三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页经藏小部饿鬼事部4. 大品

4. Mahāvaggo4. 大品

629 段 · CSCD 巴利原典
4. Mahāvaggo4. 大品
1. Ambasakkarapetavatthu1. 安巴萨咖喇饿鬼事
Vesālī nāma nagaratthi vajjīnaṃ, tattha ahu licchavi ambasakkaro ;
有一座名为韦萨离的城市,是跋耆人的,那里有一位离车人,名叫庵婆萨咖罗;
Disvāna petaṃ nagarassa bāhiraṃ, tattheva pucchittha taṃ kāraṇatthiko.
见到城外的饿鬼后,那位想知道原因者就在那里询问他。
‘‘Seyyā nisajjā nayimassa atthi, abhikkamo natthi paṭikkamo ca;
「他没有卧处和坐处,没有前进也没有后退;
Asitapītakhāyitavatthabhogā, paricārikā sāpi imassa natthi.
没有所食、所饮、所嚼、所尝的衣服和财物,也没有侍者。
‘‘Ye ñātakā diṭṭhasutā suhajjā, anukampakā yassa ahesuṃ pubbe;
「那些曾经是他的亲戚,所见所闻的朋友,以前对他有悲悯的人们;
Daṭṭhumpi te dāni na taṃ labhanti, virājitatto hi janena tena.
现在连见他一面也得不到,因为那人已被他们所厌弃。
‘‘Na oggatattassa bhavanti mittā, jahanti mittā vikalaṃ viditvā;
「没落者没有朋友,朋友们知道他衰败后就舍弃他;
Atthañca disvā parivārayanti, bahū mittā uggatattassa honti.
见到利益后就围绕着,兴盛者有许多朋友。
‘‘Nihīnatto sabbabhogehi kiccho, sammakkhito samparibhinnagatto;
「被剥夺一切财富,困苦,被刺穿,身体破碎;
Ussāvabindūva palimpamāno, ajja suve jīvitassūparodho.
如滴下的脓汁般污秽,今日明日生命即将断绝。
‘‘Etādisaṃ uttamakicchappattaṃ, uttāsitaṃ pucimandassa sūle;
「达到如此极度困苦,在粪秽堆的尖桩上惊恐;
‘Atha tvaṃ kena vaṇṇena vadesi yakkha, jīva bho jīvitameva seyyo’’’ti.
那么你以何种理由说,亚卡啊,活着,生命才是最好的?」
‘‘Sālohito esa ahosi mayhaṃ, ahaṃ sarāmi purimāya jātiyā;
「这位曾是我的同血亲,我忆念前世;
Disvā ca me kāruññamahosi rāja, mā pāpadhammo nirayaṃ patāyaṃ .
见到后,大王,我生起悲悯,愿此恶法者不堕地狱。
‘‘Ito cuto licchavi esa poso, sattussadaṃ nirayaṃ ghorarūpaṃ;
「这位离车人从此处死后,将往生七倍炽热、形相可怖的地狱;
Upapajjati dukkaṭakammakārī, mahābhitāpaṃ kaṭukaṃ bhayānakaṃ.
造作恶业者将投生极大热恼、剧苦、可怖之处。」
‘‘Anekabhāgena guṇena seyyo, ayameva sūlo nirayena tena;
「以众多部分的功德来说,这根木桩比那地狱更好;
Ekantadukkhaṃ kaṭukaṃ bhayānakaṃ, ekantatibbaṃ nirayaṃ patāyaṃ .
一向是苦、辛辣、可怖,一向猛烈的地狱我将堕入。
‘‘Idañca sutvā vacanaṃ mameso, dukkhūpanīto vijaheyya pāṇaṃ;
「听闻我这番话后,这位被苦所逼迫者将舍弃生命;
Tasmā ahaṃ santike na bhaṇāmi, mā me kato jīvitassūparodho’’.
因此我不在他面前说,勿让我成为他生命的障碍者」。
‘‘Aññāto eso purisassa attho, aññampi icchāmase pucchituṃ tuvaṃ;
「这位人的意义已被了知,我们还想问你另一件事;
Okāsakammaṃ sace no karosi, pucchāma taṃ no na ca kujjhitabba’’nti.
如果你给我们机会,我们问你,你不应生气」。
‘‘Addhā paṭiññā me tadā ahu , nācikkhanā appasannassa hoti;
「确实那时我有承诺,对无信者不应教导;
Akāmā saddheyyavacoti katvā, pucchassu maṃ kāmaṃ yathā visayha’’nti .
不情愿地作了应当信受之语后,随你所欲问我吧」。
‘‘Yaṃ kiñcahaṃ cakkhunā passissāmi , sabbampi tāhaṃ abhisaddaheyyaṃ;
「凡我以眼所见的任何事物,我都将完全信受;
Disvāva taṃ nopi ce saddaheyyaṃ, kareyyāsi me yakkha niyassakamma’’nti.
见了那个之后,即使不信受,亚卡,你应为我做确实的业。」
‘‘Saccappaṭiññā tava mesā hotu, sutvāna dhammaṃ labha suppasādaṃ;
「这是你的真实誓言,听闻法后获得净信;
Aññatthiko no ca paduṭṭhacitto, yaṃ te sutaṃ asutañcāpi dhammaṃ;
我不是别有所求者,也不是心怀恶意者,凡你所听闻的法与未听闻的法;
Sabbampi akkhissaṃ yathā pajānanti.
我将如实知后全部告知。
‘‘Setena assena alaṅkatena, upayāsi sūlāvutakassa santike;
「以白马庄严,来到持矛者的近处;
Yānaṃ idaṃ abbhutaṃ dassaneyyaṃ, kissetaṃ kammassa ayaṃ vipāko’’ti.
这车乘是稀有的、值得一见的,这是谁的业的果报?」
‘‘Vesāliyā nagarassa majjhe, cikkhallamagge narakaṃ ahosi;
「在韦萨离城的中央,在泥泞的道路上有地狱;
Gosīsamekāhaṃ pasannacitto, setaṃ gahetvā narakasmiṃ nikkhipiṃ.
我以净信心取了牛头栴檀,将白色的放入地狱中。
‘‘Etasmiṃ pādāni patiṭṭhapetvā, mayañca aññe ca atikkamimhā;
在此上安立双足,我与其他人都跨越了;这是稀有的、值得一见的车乘,这是那业的果报。
Yānaṃ idaṃ abbhutaṃ dassaneyyaṃ, tasseva kammassa ayaṃ vipāko’’ti.
这是稀有的、值得一见的车乘,这是那业的果报。
‘‘Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsati, gandho ca te sabbadisā pavāyati;
你的色泽向一切方向照耀,你的香气向一切方向飘散;你已获得亚卡神通,具大威力,然而你是裸体的,这是什么业的果报?
Yakkhiddhipattosi mahānubhāvo, naggo cāsi kissa ayaṃ vipāko’’ti.
你已获得亚卡神通,具大威力,然而你是裸体的,这是什么业的果报?
‘‘Akkodhano niccapasannacitto, saṇhāhi vācāhi janaṃ upemi;
我无嗔恨,常具净信心,以柔和的言语接近人们;这是那业的果报,我的天色恒常照耀。
Tasseva kammassa ayaṃ vipāko, dibbo me vaṇṇo satataṃ pabhāsati.
这是那业的果报,我的天色恒常照耀。
‘‘Yasañca kittiñca dhamme ṭhitānaṃ, disvāna mantemi pasannacitto;
见到住于法者的名声与称誉,我以净信心忆念。
Tasseva kammassa ayaṃ vipāko, dibbo me gandho satataṃ pavāyati.
那个业的这个果报,天界的香气恒常向我吹来。
‘‘Sahāyānaṃ titthasmiṃ nhāyantānaṃ, thale gahetvā nidahissa dussaṃ;
「当同伴们在渡口沐浴时,我在岸上拿走并藏起了衣服;
Khiḍḍatthiko no ca paduṭṭhacitto, tenamhi naggo kasirā ca vuttī’’ti.
我只是为了嬉戏,并非怀有恶意,因此我赤裸且生活艰苦。」
‘‘Yo kīḷamāno pakaroti pāpaṃ, tassedisaṃ kammavipākamāhu;
「嬉戏时造作恶业者,他们说这样的业果报;
Akīḷamāno pana yo karoti, kiṃ tassa kammassa vipākamāhū’’ti.
但不嬉戏而造作者,他们说那个业的果报是什么呢?」
‘‘Ye duṭṭhasaṅkappamanā manussā, kāyena vācāya ca saṅkiliṭṭhā;
「那些心怀恶念的人们,以身与语染污,
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ te nirayaṃ upenti.
身坏命终之后,他们无疑地前往地狱。
‘‘Apare pana sugatimāsamānā, dāne ratā saṅgahitattabhāvā;
「另有些人期望善趣,乐于布施,摄受自己的存在,
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ te sugatiṃ upentī’’ti.
身坏命终之后,他们无疑地往生善趣。
‘‘Taṃ kinti jāneyyamahaṃ avecca, kalyāṇapāpassa ayaṃ vipāko;
「我如何能确知此事,这善与恶的果报?
Kiṃ vāhaṃ disvā abhisaddaheyyaṃ, ko vāpi maṃ saddahāpeyya eta’’nti.
我见到什么而应当信受?或者谁能使我信受此事?」
‘‘Disvā ca sutvā abhisaddahassu, kalyāṇapāpassa ayaṃ vipāko;
「见到与听到之后应当信受,这善与恶的果报;
Kalyāṇapāpe ubhaye asante, siyā nu sattā sugatā duggatā vā.
若善与恶两者都不存在,则不会有善趣者与恶趣者。
‘‘No cettha kammāni kareyyuṃ maccā, kalyāṇapāpāni manussaloke;
「若在此世间,人们不造诸业,人间世界的善业与恶业;
Nāhesuṃ sattā sugatā duggatā vā, hīnā paṇītā ca manussaloke.
则不会有善趣者与恶趣者,人间世界的低劣者与高尚者。
‘‘Yasmā ca kammāni karonti maccā, kalyāṇapāpāni manussaloke;
「由于人们造作诸业,人间世界的善业与恶业;
Tasmā hi sattā sugatā duggatā vā, hīnā paṇītā ca manussaloke.
因此,众生有善趣者、恶趣者,在人间世界有卑劣者、殊胜者。
‘‘Dvayajja kammānaṃ vipākamāhu, sukhassa dukkhassa ca vedanīyaṃ;
「他们说今日业的果报,应受乐与苦的感受;
Tā devatāyo paricārayanti, paccanti bālā dvayataṃ apassino.
诸天人须跋他们,愚者不见二边而期待。
‘‘Na matthi kammāni sayaṃkatāni, datvāpi me natthi yo ādiseyya;
「没有自己所造的诸业,即使给予我也没有人会指示;
Acchādanaṃ sayanamathannapānaṃ, tenamhi naggo kasirā ca vuttī’’ti.
衣服、卧具、食物与饮料,因此我赤裸且生活艰苦。」
‘‘Siyā nu kho kāraṇaṃ kiñci yakkha, acchādanaṃ yena tuvaṃ labhetha;
「亚卡,是否有某种原因,你能藉此获得衣服;
Ācikkha me tvaṃ yadatthi hetu, saddhāyikaṃ hetuvaco suṇomā’’ti.
请你告诉我,若有理由,我们听闻有信心的理由之语。」
‘‘Kappitako nāma idhatthi bhikkhu, jhāyī susīlo arahā vimutto;
「这里有一位名叫咖毕答咖的比库,禅修者、具戒者、阿拉汉、解脱者;」
Guttindriyo saṃvutapātimokkho, sītibhūto uttamadiṭṭhipatto.
守护诸根、别解脱律仪具足,已成清凉、已达最上见。
‘‘Sakhilo vadaññū suvaco sumukho, svāgamo suppaṭimuttako ca;
「平和、慷慨、善语、和颜,易于亲近、善于解脱;
Puññassa khettaṃ araṇavihārī, devamanussānañca dakkhiṇeyyo.
福德之田、住于远离处,是天人的应供者。
‘‘Santo vidhūmo anīgho nirāso, mutto visallo amamo avaṅko;
「寂静、无烟、无恼、无欲,解脱、已拔箭、无我慢、正直;
Nirūpadhī sabbapapañcakhīṇo, tisso vijjā anuppatto jutimā.
无依、一切戏论已尽,三明已证得、光辉者。
‘‘Appaññāto disvāpi na ca sujāno, munīti naṃ vajjisu voharanti;
「即使见到也不易认识,牟尼,他们在过失中如此称呼;
Jānanti taṃ yakkhabhūtā anejaṃ, kalyāṇadhammaṃ vicarantaṃ loke.
亚卡众知道他是不动者,在世间行持善法。
‘‘Tassa tuvaṃ ekayugaṃ duve vā, mamuddisitvāna sace dadetha;
「如果你为我指定一轭或两轭而布施;
Paṭiggahītāni ca tāni assu, mamañca passetha sannaddhadussa’’nti.
「愿他接受那些,并愿我见到穿着铠甲的你。」
‘‘Kasmiṃ padese samaṇaṃ vasantaṃ, gantvāna passemu mayaṃ idāni;
「沙门住在哪个地方,我们现在前往见他;
Yo majja kaṅkhaṃ vicikicchitañca, diṭṭhīvisūkāni vinodayeyyā’’ti.
他能除去今日的疑惑、犹豫和见的刺。」
‘‘Eso nisinno kapinaccanāyaṃ, parivārito devatāhi bahūhi;
「他坐在咖毕那恰那,被众多天人围绕;
Dhammiṃ kathaṃ bhāsati saccanāmo, sakasmimācerake appamatto’’ti.
名为真实者,在自己的行处不放逸,说法的言说。」
‘‘Tathāhaṃ kassāmi gantvā idāni, acchādayissaṃ samaṇaṃ yugena;
「那么我现在前往耕作,将以轭具覆盖沙门;
Paṭiggahitāni ca tāni assu, tuvañca passemu sannaddhadussa’’nti.
愿他接受那些,并愿我见到穿着铠甲的你。」
‘‘Mā akkhaṇe pabbajitaṃ upāgami, sādhu vo licchavi nesa dhammo;
「勿在非时接近出家者,离车人,这对你们是善的,这不是法;」
Tato ca kāle upasaṅkamitvā, tattheva passāhi raho nisinna’’nti.
「然后从那时起前往,就在那里看见独坐之人。」
Tathāti vatvā agamāsi tattha, parivārito dāsagaṇena licchavi;
说「好的」后前往那里,利车被奴仆众围绕;
So taṃ nagaraṃ upasaṅkamitvā, vāsūpagacchittha sake nivesane.
他前往那城后,在自己的住所住宿。
Tato ca kāle gihikiccāni katvā, nhatvā pivitvā ca khaṇaṃ labhitvā;
然后从那时起做了在家事务后,沐浴、饮水并得到片刻;
Viceyya peḷāto ca yugāni aṭṭha, gāhāpayī dāsagaṇena licchavi.
检查了八对车轮,利车令奴仆众取来。
So taṃ padesaṃ upasaṅkamitvā, taṃ addasa samaṇaṃ santacittaṃ;
他前往那地方后,看见那位心寂静的沙门;
Paṭikkantaṃ gocarato nivattaṃ, sītibhūtaṃ rukkhamūle nisinnaṃ.
从行乞处退回、返回,已清凉,坐在树下。
Tamenamavoca upasaṅkamitvā, appābādhaṃ phāsuvihārañca pucchi;
前往后对他说,问候少病与安乐住;
‘‘Vesāliyaṃ licchavihaṃ bhadante, jānanti maṃ licchavi ambasakkaro.
「尊者,在韦萨离,离车人知道我是离车人安跋萨咖拉。
‘‘Imāni me aṭṭha yugā subhāni , paṭigaṇha bhante padadāmi tuyhaṃ;
「这些是我的八对美好的(马),尊者,我供养你,请接受。
Teneva atthena idhāgatosmi, yathā ahaṃ attamano bhaveyya’’nti.
「我为了这个目的来到这里,希望我能够心满意足。」
‘‘Dūratova samaṇabrāhmaṇā ca, nivesanaṃ te parivajjayanti;
「从远处,沙门婆罗门们就回避你的住处。
Pattāni bhijjanti ca te nivesane, saṅghāṭiyo cāpi vidālayanti .
「在你的住处,他们的钵被打破,桑喀帝也被撕裂。
‘‘Athāpare pādakuṭhārikāhi, avaṃsirā samaṇā pātayanti;
「还有其他的沙门,被用脚斧头打,头朝下被摔倒。
Etādisaṃ pabbajitā vihesaṃ, tayā kataṃ samaṇā pāpuṇanti.
「这样的伤害,出家者们遭受,是由你所造成的。
‘‘Tiṇena telampi na tvaṃ adāsi, mūḷhassa maggampi na pāvadāsi;
「你连一根草的油也不曾给予,对迷路者也不曾指示道路。
Andhassa daṇḍaṃ sayamādiyāsi, etādiso kadariyo asaṃvuto tuvaṃ;
你自己拿起了盲人的手杖,像你这样吝啬、无防护的人;
Atha tvaṃ kena vaṇṇena kimeva disvā,
那么,你以什么理由、看见了什么,
Amhehi saha saṃvibhāgaṃ karosī’’ti.
才与我们分享呢?
‘‘Paccemi bhante yaṃ tvaṃ vadesi, vihesayiṃ samaṇe brāhmaṇe ca;
尊者,我承认你所说的,我恼害了沙门、婆罗门;
Khiḍḍatthiko no ca paduṭṭhacitto, etampi me dukkaṭameva bhante.
我不是为了戏乐,也不是以恶心,尊者,这也是我的恶作。
‘‘Khiḍḍāya yakkho pasavitvā pāpaṃ, vedeti dukkhaṃ asamattabhogī;
亚卡为了戏乐而造恶,不能享受财富而感受痛苦;
Daharo yuvā nagganiyassa bhāgī, kiṃ su tato dukkhatarassa hoti.
年轻的青年享受裸体女人,还有什么比那更痛苦的呢?
‘‘Taṃ disvā saṃvegamalatthaṃ bhante, tappaccayā vāpi dadāmi dānaṃ;
尊者,看见那个,我得到了悚惧,或者因为那个原因,我才布施。
Paṭigaṇha bhante vatthayugāni aṭṭha, yakkhassimā gacchantu dakkhiṇāyo’’ti.
「尊者!请接受这八套衣服,愿这些供养归于亚卡!」
‘‘Addhā hi dānaṃ bahudhā pasatthaṃ, dadato ca te akkhayadhammamatthu;
「确实,布施以多种方式受到赞叹,愿你施予时有不坏之法;
Paṭigaṇhāmi te vatthayugāni aṭṭha, yakkhassimā gacchantu dakkhiṇāyo’’ti.
我接受你的这八套衣服,愿这些供养归于亚卡!」
Tato hi so ācamayitvā licchavi, therassa datvāna yugāni aṭṭha;
于是那位离车人漱口后,将八套衣服供养给长老;
‘Paṭiggahitāni ca tāni assu, yakkhañca passetha sannaddhadussaṃ’.
「愿这些被接受,愿你们看见那位穿着盛装的亚卡。」
Tamaddasā candanasāralittaṃ, ājaññamārūḷhamuḷāravaṇṇaṃ;
他看见了涂抹檀香精华、骑乘良马、具有殊胜色相;
Alaṅkataṃ sādhunivatthadussaṃ, parivāritaṃ yakkhamahiddhipattaṃ.
装饰庄严、善着衣服、被围绕的亚卡,已达大神通。
So taṃ disvā attamanā udaggo, pahaṭṭhacitto ca subhaggarūpo;
见到他后,心意满足、欢喜、心生喜悦、具足吉祥相;
Kammañca disvāna mahāvipākaṃ, sandiṭṭhikaṃ cakkhunā sacchikatvā.
见到业与大果报,以眼现见亲证,
Tamenamavoca upasaṅkamitvā, ‘‘dassāmi dānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ;
他前往接近他,对他说:『我将对沙门婆罗门布施;
Na cāpi me kiñci adeyyamatthi, tuvañca me yakkha bahūpakāro’’ti.
我没有任何不可施之物,而你,亚卡,对我多有助益。』
‘‘Tuvañca me licchavi ekadesaṃ, adāsi dānāni amoghametaṃ;
『你,离车人,将一部分布施给我,这布施不空;
Svāhaṃ karissāmi tayāva sakkhiṃ, amānuso mānusakena saddhi’’nti.
我将与你一起作证,非人与人一起。』
‘‘Gatī ca bandhū ca parāyaṇañca , mitto mamāsi atha devatā me ;
『你是我的去处、亲属、归依处,是我的朋友,也是我的天神;
Yācāmi taṃ pañjaliko bhavitvā, icchāmi taṃ yakkha punāpi daṭṭhu’’nti.
我合掌礼敬你,祈求你,亚卡,我希望再次见到你。』
‘‘Sace tuvaṃ assaddho bhavissasi, kadariyarūpo vippaṭipannacitto;
『如果你将成为无信者,吝啬者,邪行心者;
Tvaṃ neva maṃ lacchasi dassanāya, disvā ca taṃ nopi ca ālapissaṃ.
「你将不能见到我,即使见到你,我也不会与你交谈。」
‘‘Sace pana tvaṃ bhavissasi dhammagāravo, dāne rato saṅgahitattabhāvo;
「但是,如果你将会是尊重法者,乐于布施,具有摄受自己的状态;」
Opānabhūto samaṇabrāhmaṇānaṃ, evaṃ mamaṃ lacchasi dassanāya.
「成为沙门、婆罗门的依靠处,如此你将能见到我。」
‘‘Disvā ca taṃ ālapissaṃ bhadante, imañca sūlato lahuṃ pamuñca;
「见到你后,我将与你交谈,尊者,请从这桩刑具上迅速释放这个人;」
Yato nidānaṃ akarimha sakkhiṃ, maññāmi sūlāvutakassa kāraṇā.
「因为那个原因,我们互相作证,我认为是因为桩刑具的缘故。」
‘‘Te aññamaññaṃ akarimha sakkhiṃ, ayañca sūlato lahuṃ pamutto;
「他们互相作证,这个人从桩刑具上迅速被释放;」
Sakkacca dhammāni samācaranto, mucceyya so nirayā ca tamhā;
「恭敬地实行诸法,他应该从那地狱解脱;」
Kammaṃ siyā aññatra vedanīyaṃ.
「业应该在别处受报。」
‘‘Kappitakañca upasaṅkamitvā, teneva saha saṃvibhajitvā kāle;
「前往咖毕答咖之处,与他一起分享,在适当的时候;
Sayaṃ mukhenūpanisajja puccha, so te akkhissati etamatthaṃ.
亲自以口接近询问,他将为你说明此义。
‘‘Tameva bhikkhuṃ upasaṅkamitvā, pucchassu aññatthiko no ca paduṭṭhacitto;
「前往那位比库之处,以无异求、无恼害心询问;
So te sutaṃ asutañcāpi dhammaṃ,
他将为你说已闻与未闻之法,
Sabbampi akkhissati yathā pajāna’’nti.
一切如其所知而说明。」
So tattha rahassaṃ samullapitvā, sakkhiṃ karitvāna amānusena;
他在那里秘密商议后,以非人为证;
Pakkāmi so licchavīnaṃ sakāsaṃ, atha bravi parisaṃ sannisinnaṃ.
他从离车人处离去,然后对聚集的大众说:
‘‘Suṇantu bhonto mama ekavākyaṃ, varaṃ varissaṃ labhissāmi atthaṃ;
「诸位请听我一言,我将获得最上、最胜之义;
Sūlāvuto puriso luddakammo, paṇīhitadaṇḍo anusattarūpo .
被刺穿的人,猎人的行为,持杖者,追逐者的形态。
‘‘Ettāvatā vīsatirattimattā, yato āvuto neva jīvati na mato;
「仅仅二十夜之久,自从被刺穿后,既不活也不死;
Tāhaṃ mocayissāmi dāni, yathāmatiṃ anujānātu saṅgho’’ti.
我现在将解救他,愿僧团随意许可。」
‘‘Etañca aññañca lahuṃ pamuñca, ko taṃ vadetha tathā karontaṃ;
「解放这个和其他轻微的,谁会对如此行事的你说什么;
Yathā pajānāsi tathā karohi, yathāmatiṃ anujānāti saṅgho’’ti.
如你所知那样去做,僧团随意许可。」
So taṃ padesaṃ upasaṅkamitvā, sūlāvutaṃ mocayi khippameva;
他前往那个地方后,迅速地解救了被刺穿者;
‘Mā bhāyi sammā’ti ca taṃ avoca, tikicchakānañca upaṭṭhapesi.
并对他说「朋友,不要害怕」,且安排医师们照料。
‘‘Kappitakañca upasaṅkamitvā, teneva saha saṃvibhajitvā kāle;
「前往适当的地方后,与他一起分享,在适当的时候;
Sayaṃ mukhenūpanisajja licchavi, tatheva pucchittha naṃ kāraṇatthiko.
离车人,你亲自坐近并以口询问他,正是为了这个原因而问。
‘‘Sūlāvuto puriso luddakammo, paṇītadaṇḍo anusattarūpo;
被刺穿的人,猎人的业,持有优良的刺,追随着形色;
Ettāvatā vīsatirattimattā, yato āvuto neva jīvati na mato.
就这样二十夜之久,自从被刺穿后,既不活也不死。
‘‘So mocito gantvā mayā idāni, etassa yakkhassa vaco hi bhante;
现在他被我释放而去,尊者,这是那位亚卡的话;
Siyā nu kho kāraṇaṃ kiñcideva, yena so nirayaṃ no vajeyya.
是否有某种原因,使他不会去地狱。
‘‘Ācikkha bhante yadi atthi hetu, saddhāyikaṃ hetuvaco suṇoma;
尊者,请告知,如果有理由,我们听闻具信的理由之语;
Na tesaṃ kammānaṃ vināsamatthi, avedayitvā idha byantibhāvo’’ti.
那些业不会有毁灭,在此未感受果报而超越。
‘‘Sace sa dhammāni samācareyya, sakkacca rattindivamappamatto;
如果他奉行诸法,恭敬地日夜不放逸;
Mucceyya so nirayā ca tamhā, kammaṃ siyā aññatra vedanīya’’nti.
他将从那地狱解脱,业将成为别处受报。
‘‘Aññāto eso purisassa attho, mamampi dāni anukampa bhante;
「这位人的利益已被知晓,尊者,现在请怜悯我;
Anusāsa maṃ ovada bhūripañña, yathā ahaṃ no nirayaṃ vajeyya’’nti.
请教诫我、教导我,大慧者,使我不堕地狱。」
‘‘Ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ upehi, dhammañca saṅghañca pasannacitto;
「今日就以净信心归依佛、法、僧为依怙;
Tatheva sikkhāya padāni pañca, akhaṇḍaphullāni samādiyassu.
同样地,你应受持五学处,完整无缺。
‘‘Pāṇātipātā viramassu khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayassu;
「你应迅速离杀生,应避免世间不与取;
Amajjapo mā ca musā abhāṇī, sakena dārena ca hohi tuṭṭho;
不饮酒,不说妄语,对自己的妻子应知足;
Imañca ariyaṃ aṭṭhaṅgavarenupetaṃ, samādiyāhi kusalaṃ sukhudrayaṃ.
你应受持这具足八支的圣道,善的、引生安乐的。」
‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
「衣与钵食,卧坐之资具;
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca;
食、饮、副食,衣与住所;
Dadāhi ujubhūtesu, vippasannena cetasā .
以清净心,施予正直者。
‘‘Bhikkhūpi sīlasampanne, vītarāge bahussute;
「对戒具足、离贪、多闻的比库们,
Tappehi annapānena, sadā puññaṃ pavaḍḍhati.
以食与饮满足他们,功德常增长。
‘‘Evañca dhammāni samācaranto, sakkacca rattindivamappamatto;
「如此奉行诸法,日夜恭敬不放逸;
Muñca tuvaṃ nirayā ca tamhā, kammaṃ siyā aññatra vedanīya’’nti.
你将从彼地狱解脱,业将在他处受报。」
‘‘Ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ upemi, dhammañca saṅghañca pasannacitto;
「今日我以净信心,皈依佛、法与僧;
Tatheva sikkhāya padāni pañca, akhaṇḍaphullāni samādiyāmi.
同样地,我受持五学处,完整无缺。
‘‘Pāṇātipātā viramāmi khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayāmi;
我迅速离杀生,避免世间不与取;
Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, sakena dārena ca homi tuṭṭho;
我不饮酒,不说妄语,满足于自己的妻子;
Imañca ariyaṃ aṭṭhaṅgavarenupetaṃ, samādiyāmi kusalaṃ sukhudrayaṃ.
我受持这具足八支的圣道,善的、引生安乐的。
‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
衣、钵食、资具、坐卧处;
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca.
食物、饮料、副食、衣服与住所。
‘‘Bhikkhū ca sīlasampanne, vītarāge bahussute;
对于具戒、离贪、多闻的比库们;
Dadāmi na vikampāmi , buddhānaṃ sāsane rato’’ti.
我布施而不动摇,乐于诸佛的教法。
Etādisā licchavi ambasakkaro, vesāliyaṃ aññataro upāsako;
这样的离车人安跋萨咖罗,是韦萨离的某位近事男;
Saddho mudū kārakaro ca bhikkhu, saṅghañca sakkacca tadā upaṭṭhahi.
具信、柔软、能作者的比库,当时恭敬地须跋僧团。
Sūlāvuto ca arogo hutvā, serī sukhī pabbajjaṃ upāgami ;
苏喇瓦多健康无病,自由快乐地出家;
Bhikkhuñca āgamma kappitakuttamaṃ, ubhopi sāmaññaphalāni ajjhaguṃ.
比库来到最胜的咖毕答咖,两者都证得沙门果。
Etādisā sappurisāna sevanā, mahapphalā hoti sataṃ vijānataṃ;
这样的善人的亲近,对于了知的善人们有大果报;
Sūlāvuto aggaphalaṃ aphassayi , phalaṃ kaniṭṭhaṃ pana ambasakkaro’’ti.
苏喇瓦多触证最上果,而安跋萨咖罗则证最小果。
Ambasakkarapetavatthu paṭhamaṃ. · 安巴萨咖喇饿鬼事 第一
2. Serīsakapetavatthu2. 谢利萨咖饿鬼事
Suṇotha yakkhassa vāṇijāna ca, samāgamo yattha tadā ahosi;
请听亚卡与商人们,当时在那里的会遇;
Yathā kathaṃ itaritarena cāpi, subhāsitaṃ tañca suṇātha sabbe.
以及他们彼此如何交谈,请大家都听那善说。
Yo so ahu rājā pāyāsi nāma , bhummānaṃ sahabyagato yasassī;
那位名叫巴亚西的国王,与地居天同伴,有名望;
So modamānova sake vimāne, amānuso mānuse ajjhabhāsīti.
他在自己的天宫中欢喜,非人对人说。
‘‘Vaṅke araññe amanussaṭṭhāne, kantāre appodake appabhakkhe;
在弯曲的森林、非人住处、旷野、少水、少食之处;
Suduggame vaṇṇupathassa majjhe, vaṅkaṃbhayā naṭṭhamanā manussā.
在难行道的中间,人们因弯曲之恐怖而失念。
‘‘Nayidha phalā mūlamayā ca santi, upādānaṃ natthi kutodha bhakkho ;
这里没有果实和根茎,没有燃料,从何处得食物;
Aññatra paṃsūhi ca vālukāhi ca, tatāhi uṇhāhi ca dāruṇāhi ca.
除了尘土、沙砾、炽热的灼热和可怕之物。
‘‘Ujjaṅgalaṃ tattamivaṃ kapālaṃ, anāyasaṃ paralokena tulyaṃ;
如同炽热的头盖骨般荒芜,无铁,与他世相似;
Luddānamāvāsamidaṃ purāṇaṃ, bhūmippadeso abhisattarūpo.
这是猎人们的古老住处,地方充满恐怖。
‘‘‘Atha tumhe kena vaṇṇena, kimāsamānā imaṃ padesaṃ hi;
「那么你们是什么种姓,像什么样子来到这个地方?」
Anupaviṭṭhā sahasā samacca, lobhā bhayā atha vā sampamūḷhā’’’ti.
「突然坐下聚集,是因为贪、因为怖畏,还是因为愚痴?」
‘‘Magadhesu aṅgesu ca satthavāhā, āropayitvā paṇiyaṃ puthuttaṃ;
「我们是马嘎达和鸯伽的商队首领,装载了各种货物,」
Te yāmase sindhusovīrabhūmiṃ, dhanatthikā uddayaṃ patthayānā.
「我们前往信度苏维拉地,为了财富,期望获利。」
‘‘Divā pipāsaṃ nadhivāsayantā, yoggānukampañca samekkhamānā;
「白天不忍受口渴,也考虑到轭兽的安危,」
Etena vegena āyāma sabbe, rattiṃ maggaṃ paṭipannā vikāle.
「以此速度我们全体前来,在非时的夜晚行走道路。」
‘‘Te duppayātā aparaddhamaggā, andhākulā vippanaṭṭhā araññe;
「我们行路艰难,走错了道路,在森林中如盲人般混乱迷失,」
Suduggame vaṇṇupathassa majjhe, disaṃ na jānāma pamūḷhacittā.
「在极难行的道路中间,心迷惑,不知方向。」
‘‘Idañca disvāna adiṭṭhapubbaṃ, vimānaseṭṭhañca tavañca yakkha;
「亚卡啊!看见这未曾见过的,以及你的最胜宫殿;
Tatuttariṃ jīvitamāsamānā, disvā patītā sumanā udaggā’’ti.
期待更胜的生命,见已欢喜、心悦、踊跃。」
‘‘Pāraṃ samuddassa imañca vaṇṇuṃ, vettācaraṃ saṅkupathañca maggaṃ;
「越过海洋以及这美色,竹林、险道与道路;
Nadiyo pana pabbatānañca duggā, puthuddisā gacchatha bhogahetu.
诸河流、诸山的险处,为了财富而行于各方。
‘‘Pakkhandiyāna vijitaṃ paresaṃ, verajjake mānuse pekkhamānā;
「看见他人的征服、侵略、人类的恐怖;
Yaṃ vo sutaṃ vā atha vāpi diṭṭhaṃ, accherakaṃ taṃ vo suṇoma tātā’’ti.
你们所听闻的或所见的稀有之事,亲爱的,请让我们听闻。」
‘‘Itopi accherataraṃ kumāra, na no sutaṃ vā atha vāpi diṭṭhaṃ;
「童子啊!这更为稀有,我们未曾听闻或见过;
Atītamānussakameva sabbaṃ, disvā na tappāma anomavaṇṇaṃ.
一切都超越了过去的人类,见到殊胜之色,我们不满足。」
‘‘Vehāyasaṃ pokkharañño savanti, pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā;
「虚空中的莲池流淌,充满睡莲与众多红莲;
Dumā cime niccaphalūpapannā, atīva gandhā surabhiṃ pavāyanti.
这些树木常结果实,极其芬芳的香气四处飘散。
‘‘Veḷūriyathambhā satamussitāse, silāpavāḷassa ca āyataṃsā;
「琉璃柱高耸百尺,石板与珊瑚的装饰延伸;
Masāragallā sahalohitaṅgā, thambhā ime jotirasāmayāse.
红宝石与黄金色的柱子,这些柱子散发光辉。
‘‘Sahassathambhaṃ atulānubhāvaṃ, tesūpari sādhumidaṃ vimānaṃ;
「千柱宫殿具无比威力,在这些柱子之上,这宫殿极为殊胜;
Ratanantaraṃ kañcanavedimissaṃ, tapanīyapaṭṭehi ca sādhuchannaṃ.
宝石间隔,黄金台座混合,以精金布覆盖得极好。
‘‘Jambonaduttattamidaṃ sumaṭṭho, pāsādasopāṇaphalūpapanno;
「这阎浮那陀金极为精纯、极为光亮,楼阁的阶梯结满果实;
Daḷho ca vaggu ca susaṅgato ca , atīva nijjhānakhamo manuñño.
坚固、美妙、善造,极其适合禅修,令人喜悦。」
‘‘Ratanantarasmiṃ bahuannapānaṃ, parivārito accharāsaṅgaṇena;
「在宝石之间有许多食物与饮料,被天女众围绕;
Murajaālambaratūriyaghuṭṭho, abhivanditosi thutivandanāya.
鼓声、钹声、琵琶声、歌声喧闹,你被礼敬以赞颂与敬拜。
‘‘So modasi nārigaṇappabodhano, vimānapāsādavare manorame;
「你在天女众的觉醒中欢喜,在殊胜可意的天宫殿堂中;
Acintiyo sabbaguṇūpapanno, rājā yathā vessavaṇo naḷinyā .
不可思议、具足一切功德,犹如韦沙瓦那王在莲池中。
‘‘Devo nu āsi udavāsi yakkho, udāhu devindo manussabhūto;
「你是天人或是亚卡,或是天帝化作人形?
Pucchanti taṃ vāṇijā satthavāhā, ācikkha ko nāma tuvaṃsi yakkho’’ti.
商人们、商队长们问你:『请告诉我们,你名叫什么亚卡?』」
‘‘Serīsako nāma ahamhi yakkho, kantāriyo vaṇṇupathamhi gutto;
「我名叫些哩萨咖亚卡,守护险道与商路;
Imaṃ padesaṃ abhipālayāmi, vacanakaro vessavaṇassa rañño’’ti.
我守护这个地区,是韦沙瓦那王的使者。」
‘‘Adhiccaladdhaṃ pariṇāmajaṃ te, sayaṃ kataṃ udāhu devehi dinnaṃ;
「这是偶然获得的、变化而生的、你自己造作的,还是诸天所给予的?」
Pucchanti taṃ vāṇijā satthavāhā, kathaṃ tayā laddhamidaṃ manuñña’’nti.
「商人们、商队首领们问你:『你如何获得这令人喜悦之物?』」
‘‘Nādhiccaladdhaṃ na pariṇāmajaṃ me, na sayaṃ kataṃ na hi devehi dinnaṃ;
「这不是偶然获得的,不是变化而生的,不是我自己造作的,也不是诸天所给予的,」
Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ manuñña’’nti.
「以自己的善业、无恶业,以诸福德,我获得了这令人喜悦之物。」
‘‘Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
「你的戒行是什么?你的梵行是什么?这是善行何者的果报?」
Pucchanti taṃ vāṇijā satthavāhā, kathaṃ tayā laddhamidaṃ vimāna’’nti.
「商人们、商队首领们问你:『你如何获得这天宫?』」
‘‘Mamaṃ pāyāsīti ahu samaññā, rajjaṃ yadā kārayiṃ kosalānaṃ;
「我的名字叫巴亚西,当我统治国萨拉国时,」
Natthikadiṭṭhi kadariyo pāpadhammo, ucchedavādī ca tadā ahosiṃ.
「我持虚无见、悭吝、恶法,当时我是断灭论者。」
‘‘Samaṇo ca kho āsi kumārakassapo, bahussuto cittakathī uḷāro;
「库玛拉咖沙巴确实是一位沙门,多闻、善说、卓越;
So me tadā dhammakathaṃ abhāsi, diṭṭhivisūkāni vinodayī me.
他当时为我说法,为我除去了见的荆棘。
‘‘Tāhaṃ tassa dhammakathaṃ suṇitvā, upāsakattaṃ paṭidevayissaṃ;
「听闻他的说法后,我宣誓了近事男身份;
Pāṇātipātā virato ahosiṃ, loke adinnaṃ parivajjayissaṃ;
我离杀生,在世间避免不与取;
Amajjapo no ca musā abhāṇiṃ, sakena dārena ca ahosi tuṭṭho.
不饮酒,不说妄语,满足于自己的妻子。
‘‘Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
「那是我的戒行,那是我的梵行,这是善行彼者的果报;
Teheva kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ vimāna’’nti.
以那些无恶的业,以诸福德,我获得了这座天宫。」
‘‘Saccaṃ kirāhaṃsu narā sapaññā, anaññathā vacanaṃ paṇḍitānaṃ;
「确实,有慧的人们所说是真实的,智者的言语不会是其他。
Yahiṃ yahiṃ gacchati puññakammo, tahiṃ tahiṃ modati kāmakāmī.
无论福业者去到何处,欲求欲乐者在那里都欢喜。
‘‘Yahiṃ yahiṃ sokapariddavo ca, vadho ca bandho ca parikkileso;
无论何处有愁悲,有杀戮、束缚与苦恼;
Tahiṃ tahiṃ gacchati pāpakammo, na muccati duggatiyā kadācī’’ti.
恶业者去到那里,永不从恶趣中解脱。
‘‘Sammūḷharūpova jano ahosi, asmiṃ muhutte kalalīkatova;
在此刻,人们如同完全迷惑,如同混乱;
Janassimassa tuyhañca kumāra, appaccayo kena nu kho ahosī’’ti.
童子啊,你与这些人的出生,以何为因缘呢?
‘‘Ime ca sirīsavanā tātā, dibbā gandhā surabhī sampavanti;
这些西利沙树林,父亲们,天香芬芳飘散;
Te sampavāyanti imaṃ vimānaṃ, divā ca ratto ca tamaṃ nihantvā.
它们日夜飘散到这座天宫,驱除黑暗。
‘‘Imesañca kho vassasataccayena, sipāṭikā phalati ekamekā;
这些树经过百年,每一棵都结出西巴提咖果;
Mānussakaṃ vassasataṃ atītaṃ, yadagge kāyamhi idhūpapanno.
人间的百年已过去,当我在此处生起身体时。
‘‘Disvānahaṃ vassasatāni pañca, asmiṃ vimāne ṭhatvāna tātā;
「见到我住在此天宫五百年之后,父亲啊;
Āyukkhayā puññakkhayā cavissaṃ, teneva sokena pamucchitosmī’’ti.
我将因寿命耗尽、福德耗尽而死去,因此我被忧愁所困扰。」
‘‘Kathaṃ nu soceyya tathāvidho so, laddhā vimānaṃ atulaṃ cirāya;
「如此之人怎么会忧愁呢?他长久地获得了无比的天宫;
Ye cāpi kho ittaramupapannā, te nūna soceyyuṃ parittapuññā’’ti.
而那些生于更低处的人,他们福德微少,确实应该忧愁。」
‘‘Anucchaviṃ ovadiyañca me taṃ, yaṃ maṃ tumhe peyyavācaṃ vadetha;
「你们对我说亲爱的话语,这对我来说是适当的教诫;
Tumhe ca kho tātā mayānuguttā, yenicchakaṃ tena paletha sotthi’’nti.
父亲啊,你们确实受我保护,愿你们平安地前往任何想去之处。」
‘‘Gantvā mayaṃ sindhusovīrabhūmiṃ, dhannatthikā uddayaṃ patthayānā;
「我们前往信度-苏维拉地,希求财富,期望获利;
Yathāpayogā paripuṇṇacāgā, kāhāma serīsamahaṃ uḷāra’’nti.
「应如其所需而行圆满布施,我将行大施、殊胜施。」
‘‘Mā ceva serīsamahaṃ akattha, sabbañca vo bhavissati yaṃ vadetha;
「不要说『我将行大施』,你们所说的一切都将实现;
Pāpāni kammāni vivajjayātha, dhammānuyogañca adhiṭṭhahātha.
「你们应避免诸恶业,应确立于法的修习。
‘‘Upāsako atthi imamhi saṅghe, bahussuto sīlavatūpapanno;
「在此僧团中有近事男,多闻、达上行,
Saddho ca cāgī ca supesalo ca, vicakkhaṇo santusito mutīmā.
「有信、有施、善巧,有慧、知足、有智。
‘‘Sañjānamāno na musā bhaṇeyya, parūpaghātāya ca cetayeyya;
「他知而不说妄语,不思惟伤害他人,
Vebhūtikaṃ pesuṇaṃ no kareyya, saṇhañca vācaṃ sakhilaṃ bhaṇeyya.
「不作离间语、两舌,应说柔和、友善之语。
‘‘Sagāravo sappaṭisso vinīto, apāpako adhisīle visuddho;
「有恭敬、有尊重、调伏,无恶、于增上戒清净,
So mātaraṃ pitarañcāpi jantu, dhammena poseti ariyavutti.
那众生以法养育母亲与父亲,行圣者之行。
‘‘Maññe so mātāpitūnaṃ kāraṇā, bhogāni pariyesati na attahetu;
「我想他为了母亲与父亲的缘故,寻求财富,不是为了自己;
Mātāpitūnañca yo accayena, nekkhammapoṇo carissati brahmacariyaṃ.
在母亲与父亲去世之后,他将倾向出离,行梵行。
‘‘Ujū avaṅko asaṭho amāyo, na lesakappena ca vohareyya;
「正直、不弯曲、不欺诈、不虚伪,也不以些微的诡计说话;
So tādiso sukatakammakārī, dhamme ṭhito kinti labhetha dukkhaṃ.
他如此善作业者,住立于法,怎会得到苦呢?
‘‘Taṃ kāraṇā pātukatomhi attanā, tasmā dhammaṃ passatha vāṇijāse;
「因此我自己显现,因此,商人们,你们看见法;
Aññatra teniha bhasmī bhavetha, andhākulā vippanaṭṭhā araññe;
若非因此,你们在此将成为灰烬,如盲者群在旷野中迷失;
Taṃ khippamānena lahuṃ parena, sukho have sappurisena saṅgamo’’ti.
被迅速投掷的轻矛,与善人相会确实是快乐的。」
‘‘Kiṃ nāma so kiñca karoti kammaṃ, kiṃ nāmadheyyaṃ kiṃ pana tassa gottaṃ;
「他名叫什么?他做什么业?他的名字是什么?他的姓氏又是什么?
Mayampi naṃ daṭṭhukāmamha yakkha, yassānukampāya idhāgatosi;
亚卡啊!我们也想见他,你因为怜悯谁而来到这里?
Lābhā hi tassa yassa tuvaṃ pihesī’’ti.
你所关心的那人确实有福。」
‘‘Yo kappako sambhavanāmadheyyo, upāsako kocchaphalūpajīvī;
「他是咖帕咖,名叫桑巴瓦,是近事男,以果实为生;
Jānātha naṃ tumhākaṃ pesiyo so, mā kho naṃ hīḷittha supesalo so’’ti.
你们应当知道他是你们的使者,不要轻视他,他是善巧的使者。」
‘‘Jānāmase yaṃ tvaṃ pavadesi yakkha, na kho naṃ jānāma sa edisoti;
「亚卡啊!我们知道你所说的,但我们不知道他是这样的;
Mayampi naṃ pūjayissāma yakkha, sutvāna tuyhaṃ vacanaṃ uḷāra’’nti.
亚卡啊!听了你的殊胜之语,我们也将礼敬他。」
‘‘Ye keci imasmiṃ satthe manussā, daharā mahantā athavāpi majjhimā;
「凡在此教中的人们,无论年轻的、年长的或中年的;
Sabbeva te ālambantu vimānaṃ, passantu puññānaṃ phalaṃ kadariyā’’ti.
「让他们全部都攀登天宫,让悭吝者看见诸福德的果报。」
Te tattha sabbeva ‘ahaṃ pure’ti, taṃ kappakaṃ tattha purakkhatvā ;
他们全部都在那里「我在前」,在那里推举那位裁缝为首;
Sabbeva te ālambiṃsu vimānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassa.
他们全部都攀登了天宫,犹如萨咖的因陀罗柱。
Te tattha sabbeva ‘ahaṃ pure’ti, upāsakattaṃ paṭivedayiṃsu;
他们全部都在那里「我在前」,宣说近事男的身份;
Pāṇātipātā paṭiviratā ahesuṃ, loke adinnaṃ parivajjayiṃsu;
他们离杀生,在世间避免不与取;
Amajjapā no ca musā bhaṇiṃsu, sakena dārena ca ahesuṃ tuṭṭhā.
不饮酒者,他们不说妄语,以自己的妻子为满足。
Te tattha sabbeva ‘ahaṃ pure’ti, upāsakattaṃ paṭivedayitvā;
他们全部都在那里「我在前」,宣说了近事男的身份;
Pakkāmi sattho anumodamāno, yakkhiddhiyā anumato punappunaṃ.
导师随喜后离去,以亚卡神通力一再被赞许。
Gantvāna te sindhusovīrabhūmiṃ, dhanatthikā uddayaṃ patthayānā;
他们前往信度苏维拉地,为了财富而期望获利;
Yathāpayogā paripuṇṇalābhā, paccāgamuṃ pāṭaliputtamakkhataṃ.
依各自的方法获得圆满的利益后,返回了华丽的巴嗒厘子城。
Gantvāna te saṅgharaṃ sotthivanto, puttehi dārehi samaṅgibhūtā;
他们平安地前往集会,与儿子、妻子一起;
Ānandī vittā sumanā patītā, akaṃsu serīsamahaṃ uḷāraṃ;
欢喜、富有、善意、满足,建造了殊胜的丝利萨大堂;
Serīsakaṃ te pariveṇaṃ māpayiṃsu.
他们建造了丝利萨精舍。
Etādisā sappurisāna sevanā, mahatthikā dhammaguṇāna sevanā;
如此亲近善人,亲近法德有大利益;
Ekassa atthāya upāsakassa, sabbeva sattā sukhitā ahesunti.
为了一位近事男的利益,一切众生都获得了安乐。
Serīsakapetavatthu dutiyaṃ. · 谢利萨咖饿鬼事 第二
Bhāṇavāraṃ tatiyaṃ niṭṭhitaṃ. · 诵品 第三 完
3. Nandakapetavatthu3. 难德咖饿鬼事
Rājā piṅgalako nāma, suraṭṭhānaṃ adhipati ahu;
名为宾嘎喇咖的国王,是苏拉塔诸人的统治者;
Moriyānaṃ upaṭṭhānaṃ gantvā, suraṭṭhaṃ punarāgamā.
前往摩利亚人的须跋处后,再回到苏拉塔。
Uṇhe majjhanhike kāle, rājā paṅkaṃ upāgami;
在炎热的正午时分,王来到泥泞处;
Addasa maggaṃ ramaṇīyaṃ, petānaṃ taṃ vaṇṇupathaṃ .
他看见一条可爱的道路,那是饿鬼们的美丽之道。
Sārathiṃ āmantayī rājā –
王告诉御者——
‘‘Ayaṃ maggo ramaṇīyo, khemo sovatthiko sivo;
「这条道路可爱、安全、吉祥、善妙;
Iminā sārathi yāma, suraṭṭhānaṃ santike ito’’.
御者啊,我们从这里走这条路,到苏拉塔人的附近」。
Tena pāyāsi soraṭṭho, senāya caturaṅginiyā;
于是巴亚西苏拉塔,带着四支军队;
Ubbiggarūpo puriso, soraṭṭhaṃ etadabravi.
一位惊恐形相的人,对苏拉塔说了这些话。
‘‘Kummaggaṃ paṭipannamhā, bhiṃsanaṃ lomahaṃsanaṃ;
「我们行于恶道,令人恐怖、令人毛骨悚然;
Purato dissati maggo, pacchato ca na dissati.
前方可见道路,后方却不可见。
‘‘Kummaggaṃ paṭipannamhā, yamapurisāna santike;
「我们行于恶道,在阎魔使者的面前;
Amānuso vāyati gandho, ghoso suyyati dāruṇo’’.
非人的气味飘来,听闻可怕的声音」。
Saṃviggo rājā soraṭṭho, sārathiṃ etadabravi;
惊恐的索拉塔王,对车夫如此说:
‘‘Kummaggaṃ paṭipannamhā, bhiṃsanaṃ lomahaṃsanaṃ;
「我们行于恶道,令人恐怖、令人毛骨悚然;
Purato dissati maggo, pacchato ca na dissati.
前方可见道路,后方却不可见。
‘‘Kummaggaṃ paṭipannamhā, yamapurisāna santike;
「我们行于恶道,在阎魔使者的面前;
Amānuso vāyati gandho, ghoso suyyati dāruṇo’’.
非人的香气飘散,听闻可怖的声音。
Hatthikkhandhaṃ samāruyha, olokento catuddisaṃ ;
登上象背,向四方观望;
Addasa nigrodhaṃ ramaṇīyaṃ , pādapaṃ chāyāsampannaṃ;
看见可爱的尼拘律树,具足荫凉的树木;
Nīlabbhavaṇṇasadisaṃ, meghavaṇṇasirīnibhaṃ.
如青宝石色,如云色威光辉耀。
Sārathiṃ āmantayī rājā, ‘‘kiṃ eso dissati brahā;
王告诉御者:「那看见的是梵天吗;
Nīlabbhavaṇṇasadiso, meghavaṇṇasirīnibho’’.
如青宝石色,如云色威光辉耀」。
‘‘Nigrodho so mahārāja, pādapo chāyāsampanno;
「大王,那是尼拘律树,具足荫凉的树木;
Nīlabbhavaṇṇasadiso , meghavaṇṇasirīnibho’’.
如青宝石色,如云色威光辉耀」。
Tena pāyāsi soraṭṭho, yena so dissate brahā;
因此,巴亚西欢喜,他看见那位梵天;
Nīlabbhavaṇṇasadiso, meghavaṇṇasirīnibho.
如蓝宝石色,如云色光辉。
Hatthikkhandhato oruyha, rājā rukkhaṃ upāgami;
从象背下来,王走近树;
Nisīdi rukkhamūlasmiṃ, sāmacco saparijjano;
坐在树根处,与大臣及随从;
Pūraṃ pānīyasarakaṃ, pūve vitte ca addasa.
看见装满饮用水的池,以及先前布施的财物。
Puriso ca devavaṇṇī, sabbābharaṇabhūsito;
一位天色的人,装饰着一切庄严;
Upasaṅkamitvā rājānaṃ, soraṭṭhaṃ etadabravi.
走近王后,欢喜地说此:
‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
「善来,大王,你来得不远;」
Pivatu devo pānīyaṃ, pūve khāda arindama’’.
「请天饮水,请食糕饼,调御者!」
Pivitvā rājā pānīyaṃ, sāmacco saparijjano;
王饮了水,与大臣及随从一起;
Pūve khāditvā pitvā ca, soraṭṭho etadabravi.
食了糕饼、饮了之后,欢喜地说了这些:
‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado;
「你是天人、乾达婆,或是萨咖、萨咖(天帝)?
Ajānantā taṃ pucchāma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.
不知道你,我们问:我们如何能知道你?」
‘‘Nāmhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado;
「我不是天人、不是乾达婆,也不是萨咖、萨咖(天帝);
Peto ahaṃ mahārāja, suraṭṭhā idha māgato’’ti.
大王,我是饿鬼,从苏拉塔来到这里。」
‘‘Kiṃsīlo kiṃsamācāro, suraṭṭhasmiṃ pure tuvaṃ;
「你在苏拉塔城时,是什么戒、什么行?
Kena te brahmacariyena, ānubhāvo ayaṃ tavā’’ti.
「以何梵行,你有此威力?」
‘‘Taṃ suṇohi mahārāja, arindama raṭṭhavaḍḍhana;
「大王,请听!调御敌者、国土增长者;
Amaccā pārisajjā ca, brāhmaṇo ca purohito.
大臣、随从众,以及婆罗门祭司。
‘‘Suraṭṭhasmiṃ ahaṃ deva, puriso pāpacetaso;
「天啊!在苏拉塔国,我是恶心之人;
Micchādiṭṭhi ca dussīlo, kadariyo paribhāsako.
邪见且恶戒,吝啬、诽谤者。
‘‘‘Dadantānaṃ karontānaṃ, vārayissaṃ bahujjanaṃ;
「『我将阻止布施者、行善者,众多人;
Aññesaṃ dadamānānaṃ, antarāyakaro ahaṃ.
对其他布施者,我是作障碍者。
‘‘‘Vipāko natthi dānassa, saṃyamassa kuto phalaṃ;
「『布施无果报,自制何来果?』
Natthi ācariyo nāma, adantaṃ ko damessati.
「没有所谓的导师,谁能调伏未调伏者?」
‘‘‘Samatulyāni bhūtāni, kuto jeṭṭhāpacāyiko;
「诸有情是平等的,何来尊卑之分?」
Natthi balaṃ vīriyaṃ vā, kuto uṭṭhānaporisaṃ.
「没有力量或精进,何来奋起与努力?」
‘‘‘Natthi dānaphalaṃ nāma, na visodheti verinaṃ;
「没有所谓的布施果报,不能净化怨敌;」
Laddheyyaṃ labhate macco, niyatipariṇāmajaṃ .
「人所应得的,他会得到,这是由命运决定而来的。」
‘‘‘Natthi mātā pitā bhātā, loko natthi ito paraṃ;
「没有母亲、父亲、兄弟,从此世到他世都不存在;」
Natthi dinnaṃ natthi hutaṃ, sunihitaṃ na vijjati.
「没有所施、没有所供,不存在善作的。」
‘‘‘Yopi haneyya purisaṃ, parassa chindate siraṃ;
「即使有人杀害他人,砍断他人的头颅,」
Na koci kañci hanati, sattannaṃ vivaramantare.
在七者的间隙中,无人杀害任何人。
‘‘‘Acchejjābhejjo hi jīvo, aṭṭhaṃso guḷaparimaṇḍalo;
「命是不可切断、不可破坏的,八角形、球状,
Yojanānaṃ sataṃ pañca, ko jīvaṃ chettumarahati.
五百由旬,谁能切断命呢?
‘‘‘Yathā suttaguḷe khitte, nibbeṭhentaṃ palāyati;
「犹如投掷线球,展开时逃离;
Evameva ca so jīvo, nibbeṭhento palāyati.
同样地,那命展开时逃离。
‘‘‘Yathā gāmato nikkhamma, aññaṃ gāmaṃ pavisati;
「犹如从村出去,进入另一村;
Evameva ca so jīvo, aññaṃ bondiṃ pavisati.
同样地,那命进入另一身。
‘‘‘Yathā gehato nikkhamma, aññaṃ gehaṃ pavisati;
「犹如从家出去,进入另一家;
Evameva ca so jīvo, aññaṃ bondiṃ pavisati.
同样地,那个命我进入另一个身体。
‘‘‘Cullāsīti mahākappino , satasahassāni hi;
「八万四千大劫,以及十万劫;
Ye bālā ye ca paṇḍitā, saṃsāraṃ khepayitvāna;
无论愚者或智者,度过轮回之后;
Dukkhassantaṃ karissare.
将作苦的终结。
‘‘‘Mitāni sukhadukkhāni, doṇehi piṭakehi ca;
「苦乐以斗与篮来衡量,
Jino sabbaṃ pajānāti’, sammūḷhā itarā pajā.
胜者知晓一切」,其他众生则迷惑。
‘‘Evaṃdiṭṭhi pure āsiṃ, sammūḷho mohapāruto;
「我以前持有这样的见解,被痴所覆而迷惑;
Micchādiṭṭhi ca dussīlo, kadariyo paribhāsako.
邪见且恶戒,悭吝且辱骂者。
‘‘Oraṃ me chahi māsehi, kālaṅkiriyā bhavissati;
「在六个月之内,我将死亡;
Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ, nirayaṃ papatissahaṃ.
我将堕入极其痛苦、可怕的地狱。
‘‘Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;
「四角四门,按部分划分测量;
Ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ.
以铁墙为界,以铁覆盖。
‘‘Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;
「其铁制的地面,燃烧着,充满火焰;
Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
遍及周围百由旬,恒常如此存在。
‘‘Vassāni satasahassāni, ghoso suyyati tāvade;
「十万年间,那声音一直被听到;
Lakkho eso mahārāja, satabhāgavassakoṭiyo.
大王,这是标记,百千万年的一部分。
‘‘Koṭisatasahassāni , niraye paccare janā;
「亿千万的人们,在地狱中被煮。
Micchādiṭṭhī ca dussīlā, ye ca ariyūpavādino.
邪见且恶戒者,以及那些诽谤圣者的人。
‘‘Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ, dukkhaṃ vedissa vedanaṃ;
「在那里我长久地,体验痛苦的感受;
Phalaṃ pāpassa kammassa, tasmā socāmahaṃ bhusaṃ.
恶业的果报,因此我极度悲伤。
‘‘Taṃ suṇohi mahārāja, arindama raṭṭhavaḍḍhana;
「请听啊,大王,降伏敌者、国土增长者;
Dhītā mayhaṃ mahārāja, uttarā bhaddamatthu te.
大王,我的女儿伍答拉,愿她为你带来吉祥。
‘‘Karoti bhaddakaṃ kammaṃ, sīlesuposathe ratā;
「她作善业,乐于戒与伍波萨他;
Saññatā saṃvibhāgī ca, vadaññū vītamaccharā.
自制且乐于分享,慷慨、离悭吝。
‘‘Akhaṇḍakārī sikkhāya, suṇhā parakulesu ca;
「于学处不破戒,于他家族中温顺;
Upāsikā sakyamunino, sambuddhassa sirīmato.
释迦牟尼的近事女,具吉祥的正觉者的(弟子)。
‘‘Bhikkhu ca sīlasampanno, gāmaṃ piṇḍāya pāvisi;
「具戒的比库,为了托钵进入村落;
Okkhittacakkhu satimā, guttadvāro susaṃvuto.
眼下垂、具念、守护诸根、善防护。
‘‘Sapadānaṃ caramāno, agamā taṃ nivesanaṃ;
「次第行乞,来到那住处;
‘Tamaddasa mahārāja, uttarā bhaddamatthu te’.
大王,伍答拉看见他,愿你有福。」
‘‘Pūraṃ pānīyasarakaṃ, pūve vitte ca sā adā;
「她给予满钵的饮料和食物,并给予财物;
‘Pitā me kālaṅkato, bhante tassetaṃ upakappatu’.
『尊者,我父亲已死,愿此对他有益。』
‘‘Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha;
「刚宣说完,果报即生起;
Bhuñjāmi kāmakāmīhaṃ, rājā vessavaṇo yathā.
我在此享受欲乐,如同韦沙瓦那王。
‘‘Taṃ suṇohi mahārāja, arindama raṭṭhavaḍḍhana;
「大王,请听,敌人的调伏者,国土的增长者;
Sadevakassa lokassa, buddho aggo pavuccati;
在包括天人的世间,佛陀被称为最上;
Taṃ buddhaṃ saraṇaṃ gaccha, saputtadāro arindama.
敌人的调伏者,请与妻儿一起皈依那位佛陀为归依处。
‘‘Aṭṭhaṅgikena maggena, phusanti amataṃ padaṃ;
「以八支圣道,他们触证不死之境;
Taṃ dhammaṃ saraṇaṃ gaccha, saputtadāro arindama.
敌人的调伏者,请与妻儿一起皈依那个法为归依处。
‘‘Cattāro ca paṭipannā , cattāro ca phale ṭhitā;
「四种道者,以及四种住于果者;
Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito;
此僧团正直,具足慧、戒、定;
Taṃ saṅghaṃ saraṇaṃ gaccha, saputtadāro arindama.
调御者啊,你与妻儿应归依此僧团。
‘‘Pāṇātipātā viramassu khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayassu;
「应速离杀生,应避世间不与取;
Amajjapo mā ca musā abhāṇī, sakena dārena ca hohi tuṭṭho’’ti.
勿饮酒,勿说妄语,应满足于自己的妻子。」
‘‘Atthakāmosi me yakkha, hitakāmosi devate;
「亚卡啊,你为我求利益,天人啊,你为我求福祉;
Karomi tuyhaṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mama.
我将奉行你的教言,你是我的导师。
‘‘Upemi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammañcāpi anuttaraṃ;
「我归依佛陀,以及无上法;
Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṃ ahaṃ.
我归依人天导师的僧团。
‘‘Pāṇātipātā viramāmi khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayāmi;
「我迅速离杀生,于世间避免不与取;
Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, sakena dārena ca homi tuṭṭho.
我不饮酒,不说妄语,我满足于自己的妻子。
‘‘Ophuṇāmi mahāvāte, nadiyā sīghagāmiyā;
「我在大风中被吹走,在急流的河中;
Vamāmi pāpikaṃ diṭṭhiṃ, buddhānaṃ sāsane rato’’.
我吐出恶见,乐于诸佛的教法」。
Idaṃ vatvāna soraṭṭho, viramitvā pāpadassanā ;
索拉塔说此之后,离恶见;
Namo bhagavato katvā, pāmokkho rathamāruhīti.
礼敬世尊后,巴摩卡登上车。
Nandakapetavatthu tatiyaṃ. · 难德咖饿鬼事 第三
4. Revatīpetavatthu4. 雷瓦帝饿鬼事
‘‘Uṭṭhehi revate supāpadhamme, apārutadvāre adānasīle;
「起来吧,勒瓦答!具恶法者,门已开启者,无布施戒者;
Nessāma taṃ yattha thunanti duggatā, samappitā nerayikā dukhenā’’ti.
我们将带你到恶趣者被捣碎之处,地狱众生被交付于苦」。
Icceva vatvāna yamassa dūtā, te dve yakkhā lohitakkhā brahantā;
如此说已,阎魔的使者,那两位亚卡,红眼巨大;
Paccekabāhāsu gahetvā revataṃ, pakkāmayuṃ devagaṇassa santike.
各自抓住勒瓦答的手臂,带往天众的面前。
‘‘Ādiccavaṇṇaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ, byamhaṃ subhaṃ kañcanajālachannaṃ;
「日色般的、美丽的、光辉的、梵天般的、善美的、金网覆盖的;
Kassetamākiṇṇajanaṃ vimānaṃ, suriyassa raṃsīriva jotamānaṃ.
这充满人群的天宫是谁的?如太阳的光线般照耀着。
‘‘Nārīgaṇā candanasāralittā , ubhato vimānaṃ upasobhayanti;
「涂抹檀香精华的女众,在天宫两侧庄严着;
Taṃ dissati suriyasamānavaṇṇaṃ, ko modati saggapatto vimāne’’ti.
那显现为如太阳般的色泽,谁到达天界在天宫中欢喜?」
‘‘Bārāṇasiyaṃ nandiyo nāmāsi, upāsako amaccharī dānapati vadaññū;
「在巴拉纳西有名为难地的,近事男,不悭吝,施主,慷慨者;
Tassetamākiṇṇajanaṃ vimānaṃ, suriyassa raṃsīriva jotamānaṃ.
这充满人群的天宫是他的,如太阳的光线般照耀着。」
‘‘Nārīgaṇā candanasāralittā, ubhato vimānaṃ upasobhayanti;
「涂抹栴檀精华的女人群,从两边装饰着天宫;
Taṃ dissati suriyasamānavaṇṇaṃ, so modati saggapatto vimāne’’ti.
那天宫显现如太阳般的色彩,他到达天界后在天宫中欢喜。」
‘‘Nandiyassāhaṃ bhariyā, agārinī sabbakulassa issarā;
「我是难地亚的妻子,在家者,一切家族的主妇;
Bhattu vimāne ramissāmi dānahaṃ, na patthaye nirayadassanāyā’’ti.
我将在丈夫的天宫中欢乐,我不希望见到地狱。」
‘‘Eso te nirayo supāpadhamme, puññaṃ tayā akataṃ jīvaloke;
「这就是你的地狱,善法者!你在生命世间未作福德;
Na hi maccharī rosako pāpadhammo, saggūpagānaṃ labhati sahabyata’’nti.
确实,悭吝者、嗔恨者、恶法者,不能获得与往生天界者的共住。」
‘‘Kiṃ nu gūthañca muttañca, asucī paṭidissati;
「为何粪与尿,显现为须跋;
Duggandhaṃ kimidaṃ mīḷhaṃ, kimetaṃ upavāyatī’’ti.
这恶臭、污秽是什么,这是什么在吹来?」
‘‘Esa saṃsavako nāma, gambhīro sataporiso;
「这被称为『萨沙瓦咖』,深达七百人高;
Yattha vassasahassāni, tuvaṃ paccasi revate’’ti.
你在那里煮了千年,勒瓦答。」
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
「以身、以语、以意,造作了什么恶业;
Kena saṃsavako laddho, gambhīro sataporiso’’ti.
因何得到萨沙瓦咖,深达七百人高?」
‘‘Samaṇe brāhmaṇe cāpi, aññe vāpi vanibbake;
「对沙门、婆罗门,以及其他游方者;
Musāvādena vañcesi, taṃ pāpaṃ pakataṃ tayā.
以妄语欺骗,那恶业是你所造作的。
‘‘Tena saṃsavako laddho, gambhīro sataporiso;
「因此得到萨沙瓦咖,深达七百人高;
Tattha vassasahassāni, tuvaṃ paccasi revate.
你在那里煮了千年,勒瓦答。」
‘‘Hatthepi chindanti athopi pāde, kaṇṇepi chindanti athopi nāsaṃ;
「他们砍断手,也砍断脚,他们砍断耳,也砍断鼻;
Athopi kākoḷagaṇā samecca, saṅgamma khādanti viphandamāna’’nti.
或者乌鸦群聚集,一起啄食挣扎者。」
‘‘Sādhu kho maṃ paṭinetha, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;
「请你们带我回去,我将作很多善;
Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca;
以布施、正行、自制与调伏,
Yaṃ katvā sukhitā honti, na ca pacchānutappare’’ti.
作了这些而快乐,之后不追悔。」
‘‘Pure tuvaṃ pamajjitvā, idāni paridevasi;
「以前你放逸,现在你悲泣;
Sayaṃ katānaṃ kammānaṃ, vipākaṃ anubhossasī’’ti.
你将体验自己所作诸业的果报。」
‘‘Ko devalokato manussalokaṃ, gantvāna puṭṭho me evaṃ vadeyya;
「谁从天界去人界,被问后会对我如此说;
‘Nikkhittadaṇḍesu dadātha dānaṃ, acchādanaṃ seyya mathannapānaṃ;
「你们应对已放下刀杖者布施,布施衣服、卧具、食物与饮料;
Na hi maccharī rosako pāpadhammo, saggūpagānaṃ labhati sahabyataṃ’.
因为悭吝、易怒、恶法者,不能获得与往生天界者的同伴关系。」
‘‘Sāhaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;
「我从此处去后,获得人的胎生,
Vadaññū sīlasampannā, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;
我将成为慷慨者、具戒者,我将作很多善;
Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca.
以布施、正行、自制与调伏。
‘‘Ārāmāni ca ropissaṃ, dugge saṅkamanāni ca;
「我将种植园林、在险处建造桥梁、
Papañca udapānañca, vippasannena cetasā.
以及池塘与水井,以清净心。
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
「十四日、十五日,以及半月的第八日;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
具足神变之分,具备八支。
‘‘Uposathaṃ upavasissaṃ, sadā sīlesu saṃvutā;
「我将受持伍波萨他,常于诸戒防护;
Na ca dāne pamajjissaṃ, sāmaṃ diṭṭhamidaṃ mayā’’ti.
我不会于布施放逸,我亲自见到此事。」
Iccevaṃ vippalapantiṃ, phandamānaṃ tato tato;
如此喋喋不休,到处挣扎;
Khipiṃsu niraye ghore, uddhaṃpādaṃ avaṃsiraṃ.
他们将她头下脚上,投入可怖地狱。
‘‘Ahaṃ pure maccharinī ahosiṃ, paribhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
「我以前是悭吝者,辱骂沙门婆罗门;
Vitathena ca sāmikaṃ vañcayitvā, paccāmahaṃ niraye ghorarūpe’’ti.
以虚妄欺骗丈夫,我现在在可怖形色的地狱受报。」
Revatīpetavatthu catutthaṃ. · 雷瓦帝饿鬼事 第四
5. Ucchupetavatthu5. 伍差饿鬼事
‘‘Idaṃ mama ucchuvanaṃ mahantaṃ, nibbattati puññaphalaṃ anappakaṃ;
「这是我的大甘蔗园,生起不少的福果;
Taṃ dāni me na paribhogameti, ācikkha bhante kissa ayaṃ vipāko.
现在那对我不再有用,世尊,请告诉我这是什么的果报。
‘‘Haññāmi khajjāmi ca vāyamāmi, parisakkāmi paribhuñjituṃ kiñci;
「我被打、被咬、被折磨,我努力想要享用某些东西;
Svāhaṃ chinnathāmo kapaṇo lālapāmi, kissa kammassa ayaṃ vipāko.
我已断了力气,贫穷地流着口水,这是什么业的果报。
‘‘Vighāto cāhaṃ paripatāmi chamāyaṃ, parivattāmi vāricarova ghamme;
「我遭受障碍,在地上爬行,在热天里像水生动物一样翻滚;
Rudato ca me assukā niggalanti, ācikkha bhante kissa ayaṃ vipāko.
我哭泣时眼泪流出,世尊,请告诉我这是什么的果报。
‘‘Chāto kilanto ca pipāsito ca, santassito sātasukhaṃ na vinde;
「饥饿、疲倦、口渴,受到惊吓,找不到平静的快乐;
Pucchāmi taṃ etamatthaṃ bhadante, kathaṃ nu ucchuparibhogaṃ labheyya’’nti.
尊者,我问您这个意义,我如何能获得甘蔗的享用?」
‘‘Pure tuvaṃ kammamakāsi attanā, manussabhūto purimāya jātiyā;
「以前你自己造了业,在前世作为人时;
Ahañca taṃ etamatthaṃ vadāmi, sutvāna tvaṃ etamatthaṃ vijāna.
我对你说此义,听闻后你应了知此义。
‘‘Ucchuṃ tuvaṃ khādamāno payāto, puriso ca te piṭṭhito anvagacchi;
「你一边走一边吃甘蔗,有一个人在你后面跟着;
So ca taṃ paccāsanto kathesi, tassa tuvaṃ na kiñci ālapittha.
他追上你后对你说话,你却没有回应他任何话。
‘‘So ca taṃ abhaṇantaṃ ayāci, ‘dehayya ucchu’nti ca taṃ avoca;
「他向不说话的你乞求,对你说『请给我甘蔗』;
Tassa tuvaṃ piṭṭhito ucchuṃ adāsi, tassetaṃ kammassa ayaṃ vipāko.
你在后面给了他甘蔗,这就是那个业的果报。
‘‘Iṅgha tvaṃ gantvāna piṭṭhito gaṇheyyāsi , gahetvāna taṃ khādassu yāvadatthaṃ;
「来吧,你去后面拿取,拿取后随意地吃它;
Teneva tvaṃ attamano bhavissasi, haṭṭho cudaggo ca pamodito cā’’ti.
因此你将会满意,欢喜、兴奋且欢悦。」
Gantvāna so piṭṭhito aggahesi, gahetvāna taṃ khādi yāvadatthaṃ;
他去后面拿取了,拿取后随意地吃了它;
Teneva so attamano ahosi, haṭṭho cudaggo ca pamodito cāti.
因此他心满意足、欢喜、兴高采烈、欣悦。
Ucchupetavatthu pañcamaṃ. · 伍差饿鬼事 第五
6. Kumārapetavatthu6. 古马喇饿鬼事
‘‘Sāvatthi nāma nagaraṃ, himavantassa passato;
「沙瓦提名城,在雪山侧;
Tattha āsuṃ dve kumārā, rājaputtāti me sutaṃ.
在那里有两位童子,我听说是王子。
‘‘Sammattā rajanīyesu, kāmassādābhinandino;
「对于可染诸法正确地,喜乐于欲之味者;
Paccuppannasukhe giddhā, na te passiṃsunāgataṃ.
贪著现在的快乐,他们不见未来。
‘‘Te cutā ca manussattā, paralokaṃ ito gatā;
他们从人界死去,从此世去到来世;
Tedha ghosentyadissantā, pubbe dukkaṭamattano.
他们在那里宣称不可见者,以前自己的恶作。
‘‘‘Bahūsu vata santesu, deyyadhamme upaṭṭhite;
在众多寂静者中,当布施法现前时;
Nāsakkhimhā ca attānaṃ, parittaṃ kātuṃ sukhāvahaṃ.
我们不能够使自己做少许带来安乐之事。
‘‘‘Kiṃ tato pāpakaṃ assa, yaṃ no rājakulā cutā;
从王族死后,对我们来说有什么比这更恶劣的呢?
Upapannā pettivisayaṃ, khuppipāsasamappitā .
投生到饿鬼界,遭受饥渴之苦。
‘‘Sāmino idha hutvāna, honti asāmino tahiṃ;
在此世曾是主人,在彼处成为无主者;
Bhamanti khuppipāsāya, manussā unnatonatā.
人们因饥渴而游荡,时而高时而低。
‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, issaramadasambhavaṃ;
知道这个由自在慢所生的过患,
Pahāya issaramadaṃ, bhave saggagato naro;
舍断自在慢,在有中往生天界的人,
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.
有慧者于身坏后,投生到天界。
Kumārapetavatthu chaṭṭhaṃ. · 古马喇饿鬼事 第六
7. Rājaputtapetavatthu7. 王子饿鬼事
Pubbe katānaṃ kammānaṃ, vipāko mathaye manaṃ;
先前所造诸业的果报,搅乱了我的心;
Rūpe sadde rase gandhe, phoṭṭhabbe ca manorame.
在色、声、味、香,以及可意的触中。
Naccaṃ gītaṃ ratiṃ khiḍḍaṃ, anubhutvā anappakaṃ;
享受了不少的舞蹈、歌唱、欢乐、嬉戏;
Uyyāne paricaritvā, pavisanto giribbajaṃ.
在园林中游乐后,进入王舍城。
Isiṃ sunetta maddakkhi, attadantaṃ samāhitaṃ;
他看见仙人善眼,已调伏自己、得定;
Appicchaṃ hirisampannaṃ, uñche pattagate rataṃ.
少欲、具足惭,乐于托钵所得之食。
Hatthikkhandhato oruyha, laddhā bhanteti cābravi;
从象背上下来,得到后说道:「尊者」;
Tassa pattaṃ gahetvāna, uccaṃ paggayha khattiyo.
那位刹帝利取了他的钵,高高地举起。
Thaṇḍile pattaṃ bhinditvā, hasamāno apakkami;
在地上打破钵后,他笑着离开了;
‘‘Rañño kitavassāhaṃ putto, kiṃ maṃ bhikkhu karissasi’’.
「我是赌徒王的儿子,比库你能把我怎么样」。
Tassa kammassa pharusassa, vipāko kaṭuko ahu;
那粗恶业的果报是苦的;
Yaṃ rājaputto vedesi, nirayamhi samappito.
王子所感受的,是被投入地狱。
Chaḷeva caturāsīti, vassāni navutāni ca;
六十加上八十四年,以及九十年;
Bhusaṃ dukkhaṃ nigacchittho, niraye katakibbiso.
在地狱中造了恶业,他经历了极大的痛苦。
Uttānopi ca paccittha, nikujjo vāmadakkhiṇo;
仰卧也好,俯卧也好,左侧或右侧;
Uddhaṃpādo ṭhito ceva, ciraṃ bālo apaccatha.
头朝下站立着,愚者长久地煎熬。
Bahūni vassasahassāni, pūgāni nahutāni ca;
许多千年,以及数十万年;
Bhusaṃ dukkhaṃ nigacchittho, niraye katakibbiso.
造作恶业者,在地狱中遭受极多的苦。
Etādisaṃ kho kaṭukaṃ, appaduṭṭhappadosinaṃ;
对于未恼害者而行恼害,如此苦痛;
Paccanti pāpakammantā, isimāsajja subbataṃ.
诸恶业行将回报,今已侵害具善戒的仙人。
So tattha bahuvassāni, vedayitvā bahuṃ dukhaṃ;
他在那里许多年,感受许多苦;
Khuppipāsahato nāma , peto āsi tato cuto.
饥渴所逼迫,从那里死后成为饿鬼。
Etamādīnavaṃ ñatvā , issaramadasambhavaṃ;
知此过患,由自在慢所生;
Pahāya issaramadaṃ, nivātamanuvattaye.
舍断自在慢,应随行谦逊。
Diṭṭheva dhamme pāsaṃso, yo buddhesu sagāravo;
于现法中受称赞,对诸佛恭敬者;
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatīti.
身坏后有慧者,他往生于天界。
Rājaputtapetavatthu sattamaṃ. · 王子饿鬼事 第七
8. Gūthakhādakapetavatthu8. 食粪饿鬼事
‘‘Gūthakūpato uggantvā, ko nu dīno patiṭṭhasi ;
「从粪坑出来后,你这可怜者站在哪里;
Nissaṃsayaṃ pāpakammanto, kiṃ nu saddahase tuva’’nti.
无疑是恶业者,你相信什么呢?」
‘‘Ahaṃ bhadante petomhi, duggato yamalokiko;
「尊者,我是饿鬼,堕落者,阎魔世界的;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gato’’.
造作恶业后,从此去到饿鬼界。」
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
「以身、以语、以意,造作了什么恶行;
Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasī’’ti.
以什么业的果报,你遭受这苦呢?」
‘‘Ahu āvāsiko mayhaṃ, issukī kulamaccharī;
「我有一位住客,嫉妒、吝啬家族,
Ajjhosito mayhaṃ ghare, kadariyo paribhāsako.
住在我家,悭吝、辱骂者。
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, bhikkhavo paribhāsisaṃ;
「我听了他的话,辱骂了诸比库;
Tassa kammavipākena, petalokaṃ ito gato’’ti.
以那业的果报,从此去到饿鬼界。」
‘‘Amitto mittavaṇṇena, yo te āsi kulūpako;
「以朋友之相的敌人,他是你的家族依靠者;
Kāyassa bhedā duppañño, kiṃ nu pecca gatiṃ gato’’ti.
身坏后,劣慧者,死后去到什么趣?」
‘‘Tassevāhaṃ pāpakammassa, sīse tiṭṭhāmi matthake;
「我正站在那恶业者的头顶上;
So ca paravisayaṃ patto, mameva paricārako.
而他已到他方境界,是我的侍者。」
‘‘Yaṃ bhadante hadantaññe, etaṃ me hoti bhojanaṃ;
「尊者,别人所呕吐的,这成为我的食物;
Ahañca kho yaṃ hadāmi, etaṃ so upajīvatī’’ti.
而我所呕吐的,他以此为生。」
Gūthakhādakapetavatthu aṭṭhamaṃ. · 食粪饿鬼事 第八
9. Gūthakhādakapetivatthu9. 食粪饿鬼事
‘‘Gūthakūpato uggantvā, kā nu dīnā patiṭṭhasi;
「从粪坑中出来后,你依止于何种卑劣之处;
Nissaṃsayaṃ pāpakammantā, kiṃ nu saddahase tuva’’nti.
无疑是恶业者,你信仰什么呢?」
‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;
「尊者,我是饿鬼,堕落于阎魔界;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
造作恶业后,从此去到饿鬼界。」
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
「以身、以语、以意,造作了什么恶行;
Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasī’’ti.
因何业的果报,你遭受此苦?」
‘‘Ahu āvāsiko mayhaṃ, issukī kulamaccharī;
「我有一位住客,嫉妒、吝啬于家族;
Ajjhosito mayhaṃ ghare, kadariyo paribhāsako.
住在我家中,悭吝、辱骂者。
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, bhikkhavo paribhāsisaṃ;
「我听了他的话,辱骂了诸比库;
Tassa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti.
以那业的果报,我从此去到饿鬼界」。
‘‘Amitto mittavaṇṇena, yo te āsi kulūpako;
「以友之相的敌人,他是你家的亲近者;
Kāyassa bhedā duppañño, kiṃ nu pecca gatiṃ gato’’ti.
身坏后,劣慧者,他去到什么趣呢?」
‘‘Tassevāhaṃ pāpakammassa, sīse tiṭṭhāmi matthake;
「我正站在那恶业者的头顶上;
So ca paravisayaṃ patto, mameva paricārako.
而他去到他方界,正是我的侍者。」
‘‘Yaṃ bhadante hadantaññe, etaṃ me hoti bhojanaṃ;
「尊者,别人所施舍的,那成为我的食物;
Ahañca kho yaṃ hadāmi, etaṃ so upajīvatī’’ti.
而我所施舍的,他依那个而活命。」
Gūthakhādakapetivatthu navamaṃ. · 食粪饿鬼事 第九
10. Gaṇapetavatthu10. 群饿鬼事
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāttha, kisā dhamanisanthatā;
「裸体、丑陋形色者,瘦弱、筋脉显露,
Upphāsulikā kisikā, ke nu tumhettha mārisā’’ti.
肋骨突出、消瘦者,你们这些人是谁呢?」
‘‘Mayaṃ bhadante petāmhā, duggatā yamalokikā;
「尊者,我们是饿鬼,恶趣者、阎魔世界者;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
造作恶业后,从此去到饿鬼界。」
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
「以身、以语、以意,造作了什么恶行,
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti.
以什么业的果报,从此去到饿鬼界?」
‘‘Anāvaṭesu titthesu, vicinimhaddhamāsakaṃ;
「在无遮蔽的渡口,我们寻找半个玛萨咖;
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano.
当有可施之物时,我们没有为自己造作光明。
‘‘Nadiṃ upema tasitā, rittakā parivattati;
「我们口渴地走近河流,它却干涸地转回;
Chāyaṃ upema uṇhesu, ātapo parivattati.
我们在炎热时走近树荫,热恼却转回。
‘‘Aggivaṇṇo ca no vāto, ḍahanto upavāyati;
「火色的风向我们吹来,燃烧着吹袭;
Etañca bhante arahāma, aññañca pāpakaṃ tato.
尊者,我们应得此,以及其他更恶的。
‘‘Api yojanāni gacchāma, chātā āhāragedhino;
「即使我们走了由旬,饥渴、寻求食物;
Aladdhāva nivattāma, aho no appapuññatā.
未得而返回,啊!我们的少福德。」
‘‘Chātā pamucchitā bhantā, bhūmiyaṃ paṭisumbhitā;
「伞被抛弃、破碎,在地上被击碎;
Uttānā paṭikirāma, avakujjā patāmase.
仰面翻倒,我们倒下、跌落。
‘‘Te ca tattheva patitā , bhūmiyaṃ paṭisumbhitā;
「我们就在那里倒下,在地上被击碎;
Uraṃ sīsañca ghaṭṭema, aho no appapuññatā.
胸部和头部被撞击,啊!我们的少福!
‘‘Etañca bhante arahāma, aññañca pāpakaṃ tato;
「尊者!我们应得此报,以及其他比这更恶的;
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano.
在有应施之法时,我们没有为自己作灯明。
‘‘Te hi nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;
「他们确实从此处去,得到人的胎生,
Vadaññū sīlasampannā, kāhāma kusalaṃ bahu’’nti.
慷慨、具戒,将作很多善。」
Gaṇapetavatthu dasamaṃ. · 群饿鬼事 第十
11. Pāṭaliputtapetavatthu11. 巴嗒厘子饿鬼事
‘‘Diṭṭhā tayā nirayā tiracchānayoni,
「你已见地狱、畜生趣,」
Petā asurā athavāpi mānusā devā; Sayamaddasa kammavipākamattano,
「饿鬼、阿苏罗以及人、天;你已亲见自己业的果报,」
Nessāmi taṃ pāṭaliputtamakkhataṃ; Tattha gantvā kusalaṃ karohi kammaṃ’’.
「我将送你去未受损害的巴嗒厘子城;到那里后,你应作善业。」
‘‘Atthakāmosi me yakkha, hitakāmosi devate;
「亚卡,你为我求利益,天人,你为我求福祉;」
Karomi tuyhaṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mama.
「我将奉行你的言教,你是我的导师。」
‘‘Diṭṭhā mayā nirayā tiracchānayoni, petā asurā athavāpi mānusā devā;
「我已见地狱、畜生趣,饿鬼、阿苏罗以及人、天;」
Sayamaddasaṃ kammavipākamattano, kāhāmi puññāni anappakānī’’ti.
「我已亲见自己业的果报,我将作不少的福德。」
Pāṭaliputtapetavatthu ekādasamaṃ. · 巴嗒厘子饿鬼事 第十一
12. Ambavanapetavatthu12. 芒果林饿鬼事
‘‘Ayañca te pokkharaṇī surammā, samā sutitthā ca mahodakā ca;
「这个莲池对你来说是美妙的,平坦、有善渡口且水量大;」
Supupphitā bhamaragaṇānukiṇṇā, kathaṃ tayā laddhā ayaṃ manuññā.
「善开花、蜂群围绕,你如何获得这令人喜悦的?」
‘‘Idañca te ambavanaṃ surammaṃ, sabbotukaṃ dhārayate phalāni;
「这芒果园对你来说是可爱的,一切时节都持有果实;」
Supupphitaṃ bhamaragaṇānukiṇṇaṃ, kathaṃ tayā laddhamidaṃ vimānaṃ’’.
「善开花、蜂群围绕,你如何获得这天宫?」
‘‘Ambapakkaṃ dakaṃ yāgu, sītacchāyā manoramā;
「芒果熟、水、粥,清凉的荫影令人喜悦;」
Dhītāya dinnadānena, tena me idha labbhati’’.
「以布施给女儿的布施,因此我在此获得。」
‘‘Sandiṭṭhikaṃ kammaṃ evaṃ passatha, dānassa damassa saṃyamassa vipākaṃ;
「如此见现世之业,布施、调伏、自制的果报;」
Dāsī ahaṃ ayyakulesu hutvā, suṇisā homi agārassa issarā’’ti.
「我曾是圣者家族的婢女,现在我成为家的女主人。」
Ambavanapetavatthu dvādasamaṃ. · 芒果林饿鬼事 第十二
13. Akkharukkhapetavatthu13. 酸枣树饿鬼事
‘‘Yaṃ dadāti na taṃ hoti, detheva dānaṃ datvā ubhayaṃ tarati;
「所施与的不会失去,应当布施,施与后两者都得渡;」
Ubhayaṃ tena dānena gacchati, jāgaratha māpamajjathā’’ti.
以那布施,两者都去,你们要觉醒,莫放逸。
Akkharukkhapetavatthu terasamaṃ. · 酸枣树饿鬼事 第十三
14. Bhogasaṃharapetavatthu14. 积财饿鬼事
‘‘Mayaṃ bhoge saṃharimha, samena visamena ca;
我们以正当与不正当的方式积聚财富,
Te aññe paribhuñjanti, mayaṃ dukkhassa bhāginī’’ti.
那些其他人享用它们,我们是苦的分享者。
Bhogasaṃharapetavatthu cuddasamaṃ. · 积财饿鬼事 第十四
15. Seṭṭhiputtapetavatthu15. 长者子饿鬼事
‘‘Saṭṭhivassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
六万年,完全圆满,
Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissati’’.
在地狱中煎熬者,何时会有终结。
‘‘Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati;
无终结,何来终结,终结不可见,
Tathā hi pakataṃ pāpaṃ, tuyhaṃ mayhañca mārisā .
因为所造的恶业就是如此,你的和我的,尊者。
‘‘Dujjīvitamajīvamha , ye sante na dadamhase;
我们过着难以生活的生活,我们拥有时不布施,
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano.
在诸应施之法中,我们没有为自己作灯明。
‘‘Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;
「我现在从此处去,得到人的胎生;
Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṃ bahu’’nti.
我将成为慷慨者、具戒者,我将作很多善。」
Seṭṭhiputtapetavatthu pannarasamaṃ. · 长者子饿鬼事 第十五
16. Saṭṭhikūṭapetavatthu16. 六十堆饿鬼事
‘‘Kiṃ nu ummattarūpova, migo bhantova dhāvasi;
「为何你如疯狂的样子,如受惊的鹿奔跑;
Nissaṃsayaṃ pāpakammanto , kiṃ nu saddāyase tuva’’nti.
无疑是恶业者,你为何信赖?」
‘‘Ahaṃ bhadante petomhi, duggato yamalokiko;
「尊者,我是饿鬼,堕落者,阎魔世界的众生;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gato.
造作恶业后,从此处去到饿鬼界。
‘‘Saṭṭhi kūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
「六万千个尖桩,完全充满;
Sīse mayhaṃ nipatanti, te bhindanti ca matthaka’’nti.
「它们落在我的头上,它们打破了我的头顶。」
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
「你以身、以语、以意,造作了什么恶业;
Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasi.
由于什么业的果报,你遭受这样的苦?
‘‘Saṭṭhi kūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
「六万支箭,完全充满,
Sīse tuyhaṃ nipatanti, te bhindanti ca matthaka’’nti.
落在你的头上,它们打破了你的头顶。」
‘‘Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ, sunettaṃ bhāvitindriyaṃ;
「那时我看见正等正觉者,善眼者、诸根已修习者;
Nisinnaṃ rukkhamūlasmiṃ, jhāyantaṃ akutobhayaṃ.
坐在树下,禅修着、无所畏惧者。
‘‘Sālittakappahārena, bhindissaṃ tassa matthakaṃ;
「我以涂毒的箭,将打破他的头顶;」
Tassa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchisaṃ.
由于那业的果报,我遭受了这苦。
‘‘Saṭṭhi kūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
六万支尖桩,完全充满;
Sīse mayhaṃ nipatanti, te bhindanti ca matthaka’’nti.
落在我的头上,它们击碎了我的头顶。
‘‘Dhammena te kāpurisa, saṭṭhikūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
恶人,依法,六万支尖桩,完全充满;
Sīse tuyhaṃ nipatanti, te bhindanti ca matthaka’’nti.
落在你的头上,它们击碎了你的头顶。
Saṭṭhikūṭapetavatthu soḷasamaṃ. · 六十堆饿鬼事 第十六
Mahāvaggo catuttho niṭṭhito. · 大品 第四 完
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Ambasakkaro serīsako, piṅgalo revati ucchu;
庵婆、萨咖拉、些哩萨咖、宾嘎喇、勒瓦帝、甘蔗;
Dve kumārā duve gūthā, gaṇapāṭaliambavanaṃ.
两童子、两粪、嘎那、巴嗒离、庵婆林。
Akkharukkhabhogasaṃharā, seṭṭhiputtasaṭṭhikūṭā;
阿卡拉、树、财富、收集、长者子、六十、顶峰;
Iti soḷasavatthūni, vaggo tena pavuccati.
如此十六事,以此称为品。
Atha vagguddānaṃ –
于是品摄颂──
Urago uparivaggo, cūḷamahāti catudhā;
蛇、上品、小、大,如此四种;
Vatthūni ekapaññāsaṃ, catudhā bhāṇavārato.
五十一事,四种诵分。
Petavatthupāḷi niṭṭhitā. · 饿鬼事部 完