三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页经藏小部经集部3. 大品

3. Mahāvaggo3. 大品

869 段 · CSCD 巴利原典
3. Mahāvaggo3. 大品
1. Pabbajjāsuttaṃ1. 出家经
Pabbajjaṃ kittayissāmi, yathā pabbaji cakkhumā;
我将称赞出家,具眼者如何出家;
Yathā vīmaṃsamāno so, pabbajjaṃ samarocayi.
他如何审察之后,赞同了出家。
Sambādhoyaṃ gharāvāso, rajassāyatanaṃ iti;
「在家是障碍,是尘垢之处」,
Abbhokāsova pabbajjā, iti disvāna pabbaji.
「出家如虚空」,如此见后出家了。
Pabbajitvāna kāyena, pāpakammaṃ vivajjayi;
出家后以身,舍离恶业;
Vacīduccaritaṃ hitvā, ājīvaṃ parisodhayi.
舍弃语恶行,清净了活命。
Agamā rājagahaṃ buddho, magadhānaṃ giribbajaṃ;
佛陀前往王舍城,马嘎达人的山城;
Piṇḍāya abhihāresi, ākiṇṇavaralakkhaṇo.
为了托钵而行,具足殊胜诸相。
Tamaddasā bimbisāro, pāsādasmiṃ patiṭṭhito;
宾比萨拉见到他,站立在宫殿中;
Disvā lakkhaṇasampannaṃ, imamatthaṃ abhāsatha.
见到具足诸相者,说了这个义理。
‘‘Imaṃ bhonto nisāmetha, abhirūpo brahā suci;
「诸位请注意这位,相好庄严清净者;
Caraṇena ca sampanno, yugamattañca pekkhati.
具足德行,只看一寻之地。
‘‘Okkhittacakkhu satimā, nāyaṃ nīcakulāmiva;
「眼向下视具正念,这不像出身低族;
Rājadūtābhidhāvantu, kuhiṃ bhikkhu gamissati’’.
让王使们跑去,比库将去何处」。
Te pesitā rājadūtā, piṭṭhito anubandhisuṃ;
那些被派遣的王使,从后面跟随;
Kuhiṃ gamissati bhikkhu, kattha vāso bhavissati.
比库将去何处,住处将在哪里。
Sapadānaṃ caramāno, guttadvāro susaṃvuto;
行乞食时具正念,守护诸根善防护;
Khippaṃ pattaṃ apūresi, sampajāno paṭissato.
迅速充满其钵已,正知正念而回返。
Piṇḍacāraṃ caritvāna, nikkhamma nagarā muni;
行乞食后,牟尼从城中出来;
Paṇḍavaṃ abhihāresi, ettha vāso bhavissati.
前往般荼瓦,此处将是住所。
Disvāna vāsūpagataṃ, tayo dūtā upāvisuṃ;
见到他前往住处,三位使者跟随而去;
Tesu ekova āgantvā, rājino paṭivedayi.
其中一人回来,向国王报告。
‘‘Esa bhikkhu mahārāja, paṇḍavassa puratthato ;
「大王,此比库在般荼瓦的东边;
Nisinno byagghusabhova, sīhova girigabbhare’’.
坐着如虎如豹,如山洞中的狮子」。
Sutvāna dūtavacanaṃ, bhaddayānena khattiyo;
听闻使者之语后,刹帝利以美车出发;
Taramānarūpo niyyāsi, yena paṇḍavapabbato.
急速之相出发,前往班达瓦山。
Sa yānabhūmiṃ yāyitvā, yānā oruyha khattiyo;
他到达车地后,刹帝利从车下来;
Pattiko upasaṅkamma, āsajja naṃ upāvisi.
步行前往,亲近他后坐下。
Nisajja rājā sammodi, kathaṃ sāraṇīyaṃ tato;
国王坐下后交谈,然后友善的谈话;
Kathaṃ so vītisāretvā, imamatthaṃ abhāsatha.
他交谈完后,说了这个义理。
‘‘Yuvā ca daharo cāsi, paṭhamuppattiko susu;
「你年轻又年少,初生的婴儿;
Vaṇṇārohena sampanno, jātimā viya khattiyo.
具足美貌增长,如出身高贵的刹帝利。
‘‘Sobhayanto anīkaggaṃ, nāgasaṅghapurakkhato;
「庄严军队的前锋,以龙象群为先导;
Dadāmi bhoge bhuñjassu, jātiṃ akkhāhi pucchito’’.
我给予财富,请享用,被问时请说出你的出身。」
‘‘Ujuṃ janapado rāja, himavantassa passato;
「国王,国土正直,面向雪山;
Dhanavīriyena sampanno, kosalesu niketino.
具足财富与精进,住在国萨拉。
‘‘Ādiccā nāma gottena, sākiyā nāma jātiyā;
「姓氏名为阿迪吒,种族名为沙基亚;
Tamhā kulā pabbajitomhi, na kāme abhipatthayaṃ.
我从那个家族出家,不希求诸欲。
‘‘Kāmesvādīnavaṃ disvā, nekkhammaṃ daṭṭhu khemato;
「见到诸欲的过患,见到出离为安稳;
Padhānāya gamissāmi, ettha me rañjatī mano’’ti.
我将前往精勤修行,我的心在此欢喜。」
Pabbajjāsuttaṃ paṭhamaṃ niṭṭhitaṃ. · 出家经第一经完
2. Padhānasuttaṃ2. 勤修经
‘‘Taṃ maṃ padhānapahitattaṃ, nadiṃ nerañjaraṃ pati;
「我精勤努力,在尼连禅河边,
Viparakkamma jhāyantaṃ, yogakkhemassa pattiyā.
精进禅修,为了获得离轭安稳。
‘‘Namucī karuṇaṃ vācaṃ, bhāsamāno upāgami;
「那时魔罗以悲悯的话语,来到我面前说:
‘Kiso tvamasi dubbaṇṇo, santike maraṇaṃ tava.
『你消瘦、面色不佳,你的死亡已近。
‘‘‘Sahassabhāgo maraṇassa, ekaṃso tava jīvitaṃ;
「『死亡的机会有千分,你的生命只有一分;
Jīva bho jīvitaṃ seyyo, jīvaṃ puññāni kāhasi.
尊者,活着吧!活着更好,活着你可以作福德。
‘‘‘Carato ca te brahmacariyaṃ, aggihuttañca jūhato;
「『你行梵行,供养火祭,
Pahūtaṃ cīyate puññaṃ, kiṃ padhānena kāhasi.
可以积累许多福德,为何要精勤努力呢?
‘‘‘Duggo maggo padhānāya, dukkaro durabhisambhavo’’’;
「道路险恶难行,精进难作难成就」;
Imā gāthā bhaṇaṃ māro, aṭṭhā buddhassa santike.
魔罗站在佛陀近旁,说了这些偈颂。
Taṃ tathāvādinaṃ māraṃ, bhagavā etadabravi;
对那如是说的魔罗,世尊这样说:
‘‘Pamattabandhu pāpima, yenatthena idhāgato.
「恶魔,放逸者之友,你为了什么目的来到这里。
‘‘Aṇumattopi puññena, attho mayhaṃ na vijjati;
「即使是极少量的福德,对我也没有需要;
Yesañca attho puññena, te māro vattumarahati.
那些需要福德的人,魔罗应该对他们说。
‘‘Atthi saddhā tathā vīriyaṃ, paññā ca mama vijjati;
「我有信,也有精进,以及慧;
Evaṃ maṃ pahitattampi, kiṃ jīvamanupucchasi.
我如此精勤努力,你为何问我生命?」
‘‘Nadīnamapi sotāni, ayaṃ vāto visosaye;
「这风能使诸河流干涸,
Kiñca me pahitattassa, lohitaṃ nupasussaye.
为何对我这精进者,血液不会干涸呢?
‘‘Lohite sussamānamhi, pittaṃ semhañca sussati;
「当血液干涸时,胆汁与痰也干涸;
Maṃsesu khīyamānesu, bhiyyo cittaṃ pasīdati;
当诸肉消损时,心更加清净;
Bhiyyo sati ca paññā ca, samādhi mama tiṭṭhati.
念与慧更增,我的定住立。
‘‘Tassa mevaṃ viharato, pattassuttamavedanaṃ;
「我如此住,已达最上受,
Kāmesu nāpekkhate cittaṃ, passa sattassa suddhataṃ.
心对诸欲无期待,见此有情的清净。
‘‘Kāmā te paṭhamā senā, dutiyā arati vuccati;
「诸欲是你的第一军,第二名为不乐;
Tatiyā khuppipāsā te, catutthī taṇhā pavuccati.
第三是饥渴,第四被称为渴爱。
‘‘Pañcamaṃ thinamiddhaṃ te, chaṭṭhā bhīrū pavuccati;
第五是你的昏沉睡眠,第六被称为怖畏;
Sattamī vicikicchā te, makkho thambho te aṭṭhamo.
第七是你的疑,第八是覆与顽固。
‘‘Lābho siloko sakkāro, micchāladdho ca yo yaso;
利养、名声、恭敬,以及邪得的名誉;
Yo cattānaṃ samukkaṃse, pare ca avajānati.
凡自我抬举,而轻蔑他人者。
‘‘Esā namuci te senā, kaṇhassābhippahārinī;
这是你那穆奇的军队,黑者的攻击部队;
Na naṃ asūro jināti, jetvā ca labhate sukhaṃ.
非英雄不能战胜它,战胜后才获得安乐。
‘‘Esa muñjaṃ parihare, dhiratthu mama jīvitaṃ;
我携带着文阇草,呸!我的生命!
Saṅgāme me mataṃ seyyo, yaṃ ce jīve parājito.
对我而言,战死胜于战败而活。
‘‘Pagāḷhettha na dissanti, eke samaṇabrāhmaṇā;
「在此,某些沙门婆罗门不被看见已深陷其中;
Tañca maggaṃ na jānanti, yena gacchanti subbatā.
他们不知道那条道路,具善戒者由此而行。
‘‘Samantā dhajiniṃ disvā, yuttaṃ māraṃ savāhanaṃ;
「看见四周的军旗,魔与其坐骑已准备就绪;
Yuddhāya paccuggacchāmi, mā maṃ ṭhānā acāvayi.
我将前往迎战,愿他不要使我从此处动摇。
‘‘Yaṃ te taṃ nappasahati, senaṃ loko sadevako;
「你的那支军队,世间连同诸天都无法战胜;
Taṃ te paññāya bhecchāmi , āmaṃ pattaṃva asmanā .
我将以慧破坏它,如以石破生陶器。
‘‘Vasīkaritvā saṅkappaṃ, satiñca sūpatiṭṭhitaṃ;
「调伏了寻,以及善建立的念;
Raṭṭhā raṭṭhaṃ vicarissaṃ, sāvake vinayaṃ puthū.
「我将从国到国游行,广泛地教导诸弟子。」
‘‘Te appamattā pahitattā, mama sāsanakārakā;
「他们不放逸、精勤,是我教法的奉行者;」
Akāmassa te gamissanti, yattha gantvā na socare’’.
「他们将去往不愿去者之处,到达那里后不忧愁。」
‘‘Satta vassāni bhagavantaṃ, anubandhiṃ padāpadaṃ;
「我追随世尊七年,步步跟随;」
Otāraṃ nādhigacchissaṃ, sambuddhassa satīmato.
「却未能获得具念的正自觉者的机会。」
‘‘Medavaṇṇaṃva pāsāṇaṃ, vāyaso anupariyagā;
「如乌鸦绕着像脂肪色的石头,」
Apettha muduṃ vindema, api assādanā siyā.
「『或许我们在此能找到柔软之物,或许会有美味。』」
‘‘Aladdhā tattha assādaṃ, vāyasetto apakkami;
「未在那里得到美味,乌鸦便离去了;」
Kākova selamāsajja, nibbijjāpema gotamaṃ’’.
「如乌鸦攻击岩石,我们将厌离果德玛。」
Tassa sokaparetassa, vīṇā kacchā abhassatha;
当他被忧所困时,琵琶的弦断了;
Tato so dummano yakkho, tatthevantaradhāyathāti.
然后那位意不悦的亚卡,就在那里消失了。
Padhānasuttaṃ dutiyaṃ niṭṭhitaṃ. · 精勤经第二经完
3. Subhāsitasuttaṃ3. 善说经
Evaṃ me sutaṃ – eka samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
如是我闻——一时,世尊住在沙瓦提城揭德林给孤独园。在那里,世尊称呼比库们:「诸比库!」「尊者!」那些比库回答世尊。世尊说此——
‘‘Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, na dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṃ. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu subhāsitaṃyeva bhāsati no dubbhāsitaṃ, dhammaṃyeva bhāsati no adhammaṃ, piyaṃyeva bhāsati no appiyaṃ, saccaṃyeva bhāsati no alikaṃ. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūna’’nti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
「诸比库!具足四支的语言是善说,非恶说,无过失且不受智者责难。哪四支?诸比库!于此,比库只说善说而不说恶说,只说法而不说非法,只说可爱语而不说不可爱语,只说真实而不说虚妄。诸比库!具足这四支的语言是善说,非恶说,无过失且不受智者责难。」世尊说此。善逝说此之后,导师又说此——
‘‘Subhāsitaṃ uttamamāhu santo, dhammaṃ bhaṇe nādhammaṃ taṃ dutiyaṃ;
「善者说善说为最上,应说法而非非法,此为第二;
Piyaṃ bhaṇe nāppiyaṃ taṃ tatiyaṃ, saccaṃ bhaṇe nālikaṃ taṃ catuttha’’nti.
应说可爱语而非不可爱语,此为第三;应说真实而非虚妄,此为第四。」
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ bhagavā, paṭibhāti maṃ sugatā’’ti. ‘‘Paṭibhātu taṃ vaṅgīsā’’ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi –
那时,具寿瓦吉萨从座起立,将衣偏袒一肩,向世尊合掌后对世尊说此:「世尊!我有所感,善逝!我有所感。」世尊说:「瓦吉萨!你说吧。」那时,具寿瓦吉萨以相应的偈颂当面赞叹世尊——
‘‘Tameva vācaṃ bhāseyya, yāyattānaṃ na tāpaye;
「应当只说那样的语言,以此不恼害自己;
Pare ca na vihiṃseyya, sā ve vācā subhāsitā.
也不伤害他人,那确实是善说之语。
‘‘Piyavācameva bhāseyya, yā vācā paṭinanditā;
「应当只说可爱之语,那被欢迎的语言;
Yaṃ anādāya pāpāni, paresaṃ bhāsate piyaṃ.
不取诸恶,对他人说可爱之语。
‘‘Saccaṃ ve amatā vācā, esa dhammo sanantano;
「真实确实是不死之语,这是恒常之法;
Sacce atthe ca dhamme ca, āhu santo patiṭṭhitā.
善人们说,安住于真实、利益与法。
‘‘Yaṃ buddho bhāsati vācaṃ, khemaṃ nibbānapattiyā;
「佛陀所说的语言,为了证得涅槃的安稳;
Dukkhassantakiriyāya, sā ve vācānamuttamā’’ti.
为了苦的灭尽,那确实是诸语言中的最上。」
Subhāsitasuttaṃ tatiyaṃ niṭṭhitaṃ. · 善说经第三完
4. Sundarikabhāradvājasuttaṃ4. 孙德莉咖帕拉德瓦迦经
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati sundarikāya nadiyā tīre. Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo sundarikāya nadiyā tīre aggiṃ juhati, aggihuttaṃ paricarati. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo aggiṃ juhitvā aggihuttaṃ paricaritvā uṭṭhāyāsanā samantā catuddisā anuvilokesi – ‘‘ko nu kho imaṃ habyasesaṃ bhuñjeyyā’’ti? Addasā kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle sasīsaṃ pārutaṃ nisinnaṃ; disvāna vāmena hatthena habyasesaṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena kamaṇḍaluṃ gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami.
如是我闻——一时,世尊住在国萨拉国,在孙达利咖河岸边。尔时,孙达利咖婆罗兜瓦迦婆罗门在孙达利咖河岸边供养火,奉事火供。那时,孙达利咖婆罗兜瓦迦婆罗门供养火、奉事火供后,从座起立,环视四方——「谁能食用这剩余的供物呢?」孙达利咖婆罗兜瓦迦婆罗门看见世尊在不远处的某棵树下,以衣覆头而坐;看见后,左手拿着剩余的供物,右手拿着水瓶,走向世尊。
Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa padasaddena sīsaṃ vivari. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo – ‘‘muṇḍo ayaṃ bhavaṃ, muṇḍako ayaṃ bhava’’nti tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa etadahosi – ‘‘muṇḍāpi hi idhekacce brāhmaṇā bhavanti, yaṃnūnāhaṃ upasaṅkamitvā jātiṃ puccheyya’’nti. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiṃjacco bhava’’nti?
那时,世尊因孙达利咖婆罗兜瓦迦婆罗门的脚步声而揭开头。那时,孙达利咖婆罗兜瓦迦婆罗门想:「这位尊者是剃发者,这位尊者是秃头者」,就想从那里返回。那时,孙达利咖婆罗兜瓦迦婆罗门这样想:「在这里,有些婆罗门也是剃发者,我何不走近去问他的出身呢?」那时,孙达利咖婆罗兜瓦迦婆罗门走向世尊;走近后,对世尊这样说:「尊者是什么种姓?」
Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
那时,世尊以偈颂对孙达利咖婆罗兜瓦迦婆罗门说:
‘‘Na brāhmaṇo nomhi na rājaputto, na vessāyano uda koci nomhi;
「我不是婆罗门,不是王族之子,不是吠舍,也不是任何人;
Gottaṃ pariññāya puthujjanānaṃ, akiñcano manta carāmi loke.
遍知凡夫的种姓后,我无所有地在世间行走。
‘‘Saṅghāṭivāsī agaho carāmi , nivuttakeso abhinibbutatto;
我着桑喀帝衣,无家而行,剃除头发,自我已寂灭;
Alippamāno idha māṇavehi, akallaṃ maṃ brāhmaṇa pucchasi gottapañhaṃ’’.
在此不与学童们交往,婆罗门啊,你问我种姓之问是不适当的。」
‘‘Pucchanti ve bho brāhmaṇā, brāhmaṇebhi saha brāhmaṇo no bhava’’nti.
「尊者,婆罗门们确实会问婆罗门:『你是婆罗门吗?』」
‘‘Brāhmaṇo hi ce tvaṃ brūsi, mañca brūsi abrāhmaṇaṃ;
「婆罗门啊!如果你说你是婆罗门,而说我是非婆罗门;
Taṃ taṃ sāvittiṃ pucchāmi, tipadaṃ catuvīsatakkharaṃ.
那么,我问你那沙维帝,三句二十四字母。
‘‘Kiṃ nissitā isayo manujā, khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
「依靠什么,仙人们、人们、刹帝利们、婆罗门们为诸天人,
Yaññamakappayiṃsu puthū idha loke .
在此世间广泛地准备了祭祀?
‘‘Yadantagū vedagū yaññakāle, yassāhutiṃ labhe tassijjheti brūmi’’.
「当知终极者、知吠陀者在祭祀时,谁得到他的供物,我说那会成就」。
‘‘Addhā hi tassa hutamijjhe, (iti brāhmaṇo)
「确实,他的供物会成就,(婆罗门如是说)
Yaṃ tādisaṃ vedagumaddasāma;
当我们见到像那样的知吠陀者;
Tumhādisānañhi adassanena, añño jano bhuñjati pūraḷāsaṃ’’.
由于不见像你这样的人,其他人享用供养食物」。
‘‘Tasmātiha tvaṃ brāhmaṇa atthena, atthiko upasaṅkamma puccha;
「因此,婆罗门!你在此为了义利,想要义利而前来问;
Santaṃ vidhūmaṃ anīghaṃ nirāsaṃ, appevidha abhivinde sumedhaṃ’’.
寂静、无烟、无恼、无欲,善慧者应寻求少欲者。
‘‘Yaññe ratohaṃ bho gotama, yaññaṃ yiṭṭhukāmo nāhaṃ pajānāmi;
「果德玛先生,我喜欢祭祀,想要举行祭祀,但我不了解;
Anusāsatu maṃ bhavaṃ, yattha hutaṃ ijjhate brūhi me taṃ’’.
请尊者教导我,请告诉我在何处所施能成就。
‘‘Tena hi tvaṃ, brāhmaṇa, odahassu sotaṃ; dhammaṃ te desessāmi –
「那么,婆罗门,你当倾耳谛听;我将为你说法──
‘‘Mā jātiṃ pucchī caraṇañca puccha, kaṭṭhā have jāyati jātavedo;
「莫问出身,应问行为,火确实从木生;
Nīcākulīnopi munī dhitīmā, ājāniyo hoti hirīnisedho.
出身低贱的牟尼若有慧,具惭而自制者则成良马。
‘‘Saccena danto damasā upeto, vedantagū vūsitabrahmacariyo;
「以真实调伏,具备调御,通达吠陀之极,已行梵行;
Kālena tamhi habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
若婆罗门期望功德而祭祀,应适时向他们供献供物。
‘‘Ye kāme hitvā agahā caranti, susaññatattā tasaraṃva ujjuṃ;
那些舍弃诸欲、无执取而行、善自制御、如箭般正直者;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
若婆罗门期望功德而祭祀,应适时向他们供献供物。
‘‘Ye vītarāgā susamāhitindriyā, candova rāhuggahaṇā pamuttā;
那些离贪、诸根善定、如月脱离罗睺执取而解脱者;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
若婆罗门期望功德而祭祀,应适时向他们供献供物。
‘‘Asajjamānā vicaranti loke, sadā satā hitvā mamāyitāni;
那些无所执着而游行于世间、常具念、舍弃我所者;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
若婆罗门期望功德而祭祀,应适时向他们供献供物。
‘‘Yo kāme hitvā abhibhuyyacārī, yo vedi jātīmaraṇassa antaṃ;
舍弃诸欲而超越行者,了知生死之终结者;
Parinibbuto udakarahadova sīto, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
般涅槃者如冷却的水池,如来应受花供。
‘‘Samo samehi visamehi dūre, tathāgato hoti anantapañño;
「对平等者平等,对不平等者远离,如来具无边慧;
Anūpalitto idha vā huraṃ vā, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
于此或彼不被染污,如来应受花供。
‘‘Yamhi na māyā vasati na māno, yo vītalobho amamo nirāso;
「于彼无诳无慢住,离贪、无我慢、无望;
Panuṇṇakodho abhinibbutatto, yo brāhmaṇo sokamalaṃ ahāsi;
已除嗔恚、已般涅槃自我,彼婆罗门已舍愁垢;
Tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
如来应受花供。
‘‘Nivesanaṃ yo manaso ahāsi, pariggahā yassa na santi keci;
「彼已舍意之执着,彼无任何执取;
Anupādiyāno idha vā huraṃ vā, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
于此或彼不执取,如来应受花供。」
‘‘Samāhito yo udatāri oghaṃ, dhammaṃ caññāsi paramāya diṭṭhiyā;
「已得定者渡越了暴流,以最上见了知了法;
Khīṇāsavo antimadehadhārī, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
漏尽者、持最后身,如来值得受布拉喇沙。
‘‘Bhavāsavā yassa vacī kharā ca, vidhūpitā atthagatā na santi;
「彼之有漏与粗恶语,已被驱散、已灭去、不存在;
Sa vedagū sabbadhi vippamutto, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
彼明吠陀者、于一切处完全解脱,如来值得受布拉喇沙。
‘‘Saṅgātigo yassa na santi saṅgā, yo mānasattesu amānasatto;
「彼已超越执着、无有执着,于意所执着者中无意执着;
Dukkhaṃ pariññāya sakhettavatthuṃ, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
遍知了苦连同田与地,如来值得受布拉喇沙。
‘‘Āsaṃ anissāya vivekadassī, paravediyaṃ diṭṭhimupātivatto;
「不依靠希望、见远离者,已超越他人所知之见;
Ārammaṇā yassa na santi keci, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
彼无有任何所缘,如来值得受布拉喇沙。」
‘‘Paroparā yassa samecca dhammā, vidhūpitā atthagatā na santi;
「彼之诸法相互比较后,已被驱散、已灭去、不存在;
Santo upādānakhaye vimutto, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
寂静者于取灭尽中解脱,如来值得受用满钵之食。
‘‘Saṃyojanaṃ jātikhayantadassī, yopānudi rāgapathaṃ asesaṃ;
「见生灭尽之结缚者,彼已无余驱除贪欲之道;
Suddho nidoso vimalo akāco , tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
清净、无垢、无染、无瑕,如来值得受用满钵之食。
‘‘Yo attano attānaṃ nānupassati, samāhito ujjugato ṭhitatto;
「彼不随观自己的我,得定、正直、住于自性;
Sa ve anejo akhilo akaṅkho, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
彼实无动、无缺、无欲,如来值得受用满钵之食。
‘‘Mohantarā yassa na santi keci, sabbesu dhammesu ca ñāṇadassī;
「彼无任何痴之障碍,于一切法中具智见;
Sarīrañca antimaṃ dhāreti, patto ca sambodhimanuttaraṃ sivaṃ;
持有最后之身,已达无上菩提之寂静;
Ettāvatā yakkhassa suddhi, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ’’.
「到此为止,亚卡得清净,如来值得供养糖饼。」
‘‘Hutañca mayhaṃ hutamatthu saccaṃ, yaṃ tādisaṃ vedagunaṃ alatthaṃ;
「我的供养已供养,愿是真实,我已得到如此具吠陀德者;
Brahmā hi sakkhi paṭigaṇhātu me bhagavā, bhuñjatu me bhagavā pūraḷāsaṃ’’.
梵天确实是证人,愿世尊接受我,愿世尊食用我的糖饼。」
‘‘Gāthābhigītaṃ me abhojaneyyaṃ, sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammo;
「以偈颂歌咏的,我不应食用,婆罗门,这不是见者的法;
Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā, dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā.
诸佛拒绝以偈颂歌咏的,婆罗门,当法存在时,这是行为。
‘‘Aññena ca kevalinaṃ mahesiṃ, khīṇāsavaṃ kukkuccavūpasantaṃ;
「以其他的食物和饮料须跋那完全者、大仙、漏尽者、恶作寂静者;
Annena pānena upaṭṭhahassu, khettañhi taṃ puññapekkhassa hoti’’.
因为对于期望福德者,那确实是福田。」
‘‘Sādhāhaṃ bhagavā tathā vijaññaṃ, yo dakkhiṇaṃ bhuñjeyya mādisassa;
「善哉,世尊,我应如何知道,谁应食用像我这样的人的布施;」
Yaṃ yaññakāle pariyesamāno, pappuyya tava sāsanaṃ’’.
在祭祀时寻求后,你已达到他的教法。」
‘‘Sārambhā yassa vigatā, cittaṃ yassa anāvilaṃ;
「他的激情已离去,他的心无浊;
Vippamutto ca kāmehi, thinaṃ yassa panūditaṃ.
他已从诸欲解脱,他的昏沉已被驱除。
‘‘Sīmantānaṃ vinetāraṃ, jātimaraṇakovidaṃ;
「边界者的调御者,精通生死;
Muniṃ moneyyasampannaṃ, tādisaṃ yaññamāgataṃ.
牟尼,具足牟尼法,这样的人来到祭祀。
‘‘Bhakuṭiṃ vinayitvāna, pañjalikā namassatha;
「去除皱眉后,合掌礼敬;
Pūjetha annapānena, evaṃ ijjhanti dakkhiṇā.
以食物和饮料供养,如此布施成就。
‘‘Buddho bhavaṃ arahati pūraḷāsaṃ, puññakhettamanuttaraṃ;
「世尊值得供养满钵,无上的福田;
Āyāgo sabbalokassa, bhoto dinnaṃ mahapphala’’nti.
「是一切世间的归依处,布施于尊者有大果报。」
Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti. Alattha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo…pe… arahataṃ ahosīti.
于是,孙达利咖婆罗兜瓦咖婆罗门对世尊如此说:「殊胜,果德玛尊者!殊胜,果德玛尊者!果德玛尊者,犹如将倾覆者扶正,或将覆盖者揭开,或为迷路者指示道路,或在黑暗中持来油灯——『有眼者得见诸色』;如是,果德玛尊者以种种方式阐明了法。我归依果德玛尊者、法以及比库僧团。愿我能在果德玛尊者座前得出家,愿我能得达上。」孙达利咖婆罗兜瓦咖婆罗门得以……成为阿拉汉。
Sundarikabhāradvājasuttaṃ catutthaṃ niṭṭhitaṃ. · 孙德莉咖帕拉德瓦迦经第四完
5. Māghasuttaṃ5. 玛嘎经
Evaṃ me sutaṃ – eka samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho māgho māṇavo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho māgho māṇavo bhagavantaṃ etadavoca –
如是我闻:一时,世尊住在王舍城灵鹫山。于是,玛喀学童前往世尊所在之处;抵达后,与世尊互相问候。交换了友好、值得忆念的交谈后,在一旁坐下。在一旁坐下的玛喀学童对世尊如此说:
‘‘Ahañhi, bho gotama, dāyako dānapati vadaññū yācayogo; dhammena bhoge pariyesāmi; dhammena bhoge pariyesitvā dhammaladdhehi bhogehi dhammādhigatehi ekassapi dadāmi dvinnampi tiṇṇampi catunnampi pañcannampi channampi sattannampi aṭṭhannampi navannampi dasannampi dadāmi, vīsāyapi tiṃsāyapi cattālīsāyapi paññāsāyapi dadāmi, satassapi dadāmi, bhiyyopi dadāmi. Kaccāhaṃ, bho gotama, evaṃ dadanto evaṃ yajanto bahuṃ puññaṃ pasavāmī’’ti ?
「果德玛尊者,我是施者、施主、慷慨者、适合乞求者;我如法地寻求财富;如法地寻求财富后,以如法所得的财富、如法所获得的财富,我布施给一人,也布施给二人、三人、四人、五人、六人、七人、八人、九人、十人,也布施给二十人、三十人、四十人、五十人,也布施给一百人,也布施给更多人。果德玛尊者,我如此布施、如此供养,是否生起很多福德?」
‘‘Taggha tvaṃ, māṇava, evaṃ dadanto evaṃ yajanto bahuṃ puññaṃ pasavasi. Yo kho, māṇava, dāyako dānapati vadaññū yācayogo; dhammena bhoge pariyesati; dhammena bhoge pariyesitvā dhammaladdhehi bhogehi dhammādhigatehi ekassapi dadāti…pe… satassapi dadāti, bhiyyopi dadāti, bahuṃ so puññaṃ pasavatī’’ti. Atha kho māgho māṇavo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
「学童,确实,你如此布施、如此供养,生起很多福德。学童,凡是施者、施主、慷慨者、适合乞求者;如法地寻求财富;如法地寻求财富后,以如法所得的财富、如法所获得的财富,布施给一人……布施给一百人,也布施给更多人,他生起很多福德。」于是,玛喀学童以偈颂对世尊说:
‘‘Pucchāmahaṃ gotamaṃ vadaññuṃ, (iti māgho māṇavo)
「我请问慷慨的果德玛,(玛喀学童如此说)
Kāsāyavāsiṃ agahaṃ carantaṃ;
「穿着袈裟衣、行无家者,
Yo yācayogo dānapati gahaṭṭho, puññatthiko yajati puññapekkho;
「凡适合乞求的施主在家者,为求福德而供养、期望福德;」
Dadaṃ paresaṃ idha annapānaṃ, kathaṃ hutaṃ yajamānassa sujjhe’’.
「在此给与他人食物与饮料,如何布施对施主是清净的?」
‘‘Yo yācayogo dānapati gahaṭṭho, (māghāti bhagavā)
「凡是乞求者的施主、居家者,(世尊说:「玛伽!」)
Puññatthiko yajati puññapekkho;
「为了福德而祭祀,期望福德者;
Dadaṃ paresaṃ idha annapānaṃ, ārādhaye dakkhiṇeyyebhi tādi’’.
「在此给与他人食物与饮料,以此令应供者欢喜。」
‘‘Yo yācayogo dānapati gahaṭṭho, (iti māgho māṇavo)
「凡是乞求者的施主、居家者,(玛伽学童如是说:)
Puññatthiko yajati puññapekkho;
「为了福德而祭祀,期望福德者;
Dadaṃ paresaṃ idha annapānaṃ, akkhāhi me bhagavā dakkhiṇeyye’’.
「在此给与他人食物与饮料,世尊!请为我说应供者。」
‘‘Ye ve asattā vicaranti loke, akiñcanā kevalino yatattā;
「凡是不执着而在世间游行者,无所有者、独存者、自制者;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
若婆罗门希求功德而祭祀,应适时供养彼等供物。
‘‘Ye sabbasaṃyojanabandhanacchidā, dantā vimuttā anīghā nirāsā;
彼等已断一切结缚之束缚,已调伏、已解脱、无恼、无欲;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
若婆罗门希求功德而祭祀,应适时供养彼等供物。
‘‘Ye sabbasaṃyojanavippamuttā, dantā vimuttā anīghā nirāsā;
彼等已从一切结缚解脱,已调伏、已解脱、无恼、无欲;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
若婆罗门希求功德而祭祀,应适时供养彼等供物。
‘‘Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ, khīṇāsavā vūsitabrahmacariyā;
已舍断贪、嗔及痴,诸漏已尽、已修梵行;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
若婆罗门希求功德而祭祀,应适时供养彼等供物。
‘‘Yesu na māyā vasati na māno, khīṇāsavā vūsitabrahmacariyā;
彼等无诳无慢,诸漏已尽、已修梵行;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
应当适时供养他们祭品,若婆罗门希求功德而祭祀。
‘‘Ye vītalobhā amamā nirāsā, khīṇāsavā vūsitabrahmacariyā;
「那些离贪、无我所、无希求者,漏尽者、已行梵行者;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
应当适时供养他们祭品,若婆罗门希求功德而祭祀。
‘‘Ye ve na taṇhāsu upātipannā, vitareyya oghaṃ amamā caranti;
「那些确实不陷入诸渴爱者,无我所者行,已渡过暴流;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
应当适时供养他们祭品,若婆罗门希求功德而祭祀。
‘‘Yesaṃ taṇhā natthi kuhiñci loke, bhavābhavāya idha vā huraṃ vā;
「那些在世间任何地方都没有渴爱者,无论此处或彼处,为了有或无有;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
应当适时供养他们祭品,若婆罗门希求功德而祭祀。
‘‘Ye kāme hitvā agahā caranti, susaññatattā tasaraṃva ujjuṃ;
「那些舍弃诸欲、无执取而行者,如箭般正直,善于空性;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
适时向他们施予供物,若婆罗门期望功德而祭祀。
‘‘Ye vītarāgā susamāhitindriyā, candova rāhuggahaṇā pamuttā;
「那些离贪、诸根善定者,如月脱离罗睺之执取;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
适时向他们施予供物,若婆罗门期望功德而祭祀。
‘‘Samitāvino vītarāgā akopā, yesaṃ gatī natthidha vippahāya;
「寂静者、离贪者、无动摇者,他们舍弃此处后无有去处;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
适时向他们施予供物,若婆罗门期望功德而祭祀。
‘‘Jahitvā jātimaraṇaṃ asesaṃ, kathaṃkathiṃ sabbamupātivattā;
「舍断生死无余,超越一切疑惑;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
适时向他们施予供物,若婆罗门期望功德而祭祀。
‘‘Ye attadīpā vicaranti loke, akiñcanā sabbadhi vippamuttā;
「那些以自己为岛而游行于世间者,无所有者,于一切处完全解脱者;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
应当适时供养他们供物,若婆罗门希求功德而祭祀。
‘‘Ye hettha jānanti yathā tathā idaṃ, ayamantimā natthi punabbhavoti;
「凡于此如实了知此事者:『这是最后有,不再有后有』;
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
应当适时供养他们供物,若婆罗门希求功德而祭祀。
‘‘Yo vedagū jhānarato satīmā, sambodhipatto saraṇaṃ bahūnaṃ;
「凡通晓吠陀、乐于禅那、具念者,已达正觉、是众多者的归依处;
Kālena tamhi habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha’’.
应当适时供养他供物,若婆罗门希求功德而祭祀。」
‘‘Addhā amoghā mama pucchanā ahu, akkhāsi me bhagavā dakkhiṇeyye;
「确实我的询问并非徒劳,世尊已为我分别论应受供养者;
Tvañhettha jānāsi yathā tathā idaṃ, tathā hi te vidito esa dhammo.
你于此如实了知此事,因为这法确实为你所知。
‘‘Yo yācayogo dānapati gahaṭṭho, (iti māgho māṇavo)
「凡乞求结合的施主居家者,(如是玛伽学童说)
Puññatthiko yajati puññapekkho;
希求福德者为了福德而祭祀;
Dadaṃ paresaṃ idha annapānaṃ,
在此给予他人食物与饮料,
Akkhāhi me bhagavā yaññasampadaṃ’’.
世尊,请为我说祭祀的成就。」
‘‘Yajassu yajamāno māghāti bhagavā, sabbattha ca vippasādehi cittaṃ;
「玛伽,祭祀者应祭祀」,世尊说:「在一切处使心清净;
Ārammaṇaṃ yajamānassa yañño, etthappatiṭṭhāya jahāti dosaṃ.
祭祀是祭祀者的所缘,依此而住,他舍断嗔恨。
‘‘So vītarāgo pavineyya dosaṃ, mettaṃ cittaṃ bhāvayamappamāṇaṃ;
「他离贪,调伏嗔恨,修习无量的慈心;
Rattindivaṃ satatamappamatto, sabbā disā pharati appamaññaṃ’’.
日夜常常不放逸,以无量遍满一切方向。」
‘‘Ko sujjhati muccati bajjhatī ca, kenattanā gacchati brahmalokaṃ;
「谁得清净、解脱、被束缚?以何自我前往梵天界?
Ajānato me muni brūhi puṭṭho, bhagavā hi me sakkhi brahmajjadiṭṭho;
「请对不知者说,牟尼被问而告知,世尊确实是我所见的梵天;
Tuvañhi no brahmasamosi saccaṃ, kathaṃ upapajjati brahmalokaṃ jutima’’.
你确实是我们真实的梵天同等者,如何生到光明的梵天界?」
‘‘Yo yajati tividhaṃ yaññasampadaṃ, (māghāti bhagavā)
「凡祭祀三种祭祀圆满者,(世尊说:「玛伽」)
Ārādhaye dakkhiṇeyyebhi tādi;
以应受供养者满足如此者;
Evaṃ yajitvā sammā yācayogo,
如此祭祀后,正确地祈求相应,
Upapajjati brahmalokanti brūmī’’ti.
我说他生到梵天界。」
Evaṃ vutte, māgho māṇavo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama…pe… ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
如是所说已,玛伽学童对世尊如此说道:「尊敬的果德玛,太殊胜了!……(中略)……从今日起终生归依。」
Māghasuttaṃ pañcamaṃ niṭṭhitaṃ. · 玛嘎经第五完
6. Sabhiyasuttaṃ6. 萨比亚经
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sabhiyassa paribbājakassa purāṇasālohitāya devatāya pañhā uddiṭṭhā honti – ‘‘yo te, sabhiya, samaṇo vā brāhmaṇo vā ime pañhe puṭṭho byākaroti tassa santike brahmacariyaṃ careyyāsī’’ti.
如是我闻:一时,世尊住在王舍城竹林栗鼠饲养处。尔时,游方者沙比亚有诸问题被古老血缘的天人教授:「沙比亚,凡沙门或婆罗门被问此等问题而能解答者,你应在他座下行梵行。」
Atha kho sabhiyo paribbājako tassā devatāya santike te pañhe uggahetvā ye te samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṃ – pūraṇo kassapo makkhaligosālo ajito kesakambalo pakudho kaccāno sañcayo belaṭṭhaputto nigaṇṭho nāṭaputto , te upasaṅkamitvā te pañhe pucchati. Te sabhiyena paribbājakena pañhe puṭṭhā na sampāyanti; asampāyantā kopañca dosañca appaccayañca pātukaronti. Api ca sabhiyaṃ yeva paribbājakaṃ paṭipucchanti.
那时,游方者沙比亚从那位天人处学得那些问题后,前往那些沙门婆罗门——僧团的领导者、群众的导师、有名望的、著名的、创立宗派者、被大众认为是善者,即:富兰那咖沙巴、末卡利果沙喇、阿基多给沙甘跋喇、巴古德咖恰亚那、散恰亚贝喇提子、尼干陀那他子,前往他们处后,问那些问题。他们被游方者沙比亚问那些问题时,不能回答;不能回答时,显示愤怒、嗔恨和不满。而且反过来问游方者沙比亚。
Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi – ‘‘ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṃ – pūraṇo kassapo…pe… nigaṇṭho nāṭaputto, te mayā pañhe puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā kopañca dosañca appaccayañca pātukaronti; api ca maññevettha paṭipucchanti. Yannūnnāhaṃ hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjeyya’’nti.
那时,游方者沙比亚这样想:「那些尊敬的沙门婆罗门——僧团的领导者、群众的导师、有名望的、著名的、创立宗派者、被大众认为是善者,即:富兰那咖沙巴……乃至……尼干陀那他子,他们被我问那些问题时,不能回答;不能回答时,显示愤怒、嗔恨和不满;而且反过来问我。我何不还俗,享受诸欲呢?」
Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi – ‘‘ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; yaṃnūnāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā ime pañhe puccheyya’’nti.
那时,游方者沙比亚这样想:「这位沙门果德玛也是僧团的领导者、群众的导师、有名望的、著名的、创立宗派者、被大众认为是善者;我何不前往沙门果德玛处,问这些问题呢?」
Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi – ‘‘yepi kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā therā rattaññū cirapabbajitā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṃ – pūraṇo kassapo…pe. … nigaṇṭho nāṭaputto, tepi mayā pañhe puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā kopañca dosañca appaccayañca pātukaronti, api ca maññevettha paṭipucchanti; kiṃ pana me samaṇo gotamo ime pañhe puṭṭho byākarissati! Samaṇo hi gotamo daharo ceva jātiyā, navo ca pabbajjāyā’’ti.
那时,游方者沙比亚这样想:「那些尊敬的沙门婆罗门——年老的、年迈的、高龄的、已到老年的、已达高寿的、长老的、久修行者、出家已久的、僧团的领导者、群众的导师、有名望的、著名的、创立宗派者、被大众认为是善者,即:富兰那咖沙巴……乃至……尼干陀那他子,他们被我问那些问题时,不能回答;不能回答时,显示愤怒、嗔恨和不满;而且反过来问我;那么,沙门果德玛被我问这些问题时,会回答吗?因为沙门果德玛年轻,出家未久。」
Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi – ‘‘samaṇo kho daharoti na uññātabbo na paribhotabbo. Daharopi cesa samaṇo gotamo mahiddhiko hoti mahānubhāvo, yaṃnūnāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā ime pañhe puccheyya’’nti.
那时,游方者沙比亚这样想:「不应轻视、不应藐视沙门年轻。虽然这位沙门果德玛年轻,但他是大神通者、大威力者,我何不前往沙门果德玛处,问这些问题呢?」
Atha kho sabhiyo paribbājako yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ veḷuvanaṃ kalandakanivāpo, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sabhiyo paribbājako bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
那时,游方者沙比亚向王舍城出发游行。他次第游行,到达王舍城竹林咖兰达咖尼瓦巴,前往世尊处;到达后,与世尊互相问候。交换了友好、值得忆念的话语后,在一旁坐下。在一旁坐下的游方者沙比亚以偈颂对世尊说:
‘‘Kaṅkhī vecikicchī āgamaṃ, (iti sabhiyo)
「怀疑、犹豫而来,(沙比亚如是说)
Pañhe pucchituṃ abhikaṅkhamāno;
「渴望问诸问题;」
Tesantakaro bhavāhi pañhe me puṭṭho,
「请为我解答这些问题,使其终结,」
Anupubbaṃ anudhammaṃ byākarohi me’’.
「请依次第、如法地为我分别论。」
‘‘Dūrato āgatosi sabhiya, (iti bhagavā)
「沙比亚,你从远方而来,(世尊如是说)
Pañhe pucchituṃ abhikaṅkhamāno;
「渴望来问诸问题;」
Tesantakaro bhavāmi pañhe te puṭṭho,
「我将为你解答所问的这些问题,使其终结,」
Anupubbaṃ anudhammaṃ byākaromi te.
「我将依次第、如法地为你分别论。」
‘‘Puccha maṃ sabhiya pañhaṃ, yaṃ kiñci manasicchasi;
「沙比亚,你问我问题吧,你心中想要问的任何问题;」
Tassa tasseva pañhassa, ahaṃ antaṃ karomi te’’ti.
「对于每一个问题,我都将为你作出终结。」
Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Yaṃ vatāhaṃ aññesu samaṇabrāhmaṇesu okāsakammamattampi nālatthaṃ taṃ me idaṃ samaṇena gotamena okāsakammaṃ kata’’nti. Attamano pamudito udaggo pītisomanassajāto bhagavantaṃ pañhaṃ apucchi –
那时,游方者沙比亚生起了这样的想法:「实在稀有啊,先生!实在未曾有啊,先生!我在其他沙门婆罗门那里连提问的机会都得不到,而沙门果德玛却给了我这个提问的机会。」他满意、欢喜、兴奋,生起了喜悦与愉悦,向世尊问道:
‘‘Kiṃ pattinamāhu bhikkhunaṃ, (iti sabhiyo)
「什么被称为比库的达到,(沙比亚如是说)
Sorataṃ kena kathañca dantamāhu;
以什么方式被称为柔和,如何被称为调伏;
Buddhoti kathaṃ pavuccati,
如何被称为觉者,
Puṭṭho me bhagavā byākarohi’’.
被问及的世尊请为我分别论。」
‘‘Pajjena katena attanā, (sabhiyāti bhagavā)
「以自己所作的道,(世尊对沙比亚说)
Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho;
已般涅槃,已度疑惑;
Vibhavañca bhavañca vippahāya,
舍断了非有与有,」
Vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhu.
那位比库已修行圆满,已尽再生。
‘‘Sabbattha upekkhako satimā, na so hiṃsati kañci sabbaloke;
「于一切处具念、平等舍,他不伤害一切世间的任何人;
Tiṇṇo samaṇo anāvilo, ussadā yassa na santi sorato so.
已渡的沙门,无浊,他没有烦恼,他是寂静者。
‘‘Yassindriyāni bhāvitāni, ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke;
「其诸根已修习,于内、于外及一切世间;
Nibbijjha imaṃ parañca lokaṃ, kālaṃ kaṅkhati bhāvito sa danto.
已厌离此世与他世,已修习、已调伏者等待时节。
‘‘Kappāni viceyya kevalāni, saṃsāraṃ dubhayaṃ cutūpapātaṃ;
「已遍知一切劫,轮回、两者、死与再生;
Vigatarajamanaṅgaṇaṃ visuddhaṃ, pattaṃ jātikhayaṃ tamāhu buddha’’nti.
离尘、无垢、清净,已达生尽,诸佛说他。」
Atha kho sabhiyo paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā attamano pamudito udaggo pītisomanassajāto bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi –
那时,沙比亚游方者随喜、欢喜世尊所说,心满意足、欢悦、踊跃、充满喜悦,向世尊问更进一步的问题──
‘‘Kiṃ pattinamāhu brāhmaṇaṃ, (iti sabhiyo)
「什么被称为婆罗门,(沙比亚说)」
Samaṇaṃ kena kathañca nhātakoti;
「沙门以什么[被称],又如何[称]沐浴者?」
Nāgoti kathaṃ pavuccati,
「龙如何被称呼,」
Puṭṭho me bhagavā byākarohi’’.
「被问的世尊请为我分别论。」
‘‘Bāhitvā sabbapāpakāni, (sabhiyāti bhagavā)
「已除去一切诸恶,(世尊对沙比亚说)」
Vimalo sādhusamāhito ṭhitatto;
「无垢、善定、住于自我,」
Saṃsāramaticca kevalī so,
「已超越轮回,彼是圆满者,」
Asito tādi pavuccate sa brahmā.
「无执、如是者,彼被称为梵天。」
‘‘Samitāvi pahāya puññapāpaṃ, virajo ñatvā imaṃ parañca lokaṃ;
「舍断了福与恶,离尘,了知此世与他世,
Jātimaraṇaṃ upātivatto, samaṇo tādi pavuccate tathattā.
超越了生死,如是的沙门因其如性而被称为『如是者』。
‘‘Ninhāya sabbapāpakāni, ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke;
「洗除了一切诸恶,于内、于外及一切世间,
Devamanussesu kappiyesu, kappaṃ neti tamāhu nhātako’’ti.
在诸天人中应供者,不行轮回,他们称他为『已沐浴者』。」
‘‘Āguṃ na karoti kiñci loke, sabbasaṃyoge visajja bandhanāni;
「他在世间不造作任何罪恶,舍离了一切结缚与束缚,
Sabbattha na sajjatī vimutto, nāgo tādi pavuccate tathattā’’ti.
于一切处不执著,已解脱,如是的龙因其如性而被称为『如是者』。」
Atha kho sabhiyo paribbājako…pe… bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi –
那时,沙比亚游方者……(中略)……向世尊问了更进一步的问题——
‘‘Kaṃ khettajinaṃ vadanti buddhā, (iti sabhiyo)
「诸佛说谁是田地的征服者?(如是沙比亚说)
Kusalaṃ kena kathañca paṇḍitoti;
以何、如何说为善?以何说为智者?
Muni nāma kathaṃ pavuccati,
如何被称为牟尼?
Puṭṭho me bhagavā byākarohi’’.
被问的世尊请为我分别论。」
‘‘Khettāni viceyya kevalāni, (sabhiyāti bhagavā)
「已遍知一切诸田,(萨比亚啊,世尊说)
Dibbaṃ mānusakañca brahmakhettaṃ;
天的、人的以及梵天的田;
Sabbakhettamūlabandhanā pamutto,
已从一切田的根本束缚解脱,
Khettajino tādi pavuccate tathattā.
如是者因其如是性而被称为胜田者。
‘‘Kosāni viceyya kevalāni, dibbaṃ mānusakañca brahmakosaṃ;
已遍知一切诸藏,天的、人的以及梵天的藏;
Sabbakosamūlabandhanā pamutto, kusalo tādi pavuccate tathattā.
从一切库藏、根、束缚解脱,善巧者因如性而被称为「如」。
‘‘Dubhayāni viceyya paṇḍarāni, ajjhattaṃ bahiddhā ca suddhipañño;
「已辨别黑白两者,内与外皆清净慧者;
Kaṇhaṃ sukkaṃ upātivatto, paṇḍito tādi pavuccate tathattā.
已超越黑与白,智者因如性而被称为「如」。
‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ, ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke;
「已知非真实与真实之法,于内、于外、于一切世间;
Devamanussehi pūjanīyo, saṅgaṃ jālamaticca so munī’’ti.
为天人所应供养,超越执着与罗网的牟尼。」
Atha kho sabhiyo paribbājako…pe… bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi –
那时,沙比亚游方者……乃至……向世尊问进一步的问题──
‘‘Kiṃ pattinamāhu vedaguṃ, (iti sabhiyo)
「他们说什么是韦达古的成就?(如是沙比亚)
Anuviditaṃ kena kathañca vīriyavāti;
以什么被了知?如何说是精进者?」
Ājāniyo kinti nāma hoti,
什么被称为良马?
Puṭṭho me bhagavā byākarohi’’.
世尊,请为我分别论。」
‘‘Vedāni viceyya kevalāni, (sabhiyāti bhagavā)
「已审察一切诸吠陀,(世尊对沙比亚说)」
Samaṇānaṃ yānidhatthi brāhmaṇānaṃ;
沙门与婆罗门们在此世间所拥有的;
Sabbavedanāsu vītarāgo,
对一切受已离贪,
Sabbaṃ vedamaticca vedagū so.
已超越一切吠陀,他是吠陀通达者。
‘‘Anuvicca papañcanāmarūpaṃ, ajjhattaṃ bahiddhā ca rogamūlaṃ;
「已审察内与外的戏论名色,疾病之根;
Sabbarogamūlabandhanā pamutto, anuvidito tādi pavuccate tathattā.
已从一切疾病根源的束缚解脱,已通达者,因其如是性而被称为如是者。」
‘‘Virato idha sabbapāpakehi, nirayadukkhaṃ aticca vīriyavā so;
「于此远离一切诸恶,精进者超越地狱之苦;
So vīriyavā padhānavā, dhīro tādi pavuccate tathattā.
彼精进者、努力者、智者,因其如是性,被称为『如是者』。
‘‘Yassassu lunāni bandhanāni, ajjhattaṃ bahiddhā ca saṅgamūlaṃ;
「凡其诸结已被拔除,内与外的执着之根;
Sabbasaṅgamūlabandhanā pamutto, ājāniyo tādi pavuccate tathattā’’ti.
从一切执着根结中解脱者,纯种者,因其如是性,被称为『如是者』。」
Atha kho sabhiyo paribbājako…pe… bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi –
于是,沙比亚游方者……(中略)……向世尊问进一步的问题——
‘‘Kiṃ pattinamāhu sottiyaṃ, (iti sabhiyo)
「何者被称为婆罗门种姓,(沙比亚如是说)
Ariyaṃ kena kathañca caraṇavāti;
以何及如何行而为圣者、具足行德者;
Paribbājako kinti nāma hoti,
游方者以何名而存在,
Puṭṭho me bhagavā byākarohi’’.
世尊被我问及,请解答。」
‘‘Sutvā sabbadhammaṃ abhiññāya loke, (sabhiyāti bhagavā)
「听闻一切法后,遍知于世间,(沙比亚啊!世尊说)
Sāvajjānavajjaṃ yadatthi kiñci;
凡有任何有过失与无过失之事;
Abhibhuṃ akathaṃkathiṃ vimuttaṃ,
已征服、无疑惑、已解脱,
Anighaṃ sabbadhimāhu sottiyoti.
无恼害者,他们称为一切处的圣者。」
‘‘Chetvā āsavāni ālayāni, vidvā so na upeti gabbhaseyyaṃ;
「断除诸漏与诸住处后,智者不再进入胎藏;
Saññaṃ tividhaṃ panujja paṅkaṃ, kappaṃ neti tamāhu ariyoti.
舍弃三种想与污泥后,不造作,他们称为圣者。」
‘‘Yo idha caraṇesu pattipatto, kusalo sabbadā ājānāti dhammaṃ;
「于此在诸行中已达成就者,善巧者常知法;
Sabbattha na sajjati vimuttacitto , paṭighā yassa na santi caraṇavā so.
解脱心者于一切处不执着,具足行者无有嗔恨。
‘‘Dukkhavepakkaṃ yadatthi kammaṃ, uddhamadho tiriyaṃ vāpi majjhe;
「凡是苦之成熟的业,无论在上、在下、在横向或在中间;
Paribbājayitvā pariññacārī, māyaṃ mānamathopi lobhakodhaṃ;
游行后,遍知行者,幻、慢、贪与嗔,
Pariyantamakāsi nāmarūpaṃ, taṃ paribbājakamāhu pattipatta’’nti.
他使名色达到边际,他们称那游方者为已达者。」
Atha kho sabhiyo paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā attamano pamudito udaggo pītisomanassajāto uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi –
那时,沙比亚游方者随喜、欢喜世尊所说,心满意足、欢喜、踊跃、充满喜悦,从座而起,将上衣偏袒一肩,向世尊合掌,以适当的偈颂当面赞叹世尊——
‘‘Yāni ca tīṇi yāni ca saṭṭhi, samaṇappavādasitāni bhūripañña;
「那些三种与那些六十种,沙门之说,广慧者,
Saññakkharasaññanissitāni, osaraṇāni vineyya oghatamagā.
依止于想与行想者,调伏了诸执着,已渡瀑流。
‘‘Antagūsi pāragū dukkhassa, arahāsi sammāsambuddho khīṇāsavaṃ taṃ maññe;
「已达边际者、已到彼岸者、苦之终结者,应供者、正等正觉者、漏尽者,我认为那位;」
Jutimā mutimā pahūtapañño, dukkhassantakaraṃ atāresi maṃ.
具光辉者、解脱者、具广大慧者,你使我到达苦的终结。
‘‘Yaṃ me kaṅkhitamaññāsi, vicikicchā maṃ tārayi namo te;
你了知我所疑惑的,疑惑使我渡脱,礼敬你;
Muni monapathesu pattipatta, akhila ādiccabandhu soratosi.
牟尼,在牟尼道中已达成就,无垢的日种亲族,你是善说者。
‘‘Yā me kaṅkhā pure āsi, taṃ me byākāsi cakkhumā;
我先前所有的疑惑,具眼者已为我分别论;
Addhā munīsi sambuddho, natthi nīvaraṇā tava.
确实你是牟尼、正觉者,你没有诸盖。
‘‘Upāyāsā ca te sabbe, viddhastā vinaḷīkatā;
你的一切忧恼,已被破坏、已被摧毁;
Sītibhūto damappatto, dhitimā saccanikkamo.
已得清凉、已达调伏,具坚固、真实精进。
‘‘Tassa te nāganāgassa, mahāvīrassa bhāsato;
你这龙中之龙、大雄说法时,
Sabbe devānumodanti, ubho nāradapabbatā.
一切天人随喜,两座那拉达山亦然。
‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;
「礼敬您,人中之牛!礼敬您,人中至上者!
Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi te paṭipuggalo.
在含天的世间,无人能与您相比。
‘‘Tuvaṃ buddho tuvaṃ satthā, tuvaṃ mārābhibhū muni;
您是佛陀,您是导师,您是降伏魔的牟尼;
Tuvaṃ anusaye chetvā, tiṇṇo tāresi maṃ pajaṃ.
您断除随眠,已度者,您度此众生。
‘‘Upadhī te samatikkantā, āsavā te padālitā;
您的诸依已超越,您的诸漏已破坏;
Sīhosi anupādāno, pahīnabhayabheravo.
您是无执取的狮子,已舍弃恐怖与畏惧。
‘‘Puṇḍarīkaṃ yathā vaggu, toye na upalimpati ;
犹如莲花离尘垢,不为水所染;
Evaṃ puññe ca pāpe ca, ubhaye tvaṃ na limpasi;
如此,你不染着福与恶,两者你都不染着;
Pāde vīra pasārehi, sabhiyo vandati satthuno’’ti.
勇士,请伸出足,沙比尤礼敬导师。
Atha kho sabhiyo paribbājako bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante…pe… esāhaṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca; labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti .
于是,游方者沙比尤以头礼世尊足后,对世尊如此说:「尊者,太殊胜了!尊者……(中略)……我皈依世尊、法与比库僧团;尊者,愿我在世尊座下得出家,愿我得受达上。」
‘‘Yo kho, sabhiya, aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ, so cattāro māse parivasati; catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā’’ti.
「沙比亚,凡先前为外道者,在此法、律中希求出家,希求受达上,他须别住四个月;四个月过后,意已决定的诸比库令其出家,令其受达上成为比库。然而,在此我已知人的差别。」
‘‘Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ, ākaṅkhantā upasampadaṃ cattāro māse parivasanti, catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi; catunnaṃ vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyā’’ti. Alattha kho sabhiyo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ…pe… aññataro kho panāyasmā sabhiyo arahataṃ ahosīti.
「尊者,如果先前为外道者,在此法、律中希求出家,希求受达上,须别住四个月,四个月过后意已决定的诸比库令其出家,令其受达上成为比库,我愿别住四年;四年过后,意已决定的诸比库令我出家,令我受达上成为比库。」游方者沙比尤在世尊座下得出家,得受达上……(中略)……具寿沙比尤成为阿拉汉之一。
Sabhiyasuttaṃ chaṭṭhaṃ niṭṭhitaṃ. · 萨比亚经第六完
7. Selasuttaṃ7. 谢喇经
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅguttarāpesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi yena āpaṇaṃ nāma aṅguttarāpānaṃ nigamo tadavasari. Assosi kho keṇiyo jaṭilo ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṃ anuppatto. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti . So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ desati ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti.
如是我闻:一时,世尊在盎古答拉游行,与大比库僧团一千二百五十位比库一起,抵达名为阿巴那的盎古答拉人的城镇。结尼亚结发行者听闻:「尊者,沙门果德玛,释迦子,从释迦族出家,在盎古答拉游行,与大比库僧团一千二百五十位比库一起,已抵达阿巴那。关于尊者果德玛,如此美好的名声已传扬:『如此,彼世尊是阿拉汉、正等正觉者、明行具足者、善逝、世间解、无上士、调御丈夫者、天人师、佛陀、世尊。』他以自己的证智证悟后,宣说此世间与天、魔、梵天俱,沙门、婆罗门、天、人俱的世代。他说法,初善、中善、后善,有义、有文,显示完全圆满、清净的梵行。见这样的阿拉汉确实是善。」
Atha kho keṇiyo jaṭilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho keṇiyaṃ jaṭilaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Evaṃ vutte, bhagavā keṇiyaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni; tvañca brāhmaṇesu abhippasanno’’ti.
于是,结尼亚结发行者前往世尊处;抵达后,与世尊互相问候。交换了友好、值得忆念的话语后,在一旁坐下。世尊以法语开示、劝导、鼓励、使结尼亚结发行者欢喜。于是,结尼亚结发行者被世尊以法语开示、劝导、鼓励、使欢喜后,对世尊如此说:「愿尊者果德玛接受我明日的食物供养,与比库僧团一起。」如此说时,世尊对结尼亚结发行者如此说:「结尼亚,比库僧团很大,一千二百五十位比库;而你对婆罗门们有信心。」
Dutiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiñcāpi, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno; adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Dutiyampi kho bhagavā keṇiyaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni; tvañca brāhmaṇesu abhippasanno’’ti.
结尼亚结发行者第二次对世尊如此说:「尊者果德玛,虽然比库僧团很大,一千二百五十位比库,而我对婆罗门们有信心;愿尊者果德玛接受我明日的食物供养,与比库僧团一起。」世尊第二次对结尼亚结发行者如此说:「结尼亚,比库僧团很大,一千二百五十位比库;而你对婆罗门们有信心。」
Tatiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiñcāpi, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā yena sako assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mittāmacce ñātisālohite āmantesi – ‘‘suṇantu me bhavanto mittāmaccā ñātisālohitā, samaṇo me gotamo nimantito svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghena, yena me kāyaveyyāvaṭikaṃ kareyyāthā’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho keṇiyassa jaṭilassa mittāmaccā ñātisālohitā keṇiyassa jaṭilassa paṭissutvā appekacce uddhanāni khaṇanti, appekacce kaṭṭhāni phālenti, appekacce bhājanāni dhovanti, appekacce udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpenti, appekacce āsanāni paññāpenti. Keṇiyo pana jaṭilo sāmaṃyeva maṇḍalamāḷaṃ paṭiyādeti.
第三次,刻尼亚结发者对世尊如此说:「果德玛尊者,虽然有大比库僧团,两千五百位比库,而我对婆罗门们有信心,请果德玛尊者同意我明日的供养,与比库僧团一起。」世尊以沉默同意了。那时,刻尼亚结发者知道世尊已同意,从座起立,前往自己的隐居处;到达后,召唤朋友、同伴、亲戚、血亲:「请诸位朋友、同伴、亲戚、血亲听我说,我已邀请沙门果德玛明日供养,与比库僧团一起,请为我做身体的服务。」「是的,尊者。」刻尼亚结发者的朋友、同伴、亲戚、血亲应诺刻尼亚结发者后,有些人挖炉灶,有些人劈柴,有些人洗器皿,有些人设置水瓶,有些人铺设座位。而刻尼亚结发者亲自准备圆形帐篷。
Tena kho pana samayena selo brāhmaṇo āpaṇe paṭivasati, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo, tīṇi ca māṇavakasatāni mante vāceti.
那时,些喇婆罗门住在阿巴那,精通三吠陀,连同词汇、祭仪、音韵、词源及古传为第五,通晓句法、文法,于世间论及大人相不缺,教授三百位学童诵咒。
Tena kho pana samayena keṇiyo jaṭilo sele brāhmaṇe abhippasanno hoti. Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi parivuto jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami. Addasā kho selo brāhmaṇo keṇiyassa jaṭilassa assame appekacce uddhanāni khaṇante…pe… appekacce āsanāni paññapente, keṇiyaṃ pana jaṭilaṃ sāmaṃyeva maṇḍalamāḷaṃ paṭiyādentaṃ. Disvāna keṇiyaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho bhoto keṇiyassa āvāho vā bhavissati, vivāho vā bhavissati, mahāyañño vā paccupaṭṭhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṃ balakāyenā’’ti?
那时,刻尼亚结发者对些喇婆罗门有信心。那时,些喇婆罗门与三百位学童围绕,经行游步,前往刻尼亚结发者的隐居处。些喇婆罗门看见在刻尼亚结发者的隐居处,有些人挖炉灶……有些人铺设座位,而刻尼亚结发者亲自准备圆形帐篷。看见后,对刻尼亚结发者如此说:「刻尼亚尊者是否将有婚礼,或将有嫁娶,或有大祭典准备,或马嘎塔国王些尼亚频毗沙罗受邀明日与军队一起?」
‘‘Na me, bho sela, āvāho vā bhavissati vivāho vā, nāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṃ balakāyena; api ca kho me mahāyañño paccupaṭṭhito. Atthi samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṃ anuppatto. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ…pe… buddho bhagavāti. So me nimantito svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. ‘‘Buddhoti, bho keṇiya, vadesi’’? ‘‘Buddhoti, bho sela, vadāmi’’. ‘‘Buddhoti, bho keṇiya, vadesi’’? ‘‘Buddhoti, bho sela, vadāmī’’ti.
「些喇尊者,我不会有婚礼或嫁娶,马嘎塔国王些尼亚频毗沙罗也未受邀明日与军队一起;但我确实有大祭典准备。有沙门果德玛,萨咖子,从萨咖族出家,在安古答拉巴游行,与大比库僧团一起,两千五百位比库,已到达阿巴那。关于那位果德玛尊者……佛陀、世尊。他受我邀请明日供养,与比库僧团一起。」「刻尼亚尊者,你说『佛陀』?」「些喇尊者,我说『佛陀』。」「刻尼亚尊者,你说『佛陀』?」「些喇尊者,我说『佛陀』。」
Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi – ‘‘ghosopi kho eso dullabho lokasmiṃ yadidaṃ buddhoti. Āgatāni kho panamhākaṃ mantesu dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṃ ajjhāvasati rājā hoti cakkavatti dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathidaṃ – cakkaratanaṃ, hatthiratanaṃ, assaratanaṃ, maṇiratanaṃ, itthiratanaṃ, gahapatiratanaṃ, pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado . Kahaṃ pana, bho keṇiya, etarahi so bhavaṃ gotamo viharati arahaṃ sammāsambuddho’’ti?
那时,些喇婆罗门如此想:「在世间,『佛陀』这个声音确实难得。在我们的咒文中,已传来三十二大人相,具足这些的大人只有两种去处,无其他。如果住在家中,他成为转轮王,如法的法王,征服四方,获得国土的安稳,具足七宝。他有这七宝,即:轮宝、象宝、马宝、珠宝、女宝、居士宝、主兵臣宝为第七。他有超过一千个儿子,勇敢、英雄之姿、能摧毁敌军。他以法,不用杖、不用刀,征服这大地至海洋边际后而住。但如果从家出家成为无家者,他成为阿拉汉、正等正觉者,揭开世间的覆障。那么,刻尼亚尊者,现在那位果德玛尊者、阿拉汉、正等正觉者住在哪里?」
Evaṃ vutte, keṇiyo jaṭilo dakkhiṇaṃ bāhuṃ paggahetvā selaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘yenesā , bho sela, nīlavanarājī’’ti. Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami. Atha kho selo brāhmaṇo te māṇavake āmantesi – ‘‘appasaddā bhonto āgacchantu, pade padaṃ nikkhipantā. Durāsadā hi te bhagavanto sīhāva ekacarā. Yadā cāhaṃ, bho, samaṇena gotamena saddhiṃ manteyyuṃ, mā me bhonto antarantarā kathaṃ opātetha; kathāpariyosānaṃ me bhavanto āgamentū’’ti.
如此说时,刻尼亚结发者举起右臂,对些喇婆罗门如此说:「些喇尊者,就在那蓝色森林王。」那时,些喇婆罗门与三百位学童一起,前往世尊所在之处。那时,些喇婆罗门召唤那些学童:「诸位,请安静地来,脚步轻放。因为那些世尊难以接近,如独行的狮子。当我与沙门果德玛交谈时,诸位不要在中间打断我的话;诸位请等我谈话结束。」
Atha kho selo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi . Addasā kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati – kosohite ca vatthaguyhe, pahūtajivhatāya cāti.
那时,些喇婆罗门前往世尊所在之处;到达后,与世尊互相问候。交换友好、值得忆念的话语后,在一旁坐下。在一旁坐下的些喇婆罗门在世尊身上观察三十二大人相。些喇婆罗门在世尊身上看见大部分三十二大人相,除了两个。对两个大人相怀疑、犹豫、不确信、不清净——阴藏隐密及广长舌相。
Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘passati kho me ayaṃ selo brāhmaṇo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati – kosohite ca vatthaguyhe, pahūtajivhatāya cā’’ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi , yathā addasa selo brāhmaṇo bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ . Atha kho bhagavā jivhaṃ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi, ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi, kevalampi nalāṭamaṇḍalaṃ jivhāya chādesi.
那时,世尊如此想:「这位些喇婆罗门看见我的三十二大人相,大部分除了两个。对两个大人相怀疑、犹豫、不确信、不清净——阴藏隐密及广长舌相。」那时,世尊作如是神通变化,使些喇婆罗门看见世尊的阴藏隐密。那时,世尊伸出舌头,来回触摸两个耳孔,来回触摸两个鼻孔,以舌覆盖整个前额。
Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi – ‘‘samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi, no apuripuṇṇehi. No ca kho naṃ jānāmi buddho vā no vā. Sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā, te sake vaṇṇe bhaññamāne attānaṃ pātukarontī’ti. Yaṃnūnāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyya’’nti. Atha kho selo brāhmaṇo bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi –
那时,些喇婆罗门心想:「沙门果德玛确实具足三十二大人相,圆满而非不圆满。但我不知道他是否是佛。然而,我曾听闻年长、年老的婆罗门师长们说:『那些成为阿拉汉、正等正觉者的人,当自己的功德被称赞时,会显示自己。』我何不当面以适当的偈颂赞叹沙门果德玛呢?」于是,些喇婆罗门当面以适当的偈颂赞叹世尊──
‘‘Paripuṇṇakāyo suruci, sujāto cārudassano;
「身体圆满、端严,善生、相貌可爱;
Suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā, susukkadāṭhosi vīriyavā.
世尊,您是金色的,牙齿极白,具精进力。
‘‘Narassa hi sujātassa, ye bhavanti viyañjanā;
「对于善生的男子,凡是有的特征;
Sabbe te tava kāyasmiṃ, mahāpurisalakkhaṇā.
所有这些在您的身上,都是大人相。
‘‘Pasannanetto sumukho, brahā uju patāpavā;
「眼睛明净、面容端好,高大、正直、威严;
Majjhe samaṇasaṅghassa, ādiccova virocasi.
在比库僧团中,您如太阳般照耀。
‘‘Kalyāṇadassano bhikkhu, kañcanasannibhattaco;
「相貌美好的比库,皮肤如黄金般;
Kiṃ te samaṇabhāvena, evaṃ uttamavaṇṇino.
「你有如此殊胜的容色,为何要做沙门?」
‘‘Rājā arahasi bhavituṃ, cakkavattī rathesabho;
「你应该成为国王,转轮王、车中之牛;」
Cāturanto vijitāvī, jambusaṇḍassa issaro.
「征服四方,成为阎浮洲的主宰。」
‘‘Khattiyā bhogirājāno , anuyantā bhavantu te;
「愿刹帝利诸王、享受者们成为你的随从;」
Rājābhirājā manujindo, rajjaṃ kārehi gotama’’.
「果德玛啊!请作为王中之王、人中之主,统治王国。」
‘‘Rājāhamasmi selāti, (bhagavā) dhammarājā anuttaro;
「些喇啊!我是王,」(世尊说)「无上的法王;」
Dhammena cakkaṃ vattemi, cakkaṃ appaṭivattiyaṃ’’.
「我以法转动法轮,不可逆转之轮。」
‘‘Sambuddho paṭijānāsi, (iti selo brāhmaṇo) dhammarājā anuttaro;
「你自称是正自觉者,」(如是些喇婆罗门说)「无上的法王;」
‘Dhammena cakkaṃ vattemi’, iti bhāsasi gotama.
「我如法转轮」,果德玛你如是说。
‘‘Ko nu senāpati bhoto, sāvako satthuranvayo;
「将军,世尊的弟子,随从于导师者,」
Ko te tamanuvatteti, dhammacakkaṃ pavattitaṃ’’.
谁随行于你,所转的法轮?
‘‘Mayā pavattitaṃ cakkaṃ, (selāti bhagavā) dhammacakkaṃ anuttaraṃ;
「我所转之轮,(世尊说:)无上法轮;
Sāriputto anuvatteti, anujāto tathāgataṃ.
沙利子随行,随从如来。
‘‘Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, bhāvetabbañca bhāvitaṃ;
「应遍知已遍知,应修习已修习;
Pahātabbaṃ pahīnaṃ me, tasmā buddhosmi brāhmaṇa.
应断者我已断,婆罗门,因此我是觉者。
‘‘Vinayassu mayi kaṅkhaṃ, adhimuccassu brāhmaṇa;
「请你对我断除疑惑,请你胜解,婆罗门!
Dullabhaṃ dassanaṃ hoti, sambuddhānaṃ abhiṇhaso.
诸正等正觉者的出现,在世间是难得的。
‘‘Yesaṃ ve dullabho loke, pātubhāvo abhiṇhaso;
「那些在世间难得出现者,
Sohaṃ brāhmaṇa sambuddho, sallakatto anuttaro.
我婆罗门是正等正觉者,无上的箭拔除者。
‘‘Brahmabhūto atitulo, mārasenappamaddano;
「已成梵天、无与伦比者,魔军的摧破者;
Sabbāmitte vasīkatvā, modāmi akutobhayo’’.
已调伏一切敌对者后,我欢喜无所畏惧」。
‘‘Imaṃ bhavanto nisāmetha, yathā bhāsati cakkhumā;
「诸具寿请谛听,具眼者如何说;
Sallakatto mahāvīro, sīhova nadatī vane.
箭拔除者、大雄,如狮子在林中吼叫。
‘‘Brahmabhūtaṃ atitulaṃ, mārasenappamaddanaṃ;
「已成梵天、无与伦比者,魔军的摧破者;
Ko disvā nappasīdeyya, api kaṇhābhijātiko.
见到后谁会须跋信呢?即使是生为黑种者。
‘‘Yo maṃ icchati anvetu, yo vā nicchati gacchatu;
「想要跟随我的人,请跟随;想要离去的人,请离去;
Idhāhaṃ pabbajissāmi, varapaññassa santike’’.
我将在此出家,在具最上慧者的面前」。
‘‘Evañce ruccati bhoto, sammāsambuddhasāsane ;
「如果尊者喜欢正等正觉者的教法;
Mayampi pabbajissāma, varapaññassa santike’’.
我们也将出家,在具最上慧者的面前」。
‘‘Brāhmaṇā tisatā ime, yācanti pañjalīkatā;
「这三百位婆罗门,合掌恳请;
Brahmacariyaṃ carissāma, bhagavā tava santike’’.
我们将行梵行,在世尊您的面前」。
‘‘Svākkhātaṃ brahmacariyaṃ, (selāti bhagavā) sandiṭṭhikamakālikaṃ;
「善说的梵行,(世尊说:「些喇」)是现见的、无时的;」
Yattha amoghā pabbajjā, appamattassa sikkhato’’ti.
在那里,不放逸者学习,出家不会徒劳。」
Alattha kho selo brāhmaṇo sapariso bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Atha kho keṇiyo jaṭilo tassā rattiyā accayena sake assame paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti . Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena.
于是,婆罗门些罗与其随从在世尊座前获得出家,获得达上。那时,结发行者给尼亚在那夜过后,在自己的隐居处准备了上等的副食、主食,然后使人向世尊报时:「果德玛尊者,时间到了,食物已备办好。」于是,世尊在上午时分穿好衣,拿着钵与衣,前往结发行者给尼亚的隐居处;抵达后,与比库僧团一起坐在所设的座位上。
Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho keṇiyaṃ jaṭilaṃ bhagavā imāhi gāthāhi anumodi –
那时,结发行者给尼亚亲手以上等的副食、主食款待、供养以佛陀为首的比库僧团。那时,结发行者给尼亚见世尊已食完,手已离钵,取了一个低座,坐在一旁。世尊以这些偈颂随喜坐在一旁的结发行者给尼亚:
‘‘Aggihuttamukhā yaññā, sāvittī chandaso mukhaṃ;
「火祭是诸祭祀之首,沙维帝是诸韵律之首;
Rājā mukhaṃ manussānaṃ, nadīnaṃ sāgaro mukhaṃ.
国王是人类之首,大海是诸河流之首。
‘‘Nakkhattānaṃ mukhaṃ cando, ādicco tapataṃ mukhaṃ;
月亮是诸星宿之首,太阳是诸发热者之首;
Puññaṃ ākaṅkhamānānaṃ, saṅgho ve yajataṃ mukha’’nti.
对于希求功德者,僧团确实是诸应供养者之首。」
Atha kho bhagavā keṇiyaṃ jaṭilaṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā selo sapariso eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasse …pe… aññataro kho panāpasmā selo sapariso arahataṃ ahosi.
那时,世尊以这些偈颂随喜结发行者给尼亚后,从座起立离去。那时,具寿些罗与其随从独自隐退,不放逸、热诚、自励而住,不久……其中,些罗与其随从成为阿拉汉之一。
Atha kho āyasmā selo sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
那时,具寿些喇与其眷属前往世尊所在之处。抵达后,整理衣服为一肩,向世尊合掌,以偈颂对世尊说——
‘‘Yaṃ taṃ saraṇamāgamha , ito aṭṭhami cakkhuma;
「我们前来归依者,从今已八日,具眼者!
Sattarattena bhagavā, dantamha tava sāsane.
七夜之间,世尊,我们已调伏于您的教法中。
‘‘Tuvaṃ buddho tuvaṃ satthā, tuvaṃ mārābhibhū muni;
「您是佛陀,您是导师,您是降伏魔者的牟尼;
Tuvaṃ anusaye chetvā, tiṇṇo tāresimaṃ pajaṃ.
您断除了随眠,已渡者,您渡此众生。
‘‘Upadhī te samatikkantā, āsavā te padālitā;
「您的诸依已超越,您的诸漏已破坏;
Sīhosi anupādāno, pahīnabhayabheravo.
您是无执取的狮子,已舍弃恐惧与怖畏。
‘‘Bhikkhavo tisatā ime, tiṭṭhanti pañjalīkatā;
「这三百位比库,站立合掌;
Pāde vīra pasārehi, nāgā vandantu satthuno’’ti.
勇士,请伸展双足,让龙众礼敬导师。
Selasuttaṃ sattamaṃ niṭṭhitaṃ. · 谢喇经第七完
8. Sallasuttaṃ8. 箭经
Animittamanaññātaṃ , maccānaṃ idha jīvitaṃ;
无相且不可知,诸死者在此的生命;
Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṃyutaṃ.
艰苦且短少,且与苦相应。
Na hi so upakkamo atthi, yena jātā na miyyare;
确实没有那样的方法,由此出生者不死;
Jarampi patvā maraṇaṃ, evaṃdhammā hi pāṇino.
到达老后也是死,有生命者确实是这样的法。
Phalānamiva pakkānaṃ, pāto patanato bhayaṃ;
如同已熟的果实,早晨有掉落的怖畏;
Evaṃ jātāna maccānaṃ, niccaṃ maraṇato bhayaṃ.
如是已生的诸死者,常有来自死的怖畏。
Yathāpi kumbhakārassa, katā mattikabhājanā;
犹如陶师所作的,泥土制的诸器皿;
Sabbe bhedanapariyantā , evaṃ maccāna jīvitaṃ.
一切以破坏为终结,诸死者的生命即是如此。
Daharā ca mahantā ca, ye bālā ye ca paṇḍitā;
无论年幼或年长,无论愚者或智者,
Sabbe maccuvasaṃ yanti, sabbe maccuparāyaṇā.
一切都归于死的控制,一切都以死为终极。
Tesaṃ maccuparetānaṃ, gacchataṃ paralokato;
对于那些被死所征服者,前往他世者,
Na pitā tāyate puttaṃ, ñātī vā pana ñātake.
父亲不能保护儿子,亲族也不能保护亲族。
Pekkhataṃ yeva ñātīnaṃ, passa lālapataṃ puthu;
看那些亲族们正在观看,看他们到处哀号,
Ekamekova maccānaṃ, govajjho viya nīyati .
诸死者一个接一个,如同被牵往屠宰的牛。
Evamabbhāhato loko, maccunā ca jarāya ca;
如此,世间被死与老所击败,
Tasmā dhīrā na socanti, viditvā lokapariyāyaṃ.
因此,智者不悲伤,已了知世间的常法。
Yassa maggaṃ na jānāsi, āgatassa gatassa vā;
你不知道他的道路,无论是来或是去;
Ubho ante asampassaṃ, niratthaṃ paridevasi.
两端都不见,你徒然悲泣。
Paridevayamāno ce, kiñcidatthaṃ udabbahe;
若悲泣能获得某些利益,
Sammūḷho hiṃsamattānaṃ, kayirā ce naṃ vicakkhaṇo.
智者也会这样做,虽然迷乱者伤害自己。
Na hi ruṇṇena sokena, santiṃ pappoti cetaso;
确实,以哭泣、以悲伤,不能获得心的寂静;
Bhiyyassuppajjate dukkhaṃ, sarīraṃ cupahaññati.
更多的苦生起,身体也受损害。
Kiso vivaṇṇo bhavati, hiṃsamattānamattanā;
他变得消瘦、憔悴,以自己伤害自己;
Na tena petā pālenti, niratthā paridevanā.
以悲泣,诸饿鬼不得养护,悲叹无义利。
Sokamappajahaṃ jantu, bhiyyo dukkhaṃ nigacchati;
人不舍弃忧愁,更趣向苦;
Anutthunanto kālaṅkataṃ , sokassa vasamanvagū.
悲叹已死者,进入忧愁的控制。
Aññepi passa gamine, yathākammūpage nare;
且看其他前往者,诸人随业而去;
Maccuno vasamāgamma, phandantevidha pāṇino.
诸有情来到死神的控制,在此战栗。
Yena yena hi maññanti, tato taṃ hoti aññathā;
以任何方式所想的,从那变成其他;
Etādiso vinābhāvo, passa lokassa pariyāyaṃ.
如此是离散,看世间的状态。
Api vassasataṃ jīve, bhiyyo vā pana māṇavo;
即使活百年,或更多,学童啊;
Ñātisaṅghā vinā hoti, jahāti idha jīvitaṃ.
他离开亲族群,在此舍弃生命。
Tasmā arahato sutvā, vineyya paridevitaṃ;
因此,听闻阿拉汉之后,调伏悲泣,
Petaṃ kālaṅkataṃ disvā, neso labbhā mayā iti.
见到已死去的死者,「他不能被我得到」。
Yathā saraṇamādittaṃ, vārinā parinibbaye ;
犹如以水熄灭燃烧的房屋,
Evampi dhīro sapañño, paṇḍito kusalo naro;
如是,贤智、有慧、贤明、善巧之人,
Khippamuppatitaṃ sokaṃ, vāto tūlaṃva dhaṃsaye.
应速速吹散生起的愁,如风吹散棉絮。
Paridevaṃ pajappañca, domanassañca attano;
寻求自己的快乐者,应拔除自己的箭——
Attano sukhamesāno, abbahe sallamattano.
自己的悲泣、呻吟与忧。
Abbuḷhasallo asito, santiṃ pappuyya cetaso;
已拔箭、无染,证得心的寂静;
Sabbasokaṃ atikkanto, asoko hoti nibbutoti.
已超越一切愁,无愁而般涅槃。
Sallasuttaṃ aṭṭhamaṃ niṭṭhitaṃ. · 箭经第八完
9. Vāseṭṭhasuttaṃ9. 瓦谢德经
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā icchānaṅgale paṭivasanti, seyyathidaṃ – caṅkī brāhmaṇo, tārukkho brāhmaṇo, pokkharasāti brāhmaṇo, jāṇussoṇi brāhmaṇo, todeyyo brāhmaṇo, aññe ca abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā. Atha kho vāseṭṭhabhāradvājānaṃ māṇavānaṃ jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamantānaṃ anuvicarantānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘kathaṃ, bho, brāhmaṇo hotī’’ti?
如是我闻——一时,世尊住在伊车能伽喇的伊车能伽喇林丛中。尔时,众多有名的、有名的婆罗门大富豪住在伊车能伽喇,即:章基婆罗门、答鲁卡婆罗门、颇卡喇沙帝婆罗门、佳奴索尼婆罗门、多德亚婆罗门,以及其他有名的、有名的婆罗门大富豪。尔时,瓦些塔与巴拉德瓦佳两位学童在经行、游行时,生起了这样的中间谈论——「尊者,如何是婆罗门呢?」
Bhāradvājo māṇavo evamāha – ‘‘yato kho, bho, ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, ettāvatā kho bho brāhmaṇo hotī’’ti.
巴拉德瓦佳学童如此说——「尊者,当两边出生良好,从母方与父方血统清净,直至第七代祖先,在出生论上无可指责、无可非难,如此,尊者,即是婆罗门。」
Vāseṭṭho māṇavo evamāha – ‘‘yato kho, bho, sīlavā ca hoti vatasampanno ca, ettāvatā kho, bho, brāhmaṇo hotī’’ti. Neva kho asakkhi bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhaṃ māṇavaṃ saññāpetuṃ, na pana asakkhi vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṃ māṇavaṃ saññāpetuṃ.
瓦些塔学童如此说——「尊者,当具戒且成就德行,如此,尊者,即是婆罗门。」巴拉德瓦佳学童不能说服瓦些塔学童,瓦些塔学童也不能说服巴拉德瓦佳学童。
Atha kho vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṃ māṇavaṃ āmantesi – ‘‘ayaṃ kho, bho bhāradvāja, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe; taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi…pe… buddho bhagavā’ti. Āyāma, bho bhāradvāja, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā samaṇaṃ gotamaṃ etamatthaṃ pucchissāma. Yathā no samaṇo gotamo byākarissati tathā naṃ dhāressāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhassa māṇavassa paccassosi.
尔时,瓦些塔学童对巴拉德瓦佳学童说——「尊者巴拉德瓦佳,这位沙门果德玛,释迦子,从释迦族出家,住在伊车能伽喇的伊车能伽喇林丛中;关于那位尊者果德玛,如此美好的名声已传出——『如是,彼世尊……(中略)……佛陀、世尊』。尊者巴拉德瓦佳,来吧,我们去沙门果德玛那里;去到后,我们将向沙门果德玛询问此事。沙门果德玛如何分别论,我们将如此受持。」「是的,尊者。」巴拉德瓦佳学童回答瓦些塔学童。
Atha kho vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
尔时,瓦些塔与巴拉德瓦佳两位学童去到世尊那里;去到后,与世尊相互问候。交换了友好、值得忆念的谈话后,在一旁坐下。在一旁坐下后,瓦些塔学童以偈颂对世尊说——
‘‘Anuññātapaṭiññātā, tevijjā mayamasmubho;
「我们两人已得允许、已得承认,是三吠陀者;
Ahaṃ pokkharasātissa, tārukkhassāyaṃ māṇavo.
我是玻咖喇沙帝的,这位学童是他鲁卡的。
‘‘Tevijjānaṃ yadakkhātaṃ, tatra kevalinosmase;
「我们是三吠陀所说的完全者;
Padakasma veyyākaraṇā, jappe ācariyasādisā.
我们精通词句、文法,在咒语方面与老师相似。
‘‘Tesaṃ no jātivādasmiṃ, vivādo atthi gotama;
「果德玛,我们在出生论上有争论;
Jātiyā brāhmaṇo hoti, bhāradvājo iti bhāsati;
婆拉德瓦咖说:『由出生而成为婆罗门』,
Ahañca kammunā brūmi, evaṃ jānāhi cakkhuma.
而我说:『由业』,具眼者,请如此了知。
‘‘Te na sakkoma saññāpetuṃ, aññamaññaṃ mayaṃ ubho;
「我们两人无法说服彼此;
Bhavantaṃ puṭṭhumāgamhā, sambuddhaṃ iti vissutaṃ.
我们前来请问尊者,听闻您是正自觉者。」
‘‘Candaṃ yathā khayātītaṃ, pecca pañjalikā janā;
「犹如月亮已过盈满,人们合掌礼敬,
Vandamānā namassanti, evaṃ lokasmi gotamaṃ.
礼拜、顶礼,世间对果德玛亦如是。
‘‘Cakkhuṃ loke samuppannaṃ, mayaṃ pucchāma gotamaṃ;
「世间生起之眼,我们请问果德玛:
Jātiyā brāhmaṇo hoti, udāhu bhavati kammunā;
婆罗门因生而成,或是因业而成?
Ajānataṃ no pabrūhi, yathā jānesu brāhmaṇaṃ’’.
请为不知者我们说,如何知婆罗门于诸生中。」
‘‘Tesaṃ vo ahaṃ byakkhissaṃ, (vāseṭṭhāti bhagavā) anupubbaṃ yathātathaṃ;
「我将为你们分别论,(瓦些德哈,世尊说)依次第如实地,
Jātivibhaṅgaṃ pāṇānaṃ, aññamaññā hi jātiyo.
诸有情的生类差别,因为诸生类互相不同。
‘‘Tiṇarukkhepi jānātha, na cāpi paṭijānare;
「你们应知草木,虽然它们不自称,
Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo.
它们的特征由生而成,诸生确实互相不同。
‘‘Tato kīṭe paṭaṅge ca, yāva kunthakipillike;
从虫、飞虫,乃至蚁、蜘蛛;
Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo.
它们的特征由生而成,诸生确实互相不同。
‘‘Catuppadepi jānātha, khuddake ca mahallake;
你们应知四足者,小的与大的;
Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo.
它们的特征由生而成,诸生确实互相不同。
‘‘Pādūdarepi jānātha, urage dīghapiṭṭhike;
你们应知以腹行者,长背的蛇类;
Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo.
它们的特征由生而成,诸生确实互相不同。
‘‘Tato macchepi jānātha, odake vārigocare;
从此你们应知鱼类,住于水中、以水为行处者;
Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo.
它们的特征是由生而成的,因为种族彼此不同。
‘‘Tato pakkhīpi jānātha, pattayāne vihaṅgame;
从那里你们应知道有翼者,在空中飞行者;
Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo.
它们的特征是由生而成的,因为种族彼此不同。
‘‘Yathā etāsu jātīsu, liṅgaṃ jātimayaṃ puthu;
如同在这些种族中,由生而成的特征是多样的;
Evaṃ natthi manussesu, liṅgaṃ jātimayaṃ puthu.
如是在人类中,并无由生而成的多样特征。
‘‘Na kesehi na sīsena, na kaṇṇehi na akkhibhi;
不是由头发、不是由头、不是由耳朵、不是由眼睛;
Na mukhena na nāsāya, na oṭṭhehi bhamūhi vā.
不是由嘴、不是由鼻子,不是由嘴唇或眉毛。
‘‘Na gīvāya na aṃsehi, na udarena na piṭṭhiyā;
不是由颈、不是由肩膀,不是由腹部或背部;
Na soṇiyā na urasā, na sambādhe na methune .
不以臀部,不以胸部,不以交合,不以性交。
‘‘Na hatthehi na pādehi, nāṅgulīhi nakhehi vā;
不以手,不以足,不以指,不以爪;
Na jaṅghāhi na ūrūhi, na vaṇṇena sarena vā;
不以小腿,不以大腿,不以肤色,不以声音;
Liṅgaṃ jātimayaṃ neva, yathā aññāsu jātisu.
生来的性征也不是,如同在其他种姓中。
‘‘Paccattañca sarīresu , manussesvetaṃ na vijjati;
在身体上,在人类中这也不存在;
Vokārañca manussesu, samaññāya pavuccati.
在人类中的称呼,只是依约定而说。
‘‘Yo hi koci manussesu, gorakkhaṃ upajīvati;
凡是在人类中,以牧牛为生者;
Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, kassako so na brāhmaṇo.
瓦些德啊,你应当知道,他是农夫,不是婆罗门。
‘‘Yo hi koci manussesu, puthusippena jīvati;
「凡任何人在人类中,以各种技艺为生;
Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, sippiko so na brāhmaṇo.
瓦些塔,你应如此了知,他是技工,非婆罗门。
‘‘Yo hi koci manussesu, vohāraṃ upajīvati;
「凡任何人在人类中,以贸易为生;
Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, vāṇijo so na brāhmaṇo.
瓦些塔,你应如此了知,他是商人,非婆罗门。
‘‘Yo hi koci manussesu, parapessena jīvati;
「凡任何人在人类中,以为他人服务为生;
Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, pessiko so na brāhmaṇo.
瓦些塔,你应如此了知,他是仆役,非婆罗门。
‘‘Yo hi koci manussesu, adinnaṃ upajīvati;
「凡任何人在人类中,以不与取为生;
Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, coro eso na brāhmaṇo.
瓦些塔,你应如此了知,他是盗贼,非婆罗门。
‘‘Yo hi koci manussesu, issatthaṃ upajīvati;
「凡任何人于人类中,以弓术为生;
Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, yodhājīvo na brāhmaṇo.
瓦些塔,你应如此了知,以战斗为生者非婆罗门。
‘‘Yo hi koci manussesu, porohiccena jīvati;
「凡任何人于人类中,以祭司职为生;
Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, yājako eso na brāhmaṇo.
瓦些塔,你应如此了知,此祭祀者非婆罗门。
‘‘Yo hi koci manussesu, gāmaṃ raṭṭhañca bhuñjati;
「凡任何人于人类中,享用村落与国土;
Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, rājā eso na brāhmaṇo.
瓦些塔,你应如此了知,此国王非婆罗门。
‘‘Na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi, yonijaṃ mattisambhavaṃ;
「我不称从胎生者、从母而生者为婆罗门;
Bhovādi nāma so hoti, sace hoti sakiñcano;
若他有所有,他只是名为『说菩者』;
Akiñcanaṃ anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
无所有、无执取者,我称彼为婆罗门。
‘‘Sabbasaṃyojanaṃ chetvā, so ve na paritassati;
断除一切结,他确实不战栗;
Saṅgātigaṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
超越执著、已离系者,我称彼为婆罗门。
‘‘Chetvā naddhiṃ varattañca, sandānaṃ sahanukkamaṃ;
断除皮带与缰绳,以及绳索与附属物;
Ukkhittapalighaṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
已除门闩、已觉悟者,我称彼为婆罗门。
‘‘Akkosaṃ vadhabandhañca, aduṭṭho yo titikkhati;
无嗔恨地忍受辱骂、殴打与捆绑者;
Khantībalaṃ balānīkaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
具忍辱力、以力为军者,我称彼为婆罗门。
‘‘Akkodhanaṃ vatavantaṃ, sīlavantaṃ anussadaṃ;
无嗔、具德行、具戒、不骄慢;
Dantaṃ antimasārīraṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
已调伏、最后身者,我称彼为婆罗门。
‘‘Vāri pokkharapatteva, āraggeriva sāsapo;
犹如水滴于莲叶,犹如芥子于针锋,
Yo na limpati kāmesu, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
于诸欲不染着者,我称彼为婆罗门。
‘‘Yo dukkhassa pajānāti, idheva khayamattano;
于此世了知自己,苦之灭尽者,
Pannabhāraṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
已卸重担、已解脱者,我称彼为婆罗门。
‘‘Gambhīrapaññaṃ medhāviṃ, maggāmaggassa kovidaṃ;
具深慧、有智慧者,善知道与非道者,
Uttamatthamanuppattaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
已达最上义者,我称彼为婆罗门。
‘‘Asaṃsaṭṭhaṃ gahaṭṭhehi, anāgārehi cūbhayaṃ;
不与在家者交往,亦不与出家者两者交往,
Anokasārimappicchaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
无家、少欲者,我称彼为婆罗门。
‘‘Nidhāya daṇḍaṃ bhūtesu, tasesu thāvaresu ca;
对诸有情,无论怯弱或强壮,已放下棍棒者;
Yo na hanti na ghāteti, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
不杀害、不令杀者,我称彼为婆罗门。
‘‘Aviruddhaṃ viruddhesu, attadaṇḍesu nibbutaṃ;
于敌对者中无敌对,于执杖者中已涅槃;
Sādānesu anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
于执取者中无执取,我称彼为婆罗门。
‘‘Yassa rāgo ca doso ca, māno makkho ca pātito;
其贪与嗔,慢与覆已脱落;
Sāsaporiva āraggā, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
如芥子从针尖,我称彼为婆罗门。
‘‘Akakkasaṃ viññāpaniṃ, giraṃ saccamudīraye;
不粗恶、令人了知、说真实语;
Yāya nābhisaje kañci, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
凡他不会与任何人结怨,我称他为婆罗门。
‘‘Yodha dīghaṃ va rassaṃ vā, aṇuṃ thūlaṃ subhāsubhaṃ;
凡在此世间,无论长或短、细或粗、美或丑,
Loke adinnaṃ nādiyati, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
不取未给予之物者,我称他为婆罗门。
‘‘Āsā yassa na vijjanti, asmiṃ loke paramhi ca;
凡对此世与来世,都没有希求,
Nirāsāsaṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
无希求、离系缚者,我称他为婆罗门。
‘‘Yassālayā na vijjanti, aññāya akathaṃkathī;
凡没有执着,通过了知而无疑惑,
Amatogadhamanuppattaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
已达不死之深处者,我称他为婆罗门。
‘‘Yodha puññañca pāpañca, ubho saṅgamupaccagā;
凡在此世间,已超越福与恶两种执着,
Asokaṃ virajaṃ suddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
无忧、离尘、清净者,我称彼为婆罗门。
‘‘Candaṃva vimalaṃ suddhaṃ, vippasannamanāvilaṃ;
如月般无垢、清净、澄净、无浊者,
Nandībhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
欢喜与有已尽者,我称彼为婆罗门。
‘‘Yomaṃ palipathaṃ duggaṃ, saṃsāraṃ mohamaccagā;
已超越此险道、难行道、轮回与痴者,
Tiṇṇo pāraṅgato jhāyī, anejo akathaṃkathī;
已渡、到彼岸、禅修者、无欲、无疑者,
Anupādāya nibbuto, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
无取着而般涅槃者,我称彼为婆罗门。
‘‘Yodha kāme pahantvāna, anāgāro paribbaje;
于此舍断诸欲后,出家游方者,
Kāmabhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
欲有已尽者,我称彼为婆罗门。
‘‘Yodha taṇhaṃ pahantvāna, anāgāro paribbaje;
「于此舍断渴爱后,无家而游方;
Taṇhābhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
渴爱与有已灭尽者,我称彼为婆罗门。
‘‘Hitvā mānusakaṃ yogaṃ, dibbaṃ yogaṃ upaccagā;
「舍离人的轭,超越天的轭;
Sabbayogavisaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
离一切轭者,我称彼为婆罗门。
‘‘Hitvā ratiñca aratiṃ, sītibhūtaṃ nirūpadhiṃ;
「舍离喜与不喜,清凉、无依;
Sabbalokābhibhuṃ vīraṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
征服一切世间的勇者,我称彼为婆罗门。
‘‘Cutiṃ yo vedi ttānaṃ, upapattiñca sabbaso;
「彼完全了知众生的死亡与再生;
Asattaṃ sugataṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
无执、善至、觉者,我称彼为婆罗门。」
‘‘Yassa gatiṃ na jānanti, devā gandhabbamānusā;
「诸天、乾达婆、人不知其去处者,
Khīṇāsavaṃ arahantaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
漏尽的阿拉汉,我称彼为婆罗门。
‘‘Yassa pure ca pacchā ca, majjhe ca natthi kiñcanaṃ;
「于前、于后、于中间,无有任何所有者,
Akiñcanaṃ anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
无所有、无执取者,我称彼为婆罗门。
‘‘Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ, mahesiṃ vijitāvinaṃ;
「牛王、殊胜者、英雄、大仙、战胜烦恼者,
Anejaṃ nhātakaṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
无动、已沐浴、觉者,我称彼为婆罗门。
‘‘Pubbenivāsaṃ yo vedi , saggāpāyañca passati;
「知宿住、见天界与恶趣者,
Atho jātikkhayaṃ patto, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
且已达生灭尽者,我称彼为婆罗门。
‘‘Samaññā hesā lokasmiṃ, nāmagottaṃ pakappitaṃ;
「这在世间是共称,名与姓是假立的;
Sammuccā samudāgataṃ, tattha tattha pakappitaṃ.
从约定俗成而生起,在此处彼处被假立。
‘‘Dīgharattamanusayitaṃ, diṭṭhigatamajānataṃ;
「长久以来随眠着,不了知见取,
Ajānantā no pabruvanti, jātiyā hoti brāhmaṇo.
不了知者对我们说:『由出生而成为婆罗门。』
‘‘Na jaccā brāhmaṇo hoti, na jaccā hoti abrāhmaṇo;
「非由出生而成为婆罗门,非由出生而成为非婆罗门;
Kammunā brāhmaṇo hoti, kammunā hoti abrāhmaṇo.
由业而成为婆罗门,由业而成为非婆罗门。
‘‘Kassako kammunā hoti, sippiko hoti kammunā;
「由业而成为农夫,由业而成为工匠;
Vāṇijo kammunā hoti, pessiko hoti kammunā.
由业而成为商人,由业而成为仆役。
‘‘Coropi kammunā hoti, yodhājīvopi kammunā;
「盗贼因业而成,战士因业而成,
Yājako kammunā hoti, rājāpi hoti kammunā.
祭司因业而成,国王也因业而成。
‘‘Evametaṃ yathābhūtaṃ, kammaṃ passanti paṇḍitā;
「如此如实地,智者见业,
Paṭiccasamuppādadassā, kammavipākakovidā.
见缘起者,精通业果报。
‘‘Kammunā vattati loko, kammunā vattati pajā;
「世间因业而转,人们因业而转,
Kammanibandhanā sattā, rathassāṇīva yāyato.
众生被业所系缚,如行车之轴销。
‘‘Tapena brahmacariyena, saṃyamena damena ca;
「以苦行、梵行、自制与调伏,
Etena brāhmaṇo hoti, etaṃ brāhmaṇamuttamaṃ.
以此成为婆罗门,此为最上婆罗门。」
‘‘Tīhi vijjāhi sampanno, santo khīṇapunabbhavo;
「具足三明,寂静,已尽再生;
Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, brahmā sakko vijānata’’nti.
瓦些德啊,应如此了知,梵天萨咖知晓者。」
Evaṃ vutte, vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate’’ti.
如是说已,瓦些德与巴拉德瓦迦学童对世尊如是说:「尊敬的果德玛,太殊胜了……(中略)……请果德玛尊师忆持我们为近事男,从今日起终生归依。」
Vāseṭṭhasuttaṃ navamaṃ niṭṭhitaṃ. · 瓦谢德经第九完
10. Kokālikasuttaṃ10. 国咖利咖经
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā’’ti.
如是我闻:一时,世尊住在沙瓦提城揭德林给孤独园。尔时,苦咖利咖比库前往世尊处;抵达后,礼敬世尊,坐于一旁。坐于一旁的苦咖利咖比库对世尊如是说:「尊者,沙利子与摩嘎剌那是恶欲者,已入于诸恶欲的控制。」
Evaṃ vutte, bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘mā hevaṃ, kokālika, mā hevaṃ, kokālika! Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā’’ti.
如是说已,世尊对苦咖利咖比库如是说:「不要这样,苦咖利咖!不要这样,苦咖利咖!苦咖利咖,你应对沙利子与摩嘎剌那净信其心。沙利子与摩嘎剌那是善良者。」
Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāriputtamoggallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā’’ti. Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘mā hevaṃ, kokālika , mā hevaṃ, kokālika! Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā’’ti.
第二次……(中略)……第三次,苦咖利咖比库对世尊如是说:「尊者,虽然世尊是我信赖的、可依靠的,然而沙利子与摩嘎剌那确实是恶欲者,已入于诸恶欲的控制。」第三次,世尊对苦咖利咖比库如是说:「不要这样,苦咖利咖!不要这样,苦咖利咖!苦咖利咖,你应对沙利子与摩嘎剌那净信其心。沙利子与摩嘎剌那是善良者。」
Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Acirappakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi piḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi; sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṃ; muggamattiyo hutvā kaḷāyamattiyo ahesuṃ; kaḷāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṃ; kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṃ; kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṃ; āmalakamattiyo hutvā beḷuvasalāṭukamattiyo ahesuṃ; beḷuvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṃ; billamattiyo hutvā pabhijjiṃsu; pubbañca lohitañca pagghariṃsu. Atha kho kokāliko bhikkhu tenevābādhena kālamakāsi. Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapajji sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā .
尔时,苦咖利咖比库从座起立,礼敬世尊,作右绕后离去。苦咖利咖比库离去不久,全身即生起芥子大小的疮疱;芥子大小后变成绿豆大小;绿豆大小后变成豌豆大小;豌豆大小后变成枣核大小;枣核大小后变成枣子大小;枣子大小后变成余甘子大小;余甘子大小后变成木苹果大小;木苹果大小后变成苦瓜大小;苦瓜大小后破裂;脓与血流出。尔时,苦咖利咖比库因此病而命终。命终后,苦咖利咖比库因对沙利子与摩嘎剌那心怀恶意而投生于钵昙摩地狱。
Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . Ekamantaṃ, ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato; kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā’’ti. Idamavoca brahmā sahampati; idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
尔时,梵天沙汉巴帝于夜深时分,以殊胜的光辉照亮整个揭德林后,前往世尊处;抵达后,礼敬世尊,站立于一旁。站立于一旁的梵天沙汉巴帝对世尊如是说:「尊者,苦咖利咖比库已命终;尊者,苦咖利咖比库命终后,因对沙利子与摩嘎剌那心怀恶意而投生于钵昙摩地狱。」梵天沙汉巴帝说了此语;说此已,礼敬世尊,作右绕后,即于彼处隐没。
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā…pe… idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati, idaṃ vatvā maṃ padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.
那时,世尊于那夜过后,召唤诸比库:「诸比库!今夜,梵天娑汉巴帝于夜深时……(中略)……诸比库!梵天娑汉巴帝如此说,说此之后,向我作右绕,即于此处消失。」
Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kīvadīghaṃ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇa’’nti? ‘‘Dīghaṃ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṃ; taṃ na sukaraṃ saṅkhātuṃ ettakāni vassāni iti vā ettakāni vassasatāni iti vā ettakāni vassasahassāni iti vā ettakāni vassasatasahassāni iti vā’’ti. ‘‘Sakkā pana, bhante, upamā kātu’’nti? ‘‘Sakkā, bhikkhū’’ti bhagavā avoca –
如此说已,某位比库对世尊如此说:「尊者!钵昙摩地狱的寿量有多长呢?」「比库!钵昙摩地狱的寿量很长;不容易计算为多少年,或多少百年,或多少千年,或多少十万年。」「尊者!但能作譬喻吗?」「能,诸比库!」世尊说:
‘‘Seyyathāpi, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho; tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṃ tilaṃ uddhareyya. Khippataraṃ kho so bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, natveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā evameko nirabbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā evameko uppalako nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalakā nirayā evameko puṇḍarīko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarīkā nirayā evameko padumo nirayo. Padumaṃ kho pana bhikkhu nirayaṃ kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
「比库!譬如有二十科萨喇的芝麻车;从那里,有人每经百年取出一粒芝麻。比库!以此方法,那二十科萨喇的芝麻车会更快地耗尽、灭尽,而一个阿浮陀地狱尚未结束。比库!譬如二十个阿浮陀地狱等于一个尼喇浮陀地狱。比库!譬如二十个尼喇浮陀地狱等于一个阿巴巴地狱。比库!譬如二十个阿巴巴地狱等于一个阿哈哈地狱。比库!譬如二十个阿哈哈地狱等于一个阿吒吒地狱。比库!譬如二十个阿吒吒地狱等于一个拘牟陀地狱。比库!譬如二十个拘牟陀地狱等于一个苏甘地咖地狱。比库!譬如二十个苏甘地咖地狱等于一个伍巴喇咖地狱。比库!譬如二十个伍巴喇咖地狱等于一个奔荼利咖地狱。比库!譬如二十个奔荼利咖地狱等于一个钵昙摩地狱。比库!苦喀利咖比库因对沙利子与摩嘎剌那心怀嗔恨,投生于钵昙摩地狱。」世尊如此说,如此说已,善逝、导师又说此:
‘‘Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe;
「人出生时,口中生斧;
Yāya chindati attānaṃ, bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.
愚者说恶语,以此斩自己。
‘‘Yo nindiyaṃ pasaṃsati, taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo;
「赞叹应呵责者,或呵责应赞叹者;
Vicināti mukhena so kaliṃ, kalinā tena sukhaṃ na vindati.
他以口积集恶运,以此恶运不得安乐。
‘‘Appamatto ayaṃ kali, yo akkhesu dhanaparājayo;
「此恶运微小,即骰子输财;
Sabbassāpi sahāpi attanā, ayameva mahattaro kali;
与一切连同自己,这确实是更大的不幸;
Yo sugatesu manaṃ padosaye.
若对善逝者心怀恶意。
‘‘Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, chattiṃsati pañca ca abbudāni ;
「十万个阿浮陀,三十六个及五个阿浮陀;
Yamariyagarahī nirayaṃ upeti, vācaṃ manañca paṇidhāya pāpakaṃ.
诽谤圣者之人堕入地狱,以语与意设定恶业。
‘‘Abhūtavādī nirayaṃ upeti, yo vāpi katvā na karomicāha;
「说虚妄语者堕入地狱,或者做了却说『我没做』;
Ubhopi te pecca samā bhavanti, nihīnakammā manujā parattha.
这两者死后都相同,来世都是卑劣业的人。
‘‘Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, suddhassa posassa anaṅgaṇassa;
「若对无恼害之人恼害,对清净之人、无垢之人;
Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ, sukhumo rajo paṭivātaṃva khitto.
那恶业返回愚者自身,如细尘逆风抛掷。」
‘‘Yo lobhaguṇe anuyutto, so vacasā paribhāsati aññe;
「执着于贪欲之索者,他以言语辱骂他人;
Asaddho kadariyo avadaññū, macchari pesuṇiyaṃ anuyutto.
无信、悭吝、不施舍者,悭贪、执着于谗言。
‘‘Mukhadugga vibhūta anariya, bhūnahu pāpaka dukkaṭakāri;
「口恶、粗鄙、非圣者,确实是恶者、作恶行者;
Purisanta kalī avajāta, mā bahubhāṇidha nerayikosi.
人中之恶、卑劣、下贱者,你莫多言,你是地狱众生。
‘‘Rajamākirasī ahitāya, sante garahasi kibbisakārī;
「你积聚尘垢以作不利,你诽谤善者,你是作恶者;
Bahūni duccaritāni caritvā, gacchasi kho papataṃ cirarattaṃ.
作了许多恶行之后,你确实长久地堕入恶趣。
‘‘Na hi nassati kassaci kammaṃ, eti hataṃ labhateva suvāmi;
「确实任何人的业都不会失坏,它回来,主人确实得到它;
Dukkhaṃ mando paraloke, attani passati kibbisakārī.
愚者、作恶者在来世,在自己身上见到苦。」
‘‘Ayosaṅkusamāhataṭṭhānaṃ , tiṇhadhāramayasūlamupeti;
「被铁钉击打之处,遭遇锋利的铁矛;
Atha tattaayoguḷasannibhaṃ, bhojanamatthi tathā patirūpaṃ.
那里有如热铁丸般的食物,如此相应。
‘‘Na hi vaggu vadanti vadantā, nābhijavanti na tāṇamupenti;
「说话者不说善语,不欢喜,不得庇护;
Aṅgāre santhate sayanti , ginisampajjalitaṃ pavisanti.
他们卧于炽热的炭火上,进入燃烧的火焰中。
‘‘Jālena ca onahiyāna, tattha hananti ayomayakuṭebhi ;
「被网覆盖,在那里用铁锤击打;
Andhaṃva timisamāyanti, taṃ vitatañhi yathā mahikāyo.
如盲者进入黑暗,那确实如蜘蛛网般展开。
‘‘Atha lohamayaṃ pana kumbhiṃ, ginisampajjalitaṃ pavisanti;
「然后进入铁制的锅中,燃烧着火焰;
Paccanti hi tāsu cirarattaṃ, agginisamāsu samuppilavāte.
他们在那些火焰中长夜煎熬,在火焰中沸腾。
‘‘Atha pubbalohitamisse, tattha kiṃ paccati kibbisakārī;
「那么,在血与脓的混合物中,造恶业者在那里煮什么?
Yaṃ yaṃ disakaṃ adhiseti, tattha kilissati samphusamāno.
无论他躺向哪一方,在那里被触碰时他都受污染。
‘‘Puḷavāvasathe salilasmiṃ, tattha kiṃ paccati kibbisakārī;
「在水中的蛆虫住处,造恶业者在那里煮什么?
Gantuṃ na hi tīramapatthi, sabbasamā hi samantakapallā.
因为没有去到彼岸的可能,因为四周的边缘都是完全相同的。
‘‘Asipattavanaṃ pana tiṇhaṃ, taṃ pavisanti samucchidagattā;
「然而,他们以被切断的身体进入锋利的剑叶林;
Jivhaṃ balisena gahetvā, ārajayārajayā vihananti.
以钩抓住舌头后,他们一再地击打。
‘‘Atha vetaraṇiṃ pana duggaṃ, tiṇhadhārakhuradhāramupenti;
「那么,他们来到难以通过的韦答拉尼河,来到锋利刃的蹄刃;
Tattha mandā papatanti, pāpakarā pāpāni karitvā.
在那里,造作诸恶的恶业者们,在造作了诸恶后,堕落。」
‘‘Khādanti hi tattha rudante, sāmā sabalā kākolagaṇā ca;
「在那里,鹰、鹫、乌鸦群啄食哭号者;
Soṇā siṅgālā paṭigiddhā , kulalā vāyasā ca vitudanti.
狗、豺狼、秃鹰、狐狸和渡鸦撕咬。
‘‘Kicchā vatayaṃ idha vutti, yaṃ jano phusati kibbisakārī;
「造恶业者在此所触及的,确实是艰难的生活;
Tasmā idha jīvitasese, kiccakaro siyā naro na cappamajje.
因此,在此生命的余生中,人应当作应作之事,不应放逸。
‘‘Te gaṇitā vidūhi tilavāhā, ye padume niraye upanītā;
「智者们计算了那些被带到莲花地狱的芝麻车数;
Nahutāni hi koṭiyo pañca bhavanti, dvādasa koṭisatāni punaññā .
确实有五十万亿,再加上十二亿。
‘‘Yāva dukhā nirayā idha vuttā, tatthapi tāva ciraṃ vasitabbaṃ;
「在此所说的地狱是如此痛苦,在那里必须住那么长久;
Tasmā sucipesalasādhuguṇesu, vācaṃ manaṃ satataṃ parirakkhe’’ti.
因此,应当常常守护语、意于清净、柔和、善德。」
Kokālikasuttaṃ dasamaṃ niṭṭhitaṃ. · 国咖利咖经第十完
11. Nālakasuttaṃ11. 那喇咖经
Ānandajāte tidasagaṇe patīte, sakkañca indaṃ sucivasane ca deve;
当三十三天众欢喜,萨咖和因陀罗以及穿着洁净衣服的诸天;
Dussaṃ gahetvā atiriva thomayante, asito isi addasa divāvihāre.
手持布匹,极其赞叹时,阿悉多仙人在日中住处看见了。
Disvāna deve muditamane udagge, cittiṃ karitvāna idamavoca tattha;
看见诸天心意喜悦、兴奋,作了思惟后,在那里说了这个:
‘‘Kiṃ devasaṅgho atiriva kalyarūpo, dussaṃ gahetvā ramayatha kiṃ paṭicca.
「为何天众极其美好的形色,手持布匹而欢喜?为何缘故?
‘‘Yadāpi āsī asurehi saṅgamo, jayo surānaṃ asurā parājitā.
「即使当与阿修罗众有战斗时,诸天胜利,阿修罗众被击败。
Tadāpi netādiso lomahaṃsano, kimabbhutaṃ daṭṭhu marū pamoditā.
「那时也没有这样的汗毛竖立,看见了什么稀有之事,诸玛汝欢喜?
‘‘Seḷenti gāyanti ca vādayanti ca, bhujāni phoṭenti ca naccayanti ca;
「他们呼喊、歌唱、演奏,拍打手臂、跳舞。
Pucchāmi vohaṃ merumuddhavāsine, dhunātha me saṃsayaṃ khippa mārisā’’.
「我问住在须弥山顶的你们,请诸尊者快速地为我除去疑惑。」
‘‘So bodhisatto ratanavaro atulyo, manussaloke hitasukhatthāya jāto;
「那位菩萨是宝中之宝、无与伦比者,为了人间世界的利益与安乐而生;
Sakyāna gāme janapade lumbineyye, tenamha tuṭṭhā atiriva kalyarūpā.
在释迦族的村落、伦比尼地方,因此我们极其欢喜,非常美妙。
‘‘So sabbasattuttamo aggapuggalo, narāsabho sabbapajānamuttamo;
「他是一切有情中最上者、最胜之人、人中之牛、一切众生中最上者;
Vattessati cakkamisivhaye vane, nadaṃva sīho balavā migābhibhū’’.
他将在仙人堕处的林中转法轮,如同强力的狮子、兽中之王在森林中吼叫。」
Taṃ saddaṃ sutvā turitamavasarī so, suddhodanassa tada bhavanaṃ upāvisi ;
听到那声音后,他急速前往,当时进入净饭王的住处;
Nisajja tattha idamavocāsi sakye, ‘‘kuhiṃ kumāro ahamapi daṭṭhukāmo’’.
在那里坐下后,对释迦族说此:「王子在哪里?我也想见他。」
Tato kumāraṃ jalitamiva suvaṇṇaṃ, ukkāmukheva sukusalasampahaṭṭhaṃ ;
于是释迦族人将王子——如同燃烧的黄金,如同炉口般极善锻造,
Daddallamānaṃ siriyā anomavaṇṇaṃ, dassesu puttaṃ asitavhayassa sakyā.
以光辉闪耀、具有殊胜色相——展示给阿私陀仙人看。
Disvā kumāraṃ sikhimiva pajjalantaṃ, tārāsabhaṃva nabhasigamaṃ visuddhaṃ;
见到童子如孔雀般光耀,如星中之王般清储食净屋行于空中;
Sūriyaṃ tapantaṃ saradarivabbhamuttaṃ, ānandajāto vipulamalattha pītiṃ.
如秋季云中升起的炽热太阳,生起欢喜,获得广大的喜悦。
Anekasākhañca sahassamaṇḍalaṃ, chattaṃ marū dhārayumantalikkhe;
具多枝千轮的伞盖,诸天人在空中持着;
Suvaṇṇadaṇḍā vītipatanti cāmarā, na dissare cāmarachattagāhakā.
金柄的拂尘飘扬着,却不见持拂尘与伞盖者。
Disvā jaṭī kaṇhasirivhayo isi, suvaṇṇanikkhaṃ viya paṇḍukambale;
见到结发的黑色吉祥仙人,如黄布上的金色光辉;
Setañca chattaṃ dhariyanta muddhani, udaggacitto sumano paṭiggahe.
白伞被持于头上,以踊跃之心、善意接受了。
Paṭiggahetvā pana sakyapuṅgavaṃ, jigīsato lakkhaṇamantapāragū;
接受了释迦族的公牛后,通达相之奥义的胜者;
Pasannacitto giramabbhudīrayi, ‘‘anuttarāyaṃ dvipadānamuttamo’’ .
以净信心发出言语:『此乃两足者中的无上最胜者』。
Athattano gamanamanussaranto, akalyarūpo gaḷayati assukāni;
然后忆念自己的离去,不适时者流下眼泪;
Disvāna sakyā isimavocuṃ rudantaṃ,
释迦族人见到仙人哭泣后对他说:
‘‘No ce kumāre bhavissati antarāyo’’.
「如果王子不会有障碍的话。」
Disvāna sakye isimavoca akalye, ‘‘nāhaṃ kumāre ahitamanussarāmi;
见到释迦族人后,仙人对不适时者说:「我并非忆念王子的不利;
Na cāpimassa bhavissati antarāyo, na orakāyaṃ adhimānasā bhavātha.
他也不会有障碍,你们不要对下劣者有高慢。
‘‘Sambodhiyaggaṃ phusissatāyaṃ kumāro, so dhammacakkaṃ paramavisuddhadassī;
「这位王子将证得最上正觉,他将转动法轮,具有最清净的见;
Vattessatāyaṃ bahujanahitānukampī, vitthārikassa bhavissati brahmacariyaṃ.
「他将转动此法轮,悲悯众人的利益,梵行将被广布。
‘‘Mamañca āyu na ciramidhāvaseso, athantarā me bhavissati kālakiriyā;
「而我的寿命在此不久将剩余,然后我将在中间死亡;」
Sohaṃ na sossaṃ asamadhurassa dhammaṃ, tenamhi aṭṭo byasanaṃgato aghāvī’’.
「我不听闻不甘美之法,因此我苦恼、遭遇不幸、充满忧愁。」
So sākiyānaṃ vipulaṃ janetvā pītiṃ, antepuramhā niggamā brahmacārī;
他在释迦族中生起广大的喜悦后,从内宫出家为梵行者;
So bhāgineyyaṃ sayaṃ anukampamāno, samādapesi asamadhurassa dhamme.
他自己怜愍外甥,劝导他于不甘美之法。
‘‘Buddhoti ghosaṃ yada parato suṇāsi, sambodhipatto vivarati dhammamaggaṃ;
「当你从他人听闻『佛陀』之声时,已证正觉者开示法道;
Gantvāna tattha samayaṃ paripucchamāno , carassu tasmiṃ bhagavati brahmacariyaṃ’’.
前往那里,询问时机,在彼世尊座下行梵行。」
Tenānusiṭṭho hitamanena tādinā, anāgate paramavisuddhadassinā;
被那位如是者、利益者、见未来最上清净者如此教诫,
So nālako upacitapuññasañcayo, jinaṃ patikkhaṃ parivasi rakkhitindriyo.
那位阿喇咖、积聚福德者,守护诸根,等待胜者。
Sutvāna ghosaṃ jinavaracakkavattane, gantvāna disvā isinisabhaṃ pasanno;
听闻胜者最上转法轮之声后,前往见到仙人之集会,心生净信;
Moneyyaseṭṭhaṃ munipavaraṃ apucchi, samāgate asitāvhayassa sāsaneti.
他问寂静中最胜者、牟尼中的上首,当阿西答所召唤的使者到来时。
Vatthugāthā niṭṭhitā. · 事偈完
‘‘Aññātametaṃ vacanaṃ, asitassa yathātathaṃ;
「阿西答的这些话已被了知,如其真实;
Taṃ taṃ gotama pucchāmi, sabbadhammāna pāraguṃ.
果德玛,我问你,一切法的彼岸者。
‘‘Anagāriyupetassa, bhikkhācariyaṃ jigīsato;
「对于已从事出家生活、希求乞食行的人,
Muni pabrūhi me puṭṭho, moneyyaṃ uttamaṃ padaṃ’’.
牟尼,被问时请为我说,寂静的最上境地」。
‘‘Moneyyaṃ te upaññissaṃ, (iti bhagavā) dukkaraṃ durabhisambhavaṃ;
「我将为你教导寂静,(世尊如是说)难行、难以现证;
Handa te naṃ pavakkhāmi, santhambhassu daḷho bhava.
来,我为你宣说它,你应坚固、坚定。
‘‘Samānabhāgaṃ kubbetha, gāme akkuṭṭhavanditaṃ;
「应使平等,在村落中被辱骂或被礼敬;」
Manopadosaṃ rakkheyya, santo anuṇṇato care.
应守护意之恼害,寂静而行不轻慢。
‘‘Uccāvacā niccharanti, dāye aggisikhūpamā;
「高低诸欲生起,如火焰之舌;
Nāriyo muniṃ palobhenti, tāsu taṃ mā palobhayuṃ.
诸女诱惑牟尼,莫让她们诱惑你。
‘‘Virato methunā dhammā, hitvā kāme paropare ;
「远离交媾之法,舍弃诸欲高低;
Aviruddho asāratto, pāṇesu tasathāvare.
不对立不染著,于诸有情动不动。
‘‘Yathā ahaṃ tathā ete, yathā ete tathā ahaṃ;
「如我如是彼等,如彼等如是我;
Attānaṃ upamaṃ katvā, na haneyya na ghātaye.
以自己作譬喻,不应杀不应令杀。
‘‘Hitvā icchañca lobhañca, yattha satto puthujjano;
「舍弃欲与贪,凡夫于此执著;
Cakkhumā paṭipajjeyya, tareyya narakaṃ imaṃ.
具眼者应行道,度脱此地狱。
‘‘Ūnūdaro mitāhāro, appicchassa alolupo;
腹不满、食知量,少欲者不贪婪;
Sadā icchāya nicchāto, aniccho hoti nibbuto.
常离欲而无欲,无欲者得涅槃。
‘‘Sa piṇḍacāraṃ caritvā, vanantamabhihāraye;
彼行乞食后,应前往林中;
Upaṭṭhito rukkhamūlasmiṃ, āsanūpagato muni.
牟尼住立于树下,坐于座位。
‘‘Sa jhānapasuto dhīro, vanante ramito siyā;
彼贤智者专注于禅那,应乐于林中;
Jhāyetha rukkhamūlasmiṃ, attānamabhitosayaṃ.
应在树下禅修,令自己满足。
‘‘Tato ratyā vivasāne , gāmantamabhihāraye;
然后在夜晚过后,应前往村边;
Avhānaṃ nābhinandeyya, abhihārañca gāmato.
不应欢喜邀请,也不应欢喜从村落的供养。
‘‘Na munī gāmamāgamma, kulesu sahasā care;
牟尼不应进入村落后,突然在诸家族中行走;
Ghāsesanaṃ chinnakatho, na vācaṃ payutaṃ bhaṇe.
为食物而行,应断语,不应说已说过的话。
‘‘Alatthaṃ yadidaṃ sādhu, nālatthaṃ kusalaṃ iti;
「得到这个是好的」,「没得到是善的」;
Ubhayeneva so tādī, rukkhaṃvupanivattati .
对两者都如如不动,如树一般返回。
‘‘Sa pattapāṇi vicaranto, amūgo mūgasammato;
他手持钵而行走,不愚痴却被认为是愚痴;
Appaṃ dānaṃ na hīḷeyya, dātāraṃ nāvajāniyā.
不应轻视少量的布施,不应轻蔑施者。
‘‘Uccāvacā hi paṭipadā, samaṇena pakāsitā;
因为高低的行道,已被沙门所宣说;
Na pāraṃ diguṇaṃ yanti, nayidaṃ ekaguṇaṃ mutaṃ.
他们不会去到彼岸的两倍,这也不被认为是一倍。
‘‘Yassa ca visatā natthi, chinnasotassa bhikkhuno;
对于那位没有渴爱、已断流的比库;
Kiccākiccappahīnassa, pariḷāho na vijjati.
已舍弃应作与不应作者,不存在热恼。
‘‘Moneyyaṃ te upaññissaṃ, khuradhārūpamo bhave;
我将教导你牟尼法,如剃刀刃般;
Jivhāya tālumāhacca, udare saññato siyā.
以舌抵上颚,应调伏于腹部。
‘‘Alīnacitto ca siyā, na cāpi bahu cintaye;
应心不懈怠,也不应多思虑;
Nirāmagandho asito, brahmacariyaparāyaṇo.
无欲臭、无执取,以梵行为究竟。
‘‘Ekāsanassa sikkhetha, samaṇūpāsanassa ca;
应学习独坐、沙门的亲近;
Ekattaṃ monamakkhātaṃ, eko ce abhiramissasi;
独处被称为寂静,若你乐于独处;
Atha bhāhisi dasadisā.
那么你将征服十方。
‘‘Sutvā dhīrānaṃ nigghosaṃ, jhāyīnaṃ kāmacāginaṃ;
「听闻智者的宣说,禅修者、舍弃诸欲者;
Tato hiriñca saddhañca, bhiyyo kubbetha māmako.
从那时起,我的人应更多地培育惭与信。」
‘‘Taṃ nadīhi vijānātha, sobbhesu padaresu ca;
「应从诸河流了知此,在急流与浅滩处;
Saṇantā yanti kusobbhā , tuṇhīyanti mahodadhī.
小溪流发出声响,大海洋则寂静无声。
‘‘Yadūnakaṃ taṃ saṇati, yaṃ pūraṃ santameva taṃ;
「凡不满的会发出声响,凡充满的则寂静;
Aḍḍhakumbhūpamo bālo, rahado pūrova paṇḍito.
愚者如半满之瓶,智者如充满之湖。」
‘‘Yaṃ samaṇo bahuṃ bhāsati, upetaṃ atthasañhitaṃ;
「沙门所多说者,具足义利相应;
Jānaṃ so dhammaṃ deseti, jānaṃ so bahu bhāsati.
知者说法,知者多说。
‘‘Yo ca jānaṃ saṃyatatto, jānaṃ na bahu bhāsati;
「若知者自制御,知者不多说;
Sa munī monamarahati, sa munī monamajjhagā’’ti.
彼牟尼应得寂默,彼牟尼证得寂默。」
Nālakasuttaṃ ekādasamaṃ niṭṭhitaṃ. · 那喇咖经第十一完
12. Dvayatānupassanāsuttaṃ12. 双观经
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti . Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi –
如是我闻——一时,世尊住在沙瓦提,东园鹿母讲堂。尔时,世尊于当日伍波萨他,十五日满月之夜,为比库僧团围绕,坐于露地。于是,世尊遍观寂静、寂静的比库僧团后,对诸比库说:
‘‘‘Ye te, bhikkhave, kusalā dhammā ariyā niyyānikā sambodhagāmino, tesaṃ vo, bhikkhave, kusalānaṃ dhammānaṃ ariyānaṃ niyyānikānaṃ sambodhagāmīnaṃ kā upanisā savanāyā’ti iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu, te evamassu vacanīyā – ‘yāvadeva dvayatānaṃ dhammānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇāyā’ti. Kiñca dvayataṃ vadetha?
「诸比库!若有人问:『诸比库!那些善法、圣、出离、导向正觉者,诸比库!对于那些善法、圣、出离、导向正觉者,为了听闻,什么是近因?』如此,诸比库!若有问者,应如此说:『仅为了如实智知二法。』你们说什么是二法?
(1) ‘‘Idaṃ dukkhaṃ, ayaṃ dukkhasamudayoti ayamekānupassanā. Ayaṃ dukkhanirodho, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti.
(1)「『此是苦,此是苦集』,此是一随观。『此是苦灭,此是导向苦灭之道』,此是第二随观。诸比库!如此正确地随观二法的比库,不放逸、热诚、自励而住者,可期待二果之一果——于现法中证阿拉汉,或若有余依则证不来。」
Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
世尊如此说。善逝如此说已,导师又说此:
‘‘Ye dukkhaṃ nappajānanti, atho dukkhassa sambhavaṃ;
「那些不了知苦,以及苦的集起者;
Yattha ca sabbaso dukkhaṃ, asesaṃ uparujjhati;
以及一切苦,无余被灭尽之处;
Tañca maggaṃ na jānanti, dukkhūpasamagāminaṃ.
以及他们不了知那导向苦灭的道。
‘‘Cetovimuttihīnā te, atho paññāvimuttiyā;
「他们缺乏心解脱,以及慧解脱;
Abhabbā te antakiriyāya, te ve jātijarūpagā.
他们无能力作终结,他们确实趣向生与老。
‘‘Ye ca dukkhaṃ pajānanti, atho dukkhassa sambhavaṃ;
「那些了知苦,以及苦的集起者;
Yattha ca sabbaso dukkhaṃ, asesaṃ uparujjhati;
以及一切苦,无余被灭尽之处;
Tañca maggaṃ pajānanti, dukkhūpasamagāminaṃ.
以及他们了知那导向苦灭的道。
‘‘Cetovimuttisampannā, atho paññāvimuttiyā;
「具足心解脱,以及慧解脱;
Bhabbā te antakiriyāya, na te jātijarūpagā’’ti.
他们能作终结,不再来生老。」
(2) ‘‘‘Siyā aññenapi pariyāyena sammā dvayatānupassanā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu; ‘siyā’tissu vacanīyā. Kathañca siyā? Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ upadhipaccayāti, ayamekānupassanā. Upadhīnaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(2)「诸比库,若有人问:『是否能以另一种方式正确地随观二法?』应当回答:『可以。』如何可以呢?凡任何苦生起,一切都以依为缘,这是第一种随观。然而,以诸依的无余离贪灭,则无苦的生起,这是第二种随观。如此正确地……(中略)……其后,导师又说此:
‘‘Upadhinidānā pabhavanti dukkhā, ye keci lokasmimanekarūpā;
「以依为因,诸苦生起,凡在世间种种形色;
Yo ve avidvā upadhiṃ karoti, punappunaṃ dukkhamupeti mando;
凡无智者造作依,愚者一再遭受苦;
Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā, dukkhassa jātippabhavānupassī’’ti.
因此,了知者不应造作依,随观苦的生起与来源。」
(3) ‘‘‘Siyā aññenapi pariyāyena sammā dvayatānupassanā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu; ‘siyā’tissu vacanīyā. Kathañca siyā? Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ avijjāpaccayāti, ayamekānupassanā. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(3)「诸比库,若有人问:『是否能以另一种方式正确地随观二法?』应当回答:『可以。』如何可以呢?凡任何苦生起,一切都以无明为缘,这是第一种随观。然而,以无明的无余离贪灭,则无苦的生起,这是第二种随观。如此正确地……(中略)……其后,导师又说此:
‘‘Jātimaraṇasaṃsāraṃ , ye vajanti punappunaṃ;
「生死轮回中,一再前往者;
Itthabhāvaññathābhāvaṃ, avijjāyeva sā gati.
此有性与异有性,无明即是那趣向。
‘‘Avijjā hāyaṃ mahāmoho, yenidaṃ saṃsitaṃ ciraṃ;
「无明确实是大痴,由此长久轮回;
Vijjāgatā ca ye sattā, na te gacchanti punabbhava’’nti.
而那些到达明的有情,他们不再去后有。」
(4) ‘‘Siyā aññenapi…pe… kathañca siyā? Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ saṅkhārapaccayāti, ayamekānupassanā. Saṅkhārānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(4)「也可能以另一种方式……(中略)……如何可能?『凡任何苦生起,一切都以行为缘』,这是第一种随观。『然而以诸行的无余离贪、灭,则无苦的生起』,这是第二种随观。如此正确地……(中略)……于是导师又说了这个:
‘‘Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ saṅkhārapaccayā;
「凡任何苦生起,一切都以行为缘;
Saṅkhārānaṃ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo.
以诸行的灭,则无苦的生起。
‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, dukkhaṃ saṅkhārapaccayā;
「知此过患,苦以行为缘;
Sabbasaṅkhārasamathā, saññānaṃ uparodhanā;
一切行的止息,诸想的止灭;
Evaṃ dukkhakkhayo hoti, etaṃ ñatvā yathātathaṃ.
如此有苦的灭尽,如实知此。
‘‘Sammaddasā vedaguno, sammadaññāya paṇḍitā;
正见者、通达吠陀者,贤智者正知后,
Abhibhuyya mārasaṃyogaṃ, na gacchanti punabbhava’’nti.
征服魔的系缚,不再去后有。
(5) ‘‘Siyā aññenapi…pe… kathañca siyā? Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ viññāṇapaccayāti, ayamekānupassanā. Viññāṇassa tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(5)「也可以用另一种方式……(中略)……如何可以?凡任何苦生起,一切都以识为缘,这是第一种随观。然而,以识的无余离贪、灭,则无苦的生起,这是第二种随观。如此正……(中略)……于是导师又说此:
‘‘Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ viññāṇapaccayā;
凡任何苦生起,一切都以识为缘;
Viññāṇassa nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo.
以识的灭,则无苦的生起。
‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, dukkhaṃ viññāṇapaccayā;
知此过患,苦以识为缘;
Viññāṇūpasamā bhikkhu, nicchāto parinibbuto’’ti.
比库以识的止息,无渴爱而般涅槃。
(6) ‘‘Siyā aññenapi…pe… kathañca siyā? Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ phassapaccayāti, ayamekānupassanā. Phassassa tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(6) 「也可能以另一种方式……(中略)……如何可能呢?凡任何苦生起,一切都是以触为缘,这是一种随观。然而,以触的无余离贪、灭,则无苦的生起,这是第二种随观。如此正确地……(中略)……于是导师又说了这个:」
‘‘Tesaṃ phassaparetānaṃ, bhavasotānusārinaṃ;
「对那些被触所困扰者,随逐有流者;」
Kummaggapaṭipannānaṃ, ārā saṃyojanakkhayo.
「行于邪道者,结的灭尽遥远。」
‘‘Ye ca phassaṃ pariññāya, aññāyupasame ratā;
「然而那些遍知触者,以智乐于寂止;」
Te ve phassābhisamayā, nicchātā parinibbutā’’ti.
「他们确实以现观触,无渴爱而般涅槃。」
(7) ‘‘Siyā aññenapi…pe… kathañca siyā? Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ vedanāpaccayāti, ayamekānupassanā. Vedanānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(7) 「也可能以另一种方式……(中略)……如何可能呢?凡任何苦生起,一切都是以受为缘,这是一种随观。然而,以诸受的无余离贪、灭,则无苦的生起,这是第二种随观。如此正确地……(中略)……于是导师又说了这个:」
‘‘Sukhaṃ vā yadi vā dukkhaṃ, adukkhamasukhaṃ saha;
「或乐或苦,以及不苦不乐;」
Ajjhattañca bahiddhā ca, yaṃ kiñci atthi veditaṃ.
「于内及于外,凡任何所感受之物。」
‘‘Etaṃ dukkhanti ñatvāna, mosadhammaṃ palokinaṃ ;
「了知『此是苦』,观察其为坏灭之法;
Phussa phussa vayaṃ passaṃ, evaṃ tattha vijānati ;
触触而见灭,如此于彼了知;
Vedanānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto’’ti.
诸受灭尽的比库,无欲、已般涅槃。」
(8) ‘‘Siyā aññenapi…pe… kathañca siyā? Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ taṇhāpaccayāti, ayamekānupassanā. Taṇhāya tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(8)「也可以用另一种方式……(中略)……如何可以呢?凡任何苦生起,一切皆以渴爱为缘,这是第一种随观。然而,以渴爱的无余离贪、灭,则无苦的生起,这是第二种随观。如此正确地……(中略)……于是,导师又说此:
‘‘Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;
「以渴爱为伴侣的人,长时轮回;
Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattati.
此有、彼有,不能超越轮回。
‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ;
「了知此过患,渴爱是苦的生起;
Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje’’ti.
离渴爱、无执取,具念的比库应游行。」
(9) ‘‘Siyā aññenapi…pe… kathañca siyā? Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ upādānapaccayāti, ayamekānupassanā. Upādānānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(9)「也可能以另一种方式……(中略)……如何可能呢?凡任何苦生起,一切都以取为缘,这是一种随观。然而以诸取的无余离贪灭,则无苦的生起,这是第二种随观。如此正确地……(中略)……于是导师又说了这个:」
‘‘Upādānapaccayā bhavo, bhūto dukkhaṃ nigacchati;
「以取为缘有有,已有者趣向苦;」
Jātassa maraṇaṃ hoti, eso dukkhassa sambhavo.
「已生者有死,这是苦的生起。」
‘‘Tasmā upādānakkhayā, sammadaññāya paṇḍitā;
「因此,贤智者以取的灭尽,正确地了知,」
Jātikkhayaṃ abhiññāya, na gacchanti punabbhava’’nti.
「证知生的灭尽,不再去后有。」
(10) ‘‘Siyā aññenapi…pe… kathañca siyā? Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ ārambhapaccayāti, ayamekānupassanā. Ārambhānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(10)「也可能以另一种方式……(中略)……如何可能呢?凡任何苦生起,一切都以勤奋为缘,这是一种随观。然而以诸勤奋的无余离贪灭,则无苦的生起,这是第二种随观。如此正确地……(中略)……于是导师又说了这个:」
‘‘Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ ārambhapaccayā;
「凡任何苦生起,一切都以勤奋为缘;」
Ārambhānaṃ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo.
「以诸勤奋的灭,则无苦的生起。」
‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, dukkhaṃ ārambhapaccayā;
「知此过患后,苦以勤作为缘;
Sabbārambhaṃ paṭinissajja, anārambhe vimuttino.
舍断一切勤作,于无勤作中解脱。
‘‘Ucchinnabhavataṇhassa, santacittassa bhikkhuno;
「有渴爱已断,心寂静的比库;
Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi tassa punabbhavo’’ti.
生轮回已尽,他无再有。」
(11) ‘‘Siyā aññenapi…pe… kathañca siyā? Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ āhārapaccayāti, ayamekānupassanā. Āhārānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(11)「也可能以另一种方式……(中略)……如何可能?『凡任何苦生起,一切皆以食为缘』,这是一种随观。『然而以诸食的无余离贪、灭,无苦的生起』,这是第二种随观。如此正确地……(中略)……于是导师又说此:
‘‘Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ āhārapaccayā;
「凡任何苦生起,一切以食为缘;
Āhārānaṃ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo.
以诸食的灭,无苦的生起。
‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, dukkhaṃ āhārapaccayā;
「知此过患后,苦以食为缘;
Sabbāhāraṃ pariññāya, sabbāhāramanissito.
遍知一切负担,不依一切负担。
‘‘Ārogyaṃ sammadaññāya, āsavānaṃ parikkhayā;
「正确地了知健康,诸漏尽灭;
Saṅkhāya sevī dhammaṭṭho, saṅkhyaṃ nopeti vedagū’’ti.
思量而受用,住于法者,通达者不作思量。」
(12) ‘‘Siyā aññenapi…pe… kathañca siyā? Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ iñjitapaccayāti, ayamekānupassanā. Iñjitānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(12)「也可能以另一种方式……(中略)……如何可能?凡任何苦生起,一切皆以动摇为缘,这是一种随观。然而,以诸动摇的无余离贪、灭,则无苦的生起,这是第二种随观。如此正确地……(中略)……于是导师又说了这个——
‘‘Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ iñjitapaccayā;
「凡任何苦生起,一切皆以动摇为缘;
Iñjitānaṃ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo.
以诸动摇的灭,则无苦的生起。
‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, dukkhaṃ iñjitapaccayā;
「知此过患,苦以动摇为缘;
Tasmā hi ejaṃ vossajja, saṅkhāre uparundhiya;
因此舍弃动摇,制止诸行;
Anejo anupādāno, sato bhikkhu paribbaje’’ti.
无染、无取,具念的比库应游行。」
(13) ‘‘Siyā aññenapi…pe… kathañca siyā? Nissitassa calitaṃ hotīti, ayamekānupassanā. Anissito na calatīti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(13)「也可以用另一种方式……(中略)……如何可以?『对于依止者有动摇』,这是一种随观。『无依止者不动摇』,这是第二种随观。如此正确地……(中略)……然后导师又说了这个——
‘‘Anissito na calati, nissito ca upādiyaṃ;
「无依止者不动摇,依止者则执取;
Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattati.
从此有到彼有,不能超越轮回。
‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, nissayesu mahabbhayaṃ;
「知此过患,依止中有大怖畏;
Anissito anupādāno, sato bhikkhu paribbaje’’ti.
无染、无取,具念的比库应游行。」
(14) ‘‘Siyā aññenapi…pe… kathañca siyā? Rūpehi, bhikkhave, arūpā santatarāti, ayamekānupassanā. Arūpehi nirodho santataroti, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(14)「也可以用另一种方式……(中略)……如何可以?『诸比库,无色比诸色更寂静』,这是一种随观。『灭比诸无色更寂静』,这是第二种随观。如此正确地……(中略)……然后导师又说了这个——
‘‘Ye ca rūpūpagā sattā, ye ca arūpaṭṭhāyino ;
「那些到达色的有情,以及那些住立于无色者;
Nirodhaṃ appajānantā, āgantāro punabbhavaṃ.
不了知灭,来到再生。
‘‘Ye ca rūpe pariññāya, arūpesu asaṇṭhitā ;
「那些遍知色,不住于无色;
Nirodhe ye vimuccanti, te janā maccuhāyino’’ti.
那些于灭解脱者,他们是死的征服者。」
(15) ‘‘Siyā aññenapi…pe… kathañca siyā? Yaṃ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya idaṃ saccanti upanijjhāyitaṃ tadamariyānaṃ etaṃ musāti yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ, ayamekānupassanā. Yaṃ , bhikkhave, sadevakassa…pe… sadevamanussāya idaṃ musāti upanijjhāyitaṃ, tadamariyānaṃ etaṃ saccanti yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā…pe… athāparaṃ etadavoca satthā –
(15)「也可以用另一种方式……(中略)……如何可以呢?诸比库!凡包括天的世间、包括魔的、包括梵天的、包括沙门婆罗门的人类、包括天人的,所思量的『这是真实』,那对圣者们来说,以正慧如实善见『这是虚妄』,这是第一随观。诸比库!凡包括天的……(中略)……包括天人的,所思量的『这是虚妄』,那对圣者们来说,以正慧如实善见『这是真实』,这是第二随观。如此正确地……(中略)……其后,导师又说了这个:
‘‘Anattani attamāniṃ , passa lokaṃ sadevakaṃ;
「看包括天的世间,于无我执持我想;
Niviṭṭhaṃ nāmarūpasmiṃ, idaṃ saccanti maññati.
住着于名色,想『这是真实』。
‘‘Yena yena hi maññanti, tato taṃ hoti aññathā;
「无论他们以什么想,从那它变成其他;
Tañhi tassa musā hoti, mosadhammañhi ittaraṃ.
那对他来说是虚妄,因为这虚妄法是虚幻的。」
‘‘Amosadhammaṃ nibbānaṃ, tadariyā saccato vidū;
「涅槃是不失法,圣者们如实地知道它为真谛;
Te ve saccābhisamayā, nicchātā parinibbutā’’ti.
他们确实通过现观真谛,无渴爱而般涅槃。」
(16) ‘‘‘Siyā aññenapi pariyāyena sammā dvayatānupassanā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu; ‘siyā’tissu vacanīyā. Kathañca siyā? Yaṃ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya idaṃ sukhanti upanijjhāyitaṃ, tadamariyānaṃ etaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ, ayamekānupassanā . Yaṃ, bhikkhave, sadevakassa…pe… sadevamanussāya idaṃ dukkhanti upanijjhāyitaṃ tadamariyānaṃ etaṃ sukhanti yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ, ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
(16)「诸比库,如果有人问:『是否还有其他方式能正确地随观二法?』应当回答:『有。』如何有呢?诸比库,凡是包括天的世间、包括魔的世间、包括梵天的世间、包括沙门婆罗门的人群、包括天与人所思量的『这是乐』,圣者们以正慧如实善见『这是苦』,这是第一种随观。诸比库,凡是包括天的世间……乃至……包括天与人所思量的『这是苦』,圣者们以正慧如实善见『这是乐』,这是第二种随观。诸比库,如此正确地随观二法的比库,不放逸、热诚、自励而住,可期待两种果之一:于现法中证得阿拉汉果,或者若还有余依,则证得阿那含果。」世尊说此。说此已,善逝、导师又说:
‘‘Rūpā saddā rasā gandhā, phassā dhammā ca kevalā;
「色、声、味、香,触与诸法,
Iṭṭhā kantā manāpā ca, yāvatatthīti vuccati.
凡是可意、可爱、合意的,只要它们存在。
‘‘Sadevakassa lokassa, ete vo sukhasammatā;
「对包括天的世间,这些被认为是乐;
Yattha cete nirujjhanti, taṃ nesaṃ dukkhasammataṃ.
凡是这些灭尽之处,那被他们认为是苦。
‘‘Sukhanti diṭṭhamariyehi, sakkāyassuparodhanaṃ;
「圣者们见到有身的灭尽为乐;
Paccanīkamidaṃ hoti, sabbalokena passataṃ.
这对一切世间的见者来说是相反的。
‘‘Yaṃ pare sukhato āhu, tadariyā āhu dukkhato;
「其他人所说的乐,圣者们说那是苦;
Yaṃ pare dukkhato āhu, tadariyā sukhato vidū.
其他人所说的苦,圣者们知道那是乐。
‘‘Passa dhammaṃ durājānaṃ, sampamūḷhetthaviddasu ;
「看这难以了知的法,在此愚者们迷惑;
Nivutānaṃ tamo hoti, andhakāro apassataṃ.
对覆盖者有黑暗,对不见者有黑暗。
‘‘Satañca vivaṭaṃ hoti, āloko passatāmiva;
「对善者则是开显的,如同对见者的光明;
Santike na vijānanti, maggā dhammassa kovidā.
在近处不了知,虽然精通法的道路。
‘‘Bhavarāgaparetehi , bhavasotānusāribhi;
「被有贪所征服者,随有流而行者;
Māradheyyānupannehi, nāyaṃ dhammo susambudho.
被魔的领域所困者,此法不易正觉。
‘‘Ko nu aññatramariyehi, padaṃ sambuddhumarahati;
「除了圣者之外,谁能正觉此道?
Yaṃ padaṃ sammadaññāya, parinibbanti anāsavā’’ti.
正知此道后,诸漏尽者般涅槃。」
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Imasmiṃ ca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti.
世尊如是说。那些比库们心满意足,欢喜世尊所说。而且,在宣说此分别论时,六十位比库以不执取而心从诸漏解脱。
Dvayatānupassanāsuttaṃ dvādasamaṃ niṭṭhitaṃ. · 双观经第十二完
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Saccaṃ upadhi avijjā ca, saṅkhāre viññāṇapañcamaṃ;
谛、依、无明、行,识为第五,
Phassavedaniyā taṇhā, upādānārambhaāhārā;
触、受、渴爱,取、勤、食,
Iñjitaṃ calitaṃ rūpaṃ, saccaṃ dukkhena soḷasāti.
动、摇、色,谛、苦,共十六。
Mahāvaggo tatiyo niṭṭhito. · 大品第三完
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Pabbajjā ca padhānañca, subhāsitañca sundari;
出家与精勤,善说与孙达丽;
Māghasuttaṃ sabhiyo ca, selo sallañca vuccati.
马嘎经、沙比亚,些喇、沙喇被称为。
Vāseṭṭho cāpi kokāli, nālako dvayatānupassanā;
瓦些德亦有口咖利,那喇咖、双观;
Dvādasetāni suttāni, mahāvaggoti vuccatīti.
此十二经,被称为大品。