayo’’ti. –
以此念印为凭,得至我阿漏多断之境。—
Dve gāthā abhāsi.
宣说了两首偈颂。
Tattha assattheti assatthaṭṭhānīye, yvāyaṃ etarahi amhākaṃ bhagavato bodhirukkho assattho, etassa ṭhāne tadā sikhissa bhagavato bodhirukkho puṇḍarīko ṭhitoti so assatthaṭṭhānīyatāya ‘‘assatthe’’ti vuttaṃ. Sattānaṃ assāsajananato vā. Apare pana ‘‘assattharukkhamūle nisīditvā tadā buddhānussatiyā bhāvitattā thero ‘assatthe’ti avocā’’ti vadanti. Haritobhāseti haritehi sāramaṇivaṇṇehi obhāsamāne. Saṃvirūḷhamhīti suṭṭhu virūḷhe suppatiṭṭhite, sughananicitapattapalāsapallavehi virūḷhasañchanneti ca vadanti. Pādapeti rukkhe. Ekaṃ buddhagataṃ saññaṃ, alabhitthaṃ patissatoti buddhārammaṇaṃ ārammaṇassa ekajātiyattā ekaṃ ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinayappavattaṃ buddhānussatisahagataṃ saññaṃ buddhaguṇānaṃ patipatisaraṇato patissato hutvā alabhiṃ.
其中“assatthe”即“assatthaṭṭhānīye”,意指“所在之处”。今此乃我等世尊觉树之所在,彼处有菩提树如白莲花般挺立,此即“Sikhissa bhagavato bodhirukkho puṇḍarīko ṭhito”之处,故称其为“障所在”即“assatthe”之称。此名或因其为众生息心处故。有说则云:“昔时禅树根下正坐时,长老凭佛忆故称此为‘assatthe’。”所谓“Haritobhāseti”为绿色如碧玉般光彩照人,“Saṃvirūḷhamhīti”为繁茂生长,树冠密集,其中枝叶葱茏茂盛,覆盖郁闭。称“Pāda”是指此树身根干。至于“一念得知佛所趣向者”,是指以佛德庄严之境,藉由念力执持,一者所由生成之境界印象,依所归依,毕竟得成此念印法缘生境界,乃佛所依之庄严法所摄摄者。
Kadā pana sā saññā laddhā, kīvatāya siddhāti āha ‘‘ekatiṃse ito kappe’’tiādi. Ito bhaddakappato uddhaṃ ārohanavasena ekatiṃse kappe. Yaṃ saññanti yaṃ buddhānussatisahagataṃ saññaṃ, yaṃ vā buddhānaṃ aniccataṃ disvā tadanusārena sabbāsaṅkhāresu tadā aniccasaññaṃ alabhiṃ. Tassā saññāya vāhasāti tassā yathāvuttāya saññāya kāraṇabhāvena taṃ upanissayaṃ katvā. Patto me āsavakkhayoti idāni mayā āsavānaṃ khayo nirodho adhigatoti imāyeva ca imassa therassa apadānagāthāpi. Yathāha (apa. thera 1.22.27-30) –
何时方得此识?其以何法得成就?答曰:“自此迄终一百零三劫。”此地为吉劫,犹如顺升之阶达百零三劫。此识者,即为随佛弟子摄持记忆之识,见佛诸行无常,依此见法无常识得生。此识实为如法之识,能作因缘而生依止。今我已证无漏,断灭诸结,现已达成无余涅槃,此为此位长老所唱遗偈。犹如所言(《阿含论·长老传》第1.22.27-30节):
‘‘Assatthe haritobhāse…pe… patto me āsavakkhayo.
『无明消逝似绿叶现,诸恶已灭心清净,
我已证得无漏断,彼涅槃果曾获成。』
‘‘Ito terasakappamhi, dhaniṭṭho nāma khattiyo;
『自十三劫前,名曰达尼提国王,
Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo.
财富丰富,宝物充盈,乃大威力诸转轮圣王。』
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
『烦恼已断,法门已获,一切佛陀教法皆成就。』
Sandhitattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 散地达长老偈的注释已结束。
Pañcamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第五品的注释已结束。
Niṭṭhitā ca dukanipātavaṇṇanā. · 二集的注释也已结束。