三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页经藏小部经集部1. 蛇品

1. Uragavaggo1. 蛇品

506 段 · CSCD 巴利原典
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Khuddakanikāye · 小部
Suttanipātapāḷi · 经集部
1. Uragavaggo1. 蛇品
1. Uragasuttaṃ1. 蛇经
Yo uppatitaṃ vineti kodhaṃ, visaṭaṃ sappavisaṃva osadhehi ;
凡调伏已生起之嗔,如以药除已散布之蛇毒;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
彼比库舍断此岸彼岸,如蛇脱旧皮。
Yo rāgamudacchidā asesaṃ, bhisapupphaṃva saroruhaṃ vigayha;
凡无余断除贪欲,如深入摘取池中莲花;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ, purāṇaṃ.
彼比库舍断此岸彼岸,如蛇脱旧皮。
Yo taṇhamudacchidā asesaṃ, saritaṃ sīghasaraṃ visosayitvā;
凡无余断除渴爱,如使急流之河干涸;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
彼比库舍断此岸彼岸,如蛇脱旧皮。
Yo mānamudabbadhī asesaṃ, naḷasetuṃva sudubbalaṃ mahogho;
凡无余摧毁我慢,如大洪水冲毁极脆弱之芦苇桥;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
彼比库舍断此岸彼岸,如蛇脱旧皮。
Yo nājjhagamā bhavesu sāraṃ, vicinaṃ pupphamiva udumbaresu;
他在诸有中未得到实质,如在无花果树中寻找花朵;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
那位比库舍断此岸与彼岸,如蛇脱去老旧的皮。
Yassantarato na santi kopā, itibhavābhavatañca vītivatto;
他的内在没有愤怒,已超越如此有与非有;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
那位比库舍断此岸与彼岸,如蛇脱去老旧的皮。
Yassa vitakkā vidhūpitā, ajjhattaṃ suvikappitā asesā;
他的寻已被消除,内在的一切已分别论无余;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
那位比库舍断此岸与彼岸,如蛇脱去老旧的皮。
Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ accagamā imaṃ papañcaṃ;
他不过度前进也不后退,已超越这一切戏论;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
那位比库舍断此岸与彼岸,如蛇脱去老旧的皮。
Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti ñatvā loke;
他不过度前进,不后退,已知「此世间一切皆虚妄」;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
那位比库舍断此岸与彼岸,如蛇脱去衰老的旧皮。
Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti vītalobho;
他不过度前进,不后退,离贪,知「此一切皆虚妄」;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
那位比库舍断此岸与彼岸,如蛇脱去衰老的旧皮。
Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti vītarāgo;
他不过度前进,不后退,离欲,知「此一切皆虚妄」;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
那位比库舍断此岸与彼岸,如蛇脱去衰老的旧皮。
Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti vītadoso;
他不过度前进,不后退,离嗔,知「此一切皆虚妄」;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
那位比库舍断此岸与彼岸,如蛇脱去衰老的旧皮。
Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti vītamoho;
不过度前进,不过度后退,了知「这一切都是虚妄」而离痴者,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
那位比库舍断此岸彼岸,如蛇脱旧皮。
Yassānusayā na santi keci, mūlā ca akusalā samūhatāse;
凡诸随眠一切都不存在,不善的诸根已被根除者,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
那位比库舍断此岸彼岸,如蛇脱旧皮。
Yassa darathajā na santi keci, oraṃ āgamanāya paccayāse;
凡由焦躁所生者一切都不存在,作为再来此岸之缘者,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
那位比库舍断此岸彼岸,如蛇脱旧皮。
Yassa vanathajā na santi keci, vinibandhāya bhavāya hetukappā;
凡由贪欲所生者一切都不存在,作为系缚于有之因者,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
那位比库舍断此岸彼岸,如蛇脱旧皮。
Yo nīvaraṇe pahāya pañca, anigho tiṇṇakathaṃkatho visallo;
舍断五盖者,无恼害者,已度疑惑者,已拔箭者;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
彼比库舍断此岸与彼岸,如蛇脱旧皮。
Uragasuttaṃ paṭhamaṃ niṭṭhitaṃ. · 蛇经第一完
2. Dhaniyasuttaṃ2. 达尼亚经
‘‘Pakkodano duddhakhīrohamasmi, (iti dhaniyo gopo)
「我有煮熟的饭和挤出的乳,(牧牛者达尼亚如是说)
Anutīre mahiyā samānavāso;
住在玛希河岸边;
Channā kuṭi āhito gini, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
小屋已覆盖,火已点燃,天神啊,若你想要,请降雨吧。」
‘‘Akkodhano vigatakhilohamasmi , (iti bhagavā)
「我无嗔恚,已离障碍,(世尊如是说)
Anutīre mahiyekarattivāso;
在玛希河岸边一夜住;
Vivaṭā kuṭi nibbuto gini, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
小屋已敞开,火已熄灭,天神啊,若你想要,请降雨吧。」
‘‘Andhakamakasā na vijjare, (iti dhaniyo gopo)
「盲蝇不存在,(牧牛者达尼亚如是说)
Kacche rūḷhatiṇe caranti gāvo;
诸牛在沼泽中长出的草上行走;
Vuṭṭhimpi saheyyumāgataṃ, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
它们能忍受已来的雨,如果你希望,天神,请降雨吧」。
‘‘Baddhāsi bhisī susaṅkhatā, (iti bhagavā)
「筏已系好,已善作,(世尊如是说)
Tiṇṇo pāragato vineyya oghaṃ;
已渡、已到彼岸,调伏了暴流;
Attho bhisiyā na vijjati, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
筏已无用处,如果你希望,天神,请降雨吧」。
‘‘Gopī mama assavā alolā, (iti dhaniyo gopo)
「我的妻子顺从、不轻浮,(牧牛者达尼亚如是说)
Dīgharattaṃ saṃvāsiyā manāpā;
长时共住、可意;
Tassā na suṇāmi kiñci pāpaṃ, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
「我未曾听闻她有任何恶事,若你希望,天神,请降雨吧!」
‘‘Cittaṃ mama assavaṃ vimuttaṃ, (iti bhagavā)
「我的心无漏、解脱,(世尊如是说)」
Dīgharattaṃ paribhāvitaṃ sudantaṃ;
「长久以来已善修习、善调伏;」
Pāpaṃ pana me na vijjati, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
「而我没有恶,若你希望,天神,请降雨吧!」
‘‘Attavetanabhatohamasmi , (iti dhaniyo gopo)
「我是自食其力者,(牧牛者达尼亚如是说)」
Puttā ca me samāniyā arogā;
「我的儿子们与我同住,无病;」
Tesaṃ na suṇāmi kiñci pāpaṃ, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
「我未曾听闻他们有任何恶事,若你希望,天神,请降雨吧!」
‘‘Nāhaṃ bhatakosmi kassaci, (iti bhagavā)
「我不是任何人的雇工,(世尊如是说)」
Nibbiṭṭhena carāmi sabbaloke;
我已厌离一切世间而行;
Attho bhatiyā na vijjati, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
不需要妻子,如果你愿意,天神,请降雨吧。
‘‘Atthi vasā atthi dhenupā, (iti dhaniyo gopo)
「有小牛,有乳牛,(如此,牧牛者达尼亚说)
Godharaṇiyo paveṇiyopi atthi;
有怀孕的母牛,有可配种的母牛;
Usabhopi gavampatīdha atthi, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
这里也有公牛,牛群之主,如果你愿意,天神,请降雨吧。」
‘‘Natthi vasā natthi dhenupā, (iti bhagavā)
「无小牛,无乳牛,(如此,世尊说)
Godharaṇiyo paveṇiyopi natthi;
无怀孕的母牛,无可配种的母牛;
Usabhopi gavampatīdha natthi, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
这里也无公牛,牛群之主,如果你愿意,天神,请降雨吧。」
‘‘Khilā nikhātā asampavedhī, (iti dhaniyo gopo)
「桩已埋入不动摇,(牧牛者达尼亚如是说)
Dāmā muñjamayā navā susaṇṭhānā;
以蒙加草制成的新绳结实;
Na hi sakkhinti dhenupāpi chettuṃ , atha ce patthayasī pavassa deva’’.
连小母牛也不能切断它们,若你愿意,天神请降雨吧!」
‘‘Usabhoriva chetva bandhanāni, (iti bhagavā)
「如公牛切断诸束缚,(世尊如是说)
Nāgo pūtilataṃva dālayitvā ;
如龙象折断腐烂的藤蔓;
Nāhaṃ punupessaṃ gabbhaseyyaṃ, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
我不会再进入胎藏卧处,若你愿意,天神请降雨吧!」
‘‘Ninnañca thalañca pūrayanto, mahāmegho pavassi tāvadeva;
「大云充满低地与高地,即刻降雨;
Sutvā devassa vassato, imamatthaṃ dhaniyo abhāsatha.
听闻天神降雨,达尼亚说此义。」
‘‘Lābhā vata no anappakā, ye mayaṃ bhagavantaṃ addasāma;
「我们的利益确实不少,我们得见世尊;
Saraṇaṃ taṃ upema cakkhuma, satthā no hohi tuvaṃ mahāmuni.
我们归依那具眼者,大牟尼,请你成为我们的导师。
‘‘Gopī ca ahañca assavā, brahmacariyaṃ sugate carāmase;
「果德玛与我,我们将在善逝座下行梵行;
Jātimaraṇassa pāragū , dukkhassantakarā bhavāmase’’.
我们将到达生死的彼岸,成为苦的终结者。」
‘‘Nandati puttehi puttimā, (iti māro pāpimā)
「有子者因子而欢喜,(如是魔波旬说)
Gomā gohi tatheva nandati;
有牛者同样因牛而欢喜;
Upadhī hi narassa nandanā, na hi so nandati yo nirūpadhi’’.
诸依是人的欢喜,无依者确实不欢喜。」
‘‘Socati puttehi puttimā, (iti bhagavā)
「有子者因子而忧愁,(如是世尊说)
Gopiyo gohi tatheva socati;
牧牛女因牛而悲伤,
Upadhī hi narassa socanā, na hi so socati yo nirūpadhī’’ti.
依着确实是人的悲伤之因,无依着者确实不悲伤。
Dhaniyasuttaṃ dutiyaṃ niṭṭhitaṃ. · 达尼亚经第二完
3. Khaggavisāṇasuttaṃ3. 犀角经
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, aviheṭhayaṃ aññatarampi tesaṃ;
对一切众生放下棍棒,不伤害他们中的任何一个;
Na puttamiccheyya kuto sahāyaṃ, eko care khaggavisāṇakappo.
不应希求儿子,何况同伴,应如犀牛角一般独自游行。
Saṃsaggajātassa bhavanti snehā, snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahoti;
对于交往者生起爱着,随爱着而有此苦;
Ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
见到从爱着生起的过患,应如犀牛角一般独自游行。
Mitte suhajje anukampamāno, hāpeti atthaṃ paṭibaddhacitto;
怜悯朋友与亲友,心被束缚而失去利益;
Etaṃ bhayaṃ santhave pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
见到交际中的此怖畏,应如犀牛角一般独自游行。
Vaṃso visālova yathā visatto, puttesu dāresu ca yā apekkhā;
犹如竹子广大地纠缠,对子女与妻子有期待;
Vaṃsakkaḷīrova sajjamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
犹如竹笋被缠缚,应如犀牛角独自行。
Migo araññamhi yathā abaddho , yenicchakaṃ gacchati gocarāya;
犹如林中的鹿无系缚,随其所欲而行至食处;
Viññū naro seritaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
智者见到自由,应如犀牛角独自行。
Āmantanā hoti sahāyamajjhe, vāse ṭhāne gamane cārikāya;
在同伴中有呼唤,在住处、站立处、行走与游行时;
Anabhijjhitaṃ seritaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
见到不被希求的自由,应如犀牛角独自行。
Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe, puttesu ca vipulaṃ hoti pemaṃ;
在同伴中有嬉戏与欢乐,对子女有广大的爱;
Piyavippayogaṃ vijigucchamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
厌离与所爱者别离,应如犀牛角独自行。
Cātuddiso appaṭigho ca hoti, santussamāno itarītarena;
他应成为四方无碍者,以所得之物为满足;
Parissayānaṃ sahitā achambhī, eko care khaggavisāṇakappo.
堪忍诸危难而无所畏惧,应如犀牛角一般独自游行。
Dussaṅgahā pabbajitāpi eke, atho gahaṭṭhā gharamāvasantā;
某些出家者难以相处,以及那些住在家中的在家人;
Appossukko paraputtesu hutvā, eko care khaggavisāṇakappo.
对他人之子不关心,应如犀牛角一般独自游行。
Oropayitvā gihibyañjanāni , sañchinnapatto yathā koviḷāro;
舍弃在家的标记,如拘毗罗树断落其叶;
Chetvāna vīro gihibandhanāni, eko care khaggavisāṇakappo.
勇者断除在家的束缚,应如犀牛角一般独自游行。
Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃ caraṃ sādhuvihāridhīraṃ;
若得到贤明的同伴,与其共行、善住而坚定;
Abhibhuyya sabbāni parissayāni, careyya tenattamano satīmā.
克服一切危难,应与他一起欢喜、具念地行。
No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃ caraṃ sādhuvihāridhīraṃ;
若不能得到谨慎的同伴,一起行走、善住、贤明者;
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya, eko care mātaṅgaraññeva nāgo.
如王舍弃征服的国土,应如林中的龙象独自行。
Addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ, seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā;
确实我们赞叹同伴的成就,应亲近最胜的或相等的同伴;
Ete aladdhā anavajjabhojī, eko care khaggavisāṇakappo.
若得不到这些,食用无过失的食物,应如犀角独自行。
Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni, kammāraputtena suniṭṭhitāni;
见到金的光辉,由铁匠之子善制作;
Saṅghaṭṭamānāni duve bhujasmiṃ, eko care khaggavisāṇakappo.
两个在臂上碰撞,应如犀角独自行。
Evaṃ dutiyena sahā mamassa, vācābhilāpo abhisajjanā vā;
如此与第二者一起,我会有言语交谈或亲近;
Etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
见到未来的这个危险,应如犀角独自行。
Kāmā hi citrā madhurā manoramā, virūparūpena mathenti cittaṃ;
诸欲确实是杂色的、甜蜜的、令人愉悦的,以种种形相扰乱心;
Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.
见到诸欲功德中的过患,应如犀牛角一般独自游行。
Ītī ca gaṇḍo ca upaddavo ca, rogo ca sallañca bhayañca metaṃ;
这是痈、是疮、是灾祸、是病、是刺、是怖畏,对我来说;
Etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.
见到诸欲功德中的这个怖畏,应如犀牛角一般独自游行。
Sītañca uṇhañca khudaṃ pipāsaṃ, vātātape ḍaṃsasarīsape ca;
寒与热、饥与渴、风与日晒、虻与爬虫;
Sabbānipetāni abhisambhavitvā, eko care khaggavisāṇakappo.
克服了这一切之后,应如犀牛角一般独自游行。
Nāgova yūthāni vivajjayitvā, sañjātakhandho padumī uḷāro;
如象舍离象群,已长肩膀、高大如莲花;
Yathābhirantaṃ viharaṃ araññe, eko care khaggavisāṇakappo.
随自己所喜而住于林野,应如犀牛角一般独自游行。
Aṭṭhānataṃ saṅgaṇikāratassa, yaṃ phassaye sāmayikaṃ vimuttiṃ;
对于群居者来说,须跋触及暂时的解脱;
Ādiccabandhussa vaco nisamma, eko care khaggavisāṇakappo.
听闻太阳族亲的教言,应如犀牛角一般独自游行。
Diṭṭhīvisūkāni upātivatto, patto niyāmaṃ paṭiladdhamaggo;
已超越诸见的荆棘,已得决定,已获得道;
Uppannañāṇomhi anaññaneyyo, eko care khaggavisāṇakappo.
我已生起智,不需他人引导,应如犀牛角一般独自游行。
Nillolupo nikkuho nippipāso, nimmakkho niddhantakasāvamoho;
无贪求、无诡诈、无渴望、无虚伪,已除去污垢与痴;
Nirāsayo sabbaloke bhavitvā, eko care khaggavisāṇakappo.
于一切世间成为无希求者,应如犀牛角一般独自游行。
Pāpaṃ sahāyaṃ parivajjayetha, anatthadassiṃ visame niviṭṭhaṃ;
应避开恶友,见无义利者、住于不平等者;
Sayaṃ na seve pasutaṃ pamattaṃ, eko care khaggavisāṇakappo.
自己不应亲近耽著者、放逸者,应如犀牛角一般独自游行。
Bahussutaṃ dhammadharaṃ bhajetha, mittaṃ uḷāraṃ paṭibhānavantaṃ;
应亲近多闻、持法、崇高、具辩才的朋友;
Aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṃ, eko care khaggavisāṇakappo.
了知诸义、除去疑惑后,应如犀角独自游行。
Khiḍḍaṃ ratiṃ kāmasukhañca loke, analaṅkaritvā anapekkhamāno;
于世间的嬉戏、欢乐与欲乐,不装饰、不期待;
Vibhūsanaṭṭhānā virato saccavādī, eko care khaggavisāṇakappo.
远离装饰之处、说真实语者,应如犀角独自游行。
Puttañca dāraṃ pitarañca mātaraṃ, dhanāni dhaññāni ca bandhavāni ;
舍弃儿子、妻子、父亲、母亲,财富、谷物及亲族;
Hitvāna kāmāni yathodhikāni, eko care khaggavisāṇakappo.
舍弃各种欲乐后,应如犀角独自游行。
Saṅgo eso parittamettha sokhyaṃ, appassādo dukkhamettha bhiyyo;
「此是系缚,此中乐少,味少,此中苦多;
Gaḷo eso iti ñatvā mutīmā , eko care khaggavisāṇakappo.
此是钩」,如是了知的智者,应如犀角独自游行。
Sandālayitvāna saṃyojanāni, jālaṃva bhetvā salilambucārī;
破坏了结缚,如水行者破网而行;
Aggīva daḍḍhaṃ anivattamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
如火烧尽不再回转,应如犀角独自游行。
Okkhittacakkhū na ca pādalolo, guttindriyo rakkhitamānasāno;
眼目低垂不轻举足,诸根防护心受保护;
Anavassuto apariḍayhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
不漏泄不燃烧,应如犀角独自游行。
Ohārayitvā gihibyañjanāni, sañchannapatto yathā pārichatto;
舍弃在家的标帜,如波利恰答树叶落覆盖果实;
Kāsāyavattho abhinikkhamitvā, eko care khaggavisāṇakappo.
着袈裟衣已出家,应如犀角独自游行。
Rasesu gedhaṃ akaraṃ alolo, anaññaposī sapadānacārī;
于诸味不贪求不贪婪,不养他人托钵而行;
Kule kule appaṭibaddhacitto , eko care khaggavisāṇakappo.
于诸家族心不系缚,应如犀角独自游行。
Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso, upakkilese byapanujja sabbe;
舍断心的五盖,驱除一切随烦恼,
Anissito chetva sinehadosaṃ , eko care khaggavisāṇakappo.
无所依,断除爱染与嗔恨,应如犀牛角一般独自游行。
Vipiṭṭhikatvāna sukhaṃ dukhañca, pubbeva ca somanassadomanassaṃ;
舍弃乐与苦,以及先前的喜与忧,
Laddhānupekkhaṃ samathaṃ visuddhaṃ, eko care khaggavisāṇakappo.
获得清净的舍与寂止,应如犀牛角一般独自游行。
Āraddhavīriyo paramatthapattiyā, alīnacitto akusītavutti;
精进勇猛为了达到最上义,心不懈怠,行为不懒惰,
Daḷhanikkamo thāmabalūpapanno, eko care khaggavisāṇakappo.
坚固努力,具足力与精力,应如犀牛角一般独自游行。
Paṭisallānaṃ jhānamariñcamāno, dhammesu niccaṃ anudhammacārī;
不舍弃独坐、禅那,常随法而行于诸法,
Ādīnavaṃ sammasitā bhavesu, eko care khaggavisāṇakappo.
已思量诸有的过患,应如犀牛角一般独自游行。
Taṇhakkhayaṃ patthayamappamatto, aneḷamūgo sutavā satīmā;
希求渴爱的灭尽,不放逸,不愚钝不愚痴,多闻,具念,
Saṅkhātadhammo niyato padhānavā, eko care khaggavisāṇakappo.
了知诸法,决意,精进,应如犀牛角一般独自游行。
Sīhova saddesu asantasanto, vātova jālamhi asajjamāno;
如狮子不怖畏诸声,如风不著于网,
Padumaṃva toyena alippamāno , eko care khaggavisāṇakappo.
如莲花不为水所染,应如犀牛角一般独自游行。
Sīho yathā dāṭhabalī pasayha, rājā migānaṃ abhibhuyya cārī;
如狮子牙齿强力,制伏而行,为兽中之王,征服而行,
Sevetha pantāni senāsanāni, eko care khaggavisāṇakappo.
应亲近边远的住所,应如犀牛角一般独自游行。
Mettaṃ upekkhaṃ karuṇaṃ vimuttiṃ, āsevamāno muditañca kāle;
修习慈、舍、悲、解脱,及时修习喜,
Sabbena lokena avirujjhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
与一切世间不相违,应如犀牛角一般独自游行。
Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ, sandālayitvāna saṃyojanāni;
舍断贪与嗔及痴,破坏诸结,
Asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhi, eko care khaggavisāṇakappo.
于命终时无恐怖,应如犀角独自游行。
Bhajanti sevanti ca kāraṇatthā, nikkāraṇā dullabhā ajja mittā;
为了利益而亲近、须跋,无利益的朋友今日难得;
Attaṭṭhapaññā asucī manussā, eko care khaggavisāṇakappo.
为自己利益而有慧的人们是须跋的,应如犀角独自游行。
Khaggavisāṇasuttaṃ tatiyaṃ niṭṭhitaṃ. · 犀角经第三完
4. Kasibhāradvājasuttaṃ4. 咖西帕拉德瓦迦经
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati dakkhiṇāgirismiṃ ekanāḷāyaṃ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa pañcamattāni naṅgalasatāni payuttāni honti vappakāle. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa kammanto tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa parivesanā vattati. Atha kho bhagavā yena parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
如是我闻——一时,世尊住在马嘎达国南山的一那喇村婆罗门村。尔时,耕种婆罗多瓦咖婆罗门在播种时节有五百张犁具被套上。那时,世尊在上午时分穿好衣,拿着钵与衣,前往耕种婆罗多瓦咖婆罗门的工作处。尔时,耕种婆罗多瓦咖婆罗门正在分配食物。那时,世尊前往分配食物之处;前往后,站在一旁。
Addasā kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ piṇḍāya ṭhitaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmi. Tvampi, samaṇa, kasassu ca vapassu ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassū’’ti.
耕种婆罗多瓦咖婆罗门看见世尊站着托钵。看见后,对世尊这样说:「沙门,我耕种、播种;耕种、播种后进食。你也,沙门,应耕种、播种;耕种、播种后进食。」
‘‘Ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī’’ti. ‘‘Na kho pana mayaṃ passāma bhoto gotamassa yugaṃ vā naṅgalaṃ vā phālaṃ vā pācanaṃ vā balibadde vā. Atha ca pana bhavaṃ gotamo evamāha – ‘ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī’’’ti.
「婆罗门,我也耕种、播种;耕种、播种后进食。」「但是我们没有看见果德玛尊者的轭、犁、犁头、刺棒或公牛。然而果德玛尊者却这样说:『婆罗门,我也耕种、播种;耕种、播种后进食。』」
Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
那时,耕种婆罗多瓦咖婆罗门以偈颂对世尊说:
‘‘Kassako paṭijānāsi, na ca passāma te kasiṃ;
「你自称是农夫,但我们看不到你的耕作;
Kasiṃ no pucchito brūhi, yathā jānemu te kasiṃ’’.
被问及耕作时请告诉我们,使我们知道你的耕作。」
‘‘Saddhā bījaṃ tapo vuṭṭhi, paññā me yuganaṅgalaṃ;
「信是种子,苦行是雨水,慧是我的轭与犁,
Hirī īsā mano yottaṃ, sati me phālapācanaṃ.
惭是犁柄,意是绳索,念是我的犁铧与刺棒。
‘‘Kāyagutto vacīgutto, āhāre udare yato;
「身受护、语受护,于食物、于腹部节制;
Saccaṃ karomi niddānaṃ, soraccaṃ me pamocanaṃ.
我以真实作除草,柔和是我的解脱。
‘‘Vīriyaṃ me dhuradhorayhaṃ, yogakkhemādhivāhanaṃ;
「精进是我的负轭之牛,运载至离轭安稳,
Gacchati anivattantaṃ, yattha gantvā na socati.
它前进而不退转,到达那里后不再忧愁。
‘‘Evamesā kasī kaṭṭhā, sā hoti amatapphalā;
「如此耕耘此耕作,它有不死之果;
Etaṃ kasiṃ kasitvāna, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.
耕耘此耕作之后,从一切苦解脱。」
Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo mahatiyā kaṃsapātiyā pāyasaṃ vaḍḍhetvā bhagavato upanāmesi – ‘‘bhuñjatu bhavaṃ gotamo pāyasaṃ. Kassako bhavaṃ; yaṃ hi bhavaṃ gotamo amatapphalaṃ kasiṃ kasatī’’ti.
那时,耕者婆罗豆婆遮婆罗门用大铜钵盛满乳粥,奉献给世尊——「请果德玛尊者食用乳粥。尊者是耕者;因为果德玛尊者耕耘有不死之果的耕作。」
‘‘Gāthābhigītaṃ me abhojaneyyaṃ, sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammo;
「以偈颂所得之物,我不应食用,婆罗门,具眼者这不是法;
Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā, dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā.
诸佛拒绝以偈颂所得之物,婆罗门,法存在时,这是行仪。
‘‘Aññena ca kevalinaṃ mahesiṃ, khīṇāsavaṃ kukkuccavūpasantaṃ;
「以其他食物和饮料,须跋那完全者、大仙、漏尽者、恶作已息者;
Annena pānena upaṭṭhahassu, khettaṃ hi taṃ puññapekkhassa hotī’’ti.
因为对期望福德者,他确实是福田。」
‘‘Atha kassa cāhaṃ, bho gotama, imaṃ pāyasaṃ dammī’’ti? ‘‘Na khvāhaṃ taṃ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yassa so pāyaso bhutto sammā pariṇāmaṃ gaccheyya, aññatra tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā. Tena hi tvaṃ, brāhmaṇa, taṃ pāyasaṃ appaharite vā chaḍḍehi appāṇake vā udake opilāpehī’’ti.
「那么,果德玛尊者,我应该把这乳粥给谁呢?」「婆罗门,我不见在有天的世间、有魔的世间、有梵天的世间、在有沙门婆罗门的人类、有天人的世间中,有谁食用那乳粥能完全消化,除了如来或如来的弟子。那么,婆罗门,你把那乳粥弃于无草之处,或投入无生物的水中。」
Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo taṃ pāyasaṃ appāṇake udake opilāpesi. Atha kho so pāyaso udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati . Seyyathāpi nāma phālo divasaṃ santatto udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati; evameva so pāyaso udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati.
那时,耕者婆罗豆婆遮婆罗门将那乳粥投入无生物的水中。那时,那乳粥投入水中后,发出嗤嗤声、发出嘶嘶声、冒烟、冒蒸汽。犹如整日被加热的犁头投入水中后,发出嗤嗤声、发出嘶嘶声、冒烟、冒蒸汽;同样地,那乳粥投入水中后,发出嗤嗤声、发出嘶嘶声、冒烟、冒蒸汽。
Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo saṃviggo lomahaṭṭhajāto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ , bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti ; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca, labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti.
那时,耕者婆罗豆婆遮婆罗门惊惧、汗毛竖立,前往世尊处;抵达后,以头礼世尊足,对世尊如此说:「殊胜哉,果德玛尊者!殊胜哉,果德玛尊者!犹如,果德玛尊者,扶正倾覆者,揭示隐蔽者,为迷者指示道路,在黑暗中持油灯,使有眼者得见诸色;同样地,法被果德玛尊者以种种方式阐明。我归依果德玛尊者、法及比库僧团,愿我在果德玛尊者座下得出家,愿我得受达上。」
Alattha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṃ ahosīti.
耕者婆罗豆婆遮婆罗门在世尊座下得出家,得受达上。具寿婆罗豆婆遮受达上不久,独自远离、不放逸、热诚、精勤而住,不久即于现法中以自己的上智自作证、具足并住于那善男子们为此正当地从在家出家成为非家的无上梵行目标。他证知:「生已尽,梵行已立,应作已作,不再有此存在的状态。」具寿婆罗豆婆遮成为阿拉汉之一。
Kasibhāradvājasuttaṃ catutthaṃ niṭṭhitaṃ. · 咖西帕拉德瓦迦经第四经完
5. Cundasuttaṃ5. 准德经
‘‘Pucchāmi muniṃ pahūtapaññaṃ, (iti cundo kammāraputto)
「我问具足广大慧的牟尼,(铁匠之子准陀如是说)
Buddhaṃ dhammassāmiṃ vītataṇhaṃ;
「佛陀、法主、离渴爱者;
Dvipaduttamaṃ sārathīnaṃ pavaraṃ, kati loke samaṇā tadiṅgha brūhi’’.
「两足中最上者、御者中最胜者,世间有多少沙门?请在此告诉我。」
‘‘Caturo samaṇā na pañcamatthi, (cundāti bhagavā)
「有四种沙门,没有第五种,(准陀,世尊如是说)
Te te āvikaromi sakkhipuṭṭho;
「被当面问及,我向你显示他们;」
Maggajino maggadesako ca, magge jīvati yo ca maggadūsī’’.
胜道者、道的指示者,以及住于道者与道的破坏者。」
‘‘Kaṃ maggajinaṃ vadanti buddhā, (iti cundo kammāraputto)
「诸佛说谁是胜道者,(铁匠之子准陀如是说)
Maggakkhāyī kathaṃ atulyo hoti;
如何是无比的道的宣说者;
Magge jīvati me brūhi puṭṭho, atha me āvikarohi maggadūsiṃ’’ .
请告诉我被问及的住于道者,然后请为我揭示道的破坏者。」
‘‘Yo tiṇṇakathaṃkatho visallo, nibbānābhirato anānugiddho;
「已渡疑惑、已拔箭者,乐于涅槃、无随贪者;
Lokassa sadevakassa netā, tādiṃ maggajinaṃ vadanti buddhā.
世间与天界的导师,诸佛说这样的人是胜道者。
‘‘Paramaṃ paramanti yodha ñatvā, akkhāti vibhajate idheva dhammaṃ;
「在此知道最上、最上者,在此宣说、分别论法;
Taṃ kaṅkhachidaṃ muniṃ anejaṃ, dutiyaṃ bhikkhunamāhu maggadesiṃ.
他们说那位断疑的牟尼、不动者,是第二位比库,道的指示者。
‘‘Yo dhammapade sudesite, magge jīvati saññato satīmā;
「于善说的法句中,于道中生活者,自制、具念;
Anavajjapadāni sevamāno, tatiyaṃ bhikkhunamāhu maggajīviṃ.
奉行无过失之句者,他们称那第三者为比库、道中生活者。
‘‘Chadanaṃ katvāna subbatānaṃ, pakkhandī kuladūsako pagabbho;
「作为善戒者的遮蔽,冲动者、家族破坏者、傲慢者;
Māyāvī asaññato palāpo, patirūpena caraṃ sa maggadūsī.
诡诈者、不自制者、饶舌者,以伪装而行者,他是道的破坏者。
‘‘Ete ca paṭivijjhi yo gahaṭṭho, sutavā ariyasāvako sapañño;
「凡在家者辨别这些,多闻的圣弟子、具慧者;
Sabbe netādisāti ñatvā, iti disvā na hāpeti tassa saddhā;
知道『并非一切都是这样』,如此见已,他的信不退失;
Kathaṃ hi duṭṭhena asampaduṭṭhaṃ, suddhaṃ asuddhena samaṃ kareyyā’’ti.
因为如何能以污染者使未污染者、以须跋者使清净者相等呢?」
Cundasuttaṃ pañcamaṃ niṭṭhitaṃ. · 准德经第五经完
6. Parābhavasuttaṃ6. 衰败经
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
如是我闻——一时,世尊住在沙瓦提城揭德林给孤独园。时,某位天人于深夜,以殊胜的容色照亮整个揭德林后,来到世尊处;来到后,礼敬世尊,站立于一旁。站立于一旁的那位天人以偈颂对世尊说——
‘‘Parābhavantaṃ purisaṃ, mayaṃ pucchāma gotama ;
「果德玛,我们问您关于衰败之人,
Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
来问世尊,什么是衰败之门?」
‘‘Suvijāno bhavaṃ hoti, suvijāno parābhavo;
「易知的是兴盛,易知的是衰败;
Dhammakāmo bhavaṃ hoti, dhammadessī parābhavo’’.
乐法者兴盛,憎法者衰败。」
‘‘Iti hetaṃ vijānāma, paṭhamo so parābhavo;
「如此我们了知,这是第一个衰败;
Dutiyaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
世尊请说第二个,什么是衰败之门?」
‘‘Asantassa piyā honti, sante na kurute piyaṃ;
「不善者为其所爱,不爱善者;
Asataṃ dhammaṃ roceti, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
喜欢不善之法,这是衰败之门。」
‘‘Iti hetaṃ vijānāma, dutiyo so parābhavo;
「如此我们了知,那是第二种衰败;
Tatiyaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
世尊请说第三种,什么是衰败之门?」
‘‘Niddāsīlī sabhāsīlī, anuṭṭhātā ca yo naro;
「好睡眠、好集会,不精勤的人;
Alaso kodhapaññāṇo, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
懒惰、以忿怒为标记者,那是衰败之门。」
‘‘Iti hetaṃ vijānāma, tatiyo so parābhavo;
「如此我们了知,那是第三种衰败;
Catutthaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
世尊请说第四种,什么是衰败之门?」
‘‘Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;
「凡是对母亲或父亲,已老、青春已逝;
Pahu santo na bharati, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
有能力却不赡养者,那是衰败之门。」
‘‘Iti hetaṃ vijānāma, catuttho so parābhavo;
「如此我们了知,那是第四种衰败;
Pañcamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
世尊请说第五种,什么是衰败之门?」
‘‘Yo brāhmaṇaṃ samaṇaṃ vā, aññaṃ vāpi vanibbakaṃ;
「凡以妄语欺骗婆罗门、沙门,或其他乞食者,
Musāvādena vañceti, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
那是衰败之门。」
‘‘Iti hetaṃ vijānāma, pañcamo so parābhavo;
「如此我们了知,那是第五种衰败;
Chaṭṭhamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
世尊请说第六种,什么是衰败之门?」
‘‘Pahūtavitto puriso, sahirañño sabhojano;
「财富丰厚之人,有黄金,有食物,
Eko bhuñjati sādūni, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
独自享用美味,那是衰败之门。」
‘‘Iti hetaṃ vijānāma, chaṭṭhamo so parābhavo;
「如此我们了知,这是第六种衰败;
Sattamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
世尊请说第七种,什么是衰败之门?」
‘‘Jātitthaddho dhanatthaddho, gottatthaddho ca yo naro;
「凡是因出生而傲慢、因财富而傲慢、因族姓而傲慢的人;
Saññātiṃ atimaññeti, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
他轻蔑亲族,这是衰败之门。」
‘‘Iti hetaṃ vijānāma, sattamo so parābhavo;
「如此我们了知,这是第七种衰败;
Aṭṭhamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
世尊请说第八种,什么是衰败之门?」
‘‘Itthidhutto surādhutto, akkhadhutto ca yo naro;
「凡是沉迷于女人、沉迷于酒、沉迷于赌博的人;
Laddhaṃ laddhaṃ vināseti, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
他挥霍所得的一切,这是衰败之门。」
‘‘Iti hetaṃ vijānāma, aṭṭhamo so parābhavo;
「如此我们了知,这是第八种衰败;
Navamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
请世尊说第九种,什么是衰败之门?」
‘‘Sehi dārehi asantuṭṭho , vesiyāsu padussati ;
「对自己的妻子不满足,在妓女中放荡;
Dussati paradāresu, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
在他人之妻中放荡,这是衰败之门。」
‘‘Iti hetaṃ vijānāma, navamo so parābhavo;
「如此我们了知,这是第九种衰败;
Dasamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
请世尊说第十种,什么是衰败之门?」
‘‘Atītayobbano poso, āneti timbarutthaniṃ;
「已过青春的男子,娶来乳房如甘拔果的少女;
Tassā issā na supati, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
因嫉妒她而不能入睡,这是衰败之门。」
‘‘Iti hetaṃ vijānāma, dasamo so parābhavo;
「如此我们了知,此为第十种衰败;
Ekādasamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
世尊请说第十一种,什么是衰败之门?」
‘‘Itthiṃ soṇḍiṃ vikiraṇiṃ, purisaṃ vāpi tādisaṃ;
「女人懒惰、挥霍,男人也是如此,
Issariyasmiṃ ṭhapeti , taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
将其立于主位,此为衰败之门。」
‘‘Iti hetaṃ vijānāma, ekādasamo so parābhavo;
「如此我们了知,此为第十一种衰败;
Dvādasamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
世尊请说第十二种,什么是衰败之门?」
‘‘Appabhogo mahātaṇho, khattiye jāyate kule;
「财富少而渴爱大,生于刹帝利族,
So ca rajjaṃ patthayati, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
他却希求王位,此为衰败之门。」
‘‘Ete parābhave loke, paṇḍito samavekkhiya;
「智者观察世间的这些衰败后,」
Ariyo dassanasampanno, sa lokaṃ bhajate siva’’nti.
「具足圣见者,享受安乐的世间。」
Parābhavasuttaṃ chaṭṭhaṃ niṭṭhitaṃ. · 衰败经第六经完
7. Vasalasuttaṃ7. 贱民经
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesane aggi pajjalito hoti āhuti paggahitā. Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami.
如是我闻——一时,世尊住在沙瓦提城揭德林阿那他宾地咖的园林。那时,世尊在上午时分穿好衣,拿着钵与衣,为了托钵而进入沙瓦提城。当时,阿其咖婆罗兜瓦迦婆罗门的住处火已点燃,供物已准备好。那时,世尊在沙瓦提城依次托钵而行,走近阿其咖婆罗兜瓦迦婆罗门的住处。
Addasā kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘tatreva , muṇḍaka; tatreva, samaṇaka; tatreva, vasalaka tiṭṭhāhī’’ti.
阿其咖婆罗兜瓦迦婆罗门从远处看见世尊走来。看见后,对世尊这样说:「就在那里,光头!就在那里,小沙门!就在那里,贱民,站住!」
Evaṃ vutte, bhagavā aggikabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘jānāsi pana tvaṃ, brāhmaṇa, vasalaṃ vā vasalakaraṇe vā dhamme’’ti? ‘‘Na khvāhaṃ, bho gotama, jānāmi vasalaṃ vā vasalakaraṇe vā dhamme; sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu, yathāhaṃ jāneyyaṃ vasalaṃ vā vasalakaraṇe vā dhamme’’ti. ‘‘Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
如是说时,世尊对阿其咖婆罗兜瓦迦婆罗门这样说:「婆罗门,你知道贱民或造成贱民的法吗?」「果德玛尊者,我确实不知道贱民或造成贱民的法;善哉,愿果德玛尊者为我说法,使我能知道贱民或造成贱民的法。」「那么,婆罗门,你听!你要善作意!我要说了。」「是的,尊者。」阿其咖婆罗兜瓦迦婆罗门回答世尊。世尊这样说——
‘‘Kodhano upanāhī ca, pāpamakkhī ca yo naro;
「易怒且怀恨,隐藏恶行的人,」
Vipannadiṭṭhi māyāvī, taṃ jaññā vasalo iti.
「邪见且虚伪者,应知他是贱民。」
‘‘Ekajaṃ vā dvijaṃ vāpi, yodha pāṇaṃ vihiṃsati;
「无论是一生或二生者,凡在此伤害生命者,」
Yassa pāṇe dayā natthi, taṃ jaññā vasalo iti.
对诸生命无悲悯者,应知彼为贱民。
‘‘Yo hanti parirundhati , gāmāni nigamāni ca;
杀害、围困村落与城镇者,
Niggāhako samaññāto, taṃ jaññā vasalo iti.
被称为压迫者,应知彼为贱民。
‘‘Gāme vā yadi vā raññe, yaṃ paresaṃ mamāyitaṃ;
于村落或于国土,凡他人所拥有之物,
Theyyā adinnamādeti , taṃ jaññā vasalo iti.
以盗窃取不与之物者,应知彼为贱民。
‘‘Yo have iṇamādāya, cujjamāno palāyati;
确实借债后,被催促时即逃走,
Na hi te iṇamatthīti, taṃ jaññā vasalo iti.
说『你实无债』者,应知彼为贱民。
‘‘Yo ve kiñcikkhakamyatā, panthasmiṃ vajantaṃ janaṃ;
确实为了些微利益,于路上行走之人,
Hantvā kiñcikkhamādeti, taṃ jaññā vasalo iti.
杀害后取其些许,应知彼为贱民。
‘‘Attahetu parahetu, dhanahetu ca yo naro;
为自己之故、为他人之故、为财富之故,
Sakkhipuṭṭho musā brūti, taṃ jaññā vasalo iti.
被问作证人而说妄语者,应知彼为贱民。
‘‘Yo ñātīnaṃ sakhīnaṃ vā, dāresu paṭidissati;
于亲族或朋友之妻,
Sāhasā sampiyena vā, taṃ jaññā vasalo iti.
以强力或以同意而被见者,应知彼为贱民。
‘‘Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;
对母亲或父亲,已老迈、青春已逝,
Pahu santo na bharati, taṃ jaññā vasalo iti.
有能力而不奉养者,应知彼为贱民。
‘‘Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, bhātaraṃ bhaginiṃ sasuṃ;
殴打母亲或父亲、兄弟、姊妹或岳母,
Hanti roseti vācāya, taṃ jaññā vasalo iti.
他杀害、以语言激怒,应知他是贱民。
‘‘Yo atthaṃ pucchito santo, anatthamanusāsati;
被问及利益时,他教导无益之事;
Paṭicchannena manteti, taṃ jaññā vasalo iti.
以隐蔽之心思量,应知他是贱民。
‘‘Yo katvā pāpakaṃ kammaṃ, mā maṃ jaññāti icchati ;
造作恶业后,希望「愿人不知我」;
Yo paṭicchannakammanto, taṃ jaññā vasalo iti.
行为隐蔽者,应知他是贱民。
‘‘Yo ve parakulaṃ gantvā, bhutvāna sucibhojanaṃ;
前往他人家,食用美好食物后;
Āgataṃ nappaṭipūjeti, taṃ jaññā vasalo iti.
来访时却不供养,应知他是贱民。
‘‘Yo brāhmaṇaṃ samaṇaṃ vā, aññaṃ vāpi vanibbakaṃ;
欺骗婆罗门、沙门,或其他游方者;
Musāvādena vañceti, taṃ jaññā vasalo iti.
以妄语欺骗者,应知彼为贱民。
‘‘Yo brāhmaṇaṃ samaṇaṃ vā, bhattakāle upaṭṭhite;
对婆罗门或沙门,当食时来临时,
Roseti vācā na ca deti, taṃ jaññā vasalo iti.
以语激怒而不施与者,应知彼为贱民。
‘‘Asataṃ yodha pabrūti, mohena paliguṇṭhito;
于此世间说非实语者,被痴所缠缚,
Kiñcikkhaṃ nijigīsāno , taṃ jaññā vasalo iti.
欲求些许利益者,应知彼为贱民。
‘‘Yo cattānaṃ samukkaṃse, pare ca mavajānāti ;
自我赞扬而轻蔑他人者,
Nihīno sena mānena, taṃ jaññā vasalo iti.
以其慢而卑劣者,应知彼为贱民。
‘‘Rosako kadariyo ca, pāpiccho maccharī saṭho;
易怒、吝啬、恶欲、悭吝、狡诈者,
Ahiriko anottappī, taṃ jaññā vasalo iti.
无惭无愧者,应知彼为贱民。
‘‘Yo buddhaṃ paribhāsati, atha vā tassa sāvakaṃ;
凡诽谤佛陀,或者诽谤其声闻,
Paribbājaṃ gahaṭṭhaṃ vā, taṃ jaññā vasalo iti.
游方者或在家者,应知彼为贱民。
‘‘Yo ve anarahaṃ santo, arahaṃ paṭijānāti ;
凡非阿拉汉而自称为阿拉汉者,
Coro sabrahmake loke, eso kho vasalādhamo.
于包括梵天界的世间是盗贼,此实为最下贱民。
‘‘Ete kho vasalā vuttā, mayā yete pakāsitā;
这些被我称为贱民者,这些已被我阐明,
Na jaccā vasalo hoti, na jaccā hoti brāhmaṇo;
非因出生而为贱民,非因出生而为婆罗门,
Kammunā vasalo hoti, kammunā hoti brāhmaṇo.
因业而为贱民,因业而为婆罗门。
‘‘Tadamināpi jānātha, yathāmedaṃ nidassanaṃ;
「你们也应当以此了知,如此譬喻:
Caṇḍālaputto sopāko , mātaṅgo iti vissuto.
旃陀罗之子,贱民,以玛当嘎而闻名。
‘‘So yasaṃ paramaṃ patto , mātaṅgo yaṃ sudullabhaṃ;
「那位玛当嘎获得了最上的名声,那是极难获得的;
Āgacchuṃ tassupaṭṭhānaṃ, khattiyā brāhmaṇā bahū.
许多刹帝利、婆罗门前来须跋他。
‘‘Devayānaṃ abhiruyha, virajaṃ so mahāpathaṃ;
「他登上天道,那无尘的大道,
Kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpago ahu;
离染欲贪后,他往生梵天界;
Na naṃ jāti nivāresi, brahmalokūpapattiyā.
出生并未阻止他往生梵天界。
‘‘Ajjhāyakakule jātā, brāhmaṇā mantabandhavā;
「生于诵经者家族的婆罗门,真言的亲族,
Te ca pāpesu kammesu, abhiṇhamupadissare.
他们常常指示诸恶业。
‘‘Diṭṭheva dhamme gārayhā, samparāye ca duggati;
「于现法中应受呵责,来世则堕恶趣;
Na ne jāti nivāreti, duggatyā garahāya vā.
出生不能阻止他们堕恶趣或受呵责。
‘‘Na jaccā vasalo hoti, na jaccā hoti brāhmaṇo;
「非因出生而成贱民,非因出生而成婆罗门;
Kammunā vasalo hoti, kammunā hoti brāhmaṇo’’ti.
因业而成贱民,因业而成婆罗门。」
Evaṃ vutte, aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
如是说已,火种婆罗门婆罗兜瓦迦对世尊如此说:「殊胜,果德玛尊者!……(中略)……愿果德玛尊者忆持我为近事男,从今日起终生归依。」
Vasalasuttaṃ sattamaṃ niṭṭhitaṃ. · 贱民经第七经完
8. Mettasuttaṃ8. 慈经
Karaṇīyamatthakusalena, yanta santaṃ padaṃ abhisamecca;
善巧于应作义利者,证得寂静境界;
Sakko ujū ca suhujū ca, sūvaco cassa mudu anatimānī.
应能干、正直、极正直、易受教、柔软、不傲慢。
Santussako ca subharo ca, appakicco ca sallahukavutti;
知足且易养,少事务且生活简朴;
Santindriyo ca nipako ca, appagabbho kulesvananugiddho.
诸根寂静、谨慎、不傲慢、不贪着于诸家。
Na ca khuddamācare kiñci, yena viññū pare upavadeyyuṃ;
不应行任何卑劣之事,以致智者会因此而责备;
Sukhino va khemino hontu, sabbasattā bhavantu sukhitattā.
愿诸有情安乐、安稳,愿一切众生心怀安乐。
Ye keci pāṇabhūtatthi, tasā vā thāvarā vanavasesā;
凡任何有息生命,无论怯弱或强壮,其余者;
Dīghā vā ye va mahantā , majjhimā rassakā aṇukathūlā.
无论长或大,中等、短小、微细、粗大。
Diṭṭhā vā ye va adiṭṭhā , ye va dūre vasanti avidūre;
无论已见或未见,无论住于远处或不远处;
Bhūtā va sambhavesī va , sabbasattā bhavantu sukhitattā.
无论已生或求生,愿一切众生心怀安乐。
Na paro paraṃ nikubbetha, nātimaññetha katthaci na kañci ;
不应以他人贬低他人,不应在任何地方轻蔑任何人;
Byārosanā paṭighasaññā, nāññamaññassa dukkhamiccheyya.
以恼害、以嗔恚想,不应希望他人之苦。
Mātā yathā niyaṃ puttamāyusā ekaputtamanurakkhe;
如母亲以生命保护自己的独子;
Evampi sabbabhūtesu, mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ.
如是对一切众生,应修习无量心。
Mettañca sabbalokasmi, mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ;
对全世界应修习慈,应修习无量心;
Uddhaṃ adho ca tiriyañca, asambādhaṃ averamasapattaṃ.
上、下及横向,无障碍、无怨、无敌。
Tiṭṭhaṃ caraṃ nisinno va , sayāno yāvatāssa vitamiddho ;
站立、行走、坐着或躺卧时,只要他离昏沉;
Etaṃ satiṃ adhiṭṭheyya, brahmametaṃ vihāramidhamāhu.
应确立此念,他们说此是梵住。
Diṭṭhiñca anupaggamma, sīlavā dassanena sampanno;
通达了见,具戒、具足正见;
Kāmesu vinaya gedhaṃ, na hi jātuggabbhaseyya punaretīti.
调伏对诸欲的贪婪,他确实不会再入母胎。
Mettasuttaṃ aṭṭhamaṃ niṭṭhitaṃ. · 慈经第八经完
9. Hemavatasuttaṃ9. 黑玛瓦德经
‘‘Ajja pannaraso uposatho, (iti sātāgiro yakkho)
「今天是十五伍波萨他日,(沙答基拉亚卡如是说)」
Dibbā ratti upaṭṭhitā;
「天之夜已来临;
Anomanāmaṃ satthāraṃ, handa passāma gotamaṃ’’.
「来吧,让我们去见无上名的导师果德玛。」
‘‘Kacci mano supaṇihito, (iti hemavato yakkho)
「意是否善安立?(黑玛瓦多亚卡如是说)」
Sabbabhūtesu tādino;
「对一切众生如如不动;
Kacci iṭṭhe aniṭṭhe ca, saṅkappassa vasīkatā’’.
「对可意与不可意,是否已制御了寻?」
‘‘Mano cassa supaṇihito, (iti sātāgiro yakkho)
「他的意善安立,(沙答基罗亚卡如是说)」
Sabbabhūtesu tādino;
「对一切众生如如不动;」
Atho iṭṭhe aniṭṭhe ca, saṅkappassa vasīkatā’’.
「而且对可意与不可意,他已征服了寻。」
‘‘Kacci adinnaṃ nādiyati, (iti hemavato yakkho)
「他是否不取不与取?(黑玛瓦多亚卡如是说)」
Kacci pāṇesu saññato;
「他是否对诸生类自制?」
Kacci ārā pamādamhā, kacci jhānaṃ na riñcati’’.
「他是否远离放逸?他是否不舍弃禅那?」
‘‘Na so adinnaṃ ādiyati, (iti sātāgiro yakkho)
「他不取不与取,(沙答基罗亚卡如是说)」
Atho pāṇesu saññato;
「而且对诸生类自制;」
Atho ārā pamādamhā, buddho jhānaṃ na riñcati’’.
而且远离放逸,佛陀不舍弃禅那。
‘‘Kacci musā na bhaṇati, (iti hemavato yakkho)
「他是否不说妄语?」(如是黑玛瓦答亚卡说)
Kacci na khīṇabyappatho;
「他是否不是已尽道者?」
Kacci vebhūtiyaṃ nāha, kacci samphaṃ na bhāsati’’.
「他是否不说厌恶之语?他是否不说杂秽语?」
‘‘Musā ca so na bhaṇati, (iti sātāgiro yakkho)
「他不说妄语,」(如是沙答其罗亚卡说)
Atho na khīṇabyappatho;
「而且不是已尽道者;」
Atho vebhūtiyaṃ nāha, mantā atthaṃ ca bhāsati’’.
「而且不说厌恶之语,贤者说有义之语。」
‘‘Kacci na rajjati kāmesu, (iti hemavato yakkho)
「他是否不染着于诸欲?」(如是黑玛瓦答亚卡说)
Kacci cittaṃ anāvilaṃ;
心是否无浊?
Kacci mohaṃ atikkanto, kacci dhammesu cakkhumā’’.
是否已超越痴,是否于诸法具眼?
‘‘Na so rajjati kāmesu, (iti sātāgiro yakkho)
「他不染着于诸欲,(沙答基拉亚卡如是说)
Atho cittaṃ anāvilaṃ;
而且心无浊;
Sabbamohaṃ atikkanto, buddho dhammesu cakkhumā’’.
已超越一切痴,佛陀于诸法具眼。」
‘‘Kacci vijjāya sampanno, (iti hemavato yakkho )
「是否具足明?(嘿玛瓦答亚卡如是说)
Kacci saṃsuddhacāraṇo;
是否行清净?
Kaccissa āsavā khīṇā, kacci natthi punabbhavo’’.
他的诸漏是否已尽,是否无再有?」
‘‘Vijjāya ceva sampanno, (iti sātāgiro yakkho)
「具足明,(沙答基罗亚卡如是说)
Atho saṃsuddhacāraṇo;
以及清净行;
Sabbassa āsavā khīṇā, natthi tassa punabbhavo’’.
一切漏已尽,他无有再生。」
‘‘Sampannaṃ munino cittaṃ, kammunā byappathena ca;
「牟尼之心具足,以业与正道;
Vijjācaraṇasampannaṃ, dhammato naṃ pasaṃsati’’.
具足明行,如法赞叹他。」
‘‘Sampannaṃ munino cittaṃ, kammunā byappathena ca;
「牟尼之心具足,以业与正道;
Vijjācaraṇasampannaṃ, dhammato anumodasi’’.
具足明行,如法随喜。」
‘‘Sampannaṃ munino cittaṃ, kammunā byappathena ca;
「牟尼之心具足,以业与正道;
Vijjācaraṇasampannaṃ, handa passāma gotamaṃ.
来吧,让我们去见明行具足的果德玛。
‘‘Eṇijaṅghaṃ kisaṃ vīraṃ , appāhāraṃ alolupaṃ;
腿如羚羊般瘦削的英雄,少食而不贪婪;
Muniṃ vanasmiṃ jhāyantaṃ, ehi passāma gotamaṃ.
在林中禅修的牟尼,来吧,让我们去见果德玛。
‘‘Sīhaṃvekacaraṃ nāgaṃ, kāmesu anapekkhinaṃ;
如狮子般独行的龙象,对诸欲无所期待;
Upasaṅkamma pucchāma, maccupāsappamocanaṃ.
让我们前去请问,如何解脱死亡之缚。
‘‘Akkhātāraṃ pavattāraṃ, sabbadhammāna pāraguṃ;
说法者、转法者,一切法的彼岸者;
Buddhaṃ verabhayātītaṃ, mayaṃ pucchāma gotamaṃ’’.
已超越怨与怖畏的佛陀,我们请问果德玛。
‘‘Kismiṃ loko samuppanno, (iti hemavato yakkho)
世间依何而生起?(如是黑玛瓦德亚卡说)
Kismiṃ kubbati santhavaṃ ;
对什么作亲密?
Kissa loko upādāya, kismiṃ loko vihaññati’’.
世间执取什么,世间在什么中受苦恼?」
‘‘Chasu loko samuppanno, (hemavatāti bhagavā)
「世间生起于六,(黑马瓦答啊!世尊说)
Chasu kubbati santhavaṃ;
对六作亲密;
Channameva upādāya, chasu loko vihaññati’’.
执取六之后,世间在六中受苦恼。」
‘‘Katamaṃ taṃ upādānaṃ, yattha loko vihaññati;
「那是什么执取,世间在其中受苦恼;
Niyyānaṃ pucchito brūhi, kathaṃ dukkhā pamuccati’’ .
被问出离,请说,如何从苦解脱?」
‘‘Pañca kāmaguṇā loke, manochaṭṭhā paveditā;
「世间有五种欲功德,以意为第六而被宣说;
Ettha chandaṃ virājetvā, evaṃ dukkhā pamuccati.
于此离染欲,如此从苦解脱。
‘‘Etaṃ lokassa niyyānaṃ, akkhātaṃ vo yathātathaṃ;
「此是世间的出离,已如实告知汝等;
Etaṃ vo ahamakkhāmi, evaṃ dukkhā pamuccati’’.
我为汝等宣说此,如此从苦解脱。」
‘‘Ko sūdha tarati oghaṃ, kodha tarati aṇṇavaṃ;
「谁于此度瀑流,谁于此度大海;
Appatiṭṭhe anālambe, ko gambhīre na sīdati’’.
无立足处、无所缘,谁于深处不沉没?」
‘‘Sabbadā sīlasampanno, paññavā susamāhito;
「常达上,有慧、善等持;
Ajjhattacintī satimā, oghaṃ tarati duttaraṃ.
内观者、具念者,度难度的瀑流。
‘‘Virato kāmasaññāya, sabbasaṃyojanātigo;
「离欲想,超越一切结;
Nandībhavaparikkhīṇo, so gambhīre na sīdati’’.
欢喜有已尽者,他不沉溺于深处。
‘‘Gabbhīrapaññaṃ nipuṇatthadassiṃ, akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ;
「具深慧、见微妙义、无所有、不执着于欲有者;
Taṃ passatha sabbadhi vippamuttaṃ, dibbe pathe kamamānaṃ mahesiṃ.
你们看那一切处解脱者,在天道上行走的大仙。
‘‘Anomanāmaṃ nipuṇatthadassiṃ, paññādadaṃ kāmālaye asattaṃ;
「无上名者、见微妙义者、施与慧者、不执着于欲住处者;
Taṃ passatha sabbaviduṃ sumedhaṃ, ariye pathe kamamānaṃ mahesiṃ.
你们看那一切知者、善慧者,在圣道上行走的大仙。
‘‘Sudiṭṭhaṃ vata no ajja, suppabhātaṃ suhuṭṭhitaṃ;
「今日我们确实善见,善破晓,善起立;
Yaṃ addasāma sambuddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ.
因为我们见到了正觉者,已渡瀑流、无漏者。
‘‘Ime dasasatā yakkhā, iddhimanto yasassino;
「这一千亚卡,具神通、有名声;
Sabbe taṃ saraṇaṃ yanti, tvaṃ no satthā anuttaro.
一切众生皆归依彼,你是我们的无上导师。
‘‘Te mayaṃ vicarissāma, gāmā gāmaṃ nagā nagaṃ;
我们将游行,从村至村,从城至城;
Namassamānā sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammata’’nti.
礼敬正等正觉者,以及法的善法性。
Hemavatasuttaṃ navamaṃ niṭṭhitaṃ. · 黑玛瓦德经第九经完
10. Āḷavakasuttaṃ10. 阿拉瓦咖经
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane. Atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā nikkhami. ‘‘Pavisa, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā pāvisi.
如是我闻——一时,世尊住在阿喇维,阿喇瓦咖亚卡的住所。那时,阿喇瓦咖亚卡来到世尊处;来到之后,对世尊如此说道——「沙门,出去!」「好的,朋友。」世尊出去了。「沙门,进来!」「好的,朋友。」世尊进来了。
Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā nikkhami. ‘‘Pavisa, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā pāvisi.
第二次……第三次,阿喇瓦咖亚卡对世尊如此说道——「沙门,出去!」「好的,朋友。」世尊出去了。「沙门,进来!」「好的,朋友。」世尊进来了。
Catutthampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti. ‘‘Na khvāhaṃ taṃ , āvuso, nikkhamissāmi. Yaṃ te karaṇīyaṃ, taṃ karohī’’ti.
第四次,阿喇瓦咖亚卡对世尊如此说道——「沙门,出去!」「朋友,我不会出去。你应做的,你就做吧!」
‘‘Pañhaṃ taṃ, samaṇa, pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī’’ti.
「沙门,我将问你问题。如果你不能回答我,我将扰乱你的心,或者撕裂你的心,或者抓住你的脚把你扔到恒河对岸!」
‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo me cittaṃ vā khipeyya hadayaṃ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaṃ, āvuso, puccha yadākaṅkhasī’’ti. Atha kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
「朋友,我在包括天的世间、包括魔的世间、包括梵天的世间、包括沙门婆罗门的人类、包括天人的世间中,看不到任何能扰乱我的心、或者撕裂我的心、或者抓住我的脚把我扔到恒河对岸的人。然而,朋友,你想问什么就问吧!」那时,阿喇瓦咖亚卡以偈颂对世尊说道——
‘‘Kiṃ sūdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, kiṃ su suciṇṇaṃ sukhamāvahāti;
「什么是人的最上财富?什么善行能带来快乐?
Kiṃ su have sādutaraṃ rasānaṃ, kathaṃ jīviṃ jīvitamāhu seṭṭhaṃ’’.
什么是诸味中最甜美的?怎样的生活被称为最上的生活?」
‘‘Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;
「信是人的最上财富,善行的法能带来快乐;
Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ, paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭhaṃ’’.
真实是诸味中最甜美的,以慧生活被称为最上的生活。」
‘‘Kathaṃ su tarati oghaṃ, kathaṃ su tarati aṇṇavaṃ;
「如何度过瀑流?如何度过大海?
Kathaṃ su dukkhamacceti, kathaṃ su parisujjhati’’.
如何超越苦?如何得清净?」
‘‘Saddhā tarati oghaṃ, appamādena aṇṇavaṃ;
「以信度过瀑流,以不放逸度过大海;
Vīriyena dukkhamacceti, paññāya parisujjhati’’.
以精进超越苦,以慧得清净。」
‘‘Kathaṃ su labhate paññaṃ, kathaṃ su vindate dhanaṃ;
「如何获得慧?如何获得财富?
Kathaṃ su kittiṃ pappoti, kathaṃ mittāni ganthati;
如何获得名声?如何结交朋友?
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, kathaṃ pecca na socati’’.
从此世到他世,如何死后不忧愁?」
‘‘Saddahāno arahataṃ, dhammaṃ nibbānapattiyā;
「信受阿拉汉们的法,为了证得涅槃,
Sussūsaṃ labhate paññaṃ, appamatto vicakkhaṇo.
乐闻者、不放逸者、有慧者获得慧。
‘‘Patirūpakārī dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṃ;
「做适当之事者、负责者、勤奋者获得财富;
Saccena kittiṃ pappoti, dadaṃ mittāni ganthati.
以真实获得名声,施与者结交朋友。
‘‘Yassete caturo dhammā, saddhassa gharamesino;
「有信的在家人,若具足这四法:
Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, sa ve pecca na socati.
真实、法、坚固、布施,他死后确实不忧愁。
‘‘Iṅgha aññepi pucchassu, puthū samaṇabrāhmaṇe;
「来吧!你也去问问众多的沙门婆罗门;
Yadi saccā damā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjati’’.
是否在此有比真实、调伏、布施、忍辱更殊胜的。」
‘‘Kathaṃ nu dāni puccheyyaṃ, puthū samaṇabrāhmaṇe;
「我现在如何去问众多的沙门婆罗门呢?
Yohaṃ ajja pajānāmi, yo attho samparāyiko.
我今天已了知来世的利益。
‘‘Atthāya vata me buddho, vāsāyāḷavimāgamā;
「佛陀来到阿喇维住雨安居,确实对我有利益;
Yohaṃ ajja pajānāmi, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
我今天已了知在何处布施有大果报。
‘‘So ahaṃ vicarissāmi, gāmā gāmaṃ purā puraṃ;
「我将游行,从村到村,从城到城;
Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammata’’nti.
礼敬正等正觉者,以及法的善法性。
Āḷavakasuttaṃ dasamaṃ niṭṭhitaṃ. · 阿拉瓦咖经第十经完
11. Vijayasuttaṃ11. 胜利经
Caraṃ vā yadi vā tiṭṭhaṃ, nisinno uda vā sayaṃ;
行走或者站立,坐着或者躺卧;
Samiñjeti pasāreti, esā kāyassa iñjanā.
屈曲或者伸展,这是身的动作。
Aṭṭhinahārusaṃyutto, tacamaṃsāvalepano;
骨与筋连结,以皮肤与肉包裹;
Chaviyā kāyo paṭicchanno, yathābhūtaṃ na dissati.
身被皮肤覆盖,不如实地显现。
Antapūro udarapūro, yakanapeḷassa vatthino;
充满肠,充满胃,有肝脏、脾脏、膀胱;
Hadayassa papphāsassa, vakkassa pihakassa ca.
有心脏、肺脏,有肾脏、脾脏。
Siṅghāṇikāya kheḷassa, sedassa ca medassa ca;
有鼻涕、唾液,有汗以及脂肪;
Lohitassa lasikāya, pittassa ca vasāya ca.
以血的泪液、胆汁和脂肪。
Athassa navahi sotehi, asucī savati sabbadā;
然后从他的九孔,须跋常流出;
Akkhimhā akkhigūthako, kaṇṇamhā kaṇṇagūthako.
从眼流出眼垢,从耳流出耳垢。
Siṅghāṇikā ca nāsato, mukhena vamatekadā;
从鼻流出鼻涕,有时从口呕吐;
Pittaṃ semhañca vamati, kāyamhā sedajallikā.
呕出胆汁和痰,从身体流出汗水。
Athassa susiraṃ sīsaṃ, matthaluṅgassa pūritaṃ;
然后他的头颅有孔,充满了脑髓;
Subhato naṃ maññati, bālo avijjāya purakkhato.
愚人被无明引导,认为它是美的。
Yadā ca so mato seti, uddhumāto vinīlako;
当他死后躺卧时,肿胀、青瘀;
Apaviddho susānasmiṃ, anapekkhā honti ñātayo.
被丢弃在墓地,亲族们不再关心。
Khādanti naṃ suvānā ca, siṅgālā vakā kimī;
狗啃食它,豺狼、鹤、虫,
Kākā gijjhā ca khādanti, ye caññe santi pāṇino.
乌鸦、秃鹫啃食,以及其他存在的生物。
Sutvāna buddhavacanaṃ, bhikkhu paññāṇavā idha;
听闻佛陀之语,此处具慧的比库,
So kho naṃ parijānāti, yathābhūtañhi passati.
他确实遍知它,如实见故。
Yathā idaṃ tathā etaṃ, yathā etaṃ tathā idaṃ;
如此这个,如彼那个;如彼那个,如此这个;
Ajjhattañca bahiddhā ca, kāye chandaṃ virājaye.
于内及于外,对身令欲离去。
Chandarāgaviratto so, bhikkhu paññāṇavā idha;
离欲贪的他,此处具慧的比库,
Ajjhagā amataṃ santiṃ, nibbānaṃ padamaccutaṃ.
他证得了不死的寂静,涅槃不退转之足处。
Dvipādakoyaṃ asuci, duggandho parihārati ;
这两足者须跋,恶臭,充满
Nānākuṇapaparipūro, vissavanto tato tato.
种种尸体,从这里那里流出。
Etādisena kāyena, yo maññe uṇṇametave ;
以这样的身体,若认为应被尊敬,
Paraṃ vā avajāneyya, kimaññatra adassanāti.
或轻视他人,这除了无见之外还有什么?
Vijayasuttaṃ ekādasamaṃ niṭṭhitaṃ. · 胜利经第十一经完
12. Munisuttaṃ12. 牟尼经
Santhavāto bhayaṃ jātaṃ, niketā jāyate rajo;
从亲密生起恐怖,从住处生起尘垢;
Aniketamasanthavaṃ, etaṃ ve munidassanaṃ.
无住处、无亲密,这确实是牟尼的见。
Yo jātamucchijja na ropayeyya, jāyantamassa nānuppavecche;
凡已生者令其断除而不种植,对正在生者不令其进入;
Tamāhu ekaṃ muninaṃ carantaṃ, addakkhi so santipadaṃ mahesi.
他们说他是独行的牟尼,那位大仙见到了寂静道。
Saṅkhāya vatthūni pamāya bījaṃ, sinehamassa nānuppavecche;
审察诸依处,量度种子,他不应对其产生爱着;
Sa ve munī jātikhayantadassī, takkaṃ pahāya na upeti saṅkhaṃ.
那位牟尼见到生的灭尽,舍弃思惟,不趣向计度。
Aññāya sabbāni nivesanāni, anikāmayaṃ aññatarampi tesaṃ;
遍知一切住处,不欲求其中任何一处;
Sa ve munī vītagedho agiddho, nāyūhatī pāragato hi hoti.
那位牟尼离贪、无贪,不积聚,因为他已到达彼岸。
Sabbābhibhuṃ sabbaviduṃ sumedhaṃ, sabbesu dhammesu anūpalittaṃ;
一切胜者、一切知者、善慧者,于一切法不染着;
Sabbañjahaṃ taṇhakkhaye vimuttaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
舍弃一切、于渴爱灭尽而解脱者,诸智者称他为牟尼。
Paññābalaṃ sīlavatūpapannaṃ, samāhitaṃ jhānarataṃ satīmaṃ;
具慧力、成就戒行、得定、乐禅那、具念者;
Saṅgā pamuttaṃ akhilaṃ anāsavaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
从结缚中解脱、无障碍、无漏,诸贤智者、牟尼了知彼。
Ekaṃ carantaṃ munimappamattaṃ, nindāpasaṃsāsu avedhamānaṃ;
独行的牟尼不放逸,在毁誉中不动摇;
Sīhaṃva saddesu asantasantaṃ, vātaṃva jālamhi asajjamānaṃ;
如狮子于诸声中不惊怖,如风于网中不被缚;
Padmaṃva toyena alippamānaṃ , netāramaññesamanaññaneyyaṃ;
如莲花不被水所染,是他人的引导者而不被他人引导;
Taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
诸贤智者、牟尼了知彼。
Yo ogahaṇe thambhorivābhijāyati, yasmiṃ pare vācāpariyantaṃ vadanti;
于深处如柱般坚固而生起,他人对其说话达到极限;
Taṃ vītarāgaṃ susamāhitindriyaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
彼离贪、诸根善定,诸贤智者、牟尼了知彼。
Yo ve ṭhitatto tasaraṃva ujju, jigucchati kammehi pāpakehi;
彼已确立自己,如箭般正直,厌离诸恶业;
Vīmaṃsamāno visamaṃ samañca, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
审察不平与平等,智者牟尼确实了知彼。
Yo saññatatto na karoti pāpaṃ, daharo majjhimo ca muni yatatto;
自制者不作恶,无论年轻或中年,牟尼精勤;
Arosaneyyo na so roseti kañci , taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
不应激怒者,他不激怒任何人,智者牟尼确实了知彼。
Yadaggato majjhato sesato vā, piṇḍaṃ labhetha paradattūpajīvī;
无论得到最上、中等或最下的,依他人所施而活命的团食者;
Nālaṃ thutuṃ nopi nipaccavādī, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
不值得赞叹,也不应诽谤,智者牟尼确实了知彼。
Muniṃ carantaṃ virataṃ methunasmā, yo yobbane nopanibajjhate kvaci;
行走的牟尼,离欲邪行,在青年时期不执着于任何处;
Madappamādā virataṃ vippamuttaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
离醉放逸,已解脱者,智者牟尼确实了知彼。
Aññāya lokaṃ paramatthadassiṃ, oghaṃ samuddaṃ atitariya tādiṃ;
了知世间,见最上义,已渡瀑流大海,如是者;
Taṃ chinnaganthaṃ asitaṃ anāsavaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
那断结、无依、无漏者,智者牟尼知彼。
Asamā ubho dūravihāravuttino, gihī dāraposī amamo ca subbato;
两者不相等,远离住的行者,在家者养妻儿,无贪者善持戒;
Parapāṇarodhāya gihī asaññato, niccaṃ munī rakkhati pāṇine yato.
在家者为杀害他人生命而不自制,牟尼常护众生命。
Sikhī yathā nīlagīvo vihaṅgamo, haṃsassa nopeti javaṃ kudācanaṃ;
如孔雀青颈鸟,永不能及天鹅之速;
Evaṃ gihī nānukaroti bhikkhuno, munino vivittassa vanamhi jhāyatoti.
如是在家者不能效仿比库,效仿在林中禅修的远离牟尼。
Munisuttaṃ dvādasamaṃ niṭṭhitaṃ.Uragavaggo paṭhamo niṭṭhito. · 牟尼经第十二经完。蛇品第一品完
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Urago dhaniyo ceva, visāṇañca tathā kasi;
蛇、达尼亚,以及角、耕作;
Cundo parābhavo ceva, vasalo mettabhāvanā.
准德、败亡,以及贱民、慈心修习。
Sātāgiro āḷavako, vijayo ca tathā muni;
沙答其罗、阿喇瓦咖,以及韦佳亚牟尼;
Dvādasetāni suttāni, uragavaggoti vuccatīti.
这十二部经,被称为「蛇品」。