1. Uragavaggo1. 蛇品
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Khuddakanikāye · 小部
Petavatthupāḷi · 饿鬼事部
1. Uragavaggo1. 蛇品
1. Khettūpamapetavatthu1. 田喻饿鬼事
‘‘Khettūpamā arahanto, dāyakā kassakūpamā;
「阿拉汉们如田,施者如农夫;
Bījūpamaṃ deyyadhammaṃ, etto nibbattate phalaṃ.
应施之法如种子,从此生出果实。
‘‘Etaṃ bījaṃ kasi khettaṃ, petānaṃ dāyakassa ca;
「这是种子,耕耘田地,为了施者与饿鬼;
Taṃ petā paribhuñjanti, dātā puññena vaḍḍhati.
那些饿鬼受用它,施者以福德增长。
‘‘Idheva kusalaṃ katvā, pete ca paṭipūjiya;
「在此处作善业,又供养饿鬼;
Saggañca kamati ṭṭhānaṃ, kammaṃ katvāna bhaddaka’’nti.
作了善业后,前往天界之处。」
Khettūpamapetavatthu paṭhamaṃ. · 田喻饿鬼事 第一
2. Sūkaramukhapetavatthu2. 猪口饿鬼事
‘‘Kāyo te sabbasovaṇṇo, sabbā obhāsate disā;
「你的身体全是金色,一切方向都照耀;
Mukhaṃ te sūkarasseva, kiṃ kammamakarī pure’’ .
你的脸却如猪嘴,你以前作了什么业?」
‘‘Kāyena saññato āsiṃ, vācāyāsimasaññato;
「我以身自制,我以语自制;
Tena metādiso vaṇṇo, yathā passasi nārada.
因此我有如此色相,正如你所见,那拉达。
‘‘Taṃ tyāhaṃ nārada brūmi, sāmaṃ diṭṭhamidaṃ tayā;
「那拉达,我对你说此,这是你自己所见;
Mākāsi mukhasā pāpaṃ, mā kho sūkaramukho ahū’’ti.
莫以口造恶,莫成猪口者」。
Sūkaramukhapetavatthu dutiyaṃ. · 猪口饿鬼事 第二
3. Pūtimukhapetavatthu3. 臭口饿鬼事
‘‘Dibbaṃ subhaṃ dhāresi vaṇṇadhātuṃ, vehāyasaṃ tiṭṭhasi antalikkhe;
「你持天界美妙的色界,你站立于虚空中;
Mukhañca te kimayo pūtigandhaṃ, khādanti kiṃ kammamakāsi pubbe’’.
你的口为何有虫食恶臭,你以前造了什么业」。
‘‘Samaṇo ahaṃ pāpotiduṭṭhavāco , tapassirūpo mukhasā asaññato;
「我是沙门,恶口说『恶者』,苦行者之形,以口不自制;
Laddhā ca me tapasā vaṇṇadhātu, mukhañca me pesuṇiyena pūti.
我以苦行得色界,我的口因两舌而腐臭。
‘‘Tayidaṃ tayā nārada sāmaṃ diṭṭhaṃ,
「那拉达,这是你自己所见的,
Anukampakā ye kusalā vadeyyuṃ;
那些善巧者出于悲悯会说:
‘Mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi,
『不要说两舌语,不要说妄语,
Yakkho tuvaṃ hohisi kāmakāmī’’’ti.
你这个亚卡将会是欲欲者。』」
Pūtimukhapetavatthu tatiyaṃ. · 臭口饿鬼事 第三
4. Piṭṭhadhītalikapetavatthu4. 背女饿鬼事
‘‘Yaṃ kiñcārammaṇaṃ katvā, dajjā dānaṃ amaccharī;
「无论以什么为所缘,应不悭吝地布施;
Pubbapete ca ārabbha, atha vā vatthudevatā.
为了过去的先人,或者为了地方神,
‘‘Cattāro ca mahārāje, lokapāle yasassine ;
「以及四大王,有名声的世间守护者;
Kuveraṃ dhataraṭṭhañca, virūpakkhaṃ virūḷhakaṃ;
库韦拉、地拉他拉他、维卢巴卡、维卢拉卡。
Te ceva pūjitā honti, dāyakā ca anipphalā.
他们既受到尊敬,施者也不会无果。
‘‘Na hi ruṇṇaṃ vā soko vā, yā caññā paridevanā;
「因为哭泣或悲伤,或其他的悲叹,
Na taṃ petassa atthāya, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo.
对亡者并无利益,亲属们如此停留。
‘‘Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā;
「而这布施已给予,善安立于僧团中,
Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappatī’’ti.
长夜利益于他,当下即成就。」
Piṭṭhadhītalikapetavatthu catutthaṃ. · 背女饿鬼事 第四
5. Tirokuṭṭapetavatthu5. 墙外饿鬼事
‘‘Tirokuṭṭesu tiṭṭhanti, sandhisiṅghāṭakesu ca;
「他们站在墙外,也在路口交叉处,
Dvārabāhāsu tiṭṭhanti, āgantvāna sakaṃ gharaṃ.
站在门柱旁,来到自己的家。
‘‘Pahūte annapānamhi, khajjabhojje upaṭṭhite;
「当丰盛的饮食,副食主食已备妥,
Na tesaṃ koci sarati, sattānaṃ kammapaccayā.
由于诸有情的业缘,他们当中没有任何人能忆念。
‘‘Evaṃ dadanti ñātīnaṃ, ye honti anukampakā;
「如此,那些具有悲悯的亲属们,施与亲族,
Suciṃ paṇītaṃ kālena, kappiyaṃ pānabhojanaṃ;
清净、殊胜、适时、适当的饮食,
‘Idaṃ vo ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’.
『愿此属于你们亲族,愿亲族们快乐』。
‘‘Te ca tattha samāgantvā, ñātipetā samāgatā;
「那些亲族饿鬼们聚集到那里,
Pahūte annapānamhi, sakkaccaṃ anumodare.
对于丰富的饮食,恭敬地随喜。
‘‘‘Ciraṃ jīvantu no ñātī, yesaṃ hetu labhāmase;
「『愿我们的亲族长寿,由于他们的缘故我们得以获得;
Amhākañca katā pūjā, dāyakā ca anipphalā’.
对我们的供养已作,施者们也非无果』。
‘‘‘Na hi tattha kasi atthi, gorakkhettha na vijjati;
「在那里没有耕作,也找不到牧牛;
Vaṇijjā tādisī natthi, hiraññena kayākayaṃ ;
没有那样的贸易,也没有金钱的买卖;
Ito dinnena yāpenti, petā kālagatā tahiṃ’.
那些已过世的饿鬼们,依靠从这里所施与的而生活」。
‘‘‘Unname udakaṃ vuṭṭhaṃ, yathā ninnaṃ pavattati;
「如同降落在高地的水,流向低处;
Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati’.
同样地,从这里所施与的,对饿鬼们有益」。
‘‘‘Yathā vārivahā pūrā, paripūrenti sāgaraṃ;
「如同充满水的河流,使大海充满;
Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati’.
同样地,从这里所施与的,对饿鬼们有益」。
‘‘‘Adāsi me akāsi me, ñāti mittā sakhā ca me;
「『他曾施与我,他曾为我做事,他是我的亲戚、朋友和同伴;
Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā, pubbe katamanussaraṃ’.
应施与饿鬼布施,忆念以前所作。
‘‘‘Na hi ruṇṇaṃ vā soko vā, yā caññā paridevanā;
因为哭泣或悲伤,以及其他的悲叹,
Na taṃ petānamatthāya, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo’.
对饿鬼们无益,亲族们如此住立。
‘‘‘Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā;
而此布施已施与,善安立于僧团中,
Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappati’.
长夜为其利益,当下即得成就。
‘‘So ñātidhammo ca ayaṃ nidassito, petāna pūjā ca katā uḷārā;
如此亲族之法已显示,对饿鬼的供养已作殊胜,
Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ, tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’’nti.
力量已给予比库们,你们已作不少功德。
Tirokuṭṭapetavatthu pañcamaṃ. · 墙外饿鬼事 第五
6. Pañcaputtakhādapetivatthu6. 五子食饿鬼事
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, duggandhā pūti vāyasi;
你裸体、丑陋形色,恶臭、腐臭吹来;
Makkhikāhi parikiṇṇā , kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
被苍蝇围绕,你为何站在这里?」
‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;
「尊者,我是饿鬼,堕落于阎魔界;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
造作恶业后,从此处去到饿鬼界。
‘‘Kālena pañca puttāni, sāyaṃ pañca punāpare;
「我在早上生下五个儿子,傍晚又生下另外五个;
Vijāyitvāna khādāmi, tepi nā honti me alaṃ.
生下后就吃掉他们,但他们也不足以满足我。
‘‘Pariḍayhati dhūmāyati, khudāya hadayaṃ mama;
「我的心因饥饿而燃烧、冒烟;
Pānīyaṃ na labhe pātuṃ, passa maṃ byasanaṃ gata’’nti.
我得不到水喝,看我遭受的苦难。」
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
「你以身、以语、以意造作了什么恶行?
Kissa kammavipākena, puttamaṃsāni khādasī’’ti.
「由于什么业的果报,你吃了儿子的肉?」
‘‘Sapatī me gabbhinī āsi, tassā pāpaṃ acetayiṃ;
「我的共夫妻怀孕了,我对她作了恶事;
Sāhaṃ paduṭṭhamanasā, akariṃ gabbhapātanaṃ.
我以恶意之心,做了堕胎。
‘‘Tassā dvemāsiko gabbho, lohitaññeva pagghari;
「她两个月的胎儿,只是血流出来;
Tadassā mātā kupitā, mayhaṃ ñātī samānayi;
她的母亲愤怒,召集了我的亲戚;
Sapathañca maṃ kāresi, paribhāsāpayī ca maṃ.
让我发誓,并且责骂我。
‘‘Sāhaṃ ghorañca sapathaṃ, musāvādaṃ abhāsisaṃ;
「我发了可怕的誓言,说了妄语;
Puttamaṃsāni khādāmi, sace taṃ pakataṃ mayā.
『如果那是我做的,我就吃儿子的肉。』
‘‘Tassa kammassa vipākena , musāvādassa cūbhayaṃ;
「由于那妄语业的果报,两者都;
Puttamaṃsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā’’ti.
我吃儿子的肉,涂抹着先前的血。」
Pañcaputtakhādapetivatthu chaṭṭhaṃ. · 五子食饿鬼事 第六
7. Sattaputtakhādapetivatthu7. 七子食饿鬼事
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, duggandhā pūti vāyasi;
「你裸体、丑陋的形色,恶臭、腐烂的气味;
Makkhikāhi parikiṇṇā, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
被苍蝇围绕,你是谁站在这里?」
‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;
「尊者,我是饿鬼,堕落的阎魔世界者;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
造作恶业后,从此去到饿鬼界。
‘‘Kālena satta puttāni, sāyaṃ satta punāpare;
「白天七个儿子,傍晚又另外七个;
Vijāyitvāna khādāmi, tepi nā honti me alaṃ.
生下后我吃掉,他们也不足够我。」
‘‘Pariḍayhati dhūmāyati, khudāya hadayaṃ mama;
「我的心因饥饿而燃烧、冒烟;
Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhāva ātape’’ti.
我无法获得清凉,如被火焚烧于炎热中。」
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
「你以身、以语、以意,造作了什么恶业;
Kissa kammavipākena, puttamaṃsāni khādasī’’ti.
由于什么业的果报,你吃了儿子的肉?」
‘‘Ahū mayhaṃ duve puttā, ubho sampattayobbanā;
「我曾有两个儿子,两人都已成年;
Sāhaṃ puttabalūpetā, sāmikaṃ atimaññisaṃ.
我依仗儿子的力量,轻慢了丈夫。
‘‘Tato me sāmiko kuddho, sapattiṃ mayhamānayi;
「于是我的丈夫愤怒,为我带来了共妻;
Sā ca gabbhaṃ alabhittha, tassā pāpaṃ acetayiṃ.
她怀了孕,我对她思惟了恶念。
‘‘Sāhaṃ paduṭṭhamanasā, akariṃ gabbhapātanaṃ;
「我以恶意之心,做了堕胎之事;
Tassā temāsiko gabbho, pubbalohitako pati.
她三个月的胎儿,落下成为血块。
‘‘Tadassā mātā kupitā, mayhaṃ ñātī samānayi;
「那孩子的母亲愤怒,召集了我的亲族;
Sapathañca maṃ kāresi, paribhāsāpayī ca maṃ.
令我发誓,并且辱骂我。
‘‘Sāhaṃ ghorañca sapathaṃ, musāvādaṃ abhāsisaṃ;
「我发了可怕的誓言,说了妄语:
‘Puttamaṃsāni khādāmi, sace taṃ pakataṃ mayā’.
『我吃儿子的肉,如果那是我所做的』。
‘‘Tassa kammassa vipākena, musāvādassa cūbhayaṃ;
「由于那业的果报,以及妄语这两者;
Puttamaṃsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā’’ti.
我吃儿子的肉,涂满了血块」。
Sattaputtakhādapetivatthu sattamaṃ. · 七子食饿鬼事 第七
8. Goṇapetavatthu8. 果那饿鬼事
‘‘Kiṃ nu ummattarūpova, lāyitvā haritaṃ tiṇaṃ;
「什么!你像疯了一样,割下青草;
Khāda khādāti lapasi, gatasattaṃ jaraggavaṃ.
『吃吧,吃吧』地说着,对已死去、衰老的公牛。
‘‘Na hi annena pānena, mato goṇo samuṭṭhahe;
「死去的公牛不会因食物、饮料而复活;
Tvaṃsi bālo ca dummedho, yathā taññova dummatī’’ti.
你是愚痴者、无慧者,如同那些愚痴者一样。」
‘‘Ime pādā idaṃ sīsaṃ, ayaṃ kāyo savāladhi;
「这些脚、这个头,这个身体连同尾巴;
Nettā tatheva tiṭṭhanti, ayaṃ goṇo samuṭṭhahe.
眼睛也同样存在,这公牛已复活。
‘‘Nāyyakassa hatthapādā, kāyo sīsañca dissati;
「祖父的手脚、身体和头都看得见;
Rudaṃ mattikathūpasmiṃ, nanu tvaññeva dummatī’’ti.
你在土堆上哭泣,难道你不正是愚痴者吗?」
‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
「我确实燃烧着,寂静的我,如同被火焰浇注的酥油;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
如同以水浇灌,熄灭一切恐惧。
‘‘Abbahī vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ;
「确实拔除了我的箭,那依止于心的忧愁;
Yo me sokaparetassa, pitusokaṃ apānudi.
他为被忧愁所困的我,驱除了对父亲的忧愁。
‘‘Svāhaṃ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto;
「今我已拔除箭,已清凉,已涅槃;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava’.
我不忧愁不哭泣,学童,听闻你的教导之后。」
Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā;
具慧者如此行,那些有悲悯者;
Vinivattayanti sokamhā, sujāto pitaraṃ yathāti.
如善生使父亲从忧愁中转离。
Goṇapetavatthu aṭṭhamaṃ. · 果那饿鬼事 第八
9. Mahāpesakārapetivatthu9. 大磨工饿鬼事
‘‘Gūthañca muttaṃ ruhirañca pubbaṃ, paribhuñjati kissa ayaṃ vipāko;
「粪与尿、血与脓,她食用这些是谁的果报?
Ayaṃ nu kiṃ kammamakāsi nārī, yā sabbadā lohitapubbabhakkhā.
这位女子造了什么业,以致她常常食血脓?
‘‘Navāni vatthāni subhāni ceva, mudūni suddhāni ca lomasāni;
新的衣服、美好的、柔软的、清净的、有毛的,
Dinnāni missā kitakā bhavanti, ayaṃ nu kiṃ kammamakāsi nārī’’ti.
给予后变成虫蛀的,这位女子造了什么业?」
‘‘Bhariyā mamesā ahū bhadante, adāyikā maccharinī kadariyā;
「尊者,她曾是我的妻子,不施舍、悭吝、吝啬,
Sā maṃ dadantaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ, akkosati ca paribhāsati ca.
当我布施给沙门婆罗门时,她辱骂并诽谤我。
‘‘‘Gūthañca muttaṃ ruhirañca pubbaṃ, paribhuñja tvaṃ asuciṃ sabbakālaṃ;
『粪与尿、血与脓,你一切时候食用须跋之物吧!
Etaṃ te paralokasmiṃ hotu, vatthā ca te kiṭakasamā bhavantu’;
愿这在来世成为你的,愿你的衣服变成虫蛀的!』
Etādisaṃ duccaritaṃ caritvā, idhāgatā cirarattāya khādatī’’ti.
「造作如此的恶行后,来到此处长夜受苦。」
Mahāpesakārapetivatthu navamaṃ. · 大磨工饿鬼事 第九
10. Khallāṭiyapetivatthu10. 卡喇帝亚饿鬼事
‘‘Kā nu antovimānasmiṃ, tiṭṭhantī nūpanikkhami;
「谁在天宫内,站着而不出来;
Upanikkhamassu bhadde, passāma taṃ bahiṭṭhita’’nti.
贤女,请出来吧,我们想看看站在外面的你。」
‘‘Aṭṭīyāmi harāyāmi, naggā nikkhamituṃ bahi;
「我感到羞耻、惭愧,裸体出来到外面;
Kesehamhi paṭicchannā, puññaṃ me appakaṃ kata’’nti.
我以头发遮蔽,我所作的福德很少。」
‘‘Handuttarīyaṃ dadāmi te, idaṃ dussaṃ nivāsaya;
「来,我给你上衣,穿上这件衣服;
Idaṃ dussaṃ nivāsetvā, ehi nikkhama sobhane;
穿上这件衣服后,美丽者,来,出来吧;
Upanikkhamassu bhadde, passāma taṃ bahiṭṭhita’’nti.
贤女,请出来吧,我们想看看站在外面的你。」
‘‘Hatthena hatthe te dinnaṃ, na mayhaṃ upakappati;
「手对手给予你,不适合给我;
Esetthupāsako saddho, sammāsambuddhasāvako.
这里有具信的近事男,正等正觉者的弟子。
‘‘Etaṃ acchādayitvāna, mama dakkhiṇamādisa;
以此覆盖我,给我布施;
Tathāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti.
如此我将安乐,一切欲愿成就。」
Tañca te nhāpayitvāna, vilimpetvāna vāṇijā;
商人们为她沐浴,涂油,
Vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisuṃ.
以衣覆盖后,给她布施。
Samanantarānuddiṭṭhe , vipāko udapajjatha ;
在刚刚回向后,果报即生起;
Bhojanacchādanapānīyaṃ , dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
食物、衣服、饮料,这是布施的果报。
Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī;
从那里清净、穿着洁净衣服,穿着最上等的咖西衣;
Hasantī vimānā nikkhami, ‘dakkhiṇāya idaṃ phala’’’nti.
微笑着从天宫出来,『这是布施的果报』。
‘‘Sucittarūpaṃ ruciraṃ, vimānaṃ te pabhāsati;
『善思色相、可爱的天宫照耀着你;天女,被问到请说明,这是什么业的果报?』
Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṃ phala’’nti.
『对于行走的比库,我以清净的心,正直地布施了浸水器。』
‘‘Bhikkhuno caramānassa, doṇinimmajjaniṃ ahaṃ;
『对于行走的比库,我以清净的心,正直地布施了浸水器。』
Adāsiṃ ujubhūtassa, vippasannena cetasā.
『我以清净的心,正直地布施了浸水器给行走的比库。』
‘‘Tassa kammassa kusalassa, vipākaṃ dīghamantaraṃ;
『那善业的果报,长久地持续;』
Anubhomi vimānasmiṃ, tañca dāni parittakaṃ.
『我在天宫中享受,而那现在已是少许了。』
‘‘Uddhaṃ catūhi māsehi, kālaṃkiriyā bhavissati;
「四个月之后,我将死亡;
Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ, nirayaṃ papatissahaṃ.
我将堕入极苦可怖的地狱。
‘‘Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;
「四角四门,按部分划分测量;
Ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ.
以铁墙为界,以铁覆盖。
‘‘Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;
「其铁制的地面,燃烧着,充满火焰;
Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
遍及周围百由旬,恒常如此存在。
‘‘Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ, dukkhaṃ vedissa vedanaṃ;
「在那里我将长时间地,感受痛苦的受;
Phalañca pāpakammassa, tasmā socāmahaṃ bhusa’’nti.
这是恶业的果报,因此我极度悲伤。」
Khallāṭiyapetivatthu dasamaṃ. · 卡喇帝亚饿鬼事 第十
11. Nāgapetavatthu11. 龙饿鬼事
‘‘Puratova setena paleti hatthinā, majjhe pana assatarīrathena;
「在前面,他以白象引导;在中间,则以骏马与车乘;
Pacchā ca kaññā sivikāya nīyati, obhāsayantī dasa sabbato disā.
在后面,少女被轿子载送,照耀十方一切方向。
‘‘Tumhe pana muggarahatthapāṇino, rudaṃmukhā chinnapabhinnagattā;
「然而你们这些手持棍棒的人,哭泣着脸,身体被砍伤破裂;
Manussabhūtā kimakattha pāpaṃ, yenaññamaññassa pivātha lohita’’nti.
身为人类,为何作恶,以致互相饮血?」
‘‘Puratova yo gacchati kuñjarena, setena nāgena catukkamena;
「在前面以象行走者,以白色的龙象,四足行走者;
Amhāka putto ahu jeṭṭhako so , dānāni datvāna sukhī pamodati.
那是我们的长子,布施诸供养后,快乐而欢喜。
‘‘Yo so majjhe assatarīrathena, catubbhi yuttena suvaggitena;
「在中间以骏马与车乘者,以四匹套好的善驾者;
Amhāka putto ahu majjhimo so, amaccharī dānavatī virocati.
那是我们的中子,不悭吝,具施者而光耀。
‘‘Yā sā ca pacchā sivikāya nīyati, nārī sapaññā migamandalocanā;
「那位后面被轿子抬着的,是有慧的、具鹿眼的女子;
Amhāka dhītā ahu sā kaniṭṭhikā, bhāgaḍḍhabhāgena sukhī pamodati.
她是我们最小的女儿,以半分之半而快乐、欢喜。
‘‘Ete ca dānāni adaṃsu pubbe, pasannacittā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
「这些人以前布施,以净信心对沙门婆罗门;
Mayaṃ pana maccharino ahumha, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
而我们则是悭吝者,是沙门婆罗门的诽谤者;
Ete ca datvā paricārayanti, mayañca sussāma naḷova chinno’’ti .
这些人布施后受供养,而我们则如被砍断的芦苇般枯萎。」
‘‘Kiṃ tumhākaṃ bhojanaṃ kiṃ sayānaṃ, kathañca yāpetha supāpadhammino;
「你们的食物是什么?卧处是什么?你们这些恶法者如何度日?
Pahūtabhogesu anappakesu, sukhaṃ virādhāya dukkhajja pattā’’ti.
在众多的、不少的财富中,失去了快乐,今日到达了苦。」
‘‘Aññamaññaṃ vadhitvāna, pivāma pubbalohitaṃ;
「互相击打后,我们饮用脓血;
Bahuṃ pitvā na dhātā homa, nacchādimhase mayaṃ.
「我们虽然喝了很多,却不能持久,我们不能满足。」
‘‘Icceva maccā paridevayanti, adāyakā pecca yamassa ṭhāyino;
「诸死者如此悲叹,不施者死后站在阎魔之处;
Ye te vidicca adhigamma bhoge, na bhuñjare nāpi karonti puññaṃ.
「那些知道、获得财富后,既不受用也不作福的人。」
‘‘Te khuppipāsūpagatā parattha, pacchā ciraṃ jhāyare ḍayhamānā;
「他们在来世遭受饥渴,后来长久地被烧燃而悔恨;
Kammāni katvāna dukhudrāni, anubhonti dukkhaṃ kaṭukapphalāni.
「造作了苦恼的诸业后,他们体验苦果报的痛苦。」
‘‘Ittaraṃ hi dhanaṃ dhaññaṃ, ittaraṃ idha jīvitaṃ;
「财富确实是这样的,生命在此世也是这样的;
Ittaraṃ ittarato ñatvā, dīpaṃ kayirātha paṇḍito.
「知道这个与那个后,贤智者应该为自己造作洲渚。」
‘‘Ye te evaṃ pajānanti, narā dhammassa kovidā;
「那些如此了知的人,精通法的诸人;
Te dāne nappamajjanti, sutvā arahataṃ vaco’’ti.
他们听闻阿拉汉的言语后,于布施不放逸。
Nāgapetavatthu ekādasamaṃ. · 龙饿鬼事 第十一
12. Uragapetavatthu12. 蛇饿鬼事
‘‘Uragova tacaṃ jiṇṇaṃ, hitvā gacchati santanuṃ;
如蛇舍弃老旧的皮,离去时身体柔软;
Evaṃ sarīre nibbhoge, pete kālaṅkate sati.
如是当身体无用,死者已命终时。
‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
被焚烧者不知道,亲族们的悲泣;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.
因此我不为此哭泣,他已去往他的去处。
‘‘Anabbhito tato āgā, nānuññāto ito gato;
未被邀请从那里来,未被允许往这里去;
Yathāgato tathā gato, tattha kā paridevanā.
如其所来如是去,于此有何悲泣。
‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
被焚烧者不知道,亲族们的悲泣;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.
「因此我不哭泣,他已去往他的去处。」
‘‘Sace rode kisā assaṃ, tattha me kiṃ phalaṃ siyā;
「如果我哭泣而消瘦,对我有什么果报呢?
Ñātimittasuhajjānaṃ, bhiyyo no aratī siyā.
亲戚、朋友、善友们,会对我们更加不喜。
‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
「被焚烧者不知道,亲族们的悲泣;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.
因此我不哭泣,他已去往他的去处。」
‘‘Yathāpi dārako candaṃ, gacchantamanurodati;
「犹如小孩追随着,正在离去的月亮而哭泣;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
如是正是这样,凡哀悼死者的人。
‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
「被焚烧者不知道,亲族们的悲泣;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.
因此我不为此哭泣,他已去往他的去处。
‘‘Yathāpi brahme udakumbho, bhinno appaṭisandhiyo;
婆罗门啊!犹如水瓶,破碎而无法修复;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
如此正是这样,哀悼死者之人。
‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
被焚烧者不知道,亲族们的悲泣;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gatī’’ti.
因此我不为此哭泣,他已去往他的去处。
Uragapetavatthu dvādasamaṃ. · 蛇饿鬼事 第十二
Uragavaggo paṭhamo niṭṭhito. · 蛇品 第一 完
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Khettañca sūkaraṃ pūti, piṭṭhaṃ cāpi tirokuṭṭaṃ;
田与猪、腐臭,以及墙后;
Pañcāpi sattaputtañca, goṇaṃ pesakārakañca;
五与七子,以及牛、屠夫;
Tathā khallāṭiyaṃ nāgaṃ, dvādasaṃ uragañcevāti.
如是,对于卡喇帝亚龙,以及第十二条蛇。