3. Cūḷavaggo3. 朱喇品
3. Cūḷavaggo3. 朱喇品
1. Abhijjamānapetavatthu1. 阿毕迦马那饿鬼事
‘‘Abhijjamāne vārimhi, gaṅgāya idha gacchasi;
「当水涨起时,你在此处前往恒河;
Naggo pubbaddhapetova māladhārī alaṅkato;
裸体如前半烧尽者,戴着花鬘装饰;
Kuhiṃ gamissasi peta, kattha vāso bhavissatī’’ti.
饿鬼,你将去何处?你的住处将在哪里?」
‘‘Cundaṭṭhilaṃ gamissāmi, peto so iti bhāsati;
「我将前往纯达提喇,那饿鬼如此说;
Antare vāsabhagāmaṃ, bārāṇasiṃ ca santike’’.
在瓦沙跋村与巴拉纳西之间,附近。」
Tañca disvā mahāmatto, koliyo iti vissuto;
见到他后,大臣,以库利亚闻名;
Sattuṃ bhattañca petassa, pītakañca yugaṃ adā.
给予饿鬼炒麦、饭食和饮料及一双衣。
Nāvāya tiṭṭhamānāya, kappakassa adāpayi;
当船停靠时,他给予船夫;
Kappakassa padinnamhi, ṭhāne petassa dissatha .
在咖巴咖的施与处,应看见站立的饿鬼。
Tato suvatthavasano, māladhārī alaṅkato;
然后穿着美好衣服者,持花鬘者,装饰者;
Ṭhāne ṭhitassa petassa, dakkhiṇā upakappatha;
对站立在施处的饿鬼,应准备布施。
Tasmā dajjetha petānaṃ, anukampāya punappunaṃ.
因此应一再地以悲悯心布施给饿鬼们。
Sātunnavasanā eke, aññe kesanivāsanā ;
有些以麻布为衣,另一些以头发为衣;
Petā bhattāya gacchanti, pakkamanti disodisaṃ.
饿鬼们为了食物而行,四处游荡。
Dūre eke padhāvitvā, aladdhāva nivattare;
有些跑到远处,未得而返回;
Chātā pamucchitā bhantā, bhūmiyaṃ paṭisumbhitā.
伞被抛弃、破损,在地上被践踏。
Te ca tattha papatitā , bhūmiyaṃ paṭisumbhitā;
他们堕落于彼处,被地面所击打;
Pubbe akatakalyāṇā, aggidaḍḍhāva ātape.
以前未作善业者,如被火焚烧于热中。
‘‘Mayaṃ pubbe pāpadhammā, gharaṇī kulamātaro;
「我们以前是恶法者,是家主、家族之母;
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano.
当有应施之法时,我们未为自己作灯明。
‘‘Pahūtaṃ annapānampi, apissu avakirīyati;
「丰富的食物与饮料,也被抛弃;
Sammaggate pabbajite, na ca kiñci adamhase.
对于正行的出家者,我们未曾给予任何东西。
‘‘Akammakāmā alasā, sādukāmā mahagghasā;
「不喜作业、懒惰,喜好美味、贪求昂贵之物;
Ālopapiṇḍadātāro, paṭiggahe paribhāsimhase .
对于给予团食者,我们在接受时辱骂。」
‘‘Te gharā tā ca dāsiyo, tānevābharaṇāni no;
「那些房屋和那些女仆,那些装饰品不是我们的;
Te aññe paricārenti, mayaṃ dukkhassa bhāgino.
那些其他人受到须跋,我们是苦的分享者。
‘‘Veṇī vā avaññā honti, rathakārī ca dubbhikā;
「编篮者或其他人贫困,车匠也饥馑;
Caṇḍālī kapaṇā honti, kappakā ca punappunaṃ.
旃陀罗贫穷,理发师一再如此。
‘‘Yāni yāni nihīnāni, kulāni kapaṇāni ca;
「凡是卑贱的、贫穷的家族;
Tesu tesveva jāyanti, esā maccharino gati.
他们就在那些家族中出生,这是悭吝者的趣向。
‘‘Pubbe ca katakalyāṇā, dāyakā vītamaccharā;
「先前作善业者,布施者、离悭吝者;
Saggaṃ te paripūrenti, obhāsenti ca nandanaṃ.
他们充满天界,照耀欢喜园。」
‘‘Vejayante ca pāsāde, ramitvā kāmakāmino;
「在韦佳亚塔宫殿中,诸欲乐者享乐后;
Uccākulesu jāyanti, sabhogesu tato cutā.
从彼处死后,生于高贵家族,具足一切财富。
‘‘Kūṭāgāre ca pāsāde, pallaṅke gonakatthate;
「在重阁与宫殿中,铺设牛毛毯的卧榻上;
Bījitaṅgā morahatthehi, kule jātā yasassino.
身涂香粉,孔雀扇须跋,生于名门望族。
‘‘Aṅkato aṅkaṃ gacchanti, māladhārī alaṅkatā;
「从膝抱到膝抱,佩戴花鬘,装饰华丽;
Dhātiyo upatiṭṭhanti, sāyaṃ pātaṃ sukhesino.
乳母们须跋,早晚寻求安乐。
‘‘Nayidaṃ akatapuññānaṃ, katapuññānamevidaṃ;
「这不是未作福者所得,这确实是已作福者所得;
Asokaṃ nandanaṃ rammaṃ, tidasānaṃ mahāvanaṃ.
无忧园、欢喜园、可爱园,三十三天的大林园。」
‘‘Sukhaṃ akatapuññānaṃ, idha natthi parattha ca;
「未作福者无乐,此世与他世皆无;
Sukhañca katapuññānaṃ, idha ceva parattha ca.
已作福者有乐,此世与他世皆有。
‘‘Tesaṃ sahabyakāmānaṃ, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ;
「对于那些同梵行者,应多作善;
Katapuññā hi modanti, sagge bhogasamaṅgino’’ti.
已作福者确实欢喜,在天界享受诸财富。」
Abhijjamānapetavatthu paṭhamaṃ. · 阿毕迦马那饿鬼事 第一
2. Sāṇavāsītherapetavatthu2. 萨那瓦西长老饿鬼事
Kuṇḍināgariyo thero, sāṇavāsi nivāsiko;
昆地那嘎利亚长老,沙那瓦西的居民;
Poṭṭhapādoti nāmena, samaṇo bhāvitindriyo.
名为颇他巴达,沙门已修习诸根。
Tassa mātā pitā bhātā, duggatā yamalokikā;
他的母亲、父亲、兄弟,堕入恶趣的阎魔世界;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
造作恶业后,从此去到饿鬼界。
Te duggatā sūcikaṭṭā, kilantā naggino kisā;
他们堕入恶趣,如针口饿鬼,疲惫、裸体、消瘦;
Uttasantā mahattāsā , na dassenti kurūrino .
极度恐惧、极大恐怖,库汝人不显现。
Tassa bhātā vitaritvā, naggo ekapathekako;
他的兄弟渡过后,裸体独自一人在路上;
Catukuṇḍiko bhavitvāna, therassa dassayītumaṃ.
成为四肢着地者,为了向长老显现。
Thero cāmanasikatvā, tuṇhībhūto atikkami;
长老不作意,保持沉默而越过;
So ca viññāpayī theraṃ, ‘bhātā petagato ahaṃ’.
他向长老告知:'兄弟,我已成为饿鬼'。
‘‘Mātā pitā ca te bhante, duggatā yamalokikā;
'尊者,你的母亲和父亲,堕入恶趣在阎魔世界;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
造作恶业后,从此去到饿鬼界。
‘‘Te duggatā sūcikaṭṭā, kilantā naggino kisā;
「他们堕入恶趣,针口饿鬼,疲惫、裸体、瘦弱;
Uttasantā mahattāsā, na dassenti kurūrino.
恐惧、极度恐惧,库汝人不施予。
‘‘Anukampassu kāruṇiko, datvā anvādisāhi no;
「请以悲悯心怜悯,布施后告知我们;
Tava dinnena dānena, yāpessanti kurūrino’’ti.
依你所施之布施,库汝人将得以维生。」
Thero caritvā piṇḍāya, bhikkhū aññe ca dvādasa;
长老行乞食后,与其他十二位比库,
Ekajjhaṃ sannipatiṃsu, bhattavissaggakāraṇā.
一起聚集,为了分配食物。
Thero sabbeva te āha, ‘‘yathāladdhaṃ dadātha me;
长老对他们全部说:「请将你们所得的给我;
Saṅghabhattaṃ karissāmi, anukampāya ñātinaṃ’’.
我将作僧伽食,出于对亲族的怜悯。」
Niyyādayiṃsu therassa, thero saṅghaṃ nimantayi;
他们向长老奉献,长老邀请僧团;
Datvā anvādisi thero, mātu pitu ca bhātuno;
布施后,长老回向给母亲、父亲和兄弟;
‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’.
「愿此属于我的亲族,愿诸亲族得安乐」。
Samanantarānuddiṭṭhe, bhojanaṃ udapajjatha;
在回向之后立即,食物出现了;
Suciṃ paṇītaṃ sampannaṃ, anekarasabyañjanaṃ.
清净的、殊胜的、具足的,有种种美味佳肴。
Tato uddassayī bhātā, vaṇṇavā balavā sukhī;
然后兄弟显现,容貌美好、强壮、快乐;
‘‘Pahūtaṃ bhojanaṃ bhante, passa naggāmhase mayaṃ;
「尊者,食物丰富,看我们赤裸;
Tathā bhante parakkama, yathā vatthaṃ labhāmase’’ti.
尊者,请如此努力,使我们得到衣服」。
Thero saṅkārakūṭamhā, uccinitvāna nantake;
长老从垃圾堆中,拾取了破布;
Pilotikaṃ paṭaṃ katvā, saṅghe cātuddise adā.
做成补缀衣后,施予四方僧团。
Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno;
施予后,长老回向给母亲、父亲和兄弟:
‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’.
「愿此属于我的亲族,愿亲族们得安乐」。
Samanantarānuddiṭṭhe, vatthāni udapajjisuṃ;
在回向后不久,衣服出现了;
Tato suvatthavasano, therassa dassayītumaṃ.
于是穿着好衣服的人,来向长老展示。
‘‘Yāvatā nandarājassa, vijitasmiṃ paṭicchadā;
「在难陀王的征服地内,所有的遮盖物;
Tato bahutarā bhante, vatthānacchādanāni no.
尊者,比那更多的衣服和遮盖物是我们的。
‘‘Koseyyakambalīyāni, khoma kappāsikāni ca;
「憍奢耶毛毯、麻布与棉布,
Vipulā ca mahagghā ca, tepākāsevalambare.
宽大的、昂贵的,以及三重披覆的衣服。
‘‘Te mayaṃ paridahāma, yaṃ yaṃ hi manaso piyaṃ;
「我们穿着这些,凡是心所喜爱的;
Tathā bhante parakkama, yathā gehaṃ labhāmase’’ti.
尊者,请如此努力,使我们得到家宅。」
Thero paṇṇakuṭiṃ katvā, saṅghe cātuddise adā;
长老造了叶屋,布施给四方僧团;
Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno;
布施后,长老回向给母亲、父亲与兄弟;
‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’.
「愿此属于我的亲族,愿亲族们安乐。」
Samanantarānuddiṭṭhe , gharāni udapajjisuṃ;
刚回向完毕,房屋就出现了;
Kūṭāgāranivesanā, vibhattā bhāgaso mitā.
从重阁住处,分配、按份量测量。
‘‘Na manussesu īdisā, yādisā no gharā idha;
「在人间没有像这样的,如我们这里的房屋;
Api dibbesu yādisā, tādisā no gharā idha.
即使在天界也像这样的,如我们这里的房屋。
‘‘Daddallamānā ābhenti , samantā caturo disā;
「看见闪耀光辉,从四方四周,
‘Tathā bhante parakkama, yathā pānīyaṃ labhāmase’’ti.
『尊者,请如此努力,使我们获得饮用水』」。
Thero karaṇaṃ pūretvā, saṅghe cātuddise adā;
长老完成工作后,布施给四方僧团;
Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno;
布施后,长老回向给母亲、父亲及兄弟:
‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’.
『愿此属于我的亲族,愿亲族们快乐』。
Samanantarānuddiṭṭhe, pānīyaṃ udapajjatha;
在刚宣说之后,饮用水出现了;
Gambhīrā caturassā ca, pokkharañño sunimmitā.
深而四方,莲池善造。
Sītodikā suppatitthā, sītā appaṭigandhiyā;
冷水池善建立,冷而无臭;
Padumuppalasañchannā, vārikiñjakkhapūritā.
覆盖着红莲与睡莲,充满着水生植物。
Tattha nhatvā pivitvā ca, therassa paṭidassayuṃ;
在那里沐浴、饮用后,他们向长老禀告;
‘‘Pahūtaṃ pānīyaṃ bhante, pādā dukkhā phalanti no’’.
「尊者,饮用水充足,我们的脚痛裂开。」
‘‘Āhiṇḍamānā khañjāma, sakkhare kusakaṇṭake;
「行走时我们跛行,在砾石、草刺上;
‘Tathā bhante parakkama, yathā yānaṃ labhāmase’’’ti.
「尊者,请如此努力,使我们得到车乘。」
Thero sipāṭikaṃ laddhā, saṅghe cātuddise adā;
长老得到一块布后,施予四方僧团;
Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno;
施予后,长老回向给母亲、父亲及兄弟:
‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’.
「愿此属于我的亲族,愿诸亲族得安乐」。
Samanantarānuddiṭṭhe , petā rathena māgamuṃ;
刚回向完毕,诸饿鬼乘车而来;
‘‘Anukampitamha bhadante, bhattenacchādanena ca.
「尊者,我们已被慈悯,以食物及衣服。
‘‘Gharena pānīyadānena, yānadānena cūbhayaṃ;
「以房舍、以水的布施,以车乘的布施,这两者;
Muniṃ kāruṇikaṃ loke, bhante vanditumāgatā’’ti.
我们来礼敬世间中慈悲的牟尼,尊者」。
Sāṇavāsītherapetavatthu dutiyaṃ. · 萨那瓦西长老饿鬼事 第二
3. Rathakārapetivatthu3. 拉他咖喇饿鬼事
‘‘Veḷuriyathambhaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ, vimānamāruyha anekacittaṃ;
「登上琉璃柱、美丽、光辉、种种色彩的天宫;
Tatthacchasi devi mahānubhāve, pathaddhani pannaraseva cando.
在那里,大威力的天女,你犹如十五日的满月般显现。
‘‘Vaṇṇo ca te kanakassa sannibho, uttattarūpo bhusa dassaneyyo;
你的容色如黄金般,形体极为殊胜,非常值得一见;
Pallaṅkaseṭṭhe atule nisinnā, ekā tuvaṃ natthi ca tuyha sāmiko.
你独自坐在无比的最胜卧榻上,你没有丈夫。
‘‘Imā ca te pokkharaṇī samantā, pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā;
你的这些莲池遍布四周,充满花环,有许多红莲;
Suvaṇṇacuṇṇehi samantamotthatā, na tattha paṅko paṇako ca vijjati.
四周撒满金粉,那里没有泥泞和污垢。
‘‘Haṃsā cime dassanīyā manoramā, udakasmimanupariyanti sabbadā;
这些天鹅值得一见、令人喜悦,总是在水中游来游去;
Samayya vaggūpanadanti sabbe, bindussarā dundubhīnaṃva ghoso.
它们全都一起鸣叫,宾杜鸟的声音如鼓声一般。
‘‘Daddallamānā yasasā yasassinī, nāvāya ca tvaṃ avalamba tiṭṭhasi;
以名声而闪耀的有名声者,你依靠船而站立;
Āḷārapamhe hasite piyaṃvade, sabbaṅgakalyāṇi bhusaṃ virocasi.
阿喇拉,你笑容可爱,言语甜美,一切肢体美好,极为光辉。
‘‘Idaṃ vimānaṃ virajaṃ same ṭhitaṃ, uyyānavantaṃ ratinandivaḍḍhanaṃ;
「这座无尘的天宫平稳而立,有园林,增长喜乐与欢喜;
Icchāmahaṃ nāri anomadassane, tayā saha nandane idha moditu’’nti.
我希望,容貌殊妙的女子啊,与你一起在这欢喜园中享乐。」
‘‘Karohi kammaṃ idha vedanīyaṃ, cittañca te idha nihitaṃ bhavatu ;
「你在此应作可感受的业,你的心应安置于此;
Katvāna kammaṃ idha vedanīyaṃ, evaṃ mamaṃ lacchasi kāmakāmini’’nti.
作了在此可感受的业后,如此你将得到我,欲求欲乐者。」
‘‘Sādhū’’ti so tassā paṭissuṇitvā, akāsi kammaṃ tahiṃ vedanīyaṃ;
「善哉!」他答应了她,在那里作了可感受的业;
Katvāna kammaṃ tahiṃ vedanīyaṃ, upapajji so māṇavo tassā sahabyatanti.
在那里作了可感受的业后,那位学童投生为她的同伴。
Rathakārapetivatthu tatiyaṃ. · 拉他咖喇饿鬼事 第三
Bhāṇavāraṃ dutiyaṃ niṭṭhitaṃ. · 诵品第二完
4. Bhusapetavatthu4. 伍波萨他饿鬼事
‘‘Bhusāni eko sāliṃ punāparo, ayañca nārī sakamaṃsalohitaṃ;
「一人施米,另一人施粥,而这位女子施自己的血肉;
Tuvañca gūthaṃ asuciṃ akantaṃ , paribhuñjasi kissa ayaṃ vipāko’’ti.
「而你食用须跋、不喜的粪便,这是什么的果报?」
‘‘Ayaṃ pure mātaraṃ hiṃsati, ayaṃ pana kūṭavāṇijo;
「这个以前伤害母亲,这个则是欺诈的商人;
Ayaṃ maṃsāni khāditvā, musāvādena vañceti.
「这个吃了肉之后,以妄语欺骗。
‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūtā, agārinī sabbakulassa issarā;
「我在人间时是人,是在家女,是全家的主人;
Santesu pariguhāmi, mā ca kiñci ito adaṃ.
「我隐藏所有的东西,不从这里给出任何东西。
‘‘Musāvādena chādemi, ‘natthi etaṃ mama gehe;
「我以妄语掩盖:『我家里没有这个;』
Sace santaṃ niguhāmi, gūtho me hotu bhojanaṃ’.
「『如果我隐藏存在的东西,愿粪便成为我的食物。』
‘‘Tassa kammassa vipākena, musāvādassa cūbhayaṃ;
「由于那个业的果报,以及妄语的这两者;
Sugandhaṃ sālino bhattaṃ, gūthaṃ me parivattati.
香美的米饭,对我变成了粪便。
‘‘Avañjhāni ca kammāni, na hi kammaṃ vinassati;
「诸业不会空无,业确实不会消失;
Duggandhaṃ kiminaṃ mīḷaṃ, bhuñjāmi ca pivāmi cā’’ti.
恶臭、生虫、污秽之物,我食用且饮用。」
Bhusapetavatthu catutthaṃ. · 伍波萨他饿鬼事 第四
5. Kumārapetavatthu5. 古马喇饿鬼事
Accherarūpaṃ sugatassa ñāṇaṃ, satthā yathā puggalaṃ byākāsi;
善逝的智奇妙无比,导师如此记说此人;
Ussannapuññāpi bhavanti heke, parittapuññāpi bhavanti heke.
有些人具有盛满之福,有些人具有微少之福。
Ayaṃ kumāro sīvathikāya chaḍḍito, aṅguṭṭhasnehena yāpeti rattiṃ;
这位童子被弃于尸林,以拇指之爱度过夜晚;
Na yakkhabhūtā na sarīsapā vā, viheṭhayeyyuṃ katapuññaṃ kumāraṃ.
非亚卡、非鬼神、非爬虫类,会伤害这位已作福的童子。
Sunakhāpimassa palihiṃsu pāde, dhaṅkā siṅgālā parivattayanti;
母狗们舔舐他的脚,豺狼围绕着转;
Gabbhāsayaṃ pakkhigaṇā haranti, kākā pana akkhimalaṃ haranti.
鸟群衔走子宫,乌鸦则衔走眼睛的污垢。
Nayimassa rakkhaṃ vidahiṃsu keci, na osadhaṃ sāsapadhūpanaṃ vā;
没有任何人为他提供保护,也没有药物或芥子熏烟;
Nakkhattayogampi na aggahesuṃ , na sabbadhaññānipi ākiriṃsu.
也没有采用星宿相应,也没有撒遍一切谷物。
Etādisaṃ uttamakicchapattaṃ, rattābhataṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ;
这样达到最高困苦状态的,夜晚被带来弃置于尸林;
Nonītapiṇḍaṃva pavedhamānaṃ, sasaṃsayaṃ jīvitasāvasesaṃ.
如同未被带来的食团般颤动着,带着疑虑,仅余生命的气息。
Tamaddasā devamanussapūjito, disvā ca taṃ byākari bhūripañño;
天人人所礼敬者见到了他,见到他后,大慧者宣说;
‘‘Ayaṃ kumāro nagarassimassa, aggakuliko bhavissati bhogato ca’’ .
「这个童子将成为这座城市的首要者,在家族和财富方面都是最上的」。
‘‘Kissa vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
「这是什么戒行?什么梵行?这是什么善行的果报?
Etādisaṃ byasanaṃ pāpuṇitvā, taṃ tādisaṃ paccanubhossatiddhi’’nti.
遭遇如此灾难后,他将体验那样的果报。
Buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa, pūjaṃ akāsi janatā uḷāraṃ;
民众对以佛陀为首的比库僧团,作了殊胜的供养;
Tatrassa cittassahu aññathattaṃ, vācaṃ abhāsi pharusaṃ asabbhaṃ.
在那里他的心变异,说出粗恶、不善的话语。
So taṃ vitakkaṃ pavinodayitvā, pītiṃ pasādaṃ paṭiladdhā pacchā;
他驱除那寻后,之后获得喜悦与净信;
Tathāgataṃ jetavane vasantaṃ, yāguyā upaṭṭhāsi sattarattaṃ.
对住在揭德林的如来,以粥供养了七夜。
Tassa vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
那戒行、那梵行,他善行之后,这是果报;
Etādisaṃ byasanaṃ pāpuṇitvā, taṃ tādisaṃ paccanubhossatiddhiṃ.
遭遇如此灾难后,他将体验那样的果报。
Ṭhatvāna so vassasataṃ idheva, sabbehi kāmehi samaṅgibhūto;
在此住立百年,具足一切欲乐;
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, sahabyataṃ gacchati vāsavassāti.
身坏命终之后,她去到与瓦沙瓦(萨咖)同住之处。
Kumārapetavatthu pañcamaṃ. · 古马喇饿鬼事 第五
6. Seriṇīpetavatthu6. 谢利尼饿鬼事
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;
「你裸体、丑陋,瘦弱、筋脉显露,
Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
肋骨突出、瘦骨嶙峋,你是谁站在这里?」
‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;
「尊者,我是饿鬼,堕落的、属于阎魔界的,
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
造作恶业之后,从这里去到饿鬼界。」
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā kukkaṭaṃ kataṃ;
「你以身、以语、以意,造作了什么恶行,
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti.
以什么业的果报,从这里去到饿鬼界?」
‘‘Anāvaṭesu titthesu, viciniṃ aḍḍhamāsakaṃ;
「在无遮蔽的渡口,我偷取了半摩萨咖(半钱),
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano.
当有可施之物时,我未为自己作灯明。
‘‘Nadiṃ upemi tasitā, rittakā parivattati;
「我渴而近河,河已空而回;
Chāyaṃ upemi uṇhesu, ātapo parivattati.
我于热时近荫,热恼回来。
‘‘Aggivaṇṇo ca me vāto, ḍahanto upavāyati;
「火色之风向我吹来,燃烧着吹袭;
Etañca bhante arahāmi, aññañca pāpakaṃ tato.
尊者,我应得此,及其他更恶之事。
‘‘Gantvāna hatthiniṃ puraṃ, vajjesi mayha mātaraṃ;
「前往象城,告知我母:
‘Dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā;
『你的女儿已被我见到,堕于恶趣,在阎魔世界;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’.
造作恶业后,从此去到饿鬼界』。
‘‘Atthi me ettha nikkhittaṃ, anakkhātañca taṃ mayā;
「我在那里有所藏,而我未曾告知;」
Cattārisatasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato.
「四十万,在卧榻之下。」
‘‘Tato me dānaṃ dadatu, tassā ca hotu jīvikā;
「愿从那里布施,那将是她的生计;」
Dānaṃ datvā ca me mātā, dakkhiṇaṃ anudicchatu ;
「布施之后,愿我母亲随喜功德;」
Tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti.
「那时我将安乐,一切欲望圆满。」
‘‘Sādhū’’ti so paṭissutvā, gantvāna hatthiniṃ puraṃ;
「善哉!」他答应后,前往哈提尼城;
Avoca tassā mātaraṃ –
告诉她的母亲──
‘Dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā;
「你的女儿被我见到,堕于恶趣、阎魔界;」
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’.
造作恶业后,从此去到饿鬼界。」
‘‘Sā maṃ tattha samādapesi, ( ) vajjesi mayha mātaraṃ;
「她在那里劝导我,告诉我的母亲:
‘Dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā;
「你的女儿已被我见到,堕入恶趣,在阎魔界;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’.
造作恶业后,从此去到饿鬼界。」
‘‘Atthi ca me ettha nikkhittaṃ, anakkhātañca taṃ mayā;
「我在这里有所藏匿,而我未曾告知;
Cattārisatasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato.
四十万,在床榻之下。
‘‘Tato me dānaṃ dadatu, tassā ca hotu jīvikā;
「愿从那里为我布施,也愿那成为她的生计;
Dānaṃ datvā ca me mātā, dakkhiṇaṃ anudicchatu ( ) ;
我的母亲布施后,愿回向功德给我;
‘Tadā sā sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’’ti.
『那时她将会幸福,一切欲望圆满成就。』
Tato hi sā dānamadā, tassā dakkhiṇamādisī;
因此她施予布施,为她准备供养;
Petī ca sukhitā āsi, tassā cāsi sujīvikāti.
饿鬼得到幸福,她也得到善生活。
Seriṇīpetavatthu chaṭṭhaṃ. · 谢利尼饿鬼事 第六
7. Migaluddakapetavatthu7. 弥嘎卢达咖饿鬼事
‘‘Naranāripurakkhato yuvā, rajanīyehi kāmaguṇehi sobhasi;
『年轻人啊,你以男女众围绕,以可爱的欲功德庄严;
Divasaṃ anubhosi kāraṇaṃ, kimakāsi purimāya jātiyā’’ti.
你享受白天的因缘,在前生你做了什么?』
‘‘Ahaṃ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje;
『我在可爱的王舍城,在殊胜的山城;
Migaluddo pure āsiṃ, lohitapāṇi dāruṇo.
我以前是猎鹿者,血手残酷。
‘‘Avirodhakaresu pāṇisu, puthusattesu paduṭṭhamānaso;
『对于无害的众生,对众多有情以恶心;
Vicariṃ atidāruṇo sadā , parahiṃsāya rato asaññato.
我常行极残酷,乐于害他而不自制。
‘‘Tassa me sahāyo suhadayo , saddho āsi upāsako;
「我有一位善心的同伴,是一位有信的近事男;
Sopi maṃ anukampanto, nivāresi punappunaṃ.
他也怜悯我,一再地阻止我。
‘‘‘Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, mā tāta duggatiṃ agā;
『不要造恶业,亲爱的,不要去恶趣;
Sace icchasi pecca sukhaṃ, virama pāṇavadhā asaṃyamā’.
如果你希望死后得乐,应当从杀生、不自制中止息。』
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, sukhakāmassa hitānukampino;
「我听了他的话,他是欲乐者、怜悯利益者;
Nākāsiṃ sakalānusāsaniṃ, cirapāpābhirato abuddhimā.
我没有遵行全部的教诫,长久乐于恶而无智慧。
‘‘So maṃ puna bhūrisumedhaso, anukampāya saṃyame nivesayi;
「他再次以广大智慧,出于怜悯使我安住于自制;
‘Sace divā hanasi pāṇino, atha te rattiṃ bhavatu saṃyamo’.
「如果你白天杀害生物,那么夜晚你应当自制。」
‘‘Svāhaṃ divā hanitvā pāṇino, virato rattimahosi saññato;
「我白天杀害生物后,夜晚戒除、自制;
Rattāhaṃ paricāremi, divā khajjāmi duggato.
夜晚我服侍,白天我被恶趣吞食。
‘‘Tassa kammassa kusalassa, anubhomi rattiṃ amānusiṃ;
「那善业的果报,我在夜晚享受非人的;
Divā paṭihatāva kukkurā, upadhāvanti samantā khādituṃ.
白天如被击退的狗,从四周跑来啃食。
‘‘Ye ca te satatānuyogino, dhuvaṃ payuttā sugatassa sāsane;
「那些常常精勤的人,恒常致力于善逝的教法;
Maññāmi te amatameva kevalaṃ, adhigacchanti padaṃ asaṅkhata’’nti.
我认为他们完全证得不死,证得无为之境。」
Migaluddakapetavatthu sattamaṃ. · 弥嘎卢达咖饿鬼事 第七
8. Dutiyamigaluddakapetavatthu8. 第二弥嘎卢达咖饿鬼事
‘‘Kūṭāgāre ca pāsāde, pallaṅke gonakatthate;
「在尖顶屋和楼阁中,在铺设牛毛毯的卧榻上;
Pañcaṅgikena turiyena, ramasi suppavādite.
你以五支乐器欢娱,演奏得极为悦耳。
‘‘Tato ratyā vivasāne , sūriyuggamanaṃ pati;
「然后在夜晚破晓时,朝向太阳升起之处;
Apaviddho susānasmiṃ, bahudukkhaṃ nigacchasi.
被抛弃在墓地中,你遭受许多苦。
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
「你以身、以语、以意,造作了什么恶业;
Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasi’’.
由于什么业的果报,你遭受这苦?」
‘‘Ahaṃ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje;
「我在可爱的王舍城,在可喜的山城;
Migaluddo pure āsiṃ, luddo cāsimasaññato.
以前是猎鹿者,是猎人且无节制。
‘‘Tassa me sahāyo suhadayo, saddho āsi upāsako;
「我的同伴是善心者,是有信的近事男;」
Tassa kulupako bhikkhu, āsi gotamasāvako;
那位家族的近侍比库,是果德玛的弟子;
Sopi maṃ anukampanto, nivāresi punappunaṃ.
他也怜悯我,一再地阻止我。
‘‘‘Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, mā tāta duggatiṃ agā;
『不要造恶业,亲爱的,不要去恶趣;
Sace icchasi pecca sukhaṃ, virama pāṇavadhā asaṃyamā’.
如果你希望死后快乐,应当从杀生、从不自制中止息。』
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, sukhakāmassa hitānukampino;
我听了他的话,他怜悯希求快乐者的利益;
Nākāsiṃ sakalānusāsaniṃ, cirapāpābhirato abuddhimā.
但我没有完全遵行教诫,长久喜乐于恶、无智慧。
‘‘So maṃ puna bhūrisumedhaso, anukampāya saṃyame nivesayi;
那位具大智慧者,再次以怜悯使我安住于自制;
‘Sace divā hanasi pāṇino, atha te rattiṃ bhavatu saṃyamo’.
『如果你白天杀害生类,那么你夜晚应当有自制。』
‘‘Svāhaṃ divā hanitvā pāṇino, virato rattimahosi saññato;
「我白天杀害生类后,夜晚则戒除、自制;
Rattāhaṃ paricāremi, divā khajjāmi duggato.
夜晚我行善,白天则受苦、被啃食。
‘‘Tassa kammassa kusalassa, anubhomi rattiṃ amānusiṃ;
「因那善业,我夜晚享受非人之乐;
Divā paṭihatāva kukkurā, upadhāvanti samantā khādituṃ.
白天如被驱赶的狗,四处奔逃以被啃食。
‘‘Ye ca te satatānuyogino, dhuvaṃ payuttā sugatassa sāsane;
「那些常随精勤者,恒常致力于善逝教法;
Maññāmi te amatameva kevalaṃ, adhigacchanti padaṃ asaṅkhata’’nti.
我想他们必定证得完全不死,无为之境。」
Dutiyamigaluddakapetavatthu aṭṭhamaṃ. · 第二弥嘎卢达咖饿鬼事 第八
9. Kūṭavinicchayikapetavatthu9. 古德维尼差伊咖饿鬼事
‘‘Mālī kiriṭī kāyūrī , gattā te candanussadā;
「戴花环、戴冠、戴臂环,你的身体涂满檀香;
Pasannamukhavaṇṇosi, sūriyavaṇṇova sobhasi.
你面容清净光彩,如太阳般光辉灿烂。
‘‘Amānusā pārisajjā, ye teme paricārakā;
「非人的众会,那些是侍从者;
Dasa kaññāsahassāni, yā temā paricārikā;
一万名少女,那些是侍从女;
Tā kambukāyūradharā, kañcanāveḷabhūsitā.
她们佩戴手镯臂环,以金色璎珞装饰。
‘‘Mahānubhāvosi tuvaṃ, lomahaṃsanarūpavā;
「你具大威力,形貌令人毛骨悚然;
Piṭṭhimaṃsāni attano, sāmaṃ ukkacca khādasi.
你自己的背肉,亲自挖出来吃。
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkuṭaṃ kataṃ;
「以身、以语、以意,造作了什么恶行;
Kissa kammavipākena, piṭṭhimaṃsāni attano;
由于什么业的果报,你自己的背肉;
Sāmaṃ ukkacca khādasī’’ti.
亲自挖出来吃?」
‘‘Attanohaṃ anatthāya, jīvaloke acārisaṃ;
「我为了自己的不利益,在生命世间行事;
Pesuññamusāvādena, nikativañcanāya ca.
以离间语、妄语,以及欺诈、诡诈。
‘‘Tatthāhaṃ parisaṃ gantvā, saccakāle upaṭṭhite;
「我去到那里的众会,当真实的时机出现时;
Atthaṃ dhammaṃ nirākatvā , adhammamanuvattisaṃ.
拒绝利益与法,我随行非法。
‘‘Evaṃ so khādatattānaṃ, yo hoti piṭṭhimaṃsiko;
「如此,他吃自己的,那个背肉者;
Yathāhaṃ ajja khādāmi, piṭṭhimaṃsāni attano.
正如我今日吃,自己的背肉。
‘‘Tayidaṃ tayā nārada sāmaṃ diṭṭhaṃ, anukampakā ye kusalā vadeyyuṃ;
「那拉达,这是你自己所见的,那些善者会出于悲悯而说:
Mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi, mā khosi piṭṭhimaṃsiko tuva’’nti.
『不要说离间语,不要说妄语,不要成为你的背肉者。』」
Kūṭavinicchayikapetavatthu navamaṃ. · 古德维尼差伊咖饿鬼事 第九
10. Dhātuvivaṇṇapetavatthu10. 达都维瓦纳饿鬼事
‘‘Antalikkhasmiṃ tiṭṭhanto, duggandho pūti vāyasi;
「站立于空中,恶臭腐烂地吹着;
Mukhañca te kimayo pūtigandhaṃ, khādanti kiṃ kammamakāsi pubbe.
你的口与虫蛆腐臭,它们在啃食什么?你以前造了什么业?
‘‘Tato satthaṃ gahetvāna, okkantanti punappunaṃ;
「然后拿着刀,一次又一次地砍下;
Khārena paripphositvā, okkantanti punappunaṃ.
用碱水浇洒后,一次又一次地砍下。
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
「你以身、以语、以意造了什么恶业,
Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasī’’ti.
由于什么业的果报,你遭受这样的苦?」
‘‘Ahaṃ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje;
「我在可爱的王舍城,可喜的山城,
Issaro dhanadhaññassa, supahūtassa mārisa.
是财富谷物的主人,尊者,非常富有。
‘‘Tassāyaṃ me bhariyā ca, dhītā ca suṇisā ca me;
「这是我的妻子、女儿和儿媳,
Tā mālaṃ uppalañcāpi, paccagghañca vilepanaṃ;
她们带着花鬘、青莲花,以及香料和涂料;
Thūpaṃ harantiyo vāresiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā.
我阻止她们前往塔庙,那是我所造的恶业。
‘‘Chaḷāsītisahassāni , mayaṃ paccattavedanā;
「我们八万六千人,各自亲身体验;
Thūpapūjaṃ vivaṇṇetvā, paccāma niraye bhusaṃ.
因诽谤塔庙供养,我们在地狱中长久受煮。
‘‘Ye ca kho thūpapūjāya, vattante arahato mahe;
「凡是对大阿拉汉的塔庙供养,
Ādīnavaṃ pakāsenti, vivecayetha ne tato.
宣说过患者,你们应当远离他们。
‘‘Imā ca passa āyantiyo, māladhārī alaṅkatā;
「请看这些前来的女人们,持花鬘、装饰庄严;
Mālāvipākaṃnubhontiyo , samiddhā ca tā yasassiniyo.
她们享受花鬘的果报,兴盛且有名声。
‘‘Tañca disvāna accheraṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
「见到那稀有、未曾有、令人汗毛竖立之事,
Namo karonti sappaññā, vandanti taṃ mahāmuniṃ.
有慧者礼敬,礼拜那大牟尼。
‘‘Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;
「我从此处前往,得到人的胎生后,
Thūpapūjaṃ karissāmi, appamatto punappuna’’nti.
将不放逸地一次又一次地供养塔。」
Dhātuvivaṇṇapetavatthu dasamaṃ. Cūḷavaggo tatiyo niṭṭhito. · 达都维瓦纳饿鬼事 第十 朱喇品 第三完
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Abhijjamāno kuṇḍiyo , rathakārī bhusena ca;
阿毗迦马那、衮地亚、车匠、布色那,
Kumāro gaṇikā ceva, dve luddā piṭṭhipūjanā;
童子、妓女,以及两位猎人、背后供养者;
Vaggo tena pavuccatīti.
因此称为品。