2. Ubbarivaggo · 2. 伍巴利品义注
1. Uragavaggo1. 蛇品
1. Khettūpamapetavatthuvaṇṇanā1. 田喻饿鬼事缘释
Taṃ panetaṃ vatthuṃ bhagavā rājagahe viharanto veḷuvane kalandakanivāpe aññataraṃ seṭṭhiputtapetaṃ ārabbha kathesi. Rājagahe kira aññataro aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtavittūpakaraṇo anekakoṭidhanasannicayo seṭṭhi ahosi. Tassa mahādhanasampannatāya ‘‘mahādhanaseṭṭhi’’tveva samaññā ahosi. Ekova putto ahosi, piyo manāpo. Tasmiṃ viññutaṃ patte mātāpitaro evaṃ cintesuṃ – ‘‘amhākaṃ puttassa divase divase sahassaṃ sahassaṃ paribbayaṃ karontassa vassasatenāpi ayaṃ dhanasannicayo parikkhayaṃ na gamissati, kiṃ imassa sippuggahaṇaparissamena, akilantakāyacitto yathāsukhaṃ bhoge paribhuñjatū’’ti sippaṃ na sikkhāpesuṃ. Vayappatte pana kularūpayobbanavilāsasampannaṃ kāmābhimukhaṃ dhammasaññāvimukhaṃ kaññaṃ ānesuṃ. So tāya saddhiṃ abhiramanto dhamme cittamattampi anuppādetvā, samaṇabrāhmaṇagurujanesu anādaro hutvā, dhuttajanaparivuto rajjamāno pañcakāmaguṇe rato giddho mohena andho hutvā kālaṃ vītināmetvā, mātāpitūsu kālakatesu naṭanāṭakagāyakādīnaṃ yathicchitaṃ dento dhanaṃ vināsetvā nacirasseva pārijuññappatto hutvā, iṇaṃ gahetvā jīvikaṃ kappento puna iṇampi alabhitvā iṇāyikehi codiyamāno tesaṃ attano khettavatthugharādīni datvā, kapālahattho bhikkhaṃ caritvā bhuñjanto tasmiṃyeva nagare anāthasālāyaṃ vasati.
世尊当时住在王舍城净竹林迦兰达那窝棚，开始讲述一位名为赛提布他（赛提长子）的富商。传言王舍城中有一位极为富有的大财主，拥有大量财富，累计有亿万资财。因其家财富巨大，众人皆称他为“大富商赛提”。他有唯一的儿子，受父母宠爱喜爱。父母深知儿子资质聪慧，心想：「我们这儿子日积月累经营千千万万，纵使百年长久，也不会耗尽积蓄；凭他手艺与勤劳，心无懈怠地享受财富、随意运用。」因而未曾教导专门的手艺。可惜年华老去，儿子沉湎于奢靡华丽的生活，痴迷于欲乐，远离正法，心无戒念。与他结伴游乐的，却不修心定，轻慢尊重比库、婆罗门和师父，也无礼于比库尼群。环绕恶党，沉迷五欲，贪恋色欲，迷惑愚痴，挥霍光阴；对于父母的时节劝诫如无物，纵情于戏剧歌舞等娱乐，浪费财富，很快变得一贫如洗。为了谋生，拿出抵押贷款，整日乞讨，过着穷困生活。就在那个城里，他居于孤儿院般的住所。
Atha naṃ ekadivasaṃ corā samāgatā evamāhaṃsu – ‘‘ambho purisa, kiṃ tuyhaṃ iminā dujjīvitena, taruṇo tvamasi thāmajavabalasampanno, kasmā hatthapādavikalo viya acchasi? Ehi amhehi saha corikāya paresaṃ santakaṃ gahetvā sukhena jīvikaṃ kappehī’’ti. So ‘‘nāhaṃ corikaṃ kātuṃ jānāmī’’ti āha. Corā ‘‘mayaṃ taṃ sikkhāpema, kevalaṃ tvaṃ amhākaṃ vacanaṃ karohī’’ti āhaṃsu. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tehi saddhiṃ agamāsi. Atha te corā tassa hatthe mahantaṃ muggaraṃ datvā sandhiṃ chinditvā gharaṃ pavisanto taṃ sandhimukhe ṭhapetvā āhaṃsu – ‘‘sace idha añño koci āgacchati, taṃ iminā muggarena paharitvā ekappahāreneva mārehī’’ti. So andhabālo hitāhitaṃ ajānanto paresaṃ āgamanameva olokento tattha aṭṭhāsi . Corā pana gharaṃ pavisitvā gayhūpagaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā gharamanussehi ñātamattāva ito cito ca palāyiṃsu. Gharamanussā uṭṭhahitvā sīghaṃ sīghaṃ dhāvantā ito cito ca olokentā taṃ purisaṃ sandhidvāre ṭhitaṃ disvā ‘‘hare duṭṭhacorā’’ti gahetvā hatthapāde muggarādīhi pothetvā rañño dassesuṃ – ‘‘ayaṃ, deva, coro sandhisukhe gahito’’ti. Rājā ‘‘imassa sīsaṃ chindāpehī’’ti nagaraguttikaṃ āṇāpesi. ‘‘Sādhu, devā’’ti nagaraguttiko taṃ gāhāpetvā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhāpetvā rattavaṇṇaviraḷamālābandhakaṇṭhaṃ iṭṭhakacuṇṇamakkhitasīsaṃ vajjhapahaṭabheridesitamaggaṃ rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ vicarāpetvā kasāhi tāḷento āghātanābhimukhaṃ neti. ‘‘Ayaṃ imasmiṃ nagare vilumpamānakacoro gahito’’ti kolāhalaṃ ahosi.
后来一天，盗贼们聚集到一起说道：「喂，年轻人，你过得苦不堪言。你正当年轻，体壮力健，为什么像残废一样跛行？来吧，与我们同行，参与盗窃，抢夺他人财物，一起过上富足生活。」那人说道：「我不懂得做贼。」盗贼们说：「我们教你，只要你听从我们的安排。」他答应了，和他们一同去。盗贼们把一把大铁锤交给他，砸毁房屋门锁，放在门口，说：「若有外人来，砸死他，只要一击致命。」这人因愚昧无知，只关注外人来访，站在那里。盗贼进屋拿走粮食器具，带着家眷远走高飞。家属发现房屋被掏空，快步到处奔跑四处张望，见该人站门口，喊他为「可恶的盗贼」，抓住他的脚，用铁锤击打，护卫王面前控告说：「这人乃盗贼，正逍遥法外。」国王说：「砍下他的头。」护卫王者令兵士押走他，晚间给他戴脚镣，挂锁链，奉上粗糙的草帽，头部涂以灰尘与泥巴，乘车游街示众，士兵以长鞭鞭打催促，他眼看着被打，恍若失明。城中纷乱喧哗，议论纷纷：「此人为城中大盗，终被捕获。」
Tena ca samayena tasmiṃ nagare sulasā nāma nagarasobhinī pāsāde ṭhitā vātapānantarena olokentī taṃ tathā nīyamānaṃ disvā pubbe tena kataparicayā ‘‘ayaṃ puriso imasmiṃyeva nagare mahatiṃ sampattiṃ anubhavitvā idāni evarūpaṃ anatthaṃ anayabyasanaṃ patto’’ti tassa kāruññaṃ uppādetvā cattāro modake pānīyañca pesesi. Nagaraguttikassa ca ārocāpesi – ‘‘tāva ayyo āgametu, yāvāyaṃ puriso ime modake khāditvā pānīyaṃ pivissatī’’ti.
此时，在那城中，有名叫苏拉萨的城中名妓，正站在楼阁中，观望风吹竹叶摇动，见此场景，想到以往对那个男子的认识，心生怜悯，特意赠送四个糖果和饮料。并告诉护卫官说：「主人快去吧，等此人吃了这些糖果，喝了饮料后我再来告知。」
Athetasmiṃ antare āyasmā mahāmoggallāno dibbena cakkhunā olokento tassa byasanappattiṃ disvā karuṇāya sañcoditamānaso – ‘‘ayaṃ puriso akatapuñño katapāpo, tenāyaṃ niraye nibbattissati, mayi pana gate modake ca pānīyañca datvā bhummadevesu uppajjissati, yaṃnūnāhaṃ imassa avassayo bhaveyya’’nti cintetvā pānīyamodakesu upanīyamānesu tassa purisassa purato pāturahosi. So theraṃ disvā pasannamānaso ‘‘kiṃ me idāneva imehi māriyamānassa modakehi khāditehi, idaṃ pana paralokaṃ gacchantassa pātheyyaṃ bhavissatī’’ti cintetvā modake ca pānīyañca therassa dāpesi. Thero tassa pasādasaṃvaḍḍhanatthaṃ tassa passantasseva tathārūpe ṭhāne nisīditvā modake paribhuñjitvā pānīyañca pivitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. So pana puriso coraghātakehi āghātanaṃ netvā sīsacchedaṃ pāpito anuttare puññakkhette mahāmoggallānatthere katena puññena uḷāre devaloke nibbattanārahopi yasmā ‘‘sulasaṃ āgamma mayā ayaṃ deyyadhammo laddho’’ti sulasāya gatena sinehena maraṇakāle cittaṃ upakkiliṭṭhaṃ ahosi. Tasmā hīnakāyaṃ upapajjanto pabbatagahanasambhūte sandacchāye mahānigrodharukkhe rukkhadevatā hutvā nibbatti.
与此同时，伟大的长老摩诃摩嘎剌那用神眼察看，见那男子陷于恶习，心生慈悲与劝诫：「此人造作不善恶业，将堕地狱，我若未亡，此后赠予他糖果饮料，使他得生天福德。」这样思考时，悄悄走到男子面前。见到长老，男子心悦诚服，想着：「我现在若吃这些甘甜糖果，虽美味，然将世间离去之后，将蒙受何苦？」意念中权衡后，便接受了长老给予的糖果和饮料。长老为了增长他的欢喜心，坐在一旁同享，吃糖果饮料后，起身离开。该男子随后遭盗贼殴打，犯下斩首罪，于无上善处——由摩诃摩嘎剌那长老所成就的功德力场所感应，得生天界。因他前往苏拉萨处，因恋其情，临终心念染污。于是投生山谷穴居神树大菩提下，成为树神。
So kira sace paṭhamavaye kulavaṃsaṭṭhapane ussukkaṃ akarissa, tasmiṃyeva nagare seṭṭhīnaṃ aggo abhavissa, majjhimavaye majjhimo, pacchimavaye pacchimo. Sace pana paṭhamavaye pabbajito abhavissa, arahā abhavissa, majjhimavaye sakadāgāmī anāgāmī vā abhavissa, pacchimavaye sotāpanno abhavissa. Pāpamittasaṃsaggena pana itthidhutto surādhutto duccaritanirato anādariko hutvā anukkamena sabbasampattito parihāyitvā mahābyasanaṃ pattoti vadanti.
有人说：假如他在家时能精进努力，定会成为该城的富商首领，居于中部或西部地区的富豪领袖。若出家修行，将成阿拉汉果位；居中部将成声闻果，西方则成初果。然因结交恶友，嗜酒嫖赌，行恶不敬，逐渐失去所有家财，堕落至大恶劣境界。
Atha so aparena samayena sulasaṃ uyyānagataṃ disvā sañjātakāmarāgo andhakāraṃ māpetvā taṃ attano bhavanaṃ netvā sattāhaṃ tāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi, attānañcassā ārocesi. Tassā mātā taṃ apassantī rodamānā ito cito ca paribbhamati. Taṃ disvā mahājano ‘‘ayyo mahāmoggallāno mahiddhiko mahānubhāvo tassā gatiṃ jāneyya, taṃ upasaṅkamitvā puccheyyāsī’’ti āha. Sā ‘‘sādhu ayyo’’ti theraṃ upasaṅkamitvā tamatthaṃ pucchi. Thero ‘‘ito sattame divase veḷuvanamahāvihāre bhagavati dhammaṃ desente parisapariyante passissasī’’ti āha. Atha sulasā taṃ devaputtaṃ avoca – ‘‘ayuttaṃ mayhaṃ tava bhavane vasantiyā, ajja sattamo divaso, mama mātā maṃ apassantī paridevasokasamāpannā bhavissati, sādhu maṃ, deva, tattheva nehī’’ti. So taṃ netvā veḷuvane bhagavati dhammaṃ desente parisapariyante ṭhapentvā adissamānarūpo aṭṭhāsi.
后来，他另一时期见到苏拉萨园中诞生的欲火之爱，引导自己步入黑暗。与她同居七周，自称对她尽心尽力。彼时母亲忧伤悲泣，来回徘徊。大众知晓后说：「尊敬的摩诃摩嘎剌那长老大德大力者，应前往询问其归途。」她应允，前来向长老请教。长老答：「七天后，于净竹林大寺，世尊宣讲法时，你可去参听。」然后苏拉萨对神童说：「我在你住处已逗留十天，今日第七天了，我母亲将悲伤哭泣，我请求暂时不要去。」神童遂将她送往净竹林，为世尊讲法所围绕，显现神异之相而立。
Tato mahājano sulasaṃ disvā evamāha – ‘‘amma sulase, tvaṃ ettakaṃ divasaṃ kuhiṃ gatā? Tava mātā tvaṃ apassantī paridevasokasamāpannā ummādappattā viya jātā’’ti. Sā taṃ pavattiṃ mahājanassa ācikkhi. Mahājanena ca ‘‘kathaṃ so puriso tathāpāpapasuto akatakusalo devūpapattiṃ paṭilabhatī’’ti vutte sulasā ‘‘mayā dāpite modake pānīyañca ayyassa mahāmoggallānattherassa datvā tena puññena devūpapattiṃ paṭilabhatī’’ti āha. Taṃ sutvā mahājano acchariyabbhutacittajāto ahosi – ‘‘arahanto nāma anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, yesu appakopi kato kāro sattānaṃ devūpapattiṃ āvahatī’’ti uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedesi. Bhikkhū tamatthaṃ bhagavato ārocesuṃ. Tato bhagavā imissā aṭṭhuppattiyā –
当时，大众见到苏拉萨便对她说：『母亲苏拉萨，你这段时间到哪里去了？你的母亲不仅未见你，反而因忧悲烦恼而痛苦不堪，仿佛发疯了一般。』她向大众说明了前因。大众问道：『那人怎会生出如此恶劣、不善巧，却得天生的果报？』苏拉萨答说：『我曾献给尊长大摩嘎剌那长老点心和饮水，正因为那功德，他才获得了天界的果报。』大众听闻此言，心生惊异称奇，说：『阿拉汉真是无上功德之地，即使做极微小的善业，也能引生天人果报。』大众由此感受到欢喜喜悦。一些比库将此事告诉世尊。于是世尊便以如下偈颂表达此缘起：
§1
1.
‘‘Khettūpamā arahanto, dāyakā kassakūpamā;
『田地为喻，阿拉汉如土壤， 施者如水，细流滋养土地；
Bījūpamaṃ deyyadhammaṃ, etto nibbattate phalaṃ.
种子象征施与法，因此方得果， 果实由此而生，福德由斯而获。』
§2
2.
‘‘Etaṃ bījaṃ kasī khettaṃ, petānaṃ dāyakassa ca;
『这种种子便是悲田， 犹如饿鬼的慈施者；
Taṃ petā paribhuñjanti, dātā puññena vaḍḍhati.
饿鬼们依赖此果， 施者因福德增长而荣。』
§3
3.
‘‘Idheva kusalaṃ katvā, pete ca paṭipūjiya;
『今当行善修德，尊敬饿鬼如尊天；
Saggañca kamatiṭṭhānaṃ, kammaṃ katvāna bhaddaka’’nti. – imā gāthā abhāsi;
天界亦作业之所，作业之后称为福田。——此偈如是说：
§1
1. Tattha khettūpamāti khittaṃ vuttaṃ bījaṃ tāyati mahapphalabhāvakaraṇena rakkhatīti khettaṃ, sālibījādīnaṃ viruhanaṭṭhānaṃ. Taṃ upamā etesanti khettūpamā, kedārasadisāti attho. Arahantoti khīṇāsavā. Te hi kilesārīnaṃ saṃsāracakkassa arānañca hatattā, tato eva ārakattā, paccayādīnaṃ arahattā, pāpakaraṇe rahābhāvā ca ‘‘arahanto’’ti vuccanti. Tattha yathā khetañhi tiṇādidosarahitaṃ svābhisaṅkhatabījamhi vutte utusalilādipaccayantarūpetaṃ kassakassa mahapphalaṃ hoti, evaṃ khīṇāsavasantāno lobhādidosarahito svābhisaṅkhate deyyadhammabīje vutte kālādipaccayantarasahito dāyakassa mahapphalo hoti. Tenāha bhagavā ‘‘khettūpamā arahanto’’ti. Ukkaṭṭhaniddeso ayaṃ tassa sekhādīnampi khettabhāvāpaṭikkhepato.
第一：此处犹如田地之喻。所谓“坑洼”者，即已经开垦整平好，种子得以生长结出丰硕果实者，此谓田地。田地者，为稻谷种子等繁衍所在地。此喻谓之田地比喻，如同“似谷田”之意。阿拉汉者，指烦恼已灭者。彼是烦恼众生轮回之所断净，因此为护持者，是因缘等所成之阿拉汉。恶因无现象显现故称为阿拉汉。譬如田地中，无杂草之自生聚合种子，因水气等外缘相续，谷物结出丰硕果实，如是烦恼已灭之生命体，具悲悯正所生之施舍法种子，因时间等因缘变易得丰厚之布施果报。世尊因此称“田地比喻之阿拉汉”。此培植喻，用以破除初学者等对田地之執取观念。
Dāyakāti cīvarādīnaṃ paccayānaṃ dātāro pariccajanakā, tesaṃ pariccāgena attano santāne lobhādīnaṃ pariccajanakā chedanakā, tato vā attano santānassa sodhakā, rakkhakā cāti attho. Kassakūpamāti kassakasadisā. Yathā kassako sālikhettādīni kasitvā yathākālañca vuttudakadānanīharaṇanidhānarakkhaṇādīhi appamajjanto uḷāraṃ vipulañca sassaphalaṃ paṭilabhati, evaṃ dāyakopi arahantesu deyyadhammapariccāgena pāricariyāya ca appamajjanto uḷāraṃ vipulañca dānaphalaṃ paṭilabhati. Tena vuttaṃ ‘‘dāyakā kassakūpamā’’ti.
所谓施者者，即布施衣物等因缘之给予者及侍从者，因其布施道理为自身生命中欲断贪等烦恼的侍从，或为自身后裔的清净者、护持者之意。所谓谷田比喻，则如田地主等，辛勤耕耘田稻等，时刻不懈怠而得丰厚多收的谷实。然施者于阿拉汉中，以布施正法及其随行时节不懈怠，故得丰硕广大之施果报。如是因此称为“施者如谷田喻”。
Bījūpamaṃ deyyadhammanti liṅgavipallāsena vuttaṃ, bījasadiso deyyadhammoti attho. Annapānādikassa hi dasavidhassa dātabbavatthuno etaṃ nāmaṃ. Etto nibbattate phalanti etasmā dāyakapaṭiggāhakadeyyadhammapariccāgato dānaphalaṃ nibbattati ceva uppajjati ca, ciratarapabandhavasena pavattati cāti attho. Ettha ca yasmā pariccāgacetanābhisaṅkhatassa annapānādivatthuno bhāvo, na itarassa, tasmā ‘‘bījūpamaṃ deyyadhamma’’nti deyyadhammaggahaṇaṃ kataṃ. Tena deyyadhammāpadesena deyyadhammavatthuvisayāya pariccāgacetanāyayeva bījabhāvo daṭṭhabbo. Sā hi paṭisandhiādippabhedassa tassa nissayārammaṇappabhedassa ca phalassa nipphādikā, na deyyadhammoti.
种子喻为布施法，以言辞颠倒，谓之种子似布施法义。所谓粮食和饮料等十种应当布施之物，即名为布施法。由此产生果报即布施与受者之间相续流转，久远不断地运作。因缘此处谓有因缘相续之布施发心存在，如粮食饮水等法的存在，非他法也，所以说“种子喻为布施法”，此言表达布施法是承载布施心愿之种子的涵义。布施发心乃是前后相续、因缘所成果的发芽开花，不是单单布施法本身。
§2
2.Etaṃ bījaṃ kasī khettanti yathāvuttaṃ bījaṃ, yathāvuttañca khettaṃ, tassa bījassa tasmiṃ khette vapanapayogasaṅkhātā kasi cāti attho. Etaṃ tayaṃ kesaṃ icchitabbanti āha ‘‘petānaṃ dāyakassa cā’’ti. Yadi dāyako pete uddissa dānaṃ deti, petānañca dāyakassa ca, yadi na pete uddissa dānaṃ deti, dāyakasseva etaṃ bījaṃ esā kasi etaṃ khettaṃ upakārāya hotīti adhippāyo. Idāni taṃ upakāraṃ dassetuṃ ‘‘taṃ petā paribhuñjanti, dātā puññena vaḍḍhatī’’ti vuttaṃ. Tattha taṃ petā paribhuñjantīti dāyakena pete uddissa dāne dinne yathāvuttakhettakasibījasampattiyā anumodanāya ca yaṃ petānaṃ upakappati, taṃ dānaphalaṃ petā paribhuñjanti. Dātā puññena vaḍḍhatīti dātā pana attano dānamayapuññanimittaṃ devamanussesu bhogasampattiādinā puññaphalena abhivaḍḍhati. Puññaphalampi hi ‘‘kusalānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ samādānahetu evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhatī’’tiādīsu (dī. ni. 3.80) puññanti vuccati.
第二：此种子即刀耕田也。所谓种子、田是指此种子田中，刀耕意味着割除杂草等之类。世尊谓之“亡者施者之刀耕田”。若施者施予亡灵与施者，或若非施于亡灵，即施予施者，此种子称为刀耕种子，此田也有利益。此处为显示利益而说“亡者享受，施者因福增长”之语。所谓亡者享受者，是指施者施予亡灵时，依合适的田地与种子聚合之资粮，所生之布施果由亡灵享受。所谓施者因福增长，是说施者因自己布施之功德，增长于天人及人世间财物福报。功德果报谓：“善法所摄未来增进之因，功德由此增长”，此乃世尊所说之义。
§3
3.Idheva kusalaṃ katvāti anavajjasukhavipākaṭṭhena kusalaṃ petānaṃ uddisanavasena dānamayaṃ puññaṃ upacinitvā idheva imasmiṃyeva attabhāve. Pete ca paṭipūjiyāti pete uddissa dānena sammānetvā anubhuyyamānadukkhato te mocetvā. Pete hi uddissa diyyamānaṃ dānaṃ tesaṃ pūjā nāma hoti. Tenāha – ‘‘amhākañca katā pūjā’’ti (pe. va. 18), ‘‘petānaṃ pūjā ca katā uḷārā’’ti (pe. va. 25) ca. ‘‘Pete cā’’ti ca-saddena ‘‘piyo ca hoti manāpo, abhigamanīyo ca hoti vissāsanīyo, bhāvanīyo ca hoti garukātabbo, pāsaṃso ca hoti kittanīyo viññūna’’nti evamādike diṭṭhadhammike dānānisaṃse saṅgaṇhāti. Saggañca kamati ṭhānaṃ, kammaṃ katvāna bhaddakanti kalyāṇaṃ kusalakammaṃ katvā dibbehi āyuādīhi dasahi ṭhānehi suṭṭhu aggattā ‘‘sagga’’nti laddhanāmaṃ katapuññānaṃ nibbattanaṭṭhānaṃ devalokaṃ kamati upapajjanavasena upagacchati.
第三：在此地作善业者，得无亏损乐果相应之善业功德，特别指为亡灵所作之布施功德。由此，则于此现实生命中得到此功德果报。所谓供养亡者者，乃正确敬奉施与亡者，令其从忧苦中得解脱。施于亡者者谓之供养。故称“我们的供养已成”。“亦供养亡者成就广大”，此谓饶益众生等因缘分类。借此布施之义，归纳一切齿轮。天界亦作业所，作善业之后贤弱之人，或称作好善业，俱足十种天界寿命等利益，应得上涨。故作业之波峰称为“天界”，是福德广大圆满成熟的发生之所，亦即天界升生之处。
Ettha ca ‘‘kusalaṃ katvā’’ti vatvā puna ‘‘kammaṃ katvāna bhaddaka’’nti vacanaṃ ‘‘deyyadhammapariccāgo viya pattidānavasena dānadhammapariccāgopi dānamayakusalakammamevā’’ti dassanatthanti daṭṭhabbaṃ. Keci panettha ‘‘petāti arahanto adhippetā’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ ‘‘petā’’ti khīṇāsavānaṃ āgataṭṭhānasseva abhāvato, bījādibhāvassa ca dāyakassa viya tesaṃ ayujjamānattā, petayonikānaṃ yujjamānattā ca. Desanāpariyosāne devaputtaṃ sulasañca ādiṃ katvā caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosīti.
这里说“造作善行”之后，又说“造作业行的善护者”，意在表明如同以财物施舍为基础的财物施舍法，行施之法亦当依此善业为基础，故应观察此义。有些人则说“饿鬼是阿拉汉所降伏者”，这只是他们的见解罢了。因这“饿鬼”一词乃是指断尽烦恼者（阿拉汉）曾处境，而非现存实体，类似于施主与种子的关系，意即彼等尚未与饿鬼道同处，也不属于饿鬼族类。说法结束时，天子造立四十八亿手印，完成法的灌顶。
Khettūpamapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 田喻饿鬼事缘释已毕。
2. Sūkaramukhapetavatthuvaṇṇanā2. 猪口饿鬼事缘释
Kāyo te sabbasovaṇṇoti idaṃ satthari rājagahaṃ upanissāya veḷuvane kalandakanivāpe viharante añññātaraṃ sūkaramukhapetaṃ ārabbha vuttaṃ. Atīte kira kassapassa bhagavato sāsane eko bhikkhu kāyena saññato ahosi, vācāya asaññato, bhikkhū akkosati paribhāsati. So kālaṃ katvā niraye nibbatto, ekaṃ buddhantaraṃ tattha paccitvā tato cavitvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahasamīpe gijjhakūṭapabbatapāde tasseva kammassa vipākāvasesena khuppipāsābhibhūto peto hutvā nibbatti. Tassa kāyo suvaṇṇavaṇṇo ahosi, mukhaṃ sūkaramukhasadisaṃ. Athāyasmā nārado gijjhakūṭe pabbate vasanto pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya gacchanto antarāmagge taṃ petaṃ disvā tena katakammaṃ pucchanto –
“你的身体通体金色”，这话说的是住在王舍城近依毗卢园迦蓝与蜜合罢园中的一位比库，他曾批评一位身心不足调伏的比库，说他形同猪面饿鬼。不久此人造恶业堕地狱受苦，一佛出世后于王舍城附近启蛙山足下因业力果报受饿鬼生，难以忍受饥饿。此时身体通体金黄，脸形如猪。长老那罗徒居住在启蛙山上，某日发现此鬼，便把尸体点燃，取袈裟，前往王舍城托钵施食。途中见此饿鬼，于是询问缘由——
§4
4.
‘‘Kāyo te sabbasovaṇṇo, sabbā obhāsate disā;
“你的身体通体金色，光明普照四方；
Mukhaṃ te sūkarasseva, kiṃ kammamakarī pure’’ti. –
你的面貌如猪，过去造了什么业行？”
Gāthamāha. Tattha kāyo te sabbasovaṇṇoti tava kāyo deho sabbo suvaṇṇavaṇṇo uttattakanakasannibho. Sabbā obhāsate disāti tassa pabhāya sabbāpi disā samantanto obhāsati vijjotati. Obhāsateti vā antogadhahotuatthamidaṃ padanti ‘‘te kāyo sabbasovaṇṇo sabbā disā obhāseti vijjotetī’’ti attho daṭṭhabbo. Mukhaṃte sūkarassevāti mukhaṃ pana te sūkarassa viya, sūkaramukhasadisaṃ tava mukhanti attho. Kiṃ kammamakarī pureti ‘‘tvaṃ pubbe atītajātiyaṃ kīdisaṃ kammaṃ akāsī’’ti pucchati.
偈曰：你的身体通体金色，即你的身体全身都呈现金黄，极似断金；光明普照四方是形容你的光华遍布四面八方，照耀明亮。这里“通体金色，光明普照四方”意谓你的身体全身俱现光亮，如黄金身闪耀无碍。面貌如猪者，即你脸孔状如猪头，这是你的面貌特征。问你‘过去造了什么业？’意旨询问你在前生过去世间所作何种恶业。
Evaṃ therena so peto katakammaṃ puṭṭho gāthāya vissajjento –
于是这位长老通过诗偈向这饿鬼提出疑问，乞求他以偈语宣说其过失因缘。
§5
5.
‘‘Kāyena saññato āsiṃ, vācāyāsimasaññato;
「身得制约，意念得制约，
Tena metādiso vaṇṇo, yathā passasi nāradā’’ti. –
由是，诸色如你所见，乃罗达。」——
Āha . Tattha kāyena saññato āsinti kāyikena saṃyamena saṃyato kāyadvārikena saṃvarena saṃvuto ahosiṃ. Vācāyāsimasaññatoti vācāya asaññato vācasikena asaṃvarena samannāgato ahosiṃ. Tenāti tena ubhayena saṃyamena asaṃyamena ca. Meti mayhaṃ. Etādiso vaṇṇoti ediso. Yathā tvaṃ, nārada, paccakkhato passasi, evarūpo, kāyena manussasaṇṭhāno suvaṇṇavaṇṇo, mukhena sūkarasadiso āsinti yojanā. Vaṇṇasaddo hi idha chaviyaṃ saṇṭhāne ca daṭṭhabbo.
解释说：身得制约者，即身由身的收摄、身的控制、身的自持所制约。意念得制约者，即语由无所迷失、语的戒摄所应具足。『由此』谓由这两种：既能收摄又能不收摄。『诸色』谓此类色相。譬如你，乃罗达，亲眼所见，如此的色相：人身金色，脸如野猪，身长数由旬。『色』一词，此处应从语音及所在处辨识。
Evaṃ peto therena pucchito tamatthaṃ vissajjetvā tameva kāraṇaṃ katvā therassa ovādaṃ dento –
如此，当比古被问起者，明白本质后，作此原因，给予长老劝戒——
§6
6.
‘‘Taṃ tyāhaṃ nārada brūmi, sāmaṃ diṭṭhamidaṃ tayā;
「那是，我说，乃罗达，所见平等真相；
Mākāsi mukhasā pāpaṃ, mā kho sūkaramukho ahū’’ti. –
莫用恶相于面，勿成为野猪脸。」——
Gāthamāha. Tattha tanti tasmā. Tyāhanti te ahaṃ. Nāradāti theraṃ ālapati. Brūmīti kathemi. Sāmanti sayameva. Idanti attano sarīraṃ sandhāya vadati. Ayañhettha attho – yasmā, bhante nārada, idaṃ mama sarīraṃ galato paṭṭhāya heṭṭhā manussasaṇṭhānaṃ, upari sūkarasaṇṭhānaṃ, tayā paccakkhatova diṭṭhaṃ, tasmā te ahaṃ ovādavasena vadāmīti. Kinti ceti āha ‘‘mākāsi mukhasā pāpaṃ, mā kho sūkaramukho ahū’’ti. Tattha māti paṭisedhe nipāto. Mukhasāti mukhena. Khoti avadhāraṇe, vācāya pāpakammaṃ mākāsi mā karohi. Mākho sūkaramukho ahūti ahaṃ viya sūkaramukho mā ahosiyeva. Sace pana tvaṃ mukharo hutvā vācāya pāpaṃ kareyyāsi, ekaṃsena sūkaramukho bhaveyyāsi, tasmā mākāsi mukhasā pāpanti phalapaṭisedhanamukhenapi hetumeva paṭisedheti.
歌咏者说：“其中有韵律，因此称为韵句。那些人放弃抛弃我。难陀对长老说话。‘请说’，这样我说。舆人就在床上。这里指他自己身体聚集起来说。这儿的意思是，尊者难陀啊，这是因为我的身体在喉咙附近俯卧人间之处，上面是猪的所居之处，被它清楚地看见，故我以劝诫的方式对你说。可是他却说：‘不要用嘴巴做恶，不要有猪嘴巴！’这里‘嘴巴’是反对意味的终结词。‘嘴巴’即指口，‘不要’表示否定，即话语恶行不可为。我说：‘你不要像猪嘴一般。’如果你口舌恶行，则彻底成为猪嘴，因此‘不要用嘴做恶’这句话作为反恶果的原因而被否定了。
Athāyasmā nārado rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto catuparisamajjhe nisinnassa satthuno tamatthaṃ ārocesi. Satthā, ‘‘nārada, pubbeva mayā so sattho diṭṭho’’ti vatvā anekākāravokāraṃ vacīduccaritasannissitaṃ ādīnavaṃ, vacīsucaritapaṭisaṃyuttañca ānisaṃsaṃ pakāsento dhammaṃ desesi. Sā desanā sampattaparisāya sātthikā ahosīti.
于是尊者难陀在王舍城托钵行乞后用餐完毕，四众僧中坐着的师父那里告诉了真义。佛告之：“难陀，以前这位师父我曾见过”，然后揭示了以多种言辞恶行为依止的灾祸，以及与言语善行相应的正利因缘，开示了法。这次开示以完整庄严的法会为依怙，是正确的法。
Sūkaramukhapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 猪口饿鬼事缘释已毕。
3. Pūtimukhapetavatthuvaṇṇanā3. 臭口饿鬼事缘释
Dibbaṃsubhaṃ dhāresi vaṇṇadhātunti idaṃ satthari veḷuvane viharante kalandakanivāpe aññataraṃ pūtimukhapetaṃ ārabbha vuttaṃ. Atīte kira kassapassa bhagavato kāle dve kulaputtā tassa sāsane pabbajitvā sīlācārasampannā sallekhavuttino aññatarasmiṃ gāmakāvāse samaggavāsaṃ vasiṃsu. Atha aññataro pāpajjhāsayo pesuññābhirato bhikkhu tesaṃ vasanaṭṭhānaṃ upagañchi. Therā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā vasanaṭṭhānaṃ datvā dutiyadivase taṃ gahetvā gāmaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Manussā te disvā tesu theresu ativiya paramanipaccakāraṃ katvā yāgubhattādīhi paṭimānesuṃ. So vihāraṃ pavisitvā cintesi – ‘‘sundaro vatāyaṃ gocaragāmo, manussā ca saddhā pasannā, paṇītapaṇītaṃ piṇḍapātaṃ denti, ayañca vihāro chāyūdakasampanno, sakkā me idha sukhena vasituṃ. Imesu pana bhikkhūsu idha vasantesu mayhaṃ phāsuvihāro na bhavissati, antevāsikavāso viya bhavissati. Handāhaṃ ime aññamaññaṃ bhinditvā yathā na puna idha vasissanti, tathā karissāmī’’ti.
持有神妙吉祥相好的人，名字是色相持有者，这是在师父于娄邪池竹林中住于菜园别墅时所说。传说在过去咖萨巴世尊时代，曾有两位族子出家，具足戒律行为，修持清净戒律，住在某一乡村居所和睦同住。后来有一个堕落放逸、堕入淫欲的比库，来到他们的住宿处。长老与他商议，共结盟约，把宿处让给他。第二天长老们带着那人，到乡里托钵索食。他们被众人看到后，这些长老被人们极度嫉妒，因受祭祀供养的冷落等原因招致敌意。比库入止处思忖：“这乡村适宜养畜，人们信心欢喜，施予纯净托钵，我这里住所又有凉荫水源，能安乐住。但这些比库中，我的住所生疏如外住般。明日我将彼此分开，使他们不再住此，如此行事。”
Athekadivasaṃ mahāthere dvinnampi ovādaṃ datvā attano vasanaṭṭhānaṃ paviṭṭhe pesuṇiko bhikkhu thokaṃ kālaṃ vītināmetvā mahātheraṃ upasaṅkamitvā vanditvā therena ‘‘kiṃ, āvuso, vikāle āgatosī’’ti ca vutte, ‘‘āma, bhante kiñci vattabbaṃ atthī’’ti vatvā ‘‘kathehi, āvuso’’ti therena anuññāto āha – ‘‘eso, bhante, tumhākaṃ sahāyakatthero sammukhā mitto viya attānaṃ dassetvā parammukhā sapatto viya upavadatī’’ti. ‘‘Kiṃ kathetī’’ti pucchito ‘‘suṇātha, bhante, ‘eso mahāthero saṭho māyāvī kuhako micchājīvena jīvikaṃ kappetī’ti tumhākaṃ aguṇaṃ kathetī’’ti āha. ‘‘Mā, āvuso, evaṃ bhaṇi, na so bhikkhu evaṃ maṃ upavadissati, gihikālato paṭṭhāya mama sabhāvaṃ jānāti ‘pesalo kalyāṇasīlo’’’ti. ‘‘Sace, bhante, tumhe attano visuddhacittatāya evaṃ cintetha, taṃ tumhākaṃyeva anucchavikaṃ, mayhaṃ pana tena saddhiṃ veraṃ natthi, kasmā ahaṃ tena avuttaṃ ‘vutta’nti vadāmi. Hotu, kālantarena sayameva jānissathā’’ti āha. Theropi puthujjanabhāvadosena dveḷhakacitto ‘‘evampi siyā’’ti sāsaṅkahadayo hutvā thokaṃ sithilavissāso ahosi. So bālo paṭhamaṃ mahātheraṃ paribhinditvā itarampi thenaṃ vuttanayeneva paribhindi. Atha te ubhopi therā dutiyadivase aññamaññaṃ anālapitvā pattacīvaramādāya gāme piṇḍāya caritvā piṇḍapātamādāya attano vasanaṭṭhāneyeva paribhuñjitvā sāmīcimattampi akatvā taṃ divasaṃ tattheva vasitvā vibhātāya ca rattiyā aññamaññaṃ anārocetvāva yathāphāsukaṭṭhānaṃ agamaṃsu.
一天，大长老分头给予劝诫。那个放逸比库费时拖延，来到大长老处，礼拜问：“师兄，何以迟来？”答曰：“长老，实有当做之事。”长老说：“说罢，师兄。”获准后他说：“这位大长老好像你的好友般，在你面前称述与你相反的事。”被问“说了什么？”他说：“听闻长老称这比库为诡谲欺骗者，用假言维生生活，这被你们无德所称。”答曰：“切勿如此言说，此比库不会如此毁谤我，自出家以来观察我的本性，知我清净善德。如果你们凭己清净意念这样想，那是你们的过失，我与他无怨，何必因他所说而论其为言？且时日过去，自然会知晓。”长老因普通俗气，内心动摇存疑，心意软弱放心不定。此愚人先毁谤大长老，他又以同样言辞毁谤其他长老。两大长老第二天互不理睬，各自持衣衣缣往乡托钵，还施舍衣缣于自己的住所。夜间互不言语，犹如衣缣未入室。
Pesuṇikaṃ pana bhikkhuṃ paripuṇṇamanorathaṃ gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ manussā disvā āhaṃsu – ‘‘bhante, therā kuhiṃ gatā’’ti? So āha – ‘‘sabbarattiṃ aññamaññaṃ kalahaṃ katvā mayā ‘mā kalahaṃ karotha, samaggā hotha, kalaho nāma anatthāvaho āyatidukkhuppādako akusalasaṃvattaniko, purimakāpi kalahena mahatā hitā paribhaṭṭhā’tiādīni vuccamānāpi mama vacanaṃ anādiyitvā pakkantā’’ti. Tato manussā ‘‘therā tāva gacchantu, tumhe pana amhākaṃ anukampāya idheva anukkaṇṭhitvā vasathā’’ti yāciṃsu. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā tattheva vasanto katipāhena cintesi – ‘‘mayā sīlavanto kalyāṇadhammā bhikkhū āvāsalobhena paribhinnā, bahuṃ vata mayā pāpakammaṃ pasuta’’nti balavavippaṭisārābhibhūto sokavegena gilāno hutvā nacireneva kālaṃ katvā avīcimhi nibbatti.
游方乡托钵的放逸比库被人看到后，人们问：“长老，你们去哪儿？”他说：“一向互相争吵，我曾劝告‘莫争吵，应团结，因为争吵是不利无益，会生长长久的痛苦，是恶行。早先有人因严重争吵而受大害’等语，但他们不听我的劝告而分开。”人们说：“长老们去吧，我们为怜悯你们，愿你们在这里安住。”他听了称善，留住那里，沉思：“我本有戒德纯洁善法的比库们，竟被贪欲对待不公，我作恶多矣。”遂心生忧伤，疾患重起，不久便命终到阿鼻地狱。
Itare dve sahāyakattherā janapadacārikaṃ carantā aññatarasmiṃ āvāse samāgantvā aññamaññaṃ sammoditvā tena bhikkhunā vuttaṃ bhedavacanaṃ aññamaññassa ārocetvā tassa abhūtabhāvaṃ ñatvā samaggā hutvā anukkamena tameva āvāsaṃ paccāgamiṃsu. Manussā dve there disvā haṭṭhatuṭṭhā sañjātasomanassā hutvā catūhi paccayehi upaṭṭhahiṃsu. Therā ca tattheva vasantā sappāyaāhāralābhena samāhitacittā vipassanaṃ vaḍḍhetvā nacireneva arahattaṃ pāpuṇiṃsu.
其他两位游方伴侣长老走乡串镇，聚集于某宅，互相勉励，转述长老所说分裂语，告诉彼此其非真实之性，认识到和睦重要，便同心团结，随着前往同处居住。人们见两位长老和好，发出欢喜心，给予多方面照顾。长老们住处取得丰富饮食，心意专注，修习正念观照，渐得增长明了洞察力，不久达到阿拉汉果。
Pesuṇiko bhikkhu ekaṃ buddhantaraṃ niraye paccitvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahassa avidūre pūtimukhapeto hutvā nibbatti. Tassa kāyo suvaṇṇavaṇṇo ahosi, mukhato pana puḷavakā nikkhamitvā ito cito ca mukhaṃ khādanti, tassa dūrampi okāsaṃ pharitvā duggandhaṃ vāyati. Athāyasmā nārado gijjhakūṭapabbatā orohanto taṃ disvā –
有一比库，名曰佩苏尼迦，在佛灭度后一世，堕于地狱。后来在此佛法兴起时，于王舍城附近肮脏污秽处出生。其身体呈现金色，但口中却有毒蛇吐出，口内外皆啃噬自身，口中吐出恶臭。时有具寿尊者那罗陀，从吉甲阇山下行，见彼如此，
§7
7.
‘‘Dibbaṃ subhaṃ dhāresi vaṇṇadhātuṃ, vehāyasaṃ tiṭṭhasi antalikkhe;
便诵此偈曰：『你持有神圣美丽的色身，立于空中；』
Mukhañca te kimayo pūtigandhaṃ, khādanti kiṃ kammamakāsi pubbe’’ti. –
『口中为何散发污秽臭气？以前作何业致此？』
Imāya gāthāya katakammaṃ pucchi. Tattha dibbanti divi bhavaṃ devattabhāvapariyāpannaṃ. Idha pana dibbaṃ viyāti dibbaṃ. Subhanti sobhanaṃ, sundarabhāvaṃ vā. Vaṇṇadhātunti chavivaṇṇaṃ. Dhāresīti vahasi . Vehāyasaṃ tiṭṭhasi antalikkheti vehāyasasaññite antalikkhe tiṭṭhasi. Keci pana ‘‘vihāyasaṃ tiṭṭhasi antalikkhe’’ti pāṭhaṃ vatvā vihāyasaṃ obhāsento antalikkhe tiṭṭhasīti vacanasesena atthaṃ vadanti. Pūtigandhanti kuṇapagandhaṃ, duggandhanti attho. Kiṃ kammamakāsi pubbeti paramaduggandhaṃ te mukhaṃ kimayo khādanti, kāyo ca suvaṇṇavaṇṇo, kīdisaṃ nāma kammaṃ evarūpassa attabhāvassa kāraṇabhūtaṃ pubbe tvaṃ akāsīti pucchi.
这偈是在询问此比库所造之业。此处“神圣”指天界之身，“持有色身”是指具有美丽华色。“立于空中”谓身飘浮空中。有文说作“停立于空中”，字义为“车辆所立之处”，引申为“空中”。“污秽臭气”意指恶臭。“口内啃食”是说恶鬼啃咬其口。此时黄金色身与口中恶臭异相并存，故问其过往业因。“昔作何业”即问此身形态及现状业因由何？
Evaṃ therena so peto attanā katakammaṃ puṭṭho tamatthaṃ vissajjento –
于是该长老责任自问并释疑，放下疑惑——
§8
8.
‘‘Samaṇo ahaṃ pāpotiduṭṭhavāco, tapassirūpo mukhasā asaññato;
他说：“我是出家人，行不善恶口业，面貌丑陋且无识知；
Laddhā ca me tamasā vaṇṇadhātu, mukhañca me pesuṇiyena pūtī’’ti. –
我经历了一场由无明所致的烦忧与汚秽，面部也因口恶语而生肮脏。
Gāthamāha. Tattha samaṇo ahaṃ pāpoti ahaṃ lāmako samaṇo pāpabhikkhu ahosiṃ. Atiduṭṭhavācoti atiduṭṭhavacano, pare atikkamitvā laṅghitvā vattā, paresaṃ guṇaparidhaṃsakavacanoti attho. ‘‘Atidukkhavāco’’ti vā pāṭho, ativiya pharusavacano musāvādapesuññādivacīduccaritanirato. Tapassirūpoti samaṇapatirūpako. Mukhasāti mukhena. Laddhāti paṭiladdhā. Ca-kāro sampiṇḍanattho. Meti mayā. Tapasāti brahmacariyena. Pesuṇiyenāti pisuṇavācāya. Putīti pūtigandhaṃ.
偈曰：其中有一句，谓曰『我乃恶行沙门』，即我这个懒惰的沙门曾为恶行的比库。『极恶恶语』，意指极为恶劣的言辞，超越他者，违犯通行规则，是对他人品质的侮辱与诽谤之言。『极痛苦之语』，也作『极恶恶语』一读，形容词锋利如刀刃，多言谎语与恶言污秽的品行。比喻禁欲者之形态为苦行者之貌。『面』者谓面容。『已得』意为获得完成。『且』为连词，取其汇合义。『苦行』即修行正行。『口恶语』即恶口。『腐秽』者指臭秽之气味。
Evaṃ so peto attanā katakammaṃ ācikkhitvā idāni therassa ovādaṃ dento –
于是，这个饿鬼述说自己所作的业力，现在就要给予这位长老教诲——
§9
9.
‘‘Tayidaṃ tayā nārada sāmaṃ diṭṭhaṃ,
『你所见者，便是那位王舍城的那洛陀，
Anukampakā ye kusalā vadeyyuṃ;
他悲愍善良，为众生说法；
Mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi,
勿说恶口，也勿妄言污秽之语，』
Yakkho tuvaṃ hohisi kāmakāmī’’ti. –
魔说：“你应当成为欲乐之鬼。”
Osānagāthamāha. Tattha tayidanti taṃ idaṃ mama rūpaṃ. Anukampakā ye kusalā vadeyyunti ye anukampanasīlā kāruṇikā parahitapaṭipattiyaṃ kusalā nipuṇā buddhādayo yaṃ vadeyyuṃ, tadeva vadāmīti adhippāyo. Idāni taṃ ovādaṃ dassento ‘‘mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi, yakkho tuvaṃ hohisi kāmakāmī’’ti āha. Tassattho – pesuṇaṃ pisuṇavacanaṃ musā ca mā abhāṇi mā kathehi. Yadi hi tvaṃ musāvādaṃ pisuṇavācañca pahāya vācāya saññato bhaveyyāsi, yakkho vā devo vā devaññataro vā tvaṃ bhavissasi, kāmaṃ kāmitabbaṃ uḷāraṃ dibbasampattiṃ paṭilabhitvā tattha kāmanasīlo yathāsukhaṃ indriyānaṃ paricaraṇena abhiramaṇasīloti.
奥桑迦开示道：这里指的是此身为我。因有悲愍心而能言善法者，具有悲悯品行、慈悲与利他修行的贤善、圆通之佛及圣者说此话，这是他们的公认见解。现在讲授此戒诫：‘勿恶口勿谎语，魔啊你应当做欲乐鬼。’佛即开导说：‘不可恶口、恶语，不可说谎言。若你断恶语、恶口、妄语而言语收摄，则你将成为鬼、天人或天中最胜者。若已获天上福报，乐于欲乐并善调身根，则是愉悦于六根服务的行为。’
Taṃ sutvā thero tato rājagahaṃ gantvā piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto satthu tamatthaṃ ārocesi. Satthā taṃ aṭṭhuppattiṃ katvā dhammaṃ desesi. Sā desanā sampattaparisāya sātthikā ahosīti.
比库长老闻此后，便往王舍城，行乞后还朝请佛，向佛说此事。佛闻而称赞，乃说法。此说法集会圆满，真正显效。
Pūtimukhapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 臭口饿鬼事注解终了。
4. Piṭṭhadhītalikapetavatthuvaṇṇanā四、面粉小女儿饿鬼事注解
Yaṃ kiñcārammaṇaṃ katvāti idaṃ satthā sāvatthiyaṃ jetavane viharanto anāthapiṇḍikassa gahapatino dānaṃ ārabbha kathesi. Anāthapiṇḍikassa kira gahapatino dhītu dhītāya dārikāya dhāti piṭṭhadhītalikaṃ adāsi ‘‘ayaṃ te dhītā, imaṃ gahetvā kīḷassū’’ti. Sā tattha dhītusaññaṃ uppādesi. Athassā ekadivasaṃ taṃ gahetvā kīḷantiyā pamādena patitvā bhijji. Tato dārikā ‘‘mama dhītā matā’’ti parodi. Taṃ rodantiṃ kocipi gehajano saññāpetuṃ nāsakkhi. Tasmiñca samaye satthā anāthapiṇḍikassa gahapatino gehe paññatte āsane nisinno hoti, mahāseṭṭhi ca bhagavato samīpe nisinno ahosi. Dhāti taṃ dārikaṃ gahetvā seṭṭhissa santikaṃ agamāsi. Seṭṭhi taṃ disvā ‘‘kissāyaṃ dārikā rodatī’’ti āha. Dhāti taṃ pavattiṃ seṭṭhissa ārocesi. Seṭṭhi taṃ dārikaṃ aṅke nisīdāpetvā ‘‘tava dhītudānaṃ dassāmī’’ti saññāpetvā satthu ārocesi – ‘‘bhante, mama nattudhītaraṃ piṭṭhadhītalikaṃ uddissa dānaṃ dātukāmo, taṃ me pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ svātanāya adhivāsethā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
释迦牟尼世尊当时住在舍卫城祇树给孤独园，开始说一则施舍因缘：有位富长者给女儿养育一只狸猫说：“这是你女儿，拿着给乐玩耍。”女儿因此产生养育狸猫的误念。一日，女儿玩猫时不慎跌倒受伤而死。女儿哭泣，家中无人能安抚她的悲痛。佛当时坐在长者宅中接受供养，大富长者也坐在佛边。狸猫抓起女儿来到长者跟前。长者见此，问：“这女孩为何哭？”狸猫向长者报告此事。长者让狸猫跪下，说：“你要将女儿的施舍呈见。”遂向佛说明：“尊者，我缺少女儿的供养，愿与五百比库共住同舍，以此实现施舍。”佛默然收受。
Atha bhagavā dutiyadivase pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ seṭṭhissa gharaṃ gantvā bhattakiccaṃ katvā anumodanaṃ karonto –
次日，佛与五百比库同往长者宅中，做饭事并赞叹说：
§10
10.
‘‘Yaṃ kiñcārammaṇaṃ katvā, dajjā dānaṃ amaccharī;
“一切修成，施予善行，不违戒律。”
Pubbapete ca ārabbha, atha vā vatthudevatā.
最初是从饿鬼开始，接着是衣服神。
§11
11.
‘‘Cattāro ca mahārāje, lokapāle yasassine;
『有四位大王，是有名望的世界守护者；
Kuveraṃ dhataraṭṭhañca, virūpakkhaṃ virūḷhakaṃ;
分别是库维拉、达他罗塔、维鲁帕迦和维鲁洛迦；
Te ceva pūjitā honti, dāyakā ca anipphalā.
他们确实受到供养，做施主却无所获偿。
§12
12.
‘‘Na hi ruṇṇaṃ vā soko vā, yā caññā paridevanā;
因为无论是疾病还是悲伤，抑或其他哀痛，
Na taṃ petassa atthāya, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo.
这些都不能对饿鬼有益，因此亲属对其置之不理。
§13
13.
‘‘Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā;
「此乃所献之供，安稳住于僧团；
Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappatī’’ti. – imā gāthā abhāsi;
为长久利益，处所得以建立。」此偈如此宣说；
§10
10. Tattha yaṃ kiñcārammaṇaṃ katvāti maṅgalādīsu aññataraṃ yaṃ kiñci ārabbha uddissa. Dajjāti dadeyya. Amaccharīti attano sampattiyā parehi sādhāraṇabhāvāsahanalakkhaṇassa maccherassa abhāvato amaccharī, pariccāgasīlo macchariyalobhādicittamalaṃ dūrato katvā dānaṃ dadeyyāti adhippāyo. Pubbapete ca ārabbhāti pubbakepi pete uddissa. Vatthudevatāti gharavatthuādīsu adhivatthā devatā ārabbhāti yojanā. Atha vāti iminā aññepi devamanussādike ye keci ārabbha dānaṃ dadeyyāti dasseti.
于此，所谓作何布施，即在吉祥等事中，专指某些所起始之事。所谓“布施”者，当布与施予也。谓“无贪者”者，指自身财富由此而来，能忍耐一般人相类之财，故无贪；若以舍离心，远恶贪求之意念行布施，则谓之布施行。所谓“先者起始”者，言起始之前事。所谓“本体神祇”，即诸宅舍树木等所尊崇之神；所谓“起始”，指所在（相距）若干由旬。又谓此云：如其他天人、人间诸众起始布施，则示现此义。
§11
11. Tattha devesu tāva ekacce pākaṭe deve dassento ‘‘cattāro ca mahārāje’’ti vatvā puna te nāmato gaṇhanto ‘‘kuvera’’ntiādimāha. Tattha kuveranti vessavaṇaṃ. Dhataraṭṭhantiādīni sesānaṃ tiṇṇaṃ lokapālānaṃ nāmāni. Te ceva pūjitā hontīti te ca mahārājāno pubbapetavatthudevatāyo ca uddisanakiriyāya paṭimānikā honti. Dāyakā ca anipphalāti ye dānaṃ denti, te dāyakā ca paresaṃ uddisanamattena na nipphalā, attano dānaphalassa bhāgino eva honti.
于诸天中，有些显著天人示现曰：「四大帝王」是称；继而称其名曰「库伐罗」等者。库伐罗即非那罗多也。所谓沙门多罗等三世护世天名，是也。此诸天亦受礼敬，并为四大帝王及诸先宅神之象征。当布施者若无果报者，谓其为无果者；实者，自身得布施果报，他人无由共享。
§12
12. Idāni ‘‘ye attano ñātīnaṃ maraṇena rodanti paridevanti socanti, tesaṃ taṃ niratthakaṃ, attaparitāpanamattamevā’’ti dassetuṃ ‘‘na hi ruṇṇaṃ vā’’ti gāthamāha. Tattha ruṇṇanti ruditaṃ assumocanaṃ na hi kātabbanti vacanaseso. Sokoti socanaṃ cittasantāpo, antonijjhānanti attho. Yā caññā paridevanāti yā ca ruṇṇasokato aññā paridevanā, ‘‘kahaṃ ekaputtakā’’tiādivācāvippalāpo, sopi na kātabboti attho. Sabbattha vā-saddo vikappanattho . Na taṃ petassa atthāyāti yasmā ruṇṇaṃ vā soko vā paridevanā vāti sabbampi taṃ petassa kālakatassa atthāya upakārāya na hoti, tasmā na hi taṃ kātabbaṃ, tathāpi evaṃ tiṭṭhanti ñātayo aviddasunoti adhippāyo.
今设言：「众亲族因死哀恸哭泣者，此为无益，仅如自我哀悼罢了。」又称：「未必有眷属泪流。」此泪流者，非因事说示。所谓「忧愁」者，心之苦恼也；「消沉」者其义。所谓他人哀恸者，犹他人门庭间因爱别离所悲泣言说，亦不可作。通则词声变，相义异。谓此非鬼神之益，盖泪流忧愁哀恸，皆非其亡者于时相助之因故，故不宜为。然亲族虽不明此理，执持己见。
§13
13. Evaṃ ruṇṇādīnaṃ niratthakabhāvaṃ dassetvā idāni yā pubbapetādike ārabbha dāyakena saṅghassa dakkhiṇā dinnā, tassā sātthakabhāvaṃ dassento ‘‘ayañca kho dakkhiṇā’’ti gāthamāha. Tattha ayanti dāyakena taṃ dinnaṃ dānaṃ paccakkhato dassento vadati. Ca-saddo byatirekattho, tena yathā ruṇṇādi petassa na kassaci atthāya hoti, na evamayaṃ, ayaṃ pana dakkhiṇā dīgharattaṃ hitāyassa hotīti vakkhamānameva visesaṃ joteti. Khoti avadhāraṇe. Dakkhiṇāti dānaṃ. Saṅghamhi suppatiṭṭhitāti anuttare puññakkhette saṅghe suṭṭhu patiṭṭhitā. Dīgharattaṃ hitāyassāti assa petassa cirakālaṃ hitāya atthāya. Ṭhānaso upakappatīti taṅkhaṇaññeva nipphajjati, na kālantareti attho. Ayañhi tattha dhammatā – yaṃ pete uddissa dāne dinne petā ce anumodanti, tāvadeva tassa phalena petā parimuccantīti.
由是显示泪流等无效益之理，继言今先宅诸神等或他善人所起始由布施所授僧团之供，示其有利益，故曰「此乃所献之供」。于此，「此乃」即由所授布施者直接显现之义。所谓“供”即布施。僧团中安稳者，即于无上福地之僧团中，得以正安立。所谓「长久利益」者，即是亡者长期之利益。所谓「处所所起」仅指刹那生起，不以时间长短为别。此处义理是——于亡者所施布施，若亡者得其欢喜，彼即得以其果而从中解脱。
Evaṃ bhagavā dhammaṃ desetvā mahājanaṃ pete uddissa dānābhiratamānasaṃ katvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Punadivase seṭṭhibhariyā avasesā ca ñātakā seṭṭhiṃ anuvattantā evaṃ temāsamattaṃ mahādānaṃ pavattesuṃ. Atha rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘kasmā, bhante, bhikkhū māsamattaṃ mama gharaṃ nāgamiṃsū’’ti pucchi. Satthārā tasmiṃ kāraṇe kathite rājāpi seṭṭhiṃ anuvattanto buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ pavattesi, taṃ disvā nāgarā rājānaṃ anuvattantā māsamattaṃ mahādānaṃ pavattesuṃ. Evaṃ māsadvayaṃ piṭṭhadhītalikamūlakaṃ mahādānaṃ pavattesunti.
如是，世尊宣说法义，面向大众中好施者，持施心意，乃起身，从座起而离去。翌日，商主妻与其余亲族追随商主，因而多起大施。时，国王巴谢那帝迦萨罗，亲近世尊，问曰：「尊者，为何比库等月余未曾往我家？」师为此事说，国王亦随商主行，随佛所引领之比库僧团作大施。见此，居民随顺国王，于月余间亦多起大施。如此两个月满支撑大施行抉持。
Piṭṭhadhītalikapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 面粉小女儿饿鬼事注解终了。
5. Tirokuṭṭapetavatthuvaṇṇanā五、墙外饿鬼事注解
Tirokuṭṭesutiṭṭhantīti idaṃ satthā rājagahe viharanto sambahule pete ārabbha kathesi.
“提罗拘陀”者，从此起，谓师住王舍城中多处，乃起说法。
Tatrāyaṃ vitthārakathā – ito dvānavutikappe kāsi nāma nagaraṃ ahosi. Tattha jayaseno nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa sirimā nāma devī. Tassā kucchiyaṃ phusso nāma bodhisatto nibbattitvā anupubbena sammāsambodhiṃ abhisambujjhi. Jayaseno rājā ‘‘mama putto mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā buddho jāto, mayhameva buddho, mayhaṃ dhammo, mayhaṃ saṅgho’’ti mamattaṃ uppādetvā sabbakālaṃ sayameva upaṭṭhahati, na aññesaṃ okāsaṃ deti.
这里广述：从二十一世代前，有名迦尸城，因耶舍拿王而建国。其王后名为希里磨。后由其怀胎之子波须，逐渐成就正觉。耶舍拿王曰：「我子于出家远行后成佛，此佛即我，我法即我，我僧即我。」因自心执著，常伴寝卧，不予他机。
Bhagavato kaniṭṭhabhātaro vemātikā tayo bhātaro cintesuṃ – ‘‘buddhā nāma sabbaloka hitatthāya uppajjanti, na ekasseva atthāya. Amhākañca pitā aññesaṃ okāsaṃ na deti. Kathaṃ nu kho mayaṃ labheyyāma bhagavantaṃ upaṭṭhātuṃ bhikkhusaṅghañcā’’ti? Tesaṃ etadahosi – ‘‘handa mayaṃ kiñci upāyaṃ karomā’’ti. Te paccantaṃ kupitaṃ viya kārāpesuṃ. Tato rājā ‘‘paccanto kupito’’ti sutvā tayopi putte paccantaṃ vūpasametuṃ pesesi. Te gantvā vūpasametvā āgatā. Rājā tuṭṭho varaṃ adāsi ‘‘yaṃ icchatha, taṃ gaṇhathā’’ti. Te ‘‘mayaṃ bhagavantaṃ upaṭṭhātuṃ icchāmā’’ti āhaṃsu. Rājā ‘‘etaṃ ṭhapetvā aññaṃ gaṇhathā’’ti āha. Te ‘‘mayaṃ aññena anatthikā’’ti āhaṃsu. Tena hi paricchedaṃ katvā gaṇhathāti. Te satta vassāni yāciṃsu. Rājā na adāsi. Evaṃ ‘‘cha, pañca, cattāri, tīṇi, dve, ekaṃ, satta māse, cha, pañca, cattāro’’ti vatvā yāva temāsaṃ yāciṃsu. Tadā rājā ‘‘gaṇhathā’’ti adāsi.
世尊幼弟三人，谓维摩提三兄弟思惟曰：「佛为世间众生利益而现起，非唯一人之利。吾等父不容施与他人，我们如何得以供养世尊及比库僧团乎？」他们议曰：「且当议策。」遂怒视身后诸人。王闻言曰「身后怒视」，即遣人安慰子嗣。其等往说退心，归来。王欢喜，赐优物曰：「汝所欲者，尽可取。」彼等答曰：「愿供养世尊。」王曰：「既如此，尔等可立规约。」彼等曰：「他人亦无需施。」于是作别，乞求七年不已。王未许。彼等再三语曰：「六、五、四、三、二、一、七个月」，如是反复欲求。时王乃许。
Te bhagavantaṃ upasaṅkamitvā āhaṃsu – ‘‘icchāma mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ temāsaṃ upaṭṭhātuṃ, adhivāsetu no, bhante, bhagavā imaṃ temāsaṃ vassāvāsa’’nti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Te tayo attano janapade niyuttakapurisassa lekhaṃ pesesuṃ ‘‘imaṃ temāsaṃ amhehi bhagavā upaṭṭhātabbo, vihāraṃ ādiṃ katvā sabbaṃ bhagavato upaṭṭhānasambhāraṃ sampādehī’’ti. So sabbaṃ sampādetvā paṭipesesi. Te kāsāyavatthanivatthā hutvā purisasahassehi veyyāvaccakarehi bhagavantaṃ bhikkhusaṅghañca sakkaccaṃ upaṭṭhahamānā janapadaṃ netvā vihāraṃ niyyātetvā vassaṃ vasāpesuṃ.
彼辈前往世尊处，启白曰：「敬愿尊者受我等于此月中供养，别请尊者于此月夏安居中驻止。」世尊于寂静中住。三人遣书予其属下及所镇民，以请曰：「此月应为尊者供养，当建供养驻所，备奉世尊诸事。」尊者既具诸备而出行。彼等着袈裟服，却复以八百贤哲之士及比库众，恭敬护持，率众迁入他区寺院，居住一夏。
Tesaṃ bhaṇḍāgāriko eko gahapatiputto sapajāpatiko saddho ahosi pasanno. So buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānavattaṃ sakkaccaṃ adāsi. Janapade niyuttakapuriso taṃ gahetvā jānapadehi ekādasamattehi purisasahassehi saddhiṃ sakkaccameva dānaṃ pavattāpesi. Tattha keci jānapadā paṭihatacittā ahesuṃ. Te dānassa antarāyaṃ katvā deyyadhammaṃ attanā khādiṃsu, bhattasālañca agginā dahiṃsu. Pavāritā rājaputtā bhagavato sakkāraṃ katvā bhagavantaṃ purakkhatvā pitu santikameva paccāgamiṃsu. Tattha gantvā bhagavā parinibbāyi. Rājaputtā ca janapade niyuttakapuriso ca bhaṇḍāgāriko ca anupubbena kālaṃ katvā saddhiṃ parisāya sagge uppajjiṃsu, paṭihatacittā janā niraye uppajjiṃsu. Evaṃ tesaṃ ubhayesaṃ janānaṃ saggato saggaṃ nirayato nirayaṃ upapajjantānaṃ dvānavutikappā vītivattā.
于彼时，库藏员独为一信女丈夫子，虔诚庄重，踊跃慷慨向佛所引领之比库僧团广施。当地属下与诸属民连同众多贤哲共传此施。然有些属地生厌弃心，作逆施事，自食己藏，食堂且火迹焚毁。被拒者及王子等尊世尊之礼，前往就见父亲后复还。世尊于彼时得无余涅槃。王子、属下及库藏员渐历时光，随群众升天，厌世者堕地狱。是故，二十一代住世中，天人往天，堕地狱者处地狱，循环不息。
Atha imasmiṃ bhaddakappe kassapassa bhagavato kāle te paṭihatacittā janā petesu uppannā. Tadā manussā attano attano ñātakānaṃ petānaṃ atthāya dānaṃ datvā uddisanti ‘‘idaṃ no ñātīnaṃ hotū’’ti, te sampattiṃ labhanti. Atha imepi petā taṃ disvā kassapaṃ sammāsambuddhaṃ upasaṅkamitvā pucchiṃsu – ‘‘kiṃ nu kho, bhante, mayampi evarūpaṃ sampattiṃ labheyyāmā’’ti? Bhagavā āha – ‘‘idāni na labhatha, anāgate pana gotamo nāma sammāsambuddho bhavissati, tassa bhagavato kāle bimbisāro nāma rājā bhavissati, so tumhākaṃ ito dvānavutikappe ñāti ahosi, so buddhassa dānaṃ datvā tumhākaṃ uddisissati, tadā labhissathā’’ti. Evaṃ vutte kira tesaṃ petānaṃ taṃ vacanaṃ ‘‘sve labhissathā’’ti vuttaṃ viya ahosi.
当时，在这吉祥劫间，世尊咖萨巴时，众生俱心怀厌恶，生于饿鬼道。于是人们为各自亲属中饿鬼的利益，施予布施，说：“这应为我们的亲属。”他们因此获得资粮。饿鬼亦见此，便前往近世尊咖萨巴正觉者，问曰：“尊者，我们难道也能获得此等资粮吗？”世尊答言：“目前尚不可得，但未来将有一位名为果德玛的正自觉者出世，于其时，有一国王名曰宾比萨罗，将成为你们二十劫之前的亲属，他将布施于佛，你们便能因此获益。”如此说时，饿鬼们似已闻得“自当得之”之语。
Tato ekasmiṃ buddhantare vītivatte amhākaṃ bhagavā uppajji. Tepi tayo rājaputtā purisasahassena saddhiṃ devalokato cavitvā magadharaṭṭhe brāhmaṇakule uppajjitvā anupubbena tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā gayāsīse tayo jaṭilā ahesuṃ, janapade niyuttakapuriso rājā bimbisāro ahosi, bhaṇḍāgāriko gahapatiputto visākho nāma seṭṭhi ahosi, tassa pajāpati dhammadinnā nāma seṭṭhidhītā ahosi, avasesā pana parisā rañño eva parivārā hutvā nibbattiṃsu.
后来，在一次佛陀之间，我们的世尊出现了。那时三位王子，携众随从千人，从天界降临摩揭陀国婆罗门家族，逐步行苦行并出家修行，成为三位苦行者。他们在加耶山林隐居。摩揭陀国当时有国君宾比萨罗，资产管理者是富户维萨卡，国君的妻子名法赐，其他随从众多，为国王侍从伴侣。
Amhākampi bhagavā loke uppajjitvā sattasattāhaṃ atikkamitvā anupubbena bārāṇasiṃ āgamma dhammacakkaṃ pavattetvā pañcavaggiye ādiṃ katvā yāva sahassaparivāre tayo jaṭile vinetvā rājagahaṃ agamāsi. Tattha ca tadahupasaṅkamantaṃyeva rājānaṃ bimbisāraṃ sotāpattiphale patiṭṭhāpesi saddhiṃ ekādasanahutehi aṅgamagadhavāsīhi brāhmaṇagahapatikehi. Atha raññā svātanāya bhattena nimantito adhivāsetvā dutiyadivase māṇavakavaṇṇena sakkena devānamindena purato gacchantena –
我们的世尊亦出现在世间，历时七十七天，继而前往笈多城。到达笈多城后，初次转动法轮，度五比库为首的众多弟子，及三千随众，从苦行严酷中解脱，随世尊来到王舍城。彼时，宾比萨罗王及十一众，包含摩揭陀居民、婆罗门与富户，与世尊共住。后来王被特派侍者招呼，入座受礼，翌日以纯净色彩，随萨咖天帝走至世尊面前，念诵道——
‘‘Danto dantehi saha purāṇajaṭilehi, vippamutto vippamuttehi;
“牙齿与牙齿相合，旧苦行人，同获解脱者”，
Siṅgīnikkhasavaṇṇo, rājagahaṃ pāvisi bhagavā’’ti. (mahāva. 58) –
“头顶呈角色，世尊入王舍城” （出自大毗婆沙论第五十八品）
Evamādīhi gāthāhi abhitthaviyamāno rājagahaṃ pavisitvā rañño nivesane mahādānaṃ sampaṭicchi. Te pana petā ‘‘idāni rājā dānaṃ amhākaṃ uddisissati, idāni uddisissatī’’ti āsāya samparivāretvā aṭṭhaṃsu.
如是多首偈颂，世尊来到王舍城，进驻国王府邸，国王施予隆重布施。饿鬼们心生希望，期待王今将布施于他们，由此得生资粮，围绕在旁。
Rājā dānaṃ datvā ‘‘kattha nu kho bhagavā vihareyyā’’ti bhagavato vihāraṭṭhānameva cintesi, na taṃ dānaṃ kassaci uddisi. Tathā taṃ dānaṃ alabhantā petā chinnāsā hutvā rattiyaṃ rañño nivesane ativiya bhiṃsanakaṃ vissaramakaṃsu. Rājā bhayasantāsasaṃvegaṃ āpajjitvā vibhātāya rattiyā bhagavato ārocehi – ‘‘evarūpaṃ saddaṃ assosiṃ, kiṃ nu kho me, bhante, bhavissatī’’ti? Bhagavā ‘‘mā bhāyi, mahārāja, na te kiñci pāpakaṃ bhavissati, apica kho santi te purāṇañātakā petesu uppannā. Te ekaṃ buddhantaraṃ tameva paccāsīsantā ‘buddhassa dānaṃ datvā amhākaṃ uddisissatī’ti vicarantā tayā hiyyo dānaṃ datvā na uddisitattā chinnāsā hutvā tathārūpaṃ vissaramakaṃsū’’ti āha. ‘‘Kiṃ idānipi, bhante, dinne te labheyyu’’nti? ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, adhivāsetu me bhagavā ajjatanāya dānaṃ, tesaṃ uddisissāmī’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
国王布施之后，思惟世尊住于何处，不将此布施为他人所标示。因得不到此布施，饿鬼断断绝绝，夜间在王宫极为恐怖地游荡。国王因恐惧不安，于夜里向世尊启问：“佛陀，吾曾闻此种声音，我今将如何？”世尊答曰：“勿畏，大王，尔无恶事产生，乃因有先祖鬼已现于饿鬼中。他们一心思惟，‘布施于佛，必为我等所指’，尔先布施故未被消灭，故今日仍不灭。”国王又问：“今天天应得何物？”世尊答：“是，大王。”国王便说：“佛陀，今当为我设立此布施，宜当为该祖先指示。”世尊安住寂静之中，便施受之。
Rājā nivesanaṃ gantvā mahādānaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi . Bhagavā rājantepuraṃ gantvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Te petā ‘‘api nāma ajja labheyyāmā’’ti gantvā tirokuṭṭādīsu aṭṭhaṃsu. Bhagavā tathā akāsi, yathā te sabbeva rañño āpāthaṃ gatā ahesuṃ. Rājā dakkhiṇodakaṃ dento ‘‘idaṃ me ñātīnaṃ hotū’’ti uddisi. Tāvadeva petānaṃ kamalakuvalayasañchannā pokkharaṇiyo nibbattiṃsu. Te tattha nhatvā ca pivitvā ca paṭippassaddhadarathakilamathapipāsā suvaṇṇavaṇṇā ahesuṃ. Rājā yāgukhajjabhojjāni datvā uddisi. Tesaṃ taṅkhaṇaññeva dibbayāgukhajjabhojjāni nibbattiṃsu. Te tāni paribhuñjitvā pīṇindriyā ahesuṃ. Atha vatthasenāsanāni datvā uddisi. Tesaṃ dibbavatthapāsādapaccattharaṇaseyyādialaṅkāravidhayo nibbattiṃsu. Sā ca tesaṃ sampatti sabbāpi yathā rañño pākaṭā hoti, tathā bhagavā adhiṭṭhāsi. Rājā taṃ disvā ativiya attamano ahosi. Tato bhagavā bhuttāvī pavārito rañño bimbisārassa anumodanatthaṃ tirokuṭṭapetavatthuṃ abhāsi –
国王往宫殿，布施已毕，通告世尊时间。世尊往国王之城，至确定座位，与比库僧团共坐。饿鬼闻言：“今当得食物”，便至舍利库塔等八处。世尊亦如是说，诸饿鬼皆得王宫所施食物。国王给予南水，言：“此给我亲族。”诸饿鬼居于被莲叶覆盖的池沼中。彼处饮食之后，止息躁动，欢喜满足，色泽金黄。国王施以饭食点心，诸鬼得此神圣饭食。彼等享用之后，身心得以安乐。又给以草席、坐垫，诸鬼得此神圣草席，颜色光鲜，饰以宝石圣物。所有供物皆如王所显现，世尊安住于斯。国王见之喜乐非常。此时，世尊食毕净口，求得王允，向舍利库塔饿鬼说法。
§14
14.
‘‘Tirokuṭṭesu tiṭṭhanti, sandhisiṅghāṭakesu ca;
“彼居舍利库塔及山隘峡谷之中；
Dvārabāhāsu tiṭṭhanti, āgantvāna sakaṃ gharaṃ.
驻在门外，往来入王舍家。”
§15
15.
‘‘Pahūte annapānamhi, khajjabhojje upaṭṭhite;
“充满粮食佳饮，面食米饭备皆侍奉；
Na tesaṃ koci sarati, sattānaṃ kammapaccayā.
无人贪婪偷窃，众生因业而仍存。”
§16
16.
‘‘Evaṃ dadanti ñātīnaṃ, ye honti anukampakā;
『如是施与亲族者，乃是那些存有慈悲之心者；
Suciṃ paṇītaṃ kālena, kappiyaṃ pānabhojanaṃ.
施以清净美好合时之饮食，合乎戒律应当饮食之者。
§17
17.
‘‘Idaṃ vo ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo;
『愿此成为你们亲族的福祉，愿亲族们安乐无忧；
Te ca tattha samāgantvā, ñātipetā samāgatā;
且他们得聚集于此，相聚的亲族聚集一处；
Pahūte annapānamhi, sakkaccaṃ anumodare.
于丰富饮食之中，正当恭敬地欢喜赞叹。
§18
18.
‘‘Ciraṃ jīvantu no ñātī, yesaṃ hetu labhāmase;
『愿我们亲族长命久住，因有此因缘而获得此福；
Amhākañca katā pūjā, dāyakā ca anipphalā.
我们的供养和布施，也都未得果报。
§19
19.
‘‘Na hi tattha kasi atthi, gorakkhettha na vijjati;
因为那里无人存在，守护牛群的人也不存在；
Vaṇijjā tādisī natthi, hiraññena kayākayaṃ;
那种交易不存在，用黄金换取身躯；
Ito dinnena yāpenti, petā kālagatā tahiṃ.
从这里所施予的维持着，鬼神们长期依赖于此处。
§20
20.
‘‘Unname udakaṃ vuṭṭhaṃ, yathā ninnaṃ pavattati;
如同高处的水向低处流动；
Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati.
同样地，从这里施舍的供养也供养着鬼神。
§21
21.
‘‘Yathā vārivahā pūrā, paripūrenti sāgaraṃ;
如同江河之水汇集而满溢大海，
Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati.
同样地，从此而施予的施舍惠及饿鬼。
§22
22.
‘‘Adāsi me akāsi me, ñātimittā sakhā ca me;
『他人给我的，我自己所为；亲族、朋友也在其中；
Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā, pubbe katamanussaraṃ.
这是对饿鬼的供养和赞施，是先前所作的善因。』
§23
23.
‘‘Na hi ruṇṇaṃ vā soko vā, yā caññā paridevanā;
『因为哭泣和悲伤，
Na taṃ petānamatthāya, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo.
这些亲族并非为了饿鬼的利益而如此坚守。』
§24
24.
‘‘Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā;
「这就是右侧所布施者，安住于僧团之中，
Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappati.
长期为了利益而兴起的所在。」
§25
25.
‘‘So ñātidhammo ca ayaṃ nidassito, petāna pūjā ca katā uḷārā;
「这就是亲属之法已显现，为饿鬼供养也已庄严，
Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ, tumhehi puññaṃ pahutaṃ anappaka’’nti.
且未被比库所损害的力量，诸汝广积无瑕之福德。」
§14
14. Tattha tirokuṭṭesūti kuṭṭānaṃ parabhāgesu. Tiṭṭhantīti nisajjādipaṭikkhepato ṭhānakappanavacanametaṃ, gehapākārakuṭṭānaṃ dvārato bahi eva tiṭṭhantīti attho. Sandhisiṅghāṭakesu cāti sandhīsu ca siṅghāṭakesu ca. Sandhīti catukkoṇaracchā, gharasandhibhittisandhiālokasandhiyopi vuccanti. Siṅghāṭakāti tikoṇaracchā. Dvārabāhāsu tiṭṭhantīti nagaradvāragharadvārānaṃ bāhā nissāya tiṭṭhanti. Āgantvāna sakaṃ gharanti sakagharaṃ nāma pubbañātigharampi attanā sāmibhāvena ajjhāvutthagharampi, tadubhayampi te yasmā sakagharasaññāya āgacchanti, tasmā ‘‘āgantvāna sakaṃ ghara’’nti āha.
第十四章 其中的『悬崖』者，谓小丘之外部区域。『伫立』指离座等行为所表示之场所立定语，此指居处之处。谓住家门户旁之丘渠而立立也。『关节外套』者，即门处、屋立角落等关节之处。『关节』指屋角、房柱等四角之接合处及房屋相邻之连接部。『外套』指由三角所构成。立于门户外侧即是在城门、屋门等门的外侧倚立之意。『来者与同住者』称为共居者，即前屋与相邻屋，皆俱以共邻接使得居处同住。故称「来而与同住者房」也。
§15
15. Evaṃ bhagavā pubbe anajjhāvutthapubbampi pubbañātigharattā bimbisāranivesanaṃ sakagharasaññāya āgantvā tirokuṭṭādīsu ṭhite issāmacchariyaphalaṃ anubhavante ativiya duddasikavirūpabhayānakadassane bahū pete rañño dassento ‘‘tirokuṭṭesu tiṭṭhantī’’ti gāthaṃ vatvā puna tehi katassa kammassa dāruṇabhāvaṃ dassento ‘‘pahūte annapānamhī’’ti dutiyagāthamāha.
十五章 如是，世尊当初因近邻未起之屋及前屋，以同邻房之识相供养，居于悬崖等处，因目睹憎恶鬼之异相所生之极大恐惧等苦果，诸鬼多次向王呈现，说：「（这些鬼）立足于悬崖等处」，以偈赞说，继而又向彼等指出其业之残酷，复以第二偈赞曰：「在许多饮食之中。」
Tattha pahūteti anappake bahumhi, yāvadattheti attho . Ba-kārassa hi pa-kāro labbhati ‘‘pahu santo na bharatī’’tiādīsu (su. ni. 98) viya. Keci pana ‘‘bahuke’’ti paṭhanti, so pana pamādapāṭho. Annapānamhīti anne ca pāne ca. Khajjabhojjeti khajje ca bhojje ca. Etena asitapītakhāyitasāyitavasena catubbidhampi āhāraṃ dasseti. Upaṭṭhiteti upagamma ṭhite sajjite, paṭiyatteti attho. Na tesaṃ koci sarati sattānanti tesaṃ pettivisaye uppannānaṃ sattānaṃ koci mātā vā pitā vā putto vā nattā vā na sarati. Kiṃ kāraṇā? Kammapaccayāti, attanā katassa adānadānapaṭisedhanādibhedassa kadariyakammassa kāraṇabhāvato. Tañhi kammaṃ tesaṃ ñātīnaṃ sarituṃ na deti.
此处“pahūte”意指数量多，“anappake”指不洁净的，“bahumhi”为多，合起来意为“数量多且不洁净”，而“yāvadatte”表示“所给之物”。“先别”梵文「ba-kāra」对「pa-kāra」之词根，意含“许多而非承载”，比如经文中所云“浓稠之水却不满载”，类似语例收于《相应部》98经。亦有些人诵读“bahuke”，此乃疏误文字。所言“annapānamhi”者，即“食物及饮料”，“khajjabhojjeti”指“干粮及主食”。由此指出生、住、病、死等四种食饮类别。所谓“upaṭṭhita”即亲近照顾，入座端正；“paṭiyatta”则是含义“准备勤恳”。“这类亲近者并非凡夫众生”，因他们其中并无父母子女或亲族，不能滋养这些存有。缘何如此？所谓“业之因缘”，即由本人行善受施及拒绝索取等善法成熟，因此亲属于其身难以得到资助。因果律以此为前提，故此人不能使亲族得以生计而照料。
§16
16. Evaṃ bhagavā anappakepi annapānādimhi vijjamāne ñātīnaṃ paccāsīsantānaṃ petānaṃ kammaphalena ñātakānaṃ anussaraṇamattassāpi abhāvaṃ dassetvā idāni pettivisayupapanne ñātake uddissa raññā dinnadānaṃ pasaṃsanto ‘‘evaṃ dadanti ñātīna’’nti tatiyagāthamāha.
世尊于此亦譬喻说明，即使施食于不洁之人、以及食物饮水之类，生死轮回中亲族亡者受业感果之示现皆无能及。现今世间于生死彼岸领域之亡亲故，获王舍城世间王赏赐者众多，表彰其施恩与供养之功德，赞叹曰：“如此给予者乃亲族所为。”此言出自第三偈。
Tattha evanti upamāvacanaṃ. Tassa dvidhā sambandho – tesaṃ sattānaṃ kammapaccayā asarantesupi kesuci keci dadanti ñātīnaṃ, ye evaṃ anukampakā hontīti ca, mahārāja, yathā tayā dinnaṃ, evaṃ suciṃ paṇītaṃ kālena kappiyaṃ pānabhojanaṃ dadanti ñātīnaṃ, ye honti anukampakāti ca. Tattha dadantīti denti uddisanti niyyātenti. Ñātīnanti mātito ca pitito ca sambandhānaṃ. Yeti ye keci puttādayo. Hontīti bhavanti. Anukampakāti atthakāmā hitesino. Sucinti suddhaṃ manoharaṃ dhammikañca. Paṇītanti uḷāraṃ. Kālenāti dakkhiṇeyyānaṃ paribhogayoggakālena, ñātipetānaṃ vā tirokuṭṭādīsu āgantvā ṭhitakālena. Kappiyanti anucchavikaṃ patirūpaṃ ariyānaṃ paribhogārahaṃ. Pānabhojananti pānañca bhojanañca, tadupadesena cettha sabbaṃ deyyadhammaṃ vadati.
此处以比喻法为说。其关系有二：即使这些灵魂为业所缚，时有些人心慈悲欲施食与饮水于其亲族者。世王宣说，诸如汝所赐予，如此纯洁、高尚、适时供应的饮食，施与亲属；这些人即是慈悲者。此处“dadantīti”意为“给予”，指物品出让。“ñātī”指父母及其亲属；“yeti”指某些子嗣等。“hontīti”为其存在。“anukampakāti”为慈悲之意，具善欲及利益众生之意。“suci”意谓纯净、清净、美好、法义深厚；“paṇīta”意为高尚。“kālenā”指舍入适宜的时间，即作为供养的良辰，例如供养亲族亡灵时，或于节日集会等理当使用的时分。“kappiyanti”指符合正规、合乎戒律，适合圣者享用。“pānabhojananti”指饮食供应。依教义，此话涵盖一切应供之物。
§17
17. Idāni yena pakārena tesaṃ petānaṃ dinnaṃ nāma hoti, taṃ dassento ‘‘idaṃ vo ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’ti catutthagāthāya pubbaḍḍhaṃ āha. Taṃ tatiyagāthāya pubbaḍḍhena sambandhitabbaṃ –
今以此因果显示施与亡灵的功德，世尊称赞说：“愿此成为你们亲属的福田，愿你们亲属安乐。”此为第四偈之前所作。与第三偈有所衔接，内容如下——
‘‘Evaṃ dadanti ñātīnaṃ, ye honti anukampakā;
“如此施与亲属的，是诸慈悲者；
Idaṃ vo ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’ti.
愿此成为你们亲属的福田，愿你们亲属安乐。”
Tena ‘‘idaṃ vo ñātīnaṃ hotūti evaṃ pakārena dadanti, no aññathā’’ti ākāratthena evaṃsaddena dātabbākāranidassanaṃ kataṃ hoti.
因此用『这是你们的亲属』这样的表达方式给予，唯应以此种形式明示，不应别有他意。
Tattha idanti deyyadhammanidassanaṃ. Voti nipātamattaṃ ‘‘yehi vo ariyā’’tiādīsu (ma. ni. 1.36) viya. Ñātīnaṃ hotūti pettivisaye uppannānaṃ ñātakānaṃ hotu. ‘‘No ñātīna’’nti ca paṭhanti, amhākaṃ ñātīnanti attho. Sukhitā hontu ñātayoti te pettivisayūpapannā ñātayo idaṃ phalaṃ paccanubhavantā sukhitā sukhappattā hontu.
此中『这是』谓示现对法之性质。正如句尾简明地说『以此为准，那些是你们的圣者』等（《大毗奈耶书》中如是记载）。所谓『成为亲属』，便是死后界中出现的亲属。『非亲属』为反义，是谓『我们的亲属』。愿亲属安乐，彼等死后界中的亲属得受此果报，皆得安乐、安乐安稳。
Yasmā ‘‘idaṃ vo ñātīnaṃ hotū’’ti vuttepi aññena katakammaṃ na aññassa phaladaṃ hoti , kevalaṃ pana tathā uddissa dīyamānaṃ taṃ vatthu ñātipetānaṃ kusalakammassa paccayo hoti, tasmā yathā tesaṃ tasmiṃ vatthusmiṃ tasmiṃyeva khaṇe phalanibbattakaṃ kusalakammaṃ hoti, taṃ dassento ‘‘te ca tattho’’tiādimāha.
既已宣说『这是你们的亲属』，因没有别人能承受此功德果，仅仅对那些特定环境中出现的亲属而言，此因缘是其善业之条件；故而于他们本境、本时，唯有那能生功德果报的善业为因，此旨宣说由此故曰『此亦因缘』等。
Tattha teti ñātipetā. Tatthāti yattha dānaṃ dīyati, tattha. Samāgantvāti ‘‘ime no ñātayo amhākaṃ atthāya dānaṃ uddisantī’’ti anumodanatthaṃ tattha samāgatā hutvā. Pahūte annapānamhīti attano uddissa dīyamāne tasmiṃ vatthusmiṃ. Sakkaccaṃ anumodareti kammaphalaṃ abhisaddahantā cittīkāraṃ avijahantā avikkhittacittā hutvā ‘‘idaṃ no dānaṃ hitāya sukhāya hotū’’ti modanti anumodanti pītisomanassajātā honti.
此处『彼处』即亲属之所。『关键处』者，谓施舍所及亲属已集聚于彼，为称赞而集合也。宽泛而言，无论施食众多规模，皆于当处。专心称赞（功德果）者，心意纯正、不扰乱且心无散乱，彼等皆欢喜称赞，说『此施舍为我们利益安乐之因缘』，因欢喜而生喜乐。
§18
18.Ciraṃ jīvantūti ciraṃ jīvino dīghāyukā hontu. No ñātīti amhākaṃ ñātakā. Yesaṃ hetūti yesaṃ kāraṇā ye nissāya. Labhāmaseti īdisaṃ sampattiṃ paṭilabhāma. Idañhi uddisanena laddhasampattiṃ anubhavantānaṃ petānaṃ attano ñātīnaṃ thomanākāradassanaṃ. Petānañhi attano anumodanena, dāyakānaṃ uddisanena, ukkhiṇeyyasampattiyā cāti tīhi aṅgehi dakkhiṇā taṅkhaṇaññeva phalanibbattikā hoti. Tattha dāyakā visesahetu. Tenāha ‘‘yesaṃ hetu labhāmase’’ti. Amhākañca katā pūjāti ‘‘idaṃ vo ñātīnaṃ hotū’’ti evaṃ uddisantehi dāyakehi amhākañca pūjā katā, te dāyakā ca anipphalā yasmiṃ santāne pariccāgamayaṃ kammaṃ nibbattaṃ tassa tattheva phaladānato.
18.愿长寿者寿命久远。『非亲属』为指我们的亲属。『因』者，谓依止缘故。『我们得受』者，谓得成此功德。由此因缘所得功德果，令亡者安心喜悦、显现光明。其因乃施主，三方面之布施（布食、金钱、衣服乃至代赎）所成善业俱能产生功德果。施主乃特殊因缘，故称『因之所以得』。同样称扬祈敬『这是你们的亲属』，以此表达功德利益，故施主亦得祈敬。若无功德，他们于世间弃舍功德业，则功德不生。
Etthāha – ‘‘kiṃ pana pettivisayūpapannā eva ñātī hetusampattiyo labhanti, udāhu aññepī’’ti? Na cettha amhehi vattabbaṃ, atthi bhagavatā evaṃ byākatattā. Vuttañhetaṃ –-
此处问曰：『为何死后界中的亲属因缘得功德？例如他者亦然？』对此不当由我等答复，唯佛陀以此为义明确阐说。关于此义文曰——
‘‘Mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā nāma dānāni dema, puññāni karoma ‘idaṃ dānaṃ petānaṃ ñātisālohitānaṃ upakappatu, idaṃ dānaṃ petā ñātisālohitā paribhuñjantū’ti. Kacci taṃ, bho gotama, dānaṃ petānaṃ ñātisālohitānaṃ upakappati , kacci te petā ñātisālohitā taṃ dānaṃ paribhuñjantīti? Ṭhāne kho, brāhmaṇa, upakappati, no aṭṭhāneti.
世尊，婆罗门说：“愿我们这些婆罗门布施诸供养，使之成为功德，愿这布施能利益饿鬼亲属；愿饿鬼亲属享用此布施。”世尊啊，布施真能利益那些饿鬼亲属吗？还是那些饿鬼亲属享用所布施的物品呢？婆罗门，利益是处于布施所在之处，不是处于布施之外。
‘‘Katamaṃ pana, bho gotama, ṭhānaṃ, katamaṃ aṭṭhānanti? Idha, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti…pe… micchādiṭṭhiko hoti, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā nirayaṃ upapajjati. Yo nerayikānaṃ sattānaṃ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idaṃ kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati.
世尊，什么是利益所在？什么是利益之外？婆罗门，有一人作杀生恶行……持邪见者，其身断命后堕地狱。地狱众生以此人为食，他便在那里生存，常住不离。此即是利益之外，即该布施而不生利益的地方。
‘‘Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti…pe… micchādiṭṭhiko hoti, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tiracchānayoniṃ upapajjati. Yo tiracchānayonikānaṃ sattānaṃ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati.
婆罗门，又有一人作杀生恶行……持邪见者，其身断命后转生畜生道。畜生以此人为食，他便在那里生存，常住不离。此亦是利益之外，即布施虽在却不生利益的地方。
‘‘Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti…pe… sammādiṭṭhiko hoti, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussānaṃ sahabyataṃ upapajjati…pe… devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Yo devānaṃ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati.
婆罗门，又有一人戒杀生……持正见者，其身断命后转生人中，得人位；或转生天中，得天位。天众以此人为食，他便在那里生存，常住不离。此亦是利益之外，即布施虽在却不生利益的地方。
‘‘Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti…pe… micchādiṭṭhiko hoti, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pettivisayaṃ upapajjati. Yo pettivisayikānaṃ sattānaṃ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Yaṃ vā panassa ito anupavecchenti mittāmaccā vā ñātisālohitā vā, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idaṃ kho, brāhmaṇa, ṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ upakappatī’’ti.
婆罗门，又有一人作杀生恶行……持邪见者，其身断命后堕饿鬼道。饿鬼以此人为食，他便在那里生存，常住不离。凡此人世间远离他者、他的朋友、亲属，也都在那里生存。此即为利益所在，是布施得利益的地方。
‘‘Sace pana, bho gotama, so peto ñātisālohito taṃ ṭhānaṃ anupapanno hoti, ko taṃ dānaṃ paribhuñjatī’’ti ? ‘‘Aññepissa, brāhmaṇa, petā ñātisālohitā taṃ ṭhānaṃ upapannā honti, te taṃ dānaṃ paribhuñjantī’’ti.
世尊，若饿鬼亲属未能至此利益之处，谁来享用布施呢？答曰：“婆罗门，其他饿鬼亲属会至利益之处，他们便享用此布施。”
‘‘Sace pana, bho gotama, so ceva peto ñātisālohito taṃ ṭhānaṃ anupapanno hoti, aññepissa petā ñātisālohitā taṃ ṭhānaṃ anupapannā honti, ko taṃ dānaṃ paribhuñjatī’’ti? ‘‘Aṭṭhānaṃ kho etaṃ, brāhmaṇa, anavakāso, yaṃ taṃ ṭhānaṃ vivittaṃ assa iminā dīghena addhunā yadidaṃ petehi ñātisālohitehi, apica, brāhmaṇa, dāyakopi anipphalo’’ti (a. ni. 10.177).
「世尊若有人死后，其近亲中有食者居于彼处，且另有他处也有食者居于彼处者，其间谁得受此供养？」对此问答说：「婆罗门，此地不宜为盗，彼处虽远，但虽被食者及施者，皆无所获。」
§19
19. Idāni pettivisayūpapannānaṃ tattha aññassa kasigorakkhādino sampattipaṭilābhakāraṇassa abhāvaṃ ito dinnena yāpanañca dassetuṃ ‘‘na hī’’tiādi vuttaṃ.
19. 今因亡者所居之处，非有占有田地等财产之他人，其这几天之哀悼情形当显「并无此事」等说。
Tattha na hi tattha kasi atthīti tasmiṃ pettivisaye kasi na hi atthi, yaṃ nissāya petā sukhena jīveyyuṃ. Gorakkhettha na vijjatīti ettha pettivisaye na kevalaṃ kasiyeva natthi, atha kho gorakkhāpi na vijjati, yaṃ nissāya te sukhena jīveyyuṃ. Vaṇijjā tādisī natthīti vaṇijjāpi tādisī natthi, yā tesaṃ sampattipaṭilābhahetu bhaveyya. Hiraññena kayākayanti hiraññena kayavikkayampi tattha tādisaṃ natthi, yaṃ tesaṃ sampattipaṭilābhahetu bhaveyya. Ite dinnena yāpenti, petā kālagatā tahinti kevalaṃ pana ito ñātīhi vā mittāmaccehi vā dinnena yāpenti, attabhāvaṃ pavattenti. Petāti pettivisayūpapannā sattā. Kālagatāti attano maraṇakālena gatā. ‘‘Kālakatā’’ti vā pāṭho, katakālā katamaraṇā maraṇaṃ sampattā. Tahinti tasmiṃ pettivisaye.
是以于彼亡者之地中，无他人占有田地；因无此人，亡者无依而得安乐生活。既无田主，亦无保护者，故亡者不可安乐。此中又无商贾等人有利可图，此处无财以致财产获得。用黄金购肉或以黄金交换等因无此类，故无相应利益。此中皆因死人之赃物被占，故其间哀悼。亡者者，系亡故者。是故「亡故」或读「作期末」，意即死亡之时已到。亡者之处即此处也。
§20-21
20-21. Idāni yathāvuttamatthaṃ upamāhi pakāsetuṃ ‘‘unname udakaṃ vuṭṭha’’nti gāthādvayamāha. Tassattho – yathā unname thale unnatappadese meghehi abhivuṭṭhaṃ udakaṃ yathā ninnaṃ pavattati, yo bhūmibhāgo ninno oṇato, taṃ upagacchati; evameva ito dinnaṃ dānaṃ petānaṃ upakappati , phaluppattiyā viniyujjati. Ninnamiva hi udakappavattiyā ṭhānaṃ petaloko dānūpakappanāya. Yathāha – ‘‘idaṃ kho, brāhmaṇa, ṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ upakappatī’’ti (a. ni. 10.177). Yathā ca kandarapadarasākhapasākhakusobbhamahāsobbhe hi ogalitena udakena vārivahā mahānajjo pūrā hutvā sāgaraṃ paripūrenti, evaṃ ito dinnadānaṃ pubbe vuttanayena petānaṃ upakappatīti.
20-21. 今依正意举譬明说，双偈如云：「如吹响的泉水起浪动」，彼义为：地上高地与云聚水相激，水波向低处流，落于谷地。如同地形高下水流，彼从此施予之物上得利，于后有果报。水向下流者如同施舍给亡者之处。又如「楠木枝秀丽之地，沸泉水盈满大沟流入大海」，即比喻此处慈饶施与亡者，与往昔供养效力相应。
§22
22. Yasmā petā ‘‘ito kiñci labhāmā’’ti āsābhibhūtā ñātigharaṃ āgantvāpi ‘‘idaṃ nāma no dethā’’ti yācituṃ na sakkonti, tasmā tesaṃ imāni anussaraṇavatthūni anussaranto kulaputto dakkhiṇaṃ dajjāti dassento ‘‘adāsi me’’ti gāthamāha.
22. 因亡者怀有「我将从此所得」之希求，虽入亲族之家，不能请得所愿，即此故，子孙应当忆念亡者事迹，供养稽首说「曾有施与于我」之偈。
Tassattho – idaṃ nāma me dhanaṃ vā dhaññaṃ vā adāsi, idaṃ nāma me kiccaṃ attanāyeva yogaṃ āpajjanto akāsi, ‘‘asuko me mātito vā pitito vā sambandhattā ñāti, sinehavasena tāṇasamatthatāya mitto, asuko me sahapaṃsukīḷakasahāyo sakhā’’ti ca etaṃ sabbamanussaranto petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā dānaṃ niyyāteyya. ‘‘Dakkhiṇā dajjā’’ti vā pāṭho, petānaṃ dakkhiṇā dātabbā, tena ‘‘adāsi me’’tiādinā nayena pubbe katamanussaraṃ anussaratāti vuttaṃ hoti. Karaṇatthe hi idaṃ paccattavacanaṃ.
复次，谓：这是我财物粮食之施舍，也是我凭己力勤作所得，「非父母兄弟所托，乃友爱相处伴侣，非亲友亦友伴同。」此皆广大忆念，其当提供给亡者之施，称作敬施供养，以前所作人间供养，皆因此偈而诵记。此乃依实语而言。
§23-24
23-24. Ye pana sattā ñātimaraṇena ruṇṇasokādiparā eva hutvā tiṭṭhanti, na tesaṃ atthāya kiñci denti, tesaṃ taṃ ruṇṇasokādi kevalaṃ attaparitāpanamattameva hoti, taṃ na petānaṃ kañci atthaṃ sādhetīti dassento ‘‘na hi ruṇṇaṃ vā’’ti gāthaṃ vatvā puna magadharājena dinnadakkhiṇāya sātthakabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘ayañca kho’’ti gāthamāha. Tesaṃ attho heṭṭhā vuttoyeva.
23-24. 然而，有些众生只是因亲属的死讯而深受忧伤和悲痛，只是这样地停留着，对他们自身毫无裨益。那种忧伤和痛苦，仅止于自身的烦恼，这是对饥饿灵魂毫无帮助的，故此，世尊在说明“血肉之苦绝非彼岸之利”时，以偈语说：“‘血肉’绝非有益之物”，又为使被玛嘎达王所赐的供养得到正当的意义，又以偈语宣说：“这就是……”其义即在此下文所述。
§25
25. Idāni yasmā imaṃ dakkhiṇaṃ dentena raññā ñātīnaṃ ñātīhi kattabbakiccakaraṇena ñātidhammo nidassito, bahujanassa pākaṭo kato, nidassanaṃ pākaṭaṃ kataṃ ‘‘tumhehipi evameva ñātīsu ñātidhammo paripūretabbo’’ti. Te ca pete dibbasampattiṃ adhigamentena petānaṃ pūjā katā uḷārā , buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ annapānādīhi santappentena bhikkhūnaṃ balaṃ anuppadinnaṃ, anukampādiguṇaparivārañca cāgacetanaṃ nibbattentena anappakaṃ puññaṃ pasutaṃ, tasmā bhagavā imehi yathābhuccaguṇehi rājānaṃ sampahaṃsento ‘‘so ñātidhammo’’ti osānagāthamāha.
25. 现在，由于此供养一经王后因亲属间的义务而出，亲属道理得以彰显，广为大众所知并且彰显无疑。也就是说：‘诸位亦应如是为亲属而尽亲属之义’。基于此，天界及灵界众生通过得到神圣的财富而恭敬供养饥饿先灵；众比库也以食饮等物满足佛前僧团的众多无助，比库们因同情与美德之心汇聚慈善布施，遂发无上利益之福德。故世尊以这些恰当的美德赞叹国王，称其“此即亲属之道”，并以嘘声偈语称赞。
Tattha ñātidhammoti ñātīhi ñātīnaṃ kattabbakaraṇaṃ. Uḷārāti phītā samiddhā. Balanti kāyabalaṃ. Pasutanti upacitaṃ. Ettha ca ‘‘so ñātidhammo ca ayaṃ nidassito’’ti etena bhagavā rājānaṃ dhammiyā kathāya sandassesi. Ñātidhammadassanañhettha sandassanaṃ. ‘‘Petāna pūjā ca katā uḷārā’’ti iminā samādapesi. ‘‘Uḷārā’’ti pasaṃsanañhettha punappunaṃ pūjākaraṇe samādapanaṃ. ‘‘Balañca bhikkhūnamanuppadinna’’nti iminā samuttejesi. Bhikkhūnaṃ balānuppadānañhettha evaṃvidhānaṃ balānuppadāne ussāhavaḍḍhanena samuttejanaṃ. ‘‘Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’’nti iminā sampahaṃsesi. Puññapasavanakittanañhettha tassa yathābhuccaguṇasaṃvaṇṇanabhāvena sampahaṃsananti evamettha yojanā veditabbā.
其中，‘亲属法’是指亲属之间应尽之义务；‘厥隆’意为洁净燃烧，无所掩蔽；‘力’则是身体的力量；‘成福’是指所供养的适宜与满意。在此处，世尊通过宣说亲属法的显现，即“先灵供养已依洁净而行”，由此设教于国王以示正法的教导。称赞“隆盛”是为了多次勉励供养加强修习；“为比库所生之力匮乏”则指出比库们力量不足因此期求布施的意义。如此构成了为众生助力的增长，激励其增长福德之力。如是也称赞“诸位所积积福，纯净无垢”，以上乃通过对其如实美德之描述而称赞，正当据以联结理解。
Desanāpariyosāne ca pettivisayūpapattiādīnavasaṃvaṇṇanena saṃviggahadayānaṃ yoniso padahataṃ caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Dutiyadivasepi devamanussānaṃ idameva tirokuṭṭadesanaṃ desesi. Evaṃ yāva satta divasā tādisova dhammābhisamayo ahosīti.
讲经完毕时，世尊对受困扰者，以处于先灵界的痛苦为缘故，用理智去除其烦恼，令四万三千持刀之众心生皈依。次日，世尊又为天人和人间宣说这忉利天的教法，如是教法之宣讲，断续至七天，从未间断。
Tirokuṭṭapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 墙外饿鬼事注解终了。
6. Pañcaputtakhādakapetivatthuvaṇṇanā六、吞食五子女饿鬼事注解
Naggā dubbaṇṇarūpāsīti idaṃ satthari sāvatthiyaṃ viharante pañcaputtakhādakapetiṃ ārabbha vuttaṃ. Sāvatthiyā kira avidūre gāmake aññatarassa kuṭumbikassa bhariyā vañjhā ahosi. Tassa ñātakā etadavocuṃ – ‘‘tava pajāpati vañjhā, aññaṃ te kaññaṃ ānemā’’ti. So tasso bhariyāya sinehena na icchi. Athassa bhariyā taṃ pavattiṃ sutvā sāmikaṃ evamāha – ‘‘sāmi, ahaṃ vañjhā, aññā kaññā ānetabbā, mā te kulavaṃso upacchijjī’’ti. So tāya nippīḷiyamāno aññaṃ kaññaṃ ānesi. Sā aparena samayena gabbhinī ahosi. Vañjhitthī – ‘‘ayaṃ puttaṃ labhitvā imassa gehassa issarā bhavissatī’’ti issāpakatā tassā gabbhapātanūpāyaṃ pariyesantī aññataraṃ paribbājikaṃ annapānādīhi saṅgaṇhitvā tāya tassā gabbhapātanaṃ dāpesi. Sā gabbhe patite attano mātuyā ārocesi, mātā attano ñātake samodhānetvā tamatthaṃ nivedesi. Te vañjhitthiṃ etadavocuṃ – ‘‘tayā imissā gabbho pātito’’ti? ‘‘Nāhaṃ pātemī’’ti. ‘‘Sace tayā gabbho na pātito, sapathaṃ karohī’’ti . ‘‘Sace mayā gabbho pātito, duggatiparāyaṇā khuppipāsābhibhūtā sāyaṃ pātaṃ pañca pañca putte vijāyitvā khāditvā tittiṃ na gaccheyyaṃ, niccaṃ duggandhā makkhikāparikiṇṇā ca bhaveyya’’nti musā vatvā sapathaṃ akāsi. Sā nacirasseva kālaṃ katvā tasseva gāmassa avidūre dubbaṇṇarūpā petī hutvā nibbatti.
“裸露丑陋”是指出家者在舍卫城时，有位五子失子者女子被称为贫困无儿，有一次，她的亲属对她说：“你夫人无子，须另纳他人子女。”彼因不愿失去爱妻，然后来其妻听闻其言，即对丈夫曰：“夫君，我无子，须领他人子女，惟愿不令家族断绝。”彼因妻子受压迫而领了他子。彼女子之后怀孕。当时，先妻思念曰：“得子之后，他必成为此家的主李。”权妄想作祸胎，寻找另一游方者，以食物等物，与妻子结缘而使其胎儿夭折。胎死后，她著以母身份报告亲属，亲属询问前妻：“此胎是否夭折？”其答：“无。”亲属要求宣誓：“若未夭折，则愿誓言。”答曰：“若我夭折此胎，愿生五恶趣之子，不得往彼极乐，终为恶臭、苍蝇遍布。”后虽誓言，终不能保胎，女子不久即孕妇去世。
Tadā janapade vutthavassā aṭṭha therā satthu dassanatthaṃ sāvatthiṃ āgacchantā tassa gāmassa avidūre chāyūdakasampanne araññaṭṭhāne vāsaṃ upagacchiṃsu. Atha sā petī therānaṃ attānaṃ dassesi. Tesu saṅghatthero taṃ petiṃ –
当时，乡野有八名长老为导师而到舍卫城，当抵达彼村约不远、阴凉水源丰足之林处而居。后，此先死之妇向长老们显现。其时，一位僧团领袖呼唤此先灵曰：
§26
26.
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, duggandhā pūti vāyasi;
『裸体者，形色丑陋，气味污秽臭恶；','177':'被苍蝇环绕，汝为何仍然停留于此？』此为偈问。
Makkhikāhi parikiṇṇā, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti. –
『被蜂群环绕，汝怎能在此站立？』
Gāthāya paṭipucchi. Tattha naggāti niccoḷā. Dubbaṇṇarūpāsīti ṇavirūpā ativiya bībhaccharūpena samannāgatā asi. Duggandhāti aniṭṭhagandhā. Pūti vāyasīti sarīrato kuṇapagandhaṃ vāyasi. Makkhikāhi parikiṇṇāti nīlamakkhikāhi samantato ākiṇṇā. Kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasīti kā nāma evarūpā imasmiṃ ṭhāne tiṭṭhasi, ito cito ca vicarasīti attho.
偈中所问。『裸体者』意为赤裸无衣。『形色丑陋』是指其形状非常丑恶，充满厌恶之状。『气味污秽』谓无好气味。『臭恶』指身体散发如腐烂般的恶臭。『被苍蝇环绕』是说周围被青苍蝇围绕。『汝为何仍留此处』意即你为何在这种地方来回走动，无所避就。此处反映对此种生灵状况的描述与劝诫。
Atha sā petī mahātherena evaṃ puṭṭhā attānaṃ pakāsentī sattānaṃ saṃvegaṃ janentī –
然后，那位大长老以此而问自身，显现自觉，令众生生起慌乱忿懑心。
§27
27.
‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;
『尊者啊，我曾为饿鬼道内，堕入恶趣之中；','182':'由于所造恶业，我从此界而往彼饿鬼界。』
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
造作恶业后，便往饿鬼道去了。
§28
28.
‘‘Kālena pañca puttāni, sāyaṃ pañca punāpare;
『时至时去五子，傍晚复有五者；』
Vijāyitvāna khādāmi, tepi nā honti me alaṃ.
『出生后我复食，然彼非我所有。』
§29
29.
‘‘Pariḍayhati dhūmāyati, khudāya hadayaṃ mama;
『环绕起烟熏然，我心饥饿难耐；』
Pānīyaṃ na labhe pātuṃ, passa maṃ byasanaṃ gata’’nti. –
『饮水难得入口，见我已入病苦。』」
Imā tisso gāthā abhāsi.
此三偈如是说。
§27
27. Tattha bhadanteti theraṃ gāravena ālapati. Duggatāti duggatiṃ gatā. Yamalokikāti ‘‘yamaloko’’ti laddhanāme petaloke tattha pariyāpannabhāvena viditā. Ito gatāti ito manussalokato petalokaṃ upapajjanavasena gatā, upapannāti attho.
此处以尊者称谓亲切称呼长老。『恶趣』者为恶道之称；『阎罗世界』谓饿鬼道寓所，名为『阎罗界』，此处具足详尽含义已明知。『从此往昔』谓从人间而往生于饿鬼世界，『往生』乃指被出生之意。
§28
28.Kālenāti rattiyā vibhātakāle. Bhummatthe hi etaṃ karaṇavacanaṃ. Pañca puttānīti pañca putte. Liṅgavipallāsena hetaṃ vuttaṃ. Sāyaṃ pañca punāpareti sāyanhakāle puna apare pañca putte khādāmīti yojanā. Vijāyitvānāti divase divase dasa dasa putte vijāyitvā. Tepi nā honti me alanti tepi dasaputtā ekadivasaṃ mayhaṃ khudāya paṭighātāya ahaṃ pariyattā na honti. Gāthāsukhatthañhettha nā-iti dīghaṃ katvā vuttaṃ.
「Kālenāti」者，指夜间。于昼夜交替之际。注云：这里在地面上使用此为表时文字。 「Pañca puttānīti」者，五个子女。因语音变异而成如此说法。意谓傍晚五位，随后又有其他五位，于傍晚时分再有另外五个子女吃食。为连接句。 「Vijāyitvānāti」者，日复一日，十十个子女诞生。又曰：这些子女并非真实如此，而是我饥饿和不耐之苦所幻现。此苦难一日等同十个子女淹没于我，使我痛苦剧至无法排解。经文此处为方便阐述豪言，故略以长句说明。
§29
29.Pariḍayhati dhūmāyati khudāya hadayaṃ mamāti khudāya jighacchāya bādhiyamānāya mama hadayapadeso udaragginā parisamantato jhāyati dhūmāyati santappati. Pānīyaṃ na labhe pātunti pipāsābhibhūtā tattha tattha vicarantī pānīyampi pātuṃ na labhāmi. Passa maṃ byasanaṃ gatanti petūpapattiyā sādhāraṇaṃ asādhāraṇañca imaṃ īdisaṃ byasanaṃ upagataṃ maṃ passa, bhanteti attanā anubhaviyamānaṃ dukkhaṃ therassa pavedesi.
注云：身心因饥饿生起烦恼。心指我心，因饥渴而痛苦不已，心胸争扎暑气漫布其表如烟雾般弥漫。口中饮水不得，强烈口渴困扰不已；四处游走亦无水饮。 观察自己遭遇苦难之因，由于此欲断食之苦随伴，既非普通亦非特别，而是此等苦难悄然来临罢了。目睹自己身处此苦境，长老以此苦受教诲。
Taṃ sutvā thero tāya katakammaṃ pucchanto –
闻此苦受，长老问此比库所作之行为。
§30
30.
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
问曰：「身体、言语及心意之中，何者作恶？
Kissa kammavipākena, puttamaṃsāni khādasī’’ti. –
又言：何种业力报应使我食人肉？」
Gāthamāha. Tattha dukkaṭanti duccaritaṃ. Kissa kammavipākenāti kīdisassa kammassa vipākena, kiṃ pāṇātipātassa, udāhu adinnādānādīsu aññatarassāti attho. ‘‘Kena kammavipākenā’’ti keci paṭhanti.
答曰。 此处「dukkaṭaṃ」指恶行。 「kammavipākena」意为何等业力的果报，为何种业力所导出？譬如杀生、偷盗等某一种业力。对此有多种诠释。亦有部分人解说为「何业力果报」。
Atha sā petī attanā katakammaṃ therassa kathentī –
于是那女子自述自己所作的事，对长老说：
§31
31.
‘‘Sapatī me gabbhinī āsi, tassā pāpaṃ acetayiṃ;
『我曾怀有胎儿，为她造下了恶业；
Sāhaṃ paduṭṭhamanasā, akariṃ gabbhapātanaṃ.
我因心恶，不怀好意，致使胎儿夭折。』
§32
32.
‘‘Tassa dvemāsiko gabbho, lohitaññeva pagghari;
『那胎已怀两月，血色显露如铁块；
Tadassā mātā kupitā, mayhaṃ ñātī samānayi;
她的母亲因此愤怒，使我的亲属来劝解我；
Sapathañca maṃ akāresi, paribhāsāpayī ca maṃ.
她也对我发誓，并辱骂谩骂我。』
§33
33.
‘‘Sāhaṃ ghorañca sapathaṃ, musāvādaṃ abhāsisaṃ;
『我曾发誓，并且说谎』，
‘Puttamaṃsāni khādāmi, sace taṃ pakataṃ mayā’.
『我食用婴儿肉，如果这事是我所为。』
§34
34.
‘‘Tassa kammassa vipākena, musāvādassa cūbhayaṃ;
『因这业的果报，因说谎，两者俱至；
Puttamaṃsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā’’ti. – gāthāyo abhāsi;
我食用婴儿肉，浸染着鲜血』，如是偈言。
§31-32
31-32. Tattha sapatīti samānapatikā itthī vuccati. Tassā pāpaṃ acetayinti tassa sapatiyā pāpaṃ luddakaṃ kammaṃ acetayiṃ. Paduṭṭhamanasāti paduṭṭhacittā, paduṭṭhena vā manasā. Dvemāsikoti dvemāsajāto patiṭṭhito hutvā dvemāsikā. Lohitaññeva paggharīti vipajjamāno ruhiraññeva hutvā vissandi. Tadassā mātā kupitā, mayhaṃ ñātī samānayīti tadā assā sapatiyā mātā mayhaṃ kupitā attano ñātake samodhānesi. ‘‘Tatassā’’ti vā pāṭho, tato assāti padavibhāgo.
31-32. 此处「誓言」称为同类女性。其恶因是发誓所造作的恶业，称为恶劣的心念或行为。所谓『两月者』，是指受坚立后期限为两个月者。血迹鲜红如真血般流淌。此时其母愤怒，称之为我亲属同类，并因母愤怒而与本人及亲属争执。此处『Tatassā』一词亦有『tato assa』分解之义。
§33-34
33-34.Sapathanti sapanaṃ. Paribhāsāpayīti bhayena tajjāpesi. Sapathaṃ musāvādaṃ abhāsisanti ‘‘sace taṃ mayā kataṃ, īdisī bhaveyya’’nti katameva pāpaṃ akataṃ katvā dassentī musāvādaṃ abhūtaṃ sapathaṃ abhāsiṃ. Muttamaṃsāni khādāmi, sacetaṃ pakataṃ mayāti idaṃ tadā sapathassa katākāradassanaṃ. Yadi etaṃ gabbhapātanapāpaṃ mayā kataṃ, āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyaṃ mayhaṃ puttamaṃsāniyeva khādeyyanti attho. Tassa kammassāti tassa gabbhapātanavasena pakatassa pāṇātipātakammassa. Musāvādassa cāti musāvādakammassa ca. Ubhayanti ubhayassapi kammassa ubhayena vipākena. Karaṇatthe hi idaṃ paccattavacanaṃ. Pubbalohitamakkhitāti pasavanavasena paribhijjanavasena ca pubbena ca lohitena ca makkhitā hutvā puttamaṃsāni khādāmīti yojanā.
33-34.『誓言』意为恐怖的梦。『发誓说谎』即说『若此事为我所为，则应如是』，诠释造作恶业未曾发生而谎称现成的发誓。『我食用婴儿肉，若此事为我所为』，是此誓言样态的表示。如果此罪行即堕胎恶业，业力生起时，果报便如食用婴儿肉一般。此业是因堕胎故，明显是杀生恶业。又因谎言故，是说谎罪业。两者都是双因双果的业——造作业为因，业报现前为果。此为针对造业的个人言论解释。『浸染着鲜血』是指孕育时胎血的混合及污染，因此强调为血腥的婴儿肉食用。
Evaṃ sā petī attano kammavipākaṃ pavedetvā puna there evamāha – ‘‘ahaṃ, bhante, imasmiṃyeva gāme asukassa kuṭumbikassa bhariyā issāpakatā hutvā pāpakammaṃ katvā evaṃ petayoniyaṃ nibbattā. Sādhu, bhante, tassa kuṭumbikassa gehaṃ gacchatha, so tumhākaṃ dānaṃ dassati, taṃ dakkhiṇaṃ mayhaṃ uddisāpeyyātha, evaṃ me ito petalokato mutti bhavissatī’’ti. Therā taṃ sutvā taṃ anukampamānā ullumpanasabhāvasaṇṭhitā tassa kuṭumbikassa gehaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Kuṭambiko there disvā sañjātappasādo paccuggantvā pattāni gahetvā there āsanesu nisīdāpetvā paṇītena āhārena bhojetuṃ ārabhi. Therā taṃ pavattiṃ kuṭumbikassa ārocetvā taṃ dānaṃ tassā petiyā uddisāpesuṃ. Taṅkhaṇaññeva ca sā petī tato dukkhato apetā uḷārasampattiṃ paṭilabhitvā rattiyaṃ kuṭumbikassa attānaṃ dassesi. Atha therā anukkamena sāvatthiṃ gantvā bhagavato tamatthaṃ ārocesuṃ. Bhagavā ca tamatthaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya dhammaṃ desesi. Desanāvasāne mahājano paṭiladdhasaṃvego issāmaccherato paṭivirami. Evaṃ sā desanā mahājanassa sātthikā ahosīti.
如是，那鬼魂自知其业报已经成熟后，再对长老说：『尊敬的长老，我曾在此乡村中，一位病苦的家的妻子，因为忌妒所致，行了恶业，由此投生为鬼。善哉，尊敬的长老，请往那家的屋舍去，他必将施舍布施给您，我愿为他送上回向，请为我从这鬼道中得以解脱。』长老们闻此，于悲悯之心和勇猛起行的本性坚立中，进去那家的住宅乞食。屋主见到比库，生起欢喜，赶来提取食器，安置比库入座，用洁净饮食开始供养。比库们将此事告诉那家人，请求他为这鬼魂奉献布施。仅在不久，那鬼魂遂得离苦，享清净福报，夜间显现于家人面前。随后，长老们便随喜前往舍卫城，禀告世尊此事。世尊对此事做了示现，并与弟子团讲说正法。说法结束时，那广大众生由于闻得此法生强烈欢喜，贪嗔恚等烦恼得以消减。如此，此说法便成了对大众利益极大的法门。
Pañcaputtakhādakapetivatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 五子食者饿鬼事因缘注释完毕。
7. Sattaputtakhādakapetivatthuvaṇṇanā7. 七子食者饿鬼事因缘注释
Naggādubbaṇṇarūpāsīti idaṃ satthari sāvatthiyaṃ viharante sattaputtakhādakapetiṃ ārabbha vuttaṃ. Sāvatthiyā kira avidūre aññatarasmiṃ gāmake aññatarassa upāsakassa dve puttā ahesuṃ – paṭhamavaye ṭhitā rūpasampannā sīlācārena samannāgatā. Tesaṃ mātā ‘‘puttavatī aha’’nti puttabalena bhattāraṃ atimaññati. So bhariyāya avamānito nibbinnamānaso aññaṃ kaññaṃ ānesi. Sā nacirasseva gabbhinī ahosi. Athassa jeṭṭhabhariyā issāpakatā aññataraṃ vejjaṃ āmisena upalāpetvā tena tassā temāsikaṃ gabbhaṃ pātesi. Atha sā ñātīhi ca bhattārā ca ‘‘tayā imissā gabbho pātito’’ti puṭṭhā ‘‘nāhaṃ pātemī’’ti musā vatvā tehi asaddahantehi ‘‘sapathaṃ karohī’’ti vuttā ‘‘sāyaṃ pātaṃ satta satta putte vijāyitvā puttamaṃsāni khādāmi, niccaṃ duggandhā ca makkhikāparikiṇṇā ca bhaveyya’’nti sapathaṃ akāsi.
所谓裸体形貌黑色者，此乃在舍卫城修行的师长所讲。舍卫城不远处某村中，有一信徒家中诞有二子：第一子年幼，形貌端正，具德安稳。其母称之为贤德母亲，认为其子非常懂事。该男子因妒妻子而被轻慢，心生不悦，另纳他女为妾。其妻不久即为孕妇。继而，其嫡妻因妒忿，邀同某医生用药，人工堕胎，堕却那怀胎。又被亲戚和夫主责问，否认堕胎之事，不听实话，被逼发誓约定：『晚上我堕胎七次，生七子，吃子肉，身常恶臭，群蝇缠绕。』于是其发此誓言。
Sā aparena samayena kālaṃ katvā tassa gabbhapātanassa musāvādassa ca phaleneva petayoniyaṃ nibbattitvā puttanayena puttamaṃsāni khādantī tasseva gāmassa avidūre vicarati. Tena ca samayena sambahulā therā gāmakāvāse vutthavassā bhagavantaṃ dassanāya sāvatthiṃ āgacchantā tassa gāmassa avidūre ekasmiṃ padese rattiyaṃ vāsaṃ kappesuṃ. Atha sā petī tesaṃ therānaṃ attānaṃ dassesi. Taṃ mahāthero gāthāya pucchi –
不久之后，时过境迁，此堕胎及其谎言之后的果报，即鬼身由此生起，那妃偷食子肉，在此乡村不远游走。适逢多位长老自村舍外，聚集舍卫，来世尊处听法，在远处某地过夜。那鬼魂向长老们显现。随后，一位大长老以偈问道——
§35
35.
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, duggandhā pūti vāyasi;
「裸体肤色黑肮脏，恶臭腐气四布；
Makkhikāhi parikiṇṇā, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
蝇虫纷绕环绕，你何以至今伫立于此？」
Sā therena puṭṭhā tīhi gāthāhi paṭivacanaṃ adāsi –
该鬼以三偈答复那长老——
§36
36.
‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;
「我，尊者，堕入饿鬼道中，是恶趣非世间的所在；
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
因造恶业，故此从此间进入饿鬼世界。」
§37
37.
‘‘Kālena satta puttāni, sāyaṃ satta punāpare;
「时间过去，七个儿子，晚上又有七个孩子，
Vijāyitvāna khādāmi, tepi nā honti me alaṃ.
生育而我喂养他们，但他们对我并非无余。」
§38
38.
‘‘Pariḍayhati dhūmāyati, khudāya hadayaṃ mama;
「我的心因饥饿而燃烧，烟雾弥漫四周；
Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhāva ātape’’ti.
我未得解脱，烈火炽盛般的折磨依然。」
§38
38. Tattha nibbutinti khuppipāsādukkhassa vūpasamaṃ. Nādhigacchāmīti na labhāmi. Aggidaḍḍhāva ātapeti atiuṇhaātape agginā ḍayhamānā viya nibbutiṃ nādhigacchāmīti yojanā.
此中所说涅槃，是苦、饥渴和痛苦的止息。若言我不能证得涅槃，于法中不成立。犹如有火燃烧，虽烈日炎炎烘烤，但火焰燃烧中若无燃料就无法继续，涅槃的欲求如同炽热火焰，由于过热而被火焰灼烧，不能达至涅槃，这是比喻所引的说明。
Taṃ sutvā mahāthero tāya katakammaṃ pucchanto –
大长老听闻此言，便前来询问那女人所行之业。
§39
39.
‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
『究竟以身口意三业，作何恶行；因何业果，食子肉为因？』他以偈语问道。
Kissakammavipākena, puttamaṃsāni khādasī’’ti. – gāthamāha;
由于何种业报，你吃食子肉？」——这是诗句的开头。
Atha sā petī attano petalokūpapattiñca puttamaṃsakhādanakāraṇañca kathentī –
那女人于是讲述自己及其子者，如何堕入饿鬼道，以及食子肉之因缘，详加说明。
§40
40.
‘‘Ahū mayhaṃ duve puttā, ubho sampattayobbanā;
『我有两子，二人俱具福德丰盈；
Sāhaṃ puttabalūpetā, sāmikaṃ atimaññisaṃ.
我因儿力衰弱，轻视了主人的尊贵。
§41
41.
‘‘Tato me sāmiko kuddho, sapatiṃ mayhamānayi;
于是我的主人发怒，辱骂我侮辱我；
Sā ca gabbhaṃ alabhittha, tassā pāpaṃ acetayiṃ.
她未得怀孕，却生起了恶念加害于她。
§42
42.
‘‘Sāhaṃ paduṭṭhamanasā, akariṃ gabbhapātanaṃ;
我心意不善，竟然做了杀害胎儿之事；
Tassa temāsiko gabbho, pūtilohitako pati.
他的妻子所怀之胎，变为腐烂而带血的胎死胎。
§43
43.
‘‘Tadassā mātā kupitā, mayhaṃ ñātī samānayi;
那女人的母亲愤怒，前来谴责我如同亲族一般；
Sapathañca maṃ kāresi, paribhāsāpayī ca maṃ.
你曾对我起过誓，也曾诽谤侮辱我。
§44
44.
‘‘Sāhaṃ ghorañca sapathaṃ, musāvādaṃ abhāsisaṃ;
我曾发下可怖的誓言，说出虚伪之语；
‘Puttamaṃsāni khādāmi, sace taṃ pakataṃ mayā’.
‘如果我吃过儿肉，愿此事由我而发’。
§45
45.
‘‘Tassa kammassa vipākena, musāvādassa cūbhayaṃ;
那业的果报，还有虚伪的二者，
Puttamaṃsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā’’ti. – imā gāthā abhāsi;
我若食儿肉，就像一团烧红的铁块一样。──这是这几句偈语所说的。
§40-45
40-45. Tattha puttabalūpetāti puttabalena upetā, puttānaṃ vasena laddhabalā. Atimaññisanti atikkamitvā maññiṃ avamaññiṃ. Pūtilohitako patīti kuṇapalohitaṃ hutvā gabbho paripati. Sesaṃ sabbaṃ anantarasadisameva. Tattha aṭṭha therā, idha sambahulā. Tattha pañca puttā, idha sattāti ayameva visesoti.
这里所谓“儿力具足”，是指在儿子的力量之中获得的力量，即因儿子的势力而得的力量。他们自以为甚高，超越他人，自视轻贱他人。所谓“烧红的铁块”，就是烧烤红了的铁块，胎儿遭此而溃散。这一切果报都是连续不断的。这里有八位长老，他们往往集聚于此；这里有五个儿子，实际是七个，这就是特殊含义。
Sattaputtakhādakapetivatthuvaṇṇānā niṭṭhitā. · 七子食者饿鬼事因缘注释完毕。
8. Goṇapetavatthuvaṇṇanā8. 牛饿鬼事因缘注释
Kiṃnu ummattarūpo vāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ matapitikaṃ kuṭumbikaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira aññatarassa kuṭumbikassa pitā kālamakāsi. So pitu maraṇena sokasantattahadayo rodamāno ummattako piya vicaranto yaṃ yaṃ passati, taṃ taṃ pucchati – ‘‘api me pitaraṃ passitthā’’ti? Na koci tassa sokaṃ vinodetuṃ asakkhi. Tassa pana hadaye ghaṭe padīpo viya sotāpattiphalassa upanissayo pajjalati.
何谓疯狂呢？闻知此义者称：“疯狂者是指世尊住于耆阇崛林时，开始对某一亲族父亲说法。”传说在舍卫城，有一亲族父亲临终。此人因父亲之死愁苦不已，心如割裂，哭泣不止，娇狂不安，每见所见，无不追问：“我难道已见父亲往生乎？”无人能解其愁忧。但他心中如同瓦器中点燃的明灯，燃烧着圣果初证的坚固依止。
Satthā paccūsasamaye lokaṃ olokento tassa sotāpattiphalassa upanissayaṃ disvā ‘‘imassa atītakāraṇaṃ āharitvā sokaṃ vūpasametvā sotāpattiphalaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā punadivase pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pacchāsamaṇaṃ anādāya tassa gharadvāraṃ agamāsi. So ‘‘satthā āgato’’ti sutvā paccuggantvā satthāraṃ gehaṃ pavesetvā satthari paññatte āsane nisinne sayaṃ bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno ‘‘kiṃ, bhante, mayhaṃ pitu gataṭṭhānaṃ jānāthā’’ti āha. Atha naṃ satthā, ‘‘upāsaka, kiṃ imasmiṃ attabhāve pitaraṃ pucchasi, udāhu atīte’’ti āha. So taṃ vacanaṃ sutvā ‘‘bahū kira mayhaṃ pitaro’’ti tanubhūtasoko thokaṃ majjhattataṃ paṭilabhi. Athassa satthā sokavinodanaṃ dhammakathaṃ katvā apagatasokaṃ kallacittaṃ viditvā sāmukkaṃsikāya dhammadesanāya sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā vihāraṃ agamāsi.
世尊于清晨巡视众生时，见此亲族父亲因往昔因缘导致的愁苦渐渐平息，且有可能得初果。他思惟此事，乃于次日饭后乞食后，自舍卫城外轻步走向沙门，未加礼敬，来到此人家门。见闻“世尊已来”，该亲族父亲迎接世尊入室，于安排好的坐席上，敬礼世尊后，侧身坐下，问曰：“尊者，能告知我父亲所往之处乎？”世尊答言：“居士，何以于自身状况中怀疑父亲？且言之往昔。”闻此语，亲族父亲心中积郁的愁苦随之涣散，眼泪自心中流下。随后，世尊依教理开示其令愁苦消减，令心明朗，藉由共众讲法，巩固其得初果的信心，继而安心离去。
Atha bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘passatha, āvuso, buddhānubhāvaṃ, tathā sokaparidevasamāpanno upāsako khaṇeneva bhagavatā sotāpattiphale vinīto’’ti. Satthā tattha gantvā paññattavarabuddhāsane nisinno ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchi. Bhikkhū tamatthaṃ bhagavato ārocesuṃ. Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva mayā imassa soko apanīto, pubbepi apanītoyevā’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
后有比库们在法会中议论说：“善友们请看，一位怀有烦恼哀痛的近事男，即刻由世尊而得初果，怎不令人欢喜!”世尊此时入会，临坐于先前安排好的觉悟者之座上，问比库们：“现在诸位为何皆围坐来听讲此事？”比库们就此效仿世尊所言，陈述其内容。世尊言：“比库们，我今日当下便已卸除了其愁苦，过去我亦曾如此施为。”诸比库遂恳请世尊开示往昔之因缘。
Atīte bārāṇasiyaṃ aññatarassa gahapatikassa pitā kālamakāsi. So pitu maraṇena sokaparidevasamāpanno assumukho rattakkho kandanto citakaṃ padakkhiṇaṃ karoti. Tassa putto sujāto nāma kumāro paṇḍito byatto buddhisampanno pitusokavinayanūpāyaṃ cintento ekadivasaṃ bahinagare ekaṃ matagoṇaṃ disvā tiṇañca pānīyañca āharitvā tassa purato ṭhapetvā ‘‘khāda, khāda, piva, pivā’’ti vadanto aṭṭhāsi. Āgatāgatā taṃ disvā ‘‘samma sujāta, kiṃ ummattakosi, yo tvaṃ matassa goṇassa tiṇodakaṃ upanesī’’ti vadanti? So na kiñci paṭivadati. Manussā tassa pitu santikaṃ gantvā ‘‘putto te ummattako jāto, matagoṇassa tiṇodakaṃ detī’’ti āhaṃsu. Taṃ sutvā ca kuṭumbikassa pitaraṃ ārabbha ṭhito soko apagato. So ‘‘mayhaṃ kira putto ummattako jāto’’ti saṃvegappatto vegena gantvā ‘‘nanu tvaṃ, tāta sujāta, paṇḍito byatto buddhisampanno, kasmā matagoṇassa tiṇodakaṃ desī’’ti codento –
昔时于巴拉那城，有一户人家父亲临终。此父因死去，悲痛不已，面色忧郁哭泣，日日环绕其坟墓。其子名苏迦陀，乃一有智慧且觉悟之少年，思虑父亲的悲哀及其化解之方法。一日，他观见乡中有一母羊，携带青草与水，置于父亲墓前，反复呼唤喂食。往来见此者皆道：“确实，苏迦陀疯了，却为父亲的坟墓献青草水。”父亲亲眷闻此也逐渐悲伤消解。父亲急速前往，问其子：“苏迦陀贤慧觉悟，何以为墓献青草饮水乎？”
§46
46.
‘‘Kiṃ nu ummattarūpova, lāyitvā haritaṃ tiṇaṃ;
“何为疯狂呢？离弃青草草木，
Khāda khādāti lapasi, gatasattaṃ jaraggavaṃ.
以‘吃，吃’之声呼唤，失去生者的幼弱老者。”
§47
47.
‘‘Na hi annena pānena, mato goṇo samuṭṭhahe;
「凭食物与饮水，愚痴众生是不会觉悟的；
Tvaṃsi bālo ca dummedho, yathā taññova dummatī’’ti. –
你是愚蠢且愚昧的，如同愚痴之人一般。」
Gāthādvayamāha. Tattha kiṃ nūti pucchāvacanaṃ. Ummattarūpovāti ummattakasabhāvo viya cittakkhepaṃ patto viya. Lāyitvāti lavitvā. Haritaṃ tiṇanti allatiṇaṃ. Lapasi vilapasi. Gatasattanti vigatajīvitaṃ. Jaraggavanti balibaddaṃ jiṇṇagoṇaṃ. Annena pānenāti tayā dinnena haritatiṇena vā pānīyena vā. Mato goṇo samuṭṭhaheti kālakato goṇo laddhajīvito hutvā na hi samuṭṭhaheyya. Tvaṃsi bālo ca dummedhoti tvaṃ bālyayogato bālo, medhāsaṅkhātāya paññāya abhāvato dummedho asi. Yathā taññova dummatīti yathā taṃ aññopi nippañño vippalapeyya, evaṃ tvaṃ niratthakaṃ vippalapasīti attho. Yathā tanti nipātamattaṃ.
这两句诗被称为双句诗。这里为何提出疑问呢？“兴奋状态”意指，如同在发狂者会陷入心神错乱一般的状态。‘倒伏’意谓倒下去、折服。‘干草’意指干枯的草。‘哭泣痛哭’表示哀叹、悲伤。‘死去的牲畜’指已无生命之牲畜。‘年迈衰老的’指衰败枯萎的老牛。‘凭食物与饮水’即依赖给予的干草或饮水。所谓“愚痴众生兴旺”指的是：即使在有时光维持的环境中，愚痴众生获得暂时的生命，但终究不会长久兴旺。‘你是愚笨且愚昧的’意味着你因沉迷于幼稚的行为，是缺乏智慧的愚痴者。‘如同他人也陷于愚昧’意味着若其他无智者也发表愚昧言论，你同样也发表无意义的胡言乱语。句意是：你所说的都是毫无意义的言语，就像毫无内容的绳索那样松散无力。
Taṃ sutvā sujāto pitaraṃ saññāpetuṃ attano adhippāyaṃ pakāsento –
听了这话后，苏迦陀发愿宣布父亲的法令，亮明自己的权威——
§48
48.
‘‘Ime pādā idaṃ sīsaṃ, ayaṃ kāyo savāladhi;
『这双脚儿，这头颅，这身躯尚且完整无损；
Nettā tatheva tiṭṭhanti, ayaṃ goṇo samuṭṭhahe.
双眼也是如此，这牛群也兴旺起来。』
§49
49.
‘‘Nāyyakassa hatthapādā, kāyo sīsañca dissati;
“不能看见领导者的手足，身体和头部；
Rudaṃ mattikathūpasmiṃ, nanu tvaññeva dummatī’’ti. –
在这土制坟墓里哭泣，然而你却真是愚痴。”
Gāthādvayaṃ abhāsi. Tassattho – imassa goṇassa ime cattāro pādā, idaṃ sīsaṃ, saha vāladhinā vattatīti savāladhi ayaṃ kāyo. Imāni ca nettā nayanāni yathā maraṇato pubbe, tatheva abhinnasaṇṭhānāni tiṭṭhanti. Ayaṃ goṇo samuṭṭhaheti imasmā kāraṇā ayaṃ goṇo samuṭṭhaheyya samuttiṭṭheyyāti mama cittaṃ bhaveyya. ‘‘Maññe goṇo samuṭṭhahe’’ti keci paṭhanti, tena kāraṇena ayaṃ goṇo sahasāpi kāyaṃ samuṭṭhaheyyāti ahaṃ maññeyyaṃ, evaṃ me maññanā sambhaveyyāti adhippāyo. Ayyakassa pana mayhaṃ pitāmahassa na hatthapādā kāyo sīsaṃ dissati, kevalaṃ pana tassa aṭṭhikāni pakkhipitvā kate mattikāmaye thūpe rudanto sataguṇena sahassaguṇena, tāta, tvaññeva dummati nippañño, bhijjanadhammā saṅkhārā bhijjanti, tattha vijānataṃ kā paridevanāti pitu dhammaṃ kathesi.
这两句偈语说完。尊者说：这里所说的此处躯体包括这四肢，这头部，与尾骨相连，此即所谓的尾骨所在的身体。眼睛即视网膜也如同临终前状况一般，仍是紧密相连而存在。这具躯体的聚合就是由此而成。此线索即是这个身体从哪里而起、由何形成，我心中起了这种认识。有人会说“形体是聚合而生”，基于这个缘故，这具身体也会突然形成，我也会如此以为，如此念头生起。但是，领导者的祖父身上却看不到手足、身体和头部，只有弃置的骨骸，放置于由土制成的坟墓中，他哭泣时增长千倍万倍的悲伤，因为你确实愚昧无知，恶劣的业形成了善恶的行相，他知道这正是悲痛的缘由，于是说出父亲的事迹。
Taṃ sutvā bodhisattassa pitā ‘‘mama mutto paṇḍito maṃ saññāpetuṃ imaṃ kammaṃ akāsī’’ti cintetvā ‘‘tāta sujāta, ‘sabbepi sattā maraṇadhammā’ti aññātametaṃ, ito paṭṭhāya na socissāmi, sokaharaṇasamatthena nāma medhāvinā tādiseneva bhavitabba’’nti puttaṃ pasaṃsanto –
听闻此言，菩萨的父亲心想：“我的儿子甚是聪慧，能够让我认识这业力。我明白‘一切众生皆为死法’这点，没有别的可忧悲的，我以聪明能断忧愁者的心态来看待，不会再悲伤。”于是称赞儿子说：
§50
50.
‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
“我像火焰一样被点燃，犹如燃烧的火瓮；
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
像水一样逐渐消散，令一切痛苦皆熄灭。”
§51
51.
‘‘Abbahī vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ;
「我的心中确实有箭，内心深处充满忧愁；
Yo me sokaparetassa, pitusokaṃ apānudi.
这箭来自于我之他人的忧伤，是不能忍受的父亲之痛。」
§52
52.
‘‘Svāhaṃ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto;
「我自己是那被箭射中的人，是彻底冷却、了结的状态；
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava.
我既不哀伤也不哭泣，听闻你如此说，年轻人。」
§53
53.
‘‘Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā;
「诸位智慧圆满且慈悲的圣者，正是这样行事的；
Vinivattayanti sokamhā, sujāto pitaraṃ yathā’’ti. –
他们能够使忧伤止息，就像贤良之子使父亲回心转意一般。」
Catasso gāthā abhāsi. Tattha ādittanti sokagginā ādittaṃ jalitaṃ. Santanti samānaṃ. Pāvakanti aggi. Vārinā viya osiñcanti udakena avasiñcanto viya. Sabbaṃ nibbāpaye daranti sabbaṃ me cittadarathaṃ nibbāpesi. Abbahī vatāti nīhari vata. Sallanti sokasallaṃ. Hadayanissitanti cittasannissitasallabhūtaṃ. Sokaparetassāti sokena abhibhūtassa. Pitusokanti pitaraṃ ārabbha uppannaṃ sokaṃ. Apānudīti apanesi. Tava sutvāna māṇavāti, kumāra, tava vacanaṃ sutvā idāni pana na socāmi na rodāmi. Sujāto pitaraṃ yathāti yathā ayaṃ sujāto attano pitaraṃ sokato vinivattesi, evaṃ aññepi ye anukampakā anuggaṇhasīlā honti, te sappaññā evaṃ karonti pitūnaṃ aññesañca upakāraṃ karontīti attho.
诵出四偈。其中，『燃烧』者，被忧愁之火所燃、所炽也。『平息』者，平复也。『火』者，火焰也。『如以水灌注』者，如以清水浇洒之意。『令息灭一切苦恼』者，令我一切心中苦恼悉皆息灭也。『已拔除』者，已拔出也。『箭』者，忧愁之箭也。『依附于心』者，作为依附于心之箭也。『为忧所困者』者，为忧愁所压伏者也。『因父之忧』者，因父亲而生起之忧愁也。『已驱散』者，已消除也。『学童啊，听闻汝之言』者，意为：少年啊，听闻了汝之言语，如今我既不忧愁，亦不悲泣也。『正如苏嘉托对父亲一般』者，意谓：正如此苏嘉托令其父从忧愁中转离，同样地，凡具有悲悯心、乐于护助之人，彼等有慧者亦如此而行，对父母及他人皆给予利益——此乃其义也。
Māṇavassa vacanaṃ sutvā pitā apagatasoko hutvā sīsaṃ nahāyitvā bhuñjitvā kammante pavattetvā kālaṃ katvā saggaparāyaṇo ahosi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā tesaṃ bhikkhūnaṃ saccāni pakāsesi, saccapariyosāne bahū sotāpattiphalādīsu patiṭṭhahiṃsu. Tadā sujāto lokanātho ahosīti.
年轻人听父亲语，父亲脱离了悲伤，洗净头发，进食，应务勤修，度过时日，生于天界。世尊在此传法，向比库们阐明真理，真理阐释结束后，许多比库由此登具足果，如初果乃至各果皆得证。由此时起，苏迦陀成为世间之主宰。
Goṇapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 牛饿鬼事因缘注释完毕。
9. Mahāpesakārapetivatthuvaṇṇanā9. 大屠夫饿鬼事因缘注释
Gūthañcamuttaṃ ruhirañca pubbanti idaṃ satthari sāvatthiyaṃ viharante aññataraṃ pesakārapetiṃ ārabbha vuttaṃ. Dvādasamattā kira bhikkhū satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā vasanayoggaṭṭhānaṃ vīmaṃsantā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya aññataraṃ chāyūdakasampannaṃ ramaṇīyaṃ araññāyatanaṃ tassa ca nātidūre nāccāsanne gocaragāmaṃ disvā tattha ekarattiṃ vasitvā dutiyadivase gāmaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Tattha ekādasa pesakārā paṭivasanti, te te bhikkhū disvā sañjātasomanassā hutvā attano attano gehaṃ netvā paṇītena āhārena parivisitvā āhaṃsu ‘‘kuhiṃ, bhante, gacchathā’’ti? ‘‘Yattha amhākaṃ phāsukaṃ, tattha gamissāmā’’ti. ‘‘Yadi evaṃ, bhante, idheva vasitabba’’nti vassūpagamanaṃ yāciṃsu. Bhikkhū sampaṭicchiṃsu. Upāsakā tesaṃ tattha araññakuṭikāyo kāretvā adaṃsu. Bhikkhū tattha vassaṃ upagacchiṃsu.
有一森林和血池位于萨瓦提城外，某时一位弟子开始构筑林中别院。约有十二位比库在世尊面前修习功课，并考察住宿地点，为雨季的住处而准备，选择了一处带水源且风景优美的密林禅修场。其林不远处有个村庄，第一天夜宿后，第二天他们进入村庄托钵。此时十一位弟子住在一起，各自情绪不佳，走回自己的家，食用佳肴后招待他人，向世尊询问行脚去向，世尊答曰：「去我们修行之处。」弟子们请求得留在此处住雨季，世尊许可。居士们为他们建立林中小屋，族群比库就在这里过雨季。
Tattha jeṭṭhakapesakāro dve bhikkhū catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahi, itare ekekaṃ bhikkhuṃ upaṭṭhahiṃsu. Jeṭṭhakapesakārassa bhariyā assaddhā appasannā micchādiṭṭhikā maccharinī bhikkhū na sakkaccaṃ upaṭṭhāti. So taṃ disvā tassāyeva kaniṭṭhabhaginiṃ ānetvā attano gehe issariyaṃ niyyādesi. Sā saddhā pasannā hutvā sakkaccaṃ bhikkhū paṭijaggi. Te sabbe pesakāro vassaṃ vutthānaṃ bhikkhūnaṃ ekekassa ekekaṃ sāṭakamadaṃsu. Tattha maccharinī jeṭṭhapesakārassa bhariyā paduṭṭhacittā attano sāmikaṃ paribhāsi – ‘‘yaṃ tayā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dānaṃ dinnaṃ annapānaṃ, taṃ te paraloke gūthamuttaṃ pubbalohitañca hutvā nibbattatu, sāṭakā ca jalitā ayomayapaṭṭā hontū’’ti.
其中一位最年长的导向弟子有众多义务，其他比库则分别照顾各位徒弟。年长导向弟子的妻子信心不足、心境不宁、错误见解、强烈嫉妒心，却不能忠心辅佐丈夫的比库生活。世尊见其行为，派遣最小的妹妹带她回家，责令她治理家务。其女心情稳定后，尽心尽力辅佐丈夫的比库生活。雨季期间，诸行导师分派各个弟子遵守清规戒律。该嫉妒妇人格外粗暴地侮辱其丈夫，指责比库们所依托的施施舍物因火灾和血腥苦难而毁坏。
Tattha jeṭṭhapesakāro aparena samayena kālaṃ katvā viñjhāṭaviyaṃ ānubhāvasampannā rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tassa pana kadariyā bhariyā kālaṃ katvā tasseva vasanaṭṭhānassa avidūre petī hutvā nibbatti. Sā naggā dubbaṇṇarūpā jighacchāpipāsābhibhūtā tassa bhūmadevassa santikaṃ gantvā āha – ‘‘ahaṃ, sāmi, niccoḷā ativiya jighacchāpipāsābhibhūtā vicarāmi, dehi me vatthaṃ annapānañcā’’ti. So tassā dibbaṃ uḷāraṃ annapānaṃ upanesi. Taṃ tāya gahitamattameva gūthamuttaṃ pubbalohitañca sampajjati, sāṭakañca dinnaṃ tāya paridahitaṃ pajjalitaṃ ayomayapaṭṭaṃ hoti. Sā mahādukkhaṃ anubhavantī taṃ chaḍḍetvā kandantī vicarati.
年长导向于另一时刻结束雨季，化身树神，依附树木安顿。其妻也结束雨季，作为饿鬼不远处同样安顿。该妇女形冠露骨，形色丑恶，满怀饥渴，前去拜见地祇，恳求给予食物和饮水。地祇施予神奇饮食，她将所取的施物化为火焰般烧毁了供养物。妇女极苦恼，遗弃这些施物，一边哭泣一边徘徊。
Tena ca samayena aññataro bhikkhu vutthavasso satthāraṃ vandituṃ gacchanto mahatā satthena saddhiṃ viñjhāṭaviṃ paṭipajji. Satthikā rattiṃ maggaṃ gantvā divā vane sandacchāyūdakasampannaṃ padesaṃ disvā yānāni muñcitvā muhuttaṃ vissamiṃsu. Bhikkhu pana vivekakāmatāya thokaṃ apakkamitvā aññatarassa sandacchāyassa vanagahanapaṭicchannassa rukkhassa mūle saṅghāṭiṃ paññapetvā nipanno rattiyaṃ maggagamanaparissamena kilantakāyo niddaṃ upagañchi. Satthikā vissamitvā maggaṃ paṭipajjiṃsu, so bhikkhu na paṭibujjhi. Atha sāyanhasamaye uṭṭhahitvā te apassanto aññataraṃ kummaggaṃ paṭipajjitvā anukkamena tassā devatāya vasanaṭṭhānaṃ sampāpuṇi. Atha naṃ so devaputto disvā manussarūpena upagantvā paṭisanthāraṃ katvā attano vimānaṃ pavesetvā pādabbhañjanādīni datvā payirupāsanto nisīdi. Tasmiñca samaye sā petī āgantvā ‘‘dehi me, sāmi, annapānaṃ sāṭakañcā’’ti āha. So tassā tāni adāsi. Tāni ca tāya gahitamattāni gūthamuttapubbalohitapajjalitaayopaṭṭāyeva ahesuṃ. So bhikkhu taṃ disvā sañjātasaṃvego taṃ devaputtaṃ –
此时一位比库结束雨季，在尊师陪同下移步离去。头夜他走上道路，白天在林中选定凉亭，与众舍弃车马，稍作休息睡眠。该比库因求清净而离群，坐在树下盖上袈裟，疲惫劳累沉睡。尊师休息后沿道路前行，该比库未能跟上。晚间起身，遇见一位神祇，神祇变作人形来迎接他，为其举行欢迎仪式，护送入自己天宫，并施以脚洗等礼遇。当时那位已成饿鬼的妇女临至，乞求食饮供养与宿舍，天神慷慨赐予。施舍物也变成她原先拿取的被火烧毁的施物。此比库见此，不禁生出忧虑，向该天神叙述情况。
§54
54.
‘‘Gūthañca muttaṃ ruhirañca pubbaṃ, paribhuñjati kissa ayaṃ vipāko;
“血液鲜红且稀薄，涂抹于皮肤之上，这成果是何种果报？”
Ayaṃ nu kiṃ kammamakāsi nārī, yā sabbadā lohitapubbabhakkhā.
“这女子究竟作了何等业行，常常饮食血液为前食？”
§55
55.
‘‘Navāni vatthāni subhāni ceva, mudūni suddhāni ca lomasāni;
“新衣物华美且洁净，毛发柔软且洁白；
Dinnāni missā kitakā bhavanti, ayaṃ nu kiṃ kammamakāsi nārī’’ti. –
若染有污渍则为虫蚁侵蚀，这女子究竟作了何等业行？”
Dvīhi gāthāhi paṭipucchi. Tattha kissa ayaṃ vipākoti kīdisassa kammassa ayaṃ vipāko, yaṃ esā idāni paccanubhavatīti. Ayaṃ nu kiṃ kammamakāsi nārīti ayaṃ itthī kiṃ nu kho kammaṃ pubbe akāsi. Yā sabbadā lohitapubbabhakkhāti yā sabbakālaṃ ruhirapubbameva bhakkhati paribhuñjati. Navānīti paccagghāni tāvadeva pātubhūtāni. Subhānīti sundarāni dassanīyāni. Mudūnīti sukhasamphassāni. Suddhānīti parisuddhavaṇṇāni. Lomasānīti salomakāni sukhasamphassāni , sundarānīti attho. Dinnāni missā kitakā bhavantīti kitakakaṇṭakasadisāni lohapaṭṭasadisāni bhavanti. ‘‘Kīṭakā bhavantī’’ti vā pāṭho, khādakapāṇakavaṇṇāni bhavantīti attho.
这两偈诗用于询问。问道：“此果报是何因何业？现今所感受的果报是何？那女子究竟作了何业？”“常饮血液为食”，意指常常饮食血液为前食。新者指新近形成的，指新近降临的果业。华美指观感美好，悦目动心。柔软指触感和顺，舒适愉快。洁净指色泽光明纯净。毛发洁白意谓毛发光泽洁净，触感和顺，含“美好”之意。若染有污渍则为虫蚁侵蚀，意指此处污秽者好比虫蚁附着，诸如蝇虫或小蟑螂之类，其色泽如铁血斑点。曰“虫蚁侵蚀”又曰“蟑螂色泽”，是解释。
Evaṃ so devaputto tena bhikkhunā puṭṭho tāya purimajātiyā katakammaṃ pakāsento –
于是天子神子用此比库，问其前世所造之业，显现前世所作之业。
§56
56.
‘‘Bhariyā mamesā ahu bhadante, adāyikā maccharinī kadariyā;
『贤夫，妇人是我的，啊尊者，她是不应得（的）、是染污的妇人；』
Sā maṃ dadantaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ, akkosati ca paribhāsati ca.
『那些沙门和婆罗门在给予我时，却辱骂我并嘲笑我。』
§57
57.
‘‘Gūthañca muttaṃ ruhirañca pubbaṃ, paribhuñja tvaṃ asuciṃ sabbakālaṃ;
『你常常汲取储藏和鲜血，时常享用污秽之物；』
Etaṃ te paralokasmiṃ hotu, vatthā ca te kitakasamā bhavantu;
『愿这些在他方世界成为你的果报，愿它们成为你的荆棘与刺棘；』
Etādisaṃ duccaritaṃ caritvā, idhāgatā cirarattāya khādatī’’ti. –
『像这样行恶，来到此处后，长久地受那痛苦的吞噬。』——
Dve gāthā abhāsi. Tattha adāyikāti kassaci kiñcipi adānasīlā. Maccharinī kadariyāti paṭhamaṃ maccheramalassa sabhāvena maccharinī, tāya ca punappunaṃ āsevanatāya thaddhamaccharinī, tāya kadariyā ahūti yojanā. Idāni tassā tameva kadariyataṃ dassento ‘‘sā maṃ dadanta’’ntiādimāha. Tattha etādisanti evarūpaṃ yathāvuttavacīduccaritādiṃ caritvā. Idhāgatāti imaṃ petalokaṃ āgatā, petattabhāvaṃ upagatā. Cirarattāya khādatīti cirakālaṃ gūthādimeva khādati. Tassā hi yenākārena akkuṭṭhaṃ, tenevākārena pavattamānampi phalaṃ. Yaṃ uddissa akkuṭṭhaṃ, tato aññattha pathaviyaṃ kamantakasaṅkhāte matthake asanipāto viya attano upari patati.
此处宣说二偈。其中文中“adāyikā”意谓某种不取法（即不应得之物）。“maccharinī kadariyā”指初意为如蚊子一样懒惰、染污的妇人，因多次亲近，遂成沉着懒惰之污妇，即称为“kadariyā”。此处说“她给予我”是显明彼妇因上述沉着懒惰而给与我等。后文中的“etādisi”表述为“此等”，指此类如实言说的恶行言辞。所谓“idhāgati”是指至彼饿鬼道，进入彼处的饿鬼形相。“cirarattāya khādati”是指长久地吃此类储藏鲜血之物。因为她以某种缘起而恼怒，因此以此处缘起的果报为结果。憎恨之所缘，故为其所反，恰如从天而落在卡曼达山顶部的落物一般，于自身顶上踏压。
Evaṃ so devaputto tāya pubbe katakammaṃ kathetvā puna taṃ bhikkhuṃ āha – ‘‘atthi pana, bhante, koci upāyo imaṃ petalokato mocetu’’nti ? ‘‘Atthī’’ti ca vutte ‘‘kathetha, bhante’’ti. Yadi bhagavato ariyasaṅghassa ca ekasseva vā bhikkhuno dānaṃ datvā imissā uddisiyati, ayañca taṃ anumodati, evametissā ito dukkhato mutti bhavissatīti. Taṃ sutvā devaputto tassa bhikkhuno paṇītaṃ annapānaṃ datvā taṃ dakkhiṇaṃ tassā petiyā ādisi. Tāvadeva sā petī suhitā pīṇindriyā dibbāhārassa tittā ahosi. Puna tasseva bhikkhuno hatthe dibbasāṭakayugaṃ bhagavantaṃ uddissa datvā tañca dakkhiṇaṃ petiyā ādisi. Tāvadeva ca sā dibbavatthanivatthā dibbālaṅkāravibhūsitā sabbakāmasamiddhā devaccharāpaṭibhāgā ahosi. So ca bhikkhu tassa devaputtassa iddhiyā tadaheva sāvatthiṃ patvā jetavanaṃ pavisitvā bhagavato santikaṃ upagantvā vanditvā taṃ sāṭakayugaṃ datvā taṃ pavattiṃ ārocesi. Bhagavāpi tamatthaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya dhammaṃ desesi. Sā desanā mahājanassa sātthikā ahosīti.
如此，那天子子曾讲述先前所作的善业后，再向那比库问道：“贫道，尊者，可有何方法令该饿鬼界得脱解？”天子闻言答言“有”，遂说：“尊者，若沙利子及圣僧之一人施予布施并为此饿鬼恩准，便能使其往苦难之外得离解。”闻此，天子即予该比库珍贵饮食作为回施，乃至施予饿鬼。于是那饿鬼获得欢喜，离开疾苦肉体虚弱之状。复又携带天上宝杖向世尊致礼，并作为财施予其饿鬼。该饿鬼由此身披天衣华服，光耀异彩，众所称羡，皆得心想事成。那比库随即以神通即刻返回沙伽城，进入祇园林，谒见世尊，顶礼，呈上宝杖并述此事。世尊论断此等缘起妥当，因缘集会中为大众说法。此法说广被大众信受，具大涵义。
Mahāpesakārapetivatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 大染工饿鬼事注释完毕。
10. Khallāṭiyapetivatthuvaṇṇanā十、卡喇提亚饿鬼事注释
Kānu antovimānasminti idaṃ satthari sāvatthiyaṃ viharante aññataraṃ khallāṭiyapetiṃ ārabbha vuttaṃ. Atīte kira bārāṇasiyaṃ aññatarā rūpūpajīvinī itthī abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā atimanoharakesakalāpī ahosi. Tassā hi kesā nīlā dīghā tanū mudū siniddhā vellitaggā dvihatthagayhā visaṭṭhā yāva mekhalā kalāpā olambanti. Taṃ tassā kesasobhaṃ disvā taruṇajano yebhuyyena tassaṃ paṭibaddhacitto ahosi. Athassā taṃ kesasobhaṃ asahamānā issāpakatā katipayā itthiyo mantetvā tassā eva paricārikadāsiṃ āmisena upalāpetvā tāya tassā kesūpapātanaṃ bhesajjaṃ dāpesuṃ. Sā kira dāsī taṃ bhesajjaṃ nhāniyacuṇṇena saddhiṃ payojetvā gaṅgāya nadiyā nhānakāle tassā adāsi . Sā tena kesamūlesu temetvā udake nimujji , nimujjanamatteyeva kesā samūlā paripatiṃsu, sīsaṃ cassā tittakalābusadisaṃ ahosi. Atha sā sabbaso vilūnakesā luñcitamatthakā kapotī viya virūpā hutvā lajjāya antonagaraṃ pavisituṃ asakkontī vatthena sīsaṃ veṭhetvā bahinagare aññatarasmiṃ padese vāsaṃ kappentī katipāhaccayena apagatalajjā tato nivattetvā tilāni pīḷetvā telavaṇijjaṃ surāvaṇijjañca karontī jīvikaṃ kappesi. Sā ekadivasaṃ dvīsu tīsu manussesu surāmattesu mahāniddaṃ okkamantesu sithilabhūtāni tesaṃ nivatthavatthāni avahari.
这位名曰寇奴，岁居沙伽城之天子，曾起于某地庙舍下，昔日巴拉那西处有一貌美妇女，俱足出众美丽与色泽，极其吸引人。其发色青黑，头发长且柔软，卷曲稠密绵延至腰。见其秀发，附近年青男子皆深心醉服。然因不忍其发美曾遭嫉妒，且妇女互议感烦，遂以黑染沾敷其头发，意欲抑除其发光泽。此女即由侍女施药洗涤后于恒河水中洗净，发根因而脱落，头皮显露呈青黑枯焦状。遂其全身头发脱落污秽不洁，若鸽羽残缺斑驳，羞涩之下无法入城，乃藏头于布中，因恐羞辱隐居于姊妹居所某处，略以小商贩赚取生计。其每天于两三位酒徒女众中酣醉，沉溺于酒色生活。
Athekadivasaṃ sā ekaṃ khīṇāsavattheraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannacittā attano gharaṃ netvā paññatte āsane nisīdāpetvā telasaṃsaṭṭhaṃ doṇinimmajjaniṃ piññākamadāsi. So tassā anukampāya taṃ paṭiggahetvā paribhuñji. Sā pasannamānasā upari chattaṃ dhārayamānā aṭṭhāsi. So ca thero tassā cittaṃ pahaṃsento anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sā ca itthī anumodanakāleyeva ‘‘mayhaṃ kesā dīghā tanū siniddhā mudū vellitaggā hontū’’ti patthanamakāsi.
一日该女见一已断烦恼得果的长老乞食而心觅喜悦，遂领之入家，设座安坐，并以油膏船盛供养。长老慈悲接纳，施食受用。其女心生欢喜，举伞护顶驻立。长老赞叹其善意予以赞许后离去。该女亦即在赞同时念诵：“愿我头发长且青黑柔顺光泽。”
Sā aparena samayena kālaṃ katvā missakakammassa phalena samuddamajjhe kanakavimāne ekikā hutvā nibbatti. Tassā kesā patthitākārāyeva sampajjiṃsu. Manussānaṃ sāṭakāvaharaṇena pana naggā ahosi. Sā tasmiṃ kanakavimāne punappunaṃ uppajjitvā ekaṃ buddhantaraṃ naggāva hutvā vītināmesi. Atha amhākaṃ bhagavati loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakke anupubbena sāvatthiyaṃ viharante sāvatthivāsino sattasatā vāṇijā suvaṇṇabhūmiṃ uddissa nāvāya mahāsamuddaṃ otariṃsu. Tehi āruḷhā nāvā visamavātavegukkhittā ito cito ca paribbhamantī taṃ padesaṃ agamāsi. Atha sā vimānapetī saha vimānena tesaṃ attānaṃ dassesi. Taṃ disvā jeṭṭhavāṇijo pucchanto –
不久之后她寿命终结，因恶业感受，死于金色天宫。其发色光泽状貌俱显现。因人间众人夺取其宝杖，遂变为裸体。其于金色天宫中反复生成，历经多个佛世间化身为裸体生活。后随我们世尊再生于世，受转法轮之缘，先在沙伽城居住，众多商人向金地远航，登船下水渡过大海。因风浪激烈，船只颠覆，被波浪冲散，惟自护显现于众人之前。天子女连同其宝乘随天宫出现。
§58
58.
‘‘Kā nu antovimānasmiṃ, tiṭṭhantī nūpanikkhami;
大商业者向天子女问道：“尊者，汝处于天宫中，何时下临世间？”
Upanikkhamassu bhadde, passāma taṃ bahiṭṭhita’’nti. –
天子女答曰：“尊者，愿您先下去，我欲观其外出入情状。”
Gāthamāha . Tattha kā nu antovimānasmiṃ tiṭṭhantīti vimānassa anto abbhantare tiṭṭhantī kā nu tvaṃ, kiṃ manussitthī, udāhu amanussitthīti pucchati. Nūpanikkhamīti vimānato na nikkhami. Upanikkhamassu, bhadde, passāma taṃ bahiṭṭhitanti, bhadde, taṃ mayaṃ bahi ṭhitaṃ passāma daṭṭhukāmamhā, tasmā vimānato nikkhamassu. ‘‘Upanikkhamassu bhaddante’’ti vā pāṭho, bhaddaṃ te atthūti attho.
有偈言：彼处有人问，‘在此天宫之内终究是谁立于其中？’此处，‘天宫之内’指的是天宫的内部空间。‘维曼assa anto abbhantare tiṭṭhanti’即指立于天宫内部。那么‘你是谁，是人类还是非人类？’此问语乃询问身份。又‘不离开天宫’者，所谓不出天宫之外。‘出来吧，让我们看看你站在外面。’该语意谓应当出到外面以供观察。故有‘请出天宫，尊者’或‘愿尊者出来’之说法，此意善明。
Athassa sā attano bahi nikkhamisuṃ asakkuṇeyyataṃ pakāsentī –
接着，其自己无法表明出外之意，内心不能确定，表现出不能自行出外的无能之状，显露其不堪出外的无法之境。
§59
59.
‘‘Aṭṭīyāmi harāyāmi, naggā nikkhamituṃ bahi;
偈言：‘我羞愧，我害怕，赤裸出外；’
Kesehamhi paṭicchannā, puññaṃ me appakaṃ kata’’nti. –
‘头发遮盖着我，我之善业微薄也。’
Gāthamāha. Tattha aṭṭīyāmīti naggā hutvā bahi nikkhamituṃ aṭṭikā dukkhitā amhi. Harāyāmīti lajjāmi. Kesehamhi paṭicchannāti kesehi amhi ahaṃ paṭicchāditā pārutasarīrā. Puññaṃ me appakaṃ katanti appakaṃ parittaṃ mayā kusalakammaṃ kataṃ, piññākadānamattanti adhippāyo.
偈言解释：‘羞愧’是指赤裸无衣而出外时所生之羞耻心；‘害怕’表其不安之意；‘头发遮盖’指我用头发覆盖全身；‘善业微薄’意味着我所作之善业不足，只有像树叶般薄弱的功德保护。此皆其赤裸出外时之心境所表现。
Athassā vāṇijo attano uttarisāṭakaṃ dātukāmo –-
接着，此人有钱商人欲布施其上衣百件——
§60
60.
‘‘Handuttarīyaṃ dadāmi te, idaṃ dussaṃ nivāsaya;
「此手帕我赠于汝，此为污秽之居所；
Idaṃ dussaṃ nivāsetvā, ehi nikkhama sobhane;
既置此污秽之居所，来吧，入内于光明处；
Upanikkhamassu bhadde, passāma taṃ bahiṭṭhita’’nti. –
善男子，愿入内去，察看彼外显之所。」
Gāthamāha . Tattha handāti gaṇha. Uttarīyanti upasaṃbyānaṃ uttarisāṭakanti attho. Dadāmi teti tuyhaṃ dadāmi. Idaṃ dussaṃ nivāsayāti idaṃ mama uttarisāṭakaṃ tvaṃ nivāsehi. Sobhaneti sundararūpe.
诵出一偈。其中，『且』者，取也。『外衣』者，即覆披之上衣，意指外层大衣也。『给予汝』者，给予于汝也。『请披上此布』者，此我之外层大衣，汝请穿披也。『美丽者』者，具端正之相貌者也。
Evañca pana vatvā attano uttarisāṭakaṃ tassā upanesi, sā tathā diyyamānassa attano anupakappanīyatañca, yathā diyyamānaṃ upakappati, tañca dassentī –
如是言毕，自将其上帕呈于彼，且指出彼上帕虽受其施馈，却因非相称物，难与所予相应，犹如所予物之相状，亦难相应，令彼知之——
§61
61.
‘‘Hatthena hatthe te dinnaṃ, na mayhaṃ upakappati;
「手以手所予之物，非我与汝相应所施也；
Esetthupāsako saddho, sammāsambuddhasāvako.
此在家居士具足信心，乃正自觉者的弟子。
§62
62.
‘‘Etaṃ acchādayitvāna, mama dakkhiṇamādisa;
他说：『此物遮蔽后，请我接受这礼物为供养；
Tathāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti. –
如是我将获得安乐，满足诸欲。』
Gāthādvayamāha . Tattha hatthena hatthe te dinnaṃ, na mayhaṃ upakappatīti, mārisa, tava hatthena mama hatthe tayā dinnaṃ na mayhaṃ upakappati na viniyujjati, upabhogayoggaṃ na hotīti attho. Esetthupāsako saddhoti eso ratanattayaṃ uddissa saraṇagamanena upāsako kammaphalasaddhāya ca samannāgatattā saddho ettha etasmiṃ janasamūhe atthi. Etaṃ acchādayitvāna, mama dakkhiṇamādisāti etaṃ upāsakaṃ mama diyyamānaṃ sāṭakaṃ paridahāpetvā taṃ dakkhiṇaṃ mayhaṃ ādisa pattidānaṃ dehi. Tathāhaṃ sukhitā hessanti tathā kate ahaṃ sukhitā dibbavatthanivatthā sukhappattā bhavissāmīti.
偈颂二句说：其中双手相递之物，并非归我所有，魔，非你之手中我之手所给予者归我，也无从利用享受，此义也。此处『此在家居士具足信心』者，指此人向三宝皈依，且具足对业果信解，乃具信者，于此人群中具此信心。『此物遮蔽后，请我接受礼物』意谓，向此在家居士赠与赏赐的茶铁器，为供养物，请我接受此供养的礼物。『如是我将得安乐』者，谓受此供养后，如世间所说，将得生于天上或如天上之安乐。
Taṃ sutvā vāṇijā taṃ upāsakaṃ nhāpetvā vilimpetvā vatthayugena acchādesuṃ. Tamatthaṃ pakāsentā saṅgītikārā –
听闻此语，商贩便令此在家洗净并涂污他，以布衣遮盖；为了此事，歌手们唱道：
§63
63.
‘‘Tañca te nhāpayitvāna, vilimpetvāna vāṇijā;
『且请为你洁净、涂污他的商贩；』
Vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisuṃ.
覆蔽于果枝之上，向其南方降下。
§64
64.
‘‘Samanantarānuddiṭṭhe , vipāko udapajjatha;
“紧随其后显现，果报由彼而生：
Bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
食物遮蔽与饮水者，南方便得此果报。
§65
65.
‘‘Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī;
继之净洁、衣着整洁者，持住枯柴之中；
Hasantī vimānā nikkhami, dakkhiṇāya idaṃ phala’’nti. –
笑语欢悦，自飞天宫而降，此果报来自南方。”
Tisso gāthāyo avocuṃ.
三句偈语因此而说。
§63
63. Tattha tanti taṃ upāsakaṃ. Ca-saddo nipātamattaṃ. Teti te vāṇijāti yojanā. Vilimpetvānāti uttamena gandhena vilimpetvā. Vatthehacchādayitvānāti vaṇṇagandharasasampannaṃ sabyañjanaṃ bhojanaṃ bhojetvā nivāsanaṃ uttarīyanti dvīhi vatthehi acchādesuṃ, dve vatthāni adaṃsūti attho. Tassā dakkhiṇamādisunti tassā petiyā taṃ dakkhiṇaṃ ādisiṃsu.
63. 其中有一位近事男，他们所说的词是四字词组『taṃ upāsakaṃ』。这四字乃商人所属的单位『由旬』。『Vilimpetvā』意为涂抹，用极上等的香气涂抹。『Vatthehacchādayitvānāti』意谓以形色及香味俱备的上品美食作餐食，并住于两种席子上，以席子覆盖，这里的两席子即『兩只席子』的意思。其南方的主人即其妻，赠与这位近事男奉献物。
§64
64.Samanantarānuddiṭṭheti anū-ti nipātamattaṃ, tassā dakkhiṇāya uddiṭṭhasamanantarameva. Vipāko udapajjathāti tassā petiyā vipāko dakkhiṇāya phalaṃ uppajji. Kīdisoti petī āha bhojanacchādanapānīyanti. Nānappakāraṃ dibbabhojanasadisaṃ bhojanañca nānāvirāgavaṇṇasamujjalaṃ dibbavatthasadisaṃ vatthañca anekavidhaṃ pānakañca dakkhiṇāya idaṃ īdisaṃ phalaṃ udapajjathāti yojanā.
64. 『Samanantarānuddiṭṭheti』，谓其南方即所击打之物相应之处。其报应随奉献物而生起。『Vipāko udapajjathāti』，其报应即迎来果报。何以故？谓其奉献物(餐食、座席、饮料等)种类繁多，如天上食物般美妙、色泽明净，座席如天世界座席，多种饮料作为奉献，因此其果报于南方生起。
§65
65.Tatoti yathāvuttabhojanādipaṭilābhato pacchā. Suddhāti nhānena suddhasarīrā. Sucivasanāti suvisuddhavatthanivatthā. Kāsikuttamadhārinīti kāsikavatthatopi uttamavatthadhārinī. Hasantīti ‘‘passatha tāva tumhākaṃ dakkhiṇāya idaṃ phalavisesa’’nti pakāsanavasena hasamānā vimānato nikkhami.
65. 『Tatoti』，谓其前述的餐食与供给后产生的果报。『Suddhāti』指洗浴之后身体洁净。『Sucivasanāti』指拥有清净衣物。『Kāsikuttamadhārinīti』指穿着上等布衣。『Hasantīti』意为彼此相视欢笑，似在说：“观察吧，这正是你们南方得到的特殊果报”。笑意传达显示，这位近事男于是从天宫飞降。
Atha te vāṇijā evaṃ paccakkhato puññaphalaṃ disvā acchariyabbhutacittajātā tasmiṃ upāsake sañjātagāravabahumānā katañjalī taṃ payirupāsiṃsu. Sopi te dhammakathāya bhiyyosomattāya pasādetvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpesi. Te tāya vimānapetiyā katakammaṃ –
于是这批商人见到如是善业果报，心生惊异与敬意，向此近事男作合掌礼拜以示尊敬。此人充满善心说法，感化他们更信佛法，坚立皈依及戒律。当天界那位飞降的天人行持一件法事－
§66
66.
‘‘Sucittarūpaṃ ruciraṃ, vimānaṃ te pabhāsati;
“洁净心色，光辉灿烂，汝之天宫明朗华美；
Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṃ phala’’nti. –
天众询问：‘此果由何业而生？’”
Imāya gāthāya pucchiṃsu. Tattha sucittarūpanti hatthiassaitthipurisādivasena ceva mālākammalatākammādivasena ca suṭṭhu vihitacittarūpaṃ. Ruciranti ramaṇīyaṃ dassanīyaṃ. Kissa kammassidaṃ phalanti kīdisassa kammassa, kiṃ dānamayassa udāhu sīlamayassa idaṃ phalanti attho.
以此偈文闻问。彼处所谓纯净心性者，乃如大象、大小护卫、贵族等种类，亦如持花、持净水等功德，皆为正当成就之心性。谓其明净、可爱、宜观。此果报为何功德？何谓此功德？说为何等施与戒？其意为何？
Sā tehi evaṃ puṭṭhā ‘‘mayā katassa parittakassa kusalakammassa tāva idaṃ phalaṃ, akusalakammassa pana āyatiṃ niraye edisaṃ bhavissatī’’ti tadubhayaṃ ācikkhantī –
她们如此答言：『我由何种正当善业护持，此果报得现？不善业则未来必在地狱受苦』。此二事皆已宣说——
§67
67.
‘‘Bhikkhuno caramānassa, doṇinimmajjaniṃ ahaṃ;
『比库行道时，我施予贫乏下贱者；
Adāsiṃ ujubhūtassa, vippasannena cetasā.
以纯净、明朗之心，施献美善。
§68
68.
‘‘Tassa kammassa kusalassa, vipākaṃ dīghamantaraṃ;
此善业之果报，持久长远；
Anubhomi vimānasmiṃ, tañca dāni parittakaṃ.
我今享受于天界，且此果报受护持。』
§69
69.
‘‘Uddhaṃ catūhi māsehi, kālaṃkiriyā bhavissati;
‘‘将有四个月之久的时限役使存在；
Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ, nirayaṃ papatissahaṃ.
这是极其苦恼剧烈、可怕的狱苦，必将堕入地狱。
§70
70.
‘‘Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;
‘‘四支四门分明，肮脏肿胀分布，此地无下陷处，坚硬如铁般隆起。
Ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ.
‘‘周围无一空隙，满布以铸铁制成的墙壁。
§71
71.
‘‘Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;
‘‘此处为铁铸之地，火焰炽盛，热气腾腾；
Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
‘‘四方广及百由旬，遍布扩展，常常立现。
§72
72.
‘‘Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ, dukkhaṃ vedissa vedanaṃ;
『我在此得见，久时之间，身心受苦之痛。』
Phalañca pāpakammassa, tasmā socāmahaṃ bhusa’’nti. – gāthāyo abhāsi;
『且见恶业所结之果，故我悲伤忧愁。』──诗句如是述说；
§67
67. Tattha bhikkhuno caramānassāti aññatarassa bhinnakilesassa bhikkhuno bhikkhāya carantassa. Doṇinimmajjaninti vissandamānatelaṃ piññākaṃ. Ujubhūtassāti cittajimhavaṅkakuṭilabhāvakarānaṃ kilesānaṃ abhāvena ujubhāvappattassa. Vippasannena cetasāti kammaphalasaddhāya suṭṭhu pasannena cittena.
67. 此处所说，谓某一比库，身处修行，断除分别执污秽业。『多余浸没』者，指沉浸于多余烦恼之心污垢。『纯正』者，谓心及行为净正无曲，执恣污垢之染污斛醒，不生虚妄邪行。『清净心』者，凭于业果信而得安详清朗心境。
§68-69
68-69.Dīghamantaranti ma-kāro padasandhikaro, dīghaantaraṃ dīghakālanti attho. Tañca dāni parittakanti tañca puññaphalaṃ vipakkavipākattā kammassa idāni parittakaṃ appāvasesaṃ, na cireneva ito cavissāmīti attho. Tenāha ‘‘uddhaṃ catūhi māsehi, kālaṃkiriyā bhavissatī’’ti catūhi māsehi uddhaṃ catunnaṃ māsānaṃ upari pañcame māse mama kālaṃkiriyā bhavissatīti dasseti. Ekantakaṭukanti ekanteneva aniṭṭhachaphassāyatanikabhāvato ekantadukkhanti attho. Ghoranti dāruṇaṃ. Nirayanti natthi ettha ayo sukhanti katvā ‘‘niraya’’nti laddhanāmaṃ narakaṃ. Papatissahanti papahissāmi ahaṃ.
68-69. 此谓“久远之时”乃指漫长无尽之时段，此时段谓人生在世之久远期限。所谓“短时”意指现实近在眼前之时刻，虽短暂但必然；故称其“短”，乃视相较久远而言。此以劝勉“未来四月之内，必现生死之时限”，言明四个月以上的寿命乃所盼期。『极苦』者，指身心极端之苦难不堪。『堕狱』非物质铁条，乃恶业所致苦报之地狱。言“无此处铁岩之苦”者，譬喻非以铁制束缚而生苦，而是业力使然。『我将堕狱』展现了诚心忏悔悲悯之意志。
§70
70. ‘‘Niraya’’nti cettha avīcimahānirayassa adhippetattā taṃ sarūpato dassetuṃ ‘‘catukkaṇṇa’’ntiādimāha. Tattha catukkaṇṇanti catukkoṇaṃ. Catudvāranti catūsu disāsu catūhi dvārehi yuttaṃ. Vibhattanti suṭṭhu vibhattaṃ.
70. “地狱”指大苦难之无间狱，即称为“阿鼻地狱”，其因苦难冷酷、形态极丑而名。为形象说明其四门，称“四叉门”：即四角形之门，用以象征四方皆苦之境。此处“分裂”乃谓其部份被清楚区隔。
Bhāgasoti bhāgato. Mitanti tulitaṃ. Ayopākārapariyantanti ayomayena pākārena parikkhittaṃ. Ayasā paṭikujjitanti ayopaṭaleneva upari pihitaṃ.
所谓“部分”，指地狱从组成部分之视角而述。“铁围墙”指地狱由铁制之围墙封闭，不留外泄；由铁材质建成，坚固不破，阻挡众生出入。此之铁墙分别为无空隙障碍，维系此苦境之完整。
§71-72
71-72.Tejasā yutāti samantato samuṭṭhitajālena mahatā agginā nirantaraṃ samāyutajālā. Samantā yojanasatanti evaṃ pana samantā bahi sabbadisāsu yojanasataṃ yojanānaṃ sataṃ. Sabbadāti sabbakālaṃ. Pharitvā tiṭṭhatīti byāpetvā tiṭṭhati. Tatthāti tasmiṃ mahāniraye. Vedissanti vedissāmi anubhavissāmi. Phalañca pāpakammassāti idaṃ īdisaṃ dukkhānubhavanaṃ mahā evaṃ katassa pāpassa kammassa phalanti attho.
调和热力者，是因四面汇集起来的巨大火焰网所持续不断的交织之火。周围有百余由若干由他组成的交织网，且遍布于四面八方，计有数百由。这里的『遍布』者，意谓全面布满而不离。其火延展且恒住。此指那大地狱，即名为『大火网』的地狱。在那里，众生将会感知并体证（痛苦）。所谓“恶业之果”，即此类令人痛苦的体验极为广大，此乃恶业所结果报之义。恶业的果报即是此苦难之所由来。
Evaṃ tāya attanā katakammaphale āyatiṃ nerayikabhaye ca pakāsite so upāsako karuṇāsañcoditamānaso ‘‘handassāhaṃ patiṭṭhā bhaveyya’’nti cintetvā āha – ‘‘devate, tvaṃ mayhaṃ ekassa dānavasena sabbakāmasamiddhā uṭṭhārasampattiyuttā jātā, idāni pana imesaṃ upāsakānaṃ dānaṃ datvā satthu ca guṇe anussaritvā nirayūpapattito muccissasī’’ti. Sā petī haṭṭhatuṭṭhā ‘‘sādhū’’ti vatvā te dibbena annapānena santappetvā dibbāni vatthāni nānāvidhāni ratanāni ca adāsi, bhagavantañca uddissa dibbaṃ dussayugaṃ tesaṃ hatthe datvā ‘‘aññatarā, bhante, vimānapetī bhagavato pāde sirasā vandatīti sāvatthiṃ gantvā satthāraṃ mama vacanena vandathā’’ti vandanañca pesesi, tañca nāvaṃ attano iddhānubhāvena tehi icchitapaṭṭanaṃ taṃ divasameva upanesi.
如此，一位持己所造之业果，且受来世地狱恐惧感召的居士，怀着悲悯激励之心思，生出“但愿我有坚固之存在”的心念，思惟道：“天神啊，你曾凭一份布施令我全然满足一切欲望，获得兴盛，现在我若为此众居士布施，追忆佛陀美德，使他们脱离地狱之苦，我必将因此获释。”于是这位饿鬼起身称赞“善哉”，并以天人之饮食安慰彼饿鬼，赐与各式神衣及珍宝，并以上天之幻术，呈献佛陀遣使的神杖。随后返回舍卫城，携来佛陀所赠神杖至竹林园，恭敬称敬并呈示佛陀。佛陀详述缘起事理，广开谈论，为大众演说。此说法对众生极为真实坚固。次日，这些居士为佛陀僧团行大布施，随即回赠供养。该鬼神于是离开饿鬼道，现于于多宝天宫金殿中现前，随从无数神众。
Atha te vāṇijā tato paṭṭanato anukkamena sāvatthiṃ patvā jetavanaṃ pavisitvā satthu taṃ dussayugaṃ datvā vandanañca nivedetvā ādito paṭṭhāya taṃ pavattiṃ bhagavato ārocesuṃ. Satthā tamatthaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya vitthārena dhammaṃ desesi, sā desanā mahājanassa sātthikā jātā. Te pana upāsakā dutiyadivase buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā tassā dakkhiṇamādisiṃsu. Sā ca tato petalokato cavitvā vividharatanavijjotite tāvatiṃsabhavane kanakavimāne accharāsahassaparivārā nibbattīti.
此后，在竹林园外的象市内，曾流传一则说法：一名尊者三百岁，似象般稳临阿拉汉果，成为沙玛内拉阶位，住于森林安居，与三十多位比库共同生活。在这三百比库中，有五百小偷被他亲手降伏，避免其死亡，降伏后便令其出家，亲近尊者。尊者向比库宣讲法义，入灭时，这些比库证得阿拉汉果。时至尊者圆满寿命，得毕竟果位，携五百比库同行，前往巴拉那西，在仙人堕处安住。世人亲近此长老，听闻佛法，心生欢喜，循道修行，依规持戒，供养来往僧人。此中某位居士向世人施舍饭食，众人皆尽力奉献。
Khallāṭiyapetivatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 卡喇提亚饿鬼事注释完毕。
11. Nāgapetavatthuvaṇṇanā十一、龙饿鬼事注释
Puratovasetena paleti hatthināti idaṃ satthari jetavane viharante dve brāhmaṇapete ārambha vuttaṃ. Āyasmā kira saṃkicco sattavassiko khuraggeyeva arahattaṃ patvā sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhito tiṃsamattehi bhikkhūhi saddhiṃ araññāyatane vasanto tesaṃ bhikkhūnaṃ pañcannaṃ corasatānaṃ hatthato āgataṃ maraṇampi bāhitvā te ca core dametvā pabbājetvā satthu santikaṃ agamāsi. Satthā tesaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ desesi, desanāvasāne te bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Athāyasmā saṃkicco paripuṇṇavasso laddhūpasampado tehi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ bārāṇasiṃ gantvā isipatane vihāsi. Manussā therassa santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā pasannamānasā vīthipaṭipāṭiyā vaggavaggā hutvā āgantukadānaṃ adaṃsu. Tattha aññataro upāsako manusse niccabhatte samādapesi, te yathābalaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesuṃ.
当时，巴拉那西城内有一名持邪见的婆罗门，育有二子一女。其长子是居士的朋友。居士携此长子前往尊者三百寿者处。尊者为其宣说佛法，他心柔和谦顺。此后该居士对尊者说：“你应给一名比库常饭。”居士答曰：“婆罗门、出家人和释子之间之常饭布施，我不会予你。”又问：“那我为何不给？”居士答：“若你否认我所教之法，应给一名比库。”听闻此语，他答应。次日其至野外僧舍，接一比库设供食。
Tena ca samayena bārāṇasiyaṃ aññatarassa micchādiṭṭhikassa brāhmaṇassa dve puttā ekā ca dhītā ahesuṃ. Tesu jeṭṭhaputto tassa upāsakassa mitto ahosi. So taṃ gahetvā āyasmato saṃkiccassa santikaṃ agamāsi. Āyasmā saṃkicco tassa dhammaṃ desesi. So muducitto ahosi. Atha naṃ so upāsako āha – ‘‘tvaṃ ekassa bhikkhuno niccabhattaṃ dehī’’ti . ‘‘Anāciṇṇaṃ amhākaṃ brāhmaṇānaṃ samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ niccabhattadānaṃ, tasmā nāhaṃ dassāmī’’ti. ‘‘Kiṃ mayhampi bhattaṃ na dassasī’’ti? ‘‘Kathaṃ na dassāmī’’ti āha. ‘‘Yadi evaṃ yaṃ mayhaṃ desi, taṃ ekassa bhikkhussa dehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā dutiyadivase pātova vihāraṃ gantvā ekaṃ bhikkhuṃ ānetvā bhojesi.
如是往来之间，比库们的行为与所闻法义相称，该居士的小弟与妹子皆皈依法教，喜好善业。三人分别给婆罗门、师兄弟以敬重和供养。其父母未信，心生不安，轻视同修善行。其妹与其舅子亲属间起争执，居士听闻法义后，心生激励，出家为沙玛内拉，以便恒常离开母家。其母因其嫉妒，心生妒恨，便盘问导师，请求允许其出家。导师见其缘分成熟，允准其暂作修学。经过一个月、半个月、七日的修学，终于出家。
Evaṃ gacchante kāle bhikkhūnaṃ paṭipattiṃ disvā dhammañca suṇitvā tassa kaniṭṭhabhātā ca bhaginī ca sāsane abhippasannā puññakammaratā ca ahesuṃ. Evaṃ te tayo janā yathāvibhavaṃ dānāni dentā samaṇabrāhmaṇe sakkariṃsu garuṃ kariṃsu mānesuṃ pūjesuṃ. Mātāpitaro pana nesaṃ assaddhā appasannā samaṇabrāhmaṇesu agāravā puññakiriyāya anādarā acchandikā ahesuṃ. Tesaṃ dhītaraṃ dārikaṃ mātulaputtassatthāya ñātakā vāresuṃ. So ca āyasmato saṃkiccassa santike dhammaṃ sutvā saṃvegajāto pabbajitvā niccaṃ attano mātu-gehaṃ bhuñjituṃ gacchati. Taṃ mātā attano bhātu-dhītāya dārikāya palobheti. Tena so ukkaṇṭhito hutvā upajjhāyaṃ upasaṅgamitvā āha – ‘‘uppabbajissāmahaṃ, bhante, anujānātha ma’’nti. Upajjhāyo tassa upanissayasampattiṃ disvā āha – ‘‘sāmaṇera, māsamattaṃ āgamehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā māse atikkante tatheva ārocesi. Upajjhāyo puna ‘‘aḍḍhamāsaṃ āgamehī’’ti āha. Aḍḍhamāse atikkante tatheva vutte puna ‘‘sattāhaṃ āgamehī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇi. Atha tasmiṃ antosattāhe sāmaṇerassa mātulāniyā gehaṃ vinaṭṭhacchadanaṃ jiṇṇaṃ dubbalakuṭṭaṃ vātavassābhihataṃ paripati. Tattha brāhmaṇo brāhmaṇī dve puttā ghītā ca gehena ajjhotthaṭā kālamakaṃsu. Tesu brāhmaṇo brāhmaṇī ca petayoniyaṃ nibbattiṃsu, dve puttā dhītā ca bhummadevesu. Tesu jeṭṭhaputtassa hatthiyānaṃ nibbatti, kaniṭṭhassa assatarīratho, dhītāya suvaṇṇasivikā. Brāhmaṇo ca brāhmaṇī ca mahante mahante ayomuggare gahetvā aññamaññaṃ ākoṭenti, abhihataṭṭhānesu mahantā mahantā ghaṭappamāṇā gaṇḍā uṭṭhahitvā muhutteneva pacitvā paribhedappattā honti. Te aññamaññassa gaṇḍe phāletvā kodhābhibhūtā nikkaruṇā pharusavacanehi tajjentā pubbalohitaṃ pivanti, na ca tittiṃ paṭilabhanti.
七日内，其沙玛内拉之家破败衰坏，遭风雨冲击。婆罗门与婆罗门妇产下死胎，二子与女儿生于地狱。长子为象胎，幼子为猪胎，女儿为金翅鸟胎。婆罗门夫妇为了争吵，往来踢打，双方在生殖器相击，片刻即肿胀发炎。互相挑拨谩骂，喝饮热血，终无所获满足。此争斗充满愤怒、无情及恶语相向。
Atha sāmaṇero ukkaṇṭhābhibhūto upajjhāyaṃ upasaṅkamitvā āha – ‘‘bhante, mayā paṭiññātadivasā vītivattā, gehaṃ gamissāmi, anujānātha ma’’nti. Atha naṃ upajjhāyo ‘‘atthaṅgate sūriye kālapakkhacātuddasiyā pavattamānāya ehī’’ti vatvā isipatanavihārassa piṭṭhipassena thokaṃ gantvā aṭṭhāsi. Tena ca samayena te dve devaputtā saddhiṃ bhaginiyā teneva maggena yakkhasamāgamaṃ sambhāvetuṃ gacchanti, tesaṃ pana mātāpitaro muggarahatthā pharusavācā kāḷarūpā ākulākulalūkhapatitakesabhārā aggidaḍḍhatālakkhandhasadisā vigalitapubbalohitā valitagattā ativiya jegucchabībhacchadassanā te anubandhanti.
于是，沙玛内拉因被烦恼压迫，走近他的老师说道：‘‘尊者，我已经证悟，准备回家，请您允许我。’’于是，老师说：‘‘太阳已经落下，正值晚上，过来吧。’’ 于是，他稍微走向塞底仙人堕处，停在那里。此时，两位天子正与他们的姐妹一起，从同一路径去会见夜叉。那些天子的父母手中持有锤子，声音粗暴，形态狰狞，像仆人一样被烦恼所缠绕，面目扭曲，见之令人厌恶。
Athāyasmā saṃkicco yathā so sāmaṇero te sabbe gacchante passati, tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sāmaṇeraṃ āha – ‘‘passasi tvaṃ, sāmaṇera, ime gacchante’’ti? ‘‘Āma, bhante, passāmī’’ti. ‘‘Tena hi imehi katakammaṃ paṭipucchā’’ti. So hatthiyānādīhi gacchante anukkamena paṭipucchi. Te āhaṃsu – ‘‘ye pacchato petā āgacchanti, te paṭipucchā’’ti. Sāmaṇero te pete gāthāhi ajjhabhāsi –
于是，具寿者看到沙玛内拉走在他们前面，便产生了类似的神通，问沙玛内拉：‘‘你看到他们走着吗？’’ 沙玛内拉回答：‘‘是的，尊者，我看见了。’’ 具寿者接着说：‘‘那么，就问问他们做了什么善事。’’他趁着走去的同时，逐渐发问。那些人说：‘‘问问后面的鬼魂，他们的事。’’ 沙玛内拉用偈语对那些鬼魂说道：
§73
73.
‘‘Puratova setena paleti hatthinā, majjhe pana assatarīrathena;
‘‘前面有白色的象，正在奔跑，中央是小车，马车；
Pacchā ca kaññā sivikāya nīyati, obhāsayantī dasa sabbaso disā.
后面有女孩子被送到屋中，她照亮了四方的方向。
§74
74.
‘‘Tumhe pana muggarahatthapāṇino, rudaṃmukhā chinnapabhinnagattā;
你们手持锤子的，满脸皱纹，身体破碎；
Manussabhūtā kimakattha pāpaṃ, yenaññamaññassa pivātha lohita’’nti.
人形的生物，曾做了什么恶事，以致于让你们互相饮用鲜血。’’
Tattha puratoti sabbapaṭhamaṃ. Setenāti paṇḍarena. Paletīti gacchati. Majjhe panāti hatthiṃ āruḷhassa sivikaṃ āruḷhāya ca antare. Assatarīrathenāti assatarīyuttena rathena paletīti yojanā. Nīyatīti vahīyati. Obhāsayantī dasa sabbaso disāti sabbato samantato sabbā dasa disā attano sarīrappabhāhi vatthābharaṇādippabhāhi ca vijjotayamānā. Muggarahatthapāṇinoti muggarā hatthasaṅkhātesu pāṇīsu yesaṃ te muggarahatthapāṇino, bhūmisaṇhakaraṇīyādīsu pāṇivohārassa labbhamānattā hatthasaddena pāṇi eva visesito. Chinnapabhinnagattāti muggarappahārena tattha tattha chinnapabhinnasarīrā. Pivāthāti pivatha.
其中，『最先』者，最为居首也。『以白色』者，以皎白色也。『行进』者，前去也。『居中者』者，谓骑乘象者与乘坐轿舆者之间也。『以骡车』者，连结语为：以套有骡子之车辆行进也。『被载运』者，被拖行也。『照耀十方一切诸方』者，以自身体所放光明及衣物庄严等所发光辉，照耀四面八方一切十方也。『手持棍棒者』者，谓棍棒在于称为『手』之掌中，即持棍棒之人；因在整平地面等事务中『掌』字用法可得，故以『手』字特指掌也。『身体被砍裂破损』者，因棍棒打击而身体处处被砍伤破裂也。『请饮』者，请饮之意也。
Evaṃ sāmaṇerena puṭṭhā te petā sabbaṃ taṃ · 如是被沙玛内拉所问，彼等饿鬼一切彼
Pavattiṃ catūhi gāthāhi paccabhāsiṃsu –
次以四句颂歌作为引证述说——
§75
75.
‘‘Puratova yo gacchati kuñjarena, setena nāgena catukkamena;
『前方行进的是象，马是骏马，四匹骏马所驾之车；
Amhāka putto ahu jeṭṭhako so, dānāni datvāna sukhī pamodati.
我等之子是长子者，他施予财物后由此而喜悦欢畅。
§76
76.
‘‘Yo yo majjhe assatarīrathena, catubbhi yuttena suvaggitena;
乘八骏马车的居中者，是与四匹马相连者，善于言说光辉显现；
Amhāka putto ahu majjhimo so, amaccharī dānapatī virocati.
我等之子是中间者，他虽未长成，却是贤能富有施主，华饰照人。
§77
77.
‘‘Yā sā ca pacchā sivikāya nīyati, nārī sapaññā migamandalocanā;
「那位随后被领往市集的妇女，具有智慧，目如猎鹰锐利；
Amhāka dhītā ahu sā kaniṭṭhikā, bhāgaḍḍhabhāgena sukhī pamodati.
她是我们的女儿，是家中最小的，因战斗所得一部分财产而快乐欢喜。」
§78
78.
‘‘Ete ca dānāni adaṃsu pubbe, pasannacittā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
「这些施舍过去未曾得到，心怀欢喜同情的沙门与婆罗门；
Mayaṃ pana maccharīno ahumha, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
然而我们这些住在水中的人，却嘲笑那些沙门婆罗门；
Ete ca datvā paricārayanti, mayañca sussāma naḷova chinno’’ti.
这些施舍了财物而侍奉他们，我们却像折断的芦苇那样枯萎。」
§75
75. Tattha puratova yo gacchatīti imesaṃ gacchantānaṃ yo purato gacchati. ‘‘Yoso purato gacchatī’’ti vā pāṭho, tassa yo eso purato gacchatīti attho. Kuñjarenāti kuṃ pathaviṃ jīrayati, kuñjesu vā ramati caratīti ‘‘kuñjaro’’ti laddhanāmena hatthinā. Nāgenāti, nāssa agamanīyaṃ anabhibhavanīyaṃ atthīti nāgā, tena nāgena. Catukkamenāti catuppadena. Jeṭṭhakoti pubbajo.
75. 其中文意谓「向前行者」者，即在这些行者之前行者。用语「向前行者」的经文形式，意指在他们之前行走的那位。『库迦罗』意为「掘土者、耕土者」，或在林间游走者，此名谓犀牛。『那迦』指不可逾越、不可超越者，即如龙。『叉塔迦门』意为四字组成。『耆陀迦』即先住者，意为长老。
§76-77
76-77.Catubbhīti catūhi assatarīhi. Suvaggitenāti sundaragamanena cāturagamanena. Migamandalocanāti migī viya mandakkhikā. Bhāgaḍḍhabhāgenāti bhāgassa aḍḍhabhāgena, attanā laddhakoṭṭhāsato aḍḍhabhāgadānena hetubhūtena. Sukhīti sukhinī. Liṅgavipallāsena hetaṃ vuttaṃ.
第七十六至七十七句。四种意义分作四种不同的类别。Suvaggitenāti 指美好行止，即优美的举止行走；cāturagamanena 是四足行走，形容动作稳健。Migamandalocanāti 比喻视线如同鹿目般柔和迟钝。Bhāgaḍḍhabhāgenāti 指部分的半部分，意为按整体的半分来划分，其所依凭的是自身体格尺寸，半部分由诸因缘所成。Sukhīti 是快乐、愉悦之意。此处用语言音变来表达其因果义理。
§78
78.Paribhāsakāti akkosakā. Paricārayantīti dibbesu kāmaguṇesu attano indriyāni ito cito ca yathāsukhaṃ cārenti, parijanehi vā attano puññānubhāvanissandena paricariyaṃ kārenti. Mayañca sussāma naḷova chinnoti mayaṃ pana chinno ātape khitto naḷo viya sussāma, khuppipāsāhi aññamaññaṃ daṇḍābhighātehi ca sukkhā visukkhā bhavāmāti.
七十八句。Paribhāsakāti 为责骂侮辱之意。Paricārayantīti 指在天界中，欲乐具足的众生自由随意地随心所欲地运用自身的根身，以及以他人为依凭依据，作种种欢喜的行为。‘Mayañca sussāma naḷova chinnoti’ 用枯干的芦苇易折来喻称我等容易破损的世俗生命，我等是被烈日晒断的枯芦苇。因饥饿相互殴打，达到安乐与不安乐的变异情况。
Evaṃ attano pāpaṃ sampavedetvā ‘‘mayaṃ tuyhaṃ mātulamātulāniyo’’ti ācikkhiṃsu. Taṃ sutvā sāmaṇero sañjātasaṃvego ‘‘evarūpānaṃ kibbisakārīnaṃ kathaṃ nu kho bhojanāni sijjhantī’’ti pucchanto –
如此，知见自身恶行已然现前后，他们说：‘我们与你同属姑姊亲族’。闻此语，沙玛内拉内心生起恐惧不安，思惟询问：‘如此性质的讥笑责难者，为什么食物反而消失了呢？’
§79
79.
‘‘Kiṃ tumhākaṃ bhojanaṃ kiṃ sayānaṃ, kathañca yāpetha supāpadhammino;
‘你们的食物是什么？你们的睡处又是什么？怎样忍受如此恶劣的生活环境？’
Pahūtabhogesu anappakesu, sukhaṃ virādhāya dukkhajja pattā’’ti. –
‘与多种令人厌恶的恶业相应之处，在这些痛苦中，幸福已终止。’
Imaṃ gāthamāha. Tattha kiṃ tumhākaṃ bhojananti kīdisaṃ tumhākaṃ bhojanaṃ? Kiṃ sayānanti kīdisaṃ sayanaṃ? ‘‘Kiṃ sayānā’’ti keci paṭhanti, kīdisā sayanā, kīdise sayane sayathāti attho. Kathañca yāpethāti kena pakārena yāpetha, ‘‘kathaṃ vo yāpethā’’tipi pāṭho, kathaṃ tumhe yāpethāti attho. Supāpadhamminoti suṭṭhu ativiya pāpadhammā. Pahūtabhogesūti apariyantesu uḷāresu bhogesu santesu. Anappakesūti na appakesu bahūsu. Sukhaṃ virādhāyāti sukhahetuno puññassa akaraṇena sukhaṃ virajjhitvā virādhetvā. ‘‘Sukhassa virādhenā’’ti keci paṭhanti. Dukkhajja pattāti ajja idāni idaṃ petayonipariyāpannaṃ dukkhaṃ anuppattāti.
这首歌谣就是说。这里“你们的食物是什么”意为“你们是以何种食物为生？”“你们的睡处是什么”即“你们就寝之所在为何？”“何谓睡处”指何种睡方、睡所或姿势。‘怎样忍受’即以何种方式忍受，是问生存的手段。‘恶劣的生活环境’指极为严重的恶道法则。“多种令人厌恶”指无边烦恼、种种苦恼。“无尽的拥有”指无止境的享乐。“幸福已终止”是因善业不再产生福乐而导致的一种身心苦痛的状态。“‘因幸福终止’有些人这样解。”“痛苦现起”指目前正经历的饥饿贫困等明显苦难，这就是饿鬼道中感受的痛苦。
Evaṃ sāmaṇerena puṭṭhā petā tena pucchitamatthaṃ vissajjentā –
如此，这位沙玛内拉被唤起后，因被问及缘故，应答其意，舍弃罪业。
§80
80.
‘‘Aññamaññaṃ vadhitvāna, pivāma pubbalohitaṃ;
『彼此相杀之后，我们饮用初生的血液；
Bahuṃ vitvā na dhātā homa, nacchādimhase mayaṃ.
大量饮之，我们这儿不持有供物，也不掩盖这一行为。』
§81
81.
‘‘Icceva maccā paridevayanti, adāyakā pecca yamassa ṭhāyino;
『正是这些杀者令死者哀悼，赠予者在阎罗王处为其代持者；
Ye te vidicca adhigamma bhoge, na bhuñjare nāpi karonti puññaṃ.
认识这些事理而得享享受者，却不食用，也不行善事。』
§82
82.
‘‘Te khuppipāsūpagatā parattha, pacchā ciraṃ jhāyare ḍayhamānā;
『他们因极度饥饿奔赴他方，之后长期在火热之地辗转受苦；'}
Kammāni katvāna dukhudrāni, anubhonti dukkhaṃ kaṭukapphalāni.
造业之后，必感受苦难，这些苦果痛苦难忍。
§83
83.
‘‘Ittarañhi dhanaṃ dhaññaṃ, ittaraṃ idha jīvitaṃ;
“有些人财物丰盈，有些人在此有生命；
Ittaraṃ ittarato ñatvā, dīpaṃ kayirātha paṇḍito.
彼此了知彼此，智者应当以此为灯光。
§84
84.
‘‘Ye te evaṃ pajānanti, narā dhammassa kovidā;
“那些如是了知者，即是通达法理之人；
Te dāne nappamajjanti, sutvā arahataṃ vaco’’ti. –
他们因听闻阿拉汉言教，不为施舍而懈怠。”——
Pañca gāthā abhāsiṃsu.
五偈已然宣说。
§80-81
80-81. Tattha na dhātā homāti dhātā suhitā tittā na homa. Nacchādimhaseti na ruccāma, na ruciṃ uppādema, na taṃ mayaṃ attano ruciyā pivissāmāti attho. Iccevāti evameva. Maccā paridevayantīti mayaṃ viya aññepi manussā katakibbisā paridevanti kandanti. Adāyakāti adānasīlā maccharino. Yamassa ṭhāyinoti yamalokasaññite yamassa ṭhāne pettivisaye ṭhānasīlā . Ye te vidicca adhigammabhogeti ye te sampati āyatiñca sukhavisesavidhāyake bhoge vinditvā paṭilabhitvā. Na bhuñjare nāpi karonti puññanti amhe viya sayampi na bhuñjanti, paresaṃ dentā dānamayaṃ puññampi na karonti.
第八十至八十一节。文中说：“那里不存在'施主为天'，天主与众生和睦相处而不变的说法。并非藏匿呵护，也非欣喜感受，亦无生起嗜好，这就是我的本意。'如此欲说'，意思是如是。这是说众生因死亡而悲伤，就像我们一样，其他人类也因施舍而悲痛哀号。所谓施舍者是不贪取者，即不取不取法。所谓‘所在之地’，谓因业力感受的特定境界‘饿鬼所在之处’。知道这些者，是通过明了所得与享用，已获得各种功德幸福之所摄，获此之后退转境界。施舍者虽有，但他们不从中受用，不作善业，就像我们一样，即便如此也不受用他们恩施之功德，也不曾作福。
§82
82.Te khuppipāsūpagatā paratthāti te sattā parattha paraloke pettivisaye jighacchāpipāsābhibhūtā hutvā. Ciraṃ jhāyare ḍayhamānāti khudādihetukena dukkhagginā ‘‘akataṃ vata amhehi kusalaṃ, kataṃ pāpa’’ntiādinā vattamānena vippaṭisāragginā pariḍayhamānā jhāyanti, anutthunantīti attho. Dukhudrānīti dukkhavipākāni. Anubhonti dukkhaṃ kaṭukapphalānīti aniṭṭhaphalāni pāpakammāni katvā cirakālaṃ dukkhaṃ āpāyikadukkhaṃ anubhavanti.
第八十二节。那些处于饥渴和贫苦状态的众生，皆在他方世界，即于饿鬼生处被饥渴折磨而焦躁不安。他们长期沉浸于煎熬，心中怀有贫乏之苦，思惟‘我们从未作过善行，皆作恶业’，因这种思想带来的痛苦，如同被剧烈火焰焚烧而焦虑彷徨，不断思考，浑身被此熬炼，无法安宁。所谓‘苦难饥渴’，乃是苦报的具体显现。因作恶业而长久体验这种苦难，如被苦果折磨，诸恶行所致的无益果报长时间延续，所受的苦是极其痛苦的烦恼。
§83-84
83-84.Ittaranti na cirakālaṭṭhāyī, aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ. Ittaraṃ idha jīvitanti idha manussaloke sattānaṃ jīvitampi ittaraṃ parittaṃ appakaṃ. Tenāha bhagavā – ‘‘yo ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo’’ti (dī. ni. 2.91; saṃ. ni. 1.145; a. ni. 7.74). Ittaraṃ ittarato ñatvāti dhanadhaññādiupakaraṇaṃ manussānaṃ jīvitañca ittaraṃ parittaṃ khaṇikaṃ na cirassanti paññāya upaparikkhitvā. Dīpaṃ kayirātha paṇḍitoti sapañño puriso dīpaṃ attano patiṭṭhaṃ paraloke hitasukhādhiṭṭhānaṃ kareyya. Ye te evaṃ pajānantīti ye te manussā manussānaṃ bhogānaṃ jīvitassa ca ittarabhāvaṃ yāthāvato jānanti, te dāne sabbakālaṃ nappamajjanti. Sutvā arahataṃ vacoti arahataṃ buddhādīnaṃ ariyānaṃ vacanaṃ sutvā, sutattāti attho. Sesaṃ pākaṭameva.
第八十三至八十四节。此处说：‘彼处不久长存’，意谓无常本质，变化不住。再者，‘此处为生’，意指在此人生界，众生的生命同样存在亦非长久之所在，苦少福薄。对此，世尊曾说：‘凡长寿者，所寿不过百年或稍多’（引经自《长部·尼迦耶》第2章91节、《杂部·尼迦耶》第1章145节、《增支部》第7章74节）。‘彼处’乃指财富粮食等众生所依存生活之所，皆短暂全非永恒是悟必然之理。由此智者当如点灯明照，应常持智慧，照亮自心并立大愿为他界众生利益安乐而努力。那些了知此理的人，晓得人间财产及生命之无常，便于行布施时常不懈怠。闻世尊及诸阿拉汉正觉圣者之语，潜心奉行，即此义也。此段意旨阐明生命财富皆短暂，他处所生者难作久活，智慧者以此理立大愿以殊胜布施安慰心。
Evaṃ te petā sāmaṇerena puṭṭhā tamatthaṃ ācikkhitvā ‘‘mayaṃ tuyhaṃ mātulamātulāniyo’’ti pavedesuṃ. Taṃ sutvā sāmaṇero sañjātasaṃvego ukkaṇṭhaṃ paṭivinodetvā upajjhāyassa pādesu sirasā nipatitvā evamāha – ‘‘yaṃ, bhante, anukampakena karaṇīyaṃ anukampaṃ upādāya, taṃ me tumhehi kataṃ, mahatā vatamhi anatthapātato rakkhito, na dāni me gharāvāsena attho, abhiramissāmi brahmacariyavāse’’ti. Athāyasmā saṃkicco tassa ajjhāsayānurūpaṃ kammaṭṭhānaṃ ācikkhi. So kammaṭṭhānaṃ anuyuñjanto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Āyasmā pana saṃkicco taṃ pavattiṃ bhagavato ārocesi. Satthā tamatthaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya vitthārena dhammaṃ desesi, sā desanā mahājanassa sātthikā ahosīti.
因此，彼时饿鬼以沙玛内拉为代言人述说内情，其明确说明饿鬼状况曰：“我们是你的外亲亲属。”听罢，沙玛内拉心生起紧迫感与忧愁，心情烦闷不安，乃向导师俯首恳请：“尊者啊，若凭恻隐之心给予关怀，祈乞众生施以怜悯之恩，我已不能留恋家中安逸，愿投身出家修行，断除烦恼。”此后，尊者简略针对其所怀之志趣宣讲修行法门，沙玛内拉随之勤修，很快证得阿拉汉果。尊者简略讲述其境况，乃告知世尊。佛陀详尽阐发旨意，广泛介绍成就具足之法门，宣说法义甚深，受众多信众迎接，成就道理崇高真实。
Nāgapetavatthuvaṇaṇanā niṭṭhitā. · 龙饿鬼事注释完毕。
12. Uragapetavatthuvaṇṇanā十二、蛇喻饿鬼事注释
Uragova tacaṃ jiṇṇanti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira aññatarassa upāsakassa putto kālamakāsi. So puttamaraṇahetu paridevasokasamāpanno bahi nikkhamitvā kiñci kammaṃ kātuṃ asakkonto geheyeva aṭṭhāsi. Atha satthā paccūsavelāyaṃ mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya buddhacakkhunā lokaṃ volokento taṃ upāsakaṃ disvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tassa gehaṃ gantvā dvāre aṭṭhāsi. Upāsako ca satthu āgatabhāvaṃ sutvā sīghaṃ uṭṭhāya gantvā paccuggamanaṃ katvā hatthato pattaṃ gahetvā gehaṃ pavesetvā āsanaṃ paññapetvā adāsi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Upāsakopi bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Taṃ bhagavā ‘‘kiṃ, upāsaka, sokapareto viya dissatī’’ti āha. ‘‘Āma, bhagavā, piyo me putto kālakato, tenāhaṃ socāmī’’ti. Athassa bhagavā sokavinodanaṃ karonto uragajātakaṃ (jā. 1.5.19 ādayo) kathesi.
如蛇脱皮般复旧更新，此时世尊住于揭德林中，于某比库近侍处开始开示一位外道信徒。据说这位舍卫城的外道信徒名叫迦烂伽，生有一子。其子因生死因缘忧伤悲痛，无法自救，于家中久坐无为。彼时世尊怀大悲，清晨起床，目视世间，观此外道信徒，入城中取法衣，来到其家门外。外道见世尊来访，早起迎接，恭敬行礼，手持净伞，引领入室，陈设座席供养。世尊坐于合适座位，外道礼拜后也坐一旁。世尊问曰：“外道啊，汝似因忧伤所困？”外道答言：“唯然，世尊，我所爱之子已夭折，故我忧伤。”佛乃进行忧伤安慰，讲说《蛇生喻经》。
Atīte kira kāsiraṭṭhe bārāṇasiyaṃ dhammapālaṃ nāma brāhmaṇakulaṃ ahosi. Tattha brāhmaṇo brāhmaṇī putto dhītā suṇisā dāsīti ime sabbepi maraṇānussatibhāvanābhiratā ahesuṃ. Tesu yo gehato nikkhamati, so sesajane ovaditvā nirapekkhova nikkhamati. Athekadivasaṃ brāhmaṇo puttena saddhiṃ gharato nikkhamitvā khettaṃ gantvā kasati. Putto sukkhatiṇapaṇṇakaṭṭhāni ālimpeti. Tattheko kaṇhasappo ḍāhabhayena rukkhasusirato nikkhamitvā imaṃ brāhmaṇassa puttaṃ ḍaṃsi. So visavegena mucchito tattheva paripatitvā kālakato, sakko devarājā hutvā nibbatti. Brāhmaṇo puttaṃ mataṃ disvā kammantasamīpena gacchantaṃ ekaṃ purisaṃ evamāha – ‘‘samma, mama gharaṃ gantvā brāhmaṇiṃ evaṃ vadehi ‘nhāyitvā suddhavatthanivatthā ekassa bhattaṃ mālāgandhādīni ca gahetvā turitaṃ āgacchatū’ti’’. So tattha gantvā tathā ārocesi, gehajanopi tathā akāsi. Brāhmaṇo nhatvā bhuñjitvā vilimpitvā parijanaparivuto puttassa sarīraṃ citakaṃ āropetvā aggiṃ datvā dārukkhandhaṃ ḍahanto viya nissoko nissantāpo aniccasaññaṃ manasi karonto aṭṭhāsi.
很久以前，在迦尸国巴拉那西有一名叫达摩波罗的婆罗门，出身婆罗门世家。其妻与子皆喜好思惟死亡无常。凡家人出门者，余人在劝告后漠然外出。某日，婆罗门与儿子同行出城，前往田间劳作。儿子采摘秋期成熟的芭蕉叶。此时，一条黑蝮蛇因天热藏于树荫，忽然咬伤婆罗门之子。儿子迅速放下叶子，当场倒地而终，死状显然。婆罗门见子陨命，悲痛莫名，恰逢天帝萨咖驾临。婆罗门在家对一同农人叮嘱曰：“你返家后对婆罗门妻子如此说：‘请沐浴清净，点燃灯火，备好食物及香花，急速归来。’”农人遵命回家传话。婆罗门妻子沐浴诵念，上香燃灯，将儿子尸体包裹，焚烧于木堆之上，无尽悲恸，心中感叹诸法无常。
Atha brāhmaṇassa putto sakko hutvā nibbatti, so ca amhākaṃ bodhisatto ahosi. So attano purimajātiṃ katapuññañca paccavekkhitvā pitaraṃ ñātake ca anukampamāno brāhmaṇavesena tattha āgantvā ñātake asocante disvā ‘‘ambho, migaṃ jhāpetha, amhākaṃ maṃsaṃ detha, chātomhī’’ti āha. ‘‘Na migo, manusso brāhmaṇā’’ti āha. ‘‘Kiṃ tumhākaṃ paccatthiko eso’’ti? ‘‘Na paccatthiko, ure jāto oraso mahāguṇavanto taruṇaputto’’ti āha. ‘‘Kimatthaṃ tumhe tathārūpe guṇavati taruṇaputte mate na socathā’’ti? Taṃ sutvā brāhmaṇo asocanakāraṇaṃ kathento –
于是婆罗门的儿子化为天帝，成为我们的觉者。在检视了自己前世及所造的善业之后，他以婆罗门的身份前来探望其父亲和亲属，对哀伤的亲属见说：『噢，猎人啊，请安放野兽，赐给我们肉食吧，我们是亲属。』亲属答道：『不是野兽，是人类，是婆罗门。』他又问：『这是谁，你们亲近的人？』答曰：『不是亲人，是从心中生起的，是个品行高尚的年轻男子。』他说：『你们为何对这样有德的年轻儿子感到不悲伤呢？』闻此，婆罗门开始陈述不哀伤的缘由—
§85
85.
‘‘Uragova tacaṃ jiṇṇaṃ, hitvā gacchati saṃ tanuṃ;
『如同蛇脱去陈旧的皮，弃去身体；
Evaṃ sarīre nibbhoge, pete kālakate sati.
如此，当身体消亡，时节成熟时，
§86
86.
‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
燃烧之时，无法知晓亲属悲痛；
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gatī’’ti. –
因此，我不哭泣，他已去往其归所。』—
Dve gāthā abhāsi.
这两句偈语被说出。
§85-86
85-86. Tattha uragoti urena gacchatīti urago. Sappassetaṃ adhivacanaṃ. Tacaṃ jiṇṇanti jajjarabhāvena jiṇṇaṃ purāṇaṃ attano tacaṃ nimmokaṃ. Hitvā gacchati saṃ tanunti yathā urago attano jiṇṇatacaṃ rukkhantare vā kaṭṭhantare vā mūlantare vā pāsāṇantare vā kañcukaṃ omuñcanto viya sarīrato omuñcitvā pahāya chaḍḍetvā yathākāmaṃ gacchati, evameva saṃsāre paribbhamanto satto porāṇassa kammassa parikkhīṇattā jajjarībhūtaṃ saṃ tanuṃ attano sarīraṃ hitvā gacchati, yathākammaṃ gacchati, punabbhavavasena upapajjatīti attho. Evanti ḍayhamānaṃ puttassa sarīraṃ dassento āha. Sarīre nibbhogeti assa viya aññesampi kāye evaṃ bhogavirahite niratthake jāte. Peteti āyuusmāviññāṇato apagate. Kālakate satīti mate jāte. Tasmāti yasmā ḍayhamāno kāyo apetaviññāṇattā ḍāhadukkhaṃ viya ñātīnaṃ ruditaṃ paridevitampi na jānāti, tasmā etaṃ mama puttaṃ nimittaṃ katvā na rodāmi. Gato sotassa yā gatīti yadi matasattā na ucchijjanti, matassa pana katokāsassa kammassa vasena yā gati pāṭikaṅkhā, taṃ cutianantarameva gato, so na purimañātīnaṃ ruditaṃ paridevitaṃ vā paccāsīsati, nāpi yebhuyyena purimañātīnaṃ ruditena kāci atthasiddhīti adhippāyo.
85-86. 于是『乌拉戈』一词，意指『以蛇状移动者』。这是明白无误的说法。蛇以其皮老旧而脱落，就如同其将旧皮脱去、抛弃，脱落之皮因多年积存显得腐败。它离弃旧皮后，向前爬行，无论是在树间、木间、根部或岩石间，宛若脱下外衣，从身上脱去旧物，任意自在地行走。一切众生在轮回中，就如同蛇脱旧皮一样，因先前所造业的消尽，躯体衰老腐败，舍舍自身之身，随业感受而去，重新生起。对烧灼亡子的躯体的示现如是说：躯体当被抛弃，宛若某物，与其他身形无关，无用而生。因寿命与识俱灭故而灭亡，名为『断时』。因此将亡之身因无识而无法知晓亲人所受的焚烧之苦及哀号悲痛，所以我不以此为亡子之象征而哭泣。若有众生相信亡者已去，因先造业决定去往其所望之处，死后立刻去往，便不再感知先亲的哀号悲泣，也无因先亲悲泣而成就任何益处，这是观察之理。
Evaṃ brāhmaṇena attano asocanakāraṇe kathite pariyāyamanasikārakosalle pakāsite brāhmaṇarūpo sakko brāhmaṇiṃ āha – ‘‘amma, tuyhaṃ so mato kiṃ hotī’’ti? ‘‘Dasa māse kucchinā pariharitvā thaññaṃ pāyetvā hatthapāde saṇṭhapetvā saṃvaḍḍhito putto me, sāmī’’ti. ‘‘Yadi evaṃ pitā tāva purisabhāvena mā rodatu, mātu nāma hadayaṃ mudukaṃ, tvaṃ kasmā na rodasī’’ti? Taṃ sutvā sā arodanakāraṇaṃ kathentī –
如此，婆罗门在为自己哀伤的原因和态度进行辩解时，巧妙叙述，呈现婆罗门形象。萨咖天帝对婆罗门说：‘夫君，你的想法如何？’婆罗门答言：‘经过十个月的怀胎，看护他，搀扶其手足，子已成长，主人呀。’天帝问：‘既然如此，父亲怎可为男儿之死而哭泣？母亲常怀柔软之心，夫君你为何不哭泣呢？’听后，她便诉说不哭的理由。
§87
87.
‘‘Anabbhito tato āgā, nānuññāto ito gato;
‘未曾触及，未曾接纳，已离去此世；’
Yathāgato tathā gato, tattha kā paridevanā.
‘去得果真，行至彼处，何有哀伤之地？’
§88
88.
‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
‘将离之人不知悉亲人的哀伤；’
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gatī’’ti. –
‘故我不哭泣，他已去，去往其所，’”
Gāthādvayamāha. Tattha anabbhitoti anavhāto, ‘‘ehi mayhaṃ puttabhāvaṃ upagacchā’’ti evaṃ apakkosito. Tatoti yattha pubbe ṭhito, tato paralokato. Āgāti āgañchi. Nānuññātoti ananumato, ‘‘gaccha, tāta, paraloka’’nti evaṃ amhehi avissaṭṭho. Itoti idhalokato. Gatoti apagato. Yathāgatoti yenākārena āgato, amhehi anabbhito eva āgatoti attho. Tathā gatoti tenevākārena gato. Yathā sakeneva kammunā āgato, tathā sakeneva kammunā gatoti. Etena kammassakataṃ dasseti. Tattha kā paridevanāti evaṃ avasavattike saṃsārapavatte maraṇaṃ paṭicca kā nāma paridevanā, ayuttā sā paññavatā akaraṇīyāti dasseti.
歌谣双句说。其中文「anabbhito」义为未降临者，即未亲近到达，意谓「来吧，亲子之情，来亲近我」。此语表达为勉劝之辞。词尾「Tato」指先前所在处，「paralokato」指彼世间即他方世界。「Āgāti āgañchi」为来临之义。「Nānuññāto」则是不允许，不准许之意，语用中即「去吧，孩子，往彼世间去」，是与我们无涉之句。「Ito」为此处、此世，「Gatoti」意为已去、已往。「Yathāgatoti」指以某种方式来临者，此处为未亲近之来临。「Tathā gatoti」则以某方式已往。又类比曰：如以能产生业力的行为来临，亦以能产生业力的行为而去。此即显明「业所造」之义。至于何为悲伤，依此轮回流转之苦生死中，智慧者断除之谓也。
Evaṃ brāhmaṇiyā vacanaṃ sutvā tassa bhaginiṃ pucchi – ‘‘amma, tuyhaṃ so kiṃ hotī’’ti? ‘‘Bhātā me, sāmī’’ti. ‘‘Amma, bhaginiyo nāma bhātūsu sinehā, tvaṃ kasmā na rodasī’’ti? Sāpi arodanakāraṇaṃ kathentī –
如此听闻婆罗门女言辞，其弟妇请教其姊：「母亲啊，你那人究竟是何等情形？」答曰：「是我的兄弟，我的丈夫。」又问：「母亲，兄弟弟妇向兄弟应有情爱，为何你不哭泣？」彼女亦陈述其不哭原因──
§89
89.
‘‘Sace rode kissa assaṃ, tattha me kiṃ phalaṃ siyā;
「若我哭泣，有什么果报呢？
Ñātimittasuhajjānaṃ, bhiyyo no aratī siyā.
亲族朋友等众，怨恨之情恐愈增添。」
§90
90.
‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
「苦痛者不自知，亲族的悲痛也未了；
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gatī’’ti. –
故我不哭泣，他已去往彼处。」──
Gāthādvayamāha. Tattha sace rode kisā assanti yadi ahaṃ rodeyyaṃ, kisā parisukkhasarīrā bhaveyyaṃ. Tattha me kiṃ phalaṃ siyāti tasmiṃ mayhaṃ bhātu maraṇanimitte rodane kiṃ nāma phalaṃ, ko ānisaṃso bhaveyya? Na tena mayhaṃ bhātiko āgaccheyya, nāpi so tena sugatiṃ gaccheyyāti adhippāyo. Ñātimittasuhajjānaṃ, bhiyyo no aratī siyāti amhākaṃ ñātīnaṃ mittānaṃ suhadayānañca mama socanena bhātumaraṇadukkhato bhiyyopi arati dukkhameva siyāti.
经中说有两句偈语。若有人因亲人去世而哭泣，我若哭泣，谁的身体会安适呢？我对此有什么益处？对我而言，既已亲人逝去，为何哭泣会有益？这有何因果相继？不会因此而帮助我亲人，也不使他往生善处，这是理说。亲戚朋友因我忧伤，又加念亲人死的悲苦，忧伤只会更加加深，我等亲戚好友因我哀痛的心反而更加忧苦，因此我不哭泣。
Evaṃ bhaginiyā vacanaṃ sutvā tassa bhariyaṃ pucchi – ‘‘tuyhaṃ so kiṃ hotī’’ti? ‘‘Bhattā me, sāmī’’ti. ‘‘Bhadde, itthiyo nāma bhattari sinehā honti, tasmiñca mate vidhavā anāthā honti, kasmā tvaṃ na rodasī’’ti? Sāpi attano arodanakāraṇaṃ kathentī –
听到这话后，姐姐问丈夫说：“你觉得怎样？”丈夫答：“她是我的妻子，是我的夫人。”姐姐说：“善哉，女人对丈夫常有爱恋，按你的看法，寡妇是孤苦无依的，为何你不哭泣？”妻子也说出自己不哭的理由：
§91
91.
‘‘Yathāpi dārako candaṃ, gacchantamanurodati;
“就像孩子对月亮执着，虽去仍回头望，
Evaṃsampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
一样，亡者心中仍有挂念和忧愁。”
§92
92.
‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
“人误会亲人逝去，痛苦而不理解，
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gatī’’ti. – gāthādvayamāha;
因此我不哭泣，只因他已去，这是他的归处。”——这是以上二句偈语。
Tattha dārakoti bāladārako. Candanti candamaṇḍalaṃ. Gacchantanti nabhaṃ abbhussukkamānaṃ. Anurodatīti ‘‘mayhaṃ rathacakkaṃ gahetvā dehī’’ti anurodati. Evaṃsampadamevetanti yo petaṃ mataṃ anusocati, tassetaṃ anusocanaṃ evaṃsampadaṃ evarūpaṃ, ākāsena gacchantassa candassa gahetukāmatāsadisaṃ alabbhaneyyavatthusmiṃ icchābhāvatoti adhippāyo.
其中，「dāraka」意为「幼儿」，「bāladāraka」即「幼稚的幼儿」。月亮名为「canda」，月盘即「candamaṇḍala」。云彩行走于天空，即「gacchanti nabhaṃ abbhussukkamānaṃ」。所谓「anurodatīti」的「anurodati」表示「我执持轮车者之身」的祈愿或生起之意。若有人对幽魂（餓鬼）存有此种哀悼之心，此哀悼即为如此因缘所成，且此种哀悼之心与诸如向天空行走之月亮求取之愿望相同，均属无从获得的事物，因此认定此为执著于无所能得愿望的迷惑之念。
Evaṃ tassa bhariyāya vacanaṃ sutvā dāsiṃ pucchi – ‘‘amma, tuyhaṃ so kiṃ hotī’’ti? ‘‘Ayyo me, sāmī’’ti. ‘‘Yadi evaṃ tena tvaṃ pothetvā veyyāvaccaṃ kāritā bhavissasi, tasmā maññe ‘sumuttāhaṃ tenā’ti na rodasī’’ti? ‘‘Sāmi, mā maṃ evaṃ avaca, na cetaṃ anucchavikaṃ , ativiya khantimettānuddayāsampanno yuttavādī mayhaṃ ayyaputto ure saṃvaḍḍhaputto viya ahosī’’ti. Atha ‘‘kasmā na rodasī’’ti? Sāpi attano arodanakāraṇaṃ kathentī –
彼时，其妻闻夫言，问之曰：「夫君，此何意乎？」夫答曰：「尊者，我夫。」妻曰：「若尔，以彼言而教化我，当能觉醒清明，奈何不为我所啼哭乎？」夫曰：「夫人，勿以此语责我，此并非无情无义，吾具极大忍耐与慈悲，犹如对待独子般，我实为此心意之发起者。」
§93
93.
‘‘Yathāpi brahme udakumbho, bhinno appaṭisandhiyo;
夫又问：「何以不啼哭？」妻亦陈述其不哭之理由曰：
Evaṃsampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
如佛语中比喻，犹如破裂之水罐，不易复合。
§94
94.
‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
「持烧者不知亲族之痛。」
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gatī’’ti. –
故我不哭，彼人已离去，其去处已定。
Gāthādvayamāha. Tattha yathāpi brahme udakubbho, bhinno appaṭisandhiyoti brāhmaṇa seyyathāpi udakaghaṭo muggarappahārādinā bhinno appaṭisandhiyo puna pākatiko na hoti. Sesamettha vuttanayattā uttānatthameva.
韵诗双句如是说。其义如同婆罗门中有种水槽，破损后水无法相续，亦如水瓶被石块打碎，无法连接，故断绝不断续。此处所说意趣，皆从断绝续存之义出发。
Sakko tesaṃ kathaṃ sutvā pasannamānaso ‘‘sammadeva tumhehi maraṇassati bhāvitā, ito paṭṭhāya na tumhehi kasiādikaraṇakiccaṃ atthī’’ti tesaṃ gehaṃ sattaratanabharitaṃ katvā ‘‘appamattā dānaṃ detha, sīlaṃ rakkhatha, uposathakammaṃ karothā’’ti ovaditvā attānañca tesaṃ nivedetvā sakaṭṭhānameva gato. Tepi brāhmaṇādayo dānādīni puññāni karontā yāvatāyukaṃ ṭhatvā devaloke uppajjiṃsu.
萨咖闻其事，心怀欢喜，对众人说：「你们已于死灭事理真实体悟，不必担忧他人起纷争。」遂予以七宝庄严之家，嘱曰：「应勤慎布施，护守戒法，奉行伍波萨他功课。」然后自供奉众人，径往车站。婆罗门等人因布施善行，长寿后生于天界。
Satthā imaṃ jātakaṃ āharitvā tassa upāsakassa sokasallaṃ samuddharitvā upari saccāni pakāsesi, saccapariyosāne upāsako sotāpattiphale patiṭṭhahīti.
佛陀为引出此生起处，于特定弟子忧烦之中，显现真谛。于真谛显现终结之时，该弟子因此得流果，坚立于圣道。
Uragapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā. · 蛇喻饿鬼事注释终。
Iti khuddaka-aṭṭhakathāya petavatthusmiṃ · 如此，在小部注疏的《饿鬼事》中，
Dvādasavatthupaṭimaṇḍitassa
十二围城之地
Paṭhamassa uragavaggassa atthasaṃvaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一蛇品的义注释终。