7. Cūḷavaggo · 7. 小品义注
6. Jaccandhavaggo第六 生盲品
1. Āyusaṅkhārossajjanasuttavaṇṇanā寿行放舍经注释
§51
51. Jaccandhavaggassa paṭhame vesāliyantiādi heṭṭhā vuttatthameva. Vesāliṃ piṇḍāya pāvisīti kadā pāvisi? Ukkācelato nikkhamitvā vesāliṃ gatakāle. Bhagavā hi veḷuvagāmake vassaṃ vasitvā tato nikkhamitvā anupubbena sāvatthiṃ patvā jetavane vihāsi. Tasmiṃ kāle dhammasenāpati attano āyusaṅkhāraṃ oloketvā ‘‘sattāhameva pavattissatī’’ti ñatvā bhagavantaṃ anujānāpetvā nāḷakagāmaṃ gantvā tattha mātaraṃ sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā parinibbāyi. Satthā cundena ābhatā tassa dhātuyo gahetvā dhātucetiyaṃ kārāpetvā mahābhikkhusaṅghaparivuto rājagahaṃ agamāsi. Tattha gatakāle āyasmā mahāmoggallāno parinibbāyi. Bhagavā tassapi dhātuyo gahetvā cetiyaṃ kārāpetvā rājagahato nikkhamitvā anupubbena ukkācelaṃ agamāsi. Tattha gaṅgātīre bhikkhusaṅghaparivuto nisīditvā aggasāvakānaṃ parinibbānappaṭisaṃyuttaṃ dhammaṃ desetvā ukkācelato nikkhamitvā vesāliṃ agamāsi. Evaṃ gato bhagavā ‘‘pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisī’’ti vuccati. Tena vuttaṃ – ‘‘ukkācelato nikkhamitvā vesāliṃ gatakāle’’ti.
第一节关于Jaccandha品，开始从“于是谓之 Vesāli 等”为下文解说。何时进入 Vesāli 乞食？乃自 Ukkācela 出发前往 Vesāli 的时候。世尊在 Veḷuvagāma 安住一年雨季，之后离开，先到 Sāvatthī，在 Jetavana 寺安居。当时佛法军头目察见自己命数将尽，知晓“仅余七周”，便请示世尊，允其前往 Nāḷakagāma，在彼安置母亲得果声闻初果后圆寂。尊者 Cunda 灌顶世尊舍利，奉造舍利塔，众大比库围绕，往王舍城去。此时大长老 Mahāmoggallāna 圆寂。世尊持其舍利，建塔，离开王舍城，循序前往 Ukkācela。于江岸处与众比库同坐，开说首阿拉汉涅槃相关法，后离开 Ukkācela，抵达 Vesāli。如此行途，称为“早晨时分住宿后，取衣裳前往 Vesāli 乞食”。由此说“自 Ukkācela 出发往 Vesāli”等。
Nisīdananti idha cammakkhaṇḍaṃ adhippetaṃ. Cāpālaṃ cetiyanti pubbe cāpālassa nāma yakkhassa vasitaṭṭhānaṃ ‘‘cāpālacetiya’’nti paññāyittha. Tattha bhagavato katavihāropi tāya ruḷhiyā ‘‘cāpālacetiya’’nti vuccati. Udenaṃ cetiyanti evamādīsupi eseva nayo. Sattambanti kikissa kira kāsirañño dhītaro satta kumāriyo saṃvegajātā rājagehato nikkhamitvā yattha padhānaṃ padahiṃsu, taṃ ṭhānaṃ ‘‘sattambaṃ cetiya’’nti vadanti. Bahuputtanti bahupāroho eko nigrodharukkho, tasmiṃ adhivatthaṃ devataṃ bahū manussā putte patthenti, tadupādāya taṃ ṭhānaṃ ‘‘bahuputtaṃ cetiya’’nti paññāyittha. Sārandadanti sārandadassa nāma yakkhassa vasitaṭṭhānaṃ. Iti sabbāneva tāni buddhuppādato pubbe devatāpariggahitattā cetiyavohārena voharitāni , bhagavato vihāre katepi ca tatheva paññāyanti. Ramaṇīyāti ettha vesāliyā tāva bhūmibhāgasampattiyā puggalasampattiyā sulabhapaccayatāya ca ramaṇīyabhāvo veditabbo. Vihārānaṃ pana nagarato nātidūratāya nāccāsannatāya gamanāgamanasampattiyā anākiṇṇavihāraṭṭhānatāya chāyūdakasampattiyā pavivekapatirūpatāya ca ramaṇīyatā daṭṭhabbā. Cattāro iddhipādāti ettha iddhipādapadassa attho heṭṭhā vuttoyeva. Bhāvitāti vaḍḍhitā. Bahulīkatāti punappunaṃ katā. Yānīkatāti yuttayānaṃ viya katā. Vatthukatāti patiṭṭhaṭṭhena vatthu viya katā. Anuṭṭhitāti adhiṭṭhitā. Paricitāti samantato citā suvaḍḍhitā. Susamāraddhāti suṭṭhu samāraddhā, ativiya sammā nipphāditāti.
“Nisīdanā”指此处有制革池。所谓“Cāpāla 寺”，乃昔日名为 Cāpāla 夜叉所居之地，故称“Cāpāla 寺”，佛陀在此修持活动亦称之。名为 Udena 寺与此性质相似。“Sattamba”者，传闻为古迦尸国王七公主离宫出走之处，故称“七柱寺”。“Bahuputta”者，一棵尼格罗陀树，其树荫下众生众神如子随侍，此处称名“多子寺”。“Sārandada”者，为夜叉名所居地。综上所述，此等寺院均因佛陀出世，被天神保护而成，且在佛殿中皆得此名。Vesāli 城地区因为土壤肥沃、人文昌盛，交通便利，且寺院众多、清凉幽静，天女护持，宜人清幽。文中四种“iddhipāda”指此地四力，一一详述，意为“增长”、“反复完成”、“多乘归集”、“坚定恒常”等涵义，状态皆是经过修行而成，定义明晰纯正。
Evaṃ aniyamena kathetvā puna niyametvā dassetuṃ, ‘‘tathāgatassa kho’’tiādimāha. Ettha ca kappanti āyukappaṃ. Tiṭṭheyyāti tasmiṃ tasmiṃ kāle yaṃ manussānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ paripuṇṇaṃ katvā tiṭṭheyya dhareyya. Kappāvasesaṃ vāti ‘‘appaṃ vā bhiyyo vā’’ti (dī. ni. 2.7; a. ni. 7.74) vuttaṃ vassasatato atirekaṃ vā. Mahāsīvatthero panāha – ‘‘buddhānaṃ aṭṭhāne gajjitaṃ nāma natthi. Yatheva hi veḷuvagāmake uppannaṃ māraṇantikaṃ vedanaṃ dasa māse vikkhambhesi, evaṃ punappunaṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjitvā vikkhambhento imaṃ bhaddakappameva tiṭṭheyyā’’ti. Kasmā pana na ṭhitoti? Upādinnakasarīraṃ nāma khaṇḍiccādīhi abhibhuyyati, buddhā ca pana khaṇḍiccādibhāvaṃ appatvā pañcame āyukoṭṭhāse bahujanassa piyamanāpakāleyeva parinibbāyanti. Buddhānubuddhesu aggasāvakamahāsāvakesu parinibbutesu aparivārena ekakeneva ṭhātabbaṃ hoti, daharasāmaṇeraparivārena vā. Tato ‘‘aho buddhānaṃ parisā’’ti hīḷetabbataṃ āpajjeyya, tasmā na ṭhitoti. Evaṃ vuttepi so pana na ruccati, ‘‘āyukappo’’ti idameva aṭṭhakathāya niyamitaṃ.
先以无常法理讲解，反复说“如是无常”，再示“须知诸佛所在之地“。文中“kappa”指生命期间或寿命轮回量。谓生命于不同时间皆应尽满，方能存留。又引经叙述佛在 Veḷuvagāma 受生死痛苦持续十月颠簸折磨，犹若世间寿命长久者，亦难长存。因缘何不常存？因“父母有漏身体”为五阴碎片之累受，是灭尽法身非常住。诸佛因灭集壤苦故，无有常法，唯有少许高比库及童沙弥为法弟子暂留此世。由此闻佛法者，称之“佛之法会”。所以佛身虽化现于世，却非实常恒。说此旨在说明寿命非常，故称寿命轮回不可久住，称“寿命定量”，但众生所乐。此理以“寿命”名之，为讨其义也。此为注疏中严格论述寿命无常的内容。
Oḷārikenimitteti thūle saññuppādane. Thūlasaññuppādanañhetaṃ, ‘‘tiṭṭhatu bhagavā kappa’’nti sakalakappaṃ avaṭṭhānayācanāya yadidaṃ ‘‘yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā’’tiādinā aññāpadesena attano caturiddhipādabhāvanānubhāvena kappaṃ avaṭṭhānasamatthatāvibhāvanaṃ. Obhāseti pākaṭavacane. Pākaṭañcetaṃ vacanaṃ pariyāyaṃ muñcitvā ujukameva attano adhippāyavibhāvanaṃ.
“Oḷārikena nimittaṃ”指因大量群众聚集之故。“Thūlasaññuppādana”乃指请佛延寿的请求，意即“愿佛久住此劫”。此说明寿命轮回论述之因缘，乃以世尊四无畏力修行结果为依据。经文显明此理，意谓纯正的自己修行才是寿命轮回长存之由。亦可理解为寿命由自己种种法力所显现。
Bahujanahitāyāti mahājanassa hitatthāya. Bahujanasukhāyāti mahājanassa sukhatthāya. Lokānukampāyāti sattalokassa anukampaṃ paṭicca. Katarassa sattalokassa? Yo bhagavato dhammadesanaṃ sutvā paṭivijjhati, amatapānaṃ pivati, tassa. Bhagavato hi dhammacakkappavattanasuttadesanāya aññātakoṇḍaññappamukhā aṭṭhārasa brahmakoṭiyo dhammaṃ paṭivijjhiṃsu. Evaṃ yāva subhaddaparibbājakavinayanā dhammapaṭividdhasattānaṃ gaṇanā natthi, mahāsamayasuttaṃ maṅgalasuttaṃ cūḷarāhulovādasuttaṃ samacittasuttanti imesaṃ catunnaṃ suttānaṃ desanākāle abhisamayappattasattānaṃ paricchedo natthi, etassa aparimāṇassa sattalokassa anukampāya bhagavato ṭhānaṃ jātaṃ. Evaṃ anāgatepi bhavissatīti adhippāyena vadati. Devamanussānanti na kevalaṃ devamanussānaṃyeva, avasesānaṃ nāgasupaṇṇādīnampi atthāya hitāya sukhāya bhagavato ṭhānaṃ hoti. Sahetukapaṭisandhike pana maggaphalasacchikiriyāya bhabbapuggale dassetuṃ evaṃ vuttaṃ, tasmā aññesampi atthatthāya hitatthāya sukhatthāya bhagavā tiṭṭhatūti attho. Tattha atthāyāti idhalokasampattiatthāya . Hitāyāti paralokasampattihetubhūtahitatthāya. Sukhāyāti nibbānadhātusukhatthāya. Purimaṃ pana hitasukhaggahaṇaṃ sabbasādhāraṇavasena veditabbaṃ.
“Bahujanahitāya”意为为广大人民谋利益，为众生谋幸福。“Bahujanasukhāya”即为广大人民谋安乐。“Lokānukampāya”是以众生世界慈悲为依托。缘何为众生世界？因为凡听受佛法而明理者，即如饮甘露者。因此佛所示教之法被十八种天界诸天所传承。此类能传正法者人数未必有数目，但续集经典如大集会经、吉祥经、小迦叶经等，皆为诸佛法教修明解说综合演绎，在未来也将流传由佛陀所立之法，故佛法法座为广大世间慈悲之所起点。因缘众生今世及未来皆能得到利益，佛因缘也因此成立。所谓“世人、诸天”非仅指天人，连龙王、孔雀等非天族类也同获利益安乐。因缘利益犹如通达正道果实，为有缘众生显现。故佛示现于世意在利益安乐法界众生。故释“利益”是为现世利益，“安乐”是为涅槃法界利益，前者广义，皆应理解。
Yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacittoti ettha nti nipātamattaṃ, yathā mārena pariyuṭṭhitacitto ajjhotthaṭacitto aññopi koci puthujjano paṭivijjhituṃ na sakkuṇeyya, evameva nāsakkhi paṭivijjhitunti attho. Māro hi yassa keci vipallāsā appahīnā, tassa cittaṃ pariyuṭṭhāti. Yassa pana sabbena sabbaṃ dvādasa vipallāsā appahīnā, tassa vattabbameva natthi, therassa ca cattāro vipallāsā appahīnā, tenassa cittaṃ pariyuṭṭhāsi. So pana cittapariyuṭṭhānaṃ karonto kiṃ karotīti? Bheravaṃ rūpārammaṇaṃ vā dasseti, saddārammaṇaṃ vā sāveti, tato sattā taṃ disvā vā sutvā vā satiṃ vissajjetvā vivaṭamukhā honti. Tesaṃ mukhena hatthaṃ pavesetvā hadayaṃ maddati, tato visaññino hutvā tiṭṭhanti. Therassa panesa mukhena hatthaṃ pavesetuṃ kiṃ sakkhissati, bheravārammaṇaṃ pana dasseti. Taṃ disvā thero nimittobhāsaṃ na paṭivijjhi. Jānantoyeva bhagavā kimatthaṃ yāvatatiyaṃ āmantesi? Parato ‘‘tiṭṭhatu, bhante bhagavā’’ti yācite ‘‘tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddha’’nti dosāropanena sokatanukaraṇatthaṃ. Passati hi bhagavā ‘‘ayaṃ mayi ativiya siniddhahadayo, so parato bhūmicālakāraṇañca āyusaṅkhārossajjanañca sutvā mama ciraṭṭhānaṃ yācissati, athāhaṃ ‘kissa tvaṃ puretaraṃ na yācasī’ti tasseva sīse dosaṃ pātessāmi, sattā ca attano aparādhena na tathā vihaññanti, tenassa soko tanuko bhavissatī’’ti.
关于“如以魔心颠倒”表述，文以简短语句指出，诸魔心意若未离离邪谬，则此心即堕失。“以魔心颠倒”之意是指魔为一切烦恼及错误看法之根源。若魔心微小未被摒除，心即被扰乱；若十二种根本妨碍全然不起，即无心乱。长老之心既定，则应如何应对？长老既不会随色身烦恼，又不被声音烦恼所恼，便能示现威严之相，声音威严并以此摄众，犹如众想弃离。长老以手受持诸魔威仪难事，不令其强横，不被烦恼侵扰。世尊明了此理，以此缘故细心以辞令教导弟子，“行持立定”，恳请弟子勿生恶意，免生忧伤。世尊知道自己心意之刚健甚厚，预知以此由缘难久居，故告诉弟子不住世间之因由，且警告弟子勿伤悲，因若生哀伤，则将更为苦恼。
Gaccha tvaṃ, ānandāti yasmā divāvihāratthāya idhāgato, tasmā, ānanda, gaccha tvaṃ yathārucitaṃ ṭhānaṃ divāvihārāya. Tenevāha – ‘‘yassa dāni kālaṃ maññasī’’ti.
“你去吧，阿难，”是因为你为日间安住而来到这里，因此阿难，你宜往适当之处修习日间安住。世尊因而说：“你当端正自己的时间。”
Māropāpimāti ettha satte anatthe niyojento māretīti māro. Pāpimāti tasseva vevacanaṃ. So hi pāpadhammena samannāgatattā ‘pāpimā’ti vuccati. Bhāsitā kho panesāti ayañhi bhagavati bodhimaṇḍe satta sattāhe atikkamitvā ajapālanigrodhe viharante attano dhītāsu āgantvā icchāvighātaṃ patvā gatāsu ayaṃ ‘‘attheso upāyo’’ti cintento āgantvā ‘‘bhagavā yadatthaṃ tumhehi pāramiyo pūritā, so vo attho anuppatto, paṭividdhaṃ sabbaññutaññāṇaṃ, kiṃ te lokavicaraṇenā’’ti vatvā yathā ajja evameva ‘‘parinibbātu dāni, bhante bhagavā’’ti yāci. Bhagavā cassa ‘‘na tāvāha’’ntiādīni vatvā paṭikkhipi. Taṃ sandhāya idāni ‘‘bhāsitā kho panesā’’tiādimāha.
这里所说的‘魔’，指的是那个致力于令众生堕入无益境地而欲害其命者。‘恶者’一词，是指其本质具有恶业。因为他已具足恶法，因此被称作‘恶者’。正如佛陀教导时说，现今这魔已逾越七七四十九年，栖息于无忧无虑树下，到自己的女儿处，心存恶意而去，于是他思忖此为‘方便’，遂来访问，说：“世尊，您所圆满的波罗蜜多已成就，此为你们的利益。既然他通达了完备的正知、正见，何必再随世间游走？”便如今日所言：“如今，请涅槃吧，尊者世尊！”世尊却说“非也”，说了许多内容来拒绝。对此，上文云“如是言说”的话是出于此因。
Tattha viyattāti ariyamaggādhigamavasena byattā. Vinītāti tatheva kilesavinayanena vinītā. Visāradāti sārajjakarānaṃ diṭṭhivicikicchādīnaṃ pahānena visāradabhāvaṃ pattā. Bahussutāti tepiṭakavasena bahu sutametesanti bahussutā. Tameva dhammaṃ dhārentīti dhammadharā. Atha vā bahussutāti pariyattibahussutā ceva paṭivedhabahussutā ca. Dhammadharāti pariyattidhammānaṃ ceva paṭivedhadhammānañca dhāraṇato dhammadharāti evampettha attho veditabbo . Dhammānudhammappaṭipannāti ariyadhammassa anudhammabhūtaṃ vipassanādhammaṃ paṭipannā. Sāmīcippaṭipannāti ñāṇadassanavisuddhiyā anucchavikaṃ visuddhiparamparāpaṭipadaṃ paṭipannā. Anudhammacārinoti sallekhikaṃ tassā paṭipadāya anurūpaṃ appicchatādidhammaṃ caraṇasīlā. Sakaṃ ācariyakanti attano ācariyavādaṃ. Ācikkhissantīti ādito kathessanti, attanā uggahitaniyāmena pare uggaṇhāpessantīti attho. Desessantīti vācessanti, pāḷiṃ sammā vācessantīti attho. Paññapessantīti pajānāpessanti, pakāsessantīti attho. Paṭṭhapessantīti pakārena ṭhapessanti. Vivarissantīti vivaṭaṃ karissanti. Vibhajissantīti vibhattaṃ karissanti. Uttānīkarissantīti anuttānaṃ gambhīraṃ uttānaṃ pākaṭaṃ karissanti. Sahadhammenāti sahetukena sakāraṇena vacanena. Sappāṭihāriyanti yāvaniyyānikaṃ katvā. Dhammaṃ desessantīti navavidhalokuttaradhammaṃ pabodhessanti, pakāsessantīti attho.
其中，“显露”指通过证悟圣道而展现的状态。“纯净”指通过清净烦恼律仪而成就的状态。“精通”则指断除邪见等人间观念的状态而达成的明晰。所谓“多闻”者，是指对三藏及佛所说教法之广泛闻持。谓能承载此法者，即称为“持法者”。或者“多闻”指广泛的学问与知识，包括对经律论三藏的通晓与深入理解。持法者即是承载并贯彻所受持之教法者。能够依循法身修习，称为“依法修行者”。“正行”者，谓借助智慧见解的清净，循序修持而达极乐之道。“依法修行”者，依照天人之行仪及诚实修学，以逐渐清净为本业。“自己师言”指自身所主张的教学义理。“尝教者”即先前所述将要阐述内容者。授教者之意，是口头圆满说明佛语。明示者，则彰显教理之义。建置者，则是以彰显为方式而设。剖析者，则指详尽划分教法。提拔者意为让教理明朗。不遮蔽者意谓开放表明。分辨者即为清晰区分。高度提升者意指彻底深化并突现重要。依因缘者的意思是藉由因缘及关系。言语通达者，乃纯熟语句表达。详尽无遗者，乃道出法义日日清晰。将宣说佛法之内容，令其显现为新阐释的世界真理。
Ettha ca ‘‘paññapessantī’’tiādīhi chahi padehi cha atthapadāni dassitāni, ādito pana dvīhi padehi cha byañjanapadānīti. Ettāvatā tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ saṃvaṇṇanānayena saṅgahetvā dassitaṃ hoti. Vuttañhetaṃ nettiyaṃ ‘‘dvādasapadāni suttaṃ, taṃ sabbaṃ byañjanañca attho cā’’ti (netti. saṅgahavāra).
这里“传授”“明示”等六词分别表明佛教教义之六个层面，六种含义已给出。开端由两词及六种辅助词所组成。以此方式，三藏佛语经过归纳总结，汇聚整合，终成一体。经论网全称“十二语”（对应十二项内容），统摄全部佛法教义之含义。
Brahmacariyanti sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalaṃ sāsanabrahmacariyaṃ. Iddhanti samiddhaṃ jhānuppādavasena. Phītanti vuddhippattaṃ sabbaphāliphullaṃ abhiññāsampattivasena. Vitthārikanti vitthataṃ tasmiṃ tasmiṃ disābhāge patiṭṭhahanavasena. Bāhujaññanti bahūhi ñātaṃ paṭividdhaṃ bahujanābhisamayavasena. Puthubhūtanti sabbākāravasena puthulabhāvappattaṃ. Kathaṃ? Yāva devamanussehi suppakāsitanti yattakā viññujātikā devā manussā ca atthi, tehi sabbehi suṭṭhu pakāsitanti attho.
“梵行”意指通过修习诫戒而成就的完整教行。所谓“神通”，即以禅定所生之神变显现出来的状态。“成熟”指已悉皆得果，具备真智及超凡证果的状态。“扩展”，是指遍布每一方向，安立不动之状。“众知”意指许多人所知晓且广泛受持之含义。“新特质”乃指在众生之中被普遍传扬，已为公众所熟知而成的状态。其含义如何？乃至于天人及人类中所倾慕、信服，被广泛歌颂且定为正理。
Appossukkoti nirussukko līnavīriyo. ‘‘Tvañhi, pāpima, sattasattāhātikkamanato paṭṭhāya ‘parinibbātu dāni, bhante bhagavā, parinibbātu sugato’ti viravanto āhiṇḍittha, ajja dāni paṭṭhāya vigatussāho hohi, mā mayhaṃ parinibbānatthāya vāyāmaṃ karohī’’ti vadati. Sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajīti satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā āyusaṅkhāraṃ vissaji pajahi. Tattha na bhagavā hatthena leḍḍuṃ viya āyusaṅkhāraṃ ossaji, temāsamattameva pana samāpattiṃ samāpajjitvā tato paraṃ na samāpajjissāmīti cittaṃ uppādesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘ossajī’’ti, ‘‘vossajjī’’tipi pāṭho.
“安稳无力”谓心境松懈，缺乏精进。“你这恶者，自从逾越七七四十九年之后，心念安住而说：‘如今请涅槃吧，尊者世尊，涅槃吧，美满涅槃吧。’随后又说：‘今天若心生退转，即为心志消沉，请勿为我努力求涅槃。’”他以正念正知将其寿命消减，认知得以断尽，将寿命舍弃。但世尊并非灭绝寿命如折断泥球般，乃于适时安住，并思量“以后不复再入”，意念由此生起。基于此，说法中有“消灭”“弃舍”之差别读法存在。
Kasmā pana bhagavā kappaṃ vā kappāvasesaṃ vā ṭhātuṃ samattho tattakaṃ kālaṃ aṭṭhatvā parinibbāyituṃ mārassa yācanāya āyusaṅkhāraṃ ossaji? Na bhagavā mārassa yācanāya āyusaṅkhāraṃ ossaji, nāpi therassa āyācanāya na ossajissati, temāsato pana paraṃ buddhaveneyyānaṃ abhāvato āyusaṅkhāraṃ ossaji . Ṭhānañhi nāma buddhānaṃ bhagavantānaṃ yāvadeva veneyyavinayanatthaṃ, te asati vineyyajane kena nāma kāraṇena ṭhassanti. Yadi ca mārassa yācanāya parinibbāyeyya, puretaraṃyeva parinibbāyeyya. Bodhimaṇḍepi hi mārena yācitaṃ, nimittobhāsakaraṇampi therassa sokatanukaraṇatthanti vuttovāyamattho. Apica buddhabaladīpanatthaṃ nimittobhāsakaraṇaṃ. Evaṃ mahānubhāvā buddhā bhagavantoyeva tiṭṭhantāpi attano ruciyāva tiṭṭhanti, parinibbāyantāpi attano ruciyāva parinibbāyantīti.
那么为何世尊不能在一个劫或劫末住持合适的时限，断尽临命终时的诸取而而得般涅槃呢？原因在于，世尊不会因为魔王的请求而放弃自身的寿命，也不会因为长老的请求而放弃。唯因之后佛法灭亡，世尊才舍弃寿命。佛陀之所以长久住世，是为了利益佛法，倘若佛法不存在，佛陀又因何而住？若世尊因魔王请求而般涅槃，按理应当先于现今般涅槃。事实上，菩提树下的占据地位也是由魔王等缘故而成立，其因缘包括佛陀众多弟子的悲愤欲报以及佛力光明的示现。作此因缘，伟大的佛陀虽常现于世，却仍依自身意愿而住，般涅槃时亦因自身意愿而般涅槃，体现出一切自在无碍。
Mahābhūmicāloti mahanto pathavīkampo. Tadā kira dasasahassilokadhātu akampittha. Bhiṃsanakoti bhayajanako. Devadundubhiyo ca phaliṃsūti devabheriyo nadiṃsu, devo sukkhagajjitaṃ gajji, akālavijjulatā nicchariṃsu, khaṇikavassaṃ vassīti vuttaṃ hoti.
所谓大地震动，就是巨大的地震。那时，十万亿世界大地皆不动摇。巨大的恐怖随之而生。天人俱皆惊惧逃避，天神驾象横扫云雾，雷电交加，一时狂风暴雨倾泻下来，这就是传说中的短暂雨季。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ saṅkhāravisaṅkhārānaṃ visesasaṅkhātaṃ atthaṃ sabbākārato viditvā. Imaṃudānanti anavasesasaṅkhāre vissajjetvā attano visaṅkhāragamanadīpakaṃ udānaṃ udānesi. Kasmā udānesi? Koci nāma vadeyya ‘‘mārena pacchato pacchato anubandhitvā ‘parinibbātu, bhante’ti upadduto bhayena bhagavā āyusaṅkhāraṃ ossajī’’ti. ‘‘Tassokāso mā hotu, bhītassa udānaṃ nāma natthī’’ti etassa dīpanatthaṃ pītivegavissaṭṭhaṃ udānaṃ udānesīti aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Tato temāsamatteneva ca pana buddhakiccassa nipphajjanato evaṃ dīgharattaṃ mayā parihaṭoyaṃ dukkhabhāro na cirasseva nikkhipiyatīti passato parinibbānaguṇapaccavekkhaṇe tassa uḷāraṃ pītisomanassaṃ uppajji, tena pītivegena udānesīti yuttaṃ viya. Ekantena hi visaṅkhāraninno nibbānajjhāsayo satthā mahākaruṇāya balakkārena viya sattahitatthaṃ loke suciraṃ ṭhito. Tathā hi devasikaṃ catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo vaḷañjeti, sodāni mahākaruṇādhikārassa nipphannattā nibbānābhimukho anappakaṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedesi. Teneva hi bhagavato kilesaparinibbānadivase viya khandhaparinibbānadivasepi sarīrābhā visesato vippasannā parisuddhā pabhassarā ahosīti.
因了解此义，即是深知诸行无常、异变化生的本质。所谓『此起彼伏』，指的是无尽诸行因缘散尽后，祛除自身烦恼而发出欢喜称赞之声。为何发？有一说有人因害怕说：『世尊受魔王威胁，恐怖中舍弃寿命。』说此并非实情，当消除其恐怖，否则不生欢喜。此话在注疏中用欢喜法声来启示。此还有显示佛威力之义。如此大德佛陀世尊，虽看似静止，仍按自己喜好而住，临涅槃时亦按自己意愿涅槃。故此长久承担佛事，虽甚累苦，却因审视涅槃的殊胜功德，心中生起欢喜安乐，以欢喜力量发声称赞。唯心依止断烦恼的涅槃智慧，具大慈悲力，为利众生长期住世。故天界二十四亿万人皆入定喜悦，真实无碍地体会不动纯净的涅槃境界。如此，世尊断尽烦恼之日，如同五蕴灭尽的涅槃之日，其肉身光明洁净荣显。
Gāthāya soṇasiṅgālādīnampi paccakkhabhāvato tulitaṃ paricchinnanti tulaṃ, kāmāvacarakammaṃ. Na tulaṃ atulaṃ, tulaṃ vā sadisamassa aññaṃ lokiyakammaṃ natthīti atulaṃ, mahaggatakammaṃ. Kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ vā tulaṃ, arūpāvacaraṃ atulaṃ. Appavipākaṃ vā tulaṃ, bahuvipākaṃ atulaṃ. Sambhavanti sambhavassa hetubhūtaṃ, upapattijanakanti attho. Bhavasaṅkhāranti punabbhavasaṅkhāraṇakaṃ. Avassajīti vissajjesi. Munīti buddhamuni. Ajjhattaratoti niyakajjhattarato. Samāhitoti upacārappanāsamādhivasena samāhito. Abhindi kavacamivāti kavacaṃ viya abhindi. Attasambhavanti attani sañjātaṃ kilesaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘savipākaṭṭhena sambhavaṃ, bhavābhavābhisaṅkharaṇaṭṭhena bhavasaṅkhāranti ca laddhanāmaṃ tulātulasaṅkhātaṃ lokiyakammañca ossaji, saṅgāmasīse mahāyodho kavacaṃ viya attasambhavaṃ kilesañca ajjhattarato samāhito hutvā abhindī’’ti.
如诗所说，连狮子等猛兽都会权衡称量喜好优劣，分别善恶利害。欲界行为可视为平均，色界行为亦同，而无色界行为则不同。甚微果报属平均，多重果报属不平均。世间的存在因缘，上生下灭，转变变化无常。所谓『有为堆集』指续取相续不绝的聚合。『消散』即消灭。『圣者』即佛陀圣人。『内侧』指内在之境，『定意』则为专注禅定。『破碎护身铠甲』好比护身法衣。『自身生成』谓内生烦恼。此段经意：由于有果报因缘连结，生死轮转如战场围攻，烦恼如破碎铠甲，虽然内心专注定意，却终会被煎熬困扰。
Atha vā tulanti tulento tīrento. Atulañca sambhavanti nibbānañceva bhavañca. Bhavasaṅkhāranti bhavagāmikaṃ kammaṃ. Avassaji munīti ‘‘pañcakkhandhā aniccā, pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho nibbānaṃ nicca’’ntiādinā nayena tulento buddhamuni bhave ādīnavaṃ, nibbāne ca ānisaṃsaṃ disvā taṃ khandhānaṃ mūlabhūtaṃ bhavasaṅkhārakammaṃ ‘‘kammakkhayāya saṃvattatī’’ti (ma. ni. 2.81; a. ni. 4.233) evaṃ vuttena kammakkhayakarena ariyamaggena avassaji . Kathaṃ ajjhattarato samāhito, abhindi kavacamivattasambhavaṃ. So hi vipassanāvasena ajjhattarato, samathavasena samāhitoti evaṃ pubbabhāgato paṭṭhāya samathavipassanābalena kavacaṃ viya attabhāvaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ, attani sambhavattā ‘‘attasambhava’’nti laddhanāmaṃ sabbaṃ kilesajālaṃ abhindi, kilesābhāveneva kammaṃ appaṭisandhikattā avassaṭṭhaṃ nāma hotīti evaṃ kilesappahānena kammaṃ pajahi. Iti bodhimūleyeva avassaṭṭhabhavasaṅkhāro bhagavā vekhamissakena viya jarasakaṭaṃ samāpattivekhamissakena attabhāvaṃ yāpentopi ‘‘ito temāsato uddhaṃ samāpattivekhamassa na dassāmī’’ti cittuppādanena āyusaṅkhāraṃ ossajīti.
或称为平均、分布远近不同。无差异时即现前的涅槃及生死。所谓『有为堆集』即生死因缘所起的业行。『消散』即消除。佛陀因此说『五蕴无常，五蕴生灭，涅槃常乐』等教理。依此法显现，佛陀以最初因缘及涅槃因缘显出五蕴为根本的有为法，并说此业因缘终结。心中专注定意如披坚执锐般防护，自觉烦恼如护身铠甲常被降伏，修止观力量调伏烦恼，发喜心如护甲之保护，斩断烦恼，断尽业缘，达到永久无生。故此於菩提树下，佛陀如刀斧般降伏烦恼之根基，虽有生灭变化，仍不显露其细微转变，内心运作而舍寿命。
Paṭhamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一经注释终了。
2. Sattajaṭilasuttavaṇṇanā七结发者经注释
§52
52. Dutiye bahidvārakoṭṭhaketi pāsādadvārakoṭṭhakassa bahi, na vihāradvārakoṭṭhakassa. So kira pāsādo lohapāsādo viya samantā catudvārakoṭṭhakaparivuto pākāraparikkhitto. Tesu pācīnadvārakoṭṭhakassa bahi pāsādacchāyāyaṃ pācīnalokadhātuṃ olokento paññattavarabuddhāsane nisinno hoti. Jaṭilāti jaṭāvanto tāpasavesadhārino. Nigaṇṭhāti setapaṭanigaṇṭharūpadhārino. Ekasāṭakāti ekasāṭakanigaṇṭhā viya ekaṃ pilotikakhaṇḍaṃ hatthe bandhitvā tenāpi sarīrassa purimabhāgaṃ paṭicchādetvā vicaraṇakā. Parūḷhakacchanakhalomāti parūḷhakacchalomā parūḷhanakhā parūḷhaavasesalomā ca, kacchādīsu dīghalomā dīghanakhā cāti attho. Khārivividhamādāyāti vividhaṃ khārādinānappakāraṃ pabbajitaparikkhārabhaṇḍikaṃ gahetvā. Avidūre atikkamantīti vihārassa avidūramaggena nagaraṃ pavisanti.
第五十二章 第二外门厢：指僧舍外的门廊，不是佛殿的门廊。该殿堂如铁制，四面被四门廊和围墙围绕。在后门廊外有殿堂的阴影，观看西方世界，佛陀坐于著名的殿堂佛座上。所谓坚硬，即头发浓密，披着苦行袍。尼干陀指像白布状的尼干陀派教徒。独坐，双手束缚一根木棍遮盖身体前部而行走。『粗硬发指、粗硬指甲、粗硬衣服』意指头发、指甲及衣服都很粗硬。『多种坚硬入手』指持有多样坚硬的沙弥护具和行囊。离开不远，经由寺院不远的小路进入城市。
Rājāhaṃ, bhante, pasenadi kosaloti ahaṃ, bhante, rājā pasenadi kosalo, mayhaṃ nāmaṃ tumhe jānāthāti. Kasmā pana rājā loke aggapuggalassa santike nisinno evarūpānaṃ nagganissirīkānaṃ añjaliṃ paggaṇhātīti? Saṅgaṇhanatthāya. Evañhissa ahosi ‘‘sacāhaṃ ettakampi etesaṃ na karissāmi, mayaṃ puttadāraṃ pahāya etassatthāya dubbhojanadukkhaseyyādīni anubhoma, ayaṃ amhākaṃ nipaccakāramattampi na karoti . Tasmiñhi kate amhe ‘ocarakā’ti jano aggahetvā ‘pabbajitā’icceva sañjānissati, kiṃ imassa bhūtatthakathanenāti attanā diṭṭhaṃ sutaṃ paṭicchādetvā na katheyyuṃ, evaṃ kate pana anigūhitvā kathessantī’’ti. Apica satthu ajjhāsayajānanatthampi evamakāsīti. Rājā kira bhagavantaṃ upasaṅkamantopi katipayakālaṃ sammāsambodhiṃ na saddahi. Tenassa evaṃ ahosi ‘‘yadi bhagavā sabbaṃ jānāti, mayā imesaṃ nipaccakāraṃ katvā ‘ime arahanto’ti vutte nānujāneyya, atha maṃ anuvattanto anujāneyya, kuto tassa sabbaññutā’’ti. Evaṃ so satthu ajjhāsayajānanatthaṃ tathā akāsi. Bhagavā pana ‘‘ujukameva ‘na ime samaṇā ocarakā’ti vutte yadipi rājā saddahati, mahājano pana tamatthaṃ ajānanto na saddaheyya, samaṇo gotamo ‘rājā attano kathaṃ suṇātī’ti yaṃ kiñci mukhāruḷhaṃ kathetī’ti vadeyya, tadassa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvatteyya, añño ca guḷhakammaṃ vivaṭaṃ kataṃ bhaveyya, sayameva rājā tesaṃ ocarakabhāvaṃ kathessatī’’ti ñatvā ‘‘dujjānaṃ kho eta’’ntiādimāha.
『尊者，我名为国王波舍那迪迦波舍那迪迦王，您知道我名字。为何国王坐在世间尊贵之人面前，却双手合掌行礼？为表示尊敬。是因如此他说：‘我绝不对他们做如此事，我们抛弃儿孙，为了他，承受饮食之苦与卧病之苦，这连我们这等小辈都不做。倘若我们做了，人们将以为我们退隐出家，胜于世间诸王。对此实情他亲眼所见，闻说不能妄言，因此不应虚构其事，他隐藏后将为他人说。’这是为了令世尊了知其本意，如是作说。国王虽亲近世尊，但初时未信正觉。于是他意谓：‘若世尊全知过去现在未来，何不曾嘱托我做好这微细事后发言称“这些是阿拉汉”，定随我受教，何来他的全知？’于是如是提醒世尊。世尊答说：‘当他说“此等沙门非真出家人”，国王虽信之，但世人大多不解其理，不信，若沙门果德玛陈述“国王如何中伤自言”，所言不实，则久致众苦不利，或有暗算，王自会叙述他们的言行。’听知此义，世尊谓：‘此乃愚人之见，彼时国王来近世尊侍奉有时，不信正觉，因此如是思惟。’
Tattha kāmabhogināti iminā pana rāgābhibhavaṃ, ubhayenāpi vikkhittacittataṃ dasseti. Puttasambādhasayananti puttehi sambādhasayanaṃ . Ettha ca puttasīsena dārapariggahaṃ, puttadāresu uppilāvitena tesaṃ gharāvāsādihetu sokābhibhavena cittassa saṃkiliṭṭhataṃ dasseti. Kāsikacandananti saṇhacandanaṃ, kāsikavatthañca candanañcāti vā attho. Mālāgandhavilepananti vaṇṇagandhatthāya mālā, sugandhabhāvatthāya gandhaṃ, chavirāgakaraṇatthāya vilepanaṃ dhārentena. Jātarūparajatanti suvaṇṇañceva avasiṭṭhadhanañca. Sādiyantenāti paṭiggaṇhantena. Sabbenapi kāmesu abhigiddhabhāvameva pakāseti.
这里之“贪欲享乐者”是指憍慢贪欲支配的心，表现在两种交往：一是为子立床的交往，即为子立床；二是带着对儿子的强恋之情，紧抓不放。这里“咖锡伽沓檀”即“集结的檀香”，或者意谓“咖锡之木”和“檀香”，意味着聚合的檀香。‘花环香膏’指花环的色泽与香气，香气芬芳，是用以除除厌恶欲望的香膏涂抹。‘生色而尚存者’，包括黄金币及剩余资产。‘相似者’意为得到，即接受。总体揭示的是贪欲之心对色、香、家宅等种种欲爱所产生的迷乱与汙染。
Saṃvāsenāti sahavāsena. Sīlaṃ veditabbanti ‘‘ayaṃ pesalo vā dussīlo vā’’ti saṃvasantena ekasmiṃ ṭhāne saha vasantena jānitabbo. Tañca kho dīghena addhunā na ittaranti tañca sīlaṃ dīghena kālena veditabbaṃ, na ittarena. Katipayadivase hi saññatākāro saṃvutindriyākāro ca hutvā sakkā dassetuṃ. Manasi karotā no amanasi karotāti tampi ‘‘sīlamassa pariggaṇhissāmī’’ti manasi karontena paccavekkhantena sakkā jānituṃ, na itarena. Paññavatāti tampi sappaññeneva paṇḍitena. Bālo hi manasi karontopi jānituṃ na sakkoti. Saṃvohārenāti kathanena.
‘同处’意谓与人同住。戒律应当察知其人“是清净者或恶人”，与其同住者对此知晓，并常与其同处于一处。此处戒律非短时能断定，也非外人能测其品行，应以长时间观察了解。数日后，通过收敛表相与约束自身根器，可渐渐显现本性。用心察知与无心察知有区别，与用心察知者可明了其戒德，非用意察知者难以辨明。‘智慧者’者为真正有智慧的智者。愚人即使用心思考也难以明了。‘相称称呼’意指言说、表达。
‘‘Yo hi koci manussesu, vohāraṃ upajīvati;
‘凡人在世间，均以言行为业生存’；
Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, vāṇijo so na brāhmaṇo’’ti. (su. ni. 619) –
‘由此所知，商人非婆罗门。’（出自《相应部·尼乾经》第619经）
Ettha hi vāṇijjaṃ vohāro nāma. ‘‘Cattāro ariyavohārā’’ti (dī. ni. 3.313) ettha cetanā. ‘‘Saṅkhā samaññā paññatti vohāro’’ti (dha. sa. 1313-1315) ettha paññatti. ‘‘Vohāramattena so vohareyyā’’ti (saṃ. ni. 1.25) ettha kathā vohāro. Idhāpi so eva adhippeto. Ekaccassa hi sammukhākathā parammukhākathāya na sameti, parammukhākathā sammukhākathāya, tathā purimakathā pacchimakathāya, pacchimakathā ca purimakathāya. So kathentoyeva sakkā jānituṃ ‘‘asuci eso puggalo’’ti. Sucisīlassa pana purimaṃ pacchimena, pacchimañca purimena, sammukhā kathitañca parammukhā kathitena, parammukhā kathitañca sammukhā kathitena sameti, tasmā kathentena sakkā sucibhāvo jānitunti pakāsento āha – ‘‘saṃvohārena soceyyaṃ veditabba’’nti.
这里指贸易即人言行为。所谓“四圣业业”（四圣之言业、业相、业语、业习）及意念，皆为人间言说、定义和行为。言说即为商流之语。正如此说，主使人际交流进行。不同人之间谈话相对，有主次之别，前后之事互相对应。因说话能辨别不清净之人。清净之人则前后说与对说互相符合，由此得知其清净本性，故知“由言语可辨清净”然。
Thāmoti ñāṇathāmo. Yassa hi ñāṇathāmo natthi, so uppannesu upaddavesu gahetabbagahaṇaṃ kattabbakaraṇaṃ apassanto advārikaṃ gharaṃ paviṭṭho viya carati. Tenāha – ‘‘āpadāsu kho, mahārāja,thāmo veditabbo’’ti. Sākacchāyāti sahakathāya. Duppaññassa hi kathā udake geṇḍu viya uplavati, paññavato kathentassa paṭibhānaṃ anantaṃ hoti. Udakavipphandaneneva hi maccho khuddako mahanto vāti paññāyati.
所谓『痴』，即无智慧者。因为无智慧的人，在已生的种种烦恼事物中，看不到应持、应遮、防范、应断的方面，就像进入没有门槛的屋舍中随意游走一般。因此才说：“大王，烦恼事中应当认识痴。”“痴”是一种与他人共议的见解。智慧浅薄者的言论，如同水中漂浮的浮萍，而智慧深刻者说法则反应无量。正如鱼因水面破裂而难以呼吸、大小鱼都为智慧所表彰。
Iti bhagavā rañño ujukameva te ‘‘ime nāmā’’ti avatvā arahantānaṃ anarahantānañca jānanūpāyaṃ pakāsesi. Rājā taṃ sutvā bhagavato sabbaññutāya desanāvilāsena ca abhippasanno ‘‘acchariyaṃ, bhante’’tiādinā attano pasādaṃ pakāsetvā idāni te yāthāvato bhagavato ārocento ‘‘ete, bhante, mama purisā carā’’tiādimāha. Tattha carāti apabbajitā eva pabbajitarūpena raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjantā paṭicchannakammantattā. Ocarakāti heṭṭhā carakā. Carā hi pabbatamatthakena carantāpi heṭṭhā carakāva nihīnakammattā. Atha vā ocarakāti carapurisā. Ocaritvāti avacaritvā vīmaṃsitvā, tasmiṃ tasmiṃ dese taṃ taṃ pavattiṃ ñatvāti attho. Osārissāmīti paṭipajjissāmi, karissāmīti attho. Rajojallanti rajañca malañca. Pavāhetvāti suṭṭhu vikkhālanavasena apanetvā. Kappitakesamassūti alaṅkārasatthe vuttavidhinā kappakehi chinnakesamassū. Kāmaguṇehīti kāmakoṭṭhāsehi, kāmabandhanehi vā samappitāti suṭṭhu appitā allīnā. Samaṅgibhūtāti sahabhūtā . Paricāressantīti indriyāni samantato cāressanti kīḷāpessanti vā.
世尊以直言向国王进言，这些就是称为“这些名字”的，显现了阿拉汉与非阿拉汉的辨别之法。国王听闻世尊无所不知、精妙圆满的说法后，心生敬仰说：“甚妙，尊者。”于是现发信心，说明：“现在这些人，就是我等的百姓。”“这些百姓”的意思是已出家者，作为出家人形态食国家财产，但行藏隐蔽且造作邪业。文中‘出家者’指凡出家人，地域各异，所作所为不同。‘我将规避’、‘我将作’是说决意和应行。‘尘污’是指尘埃及污秽。‘洗净’是用明净水彻底清除。‘割发剃头’是按照仪范与规则削除头发。‘欲性质’是笼统指各种欲望的束缚。‘同体’即彼此共存。‘修行’是说各种根（根支）左右环行戏耍。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ tesaṃ rājapurisānaṃ attano udarassa kāraṇā pabbajitavesena lokavañcanasaṅkhātaṃ atthaṃ viditvā. Imaṃ udānanti imaṃ parādhīnatāparavañcanatāpaṭikkhepavibhāvanaṃ udānaṃ udānesi.
“了解此义”，即国王及其属下明了自身腹中之因，于出家修道之因缘已慧知透了此因。“号”为明白与断除对他人附从、受制、贪欲、诱惑之虑事，“告诫”即警策之意。
Tattha na vāyameyya sabbatthāti dūteyyaocarakakammādike sabbasmiṃ pāpadhamme ime rājapurisā viya pabbajito na vāyameyya, vāyāmaṃ ussāhaṃ na kareyya, sabbattha yattha katthaci vāyāmaṃ akatvā appamattakepi puññasmiṃyeva vāyameyyāti adhippāyo. Nāññassa puriso siyāti pabbajitarūpena aññassa puggalassa sevakapuriso na siyā. Kasmā? Evarūpassapi ocarakādipāpakammassa kattabbattā. Nāññaṃ nissāya jīveyyāti aññaṃ paraṃ issarādiṃ nissāya ‘‘tappaṭibaddhaṃ me sukhadukkha’’nti evaṃcitto hutvā na jīvikaṃ pavatteyya, attadīpo attasaraṇo anaññasaraṇo eva bhaveyya. Atha vā anatthāvahato ‘‘ocaraṇa’’nti laddhanāmakattā aññaṃ akusalakammaṃ nissāya na jīveyya. Dhammena na vaṇiṃ careti dhanādiatthāya dhammaṃ na katheyya. Yo hi dhanādihetu paresaṃ dhammaṃ deseti, so dhammena vāṇijjaṃ karoti nāma, evaṃ dhammena taṃ na careyya. Atha vā dhanādīnaṃ atthāya kosalarañño puriso viya ocarakādikammaṃ karonto parehi anāsaṅkanīyatāya pabbajjāliṅgasamādānādīni anutiṭṭhanto dhammena vāṇijjaṃ karoti nāma. Yopi idha parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carantopi aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati, sopi dhammena vāṇijjaṃ karoti nāma, evaṃ dhammena vāṇijjaṃ na care, na kareyyāti attho.
“不可努力于一切”是指如信使般勉强自己完成诸出家行为等恶事，这类国王之属下若仿出家形态，却不应努力，不应发奋。无论何处若未勤修行善法，虽微小亦当努力。故无人能真为别人服务，若彼是以出家者身份而为他人奴仆。为何如此？即使是这般，出家形态之人若作恶事，亦不可依附他人生活。不能因依靠他人支配便说：“我的苦乐依附于彼”，心生依赖不自行，必自成明灯、自作归依，无依他念。若名为“修行者”，却依靠他人不作恶业生存，不以法共语、不说法以财物为目的。能为财物等着想而说法，即是以法贸易，不应如此为业。又如为财物利益，模仿国王属下作出家状，但不摈弃烦恼等外缘，非出离正行，而为以法作生意，亦是如此。即使在此清净梵行之中，若怀持他生天界之愿以修行，亦是以法贸易。此谓不应以法为业，不应作此。
Dutiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二经注释终了。
3. Paccavekkhaṇasuttavaṇṇanā省察经注释
§53
53. Tatiye attano aneke pāpake akusale dhamme pahīneti lobhadosamohaviparītamanasikāraahirikānottappakodhūpanāhamakkhapalāsaissāmacchariyamāyā- sāṭheyyathambhasārambhamānātimānamadapamādataṇhāavijjātividhākusalamūladuccaritasaṃkilesavisama- saññāvitakkapapañcacatubbidhavipallāsaāsavaoghayogaganthāgatigamanataṇhupādānapañcavidha- cetokhilapañcacetovinibandhanīvaraṇābhinandanachavivāda- mūlataṇhākāyasattānusayaaṭṭhamicchattanava- taṇhāmūlakadasākusalakammapathadvāsaṭṭhidiṭṭhigataaṭṭhasatataṇhāvicaritādippabhede attano santāne anādikālapavatte diyaḍḍhasahassakilese taṃsahagate cāpi aneke pāpake lāmake akosallasambhūtaṭṭhena akusale dhamme anavasesaṃ saha vāsanāya bodhimūleyeva pahīne ariyamaggena samucchinne paccavekkhamāno ‘‘ayampi me kileso pahīno, ayampi me kileso pahīno’’ti anupadapaccavekkhaṇāya paccavekkhamāno bhagavā nisinno hoti.
于此第三段，文说：其离弃多种可恶恶劣不善法，包括贪瞋痴相反心态、不起羞惭畏惧及侮慢谤斥谎言等，及诸妄语、轻慢、攻击、欺诈、傲慢、妄想、愚癡、恶行杂染、思想错乱、烦恼连锁、五毒缠缚、八难烦恼、五种心病、五种烦恼结缠、八种恶意心根、诸身心不善习气，八十种之八百恶习之各种性质，乃至诸根本染污被断灭，在圣道中断除，以正谨慎反复观照，“我此亦已除染，我此亦已除烦恼”如是反复以无分别正观，正让佛坐于一处。
Aneke ca kusale dhammeti sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanaṃ cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, cattāro ariyamaggā, cattāri phalāni, catasso paṭisambhidā, catuyoniparicchedakañāṇaṃ, cattāro ariyavaṃsā, cattāri vesārajjañāṇāni, pañca padhāniyaṅgāni, pañcaṅgiko sammāsamādhi, pañcañāṇiko sammāsamādhi, pañcindriyāni, pañca balāni, pañca nissāraṇīyā dhātuyo, pañca vimuttāyatanañāṇāni, pañca vimuttiparipācanīyā saññā, cha anussatiṭṭhānāni, cha gāravā, cha nissāraṇīyā dhātuyo, cha satatavihārā, cha anuttariyāni, cha nibbedhabhāgiyā paññā, cha abhiññā, cha asādhāraṇañāṇāni, satta aparihāniyā dhammā, satta ariyadhanāni, satta bojjhaṅgā, satta sappurisadhammā, satta nijjaravatthūni, satta saññā, satta dakkhiṇeyyapuggaladesanā, satta khīṇāsavabaladesanā, aṭṭha paññāpaṭilābhahetudesanā, aṭṭha sammattāni, aṭṭha lokadhammātikkamā, aṭṭha ārambhavatthūni, aṭṭha akkhaṇadesanā, aṭṭha mahāpurisavitakkā, aṭṭha abhibhāyatanadesanā, aṭṭha vimokkhā, nava yonisomanasikāramūlakā dhammā, nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni, nava sattāvāsadesanā, nava āghātappaṭivinayā, nava saññā, nava nānattāni, nava anupubbavihārā, dasa nāthakaraṇā dhammā, dasa kasiṇāyatanāni, dasa kusalakammapathā, dasa sammattāni, dasa ariyavāsā, dasa asekkhā dhammā, dasa tathāgatabalāni, ekādasa mettānisaṃsā, dvādasa dhammacakkākārā, terasa dhutaṅgaguṇā, cuddasa buddhañāṇāni, pannarasa vimuttiparipācanīyā dhammā, soḷasavidhā ānāpānassati, soḷasa aparantapanīyā dhammā, aṭṭhārasa mahāvipassanā, aṭṭhārasa buddhadhammā, ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni, catucattālīsa ñāṇavatthūni, paññāsa udayabbayañāṇāni, paropaññāsa kusalā dhammā, sattasattati ñāṇavatthūni, catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattisañcārimahāvajirañāṇaṃ, anantanayasamantapaṭṭhānapavicayapaccavekkhaṇadesanāñāṇāni, tathā anantāsu lokadhātūsu anantānaṃ sattānaṃ āsayādivibhāvanañāṇāni cāti evamādike aneke attano kusale anavajjadhamme anantakālaṃ pāramiparibhāvanāya maggabhāvanāya ca pāripūriṃ vuddhiṃ gate ‘‘imepi anavajjadhammā mayi saṃvijjanti, imepi anavajjadhammā mayi saṃvijjantī’’ti rucivasena manasikārābhimukhe buddhaguṇe vaggavagge puñjapuñje katvā paccavekkhamāno nisinno hoti. Te ca kho sapadesato eva, na nippadesato. Sabbe buddhaguṇe bhagavatāpi anupadaṃ anavasesato manasi kātuṃ na sakkā anantāparimeyyabhāvato.
诸多善法，即具足持戒、禅定、般若、解脱、觉知见解等四念处、四正勤、四如意足、四圣道、四果、四解脱、四优胜藏趣知、五调伏法、五根、五力、五不舍离界、五解脱知、五别解脱觉，六念处、六敬重、六不舍离界、六恒常住、六无上智、六涅槃通达、七不坏法、七圣财、七觉支、七圣人行止、七净净源、七识、七善现教、七断尽漏强力教、八智慧开演法门、八正念、八超越世俗法、八发起趣业、八句经典、八菩萨正念、八灭、九善根智慧等起灭品，四十四种智慧材料，五十种起灭智慧，五十五种善法，七十七种智慧材料，二千七百万乃至诸佛智慧以及无量无边摄持寂灭智慧，看透一切诸法生灭过程。在无数世间界中，无数众生根本烦恼分别察知等，如此种种种种自身善法净具，至无量时，以无余尽净善法在正道成熟，水深觉悟之根本，正自觉者以欢喜心总结，分段积累成众多品类智慧，坐于一处。他们只是并聚显现，从不分散。即使是世尊佛的种种智慧法，不可尽计，无能具足尽于心中。
Vuttañhetaṃ –
所说者意为——
‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ,
『即便是佛，也应当称赞佛的光明，
Kappampi ce aññamabhāsamāno;
即便一个劫与他人争辩，
Khīyetha kappo ciradīghamantare,
那劫也会在久远的时间中消逝，
Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti.
但如来的光明却永不会消退。』
Aparampi vuttaṃ –
除此之外又说——
‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;
『无量无数的名称，皆为大智伟人而有性质；
Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāma sahassato’’ti.
由性质得名，乃至名称虽以千计』。
Tadā hi bhagavā pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto vihāraṃ pavisitvā gandhakuṭippamukhe ṭhatvā bhikkhūsu vattaṃ dassetvā gatesu mahāgandhakuṭiṃ pavisitvā paññattavarabuddhāsane nisinno attano atītajātivisayaṃ ñāṇaṃ pesesi. Athassa tāni nirantaraṃ poṅkhānupoṅkhaṃ anantāparimāṇappabhedā upaṭṭhahiṃsu. So ‘‘evaṃ mahantassa nāma dukkhakkhandhassa mūlabhūtā ime kilesā’’ti kilesavisayaṃ ñāṇācāraṃ pesetvā te pahānamukhena anupadaṃ paccavekkhitvā ‘‘ime vata kilesā anavasesato mayhaṃ suṭṭhu pahīnā’’ti puna tesaṃ pahānakaraṃ sākāraṃ saparivāraṃ sauddesaṃ ariyamaggaṃ paccavekkhanto anantāparimāṇabhede attano sīlādianavajjadhamme manasākāsi. Tena vuttaṃ –
当时世尊进食后、托钵已毕，入住处，立于香舍门口，示现比库的行为，入诸比库所在的大香舍，坐于有定相的觉悟座位，传授自己过往生世领域之知识。其时，无数无边的变化细微差别不断侍卫于侧。世尊说：『如此巨大名称的痛苦蕴为根本，此即烦恼之境』，言传烦恼对象之知识途径。彼等审视于放下之道，知悉为舍弃根本，世尊又自观此烦恼确已无余断灭。复审察这些烦恼放下的行动，并广泛详述正觉之道，言说无尽无边之差别，示现自性清净无染之戒法，为众生开愈世道。由此言起——
‘‘Tena kho pana samayena bhagavā attano aneke pāpake akusale dhamme pahīne paccavekkhamāno nisinno hoti, aneke ca kusale dhamme bhāvanāpāripūriṃ gate’’ti.
『当时世尊观察自己离弃诸多恶不善法，坐而回观，且于多种善法圆满修习』。
Evaṃ paccavekkhitvā uppannapītisomanassuddesabhūtaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
如此回观之，由生起喜乐安心为旨，开启此偈表达其意。
Tattha ahu pubbeti arahattamaggañāṇuppattito pubbe sabbopi cāyaṃ rāgādiko kilesagaṇo mayhaṃ santāne ahu āsi, na imasmiṃ kilesagaṇe kocipi kileso nāhosi. Tadā nāhūti tadā tasmiṃ kāle ariyamaggakkhaṇe so kilesagaṇo na ahu na āsi, tattha aṇumattopi kileso aggamaggakkhaṇe appahīno nāma natthi. ‘‘Tato nāhū’’tipi paṭhanti, tato arahattamaggakkhaṇato paraṃ nāsīti attho. Nāhu pubbeti yo cāyaṃ mama aparimāṇo anavajjadhammo etarahi bhāvanāpāripūriṃ gato upalabbhati, sopi ariyamaggakkhaṇato pubbe na ahu na āsi. Tadā ahūti yadā pana me aggamaggañāṇaṃ uppannaṃ, tadā sabbopi me anavajjadhammo āsi. Aggamaggādhigamena hi saddhiṃ sabbepi sabbaññuguṇā buddhānaṃ hatthagatā eva honti.
彼时有『未生先阿拉汉道智生』者云，『此前此无量烦恼集已在我裔中存在，此烦恼群在我中尚未出现。除去烦恼群，则无烦恼在此。』言『当时无』即指阿里耶道之现起，其烦恼轻微不可得除者，在道初现时仍未放下。或称『徐起』者说，现今成就之完全清净自在，彼亦以往未曾有。所谓『非有』者谓此前我无无尽纯净德相，此时得此尽足修习。彻得正道之后，所有佛所具智慧随其入心，以入手之法俱现。
Nacāhu na ca bhavissati, na cetarahi vijjatīti yo pana so anavajjadhammo ariyamaggo mayhaṃ bodhimaṇḍe uppanno, yena sabbo kilesagaṇo anavasesaṃ pahīno, so yathā mayhaṃ maggakkhaṇato pubbe na cāhu na ca ahosi, evaṃ attanā pahātabbakilesābhāvato te kilesā viya ayampi na ca bhavissati anāgate na uppajjissati, etarahi paccuppannakālepi na vijjati na upalabbhati attanā kattabbakiccābhāvato. Na hi ariyamaggo anekavāraṃ pavattati. Tenevāha – ‘‘na pāraṃ diguṇaṃ yantī’’ti.
不可能也不会有，如果现在不存在；如果是那样的话，那个在我的菩提场上出离无瑕的圣道者，藉由此道得证，使所有烦恼群皆尽断而未余，正如我过去在成道时亦未曾存在亦未出现，依此其以自身斩断所有烦恼故，此圣道在未来亦不会有产生，且即使在现在这个缘起时刻，也未能发现或见到此圣道者，因其无作用之故。实则圣道不会反复多次显现。正如经中所说：“绝无再超过二倍之量。”
Iti bhagavā ariyamaggena attano santāne anavasesaṃ pahīne akusale dhamme bhāvanāpāripūriṃ gate aparimāṇe anavajjadhamme ca paccavekkhamāno attupanāyikapītivegavissaṭṭhaṃ udānaṃ udānesi. Purimāya kathāya purimavesārajjadvayameva kathitaṃ, pacchimadvayaṃ sammāsambodhiyā pakāsitattā pakāsitameva hotīti.
是故世尊在察觉自己一切烦恼已尽断、无余，善法修行已圆满，达至无瑕圣道时，以最高无畏速疾之心，如歌颂般发出呐喊。前者言语所讲即为先前两项德行，后者双重则为正觉释彰现成之义，二者完全相应无二。
Tatiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第三经注释完毕。
4. Paṭhamanānātitthiyasuttavaṇṇanā4. 第一种种异学经注释
§54
54. Catutthe nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakāti ettha taranti etena saṃsāroghanti titthaṃ, nibbānamaggo. Idha pana viparītavipallāsavasena diṭṭhigatikehi tathā gahitadiṭṭhidassanaṃ ‘‘tittha’’nti adhippetaṃ. Tasmiṃ sassatādinānākāre titthe niyuttāti nānātitthiyā, nagganigaṇṭhādisamaṇā ceva kaṭhakalāpādibrāhmaṇā ca pokkharasātādiparibbājakā ca samaṇabrāhmaṇaparibbājakā. Nānātitthiyā ca te samaṇabrāhmaṇaparibbājakā cāti nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā.
第五十四章 第四条 “多种宗派的沙门、婆罗门游方者”者，在此即借此指称即以此苦厄轮回为苦恼的诸宗派游方者，苦厄轮回为苦，涅槃为道。在此，以与所执反向异说相反的执见集聚者，作“宗派”之称谓。所谓“宗派”指涉种种执持永恒论等多样宗派，诸如净律、乃至沙漠中的纳迦尼迦陀诸沙门，还加上以樹枝柴火等为生之婆罗门及依湖泊而行之游方者，皆称为多宗派沙门婆罗门游方者。
‘‘Sassato attā ca loko cā’’tiādinā passanti etāya, sayaṃ vā passati, tathā dassanamattameva vāti diṭṭhi, micchābhinivesassetaṃ adhivacanaṃ. Sassatādivasena nānā anekavidhā diṭṭhiyo etesanti nānādiṭṭhikā. Sassatādivaseneva khamanaṃ khanti, rocanaṃ ruci, atthato ‘‘sassato attā ca loko cā’’tiādinā (udā. 55) pavatto cittavipallāso saññāvipallāso ca. Tathā nānā khantiyo etesanti nānākhantikā, nānā ruciyo etesanti nānārucikā. Diṭṭhigatikā hi pubbabhāge tathā tathā cittaṃ rocetvā khamāpetvā ca pacchā ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti abhinivisanti. Atha vā ‘‘aniccaṃ nicca’’ntiādinā tathā tathā dassanavasena diṭṭhi, khamanavasena khanti, ruccanavasena rucīti evaṃ tīhipi padehi diṭṭhi eva vuttāti veditabbā. Nānādiṭṭhinissayanissitāti sassatādiparikappavasena nānāvidhaṃ diṭṭhiyā nissayaṃ vatthuṃ kāraṇaṃ, diṭṭhisaṅkhātameva vā nissayaṃ nissitā allīnā upagatā, taṃ anissajjitvā ṭhitāti attho. Diṭṭhiyopi hi diṭṭhigatikānaṃ abhinivesākārānaṃ nissayā honti.
彼等者，由于“自我与世间常存”等妄见驱使，或自己坚信，或仅仅执持种种所见，皆称为执见。借永恒等执着服役的各类见谓之多执见者。尔时，观忍、喜、乐诸善根皆由这些“自我与常存”等执着生起。诸见亦者为多忍见、多喜见、多乐见。执见者曾令心生喜，令心起忍，并以乐离，不断认为“此即真理，而他为虚”，然后又转而见“无常与常存”等诸种见解，遂依见乐忍，三处皆见。因诸执见有赖于执见之所依，亦即执见所缘缘起，若无所依则无法在此立足，谓之无依。诸见亦有因执着性本质而成立。
Santīti atthi saṃvijjanti upalabbhanti. Eketi ekacce. Samaṇabrāhmaṇāti pabbajjūpagamena samaṇā, jātiyā brāhmaṇā, lokena vā samaṇāti ca brāhmaṇāti ca evaṃ gahitā. Evaṃvādinoti evaṃ idāni vattabbākārena vadantīti evaṃvādino. Evaṃ idāni vattabbākārena pavattā diṭṭhi etesanti evaṃdiṭṭhino. Tattha dutiyena diṭṭhigatikānaṃ micchābhiniveso dassito, paṭhamena tesaṃ yathābhinivesaṃ paresaṃ tattha patiṭṭhāpanavasena vohāro.
所谓“相应者即有，现得、现见”，个别而言者指少数。所谓沙门婆罗门，乃指受出家法义之沙门；称婆罗门者则为其出生者；以世间习俗以沙门婆罗门称之，故称二者复合之多宗派游方者者谓也。持此观点者，当今即称为持此说者。照此观说现流传之见，即为此等执见者。其中特别论述第二者执见的错误妄信，及首先者执见对他人的依止强固，构成其行为表现。
Sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññanti ettha lokoti attā. So hi diṭṭhigatikehi lokiyanti ettha puññaṃ pāpaṃ tabbipākā, sayaṃ vā kārakādibhāvena abhiyuttehi lokiyatīti lokoti adhippeto. Svāyaṃ sassato amaro nicco dhuvoti yadidaṃ amhākaṃ dassanaṃ idameva saccaṃ aviparītaṃ, aññaṃ pana asassatotiādi paresaṃ dassanaṃ moghaṃ micchāti attho. Etena cattāropi sassatavādā dassitā honti. Asassatoti na sassato, anicco adhuvo cavanadhammoti attho. ‘‘Asassato’’ti sassatabhāvappaṭikkhepeneva ucchedo dīpitoti sattapi ucchedavādā dīpitā honti.
所谓“永恒存在之我与世间”的执见者，指如是执见中所说“我即世间”。于此“世间”即指“我”。彼以诸见所造因果成果及己造业等因维系者，谓之世间。若自身执持永恒不死、常存不变，此为我观中不变之不动真理，谓之“此即真理无异”，其余如非永恒者等，则为他人见所执，谓颠倒。故有四种永恒论所言。所谓非永恒即非永恒、不固、变易之意。所谓“非永恒”者，即否定永恒存在的断灭见，此断灭见统称断灭论者。
Antavāti sapariyanto parivaṭumo paricchinnappamāṇo, na sabbagatoti attho. Etena sarīraparimāṇo aṅguṭṭhaparimāṇo avayavaparimāṇo paramāṇuparimāṇo attāti evamādivādā dassitā honti. Anantavāti apariyanto, sabbagatoti attho. Etena kapilakaṇādādivādā dīpitā honti.
“无限”的意思是没有界限、无限延伸；“环绕”的意思是围绕包围；“围绕且限制大小”的意思是被围绕且范围有限；所以“不完全存在”的意思是否定全部环绕无限的意思。依此身体的大小、指头的大小、肢体的大小、微细原子的大小、觉我等意义就被证明了。所谓“无限”是没有边界的意思，故此能说明“如咖笈迦瑟”等论说。
Taṃ jīvaṃ taṃsarīranti yaṃ sarīraṃ, tadeva jīvasaṅkhātaṃ vatthu, yañca jīvasaṅkhātaṃ vatthu, tadeva sarīranti jīvañca sarīrañca advayaṃ samanupassati. Etena ājīvakānaṃ viya ‘‘rūpī attā’’ti ayaṃ vādo dassito hoti. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti iminā pana ‘‘arūpī attā’’ti ayaṃ vādo dassito.
那生命即是那个身体，那个身体即是生命所因之物，因那生命所因之物，生命和身体二者不二不异并体而观。以此，如农民等说“形质的我”这一说法显现无疑。若分生命与身体，则呈现此说的另一，即“非形质的我”。
Hoti tathāgato paraṃ maraṇāti ettha tathāgatoti satto. Tañhi diṭṭhigatiko kārakavedakādisaṅkhātaṃ, niccadhuvādisaṅkhātaṃ vā tathābhāvaṃ gatoti tathāgatoti voharati, so maraṇato idhakāyassa bhedato paraṃ uddhaṃ hoti, atthi saṃvijjatīti attho. Etena sassataggāhamukhena soḷasa saññīvādā aṭṭha asaññīvādā aṭṭha ca nevasaññīnāsaññīvādā dassitā honti. Na hotīti natthi na upalabbhati. Etena ucchedavādo dassito. Hoti ca na ca hotīti atthi ca natthi cāti. Etena ekaccasassatavādā satta saññīvādā ca dassitā. Neva hoti na na hotīti iminā pana amarāvikkhepavādo dassitoti veditabbaṃ.
如来存在此后便入于彼死，即如来说，生命者。视彼生死观而说，这所谓之生死的见者，或名为见性痴等。他由于死此身躯的灭散而进入彼世，遂有与生俱来的存在，这意趣也。由此证明有永恒论，共十六种识见，分成八种有识、八种无识及非无识非有识三类。所谓“不有”即无及不能观察见，有章显灭论。既有、且无，不有且非无，辨别如此即为多少永恒论中数见七识见。绝非有亦非无者，则为不死不灭论，应当如此识别。
Ime kira diṭṭhigatikā nānādesato āgantvā sāvatthiyaṃ paṭivasantā ekadā samayappavādake sannipatitvā attano attano vādaṃ paggayha aññavāde khuṃsentā vivādāpannā ahesuṃ. Tena vuttaṃ ‘‘te bhaṇḍanajātā’’tiādi.
这些不同生死见者，是从他方众多地方到来，来到舍卫城居住，有一日集会于辩论会，持各自观点相互辩论，甚至发生争执。因而有言“他们为分裂的种类”等等。
Tattha bhaṇḍanaṃ nāma kalahassa pubbabhāgo. Bhaṇḍanajātāti jātabhaṇḍanā. Kalahoti kalaho eva, kalassa vā hananato kalaho daṭṭhabbo. Aññamaññassa viruddhavādaṃ āpannāti vivādāpannā. Mammaghaṭṭanato mukhameva sattīti mukhasatti, pharusavācā. Phalūpacārena viya hi kāraṇaṃ kāraṇūpacārena phalampi vohariyati yathā taṃ ‘‘sukho buddhuppādo, pāpakammaṃ paccanubhotī’’ti ca. Tāhi mukhasattīhi vitudantā vijjhantā viharanti. Ediso dhammoti dhammo aviparītasabhāvo ediso evarūpo, yathā mayā vuttaṃ ‘‘sassato loko’’ti. Nediso dhammoti na ediso dhammo , yathā tayā vuttaṃ ‘‘asassato loko’’ti, evaṃ sesapadehipi yojetabbaṃ. So ca titthiyānaṃ vivādo sakalanagare pākaṭo jāto. Atha bhikkhū sāvatthiṃ piṇḍāya paviṭṭhā taṃ sutvā ‘‘atthi no idaṃ kathāpābhataṃ, yaṃ nūna mayaṃ imaṃ pavattiṃ bhagavato āroceyyāma, appeva nāma taṃ nissāya satthu saṇhasukhumaṃ dhammadesanaṃ labheyyāmā’’ti te pacchābhattaṃ dhammadesanākāle bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho sambahulā bhikkhū’’tiādi.
此处“分裂”乃指争端的先端。所谓“分裂的种类”，即由分裂产生的分裂。争端即争论引起的争端，可看作争端为攻击，为斗争。辩论者彼此持相反观点，陷于争执。面怒是口恶语；譬如因果相致，因之所引产生果。由此愤怒者互相辱骂，形同争斗。所谓“过去事”为不变之法，为非本质、非实际存在之事。例如我所说“永恒世界”为非实法。所谓“非过去事”为非不变法，譬如他所言“非永恒世界”，在此彼之言当加推敲。此即众外道在城镇之中公开辩论。时有比库入舍卫城乞食，闻言“这正是话语率直之处，若能以此起始宣说世尊法，必得世尊欢喜微妙法教”，于是于后座之时向世尊陈说此事。世尊闻之，说：“然后有众多比库……”云云。
Taṃ sutvā bhagavā aññatitthiyānaṃ dhammassa ayathābhūtapajānanaṃ pakāsento ‘‘aññatitthiyā, bhikkhave’’tiādimāha. Tattha andhāti paññācakkhuvirahena andhā. Tenāha ‘‘acakkhukā’’ti. Paññā hi idha ‘‘cakkhū’’ti adhippetā. Tathā hi vuttaṃ ‘‘atthaṃ na jānantī’’tiādi. Tattha atthaṃ na jānantīti idhalokatthaṃ paralokatthaṃ na jānanti, idhalokaparalokesu vuddhiṃ abbhudayaṃ nāvabujjhanti, paramatthe pana nibbāne kathāvakā. Ye hi nāma pavattimattepi sammūḷhā, te kathaṃ nivattiṃ jānissantīti. Anatthaṃ na jānantīti yadaggena te atthaṃ na jānanti, tadaggena anatthampi na jānanti. Yasmā dhammaṃ na jānanti, tasmā adhammampi na jānanti. Te hi vipariyesaggāhitāya dhammaṃ kusalampi akusalaṃ karonti, adhammampi akusalaṃ kusalaṃ karonti. Na kevalañca dhammādhammesu eva, atha kho tassa vipākesupi sammūḷhā. Tathā hi te kammampi vipākaṃ katvā voharanti, vipākampi kammaṃ katvā. Tathā dhammaṃ sabhāvadhammampi na jānanti, adhammaṃ asabhāvadhammampi na jānanti. Evaṃbhūtā ca sabhāvadhammaṃ asabhāvadhammañca, asabhāvadhammaṃ sabhāvadhammañca katvā pavedenti.
闻此，世尊为显露他方外道对法理之错误理解，说：“外道们，比库们……”云云。彼中“盲”指无智慧慧眼之人，故称“无眼者”。此中智慧即为“慧眼”。犹如偈曰：“不能辨知义理诸法显，不识人间及他间；而涅槃为终极义。”若谓“不能辨知义”，即此世间彼世间皆不识，不晓其增减丰阔。究竟实相则指涅槃。谓之“痴者”，即彼未能识义，亦不识非义。因不识法，故不识非法。彼因颠倒颠覆而作善恶法，作非法法。绝非只作善恶，而亦作善恶以外；亦作业因果果报。对法理和非法理皆不明。于是颠倒作善作恶，作恶作善。如此作恶作善，作善作恶。于是以假法真法，真法以假法相互掺杂，彼故造作错乱法。
Iti bhagavā titthiyānaṃ mohadiṭṭhipaṭilābhabhāvena paññācakkhuvekallato andhabhāvaṃ dassetvā idāni tamatthaṃ jaccandhūpamāya pakāsetuṃ ‘‘bhūtapubbaṃ, bhikkhave’’tiādimāha. Tattha bhūtapubbanti pubbe bhūtaṃ, atītakāle nibbattaṃ. Aññataro rājā ahosīti purātano nāmagottehi loke apākaṭo eko rājā ahosi. So rājā aññataraṃ purisaṃ āmantesīti tassa kira rañño sobhaggappattaṃ sabbaṅgasampannaṃ attano opavayhaṃ hatthiṃ upaṭṭhānaṃ āgataṃ disvā etadahosi – ‘‘bhaddakaṃ vata, bho, hatthiyānaṃ dassanīya’’nti. Tena ca samayena eko jaccandho rājaṅgaṇena gacchati. Taṃ disvā rājā cintesi – ‘‘mahājāniyā kho ime andhā ye evarūpaṃ dassanīyaṃ na labhanti daṭṭhuṃ. Yaṃnūnāhaṃ imissā sāvatthiyā yattakā jaccandhā sabbe te sannipātāpetvā ekadesaṃ ekadesaṃ hatthena phusāpetvā tesaṃ vacanaṃ suṇeyya’’nti. Keḷisīlo rājā ekena purisena sāvatthiyā sabbe jaccandhe sannipātāpetvā tassa purisassa saññaṃ adāsi ‘‘yathā ekeko jaccandho sīsādikaṃ ekekaṃyeva hatthissa aṅgaṃ phusitvā ‘hatthī mayā diṭṭho’ti saññaṃ uppādesi, tathā karohī’’ti. So puriso tathā akāsi. Atha rājā te jaccandhe paccekaṃ pucchi ‘‘kīdiso, bhaṇe, hatthī’’ti. Te attanā diṭṭhadiṭṭhāvayavameva hatthiṃ katvā vadantā ‘‘ediso hatthī, nediso hatthī’’ti aññamaññaṃ kalahaṃ karontā hatthādīhi upakkamitvā rājaṅgaṇe mahantaṃ kolāhalaṃ akaṃsu. Rājā saparijano tesaṃ taṃ vippakāraṃ disvā phāsukehi bhijjamānehi hadayena uggatena mahāhasitaṃ hasi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho, bhikkhave, so rājā…pe… attamano ahosī’’ti.
如是，世尊因异教徒等对迷惑见解的成就，独具智慧之眼，曾照见盲目状态，遂于此时为了阐明其义，像瞽者一般示现，告诫说：『诸比库，所谓过去即已过去之事，已成过去的。』其中“过去”指的是先前已成过去的事。昔有一王，古时在世上有所不彰显的国姓氏，其为一王。彼王曾召一人，对国王威仪庄严之具备全身，出示象使者，见此即念：『象群中，汝为最胜者。』当时有一盲者随王行于王宫中。王见彼盲者思惟而言：『大贤啊，这些盲者竟无法见到如此殊胜。若使我召集这沙瓦提城所有盲者，集聚一处，逐一以手触摸他们的象，使听闻其言。』于是，邋遢无礼之王招集沙瓦提城的所有盲者，令他们触摸那人，赋予该人知觉感受者之名：“如同各盲者逐一以手触摸象的体部，观其象形。”彼人亦依此而为。然王问那些盲者：“如何言之，何谓象？”盲者仅凭触感言说：“此象有此处，此象无此处。”互相争执，以象体相触发在宫中大乱。王及其众见此混乱，心生愉悦，笑而展颜。于是言说：“诸比库，该王……本自愚钝。”
Tattha ambhoti ālapanaṃ. Yāvatakāti yattakā. Jaccandhāti jātiyā andhā, jātito paṭṭhāya acakkhukā. Ekajjhanti ekato. Bhaṇeti abahumānālāpo. Hatthiṃ dassehīti yathāvuttaṃ hatthiṃ sayāpetvā dassehi. So ca susikkhitattā aparipphandanto nipajji. Diṭṭho no hatthīti hatthena parāmasanaṃ dassanaṃ katvā āhaṃsu. Tena purisena sīsaṃ parāmasāpetvā ‘‘ediso hatthī’’ti saññāpitattā tādisaṃyeva naṃ hatthiṃ sañjānantā jaccandhā ‘‘ediso deva hatthī seyyathāpi kumbho’’ti vadiṃsu. Kumbhoti ca ghaṭoti attho. Khīloti nāgadantakhīlo. Soṇḍoti hattho. Naṅgalīsāti naṅgalassa sirassa īsā. Kāyoti sarīraṃ. Koṭṭhoti kusūlo. Pādoti jaṅgho. Thūṇoti thambho. Naṅguṭṭhanti vāḷassa urimappadeso. Vāladhīti vālassa aggappadeso. Muṭṭhīhi saṃsumbhiṃsūti muṭṭhiyo bandhitvā pahariṃsu, muṭṭhighātaṃ akaṃsu. Attamano ahosīti keḷisīlattā so rājā tena jaccandhānaṃ kalahena attamano pahāsena gahitamano ahosi.
其中，“江布体”指盲人；“雅大迦”意指数量之多；“言”为庸俗喧哗之语；“示象”即用手触摸象体以观其形。此人因善行无妨碍而俯伏。盲者虽见不及象体，仍以手部示象称认。该人以头部触摸盲者，见盲者以“此处有象”之念起，盲者争论说：“此象在此，彼象不在此。”他们由此辩论争执，称象为“偌远象”，又称之为“瓦罕”（瓦罕即坛瓶）；“其利”为如螺牙，意为坚锐；“剃”为象头部的尖锐部分；“奈刮利”为尖头之刺；“卡约”为身躯；“苦突”为象牙；“巴多”为腿；“图诺”为象腿部分；“囊勃”为尾毛之根部；“瓦拉弟”为尾巴根部；“木提”定为拳头，彼等以拳打击，拳击引起争执。王本自愚钝，见此盲者因纷争已心生嘲弄轻视。
Evameva khoti upamāsaṃsandanaṃ. Tassattho – bhikkhave, yathā te jaccandhā acakkhukā ekaṅgadassino anavasesato hatthiṃ apassitvā attanā diṭṭhāvayavamattaṃ hatthisaññāya itarehi diṭṭhaṃ ananujānantā aññamaññaṃ vivādaṃ āpannā kalahaṃ akaṃsu, evameva ime aññatitthiyā sakkāyassa ekadesaṃ rūpavedanādiṃ attano diṭṭhidassanena yathādiṭṭhaṃ ‘‘attā’’ti maññamānā tassa sassatādibhāvaṃ āropetvā ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti abhinivisitvā aññamaññaṃ vivadanti, yathābhūtaṃ pana atthānatthaṃ dhammādhammañca na jānanti. Tasmā andhā acakkhukā jaccandhapaṭibhāgāti.
如是为比喻说明。其义是——诸比库，如此盲人、瞎眼、单眼者不通达，触摸象体各部，以为象体即为全体，彼此间争执不已，终至斗争纷争无尽。异教徒对身见等妄执，以各自见解，谓“自我”，加于永恒诸念，争论不休，将真谛妄为妄说，不知本义正法。故名“盲人盲眼比喻”。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ titthiyānaṃ dhammasabhāvaṃ yathābhūtaṃ ajānantānaṃ apassantānaṃ jaccandhānaṃ viya hatthimhi yathādassanaṃ micchābhinivesaṃ, tattha ca vivādāpattiṃ sabbākārato viditvā tadatthadīpakaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
知此义故，谓诸异教徒不识法之实相，不见亦不明，犹盲人争论象体各部而妄执彼影之见，既知纷争不止，特以此偈揭示其本意。
Tattha imesu kira sajjanti, eke samaṇabrāhmaṇāti idhekacce pabbajjūpagamanena samaṇā, jātimattena brāhmaṇā ‘‘sassato loko’’tiādinayappavattesu imesu eva asāresu diṭṭhigatesu diṭṭhābhinandanavasena, imesu vā rūpādīsu upādānakkhandhesu evaṃ aniccesu dukkhesu vipariṇāmadhammesu taṇhābhinandanadiṭṭhābhinandanānaṃ vasena ‘‘etaṃ mamā’’tiādinā sajjanti kira. Aho nesaṃ sammohoti dasseti. Kirasaddo cettha arucisūcanattho. Tena tattha saṅgakāraṇābhāvameva dīpeti. Na kevalaṃ sajjanti eva, atha kho viggayha naṃ vivadanti ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmī’’tiādinā viggāhikakathānuyogavasena viggayha vivadanti vivādaṃ āpajjanti. Nanti cettha nipātamattaṃ. Atha vā viggayha nanti naṃ diṭṭhinissayaṃ sakkāyadiṭṭhimeva vā viparītadassanattā sassatādivasena aññamaññaṃ viruddhaṃ gahetvā vivadanti visesato vadanti, attano eva vādaṃ visiṭṭhaṃ aviparītaṃ katvā abhinivissa voharanti. Yathā kiṃ? Janā ekaṅgadassino yatheva jaccandhajanā hatthissa ekekaṅgadassino ‘‘yaṃ yaṃ attanā phusitvā ñātaṃ, taṃ tadeva hatthī’’ti gahetvā aññamaññaṃ viggayha vivadiṃsu, evaṃsampadamidanti attho. Ivasaddo cettha luttaniddiṭṭhoti veditabbo.
彼时有些人称为沙门婆罗门，当中有部分因出家而为沙门，有部分因出身为婆罗门，执持诸如“永恒世界”等邪见，在此不净无常苦悲变化诸相中，浑然如是迷惑执著，谓此为“吾有”，彼等聚集成邪见者，成妄执。此妄执之音令人厌恶，不悦。由无缘相系故，此处显明其缘起。不仅致成聚集，还由此争论起分歧，相互声辩：“汝不识此法戒律，我知此法戒律。”由此分争辩论不断。争辩最终不休止。乃至争辩结束后，基于相续见解或者执持身见，以永恒等见相互敌对，纷争嚣张，执己见为正，妄执他见为误，彼此相持强固维系，彼此间纷争不断。譬如人们单眼视象，盲者之间因触摸象体之不同部位而纷纷争论：“此是我所触，此乃我所知，我所见即是象。”如是生死辩论纷扰。此为“盲人争论”之义。
Catutthasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第四经注释完毕。
5. Dutiyanānātitthiyasuttavaṇṇanā5. 第二种种异学经注释
§55
55. Pañcame sassato attā ca loko cāti rūpādīsu aññataraṃ attāti ca lokoti ca gahetvā taṃ sassataṃ niccanti aññepi ca tathā gāhentā voharanti. Yathāha –
五十五、“第五，永恒自我及世界”等义，以诸色相等为依，执之一为永恒，彼亦他亦，执持彼恒，荒谬而错误，诸他亦是如是采纳奉行。譬如言——
‘‘Rūpaṃ attā ceva loko ca sassato cāti attānañca lokañca paññapenti. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attā ca loko ca sassato cāti attānañca lokañca paññapentī’’ti.
『色』者，自己与世界是常存的，分别自己的存在与世间的存在。『受』『想』『行』『识』亦如是，分别自己与世间是常存的。
Atha vā attāti ahaṅkāravatthu, lokoti mamaṅkāravatthu, yaṃ ‘‘attaniya’’nti vuccati. Attāti vā sayaṃ, lokoti paro. Attāti vā pañcasu upādānakkhandhesu eko khandho, itaro loko. Attāti vā saviññāṇako khandhasantāno, aviññāṇako loko. Evaṃ taṃ taṃ attāti ca lokoti ca yathādassanaṃ dvidhā gahetvā tadubhayaṃ ‘‘nicco dhuvo sassato’’ti abhinivissa voharanti. Etena cattāro sassatavādā dassitā. Asassatoti sattapi ucchedavādā dassitā. Sassato ca asassato cāti ekacco attā ca loko ca sassato, ekacco asassatoti evaṃ sassato ca asassato cāti attho. Atha vā sveva attā ca loko ca attagatidiṭṭhikānaṃ viya sassato ca asassato ca, siyā sassatoti evamettha attho veditabbo. Sabbathāpi iminā ekaccasassatavādo dassito. Neva sassato nāsassatoti iminā amarāvikkhepavādo dassito. Te hi sassatavāde asassatavāde ca dosaṃ disvā ‘‘neva sassato nāsassato attā ca loko cā’’ti vikkhepaṃ karontā vivadanti.
此处「我」者，是我執之所缘；「世间」者，是我他执之所因，称作「我所」。自者是自己，他者是他境。五取蕴中有一蕴作「我」，余蕴即他境。蕴流中有识流称自，非识流是他境。如此，分别自己与世间，依据现量，分为二，二者都执为「常久恒常」而行，是谓四种常存论。所谓非常即断灭论也。常与非常分别说，有的谓我世界常存，有的谓非常常。又如唯我与唯世论，断常两见皆应了此，其义当如此理解。但总说，常见亦有限一。非常亦有限一。诸常论者见常与非常谓有所争执。
Sayaṃkatoti attanā kato. Yathā hi tesaṃ tesaṃ sattānaṃ attā ca attano dhammānudhammaṃ katvā sukhadukkhāni paṭisaṃvedeti, evaṃ attāva attānaṃ tassa ca upabhogabhūtaṃ kiñcanaṃ palibodhasaṅkhātaṃ lokañca karoti, abhinimminātīti attaladdhi viya ayampi tesaṃ laddhi. Paraṃkatoti parena kato, attato parena issarena vā purisena vā pajāpatinā vā kālena vā pakatiyā vā attā ca loko ca kato , nimmitoti attho. Sayaṃkato ca paraṃkato cāti yasmā attānañca lokañca nimminantā issarādayo na kevalaṃ sayameva nimminanti, atha kho tesaṃ tesaṃ sattānaṃ dhammādhammānaṃ sahakārīkāraṇaṃ labhitvāva, tasmā sayaṃkato ca paraṃkato ca attā ca loko cāti ekaccānaṃ laddhi. Asayaṃkāro aparaṃkāroti natthi etassa sayaṃkāroti asayaṃkāro, natthi etassa parakāroti aparakāro. Anunāsikāgamaṃ katvā vuttaṃ ‘‘aparaṃkāro’’ti. Ayaṃ ubhayattha dosaṃ disvā ubhayaṃ paṭikkhipati. Atha kathaṃ uppannoti āha – adhiccasamuppannoti yadicchāya samuppanno kenaci kāraṇena vinā uppannoti adhiccasamuppannavādo dassito. Tena ca ahetukavādopi saṅgahito hoti.
自行者谓己所为，自者谓自已；如众生分别自我与自性，感受苦乐，亦成立有自身享受的世间观，贪著此为己得。彼他为他人所作，自者谓他人所作，谓是受他人促使、所现境界。自己造作与他人造作两者，俱能导致彼此缘起故。故自他造作，自己与世界二者，当为有得。无所谓无自我亦无他我。无自他者，谓没有自行他为；依斥除此也称无他作。此两见皆与恶见相违。故问何由生出，此作上作所生论，谓无由因缘而生者，谓无因缘无缘起者，此为上作缘起见。亦纳无因缘论说。
Idāni ye diṭṭhigatikā attānaṃ viya sukhadukkhampi tassa guṇabhūtaṃ kiñcanabhūtaṃ vā sassatādivasena abhinivissa voharanti, tesaṃ taṃ vādaṃ dassetuṃ ‘‘santeke samaṇabrāhmaṇā’’tiādi vuttaṃ. Taṃ vuttanayameva.
即今那些执著如同「我」般的苦乐及具相之世间，是永久的，他们由此持断常的见解，有如经中所示「有时行者婆罗门」等语，正是所说此义。
Etamatthaṃ viditvāti ettha pana idha jaccandhūpamāya anāgatattā taṃ hitvā heṭṭhā vuttanayeneva attho yojetabbo, tathā gāthāya.
了知此义后，此处乃针对生死篡造之未来，舍弃下面所言之谜团为义，与颂语同理。
Tattha antarāva visīdanti, apatvāva tamogadhanti ayaṃ viseso. Tassattho – evaṃ diṭṭhigatesu diṭṭhinissayesu āsajjamānā diṭṭhigatikā kāmoghādīnaṃ catunnaṃ oghānaṃ, saṃsāramahoghasseva vā antarāva vemajjhe eva yaṃ tesaṃ pārabhāvena patiṭṭhaṭṭhena vā ogadhasaṅkhātaṃ nibbānaṃ tadadhigamūpāyo vā ariyamaggo taṃ appatvāva anadhigantvāva visīdanti saṃsīdanti. Ogādhanti patiṭṭhahanti etena, ettha vāti ogādho, ariyamaggo nibbānañca. Ogādhamevettha rassattaṃ katvā ogadhanti vuttaṃ. Taṃ ogadhaṃ tamogadhanti padavibhāgo.
其中有忧闷消沉如阴暗、无法透视，是其特征。所谓其义：道见中之见所缘，即是染污之见；染污分作欲爱等四浪，殊胜谓彼如苦海；森林中迷失一般，这诸浪难以超脱。以「圣道」名，若不证得涅槃，此圣道如障碍，因障碍故，则生忧闷、消沉、失足。以「障碍」说，所谓圣道与涅槃。障碍又细分为三：忧障、闷障、见障。
Pañcamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第五经注释完毕。
6. Tatiyanānātitthiyasuttavaṇṇanā6. 第三种种异学经注释
§56
56. Chaṭṭhe sabbaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Imaṃ udānanti ettha pana diṭṭhitaṇhāmānesu dosaṃ disvā te dūrato vajjetvā saṅkhāre yathābhūtaṃ passato ca tattha anādīnavadassitāya micchābhiniviṭṭhassa yathābhūtaṃ apassato ca yathākkamaṃ saṃsārato ativattanānativattanadīpakaṃ imaṃ udānaṃ udānesīti attho yojetabbo.
第五十六节。此处所说“在此全体皆以下述而说”之意。这里的『此呜咽』，于见到染着己见的群生身心中之恶习时，远离彼恶行而如实观察行苦的本质，且对其非痛非乐的真相亦能如实见知；但对妄断歪见之人，则如被迷障所蔽，不能如实观察，只是习惯性地随顺执著于轮回往返之火，这是『此呜咽』的意义所在，须将此义结合理解。
Tattha ahaṅkārapasutāyaṃ pajāti ‘‘sayaṃkato attā ca loko cā’’ti evaṃ vuttasayaṃkārasaṅkhātaṃ ahaṅkāraṃ tathāpavattaṃ diṭṭhiṃ pasutā anuyuttā ayaṃ pajā micchābhiniviṭṭho sattakāyo. Paraṃkārūpasaṃhitāti paro añño issarādiko sabbaṃ karotīti evaṃ pavattaparaṃkāradiṭṭhisannissitā tāya upasaṃhitāti paraṃkārūpasaṃhitā. Etadeke nābbhaññaṃsūti etaṃ diṭṭhidvayaṃ eke samaṇabrāhmaṇā tattha dosadassino hutvā nānujāniṃsu. Kathaṃ? Sati hi sayaṃkāre kāmakārato sattānaṃ iṭṭheneva bhavitabbaṃ, na aniṭṭhena. Na hi koci attano dukkhaṃ icchati, bhavati ca aniṭṭhaṃ, tasmā na sayaṃkāro. Paraṃkāropi yadi issarahetuko, svāyaṃ issaro attatthaṃ vā kareyya paratthaṃ vā. Tattha yadi attatthaṃ, attanā akatakicco siyā asiddhassa sādhanato. Atha vā paratthaṃ sabbesaṃ hitasukhameva nipphajjeyya, na ahitaṃ dukkhaṃ nipphajjati, tasmā issaravasena na paraṃkāro sijjhati. Yadi ca issarasaṅkhātaṃ aññanirapekkhaṃ niccamekakāraṇaṃ pavattiyā siyā, kammena uppatti na siyā, sabbeheva ekajjhaṃ uppajjitabbaṃ kāraṇassa sannihitattā. Athassa aññampi sahakārīkāraṇaṃ icchitaṃ, taññeva hetu, kiṃ issarena apariniṭṭhitasāmatthiyena parikappitena. Yathā ca issarahetuko paraṃkāro na sijjhati, evaṃ pajāpatipurisapakatibrahmakālādihetutopi na sijjhateva tesampi asiddhattā vuttadosānativattanato ca. Tena vuttaṃ ‘‘etadeke nābbhaññaṃsū’’ti. Ye pana yathāvutte sayaṃkāraparaṃkāre nānujānantāpi adhiccasamuppannaṃ attānañca lokañca paññapenti, tepi na naṃ sallanti addasuṃ adhiccasamuppannantivādinopi micchābhinivesaṃ anatikkamanato yathābhūtaṃ ajānantānaṃ diṭṭhigataṃ tattha tattha dukkhuppādanato vijjhanaṭṭhena ‘‘salla’’nti na passiṃsu.
于此众生陷入我执枷锁之中，便生起自我所作自受之假见，是谓由造作反转而生的我执见，此见为执迷于歪见，即称这群有形身的众生为‘我执者’。所谓‘他造结合者’指外他人或诸天帝王造作万事万物，此种作用之见则是依缘而起，谓以他人为主之见，是为‘他造结合’。曾有沙门婆罗门论此二种见，称‘此二种见一无二异’，指他们都不承认此中恶习。何以故？自我造作者因欲而为，当令所欲有所成，不复造作恶习，因无人欲自受苦故不作我执，至于他造如天帝所为，则若主宰自为，若自利则徒劳，若利他则行众生之福利，故他造不应断息。若他造受制于外缘而独一因缘成立，非因业起，故当一缘而生。若欲造业辅助他因，此因即在于主宰本愿之无尽悲悯。正如主宰因缘下他造不息，故诸主宰诸天帝王等由无明无量恶习转倾故亦复不能灭息。由此故有云：“此二无二。”但若众生即使认识此我执和他造之见，却仍随著妄执自我与轮回世界，是因无明生苦，智慧未至，则称“妄执者”，他们未能如实觉察苦因，故不能超越苦海。
Etañca sallaṃ paṭikacca passatoti yo pana āraddhavipassako pañcapi upādānakkhandhe aniccato dukkhato anattato samanupassati, so etañca tividhaṃ viparītadassanaṃ aññañca sakalaṃ micchābhinivesaṃ tesañca nissayabhūte pañcupādānakkhandhepi tujjanato duruddhārato ca ‘‘salla’’nti paṭikacca pubbeyeva vipassanāpaññāya passati. Evaṃ passato ariyamaggakkhaṇe ekanteneva ahaṃ karomīti na tassa hoti. Yathā ca attano kārakabhāvo tassa na upaṭṭhāti, evaṃ paro karotīti na tassa hoti, kevalaṃ pana aniccasaṅkhātaṃ paṭiccasamuppannadhammamattameva hoti. Ettāvatā sammāpaṭipannassa sabbathāpi diṭṭhimānābhāvova dassito. Tena ca arahattappattiyā saṃsārasamatikkamo pakāsito hoti.
然而有慧者，则当当见这逼徒无常、苦、无我对诸取蕴持五蕴皆是一切皆无常苦无我之真理。此慧者观照五蕴，斩断如理实见相反的所有错误邪见，知悉五蕴皆生灭无常、非我，断除妄执，持之坚固，故以有明智之观见观照此苦法真相，且于圣道觉悟之时，独于自我不生执着、异人无执着，当见真实无我无所有之法，以此成道离苦。故彼得罗通达实见者，常断妄见，至于涅槃彼岸逾越轮回。
Idāni yo diṭṭhigate allīno, na so saṃsārato sīsaṃ ukkhipituṃ sakkoti, taṃ dassetuṃ ‘‘mānupetā’’ti gāthamāha. Tattha mānupetā ayaṃ pajāti ayaṃ sabbāpi diṭṭhigatikasaṅkhātā pajā sattakāyo ‘‘mayhaṃ diṭṭhi sundarā, mayhaṃ ādāno sundaro’’ti attano gāhassa saṃpaggahalakkhaṇena mānena upetā samannāgatā. Mānaganthā mānavinibaddhāti tato eva tena aparāparaṃ uppajjamānena yathā taṃ diṭṭhiṃ na paṭinissajjati, evaṃ attano santānassa ganthitattā vinibaddhattā ca mānaganthā mānavinibaddhā. Diṭṭhīsu sārambhakathā, saṃsāraṃ nātivattatīti ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti attukkaṃsanaparavambhanavasena attano diṭṭhābhinivesena paresaṃ diṭṭhīsu sārambhakathā virodhakathā saṃsāranāyikānaṃ avijjātaṇhānaṃ appahānato saṃsāraṃ nātivattati, na atikkamatīti attho.
此时，染污于己见轮回者，不能跳出轮回之苦头，正如有云『被执缚者』。所谓『被执缚者』乃以为自己见解是最美、受持最美，依其自我惯习固结，死死不舍己见。所谓『见缚』意指见解与我或与相续之众生结缚，因而起彼此联系不断。便于连续不断生起彼见，故于苦见不舍，且于苦路不舍。故称此为『见缚』。于诸见中此为根本，是无明与渴爱未断之积集，故此见缚障碍众生超越轮回苦海，非通达，也非超越。
Chaṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第六经注释终了。
7. Subhūtisuttavaṇṇanā七、须菩提经注释
§57
57. Sattame subhūtīti tassa therassa nāmaṃ. So hi āyasmā padumuttarassa bhagavato pādamūle katābhinīhāro kappasatasahassaṃ upacitapuññasambhāro imasmiṃ buddhuppāde uḷāravibhave gahapatikule uppanno bhagavato dhammadesanaṃ sutvā saṃvegajāto gharā nikkhamma pabbajitvā katādhikārattā ghaṭento vāyamanto na cirasseva chaḷabhiñño jāto, brahmavihārabhāvanāya pana ukkaṃsapāramippattiyā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ araṇavihārīnaṃ yadidaṃ subhūtī’’ti (a. ni. 1.201) araṇavihāre bhagavatā etadagge ṭhapito. So ekadivasaṃ sāyanhasamayaṃ divāṭṭhānato vihāraṅgaṇaṃ otiṇṇo catuparisamajjhe bhagavantaṃ dhammaṃ desentaṃ disvā ‘‘desanāpariyosāne vuṭṭhahitvā vandissāmī’’ti kālaparicchedaṃ katvā bhagavato avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinno phalasamāpattiṃ samāpajji. Tena vuttaṃ – ‘‘tena kho pana samayena āyasmā subhūti…pe… samāpajjitvā’’ti.
第五十七节。Subhūti（苏毗达）为该长老名。此长老乃具寿Padumuttara世尊脚下弟子，曾积累千万善业，生于富贵世家。闻佛陀说法，生起大热忱，遂出家修道，不久成就六通，专修梵行之住。因证梵行最胜，世尊赞曰：『此乃我弟子中，野外修学比库中的优胜者Subhūti。』当时，长老观佛白昼说法，黄昏至时，绕寺院中央，见佛讲法中，及至法会终了，便起身顶礼，离佛不远依树坐禅，等待生果。故有云『当时长老Subhūti……已成就……』。
Tattha dutiyajjhānato paṭṭhāya rūpāvacarasamādhi sabbopi arūpāvacarasamādhi avitakkasamādhi eva. Idha pana catutthajjhānapādako arahattaphalasamādhi ‘‘avitakkasamādhī’’ti adhippeto. Dutiyajjhānādīhi pahīnā micchāvitakkā na tāva suppahīnā accantapahānābhāvato, ariyamaggena pana pahīnā eva puna pahānakiccābhāvato. Tasmā aggamaggapariyosānabhūto arahattaphalasamādhi sabbesaṃ micchāvitakkānaṃ pahānante uppannattā visesato ‘‘avitakkasamādhī’’ti vattabbataṃ arahati, pageva catutthajjhānapādako. Tena vuttaṃ – ‘‘idha pana catutthajjhānapādako arahattaphalasamādhi ‘avitakkasamādhī’ti adhippeto’’ti.
此处说长老于第二禅定之后，得无想无念的禅定，超越色界与非色界，此禅被称为无念禅。第二禅中虽无杂念，但尚未完全断除无明，尚未完全断绝妄想。唯有在圣道之完成者处，将所有非正见念断绝，焉能再起妄念。故于无念禅中修成阿拉汉果时，称之为顶相禅，无念禅定精进成就第一圣道果。是故此处说“于此属于第四禅，称为无念禅定。”
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ āyasmato subhūtissa sabbamicchāvitakkasabbasaṃkilesapahānasaṅkhātaṃ atthaṃ sabbākārato jānitvā tadatthadīpakaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
所谓“知此义”，谓此乃尊者苏佛提所持，断除一切邪念及一切染污的义理。此义从各方面悉知，乃明了之义故，遂以此义为引，作此偈语赞叹。
Tattha yassa vitakkā vidhūpitāti yena ariyapuggalena, yassa vā ariyapuggalassa kāmavitakkādayo sabbepi micchāvitakkā vidhūpitā ariyamaggañāṇena santāpitā samucchinnā. Ajjhattaṃ suvikappitā asesāti niyakajjhattasaṅkhāte attano santāne uppajjanārahā suvikappitā suṭṭhu vikappitā asesato, kiñcipi asesetvā susamucchinnāti attho. Taṃ saṅgamaticca arūpasaññīti ettha nti nipātamattaṃ. Atha vā hetuattho taṃsaddo. Yasmā anavasesena micchāvitakkā samucchinnā, tasmā rāgasaṅgādikaṃ pañcavidhaṃ saṅgaṃ, sabbampi vā kilesasaṅgaṃ aticca atikkamitvā atikkamanahetu rūpasabhāvābhāvato ruppanasaṅkhātassa ca vikārassa tattha abhāvato nibbikārahetubhāvato vā ‘‘arūpa’’nti laddhanāmaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattāhi maggaphalasaññāhi arūpasaññī. Catuyogātigatoti kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogoti cattāro yoge yathārahaṃ catūhipi maggehi atikkamitvā gato. Na jātu metīti makāro padasandhikaro, jātu ekaṃseneva punabbhavāya na eti, āyatiṃ punabbhavābhinibbatti tassa natthīti attho. ‘‘Na jāti metī’’tipi paṭhanti, so evattho. Iti bhagavā āyasmato subhūtissa arahattaphalasamāpattivihāraṃ anupādisesanibbānañca ārabbha pītivegavissaṭṭhaṃ udānaṃ udānesi.
其中“断除念头”者，谓诸圣者所断除的一切如欲念等邪念，悉由圣道智慧而断绝，内心善巧调摄永不间断，虽偶有轻微破相，仍能善断不断，清净不失。此处名为无色受，谓断除五蕴中相续无形无质之慧受，故称“无色 ”。又或因缘义作解释。因一切邪念无余断故，已超越五种欲爱之缠，尽越诸漏缠累。如色相不恒无常变化，已无或破灭之因，于无色界断灭者，无复生成生故，称“无生”。非谓魔鬼缔造造作之生，亦非一切生死轮回之复来生。故释“无生”纯依义理。如此，世尊以尊者苏佛提成就阿拉汉果之不生灭涅槃为境，发此大热悦偈。
Sattamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第七经注释终了。
8. Gaṇikāsuttavaṇṇanā八、妓女经注释
§58
58. Aṭṭhame dve pūgāti dve gaṇā. Aññatarissā gaṇikāyāti aññatarāya nagarasobhiniyā. Sārattāti suṭṭhu rattā. Paṭibaddhacittāti kilesavasena baddhacittā. Rājagahe kira ekasmiṃ chaṇadivase bahū dhuttapurisā gaṇabandhanena vicarantā ekamekassa ekamekaṃ vesiṃ ānetvā uyyānaṃ pavisitvā chaṇakīḷaṃ kīḷiṃsu. Tato parampi dve tayo chaṇadivase taṃ taṃyeva vesiṃ ānetvā chaṇakīḷaṃ kīḷiṃsu. Athāparasmiṃ chaṇadivase aññepi dhuttā tatheva chaṇakīḷaṃ kīḷitukāmā vesiyo ānentā purimadhuttehi pubbe ānītaṃ ekaṃ vesiṃ ānenti. Itare taṃ disvā ‘‘ayaṃ amhākaṃ pariggaho’’ti āhaṃsu. Tepi tatheva āhaṃsu. ‘‘Evaṃ amhākaṃ pariggaho, amhākaṃ pariggaho’’ti kalahaṃ vaḍḍhetvā pāṇippahārādīni akaṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘tena kho pana samayena rājagahe dve pūgā’’tiādi. Tattha upakkamantīti paharanti. Maraṇampi nigacchantīti balavūpakkamehi maraṇaṃ upagacchanti, itarepi maraṇamattaṃ maraṇappamāṇadukkhaṃ pāpuṇanti.
第五十八偈 “第八部分，有两群人。曰某城中有两女贩妓，住于城中繁华闹市。曰萨拉特，意为红艳。曰被束心者，意为染污心。某日在王舍城，有许多恶人结队游行，各自带来各自居所，入园戏掷骰子。后有二三人又在各自居所聚赌。其后又有其他恶人，亦欲玩骰，把前面恶党所带来者带到一屋。余人见之，言‘此为我等之财产’，相争缠诉，甚则动手拳打脚踢。故曰‘是时王舍城有两群人’等。这里“打斗”意为殴打。即使临死之人，亦为强壮攻击者所致死。还有人仅因死亡苦痛而亡。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ kāmesu gedhaṃ vivādamūlaṃ sabbānatthamūlanti sabbākārato viditvā. Imaṃ udānanti antadvaye ca majjhimāya paṭipattiyā ādīnavānisaṃsavibhāvanaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
所谓“知此义”，谓此乃诸欲中贪婪争执之根本，了然于心。此偈乃中道，揭示相对立事之害根，分辨昧因明果，由此作偈赞叹。
Tattha yañca pattanti yaṃ rūpādipañcakāmaguṇajātaṃ pattaṃ ‘‘natthi kāmesu doso’’ti diṭṭhiṃ purakkhatvā vā apurakkhatvā vā etarahi laddhaṃ anubhuyyamānaṃ. Yañca pattabbanti yañca kāmaguṇajātameva ‘‘bhuñjitabbā kāmā, paribhuñjitabbā kāmā, āsevitabbā kāmā, paṭisevitabbā kāmā, yo kāme paribhuñjati, so lokaṃ vaḍḍheti, yo lokaṃ vaḍḍheti, so bahuṃ puññaṃ pasavatī’’ti diṭṭhiṃ upanissāya taṃ anissajjitvā katena kammunā anāgate pattabbaṃ anubhavitabbañca. Ubhayametaṃ rajānukiṇṇanti etaṃ ubhayaṃ pattaṃ pattabbañca rāgarajādīhi anukiṇṇaṃ. Sampatte hi vatthukāme anubhavanto rāgarajena vokiṇṇo hoti, tattha pana saṃkiliṭṭhacittassa phale āyatiṃ āpanne domanassuppattiyā dosarajena vokiṇṇo hoti, ubhayatthāpi moharajena vokiṇṇo hoti. Kassa panetaṃ rajānukiṇṇanti āha – ‘‘āturassānusikkhato’’ti kāmapatthanāvasena kilesāturassa, tassa ca phalena dukkhāturassa ca ubhayatthāpi paṭikārābhilāsāya kilesaphale anusikkhato.
其中谓，若有人持“于色等五境中无罪之见”，或有或无，仍能现证。又或持有“应享受欲，应恣意欲，应亲近欲，应远离欲。若有人纵欲，则增长世间；若世界增长，则积累诸多功德”之见，依此不坚固之见及业，关于未来之受善与受苦，须得证实体验。此二相违之见，视为染污之根本，因贪嗔痴所染，体验染污苦。因肉体贪嗔之苦、错见燥热之苦，基于此根本贪嗔，故曰“病人附着”。
Tathā yañca pattanti yaṃ acelakavatādivasena pattaṃ attaparitāpanaṃ . Yañca pattabbanti yaṃ micchādiṭṭhikammasamādānahetu apāyesu pattabbaṃ phalaṃ. Ubhayametaṃ rajānukiṇṇanti tadubhayaṃ dukkharajānukiṇṇaṃ. Āturassāti kāyakilamathena dukkhāturassa. Anusikkhatoti micchādiṭṭhiṃ, tassā samādāyake puggale ca anusikkhato.
又谓有者所得，为由无所等狭贪欲所感身之苦恼。所当作者，为由邪见所生业而至恶趣之果。此二相违之见，谓为具苦之贪嗔根本。所谓病者，为身体沉重苦难；所谓附着，为邪见执持者及其所依附人。
Ye ca sikkhāsārāti yehi yathāsamādinnaṃ sīlabbatādisaṅkhātaṃ sikkhaṃ sārato gahetvā ‘‘iminā saṃsārasuddhī’’ti kathitā. Tenāha – sīlabbataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasārāti. Tattha yaṃ ‘‘na karomī’’ti oramati, taṃ sīlaṃ, visabhojanakicchācaraṇādikaṃ vataṃ, sākabhakkhatādijīvikā jīvitaṃ, methunavirati brahmacariyaṃ, etesaṃ anutiṭṭhanaṃ upaṭṭhānaṃ, bhūtapiṇḍakaparibhaṇḍādivasena khandhadevasivādiparicaraṇaṃ vā upaṭṭhānaṃ, evametehi yathāvuttehi sīlādīhi saṃsārasuddhi hotīti tāni sārato gahetvā ṭhitā samaṇabrāhmaṇā sikkhāsārā sīlabbataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ ‘‘upaṭṭhānasārā’’ti veditabbā. Ayameko antoti ayaṃ sīlabbataparāmāsavasena attakilamathānuyogasaṅkhāto majjhimāya paṭipattiyā uppathabhūto lāmakaṭṭhena ca eko anto. Ayaṃ dutiyo antoti ayaṃ kāmasukhallikānuyogo kāmesu pātabyatāpattisaṅkhāto dutiyo vuttanayena anto.
所谓修学之要旨，是指依照所摄受的戒律与戒则为根本的修学要义。此处称之为“以此为轮回之净化”。由此可解释为：所谓戒律与戒则，即是生命、出家行持及其维持的根本。若有人心生“我不作此等行为”，则此为戒。所谓清净饮食、苦行生活等，皆属戒。生计来源如乞食等，是生命；守持禁欲的出家生活，是维持；又如以布施财物、供养诸蕴及天众等亦属维持。由以上戒律诸法等，依次持守，则轮回得以净化。由此可知，那些持守戒律、生活规范的沙门婆罗门，应当知其修学之要义，即戒、生活、出家行持的维持之义。此为唯一界限，即戒及戒律之深厚烦恼根本执著，与中道修行所生的内心燃料之一端。第二端则彼之欲乐缠绕，亦即沉溺于世间欲乐，行为恶劣及所带来的烦恼之末端。
Iccete ubho antāti kāmasukhallikānuyogo attakilamathānuyogo ca iti ete ubho antā. Te ca kho etarahi patte, āyatiṃ pattabbe ca kilesadukkharajānukiṇṇe kāmaguṇe attaparitāpane ca allīnehi kilesadukkhāturānaṃ anusikkhantehi, sayañca kilesadukkhāturehi paṭipajjitabbattā lāmakā uppathabhūtā cāti antā. Kaṭasivaḍḍhanāti andhaputhujjanehi abhikaṅkhitabbaṭṭhena kaṭasisaṅkhātānaṃ taṇhāavijjānaṃ abhivaḍḍhanā. Kaṭasiyo diṭṭhiṃ vaḍḍhentīti tā pana kaṭasiyo nānappakāradiṭṭhiṃ vaḍḍhenti. Vatthukāmesu assādānupassino hi te pajahituṃ asakkontassa taṇhāavijjāsahakārīkāraṇaṃ labhitvā ‘‘natthi dinna’’ntiādinā (dha. sa. 1221; vibha. 938) natthikadiṭṭhiṃ akiriyadiṭṭhiṃ ahetukadiṭṭhiñca gaṇhāpenti, attaparitāpanaṃ anuyuttassa pana avijjātaṇhāsahakārīkāraṇaṃ labhitvā ‘‘sīlena suddhi vatena suddhī’’tiādinā attasuddhiabhilāsena sīlabbataparāmāsadiṭṭhiṃ gaṇhāpenti. Sakkāyadiṭṭhiyā pana tesaṃ paccayabhāvo pākaṭoyeva. Evaṃ antadvayūpanissayena taṇhāavijjānaṃ diṭṭhivaḍḍhakatā veditabbā. Keci pana ‘‘kaṭasīti pañcannaṃ khandhānaṃ adhivacana’’nti vadanti. Tesaṃ yadaggena tato antadvayato saṃsārasuddhi na hoti, tadaggena te upādānakkhandhe abhivaḍḍhetīti adhippāyo. Apare pana ‘‘kaṭasivaḍḍhanā’’ti padassa ‘‘aparāparaṃ jarāmaraṇehi sivathikavaḍḍhanā’’ti atthaṃ vadanti. Tehipi antadvayassa saṃsārasuddhihetubhāvābhāvoyeva vutto, kaṭasiyā pana diṭṭhivaḍḍhanakāraṇabhāvo vattabbo.
这两端，即欲乐缠绕与自我中心的执著，合称为“双端”。现时得见，乃至将来亦然，在染污烦恼与毒害深厚之时，因感欲染之痛苦而伤其自心，则这些污垢痛苦者通常依循这些执迷之恶缘而修习，且多被痛苦所触者所践行，故“懈怠燃料”由此起，称为此“内心燃料”之端。所谓“增长恶念”，是指无明与渴爱在凡夫中蓄积增长。所谓“增长见解”，则指错误多种，如执断灭无、无为论见等。对诸欲求应舍而忘的初心不坚，因缘合致，由渴爱无明助长，被演说为“无给予”等虚无皈依的错误见解，乃斥为无用见。由此生起心境自净之欲，藉戒律纯洁乃达内心净化，从而接受戒律执著的错误见解。而对应有我见，彼此依赖关系清楚显著。由这双端相互依赖，便见渴爱无明悉起与扩大。有人持“五蕴之苦集名曰增长见”之说者。然而此说若为真，则双端之间便无轮回之净化；其所指为烦恼有增加于五蕴之上者，反成执着之因。亦有人说“增长恶念”即是生老病死欲望的聚集，此亦为双端中所论。故应视为增长见解乃双端增进之因。
Ete te ubho ante anabhiññāyāti te ete yathāvutte ubhopi ante ajānitvā ‘‘ime antā te ca evaṃgahitā evaṃanuṭṭhitā evaṃgatikā evaṃabhisamparāyā’’ti evaṃ ajānanahetu ajānanakāraṇā. ‘‘Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā’’tiādīsu (pu. pa. 208; a. ni. 9.43) viyassa hetuatthatā daṭṭhabbā. Olīyanti eketi eke kāmasukhānuyogavasena saṅkocaṃ āpajjanti. Atidhāvanti eketi eke attakilamathānuyogavasena atikkamanti. Kāmasukhamanuyuttā hi vīriyassa akaraṇato kosajjavasena sammāpaṭipattito saṅkocamāpannatā olīyanti nāma, attaparitāpanamanuyuttā pana kosajjaṃ pahāya anupāyena vīriyārambhaṃ karontā sammāpaṭipattiyā atikkamanato atidhāvanti nāma, tadubhayaṃ pana tattha ādīnavādassanato. Tena vuttaṃ – ‘‘ubho ante anabhiññāya olīyanti eke atidhāvanti eke’’ti. Tattha taṇhābhinandanavasena olīyanti, diṭṭhābhinandanavasena atidhāvantīti veditabbaṃ.
这两个端，即欲乐缠绕与自我执著，皆为无明且不觉察的。众生对这两端皆不自知，不明其因，因无知而转。正如经中所说：“智慧见到，烦恼得以消灭”等，理应明了其缘起真相。有些人因沉溺于欲乐而心生萎靡，另一些因自我执著而超越痛苦。沉溺欲乐者，因不发精进，心态萎缩，而真实修行者则舍弃懈怠，勇猛精进，故能超越痛苦。此二状态皆伴随恐惧而生。由此得教：“这两端无知生，或萎靡，或超越。”须知沉迷欲乐者则心萎靡；自我执著者则超越痛苦。
Atha vā sassatābhinivesavasena olīyanti eke, ucchedābhinivesavasena atidhāvanti eke. Gosīlādivasena hi attaparitāpanamanuyuttā ekacce ‘‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā, tattha nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmī’’ti sassatadassanaṃ abhinivisantā saṃsāre olīyanti nāma, kāmasukhamanuyuttā pana ekacce yaṃkiñci katvā indriyāni santappetukāmā lokāyatikā viya tadanuguṇaṃ ucchedadassanaṃ abhinivisantā anupāyena vaṭṭupacchedassa pariyesanato atidhāvanti nāma. Evaṃ sassatucchedavasenapi olīyanātidhāvanāni veditabbāni.
又有些因永恒见执著而萎靡，或因断灭见执著而超越。由于如净戒之德，修行者以正行戒出家，立志作天，心存永恒观，执为无量久远不变者，孜孜于轮回故而萎靡于世。沉溺欲乐者则因种种欲乐而激发断灭见，企求解脱苦灭而无方超越，故应观察永恒断灭二禀受之昂然与萎靡。由此显明，常存永恒断灭诸见者，可辨其心态萎靡与超越。
Ye ca kho te abhiññāyāti ye ca kho pana ariyapuggalā te yathāvutte ubho ante ‘‘ime antā evaṃgahitā evaṃanuṭṭhitā evaṃgatikā evaṃabhisamparāyā’’ti abhivisiṭṭhena ñāṇena vipassanāsahitāya maggapaññāya jānitvā majjhimapaṭipadaṃ sammāpaṭipannā, tāya sammāpaṭipattiyā. Tatra ca nāhesunti tatra tasmiṃ antadvaye patitā na ahesuṃ, taṃ antadvayaṃ pajahiṃsūti attho. Tena ca nāmaññiṃsūti tena antadvayapahānena ‘‘mama idaṃ antadvayapahānaṃ, ahaṃ antadvayaṃ pahāsiṃ, iminā antadvayapahānena seyyo’’tiādinā taṇhādiṭṭhimānamaññanāvasena na amaññiṃsu sabbamaññanānaṃ sammadeva pahīnattā. Ettha ca aggaphale ṭhite ariyapuggale sandhāya ‘‘tatra ca nāhesuṃ, tena ca nāmaññiṃsū’’ti atītakālavasena ayaṃ desanā pavattā, maggakkhaṇe pana adhippete vattamānakālavaseneva vattabbaṃ siyā. Vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāyāti ye evaṃ pahīnasabbamaññanā uttamapurisā, tesaṃ anupādāparinibbutānaṃ kammavipākakilesavasena tividhampi vaṭṭaṃ natthi paññāpanāya, vattamānakkhandhabhedato uddhaṃ anupādāno viya jātavedo apaññattikabhāvameva gacchatīti attho.
所谓正觉者，即世尊及其他圣者，已觉知此双端——欲乐缠绕与我执——之特质，明断其究竟，觉悟通达中道，故得圆满修道。彼等已非陷于此双端者，故应舍弃此二端，意谓舍弃我执与欲乐缠绕。以此舍除二端令其断尽，则此念执皆不复有，诸习气悉得消除。由此可知已断尽诸念习气者，无须更多说明，彼等为至人，断尽世间惯执，无烦恼之力，无习气，故虽现身而不受生死束缚，犹如炬火灭尽，明朗无暗。
Aṭṭhamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第八经注释终了。
9. Upātidhāvantisuttavaṇṇanā九、奔逐经注释
§59
59. Navame rattandhakāratimisāyanti rattiyaṃ andhakāre mahātimisāyaṃ. Rattīpi hi andhakāravirahitā hoti, yā puṇṇamāya ratti juṇhobhāsitā. Andhakāropi ‘‘timisā’’ti na vattabbo hoti abbhamahikādiupakkilesavirahite deve. Mahandhakāro hi ‘‘timisā’’ti vuccati. Ayaṃ pana amāvasī ratti devo ca meghapaṭalasañchanno. Tena vuttaṃ – ‘‘rattandhakāratimisāyanti rattiyā andhakāre mahātimisāya’’nti. Abbhokāseti appaṭicchanne okāse vihāraṅgaṇe. Telappadīpesu jhāyamānesūti telapajjotesu jalamānesu.
五十九、夜黑如墨者谓夜时如浓墨浸染。夜间在无月之时极为幽暗。夜晚之光乃月光，通常月圆之夜明亮非暗。无月之夜因缺光明，不应称为“暗”，而用“昏暗”以区别灯火或光亮不足之夜。此所谓无月之夜为天神所覆盖，云层遮蔽。经言：“夜黑如墨，夜间之昏暗甚深”。此处“天黑”指未见光明，在居处或道路上光线极弱如油灯微光。
Nanu ca bhagavato byāmappabhā pakatiyā byāmamattappadesaṃ abhibyāpetvā candimasūriyālokaṃ abhibhavitvā ghanabahalaṃ buddhālokaṃ vissajjentī andhakāraṃ vidhamitvā tiṭṭhati, kāyappabhāpi nīlapītādivasena chabbaṇṇaghanabuddharasmiyo vissajjetvā pakatiyāva samantato asītihatthappadesaṃ obhāsentī tiṭṭhati, evaṃ buddhālokeneva ekobhāsabhūte bhagavato nisinnokāse padīpakaraṇe kiccaṃ natthīti? Saccaṃ natthi, tathāpi puññatthikā upāsakā bhagavato bhikkhusaṅghassa ca pūjākaraṇatthaṃ devasikaṃ telappadīpaṃ upaṭṭhapenti. Tathā hi vuttaṃ – sāmaññaphalepi ‘‘ete maṇḍalamāle dīpā jhāyantī’’ti (dī. ni. 1.159). ‘‘Rattandhakāratimisāya’’nti idampi tassā rattiyā sabhāvakittanatthaṃ vuttaṃ, na pana bhagavato nisinnokāsassa andhakārabhāvato. Pūjākaraṇatthameva hi tadāpi upāsakehi padīpā kāritā.
难道说世尊以云层广袤的光辉，超越日月光辉的照耀，抛离稠密而强盛的佛光，驱散黑暗而独自伫立吗？在身光如蓝色、黄色等六种颜色浓烈而盛大的佛光，散尽起来的时候，身侧周围达八十肘之广的光明得以显现，独自伫立吗？确实不然。虽无这般不同时而自现之佛光，然而为了功德隆盛，有近事居士为敬礼世尊及比库僧团而燃点天神的油灯。正如经典所说——即『这些排成圈串的灯烛都在闪耀』（《增支部·尼柯耶》1.159）。『此夜极度黑暗浓重』，此语为描述该夜护持会典的性质，非谓世尊席坐时有黑暗生起。为了礼敬，彼时居士们仍然点燃油灯。
Tasmiñhi divase sāvatthivāsino bahū upāsakā pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā vihāraṃ gantvā uposathaṅgāni samādiyitvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā nagaraṃ pavisitvā mahādānāni pavattetvā bhagavantaṃ bhikkhusaṅghañca anugantvā nivattitvā attano attano gehāni gantvā sayampi paribhuñjitvā suddhavatthanivatthā suddhuttarāsaṅgā gandhamālādihatthā vihāraṃ gantvā bhagavantaṃ pūjetvā keci manobhāvanīye bhikkhū payirupāsantā keci yonisomanasikarontā divasabhāgaṃ vītināmesuṃ. Te sāyanhasamaye bhagavato santike dhammaṃ sutvā satthari dhammasabhāmaṇḍapato paṭṭhāya gandhakuṭisamīpe ajjhokāse paññattavarabuddhāsane nisinne, bhikkhusaṅghe ca bhagavantaṃ upasaṅkamitvā payirupāsante uposathavisodhanatthañceva yonisomanasikāraparibrūhanatthañca nagaraṃ agantvā vihāreyeva vasitukāmā ohīyiṃsu. Atha te bhagavato bhikkhusaṅghassa ca pūjākaraṇatthaṃ bahū telappadīpe āropetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā bhikkhusaṅghassa ca añjaliṃ katvā bhikkhūnaṃ pariyante nisinnā kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ, ‘‘bhante, ime titthiyā nānāvidhāni diṭṭhigatāni abhinivissa voharanti, tathā voharantā ca kadāci sassataṃ, kadāci asassataṃ, ucchedādīsu aññataranti ekasmiṃyeva aṭṭhatvā navanavāni diṭṭhigatāni ‘idameva saccaṃ moghamañña’nti paggayha tiṭṭhanti ummattakasadisā, tesaṃ tathā abhiniviṭṭhānaṃ kā gati, ko abhisamparāyo’’ti. Tena ca samayena bahū paṭaṅgapāṇakā patantā patantā tesu telappadīpesu nipatanti. Tena vuttaṃ – ‘‘tena kho pana samayena sambahulā adhipātakā’’tiādi.
当天，住在舍卫城的多位居士，在早晨行经屠生礼仪后，入寺修习五戒，向佛及比库僧团请安，入城施予大布施，供养世尊及僧团，回归各自家中，安然供养自身及家人，品尝净洁食物，净持上衣、气味自调，手持花环净香，入寺敬拜世尊。有的比库心怀敬意，有的则专心正念。日间，彼等静坐净遣，直到傍晚时分，听闻佛陀教法，秉承僧众秩序，端坐于胜妙佛座之侧，供养佛陀，侍奉僧众，乐意居于寺院不出城中。尔后，为供佛及僧团敬礼，众多居士点燃油灯，迎接尊者，合掌礼敬比库僧团，围坐听经。有人问：“世尊，这些外道各持异见，常或不常，或断灭等，有时八或九种异见，执着谓‘此即真实，皆过非实’甚或狂妄，彼等邪见何去何从？谁为其归依？”当时，有众多如蝴蝶般飞舞者，盘旋盘旋，跌落于油灯上。经典中有言：“彼时众多以杖打击者（adhipātaka）如是。”
Tattha adhipātakāti paṭaṅgapāṇakā, ye ‘‘salabhā’’tipi vuccanti. Te hi dīpasikhaṃ adhipatanato ‘‘adhipātakā’’ti adhippetā. Āpātaparipātanti āpātaṃ paripātaṃ, āpatitvā āpatitvā paripatitvā paripatitvā, abhimukhapātañceva paribbhamitvā pātañca katvāti attho. ‘‘Āpāthe paripāta’’nti keci paṭhanti, āpāthe padīpassa attano āpāthagamane sati paripatitvā paripatitvāti attho. Anayanti avaḍḍhiṃ dukkhaṃ. Byasananti vināsaṃ. Purimapadena hi maraṇamattaṃ dukkhaṃ, pacchimapadena maraṇaṃ tesaṃ dīpeti. Tattha keci pāṇakā saha patanena mariṃsu, keci maraṇamattaṃ dukkhaṃ āpajjiṃsu.
此处所谓“adhipātaka”即挥杖者，即俗称“蜂”。它们因蜂拥于灯光而得名“挥杖者”。此意指频频往复穿梭，反复来回环绕，最终贴近并坠落其上。“徘徊绕行”又称“以灯为中心围绕”，意指它们守住灯光周围不断转动。蜂拥之增多，带来痛苦烦恼，招致毁坏。前端痛苦如临死亡般，后端则是其死亡。这蜂中有的因坠落而死，有的遭受近于死亡的痛苦。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ adhipātakapāṇakānaṃ attahitaṃ ajānantānaṃ attupakkamavasena niratthakabyasanāpattiṃ viditvā tesaṃ viya diṭṭhigatikānaṃ diṭṭhābhinivesena anayabyasanāpattidīpakaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
了知此理，即明白挥杖蜂由无知而自取灭亡，本质是徒劳无益的灾祸毁灭之举，以是为例，于执持错误见解者中，因执着而领受苦难，悲莫大焉，乃有此讽谕偈言。
Tattha upātidhāvanti na sāramentīti sīlasamādhipaññāvimuttiādibhedaṃ sāraṃ na enti, catusaccābhisamayavasena na adhigacchanti. Tasmiṃ pana saupāye sāre tiṭṭhanteyeva vimuttābhilāsāya taṃ upentā viya hutvāpi diṭṭhivipallāsena atidhāvanti atikkamitvā gacchanti, pañcupādānakkhandhe ‘‘niccaṃ subhaṃ sukhaṃ attā’’ti abhinivisitvā gaṇhantāti attho. Navaṃ navaṃ bandhanaṃ brūhayantīti tathā gaṇhantā ca taṇhādiṭṭhisaṅkhātaṃ navaṃ navaṃ bandhanaṃ brūhayanti vaḍḍhayanti. Patanti pajjotamivādhipātakā, diṭṭhe sute itiheke niviṭṭhāti evaṃ taṇhādiṭṭhibandhanehi baddhattā eke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhe attanā cakkhuviññāṇena diṭṭhidassaneneva vā diṭṭhe anussavūpalabbhamatteneva ca sute ‘‘itiha ekantato evameta’’nti niviṭṭhā diṭṭhābhinivesena ‘‘sassata’’ntiādinā abhiniviṭṭhā, ekantahitaṃ vā nissaraṇaṃ ajānantā rāgādīhi ekādasahi aggīhi ādittaṃ bhavattayasaṅkhātaṃ aṅgārakāsuṃyeva ime viya adhipātakā imaṃ pajjotaṃ patanti, na tato sīsaṃ ukkhipituṃ sakkontīti attho.
此处“追逐”，意谓不达本质，即不能觉悟戒、定、慧、解脱等解脱之法要，无法究竟证得四圣谛。虽形同达到解脱者，实因执持错见，反而越出正道，依旧陷于五蕴贪着，执现身为“常、好、乐、我”，不断增生新的束缚。此等执迷者，如同坠落火光的蜂群，既见既闻，因执着执迷“永恒”，实则不知断灭解脱。部分沙门婆罗门，或自身觉知或闻教解说，固执“一切乃永恒”，生死烦恼不能自拔，如同被烈火焚烧的蜂群，虽受火光之诱，却无力逃脱。
Navamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第九经注释完毕。
10. Uppajjantisuttavaṇṇanā第十《生起经》注释
§60
60. Dasame yāvakīvanti yattakaṃ kālaṃ. Yatoti yadā, yato paṭṭhāya, yasmiṃ kāleti vā attho. Evametaṃ, ānandāti, ānanda, tathāgate uppanne tathāgatassa tathāgatasāvakānaṃyeva ca lābhasakkāro abhivaḍḍhati, titthiyā pana nittejā vihatappabhā pahīnalābhasakkārā hontīti yaṃ tayā vuttaṃ, etaṃ evaṃ, na etassa aññathābhāvo. Cakkavattino hi cakkaratanassa pātubhāvena loko cakkaratanaṃ muñcitvā aññattha pūjāsakkārasammānaṃ na pavatteti, cakkaratanameva pana sabbo loko sabbabhāvehi sakkaroti garuṃ karoti māneti pūjeti. Iti vaṭṭānusāripuññamattanissandassapi tāva mahanto ānubhāvo, kimaṅgaṃ pana vivaṭṭānusāripuññaphalūpatthambhassa anantāparimeyyaguṇagaṇādhārassa buddharatanassa dhammaratanassa saṅgharatanassa cāti dasseti.
六十、所谓“直到何时”，即具体时间之意。此即释义。阿难！正如世尊初现般，世尊及弟子们的名声与尊荣增长，外道的迷惑见解与失去名誉也随之减少。这即是其教诫之意。犹如王者对王者之宝珠的礼敬，众人放弃外道愚昧供养正法宝珠、佛宝、僧宝。正因依于功德，乃能具足此巨大而不可思议的佛宝、法宝、僧宝光彩。
Bhagavā hi sammāsambodhiṃ patvā pavattavaradhammacakko anukkamena loke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu saṭṭhi arahante janapadacārikāya vissajjetvā uruvelaṃ patvā uruvelakassapappamukhe sahassajaṭile arahatte patiṭṭhāpetvā tehi parivuto laṭṭhivanuyyāne nisīditvā bimbisārappamukhānaṃ aṅgamagadhavāsīnaṃ dvādasa nahutāni sāsane otāretvā yadā rājagahe vihāsi, tato paṭṭhāya bhagavato bhikkhusaṅghassa ca yathā yathā uparūpari uḷāralābhasakkāro abhivaḍḍhati, tathā tathā sabbatitthiyānaṃ lābhasakkāro parihāyi eva.
世尊证得正觉后，开始转动胜法轮，以慈悲手段度化众生。在许多出生于六十位阿拉汉中的六十位阿拉汉，离开世俗行迹，抵达乌鲁维罗，立定阿拉汉果。在那时，世尊被诸阿拉汉包围，坐于木林的幽幽山谷中，面对宾比萨拉王面前居住在拘尸那城的有十二柱日的众生。世尊于沙门教法中教导他们。时值世尊住于王舍城，既见到世尊僧团因法义渐次增广荣耀，诸外道获利现象则逐渐消退，远离各处。
Athekadivasaṃ āyasmā ānando divāṭṭhāne nisinno bhagavato ca ariyasaṅghassa ca sammāpaṭipattiṃ paccavekkhitvā pītisomanassajāto ‘‘kathaṃ nu kho titthiyāna’’nti tesaṃ paṭipattiṃ āvajjesi. Athassa nesaṃ sabbathāpi duppaṭipattiyeva upaṭṭhāsi. So ‘‘evaṃmahānubhāve nāma puññūpanissayassa dhammānudhammappaṭipattiyā ca ukkaṃsapāramippatte bhagavati, ariyasaṅghe ca dharante kathaṃ ime aññatitthiyā evaṃ duppaṭipannā akatapuññā varākā lābhino sakkatā bhavissantī’’ti titthiyānaṃ lābhasakkārahāniṃ nissāya kāruññaṃ uppādetvā atha attano parivitakkaṃ ‘‘yāvakīvañca, bhante’’tiādinā bhagavato ārocesi. Bhagavā ca taṃ, ‘‘ānanda, tayā micchā parivitakkita’’nti avatvā suvaṇṇāliṅgasadisaṃ gīvaṃ unnāmetvā supupphitasatapattasassirikaṃ mahāmukhaṃ abhippasannataraṃ katvā ‘‘evametaṃ, ānandā’’ti sampahaṃsitvā ‘‘yāvakīvañcā’’tiādinā tassa vacanaṃ paccanumodi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho āyasmā ānando…pe… bhikkhusaṅgho cā’’ti. Atha bhagavā tassaṃ aṭṭhuppattiyaṃ atītepi mayi anuppanne ekacce nīcajanā sammānaṃ labhitvā mama uppādato paṭṭhāya hatalābhasakkārā ahesunti bāverujātakaṃ (jā. 1.4.153 ādayo) kathesi.
某一天，长老阿难白天静坐树下，反观世尊与圣僧团正行，心生欢喜，便称道:“外道们的所作所为如何呢？”于是劝请众外道。然其行为处处不善，阿难对此感到忧心，遂发悲悯之心，转而自问并向世尊请教:“尊者，既然贤达正法得以跟随师长、圣僧团而盛行，何以外道仍执拗为非贤良、不取善果、习于利欲获得?“世尊闻言，轻轻抬起那如金标印般的舌头，展开如开花莲布满霜华的大口，愉悦地回答:“阿难，你的揣测错误。”接着，他详细阐明这外道依凭功德资粮与法义奉行，因业债尚未消除，业果自然清静无光，不得解脱之由。佛以此所说，激励阿难明了外道困苦由来。随后世尊讲述过去世因缘中，昔有下流之人虽受轻惜但最终引致恶劣声誉的故事，名为“恶马王经”（巴利文名曰bāverujātaka），以示现象之真相。
Etamatthaṃviditvāti diṭṭhigatikānaṃ tāva sakkārasammāno yāva na sammāsambuddhā loke uppajjanti, tesaṃ pana uppādato paṭṭhāya te hatalābhasakkārā nippabhā nittejāva honti, duppaṭipattiyā dukkhato ca na muccantīti etamatthaṃ sabbākārato viditvā tadatthadīpanaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
了解此理者，则见外道虽受尊敬，但在不曾出现正觉如来之前，皆是依赖其既有的功德资粮。随着正觉如来的出现，旧有依赖功德资粮而行的外道，因业力不清净而逐渐消退暗淡，终难免受苦，无法获得解脱。基于此，世尊对众生彻底阐明此理，用以启发众生安心修行。
Tattha obhāsati tāva so kimīti so khajjūpanakakimi tāvadeva obhāsati jotati dibbati. Yāva na unnamate pabhaṅkaroti tīsupi mahādīpesu ekakkhaṇe ālokakaraṇena ‘‘pabhaṅkaro’’ti laddhanāmo sūriyo yāva na uggamati na udeti. Anuggate hi sūriye laddhokāsā khajjūpanakā viparivattamānāpi kaṇṭakaphalasadisā tamasi vijjotanti. Sa verocanamhi uggate, hatappabho hoti na cāpi bhāsatīti samantato andhakāraṃ vidhamitvā kiraṇasahassena virocanasabhāvatāya verocananāmake ādicce uṭṭhite so khajjūpanako hatappabho nittejo kāḷako hoti, rattandhakāre viya na bhāsati na dibbati.
此中妙理乃比作光明同暗淡。明亮的日光尚处于薄云朵蒙蔽之下时，尚不能升腾成为高悬天空的日轮；即使三大光芒齐发，也未必在一瞬间普照如大烈日。等到太阳升起时，光芒明亮且热烈，如若狂风吹拂，其光芒四散反射暗淡。光明初照时被云遮蔽，是阴沉的状态；未升起时处于黑暗中，因无发光所以亦无光辉；如同夜晚黑暗，无光无热无声。如此一来，对于日初升时云遮蔽的现象名为“暗淡之光”。当光明初露却尚未完全照耀时，称之为“迷蒙之光”或“炎热之光”，而全然未朝外发光时，则如黑暗沉寂不发光不说话。
Evaṃ obhāsitameva takkikānanti yathā tena khajjūpanakena sūriyuggamanato pureyeva obhāsitaṃ hoti, evaṃ takketvā vitakketvā parikappanamattena diṭṭhīnaṃ gahaṇato ‘‘takkikā’’ti laddhanāmehi titthiyehi obhāsitaṃ attano samayatejena dīpetvā adhiṭṭhitaṃ tāva, yāva sammāsambuddhā loke nuppajjanti. Na takkikā sujjhanti na cāpi sāvakāti yadā pana sammāsambuddhā loke uppajjanti, tadā diṭṭhigatikā na sujjhanti na sobhanti, na cāpi tesaṃ sāvakā sobhanti, aññadatthu vihatasobhā rattikhittā viya sarā na paññāyanteva. Atha vā yāva sammāsambuddhā loke nuppajjanti, tāvadeva takkikānaṃ obhāsitaṃ attano samayena jotanaṃ bālalāpanaṃ, na tato paraṃ. Kasmā? Yasmā na takkikā sujjhanti, na cāpi sāvakā. Te hi durakkhātadhammavinayā sammāpaṭipattirahitā na saṃsārato sujjhanti aniyyānikasāsanattā. Tenāha ‘‘duddiṭṭhī na dukkhā pamuccare’’ti. Takkikā hi ayāthāvaladdhikatāya duddiṭṭhino micchābhiniviṭṭhadiṭṭhikā viparītadassanā taṃ diṭṭhiṃ anissajjitvā saṃsāradukkhato na kadācipi muccantīti.
以上的譬喻即指正见者如探照灯般，在正觉来到世间之前照亮众生之见，并以此灯光照亮正法直到正觉现起。所谓「探照灯」即称上座部外道即为此象征。正觉未生时，探照灯尚未明亮，善知识不足，故外道著作流布且未觉醒。正觉现起后，此类外道及其弟子既不觉醒也不存在明光，乃至其光彩覆灭，如黑暗被践踏，难为人识。当正觉出世时，外道的迷惑见不再耀眼，可见其视野闭塞不明。此理说明：若无正觉，外道所行皆是非道、恶法，故难得解脱，终生陷于轮回。故佛云：“邪见非解脱因。”探照灯暗淡时，外道错误的分别执着与相反见解使得生死烦恼永不消除。
Dasamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第十经注释完毕。
Niṭṭhitā ca jaccandhavaggavaṇṇanā. · 生盲品注释完毕。