2. Ubbarivaggo2. 伍巴利品
2. Ubbarivaggo2. 伍巴利品
1. Saṃsāramocakapetivatthu1. 轮回解脱饿鬼事
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;
「你赤裸、丑陋,瘦弱、筋脉显露,
Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
肋骨突出、瘦骨嶙峋,你为何站在这里?」
‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;
「尊者,我是饿鬼,堕落于阎魔界,
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
造作恶业后,从此处去到饿鬼界。」
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
「你以身、以语、以意造作了什么恶行,
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti.
以何业的果报,从此处去到饿鬼界?」
‘‘Anukampakā mayhaṃ nāhesuṃ bhante, pitā ca mātā athavāpi ñātakā;
「尊者,我没有怜悯者,无论是父亲、母亲或亲族,
Ye maṃ niyojeyyuṃ dadāhi dānaṃ, pasannacittā samaṇabrāhmaṇānaṃ.
他们会驱使我『施与布施』,以净信心对沙门、婆罗门。
‘‘Ito ahaṃ vassasatāni pañca, yaṃ evarūpā vicarāmi naggā;
「从此五百年,我如此裸形而游荡;
Khudāya taṇhāya ca khajjamānā, pāpassa kammassa phalaṃ mamedaṃ.
被饥饿与渴爱所啃食,这是我恶业的果报。
‘‘Vandāmi taṃ ayya pasannacittā, anukampa maṃ vīra mahānubhāva;
「我以净信心礼敬你,尊者,请怜悯我,英雄、大威力者;
Datvā ca me ādisa yaṃ hi kiñci, mocehi maṃ duggatiyā bhadante’’ti.
给予我后,请教导我任何事物,尊者,请解脱我脱离恶趣。」
Sādhūti so paṭissutvā, sāriputtonukampako;
他说「善哉」后答应,沙利子具怜悯;
Bhikkhūnaṃ ālopaṃ datvā, pāṇimattañca coḷakaṃ;
给予比库们的施食,一把的衣布;
Thālakassa ca pānīyaṃ, tassā dakkhiṇamādisi.
以及钵的饮水,回向给她作为供养。
Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha;
在刚回向后,果报即刻生起;
Bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
饮食、衣服、饮料,这是布施的果报。
Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī;
从那以后,清净、穿着洁净的衣服,穿着迦尸最上等的衣服;
Vicittavatthābharaṇā, sāriputtaṃ upasaṅkami.
穿着杂色的衣服、装饰品,她来到沙利子。
‘‘Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate;
「以殊胜的容色,你站立着,天女;
Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.
照耀一切方向,如同星星照耀药草。
‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;
「什么使你有如此的容色,什么使你在此闪耀;
Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.
而且你的财富生起,凡是心所喜爱的一切。
‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
「我问你,具大威力的天女,当你是人时,你作了什么福德;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.
「你以何因而有如此燃烧的威力,你的色泽向一切方向辉耀?」
‘‘Uppaṇḍukiṃ kisaṃ chātaṃ, naggaṃ sampatitacchaviṃ ;
「黄白色、瘦弱、有疥癣、裸体、皮肤粗糙;
Muni kāruṇiko loke, taṃ maṃ addakkhi duggataṃ.
世间悲愍的牟尼,见到了处于恶趣的我。
‘‘Bhikkhūnaṃ ālopaṃ datvā, pāṇimattañca coḷakaṃ;
「给了比库们一团食物、一手掌大小的布片;
Thālakassa ca pānīyaṃ, mama dakkhiṇamādisi.
以及给了钵的饮用水,他对我作了布施。
‘‘Ālopassa phalaṃ passa, bhattaṃ vassasataṃ dasa;
「看那团食物的果报,一千年间,
Bhuñjāmi kāmakāminī, anekarasabyañjanaṃ.
我随欲而食用,具有种种美味的食物。
‘‘Pāṇimattassa coḷassa, vipākaṃ passa yādisaṃ;
「看那一手掌大小的布片,是怎样的果报;」
Yāvatā nandarājassa, vijitasmiṃ paṭicchadā.
在难陀王的征服地中,有遮盖物。
‘‘Tato bahutarā bhante, vatthānacchādanāni me;
「尊者,比那更多的是我的衣服与遮盖物;
Koseyyakambalīyāni, khomakappāsikāni ca.
憍赏耶毛毯、亚麻布与棉布。
‘‘Vipulā ca mahagghā ca, tepākāsevalambare;
「广大且极贵重的,温暖且柔软的;
Sāhaṃ taṃ paridahāmi, yaṃ yaṃ hi manaso piyaṃ.
我穿着那些,凡是心所喜爱的。
‘‘Thālakassa ca pānīyaṃ, vipākaṃ passa yādisaṃ;
「请看施水的果报是怎样的;
Gambhīrā caturassā ca, pokkharañño sunimmitā.
深且四方的莲池,善造的。
‘‘Setodakā suppatitthā, sītā appaṭigandhiyā;
「水清澈、善设渡口、清凉、无臭;
Padumuppalasañchannā, vārikiñjakkhapūritā.
覆盖着莲花与睡莲,充满着水生植物与苔藓。
‘‘Sāhaṃ ramāmi kīḷāmi, modāmi akutobhayā;
「我在那里游戏、嬉戏、欢喜,无所畏惧;
Muniṃ kāruṇikaṃ loke, bhante vanditumāgatā’’ti.
我来礼敬世间悲悯的牟尼,尊者。」
Saṃsāramocakapetivatthu paṭhamaṃ. · 轮回解脱饿鬼事 第一
2. Sāriputtattheramātupetivatthu2. 沙利子长老母饿鬼事
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;
「你裸体、丑陋,瘦弱、筋脉凸显;
Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasi’’.
肋骨突出、瘦骨嶙峋,你是谁站在这里?」
‘‘Ahaṃ te sakiyā mātā, pubbe aññāsu jātīsu;
「我是你的母亲,释迦族的,在过去的诸生中;
Upapannā pettivisayaṃ, khuppipāsasamappitā.
我投生到饿鬼界,为饥渴所逼迫。
‘‘Chaḍḍitaṃ khipitaṃ kheḷaṃ, siṅghāṇikaṃ silesumaṃ;
「被丢弃、被抛掷的痰、鼻涕、脓血;
Vasañca ḍayhamānānaṃ, vijātānañca lohitaṃ.
被烧的脂肪,以及产妇的血。
‘‘Vaṇikānañca yaṃ ghāna-sīsacchinnāna lohitaṃ;
「商人们的血,以及被斩首者的血;
Khudāparetā bhuñjāmi, itthipurisanissitaṃ.
我饥饿的饿鬼吃,依靠女人男人的。
‘‘Pubbalohitaṃ bhakkhāmi , pasūnaṃ mānusāna ca;
「我吃产血,畜生的和人的;
Aleṇā anagārā ca, nīlamañcaparāyaṇā.
无依无家者,以青色床为归依处。
‘‘Dehi puttaka me dānaṃ, datvā anvādisāhi me;
「儿子,请给我布施,施与后请为我回向;
Appeva nāma mucceyyaṃ, pubbalohitabhojanā’’ti.
或许我能解脱,从吃产血。」
Mātuyā vacanaṃ sutvā, upatissonukampako;
听闻母亲的话,悲悯的伍巴帝沙;
Āmantayi moggallānaṃ, anuruddhañca kappinaṃ.
他召唤了摩嘎喇那、阿奴卢塔和咖宾那。
Catasso kuṭiyo katvā, saṅghe cātuddise adā;
造了四座小屋,布施给四方僧团;
Kuṭiyo annapānañca, mātu dakkhiṇamādisī.
小屋、食物和饮料,他指定为母亲的供养。
Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha;
在刚刚回向之后,果报即刻生起;
Bhojanaṃ pānīyaṃ vatthaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
食物、饮料、衣服,这是供养的果报。
Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī;
然后她清净、穿着洁净的衣服,穿戴着咖西最上等的衣服;
Vicittavatthābharaṇā, kolitaṃ upasaṅkami.
装饰着各种衣服和饰品,她前往拜访柯利答。
‘‘Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate;
「以殊胜的容色,你站立着,天女;」
Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.
照耀一切方向,如同星辰与药草。
‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;
「以何因你有如此色相,以何因你在此处迷惑;
Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.
凡意所喜爱的诸财富,皆生起于你。
‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
「我问你,大威力的天女,作为人时你作了何种福德;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.
以何因你如此光辉威力,你的色相照耀一切方向?」
‘‘Sāriputtassāhaṃ mātā, pubbe aññāsu jātīsu;
「我在过去的诸生中,曾是沙利子的母亲;
Upapannā pettivisayaṃ, khuppipāsasamappitā.
投生于饿鬼界,为饥渴所逼迫。
‘‘Chaḍḍitaṃ khipitaṃ kheḷaṃ, siṅghāṇikaṃ silesumaṃ;
「被丢弃、被抛弃的痰、鼻涕、唾液与鼻涕;
Vasañca ḍayhamānānaṃ, vijātānañca lohitaṃ.
脂肪与正在燃烧者的血,以及产妇的血,
‘‘Vaṇikānañca yaṃ ghāna-sīsacchinnāna lohitaṃ;
「商人们的脓,被斩首者的血;
Khudāparetā bhuñjāmi, itthipurisanissitaṃ.
饥饿的饿鬼我享用,依止于女人男人的。
‘‘Pubbalohitaṃ bhakkhissaṃ, pasūnaṃ mānusāna ca;
「我将食用脓血,畜生的与人的;
Aleṇā anagārā ca, nīlamañcaparāyaṇā.
无依者、无家者,以及归依青色床榻者。
‘‘Sāriputtassa dānena, modāmi akutobhayā;
「以沙利子的布施,我无所畏惧地欢喜;
Muniṃ kāruṇikaṃ loke, bhante vanditumāgatā’’ti.
世间具悲悯的牟尼,尊者,我前来礼敬」。
Sāriputtattherassa mātupetivatthu dutiyaṃ. · 沙利子长老母饿鬼事 第二
3. Mattāpetivatthu3. 玛德饿鬼事
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;
「你裸体、恶色形,瘦削、脉络显现;
Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
「在充满泡沫、瘦弱的(身体)中,你为何站在这里?」
‘‘Ahaṃ mattā tuvaṃ tissā, sapattī te pure ahuṃ;
「我是玛答,你是帝沙,我们以前是你的敌对者;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
造作了恶业之后,从此去了饿鬼界。」
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
「以身、以语、以意,造作了什么恶行?
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti.
因为什么业的果报,从此去了饿鬼界?」
‘‘Caṇḍī ca pharusā cāsiṃ, issukī maccharī saṭhā ;
「我曾是暴戾的、粗恶的、嫉妒的、悭吝的、虚伪的;
Tāhaṃ duruttaṃ vatvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
我说了恶语之后,从此去了饿鬼界。」
Sabbaṃ ahampi jānāmi, yathā tvaṃ caṇḍikā ahu;
「我也全都知道,你是如何暴戾的;」
Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi paṃsukunthitā’’ti.
「我再问你另一件事,你为何被尘土所覆?」
‘‘Sīsaṃnhātā tuvaṃ āsi, sucivatthā alaṅkatā;
「你沐浴了头,穿着洁净的衣服,装饰着;
Ahañca kho adhimattaṃ, samalaṅkatatarā tayā.
而我确实极度地,比你更加装饰。
‘‘Tassā me pekkhamānāya, sāmikena samantayi;
「当她看着我时,被丈夫所喜爱;
Tato me issā vipulā, kodho me samajāyatha.
因此我生起广大的嫉妒,我生起了愤怒。
‘‘Tato paṃsuṃ gahetvāna, paṃsunā taṃ hi okiriṃ ;
「然后取了尘土,我以尘土撒向你;
Tassa kammavipākena, tenamhi paṃsukunthitā’’ti.
由于那业的果报,因此我被尘土所覆。」
‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, paṃsunā maṃ tvamokiri;
「我确实也知道真相,你以尘土撒向我;
Aññañca kho taṃ pucchāmi, kena khajjasi kacchuyā’’ti.
「我再问你另一件事,为何你被疥癣所啮?」
‘‘Bhesajjahārī ubhayo, vanantaṃ agamimhase;
「我们两人都是药物携带者,我们去了森林;
Tvañca bhesajjamāhari, ahañca kapikacchuno.
你携带药物,而我患有猴疥癣。
‘‘Tassā tyājānamānāya, seyyaṃ tyāhaṃ samokiriṃ;
「对那位拒绝者,我在她的卧床上撒尿;
Tassa kammavipākena, tena khajjāmi kacchuyā’’ti.
以那业的果报,因此我被疥癣所啮。」
‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, seyyaṃ me tvaṃ samokiri;
「我确实也知道,你在我的卧床上撒尿;
Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi naggiyā tuva’’nti.
我再问你另一件事,为何你现在裸体?」
‘‘Sahāyānaṃ samayo āsi, ñātīnaṃ samitī ahu;
「同伴们有集会,亲族们有聚会;
Tvañca āmantitā āsi, sasāminī no ca kho ahaṃ.
「你被邀请了,但我不是主人。」
‘‘Tassā tyājānamānāya, dussaṃ tyāhaṃ apānudiṃ;
「当她拒绝时,我夺走了她的衣服;」
Tassa kammavipākena, tenamhi naggiyā aha’’nti.
「以那业的果报,因此我是裸体的。」
‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, dussaṃ me tvaṃ apānudi;
「我也知道是真的,你夺走了我的衣服;」
Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi gūthagandhinī’’ti.
「但我问你另一件事,为何你有粪便的臭味?」
‘‘Tava gandhañca mālañca, paccagghañca vilepanaṃ;
「你的香与花环,以及涂香,」
Gūthakūpe adhāresiṃ , taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
「我把它们丢进粪坑里,那恶业是我所作的;」
Tassa kammavipākena, tenamhi gūthagandhinī’’ti.
「以那业的果报,因此我有粪便的臭味。」
‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, taṃ pāpaṃ pakataṃ tayā;
「我确实知道真相,那恶业是你所造;
Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi duggatā tuva’’nti.
我还要问你另一件事,你为何堕入恶趣?」
‘‘Ubhinnaṃ samakaṃ āsi, yaṃ gehe vijjate dhanaṃ;
「家中所有的财富,对我们两人是平等的;
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano;
当有应施之物时,我没有为自己点灯;
Tassa kammavipākena, tenamhi duggatā ahaṃ.
由于那业的果报,我因此堕入恶趣。
‘‘Tadeva maṃ tvaṃ avaca, ‘pāpakammaṃ nisevasi;
「你曾对我说过那句话:『你奉行恶业;
Na hi pāpehi kammehi, sulabhā hoti suggatī’’’ti.
以诸恶业,确实难以获得善趣。』」
‘‘Vāmato maṃ tvaṃ paccesi, athopi maṃ usūyasi;
「你轻蔑地拒绝了我,而且你还嫉妒我;
Passa pāpānaṃ kammānaṃ, vipāko hoti yādiso.
看诸恶业的果报是怎样的。
‘‘Te gharā tā ca dāsiyo , tānevābharaṇānime;
那些房屋、那些婢女、那些装饰品,
Te aññe paricārenti, na bhogā honti sassatā.
那些其他人在服侍,财富不是永恒的。
‘‘Idāni bhūtassa pitā, āpaṇā gehamehiti;
现在亡者的父亲,从店铺回到家,
Appeva te dade kiñci, mā su tāva ito agā’’ti.
或许他会给些什么,愿她们不要从这里离开。
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāmhi, kisā dhamanisanthatā;
我裸体、丑陋、瘦弱、筋脉显露,
Kopīnametaṃ itthīnaṃ, mā maṃ bhūtapitāddasā’’ti.
这是女人的耻辱,不要让亡者的父亲看见我。
‘‘Handa kiṃ vā tyāhaṃ dammi, kiṃ vā tedha karomahaṃ;
来吧,我给你什么呢?我在这里为你做什么呢?
Yena tvaṃ sukhitā assa, sabbakāmasamiddhinī’’ti.
你应当快乐,一切愿望成就。」
‘‘Cattāro bhikkhū saṅghato, cattāro pana puggalā;
「四位比库来自僧团,四位则是个人;
Aṭṭha bhikkhū bhojayitvā, mama dakkhiṇamādisa;
供养八位比库食物后,请回向给我;
Tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti.
那时我将会快乐,一切愿望成就。」
Sādhūti sā paṭissutvā, bhojayitvāṭṭha bhikkhavo;
「善哉!」她答应后,供养了八位比库食物;
Vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisī.
以衣服覆盖后,为她作了回向。
Samanantarānuddiṭṭhe , vipāko udapajjatha;
在回向后不久,果报即刻出现;
Bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
食物、衣服、饮料,这是布施的果报。
Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī;
从那里清净、穿着洁净的衣服,穿着迦尸最上等的衣服;
Vicittavatthābharaṇā, sapattiṃ upasaṅkami.
装饰着各种衣服和装饰品,她前往共夫处。
‘‘Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate;
「以殊胜的容色,你站立着,天女;
Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.
照耀一切方向,如同星辰般的药草。
‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;
「什么使你有如此的容色,什么在此对你不迷惑;
Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.
你的财富生起,凡是意所喜爱的。
‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
「我问你,大威力的天女,当你是人时做了什么福德;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.
为何你如此燃烧着威力,你的容色照耀一切方向?」
‘‘Ahaṃ mattā tuvaṃ tissā, sapattī te pure ahuṃ;
「我是玛答,你是提沙,我以前是你的敌对者;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
造作恶业后,从此处去到饿鬼界。
‘‘Tava dinnena dānena, modāmi akutobhayā;
因你所施之布施,我无所畏惧地欢喜;
Cīraṃ jīvāhi bhagini, saha sabbehi ñātibhi;
姊妹,愿你与一切亲族长寿;
Asokaṃ virajaṃ ṭhānaṃ, āvāsaṃ vasavattinaṃ.
无忧、离尘之处,是诸天人的住所。
‘‘Idha dhammaṃ caritvāna, dānaṃ datvāna sobhane;
在此行法后,施予美好的布施;
Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ, aninditā saggamupehi ṭhāna’’nti.
调伏悭吝之垢连根,无可指责地前往天界之处。」
Mattāpetivatthu tatiyaṃ. · 玛德饿鬼事 第三
4. Nandāpetivatthu4. 难德饿鬼事
‘‘Kāḷī dubbaṇṇarūpāsi, pharusā bhīrudassanā;
「咖离,你是丑陋之色,粗糙、可怖之相;
Piṅgalāsi kaḷārāsi, na taṃ maññāmi mānusi’’nti.
你是黄褐色的、黑色的,我不认为你是人。
‘‘Ahaṃ nandā nandisena, bhariyā te pure ahuṃ;
我是难陀难地些那,以前是你的妻子;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
造作了恶业后,从此去了饿鬼界。
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
以身、以语、以意,造作了什么恶行;
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti.
以什么业的果报,从此去了饿鬼界?
‘‘Caṇḍī ca pharusā cāsiṃ , tayi cāpi agāravā;
我既凶暴又粗恶,对你也不恭敬;
Tāhaṃ duruttaṃ vatvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
我说了恶语后,从此去了饿鬼界。
‘‘Handuttarīyaṃ dadāmi te, imaṃ dussaṃ nivāsaya;
来!我给你上衣,穿上这件布;
Imaṃ dussaṃ nivāsetvā, ehi nessāmi taṃ gharaṃ.
「穿上这件衣服后,来,我将带你回家。」
‘‘Vatthañca annapānañca, lacchasi tvaṃ gharaṃ gatā;
「回到家后,你将获得衣服、食物和饮料;」
Putte ca te passissasi, suṇisāyo ca dakkhasī’’ti.
「你将见到你的儿子们,也将看到苏尼沙亚。」
‘‘Hatthena hatthe te dinnaṃ, na mayhaṃ upakappati;
「手把手地交给你的,对我不适合;」
Bhikkhū ca sīlasampanne, vītarāge bahussute.
「对于具戒、离贪、多闻的比库们,」
‘‘Tappehi annapānena, mama dakkhiṇamādisa;
「请以食物和饮料供养他们,作为我的布施;」
Tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti.
「那时我将会快乐,一切愿望都会成就。」
Sādhūti so paṭissutvā, dānaṃ vipulamākiri;
「善哉!」他答应后,便施予丰盛的布施;
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca;
食、饮、副食,以及衣与住所;
Chattaṃ gandhañca mālañca, vividhā ca upāhanā.
伞、香与花鬘,以及种种鞋履。
Bhikkhū ca sīlasampanne, vītarāge bahussute;
对于具戒、离贪、多闻的诸比库;
Tappetvā annapānena, tassā dakkhiṇamādisī.
以食与饮令其满足,她宣说了那布施。
Samanantarānuddiṭṭhe , vipāko udapajjatha;
在紧接着宣说之后,果报即生起;
Bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
食、衣、饮,这是布施的果报。
Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī;
从此她清净、着净衣,穿着迦尸最上衣;
Vicittavatthābharaṇā, sāmikaṃ upasaṅkami.
具种种衣与装饰,她前往丈夫处。
‘‘Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate;
「以殊胜的色泽,你站立着,天女;
Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.
照耀一切方向,如药草般的星辰。
‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;
「为何你有如此色泽,为何你在此处闪耀;
Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.
并且你生起诸财富,凡是意所喜爱的。
‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
「我问你,大威力的天女,作为人时你作了什么福德;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.
为何你如此燃烧着威力,你的色泽照耀一切方向?」
‘‘Ahaṃ nandā nandisena, bhariyā te pure ahuṃ;
「我是难陀难地些那,以前是你的妻子;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
作了恶业之后,从此去了饿鬼界。
‘‘Tava dinnena dānena, modāmi akutobhayā;
「以你所施之布施,我无畏地随喜;
Ciraṃ jīva gahapati, saha sabbehi ñātibhi;
居士,愿你与一切亲族长寿;
Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, āvāsaṃ vasavattinaṃ.
愿居住者住于无忧、离尘、安稳的住处。
‘‘Idha dhammaṃ caritvāna, dānaṃ datvā gahapati;
居士,在此行法、施予布施后,
Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ, anindito saggamupehi ṭhāna’’nti.
调伏悭吝之垢连根,无可指责地前往天界之处。」
Nandāpetivatthu catutthaṃ. · 难德饿鬼事 第四
5. Maṭṭhakuṇḍalīpetavatthu5. 马踏昆达利饿鬼事
‘‘Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalī, māladhārī haricandanussado;
「装饰着、戴着头饰耳环、持花鬘、涂着黄旃檀,
Bāhā paggayha kandasi, vanamajjhe kiṃ dukkhito tuva’’nti.
你举起双臂在林中哭泣,你有何苦恼?」
‘‘Sovaṇṇamayo pabhassaro, uppanno rathapañjaro mama;
「我那金制的、光辉的、已生起的车辇已失;
Tassa cakkayugaṃ na vindāmi, tena dukkhena jahāmi jīvita’’nti.
「我找不到车轭,因此我以此苦而舍弃生命。」
‘‘Sovaṇṇamayaṃ maṇimayaṃ, lohitakamayaṃ atha rūpiyamayaṃ;
「金制的、宝石制的、红宝石制的,或者银制的;
Ācikkha me bhaddamāṇava, cakkayugaṃ paṭipādayāmi te’’ti.
贤善的学童,告诉我吧,我将为你提供车轭。」
So māṇavo tassa pāvadi, ‘‘candasūriyā ubhayettha dissare;
那位学童对他说:「日月两者在此处可见;
Sovaṇṇamayo ratho mama, tena cakkayugena sobhatī’’ti.
我的车是金制的,以那车轭而庄严。」
‘‘Bālo kho tvaṃ asi māṇava, yo tvaṃ patthayase apatthiyaṃ;
「学童,你确实是愚者,因为你希求不可希求之物;
Maññāmi tuvaṃ marissasi, na hi tvaṃ lacchasi candasūriye’’ti.
我认为你将死去,因为你不会得到日月。」
‘‘Gamanāgamanampi dissati, vaṇṇadhātu ubhayattha vīthiyā;
「来去也可见,色界在两处的道路上;
Peto kālakato na dissati, ko nidha kandataṃ bālyataro’’ti.
「已死的亡者不可见,谁在此处比哭泣者更愚痴?」
‘‘Saccaṃ kho vadesi māṇava, ahameva kandataṃ bālyataro;
「学童,你所说的确实是真实的,我确实是比哭泣者更愚痴;
Candaṃ viya dārako rudaṃ, petaṃ kālakatābhipatthayi’’nti.
如同孩童哭泣月亮一般,我渴求已死的亡者。」
‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
「我确实在燃烧,如同被浇了酥油的火焰;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
如同以水浇灌,熄灭一切恐惧。
‘‘Abbahī vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ;
「他确实拔除了我的箭,那依止于心的忧;
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
对于被忧所困的我,他驱除了对儿子的忧。
‘‘Svāhaṃ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto;
「今天我已拔除箭,已清凉,已涅槃;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavā’’ti.
学童!听到你的话后,我不悲伤,不哭泣。
‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado;
你是天人、乾达婆,或是萨咖、萨咖?
Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.
你是谁?谁的儿子?我们如何知道你?
‘‘Yañca kandasi yañca rodasi, puttaṃ āḷāhane sayaṃ dahitvā;
你所哭泣、所悲伤的儿子,自己在火葬场焚烧后;
Svāhaṃ kusalaṃ karitvā kammaṃ, tidasānaṃ sahabyataṃ gato’’ti.
我做了善业,已往生三十三天的共住处。
‘‘Appaṃ vā bahuṃ vā nāddasāma, dānaṃ dadantassa sake agāre;
我们未曾见你在自己家中布施,无论少或多;
Uposathakammaṃ vā tādisaṃ, kena kammena gatosi devaloka’’nti.
或如此的伍波萨他业,你以何业往生天界?
‘‘Ābādhikohaṃ dukkhito gilāno, āturarūpomhi sake nivesane;
我在自己的住处,是病人、痛苦者、病者,是病弱之身;
Buddhaṃ vigatarajaṃ vitiṇṇakaṅkhaṃ, addakkhiṃ sugataṃ anomapaññaṃ.
我见到了佛陀,离尘、度疑,善逝、无上慧者。
‘‘Svāhaṃ muditamano pasannacitto, añjaliṃ akariṃ tathāgatassa;
我以喜悦之心、净信之心,向如来合掌;
Tāhaṃ kusalaṃ karitvāna kammaṃ, tidasānaṃ sahabyataṃ gato’’ti.
我作了那善业后,去到三十三天的共住处。
‘‘Acchariyaṃ vata abbhutaṃ vata, añjalikammassa ayamīdiso vipāko;
实为稀有,实为未曾有,合掌之业有如此果报;
Ahampi muditamano pasannacitto, ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ vajāmī’’ti.
我也以喜悦之心、净信之心,今日即归依佛为依处。
‘‘Ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ vajāhi, dhammañca saṅghañca pasannacitto;
今日即归依佛为依处,以净信之心归依法与僧;
Tatheva sikkhāya padāni pañca, akhaṇḍaphullāni samādiyassu.
如是受持五学处,完整无缺。
‘‘Pāṇātipātā viramassu khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayassu;
应速离杀生,应避世间不与取;
Amajjapo mā ca musā bhaṇāhi, sakena dārena ca hohi tuṭṭho’’ti.
「不要饮酒,不要说妄语,对自己的妻子应当知足。」
‘‘Atthakāmosi me yakkha, hitakāmosi devate;
「亚卡,你对我有利益之欲,天神,你对我有利益之欲;
Karomi tuyhaṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mamāti.
我将奉行你的教言,你是我的导师。」
‘‘Upemi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammañcāpi anuttaraṃ;
「我归依佛,也归依无上法;
Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṃ ahaṃ.
我归依人天之师的僧团。
‘‘Pāṇātipātā viramāmi khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayāmi;
「我迅速地离杀生,在世间我避免不与取;
Amajjapo no ca musā bhaṇāmi; Sakena dārena ca homi tuṭṭho’’ti.
我不饮酒,也不说妄语;我对自己的妻子知足。」
Maṭṭhakuṇḍalīpetavatthu pañcamaṃ. · 马踏昆达利饿鬼事 第五
6. Kaṇhapetavatthu6. 刊哈饿鬼事
‘‘Uṭṭhehi kaṇha kiṃ sesi, ko attho supanena te;
「起来吧,咖纳!你为何睡?睡眠对你有何用?
Yo ca tuyhaṃ sako bhātā, hadayaṃ cakkhu ca dakkhiṇaṃ;
你自己的兄弟,是你的心脏和右眼;
Tassa vātā balīyanti, sasaṃ jappati kesavā’’ti.
他的风增强了,长发者反复说着兔子。
‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, rohiṇeyyassa kesavo;
听到他的话语后,罗希内亚的长发者;
Taramānarūpo vuṭṭhāsi, bhātusokena aṭṭito.
以急速的样子起身,被兄弟之忧所恼。
‘‘Kiṃ nu ummattarūpova, kevalaṃ dvārakaṃ imaṃ;
「为何如疯狂的样子,在整个德瓦拉咖城;
Saso sasoti lapasi, kīdisaṃ sasamicchasi.
你反复说着『兔子、兔子』,你想要什么样的兔子?
‘‘Sovaṇṇamayaṃ maṇimayaṃ, lohamayaṃ atha rūpiyamayaṃ;
「金制的、宝石制的、铜制的或银制的;
Saṅkhasilāpavāḷamayaṃ, kārayissāmi te sasaṃ.
螺贝石珊瑚制的,我将为你造兔子。
‘‘Santi aññepi sasakā, araññavanagocarā;
「还有其他的兔子,在林野中游行;
Tepi te ānayissāmi, kīdisaṃ sasamicchasī’’ti.
我也会带它们来给你,你想要什么样的兔子?」
‘‘Nāhamete sase icche, ye sasā pathavissitā;
「我不想要这些兔子,那些依地而住的兔子;
Candato sasamicchāmi, taṃ me ohara kesavā’’ti.
我想要月中的兔子,凯沙瓦,请为我取下它。」
‘‘So nūna madhuraṃ ñāti, jīvitaṃ vijahissasi;
「你确实知道甜蜜,你将舍弃生命;
Apatthiyaṃ patthayasi, candato sasamicchasī’’ti.
你希求不可得之物,你想要月中的兔子。」
‘‘Evaṃ ce kaṇha jānāsi, yathaññamanusāsasi;
「黑者,如果你如此知道,如你所教导的;
Kasmā pure mataṃ puttaṃ, ajjāpi manusocasi.
为何对于先前已死的儿子,至今仍在悲伤?」
‘‘Na yaṃ labbhā manussena, amanussena vā pana;
「这不是人或非人所能得到的;
Jāto me mā mari putto, kuto labbhā alabbhiyaṃ.
我所生的儿子不要死,怎能得到不可得之物。
‘‘Na mantā mūlabhesajjā, osadhehi dhanena vā;
「不是通过咒语、根药、药物或财富,
Sakkā ānayituṃ kaṇha, yaṃ petamanusocasi.
黑者啊,能够带回你所悲伤的已逝者。
‘‘Mahaddhanā mahābhogā, raṭṭhavantopi khattiyā;
「大富者、大财者,拥有国土的刹帝利,
Pahūtadhanadhaññāse, tepi no ajarāmarā.
拥有丰富财富谷物者,他们也不是不老不死。
‘‘Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;
「刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗、旃陀罗、补羯娑,
Ete caññe ca jātiyā, tepi no ajarāmarā.
这些以及其他种姓者,他们也不是不老不死。
‘‘Ye mantaṃ parivattenti, chaḷaṅgaṃ brahmacintitaṃ;
「那些转诵咒语者,六支梵天所思惟的;
Ete caññe ca vijjāya, tepi no ajarāmarā.
这些人和其他明咒者,他们也不是不老不死的。
‘‘Isayo vāpi ye santā, saññatattā tapassino;
「或者那些寂静的仙人,自制的苦行者;
Sarīraṃ tepi kālena, vijahanti tapassino.
那些苦行者也在时节到来时,舍弃身体。
‘‘Bhāvitattā arahanto, katakiccā anāsavā;
「已修习的阿拉汉们,已作所作的、无漏者;
Nikkhipanti imaṃ dehaṃ, puññapāpaparikkhayā’’ti.
由于福德与罪恶的灭尽,他们舍弃这个身体。」
‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
「我确实像被燃烧的火焰,像被油浇灌的火;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
如同用水浇灌一般,我将熄灭一切恐惧。
‘‘Abbahī vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ;
「他确实为我拔除了箭,拔除了依止于心的忧愁;
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
他为被忧愁所困的我,驱除了子之忧。
‘‘Svāhaṃ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto;
「今我已拔除箭,已清凉,已涅槃;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna bhātika’’ .
我不忧愁不哭泣,听闻你的话后,兄弟。」
Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā;
有慧者如此做,他们是有悲悯的;
Nivattayanti sokamhā, ghaṭo jeṭṭhaṃva bhātaraṃ.
他们使人从忧愁中返回,如嘎德使长兄返回。
Yassa etādisā honti, amaccā paricārakā;
凡有如此的大臣与侍从者;
Subhāsitena anventi, ghaṭo jeṭṭhaṃva bhātaranti.
他们以善说随行,如嘎德之于长兄。
Kaṇhapetavatthu chaṭṭhaṃ. · 刊哈饿鬼事 第六
7. Dhanapālaseṭṭhipetavatthu7. 达那巴喇施主饿鬼事
‘‘Naggo dubbaṇṇarūposi, kiso dhamanisanthato;
「你裸体、丑陋之形,瘦弱、筋脉纠结;
Upphāsuliko kisiko, ko nu tvamasi mārisa’’.
身有疮疱、消瘦,尊者,你究竟是谁?」
‘‘Ahaṃ bhadante petomhi, duggato yamalokiko;
「尊者,我是饿鬼,堕处者、阎魔世界者;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gato’’.
造作恶业后,从此去到饿鬼界。」
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
「以身、以语、以意,造作了什么恶行;
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gato’’.
因何业的果报,从此去到饿鬼界?」
‘‘Nagaraṃ atthi paṇṇānaṃ , erakacchanti vissutaṃ;
「有一座名叫巴纳的城市,以叶拉咖车而闻名;
Tattha seṭṭhi pure āsiṃ, dhanapāloti maṃ vidū.
我从前在那里是长者,人们知道我叫达那巴喇。」
‘‘Asīti sakaṭavāhānaṃ, hiraññassa ahosi me;
「我曾有八十车载的金银,
Pahūtaṃ me jātarūpaṃ, muttā veḷuriyā bahū.
我有众多的黄金,珍珠、琉璃甚多。
‘‘Tāva mahaddhanassāpi, na me dātuṃ piyaṃ ahu;
「虽然有如此大财富,但我不喜欢布施;
Pidahitvā dvāraṃ bhuñjiṃ , mā maṃ yācanakāddasuṃ.
关闭门户而食用,勿让乞求者看见我。
‘‘Assaddho maccharī cāsiṃ, kadariyo paribhāsako;
「我无信、悭吝,且是吝啬、辱骂者;
Dadantānaṃ karontānaṃ, vārayissaṃ bahu jane .
对于布施者、行善者,我阻止许多人。
‘‘Vipāko natthi dānassa, saṃyamassa kuto phalaṃ;
「布施无果报,自制何来果?
Pokkharaññodapānāni, ārāmāni ca ropite;
莲池、水井,以及种植的园林;
Papāyo ca vināsesiṃ, dugge saṅkamanāni ca.
我毁坏了悬崖,以及难行的险道。
‘‘Svāhaṃ akatakalyāṇo, katapāpo tato cuto;
我未作善,作了恶,从那里死后;
Upapanno pettivisayaṃ, khuppipāsasamappito.
投生到饿鬼界,遭受饥渴的折磨。
‘‘Pañcapaṇṇāsavassāni, yato kālaṅkato ahaṃ;
自从我命终以来,已经五十五年;
Nābhijānāmi bhuttaṃ vā, pītaṃ vā pana pāniyaṃ.
我不记得曾吃过食物,或者喝过饮料。
‘‘Yo saṃyamo so vināso,yo vināso so saṃyamo;
所谓节制即是毁灭,所谓毁灭即是节制;
Petā hi kira jānanti, yo saṃyamo so vināso.
饿鬼们确实知道,所谓节制即是毁灭。
‘‘Ahaṃ pure saṃyamissaṃ, nādāsiṃ bahuke dhane;
我以前节制,不以众多财富布施;
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano;
当有可施之法时,我未为自己作灯;
Svāhaṃ pacchānutappāmi, attakammaphalūpago.
我现在追悔,遭遇自业之果报。
‘‘Uddhaṃ catūhi māsehi, kālaṃkiriyā bhavissati;
四个月之后,将有死亡;
Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ, nirayaṃ papatissahaṃ.
我将堕入极其痛苦、可怖的地狱。
‘‘Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;
四角四门,按部分划分测量;
Ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ.
以铁墙为界,以铁覆盖。
‘‘Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;
其铁制的地面,燃烧、充满火焰;
Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
遍满周围百由旬,恒常如此安住。
‘‘Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ, dukkhaṃ vedissa vedanaṃ;
「在那里我长久地,感受痛苦的感受;
Phalaṃ pāpassa kammassa, tasmā socāmahaṃ bhusaṃ.
恶业的果报,因此我极度悲伤。
‘‘Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo, yāvantettha samāgatā;
「我对你们说吉祥的话,凡在此聚集的诸位;
Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho.
不要造作恶业,无论是公开或隐秘。
‘‘Sace taṃ pāpakaṃ kammaṃ, karissatha karotha vā;
「如果你们将造作恶业,或正在造作,
Na vo dukkhā pamutyatthi , uppaccāpi palāyataṃ.
你们无法从苦中解脱,即使起身逃跑。
‘‘Matteyyā hotha petteyyā, kule jeṭṭhāpacāyikā;
「应孝顺母亲、孝顺父亲,恭敬家族中的长辈;
Sāmaññā hotha brahmaññā, evaṃ saggaṃ gamissathā’’ti.
应尊敬沙门、尊敬婆罗门,如此你们将前往天界」。
Dhanapālaseṭṭhipetavatthu sattamaṃ. · 达那巴喇施主饿鬼事 第七
8. Cūḷaseṭṭhipetavatthu8. 朱喇施主饿鬼事
‘‘Naggo kiso pabbajitosi bhante, rattiṃ kuhiṃ gacchasi kissa hetu;
「尊者,您赤裸、瘦削、出家,夜晚要去何处,为何缘故;
Ācikkha me taṃ api sakkuṇemu, sabbena vittaṃ paṭipādaye tuva’’nti.
请告诉我那个,我也能够,以一切财物供养您。」
‘‘Bārāṇasī nagaraṃ dūraghuṭṭhaṃ, tatthāhaṃ gahapati aḍḍhako ahu dīno;
「巴拉纳西城离此甚远,我在那里,居士,曾是富有者,后来贫穷;
Adātā gedhitamano āmisasmiṃ, dussīlyena yamavisayamhi patto.
不施舍,心贪著于食物,因恶戒而到达阎魔界。
‘‘So sūcikāya kilamito tehi,
「我被针刺所折磨,被他们,
Teneva ñātīsu yāmi āmisakiñcikkhahetu;
因此我为了食物之事而去亲族处;
Adānasīlā na ca saddahanti,
不施舍之戒者不信,
Dānaphalaṃ hoti paramhi loke.
布施之果报在来世。」
‘‘Dhītā ca mayhaṃ lapate abhikkhaṇaṃ, ‘dassāmi dānaṃ pitūnaṃ pitāmahānaṃ’;
「我的女儿常常对我说:『我要布施父亲们、祖父们的布施』;
Tamupakkhaṭaṃ parivisayanti brāhmaṇā , ‘yāmi ahaṃ andhakavindaṃ bhottu’’’nti.
婆罗门们围绕着那已准备好的布施,『我要去安达咖温达吃』」。
Tamavoca rājā ‘‘anubhaviyāna tampi,
国王对他说:「请你也体验那个,
Eyyāsi khippaṃ ahamapi kassaṃ pūjaṃ;
我也将迅速前往供养;
Ācikkha me taṃ yadi atthi hetu,
请告诉我那个,如果有理由的话,
Saddhāyitaṃ hetuvaco suṇomā’’ti.
我们听闻有理由的信仰之言」。
‘Tathā’ti vatvā agamāsi tattha, bhuñjiṃsu bhattaṃ na ca dakkhiṇārahā;
「如是」说后,前往那里,他们吃了食物,但不值得供养;
Paccāgami rājagahaṃ punāparaṃ, pāturahosi purato janādhipassa.
再次返回王舍城,出现在人主面前。
Disvāna petaṃ punadeva āgataṃ, rājā avoca ‘‘ahamapi kiṃ dadāmi;
见到饿鬼再次来到,王说道:「我还应该给什么?」
Ācikkha me taṃ yadi atthi hetu, yena tuvaṃ cirataraṃ pīṇito siyā’’ti.
「请告诉我那个,如果有理由,你能因此更长久地满足。」
‘‘Buddhañca saṅghaṃ parivisiyāna rāja, annena pānena ca cīvarena;
「大王,以食物、饮料和衣服供养佛陀和僧团;」
Taṃ dakkhiṇaṃ ādisa me hitāya, evaṃ ahaṃ cirataraṃ pīṇito siyā’’ti.
「请为我的利益回向那布施,如此我将更长久地满足。」
Tato ca rājā nipatitvā tāvade , dānaṃ sahatthā atulaṃ daditvā saṅghe;
于是王立即礼拜后,亲手给予僧团无量的布施;
Ārocesi pakataṃ tathāgatassa, tassa ca petassa dakkhiṇaṃ ādisittha.
向如来报告此事,并为那饿鬼回向布施。
So pūjito ativiya sobhamāno, pāturahosi purato janādhipassa;
他受到供养,极其光辉,出现在人主面前;
‘‘Yakkhohamasmi paramiddhipatto, na mayhamatthi samā sadisā mānusā.
「我是亚卡,已得最上神通,人类中没有与我相等或相似者。」
‘‘Passānubhāvaṃ aparimitaṃ mamayidaṃ, tayānudiṭṭhaṃ atulaṃ datvā saṅghe;
「请看我这无量的威力,这是由你所教导的无比布施给僧团;
Santappito satataṃ sadā bahūhi, yāmi ahaṃ sukhito manussadevā’’ti.
我常常恒常地被众多人天所满足,我快乐地前往。」
Cūḷaseṭṭhipetavatthu aṭṭhamaṃ niṭṭhitaṃ. · 朱喇施主饿鬼事 第八完
Bhāṇavāraṃ paṭhamaṃ niṭṭhitaṃ. · 诵品第一完
9. Aṅkurapetavatthu9. 安古喇饿鬼事
‘‘Yassa atthāya gacchāma, kambojaṃ dhanahārakā;
「为了那个目的我们前往甘玻迦,财富的携带者;
Ayaṃ kāmadado yakkho, imaṃ yakkhaṃ nayāmase.
这位亚卡是欲望的给予者,让我们带走这位亚卡。
‘‘Imaṃ yakkhaṃ gahetvāna, sādhukena pasayha vā;
「抓住这位亚卡,以善巧或以力制伏;
Yānaṃ āropayitvāna, khippaṃ gacchāma dvāraka’’nti.
将他放上车乘后,我们快速前往德瓦拉咖。」
‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;
「在那棵树的荫下,若人坐卧;
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako’’ti.
不应折断它的树枝,因为背叛朋友者是邪恶的。」
‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;
「无论何人在树荫下,或坐或卧;
Khandhampi tassa chindeyya, attho ce tādiso siyā’’ti.
若有如此利益,也可砍断其树干。」
‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;
「无论何人在树荫下,或坐或卧;
Na tassa pattaṃ bhindeyya , mittadubbho hi pāpako’’ti.
不应折断其叶,因为伤害朋友者是恶的。」
‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;
「无论何人在树荫下,或坐或卧;
Samūlampi taṃ abbuhe , attho ce tādiso siyā’’ti.
若有如此利益,也可连根拔起。」
‘‘Yassekarattimpi ghare vaseyya, yatthannapānaṃ puriso labhetha;
「若人在家中住宿,即使只一夜,在那里获得食物与饮料;
Na tassa pāpaṃ manasāpi cintaye, kataññutā sappurisehi vaṇṇitā.
不应在意中思惟对他的恶,知恩者为善人所赞叹。」
‘‘Yassekarattimpi ghare vaseyya, annena pānena upaṭṭhito siyā;
「即使只住一夜在家中,以食物与饮料被须跋;
Na tassa pāpaṃ manasāpi cintaye, adubbhapāṇī dahate mittadubbhiṃ.
不应以意思惟他的恶,不害者烧害朋友的害者。
‘‘Yo pubbe katakalyāṇo, pacchā pāpena hiṃsati;
「先前作善者,后来以恶害;
Allapāṇihato poso, na so bhadrāni passatī’’ti.
被诅咒击中的人,他不见吉祥。」
‘‘Nāhaṃ devena vā manussena vā, issariyena vāhaṃ suppasayho;
「我不被天或人,或以主权所能轻易制伏;
Yakkhohamasmi paramiddhipatto, dūraṅgamo vaṇṇabalūpapanno’’ti.
我是亚卡,已达最上神通,远行者,具足色与力。」
‘‘Pāṇi te sabbaso vaṇṇo, pañcadhāro madhussavo;
「你的手完全是色,五支的蜜流;
Nānārasā paggharanti, maññehaṃ taṃ purindada’’nti.
种种味流出,因陀罗施者,我认为那是你的。」
‘‘Nāmhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado;
「我非天人非乾达婆,也非萨咖萨咖(天帝);
Petaṃ maṃ aṅkura jānāhi, roruvamhā idhāgata’’nti.
安古喇!你应知我是饿鬼,我从啼哭地狱来到此处。」
‘‘Kiṃsīlo kiṃsamācāro, roruvasmiṃ pure tuvaṃ;
「你以前在啼哭城中,持何戒、行何行?
Kena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī’’ti.
以何梵行,使你手中的福德得以成就?」
‘‘Tunnavāyo pure āsiṃ, roruvasmiṃ tadā ahaṃ;
「我以前在啼哭城中,是一位织工,
Sukicchavutti kapaṇo, na me vijjati dātave.
生活贫困、卑贱,我没有可布施之物。
‘‘Nivesanañca me āsi, asayhassa upantike;
「我的住所,在一位无能者的附近;
Saddhassa dānapatino, katapuññassa lajjino.
他是有信的施主,作福德者,有惭者。
‘‘Tattha yācanakā yanti, nānāgottā vanibbakā;
「那里,乞求者前往,来自不同种姓的游方者;
Te ca maṃ tattha pucchanti, asayhassa nivesanaṃ.
他们在那里向我询问,阿萨亚的住所。
‘‘Kattha gacchāma bhaddaṃ vo, kattha dānaṃ padīyati;
「我们去哪里祝福你们,哪里布施被给予;
Tesāhaṃ puṭṭho akkhāmi, asayhassa nivesanaṃ.
被他们询问,我告知,阿萨亚的住所。
‘‘Paggayha dakkhiṇaṃ bāhuṃ, ettha gacchatha bhaddaṃ vo;
「举起右臂,你们往这里去祝福你们;
Ettha dānaṃ padīyati, asayhassa nivesane.
这里布施被给予,在阿萨亚的住所。
‘‘Tena pāṇi kāmadado, tena pāṇi madhussavo;
「因此巴尼是欲施者,因此巴尼是甘露流;
Tena me brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī’’ti.
因此以我的梵行,功德在巴尼处成就」。
‘‘Na kira tvaṃ adā dānaṃ, sakapāṇīhi kassaci;
「你确实不曾以自己的手布施给任何人;
Parassa dānaṃ anumodamāno, pāṇiṃ paggayha pāvadi.
随喜他人的布施,你伸出手说。
‘‘Tena pāṇi kāmadado, tena pāṇi madhussavo;
「因此,手是欲的施与者,因此,手是甜蜜的庆典;
Tena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhati.
因此,以你的梵行,功德在手中成就。
‘‘Yo so dānamadā bhante, pasanno sakapāṇibhi;
「尊者,那位以自己的手布施、具信的人;
So hitvā mānusaṃ dehaṃ, kiṃ nu so disataṃ gato’’ti.
他舍弃人身后,去到了什么地方?」
‘‘Nāhaṃ pajānāmi asayhasāhino, aṅgīrasassa gatiṃ āgatiṃ vā;
「我不知道阿萨亚沙希那、安其拉沙的去处或来处;
Sutañca me vessavaṇassa santike, sakkassa sahabyataṃ gato asayho’’ti.
但我听说,阿萨亚在韦沙瓦那处,与萨咖同住。」
‘‘Alameva kātuṃ kalyāṇaṃ, dānaṃ dātuṃ yathārahaṃ;
「确实应该作善,应如法布施;
Pāṇiṃ kāmadadaṃ disvā, ko puññaṃ na karissati.
见到给予所欲之手,谁不作福德?
‘‘So hi nūna ito gantvā, anuppatvāna dvārakaṃ;
「他确实从此处去后,到达门口;
Dānaṃ paṭṭhapayissāmi, yaṃ mamassa sukhāvahaṃ.
我将设立布施,那将为我带来快乐。
‘‘Dassāmannañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;
「将给予食物、饮料,衣服、卧坐具,
Papañca udapānañca, dugge saṅkamanāni cā’’ti.
以及池塘、水井,险处的桥梁。」
‘‘Kena te aṅgulī kuṇā , mukhañca kuṇalīkataṃ ;
「为何你的手指残缺,面容也残缺;
Akkhīni ca paggharanti, kiṃ pāpaṃ pakataṃ tayā’’ti.
眼睛也流出,你造了什么恶业?」
‘‘Aṅgīrasassa gahapatino, saddhassa gharamesino;
「对于有信的居家者,盎耆拉萨居士;
Tassāhaṃ dānavissagge, dāne adhikato ahuṃ.
我在他的布施分配中,对布施更为优越。
‘‘Tattha yācanake disvā, āgate bhojanatthike;
「在那里见到乞求者,为了食物而来到;
Ekamantaṃ apakkamma, akāsiṃ kuṇaliṃ mukhaṃ.
我退到一边,做出弯曲的嘴。
‘‘Tena me aṅgulī kuṇā, mukhañca kuṇalīkataṃ;
「因此我的手指弯曲,嘴也被弄成弯曲;
Akkhīni me paggharanti, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā’’ti.
我的眼睛流出,那是我所造的恶业」。
‘‘Dhammena te kāpurisa, mukhañca kuṇalīkataṃ;
「恶人,如法地你的嘴被弄成弯曲;
Akkhīni ca paggharanti, yaṃ taṃ parassa dānassa;
眼睛也流出,因为那对他人的布施;
Akāsi kuṇaliṃ mukhaṃ.
他的脸变得扭曲。
‘‘Kathaṃ hi dānaṃ dadamāno, kareyya parapattiyaṃ;
「如何布施时,能做到利益他人;
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca.
食物、饮料、副食、衣服和住所。
‘‘So hi nūna ito gantvā, anuppatvāna dvārakaṃ;
「他确实从这里去到,未到达杜瓦拉咖;
Dānaṃ paṭṭhapayissāmi, yaṃ mamassa sukhāvahaṃ.
我将设立布施,那将给我带来快乐。
‘‘Dassāmannañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;
「我将给予食物和饮料、衣服和住所;
Papañca udapānañca, dugge saṅkamanāni cā’’ti.
以及水池、水井,和险处的桥梁。」
Tato hi so nivattitvā, anuppatvāna dvārakaṃ;
然后他返回,未到达杜瓦拉咖;
Dānaṃ paṭṭhapayi aṅkuro, yaṃtumassa sukhāvahaṃ.
他建立了布施的芽,那给他带来快乐。
Adā annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;
他布施了食物和饮料,衣服和住所;
Papañca udapānañca, vippasannena cetasā.
以及池塘和水井,以清净的心。
‘‘Ko chāto ko ca tasito, ko vatthaṃ paridahissati;
「谁饥饿谁口渴,谁将穿上衣服;
Kassa santāni yoggāni, ito yojentu vāhanaṃ.
谁的轭具适合,从这里套上车辆。
‘‘Ko chatticchati gandhañca, ko mālaṃ ko upāhanaṃ;
「谁想要伞和香,谁想要花鬘和鞋;
Itissu tattha ghosenti, kappakā sūdamāgadhā ;
如是在那里,马嘎达的工匠们宣告;
Sadā sāyañca pāto ca, aṅkurassa nivesane.
总是在傍晚和早晨,在阿咖喇的住处。
‘‘‘Sukhaṃ supati aṅkuro’, iti jānāti maṃ jano;
「人们知道我『安库拉睡得快乐』,
Dukkhaṃ supāmi sindhaka , yaṃ na passāmi yācake.
辛地咖啊,我睡得痛苦,因为我看不到乞者。
‘‘‘Sukhaṃ supati aṅkuro’, iti jānāti maṃ jano;
「人们知道我『安库拉睡得快乐』,
Dukkhaṃ sindhaka supāmi, appake su vanibbake’’ti.
辛地咖啊,我睡得痛苦,因为涅槃者很少。」
‘‘Sakko ce te varaṃ dajjā, tāvatiṃsānamissaro;
「如果萨咖,三十三天之主,给你恩赐,
Kissa sabbassa lokassa, varamāno varaṃ vare’’ti.
你会为整个世界的一切,选择什么恩赐?」
‘‘Sakko ce me varaṃ dajjā, tāvatiṃsānamissaro;
「如果萨咖,三十三天之主,给我恩赐,
Kāluṭṭhitassa me sato, suriyuggamanaṃ pati;
我会选择:在适当的时候,具念地,面向日出,
Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, sīlavanto ca yācakā.
愿天食出现,以及持戒的乞求者。
‘‘Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṃ;
「愿我布施时不减少,布施后我不后悔;
Dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, etaṃ sakkaṃ varaṃ vare’’ti.
愿我布施时心喜悦,这是萨咖最胜的恩赐。」
‘‘Na sabbavittāni pare pavecche, dadeyya dānañca dhanañca rakkhe;
「不应将一切财富给予他人,应布施也应守护财富;
Tasmā hi dānā dhanameva seyyo, atippadānena kulā na honti.
因此,财富确实胜于布施,由于过度布施,诸家族不会富有。
‘‘Adānamatidānañca, nappasaṃsanti paṇḍitā;
「不布施与过度布施,智者都不称赞;
Tasmā hi dānā dhanameva seyyo, samena vatteyya sa dhīradhammo’’ti.
因此,财富确实胜于布施,具慧法者应以平等而行。」
‘‘Aho vata re ahameva dajjaṃ, santo ca maṃ sappurisā bhajeyyuṃ;
「啊!愿我确实布施,愿善人、善士亲近我;
Meghova ninnāni paripūrayanto , santappaye sabbavanibbakānaṃ.
如云充满低地,我应满足一切林居者。
‘‘Yassa yācanake disvā, mukhavaṇṇo pasīdati;
见到乞求者时,其面色变得明净;
Datvā attamano hoti, taṃ gharaṃ vasato sukhaṃ.
施与后心意欢喜,住于该家是乐。
‘‘Yassa yācanake disvā, mukhavaṇṇo pasīdati;
见到乞求者时,其面色变得明净;
Datvā attamano hoti, esā yaññassa sampadā.
施与后心意欢喜,这是祭祀的成就。
‘‘Pubbeva dānā sumano, dadaṃ cittaṃ pasādaye;
施与前心意欢喜,施与时令心明净;
Datvā attamano hoti, esā yaññassa sampadā’’ti.
施与后心意欢喜,这是祭祀的成就。
Saṭṭhi vāhasahassāni, aṅkurassa nivesane;
在安古拉的住处,有六万辆车;
Bhojanaṃ dīyate niccaṃ, puññapekkhassa jantuno.
食物常被施予,为了期望功德的众生。
Tisahassāni sūdāni hi , āmuttamaṇikuṇḍalā;
三千名厨师,佩戴着珠宝耳环;
Aṅkuraṃ upajīvanti, dāne yaññassa vāvaṭā .
他们依靠安古拉生活,在祭祀的布施中勤勉。
Saṭṭhi purisasahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā;
六万名男子,佩戴着珠宝耳环;
Aṅkurassa mahādāne, kaṭṭhaṃ phālenti māṇavā.
在安古拉的大布施中,学童们劈柴。
Soḷasitthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
十六万名女子,装饰着一切庄严;
Aṅkurassa mahādāne, vidhā piṇḍenti nāriyo.
在安古拉的大布施中,妇女们制作食团。
Soḷasitthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
十六万名女子,装饰着一切庄严;
Aṅkurassa mahādāne, dabbigāhā upaṭṭhitā.
在安古拉的大布施中,持杓者们侍立着。
Bahuṃ bahūnaṃ pādāsi, ciraṃ pādāsi khattiyo;
刹帝利长久地施予许多人许多物,
Sakkaccañca sahatthā ca, cittīkatvā punappunaṃ.
恭敬地亲手,一次又一次地用心。
Bahū māse ca pakkhe ca, utusaṃvaccharāni ca;
许多月、半月、季节和年,
Mahādānaṃ pavattesi, aṅkuro dīghamantaraṃ.
安古拉长时间地进行大布施。
Evaṃ datvā yajitvā ca, aṅkuro dīghamantaraṃ;
如此布施、祭祀之后,安古拉长时间地,
So hitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsūpago ahu.
他舍弃人身后,往生三十三天。
Kaṭacchubhikkhaṃ datvāna, anuruddhassa indako;
因德咖施予一勺粥给阿奴卢德后,
So hitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsūpago ahu.
他舍弃人身后,前往三十三天。
Dasahi ṭhānehi aṅkuraṃ, indako atirocati;
因十种原因,因德咖胜过安古拉;
Rūpe sadde rase gandhe, phoṭṭhabbe ca manorame.
在色、声、味、香,以及可意的触。
Āyunā yasasā ceva, vaṇṇena ca sukhena ca;
以寿命、名声,以及色相与快乐;
Ādhipaccena aṅkuraṃ, indako atirocati.
以主权,因德咖胜过安古拉。
Tāvatiṃse yadā buddho, silāyaṃ paṇḍukambale;
当佛陀在三十三天时,在石上的班度咖巴喇,
Pāricchattakamūlamhi, vihāsi purisuttamo.
在巴利恰答咖树根处,最上人住。
Dasasu lokadhātūsu, sannipatitvāna devatā;
在十个世界界中,诸天人集会;
Payirupāsanti sambuddhaṃ, vasantaṃ nagamuddhani.
他们亲近正等正觉者,住在山顶上。
Na koci devo vaṇṇena, sambuddhaṃ atirocati;
没有任何天人以色,胜过正等正觉者;
Sabbe deve atikkamma , sambuddhova virocati.
超越一切天人,唯正等正觉者光耀。
Yojanāni dasa dve ca, aṅkuroyaṃ tadā ahu;
十二由旬,彼时安古拉是;
Avidūreva buddhassa , indako atirocati.
离佛不远处,因达咖光耀。
Oloketvāna sambuddho, aṅkurañcāpi indakaṃ;
正等正觉者观察,安古拉和因达咖;
Dakkhiṇeyyaṃ sambhāvento , idaṃ vacanamabravi.
思量应供养者,说此语。
‘‘Mahādānaṃ tayā dinnaṃ, aṅkura dīghamantaraṃ;
「安古拉,你已施大施,长久以来;
Atidūre nisinnosi, āgaccha mama santike’’ti.
「你坐得太远了,来我近处吧!」
Codito bhāvitattena, aṅkuro idamabravi;
被那已修习者激励,安古喇说了这个:
‘‘Kiṃ mayhaṃ tena dānena, dakkhiṇeyyena suññataṃ.
「那布施对我有何用?对值得供养者是空的。」
‘‘Ayaṃ so indako yakkho, dajjā dānaṃ parittakaṃ;
「这位因达咖亚卡,应施少量的布施;
Atirocati amhehi, cando tāragaṇe yathā’’ti.
他超越我们,如月亮超越星群。」
‘‘Ujjaṅgale yathā khette, bījaṃ bahumpi ropitaṃ;
「如在贫瘠的田地,即使播种很多种子;
Na vipulaphalaṃ hoti, napi toseti kassakaṃ.
不会有丰硕的果实,也不能满足农夫。
‘‘Tatheva dānaṃ bahukaṃ, dussīlesu patiṭṭhitaṃ;
「同样地,很多布施,建立在破戒者身上;」
Na vipulaphalaṃ hoti, napi toseti dāyakaṃ.
不会有广大的果报,也不能令施者满足。
‘‘Yathāpi bhaddake khette, bījaṃ appampi ropitaṃ;
「犹如在良田中,即使播下少许种子;
Sammā dhāraṃ pavecchante, phalaṃ toseti kassakaṃ.
若正确地灌溉,果实能令农夫满足。
‘‘Tatheva sīlavantesu, guṇavantesu tādisu;
「如是对于具戒者,对于如是具德者;
Appakampi kataṃ kāraṃ, puññaṃ hoti mahapphala’’nti.
即使所作的善行很少,福德也会有大果报。」
Viceyya dānaṃ dātabbaṃ, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ;
应当审察后布施,在那里所施有大果报;
Viceyya dānaṃ datvāna, saggaṃ gacchanti dāyakā.
审察后布施已,诸施者前往天界。
Viceyya dānaṃ sugatappasatthaṃ, ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke;
审察后布施,善逝所赞叹的,那些在此生命世间应受供养者;
Etesu dinnāni mahapphalāni, bījāni vuttāni yathā sukhetteti.
在这些(田)中所施之物有大果报,如在良田中所播之种。
Aṅkurapetavatthu navamaṃ. · 安古喇饿鬼事 第九
10. Uttaramātupetivatthu10. 伍答喇母饿鬼事
Divāvihāragataṃ bhikkhuṃ, gaṅgātīre nisinnakaṃ;
一位比库去日中住处,坐在恒河岸边;
Taṃ petī upasaṅkamma, dubbaṇṇā bhīrudassanā.
饿鬼们前来接近他,丑陋、可怖的外貌。
Kesā cassā atidīghā , yāvabhūmāvalambare ;
她们的头发极长,垂到地面;
Kesehi sā paṭicchannā, samaṇaṃ etadabravi.
她被头发所覆盖,对沙门说此话。
‘‘Pañcapaṇṇāsavassāni, yato kālaṅkatā ahaṃ;
「自从我死亡以来,已五十五年;
Nābhijānāmi bhuttaṃ vā, pītaṃ vā pana pāniyaṃ;
我不记得曾吃过,或者曾喝过饮料;
Dehi tvaṃ pāniyaṃ bhante, tasitā pāniyāya me’’ti.
尊者,请给我饮料,我渴望饮料。」
‘‘Ayaṃ sītodikā gaṅgā, himavantato sandati;
「这恒河水清凉,从雪山流下;
Piva etto gahetvāna, kiṃ maṃ yācasi pāniya’’nti.
从这里取水饮用,为何向我乞求饮水?」
‘‘Sacāhaṃ bhante gaṅgāya, sayaṃ gaṇhāmi pāniyaṃ;
「尊者,若我自己从恒河取饮水,
Lohitaṃ me parivattati, tasmā yācāmi pāniya’’nti.
血液在我周围流转,因此我乞求饮水。」
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
「以身、以语、以意,造作了什么恶业,
Kissa kammavipākena, gaṅgā te hoti lohita’’nti.
由于什么业的果报,恒河对你成为血液?」
‘‘Putto me uttaro nāma , saddho āsi upāsako;
「我有个儿子名叫伍答拉,他是有信的近事男;
So ca mayhaṃ akāmāya, samaṇānaṃ pavecchati.
他违背我的意愿,布施给沙门们。
‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
「衣、钵食、资具、卧坐处,
Tamahaṃ paribhāsāmi, maccherena upaddutā.
我辱骂那些,被悭吝所恼害。
‘‘Yaṃ tvaṃ mayhaṃ akāmāya, samaṇānaṃ pavecchasi;
「你违背我的意愿,施予沙门们,
Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ.
衣、钵食、资具、卧坐处。
‘‘Etaṃ te paralokasmiṃ, lohitaṃ hotu uttara;
「在来世,愿那成为你的血,
Tassa kammassa vipākena, gaṅgā me hoti lohita’’nti.
以那业的果报,恒河成为我的血」。
Uttaramātupetivatthu dasamaṃ. · 伍答喇母饿鬼事 第十
11. Suttapetavatthu11. 苏答饿鬼事
‘‘Ahaṃ pure pabbajitassa bhikkhuno, suttaṃ adāsiṃ upasaṅkamma yācitā;
「我过去曾接近被乞求时,施予出家比库一条线,
Tassa vipāko vipulaphalūpalabbhati, bahukā ca me uppajjare vatthakoṭiyo.
那果报获得广大果,许多百千衣服生起给我。
‘‘Pupphābhikiṇṇaṃ ramitaṃ vimānaṃ, anekacittaṃ naranārisevitaṃ;
「以花散布、可爱的天宫,种种心意,为男女所须跋;
Sāhaṃ bhuñjāmi ca pārupāmi ca, pahūtavittā na ca tāva khīyati.
我享用且穿着,财富丰富而不会耗尽。
‘‘Tasseva kammassa vipākamanvayā, sukhañca sātañca idhūpalabbhati;
「依随那业的果报,在此获得快乐与安乐;
Sāhaṃ gantvā punadeva mānusaṃ, kāhāmi puññāni nayayyaputta ma’’nti.
我去到人间后,将再作诸福德,哦,正法之子。」
‘‘Satta tuvaṃ vassasatā idhāgatā,
「你在此已来七百年,
Jiṇṇā ca vuḍḍhā ca tahiṃ bhavissasi;
在那里你将会衰老且年迈;
Sabbeva te kālakatā ca ñātakā,
你所有的亲族都已死亡,
Kiṃ tattha gantvāna ito karissasī’’ti.
去到那里后,你将从此做什么?」
‘‘Satteva vassāni idhāgatāya me, dibbañca sukhañca samappitāya;
「我来此已七年,天界之乐已成就;
Sāhaṃ gantvāna punadeva mānusaṃ, kāhāmi puññāni nayayyaputta ma’’nti.
我去而再来人间,我将作诸福德,正法之子。」
So taṃ gahetvāna pasayha bāhāyaṃ, paccānayitvāna theriṃ sudubbalaṃ;
他抓住她的手臂,强行带回那虚弱的长老尼;
‘‘Vajjesi aññampi janaṃ idhāgataṃ, ‘karotha puññāni sukhūpalabbhati’’.
「他也告诉来此的其他人:『作诸福德,可得安乐。』」
‘‘Diṭṭhā mayā akatena sādhunā, petā vihaññanti tatheva manussā;
「我已见未作善者,诸饿鬼受苦恼,人类亦如是;
Kammañca katvā sukhavedanīyaṃ, devā manussā ca sukhe ṭhitā pajā’’ti.
作业而感受安乐者,诸天与人类,诸众生住于安乐。」
Suttapetavatthu ekādasamaṃ. · 苏答饿鬼事 第十一
12. Kaṇṇamuṇḍapetivatthu12. 刊那蒙达饿鬼事
‘‘Soṇṇasopānaphalakā , soṇṇavālukasanthatā;
「金阶梯之板,铺以金沙;
Tattha sogandhiyā vaggū, sucigandhā manoramā.
于彼处有香藤,清净之香,悦意。」
‘‘Nānārukkhehi sañchannā, nānāgandhasameritā;
「为种种树所覆盖,散发种种香气;
Nānāpadumasañchannā, puṇḍarīkasamotatā .
为种种莲花所覆盖,遍布白莲花。
‘‘Surabhiṃ sampavāyanti, manuññā māluteritā;
「它们散发香气,被令人愉悦的风吹动;
Haṃsakoñcābhirudā ca, cakkavakkābhikūjitā.
有鹅与鹤栖息,有鸡与孔雀鸣叫。
‘‘Nānādijagaṇākiṇṇā , nānāsaragaṇāyutā;
「充满种种鸟群,具有种种湖群;
Nānāphaladharā rukkhā, nānāpupphadharā vanā.
树木结种种果实,林中开种种花。
‘‘Na manussesu īdisaṃ, nagaraṃ yādisaṃ idaṃ;
「在人间没有这样的,像这样的城市;
Pāsādā bahukā tuyhaṃ, sovaṇṇarūpiyāmayā;
你有众多宫殿,由金与银所造;
Daddallamānā ābhenti , samantā caturo disā.
闪耀发光,遍照四方。
‘‘Pañca dāsisatā tuyhaṃ, yā temā paricārikā;
「你有五百女仆,她们是你的侍女;
Tā kambukāyūradharā , kañcanāveḷabhūsitā.
她们佩戴手镯臂环,以金带装饰。
‘‘Pallaṅkā bahukā tuyhaṃ, sovaṇṇarūpiyāmayā;
「你有许多卧榻,以金银制成;
Kadalimigasañchannā , sajjā gonakasanthatā.
覆盖着羚羊皮,铺设着牛毛毯。
‘‘Yattha tvaṃ vāsūpagatā, sabbakāmasamiddhinī;
「在那里你享受住所,一切欲望圆满;
Sampattāyaḍḍharattāya , tato uṭṭhāya gacchasi.
在深夜到来时,从那里起身离去。
‘‘Uyyānabhūmiṃ gantvāna, pokkharaññā samantato;
「前往园林之地,在莲池周围;
Tassā tīre tuvaṃ ṭhāsi, harite saddale subhe.
你站在那岸边,在绿色、美好、鲜嫩的叶子上。
‘‘Tato te kaṇṇamuṇḍo sunakho, aṅgamaṅgāni khādati;
然后那只耳朵被剪掉的狗,啃食你的肢体;
Yadā ca khāyitā āsi, aṭṭhisaṅkhalikā katā;
当被啃食完时,成为骨骼的连锁;
Ogāhasi pokkharaṇiṃ, hoti kāyo yathā pure.
你潜入莲池,身体变得如同从前。
‘‘Tato tvaṃ aṅgapaccaṅgī , sucāru piyadassanā;
然后你肢体完好,美丽、可爱可见;
Vatthena pārupitvāna, āyāsi mama santikaṃ.
以衣服覆盖后,来到我的面前。
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
以身、以语、以意,造作了什么恶业;
Kissa kammavipākena, kaṇṇamuṇḍo sunakho tavaaṅgamaṅgāni khādatī’’ti.
由于什么业的果报,耳朵被剪掉的狗啃食你的肢体?
‘‘Kimilāyaṃ gahapati, saddho āsi upāsako;
「那位居士名叫奇米喇,是位有信的近事男;
Tassāhaṃ bhariyā āsiṃ, dussīlā aticārinī.
我是他的妻子,破戒、不贞。
‘‘So maṃ aticaramānāya , sāmiko etadabravi;
「当我不贞时,我的丈夫对我说了这些话;
‘Netaṃ channaṃ patirūpaṃ, yaṃ tvaṃ aticarāsi maṃ’.
『这不合适、不恰当,你对我不贞。』
‘‘Sāhaṃ ghorañca sapathaṃ, musāvādañca bhāsisaṃ;
「我说了可怕的誓言和妄语;
‘Nāhaṃ taṃ aticarāmi, kāyena uda cetasā.
『我没有对你不贞,无论以身或以心。
‘‘‘Sacāhaṃ taṃ aticarāmi, kāyena uda cetasā;
「『如果我对你不贞,无论以身或以心;
Kaṇṇamuṇḍo yaṃ sunakho, aṅgamaṅgāni khādatu’.
愿那只耳朵被割、秃头的狗,啃食我的肢体。』
‘‘Tassa kammassa vipākaṃ, musāvādassa cūbhayaṃ;
「那妄语业的果报,对我们两者而言;
Satteva vassasatāni, anubhūtaṃ yato hi me;
七百年间,我已经历;
Kaṇṇamuṇḍo ca sunakho, aṅgamaṅgāni khādati.
耳缺的狗,啃食我的肢体。
‘‘Tvañca deva bahukāro, atthāya me idhāgato;
「而你,天人,大有助益,为了我的利益来到此处;
Sumuttāhaṃ kaṇṇamuṇḍassa, asokā akutobhayā.
我已从耳缺者解脱,无忧、无所畏惧。
‘‘Tāhaṃ deva namassāmi, yācāmi pañjalīkatā;
「我礼敬你,天人,合掌祈请;
Bhuñja amānuse kāme, rama deva mayā sahā’’ti.
享受非人的欲乐,天人,与我一起欢喜」。
‘‘Bhuttā amānusā kāmā, ramitomhi tayā saha;
「非人的欲乐已享受,已与你一起欢喜;
Tāhaṃ subhage yācāmi, khippaṃ paṭinayāhi ma’’nti.
「贤妻,我请求你,请快速地带我回去。」
Kaṇṇamuṇḍapetivatthu dvādasamaṃ. · 刊那蒙达饿鬼事 第十二
13. Ubbaripetavatthu13. 伍巴利饿鬼事
Ahu rājā brahmadatto, pañcālānaṃ rathesabho;
有一位国王名为梵授,是般遮罗人的车王;
Ahorattānamaccayā, rājā kālamakrubbatha .
日夜逝去,国王死去了。
Tassa āḷāhanaṃ gantvā, bhariyā kandati ubbarī ;
前往他的火葬场,王后伍跋梨哭泣;
Brahmadattaṃ apassantī, brahmadattāti kandati.
看不见梵授,她哭喊「梵授」。
Isi ca tattha āgacchi, sampannacaraṇo muni;
仙人来到那里,具足德行的牟尼;
So ca tattha apucchittha, ye tattha susamāgatā.
他在那里询问,那些聚集在那里的人。
‘‘Kassa idaṃ āḷāhanaṃ, nānāgandhasameritaṃ;
「这是谁的火葬场,散发着种种香气;」
Kassāyaṃ kandati bhariyā, ito dūragataṃ patiṃ;
「这位妻子为谁而哭泣,为远离此处的丈夫;
Brahmadattaṃ apassantī, ‘brahmadattā’ti kandati’’.
看不见梵与者,『梵与者啊』而哭泣」。
Te ca tattha viyākaṃsu, ye tattha susamāgatā;
那些在那里善集会者,他们在那里分别论;
‘‘Brahmadattassa bhadante , brahmadattassa mārisa.
「尊者,是梵与者的,贤友,是梵与者的。
‘‘Tassa idaṃ āḷāhanaṃ, nānāgandhasameritaṃ;
「这是他的火葬堆,以种种香料堆积;
Tassāyaṃ kandati bhariyā, ito dūragataṃ patiṃ;
这位是他的妻子在哭泣,为远离此处的丈夫;
Brahmadattaṃ apassantī, ‘brahmadattā’ti kandati’’.
看不见梵与者,『梵与者啊』而哭泣」。
‘‘Chaḷāsītisahassāni, brahmadattassanāmakā;
「六万八千,名为梵与者;
Imasmiṃ āḷāhane daḍḍhā, tesaṃ kamanusocasī’’ti.
「在此火葬堆中被焚烧的,你为他们中的哪一位而悲伤?」
‘‘Yo rājā cūḷanīputto, pañcālānaṃ rathesabho;
「那位名为主喇尼子的国王,五车拉人的车中之牛;
Taṃ bhante anusocāmi, bhattāraṃ sabbakāmada’’nti.
「尊者,我为那位施与一切所欲的丈夫而悲伤。」
‘‘Sabbe vāhesuṃ rājāno, brahmadattassanāmakā;
「所有名为梵授的国王们,
Sabbevacūḷanīputtā, pañcālānaṃ rathesabhā.
「全都是主喇尼子,五车拉人的车中之牛。
‘‘Sabbesaṃ anupubbena, mahesittamakārayi;
「他们全都依次地,举行了大祭祀;
Kasmā purimake hitvā, pacchimaṃ anusocasī’’ti.
「为何舍弃先前的诸王,而为最后的这位悲伤?」
‘‘Ātume itthibhūtāya, dīgharattāya mārisa;
「尊者,对我这个女人而言,长夜以来;
Yassā me itthibhūtāya, saṃsāre bahubhāsasī’’ti.
「我在轮回中,以女身多次说话。」
‘‘Ahu itthī ahu puriso, pasuyonimpi āgamā;
「曾为女人,曾为男人,也曾去往畜生趣;
Evametaṃ atītānaṃ, pariyanto na dissatī’’ti.
如此,这些过去的事,看不到边际。」
‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
「我虽然寂静,却如同燃烧着,犹如被酥油浇灌的火焰;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
如同用水浇灌,熄灭一切恐惧。
‘‘Abbahī vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ;
「确实拔除了我的箭,那依止于心的忧愁;
Yo me sokaparetāya, patisokaṃ apānudi.
对于被忧愁所困的我,他驱除了忧愁。
‘‘Sāhaṃ abbūḷhasallāsmi, sītibhūtāsmi nibbutā;
「我已拔除箭,已清凉,已涅槃;」
Na socāmi na rodāmi, tava sutvā mahāmunī’’ti.
「大牟尼,听闻您之后,我不悲伤,不哭泣。」
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, samaṇassa subhāsitaṃ;
听闻沙门那善说的言语之后,
Pattacīvaramādāya, pabbaji anagāriyaṃ.
她取了钵与衣,出家为无家者。
Sā ca pabbajitā santā, agārasmā anagāriyaṃ;
她从在家出家为无家者之后,寂静,
Mettācittaṃ abhāvesi, brahmalokūpapattiyā.
修习慈心,为了往生梵天界。
Gāmā gāmaṃ vicarantī, nigame rājadhāniyo;
从村到村游行,在镇与王都,
Uruvelā nāma so gāmo, yattha kālamakrubbatha.
名为郁卢韦喇的那个村,你们在那里命终。
Mettācittaṃ ābhāvetvā, brahmalokūpapattiyā;
修习了慈心之后,为了往生梵天界,
Itthicittaṃ virājetvā, brahmalokūpagā ahūti.
离染女人心,他们往生梵天界。
Ubbaripetavatthu terasamaṃ. · 伍巴利饿鬼事 第十三
Ubbarivaggo dutiyo niṭṭhito. · 伍巴利品 第二完
Tassuddānaṃ –
他们的总结——
Mocakaṃ mātā mattā ca, nandā kuṇḍalīnā ghaṭo;
摩咖、母、玛答、难陀、昆达利、嘎多;
Dve seṭṭhī tunnavāyo ca, uttara suttakaṇṇa ubbarīti.
两位施主、吞那瓦亚、伍答拉、苏答甘那、伍跋利。