三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注小部义注4. 大品义注

4. Mahāvaggo · 4. 大品义注

552 段 · CSCD 巴利原典
3. Cūḷavaggo三、小品
1. Abhijjamānapetavatthuvaṇṇanā《不坏饿鬼事》注释
Abhijjamānevārimhīti idaṃ satthari veḷuvane viharante aññataraṃ luddapetaṃ ārabbha vuttaṃ. Bārāṇasiyaṃ kira aparadisābhāge pāragaṅgāya vāsabhagāmaṃ atikkamitvā cundaṭṭhilanāmake gāme eko luddako ahosi. So araññe mige vadhitvā varamaṃsaṃ aṅgāre pacitvā khāditvā avasesaṃ paṇṇapuṭe bandhitvā kājena gahetvā gāmaṃ āgacchati. Taṃ bāladārakā gāmadvāre disvā ‘‘maṃsaṃ me dehi, maṃsaṃ me dehī’’ti hatthe pasāretvā upadhāvanti. So tesaṃ thokaṃ thokaṃ maṃsaṃ deti. Athekadivasaṃ maṃsaṃ alabhitvā uddālakapupphaṃ piḷandhitvā bahuñca hatthena gahetvā gāmaṃ gacchantaṃ taṃ dārakā gāmadvāre disvā ‘‘maṃsaṃ me dehi, maṃsaṃ me dehī’’ti hatthe pasāretvā upadhāviṃsu. So tesaṃ ekekaṃ pupphamañjariṃ adāsi.
『欲掩杀鬼』,此语起于世尊在竹林精舍时,一孩童因饥饿而产生的行为。据说此孩童居于巴拉那城附近的瓦萨婆乡,越过帕拉河,住于名为准陀滴那的小村。此孩童在林中猎杀野鹿,将鹿肉放于火上烤熟食用,剩余部分包扎于树叶中,携带其肉回到村庄。庄中的孩童们见此,于村口喊叫求肉,举手示意,他则分给他们一块一块的肉。又有一天,他没有肉可供,便采撷树上的野花串成花束,手持花束向村庄走去,村中孩童再度请求肉,他遂将每人一束花赠与。
Atha aparena samayena kālaṃ katvā petesu nibbatto naggo virūparūpo bhayānakadassano supinepi annapānaṃ ajānanto sīse ābandhitauddālakakusumamālākalāpo ‘‘cundaṭṭhilāyaṃ ñātakānaṃ santike kiñci labhissāmī’’ti gaṅgāya udake abhijjamāne paṭisotaṃ padasā gacchati. Tena ca samayena koliyo nāma rañño bimbisārassa mahāmatto kupitaṃ paccantaṃ vūpasametvā paṭinivattento hatthiassādiparivārabalaṃ thalapathena pesetvā sayaṃ gaṅgāya nadiyā anusotaṃ nāvāya āgacchanto taṃ petaṃ tathā gacchantaṃ disvā pucchanto –
后于另一时刻,时日已过,此孩童化为鬼魂,裸露形体,状貌丑陋且令人恐怖。即使梦间亦不知饮食,头戴着缠绕野花编成的花环。以诵念「在准陀滴那亲族旁,将有所获」之语跟随于河边水流潜往。此外当时有一国名柯利雅,国王宾毗萨罗的大臣愤怒止息战事,旋即率领大象兵及随从,以盾牌及长矛,亲至河边水旁之处,乘船随行。见此鬼随水而去,即问:
§387
387.
三百八十七。
‘‘Abhijjamāne vārimhi, gaṅgāya idha gacchasi;
『欲掩杀鬼之时,此地河中汝行;
Naggo pubbaddhapetova, māladhārī alaṅkato;
裸露状貌如昔亡鬼,头戴花环装饰;
Kuhiṃ gamissasi peta, kattha vāso bhavissatī’’ti. –
汝将欲往何处,安在哪里居?』
Gāthamāha. Tattha abhijjamāneti padanikkhepena abhijjamāne saṅghāte, vārimhi gaṅgāyāti gaṅgāya nadiyā udake. Idhāti imasmiṃ ṭhāne. Pubbaddhapetovāti kāyassa purimaddhena apeto viya apetayoniko devaputto viya. Kathaṃ? Māladhārī alaṅkatoti, mālāhi piḷandhitvā alaṅkatasīsaggoti attho. Kattha vāso bhavissatīti katarasmiṃ gāme dese vā tuyhaṃ nivāso bhavissati, taṃ kathehīti attho.
诗句云:此处所云“出现在”,依词义解释为“出现、呈现”。“聚众”为集会、相聚之意,“河流”“恒河”指水流聚集之处。在此地,此处即是此境界之意。“前世饿鬼”比喻过去身未得度,犹如受苦饥馁之命。这如“携带花环”者,喻意装饰、包裹之义。“何处有居所”,意谓欲问其所在乡村或地点,此即其所居之地。整体释义为:诗句中“出现在”一词通过句中上下文释义为某种显现或聚集,“河流恒河”指水流之所在,“前世饿鬼”则如披花环装饰者,问其何处寄居即是询问其所住村落或地域。
Idāni yaṃ tadā tena petena koliyena ca vuttaṃ, taṃ dassetuṃ saṅgītikārā –
今当所言,是当时及当彼饿鬼,俱利耶族之事,著述歌唱者当以之显现,歌唱述说也。
§388
388.
(注:此处为经文序号388。)
‘‘Cundaṭṭhilaṃ gamissāmi, peto so iti bhāsati;
‘‘云:“我将往坤陀丘,(彼)饿鬼如是言:
Antare vāsabhagāmaṃ, bārāṇasiñca santike.
位于象群聚居之乡,巴拉那西亦近于此地。
§389
389.
三百八十九。
‘‘Tañca disvā mahāmatto, koliyo iti vissuto;
「观见此事后,国王盛赞为哥利耶族人;
Sattuṃ bhattañca petassa, pītakañca yugaṃ adā.
给饿者供养饮食和油脂二合器具。
§390
390.
三百九十。
‘‘Nāvāya tiṭṭhamānāya, kappakassa adāpayi;
「为站立船边者,给予箍索;
Kappakassa padinnamhi, ṭhāne petassa dissatha.
在船身下部,应见得供养饿者之处。
§391
391.
三百九十一。
‘‘Tato suvatthavasano, māladhārī alaṅkato;
于是,如来端坐于此,头戴花环,盛饰华丽;
Ṭhāne ṭhitassa petassa, dakkhiṇā upakappatha;
位于一处,鬼神坐定,居于右侧道路旁;
Tasmā dajjetha petānaṃ, anukampāya punappuna’’nti. – gāthāyo avocuṃ;
因此,常为鬼神施予食物,反复行此慈悲之举。」——偈语如是说;
§388
388. Tattha cundaṭṭhilanti evaṃnāmakaṃ gāmaṃ. Antare vāsabhagāmaṃ, bārāṇasiñca santiketi vāsabhagāmassa ca bārāṇasiyā ca vemajjhe. Antarā-saddayogena hetaṃ sāmyatthe upayogavacanaṃ. Bārāṇasiyā santike hi so gāmoti. Ayañhettha attho – antare vāsabhagāmassa ca bārāṇasiyā ca yo cundaṭṭhilanāmako gāmo bārāṇasiyā avidūre, taṃ gāmaṃ gamissāmīti.
此处称为纯陀村,位于屠蛇婆村和巴拉那西之间,处在两村之间。以“中间”相联结谓之中间处,所以此语用于表明均等。此地靠近巴拉那西,因此称之为巴拉那西附近。其意为:位于屠蛇婆村与巴拉那西之间的纯陀村不远于巴拉那西,吾等将前往该村。
§389
389.Koliyo iti vissutoti koliyoti evaṃpakāsitanāmo. Sattuṃ bhattañcāti sattuñceva bhattañca. Pītakañca yugaṃ adāti pītakaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ ekaṃ vatthayugañca adāsi.
称为迦梨耶(Koliyo),此名既为世俗称谓。意为食物与饭食之地。彼处亦有一份金色之饭,及一束布料赠与。
§390
390. Kadā adāsīti ce āha nāvāya tiṭṭhamānāya. Kappakassa adāpayīti gacchantiṃ nāvaṃ ṭhapetvā tattha ekassa nhāpitassa upāsakassa dāpesi , dinnamhi vatthayugeti yojanā. Ṭhāneti ṭhānaso taṅkhaṇaññeva. Petassa dissathāti petassa sarīre paññāyittha, tassa nivāsanapārupanavatthaṃ sampajji. Tenāha ‘‘tato suvatthavasano, māladhārī alaṅkato’’ti, suvatthavasano mālābharaṇehi sumaṇḍitapasādhito. Ṭhāne ṭhitassa petassa, dakkhiṇā upakappathāti dakkhiṇeyyaṭṭhāne ṭhitā panesā dakkhiṇā tassa petassa yasmā upakappati, viniyogaṃ agamāsi. Tasmā dajjetha petānaṃ, anukampāya punappunanti petānaṃ anukampāya pete uddissa punappunaṃ dakkhiṇaṃ dadeyyāti attho.
何时赠予?谓对伫立船旁之人说:「赠予船上」。人们准备乘船,将船停于处所,供一位施浴的居士享用,赠与布料一束,跨六里。处所意即处所名。云「见于鬼神」者,犹谓此布料因该鬼神躯体而知,是适用于遮盖鬼神的住所之布料。故言『于是,如来端坐于此,头戴花环,盛饰华丽』,谓如来佩戴以花饰装饰的环状装饰物。『位于一处,鬼神坐定,居于右侧道路旁』,谓置于右侧处所的饮食物,因鬼神的居住而在那里安置使用。『因此,常为鬼神施予食物,反复行此慈悲之举』,意指反复以慈悲为鬼神布施食物。
Atha so koliyamahāmatto taṃ petaṃ anukampamāno dānavidhiṃ sampādetvā anusotaṃ āgantvā sūriye uggacchante bārāṇasiṃ sampāpuṇi. Bhagavā ca tesaṃ anuggahatthaṃ ākāsena āgantvā gaṅgātīre aṭṭhāsi. Koliyamahāmattopi nāvāto otaritvā haṭṭhapahaṭṭho bhagavantaṃ nimantesi – ‘‘adhivāsetha me, bhante, bhagavā ajjatanāya bhattaṃ anukampaṃ upādāyā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. So bhagavato adhivāsanaṃ viditvā tāvadeva ramaṇīye bhūmibhāge mahantaṃ sākhāmaṇḍapaṃ upari catūsu ca passesu nānāvirāgavaṇṇavicittavividhavasanasamalaṅkataṃ kāretvā tattha bhagavato āsanaṃ paññāpetvā adāsi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane.
于是那位迦历大臣,慈悲于那饿鬼,筹集供养之法,追随其后,在太阳升起时,抵达了巴拉那西。世尊为了护持他们,从天空而来,止于恒河岸边。迦历大臣从船上下岸,恭敬地前来邀请世尊说:「世尊,请您今天留宿,慈悲承受我所准备的供养。」世尊安静地住下。大臣知世尊留宿,便在风景宜人的地方,在巨大的枝叶亭上,为世尊安置恰当的座位,并布置四周,挂满诸种色彩斑斓、令人不生烦恼的美丽服饰,在那里为世尊安排坐处。世尊坐在已布置好的坐席上。
Atha so mahāmatto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā gandhapupphādīhi pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisinno heṭṭhā attano vuttavacanaṃ petassa ca paṭivacanaṃ bhagavato ārocesi. Bhagavā ‘‘bhikkhusaṅgho āgacchatū’’ti cintesi. Cintitasamanantarameva buddhānubhāvasañcodito suvaṇṇahaṃsagaṇo viya dhataraṭṭhahaṃsarājaṃ bhikkhusaṅgho dhammarājaṃ samparivāresi. Tāvadeva mahājano sannipati ‘‘uḷārā dhammadesanā bhavissatī’’ti. Taṃ disvā pasannamānaso mahāmatto buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena santappesi. Bhagavā katabhattakicco mahājanassa anukampāya ‘‘bārāṇasisamīpagāmavāsino sannipatantū’’ti adhiṭṭhāsi. Sabbe ca te iddhibalena mahājanā sannipatiṃsu, uḷāre cassa pete pākaṭe akāsi. Tesu keci chinnabhinnapilotikakhaṇḍadharā, keci attano keseheva paṭicchāditakopinā, keci naggā yathājātarūpā khuppipāsābhibhūtā tacapariyonaddhā aṭṭhimattasarīrā ito cito ca paribbhamantā mahājanassa paccakkhato paññāyiṃsu.
随后,那位大臣前来世尊面前,以香花等供养礼拜赞敬,便在旁坐下,倾听自己所说的话及饿鬼的应答,向世尊呈述。世尊思想:「比库僧团将要来。」刚想如此,受佛神力感召,犹如金色天鹅群围绕恒河天鹤王,僧团如法之王降临。届时许多大众聚集,「将举行盛大法会」的消息广传。大臣见此,心怀喜悦,照顾佛陀前来的僧团,供应优良饮食。世尊为了广大人民利益,安住心念,「住于巴拉那西城附近村落」的想法而安立。那些大众凭神通之力,皆集结而至;辉煌显露的饿鬼也在其中。有人披着破裂残败的衣裳,有人用头发遮盖愤怒的面容,有人裸体而露出本来面目,饥饿异常,四处徘徊,好似骨瘦嶙峋的躯体,在大众眼前游走,众人因此得以了知。
Atha bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi, yathā te ekajjhaṃ sannipatitvā attanā kataṃ pāpakammaṃ mahājanassa pavedesuṃ. Tamatthaṃ dīpentā saṅgītikārā –
于是世尊如是积集神通威力,宛若众人聚合一处,由自身所作恶业指示广大人众。对此,音乐家们奏响乐声——
§392
392.
三百九十二。
‘‘Sātunnavasanā eke, aññe kesanivāsanā;
「一部分穿浅黄色,有些长着黑色的毛发;
Petā bhattāya gacchanti, pakkamanti disodisaṃ.
饿鬼们前往食物之处,在东方各处徘徊。」
§393
393.
三百九十三。
‘‘Dūre eke padhāvitvā, aladdhāva nivattare;
『远处有人奔跑逃去,未得即又返回;
Chātā pamucchitā bhantā, bhūmiyaṃ paṭisumbhitā.
被矛刺穿负伤者,倒在地上面朝下。』
§394
394.
三百九十四。
‘‘Keci tattha papatitvā, bhūmiyaṃ paṭisumbhitā;
『有些人就在那里跌倒,面朝下倒在地上;
Pubbe akatakalyāṇā, aggidaḍḍhāva ātape.
早先尚未遭遇不幸者,如同被烈日曝晒般痛苦难忍。』
§395
395.
三百九十五。
‘‘Mayaṃ pubbe pāpadhammā, gharaṇī kulamātaro;
『昔日我们因行恶业,受生为婢女,属于奴仆之家;
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano.
虽处诸天教法安乐之地,却未能亲证自身光明。』
§396
396.
三百九十六。
‘‘Pahūtaṃ annapānampi, apissu avakirīyati;
『饮食甚多,然仍常遭恶病侵扰;
Sammaggate pabbajite, na ca kiñci adamhase.
正当出家修行时,内心纯净,无所缺失。』
§397
397.
三百九十七。
‘‘Akammakāmā alasā, sādukāmā mahagghasā;
『不求作恶且懒惰者,乐善好施且大怀愤怒者,
Ālopapiṇḍadātāro, paṭiggahe paribhāsimhase.
即使承受供养者,仍以言语侮辱。』
§398
398.
三百九十八。
‘‘Te gharā tā ca dāsiyo, tānevābharaṇāni no;
『那些作为奴仆的人和妻妾,乃至那些佩戴装饰者,皆非我所有;
Te aññe paricārenti, mayaṃ dukkhassa bhāgino.
他们是由他人供养侍奉的,我们乃共受苦难的同伴。』
§399
399.
三百九十九。
‘‘Veṇī vā avaññā honti, rathakārī ca dubbhikā;
『有些女子,本性淫乱放逸,车夫境遇艰难;
Caṇḍālī kapaṇā honti, kappakā ca punappunaṃ.
有些为贱民出身,品性险恶,屡次为盗贼。』
§400
400.
‘‘Yāni yāni nihīnāni, kulāni kapaṇāni ca;
『所有低贱卑劣的家族与险恶家门;
Tesu tesveva jāyanti, esā maccharino gati.
从中同样生起,正如蚊虫所至之所。』
§401
401.
四百零一。
‘‘Pubbe ca katakalyāṇā, dāyakā vītamaccharā;
『先前那些诸善业的施与者,已经断绝了恶趣,
Saggaṃ te paripūrenti, obhāsenti ca nandanaṃ.
他们充满天界,光耀于花园之中。』
§402
402.
四百零二。
‘‘Vejayante ca pāsāde, ramitvā kāmakāmino;
『他们在宫殿中欢喜,满足于欲望,
Uccākulesu jāyanti, sabhogesu tato cutā.
出生于高贵之家,于极乐之境最终逝去。』
§403
403.
四百零三。
‘‘Kūṭāgāre ca pāsāde, pallaṅke ponakatthate;
『在阁楼厢房与殿堂中,铺设着床榻,令人安心;
Bījitaṅgā morahatthehi, kule jātā yasassino.
用葡萄枝杖装饰,出身显赫的族中,蜚声显贵者。』
§404
404.
‘‘Aṅkato aṅkaṃ gacchanti, māladhārī alaṅkatā;
『手挽手同行,佩戴花环而装饰;
Dhātiyo upatiṭṭhanti, sāyaṃ pātaṃ sukhesino.
继承家业,在夕阳时分安乐自在。』
§405
405.
‘‘Nayidaṃ akatapuññānaṃ, katapuññānamevidaṃ;
「非彼无所作功德者,无所作功德者于此亦复然;
Asokaṃ nandanaṃ rammaṃ, tidasānaṃ mahāvanaṃ.
一无忧花园华美,火焰之中的大林庄严。
§406
406.
‘‘Sukhaṃ akatapuññānaṃ, idha natthi parattha ca;
无所作功德者于此处无有安乐,彼处亦无;
Sukhañca katapuññānaṃ, idha ceva parattha ca.
作功德者安乐,于此处亦于彼处皆存。」
§407
407.
‘‘Tesaṃ sahabyakāmānaṃ, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ;
『那些同伴之中渴望善行者,须多行善法,
Katapuññā hi modanti, sagge bhogasamaṅgino’’ti. – gāthāyo avocuṃ;
因为只有具足善业者,方能在天界享受福乐。』——偈语如是说;
§392
392. Tattha sātunnavasanāti chinnabhinnapilotikakhaṇḍanivāsanā. Eketi ekacce. Kesanivāsanāti keseheva paṭicchāditakopinā. Bhattāya gacchantīti ‘‘appeva nāma ito gatā yattha vā tattha vā kiñci ucchiṭṭhabhattaṃ vā vamitabhattaṃ vā gabbhamalādikaṃ vā labheyyāmā’’ti katthacideva aṭṭhatvā ghāsatthāya gacchanti. Pakkamanti disodisanti disato disaṃ anekayojanantarikaṃ ṭhānaṃ pakkamanti.
392。此处“Sātunnavasanā”意为戴有破损、断裂、剥落毛皮的衣服。有时写作“Eketi”指个别情况。所谓“Kesanivāsanā”是指披着头发状的覆盖物。谓之“Bhattāya gacchantī”即有人离开某处,因为他仅仅离开此地,无论去向何处,都可获得废弃之食物或呕吐之食物或胎衣胎垢等。有人有时会手持锄头去割草等。离开该处,东往西行,从一个方向到另一个方向,行经许多与之相连的场所。
§393
393.Dūreti dūreva ṭhāne. Eketi ekacce petā. Padhāvitvāti ghāsatthāya upadhāvitvā. Aladdhāva nivattareti kiñci ghāsaṃ vā pānīyaṃ vā alabhitvā eva nivattanti. Pamucchitāti khuppipāsādidukkhena sañjātamucchā. Bhantāti paribbhamantā. Bhūmiyaṃ paṭisumbhitāti tāya eva mucchāya uppattiyā ṭhatvā avakkhittamattikāpiṇḍā viya vissussitvā pathaviyaṃ patitā.
393.『远处』者,远远的所在。『恶鬼』者,某些饿鬼。『附着』者,谓为了草木和树脂等而附着其上。『无所得而回转』者,谓虽未得到任何草或饮水,仍然回转而去。『发出声音』者,因饥渴等苦而生呕吐之声。『伸展』者,游走张扬。『伏地』者,谓因此呕吐而造成局促,犹如摔倒且四散如泥块一般,散落于土地上。
§394
394.Tatthāti gataṭṭhāne. Bhūmiyaṃ paṭisumbhitāti papāte patitā viya jighacchādidukkhena ṭhātuṃ asamatthabhāvena bhūmiyaṃ patitā, tattha vā gataṭṭhāne ghāsādīnaṃ alābhena chinnāsā hutvā kenaci paṭimukhaṃ sumbhitā pothitā viya bhūmiyaṃ patitā hontīti attho. Pubbe akatakalyāṇāti purimabhave akatakusalā. Aggidaḍḍhāva ātapeti nidāghakāle ātapaṭṭhāne agginā daḍḍhā viya, khuppipāsagginā ḍayhamānā mahādukkhaṃ anubhavantīti attho.
394.『在那里』者,谓在所到之处。『伏地』者,如跌落于地,因饥饿等苦无法站立而跌倒于地。『在那里』者,因无力保持身体而跌倒于地,因不能采得草木等而枯槁,似已断离依怙而四散伏地。『之前的不善』者,谓过去生中不善业。『火烧』者,如炽热时熊熊烈火焰烧燃。『饥渴之火』者,比喻如火焰般燃烧的饥渴之苦甚烈。
§395
395.Pubbeti atītabhave. Pāpadhammāti issukīmaccharīādibhāvena lāmakasabhāvā. Gharaṇīti gharasāminiyo. Kulamātaroti kuladārakānaṃ mātaro, kulapurisānaṃ vā mātaro. Dīpanti patiṭṭhaṃ, puññanti attho. Tañhi sattānaṃ sugatīsu patiṭṭhābhāvato ‘‘patiṭṭhā’’ti vuccati. Nākamhāti na karimha.
前世和过去诸有中。所谓恶法乃指如贪欲、嗔恚、痴迷等诸恶习气之性质。所谓房舍是指住宅所有者。所谓族母,是指家族子孙的母亲,或家族男众的母亲。所谓基础,意为根基,生起,意义在于众生于善道上的根基稳定才称作“基础”。所谓“不愿为者”,意指不做此事。
§396
396.Pahūtanti bahuṃ. Annapānampīti annañca pānañca. Apissu avakirīyatīti sūti nipātamattaṃ, api avakirīyati chaṭṭīyati. Sammaggateti sammā gate sammā paṭipanne sammā paṭipannāya. Pabbajiteti pabbajitāya. Sampadāne hi idaṃ bhummavacanaṃ. Sammaggate vā pabbajite sati labbhamāneti attho. Na ca kiñci adamhaseti ‘‘kiñcimattampi deyyadhammaṃ nādamhā’’ti vippaṭisārābhibhūtā vadanti.
所谓多量,就是许多。所谓饮食,是指食物和饮料。所谓不被玷污,是指虽被称作玷污,但实际上并未玷污。所谓正行,是指正当行进,即正行之意。所谓出家者,是指已经出家的人。此处“土地”用语意指正行和出家者的境界。所谓得正行或出家,就是指符合这种境界。此处不含任何妄言,意在说明没有任何事物在我们处获得法性。
§397
397.Akammakāmāti sādhūti akattabbaṃ kammaṃ akusalaṃ kāmentīti akammakāmā, sādhūhi vā kattabbaṃ kusalaṃ kāmentīti kammakāmā, na kammakāmāti akammakāmā , kusaladhammesu acchandikāti attho. Alasāti kusītā kusalakammakaraṇe nibbīriyā. Sādukāmāti sātamadhuravatthupiyā. Mahagghasāti mahābhojanā, ubhayenāpi sundarañca madhurañca bhojanaṃ labhitvā atthikānaṃ kiñci adatvā sayameva bhuñjitāroti dasseti. Ālopapiṇḍadātāroti ālopamattassapi bhojanapiṇḍassa dāyakā. Paṭiggaheti tassa paṭiggaṇhanake. Paribhāsimhaseti paribhavaṃ karontā bhāsimha, avamaññimha uppaṇḍimhā cāti attho.
所谓无心为,就是善恶行为皆不应作、不应该做,是恶法。所谓有心为,是指应作的善法行为。所谓非有心为,意指无心为,倾向于善法。所谓懒惰,是指懈怠、厌倦于善行。所谓善心所欲,是指甜美、悦爱之物。所谓丰盛饮食,是称为大餐。意在说明得到美妙、甘甜的饮食不是浪费,而是自己亲自享用。所谓施舍食物者,是指按施舍分量给予食物者。所谓接受,是指接受食物的行为。所谓辱骂他者,是指对人加以轻慢和侮辱。
§398
398.Te gharāti yattha mayaṃ pubbe ‘‘amhākaṃ ghara’’nti mamattaṃ akarimhā, tāni gharāni yathāṭhitāni, idāni no na kiñci upakappatīti adhippāyo. Tā ca dāsiyo tānevābharaṇāni noti etthāpi eseva nayo. Tattha noti amhākaṃ. Teti te gharādike. Aññe paricārenti, paribhogādivasena viniyogaṃ karontīti attho. Mayaṃ dukkhassa bhāginoti mayaṃ pana pubbe kevalaṃ kīḷanappasutā hutvā sāpateyyaṃ pahāya gamanīyaṃ anugāmikaṃ kātuṃ ajānantā idāni khuppipāsādidukkhassa bhāgino bhavāmāti attānaṃ garahantā vadanti.
所谓家,是我们过去自恃为“我的家”的地方,这些家园本为他所建立,如今已经不属于我们。所谓奴仆和装饰物,也非属于我们,即使在此地也一样。如是我们称之为非己。他们即是家等。其他则是为他人服务,或作为消费使用。我们是苦的承担者,但过去却仅因玩耍而被束缚,今不知舍去,应当舍去,追随菩提者人。如今成为痛苦如极饥渴等烦恼的承担者,是在自责呵斥自己。
§399
399. Idāni yasmā petayonito cavitvā manussesu uppajjantāpi sattā yebhuyyena tasseva kammassa vipākāvasesena hīnajātikā kapaṇavuttinova honti, tasmā tamatthaṃ dassetuṃ ‘‘veṇivā’’tiādinā dve gāthā vuttā. Tattha veṇivāti venajātikā, vilīvakārā naḷakārā hontīti attho. Vā-saddo aniyamattho. Avaññāti avaññeyyā, avajānitabbāti vuttaṃ hoti. ‘‘Vambhanā’’ti vā pāṭho, parehi bādhanīyāti attho. Rathakārīti cammakārino. Dubbhikāti mittadubbhikā mittānaṃ bādhikā. Caṇḍālīti caṇḍālajātikā. Kapaṇāti vanibbakā ativiya kāruññappattā . Kappakāti kappakajātikā, sabbattha ‘‘honti punappuna’’nti yojanā, aparāparampi imesu nihīnakulesu uppajjantīti vuttaṃ hoti.
如今,因为父母离世,众生虽在人间出生,但依前世业报果报,成为低贱出身像猕猴一样。故此,为了说明此理,有关于猕猴等的两首歌谣被传诵。此处“猕猴”指生于野猴族,丑陋恶臭之类。『瓦』是发音不准确之意。所谓隐瞒,是指应当隐瞒隐藏之义。『谎言』即指诽谤他人之意。车辆匠人是制车者。所谓“恶友”,是指损害友人者。所谓贱民,是称贱民出身者。所谓野兽,是指野外禽兽,极为悲悯。所谓强盗,就是盗贼出身,常常在劣族中轮回生起。
§400
400.Tesu tesveva jāyantīti yāni yāni aññānipi nesādapukkusakulādīni kapaṇāni ativiya vambhaniyāni paramaduggatāni ca, tesu tesu eva nihīnakulesu macchariyamalena petesu nibbattitvā tato cutā nibbattanti. Tenāha ‘‘esā maccharino gatī’’ti.
在各自的类群里生起的,指的是其他亦有的低贱种姓及劣等种族,它们极为欺骗和恶劣。由于这些低下的种姓中,蚊虫的数量众多,附着于父母上,从那里出生又灭亡。故称“这些是蚊类的道路”。
§401
401. Evaṃ akatapuññānaṃ sattānaṃ gatiṃ dassetvā idāni katapuññānaṃ gatiṃ dassetuṃ ‘‘pubbe ca katakalyāṇā’’ti satta gāthā vuttā. Tattha saggaṃ te paripūrentīti ye pubbe purimajātiyaṃ katakalyāṇā dāyakā dānapuññābhiratā vigatamalamaccherā, te attano rūpasampattiyā ceva parivārasampattiyā ca saggaṃ devalokaṃ paripūrenti paripuṇṇaṃ karonti. Obhāsenti ca nandananti na kevalaṃ paripūrentiyeva, atha kho kapparukkhādīnaṃ pabhāhi sabhāveneva obhāsamānampi nandanavanaṃ attano vatthābharaṇajutīhi sarīrappabhāya ca abhibhavitvā ceva obhāsetvā ca jotenti.
由此,显现无功德众生的去处之后,现在显现有功德众生的去处,曾经说过七偈:“过去曾有善业之人”。此中所谓天界,即是指那些以往世代积集善业、喜欢布施、清净无垢的众生。他们凭借自己的色身丰裕与随从众多,满盈天界诸天的神妙乐园。天界明亮绚丽,自然令人欢喜,不仅充满,同时更加圆满。比如映照光芒的是树木等物,聚会则显现出璀璨灿烂的景象,有此光明照耀,仿佛花园因众多华丽饰物和身体光泽而盛放,光彩照人。
§402
402.Kāmakāminoti yathicchitesu kāmaguṇesu yathākāmaṃ paribhogavanto. Uccākulesūti uccesu khattiyakulādīsu kulesu. Sabhogesūti mahāvibhavesu. Tato cutāti tato devalokato cutā.
“爱欲者”是指依所好而享受各种欲乐的人。“高贵者”是指属于高等族姓如王族等家族者。“富饶者”是指居于极大富贵之族的人。接着“陨落者”则指从天界堕落者。
§403
403.Kūṭāgāreca pāsādeti kūṭāgāre ca pāsāde ca. Bījitaṅgāti bījiyamānadehā. Morahatthehīti morapiñchapaṭimaṇḍitabījanīhatthehi. Yasassinoti parivāravanto ramantīti adhippāyo.
“楼阁”是指宫殿建筑及其厅堂。“种子体”是指所生身体。“孔雀冠”即孔雀羽冠的饰物,冠饰华丽如孔雀绶尾。此处的“著名者”是指有众多随从,享乐悠然自在的领导者。
§404
404.Aṅkato aṅkaṃ gacchantīti dārakakālepi ñātīnaṃ dhātīnañca aṅkaṭṭhānato aṅkaṭṭhānameva gacchanti, na bhūmitalanti adhippāyo. Upatiṭṭhantīti upaṭṭhānaṃ karonti. Sukhesinoti sukhamicchantā, ‘‘mā sītaṃ vā uṇhaṃ vā’’ti appakampi dukkhaṃ pariharantā upatiṭṭhantīti adhippāyo.
“随行者即随行的部众”,即使年幼时,也从亲属、族长之处出发,步入随行集结之围,不游离原地,指除非离开该地的领袖人物。“侍候者”是指提供照顾的人。“福乐者”是指安乐的众生,愿求免受寒暑之苦,去除少许苦痛而予以护持,即是所谓领袖。
§405
405.Nayidaṃ akatapuññānanti idaṃ sokavatthuabhāvato asokaṃ rammaṃ ramaṇīyaṃ tidasānaṃ tāvatiṃsadevānaṃ mahāvanaṃ mahāupavanabhūtaṃ nandanaṃ nandanavanaṃ akatapuññānaṃ na hoti, tehi laddhuṃ na sakkāti attho.
“此为无功德者”者,是说因烦恼之故,缺少欢喜所在。三十三天大天界诸天的阔大森林、广阔果园及华美花园,这些欢乐、有趣的花园,是无功德者无法得到的,因此他们不能获得其利益。
§406
406.Idhāti imasmiṃ manussaloke visesato puññaṃ karīyati, taṃ sandhāyāha. Idhāti vā diṭṭhadhamme. Paratthāti samparāye.
“在此”者,是指在这人间世界特别行功德。为了此义故言“在此”为眼见世界,“彼处”则指来世。
§407
407.Tesanti tehi yathāvuttehi devehi. Sahabyakāmānanti sahabhāvaṃ icchantehi. Bhogasamaṅginoti bhogehi samannāgatā, dibbehi pañcakāmaguṇehi samappitā modantīti attho. Sesaṃ uttānatthameva.
这三者按照所论述的,皆为天人所有。意谓同欲者,即彼等皆希求同样的状态。同具丰富享乐者,即拥有众多财物宝物的,同享天人五种神通之乐而欢悦,这就是其涵义。其余如前所述。
Evaṃ tehi petehi sādhāraṇato attanā katakammassa ca gatiyā puññakammassa ca gatiyā paveditāya saṃviggamanassa koḷiyāmaccapamukhassa tattha sannipatitassa mahājanassa ajjhāsayānurūpaṃ bhagavā vitthārena dhammaṃ desesi. Desanāpariyosāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosīti.
如是,这些饿鬼众一般而言,于自身所作善业与不善业的结果,两者流向皆有所知。因为受到恻隐与动摇之苦的拘留子首领,以及众多民众聚集于此,世尊便就他们的根本心念如实广阐法义。说法终结之时,成就“四万八千”法的圆满聚合。
Abhijjamānapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 《不坏饿鬼事》注释终了。
2. Sāṇavāsittherapetavatthuvaṇṇanā《萨那瓦西长老饿鬼事》注释
Kuṇḍināgariyo theroti idaṃ satthari veḷuvane viharante āyasmato sāṇavāsittherassa ñātipete ārabbha vuttaṃ. Atīte kira bārāṇasiyaṃ kitavassa nāma rañño putto uyyānakīḷaṃ kīḷitvā nivattanto sunettaṃ nāma paccekabuddhaṃ piṇḍāya caritvā nagarato nikkhamantaṃ disvā issariyamadamatto hutvā ‘‘kathañhi nāma mayhaṃ añjaliṃ akatvā ayaṃ muṇḍako gacchatī’’ti paduṭṭhacitto hatthikkhandhato otaritvā ‘‘kacci te piṇḍapāto laddho’’ti ālapanto hatthato pattaṃ gahetvā pathaviyaṃ pātetvā bhindi. Atha naṃ sabbattha tādibhāvappattiyā nibbikāraṃ karuṇāvipphārasomanassanipātapasannacittameva olokentaṃ aṭṭhānāghātena dūsitacitto ‘‘kiṃ maṃ kitavassa rañño puttaṃ na jānāsi, tvaṃ olokayanto mayhaṃ kiṃ karissasī’’ti vatvā avahasanto pakkāmi. Pakkantamattasseva cassa narakaggidāhapaṭibhāgo balavasarīradāho uppajji. So tena mahāsantāpenābhibhūtakāyo atibāḷhaṃ dukkhavedanābhitunno kālaṃ katvā avīcīmahāniraye nibbatti.
“库金那城长老”训诂是:此为教师在木林中修行、具寿长老赛纳伐希的族类介绍。传说昔日在巴拉那西,有位名为基塔瓦的国王之子,曾游玩于园林,归来时见一名独觉者苏涅达远行乞食出城。此人因王权傲慢,且心意恶劣,弃去手持钵盂,说:“为何你还未合掌,却执行剃发?”又愤怒将钵盂掷地摔破。之后,无论何处皆显露此类情形。独觉者只是以悲愍、悲悯、喜悦、安心的心态内观众生,目睹如此群众,心生悲悯并善待众生。遂对傲慢的王子曰:“你不知道我吗?你视察我,我将如何对待你?”言语鄙慢,愤然离去。离去后即遭烈火地狱的剧痛折磨。其身体因剧烈痛苦如刀割一般,最终受苦时中竟于无间大狱堕落。
So tattha dakkhiṇapassena vāmapassena uttāno avakujjoti bahūhi pakārehi parivattitvā caturāsīti vassasahassāni paccitvā tato cuto petesu apirimitakālaṃ khuppipāsādidukkhaṃ anubhavitvā tato cuto imasmiṃ buddhuppāde kuṇḍinagarassa samīpe kevaṭṭagāme nibbatti. Tassa jātissarañāṇaṃ uppajji, tena so pubbe attanā anubhūtapubbaṃ dukkhaṃ anussaranto vayappattopi pāpabhayena ñātakehipi saddhiṃ macchabandhanatthaṃ na gacchati. Tesu gacchantesu macche ghātetuṃ anicchanto nilīyati, gato ca jālaṃ bhindati, jīvante vā macche gahetvā udake vissajjeti, tassa taṃ kiriyaṃ arocantā ñātakā gehato taṃ nīhariṃsu. Eko panassa bhātā sinehabaddhahadayo ahosi.
独觉者在那里,无论朝南、朝北、面朝左或右,都常旋转翻转,历经四万八千岁之久。然后堕入饿鬼,经历了无量时日的饥饿痛苦。之后转生于此世佛陀出世时,于库金那城附近的犍陀村诞生。他一生成就对生死苦难的智识,回忆自己过去所经历的痛苦。因恐惧恶报,连亲族中杀鱼者也不愿同往。跟随亲属时,他若想捕鱼,便暗中避开,过去时破网,活着时捕获鱼放生。其行为被亲族发现,说三道四。有一亲兄弟内心充满嫉妒怨恨。
Tena ca samayena āyasmā ānando kuṇḍinagaraṃ upanissāya sāṇapabbate viharati. Atha so kevaṭṭaputto ñātakehi pariccatto hutvā ito cito ca paribbhamanto taṃ padesaṃ patto bhojanavelāya therassa santikaṃ upasaṅkami. Thero taṃ pucchitvā bhojanena atthikabhāvaṃ ñatvā tassa bhattaṃ datvā katabhattakicco sabbaṃ taṃ pavattiṃ ñatvā dhammakathāya pasannamānasaṃ ñatvā ‘‘pabbajissasi, āvuso’’ti? ‘‘Āma, bhante, pabbajissāmī’’ti. Thero taṃ pabbājetvā tena saddhiṃ bhagavato santikaṃ agamāsi. Atha naṃ satthā āha – ‘‘ānanda, imaṃ sāmaṇeraṃ anukampeyyāsī’’ti. So ca akatakusalattā appalābho ahosi. Atha naṃ satthā anuggaṇhanto bhikkhūnaṃ paribhogatthāya pānīyaghaṭānaṃ paripūraṇe niyojesi. Taṃ disvā upāsakā tassa bahūni niccabhattāni paṭṭhapesuṃ.
当时具寿长老阿难依靠库金那城的舍纳山居住。有一次犍陀村之子,携诸亲族,四处游走至此地,正值饭时,至长老面前。长老询问其来意,知道其饥饿后给食,知其工作业已完成,心生欢喜,遂开导法义,说:“你将出家吗,朋友?”他答曰:“是的,长老,我将出家。”长老遂为其出家,两人一同前往世尊处。世尊告阿难:“阿难,当慈悲于此沙玛内拉。”他并无善业,福报甚少。世尊继而命比库们去取满饮的水罐。居士见此多次供养,纷纷献上常食。
So aparena samayena laddhūpasampado arahattaṃ patvā thero hutvā dvādasahi bhikkhūhi saddhiṃ sāṇapabbate vasi. Tassa pana ñātakā pañcasatamattā anupacitakusalakammā upacitamaccherādipāpadhammā kālaṃ katvā petesu nibbattiṃsu. Tassa pana mātāpitaro ‘‘esa amhehi pubbe gehato nikkaḍḍhito’’ti sārajjamānā taṃ anupasaṅkamitvā tasmiṃ baddhasinehaṃ bhātikaṃ pesesuṃ. So therassa gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhasamaye dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ patiṭṭhāpetvā katañjalī attānaṃ dassetvā ‘‘mātā pitā ca te, bhante’’tiādigāthā avoca. Kuṇḍināgariyo therotiādayo pana ādito pañca gāthā tāsaṃ sambandhadassanatthaṃ dhammasaṅgāhakehi ṭhapitā.
之后,该沙玛内拉得道成为阿拉汉。长老与十二位比库一同住舍纳山。其亲属约五百人,许多过去不善业因恶行如盗窃、杀生等,终于堕入饿鬼。其父母忧悲叫唤:“他从我们家中出去了!”跑来拜见,向被束缚于渊网的弟弟献上食物。那时,库金那城长老在外乞食归来时,在南方圣地设立碑铭,作合掌状自我展示,并诵念“母亲父亲是你,长老”,诸如此类。文中所称库金那长老即此,起首为诵五偈,供示彼等相应法理,后由法集者编入。
§408
408.
第四百零八条。
‘‘Kuṇḍināgariyo thero, sāṇavāsinivāsiko;
‘库因纳迦长老,居于骨塔村;
Poṭṭhapādoti nāmena, samaṇo bhāvitindriyo.
名为波陀跋陀,是修习虑力的沙门。
§409
409.
第四百零九条。
‘‘Tassa mātā pitā bhātā, duggatā yamalokikā;
‘其母、父、兄弟,皆堕无间地狱,
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
造作恶业,往生饿鬼道。’
§410
410.
第四百一十条。
‘‘Te duggatā sūcikaṭṭā, kilantā naggino kisā;
『那些堕入恶道者,陷入痛苦深渊,赤裸暴露,饥寒交迫;
Uttasantā mahattāsā, na dassenti kurūrino.
他们心怀巨大贪欲,凶恶残暴者毫不现露其本性。』
§411
411.
第四百一十一条。
‘‘Tassa bhātā vitaritvā, naggo ekapathekako;
『弘扬教法者,摒弃同侪之恶行,孤身一人赤裸无依;
Catukuṇḍiko bhavitvāna, therassa dassayītumaṃ.
乃成长为四方庄严之长老,以此示现其德行。』
§412
412.
第四百一十二条。
‘‘Thero cāmanasikatvā, tuṇhībhūto atikkami;
『长老放弃了出家人之相,进入寂静而超越了蕴业;
So ca viññāpayī theraṃ, ‘bhātā petagato ahaṃ’.
那人向长老宣说:『兄弟,我已堕入饿鬼道。』』
§413
413.
第四百一十三条。
‘‘Mātā pitā ca te bhante, duggatā yamalokikā;
『母亲与父亲啊,尊长,堕入痛苦的阎魔异界;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
因造恶业,死后往彼饿鬼道去。』
§414
414.
第四百一十四条。
‘‘Tena duggatā sūcikaṭṭā, kilantā naggino kisā;
『因此,那些出离之人依止正道者,已破坏者伤害者猖獗;
Uttasantā mahattāsā, na dassenti kurūrino.
他们心怀贪欲妄念,邪恶之人无法看见真相。』
§415
415.
第四百一十五条。
‘‘Anukampassu kāruṇiko, datvā anvādisāhi no;
『愿慈悲之心怜悯我们,施予并指导我们;
Tava dinnena dānena, yāpessanti kurūrino’’ti.
凭你今日布施的善行,邪恶之人将得到安慰。』
§408-9
408-9. Tattha kuṇḍināgariyo theroti evaṃnāmake nagare jātasaṃvaḍḍhatthero, ‘‘kuṇḍikanagaro thero’’tipi pāṭho, so evattho. Sāṇavāsinivāsikoti sāṇapabbatavāsī. Poṭṭhapādoti nāmenāti nāmena poṭṭhapādo nāma. Samaṇoti samitapāpo. Bhāvitindriyoti ariyamaggabhāvanāya bhāvitasaddhādiindriyo, arahāti attho. Tassāti tassa sāṇavāsittherassa. Duggatāti duggatigatā.
在那里,有一位名为库迪那加里约长老,他是这座名为库迪卡的城镇中新生的长老。另一种读法称他为『库迪卡城的长老』,其义相同。『舍那瓦辛』者,意为『舍那山的居住者』。『波陀波多』为名字,即以名字为『波陀波多』。『沙门』意指具有节制的恶行。『修习根』是指为圣道修习而培养的信心等各根,『阿拉汉』是其义。『他破』意为属于那位舍那瓦辛长老的。『陀迦』是指进入恶趣者。
§410
410.Sūcikaṭṭāti pūtinā lūkhagattā aṭṭakā, sūcikāti laddhanāmāya khuppipāsāya aṭṭā pīḷitā. ‘‘Sūcikaṇṭhā’’ti keci paṭhanti, sūcichiddasadisamukhadvārāti attho. Kilantāti kilantakāyacittā. Nagginoti naggarūpā niccoḷā. Kisāti aṭṭhittacamattasarīratāya kisadehā. Uttasantāti ‘‘ayaṃ samaṇo amhākaṃ putto’’ti ottappena utrāsaṃ āpajjantā . Mahattāsāti attanā pubbe katakammaṃ paṭicca sañjātamahābhayā. Na dassentīti attānaṃ na dassenti, sammukhībhāvaṃ na gacchanti. Kurūrinoti dāruṇakammantā.
『苏池迦陀』意为有瘀坏腐烂之身,笼统指不净身体;『苏池迦』指极难满足渴求而受折磨。有人读作『苏池伽吒』,意为似针尖口。『吉兰陀』指身心疲惫破坏的。『那迦』是说身形如蛇,常蜷曲。『基萨』是指生来身体不健全的丑陋之身。『乌达桑陀』意谓因羞耻心而蓄发遮蔽,口中持断喝斥语。『摩訶陀阿』是说自己过去因业而有大恐怖。『不见』是指别人不直视他,不面对他。『拘卢折罗』意为行恶可怖者。
§411
411.Tassa bhātāti sāṇavāsittherassa bhātā. Vitaritvāti vitiṇṇo hutvā, ottappasantāsabhayāti attho. Vituritvāti vā pāṭho, turito hutvā, taramānarūpo hutvāti vuttaṃ hoti. Ekapatheti ekapadikamagge. Ekakoti ekiko adutiyo. Catukuṇḍiko bhavitvānāti catūhi aṅgehi kuṇḍeti attabhāvaṃ pavattetīti catukuṇḍiko, dvīhi jāṇūhi dvīhi hatthehi gacchanto tiṭṭhanto ca, evaṃbhūto hutvāti attho. So hi evaṃ purato kopīnapaṭicchādanā hotīti tathā akāsi. Therassa dassayītumanti therassa attānaṃ uddisayi dassesi.
『他畔多』是指舍那瓦辛长老的弟弟。『毗陀利陀』意为已断除,『遮怖陀』是指已断除羞耻心和恐惧之意。『毗徒利陀』为另一种读法,意为疾速断除,『怛罗摩纳』是指形状随意。『一波陀』为单一路径。『一阇』为唯一。『叉度库迪迦』者,意谓由四肢的水洼形成体态,四肢荒芜,膝肘共运动并立止,故称四水洼。他的行为乃是从前对他人怀有愤怒与怨恨的遮蔽。此处欲示该长老的自己,称示其自体。
§412
412.Amanasikatvāti ‘‘ayaṃ nāma eso’’ti evaṃ manasi akaritvā anāvajjetvā. So cāti so peto. Bhātā petagato ahanti ‘‘ahaṃ atītattabhāve bhātā, idāni petabhūto idhāgato’’ti vatvā viññāpayi theranti yojanā.
『阿摩那斯迦陀』是说『他心中对这名字没有想念、没有执着』。『苏迦』是指『已成为饿鬼』。称其弟弟为已成饿鬼,言『我弟在过去世已亡,现已成饿鬼来到此处』,以此说明长老所在的瑜伽圣地。
§413-5
413-5. Yathā pana viññāpayi, taṃ dassetuṃ ‘‘mātā pitā cā’’tiādinā tisso gāthā vuttā. Tattha mātā pitā ca teti tava mātā ca pitā ca. Anukampassūti anuggaṇha anudayaṃ karohi. Anvādisāhīti ādisa. Noti amhākaṃ. Tava dinnenāti tayā dinnena.
如同前所说明,为让人了解,便说了三首诗偈,即『母亲父亲亦如此』等。意谓『你之母亲与父亲』。『怜悯』即持守并发起慈悲心。『安瓦迪萨阿希』即开端。『诺提』意为『无我所有』。『塔伐丁耐』指被其所赠。
Taṃ sutvā thero yathā paṭipajji, taṃ dassetuṃ –
听闻此事后,长老依照当行之法,为使他人理解,便这样表示——
§416
416.
四百一十六。
‘‘Thero caritvā piṇḍāya, bhikkhū aññe ca dvādasa;
长老行乞后,十二比库其他也在;
Ekajjhaṃ sannipatiṃsu, bhattavissaggakāraṇā.
同聚一处,为了布施食物。
§417
417.
四百一十七。
‘‘Thero sabbeva te āha, yathāladdhaṃ dadātha me;
长老们都说:我所得如数给于;
Saṅghabhattaṃ karissāmi, anukampāya ñātinaṃ.
我将奉献僧饭,因慈悲亲族。
§418
418.
四百一十八。
‘‘Niyyādayiṃsu therassa, thero saṅghaṃ nimantayi;
『长老派遣出行,长老邀请僧团,』
Datvā anvādisi thero, mātu pitu ca bhātuno;
『长老赐与供养并告诫,父母兄弟,』
‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’.
『愿此供养成为我的亲属之福利,愿亲属安乐长存。』
§419
419.
四百一十九。
‘‘Samanantarānuddiṭṭhe, bhojanaṃ udapajjatha;
『正当随后已观察之后,食物随之产生;』
Suciṃ paṇītaṃ sampannaṃ, anekarasabyañjanaṃ.
洁净、精良、完备,具足多种香味。
§420
420.
四百二十。
‘‘Tato uddassayī bhātā, vaṇṇavā balavā sukhī;
『然后,兄弟们开始注意,你们色泽鲜明、力大安乐;
Pahūtaṃ bhojanaṃ bhante, passa naggāmhase mayaṃ;
和尚,我们吃了许多食物,你们见我们裸体;
Tathā bhante parakkama, yathā vatthaṃ labhāmase.
和尚,你们精进勇猛,好像获得衣物一般。』
§421
421.
四百二十一。
‘‘Thero saṅkārakūṭamhā, uccinitvāna nantake;
『长老』者,于三结峰上,拔起南方的大树;
Pilotikaṃ paṭaṃ katvā, saṅghe cātuddise adā.
他砍下了椰子叶片,向四方僧团奉献;
§422
422.
四百二十二。
‘‘Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno;
『长老』施与后,祝愿父母及兄弟:
‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’.
『愿我亲属皆得此福,亲属和乐安宁』。
§423
423.
四百二十三。
‘‘Samanantarānuddiṭṭhe, vatthāni udapajjisuṃ;
「紧接着前面所说,事理随之而生。」
Tato suvatthavasano, therassa dassayītumaṃ.
「于是为使长老得以显示,诸事乃成具足。」
§424
424.
四百二十四。
‘‘Yāvatā nandarājassa, vijitasmiṃ paṭicchadā;
「直到难陀王,覆盖之地已被征服,」
Tato bahutarā bhante, vatthānacchādanāni no.
「因此诸多在上座,尊者们不再遮盖事理。」
§425
425.
四百二十五。
‘‘Koseyyakambalīyāni, khomakappāsikāni ca;
「用棕榈叶编织的被单,和蓖麻所织的披肩,
Vipulā ca mahagghā ca, tepākāsevalambare.
又宽大且厚实,挂挂在木架上。」
§426
426.
第四百二十六偈。
‘‘Te mayaṃ paridahāma, yaṃ yañhi manaso piyaṃ;
「我们焚烧这些,无论心中所喜爱何物,
Tathā bhante parakkama, yathā gehaṃ labhāmase.
正如尊者前进,犹如我们获得家园一样。」
§427
427.
第四百二十七偈。
‘‘Thero paṇṇakuṭiṃ katvā, saṅghe cātuddise adā;
长老建造了茅草屋,且分别授予四方僧团;
Datvā ca anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno;
长老在布施后,向父母和兄弟供养并请示;
‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’.
愿此为我亲属所有,愿亲属安乐无恙。”
§428
428.
四百二十八。
‘‘Samanantarānuddiṭṭhe, gharāni udapajjisuṃ;
随后所见,房舍便现起建成;
Kūṭāgāranivesanā, vibhattā bhāgaso mitā.
茅屋舍处分散布局,各部分大小适中。
§429
429.
四百二十九。
‘‘Na manussesu īdisā, yādisā no gharā idha;
『在世间人类中,没有像这样的住所;
Api dibbesu yādisā, tādisā no gharā idha.
即使在诸天中,也没有像这样的住所。』
§430
430.
四百三十。
‘‘Daddallamānā ābhenti, samantā caturo disā;
『四方环绕,呈现平整;
Tathā bhante parakkama, yathā pānīyaṃ labhāmase.
如此,尊者们,勇猛精进,好比我们获得了饮用水。』
§431
431.
第四百三十一。
‘‘Thero karaṇaṃ pūretvā, saṅghe cātuddise adā;
长老行持具足以后,须于四方僧团乞食;
Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno;
施舍给父母兄弟姐妹,长老随即为他们祈愿,
‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’.
愿我亲属得此幸福,我亲属皆获安乐。”
§432
432.
第四百三十二。
‘‘Samanantarānuddiṭṭhe, pānīyaṃ udapajjatha;
紧接着明示以后,应生饮水;
Gambhīrā caturassā ca, pokkharañño sunimmitā.
深广而宽阔的池沼,如同精雕细琢的水池。
§433
433.
四百三十三。
‘‘Sītodikā suppatitthā, sītā appaṭigandhiyā;
其水清凉如雪,根基坚实,清净而无异味;
Padumuppalasañchannā, vārikiñjakkhapūritā.
水面布满莲花和睡莲,盛满水草和水蛙。
§434
434.
四百三十四。
‘‘Tattha nhatvā pivitvā ca, therassa paṭidassayuṃ;
在那里出浴沐浴后,长老即示现供养。
Pahūtaṃ pānīyaṃ bhante, pādā dukkhā phalanti no.
比寿尊者,饮水甚多,足生苦痛却无益。
§435
435.
四百三十五。
‘‘Āhiṇḍamānā khañjāma, sakkhare kusakaṇṭake;
「弯曲身躯,我们蹒跚前行,如同甘蔗丛中荆棘刺扎;
Tathā bhante parakkama, yathā yānaṃ labhāmase.
如是,比寿尊者,我们奋发前进,好似获得了车辆般。
§436
436.
四百三十六。
‘‘Thero sipāṭikaṃ laddhā, saṅghe cātuddise adā;
「长老取来马卧地毯,安置于僧团之东北四分之一处;
Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno;
长老既受者已,亦念及母父及兄弟;
‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’.
愿此成为我亲属,愿亲属皆得安乐。
§437
437.
四百三十七。
‘‘Samanantarānuddiṭṭhe , petā rathena māgamuṃ;
即刻按照先前所示,彼饿鬼乘车而来;
Anukampitamha bhadante, bhattenacchādanena ca.
尊者为此生起慈悲,以布施与遮盖。
§438
438.
四百三十八。
‘‘Gharena pānīyadānena, yānadānena cūbhayaṃ;
『以家中供给饮食,及供给乘具,两者俱施,』
Muniṃ kāruṇikaṃ loke, bhante vanditumāgatā’’ti. – gāthāyo āhaṃsu;
『为要礼敬于世间慈悲的尊者故,敬请降临。』——如是偈语说。
§416-7
416-7. Tattha thero caritvā piṇḍāyāti thero piṇḍāpātacārikāya caritvā. Bhikkhū aññe ca dvādasāti therena saha vasantā aññe ca dvādasa bhikkhū ekajjhaṃ ekato sannipatiṃsu. Kasmāti ce? Bhattavissaggakāraṇāti bhattakiccakāraṇā bhuñjananimittaṃ. Teti te bhikkhū. Yathāladdhanti yaṃ yaṃ laddhaṃ. Dadāthāti detha.
「416-7. 其间有长老行乞食。所谓长老,以乞食行脚者为行。比库们同住与十二长老,同有十二比库聚会一处。为何因?因着布施食物故,为食事业,故而共食。是为比库。随后各人以各自所得食物布施。」「给予者当行与授。」
§418
418.Niyyādayiṃsūti adaṃsu. Saṅghaṃ nimantayīti te eva dvādasa bhikkhū saṅghuddesavasena taṃ bhattaṃ dātuṃ nimantesi. Anvādisīti ādisi. Tattha yesaṃ anvādisi, te dassetuṃ ‘‘mātu pitu ca bhātuno, idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’ti vuttaṃ.
「418.『命令供给』者,如是说。集体邀请比库会中十二比库以众中议事者之名义奉命供给食物。命令的意思,即令其告知所命者曰:『父母兄弟,愿此食为我族亲所受,愿亲族安乐。』」
§419
419.Samanantarānuddiṭṭheti uddiṭṭhasamanantarameva. Bhojanaṃ udapajjathāti tesaṃ petānaṃ bhojanaṃ uppajji. Kīdisanti āha ‘‘suci’’ntiādi. Tattha anekarasabyañjananti nānārasehi byañjanehi yuttaṃ, atha vā anekarasaṃ anekabyañjanañca. Tatoti bhojanalābhato pacchā.
「419.『随即供养』者,谓供养即发。所谓随即供养,即业障饿鬼等升发食物。谓其供养曰『清净』等。此中『多味佳肴』,即以各类品味诸种烹制俱备之美味佳肴,或曰众味种味兼有。此因食获,自后说焉。」
§420
420.Uddassayī bhātāti bhātikabhūto peto therassa attānaṃ dassesi. Vaṇṇavā balavā sukhīti tena bhojanalābhena tāvadeva rūpasampanno balasampanno sukhitova hutvā. Pahūtaṃ bhojanaṃ, bhanteti, bhante, tava dānānubhāvena pahūtaṃ anappakaṃ bhojanaṃ amhehi laddhaṃ. Passa naggāmhaseti olokehi, naggikā pana amha, tasmā tathā, bhante, parakkama payogaṃ karohi. Yathā vatthaṃ labhāmaseti yena pakārena yādisena payogena sabbeva mayaṃ vatthāni labheyyāma, tathā vāyamathāti attho.
「420.『表明兄弟』者,谓成为兄弟者即为饿鬼示现于尊者自身。因食得色相、威力、安乐,故以供食所得而有如彼色相、威力安乐。此为丰盛食,尊者说:『尊者,因汝布施之力,丰盛而异于常食之无缺食我等得。观其形貌如我裸身形,即我裸身,故如是,尊者,宜精进用力。如获衣物样,以施种种用力,令我等悉得衣物,亦如是以义言。」
§421
421.Saṅkārakūṭamhāti tattha tattha saṅkāraṭṭhānato. Uccinitvānāti gavesanavasena gahetvā. Nantaketi chinnapariyante chaḍḍitadussakhaṇḍe . Te pana yasmā khaṇḍabhūtā pilotikā nāma honti, tāhi ca thero cīvaraṃ katvā saṅghassa adāsi, tasmā āha ‘‘pilotikaṃ paṭaṃ katvā, saṅghe cātuddise adā’’ti. Tattha saṅghe cātuddise adāti catūhipi disāhi āgatabhikkhusaṅghassa adāsi. Sampadānatthe hi idaṃ bhummavacanaṃ.
「业聚峰」者,即每处由业所生之处。『拔出』者,指以探察之法取出。『终止』者,谓于截断、舍弃、恶坏破碎中断的意思。此诸物因其已断故,称为斑点血污。由此,长老裁制衣服,赠与僧团,故言『裁成斑点布,分四方供僧』。此中『供僧四方』者,谓布施予聚集四方之出家僧团,为庄严供养。此者为管理财物之土地称谓。
§423-4
423-4.Suvatthavasanoti sundaravatthavasano. Therassa dassayītumanti therassa attānaṃ dassayi dassesi, pākaṭo ahosi. Paṭicchādayati etthāti paṭicchadā.
「美好衣服」者,为美丽华贵之衣服。此为长老用以示现自身,彰显其庄严,故为明显之物。『覆盖』者,即遮盖之义。
§428-9
428-9.Kūṭāgāranivesanāti kūṭāgārabhūtā tadaññanivesanasaṅkhātā ca gharā. Liṅgavipallāsavasena hetaṃ vuttaṃ. Vibhattāti samacaturassaāyatavaṭṭasaṇṭhānādivasena vibhattā. Bhāgaso mitāti bhāgena paricchinnā. Noti amhākaṃ. Idhāti imasmiṃ petaloke. Api dibbesūti apīti nipātamattaṃ, devalokesūti attho.
「茅屋居处」者,谓为茅屋之居所,亦称当时所住之房舍。此以标记颠倒为因说出。『划分』者,依四方六处界定差别。『部分』者,谓分割成部分。『不然』者,谓非吾辈。『此处』者,乃指此欲界。『天上』者,仅谓天界而已,乃助词末尾。
§431
431.Karaṇanti dhamakaraṇaṃ. Pūretvāti udakassa pūretvā. Vārikiñjakkhapūritāti tattha tattha vārimatthake padumuppalādīnaṃ kesarabhārehi sañchāditavasena pūritā. Phalantīti pupphanti, paṇhikapariyantādīsu vidālentīti attho.
「作用」者,即作用或功用。『填满』者,谓注满水以充盈。『沼泽充满』者,于水域各处,以盛满荷花、莲花等花瓣及花粉聚集充盈。『开花』者,谓花朵绽放生长,花粉等散落之义。
§435-6
435-6.Āhiṇḍamānāti vicaramānā. Khañjāmāti khañjanavasena gacchāma. Sakkhare kusakaṇṭaketi sakkharavati kusakaṇṭakavati ca bhūmibhāge, sakkhare kusakaṇṭake ca akkamantāti attho. Yānanti rathavayhādikaṃ yaṃkiñci yānaṃ. Sipāṭikanti ekapaṭalaupāhanaṃ.
「行进」者,谓行走也。『步履行走』者,意即以步履前行。『芦苇荆棘』者,谓地上有长芦苇及荆棘丛生。『不忍忍受芦苇荆棘』者,指不能忍受此等荆棘之意。『车辆』者,指战车、车等各种交通工具。『短衣』者,指单片下覆的简单服装。
§437-8
437-8.Rathena māgamunti makāro padasandhikaro, rathena āgamaṃsu. Ubhayanti ubhayena dānena, yānadānena ceva bhattādicatupaccayadānena ca. Pānīyadānena hettha bhesajjadānampi saṅgahitaṃ. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānamevāti.
「以车来」者,谓以车行进,称其为脚踏者,用以接引抵达。双重者,指两种供养,即车的供养与饮食及四重饮食因缘的供养。此中饮水供养,连同药物供养一并涵摄于内。结语中谓,剩余部分以下称「更上部分」。
Thero taṃ pavattiṃ bhagavato ārocesi. Bhagavā tamatthaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā ‘‘yathā ime etarahi, evaṃ tvampi ito anantarātīte attabhāve peto hutvā mahādukkhaṃ anubhavī’’ti vatvā therena yācito suttapetavatthuṃ kathetvā sampattaparisāya dhammaṃ desesi. Taṃ sutvā mahājano sañjātasaṃvego dānasīlādipuññakammanirato ahosīti.
长老于是将情形告诉世尊。世尊了解其果报缘起后,告诫说:「正如此时众生所见,汝亦自此时起,不久于未来生中,于自体状态变为饿鬼,将经历极大痛苦。」言毕,被问者请求说法后,世尊依次讲述了该饿鬼现身因缘的故事,并对圆满的僧团宣说佛法。听闻此语,大众生起极大恻隐之心,沉醉于布施戒律等功德业中。
Sāṇavāsittherapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 《萨那瓦西长老饿鬼事》注释终了。
3. Rathakārapetivatthuvaṇṇanā《车匠女饿鬼事》注释
Veḷuriyathambhaṃ ruciraṃ pabhassaranti idaṃ satthari sāvatthiyaṃ viharante aññataraṃ petiṃ ārabbha vuttaṃ. Atīte kira kassapassa bhagavato kāle aññatarā itthī sīlācārasampannā kalyāṇamittasannissayena sāsane abhippasannā suvibhattavicitrabhittithambhasopānabhūmitalaṃ ativiya dassanīyaṃ ekaṃ āvāsaṃ katvā tattha bhikkhū nisīdāpetvā paṇītena āhārena parivisitvā bhikkhusaṅghassa niyyādesi. Sā aparena samayena kālaṃ katvā aññassa pāpakammassa vasena himavati pabbatarāje rathakāradahaṃ nissāya vimānapetī hutvā nibbatti. Tassā saṅghassa āvāsadānapuññānubhāvena sabbaratanamayaṃ uḷāraṃ ativiya samantato pāsādikaṃ manoharaṃ ramaṇīyaṃ pokkharaṇiyaṃ nandanavanasadisaṃ upasobhitaṃ vimānaṃ nibbatti, sayañca suvaṇṇavaṇṇā abhirūpā dassanīyā pāsādikā ahosi.
位于舍卫城的师长所住竹林举目明亮华丽,传说在过去咖萨巴·世尊时代,曾有一妇女品行端正,依止善友,受教法感召,修建了一座结构精巧且景观多样的台阶楼层,使其环境极为显著,堪称一处最为壮观且宜人的修行住所。她在那里设有比库安坐场所,以善美饮食接待比库僧团,并供养其生活。后来这位女子于时至结束,因他人恶业所致,生于喜马拉雅山中的空车宅,成为天界之一的饿鬼。因供养僧团造作的功德感应,饿鬼顿生以宝石铸造的辉煌华丽宝座,周围布满各类华丽美景与池塘花园,其宝座形状如同奢美宫殿,通体金光灿烂,令人悦目。
Sā tattha purisehi vināva dibbasampattiṃ anubhavantī viharati. Tassā tattha dīgharattaṃ nippurisāya vasantiyā anabhirati uppannā. Sā ukkaṇṭhitā hutvā ‘‘attheso upāyo’’ti cintetvā dibbāni ambapakkāni nadiyaṃ pakkhipati. Sabbaṃ kaṇṇamuṇḍapetivatthusmiṃ āgatanayeneva veditabbaṃ. Idha pana bārāṇasivāsī eko māṇavo gaṅgāya tesu ekaṃ ambaphalaṃ disvā tassa pabhavaṃ gavesanto anukkamena taṃ ṭhānaṃ gantvā nadiṃ disvā tadanusārena tassā vasanaṭṭhānaṃ gato. Sā taṃ disvā attano vasanaṭṭhānaṃ netvā paṭisanthāraṃ karontī nisīdi. So tassā vasanaṭṭhānasampattiṃ disvā pucchanto –
此时该华丽宝座中不住世间人,久留其中的世俗人渐起厌烦之心。她感到不满,思惟「此处无益,何以为策?」因而将诸多珍珠投入江河之中。此行为当被视作极贫乏无价值之事。此时,波罗奈国的一位孩童,行于恒河畔,见到了被水冲荡的珍珠,便追寻其来处而前行,沿河抵达了该女子住宿之地。女子见此孩童进入其宿所,遂回转接引他坐。孩童见其住所,便询问——
§439
439.
四百三十九。
‘‘Veḷuriyathambhaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ, vimānamāruyha anekacittaṃ;
「华丽辉煌的宝座光彩熠熠,登上此座令人心生多样欢喜;
Tatthacchasi devi mahānubhāve, pathaddhani pannaraseva cando.
尊贵的天女啊,你似十五弦琴上明亮皎洁的月光。」
§440
440.
第四百四十节。
‘‘Vaṇṇo ca te kanakassa sannibho, uttattarūpo bhusa dassaneyyo;
『你的光彩宛如黄金汇聚,具有上乘的形貌,极为可观;
Pallaṅkaseṭṭhe atule nisinnā, ekā tuvaṃ natthi ca tuyha sāmiko.
坐于华丽寝榻之上,卓绝无比,而你独自无配偶。』
§441
441.
第四百四十一节。
‘‘Imā ca te pokkharaṇī samantā, pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā;
『你的池塘四周环绕,水面宽广而清洁,遍布莲花盛开;
Suvaṇṇacuṇṇehi samantamotthatā, na tattha paṅko paṇako ca vijjati.
闪耀金白相间的色彩,水中无泥无污。』
§442
442.
四百四十二。
‘‘Haṃsā cime dassanīyā manoramā, udakasmimanupariyanti sabbadā;
『天鹅如今可观赏,令人欢喜,常在水面上游弋,
Samayya vaggūpanadanti sabbe, bindussarā dundubhīnaṃva ghoso.
诸禽皆同声齐鸣,如同大鼓的敲击声响彻。』
§443
443.
四百四十三。
‘‘Daddallamānā yasasā yasassinī, nāvāya ca tvaṃ avalamba tiṭṭhasi;
『你依靠着船,显得骄傲威光熠熠,
Āḷārapamhe hasite piyaṃvade, sabbaṅgakalyāṇi bhusaṃ virocasi.
即便在阿拉辣尊者(Āḷāra)教诲之下,你仍欢笑说话亲切,身心周全,自显福德光辉。』
§444
444.
四百四十四。
‘‘Idaṃ vimānaṃ virajaṃ same ṭhitaṃ, uyyānavantaṃ ratinandivaḍḍhanaṃ;
『此宝殿清净无垢,安立平稳,如同花园中明亮的园林;','236':'我心所欲以观赏此无上美景,愿与其共游园中欢悦』,如是说。
Icchāmahaṃ nāri anomadassane, tayā saha nandane idha moditu’’nti. –
我愿与这位绝妙观见的女者,以及她一同在这里喜乐、欢欣。
Imā gāthā abhāsi.
此为诗句所述。
§439
439. Tattha tatthāti tasmiṃ vimāne. Acchasīti icchiticchitakāle nisīdasi. Devīti taṃ ālapati. Mahānubhāveti mahatā dibbānubhāvena samannāgate. Pathaddhanīti attano pathabhūte addhani, gaganatalamaggeti attho. Pannaraseva candoti puṇṇamāsiyaṃ paripuṇṇamaṇḍalo cando viya vijjotamānāti attho.
439. 『于彼彼处』者,于那座天宫也。『汝坐』者,随汝所欲之时坐也。『天女』者,呼唤彼也。『大威神』者,具足殊胜天界威神力者也。『行于广道者』者,于自身所行之道,即虚空之道,义为天空之道路也。『如十五之月』者,如满月之日圆满光盘之月般光耀照明之义也。
§440
440.Vaṇṇoca te kanakassa sannibhoti tava vaṇṇo ca uttattasiṅgīsuvaṇṇena sadiso ativiya manoharo. Tenāha ‘‘uttattarūpo bhusa dassaneyyo’’ti. Atuleti mahārahe. Atuleti vā devatāya ālapanaṃ, asadisarūpeti attho. Natthi ca tuyha sāmikoti tuyhaṃ sāmiko ca natthi.
440。你的颜色如同金色相近且光彩夺目的昂贵宝石,因而称为『色彩艳丽,胜于装饰品而值得观看』。『Atuleti』是尊称,亦可理解为向天神敬语,也有人解释为非凡奇异。不存在所谓你是主人的说法,你也无所有者。
§441
441.Pahūtamalyāti kamalakuvalayādibahuvidhakusumavatiyo . Suvaṇṇacuṇṇehīti suvaṇṇavālukāhi. Samantamotthatāti samantato okiṇṇā. Tatthāti tāsu pokkharaṇīsu. Paṅko paṇako cāti kaddamo vā udakapicchillo vā na vijjati.
441. 众多清净之者,众多如莲花、水萍等各种多样的花卉。称为黄金沙砾,即用黄金细沙比喻。全都从四方生起,即从四面坡降而来。此处指这些池塘中。所谓泥、淤泥者,即泥泞或湿润的水垢不存在。
§442
442.Haṃsā cime dassanīyā manoramāti ime haṃsā ca dassanasukhā manoramā ca. Anupariyantīti anuvicaranti. Sabbadāti sabbesu utūsu. Samayyāti saṅgamma. Vaggūti madhuraṃ. Upanadantīti vikūjanti. Bindussarāti avisaṭassarā sampiṇḍitassarā. Dundubhīnaṃva ghosoti vaggubindussarabhāvena dundubhīnaṃ viya tava pokkharaṇiyaṃ haṃsānaṃ ghosoti attho.
442. 天鹅是赏心悦目、令人欢喜的,这些天鹅和它们的美丽观赏令人欢喜。所谓缓缓游动者,谓缓缓游弋。所谓全体者,即于所有境地。所谓相合者,谓亲密结合。所谓婉转者,是甜美的。所谓张开嘴唇者,谓张口鸣叫。所谓水珠般者,谓聚集如水珠。其鸣声如鼓声,以如水珠振动之声作喻,如鼓声般传来,这是天鹅在池塘的鸣叫之意。
§443
443.Daddallamānāti ativiya abhijalantī. Yasasāti deviddhiyā. Nāvāyāti doṇiyaṃ. Pokkharaṇiyañhi paduminiyaṃ suvaṇṇanāvāya mahārahe pallaṅke nisīditvā udakakīḷaṃ kīḷantiṃ petiṃ disvā evamāha. Avalambāti avalambitvā apassenaṃ apassāya. Tiṭṭhasīti idaṃ ṭhānasaddassa gatinivatti atthattā gatiyā paṭikkhepavacanaṃ. ‘‘Nisajjasī’’ti vā pāṭho, nisīdasiccevassa attho daṭṭhabbo. Āḷārapamheti vellitadīghanīlapakhume. Hasiteti hasitamahāhasitamukhe. Piyaṃvadeti piyabhāṇinī. Sabbaṅgakalyāṇīti sabbehi aṅgehi sundare, sobhanasabbaṅgapaccaṅgīti attho. Virocasīti virājesi.
443. 喜笑颜开者,谓极其欢笑。所谓名声者,是指名望。所谓舟艇者,是指小船。此池共有莲花,以黄金舟船比喻,坐于大岸上,嬉戏水中,见到鬼魂如此说。所谓依傍者,谓依赖或凭借。所谓停留者,这里指场所名,语气指动作回转的含义。“宁静坐息”或“坐禅”的说法均可作。所谓阿拉拉者,谓巨大长翼浓蓝羽毛。所谓喜笑者,谓欢颜大笑。所谓悦语者,谓口齿伶俐。所谓全体俱美者,是指各部分美丽辉煌之意。所谓光明照耀者,谓光辉照耀。
§444
444.Virajanti vigatarajaṃ niddosaṃ. Same ṭhitanti same bhūmibhāge ṭhitaṃ, caturassasobhitatāya vā samabhāge ṭhitaṃ, samantabhaddakanti attho. Uyyānavantanti nandanavanasahitaṃ. Ratinandivaḍḍhananti ratiñca nandiñca vaḍḍhetīti ratinandivaḍḍhanaṃ, sukhassa ca pītiyā ca saṃvaḍḍhananti attho. Nārīti tassā ālapanaṃ. Anomadassaneti paripuṇṇaaṅgapaccaṅgatāya aninditadassane. Nandaneti nandanakare. Idhāti nandanavane, vimāne vā. Moditunti abhiramituṃ icchāmīti yojanā.
444. 无染净洁者,谓无瑕疵无垢。谓正立者,谓稳定如大地,四方光明具足,处处安稳无缺。所谓花园者,是含有美景以园林之林。谓增长欢喜欢乐者,谓增长爱乐快乐之意。所谓“语”是指此美妙的赞叹言说。所谓“展现殊异者”,谓其肢体具足圆满美丽,毫无过失。他方花园是乐园。谓愉悦者,是指愿意欢喜欢悦之意。
Evaṃ tena māṇavena vutte sā vimānapetidevatā tassa paṭivacanaṃ dentī –
如此由那位学童所说,这位天宫之水鬼将予以回答——
§445
445.
‘‘Karohi kammaṃ idha vedanīyaṃ, cittañca te idha nihitaṃ bhavatu;
「请你在此造作应当的业行,使你的心在此处安住。」
Katvāna kammaṃ idha vedanīyaṃ, evaṃ mamaṃ lacchasi kāmakāmini’’nti. –
「造作了这应当的业行之后,你就能获得我所欲求的美好果报。」
Gāthamāha. Tattha karohi kammaṃ idha vedanīyanti idha imasmiṃ dibbaṭṭhāne vipaccanakaṃ vipākadāyakaṃ kusalakammaṃ karohi pasaveyyāsi. Idha nihitanti idhūpanītaṃ, ‘‘idha ninna’’nti vā pāṭho, imasmiṃ ṭhāne ninnaṃ poṇaṃ pabbhāraṃ tava cittaṃ bhavatu hotu. Mamanti maṃ. Lacchasīti labhissasi.
偈语说:其中所谓在此造作应当的业行,是指在此神圣之处,造作生善缘果报的家业。所谓在此安住,是指在此处、此地中安然安住,或作念「在此安住」,愿你的心能够安住。所谓「我」是指自己。所谓获得,是获得(应得的果报)。
So māṇavo tassā vimānapetiyā vacanaṃ sutvā tato manussapathaṃ gato tattha cittaṃ paṇidhāya tajjaṃ puññakammaṃ katvā nacirasseva kālaṃ katvā tattha nibbatti tassā petiyā sahabyataṃ. Tamatthaṃ pakāsentā saṅgītikārā –
这名学童听闻他那天神的言语后,便走上人间之路,于彼处专注于心,造作那功德业行,不久便积聚时间,造作业果,即在彼处随其天神为伴。为了说明此事,音乐家奏唱道——
§446
446.
第四四六。
‘‘Sādhūti so tassā paṭissuṇitvā,
「善哉」这话被人听见,
Akāsi kammaṃ tahiṃ vedanīyaṃ;
业行为在何处产生痛苦,
Katvāna kammaṃ tahiṃ vedanīyaṃ,
业已完成,痛苦亦由此而生,
Upapajji so māṇavo tassā sahabyata’’nti. –
该学童因而诞生于其中与之共处。
Osānagāthamāhaṃsu. Tattha sādhūti sampaṭicchane nipāto. Tassāti tassā vimānapetiyā. Paṭissuṇitvāti tassā vacanaṃ sampaṭicchitvā. Tahiṃ vedanīyanti tasmiṃ vimāne tāya saddhiṃ veditabbasukhavipākaṃ kusalakammaṃ. Sahabyatanti sahabhāvaṃ. So māṇavo tassā sahabyataṃ upapajjīti yojanā. Sesaṃ uttānameva.
关于上升天界的问题,他们称为奥萨那伽陀。『萨铎』屈折音,意为善,亦指语言文辞。『塔萨』为她的,乃指该天人之女性。『毗玛纳佩提』即天界或天宫。『帕蒂苏尼塔』表示此言已被完整聆闻。『塔希姆韦丹耶』即于此处可得知。此处天宫中,该善业所生之乐果可随其感受而闻。『萨哈比亚塔』意为共相,于此处乃指同一状态。故言:学童由此得共处之身,是以业果相应而成。以上皆为结论完成之要点。
Evaṃ tesu tattha cirakālaṃ dibbasampattiṃ anubhavantesu puriso kammassa parikkhayena kālamakāsi, itthī pana attano puññakammassa khettaṅgatabhāvena ekaṃ buddhantaraṃ tattha paripuṇṇaṃ katvā vasi. Atha amhākaṃ bhagavati loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakke anukkamena jetavane viharante āyasmā mahāmoggallāno ekadivasaṃ pabbatacārikaṃ caramāno taṃ vimānañca vimānapetiñca disvā ‘‘veḷuriyathambhaṃ ruciraṃ pabhassara’’ntiādikāhi gāthāhi pucchi. Sā cassa ādito paṭṭhāya sabbaṃ attano pavattiṃ ārocesi. Taṃ sutvā thero sāvatthiṃ āgantvā bhagavato ārocesi. Bhagavā tamatthaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya dhammaṃ desesi. Taṃ sutvā mahājano dānādipuññadhammanirato ahosīti.
如此者,彼等于此处长久经历天界福报之人,于业灭尽后而终身安乐。女于其福德田地,造一佛世间。随后我等与世尊缘起,于世尊于世间出世转法轮后,蒙感应于揭湿兰林,尊长大摩嘎剌那一日云游山中时,见彼天宫及天界女,问以歌曰‘绰丽明光的笼盖柱’,等多句歌颂。女以此为起点,详说其前生因缘。闻此,尊长前往舍卫城,将此事稟告世尊。世尊即就此诠释八支成就,随众开示法义。诸大德闻之,因礼施好善法而欢喜。
Rathakārapetivatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 车匠女饿鬼事注释终了。
4. Bhusapetavatthuvaṇṇanā4. 糠秕饿鬼事注释
Bhusāni eko sāliṃ punāparoti idaṃ satthari sāvatthiyaṃ viharante cattāro pete ārabbha vuttaṃ. Sāvatthiyā kira avidūre aññatarasmiṃ gāmake eko kūṭavāṇijo kūṭamānādīhi jīvikaṃ kappesi. So sālipalāpe gahetvā tambamattikāya paribhāvetvā garutare katvā rattasālihi saddhiṃ missetvā vikkiṇi. Tassa putto ‘‘gharaṃ āgatānaṃ mama mittasuhajjānaṃ sammānaṃ na karotī’’ti kupito yugacammaṃ gahetvā mātusīse pahāramadāsi. Tassa suṇisā sabbesaṃ atthāya ṭhapitamaṃsaṃ corikāya khāditvā puna tehi anuyuñjiyamānā ‘‘sace mayā taṃ maṃsaṃ khāditaṃ, bhave bhave attano piṭṭhimaṃsaṃ kantitvā khādeyya’’nti sapathamakāsi. Bhariyā panassa kiñcideva upakaraṇaṃ yācantānaṃ ‘‘natthī’’ti vatvā tehi nippīḷiyamānā ‘‘sace santaṃ natthīti vadāmi, jātajātaṭṭhāne gūthabhakkhā bhaveyya’’nti musāvādena sapathamakāsi.
一次,有人耕种稻米,取出稻谷。王舍城四部众嘉言,彼城近处某乡村一位行货贩生计,以贩卖尖顶、屋脊饰物为业。彼等以卖稻谷为业,贬斥土陶器,取代之以坚瓦,夜间以红稻谷混合使用,转而销售。他儿愤怒,因妨碍他亲友室内荣誉,取剑怒击母首。盗贼女咬断已备防利之肉,继而乘机作法曰:「若其肉为我所食,当于未来亦食其背肉。」妻乞助无门,谓之无有,彼等因逼迫而被勒令:「若以和善言辞辞别,即须以细腻诡说发誓,于生死边缘,行破戒恶行。」
Te cattāropi janā aparena samayena kālaṃ katvā viñjhāṭaviyaṃ petā hutvā nibbattiṃsu. Tattha kūṭavāṇijo kammaphalena pajjalantaṃ bhusaṃ ubhohi hatthehi gahetvā attano matthake ākiritvā mahādukkhaṃ anubhavati, tassa putto ayomayehi muggarehi sayameva attano sīsaṃ bhinditvā anappakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Tassa suṇisā kammaphalena sunisitehi ativiya vipulāyatehi nakhehi attano piṭṭhimaṃsāni kantitvā khādantī aparimitaṃ dukkhaṃ anubhavati, tassa bhariyāya sugandhaṃ suvisuddhaṃ apagatakāḷakaṃ sālibhattaṃ upanītamattameva nānāvidhakimikulākulaṃ paramaduggandhajegucchaṃ gūthaṃ sampajjati, taṃ sā ubhohi hatthehi pariggahetvā bhuñjantī mahādukkhaṃ paṭisaṃvedeti.
这四众中另有数人在另一个时候,经历了饥饿之苦而死亡。在那里,有一铸货商人,他因前世业报,在烈火焚烧的草堆中双手抓握,头顶被压,被大苦所逼迫。他的儿子被钢制锤子砸伤,导致头骨破裂,经历无量痛苦。那人的奴婢用利爪用力地抓挠他的背肉,痛苦无比。他的妻子则献上芳香洁净、没有坏时辰的饭菜,实为各种食物混杂的极恶臭腐乱膏状物,并用双手抓食,感受剧烈痛苦。
Evaṃ tesu catūsu janesu petesu nibbattitvā mahādukkhaṃ anubhavantesu āyasmā mahāmoggalāno pabbatacārikaṃ caranto ekadivasaṃ taṃ ṭhānaṃ gato. Te pete disvā –
如此,这四个饿鬼死去后都经历极大苦难。时具寿长老大摩嘎剌那行脚到山野游方,一天之中来到那个地方。他见到那些饿鬼,便说:
§447
447.
‘‘Bhusāni eko sāliṃ punāparo, ayañca nārī sakamaṃsalohitaṃ;
『草堆中有一束稻谷,又有一个妍丽红润的女子;
Tuvañca gūthaṃ asuciṃ akantaṃ, paribhuñjasi kissa ayaṃ vipāko’’ti. –
你们却食用肮脏无味的腐臭脓肿,这是什么业报呢?』
Imāya gāthāya tehi katakammaṃ pucchi. Tattha bhusānīti palāpāni. Ekoti ekako. Sālinti sālino. Sāmiatthe hetaṃ upayogavacanaṃ, sālino palāpāni pajjalantāni attano sīse avakiratīti adhippāyo. Punāparoti puna aparo. Yo hi so mātusīsaṃ pahari, so ayomuggarehi attano sīsaṃ paharitvā sīsabhedaṃ pāpuṇāti, taṃ sandhāya vadati. Sakamaṃsalohitanti attano piṭṭhimaṃsaṃ lohitañca paribhuñjatīti yojanā. Akantanti amanāpaṃ jegucchaṃ. Kissa ayaṃ vipākoti katamassa pāpakammassa idaṃ phalaṃ, yaṃ idāni tumhehi paccanubhavīyatīti attho.
以此偈语问他们所受之苦。这里“bhusāni”为草堆,意为“草木、秸秆”。“Eko”者,独一,“sālin”者为稻谷。稻谷用作主人语,即为燃烧的草堆,意谓头上被火烧。punāparo贤复,意为另一个又是一个。有人杀害母亲,头被钢锤砸破,此为释义。萨咖用“sakamaṃsalohita”形容,意即他的背肉与血共食。akanta意指不满意恶臭膏状物。为什么有此业报?意谓因汝等(众生)现正承受此恶果苦。
Evaṃ therena tehi katakamme pucchite kūṭavāṇijassa bhariyā sabbehi tehi katakammaṃ ācikkhantī –
如是,一位长老在那几桩事中被问及时,那伪商人的妻子将所有这些事悉数告知——
§448
448.
‘‘Ayaṃ pure mātaraṃ hiṃsati, ayaṃ pana kūṭavāṇijo;
‘此人从前曾残害母亲,彼即为这伪商人;
Ayaṃ maṃsāni khāditvā, musāvādena vañceti.
此人食用肉食,且以妄语欺骗。
§449
449.
‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūtā, agārinī sabbakulassa issarā;
‘我在人中为人类,乃诸家族之女主人。’
Santesu pariguhāmi, mā ca kiñci ito adaṃ.
在圣者们中,我隐藏自己,决不从此处透露任何事。
§450
450.
四百五十。
‘‘Musāvādena chādemi, natthi etaṃ mama gehe;
我以妄语掩盖,家中无此。
Sace santaṃ niguhāmi, gūtho me hotu bhojanaṃ.
若我隐藏圣者,愿我的食物成为污秽。
§451
451.
四百五十一。
‘‘Tassa kammassa vipākena, musāvādassa cūbhayaṃ;
由此业果,妄语和两者皆受报应;
Sugandhaṃ sālino bhattaṃ, gūthaṃ me parivattati.
我满口芬芳、口齿洁白的饭食,转动我之腹胃。
§452
452.
四百五十二。
‘‘Avañjhāni ca kammāni, na hi kammaṃ vinassati;
『有难灭的业力,业力实不灭;
Duggandhaṃ kiminaṃ mīḷhaṃ, bhuñjāmi ca pivāmi cā’’ti. – gāthā abhāsi;
我食用苦臭污秽之物,饮受亦如是。』——诗句说道;
§448
448. Tattha ayanti puttaṃ dassenti vadati. Hiṃsatīti thāmena paribādheti, muggarena paharatīti attho. Kūṭavāṇijoti khalavāṇijo, vañcanāya vaṇijjakārakoti attho . Maṃsāni khāditvāti parehi sādhāraṇamaṃsaṃ khāditvā ‘‘na khādāmī’’ti musāvādena te vañceti.
四百四十八。此处言及致害子者并称「杀害」,以砖石砸击之义。称欺诈商人为「狡诈商人」,指以欺骗方法作贸者。所谓食他人肉者,乃指常人食他众之肉后,谎称「我不食」,以虚谎欺人。
§449-50
449-50.Agārinīti gehasāminī. Santesūti vijjamānesveva parehi yācitaupakaraṇesu. Pariguhāmīti paṭicchādesiṃ. Kālavipallāsena hetaṃ vuttaṃ. Mā ca kiñci ito adanti ito mama santakato kiñcimattampi atthikassa parassa na adāsiṃ. Chādemiti ‘‘natthi etaṃ mama gehe’’ti musāvādena chādesiṃ.
四百四十九、五十。所谓农村户主,居家女主人。其意为如在请求施物时互相留存所有物。所谓遮蔽,谓阻蔽。此义因时代颠倒而说。亦言不从此处索取,也不拿取他人所赠与稍许物品者。所谓遮蔽,以谎言言「此物不在吾家」而掩蔽之。
§451-2
451-2.Gūthaṃ me parivattatīti sugandhaṃ sālibhattaṃ mayhaṃ kammavasena gūthabhāvena parivattati pariṇamati. Avañjhānīti amoghāni anipphalāni. Na hi kammaṃ vinassatīti yathūpacitaṃ kammaṃ phalaṃ adatvā na hi vinassati. Kiminanti kimivantaṃ sañjātakimikulaṃ. Mīḷhanti gūthaṃ. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānameva.
“若我比喻内心的秘密为花香,我之所以具备秘密的性质,是由业力所转。所谓秘密,是无漏、无果、无报的不净境界。果真如此,业决不会灭失;如正理所示,业力的果报未至,业力不灭。‘什么?’‘究竟为何而生起?’人心隐藏秘密,余下者依序于上而言之。”
Evaṃ thero tassā petiyā vacanaṃ sutvā taṃ pavattiṃ bhagavato ārocesi. Bhagavā tamatthaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya dhammaṃ desesi. Sā desanā mahājanassa sātthikā ahosīti.
长老闻得彼女死者之语,即向世尊启请此义。世尊随之分别成就,借集会众生宣说法义。此一说法,为广大众生所依真信。
Bhusapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 糠秕饿鬼事注释终了。
5. Kumārapetavatthuvaṇṇanā5. 童子饿鬼事注释
Accherarūpaṃ sugatassa ñāṇanti idaṃ kumārapetavatthu. Tassa kā uppatti? Sāvatthiyaṃ kira bahū upāsakā dhammagaṇā hutvā nagare mahantaṃ maṇḍapaṃ kāretvā taṃ nānāvaṇṇehi vatthehi alaṅkaritvā kālasseva satthāraṃ bhikkhusaṅghañca nimantetvā mahārahavarapaccattharaṇatthatesu āsanesu buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā gandhapupphādīhi pūjetvā mahādānaṃ pavattenti. Taṃ disvā aññataro maccheramalapariyuṭṭhitacitto puriso taṃ sakkāraṃ asahamāno evamāha – ‘‘varametaṃ sabbaṃ saṅkārakūṭe chaḍḍitaṃ, na tveva imesaṃ muṇḍakānaṃ dinna’’nti. Taṃ sutvā upāsakā saṃviggamānasā ‘‘bhāriyaṃ vata iminā purisena pāpaṃ pasutaṃ, yena evaṃ buddhappamukhe bhikkhusaṅghe aparaddha’’nti tamatthaṃ tassa mātuyā ārocetvā ‘‘gaccha, tvaṃ sasāvakasaṅghaṃ bhagavantaṃ khamāpehī’’ti āhaṃsu. Sā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā puttaṃ santajjentī saññāpetvā bhagavantaṃ bhikkhusaṅghañca upasaṅkamitvā puttena kataaccayaṃ desentī khamāpetvā bhagavato bhikkhusaṅghassa ca sattāhaṃ yāgudānena pūjaṃ akāsi. Tassā putto nacirasseva kālaṃ katvā kiliṭṭhakammūpajīviniyā gaṇikāya kucchiyaṃ nibbatti. Sā ca naṃ jātamattaṃyeva ‘‘dārako’’ti ñatvā susāne chaḍḍāpesi. So tattha attano puññabaleneva gahitārakkho kenaci anupadduto mātu-aṅke viya sukhaṃ supi. Devatā tassa ārakkhaṃ gaṇhiṃsūti ca vadanti.
“如来智慧、安详的真相,犹如童子幽灵之故事。其缘起何在?据说沙瓦提城中多位近事居士集结法众,营造宏大楼阁,装饰各种多彩布幔,宛如盛会。亲迎佛及比库团,排列座位于荟集之处,供奉鲜花香茗,传布大布施。见此情景,一心心怀脏秽之人不忍尊重而言:‘慷慨赠与的这一切,尽是弃弃如群山堆积之财,不应赐予这等剃度之人。’诸居士闻言,感触不胜,曰:‘此人恶劣不敬,犯于佛及比库团前。’遂将此事告知母亲,母训子曰:‘去吧,你应向僧侣们恳求世尊原谅。’母亲称善,子亦颔首从命,遂近佛及僧,示歉言忏。该子行七日供养礼敬佛教僧众。后来此子不久即作孽,堕入卖淫之业。其母识其本性未改,遂断绝其赡养。说此子依其功德,自得安乐如守护母亲。天众亦护卫之。”
Atha bhagavā paccūsasamaye mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya buddhacakkhunā lokaṃ volokento taṃ dārakaṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ disvā sūriyuggamanavelāya sivathikaṃ agamāsi. ‘‘Satthā idhāgato, kāraṇenettha bhavitabba’’nti mahājano sannipati. Bhagavā sannipatitaparisāya ‘‘nāyaṃ dārako oññātabbo, yadipi idāni susāne chaḍḍito anātho ṭhito, āyatiṃ pana diṭṭheva dhamme abhisamparāyañca uḷārasampattiṃ paṭilabhissatī’’ti vatvā tehi manussehi ‘‘kiṃ nu kho, bhante, iminā purimajātiyaṃ kataṃ kamma’’nti puṭṭho –
当时,世尊于晨曦升起时,生起大悲,起身俯视世间,见此孽子被母亲断绝,朝向晨光时返家。众生会集议论:“圣者已至此处,缘何此事生起?”世尊对聚集众生说:“此孽子不应被忘记,虽今已被断绝,然其孤孤单立。未来必因所见教法和布施功德,得大福报安乐。”众人追问:“尊者,此人前生作何业?”
‘‘Buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa, pūjaṃ akāsi janatā uḷāraṃ;
“因为大众曾于佛陀及比库团前修供养,有大布施。”
Tatrassa cittassahu aññathattaṃ, vācaṃ abhāsi pharusaṃ asabbha’’nti. –
“其心即由此不同,说话粗鄙难听。”
Ādinā nayena dārakena katakammaṃ āyatiṃ pattabbaṃ sampattiñca pakāsetvā sannipatitāya parisāya ajjhāsayānurūpaṃ dhammaṃ kathetvā upari sāmukkaṃsikaṃ dhammadesanaṃ akāsi. Saccapariyosāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi, tañca dārakaṃ asītikoṭivibhavo eko kuṭumbiko bhagavato sammukhāva ‘‘mayhaṃ putto’’ti aggahesi. Bhagavā ‘‘ettakena ayaṃ dārako rakkhito, mahājanassa ca anuggaho kato’’ti vihāraṃ agamāsi.
由长者以正当之引导,将孩童安置于应得的功德与福德之中,并在集会众僧面前,依照其心意宣说佛法,且在上方进行了共同一致的法义开示。佛法圆满之时,有四万八千众修习法义,其中该孩童为一富有的家族成员,当众自称『这是我的子嗣』。世尊告言:『此孩童将得保护,并成为大众的依靠』,随后离开安住之处。
So aparena samayena tasmiṃ kuṭumbike kālakate tena niyyāditaṃ dhanaṃ paṭipajjitvā kuṭumbaṃ saṇṭhapento tasmiṃ nagareyeva mahāvibhavo gahapati hutvā dānādinirato ahosi. Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘aho nūna satthā sattesu anukampako, sopi nāma dārako tadā anātho ṭhito etarahi mahatiṃ sampattiṃ paccanubhavati, uḷārāni ca puññāni karotī’’ti. Taṃ sutvā satthā ‘‘na, bhikkhave, tassa ettakāva sampatti, atha kho āyupariyosāne tāvatiṃsabhavane sakkassa devarañño putto hutvā nibbattissati, mahatiṃ dibbasampattiñca paṭilabhissatī’’ti byākāsi. Taṃ sutvā bhikkhū ca mahājano ca ‘‘idaṃ kira kāraṇaṃ disvā dīghadassī bhagavā jātamattassevassa āmakasusāne chaḍḍitassa tattha gantvā saṅgahaṃ akāsī’’ti satthu ñāṇavisesaṃ thometvā tasmiṃ attabhāve tassa pavattiṃ kathesuṃ. Tamatthaṃ dīpentā saṅgītikārā –
于另一时节,该家族男子遵照先前所托之财物,养护家业,居于同城,成为财富丰盛之家,且专于布施。一日,诸比库于法会中议论道:『啊,师长对众生慈悲,此童彼时孤儿,现今享大福报,亦多行善业』。闻此,世尊解说:『比库们,此福报并非终极,至生命终结时,该童将成为忉利天王萨咖之子,获得广大天界的福德。』比库及众多善信听后,见此因缘,称赞世尊具远见,尽心竭力教导众生并悉心集合僧团。于是歌者唱和曰——
§453
453.
‘‘Accherarūpaṃ sugatassa ñāṇaṃ, satthā yathā puggalaṃ byākāsi;
『如来的智慧,非凡之形象,正如导师明示众生;
Ussannapuññāpi bhavanti heke, parittapuññāpi bhavanti heke.
虽有盛大功德,亦有有限功德,皆随其因果而生;
§454
454.
‘‘Ayaṃ kumāro sīvathikāya chaḍḍito, aṅguṭṭhasnehena yāpeti rattiṃ;
『此童子被舍卫城所抛弃,夜间以食指上的脂油维持生命;』
Na yakkhabhūtā na sarīsapā vā, viheṭhayeyyuṃ katapuññaṃ kumāraṃ.
『既非夜叉之类,亦非蛇类,何能扰乱此有善根童子?』
§455
455.
『第四百五十五。』
‘‘Sunakhāpimassa palihiṃsu pāde, dhaṅkā siṅgālā parivattayanti;
『如犬之牙刺入脚中,野猪与豹子翻转踢踹;』
Gabbhāsayaṃ pakkhigaṇā haranti, kākā pana akkhimalaṃ haranti.
『群鸟夺取胎宫中的胚胎,乌鸦则夺取不净的眼珠。』
§456
456.
『第四百五十六。』
‘‘Nayimassa rakkhaṃ vidahiṃsu keci, na osadhaṃ sāsapadhūpanaṃ vā;
‘‘他们既未能保护这些法,也未曾用药草、箭矢、烟薰等手段加以防护;
Nakkhattayogampi na aggahesuṃ, na sabbadhaññānipi ākiriṃsu.
既未以星象之法为依凭,也未借助各种咒语加以护持。
§457
457.
‘‘Etādisaṃ uttamakicchapattaṃ, rattābhataṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ;
‘‘如此的上妙工作,是被夜叉守护所放弃的巢穴;
Nonītapiṇḍaṃva pavedhamānaṃ, sasaṃsayaṃ jīvitasāvasesaṃ.
就像被猛兽袭击的食物一般,毫无疑虑地消灭了生命的全部。
§458
458.
‘‘Tamaddasā devamanussapūjito, disvā ca taṃ byākari bhūripañño;
‘有人说:“那个少年受天人和众人敬礼,且多智慧地指明说道;
‘Ayaṃ kumāro nagarassimassa, aggakuliko bhavissati bhogato ca’.
‘此少年将成为国王之首领,并且是富有享乐者。”』
§459
459.
‘‘Kissa vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
‘究竟他的出家修行是何缘起?这是清净者所获之果报吗?
Etādisaṃ byasanaṃ pāpuṇitvā, taṃ tādisaṃ paccanubhossatiddhi’’nti. –
承受如此之灾难后,他将亲自体证此种因果而感受其确实无疑。’
Cha gāthā avocuṃ.
于是六句偈语如是说。
§453
453. Tattha accherarūpanti acchariyasabhāvaṃ. Sugatassa ñāṇanti aññehi asādhāraṇaṃ sammāsambuddhassa ñāṇaṃ, āsayānusayañāṇādisabbaññutaññāṇameva sandhāya vuttaṃ. Tayidaṃ aññesaṃ avisayabhūtaṃ kathaṃ ñāṇanti āha ‘‘satthā yathā puggalaṃ byākāsī’’ti. Tena satthu desanāya eva ñāṇassa acchariyabhāvo viññāyatīti dasseti.
453. 此处所说的“不可思议”是指存在着不可思议的本性。所谓“Sugata的觉知”,是指正觉者所具备的特殊觉知,即对于染着及潜伏染着等诸般根知一切明了的觉知。正因为如此,这种觉知超越了他人所能及的领域,故称之为“觉知”。对此他解释说:“佛陀如实宣说众生之性。”由此可见佛陀所说之觉知即含有不可思议之特性。
Idāni byākaraṇaṃ dassento ‘‘ussannapuññāpi bhavanti heke, parittapuññāpi bhavanti heke’’ti āha. Tassattho – ussannakusaladhammāpi idhekacce puggalā laddhapaccayassa apuññassa vasena jātiādinā nihīnā bhavanti, parittapuññāpi appatarapuññadhammāpi eke sattā khettasampattiādinā tassa puññassa mahājutikatāya uḷārā bhavantīti.
如今说明颂文说:“有些善业增长, 有些善业减少。”对此经师解释说:有些人虽具增长的善法,相应缘起缺乏善业,故由不善业力业导致其生命等堕落;而有些存在之生命,凭借不多的善业及少量善法及土地财富等大力增益,则显得富饶隆盛。
§454
454.Sīvathikāyāti susāne. Aṅguṭṭhasnehenāti aṅguṭṭhato pavattasnehena, devatāya aṅguṭṭhato paggharitakhīrenāti attho. Na yakkhabhūtā na sarīsapā vāti pisācabhūtā vā yakkhabhūtā vā sarīsapā vā ye keci sarantā gacchantā vā na viheṭhayeyyuṃ na bādheyyuṃ.
454.“Sīvathikāya”指美妙、华丽。 “Aṅguṭṭhasneha”意为大拇指所流露的亲爱情感,此处意指天人用大拇指涂抹黄油的含义。这里不指妖魔鬼怪或恶鬼类的妖物,也非蛇神,凡是有行走行为的妖魔鬼神亦不可侵犯、伤害,也不能为难。
§455
455.Palihiṃsu pādeti attano jivhāya pāde lihisuṃ. Dhaṅkāti kākā. Parivattayantīti ‘‘mā naṃ kumāraṃ keci viheṭheyyu’’nti rakkhantā nirogabhāvajānanatthaṃ aparāparaṃ parivattanti. Gabbhāsayanti gabbhamalaṃ. Pakkhigaṇāti gijjhakulalādayo sakuṇagaṇā. Harantīti apanenti. Akkhimalanti akkhigūthaṃ.
455.『以舌舔足』者,谓以自身之舌舔其足也。『鸦』者,乌鸦也。『辗转翻动』者,谓思『勿令任何人伤害此童子』而守护之,为知其无病之状,乃辗转翻动也。『胎垢』者,胎中之污垢也。『诸鸟之群』者,鹫、鸮等诸鸟之群也。『携去』者,谓移除也。『眼垢』者,眼中之污秽也。
§456
456.Kecīti keci manussā, amanussā pana rakkhaṃ saṃvidahiṃsu. Osadhanti tadā āyatiñca ārogyāvahaṃ agadaṃ. Sāsapadhūpanaṃ vāti yaṃ jātassa dārakassa rakkhaṇatthaṃ sāsapena dhūpanaṃ karonti, tampi tassa karontā nāhesunti dīpenti. Nakkhattayogampi na aggahesunti nakkhattayuttampi na gaṇhiṃsu. ‘‘Asukamhi nakkhatte tithimhi muhutte ayaṃ jāto’’ti evaṃ jātakammampissa na keci akaṃsūti attho. Na sabbadhaññānipi ākiriṃsūti maṅgalaṃ karontā agadavasena yaṃ sāsapatelamissitaṃ sāliādidhaññaṃ ākiranti, tampissa nākaṃsūti attho.
456. “Kecīti keci manussā”指有些人,有些非人类众生具备保护的力量。 “Osadhanti”意为药物,此处指能够延年益寿、保持健康的药剂。 “Sāsapadhūpanaṃ”是指父母为保护孩子,用香熏熏染的做法。执者不会点燃火把。星辰的结合也不会点火,星宿也不会聚集。意谓此类的出生行为不会引起特别的不善。 “Asukamhi nakkhatte…”说的是在不善星宿时出生的婴儿众多,但对该婴儿无恶意。种种谷物也不会被强取,母亲所用食物能够带来吉祥,没有恶意。
§457
457.Etādisanti evarūpaṃ . Uttamakicchapattanti paramakicchaṃ āpannaṃ ativiya dukkhappattaṃ. Rattābhatanti rattiyaṃ ābhataṃ. Nonītapiṇḍaṃ viyāti navanītapiṇḍasadisaṃ, maṃsapesimattatā evaṃ vuttaṃ. Pavedhamānanti dubbalabhāvena pakampamānaṃ. Sasaṃsayanti ‘‘jīvati nu kho na nu kho jīvatī’’ti saṃsayitatāya saṃsayavantaṃ. Jīvitasāvasesanti jīvitaṭṭhitiyā hetubhūtānaṃ sādhanānaṃ abhāvena kevalaṃ jīvitamattāvasesakaṃ.
457.此类说法,即如此形态。所谓最高之受,不仅仅是极为难受,更是难以忍受之苦。所谓夜盲,是指夜间有所损伤。‘Nonīti piṇḍaṃ’(非此之团块)指的是类似酥油团块的形态,其比喻为肉质浓密厚实的状态。所谓‘pavedhamāna’(动摇),是指因软弱无力而颤抖不稳。由此产生的疑惑是“它活着吗,或者真的活着的吗”,以此怀疑产生怀疑本身。所谓生命余余,是指因生命存在的条件——生命立足的因缘具足不足而无其他成就,仅剩单纯的生命自身的残留。
§458
458.Aggakuliko bhavissati bhogato cāti bhoganimittaṃ bhogassa vasena aggakuliko seṭṭhakuliko bhavissatīti attho.
『458.世尊所说之义:所谓首领家族,意即以享乐为缘故,因享乐而生故,首领家族乃诸家族中至上者也。','首领家族』者,享乐之因,因享乐之故而生,故谓享乐之因所生者为首领家族乃至佳者也。
§459
459. ‘‘Kissa vata’’nti ayaṃ gāthā satthu santike ṭhitehi upāsakehi tena katakammassa pucchāvasena vuttā. Sā ca kho sivathikāya sannipatitehīti veditabbā. Tattha kissāti kiṃ assa. Vatanti vatasamādānaṃ. Puna kissāti kīdisassa suciṇṇassa vatassa brahmacariyassa cāti vibhattiṃ vipariṇāmetvā yojanā. Etādisanti gaṇikāya kucchiyā nibbattanaṃ, susāne chaḍḍananti evarūpaṃ. Byasananti anatthaṃ. Tādisanti tathārūpaṃ, ‘‘aṅguṭṭhasnehena yāpeti ratti’’ntiādinā, ‘‘ayaṃ kumāro nagarassimassa aggakuliko bhavissatī’’tiādinā ca vuttappakāranti attho. Iddhinti deviddhiṃ, dibbasampattinti vuttaṃ hoti.
『459.“为何如此?”此偈为诸在世尊面前之近事男问及何种善行之由而答。此处当解作“悉达多王城聚集之事”。其中‘kissa’意为‘何事’,‘vata’为强调色,连用意指确实之事。又‘vata’可引伸为受持清净梵行之变化。类似妓女被遗弃于葬地,谓之‘生出污秽’。‘byasa’指无益之事。‘tādi’指类似,即“夜以指关节之润滑”,言少生子养护,亦有“此童子将为国王首领家族”之类言辞,此为言说之因与形式。‘iddhi’指神通,‘deviddhi’指神通,‘dibbasampatti’则为天师之具也。
Idāni tehi upāsakehi puṭṭho bhagavā yathā tadā byākāsi, taṃ dassentā saṅgītikārā –
今依诸近事男之问,世尊如昔日所说,即将显现,谓为示现者者是。
§460
460.
‘‘Buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa, pūjaṃ akāsi janatā uḷāraṃ;
“于佛弟子僧团之前,人众恭敬礼拜声盛大;
Tatrassa cittassahu aññathattaṃ, vācaṃ abhāsi pharusaṃ asabbhaṃ.
然而其心各异,言语粗恶无礼貌。”
§461
461.
‘‘So taṃ vitakkaṃ pavinodayitvā, pītiṃ pasādaṃ paṭiladdhā pacchā;
「于此,当先激发那念头之后,得已满足欢喜与安稳;
Tathāgataṃ jetavane vasantaṃ, yāguyā upaṭṭhāsi sattarattaṃ.
如是,如来于揭伽园中安住,七次恭敬侍奉彼世尊。」
§462
462.
‘‘Tassa vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
「夫此持戒行者所向无违,此乃此清净之行为所得之果;
Etādisaṃ byasanaṃ pāpuṇitvā, taṃ tādisaṃ paccanubhossatiddhiṃ.
承此如是恶习而得,如彼所应亲体验之成就也。」
§463
463.
‘‘Ṭhatvāna so vassasataṃ idheva, sabbehi kāmehi samaṅgibhūto;
『了知此人仅在此世成就百年,且被一切欲望完全缠绕,』
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, sahabyataṃ gacchati vāsavassā’’ti. –
『经历肉身衰败与灭亡,与同伴一同进入住处云中复归。』
Catasso gāthā avocuṃ.
接着四句诗言。
§460
460. Tattha janatāti janasamūho, upāsakagaṇoti adhippāyo. Tatrāti tassaṃ pūjāyaṃ. Assāti tassa dārakassa. Cittassahu aññathattanti purimabhavasmiṃ cittassa aññathābhāvo anādaro agāravo apaccayo ahosi. Asabbhanti sādhusabhāya sāvetuṃ ayuttaṃ pharusaṃ vācaṃ abhāsi.
460。此中“janatā”指为大众或群众,“upāsaka-gaṇa”指近事男众,二者皆指众人群集之意。敬称为“tassa pūjāyaṃ”即对彼敬重之表达。‘assa’指的是儿童,此处指幼年之子。‘cittassa hu aññathattanti’谓心意不统一,过去世中心无相同,因而生出无敬、不尊重及轻慢之恶,言语粗劣轻率,不能自制,不利于和谐之集会。
§461
461.Soti so ayaṃ. Taṃ vitakkanti taṃ pāpakaṃ vitakkaṃ. Pavinodayitvāti mātarā katāya saññattiyā vūpasametvā. Pītiṃ pasādaṃ paṭiladdhāti pītiṃ pasādañca paṭilabhitvā uppādetvā. Yāguyā upaṭṭhāsīti yāgudānena upaṭṭhahi. Sattarattanti sattadivasaṃ.
461.『所』者,即此也。『彼寻』者,彼恶寻也。『驱遣已』者,以母亲所作之劝谕而令息灭。『获得喜与净信』者,获得并生起喜与净信。『以粥侍奉』者,以施粥而侍奉。『七夜』者,七日也。
§462
462.Tassavataṃ taṃ pana brahmacariyanti taṃ mayā heṭṭhā vuttappakāraṃ attano cittassa pasādanaṃ dānañca imassa puggalassa vataṃ taṃ brahmacariyañca, aññaṃ kiñci natthīti attho.
此处所说的梵行,乃我前面所述令心安稳之法及供养施舍,此人确实具足如此梵行,无他义。
§463
463.Ṭhatvānāti yāva āyupariyosānā idheva manussaloke ṭhatvā. Abhisamparāyanti punabbhave. Sahabyataṃ gacchati vāsavassāti sakkassa devānamindassa puttabhāvena sahabhāvaṃ gamissati. Anāgatatthe hi idaṃ paccuppannakālavacanaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
所谓“住”,即在此世人间以尽终身,之后转生。他与萨咖天帝之子同住同伴。未来亦复如是,此言正契现时。其余诸处皆以升起为义。
Kumārapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 童子饿鬼事注释终了。
6. Seriṇīpetivatthuvaṇṇanā6. 色莉尼女饿鬼事注释
Naggā dubbaṇṇarūpāsīti idaṃ satthari jetavane viharante seriṇīpetiṃ ārabbha vuttaṃ. Kururaṭṭhe kira hatthinipure seriṇī nāma ekā rūpūpajīvinī ahosi. Tattha ca uposathakaraṇatthāya tato tato bhikkhū sannipatiṃsu. Puna mahābhikkhusannipāto ahosi. Taṃ disvā manussā tilataṇḍulādiṃ sappinavanītamadhuādiñca bahuṃ dānūpakaraṇaṃ sajjetvā mahādānaṃ pavattesuṃ. Tena ca samayena sā gaṇikā assaddhā appasannā maccheramalapariyuṭṭhitacittā tehi manussehi ‘‘ehi tāva idaṃ dānaṃ anumodāhī’’ti ussāhitāpi ‘‘kiṃ tena muṇḍakānaṃ samaṇānaṃ dinnenā’’ti appasādameva nesaṃ sampavedesi, kuto appamattakassa pariccāgo.
『裸体而恶形貌者』此语乃佛陀于竹林精舍所起,为称谓象身城一地名为塞利尼,其地曾为象群居处。比库等集会于此依梵网节制。见此状人间众生献悉如糯米、酥蜜诸多施具,广起大施。时有一贩妇因不信心,心生烦恼,言:“为何施与此剃头沙门?”以此轻慢,未有微小放弃。
Sā aparena samayena kālaṃ katvā aññatarassa paccantanagarassa parikhāpiṭṭhe petī hutvā nibbatti. Atha hatthinipuravāsī aññataro upāsako vaṇijjāya taṃ nagaraṃ gantvā rattiyā paccūsasamaye parikhāpiṭṭhaṃ gato tādisena payojanena. Sā tattha taṃ disvā sañjānitvā naggā aṭṭhittacamattāvasesasarīrā ativiya bībhacchadassanā avidūre ṭhatvā attānaṃ dassesi. So taṃ disvā –
彼女于他时节择期于邻市境外畜舍内受生。时象身城一居士夜晚往市,适至邻畜舍,见彼裸体净身,色恶且远非善观,遂示现自身。彼观看见后说——
§464
464.
四百六十四。
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;
“裸体且恶形貌,何等深根所住?”
Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti. –
『你为何还在此处站立?』这是对某位无礼者所问。
Gāthāya pucchi. Sāpissa –
以偈问之,说:这样吧,
§465
465.
第四百六十五偈。
‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;
『尊者,我生于饿鬼道,受苦于恶道,
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti. –
行了恶业后,离开此世,往彼饿鬼界。』
Gāthāya attānaṃ pakāsesi. Puna tena –
他以偈说明自己。之后,又以此偈说:
§466
466.
四百六十六。
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
『以身体、言语、意念做了何恶事,
Kissakammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti. –
其业报应为何,缘何往生饿鬼道?』
Gāthāya katakammaṃ pucchitā –
以偈文询问所作恶业,
§467
467.
四百六十七。
‘‘Anāvaṭesu titthesu, viciniṃ aḍḍhamāsakaṃ;
『在无障碍的禁林中,独自守戒禁食足月,'}
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano.
于圣众法中,灯火不应自行熄灭。
§468
468.
第四百六十八。
‘‘Nadiṃ upemi tasitā, rittakā parivattati;
我观河流,如其水激荡翻滚,河水回转流动;
Chāyaṃ upemi uṇhesu, ātapo parivattati.
我观阳光,炎炎酷暑之下,热气翻腾旋转。
§469
469.
第四百六十九。
‘‘Aggivaṇṇo ca me vāto, ḍahanto upavāyati;
如同我的风火颜色,烈焰燃烧而上升吹拂。
Etañca bhante arahāmi, aññañca pāpakaṃ tato.
『而且,尊者,阿拉汉是这般,其他则为恶劣者。』
§470
470.
第四百七十条。
‘‘Gantvāna hatthiniṃ puraṃ, vajjesi mayha mātaraṃ;
『他曾前往象师之居,击打了我的母亲;』
‘Dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā;
『你的女儿由我所见,已堕入恶趣之中,非人间所处;』
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’.
『作恶业之后,他已赴饿鬼道。』
§471
471.
第四百七十一条。
‘‘Atthi me ettha nikkhittaṃ, anakkhātañca taṃ mayā;
「我这里确实安置着未曾告知的宝物,
Cattāri satasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato.
共有四十万及更多,安放在床榻之下。」
§472
472.
四百七十二。
‘‘Tato me dānaṃ dadatu, tassā ca hotu jīvikā;
「然后让我把这财物施与她,愿她因此得生存之所,
Dānaṃ datvā ca me mātā, dakkhiṇaṃ anudicchatu;
施舍既成,她就应接受供养,
Tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti. –
彼时我将安乐无忧,所有愿望亦得满足。」
Imāhi chahi gāthāhi attanā katakammañceva puna tena attano kātabbaṃ atthañca ācikkhi.
借由这六句偈颂,自己完成某一行为后,再次阐明该行为应为自己的利益所在。
§467
467. Tattha anāvaṭesu titthesūti kenaci anivāritesu nadītaḷākādīnaṃ titthapadesesu, yattha manussā nhāyanti, udakakiccaṃ karonti, tādisesu ṭhānesu. Viciniṃ aḍḍhamāsakanti ‘‘manussehi ṭhapetvā vissaritaṃ apināmettha kiñci labheyya’’nti lobhābhibhūtā aḍḍhamāsakamattampi viciniṃ gavesiṃ. Atha vā anāvaṭesu titthesūti upasaṅkamanena kenaci anivāritesu sattānaṃ payogāsayasuddhiyā kāraṇabhāvena titthabhūtesu samaṇabrāhmaṇesu vijjamānesu. Viciniṃ aḍḍhamāsakanti maccheramalapariyuṭṭhitacittā kassaci kiñci adentī aḍḍhamāsakampi visesena ciniṃ, na sañciniṃ puññaṃ. Tenāha ‘‘santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano’’ti.
467. 此处所谓无阻碍的渡口,指的是无障碍的泥泞水洼等渡口之地,即人们洗浴、从事取水工作的场所。在这些地方,贫穷者认为『若能让人们安置并开辟一处清洁地区,必能获得利益』,于是以贪婪之心调查预备整治半年。又所谓无阻碍的渡口,是指人们凭依接近而意图净化渡口的人们,由于求净愿望,观察并调查半年。那些鱼虾酷热拥挤,某人专门寻找可采摘之物,即使为半年,也特别辨别而非仅随便采集善行。于是说『在安住的神圣处,没有灯光自照』。
§468
468.Tasitāti pipāsitā. Rittakāti kākapeyyā sandamānāpi nadī mama pāpakammena udakena rittā tucchā vālikamattā hutvā parivattati. Uṇhesūti uṇhasamayesu. Ātapo parivattatīti chāyāṭṭhānaṃ mayi upagatāya ātapo sampajjati.
468. 『渴』者,意为口渴。『干涸』者,指即使是乌鸦猴这样生物群聚之地,河水因我的恶业而干涸虚空,成为废弃的废地。『酷热』者,指炎热时节。『酷热』因投射阴影叠加在我身上而感到炎热。
§469-70
469-70.Aggivaṇṇoti samphassena aggisadiso. Tena vuttaṃ ‘‘ḍahanto upavāyatī’’ti. Etañca, bhante, arahāmīti, bhanteti taṃ upāsakaṃ garukārena vadati. Bhante, etañca yathāvuttaṃ pipāsādidukkhaṃ, aññañca tato pāpakaṃ dāruṇaṃ dukkhaṃ anubhavituṃ arahāmi tajjassa pāpassa katattāti adhippāyo. Vajjesīti vadeyyāsi.
469-70. 『火色』是因接触而生的类似火的颜色。因而说『焚烧着,极其热烈』。这个,尊者,谓阿拉汉,尊者称之为上座比库。尊者说,正如所言,我愿体验如渴望等之痛苦,及其他更为严重的恶与痛苦,乃是禁止堕落的意愿。你应当称之为敌人。
§471-72
471-72.Ettha nikkhittaṃ, anakkhātanti ‘‘ettakaṃ ettha nikkhitta’’nti anācikkhitaṃ. Idāni tassa parimāṇaṃ ṭhapitaṭṭhānañca dassentī ‘‘cattāri satasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato’’ti āha. Tattha pallaṅkassāti pubbe attano sayanapallaṅkassa. Tatoti nihitadhanato ekadesaṃ gahetvā mamaṃ uddissa dānaṃ detu. Tassāti mayhaṃ mātuyā.
471-72. 此处『已放置』、『未陈述』,是指『这些已放下于此』或未被清楚说出。现在显示该规模及放置之处是『四十万余与床铺下方』。此处『床铺』,指先前自己使用的睡床。『给付』即拿出一笔存款作为施舍送给我。『他』乃指我的母亲。
Evaṃ tāya petiyā vutte so upāsako tassā vacanaṃ sampaṭicchitvā tattha attano karaṇīyaṃ tīretvā hatthinipuraṃ gantvā tassā mātuyā tamatthaṃ ārocesi. Tamatthaṃ dassetuṃ –
如此经亡者之言,该居士闻其语已满愿,遂了结在此应做之事,前往象城,向其母宣说此事。欲显此事的因由——
§473
473.
四百七十三。
Sādhūti so paṭissutvā, gantvāna hatthiniṃ puraṃ;
听闻赞叹辞后,前往象王的宫殿,
Avoca tassā mātaraṃ –
对其母亲说:
‘‘Dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā;
“你的女儿已为我所见,已堕入恶道,非人间,
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
作了恶业之后,已从此往入饿鬼道去了。”
§474
474.
四百七十四。
‘‘Sā maṃ tattha samādapesi, vajjesi mayha mātaraṃ;
『他在彼处教导我,要斥责我母亲;』
‘Dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā;
『你的女儿我曾见过,堕入恶趣世界;』
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
『造了恶业,现已往生饿鬼道。』
§475
475.
四百七十五。
‘‘‘Atthi ca me ettha nikkhittaṃ, anakkhātañca taṃ mayā;
『我的东西寄放在这里,且为我所不知;』
Cattāri satasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato.
『有四十万藏币,放在床榻下方。』
§476
476.
四百七十六。
‘‘‘Tato me dānaṃ dadatu, tassā ca hotu jīvikā;
于是,愿我得与彼布施同行,愿其生计得以安住;
Dānaṃ datvā ca me mātā, dakkhiṇaṃ anudicchatu;
母亲布施之后,愿供养之礼乃以恭顺奉呈;
Tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’.
当此之时,我将欢喜快乐,得成一切所愿。
§477
477.
四百七十七。
‘‘Tato hi sā dānamadā, tassā dakkhiṇamādisī;
于是果母受此布施,遂以供养相报;
Petī ca sukhitā āsi, tassā cāsi sujīvikā’’ti. –
她也安乐地活着,并且生活优裕。
Saṅgītikārā āhaṃsu. Tā suviññeyyāva.
有人唱歌赞叹她,那歌声令人欢喜。
Taṃ sutvā tassā mātā bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā tassā ādisi. Tena sā paṭiladdhūpakaraṇasampattiyaṃ ṭhitā mātu attānaṃ dassetvā taṃ kāraṇaṃ ācikkhi, mātā bhikkhūnaṃ ārocesi, bhikkhū taṃ pavattiṃ bhagavato ārocesuṃ. Bhagavā tamatthaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya dhammaṃ desesi. Sā desanā mahājanassa sātthikā ahosīti.
其母听闻此事后,为比库僧团施舍,以此为因,借得福德财物,坚立正法,示现自身,说明缘故。母亲告诫比库们,比库们将此事报告世尊。世尊围绕此意,详尽阐释德行,以贤达众生得益为目的。这一说法对大众极为有益。
Seriṇīpetivatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 谢利尼饿鬼事注释完毕。
7. Migaluddakapetavatthuvaṇṇanā7. 猎鹿者饿鬼事注释
Naranāripurakkhatoyuvāti idaṃ bhagavati veḷuvane viharante migaluddakapetaṃ ārabbha vuttaṃ. Rājagahe kira aññataro luddako rattindivaṃ mige vadhitvā jīvikaṃ kappesi. Tasseko upāsako mitto ahosi, so taṃ sabbakālaṃ pāpato nivattetuṃ asakkonto ‘‘ehi, samma, rattiyaṃ pāṇātipātā viramāhī’’ti rattiyaṃ puññe samādapesi. So rattiyaṃ viramitvā divā eva pāṇātipātaṃ karoti.
称为‘涉猎人群护卫青年’,是指世尊在竹林园住时,起初发生的事情。据说有一名年轻猎人于夜昼猎杀野兽以谋生为业。有位居士朋友与之交好,该居士终日无力悔过恶行,便劝他说:“请你吧,世尊,夜间应断生杀。”于是他夜间断杀,白天仍猎杀生灵。
So aparena samayena kālaṃ katvā rājagahasamīpe vemānikapeto hutvā nibbatto, divasabhāgaṃ mahādukkhaṃ anubhavitvā rattiyaṃ pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūto paricāresi. Taṃ disvā āyasmā nārado –
后来此人另择时辰,在王舍城近邻成为木琴手,止息狩猎。白天经历极大痛苦,夜晚则与五种感官乐趣相合,显得安详快乐。见状,长老那罗达说——
§478
478.
四百七十八。
‘‘Naranāripurakkhato yuvā, rajanīyehi kāmaguṇehi sobhasi;
“少年啊,汝居于人间诸王之前,因夜晚诸欲乐而光彩照人;
Divasaṃ anubhosi kāraṇaṃ, kimakāsi purimāya jātiyā’’ti. –
昼夜享受因缘,昔世为谁所为乎?”
Imāya gāthāya paṭipucchi. Tattha naranāripurakkhatoti paricārakabhūtehi devaputtehi devadhītāhi ca purakkhato payirupāsito. Yuvāti taruṇo. Rajanīyehīti kamanīyehi rāguppattihetubhūtehi. Kāmaguṇehīti kāmakoṭṭhāsehi. Sobhasīti samaṅgibhāvena virocasi rattiyanti adhippāyo. Tenāha ‘‘divasaṃ anubhosi kāraṇa’’nti, divasabhāge pana nānappakāraṃ kāraṇaṃ ghātanaṃ paccanubhavasi. Rajanīti vā rattīsu. Yehīti nipātamattaṃ. Kimakāsi purimāya jātiyāti evaṃ sukhadukkhasaṃvattaniyaṃ kiṃ nāma kammaṃ ito purimāya jātiyā tvaṃ akattha, taṃ kathehīti attho .
此偈质问。其中文字“人间诸王之前”指的是被护卫的天子之子及天女所敬仰。‘青年’谓年轻男子。‘夜晚诸欲乐’指因欲望的缘起而分别的种种欢悦。‘光彩照人’谓样貌明艳,似灯亮于夜间。于是说‘昼夜享受因缘’者,昼部分经受各种因缘,感受种种果报。‘夜’即夜晚;‘耶’为小词。‘昔世为谁所为’意指这快乐与痛苦轮回中,何业导致上世如是种种?听闻后,变为饿鬼之长老,自析自身所做业,言曰:
Taṃ sutvā peto therassa attanā katakammaṃ ācikkhanto –
“我在王舍城欢游,游于美丽山谷;
§479
479.
四百七十九。
‘‘Ahaṃ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje;
「我在王舍城的乐处,即风景秀丽的山区,居住。」
Migaluddo pure āsiṃ, lohitapāṇi dāruṇo.
猛犸龙曾居于昔日,赤手凶狠残暴。
§480
480.
四百八十。
‘‘Avirodhakaresu pāṇisu, puthusattesu paduṭṭhamānaso;
他手无所违犯,然意念污秽恶毒众生;
Vicariṃ atidāruṇo sadā, parahiṃsāya rato asaññato.
行为极端凶狠,恒常沉溺于伤害,心无觉悟。
§481
481.
四百八十一。
‘‘Tassa me sahāyo suhadayo, saddho āsi upāsako;
我之伴侣良友,为近事男,心诚信仰。
Sopi maṃ anukampanto, nivāresi punappunaṃ.
假使他也对我生恻隐心,就会反复制止我。
§482
482.
第四百八十二。
‘‘‘Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, mā tāta duggatiṃ agā;
「不要造恶业,孩子,你不要堕入恶趣。
Sace icchasi pecca sukhaṃ, virama pāṇavadhā asaṃyamā.
如果你愿获得来生之乐,就应断绝无度杀生。
§483
483.
第四百八十三。
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, sukhakāmassa hitānukampino;
听闻他如此教诲,那渴望安乐者、慈悲持己者,我心领受此言。
Nākāsiṃ sakalānusāsaniṃ, cirapāpābhirato abuddhimā.
不可作一切违犯教令之事,久处恶业而愚昧不悟。
§484
484.
四百八十四。
‘‘So maṃ puna bhūrisumedhaso, anukampāya saṃyame nivesayi;
“彼多智慧者因慈悲而调御,安住节制中;
Sace divā hanasi pāṇino, atha te rattiṃ bhavatu saṃyamo.
「若你于白昼能止息杀生之业,那么你夜间亦应守持节制。」
§485
485.
四百八十五。
‘‘Svāhaṃ divā hanitvā pāṇino, virato rattimahosi saññato;
“吾者白昼杀生已,夜则禁欲而自制清净;
Rattāhaṃ paricāremi, divā khajjāmi duggato.
我夜间奉事侍候,白昼为难堪而疲劳不堪。
§486
486.
四百八十六。
‘‘Tassa kammassa kusalassa, anubhomi rattiṃ amānusiṃ;
『我在夜间经历这善业,虽非人夜间而成;
Divā paṭihatāva kukkurā, upadhāvanti samantā khādituṃ.
白昼被驱赶的犬群,从四面奔来欲要啃咬。』
§487
487.
四百八十七。
‘‘Ye ca te satatānuyogino, dhuvaṃ payuttā sugatassa sāsane;
『那些常勤修行者,坚定专注于善知识所教导的教法,』
Maññāmi te amatameva kevalaṃ, adhigacchanti padaṃ asaṅkhata’’nti. –
我以为只有最为无上的境界,方能证得无为果位。
Imā gāthā abhāsi.
此偈如是说。
§479-80
479-80. Tattha luddoti dāruṇo. Lohitapāṇīti abhiṇhaṃ pāṇaghātena lohitamakkhitapāṇī. Dāruṇoti kharo, sattānaṃ hiṃsanakoti attho. Avirodhakaresūti kenaci virodhaṃ akarontesu migasakuṇādīsu.
479-480节。此处“luddoti”意为残酷、严厉。‘Lohitapāṇī’是指用赤红的手直接行使杀戮者,意即以鲜血染手。‘Dāruṇa’意指严酷、凶狠,即对众生施加伤害之意。‘Avirodhakaresūti’谓不作违背行为者,如狮子之类不伤害他者之象征。
§482-83
482-83.Asaṃyamāti asaṃvarā dussīlyā. Sakalānusāsaninti sabbaṃ anusāsaniṃ, sabbakālaṃ pāṇātipātato paṭiviratinti attho. Cirapāpābhiratoti cirakālaṃ pāpe abhirato.
「行不自制」者,谓放逸之恶习也;「众教戒」者,指一切戒律;「恒常不杀」者,意谓恒时远离杀生;「久习恶行」者,谓长久沉溺于恶业之中。
§484
484.Saṃyameti sucarite. Nivesayīhi nivesesi. Sace divā hanasi pāṇino, atha te rattiṃ bhavatu saṃyamoti nivesitākāradassanaṃ. So kira sallapāsasajjanādinā rattiyampi pāṇavadhaṃ anuyutto ahosi.
484节。“Saṃyameti”指行为谨慎、品行端正。“Nivesayīhi nivesesi”意即安住于戒律规约中。若白天杀害有命之物,则夜晚应当守持自制,如此即为表现守戒的行为。此言明杀生者夜晚亦陷于杀业,犹如以杀人之绳索缠绕。
§485
485.Divā khajjāmi duggatoti idāni duggatiṃ gato mahādukkhappatto divasabhāge khādiyāmi. Tassa kira divā sunakhehi migānaṃ khādāpitattā kammasarikkhakaṃ phalaṃ hoti, divasabhāge mahantā sunakhā upadhāvitvā aṭṭhisaṅghātamattāvasesaṃ sarīraṃ karonti. Rattiyā pana upagatāya taṃ pākatikameva hoti, dibbasampattiṃ anubhavati. Tena vuttaṃ –
485节。“Divā khajjāmi duggatoti”意指‘白天我为恶道所驱’之意。昔日经历堕入恶趣,承受极大苦难,白日间进食可比作凶猛兽类啮食之苦。昼食时由猛兽啃咬,身体仅存残缺。夜则痛苦难忍,感受极深的苦难。此由此而有言——
§486
486.
第四百八十六。
‘‘Tassa kammassa kusalassa, anubhomi rattiṃ amānusiṃ;
『其有善业者,于夜间经历非人之境,』
Divā paṭihatāva kukkurā, upadhāvanti samantā khāditu’’nti.
『昼间则如狗一般四处奔走觅食。』
Tattha paṭihatāti paṭihatacittā baddhāghātā viya hutvā. Samantā khāditunti mama sarīraṃ samantato khādituṃ upadhāvanti. Idañca nesaṃ ativiya attano bhayāvahaṃ upagamanakālaṃ gahetvā vuttaṃ. Te pana upadhāvitvā aṭṭhimattāvasesaṃ sarīraṃ katvā gacchanti.
此中『四处奔走』者,谓其心怯懦如被捆绑之刺杀一般,身体四面皆被追逐欲加伤害。此谓于极其恐怖时刻遭遇恶境,故如此陈说。彼等虽被追逐,终究化为骨骸散去。
§487
487.Ye ca te satatānuyoginoti osānagāthāya ayaṃ saṅkhepattho – ahampi nāma rattiyaṃ pāṇavadhamattato virato evarūpaṃ sampattiṃ anubhavāmi. Ye pana te purisā sugatassa buddhassa bhagavato sāsane adhisīlādike dhuvaṃ payuttā daḷhaṃ payuttā satataṃ sabbakālaṃ anuyogavantā, te puññavanto kevalaṃ lokiyasukhena asammissaṃ ‘‘asaṅkhataṃ pada’’nti laddhanāmaṃ amatameva adhigacchanti maññe, natthi tesaṃ tadadhigame koci vibandhoti.
487.关于那些持续勤恳修习者,以诗歌形式如此总结──『我于夜间断除杀生者,因故获此殊胜果报。』而那些恒常持戒如法,坚固不懈、时时精进,恒常专注于善行者,他们福德圆满,不会为世间之乐所动摇,必然得无为之境界,即超越生死的无上安乐境地,谓之最胜解脱,我以为无有任何障碍于其得此境。
Evaṃ tena petena vutte thero taṃ pavattiṃ satthu ārocesi. Satthā tamatthaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya dhammaṃ desesi. Sabbampi vuttanayameva.
如是,此事经乞丐往生说出,长老遂将此法难解之境界告知世尊。世尊确立其意旨,为大众宣说此成就之法。诸法悉依此说道成就。
Migaluddakapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 猎鹿者饿鬼事注释完毕。
8. Dutiyamigaluddakapetavatthuvaṇṇanā8. 第二猎鹿者饿鬼事注释
Kūṭāgāre ca pāsādeti idaṃ bhagavati veḷuvane viharante aparaṃ migaluddakapetaṃ ārabbha vuttaṃ. Rājagahe kira aññataro māgaviko māṇavo vibhavasampannopi samāno bhogasukhaṃ pahāya rattindivaṃ mige hananto vicarati. Tassa sahāyabhūto eko upāsako anuddayaṃ paṭicca – ‘‘sādhu, samma, pāṇātipātato viramāhi, mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā’’ti ovādaṃ adāsi. So taṃ anādiyi. Atha so upāsako aññataraṃ attano manobhāvanīyaṃ khīṇāsavattheraṃ yāci – ‘‘sādhu, bhante, asukapurisassa tathā dhammaṃ desetha, yathā so pāṇātipātato virameyyā’’ti.
于树屋中,世尊安住在竹林中,另有一说起于鹿野苑附近。传云,王舍城中某位摩揭陀族的青年虽家境富裕,为求离苦乐而日夜猎杀野兽。其一随从居士因怜悯,便起劝诫之心,对他说:『善哉,正当止息杀生,免受久远痛苦之苦。』青年未曾理会。于是该居士再请其悉心修持一位已断除烦恼的长老之戒,托付道:『善哉,尊者,请为病苦者宣说佛法,令其远避杀生。』
Athekadivasaṃ so thero rājagahe piṇḍāya caranto tassa gehadvāre aṭṭhāsi. Taṃ disvā so māgaviko sañjātabahumāno paccuggantvā gehaṃ pavesetvā āsanaṃ paññāpetvā adāsi. Nisīdi thero paññatte āsane, sopi theraṃ upasaṅkamitvā nisīdi. Tassa thero pāṇātipāte ādīnavaṃ, tato viratiyā ānisaṃsañca pakāsesi. So taṃ sutvāpi tato viramituṃ na icchi. Atha naṃ thero āha – ‘‘sace, tvaṃ āvuso, sabbena sabbaṃ viramituṃ na sakkosi, rattimpi tāva viramassū’’ti, so ‘‘sādhu, bhante, viramāmi ratti’’nti tato virami. Sesaṃ anantaravatthusadisaṃ. Gāthāsu pana –
某日,该长老乞食于王舍城,立于一宅门口。青年见之,起敬重心,进宅入内,为长老设座。长老坐于所设之席上,青年前来对他说杀生之害及止息之因缘。长老虽闻其言,然心犹不肯止。长老遂劝曰:『若汝不能全然断绝杀生,则至少夜间戒止。』青年答曰『善哉,尊者,我夜间亦当止息。』由此立志断杀,此心正契当时所需。关于此事,古诗云——
§488
488.
第四百八十八。
‘‘Kūṭāgāre ca pāsāde, pallaṅke gonakatthate;
『于树屋之榻上,为奴婢所用之床,
Pañcaṅgikena turiyena, ramasi suppavādite.
以五倍更高级的舍利尼布料,装饰光洁华美。』
§489
489.
第四百八十九。
‘‘Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṃ pati;
『于是,乐趣终止时,太阳升起之刻,』
Apaviddho susānasmiṃ, bahudukkhaṃ nigacchasi.
『你在此清凉安适的境地,遭遇诸多苦楚。』
§490
490.
第四百九十。
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
『究竟以身体、语言与心意,作了何种恶行?』
Kissakammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasī’’ti. –
『因何业果,令此痛苦降临于你?』」
Tīhi gāthāhi nāradatthero naṃ paṭipucchi. Athassa peto –
此三偈,长老那洛陀问其如此。随后彼亡灵谓之──
§491
491.
四百九十一。
‘‘Ahaṃ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje;
我曾在王舍城的园林中、幽美的山林里,
Migaluddo pure āsiṃ, luddo cāsimasaññato.
曾住在鳩羅陀城,因地名而被称作鳩羅陀者。
§492
492.
四百九十二。
‘‘Tassa me sahāyo suhadayo, saddho āsi upāsako;
当时有一位伴侣,是与我有相同道心的善友,堪称虔诚的居士;
Tassa kulūpako bhikkhu, āsi gotamasāvako;
此人是出家比库,是果德玛世尊的弟子。
Sopi maṃ anukampanto, nivāresi punappunaṃ.
他也同样慈悲我,一再阻止。
§493
493.
四百九十三。
‘‘‘Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, mā tāta duggatiṃ agā;
‘不要造恶业,孩子,不要堕恶道;
Sace icchasi pecca sukhaṃ, virama pāṇavadhā asaṃyamā’.
如果你欲往彼岸得安乐,应当止息无节制的杀生行为。’
§494
494.
四百九十四。
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, sukhakāmassa hitānukampino;
我闻彼时,他听闻那句劝诫,为求安乐而仁慈者的话语;
Nākāsiṃ sakalānusāsaniṃ, cirapāpābhirato abuddhimā.
他无所制止一切的统御,长久沉溺于恶行而愚痴无知。
§495
495.
四百九十五。
‘‘So maṃ puna bhūrisumedhaso, anukampāya saṃyame nivesayi;
他以宽厚智慧对我生起慈愍,因而以自制使我安住;
‘Sace divā hanasi pāṇino, atha te rattiṃ bhavatu saṃyamo’.
如果白天你杀害众生,夜间便当自持节制。
§496
496.
四百九十六。
‘‘Svāhaṃ divā hanitvā pāṇino, virato rattimahosi saññato;
你白天杀害众生之后,夜晚便当戒除杀业,行持节制。
Rattāhaṃ paricāremi, divā khajjāmi duggato.
我以夜间供养他,白昼则辛苦劳作,遭遇不善境遇。
§497
497.
四百九十七。
‘‘Tassa kammassa kusalassa, anubhomi rattiṃ amānusiṃ;
我体验到那善行业,于夜间非人般地。
Divā paṭihatāva kukkurā, upadhāvanti samantā khādituṃ.
白昼,狗类如同受击一般,四面奔跑觅食。
§498
498.
四百九十八。
‘‘Ye ca te satatānuyogino, dhuvaṃ payuttā sugatassa sāsane;
而那些恒常勤奋行持者,坚定依止于善逝教法。
Maññāmi te amatameva kevalaṃ, adhigacchanti padaṃ asaṅkhata’’nti. –
吾以为彼等唯独证得无为果位。
Tamatthaṃ ācikkhi. Tāsaṃ attho heṭṭhā vuttanayova.
如是宣说。其义即如后所述。
Dutiyamigaluddakapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二猎鹿者饿鬼事注释完毕。
9. Kūṭavinicchayikapetavatthuvaṇṇanā9. 伪证者饿鬼事注释
Mālī kiriṭī kāyūrīti idaṃ satthari veḷuvane viharante kūṭavinicchayikapetaṃ ārabbha vuttaṃ. Tadā bimbisāro rājā māsassa chasu divasesu uposathaṃ upavasati, taṃ anuvattantā bahū manussā uposathaṃ upavasanti. Rājā attano santikaṃ āgatāgate manusse pucchati – ‘‘kiṃ tumhehi uposatho upavuttho, udāhu na upavuttho’’ti? Tatreko adhikaraṇe niyuttakapuriso pisuṇavāco nekatiko lañjagāhako ‘‘na upavutthomhī’’ti vattuṃ asahanto ‘‘upavutthomhi, devā’’ti āha. Atha naṃ rājasamīpato nikkhantaṃ sahāyo āha – ‘‘kiṃ, samma, ajja tayā upavuttho’’ti? ‘‘Bhayenāhaṃ, samma, rañño sammukhā evaṃ avocaṃ, nāhaṃ uposathiko’’ti.
“花冠之体者”此语出自说法师在迦叶林中住处,起头顶集会处所。彼时,宾比萨拉王于每月六日守伍波萨他,众多人随之守伍波萨他。国王于近侍人往来之间问曰:“尔等所守者何等日?是否为伍波萨他?”一恶口破语专人谤骂曰:“非尔等所守也。”复应曰:“守也,天众守也。”时,一近侍人出王左右问曰:“今日确实守乎?”答曰:“恐惧故,于王前言,非守伍波萨也。”
Atha naṃ sahāyo āha – ‘‘yadi evaṃ upaḍḍhuposathopi tāva te ajja hotu, uposathaṅgāni samādiyāhī’’ti. So tassa vacanaṃ ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā gehaṃ gantvā abhutvāva mukhaṃ vikkhāletvā uposathaṃ adhiṭṭhāya rattiyaṃ vāsūpagato rittāsayasambhūtena balavavātahetukena sūlena upacchinnāyusaṅkhāro cutianantaraṃ pabbatakucchiyaṃ vemānikapeto hutvā nibbatti. So hi ekarattiṃ uposatharakkhaṇamattena vimānaṃ paṭilabhi dasakaññāsahassaparivāraṃ mahatiñca dibbasampattiṃ. Kūṭavinicchayikatāya pana pesuṇikatāya ca attano piṭṭhimaṃsāni sayameva okkantitvā khādati. Taṃ āyasmā nārado gijjakūṭato otaranto disvā –
复近侍告曰:“既然今时守斋,即当摄持伍波萨戒行。”彼对答曰:“善哉!”乃回家后,面色憔悴,执守伍波萨夜宿,因狂风折骨及以剑割断寿命之计,身即断灭。翌夜安然离世,堪获天界乐。此守伍波萨专心一意,得千少女随从天家大福德。然此人因束缚于起头顶集会之处,僵卧于本身脊骨上而仅食其肉。此时尊者那罗陀下迦俱塔山见之,言曰——
§499
499.
第四百九九。
‘‘Mālī kiriṭī kāyūrī, gattā te candanussadā;
“花冠之体,其身如檀香之粉;
Pasannamukhavaṇṇosi, sūriyavaṇṇova sobhasi.
面容清朗光彩照人,如同旭日般耀眼。
§500
500.
四九九。此处“māli”指佩戴花环之人,“māladhārī”为持花环者,意谓以天花环绕装饰者,为此品名。其次,“kiriṭa”为头冠。又“kāyūra”指臂钏,即手臂饰物之意。词义合起来指以臂饰装饰之人身部位。《candanussa》为檀香类的,总称为檀香制品。形容如檀香香气延续。色泽如太阳般光辉者,谓色彩鲜明,如幼日照耀般耀眼。巴利语“araṇavaṇṇī pabhāsasī”说的是‘有森林色彩光辉’。术语“araṇīyehi devehi sadisavaṇṇo”意谓其颜色有如森林中天神般庄严光彩,象征圣者间的清净之色。
‘‘Amānusā pārisajjā, ye teme paricārakā;
非人所服的衣饰,是那些侍从们所穿着的;
Dasa kaññāsahassāni, yā temā paricārikā;
她们多达一万女眷,是那些侍奉者;
Tā kambukāyūradharā, kañcanāveḷabhūsitā.
她们身着缟素袈裟,饰以黄金链带。
§501
501.
‘‘Mahānubhāvosi tuvaṃ, lomahaṃsanarūpavā;
汝为大勇士,具毛发如针刺般锋利;
Piṭṭhimaṃsāni attano, sāmaṃ ukkacca khādasi.
用自身背部之肉,安然自若地啖食。
§502
502.
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
究竟以何身何语,心意作恶之故;
Kissakammavipākena, piṭṭhimaṃsāni attano;
因何业之果报,自背部肉安然啖食;
Sāmaṃ ukkacca khādasīti.
谓之自背部肉安然啖食者也。
§503
503.
‘为自己不作不善行,于生死流转中断恶行,
‘‘Attanohaṃ anatthāya, jīvaloke acārisaṃ;
不以虚伪妄语、欺瞒谄媚为业,
Pesuññamusāvādena, nikativañcanāya ca.
以两舌、妄语,以及欺诈、诓骗。
§504
504.
‘于是我往诣僧团,正当法会时,
‘‘Tatthāhaṃ parisaṃ gantvā, saccakāle upaṭṭhite;
于理事实证中,放弃虚妄,遵行善法。
Atthaṃ dhammaṃ nirākatvā, adhammamanuvattisaṃ.
舍义而随非法,趋行于不法之道。
§505
505.
五百零五。
‘‘Evaṃ so khādatattānaṃ, yo hoti piṭṭhimaṃsiko;
‘‘这样的人,虽然是后背肉食者,
Yathāhaṃ ajja khādāmi, piṭṭhimaṃsāni attano.
正如我今日所食的,后背肉是他所有的。
§506
506.
五百零六。
‘‘Tayidaṃ tayā nārada sāmaṃ diṭṭhaṃ, anukampakā ye kusalā vadeyyuṃ;
这是你,拿罗陀,以慈悲眼所见,愿善知识们这样教诲:
Mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi, mā khosi piṭṭhimaṃsiko tuva’’nti. –
‘不可轻言也不可妄语,不可恶语,不要成为后背肉食者。’”
Thero catūhi gāthāhi pucchi, sopi tassa catūhi gāthāhi etamatthaṃ vissajjesi.
长老以四偈问之,他也用四偈详尽回答此义。
§499
499. Tattha mālīti māladhārī, dibbapupphehi paṭimaṇḍitoti adhippāyo. Kiriṭīti veṭhitasīso. Kāyūrīti keyūravā, bāhālaṅkārapaṭimaṇḍitoti attho. Gattāti sarīrāvayavā. Candanussadāti candanasārānulittā. Sūriyavaṇṇova sobhasīti bālasūriyasadisavaṇṇo eva hutvā virocasi. ‘‘Araṇavaṇṇī pabhāsasī’’tipi pāḷi, araṇanti araṇiyehi devehi sadisavaṇṇo ariyāvakāsoti attho.
499. 其中,『戴鬘者』者,持花鬘之人,以天界花朵庄严其身,此乃其义。『戴冠者』者,头缠冠饰之人。『戴臂钏者』者,具臂钏之人,以臂饰庄严其身,此乃其义。『肢节』者,身体各部位。『涂旃檀者』者,以旃檀心材涂抹其身。『宛若日色而光耀』者,色如初升之朝阳,光辉灿烂。亦有另一版本作『以旷野之色而照耀』,『旷野』者,谓与旷野天人相似之色,为圣者之广阔空间,此乃其义。
§500
500.Pārisajjāti parisapariyāpannā, upaṭṭhākāti attho. Tuvanti tvaṃ. Lomahaṃsanarūpavāti passantānaṃ lomahaṃsajananarūpayutto. Mahānubhāvatāsamaṅgitāya hetaṃ vuttaṃ. Ukkaccāti ukkantitvā, chinditvāti attho.
500. 『众侍从』者,属于大众之人,即随侍者,此乃其义。『汝』者,即你。『具令人毛竖之形相者』者,凡见之者皆生毛竖之形相者。此乃因具足大威神力而如此说也。『割去』者,削断、斩断,此乃其义。
§503
503.Acārisanti acariṃ paṭipajjiṃ. Pesuññamusāvādenāti pesuññena ceva musāvādena ca. Nikativañcanāya cāti nikatiyā vañcanāya ca patirūpadassanena paresaṃ vikārena vañcanāya ca.
503. 『行』者,我曾行持、我曾奉行。『以两舌与妄语』者,以两舌及妄语二者。『以欺诈与诳骗』者,以欺诈及诳骗——即以显示似是而非之相来骗惑他人——二者。
§504
504.Saccakāleti saccaṃ vattuṃ yuttakāle. Atthanti diṭṭhadhammikādibhedaṃ hitaṃ. Dhammanti kāraṇaṃ ñāyaṃ. Nirākatvāti chaḍḍetvā pahāya. Soti yo pesuññādiṃ ācarati, so satto. Sesaṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
504.『saccakāleti』意谓适当时机陈说真理。『attha』即所说之实相、法理。『dhamma』为因缘智识之理。『nirākatva』意为舍除、断除。凡行俏皮虚妄语者,谓其为六识中的心。至于余者悉皆在下文详说。
Kūṭavinicchayikapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 《骗诈决疑饿鬼事》义注完毕。
10. Dhātuvivaṇṇapetavatthuvaṇṇanā十、《界分别饿鬼事》义注
Antalikkhasmiṃtiṭṭhantoti idaṃ dhātuvivaṇṇapetavatthu. Bhagavati kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane yamakasālānamantare parinibbute dhātuvibhāge ca kate rājā ajātasattu attanā laddhadhātubhāgaṃ gahetvā satta vassāni satta ca māse satta ca divase buddhaguṇe anussaranto uḷārapūjaṃ pavattesi. Tattha asaṅkheyyā appameyyā manussā cittāni pasādetvā saggūpagā ahesuṃ, chaḷāsītimattāni pana purisasahassāni cirakālabhāvitena assaddhiyena micchādassanena ca vipallatthacittā pasādanīyepi ṭhāne attano cittāni padosetvā petesu uppajjiṃsu. Tasmiṃyeva rājagahe aññatarassa vibhavasampannassa kuṭumbikassa bhariyā dhītā suṇisā ca pasannacittā ‘‘dhātupūjaṃ karissāmā’’ti gandhapupphādīni gahetvā dhātuṭṭhānaṃ gantuṃ āraddhā. So kuṭumbiko ‘‘kiṃ aṭṭhikānaṃ pūjanenā’’ti tā paribhāsetvā dhātupūjaṃ vivaṇṇesi. Tāpi tassa vacanaṃ anādiyitvā tattha gantvā dhātupūjaṃ katvā gehaṃ āgatā tādisena rogena abhibhūtā nacirasseva kālaṃ katvā devaloke nibbattiṃsu. So pana kodhena abhibhūto nacirasseva kālaṃ katvā tena pāpakammena petesu nibbatti.
天空中立着,这为诸界中众生的住处、现象的形态。世尊涅槃时于拘尸那城摩罗林中叫囊城双殿之间,住处转涅槃时分配灵骨。阿阇世王以自身所得的灵骨份,供养七年七个月七日,长久纪念佛德而起大供养。众多人心宁静、信心坚定而上升天界。约有六十四岁左右的人数千,长时受用却心念错乱,恶见违背真法,亦有以安心处于安然之所。王宫中一有财隆盛之家妇女女儿,听闻后心清净,取花香果物欲往灵骨所供养。家属问以用何种供器,她轻视家属言辞,而赴灵骨所行供养。回家后染病不久便逝,生天界。王因忿怒亦不长久而亡,因此恶业而堕饿鬼道。
Athekadivasaṃ āyasmā mahākassapo sattesu anukampāya tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi, yathā manussā te pete tā ca devatāyo passanti. Tathā pana katvā cetiyaṅgaṇe ṭhito taṃ dhātuvivaṇṇakaṃ petaṃ tīhi gāthāhi pucchi. Tassa so peto byākāsi –
某一天,具寿大咖萨巴为了对七种饿鬼表示慈悲,观察并感应到他们能施展相应的神通圣力,好使人身的饿鬼与天人得以相见。于是在灵龛中,他立起那种数藏的死者,并用三偈向饿鬼询问。饿鬼便作了解说—
§507
507.
五百零七。
‘‘Antalikkhasmiṃ tiṭṭhanto, duggandho pūti vāyasi;
『你常立于空气中,恶臭四散如腐败的风;
Mukhañca te kimayo pūtigandhaṃ, khādanti kiṃ kammamakāsi pubbe.
你的口中为何生出腐臭之气,过去你因何业而如此所食?』
§508
508.
五百零八。
‘‘Tato satthaṃ gahetvāna, okkantanti punappunaṃ;
『于是众饿鬼摄受食物,不断进去又出来;
Khārena paripphositvā, okkantanti punappunaṃ.
用棍棒反复击打身体。
§509
509.
五百零九。
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
『身体、言语、意念中,何者作了恶业?
Kissakammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasī’’ti.
由何种业的果报,这痛苦由此而来?』
§510
510.
五百一十。
‘‘Ahaṃ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje;
『我在王舍城的花园中,山脚下幽静的地方;
Issaro dhanadhaññassa, supahūtassa mārisa.
帝王,是财富与智慧具有者,身体健壮、恶魔且刚强的。
§511
511.
511.(本句为空,原文无内容照录。)
‘‘Tassāyaṃ me bhariyā ca, dhītā ca suṇisā ca me;
我有一妻,女儿和孙女,
Tā mālaṃ uppalañcāpi, paccagghañca vilepanaṃ;
她们以花环、莲花以及敷膏装饰,
Thūpaṃ harantiyo vāresiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā.
她们在窖藏中偷盗宝器,那是我所深恶的恶行。
§512
512.
512.(本句为空,原文无内容照录。)
‘‘Chaḷāsītisahassāni , mayaṃ paccattavedanā;
「四万八千,乃我等各自所受之感受;
Thūpapūjaṃ vivaṇṇetvā, paccāma niraye bhusaṃ.
鉴别塔庙供养者之行为,彼等必堕恶道受苦。」
§513
513.
513.(本句为空,原文无内容照录。)
‘‘Ye ca kho thūpapūjāya, vattante arahato mahe;
「若应如是,谓供养塔庙者,乃成阿拉汉果者,
Ādīnavaṃ pakāsenti, vivecayetha ne tato.
则应察其致命之过失,且由智慧断别,不应依赖彼故。」
§514
514.
514.(本句为空,原文无内容照录。)
‘‘Imā ca passa ayantiyo, māladhārī alaṅkatā;
「这群人见有那垢身缠绕,佩戴花环、装饰其身;
Mālāvipākaṃnubhontiyo, samiddhā ca tā yasassiniyo.
享用花果之报,荣光熠熠,名声显赫;
§515
515.
第五百一十五偈。
‘‘Tañca disvāna accheraṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
见其身后遗留,奇特如鸡皮疙瘩;
Namo karonti sappaññā, vandanti taṃ mahāmuniṃ.
智慧圆满者恭敬礼拜,顶礼那大圣人。」
§516
516.
第五百一十六偈。
‘‘Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;
『我若从此去,得生为人;』
Thūpapūjaṃ karissāmi, appamatto punappuna’’nti.
『必当恭敬供养佛塔,勤谨不懈复复如是』。
§507-8
507-8. Tattha duggandhoti aniṭṭhagandho, kuṇapagandhagandhīti attho. Tenāha ‘‘pūti vāyasī’’ti. Tatoti duggandhavāyanato kimīhi khāyitabbato ca upari. Sattaṃ gahetvāna, okkantanti punappunanti kammasañcoditā sattā nisitadhāraṃ satthaṃ gahetvā punappunaṃ taṃ vaṇamukhaṃ avakantanti. Khārena paripphositvā, okkantanti punappunanti avakantitaṭṭhāne khārodakena āsiñcitvā punappunampi avakantanti.
此处所谓恶臭者,为不洁臭,谓尸臭之意。故此曰『秽臭邪气』。所谓秽臭邪气,即由腐烂之物所致之恶臭气息也。取七种尸体置之,反复进出,如同行为之众生,于地上坐禅为益,再度出入,面向森林复开口。用刀将腐臭之物切开,反复进出,于切开之处,用腐汁涂抹,再度开口进出。
§510
510.Issaro dhanadhaññassa, supahūtassāti ativiya pahūtassa dhanassa dhaññassa ca issaro sāmī, aḍḍho mahaddhanoti attho.
『吝惜财粮』者,意谓财货极其丰富而不肯施予者。『富主』意即富有众多财富之主也。
§511
511.Tassāyaṃ me bhariyā ca, dhītā ca suṇisā cāti tassa mayhaṃ ayaṃ purimattabhāve bhariyā, ayaṃ dhītā, ayaṃ suṇisā. Tā devabhūtā ākāse ṭhitāti dassento vadati. Paccagghanti abhinavaṃ. Thūpaṃ harantiyo vāresinti thūpaṃ pūjetuṃ upanentiyo dhātuṃ vivaṇṇento paṭikkhipiṃ. Taṃ pāpaṃ pakataṃ mayāti taṃ dhātuvivaṇṇanapāpaṃ kataṃ samācaritaṃ mayāti vippaṭisārappatto vadati.
此时有女眷、女儿及孙女,与我同在前世。她们如天神般,住于空中,显现示说。有携带佛塔者,有敬礼佛塔者,有供养者,有诵持佛法者,亦有毁弃者。谓此恶行,由于毁弃佛塔而生,佛塔毁弃之恶行果报已现,不共相违而显说之。
§512
512.Chaḷāsītisahassānīti chasahassādhikā asītisahassamattā. Mayanti te pete attanā saddhiṃ saṅgahetvā vadati. Paccattavedanāti visuṃ visuṃ anubhuyyamānadukkhavedanā. Nirayeti baladukkhatāya pettivisayaṃ nirayasadisaṃ katvā āha.
『六万八千』者,谓六万八千有余,少过八万也。诸众生自与集会称数。『各自受苦』者,谓分别分别体会苦受。『饿鬼』者,因大苦难,生于饿鬼界,谓为地狱之类,比喻其苦犹如地狱。故说之。
§513
513.Ye ca kho thūpapūjāya, vattante arahato maheti arahato sammāsambuddhassa thūpaṃ uddissa pūjāmahe pavattamāne ahaṃ viya ye thūpapūjāya ādīnavaṃ dosaṃ pakāsenti. Te puggale tato puññato vivecayetha vivecāpayetha, paribāhire janayethāti aññāpadesena attano mahājāniyataṃ vibhāveti.
513.那些在佛塔前礼敬时,说“我们礼敬伟大的阿拉汉、正自觉者阿拉汉世尊的佛塔”,而自己却像在宣扬当佛塔礼敬中显现的过失缺点。那些人应当据其善业加以辨别、劝导与开示,向外生发理解,也就是说用其他言教宣明自身的广大明了。
§514
514.Āyantiyoti ākāsena āgacchantiyo. Mālāvipākanti thūpe katamālāpūjāya vipākaṃ phalaṃ. Samiddhāti dibbasampattiyā samiddhā. Tā yasassiniyoti tā parivāravantiyo.
514.“Āyanti”是指从空中到来的众生。所谓“mālāvipāka”,是指对佛塔所作悬挂花环礼敬的果报或感应。 “Samiddha”意为因天上财富而成就的。被称为“yasassini”,即其周围环绕着荣耀光环者。
§515
515.Tañca disvānāti tassa atiparittassa pūjāpuññassa acchariyaṃ abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ atiuḷāraṃ vipākavisesaṃ disvā. Namo karonti sappaññā, vandanti taṃ mahāmuninti, bhante kassapa, imā itthiyo taṃ uttamapuññakkhettabhūtaṃ vandanti abhivādenti, namo karonti namakkārañca karontīti attho.
515.看到这些之后,即其极广大之礼敬功德果报,产生惊异、感叹、鸡皮疙瘩般的殊胜殊异回响,即显现极大殊胜的果报差别。智慧具足者顶礼称颂,称其为大神,尊称“尊者咖萨巴”,这些妇女因其成为最佳福田而礼敬、供养,其意即如此。
§516
516. Atha so peto saṃviggamānaso saṃvegānurūpaṃ āyatiṃ attanā kātabbaṃ dassento ‘‘sohaṃ nūnā’’ti gāthamāha. Taṃ uttānatthameva.
516.然后那饿鬼怀着忐忑恐惧的心,依其现时痛苦情况,显现了应行的变化,自己说:“我想必……”以一偈歌表达。这偈言,是为了利益开示。
Evaṃ petena vutto mahākassapo taṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya dhammaṃ desesi.
佛陀由此由那饿鬼所言,证成解脱。世尊大咖萨巴于是建说道场,对众生说法。
Dhātuvivaṇṇapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 《界分别饿鬼事》义注完毕。
Iti khuddaka-aṭṭhakathāya petavatthusmiṃ · 如是于小部注疏中,饿鬼事
Dasavatthupaṭimaṇḍitassa
十佛塔围绕坛城
Tatiyassa cūḷavaggassa atthasaṃvaṇṇanā niṭṭhitā. · 第三小品之义疏完毕。