25. Bhikkhuvaggo · 25. 比库品义注
24. Taṇhāvaggo第二十四 渴爱品
1. Kapilamacchavatthu一、咖毕拉鱼的故事
Manujassāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto kapilamacchaṃ ārabbha kathesi.
世尊作为人,住在揭陀林时,于迦毗罗摩叉开始宣说这部法教。
Atīte kira kassapabhagavato parinibbutakāle dve kulabhātaro nikkhamitvā sāvakānaṃ santike pabbajiṃsu. Tesu jeṭṭho sāgato nāma ahosi, kaniṭṭho kapilo nāma. Mātā pana nesaṃ sādhinī nāma, kaniṭṭhabhaginī tāpanā nāma. Tāpi bhikkhunīsu pabbajiṃsu. Evaṃ tesu pabbajitesu ubho bhātaro ācariyupajjhāyānaṃ vattapaṭivattaṃ katvā viharantā ekadivasaṃ, ‘‘bhante, imasmiṃ sāsane kati dhurānī’’ti pucchitvā ‘‘ganthadhuraṃ vipassanādhurañcāti dve dhurānī’’ti sutvā jeṭṭho ‘‘vipassanādhuraṃ pūressāmī’’ti pañca vassāni ācariyupajjhāyānaṃ santike vasitvā yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññaṃ pavisitvā vāyamanto arahattaṃ pāpuṇi. Kaniṭṭho ‘‘ahaṃ tāva taruṇo, vuḍḍhakāle vipassanādhuraṃ pūressāmī’’ti ganthadhuraṃ paṭṭhapetvā tīṇi piṭakāni uggaṇhi. Tassa pariyattiṃ nissāya mahāparivāro, parivāraṃ nissāya lābho udapādi. So bāhusaccamadena matto lābhataṇhāya abhibhūto atipaṇḍitamānitāya parehi vuttaṃ kappiyampi ‘‘akappiya’’nti vadeti, akappiyampi ‘‘kappiya’’nti vadeti, sāvajjampi ‘‘anavajja’’nti, anavajjampi ‘‘sāvajja’’nti. So pesalehi bhikkhūhi ‘‘mā, āvuso kapila, evaṃ avacā’’ti vatvā dhammañca vinayañca dassetvā ovadiyamānopi ‘‘tumhe kiṃ jānātha, rittamuṭṭhisadisā’’tiādīni vatvā khuṃsento vambhento carati. Athassa bhātu sāgatattherassāpi bhikkhū tamatthaṃ ārocesuṃ. Sopi naṃ upasaṅkamitvā, ‘‘āvuso kapila, tumhādisānañhi sammāpaṭipatti sāsanassa āyu nāma, tasmā paṭipattiṃ pahāya kappiyādīni paṭibāhanto mā evaṃ avacā’’ti ovadi. So tassapi vacanaṃ nādiyi. Evaṃ santepi thero dvattikkhattuṃ ovaditvā ovādaṃ agaṇhantaṃ ‘‘nāyaṃ mama vacanaṃ karotī’’ti ñatvā ‘‘tena, āvuso, paññāyissasi sakena kammenā’’ti vatvā pakkāmi . Tato paṭṭhāya naṃ aññe pesalā bhikkhū chaḍḍayiṃsu.
过去在咖萨巴世尊涅槃之时,有两位同母兄弟,从家出家而入僧团,亲近比库们。兄长名为沙迦陀,弟弟名为迦毗罗。他们的母亲名为萨迪尼,弟弟还有一个妹妹名为塔婆纳,她们也出家为比库尼。两兄弟在出家后,一同遵行师长的教导和戒律。有一天,他们问道:「上座,在此法中有多少‘学法定律’?」得到答曰「有两种学法定律,即三藏经文的定律与观智的定律。」兄长说:「我要先完成观智定律。」在师长处住了五年,勤修阿拉汉之道,独自入林精进修行,达到了阿拉汉果。弟弟说:「我还年轻,晚年时再完成观智定律吧。」于是他勤读三藏典籍。有了大量经文理论的根据,因贪恋财利,头脑被饱满的财欲所迷惑,非常狡诈,明明是禁戒的事却说是允许的,允许的却说是不允许,戒律上说是违犯的却说没违犯,没违犯的却说违犯。他对同僚比库说:「迦毗罗,请勿如此论说。」讲说法戒并加劝诫,同时说:「你们知道什么呢?这是空无意义的空话。」因而发怒,用诡诈欺骗的手段行为恶劣。那时他的兄长沙迦陀长老以及其他比库劝说他,他却不接纳;说:「这话不是我的话。」很快离开,曰:「以后你们会明白自己因何而堕落。」随后,其他同僚比库因他的行为,疏远他,将他逐出了僧团。
So durācāro hutvā durācāraparivuto viharanto ekadivasaṃ uposathagge ‘‘pātimokkhaṃ uddisissāmī’’ti bījaniṃ ādāya dhammāsane nisīditvā ‘‘vattati, āvuso, ettha sannipatitānaṃ bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti pucchitvā ‘‘ko attho imassa paṭivacanena dinnenā’’ti tuṇhībhūte bhikkhū disvā, ‘‘āvuso, dhammo vā vinayo vā natthi, pātimokkhena sutena vā asutena vā ko attho’’ti vatvā āsanā vuṭṭhahi. Evaṃ so kassapassa bhagavato pariyattisāsanaṃ osakkāpesi. Sāgatattheropi tadaheva parinibbāyi. Kapilo āyupariyosāne avīcimhi mahāniraye nibbatti. Sāpissa mātā ca bhaginī ca tasseva diṭṭhānugatiṃ āpajjitvā pesale bhikkhū akkositvā paribhāsitvā tattheva nibbattiṃsu.
他行恶劣之行,常态皆恶。一日菩提日,他持有一块竹签,坐于法座,宣称「我要讲解巴拉摩戒律」。有人问:「这里聚集的比库们的巴拉摩戒律是怎样的?」见众比库默然不语,他又问:「这说法的意思是什么?」众比库保持沉默。他遂起身离席。如此,他诋毁咖萨巴世尊的三藏教理,传播错误学说。当时沙迦陀长老亦遂即涅槃。迦毗罗临终时堕入恶趣无间地狱。他的母亲和妹妹亦随其观业,因而堕落。当时同僚比库因愤怒责骂其母妹,二者皆随即死入涅槃。
Tasmiṃ pana kāle pañcasatā purisā gāmaghātakādīni katvā corikāya jīvantā janapadamanussehi anubaddhā palāyamānā araññaṃ pavisitvā tattha kiñci paṭisaraṇaṃ apassantā aññataraṃ āraññikaṃ bhikkhuṃ disvā vanditvā ‘‘paṭisaraṇaṃ no, bhante, hothā’’ti vadiṃsu. Thero ‘‘tumhākaṃ sīlasadisaṃ paṭisaraṇaṃ nāma natthi, sabbepi pañcasīlāni samādiyathā’’ti āha. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā sīlāni samādiyiṃsu. Atha ne thero ovadi – ‘‘idāni tumhe sīlavantā, jīvitahetupi vo neva sīlaṃ atikkamitabbaṃ, na manopadoso kātabbo’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchiṃsu. Atha ne janapadamanussā taṃ ṭhānaṃ patvā ito cito ca pariyesamānā te core disvā sabbe te jīvitā voropesuṃ. Te kālaṃ katvā devaloke nibbattiṃsu, corajeṭṭhako jeṭṭhakadevaputto ahosi.
那时,有五百男子行劫乡村田地等,因盗窃余盗被追赶,入山林避难。在那里,看见一名隐居比库,向他顶礼称请:「善知识,请为我们做避难所。」长老答曰:「你们没有与戒相符的避难所,请先持守五戒。」他们称是,并依教奉行。长老劝诫说:「现在你们已具戒,因生活所需,戒不应违犯,勿存嫉妒之心。」众皆称善。后来盗贼四处出没,乡人见盗贼全部被杀,众众生命消失,皆生于天界。盗贼首领者,天界尊贵显赫,名曰『盗贼首领天子』。
Te anulomapaṭilomavasena ekaṃ buddhantaraṃ devaloke saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthinagaradvāre pañcasatakulike kevaṭṭagāme nibbattiṃsu. Jeṭṭhakadevaputto kevaṭṭajeṭṭhakassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi, itare itaresu. Evaṃ tesaṃ ekadivaseyeva paṭisandhigahaṇañca mātukucchito nikkhamanañca ahosi. Kevaṭṭajeṭṭhako ‘‘atthi nu kho imasmiṃ gāme aññepi dārakā ajja jātā’’ti pariyesāpetvā tesaṃ jātabhāvaṃ ñatvā ‘‘ete mama puttassa sahāyakā bhavissantī’’ti sabbesaṃ posāvanikaṃ dāpesi. Te sabbepi sahapaṃsukīḷakā sahāyakā hutvā anupubbena vayappattā ahesuṃ. Tesaṃ kevaṭṭajeṭṭhakaputtova yasato ca tejato ca aggapuriso ahosi.
这些盗贼顺逆轮回转生,于一佛时代,于沙瓦提城门口布施五百户,皆出生于迦毗罗村。盗贼首领天子与迦毗罗长老家族再度相会,发生争执。此日即为相会之日,母亲出城。因知子女出生,赠予他们最细薄之供养。他们均为共同玩伴、助手,逐渐长大。盗贼首领天子因资历威望显赫,成为上位人物。
Kapilopi ekaṃ buddhantaraṃ niraye paccitvā vipākāvasesena tasmiṃ kāle aciravatiyā suvaṇṇavaṇṇo duggandhamukho maccho hutvā nibbatti. Athekadivasaṃ te sahāyakā ‘‘macche bandhissāmā’’ti jālādīni gahetvā nadiyā khipiṃsu. Atha nesaṃ antojālaṃ so maccho pāvisi . Taṃ disvā sabbe kevaṭṭagāmavāsino uccāsaddamakaṃsu – ‘‘puttā no paṭhamaṃ macche bandhantā suvaṇṇamacchaṃ bandhiṃsu, idāni no rājā bahudhanaṃ dassatī’’ti. Tepi kho sahāyakā macchaṃ nāvāya pakkhipitvā nāvaṃ ukkhipitvā rañño santikaṃ agamaṃsu. Raññāpi taṃ disvāva ‘‘kiṃ eta’’nti vutte ‘‘maccho, devā’’ti āhaṃsu. Rājā suvaṇṇavaṇṇaṃ macchaṃ disvā ‘‘satthā etassa suvaṇṇavaṇṇakāraṇaṃ jānissatī’’ti macchaṃ gāhāpetvā bhagavato santikaṃ agamāsi. Macchena mukhe vivaṭamatteyeva sakalajetavanaṃ ativiya duggandhaṃ ahosi. Rājā satthāraṃ pucchi – ‘‘kasmā, bhante, maccho suvaṇṇavaṇṇo jāto, kasmā cassa mukhato duggandho vāyatī’’ti?
迦毗罗本人于佛时代坠入地狱,于命终时转生为一身金黄色、口鼻臭秽的鱼。他的一名助手提议设网捉鱼。他进入渔网之中。见此,迦毗罗村众大声喊说:「我们儿子先捉到金色鱼了,现在国王将得大财。」助手将鱼装入舟中,舟上有人赴王所。王见鱼呈现金色,说:「此鱼必有佛缘。」便持鱼前往世尊所在。鱼口喷出极臭恶气,令揭陀林遍地恶臭。国王问世尊:「尊者,此鱼何以成金色?为何口中臭气熏人?」
Ayaṃ, mahārāja, kassapabhagavato pāvacane kapilo nāma bhikkhu ahosi bahussuto mahāparivāro lābhataṇhāya abhibhūto attano vacanaṃ agaṇhantānaṃ akkosakaparibhāsako, tassa ca bhagavato sāsanaṃ osakkāpesi, so tena kammena avīcimhi nibbattitvā vipākāvasesena idāni maccho hutvā jāto. Yaṃ pana so dīgharattaṃ buddhavacanaṃ vācesi, buddhassa ca guṇaṃ kathesi, tassa nissandena imaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ paṭilabhi. Yaṃ bhikkhūnaṃ akkosakaparibhāsako ahosi, tenassa mukhato duggandho vāyati. ‘‘Kathāpemi naṃ, mahārājā’’ti? ‘‘Kathāpetha, bhante’’ti. Atha naṃ satthā pucchi – ‘‘tvaṃsi kapilo’’ti? ‘‘Āma, bhante, ahaṃ kapilo’’ti. ‘‘Kuto āgatosī’’ti? ‘‘Avīcimahānirayato, bhante’’ti. ‘‘Jeṭṭhabhātiko te sāgato kuhiṃ gato’’ti? ‘‘Parinibbuto, bhante’’ti. ‘‘Mātā pana te sādhinī kaha’’nti? ‘‘Mahāniraye nibbattā, bhante’’ti. ‘‘Kaniṭṭhabhaginī ca te tāpanā kaha’’nti? ‘‘Mahāniraye nibbattā, bhante’’ti. ‘‘Idāni tvaṃ kahaṃ gamissasī’’ti? ‘‘Avīcimahānirayameva, bhante’’ti vatvā vippaṭisārābhibhūto nāvaṃ sīsena paharitvā tāvadeva kālaṃ katvā niraye nibbatti. Mahājano saṃviggo ahosi lomahaṭṭhajāto.
大王啊,这位名为迦旃延的比库,广闻闻知,随众广大,为获得利益渴求所笼罩,因不接纳他人言语,反以责任谩骂为能,是以败坏世尊教法。他承受此业果报,堕于无间地狱,如今转生为鱼。凡是他长期诵说佛言,称扬佛德,便因依此获得这具金色光净之身。然如他为谩骂众比库者,其口中必发恶臭。‘我现在说与大王听,’‘请说,尊者。’佛陀于是问他说:‘你是迦旃延吗?’他答:‘是的,尊者,我是迦旃延。’‘你从何而来?’‘从无间大地狱,尊者。’‘你的年长兄弟去了哪里?’‘已入般涅槃,尊者。’‘你母亲支援者在哪?’‘俱在大地狱受报,尊者。’‘你么妹子也在何处受苦?’‘俱在大地狱受报,尊者。’‘如今你将去何处?’他说:‘仍将堕于无间大地狱,尊者。’言毕,心不安稳,手挥首顶,作出兀坐,止于地狱受报。众生惊愕,起起鸡皮疙瘩。
Atha bhagavā tasmiṃ khaṇe sannipatitāya parisāya cittācāraṃ oloketvā taṅkhaṇānurūpaṃ dhammaṃ desetuṃ ‘‘dhammacariyaṃ brahmacariyaṃ, etadāhu vasuttama’’nti suttanipāte (su. ni. 276) kapilasuttaṃ kathetvā imā gāthā abhāsi –
然后,世尊观察当时聚集的僧众心态,依其根机适宜,开示法门,宣说佛法生活、出家生活,称此为上妙生活。于经藏部中开演名为迦旃延经(见经藏集第276经),并吟诵如下偈语:
§334
334.
三百三十四。
‘‘Manujassa pamattacārino, taṇhā vaḍḍhati māluvā viya;
‘人类若放逸不慎,欲望增长如腐烂之物;
So plavatī hurā huraṃ, phalamicchaṃva vanasmi vānaro.
如猿猴弃果于野外,其心方向不定,徘徊不安。
§335
335.
三百三十五。
‘‘Yaṃ esā sahate jammī, taṇhā loke visattikā;
「此地上所堪受者,谓尘世中烦恼之渴爱;
Sokā tassa pavaḍḍhanti, abhivaṭṭhaṃva bīraṇaṃ.
依此忧苦乃增长,如同洪水之汹涌激荡。
§336
336.
三百三十六。
‘‘Yo cetaṃ sahate jammiṃ, taṇhaṃ loke duraccayaṃ;
「若有人堪受此心中烦恼,谓尘世中难转之渴爱;
Sokā tamhā papatanti, udabinduva pokkharā.
其忧苦由此而生,如池中水滴坠落激荡。
§337
337.
三百三十七。
‘‘Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo, yāvantettha samāgatā;
我告诫你们,这是吉祥之言,尔等既已聚集于此;
Taṇhāya mūlaṃ khaṇatha, usīratthova bīraṇaṃ;
应当砍断渴爱之根,如同折断枯萎的芦苇;
Mā vo naḷaṃva sotova, māro bhañji punappuna’’nti.
勿令如芦苇流水般被魔反复折断消灭。
Tattha pamattacārinoti sativossaggalakkhaṇena pamādena pamattacārissa puggalassa neva jhānaṃ na vipassanā na maggaphalāni vaḍḍhanti. Yathā pana rukkhaṃ saṃsibbantī pariyonandhantī tassa vināsāya māluvālatā vaḍḍhati , evamassa cha dvārāni nissāya punappunaṃ uppajjanato taṇhā vaḍḍhatīti attho. So plavatī hurā huranti so taṇhāvasiko puggalo bhave bhave uplavati dhāvati. Yathā kiṃ viyāti? Phalamicchaṃva vanasmi vānaro, yathā rukkhaphalaṃ icchanto vānaro vanasmiṃ dhāvati, tassa tassa rukkhassa sākhaṃ gaṇhāti, taṃ muñcitvā aññaṃ gaṇhāti, tampi muñcitvā aññaṃ gaṇhāti, ‘‘sākhaṃ alabhitvā sannisinno’’ti vattabbataṃ nāpajjati, evameva taṇhāvasiko puggalo hurā huraṃ dhāvanto ‘‘ārammaṇaṃ alabhitvā taṇhāya apavattaṃ patto’’ti vattabbataṃ nāpajjati.
此处所谓疏忽行为,是以失念堕入疏忽之特征,导致该疏忽行者既不能增长禅那,亦不生般若,乃至道果亦不增长。如同树木枯死时,杂草藤蔓反而增长;以此因缘,渴爱犹如门槛,依止此门反复生起而增长。那人如同水中漂跃的舟只,乃渴爱染污者,不断奔波跳跃。何以知之?譬如林中猿猴,贪求树果,从一树枝攀至他树枝,弃彼取此,亦复如是。猿猴得枝后安坐不动,此在语则说不成立。渴爱染污者亦复如是,奔忙跳跃,虽得依止之境,却不能止息渴爱生灭之流。
Yanti yaṃ puggalaṃ esā lāmakabhāvena jammī visāhāratāya visapupphatāya visaphalatāya visaparibhogatāya rūpādīsu visattatāya āsattatāya visattikāti saṅkhyaṃ gatā chadvārikataṇhā abhibhavati. Yathā nāma vassāne punappunaṃ vassantena devena abhivaṭṭhaṃ bīraṇatiṇaṃ vaḍḍhati, evaṃ tassa puggalassa anto vaṭṭamūlakā sokā abhivaḍḍhantīti attho.
这里讲到者,是心向无常、有憎避、痛苦、无我等,起六种折灭之渴爱心,所生心转动。犹如雨季中,雨水反复使无用的枯草丛增长;亦如是,此人最终被以忧伤之轮完全覆没,忧愁悲叹加增。
Duraccayanti yo pana puggalo evaṃ vuttappakāraṃ atikkamituṃ pajahituṃ dukkaratāya duraccayaṃ taṇhaṃ sahati abhibhavati, tamhā puggalā vaṭṭamūlakā sokā papatanti. Yathā nāma pokkhare padumapatte patitaṃ udakabindu na patiṭṭhāti, evaṃ na patiṭṭhahantīti attho.
越过此种状态极其困难,心被烦恼烦乱所胜,坚硬揣摩难以舍弃烦渴;此人终落受忧苦之轮。譬如莲花瓣柔弱,咽喉滴水不持久,心亦如是,坚固无法久住。
Taṃ vo vadāmīti tena kāraṇena ahaṃ tumhe vadāmi. Bhaddaṃ voti bhaddaṃ tumhākaṃ hotu, mā ahaṃ kapilo viya vināsaṃ pāpuṇathāti attho. Mūlanti imissā chadvārikataṇhāya arahattamaggañāṇena mūlaṃ khaṇatha. Kiṃ viyāti? Usīratthova bīraṇaṃ, yathā usīrena atthiko puriso mahantena kudālena bīraṇaṃ khaṇati, evamassā mūlaṃ khaṇathāti attho. Mā vo naḷaṃva sotova, māro bhañji punappunanti mā tumhe nadīsote jātaṃ naḷaṃ mahāvegena āgato nadīsoto viya kilesamāro maraṇamāro devaputtamāro ca punappunaṃ bhañjatūti attho.
‘我为你们说此言’是因这个缘故,我对你们讲说。愿你们安乐,愿你们吉祥;不要如同狡猾之人那般,招致毁灭。这意思是指应当用通向阿拉汉果之道的智慧来挖掘此六根识的根本欲火。为什么这样说呢?它犹如用锄头挖土一样,就像人用大铲子挖掘深厚的土壤,它就是这样挖掘根基。不要像空心的管子一样,那魔王反复破坏;你们也不要像河流的水管那样,魔死者、魔王、魔息者三者反复破坏。河流的水管虽生,亦被强大河流破坏,魔境界之火魔死亡之魔和天子魔也复次破坏,意味即此。
Desanāvasāne pañcasatāpi kevaṭṭaputtā saṃvegaṃ āpajjitvā dukkhassantakiriyaṃ patthayamānā satthu santike pabbajitvā na cirasseva dukkhassantaṃ katvā satthārā saddhiṃ āneñjavihārasamāpattidhammaparibhogena ekaparibhogā ahesunti.
说法结束时,即便有五百名犍陀罗天子之子,也因生起震动,目睹痛苦终结,便于世尊面前出家,不久即证得痛苦终结,成为如来同伴,专一享受涅槃法的乐趣。
Kapilamacchavatthu paṭhamaṃ. · 咖毕拉鱼的故事,为第一则。
2. Sūkarapotikāvatthu二、小母猪的故事
Yathāpi mūleti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto gūthasūkarapotikaṃ ārabbha kathesi.
正如过去世时,世尊住于竹林中开讲法,如同开始讲说猪圈的事。
Ekasmiṃ kira samaye satthā rājagahaṃ piṇḍāya pavisanto ekaṃ sūkarapotikaṃ disvā sitaṃ pātvākāsi. Tassa sitaṃ karontassa mukhavivaraniggataṃ dantobhāsamaṇḍalaṃ disvā ānandatthero ‘‘ko nu kho, bhante, hetu sitassa pātukammāyā’’ti sitakāraṇaṃ pucchi. Atha naṃ satthā āha – ‘‘passasetaṃ, ānanda, sūkarapotika’’nti? ‘‘Āma, bhante’’ti. Esā kakusandhassa bhagavato sāsane ekāya āsanasālāya sāmantā kukkuṭī ahosi. Sā ekassa yogāvacarassa vipassanākammaṭṭhānaṃ sajjhāyantassa dhammaghosaṃ sutvā tato cutā rājakule nibbattitvā ubbarī nāma rājadhītā ahosi. Sā aparabhāge sarīravalañjaṭṭhānaṃ paviṭṭhā puḷavakarāsiṃ disvā tattha puḷavakasaññaṃ uppādetvā paṭhamaṃ jhānaṃ paṭilabhi. Sā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cutā brahmaloke nibbatti. Tato cavitvā puna gativasena ālulamānā idāni sūkarayoniyaṃ nibbatti, idaṃ kāraṇaṃ disvā mayā sitaṃ pātukatanti. Taṃ sutvā ānandattherappamukhā bhikkhū mahantaṃ saṃvegaṃ paṭilabhiṃsu. Satthā tesaṃ saṃvegaṃ uppādetvā bhavataṇhāya ādīnavaṃ pakāsento antaravīthiyaṃ ṭhitakova imā gāthā abhāsi –
曾有一时,世尊入迦毗罗卫城托钵,见一猪圈,便沐浴了清凉。看见为猪洗浴的人面前露出一圈乳牙,长老阿难见状便问:‘尊者啊,为何要沐浴这水?’世尊便说:‘看这阿难,这是猪圈水。’‘正是,尊者。’这一猪圈在纯一座席旁边四周环绕,曾有一位修瑜伽内观者静坐,听闻佛音后,于王族出家,名为乌婆梨,是王之女。她于异地体表伏尸地,见麦田后生起麦的相迹,生起麦的想法,遂得第一禅。彼已在此住到年老,逝于梵天界。然后离开,因种种迹象再度沦转,现生猪胎,此缘故世尊说“此处为沐浴所”。闻此话后,长老阿难为首的比库们皆受巨大震动。世尊生起此震动,揭示生死之苦之根源,如行于树荫下的道路般,宣说以下偈颂。
§338
338.
三百三十八。
‘‘Yathāpi mūle anupaddave daḷhe,
‘如同根部若不坚固,
Chinnopi rukkho punareva rūhati;
树虽被砍伐,仍旧再度萌芽生长;
Evampi taṇhānusaye anūhate,
欲望的余毒若未彻底消除,
Nibbattatī dukkhamidaṃ punappunaṃ.
此苦就会一再产生。
§339
339.
三百三十九。
‘‘Yassa chattiṃsati sotā, manāpasavanā bhusā;
“那有三十七个根本清净的法门,心志未被污染而调伏,
Mahāvahanti duddiṭṭhiṃ, saṅkappā rāganissitā.
其人断恶见,身心正思惟,具有贪欲所产生的意念者。
§340
340.
三百四十。
‘‘Savanti sabbadhi sotā, latā uppajja tiṭṭhati;
凡所有声音,皆生起于诸根;草木藤蔓亦由此而生,立于地上;
Tañca disvā lataṃ jātaṃ, mūlaṃ paññāya chindatha.
见此新生之藤蔓,当以智慧了知其根,予以斩断。
§341
341.
三百四十一。
‘‘Saritāni sinehitāni ca,
江河与水潭及溪流,
Somanassāni honti jantuno;
皆令众生安乐愉悦,
Te sātasitā sukhesino,
彼等安乐自在,
Te ve jātijarūpagā narā.
彼等为生死老病之苦所苦恼的人。
§342
342.
三百四十二。
‘‘Tasiṇāya purakkhatā pajā,
「众生因贪欲而领先,
Parisappanti sasova bandhito;
彼等因忧伤而疲惫沉痛;
Saṃyojanasaṅgasattakā,
被三结缠缚而缠绕。
Dukkhamupenti punappunaṃ cirāya.
苦恼反复涌现,久远不息。
§343
343.
三百四十三。
‘‘Tasiṇāya purakkhatā pajā,
『众生由烦恼先驱,
Parisappanti sasova bandhito;
被悲伤哀恸所缠绕;
Tasmā tasiṇaṃ vinodaye,
因此希望远离烦恼,
Ākaṅkhanta virāgamattano’’ti.
志趣于断除贪爱之道。』
Tattha mūleti yassa rukkhassa catūsu disāsu catudhā heṭṭhā ca ujukameva gate pañcavidhamūle chedanaphālanapācanavijjhanādīnaṃ kenaci upaddavena anupaddave thirapattatāya daḷhe so rukkho uparicchinnopi sākhānaṃ vasena punadeva rūhati, evameva chadvārikāya taṇhāya anusaye arahattamaggañāṇena anuhate asamucchinne tasmiṃ tasmiṃ bhave jātiādibhedaṃ idaṃ dukkhaṃ punappunaṃ nibbattatiyevāti attho.
此中,若树根扎根于四方,四下平直而正直伸展,拥有五种根:断除、果报、腐坏、识别等力量,无论因何缘故未被毁损,树木坚固挺立,即使枝干被截断,枝叶凭依原根依旧发芽生长。正如欲爱之缠累如篱笆般包围,阿拉汉之道智所抑制,当缠累未曾混杂干扰,欲界各处生灭差别,即是苦义,周而复始地不断发生。
Yassāti yassa puggalassa ‘‘iti ajjhattikassūpādāya aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassūpādāya aṭṭhārasa taṇhāvicaritānī’’ti imesaṃ taṇhāvicaritānaṃ vasena chattiṃsatiyā sotehi samannāgatā manāpesu rūpādīsu āsavati pavattatīti manāpasavanā taṇhā bhusā balavatī hoti, taṃ puggalaṃ vipannañāṇatāya duddiṭṭhiṃ punappunaṃ uppajjanato mahantabhāvena mahā hutvā jhānaṃ vā vipassanaṃ vā anissāya rāganissitā saṅkappā vahantīti attho.
所谓个体的内在烦恼有十八种渴爱表现,外在烦恼亦有十八种渴爱表现,这些渴爱的表现如同三十三条渠道,在六根中生起。因执着于诸色诸相而生烦恼,烦恼强盛,令此人愚昧,见恶不止,反复生起错乱见解,烦恼增重至极大,乃至禅定或观慧禅思还赖此贪欲念头而行,由此意执主导。
Savanti sabbadhi sotāti ime taṇhāsotā cakkhudvārādīnaṃ vasena sabbesu rūpādīsu ārammaṇesu savanato, sabbāpi rūpataṇhā…pe… dhammataṇhāti sabbabhavesu vā savanato sabbadhi savanti nāma. Latāti paliveṭhanaṭṭhena saṃsibbanaṭṭhena ca latā viyāti latā. Uppajja tiṭṭhatīti chahi dvārehi uppajjitvā rūpādīsu ārammaṇesu tiṭṭhati. Tañca disvāti taṃ pana taṇhālataṃ ‘‘etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjatī’’ti jātaṭṭhānavasena disvā. Paññāyāti satthena vane jātaṃ lataṃ viya maggapaññāya mūle chindathāti attho.
“流动”者,谓诸渴爱之流通,犹如眼门等诸根作用,遍及所有色法境界而流动;全部色法欲渴……一法欲渴者,则由一切存在处而流动不断。蔓藤者,藉缠绕与覆盖而牵引延伸,蔓延蔓生。生成者,生起、立现于六根诸界色境中。观察之谓,此如渴爱之藤蔓生起,即现生起情境。智慧者,意谓尊者如同森林中生长之蔓藤,凭慧见断根本,此义。
Saritānīti anusaṭāni payātāni. Sinehitānīti cīvarādīsu pavattasinehavasena sinehitāni ca, taṇhāsinehamakkhitānīti attho. Somanassānīti taṇhāvasikassa jantuno evarūpāni somanassāni bhavanti. Te sātasitāti te taṇhāvasikā puggalā sātanissitā sukhanissitā ca hutvā sukhesino sukhapariyesino bhavanti. Te veti ye evarūpā narā, te jātijarābyādhimaraṇāni upagacchantiyevāti jātijarūpagā nāma honti. Pajāti ime sattā tāsakaraṇena tasiṇāti saṅkhyaṃ gatāya taṇhāya purakkhatā parivāritā hutvā.
流水指持续不停之水流。情欲浸染者,指衣物等所受污浊缠染。渴爱之污者,谓渴爱如污垢附着。愉悦者,谓渴爱所缠个体产生此类愉悦感受。于是,这些因渴爱缠绕的人成为依赖快乐、依赖安乐之人。所谓“他们”,指这类属于生老病死苦受之人。生者为众生,数以万计,被渴爱之火包围缠绕。
Bandhitoti luddena araññe baddho saso viya parisappanti bhāyanti. Saṃyojanasaṅgasattakāti dasavidhena saṃyojanasaṅgena ceva sattavidhena rāgasaṅgādinā ca sattā baddhā tasmiṃ vā laggā hutvā. Cirāyāti ciraṃ dīghamaddhānaṃ punappunaṃ jātiādikaṃ dukkhaṃ upagacchantīti attho. Tasmāti yasmā tasiṇāya purakkhatā paliveṭhitā sattā, tasmā attano virāgaṃ rāgādivigamaṃ nibbānaṃ patthento ākaṅkamāno bhikkhu arahattamaggenetaṃ tasiṇaṃ vinodaye panuditvā nīharitvā chaḍḍeyyāti attho.
被缚者,譬如皈依林中遭束缚之兔,颤抖忧惧。所谓“结缚”,是十种结缚之结合,并且由七种结缚及贪等烦恼维系的众生被约束或依附其中。久远者,谓长时间反复受生死苦轮转之苦。因被烦恼之火所缠绕,众生被困厄,因此勇于驰向断除贪等烦恼、离欲而入涅槃的比库,为了解除这烈火所致的痛苦,应当破除并斩断这烦恼的渴火。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu.
说法结束时,许多众生得成初果圣弟子等多种果位。
Sāpi kho sūkarapotikā tato cavitvā suvaṇṇabhūmiyaṃ rājakule nibbatti, tato cutā bārāṇasiyaṃ, tato cutā suppārakapaṭṭane assavāṇijagehe nibbatti, tato cutā kāvīrapaṭṭane nāvikassa gehe nibbatti, tato cutā anurādhapure issarakulagehe nibbatti, tato cutā tasseva dakkhiṇadisāya bhokkantagāme sumanassa nāma kuṭumbikassa dhītā nāmena sumanā eva hutvā nibbatti. Athassā pitā tasmiṃ gāme chaḍḍite dīghavāpiraṭṭhaṃ gantvā mahāmunigāme nāma vasi. Tattha naṃ duṭṭhagāmaṇirañño amacco lakuṇḍakaatimbaro nāma kenacideva karaṇīyena gato disvā mahantaṃ maṅgalaṃ katvā ādāya mahāpuṇṇagāmaṃ gato. Atha naṃ koṭipabbatamahāvihāravāsī mahāanuruddhatthero nāma tattha piṇḍāya caritvā tassā gehadvāre ṭhito disvā bhikkhūhi saddhiṃ kathesi, ‘‘āvuso, sūkarapotikā nāma lakuṇḍakaatimbaramahāmattassa bhariyabhāvaṃ pattā, aho acchariya’’nti. Sā taṃ kathaṃ sutvā atītabhave ugghāṭetvā jātissarañāṇaṃ paṭilabhi. Taṅkhaṇaññeva uppannasaṃvegā sāmikaṃ yācitvā mahantena issariyena pañcabalakattherīnaṃ santike pabbajitvā tissamahāvihāre mahāsatipaṭṭhānasuttakathaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhahi. Pacchā damiḷamaddane kate ñātīnaṃ vasanaṭṭhānaṃ bhokkantagāmameva gantvā tattha vasantī kallamahāvihāre āsīvisopamasuttantaṃ sutvā arahattaṃ pāpuṇi.
这猪胎女脱离猪胎之后,生于黄金之地的王族中,随后又逝于巴拉那西,再然后逝于苏帕罗迦港口的商人家中,又逝于迦维罗港口船夫之家,接着逝于阿努拉德普尔的伊萨王族家中,后来又逝于南方彼方食人村,名为苏曼的家族女儿,名为苏曼那的女性。其父在该村舍弃她后,前往长棍林,住于大圣林。彼处有一名凶暴的村霸,名叫拉贡达卡提姆巴罗,因某事受吩咐,前往大福乡,作了重大的吉祥事迹后至。时有一位住在高山大寺的长老,名阿努鲁达,在乞食时见她在其家门口站立,便与比库们合议道:『尊者啊,这名猪胎女成为拉贡达卡提姆巴罗这位大官员的妻子,真是奇妙。』她闻此言,顿悟前世因果,获得出离心。旋即恳请师父及五位具五种力量的比库女长老们,受具足戒出家,住于大寺,听闻长觉念处经的讲说,证得初果须陀洹。不久她前往塔米尔地区亲戚住所所在的食人村,常居于迦楼摩大寺,听持乌鸦经文,证得阿拉汉果。
Sā parinibbānadivase bhikkhubhikkhunīhi pucchitā bhikkhunisaṅghassa sabbaṃ imaṃ pavattiṃ nirantaraṃ kathetvā sannipatitassa bhikkhusaṅghassa majjhe maṇḍalārāmavāsinā dhammapadabhāṇakamahātissattherena saddhiṃ saṃsanditvā ‘‘ahaṃ pubbe manussayoniyaṃ nibbattitvā tato cutā kukkuṭī hutvā tattha senassa santikā sīsacchedaṃ patvā rājagahe nibbattā, paribbājikāsu pabbajitvā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbattitvā tato cutā seṭṭhikule nibbattā nacirasseva cavitvā sūkarayoniṃ gantvā tato cutā suvaṇṇabhūmiṃ, tato cutā bārāṇasiṃ, tato cutā suppārakapaṭṭanaṃ, tato cutā kāvīrapaṭṭanaṃ, tato cutā anurādhapuraṃ, tato cutā bhokkantagāma’’nti evaṃ samavisame terasa attabhāve patvā ‘‘idāni ukkaṇṭhitvā pabbajitvā arahattaṃ pattā, sabbepi appamādena sampādethā’’ti vatvā catasso parisā saṃvejetvā parinibbāyīti.
在涅槃日,该女被比库及比库尼们问及,讲述自己出家经历。她于聚会中心,王舍城郊曼陀罗园中,与讲诵法句经的长老合议时说:『我前生人身降生,后为鸡,在王臣体内受首割,至王舍城,出家为游方比库,证入初禅地,后在富商家中出生,不久离去再生为猪胎,随后再生于黄金地、巴拉那西、苏帕罗迦港口、迦维罗港口、阿努拉德普尔、食人村。』如此三十载,经历种种身分后说:『如今发菩提心出家,证得阿拉汉果,诸法皆勤修即可成就。』四众比库尼皆感动,随即涅槃。
Sūkarapotikāvatthu dutiyaṃ. · 小母猪的故事,为第二则。
3. Vibbhantabhikkhuvatthu三、还俗比库的故事
Yonibbanathoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto ekaṃ vibbhantakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi.
「尸尼跋那」者,即这段佛法教导开示时,佛陀住于桃园中,开始对一位特别卓越的比库说法。
Eko kira mahākassapattherassa saddhivihāriko hutvā cattāri jhānāni uppādetvāpi attano mātulassa suvaṇṇakārassa gehe visabhāgārammaṇaṃ disvā tattha paṭibaddhacitto vibbhami. Atha naṃ manussā alasabhāvena kammaṃ kātuṃ anicchantaṃ gehā nīhariṃsu. So pāpamittasaṃsaggena corakammena jīvikaṃ kappento vicari. Atha naṃ ekadivasaṃ gahetvā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā catukke catukke kasāhi tāḷentā āghātanaṃ nayiṃsu. Thero piṇḍāya carituṃ pavisanto taṃ dakkhiṇena dvārena nīhariyamānaṃ disvā bandhanaṃ sithilaṃ kāretvā ‘‘pubbe tayā paricitakammaṭṭhānaṃ puna āvajjehī’’ti āha. So tena ovādena satuppādaṃ labhitvā puna catutthajjhānaṃ nibbattesi. Atha naṃ ‘‘āghātanaṃ netvā ghātessāmā’’ti sūle uttāsesuṃ. So na bhāyati na santasati. Athassa tasmiṃ tasmiṃ disābhāge ṭhitā manussā asisattitomarādīni āvudhāni ukkhipitvāpi taṃ asantasantameva disvā ‘‘passatha, bho, imaṃ purisaṃ, anekasatānañhi āvudhahatthānaṃ purisānaṃ majjhe neva chambhati na vedhati, aho acchariya’’nti acchariyabbhutajātā mahānādaṃ naditvā rañño taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Rājā taṃ kāraṇaṃ sutvā ‘‘vissajjetha na’’nti āha. Satthu santikampi gantvā tamatthaṃ ārocayiṃsu. Satthā obhāsaṃ pharitvā tassa dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
曾有一位信佛的长老大咖萨巴,先发起内在四禅定,见其母家黄金匠人家中有处不洁净的场所,即专心离欲,懒于世事,不愿做家务,后来因恶友引诱盗窃以维生。某日被人捉获,手脚上绑紧铁链,四肢被竹棒击打。长老乞食归入寺院时,见他被从南门带入,便解松绑,说:『你昔日所熟习的行处重新修习吧。』他听从教诲,顿起善根,再现第四禅。后来他吩咐:『拔掉竹棒,我们要打他。』他不畏惧也不害怕。此时,有人在各处持兵器,纵火放火,众人战斗纷扰,但他镇定独处。人们叹道:『看哪,此人纵有数百武器众人也不敢伤害他,真奇妙!』狂声震响,通报国王此事。国王闻讯吩咐赦免。佛陀亲临听闻此缘起,作大法光,举例教诲并诵此偈言——
§344
344.
三百四十四。
‘‘Yo nibbanatho vanādhimutto,
『于涅槃者,自森林中解脱者,
Vanamutto vanameva dhāvati;
离林者仅奔于林间;
Taṃ puggalametha passatha,
当观此人,
Mutto bandhanameva dhāvatī’’ti.
正如释放者仅奔脱束缚。
Tassattho – yo puggalo gihibhāve ālayasaṅkhātaṃ vanathaṃ chaḍḍetvā pabbajitatāya nibbanatho dibbavihārasaṅkhāte tapovane adhimutto gharāvāsabandhanasaṅkhātā taṇhāvanā mutto hutvā puna gharāvāsabandhanasaṅkhātaṃ taṇhāvanameva dhāvati, etha taṃ puggalaṃ passatha, eso gharāvāsabandhanato mutto gharāvāsabandhanameva dhāvatīti.
此意者——即彼人于家居状态舍弃依止之林,因出家而得涅槃,于神通行持所成之禁林中成就解脱;彼舍弃宅舍之束缚与渴爱之林,已获解脱者,复于宅舍之束缚与渴爱之林奔走。由此,当观此人,即由舍弃宅舍束缚而得自在之宅舍束缚渴爱林中奔走。
Imaṃ pana desanaṃ sutvā so rājapurisānaṃ antare sūlagge nisinnova udayabbayaṃ paṭṭhapetvā tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasanto sotāpattiphalaṃ patvā samāpattisukhaṃ anubhavanto vehāsaṃ uppatitvā ākāseneva satthu santikaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā sarājikāya parisāya majjheyeva arahattaṃ pāpuṇīti.
闻此教诲之后,于诸王子之间,犹如竹筏登岸,建立兴盛与无常二相,了知行诸法,增长定慧,得初果之乐,体会成就之乐,息息调伏,似于虚空往至世尊所,并敬拜导师,于皇族僧团中得阿拉汉果。
Vibbhantabhikkhuvatthu tatiyaṃ. · 离去比库事第三。
4. Bandhanāgāravatthu4. 监狱事
Nataṃ daḷhanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto bandhanāgāraṃ ārabbha kathesi.
此法说已成就者,即世尊在祇树精舍止处,始于拘留舍,严正宣说此教法。
Ekasmiṃ kira kāle bahū sandhicchedakapanthaghātakamanussaghātake core ānetvā kosalarañño dassayiṃsu. Te rājā andubandhanarajjubandhanasaṅkhalikabandhanehi bandhāpesi. Tiṃsamattāpi kho jānapadā bhikkhū satthāraṃ daṭṭhukāmā āgantvā disvā vanditvā punadivase sāvatthiṃ piṇḍāya carantā bandhanāgāraṃ gantvā te core disvā piṇḍapātapaṭikkantā sāyanhasamaye tathāgataṃ upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, ajja amhehi piṇḍāya carantehi bandhanāgāre bahū corā andubandhanādīhi baddhā mahādukkhaṃ anubhavantā diṭṭhā, te tāni bandhanāni chinditvā palāyituṃ na sakkonti, atthi nu kho, bhante, tehi bandhanehi thirataraṃ aññaṃ bandhanaṃ nāmā’’ti pucchiṃsu. Satthā, ‘‘bhikkhave, kiṃ bandhanāni nāmetāni, yaṃ panetaṃ dhanadhaññaputtadārādīsu taṇhāsaṅkhātaṃ kilesabandhanaṃ, etaṃ etehi sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena thirataraṃ, evaṃ mahantampi panetaṃ ducchindaniyaṃ bandhanaṃ porāṇakapaṇḍitā chinditvā himavantaṃ pavisitvā pabbajiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari –
曾有一时,许多割断联结、残害比库、抢劫人命的盗贼被捕送至迦萨国王面前。国王用铁链、囚杆和铁锁链将他们关押。尽管有三十多个不同的国民国家的比库,为了见到导师,怀着虔敬之心前来;见到后,顶礼礼拜,第二天继续行乞,来到舍卫城,到拘留所中,看到这些盗贼被铁链锁缚,身陷大苦,无法逃脱,知道他们所受缚禁甚重,便晚间亲近如来,问道:“尊者啊,今日我们行乞之人被拘禁在拘留所,多数盗贼用铁链等系缚,受大苦难无法逃脱。请问尊者,此等锁缚之后,是否还有更甚的锁缚?”导师答言:“比库们,何为锁缚呢?财产、粮食、子女、妻眷等,乃由渴爱构成的烦恼之缚。这种缚锁的性质,以百倍、千倍、万倍的坚牢更甚于你们所见的铁链锁缚。即便是过去众多具智慧的长老断除此种烦恼之缚,遁入喜马拉雅山出家修行。”说罢,如来将过往的教诲引出。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ duggatagahapatikule nibbatti. Tassa vayappattassa pitā kālamakāsi. So bhatiṃ katvā mātaraṃ posesi. Athassa mātā anicchamānasseva ekaṃ kuladhītaraṃ gehe katvā aparabhāge kālamakāsi. Bhariyāyapissa kucchiyaṃ gabbho patiṭṭhahi. So gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ ajānantova, ‘‘bhadde, tvaṃ bhatiṃ katvā jīva, ahaṃ pabbajissāmī’’ti āha. ‘‘Sāmi, nanu gabbho me patiṭṭhito, mayi vijātāya dārakaṃ disvā pabbajissasī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tassā vijātakāle, ‘‘bhadde, tvaṃ sotthinā vijātā, idāni ahaṃ pabbajissāmī’’ti āpucchi. Atha naṃ sā ‘‘puttassa tāva thanapānato apagamanakālaṃ āgamehī’’ti vatvā puna gabbhaṃ gaṇhi. So cintesi – ‘‘imaṃ sampaṭicchāpetvā gantuṃ na sakkā, imissā anācikkhitvāva palāyitvā pabbajissāmī’’ti. So tassā anācikkhitvāva rattibhāge uṭṭhāya palāyi. Atha naṃ nagaraguttikā aggahesuṃ. So ‘‘ahaṃ, sāmi, mātuposako nāma, vissajjetha ma’’nti attānaṃ vissajjāpetvā ekasmiṃ ṭhāne vasitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññāsamāpattiyo labhitvā jhānakīḷāya kīḷanto vihāsi. So tattha vasantoyeva ‘‘evarūpampi nāma me ducchindaniyaṃ puttadārabandhanaṃ kilesabandhanaṃ chinna’’nti imaṃ udānaṃ udānesi.
过去,菩萨在巴拉那时王国担任婆罗门达特王职时,投生于一贫穷没落的世家。其父名为何时(Kālamakāsi)。他耕作、养育母亲。母亲虽心不愿意,但把独生女儿留在家里,成为他父亲的妾室。妾室怀孕后,丈夫对胎儿仍无所觉知。她对他说:“主人,你耕作养家,我将出家。”他答:“主人,胎儿尚未成形,你见到别人生下儿子就出家吗?”他答:“好吧!”胎儿出生后,她问他说:“尊者,胎儿顺利出生,现我将出家。”他答:“孩子尚在母腹中,待其断奶之时再说。”她想:“既然他不同意,我怎能随意去呢?如果不能如愿,我便逃离出家。”夜半她趁他不注意起身逃跑。此后她投奔城市边缘的游方众。有人对他说:“主人,我是你母亲的侍养,要赦免我吧。”他说此言赦免自己,便在一处地方安住,剃度出家,获得神通,修习禅定。他在那里住时,即作偈言:“诸类孩子和财产的烦恼枷锁,断绝后依然是极难断除的烦恼枷锁。”
Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā tena udānitaṃ udānaṃ pakāsento imā gāthā abhāsi –
导师承袭昔日教诲,唱出此嘹亮偈语,如是披露于大众:
§345
345.
三百四十五。
‘‘Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā,
‘智者绝不称此为坚硬枷锁,
Yadāyasaṃ dārujapabbajañca;
譬如木樑与天篷之布;
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu,
在宝石耳环中专心凝神,
Puttesu dāresu ca yā apekkhā.
对儿女妻妾怀有期待。
§346
346.
三百四十六。
‘‘Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā,
智者谓此为坚固的束缚,
Ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ;
放弃者则认为它松懈而难于放下;
Etampi chetvāna paribbajanti,
即使割断这束缚而去游行,
Anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyā’’ti.
摒弃贪恋欲乐。
Tattha dhīrāti buddhādayo paṇḍitapurisā yaṃ saṅkhalikasaṅkhātaṃ ayasā nibbattaṃ āyasaṃ, andubandhanasaṅkhātaṃ dārujaṃ, yañca pabbajatiṇehi vā aññehi vā vākādīhi rajjuṃ katvā kataṃ rajjubandhanaṃ, taṃ asiādīhi chindituṃ sakkuṇeyyabhāvena thiranti na vadantīti attho. Sārattarattāti sārattā hutvā rattā, bahalatararāgarattāti attho. Maṇikuṇḍalesūti maṇīsu ceva kuṇḍalesu ca, maṇivicittesu vā kuṇḍalesu. Etaṃ daḷhanti ye maṇikuṇḍalesu sārattarattā, tesaṃ so rāgo ca yā puttadāresu apekkhā taṇhā, etaṃ kilesamayaṃ bandhanañca paṇḍitapurisā daḷhanti vadanti. Ohārinanti ākaḍḍhitvā catūsu apāyesu pātanato avaharati heṭṭhā haratīti ohārinaṃ. Sithilanti bandhanaṭṭhāne chavicammamaṃsāni na chindati, lohitaṃ na nīharati, bandhanabhāvampi ajānāpetvā thalapathajalapathādīsu kammāni kātuṃ detīti sithilaṃ. Duppamuñcanti lobhavasena hi ekavārampi uppannaṃ kilesabandhanaṃ daṭṭhaṭṭhānato kacchapo viya dummociyaṃ hotīti duppamuñcaṃ. Etampi chetvānāti etaṃ daḷhampi kilesabandhanaṃ ñāṇakhaggena chinditvā anapekkhino hutvā kāmasukhaṃ pahāya paribbajanti, pakkamanti pabbajantīti attho.
其中“智者”指诸佛等贤哲之士。所说“锻造铁链”者,乃用铁所锻造之链。又“绑缚木材的绳索”者,是指出家人或他人用以束缚的绳索,例如用以绑缚树木的绳结。此绳索虽有使绳断裂之力,然智者却不言其绝不可断。所谓“如线之间,日复一日”,意指如细线般纤细而日夜相续;“更加激烈的渴爱”意指愈加深重的爱欲。至于“宝珠耳环”,是指宝珠或耳环等饰物,或珍珠耳环等。那些如宝珠耳环一般坚固、如细线般日复一日的人们,是执着于如宝珠等的渴爱,亦即对儿女妻子的期待与渴求,这种烦恼之缠缚,智者谓其坚固。所谓“放下者”是指将束缚之物断除,厌恶四种堕落境界,身心远离下劣之境;“不拉扯断裂”的意旨是在捆绑缚处未松解之时,软肉未断,未出血,尚未察知缚链之存在,仍于泥泞水流中等境施业,即为松弛。因贪欲之力不易松开,一旦生成烦恼缠缚,犹如乌龟陷溺泥潭般难以摆脱,故谓之难解。所断即指斩断此坚固烦恼缠缚,运用慧剑断之,舍弃贪恋欲乐,成为无挂碍者,行游四方。此义即是此处之义。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
说法结束时,诸多听者得到了初果等果位。
Bandhanāgāravatthu catutthaṃ. · 监狱事第四。
5. Khemātherīvatthu5. 凯玛长老尼事
Ye rāgarattāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto khemaṃ nāma rañño bimbisārassa aggamahesiṃ ārabbha kathesi.
所谓“执着爱乐者”,指那时教法初转时,世尊在竹林中住持,王宾比萨拉乃至尊之君主,承教奉行。
Sā kira padumuttarapādamūle patthitapatthanā ativiya abhirūpā pāsādikā ahosi. ‘‘Satthā kira rūpassa dosaṃ kathetī’’ti sutvā pana satthu santikaṃ gantuṃ na icchi. Rājā tassā rūpamadamattabhāvaṃ ñatvā veḷuvanavaṇṇanāpaṭisaṃyuttāni gītāni kāretvā naṭādīnaṃ dāpesi. Tesaṃ tāni gāyantānaṃ saddaṃ sutvā tassā veḷuvanaṃ adiṭṭhapubbaṃ viya asutapubbaṃ viya ca ahosi. Sā ‘‘kataraṃ uyyānaṃ sandhāya gāyathā’’ti pucchitvā, ‘‘devī, tumhākaṃ veḷuvanuyyānamevā’’ti vutte uyyānaṃ gantukāmā ahosi. Satthā tassā āgamanaṃ ñatvā parisamajjhe nisīditvā dhammaṃ desentova tālavaṇṭaṃ ādāya attano passe ṭhatvā bījamānaṃ abhirūpaṃ itthiṃ nimmini. Khemā, devīpi pavisamānāva taṃ itthiṃ disvā cintesi – ‘‘sammāsambuddho rūpassa dosaṃ kathetīti vadanti, ayañcassa santike itthī bījayamānā ṭhitā, nāhaṃ imissā kalabhāgampi upemi, na mayā īdisaṃ itthirūpaṃ diṭṭhapubbaṃ, satthāraṃ abhūtena abbhācikkhanti maññe’’ti cintetvā tathāgatassa kathāsaddampi anisāmetvā tameva itthiṃ olokayamānā aṭṭhāsi. Satthā tassā tasmiṃ rūpe uppannabahumānataṃ ñatvā taṃ rūpaṃ paṭhamavayādivasena dassetvā heṭṭhā vuttanayeneva pariyosāne aṭṭhimattāvasānaṃ katvā dassesi. Khemā taṃ disvā ‘‘evarūpampi nāmetaṃ rūpaṃ muhutteneva khayavayaṃ sampattaṃ, natthi vata imasmiṃ rūpe sāro’’ti cintesi. Satthā tassā cittācāraṃ oloketvā, ‘‘kheme, tvaṃ ‘imasmiṃ rūpe sāro atthī’ti cintesi, passa dānissa asārabhāva’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
这位莲华长者庄园之根基,地基非常美丽庄严。“老师说身色有过失”之说传来后,她心中不欲亲近世尊。王已知其美丽之骄傲心作祟,乃令人作竹林诸歌并施与舞女。她听见歌声,犹如初听或复闻竹林之音,便问:“此园何处有歌?”回答曰:“夫人,这是你竹林的园林。”遂产生欲往之心。老师已知其将至,端坐正中说法,手持宝叶,目视自身并构思美丽女子之形象。长者起身入内,见到此妇女,心中思忖:“正觉者说色身有过失,此女方现于世,非我所及。我自不与彼比美,应以讥诮解脱者。这是世尊所讲色身过失之证据。”由此思惟,静立聆听世尊讲述。本尊观察此色身多样之相态,初次示现,末了更展示为骨头之形态。长者见此,心念:“如此形貌,此即颜色之无常迅速变化之象,无有恒常本质。”老师察其心理言语,谓曰:“汝心念‘此形有颜色本质’,但当见此无实之相”,随即作一首偈颂——
‘‘Āturaṃ asuciṃ pūtiṃ, passa kheme samussayaṃ;
「观苦病肮脏,见弱薄纷乱,
Uggharantaṃ paggharantaṃ, bālānaṃ abhipatthita’’nti. (apa. therī 2.2.354);
“强暴纠缠,愚人的牵引”之意。(《长老母传》2.2.354)
Sā gāthāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahi. Atha naṃ satthā, ‘‘kheme, ime sattā rāgarattā dosapaduṭṭhā mohamūḷhā attano taṇhāsotaṃ samatikkamituṃ na sakkonti, tattheva laggantī’’ti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
此偈颂于入流果境的终结处为止住者所诵。然后教师说:『舍命吧!这些众生因贪欲心肠、嗔恨凶恶和愚痴迷茫,不能超越自身渴爱之流;正因此,他们正稳固地被缠缚』。于是说法者说道这偈讽曰——
§347
347.
三百四十七。
‘‘Ye rāgarattānupatanti sotaṃ,
『那些依恋欲火之流的人们,
Sayaṃ kataṃ makkaṭakova jālaṃ;
犹如亲手织造的蛛网,
Etampi chetvāna vajanti dhīrā,
断除此束缚而智勇坚定者,']
Anapekkhino sabbadukkhaṃ pahāyā’’ti.
『无所分别者』者,舍弃一切苦恼也。
Tattha makkaṭakova jālanti yathā nāma makkaṭako suttajālaṃ katvā majjhe ṭhāne nābhimaṇḍale nipanno pariyante patitaṃ paṭaṅgaṃ vā makkhikaṃ vā vegena gantvā vijjhitvā tassa rasaṃ pivitvā puna gantvā tasmiṃyeva ṭhāne nipajjati, evameva ye sattā rāgarattā dosapaduṭṭhā mohamūḷhā sayaṃkataṃ taṇhāsotaṃ anupatanti, te taṃ samatikkamituṃ na sakkonti, evaṃ duratikkamaṃ. Etampi chetvāna vajanti dhīrāti paṇḍitā etaṃ bandhanaṃ chetvā anapekkhino nirālayā hutvā arahattamaggena sabbadukkhaṃ pahāya vajanti, gacchantīti attho.
此中如同蚂蝗般结网,正如蚂蝗织成细密网状,居于高处或隐蔽处,环绕周遭,捕捉跌入陷阱的飞虫,或是苍蝇,迅速飞来,吸食其中液体后,再次返回原地,静止不动。诸众生因贪爱乐欲、瞋恨恶心、迷惑无明,依附自缚渊流,随之流转不息。而彼等不能超越此苦难,故曰「如是无法远越之苦」。明智者以此为念,断除此缚,修行无分别,心无所住,彼时必定证入阿拉汉道,断尽一切苦乐,安然前行,断除烦恼,故义即此也。
Desanāvasāne khemā arahatte patiṭṭhahi, mahājanassāpi sātthikā dhammadesanā ahosi. Satthā rājānaṃ āha – ‘‘mahārāja, khemāya pabbajituṃ vā parinibbāyituṃ vā vaṭṭatī’’ti. Bhante, pabbājetha naṃ, alaṃ parinibbānenāti. Sā pabbajitvā aggasāvikā ahosīti.
说法结束时,称吉祥者安住于阿拉汉果位,诸大众亦依真实正法,闻持此法。世尊告国王曰:「王者,大吉祥者,有意出家或涅槃。」请大王允其出家,勿怪涅槃故。该女出家后,成为比库尼长老。
Khemātherīvatthu pañcamaṃ. · 凯玛长老尼事第五。
6. Uggasenavatthu6. 伍嘎谢那事
Muñca pureti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto uggasenaṃ ārabbha kathesi.
昔时,世尊在竹林深处,动怒之时激昂宣说此法。
Pañcasatā kira naṭā saṃvacchare vā chamāse vā patte rājagahaṃ gantvā rañño sattāhaṃ samajjaṃ katvā bahuṃ hiraññasuvaṇṇaṃ labhanti, antarantare ukkhepadāyānaṃ pariyanto natthi. Mahājano mañcātimañcādīsu ṭhatvā samajjaṃ olokesi. Athekā laṅghikadhītā vaṃsaṃ abhiruyha tassa upari parivattitvā tassa pariyante ākāse caṅkamamānā naccati ceva gāyati ca. Tasmiṃ samaye uggaseno nāma seṭṭhiputto sahāyakena saddhiṃ mañcātimañce ṭhito taṃ oloketvā tassā hatthapādavikkhepādīsu uppannasineho gehaṃ gantvā ‘‘taṃ labhanto jīvissāmi, alabhantassa me idheva maraṇa’’nti āhārūpacchedaṃ katvā mañcake nipajji. Mātāpitūhi, ‘‘tāta, kiṃ te rujjatī’’ti pucchitopi ‘‘taṃ me naṭadhītaraṃ labhantassa jīvitaṃ atthi, alabhantassa me idheva maraṇa’’nti vatvā, ‘‘tāta, mā evaṃ kari, aññaṃ te amhākaṃ kulassa ca bhogānañca anurūpaṃ kumārikaṃ ānessāmā’’ti vuttepi tatheva vatvā nipajji. Athassa pitā bahuṃ yācitvāpi taṃ saññāpetuṃ asakkonto tassa sahāyaṃ pakkosāpetvā kahāpaṇasahassaṃ datvā ‘‘ime kahāpaṇe gahetvā attano dhītaraṃ mayhaṃ puttassa detū’’ti pahiṇi. So ‘‘nāhaṃ kahāpaṇe gahetvā demi, sace pana so imaṃ alabhitvā jīvituṃ na sakkoti, tena hi amhehi saddhiṃyeva vicaratu, dassāmissa dhītara’’nti āha. Mātāpitaro puttassa tamatthaṃ ārocesuṃ. So ‘‘ahaṃ tehi saddhiṃ vicarissāmī’’ti vatvā yācantānampi tesaṃ kathaṃ anādiyitvā nikkhamitvā nāṭakassa santikaṃ agamāsi. So tassa dhītaraṃ datvā tena saddhiṃyeva gāmanigamarājadhānīsu sippaṃ dassento vicari.
据说,五百名舞者每年或三个月一次前往王舍城,承办宫廷庆典,侍奉国王七天七夜,得大量黄金珠宝,其间没有停歇。诸大众观其华服美饰,彼等时而跳舞吟唱。那时有名为优迦塞那的富家儿子,站在台上观看,见此十分欢喜,回家后因手足颤抖而疼痛,不堪忍受,便砍断手足,卧于床榻之上,说:「既得此物,我活着,未得者我死。」父母问其疾苦为何,他答:「比舞女之女儿活着,我便活;若不活,我宁死。」父母劝说他勿这么做,要为家族带来其他合适的女儿,但他仍执意跪下。父亲多方求补救不果,便派人给他一千铜币,说:「拿这钱,赐你女儿给我儿子。」他答:「我不会拿钱给她,若她不能凭此活命,我便与她同死。」父母向舞女述说。那人答:「我会与她同住。」遂不顾家人诚心劝阻,离开宅邸,前往剧场附近居住,伴其女儿同行,在各城镇展示技艺。
Sāpi tena saddhiṃ saṃvāsamanvāya nacirasseva puttaṃ labhitvā kīḷāpayamānā ‘‘sakaṭagopakassa putta, bhaṇḍahārakassa putta, kiñci ajānakassa puttā’’ti vadati. Sopi nesaṃ sakaṭaparivattakaṃ katvā ṭhitaṭṭhāne goṇānaṃ tiṇaṃ āharati, sippadassanaṭṭhāne laddhabhaṇḍakaṃ ukkhipitvā harati . Tadeva kira sandhāya sā itthī puttaṃ kīḷāpayamānā tathā vadati. So attānaṃ ārabbha tassā gāyanabhāvaṃ ñatvā taṃ pucchi – ‘‘maṃ sandhāya kathesī’’ti? ‘‘Āma, taṃ sandhāyā’’ti. ‘‘Evaṃ sante ahaṃ palāyissāmī’’ti . Sā ‘‘kiṃ pana mayhaṃ tayā palāyitena vā āgatena vā’’ti punappunaṃ tadeva gītaṃ gāyati. Sā kira attano rūpasampattiñceva dhanalābhañca nissāya taṃ kismiñci na maññati. So ‘‘kiṃ nu kho nissāya imissā ayaṃ māno’’ti cintento ‘‘sippaṃ nissāyā’’ti ñatvā ‘‘hotu, sippaṃ uggaṇhissāmī’’ti sasuraṃ upasaṅkamitvā tassa jānanakasippaṃ uggaṇhitvā gāmanigamādīsu sippaṃ dassento anupubbena rājagahaṃ āgantvā ‘‘ito sattame divase uggaseno seṭṭhiputto nagaravāsīnaṃ sippaṃ dassessatī’’ti ārocāpesi.
该女亦与他同行,不久生育一子,戏谑说:「车夫之子,守物之子,农夫之子。」并模仿摇车声帮众人载禾草。她因故戏弄他子的玩伴,亦言:「此为你的帮手。」他识出她歌声之意,问曰:「你说的是否针对我?」答曰:「是的,针对你。」他言:「既如此,我将逃走。」女再三唱相同曲调问他:「若你逃或留,我如何是好?」她言:「无论你逃走或回来,我的歌声不变。」她不依自身容貌财富骄傲,思虑道:「我岂能倚此傲慢?」明了「技艺」乃其依靠,遂进女婿家,向其丈人献技,依序过往王舍城等处,展示手艺,告知:「七日后优迦塞那富家子将向城市居民展现技艺。」
Nagaravāsino mañcātimañcādayo bandhāpetvā sattame divase sannipatiṃsu. Sopi saṭṭhihatthaṃ vaṃsaṃ abhiruyha tassa matthake aṭṭhāsi. Taṃ divasaṃ satthā paccūsakāle lokaṃ volokento taṃ attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho bhavissatī’’ti āvajjento ‘‘sve seṭṭhiputto sippaṃ dassessāmīti vaṃsamatthake ṭhassati, tassa dassanatthaṃ mahājano sannipatissati. Tatra ahaṃ catuppadikaṃ gāthaṃ desessāmi, taṃ sutvā caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo bhavissati, uggasenopi arahatte patiṭṭhahissatī’’ti aññāsi. Satthā punadivase kālaṃ sallakkhetvā bhikkhusaṅghaparivuto rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Uggasenopi satthari antonagaraṃ apaviṭṭheyeva unnādanatthāya mahājanassa aṅgulisaññaṃ datvā vaṃsamatthake patiṭṭhāya ākāseyeva satta vāre parivattitvā oruyha vaṃsamatthake aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe satthā nagaraṃ pavisanto yathā taṃ parisā na oloketi, evaṃ katvā attānameva olokāpesi. Uggaseno parisaṃ oloketvā ‘‘na maṃ parisā oloketī’’ti domanassappatto ‘‘idaṃ mayā saṃvacchare kattabbaṃ sippaṃ, satthari nagaraṃ pavisante parisā maṃ anoloketvā satthārameva oloketi, moghaṃ vata me sippadassanaṃ jāta’’nti cintesi.
住城者在第七天集会,打扫床铺等事。他也攀登了六十肘的家谱树根。当天早晨,尊者俯视世间,见自他慧网已开,心生疑问:“将会怎样呢?”又说:“正当商人的儿子要显扬技能,立于家谱树根,他的显扬必有大群人聚集。因此我将说四句诗,听闻者达四万八千,必将发生法之相应,乌加森也必坚立阿拉汉果。”次日,尊者定时与比库僧团环绕,入王舍城乞食。乌加森为尊者守卫内城,授予大众指示手印,立于家谱树根,如云中七星旋转,攀登而立。此时尊者入城,不看大众,乃自省察。乌加森看大众说:“大众不看我”,忧心忡忡:“这是我所造之业障,技能应显,尊者入城而大众不视我,徒然生我技能显现。”沉思不已。
Satthā tassa cittaṃ ñatvā mahāmoggallānaṃ āmantetvā ‘‘gaccha, moggallāna, seṭṭhiputtaṃ vadehi ‘sippaṃ kira dassetū’’’ti āha. Thero gantvā vaṃsassa heṭṭhā ṭhito seṭṭhiputtaṃ āmantetvā imaṃ gāthamāha –
尊者了知此心,召请摩诃马哈摩嘎喇那,说:“行吧,马哈摩嘎喇那,请向商人的儿子告知:‘必将显扬技能’。”长老去至树根下,召请商人子,诵此偈语曰——
‘‘Iṅgha passa naṭaputta, uggasena mahabbala;
“请看这里,商人子乌加森,力量宏大;
Karohi raṅgaṃ parisāya, hāsayassu mahājana’’nti.
应当在众中表演,令大众欢笑。”
So therassa kathaṃ sutvā tuṭṭhamānaso hutvā ‘‘satthā maññe mama sippaṃ passitukāmo’’ti vaṃsamatthake ṭhitakova imaṃ gāthamāha –
长老闻此欢喜,心满意足说:“尊者当知我意欲见其技能。”便立于家谱树根,诵此偈语——
‘‘Iṅgha passa mahāpañña, moggallāna mahiddhika;
“请看这里,智慧广大,马哈摩嘎喇那大神通者;
Karomi raṅgaṃ parisāya, hāsayāmi mahājana’’nti.
我为会众演戏,以引长者大眾笑乐说。
Evañca pana vatvā vaṃsamatthakato vehāsaṃ abbhuggantvā ākāseva cuddasakkhattuṃ parivattitvā oruyha vaṃsamatthakeva aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā, ‘‘uggasena, paṇḍitena nāma atītānāgatapaccuppannesu khandhesu ālayaṃ pahāya jātiādīhi muccituṃ vaṭṭatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
如是说毕,吹响长竹竿之风,如同升空的鹰展翅盘旋,紧绕长竹竿而立。当时世尊语:“勇猛智者,当舍弃对过去未来当下五蕴的依止,放下生死轮回而得解脱。”说此教诲而作此偈曰——
§348
348.
三百四十八。
‘‘Muñca pure muñca pacchato,
放下前方、放下背后,
Majjhe muñca bhavassa pāragū;
中间亦放下,超越生死;
Sabbattha vimuttamānaso,
诸处皆放下,心得解脱自由,
Na punaṃ jātijaraṃ upehisī’’ti.
不再承受生老苦。
Tattha muñca pureti atītesu khandhesu ālayaṃ nikantiṃ ajjhosānaṃ patthanaṃ pariyuṭṭhānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ taṇhaṃ muñca. Pacchatoti anāgatesupi khandhesu ālayādīni muñca. Majjheti paccuppannesupi tāni muñca. Bhavassa pāragūti evaṃ sante tividhassāpi bhavassa abhiññāpariññāpahānabhāvanāsacchikiriyavasena pāragū pāraṅgato hutvā khandhadhātuāyatanādibhede sabbasaṅkhate vimuttamānaso viharanto puna jātijarāmaraṇāni na upagacchatīti attho.
此处说“舍弃”,是指放下过去诸蕴中对存在之所的执著、欲望、抓取、渴爱。所谓“舍弃”,是指在未来诸蕴中舍弃诸存在之所。所谓“中”,是指在现起诸蕴中舍弃。谓如此而成就通达彼岸,断灭三有烦恼的智慧开悟,断行发菩提,心意解脱。在此状态中,虽仍在生死轮回中,旧有的生老病死苦恼不复近身,此即其义。
Desanāvasāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Seṭṭhiputtopi vaṃsamatthake ṭhitakova saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā vaṃsato oruyha satthu santikaṃ āgantvā pañcapatiṭṭhitena satthāraṃ vanditvā pabbajjaṃ yāci. Atha naṃ satthā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā ‘‘ehi bhikkhū’’ti āha. So tāvadeva aṭṭhaparikkhāradharo saṭṭhivassikatthero viya ahosi. Atha naṃ bhikkhū, ‘‘āvuso uggasena, saṭṭhihatthassa te vaṃsassa matthakato otarantassa bhayaṃ nāma nāhosī’’ti pucchitvā ‘‘natthi me, āvuso, bhaya’’nti vutte satthu ārocesuṃ, ‘‘bhante, uggaseno ‘na bhāyāmī’ti vadati, abhūtaṃ vatvā aññaṃ byākarotī’’ti. Satthā ‘‘na, bhikkhave, mama puttena uggasenena sadisā chinnasaṃyojanā bhikkhū bhāyanti, na tasantī’’ti vatvā brāhmaṇavagge imaṃ gāthamāha –
在说法结束时,约有四万八千法门相应的法成熟。商人子恰似在家族谱系上有位置,经过细致分析得阿拉汉果,守住家族谱,来到佛陀面前,恭敬五位长老而请求出家。佛陀伸出右手说:“来吧,比库。”此人正如携带八项外具、六十年长老一般。比库们问他:“尊者乌迦逊,你不怕失去这六十岁的家族谱吗?”答曰:“不怕。”佛陀叮嘱众人:“诸比库们,不怕与乌迦逊一样解脱比库者,因彼断尽束缚,比库们不应畏惧。”于是佛陀在婆罗门章中说:“断尽一切缚绳,不生畏惧者,此我称赞,婆罗门。”
‘‘Sabbasaṃyojanaṃ chetvā, yo ve na paritassati;
“断尽一切羁绊者,彼无所畏惧;
Saṅgātigaṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti. (dha. pa. 397; su. ni. 626);
与一切烦恼断绝,我称赞彼婆罗门。”(出自《法句经》第397偈、《增支部》626)
Desanāvasāne bahūnaṃ dhammābhisamayo ahosi. Punekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘kiṃ nu kho, āvuso, evaṃ arahattūpanissayasampannassa bhikkhuno naṭadhītaraṃ nissāya naṭehi saddhiṃ vicaraṇakāraṇaṃ, kiṃ arahattūpanissayakāraṇa’’nti? Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, ubhayampetaṃ iminā eva kata’’nti vatvā tamatthaṃ pakāsetuṃ atītaṃ āhari.
说法结束时,又有诸多法门成熟。有一日,诸比库在法座上议论:“尊者们,若具足阿拉汉果、无依止涅槃者,何以不依止瓜尔行者而同行?何谓依止阿拉汉果者?”佛陀来至,说:“诸比库们,现在此人详述此论,问何为依止者?”他说:“诸比库,此事由此完成。”佛陀便明了其义,讲述过往。
Atīte kira kassapadasabalassa suvaṇṇacetiye kariyamāne bārāṇasivāsino kulaputtā bahuṃ khādanīyabhojanīyaṃ yānakesu āropetvā ‘‘hatthakammaṃ karissāmā’’ti cetiyaṭṭhānaṃ gacchantā antarāmagge ekaṃ theraṃ piṇḍāya pavisantaṃ passiṃsu. Athekā kuladhītā theraṃ oloketvā sāmikaṃ āha – ‘‘sāmi, ayyo, piṇḍāya pavisati, yānake ca no bahuṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ, pattamassa āhara, bhikkhaṃ dassāmā’’ti. So taṃ pattaṃ āharitvā khādanīyabhojanīyassa pūretvā therassa hatthe patiṭṭhapetvā ubhopi patthanaṃ kariṃsu, ‘‘bhante, tumhehi diṭṭhadhammasseva bhāgino bhaveyyāmā’’ti. Sopi thero khīṇāsavova, tasmā olokento tesaṃ patthanāya samijjhanabhāvaṃ ñatvā sitaṃ akāsi. Taṃ disvā sā itthī sāmikaṃ āha – ‘‘amhākaṃ, ayyo, sitaṃ karoti, eko naṭakārako bhavissatī’’ti. Sāmikopissā ‘‘evaṃ bhavissati, bhadde’’ti vatvā pakkāmi. Idaṃ tesaṃ pubbakammaṃ. Te tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā devaloke nibbattitvā tato cavitvā sā itthī naṭagehe nibbatti, puriso seṭṭhigehe. So ‘‘evaṃ, bhadde, bhavissatī’’ti tassā paṭivacanassa dinnattā naṭehi saddhiṃ vicari. Khīṇāsavattherassa dinnapiṇḍapātaṃ nissāya arahattaṃ pāpuṇi. Sāpi naṭadhītā ‘‘yā me sāmikassa gati, mayhampi sā eva gatī’’ti pabbajitvā arahatte patiṭṭhahīti.
过往时节,于咖萨巴达萨巴拉堡的金佛塔修建期间,巴拉那西城住民的族子们,携带许多副食和主食,登上车辇,商议曰:“我们要亲自做抬轿之劳。”行至佛塔所在地,途中看见一位长老进入乞食行列。其中一位族女看到此长老,便对主人说:“主啊,尊者入乞食行列,车辇上还有许多副食和主食,您持受衣钵,向他示现吧。”主人将衣钵取来,装满副食和主食,放置于长老手中,两者皆起身道:“尊者,愿与您同分所见法。”那长老以已断尽烦恼者视之,见他们有诚心供养欣悦不已,遂安静安住。此时女子对主人说:“主啊,他已安住,有人将成剧作家。”主人作答:“确当如此,善哉。”此为他们先行之事。此等人至高龄,得生于天界,出世后女子生于剧作之家,男子生于贵族之家。女曰:“正当如此,尊者。”对此回答,同行众人同戏而行。此已断惑长老因依托于供养布施得阿拉汉果。那名戏剧女子想:“归于我主者之去路,我亦当往彼。”遂出家住于阿拉汉果。
Uggasenavatthu chaṭṭhaṃ. · 伍嘎谢那事第六。
7. Cūḷadhanuggahapaṇḍitavatthu7. 小持弓智者事
Vitakkamathitassāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto cūḷadhanuggahapaṇḍitaṃ ārabbha kathesi.
此处“心著者”,指此法说是在尊者在杰陀苑忏悔观净师开始讲说的。
Eko kira daharabhikkhu salākagge attano pattasalākaṃ gahetvā salākayāguṃ ādāya āsanasālaṃ gantvā pivi. Tattha udakaṃ alabhitvā udakatthāya ekaṃ gharaṃ agamāsi. Tattha taṃ ekā kumārikā disvāva uppannasinehā, ‘‘bhante, puna pānīyena atthe sati idheva āgaccheyyāthā’’ti āha. So tato paṭṭhāya yadā pānīyaṃ na labhati, tadā tattheva gacchati. Sāpissa pattaṃ gahetvā pānīyaṃ deti. Evaṃ gacchante kāle yāgumpi datvā punekadivasaṃ tattheva nisīdāpetvā bhattaṃ adāsi. Santike cassa nisīditvā , ‘‘bhante, imasmiṃ gehe na kiñci natthi nāma, kevalaṃ mayaṃ vicaraṇakamanussameva na labhāmā’’ti kathaṃ samuṭṭhāpesi. So kathipāheneva tassā kathaṃ sutvā ukkaṇṭhi. Atha naṃ ekadivasaṃ āgantukā bhikkhū disvā ‘‘kasmā tvaṃ, āvuso, kiso uppaṇḍupaṇḍukajātosī’’ti pucchitvā ‘‘ukkaṇṭhitomhi, āvuso’’ti vutte ācariyupajjhāyānaṃ santikaṃ nayiṃsu. Tepi naṃ satthu santikaṃ netvā tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘sacca’’nti vutte ‘‘kasmā tvaṃ mādisassa āraddhavīriyassa buddhassa sāsane pabbajitvā ‘sotāpanno’ti vā ‘sakadāgāmī’ti vā attānaṃ avadāpetvā ‘ukkaṇṭhito’ti vadāpesi, bhāriyaṃ te kammaṃ kata’’nti vatvā ‘‘kiṃ kāraṇā ukkaṇṭhitosī’’ti pucchi. ‘‘Bhante, ekā maṃ itthī evamāhā’’ti vutte, ‘‘bhikkhu, anacchariyaṃ etaṃ tassā kiriyaṃ. Sā hi pubbe sakalajambudīpe aggadhanuggahapaṇḍitaṃ pahāya taṃmuhuttadiṭṭhake ekasmiṃ sinehaṃ uppādetvā taṃ jīvitakkhayaṃ pāpesī’’ti vatvā tassatthassa pakāsanatthaṃ bhikkhūhi yācito –
曾有一婴儿比库,携怀中符号杖前往斋堂就座。取水时见一少女生起爱念,对比库言:“贤者,若有水饮,请在此处饮用。”比库便去取水,未得水时即返来。女孩以符号杖递水。如此往复,时间过后,给以饭食。比库坐于她旁,言:“吾家中无可饮用物,仅是修行者的居所。”女子生起焦躁问答,比库心生惰怠。后一日,有访客比库见之,问其为何愁怨。比库答:“吾有愁怨。”访客从师所处引出比库,解释原因。师问:“尔为何忧愁?”答:“有一女子如此告我。”师言:“此女行为不足为奇。她昔为全杰姆都地区第一净师弟子,遗弃师所,在一处生起爱欲,遂作命终恶业。”为使众比库明白而说此事。
Atīte cūḷadhanuggahapaṇḍitakāle takkasilāyaṃ disāpāmokkhassa ācariyassa santike sippaṃ uggahetvā tena tuṭṭhena dinnaṃ dhītaraṃ ādāya bārāṇasiṃ gacchantassa ekasmiṃ aṭavimukhe ekūnapaññāsāya kaṇḍehi ekūnapaññāsacore māretvā kaṇḍesu khīṇesu corajeṭṭhakaṃ gahetvā bhūmiyaṃ pātetvā, ‘‘bhadde, asiṃ āharā’’ti vutte tāya taṅkhaṇaṃ diṭṭhacore sinehaṃ katvā corassa hatthe asitharuṃ ṭhapetvā corena dhanuggahapaṇḍitassa māritabhāvaṃ āvikatvā corena ca taṃ ādāya gacchantena ‘‘mampi esā aññaṃ disvā attano sāmikaṃ viya mārāpessati , kiṃ me imāyā’’ti ekaṃ nadiṃ disvā orimatīre taṃ ṭhapetvā tassā bhaṇḍakaṃ ādāya ‘‘tvaṃ idheva hohi, yāvāhaṃ bhaṇḍikaṃ uttāremī’’ti tattheva taṃ pahāya gamanabhāvañca āvikatvā –
过去小净师时,曾得一技术,遂带女儿赴巴拉那西。途中于森林口杀死五十九盗贼首领,再从余盗中拿取刽子手之刀,置于地上,称“贤者,请收此刀”。刽子手因与盗贼之敌产生杀心,遂将刀置于贼手上,以表现杀盗之意。后来携此女返家,女看见一条河,在岸边设立器具对他言:“你就在此处止步,待我取回器物。”然后离去。
‘‘Sabbaṃ bhaṇḍaṃ samādāya, pāraṃ tiṇṇosi brāhmaṇa;
“携全器物过河去,婆罗门;
Paccāgaccha lahuṃ khippaṃ, mampi tārehi dānito.
迅速过渡,速来渡我。”
‘‘Asanthutaṃ maṃ cirasanthutena,
『我不愿意长久停留于此,唯愿久居者安稳无忧』,
Nimīni bhotī addhuvaṃ dhuvena;
『众位主啊,应当安心安住,不放逸、不疲倦』,
Mayāpi bhotī nimineyya aññaṃ,
『我亦愿主安然,心安理得,』,
Ito ahaṃ dūrataraṃ gamissaṃ.
『今后我将远离此处去往他方』。
‘‘Kāyaṃ eḷagalāgumbe, karoti ahuhāsiyaṃ;
『身体似松枝般柔韧,所作之事安详令心欢悦;』,
Nayīdha naccaṃ vā gītaṃ vā, tāḷaṃ vā susamāhitaṃ;
『不是跳舞,也非歌曲,仅以节拍正念调心,安定专注而行』。
Anamhikāle susoṇi, kiṃ nu jagghasi sobhane.
在非时节,苏颂尼,你为何要欺负美丽的人呢?
‘‘Siṅgāla bāla dummedha, appapaññosi jambuka;
『辛迦拉愚昧的孩子,你智慧浅薄,如同鹫鸟;
Jīno macchañca pesiñca, kapaṇo viya jhāyasi.
你征服鱼儿且捕杀鱼儿,似乎如贼般潜藏着禅定。』
‘‘Sudassaṃ vajjamaññesaṃ, attano pana duddasaṃ;
『你虽能制服俊美的野猪,自己却十分难以驾驭;
Jīnā patiñca jārañca, maññe tvaññeva jhāyasi.
征服敌人和困苦,我想你正独自沉思这些事。』
‘‘Evametaṃ migarāja, yathā bhāsasi jambuka;
『如此,猛兽之王,如你所言,鹫鸟啊!』
Sā nūnāhaṃ ito gantvā, bhattu hessaṃ vasānugā.
我今必定离此去,到远处食事,跟随住所。
‘‘Yo hare mattikaṃ thālaṃ, kaṃsathālampi so hare;
‘若有人持取泥土制成的盘,也能持取铜盘;他因你曾作恶,必复还作恶。’
Katañceva tayā pāpaṃ, punapevaṃ karissasī’’ti. (jā. 1.5.128-134) –
‘你曾作此恶,后复还当作此恶。’(出自《长部》第一卷第五章128至134偈)
Imaṃ pañcakanipāte cūḷadhanuggahajātakaṃ vitthāretvā ‘‘tadā cūḷadhanuggahapaṇḍito tvaṃ ahosi, sā itthī etarahi ayaṃ kumārikā, siṅgālarūpena āgantvā tassā niggahakārako sakko devarājā ahamevā’’ti vatvā ‘‘evaṃ sā itthī taṃmuhuttadiṭṭhake ekasmiṃ sinehena sakalajambudīpe aggapaṇḍitaṃ jīvitā voropesi, taṃ itthiṃ ārabbha uppannaṃ tava taṇhaṃ chinditvā viharāhi bhikkhū’’ti taṃ ovaditvā uttarimpi dhammaṃ desento imā dve gāthā abhāsi –
详述此《五部集》中《小伞本生》后说:‘那时你已为小伞智者,此女现为王孙女,呈现为白鸽形态。令其拘禁者即是萨咖天帝,我正是彼。’乃言:‘此女当时于某一瞬间,以爱心遍及整个须弥洲,牺牲生命,发端你之渴爱,断除后恬然修行僧众。’如此教诲之后,又说出以下二偈。
§349
349.
三百四十九。
‘‘Vitakkamathitassa jantuno,
‘于思虑截断之众生,……’
Tibbarāgassa subhānupassino;
三恶欲的内行善观者,
Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati,
渴爱增长愈加,
Esa kho daḷhaṃ karoti bandhanaṃ.
此人确实加强了束缚。
§350
350.
三百五十。
‘‘Vitakkūpasame ca yo rato,
『亦有心念息灭而喜乐者,
Asubhaṃ bhāvayate sadā sato;
常念恶不善法而恒持之;」
Esa kho byanti kāhiti,
此人恶习缠身,
Esa checchati mārabandhana’’nti.
如同魔的束缚。
Tattha vitakkamathitassāti kāmavitakkādīhi vitakkehi nimmathitassa. Tibbarāgassāti bahalarāgassa. Subhānupassinoti iṭṭhārammaṇe subhanimittagāhādivasena vissaṭṭhamānasatāya subhanti anupassantassa. Taṇhāti evarūpassa jhānādīsu ekampi na vaḍḍhati, atha kho chadvārikā taṇhāyeva bhiyyo vaḍḍhati. Esa khoti eso puggalo taṇhābandhanaṃ daḷhaṃ suthiraṃ karoti. Vitakkūpasameti micchāvitakkādīnaṃ vūpasamasaṅkhāte dasasu asubhesu paṭhamajjhāne. Sadā satoti yo ettha abhirato hutvā niccaṃ upaṭṭhitasatitāya sato taṃ asubhajhānaṃ bhāveti. Byanti kāhitīti esa bhikkhu tīsu bhavesu uppajjanakaṃ taṇhaṃ vigatantaṃ karissati. Mārabandhananti eso tebhūmakavaṭṭasaṅkhātaṃ mārabandhanampi chindissatīti attho.
其中所谓『执着念头已止』者,是指以欲念等念头镇息消退。所谓『强烈渴爱』者,是指猛烈的贪欲。所谓『善法不见』者,是指未见所爱境相等诸善法的真实之理,因而不能离断。所谓『渴爱』者,其在此禅定等中不增长。而六尘渴爱则越发增长。果如是,此人能使渴爱之束缚坚固稳固。所谓念头之止息,是指不善念头等恶念的消散,诸恶境界于初禅中得断。常守正念者,乃指恒久欢喜,常以正念而修习此不善禅定。所谓恶习缠身,是说此比库能断尽三界中令烦恼起因之渴爱。所谓魔缠,即指三界轮回所生之魔缠,亦能被断除者是也。
Desanāvasāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
说法结束时,此比库得初果坚立,且出于成就者,成为正法宣说之有力者。
Cūḷadhanuggahapaṇḍitavatthu sattamaṃ. · 小持弓智者事第七。
8. Māravatthu8. 魔事
Niṭṭhaṅgatoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto māraṃ ārabbha kathesi.
所谓出定者,是指佛陀在杰他园中住处说法后出定。
Ekadivasañhi vikāle sambahulā therā jetavanavihāraṃ pavisitvā rāhulattherassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā taṃ uṭṭhāpesuṃ. So aññattha vasanaṭṭhānaṃ apassanto tathāgatassa gandhakuṭiyā pamukhe nipajji. Tadā so āyasmā arahattaṃ patto avassikova hoti. Māro vasavattibhavane ṭhitoyeva taṃ āyasmantaṃ gandhakuṭipamukhe nipannaṃ disvā cintesi – ‘‘samaṇassa gotamassa rujanakaaṅgulī bahi nipanno, sayaṃ antogandhakuṭiyaṃ nipanno, aṅguliyā pīḷiyamānāya sayampi pīḷito bhavissatī’’ti. So mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā āgamma soṇḍāya therassa matthakaṃ parikkhipitvā mahantena saddena koñcanādaṃ ravi. Satthā gandhakuṭiyaṃ nisinnova tassa mārabhāvaṃ ñatvā, ‘‘māra, tādisānaṃ satasahassenāpi mama puttassa bhayaṃ uppādetuṃ na sakkā. Putto hi me asantāsī vītataṇho mahāvīriyo mahāpañño’’ti vatvā imā gāthā abhāsi –
一日午后,众长老乘兴来入杰他园,往尊长罗呵鲁长老寓所,唤其起立。罗呵鲁见其他处无寓所,便俯伏在如来室前。彼时阿拉汉尊者仿佛入无余涅槃。魔在其宫中,见尊者伏于如来室前,心中默想:『此沙门果德玛一手指头受伤,亲伏香殿门口,手指如受压迫,我自亦将受苦难。』遂唤来一位壮大大象,令其用鼻投掷尊者头部,以强声鸣响示威。世尊坐在香殿内,得知魔之心态而说:『魔啊,即令百千亦不能令吾儿畏惧。吾子不动烦恼,不生贪渴,有大勇猛且智慧广博。』于是说出以下偈语——
§351
351.
三百五十一。
‘‘Niṭṭhaṅgato asantāsī, vītataṇho anaṅgaṇo;
「『已断尽』者,不再动摇,心无渴爱,无烦恼缠绕;
Acchindi bhavasallāni, antimoyaṃ samussayo.
断绝了生死的恶病,这便是终极的聚合结局。」
§352
352.
三百五十二。
‘‘Vītataṇho anādāno, niruttipadakovido;
「无渴爱无憍慢者,通晓言辞义理;
Akkharānaṃ sannipātaṃ, jaññā pubbāparāni ca;
字句汇集的前后顺序及内涵,皆悉了然明白。」
Sa ve antimasārīro,
此乃终极肉体,
Mahāpañño mahāpurisoti vuccatī’’ti.
被尊为大慧大士也。」
Tattha niṭṭhaṅgatoti imasmiṃ sāsane pabbajitānaṃ arahattaṃ niṭṭhaṃ nāma, taṃ gato pattoti attho. Asantāsīti abbhantare rāgasantāsādīnaṃ abhāvena asantasanako. Acchindi bhavasallānīti sabbānipi bhavagāmīni sallāni acchindi. Samussayoti ayaṃ etassa antimo deho.
此处所谓『已尽』,在此教法中,是指那些已经出家修行者的阿拉汉果已得圆满,『已尽』即已完成之义。所谓受尽,即出离了因贪欲、嗔恨等烦恼而生的诸苦痛,故称为无烦恼者。所谓灭除有情之缠累者,是指斩断一切轮回之缚,断尽一切流转之生死。所谓『缘』,即此身是此法中最后的存在。
Anādānoti khandhādīsu niggahaṇo. Niruttipadakovidoti niruttiyañca sesapadesu cāti catūsupi paṭisambhidāsu chekoti attho. Akkharānaṃ sannipātaṃ, jaññā pubbāparāni cāti akkharānaṃ sannipātasaṅkhātaṃ akkharapiṇḍañca jānāti, pubbakkharena aparakkharaṃ, aparakkharena pubbakkharañca jānāti. Pubbakkharena aparakkharaṃ jānāti nāma – ādimhi paññāyamāne majjhapariyosānesu apaññāyamānesupi ‘‘imesaṃ akkharānaṃ idaṃ majjhaṃ, idaṃ pariyosāna’’nti jānāti. Aparakkharena pubbakkharaṃ jānāti nāma – ante paññāyamāne ādimajjhesu apaññāyamānesu ‘‘imesaṃ akkharānaṃ idaṃ majjhaṃ, ayaṃ ādī’’ti jānāti. Majjhe paññāyamānepi ‘‘imesaṃ akkharānaṃ ayaṃ ādi, ayaṃ anto’’ti jānāti. Evaṃ mahāpañño. Sa ve antimasārīroti esa koṭiyaṃ ṭhitasarīro, mahantānaṃ atthadhammaniruttipaṭibhānānaṃ sīlakkhandhādīnañca pariggāhikāya paññāya samannāgatattā mahāpañño, ‘‘vimuttacittattā khvāhaṃ, sāriputta, mahāpurisoti vadāmī’’ti (saṃ. ni. 5.377) vacanato vimuttacittatāya ca mahāpurisoti vuccatīti attho.
『Anādānoti』,谓对色蕴等断绝依着。『Niruttipadakovidoti』,谓能解四种说法的语意,(即字、词、表达及重音等)。能辨识字母组合,知晓前后顺序。能于起始辨末,终结处辨始。此乃大智慧者之所具。『Sa ve antimasārīroti』,此乃大智慧者藉由对意义、戒律五蕴等详尽理解之心智具足而称此最后的身体。又曰『 vimuttacittattā mahāpurisoti』,即大丈夫因心解脱而得称。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Māropi pāpimā ‘‘jānāti maṃ samaṇo gotamo’’ti tatthevantaradhāyīti.
说法结束时,许多听者获得初果等果报。即使恶人,则内心诚然知晓『沙门果德玛乃是真实存在者』。
Māravatthu aṭṭhamaṃ. · 魔事第八。
9. Upakājīvakavatthu9. 伍巴咖基瓦咖事
Sabbābhibhūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā antarāmagge upakaṃ ājīvakaṃ ārabbha kathesi.
此法之教导,世尊于中途入城之前,在阿迦维迦乡开始开示,为大自在者普遍摄持之法。
Ekasmiñhi samaye satthā pattasabbaññutaññāṇo bodhimaṇḍe sattasattāhaṃ vītināmetvā attano pattacīvaramādāya dhammacakkapavattanatthaṃ bārāṇasiṃ sandhāya aṭṭhārasayojanamaggaṃ paṭipanno antarāmagge upakaṃ ājīvakaṃ addasa. Sopi satthāraṃ disvā ‘‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, kaṃsi tvaṃ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesī’’ti pucchi. Athassa satthā ‘‘mayhaṃ upajjhāyo vā ācariyo vā natthī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
一时,世尊身具一切明了的智慧,住于菩提场七十七天,结束禅那后,携佛法袈裟,前往王舍城,为转法轮而往。途中,行至十八由旬的路程处的林中,见一名仆役。此人见到世尊,便问道:「善友啊,你的根尘清净洁白,布施如海,恭敬善行齐备。请问你出家是为了谁?你的师长是谁?你向谁宣说佛法?」世尊答曰:「我无师长、无上师。」然后念诵偈语说——
§353
353.
三百五十三。
‘‘Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi,
「我完全具足一切威力,通晓一切,
Sabbesu dhammesu anūpalitto;
于一切法中无所挂碍;
Sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto,
断尽渴爱而得解脱,
Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyya’’nti.
以自证智慧为究竟。」
Tattha sabbābhibhūti sabbesaṃ tebhūmakadhammānaṃ abhibhavanato sabbābhibhū. Sabbavidūti viditasabbacatubhūmakadhammo. Sabbesu dhammesūti sabbesupi tebhūmakadhammesu taṇhādiṭṭhīhi anūpalitto. Sabbañjahoti sabbe tebhūmakadhamme jahitvā ṭhito. Taṇhakkhaye vimuttoti taṇhakkhayante uppādite taṇhakkhayasaṅkhāte arahatte asekhāya vimuttiyā vimutto. Sayaṃ abhiññāyāti abhiññeyyādibhede dhamme sayameva jānitvā. Kamuddiseyyanti ‘‘ayaṃ me upajjhāyo vā ācariyo vā’’ti kaṃ nāma uddiseyyanti.
于是,“诸事皆主宰”者,是指统摄三界诸法的主宰。所谓“诸知”是知晓三界诸法的诸法。所谓“三界诸法”,是指在三界诸法中,以渴爱、见解等为内涵未曾离断。所谓“诸断捨”,是指离弃三界诸法而立定。所谓“渴灭解脱”,是说渴爱断尽之时所生起的、因渴灭而集、因渴灭而灭的阿拉汉无余涅槃解脱。所谓“自知通”,是说自知通及其所知法之分别,乃自知所现。所谓“所指者”,即人们称谓“此为我的导师或老师”,究竟指何物?
Desanāvasāne upako ājīvako tathāgatassa vacanaṃ nevābhinandi, na paṭikkosi. Sīsaṃ pana cāletvā jivhaṃ nillāḷetvā ekapadikamaggaṃ gahetvā aññataraṃ luddakanivāsanaṭṭhānaṃ agamāsīti.
布教结束时,有一位经营生计者,即阿拉汉如来的弟子,既不承认也不反对世尊所说的话。他摇动头,吐出舌头,凭一条腿行走,前往某个粗糙草芥的居所。
Upakājīvakavatthu navamaṃ. · 伍巴咖基瓦咖事第九。
10. Sakkapañhavatthu10. 萨咖问事
Sabbadānanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sakkaṃ devarājānaṃ ārabbha kathesi.
所谓“诸布施”是指此法教之宣说,当时如来住在祇树给孤独园时,针对萨咖天帝诸天开始讲说。
Ekasmiñhi samaye tāvatiṃsadevaloke devatā sannipatitvā cattāro pañhe samuṭṭhāpesuṃ ‘‘kataraṃ dānaṃ nu kho dānesu, kataro raso rasesu, katarā rati ratīsu jeṭṭhakā, taṇhakkhayova kasmā jeṭṭhakoti vuccatī’’ti? Te pañhe ekā devatāpi vinicchituṃ nāsakkhi. Eko pana devo ekaṃ devaṃ, sopi aparanti evaṃ aññamaññaṃ pucchantā dasasu cakkavāḷasahassesu dvādasa saṃvaccharāni vicariṃsu. Ettakenāpi kālena pañhānaṃ atthaṃ adisvā dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā catunnaṃ mahārājānaṃ santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ, tātā, mahādevatāsannipāto’’ti vutte ‘‘cattāro pañhe samuṭṭhāpetvā vinicchituṃ asakkontā tumhākaṃ santikaṃ āgatamhā’’ti. ‘‘Kiṃ pañhaṃ nāmetaṃ, tātā’’ti. ‘‘Dānarasaratīsu katamā dānarasaratī nu kho seṭṭhā, taṇhakkhayova kasmā seṭṭho’’ti ime pañhe vinicchituṃ asakkontā āgatamhāti. Tātā, mayampi imesaṃ atthe na jānāma, amhākaṃ pana rājā janasahassena cintite atthe cintetvā taṅkhaṇeneva jānāti, so amhehi paññāya ca puññena ca visiṭṭho, etha, tassa santikaṃ gacchāmāti tameva devagaṇaṃ ādāya sakkassa devarañño santikaṃ gantvā tenāpi ‘‘kiṃ, tātā, mahanto devasannipāto’’ti vutte tamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Tātā, imesaṃ pañhānaṃ atthaṃ aññopi jānituṃ na sakkoti, buddhavisayā hete. Satthā panetarahi kahaṃ viharatī’’ti pucchitvā ‘‘jetavane’’ti sutvā ‘‘etha, tassa santikaṃ gamissāmā’’ti devagaṇena saddhiṃ rattibhāge sakalaṃ jetavanaṃ obhāsetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ ṭhito ‘‘kiṃ, mahārāja, mahatā devasaṅghena āgatosī’’ti vutte, ‘‘bhante, devagaṇena ime nāma pañhā samuṭṭhāpitā, añño imesaṃ atthaṃ jānituṃ samattho nāma natthi, imesaṃ no atthaṃ pakāsethā’’ti āha.
有一次,忉利天宫的天众聚集,对四个问题提出质疑:何种布施为布施中最高?何味为味中最高?何种乐为乐中最高?何以渴爱灭绝为最高?对这些问题,一位天神也无法回答。唯一的天神与另一天神互相问答,他们在十万天轮中游历了十二个年限。过了这么长时间,他们才找出这些问题的意义。于是,十万天轮的天众聚集,前往四大天王处,问:“尊者们,诸天会聚,设问四疑,无法解答,故特来见您们。”四大天王问:“诸天,何为所问?”他们答:“为何说布施中布施者最上?味中味者谁最高?乐中乐者谁为最尊?为何渴灭为最尊?”因无能回答这些问题,诸天前来。大天王们说:“我等对此法也不完全通晓,惟我王深思广大,以智慧与功德超众,我们当随王至其面前。”众天遂携领至王所,向王陈说此事。王问:“四大天王诸位,何为此四问之义?”天众答:“除此之外无人能解,特因佛法故。如来今何处?我们欲往礼敬。”听闻在祇树给孤独园,诸天同意:“我们当往其所。”连夜照明整座园林,至佛前,礼拜而立。问:“尊者,汝以大天众来,所问诸疑何在?”答:“尊者,因诸天以是问而集,无法解答故请求宣说。”
Satthā ‘‘sādhu mahārāja, mayā hi pāramiyo pūretvā mahāpariccāge pariccajitvā tumhādisānaṃ kaṅkhacchedanatthameva sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdhaṃ, tayā pucchitapañhesu hi sabbadānānaṃ dhammadānaṃ seṭṭhaṃ, sabbarasānaṃ dhammaraso seṭṭho, sabbaratīnaṃ dhammarati seṭṭhā, taṇhakkhayo pana arahattaṃ sampāpakattā seṭṭhoyevā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
佛告:“善哉,大王,吾因已满诸波罗蜜、经营大布施,断除众疑,斩断一切烦恼,乃依智慧圆满通达正法。吾在所问诸疑中,诸布施为布施中第一,诸味中味为最佳,诸乐中乐为最尊。渴爱断灭,乃因阿拉汉的具足果德而为最高。”说毕,颂曰——
§354
354.
三百五十四。
‘‘Sabbadānaṃ dhammadānaṃ jināti,
『一切布施中以法布施为胜,』
Sabbarasaṃ dhammaraso jināti;
『一切味中以法味为胜,』
Sabbaratiṃ dhammarati jināti,
『一切欢喜中以法欢喜为胜,』
Taṇhakkhayo sabbadukkhaṃ jinātī’’ti.
『一切苦中以渴爱灭尽为胜。』
Tattha sabbadānaṃ dhammadānanti sacepi hi cakkavāḷagabbhe yāva brahmalokā nirantaraṃ katvā sannisinnānaṃ buddhapaccekabuddhakhīṇāsavānaṃ kadaligabbhasadisāni cīvarāni dadeyya, tasmiṃ samāgame catuppadikāya gāthāya katānumodanāva seṭṭhā. Tañhi dānaṃ tassā gāthāya soḷasiṃ kalaṃ nāgghati. Evaṃ dhammassa desanāpi vācanampi savanampi mahantaṃ. Yena ca puggalena bahūnaṃ taṃ dhammassavanaṃ kāritaṃ, tasseva ānisaṃso mahā. Tathārūpāya eva parisāya paṇītapiṇḍapātassa patte pūretvā dinnadānatopi sappitelādīnaṃ patte pūretvā dinnabhesajjadānatopi mahāvihārasadisānaṃ vihārānañca lohapāsādasadisānañca pāsādānaṃ anekāni satasahassāni kāretvā dinnasenāsanadānatopi anāthapiṇḍikādīhi vihāre ārabbha katapariccāgatopi antamaso catuppadikāya gāthāya anumodanāvasenāpi pavattitaṃ dhammadānameva varaṃ seṭṭhaṃ. Kiṃ kāraṇā? Evarūpāni hi puññāni karontā dhammaṃ sutvāva karonti, no asutvā. Sace hi ime sattā dhammaṃ na suṇeyyuṃ, uḷuṅkamattaṃ yāgumpi kaṭacchumattaṃ bhattampi na dadeyyuṃ. Iminā kāraṇena sabbadānehi dhammadānameva seṭṭhaṃ. Apica ṭhapetvā buddhe ca paccekabuddhe ca sakalakappaṃ deve vassante udakabindūni gaṇetuṃ samatthāya paññāya samannāgatā sāriputtādayopi attano dhammatāya sotāpattiphalādīni adhigantuṃ nāsakkhiṃsu, assajittherādīhi kathitadhammaṃ sutvā sotāpattiphalaṃ sacchikariṃsu, satthu dhammadesanāya sāvakapāramīñāṇaṃ sacchikariṃsu. Imināpi kāraṇena, mahārāja, dhammadānameva seṭṭhaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘sabbadānaṃ dhammadānaṃ jinātī’’ti.
佛言:凡称诸布施者,即使在轮回之内,恒常于天龙梵天诸世界中,为具足诸佛、缘觉、辟支佛俱会坐之时,施以袈裟等衣物,且于此会集,作四句偈语以表庆贺。彼时施主以此偈语,敷演十六种功德。由此语法,本法之宣说及听闻皆具广大利益。何以故?若非听闻是法,虽有诸众生,亦不依此听法而行诸布施。倘若不闻此法,纵有粗略布施亦难得。故以一切布施中,法布施为首最胜。且诸比库比库尼等同道众会,充满完备,称颂善法布施,亦广种诸酬报:如布施清洁食具,长住大寺,大殿楼阁,及以铁殿等宝楼众多,达数千百计。施诸静室所在,起建院落,日夜恒施座席,始终如是,且四句偈语合时颂祝,是名为诸布施中以法布施为最。何以所由?此等施主行善,皆因闻法而生行施,非未闻法也。若非闻法,此众生根本难施。故称诸布施中,以法布施为首为最。又施主立志于佛及辟支佛、三世诸天,得智慧充满如沙利弗等众,使彼等以己法门而成声闻果、须陀洹果等。闻阿难尊者等所说法,证须陀洹果;闻阿难尊者等佛法,证声闻波罗蜜智。此等因缘故,尊大国王,一切皆以法布施为第一。
Sabbe pana gandharasādayopi rasā ukkaṃsato devatānaṃ sudhābhojanarasopi saṃsāravaṭṭe pātetvā dukkhānubhavanasseva paccayo. Yo panesa sattatiṃsabodhipakkhiyadhammasaṅkhāto ca navalokuttaradhammasaṅkhāto ca dhammaraso, ayameva sabbarasānaṃ seṭṭho. Tena vuttaṃ – ‘‘sabbarasaṃ dhammaraso jinātī’’ti . Yāpesā puttaratidhīturatidhanaratiitthiratinaccagītavāditādiratipabhedā ca anekappabhedā ratī, sāpi saṃsāravaṭṭe pātetvā dukkhānubhavanasseva paccayo. Yā panesā dhammaṃ kathentassa vā suṇantassa vā vācentassa vā anto uppajjamānā pīti udaggabhāvaṃ janeti, assūni pavatteti, lomahaṃsaṃ janeti, sāyaṃ saṃsāravaṭṭassa antaṃ katvā arahattapariyosānā hoti. Tasmā sabbaratīnaṃ evarūpā dhammaratiyeva seṭṭhā. Tena vuttaṃ – ‘‘sabbaratiṃ dhammarati jinātī’’ti taṇhakkhayo pana taṇhāya khayante uppannaṃ arahattaṃ sakalassapi vaṭṭadukkhassa abhibhavanato sabbaseṭṭhameva. Tena vuttaṃ – ‘‘taṇhakkhayo sabbadukkhaṃ jinātī’’ti.
又复称:诸天闻声诱导如甘达罗婆,饮甘露食等,亦因轮回苦受因缘。如是,依七十种菩提善法及九种上上法,法味为一切味中第一。故言『一切味中以法味为胜』。又复言:诸子女、娇妻、美女、财宝、追求男女、宴乐歌舞等诸多欲乐,皆落轮回苦受因缘。闻法者或说法、听闻、或语言诵说,心起大喜,悲泣流泪,毛发竖立,于傍晚断轮回根本,至阿拉汉果满足。因而一切欢喜中,法欢喜为最胜。故云『一切欢喜中以法欢喜为胜』。渴爱则因渴爱灭尽而消灭阿拉汉生起,此生长苦苦因,悉皆被超越。故言『一切苦中以渴爱灭尽为胜』。
Evaṃ satthari imissā gāthāya atthaṃ kathenteyeva caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Sakkopi satthu dhammakathaṃ sutvā satthāraṃ vanditvā evamāha – ‘‘bhante, evaṃjeṭṭhake nāma dhammadāne kimatthaṃ amhākaṃ pattiṃ na dāpetha, ito paṭṭhāya no bhikkhusaṅghassa kathetvā pattiṃ dāpetha, bhante’’ti. Satthā tassa vacanaṃ sutvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā, ‘‘bhikkhave, ajjādiṃ katvā mahādhammassavanaṃ vā pākatikadhammassavanaṃ vā upanisinnakathaṃ vā antamaso anumodanampi kathetvā sabbasattānaṃ pattiṃ dadeyyāthā’’ti āha.
如是,尊师通过此偈歌给出义理说明,是关于四万余条法的详尽阐述。连萨咖听闻尊师法言,礼敬尊师后说:『世尊,针对名为耶提刹迦(大长者)的法施,为何不赐予我们相应的食俸?请世尊转而向比库僧团说法,并供养他们。』尊师闻其言后,召集比库僧众,说:『比库们,当日刚开始时,就当诵唱大法听闻,或解说外道法义,或转说相闻之事,最终亦应说喜悦法事,使一切众生获得食俸。』
Sakkapañhavatthu dasamaṃ. · 萨咖问事第十。
11. Aputtakaseṭṭhivatthu11. 无子长者事
Hananti bhogāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto aputtakaseṭṭhiṃ nāma ārabbha kathesi.
尊师住在耶提林中,讲演此法教,打破世间对财物的执著。
Tassa kira kālakiriyaṃ sutvā rājā pasenadi kosalo ‘‘aputtakaṃ sāpateyyaṃ kassa pāpuṇātī’’ti pucchitvā ‘‘rañño’’ti sutvā sattahi divasehi tassa gehato dhanaṃ rājakulaṃ abhiharāpetvā satthu santikaṃ upasaṅkamitvā ‘‘handa kuto nu tvaṃ, mahārāja, āgacchasi divādivassā’’ti vutte ‘‘idha, bhante, sāvatthiyaṃ seṭṭhi, gahapati, kālakato, tamahaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājantepuraṃ abhiharitvā āgacchāmī’’ti āha. Sabbaṃ sutte (saṃ. ni. 1.130) āgatanayeneva veditabbaṃ.
当时王舍城国王巴谢那帝·拘萨罗,闻说此名为无子的长者,非常惊讶,便问:『无子长者的财产究竟归于谁?』闻此回答为『属于国王』后,七日内组织收回该家财物,携持国宝前去拜访尊师,问道:『世尊,您白天黑夜都在哪里?』尊师答曰:『我辈近日住在沙瓦提,耶提林中的该长者家中,他无子,今将财产献予国王,我正从那里回来。』此一切皆当合于经典(《增支一·第130经》)所述而知。
So kira suvaṇṇapātiyā nānaggarasabhojane upanīte ‘‘evarūpaṃ nāma manussā bhuñjanti, kiṃ tumhe mayā saddhiṃ imasmiṃ gehe keḷiṃ karothā’’ti bhojane upaṭṭhite leḍḍudaṇḍādīhi paharitvā palāpetvā ‘‘idaṃ manussānaṃ bhojana’’nti kaṇājakaṃ bhuñjati biḷaṅgadutiyaṃ. Vatthayānachattesupi manāpesu upaṭṭhāpitesu te manusse leḍḍudaṇḍādīhi paharanto palāpetvā sāṇāni dhāreti, jajjararathakena yāti paṇṇachattakena dhāriyamānenāti evaṃ raññā ārocite satthā tassa pubbakammaṃ kathesi.
尊师在金饭碗里,装置持伞金刚等像,嘱托仆人说:『人类正是如此享用食物。诸位何不与我同室,共作游戏?』仆人被击打鞭挞,哭泣着说:『这是人类的食粮啊!』他又用布帐安置在有四十顶伞的座位上,伺候人群,人们打着鞭子严厉驱赶,使宾客落泪,驾乘以车轮传送“五十伞盖”场景,传达国主吩咐的旨意。尊师当时讲述这段前因往事。
Bhūtapubbaṃ so, mahārāja, seṭṭhi, gahapati, tagarasikhiṃ nāma paccekabuddhaṃ piṇḍapātena paṭipādesi. ‘‘Detha samaṇassa piṇḍa’’nti vatvā so uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tasmiṃ kira assaddhe bāle evaṃ vatvā pakkante tassa bhariyā saddhā pasannā ‘‘cirassaṃ vata me imassa mukhato ‘dehī’ti vacanaṃ sutaṃ, ajja mama manorathaṃ pūrentī piṇḍapātaṃ dassāmī’’ti paccekabuddhassa pattaṃ gahetvā paṇītabhojanassa pūretvā adāsi. Sopi nivattamāno taṃ disvā ‘‘kiṃ, samaṇa, kiñci te laddha’’nti pattaṃ gahetvā paṇītapiṇḍapātaṃ disvā vippaṭisārī hutvā evaṃ cintesi – ‘‘varametaṃ piṇḍapātaṃ dāsā vā kammakarā vā bhuñjeyyuṃ. Te hi imaṃ bhuñjitvā mayhaṃ kammaṃ karissanti, ayaṃ pana gantvā bhuñjitvā niddāyissati, naṭṭho me so piṇḍapāto’’ti. So bhātu ca pana ekaputtakaṃ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi. So kirassa aṅguliṃ gahetvā vicaranto ‘‘idaṃ mayhaṃ pitusantakaṃ yānakaṃ, ayaṃ tassa goṇo’’tiādīni āha. Atha naṃ so seṭṭhi ‘‘idāni tāvesa evaṃ vadeti, imassa pana vuḍḍhippattakāle imasmiṃ gehe bhoge ko rakkhissatī’’ti taṃ araññaṃ netvā ekasmiṃ gacchamūle gīvāya gahetvā mūlakandaṃ viya gīvaṃ phāletvā māretvā tattheva chaḍḍesi. Idamassa pubbakammaṃ. Tena vuttaṃ –
昔日,尊王,此无子长者名塔伽利悉奇,是一位独觉圣者,靠托钵布施为生,曾说:『请赐施给这位沙门。』说罢便起身离开。在其不信的丈夫背离时,妻子信心坚定,心想:『多时以来,我常从此人处听到“有知有为”,今日正当生愿,我今将见到托钵布施的圣者。』遂接过托钵,盛满佳肴,敬献之。那圣者归来,见之问曰:『沙门啊,汝获有何?』她持着托钵,展示佳礼,心中痛苦,思惟道:『这托钵布施本该唯仆人或工人为食用。彼食用之时,必为我造业。然若我自食,必招报应,致此托钵毁坏。』此业因导致他一位独子惨死。其后,他拿着儿子之手,往返演思:『此为我之父母遗产,此乃其货财。』后此无子长者愤怒,入深林割喉自杀死,抛尸于树根下,随即遗弃此世。此乃其前业之果。故有言曰——
‘‘Yaṃ kho so, mahārāja, seṭṭhi, gahapati, tagarasikhiṃ paccekabuddhaṃ piṇḍapātena paṭipādesi, tassa kammassa vipākena sattakkhattuṃ sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajji, tasseva kammassa vipākāvasesena imissāyeva sāvatthiyā sattakkhattuṃ seṭṭhittaṃ kāresi. Yaṃ kho so, mahārāja, seṭṭhi, gahapati, datvā pacchā vippaṭisārī ahosi ‘varametaṃ piṇḍapātaṃ dāsā vā kammakarā vā bhuñjeyyu’nti, tassa kammassa vipākena nāssuḷārāya bhattabhogāya cittaṃ namati, nāssuḷārāya vatthabhogāya, nāssuḷārāya yānabhogāya, nāssuḷārānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ bhogāya cittaṃ namati. Yaṃ kho so, mahārāja, seṭṭhi, gahapati, bhātu ca pana ekaputtaṃ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi, tassa kammassa vipākena bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccittha, tasseva kammassa vipākāvasesena idaṃ sattamaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājakosaṃ paveseti. Tassa kho pana, mahārāja, seṭṭhissa gahapatissa purāṇañca puññaṃ parikkhīṇaṃ, navañca puññaṃ anupacitaṃ. Ajja pana, mahārāja, seṭṭhi, gahapati, mahāroruve niraye paccatī’’ti (saṃ. ni. 1.131).
『这无子长者,名塔伽利悉奇,靠托钵布施为生,其业报果七十世善道天上往生。其业报终结时,在此六十余年间于沙瓦提成就长者地位。然其后悔转变,言“此托钵布施本该为仆人或工人食用”,因业报使其心不安,不安于饭食,不安心衣,不安车乘及五欲乐受。其业果使他独子早亡。因此业,受多年长久之无尽苦报,堕地狱诸苦中。其业终结时,此第七者无子长者被纳入王府。然该长者过去功德已尽,虽有新功德未积,今于恶道大痛苦中受报。』(见《增支一·第131经》)
Rājā satthu vacanaṃ sutvā ‘‘aho, bhante, bhāriyaṃ kammaṃ, ettake nāma bhoge vijjamāne neva attanā paribhuñji, na tumhādise buddhe dhuravihāre viharante puññakammaṃ akāsī’’ti āha . Satthā ‘‘evametaṃ, mahārāja, dummedhapuggalā nāma bhoge labhitvā nibbānaṃ na gavesanti, bhoge nissāya uppannataṇhā panete dīgharattaṃ hanatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
国王听闻世尊教诲后,即说:“啊,尊敬的比库,妻子是重担业,身陷许多财物之中,自己终究无法享乐;你们这些早期觉者、世尊的弟子们,在这纷乱世间行善积德,却不虚度时光。”世尊回答说:“正是如此,大王,愚痴之人因财富而迷惑,得财不求涅槃;依赖财富产生的渴爱,长久地消磨其生命。”世尊说罢这偈语——
§355
355.
三百五十五。
‘‘Hananti bhogā dummedhaṃ, no ca pāragavesino;
“财富杀愚痴,非追求彼岸者;
Bhogataṇhāya dummedho, hanti aññeva attana’’nti.
愚痴因财富渴爱,反而自害自身。”
Tattha no ca pāragavesinoti ye pana nibbānapāragavesino puggalā, na te bhogā hananti. Aññeva attananti bhoge nissāya uppannāya taṇhāya duppañño puggalo pare viya attānameva hanatīti attho.
这里“非追求彼岸者”指的是那些真正追求涅槃彼岸的圣者们,他们不为财富所害。世尊的意思是,因财富生渴爱而迷惑的愚痴人,好比杀害自己的另一个自己。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
说法末了,许多听者皆得初果往昔果位等圣果。
Aputtakaseṭṭhivatthu ekādasamaṃ. · 无子长者事第十一。
12. Aṅkuravatthu12. 芽事
Tiṇadosānīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā paṇḍukambalasilāyaṃ viharanto aṅkuraṃ ārabbha kathesi. Vatthu ‘‘ye jhānappasutā dhīrā’’ti (dha. pa. 181) gāthāya vitthāritameva. Vuttañhetaṃ tattha indakaṃ ārabbha. So kira anuruddhattherassa antogāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa attano ābhataṃ kaṭacchumattakaṃ bhikkhaṃ dāpesi. Tadassa puññaṃ aṅkurena dasavassasahassāni dvādasayojanikaṃ uddhanapantiṃ katvā dinnadānato mahapphalataraṃ jātaṃ. Tasmā evamāha. Evaṃ vutte satthā, ‘‘aṅkura, dānaṃ nāma viceyya dātuṃ vaṭṭati, evaṃ taṃ sukhette suvuttabījaṃ viya mahapphalaṃ hoti. Tvaṃ pana tathā nākāsi, tena te dānaṃ na mahapphalaṃ jāta’’nti imamatthaṃ vibhāvento –
三毒种子者,世尊在持朴实衣服、行乞修行时,开始讲说此法。经文以『那些由禅定所浸润的智者』为题(详见《律藏·巴》181经),加以详释。讲说时,引述一例:据说安努鲁达长老在入室乞食时,赠与了一个有点铁锈般色泽的比库衣带。由此善行,种子以十万劫之久、十二由旬高的山峰予以培植,如此布施比他大果。故此,世尊说:『种子,名为布施,应当加以筛选,方能施与;如同良田所撒的好种,方能结大果。你却未如此行,因此你所行布施未生大果』。于是开示此义——
‘‘Viceyya dānaṃ dātabbaṃ, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ;
『应筛选后给予的布施,方能得到大果实;
Viceyya dānaṃ sugatappasatthaṃ,
应筛选给予对善良、导向安乐者的布施,
Ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke;
在此生死世间行善行者中;
Etesu dinnāni mahapphalāni,
在这些中所施的布施能够得大果,
Bījāni vuttāni yathāsukhette’’ti. (pe. va. 329) –
其种子乃如同良田所播种者』。 (摘自《增支部·譬喻品》329经)
Vatvā uttarimpi dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
说过这偈颂后,接着宣说上位法:
§356
356.
三百五十六。
‘‘Tiṇadosāni khettāni, rāgadosā ayaṃ pajā;
『三种烦恼如地田般广阔,贪欲烦恼即是此众生;
Tasmā hi vītarāgesu, dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.
因此,在断除贪欲者中,果报甚是广大丰厚。』
§357
357.
三百五十七。
‘‘Tiṇadosāni khettāni, dosadosā ayaṃ pajā;
『三种烦恼如地田般广大,瞋恚烦恼即是此众生;
Tasmā hi vītadosesu, dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.
因此,对于已断除贪欲者,其所得乃大果报。
§358
358.
三百五十八。
‘‘Tiṇadosāni khettāni, mohadosā ayaṃ pajā;
三贪欲犹如田地,愚痴是此人众生;
Tasmā hi vītamohesu, dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.
因此,对于已断愚痴者,其所得乃大果报。
§359
359.
三百五十九。
‘‘Tiṇadosāni khettāni, icchādosā ayaṃ pajā;
三贪欲犹如田地,贪欲是此人众生;
Tasmā hi vigaticchesu, dinnaṃ hoti mahapphala’’nti.
因此,对于已断除烦恼者,没有所谓的重大果报。
Tattha tiṇadosānīti sāmākādīni tiṇāni uṭṭhahantāni pubbaṇṇāparaṇṇāni khettāni dūsenti, tena tāni na bahuphalāni honti. Evaṃ sattānampi anto rāgo uppajjanto satte dūseti, tena tesu dinnaṃ mahapphalaṃ na hoti . Khīṇāsavesu dinnaṃ pana mahapphalaṃ hoti. Tena vuttaṃ –
这里所谓三毒,即贪嗔痴,是比作三种田地,分别是嫩田、半熟田和熟田,这三种田地被杂草所侵害,因此收获不会丰硕。众生亦是如此,有烦恼生起时,便污染众生,因而在烦恼之中没有重大果报。反之,已断尽染污者,确有重大果报。于是佛言:
‘‘Tiṇadosāni khettāni, rāgadosā ayaṃ pajā;
三毒如同田地般对众生造成烦恼污染;
Tasmā hi vītarāgesu, dinnaṃ hoti mahapphala’’nti. –
因而在断除贪欲者中,有重大果报。——
Sesagāthāsupi eseva nayo.
余下偈语也沿用这个比喻法门。
Desanāvasāne aṅkuro ca indako ca sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
在说法终结时,佛陀比喻这先导之种子与水流安住于初果(斯陀含果)上,说明佛陀的教法对于已成就者是真实的教法。
Aṅkuravatthu dvādasamaṃ. · 安古拉事第十二。
Taṇhāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 渴爱品注释完毕。
Catuvīsatimo vaggo. · 第二十四品。